Paplašinātā meklēšana

abstar̂pējs, beiderseitig. *

Avots: ME I, 6

‡ àizgrābsma, die Begeisterung, das Entzücken Janš. Līgava II, 256.

Avots: EH I, 25

‡ àizgrābstît,

1) wiederholt greifend fortschaffen:
a. gružus;

2) (wiederholt) fortharken; zuharken:
a. vadziņu ar grābekli ciet Stenden. Refl. -tiês,

1) tappend, tastend bis zu einer gewissen Stelle gelangen, fortgelangen:
tumsā gar siênu a. līdz durīm;

2) sich einen Diebstahl zu Schulden kommen lassen
Bauske.

Avots: EH I, 25

àizruobs,

1) : liktenīgs a. ("?"), kas traucēja Ritas gaitu Veselis Saules kaps. 168;

2) auch Bauske, Golg., Sessw.

Avots: EH I, 46

àizruobs,

1) Anlass, Veranlassung zum Groll, der Groll
C.: kāds aizruobs dievietes prātam, ka tik daudz likusi ciest juo cilde̦nam vīram Siliņš;

2) Ausfall (in den erhofften Einnahmen):
caur krusu mums ienākumuos šuogad paliek krietns aizruobs Dr.

Avots: ME I, 48

‡ aizzibsnît, = ‡ àizzibêt 2.

Avots: EH I, 64

‡ apakšģḕ̦rbs, die Unterkleider: baltā apakšģē̦rba sterbeles Janš. Dzimtene V, 183.

Avots: EH I, 71

‡ apakšzùobs, ein Unterzahn.

Avots: EH I, 71

apģḕ̦rbs: vieglā apģē̦rbā BW. 14052, 3. plānuos apģē̦rbuos 14052 var. uzvilks kapa apģērbiņu 32129. kājapģē̦rbs Kand., die Fussbekleidung: ne viņam kāds kājapgē̦rbs - ar plikām kājām viņš staigā.

Avots: EH I, 86

apģḕ̦rbs, die Kleidung, Kostüm: sieva drusku svešādā apģē̦rbā Kaudz. M.; galvas apģē̦rbs, Kopfbedeckung B. Vēstn. plintes apģē̦rbs, Montierung der Flinte [li. ãpgerbas, saubere Kleidung].

Avots: ME I, 89

apgrābstît (unter apgrãbât), ‡

3) etwas oberflächlich verrichten:
labi viņa ne˙ka nepadara, visu tikai apgrābsta Siuxt.

Avots: EH I, 83

‡ apzibsnît Spr., = ‡ apzibenêt: pē̦rkuona negaiss apzibsnīja visu pamali.

Avots: EH I, 127

‡ ârdar̂bs, eine im Freien (ausserhalb des Wohnhauses) zu verrichtende Arbeit: vasarā saimniecei ir vairāk ārdarbu nekâ iekšdarbu Sassm.

Avots: EH I, 194

‡ atgrābstît, wiederholt ab-, wegharken, -raffen Dunika, Kal., OB., Rutzau (mit ã): a. sìenu nuo krūmiem.

Avots: EH I, 142

aûgšstilbs, Oberschenkel, ruokas a., Oberarm Vēr. I, 652.

Avots: ME I, 219

‡ aûgšzùobs, der Oberzahn.

Avots: EH I, 185

babs, Popanz, Knecht Ruprecht für Kinder. [Vgl. etwa li. babaužis "нищiй, лохмотникъ, коимъ дѣтей пугаютъ", babužỹs "нищiй, лохмотникъ"; le. babs ist vielleicht eine Rückbildung auf Grund des vermeintlichen Deminutivs * babuzis, vgl. li. bužũs "Popanz" und gege zu gegužė˜ "Kuckuck".]

Avots: ME I, 246

‡ brũnganràibs, braunlichbunt P. W. šis ar mani tiesāties? 19.

Avots: EH I, 246

čabs! čabu! čabum! Interj. zur Bezeichnung eines raschelnden Geräusches: te uz reizi lien pa kūts augšieni čabs! čabs! LP. I, 186. čabu, čabu pa istabu dze̦ltenām kurpītēm BW. 16958, 4 ne čabu (gew. čibu), ne grabu, mäuschenstill U. [čabu iet U., mit Rascheln gehn.] smilgas gāja čabum, čabum BW. 25143.

Avots: ME I, 400

‡ čaibslîtiês PV., = čaibîtiês.

Avots: EH I, 282

‡ čaibstala (mit ļ zu lesen?) PV., = ‡ čaîbaļa.

Avots: EH I, 282

‡ čaîbstîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaîbsts PV., čaibstiņš ders., = ‡ čaîbaļa.

Avots: EH I, 282

‡ čaibstulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaibstulis PV., = ‡ čaîbaļa.

Avots: EH I, 282

dalbs (unter dal˜ba): auch Grob. (eine zu verschiedenen Zwecken gebrauchte Stange),

2): ar dàlbu ² zuvis dukurē Saikava;

3): - auch (mit àl ² ) Saikava;

5): auch (dalbs) Salis; ‡

11) der Pflanzenstengel
(mit al˜ ) Grob. (in- dieser Bed. häufiger das Demin. dalbiņš).

Avots: EH I, 304

dar̂bs: raže̦ns d. BW. 4719 var. steidzami darbi 16894, kaŗa darbus pastrādāja 27781. d, tik (man braucht nur) nuo istabas iziet, un slimība klāt Oknist. d. atsēsties, un vecine tūlīt baŗas ebenda.

Avots: EH I, 307

dar̂bs, die Arbeit, das Werk, die Tat: labi, ļauni darbi, grūti, viegli darbi; pļaujamie darbi, die Erntearbeiten. darbs sekmējas, suokas, šķir,as, ve̦das, veicas. kas tas nu par darbu? wie kann man so handeln? wie kann man eine Arbeit so verhunzen. uznāk dusmas, un nu tik pletnei darbs. tam darba pilnas ruokas od. tam darbs darba galā. viņš jau darbā od. pie darba. [darba diena, Werkeltag; darba vīrs U., ein Arbeitsfähiger, ein rüstiger Mann.] darbuos od. gaitās iet od. darbus klausīt, Frohndienste leisten. darbu darīt, pagūt, veikt. lauka od. zemes, mājas, ruokas od. ruoku darbi, Feld-, Haus-, Handarbeiten; rudens, vasaras, ziemas darbi. blēņu darbs, Unfug, naga darbs, eine schwere Arbeit, Aufgabe, varas d., Gewalttat, spaidu darbs, Zwangsarbeit. Sprw.: kunga guods, kunga darbs. zirga darbs, suņa ēdiens od. vistas barība. me̦lns darbs, balta maize. kam darbs, tam maize. darbs nav zaķis, pruojām neskries. bē̦g nuo darba kâ nuo uguns. pēc darba paduomi velti. darbam galu nepanāksi. labam darbam labi augļi. darbam sūras saknes, bet saldi augļi. ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē."kas laba darba", sagt man in Wain. n. Līniņ bei der Erzählung, wenn der Erzähler im Begriff ist, etwas besonders Wichtiges mitzuteilen. [Nebst li. dárbas (pl. darbaĩ) "Arbeit" zu li. dìrbti "arbeiten", ae. deorf"Arbeit, Mühsal", vgl. Zupitza KZ. XXXVII, 388, van Wijk IF. XXIV, 230 f., Wood AJPh. XX, 258 f., Bezzenberger Lit. Mitt. I, 42, Pogatscher IFA. XXI, 57.]

Avots: ME I, 439

‡ dažlabs Pas. II, 163, = dažs labs, maneher.

Avots: EH I, 311

de̦lbs,

1) der Oberarm:
ruokas būšuot pieaugt pie de̦lbiem LP. VI, 314; [de̦l˜bs Ruj., der Unterarm];

2) der Pl. de̦l˜bi in Dond., Stangen zum Tragen von Heu.
Zu dalba.

Avots: ME I, 453

dil˜bs (unter dil˜ba I): "stilbs (vairāk ruokas)" Siuxt; "= dil˜ba 1" Rutzau.

Avots: EH I, 320

diždar̂bs, Grosstat, hervorragendes Werk.

Avots: ME I, 474

duobs, s. duobjš.

Avots: ME I, 532

I duobs (unter dùobjš), ‡

3) niedrig gelegen und nass
(duôbs) Heidefeld: ūdeņuojas, duobas pļavas.

Avots: EH I, 349

‡ II dùobs ² , -s Auleja, Kaltenbr., Lixna; = dùose 1.

Avots: EH I, 349

drebstelêt, schnell, unbedacht etwas tun Alt-Schwanb.

Avots: ME I, 496

drebstelîgs Stomersee, unbedacht, unruhig.

Avots: ME I, 496

drebstelis, einer, der seine Arbeit schnell und unbedacht tut Alt-Schwanb.

Avots: ME I, 496

‡ druobsna (oder *dropsna mit hochle. o aus a ?) Erlaa, = veikme:

Avots: EH I, 337

[dùlbs ^2, dumm Nerft, stulbs, betäubt, beschränk Bers.; dulls Schwanb. Zu li. dul˜bis "неповоротливый, мѣшковатый", vgl. auch Persson Beitr. 580.]

Avots: ME I, 512

‡ dumbs "?": kad suns nevar ēdienu aizrīt, nuo mutes tam te̦k sēles, balss ir dumba Mekons Zelta m. gr.3 315.

Avots: EH I, 341

‡ dzàlbs ² Lettg., die Kinnlade eines Pferdes.

Avots: EH I, 352

dzîvsudrabs, das Quecksilber.

Avots: ME I, 560

gaibs,

1) ein Windbeutel
Freiziņ;

2) "?": aiz tevis ķē̦muosies vilkači, gaibi, ģeidas un raganas Kaln. Kaz. Dalb. 66. [Zu gaiba.]

Avots: ME I, 582

ģḕ̦rbs: ruoku ģ. (= cimdi) Frauenb.

Avots: EH I, 426

gḕ̦rbs, die Kleidung, Bekleidung Nigr.: meita dabūja brūtes ģē̦rbu. viņa ģērba jaunuos pusvadmalas ģē̦rbus Janš. miesu vīriešu ģē̦rbi tik se̦dz J. R. IV, 17. galvas, kāju ģē̦rbs LP. III, 74, MWM. VI, 564.

Avots: ME I, 697

ģībsteļi, Ohnmachtsanfälle Wolm.: viņam uznāk ģībsteļi Schmarden.

Avots: ME I, 700

ģiebs, ein bleicher, schwächlicher Mensch Naud., Lasd., Bers.; "vājš, nuobālis Grosdohn n. Etn. I, 106: nuo šī ģieba man nebūs maizes devēja, tas jau tāds nāves palieks Laud. In Laud. und Bers. ģiebiņš, fem. ģiebīte, ein schwächliches Geschöpf überhaupt: mans puika tīrs ģiebiņš, maz ē̦d un maz dzeŗ. nav jau sivē̦ni lāga - tādi kâ ģiebiņi - Vgl. ģeibt

Avots: ME I, 701

I grābs [wohl aus grābis?],

1) ein Zugreifer, ein Dieb ;

2) wer eine neue Arbeit anfängt, ohne die angefangene beendet zu haben ;

3) ein Kurmacher,
"kas ar jaunām meitām ķircinās, grābstās" Bers. N. A. XIII, 252.

Avots: ME I, 643

II grābs, die Wurst Rutzau n. Etn. II, 33 : [grābi"zarnas" Rutzau. Gleich li. gróbas "der Darm"].

Avots: ME I, 643

grābsis Nieder-Kurl. "ein habgieriger (und bemittelter) Mensch".

Avots: EH I, 400

grābslĩba, die Flatterhaftigkeit, der Leichtsinn Wid.]

Avots: ME I, 643

[grãbslîgs Salis. Nigr. "zu greifen geneigt" Wid.]

Avots: ME I, 643

grābslis, ‡

3) "feine Heuüberreste"
Lettg.; ‡

4) = grebeklis Warkl. (mit â).

Avots: EH I, 400

grābslis,

1) jemand, der nach etwas greift :
rūpju grābslis, Grillenfänger v. ; ein Zugreifer, Dieb Lös. n. Etn. III, 176, [Fest.] ;

2) gaisa od. vēja grābslis [PS., Arrasch, Trik., Warkh., grābslis Nigr., Selg., Wandsen, Salis, Ruj.], der Windbeutel :
daudzi ļaujas piemānīties nuo šādiem gaisa grābšļiem Vēr. II, 187. kāds vēja grābslis dzīrās nuoķert savu ē̦nu Adam.

Avots: ME I, 643

[grâbste Lindenhof "ierāvēja, grābstītājās".]

Avots: ME I, 643

[grãbsteklis Nigr., Salis, N. -Peb.,

1) "kas ap sievietēm grābstās";

2) jem., der Unsinn redet.]

Avots: ME I, 643

grābstîgs, herumtastend, diebisch Lös. n. Etn. III, 177.

Avots: ME I, 643

[grabstît (li. grabstýti "хватать, стаскивать") Warkh., harken: sìenu.]

Avots: ME I, 635

grâbstît: auch N.-Wohlfahrt, mit ã (li. gróbstyti) auch Salis, Salisb., Siuxt, Zabeln, ‡

6) šuorīt grābstīja snigt, es fiel heute Morgen etwas Schnee
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "fallen"). Refl. -tiês, ‡

4) (wertlose Kleinigkeiten) stibitzen
(mit ã) Frauenb.: kas viņš par zagli, vlņš tik tâ grābstās!

Avots: EH I, 400

grâbstît C., [Kl., PS., Schujen, Jürg., Serbigal, AP., Preili, Nerft], grãbstît [Bl., Tr., Gr. -Fssern, Naukschen, Autz, Līn., Nigr., Dond., Selg., Wandsen, Dunika], freqn. von grâbt,

1) zu ergreifen suchen
[grâbstît Arrasch, Ruj., Salis] : tādi vārdi kâ kaislība, vē̦sture nav acumirkļa bē̦rni nedz gaisā grābstīti Kronw. vēju od. vēja grābstīti, windbeuteln Neik. ;

2) harken
[grābstît Salis, Ruj.] : rudzus, seltener sienu BW. 973 : rudzu grābstīšana ir sieviešu darbs Etn. III, 103 ;

3) tappen, tasten :
mana sieva mušas kāva, ap sienām grābstīdama BW. 6929 ;

4) schnappen :
zirdziņš grābstīja lūpām apsē̦rsnuojušu kupe̦nu ;

5) vārdus grābstīt, nach dem passenden Ausdruck suchen, stammeln, nicht rein lesen ; reden, was einem vor den Mund kommt, nachsprechen
U. grābstīt ieme̦slus, Ausflüchte suchen St., U. Refl. -tiês,

1) wiederholt zu greifen suchen, haschen, tappen :
grābstās kâ bē̦rns pēc uguns. grābstās kâ gar mūri od. kâ pa tumsu, im Dunkeln tappen. grābstījies, - beidzuot atradis vienu ē̦ku LP. V, 260. grābstīšanās pēc vēja Pred. Sal. 1, 14. lai sadega puisim nagi, kas gar mani grābstījās BW. 7375 ;

2) [grãbstîtiês Ruj. Salis.], Unsinnschwatzen, faseln :
tu tikai grābsties vien ; [

3) nach allerlei umhergreifen, um sich zu rechtfertigen
U.].

Kļūdu labojums:
Gr.-Fseern = Gr.-Essern

Avots: ME I, 643

grãbstuoņa, ein diebischer Mensch Grünh.

Avots: ME I, 643

‡ grābstuons "ein Pfuscher" B. Vēstn.

Avots: EH I, 400

grābsts Fest., grâbsts Trik., Bers., Kreuzb., Warkh., grãbsts Ruj., Salis "grābulis tāds, kas grābstās".]

Avots: ME I, 643

‡ grābstulis,

1) wer lange Finger hat, zu slibitzen pflegt
Diet.;

2) = grābsteklis 2 Pēt. Av. I, 158.

Avots: EH I, 400

‡ gribstinât Bērzgale,

1) "grābstīties, karstīties": g. kam ap sāniem;

2) "= grebt 1".

Avots: EH I, 405

‡ gribstins Bērzgale "=greblis 1".

Avots: EH I, 405

[gũbstît, haschen Ruj.]

Avots: ME I, 685

guĩbs: "nespẽcīgs, gļē̦vs" Salis. ‡ Subst. guĩbums Salis, die Schwäche, Mattheit: man iekšā tāds g.

Avots: EH I, 416

guĩbs matt Salis, Lems., Ruj. n. U.

Avots: ME I, 676

gum̃bs, die Bucht: trumulim dibe̦nā iesists gumbs Gr. -Sess. [Vgl. gumba III.]

Avots: ME I, 680

[ieduobs, konkav: ieduoba vieta, ieduobs trauks Fest. uz kāda... ieduoba akmeņa Austriņ Mār. z. 32.]

Avots: ME II, 12

‡ ìegrãbstît "nekartīgi (sē̦klu) iestrādāt zemē" Frauenb. Refl. -tiês ebenda, schlecht erlernen (das Lesen oder ein Handwerk).

Avots: EH I, 514

ìekšdar̂bs "innere Arbeit": saimniecei ziemā vairāk iekšdarbu nekâ ārdarbu Sassm.

Avots: ME II, 31

iẽràibs [PS., Nigr., ìeraibs Arrasch, iêraibs ² Ruj., Salis, Bauske, iẽraibe̦ns Drosth., iêraibe̦ns ² Ruj.], ins Bunte spielend.

Avots: ME II, 55

ierùobs,

1) die Kerbe, der Einschnitt, der Streifen:
galdnieks dēlī iegriêzis ieruobus Adsel, Bers.; vē̦lāk kūnis dabū šķē̦rsus ieruobus Konv. ² 2674;

2) die Verranlassung, Ursache, die Grund zur Uneinigkeit, der Zwist:
kas gan par ieruobu viņiem var būt, ka viņi nesatiek Wend. es tev tuo ieruobu varu pastāstīt īsiem vārdiem Liev.;

3) die Schuld:
viņam vēl ve̦cs ieruobs,

a) er hat eine alte Schuld zu tingen,

b) er hat einen alten Zwist auszugleichen
Bers., Lasd. n. A. XII, 560.

Avots: ME II, 60

iẽskâbs, [iêskâbs ² Salis], säuerlich, ein wenig sauer geworden.

Avots: ME II, 65

iẽskar̂bs, ziemlich scharf, streng, rauh: ieskarba garša.

Avots: ME II, 65

iẽšķìbs, ein wenig schief: iešķības acis A. XX, 197. viņš lūkuojās upei pāri, kur iešķībi uz leju bij muiža A. XX, 45.

Avots: ME II, 77

ir̂bs ² : auch ("Stricknadeln") Frauenb., (mit ìr ² ) Saikava, (mit ir ) Puhren n. FBR. XIV, 46, Tals.: devu ... irbus, lai nuoada ... juostu BW. 22609, 4. Demin. irbiņi; Segew., das untere Geflecht in einem Holzschlitten.

Avots: EH I, 431

îrbs ² [Autz, Pl.], die Stricknadel Samiten, Kand., Kroppenh., Golg., Linden; [ir̃bs Salis, ein dünner Stab Bielenstein Holzb. 662. Reimwort zu virbs; nebst irbulis nach Bezzenberger BB. XXVII, 150 zu gr. ἄρβηλος "rundes Schustermesser"(?)].

Avots: ME I, 709

izgrābstît, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge stöbernd suchen: izgrãbstījuos pa visām kabatām, bet ne˙kā neatradu Dunika, (mit â ) Jürg. u. a.

Avots: EH I, 449

izgrābstît freq. von izgrâbt, ausstöbern, ausscharren, durchsuchen: sienu nuo siles. viņš visus kaktus izgrābstījis LP. VII, 133.

Avots: ME I, 739

jaûnsudrabs ,* Neusilber.

Avots: ME II, 102

Jẽ̦kabs: dat. s. Jē̦kapam BW. 33039, 3 var., dat. s. Jē̦kaubam 33039, 2 var., instr. s. Jẽ̦kubu (> hochle. Jā-) 33060, 7, dat, s. Jē, kupam (> hochle. Jā-) 20486, 4, Jē̦kuobs 33060 var., Demin. gen. s. Je̦kupeņa (> hochle. Ja-) 34321, Jākabiņš 33057 (aus Saussen), Jā kuopiņš 33031, 2 var. (aus Lubn.), Jākapiņš ebende (aus Libien).

Avots: EH I, 563

Jẽ̦kabs, [Jẽ̦kãbs], Jẽ̦kaups Smilt., Jẽ̦kuops, Jẽ̦ks, Jẽ̦kus, Je̦kus, Jecis, Jẽcis, Jẽrcis, Ješka, Ješkus, Jẽpis, Jakob; als Zeitbestimmung - Jacobi: Jē̦kabuos (25. Juli) cepa jaunu maizi Mag. XX, 3, 60. Jānis ve̦d pļāvējus pļavā, Jē̦kabiņš druvā Etn. IV, 71.

Avots: ME II, 112

kazzùobs,

1) Mutterkorn
Dond.;

2) ein Schimpfwort.

Avots: ME II, 184

klabstêt, - u, - ẽju, ungleichmässig klappern Mar. n. RKr. XV, 118: mašīna klabst vien: skrūves izdilušas.

Avots: ME II, 207

klambs, die Klammer A. XI, 441. [Vgl. klam̃bars I.)

Avots: ME II, 212

klibs: kāja viņam bij kliba "er war lahm" BielU. kliba ķēve Tdz. 43808.

Avots: EH I, 616

klibs [li. klìbas "lahm РФВ. LXVI, 222, "расшатанный"], lahm: Sprw. labāk ar klibu dancuot, nekâ ar muļķi runāt. [Nebst li. klibéti "wackeln" wohl zu li. klebéti "wackeln, klappern", le. klabêt (s. dies), kymr. cloff "lahm" u. a., s. Leskien Abl. 332 und Zupitza KZ. XXXVI, 244.]

Avots: ME II, 225

knabstît, -u, - ĩju, picken Biel. n. U. [Wohl zur Wurzel von knabis, knàbt und hnafa "abhauen".]

Avots: ME II, 241

‡ knaibsts "wer andere zu kneifen, ändern Unangenehmes zu sagen oder Unannehmlichkeiten zu bereiten pflegt" Sessw.

Avots: EH I, 627

‡ knĩbs Frauenb. "sehr klein": aitas ar knībām ausīm.

Avots: EH I, 632

kniebsles, die Kneifzange: viņš ļāvis... ar kvē̦luošām kniebslēm raut sev vienu miesas gabalu nuost pēc uotra MWM. VII, 683.

Avots: ME II, 248

knubs: knuba izkapts - auch Kaltenbr.

Avots: EH I, 633

[knubs Dond., Wandsen, einenspitzen Winkel bildend: izkapts par knubu iesieta ir jālaiž variāk atkaru. šī apiņu kārts ir knuba nuošķiebusies; jānuostāda taisnāki. - Vgl. kņubs.]

Avots: ME II, 250

kņubs,

1): einen spitzen Winkel bildend
Assiten, Gramsden, Grob., Iw., Oknist: k. cirvis, āmurs Grob. izkapts par daudz kņuba ebenda. taisīt izkapti pa divi pirksti kņubu Iw.; ‡

2) stumpf
Dunika: kņuba adata.

Avots: EH I, 637

kņubs [Nigr.], zu viel gebogen Kurl. n. U.: (sieva) mazu, kņubu de̦guntiņu BW. 21223, 3. [In Stenden so von der Sense: izkapts ir kņuba, kad asmeņa smailais gals ir nuo kūlīša tik˙pat tālu taisnā līnijā kâ asmeņa platā gala stūris. kņubs "salīcis" Dunika.]

Avots: ME II, 253

kuõpdar̂bs, gemeinsame Arbeit: dziedāšana muižas kuopdarbuos BW. 763.

Avots: ME II, 345

labs,

4): l. (ziemlich gross)
ļaužu pulks BielU.;

6): nee̦smu... ne˙kāda vājiniece, sajūtuos ve̦se̦la un laba kâ arvien Anna Dzilna 176;

10): labuo aci adīt Seyershof. labais mazgs; ein Kreuzknoten (im Gegensatz zu
cūkas mazgs) Dunika, Rutzau;

11): tur palika viss muns l. Gr.-Buschh. kamē̦r pašas labu nuodzīvuos ebenda. nu vairs nav laba (= labi) Janš. Dzimtene III2, 14. kâ Ulgai laba klājas? FBR. XVI, 101; 12): "LP. XVIII, 245 [falschl]" ME. II, 398, Z. 21 v. o. zu ersetzen durch "Austr. XVIII, 249". lîst ar labuo Kreuzb. n. BielU., es regnet in einem fort,
pīpe viņam ar labuo vēl zuobuos Saul. Daugava I, 55. bē̦rns jālabina uz labu Seyershof; ‡

14) durch Assimilation fürs Adverb labi (s. dazu Fraenkel ZsIPh. XIII, 209 f.): l. liels dē̦ls viņiem ir Sonnaxt. labu karstu ūdeni Pas. XI, 20. kūru labu lielu guni...; ņēmu labu druošu sirdi BW. 14744. Hierher gehört auch das Zitat ME. II, 397 (unter 4) aus BW. 14806.

Avots: EH I, 710

labs (li. lãbas, [apr. labs] "gut"),

1) gut, vollkommen:
ne˙viens nav labs kâ vien vienīgais dievs Matth. 19, 17;

2) gut, sittlich gut, edel:
Sprw. labs cilvē̦ks tālu jāmeklē. labam laba slava. labu visi re̦dz, slikta ne..viens. labs pats nuo sevis labs. esi labs, tad tevi arī turēs par labu. pats labs aiz cita teikšanas. labs, kas labs, tur nav vārdam vietas;

3) gut, tüchtig, gehörig, gewandt:
viņam labas acis, ausis, aitas, lietas. tev laba mute, du hast ein gutes Maulwerk. viņš labs runātājs, dziedātājs. raugat laba tikumiņa BW. 7768. skaista piere, laba mēle drīz dabūja arājiņu 7756;

4) gut, gehörig, tüchtig, dem Mass und der Inten- sität, der Länge nach:
sunīšam maizi devu, labu lielu gabaliņu BW. 14806. pabrauca labu gabalu uz priekšu LP. III, 76. labs laiks jau aiztecējis LP. IV, 185. pēc laba brīža dauzās atkal IV, 160. bij jau labs vakars. guli... līdz labam launagam BW. 6735. tē̦vs pārbrauc mājās labā nuovakarē Purap. [pašā labā lîšanā U., mitten im besten (stärksten) Regen]. sapļāva labu tiesu LP. III, 89. abi nuolika labus vē̦de̦rus VI, 254;

5) gut, passend, nützlich, dienlich:
auzām labs, ne ceļam trešvasaras kumeliņš. miegam laba, ne darbam jauna ņe̦mta līgaviņa BW. 22051. smalku skuju tā eglīte, tā bij labi dedzināt; bez bāliņa tā māsiņa, tā bij labi rūdināt 13749;

6) gut, glücklich:
vai viņam pašam arī laba diena? Kaudz. M. apsuolu jums labas dienas LP. IV, 26. duot labu dienu, rītu, vakaru. iznes manai māmuliņai simtu labu vakariņu BW. 4834. es neraugu mūžu labu, kad tik labs mūža draugs;

7) reich, vornehm, aristokratisch;
labs labam krē̦slu cēla, kas pacēla nabagam? BW. 31224. visi labu ieraudzīja, visi labu bildināja; pavārgušu nabadziņu visi mana kājiņām 31260; 31162; 31243. laba dzimta, gute, vornehme Familie. šuo kafiju dzeŗ ne˙vien vienkārši, bet arī labi cilvẽ̦ki Mat. jau dažam labajam (Var.: bajāram, bagātam) nerūc vairs dzirnaviņas 27907, 3 (vgl. RKr. XVI, 267);

8) dažs labs, labais, so mancher (ursprünglich: mancher Reiche, Vornehme): dažs labs (seltener labais) mē̦dz apmeklēt vai katru teātŗa izrādi;

9) gut, gutmütig, harmlos: viņš laba dzēsele;

10) recht,
im Gegensatz zu kreiss: labā ruoka [vgl. mnd. diu bezzer hant "die rechte Hand"], kāja; drēbes labā puse; labie od. labā puse, die Rechte (im Parlament); pa labuo ruoku, pa labai ruokai od. pa labi ruoki, zur rechten Hand;

11) substantivisch im neutralem Sinn - das Gute, Gut, Eigentum:
kāds labs nuo tā varēja atlēkt Blaum. kādu labu upe deva BW. 17986, 1. zuda man divi labi, es schwanden mir zwei Güter (meitas vārds un vainadziņš) 24492, 5. dieviņš man kuovēlēja visu labu dzīvuojuot 9134. šim nuo guovs ne˙kāds labs nav ticis LP. VII, 812. rij nu manu labu (= labumu)! Aps., Lub., Smilt., Mar. Sprw.: laba daudz nevajag. cita laba nekāruo, sava slikta nesmādē! slinkums laba nemāca. silts nāk ar sildīšanu, labs ar gaidīšanu. Sehr beliebt ist die substantivische Anwendung im partitiven, von einem Fragepronomen od. Frageadverbium abhängigen Gen.: kas nu man laba tika, brāļa kre̦klu velējuot? welches Glück ist mir zu teil geworden? BW, 24573. gribēju tikai paskatīties, kuo tādas saimnieces laba bauda LP. I, 168. In vielen der hierher gehörigen Wendungen ist die Bedeitung des Guten mehr oder weniger verblasst: gaidījis, kas labs nuotikšuot, was denn (eig. Gutes) geschehen werde LP. IV, 143. Mit dem part. Gen.: viņa gaidīja, kas vēl laba man sakāms Sil. kuo tu laba teiksi? was bringst du mir Gutes? kuo tu sapņuoji laba LP. VII, 17. kuo jūs laba meklējiet? Ltd. 1183. Mit völligem Schwund der ursprünglichen Bedeutung: kas nu tev labs, zirdziņ, uzgājis? was hat dich denn, Rösslein, angewandelt? LP. II, 77. kur tu laba (dafür auch labi) iedams? wohin gehst du denn? VI, 391. kur tu laba biji? VII, 150. uz kurieni laba eimuot? VI, 453. lai jele pastāstuot, kâ Rīgā laba gājis VI, 345. Als Substantiv ist wohl das Prädikativ labs auch in den Sätzen aufzufassen, in welchen sonst gewöhnlich das Adverb gebraucht wird: tur bij labs (= labums, st. labi) alu dzert BW. 14641, 1. labs ir! schön! gut! Vēr. I, 71;

12) nach Präp.: ar labu, im guten, freundlich, ohne Zwang:
tē̦vs izrunājas ar labu, bet dē̦ls ne un ne LP. IV, 41. sūt[i] ar labu, sveša māte BW. 4270. rādamies ne˙kā neizdarīsi, daudz vairāk ar labu. vai duosi ar labu ze̦ltu? LP. IV, 3. viņš sācis ar labu lūgties VII, 262; vēl ar labuo, noch immer: Liepiņš vēl ar labuo sēdēja cietumā LP. XVIII, 245 [falsch!]. ve̦cajā (kapsē̦tā) vēl ar labuo tika rakts 251; Aps., Lub. ņemt par labu, für lieb nehmen, zufrieden sein: ņe̦mat par labu, kas nu ir, so fordert man den Gast zum Essen auf. ņem par labu, bāleniņ, manu ve̦stu līgaviņu Ltd. 989. diezin, kas mani pieminēja un vai par labu, vai par ļaunu, in guter od. böser Absicht Etn. I, 55. vērst kaut kuo par labu. zum guten wenden;

13) einzelne Redensarten:
kaut kuo nuo laba prāta darīt, etw. aus freiem Antrieb, Willen tun. labu prātu turēt uz kuo, jem. gewogen sein. nav jau labais dievs; nu jau vairs nav labais gals, jetzt ist es nicht mehr geheuer. ar tuo labais guods nebūs, mit ihm wird man ohne Händel nicht durchkommen. Sehr beliebt die Verstärkung mit dem Gen. Plur. labu labais, der beste: tur jau var izmeklēties labu labuo LA. izēdās labu labā, lai tad citi ē̦duši vai neē̦duši Austriņš. labu labā (Gen.) izēdās un izdzērās, er prasste und schwelgte nach Herzenslust (eig., er ass und trank das Allerbeste). [Nebst li. lõbis "Reichtum" u. a. (s. Būga KSn. I, 133 ff.) vielleicht zu arm. lav "besser", s. Hübschmann Arm. Gr. 451. Bei der gewohnten Verbindung mit ai. labhatē "ergreift, erlangt"und gr. λάφῡρα "Beute" bleibt der Unterschied in der Bed. unerklärt.]

Avots: ME II, 397, 398

‡ labsajūta, das Wohlgefühl.

Avots: EH I, 710

labsir̂dĩba, die Gutherzigkeit: stipriem cilvē̦kiem piemīt labsirdība LP. XIII, 522 [falsch!].

Avots: ME II, 398

labsir̂dīgs, gutherzig: ve̦de̦kla bijuse ļuoti labsirdīga LP. VII, 1201.

Avots: ME II, 398

labskaņa ,* der Wohllaut.

Avots: ME II, 398

[laĩbs Gränzhof (Mežamuiža) dünn, schmächtig (von Menschen)", laibs Lng. (li. láibas "schlank"), schwach: bē̦rns ir visai laibs Für. I. - Zu li líebas (arklỹs)" líesas", ksl. либивъ "gracilis", r. либи́вый "schwach", as. lēf "schwach, geberchlich", s. Berneker Wrtb. I, 716 und Trautmann Wrtb. 154.]

Avots: ME II, 401

laũkdar̂bs, die Feldarbeit MWM. VI, 97.

Avots: ME II, 426

liẽldar̂bs ,* die Grosstuer (ironisch), der Grosssprecher; lieldaris = kas lielās daudz kuo izdarām Etn. IV, 129.

Avots: ME II, 498

liẽldar̂bs ,* die Gsosstat: latvieši pūlas Aleksandra I lieldarbu guodināt B. Vēstn. padižuodamies ar saviem lieldarbiem Seibolt.

Avots: ME II, 498

[luobs (li. lúobas "Baumrinde"),

1) die Schale
U.; luobiņi L., Schalen, Hülsen; luobu laiks Nötk., die Zeit im Frühjahr, wenn die Rinde sich löst;

2) "ķēriens, luoms" Bers.]

Avots: ME II, 521

lubstaga Mag. IV, 2, 36, lubstāji Aps., Lub., lubste̦nāji C., lustuki Smilt., der Liebstock (ligusticum levisticum): kad kāds luoceklis izmežģījies, tad tas jāsutina ar lubstāju ūdeni Etn. IV, 117. čũsku kuodumu un vispārim uzpampumu nuoslābina, kad uz tuo uzliek lubste̦nājus Etn. IV, 1. [Aus mnd. lubbestock.]

Avots: ME II, 509

lubstãjs: lubstāji lietuoti se̦najiem lubu jumtiem; tuos pagatavuo pārplēšuot uz pusēm re̦snas kārtis un nuotešuot gludu plakanuo pusi: virsū - kâ beidzamuo liek apaļu lubstāju Ramkau. apaļiem kuokiem, kuŗus sauca lubstājus Jürgens 7.

Avots: EH I, 759

lubstãjs, lubstàvs ² Mar., [der Vorsprung, Erker, die Auslage (eines Daches) Wid.]: lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem tuo liek uz spāŗu līkajiem galiem guleniski Lub., Mar., Etn. I, 122. tur jau kaplis stāvēja aiz lubstāja aizbāzts MWM. VIII, 407. [lubstāji, lubstāris U. (für lubstāvs?), der Umlauf, auf welchem die untersten Lubben des Daches ruhen.]

Avots: ME II, 509

mãjdar̂bs, die Hausarbiet: sieviešu mājdarbi Janš.

Avots: ME II, 578

[ņaîbstîtiês Bers., = ņaibîtiês 1 u. 2.]

Avots: ME II, 895

naktsdar̂bs ,* nakts darbs, die Nachtarbeit.

Avots: ME II, 691

nedar̂bs, ‡

2) eine nichtige Arbeit (?):
mums ... vajadzēja ... plūkāt lupatiņas ... lupatu bija tik daudz, ka nevarēja ... paredzēt, cik ilgā laikā šuo nedarbu varē̦tu nuobeigt Jauns. Raksti III, 28; ‡

3) nedarbi Frauenb., der Geschlechtsakt.

Avots: EH II, 10

nedar̂bs, die Unart, böser Streich, Untat: tu tāds nedarbs; uz nedarbiem vien duomā. par tādu nedarbu viņi tūdaļ nuosuodīti LP. VII, 363. pēc tam luopi saies nedarbuos (nedarbā MWM. X, 7) Blaum.

Avots: ME II, 710

‡ neģē̦rbs, eine schlechte, dürftige Kleidung (?): diezgan viņš muni redzējis visāduos ģērbuos un neģē̦rbuos Janš. Bandavā I, 241.

Avots: EH II, 13

nelabs,

1) kai līta diena, nelabākas drēbes duod ganam Auleja.

Avots: EH II, 14

nelabs [li. nelãbas "böse"],

1) schlecht:
gana bija labu ļaužu, gana mani bildināja; par dieviņa likumiņu nelabais gadījās Ltd. 1840. man tāda nelaba garša mutē. man nelaba sirds, mir ist schecht zu Mute LP. II, 64. vīram palicis tâ nelabi ap dūšu III, 87. bārenītim klājas ļuoti nelabi IV, 146;

2) unheimlich, schrecklich:
pīle pārkšķina nelabā balsī LP. I, 117. saimniece iebļaujas nelabi IV, 33. tūliņ izskatījis šuo tâ nelabi IV, 132. sācis nelabi glūnēt V, 383;

3) nelabais - euphemistische Bezeichnung des Teufels
kad tevi pats nelabais! LP. IV, 10. pi tu, nelabais! JR. IV, 85. bļauj, ē̦das, iet kâ pats nelabais. vai od. kas nelabais tevi dīda? LP. IV 93, VII, 892. nelabais viņu zina, das weiss der Teufel. Auch so das Femininum nelabã: meita kâ pati nelabā sāks ārdīties pa baznīcu LP. VI, 505.

Avots: ME II, 719

neļuobs: "nespēcīgs" Linden in Kurl.

Avots: EH II, 15

neļuobs, unwohl U.; [neļuobis?] ein plumper Mensch Gr. - Jungfernh. n. U.

Avots: ME II, 722

[nùograbstît(iês) Warkh., Warkl., = nùogramstît(iês) 1.]

Avots: ME II, 785

‡ nùogrâbstît, Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile tasten, tastend suchen
Vank.: viņš nuogrābstījās man pie jakas, bet dziļāk netika. viņš nuogrābstījās pa kabatām, bet ne˙kā neizvilka.

Avots: EH II, 46

nùogrâbstît, tr., freqn. zu nùogrâbt, wiederholt, oberflächlich, obenhin greifen, abharken: rudzus, sienu Refl. - tiês, sich befassen: kas nenuogrābstās gar lupatām R. Sk. II, 229. es ar tādiem niekiem nenuogrābstuos Kand.

Avots: ME II, 786

[nùograbstît(iês) Warkh., Warkl., = nùogramstît(iês) 1.]

Avots: ME II, 785

nùogruôbs (unter nùogruôba): "eine dem Ufer nahe tiefe Stelle im See" (mit uo ) Fest.

Avots: EH II, 47

nùozibsnît (unter nùozibiņuôt): Līze nuozibsnīja me̦lnām acīm Ciema spīg. 76.

Avots: EH II, 109

paģe̦bs, ein Dummerjan, Dummkopf: tādu paģębu, kāds tu esi, nee̦smu ne mūžam redzējis Katzd.

Avots: ME III, 33

pagrabs: saltais p. (kur liek saknes) ir ārā uz lauka, siltais p. - zem istabas AP.

Avots: EH II, 134

pagrabs, der Keller: meitas mani aicināja pagrabā alu dzert BW. 20024. jāju, jāju rāceņu zagt uz tuo muižas pagrabiņu 2145. līķu pagrabs, das Leichengewölbe. [Nebst li. pagrabas dass. wohl aus slav. pogrebъ dass.]

Avots: ME III, 30

[pagrābstît, = ein wenig grābstît: p. siena C. Refl. -tiês, ein wenig grābstīties: p. ar ruokām pa tumsu gar durīm Widdrisch.]

Avots: ME III, 30

paklibs, ein wenig lahm.

Avots: ME III, 46

‡ pakaļzùobs, der Backenzahn Salis.

Avots: EH II, 140

palabs: vārījums izdevās itin p. Jaun. Ziņas 1938, № 208. palaba balss Janš. Līgava II, 359.

Avots: EH II, 147

[palabs, ziemlich gut: mājām vēl palabas ē̦kas Ahs.]

Avots: ME III, 53

pãrģḕ̦rbs, ein Kleidungsstück, mit dem man sich verkleiden, unkenntlich machen kann: steidz glābties! tur pārģē̦rbs nuomalē.

Avots: ME III, 157

‡ pãrgrãbstît Dunika, noch einmal abharken: p. gŗāvmaļus.

Avots: EH XIII, 200

[pãrzuobs Naud., = pārasmens.]

Avots: ME III, 189

pase̦bs: auch Dunika, Rutzau. Adv. pase̦bu Dunika, ziemlich spät.

Avots: EH XIII, 170

[pase̦bs, ziemlich spät: p. laiks Dond.]

Avots: ME III, 96

paskâbs, säuerlich: pieplūc vēl kādu brūklenīti klāt, gan pasūru, paskābu Kleinb.

Avots: ME III, 100

paskar̂bs: tē̦vs paskarbi jautāja Jürgens 92. paskarbās ... apiņu smaršas Brīvā Zeme 1939, № 88, S. 2.

Avots: EH XIII, 172

[paskar̂bs, ein wenig od. ziemlich streng, scharf: p. balss.]

Avots: ME III, 100

pašķìbs: pašķības lūpas Tdz. 57721.

Avots: EH XIII, 179

pašķìbs, etwas schief: pašķībs de̦guns; (vgl. li. Adv. paskybei "quer"].

Avots: ME III, 113

[pašļaûbs ² , ein wenig od. ziemlich schräge Wandsen.]

Avots: ME III, 114

[pastulbs, ein wenig od. ziemlich stulbs: p. cilvē̦ks.]

Avots: ME III, 109

pavaibstît, verziehen: pavaibstīja biezās lūpas A. v. J. 1900, S. 1076. Refl. -tiês, ein wenig das Gesicht verstellen: Boriss pavaibstīsies brītiņu Boriss God. 3.

Avots: ME III, 131

pazibsnît: šur un tur pazibsnīja pieguļnieka ugunskurs Ciema spīg. 9.

Avots: EH XIII, 192

piẽdar̂bs Wolm., C., N.-Peb., Jürg., Zögenhof, Selg., Bauske, (mit ie

2) ) Golg., Lis., Prl., Bers., Kreuzb., Gr.-Buschhof, piẽdarba Naukschen,

1) die Vorriege, die Dreschtenne:
zirņu pieradies piedarbā līdz trešam vaiņakam LP. VI, 1, 74; im Ostle. dafür kuls, in Baldohn - kluons;

2) das Vorhaus in der Badstube
N.-Bartau;

3) ein Anbau:
tâ sauktais piedarbs bij jaunajai dzīvuojamai ē̦kai istabas galā Vilibalds Kas uzvarēs 26. Zu piedarīt.

Avots: ME III, 242

piẽdrabs Tals., Salis, Widdrisch, Adiamünde, Dond., piêdrabs ² Lautb., piedrâbs Ahs., Kabillen, Samiten, piẽdraba, = piedarbs: saimnieks teica, lai tagad mīdām rudzus piedrabā LP. VI, 1, 407. Durch Metathese aus piedarbs.

Avots: ME III, 245

piedurbs Tirsen, = piẽdar̂bs 1.

Avots: ME III, 246

pìegrābstît,

1) vollraffen:
p. pilnu maisu lapu Bauske;

2) aufharken:
p. sienu (siena paliekas) čupā;

3) nicht intensiv harken:
ve̦cs cilvē̦ks tik piegrābsta sienu Jürg. - Refl. -tiês, um sich greifend erlangen: kuo nu tur piegrābstīsies? ej tik mājā! Warkl.

Avots: ME III, 252

pretdar̂bs,

1) "?": vīriešu pretdarbs Vēr. II, 1438;

2) Gegenleistung
Nötk.;

3) "eine gegen jem. gerichtete Arbeit"
Nötk.

Avots: ME III, 387

prìekšdar̂bs, oft im Plur. gebraucht, die Vorarbeit: leksikālajā nuozarē Stendeŗam bij laime uziet dažus priekšdarbus Plūd. Llv. II, 171. Kurzemē pieņe̦mti šādi brīvlaišanas priekšdarbi Apsk. v. J. 1903, S. 434. priekšdarbi veikušies brangi LP. VII, 374.

Avots: ME III, 394

prìekšzùobs, der Vorderzahn, Schneidezahn.

Avots: ME III, 398

pusdar̂bs, die halbe Arbeit: Sprw. žāvājuoties tik pusdarba darīsi. labs mudinātājs ir pusdarba darītājs. Uoliņiem bij kaudze pat˙laban pusdarbā (halbgetan, halbverrichtet) Kaudz. M. 24.

Avots: ME III, 424

pusstabs, die Wandsäule Dr.

Avots: ME III, 434

pusstil˜bs: "Bein" ME. III, 434 durch "Schienbein" zu ersetzen.

Avots: EH II, 334

pusstil˜bs, pus˙stil˜ba, das halbe Bein, die Hälfte des Beines: viņa tūlīt līdz pus˙stilbiem iestiga sniegā Saul. I, 12. pusstilbs kails, pusstilbs apse̦gts Neuenb.

Avots: ME III, 434

ràibs (li. raĩbas "graubunt", von Vögeln), Adv. ràibi, bunt, fleckig, schekkig: Sprw. raibs kâ dzenis. cilvē̦ka mrtžs tik raibs kâ dzenis (kâ dzeņa vē̦de̦rs Kaudz. M. 157) od.: dzenis raibs, vēl juo raibāka cilve̦ka dzīve Celmiņ. cilvē̦ka mūžs ir raibs kā pupu zieds Kaudz. M. 113. mūsu dzīvība raibāka nekâ puķu ziedi, unser Leben ist bunter (bewegter) als Blumenblüten Sissegal n. U. pazīstams kâ raibs suns. pārkrāsuoja guovis gan par sarkanām, gan par raibu raibām LP. VII, 1161. aud, māmiņa, trejas raibas (bunte Tücher oder Röcke), tev trejādas meitas bija: pirmajai diži raibu (gross gemustert),...vidējai sīki raibu (fein gemustert)... I BW. 7411. raiba mute od. raibs ģīmis, raiba seja, ein Gesicht mit Sommersprossen U.: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kurcēkļuos Etn. II, 83. kas izgrūž bezdelīgu perēkļus, dabu raibu gīmi II, 79. - raibas acis, bunte Augen (eig.: bunt vor den Augen; von einem Berauschten gesagt): tev acis ir raibas, du bist berauscht U. Gliemulis pacēla apskurbušās, kâ saka, raibās acis R. Sk. II, 145. pacien[āj]uot tik viens uotru, kamē̦r visiem acis e̦suot raibas Druva II, 787. raibs me̦tas priekš acīm, es wird bunt, es flimmert vor den Augen Stari II, 155. raibajā būt, berauscht, betrunken sein: kad bijām jau labi raibajā, tēriņus kruodziniekam samaksādami laidāmies mājā Latv. - Subst. ràibums,

1) das Buntsein:
ziedi, ziedi, kumeliņ, pupu ziedu raibumā! BW.15954. tā (laimes māte) vēlēja manu mūžu dzeņa spalvas raibumiņu (Var.: raibumā; so bunt, wie das Gefieder des Spechtes) 5030;

2) das Buntwerk; ein bunter Fleck; das Muster, Stickmuster:
me̦lna guovtiņa, balti raibumi Rkr. VII, 1212. es adīju raibus cimdus, bērziņā lūkuojuot: cik lapiņu bērziņā, tik raibumu cimdiņā BW. 7239. bij manā pūriņā trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, 1. - vasaras od. teteŗa raibumi, Sommersprossen: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83;

3) der Schwindel od. Rausch ("weil es in des Trunkenen Gemtit bunt stehet")
Für. I. - Nebst reibs II zu li. raĩbti "flimmern (von den Augen)". ribėti "mirgėti", klr. ribyj "bunt", ir. riabach "gesprenkelt", schwed. ripa "Schncehuhn", s. Būga KSn. I. 21, FalkTorp 928, Walde Vrgl. Wrtb. II, 346.

Avots: ME III, 468, 469

râibsvā`rcis ràibsvā`rks Seifert Chrest. II, 181, ein Vogel mit buntem Gefieder.

Avots: ME III, 469

I rèibs ² , ‡

2) schwindelig:
man reîba ² galva Katzd.

Avots: EH II, 363

I rèibs ² , betäubend: nuo reibā sapņa muodusēs Zalktis. reibs alus Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 505

II reibs: auch Tdz. 57949 (aus Līvāni), (mit èi

7) Fianden.

Avots: EH II, 363

II reibs BW. 14798 var. (aus Kreuzb.) und 16730, 3 var. (aus Gr.-Buschhof, hier mit èi ² ), rèibs AP., = râibs, bunt.

Avots: ME III, 505

ribslejas, der Rippespeer Apsk. v. J. 1903, S. 192, Nigr.

Avots: ME III, 522

‡ ribspèlis ² Sonnaxt, der Rippespeer.

Avots: EH II, 370

I rùobs,

1): ruobiem matus izruobuoj[u]se BW. 20665, 3;

2): "Lücke, Verlust"
Diet.

Avots: EH II, 390

I rùobs Serbigal, AP., ruôbs ² Salis,. Ruj., Bl., Iw., rùobs ² KL, Prl., Nėrft, Preili,

1) die Kerbe, der Einschnitt
U.; die Falze St.; von Thermometergraden: .. . trīs ruobiņi, pēcāk bij četri, (es waren heute morgen früh) drei Grad (sc.: Frost), später... vier Grad Blieden n. Mag. XIII, 1;

2) ein Ausfall, eine Lücke, ein Mangel:
ruobi aizpildās: tāļak stavuošais saspiežas ciešāk kuopā Vēr. II 165. saimnieka ruobu izpildīja "ve̦cais puisis" I, 1452. viņa izglītības gājiens bijis ruobu ruobiem {mangelhaft, lückenhaft) Kundziņš Kronw. 59. tur ruobu var manīt, man merkt, dass da etwas fehlt (z. B. dass jemand aus dem Kreise gestorben ist) U.;

3) eine Schuld; eine Zwistigkeit
U.: tur ir vēl ve̦cs ruobs, da ist noch eine alte Schuld (die zu tilgen), ein alter Zwist (der auszugleichen ist) U.;

4) die Stelle, Beschäftigung, Anstellung:
gan jau dabūšu ruobu De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 498. viņš man piesuolīja labāku ruobu, - par priekšstrādniekū ebenda S. 359. kur tiksi citur ruobā? wo wirst du sonst eine {vakante) Stelle, Anstellung bekommen? MWM. v. J. 1898, S. 902. Nach Būga KSn. 1, 88 entlehnt aus aruss. рубъ "das Hacken, die Kante" (und le. ruobīt aus aruss. рубити "hacken" ). weil ein ide. romb(h)os ein le. *rambs ergeben würde. Aber le. rùobs und rùobft weichen in der Bed. vom Slavischen teilweise ab und sehen nicht gerade wie Lehnwörter aus. Da nun 1e. rimba, aprembėt 2 und rumba I 4 und 5 anscheinend auf elne Wurzelform remb(h)-: romb(h) weisen, so darf man vielleicht annehmen, dass unter dem Einfluss von urbalt. rant- (woher Ve. ruotīt, r4ntīt) das slnnverwandte urbalt. ramb- zu *ranb- (> le. ruob-) umgebildet ist. Vgl. auch Leskien Nom. 174 und 189, Zubaty AfslPh. XVI, 410 und Trautmann Wrtb. 236.

Avots: ME III, 575, 576

II ruobs , gekerbt, gezackt: uozuolam ruobas lapas BW. 10665, 1 var.

Avots: ME III, 576

ruokdar̂bs, eine Handarbeit (gew. Näharbeit): Alma rīkuojās ap savu ruokdarbu Alm. ruokdarbu izstrādājumi LP. VII, 647. kas svētdienām iet makšķerēt vai strādā citus šādus, tādus sīkus ruokdarbus, tuo nuospers pē̦rkuons Etn. II, 185.

Avots: ME III, 580, 581

sagrābslas, s. sagrābas.

Avots: ME II, 628

sagrābstas: auch Jumpraweeten, (mit ã) Siuxt.

Avots: EH XVI, 409

sagrābstas, s. sagrābas.

Avots: ME II, 628

sagrābstît,

1): sagrābstīja sē̦rkuociņus Janš, Apsk. 1903, S. 260.

Avots: EH XVI, 409

sagrābstît, tr.,

1) zusammenscharren, -harken; (tastend) zusammensuchen resp. finden; aufschnappen
Dr.: ne˙vien ārpagastnieki nesa dāvanas, bet arī šejenieši, kuo nu katrs varēja sagrābstīt, nāca pilnām padusēm Etn. IV, 101. mēs se̦kuojām viņam, sagrābstīdami ceļu kâ pa miegam Vēr. II, 1131;

2) zusammenschwatzen: Zundulis sagrābstījis dzīvus me̦lus Jaun. mežk. 149.

Avots: ME II, 628

‡ sagrebstelêtiês, zusammenschrumpfen Warkl.: vaigi sagrebstelējušies. Vgl. sagrepstelêtiês ‡.

Avots: EH XVI, 409

salde̦nskābs, süsssaüer: salde̦nskāba sula Konv. ² 1789.

Avots: ME II, 668

‡ saldinskâbs A. Brigadere Dievs, daba, darbs 90, = salde̦nskābs.

Avots: EH XVI, 424

salˆdskâbs, süsssauer: saldskābs ābuols. saldskābi smīnēt Stari I, 289.

Avots: ME II, 669

sā`lsstabs, die Salzsäule: stāvēja atvē̦rtām mutēm kâ sālsstabi Purap. 50.

Avots: ME III, 803

sar̂kanràibs, rotgefleckt, -gemustert, rotbunt: sarkanraibs mutesauts Aps. III, 34. sarkanraiba guotiņa MWM. VI, 841.

Avots: ME III, 721

se̦bs: auch Alschw., A.-Rahden, Assiten, Blieden, Dunika, Laidsen, Luttr., Neuhausen, Nikr., Ringen, Rutzau, Spahren, Strasden, Walgalen, Wirginalen: ir jau s. laiks Assiten. un kaut jau s., tak nevar iemigt viņš Dünsb. Pridis un Trūte 20. šuogad s. rudens Wirginalen. se̦bi rudzi Blieden, Dunika. Belege aus BW. bei Būga Liet. k. žod. CXIV f. Zur Etymologie vgl. auch Augstkalns FBR. XIV, 118.

Avots: EH XVI, 474

se̦bs (nach St. ein Lituanismus), spät Dond., Wandsen, Frauenb., Deg., Gr.-Essern: se̦bā vakarā Kurl. n. U. bija jau tumšs, se̦bs vakars Pas. IV, 498 (aus Leegen). - Subst. se̦bums, die Späte: dzēra un dancuoja līdz se̦bumam RKr. XVI, 107. Vielleicht zu li. šebélka "alte, schlechte Stute", wenn für dies Wort vom Begriff des Schlechten (< später Kommenden) aus zugehen ist; vgl. auch le. apsebêt "verkommen" und sebris IV.

Avots: ME III, 810

še̦rbs, Tabaksöl Bers., Laud.

Avots: ME IV, 16

‡ II še̦rbs "Scharf; unduldsam" (mit e̦r̂ ² ) Pētemieki; "ātrs" Baldohn: š. zirgs.

Avots: EH II, 625

sẽ̦rskâbs,* schwefelsauer: sē̦rskābs kaļķis Mzv, m. 12.

Avots: ME III, 830

sidrabs: šķirsts pilns ze̦ltiem, sidrabiem (mit Silbergeräten?) Pas. V, 379 (aus Planhot).

Avots: EH II, 485

sidrabs Salis, Widdrisch, Zögenhof, Wolmarshof, Golg., das Silber BW. 5348 var. (Var.: sudrabs, sudabrs). Zunächst durch Metathese aus *sidabrs = li. sidãbras. Dies wohl dissimilatorisch aus *sirabras (ähnlich apr. acc. s. sirablan, got. silubr), vgl. ursl. sъrebro, sьrebro und (s. Ljapunov Izv. XXIX, 87) *serbro dass. - Ursprüngüch wohl ein nicht indoeur. Wort; vgl. dazu Grammont Dissimilation 94, Bruinier, s. IFA. VII, 11 f., Uhienbeck PBrB. XX, 43, XXVI, 308, got. Wrtb. 130, Feist got. etym. Wrtb. ² 318, Ipsen Stand u. Aufg. d. Sprachw. 229 f.

Avots: ME III, 835, 836

sîkràibs: ein Demin. sîkraîbiņš ² Salis.

Avots: EH II, 492

sîkràibs, kleinbunt: sīkraibais ķauķis Konv. ² 2319.

Avots: ME III, 852

siruobs,

2): "akas gruods" Gaigalava; siruobi Sonnaxt, der Brunnenkasten;
sirubi "baļķu sienas" Auleja: izcirst vienu vaiņuku sirubu; siruobs "akas vai ē̦kas baļķu krāvums" Kaltenbr.: siruobā ietilpst visas sienas. šķūnī siruobu jau piekrāve ar sìenu (t. i. līdz sānu siênu malām) ebenda (hierher gehört wohl auch das Beispiel ME. III, 848 unter 1). ve̦cas akas siruobu izlāpīt Tas latv. draugs 1841, S. 205 f. ar lieliem, cietiem siruobiem tuo (ein Schiff) atkal uzcēle Latv. Av. 1840, No 24.

Avots: EH II, 489

siruobs,

1) eine Einkerbung am Ende eines Balkens:
sìens šķūnī piebāzts tikai da siruôba Buschh.;

2) siruobs Lubn. n. Etn. II, 97, Warkl., Memelshof, Selb., Wessen, Nerft, ein Balken der Brunneneinfassung; der Brunnenkasten
Oberl. n. U., Kreuzb., Bielenstein Holzb. 122, Laud. (Plur. siruobji [?]); [siruobi Nerft] ein Brückenkasten Oberl. n. U., Bielenstein Holzb. 716 (vgl. die Abb. ebenda); ein Kornkasten Bielenstein Holzb. 122;

3) ein Kahn aus einem Klotze
U., Blockboot Bielenstein Holzb. 621;

4) ein Prahm Kronw. n. Ü. Wohl aus aruss. cъpy6ъ; siruobs für *suruobs, wie infl. ḱimūss aus kumuoss u. a. Le. Gr. 34.

Avots: ME III, 848

šistabs BB. XVII, 291, der Wirt von šīstaba.

Avots: ME IV, 20

skâbs (li. skobas Geitler Lit. Stud. 109), sauer (eig. u. fig.): Sprw. skābs kâ dzērveņu uoga, kâ gurķis. skābs piens, Sauermilch Salis. skābu ģīmi savilkt Kaudz. M. 73, ein saures Gesicht machen. skābs prāts Karls., mürrischer, unzufriedenerSinn. - Subst. skâbums,

1) die Säure:
vīna, maizes skābums;

2) eine Speise
Bergm. n: U.; saurer Mehlbrei Loddiger; Sauermilch Mar. n. RKr. XV, 135, PS.; ein saures Getränk aus bebrühtem Roggenmehl und Wasser Salisb., Alt-Ottenhof, Nauksch., Ruj.: vasarā... atspirdzinuošuo skābumu vēl kuļ tikai... re̦tās saimniecībās A. Melnalksnis Mazsalaca 52. Zu skabrs, s. Persson Beitr. 142 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 563.

Avots: ME III, 878, 879

skalbs,

1) scharf:
vanagam skalbi (Var.: skarbi) nagi BW. 2589, 1 var.;

2) scharf, schrill, laut:
izkapts skalbi žvankš Druva I, 618. smieties smieklus skarbus, skalbus Plūd. Domas I, 537. dāmu balsis pieņēmas arvienu skalbākas un stiprākas A. v. J. 1896, S. 573. skalbi iesaukties Bers. kas tik skalbi, gauži dzied? BW. 133, 4. zvans, izkapts skàlbi ² (= skaidri, skanīgi) skan Warkl. Adv. skalbi, laut und deutlich St.: meldiņus, kas skanēja skalˆbi Kr. Mag. XV, 2, 59. In der Bed. 1 zu šķelˆt? in der Bed. 2 zu skaļš 1 ?

Avots: ME III, 868

‡ II skàlbs ² Lubn. "= skal˜bis I".

Avots: EH II, 499

skar̂bs: kad zarnas paliek skarbas (rauh, uneben), tad tās ir tīras Salis. (sarus peŗuot) meitē̦nu peŗ ar liepu sluotiņu un me̦t sāli uz ķerežiem; tad meitē̦ns e̦suot s. Seyershof. Subst. skar̂bums: aiz skarbuma mātes meita ilgi sēd brāliņuos BW. 11608 var.

Avots: EH II, 502

skar̂bs, Adv. skar̂bi, scharf, streng, rauh, widerhaarig, (Oberl. n. Mag. IV, 2, 145) zänkisch, unverträglich U.: vanagam skarbi nagi BW. 13485. skarba balss Jaunības dzeja 60, Nötk. skarbs bāliņš, skarbs tautiet[i]s, abiem skarbas valuodiņas BW. 20727, 4. tev, tautieti, skarba runa (Var.: bargi vārdi ) 21706, 3 var. cieti un skarbi teica Kaudz. M. 137. ziemelis pūš skarbi, juo skarbi Aps. II, 3. muodere pikta, skarba, kâ pati ērce Libek Pūlcis 5. skarbi dzīvuot, in Unfreundlichkeit und Härte leben U. - Subst. skar̂bums, die Schärfe; die Strenge, Unfreundlichkeit U.: he̦rcogiene prata visus skarbumus nuolīdzināt Vēr. II, 272. ar pūritānisku skarbumu I, 1273. Nebst šķe̦r̂bs, šķir̂ba, skārbala, li. skirbti "sauer werden", poln. szczerb "Scharte", aksl. štrъbь "mancus" zu an. skarpr "scharf, rauh", ae. sceorpan "kratzen", ahd. scurfen "aufschneiden", resp. Zu gr. σχαρφᾶσϑαι· σχεδάννυσϑαι Hes. und (wenn mit f resp. b aus ide. bh ) ae. sceorfan "schürfen", ahd. scìrbi "Scherbe" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582, Persson Beitr. 566, 862, 889, Brugmann IF. XV, 97, Būga PФB. LXXV, 149, Zupitza Germ. Gutt. 154 f., Trautmann Wrtb. 266.

Avots: ME III, 873, 874

skā`rbs ² : auch (mit ār ) Strods Par. vōrdn. 158 ("?").

Avots: EH II, 504

skā`rbs ² , übel geworden, der Ohnmacht nahe: skārba sirds. Zu an. skarpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)? Vgl. auch skurbt.

Avots: ME III, 879

skaustabs U., = skàustava.

Avots: ME III, 876

šķe̦bs, = šķebîgs: sūcuot Lunas šķe̦buo, saldsājuo opiju Dz. V.; šķe̦ba (= šķe̦bana) dūša Jürg.

Avots: ME IV, 24

šķèibs ² Golg., (neben šķībs n. RKr. XVII, 94) Lis., = šķìbs.

Avots: ME IV, 24

šķe̦r̂bs Kr., Sonnaxt, šķe̦r̂bs ² Bauske, herbe (vom Bier Ruj. n. U.; auch fig.), bitter - sauer U.: šķe̦rbs alus Bauske. ške̦rbs vārds ebenda. Nebst li. skerbti "tief einschneiden" und skirbti (s. Būga РФВ. LXXV, 149 und KSn. I, 282) zu skar̂bs.

Avots: ME IV, 28

šķibs (?) Hofzumherge "= trausls, leicht brechend (von Pflanzen)".

Avots: ME IV, 38

šķìbs, schief: šķībi raudzīties, schielen St., Bergm. n. U. tur (t as) man šķībi nuogāja, da gelang mir's nicht, das gelang mir nicht (es ging mir schief) St., U. šķībais mēnesis St., der März (weil dann die Wege schief werden). - Subst. šķìbums, die Schiefe. Wohl nebst šķiebt und li. skybas "keilförmiges Stück Land" Lit. Mitt. 1, 233, paskybei "quer" (s. Leskien Nom. 254) zu an. skeifr, ae. scáf, mnd. schēf (wenn mit f aus ide. bh) "schief" u. a., s. Zupitza Germ. Gutt. 43 und 154, Persson Beitr. 85 und 156, Walde Vrgl. Wrtb. II, 546.

Avots: ME IV, 47

šķĩbsnuķis: "lotia" ME. IV, 47 zu verbessern in "loxia".

Avots: EH II, 638

šķībsnuķis Wid., RKr. VIII, 90, šķībšnuķis U., šķībšņuķis, der FichtenKreuzschnabel (lotia curvirostra L.).

Avots: ME IV, 47

šķir̃bstar̂pa, eine Spalte: vilks ne šķirbstarpā mieru tiem ļautu Lapsa - Kūm. 191.

Avots: ME IV, 43

skuôbs ² Dond. n. FBR. V, 128; Ugalen n. FBR. VII, 23, Salis, L., = skuops, geizig.

Avots: ME III, 909

šķuôbs ² : š. ("šķībs, līks") kuoks Ruj.; "sašķiebies" (mit uô) Nötk.

Avots: EH II, 642

šķuôbs ² , wackeind, wackelig: (māja) gadu nuo gada šķuobāka kļūst Janš.; schräg, schief Autz: škībi, šķuobi... mārša caur lukturi lūkuojās BW. 21239, 1 var. šķuôbs ² vaigs (zuobiem sāpuot) Bauske. šķuôba ² (= greiza) mute Salis.

Avots: ME IV, 57

skrabstiņš, ein Hohleisen, Meissel L., U.

Avots: ME II, 884

skrabstît, -u, -ĩju, schaben, höhlen U.; striegeln, schrapen, kratzen U., meisseln L.

Avots: ME II, 884

skruobs, in der Verbindung aces skruobs "Augenbraue" Lng. (unter ace). Vgl. skruops.

Avots: EH II, 513

skùrbs Ermes, (mit ur̂ ²⁾ Baldohn, beduselt, berauscht Bauenhof,Schwanb., Lös., N.-Peb., Drobbusch, Prl., Segewold, Bauske, Memelshof, Vank., Fehsen, (mit ur̃ ) Smilten und Valgale: skurba bija tev galviņa VL. uotram dūša skurba MWM. V1, 335.

Avots: ME III, 905

I skùrbs: auch (berauscht; mit ur ) A.-Ottenhof, (mit ùr ² ) Bers., ("apreibis, neapķērīgs") Lennew., Raiskum, Ronneb.; "VL." ME. III, 905 zu ersetzen durch "Tdz. 56522".

Avots: EH II, 516

II skurbs Erlaa, Linden in Livl.,

1) "putnu bars";

2) ein Büschel
(?): ja tīrums nevienādi nuosē̦ts, tad labība aug skurbiem, t. i. vietām biezāka.

Avots: EH II, 516

slãbs,

1): slābi kuo sasiet AP. tâ sabijuos, ka palika pa˙visam slābas ruokas ebenda;

2): auch (mit à ² ) Kaltenbr. Subst. slābums: bē̦rnam ir slàbumi ² (kāda kaite: nevar ilgi uz kājām nuostāvēt) Liepna.

Avots: EH II, 522

slãbs C,, PS,, slàbs ² Kl,, Prl.,

1) schlaff:
kad auns bij beigts, tad tas... tāds liels, garš bij un slābs Dok. A. Daugava I, 317;

2) schwach, matt:
Zūza bij palikuse tik slāba kâ lupata Krišs Laksts 7. mēness sirpe peldēja..., apgaismuodama... apvāršņa malu... ar slābu gaismu Janš. Dzimtene V, 167;

3) schwach, gering
U.: slāba baznīca Mag. III, 1, 136, geringe kirchliche Versammlung U.;

4) lietus nāk zemē kâ slābs od. lietus nāk slābi zemē von starkem Regen
Golg. Subst. slãbums, die Schlaffheit, Mattigkeit, Schwäche: jis jau trīs dienas neēdis un nuo slābuma nevar jau paiet Pas. II, 80 (aus Malta). Zu slav. slabъ (serb. slȁb) "schwach" (wenn nicht hieraus entlehnt), li. slàbti "schwach werden", mnd. slap "schlaff" u. a., s. Trautmann Wrtb. 270 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 432. Neben diesem slāb ein ide. slēb- in an. slápr "träger Mensch" u. a.

Avots: ME III, 921

sladrabs, Schlackenwetter L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"); aus *slapdrabs (zu slapjš und drēbt II).

Avots: ME III, 912

šlaubs: š. ("lē̦ze̦ni slīps") kalns Lennew., (mit àu ² ), Neuhausen.

Avots: EH II, 642

šlaubs, s. šļaubs.

Avots: ME IV, 59

šļaubs,

1): "slīps" (mit aû ² ) Iw.;

2): viņš palaida gruožus šļaubāk Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 90; hinter "sukas" ME. IV, 65 zu ergänzen "Blaum. Raksti VII ⁵ (1935), 210".

Avots: EH II, 644

šļaubs,

1) šļàubs ² Gr. - Buschh., Erlaa, Fehsen, Grawendahl, Warkl., šļaubs Golg., Katzd., Wessen, šlaubs U., schräg; abschüssig;
(in Laud.) steil (mit àu ² ): šļaubs baļķa gals Gr. - Buschh. šļaubs (an einem Ende zugespitzt) kuociņš Fehsen. jumts ir stipri šļaubs, tâ ka par nuokrišanu nav daudz kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 11. šļauba kaudze Katzd. (fig.) kāds neguods..., kad sieviete nuokļūst uz šļaũba ceļa Janš. Bandavā II, 245;

2) (fig.) leicht, nachsichtig:
tā (māte) tuo lietu var˙būt pārlaidīs šļaubāk. nuo papa dabūsi sukas;

3) = sājš, pliekans: šļauba dūša, kad gribas kā sāļa Fehsen, Geistershof;

4) als Subst., ein (an beiden Enden) schräg abgehauener Giebelbalken
(mit àu ² ) Warkl.; šļaubi "griesti uz āru ārpus sienas" Erlaa. - Subst. šļaubums Bers., (mit àu ² ) Kr., Lubn., Sessw., der Fall, die Senkung, Schrägheit, Neigung Erlaa n. U.; die Böschung V. Nebst slaubeniski und li. slubnas "schwach, matt" wohl zur Wurzel sleub(h) "schlaff herabhangen(d)" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710; šļaubans 2 dagegen gehört anscheinend zar Wurzel sleub- "gleiten" (in ae. slúpan "gleiten", got. sliupan "schleichen" u. a.) bei Walde 1. c. 710 f.

Avots: ME IV, 64, 65

šļe̦bs Stürzenhof "ein (erwachsener) Mensch, der sich mit Kinderarbeiten abgibt".

Avots: ME IV, 69

šļùrbs ^2, šļùrbans ² Bers., = pliekans 2, flau: šļurb(an)a dūša.

Avots: ME IV, 76

snabs "Brotstückchen im Wasser mit Sacharin" Lancmanis.

Avots: ME III, 971

šņabsts A. XI, 110; XXf, 342, = šnabis, šņapsts.

Avots: ME IV, 90

suoraibs U., suoriba (wohl mit ī) U. (acc. s. szoribe "Aufruhr" Und. Ps. 25; dat. pl. soribims Evang. u. Epist.), *suoriebs (wie wahrscheinlich sorubs U. zu lesen ist), Zwiespalt, Verdruss: nuo suoribu un ļaunu saderēšanu pasargi Manz. G. L. 126. Zu suo-. riebt.

Avots: ME III, 1139

stabs,

1): kuodies vārtu stabiņā! BW. 21744 var. dzenis kala krustu stabiņa galā 2692, 5; "kuoka blanka, kas satur stelles" AP.; siekstes s. Ramkau "streļļu siekstes sastāvdaļä; rudzu stabiņi Fehteln; kad ziemā saulei aupušām ir stabi - le̦cuot vai rietuot, tad tas uz draņķa laiku AP. krās(n)ss. (Ofenröhre?)
Ramkau; stabu krās[n]s Rujen n. BielU., ein Wandofen von Ziegeln. - stabiņi,

a): auch AP.

Avots: EH II, 567

stabs (li. stãbas "Pfosten, Säule; Götzenbild; Schlagfluss"),

1) der Pfosten, Pfahl, die Säule, der Pfeiler
U.: stāv kâ stabs (d. h. unbeweglich) LP. VI, 781. saimnieks, tuo re̦dzē̦dams, palicis kâ stabs brīnīdamies IV, 165. putekļi saceļas kâ stabs RKr. VII, 1084. vajaga stabā kalt (an den Pfosten nageln) tuo garu Kundz. Kronw. 248. - gultas stabs, der Bettpfosten : dreijāti gultas stabi BW. 14784. kauna st., der Pranger, die Schandsäule U. krustā stabs Br. 288, der Pfosten des Kreuzes. lietus st., die Regenwolke. rata od. ratu (U.) st., Schimpfwort Galgenvogel U. ve̦cais tē̦vs dudināja..., ak tu ve̦cs ratu stabs, vai tie tavi pāturiņi? BW. 29142, 3 var. nuo dieviņa žē̦lastība, ne nuo tāda rata staba 31614 var. (rudzu) stabi U. ("in Livl. nicht gehört"), Marzen, Selsau, Korn-, Roggenhaufen: rudzi pa lielai daļai stāvēja jau stabuos Puriņš Stāsti 9. saules stabi, Lichtsäulen, die von der Sonne ausgehen U. saule stabuos stāv, die Sonne zieht Regen St.;

2) Schlagfluss
L. - Demin. stabiņi,

a) die 2 kleinen Pfosten, daran in ledernen Ösen die Spule des Spinnrads mit ihrer Achse ruht
Bielenstein Holzb. 385, Salisb.;

b) 4 Pföstchen, je 2 auf jeder Überachse des Wagenkorbes
Bielenstein Holzb. 547;

c) Schlittenstützen
Mag. III, 1, 107;

d) das obere Ende des das Bein umschliessenden Teiles vom Strumpf, das anders gestrickt wird, als der übrige Strumpf
Dond. Nebst stabule, stebe, stebėties, stebere, ste̦bs u. a. und li. stabýti "aufhalten", stãbaras "trockener Baumast", apr. stabis "Stein", aksl. stoborъ "Säule", av. stawra- "fest" zu an. stǫpull "Pfosten", stapi "hoher und steiler Felsen" u. a., resp, zu an. stafr "Stab", ahd. stabēn "starr sein" ostfries. staf "steif` u. a., s. Būga PФB. LXXV, 146 f., Meringer IF. XVIII, 279, Güntert Reimw. 26 f,, Trautmann Wrtb. 280, Walde Vrgt. Wrtb. II, 623 ff., Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 14.

Avots: ME III, 1036

I ste̦bs,

1) auch ste̦bus, ein stämmiger, unbeholfener Mensch od. ein solches Tier
Schibbenhof; stav kâ ste̦bus ("stingri, iepleties, ka nuo vietas nevar izkustinat") Schibbenhof;

2) ein Zwerg
(?) Wolm, n. U. Zu stebis.

Avots: ME III, 1057

II ste̦bs, angefaultes Holz Warkh., Warkl.; das dürre Holz Infl. n. U. wohl nebst stabji zu stabs.

Avots: ME III, 1057

stembs (unter stèmbis ² ): ein verdorrter Baum mit abgebrochenem Wipfel A.-Schwanb.; "ce̦lms, kas nuolūzis" (ste̦m̃bs) AP.

Avots: EH II, 576

stiebs (woher?), hoher Baumstumpf bei Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16; vgl. stiebrs, li. stíebas.

Avots: ME IV, 1078

‡ stiẽrbs Frauenb., = stìebrs. Durch Metathese aus stiebrs od. aus *stir̃bs?

Avots: EH II, 583

stil˜bs: auch (mit ilˆ ) Erlaa, Heidenfeld; iesim plikiem stilbiem BW. 2254; "kāju liêlu un ruoku gaŗais kauls; ein (besonders harter)" Pflanzenstengel (mit il˜ ) Siuxt.

Avots: EH II, 579

stilbs (r. столбъ "Säule"), Serbig., AP., Lin., stìlbs ² Nerft, stilbs Lös., stilbs U., stil˜ba Iw., stilba U., L., der Vorderarm U., (mit -il˜-) Salisb.; das Bein vom Knie bis zur Fusssohle, das Wadenbein (stil˜bs) Wolm., PS., Jürg., Arrasch, Ermes, Ruj., Salisb., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Dunika, (stilˆbs) KL, Lis., Selsau, Gr. - Buschh., (stil˜ba) Wandsen, (stìlba ² ) Schwanb., Selsau, (stil˜bis) C., (stìlbis ² ) Golg.; (beim Vieh) das Bein vom Mittelgelenk bis zur Klaue U.; der Röhrknochen U.; (stil˜ba ² ) der Armknochen BL; der Stiefelschaft U., (stil˜bs) Salisb.: zaļuoksnīgi slaidās stilbas Janš. Bandavā I, 54. ielaidīšu suni stilbuos! Salisb.; stìlbs ² Warkl., stil˜bs Lubn., Saikava, stìlbis ² Golg., der obere, das Bein umgebende Teil von Socken. Zu li. stalbúotis "apsistoti", an. stolpi "Säule", and. stelpon, mnd. stalpen "stagnare", norw. stolpa "mit steifen und langen Schritten, mühsam gehen" u. a., s. Būga KSn. l, 285 f., Persson Beitr. 427, Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21.

Avots: ME IV, 1068

strìebs: auch (mit iê ² ) Kegeln, Wainsel; strìebu krê̦sli Wolmarshof.

Avots: EH II, 589

strìebs Wolm., Jürg., striêbs ² Ruj., U., Plur. striêbi ² Ruj., Salisb., striebi W. - Livl., Peb. n. U., = stiebri, Binse(n). Wohl nebst striebulis und strùobs zu apr. strambo "Stoppel", mnd. strump, ostpreuss. strempel "Stumpf" u. a., s. Persson Beitr. 440 und Waide Vrgl. Wrtb. II, 632 f.

Avots: ME IV, 1092

strùobs: auch Burtn., N.-Peb., Smilt, Wolmarshof, (mit uô ² ) A.-Ottenhof, Kegeln, Lemb., Lems., Orellen; sarkans s. (Flintenlauf) BW. 34824, 3 var.; der Keim Seyershof: zirņiem struôbi ² jau ārā; der Stiel (einer Pflanze, mit uô ² ) ebenda; das Ende des Schlüsselrohrs ebenda: maza atslēdziņa ar struôbiņa ² . In Seyershof auch bišstruôbs ² , Bienenstock.

Avots: EH II, 591

strùobs Wolm., C., AP., Ermes, PS., strùobs ² Kr., struôbs ² Ruj., Salis, Widdrisch, Zögenhof, struobs Allend. n. U., = stuobrs: bij uzdīguši krietni asni... bet kāpēc jaunie struobi tik mīksti? Bračs Aukstā ē̦nā 33. bisei bij aizķepējis struobs (auch in Nötk.) A. XX, 878. - spalvas struobs, der Federkiel Salis n. U. Zu striebs.

Avots: ME IV, 1098

stubs: in den Bed. 1 und 2 aus mnd. stubbe "Baumstumpf" (bei Sehwers Unters. 126).

Avots: EH II, 592

stubs,

1) = ce̦lms Elger Diction. 131 und 138; das nachgebliebene Ende von etwas Gebrochenem U.: nuolūza, stubs vien palika U. pa līdumu - stubiem un vijām Mag. II, 3, 48;

2) ein abgefegter, abgebrauchter Besen
U.;

3) kurz, abgenutzt
Schibbenhof.

Avots: ME IV, 1099

I stùlbs,

1): auch AP.; guotene palika stulˆba ² , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ulˆ ² ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡

2) "?": Stulˆbais ² e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ulˆ ² ) 159, Stulˆbā ² ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stulˆbā ² dim̃žava (eine Wiese)
174, Stulˆba ² pļava 221, Stulˆbais ² kakts 229, Stulˆbais ² lĩniņš 266; vgl. auch Stulˆbe̦ze̦rs ² 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.

Avots: EH II, 594

I stulbs C., Neuenb, stul˜bs Serbigal, stùlbs ² KL., Lös., Nerft, die Blindfliege Dunika. pa stulˆbuo ² pusi sviest, von der unsichtbaren Seite werfen Wahnen. pa stulbuo pusi tuo dabūju. juo viņš nāk ve̦cāks, juo paliek vienmē̦r stulbāks MWM. v. J. 1897, S. 102. tu esi tīri stulbs, ka visu raksti, kuo mēs te pļeperējam Saikava. stulbā de̦sa Frauenb. der Blinddarm. Dieses stulb- (wozu auch stulbs II - IV und slav. "Pfahl") aus stelb- (in stilbs u. a.). stub- (in stuburs u. a.)? Oder (s. Trautmann Wrtb. 290 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21, Persson Beitr. 426 f., Būga KSn. I, 264 und 285 f.) ist -ul- aus ide. -ol- reduziert?

Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm

Avots: ME III, 1102, 1103

II stulbs,

2): ruokas s. (Unterarm)
Kurmene;

3): auch Dobl. (mit ul˜ ), Aahof, Pinkenhof; zeķes s. jeb stulbiņš Kurmene.

Avots: EH II, 594

II stulbs (li. stulˆbas, slav. stъlbъ "Pfosten"),

1) ein Pfosten
Kaltenbrunn n. U.;

2) das Schienbein, die Wade
(mit -ulˆ ² ) Bauske;

3) ein Stiefelschaft
(mit ul˜ ) Neuenb. Zu stulbs I; nur in der Bed. 1 vielleicht nebst estn. tulp (gen. tulba) "Pfosten" aus aruss. стлъбъ "Pfosten" entiehnt.

Avots: ME III, 1103

III stulˆbs Saikava, ein Haus ohne Dach; wohl zum Vorigen.

Avots: ME III, 1103

IV stulbs, lahm (?) VL. n. U.; zu stulbs I.

Avots: ME III, 1103

štulˆbs ² : auch (mit ul) Frauenb.

Avots: EH II, 656

štulbs ² Dunika, = stulbs I: vai tu štulbs! (Ausruf der Verwunderung) Dunika. va štulbs, kas par auku! Janš. Dzimtene V, 407.

Avots: ME IV, 104

*stur̂bs ² (gespr.: stûrbs ² od. stuôrbs ² ) Ahs. n. RKr. XVII, 54, stiebrs, der Halm: rudzi jau me̦tas *sturbuos Ahs. n. RKr. XVII, 54. nuo vienas rudzu saknes vairāki *sturbiņi iznākuši ebenda rāceņu *sturbi ebenda. wahrscheinlich ist stuorbs (woraus stūrbs ) aus stuobrs oder struobs umgestellt.

Avots: ME III, 1108

‡ II stùrbs ² Lennew. "stulbs, dulns".

Avots: EH II, 596

stū`rzùobs, det Eckzahn Konv. ² 3638.

Avots: ME III, 1110

sudrabs: auch Alswig, AP., Ar-asch, C., Daudsewas, Dobl., Dunika, Fest., Fockenhof, Heidenfeld, Kal., Lasd., Leegen, Lieven-Bersen, Luttr., Mahlup, NB., Nikrazen, N.-Laitzen, N.-Peb., OB., Pankelhof, Perkunen, Puhren, Ruj., Rutzau, Salis, Schmnden, Sonnaxt, Trik., Ziepelhof; Orts- und Flurnamen mit sudrab- Plvv.I, 112, 115, 121, 129, 132, 147, 151, 162, 173, 184, 188, 191, 204, 219, 222, 248, 258, 270, 283; citam ze̦lts, sudrabiņš BW. 3902.

Avots: EH II, 599

I svàlbs ² : svalba dzija Heidenfeld. sval˜bi ("vaļīgi") izkārta virve Salis.

Avots: EH II, 612

I svàlbs ² Saikava, Odsen, Kussen, ungenügend zusammengedreht (vom Faden oder Strick) Druw.; locker, lose Lubn. n. Etn. III, 1; bequem (von Kleidern) Celm.: dzija neiet... gruoda, vai arī svalba A. XI, 83. valgs atšķetinājies svalbs, dzija atstāta vērpjuot gluži svalba jeb jē̦la Druw. n. RKr. XVII, 80, Meiran. svalˆbi (Gr. - Buschhof) oder svàlbi ² (Lubn., Sessw., Fest., Adl., Saikava, Warkl.) piesiet. palaid Striķi Svalbāk! Fest. Dürfte nebst svalbuôt und svalms zur Wurzel von svalstît gehören; anders Būga KSn. I, 288.

Avots: ME III, 1142

II svàlbs ² Lis. "grell (spulgs)": s. zibens.

Avots: ME III, 1142

svā`rbs ² Golg. (li. svarbùs "schwer, wichtig"), = smags (schwer): kuoks svārbi nuokrita. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1144

svātlaibs (?), die Katze Nerft; vgl. sē̦tlaipis.

Avots: ME III, 1145

‡ til˜bs Puhren n. FBR. XIV, 47, = stilbs.

Avots: EH II, 681

trijzùobs, ein Gerät mit 3 Zähnen: plêšanai lietuo šķeltni (kuoka vai kaula trijzuobu) Konv. ² 2107.

Avots: ME IV, 235

trobs, eine Säule (?): trīskārt trobi tur bij uz riteņiem likti Dünsb. Par. 114. Vgl. truobis I und trobis II.

Avots: ME IV, 244

truobs,

1) = truops, der Bienenstock Salis (mit uô ² ), Stolben;

2) die Kammer:
tik labi jau nav kâ vieniem pašiem savā truobā Janš. Bandavā I, 23. katrai savs truobs . . . ierīkuots, lai pašas radinās ik rīta tuo uzkuopt II, 213. pruom truobā iekšā (ins Gefängnis)! Dzimtene ² II, 297. In der Bed. 2 habe es der Verfasser von einer Person gehört, die aus einer fremden Gegend stammte; vielleicht also mit ostle. uo aus ā und mit trāba I identisch. In der Bed. 1 vielleicht mit dem b von strùobs.

Avots: ME IV, 252, 253

‡ trubs Sirgen n. FBR. XX, 43, stumpf.

Avots: EH II, 697

trumbs = trums, die Beule Manz. Lettus: vāti pret vāti, trumbu pret trumbu Glück II Mos. 21, 25.

Avots: ME IV, 246

ùbaîns ² Odsen, Saikava, = ūbelaîns 2.

Avots: ME IV, 403

ùlbs ² : auch Aahof, (mit ul) A.-Schwanb. (hier auch: "taub"), Stom.; atsituos siēnā, gluži kâ ulba Ciema spīg. 69.

Avots: EH II, 712

ùlbs ² Geistershof, Golg., Katharinenhof, Lis., N.-Schwanb., Sessw., beschränkt; verwirrt, blödsinnig Bers.: paliku stāvam kā ulbs Niedra Bār. 51. kā ulbs viņš aizskrēja pruom Golg. ļāvuos (lamāties), biju gluži ulbs Libek Pūķis 6. e̦smu palicis gluži ulbs par šuo lietu duomādams Niedra A. v. J. 1898, .N'o 7, S. 18. Reimt auf stulbs I. Wie verhält sich dazu estn. uľp (gen. ulbi) "albern, läppisch"?

Avots: ME IV, 297

I ùrbstiķis ² Sessw., ein kleiner Bohrer Wid.

Avots: ME IV, 302

II ùrbstiķis ² Gr.- Buschhof "ein Leichtsinniger".

Avots: ME IV, 302

‡ urbstît M. 28, (wiederholt) bohren.

Avots: EH II, 714

uzgrābstît,

1) = uzgrãbât 1: uzgrābstīt kuo izbirušu. pa tumsu duris uzgrābstīt. viņš izstiepa ruokas uz priekšu, lai varē̦tu uzgrābstīt gultu Vēr. II, 198;

2) (von neuem etwas) harken
(perfektiv): uzgrābstīt pagalmu Seyershof;

3) (leeres Gerede) aufgreifen:
vaļinieces uzgrābstījušas visādus niekus par jaunuo saimnieku Nigr.

Avots: ME IV, 333

‡ uzruobs "?": migla ietina klinšu uzruobus Veselis Daugava 1938, S. 129. aiz krasta uzruobiem 236.

Avots: EH II, 732

uzzibsnît: viņa acis uzzibsnīja Vindedze 173. "nenāc!" viņa uzzibsnīja skaudrām acīm Rūžu Kr. 228. (zirgs) metās uz priekšu aulekšiem, uzzibsnīdams klajumā Daugava 1939, S. 635.

Avots: EH II, 739

uzzibsnît, = uzzibêt: zibenis uzzibsnīja Golg. kaķim acis uzzibsnīja ebenda. ar acīm uzzibsnīt, streng anblicken Bauske.

Avots: ME IV, 401

vabs, s. vaba 1.

Avots: ME IV, 428

‡ vaîbstaļa PV., = vaîbstiķis.

Avots: EH II, 747

‡ vaibstalnieks PV., = vaîbstiķis.

Avots: EH II, 747

vaîbsti, s. vaibsts.

Avots: ME IV, 433

vaîbstiķis Nötk., Sessw., Tirsen, einer, der häufig das Gesicht verzieht Peb., Vīt., Zebrene.

Avots: ME IV, 433

vaîbstît: auch (mit ai) Sermus, Wessen. Refl. -tiês,

1): auch (mit aî ² ) Ekau, Grünw., MSil., (mit ai) Sermus.

Avots: EH II, 748

vaîbstît Erlaa, Fest., Mahlup, Meiran, Oknist, Peb., Saikava, Sessw., Sonnaxt, -u, -ĩju, (das Gesicht) verziehen, verzerren, verdrehen Bers., Lubn., Memelshof: vaibsti ģīmi, vai nevaibsti - smuku vaibstu tev nav Vīt. Refl. -tiês,

1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit aî ² ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;

2) "gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.

Avots: ME IV, 433

vaĩbstuôt, lächeln Lenzenhof, Raiskum. - Subst. vaibstuôtājs, der Mimiket Celm.

Avots: ME IV, 433

vaibsts,

1) vaîbsts Drosth., Fest., Kl., Mahlup, Peb., Sessw., (mit aî ² ) Arrasch, (mit aĩ) Bauske, der Gesichtszug; eine Verzerrung im Gesicht; die Miene, der Gesichtsausdruck
Wid.; Plur. vaîbsti Kl., (mit aî ²⁾ Iw., die Gesichtszüge;

2) = vaibstiķis Vīt.: tāds vaibsts vien nuo tevis iznāk Ar.

Avots: ME IV, 433

‡ vaibstuļuôtiês, = vaîbstîtiês 1: (pērtiķi) aizmuka lē̦kādami un vaibstuļuodamies A. Upītis Ap zemes lodi 80 dienās, S. 49.

Avots: EH II, 748

vardar̂bs, = varas dar̂bs, die Gewalttat: darīt vardarbus bez kauna Vilhelms Tells 94.

Avots: ME IV, 476

vidruobs "caur kuo ūdeni mucā lej, tecina" Zaravič. Zu vidus˙ruobs?

Avots: ME IV, 579

viebsts Vīt., (mit iê ) Heidenfeld, Sessw., = viêblis.

Avots: ME IV, 652

viesuļstabs, die Wasserhose Dr.

Avots: ME IV, 671

vir̂bs ² : ein Holzspiess zum Räuchern von Fischen Angern n. BielU.; me̦tat virbiņu naudu! cik virbu nezuda pūriņu luokuot! Suitu k., № 538.

Avots: EH II, 786

vir̂bs ² (li. vir̃bas "Gerte") Zabeln n. FBR. IV, 65; Schlehk n. FBR. VII, 35; Popen, Rothof und Suhrs n. FBR. VIII, 120, Līn., ein dünner Stab Bielenstein Holzb. 661-663; ein Stöckchen U.; eine Stange (mit ir̃ ) Salis; der Stab, der durch die Boje geht Bielenstein Holzb. 652 (mit Abbild.); "neliels mietiņš zvejniecībā" (vir̂bis ² ) Neuermühlen; ein hölzerner Spiess, worauf Fisch od. Fleisch gedörrt wird Lasd.; die Zinke an der Harke (mit ir̂ ² ) Wandsen; ein Stöckchen, mit dem die Lesenlernenden auf die Buchstaben gewiesen werden (virbiņš) U.; die Stricknadel V., Bielenstein Holzb. 439 (auch virbiņš), Umgegend von Windau n. Latv. Saule 1925, S. 378, Nigr.. Siuxt, (mit ir̂ ² ) Dond., Kand., Selg., Stenden, Wandsen, (vir̃biņš) Schrunden, Smilt., (mit ìr ² ) Lasd.; eine Pfrieme, ein Stachel L., ein den Pferden unter den Schweif gesteckter Dorn U. ("nicht eben bekannt in diesem Sinne"): daži virbi pazuda pūriņu luokuot BW. 25685. pārmeta . . . izadītuo aci uotrā virbā Jaun. mežk. 30. Nebst virba u. a. zu r. ворóбы "Garnwinde", lat. verbera "Ruten", an. verpa "werfen; ein Gewebe anzetteln" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 275, Trautmann Wrtb. 360, Wood IF. XVIII, 13 f., Persson Beitr. 497 f., Thomsen Beröringer 242, Bugge BB. III; 106.

Avots: ME IV, 603

vìrsģḕ̦rbs RKr. XVI, 144, = virsdrānas, virsdrēbes.

Avots: ME IV, 612

žaibstîtiês "?": tie (= saules stari) žaibstās un laistās pa puķu ziediem Kleinb. A. v. J. 1902, S. 336. Als ein Lituanismus zu li. žaibariuoti "schimmern"?

Avots: ME IV, 787

žarbsts,

1) ein flinker Kletterer:
tas gan bij žarbsts, par kuŗu pats mē̦rkaķis pabrīnītuos Autz;

2) eine zum Aufklettern geeignete Stelle an einer Wand (wo Ritzen, ästige Stellen, Pflöcke sind):
ja ārā krauj sìena vai labības kaudzes, tad tikai pa tuo žarbstu drīkst uzkāpt un nuokāpt Autz (?). Vgl. žārpsts.

Avots: ME IV, 789

že̦bs Wid., = žeperis; vgl. že̦bi.

Avots: ME IV, 800

zibsât (?) PlKur. "= zibsnât".

Avots: ME IV, 717

zibseni Mag. Iv, 2, 145, Blitze.

Avots: ME IV, 717

zibsenis, wer alles sehr eilig tut Nötk.; wer schnell zu allem bereit ist, aber nichts ausrichtet Bauske.

Avots: ME IV, 717

‡ zibskinât (?) Mesoten "blitzen": zibens zibskina.

Avots: EH II, 806

zibsna,

1) ein blendend heller und nur für einige Augenblicke aufleuchtender Glanz (z. B., der Blitz):
nuogāja kâ zibsna gar acīm Aiviekste;

2) "kas zibina, ātri kustas (z. B., eine Kuh, die mit dem Schwanz schnell fuchtelt)"
Nötk.: iet kâ zibsna (C.) oder zibsne (Gr.-Buschh.). Vgl. auch zipsna.

Avots: ME IV, 717

zibsne (unter zibsna), der Blitz: pē̦rkūns grauda, zibsnes sita Tdz. 57144, 1.

Avots: EH II, 806

zibsnêt, blitzen Warkh., (aus L., der aber zibznēt hat) St.

Avots: ME IV, 717

zibsnîgs,

1) "blitzend"
Nötk.: zibsnīgi pašķīda tumšs dūmu kamuols un izputēja brūnās dzirkstelītēs Veselis Netic. Toma mīlest. 38;

2) schnell und zornig funkelnd:
uzmest kam zibsnīgu skatu Saikava; unbändig, schnell (sich bewegend) Meiran: ir gan tam zibsnīgs zirgs Kalz., Kokn., Stomersee; leicht aufbrausend Erlaa.

Avots: ME IV, 717

zibsninât: te zibsnina E. Grünberga Zvārguļi 46, 51.

Avots: EH II, 806

zibsninât, = zibinât I 1: guni zibsnināja BW. 33704, 5 var.

Avots: ME IV, 717

zibsnis,

1): auch AP., Borchow; viņa vienu zibsni (Blick)
meta man Jauns. Raksti IV, 217.

Avots: EH II, 806

zibsnis,

1) der Blitz
U., Bauske, Bers., C., Dubena, Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, Kl., Lös., Lubn., Meiran, Memelshof, N.-Schwanb., Ogershof, Oknist, Saikava, Sessw. u. a. (unbek. in Burtn. u. a.): zibšņus me̦t uozuolā BW. 33700. zibšņa ātrumā Pas. VI, 485. zaķis aizgāja kâ zibsnis Lös., Saikava. patrōnam vai zibsni acis me̦t Juris Brasa 498. zibšņuos un lietus gāzienuos Apskats v. J. 1903, S. 353. uguns vien šķīda un zibšņi staipījās uz visām pusēm Vīt. 50. kuo zibšņiem zibat? Druva I, 22. kaut man debess zibšņi būtu, zibšņu pātagu es vītu Jauna raža IV, 62. varīgs zibsnis Aps. J. Kaimiņi 20;

2) ein leicht aufbrausender Mensch
Gr.-Buschhof: tādam zibšņam nevar ne vārda pateikt;

3) starkes Bier:
uztaisīja tādu zibsni, ka visi ātri nuoreiba Gr.Buschhof.

Avots: ME IV, 717

zibsnît,

1): uguns zibsna AP.;

2): lai gul nauda zibsnīdama BW. 3110. pulcējās pļāvēju kuopas, zibsnīdamas izkapša griezēm Vindedze 113; glühende, leidenschaftliche Blicke werfen
Frauenb.

Avots: EH II, 806

zibsnît, -īju,

1) leuchten lassen, blitzen
U., BW. 33704, 6, Arrasch, Adiamünde, Bauske, Bers., C., Erlaa, Golg., Gr.-Buschhof, Heidenfeld, Jürg., Kl., Lennew., Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof,Oknist,Peb., Saikava, Sessw., Trik.: zibsnī, dievs, uguntiņu, lai silst visa pasaulīte! BW. 27766. zibeņi zibsnī vienā laidā Rundel. padebešuos vienmē̦r juo vairāk zibsnī Jaun, dr. v. J. 1902, S. 5. speramas un zibsnījamas lietas Krišs Laksts 29;

2) funkeln, leuchten:
zibsnī zvaigznes aiz Daugavas BW. 32157. viņam acis zibsnī nuo dusmām Sessw. kâ tev acis zibsnī! Rainis Uguns un nakts 14. iz viļņiem kaut kas zibsnīja A. v. J. 1896, S. 98. zibsnītājiem stariem Druva I, 110;

3) sehr schnell bewegen
Drosth.: kuo tu asti zibsnī? Jürg.;

4) schlagen
Golg., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Pankelhof, Saikava;

5) eilig laufen:
zibsnī nu pruom! Bers.

Avots: ME IV, 717, 718

zibsnuôt,

1) wiederholt blitzen
Fehteln, Grendsen, Nötk., Setzen, Stockm.: mirdams zibsnuoju Rainis;

2) schnell schwenken, fuchteln
Nötk.

Avots: ME IV, 718

zibsņuôt (sic!), funkeln lassen: zibsnuodams Olgai acīs savu baltuo zuobu rindu Daugava 1, 1222.

Avots: ME IV, 718

žībstêt, -u, -ẽju, flackern (?) uz galda... žībstēja maza lampiņa Janš. Dzimtene ² I, 113; Bandavā II, 222. bēniņuos nav ne˙kādas īstas redzes - žībst tur... kaktā tikai maza tauku svecīte Līgava I, 35 (ähnlich II, 19 und Mežv. ļ. II, 9 und 106). apspieda tikkuo žībstuošuo svecīti Apsk. v. J. 1903, S. 260. Zu žibêt?

Avots: ME IV, 812

zibstît, funkeln: acis viņam zibstīt zibstīja A. v. J. 1900, S. 307.

Avots: ME IV, 718

žil˜bs PS., Smilt., Trik., geblendet, PS.) dunkel; müde (von den Augen gesagt) Jürg. (mit ìl): žilbas acis. acis jau me̦tas žilbas (trübe) Jürg., (vom Trunk) Livl. n. BielU. kam žilbas (sarkanas) acis Spr. Sal. 23, 29.

Avots: ,

‡ žir̃bs Kaugershof, = žirbts.

Avots: EH II, 819

zùobs,

1): metiet, kūmiņi, zuobiņu naudiņu, lai zuobiņi nelūza garuozas graužuot! BW. 1764, 3;

2): zuobi Lettg. n. BielU., Haken am Kleide.

Avots: EH II, 813

zùobs (li. žam̃bas "Balkenkante" bei Kurschat, "wszelka ostra, ka,towata rzecz" KZ. LII, 286, "часть, клином выдавшаяся на каком-нибудь мѣстѣ, угол, мыс bei Mikuckij Izvěst. III, 367, aksl. zo,bъ, ai. jámbha-ḥ, gr. γόμφος, alb. geg. δąm(p) [best. δąmbi] "Zahn", ahd. kamb "Kamm"),

1) der Zahn:
Sprw. pirmie zuobi jālauž JK. II, 486. ir citam zuobi, kas kuož Br. sak. v. 1545. ciet zuobus sa˙kuodis! 1547. de̦guns kâ eņģes, zuobi kâ šķiltavas RKr. VI, 157. zuobi kâ redeles (undichte Zähne) Alksnis-Zundulis. zuobi kâ riekumi PS. zuobi kâ zāģim Birk. Sakāmv. 32. zuobi kâ krelles 33. zuobi kâ vilkam 33. zuobi gaŗi kâ vilkam Kra. Vīt. 49. gaŗi zuobi BW. 1635, 2. asi zuobi 21744, 1. līdze̦ni zuobi 1765. re̦ti zuobi 19363 var. ziepēm zuobus balināja 20348, 2. klabēj[a] zuobi runājuot 13167. zuobi klab (vor Kälte) LP. I, 124. guļ zuobus atkāris Br. 401. ņurdējis zuobus at˙ņirdzis LP. V, 130. vilki atņirguši zuobus VI, 291. nuospļāvās caur zuobiem A. XXI, 32. zuobus griezt (auch trīt St.), mit den Zähnen knirschen U. zuobi sāp (sūrst U., karst St.), die Zähne schmerzen. sāpīgais zuobs Br. P. 18. par tuo ne kauls lūzīs, ne zuobi izkritīs R. Sk II, 132. pielūkuo, ka tev zuobi nesabirst mutē! Aps. III, 15. grauzt gaļu, kuo zuobi ne̦s (soviel die Zähne vermögen) LP. III, 7. zuobus darīt, laist, kalt (perināt Manc. Lettus, perēt, kalināt St.), zahnen U.: bē̦rnam zuobi kaļas oder bē̦rns zuobus kaldina, das Kind zahnt Baar (in seinem Handexemplar von U). bē̦rnam sāk zuobi nākt Etn. II, 166, das Kind bekommt die ersten Zähne. zuobus vadzī kārt (pakārt LP. I, 26), hungern Frauenb. Sprw.: liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī! Br. sak. v. 1036. caur (gar RKr. VI, 878) zuobiem vilkt, höhnen, verspotten U.: caur zuobiem vilkdams vēl iesakās žēlsirdīgā balsā... LP. IV, 78. zuobu atkarām, mit Unlust, ungern Meiran. ēst kâ ar gaŗiem zuobiem, ēst pa gaŗiem zuobiem Deglavs, widerwillig, mit langen Zähnen ("lē̦ni un neguodīgi") essen Ar. zuobus rādīt, die Zähne weisen, hohnlachen St., Bergm. n. U., Alm. Kaislību varā 48. nerādi vis smieklam zuobus! (sage man zu jem., der einen Erzürnten auslacht) Etn. II, 30. zābaki rāda zuobus MWM. X, 425, die Stiefel haben Löcher. zuobus atkārt, sorglos, lästernd lachen Wessen. (uz citu U.) zuobus griezt, heftig erzürnt (gegen jemand) sein Wessen: viņš jau sen grieza uz dē̦lu zuobus Turg. Muižn. per. 32. šīs abas... zuobus vien griež LP. IV, 119. ņemt uz zuoba, auslachen, verspotten: meitas teicās ņemt tuo krietni uz zuoba A. XXI, 269. nu jau ir atkal, kuo zuobiem iztrīt (zu höhnen, spotten) Kav. gar daudz krietniem cilvē̦kiem tīk ļaudīm zuobus berzēt Alm. Kaislību varā 48. viņam zuobi de̦g pēc (ābuoļa usw.), er trägt grosses Verlangen, hat grossen Appetit nach (einem Apfel usw.) U.: zuobi vien tikai de̦g un knieš uz tuo, lai taptu izjautāts A. v. J. 1896, S. 656. nāve (dvēsele) viņam jau zuobu galā, der Tod sitzt ihm schon auf der Zunge U. nāve visiem mums jau zuobu galā Vilhelms Tells 82. nāve jau zuobuos A. v. J. 1899, S. 367. ja kādu lietu, kas... tuvumā un labi saskatāma, meklē, tad mē̦dz uz me̦klē̦tāju teikt:"tā lieta jau tev zuobus skaita" Etn. III, 63. tas, kuo meklē, skaita tev zuobus RKr. VI, 882. Sprw.: nāve zuobuos neskatās Br. sak. v. 837, der Tod macht keinen Unterschied zwischen Jung und Alt. še tev kas uz zuobu! da hast du etwas zu beissen (zu essen)! U. še, būs uz zuoba! da hast du! es wird dir munden, ein Leckerbissen sein Mag. XIII, 3, 66. viņi bij tikuši tik tāļu, ka nebij kuo likt uz zuoba (sie waren dem Verhungern nah) Kav. še tev uz kārā zuoba! Kav., da hast du einen Leckerbissen! Salis. tas tik uz kārā zuoba, das reicht bei weitem nicht hin Baar (in seinem Handexemplar von U.). uz dūšīgu, sirdīgu cilvē̦ku saka: tam tik ir zuobs uz rudzu maizi! Etn. III, 46. pa zuobam būt Bauske, C., Kl., Lemsal, Lubn., Memelshof, A. - Ottenhof, Pankelhof, Peb., N. - Salis, Trik. u. a., zusagen, recht sein: re̦dzams, kāpuosti tam bijuši pa zuobam JR. III, 42. vairāk pa zuobam, sagt mehr zu Celm. kad laiks pa zuobam JK. III, 73. lieta iet viņam pēc zuoba (nach Wunsch) MWM. X, 357. puisim vajadzēs krist zemē, ve̦lniem par zuobiem (zum Fressen?) Dīcm. pas. v. I, 13. saule ar zuobiem, Sonnenschein bei starkem Frost. tas darbs ir ar zuobiem, die Arbeit ist unangenehm. - acu zuobs Konv ^2. 560, der Hauzahn: pa 2 ilkšiem (tâ dē̦vē̦tiem acu zuobiem) MWM. VI, 65. me̦lnais zuobs, der schwarze Zahn hinten im Maul eines Schweines: kad me̦lnie zuobi izaug lieli, tad duŗas smadzenēs, un cūka nevar ēst Siuxt. piena zuobi, die Milchzähne; die ersten 12 Zähne der Pferde (auch: kumeļa z.) U. - laika zuobs Konv. ² 687, die Zeit (eig.: der Zahn der Zeit): laika zuoba trīti un sadrupuoti mūŗi Aus. II, 1. laika zuoba izgrumbuotā sejā Vēr. II, 241;

2) der Zahn (Zacke
St.) der Säge U.; Kamm am Schlüssel U.; Plur. zuobi, die Drahthäkchen an den Flügeln des Spinnrades Bielenstein Holzb. 385; die Zähne des Weberkammes 401; die Zinken der Harke 501; die Schneide, Schärfe des Messers, Beiles, Schwertes usw. St., U.: kalējs nevaruot... ratiņa spārnam jaunu zuobu ielikt Upīte Medn. laiki 132. bruceklis, gar zuobiem un dzelzi ē̦zdams, šņāca MWM. VIII, 482. cirvim izlūst zuobi Etn. I, 112. Sprw.: asam nazim plāni zuobi Br. sak. v. 842. kalta zuobi uz āru, spals uz iekšpusi LP. VII, 1172. ēveles zuobi, das Hobeleisen Dr. izkaptes zuobi Purap. Kkt. 19. nažam nav zuobu, das Messer ist stumpf St., U. zuobi atkuodušies, nuodiluši, die Schneide ist stumpf geworden U.;

3) zuobiņš, die Zacke:
apdūriem (ruoku galiem, apruocēm) izdzina zuobiņus RKr. XVII, 27;

4) cūku zuobi Lennew. n. U. (unter cūka), kazu zuobi Dond., kuiļa zuobs Celm., raganas zuobs Latv., vilka zuobi Konv. ¹ 532, zirga (zirgu U., Celm.) zuobi (zuobs Konv. ² 420) RKr. II, 69. Mutterkorn (claviceps purpurea Tulasne; secale cornutum
Konw. ² 420); zirga zuobs, der Mais Mazvērsītis Lopkopība III, 44; zirgu zuobs, zea mays dentiformis Konv. ² 2070: rudzuos zirgu zuobi LP. V, 13. pļava, gluži sarkana nuo sveķenēm un vilka zuobiem A. Upītis J. l. 26;

5) in genitivischen Verbindungen: zuobu akmens, Zahnstein;
zuobu edējs, caries A. v. J. 1900, S 505; zuobu nauda, Geschenk für die Amme, wenn das Kind den ersten Zahn macht St., U.; zuobu ruoze Br. 162, ein Zahngeschwür; zuobu tārps, ein Zahnwurm: zuobu tārpi: me̦lni, balti, rūse̦ni Br. 117; zuobu zâles, Schöllkraut (chelidonium majus L.) U., RKr. II, 69;

6) lieki zuobi "Hagdrüsen"
St. Zu li. žam̃bis "Holzpflug", žem̃bti "schneiden", aksl. ze̦bo, "zerreisse", av. zǝmbayadwǝm "ihr zermalmt", alb. δεmp "es schmerzt mich" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 575 f., Trautmann Wrtb. 369, Thomsen Berörlinger 246 f., G. Meyer Alb. Wrtb. 83.

Avots: ME IV, 757, 758

zùobstar̂pa, die Zahnlücke: zuobstarpā vardes kāja karājās BW. 20348, 2 var.

Avots: ME IV, 758

žubs, wer eine aufgeworfene Lippe hat L. Vgl. žubît 2.

Avots: ME IV, 828

žvalbstît, -u, -ĩju, = zvalbît I: žvalbsta (acis) Duburs Ērglis un Šperbers 39.

Avots: ME IV, 841

brĩnumdar̂bs, das Wunderwerk, die Wundertat.

Avots: ME I, 334

‡ II a, aber: maz, a labs bija Sonnaxt. a ka tu tâ darīsi, tad labi nebūs Oknist. a kuo tad jūs tur varat darīt! Siuxt. a kāpēc tad tu pats negāji līdz? ebenda. Aus slav. a.

Avots: EH I, 1