Paplašinātā meklēšana

‡ acumirksnis Oppek, = acumir̃klis. Vgl. li. akimirksnis dass.

Avots: EH I, 3

‡ àizbìrkstît, entkohlend wegstossen: a. uogli nuo skala labi tālu.

Avots: EH I, 9

‡ àizčer̂kstêt Golg., PS., Sessw., (mit er̃ ) AP., Jürg., heiser werden: putām mutē un galīgi aizčerkstējušu balsi viņš izgrūda... vārdus Daugava v. J. 1928, S. 996.

Avots: EH I, 15

‡ àizčirkstêt,

1) knarrend, knisternd, knirschend sich entfernen:
ragavas aizčirkst Bauske;

2) aufknarren, -knistern, -knirschen:
iekšā nākuot duris aizčirkstēja Mahlup, Schwanb.;

3) aufzirpen, -piepen:
circenis aizčirkstēja Ekau, Fockenhof, Lubn., Schwanb.

Avots: EH I, 15

‡ àizčirpstêtiês, aufzwitschern: kas tur aizčirpstējās? Bauske, Bers., Prl., Schwanb.

Avots: EH I, 15

àizčir̃kstêtiês, zu zwitschen anfangen: jau dzirdēja kādu re̦tu putnu aizčirkstamies Aps. VI, 30.

Avots: ME I, 21

‡ àizčirkstinât,

1) Knarren, Knirschen, Knistern verursachend sich entfernen:
a. pa lauku pruom Trik. braucējs ar ragavām aizčirkstina Bauske;

2) Knarren, Knistern, Knirschen verursachend schliessen, zumachen:
vai tu nu vienreiz aizčirkstināsi duris (nach wiederholtem Auf- und Zumachen)? Bauske.

Avots: EH I, 15

‡ àizčurkstêt,

1) plätschernd fort-, hinfliessen, -rieseln:
strautiņš pa pļavu aizčurkstēja Schwanb.;

2) fort-, hinfliegen (von einer Schwalbe gesagt):
čurkstīle aizčurkstēja Bauske.

Avots: EH I, 16

‡ àizdzirkstelêt, Funken sprühen lassend sich entfernen: spīganas aizdzirkstelēja Trik.

Avots: EH I, 22

‡ àizdzirkstêtiês, anfangen zu funkeln: vilkam acis aizdzirkstējās Schwanb., Sessw.

Avots: EH I, 22

‡ àizdzirkstît, = ‡ àizdzirkstelêt: lokomotīve aizdzirkstīja gaŗām.

Avots: EH I, 22

àizdzirkstîtiês, zu funkeln anfangen, erglänzen: viņas acis aizdzirkstījās priekā Vēr. II, 1216.

Avots: ME I, 24

‡ àizgurkstêtiês, aufknistern: sniegs aizaaurkstējās.

Avots: EH I, 26

àizšņir̂kstêtiês, anfangen zu knirschen: tiem zuobi aizšņirkstas Vēr. II, 1397. C.

Avots: ME I, 55

‡ àizšvirkstêtiês, für eine kurze Zeit zu prasseln (knistern) anfangen: paeglis aizde̦gts aizšvirkstējās.

Avots: EH I, 57

‡ apcir̂ksnis ² Schnehpeln, = apcirknis 1; in Saikava sei in dieser Bed. der Plural apcirkšņi bekannt.

Avots: EH I, 75

apčirkstêt, intr., (an der Oberfläche) ringsherum gefrieren: riteņi miegaini gramstās pa apčirkstējušiem ceļa dubļiem Jauns.

Avots: ME I, 80

‡ apsē̦rksna Warkl., = sē̦rksna.

Avots: EH I, 112

apsērksnêtiês, durch einen Nachtfrost befrieren: ceļš ir apsērksnējies L. apsērksnēt und refl. -tiês, pārklātiês ar sē̦rksnu Lauwa. S. apsḕ̦rsnuôt.

Avots: ME I, 119

apvārksne, ein Haufe von gedroschenem Getreide in der Dreschtenne [zu vā`rsms] Podsem.

Avots: ME I, 134

‡ atbìrkstît uogli nuo skala, die Kohle vom (brennenden) Span abstossen.

Avots: EH I, 135

‡ atgur̂kstêtiês ² Siuxt, wider(sc)hallen (beim Wiederkäuen): rīkle guovij atgurkstas, kad tā atgre̦muo kumuosu.

Avots: EH I, 143

‡ atmā`rks ² Warkl., das zum zweitenmal vollzogene Weichen des Flachses in einem Gewässer, wo in demselben Jahre schon Flachs geweicht ist: mēs linu nemē̦rcam atmārkā: atmārka liniem slikta šķiezne.

Avots: EH I, 155

atņur̂kstêt, atņur̂kšêt, atņurkšķêt, brummend, undeutlich antworten.

Avots: ME I, 180

bârksnene ² Dond., ein essbarer Pilz, auch bãrbele genannt. [Zu bā`rksts.]

Avots: ME I, 274

bârksnes ² Ahs., die feine, weisse, im Winde flatternde Birkenrinde; vgl. bā`rksts 2.

Avots: ME I, 274

bā`rkstaîns,

1) mit Fransen versehen:
dvielis, galdauts;

2) faserig, zottig:
bārkstatnie smilgas gali liecas un lūst JR. IV, 44. bārkstainās sūnas Etn. IV, 106; bārkstaini taustekļi JR. VII, 3. [bārkstains (auch bār(k)sķains) zieds Mar.]

Avots: ME I, 274

bā`rkstaļa, Franse Trik.: tu iesi, Trīn, uz baznīciņu; kam liekas bārkstaļas? A. I, 125.

Avots: ME I, 274

‡ bârkste̦ns ² (mit e, aus ai?) Seyershof, = bā`rkstaîns 1: b. dvielis, lakats.

Avots: EH I, 209

bārkstît Strods Par. vōrdn. 60 "?"

Avots: EH I, 209

bā`rkstniẽks ,* Posamentier: bārkstnieku darbi Konv. ² 3507.

Avots: ME I, 274

bā`rksts,

1): bā`rksts ² , -s Fest., Sonnaxt, Warkl., bârksts ² , -s Ramkau, bârkste ² Iw., Seyershof: kalnā kāpu puškuoties, lejā bārkšķu mazgāties BW. 25885, 12 var.; šķē̦ru atliekas, kas paliek pari aude̦klu nuobeidzuot aust, sauc par bārkstēm Seyershof. nuo audakla bārkstēm pin šuoteļu piniņas ebenda; ‡

7) atslē̦gas bârkste ² Dunika, Kal., OB. "= a. austiņä.

Avots: EH I, 209

bā`rksts, -s C., -ste; bārsts, -s BW. 32277, bārksta,

1) der Fadensaum, die Franse:
jāzieduo, ja ne vairāk, kāda lakatiņa bārksts LP. VII, 83. Gew. PL.: karuogs bija nuo balta zīda ar ze̦lta bārkstīm Vēr. I, 831;

2) die feine weisse Birkenrinde
Etn. IV, 93; das an den Bäumen herabhängende Moos, bes. an den Tannen, auch bārstes A. X, 438; Tirs.;

3) das von der Sense nicht erfasste Gras in der Schwande:
slikts pļāvējs atstāj bārstis apakš spailes (nenuopļautus zāles kušķus);

4) die Faser, das Härchen [auch am Blüten], der Faden, das Fühlhorn:
sūnas ar ķeŗamām bārkstiņām Konl. ² 859. mazuo zarnu iekšpusē atruodas sīki matiņi jeb bārkstiņas Vēr. II, 40. kustuonīši, kuŗi ar ritulī nuostādītām bārkstiņām žigli kustējās MWM. VI, 316; [

5) Plur. bārkstes, Warzen od. Borsten im Maule des Hornviehs
L., St., U.];

6) der Saum am Kleide:
dara savām drēbēm platas bārkstas Mat. 23, 5. [Wohl zu ai. bhṛṣ̌ṭi-ḥ "Zacke, Spitze", ahd. burst "Borste" u. a.; s. Persson Beitr. 23 und Thomsen Berör. 102].

Avots: ME I, 274

bezpìrkstu (cimdi), fingerlos JM.

Avots: ME I, 285

‡ birkste Kabillen, = bìrze 3.

Avots: EH I, 220

birkstele,

1) die von einem brennenden Pregel abgestossene
(nuobirkstīta) Kohle: kad skals de̦g, tad viņu birkstina, nuobirkstina; šitās nuobirkstītās uogles ir birksteles Tals. n. A. X, 2, 536;

2) der Funke:
uguns dedza, ka birksteles vien lē̦kāja Ruj., Walk. [Deminutiv zu birkstis: vgl. auch dzirkstele.]

Avots: ME I, 298

‡ birkstinât A. X 2, 536, = bìrkstît.

Avots: EH I, 220

[bìrkstis (Plur.) C., PS.], bir̂kstis (Plur.) [Muremois, Salisb., Bächhof u. a.], birkstes, bir̂kšķi ² [Nabben], Adiamünde n. BD. 168, glimmende od. auch nur heisse Asche BW. I, 184 ² ; die Funken U. Zu li. kibirkštis od. žibirkštis "Funken", [die Būga Aist. ST. 153 zur Wurzel von bē̦rzs (s. dies) stellt; vgl. auch le. pìrkstis, die glühenden Funken in der Asche.]

Avots: ME I, 298

[bìrkstît C., PS.], bir̂kstît ² [Nigr.], -u, -īju u. birkšķināt, die Kohlen von dem brennenden Pregel, die Asche von der Zigarre abstossen, entkohlen: birkstīt skalu od. uogli nuo skala, pe̦lnus nuo cigāra; gew. nuobirkstīt [Ableitung von bir̂kstis.]

Avots: ME I, 298

‡ II birkstît Kabillen, = birzêt.

Avots: EH I, 220

‡ bļer̂ksis (wohl Schreibfehler für bļer̂kšis!) PV. ein Prahlhans.

Avots: EH I, 233

bļer̂kstêt ^2, - stu, - ēju, intr., kreischen runāt bļe̦rkstuošā balsī Kand.

Avots: ME I, 321

‡ bļor̂kstêt ² Stenden, dumpf schallen,

Avots: EH I, 234

blur̂kstêt, blur̂kšêt, blurkšķēt, -u, -ēju, intr., plappern, lärmen, wiederhallen: kuo tas pa kruogu blurkšķēja MWM. VII, 43. tas skaita pa igauniski, ka visa istaba blurkš MWM. II, 417.

Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen

Avots: ME I, 318

‡ bļurkstinât "?": dziesmu tie ... bļurkstina, juo rīklēs dubļi, nespēj skaidri izrunāt.

Avots: EH I, 234

burkste, ein Menschengewühl, Gedränge, ļaužu drūzma, kas uz reizi spiežas pa durvīm iekšā Kokn. n. Etn. III, 33.

Avots: ME I, 353

bur̃kstêt (unter bur̃kšķêt),

1): burkstuoši ratiņi Kaudz. M.

Avots: EH I, 254

čar̃kstêt: auch Seyershof, (mit ar̂ ) Golg.; le̦dus, čarkstē̦dams zirgam zem kājām, sabirst Janš. Mežv. ļ. II, 429; schreien, wie ein Huhn, das beim Brüten gestört wird (mit ar̃ ) Wolmarshof.

Avots: EH I, 285

čar̃kstêt, -u, -ēju, knirschen, knistern, rascheln, rauschen, plärren, schwatzen: riteņi čarkst uz grants. lapas čarkstē̦damas iekrīt kūlā Elgasts. viņš čarkstuošā balsī iesāka Degl. žagata aizskries mežā čarkstē̦dama BW. 19229. [Nach U. auch: klappern (vom Storch).] Vgl. li. čarkšė´ti "звенѣть, хрустѣть".

Avots: ME I, 404, 405

‡ čārkstêt, -u, -ẽju, kreischen (mit ā`r ² ) Linden, Sonnaxt: gailis čārkst, kad ierauga vanagu Linden. vista čārkst, kad tuo ņem nuo uolām nuost Sonnaxt; schnarchen (in der Brust): kaklā čãrkst Dunika; knistern, knarren (mit ãr) NB.: juo lielāks sals, juo vairāk sniegs ejuot čārkst.

Avots: EH I, 287

čarkstinât: auch (mit ar̂ ) Golg.

Avots: EH I, 285

čarkstinât, intr., schnattern, schwatzen: kuo žagatas čarkstināja BW. 13063.

Avots: ME I, 405

[čar̃kstis, kiesichte Erde Trik.]

Avots: ME I, 405

čarkstuoņa, das Rauschen: dūmu mutuļi ar lielu čarkstuoņu plūda.

Avots: ME I, 405

cērksnis (unter cērklis und cḕrte),

1): auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, 5. 616.

Avots: EH I, 268

‡ čêrksnis ² Laut. "kas sācis (mē̦dz) čērkstērt"

Avots: EH I, 289

cer̂kste, Gliederschmerz PS.; [vgl. dzirkste einerseits und cirkste "Gicht" anderseits, (sowie li. kirkšnis "das Gelenk zwichen dem Dickbein und Bauch" und cirkstēt "knarren?")].

Avots: ME I, 375

[čerkstele "der Bug, das Eingebogene" Wid.; čer̂kstele Lis., Krolle im Garn Selsau; "ein enger, abgesperrter Raum": tā jau nav ne˙kāda istaba, bet tikai tāda čerkstele Üxküll.]

Avots: ME I, 410

[I čẽrkstele Jürgensburg, Krolle im Garn: gruoda dzija vietām save̦lkas čērkstelē.]

Avots: ME I, 411

II čḕrkstele ² Schwaneb., [Lös.], ein Milchstrahl, ein Strahl überhaupt: guovi slaucuot izlēca vēl kāda čērkstele. [Vgl. čirkste 1.]

Avots: ME I, 411

[III čẽrkstele AP., Schujen, Daiben "eine kreischend sprechende Person".]

Avots: ME I, 411

čer̃kstêt: undeutlich sprechen; kreischen (wie ein Huhn, das beim Brüten gestört wird) Wolmarshof (mit e̦r̃); unangenehm, schrill tönen Frauenb. (mit "e̦r̃"): pulkstenis sit če̦rkstēdams; rascheln, knarren Dond.: sausa zāle če̦rkst, kad tuo kustina. neziesti rati če̦rkst.

Avots: EH I, 288

čer̃kstêt, -u, -ēju, sausen, brausen: man ausis sāp un če̦rkst Dond.

Avots: ME I, 410

čẽrkstêt, -u, -ēju, jämmerlich piepen, plärren: mazie putni čē̦rkst Etn. II, 51. čē̦rkstuoša balss. krūtis čē̦rkst, es schnarcht in der Brust.

Avots: ME I, 411

‡ čêrkstis ² Laut., = ‡ čèrksnis ² .

Avots: EH I, 289

ce̦tur̃ksnis,

1): auch (mit ur̂) N.- Wohlfahrt, (mit ur̂ ² ) Siuxt; zu 1-4 s. die Bemerkung
J. Alunans IMM. 193311, 333;

4): " ¹ / ₄ arkla liela māja" Zēvers IMM. 1928 II, 198; ‡

5) ein Hof, den man mit 4 Pferden bearbeitet
AP.

Avots: EH I, 267

ceturksnis, 1/4 von einer Viertelofstelle Kav.

Avots: ME I, 376

ce̦tur̃ksnis, ce̦turksnis L., ce̦r̂tuoksnis (aus tahm. ce̦tuorksnis) Ahs.,

1) ein Viertel:
stundas c.;

2) das Mondviertel;

3) das Vierteljahr;

4) ein Feldmass:
Dūksti bij ce̦turkšņa māja Vīt.

Avots: ME I, 376

cibirksta Gramsden, = cibirkste.

Avots: EH I, 269

cibirkste: auch in Gramsden; derselbe ē- Stamm auch in li. kibirkštė dass. LChr. 386 ₅ .

Avots: EH I, 269

[cibirkste, der Funke Hasenp., Lib.; zu li. kibirkštis dass. und le. birkstis; mit ci - vgl. etwa r. кó-ворот "Genick" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 532 und ai kattōya - "berauschendes Getränk" (neben tōya - "Wasser") u. a. bei Wackernagel Aind. Gr. II, § 34.

Avots: ME I, 379

‡ čibir̂kste ² Rutzau, der Funke Vgl. li. kibirkštis dass.

Avots: EH I, 290

čipirksnis: auch (mit ìr ² ) Auleja.

Avots: EH I, 291

čipir̂ksnis ^2, ein wenig; so viel, wie man mit den Fingerspitzen fassen kann: cik tad viņš tur paņēma: vienu čipirksni Līniņ Wain.

Avots: ME I, 414

čir̃ks! Interj. zur Bezeichnung des schmirgelnden Geräusches, das entsteht, wenn Fett ins Feuer gegossen wird: tauki te̦k ugunī čirks Etn. II, 12. Auch als Nachahmung des Schwalbengesangs.

Avots: ME I, 414

[cir̂kslis ² Roop, die Spitzmaus; vgl. cirksnis 2.]

Avots: ME I, 385

I cirkslis, Wespe Peb.; s. cirksnis 3.

Avots: ME I, 385

II cìrkslis ² Bers., Laud., der Knöchel am Fusse; [der Schinken Sehren, Gold., das Hüftbein Riga Wohl zu cirksnis 5].

Avots: ME I, 385

‡ III cìrkslis BielU. " = če̦kums".

Avots: EH I, 273

‡ cìrksne, = cirksnis I 2 (?): pagrieza ... (zirgu) nuost nuo ceļa klajā cirksnē A. Erss Jaun. Zipas 1934, № 88.

Avots: EH I, 273

I cìrksnis: auch N.-Peb.

Avots: EH I, 273

I cìrksnis [C., Bers.], Krem. n. U., cirsnis,

1) der Ort, wo Holz gehauen wird:
tas devās malkas cirksnī MWM.VIII, 484;

[2) cìrksnis ² K., eine ausgehauene Stelle.]

Avots: ME I, 385

II cìrksnis: auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, (cir̂ksnītis ² ) Salis.

Avots: EH I, 273

[II cìrksnis Ronneb., Smilt., in Wandsen und Bauenhof cir̂ksnis ² ], cirksnis Karls., cìrsnis ² Mar. n. RKr. XVII, 123, cìrslis [Lis., C.], Palzmar, cìrsne ² Mar. n. RKr. XV, 109, die Spitzmaus. mājas, meža, ūdens cirksnis od. cirslis, Haus -, Wald -, Wasserspitzmaus. cirslītis, Zwergspitzmaus (sorex pygmaeus) RKr. VIII, 85. [Doch wohl zu li. kir̃stis "Spitzmaus" li. (kirstis drabužį sùkert" Jušk.), auch kirtùkas od. kertùkas, klr. "grosse Haselmaus", und somit zu cirst; in Nigr. habe man von den Spithmäusen (cir̂slīši ²⁾ behauptet, dass sie "nuocē̦rt luopus".]

Avots: ME I, 385

III cirksnis, cirkslis, grosse Wespe U. [nebst li. čirkšlỹs dass. wohl eine Umbildung von *sirksnis resp. *sir(k)slis (li. (širšlỹs); etwa nach cirkstêt (li. čirška "ein Kreischer")?!

Avots: ME I, 385

[IV cir̂ksnis ² Wandsen, Gicht, Gliederschmerz: cirksni izsiet = dzirkstis siet. Vgl. cirkste dass.]

Avots: ME I, 385

V cir̂ksnis ² : im Zitat aus U. ist nach Diet, iekšā durch ārā zu ersetzen.

Avots: EH I, 273

V cir̂ksnis ^2, auch cirslis, [cìršļi Kosenhof, cìrkšņi PS., cir̂kšņi ² Selg., Wandsen, Nigr., Pl.], die Leistengegend, die Weichen: apslapina padusītes un cirkslīšus JR. VI, 20. ļuoti daudz dziedzeŗu ir cirslīšuos Konv. cirkšņu vaina, der Leistenbruch. viņam cirksnīši bē̦g iekšā, er hat einen Leistenbruch U. [Nach U. auch: eine Drüse, Geschwulst, Verhärtung.] cirksnis "Leistengegend" zu li. kirkšnis "das Gelenk zwischen dem Dickbein und Bauch" [und nach Mikkola Urslav. Gr. 94 zu urslav. *čerslo, woher čech. tṛísla "Leistengegend"].

Kļūdu labojums:
JR. = JK.

Avots: ME I, 385

‡ cìrksnīte ² N.-Rosen "eine kleine Stubenmaus".

Avots: EH I, 273

‡ cirksns L. Av. 1863, № 17, = cirksnis II.

Avots: EH I, 273

čirkstains, verwühlt, kraus, lockig Konv. ² 3637. [Vgl. cir̃kste 5.]

Avots: ME I, 414

‡ cìrkstala ² PV., = čērkstele II.

Avots: EH I, 291

‡ čir̃kstans Salis. = čirkstains.

Avots: EH I, 291

‡ čìrkstas ² Auleja, das Geräusch beim Braten von Fleisch oder beim Nagen eines harten Gegenstandes.

Avots: EH I, 291

I cirkste, die Spitzmaus Salisb., Allend.; s. cirksnis 2.

Avots: ME I, 385

II cirkste, die Gicht: ruoku c., die Handgicht Karls.; vgl. dzirkste dass.

Avots: ME I, 385

III cirkste, die Biegung am Unterliebe U.; s. cirksnis 5.

Avots: ME I, 385

IV cirkste Kok. n. U., = iedzirklis, der Trichter an Fischreusen.

Avots: ME I, 385

[V cir̃kste, ciŗksta, s. cirka 1.]

Avots: ME I, 385

‡ čir̂kse ² Seyershof, die Spitzmaus.

Avots: EH I, 291

[I čìrkste ² Lis.: piena čirkste, ein Milchstrahl (beim Melken)].

Avots: ME I, 414

II čirkste: auch (mit ir̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 291

II čirkste Ruj. n. U., für dzirkste Gliederschmerz, Gicht; [vgl. cirkste 2].

Avots: ME I, 414

čirksteļains Druva I, 725, = čirkstains.

Avots: ME I, 414

‡ čirkstele Meiran, PV., = čērkstele II.

Avots: EH I, 291

‡ *čirkstelis ² (?) Warkl., eine heisere, kreischende Stimme. Oder mit -ēr- zu lesen?

Avots: EH I, 291

cir̃kstêt: kaķis ē̦d peli, ka cirkst vien Adsel, Bers.

Avots: EH I, 273

cir̃kstêt, - u, - ēju, intr., zirpen, knarren: aiz kuldas circenis žē̦li cirkst MWM. IX, 99. siena āži, durvis cirkst VII, 402. [Vgl. li. kir̃kti "kreischen" kirkščioti "покрикивать" sloven. čŕkati "knarren".]

Avots: ME I, 386

I čir̃kstêt [mit -r̂- C.], -u, -ēju,

1) zwitschern, piepen, zirpen:
trīs putniņi smalki čirkst. circenis, zvirbulis č.;

2) knarren, knistern, knacken, knirschen:
durvis č. smiltis, sniegs zem kājām č. kauli, zuobi č. luopi ē̦d, ka čirkst vien. viņš raksta tik ātri un viegli, ka čirkst vien MWM. X, 489. Vgl. cirkstēt und li. čirkšė´ti "шиипѣть на сковородѣ", [sowie čirkščioti "чиркать"].

Avots: ME I, 414

I čir̃kstêt: auch Iw.;

1): zvirbuļi čirkst un čivina Wessen. uz liêtu kāds putniņš vie˙nādi čir̂kst ² AP. circenis čir̂kst ² , krupis čir̃kst Sessau;

2): čir̂kst ² vien sniegs, kad iet AP.

Avots: EH I, 291

[II čirkstēt L. "drallen"; vgl. cirkste 5.]

Avots: ME I, 414

[čir̂kstiens Selb., Kreuzb., čir̂kstiens ² Ruj., ein Milchstrahl beim Melken.]

Avots: ME I, 415

cir̃kstinât, zirpen, Geräusch machen: circenis cirkstina. Vgl. cirkstêt.

Avots: ME I, 386

čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,

1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;

2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. ^2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]

Avots: ME I, 414, 415

I čir̃kstinât,

1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ ² ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.

Avots: EH I, 291

‡ II čir̃kstinât sich in Krollen zusammendrehen machen Salis: č. dziju.

Avots: EH I, 291

‡ čìrkstine ² Warkl., eine Ritze (in der Wand).

Avots: EH I, 291

‡ cir̂kstiņš ² Sails, = cìrksnis II.

Avots: EH I, 273

čìrkstis, das Gezwitscher Karls.

Avots: ME I, 415

čirkstît, für dzirkstît, Funken sprühen Adsel.

Avots: ME I, 415

čir̃kstuoņa, čirpstuoņa, anhaltendes lautes Gezwitscher, Geknister: viņš klausījās sniega čirkstuoņā A. XIV, 10.

Avots: ME I, 415

‡ čir̃ksts (Stammform ?) Salis, eine Krolle: dzija same̦tas čirkstas. guovīm visa spalva vienas čirkstas.

Avots: EH I, 291

‡ čir̂kstuns Zvirgzdine, ein gewisses Gartenunkraut.

Avots: EH I, 291

civir̃ksne: ir̃ durch ir̃ ² zu ersetzen.

Avots: EH I, 275

civir̃ksne, die schwarze Hausspitzmaus (sorex araneus) Sassm.

Avots: ME I, 390

čor̃kstêt: auch Dond. n. FBR. V, 126, Lemsal: vista čor̃kst (auch: čor̃kš), kad kas iet klāt pie lizda Lemsal. ausī kas (= strutuojumi) čor̃kst ebenda.

Avots: EH I, 293

‡ čùorkstêt ² (mit ostle. ùor aus ā`r od. ùr ) Flanden. kreischen (wie ein beim Brüten aufgestörtes Huhn).

Avots: EH I, 300

čor̃kstêt Ubbenorm, = čurkstēt.

Avots: ME I, 417

čur̃ks! Interj., das Fliessen einer Flüssigkeit bezeichnend: pārsita pakausi, iztecēja asinis čurks LP. V, 98. [Vgl. li. čiurkšt.]

Avots: ME I, 422

čur̃ksis: auch (mit ur̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 296

čur̃ksis, čur̃kslis, Hausschwalbe (hirundo urbica) Nigr., Kand.; zemes č., Ufer-, Wasser- od. Erdschwalbe (hirundo riparia). [Vgl. li. čiurkšti "zwitschern".]

Avots: ME I, 422

čurksla, das Gemurmel, das Rieseln des Wassers Aus. I, 73; 111.

Avots: ME I, 422

‡ *čurksle, ein hörbar rieselndes Wasser (?), ein Rinnsal (?): kāpa čurkslītēm un te̦kuoņām pāri Janš. Dzimtene V, 402. pa lielus straumes izrautām rievām redzēja vēl dažu čurkslīti sūcamies lejup ebenda. pa vienu, uotru te̦kuoņu ūdens... mazām čurkslītēm tecēja... lejup Bandavā I, 96. Vgl. čurkste III.

Avots: EH I, 296

I čur̃kslē̦ns Frauenb., ein Hausschwalbenjunges.

Avots: EH I, 296

čur̃kslis: auch Dunika, Frauenb., Kal.. OB.; Uferschwalbe (hirundo riparia) Ahs.

Avots: EH I, 296

čur̃kslis, s. čur̃ksis.

Avots: ME I, 422

čur̃ksnis, ein unsauberes Zimmer, eine unsaubere Wohnung Ahs.

Avots: ME I, 422

‡ čurkstalas Geistershof, = čur̃kstas.

Avots: EH I, 296

čur̃kstas, Grieben, der Rückstand geschmolzenen Fettes. [Zu čurkstêt 3.]

Avots: ME I, 422

I čurkste: auch (mit ur̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 296

I čur̃kste [Ruj.], eine teilweise leere und unreife Erbsen- oder Bohnenschote Salisb.

Avots: ME I, 422

II čurkste: auch (mit ur̃ ) Usmaiten, Wolmarshof, (mit ur̂ ² ) Siuxt; die Uferschwalbe Üxküll, PV., Sessw., (mit ur̃) Salis, (mit ur̂ ² ) Siuxt; eine Art Schwalben (mit ur̃) AP.

Avots: EH I, 297

II čur̃kste [PS.; čur̂kste ² Ruj.; zu čurkstêt 5], = čurksis [dafür curksta Für.].

Avots: ME I, 422

III čurkste, ‡

2) der letzte Milchstrahl, der ausgemelkt wird
(mit ur̂ ) Lubn.

Avots: EH I, 297

III čurkste, = čurga, ein Regenbach U. In Mar. n. RKr. XV, 111 čur̂kste, das Bächlein.

Avots: ME I, 422

čurksteles, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett N. - Schwanb.

Avots: ME I, 422

‡ čurkste̦ns "durchlassend (vom Boden)" BielU.: čurkste̦na zeme (= pļura).

Avots: EH I, 297

čurkstẽ̦ns, eine junge Schwalbe.

Avots: ME I, 422

čur̃kstêt,

1) lietus tā līst, ka čur̃kst vien Ahs., (mit ùr ² ) Linden;

3): auch AP., (mit ùr ² ) Warkl.;

5): auch Ahs.

Avots: EH I, 297

čur̃kstêt, -u, -ēju,

1) mit geringem Geräusch fliessen, plätschernd rieseln
[čur̂kstêt ² Bielenstein LSpr. I, 72]: strautiņš te̦k čurkstē̦dams. upe urdz un čurkst;

2) kullern:
vē̦de̦rs čurkst;

3) schmoren, bratend zischen:
kad ce̦p gaļu, tad tā čurkst. cepa gaļu, ka čurkstēja vien;

4) ein Geräusch von sich geben, nicht bloss beim Fluss, sondern auch bei einer Bewegung einer Flüssigkeit:
pīpe sāka čurkstēt. viņš iestiga čurkstuošās dūņās;

5) zwitschern:
putniņi, bezdelīgas čurkst; schreien (vom Hahne): kad gailis čurkst, tad viņš re̦dzuot spuokus. [Vgl. li. čiùrkščioti "пѣть"

Avots: ME I, 422, 423

čurkstē̦tājs, f. -ja, der, die Rieselnde, Zwitschernde: bezdelīga čurkstē̦tāja,tā gaļiņas cepējiņa.

Avots: ME I, 423

čur̃kstinât,

1) zischen machen, mit Geräusch braten:
gaļu;

2) zwitschern:
cīrulis čurkstina Dünsberg. Refl. -tiês, zischen, mit Geräusch braten, schmoren: vistiņas pannā čurkstinājās Alm.

Avots: ME I, 423

čur̃kstiņš [Wandsen], U., = čurkste 2.

Avots: ME I, 423

‡ čurkstis, die Mauerschwalbe BielU.

Avots: EH I, 297

čurkstulis, etwas Verknotetes, Zusammengerafftes: saknes saaugušas čurkstulī. blūzei uz krūtīm sašūti visādi čurkstuļi Druw.

Avots: ME I, 423

‡ čurkstuls Brncken "das männliche Geschlechtsglied".

Avots: EH I, 297

dā`rks ² : auch Prl., Sessw.

Avots: EH I, 312

[dā`rks ² Bers.], scheckig, bunt: dārks zirgs, dārka ķēve AP., Etn. IV, 5, Laud. [Wohl (mit einer ältern Bed. "fleckig" ) nach Leskien Abl. 361 und Nom. 174 und Reichelt KZ. XLVI, 322 f. zu li. der̃kti "mit Unflat besudeln, марать, пачкать", darkùs "garstig, нечистый") u. a.]

Avots: ME I, 448

darksle: zu derglît 1.

Avots: EH I, 308

darksle AP., dārkslis Dond., ein Pergelscheit: skalkuokus sadara (saderglī) ar cirvi darkslēs AP. [Zur Wurzel der- "reissen" in nuodaras "Abfälle" u. a. (vgl. poln. dranki "Leuchtspäne")?].

Avots: ME I, 441

‡ diêvpir̂kstiņš ² Pussen, = dievruociņa.

Avots: EH I, 328

[dor̃kstêt, -u, -ẽju Wandsen, krachen, knistern.]

Avots: ME I, 488

dverkstêt. intr.,

1) knarren:
rati par tuo nedēļu bijuši izkaltuši un dverkstējuši LP. V, 100;

[2) dver̂kstêt, -u, -ēju, kläglich weinen
Jürg., Kreuzb.],

Avots: ME I, 537

dže̦rkstains, rheumatisch: dže̦rkstaina vieta Etn. I, 28.

Avots: ME I, 564

[dzerkste Grawendahl "sāpe ruokas luocītavā"; vgl. dzirkste I,]

Avots: ME I, 546

dzērkste, Gliederschmerz: dzērksti (ruokā vai kājā) var izkuost Lasd., LP. V, 35; s. dzirkste.

Avots: ME I, 548

I džer̂kste: auch AP., Mahlup, Prl., Saikava, džer̂kste Warkl.; kad zirgam braucuot kājas knikšķ, tad ir dž. Mahlup.

Avots: EH I, 365

I džer̂kste [C., Warkh., Kl.], = dzirkste, rheumatische Gelenkschmerzen, Gicht Ramkau, Fest. [Vgl. dzērkste und dzerkste.]

Avots: ME I, 564

II džerkste: citām aitām ir spruoguota villiņa, visa stāv tādās džer̂kstēs AP.

Avots: EH I, 365

II džerkste Austriņš, džerkstele Fest., Druw., Plm., Alt - Rahden, Krollen im Garn. [Vgl. dzerkstele.]

Avots: ME I, 564

‡ III džer̂kste Meiran "kakls": es saņēmu viņam aiz džerkstes. ka tu nedabū pa džerksti!

Avots: EH I, 365

džērkste Wessen "= džìrkstele".

Avots: EH I, 365

‡ džer̂ksteļaîns "kas ātri džerkstelējas" Kalz. n. Fil. mat. 26: džerksteļaina dzija.

Avots: EH I, 365

džerkstelains Fest., voller Krollen: dž - a dzija.

Avots: ME I, 564

dzerkstele. = dzergzde. [Nach Būga Aist. St. 175 f. zu li. gar̃galas "узел на веревкѣ" vgl. auch li. garánkštis "скрутина" und gurgždulė˜ dass.; zu dzerkstele stellt Petersson Vgl. slaV, Wortstud. 11 f. auch ksl. sъgrъčiti, "contrahi", serb. gr"č "Krampf", sloven. gr̀ča "Knoten im Holz" und arm. ker̀ "gekrümmt; Krümmung, Haken".]

Avots: ME I, 546

džerkstele (unter džerksie II): auch (mit er̂ ) AP., Erlaa, Saikava.

Avots: EH I, 365

‡ džḕrkstele ² Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

džerkstelêtiês: auch (mit er̂ ) Erlaa, Saikava.

Avots: EH I, 365

[džerkstelêtiês Fest., džerkstelēs mesties: gruoda dzijs džerkstelējas.]

Avots: ME I, 564

[dzerkstêt, schnarchen Wid.; vgl. li. gergždė´ti "хрипѣть".]

Avots: ME I, 546

džerkstêt, džer̃kstêt, - u, - ēju Ahs., knarren: sasalušās ragavas stipri džerkstēja A. 1893, 422. aizlūzusi ratu ass džerkst Fest. dže̦rkstuošuo rupjuo stīgu A. Upītis, slims cilvē̦ks džerkst Fest. slimajam krūtīs, rīklē džerkst Ahs. [Vgl. dzerkstêt.]

Avots: ME I, 564

‡ džērkstêt Wessen "= dzirkstêt".

Avots: EH I, 365

džḕrksts ² , -s Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

[dže̦rkstuoņa Fest.,

1) das Geknarre;

2) kas džerkst (in dieser Bed. auch džerkste und džerksts).]

Avots: ME I, 564

dzibir̂kste ² Rutzau, der Funke. Erinnert an li. kibirkštìs dass.

Avots: EH I, 357

dzirksnis [sing. od. plur.?], die Leistengegend zwischen Unterleib und Schenkel Biel. n. U. [Wohl eher nach Brugmann Sächs. Ber., Bd. LVIII, S. 174 f., entstellt aus cirksnis (li. kirkšnìs, etwa unter dem Einfluss von dzirkste). als nach Thomsen Beröringer 249 aus * zirgsnis (zu li. žer̃gti "die Beine spreizen").]

Avots: ME I, 553

I dzirksnis: Plur. dzìrkšņi ² Bers., Sessw., (mit ir̂ ² ) Adiamünde; die Leistengegend. Vgl. li. gìrkšnys dass.

Avots: EH I, 359

‡ II dzir̂ksnis Bērzgale "pavasaŗa rītuos par le̦du sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis".

Avots: EH I, 359

dzirkstacīte, ein Mädchen mit funkelnden Augen BW. 21728, 2.

Kļūdu labojums:
21728, 2 23815, 2

Avots: ME I, 553

[dzirkstains, "mit roten, feinen raksti geschmückt": dz. lakats Bers.]

Avots: ME I, 553

I dzir̂kste: auch Trik., Zvirgzdine, (mit ir̂ ² ) Frauenb., Orellen, Salisb., Siuxt: kaulu dz. Würzau.

Avots: EH I, 359

I dzir̂kste, n. U. auch dzirksts (gen. s. dzirksts od. dzirksta). dzirgzde. Gliederreissen, Gliederschmerz, Rheumatismus [Lähmung U.], Gicht, auch [cirkste] und (luocītavu) čīkstē̦tājs genannt Etn. II, 134; dzirkstes sāpēm nuomuocīts Kronw. dzirkste man ruokā ieme̦tusies [um Bauske], dzirksti siet, bindend heilen Etn. II, 148. [Zu li. girgždėlė˜ "скрипѣнiе в суставах", girg(žd)ė´ti "скрипѣть" gir̃kšterėti "ein klein wenig knarren", s. Leskien Abl. 327.]

Avots: ME I, 553, 554

II dzirkste [vgl. cirkste III], Hüftgelenk Sieckeln n. U.; [zu dzirksnis],

Avots: ME I, 554

III dzìrkste: nom. plur. dzirkstas BW. 33722 (aus Gold.); Demin. dzìrkstīte ² Saikava, ein kleiner Funke.

Avots: EH I, 359

[III dzìrkste Drsth., Jürg., ein grosser Funke.]

Avots: ME I, 554

džirkste, = dzirkste, Gliederschmerz, Gicht Oppek. n. U., Etn. I, 84.

Avots: ME I, 564

[dzir̂ksteļaina dzija. Garn, das sich gekräuselt hat.]

Avots: ME I, 554

dzirkstelaîns, [dzirkstelains Bers.], funkelnd, Funken sprühend, feurig: pūķis ar dzirkstelainu asti LP. VI, 106. vidū jūŗas gulbi ķēra, dzirkstelaiņus viļņus meta BW. 2589. dzirkstelaina (Var.: dzirkstelīte) tautu meita.

Avots: ME I, 554

‡ II dzirksteļaîns; Funken sprühend: dzìrksteļaina ² guns Saikava. grìezdams dzirksteļainu zuobe̦na riņķi ap sevi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 359

dzìrkstele: Demin. dzirkstalīte BW. 7149, 1 var.; 21728 var.,

1): auch (mit ir̂ ) AP., Wolmarshof, (mit ir̂ ² ) Orellen, (mit ìr ² ) Aahof, Saikava;

3) Demin. dzirkstelīte, eine Blume
AP. (hier eine Zimmerblume mit kleinen, roten Blüten und auch eine gewisse Gartenblume), Saikava.

Avots: EH I, 359

dzìrkstele [PS., C., Jürg., Kl., Warkh., dzir̂kstele Lis,, Serbigal], Demin. dzirkstelīte. dzirksteliņa BW. 6547. 2 var., 3; 6586. dzirkstaliņa 14835 var.,

1) der Funke:
kur dzirkstele, tur uguns. maza dzirkstele nuodedzina lielu mežu. nuo mazas dzirksteles liels uguns izceļas. juodi kaujas, dzirksteles me̦t. Oft mit dem Zuzatz von uguns: lai izput kâ uguns dzirkstele. brandavīna dzirkstelītes BW. 26057;

2) oft von einem feurigen Mädchen ausgesagt:
meitiņ, mana dzirkstelīte, kam es tevi uzaudzēju BW. 6539. tur iegula jūs māsiņa, kâ uguns dzirkstelīte 13611;

3) dzirkstele, dzirkstelīte Bers., auch dzirkstene, Donnernelke (dianthus deltoides)
RKr. II, 70. [Reimwort zu birkstele; eher wohl zu gars, slav. gorěti "brennen" als zu dzirkste I.]

Avots: ME I, 554

II dzirkstele Lems. n. U., = iedzirklis; [vgl. dzirklis II],

Avots: ME I, 554

III dzir̂kstele, ein Knoten im Garn Mar. n. RKr. XV. 113. [Zu dzerkstele.]

Avots: ME I, 554

džirkstele, = dzirkstele, der Funke Gr. - Sess.

Avots: ME I, 564

dzìrkstelêt, -ēju, (auch dzìrksteļuot, Funken sprühen, funkeln: straujupīte dzirkstelēja. nuo viņas acīm dzirksteļuot dzirksteļuoja.

Avots: ME I, 554

dzirkstene, = dzirkstele 3.

Avots: ME I, 554

dzirkstêt, -u, -ēju, dzìrkstît ² [Kl.], -īju, funkeln, Funken sprühen: dzirkstuošas acis, dzirkstuoši skati. dzirkstuošs alus, vīns, skals, zuobins, zvaigznes dzirkst. dzirksti, dzirksti, uoša uogle, uz ūdeņa gulē̦dama. dzirksti, puiša dvēselīte, uz jaunām meitiņām BW. 12982. te̦k upīte dzirkstīdama (-ē̦dama). pūķis gājis dzirkstīdams LP. VI, 79. purvi dega dzirkstīdami BW. 13061. vīns dzirkstīja sudraba kausuos JR. IV. 38. acis dzirkstī Stari II, 881. Refl. -tiês, funkeln, flammen: zvaigznītes dre̦bē̦damas dzirkstījas A. IX. 1. 155. bruņas, kas dzirkstas un mirdz Vēr. II, 1118. acis viņiem dzirkstījās I, 662. viņai aiz kauniem dzirkstījās vaigu gali MWM. X. 417. ar tautām runājuot, kâ uguns dzirkstējuos BW. 21728. 2. padebeši kāvu liesmās dzirkstas L. Bērziņš. [Zu dzirkstele I,]

Avots: ME I, 554

džirkstêt, - u, - ēju, knirschen, knarren: zuobi viņam džirkst Druv. I, 50. džirkstēja kamanu slieces Vēr. II, 419. Refl. - tiês, funkeln, sprühen: acis tam džirkstas Altr. asins zieds 63. [Vgl. dzirkstêties].

Avots: ME I, 564

dzirkstība, das Feurigsein: viss viņas jaunības vingrums un dzirkstība. gara dzirkstība Alm.

Avots: ME I, 554

‡ dzirkstinât, sprühen lassen (?): dzirkstina tādus asprātīgus juokus, ka katram jāsmejas

Janš. Līgava I, 215.

Avots: EH I, 359

džirkstinât Wessen, = bìrkstît; zur Bed. vgl. auch nùodžirkstinât und sadžìrkstinât.

Avots: EH I, 366

[dzìrkstis ² (plur. tant.) Kl., Warkh., = birkstis,]

Avots: ME I, 554

dzirkstît: auch (mit ir̂) Ramkau, (mit ìr ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Wessen (hier = birkstît): blīgznas malka dzirkstī tâ, ka baile Ramkau. Refl. -tiês (s. unter dzirkstêt): putuojuošais vīns dzirkstījās malām pāri Janš. Dzimtene III ² , 335.

Avots: EH I, 360

[dzir̂kstît, flimmern Lis,; dzìrkstît, -īju, schlagen, dass Funken sprühen C.; dzìrkstît ² Warkh., = birkstît; s. auch dzirkstêt.]

Avots: ME I, 554

‡ džir̂kstît Golg., = birkstît: dž. skalu, sveci.

Avots: EH I, 366

‡ dzirkstuļuôt "?": smilšu graudiņš vēlās un dzirkstuļuoja zemē Veselis Saules kaps. 62:

Avots: EH I, 360

‡ džir̂kstuoņa Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, andauerndes Knirschen, Knarren: ragavu dž.

Avots: EH I, 366

I dzirksts: auch (mit ìr) C., (mit ìr ² ) Luhn., Saikava, Zvirgzdine, (mit ir̂) AP., Ramkau.

Avots: EH I, 360

I dzirksts, -s [Lis,, Bers.], dzirkste [vgl. dzirkstele I], der Funke: lai šī dzirksts spē̦tu iedegties par gaišu liesmu Vēr. II, 742. liels palags, viss vienām dzirkstīm (Rätsel). reizēm dzirkstes gaisā šķīst Sudr. E. šķiļ, ka dzirkstes vien iet gaisā. acis me̦t dzirkstes. pirkstu iegrūst karstās dzirkstēs, seine Finger verbrennen Aps. [dievišķa dzirksts viņā nuoslāps Austriņ M. Z. 37],

Avots: ME I, 554

II dzirksts, s. dzirkste I.

Avots: ME I, 554

‡ džur̂kste Lettg., das Klatschen durchnässter Stiefel.

Avots: EH I, 366

‡ džur̂kstêt Lettg., lautnachahmendes Verbum, bezeichnend das Klatschen durchnässter Stiefel.

Avots: EH I, 366

‡ ērksis,

1) ein Dorn
(mit ḕr ² ) Linden in Kurl.; ẽrkši, Dornen Gr.- Roop n. FBR. XV, 149, N.- Wohlfahrt, (mit ḕr ² ) Warkl.; ērkšu biezuoknī Pas. IX, 325;

2) der Stachelbeerstrauch
(mit ẽr ) Frauenb.;

3) ein zänkischer Menseh
ebenda.

Avots: EH I, 373

[gar̃kstêt Dunika, röcheln; gar̃kstiens, Geröchel. Vgl. gārkstêt.]

Avots: ME I, 603

gārkstêt,

2): slimniekam krūtis gārkstēja pie katra e̦lpas vilciena Dunika. nuo rīkles nāk gārkstuošas skaņas ebenda.

Avots: EH I, 390

gārkstêt, - u, - ēju,

1) gackern:
vistas gārkst, kad taisās perēt A. XII, 868;

2) röcheln, heiser sprechen:
brēca gārkstuošā balsī Stari I, 926. [tam krūtīs kas gārkst Hirschenhof. Vgl. gārgt u. gārkt.]

Avots: ME I, 618

‡ gãrkstiens Dunika, einmaliges Röcheln: nuo slimnieka rīkles atskanēja g.

Avots: EH I, 390

garkstnoņa Weinsch., andauerndes Röcheln.

Avots: EH I, 384

gârkstuoņa ² [Telssen], eine Art Geräusch: kauja nuobeigusēs.. lielā gārkstuoņā Druva I, 494. [gārkstuoņa Neugut "eine gackernde Henne, die sich ein Ei zu legen anschickt; gā`rkstuoņa "trīcuošs, dre̦buošs truoksnis slimās krūtīs" Serben, Hirschenhof, gãrkstuôņa (Annenburg) "truoksnis kaklā" Schujen: viņš nevar skaidri parunāt, viņam kaklā gārkstuoņa. Auch ein Mensch, der oft gārkst: tas ir tīrais gārkstuoņa Hirschenhof.]

Avots: ME I, 618

gaŗpìrkstaînis ,* der Langzeher.

Avots: ME I, 607

gaŗpìrkstaîns, langfingerig: gaŗpirkstainas kājas.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗpìrkstnieks Serbig., = gaŗpìrkstis.

Avots: EH I, 386

gaŗpìrkstis, der Langfinger, der Dieb Selg.: kāds cits bij nousaukts par gaŗpirksti Aps.

Avots: ME I, 607

‡ ģēksis, "?": staigā kaklu izstiepis kâ ģ. (= li. gę<šê? vgl. le. dzēsis) Janš. Dzimtene V, 48. Vgl. ģeîksis ² .

Avots: EH I, 426

I ģer̂kste: auch Saikava.

Avots: EH I, 426

I ģer̂kste, lokal für dzirkste, Gliederschmerz, Rheumatismus Etn. II, 134; A. XIII, 81; Bers. Sonnaxt. [Vgl. das echt le. dzerkste.]

Avots: ME I, 697

II ģer̂kste: auch Wessen.

Avots: EH I, 426

II ģer̂kste [Kr.], das Gekroll, Gekräusel: zu hart und fest gesponnenes und gewundenes Garn Ar., U. Vgl. dzerkstele

Avots: ME I, 697

III ģerkste Spr., = ģerkle I.

Avots: ME I, 697

ģerkstele: "= ģērpsteles" Wessen.

Avots: EH I, 426

ģerkstele Bers., Sissegal, für echt le. dzerkstele, das Gekroll, Gekräusel: gruoda dzija iet ģerkstelēs A. XIII, 81.

Avots: ME I, 697

ģerkstelêt, -ẽju,

1) tr., zusammendrillen:
dziju. Refl. -tiês, sich zusammendrillen Spr.

Avots: ME I, 697

ģerkstêt, -u, -ẽju,

1) = cirkstêt: ģerkste ģerkst Sonnaxt n. A. XIII, 81;

2) ģer̃kstêt, schnarchen:
slimajam krūtīs, kaklā, rīklē ģerkst Ahs. [Vgl. das echt le. dzerkstêt.]

Avots: ME I, 697

ģirkste, = dzirkste, der Spat bei Pferden Elv.

Avots: ME I, 699

‡ *ģirkstele, = dzirkstele 1: guntiņas ģirksteliņu (Var.: dzirkstelīti) BW. 6542, 2 var.

Avots: EH I, 427

ģirkstiņa Buschh., = dzirkstele, der Funke. guns ģirkstiņa, dianthus deltoides.

Avots: ME I, 699

‡ ģìrksts ² , -s, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, = dzirksts I, der Funke.

Avots: EH I, 427

gur̂kste ² [Dunika, Nieder-Bartau,] lokal mit eingeschobenem k für gurste.

Avots: ME I, 683

I gur̂kste ² : auch Gramsden; atrisinādamas jaunu (linu) gurksti Janš. Mežv. ļ. II, 95.

Avots: EH I, 420

‡ II gur̃kste Schibbenhof, (mit ur̂ ² ) Jürg., ein Stückchen Leder (Birkenrinde Laidsen), das, in einen Schuh gelegt, ihn beim Gehen knarren macht: zābakuos ielikta g, tâ ka zābaki ejuot čīkst Baltinow, Llvāni, Warkl., (mit ur̂ ) Serben, (mit ur̂ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 420

gur̃kstêt

1): sniegs gur̂kst ² Ahs., AP., Dunika, (mit ur̂ ) Linden in Kurl.; zābaki, stērķele gur̂kst Linden in Kurl., Ramkau. baudīja ziepju... glaušanuos, ādās gurkstēšanu Veselis Dienas krusts 96. linu sauja gur̂kst ² Gramsden. ‡ Refl. gur̂kstêtiês ² Siuxt, ein Schallverbum, das den beim Schlucken eines Bissens in der Kehle produzierten Laut (Schall) bezeichnet.

Avots: EH I, 420

gur̃kstêt Ahs., -u, -ẽju, Drsth., [Dunika], Dond., [gur̂kstêt Lis., Jürg. u. a., gùkstêt ² Kl.], gur̂kšķêt Gr. -Sess., Druw., gur̂kšêt [Lis.],

1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst ² vien [Stenden], Kand.;

2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;

3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;

4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.

Avots: ME I, 683, 684

‡ gur̂kstinêt Auleja, = gurdzelêt.

Avots: EH I, 420

‡ gurksts, -s "?": dūmi re̦snām, kuplām gurkstīm veļas... pa luodziņiem ārā Janš. Dzimtene II ² , 15. Eigentlich gleichbed. mit gur̂kste ² ?

Avots: EH I, 421

gvar̃kstêt [Jürg.], -u, -ẽju, intr., knarren: zābaki gvarkst. Vgl. li. gvargždė´ti "хрипѣть".

Avots: ME I, 694

gverkstêt: cūka gver̂kst ² (schreit) Frauenb.

Avots: EH I, 425

gverkstêt, gver̂gzdêt Kalleten, gverzdēt, - u, -ēju, knarren, schwatzen, klatschen Bers. n. A. XIII, 493: kuo gverzdi tik daudz JK. V, 127. cūka gvergzd. [gvêrgzdêt ² Nigr., mit unreiner Stimme etwas Unangenehmes reden.]

Avots: ME I, 694

‡ ìečãrkstêîês Dunika, plötzlich (für eine kurze Zeit) zu schnarchen, röcheln beginnen: man kaklā iečārkstējās.

Avots: EH I, 507

ìečir̃kstêtiês, aufzwitschern, aufpiepen; aufknistern: iečirkstas putniņš A. XX, 266. iečirkstējās circenis Vēr. II, 908. viņas balsī iečirkstējās tāda cietāka skaņa A. XXI, 404.

Avots: ME II, 7

‡ ìečur̂kstêtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu čur̂kstêt anfangen: iečurkstējās ligzdā kāds bezdelīgu pāris Janš. Dzimtene I2, 267.

Avots: EH I, 507

iedzērkslis Nötkensh., = iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

iedzerksnis, das Quernetz in der Fischreuse, welches die Fische nicht zurücklässt Aahof.

Avots: ME II, 13

‡ ìedzirkstêt "?": Annai pēkšņi sirdī iedzirkstēja suolījums Daugava 1933, S. 327. Refl. -tiês (in Livl. gehört), = ìedzir̂kstîtiês.

Avots: EH I, 512

ìedzir̂kstît, Funken herausschlagend anzünden: iedzirkstīju uguntiņu BW. 23221. var. Refl. - tiês, aufsprühen, aufflimmern: sirdī iedzirkstās kâ prieks D. Kleinb. J. 21. acis iedzirkstās A. Up. J. 1. 20. zvaigznes iedzirkstās Vēr. II, 418.

Avots: ME II, 13, 14

‡ iegarkstêtiês (mit ā zu lesen?), = ìegārdzêtìês (?): ne˙re̦ti viņam ... krūtis iegargstējās Saul. Bezdelīgu pereklis 12.

Avots: EH I, 513

ìegurkstêtiês,

[1) aufplätschern]:
kāds vilnītis diktāk iegurkstējās Blaum. MWM. III, 673;

[2) ein wenig knirschen od. knistern (vom Schnee):
braucuot zem kamanām šad un tad iegurkstējās siengs Jürg.].

Avots: ME II, 20

ìeķẽrkstêtiês, aufkreischen: kāds iztraucē̦ts meža putns ieķērkstējās Apsīšu Jē̦kabs VII, 28.

Avots: ME II, 34

ìekļirkstêtiês, erklirren: glāzes iekļirkstējās Vēr. II, 69.

Avots: ME II, 28

‡ ìeklur̂kstêtiês Saikava, einige glukkende Töne von sich geben: vista, tītars ieklurkstējās.

Avots: EH I, 520

ìekvarkstêtiês, ìekvarkšķêtiês, einen quarrenden, quakenden Laut von sich geben: pīles, vardes iekvarkšķējās.

Avots: ME II, 34

ìeļor̂kstêtiês, einen platschenden Laut von sich geben: brandavīns zābakuos ieļorkstējies LP. VI, 437.

Avots: ME II, 42

[ìeņer̂kstêtiês,

1) aufheulen, bellend anschlagen:
šāvis suni; suns ieņerkstējies un bijis pa˙galam Serbigal;

2) = ieņirkstēties.

Avots: ME II, 49

[ìenirkstêtiês AP., Burtn., Tuckum u. a., = ieņirkstēties 1: ve̦cs kuoks vējā ienirkstas. slidām skrejuot le̦dus ienirkstas.]

Avots: ME II, 48

ìeņirkstêtiês,

1) [ein Geräusch machen, als ob etwas bricht]:
pie pretsienas gulta ieņirkstējās A. Up. Sieviete 122. [kauli ieņirkstējās Druw.;

2) (mit ir̂) "asi, griezīgi ieskanēties (piem. zuobiem smiltis sakuožuot vai uz stikla uzspeŗuot)" Schujen, Serben, Roop u. a.: suns peli tâ nuotiesāja, ka kauliņi vien ieņirkstējās zuobuos Ronneb.; "ieņurdēties, ieraudāties": bē̦rns ieņir̂kstējās, laikam grib ēst Mar.].

Avots: ME II, 49

ìeņurkstêtiês, [Mar.], ìeņurkš(ķ)êtiês, einen murrenden, knurrenden, brummenden Laut von sich geben: kaķis ieņurkšķas Vēr. II, 523.

Avots: ME II, 49

[ìepurkstêtiês Wenden], ìepurkš(ķ)êtiês, einen knarrenden, knatternden, schnaubenden Laut von sich geben: kaut kur viens iepurkšas Vēr. II, 519.

Avots: ME II, 54

[ìešņirkstêtiês Bers., Kokn., = iežņirkstēties: zuobi iešņirkstējās (kaut kuo cietu kuožuot).]

Avots: ME II, 78

ìespurkstêtiês, ìespurkš(ķ)êtiês, ìespurkšķinâtiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Fliegen, Flattern, anfangen zu schwirren, zu flattern: iespurkšķējās spārni putniņiem laižuoties MWM. X, 450. tur iespurkšķinājās meža pīles.

Avots: ME II, 71, 72

[ìesūrkstêt "sich mit Bläschen bedecken (?)": ruokas ravējuot iesūrkstējušas Bers.]

Avots: ME II, 75

ìežerkstêtiês, erknarren: durvis iežerkstējās Zeif. III, 2, 195.

Avots: ME II, 93

[ìežņir̃kstêtiês Jürg., Oppek., Aahof, Lettihn, Fest., einen unangenehm knirschenden Laut von sich geben, der entsteht "izasinātu dzirkļu zuobus kuopā salaižuot, zuobiem smiltis sakuožuot"; in Wessen vom Knistern gefrorenen Schneess beim Auftreten.]

Avots: ME II, 93

ìežverkstêtiês, erknarren, anfangen zu knarren, zu plärren: skapja durvis iežverkstējās Blaum. harmonikas iežve̦rkstas Blaum.

Avots: ME II, 94

[izčarkstêt Erlaa, morsch werden: le̦dus gluži izčarkstējis, nedrīkst vairs virsū iet.]

Avots: ME I, 722

izčẽrkstẽjis (part. prt. act.), mürbe, morsch, porös Kand.: izčērkstējis le̦dus, sniegs Lös., Bers., Druw., Dond. n. A. XV, 165.

Avots: ME I, 723

izcìrksnis, abgehauenes, abgeholztes Stück Wald [Kl.], Smilt., C.

Avots: ME I, 721

‡ izčurkstêt,

1) zischend herausfliessen:
skaties, kas tauku izčuŗkstēja! AP.;

2) bratend
(intr.) Fett ausfliessen lassen und hart werden (vom Fleisch) Odsen.

Avots: EH I, 440

izčur̃kstinât: "zu stark ausbraten (tr.)" Seyershof: izčurkstinājusi visu gaļu: tauki vien, un nuo gaļas ne˙kā!

Avots: EH I, 440

izčur̃kstinât, izčur̂kstinât Mar. n. RKr. XV, 116, tr., ausbraten: gaļu.

Avots: ME I, 724

izdzirkstît ‡

2) aussprühen lassen, auslöschen
(tr.) Warkl.: i. uguni.

Avots: EH I, 445

izdzirkstît, gew. refo. - tiês, aussprühen, nicht mehr sprühen: alus bija izdzirkstījies un atskatījies pa+visam Sudr. E.

Avots: ME I, 732

izkur̃kstêt, izkur̂kš(ķ)êt, einen quarrenden Laut von sich geben: kungs izkurkšķēja ē̦rmuotā balsī Stari I, 204, C., Kand.

Avots: ME I, 757

izļer̂kstêt ² , ausplappern, ausplaudern: tiklīdz dabū kuo zināt, tūlīt izļerkst citiem Ahs. Refl. - tiês, izļer̂kš(ķ)êtiês Lis., P. S., izļe̦r̃gâtiês P. S., izļe̦r̃gâtiês P. S., sich ausschwatzen, ausplappern: nevar vien izļerkšēties MWM. VII, 808.

Avots: ME I, 767

‡ izļur̂kstêt Kalz., Lubn., ausplaudern, -schwatzen. Refl. -tiês, bis zum Überdruss schwatzen Dond., Kalz.

Avots: EH I, 465

[izšvir̃kstêt, prasselnd verfliegen: tauki nuo pannas visi izšvirkstējuši PS.]

Avots: ME I, 814

‡ izvorkstêtiês, eine Zeitlang (zur Genüge) unverständlich sprechen Dond.: vai nee̦sat vēl diezgan izvorkstējušies?

Avots: EH I, 497

kar̃kstêt [C.], kar̂kšķêt ² [Ruj.], kar̃kšêt [Weinsch.], kārkšķēt LP. VII, 14, - stu, - šķu, - šu, - ẽju, intr., einen rauhen, heiseren Laut von sich geben, sich räuspern, röcheln, krächzen, gackern, knarren: putni tiem karkšķēja baigu dziesmu R. Sk. II, 249. te atskan liela vārnu karkstēšana Lautb. slimnieks karkšķē̦dams ievaidējās Brig. jau mana rīklīte karkšķin karkšķ RKr. XVI, 129. rati... karkšķējuši vien LP. III, 103. Vgl. li. karkšė´ti "quarren", [karksė´ti "кудахтать", kárčioti "кричать (о гусях)" und le. kārkt].

Avots: ME II, 162

katarksnis "der Afterdarm"[?] Naud., [Nigr.].

Avots: ME II, 171

ķē̦rksaîns [?], reich an Wasserfällen: Daugava strauja, ķē̦rksaina Konv. ² 233.

Avots: ME II, 375

ķerks(l)is Naud., s. ķē̦rksis 2.

Avots: ME II, 368

ķērksis, ķērkslis Karls., ķērslis,

1) der Wasserfall
(in dieser Bed. zu ķḕrkt): upē bij daudz rumbu un ķērkšu Plūd. Braslā un ķērkšļuos bija dzirdama krākšana Apsk.;

2) ķerkslis, ķerksis, ein kratziger Mensch
Naud.;

3) die Hechel
Naud. [Vgl. ķērsis II.]

Avots: ME II, 375

ķerks(l)is Naud., s. ķē̦rksis 2.

Avots: ME II, 368

ķērkslis (unter ķērksis),

1): (ūdeņi) brāzdamies pār ķērkšļiem Janš. Līgava II, 9.

Avots: EH I, 700

ķer̃kstêt [N. - Autz], gackern, s. ķẽrkstêt.

Avots: ME II, 368

ķẽrkstêt, ķērkstêt [vgl. li. kerksė´ti "кричать по гусиному"], ķēršķêt, kērkšêt Stelp., -u, -ẽju, intr., quarren, gackern, kreischen: vistas ķē̦rkst. savu nesmukuo ķērkstēšanu dzirduot, dzenim kauns nācies Kundz. aizsmakusi, ķe̦rkstuoša balss. kad nuoņēma (meitām) vainadziņu, iet balstiņš ķē̦rkstē̦dams BW. 215. Zu ķḕrkt.

Avots: ME II, 375

ķerkstêtiês, -ẽjuôs "zürnen" Naud.

Avots: ME II, 368

ķirks! eine Interj., ein Schallwort - zirpend: ķirks! ķirks! ķirks! ķirķītis uz krāsnes dziedāja AU.

Avots: ME II, 384

ķìrksteniņš ^2, ein kleiner Vogel (Grasmücke?) Buschh.

Avots: ME II, 384

ķirkstêt: quieken Auleja (mit ir̂): cūka ķirkst. tā sāka dziedāt ķirkstē̦dama Dünsb. Rīmes 2. gram. I, 89 (ähnlich 90); knarren Auleja (mit ir̂ ): rati braucuot ķirkst. priede ķirkst un ķirkst, bet muļķim izklausās, ka priede sacītu ... Pas. XII, 360.

Avots: EH I, 704

ķirkstêt, -u, -ẽju, = čir̃kstêt, zipen, zwitschern Spr., Etn. I, 34; kreischen (von Hühnern): kuo tu ķirksti? LP. VI, 483; [girren Manz. Lettus. Vgl. li. kìrksčioti "покрикивать", kirksė´ti "wiederholt kreischen."]

Avots: ME II, 384

‡ klẽrkstêt Dond., Wandsen, schreien (von einer Wildgans): meža zuosis, rindā laizdamās, klē̦rkst.

Avots: EH I, 616

‡ *kļirkstêt; zu eŗschliessen aus ìekļirkstêtiês.

Avots: EH I, 625

klur̃kstêt: auch (mit ur̃ ) Ahs. vista, tītars klur̂kst Saikava.

Avots: EH I, 624

klur̃kstêt, klur̂kšķêt [C.], klurkšêt, - u, - ẽju, intr., schreien wie ein Kranich oder auch wie ein Halm, wenn er einen Habicht sieht Etn. IV, 67, Konv. ¹ 385; Konv. ² 679. kad dzērves klurkst, tad būs lietus Ahs. Vgl. klurga 1.

Avots: ME II, 237

knar̃kstêt [Dond.], knarren: knarkstēja rūsainas eņģes Dünsb. Par. 41. [Zu li. knar̃kti "schnarchen"?]

Avots: ME II, 243

[kņer̂kstêt C., kņer̃kstêt Wolm., = kņerkt 1. u. 2.]

Avots: ME II, 252

kņirkstêt (unter kņirkšêt): šķembelēm lūstuot, naglām kņirkstuot Daugava 1934, S. 592.

Avots: EH I, 636

[kņirkstinât, knirschen Wid.]

Avots: ME II, 253

[kor̃kstêt Dond., kurkstêt 2: viņš sastrēbies putru, un nu viņam vē̦de̦rs korkst vienā korkstēšanā.]

Avots: ME II, 254, 255

kukarksnis Poruk, = kukurznis.

Avots: ME II, 303

kur̃kstêt: auch Stolben, (mit ur̂ ) Heidenfeld,

1): mit ur̂ ² AP.;

2): ar kurkstuošu vē̦de̦ru Manz. Post. II, 124.

Avots: EH I, 678

kur̃kstêt C., Kand., kurkšêt, [kurkšķêt Wid.], -u, ẽju, intr.,

1) quarren, quaken:
vardes kurkšķ un vaid Adam. kurkstēja zemes vēzis A. XX, 83. kaklā viņam prasti un riebīgi kurkšķēja AU. ;

2) kollern, kullern:
vē̦de̦rs man kurkst Etn. I, 34 ;

3) knistern:
sniegs kurkst zem sliecēm Etn. I, 34. brauca, ka kurkšķēja vien. Degl.

Avots: ME II, 322

ķur̃kstêt: auch von andern Lauten: = čurkstêt (mit ùr ² ) Mar. n. RKr. XVII 131; zemes vēzis ķurkst Sassm.; vista ķur̂kst ² Iw.

Avots: EH I, 708

ķur̃kstêt, -u, -ẽju, intr., kollern, brummen: vē̦de̦rs ķurkst Ahs. [Vgl. li. kiur̃kti "бурчать."]

Avots: ME II, 392

ķurkstinât, intr., krakeln, schreien: gailis pa miegam ķurkstina Etn. I, 34.

Avots: ME II, 392

‡ ķùrkstulains ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, "pumpas" habend: ķurkstulaina drēbe.

Avots: EH I, 708

kvarkstêt: auch (quaken; mit ar̂ Stom.

Avots: EH I, 689

kvarkstêt, kvārkstêt, kvar̂kš (ķ) êt [Kr.], kvārkš(ķ)êt, -u, -ẽju, [kvā`rkt N. - Peb.], kvārkt, -cu N. - Schwanb., intr., quarren, quaken, schnattern, schreien: vardes kvarkst Etn. II, 51. vārna kvārkšk ib. vārna kvārc [N. - Peb.], N. - Schwanb. Vgl. li. kvarksė´4ti "quarren" und le. kvērkt, kverkstêt.

Avots: ME II, 351

kvãrkstêt, kvārkšķêt, kvārkt (li. kvar̃kti "quarren"), s. kvarkstêt. [Vgl. Persson Beitr. 531.]

Avots: ME II, 351

kvārkstuoņa, gewaltiges Quarren, Quaken, das Röcheln: tā bija ar nāvi cīkstē̦tāja tumša kvārkstuoņa Poruk.

Avots: ME II, 351

kver̂kstêt ² [auch Bauske, Dunika], kver̃kstêt Ahs., kver̂kšķêt ² Ahs., [Dunika], kverkšêt [Stelp.], Smilt., intr., quieken, bellen, plärren: sivē̦ns kverkš Dind. mazi šuneļi kaukdami un kverkšķē̦dami uzbrūk lielajiem B. Vēstn. jūs tur varat kverkšķēt, cik jums gribas MWM. VII, 132. [vecine kverkšķ (plärrt), ka pati nezin kuo Dunika. - Zu kvērkt, kvarkstêt, serb. cvr̀knuti "schwirren."]

Avots: ME II, 353

ļar̂kstêt, [ļar̂kšķêt Selsau], = lar̂kšêt: sievas larkst visu cauru dienu.

Avots: ME II, 530

‡ ļarkstis, ein durch Stimmen hervorgerufener Lärm: dzirdējis, ka... ir liels ļ. Pas. XIV, 184 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 768

‡ lēdzērkstes Bērzgale, eine gewisse (als Schweinefutter gebrauchte) Waldpflanze.

Avots: EH I, 736

‡ ļedzirkste, eine gewisse Pflanze: papardīte, ļedzirkstīte, ti ir liela Jāņa zâle BW. 32392, 1. Vgl. lēdzirkstes (unter lēdzēkne).

Avots: EH I, 770

ļer̂kstêt: faseln (mit er̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 771

ļer̂kstêt [auch PS., Lis., ļe̦r̂kstêt Trik., Wolmarshof], ļerkšķêt, ļerkšêt [Dunika], -u, -ẽju C., intr., (knarren U.]; plärren, quietschen, schwatzen, ohne Grund bellen: cauras galošas riebīgi ļerkšķēja Līg, kuo tu te ļer̂kšķi ² [Mitau] tik daudz? Gr.-Sessau, Kand. [ļer̂kstêt PS., ļe̦r̂kstêt ² Ruj., plärren; unsinnig schwatzen.]

Avots: ME II, 538

[ler̂kstis PS.], ļerkšķis Etn. IV, 13l, ļerkšis U., ein Schwätzer; ein weinerliches Kind. ļerkšis, ein Geräusch: pie centrifugas nevienādā ļerkša Duomas III, 555.

Avots: ME II, 538

ļir̂kstêt ^2, ļirkš(ķ)êt, -u, -ẽju, intr.,

1) lachen, grinsen:
liela meitene, bet vienmē̦r ļirkst Kand., Ahs. ļirkš vien MWM. VII, 179; [ļir̂kšêt ^2, laut lachen Salis;

2) ļir̂kstêt ² Lautb., Arrasch, =ļurkstêt 1: zābaki (pilni ūdens) ļirkst vien].

Avots: ME II, 541

‡ ļor̃kstêt Dond., = ļur̂kstêt 1: bē̦rnam vē̦de̦rs ļorkst.

Avots: EH I, 773

ļur̂kšķis ² : auch (Schwätzer) Ahs.

Avots: EH I, 775

ļur̂kstêt,

1): bē̦rnam sāp vē̦de̦rs, ļur̂kst ² : ļur, ļur, ļur Ahs.;

2): auch Ahs.

Avots: EH I, 775

ļur̂kstêt, ļur̂kšķêt [C.], ļurkšêt [Fest., ļur̃kšêt Salis], -u, -ẽju,

1) ein schallnachahmendes Verbum, welches das beim Quetschen, Fliessen, Brodeln einer Flüssigkeit entstehende Geräusch bezeichnet:
izmirkušas pastalas ļurkš Smilt. pīpes sula ļurkst smēķējuot Kand.;

2) [ļurkstêt Dond.), Unsinn schwatzen, plappern:
kuo tu te ļurkšķi? viņš ļurkšķ un vārās kâ biezputras katls Naud.;

3) ohne jeglichen Grund bellen
Gold.;

[4) ļurkšêt, ļurkstêt weinen Wessen].

Avots: ME II, 544, 545

[ļur̂kstiņš ² Dond., Bauske, ein geschwätziger Mensch.]

Avots: ME II, 545

‡ ļur̂kstis ² Frauenb., = ļur̂kšķis ² .

Avots: EH I, 775

malcirksnis: auch (mit alˆ und ìr ² ) Borchow, Sonnaxt, (mit alˆ ² und ir̂ ² ) AP., Ramkau: m. stāv vairâk. nuo ustabas nuô: viņš jau stāv netīrs.

Avots: EH I, 780

[malcirksnis N.-Laitzen, malˆcìrsnis KL, = malkcirksnis: malcirksnī saimnieks skalda malku Ezeriņš Leijerkaste I, 275.]

Avots: ME II, 556

I mā`rks,

1): auch Warkl., (mit ã ) Rutzau (unbek. in Dunika, Hasenp., Schnehpeln); ap mārkiem linus zaga BW. 20486. markā mērcu priežu skalus 25308; zemes m. Salis, eine Flachsweiche, durch die kein Wasser fliesst; (übertragen) jede sehr feuchte Stelle
Salis: nu jau visas pļavas ir viens m.; ‡

2) eingeweichter Flachs oder Hanf
Auleja: lini ir timsi, kad elkšņus liek uz mārka. linu mārka smagumiņu BW. 24741, 3.

Avots: EH I, 792

I mā`rks [Wolm.], Ronneb., U., mārka [li. markà] Manz., L., U., die Flachsweiche, Flachstauche: es nuodaudzīju le̦du nuo linu mārka Vēr. II, 975. guovs gluži slapja, kâ nuo mārka izvilkta Etn. IV, 84. ja kādu vēl spiež ēst, kad vairs negribas, tad šis saka: "vai tad nu es ve̦'de̦ru par mārku taisīšu! Etn. IV, 43. mārkā likt, im Wasser weichen Manz. Lettus. - [mârks ² Salisb., ein kleiner Teich in Wiesen]; mārks "ar zāli apaudzis ūdens spuogulis" Alksnis - Zund. [Zu mḕrkt, mìrkt.]

Avots: ME II, 584

II mā`rks ² : suns mārku ("= ar baltu pakakli") kaklu Prl.; "= puogs" Wessen.

Avots: EH I, 792

II mā`rks <sup>2,</sup> [hell, weiss Laud.]: viņai bija skaists, me̦lns sunītis mārku ["braun" Gr. - Buschhof] kaklu Druva I, 1460; [Bers.; suns jeb kaķis ar mārku kaklu Warkl.; mārka (hell) drēbe Bers.; mā`rks ^2, weiss gestreift Bers.]

Avots: ME II, 584

‡ III mā`rks <sup>2</sup> Warkl. "= mā`rka I".

Avots: EH I, 792

I mãrksla: auch Schnehpeln; die Wamme Frauenb.

Avots: EH I, 792

I mãrksla Kurs., die Speckfalte, das Doppelkinn Katzd.: pakaklē ietaisījusies itin laba mārksla - tik˙pat kâ tre̦knam bullē̦nam Apsk. v. J. 1903, S. 346. [Wohl nebst mārksna

II (mit mārks- aus mārsk- zu serb. mrska "Runzel",
poln. marsk "Falte", r. морщить "runzeln".]

Avots: ME II, 584

[II mãrksla Wirginalen" = mārksna

I".]

Avots: ME II, 584

‡ mãrkslis (gespr. mar̃kslis) Siuxt "smailums guovij žuokļu iekšpusē": guovīm aiz dze̦ruokšļa zuobiem mārkšļi.

Avots: EH I, 792

I mãrksna,

1): auch Ermes, Serbig.; iede̦vusi ...ve̦selu mārksnu villas Pas. VI, 201 (aus Serbig.); ‡

2) "leinen od. wollen Tuch, worin ein Kind zur Taufe getragen wird"
Durben n. BielU.

Avots: EH I, 792

I mãrksna, [mãrksniņa Burtn.], ein kleines Bündel Smilt., [Drosth.]: māte atraisīja savu kliņģer,u mārksniņu A. V, 386.[Zu mārsns.]

Avots: ME II, 584

II mãrksna, das Doppelkinn Nigr., [mãrksnis Assiten, mârksnis ² Wirginalen], die Speckfalte: apaļām, veselīgām guovīm mē̦dz būt pavēderē iegar,e̦ns augstums, it kâ uzpampums, kuo arī par mārksnu sauc Nigr. Vgl. mārksla

I.

Avots: ME II, 584

‡ II mārksne,

1) das Doppelkinn
(mit ã ) Stenden;

2) die Wamme (?):
juo sarukusi m., juo stiprāks un taisnāks mugurs No govju lopiem (tulk. A. Leitāns, Jelg. 1810), S. 8.

Avots: EH I, 792

‡ II mãrksnis Lemb., = mãrksns (?): saģērbies kâ m. (von einem sehr warm gekleideten Menschen). izskatās viņš pēc mārkšņa.

Avots: EH I, 792

mārksns: auch Pas. XV, 165 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 792

mãrksns Serbigal, = mārsns: [mārksns PS., Assiten, = mārksna

I].

Avots: ME II, 584

mārksne U., = mārka

II.

Avots: ME II, 584

‡ mãrkstis (gespr. mar̃kstis) Siuxt, plur. t., die Wamme: citai guovij gaŗas m., citai īsas.

Avots: EH I, 792

‡ mãrkstît Trik., langsam und mühsam hin und her wenden (bewegen): m. acis.

Avots: EH I, 792

mḕ̦rks: auch (mit ê̦r ² ) Wainsel n. FBR. XIV, 84, (linu m.) Siuxt.

Avots: EH I, 808

[mḕ̦rks (in Riga gehört), = mḕ̦rka: slapjš kâ mē̦rks.]

Avots: ME II, 619

‡ *mirks, in der Verbind: mirkus laist "ūdens malā laist plakanus akmentiņus gan˙drīz gulu līnijā pa ūdens virsu pruojām" Sams un Tarzieris Rotaļas.

Avots: EH I, 817

[mir̂kslis Warkh., Warkl., in der Verbindung acumirkslis, der Augenblick Für. I.]

Avots: ME II, 633

[mirksnis (li. mìrksnis "Blick"), in der Verbindung acu mirksnis, der Augenblick: tas nuotika acumirksnī Oppek., Mar.; acu mir̂ksnis Domopol "ein einmaliges Schliessen und Öffnen des Auges".]

Avots: ME II, 633

[mir̂kstinât Domopol, Warkl., Lautb. od. mir̂kstît ² (acis, prs. -stu) Lautb., = mirkš(ķ)ināt.] Refl. mirkstinâtiês, blinzeln: acu plakstiņi sāk ātrāk mirkstināties Līguotnis Stāsti I, 36.

Avots: ME II, 633

‡ mirkstiņi "?": putniem bez diviem plakstiņiem vēl ir trešie - m. šie nav īsti plakstiņi, bet caurspīdīgas plēves, kuŗas, slē̦dzuot acis, uzvirzās uz pēdējām nuo iekšējiem acu kaktiņiem Zundu P, (1898) II, 37.

Avots: EH I, 817

‡ mirkstuoņa laiks Janš. Līgava I, 486, feuchtes Wetter (?), Regenwetter (?).

Avots: EH I, 817

mur̂kstêt, mur̃kstê Ahs., mur̂kšķêt ² [Libau, Hasenpot, Nötk., mùrkšķêt ² Kl., mur̃kšķêt Salis, mur̂kšêt ² Dunika, Līn.], -u, -ẽju, tr., intr., murmeln, in den Bart brummen, [plappern U.], faseln, [murkšêt Wessen] undeutlich sprechen: [kaut kuo nesapruotamu, bet priecīgu zem de̦guna murkšķē̦dams Ezeriņš Leijerlaste I, 252.] kuo nu murkšķi tādas muļķības? Grünh. viņš neiet pruojām, bet murkšk niekus Vēr. I, 1158. kâ āzīši murkšē̦dami BW. 32806, 3. kuo tu murkši, ka ne+˙kā nevar saprast? Mar. Subst. murkstẽjums, murkstêšana, murkš(ķ)ẽjums, das Gemurmel; murkš(ķ)ê̦tãjs, wer murmelt, faselt. [Zu ai. murklénti "undeutlich sprechen".]

Avots: ME II, 670

[murkstît, -u, -ĩju, verdriesslich brummen Kawall n. U.]

Avots: ME II, 670

ņar̂kstêt Mat., ņar̂kšķêt, ņar̂kšêt C., ņārkšķêt Spr., -u, -ẽju, intr., schwatzen, brummen, weinen, flennen Spr.: bērniņi čīkstēja un ņarkstēja Purap. kuo tu ņarkši? Mag. XIII, 2, 56. plēšas, ka ņarkš vien Paul.; ņarkšêt, weinerlich sein (von Kindern) Linden n. U., knarren Taurkaln n. U.: [jaunās kurpes ņârkš 2 (= čīkst). ka nevar klusu paiet Dunika]. Refl. ņarkšķîtiês, (aus Eigensinn) weinen Spr. [Zu ņe̦rka, ņirkstis u. a., s. Persson IF. XXXV, 210 und Fick Wrtb. III ⁴ , 520 f.]

Avots: ME II, 896

ņar̂kstis Mat., ņar̂kšķis Spr., ņarkšis, ņārkšķis Spr., der Schwätzer, Windbeutel: tas tik tāds ņarkstis vien ir Mat.; ņarkšis, ein weinerliches Kind Lind., Spr.

Avots: ME II, 896

‡ *ņarkstît, zu erschliessen aus saņarkstît.

Avots: EH II, 112

‡ ņarkstîtiês Druw. "neguodīgi smieties".

Avots: EH II, 112

nâvcìrksne,

[1) nach dem Volksaberglauben eine kleine Maus, die das Vieh töte
Nigr.];

2) auch nâvcìrte, die Kupferschlange: kâ nāvcirte tas gatavs katram dzelt Druva III, 234; vgl. auch nâcirste.

Avots: ME II, 703

‡ nāvcirksnis, der Schlag (trieka) Kokn. n. Balt. Zemk. pielik. 1889, S. 222.

Avots: EH II, 9

[ņer̂ksis, ein weinerlicher Mensch; einer, der die Speise verschmäht Fest.]

Avots: ME II, 900

ņer̂kstêt: auch (mit er) Cibla, Trik., Wessen.

Avots: EH II, 113

ņer̂kstêt [Alt-Rahden], ņer̂kšķêt, ņer̂kšêt [Lös., Fest., Alt-Rahden], -u, -ẽju, [ņerkšt Wessen], intr., jämmerliche Laute von sich geben, quarren, weinerlich sein, jämmerlich miauen, [knurren, murren]: bē̦rns, cūka, sivē̦ns, kaķis ņerkst. dibe̦nā pa apse̦gtu šūpuli kaut kas spārdās un ņerkš JR. VII, 101. kaķi atņirgtiem zuobiem ņerkstēja un kauca AU. cūkas ņerkšē̦damas spiedās kuopā Jauns. ņe̦rkstuoša klaudzēšana Rīg. Av. [nevarēja sadabūt latviešus, kas būtu spejīgi saprast baltu intereses, kuŗi neņerkšķē̦tu un ar kuŗiem varē̦tu sadzīvuot De̦glavs Rīga II, 1, 540. ragaviņas asi ņerkš K. Students Latvis No 1558.]

Avots: ME II, 900, 901

ņerkstîgi, Adv., knurrend, böse: iekšpusē ņerkstīgi ierējās šunelis AU.

Avots: ME II, 901

‡ ņerkstīgs, weinerlich: bē̦rns bijis ... traki ņ. Pas. XIV, 91.

Avots: EH II, 113

ņerkstis: auch Cibla, Trik.

Avots: EH II, 113

ņerkstis U., ņerkšķis, ņerkšis Lös. n. Etn. IV, 161, [ņerkša, comm., Vīt.], = ņe̦rka 1: [viņš jau nebija bāba, ne arī sentimentāls ņerkšķis Veselis Saules kapsē̦ta 190].

Avots: ME II, 901

‡ *nirkstêt, zu erschliessen aus ìenirkstêtiês.

Avots: EH II, 25