Paplašinātā meklēšana

‡ adums, = adījums, das Gestrickte: tie cimdiņi... pirmie mani adumiņi (Var.: mans pirmais adījums) BW. 15561, 1. adi, tautas meita! man būs tavs adumiņš 7204.

Avots: EH I, 3

ādums (in PK. n. Mag. III, 1, 82 ārdums), Rahsegel L.; die Stange zum Auspannen des Segels St. [vgl. li. ardamas "Segelstange"].

Kļūdu labojums:
Auspannen = Ausspannen

Avots: ME I, 236

‡ agrîms Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, agrīms ² Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Kaltenbrunn, agrīms Wessen n. FBR. XIII, 88, = agrîns: agrīmuos miežus Fil. mat. 172, Auleja. agrīmie lini ni˙kad neizaug tik gaŗi kâ vē̦līmie Kaltenbrunn. šuogad būs agrīmais pavasaris Zvirgzdine. agrīmās visteņas rudin sāc dēt ebenda. agrīms ciemiņš Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 4

agrums, die Frühe: pašā rīta agrumā, morgens ganz früh.

Avots: ME I, 12

‡ àizduoms ² Fianden, die Absicht: man bij aizduoms grūst tuos gurķus vanniņā Fianden.

Avots: EH I, 21

‡ àizgãjums, die vollendete Tätigkeit des Fortgehens: tavu tālu aizgājumu! BW. 26541, 2.

Avots: EH I, 23

‡ àizgram̃stît, fort-, hinraffen: ar grābekli žagarus a. pruom.

Avots: EH I, 24

àizjûgums, die schon erfolgte Tätigkeit des Anspannens: es tev duošu savu māsu par kumeļa aizjūgumu Ltd. 1930.

Avots: ME I, 30

‡ àizkàmsât ² Mahlup, einen Imbiss einnehmen: a. kuo uz ātru ruoku.

Avots: EH I, 29

‡ àizkamstît "nachlässig und eilig zunähen" Bauske: a. maisam caurumu.

Avots: EH I, 29

àizkârums, das Anrühren, der Angriff, die Beleidigung, Verletzung: nebē̦dāju par visiem veltīgajiem aizkārumiem (Angriff) Tēv.; guoda aizkārums, Beleidigung, tiesības aizkārums, Rechtsverletzung B. Vēstn.

Avots: ME I, 31, 32

‡ àizklèmst ² Meiran, schwerfällig hin-, weggehen.

Avots: EH I, 31

àizklimstêt, àizklimst, erschallen, erdröhnen: viss mežs aizklimst, vilki dze̦nas pakaļ LP. I, 120; K.

Avots: ME I, 32

àizkrimst, ‡

2) a. līdz, benagen bis:
egli bur(v)is aizkrimtis līdz pusei Pas. IV, 241.

Avots: EH I, 33

àizkrimst, tr., annagen, anbeissen: tuomē̦r pats kuoduols viņā bija palicis neaizkrimsts A.

Avots: ME I, 33

àizlùgums, Fürsprache, Fürbitte, auch àizlùgšana: mācītājam aizlūgumu lasuot, sacēlās negaiss LP. VI, 136; aizlūgumu pimbeŗi, das für die Fürbitter gezahlte Geld. Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
Fürbitter = Fürbitten

Avots: ME I, 38

àizmarguõjums, die Schranken im Gerichtsaale: nuostāties grēcnieka aizmarguojumā B. Vēstn.

Kļūdu labojums:
die Schranken im Gerichtsaale = Einfriedigung mit einem Geländer, mit Schranken

Avots: ME I, 38

àizmilˆzums,

1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;

2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.

Avots: ME I, 40

àizpìrkums, der Vorkauf.

Avots: ME I, 44

‡ àizslam̃stîtiês Rutzau, = ‡ àizslàistîtiês.

Avots: EH I, 49

àizsmakums, ‡

2) "Dampf auf der Brust, Engbrüstigkeit"
U. (unter smakums).

Avots: EH I, 49

àizsmakums, die Heiserkeit: par aizsmakumu nuosauc balss pārvēršanuos tādā kārtā, ka tā vairs neskan tīri Konv. ²

Avots: ME I, 51

àizspriêdums, vorgefasste Meinung, Vorurteil: vai viņa jaudātu ve̦cuos aizspriedumus pārvarēt un izdeldēt Lautb.

Avots: ME I, 52

‡ àiztùmst, dunkel zu werden anfangen.

Avots: EH I, 59

àiztikums, die Berührung. Nach dem Volksglauben sind unantastbar viele Gegenstände, so die von einem Zauberer zur Schädigung der Mitmenschen hingelegten Zaubermittel, die in der Erde vergrabenen SchāTze, die der Vergrabende verflucht und deren Bewachung dem Teufel übergreben hat, ferner auch alle auf dem Schlachtfelde befindlichen Gegenstände. Unantastbar sind auch alte Gebäude, in denen böse Menschen, Zauberer u. Hexen gewohnt haben, ferner gewisse bezeichnete Steine, alte Zäune, nachgelassene Felder, heilige Quellen, heilige, zur Darbringung von Opfern dienende Berge, Feldraine, Wege, einzelne Bäume, von der Tierwelt in erster Reihe der Storch, der heilige Vogel (svē̦tputns, svētelis), der Marienkäfer (Coccinella), der Holzbock, der in dem Volksglauben als svē̦tmeita, heilige Jungfrau, erscheint, die in der Wand spinnt (svē̦tmeitas vērpj) Etn. IV, 62. Wer mit den genannten Gegenständen, Stätten, Tieren wissend od. unwissend in Berührung kam, den letzteren Leid zufügte, den traf ein schweres Unglück, der wurde ganz besonders von der durch die Berührung herbeigeführten Krankheit befallen (tam pieme̦tas aiztikuma slimība). Bei einer langwierigen, durch Medikamente nicht bald zu heilenden Krankheit pflegte man zu sagen: te aiztikumi! Am menschlichen Körper wurden einige Wunden, Warzen, Ausschläge für unantastbar angesehen. Wenn ein Mensch, der mit diesen Gebrechen von der Geburt schon behaftet war, geheilt wurde, so musste er sterben Etn. II, 62, LP. VII, 651, 652.

Avots: ME I, 56, 57

aklums (li. aklùms), die Blindheit.

Avots: ME I, 63

akrims: auch Lemsal, Wesselshof, BW. 26028, 9 var. (aus Ranzen); 224, 3 var.; 8694 var.; 19151; 301-14, 9, Demin. akrimtiņš BW. 7931 var. Als terminus technicus: Findling, erratischer Block.

Avots: EH I, 66

akrims, für akmens, in Wolmar, Ermes, Rujen, Salisb.; cf. Endzelin KZ. XLIV, 65.

Avots: ME I, 65

àlguõjums, der Lohn: kāds pelnījums, tāds alguojums Adam.

Avots: ME I, 67

I ãms: ãms Salis, ãmis Kaugurciems.

Avots: EH I, 193

I ãms U. (aus mnd. hame "kleines Netz zum Fischen"), der Netzbeutel: āms sastāv iz līkstēm jeb gaŗām linuma strēmelēm Etn. II, 106.

Avots: ME I, 239

II āms: auch Dond., Fest.

Avots: EH I, 193

II ãms, der Geck, Narr AP.: e̦smu aktieris nuopietns un āms Dzelme [zu āmîties].

Avots: ME I, 239

III āms, Ohm, s. ãma.

Avots: ME I, 239

‡ am̂stariņš ² Sassm., Talsen, die Zwergspitzmaus (sorex pygmaeus Pall.). Aus d. Hamster?

Avots: EH I, 69

‡ apakšnams,* das Unterhaus.

Avots: EH I, 71

apaļums, apalums, die Rundung, Rundheit: zemi nevar apakš debess apaļuma pabāzt LP. V, 50.

Avots: ME I, 75

apcìems: auch Golg., Schujen: ... nuovadā 5 "apciemi" Lvv. 1, 45. kāda saimniece nuo dižās muižas apciema Janš. Līgava I, 253.

Avots: EH I, 76

apcìems, der Kreis der benachbarten Gesinde, die Nachbarschaft: visā apciemā vairāk augstskuolnieku nebij atruodami MWM. III, 533. mājas guļ vienā blāķī jeb apciemā Konv. ² 2222.

Avots: ME I, 80

apcìrtums, das Behauene, Niedergehauene; akas apcirtums, Brunneneinfassung Jaudz.

Avots: ME I, 80

apde̦gums, die Versengung, das Abund Eingebranntsein, die Brandwunde: apde̦gumus iedala trīs šķirās Konv. ²

Avots: ME I, 81

apduõms und apduõma, Bedacht, Überlegung, Nachdenken: muļķis bez lieka apduoma (bez liekas apduomas A. XIX, 33) nuojūdza zirgu LP. VI, 406; bez kādas apduomas Lautb. V. X, 429, bez apduoma A. XIII, 373, ohne sich lange zu besinnen; pēc īsas apduomas, nach kurzem Bedenken. tāds iedalījums prasa daudz apduomas SDP. VIII, 18, solch eine Einteilung erfordert viel Überlegung und Vorsicht. vai tev apduomas? Neik. 3, bist du bei Sinnen? māmiņ' bija gudra sieva, tavu muļķu apduomiņu BW. 25266, 6. Sprw.: nestrādā bez apduoma. strādā ar apduomu. runā ar apduomu. bez apduoma krīt nelaimē, ar apduomu nāk svētība.

Avots: ME I, 83

‡ apdrumstalât, bröckelnd bestreuen Selsau: a. galdu ar druskām.

Avots: EH I, 78

‡ apgram̃stît,

1) ringsum zusammengreifen, -raffen:
a. (siena) lielumus Trik. u. a.;

2) ringsum betasten
Frauenb.; apgramstīta meita, ein leichtfertiges Mädchen, das mit mehreren Männern ein Verhältnis gehabt hat Jürg.;

3) (ringsum tastend, greifend) bestehlen:
a. kam kabatas;

4) = apvā`rduôt: kad apgramstīju kāju, tad biju ve̦se̦ls Seyershof. Refl. -tiês, sich einen Diebstahl zu schulden kommen lassen Golg., KatrE., Trik.

Avots: EH I, 83

apjuoms: rīta blāzma bija pa daļai jau pārņē̦musi de̦be̦su apjuomu (das Himmelsgewölbe?) Janš. Dzimtene V, 222.

Avots: EH I, 88

apjuoms (ap + jemt), der Umkreis, Umfang: re̦dzu laterņa nemierīgājā gaismas apjuomā viņa augumu A. XV, 2, 292. šaurākā apjuomā ņe̦muot Apsk. I, 699, im engeren Sinn; wohl nicht ohne Einfluss des russ. объемъ - Volumen, Inhalt: ūdens satur 2 apjuomus ūdenekļa un 1 apjuoma skābekļa SDP. VIII, 73.

Avots: ME I, 92

apjums, Umdachung, Überdachung, ein mit einem Dache versehrnes Gebäude: pie man stāv sē̦tas, apjumi uz gadu gadiem ve̦se̦li St.; debess apjums, Himmelsgewölbe: ve̦ctē̦vs de̦be̦su apjumā rājas Lautb. cik jauki mirdz auseklis pie tumšzilā debess-apjuma J. Dr. III, 301, Mag. III, 1, 89.

Avots: ME I, 92

‡ apkàmsât ² Mahlup, heisshungrig auf(fr)essen: tas jau visu apkamsājis.

Avots: EH I, 89

‡ apkamsît (li. apkamšýti "ringsum voll stopfen"), = ‡ apkâmsât ² (mit âm ) C., Nitau, (mit àm ² ) Golg.: a. maizi.

Avots: EH I, 89

apkārtums, der Umfang, der Umkreis, die Umgebung: viss tas izrādās citāds nekā ikdienišķais apkārtums A. XII, 503. Umgew. der Umriss: miesas apkārtums MWM. X, 232.

Avots: ME I, 95

‡ apklèmsêt ² KatrE., gierig auftressen, verschlingen: cūka viena pati apklemsējusi visu ēdienu KatrE., Ruj.

Avots: EH I, 92

‡ apklèmst ² Meiran, Warkh., = ‡ apklèmpt ² .

Avots: EH I, 92

‡ apkramstît,

1) ringsum mit den Zähnen aufgreifen, aufhaschen
(mit am̃ ) C.: a. nuobirušuo sienu;

2) beknabbern, benagen
Bauske, Schwanb.

Avots: EH I, 93

apkrìmst [li. apkrim̃sti], tr., benagen: zaķi apkrimtuši ābelītes. zirgi pieskrien pie apkrimstām margām A. XVII, 771.

Avots: ME I, 95

aplams: tas jau nu ir a. vārds, ka runā slikti par tuo meitē̦nu AP. tu gan aplamu darbu dari ebenda. a. cilvē̦ks, ein unbedachter Mensch BielU.

Avots: EH I, 97

aplams (li. ãplamas, "поверхностный, неловкiй, невнимательный" töricht, verkehrt, albern: aplamas duomas, aplami darbi; aplams suolis. zinu, ka tu aplams dusmuotājs neesi Kaudz. M. 58, ich weiss, dass du nicht jähzornig bist [s. Būga PФB. LXXI, 464].

Avots: ME I, 99

‡ aplā`ms ² Linden, ein umgrenzter Platz, Bezirk: uguns mežā bij apņēmis ve̦se̦lu aplāmu Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169. uzgāju vienu aplāmu, kur bij mellenes Linden. In Renzen sei aplāms eine mit niedergestürztem Getreide oder mit niedergestürzten Bäumen bedeckte Stelle: ve̦se̦ls aplāms rudzu gar zemi.

Avots: EH I, 98

aplìkums, Krümmung, Umweg. ar aplīkumu jautāt, nicht gerade auf das Ziel losgehend, sondern mit Umschweifen fragen [zu aplìk].

Avots: ME I, 102

aprãms, aprãmîgs, ruhig, still Spr.

Avots: ME I, 114

apramstîtiês, sich beruhigen, ruhig werden: viņa pamazām apramstījās MWM. III, 454. vējakaruogs tā kā drusku apramstījās Apsk. I, 693.

Avots: ME I, 113

aprimstîtiês, sich beruhigen: viņa pamazām aprimstījās MWM. VIII, 654.

Avots: ME I, 115

apskramstît, tr., mit den Zähnen ein wenig anfassen, beissen, benagen (gew. von Pferden): suns apskramstīja kaulu J. Kaln. Refl. -tiês, einander ein wenig mit den Zähnen anfassen, beissen: zirgi apskramstās C.

Avots: ME I, 122

apstùlbums, die Verblendung: un apstulbumā nesapruot, ka paši viņu augļus bauda.

Avots: ME I, 127

‡ aptimst, = aptùmst: acis man aptimsa Schwanb. aptimsa, un bija jābeidz darbs Saikava.

Avots: EH I, 122

‡ aptumsêt "verfinstern" Für. I (unter tumss).

Avots: EH I, 123

aptùmst, intr., finster, dunkel werden: sāka aptumst LP. VI, 553. patlaban aptumsa LP. V, 322; fig., sich verdunkeln, sich umnachten: tev aptumst prāts Rain.

Avots: ME I, 131, 132

‡ *aptumums: lasīt vienā aptumumā Celm. "lesen, ohne sich zu erholen".

Avots: EH I, 123

aptuvums, Umgegend; viņiem vaigi de̦guna aptuvumā krunkaini Druva I, 1096.

Avots: ME I, 132

‡ a[t]pugļams Salisb., -atpakaļ, zurück.

Avots: EH I, 159

ārdams: viņš ir liels ārdams, er ist ein Grossprecher oder ein tüchtiger Arbeiter, kas visu kā ārdīt izārda.

Avots: ME I, 240

ārdums, s. ādums.

Avots: ME I, 242

‡ ā`rms ² (> ostle. ùorms) Warkl., =ẽ̦rms 1.

Avots: EH I, 195

‡ ârums, = âra (?): āruma zilajā dzidrē dedza ... saule Daugava 1928, S. 936.

Avots: EH I, 195

‡ asms,

1) = asns Seyershof;

2) das spilze Ende eines Pfahies
Šķilbēni.

Avots: EH I, 131

asums,

1) die Schärfe:
aug man divi bālēniņi zuobeniņa asumiņa BW. 5376. Sprw.: kaķis iet ve̦cumā, nagi asumā;

2) asumi, scharfe, spitze Gegenstände:
lai dadzis ar saviem asumiem (mit seinem Stacheln) badītu Etn. III, 77; nav vis juoki par tādiem asumiem jāt LP. V, 46 (= izkapšu asmiņiem).

Kļūdu labojums:
mit seinem = mit seinen

Avots: ME I, 146

atastums (li. atstùmas), die Entfernung: stādi stādāmi 2 - 3 pē̦du atastumā Peņģ. 25.

Avots: ME I, 148

‡ atgram̃stît Stenden, = ‡ atgrābstît: ar grābekli a. salmus nuo duru priekšas. Refl. -tiês Stenden, um sich tastend hergelangen: viņš pa tumsu gar siênu atgramstījās pie mums.

Avots: EH I, 142

atgundums, der Überdruss: vēl viņš nav līdz atgundumam zemes bē̦rnu asnis lacis Izglītība 1910, S. 654. [Wohl aus dem Litauischen oder Kurischen; vgl. li. atgùsti "отвыкнуть" (Prs. atgundu) und le. gudrs].

Avots: ME I, 160

atklimst, auch atklimstêt, wiederhallen, erschallen: lācis krākt, lai viss mežs atklimst LP. V, 97; VII, 774. visa apkārtne atklimst, cik jauki šis spēlē LP. VI, 460. atklimstēja meži aiz sievu, bē̦rnu vaimanām VII, 1086.

Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen

Avots: ME I, 167

atlĩdzinājums, atlĩdzĩba, auch atlīdze J. Kaln., Entschädigung, Vergütung, Kompensation: par meitu bija jāmaksā atlīdzinājums BW. III, 1, 4. viņš nedabū par saviem pūliņiem nekādas atlīdzības Vēr. XIII, 455; atlĩdzinâtãjs, einer, der entschädigt, vergilt, ausgleicht, aequivalent ist.

Avots: ME I, 173

atlikums, Überbleibsel, Rest: atlikums jāizdzeŗ LP. VI, 721. atlikumus nuo gaiļa varējuši ēst pašas LP. VII, 304. skaidrs atlikums, das. was nach Abzug aller Unkosten übrig bleibt, der Reinertrag.

Kļūdu labojums:
varējuši = varēja

Avots: ME I, 173

atme̦tums,

1) das Weggeworfene, das Aufgeben;

2) ein in eine Weide verwandelter Acker:
ve̦caines, kuŗas agrāki tika nemē̦sluotas apstrādātas, bet tegad pārvē̦rstas par ganībām (Erlaa); cf. atmats;

3) der Rest
Spr.

Avots: ME I, 177

‡ a[t]pugļams Salisb., -atpakaļ, zurück.

Avots: EH I, 159

atradums, das Gefundene, die Erfindung: "tagad tevi atradu", sulainis saka, priecādamies par savu atradumu JK. III, I. piekuopis atradumu, palicis bagāts LP. VII, 721.

Avots: ME I, 183

‡ atremsties (atpakaļ), sich langsam (mühsam) zurückbewegen: Uciņš, nuoslīdējis līdz ve̦zuma malai, atremšas atkat atpakaļ J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 104.

Avots: EH I, 162

ãtrums, die Schnelligkeit, Heftigkeit; ātrumā, auch ātrumuos, in der Eile: ātrumuos nezināju, kuo darīt Alm.

Avots: ME I, 245

atskràmstît ² Lubn. "abschaben": a. piedegumu katlā.

Avots: EH I, 166

atspîdums, der Abglanz, Widerschein, Abspiegelung: mēness staru atspīdums Daugavā kā sudrabs lejas A. XX, 285. uguns atspīdums nuo krāsns mainījās Aps. IV, 3. ikkuŗš cilvē̦ks ir sociālās pasaules atspīdums Pūrs I, 19; dafür bei Dünsb. atspîds: tu, manas guodības atspīds.

Avots: ME I, 195

atstatums, atstātums, Abstand, Entfernung: pulki apmē̦tāja ienaidniekus akmeņiem jau nuo prāva atstatuma Antr. II, 44. Adv. atstatumis (Instr. Pl.), fern, in der Entfernung: versti atstatumis, in der Entfernung von einer Werst LP. VII, 1117.

Avots: ME I, 197

‡ atvarums Mesoten "atvars".

Avots: EH I, 178

‡ atvastums Sessw., die Entfernung.

Avots: EH I, 178

atzinums,

1) Erkenntnis:
pēc Kanta ikviens atzinums jeb atziņa ir atzinēja un ārējās pasaules ražuojums A. IX, 1, 447;

2) Meinung, Gutachten:
ministru komitejas atzinums Baltijas skuolu lietās Vēr. II, 895.

Avots: ME I, 212

‡ aũcê̦rums ² Salis u˙a., die Schwindsucht; aus d. Auszehrung.

Avots: EH I, 183

aũdrums, ein ausgelassenes, wildes, unbändiges Kind, ein solcher Mensch: kur viņš tāds audrums gadījies, kur ne? Kand. [Wohl zu audaļa; s. dieses.]

Avots: ME I, 215

aûdums,

2): skudres austu audumiņu BW. 11802 var. vai ... nepazīsti savu buru audumiņu? 30785.

Avots: EH I, 184

aûdums,

1) die vollendete Handlung des Webens:
māte mani uzslavēja par šīs dienas čakluo audumu, die Mutter lobte mich, dass ich heute so fleissig gewebt habe;

2) das Gewebte, Gewebe:
visas klētspriekšas apklātas gan ar actainiem, gan ar žuburainiem audumiem Alm. vai mūsu satiksme nebija it kā mūžīgs audums iz vissmalkākajām jūtām Rain.

Avots: ME I, 215

aûglîgums, die Fruchtbarkeit: klimatam ir savi iespaidi uz kuoku auglīgumu Tēv.

Avots: ME I, 216

aûgšnams ,* das Oberhaus (in England) Vēr. II, 1018. aûgšpē̦du, aûgšpē̦dus, aû(g)špêdin Mar., aûgšpē̦d Dünsb., aûgšupê̦du PS., aûgšupê̦dus JK. V, 59, 63, augšiņpē̦du Kaul., aušinpē̦du BW. 33017, 3 var., aûgšņpē̦du Lös. n. Etn. III, 146, aûšņupē̦d RKr. XV, 106, auf dem Rücken liegend, das Oberste zu unterst gekehrt: uzgulsties augšupē̦dus LP. VI, 970. dē̦ls apgriezis ķēniņa pili augšpē̦du LP. III, 83. krita sieva augšupē̦d BW. 34485.]

Avots: ME I, 219

aûgstums, die Höhe: pūriņš auga od. kāpa augstumā BW. 8779. Aspazijas ideāli paceļas nesasniegtā augstumā Vēr. II, 186; II, 97.

Avots: ME I, 218

aûgums,

2): tas ir mazs kâ tupiņš, ne˙maz auguma nav Ramkau;

3): trīs augumi, drei Generationen
BielU. mums trīs augumiem bijuši pa pieci bē̦rni AP.; ‡

6) der Trieb, Schössling:
nevar vis tur ļaut ganīt: aplauza visus jaunuos augumiņus AP.

Avots: EH I, 185, 186

aûgums (li. áugumas "Wuchs"),

1) das, was gewachsen ist, Wachstum, Wuchs:
tavu augumu, kā šuogad audzis, o über das Wachstum, wie es in diesem Jahre gewachsen ist. rudzi re̦ti augumā, der Roggen ist undicht gewachsen Ar. 1012. triju gadu augums, was in dri Jahren gewachsen ist BW. 8583. gada augums, der Jahreswuchs, der Ring (an Bäumen). bē̦rzu spēcīgie augumi JR. V, 69. [nedzeršu vairs nuo... auguma (= augļiem)... vīnakuoka Glück Mark. 14, 25]. augumā iet, wachsen, zunehmen;

2) wie etwas gewachsen ist,

a) die Form und Gestalt des Körpers: die äussere Erscheinung:
balts Ar. 987, brašs, paže̦ns, skaists, daiļš, stalts BW. 27569, pilnīgs, salīcis Kaudz. M. 2, slaids, smuidrs, šmaugs, sadurtins (Etn. IV, 3) augums. man uzbūra zalkšu augumu LP. V, 210. rītu jās trīs tautieši man augumu lūkuoties Ltd. 1068. Auf mehrere Personen bezogen auch im Plur.: abām vieni augumiņi BW. 317;

b) die Länge, Grosse:
vīra augumā, manneshoch; divu vīru augumā Kaudz. M. 10. iet suolīšaus skaitīdams, augumiņu mē̦ruodams Ar. 453;

c) der Körper, der Leib selbst:
skaidrs augums, intakter, keuscher Leib Ltd. 919. meita glabā, sargā savu augumu BW. 6526; 6528; meitas augumu maitāt, ein Mädchen schänden. luodes tavam augumam nekuo nepadarīs LP. VI, 856. puika apsedzis putnu ar savu augumu LP. III, 81; IV, 87; V, 166; VI, 861. dusin savu slinku zirgu, savu slinku augumiņu. [šim... vīram augumu jemt un nuomaitāt Manz. Post. III, 96];

d) oft umschreibende Bezeichnung für die Person [vgl. dazu ahd. mīn līp oder afrz. mon cor(p)s "ich"]:
lieli mazi tē̦va dē̦li gribēj(a) manu augumiņu BW. 1946, wollten mich zur Frau haben. puškuot savu augumiņu Ar. 822, sich schmücken. viņš jau sen būtu nuoēdis savu augumu, er hätte schon längst sich selber (sein Leben) zerstört U.;

3) die Gesamtheit der gleichzeitig lebenden (wachsenden) Menschen, Generation, Geschlecht:
nuo auguma uz augumiem, von Geschlecht zu Geschlecht. strādā Anglija jau augumiem A. XX, 128. tas jau mazākais savi augumi trīs atpakaļ LP. VII, 1210. rada būt kādam trešā augumā, mit jem. im dritten Grade verwandt sein. e̦smu ar tuo rada nuo baltas ķēves trešā augumā Etn. II, 45 (scherzhaft), verwandt mit dem siebenten Suppenschnitzel;

4) ein Abschnitt der Lebenszeit (des Wachstums), das Alter:
zē̦na, jaunekļa, vīra, vecīša augums, Knaben-, Jünglings-, Mannes-, Greisenalter Aps. III, 4;

5) = auguo- nis Mar.

Avots: ME I, 220, 221

‡ aukstcē̦rms Ledmannshof, die Schwindsucht. Vgl. ‡ aũvê̦rums ² .

Avots: EH I, 186

aũkstums: ziemas aukstumiņš BW. 28110, 2 var. ziemeļa aukstumiņš 2757, 1. pārskrēja aukstumi (Frösteln) Grenzhof.

Avots: EH I, 186

aũkstums, die Kälte: Sprw. aukstums sliņķu ārsts. Pl. aukstumi, Frösteln: mani aũkstumi sāk pārņemt Vēr. II, 550. aukstumi kaulus lauza, es schüttelt der Fieberfrost. aukstuma puses vējš, der Ostwind Mag. III, 1, 104.

Avots: ME I, 223

àustrums: aũstrums auch Salisb., plur. aũstrumi AP., (mit àu ² ) Zvirgzdine: Rīgā man lieli radi, austrumā bāleliņi BW. 34094.

Avots: EH I, 188

àustrums C., PS., ãustrums Kand., [Salis], der Osten; austruma zeme, das Morgenland, der Orient: gudrie nuo austruma zemes. austrumuos, im Osten; pret austrumiem, gen Osten. [Zu * austrs.]

Avots: ME I, 229

àusums, die Morgenröte: migla gaisā skaidruojas, pirmais ausums svīdis MWM. III, 331.

Kļūdu labojums:
jāizmet viss àusums. - Zu streichen ist der ganze Artikel àusums

Avots: ME I, 230

aûžams Dond. BW. 1478, Schlehk-Stenden, Popen, das Gewebe; st. aûdums, im Anschluss an das Part. Präs. aûžams. [aužamais L., Flechtwerk von Stricken, so die Fischer gebrauchen].

Kļūdu labojums:
aužams = aûžams ²
1478 = 1478 var.
das Gewebe = die vollendete Tätigkeit des Webens; das Gewebe

Avots: ME I, 231

bagâtîgums, der Reichtum, die Fülle: apgabala bagātīgums ar tautas dziesmām A. IX, 625.

Avots: ME I, 249

baigums, die Angst: neizsakāms baigums pārņēma viņu Blaum.

Avots: ME I, 250

bal˜ganums, das Weissliche, die weissliche Farbe.

Avots: ME I, 253

bãlganums, das Blässliche, die blässliche Farbe, das blässliche Aussehen.

Avots: ME I, 271

bal˜tums,

1): tīra sniena baltamā BW. 24738, 1. saulītes baltumiņa 8493. se̦rmuliņa baltumiņu 28314. pieliet baltumu pie putras Golg., Milch zur Grütze giessen.

Avots: EH I, 202

bal˜tums [li. baltùmas],

1) das Weisse, ein weisser Gegenstand:
acu, uolas baltums, das Weisse des Auges, das Eiweiss; ieraudzījis baltumu uz ceļa LP. IV, 230; padarīt darbu pa dienas baltumu, während des Tages; lidināties debess baltumā LP. VII, 1296; kre̦kls sniega baltumā, das Hemd ist schneeweiss;

2) der weisse Fluss:
sievas, kuŗām baltumi iet, dzeŗ baltuo nātŗu un baltā ābuoliņa savārījumu RKr. VI, 12.

Kļūdu labojums:
RKr. = Jk.

Avots: ME I, 259

bãlums, die Blässe, die blasse, bleiche Farbe: kā tumšā alā vājš svecītes bālums spīd zinātnes stars Vēr.II, 236. vaigs līķa bālumā, leichenblass. bāluma kaite od. bālumkaite die Bleichsucht (Chlorosis). bāluma pusē mesties (nuo bailēm), erbleichen (vor Furcht) Etn. III, 1, 129.

Avots: ME I, 272

bal˜zāms Kand., [balzene, balzūne Stockm.], das Balsamkraut.

Avots: ME I, 260

bar̂gums, ‡

2) das Gewitter
Orellen: debesis nāk augšā - būs b. vai tas uz lietu vai uz bargumu?

Avots: EH I, 205

bar̂gums, die Streng, Härte, Heftigkeit: tu ar savu lē̦numiņu nuorāj manu bārgumiņu Ltd. 1494. viens pats man bāleliņš pē̦rkuonīša bārgumiņu BW. 13764.

Avots: ME I, 264

bê̦gums,

1) die Flucht:
pazīst meitu bē̦gumiņu, vizbulīšu birumiņu BW. 13481;

2) die Ebbe *:
bē̦gums un paisums, Ebbe und Flut; pret spē̦ka bē̦gumu vēl cīnās gribas paisums Asp.

Avots: ME I, 289

bèigums: mums darbs beigumā (zu Ende) Seyershof. kad jumtu jumjuot beĩgums (= beigas) nāk, tad jumta pedīgā kārts tiek piesieta AP.

Avots: EH I, 211

bèigums, der erfolgte Schluss: stāsta b.

Avots: ME I, 278

‡ bē̦rgums, = bar̂gums: aiz .. . bē̦rgumiņa ... nirunāju BW. 21795 var. (aus Ekau).

Avots: EH I, 216

bēržums Aahof, BW. 27992, 5 var. [aus Lettin], für sonstiges birzums od. bìrze "Saatfurche".

Avots: ME I, 292

bezgalîgums, das Unendliche: mēs pazūdam pasaules bezgalīgumā.

Avots: ME I, 283

biedriems L., gemeinschaftlich.

Avots: ME I, 305

bìezums,

3): zemenes klajumā aug, ne tādā biezumā, kur brūklenes un mellenes Linden; ‡

5) die Dicke:
velies, manu vadmaliņ, treju pirkstu biezumā! BW. 7499, 1.

Avots: EH I, 225

bìezums,

1) das Dicke (z. B. in der Suppe):
gan tev māte pabaŗuos ar sivē̦na biezumiem BW. 19951;

2) die Menge, Fülle:
ārā bijis tāds biezums, tik daudz kāzinieku kâ pašā ellē LP. VII, 61. nu lustīgs tē̦vs, māmiņa, nu ies radi biezumā BW. 13237;

3) das Dickicht:
pa meža biezumiem pats nezin kur bij aizmaldījies LP. V, 258;

4) ein Dickkopf, ein langsamer, träger Mensch:
Jē̦kus pēdējā laikā tapis tāds biezums, ka knapi tuo var pašķūrēt Alm.

Kļūdu labojums:
gan tev = gan tev[i]
aiz 1) jāiesprauž (hinter 1) ist einzufügen): Plur. bìezumi,

Avots: ME I, 307

bijums,

1): nuo šās dienas bijumiņa BW. 24244 var.; ‡

3) Mist, Kot:
meitam ar cāļa bijumiem mati jāmazgā Planhof.

Avots: EH I, 218

bijums,

1) das Gewesensein:
es nebiju pie bāliņa aizpē̦rnuo bijumiņu. ich bin bei dem Brüderchen seit dem vorvorigen Jahre (eig. mit dem vorjärigem Gewesensein) nicht gewesen. par 250 rubļiem kapitāla 25 rubļus augļu un vairāk ne bijuminu, und weiter nichts Purap.; ne bijuma, ne vēsts, es ist keine Spur davon Mag. XII, 3, 70. ies nu meita žagarus cirst, cirvja ne duka ne bijuma Jauns. Duomas III, 594;

2) etwas Verheimlichtes, Geheimgehaltenes:
tup nav bez sava bijuma, lai kas tur ir, kāpēc viņi tādi nuoslē̦pumaini. viņam tâ˙pat ir savs bijums, lai nu cik (d. h. er hat verstecktes Geld). viņš man deva nuo sava bijuma Druva.

Kļūdu labojums:
Verheimlichtes, Geheimgehaltenes = Vorhandenes, Vorrätiges

Avots: ME I, 294

biklums, die Schüternheit, Feigheit: tāds grib pēc augstām kundzenēm precēt, kas aiz sava ve̦rga bikluma nevar luodei pretī stāties Lautb. L. 65.

Avots: ME I, 294

‡ bir̂gums Nautrēni, = bir̂ga 1: ustaba pilna birguma, ka zils līdz grīdai.

Avots: EH I, 220

birums,

1) die vollendete Handlung des Streuens, Rieselns, das Ausgestreutsein:
pazīst meitu bē̦gumiņu, vizulīšu birumiņu BW. 13481. pakaļ tautas dzinušies pa vizuļu birumiem BW. 13325, 1;

2) der durch das Ausstreuen od. Fallen entstandene Haufe:
lapu liels birums jau bija;

3) der Ertrag, die Ausgiebigkeit:
rudzi gan briedumā, gan birumā šuogad diezgan labi.

Kļūdu labojums:
dzinušies = dzinušās

Avots: ME I, 298, 299

I bir̂zums,

2): Plur. bir̂zumi AP., Kalz., = ķē̦pa 1.

Avots: EH I, 221

I bir̂zums, das Gebröckelte (zu bir̂zt),

1) zerbröckeltes Heu,
sabirzušais siens: aiznes birzumus uz māju un saber baļļā guovīm AP.; auch andere zerbröckelte Gegenstände: pirktās glāzes tā sašķīdušas, ka nuo tām birzumi vien palikuši A. X, 2, 536;

2) birzumu putru (eine Speize)
vāra nuo bīde̦lē̦tiem (miezu, rudzu, kviešu) miltiem, kuŗiem bļuodā uzlej karstu ūdeni un sajauc labi bieži; tad ar ruokām berž un me̦t katlā, un kad gatavs, pielej pienu Etn. I, 57. kad (sagrūstu kaņepju) rupjuos nuosijājumus sajauc ar sāli, tad tuo sauc par birzumu Ogren n. Etn. I, 20.

Kļūdu labojums:
aiz 1) jāiesprauž (hinter 1) ist einzufugen): Plur˙birzumi

Avots: ME I, 300

II birzums,

4): auch (mit ìr ² ) Saikava, "der Saatstreifen"
Buschh. n. BielU.: paliek kāds b. neapsēts Saikava. Zu birzums II s. auch Zēvers Zitate IMM. 1928 II, 199.

Avots: EH I, 221

II birzums, Dem. birzumiņš birzieniņš, biržumiņš,

1) die Furche:
ik birzuma galiņā dusin savu kumeliņu Rutz.;

2) Saatfurche:
nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt gaŗu birzumiņu Etn. III, 87. jūgsim labus kumeliņus, dzīsim gaŗus birzumiņus BW. 2604;

3) der einem Pflüger zugeteilte, zu pflügende Strich
A. X, 2, 536; [ "was im Laufe eines "cêliens" aufgepflügt ist" Werssen];

4) der Strich zwischen den Saatfurchen:
sēj dieviņ manu tiesu, sēj jel vienu birzumiņu;

5) ein Stück Feldweges, Stadium:
kas 240 birzumu tāļumā nuo turienes bija II Mak. 12 9; [nuomirsi... uz ceļu, vienu zemes birzumu nuo Ievratas Glück I Mos. 48, 7; viņs nuo tā kādu zemes birzumu (in der neusten Auflage dafür: kādu ceļa gabalu) bij nuogājis II Kön. 5, 20. Als ein Feldmass: desmits vīnadārza birzumi Jes. 5, 10. [Zur Wurzel von birze "Furche" und wohl von einer Verbalwurzel birz- abgeleitet].

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist):birzieniņš, biržumiņš,
piemērs"nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87"jāpārvieto 1) nozīmes nodalījumā. - Das Beispiel"nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87" ist unter 1) zu versetzen.
2604 = 28017

Avots: ME I, 300

III birzums, eine Weiterbildung von bir̃zs, der Birkenhain [?]: rūķi līda līdumiņu, biezu bē̦rzu birzumiņu Aus.

Avots: ME I, 300

IV bir̂zums [zu bir̂zt], die Ausgiebigkeit, der Ausfall beim Dreschen: šuogad rudziem labs birzums Adsel, AP., Erlaa, = birums.

Avots: ME I, 300

biržums (s. unter birzums II),

2): ai, arāji, e̦cē̦tāji. dzeniet gaŗus biržumiņus (Var.: birzumiņus)! BW. 27922,5 var.;

4): sēj... jele vienu biržumiņu! BW. 32536 var.

Avots: EH I, 221

bîstams, Part. von bîties, furchtbar, schrecklich: Sprw. dzīva lapsene bīstamāka nekā nuosprādzis lācis.

Avots: ME I, 304

[blaidums Kurmin 9, Blässe, Bleichheit. Zu aksl. блѣдъ und ae. blát "blass".]

Avots: ME I, 307

blaiskums, Flecken, Taler-Flecken: uz krusta parādās mazi sacietējumi, kuŗuos vē̦lāki izceļas blaiskumi Preip. 137. meitai atruonuoties vaigā blaiskums čūskas galvas izskatā JK. VI. [In Wandsen seien blaĩskumi Flecken, die dort nachbleiben, wo etwas Saftiges zerquetscht ist: drēbes pārklātas ar blaiskumiem. Zu ksl. блѣскъ "Glanz", бльштати, serb. bli"skati "glänzen" li. blyškė´ti "funkeln" und vielleicht auch blaikštýtis "sich aufklären" u. a.; vgl. Berneker Wrtb. I, 60 f. und Trautmann Wrtb. 34, Büga Ksn. I, 226 f. und 251].

Kļūdu labojums:
JK.VI = JK. VI,2

Avots: ME I, 307, 308

blaizgums, ein Flecken, Schneekrystall: baltajā sniegā mirdzuoši blaizgumiņi spulguo dažnedažādās krāsās Kaln. Uo. 69. [Zu bližģêt "flimmern"; vgl. auch blaiskums].

Avots: ME I, 308

‡ blaĩzums Wainsel "?": bij nuotaisīts sniegs liels b, pē̦du pie pē̦du Wainsel n. FBR. XIV, 97.

Avots: EH I, 225

blāknums, blāksna, blāksnis, blāksnums, die Flache, Ebene L., St., U.: blāksnās (in die Niederungen) labība tik lē̦ti netuop apspiesta kâ kalnuos L. pāri blāknumam, rūpju brīvs, ceļu pats sevim šķeļ Rainis. rāmas jūŗas blāksnas priekšā stāv kāds vīrs MWM. IV, 433. [blākstiņa, die Schote Gr. - Buschhof. Zu blāk(n)s, mit dem Suffix von pâksts?]

Avots: ME I, 311

blankums, der Fleck: pierē sarkani blankumi LP. VII, 257.

Avots: ME I, 309

bļaurums [li. bjaurùmas], das Fürchterliche, Schreckliche: kur nu kaušanās bļaurums tik daudz lauzis kareivjus JR. IV, 107.

Avots: ME I, 320

blãvums, das Bläuliche, Violette, matter Schein: pa mazuo luogu atspīd mazs blāvums A. XVIII, 417.

Avots: ME I, 312

blāznums, der Schimmer, Wiederschein Lös., Bers., Etn. III, 161: acis piegrieztas sarkanajam blāznumam A. XVIII, 397. uogļu sarkanis blāznums Stari II, 333. kâ fosfora blāznums atplaiksnījās un apdzisa aiz gurde̦najiem plakstiņiem Upītis, Sieviete 36.

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 313

blîdums (unter blîst): sablīduse pilnā blīdumā Janš. Mežv. ļ. II, 266 (ähnlich 97 und 474).

Avots: EH I, 230

blîdums, s. blîst.

Avots: ME I, 315

bliêgums ² Stuhrhof "blauer Lehm".]

Avots: ME I, 317

‡ blîzums Wessen, in der Verbind. liels kâ b., ein gross gewachsener Mensch.

Avots: EH I, 230

‡ bluôzms ² Grünw., etwas Grosses und Schweres: vai es tevi, tādu bluozmu, varu klēpī nuoturēt?

Avots: EH I, 232

‡ bluôzums ² Okte, etwas sehr Grosses.

Avots: EH I, 233

bodums "alle Sachen zusammen": izjauca viņiem visu tuo bodumu Selg. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 321

‡ buõms Dunika, Grobin, = buõmis.

Avots: EH I, 259

brangums: kas nuo meitas brangumiņa (Var.: daiļumiņa) . . ? BW. 6657 var. vai pušu plīst aiz brànguma ² KatrE. n. FBR. XIV, 129.

Avots: EH I, 237

brangums brangùmas "das Teuersein"], die Herrlichkeit, Pracht, Trefflichkeit, Korpulenz: daba parādās mums savā bragumā.

Avots: ME I, 324

brašums, Stattlichkeit, Tüchtigkeit: ārējs brašums. vairāk spē̦ka un brašuma Vēr. II, 604.

Avots: ME I, 325

braucums, dial. für braukums, die Fahrt: brauc ar vienu braucumiņu BW. 991, Kreuzburg.

Avots: ME I, 325

braulums, die Geilheit, Brust: ēzeļu braulums Ezechiel 23, 20 savā brauluma sajūtā viņš meiteni rāva sev līdz Lejas - Krūmiņš [Wohl zu li. briáutis "sich gewaltsam vordrängen", r. бруя "Strömung" gr. φρυάσσομαι "bin übermütig" air. bruth "Glut, Wut", isl. breyma "brünstig" u. a.; s. Lesken Abl. 293, v. d. Osten -Sachen IF. XXIII, 379, Persson Beitr. 179 und 785 und Walde Wrtb. ² 225.]

Avots: ME I, 326

brē̦kums, das Geschrei; kaķu brē̦kums, ein Stück Weges, soweit man eine Katze hören kann St., U.

Avots: ME I, 331

bridums, die erfolgte Tätigkeit des Watens: maksājiet māsiņai dziļu dubļu bridumiņu.

Avots: ME I, 331

briêdums, die Anschwellung, die Zunahme im Wachstum, Grobkörnigkeit, das Reifen des Getreides: nuoplakstināt pupuru, briedumu, Anschwellung, Geschwulst. kuo līdz rudzu gar̀umiņš, kad nav labs briedumiņš. šuogad labība gan briedumā, gan birumā laba; vārpu briedums, die Grobkörnigkeit der Ähren. briedumā briest, pieņemties, gewaltig anschwellen, üppig gedeihen, in die Ähren schiessen. jumprava dej dejumā, vē̦de̦rs briest briedumā (Rätsel).

Avots: ME I, 337

‡ brienums, = bridums: bridu purvu brienumā BW. 18761 var.

Avots: EH I, 244

briẽsmîgums, das Schreckliche, Furchtbare, die Gefärlichkeit: slimības briesmīgums A. XIII, 649.

Avots: ME I, 337

‡ briknums "wer etwas Unangenehmes tut" (ein Widerwärtiger?) Kaltenbr.: tāds b., - vai tad jis nevarēja atiet?

Avots: EH I, 241

brĩnums,

1) die Verwunderung, das Erstaunen:
man brīnums od. man brīnums nākas, mit par od. selten ap od. mit einem abhäng. Satz mit ka, ich muss erstaunen: brīnums bija, brīnumiņš ap (gew. par) tām muižas meitiņām Ltd. 1723. pārbrauc mājā ar tādu ve̦zumu ze̦lta, ka brīnumi LP. IV, 3. saule le̦c un jājējs laistās, ka brīnumi. par brīnumu, gew. par brīnumiem, wunderbarer Weise, zum Erstaunen: nu - par brīnumiem - darbi labāki izde̦vušies LP. III, 83;

2) das Wunder, das Verwunderung eregt;
Sprw.: tas tāds brīnums kâ žīda tīrums. Im Ausrufe - vielfach in Verbindung mit d. Demonstrativ -, Possessivpronomen und dem Persoalpronomen der II. Pers.: brīnumi! kas par brīnumiem! tuos brīnumus! tavus brīnumus! tavu brīnumu! nu tu brīnumi od. brīnums! nu tu debess brīnumi! o des Wunders, was für Wunder! - In Verbindung mit Attrib., die alle den Begriff des Wunderbaren hervorheben: tīri kâ par baltu brīnumu bija gadījies Aps. kad tevi deviņi od. pieci brīnumi! LP. VI, 491. vai nav silti, tīri, zili brīnumi, hat man da nicht sein blaues Wunder! kad tev visi brīnumi izčibē̦tu! Als Obj.: brīnumus darīt, piedzīvuot, redzēt. Der Dat. - Instr. Pl. adverbial, wunderbar, wie ein Wunder: brīnumiem ruoze zied BW. 9415. brīnumiem (Var.: par brīnumu) es izaugu 14193,5. brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos 5602. Die Genitivverbindungen, wie brīnuma dzīr,as, das Wunderfest, brīnuma civē̦ks, meita, ein Wundermensch, Wundermädchen, brīnuma kukainis, ein Wundertier, brīnuma ce̦pure, die Wundermütze, brīnuma dakteris, der Wunderarzt, brīnuma lieta, ein Wunderding u. s. w. konkurrieren, wie auch sonst, mit den entsprechenden Komposita: brīnumdzīr,as, brīnumcilvē̦ks u. s. w.: izauga mātei brīnuma meita. [Wohl von einem *brīns "verwundert" (gt; erstart?) abgeleitet; vielleicht zu gr. φρίξ (mit ī) "das Aufschaudern, Starren" und (?) sloven. brìna "Wachholder, Nadelholz" (wenn ursprünglich: etwas Starres.)]

Kļūdu labojums:
14193,5 = 14193

Avots: ME I, 334, 335

‡ brĩnumspē̦ks, die Wunderkraft Juris Brasa 13.

Avots: EH I, 242

brīvcìems, ein Freidorf, ein Dorf der Freibauern, der ķuoniņi.

Avots: ME I, 335

brukums, ‡

2) ein Absturz
Segew.

Avots: EH I, 245

[brukums Wessen, ein unordentlich gekleideter Mensch.]

Avots: ME I, 340

brũnums, das Braune, die braune Farbe.

Avots: ME I, 341

būbējums: kad piens (vai sūkalas) ilgāki stāv, tad tam tādi bũbējumi pa virsu Siuxt. Zur Ftymologie vgl. allenfalls Wood Post-consonautal w 9 und 11, sowie le. ûbêt und sūbêt.

Avots: EH I, 256

būbējums, der Schimmel Stelp., [Wid.].

Avots: ME I, 357

būgnums: auch ("mit û ") Mar.

Avots: EH I, 257

būgnums, die Angst, Furcht: gar kapsē̦tu ejuot, man uznāca sevišķs būgnums Oberl.

Avots: ME I, 357

bujums: cik tad nu tev ir tā bujuma (Erworbenes, Angesammeltes, Angefertigtes)? Meselau.

Avots: EH I, 249

bujums (von bût), Hab und gut: tas viss mans bujums U., [Erlaa]. izpostīja viņa bujumu un pūles Balss. ["te nu viss mans bujums," sagt jem., indem er zeigt, was er im Laufe des Jahres sich durch Arbeit erworben hat Schujen. tāds nieka bujums AP.] tā bujumu mums ar ne˙kad netrūka Austriņš. Dazu der Instr. Sg. bujumu, die verkürzte Form buim, als modus relativus "sei gewesen": luopiņš tūdaļ buim beigts JK. VI, 28.

Avots: ME I, 346

‡ bužurums Libau, ein Anmg für Arbeiter (bei der Arbeit).

Avots: EH I, 256

čaganums,

1) die Lockerheit;

2) Hurtigkeit.
(Zu čagans 1 u. 2.)

Avots: ME I, 400

‡ caigrums "= cē̦drums" Kreis Dünaburg; "Säure des Brots" Jāsmuiža; "Übelkeit nach dem Essen" Kapiņi.

Avots: EH I, 260

I čagums, ‡

2) ein lockeres Heubüschel:
miniet skrīni nuo vietas, lai vietām nebūtu čagumu! C.; ‡

3) "der Nacken einer Katze"
N.-Peb.

Avots: EH I, 282

I čagums, etwas Anschwellendes, Wulstiges, der Wulst, der Bausch, wodurch die Kleider abstehen: kas tai par lielu čagumu! Etn.; [vgl. čagans 1].

Avots: ME I, 401

II čagums "?": mati kâ čagums, von verwühltem Haar Stockm. n. Etn. I, 6; vgl. če̦ga und ce̦gums.

Avots: ME I, 401

III čagums Stockm. n. Etn. I, 6, der Dachfirst: viņš uzkāpis pašā čagumā; [vgl. ce̦gums].

Avots: ME I, 401

IV čagums, ein gabeliger Ast, die Gabelstelle der Äste: perēklis atruodas pašā čagumā Stockm. n. Etn. I, 6; [vgl. čaga 2.]

Avots: ME I, 401

V čagums Segew., ein Baumstumpf mit blossgelegten Wurzeln; ein Konglomerat von Wurzelenden; čagumi ebenda, Treibholz.

Avots: EH I, 282

čaklums [li. čiaklums dass. Lit. Mitt. II, 248], der Fleiss, die Hurtigkeit, Flinkheit: šitie puiši pūru rauga, ne darbiņa čaklumiņu BW. 7834.

Avots: ME I, 401

‡ čalu čalum(i)s, plaudernd, schwatzend, larmend: saskrien ... bē̦rni čalu čalumis kâ zvirbuļu bari A. Brigadere Skarbos vējos 225. līdz skuolas bē̦rni sanāk, tūlīt iet čalu čalums Ahs.

Avots: EH I, 284

I čams,

1): auch Druw., Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt; lielu čamu (ein tüchtiges Büschel, so viel man mit dem Arm fassen kann)
piepļaun Kaltenbr.;

5): jās (= masalas) iet pulceņiern kâ č. Kaltenbr.; ‡

7) "=kams" Wessen.

Avots: EH I, 284

I čams,

1) der Büschel, die Traube:
skābeņu čami riež lapu pie lapas Vēr. II, 53; jāņuogu, brūkleņu čami Druw.;

2) = riekstu ķe̦kars Kalzenau, [Praulen, Fehteln;

3) der Schädel:
dabūsi par čamu Dond.];

4) ein Stobben mit Schösslingen, neuem Wuchs, namentlich im Sumpf
Nerft;

[5) ein Bienenschwarm
Kreuzb.];

6) fig., ein Dunkelmann, ein Spitzbube
Nerft.

Avots: ME I, 403

[II čams "ein Blechgefäss" Arrasch.]

Avots: ME I, 403

čamsli U., [čamšļi Trik.], Abfälle von Holz.

Avots: ME I, 403

‡ čamstêt,

1) schmatzen:
visi ēda, ka čamstēja vien AP.;

2) "?": dvesa čamstuoša, klusa balss Ezeriņš Leijerk. 1, 190 (ähnlich: II, 134, A. Saulietis Ceļā 12).

Avots: EH I, 284

čamstinât, die Lippen auf- und zutun: čamstināja lūpas kâ aktieris bez balss Austriņš. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās čampstinādamās A. XII, 581.

Avots: ME I, 403

čauganums, die Lockerheit.

Avots: ME I, 405

caũrejamas zâles, die Abführungsmittel; caurejama istaba, ein Durchgangzimmer.

Avots: ME I, 365

caũrums: Demin. caurumtiņš auch BW. 12981 var., Siuxt,

1): caur krāsns caurumu BW. 2055. pie tā cepļa caurumiņa 12981. caurumu caurumiem tā tautu istaba 25839, 2. bikses caurum(u). caurumiem Oknist. zirgu c., eine Öffnung in der Oberlage des Stalles, durch die das Pferdefutter vom Stallboden in die Raufe gesteckt wird
Siuxt; ‡

2) das Geschwür
(in einem handschriftl. Vokabular); eine tiefe Wunde Dunika, OB. u. a.: c. kājā vēl nav aizdzijis.

Avots: EH I, 261

caũrums [li. kiaurùmas], Demin. caurumiņš, auch caurumtiņš LP. I, 17, VI, 748, verächtlich caurumelis, das Loch: atslē̦gas, krāsns caurums, das Schüsselloch, Ofenloch, Sprw.: vienam caurums, uotram ielāps. caurums ir caurums, teica ve̦lns pa skursteni iekrizdams.

Avots: ME I, 366

ce̦gums: der Schopf - auch Stender Gramm. 182, Ruj.; "tā stāda daļa, nuo kuras aug lapas" NB.: biešu, kāļu c.; se̦dlu c., der Sattelknopf Für.

Avots: EH I, 262

ce̦gums, der Pferdezopf; [der Schopf: ieklupt ce̦gumā AP.]; der Widerrist Ruj., Dachfirst Peb. n. U.

Avots: ME I, 367

če̦gums,

1) "das Ende des Firsfes an einem Strohdach"
AP.;

2) (s. unter če̦ga): das Haar in der Mitte des Kopfes
N.-Peb.: tev č. nav kārtībā; ‡

3) "die Stelle, wo der Hals (Nacken) aufhört und das Rückgrat beginnt
AP.: pirtī saka peŗuoties: "uzper nu man vēl pa če̦gumul"

Avots: EH I, 288

[če̦gums Serbigal, = čugums, čigums.]

Avots: ME I, 409

ce̦kums, = se̦kums.

Avots: ME I, 368

[ceļams, s. celt.]

Avots: ME I, 370

ce̦lˆms (li. kélmas, plur. kelmaĩ), der Stubben, Baumstumpf: ce̦lmus lauzt, die Baumstümpfe aus der Erde schaffen, heben. Sprw.: re̦sni ce̦lmi, dziļas saknes. kāds ce̦lms, tāda atvasa. Zur Versinnbildlichung

A) von Stärke:
svešai mātei tādi dē̦li kâ celmiņi nuoauguši Ltd. 1698;

b) von Unebenheit und Holprigkeit:
iet kâ pa ce̦lmiem˙lasīšana gāja kâ pa ce̦lmiem. Zu apr. kalmus "Stock", und wohl auch zu čech. klamol "Bruchstück", klá "Baumstumpf, Klotz", чёлнъ "Kahn", mnd. holm "Querbalken" u. a. (zu li. kálti "mit der Axt od. mit dem Hammer schlagen"; vgl. d. Schlag"Abholzung eines Platzes" ); s. dazu Zupitza Germ. Gutt. 113 u. 152 und KZ. XXXVII, 399, Petersson Zur slav. n. vergl. Wortf. 25, Berneker Wrtb. I, 167 und 547, Persson Beitr. 174 f., Fick Wrtb. III ^4, 82, Torbiörnsson Liqmet. I, 82.]

Avots: ME I, 369

I cê̦lums,

3): māte ir diža cē̦luma Janš. Mežv. ļ. II, 123; ‡

4) (kurmja) cē̦lums, der Maulwurfshaufen:
kad kurmis ceļ, tad sprauž cē̦lumuos izkaptes, tad neruokuot AP. ieraudzīja... kurmju cē̦lumu Janš. Dzimtene V, 227.

Avots: EH I, 267, 268

I cê̦lums,

1) das erfolgte heben, Aufstehen, Aufwecken, Aufrichten:
dievs tuo zina, kam par labu mans agrais cē̦lumiņš BW. 3802;

2) das bereits erfolgte Hervorbringen, Heranlassen:
dievs duod algu tautiešam par valuodu cē̦lumiņu, Gott bestrafe den Freier dafür, dass er böses Gerede in Umlauf gesetzt hat;

3) die Herkunft, das Geschlecht:
viņš ir nuo augsta, ze̦ma cē̦luma Ahs.

Avots: ME I, 377

II cē̦lums, die Erhabenheit, die Lockerheit: cē̦lu maizīti es izcepu, bišu šūņu cē̦lumā; auguma, valuodas cē̦lums.

Avots: ME I, 377

če̦ms: Demin, čemiņš auch Sonnaxt.

Avots: EH I, 288

če̦ms Bers., če̦muls U., = če̦murs.

Avots: ME I, 409

ce̦pums, das Gebäck, das Backwerk, Gebackenea, Gebratenes: vai neēdīsiet kādu kumuosiņu nuo ce̦puma R. Sk. II, 137.

Avots: ME I, 373

‡ cê̦rtums ² Ladenhof n. FBR. XI, 73, Salis, = cirtums. Vgl. c,^rtumi ² .

Avots: EH I, 268

‡ I cē̦rums Ludsen, = cē̦drums.

Avots: EH I, 268

‡ II cē̦rums (?) "verwühltes Haar" Pankelhof.

Avots: EH I, 268

cìems: Demin. ciemītis BW. 11543 var. (aus Lennew.);

1): kam piede̦r tē̦va c. BW. 3736. re̦ti tas ciemiņš (Var.: tā sētiņa), kur pie vārtiem vītuoliņš 3340 var. visu vienu šituo māju sauc ciemu Orellen;

2): "vairāk māju kuopā" Siuxt;

3): auch der Sing. cìems - der Ort, wohin man zu Besuch geht
AP.; " viesuošanās" Warkl.; uz ciemu iet, zu Besuch gehen Orellen;

4): ciemā nākt, iet, angreifen, überfallen
(ironisch) Saikava: ciema iedams dabūju par smeceri; ‡

6) ein guter, freundschaftfich gesinnter Nachbar
Dunika, OB., Rutzau: redzi, ciem! Janš. Dzimtene III ² , 256; ‡

7) ciema grē̦ks PV., einmaliges Bettpissen:
zē̦nam šuonakt nuoticis ciema grē̦ks.

Avots: EH I, 277

cìems (li. kiẽmas), dial. ciema BW. 6699, 10439,

1) das Gesinde, Bauernhaus
Manz.: Andŗa tē̦vs ne˙kad vairs nevarēja cerēt nākt pie ciema Aps. J.;

2) das Dorf: Fremdling, Freund, besond. im Vok. als freundliche Anrede; ciema sluota, einer, der das ganze Dorf, die ganze Nachbarschaft mit Besuchen überläuft, ein Alltagsgast L., St., U. kukaiņu ciems, Gottesacker; iet kukaiņu ciemā, sterben Naud., Jaņš.;

3) (im Lok. u. im. Pl.) der Besuch:
ciemā iet [vgl. schweiz. ze dorf ("zu Besuch") gân], aicināt. neteic mani, māmulīte, pa ciemiem staigādama BW. 6879. labāk iet pie rada ciemā nekā strādāt. man atlika laika ciemiem;

4) ciemā iet, ein Spiel
Etn. III, 12;

5) ciema ēdiens, ciema pīrāgs (kukulis), die Gastspeise:
ciema ēdiens līdz mājas vārtiem Heniņ. [Weiterhin zu kaĩmiņš, li. kàimas, kàima, apr. caymis Konsonanten ihr u̯ vor altem o verloren haben, könnte dies balt. Wort nebst got. haims "Dorf" mit la. quiēs "Ruhe" usw. verwandt sein; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 29, Stokes Wrtb. 65, Zupitza Germ. Gutt. 49, Leumann Wrtb. 102, Uhlenbeck got. Wrtb. 69 f., Trautmann Wrtb. 112 f. Būga Ksn. I, 229. Doch kann dies Baltische Wort aus dem Germanischen entlehnt sein, s. Boisacq Dict. 544, Feist Wrtb. ² 172 und Hirt PBrB. XXIII, 347.]

Kļūdu labojums:
savienuojums "ciema pīrāgs (kukulis)"jāpārceļ uz 5. nozīmes daļā (die Verbindung"ciema pīrāgs (kukulis)"gehört zur Bed. 5.

Avots: ME I, 394

cìemsiẽva, ein Weib als Gast Ahs.

Avots: ME I, 394

cìenīgums,* die Würde Aron.

Avots: ME I, 394

ciêtums,

1): (uozuols) nav ne niedres cietumā BW. 23065, 1. maziem teliņiem cietumiņi ragu vietā Siuxt;

2): man[i] ielika . . . cietumā BW. 11047.

Avots: EH I, 279

ciêtums [li. kietùmas],

1) das Harte, die Härte:
man tas pasaules labums, tev tas miruoņa cietums Tr. IV, 561;

2) das Gefängnis:
cietumā likt, ielikt, ins Gefängnis sperren; cietumā sēdēt, im Gefängnis sitzen.

Avots: ME I, 397

čigums: "jumta kakts" A.-Schwanb.; "salmu jumta augšējā galuotne (stūris)" Lemsal.

Avots: EH I, 290

čigums,

1) der an dem Giebelende des Hauses zwischen den äussersten Sparren und den darauf liegenden Lubben befindliche offene Zwischenraum, durch welchen der Rauch aus dem schornsteinlosen Hause hinausziehen konnte
Salis n. Biel.;

2) der First des Hauses
Hr. n. U., [Ronneb., Smilt.]; vgl. čugums, Dachfirst.

Avots: ME I, 412

‡ cikams Stender Gramm. 185, wie lange.

Avots: EH I, 269

‡ čikums Lemsal "salmu jumta augšējā galuotne".

Avots: EH I, 290

cim̃sla, die Sehne Gr. - Sess.

Avots: ME I, 383

‡ cimslains "sehnicht" Usmaiten.

Avots: EH I, 272

[čimslas, die Überbleibsel, der Abfall Wid.; wohl zu cimslas, Sehnen.]

Avots: ME I, 413

cimslis: "abgekochtes Bein eines Schweines" Baldohn; "die Sehne" Autz, Usmaiten.

Avots: EH I, 272

cimslis, Ober - und Unterschenkel, auch die grosse Sehne in der Kniebedeutung Allend. n. U. (unter čimslis); [cim̃slis, die Sehne Neuermühlen, Salis].

Avots: ME I, 383, 384

čimslis, Sehne am Hinterbeine, Achillessehne, der Schenkel; vgl. cimslis.

Avots: ME I, 413

‡ čimstalas Sonnaxt "Überbleibsel beim Schmelzen von Fett".

Avots: EH I, 290

cìrtums,

1): par malciņas cirtumiņu BW. 27028 var. tiltā pē̦du nepazina, akminī cirtumiņa 34345.

Avots: EH I, 274

cìrtums,

1) das Gehauene, das resultat des Hauens:
tas ir mans šīs dienas malkas cirtums, soviel Holz habe ich heute gehauen;

2) abgehauenes, abgeholztes Stück Wald:
avenes aug pa stigām un citiem cirtumiem. gans salaidis luopus cirtumā;

3) die Hiebwunde:
uz cirtumiem liek me̦du Etn. IV, 155.

Avots: ME I, 388

cũcaũrums: auch BW. 35668 var.; cūcauruma gailis, ein Schimpfname Heniņ.

Avots: EH I, 280

cũcaũrums (aus sūdcaurums), das Afterlock.

Avots: ME I, 397

čugums,

1): auch Orellen, Salisb.

Avots: EH I, 294

čugums,

1) der Dachfirst
BW. 31933, 27 var., [Ronneb., Smilt., čugurs Salisb.;

2) die Stelle, wo die Äste einer Heugabel sich vereinigen
Bers.];

3) biezs zaru čugums Upīte Medn. laiki 91; [vielleicht gleichbed. mit če̦gums].

Avots: ME I, 418

‡ cũkcaũrums Dond., = cũcaũrums.

Avots: EH I, 280

čums, der Freund: viņš ir mans čums Degl.

Avots: ME I, 420

čumums, der Haufe JR. IV, 29. Vgl. čuma 1.

Avots: ME I, 420

čupums, der Haufe: lai tas aitas griež čupumā kuopā Etn. IV, 168.

Avots: ME I, 421

čurms (unter čur̃ma): vējš saraun aude̦klu čùrmā AP.; dicht zusammengewachsene Pflanzen AP.

Avots: EH I, 297

I čurums "?": zuosis (auf einem Bilde) bija gluži neidibināms čurums Deglau Plūd. LR. III, 206.

Avots: ME I, 423

[II čurums, ein dunkler und enger Ort: iesluodzīs tevi čurumā Schujen.]

Avots: ME I, 423

[III čurums,

1) ein nicht wasserdichter Gegenstand;
priekšme̦ts, trauks, kam ūdens... čur cauri Siliņ;

2) ein Mensch, der unnötigerweise alles weitererzählt
Siliņ.]

Avots: ME I, 423

[IV čurums "Grieben" Druw., Sessw.; vgl. čuras 1.]

Avots: ME I, 423

dabiskums, die Natürlichkeit, Naturgemässheit: vai man pašam nav paticis šis gluži neliekuļuotais dabiskums Rainis.

Avots: ME I, 428

‡ dailaûgums, = daiļaûgums: kas nuo puiša dailauguma BW. 11917, 7 var.

Avots: EH I, 302

daiļaûgums: anch BW. 11917, 7.

Avots: EH I, 302

daiļaûgums, die schöne Gestalt, der stattliche Wuchs: kuo līdz puiša daiļaugums Römershof.

Avots: ME I, 431

daĩļums: maguonītes daiļumiņu BW. 4510, 3. meitu daiļumiņu 7834.

Avots: EH I, 303

daĩļums, dailums [li. dailumas], die Zierlichkeit, Niedlichkeit, Schönheit: upe, upe, meita, meita, abas vienu daiļumiņu.

Avots: ME I, 432

‡ daraîms N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, die Rodung.

Avots: EH I, 307

dā`rgums,

1) die Teuerung:
nu iet meitas dārgumā;

2) das Kleinod, die Kostbarkeit,
namentlich so d. Pl. dārgumi, die Kleinodien: tē̦vs redzējis kungu ar tik daudz dārgumiem LP. VI, 315. tīri saules dārgumi ir salijuši viņas dārzuos Vēr. II, 261.

Kļūdu labojums:
die Teuerung = die Teuerung; das Teuersein, der Wert, der Preis

Avots: ME I, 448

darījums,

3): auch Heidenfeld; vgl. die Wiesennamen
Darījums Lvv. I, 51 (Altenwoga), 72 (Adsel?), 95 (Kürbis), II, 61 (Memelshof), 63 (Holmhof bei Jakobstadt), 64 (Saucken), 65 (Setzen), 68 (Sonnaxt), 69 (Wallhof), 169 (Kreuzb.), Darījuma pļava I, 10 (Drobbusch) und Darījumi I, 84 (Smilt.), II, 56 (Gr.-Buschh.), den Feldnamen Darījuma gals I, 39 (Dahlen) und den Gesindenamen Darījumi I, 79 (Lis.).

Avots: EH I, 308

darījums,

1) die vollendete Handlung, Tat, Vollendung:
žē̦l man sava darījuma BW. 7269. dievs duod algu tautiešam par valuodu darījumu 8864. tik manai māsiņai kâ darbiņa darījums;

2) das Resultat der vollendeten Handlung, das Erzeugnis, das Gemachte, Hervorgebrachte:
še, tautieti, tie cimdiņi, mans pirmais darījums 15560. māmiņ, tavu darījumu tautiņās nuovalkāja;

3) darījums, in Lub. der Pl. darījumi, eine durch Rodung entstandene Wiese
Lasd., Druw.;

4) das Strickzeug
U.;

[5) in der Neuzeit auch für Abmachung,
russ. сдѣлка].

Kļūdu labojums:
8864 = 8364

Avots: ME I, 440

‡ darīms Fest., = darījums 3; vgl. die Wiesennamen Darīms Lvv. I, 53 (Nitau), Darijmi 19 (Lös.), Andŗadarī(ju)mi u. Indriķadarī(ju)mi 23 und den Hügelnamen Darimu kalns II, 67 (Selb.); zur weiteren Verbreitung dieser Form in Flurnamen s. FBR. XII, 128.

Avots: EH I, 308

‡ *dārums "?": kad termiņš pa˙galam, tad ... ne˙kā vairs nebūs, un gaidīšana tad iet pa dārumu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 139. Aus r. дáром "vergebens"?

Avots: EH I, 312

daũdzums, die Vielheit, Menge: kam, māmiņa, ruozes sēji tik lielā daudzumā BW. 6453. daudzumā un mazumā pārduot, en gros und en dé tail verkaufen. viens daudzums, gleichviel: nu man ir viens daudzums. vai nebija viens daudzums, vai rītu, vai svētdien Blaum.

Avots: ME I, 444

daugums [li. daugùmas], für daũdzums, Erlaa n. U., [Rutzau].

Avots: ME I, 445

dazums,

1) eine grosse Menge:
dazums naudas Kokn. n. Etn. IV, 33;

2) der Bestandteil:
manai pīpei viens dazums pazudis Kokn.;

3) Ersparnis
Kokn. n. Etn. II, 97. [In der Bed. "Menge" jedenfalls zu dažs.]

Avots: ME I, 445

dedzîgums, das Feuer, der Eifer, die Brunst: drīz sāpes cēlās nuo jauna un ar lielāku dedzīgumu R. Sk. I, 87.

Avots: ME I, 451

de̦gums,

1) die vollendete Handlung des Brennens:
gan pazinu pūriņā gar,a skala de̦gumiņu BW. 7597. de̦guma brūces od. vātis, Brandwunden; de̦guma smaka, Brandgeruch;

2) ein ausgebrannter Wald, die Rodung:
tuo sēj tāli de̦gumā BW. 12318. In Mar. bedeutet de̦gums n. RKr. XV, 112 eine niedrige Stelle in der Wiese (vgl. degsnis);

3) de̦guma zāle, lysimachia nummularia Kronw.

Avots: ME I, 452

‡ dêjîgums, z. B. in der Verbindung vistas d. "dass eine Henne fleissig Eier legt".

Avots: EH I, 318

dejums, der Tanz: jumprava dej dejumā, vē̦de̦rs briest briedumā RKr. VII, 1127. Dafür deijums RKr. XVI, 222.

Avots: ME I, 453

I dêjums, die vollendete Handlung des Eierlegens.

Avots: ME I, 461

II dẽjums, die vollendete Handlung des Baumaushöhlens, das Resultat dieses Aushöhlens, der ausgehöhlte Bienenstock: atskrējušas trīs bitītes, vainuo manu dējumiņu Ltd. 4753. es uzkāpu uozuolā, jauna puiša dējumā BW. 2291.

Avots: ME I, 461

III dējums krūtīs, die Milch in der Mutterbrust U.

Avots: ME I, 462

de̦l˜ms: auch Siuxt; in Salisb. sei de̦l˜ms der Unterarm (nicht: Oberarm).

Avots: EH I, 315

de̦l˜ms [Salisb.], = de̦lbs, der Oberarm; der Ellenbogen Spiess n. U.

Avots: ME I, 454

[de̦rams (Part. zu derêt), reif: uogas jau de̦ramas, var sākt ēst Dond.]

Avots: ME I, 456

‡ de̦rgums Rainis IV, 388 "?".

Avots: EH I, 316

derîgums (li. deringùmas), die Nützlichkeit, Utilität: viņš sprediķuoja savu derīguma tełriju MWM. VI, 533. vai zirgs ar savu derīgumu nav tik˙pat vē̦rts kâ cilvē̦ks? LP. VI, 36.

Avots: ME I, 458

de̦vums,

1) die vollendete Handlung des Gebens:
vai dieviņu pieminēja par maizītes de̦vumiņu BW. 1440;

2) die Gabe, das Resultat des Gebens:
lai stāv dieva de̦vums Vēr. II, 907; Menge, Fülle: tādu jau man atkal ir dieva de̦vums.

Avots: ME I, 460

dē̦zums, eine Menge, ein Haufe durcheinandergeworfener Gegenstände Naud.

Avots: ME I, 465

‡ diêgtums ² Grobin, das Keimende an einem Saatkorn: kad d. ir zaļš, tad sē̦kla nedīgst.

Avots: EH I, 326

dievišķîgums ,* das Göttlichsein, die Göttlichkeit A. I, 87, MWM. XI, 281.

Avots: ME I, 485

dìevkal˜puõjums, der Gottesdienst: dievkalpuojumu traucēt. dievkalpuojamais laiks, die Zeit des Gottesdienstes: svētdienās pa dievkalpuojamuo laiku ve̦lns stāv baznīcā LP. VII, 1168.

Kļūdu labojums:
VII,1168 = VII, 68

Avots: ME I, 485

dìevnams, Gotteshaus, der Tempel, die Kirche.

Avots: ME I, 485

dilums, die erfolgte Tätigkeit des Verschleissens, Abnehmens, das Abgeriebensein; diluma vaina od. kaite, die Schwindsucht. dilumzāles, Sonnengold (helichrysum arenarium) RKr. II, 72.

Avots: ME I, 467

‡ dirsums St., Exkremente. Zu dìrst: ‡ dir̃sumuša Dond., = pakaļlaiža.

Avots: EH I, 322

divplatums, die Doppelbreite: sagša bija pe̦lē̦kas, vilnainas drēbes divplatumu (kuopā sašūti divi aude̦kli) Etn. IV, 108.

Avots: ME I, 473

diže̦nums, das ansehnliche Aussehen, das Erhabene, Herrliche, die Ansehnlichkeit, Erhabenheit, Herrlichkeit: māmuļiņa... atdē̦vusi bērniņiem visu savu diže̦numu BW. 3184. mūsu sapņi un slāpes pēc neikdienišķa diže̦numa un skaistuma bij palikuši nuovārtā Vēr. v. J. 1904. dziesmas atskanēs visā diže̦numā.

Avots: ME I, 474

dižums, ‡

2) der grösste Teil
Dunika, Grob., Kal., OB., Rutzau: d. jau nuovākts pļāvā vai laukā; kad lielā puse jau ieve̦sta vai uzkŗauta, vai arī, kad viss ieve̦sts, bet vēl nav nuogrābts Grob.; ‡

3) izvētīt izkultuo labību nuo dižuma (= pirmuo reizi, ar re̦tuo kre̦te̦lu) Grob.

Avots: EH I, 324, 325

dižums, die Grösse, Herrlichkeit: kaut man būtu avitiņa jel bitītes dižumā BW. 7655.

Avots: ME I, 476

duobjums, die Vertiefung, Höhlung, Gruft: še sē̦duot ve̦lns akmenī duobjumu iesēdējis JK. III, 6. In dieser Bedeutung gew. duobums ; duobjums bezeichnet mehr den dumpfen Schall: balss duobjums.

Avots: ME I, 531, 532

duôbums: auch Wolmarshof, mit ùo ² auch Aahof;

1): kuoka duobumā BW. 27957, 6 var.;

3): die Höhlung in einem angefressenen Zahn
BielU.; upes d. Salis, = atvars I; ‡

4) ein hölzernes Gefäss, dessen Wandung aus éinem Holzstück angefertigt ist:
nuo apaļa kuoka iztaisīts d. Iw. duobumā dibins nuo virsus dzīts iekšā Siuxt.

Avots: EH I, 349, 350

duôbums [Serbigal, AP., dùobums ² Nerft],

1) die Höhlung, die hohle Mitte eines Baumes:
vīrs ielīdis uozuola duobumā LP. IV. 168 ;

2) luogu duobums, die Fensternische
A. XVI, 501 ;

3) das Loch:
mūŗuos senāk bijuši duobumi (caurumi) LP. VI, 206 ; vgl. duobjums.

Avots: ME I, 532

duôdams, Part. praes. von duot,

1) eine Rute, ein Stock, womit man schlagen kann:
Ješka raudzījās pēc kāda duodamā Kriš. Lak. 23 ;

2) in Dond. für de̦vums, die Gabe:
dieviņš ar guodu grib par maizītes duodamiņu BW. 1478.

Kļūdu labojums:
1) eine Rute = 1)duôdamais, eine Rute

Avots: ME I, 532

duõmãjums, das Gedachte, der Gedanke, Einfall: māsiņ, tavu duomājumu, iet pie slikta tē̦va dē̦la! Ltd. 283.

Avots: ME I, 533

duõmîgums ,* das Nachdenkliche, Sinnende, ein sinnender Zug: viņa sejā bija tāds duomīgums Saul. I, 95.

Avots: ME I, 533

I duoms: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138; Plur. dùomi ² auch Saikava; tie dùomi ² (Absichten) neizduosies KatrE:

Avots: EH I, 350

I duoms (namentlich hochle.), = duoma, der Gedanke, häufiger der Plur., wie wohl auch dieser im Ganzen selten (st. duomas): tukši, puisi, tavi duomi (gew. tavas duomas) BW. 6413. tukšs, puisīt', tavs duomīns 12399 [aus Schujen]. pēc mana duoma, meiner Meinung nach Stelp. nuo mitēšanās nav ne duoms Vīt. 14. S. auch unter duoma.

Avots: ME I, 534

II duoms,

1): duôms ² Salis, Salisb.

Avots: EH I, 350

II duoms, duomis U.,

1) Tiefe im Flusse
Burtn., Salisb.: me̦lnuos, atvē̦ruos atvaru duomjuos U. b. 42, 23 ;

2) duomis, Höhlung im Baume, darin Vögel nisten
U. [Vielleicht - mit uo aus ōu̯ zu r. дуль "Baumhöhle", wozu Berneker Wrtb. I, 237.]

Avots: ME I, 534

duõmstar̂pĩba ,* die Meinungsverschiedenheit.

Avots: ME I, 534

[dram̃sla (Wandsen), die Krume Ronneb.; vgl. drumsla.]

Avots: ME I, 489

‡ dram̃slis Iw., ein kleines Fleischstückchen, von dem das Fett ausgeflossen ist (diese dramšļi werden von dradži unterschieden). Vgl. dram̃sla.

Avots: EH I, 329

‡ draũdums PlKur., eine Drohung.

Avots: EH I, 330

dràudzîgums, die Freundschaftlichkeit.

Avots: ME I, 491

‡ drausms, = dràusmîgs ² : piedzīvuo drausmuo 1808. gadu A. Melnalksnis Mazsalaca 23:

Avots: EH I, 330

drê̦gnums [li. drėgnùmas], die Feuchtigkeit: drē̦gnumu dveš debesis R. Sk. II, 124.

Avots: ME I, 498

‡ drē̦ms ² Warkl. "still": d. ūdens.

Avots: EH I, 333

drim̃stala [Ruj.], ein Stückchen, ein Krümchen: plīstuošuo granātu drim stala. Vgl. drumstala.

Avots: ME I, 499

drĩzaûgums, der schnelle Wuchs; s. drīzgājums.

Avots: ME I, 501

drĩzgãjums, der schnelle, eilfertige Gang: kas nuo mana drīzauguma, drīzgājuma tautiņās VL.

Avots: ME I, 501

drĩzums,

1): auch Pas. VIII, 102, Pilda n. FBR: XIII, 57.

Avots: EH I, 335

drĩzums,

1) die Geschwindigkeit, Hurtigkeit:
nuo drīzuma tautas rauga, nuo lē̦nās valuodiņas BW. 11761;

2) die Bälde:
drīzumā viss kuģis pārduots LP. IV, 41.

Avots: ME I, 501, 502

drùosms ² [Bers.], tapfer, beherzt, kühn: viņš tāds jautrs. druosms Pur. N. 13; Nötkenshof n. A. XI, 761.

Avots: ME I, 507

drùosums [li. drą̄sùmas], = druošums.

Avots: ME I, 507

drùošums,

1) der Mut:
druošums tautu dēliņam.,. zadināt BW. 15018, 1;

2) die Sicherheit, Gefahrlosigkeit:
kungs cerēja nuo vilkiem druošumā e̦sam LP. VI, 294.

Avots: ME I, 508

druknums. die Dicke Stammhaftigkeit: sava mazuma un druknuma pēc tā spēj virzīties nuo vienas vietas uz otras Vēr. II, 1184.

Avots: ME I, 503

drũms: vējš tāds smags; tāds d. Linden in Kurl.

Avots: EH I, 337

drũms, finster, trübe, melancholisch, betrübt, traurig: tavs drūmais raksturs atspuoguļājas arī tavuos skatuos Purap. duomas par nāvi nebija ne˙kādas drūmās Pūrs I, 102, meži drūmi šņāc SDP. VI, 94, [Vgl. drūsma 1. druvēties. sowie li. drumstùs "trübe".]

Avots: ME I, 506

drumsala, = drumska.

Avots: ME I, 503

drũmsejîgs ,* traurige, finstere, melancholische Gesichtszüge aufweisend. habend Balt. V.

Avots: ME I, 506

[drumsêt Pilda, drumstêt Bolwen "schnitzeln, schneiden".]

Avots: ME I, 503

drum̃sêt. -ēju, drum̃sinât, (Wasser) rühren Dond.

Avots: ME I, 503

drumska, drùmsks ² Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla ² [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. ² 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]

Avots: ME I, 503, 504

drùmskains ^2, verbröckelt Mar. n. RKr. XV, 112.

Avots: ME I, 504

drùmsla ² (unter drumska): auch PV. (drumsla ir lielāka par drupatu).

Avots: EH I, 336

‡ drum̃sls PlKur., = drumsla.

Avots: EH I, 336

drumstala (unter drumska): auch (mit um̃) Ramkau, (mit ùm ² ) PV., (drum̃stali) Salis; ein Span Warkl., Zaļm. - māsiņ, ze̦lta drumstaliņ (Kosename; Var.: druoztaliņa)! BW. 17509, 1 var.

Avots: EH I, 336

drumstaļa Wessen, ein kleiner Span.

Avots: EH I, 336

drùmstalains: "dramstalās sabe̦rzts" Festen.

Avots: EH I, 336

[drùmstalains C., N. - Peb., Bers., bröckelicht: drumstalaina maize, drumstalains le̦dus.]

Avots: ME I, 504

drumstalât, [drumslât Fest.], bröckeln Karls.: nedrumslā maizes!

Avots: ME I, 504

‡ drùmstaluôt ² PV. "bröckeln".

Avots: EH I, 336

‡ drumstelêt Warkl., = drumstalât.

Avots: EH I, 336

[drùmstît, -stu, -stīju C., Bers., Kreuzb., bröckeln.]

Avots: ME I, 504

drũmums, das Finstere, Trübe, Traurige, das finstere Wesen: viņš tuo bij nuomuocījis ar savu drūmumu Vēr. II, 429, tur nāve zaudē savu drūmumu A. XX. 303.

Avots: ME I, 506

drūvums "?": drūvums viņu pārņēma lasuot.

Avots: ME I, 507

[dubums Warkh., eine Höhlung im Baum.]

Avots: ME I, 509

dũkanums, die Farbe des Schweissfuchses.

Avots: ME I, 525

duknums C., der Sumpf, eine sumpfige Stelle: briedē̦ns iestidzis duknumā Upīte Medn. laiki.

Avots: ME I, 511

dukums, eine Art Krebsnetze.

Avots: ME I, 512

dùkums, das Getöse, Brausen: dūkums un truoksnis MWM. X. 102.

Avots: ME I, 526

dul˜lums die Benommenheit, unsinniges Benehmen, der Rausch: savuos dullumuos tas viņu vairs nepazina MWM. 481. piedzēris izguļ dullumu, muļķis ne˙kad.

Avots: ME I, 513

dùlnums ² Bers., = dullums.

Avots: ME I, 513

dumjums: skuķīt, tavu dumjumiņu! BW. 3033 var.

Avots: EH I, 342

dumjums, die Dummheit.

Avots: ME I, 515

dums, s. dumjš.

Avots: ME I, 515

I dũms (li. dūmas "dunkelbraun"): dùmas ² guovis auch Oknist.

Avots: EH I, 348

I dũms, [dunkelrot Ruj., dunkelgrau N. - Peb., (dùms ²⁾ Kreuzb., Warkh., Domopol]: dūmas guovis BW. 16471; [32422. 2]. Vgl. dumjš II.

Avots: ME I, 528

II dũms: tad d., ka vai nu! P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 348

II dũms, s. dũmi.

Avots: ME I, 528

dur̃nums,

1): pilna galva durnuma Sonnaxt.

Avots: EH I, 344

dur̃nums,

1) Benommenheit, Dwatscheit:
man galvā tāds durnums;

2) Drehkrankheit der Schafe
Salis, Lems. n. U.

Avots: ME I, 519

dũrums, der Stich, der Stoss: lācis kāpa uozuolā, bite dūra vē̦de̦rā; nuo tā viena dūrumiņa (dūrieniņa) lācim pumpa vēderiņš BW. 2286.

Avots: ME I, 529, 530

‡ dustējums A.- Laitzen, Lieven-Bersen, = dusējums (unter dusêt II).

Avots: EH I, 345

dusums, s. dusêt II.

Avots: ME I, 522

[duzums Trik. "dusums": miltiem duzuma garša.]

Avots: ME I, 522

dvanums (unter dvans): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII; 73, Setzen n. BielU., Fast., Kalz., Odsen, Saikava, Sonnaxt; gaisā save̦lkas grūti dvanumi, būs pē̦rkuons in einem handschriftl. Vokabular.

Avots: EH I, 351

[dvè̦sums Trik., Bers. "vē̦sums, die Kühle".]

Avots: ME I, 538

džā`ms ² Lettg., eine Karrikatur, ein schlechtes Bild.

Avots: EH I, 365

I dze̦drums, [der Ernst Lng.], die Strenge.

Avots: ME I, 539

II dze̦drums, ein Abgrund, eine Tiefe im Wasser Mag. IV, 2. 113: varat iet e̦ze̦rā mazgāties, tikai neieejat dze̦drumā Frauenb.

Avots: ME I, 539

dže̦gums, že̦gums, das Schnucken, Schluchzen U., Frauenb., Grünh., BW. 14070, 34088,2.

Avots: ME I, 563

dzejiskums ,* das Poetische: īsti dzejiski gabali zaudē caur tuo savu dzejiskumu A. XII, 156.

Avots: ME I, 540

dzejuojums ,* ein poetisches Erzeugnis.

Avots: ME I, 540

[dze̦lms St., Mag. II, 3, 117, Stromtiefe.]

Avots: ME I, 541

dze̦ltãnums [li. geltonùmas], dze̦lte̦nums Kand., das Gelbe: uolas, kam divi dze̦ltānumi LP. VI, 125.

Avots: ME I, 542

‡ dze̦ltums (li. geltùmas), = dze̦ltãnums: pureniņ, tavu skaistu dze̦ltumiņ[u]! BW. piel. ² 34391; pauta dz., Eidotter Manz. Lettus, Phraseol. Lett., Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 354

dzê̦lums, der Stich, Biss, die gestochene Stelle: nātŗu, čūsku dz, kad bite iedzeļ, vai arī lapsene, tad dzē̦lumu apsmērē ar pīpes sviedriem Etn. IV, 116.

Avots: ME I, 548

‡ *dze̦mums, in der Verbind. dze̦muma stunda, die Geburtsstunde Salis n. FBR. XV, 63, 70.

Avots: EH I, 355

dzê̦rums,

1) das Getrunkene, was getrunken ist:
atstāsim kumeliņu par ē̦dumu, dzē̦rumiņu Ltd. 2164;

2) der Rausch:
izgulēt dzē̦rumu, dziedāju vienu dziedājumu vakarējā dzē̦rumā BW. 985. dzē̦ruma kaite, die Trinksucht.

Avots: ME I, 548

dze̦sms, kühl: dze̦sms rīts Kand.

Avots: ME I, 547

dze̦strums, die Kühle; Kühlung: dievs staigāja dārzā dienas dze̦strumā I Mos. 3. 4; nakts dz.

Kļūdu labojums:
3, 4 = 3, 8

Avots: ME I, 547

dzidrums, die Klarheit, Heiterkeit, das Klare, Heitere: debess dzidrums mirdzēja Purap. A. XX, 860. ceļu caur gaisa dzidrumiem Vēr. II, 234. rasas rīti man bij patīkamāki.,. sava dzidruma.,. dēļ Jauns.

Avots: ME I, 549

dzīdrums U., Heiterkeit (des Himmels), Klarheit.

Avots: ME I, 556

dziêdājums, die vollendete Handlung des Singens, das Gesungene, der Gesang: bruokastiņa, māmuliņa, par šī rīta dziedājumu! pirmais, uotrais dz., der erste, zweite Gesang.

Avots: ME I, 561

dziļums: jūŗas dziļumā BW. 33613. pāri pašam dziļumam 10495, 4 var.

Avots: EH I, 358

dziļums, die Tiefe: divu pē̦du dziļumā. zwei Fuss tief. nuo e̦ze̦ra dziļumiem iznāk liela līdaka LP. VII, 479. dziļumus rakt, grübeln Sieckeln n. U.

Avots: ME I, 550

‡ dzīms Dond., Adv., genug: nu ir dz. tev ne˙maz nav dz.

Avots: EH I, 361

‡ dzimse Salwen; der Sims (hierauf beruhend).

Avots: EH I, 358

dzimsēvele [entlehnt] "ein Simshobel" U.

Avots: ME I, 550

‡ dzimsis Bērzgale, eine dünne Holzleiste zwischen den Brettern der Oberlage. Aus d. Sims?

Avots: EH I, 358

dzimsla: dzim̃sl° "?" Schlehk n. FBR. VII, 38.

Avots: EH I, 358

dzimsla.

1) das Gewinde [?]:
dzimslas uzdzīt = skrūvei zuobus uzdzīt. vindas uzgriezt jeb iegriezt Preip. 18;

[2) dzimslas, Sehne, Knorpel:
ap kauliem dzimslas vien ir N. - Peb., Bers. Vgl. cimsla.]

Avots: ME I, 550

dzimstĩba ,* [das Geborenwerden, die relative Häufigkeit von Geburten: tagad mirstība ir lielāka kâ dzimstība. die Sterblichkeit ist jetzt grösser als die Zahl von Geburten.]

Avots: ME I, 550

dzìmtĩpašums ,* Erbeigentum.

Avots: ME I, 551

dzìmtĩpašnieks ,* der Erbherr.

Avots: ME I, 551

dzimums,

1) die Geburt:
vārna, aita, pūce, meita, tās ir viena dzimumiņa BW. 12984. viņš pēc dzimuma vācietis, cilvē̦ks latviešu dzimuma. dē̦ls bijis jau pa dzimumam bez kājām LP. VI, 779;

2) die Nachkommenschaft;
pēc gada tam nāk dzimums LP. VII, 159. vienam ķēniņam nebij ne˙kāda dzimuma VII, 185;

3) das Geschlecht:
vīriešu. sieviešu dzimums. dzimumu dzimumi. alle Geschlechter. uz dzimumu dzimumiem od. uz dzimum dzimumiem, auf alle Folgezeit. bībele ir avuots, nuo kuŗa smē̦luši dzimumu dzimumi. uodžu dzimums, Otterngezücht.

Avots: ME I, 551

dzinums,

1): auch Frauenb.; ‡

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Treibens, Jagens:
kumeliņa dzinumiņu BW. 19046. es tautieša dzinumiņu te̦k[u] ar vienu tecējumu 33643, 3.

Avots: EH I, 359

dzinums, der Trieb (einer Pflanze): sakņu atvases jeb dzinumi Latv.

Avots: ME I, 552

‡ dzirdums (nomen actionis zu dzìrst ² ?) "?" : kamē̦r nuo jums tā cietība, tas dz., daudz maz atgrìežas; seit ihr strenge Zucht übt und predigt, bekehren sich die Leute doch etwas BielU.

Avots: EH I, 359

dzirnums: auch (mit ir̃ ) Salis, PS., Wolmarshof.

Avots: EH I, 360

dzirnums: acu dzirnums, Augenstern U.; vēža dz., Krebsstein. [Vgl. dzirnavas.]

Avots: ME I, 555

ē̦rdams: auch (= ē̦rds) Lennew. n. BielU., (locker) KatrE. ḕ̦rdava ² zeme. Adv. ḕ̦rdavi ² Erlaa, frei; ungezwungen: runāja pilnā balsī, ē̦.; svārki stāv: ē̦.

Avots: EH I, 372

ē̦rdums, das Lockersein, die Lockerheit U.

Avots: ME I, 575

e̦r̃ms: Schnetz stelltes AfslPh. XL, 75 ³ nach dem Vorgang Brückners zu aksl. raměnъ "gewaltig" und germ. *ermana- "gross, ungeheuer", und Lidén IF. XL1V, 191 das von le. e̦r̂ms nicht zu trennende li. ermis "Monstrum" zum germ. *ermana- und arm. arman "Wunder". Falls aber le. e̦r̃ms ein Erbwort wäre, kännte es nur mit ģr- gesprochen werden.

Avots: EH I, 370

ẽ̦rms: auch Salisb.,

1): tas nu gan ir ẽ̦rms nuo cilvē̦ka! Strasden: brīnums, ē̦., kāds kumeliņš! BW. 2418, 3;

2): nuopirka ē̦rmu, ē̦rmu vaiņadziņu BW. 5990 var.

Avots: EH I, 373

ẽ̦rms [Trik., Salis, ḕ̦rms ² Lis., Bers., Kreuzb.],

1) = e̦r̃ms: Sprw. ē̦rms paliek ē̦rms, kauču ze̦lta drēbes nē̦sājis. un kādus ē̦rmus tu vēl nedzirdēsi MWM. X, 568;

2) Adj., wunderlich, merkwürdig [?]:
ē̦rma [kann der gen. s. zu ē̦rms 1 sein, worūber der dafür in den Varianten gegebene gen. pl. ē̦rmu pricht] līgaviņa BW. 22580, 4.

Avots: ME I, 576

gadĩjums, die Begebenheit, der Fall, der Zufall: tādā gadījumā, in einem solchen Falle.

Avots: ME I, 581

gaidāms, Part. Praes von gaidīt,

1) was zu erwarten ist, bevorstehend:
izglābt nuo gaidāmās nāves. guovs vēl gaidāma, die Kuh hat noch nicht geworfen;

2) gaidāma istaba, die Zukünftige, die Braut:
nu nāk tava gaidāmā BW. 18481.

Avots: ME I, 582, 583

gaidĩjums, die Erwartung, das vollendete Warten: vienam būšu, ne visiem par tuo lielu gaidījumu (Var.: gaidīšanu) BW. 1946.

Avots: ME I, 583

‡ gaidums, = gaidĩjums; das Resultat des Wariens, das Erwartete. gaidi, bāleliņ! nu nāks tavs gaidumiņš BW. 18481, 2 var.

Avots: EH I, 376