Paplašinātā meklēšana

‡ àizaukuôt, eilig fortlaufen: puika aizaukuoja Lubn.

Avots: EH I, 6

‡ àizbe̦kuôt,

1) Pilze sammelnd fortgehen, bis zu einem gewissen Punkt hingehen:
a. līdz viņai meža malai Bauske. viņš man aizbe̦kuojis priekšā C.;

2) eilig fortgehen, fortlaufen:
bē̦rns nez kur aizbe̦kuojis Lubn.

Avots: EH I, 8

aizblankuôt, tr., mit Brettern (blankas) beschlagen, verschalen: cietumu Baltp.

Avots: ME I, 19

‡ àizkùokuôt, mit einem Knüttel hin-, wegtreiben Lemsal, Siuxt.

Avots: EH I, 34

àizkukuôt, àizkùkuôt,

1) von dem bösen, vor dem Essen gehörten Kuckuckgeschrei:
lai nuo rīta ieē̦duot putna kumuosu, ka dze̦guze neaizkūkuo Etn. I, 114;

2) von dem prophezeihenden Geschrei des Kuckucks, schreiend prophezeien, voraussagen:
aizkūkuo, dze̦guzīt, cik man ilgi jādzīvuo BW. 10074,2. Refl. -tiês, zu schreien anfangen: silā dze̦guze aizkukuojās Dok. A.

Avots: ME I, 34

‡ àizkūkuôt kùo Ar., schreiend ein Unglück über jem. heraufbeschwören (Subjekt dazu ist der Kuckuck): dze̦guze būs tev prātu aizkūkuojusi Azand. 82. ja rītuos neē̦dušu aizkūkuo dze̦guze, tai vasarā šāds cilvē̦ks it kâ kalst... bet ja šādā gadījumā kabatā ir kāda druska maizes..., aizkūkuošana tad var nākt pat par labu Fil. Mat. 170.

Avots: EH I, 34

àizlìkuôt, in nicht gerader Richtung, einen Bogen machend gehen: vecis aizlīkuoja Ješkam priekšā Dok. A. 24.

Avots: ME I, 37

àizmaskuôt, ‡ Refl. -tiês, sich maskieren.

Avots: EH I, 38

àizmaskuôt, tr., maskieren, verbergen: muižnieki ir aizmaskuojuši valdībai lietu patiesuo stāvuokli Stari II, 225.

Avots: ME I, 38

àizrikuôt, intr., weg-, hineilen: zaķis aizrikuoja riku rikām uz mežu JKaln.

Avots: ME I, 46

àizrìkuôt: šuos aizrīkuo gulēt Pas. IX, 513.

Avots: EH I, 46

àizrìkuôt, tr., aufbieten, hinschicken: pēc pusdienas viņš aizrīkuoja puišus pie darba, uz pļavu C.

Avots: ME I, 47

‡ àiztrakuôt, tollend hin-, weglaufen: zirgs aiztrakuoja uz mežu.

Avots: EH I, 58

‡ àiztul˜kuôt lĩdz, übersétzen (perfektiv) bis: a. romānu līdz pusei.

Avots: EH I, 59

àizvâkuôt, tr., den Deckel auflegen, zumachen: bites me̦du aizvākuo, verkitten Etn. III, 145. bites aizvākuo pe̦rus Wid.

Avots: ME I, 59

àizvaskuôt, mit Wachs beziehen, bedecken: bites šūnas aizvaskuojušas.

Avots: ME I, 58

akuota (unter akuõts I): auch BW.28114,3,

Avots: EH I, 66

akuõtaîns, -ņš, akuõtuôts,

1) hachelig, stachelig:
akuotainās labības vārpas Konv. ² 1391;

2) mit Glanzhaar versehen:
zaķu ādas ir akuotainas Wid.

Avots: ME I, 65

akuõtainis, der Stachelige, Hachelige: kā viņa labība auga, divkanšu miezīši, akuotainīši Lautb.

Avots: ME I, 65

akuotãjs, hachelig, stachelig, glänzend schön: akuotāja vilnainīte BW. 28535; cf. akuots 3.

Avots: ME I, 65

‡ akuote Appricken n. BielU., = akuõts I 1: ai, rudzīti ruogainīti, tava dārga akuote! BW. 27908 var.

Avots: EH I, 66

akuõtniẽks, der Pfifficus, Klügling: viņš blēdis, liels akuotnieks. - U. und Etn. II, 113 dafür akutnieks.

Avots: ME I, 65

‡ II akuotnieks, ein Akkordarbeiter Salis.

Avots: EH I, 67

I akuõts,

3) : cik tai (= ce̦purei) skaists akuots Janš. Bandavā II, 251. BW. 17127 Zu verbessern in BW. 17126. Zu akuõts s. auch Wood Post-consonantal w 44, Walde Wrtb. ³ 11 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 32.

Avots: EH I, 67

I akuõts, akuôts, auch akuota Ar. 1670, Demin. -iņš, -ņa (zu li. akúotas, apr. ackons "Granne");

1) die Achel, Granne:
miežiem ir akuoti, auzām skaras; ai, rudzīti, ruogainīti, tavu dārgu akuotiņu BW. 27908;

2) der Hachelige, Stachelige, Epitheton der Gerste im Volksliede:
miezīšam, akuotam, saule klāja paladziņu Ltd. 4239;

3) das schöne Äussere, das Glanzhaar gewisser Tiere:
lapsai labs akuots (spalva). par akuotu nuosauc tuo spilgtumu, kas mirdz dažu zvē̦ru, piemē̦ram lapsas, spalvu galiņuos Konv. ¹ ģērbies, mans kumeliņ, akuotiņu spalviņā BW. 17127;

4) der Witz:
tam ir akuots, der hat Witz. vienam akuots mēlē, uotram kauluos A. VIII, 1, 143, der eine hat eine scharfe Zunge, der andere hat körperliche Kraft;

5) = grauds: ņemt uz akuota, auf Korn nehmen;
uz akuota = uz mata, aufs Haar (Sissegal);

6) uz labu akuotu ("auf gutes Glück")
luodi likt (= šaut), Jägerausdruck in Schwitten. [Vgl. auch aksts und Walde Wrtb. ² unter acus, Trautmann Apr. Spr. 298, Zupitza GG. 129, Feist Wrtb ^2. unter ahana und ahs und Fick Wrtb. III ^4, 7 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65, 66

II akuots, Accord, ein durch Anlehnung an akuõts I umgeformtes Lehnwort: strādāt uz akuotu; darbu atduot uz akuotu, die Arbeit en gros übernehmen, übergeben.

Avots: ME I, 66

‡ apbiskuôt Buschh., verzaubern, behexen: a. luopus.

Avots: EH I, 74

‡ apcũkuôt, beschimpfen; beschmutzen Ahs.: a. citus cilvē̦kus. Refl. -tiês, sich besudeln.

Avots: EH I, 76

apgrè̦kuôtiês, sich versündigen: cilvē̦ks var maldīties un apgrē̦kuoties Kaudz. M.

Avots: ME I, 88

‡ apjuôkuôt,

1) = pìejuõkuôt Siuxt;

2) "verpfuschen":
drēbnieks drēbes apjuokuojis Golg. galva (cē̦rpuot) apjuokuota ebenda.

Avots: EH I, 88

‡ apkukuôt, = àizkukuôt 1: šuorīt mani dze̦guze apkukuoja Rutzau.

Avots: EH I, 95

‡ apkūkuôt = ‡ apkukuôt: nelaimīgais bij apkūkuots (vom Kuckuck) L. Av. 1833, S. 126.

Avots: EH I, 95

aplaĩskuôtiês, faul werden, sich auf die faule Bank legen: es šeitan negribu aplaiskuoties Lautb.

Avots: ME I, 99

‡ aplinkuôts cilvē̦ks L. Av. "einer, dem Beachtung geschenkt wird".

Avots: EH I, 98

aplũkuôt ‡ Refl. -tiês,

1) sich umsehen:
lai iet pasaulē a. Pet. Av. IV, 154. a. aplzart;

2) (für sich) besehen, besichtigen:
brauca sievas a. ‡ Subst. aplũkuõjums, der Besuch, die Visite Schwanb. n. BielU.

Avots: EH I, 99

aplũkuôt, -ât, tr., besehen, besichtigen, betrachten: zirgus, vietu, līgavu. eima, brāļi, aplūkuot, kuo dar mūsu malējiņa BW. 13646, 28. ar ruociņu aplūkuoju savu rīta malumiņu; mūža galu nevarēju ar ruociņu aplūkuot 7944; nāca par gadiņu savu bē̦rnu aplūkuot, "besuchen" BW. 32935. aplūkuotājs, f. -ãja, der Beobachter; aplūkuošana (slimnieku, rekrūšu), Besichtigung.

Kļūdu labojums:
kuo dar = kuo dar[a]

Avots: ME I, 103

‡ apniẽkuôt,

1) zwecklos vernichten, unnötig beschädigen
Siuxt: nevar jau ļaut mežu a.;

2) verleumden:
nesāciet viņu ve̦cuma galā a˙! Janš. Bandavā I, 81.

Avots: EH I, 103, 104

‡ applaûkuôt,

1) = ‡ applaûkât C., Lemburg Salis:

2) sich unwillkürlich (beim Flachsschwingen) mit Flachsiasern bedecken
C., Wolmarshof: kulstītājs pa˙visam applaukuojis;

3) sich mit Schinn bedecken
Bauske: applaukuojusi seja.

Avots: EH I, 105

appuškuôt, ‡ Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau u. a., sich ausschmücken.

Avots: EH I, 107

aprìkuôt: a. puišus pie darba Ewers, den Knechten ihre Arbeit anweisen.

Avots: EH I, 109

aprìkuôt, bestellen, beschirren Mag. IV, 2, 107: ļaudis, darbiniekus.

Avots: ME I, 116

apsàimniẽkuôt, bewirtschaften: 40 pūravietas tĩrumu A. XXI, 2.

Avots: ME I, 117

‡ apšàlkuôt, vom Gebrause erschallen machen: viļņu apšalkuotās piekrastes A. Grīns Septiņi un viens 33.

Avots: EH I, 119

apsliekuôt, apsliẽnêt, begeifern: kas tad tuo gaļu ēdīs, kuo tu apsliekuojis Sessw., C.

Avots: ME I, 123

apsliñkuôt (Spr.), gew. apsliñkuôtiês, sich der Faulheit hingeben.

Avots: ME I, 123

‡ apsmakuôtiês Jürg., Salis, euphemistisch für apbezdêtiês.

Avots: EH I, 115

aptàukuôt [li. aptaukùoti], tr., mit Fett beschmieren, bestreichen Dr. Refl. -tiês, sich verfetten. sirds aptàukuôšanâs, Herzverfettung.

Avots: ME I, 130

aptrakuôt, verblüffen, scheu machen L., St.; toll wild machen (Pferde, Kinder) U., A. X, 1, 528, Erlaa, Bers., Lub.

Avots: ME I, 131

apvâkuôt, tr., mit einem Deckel (vâks) versehen, bedecken, deckeln: apvākuots šķīvis LP. V, 279.

Avots: ME I, 134

apvaskuôt, tr., mit Wachs bestreichen.

Avots: ME I, 134

asakuôts (unter asakatns): auch AP.

Avots: EH I, 130

[ataũkuôtiês Ruj., zur Antwort entgegenschreien: es aukuoju, bet neviens neataukuojās.]

Avots: ME I, 149

[atjaukuôtiês Kalz., sich wieder aufheitern (vom Wetter)].

Avots: ME I, 162

atjuõkuôt, Refl. -tiês: palikt nuopietnai, vai kaut kâ a. Janš. Līgava II, 235.

Avots: EH I, 145

atjuõkuôt, intr., scherzend antworten: viņi smaidīja, dažreiz pat atjuokuoja Stari II, 500. Refl. -tiês, scherzend antworten, ausweichen: viņš lūkuoja atjuokuoties. viņa bezbēdīgi atjuokuojas Up.

Avots: ME I, 163

‡ atķe̦kuôtiês, sich wehren, mit der Obermacht kampfen: viņš gribēja viens pats a. trijiem pretim Frauenb.

Avots: EH I, 151

‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.

Avots: EH I, 151

‡ II atkūkuôt, langsam herkommen: atkūkuo... skursteni apskatīt Ezeriņš Leijerk. II, 145.

Avots: EH I, 151

‡ I atkūkuôt(iẽs), seinerseits (ant wortend) schreien (vom Kuckuck): kūkuo, manu dze̦guzīti! es pretī atkūkuošu VL. sāka kūkuot, bet ni˙kas neatkūkuojās (pretī) Pas. IX, 266.

Avots: EH I, 151

‡ atlũkuôtiês,

1) zur Genüge hinschauen auf:
viņa nevar tanī a. vien Janš. Līgava II, 245;

2) zurückschauen
Bauske u. a.: a. atpakaļ.

Avots: EH I, 154

atpukuôtiês, ausschmollen, zur Genüge zornig sein Sonnaxt.

Avots: EH I, 159

‡ atrikuôt Golg., = veicīgi atklibuôt.

Avots: EH I, 162

atrĩkuôt, tr., wegräumen, hinbefördern, hinbestellen: lieciniece tika atrīkuota liecinieku istabā A. XXI, 756.

Avots: ME I, 186

atspè̦kuôt, ‡

3) (einen Angriff) zurückweisen
Segew. ‡ Refl. -tiês, wieder zu Kräften kommen Segew., an Kräften zunehmen: gulē̦dams cilvē̦ks atspē̦kuojas Ahs.

Avots: EH I, 169

atspè̦kuôt, tr.,

1) entkräften, der Kraft
(spè̦ks) berauben: pūķi ve̦lnam palīdzuot milzus atspē̦kuot Etn. I, 108; nuolādējums atspē̦kuots JK. V, 145;

2) die Beseikraft nehmen, widerlegen:
tie nevar atspē̦kuot ģeoloģijas liecību Pūrs III, 79. neatspè̦kuojams, unwiderleglich RKr. VII, 71. atspè̦kuojums, die Widerlegung: ieruņu atspē̦kuojums Vēr. II, 334.

Avots: ME I, 195

‡ attàukuôt entfetten: a. vilnu, Refl. -tiês, sich entfetten.

Avots: EH I, 175

attulkuôt, übersetzen: a. ārzemju grāmatas Burtnieks 1934, S. 562.

Avots: EH I, 177

‡ atvâkuôt Golg., = uzvâkuôt 2: atvākuo vāciņu Pas. VII, 478.

Avots: EH I, 179

‡ atvaskuôt šūnas Bauske, Honigwaben von der Wachsdecke befreien.

Avots: EH I, 178

aũkuôt,

2): auch M. 5.

Avots: EH I, 186

aũkuôt M., Ar., intr.,

1) stürmen, brausen:
[vējš aukuoja ap stūri Bers.;

2) rufen, schreien
Ruj.]

Avots: ME I, 223

auļe̦kuôt, intr., galoppieren: patruļa auļe̦kuoja B. Vēstn.

Avots: ME I, 224

bakuôt Ahs., impfen: baku bakuošana, das Impfen SDP. VIII, 67.

Avots: ME I, 253

bankuoks Spr., = pankuoks. Pfannkuchen.

Avots: ME I, 263

be̦kuôt, Pilze lesen: ne˙viens neies be̦kuot, kur be̦ku nav. ej tu be̦kuot (gehe zum Kuckuck) ar visu savu policiju A. XXI,

Avots: ME I, 278

be̦kuôtājs, jem., der Pilze sucht, liest: to jums saku, be̦kuotāji: rītuos ilgi negulat BW. 2841.

Kļūdu labojums:
negulat = neguļat

Avots: ME I, 278

bezakuõtu mieži hachellose Gerste * Konv. ¹ 157.

Kļūdu labojums:
mieži, hachellose Gerste = auzas, hachelloser Hafer

Avots: ME I, 282

biskuôt, zaubern Buschh.

Avots: ME I, 300

[blaĩskuôt Wandsen "quetschen": uogu, rāceni; zur Bed. vgl. blaizīt.]

Avots: ME I, 308

‡ bļitkuôt Ziepelhof, bļitkat Salis, mit einer bļitka angeln, fischen.

Avots: EH I, 233

‡ brañčukuôtiês Frauenb., zanken, streiten.

Avots: EH I, 237

‡ bukuôt

1) "fallen (in der Kindersprache)"
Skaista;

2) bocken, eigensinnig sein
Salis.

Avots: EH I, 250

‡ bulstakuôt Nautrēni, mit einem bulstaks ins Wasser schlagen.

Avots: EH I, 251

[čakuôtiês Bers., gaukeln, Faxen machen].

Avots: ME I, 402

čaukuoties, liebäugeln, im Geheimen eine Liebschaft haben Freiziņ.

Avots: ME I, 406

‡ ceĩkuôt NB., langsam gehen: ja ceikuosi, līdz vakaram nenuoiesi!

Avots: EH I, 262

ce̦kuôtiês: auch ("streiten") N.-Schwanb., ("sich raufen") Ruj., Salisb.

Avots: EH I, 263

ce̦kuôtiês, [streiten, Händel haben Doblen]: vai nu prāts ve̦cākajam ce̦kuoties pretī Alm.; [tollen, ausgelassen sein Lindenhof; ringen Gramsden; sich raufen Morizberg: gaiļi ce̦kuojas Roop, Arrasch].

Avots: ME I, 368

‡ ce̦ñkuôtiês Frauenb., zanken (hierauf beruhend), streiten: kamdēļ vajaga c.? labāki guodīgi sadzīvuot!

Avots: EH I, 265

čiekuôt, (ein Huhn) treten: gailis čiekuo vistu Bers. Refl. -tiês, rasen, sich balgen.

Avots: ME I, 417

II cīkuot,

1) wanken
L., St. [= li. kinkúoti "кивать головою"; vgl. auch cīku 2];

2) umhergehen
Elw.

Avots: ME I, 391

I cĩkuot [Bl.], klägliche, unengenehme Töne auf der Violine od. sonst wie hervorbringen U.

Avots: ME I, 391

III cīkuot: auch Für.

Avots: EH I, 276

III cīkuot, wimmeln Bergm. n. U.; [nach Bezzenberger BB. XXVII, 168 zu cīku "truppweise" u. a.].

Avots: ME I, 391

‡ čĩkuôt Frauenb., saumselig arbeiten.

Avots: EH I, 292

čiñkuôtiês [Wandsen], -âtiês, -ājuos, Sassm., feilschen, mit Bitten, Fragen jem. quälen, bestürmen, sich aufdrängen: kuo tu te tik ilgi pa velti činkuojies.

Avots: ME I, 413

cũkuôtiês,

1) schweinigel:
kuo tu duomā, šitā ar cilvē̦kiem cūkuodamies Upīte, Medn. laiki, 39;

2) sich besudeln.

Avots: ME I, 399

‡ dalkuôtiês Ringmundshof, = ‡ dalkatuôtiês.

Avots: EH I, 305

dankuôtiês, die Kur machen, sich beliebt zu machen suchen: divi jauni tē̦va dē̦li pret manim dankuojās [Var.: luocījās] BW. 15029, 1 [aus Blieden. Wohl (urspr.: sich beugen) zu dancis III; vgl. de̦nkuôtiês].

Avots: ME I, 438

de̦ñkuôtiês, ‡

2) sich bedanken
NB.

Avots: EH I, 316

de̦ñkuoties [Turlau], = dankuoties, [sich beugen und bitten]: kuo gar mani de̦nkuojies? BW. 10071, 3 [aus Dond. - Wohl kurisch; vgl. dankuoties und diekuoties].

Avots: ME I, 455

II diẽkuôtiês: sich dankend verneigen BielU.

Avots: EH I, 327

[II diẽkuôtiês Nigr., danken; zugrunde liegt li. dėkà "Dank" in žem. Aussprache mit ie aus ė.]

Avots: ME I, 481

‡ dīkuôt Warkl. "faulenzen"; vgl. dīkuoties:

Avots: EH I, 326

dīkuoties in herrschaftlicher Arbeit müssig stehen L.; [vgl. li. dykúoti "быть праздным"].

Avots: ME I, 478

‡ draskuôtiês Dunika, = draskâtiês.

Avots: EH I, 330

drikuôtiês, auch driķâties, driķêtiês, driķuôtiês, die Kur, den Hof machen, sich beliebt machen, sich anschmeicheln [?]: kuo tu, driķi, driķājies ap manām māsiņām BW. 11954. Vgl. grikāties, kriķuoties.

Avots: ME I, 499

[driskuôtiês "sich zanken" Gr. - Autz.]

Avots: ME I, 500

dũkuôt,

1) auf dem Dudelsack blasen, spielen
Konv. ² 714;

[2) wie ein Uhu schreien
Wid.]. dũkuotājs. der Dudelsackbläser: tur netrūka ne stabulnieku, ne dūkuotāju Lib.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) Konv. ² 714.

Avots: ME I, 526

‡ dūkuôtiês "?": tie varējuši d. kâ bites ap savu mātīti Mekons Debess vaļā (1873) 21 .

Avots: EH I, 347

dukuôts, mit guten Fäusten versehen: dukuots tēviņš Gr. - Sess.

Avots: ME I, 512

‡ dvakuôt, stinken PV.

Avots: EH I, 351

èlkuôtiês,

1) unnützes Zeug sprechen, schwatzen:
e̦lkuojas un pļāpā kâ e̦lks. kuo nu tādu e̦lkuošanuos lai ievē̦ruo;

2) sich schmücken, putzen, auch oft in den Spiegel sehen
Wenden.

Avots: ME I, 568

e̦rskuôtiês: auch Brucken.

Avots: EH I, 370

ēškuôt,

1) oft essen;

2) hin und wieder ein wenig essen, naschen:
ē̦škuo uogas lasuot, zirņus luobuot Grünw.

Avots: ME I, 578

gaŗlaĩkuôt, ‡

2) sien langweilen
Deglavs Rīga, II, 1, S. 346.

Avots: EH I, 386

gaŗlaĩkuôt ,* langweilen Karls. Refl. - tiês, sich langweilen: sliņķis vienmē̦r gaŗlaikuojas.

Avots: ME I, 607

grè̦kuôt, sündigen : kas gul, tas negrē̦kuo. Refl. -tiês, sich versündigen : es svētdien grē̦kuojuos BW. 6842.

Avots: ME I, 652

‡ ìečarkuôtiês, sich betrinken: viņš jau nav iečarkuojies R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 104.

Avots: EH I, 507

iejuõkuôtiês: Cieba tad iejuokuojās, ka viņa arī gribē̦tu tapt ... Janš. Līgava 1, 503.

Avots: EH I, 517

ìejuõkuôtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) anfangen zu scherzen.

Avots: ME II, 23

‡ ìekùokuôt;

1) mit einem Stock verprügeln
Dunika: tādu vajadzē̦tu labi ie., gan tad strādātu;

2) prügelnd einflössen:
ne mazums lazdu būs salauzts uz viņu mugurām, līdz tiem tādu sne̦llumu iekuokuoja Janš. Līgava I, 340.

Avots: EH I, 524

ìekukuôt, s. iekūkuot.

Avots: ME II, 32

I ìekùkuôt, auch ìekukuôt, intr., anfangen wie ein Kuckuck zu schreien: cikreiz dze̦guze pavasarī iekukuojuot... LP. VII, 413. Refl. - tiês, ein Geschrei von sich geben (vom Kuckuck): dze̦guze iekukuojās LP. III, 5.

Avots: ME II, 33

II ìekūkuôt, hinein -, hereinwatscheln: liela, gaŗa dē̦lu māte iekūkuoja istabā BW. 25304.

Avots: ME II, 33

ìelaikuôt, einlassen (beim Zuschneiden) Karls.

Avots: ME II, 36

ìelaĩskuôtiês, ins Faulenzen geraten: kas ielaiskuojies, tam grūti pie darba ķerties.

Avots: ME II, 36

ìelũkuôt, tr.,

1) auf jem., die Augen werfen:
Ansis ielūkuojis sava kunga atraitni LP. VII, 174. kalējs un skruoderis abi divi ielūkuojuši vienu līgavu LP. VI, 351;

2) sich anschicken, versuchen:
kad zirgi bij sajūgti, tad ielūkuoja braukt Kaudz. M. Refl. - tiês,

1) hineinblicken, hineinschauen:
viņš ielūkuojās dārzā MWM. IX, 372. kas spējis ielūkuoties tik dziļi dvēselē man? Vēr. II, 964;

2) die Aufgabe auf jem. werfen, erwählen:
ķēniņa meita ielūkuojusēs muļķīti LP. III, 32.

Avots: ME II, 41

ìemãjuôt: manā kumeļā iemājuojis (hat Wohnsitz genommen) pats liktenis Ezeriņš Leijerk. I, 123.

Avots: EH I, 529

ìpīkuôtiês U., = iepiktuôtiês.

Avots: ME II, 51

ìerīkuôt, tr., einrichten: visu viņš ierīkuoja jauki. Refl. - tiês, sich einrichten: ubadze ierīkuojās aizkrāsnē pārgulēt pa nakti. tagad e̦sam ierīkuojušies MWM. VI, 663. Subst. ìerikuõjums, die Einrichtung: istabas ierīkuojums.

Avots: ME II, 58

ìesliñkuôtiês, träge, faul werden Spr.

Avots: ME II, 67

[ìespē̦kuôtiês,

1) zu Kräften kommen, erstarken:
slimība viņu bija nuovājinājusi, bet tagad viņš atkal iespē̦kuojies C.;

2) seine Kräfte zusammennehmen:
iespē̦kuojies, lai vari padarīt darbu! C.;

3) wirtschaftlich erstarken:
saimnieks bija jau gan˙drīz izputējis, bet iespē̦kuojās un dzīvuo Janš.]

Avots: ME II, 69

iesvēkuôt, einharzen Karls.

Avots: ME II, 75

ìetĩkuôt, ìetĩkât, nach etw. verlangen, begehren Spr.

Avots: ME II, 82

ìetrakuôt, in Wut bringen, feurig, wild machen: ietrakuoti zirgi Vēr. II, 1369. Refl. - tiês, wütend, albern, ausgelassen werden: bē̦rni ietrakuojušies, nevar vairs rimt.

Avots: ME II, 83

ìetul˜kuôt, tr., hineindolmetschen, hineinschwatzen: ar tulkiem ietulkuoja mani jaunu tautiņās BW. 22885.

Avots: ME II, 84

[ìevaskuôt, mit Wachs bestreichen od. einreiben: diegu, grīdu Lis. u. a.]

Avots: ME II, 86

ìezãrkuôt, tr., einsargen: līķi, miruoni. iezārkuotuo miruoni vasaru nuoliek pagrabā Etn. IV, 172.

Avots: ME II, 91

‡ irkuôts, mit irkas 2 versehen: irkuotie kre̦kli Rutzau n. Fil. mat. 129.

Avots: EH I, 431

irskuôtiês, sich lustig machen: viņi sāka par mani irskuoties A. XVII, 709.

Avots: ME I, 710

‡ izce̦ñkuôtiês Frauenb., sich auszanken.

Avots: EH I, 437

izcũkuôt (unter izcũkât ), ‡ Refl. -tiês,

1) zur Genüge foppen, verhunzen;

2) vai es lai ļauju sevi i.? Deglavs Rīga II 1, 21, soll ich mich verhunzen (ausnarrieren) lassen?

Avots: EH I, 438

izdankuotiês, vergeblich zu berenden suchen [?]: izdankuojuos kâ nekâ gar viņu, bet kâ nenāca, tâ nenāca man līdz Naud.

Avots: ME I, 725

[izdruskuot U. (unter druskât), zerkrümeln.]

Avots: ME I, 729

izgrè̦kuôtiês, viel, lange Zeit sündigen, den Weg der Sünde gehen: vai duomā, ka viņa izgrē̦kuojusies debesīs tiks LP. VI, 1007.

Avots: ME I, 740

izjuõkuôt, tr., aus -, durchnarren, foppen, vexieren: nuoduomāja muļķīti izjuokuot LP. V, 367. Refl. - tiês, Narrheiten, Possen treiben, scherzen, tändeln: vēl dažādi izjuokuojušies un izdziedājušies, brauca ar nuocirstiem kuociņiem uz mājām BW. I, 187. Subst. izjuokuojums, das Auslachen, Foppen: saimnieks sāka dusmuoties uz Jupi par tādu izjuokuojumu LP. VII, 831.

Avots: ME I, 746

[izkaukuôt, tr., auswehen: vējš rudzus izkaukuojis U.]

Avots: ME I, 749

izķe̦kuôtiês: tā vairs nav ne˙kāda uzciršanās, ... tā ir vienkārša izķe̦kuošanās Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 52.

Avots: EH I, 460

izķe̦kuôtiês, zur Genüge Narrenpossen treiben, scherzen, charmieren: labi izrunāties, izsmieties, izķe̦kuoties MWM. VIII, 495, Smilt., Lub.

Avots: ME I, 759

‡ izkuôkuôt ² Dunika, mit einem Stock hinaustreiben oder durchprügeln.

Avots: EH I, 460

izkukuôt,

2): schreiend vertreiben (vom Kuckuck):
kad dze̦guze mājas kuokuos vai dārzā kukuo, tad tā izkukuo kādu nuo vietas, tad saimniekam būs jāiet Ahs. ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang erfolglos zu jem. sprechen: i. kam apkārt ilgu laiku. izkula (unter izkuls): auch Warkl. n. FBR. XI, 121, Preiļi in Lettg., auch Plur. izkulas Lettg.

Avots: EH I, 459

izkukuôt (li. iškukúoti), s. izkūkuot.

Avots: ME I, 756

izkùkuôt,

1): dem Kuckucksschrei ähnliche Laute erzeugen:
viņš ... ar rīkli un mēli ... izkūkuojuot kâ dze̦guze A. Brigadere Dievs, daba, darbs 132. Refl. -tiês, ‡

2) längere Zeit quienen, vergebens (sitzend) warten
Jürg.: es izkūkuojuos tur divas stundas, bet ne˙viena nesagaidīju.

Avots: EH I, 459

izkùkuôt (li. iškūkúoti), izkukuôt,

1) schreiend verkünden:
izkūkuo dze̦guzīte, cik man gadu jādzīvuo BW. 10074;

2) prātu od. uomu izkūkuot, den Verstand verlieren, unsinnig werden
Poruk;

3) verrufen, (nach dem lett. Wahn) das Gedeihen benehmen.
Refl. - tiês, eine längere Zeit, zur Genüge schreien (vom Kuckuck): es ļāvu viņām (dze̦guzēm) izkukuoties Stari II, 484.

Avots: ME I, 757

‡ izkurkuôt, molmicht werden wie Rüben Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "molmicht").

Avots: EH I, 459

izlìkuôt, intr. hinaus-, herausgehen viņš izlīkuoja ārā Dok. A.

Kļūdu labojums:
intr. hinaus-, herausgehen = izlīkât BW. 23516, intr., gebückt hinausgehen

Avots: ME I, 765

izlũkuôt (unter izlũkât ), Refl. -tiês, ‡

2) = izmēģinâtiês: izlūkuojuos ilgu laiku, bet nevarēju duris atslēgt Jürg.

Avots: EH I, 464

izmalkuôt, aus dem groben Holz aushauen Bielenstein L. Spr. I, 393.

Avots: ME I, 768

izmaũkuôtiês, unzüchtig leben: par kuo viņš izbaŗuojies un izmaukuojies.

Avots: ME I, 769

izniẽkuôt,

1): savu guodu var viegli ... i. Janš. Apskats 1902, S. 19.

Avots: EH I, 469

izniẽkuôt, tr.,

1) verschmaddern, vertun, verschleudern:
vecis izniekuo tikai tabaku A. XI, 478. jūs ar˙vienu rājāties, ka savu peļņu izniekuoju LP. IV, 86. viņš naudu vien izniekuojis LP. VI, 852;

2) zum besten haen, anführen:
kâ tu mani izniekuoji LP. IV, 134. Refl. - tiês, nach Herzenslust Allotrien treiben, tändeln: jaunekļi izniekuojās šâ, tâ MWM. VIII, 922.

Avots: ME I, 777

‡ iznīkuôtiês, eine Zeitlang kümmerlich dahinleben (?): deviņus gadus te svešumā iznīkuojušies un izmuocījušies Dünsb. Vecie grieķi II, 78.

Avots: EH I, 469

‡ izpasakuôtiês, zur Genüge plaudern, sich recht ausplaudern Seyershof: mēs izpasakuojāmies par visādām lietām. Vgl. li. išsipãsakoti.

Avots: EH I, 470

‡ izpļaukuôt, = izplaũkât: ieskatāt sevi par izpļaukuotu! Deglavs Rīga II, 1, 166.

Avots: EH I, 473

izpukuôtiês, lange Zeit Groll hegen, zornig, böse sein, ausschmollen: tē̦vs izpukuojās par bē̦rnu nerātnībām.

Avots: ME I, 786

izrìkuôt, tr.,

1) ausrichten, veranstalten:
kāzas, krustības. spēcīgi vīri izrīkuoja cīniņus LP. VII, 402. kungi izrīkuojuši lielas medības Etn. III, 142;

2) anstellen, anordnen, bestellen, schicken:
puišus pie darba Neik. viņš izrīkuojis katru uz savu pusi LP. VII, 859. viņš izrīkuoja darbus Latv.;

3) aus -, wegräumen:
tas pie laika savas mantas izrīkuojis LP. VII, 833;

4) ausstatten, versehen:
ar elektriskiem organiem izrīkuotas zivis Konv. ² 812. Subst. izrìkuõjums, die Veranstaltung, Ausrichtung: iziet uz kādu atklātu izrīkuojumu Asp.; izrìkuôtãjs, der Ausrichter: balles izrīkuotājs LP. VII, 621.

Kļūdu labojums:
spēcīgi = spēcīgie

Avots: ME I, 792

izsàimniẽkuôt, tr.,

1) verwirtschaften:
ar tādu saimnieci var vienā pašā gadā mājas izsaimniekuot LP. I, 188;

2) tüchtig wirtschaften, die Wirtschaft führen:
par mani labāk jums ne˙viens neizsaimniekuos A. XXI, 4.

Avots: ME I, 794

izse̦kuôt, nachfolgen, irgendwo hindurchfolgen: izse̦kuot tām vijīgām te̦kām Valters Florence 11. izse̦kuot šī iespaida dažādām pusēm Valters Florence 39.

Avots: ME I, 796

izsliñkuôtiês, sich auf die faulu Bank legen, gehörig faulenzen: pie saviem ve̦cākiem viņa diezgan izslinkuojusies Purap.

Avots: ME I, 800

izspè̦kuôtiês, heftig ringen, kämpfen, die Kräfte messen: tiem vajadzēja sadurties un izspē̦kuoties Kronw. man jāeimuot pasaulē izspē̦kuoties LP. VI, 517.

Avots: ME I, 802

izspuôkuôt, ‡ Refl. -tiês (mit uõ ) Dunika, Frauenb., sich sonderbar (gespensterhaft) vermummen, ausstaffieren.

Avots: EH I, 483

izspuôkuôt, tr., verhunzen, verunstalten: tu tâ izspuokuots MWM. X, 353.

Avots: ME I, 804

‡ izšpuõkuôt Dunika, geschmacklos ausschmücken: brūtes vedējs izšpuokuojis savu zirgu. Refl. -tiês, sich sonderbar, geschmacklos ankleiden, ausputzen Dunika: re, kâ tā izšpuokuojusēs!

Avots: EH I, 487

‡ izsūkuôt (?), = izsùkt 2: izsūkuota zeme Klefelda Padoms 1789, S. 61.

Avots: EH I, 484

‡ iztàukuôt "ausölen" Heniņ.

Avots: EH I, 488

‡ iztīkuôt "ablauren" Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês (ME. I, 819): visu priekšpusdienu meitene iztīkuojās piekļūt putniem tuvāk Brigadere Skarbos vējos 13.

Avots: EH I, 490

iztĩkuôtiês, zur Genüge lauern, auf etw. seinen Sinn richten: iztīkuojās, izgruozījās, bet kâ ne+kā, tâ ne˙kā: nedrīkst iet pie staļļa JK. V, 59. sulainis iztīkuojas ilgu laiku, - ne˙kâ pietapt dē̦lam LP. IV, 87.

Avots: ME I, 819

iztrakuôt: (tr.) viņuos sakrājās milzums neiztrakuota spē̦ka Virza Straumēni 321.

Avots: EH I, 490

iztrakuôt, intr., austoben, ausstürmen: vē̦tras iztrakuojušas Rainis. lai rudens iztrakuo MWM. VIII, 81. Gew. refl. - tiês, sich austoben, austollen: nezvē̦ri iztrakuojas līdz gaismai un tad pazūd LP. V, 358. lai viņi iztrakuojas Dok. A.

Avots: ME I, 819

iztul˜kuôt, tr., erklären, deuten: tu manas duomas pa+visam nepareizi iztulkuojis. ārste iztulkuoja puisē̦na smiešanuos par raudāšanu Aps.

Avots: ME I, 821

iztvàikuôt,

1) tr., ausdünsten:
garaiņi, kuo zeme iztvaikuo un izgaruo;

2) intr., ausdünsten:
nuo vannas iztvaikuoja garaiņi Purap. So auch refl. - tiês: pļavās zeme nuogulējusies, tādēļ mitrums ātri iztvaikuojas Konv. ² 160. Subst. iztvàikuõjums, die Ausdünstung: visu pruojām skaluojuot, kas tur sakrājies nuo iztvaikuojuma Asp.

Avots: ME I, 822

‡ izvaîkuôt ² Birži (bei Base), = izvaîkât ² 2.

Avots: EH I, 493

‡ izvànckuôt ² Oknist, = izvanckât 1.

Avots: EH I, 493

‡ izvikuôtiês "?": tad tik labi izvikuojaties ar Lūsiņu ...! Janš. Bandavā II, 97.

Avots: EH I, 496

jaûkuôtiês ² , schön werden (vom Wetter): pēc ilgāka lietus laiks sāk jaukuoties Ahs.

Avots: ME II, 99

[jerlakuôt "birzēt; vor dem Pflügen die Mitte des Ackers feststellen (um von da aus das Pflügen zu beginnen)" Bahten, Wain.]

Avots: ME II, 110

jē̦skuôtiês, unzüchtig leben: meita jē̦skuojas pa visiem grāvmaļiem Naud.

Avots: ME II, 114

juõkuôt (li. juokúoti), juõkât, - ãju, intr., scherzen, spassen: viegli, viegli viņa skraida, tērzē, juokuo, jautri smaida RSk. II, 172. Refl. - tiês, schkerzen. Possen treiben; charmieren, schäkern: puiši juokuojas ar meitām. Subst. juõkuôtãjs, der Spassvogel, Schäkerer; juõkuôšanās, die Schäkerei.

Avots: ME II, 126

I jukuôt, = jukinât 1.

Avots: ME II, 117

II jukuôt, stossweise ziehen: zirgs jukuo U.

Avots: ME II, 117

jũkuôt, = juõkuôtiês (?): sveštautietis... sāks par tevi j. Janš. Pag. pausm. 48. ‡ Refl. -tiês, = juõkuôtiês (?): meitas sēž ar vīriešiem kuopā, tē̦rgājas, jūkuojas Dzimtene V, 35.

Avots: EH I, 569

[jũkuôt Nigr. "laut jubiileren".]

Avots: ME II, 122

‡ ķakuôtiês PV. (mit hochle. a aus e̦?), = ķe̦kuôtiês 2.

Avots: EH I, 691

kaukuôt: vējš kaũkuo Salis.

Avots: EH I, 593

kaukuôt, = kaukât.

Avots: ME II, 174

‡ ķaukuôtiês (wo?) "sich liebeln".

Avots: EH I, 691

ķe̦kuôt, Refl. -tiês,

1): gaukeln, Fastnacht laufen
Lng.;

2): ciemiņi ar lustēm ķe̦kuojās Mekons Debess vaļā (1873), S. 20;

3): nevajaga ķ. pakaļ ne savai kārtai Janš. Apsk. 1902, S. 18. tik tālu sāk ķ., ka ... greznības dēļ pašas kapājas ar... sluotām pa pliku miesu Mežv. ļ. II, 313; ‡

4) sich begatten (vom Rindvieh)
Tirs.; ‡

5) sich unflätig benehmen (an einem unpassenden Ort seine Nutdurft verrichten)
Für.: tur tie ķe̦ķuojas dārzā pie bišu struopiem; tāpēc... bites nīkst.

Avots: EH I, 694

ķe̦kuôt A. XVI, 395, MWM. VII, 813, gew. ķe̦kuôtiês,

1) = ķe̦katās iet ;

2) tändeln, scherzen, grassieren, sich necken, spielen, charmieren:
kuo gar manim ķe̦kuojies? BW. 10071. nevajaga citiem pakaļ ķe̦kuoties! Ruj., AP., Serb., Smilt., Frauenb. ;

[3) albern:
neļaušu Anlīzei ķe̦kuoties ar... apakšiņām Janš. Dzimtene ² 295. - Vgl. ce̦kuôiês].

Avots: ME II, 362

ķē̦kuôt, ‡ Refl. -tiês "?": kuo gar manim ķē̦kuojies (Var.: de̦nkuojies)? BW. 10071 var.

Avots: EH I, 698

ķē̦kuôt, intr., schaukeln, auf dem Fusse wippen St. [Zu ķē̦ku.]

Avots: ME II, 373

‡ ķe̦kuots "?": nei valkāja izrakstītu, nei gre̦znuotu, nei ķe̦kuotu Janš. Pag. pausm. 45.

Avots: EH I, 694

‡ *ķīkuôt, zu erschliessen aus izķīkuôt.

Avots: EH I, 705

ķikuots BW. 2491; 23575; 30607, = ķikuts 1.

Avots: ME II, 379

ķilkuôt, s. ķilkât.

Avots: ME II, 380

kličkuôt, intr., rülpsen, schnucken Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 226

kùokuôt U., mit Stockprügeln bestrafen: [ve̦cie visi savā laikā cilvē̦kus kuokuojuši Janš. Dzimtene IV, 99].

Avots: ME II, 343

kùot, aus kùo tad, was denn: kuot šis teica A. XXI, 567. kuot nu par tiem kar,iem raksta A. XX, 268.

Avots: ME II, 350

‡ kotka "jūŗas vanags" Salis. Aus estn. kotkas "Adler".

Avots: EH I, 639

kotnags, [kotnaks Wandsen], das Unterkinn: dažam cilvē̦kam liels kotnags pie kakla Dond.

Avots: ME II, 255

‡ kùots ² , -s Warkl. n. FBR. XI, 121, Mist, Exkremente.

Avots: EH I, 688

kre̦kuôt: tie turpināja savu ceļu kre̦kuodami (ächzend?) zem cūkas svara Veselis Netic. Toma mīlest. 132.

Avots: EH I, 648

kre̦kuôt, hüsteln Kronw. n. U. [Zu krecêt II.]

Avots: ME II, 272

kruõkuôts, kŗuõkuôts, faltig, falten reich: kŗuokuoti brunči.

Avots: ME II, 294

kruñkuôts, kŗuñkuôts Kand., kruñkuotains, runzelig, faltig, faltenreich: zābaki krunkuotiem stulmiem Stari III, 221. krunkuotaiņi zābaciņi BW. 5650.

Avots: ME II, 287

kučkuôtiês, turnen, gymnastische Übungen machen, einen Purzelbaum schlagen: saliek divus krē̦slus ar mugurām kuopā. vingruotājs nuostājas viena krē̦sla priekšā, atstutē galvu uz krē̦sla dibinu, sviež kājas gaisā un me̦tas ar muguru pa˙priekšu pār krē̦slu mugurām pāri, pēc kam nuokrīt sē̦dus uz uotra krē̦sla. viens nuoguļas augšpē̦du gar zemi un izstiepj kājas un ruokas taisnā līnijā ar rumpi. pēc tam jāuzslien abas kājas stāvu gaisā. uotrs viņam uztājas uz plaukstām un atstutējas ar abām ruokām un pēc tarn kučkuojas (ar uotra palīdzību) pār galvu, pēc kam nuokrīt stāvu uz kājām (salto mortale) Etn. IV, 155.

Avots: ME II, 298

I kukuôt, ‡

2) wiederholt sein Verlangen nach etwas äussern
Dunika, Schnehpeln: kuo tu kukuo vienmē̦r pēc ēšanas?

Avots: EH I, 669

I kukuôt (li. kukuóti), kùkuôt, schreien (vom Kuckuck): kukuo, manu dze̦guzīti BW. 2240. vis˙gaŗākās egles galuotnē dze̦guze klanīdamās kūkuoja A. (Vgl. la. cucūlus "Kuckuck", r. куковать "schreien (vom Kuckuck)" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 639.]

Avots: ME II, 303

II kukuôt: sitzend schlummern Seyershof; kukat Salis, erkrankt mit niedergebeugtem Kopf hocken: vis˙biežāk kuka vistas.

Avots: EH I, 669

II kukuôt, s. kūkuôt II.

Avots: ME II, 303

I kùkuôt: auch (mit û ² ) AP., Ramkau: nekūkuo, dze̦guzīte! BW. 4140, I.

Avots: EH I, 682

I kùkuôt, [kũkuot Ruj.], s. kukuôt I.

Avots: ME II, 333

II kũkuôt: auch (mit ù ² ) Sonnaxt; kruodzenieks ... Sīmaņam ... neatļāva k. Azand. 121. ve̦cā māte visu vakaru uz mūriņa kûkuo ² (schtummert sitzend) AP. ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 868. Zur. Bed. vgl. auch ‡ atkūkuôt II.

Avots: EH I, 682

II kũkuôt [Salis, Selg., Walgalen, kùkuôt PS., S., Trik., Jürg., N. - Peb., Arrasch], kukuôt LP. VI, 21, [Salis], mit dem Kopfe beim Schlummern nicken RKr. III, 122, [Kreuzb.], hocken, müssig die Zeit verbingen: piesnaudies viņš kūkuoja kruoga galda galā JU. aizbrauca kūkuodami vien Saul. pats nedzirdēja, juo bija pilns un kūkuoja vien Baltp. sagulējis slims un vēl dažu dienu kukuojis LP. VI, 21. āprāts kūkuoja ik˙vienam acīs Stari II, 325. Vgl. kukt.

Avots: ME II, 333

‡ III kūkuôt, stöhnend öfters jem. erwähnen Diet.; unruhig sich sehnen (mit û ² ) Jürg.: viņš vienumē̦r kūkuoja pēc mātes Prl. Zu kūkuôt I ?

Avots: EH I, 682

‡ *IV kūkuôt, zu erschliessen aus ìekūkuôt II.

Avots: EH I, 682

ķulkuôt, intr., in kleinem Trab laufen, trotten: ķulka, ķulka zaķītis lēca nuo apara aparā, tâ ķulkuoja (Var.: ķilkuoja) dē̦la māte uz tuo meitu māmuliņu BW. 23568, 9 var.

Avots: ME II, 391

‡ *kurkuôt, zu erschliessen aus izkurkuôt.

Avots: EH I, 678

‡ *laikuôt, zu erschliessen aus ìelaikuôt und pìelaikuôt.

Avots: EH I, 713

laĩskuôt, faulenzen: uotrs nestrādās, laiskuos, dzers JR. VII, 20. tie laiskuojuši uz nebē̦du Etn. IV, 156. Refl. - tiês, sich der Faulheit hingeben: zemkuopji nelaiskuojas Purap.

Avots: ME II, 411

lakuôt, lakieren: lakuotais skapis R. Sk. II, 130.

Avots: ME II, 417

latviskuôt ,* tr., lettifizieren, in die lettische Sprache übersetzen Stari I, 372.

Avots: ME II, 425

ļe̦kuôt: gehen Segew.

Avots: EH I, 770

ļe̦kuôt, s. ļe̦kât.

Avots: ME II, 535

‡ ļe̦nkuôt Kokn. n. BielU., in der Schlinge am Seil (ein Boot stromaufwärts) ziehen.

Avots: EH I, 771

likuôt, ungern laufen und hin und wieder stehen bleiben Mar. n. Etn. I, 122: es tev gan likuošu, ja nevari skriet pilnuos rikšuos!

Avots: ME II, 470

lìkuôt [li. linkuoti: linkuo dirsių̄, varpos Jūšk., SvD. № 37, 2 ],

1) = lìkņât: pie bitēm redzēja līkuojam ve̦cuo tē̦vu;

2) Absprünge, Haken machen:
zaķis aizluoba ap kuokiem līkuodams LP.

Avots: ME II, 488

‡ liskuôt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, schtneichėlnd etwas zu: erreichen (gewinnen, erlangen) suchen: kuo nu klausies viņā? viņa tik liskuo.

Avots: EH I, 744

‡ lukuôt Ramkau, = lũkuôt: lukuošu tuo sameklêt.

Avots: EH I, 761

lũkuôt, ‡

3) abschmecken:
sāk ēst visi kulā; lùkā ² cits cita piena Liepna; ‡

4) "spaldīt, pūšļuot, vārduot" (lũkat) Salis.

Avots: EH I, 764

lũkuôt, lũkât, -ãju, tr., intr.,

1) schauen, auf etwas sehen, absehen:
lai raud mana māmuliņa, eglītē lūkuodama BW. 17271. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu klēšu durvju; tuo vietiņu vien lūkuoju, kur aug maize tīrumā 25911, 2. ņem, bāliņ, skaistu sievu, nelūkuo bagātības! 12157. Sprw.: nelūkuo vīru pēc ce̦pures! lūkuot ist der term. techn. für die Brautschau: lūkuo mani, tautu dē̦ls! tu lūkuoji, es lukuoju: tu lūkuoji darbu manu, es tavu gudru paduomiņu 10210. lūkās tautas nuo kājām līdz pašam augumam 10502. lai tie man neaizliedza sen lūkuotu līgaviņu 8224;

2) mit abhäng. Infin. - versuchen, suchen:
jājējs lūkuoja kalnā tikt JK. V, 83. (viņš lūkuo ar me̦liem glābties U. lūkuo cirvi dabūt! U.] Refl. -tiês,

1) schauen, aufmerksam auf etw. sehen:
vārti čīkst, suņi rej, tec pie luoga lūkāties! BW. 14521. [viņš stīvi uz tuo meitu vien lukuojas U.] viņš lūkuojās ķiršu krūmuos A. XVI, 862;

2) sich umschauen, Brautschau halten:
ej pa˙priekšu, tautu meita, lai es tevi lūkuojuos! BW. 21197. rītu jās trīs tautieši manu augumu lūkuoties Ltd. 1068. šādi, tādi vēršu kupši mūsu meitas lukuojās BW. 12295. Subst. lũkuôšana, das Schauen, Besehen; lũkuôtãjs, lũkâtâjs, der Schauer, Seher, Freier: meitiņu lūkuotājs Ltd. 1171; lũkuôtãjiês, wer aufmerksam hinschaut, sich umschaut RKr. XVI, 246. [Zu li. lūkė´ti "ein wenig harren", láukti "harren", apr. laukīt "suchen", kāimaluke "sucht heim", sloven. lúkati "spähen, lugen", gr. λεύσσω "sehe", ai. lōcatē "erblickt", le. làuks (s. dies) u. a.; vgl. Persson Beitr. 372, Walde Wrtb.2 442, Berneker Wrtb. I, 743, Bezzenberger BB. XVI, 253, Trautmann Wrtb. 151.]

Avots: ME II, 519

lûkuôt, intr., den Lindenbast (lûks) abschälen, sammeln RKr. III, 130.

Avots: ME II, 519

lũkuôtava,* die Stelle, von welcher aus Umschau gehalten wird; zvaigžņu lūkuotava, die Sternwarte.

Avots: ME II, 519

mākuôtiês, sich bewölken: lij līdams, lietus gaiss, kuo tik ilgi mākuojies? BW. 23317.

Avots: ME II, 581

mâkuots: kas m. (= kas pruot), tas nuoskatās mežu. (kur labāki kuoki) Frauenb. ja nepruoti strādāt, paskaties mākuošam pakaļā! ebenda. viņa radās mākuote tuo darīt Dunika.

Avots: EH I, 790

mâkuots, s. mākt.

Avots: ME II, 581

[malkuot, in einzelnen Zügen trinken: lē̦ni malkuodams Ezeriņš Leijerkaste I, 101.]

Avots: ME II, 558

‡ *II malkuôt, zu erschliessen aus izmalkuôt.

Avots: EH I, 781

maũkuôt, Refl. -tiês, ‡

2) maũkaties Salis, einander
"maũka I" schimpfen.

Avots: EH I, 786

maukuôt, huren: kad zemes iedzīvuotāji maukuo saviem dieviem pakaļ II Mos. 34, 15. Refl. -tiês, sich mit Hurerei abgeben U. Subst. maũkuôšana, Hurerei.

Avots: ME II, 569

mikuôt "ņurcīt, kutināt" Sessw., Lös., [Lis., Meselau, Kussen, Kerstenbehm;] schnell und viel, mit vollem Munde essen Lubn., [Sessw., Selsau, Lis. - Refl. -tiês, lärmen Wid.]

Avots: ME II, 626

‡ miškuôt "?": tie ... paliek par lāčiem un miškuo (gehen wie Bären ?) mežā iekšā Pas. VII, 417. Zu miškuot?

Avots: EH I, 819

‡ naĩskuôt Schwitten "wählerisch (sich das Beste aussuchend) essen".

Avots: EH II, 3

nãkuotne ,*

1) die Zukunft;

2) das Futurum
Kronw.

Avots: ME II, 700

naskuôt,

1): auch Trik.;

2): auch Nötk.; ‡

3) "?": es viņu (scil.: puiku) mizuošu, es viņu naskuosu A. Laiviņš Nosarkuši mākoņi 69; ‡

4) naschen
Ronneb. Refl. -tiês,

1): "ne˙kā prātīga nedarīt; niekuoties" Allendorf;

2): "kārtīgi neēst" Katlakalns.

Avots: EH II, 6

naskuôt,

1) [schnell gehen
od. laufen Arrasch, Wandsen, Bers.]: sapīte zirgi naskuo pa krūmiem R. Sk. II, 141;

[2) eilig arbeiten
Arrasch, Bers., Druw., N.-Peb. Refl. -tiês,

1) "(mehr scherzweise) sich raufen"
MSil.;

2) "heimlich Leckerbissen suchen"
Alt-Bergfried; vgl. našķêt.]

Avots: ME II, 694

naškuoties L., [našķuoties St.], sich fördern; vgl. našks.

Avots: ME II, 694

nespè̦kuôts, ‡

2) "zum Austrag nicht gekommen"
Vank.

Avots: EH II, 20

[nespè̦kuôts, entkräftet, kraftlos: palika nespē̦kuoti Pas. II, 176.]

Avots: ME II, 733

niẽkuôt,

1): sāc tik savu labu n˙!;

2): draudzeni niekuodama zadina Annele Janš. Līgava I, 276. Refl. -tiês: ja mana auss neniekuojas, es šķitu dzirdam... Delle Negantais nieks 178.

Avots: EH II, 27

I niẽkôt, - ãju, tr.,

1) zu nichte machen, vernichten:
kuo nu niekuo pats savu mantu? A. XX, 807. zirgi niekuo auzas LP. V, 151;

2) nichtswürdig behandeln, herabsetzen:
viņš tuo niekuoja un izsmēja Janš. es ne˙kad neaizmirsīšu: tâ mani niekuot! Aps. nu raudāju, nu bij žē̦l (māsas), dzirdu tautas niekuojuot (Var.: niecinām, nicinām) BW. 13713, 3. Refl. - tiês, sich mit Lappalien abgeben, Unsinn, Mutwillen treiben: kuo nu niekuojies? LP. V, 107. viņš duomāja, meitene niekuojuoties LP. VII, 142. Subst. niẽkuõjums, das Verachtete, die Verachtung; niẽkuôšana, das Vernichten, Verachten; niẽkuôtãjs, der Vernichteŗ Verächter. Zu niẽks.

Avots: ME II, 751

II niekuôt, s. niẽkât I.

Avots: ME II, 751

‡ nīkuôt "?": vis˙lielais brīnums, kas nenīkuo, un radītāja guoda darbs ir sirds, kad dzeja viņu līguo Kaudz. Dziesmiņas (1872), S. 26. Vgl. auch ‡ iznīkuôtiês.

Avots: EH II, 26

nùoblaĩskuôt sẽnes Wandsen, das Wasser aus abgekochten Pilzen ausdrücken.]

Avots: ME II, 762

nùodē̦kuôtiês,

1) "?": viņš tāds savādnieks - nuodē̦kuojas viens pats, sēd savā dē̦kā, t. i. nuoduodas pats sev Etn.;

[2) "gespensterhaft erscheinen"(?)
Bauske;

3) "nuorūpēties" (mit "ẽ̦") Autz.].

Avots: ME II, 774

‡ nuoe̦lˆkuôt ² Frauenb. "nuostrādāt": nevar n. vien tādus lielus laukus.

Avots: EH II, 44

nùogrè̦kuôt, tr., eine Sünde begehen: kuo tā bija pret viņu nuogrē̦kujusi? De̦gl. Refl. - tiês, sich versüdigen.

Avots: ME II, 786

nùojakuôtiês, zur Genüge, zum Überdruss albern, tollen, spielen Spr.

Avots: ME II, 791

nùojuõkuôt, intr., einen Witz reissen: viņš nuojuokuoja tam pakaļ Dok. A. Refl. - tiês, Witze machen, sich an Witzen ergötzen: trijatā viņi nuojuokuojās AU.

Avots: ME II, 793

nùokùokuôt, tr., anprügeln: kungs ar˙vienu tuo nuokuokuo LP. VI, 15.

Avots: ME II, 804

‡ nuoukuôtiês, verderben (intr.), zugrunde gehen Salisb.: karstā laika dēļ visa gaļa nuoukuojūs. viņam nuoukuojies (verreckt) zirgs.

Avots: EH II, 103

‡ nuokukuôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch schreien (vom Kuckuck)
Salis: savu laiku dze̦guze nuokukuo, un tad ir cauri;

2) schreiend etwas schlechtes bewirken (vom Kuckuck)
Siuxt: kad dze̦gūze nāk gar ē̦kām, tad sveikā nepaliek, lai kuo viņa nuokukuo.

Avots: EH II, 57

‡ nùokūkuôt, durch Kuckucksgeschrei behext eine gewisse Zeit hindurch allerhand Schlimmes erleben: ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Burtnieks 1934, S. 868.

Avots: EH II, 58

nùolaĩskuôt, tr., verfaulenzen: ve̦lns dienu tikai nuolaiskuo LP. VII, 1169.

Avots: ME II, 807

[nùomalkuôt, ein Getränk abschmecken: es ar lielākuo baudu būtu nuomalkuojis pirmuos malkus Leijerk. I, 119, Bauske, Arrasch.]

Avots: ME II, 816

nùomaskuôt, tr., maskieren, verdecken: viņš nuomaskuo un nuoslēpj šuo vājību Stari III, 131.

Avots: ME II, 816

nùomaũkuôtiês, sich abbuhlen, sich abhuren: cits savā jaunumā nuomaukuojas un savu mantu izšķērž St.

Avots: ME II, 817

nùoniẽkuôt: tu nuoniekuojis un apnicinājis labiešu jaunekles Vindedze 156 f. ‡ Refl. -tiês Nötk., sich eine Zeitlang mit nichtigen Dingen abgeben.

Avots: EH II, 72

nùoniẽkuôt, nùoniẽkât, tr., beschimpfen, vernichten, töten: suns ņēmās zirgu nuoniekuot Adam.

Avots: ME II, 825

‡ nùoņurkuôt Lös., = nùoņurcît: n. mazu kaķē̦nu (pa ruokām burzuot).

Avots: EH II, 73

[nùopikuôt, nùopikât,

1) mit Schneebällen bewerfen, schneeballierend besiegen:
drīz uzkritīs pirmais sniegs, tad varēsi ar Viktuoru pikuoties. atminies, kâ mēs abas viņu pē̦rn nuopikuojām? Veselis Saules Kapsē̦ta 164, Lis.;

2) schneeballierend betäuben
od. zerbläuen: zē̦ni nuopikājuši kaķi Bauske. Refl. -tiês,

1) eine Weile schneeballieren:
ve̦se̦lu stundu nuopikājāmies Napr.;

2) müde werden:
akmeni ve̦ldami nuopikajāmies Warkh., Warkl.]

Avots: ME II, 828

[nùopinckuôt "verprassen, vertrinken": n. pēdējuo grasi Vīt.]

Avots: ME II, 828

‡ nuopipkuôt Frauenb., mit einer Peitsche durchprügeln.

Avots: EH II, 74

‡ nuoplē̦kuôt "?": vairs nelietuotuo, nuoplē̦kuojušuo pletni Janš. Bandavā I, 147. mazs luodziņš ... , nuoplē̦kuojis un zirnekļu tīklu aizausts Klaustiņš Atpūta, № 649, S. 5.

Avots: EH II, 76

‡ nùople̦nkuôt,

1) "?": vārdi ... nuople̦nkuoja gar dzirdi, bet neaizsniedza apziņu Veselis Tīr. ļaudis;

2) "verbringen"
Schwitten: n. visu dienu bez darba.

Avots: EH II, 76

nùopukuôtiês: vīrs par tādu paduomu gan nuopukuojies Pas. XIII, 63.

Avots: EH II, 78

nùopukuôtiês, nùopukâtiês Spr., sich abärgern, heftig pochen: viņš nuopukuojās par šiem izde̦vumiem Kleinb. viņš tâ nuopukājās, it kâ kas liels būtu nuoticis Wain.

Avots: ME II, 834

‡ nuopuškuôt(iês) Dunika, Rutzau u. a., = nùopušķuôt(iês).

Avots: EH II, 78

‡ nuopuškuôt(iês) Dunika, Rutzau u. a., = nùopušķuôt(iês).

Avots: EH II, 78

nùorìkuôt, tr., in Ordnung bringen, aufbieten, anweisen, bestellen, anordnen, beauftragen: nuorīkuo kalpuoni, lai vāra kartupeļus Latv. aizgājuši, kur katrs nuorīkuots LP. VII, 859. viņš bij nuorīkuojis muzikantus, lai katrs rauj savu daiku vaļā Līb. Refl. -tiês, die häuslichen Arbeiten verrichten, den Haushalt besorgen: palīdzēja tē̦vam nuokuopties un nuorīkuoties Aps.

Avots: ME II, 840

[nùosàimniẽkuôt,

1) = nùosaimêt;

2) eine Zeitlang wirtschaften:
nuosaimniekuoja tur 2 gadus un tad aizbrauca uz citu vietu C.]

Avots: ME II, 843

nùošalkuôt, = nùošàlkt: drēbju mīkstā švīkuoņa nuošalkuoja tiem ausīs Vindedze 59.

Avots: EH II, 94

[nùose̦kuôt, verfolgen (eig. und fig.): varbūt paņemt kādu ielas puiku, kas nuose̦kuo viņu līdz durvīm Leijerk. II, 83. kam visu tuo nav bijis izdevības nuose̦kuot mākslā, divkārt tīkami liekas nuose̦kuot dzīvē I, 141.]

Avots: ME II, 844

nùosliñkuôt, tr., verfaulenzen: tu visu dienu nuoslinkuo Vēr. Il, 1350.

Avots: ME II, 852

‡ nùospè̦kuôts, entkräftet Vank.

Avots: EH II, 89

nùotaukuôt, ‡

2) vom Fett befreien:
kad cūku nuokauj, izņe̦m iekšas, tad vajaga de̦sas vis˙pirms n., tad tikai izlaist (iztīrīt) Frauenb.

Avots: EH II, 99

[nùotaukuôt, tr., mit Fett beschmieren, einschmieren. Refl. -tiês, sich mit Fett beschmieren, verfetten Wid.]

Avots: ME II, 872

nùotĩkuôt: viņš jau nuotīkuojis (hat beobachtend ins Herz geschlossen) viņu Annu, grib precēt Vank. nuotīkuojusi brīdi, kad ne˙viena priekšā nav Jauns. Raksti V, 229.

Avots: EH II, 100

nùotĩkuôt, nùotĩkât (li. nutýkoti), intr., ablauern, erlauern: viņš jau nuo acīm nuotīkuo un it labi zina, ka tie viņu ar māņiem attālinājuši Līv. es aiz˙vien nuotīkuoju, kad viņš aizgāja uz mājām Jauns.

Avots: ME II, 875

nùotrakuôt, ‡

2) irrsinnig werden:
suns nuotrakāja Pas. XV, 485 (aus Silajāņi). sieviete nuo lielu duomu tuo pat gadu nuotrakāja 474 (aus Makašēni). baznīckungs ... nuotrakāja, izgāja nuo prāta XII, 499 (aus Rositten).

Avots: EH II, 101

nùotrakuôt, tr., abrasen, verschwindeln, vertun: nuotrakuos vai visu naudu Līg. Refl. -tiês, sich abrasen, Unsinn treiben, albern, sich mit andern abhaschen.

Avots: ME II, 876

nùotrikuôt, tr., verjubeln: viņš bija savu pēdējuo kapeiciņu nuotrikuojis MWM. X, 425.

Avots: ME II, 877

nùovâkuôt,

1): mit einem Deckel bedecken:
krūza bij nuovākuota Brigadere Dievs, daba, darbs 249. ‡ Refl. -tiês, sich von der Bedeckung befreien: krievu mācītājs lika visiem n. (die Kopfbedeckung abnehmen). uz ielas Frauenb.

Avots: EH II, 105

[nùovâkuôt,

1) bedecken (die Honigzellen der Waben):
bites jau nuovākuojušas šūnas Behnen;

2) von der Bedeckung befreien:
dravnieks nuovākuo šūnas C.]

Avots: ME II, 883

nùovaskuôt,

1): vai tās bites šūtin šuva, vai vaskāti nuovaskāja? Tdz. 35875; ‡

2) verprtigeln
Rothof n. FBR. VIII, 131 (prs. nuovaske̦).

Avots: EH II, 105

nùovaskuôt, tr., mit Wachs bestreichen: dze̦ltāns bija kūmu galds, kâ ar vasku nuovaskuots BW. 1421.

Avots: ME II, 883

nùove̦lkuôtiês, in der Phrase: viņš slims nuove̦lkuojas, er schleppt sich krank umher U.

Avots: ME II, 885

nùozākuôt, entziehen, verkürzen: viņš man nuozākuoja divi rubļus nuo algas Naud., Sessau.

Avots: ME II, 890

[pabe̦kuôt, ein wenig PiIze lesen. Refl. -tiês, ein wenig zu seinem Vergnügen Pilze lesen.]

Avots: ME III, 7

pačīkuôtiês,

1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;

[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].

Avots: ME III, 14

[I padiẽkuôtiês Kreuzb., padiekuôtiês padiekuôtiês Warkl., eine Weile müssig sein.]

Avots: ME III, 17

[II padiẽkuôtiês, sich bedanken Behnen.]

Avots: ME III, 17

‡ III padiekuôtiês "присѣсть" (niederhocken, knicksen?) M. 479; "einen Knicks machen" Bersteln. Aus li. de·kóti "danken" (in žem. Aussprache)?

Avots: EH II, 128

pagaŗlaĩkuôtiês, sich ein wenig langweilen: paldies, ka ar mani te pagaŗlaikuojāties! Vēr. I, 1370.

Avots: ME III, 27

pagrè̦kuôt, intr., sündigen (perfektiv): pagrē̦kuojis es diezgan savā mūžā.

Avots: ME III, 31

pajuõkuôt, Refl. -tiês: kâ pajuokuodamies baruons piebilda Janš. Līgava II, 176.

Avots: EH II, 139

[pajuõkuôt,

1) ein wenig foppen:
man tīk viņu pajuokuot;

2) ein wenig scherzen:
p. ar uotru.] Refl. -tiês, ein wenig scherzen: es tik tâ pajuokuojuos.

Avots: ME III, 37

‡ paķe̦kuôt, = paķe̦kuôtiês: ar mani p. Zeibolts Trīs soļi uz laimi 45.

Avots: EH II, 147

paķe̦kuôtiês, ein wenig charmieren: Juosts tikmē̦r paķe̦kuojās ar Trīni DL.

Avots: ME III, 53

‡ pakuôt, = pakât.

Avots: EH II, 146

pakre̦kuôt(iês), sich ein wenig räuspern, hüsteln: viņš pakre̦kuojās un tad atbildēja Latv.

Avots: ME III, 48

pakre̦kuôt(iês), sich ein wenig räuspern, hüsteln: viņš pakre̦kuojās un tad atbildēja Latv.

Avots: ME III, 48

‡ pakũkuôt, ein wenig rufen (vom Kuckuck): dze̦guze kādu brīdi pakũkuoja un aizlaidās.

Avots: EH II, 146

palaîdniẽkuôt, intr., sich gehen lassen, sich der Liederlichkeit, Nachlässigkeit ergeben: Taņa sāka palaidniekuot Vēr. I, 1490.

Avots: ME III, 55

palaĩskuôt, ‡ Refl. -tiês, ein wenig faulenzen: tâ˙pat palaiskajas pa māju Salis.

Avots: EH II, 148

palaĩskuôt, intr., etwas faulenzen: gribas arī drusku palaiskuot Latv.

Avots: ME III, 55

‡ palukuôt, = palũkuôt: palukuo, vai putra būs laba! Ramkau.

Avots: EH II, 152

palũkuôt, tr., nachsehen, versuchen: gan es rītu palūkuošu, kas tavā pūriņā BW. 18922, 5. še nu palūkuojat kuost Slātaviešu garuozā! Kaudz. Refl. -tiês, ein wenig sich zeigen, sich umsehen, hervorschauen: aiz me̦lnajiem jūŗas mākuoņiem palūkuojās mēnestiņš R. Sk. II, 104.

Avots: ME III, 63, 64

panckuôtiês, sich raufen, sich prügeln.

Avots: ME III, 76

paniekuôt, tr., sich lustig machen, herabsetzen: viņas ņēmās bārenīti paniekuot Janš. [Refl. -tiês, eine Weile niẽkuôtiês: jāļauj bē̦rniem arī paniekuoties.]

Avots: ME III, 77

‡ papukuôtiês, eine Weile pukuôtiês: mē̦dz ... dažs tikumnieks uz mani p. Janš. Pag. pausm. 75.

Avots: EH XIII, 165

‡ parãkuôt PlKur. 42, erzählen.

Avots: EH XIII, 166

‡ parẽ̦kuôt Rutzau, = parunât 1: atnāc pie manis p˙! Refl. -tiês Rutzau n. FBR. VIII, 137, = parunâtiês: atnācis ... p. ar mani Janš. Bandavā II, 131. mierīgi, guodīgi parunāties, p. Mežv. ļ. II, 9.

Avots: EH XIII, 167

parìkuôt, tr., aufbieten, bestellen; anordnen, beauftragen: saimniece parīkuoja meitas B.Vēstn. viņš negrib parīkuot ne puišu pie darba Kaudz. [Refl. -tiês, eine Weile rìkuôtiês: ļaujiet viņam daudz maz parīkuoties!]

Avots: ME III, 91

pãrkùokuôt, ‡

2) mit einem Knüttel durchprügeln
Dunika: p. visus pēc kārtas.

Avots: EH XIII, 204

pãrkùokuôt,* tr., in Holz verwandeln. Refl. -tiês, sich in Holz verwandeln.

Avots: ME III, 162

pãrlũkuôt, pãrlũkât, tr., überschauen, durchsehen, inspizieren, revidieren: Dāvids pārlūkuoja tuos ļaudis II Sam. 18, l.

Avots: ME III, 165

‡ pãrmaskuôtiês, sich verkleiden (maskieren): pats pārmaskuojies, ka viņu nepazīst Pas. X, 551.

Avots: EH XIII, 206

‡ pārspuokuôt, ändernd verunstalten, lächerlich machen (?): tas tik ir puoļu vārdus pārspuokuojis, ka ... nevar pazīt Pēt. Av. II, 135.

Avots: EH XIII, 212

pārtaukuôt Rīta skaņas I, 68, pãrtàukuôtiês, sich in Fett verwandeln, fett werden: pārtaukuojies mopsis Vēr. II, 1401.

Avots: ME III, 182

pãrtul˜kuôt, tr., übersetzen, verdolmetschen: rakstu nuo krievu valuodas latviešu valuodā. Subst. pārtulkuõjums, die Übersetzung; pãrtul˜kuôšana, das Übersetzen; pãrtul˜kuôtãjs, der Übersetzer.

Avots: ME III, 184

pãrtur̃kuôt,* tr., türkisch machen: Balkanu tautas Latv.

Avots: ME III, 184

parũkuôts, mit einer Perücke versehen Vēr. I, 1537.

Avots: ME III, 92

pãrzemniekuôtiês,* verbauern Por.

Avots: ME III, 188

pasàimniẽkuôt, intr., ein wenig wirtschaften: lai tava māsa par tuo laiku pasaimniekuo pa mājām!

Avots: ME III, 93

pasakuôt, ‡

2) schwatzen, sich unterhalten
Seyershof. ‡ Refl. -tiês ebenda, (pasakaties) Salis, = pasakuôt ‡ 2.

Avots: EH XIII, 169

pasakuôt, intr., Märchen erzählen Ar.: tu varēsi bē̦rniem par tuo laiku pasakuot Kleib.

Kļūdu labojums:
Kleib. = Kleinb.

Avots: ME III, 94

pasliñkuôt, intr., etwas faulenzen: pa reizēm viņš paslinkuoja.

Avots: ME III, 102

paspè̦kuôtiês, ein wenig die Kräfte gegenseitig messen, ringen: paspē̦kuojas jautrības dēļ BW. III, 1, 73.

Avots: ME III, 105

‡ pataukuôt, mit Fett einschmieren Warkl.

Avots: EH XIII, 181

patrakuôt: ar Mãŗu p. Tdz. 54085.

Avots: EH XIII, 183

[patrakuôt (li. patrakuoti "toll sein"), ein wenig tollen; auch reflexiv in derselben Bed.: bē̦rniem gribas patrakuot(ies).]

Avots: ME III, 123

[patrikuôt, eine Weile trillern (vom Gesang der Nachtigall): lakstīgala drusku patrikuoja.]

Avots: ME III, 124

pečkuôt, unnütz weinen: kuo tur tik daudz pečkuo? Etn. III, 1.

Avots: ME III, 191

‡ I pe̦ckuôtiês, eine schmutzige Arbeit verrichten, sudeln Kurmene.

Avots: EH XIII, 218

‡ II pe̦ckuôtiês "?": laiduši ļe̦kas vaļā un pe̦ckuojušies pruom, ne atpakaļis neatskatīdamies Pas. XII, 422.

Avots: EH XIII, 218

peikuôtiês "?": peikuojas ("spuokuojas") kâ spuoks pa tumsu (?) Alksn: Zund.

Avots: ME III, 192

pe̦kuôt: auch Etn. IV, 164.

Avots: EH XIII, 219

pe̦kuôt, pe̦kas sammeln.

Avots: ME III, 194

pe̦kuôtiês,

1): "sich widersetzen"
Mesoten.

Avots: EH XIII, 219

pe̦kuôtiês,

1) "?": ja tas daudz pe̦kuosies, es tevi uzduošu pie tiesas par liecinieku Alm.;

2) "knakstīties, pa juokam cīnīties" Kokn.

Avots: ME III, 194

pe̦kuôts, pe̦kas 1 habend: kumeliņš pe̦kuotām kājiņām VL.; vgl. pe̦kains.

Avots: ME III, 194

‡ pè̦nkuôt Smilt., = pe̦nkât: Jurene ... pe̦nkuo cienmāti Zeibolts Udens burbuļi 79.

Avots: EH XIII, 223

pe̦ñkuôts Salisb., Etn. IV, 170, = pe̦ntuogs; wohl durch Metathese aus pe̦ntuoks.

Avots: ME III, 200

‡ peškuôt "zu Fuss gehen" Selg. n. Etn. IV, 164. Wohi auf r. пѣшком "zu Fuss" beruhend.

Avots: EH XIII, 225

pičakuôt "taisīt pičakus" Dond.

Avots: ME III, 212

pìebe̦kuôt, mit be̦kas 1 voll lesen: p. pilnu gruozu.

Avots: ME III, 238

piecũkuôt, verunreinigen.

Avots: ME III, 242

pìejuôkuôt, foppen: muļķītis gudruos brāļus piejuokuo LP. VI, 889. nabags piejuokuojis meitu LP. III, 41. kuru tad visādi piejuokuo un piemuoka MWM. v. J. 1899, S. 456. kas caur mežu gājis, tuo ve̦lns piejuokuojis LP. V, 413.

Avots: ME III, 254

pìekučkuôt(iês), kopfüber, einen Purzelbaum schlagend hinzuetlen Adiamünde, Wolmarshof: kuce̦ns piekučkuojās pie ēdiena bļuodiņas.

Avots: ME III, 261

pìekučkuôt(iês), kopfüber, einen Purzelbaum schlagend hinzuetlen Adiamünde, Wolmarshof: kuce̦ns piekučkuojās pie ēdiena bļuodiņas.

Avots: ME III, 261

pìekūkuôt, mit den Rufen des Kuckucks füllen: dze̦guzes... piekūkuoja... pasauli īpatnējiem kliedzieniem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 262

pìelaikuôt, anpassen, anversuchen: pielaikuot ce̦puri Duomas III, 311. nu jāpielaikuo nazis IV, 369. viņš lūkuo kādu atslē̦gu pielaikuot Saul.

Avots: ME III, 264

pìelīkuôt,

1) = pielīkât: vecis mudīgi pielīkuoja klāt Krišs Laksts 26;

2) gebückt zusammenlesen, ansammeln:
pielīkuoju ² pilnu gruozu sēņu Schibbenhof.

Avots: ME III, 268

pìelũkuôt,

1) Aufsicht üben (bei einer Arbeit)
U.;

2) Acht haben, sich in Acht nehmen:
pielūkuo labi, ka tava dvēsele tiktu izdziedināta! ķēves dē̦ls pielūkuošuot gan pa prātam izbē̦dāt LP. VI, 1, 486. ...jāpielūkuo, ka ķieģeļi būtu vienādi Būvmācība 19. tu man pielūkuo! nimm dich in Acht! MWM. X, 892. ej, bet pielūkuo, ka tev tâ˙pat neiet! JK. V, 94.

Avots: ME III, 269

pìerīkuôt, anbringen: šķē̦pa asmenim pierīkuot atkārpās Antrop. II, 14.

Avots: ME III, 285

pìesàimniẽkuôt, wirtschaftend erreichen: piesaimniekuot badu. piesaimniekuot pie nabadzības A. v. J. 1897, S. 526.

Avots: ME III, 286

pìesē̦kôt ähend od. pflückend Gras ansammeln: purnu sienu piesē̦kuojis Tirzm. piesē̦kuoju zâļu pilnu mārsnu Golg.

Avots: ME III, 288

pìesliñkuôt, faulenzend erreichen, erlangen: slinkuodams pieslinkuosi badu!

Avots: ME III, 292

pìesmakuôt, vollstänkern: tev gaiss ir nāsis piesmakuojis Dicm. pas. v. I, 34.

Avots: ME III, 293

pìespē̦kuôt, jem. überwältigen; Gewalt antun Spr.

Avots: ME III, 294

pìespuokuôt,

1) reden, was später in Erfüllung geht
Frauenb., (von Unerwünschtem) Libau;

2) "pîemuļķuot" (mit uõ ) Schibbenhof.

Avots: ME III, 296

pìetrakuôt, viel tollen: kuo nu pietrakuosi tukšā dūšā? Lennew.

Avots: ME III, 305

pìetvaikuôts, mit Dampf gefüllt: it kâ būtu gājuši caur tumšām, pietvaikuotām te̦lpām stud. Jansona duomas 12.

Avots: ME III, 306

pìevâkuôt, mit einem Deckel verschliessen: p. kasti ar naglām.

Avots: ME III, 308

pikuôt, Refl. -tiês,

1): auch Oknist, Segew.; ‡

3) "spē̦kuoties" Warkl.

Avots: EH XIII, 231

pikuôt,

1) mit Schneebällen bewerfen
Wid.;

2) = pikât II Sessw. Refl. -tiês,

1) schneeballieren;

2) "vāļāties, mīcīties": puiši ar meitām pikuojas Bers., Erlaa.

Avots: ME III, 214

‡ *pīkuôtiês, zu erschliessen aus ìepīkuôtiês.

Avots: EH XIII, 240

‡ pikuôts, = pikaîns: pikuota zeme AP.

Avots: EH XIII, 231

‡ *pinckuôt, zu erschliessen aus nùopinckuôt.

Avots: EH XIII, 234

‡ *pinkuôt, zu erschliessen aus sapinkuôt (unter sapinkât).

Avots: EH XIII, 235

piñkuôtiês Bauske, sich verwühlen: pinkās pinkuojās (Var.: sapinās, satinās) BW. 17211 var. Zu piñka I.

Avots: ME III, 220

‡ *pipkuôt, zu erschliessen aus ‡ nùopipkuôt.

Avots: EH XIII, 235

‡ pipkuôtiês Segew., Winkelzüge machen.

Avots: EH XIII, 235

plančkuôts, s. plančkaîns.

Avots: ME III, 318

plankuôtiês, in zerstreuten Flecken auftreten: savāds, bāls sārtums plankuojās viņa vaiguos De̦glavs Rīga II, 1, 97.

Avots: ME III, 319

plaskuôt, galoppieren Karls., Salisb.

Avots: ME III, 320

plaûkuôt C., U., fasern.

Avots: ME III, 326

pre̦kuôtiês Erlaa, sich im Benehmen zieren. Zu prece?

Avots: ME III, 386

priekuôt Spr., priekuôtiês Biel. n. U., sich freuen.

Avots: ME III, 398

pukuôt (unter pukât): pilnā rīklē p., grosses Maul haben Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Maul"). Refl. -tiês: auch Salis ("dusmuoties"), (3. prs. pukje̦s) Rudden n. FBR. XIII, 67; uz kādu lietu p. jeb liels būt "sich auf etwas wie der Bock auf seine Hörner verlassen" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bock").

Avots: EH II, 322

puķuôt(iês), s. pukât.

Avots: ME III, 405

puķuôt(iês), s. pukât.

Avots: ME III, 405

pũkuôts (li. pũkúotas), s. pũkaîns.

Avots: ME III, 446

puškuôt,

1): auch Ermes ("izdaiļuot", neben pušķuôt "mit
pušķi schmücken"), Salis, Seyershof, Siuxt.

Avots: EH II, 336

puškuôt, puškuôt,

1) schmücken
(eigentl.: mit Blumen zieren): ļaužu dēļ nedrīkstēju puškuot (Var.: pušķuot) savu augumiņu; sak[a] ļautiņi re̦dzē̦dami: puiša dēļ puškuojās BW. 8645. valkāš[u] savu vainadziņu, juo ra-žani puškuodama 8473, 2. jaunas sievas, kuo gaidāt? puškuojiet pirts jumtu! tâ dieviņš jūs puškuos ar dē̦liem, ar meitām 1080;

2) beschenken:
dziedama, kad brūri "puškuo", t. i. kad brūtei "me̦t" cimdus, zeķes, galdautus, villaines etc. BW. III, 2, S. 23. brūti "puškuo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki me̦t naudu un lietiškas dāvanas pūra "kaudzei" BW. III, 3, S. 622. galdu "puškuo" ar cimdiem, zeķēm etc. BW. III, l, S. 96. Refl. -tiês, sich schmücken: meitām vedu ze̦lta kruoņus Jāņu nakti puškuoties BW. 32903 var. kas guodīgs tē̦va dē̦ls, ļauj man ilgi puškuoties, citu gadu, tad aiziešu kâ sarkana maguonīte 14932. puškuojies, gre̦znuojies, jauna vīra līgaviņa! BW. piel. ² 17092. - Subst. puškuôšana, das Schmücken: pēc veltīšanas nāca "mājas paškuošanä BW. III, 1, S. 50; puškuõjums, das einmalige Schmücken; der Schmuck; puškuôtãjs, wer schmückt: kakta puškuotājai deva nē̦zduogu BW. III, 1, S. 17, pušk-, soweit nicht hochlettisch, aus pusk- (in pusks) + pušķ- (in pušķis).

Avots: ME III, 438

raikuôt, im Roggenfelde nach der Saat die Furchen ziehen Tirs.

Avots: ME III, 470

‡ rañkuôt lw., sich ranken: gurķi rankuo, tas ir - viņi te̦k gar zemi. Aus dem Deutschen.

Avots: EH II, 354

reikuôt, s. reikât.

Avots: ME III, 506

I rē̦kuôt,

1): "beachten"
Diet: viņš par tuo nerē̦kuo, das kümmert ihn nicht.

Avots: EH II, 369

I rē̦kuôt, intr.,

1) rẽ̦kuôt Nigr., rechnen, schätzen, meinen, mutmassen Biel. n. U.: es rē̦kuoju, iesim vēl vienu baru cauri Janš. Dzimtene ² I, 373. lai Anetes kundzenīte daudz ne˙kuo nerē̦kuojuot un tik sakuot jāvārdu II, 31. vai tu rē̦kuo, ka viņai tagad vaļas uz tevi skatīties? Dzimtene IV, 170. es jau biju rē̦kuojusi, ka laba nebūs V, 371;

2) sich gegenseitig beraten
Kurl. n. U. Zu got. garēhsns "Ratschluss", rahnjan "rechnen" und slav. račiti "wollen"? Oder eher aus rãkuôt "rechnen" PlKur. aus li. rokúoti < poln. rachować dass.?

Avots: ME III, 520

II rẽ̦kuôt, ‡ Refl. -tiês Rutzau, zanken, streiten.

Avots: EH II, 369

II rẽ̦kuôt, sich unterhalten, schwatzen Rutzau n. FBR. VII, 128, Dunika; erzählen PlKur. Zu rēkt.

Avots: ME III, 520

re̦ñkuôt (?) "te̦nkas stāstīt" Ziepelhof; vgl. reikuôt.

Avots: ME III, 511

I rikuôt, s. rikât.

Avots: ME III, 525

II rikuôt, schnell und mit Umschweifen laufen Druw.: zaķis rikuo. bē̦rni pa pļavu rikuoja riku rikām. Vgl. etwa ricinâtiês.

Avots: ME III, 525

rìkuôt,

1): ej, māsiņa, druviņā, nerīkuo sētiņā! lai rīkuoja māmuliņa, - tai r. piederēja BW. 3169 var. Refl. - tiês,

2): r. pruom uz māju! Seyershof. "BW. 3065" ME. III, 538 zu verbessern in "BW. 3065, I".

Avots: EH II, 376

rìkuôt, tr.,

1) anordnen, verfügen; zu irgend einem Behufe anwenden, aufbieten (z. B. Menschen zu einer Arbeit)
U.: viņš ļaudis rīkuoja pie sudu vešanas, er stellte die Leute beim Mistfahren an U. rīkuojis ļaudis LP. IV, 164. saimnieks izgāja rīkuot saimi Kaln. Uozuolk. m. 51. saimnieks saderējis čigānu par ve̦ckalpu, juo tas pratīšuot vis˙labāki darbus rīkuot, izdzīt LP. VI, 356. Juris rīkuo luopu baru R. Kam. 157. - zaldātus rīkuot, exerzieren, mustern U. - vai man nav brīv savu sievu rīkuot (in Zucht halten, züchtigen)? Oppek. n. U.;

2) vorbereiten, fertigmachen, zurichten
Bielenstein Holzb., veranstalten : kāzas, kristības, bēres. gudrie dē̦li rīkuo kazas LP. VI, 369;

3) ein Pferd beschirren
Bielenstein Holzb. 562. Refl. -tiês,

1) hantieren, sich zu schaffen machen; sich mit etwas abgeben:
izveicīgi rīkuoties LP. I, 163. Zūza rīkuojas... pa cepešu krāsni Krišs Laksts 22. Mē̦tra rīkuojās ar traukiem A. XX, 930. rīkuoties ar pīpi Kaudz. M. 30;

2) sich anschicken; Vorbereitungen treffen :
rīkuojās braukt uz baznīcu BW. III, 1, 72. (pilī) pat˙laban kāzās rīkuojās LP. IV, 11. - Subst. rìkuôšana,

1) das Anordnen, Verfügen;

2) das Vorbereiten, Zurichten, Veranstalten;
rìkuôšanâs, das Tun, Handeln; das Sichabgeben: uz mūsu duomāšanu... un rīkuošanuos... dara iespaidu daž˙dažādi apstākļi Vēr. II, 177; rìkuõjums,

1) die Verfügung:
valdības rīkuojums; viņam jāklausās dē̦la rīkuojumā A. XI, 476;

2) die Veranstaltung
(gew.: izrìkuõjums): ar Lūci tas bija iepazinies kādā rīkuojumā De̦glavs Riga II, 1, 58; rìkuôtãjs,

1) wer anordnet, verfügt:
jauna, ve̦ca klausīdama, tiku pati rīkuotāja BW. 3065. mājās palika lielākie rīkuotāji De̦glavs Ve̦cais pilskungs 126;

2) wer vorbereitet, zurichtet, veranstaltet.
Nebst li. rykáuti "regieren, schalten, herrschen" nach Būga KSn. I, 65 zu rìks, was aber der Bedeutung wegen wohl nur für le. rìkuot 3 und vieileicht rikuoties 1 zutrifft. Dagegen rìkuot 1 ist nebst li. rykáuti schwerlich von apr. rikawie "regiert" zu trennen, das vom entlehnten (aus einem germ. *rīkīs) rikijs "Herr" abgeleitet ist.

Avots: ME III, 538

‡ riškuôt Wessen, = rikšuôt.

Avots: EH II, 374

‡ ruokuôtiês, einander die Hand reichen (sich begrüssend): viņi sasveicinājās neruokuodamies Veldre Dižmuiža 96.

Avots: EH II, 392

rūkuôt, brausen, tosen, dröhnen: dusmās kalns kâ pē̦rkuons rūkuo Rainis. dziļās alās tumsa rūkuo id.

Avots: ME III, 570

runkuôts, s. runkaîns.

Avots: ME III, 562

sabe̦kuôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch
be̦kas lesen: s. ve̦se̦lu dienu;

2) viele
be̦kas zusammenlesen: s. pilnu gruozu.

Avots: ME III, 592

sablaĩskuôt, zerquetschen Wandsen.

Avots: ME III, 594

‡ sačankuôt(iês) Druw. "satīstīt(ies)": ziemu ar lakatu s.

Avots: EH II, 400

sace̦kuôtiês, = saspē̦kuotiês: tie sace̦kuojās labi krietni Gramsden.

Avots: ME III, 601

sadankuôtiês "= sasveicinâtiês".

Avots: ME II, 607

sadiekuôtiês, sich begrüssen.

Avots: ME III, 611

sagrè̦kuôt, sündigen (perfektiv); viel sündigen: viņa ir nevainīga kâ bē̦rns un nevar sagrē̦kuot V. Eglītis. kuo viņš sagrē̦kuojis ar ganēm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 63. kas tiek sagrē̦kuots šai ziņā Stari I, 94. Subst. sagrè̦kuõjums, die Versündigung: visa sagrē̦kuojuma izlabuošana jau par vē̦lu Janš. Bandavā I, 122.

Avots: ME II, 629