Paplašinātā meklēšana

‡ àizpluskât, in einem nassen Frauenrock hin-, weggehen Trik. Refl. -tiês, kodderig werden, sich zu zerfetzen (spalten) anfangen Bauske: svārki, mati aizpluskājušies.

Avots: EH I, 43

‡ àizskâbt Spr., sauer werden.

Avots: EH I, 48

‡ àizskārst (wo?) "voraussehen; erfassen": nevarēja tuo lietu aizskārst.

Avots: EH I, 48

‡ antskābele Kroppenhof "das Querholz am vorderen Ende der Deichsel".

Avots: EH I, 70

apdraiskât: auch (mit ài ² ) Erlaa, KatrE.

Avots: EH I, 78

apdraiskât, tr., abtragen: drēbes. Refl. -tiês, sich ablumpen; apdraiskājies, schäbig, eine fadenscheinige Kleidung habend: še ienāca apdraiskājies cilvē̦ks Adsel.

Avots: ME I, 81

‡ apdraskât C., Lemburg, Nitau, Sesslv. u. a., = apdraiskât.

Avots: EH I, 78

apdriskât (unter apdriksêt): auch Dunika, Kal., Rutzau: apdriskāts lindruks.

Avots: EH I, 78

aple̦skât,

1) tr., beschmutzen:
drēbes Grünh., J. Kaln.; übertr., verleumden: strādājuse labāk savu darbu, nekā aple̦skājuse ļaudis Degl.,

2) um etw. laufen:
ap pļavu C.

Avots: ME I, 101

‡ apieskât (li. apieškóti "absuchen"), Läuse absuchen: a. kam galvu, in jemands Kopfhaar die Läuse absuchen.

Avots: EH I, 87

‡ aploskât N.-Salis "nùovazât 1 (drēbes): nass machen"; vgl. apploskât.

Avots: EH I, 99

apnaĩskât, tr., beschädigen: lai būtu ņēmis sieku (ābuolu), kaut tik nebūtu tā apnaiskājis visus kuokus JK. III, 29, A. X, 1, 417. [Synonym mit apvazāt um Bauske und Matthiae.]

Avots: ME I, 109

‡ apploskât Ruj., Salis, durch Tragen abnutzen und zerfetzen: a. drēbes.

Avots: EH I, 106

‡ appluskât,

1) lumpicht (in einem schlotternden Kleid) herumgehen
Salis, Trik.: a. tīrumam apkart;

2) suni a., einem Hunde hier und da Haare ausraufen
Schwanb.;

3) = applukt 3: appluskājis kažuoks Jürg., Lemsal, Schwanb. Refl. -tiês Bauske, ringsum (ein wenig) zerzaust (zottig) werden: a. var mati, cilvē̦ks.

Avots: EH I, 106

applũskât ringsum (ein wenig, hier und da) auszupfen, -rupfen: a. siena kaudzi C. Refl. -tiês Bauske, Kegeln, Wilsenhof, = applukt 3, ‡ appluskâtiês: a. var vistas (beim Mausern), drēbes.

Avots: EH I, 106

‡ apskâbêt, ein wenig einsäuem: a. gurķus, kāpuostus.

Avots: EH I, 113

apskâbt, intr., ein wenig sauer werden: putra apskābusi.

Avots: ME I, 122

apskãdêt, tr., beschädigen: kuģus, labību A. XX, 127. Refl. -tiês, Schaden erleiden, sich schuldig machen durch Schadentun, sich versündigen: es e̦smu apskādējusies ist eine beliebte Redeweise der Diebe, um ihre Sünde entschuldigend zu bezeichnen Smilt., Bers., C., Aps.

Avots: ME I, 122

‡ apskārst, begreifen, einsehen: vīrs paspēja a., ka... Ezeriņš Leijerk. I, 58. viņš apskārta visu . . . skaidri II, 252.

Avots: EH I, 113

‡ apskâviêns, die Umarmung: atsvabinājies nuo tē̦va... apskāviena Janš. Līgava II, 79.

Avots: EH I, 113

atļe̦skât, intr., herbeischlendern: viņš atļe̦skāja nuo tīruma C.

Avots: ME I, 172

‡ atploskât Kegeln, liederlich (abgelumpt) herkommen.

Avots: EH I, 159

‡ atpluskât, rissig, struppig werden Stenden: šķindeļu jumts mē̦dz a.

Avots: EH I, 159

‡ atplùskât ² labību Gr.-Buschh., mit einer Decke schlagend, das (ausgedroschene) Korn von den entleerten Ahren reinigen.

Avots: EH I, 159

atskâpinât: auch Golg.

Avots: EH I, 166

atskâpinât (mit infigiertem Reflexiv pronomen) zirgus = atkâpinât: atskāpini zirgu atpakaļ Mar., Burtn. C. Refl. atskâptiês, [speziell vom Pferde gesagt; gesproch.: ack-] = atkâptiês PS.

Avots: ME I, 192

atskâptiês (unter atskâpinât): auch Golg.

Avots: EH I, 166

atskā`rbala C.,

1) Nietnagel
Sessw.;

2) ein losgerissener, noch am Kleide hängender Streifen; [ein abgesplittertes, aber noch am Stamm hängendes Stück Holz
C.; in dieser Bed. auch atskarbs, atskarba Ruj. oder atskarbe Kalz.];

3) das Zünglein an einem von einem Strohhalm gemachten Pfeifchen
Grünh., Naud.

Avots: ME I, 192

‡ atskãrbīt "entgegenschnarchen" Für. I.

Avots: EH I, 166

‡ atskārbt Golg., = ‡ atskar̂bt.

Avots: EH I, 166

atskāre, dakts atskāre, Dieb am Lichte. [Wohl von * at-s(i)-kãrt, wofür jetzt atkārtiês.]

Avots: ME I, 192

‡ atskā`rpît Wolmarshof, = atkārpît: zirgs atskārpījis kuokam saknes.

Avots: EH I, 166

atskãrst: mit âr ² auch Karls., Salisb., Seyershof.

Avots: EH I, 166

atskãrst [Salis, Wandsen, Selgerben] oder atskā`rst C. [und in Serbigal] > [atskârst ² in Lemsal und Rujen], -stu, oder -šu, -tu, auch atskãrt, -stu [in Walgalen: atskaŗu], -ru Oppek. n. U., tr., einsehen, zur Einsicht kommen, erkennen, verstehen, sich bewusst werden, gewahr werden: vai tad tas dzē, rumā arī sāpes atskārst? Serb.; pats labi atskārš, ka šī suoļa nespersim Kaln. Refl. -stiês, inne werden, zum Bewusstsein, zur Einsicht kommen: kalps atskārties, ka atruodas mājas ruobežās LP. VII, 969. [Dial. z. B. in Ronneburg, auch ackārst gesprochen. Nach Persson Beitr. 725 zu šķirt, also eigentlich: unterscheiden. Aber der Bedeutung nach passt es besser zu atķerties, früher * at-s(i)kart; die Wurzelform auf -t dürfte dem missverstandenen Präsens atskārstu entnommen sein.]

Avots: ME I, 192

‡ atskārt Pilda n. FBR. XIII, 47, = àizkar̂t: neatskar mani!

Avots: EH I, 166

atskãrta, atskãrtība, atskãrtums, die Einsicht: cik nu viņam tās atskārtas! kad nāks pie atskārtuma, redzēs, kuo tad teiks Serb. izskaidruo tā, ka tu sajūtu muodini un atskārtību atdzīvini Plūd.

Avots: ME I, 192

auliskãm, auliski, auliskis, aulisku, im Galopp, flugs: laisties auliskām Vēr. I, 637. Vgl. auļiem usw.

Avots: ME I, 224

baskãjis,

2): Demin. voc. s. baskājiņ BW. 16119, 17.

Avots: EH I, 206

baskājis -je, auch baskāja, baskājiets, f. -te, baskājnieks, f. -niece (li. baskójis),

1) jem., der (die) barfuss geht, der Barfüssler (verächtlich), der Proletarier:
ak tu baskāja tāds! (gew. nicht böse gemeint)

2) der Wessfüssige (von einem Pferde):
kumeliņš, baskājītis, ein beliebtes Epith. im VL., BW. 32971.

Avots: ME I, 266

‡ baskãju, Adv., barfuss: skraidījusi b. A. Brigadere Skarbos vējos 97.

Avots: EH I, 206

‡ baskâpiņ ² Dond., (auch: baskâpiņs ² ) Stenden, = basātnē: apvilkt kurpes b.

Avots: EH I, 206

‡ baudkãrs,* genusssüchtig.

Avots: EH I, 206

bauskât, s. bauska 4.

Avots: EH I, 207

[blaũskâtiês Trik., lärmen.]

Avots: ME I, 310

‡ blàuskāt ² Warkl., plantschen, plätschern: b. pa ūdeni.

Avots: EH I, 226

bliẽskât, -āju "viel essen": viņš blieskā bez jē̦gas Nötkenshof.]

Avots: ME I, 317

[bloskât, waten Widdrisch.]

Avots: ME I, 317

[bluõskât,

1) "spülen":
aude̦klu upē; spaini Satiken, Pebalg; refl. -tiês, plätschen: ūdens bluoskājas;

2) "lausen"
Bixten, Appricken.]

Avots: ME I, 319

‡ ciskāns, ein Mensch (ein Hahn, ein Keuchel) mit langen Beinen PV.: cāļi šuogad vāji un mazi, - ir tik tādi ciskāniņi.

Avots: EH I, 275

‡ čuskât Salis n. FBR. XV, 69, -ãju, stechen, stochern.

Avots: EH I, 297

‡ draîskãns ² AP., = palaîdnis, draĩskulis.

Avots: EH I, 329

draĩskât [Salis, dràiskât C.], -āju, draiskuot,

1) tr., reissen:
drēbes;

2) tollen, toben, lärmen, ausgelassen sein
[auch: draiskalêt Fest.]: man arī trakuot un draiskuot gribas Vēr. II, 1114. In dieser Bedeutung gew. das Reflexiv: nedraiskājaties, bē̦rni.

Avots: ME I, 489

‡ drànskât ² , zerfetzen, (Kleider) tragend abnutzen (nùoval˜kât) Bērzgale, Saikava.

Avots: EH I, 329

draskât, -āju, tr., iter., reissen, zerreissen (Kleider); streichen, abstreichen: linu ziedus draskādama (Var.: braucīdama) BW. 7631. Refl. -tiês, sich reissen, balgen, toben: ar meitām draskāties BW. 12677.

Avots: ME I, 490

driskât, -āju,

1) tr., reissen, zerreissen:
drēbes;

[2) "hin und her laufen":
aitas nuo aukstuma driskā Stuhrhof]. Refl. -tiês, albern, lärmen, tollen, sich unruhig gebärden: kuo nu driskājaties ap manim? Vgl. draskāt, draiskāt.

Avots: ME I, 500

‡ drìskât ² Warkl., = savalkât, nùonē̦sât.

Avots: EH I, 335

druskât, -āju, druskuôt (namentlich in Zstz. mit sa-, iz-), zerkrümeln U.

Avots: ME I, 505

[dunskât, -āju, Fest., = dunckāt.]

Avots: ME I, 518

‡ è̦rskâtiês Renzen, = plêstiês: suņi e̦rskājas Adiamünde.

Avots: EH I, 370

‡ ẽ̦rskâtiês Königshof, = plêstiês: suņi ē̦rskājas.

Avots: EH I, 373

gadskā`rta, gadskārta Manz. Phraseol. VII, auch gadskā`rts, gaduskā`rts C.,

1) ein volles Jahr, Jahresfrist
[Manz. Lettus]: kad nu gadskārts bija pagājis II Chron. 24, 23. [viņš tur mita gadskārtu, ein Jahr Glück Apost. 18, 11. vienreiz gadskārtā II Mos. 30, 10.] par gadskārtu Jānītis nāca, nach Jahresfrist, nach Verlauf eines Jahres wiederkehrend. trīs māsiņas trīs gadskārti cimdu pāru adījušas BW. 6926;

2) irgend eine wiederkehrende Zeit des Jahres:
šinī gadskārtā, zu dieser Zeit des Jahres St. gadskārtām (Var.: par gadskārtu gadskārtiem) pirti kūru BW. 26007;

3) die Jahreszeit:
ir četras gadskārtas: pavasaris, vasara, rudens, ziema. četri gadskārti, die vier Jahreszeiten St., Adsel, Smilt. n. A. XII, 868.

Kļūdu labojums:
pirti kūru = pirti kūru

Avots: ME I, 582

gadskā`rtẽjs, jährlich wiederkehrend, järlich: galskārtējie svē̦kti, das Jahresfest Etn. I, 10; gadskātēja alga MWM. X, 36.

Avots: ME I, 582

‡ gariskām Seyershof, Adv., der Länge nach.

Avots: EH I, 384

ģiskât, -ãju [Trik.], tr., reissen; refl. -tiês, sich prügeln, schlagen. [Vgl. ģickât.]

Avots: ME I, 700

ìedriskât, ‡

2) = ìedriksnât Baltinow, Kārsava.

Avots: EH I, 510

[ìedriskât, tr., teilweise zerfetzen: iedriskātas drēbes C.]

Avots: ME II, 10

‡ ìeiẽskât, zu lausen beginnen (und nachher das Lausen unterbrechen) Frauenb.: tu man ieieskāji galvu un aizmuki!

Avots: EH I, 516

‡ ìeķe̦skâtiês, in Streit geraten, zu prozessieren anfangen Frauenb.: nepatīkas ie. ar kaimiņiem.

Avots: EH I, 525

[ìele̦skât, mit schmutzigen Füssen hineingehen od. hereinkommen: istabā PS., Bauske.]

Avots: ME II, 38

iẽskâbe̦ns, säuerlich: ieskābe̦ns piens A. XX, 8.

Avots: ME II, 65

ìeskâbêt, auch ìeskâbinât, tr., einsäuern, einmachen: barību, kāpuostus.

Avots: ME II, 65

iẽskâbs, [iêskâbs ² Salis], säuerlich, ein wenig sauer geworden.

Avots: ME II, 65

ìeskâbt, intr., inch., sauer werden: piens ieskābst; ieskābuši (eingemacht) kāpuosti.

Avots: ME II, 65

ìeskãdêt, tr., beschädigen: labību.

Avots: ME II, 65

[ìeskānis od. ìeskānējis Dond., = ieskāņš: piens jau ieskānis.]

Avots: ME II, 65

iẽkāņš, säuerlich: piens.

Avots: ME II, 65

[ìeskâpinât C., Lis., = iekâpinât.]

Avots: ME II, 65

[ìeskārpît, einscharren: kaulu zemē Arrasch.]

Avots: ME II, 65

[* ieskārs (erschlossen aus ostle. īskuors) "Pergel, die man von einem ausgeheizten Backofen anzündet, wenn man das Brot zum Backen in den Ofen hineinschiebt" (?) Makašāni.]

Avots: ME II, 65

ieskât, - ãju (li. ieškóti oder jíeskoti "suchen; (Trak. d. 9) lausen"), intr., tr., lausen, Läuse suchen: ieskāt galvu. Refl. - tiês, sich etwas mit dem Schnabel in den Federn suchen: vistas ieskājas. Zu slav. iskati "suchen, lausen", ahd. eiscōn "forschen, fordern", [ai. iccháti, av. isaiti "sucht, wünscht", ai. anv - eṣ̌ati "sucht auf" u. a., s. Berneker AfslPh. XXV, 491 und Wrtb. I, 433 und Trautmann Wrtb. 67].

Avots: ME II, 65

îskâte, [īskāts Bielenstein Hozb. 496], die kurzstielige Sense Mitau. Auch vienruoce.

Avots: ME I, 837

‡ izdraiskâtiês, zur Genüge tollen, sich austollen: kur var visādi izblaizīties un i. Janš. Mežv. ļ. II, 231.

Avots: EH I, 443

izdraskât vilnu pa istabu Nigr., olle im Zimmer auseinanderwerfen. Refl. - tiês, zur Genüge toben.]

Avots: ME I, 728

izdriskât, tr., abreissen, zerfetzen: drēbes.

Avots: ME I, 729

iziẽskât,

1): aucn Līvāni; ‡

3) durchsuchen (-ât)
Warkl.: i. malu malas. ‡ Refl. -tiês Frauenb. u. a., einander ablausen: ļauj mums i˙!

Avots: EH I, 451

iziẽskât [li. išjíeškoti, [aksl. iziskati], tr.,

1) ablausen:
galvu: bē̦rniem vajaga katru dienu galvu izieskāt Ahs. kad galvai vienu pusi izieskā, uotru ne, tad ieskātāju vilks ē̦d LP. VII, 857;

2) fig., durchprügeln, durchbleuen:
gan es tev muguru izieskāšu Tals.

Avots: ME I, 743

‡ izkoskât, durchprügeln Seyershof.

Avots: EH I, 458

‡ I izniẽskât Seyershof "izplēst" (=durchprügeln?). Identiseh mit ‡ iznieskât II?

Avots: EH I, 469

‡ II iznieskât Schwanb., = iziẽskât 1.

Avots: EH I, 469

[izskâbêt, durchsäuern: izsk. gurķus.]

Avots: ME I, 798

[izskâbt, in dem Grade, wie erwünscht, sauer werden: kāpuosti izskābuši Lis.]

Avots: ME I, 798

‡ izskârbalât ² Frauenb., zersplittern (tr., Bäume, Holz): zibens var kuoku i.

Avots: EH I, 479

izskā`rdît (li. išskardýti), freqn. von izšķḕrst, tr., auseinanderwühlen, zerzausen; izskārdīts jumts, ein vom Winde zerzaustes, auseinandergerissenes Dach U., Serb. n. A. XV, 83, Sessw.

Avots: ME I, 798

‡ izte̦skât, genügend schlagen, prügeln Seyershof.

Avots: EH I, 489

‡ izvanskât,

1) = izvanckât ‡ 2 Wessen;

2) durcheinanderwerfen
Gramsden, (mit -ât ) Bērzgale, Kacēni, Lixna, Welonen: mazā izvanskāja pa ustabu visas lupatas; "izmē̦tāt, izpurināt" Heidenfeld: i. sienu nuo gabanām;

3) = izvanckât ‡

3) N.-Peb. (auf eine flüssige Speise bezogen);

4) herausziehen, -fischen
Jasmuiža;

5) "izdauzīt, izsist, piekaut" (mit àn ² ) Heidenfeld, Mar.: i. visu kruogu (= kruogus ļaudis); "izkult" Heidenfeld: i. linus;

6) ausplappern
Gramsden.

Avots: EH I, 493, 494

kaskâ Lautb., für kas zin kâ, irgendwie.

Avots: ME II, 169

kaskât, - ãju, die Tannenrinde (kaska) ablösen Naukschen.

Avots: ME II, 169

ķe̦skât, Refl. -tiês,

1): trödeln, knibbern
Salis: ķ. visu dienu ar reņģēm;

2): auch Segew.

Avots: EH I, 697

ķe̦skât, -ãju, ķe̦skuôt, = ķesît, tüchtig essen: kuo tur nu ķe̦skā, ķesi? Serb. Refl. -tiês,

1) sich mit Lumpen abgeben, schmaddern, plump auftreten:
kuo tur nu ķe̦skājies ap bļuodu? Serb. tu kâ krupis ķe̦skuojies BW. 10071, 3;

2) Händel suchen, streiten:
kuo tu ķe̦skājies ap uotru? Serb., Treideln, [Lemsal, Salis].

Avots: ME II, 371

[ķiskâ Dunika, irgendwie, man weiss nicht wie: ķiskâ gadījās, ka paklupu.]

Avots: ME II, 386

ķiskâds, irgend einer, ein beliebiger; ķiskas, irgend jemand: ķiskas pajēma ķiskādu meitu; ķiskas atjāja panākstuos Bassen BW. 20848, Kalleten, Nigr. Vgl. ķiskad.

Avots: ME II, 386

ķiskât, ‡ Refl. -tiês Adsel, Wolmarshof, mit dem Ausweiden von Fischen beschäftigt sein.

Avots: EH I, 705

ķiskât, -ãju, ausweiden: zivis Serb., Paul.

Avots: ME II, 386

‡ II ķiskâtiês Seyershof, sich reiben, sich kratzen: sivē̦ns ķiskājas. Wohl aus estn. kiskuma "zerkratzen" (kisklema "sich relben").

Avots: EH I, 705

‡ III ķiskâtiês Aasel, Sessw., liederlich arbeiten; sich mit einer unsaubern Arbeit abgeben.

Avots: EH I, 705

‡ knoskâtiês Lems., Zögennof,

1) sich kratzen;

2) trödeln.

Avots: EH I, 633

‡ II *koskât, zu erschliessen aus ‡ izkoskât.

Avots: EH I, 639

‡ I koskât "sich mit Schmutz od. Schweiss vollsaugen lassen" Lems.

Avots: EH I, 639

làuskât ² ,

1): dažreiz skārda trauki làuskā ² (d. h., die Emaille platzt und löst sich ab)
Liepna; ‡

2) "in Scherben zerschlagen"
(mit aû ) Warkl.

Avots: EH I, 724

làuskāt ^2, - ãju, schelfern: viņam ruokām āda lauskā Mar. n. RKr. XV, 123. Vgl. laûskas 3.

Avots: ME II, 430

le̦skât: zur Bed. vgl. auch aple̦skât.

Avots: EH I, 735

le̦skât, - ãju,

[1) tr., verschleppen, vertragen (Kleider)
LKVv.];

2) intr., ungeschickt, mit grossen Schritten gehen
C.; bei schmutzigem Smilt., U. Refl. - tiês, sich herumtreiben LKVv.

Avots: ME II, 453

‡ le̦skât Wainsel n. FBR. XIV, 79 "?"

Avots: EH I, 772

lieliskām (unter liẽliski ): auch (mit iẽ ) FBR. IV, 58; XI, 43;

1): mums jau kāpuostu l. (sehr viel)
Festen.

Avots: EH I, 754

‡ liskât(iês) Bērzgale, Schlechtes von andern reden.

Avots: EH I, 744

‡ liskât(iês) Bērzgale, Schlechtes von andern reden.

Avots: EH I, 744

loskât: ohne Angabe der Bed. auch Wainsel n. FBR. XIV, 79; vgl. auch nùoloskât.

Avots: EH I, 759

loskât, -ãju, intr., langsam gehen, sich schleppen, schleicren Dond. Refl. -tiês, im Kot umherwaten Ubbenorm.

Avots: ME II, 509

‡ lupatdriskās Linden in Kurl., = lupatâs (s. lupata 2): visi kamzuoļi būs l. sagriêzti.

Avots: EH I, 762

‡ mazskâbene, rumex acetosella Anzen.

Avots: EH I, 788

[miẽskāts Trik. "ein Vielfrass".]

Avots: ME II, 655

mìzalskâbe ,* die Harnsäure.

Avots: ME II, 649

‡ mor̃skât Seyershof,

1) quälen:
m. kuceniņu;

2) unbewusst, Instinktiv bewegen:
kad bē̦rns ir nuovilcis krūti, viņš tūliņ morskā mutīti pruom. Refl. -tiês Seyershof, spielend (od. sich quälend) sich auf dem Boden wälzen.

Avots: EH I, 827

[mūskārtas cilvē̦ki, unsereins, Leute von unserem Stande: ne˙vien mūskārtas cilvē̦ki, arī kungi un augstmaņi De̦glavs Rīga II, 1, 419.]

Avots: ME II, 679

naĩskât, ‡

2) "naschen"
Gr.-Essern. ‡ Refl. -tiês (mit aĩ ) Frauenb. "sniegtiês": kuo tu ļauj zirgam n. pie citu ļaužu ve̦zuma (sìena)?

Avots: EH II, 3

[* naĩskât, s. apnaĩskât.]

Avots: ME II, 690

naktskālis,

1) und

2): auch (mit â ² ) Salis.

Avots: EH II, 4

naktskālis,

1) auch naktskãjis PS., der Nachtschatten (solanum nigrum);

2) der Nachtschwärmer
Etn. IV, 148.

Avots: ME II, 691

naskâtiês, ‡

3) ohne Appetit essen
Freudenberg.

Avots: EH II, 6

naskâtiês "?": tā bij mana vīra māte, ar manim naskājās BW. 23301, 1. [In Koddiack bedeute es: suchen, schnüffeln; sich in fremde Angelegenheiten mischen.]

Avots: ME II, 694

ņē̦ckâtiês, -ãjuôs, mit langen Zähnen essen: ne˙maz neē̦d; tik ņē̦ckājas vien Katzd.

Avots: ME II, 901

‡ niẽskât, -āju Seyershof "viel od. mit grossen Bissen essen": n. putru. Zur Bed. vgl. auch ‡ iznieskât I und II.

Avots: EH II, 28

‡ niskât "stark schlagen" Seyershof: puika bija niskāts bez žē̦lastības.

Avots: EH II, 25

‡ nùoblaskâtiês "?" Sermus. Vgl. ‡ blasku blaskām.

Avots: EH II, 32

nùodraiskât,

1): auch (mit âi ² ) Erlaa.

Avots: EH II, 40

nùodraiskât, tr.

1), zerfetzen, zerreissen
[Arrasch]: nuodraiskātas drēbes;

[2) hie und da abrinden:
n. kuokam mizu Warkl. - Refl. - tiês,

1) zerfetzt werden:
kāds sabridies un nuodraiskājies! Jaunie mērn. laiki III, 202, Dond.;

2) eine Zeitlang tollen:
bē̦rns nuodraiskājies visu dienu Bauske].

Avots: ME II, 775

nùodraskât: "= nuodraiskât 1" Dunika.

Avots: EH II, 40

nùodraskât, tr., zerfetzen, durchprügeln Spr.

Avots: ME II, 776

nùodriskât, tr., zerfetzen, abtragen, abnutzen: uzvalku, drēbes, kažuoku; nuodriskāts, nuodriskājies, zerfetzt, zerlumpt, verwittert: nuodriskāti svārki, čukuri Sil., krē̦sli Vēr. I, 1274; nuodriskājušās ē̦kas Purap.; nuodriskājies šunelis Vēr. II, 1235. [nuodriskāti zābaki Planhof.]

Avots: ME II, 777

nùodrīskât, abtragen Warkl.: n. zābakus.

Avots: EH II, 41

nùodrīskât, tr., abschaben, [nùodrīsnât Bers.], abschrammen: nuodrīksnātie rīta svārki A. XII, 94.

Avots: ME II, 777

‡ nùoķe̦skâtiês, sich besudeln: n. ar dubļiem Allasch, Ermes, Kegeln, Lemb., Lems., Schnehpeln, Weinschenken. zivis tīruot n. (ar zvīņām) Trik.

Avots: EH II, 59

nùole̦skât, tr., beschmutzen, besudeln, [vertragen, abnutzen LKVv., Wid.]: puisis jaunajām biksēm lejas galus nuole̦skājis Plm.

Avots: ME II, 810

nùoloskât, ‡ Refl. -tiês,

1) n. slapjš Salis "saslapināties, savazāt drēbes slapjumā";

2) "nuoplīst" Seyershof: brunči nuoloskājušies pa slapju pļavu brienuot.

Avots: EH II, 64

[nùoloskât Dond., abschlürfen, wegschlürfen: visu labumu nuoloskājis, tik sūkalas vien palikušas.]

Avots: ME II, 813

[nùonoskât "abprügeln" Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 825

‡ nuoploskât Seyershof "nuovalkāt": jau nuoploskājis jaunuo mēteli.

Avots: EH II, 77

‡ nùopluskât Jürg., = apvazât: n. drēbes. Refl. -tiês (s. ME. II, 832): gans gluži nuopluskājies Jürg.; die Kleidung durch unvorsichtiges Gehen mit Kot beschmutzen, im Kote schleifen U. (unter pluskāt).

Avots: EH II, 77

‡ nùoplūskât,

1) "den Staub vom Korn in der Tenne mit einem Sack abschlagen"
(aus einem Manuskript);

2) = ‡ nuopluskât Grawendahl, Sessw.

Avots: EH II, 77

nùopluskâtiês, ablumpen, zerlumpt werden: staigā apkārt nuopluskājies kâ nabags.

Avots: ME II, 832

nùoskâbêt, intr., sauer werden Spr.

Avots: ME II, 848

nùoskãdêt, tr., beschädigen: laukus.

Avots: ME II, 848

‡ nùoskārdêt Bērzgale "nuopuostīt; nuopērt".

Avots: EH II, 86

nùoskā`rst: auch (mit âr ² ) Karls.

Avots: EH II, 86

nùoskā`rst, [nùoskārt U., Nigr., Selg., Bers.], tr., erkennen, entnehmen: mēs šuo pakāpenību nenuoskāršam Vēr. II, 75. ka šis apsuolījums nebija nuo-pietni duomāts, nuoskārstams nuo tam, ka... Konv. <sup>2</sup> 405. nuoskārta, ka viņam tik bargs suods nedraud Vēr. II, 192. - Subst. nùoskā`rtums, die Erkenntnis.

Avots: ME II, 848

‡ noskât, prügeln N.-Wohlfahrt.

Avots: EH II, 28

‡ noskâtiês, trödeln Lems.

Avots: EH II, 28

‡ nùotaskât, abprügeln Kegeln, Nötk.: viņam krietni nuotaskāja muguru. Vgl. nùotastît.

Avots: EH II, 99

‡ nuote̦skât Hasenp., = ‡ nuotaskât.

Avots: EH II, 100

nũskâtiês: auch (mit -at- ) Salis.

Avots: EH II, 29

nũskâtiês, - ājuôs, trödeln: kuo tu tur nūskājies Paul.

Avots: ME II, 754

ùogļskâbe,* ùogļu skâbe, die Kohlensäure.

Avots: ME IV, 414

‡ padràiskât ² Erlaa "pavalkāt, panē̦sāt": bruncīši tagad jau padraiskāti; kam tie vairs derēs? Refl. -tiês (s. ME. III, 18): auch Meselau.

Avots: EH II, 128

padràiskâtiês, ein wenig albern, Mutwillen treiben, tollen.

Avots: ME III, 18

‡ padriskât, ein wenig od. eine Zeitlang (Kleider) tragend abnutzen (zerfetzen): padriskātas drānas Dunika. vari vēl tās bikses p. Lemb., Trik. u. a. Refl. -tiês Meselau, Mesoten, = padràiskâtiês.

Avots: EH II, 128

‡ padrīskât Meselau, hier und da schneidend ritzen: kuoku p.

Avots: EH II, 128

paiẽskât: lai ļaujuoties galvu p. Pas. II, 417.

Avots: EH II, 137

paiẽskât [li. paieškóti, slav: poiskati], tr., ein wenig lausen: galvu.

Avots: ME III, 35

‡ paplùskât ² Kalz., Lubn.,

1) eine Weile waten:
p. pa ūdeni, pa dubļiem;

2) = papluôsît, papurinât: p. panckas.

Avots: EH XIII, 164

[pãrieskât, noch einmal lausen: p. galvu.]

Avots: ME III, 158

‡ pãrskâbe* Superoxyd.

Avots: EH XIII, 210

pãrskâbêt, tr., übersäuern: putru.

Avots: ME III, 175

pãrskâbt, intr., zu sauer werden: putra pārskābusi. krējums pārsābst Konv. ² 1988.

Avots: ME III, 175

pãrskâbulis,* Superoxyd Druva 1, 883; Konv. ² 4063.

Avots: ME III, 175

paskâbe,* in sē̦ra paskābe, schweflige Säure.

Avots: ME III, 100

paskābe̦ns, ein wenig säuerlich: putra , likās paskābe̦na Upītis Pirmā nakts 281.

Avots: EH XIII, 172

[paskâbêt, etwas, eine Zeitlang säuern: uz Mārtiņiem vajadzēs paskābēt zuosij kāpuostus Jürg.]

Avots: ME III, 100

‡ paskābinât Warkl., = paskâbêt: p. kāpuostus vēl kaidu nedēļu.

Avots: EH XIII, 173

paskâbs, säuerlich: pieplūc vēl kādu brūklenīti klāt, gan pasūru, paskābu Kleinb.

Avots: ME III, 100

[paskâbt, ein wenig sauer werden: paskābusi putra.]

Avots: ME III, 100

[paskãņš, säuerlich: p. piens, paskāņa putra Wolmarshof, Nigr.]

Avots: ME III, 100

pìedraiskât C., Warkh., Warkl., = piedraskât.

Avots: ME III, 245

pìedraskât N.-Peb., piedrašķīt, vollschnitzen, vollspalten: piedrašķīt istabu šķēpelēm, mizām, cukuru Gr.-Sess.

Avots: ME III, 245

piẽnskâbe,* die Milchsäure.

Avots: ME III, 277

pìeskâbêt Spr., säuern, einsäuern, durchsäuern.

Avots: ME III, 291

pieskâbt, sauer werden: milti nuostājas dibe̦nā, paliek neizē̦sti, un vē̦lāk pieskābst siles Janš. Dzimtene ² III, 154. daudzas sejas it pieskābušas De̦glavs Rīga II, 1, 529.

Avots: ME III, 291

pìeskāriêns; die Berührung: viņa iekšēji sarāvās nuo katra pieskāriena Upītis Sieviete 243.

Avots: ME III, 291

pìeskãrtiês, s. pieskar̂tiês.

Avots: ME III, 291

plaîskât, -ãju, plappern, schwatzen: sievas mē̦dz daudz plaiskāt Sassm.

Avots: ME III, 315

planskât, mit Kleidem schlagen Wessen.

Avots: ME III, 319

I plauskât, Unsinn schwatzen Kalleten; Ableitang von *plauska "ein Schwützer" (zu plaûst I 2)? Vgl. aber auch li. pliauškiù "rede Unsinn", le. plaušģêt.

Avots: ME III, 327

II plàuskât ² , klopfen (drēbes) Warkl., schlagen Wessen; zu li. pliáuškinti "mit den Händen klatschen", pliauškéti "klatschen, schlagen" ?

Avots: ME III, 327

III plaũskât Bauske, = blauznuot: āda plauskā.

Avots: ME III, 327

plĩskât, -āju.

1) plĩskât, mit einer Rute prügeln
Ruj.;

2) saufen:
dzeŗam, brāļi. plīskājam ve̦cu miežu alutiņu; lai plīskāja ("?") kumeliņi pa ce̦lmāju līdumiņu ! BW. 19604 var. Refl. plĩskâtiês "sich umhertreiben sich prügeln, saufen (intr.)" Ruj. Vgl. plīckāt.

Avots: ME III, 348

plisku pliskām, kapp und kahl St.

Avots: ME III, 346

pluskât, -ãju,

1) zerkoddern
U.;

2) lumpicht einhergehen
Bergm: n. U.

Avots: ME III, 358

plūskât, -ãju,

1) plũskât Behnen, an den Haaren zupfen, reissen
U.;

2) abstäuben
St.,U.; plùskât ² "schlagen" Warkl.: drēbi, salmus, cilvē̦ku.

Avots: ME III, 362

pùrskât ² (poln. parskać "schnauben") N.-Schwanb., = sprauslât.

Avots: ME III, 419

pusdriskâts, halbzerrissen, - zerfetzt: maisiņš, pārklāts ar saimnieka pusdriskātu ratu deķīti A. Upītis.

Avots: ME III, 425

‡ puskārta (s. ME. unter tamsa), die Halbreihe.

Avots: EH II, 332

puskā`rtenis ² , puskārteniski Ar., puskārtiņ Golg., Adv., halbwegs, auf halbem Wege: mēs ar siena pļaušanu palikām puskārtenis, bija jāstājas pie rudziem. viņš ar rudziem palika puskārtenis Plm. n. RKr. XVII, 74 f.

Avots: ME III, 428

puskât Dond. n. FBR. V, 129, = pušķuôt.

Avots: ME III, 428

re̦mskât Zögenhof, re̦mskuôt, hüstetn Treiden.

Avots: ME III, 510

‡ riskât "?": nu jau viņi (scil.: vācu kareivji) sanākuši un rīt riskās pa mājām Veselis Netic. Toma mīl. 128. Aus r. рыскать "umherrennen"?

Avots: EH II, 374

sadraiskât, sadraisķît, tr., zerreissen, zerfetzen: miega-pūznis staigās sadraiskāts (wird zerrissene Kleider tragen) Glück Spr. Sal. 23, 21. ieraudzīja diegus samežģinātus un sadraisķītus Kra. Vit. 33.

Avots: ME III, 612

sadraskât: "saplêst, sasist, ievainuot" Salis: pakaļkāja sadraskāta.

Avots: EH XVI, 403

sadraskât, tr., zerreissen, zerfetzen: viņš paņēma paku nuosmulē̦tu un sadraskātu grāmateļu Saul. I, 60. sadraskāt drēbes Dunika.

Avots: ME III, 612

sadriskât, tr., zerreissen, zerfetzen: sadriskāt grāmatas. sadriskātas drēbes LP. III, 4. sadriskāts un nuomē̦rdē̦ts cilvē̦ks Seifert Chrest. II, 51.

Avots: ME III, 613

‡ sadrìskât ² Kalz. n. Fil. mat. 29, = sadrìksnât: puika sadrīskājis galdu.

Avots: EH XVI, 404

sadruskât: auch Lng. (unter druska).

Avots: EH XVI, 404

sadruskât, zerkrümeln U. (unter druskât).

Avots: ME III, 614

‡ sakoskât Lems.,

1) sich mit einer unsauberen Flüssigkeit (bes. Schweiss) vollsaugen lassen:
sakoskāts drēbes gabals;

2) von einer unsauberen Flüssigkeit (bes. Schweiss) durchdrungen werden.

Avots: EH XVI, 418

‡ *salauskât (erschlossen aus ostle. salouskuôt Liepna, wo ou auch aus ū entstanden sein kann!), = sasprē̦gât 1: mēles virspuse ir tāda kâ salauskājuse, tāda kâ rupja.

Avots: EH XVI, 424

salde̦nskābs, süsssaüer: salde̦nskāba sula Konv. ² 1789.

Avots: ME II, 668

‡ saldinskâbs A. Brigadere Dievs, daba, darbs 90, = salde̦nskābs.

Avots: EH XVI, 424

salˆdskâbmàize od. salˆdskâba màize, Süsssauerbrot (aus gebeuteltem Roggenmehl).

Avots: ME II, 669

salˆdskâbs, süsssauer: saldskābs ābuols. saldskābi smīnēt Stari I, 289.

Avots: ME II, 669

sale̦skât,

1) besudeln, beschmutzen:
s. drēbes C., Wolm., Bauske; s. istabu netīram kājām Salis, Widdrisch;

2) sale̦skāti mati, ungekämmtes,verwühltes Haar
Ruj.

Avots: ME II, 670

saļe̦skât, besudeln: s. drēbes Grawendahl, Gr: -Buschhof.

Avots: ME II, 678

sā`lsskâbe,* sā`lskâbe*, Salzsäure.

Avots: ME III, 803

saplìskât ² , verprügeln Warkl., Gr. - Buschhof. Refl. -tiês, sich abnutzen, zerfasern (intr.): pātaga saplīskājusies Warkl.

Avots: ME II, 703

sapluskât: sapluskātiem papīriem A. Upītis Sm. lapa 279.

Avots: EH XVI, 437

sapluskât(iês) Dond., Dunika, = sapluksnât.

Avots: ME II, 704

‡ saplùskât ² Sonnaxt "krietni sapērt": s. bē̦rnus.

Avots: EH XVI, 437

sapluskât(iês) Dond., Dunika, = sapluksnât.

Avots: ME II, 704

saskâbêt, ‡

2) = saskâbinât 1: (alus) nuo tā kubula, kuo mūsu brūveris ... saskābēja A. Upītis Pirmā nakts 151; ‡

3) = saskâbt 2 Seyershof: pēc kāda laika viņam prāts saskābē.

Avots: EH XVI, 447

saskâbêt, einsäuern: s. gurķus.

Avots: ME III, 732

saskâbinât,

1) unversehens sauer werden lassen:
s. putru Siuxt, Dunika, Dond., C.;

2) (v)erbittern, kränken:
s. kādu cilvē̦ku Golg.

Avots: ME III, 732

saskâbt, intr.,

1) ganz sauer werden
U., in Gärung übergehen: augļi ātri saskābst un sarūgst Konv. ² 752. vīns saskābst ebenda S. 873. kartupeļu šķiedras drīzi maitājas (saskābst) Mazvērsītis Luopkuopība III, 76. kam vakar neatbrauci? man saskāba rata rumba, circenīšu piesālīta BW. 25163, 1. man saskāba krupja gaļa 19l86, 4;

2) (gew. das Part. saskābis U.), verdriesslich, sauertöpfisch, ärgerlich werden:
bez pārsteigumiem mēs vai saskābtu! Zalktis II, 98. Jancis pa˙visam saskāba un nuorēcās nuo dusmām R. Sk. II, 144. vagare nesmējās vis, tas bij saskābis kâ gurķis Alm. Kaislību varā 128. Sprw.: saskābis kâ Žagares žīdiete.

Avots: ME III, 732

saskãdêt, tr., beschädigen: tev jāve̦d uz Je̦lgavu trīsdesmit ve̦cu meitu. ja tu labi aizvedīsi, visas tev mutes duos; ja tu kādu saskādēsi, dārgu naudu aizmaksāsi BW. 19248, 6. ja tuo (=zārku) kādā ne˙būt vīzē saskādējuot... LP. VII, 84.

Avots: ME III, 732

saskānêt Wid., ganz sauer werden: piens saskānējis Dond.

Avots: ME III, 732

saskãrdît, zerspalten, zerfetzen, zertrümmern: zibens saskārdīja bē̦rzu škembelēs C.

Avots: ME III, 732

saskārpît, aufscharren: zirgs kājām saskārpījis zemi C., Wolmarshof.

Avots: ME III, 732

saskārtiês, s. saskartiês.

Avots: ME III, 732

sàuskãjis, Beiname des Hasen im Märchen: kaķi sauca par sē̦tlaipi, zaķi par sauskāji Etn. III, 59; LP. VII, 889.

Avots: ME III, 775

savirskât ² Gr. - Buschhof, Warkl., (mit ir̂) Golg., zerreissen, zerfetzen: s. drebes. Refl. savir̂skâtiês,

1) auch savir̂šķâtiês Saikava, "sanākt naguos" Celm., Warkl.;

2) "savilkties, sarežģīties": dzijas savir̂skājas ² Kl. - Dselden.

Avots: ME III, 788, 789

sẽ̦rskâbe* Konv. ² 488; 3823, auch sē̦ra skābe B. Vēstn. n. U., Schwefelsäure.

Avots: ME III, 830

sẽ̦rskâbs,* schwefelsauer: sē̦rskābs kaļķis Mzv, m. 12.

Avots: ME III, 830

se̦skâda, das Iltisfell Karls.: se̦skādas kurpes Ezeriņš Leijerk. I, 56. se̦skādu kažuoks A. XX, 802.

Avots: ME III, 820

skâbaîns Mar. n. RKr. XVII, 135, skābains L., U., skâbans Prl. n. FBR. VI, 80, skâbe̦ns Neugut, säuerlich: skābans ābuols Dr. skābe̦ni augļi A. v. J. 1896, S. 409.

Avots: ME III, 878

skâbans (unter skâbaîns): auch (skâbans ²⁾ Salis, ( "säuerlich, skāņš"), (skâbans) Ramkau, Sonnaxt.

Avots: EH II, 503

skābardis: skãbârdis ² "Weissbuche" Dunika. - "skãbârzde ² ". ME. III, 878 zu verbessern in "skābârzde ² ". - Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 72 ff.

Avots: EH II, 503

skābardis Kaleten, skābards Mag. IV, 2, 65, skābarde U., skãbârzde ² Dunika, skabarde RKr. II, 71; gen. pl. skabardžu Duomas I, 293, die Rotbuche (fagus silvatica L.); baltais skābardis (skabārdis Peņģ.) Mežuos un ārēs II, 5. od. baltā skabarde RKr. II, 69, die Weissbuche (carpinus betulus L.); skabarda, skabard(i)ene, die Ulme, Rüster Mai:.; skābars od. skābaru kuoks, der Buchsbaum Für. I. Zu apr. scoberwis "Hainbuche" (le. skābars könnte auf *skābarvs zurückgehen); wegen li. skroblùs "Buche" ist le. und apr. skāb- hier vielleicht wegen des folgenden r dissimilatorisch aus skrāb- entstanden (anders Būga KSn. I, 82). Die Kürze des wurzethaften a in skabarde ist nicht über allen Zweifel erhaben: dieser Baum ist nur in Südwestkurland bekannt, und man kann den Namen irrtümlich auf skabarda "Splitter" bezogen haben. Vgl. daneben slav. grab(r)ъ "Hagebuche".

Avots: ME III, 878

skâbbarĩba* Konv. ² 750, eingesäuertes Viehfutter: kūtis ar... skābbarības tuorņiem A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 47.

Avots: ME III, 878

‡ skābdaris Strods Par. vōrdn. 158 "?"

Avots: EH II, 503

skâbe,* die Säure U.: ģīmi tik tuvu pielikt, ka skudras tuo var ar savu skābi apslacīt Etn. II, 134.

Avots: ME III, 878

skâbekļaîns,* Sauerstoff enthaltend: meža gaiss visai skābekļains Pūrs III, 65.

Avots: ME III, 878

skâbeklis,* der Sauerstoff U.

Avots: ME III, 878

skâbene: caur skābeņu lapiņam BW. 33981, 2 var.

Avots: EH II, 503

skâbene, skâbine Prl. n. FBR. VIII, 11, (mit â ² ) Dunika, skâbiene Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Ampfe (rumex L.) RKr. II, 77; Sauerampfer (rumex acutus) U.; avuota skābenes, Sauerampfer (rumex acutus) Mag. IV, 2, 41, U.; dižā skābene, rumex acetosa Mag. IV, 2, 41; lielā sk., rheum rhaponticum Birsman; mazā sk., rumex acetosella Mag. IV, 2, 41; mīkstā sk., rumex feutatus Mag. IV, 2, 41; upes skābenes, Fluss-Ampfer: iz sarīvē̦tām upes skābenēm ar krējumu izgatavuo smēri pret kašķi Etn. III, 160; ūdens sk., rumex hydrolapathum Hds. Erwalen; zaķu skābenes Mag. IV, 2, 46; U., Hasenpot n. RKr. III, 71; Konv. ² 3539, Sauerklee (oxalis acetosella L.); zirgu skābenes, Pferde-Sauerampfer (rumex crispus) U., Etn. I, 84; III, 160; rumex obtusifolius Mag. IV, 2, 42 (zirga skābene); RKr: XII, 8; Grindwurz (rumex acutus) Mag. III, 1, 131; IV, 2, 81; rumex domesticus Hartm. Latv.

Avots: ME III, 878

skābenîgs, säuerlich: skābenīga smaka nuodeva ādu ģē̦rē̦tāju Jauns. III, 238.

Avots: ME III, 878

skâbe̦ns: auch Schönberg u. a. n. FBR. XVIII, 12, (mit â ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 503

skâbe̦ns, s. skâbaîns.

Avots: ME III, 878

skâbêt, -ẽju, skâbinât, tr., säuern; oxydieren: skābē̦ts gurķis. pagatavuot mē̦dz etiķi... skābējuot, oksidējuot... šķidrumus Konv. ² 872. laistās kâ skābinātā sudrabā MWM. XI, 222.

Avots: ME III, 878

skâbiene (unter skâbene): auch Zvirgzdine.

Avots: EH II, 503

skâbine (unter skâbene ): auch Gr.- Buschh., Kaltenbe, Kalupe, Oknist, Višķi, Warkl., Pas. VII, 474 (aus Kokn.), X, 52 (aus Ludsen), XII, 234 (aus Makašēni); papuves skâbinīte Oknist n. Ceļi VI I, 235, rumex acetosella.

Avots: EH II, 503

skābiņu ķērne Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 27, = skâbuma ķērne.

Avots: ME III, 878

skâbputra,

1): salda māna skābputriņa BW. 2955.

Avots: EH II, 503

skâbputra,

1) gesäuerte Grütze :
Kurzemes skābputras strēbējs Kundziņš Kronv. 165; "= saskābusi mātesputra" Dond.;

2) skābaputra, fig., der Sauertopf:
kāds viņš ir sarūdzis skābaputra MWM. VII, 2.

Avots: ME III, 878

skābrauga (Wid.) od. skābraugu maize, skābarauga m. Biel. n. U., skābraugmaize Kand., skābruogu m. Hofzumberge, Grünh., Süsssauerbrot: ieduod meitai skābraugu kukulīti, lai izne̦s nabagam! LP. V, 227.

Avots: ME III, 878

skābraugu (unter skābrauga) maize: auch (mit â ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 503

skâbs (li. skobas Geitler Lit. Stud. 109), sauer (eig. u. fig.): Sprw. skābs kâ dzērveņu uoga, kâ gurķis. skābs piens, Sauermilch Salis. skābu ģīmi savilkt Kaudz. M. 73, ein saures Gesicht machen. skābs prāts Karls., mürrischer, unzufriedenerSinn. - Subst. skâbums,

1) die Säure:
vīna, maizes skābums;

2) eine Speise
Bergm. n: U.; saurer Mehlbrei Loddiger; Sauermilch Mar. n. RKr. XV, 135, PS.; ein saures Getränk aus bebrühtem Roggenmehl und Wasser Salisb., Alt-Ottenhof, Nauksch., Ruj.: vasarā... atspirdzinuošuo skābumu vēl kuļ tikai... re̦tās saimniecībās A. Melnalksnis Mazsalaca 52. Zu skabrs, s. Persson Beitr. 142 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 563.

Avots: ME III, 878, 879

skâbt: puva, skāba vīna blašķe... pasuolī Tdz. 45460.

Avots: EH II, 503

skâbt (li. skobli bei Geitler Lit. Stud. 109), skâbstu, skâbu, intr., sauer werden L., U., versauern (eig. u. fig.): putra skābst Gr.-Buschh. bē̦rna piens vēl aiz lūpas skābst (von einem noch nicht ganz Erwachsenen) LP. kuo skābsti kâ gurķis? Laiviņš nāc līdzi! kuo skābsti pa māju? Dz. V.

Avots: ME III, 879

‡ skābule, eine sauertöpfische weibliche Person: tās... muižnieču skābules Janš. Mežv. ļ. II, 465.

Avots: EH II, 503

skâbulis, ‡

3) "pūtēlis" Kaltenbr.; eine gewisse Speise Kalupe n. Ceļi VIII, 226 (mit Beschreibung).

Avots: EH II, 503

skâbulis,*

1) das Oxyd
Ķīmija 20;

2) saurer Wein
Dr.

Avots: ME III, 879

‡ skâbumaize (mit -m- aus -mm-?) AP., = skābrauga maize.

Avots: EH II, 503

skâbums, 2): ein Getränk aus Roggenmehl und Wasser (mit â

2) Allend. n. FBR. XIX, 83, Salis; eine Suppe aus Kartoffetn und Brotteig
Auleja; der Bodensatz aufgekochter Molken Linden in Kurl.; neielaidās ar dārguo tējas dzeršanu, bet palika pie skābuma un putras Aps. J. Raksti I 2 , 93.

Avots: EH II, 503, 504

skâbums, s. skâbs.

Avots: ME III, 879

skãde: piecas skādes (Unglücksfälle) vasarā Tdz. 53881. puisim s. nuotikuse BW. 12814. divi skādes padarīju 9979, 1. man skādīte lē̦kusies 1691.

Avots: EH II, 504

skãde, skāda Glück, der Schade; das Unglück Lind.: Sprw. skāde vīram par ķēvi, - aste vien palikusi ruokā. nevar ne˙vienam skādas darīt Glück Boruch 6, 13. tās (lietas) e̦smu par skādu turējis (habe ich . . . für Schaden geachtet) Philipper 3, 7. skādē iet, einen Schaden anrichten (vom Vieh): vai . . . nebūs kāds aizzadzies un iegājis skādē A. XI, 897. nuoķīlāja luopiņu, kas nevilšu kaut kur iegājis skādē Siliņš 63. ugunsskāde Lind., skãde PS., der Feuerschaden: laikam tur kāda skāde. Aus mnd. schade dass.

Avots: ME III, 879

skâdele: "ein Blutstrahl aus einer Wunde" ("mit à ² ") Borchow. Vgl. ‡ skā`rdele ² . Das Stichwort "skâdele" (ME. III, 879) durch "skãdele" zu ersetzen?

Avots: EH II, 504

skâdele "ein Wasserstrahl" Warkl.: nuo auta asinis ar skādeli te̦k LP. VI, 574.

Avots: ME III, 879

skãdêt,

1): ēdienu nevar s. ("sabuojāt") Seyershof;

2): ē̦ve̦lē̦tuos kāpuostus skādēja ("smādēja") par cietiem Salis, Seyershof. skādēja, ka tas par daudz prasuot Seyershof.

Avots: EH II, 504

skãdêt, -ẽju,

1) schaden, beschädigen
U.;

2) verachten, verschmähen
U.; tadeln Bergm. n. U. Aus mnd. Schaden "schaden".

Avots: ME III, 879

skādîgs, schädlich U.

Avots: ME III, 879

skādnieks St., wer einen Schaden oder was Böses verübt.

Avots: ME III, 879

skãdre PS., skādre L., U., skādrs PS., C., = skārds, Blech; wohl mit -ādr- aus -ārd-.

Avots: ME III, 879

skāle Infl. n. U., Plur. skàles ² Warkl., skàļi ² Selb., Meiran, skāļi Spr., Wessen, skàļas ² Saikava, Selsau, skàļu ² svari Lis., Golg., die Wage; skàļi ² , Schalwagen Kreuzb., Gr.-Buschhof. Nebst estn. kāl "Wagschale" aus mnd. schale "Wagschale".

Avots: ME III, 879

skālis, Plur. skāļi, Fleischbank, Fleischscharren W.-Livl., Kokn. n. U.; vgl. skā(r)nis; aus *skārlis? Oder zu skāle?

Avots: ME III, 879

skānes "ein soeben angefertigter, nicht beschfagener Arbeitswagen ohne Räder; derjenige Teil eines Wagens, wo des Sitz eingefügt wird" Naud. Aus *skārnes (zu skāre )?

Avots: ME III, 879

skānêt,

1): auch (mit ã ) A.-Autz, AP., Dobl., Marzenhof, Mesoten, Nikrazen, Ziepelhof.

Avots: EH II, 504

skānêt Wid., intr.,

1) sauer werden
(mit à ² ) Golg.;

2) "выдыхаться".

Avots: ME III, 879

skānis Burtn. n. U., Plur. skāņi U., = skārnis, der Scharren, die Fleischbank; wohl mit -ān- aus -ārn-.

Avots: ME III, 879

skāns Schibbenhof, St., skãņš Līn., Iw., Deg., Gr.-Sessau, Dond., Wandsen, Siuxt, Grünh., Gr.-Essern, Kurs., Widdrisch, Salis, Ruj., Karls., skā`ņš ² Golg., skãņîgs Siuxt, unnatürlich sauer L., sauer geworden U., Karls., säuerlich N.-Kurl. n. Etn. I, 138; Gr.-Sessau; süsssauer Freiziņ: skāņš piens, Sauermilch Mar., Schibbenhof. putra auksta un skāņa Duomas IV, 7. - Subst, skānums. U., skāņums, skāņa LKVv., die Säure, Säuerlichkeit. Etwa (vgl. Leskien Abl. 373) zu li. skanús "schmackhaft", skonė'ti "wohlschmecken"?

Avots: ME III, 879

skãņš (unter skāns): auch A.-Autz, Frauenb., Lems., Nikrazen, Ziepelhof: skāņa (säuerlich) garša var būt alum, saldam pienam, putrai AP., Luttr., Stenden, (arī kāpuostiem) Dobl. (gurķi varuot būt tikai skābi). Subst. skāņums: "vājš skābums" (mit ã ) Dobl., Ruj.

Avots: EH II, 504

skâpinât: zirgu s. (mit â ² ) ilksīs Lems., Ramkau.

Avots: EH II, 504

skâpinât Lis., Golg., PS. C., Adleenen, (mit â ² ) Wandsen, Widdrisch, Salis, Ruj.: skāpināt zirgu atpakaļ, machen, dass ein Pferd in denselben Fussstapfen zurücktritt Lis. skāpināju bulli uz meža malu Dz. V. Refl. -tiês, Meiran, = skâptiês.

Avots: ME III, 879

‡ *skāpslis, = kâpslis 1: sase̦gluoju... kumeliņu ... zeltītiem skāpslīšiem Tdz. 51458 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 504

skāptiês: auch (mit â ² ) AP., Lems.; skāpies atpakaļ Pas. XIV, 47 (aus Smilt.).

Avots: EH II, 504

skāptiês Drosth., rücklings zurücktreten Schwanb., Sunzel. Abstrahiert aus dem refiexiven at-s-kāpties.

Avots: ME III, 879

skāra: der ganze Artikel ist als auf einem Druckfehler (skārām für skarām) beruhend - zu streichen.

Avots: EH II, 504

skāra "?": mākuoņu pudurīši, izraibināti. tīri juocīgām skārām Daugava 1928, № 8, 991.

Avots: ME III, 879

‡ skârba ² Luttr., = skabar̂ga 1. Vgl. skar̂ba ² I.

Avots: EH II, 504

‡ skârbains ² Luttr., = skārbalains.

Avots: EH II, 504

skārbains "nuoplīsis" Gramsden.

Avots: ME III, 879

skārbalaîns: im Stichwort (ME. III, 879) ist ār durch ār zu ersetzen; ‡

2) kreischend, scharf (von der Stimme)
Frauenb. (mit âr ² ).

Avots: EH II, 504

skārbalaîns, splitterig: dravenieki skārbalaiņu (Var.: skabargainu, skabardainu, sknabatainu) dravi dūra BW. 30329, 1.

Avots: ME III, 879

skârbalas ² : im Stichwort (ME. III, 879) ist âr durch âr zu ersetzen; ‡

2) skârbala ² Frauenb., der Splitter.

Avots: EH II, 504

skârbalas ² Ahs., Lumpen: nuo ve̦cā kre̦kla skārbalas vien atlikušas; bei C. auch ein sing. skā`rbala. Zu skar̂bs.

Avots: ME III, 879

skā`rbalât C., sich zerfetzen, abgelumpt werden.

Avots: ME III, 879

skãrbana "driska" Gramsden.

Avots: ME III, 879

skãrbans "nuoplīsis, nuoskārbanājis apģē̦rbs" Gramsden.

Avots: ME III, 879

‡ skārbijas "?": citi arī klētīm likuši skārbiju jumtus, lai salmi priekš pakaisa vairuotuos Pēt. Av. II. 124. kuo izmaksā ... skārbijas un meistars ebenda.

Avots: EH II, 504

skārbinâtiês Warkl., = apšķebināties: sirds sāk man skārbināties.

Avots: ME III, 879

skãrbiņi (nom. pl.) Dond. n. FBR. V, 126, = skâbenes. Zum r vgl. Le. Gr. § 112.

Avots: ME III, 879

skārbît U., = skarbît, splittern.

Avots: ME III, 879

skārbīt pretī "entgegenschnarchen" Für. I. Refl. -tiês pretī, sich widersetzen Warkl., Schwanb., Meiran, Adleenen; vgl. skarbīties pretī.

Avots: ME III, 879

skā`rbs ² : auch (mit ār ) Strods Par. vōrdn. 158 ("?").

Avots: EH II, 504

skā`rbs ² , übel geworden, der Ohnmacht nahe: skārba sirds. Zu an. skarpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)? Vgl. auch skurbt.

Avots: ME III, 879

skārbt, skārbstu, skārbu, ohnmächtig werden U.; sirds skā`rbst ² Warkl., wird übel.

Avots: ME III, 880

I skārbulis: auch (mit ā`r ² ) Alswig.

Avots: EH II, 504

I skārbulis, = kārbulis, ein Pergelkorb Korwenhof.

Avots: ME III, 880

II skā`rbulis ² Mar. n. RKr. XV, 135, eine Art Wiesenblume.

Avots: ME III, 880

skārda,

1): auch Luttr., A. Brigadere Skarbos vējos 214; skārdas (od. zu skārda 2?) vien sazvārdzēja Tdz. 58442 var. skārdas vaiņadziņš BW. 5944, 4 var.

Avots: EH II, 504

skārda, skārde, s. skārds.

Avots: ME III, 880

‡ skārdains, blechern (?): sabrauce panāksnīcas skārdainiem pastaiņiem Tdz. 58442.

Avots: EH II, 504

‡ skārdājs Tdz. 58442 var., = ‡ skārdains.

Avots: EH II, 504

‡ skā`rdele ² Warkl. n. FBR. XI, 222, = skâdele (?): alus labi nete̦k, - ar skārdeli ("šķībi, slikti") skrien.

Avots: EH II, 504

I skãrdeles Kurs., eine Leiter (redeles) aus dünnen Brettern zum Vergrössern eines Mistwagens: sameklē skārdeles! sāksim sūdus vest! Mit sekundärem s- zu kārde(le).

Avots: ME III, 880

II skā`rdeles ² Warkl., Metallplättchen U.; Flittergold L. (skārdele), St.; "alte Blechsachen" (mit ãr ) Deg.

Avots: ME III, 880

skārdelis, ein Geschirr aus Blech Lems., Kurl. n. U. (namentl. ein Trinkgefäss für kleine Kinder Kronw. n. U.).

Avots: ME III, 880

‡ *skārdêt, zu erschliessen aus ‡ nùoskārdêt.

Avots: EH II, 504

skārdîgs: šuodien s. ("skaļš") laiks: var dzirdēt nuo malu malām Borchow.

Avots: EH II, 504

skārdîgs Warkl., = skanîgs: par guodu un tikumu mutes pilnas skārdīgu fražu Latvis 1925, № 1078. Zu li. skardùs "laut, tönend" (n. Geitler Lit. Stud. 108) An. 125 und 167?

Avots: ME III, 880

‡ *skārdijs, = ‡ skārdains: skārdejām biksītēm Tdz. 58142, 4 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 504

skārdinis, ‡

2) blechern
(mit ãr ) Dunika: s. spannis.

Avots: EH II, 504

skārdinis (li. skardinis "blechern" ) Warkl., skārdiņa Gr.-Essern, = skārdelis; skā`rdiņas ² "kleine Blechstücke" Meiran.

Avots: ME III, 880

I skā`rdît ² Warkl. (li. skardýti "schroten"; "zerstampfen" Jušk. SvD. 3,5, 138,4, Klaip. 20, r. скородить "eggen"), -u, -ĩju, zerteilen, zerstampfen U.: (vīra māte) lai staigāja . . . visus cē̦rpus skārdīdama [?] (Var.: spārdīdama ) BW. 25341 var. Zu šķḕrst, vgl. Būga PФB. LXXV, 144.

Avots: ME III, 880

II skârdît ² "laut, scharf und viel reden". Zu šķērst (vgl. skaldît)?

Avots: ME III, 880

skārdniẽks St., U.,

1) auch skārdeniẽks Austr. K. Gluns 70, der Klempner U., Spängler V.;

2) ein Blechgefäss
Warkl.

Avots: ME III, 880

skārds,

1): auch Fraueub., N.-Peb., Getzel Psalm 22;

2): skārdi vien skanējās BW. 35479. (vainadziņu) skārdiņiem darināju 6110, 2 var. brūtes kruoņiem bija nuo skārdiem ar iekšā AP.

Avots: EH II, 504

skãrds (li. skárdas "Weissblech" in Kvėdarna) Līn., Nigr., skā`rds Ermes, skârds <sup>2</sup> Karls., Dond., skā`rds ² Kl., Prl.,

1) skārds U., Spr., Mag. XIII, 2, 54, skârda ² (li. skárda "Weissblech"
in Joniškis) Ruj., skãrde Dunika, skârde ² BL, skārde L., U., skarda U., skarde U., Blech, Weissblech: māsai skārda vainadzinš BW. 5944. skārda lampiņa A. Upītis;

2) auch skārda, skārde Glück, eine Metallplatte:
aluminijs izkaļams visai plānās skārdās Konv. 93. viņš . . . pārvilka tā nama grīdi ar ze̦lta skārdēm (mit goldenen Blechen) Glück I Kön. 6, 30. vecītis ... uzlika savu dē̦lu uz tējas skārdu (auf ein Teebrett) Pas. IV, 495 (aus Leegen);

3) skãrds Ahs., ein Geschirr aus Blech: saimniece iedeva pilnu skārdu piena, alus; Demin. skãrdiņš, ein Trinkgefäss aus Blech für kleine Kinder
Ahs.: bē̦rns dzer pienu nuo skārdiņa;

4) unebenes Eis
Etn. II, 34. In den Bedd. 1-3 wahrscheinlich aus liv. kārda resp. estn. kard "Blech", s. KZ. LII, 120, aber auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 601. In der Bed. 4 zu šķḕrst?

Avots: ME III, 880

skāre: skãres Dobl., Mesoten, Ziepelhof; "sānu galdiņi mē̦slu ratiem" (skāres) A. Leitāns.

Avots: EH II, 504

skāre L., U., PIur. skãres BL, Siuxt, Deg., skāres U., Bielenstein Holzb. 547, skāris, der Rumpf eines Bauernwagens: šuo asi paliek zem kādām ne˙būt kuoka sk,ārēm Antrop. II, 19 f. Etwa aus mnd. Kare "Karre" ?

Avots: ME III, 880

skâriens ² Mesoten, die Berührung: starp ikdienas rupjiem skąrieniem Asp.

Avots: ME III, 880

skārņi (?), = sārņi: pasaulīgie skārņi nuo viņa nuokrita. Eher wohl aus mnd. scharn "Mist" als zu šķir̃t.

Avots: ME III, 880

skãrnis Karls., skārnes St., der Scharren, die Fleischbank U.: viss, kas skārnī pārduots kļūst (alles, was feil ist auf dem Fleischmarkt), tuo ēdiet! Glück I Kor. 10, 25. Aus mnd. scharre "Bank, auf welcher Fleisch, Brod usw. feil gehalten wurde".

Avots: ME III, 880

skãrņš: auch Bald., Raiskum, Smilt., (mit "ā`r" ) Marzenhof.

Avots: EH II, 504

skãrņš Erkul, Annenburg, Markgrafen, skā`rņš ² Lis., = skãņš, (ie)skābs Nötk.: sviests paliek skārņš MWM. IX, 522. Mit sekundärem -r- aus skāņš? Oder zu šķē̦rms?

Avots: ME III, 880

*skārpa od. *skārps "?": draud ar naida skārpu MWM. VI, 601.

Avots: ME III, 880

‡ skārpas "?": dzelzs paši pakavi, tē̦rauda s. Janš. Līgava I, 441.

Avots: EH II, 504

skārpît U., Walk, = kārpît. Refl. -tiês,

1) scharren
Schwanb.;

2) sich widersetzen
Ermes (mit ā`r ), Ruj. Zu šķērpele, s. dies und Persson Beitr. 861.

Avots: ME III, 880

I skãrpstêt, ein Schallverbum Nötk.: bez kārstevu skārpstēšanas ne˙kas nebija dzirdams A. v. J. 1897, S. 789.

Avots: ME III, 880

II skārpstêt (?) Mar. "grün anlaufen (skapstêt; vom Messing)": misiņa trauki skārpstē.

Avots: ME III, 880

I skārst St., U., (mit ā`r ) C., skāršu, skārtu, auch skārt U., einsehen, verstehen, begreifen: varēja skārst, ka policists nav vēl izšķīriēs Ezeriņš Leijerk. II, 164. tuo nuo šīm gludajām sejām nevar skārst MWM. XI, 85. Vgl. atskārst.

Avots: ME III, 880, 881

II skā`rst; -šu, -su Meiran, = skārstît II ("likt linsē̦klas ķirpā").

Avots: ME II, 881

I skārstît, -u, -ĩju "?": vējš tumšzaļus matus skārsta (= šķirsta?) Zalktis v. J. 1908, S. 173. Refl. -tiês, = šaudīties: uguns mēles skārstās Bauske.

Avots: ME II, 881

II skā`rstît ² "kraut labību skārstā" Selb.

Avots: ME II, 881

skā`rsts ² : skârstā ² sakaŗ linsē̦klas Ramkau.

Avots: EH II, 504

skā`rsts <sup>2</sup> Selb. "zārds, kur sakrauj labībÜ; in Meiran: "linsē̦klu ķirpa"; mit sekundärem s-, vgl. kā`rsts.

Avots: ME II, 881

‡ *II skārt, zu erschliessen aus ‡ atskãrt.

Avots: EH II, 504

skārtele (auch: skārtelis) "скатерть, ширинка" Wid.; das Geschenk, welches die Braut ihren Verwandten darreicht Bielenstein Holzb. 344: grib dieveŗi smalkus kre̦klus, brāļi gaŗus skārtelīšus BW. 25235. es uzkāru brālīšam dadža lapu skārtelīti 25477. krustām kāršu skārtelīšus (Var.: dvieli, skāterīti) 15840, 9 var.; s. auch Mag. XX, 3,179. Mit sekundärem s- zu kārtelīši? Oder skārtel- aus "skārter- und dies mit sekundärem -r- zu skāteris?

Avots: ME II, 881

skārtums "?": tuvās nāves skārtums (zu skārst?) Stari I, 286.

Avots: ME II, 881

skāteris, skāters U., Spr., Demin. skāterītis, ein Rock U.; ein weisses, leinenes Umlegetuch RA., (mit ã ) N.-Bartau; eine Tischdecke (auch skāterte) Spr.: tēvs gribēja striķu vīt, māte pūra skāterīšus BW. 1168. krustis kāršu skāterīti (Var.: skārtelīšus, dvieli) 15840, 9 var. šķērsu pār kamiesi balts linu skãteris Janš. Dzimtene V, 11. baltuo seģeni jeb skāteri 57. Nebst oder durch li. skõtertė "Tischtuch" aus r. "скатерть" "Tischtuch".

Avots: ME II, 881

skāva, s. skava.

Avots: ME II, 881

skāvêt U., = skaut.

Avots: ME II, 881

skâviens Nötk., (mit â ² ) Karls., skaviens, die Umarmung. zu skaut.

Avots: ME II, 881

skudrskâbe,* Ameisensäure Wid.

Avots: ME III, 902

slozniskām vilkt, längs der Erde ziehen, schleppen Dond.: puisis ve̦lk slozniskām meitu pa plānu. - Vgl. sluzniski.

Avots: ME III, 940

smìltskāpas, Sanddünen Konv. ² 400.

Avots: ME III, 965

šnauskât Wid., schlummern.

Avots: ME IV, 88

šņoskât Salis, Wandsen, šņoskâtiês Ulpisch, wühlen, schnüffeln: šņoskājas kâ cūka pa sili. Vgl. snoskâtiês.

Avots: ME IV, 96

snoskâtiês, -ãjuôs "mit den Zähnen sich flöhen (vom Hunde)" Treiden.

Avots: ME III, 979

sùnskāsis "?" kad bē̦rnam bija sunskāsis, liela ēdelība, tuo trīs ce̦turtdienas vakarus... guldīja paslieksnē un trīs reizes lecināja suni pāri Ruj. n. Latv. Saule 1928, S. 730.

Avots: ME III, 1123

‡ suskâtiês Kr. Talsen "?": kuo tu tur suskājies, ka nedari darbu?

Avots: EH II, 604

‡ taskât A.-Schwanb., schlagen: t. pa dibe̦nu.

Avots: EH II, 667

tàukskâbe* Konv. ² 873, 3590, MWM. IX, 399, die Fettsäure.

Avots: ME IV, 137

‡ te̦skât Seyershof, schlagen, prügeln.

Avots: EH II, 676

‡ trakiskām Seyershof, = trakiski.

Avots: EH II, 690

traskât N.-Bartau "binnēt" (?).

Avots: ME IV, 223

trîskājaîns, dreibeinig: ar trīskāļainu āzi LP. VII, 1060. Dazu ein Substantiv (?) trīskājainis: trīskājainis kumelins BW. 17170 (ähnlich 18563; das i zwischen n und s könnte hier such ein "Flickvokal" sein).

Avots: ME IV, 241

trîskãjîgi, Adv., kopfüber: es viņu trīskājīgi ("dreieckig") izsviedu Lettg. n. U. trîskājuôts, = triskãjains: trīskājuots kumeliņš BW. 18563 var.

Avots: ME IV, 241

trîskārt: t. liecu zīda lentu BW. 6169.

Avots: EH II, 696

trîskārt, dreimal; dazu ein Deminutiv im VL.: trīskārtiņu aptecēju mātes kapu BW. 4667, I.

Avots: ME IV, 241

trîskārtējs, dreimalig: trīskārtēja skūpstīšanās J. R. VII, 189.

Avots: ME IV, 241

trîskārtîgs, dreifach U.: dievs ir trīskārtīgs Dziesmu grām. 120, ² .

Avots: ME IV, 241

‡ trīskā`rtu (gen. pl.), dreifach: apruoči ... aprīdzē̦ti t. rīdzēm Janš. Dzimtene V, 116.

Avots: EH II, 696

uzdriskâtiês, (auf etwas) aufspritzen (intr.): dubļi uzdriskājās uz drēbēm Drosth., Mahlup.

Avots: ME IV, 326

uzdruskât, = uzdrumstalât: kas te maizi uzdruskājis uz galda? Dunika.

Avots: ME IV, 326

uziẽskât,

1) lausend hervorbringen:
uzieskāt jē̦lumu Bauske;

2) (ein wenig) lausen
(perfektiv): uzieskā galvu! bē̦rnam daudz utu.

Avots: ME IV, 336

uzskâbt,

1): piens bija tâ kâ drusku uzskābis AP.;

2): Goldfelds par tuo stipri uzskāba A. Niedra Kâ tās lietas tika darītas 84.

Avots: EH II, 733

uzskâbt,

1) (allzu) sauer werden:
rūgušpiens uzskābis: nebūs laba biezpiena;

2) sauertöpfisch, ārgerlich, mürrisch werden:
Jānis aizgāja gluži uzskābis Niedra Brūnā 54 u. a.

Avots: ME IV, 378

vanskât,

1): "sist" (mit ân ² ) Selb.

Avots: EH II, 756

vanskât,

1) s. vanckât;

2) "essen"
(aus dem Oberland), vanskât "prügeln" hat Scheftelowitz KZ. LVI, 198 zu li. vánta "Badequast" usw. (s. unter uotenis) gestellt.

Avots: ME IV, 472

*vaskājs (? ?), vaskuojs, = vaskaîns 2: putni vaskajām [kann zu vasks 2 gehören!] (Var.: dze̦lte̦nām) kājinām BW. 30988, 2. vaskuojās smiltiņās 16959 var.

Avots: ME IV, 485

vauskât, -ãju, schwatzen, räsonnieren: ta ta nu vauskā, ka nevar ne˙maz apklausīties, der räsonniert (schwatzt) derartig, dass man es gar nicht mehr hören mag Mag. XIII, 3, 66.

Avots: ME IV, 487

vìrskâpis ² wer draufsteigt Prl. n. FBR. VI, 71.

Avots: ME IV, 613

vìrskā`rta, die obere Schicht, Oberschicht: zemes virskārta A. X1, 513. ūdens siltākā virskārta Pūrs I, 32. brūnu krāsu dabūja nuo riekstu čaumalas virskārtas Etn. III, 59.

Avots: ME IV, 613

vir̂skâtiês, sich (einander) prügeln, raufen Wessen.

Avots: ME IV, 613

virsku virskām "?": viņiem tur gāja virsku virskām Lubn. Wohl zu virska 2.

Avots: ME IV, 613

I viskât L., = viškât, worleln Wid.; sieben Ermes, Ruj.-Thorney. Aus estn. wiskama resp. liv. visk "werfen, worfeln", s. Thomsen Beröringer 287.

Avots: ME IV, 623

II viskât (rnit einer vica Meiran) prügeln Bers.: vai dabūji labu viskājumu pa muguru? Bers. Wohl aus *vickât (zu vicka I).

Avots: ME IV, 623

zìlskâbe, die Blausäure Dr. 832.

Avots: ME IV, 721

žulˆtsskâbe Alksn. Bar. 32, die Gallensäure.

Avots: ME IV, 831

uzskā`rpît Wolmarshof, = uzkārpît 1: zirgs stāvē̦dams uzskārpījis pagalmu.

Avots: ME IV, 378

ačgãrns, ačgãrnisks, verkehrt: šī lieta taču bija pavisam neprātīga un ačgārna A. XII, 489; ačgārniskā jeb piņņu valuoda, verdrehte Sprache mit absichtlich versetzten Silben, z. B. tavastī st. tītavas Etn. I, 71.

Avots: ME I, 10

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9