Paplašinātā meklēšana

‡ aiviekša BW. 33612, die Himbeere.

Avots: EH I, 5

‡ àiviêkstājs ² Warkl., der Himbeetstrauch.

Avots: EH I, 5

‡ aĩviêkste̦nãjs ² AP., àiviêkste̦nājs ² Prl. n. FBR. VI, 76, der Himbeerstrauch.

Avots: EH I, 5

aiviekstene: auch Fehteln, (mit aĩ ) AP., (mit ài ² ) Bers., Fest., Kroppenhof, Lös., Saikava, Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH I, 5

aiviekstene [in Preili àiviêkstene ^2], aviêkstene Sissegal, aiviekstenãji A. XIV, 256 od. aiviekstu krūmi AP.; s. avene, avenãji.

Avots: ME I, 14

‡ àizkvìekt, quiekend betäuben: a. kam ausis. Refl. -tiês, einen quiekenden Laut von sich geben: sivē̦ns aizkviecās.

Avots: EH I, 34

àizpurviẽtis, -te, ein Mensch, der jenseit des Morastes lebt.

Avots: ME I, 45

‡ àizsviêdrêt, beschlagen (sich mit Schweiss bedecken) machen: a. luogus.

Avots: EH I, 54

àizsviêst, ‡

3) bewerfend und dadurch bedeckend töten:
aizsviesim juo ar akmeņiem Pas. VIII, 436; ‡

4) a. cieti Segewold "(jemanden) festsetzen".
Refl. -tiês, hin-, wegeilen: viņš kâ vējš aizsviedās pruojām Deglavs Rīga II, 1, 593.

Avots: EH I, 54

àizsviêst, tr.,

1) hin-, wegwerfen, hinter etwas werfen:
viņš aizsviedis cimdus aiz gultas;

2) zuwerfen, ausfüllen:
caurumu. Refl. -tiês, hingeworfen werden, schnell hinkommen: akmens neaizsviedies vis līdz pašai Daugavai LP. VII, 1313. mēness aizsviedies, der Mond ist schon aufgegangen L.

Avots: ME I, 54

àizpurviẽtis: auch BW. 376.

Avots: EH I, 44

àizviekstene N. - Schwaneb., f. aiviekstene, avene, Himbeere.

Avots: ME I, 61

àiz˙viên, àiz˙viênu, àiz˙viênu vien, àiz˙viênam, auch àiz˙viênim, immerdar, stets: tas atkārtuojas bez mitēšanās aizvienu tāļāk A. XII, 356. puisis aizvienam kāruojis lielāku algu LP. VII, 802.

Avots: ME I, 61

aizviênẽjs, stetig: aizvienēja darbība, eine Tätigkeit, die immer von dem Subject ausgeht, inhärierend. Sirmais.

Avots: ME I, 61

‡ aîz˙viênĩm ² Siuxt, = àiz˙viên.

Avots: EH I, 64

‡ àizvìestiês,

1) sich fortpflanzend in einer bestimmten Richtung weiterwuchern (von Pflanzen)
KatrE.: mans bē̦rnu pulks . . . tur aizviesies Juris Brasa 172. krūms aizviesies līdz sē̦tai; sich aus der Fremde her durch Fortpflanzung vermehren und einbürgern Nautrēni: mūsu tīrumā pamātes (eine Art Pflanzen) aizviesušās nuo Garuozu ve̦cā dārza;

2) "zu keimen anfangen"(?)
Wessen;

3) sich davonmachen
Wolmarshof; weggehen Bers., Golg., Sessw.

Avots: EH I, 64

aizvieta, -te,

1) der Winkel, die Ecke, eig. der Ort hinter dem Orte:
apgaismuoja ar sveci katru aizvietu klētī B. Vēstn.;

2) der Raum zwischen dem Bette und der Wand
Kursiten.

Avots: ME I, 61

aizviete: der Raum zwischen dem Zimmerofen und der Wand Frauenb.

Avots: EH I, 64

‡ aîzviêzêt ² Frauenb., sich mit einer Eisschicht bedecken: ūdens dīķī šuorīt aizviezējis.

Avots: EH I, 64

‡ àizzvìegt,

1) wiehernd (oder ausgelassen lachend) betäuben:
a. kam ausis;

2) aufwiehern
(nach r. заржáть): aizzviegšu Pas. VI, 471 (aus Lettg.). Refl. -tiês, aufwiehern Arrasch u. a.

Avots: EH I, 65

àizzviest, tr., verkleben, verleimen: sienas šķirbas aizzviež ar māliem Tirs., Sessw. spainis te̦k; še aizzvied ar maizi Kaul., Bers., Lub.

Avots: ME I, 61

apdviẽļuôt, tr., mit Handtüchern behängen: pūrvežus apdvieļuoja RKr. XVI, 154.

Avots: ME I, 83

‡ apgalvienis Warkl., apgalviens Stom., = apgalˆvene 2.

Avots: EH I, 81

‡ apskâviêns, die Umarmung: atsvabinājies nuo tē̦va... apskāviena Janš. Līgava II, 79.

Avots: EH I, 113

apsviêdeniski, rückwärts, hinterwärts: atsviedeniski uz zirga sēdēt Bers.

Kļūdu labojums:
atsviedeniski = apsviedeniski

Avots: ME I, 128

apsviêdîgs, gewandt: viņš ļuoti apsviedīgs J. Kaln.

Avots: ME I, 128

‡ apsviedrêt(iês), beschwitzen Warkl.: viņš pārnāca apsviedrēji(e)s.

Avots: EH I, 119

‡ apsviedrêt(iês), beschwitzen Warkl.: viņš pārnāca apsviedrēji(e)s.

Avots: EH I, 119

[apsviedrināt L., in Schweiss bringen.]

Avots: ME I, 128

apsviêst: visu tīrumu apsviež (=apsẽj) Pilda n. FBR. XIII, 57. apviede ap galvu Pas. IV, 251.

Avots: EH I, 119

apsviêst, tr., umwerfen, bewerfen, beschmieren, besprengen: neapsviedi bē̦rnu. māte apsvieda... kūkiņu uz uotru pusi R. Sk. II, 136; durvis, luogus ar jē̦ra asinīm Tr. viņš apsviež asti uz uotru pusi, er ändert sich in seinem Verhalten, ändert seine Aussage. Refl. -tiês,

1) umschlagen, sich ändern, werden:
laiks apsviedies vē̦ss un vējains A. XIV, 4. vējš apsviedās nuo ziemeļiem JR. IV, 139; viņa apsviedās par viņa lieluo labdari MWM. VI, 642;

2) sich schnell umdrehen, sich wenden:
Krišs apsviežas ar ģīmi pret sienu Dok. A. viņa apsviedās nuost nuo luoga.

Avots: ME I, 128, 129

apsiẽvuôtiês, auch apsiẽvâtiês L., Mag. XIII, 2, 65, Lind., sich ein Weib nehmen, heiraten (vom Manne): laiks jau sen bij apsievuoties.

Avots: ME I, 120

‡ aptuvienā (loc. s.), in der Umgegend Janš. Dzimtene I, 487 und V, 331.

Avots: EH I, 123

aptuviene: auch Janš. Līgava I, 496; II, 159, Mežv. ļ. Il, 278.

Avots: EH I, 123

aptuviene, die Umgegend: Liepājā un aptuvienē Apsk.

Avots: ME I, 132

‡ apviebtiês Bauske "(das Gesicht) verziehen": viņš par tuo tikai apviebās.

Avots: EH I, 127

apviedêt, tr., ansehen, beobachten; apviedē̦tājs, der Beobachter MWM. IV, 490.

Avots: ME I, 136

apviẽdêt, tr., etw. trocknen: sienu C., Smilt.; apviẽtêt Gr. - B., apvèitêt ² Bers.

Avots: ME I, 136

‡ apviênĩba,* die Vereinigung, der Verein, Verband, Bund.

Avots: EH I, 127

apviênuôt, ‡ Refl. -tiês, sich vereinigen, sich zusamrnentun.

Avots: EH I, 127

apviênuôt, tr., vereinheitlichen, konzentrieren: mistru darbību Etn.

Avots: ME I, 136

‡ apviẽsêt Dunika, Rutzau, (mit iê ² ) Kal., apviêst ² Kal., = apcìemuôt, apsḕrst, besuchen.

Avots: EH I, 127

‡ apviestiês Salis, sich unter etwas einfinden: skudras apviesušās apakš grīdas.

Avots: EH I, 127

‡ apzviest C., = apziest: a. siênu ar māliem. Refl. -tiês, sich beschmieren.

Avots: EH I, 128

âravietis (zu ârs + vieta), der Auswärtige A. XII, 7; 204; ein Bauer auf einer freien, waldlosen Fläche: āravieši ir zemnieki, kas dzīvuo klajumā, ārpus mežiem - nuost nuo Gaujmalas Aps.

Avots: ME I, 240

ar˙viênam (unter ar˙viênu): auch Linden.

Avots: EH I, 130

arviênim (unter arviênu): auch Siuxt (mit iê ² ).

Avots: EH I, 130

ar˙viênu, ar˙viên, ar˙viênam JK. III, 79, ar˙viênim, ar˙viênīm Garosen, ar˙vienis Bresilgen, ar˙vienu vien, immer, in einem fort: šis gaišums spīd ar˙vienu vien GL.

Avots: ME I, 142

‡ *atde̦viêm (oder *atdevjiem?) Selsau n. FBR. IX, 158, Adv. (dat. oder instr. plur.), = atduôšām (unter atduôša), als Gegengabe.

Avots: EH I, 139

atsviêdiêns (unter atsviêst): (šūpulis) straujā atsviedienā šaujas at-pakaļ uz uotru pusi Janš. Paipala 26.

Avots: EH I, 173

atšviêpt ² , ‡

2) a. zuobus, = atšiebt 2 Mekons Bar. Münchh. 21.

Avots: EH I, 175

[atšviêpt ² -pju, -pu (Gr. - Sessau) lūpu = atstiept l.; šviept wohl durch Kontamination von šiebt und viept.]

Avots: ME I, 203

atsviêst, Refl. -tiês, ‡

3) sich loswerfen:
durvis sviedin atsviedās Stabur. b. 224.; ‡

4) = atmestiês 4, umschlagen (vom Wetter): te salst, te atsviežas mīksts laiks Ahs.; ‡

5) sterben
Siuxt.

Avots: EH I, 173

atsviêst, tr., weg-, hinwerfen: viņš ar nicināšanu tiem naudu vai sviedin atsvieda Vēr. I, 907. Refl. -tiês,

1) sich schnell umdrehen, sich zurückwerfen:
tē̦vs atsviedās gultā atpakaļ Blaum.;

2) sich mutwillig von jem. lossagen
U. Subst. atsviêdiens, der Rück-, Gegenschwung beim Schaukeln.

Avots: ME I, 200

atviêbt: a. lūpu. ein sauer Gesicht machen U. (unter viebt). Refl. -tiês,

1): U. (unter viebt); ‡

2) = saviêbtiês Libau: meita, izdzē̦ruse glāzīti, atviebās.

Avots: EH I, 181

atviêbt, tr., aufwerfen: lūpu [Weinschenken, Neuermühlen]. Refl. -tiês: cirvja zuobi atviebušies, die Schärfe des Beiles hat sich zurück, zur Seite gebogen.

Avots: ME I, 211

atviedās, III Pers. Prät. von * atviesties, erscheinen: tukšs, vārīgs pie mums atviedās GL. 21, 10.

Avots: ME I, 211

atvìeglinât, atvìegluôt, tr., erleichtern, leicht machen: darba gŗūtumus BW. 608; sirdi Kundz.; dažu suoli Kaudz. M. vedējs izlēca nuo ratiem, lai atviegluotu smagumu RSk. II, 238. kā atviegluots viņš pacēlās Vēr. I, 828. Refl. -tiês,

1) leichter werden, sich leichter machen:
ne̦samais nuoplaks un atvieglināsies LP. IV, 225. atvieglinies tā savu nastu II Mos. 18, 22;

2) euphem., seine Notdurft verrichten:
jāiet aiz pakšķa atvieglināties od. atviegluoties. Subst. atvieglinājums, die Erleichterung.

Kļūdu labojums:
BW. 608 = BW. I, S. 102

Avots: ME I, 211

atvielêt (?) zuobus, die Zähne fletschen Lösern nach Etn. III, 146.

Avots: ME I, 211

atviept Refl. -tiês, ‡

2) = atviebtiês: atviẽpies, ka kauns skatīties Dunika, Kal.

Avots: EH I, 181

atviept (vgl. atviebt) lūpu, die Lippe aufwerfen Windau, Schlehk. Refl. -tiês: pastalas atviepušās, die Spitze der Pasteln hat sich oben gedreht Sessw. n. U.; cirvja zuobi atviepušies, die Spitze des Beiles ist umgebogen U. Gew. dafür atviebtiês.

Kļūdu labojums:
Spitze = Schneide

Avots: ME I, 211

‡ atviẽsêt Dunika, verschalen: alus atviesē.

Avots: EH I, 181

‡ atviẽsêtiês Dunika, atviêsêtiês ² Kal., = atvìesuôtiês 2.

Avots: EH I, 181

atvìesuôtiês,

1) Abschieds-, Gegenvisiten machen;

2) bis zum Überdruss zu Gast sein:
šīs divi nedēļas pagāja atviesuojuoties un atvaduoties nuo pazīstamiem un piederīgiem Jan.

Kļūdu labojums:
teikums ''šīs divi nedēļas pagāja atviesuojuoties un atvaduoties nuo pazīstamiem un piederīgiem Jan. '' jāpārceļ 1. nozīmes nodalījumā. - Der Satz '' šīs divi nedēļas pagāja atviesuojuoties un atvaduoties nuo pazīstamiem un piederīgiem5 Jan.'' ist unter 1) zu versetzen

Avots: ME I, 211

atviezt: auch (mit iê ² ) Gränzhof, Wandsen; in Kalz. mit ie ² .

Avots: EH I, 181

atviezt [Kalz.], Burtn., fletschen (die Zähne), zeigen: vilkata zuobus atviezuse LP. VII, 878 (Festen); VI, 824 (Erlaa). atvieztie baltie zuobi kļuva re̦dzami A. XII, 104. viņš atviezis lūpu, er hat die Lippe aufgeworfen Bers., Sissegal, AP. [In Wandsen auch: zur Seite schieben (atviež ² vienu kāju, atviež uotru kāju, ieliek spalvainu vidū); aufklappen (kabatas nazi a.)] Refl. -tiês, sich zeigen (von den Zähnen): pilnas sārtas lūpas, aiz kuŗām atviezās balti zuobi RA.

Avots: ME I, 211, 212

atzvìegtiês: baltais . . . gribēja a. pazīstamiem zirgiem pretī Janš. Mežv. ļ. 1, 119.

Avots: EH I, 183

[atzvìegtiês Spr. wiehernd antworten, entgegen wiehren.]

Avots: ME I, 213

‡ aviekša BW. 4166, Kaltenbr., (mit iẽ ) NB., Rutzau, (mit iê ² ) Dunika, Gramsden, Kal., plur. aviekši Lixna, avieksu uoga Prohden, = avene.

Avots: EH I, 190

avieks(e)ne, aviekstene; avieksnājs, s. avene, avenãjs.

Avots: ME I, 232

avieks(e)ne, aviekstene; avieksnājs, s. avene, avenãjs.

Avots: ME I, 232

‡ aviekstājs Warkl., ein Ort, wo Himbeerstraucher wachsen.

Avots: EH I, 190

‡ aviêkste Sussei n. FBR. VII, 139, Wessen n. FBR. XIII, 87, = avene.

Avots: EH I, 190

‡ aviẽkste̦nãjs ² AP., Ramkau, = ave̦nãjs.

Avots: EH I, 190

aviekstene (unter avene): auch Meselau, (mit iê ) Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 21, KatrE., (mit iê ² ) AP., Ramkau, (aviêkstine) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64.

Avots: EH I, 190

avielis: auch Sussei, (mit ìe ²⁾ Gr.-Buschh., Saikava.

Avots: EH I, 190

avielis, im kurischen Oberlande n. Biel., LP. VII, 821, auch avele, avelis Mag. II, 3, 114, Mesoten, [Nerft], avuolis Dubena, dnr Bienenstock. Cf. li. avilỹs, aulỹs, le. aũlis.

Avots: ME I, 232

‡ *aviens, erschlossen aus dem acc. c. avieniņu BW. 19950, = ave̦ns.

Avots: EH I, 190

‡ àviêns, das einmalige (vollendete) Bekleiden der Füsse: es tautieti nuolūkuoju vienā kāju āvienā BW. 9335, 12 var.

Avots: EH I, 196

avieša (s. unter avene): auch BW. 5179, 1, Tiž. II, 471, (mit iê) Zvirgzdine, gen. pl. aviêšu Pilda n. FBR. XIII, 61.

Avots: EH I, 190

‡ aviêse ² Grenzhof n. FBR. XII, 16, = avene.

Avots: EH I, 190

aviesenājs, s. avenãjs.

Avots: ME I, 232

aviesene: auch Orellen n. FBR. XI, 46 (mit iẽ), Wolmarshof (mit iê).

Avots: EH I, 190

aviesene, avieši, [aviete LAR. V, 101], aviêtene C., S. avene

Avots: ME I, 232

aviešene Altdorf, = avene.

Avots: EH I, 190

avieši (unter avene): auch Lng.

Avots: EH I, 190

aviêška Andrupine, (mit ìe ² ) Oknist, Sonnaxt, = avene.

Avots: EH I, 190

‡ āzviête ² Frauenb., der leere Raum hinter dem Ofen ("se̦nākā aizkrāsnë).

Avots: EH I, 196

barvieta, der Raum, den eine Schwade einnimmt: viņi pārstaigā ar grābekli barvietas A. XXV, 147.

Avots: ME I, 265

bezviên, Adv., nur, ausschliesslich: man citu stāstu nav bezvien par sāpēm MWM. XI, 310. [nuo visādiem... luopiem ēst, bezvien no tām miesām, kas... Glück I Mos. 9.]

Avots: ME I, 287

bezvìetas, bezvietu jaunavas, cilvē̦ki, stellenlose Jungfrauen, Menschen, Menschen ohne Anstellung Purap.

Avots: ME I, 287

bezvietis, einer, der keinen Platz (zum Sitzen u. a.) hat: bezvietis nu arī tīkuo kādu vietu ieņemt BW. V, S. 218.

Avots: ME I, 287

bļāviens (unter bļaût): der Schrei; ein heftiger Angriff in Worten Segew.

Avots: EH I, 233

brandaviens (unter brañdvĩns): nedzer daudzi brandaviena! BW. 12666 var. saldanu brandavienu 26305, 3.

Avots: EH I, 237

brandeviens (unter brañdvĩns): auch BW. 11559, 5.

Avots: EH I, 237

‡ brandivienis BW. 12042, 3; 14717, 1, brandiviens 28491, 1, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

brĩvvìeta, die Freistelle.

Avots: ME I, 336

‡ burviene Meiran, Pas. V, 55, = bùrve.

Avots: EH I, 255

‡ burviete Pas. VIII, 297, X, 449, = bùrve.

Avots: EH I, 255

ceļvìeta,

1) die Stelle, wo man durch den Fluss fährt;

2) ein verwachsener Weg:
kad tik ceļvietu varē̦tum atrast Dond.

Avots: ME I, 372

[dasviêst Drsth., zuwerfen. Refl. -tiês, schnell und unerwartet hinzueilen.]

Avots: ME I, 442

dàugavietis (f. -te): d. ļaivu taisa BW. 29664 var. daugavieši, bāleliņi, iriet laivu māsiņai! ir es biju daugaviete 26501.

Avots: EH I, 310

[dàugavietis U., der Anwohner an der Düna.]

Avots: ME I, 444

de̦gviela, Brennmaterial.

Avots: ME I, 453

Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 u. a., = deviens.

Avots: EH I, 317

deviens: tas bij brangs d. (starker Regenguss; aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 318

deviens, die Gabe, Dosis MWM. VI, 733.

Avots: ME I, 460

dìeviẽte, die Göttin.

Avots: ME I, 485

‡ divviênĩba,* die Zweieinigkeit: savedīs Antiņu ar Saulcerīti kuopā uz divvienību A. Niedra Nem. ceļi IV, 424.

Avots: EH I, 324

draũviens, der Schlag: puôds pušu; nezin kur dabūjis tādu drauvienu Dond.

Avots: ME I, 493

‡ dviegt, aushatten (?): nezi vai (slimnieks) ilgi vairs dviegs K. Štrāls Dieviņa ļaudis ² 83.

Avots: EH I, 351

‡ dvìeļâks ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Deminutivform zu dviẽlis; Handtuch.

Avots: EH I, 351

dviẽlis,

1): Demin. acc. s. dvieliņu BW. 7413, 1, loc. s. dvielītē RKr. XIX, 121 (aus Plm.); BW. 25084, 7 var.: pūra dvieļi BW. 28309 var. linu dvieļa slaucīties 28479; ‡

2) die unter dem Schnabel eines Huhns hangende Haut (Lappen)
Siuxt: dažam gaiļam dvieļi karājas ze̦mu.

Avots: EH I, 351

dviẽlis, das Handtuch; [aus mnd. dwēle.],

Avots: ME I, 538

dviest [?] Purap., für dvēst.

Avots: ME I, 538

[dvìezt, -žu, -zu Jürg. "bestreichen, verschmieren"; wohl kontaminiert aus zviest und * diezt (hierzu vgl. diezêt und Berneker Wrtb. I, 198.]

Avots: ME I, 538

dzḕrviene ² Zvirgzdine, = dzẽrvene 1.

Avots: EH I, 357

gabanvìeta, die Stelle des Heuhaufens Spr.

Avots: ME I, 581

gaisaviete, = ‡ gàisave: vai nu tā le̦pnā g. tevis gaidīs? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 128.

Avots: EH I, 377

‡ galˆv[v]ìerdis ² Warkl. n.. FBR. XI, 108, = galˆvvìrsis.

Avots: EH I, 381

‡ galˆv[v]ìerdis ² Warkl. n.. FBR. XI, 108, = galˆvvìrsis.

Avots: EH I, 381

‡ *gavienis, = gavẽnis: šuo gaŗu gavien[i] BW. 32236 var.

Avots: EH I, 388

gùodvìeta, der Ehrenpdatz, die Ehrenstellen: kūmiņš tai augstākā guodvietā Dünsb.

Avots: ME I, 691

grãviens, gŗãviens, der Einsturz, der Lärm ; rē̦rkuoņa gŗāviens, der Gewitterschlag Kaudz M., Vēr. II, 457 ; 1375. Zu graut resp. gŗaut.

Avots: ME I, 645

‡ gŗuviens, das einmalige Einstürzen, der Sturz: vai jūs nedzirdējāt tuo briesmīguo gŗuvienu? Janš. Dzimtene IV, 283.

Avots: EH I, 415

guļvieta: spilve̦nus un se̦gas viņu guļvietām A. Brigadere Dievs, daba, darbs 156.

Avots: EH I, 418

guļvieta, guļuvieta, Schlafstätte: guļuvieta = vīšķis gružainu, puiekļainu siena saslauku Vēr. I, 1033.

Avots: ME I, 680

ìebavietis: auch Kaltenbr., Līvani, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 503

ìebavietis, [ein Häusler Druw., Heidenfeld]: kukuļa neizcepa iebaviešu bērniņiem BW. 26089 var. iebavieša meitiņām 19623. [kad zvirbulis ieiet strazda būrī, tad viņš ir iebavietis Vītiņi]. Vgl. iebūvietis.

Avots: ME II, 3

‡ iebujvietis (??) Gramsden (nach einem handschriftl. Vokabular), = ìebũvietis, der Mietsmann.

Avots: EH I, 505

ìebũvietis: iebūvieša meitu ņēmu BW. 11186.

Avots: EH I, 505

ìebũvietis, [iebuvietis Mar., Meselau, Bers.],

1) ein Häusler, der auf dem Grunde eines fremden Gesindes (Bauerngutes) sich angebaut hat:
Sprw. labāk akmeni kaktā ieveļ, nekā iebūvieti RKr. VI, 19;

[2) iebuvietis, = vaļinieks Lös., Bers.].

Avots: ME II, 5

ìekvìektiês, einen quiekenden Laut von sich selbst geben: kāds nuo sivē̦niem iekviecās Poruk. vijuole vēlreiz iekviecās RSk. II, 142. ik cūciņa iekviecās BW. 29219.

Avots: ME II, 34

[I ìekviest (?) "iebalêt": brēbe iekvietusi MSil.]

Avots: ME II, 34

II ìekviest: iẽkviẽsti PlKur.

Avots: EH I, 525

II ìekviest, einladen: iekvieš uz kāzām Nidden. [Wohl aus li. įkviẽsti.]

Avots: ME II, 34

‡ III iekviêst2 Msil. "einsalben" (??).

Avots: EH I, 525

[ìesviedrêt, schwitzend schwiessig machen: meita jaunuo kre̦klu iesviedrējusi Nigr.]

Avots: ME II, 75

ìesviêst, tr.,

1) herein -, hineinwerfen, in etw. werfen:
briesmīgs viesulis viņu iesviedis upē LP. IV, 35. Dāvids iesvieda Gōliatam uolu pierē I Sam. 17, 49;

2) einen hinter die Binde werfen:
iesv. (gew. iemest) čarku Kundz. Refl. - tiês, sich herein -, hineinwerfen, herein -, hineineilen: viņš iesviedās viegli istabā.

Avots: ME II, 75, 76

[ieviegluot, erleichtern, erquicken Für. I unter viegls.]

Avots: ME II, 90

I ìevieķêt, [wahrnehmen Nieder - Kulr.]: bojas mē̦dz arī apgaismuot, lai miglās varē̦tu ieveķēt Konv. ¹ 262.

Avots: ME II, 90

[II ìeviẽķêt, einen Schlag versetzen: ievieķēja ar stibu pa muguru C.]

Avots: ME II, 90

iẽviêns, auch ieviena Spr., iẽviene, ievene MWM. II, 85, ein Faulbaumstrauch: ievienes ziedēja jau Apsk. II, 389; BW. 11581.

Avots: ME II, 90

ìeviest, tr.,

1) einbürgern
(selten): nuo senprūšu valuodas Krōnvalds aizņēmis un ieviesis rakstu valuodā vārdu "ķermens";

2) einführen, Eingang verschaffen:
dārza zemē taukā daudz stādi ieviesti MWM. VIII, 550. Refl. - tiês, sich einschleichen, sich verbreiten: einreissen, Eingang, Wohnung finden: viņa neravēja sev pieduot, ka viņa ļāvusi slimībai ieviesties A. Up. pie mums šī ruotaļa nav ieviesusies. pasaku krājumā ieviesušās dažas nepareizības; labība nezāles. pirtī ve̦lns ieviesies LP. IV, 160. (mednieks) ieviesties [habe sich angesiedelt; veilleicht mit dem - t - von vieta "Stelle"] labā medības līkumā Upīte Medn. laiki. Das aktive ieviest wohl ein Neologismus.

Avots: ME II, 90

[I ìeviẽtêt, Schläge verabfolgen: viņš tuo labi ievietēja (= iepēra) Drosth., Trik., Nigr.]

Avots: ME II, 90

[II ìevietêt Salis, = ievietuot: vai tu jau ievetēji jaunuo kalpu?]

Avots: ME II, 90

[III ìeviẽtêt, (in heisser Asche) bähen: pirms liekšanas kuoks krietni jāievetē sprukstīs Nigr.]

Avots: ME II, 90

ìevìetuôt, * tr., placieren, hineinstellen: lāci ievietuojuši rijā LP. VII, 267; zirgu nuojumā, grāmatas plauktā. Refl. - tiês, Platz nehmen: spirts ievietuojas ūdens daļiņu starpā Pūrs III, 62.

Avots: ME II, 90

ìezvìegtiês, aufwiehern, anfangen zu wiehern: ne par kalnu nepārjāju, iezviedzās kumeliņš BW. 13730, 27. ragana iezviedzās Poruks III, 373.

Avots: ME II, 92

[ìezvìest,

1) einschmieren, einsalben:
matus ar sviestu Lis.;

2) hineinschmieren:
mālus šķirbā Drosth.]

Avots: ME II, 92, 93

‡ ikvienāds "ein jedes selner Art" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Art").

Avots: EH I, 429

ik˙viêns, jeder substantivisch und adjektivisch, nur im Sing.: ik˙viens tik zemē sē̦tu vienu grauda ve̦se̦lu... Aus.

Kļūdu labojums:
Aus. = Juris Alunāns.

Avots: ME I, 705

‡ izejviela,* der Rohstoff.

Avots: EH I, 446

‡ izkviegt Auleja, Bērzgale, Schwanb., = ‡ izkvìekt. Refl. -tiês Bērzgale, Salis, Schwanb., = ‡ izkviektiês.

Avots: EH I, 460

‡ izkvìekt, einen quiekenden Laut hervorbringenv. cūka vairs nespēj ne i. Refl. -tiês, zur Genüge quieken.

Avots: EH I, 460

izsviêdrêt, ‡

2) ausschwitzen lassen:
ja tē̦vam neprāts neizsvīdīs, tad es lūkuošu i. Ciema spīg. 263.

Avots: EH I, 484

izsviêdrêt, izsviedrinât, gründlich schwitzen lassen. [Refl. - tiês, durchschwitzen Wid.]

Avots: ME I, 809

izsviêst, ‡

2) in einem Zug austrinken
Auleja. Refl. -tiês, ‡

5) (liegend) sich langausstrecken:
gultâ izsviedies, it kâ būtu divkauja kritis Jauš. Dzimtene III ² , 380.

Avots: EH I, 484

izsviêst, tr., hinauswerfen: lietas pa luogu, saimnieku nuo mājas. me̦du izsviest, den Honig ausschleudern. Refl. -tiês,

1) sich hinauswerfen, hinausstürzen:
viņš izsviedās pa durvīm ārā;

2) kre̦kluos od. kre̦klā izsviesties, alle Kleidern bis aufs Hemd abwerfen:
pie ciemiņa alu dzēru, krekliņā izsviedies BW. 19578. puisis ar meiteni bija izsviedušies kre̦kluos Jan.;

3) sich herausmachen:
redzi, kas par zē̦nu izsviedies zaldātuos Vēr. II, 1034;

49 gelingen, ERfog haben:
man tirgū šuoreiz ar luopiem labi izsviedās Druw., Bers., Lös., Adsel, Dond. n. A. XV, 83.

Avots: ME I, 809

izviebt, verziehen (vom Gesicht): krusttē̦vs dažādi izviebj seju Druva I, 1080. Refl. - tiês, izviepties (išsiviẽpti) St., sich im Gesicht verstellen, sich gebärden Eronw.; izviepties, sich verkleiden L.: ir kalpuones var izviepties St.

Avots: ME I, 831

‡ izviẽsêtiês Līn., = izciemuôtiês.

Avots: EH I, 497

izvìesuôtiês, zur Genüge zu Gaste sein, gehörig gastieren: es gribēju pie jums izviesuoties Kaudz. M.

Avots: ME I, 831

[izviẽtêt, durchprügeln: izv. uotram muguru C.]

1) ausbähen:
rīkstes izvietēja karustuos pe̦lnus, lai var sagrìezt Nigr. karstā tvaikā vai ūdenī izvietēt peŗamuo sluotu PS., Bauske;

2) auswelken lassen. Refl.
- tiês, sich ausbähen: lai sluota karstajā garā izvietējas Bauske.]

Avots: ME I, 831

izvìetuôt, ‡

2) fortgeben, verkaufen:
viņš atkal izviêtuoja ² kur savu zirgu Seyershof; ‡

3) unterbringen (auf mehrere Objekte bezogen)
Jürg.: kur nu varēsim ciemiņus i.? ‡

4) aufstellen, auseinanderstellen
(r. разставить) Bauske: i. krē̦slus.

Avots: EH I, 497

izvìetuôt ,* tr., ausräumen, verängen: nātrijs izvietuo ūdeņradi un pats izvietuojas tā vietā Konv. ² 2871.

Avots: ME I, 831

‡ izzviêdzinât ² Dunika, = izsmîdinât: puiši izzviedzināja mūsu meitas.

Avots: EH I, 498

‡ izzvìegt, wiehernde Laute hervorbringen: nevarējuši i. Pas. III, 220.

Avots: EH I, 498

izzvìegtiês, zur Genüge wiehern, lachen: kuo nu zviedzat kâ ķēves? vai nee̦sat jau diezgan izzviegušās?

Avots: ME I, 832

‡ izzviest Lis., = izziest: izzvieda krāsns plaisas ar māliem.

Avots: EH I, 498

jaunlatviẽtĩba ,* das Jungelettentum: vis˙gaišāk tā laika jaunlatvietības garu raksturuo Krōnvalda Atis Konv. ² 2231.

Avots: ME II, 101

jaûnlatviẽtis ,* der Junglette (eine von den Deutschen aufgebrache Benennung für die gebildeten Letten, welche ihre Nationalität nicht aufgaben): jaunlatvieši - latviešu tautiskās pamuošanās laikā vācu daudzinātie ruosīgākie latvieši Konv. ²

Avots: ME II, 100, 101

jê̦lviela ,* Rohstoff, Rohmaterial Konv. ² 3507.

Avots: ME II, 113

kad˙viên, immer: rēķinumi ir kad˙vien sīki juo sīki Tēv.

Avots: ME II, 132

‡ kalviens (in einem handschriftl. Vokabular), = kalvene II 1.

Avots: EH I, 580

‡ kâšviêta ² Siuxt, die Stelle im nams unter dem Kessel-Haken.

Avots: EH I, 606

kaviêns, kâviêns,

1) ein Stich, Hieb:
tas tik bija viens kāviens: sivē̦ns pa˙galam;

2) Prügel, Schläge:
tev tik vajadzīgs kaviens. ja nestāsies mierā, dabūsi tādu kavienu kâ lietu A. XVII, 285;

3) der Stich beim Kartenspiel;
tas tik bija kaviens! Serb., Bers. Zu kaût.

Avots: ME II, 182

kâviêns: tē̦va kāvieni Janš. Atpūta № 388, S. 7.

Avots: EH I, 606

kâviêns, s. kaviens.

Avots: ME II, 206

ķieviete: auch Oknist, (gespr. ķìvīte ) Pilda n. FBR. XIII, 45.

Avots: EH I, 707

ķieviẽte [mit hypernormalem ie für ī?], der Kiebitz Nerft: vasarā gavilēja gani un klaigāja talviķi un ķievietes Jauns. ejuot pa pļavas malu, izbiedēju snaudulīgu ķievieti Jauns. - S. ķīvīte.

Avots: ME II, 390

ķīviens (unter ķīviņš), ‡

2) = bãriens Seyershof: dabūt ķĩvienu.

Avots: EH I, 707

kļaviens (unter kļavaine): loc. s. kļavienā (oder von einem ā- Stamm?) BW. 9456, 11925.

Avots: EH I, 625

kļâviens ² der Schluck, Zug: viņš ar vienu kļāvienu iztukšuoja glāzi Ahs. Zu kļaut III.

Avots: ME II, 239

‡ *kļeviene (erschlossen aus dem. loc. s. kļevienē BW. 11082 var., 11925 var., aus Kreuzb.), = kļavaine.

Avots: EH I, 625

‡ kuõpšãviens Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 17, ein gleichzeitiger Schuss mehrerer Personen.

Avots: EH I, 687

kràsviela ,* der Farbstoff.

Avots: ME II, 269

kŗãviens: puisis dabūja kaudamies nuo pretinieka stipru kŗāvienu pa muguru (sāniem, pakausi, galvu) Ahs.

Avots: EH I, 665

krãviêns, kŗãviens, das einmalige Packen, Häufen; der Hieb: zē̦ns dabūja pa pirkstiem labu krāvienu.

Avots: ME II, 269

krìeviẽte, die Russin.

Avots: ME II, 284

‡ kvìeciens, kviecienis Pas. XII, 317 (aus Kapiņi), ein einmaliges, kurzes Quieken.

Avots: EH I, 690

kvìecinât: auch (mit ìe ² ) Gr.-Buschh., Lubn.. Oknist.

Avots: EH I, 690

kvìecinât [Trik., Wolm., kviêcinât ² Salis, Gr. - Essern], fakt. zu kvìekt, quieken machen, zum Quieken bringen Aps.

Avots: ME II, 356

[kviêdzinât ² Dond., Salis, Ruj., = kvìecinât: kuo tu kviedzini cūkas? duod tām ēst!]

Avots: ME II, 356

kviêgt ² : auch (mit ìe ² ) Auleja.

Avots: EH I, 690

[kviêgt ^2, -dzu Salis, Dond., Ruj., Wandsen, = kvìekt.]

Avots: ME II, 356

kvìekât ^2, -ãju, freqn. zu kvìekt, Lub., Bers.

Avots: ME II, 356

‡ kviêkstêt ² Schnehpeln, wiederholt quieken Schwanb.: riešana un kviekstēšana bija smalka Mekons Barons Vt. 29. Vgl. kvĩkstêt.

Avots: EH I, 690

kvìekt [li. kviekti "in Angst kreischen" Lit. Mitt. I, 51 u. 52], kvìecu intr., quieken, schreien: sivē̦ni, cūkas kviec Etn. II, 51. zirgs kviec, kad spārdās ar citiem Etn. II, 51. Subst. kvìecẽjs, der Quikende, Schreiende ; kvìeciêns, das einmalige Quieken, Schreien ; kvìekšana, Quieken, Schreien. [Zu kvīkt (s. dies).]

Avots: ME II, 356

kvìesaine: auch Lubn.

Avots: EH I, 690

kvìesaine, kvìesaite, kvìesaita, kvìesãjs, ein Weizenfeld, ein Feld, wo Weizen gestanden hat BW. 28337.

Avots: ME II, 356

kvìesaite (unter kvìesnine): auch (mit ìe ² ) Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt. Vgl. auch den Wiesennamen Kviesaite Lvv. II, 69.

Avots: EH I, 690

‡ *kviešāja od. *kviešājs (erschlossen aus dem loc. s. kviešājā BW. 28337, 3 var.), = kvìesaine.

Avots: EH I, 691

kvìesãji: auch (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., (mit iê ² ) Orellen, Ramkau, Salis.

Avots: EH I, 691

kvìesãji, Weizenstroh: gardi kvieši, vēl gardāki kviesāji (Rätsel) RKr. VI, 691.

Avots: ME II, 356

‡ kviešāji Strods Par. vōrdn. 100, = kvìesãji (?).

Avots: EH I, 691

kvìesãjs (unter kviesaine): auch (mit iê ² ) Lesten, Ramkau, Salis.

Avots: EH I, 691

kvìešalus, Wiezenbier: dzirdīja visas meitas ar kviešalu Seib.

Avots: ME II, 356

‡ kvìesē̦ni ² Lubn. n. FBR. XVII, 126, schlecht geratener (kleiner) Weizen.

Avots: EH I, 691

kvìesis (li. kvietỹs "weizenkorn", Pl. kviečiaĩ "der Weizen"),

1) die Weizenpflanze, Weizenstaude ;

2) der Weizen:
nede̦r kviesis iesalam BW. 23824. In letzterer Bedeutung gewöhnlich der Pl. kvìeši, der Weizen (triticum vulgare), in West - Kurland - der Sommerweizen im Gegensatz zu pūr,i Winterweizen. turku kvieši, der Mais (zea mays) RKr. II, 80. ziemas kvieši, Winterweizen. [Le. kvìesis eine Neubildung für * kvìetis (vgl. kvìetaine) nach dem plur. kvìeši. Wahrscheinlich nebst li. kvietỹs entleht aus dem Nordgermanischen (vgl. an. hueite dass.), s. Būga KSn. I, 69.]

Avots: ME II, 356

[kviest (li. kviẽsti), -šu, einladen Nidden, vgl. iekviest. - In Wandsen bedeute kviest (?) labību - worfelnd die leichteren Körner von den schwereren sondern.]

Avots: ME II, 356

kvìetaine: auch (mit ìe ² ) Erlaa. Vgl. auch den ON. Kvietaines kalns Lvv. II, 169.

Avots: EH I, 691

kvìetaine Bers., = kviesaine, nuopļauts kviešu lauks ar grieziem Lös. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 356

‡ kvìetāja ² Erlaa n. FBR. XI, 10, = kvìesaine.

Avots: EH I, 691

kvìetāji: auch (mit iê ² ) Ramkau.

Avots: EH I, 691

kvìetãji, = kviesāji: kvietāju salmi Mar.

Avots: ME II, 356

kvìetãjs, = kviesaine, kviesājs.

Avots: ME II, 356

[I kviẽtêt MSil. "balêt ; balinât". Wohl zu kvitêt.]

Avots: ME II, 356

[II kvietêt, -ẽju Smilt. "buõkât 1."]

Avots: ME II, 356

[III kvietêt "(Getreide) keimen lassen" Sessw., Laud., N. - Schwanb.]

Avots: ME II, 356

[IV kviẽtêt (?) "karsêt": kv. labību, graudus Bauske.]

Avots: ME II, 356

kvietinât,

1) "kvēlinât" Freizin [Zu kvietêt I? ;

2) kvìetinât Arrasch "keimen machen"].

Avots: ME II, 356

kvìetrudzi, Roggen, zu dem sich viel Weizen gemengt hat Kav.

Avots: ME II, 356

‡ kviẽve NB., = kniẽvs.

Avots: EH I, 691

‡ *latevietis, der Lette: čigāns mans tē̦vs bija, lateviete māmuliņa BW. 33529, 2 var.

Avots: EH I, 722

latuvietis (unter latvietis): auch Liepna.

Avots: EH I, 722

‡ latvietene BW. 31878, = latviete, die Lettin.

Avots: EH I, 722

latviẽtĩba ,* das Lettentum: vācietība latvietību spiež pie malas Duomas I, 1128.

Avots: ME II, 425

latvietis: latviešu (= zemnieku, zemkuopju) darbi Stenden. Das Deminutiv latviesīši Tdz. 52877 ist wohl auf Grund des nom. pl. latvieši gebildet, wie auch latvīsis Lng. "ein Lette" für *latvītis eingetreten ist, s. Blese Langija vārdnlca 510.

Avots: EH I, 722

latvietis, [latuvietis RKr. XVII, 124], f. - iẽte, der Lette, die - in. kaunīgs latvietis, ein Lette, der sich nicht zum Lettentum bekennen will. Vgl. Late.

Avots: ME II, 425

‡ leivienis (mit ostle. ei < ī?) Strods Par. vōrdn. 103 "?".

Avots: EH I, 732

‡ līvienis "vieta, kur zeme līguojas" Warkl.

Avots: EH I, 751

mãjvìeta od. mãjas vìeta, die Herberge, in die man einkehrt, das Obdauch; mājvietu ņemt, einkehren, Herberge nehmen: ik+viens še zin savu mājvietu. mēs drusku iekuodām mājvietā Stari II, 171.

Avots: ME II, 578, 579

mazvien, Adv., nur wenig: šie cilvē̦ki mazvien atšķiŗuoties nuo pērtiķiem Apsk. v. J. 1903, S. 492. mazvien kas patiesībā bija gruozījies A. v. J. 1899, S. 330.

Avots: ME II, 575

me̦dsviede ,* ein Apparat, mit dem man den Honig aus den Waben schleudert: me̦dus, tikkuo me̦dsviedē izsviests Ärstn. kalend. II, 60.

Avots: ME II, 590

mìzalviela ,* der Harnstoff.

Avots: ME II, 649

[naktsviešņa Janš. Dzimtene V, 38, eine nächtliche Besucherin.]

Avots: ME II, 691

naktsvìeta, das Nachtlager: lāču dīdītāji lūdzas naktsvietas JK. V, 80.

Avots: ME II, 691

nesiẽviẽte ,* das Unweib: šīs nesievietes ņirgādamās atzinās MWM. VI, 883.

Avots: ME II, 733

netik˙viên - bet arī, nicht nur - sondern auch: tilti nuoderēja par paraugu netik˙vien viduslaikuos, bet nuode̦r arī vēl tagad Antrop. II, 53.

Avots: ME II, 737

[neviegls L., schwerfällig, unbeholfen.]

Avots: ME II, 740

ne˙viên: neviẽn Dunika; kur n. Pas. VIII, 94, irgend wo; kas n. Lettg., irgend wer.

Avots: EH II, 23

ne˙viên, - bet arī, nicht nur - sondern auch.

Avots: ME II, 740

[neviênâdĩba ,* Ungleichheit.]

Avots: ME II, 740

neviênâds, ungleich, uneben, ungleichmässig: cilvē̦ki nevienādi pēc dabas, pēc gadiem, pēc dzimuma u. t. t. Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

[neviênĩba, Uneinigkeit.]

Avots: ME II, 740

ne˙viêniņš, Demin. von ne˙viêns, kein: sēju ruozes, maguonītes; ne˙vieniņa neziedēja BW. 6488.

Avots: ME II, 740

neviêlĩdzĩba ,* Ungleichheit, Ungleichmässigkeit: ne˙vis cilvē̦ku vienlīdzība, bet gluži uotrādi, pilnīga nevienlīdzība Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

neviênpràtĩba, die Uneinigkeit, Misshelligkeit, Zwietracht: ceļā izceļas nevienprātība Lp. V, 40.

Avots: ME II, 740

[neviênpràtîgs, uneinig.]

Avots: ME II, 740

ne˙viêns: tad ne˙viena galva nesapēs, dann wird man keine Spur von Kopfschmerzen haben.

Avots: EH II, 23

ne˙viêns, niemand, kein: mājās nebija ne˙viena (ne˙vienas dvēseles). muļķis gāja bez ne˙vieniem ieruočiem LP. VI, 951.

Avots: ME II, 740

‡ nevìerîtiês ² Stom. "nicht aufhören, bis etwas vollendet ist".

Avots: EH II, 23

nevìesmĩlîgs, ungastfreundlich: neviesmīlīga tauta B. Vēstn.

Avots: ME II, 740

[neviešu (?) Adv., unwillkürlich: neviešu nuoticies Lautb.]

Avots: ME II, 740

nevìeta,

1): kamdēļ tu nuoliec maizi nevietā? Frauenb.;

2): te ir n. un ... vadātājs mūs vadā. kad gadās uziet uz nevietu, tad pruojām tikt vairs nevar un vienumē̦r jaatgrìežas tai pašā vietā atpakaļ Janš. Mežv. ļ. I, 160.

Avots: EH II, 23

nevìeta,

1) die unrechte Stelle, der unrechte Platz, Ort:
nevieta vaļā bij tam Dünsb. tāda sievas bāršanās ir nevietā A. XI, 103. nevietā, nevietā savu māsiņu iedevām BW. 21688;

[2) eine Unglücksstelle
U.; eine Stelle, an der iemand umgekommen ist Tirsen n. K. Schilling (v. J. 1832); pašā nevietā U., an der schlimmsten Stelle.]

Avots: ME II, 740

nevìetĩba, die Unangemessenheit, Ungehörigkeit: šā izteikuma nevietību pierāda tas K. Müllers.

Avots: ME II, 741

‡ nevietīgs, unschicklich M. 296.

Avots: EH II, 23

‡ nùodviest "?": nāve ve̦cam, sirgstuošam cilvē̦kam. sevišķi kas jau tâ nuodviesis kâ viņa, varuot uznākt it negaiduot Javš. Mežv. ļ. II, 544. Aus li. nudvė˜sti (mit žem. ie < ė) "nuovājēt"?

Avots: EH II, 42

[nùokvìekt(iês), eine Weile quieken: sivē̦ns iebāzts maisā nuokveica vien Bauske. sivē̦ns visu dienu nuokviecās Widdrisch.]

Avots: ME II, 805

[nùokvìekt(iês), eine Weile quieken: sivē̦ns iebāzts maisā nuokveica vien Bauske. sivē̦ns visu dienu nuokviecās Widdrisch.]

Avots: ME II, 805

[nùokvietêt Smilt., (die Hülsen von der Gerste) entfernen: laidīsim vēl reiz cauri mašīnai, lai nuokvietē akuotus.]

Avots: ME II, 805

nùosviêdrêt, nùosviêdruôt, tr., in Schweiss, zum Schwitzen bringen: Laime zirgus nuosviedrēj[u]si BW. 6629. es tīšām nuosviedruoju lielas naudas kumeliņu 18442.

Avots: ME II, 864

‡ nùosviedrinât "abschwitzen lassen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 94

nùosviêdruôt (unter nùosviêdrêt), ‡

2) sich beziehen (?):
bija nuosviedruojuši visi griesti ar suodrējiem Siuxt.

Avots: EH II, 94

nùosviept,

1) [(mit iê ² ) abschlachten
Bauske]: ik˙gadus varē̦tu tādu (ruksi) nuosviept MWM. X, 487;

[2) ("mit iê ² ") "Butter machend sich mit der Sahne beflecken"
(?) Grünh.;

3) "abprügeln"
Biržgalis;

4) "wegstibitzen"
Makašē̦ni].

Avots: ME II, 865

nùosviêst, ‡ Refl. -tiês,

1) sich niederwerfen; sich hinlegen:
viena stāvus, ... uotra sakņubuse uz de̦guna, ... trešā nuosviedusies plaudeniski Janš. Dzimtene I ² , 514;

2) = nùomestiês 3: krekliņuos nuosviedies Tdz. 56260, 1.

Avots: EH II, 94

nùosviêst, tr.,

1) ab-, weg-, herab-, hinabwerfen:
zirgs nuosviedis jātnieku;

2) im Ringkampf niederwerfen, besiegen:
es viņu nuosviedu kâ nabagu od, kâ pe̦lavu maisu;

3) akmeņiem nuosviest, mit Steinen bewerfen, mit Steinen töten:
ve̦lns duomājis ar akmeņiem pē̦rkuonu nuosviest LP. III, 105.

Avots: ME II, 865

‡ nùoviêbuļâtiês Warkl. "saviebties".

Avots: EH II, 108

nùoviẽdêt,

1) [in Mittelkurland], wahrnehmen, beobachten
(nuovē̦ruot): ja arī senāk te bij kaut cik nuoviedējams, tuomē̦r ar laiku tās rakstu zīmes liekas e̦sam pa˙visam izdzisušas Alm.;

[2) durch bösen Blick schädigen
Warkl.]

Avots: ME II, 889

nùoviẽsêt [Dnnika, -ẽju], intr., ab-, verschalen : alus šuoreiz pa˙visam nuoviesējis Rutzau nach Janš.

Avots: ME II, 889

‡ nuoviestiês Kaugurciems "nuoirt, nuoplîst": linums nuoviešas pa˙visam nuost.

Avots: EH II, 108

nùovietêt, intr., für nùovīst, verwelken: kâ upei nuotecēt, kâ zâlei nuovietēt (aus Ruj.) BW. 8432, 2.

Avots: ME II, 889

‡ II nuoviẽtêt Nikrazen, durchprügeln.

Avots: EH II, 108

[nùovietinât LKVv., Wid., = nuovietuot.]

Avots: ME II, 889

nùovìetuôt, [nùovietât LKVv.], hinplacieren, unterbringen, wegstellen: stādus nuovietuo vē̦sajās mājās Konv. ² 1074; nuovietuot traukus Vēr. II, 1096. Refl. -tiês, sich hinstellen, sich unterbringen: dzenis nuovietuojies pie stāvā stumbra MWM. VI, 946.

Avots: ME II, 889

nùozvìegt, gew. refl. -tiês, ein Gewieher von sich geben: man nuozviedza kumeliņš BW. 27639. ne pusceļa nenuobraucu, nuozviedzas kumeliņš 26551, 7.

Avots: ME II, 893

‡ nùozviẽķêt,

1) (mit Lehm u. a.) beschmieren
Ermes;

2) durchprügeln
C., Ruhental. Refl. -tiês. sich beschmieren Ermes.

Avots: EH II, 110

nùozviest, ‡ Refl. -tiês, sich beschmieren (mit ìe) AP., C., N.-Peb., (mit ìe ² ) Heidenfeld, Meselau, Prl., Sessw.: puika nuozviedies ar māliem.

Avots: EH II, 110

[nùozviest, beschmieren: n. krāsni ar māliem C., Lis., N.-Peb.]

Avots: ME II, 893

‡ padviest "?": liekas, padviesuse neesi. - kâ es ... būtu varējuse p.? vai tad man nav savs maizes arājs ...? Janš. Mežv. ļ. II, 189. Wohl aus li. padvė˜sti "hinsterben" in žemaitischer Aussprache (mit ie < ė).

Avots: EH II, 129

[pakviecinât, ein wenig quieken machen: p. sivē̦nu.]

Avots: ME III, 53

pakvìekt, intr., ein wenig quieken; auch refl. -tiês: cūkas varēja pakviekties apluokā Por.

Avots: ME III, 53

‡ palāviene Saikava, = palāvene 2.

Avots: EH II, 149

pamatviela,* der Grundstoff.

Avots: ME III, 67

‡ papuviete (?) BW. 27931 var. (aus Dubena), = papuv(īt)e.

Avots: EH XIII, 165

‡ parāviens, ein Ruck, plötzlicher Zug, ein nur ein paar Augenblicke dauerndes Reissen: viņš ... zināja arī pēc (sc.: makšķeres) parāviena, kas tā par zivi Jauns. J. un v. 221.

Avots: EH XIII, 167

pãrsiẽviẽte,* ein weiblicher Übermensch MWM. X, 23.

Avots: ME III, 175

‡ pãrsviedrinât, schwitzen machen (?): šās uogas spirdzina pakrūti un pārsviedrina Lange Latv. ārste 8.

Avots: EH XIII, 213

pãrsviêst, ‡

2) tauschen (?):
pārsviedīsim sievām Anekd. IV, 249.

Avots: EH XIII, 213

pãrsviêst, tr., hinüberwerfen: akmeni pār jumtu; pārsviest par kanceli, auch vārceli, über die Kanzel werfen, aufbieten: skuoluotājs vakar pārsviests par kanceli MWM. VII, 499. Refl. -tiês,

1) sich hinüberwerfen, hinüberspringen:
nuo viena zirga uz uotru Līb.;

2) sich ändern, die entgegengesetzte Richtung annehmen:
vējš pārsviedies uz uotru pusi.

Avots: ME III, 180

pãrviêbt, tr., verzerren, verziehen: viņš skatījās tautas aizstāvju pārviebtās mutēs Egl.

Avots: ME III, 188

‡ par˙vien, namentlich, besonders: Anglijā p. šādas aitas tur Pēt. Av. II, 130 (ähnlich III, 140).

Avots: EH XIII, 169

[pãrzviest Lis., = pãrziest.]

Avots: ME III, 189

pašãviêns, der Satz, Sprung: bij arī viens pašāviens tikai - jau turp LP. V, 284.

Avots: ME III, 112

‡ pasviêdrêtiês ² Dunika, eine Weile schwitzen: šuodien karsts laiks: būs krietni jāpasviedrējas.

Avots: EH XIII, 178

pasviêst, ‡

4) hinwerfen:
īsu labrītu pasviedis Vanagu ligzda 79. pasviež baltu akmentiņu Tdz. 54223.

Avots: EH XIII, 178

pasviêst, tr.,

1) zu Boden werfen, niederwerfen:
pretinieku gar zemi. [ve̦lns Lāčadē̦lu pasvieda pie zemes Pas. II, 287];

2) unter etwas werfen:
es pasviedu bē̦rzu rīksti pa meitiņu kājiņām Ltd. 1173;

3) eine kleine Strecke werfen :
man pasvieda (Laima ze̦ltābuolu) BW. 9216. Refl. -tiês, sich stürzen: kamarzas pasviedās sāņus un apgāzās Jürg.]

Avots: ME III, 111

paviedêt,

1): citi ... bē̦rni paviedēja Pas. VII, 106 (aus Lettg.);

2): viņš izdzirda tikai brīkši ... un paviedēja kaut kuo raibu nuozūdam grīdā Jauns. Raksti V, 230. ‡ Refl. -tiês, ein wenig sichtbar werden (?):
redzēt zvē̦ru ... dabūja tikai ..., kad lācis drusku paviedējās starp kuokiem R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 169.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviêdīgs Warkl., neidisch, missgünstig.

Avots: EH XIII, 191

pavieglinât, ‡ Refl. -tiês, pavieglinêtiês, sich erleichtern (?): es duomāju tautiņās paza-viegli-vieglināt (Var.: paza-vieglu-vieglinēties) Tdz. 48855 (ähnlich 46448).

Avots: EH XIII, 191

‡ pavieglinums

Kurmin 225 II, die Erleichterung.

Avots: EH XIII, 191

pavìegls,

1): tāda branga nūjiņa, paviegla un pastingra Janš. Mežv. ļ. II, 311. paviegli iesāku ... danci, lai mūsu māsai p. mūžs Tdz. 47248; ‡

3) etwas blödsinnig, schwachsinnig
Salis: izsmiedami un kaitinādami paviegluo meitu Vanagu ligzda 3.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviênâds, ziemlich gleich: arī ģīmja plauku abi bija pavienādi Janš. Apskats 1903, S. 14. cilvē̦kam, kas ar viņu pavienāduos gaduos Dzimtene I, 427.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviênkā`ršs, ziemlich einfach: p. divjūgs Janš. Bandavā I, 334.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviênuos gaduos, fast gleich alt: mēs bijām kādi trīs puisē̦ni p. g. Janš. Bandavā II, 148.

Avots: EH XIII, 191

‡ pavieņu OB. "kuopā": visi tuo pašu darbu dara p.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviẽptiês Dunika, = paviebtiês.

Avots: EH XIII, 191

‡ I paviẽsêt Dunika, ein wenig verschalen: alus jau paviesējis.

Avots: EH XIII, 191

II paviesêt "?": kad smalki cilvē̦ki atnākuši, tad ... jāiet ar tiem parunāt, pajuokuot un p. tiem, kas tuo pruot Janš. Bandavā II, 103.

Avots: EH XIII, 191

paviete (unter pavieta): auch (mit iê ² ) Frauenb., Orellen; dažus pabāž pavietē Janš. Līgava I, 156.

Avots: EH XIII, 192

‡ pazvìegt, ein wenig wiehern: galva, pazviedz! Pas. VIII, 306.

Avots: EH XIII, 193

pìesviedrêt, von Schweiss durchdrungen machen: p. kre̦klu.

Avots: ME III, 299

pìesviêst,

1) zu-, dazutun, -werfen:
pārduos ve̦cuo strupausi ar meičiņu, piesviedīs kādu sivē̦nu, - kas zin, varbūt parāds ienāks Plūd. LR. III, 259;

2) vollwerfen.
Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen: ja nu es piesviežuos tai Guobzemju mātei... Alm. Kaislību varā 157.

Avots: ME III, 300

pìeviebt, ein wenig verziehen od. schliessen: pieviebis vienu aci.

Avots: ME III, 311

pìeviênuôt, tr., hinzutun, mit etw. vereinigen: Lietavu līdz ar Rietumkrievijas apgabaliem pievienuoja Puolijai MWM. VIII, 48. miruoņi tuo nuonāvējuot un pievienuojuot savā pulkā LP. VII, 71. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen: Radziņš viņiem pievienuojas Pasaules lāpītājs 6T. visi iemītnieki pievienuojās uz reizi manam priekšlikumam Vēr. II, 66. pie šiem pirmajiem mēģinājumiem drīzumā pievienuojās citi Vēr. I, 1443.

Avots: ME III, 311, 312

pìeviestiês,

1) (wachsend) sich stark vermehren:
tur pieviesušās žurkas;

2) (wachsend) sich hinzugesellen:
pieviesušies jauni prusaki klāt.

Avots: ME III, 312

I pìeviẽtêt, ein grösseres Quantum welken lassen, trocknen (tr.): p. daudz tabakas C.

Avots: ME III, 312

II pìeviẽtêt, festschlagen, zuschlagen, schlagend fest, hart machen: p. kluonu Arrasch.

Avots: ME III, 312

pìevietuôt, unterbringen: pievietuoja zirgu un pašus krietni samieluoja JK. V, 1, 34. zirgu pievietuojis stedelē LP. VI, 1, 18. dē̦ls... vaicājis kungam, kur tuos divus sunīšus būšuot pievietuot LP. VI, 1, 414.

Avots: ME III, 312

pìezvieķêt N.- Peb., = piezieķēt: p. burtnīcu (rakstuot).

Avots: ME III, 313

pìezvìest C., anschmieren, zuschmieren Laud.: piezvied (mūri) tik ar mālu, gan būs labi! mūra plaisas jāpiezviež ar kaļķiem Lis., Golg.

Avots: ME III, 313

pļãviêns,

1) das einmalige Mähen;

2) ein Schlag:
dabūt pļāvienu gar ausi B. Vēstn.;

3) der Lok. pļāvienā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzl; rudzi, mieži, mieži nu pašā pļāvienā (Var.: pļaušanā, pļautuvē, pļautuonī, pļautanā) BW. 14047 var.;

4) "?": bãliņš savu skaistu māsu pļāvienā [?] audzināja ... ja duosiet divi simti, tad vedīšu klajumā BW. 13655, 3 var.

Avots: ME III, 368

plavieriņš, kleines, feines Tuch, Schleier, Spinngewebe VL. n. U.; plavieris, plavieres "aus gekauftem, feinem Zeug angefertigte Kleider" Dobl. n. Etn. IV, 165. Aus dem Deutschen; vgl. mnd. flawel "Sammt".

Avots: ME III, 328

praviẽtis, f. praviete, pravietene Jes. 8, 3, auch pravietniece Glück, der Prophet, der Seher, die -in; me̦lu pravietis, ein falscher Prophet U.; praviešu mācība, nicht eigentlich Weissagung, sondern Lehre der Propheten U. praviešuos iet L. "in der Lehre neuen Dingen nachgehen." Nebst estn. prohwet zunächst aus mnd. prophēte.

Avots: ME III, 379, 380

pravietisks, prophetisch, seherisch.

Avots: ME III, 380

pravietuôt, prophezeien. Subst. pravietuõjums, die Prophezeiung: Jezajas pravietuojums Vēr. II, 282. būs patiesība arī mans pravietuojums A. v. J. 1897, S. 458.

Avots: ME III, 380

pūravieta (unter pũrvìeta): auch Lesten, Perkunen, Pilda.

Avots: EH II, 343

‡ pũraviete Weissensee, (mit ù ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, = pũrvìeta.

Avots: EH II, 343

purviens: auch (mit ur̂ ² Iw.; "mazāks purva gabals" (> puôriens ² ) Frauenb.; "eine nasse Stelle im Sumpf" Dunika.

Avots: EH II, 329

purviens Lautb. > tahm. puoriens, der Morast, eine morastige Gegend: kam tu augi, balta puķē, purvienā, rāvienā? BW. 5131. purvienā, rāvienā iestādīju uozuoliņu 22471. duomas nuovirzījās pāri . . . purvienam ar me̦lnalkšņiem Vēr. II, 651.

Avots: ME III, 421

pũrvìeta: auch BW. 24143.

Avots: EH II, 343

pũrvìeta, pùravìetaa (mit einem gen. pl. pùraviešu ² ) Prl. n. FBR. VI, 95, die Lofstelle (Flächenmass): lai tikai nuovē̦luot vienu pūrvietu zemes LP. V,151. muižās viens cilvē̦ks pļāvis labības pūrvietu 4 dienas Etn. III, 90.

Avots: ME III, 449

‡ pūrvìete ² Saikava, = pũrvìeta.

Avots: EH II, 343

‡ *purvietis, = pùrvmaliẽtis (?): tautiešam, purviešam, purva bē̦rza sluotu griežu VL.

Avots: EH II, 329

‡ pušpũraviêta ² Behnen n. FBR. XVI, 143, Lesten n. FBR. XV, 22, eine halbe Lofstelle.

Avots: EH II, 337

‡ pušpũrsviêta ² Iw., = ‡ pušpũraviêta ² .

Avots: EH II, 337

pus˙viênpadsmit, halb elf (von der Uhr).

Avots: ME III, 436

pus˙viêns, halb eins (von der Uhr).

Avots: ME III, 436

‡ pusvientiesis Dunika, ein halbeinfältiger Mensch.

Avots: EH II, 335

randaviete (mit au zu lesen?) Aahof "ein Fisch" (?).

Avots: ME III, 477

‡ II rāvienis BW. 30345, = rãviêns II.

Avots: EH II, 362

I râviêns: tad jau nu bij r. diezgan (= bija diezgan kuo raut?) Siuxt. ar rāvienu (= uz reizi) bagāts palika Saikava.

Avots: EH II, 362

I râviêns, rāvienis Pas. II, 137 (aus Lixna), ein Zug, ein Griff, ein Ansichreissen U.: tas bija rāviens! von einem kräftigen Anziehen eines Pferdes gesagt U. - uz rāvienu U., uz rāviena Mag. XIII, 2, 50, auch: ar vienu rāvienu, im Moment, augenblicklich, plötzlich: vanags nuoplēš uz rāvienu pīli LP. II, 48. kalējam uz rāviena runa sajuka Krišs Laksts 80. tikkuo sāk ierunāties, - pazīst uz rāviena LP. V, 197. viņam tūliņ uz rāviena meita brīnum patikuse IV, 225. puika . . . uz rāviena pazudis IV, 231. es taču nevaru uz rāvienu dabūt citu dzīvuokli MWM. VII, 334. aizraušuos ar vienu rāvienu MWM. VI, 15. tūliņ pašā pirmā rāvienā (sofort, augenblicklich) visi priekšme̦ti jāiegādājas Alm. Kaislību varā 136. rāvienī (im Nu) pacēlās gaisā Pas. II, 50. Zu raût.

Avots: ME III, 500

II rãviêns: Sumpfwasser Frauenb.; "vieta, kur te̦k rāva ūdens" Grob.

Avots: EH II, 362

II rãviêns Līn., Heniņ, rāviens Nigr., Neik. n. U., ràviena ² Prl., rāvãjs (vgl. den Gesindenamen Rãvāji Lvv. II, 78), rāvējs U., rāveja U., rãvene Heniņ, Biel. LSpr. I, 284, rāvene BW. 28719 var., auch "rāviene" (als Wiesenname) Lvv. II, 47, ein loc. s. rāvijā BW. 28320, 1 var., ein Moorgrund U., "vieta, kur atruodas rāva" Līn., "lielāks rāvains apgabals" Nigr.: kam tu augi, balta puķe, purvienā, rāvienā? BW. 5131. purvienā, rāvienā iestādīju uozuoliņu 22471. bridu, bridu dūņu purvu, vēl iebridu rāvājā (Var.: rāvējā) 26938. jau iesēja (linus) mālājā, vēl iemērca rāvājā (Var.: rāvienā) 28317. jau man rudas vilnainītes, vel mazgāja rāvienā 5613. pur[v]ā auga tautu meita, rāvienā velējās 14797. tautiešam puorā (= purvā) pļavas, rāvienā 15166, 9. skaidrūdeņa rauduvīte, nelaidies rāvienā (rāvājā 17381 )! 12326. kam tas manu līgaviņu rāvienā slapināja? 29864. es iekritu rāvienā, tavas guovis ganīdama 32464.

Avots: ME III, 500

‡ rupjkviešu maize Pas. IV, 483, Brot aus grob gemahlenem Weizenmehl.

Avots: EH II, 385

sakviecinât, = sakvicinât: s. sivē̦nus.

Avots: ME III, 661

‡ sakvìegt ² Auleja, einen quiekenden Laut hervorbringen: sakviedze (= iekviecās) vien tī cūka, kad vilks tuo nuonese.

Avots: EH XVI, 422

sakviekt,

1) eine gewisse Zeit hindurch quieken:
s. visu vakaru;

2) quiekend erlangen:
s. barību. Refl. -tiês, übermässig quiekend Schaden nehmen: sivēns tâ sakviecās, ka aizsmaka.

Avots: ME II, 662

sar̂gvìeta* die Warte V.

Avots: ME II, 716

sasviêdrêt: mani ... stundas laikā ... tâ s. A. Upītis Sm. lapa 57.

Avots: EH XVI, 453

sasviêdrêt, freqn. sasviêdrinât, tr., schwitzen lassen, machen (perfektiv). Subst. sasviêdrêtiês, in Schweiss geraten; mit Schweiss durchtränkt werden: kuokvilnas zeķes drīzāki sasviedrējas Konv.1 88.

Avots: ME III, 753

‡ sasviedruôt, mit Schweiss bedecken: sasviedruotai miesai A. Upītis Sm. lapa 19.

Avots: EH XVI, 453

sasviêpt ² , verziehen (saviebt): s. seju Salis.

Avots: ME III, 753

‡ sašviept, = sašķiebt, saviept: pieri saraukusi un lūpas sašviepusi Mekons Mellā grām. I, 50.

Avots: EH XVI, 455

sasviêst, tr.,

1) zusammenwerfen:
sasviest mantas kaudzē;

2) puika tik˙pat kâ sasviests, der Knabe ist ziemlich dick, gesund
Etn. IV, 4. Refl. -tiês, sich zusammenwerfen.

Avots: ME III, 753

‡ sàusavietis ² Lasd. "?": sausavieš[u] kuoks. Vgl. sausvieši (unter sausviedis) und sàusevietis ² .

Avots: EH XVI, 460

sàusevietis ² Saikava, = sàusêdis.

Avots: ME III, 775

saussviedri, s. sausviedis.

Avots: ME III, 777

sausviedis: lonicera xylosteum (mit aû ² und iê) Ramkau; eine gewisse Pflanze (mit àu ² und iê) Oknist; sausvieds krūmuos nuoziedēja BW. 3018, 1.

Avots: EH XVI, 462

saviêbt, ‡ Subst. saviebums, die Verzerrung: saviebumu ne˙kādi nespēj aizdzīt nuo sejas A. Upītis Laikmetu griežos II, 83.

Avots: EH XVI, 467

saviêbt, (das Gesicht) verziehen, verzerren; die Lippen verziehen Spr., Wid.: ve̦lns saviebis ģīmi LP. III, 81. tas saviebj savu seju pēc juoku Pētera vaibstiem Stari I, 376. kungs saviebj pieri krunkās JR. IV, 195. Refl. -tiês, auch saviêptiês ² Līn., (mit iẽ) Dunika, sich verziehen; das Gesicht verziehen, verzerren (Spr.), verstellen (Neik. n. U.); (wegen erfahrenen Unfalls, unangenehmer Schmerzen) ein verdriessliches Gesicht haben U.: "viņš saviepās (saviebās)", saka par tādu, kas kaut kuo skābu vai nepatīkamu mutē ieņe̦muot save̦lk ģīmi Līn. bē̦rns... saviebās, gatavs raudāt Vēr. I, 1504. viņš... saīdzis saviebās II, 142. vaigi tādi saviebušies Seifert Chrest. III, 2, 262.

Avots: ME III, 790

saviêdēt Golg., erblicken: tik var saviedēt, man kann es kaum erblicken, absehen, mit dem Gesicht erlangen Für. I (unter viedēt).

Avots: ME III, 791

saviênĩba,* die Verbindung, der Verband (fig.): lauksaimnieku, tirguotāju savienība.

Avots: ME III, 791

saviênĩbniẽks,* das Mitglied eines Verbandes Konv ² . 1731; 2000.

Avots: ME III, 791

saviênuôt, tr., vereinen, vereinigen U., verbinden. Refl. -tiês, sich verbinden, sich verein(ig)en: tad es ar jums... priekš dieva krē̦sla priecīgi... savienuošuos Gesangb. 265, 8. tādi dzīvnieki lūkuo miesīgi savienuoties Pūrs II, 6.

Avots: ME III, 791

‡ sāviens Pas. VII, 171 (aus Lixna), Stockm. n. FBR. VIII, 79, sàvienìs ² Kalupe n. FBR. XVIII, 51, Preiļi n. FBR. VIII, 10, = šãviêns, der Schuss.

Avots: EH XVI, 474

šãviêns, ‡

3) ein Schlag:
šautu viņiem katram pāra šāvienu pa ... gurniem Janš. Apsk. 1903, S. 474; ‡

4) ein zeitlich begrenztes schnelles Schieben od. Stossen:
maizi krāsnī šaujuot kukulis apvētās pašā šāvienā PV. aužuot skaita atspuoles šāvienus (cauri šķiemelei 1) Sonnaxt.

Avots: EH II, 624

šãviêns, (ostle.) šāvienis, šāvenis,

1) ein Schuss:
es nuošāvu šāvienā (Var.: šāvenī, šāvenē) piecas.., žagatītes BW. 31382. še tev šāviens, pašam rāviens RKr. VI, sak. v. 715. baidīja ar šāvieni traucē̦tājus Pas. I, 165 (aus Preili). tas tev bij kâ plintes šāviens nuo ratiem ārā Alm. Meitene no sv. 102. nuometīsies pa šāvienam (schussgerecht) kuokuos LP. V, 139;

2) ein Guss:
kad tagad uznāktu labs šāviens lietus Janš. Dzimtene ² 1. 45.

Avots: ME IV, 13

saviêpt ² Lautb., saviẽpt Dunika, = saviebt. Refl. -tiês, s. saviêbt.

Avots: ME III, 791

saviešâtiês, ‡

2) sich versammeln
U. (unter viešāties).

Avots: EH XVI, 467

savìesĩba,

1) die Gesellschaft:
savest juo bīstamā saviesībā;

2) Plur. saviesības, das Gastmahl
Wid., die Gesellschaft: es gribēju Maju vest... uz saviesībām kaimiņuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 6. ne˙kā, par kuo saviesībās patērzēt Rainis.

Avots: ME III, 791

savìesîgs,* gesellig Wid.: saviesīga biedrība, Geselligkeitsverein.

Avots: ME III, 791

savìest, mancherlei od. vieles anpflanzen, sich vermehren lassen: te saviests daudz jaunu stādu Lis. saviest zemenes Saikava. Refl. -tiês (I s. prs. n. U. -žuôs),

1) sich versammeln
U.; sich einnisten L., sich vermehren, heranwachsen U.: uz vienas akmeņa šķe̦ldas var divdesmit cilvē̦ku saviesties Lautb. Luomi 73. izdzīt, kas tur aplam pulka saviesušies LP. VII, 258. nezāles saviesušās. juo vairāk... saviešas viršu Konv. ² 2321. mežuos putni saviežas Gesangb. v. J. 1671, S. 295;

2) sich paaren
Kronw. n. U.

Avots: ME III, 791

saviešu (saviežu) zâle Wid., Goldwurz (chelidonium majus) U.; Tannen - Bärlapp (lycopodium selago L.) RKr. II, 73, U.

Avots: ME III, 791

savietêt,

1): = sasàutêt (mit iẽ) Frauenb., Nikrazen. ‡ Refl. -tiês Nikrazen, ausbähen (intr.):
vai kuoks jau nebūs saviẽtējies?

Avots: EH XVI, 467

savietêt, tr.,

1) ganz trocken machen, austrocknen machen, lassen:
pe̦lnuos un sprukstīs savietē̦tās lazdu šķe̦tras plīsa... viegli un taisni Janš. Dzimtene IV, 103;

2) eine gewisse Zeit hindurch trocknen:
trīs gadiņi savietēju (Var.: kallināju) uoša vāli aizkrāsnē BW. 23418, 5 var.

Avots: ME III, 791

savietis: auch AP., Saikava.

Avots: EH XVI, 467

savietis, ein Angehöriger, Verwandter (auch Kl.), Nahestehender U.: ja neatradīšu saviešus, tad jel jūs nebūsiet sveši Kaudz. M. 17. svešumā savas puses cilvē̦ks... ir mīļš savietis Kaudz.

Avots: ME III, 791

‡ savìetuôt,* aufeinander legend sich decken machen: kongruentas figūras ... ir tādas, kuo pārvietuojuot var pilnīgi s. Latv. konv. vārdn. 17338.

Avots: EH XVI, 467

savìetuôt, (viele, alle) unterbringen: viņus te nevarēs savietuot. Refl. -tiês, Platz, Unterkunft finden (von vielen Subjekten): viņi te nevarēja savietuoties Salis.

Avots: ME III, 791

saviešâtiês Wid., saviežâtiês U., sich paaren Neik. n. U.

Avots: ME III, 791

savieztiês Warkl., = savîestiês 1: saviezēs krūmi.

Avots: ME III, 791

savìežu ² zâle Gr. - Buschhof, eine Art Pflanzen; vgl. saviešu zâle.

Avots: ME III, 791

sazviegt(iês), einander zuwiehern: sazviedzās kumeliņi BW. 29387. zirgi sazviedze Pas. IV, 385.

Avots: ME III, 799

sazviegt(iês): kungu zirgam nav ne˙kāda sazviegšanās ... ar zemnieku zirģeļiem Janš. Mežv. ļ. II, 168.

Avots: EH XVI, 468

sazviegt(iês), einander zuwiehern: sazviedzās kumeliņi BW. 29387. zirgi sazviedze Pas. IV, 385.

Avots: ME III, 799

sazvìest, verschmieren, beschmieren: s. krāsni C., Lis.

Avots: ME III, 799

sē̦dvieta,* sē̦du vieta A, v. J. 1896, S. 887, der Sitzplatz: Zilbermanim gadījās sē̦dvieta vaguona galā Apsk. v. J. 1903, S. 485.

Avots: ME III, 824

se̦nlatvieši* (nom. pl.), die alten Letten: se̦nlatviešu dievs Konv. ² 2349. se̦nlatviešu garša R. Sk. II, 77.

Avots: ME III, 817

seviem: "atsevišķi" Fest. n. FBR. XVII, 93: dzīvuot s. Golg. sivē̦niem taisīja aizgaldiņu: cūka s., šie s. Sonnaxt. zarnu taukus s. kausē ebenda.

Avots: EH XVI, 479

seviem, mundartl. für sevim, der Instrumental des Reflexivpronomens: (uz) seviem dzīvuot, für sich, selbständig leben: pē̦rn viņš dzīvuoja uz seviem, voriges Jahr lebte er als Tagelöhner Kl. Līza dzīvuo uz seviem Prl. n. FBR. VI, 98. Kārļa māte dzīvuo seviem ebenda. (dativisch) drēbes nešuj citiem, bet pats seviem Wallhof.

Avots: ME III, 822

sevietis: auch Fest. n. FBR. XVII, 86, Oknist n. FBR. XV, 165.

Avots: EH XVI, 479

sevietis Spr., Tirsen, Bers., Meselau, C., Heidenfeld, Sessw., = savietis, ein Verwandter, naher Bekannter.

Avots: ME III, 822

‡ sēžvieta Ciema spīg. 167, ein Sitzplatz.

Avots: EH II, 485

‡. sìeciņvieta ² Saikava, ein Stück Land, das man mit einem sieciņš ( ¹ / ₆ Lof) besäen kann.

Avots: EH II, 494

siẽviẽte: eine weibliche Person: meita tāda maza, smalka sievietīte Linden in Kurl.; eine verheiratete Frau Auleja.

Avots: EH II, 496

siẽvîẽte, auch siẽviẽtis, die Frau: Sprw. blēdīgs kâ sieviete. sieviete bez viltus ir kâ puķe bez smaržas. kaķis le̦puojas ar asti, sieviete ar matiem.

Avots: ME III, 862

siẽviẽtĩba, die Weiblichkeit Wid.: mūžīgā sievietība Vēr. II, 798.

Avots: ME III, 862

siẽviẽtis (unter siẽviẽte): auch eine weibliche Person Allend., AP., Frauenb., Salis, Seyershof: Natāle ... bija tas pats kūtrais s. Blaum. Raksti I ⁵ (1936), 83.

Avots: EH II, 496

siẽviẽtisks, siẽvietîgs Wid., weiblich: sievietiskā kairināšanas tieksme Veselis Daugava 1928, № 4, 428; sievietīga sieviete Asp. ļaudis nepadara par daudz gļē̦vus un sievietīgus MWM. VI, 58.

Avots: ME III, 862

skaviens, s. skāviens.

Avots: ME III, 878

skâviens Nötk., (mit â ² ) Karls., skaviens, die Umarmung. zu skaut.

Avots: ME II, 881

‡ šķaviens, = šķavas: saimniekam nuo dūmiem sācis nākt š. Pas. XV, 407.

Avots: EH II, 629

spļãviêns: nuospļāvies smagu spļāvienu Kaudz. Izjurieši 262.

Avots: EH II, 555

spļāviêns, das einmalige Speien: nuo tava spļāviena man itin ne˙kas netika LP. V, 134. - laumas spļāviens, eine Art rosafarbener Schwamm auf moderndem Holz Suhrs.

Avots: ME III, 1007

špļàviens ² : auch (mit ã) Dunika, Kal., OB.

Avots: EH II, 655

špļàviens ² Prl. n. FBR. VI, 93, = spļāviens.

Avots: ME IV, 102

staltavietis, der stolze, stattliche (?); brauc ar dievu, staltavieti, man jau tevis nevajaga! BW. 15105.

Avots: ME III, 1042

stãvvieta,* der Stehplatz Konv. ² 996.

Avots: ME III, 1056

‡ stũrgalvniece, eine Eigensinnige A. Upītis Pirmā nakts 240.

Avots: EH II, 597

šuviêns, das Nähen, Nähwerk: viņš šūšuot . . . trīs gadus šuvienu . . . par pusmaksas Kaudz. Izjurieši 287.

Avots: ME IV, 108

‡ sviedeklis, Wurfgeschoss, Schleuder Diet.

Avots: EH II, 620

sviedêt Wid., sviedinât Wid., = sviedrêt: sviedēt kumeliņu VL. n. U.

Avots: ME III, 1165

‡ sviêdien Saikava, = sviêdin: viņš kâ s. aizsviedēs uz viņmãju.

Avots: EH II, 620

sviêdiẽns: pa sviedienam nākt Segew., in den Wurf kommen; sich darbieten (von einer Gelegenheit).

Avots: EH II, 620

sviêdiẽns, der Wurf: jaunākais svieda... ābuolu, bet tam iekrita ūdenī; brāļi par tik nejēdzīgu sviedienu apsmēja jaunākuo LP. V, 279. izvairījies nuo sviediena 46. kuokam nuoplīsusi nuo sviediena liela šķembele VI, 226. vai redzi, kas tas par sviedienu? dziedādams aiziet 382. Sprw.: sviediena galā ve̦lns Birk. Sakāmv. 92.

Avots: ME III, 1165

sviêdin, zur Verstärkung von sviêst: sviedin sviežu vainadziņu BW. 10495, 2.

Avots: ME III, 1165

sviedinât,

1) s. sviedêt;

2) schweissen, löten
Infl. n. U. Zu svîst 3.

Avots: ME III, 1165

sviêdraîns, mit Schweiss durchzogen U.: sviedraiņa vilna U.

Avots: ME III, 1165

sviêdràuts: rakstīja sviedrautiņu Tdz. 52976.

Avots: EH II, 620

sviêdràuts, ein Schweisstuch: izvilka nuo kabatas sviedrautu un iesāka tuo attīt Turg. Muižn. per. 12.

Avots: ME III, 1165

‡ sviêdrene Lubn., ein gewisses Unkraut im Flachs.

Avots: EH II, 620

sviêdrêt, Refl. -tiês: kuo tu sviêdrējies? velc svārkus nuost! AP.

Avots: EH II, 620

sviêdrêt C., -ẽju,

1) sviedrêt U., sviedruôt U., Spr., sviedrât, sviedrinât Wid., tr., zum Schwitzen, in Schweiss bringen U., schwitzen lassen, machen: sviedrēt (Var.: sviedruot 290; 18294; 33639 var.; sviedrât 33639 var.) ... kumeliņu BW. 27013 var.; 33639 (ähnlich: 15026 var.). kādēļ... kurpēs turēt un velti sviedrēt kājas? Janš. Dzimtene ² II, 187;

2) intr., tr., Schweiss treiben
U. (sviedrinât), V. (sviedrēt und sviedrinât), schwitzen U. (sviedrēt u. sviedruot): pret kalniņu (sc.: bē̦ruo) ruokā ve̦du, lai sviedriņus nesviedrē Lat. vij. 58;

3) sviedruot St., schweissen (in der Jāgersprache vom Bluten des Wildes).
Refl. -tiês, ein Schwitzbad nehmen, sich ausschwitzen (lassen). Zu svîst 3.

Avots: ME III, 1165

sviedrē̦tava,* der Schwitzkasten Dr.

Avots: ME III, 1165

sviêdri,

1) der Schweiss:
parādījās tam salti sviedri uz... pieres JK. sviedri pa matu galiem pilējuši ebenda. sviedri birst Schorstädt. sviedriem pelnīt Aus. I, 3. ar sviedriem nuopelnīts RKr. VI, 822. bērīši sviedriņuos (Var.: nuosvīduši) BW. 28065, 4;

2) l uoga sviedri, die Feuchtigkeit am beschlagenen Fenster:
sausā ēde jāapsmērē ar luogu sviedriem Etn. II, 135 (ähnlich: IV, 21);

3) pīpes sv., Tabaksöl
Dond., Mar., Wandsen: kad bite iedzeļ..., tad dzē̦lumu apsmērē ar pīpes sviedriem, lai nepampst Etn. IV, 116;

4) ausu sv., Ohrenschmalz:
uz sasprē̦gājumiem un plīsumiem liek ausu sviedrus Etn. IV, 2;

5) "?": sausā ēde jāsmērē ar sakaitē̦ta cirvja sviedriem Etn. II, 135;

6) die Maische
Wid. Zu svîst 3.

Avots: ME III, 1165