Paplašinātā meklēšana

âbeļdā`rzs Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 176; Veselis Saules kaps. 15, der Obstgarten.

Avots: EH I, 191

‡ abeļkuoks (mit a ), der Apfelbaum Anzen.

Avots: EH I, 1

‡ âbeļkùoks, âbelskùoks, âbelkùoks, das Holz des Apfelbaumes: ābeļkuoka biķerītis BW. 21731; 32059. ābelskuoku līdumiņa 26013, 1. ābelkuoka laivu daru 33732.

Avots: EH I, 191

‡ âbeļziêdi, gen. pl. ābelziedu BW. 5930, 6 var., Apfelblüten: ābeļziedu baltumiņu BW. 5260.

Avots: EH I, 191

àizceļuôt, verreisen: viņam bija jāaizceļuo LP. VII, 514.

Avots: ME I, 20

‡ àizper̂deļuôt, Saikava, grimmig scheltend hin-, weggehen.

Avots: EH I, 42

‡ apakšveļa,* die Leibwäsche.

Avots: EH I, 71

apceļuôt [li. apkeliáuti], tr., bereisen: viens zemnieks gribēja pasauli apceļuot LP. VII, 197. apceļuojums, die Reise: pasaules apc.; apceļuotājs, der Reisende: pasaules apc.

Avots: ME I, 78

apceļš, der Umweg, gew. līkums: ar lielu apceļu sasniegt zināmu vietu MWM.

Avots: ME I, 78

‡ apkā`rtceļš, der Umweg: pa bezgalīgiem apkārtceļiem A. Brigader Daugava I, 15.

Avots: EH I, 91

āpseļ āpseļiem, ohne Überlegung, aufs Geratewohl: lej āpseļ āpseļiem; vai laika trūkst, kārtīgi palaistīt? sagt man zu einem Mädchen, das vor dem Fegen des Zimmers nicht bloss die Diele, sondern auch das Möbel begiesst Lasd. [?]

Avots: ME I, 239

āpseļ āpseļiem, ohne Überlegung, aufs Geratewohl: lej āpseļ āpseļiem; vai laika trūkst, kārtīgi palaistīt? sagt man zu einem Mädchen, das vor dem Fegen des Zimmers nicht bloss die Diele, sondern auch das Möbel begiesst Lasd. [?]

Avots: ME I, 239

āpseļ āpseļiem, ohne Überlegung, aufs Geratewohl: lej āpseļ āpseļiem; vai laika trūkst, kārtīgi palaistīt? sagt man zu einem Mädchen, das vor dem Fegen des Zimmers nicht bloss die Diele, sondern auch das Möbel begiesst Lasd. [?]

Avots: ME I, 239

‡ apzeļ apzeļiem "?" : visas maliņas pilnas zâļu - apzeļ apzeļiem Druva I, 392.

Avots: EH I, 127

ârceļš;

2) Adv.: auch Fest.

Avots: EH I, 194

ârceļš, ein kleiner Nebenweg durch die Felder: vīri aizbrauca pa ārceļu Kaudz. M. Auch das Adverb ("ausserhalb des eigentlichen Weges"): braucēji brauca pa ceļu, kamē̦r kājiniekiem bija jābrien ārceļš pa sniegu Dr.; riteņi ietu ārceļš āpuž grambām Vīt. 68.

Avots: ME I, 240

‡ atceļuôt, herreisen, -wandern Dunika u. a.: svešinieki atceļuojuši pie mums nuo tālām zemēm.

Avots: EH I, 137

atceļš, der Rückweg: e̦smu atceļā nuo kāda slimnieka Kaln., Lautb.; der Lok. Pl. atcelês als Adv.: atcelēs nuo teātŗa A. XIV, 436.

Avots: ME I, 152

‡ atpakaļceļš Janš. Dzimtene V, 43, der Rückweg.

Avots: EH I, 157

atveļu, Adv., abwälzend L.

Avots: ME I, 208

atveseļuôt tr., wieder gesund machen: es tuo atveseļuotu LP. III, 39. Refl. -tiês, auch atveselêtiês Biel. Spr. I, 408, wieder gesund werden, genesen: viņš pamazām atveseļuojas LP. VII, 973. [stiprini mani, ka es atveselējuos Glück, Psal. 119, 117.]

Avots: ME I, 209

‡ atzeļa, wieder aufwachsendes (nachwachsendes) Gras Ar.

Avots: EH I, 182

‡ aušeļi "Ausschussmanner" Neuhausen n. BielU.

Avots: EH I, 188

aũteļi: auteļu ķe̦skas Janš. Mežv. ļ. II 458. (kājas) ar autelīšiem aptītas Līgava I, 216. aũteļus vîstît Gramsden, Unsinn schwatzen.

Avots: EH I, 189

auteļi, Fusslappen: auteļi nuorisuši Jan.

Kļūdu labojums:
jāizmet auteļi.- Zu streichen ist der ganze Artikel auteļi.

Avots: ME I, 231

‡ baznīcceļš, der Kirchenweg: laukuos iemīdīti baznīcceļi Janš. Dzimtene I, 8. kruoga ceļu gan zināju, buznīcceļa nezināju BW. 20075, 2.

Avots: EH I, 207

beļa, ein Schimpfwort, = kuņa; eine läufische Hündin Mag. IV, 2, 110.

Avots: ME I, 278

beļuks, ein junger Frosch Kav.

Avots: ME I, 278

berneļi: auch Alt-Rahden.

Avots: EH I, 213

ber̂neļi Burtn., [Bauske], kleine Kinder [li. bernẽlis "Kindlein"].

Avots: ME I, 280

‡ bezceļa (gen. s.), weglos: b. mežā A. Niedra Nemiera ceļi IV, 429. b. ceļam gals Janš. Mežv. ļ. II, 360.

Avots: EH I, 213

bezdeļactiņa, für bezdelîgas actiņa A. U.

Avots: ME I, 283

‡ bĩbeļstâsti ² Wainsel n. FBR. XIV, 87, biblische Geschichten.

Avots: EH I, 222

‡ bīdeļstrumpē (loc. s.) "?": uz ve̦zuma sēdēt ne duoms: tad tevi tramda kā bīdeļstrumpē Vīt. 44.

Avots: EH I, 223

‡ buõmeļ˜ļa BW. 34676, I, bùomèļvs ² Saikava, Baumöl.

Avots: EH I, 259

‡ brikšteļi, Streichhölzchen: b. ... saslapuši, un ar tiem uguni neiedrēzīsit Janš. Dzimtene II ² , 305.

Avots: EH I, 241

‡ buseļ (nom. pl.) Pas. III, 361 (aus Dond.) "?".

Avots: EH I, 256

ceļa juosta BW. 1111,1 var."?"; vgl. cals.

Avots: ME I, 370

[ceļams, s. celt.]

Avots: ME I, 370

‡ ceļavedis (li. keliavedỹs) Stabur. b. 40, = ceļvedis.

Avots: EH I, 264

ceļbuõmis od. ceļkùoks, auch ceļa buomis, das Holz, darauf sich das Gewebte aufwickelt A. XII, 139.

Avots: ME I, 370

‡ ceļenieks, = ceļ(i)nieks: brauc pa ceļu, c. (Var.: ceļa vīrs)! BW, piel. ² 447, l.

Avots: EH I, 264

ceļgali, die Kniee, KNiescheiben: nuometies ceļgaluos, līdz zemei luocījās BW. 14921; ruokas ap ceļgaliem salikt. ve̦lns sadze̦n vīru līdz celļgaliem zemē.

Avots: ME I, 370

ceļgals, das Ende des Weges: kādu versti nuo ceļgala pabraucām gaŗām MWM. VIII, 569.

Avots: ME I, 370

‡ ceļgrieži "?": nava laika meklēt, kur palikuši c. ..., un pulks skrien ... A. Grīns Dvēseļu putenis II, 140.

Avots: EH I, 264

‡ ceļi Stender Deutsch-lett. Wrtb., die Schichten auf einem Zwirnknäuel. Vgl. ce̦ls I.

Avots: EH I, 264

ceļ(i)nieks, der Wanderer, Reisende: skaisti dzied ceļinieki, kumeliņus sajūguši.

Avots: ME I, 371

ceļkãja od. ceļa kãja: ceļkāju od. uz ceļkāju dzert, iemest, den Abschiedstrunk trinken. Pēteris dzēra piektuo ceļa kāju A. XXI, 28.

Avots: ME I, 370

ceļkauliski zemē nuomesties, hinknieen MWM. II, 417.

Avots: ME I, 370

ceļkaũls: mit aû N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 264

ceļkaũls od. ceļa od. ceļu kaũls, das Kniegelenk, das Knie: visi nuokrita uz ceļu kauliem LP. VII, 1225.

Kļūdu labojums:
1225 = 1295

Avots: ME I, 370

ceļkùoks, s. ceļbuõmis.

Avots: ME I, 370

ceļlapa od. ceļa lapa, Wegerich (plantago maior).

Avots: ME I, 370

ceļmala,

1): ganiņš gana ceļmaļā BW. 29556. gar ceļmalu saguluši 12705, 2; ‡

2) der Wegerich
Lubn.

Avots: EH I, 264

ceļmala, ceļmalis, ceļmale, ceļa mala, der Rand des Weges: Sprw. ceļmalā cirstai ē̦kai daudz meistaru.

Avots: ME I, 370, 371

ceļmale (unter ceļmala),

1): auch Puhren n. RKr. XIV, 48, Gramsden: sēd... ceļmalē BW. 9267 var. akminaina ceļmalīte 18415 var.; ‡

2) = ceļmalīte, plantago major Barbern, Linden, Lubn., Neugut, PV., Ramkau; plantago media Ramkau.

Avots: EH I, 264

‡ ceļmãle Orellen n. FBR. XI, 41, Grenzhof n. FBR. XII, 13, ceļmãlis Orellen n. FBR. XI, 41, = ceļmala 1: ganiņš gana ceļmālē BW. 29556, 1 var.

Avots: EH I, 264

ceļmalis (unter ceļmala): tu ziedēji ceļmalī BW. 11406 var. ceļmalīša krūmiņā 26060.

Avots: EH I, 264

ceļmalīte: auch AP.

Avots: EH I, 264

ceļmalka, der Abschiedstrunk: ceļmalku dzert.

Avots: ME I, 371

ceļmalīte, ceļmalu lapa od. ceļmallapa od. ceļlapiņa, Wegerich (plantago) RKr. II, 75. Nach U. ceļmalas, Cichorien; RKr. III, 70.

Avots: ME I, 371

ceļ(i)nieks, der Wanderer, Reisende: skaisti dzied ceļinieki, kumeliņus sajūguši.

Avots: ME I, 371

ceļuôt [li. keliáuti], reisen, wandern: kad mēs ceļu ceļuosim BW. 12218; ceļuojums, die Reise, Wanderung: tâ mans ceļuojums beidzas; ceļuošana, das Reisen, Wandern: pa karstu ceļuošana grūta; ceļuotājs, der Reisende, der Wanderer.

Avots: ME I, 371, 372

ceļš (li. kẽlias), der Weg, die Strasse, die Bahn, die Reise: lielsceļš, lielceļš, die Land-, Heerstrasse; jūras c., der Seeweg; zemes c., der Landweg; ganu od. luopu ceļš, ein Weg, auf dem man das Vieh zur Weide trieb Etn. II, 99; kāju celiņš, ein Fussweg; krusta c. od. krustceļš, der Kreuzweg; ārceļš, liels, sānu, malas c., ein Nebenweg; meža c., ein Waldweg, Buschweg; kamanu, ziemas c., die Schlittenbahn, die Winterbahn; putnu, dūmu, n. U. auch salmu, gaišs c., die Milchstrasse; dūmu ceļš ist auch der Ausweg für den Rauch: par dūmu ceļu tuolaik nuosauca tuo caurumu jumta šķuorē, pa kuru dūmi mēdza ņemt ceļu nuo kurināmām vietām. dieva ceļi, Gottes Wege; ceļš kâ galds od. kâ dēlis od. kâ dzītars, von schönem Wege: grumbulains c. od. tāds ceļš kâ pa āža muguru. Als Subj.: ceļš iet nuost, die Bahn geht ab. kur tas ceļš iet? ceļš iegriezās mežā. nāves ceļš visiem jāstaigā. man ceļš jau pa kājām, ich muss nun schon fort. brauci līdz, būs īsāks ceļš. Als Obj.: kaķis aizdirsis ceļu, aus der Reise wird nichts; ceļu aizcirst od. aizkrustuot, grìezt, iemīt od. ieraut, nuolīdzināt, sataisīt, den Weg versperren, ausweichen, Bahn brechen, den Weg ebnen, bereiten; ceļu šķirt, Platz machen Ltd. 948; ceļu vest, den Weg weisen. Sprw.: kas ceļu aŗ, tas badu aŗ. vilkam mežā ceļu nerāda. kur tu skriesi, kad ceļu nezini. Im Akk. - Instr. od. mit der Präd. pa: Sprw. tādu ceļu nācis, tādu gājis. katrs iet savu ceļu, eig. u. fig., jeder ist bloss mit sich beschäftigt; lielu ceļu iet, eine grosse Strecke zurücklegen; jau pagāju lielu ceļu, nu ieraugu lielu ciemu BW. 13250,27; gaŗu ceļu iet,

1) eine grosse Strecke zurücklegen;

2) fig., verloren gehen:
gaļa aizgājusi gaŗuo ceļu LP. V, 204. lai te̦k tautu kumeliņš deviņiem celiņiem Ltd. 645. būtu gājis pa gudru ceļu, nerietu ne suns. [ej pa ceļu! Infl. n. U., mache, dass du fortkommst! ] Im Lok. od. in Verbindung mit Präp.: ceļā duoties, eine Reise antreten; [uz ceļu dzīt U., eine Fuhre verlangen, absenden. ceļā mest U., in den Weg legen.] uz ceļa od. uz ceļu tikt, vest, auf den rechten Weg kommen (sein Fortkommen finden), auf d. r. W. führen; nuo ceļa nuoklīst, vom Wege abirren; uz ceļu puosties, taisīties, sich zur Reise vorbereiten, anschicken. tas man pa ceļam, das kann ich unterwegs besorgen. Genitivverbindungen: [ceļa jūtis (in Serbigal: ceļūtes), ein Scheideweg]; ceļa laiks, die Schlittenbahn: kad zeme sasalusi un mē̦re̦na kārta sniega sasnieg, tad iztaisās labs ceļa laiks Ahs. [ceļa stãkle, der Kreuzweg Trik.]; ceļa vīrs, ein Wandersmann U.; ceļa nauda, Reisegeld; ceļa māte VL., die Göttin der Reisenden. Demin. celiņš,

1) ein kleiner Weg, der Pfad, Gang:
viņš izlzīs dārzuos celiņus. kāju celiņš, der Fusspfad;

2) der Scheitel:
celiņu šķirt, Scheitel machen, scheiteln;

[3) der Teil eines
klâjums (od. metiens), den zwei Personen dreachen Alt - Ottenhof. Zu gr. χέλευϑος "Weg"; vgl. dazu auch Bezzenberger BB XVI, 241, Pedersen KZ. XXXVI, 322, Sommer Balt. 243, Būga Aist. St. 208, Prellwitz Wrtb. ² 215, Boisacq Dict. 431 und Reichelt IF. XL, 67.]

Kļūdu labojums:
pagāju = pajāju
jāizmet (zu streichen ist):tie aizgāja garus ceļus BW. piel.2221,5.
ein Wandersmann = ein mit einer Fuhre gehender Wandersmann

Avots: ME I, 371

I ceļš,

1): ūdens c.,

a) ein Flussbett, Graben, Kanal
Ramkau;

b) der Wasser-, Seeweg;
zemes c.,

a): pa zemes ceļu braukt uz Rīgu, mit Pferden (weder den Seeweg, noch mit der Eisenbahn) fahren
AP., Salis;

b) der Mastdarm
AP.; putnu c.: rudeņuos putni pēc putnu ceļa var redzēt, kur skriet Linden; saules c.,

a) der Regenbogen
Kreuzb.;

b): pa nuovakari vajag iet saules celiņus nuosvētīt, in der Dämmer- stunde soll man nicht arbeiten Grenzhof n. FBR. XII, 23; zāģa c.,

a) "renīte, kuo nuo gala skatuotiês re̦dz starp izliektajiem zāģa zuobiem" Ramkau;

b) diejenige Stelle im Holz, wo beim Sägen die Säge durchgehen muss:
kuoku laižuot iesit ķīli zāģa ceļā AP. kad būs šķībi, tad zāģis neies pa ceļu Siuxt. ceļa ņemties, eine Reise ins Ausland unternehmen PK. n. BielU. pa ceļu, weg Pas. III, 242: ej pa ceļu! auch Zaļmuiža; ‡

2) der Gebärmutterhals
AP.: dažai guovei ir mazs c.; tad teļi grūši nāk.

Avots: EH I, 264, 265

‡ II ceļš (li. kẽlias) Kaltenbr., = celis.

Avots: EH I, 265

‡ ceļ˜steklu lapa Stenden, Wegerich.

Avots: EH I, 264

ceļte̦ka,

1): auch Gold., (ceļte̦ku lapa) Sthnehpeln.

Avots: EH I, 265

ceļte̦ka od. ceļa te̦ka,

1) Wegerich (lpantago maior);

2) der Landstreicher
L.

Avots: ME I, 371

‡ ceļte̦klapa Popen, Pussen, = ceļte̦ka 1.

Avots: EH I, 265

‡ ceļup, Adv., auf den Weg: duoties c. Alschw., A.-Rahden, Livāni, Naud., Janš. Dzimtene V, 52. gribu laisties ... c. IV, 169.

Avots: EH I, 265

‡ ceļūp Janš., = ‡ ceļup: c. duoties.

Avots: EH I, 265

ceļūtes (unter ceļš): es tevi pavadīšu tīdz ceļūtēm Serbigal n. FBR. IV, 56. ceļūtēs šķīrāmies ebenda.

Avots: EH I, 265

‡ ceļũtis (nom. pl.) Wolmarshof, ceļūtnes Segew., = ceļūtes.

Avots: EH I, 265

‡ ceļvãrplapa Anzen, Wegerich.

Avots: EH I, 265

ceļvedis: auch Warkl.

Avots: EH I, 265

ceļvedis, auch ceļavads BW. 26542 var., der Führer, Wegweiser: kāds ceļvedis tu vari būt? tautas attīstības ceļveži. daiļākās ceļvedes - laima un turība A. XX, 335.

Avots: ME I, 372

ceļvējš od. ceļa vējš, der Fahrwind: Odisejs,... priecīgs par ceļvēju, uzvilka buŗas.

Avots: ME I, 372

ceļvìeta,

1) die Stelle, wo man durch den Fluss fährt;

2) ein verwachsener Weg:
kad tik ceļvietu varē̦tum atrast Dond.

Avots: ME I, 372

‡ ceļvĩrs Pas. X, 70, = ceļa vīrs (unter ceļš).

Avots: EH I, 265

[čer̂veļains,

1) uneben, runzelig
N. - Bergfried, Lub., Fest.: č. ābuols (von einem unreif gepflückten Apfel, der nachher runzelig geworden ist) C.;

2) zusammengekrollt:
č. dzija Lis.]

Avots: ME I, 410

čirksteļains Druva I, 725, = čirkstains.

Avots: ME I, 414

dardeļi: dardeļi Brucken.

Avots: EH I, 308

dardeļi, [eine strenge Rüge Mar.]: viņai vajadzē̦tu saduot labus dardeļus A. XVI, 366.

Avots: ME I, 439

deļˆ (unter dēļ II): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71.

Avots: EH I, 315

[dideļuôt Nitau, frierend zittern.]

Avots: ME I, 466

dideļš (li. dìdelis), gross Rutzau n. Etn. II, 34.

Avots: ME I, 466

‡ dìrseļuôt ² Saikava, im Zorn hin und her eilen.

Avots: EH I, 322

dižceļš: auch Pussen.

Avots: EH I, 324

dižceļš, die Landstrasse Sassm. Gew. lielceļš.

Avots: ME I, 474

‡ dižkãpeļu dir̂sējs ² Dond. "wer vieles will, aber wenig ausrichtet".

Avots: EH I, 324

‡ dvìeļâks ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Deminutivform zu dviẽlis; Handtuch.

Avots: EH I, 351

dzèlceļš ,* die Eisenbahn.

Avots: ME I, 543

dzèlzceļš: dze̦lzceļš Lemburg, Puhren.

Avots: EH I, 354

‡ dzelžceļš* Strods Par. vōrdn. 72, = dzèlzceļš.

Avots: EH I, 354

dzèlzceļvàlde ,* die Eisenbahnverwaltung.

Avots: ME I, 543

‡ dzeñdzeļaîns Orellen, dzeñdzelaîns ebenda, verworren, verknotet: dzendzeļaina virve.

Avots: EH I, 355

[dzir̂ksteļaina dzija. Garn, das sich gekräuselt hat.]

Avots: ME I, 554

‡ II dzirksteļaîns; Funken sprühend: dzìrksteļaina ² guns Saikava. grìezdams dzirksteļainu zuobe̦na riņķi ap sevi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 359

eļva (unter eļ˜ļa): auch (mit èļ ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 71 Erlaa, Fest., Sonnaxt.

Avots: EH I, 369

èļvs ² Prl., Saikava, = eļ˜ļa, Öl.

Avots: EH I, 369

‡ ērzeļuôtiês PV.,

1) läufisch sein (von Stuten);

2) sich begatten (von Stuten).

Avots: EH I, 374

‡ ḕrzeļuks ² Sonnaxt, ein kleiner Hengst.

Avots: EH I, 374

‡ gabanceļš "vieta, pa kuru gabanas ne̦stas" Heidenfeld.

Avots: EH I, 375

‡ gabeļāks, ein ziemlich kleines Stück Sonnaxt: nuogriêžtu vēl kādu gabeļāku.

Avots: EH I, 375

ganceļš, Viehweg Kaudz. M., LP. VII, 469.

Avots: ME I, 599

gaŗceļš, ein weiter Weg: tie nuogāja gaŗceliņu BW. 2221.

Avots: ME I, 605

gartupeļi, = kartupeļi Mag. XIII, 2, 61.

Avots: ME I, 604

ģībsteļi, Ohnmachtsanfälle Wolm.: viņam uznāk ģībsteļi Schmarden.

Avots: ME I, 700

ģibtsteļi, Krüppel Latw. Aw.

Avots: ME I, 698

‡ greceļains Līvāni, gekrollt, verwickelt, verstrickt: greceļaina dzija.

Avots: EH I, 402

greļâtiês U., unruhig sein.

Avots: ME I, 648

‡ grieļuôtiês (wo?) "sich gebarden".

Avots: EH I, 407

gurdeļuôt: kad citi gurdeļuos, tad tu mudrs būsi Lange Latv. ārste, S. 22.

Avots: EH I, 420

gurdeļuôt, siech, kränklich sein St.

Avots: ME I, 683

ìeceļuôt einwandern: Latvijā.

Avots: ME II, 6

ìeļ˜ļuôt, einölen.

Avots: ME II, 14

‡ ìeèļvuot ² Prl. n. FBR. VI, 93, = ìeeļ˜ļuôt.

Avots: EH I, 512

ìeļaũnuôtiês, Groll fassen: viņš uz mani ieļaunuojies.

Avots: ME II, 42

[ìeļaũt,

1) gestetten:
kam tu ieļauj bē̦rnam tādu vaļu Lautb.;

2) verzeihen:
šuoreiz es tev varu ieļaut Warkh. Refl. - tiês,

1) "sich einschmeicheln"
Bergmann"Erklärung einiger veralteten... lettischen Wörter" v. J. 1786;

2) "sich einlassen"
Stelp., Wenden: es nevaru uz tā ieļauties Sessw.;

3) nach einigem Widerstreben nachgeben und zustimmen:
mēģināšu izlīgt, ja ieļausies. nevar vis viņam ieļauties; tas ve̦lna vīrs Mar. tuoreiz es ieļāvuos, tagad nuožē̦luoju Fest.]

Avots: ME II, 42

‡ ieļe̦kât "ieplêst" Mar.: kaķis sunam ieļe̦kāja par ausi.

Avots: EH I, 528

‡ ieļê̦pât ² Frauenb., hineintreten, -trampeln.

Avots: EH I, 528

‡ ìeļê̦puôt ² Lieven-Bersen, langsam hineinhüpfen: zaķis taisījās ie. mežā.

Avots: EH I, 528

‡ ìeļìmpât ² Kalz. n. Fil. mat. 27, ungeschickt hineinlaufen: āpsis ieļimpāja mežā.

Avots: EH I, 528

‡ ìeļìnkât ² Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 27, = ìecil˜puôt 2: zaķis ieļinkāja krūmuos Saikava.

Avots: EH I, 528

[ìeļuôdzît, - gu, - dzīju,

1) wackeln machen:
zemē iedzītu mietu Druw., Laud., Fest.;

2) "biegsamer machen";
"ieluocīt" Schujen, Serben, Smilten, Roop: ce̦purei ieļuôdzītas (= valkājuot ieliekušās) malas Wolm.; "iestaipīt": kad ieļuodzīs kājas, gad tad skries Bers., Kokn.;

3) "unordentlich einflechten"
Zabeln.]

Avots: ME II, 42

ìeļor̂kstêtiês, einen platschenden Laut von sich geben: brandavīns zābakuos ieļorkstējies LP. VI, 437.

Avots: ME II, 42

‡ ìeļuksît Kalz. n. Fil. mat. 27, = ìelakt: ie. pienu.

Avots: EH I, 528

‡ ìeļukt, sich einbiegen, einfallen: ce̦purei. dibe̦ns ieļucis AP. cūkai ausis ieļukušas Lennew. uz duobuota galda uzklāts lakats ieļukst galda duobē Wessen. ielukuši vaigi Kreuzb.; hineingleiten: kāja ieļuka grāvī N.-Peb.

Avots: EH I, 528

ìeļurbuôtiês, ìeļurbâtiês, sich besaufen: viņš pa˙visam ieļurbuojies Kand.

Avots: ME II, 42

‡ ieļur̂kât ² Dunika, plump (mit schweren Schritten, durchnässtem Schuhzeug) hineingehen resp. hereinkommen: ie. istubā.

Avots: EH I, 528

izceļuôt, intr., auswandern: nuo dzimtenes. Refl. - tiês, viel, nach Herzenslust, sich satt reisen: viņš izceļuojies pa visu pasauli; izceļuôtãjs, der Auswanderer.

Avots: ME I, 721

izmèļuôtiês, sich ausschwatzen: kruogā labi izmēļuojāmies Kaudz. M. neņem par ļaunu, ka es tâ izmēļuojuos Dok. A.

Avots: ME I, 771

izpeļas, s. izpaļas.

Avots: ME I, 779

‡ izpeļât AP., Geistershot, Laidsen, Lubn. "izpaļât".

Avots: EH I, 471

izpeļņa, comm., ein verwöhnter, übermütiger Mensch, dessen Ansprüche nicht leicht zu befriedigen sind, ein Feinschmecker: izpeļņa, vai ēdīsi? izpelņam pat me̦dus rūgts Naud.

Avots: ME I, 763

‡ izpeļuôtiês Schwanb. "eine Zeitlang Mause fangen (von Katzen)".

Avots: EH I, 471

‡ iztieļât Welonen, mit Mühe erlangen: nuo šā cilvē̦ka ni˙kai nevarēja i. atbildi. Refl. -tiês, in der Verbind. i. darbā Welonen, mit Unlust und langsam sich an eine Arbeit machen.

Avots: EH I, 490

‡ izveseļuôt, heilen, auskurieren: viņa tevi ... izveseļuos ... viegli un ātri Janš. Dzimtene V, 79.

Avots: EH I, 495

izveseļuôtiês, genesen, gesund werden: izveseļuojies nuo slimības.

Avots: ME I, 827

‡ izzeļ˜ģêt Trik., Perfektivform zu zeļ˜ģêt: i. visu sviestu.

Avots: EH I, 497

jaûnceļams, neu zu errichten, zu gründen, zu bauen: jaunceļama pilsē̦ta Konv. ² 1983. jaunceļamā mūrī jāiemūrējuot cilvē̦ks LP. VII, 373.

Avots: ME II, 99

‡ kãjceļš, = kãjceliņš, der Fusspfad.

Avots: EH I, 599

‡ kāpšeļi "?": mieluos mani māmulīte pūru maizi, kāpšeļiem [?] BW. 28401 (aus Gr.-Essern).

Avots: EH I, 601

kāreļi Elv., kāreti (?) U., Kalmus.

Avots: ME II, 195

karpeļi: (nebst dem Sing. karpelis) auch Luhde, (mit ar̃ ) AP., Trik., (mit àr ² ) KatrE., (mit ar̂ ² ) Orellen, Seyetshof.

Avots: EH I, 589

[karpeļi, Kartoffeln; s. Niedermann WuS. VIII, 42.]

Avots: ME II, 163

kārpeļi Mehrhof, = kartupeļi.

Avots: ME II, 198

ķer̂veļi (unter ķer̂vele): auch Fest., Lubn., Trik.

Avots: EH I, 697

‡ ķibuleļi N.-Autz n. BielU. "kleiner, feiner Schmuck, zu Weihnachten an der Stubenoberlage angehängt".

Avots: EH I, 701

ķiẽģeļceplis, die Ziegelei Kand., Spr.

Avots: ME II, 390

kùodeļa: auch AP:, (mit ùo ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit uô ² ) Grob., Salisb., Seyershof: pakulu k. BW.34806.

Avots: EH I, 685

kùodeļa PS., [Wolm., N. - Peb., kùodeļa ² Kl., Meselau, Warkl., kuôdeļa ² Ruj., Lautb.], = kuodaļa: ūsas kâ kuodeļas Duomas I, 1038. zirdziņi bijuši kâ pakulu kuodeļas JK. visi trīs pavedieni nāca nuo vienas kuodeļas Vēr. II, 193. mati kâ kuodeļa, dichtes Haar Ruhental.

Avots: ME II, 341

kuodeļš: auch (gen. s. kuodeļa) BW. 6766, 4 var.

Avots: EH I, 685

kuodeļš, Deissel Flachs od. Heede od. Wolle Manz. Lettus, die (Flachs -) Tocke, der Wickel, die Kunkel U.,; das Pensum, das gesponnen werden soll (das zu spinnen Aufgegebene) Bergm. n U. [Am ehesten nebst li. kuodẽlis "ein Wickel" aus r. кудéль od. кудéля "zum Spinnen vorbereitter Flachs"; Vgl. Zubatý BB. XVIII, 263, Berneker Wrtb. I, 598, Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 341

kùokeļļa, Baumöl.

Avots: ME II, 342

‡ kuõpceļuojums, eine gemeinschaftliche Reise.

Avots: EH I, 687

kuõpceļš ,* gemeinsamer Weg: kuopceļu iet Asp.

Avots: ME II, 345

kuõppèļņa, der Gesamtverdienst, -erwerb: visa mūsu kuoppeļņa ir 500 rubļu Sassm.

Avots: ME II, 346

‡ krèmpeļuôts ² Erlaa, uneben: kad negluda virsa kukuļam, pārplīsuse vai, tad tāda krempeļuota maizīte. k. kukulis. Auf d. krempeln (= krempen) beruhend?

Avots: EH I, 648

‡ *kre̦taļa "?": kreti, kreti, kre̦taļiņ (Var.: krataliņa, krateklīti), ne manā priekšiņā! diezgan bija labu ļaužu ij bez tevis. kretaļiņ BW. 10064, 1.

Avots: EH I, 650

kreveļaîns: auch Lems., Memelshof. Ramkau: plaušu zâlītes ir tādas kreveļainas kâ sūnas AP.

Avots: EH I, 650

kreveļains, s. krevains.

Avots: ME II, 275

‡ kreveļuôt Saikava, gefrierend holperig werden: ceļš sāk k.

Avots: EH I, 650

krustceļš: krust(a)ceļi Orellen.

Avots: EH I, 660

krustceļš, Plur. krustceļi, krustceles, der Kreuzweg: pie krustceļiem saticis ve̦lns vīru LP. VII, 64. brūte meta uz krustcelēm pa gabaliņam sīkas naudas BW. III, 1, 3. krustcelēs atradās buode Niedra.

Avots: ME II, 288

[kruzeļains Jürg., gekräuselt, stark gedreht.]

Avots: ME II, 291

‡ kumeļàks ² Oknist, kumelè̦ks ² Kaltenbr.; = ‡ kume̦lē̦ks.

Avots: EH I, 674

kumeļkāja, die Flinte: viņš pakāra tukšuo kumeļkāju pie sienas Jauns. M. dz. 42.

Avots: ME II, 311

kumeļkupris, ein Schimpfwort ("der Buckel eines Füllens"): tu arī esi tik tāds kumeļkupris Duomas II, 288.

Avots: ME II, 311

kumeļnĩca,

1) Mutterstute
Lub.;

2) [kumelnîca Bers.], echte Kamille (matricaria chamomilla)
RKr. II, 74; kumelnīce Spr.

Avots: ME II, 311

‡ kumeļnîdza Auleja, eine trächtige Stute.

Avots: EH I, 674

kumeļuôts, füllenreich: balta ķēve kuplu asti, tā bij labi kumeļuota BW. 21174.

Avots: ME II, 311

kumeļpêdiņas A. XX, 323, kumeļu pê̦das L., Haselwurz (asarum europaeum) RKr. II, 67, U.

Avots: ME II, 311

kumeļš,

2): ein Hengst
Subbat n. BielU. - Zur Etymologie s. auch Augstkalns Studi balt. IV, 63 ff. und Fraenkel KZ. LVIII, 284 f.

Avots: EH I, 674

kumeļš, [kumelis Dond., kumēlis Warkl.] (li. kumelỹs), [kumēļš],

1) das Füllen:
zirgi pa˙visam mums bija četri, trīs strādājami un viens kumeļā Latv. Sprw.: jau ve̦cs od. jau liels cilvē̦ks, bet kumeļa prāts. kas ar kumeļu ar, tam līkas vagas, kumeļš auzās, ein Hahn im Korbe;

2) das Ross, ein stattliches Pferd (in der Poesie):
dieviņš cēla sērdienīti laba puiša kumeļā Ar. 299. visa muiža kumeļā 1992;

3) suta kumeļš, das Dainpfross.
[Der li. Form kumelỹs kann auch infl. kumiels Zb. XV, 190 entsprechen, doch kann hier die zweite Silbe auch ein ē enthalten, vgl. infl. kumēleņš BW. 28120, 1 und 29792, 3. Eher wohl (nach Charpentier IF. XXV, 246 1, KZ. XL, 435, MO. I, 20 ff.) zu ai. kumāra- "Jüngling", als (nach J. Schmidt Kritik 138 und Walde Wrtb 2103) za apr. camnet, slav. котоńь "Pferd". Li. kùmė· "Stute" beruht wohl auf dem deminntivisch aussehenden kumẽlė dass.; vgl. auch Junker KZ. L, 249 ff.]

Avots: ME II, 311

laũkceļš, der Feldweg: [pašaurs, izgrambuots laukceļš te nuogriezās nuo lielceļa Veselis Saules kapsēta 35].

Avots: ME II, 426

leļa,

1) - luteklis Oppek. n. U.;

2) Fleisch (in der Kindersprache)
Smilt.

Avots: ME II, 449

‡ ļe̦ļaks (sic!) Kars. "?" Vgl. ‡ ļē̦ļāks.

Avots: EH I, 770

[ļeļât "singen".]

Avots: ME II, 535

ļe̦ļe̦ļe̦! Interj., ein Ausruf des Hohnes, des Nachäffens.

Avots: ME II, 535

ļeļinât, intr., nachäffen, ļe̦ļe̦ļe, sagen Mar. n. RKr. XV, 123.

Avots: ME II, 535

liẽlceļmala, der Rand der Landstrasse: viņš apsēdās lielceļmalā.

Avots: ME II, 497

liẽlceļš: abi puši lielceļam BW. 19347. bruģē̦tu lielceliņu 9411.

Avots: EH I, 754

liẽlceļš, liẽlceļš, [liẽceļš PS.], hier - ceļš [zunächst wohl aus * lirceļš < * lilceļš, vgl. lils "liels" Mar. und lincelš] Mar. n. RKr. XVII, 127, die Landstrasse: gāju pa teciņu uz lielceļa pusi A. XII, 336.

Avots: ME II, 497

liẽlsceļš (unter liẽlceļš ): auch Blieden, Salis.

Avots: EH I, 755

lierceļš (unter liẽdceļš): auch Oknist.

Avots: EH I, 756

linceļš: auch Tdz. 51279.

Avots: EH I, 742

linceļš, die Landstrasse N.-Schwanb., Lettihn. [Aus *lilceļš < lielceļš.]

Avots: ME II, 471

‡ lindraķeļi Jauns. B. gr. ³ II, 144, geringschätziges Demin. zu liñdraki.

Avots: EH I, 743

luõpceļš, der Viehweg, die Trift Seib.

Avots: ME II, 527

mateļ˜ļa od. matu eļ˜ļa, das Haaröl.

Avots: ME II, 566

mazceļš, ein kleiner Weg Turg. Muižn. per. 61.

Avots: ME II, 571

meļģes (od. meldes) U., die Melde.

Avots: ME II, 600

‡ meļ˜ļi (Adv.) AP., schmutzig, unsauber: m. dzīvuot.

Avots: EH I, 780

‡ meļ˜ņuôt, zu erschliessen aus pame̦ļ˜ņuôt.

Avots: EH I, 780

‡ meñteļš (Demin: meñteliņš) AP., = meñtelis.

Avots: EH I, 780

‡ mer̂meļuôt Sonnaxt, murmeln, undeutlich sprechen.

Avots: EH I, 801

‡ mèteļē̦ks ² Kaltenbr., Deminutivform zu mètelis, der Mantel.

Avots: EH I, 810

mèteļķẽķis, die Küche mit dem Mantelschornstein; auch micesķẽķis genannt Salis.

Avots: ME II, 622

‡ mêteļš ² AP., loc. s. mēteļā BW. 913 var., Demin. mèteliņš ² Lös., = mètelis.

Avots: EH I, 810

mēteļuks (unter mètelis): auch Sonnaxt (mit è ² ); ve̦cās mātes m. Jauns. Mana dzīves 31.

Avots: EH I, 810

mežceļš, der Waldweg Zeib.

Avots: ME II, 609

‡ mieļains "?": mieļaina... piegarša Veselis Daugava 1934, S. 987 (ähnlich Netic. Toma mīl. 178). m. alus C. (mit ìe ), Saikava, Schwitten.

Avots: EH I, 825

‡ miêļi ² Salis, = mieles 1: kartiņi (Kartoffeln) nuopuvuši mieluos.

Avots: EH I, 825

[* mieļuôt, zu erschliessen aus ostle. ḿīļuoť,

1) lieben
Kossowski Gramm. 19;

2) bewirten
Sk. Do. 41, Warkl.: m. viesus.]

Avots: ME II, 653

‡ *II mieļuôt, zu erschliessen aus pamieļuôt.

Avots: EH I, 825

‡ mieļu ("?") villānīti (acc. s.) BW. 25766 var.

Avots: EH I, 825

[miķeļuôt Deglavs Rīga II, 1, 486, jem. "Michel" (Miķelis) nennen.]

Avots: ME II, 626

[mīzeļi, Harn, Urin: mīzeļu puôdā BW. 35125.]

Avots: ME II, 650

‡ muiceļš Bigauņc. 12, = muižas (od. muižu) ceļš. Aus *muižceļš.

Avots: EH I, 829

neatceļamĩba ,* die Unabsetzbarkeit.

Avots: ME II, 707

neceļš,

1 ): pēc bezsamaņas skrējiena sāku apjusties, ka e̦smu neceļā ieskrējis Vīt.;

2): pa kādiem ratlaužu neceļiem dažkārt neiekrīt kulties Delle Negantais nieks 186; ‡

3) gen. plur. neceļu, weglos, ohne Wege:
viņi gāja... vietām pa malkas ceļiem un ganu te̦kam, vietām arī gluži pa n. apgabaliem Janš. Mežv. ļ. I, 152.

Avots: EH II, 10

neceļš,

1) der Irr-, Abweg:
nestaigāju neceliņu BW. 8747. nuoklīst, nuokļūt uz neceļiem, auf Abwege geraten. [neceļā iebraukt U., hineinfahren, wo es keinen Weg gibt;

2) (in der verbindung
neceļa laiks), schlechter Weg: baznīcā braukšanas vajadzība šādā gluži neceļa laikā pate par sevi gan nebūtu tik liela Janš. Dzimtene ² I, 106].

Avots: ME II, 709

ne-izsmeļamĩba ,* die Unerschöpflichkeit: zemes bagātības neizsmeļamība A. XI, 512.

Avots: ME II, 716

‡ neļaudiete, eine nicht zu rechten (ordentlichen) Leuten Gehörende: ļaužu mans tē̦vs bija, ļaužu - mana māmuļiņa; vai es viena n.? Tdz. 40392.

Avots: EH II, 15

neļaũnîgs, neļaũns, unschuldig Spr.

Avots: ME II, 722

neļàuži: neļaũžu (sic!) palikt, gefühllos, gelähmt werden Gold. n. Baar in seinem Exemplar von U.

Avots: EH II, 15

neļàuži, Demin. neļautiņi, die Unmenschem: ē̦dat, neļauži! BW. 19283, 2. neļaužu būt, palikt, die menschilche Würde verlieren, zu Unmenshen zugezählt werden; [nicht mehr zu rechtem Leuten gehören U., ein Taugenichts werden Ruj. n. u.: vai tad mans dēls ir neļaužu? viņš palika neļaužu U., er ist nicht mehr brauchbar.] vai es viena neļautiņu? BW. 18889. ruoka palika neļaužu, der Arm wurde vom Schlage gerührt l.

Avots: ME II, 722

neļ˜ķe, die Nelke.

Avots: ME II, 722

neļuobs: "nespēcīgs" Linden in Kurl.

Avots: EH II, 15

neļuobs, unwohl U.; [neļuobis?] ein plumper Mensch Gr. - Jungfernh. n. U.

Avots: ME II, 722

‡ neļuodzīgs, stramm: piecēlās nuo sava sēdekļa bāls, bet n. Vindedze 137. viņš (= aeroplāns) liduoja taisni un neļuodzīgi Veselis Netic. Toma mīlest. 39.

Avots: EH II, 15

‡ neļuômans, = nestiprs, nedruošs Lasd. u. a. n. FBR. IX, 157: n. uz kajām; "neveikls" Grawendahl: tāds žļuogans, n. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 15

neļuoms: "nevarīgs, ne visai ve̦se̦ls"; unfähig Wessen.

Avots: EH II, 15

neļuoms, müde Sauken n. U.

Avots: ME II, 722

‡ nepeļams U. (unter peļams ), unsträflich.

Avots: EH II, 17

nùoceļuôt tr., zurücklegen: saule nuoceļuo lielus riņķus Astr.

Avots: ME II, 767

nùoceļš "Seitenweg, Nebenweg": viņš laikam aizgājis pa nuoceļu Schlehk, Sessw., Neu - Bilskenshof.]

Avots: ME II, 767

[nuõceļš, Adv., abwegs, abseits: es mežā drusku nuogāju nuoceļš un nemanuot apmadījuos Jürg., Bers. AR., Serben, Praulen, Sermus.]

Avots: ME II, 767

‡ *nùomieļât (erschlossen aus ostle. nūmīļuoť ) "?": māseņas mani *nuomieļaja Tdz. 37895 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 69

nuõpèļņa, der Verdienst: kuŗiem vajag nuopeļņas Azand. 133. nenācu ne uz kādu nuopeļņu Seyershof (ähnlich Auleja, Kaugurciems, Sussikas).

Avots: EH II, 74

nuõpèļņa, der Verdienst Mar. n. RKr. XV, 128; das Verdienst: tas nuoticis bez viņa nuopeļņas un vainas Kaln. Gew. nuopè̦lns.

Avots: ME II, 828

‡ nuopesteļuôt Salgaln, mit Hilfe von pesteļi behexen: n. luopus.

Avots: EH II, 74

nùovībeļuôt,

1) "?": kaunaties jel nuovībeļuotas muguras dēļ smilkstēt! Kaln.;

[2) "schnell und undeutlich sagen"
(mit ostle. ī aus ie?) Domopol.]

Avots: ME II, 888

‡ nùozēļ˜ķêt Wolmarshof, beflecken, beschmutzen. Refl. -tiês Wolmarshof, sich beschmutzen.

Avots: EH II, 108

uosteļi "irgendwo in N.- Kurl.", der Schnurrbart: tas jaunais ar . . . uzgrieztiem uosteļiem un lepnīguo izskatu Janš. Dzimtene IV, 211.

Avots: ME IV, 422

[paceļuôtiês, ein wenig zu seinem Vergnügen reisen.]

Avots: ME III, 11

‡ paceļš "?": paceļus jeb meža ceļus Lenca Sprediķu grām. 1764-7, S. 1510.

Avots: EH II, 123

‡ padeļķi Kokn. n. Etn. IV, 162 "kuoka gabali, [kas] pieslieti pie ē̦ku sienām, lai lietus nesit virsū".

Avots: EH II, 127

pameļ˜ņuôt, [pame̦lnât], intr., schwärzüch scheinen: viņa stāvs jau pameļņuoja gaisā Duomas I, 44. [vizulīši pame̦lnāja našājuot FBR. VI, 46 ans Nirza.]

Avots: ME III, 69

pamìeļuôt ² intr., etwas Hefe suchen Kaul.

Avots: ME III, 72

pā`rceļuôt, intr., heimkehren: tē̦vs drīz pārceļuos mājās.

Avots: ME III, 151

pãrceļuôt, bereisen: visu pasauli.

Avots: ME III, 151

paveļa,

1): ein Fundament aus Feldsteinen;
Plur. paveļas "ein ungemauertes Fundament" Orellen, "Sand zur Ausfüllung des Fussbodens zwischen dem Fundament" Salisb. n. BielU.; paveļi (Stammform?), das Fundament Salis; bāliņš man muižu dar[a], zvindu lēja paveļās (Var.: paveļā) BW. 9407, 3 var.; ‡

2) ein Sockel
Karls.

Avots: EH XIII, 189

paveļa Alt-Ottenhof, = pavaļa II, 1: kādu māju paveļās e̦suošu peļu alu MWM. VII, 693. vis˙apkārt paveļām stāv suoli Jaunības dzeja 79.

Avots: ME III, 135

‡ paveseļuôtiês, eine Zeitlang dem Genesen widmen: vairāk nekâ nedēļu paveseļuojies Janš. Bandavā II, 67.

Avots: EH XIII, 189

peļa(s), die Schmähung: pēla mani tie ļautiņi; es tuo peļu nebē̦dāju BW. 8794.

Avots: ME III, 198

peļāda,

1) das Mausefell:
Incīti, šūsim bē̦rniem peļādas kažuociņus! BW. 2244;

2) rauhhäutige Fledermaus
Ar.

Avots: ME III, 198

‡ peļala Sonnaxt, das Mauseloch.

Avots: EH XIII, 222

peļams (part. prs. zu pelˆt), sträflich U., schmählich: šis darbs nav peļams.

Avots: ME III, 198

peļa(s): neduod, dievs, man izdzirst kaidu peļu māseņai! Tdz. 44621.

Avots: EH XIII, 222

peļa(s), die Schmähung: pēla mani tie ļautiņi; es tuo peļu nebē̦dāju BW. 8794.

Avots: ME III, 198

peļašķi RKr. II, 64, Etn. I, 30, = peļastes.

Avots: ME III, 198

peļaste,

2): auch Ramkau (hier auch der Sing. peļaste), Anzen, Linden in Kurl., Meiran, Saikava.

Avots: EH XIII, 222

peļaste Widdrisch, Saikava,

1) alopecurus pratensis Konv. ² 3528, Mazvērs. Luopkuopība 3, 50;

2) peļastes, achillea millefolium RKr. II, 64, Etn. l, 67.

Avots: ME III, 198

peļât Warkl., Rē̦zna, = paļât 1.

Avots: ME III, 198

I peļât (so ist das Stichwort ME. III, 198 zu lesen!): netikli, meli visi peļā Zvirgzdine. teicit mani, nepeļājit! Tdz. 41287. meitu peļātājs 45856.

Avots: EH XIII, 222

‡ II peļât Etn. IV, 164, = peļuôt.

Avots: EH XIII, 222

‡ *III peļât, zu erschliessen aus pìepeļuôt.

Avots: EH XIII, 222

‡ peļ˜ča Seyershof, = pel˜ce.

Avots: EH XIII, 222

‡ peļē̦da Wessen, = pe̦lê̦da.

Avots: EH XIII, 222

peļ˜ķaîns, reich an Pfützen: peļaķains ceļš.

Avots: ME III, 198

peļkãjĩte, accentor modularis L. Naturf. XXXVII, 113.

Avots: ME III, 198

peļ˜ķe. auch Frauenb. n. Fil. mat. 77, (mit èļ ² ) Oknist, (mit eļˆ ² ) Gramsden n. FBR. IX, 94, Dobl., (mit eļ) Kaugurciems: div[i] baluoži peļķē dzēra BW. 31956. vārna peļķi sajaukuse 20353. peļķīti māmiņa palēj[u]se 32615, 1.

Avots: EH XIII, 222

peļ˜ķe, peļ˜ķe ² Līn., auch peļ˜ķis Bl., pèļķis PS., die Wasserpfütze: te ir bijis liels lietus, vēl tagad peļķes uz ceļa Kurs., Naud. caur ūdeņu peļķiem skriet LP. III, 105. skaidrais avuots ir dūņu peļķis Aps. Jē̦kabs VII, 42. Aus li. pélkė (vgl. pel˜ce), oder dissimilatorisch aus *pelkle?

Avots: ME III, 198

peļķene, = peļķe: ūdens peļķene Janš.

Avots: ME III, 198

‡ peļķēris "мышелов" M. 253.

Avots: EH XIII, 222

peļķis (unter peļ˜ķe): peļķī smēla ūdentiņ[u] BW. 1275 var.

Avots: EH XIII, 222

‡ peļlẽ̦cs (aus peļlẽ̦cas?), in der Verbind. meža p., eine gewisse Pflanze Pussen.

Avots: EH XIII, 222

pèļņa: auch AP., Burtn., Ermes, Jürg., N.-Peb., (mit eļˆ ² ) Popen, Salis, Stenden, (mit eļ˜) Dobl.: man peļņā rēķinās BW. 29419, 2.

Avots: EH XIII, 222

pèļņa Wolm., PS., peļ˜ņa Līn., Bauske, Gr.-Essern, Dunika, auch peļņi St., U., Glück Sirach 15, 10, der Verdienst, der Gewinnst: Sprw. kur darbs, tur peļņa. peļņā (od. peļņuos U.) iet, auf Verdienst, Erwerb ausgehen: (uzturu) nuope̦lna peļņās jeb algādžuos iedami Etn. III, 134. pa ziemu brauksim peļņās Apsk. v. J. 1903, S. 530. viņš staigā ar cirvi... peļņā Jaunā Raža IV, 74. braucis tā pat ar peļa,nas ve̦zumiem Upīte Medn. laiki 47. mēs atme̦tam lielāku peļņu (geben mehr zu verdienen) LP. V, 132. peļņu dzīt Aus. II, 5, auf Gewinn bedacht sein. peļņas vīrs U., ein Mann, der, als Knecht einem Bauernwirten zugeteilt, für diesen zum Dienste in der Stadt abgegeben, Geld verdiente. - lieki peļņi, Accidentien L., St., Bergm. n. U. Zu pèlnît.

Avots: ME III, 198, 199

peļņenieks, peļņinieks Wid., der Tagelöhner Aps. Jē̦kabs IV, 58, Konv. ² 2489.

Avots: ME III, 199

peļņi (unter pėļņa): peļņuos iet, auf Verdienst gehen, Arbeit suchen BielU.

Avots: EH XIII, 222

peļuôt (li. peliáuti), Mäuse fangen Etn. IV, 164, Duomas II, 65.

Avots: ME III, 199

I peļuôt: auch AP., Seyershof.

Avots: EH XIII, 222

‡ II peļuôt, = paļât 1: tautu meita ... peļuo manu bāleniņu: pate bija peļuojama, saulītē maltu gāja Tdz. 40495.

Avots: EH XIII, 222

peļvanags, der Mäusefalke: viņa kâ dze̦guze peļvanagā pārvē̦rtusies A. XVII, 400.

Avots: ME III, 199

peļzir̃ņi: auch Salis; peļzir̃nīši, vicia villosa Anzen.

Avots: EH XIII, 222

peļzir̃ņi Salisb., Gold., wilde Erbsen mit gelben und blauen Blüten.

Avots: ME III, 199

‡ per̂deļmeška Oknist, ein Schimpfname.

Avots: EH XIII, 224

per̂veļaîns PS., C. per̂velaîns kuoks, ein Baum mit unebener Rinde Smilt.

Avots: ME III, 202

pesteļi,

1): auch ("burvības") Saikava;

2): auch AP.

Avots: EH XIII, 225

pesteļi,

1) Zauberstücke, Zaubermittel, Amulette, Hausgötter
Ruj. n. U.: burvji kādā stallī... Jurģa naktī ne̦suši kādus pesteļus Etn. II, 102. slimniekus ievīstīja daž˙nedažāduos pesteļuos Vēr. II, 337. pesteļus izdarīt Etn. I, 61. pesteļu māksla LP. III, 106;

2) Zauberworte
Sessw.;

3) Unglaubliches, Unsinn:
stāstīt pesteļus Dunika. In der Bed. 1 wohl zu pestît.

Avots: ME III, 203

‡ pesteļnieks Upītis Pirmā nakts 231, = pestelis.

Avots: EH XIII, 225

pesteļuôt, ‡

2) "Unnötiges wiederholt schwatzen."
Refl. -tiês: auch Orellen (wo dieses angeblich mit Zaubermitteln geschieht, während bur̃tiês ein Zaubern mit Worten ist): bur[v]is ..., visādīgi pesteļuojās Pas. XV, 173.

Avots: EH XIII, 225

pesteļuôt, pesteļuôtiês Etn. IV, 164, sich wie ein pestelis betätigen; zaubern, hexen RKr. II, 59: nevajadzēs jums turpmāk pesteļuot Asp. Sidraba šķidrauts 18.

Avots: ME III, 203

‡ petreļļa Siuxt, Petroleum.

Avots: EH XIII, 225

pìeceļuôt, hinzuwandern: pieceļuoja jauni iedzīvuotāji klāt.

Avots: ME III, 241

pìeļaups Smilt., = pielaps; vgl. piẽlups I.

Avots: ME III, 270

pìeļaũt,

1) zulassen, erlauben:
māte vien tā nepieļāva Vēr. I, 1456;

2) verzeihen:
pieļauniet jūs, māsiņas, netieš[i] man gadījās! BW. 6445, 9. Refl. -tiês, zugeben, nachgeben: kad tē̦vs ņēma tuo līdz, tad arī viņa pieļāvas D. Kleinb. J. 38, sirmgalvis beidzuot pieļāvās A. v. J. 1896, S. 356. kas tad lai pieļaujas, ja ne prātīgākais? Blaum.

Avots: ME III, 270

pìeļãvĩba, die Nachgiebigkeit Ar.

Avots: ME III, 270

pìeļãvîgs, gern erlaubend Mag. IV, 2, 132, nachgebend U.: viņam bija dusmas par savu pieļāvīguo dabu Jaunā Raža IV, 50. acis tapa valgas un viņam pieļāvīgas Stari II, 757.

Avots: ME III, 270

pìeļeberêtiês, sich einschmeicheln Mag. XIII, 2. 44.

Avots: ME III, 270

pìeļe̦nkuruôtiês, anwackeln, angewackelt kommen, pienākt ļuodzīdamies Dr.

Avots: ME III, 270

pìeļē̦pât, volltreten, volltrampeln: pieļē̦pāja netīrām kājām istabu Lub. (auch pieļē̦puōt) Nötk.

Avots: ME III, 270

pìeļimt, = pìelimt.

Avots: ME III, 270

pieļipa, pieļipe, Angeklebtes od. Angeheftetes beim Spinnen oder Fiechten (vgl. pielips I): māte man ieduos pieļipu nuoraustas Vīt. 74; vgl. pielīpi II.

Avots: ME III, 270

pìeļipains, pieļipas aufweisend: p. diegs, valgs Vīt.

Avots: ME III, 270

pìeļipīt "piekulties, pienākt": pie mūsējām pieļipījušas svešas aitas Golg.

Avots: ME III, 270

pìeļuodzîtiês, anwanken, angewankt kommen Dr.

Avots: ME III, 270

pìeļurbuôtiês, pìeļurbâties, sich ansaufen: tas jau nevar uz kājām nuostāvet, kâ pieļurbājies Kursiten. puisis tâ pieļurbājies, ka ne paiet nevar, streipuļuo vien Naud.

Avots: ME III, 270

pìeļurkât, vollrauchen: atkal esi pieļurkājis pilnu istabu, wieder hast du das Zimmer vollgedampft! Grünh.

Avots: ME III, 270

piepeļņa, Nebenverdienst Ar.

Avots: ME III, 278

pìepeļuôt, besudeln, verunreinigen Warkl.: Jānītis piepeļuojis gultiņu.

Avots: ME III, 278

pìeve̦dceļš, pieve̦d- od. pieve̦dudzelzceļš, die Zufuhrbahn, Zweigbahn.

Avots: ME III, 309

‡ pitreļļa Kaudz. Izjurieši 260, pitreļvs Saikava, Petroleum.

Avots: EH XIII, 239

platceļš MWM. VIII, 484, ein breiter Weg.

Avots: ME III, 321

pusceļš, der halbe Weg, das halbe Stück Weges: ne pusceļa nenuojāja, nuozviedzās kumeliņš BW. 13730, 29. pusceļā (auf dem halben Wege, in der Mitte) starp Jumpravas un Krapes muižu LP. VII, 340. iekam stārasts zirgu jūdza, es ar meitu pusceļā (habe den halben Weg zurückgelegt); iekam stārasts pusceļā, es ar meitu pie baznīcas BW. 11417, 1. pusceļā pārlast ritenī pātagas kāts LP. IV, 81. gan+drīz pusceļš nu ir nuobraukts; pusceļu od. (in Lis. u. a.) pusceļa e̦sam nuobraukuši.

Avots: ME III, 424

pur̂peļnãse ² , comm., pur̂peļu ² de̦guns, Rotznase Dond. n. RKr. XVII, 48. Zu purpas I.

Avots: ME III, 419

pusceļ,

1): p. divpadsmit Delle Negantais nieks 227.

Avots: EH II, 331

pusceļ, Adv.,

1) auch puscelē, puscel Iw. n. FBR. VI, 56, gebraucht, um das Halb bei der Stundenzahl der Uhr auszudrücken:
pusceļ viens U., halb eins; pusceļ vienuos U., um halb ein Uhr. pulkstens puscelē divi Bl. II, 391, die Uhr ist halb zwei;

2) halbwegs:
saule jau bij pusceļ vakarā MWM. v. J. 1896, S. 418.

Avots: ME III, 423, 424

‡ pusmèteļuks ² Sonnaxt, ein kurzer, nicht einmal bis zu den Knien reichender Mantel.

Avots: EH II, 333

‡ pušpeļē̦da "paipala" Wessen.

Avots: EH II, 337

puspèļņa, halber Verdienst, halber Lohn: e̦smu izvilcis jau arī tuo pašu mazākuo (meitu) līdz puspeļņas stāvuoklim Jaunie mērn. laiki II, 134.

Avots: ME III, 432

‡ pũsteļi AP., = pesteļi 1: viens staigāja, visādus pūsteļus nuolikdams.

Avots: EH II, 344

rāceņeļļa MWM. IX, 422, rāceņu eļļa U., Rüböl.

Avots: ME III, 494

rateļi (unter rats

1): veda ar maziem rateļiem (Wagen)
BW. 703, 4 var.

Avots: EH II, 355

redeļaîns, räufenartig: lieliem, redeļainiem zuobiem U. b. 61, 51.

Avots: ME III, 502

redeļas (unter redele 1): auch Siuxt.

Avots: EH II, 362

‡ redeļi, die Leiter am Leiterwagen AP.; das Gitter AP.: Turpiniete atnāca pie tiesas redeļiem Kaudz. Izjurieši 124.

Avots: EH II, 362

‡ redeļuots, = redeļaîns, mit einem Gitter versehen: aiz dzelzs redeļuota stikla durvīm A. Upītis Ģertr. 179.

Avots: EH II, 362

renteļi Lasd.. = rentiņi.

Avots: ME III, 511

‡ repeļains Segew., maserig.

Avots: EH II, 366

rēpeļaîns, s. rē̦puļaîns.

Avots: ME III, 521

rībeļu zupa, eine Speise aus gebeuteitem Mehi und heissem Wasser Etn. I, 57.

Avots: ME III, 534

‡ rudzeļi Grob., Sonnaxt, rudzēļi Sonnaxt, (geringschätziges) Demin. zu rudzi.

Avots: EH II, 382

rudzeļ˜ļa, der Schnaps (scherzweise) Pernigel.

Avots: ME III, 555

‡ ruģeļi,

1) geringschätziges Demin. zu rudzi: nav jau ... ne˙kādi krietni rudzi, tik tādi r. Janš. Bandavā II, 101;

2) ein gewisses Unkraut im Flachs
(vgl. rudzīši unter rudzis 2) Siuxt. Wohl aus li. rugeliai.

Avots: EH II, 382

saeļ˜ļuôt, tr., tüchtig einölen.

Avots: ME III, 623

saļeļuôt Welonen "= same̦luot".

Avots: ME II, 678

samèļuôt, ‡

2) "asprātības sarunāt": tev šuoreiz neizdevās s. Warkl.

Avots: EH XVI, 430

sãnceļš V. oder sānu ceļš Brasche, sānusceļš Janš. Bandavā II, 7, der Neben-, Seitenweg: uz sānceļiem tas... nenuoklīda Alm.

Avots: ME III, 803

I sasmèļķêt ² , zu lange in der Wärme gehalten verderben (intr.), einen schlechten Geschmack bekommen (z. B. vom Brot und gekochten oder gebratenen Kartoffeln) Sessw., Fehsen: plāceņi, kartupeļi sasmeļķējuši (nedabūjuši īstajā laikā atdzist, sagandējušies) Laud. - Auch: sasmeļķē̦ta (verdorbenes) maize Vank.

Avots: ME III, 739

II sasmeļˆķêt "sehr fein zerbröckeln (tr., z. B. Heu)" Smilten, Adsel; die Hülsen nachlassend die Körner ausfressen: peles sasmeļ˜ķējušas kaņepes N. - Peb.

Avots: ME III, 739

sasteļķêt,

1) zusammenstopfen
Sonnaxt: velc ārā visu. kas tev tur sasteļķē̦ts! Duomas III, 595; gierig aufessen Vank.;

2) (mit êl ² ) zerstampfen
Lasd.

Avots: ME III, 747

saveļinât, zwischen den Händen zusammenrollen: mīklu saveļina apaļuos kamuoluos Konv. ¹ 803.

Avots: ME III, 784

‡ saverveļêtiês Wallhof, = ‡ saver̂velêtiês.

Avots: EH XVI, 465

sažeļinât, nicht gehörig auswaschen: s. veļu Bauske.

Avots: ME III, 799

I se̦li: auch Allend. n. FBR. XIX, 80.

Avots: EH XVI, 476

sẽļķe̦ns: s. dazu Sehwers Unters. 129.

Avots: EH II, 626

šeļķe̦ns, šeļķins, s. šēļķe̦ns.

Avots: ME IV, 15

‡ šèļmastība ² Kaltenbr., Schurkerei; abgeleitet von dem auf r. шельма beruhenden šèļma ² (dies auch in Višķi) "Schelm, Schurke".

Avots: EH II, 625

‡ sikateļi A.-Autz "kleine Kinder (etwa bis zum 6. Jahr), die noch bei keiner Arbeit behilfüch sind".

Avots: EH II, 485

‡ širmeļi Grünh., = širmuļi.

Avots: EH II, 626

skardeļi (nom. pl.) L.,

1) Goldbleche, Goldflittern; vgl. skārdeles;

2) Pferderaufen
(U. mit ? n. L.); in der Bed. 2 (mit sekundärem s- ) zu kārde(le).

Avots: ME III, 874

šķendeļi Schwanb., šķendelīši U., šķerīdeles Walk, Bauske, šķèndeles ² Neugut, Altenwoga, Memelshof, Schindeln: sadrāzīs māju jumtiem šķendeļus Purap. Kkt. 32.

Avots: ME IV, 27

‡ sķèndèļnìeks ² Sonnaxt, wer Schindeln anfertigt.

Avots: EH II, 631

‡ šķē̦rceļš Strods Par. vōrdn. 169. der Querweg.

Avots: EH II, 633

škḕ̦rsceļš, šķē̦rsu ceļš U., ein Queroder Kreuzweg U.: šķē̦rsceļā raudādami šķīrušies LP. VI, 603.

Avots: ME IV, 36

skremsteļaîns, knorpelig: zivis ar skremsteļainuo skeletu Akmeņuogles 13.

Avots: ME III, 891

‡ skrimeļi Lubn., essbare (weisse, harte) Pilze; vgl. krimele und kremeles.

Avots: EH II, 509

slẽpceļš "die Schleifbahn" Karls.

Avots: ME III, 928

šmeļdžuôts, = smeldžuôts: zīļu vaiņagi (šmeļdžuoti vaiņagi) A. XX, 67.

Avots: ME IV, 84

smeļģenes: auch ("Feilspöne") Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Spon" ).

Avots: EH II, 536

smeļģenes, Feilstaub L.

Avots: ME III, 959

sme̦li, seltener der sing sme̦ls Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Lis., harziges Holz Wolm., Muremois, Saikava, Kien, Harz Ronneb. Zu li. smelà "Harz, Pech", slav: smola "Harz, Pech, Teer" und weiterhin nd. smelen "langsam und rauchend brennen" (u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691 und Fick Wrtb. III4, 528), sowie li. smė˜la "тлѣет", smélti "brudzić się", s. Būga KSn. I, 284, Petersson Wortf. 41 f.

Avots: ME III, 957

smeļi, Adv., stark ("stipri"): iesita zagļam smeļi par muguru Adsel, Lis. Zu smaļš?

Avots: ME III, 959

‡ *smeļķêt, zu erschliessen aus sasmeļķêt.

Avots: EH II, 536

‡ stèļķe ² Saikava, ein Brei aus gekochten und zerstampften Kartoffeln und Milch.

Avots: EH II, 576

‡ stèļķenice Saikava, = ‡ stèļķe ² .

Avots: EH II, 576

stèļķêt,

1): stopfen; füttern (Tauben u. a.)
Līvāni; dienā steļķēju vai pa kilogramam sviesta ribās A. Eglītis Līg. medn. 165.

Avots: EH II, 576

stèļķêt ² Gr. - Buschh., -ẽju,

1) stopfen
Saikava; viel essen Saikava, Gr. - Buschh.;

2) (zu enge) Kleider (mit Gewalt) anziehen
Gr. - Buschh.;

3) "?": grūžam, māsas, steļkẽjam (Var.; stampājam), atjās brāļi lielvēderi; klaipu ēda ēdienā, mucu dzēra dzērienā BW. 15979;

4) eilig (in die Tasche) stecken
Saikava.

Avots: ME III, 1060

sterbeļaîns,

1): zerfetzt
(mit èr ) Wolmarshof, (mit er̃ ) Lemb.: brunčiem sterbeļaina mala;

2) locker:
lazdām ir stèrbeļaini ziedi Smilt., Trik.

Avots: EH II, 577

sterbeļaîns, mit einem Schoss, Stoss versehen U.: sterbeļaini svārki,

a) der lange, altmodische Rock
Salis n. U.;

b) ein zerrissener Rock
Ruj., Allend., Salisb. n. U.

Avots: ME IV, 1062

‡ stērbeļains (mit ḕr ) C, (mit êr ² ) Dobl., Dunika, Siuxt = stērbelaîns.

Avots: EH II, 577

‡ stèrbeļuôt Kaugershof, = ‡ stèrbelêtiês.

Avots: EH II, 577

‡ stīģeļceplis Stenden, = ķiẽģeļceplis.

Avots: EH II, 582

streipeļuôt: auch (mit èi ² ) Saikava.

Avots: EH II, 586

streipeļuôt, s. streipuļuôt.

Avots: ME IV, 1085

‡ strupceļš Andr. Niedra Nemiera ceļi IV, 424, eine Sackgasse.

Avots: EH II, 590

‡ suseļkrievs Segew., suseļnieks ebenda, = ‡ susinbačka.

Avots: EH II, 604

sveļains, scharf, kalt: sv. laiks, sehr kaltes Wetter Ruj., Burtn., SaIisb. n. U.

Avots: ME III, 1150

‡ sve̦ļķis Druw. "kas lieliem vilcieniem nuo pīpja ve̦lk dūmus".

Avots: EH II, 614

‡ švèļpe ² Fest., = švelpe.

Avots: EH II, 661

šveļpenies, Adv. zur Verstärkung von šveļpt: šveļpenies nuosa,šveļpu BW. 15853 var.

Avots: ME IV, 115

‡ švèļpuôt ² Fest., pfeifen.

Avots: EH II, 661

švèļpt ² : auch (mit eļˆ ² ) AP., (mit eļ) Daudsewas, Fest.

Avots: EH II, 661

švèļpt ² Bers., Lubn., N.-Peb., Saikava, = švelpt: irbe šveļpa siliņā BW. I, S. 814, No 250, 3 var. puika sāka šveļpt suni Saikava. Zum ļ s. Le. Gr. 139r.

Avots: ME IV, 115

sveļš, sengend, glühend Lasd.: sveļš karstums; sveļa saule.

Avots: ME III, 1150

svè̦tceļniẽks,* svè̦tceļuôtãjs*, der Pilgerer: svē̦tceļuotāji bariem... devās uz Palestīnu A. v. J. 1905, S. 226. Antverpenē zaļā ce̦turtdienā pamieluo nabadzīgus svē̦tceļuotājus Etn. II, 53.

Avots: ME III, 1154

svēteļu diena Mag. V, 1, 204, Allerheiligen.

Avots: ME III, 1155

‡ teļa Pilda n. FBR. XIII, 41, = tele; trīs teliņas BW. 9596, 1 (aus Gold.).

Avots: EH II, 675

teļabrencis (aus teļš . Brèncis) Sadz. vilņi 6, Schimpfwort: tas ir gan viens teļa-brencis! Dond.

Avots: ME IV, 161

teļâda,

1): teļādiņas pastalās Tdz. 42609.

Avots: EH II, 675

teļâda,

1) das Kalbsfell, Kalbsleder;

2) = tele Warkl.;

3) fig., die Trommel:
ja skuola neizmācīs, tad izmācīs teļāda Stērste.

Avots: ME IV, 161

teļaks Bers., Golg., teļaks U., Mag. XIII, 2, 50, 57, = teļāks, Schimpfwort Mag. XIII, 2, 57, Bers.; ein roher Mensch Neik. n. U., Mag. XIII, 2, 50, "neveikls, jē̦ls cilvē̦ks" Golg.

Avots: ME IV, 161

teļâks (li. teliõkas bei Skardžius Arch. Phil. III, 52),

1): auch (mit à ² ) Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 675

teļâks Sussei n. FBR. VI1, 130,

1) = teļš Gr.-Buschh. (mit â), (verächtlich) Memelshof, Wessen;

2) ein Schimpfname
MSil. ("wie ein Kalb"), Sessau; ein nachlässiger Mensch Laud.; ein dummer, ungeschickter, dabei grosser und dicker Mensch Geistershof, Grawendahl, Lis., N.-Schwanb., Selsau (hier auch teļāka, comm.), Sessw., Stom.

Avots: ME IV, 161

teļapakausis (aus teļš . pakausis), der Dummkopf: zē̦ns iereibis teicis-ķeizars e̦suot teļapakausis Janš. Bandavā I, 108.

Avots: ME IV, 161

teļapēteris (aus teļš . Pēteris), Schimpfwort: vai tad tie teļapēteri ne˙maz nejuta Purap. 50.

Avots: ME IV, 161

teļapiens Dr. (aus teļš . piẽns), teļu piens U., das Broschen.

Avots: ME IV, 161

teļapluoks Apsk. v. J. 1903, S. 176; Janš. Dzimtene IV, 103, ein apluoks 3 für Kälber.

Avots: ME IV, 161

teļaputra (aus teļš . putra), die Dumme, Schimpfwort für ein Weib Spr.

Avots: ME IV, 161

teļaste BW. 19299, = teļa aste, der Kalbsschwanz.

Avots: ME IV, 161

teļausis Ar., Wid., Schimpfwort, der Tolpel.

Avots: ME IV, 161

‡ teļē̦ks Auleja, Kaltenbr., Kalupe, = teļãks 1.

Avots: EH II, 675

teļgaļa, teļa gaļa, Kalbsfleisch.

Avots: ME IV, 161

‡ teļnags Salis, jem. mit schwachen Händen, der etwas nicht fest halten kann.

Avots: EH II, 675

tèļka ² Vīt., Mar. n. RKr. XVII, 138, das Kalb (verächtlich).

Avots: ME IV, 161

teļuôtiês,

2): sich liederlich betragen, nachlässig arbeiten
Druw.

Avots: EH II, 675

teļuôtiês,

1) kalben
Plm. n. RKr. XVII, 83, Dr.;

2) faulenzen
Wolmarshof; "muļķuoties, ākstīties" Adsel, Bers., Erlaa; sich ungewandt bewegen oder betragen Erlaa, Notk.; "niekuoties" A. Wrangelshof, Walk; "saumselig arbeiten" Walk.

Avots: ME IV, 161

teļš: Demin. teliņš Frauenb. u. a.; teļa putras piestrē̦buši BW. 2189. redzēju briežu māti savu teļu vadājuot 2617, 9. kur ... teļinus ganīs 1558, 3. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 740.

Avots: EH II, 675

teļš (ostli. tẽlias "Kalb"), das Kalb: Sprw. vai teļa deļ vil˜kam nebūs brīv dārzā skatīties? RKr. VI, 895. pirmie teļi nīkst 896. iesim vienu ceļu, kausim vienu teļu! Br. sak. v. 166. teļš dīc Etn. II, 51. aršana ar cita teļu A. XX, 399. ūdeņa teļš Vēr. II, 929. liela luopa teļš, Rindvieh (Schimpfwort) Mag. XIII, 2, 58. Zu urslav. telę "Kalb"; vgl. Trautmann Wrtb. 317, Śmieszek Mater. i prace IV, 397 ff.

Avots: ME IV, 161

‡ teļška Bērzgale, ein Kalb od. Kind, das viel zu trinken liebt. Zu tèlst I.

Avots: EH II, 675

teļuks: auch A,-Ottenhof, Behnen, Kaltenbr., (als Kosewort) AP.

Avots: EH II, 675

teļuks, ein Kalb Gr.-Buschh., Kl., Memelshof, Notk. (in verächtl. Sinn), Selsau, Sessw., Schwanb., Warkl.

Avots: ME IV, 161

teļunka PS., Wid., teļuņka U., comm., teļunks Saikava, ein roher Mensch. Aus r. телёнок (gen. телёнка ) "Kalb" ?

Avots: ME IV, 161

terveļterveļiem, rollend; Hals tiber Kopf: bluķis, tik drusciņ iekustināts, nuogāja terveļterveļiem nuo kalna lejā Etn. II, 192.

Avots: ME IV, 167

tiẽļa Bauske, C., Nötk., Serbigal, Smilt., Walgalen, Zirsten, (mit ìe ² ) Fehsen, Gr.-Buschh., Sessw., comm., ein Streitsüchtiger, Rechthaberischer, Hartnäckiger, Eigensinniger Wid., Daudsewas, "tiepīgs, ieduomīgs cilvē̦ks" Laud.: tāds kâ tieļa! tielējas vienā gabalā Fehsen.

Avots: ME IV, 210

‡ *tieļât, zu erschliessen aus ‡ iztieļât.

Avots: EH II, 687

‡ tieļuôt "?": sunīt[i]s rej ... tupē̦dams, tieļuodams Tdz. 43206.

Avots: EH II, 687

treļļi Stari II, 920, treļi, die Triller, das Trillern: (kanāriju putns) izlaida jautrus... treļus A. Brigader Daugava I, 160. cīruļa treļi 1087.

Avots: ME IV, 230

trīseļi U., Tritzen am Webergestelle. Zu trīse.

Avots: ME IV, 241

tupeļaîns, Pantoffeln anhabend: tupeļainajam baltmatim Krišs Laksts 46.

Avots: ME IV, 266

ûdeļaîns N.-Rosen. = ûdeņaîns: acis... ūdeļainas un bālas Sudr. E.; ļ aus ņ dissimiliert?

Avots: ME IV, 404

ugunsceļš LP. VII, 333, ein Feuerweg (in der Vorstellung des Volksglaubens).

Avots: ME IV, 295

uzceļuôt, wandernd erreichen, (zu etwas) gelangen: mums uzceļuoja čigāni Katharinenhof bei Erlaa.

Avots: ME IV, 320

uzeļ˜ļuôt, von neuem ölen: vajag grīdu atkal uzeļļuot C.

Avots: ME IV, 330

‡ vakar-ieziemeļi BielU., der Nordwesten.

Avots: EH II, 751

vanteļu, in der Verbindung vinteļu vanteļu, Interjektion: čabu, čabu kājiņas, ciemā te̦ku; vinteļu, vanteļu mājās nāku BW. 2214, 1.

Avots: ME IV, 473

vārsteļi (unter vārstala 1): puišeļi vārsteļus vēra BW. V, S. 234.

Avots: EH II, 765

vãrteļi (unter vā`rti 1): auch Grob.

Avots: EH II, 765

vasteļi, s. vastala.

Avots: ME IV, 486

veizelîgs (?), folgsam, lenksam U. ("scheint nicht eben bekannt"): veizelīgs bē̦rns U.

Avots: ME IV, 525

I veļa,

1) diejenigen Kleidungsstücke, die beim Waschen mit dem Waschbläuel geschlagen werden
Grünw., Livl.; "veļa velēknī" Vīt.; zum Trocknen ausgehängte (nasse) Wäsche C., Erlaa; die Wäsche* Saimn. un Zelt. kal. v. J. 1893, S. 77: šuoreiz liela veļa. upmalā Līžele skaluo veļu Vēr. I, 781. sievieši (sc.: me̦tuši) drēbes un veļu BW. III, 1, S. 45. baltuos velas gabalus (Wäschestücke) A. v. J. 1896, S. 525. šuva vārdus... veļas gabaluos 1897, S. 841;

2) "nātnu drēbju mazgāšana" Alksnis - Zundulis.

Avots: ME IV, 535

*II veļa od. *veļš U., = velē̦na: veļu grūst, das Gras von Wegen abstossen U.

Avots: ME IV, 535

‡ III veļa "?": veļas (Var.: zemes) mātes meitiņai BW. 27699 var.

Avots: EH II, 770

‡ veļacis U. unter acs, ein Glupender.

Avots: EH II, 770

veļamais, s. velˆt.

Avots: ME IV, 535

‡ veļanieks, ein Verstorbener: v. tēvs, veļanieka (= nelaiķa) māte Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 770

veļanieši: v. (das Nordlicht) kaujas Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 770

veļanieši BW. 27798, 5 und 32408, = velēnieši. Vgl. li. velionìs "Verstorbener".

Avots: ME IV, 535

veļas Vīt., = veļi: bāliņš jauns nuomira, veļās (Var.: veļuos) ņēma līgaviņu BW. 27798. sauc mani veļās (Var.: veļuos) 34151. grūti māmiņai... veliņās (Var.: smiltienā) 27703, 1 var. līķim zārkā palaga stūŗus nesien kuopā, lai tas pa veļām varētu svabadi iet uz strautu mazgāties BW. III, 3, S. 872.

Avots: ME IV, 535, 536

veļât, -ãju, = velêt: mūsējie šuodien kre̦klus veļā Alksnis - Zundulis.

Avots: ME IV, 536

veļauguonis, ein Überbein Dond.; vgl. velis I.

Avots: ME IV, 536

veļbuoms Dond., der Wellbaum.

Avots: ME IV, 536

veļenieks, ein Verstorbener Döbner n. U.; Plur. veļenieki Konv. ² 2346, = velēnieši.

Avots: ME IV, 536

veļi, s. velis I.

Avots: ME IV, 536