Paplašinātā meklēšana

àizbaîles, Furcht, Entsetzen: ar aizbailēm tā sauca māsas palīgā.

Avots: ME I, 18

‡ àizduszâles, ein gegen Asthma dienendes Kraut BW. 35056, 2.

Avots: EH I, 21

akles: nom. s. akle Auleja, nom. s. aklis Linden ("ein Unkraut"), AP., Heidenfeld, Oknist (galeopsis) Orellen, Ramkau (galeopsis speciosa), Ruj., Saikava (galeopsis tetrahit L.); baltie aklīši, lamium album Ulanowska Łotysze 100.

Avots: EH I, 66

akles, akļi, Taubnesseln Mag. III, 1, 87. izmin akļus! BW. 32560, 7; sarkanie akļi "galeopsis ladanum", dze̦ltānie a. "g. versicolor" [= li. ãklès resp. ãkliai "galeopsis"; zu akls 3, vgl. aklās nātres dass.].

Avots: ME I, 62

‡ alesis, Lärm, Skandal, Radau: iztaisa tādu bāršanuos, tādu alesi, ka visa māja kājās Saikava. iztaisa tik lielu alesi, ka vai gan˙drīz pie kaušanās ebenda, Vgl. ‡ alass.

Avots: EH I, 67

ãlestĩba: tā jau nu tāda ā. vien ir, ka viņš tik gre̦zni ģērbjas N.-Peb.

Avots: EH I, 193

ãlestĩba (zu ālēties), Albernheit: muodes ālestība.

Avots: ME I, 238

‡ apklesêt, (mit Geräusch, schmatzend KatrE.) auffressen, verschlingen C., Golg., Mahlup: cūka apklesējusi ēdienu.

Avots: EH I, 92

apmāles, apmãlĩbas (zu apmalt), Vollendung des Mahlens A. X, 1, 308. Ar., C.

Avots: ME I, 105

‡ ârceles ² od. ârceļu ² bal˜ki Grob. "re̦sni baļķi, kas iestiprināti rijas istabiņas lauka sienās, kur uztikt ārdus": pa ārcelēm grūsta ārdus. Zu ārdcila.

Avots: EH I, 194

‡ arkles Warkl. "= kar̂kles": hieraus dissimiliert?

Avots: EH I, 129

‡ atklesêt Bērzgale "?": suns kle̦sē̦dams atklesēja uotru suni, un abi sāka griezties.

Avots: EH I, 148

atļe̦skât, intr., herbeischlendern: viņš atļe̦skāja nuo tīruma C.

Avots: ME I, 172

‡ atplest Dunika, Kal., Rutzau u. a., = atplèst: a. muti. a. spārnus vaļā. Refl. -tiês, sich ausbreiten, sich weit öffnen Dunika, Kal. u. a.: nuo brīnumiem viņam mute atpletās pa˙visam plata.

Avots: EH I, 159

atplèst, tr., aufreissen, aufsperren, öffnen: acis, muti, rīkli. Subst. atplè̦tums, das Aufreissen, das Öffnen, die Offnung: tā lamājās vienā mutes atple̦'tumā LP. V, 232.

Avots: ME I, 182

[II atzeles Ruj., etwas Besabbeltes und Ausgespieenens (zu zetêt).]

Avots: ME I, 212

I atzeles (s. auch unter atzala): nachgewachsene Getreidehalme - auch Vīt.

Avots: EH I, 182

I atzeles, Schösslinge, Sprösslinge: atvases aug nuo ve̦ca ce̦lma, saknēm, atzeles nuo kuoka, auga augšējām daļām Laud.

Avots: ME I, 212

‡ atzvēles Ludsen, Warkl., = ‡ atzvalas.

Avots: EH I, 182

‡ ausles "das Holz beim Webstuhl, in welchem der Kamm liegt" Fehteln (?).

Avots: EH I, 188

‡ *aždagales od. *aždagaļi, in der Verbind. aždagaļu līgaviņa BW. 22018, 4 var., von einer minderwertigen Frau gesagt. Vgl. astgals 3.

Avots: EH I, 191

baîlestĩba: bailestībā (aus Furcht) saduomājis nuogādāt ... Janš. Līgava II, 212 (ähnlich 140).

Avots: EH I, 199

baîlestība, die Furcht, Ehrfurcht: vai tad tagad kāda bailestība nuo mācītājiem AP., Serb., Bers.

Avots: ME I, 251

Bārbeles (Bārbules, Bārbulas, Bārbalas) diena, der Barbaratag, der 25. November: ai kaziņu Bārbaļiņa BW. 29096. ak tu žiglā kazu Bārbele Tp. IV, 643. kazu Barbiņa BW. 29202.

Avots: ME I, 273

ber̂beles [Lis.], Fetzen; ber̂beļatns [Lis.], ausgefranst, zerfetzt Burtn. [Zu bàrbala; und - mit "gebrochener" Reduplikation - zu bemberis 4 - 6? Vgl. auch li. bérbėti "состариться; разлагаться".]

Avots: ME I, 279

bezsaũles vakars, der Abend nach dem Sonnenuntergang; sonnenlos: bezsaules vakaru (nuo tā brīža, kad saule ielīguo jūŗā, līdz pilnīgai tumsai) ve̦cie svētījuši LP. VI, 226. mūsu tautas bezsaules pagātne MWM. IX, 536.

Avots: ME I, 286

bezzuõles zābaki, Stiefel ohne Sohlen.

Avots: ME I, 287

bīles, bīle, bīlis Wid., die Angst, Furcht: ak, galva reibst un sirdi sagrābj bīles MWM. XI, 259. atbildēt grib ve̦cais, meklē vārdu, stuomās un ar svē̦tu bīli skatās Latv. Gew. izbīles.

Avots: ME I, 304

bi(s)zâles, das Schiesspulver. [Aus mnd. büssenkrūt.]

Avots: ME I, 300

bi(s)zâles, das Schiesspulver. [Aus mnd. büssenkrūt.]

Avots: ME I, 300

I blese (unter blesis): auch Dunika, Kal., OB.: teļš ar blesi pierē.

Avots: EH I, 228

‡ II blese,

1) "ein grosses, breit gebautes Weib"
Morizberg;

2) "liela pē̦dä Morizberg.

Avots: EH I, 228

‡ I blesîgs, faul Nötk., Sessw.

Avots: EH I, 228

‡ II blesîgs Serben,

1) gross, breitschulterig
N.-Wohlfahrt; "ze̦ms, pamatīgs" Burtn.;

2) "gvelzīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.

Avots: EH I, 228

‡ blesiķis, ein Faulpelz Nötk.

Avots: EH I, 228

‡ blesinâtiês, heimlich faulenzen ("saimniekam nere̦dzuot nestrādāt") Nötk.

Avots: EH I, 228

blesis, ein Pferd, das eine Blässe hat Lutringen, [Nigr., Ronneb.]: blesi, manu kumeliņu BW. 20017, 1. Beruht auf blese LP. VI, 327 (kumeļam blese pierē) aus mnd. blesse "der weisse Nasen- od. Stirnfleck, namentlich an Pferden und Rinden" ]. Anderswo sei blesis [für blezis?] ein fauler Schlingel [?].

Avots: ME I, 314

I blesis (ein Pferd mit einer Blässe): auch Linden, Sonnaxt.

Avots: EH I, 228

II blesis (ein fauler Schlingel): auch Gr.-Roop, Seyershof (hier auch von Tieren gesagt): suns guļ kā b., neiet pie luopiem ganuos Seyershof.

Avots: EH I, 228

‡ III blesis, ein derbknochiger, breiter Mensch od. ein solches Tier Lems., Wainsel: kad tas b. iestājies durīs, tad ārā vairs ne˙viens netiek.

Avots: EH I, 228

‡ IV blesis "bridējs, gājējs" Saikava: b. izblieza nuo meža.

Avots: EH I, 228

‡ V blesis "eine alte schiechte Taschenuhr" Katz. n. Fil. mat. 26: cik nu par tuo blesi var duot!

Avots: EH I, 228

[ble̦ska LKVv., ein schmutziges, unordentliches Weib.]

Avots: ME I, 314

‡ blestiķe PlKur., = plestiķis, Schmetterling.

Avots: EH I, 228

‡ bràleste ² Pilda, = brãlĩba.

Avots: EH I, 239

‡ brezeles Sonnaxt, Wessen, brezelis Wessen, = brizenes.

Avots: EH I, 240

‡ brizeles, eine zum Färben gebrauchte Pflanze Saikava: brizeļu saknītes raka un pervēja. Vgl. brizenes.

Avots: EH I, 242

brizgalas (li. brìzgalas "лоскут" Fetzen; [vgl. li. brizgė´ti "ausfasern"].

Avots: ME I, 333

‡ bruzeles, = ‡ brizeles: ar bruzelēm dzīparus bruzenēja tumšbrūnus Saikava.

Avots: EH I, 246

ce̦bules, ce̦buļi, ce̦buli, ce̦bulas Mar. [hier mit a gesprochen], Schneeschuhe St., Hasenpot n. U.; n. Hr. auch grosse, roh gearbeitete Stiefel. [cabuļi, cabļi dass. bei L., St., U. dürfen wohl hochle. Aussprache sein mit a für e̦; desgleichen cabuļi "Stiefel"(?) in: kur, vilciņ, tu tecēji ar tiem dzelža cabuļiem? BW. 12565 (aus Lettin); vgl. *ce̦bls.]

Avots: ME I, 367

censeles "sehnichtes Wesen" L.; dazu cense L. u. censle U. (aus Kurl."), die Sehne unter der Kniebeugung. [Wohl zu censt; vgl˙gr. τένων "Sehne": τεινω "spanne" u. a.]

Avots: ME I, 372

‡ cêrumzâles ² (sic!) Salisb., ein Spulwürmer abführendes Mittel: duod kâ c. (sehr knapp). Zu ‡ cêrume ² .

Avots: EH I, 268

cīpsteles: Sing. cìpstele ² Saikava, die Sehne.

Avots: EH I, 276

cīpsteles, cìpstalas [Drsth., cîpstalas ² Nigr., Ruj.], Grieben; Krümel, die von geschmolzenem Fett nachbleiben Burtn., Ruj. n. U.; Sehnen, die von sehnichtem Fleich übrigbleiben Ruj.

Avots: ME I, 391

[čipsteles, die Nachbleibsel, der Abfall Wid.; vgl. cīpsteles.]

Avots: ME I, 414

‡ cirkles Eglūna, Gārsene "= cirklas".

Avots: EH I, 273

čurksteles, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett N. - Schwanb.

Avots: ME I, 422

daigles, eine hölzerne Stange mit gesplittertem Ende zum Heben von Stroh. [Zu daidzît.]

Avots: ME I, 430

‡ dedzīkle(s) "?": actiņas iet apkārt tik˙pat kâ dedzīkles Deglavs Rīga II, 1, 414.

Avots: EH I, 313

dideles PV., = didas: aiz nuodrūguma tīri vai d. nāk.

Avots: EH I, 319

‡ dil˜les, der Dill: samin d. BW. 6445 var. diļļu dārzi 9696, 10.

Avots: EH I, 320

‡ dimzeles IMM. 1932 I, 20 (aus Dond.) "= stilbi". Vgl. ‡ de̦mzas.

Avots: EH I, 320

driles,

1) Reifen an der Schraube Sieckeln
n. U. [Vielleicht mit -ll-;

2) dril˜les"ripiņas pie stellēm, kuŗās karājas nītis" Frauenburg, Kürbis, Lindenhof.]

Avots: ME I, 499

‡ drupsteles, Abgangsel von Gartengewächs (= nuokašas) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 336

dulles,

2): auch (mit ul˜ ) AP.; ‡ 3 "verhärtete
ieradži (plur. von iẽradzis) von Kühen" (mit ùl ² ) Domopol, Nautrēni.

Avots: EH I, 341

dulles, s. duļļi.

Avots: ME I, 513

‡ dze̦guzzâles, Hungerblümchen (draba muralis) Peņģ.

Avots: EH I, 352

[* dzēlestība od. * dzēlestībe (geschr. dfceleftibe, dfeleftibe) Lat, kat. (S. 13. 20. 51 des Originaldrucks), Gnade. žē̦lastība; vgl. li. gėlà "Schmerz", r. жаль "Mitleid", čech. žel "Leid, Mitleid" (zu le. dzelt).]

Avots: ME I, 547

dzir̂kles,

1): auch (mit ir̂ ) AP., Borchow, Golg., Nötk., Zebrene, (mit ir̂ ² ) Orellen, Salis, Salisb., Strasden: ņemsim dz., cirpsim matus BW. 30794 var. vaŗa dz., mežiem galus līdzināt 8515, 3 var.

Avots: EH I, 359

dzir̂kles [Wolm., Bers., C., Jürg., N. - Peb., Lis,, Ruj., Dond., Welonen], dzirklis (n. plur.) U., dzirkļi Rainis Stari I, 104. [dzirklas Manz. Lettus],

1) = zirkles;

2) dzirkles. eine Rinderkrankheit:
aitu necē̦rp, lai bē̦rns nedabūtu dzirkles, tas ir, lai sāpju muocīts neraustītuos JK. VI, 8.

Kļūdu labojums:
Rinderkrankheit = Kinderkrankheit

Avots: ME I, 553

ẽrģeles: kâ ē. ērģelē BW. 406; auch der Sing. ērģele: rīklīt[e] ... kâ skaļā ērģelīt[e] BWp. 419, 3 var.

Avots: EH I, 373

ẽrģeles, die Orgel. [Aus nd. örgel, s. Sehwers Die deu. Lehnw. 147.]

Avots: ME I, 575

‡ ẽrķeles Frauenb., = ‡ II ēķele(s): sukāja ar ērķelēm viņa galvu Pas. V, 222 (aus Sassm.).

Avots: EH I, 373

‡ ērzeles, = vẽrzeles: pieci zirgi ērzelēs (Var.: vērzelēs) BW. 25152 var.

Avots: EH I, 374

gailestība, die Eifersucht Kronw.; die Wollust: viņa kaistuošās acīs gailestība Blaum. gaislestība skaļi mauruo MWM. VII, 29.

Kļūdu labojums:
Kronw.: = Kronw.; die Wollust

Avots: ME I, 584

‡ gailestîgs,

1) "sich leicht aufregend; leicht zürnend":
Atis ir pārāk g., dižīgs cilvē̦ks Janš. Dzimtene I ² , 102;

2) "leidenschaftlich"
Bersteln: dze̦drā un pacilāti gailestīgā ("?") balsī Janš. Dzimtene II ² , 298. vēl gailestīgāki ("?") iekaisis ebenda.

Avots: EH I, 376

[ganekles,

1) die Weide,
ganības;

2) die Herde
bei Glück Matth. 26,31, Luk. 12, 32.]

Avots: ME I, 599

‡ gaŗmèles, Bastschuhe, bei deren Anfertigung man das Ende des Baststreifens an der Schuhspitze zungenartig frei hangen lässt Nerft.

Avots: EH I, 386

gaviles, der Jubel: tē̦vu bē̦rni apsveica skaņām gavilēm Latv. svin gaviļu svē̦tkus A. XIV, 235. gaviļu skaņas LP. VII, 1296.

Avots: ME I, 614

‡ ģeģēles, Schachtelhalm Lettg.

Avots: EH I, 425

[ģeibuoles U., Ohnmachtsanfälle.]

Avots: ME I, 695

ģērpsteles,

1) die Fäden am Garn, welche sich freiwillig zusammendrehen
Kronw.

2) zerlumpter, abgenutzter unterer Saum der Kleider
Sissegal. [Vgl. ģerpste.]

Avots: ME I, 698

‡ ģiģèles ² Zvirgzdine, eine Art Pflanzen ("zâles"): pavasarī cūkas labprāt ē̦d ģ.

Avots: EH I, 427

‡ gribumzâles BW. 34767, sexuelle Begierden weckende Kräuter.

Avots: EH I, 405

‡ grindzeles "krunkas, kas iesitas striķī, pēdējuo visai gruodi vijuot" N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618. Vgl. grendzele ‡ 2.

Avots: EH I, 406

grumsteles "das häutige Wesen und die Brocken, so beim Fettschmelzen übrig bleiben" L., St.]

Avots: ME I, 665

gurkles (unter gur̂klas ): auch Fehgen, (mit ur̂ ² ) AP., N.- Peb.

Avots: EH I, 420

[ìeklesêt C., PS., Mar., Bers., = ieklīmāt.]

Avots: ME II, 27

‡ II ìeklesêt, einen Schlag versetzen Frauenb.: čigāns ieklesēja vīram pa galvu ar džendželi.

Avots: EH I, 520

‡ ìelest "ieaust ar skaliņiem" Rutzau n. Fil. mat. 125: pie ple̦ca ielesa . . . rakstu svītru.

Avots: EH I, 527

īveles: auch (mit ĩ ) Ermes, Popen.

Avots: EH I, 502

īveles, = vīveles, Fiebel, Fiefel, eine Pferdekrankheit U. īveļu zâle, vierblättrige Einbeere (paris quadrifolia) RKr. III, 71.

Avots: ME I, 838

izbaîles, auch (nom. s.) izbaîlis Schreck, Furcht, Entsetzen: drudzis nuo izbailēm cēlies LP. VII, 249. māte izbailēs aizmūk uz mežu IV, 49. duošu uz izbailēm gaļas saēsties III, 106. ar mazām izbailītēm sejā Stari III, 25. nabadzīte tik tikkuo nepaģībst aiz liela izbaiļa R. Sk. I. 29; Etn. I, 66. [Bei Glück auch der Sing. izbaile: izbaile nāce pār visiem Luk. I, 65. duos jums bē̦du maizi un izbailes ūdeni Jes. 30, 20.]

Avots: ME I, 714, 715

izbîles, auch izbīlis (sing.) C.,

1) der Schpeck, die Angst:
kaunējās ir sievai teikt par tās dienas izbīlēm LP. VII, 1061. izbīļu vārdi, Zauberworte gegen eine durch Schreck erzeugte Krankheit Tr. tas atbildēja bez mazākā izbīļa Apsk.

Avots: ME I, 716, 717

[izklesêt PS., C., Trik., = izklest.]

Avots: ME I, 752

izklesinât, sattfüttern, gründlich bewirten: ar mūsu labumu tas izklesināts, izēdināts Alm.

Avots: ME I, 752

izklest [Warkh.], schmalzend, gierig auffressen, aufessen, verschlingen: vīrietis izkleš putru LP. VI, 495; besond. von dem gierig Schlingen der Enten, Gänse und Schweine: ielej pīlēm kaut kādu ķenci, - redzēsi, kâ viņas tuo izklesīs Naud.

Avots: ME I, 752, 753

izlest (unter izlèst ), ‡

2) "?": rakstu svītra šiem kre̦kliem ir izle̦sta ("ieluocīta") ar baltu pavedienu Fil. mat. 127.

Avots: EH I, 462

izplest, s. izplèst.

Avots: ME I, 782

kaišļu zāles: auch Wessen.

Avots: EH I, 575

kaišļu zāles, Steingörksel L. (rumex crispus).

Avots: ME II, 135

‡ kãjceles (auch im Singular?), Fussbodenläufer: uz grīdas pašaustas k. Ciema spīg. 90.

Avots: EH I, 599

kâpekles, eine hölzerne Treppe Mar. n. RKr. XV, 118. Zu kâpt.

Avots: ME II, 192

[kārbeles "Zunder" N. - Peb.]

Avots: ME II, 195

[kardeles Bielenstein Holzb. 625, kardielis Wid., ein Gebinde, das die plenīces verbindet. Nebst li. kardė˜lius "ein starkes Tau zum Anbinden der Holzflösse" zunächst vielleicht aus r. кардéль.]

Avots: ME II, 161

kar̂kles,

1): auch Fest:, KatrE., Ramkau, Warkl., (eine verhältnismässig undichte Pferderaufe)
Saikava; ‡

2) ein Getreidesieb
Sonnaxt: kas izbira dzar karklēm, tuo izsijāt vajadzēja ar sietiem.

Avots: EH I, 589

kar̂kles [(li. kárklės "Raufe, ясли"), bei Wid. auch karkļi], die Raufe PS., [Serben, Schujen, Sermus], Lettg.: silē man tīras auzas, karklēs baltais ābuoliņš. karkles - redeles, kur zirgiem, guovīm vai avīm sienu ieliek [Selsau], AP., Wolm., Lasd., C., Nötk., Serb., Laud., Bers., Druw. n. A. XVI, 475. [Nach Būga KSn. I, 130 aus *kargklēs, zu li. kargýti "kreuzweise verbinden", ker̃gti "anbinden", kar̃goti "flechten; дѣлать рѣдкую, неплотную огорожу" Man kann aber auch denken (indem - kl - hier auf -tl- zurückgehen kann) an apr. korto "hayn", as. hurth " Geflecht", ai. cŗtati "knüpft", gr. χάρταλος "Korb" u. a. bei Fick Wrtb. III ⁴ , 77.]

Avots: ME II, 162

[kãrkles Nitau, kārkles Freudenberg, Sermus, BW. 29944 (aus Libau), kārkli U., = kar̂kles.]

Avots: ME II, 196

kãrkles: "Libau" ME. II, 196 zu ersetzen durch "Libien".

Avots: EH I, 602

[kārkles ="spīles" saņemt čūsku kārklēs (?).]

Avots: ME II, 196

‡ karveles Für., Kalmus.

Avots: EH I, 590

kārveles, Kerbel, Klettenkerbel (anthriscus sylvestris) RKr. II, 66; chaerohyllum sylvestre Mag. IV, 2, 34; n. Elv. Kalmus. [Vgl. kārele II.]

Avots: ME II, 203

‡ kašales "?": abi divi gulējām pašalē, kašalēs Tdz. 42180, 1; kašaļa Bērzgale, ein aus feinen Schnüren geflochtener und mit Heu gefüllter Schlafsack (auch als Unterlage beim Sitzen gebraucht). Aus r. кошéль "Netzsack".

Avots: EH I, 592

ķedeles atstiept: auch - sich (zum Schlafen) hinlegen Behnen.

Avots: EH I, 692

ķedeles, die Füsse, Beine (verächtlich): ķedeles atmest, atstiept, sterben. duošu tev, ka ķedeles atmetīsi N. - Schwanb., Illuxt, Bers., Druw., Nerft, Serb. kurmi uz vietas nuobeidz, ka ķedeles vien atme̦t Vīt. 12.

Avots: ME II, 359

ķendeles, = ķenceles

3, ķedeles: "ķendeles vien atmetÄ, saka par cilvē̦ku, ja tas, sviests vai sists, nuokrīt gar zemi izstieptām ruokām un kājām Lasd.

Avots: ME II, 365

ķērmeles: auch (mit ẽr ) Iw.

Avots: EH I, 700

[ķērmeles, Kümmel (carum carvi) Wid. - Wohl aus ķēmeles.]

Avots: ME II, 376

ķiẽmeles Dond., Windau, = ķimenes, Kümmel. [Vgl. ķẽmele.]

Avots: ME II, 390

I ķiẽmele(s): auch Iw., (n. pl. ķiẽme̦ls) Suhrs; n. s. ķiẽmelis dass. Pussen. Aus nd. kömel "Kümmel". s. Sehwers Unters. 65.

Avots: EH I, 707

‡ II ķiẽmeles Salis "aude̦kla krusti, kas vajadzīgi, lai aude̦kls šķiŗas un atspuoli var šaut cauri". ķ- unter livischem Einfluss aus šķ-, vgl. šķiemele und šķiemene 1.

Avots: EH I, 707

‡ ķīles laiks Talsen "?"

Avots: EH I, 706

ķiules [?], die äusseren Bretter ("malējie galdi") einer Holzegge Lös. n. A. XI, 170.

Avots: ME II, 387

klese, eine breiartige Masse [Neu- Wohlfahrt], Lub. Vgl. kleze.

Avots: ME II, 223

‡ II klese Meselau, A.-Schwanb., comm., ein Vielfrass.

Avots: EH I, 615

‡ kleseklis Grünh., Mehl in Spülicht für Schweine.

Avots: EH I, 615

klesêt, - ẽju [PS., Jürg.], Lasd., Mar., Oppek., Lub., Laud., [ schmatzend, schnalzend U.], schlingend essen, fressen (besond. von Schweinen, auch von Enten, Gänse): vai nevari ēst prātīgi? klesē kâ cūka! Mar., Druw. Vgl. klest.

Avots: ME II, 223

I klesêt: auch Alswig, Bērzgale, Ruj., Schwanb., Sonnaxt, Sussei.

Avots: EH I, 615

‡ *II klesêt, zu erschliessen aus pìeklesêt I.

Avots: EH I, 615

‡ *III klesêt, zu erschliessen aus pìeklesêt III.

Avots: EH I, 615

‡ *IV klesêt, zu erschliessen aus ‡ ìeklesêt II.

Avots: EH I, 615

klesinât, tr., fakt., füttern: cūkas klesināt ar labu barību Grünh.

Avots: ME II, 223

[klesis, eine zu dick verkochene Speise (auch ein Schweinfrass): putra savārījusies bieza kâ klesis Stelp., Lub., Fest.]

Avots: ME II, 223

klesiski ēst Lasd., = klesēt.

Avots: ME II, 223

‡ klesît, -īju Seyershof, hastig (fr)essen.

Avots: EH I, 615

klesmete, jem., der das Essen gierig verschlingt Karls. Vgl. klesēt.

Avots: ME II, 223

klest: auch Grenzhof, Hofzumberge, N.-Bergfried.

Avots: EH I, 615

klest Grünh., Naud., Gr. - Sessau, Warkl., klešu, klesu [ursprünglich wohl: klešu, * klèsu, * klèst, vgl. klēzt dass.], = klesêt: viņš kleš biezputru aizrīdamies Naud. [Zu r. клескáть, клеснýть "klatschen, schnalzen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 514 und li. klė˜sti (klesčiù) "хлестать"?]

Avots: ME II, 223

klesterêt, - ẽju, intr., taumeln Oknist n. Etn. I, 138.

Avots: ME II, 223

klesteris, ‡

3) jem., der taumelt
Oknist.

Avots: EH I, 615

klesteris,

1) ein Umhertreiber
Warkl., Wid.;

2) klesters, ein Leichtsinniger
N. - Laitzen.

Avots: ME II, 223, 224

klesteru klesteriem, taumelnd: aizgāja klesteru klesteriem Etn. I, 138.

Avots: ME II, 224

knaibles ,* die Zange Dr.

Avots: ME II, 242

kniebsles, die Kneifzange: viņš ļāvis... ar kvē̦luošām kniebslēm raut sev vienu miesas gabalu nuost pēc uotra MWM. VII, 683.

Avots: ME II, 248

‡ knipeles, eine Art Spitzen (?); "nuokars, ruotājums" Wessen: blūze ... aplikta jaunām knipelēm Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82. micīti sudrabiņa knipelēm BW. 24463, 1. tu, meitiņa, pasmējies zem baltām knipelēm; dažu dienu nuoraudāsi knipelītes valkājuot 24812. Aus balt.- d. Knüppel, s. Schwers. Unters. 54 f.

Avots: EH I, 631

‡ knol˜les Heniņš "knilles".

Avots: EH I, 633

‡ kņuoteles Strods Par. vōrdn. 94 "?"

Avots: EH I, 637

‡ kuõkles Salisb., = kuoklĩte.

Avots: EH I, 686

kratekles, das Mengfutter, Heu mit Stroh gemengt U., Biel. H. 129. [Zu kratît.]

Avots: ME II, 261

krembles, ein Pilz: krembles-sēnes, dažas dze̦lte̦nas, dažas baltas, nuo virsus glumas Etn. II, 50. Nebst li. kremblỹs "eine essbare Pilzenart" [wohl mit eingeschobenem b zu le. kremeles. Sollte das b aber zur Wurzel gehdren, dann wohl (nach Fick Wrtb. III4, 103) zu ae. gehrumpen "runzelig", ahd. hrimfan "krümmen" u. a.].

Avots: ME II, 272

kremeles: kremele, ein gewisser in Kiefernwäldern wachsender, harter Pilz Seyershof, ein harter, weisser Pilz Linden in Kurl., Salisb.

Avots: EH I, 648

kremeles, eine Art Erdschwämme L., St., Pfefferschwamm (agaricus piperatus) Karls. [Nebst krembles, kremelde zu krimel(d)e.]

Avots: ME II, 272

‡ krem̂peles ² Seyershof, Kram, alte Sachen. Aus d. Krempel.

Avots: EH I, 648

[kreñdzeles Wolmarshof, Zacken.]

Avots: ME II, 273

krepeles, etwas Schmutziges: viņam ruokas kâ krepeles Allend.

Avots: ME II, 274

krĩčuoles, die Schlittschuhe [Rutzau, Dunika, Ober- und N.-Bartau], Lasd., Kalleten. [Vgl. kričalas.]

Avots: ME II, 282

‡ krĩčũles Rutzau, = krĩčuoles.

Avots: EH I, 657

‡ kris[t]celes Warkl. n. FBR. XI, 121, kristceļi, = krustceļš: iet un iziet uz kristceļiem Pas. IV,'83 (aus Warkl.).

Avots: EH I, 655

‡ kris[t]celes Warkl. n. FBR. XI, 121, kristceļi, = krustceļš: iet un iziet uz kristceļiem Pas. IV,'83 (aus Warkl.).

Avots: EH I, 655

‡ krus[t]ciles Fest. n. FBR. XVII, 83, = krustceles.

Avots: EH I, 660

krustceles (unter krustceļš): auch Grenzhof n. FBR. XII, 14, Linden in Kurl., Ramkau; auch der Sing. krustcele: iet, līdz nuonāk pie kādas krustceles Pas. XII, 23.

Avots: EH I, 660

‡ krus[t]ciles Fest. n. FBR. XVII, 83, = krustceles.

Avots: EH I, 660

kruzeles, = krūzes, Krausen Fest.; = kruzules Schibbenhof; kruzelêtiês Fest., = taisīt kruzeles, matu cirtas.

Avots: ME II, 291

[kruzules, Falbeln Nötk.; kruzulītes, Spitzen (an Gewändern) Bixten.]

Avots: ME II, 291

‡ kur̂kles Meselau, = kurkļi.

Avots: EH I, 678

[kurželes Bers. "Zotten": aitas vilna vienās kurželēs (= sapinkājusies).]

Avots: ME II, 327

ķuteles, die Rodung; ķuteles plēst, taisīt, roden: jaunekļam izdevās ar lielkungu saderēt vienu mēnesi laika bandu ķuteļu taisīšanai LP. VII, 789.

Avots: ME II, 392

kvalles, Querdel (Querl) am Hemde, Hemdeinfassung Lös. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 351

laipstules, der Webstuhl: kas tā tāda ciema meita, kas tur auda laipstulēs VL., Durben n. Janš. Dzimtene ² I, 145. Wohl zu li. laiptas "Gerüst", le. laipa.]

Avots: ME II, 410

lesinât (li. lẽsinti), fakt. zu lest, fressen lassen, füttern: cālīši nelesināti Rutzau n. RKr. XVI, 198.

Avots: ME II, 453

lesine (juosta) "juosta; kuŗai dzijas nav cieši saaustas, saveldinātas, bet rakstā stiepjas vairāk pa virsu Auleja: lesinēm neveldinēja daudz. lesinēm vairāk dzīparu nekâ diegu.

Avots: EH I, 734

lesinis,

1): l. bija zaļš ... bruncis Janš. Mežv. ļ. I, 22; ‡

2) nom. pl. lesiņi Dunika "punktītes rakstā gar burdes (Borte)
malu"; ‡

3) (Adj.) "burdains ar rakstu gar burdes malu" Dunika: l. lindruks.

Avots: EH I, 734

lesinis, ein Frauenrock: lesinis - zaļš, smalka aude̦kla lindruoks Hasenp.

Avots: ME II, 453

lesis, etwas Grosses, Fettes, Ausgezeichnetes in seiner Art: vare̦ns lesis, ein schönes, fettes Ferkel, auch ein solcher Fisch Burtn.

Avots: ME II, 453

le̦ska Peb., l,e̦sa Smilt.,

1) der Fetzen
Mar.; [ein Wollenzotte: iet, ka le̦skas le̦c; iet kâ le̦ska (von einem zerlumten Menschen) Ruj.];

2) der Schmutzklumpen:
tai teļi kūtī saminuši deķi vienā le̦skā JU.; [ein Erd - od. Kotklumpen am Schuhwerk Ashof; le̦ska, ein schmutziger Strumpf Morizberg; le̦skas "guovīm pielipušas mē̦slu pikas" Loddiger];

3) der Schmutzfink, der (die) Zerumpte
Adsel, ein Mensch, der sich watend beschmutzt hat Smilt., [Serbigal], Peb.: pins, piedzēries kâ le̦ska, besoffen wie ein Stint. pavāri tâ piedzē̦rušies kâ le̦skas LP. VI, 782; iet le̦sku le̦skām, taumeln, watscheln; [ein unsauberes Weid Loddiger;

4) ein geschwätziges Frauenzimmer
Biel. n. U. - In der Bed. 1 und 3 zu li. leskis "Zipfel am Tuch", lãskana, r. лóскутъ, mnd. las od. lasche "Lappen"; zu Bed. 4 vgl. r. лещáть "plaudern", лóскать "klatschen, klappern."]

Avots: ME II, 453

I le̦ska,

1): "dubļains, netīrs auta gals, kas izlīdis nuo cauras pastalas" Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 616; ein schmutziger, alter Lappen
Orellen; ein schmutziges Kleidungsstück; eine schmutzige Wollzotte Seyershof;

3): ein Schmutzfink
Seyershof; ein Schimpfname Trik.

Avots: EH I, 734, 735

‡ II le̦ska Lubn., Kartoffelbrei.

Avots: EH I, 735

le̦skaîns, ‡

3) le̦ske̦ns Seyershof, mit Kot oder Mist besudelt.

Avots: EH I, 735

[le̦skaîns,

1) zottig:
l. suns Ruj.;

2) zerlumpt, zerfetzt
Ruj.]

Avots: ME II, 453

le̦skans BW. 14935, s. lē̦kans.

Avots: ME II, 453

le̦skât: zur Bed. vgl. auch aple̦skât.

Avots: EH I, 735

le̦skât, - ãju,

[1) tr., verschleppen, vertragen (Kleider)
LKVv.];

2) intr., ungeschickt, mit grossen Schritten gehen
C.; bei schmutzigem Smilt., U. Refl. - tiês, sich herumtreiben LKVv.

Avots: ME II, 453

[I le̦sks (?),

1) "ein an einem Wagen gehlehntes
Brett (od. eine Leiter), worauf man etwas Schweres in den Wagen hineinrollt" Mar.;

2) le̦ski "Hölzer, die man auf eine Fuhre stellt, um ein grösseres Fuder aufladen zu können"
Mar.]

Avots: ME II, 453, 454

[II le̦sks, Adj., unsauber, mit abgetragenen Kleidern Morizberg; ungekämmt: l. cilvē̦ks, le̦ska galva Ruj.]

Avots: ME II, 454

le̦skus Swehtof, [Mitau, le̦sks Senten], = le̦ska 3; [le̦sks "ein Schmutzklumpen" Wilsenhof.]

Avots: ME II, 454

lesmenis,

[1) ein Loch im Eise
Wessen];

2) eine Tiefe im Flusse
OberKurl.

Avots: ME II, 454

lesmens, die Schneide: cirvja, naža lesmins Burtn. [Vgl. le. asmens und r. лезвеё "Schneide am Messer".]

Avots: ME II, 454

‡ II lesmins Wessen, = lesmenis 1, lasmenis.

Avots: EH I, 735

‡ III lesmins "?": kaķis (suns) guļ kâ l. izlaidies Lems.

Avots: EH I, 735

lesnica,

1): auch Salis, Salisb.

Avots: EH I, 735

lesnica Burtn., lešņica,

1) das Gestell auf dem Bauernschitten zur Erweiterung desselben
Dickeln, Allend., Lems.: pie uzkalnām piestiprina lešņicas Etn. II, 157, [s. Bielenstein Holzb. 559];

2) lesņica, ein kleiner Schlitten
Etn. I, 153. Aus r. лѣстница.

Avots: ME II, 454

‡ le̦sns (??) Ruhental "tre̦kns": le̦sna zâle.

Avots: EH I, 735

lest,

1): auch Dunika;

3): "save̦lkuot aude̦klu, samest dzijas uz kāršu dakšiņām" Ramkau; "šķirstīt pamīšus pa vienai vai vairākām vietām" Auleja: kai izjūk šķiemiņi, vajag l., kāļ pārleš visu aude̦klu ebenda; raksts le̦sts ("?") sarkanu dziju Fil. mat. 129; ‡

4) "kaut kuo taisīt nuo daļām" Nautrēni: i. statini.

Avots: EH I, 735

lest (li. lèsti),

1) mit dem Schnabel aufpicken, pickend fressen:
kuo tie mani cāļi lese, pa plāniņu staigādami? Rutzau n. RKr. XVI, 131; 198;

[2) (prs. lešu, prt. lesu) = lakt (vom Hunde)
Mitau, Bauske];

3) [lest, lešu, lesu N. - Peb., die Fäden des Aufzugs (beim Weben) zählend in Ordnung bringen]; rechnen
Elv.; zählen Biel.: pēc pē̦dām lest, nach Schuhen ausrechnen Elv. [Zu lasît.]

Avots: ME II, 454

leste: auch Kaugurciems, Pabbasch, Salis, Wandsen, (gen. pl. lešču) Bigauņc. 53 und 81.

Avots: EH I, 735

leste, die Butte, Flunder: vienreiz zvejnieki braukuši ar laivu Dundagā lešķu iepirkt Bers., LP. V, 84. [Das Verhältnis zu estn. lest "Butte" und r. лещъ "Brachsen" ist unklar; vgl. Thomsen Beöringer 265.]

Avots: ME II, 454

lestiķis, ein grosses Stück: paņēmu labu lestiķi gaļas, maizes uz ceļa līdz Naud.

Avots: ME II, 454

‡ *lests (?), -s Saikava "jē̦ga, mē̦rs": suvē̦ns rij bez lests. Zu lest?

Avots: EH I, 735

‡ le̦stuve Nautrēni, die Kurbel am Spinnrad.

Avots: EH I, 735

liẽlestĩba [Janš. Dzimtene III, 230], die Prahlerei Rol.; gew. lìelība.

Avots: ME II, 498

liẽlestis, der Prahler.

Avots: ME II, 498

‡ linsẽkles Grünh., (gespr. lin̂cẽkles ² ) Siuxt, = linsẽ̦klas, Leinsaat.

Avots: EH I, 743

mailes: "zirgu rūnīšanas piede̦rumi" (mit ài ² ) Saikava.

Avots: EH I, 777

[mailes (?) Bers. "= maigles".]

Avots: ME II, 550

màlklesis, màlku lasītājs, der Freischlucker Los. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 558

‡ màndeles ² Sonnaxt "die Mandeln (bei Schweinen)".

Avots: EH I, 782

maules "tief ausgefahrenes Fahrgeleise: Bers. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 569

mazspẽles Dond., die Geige: kāzās bija divi muzikanti ar mazspēēm.

Avots: ME II, 574

mẽles: Demin. gen. plur. mēliņu BW. 33574, 1; mẽļu drēbe AP., schwarzes (fabrikgewebtes) Tuch, woraus das Stirnband (der Kopfschmuck) der Mädchen angefertigt wird. mēļu zâles, Indigo Dond. n. Baar in seinem Exemplar von U.

Avots: EH I, 806

mẽles (li. mėlės "ein gewisses Kraut"), eine Farbpflanze, wohl der Waid, Färberwaid (isatis tinctoria) U.; die daraus bereitete blaue Farbe: kam tie mieži līdumā, kam tās mēles maliņā? BW. 28226. palīdiet līdumiņu, kur māsiņa mēles sēs! 26020, 1. mēļu puķei sīva lapa 29068. meitas, mēļu knābt! 7136. (māmuliņa) mēles drāza, sagšas auda 4369. viņa mēļu dārziņā Ltd. 1102. mēļu vilnaine, = mēlene, im VL. oft gerühmt BW. 941; 3550; mēļu (Var.: mēļi, zili) svārki, blauer Rock 1491. Zu mẽļš

I.

Avots: ME II, 614

‡ me̦l˜numzâles, ein schwarzes Färbemittel: pajem me̦lnumzâles un nuome̦lnuo maisu! Sonnaxt.

Avots: EH I, 799

[me̦ngazāles (?)"Tausendüldenkraut" Fischer 208.]

Avots: ME II, 601

me̦tùoles ^2, eine Art Garnwinde, Haspel: uzmet dziju uz me̦tuolēm! Mar. n. RKr. XV, 126, N. - Schwanb., [Oppek., Seltingshof].

Avots: ME II, 608

mìeles C., PS. [li. miẽlės], Stockm., auch miêlas ² [Ekau, Lautb.],

1) [miêles ² Widdrich, Ruj., Erwahlen, Bl., Bauske, Dunika, Nigr., N. - Bartau, mìeles 2 Nerft, Kl., Lis.], die Hefe, Unterhefe
U.: [nuo vīna, kas nuo mielēm nuolaists ir Glück Jesaias 25, 6. visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un mieles izsūkt Psalm 75, 9.] plācenis lāgā neizrūga, tur laikam mieles būs vainīgas, Laud., Bers. - vīna mielas, Weinmutter; [mieles, Hefepilz RKr. II, 70. [Hier zu nennen ist auch ein Schimpfwort mieļu tapa L., ein Bierbruder, mieļa tapa Manz. Post. I, 30, II, 289 (anscheinend: ein besoffener Mensch). Nach Berneker Wrbt. II, 48 aus dem Weissrussinchen entlehnt, aber le. ie ist in slavischen Lehnwörtern sehr ungewöhnlich, und ein мел wo e für ě stehen kann) ist anscheinend zwar im Grossrussischen, nicht aber im Weissrussischen bekannt, sodass eher Verwandtschaft mit dem russ. Wort vorliegt (und auch mit nsorb. měl "Kraftmehl", r. мѣлъ "Kreide", aksl. мѣлъ "Kalk" und li. miẽlas "Gips"?); nach Persson beitr. 221 u. 516 zu ahd. meil, ae. mál "Fleck" u. a.]

Avots: ME II, 652, 653

‡ mieleste Gr.-Buschh., = miẽlasts.

Avots: EH I, 825

‡ mìele̦sts ² Gr.-Buschh., mielests, -s ebenda, = miẽlasts. "miłasts" FBR. XII, 75 ist in "miłasts" zu verbessern!

Avots: EH I, 825

miģeles, Staubfliegen Ruj. n. U., Salisb.: [uodi un miģeles bija nuoduomājuši zirgu nuokuost Pas. I, 392 (aus Neu - Wrangelshof). Beruht wohl auf ndd. mügge, s. Sommer Balt. 205].

Avots: ME II, 625

‡ miķeles Lubn., = miķelnĩcas.

Avots: EH I, 813

mĩlestĩba,

1): jaunu laužu m. BW. 12670; ‡

2) de̦gdamā m. AP., eine gewisse Gartenblume
(auch dzirkstele genannt); ‡

3) "?": kūmās gāju, neliedzuos, kūmās cieta m. BW. piel. ² 1293.

Avots: EH I, 822

mĩlestĩba, die Liebe: Sprw. kas mīlēstību sēj, tas mīlestību pļauj. kur pa˙priekš liela mīlestība, tur pēc liela ienaidība. mīlestības dāvanas, Liebesgaben, Almosen: Sprw. mīlestības dāvanas nedara nabagu.

Avots: ME II, 644

mirnules [?] Apšciems, eine an Flussufern wachsende bittere Pflanze, welche als Medizin gegen Husten gebraucht wird.

Avots: ME II, 634

mīstekles (unter mĩstîklas): auch BW. 16251, 1, (mit ì ² ) Erlaa, Linden in Kurl.

Avots: EH I, 822

mĩkstekles [N. - Peb.], Wid., mĩsteklis [Wandsen], U., die Flachsbreche; s. auch mĩstîklas.

Avots: ME II, 647

‡ mĩstīkles AP., = mī˜stîklas.

Avots: EH I, 822

nãrzles, altes, schlechtes Pferdegeschir Lin.

Avots: ME II, 701

nemĩlestĩba: aukstums un n. Dünsb. Trīs romant. gadīj. 6.

Avots: EH II, 16

nemĩlestĩba ,* die Ungnade, Lieblosigkeit MWM. VI. 165.

Avots: ME II, 723

‡ ne̦stūkles, = ne̦stules: smagi krīt piesme̦ltie spaiņi, nuograb n. Delle Negantais nieks 212.

Avots: EH II, 20

ne̦stules: auch Behnen n. FBR. XVI, 145, Grenzhof (Mežamuiža).

Avots: EH II, 20

ne̦stules, Autz, Grünh., Hofzumberge, [ne̦stuļas, ne̦stuļi U.]. das Schulterjoch: abām bija ne̦stules uz ple̦ciem JK. V, 142.

Avots: ME II, 734

nuõbîles [Peb., Sessw. n. U., nuõbĩles Iw.], nuõbîlis [Hasenp., AP., Lennew., nùobĩlis Jürg., Dunika, Kalleten], der Schreck, Schauer, die Panik: ļaudis nuobīlī izskrēja uz ielām MWM. X, 17. pieme̦tas aiz piktuma, nuobīļa Etn. II, 162. man vēl tagad visi luocekļi nuobīļu pilni Janš. [pēc nuobîļa jāieņem drapes N. - Peb.]

Avots: ME II, 762

nùoklesêt, tr.,

1) aufessen:
viņš visu nuoklesējis;

2) zurücklegen:
viņš nuoklešķẽjis (part. praet.), beschmutzt, besudelt: tu vis˙caur esi nuoklešķējis Sassm. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 798

nùole̦skât, tr., beschmutzen, besudeln, [vertragen, abnutzen LKVv., Wid.]: puisis jaunajām biksēm lejas galus nuole̦skājis Plm.

Avots: ME II, 810

‡ nùolest Nautrēni, (im Walde Bäume) in einer Linie abhauen: n. kuokus, lai redz (sic!) ruobežu.

Avots: EH II, 62

nuõpũles, die Anstrengung, Mühe Pūrs III, 57.

Avots: ME II, 835

pabaîles, eine Art, ein Anflug von Furcht: viņam uzmācās tādas kâ pabailes LA. Dazu auch ein Adverb pabail: tâ pabail viņai gan bijis, so etwas bange sei ihr gewesen JK. III, 7.

Avots: ME III, 5

‡ pagailes schwitten "= pagaiļi": uzmest pagailes.

Avots: EH II, 131

[paisīkles N.-Peb., eine der Flachsbreche ähnliche Vorrichtung zum Zerkleinern von Langstroh fürs Vieh.]

Avots: ME III, 34

‡ pàisukles ² Bolwen, Fianden, Mahlup, = pàisītavas ² .

Avots: EH II, 137

‡ pãrlest,

1) "?": kai izjūk šķiemiņi, tad vajag lest ("šķirstīt pamtšus pa vienai vai vairākām vietām"), kāļ pārleš visu aude̦klu Auleja;

2) (einen Raum durch eine Scheidewand) in zwei Teile zerteilen
Nautrēni: p. ustabu ar dēļiem.

Avots: EH XIII, 205

pãrbaîles, allzu grosser Schreck, Panik: nuo pārbailēm viņa jau tagad nuogurusi JR. IV, 4.

Avots: ME III, 150

‡ pãrbīles Diet., der Schreck.

Avots: EH XIII, 197

pasiles: als selbständiger Artikel zu streichen (weil zu pasile II gehörig, s. BW. 2310).

Avots: EH XIII, 171

pasiles "?": kāda zaķam dzivīte auzas brauki, pasiles (zu pasile II?) grauzêt? Mag. XX, 3, 153.

Avots: ME III, 98

‡ patmales Auleja, Kaltenbr., Pas. VIII, 395, = patmalas.

Avots: EH XIII, 183

pekele(s) Salis, = peķele(s); in Jürg. gebrauche man pekele "Bündelchen" neben peķele "Warenbündel eines jüdischen Hausierers".

Avots: ME III, 193

peķeles: in Dunika auch sg. peķele.

Avots: EH XIII, 219

peķeles, die Siebensachen, das Gepäck: vis˙pirms sadzīšu ruokā savas peķeles Vēr. II, 1040. paņem savas peķeles un nāc man līdzi! Dond.

Avots: ME III, 194

I pìeklesêt, (zur Genüge, zum Überfluss) Gerüchte verbreiten: viņa par mums pieklesējusi pa kaimiņiem Druw.

Avots: ME III, 257

II pieklesēt PS., viel klesēt: p. putras.

Avots: ME III, 257

III pìeklesêt, = pieķepēt 2: sile pieklesējusi, - jāizslauka N.-Peb.

Avots: ME III, 257

pìeklest Warkh., Warkl., viel klest: p. putras.

Avots: ME III, 257

piẽneles Zögenhof, = cūku pienes.

Avots: ME III, 275

I ple̦sa Spr., eine Stelle im Fluss, wo das Wasser ruhig ist; vgl. plasa.

Avots: ME III, 337

II ple̦sa Schimmmfuss von Gänsen und Enten; Demin. plesiņa, die Schimmhaut Kawall n. U. Vgl. ple̦zda.

Avots: ME III, 337

ple̦sku, Interj., in der Verbindung mit plisku: plisku ple̦sku (= ple̦sku ple̦skumis?) meitu māte nuoplīsušiem rindakiem BW. piel. ² 23623, 1.

Avots: ME III, 337

ple̦sku ple̦skumis od. pl. ple̦skām, Interj. zur Bezeichnung eines schallenden und schnellen Laufens: tā tūliņ ple̦sku ple̦skumis ieskrien raudzīt, vai barība gatava LP. IV, 177. kungs ple̦sku ple̦skumis pruom pie sievas V, 196. ve̦lns ple̦sku ple̦skumis ellē iekšā VII, 443. viņa ple̦sku ple̦skām skrējusi uz baznīcu Pas. III, 443.

Avots: ME III, 337

plesniķis "cilvē̦ks. kas ejuot kājas leiniski jeb uz āru me̦t" Etn. II, 161.

Avots: ME III, 337

plest Lautb., Behnen, Bauske und plèst (li. plė˜sti "ausbreiten"), plešu und plèšu, plētu und pletu, ausbreiten, ausweiten, weit aufmachen: audz, liepiņa, plet zariņus! BW. 7569. pilsē̦tas plēta savu varu pār. zemju zemēm Konv.2 1057. saules riets pleš savus sarkanuos spārnus Akurater. it kâ negribē̦dams savām acīm ticēt, [viņš] tās pleta un pleta De̦glavs Rīga II, 1, 545. plèst ruokas vaļā. Refl. -tiês, sich ausbreiten, verbreiten, überhand nehmen, sich weit öffnen: Sprw. juo sūdu min, juo sūds plešas. stiepies gaŗa, pleties (Var.: plēties) plata, mana driķu karašiņa! BW. 8116. pār zemi sāka vakars plesties Rainis. plešaties plaši, vārti! BW. 18611 var. gaisma plešas (= àust). Zu plats (s. dies), ir. lethaim "erweitere" u. a. (bei Stokes Wrtb. 246 f.).

Avots: ME III, 337

plestiķis,

1) plestiķe Rutzau, der Schmetterling
Dunika (hier vorzugsweise von kleinern Nachtschmetterlingen), Līn., Nigr., Kalleten, Ahswikken;

2) ein leichtsinniger; alberner Mensch
Līn. Aus li pleštėkė˜ "Schmetterling".

Avots: ME III, 337

pol˜les, Faiten Dond.: svārki ar pollēm pakaļā, Faltenrock, Schössenrock.

Avots: ME III, 375

porģeles "Ober- und Unterröcke der Frauen" Dünsb.

Avots: ME III, 376

pretmĩlestĩba, die Gegenliebe: kāds dziesminieks iemīlējās kādā skaistā meičā, bet neatrada pretmīlestības Etn. IV, 80. iegūst sievas pretmīlestību A. v. J. 1899, S. 398. savu pretmīlestību apliecinādama Lautb. Luomi 42.

Avots: ME III, 389

prīseles, der Scharlach Celmiņ; aus d. Friesel "Ausschlag".

Avots: ME III, 391

puñtuoles, (abgeblühte) Teichrosen N.-Peb.; wohl zu punte I.

Avots: ME III, 413

rẽmeles: "rēmens I." ME. III, 520 zu verbessern in "rẽmens."

Avots: EH II, 369

rẽmeles, s. rēmens I.

Avots: ME III, 520

‡ rìbeles Erlaa n. FBR. XI, 21, eine Milchsuppe Linden in Livl.

Avots: EH II, 375

rinģeles: aus mnd. ringele, s. Sehwers Unters. 101.

Avots: EH II, 372

riņģeles, Ringelblumen Elv., U., calendula officinalis Mag. IV, 2, 63. Aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 529

rumeles: auch Nötk., Sonnaxt.

Avots: EH II, 383

rumeles Etn. II, 181, rumaļas (in Riga gehört), rumulas Warkl., rumules, rumulis Wid., Smilt., auch ein Demin. rumuliņš Smilt., das gegenseitige Sichbegiessen mit Wasser, wenn zum erstenmal im Jahre etwas vorgenommen wird (vgl. rumelêtiês); rumeles, rumulas etc. dzert, ein Gelage abhalten, den Schmaus abhalten bei einer Konfirmation, Hochzeit, Beerdigung, Taufe od. beim Besuch der Wöchnerin: rumulas dzeŗ, kad bē̦rns piedze̦m un iet tuo apskatīt Friedrichswalde. tika nuodze̦rtas pienācīgas rumules A. XI, 106. tad ar rumulēm kruogā vien gribēsiet iztikt? Blaum. tur tikušas kāzu rumules nuoturē̦tas un tad ēda un dzēra jautras kristību rumules id. pēc mūsu iesvētīšanas . . . dzersim rumeles, ka šķindēs vien! Latv. Ievas rumelēm cepa un vārīja daudz kuo ebenda. kad krusts uz kapa bij uzsprausts, . . . dzēra rumules ebenda. Dürfte aus dem Livischen resp. Estnischen entlehnt sein, vgl. estn. rumalus "Dummheit, Betäubung", rumalust näitama "hänsetn, necken", lapse rumalust jöma "auf das Wohl eines Kindes trinken, das konfirmiert wird", liv. rumālist jūod "auf einen gemachten Handel trinken".

Avots: ME III, 558, 559

rumules (unter rumeles): auch AP., Sonnaxt; ein Schmaus resp. eine "iedzeršana" (nachdem zum ersten Mal im Frühjahr das Vieh auf die Weide getrieben ist Ramkau, nach der Geburt eines Kindes od. Füllens AP.): rumulēm cepa uolas ar gaļu Ramkau. kad bē̦rns piedzimst, tad duod rumules (Branntwein zu trinken) AP. rumuļu putra Meiran, eine Eierspeise am Tage, an dem zum erstenmal im Frühjahr das Vieh auf die Weide getrieben wird.

Avots: EH II, 384

‡ sàiles ² Sonnaxt, = saîlas.

Avots: EH XVI, 412

saklesêt,

1) auffressen:
s. visu bļuodu Jürg., Golg., Gr.-Buschhof, Warkl., Zögenhof;

2) "zusammenschwatzen":
s. visādus niekus Warkl. Refl. -tiês. sich sattfressen: saklesējies tâ, ka nevar vairs kustēties Ruj.

Avots: ME II, 650

‡ saklesîtiês Seyershof "(ātri) saklesēties": sivē̦ni nāk atkal pie siles un saklesījas un guļ tālāk.

Avots: EH XVI, 417

saklest Siuxt, = saklsêt 1. Refl. -tiês Siuxt, Ruj., = saklesêties.

Avots: ME II, 650

sale̦skât,

1) besudeln, beschmutzen:
s. drēbes C., Wolm., Bauske; s. istabu netīram kājām Salis, Widdrisch;

2) sale̦skāti mati, ungekämmtes,verwühltes Haar
Ruj.

Avots: ME II, 670

salest, ‡

3) "darīt (kuo) nuo viena, un nuo uotra gala, lai vidū satiktuos" Nautrēni: statini sāciet s. nuo abejiem galiem!

Avots: EH XVI, 425

salest,

1) (mit dem Schnabel) aufpicken
(perfektiv): (vista) saleš rudzus, saleš miežus RKr. XVI, 89;

2) berechnen
Elv.

Avots: ME II, 670

samazāles, potamogeton Iongifolius Stockm. n. RKr. III, 72.

Avots: ME II, 681

‡ sãndẽles Frauenb., = sãndẽļi.

Avots: EH XVI, 471

‡ šaûsmeles Auleja "dre̦buļi nuo bailēm, izbrīna vai cita psīchiska saviļņuojuma": š. iet, cik daudz ļaužu.

Avots: EH II, 623

seiles (unter seila 2): auch Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Kokn., (mit èi ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 475

seinuoles, Lungenkraut L., Bergm. n. U., Lungenflechte (lobaria pulmonaria Hoffm.) RKr. II, 73. Vielleicht aus *seiluones (zu seilas: vgl. li. séilžolė "Speichelkraut"), wenn so ursprünglich eine Pflanze benannt wurde, die stellenweise mit einer speichelähnlichen Masse bedeckt war. Zur Metathese vgl. den Ortsnamen Sinuole, der doch wohl zu sils gehört.

Avots: ME III, 813

sēles: nuo mutes tam te̦k s. Mekons Zelta majas grām. ³ 315.

Avots: EH II, 481

sēles Wilzen n. Etn. I, 106, der Speichel: sēles vien te̦k, kâ gribas ēst! Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 826

*sēneles (od. *sēneļi?), = sē̦nalas I 1: balti milti, daudz sēneļu BW. 5424, 2 var. (aus Kab.).

Avots: EH II, 481

šermeles L., U., (mit er̃ ) Gr. - Sessau, (mit er̂ ) Saikava, šermeļi Wid., AP., Dond., Schauder, Grauen: kad es dzirdu par čūskām runājam, te man tūliņ šermeles skrien pār kauliem Saikava. šermeles vien nuogāja pār muguru Gr. - Sessau. šermeles me̦tas tuo ierauguot AP. šermeļu jūtas Celm. Vgl. sērmelis

Avots: ME IV, 16

sileles "kleine, heidekrautähnliche Pflanzen" Gramsden.

Avots: ME III, 838

I skãrdeles Kurs., eine Leiter (redeles) aus dünnen Brettern zum Vergrössern eines Mistwagens: sameklē skārdeles! sāksim sūdus vest! Mit sekundärem s- zu kārde(le).

Avots: ME III, 880

II skā`rdeles ² Warkl., Metallplättchen U.; Flittergold L. (skārdele), St.; "alte Blechsachen" (mit ãr ) Deg.

Avots: ME III, 880

skreñdzeles Dond., Fetzen, Lumpen, Plunder: pievāc skrendzeles, lai nemē̦tājas pa kājām! Dond. Vgl. kreñdzeles.

Avots: ME III, 891

skruzeles, künstliche Locken Fest.; vgl. kruzeles.

Avots: ME III, 899

sleseris, = atslêdznieks, der Schlösser L;.; aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 927

‡ slesnicas Allend. n. FBR. XIX, 83, = lesnica 1.

Avots: EH II, 524

sle̦sns (li. slẽsnas "flach, platt" bei Būga PФB. LXV, 310), flach Selsau: sle̦snas kurpes. Etwa zu norw. slad "sanft geneigt; Tal" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 535)?

Avots: ME III, 927

smaršzâles, wohlriechende Kräuter MWM. VI, 773.

Avots: ME III, 954

‡ spaîgle(s) ² Luttr., spàigles ² Lasd., = spaiglis.

Avots: EH II, 544

spangales Wid., Sandbeeren.

Avots: ME III, 985

spañgūles: auch Gramsden n. FBR. IX, 97.

Avots: EH II, 546

spañgūles Rutzau n. FBR. VIII, 140, spangules Wid., spangulas Rutzau n. Etn. I, 122, = dzẽrvenes, Kransbeeren; Sandbeeren Wid.; vgl. spangali.

Avots: ME III, 985

‡ stalles (?) Pas. X, 363 (aus Lettg.), = stel˜les 1.

Avots: EH II, 569

stàngales ² schmale (enge) Hosen Laud., Bers.; skruoderis izniekuojis drēbi un izšuvis bikses puikam kâ stangales.

Avots: ME III, 1044

stel˜les,

2): auch Pussen, Seyershof, Wolm., (mit èl ² ) Mahlup; ze̦lta s. BW. 1920, 2; dazu ein Demin. stellīte BW. 1920, 2 var.; nīšu stel˜lītes - auch Frauenb.

Avots: EH II, 576

stel˜les Karls.,

1) das Gestell
Bielenstein Holzb. 391;

2) der Webstuhl
U., Bielenstein Holzb. 391, 397, 407, Spr., Salis; s. die Abbild. bei Bielenstein l. c. 398; ruokā turamās stellītes, das in der Hand Zu haltende Webstühlchen zum Bänderweben Bielenstein I. c. 417; nīšu stellītes, ein Gestell, welches zur Verfestigung der Weberhefteln dient Bielenstein I. c. 405 (mit Abb.);

3) runde Hölzer, woran die Flügelenden des Setznetzes angebunden werden
Bielenstein Holzb. 649; vada gali piesieti ar rupjākām auklām... pie apaļiem kuokiem, kuŗus nuosauc par stellēm Etn. II, 105. Nebst. estn. tel˜l˜ "Webstuhl" aus mnd. stel(le) "Webergestell".

Avots: ME III, 1060

‡ stè̦ngales ² Geistershof, Speichelsträhnen der Kühe. Vgl. ste̦ñnas.

Avots: EH II, 577

stērceles, die Darrbalken mitsamt den Haken im Schornstein, wo das Fleisch zum Räuchern gehängt wird Fockenhof.

Avots: ME IV, 1063

‡ *sterķeles od. *sterķeļi "?", zu erschliessen aus sterķeļu jeb stagaru vadi Etn. II, 106. Vgl. stērķele II.

Avots: EH II, 577

stĩvumzâles Ar., Mittel zur Erektion.

Avots: ME IV, 1077

strāles, = strē̦la: ja kāda vaina luopam: strāles, vīveles jeb cits kas LP. VII, 598.

Avots: ME IV, 1084

streles Alar. n. U., ein Gitter; vgl. streliņi.

Avots: ME IV, 1086

strèlles ² : auch Fest., Linden in Kurl., Lubn., BW. 7361 (aus Tirs.), (mit el˜ ) AP., Ramkau; nīšu sienamās strel˜lītes AP.

Avots: EH II, 586

strèlles ² Lub., streiles Mag. XIII, 2, 43; Bielenstein Holzb. 397, AP., streles U., Sessw., = stelles, der Webstuhl: vecene... kāpusi strellēs un audusi LP. VII, 142.

Avots: ME IV, 1086

‡ *sudmales, = sudmalas: sudmaļu (od. zu sudmalis?) upē BW. 1154.

Avots: EH II, 599

šūpākles, s. šūpalas.

Avots: ME IV, 110

šūpeles (so, mit ū, zu lesen): augstas kāra šūpelītes Tdz. 53139.

Avots: EH II, 659

šũpeles, s. šūpalas.

Avots: ME IV, 110

šūpuoles: auch (mit ũ) Behnen, Frauenb., (mit ù ² ) Kaltenbr., Skaista; guli ... ze̦lta šūpļa šūpuolēs! BW. 1859. kārklī kāra šūpuolītes 2046.

Avots: EH II, 659

šūpuoles, s. šūpalas.

Avots: ME IV, 110

šūpules: auch (mit ù ² ) Daudsewas, Sonnaxt; kaŗat ... šūpulītes! BW. 32261.

Avots: EH II, 659

šūpules, s. šūpalas.

Avots: ME IV, 110

sūreles, das Sodbrennen Sunzel n. U.: sūreles dedzina Freiziņ; zu sūrs I.

Avots: ME III, 1134

‡ švẽrmeles Dunika "dzirkstis, uguns svītras": (nuo trieciena pa galvu) š. vien gāja gar acīm.

Avots: EH II, 661

tìlles ² Mar., das Weinen, Heulen Wid.; "rauduļa lūpas" (?) Mar. n. RKr. XV, 141: ka viņš laida tilles vaļā: tillēja gan Mar. n. RKr. KV, 141.

Avots: ME IV, 188

trambeles, eine Speise aus abgekochten Kartoffeln, Fett und Zwiebeln Lixna n. Etn. I, 111.

Avots: ME IV, 221

‡ II tram̃beles Nötk. "eine Trommel".

Avots: EH II, 690

tul˜les "eine Rüsche an Hauben" | Bauske. Wohl aus nd. tolle "Quaste, Krause" (bei Frischbier II, 405).

Avots: ME IV, 259

uzpiles U., = uzpĩlis I.

Avots: ME IV, 365

uzpīle(s), s. uzpĩlis I.

Avots: ME IV, 365

uzplest, = uzplēst II.

Avots: ME IV, 366

‡ vargales A.-Schwanb., die Orgel einer katholischen Kirche. Aus varganes und ẽrģeles kontaminiert.

Avots: EH II, 757

vastales (unter vastala): vastale ir prāvs baļķis, kam re̦sgalā izecē̦rt aci Latv. Av. 1823, № 33 (ebenda weiter auch vastala!).

Avots: EH II, 760

važuteles "ein kleiner, einfacher, schlechter Schlitten" Frauenb.: tās ne˙maz nav kamanas, tās tik tādas važuteles Frauenb.

Avots: ME IV, 489

ve̦dale(s), s. vedeles.

Avots: ME IV, 519

vedeles, ve̦dale(s), Zügel: siesim (kumeliņu) vara vedelēs (Var.: ve̦dalē(s), vadalēs, pavadā) BW. 32911, 1 Var. Zu vest.

Avots: ME IV, 520

vēlestība,

2): "iegriba, izvēlība" PV.: viņas vèlestībai ² nav ne gala, ne malas.

Avots: EH II, 775

vēlestība,

1) die Erlaubnis
U.;

2) der Wunsch
U.: kuo stīvējies un vēlestību slēpi? Lautb. Vidv. II, 30;

3) "Gefälligkeit
(iztapība), Freundlichkeit" (?) Nötk.

Avots: ME IV, 556

veñdeles C., das Weinen (raûdas).

Avots: ME IV, 536

verdzeles (mit vēr- ?), das Pferdegeschirr Ruj.

Avots: ME IV, 539

vẽrdzeles Kokenhof, = vērzeles, das Pferdegeschirr Edwalen, Popen, Schwanb.: zirgi ar sudraba vērdzelēm BW. 27416 var. - vērdzelītes Pilkalne "ķēdītes".

Avots: ME IV, 561

I vermeles U., (?) Seltingshof, Stenden, = vērmeles, Wermut.

Avots: ME IV, 541

II vermeles, Blasen im Kochen Elv. Wohl zu virt.

Avots: ME IV, 541

III vermeles, Sodbrennen Kurt, n. u.

Avots: ME IV, 541

vẽrmẽles (unter vẽrmeles I): auch AP., Ramkau, (mit ḕr ² ) Meiran.

Avots: EH II, 776

I vẽrmeles: auch (mit ḕr ² ) Saikava, Sonnaxt; vērmelīšu krūmiņā BW. 17839. vērmelēm sūra smaka 17839, 3.

Avots: EH II, 776

I vẽrmeles Bl., Ramkau, Wolm., (mit ḕr ² ) Prl., vẽrmẽles C., Nötk., vḕr-mêles ² Kl., vẽrmelenes Frauenb., der Wermut (artemisia absinthium) L., U., Mag. IV, 2, 89; Etn. III, 7; Konv. ² 190: tik rūgts kâ vērmeles. Aus vẽrmedes nach lettischen Wörtern auf -eles umgebildet.

Avots: ME IV, 563

II vẽrmeles Nigr., Telssen, Wandsen, das Sodbrennen RKr. XII, 8: vẽrmeles dedzina. Vgl. vermeles III.

Avots: ME IV, 563

III vērmeles, die Molken, die aus dem Kessel beim Aufwärmen von Milch heraufsteigen (wo?). Vgl. vermeles II.

Avots: ME IV, 563

‡ vẽrmiẽles AP., = vẽrmeì

Avots: EH II, 776

vērseles (?) L., = vērzeles 3, Lenksielen.

Avots: ME IV, 565

vẽrzeles: auch Blieden, Grob., Iw., Rutzau; Demin. vērzelītes BW. 17889, 3; divkārt manu augumiņu vērzelēs ("?") vizināja 27465. Auch der Sing.; seši zirgi vērzelē ("?") BW. I, S. 884, № 13281; ‡

2) Hosenträger
Rutzau. Aus nd. värsel "Vordersiele" nach Sehwers Unters. 157.

Avots: EH II, 779

vẽrzeles Tr., A.-Ottenhof, Dond., Frauenb., Kalleten, Līn., Nigr., Pankelhof, Selg., Stenden, Wolmarshof, vêrzeles ² Iw., = slejas, Pferdesielen, -geschirr L., U., Assiten, Celm., Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, Semgallen; Fürsel, Vorsielen St.; das Hintergeschirr (hinter dem Kummet) Bielenstein Holzb. 567; "ierīkuojums, lai pie vienzirga ratiem var piejūgt divus zirgus" Ronneb. (unbek. in Bers., Erlaa, Gotg., Kl., Lubn., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Warkh.): sirmi zirgi vērzelēs BW. 3433. kumeliņš ar visām vērzelēm (Var.: visiem slejiņiem) 16136 var. nātnās vērzelēs jūgtu zirģeli Latv. viens zirgs ilksīs, uotrs vērzēlēs Ronneb. Anscheinend aus einem nd. *vörsel, vgl. d. Fürsil (im Grimmschen Wrtb.), Fürsel; Vorsiel.

Avots: ME IV, 569

*vienskreteles, s. vinskreteles.

Avots: ME IV, 666

viñdzuoles Behrshof, eine (grössere) Art Schweinsbohnen.

Avots: ME IV, 599

vinskreteles Mar., die Vorderräder eines Wagens mitsamt der Achse. vin- aus vien-.

Avots: ME IV, 600

virceles ² (wohl mit ī !) Stockm., = vīrceles, linaria vulgaris.

Avots: ME IV, 604

virpeles,

1) vir̃peles Sehmen, virpeles ² Sessw., das Herumdrehen eines Schlittens auf dem Eise mit Hilfe eine an einen Stock in der Mitte befestigten Rades Spiess n. U. (Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 560);

2) "?": kad zirgs stipri sabraukts, saka - zirgs sabraukts virpelēs Jürg. (mit ir̃), Aiviekste. Wenigstens in der Bed. 1 zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 608, 609

virseles, = vērzeles. Pferdesielen, Pferdegeschirr U. Wohl für virzeles (s. dies), aus d. Fürsel (z. B. in Stenders Wrtb. als Übersetzung von le. vērzeles).

Avots: ME IV, 611

virzeles, = vērzeles, Pferdegeschirr: pieci zirgi virzelēs (Var.: vērzelēs) BW. 25152 var. Vgl. virseles.

Avots: ME IV, 619

vīvules, s. vīvele

II.

Avots: ME IV, 649

vîžauklas Ar., Bastschuhschnüre.

Avots: ME IV, 651

zeģeles U., = zārdi; vgl. zeģene.

Avots: ME IV, 702

I zeibeles mest Druw. n. RKr. XVII, 86 = uguni ap acīm apmest": es dabūju tādu sitienu par galvu, ka zeibeles vien ap acīm apmeta. nuo brandvīna zeibeles vien ap acīm me̦tušās RA. Zu zibêt?

Avots: ME IV, 702

II zèibeles ² Festen, Lub., Gekritzel.

Avots: ME IV, 702

zeinuoles Wid. "lakači"; mit s- zu lesen?

Avots: ME IV, 703

I žēles: saldē sāpīgas žēles glabā dvēseles pe̦lni.

Avots: EH II, 818

I žēles, = žẽ̦las Nötk. (mit ẽ): staltā sirdī nav te žēles (oder gen. s.? Bed.?) Asp. Ziedu klēpis 85.

Avots: ME IV, 806

II žēles, = ģēles, das Sodbrennen Aiviekste. Mit ž- aus ostle. dž- < ģ-?

Avots: ME IV, 806

žèlestība ² : auch Lng.

Avots: EH II, 818

žèlestība ² Warkh., Zvirgzdine, = žẽ̦lastĩba: nāve... bija traki nikna un... griêza ļaudis bez žēlestības Pas. IV, 52 (aus Rositten; ähnlich VII, 247). liela dieva žēlestība BW. 20126.

Avots: ME IV, 806

zeltmēles, eine Pflanze Selb.: zeltmēlītes, sviķelītes jaunu meitu Jāņu zâles BW. 32367, 4.

Avots: ME IV, 706

zemrĩkles* (gen. s.) "?": zemrīkles ne̦rvs Konv. ² 2065.

Avots: ME IV, 712

zilumzâles, Indigo RKr. VII, 34: sveŗ kâ zilumzāles A. XX, 646. zilus kâ zilumzāles Kaudz. Izjurieši 8.

Avots: ME IV, 721

‡ zir̂gles Tdz. 52017, = zir̂kles.

Avots: EH II, 808

zir̂kles: auch Kalupe, Liepna, Linden in Kurl., Mahlup, Welonen, Wessen, (mit ir̂ ² ) Iw., Kal, OB.; zir̂klītes Višķi.

Avots: EH II, 808

zir̂kles (li. žìrklės "die Schere") Baltinow n. FBR. XI, 125; Eversmuiža n. FBR. VI, 32; Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 79; Mar. n. RKr. XVII, 124; Sussei n. FBR. VII, 132; Pas. I, 384 (aus Rositten), Aiviekste, Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Gaigalava, Gotthardsberg, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Kaltenbrunn, Kalzenau, KatrE., Kārsava, Kl., Kokn., Lubn., Meiran, N. - Schwanb., Oknist, Saikava, Selsau,Semershof, Sessw., Stomersee, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, zir̂kles ² Alschw., Dunika, Schnehpeln, zirkles Mag. XIII, 2, 45, Spr., Memelshof, Pilda, Sonnaxt, auch Sg. zirkle L., Stenden n. Bielenstein Holzb. 370, zirkls St., (mit ir̂ ² ) Bl., zirklas (?) U. (unter cirklas), = dzir̂kles, die Schafschere (Abbild. s. Bielenstein Holzb. 370); eine Schneiderschere Spr.: patrin zirkles! šitās pa˙visam negriêž Saikava. Am ehesten nach Sommer Balt. 178 und Būga KSn. I, 262 f. (s. auch Thomsen Beröringer 247 und Niedermann Glotta XIX, 4) zu li. žer̃gti, išžirgti "(Beine) spreizen" (mit -kl- aus -gkl- < -gtl-). Anders (zu lat. furcula u. a.) Niedermann IF. XV, 104 ff., ("vielleicht") Biosacq Dict. 932, Walde Vrgl. Wrtb. I, 629 u. a.

Avots: ME IV, 728

âbeļdā`rzs Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 176; Veselis Saules kaps. 15, der Obstgarten.

Avots: EH I, 191

âbele: Demin. ābeltiņa auch BW. 4778, 5 var.; 11437 var.; in Frauenb. dafür âbeles ² kuoks gebräuchlich.

Avots: EH I, 191

âbele, auch âbels, -s (li. obelis) BW. 5590 var., 5591 var.], N. - Schwnb., Peb., Erlaa, [ābēls, -s Marzen], âbuole Serbigal, Neugut, Demin. âbelīte, âbeltiņa, âbeliņa BW. 4778, der Apfelbaum (Pirus malus L.); [ābels "Apfel" Zb. XV, 166]. meža - oder mežu ā., auch mežābele, Holzapfelbaum; suņu-ā., suņābele, gemeiner Wegedorn (Rhamnus cathartica L.), auch pabērze; vilku, vilka ā., vilkābele, Weissdorn (Crataegus oxiacantha L.), auch paērkšķis RKr. II, 70, 77; krusta ābele, tāds ābuols. zied kā ābeles balti ziedi. ābeļu dārzs, ābeļdārzs, Obstgarten. [Zu le. âbuols "Apfel", pr. wobalne "Apfelbaum", woble "Apfel", ksl. ablъko "Apfel", ablanь "Apfelbaum", air. aball, ahd. apful "Apfel", s. Trautmann Wrtb. 2, Berneker Wrtb. 22 f., Ebel KZ. VI, 216, Walde Wrtb. ² 3 f., Feist Wrtb. ² 40, Meillet Bull. XXII, 48, Bechtel KZ. XLIV, 129].

Kļūdu labojums:
âbe-ltiņa = âbel-tiņa

Avots: ME I, 234

abi, beide, erstarrter Nom., Akk. Dual. fem. und neutr. (li. abì, slav. обѣ); jetzt als Nom. Pl. masc. empfunden, und dazu d. Nom. fem. abas hinzugebildet; Gen. abu, abju, abńju, abeju Bers., Gen. und Lok. Dual. abeis oder abeiš (wohl aus abejus, agl. aksl. овою und ai. ubháyōḥ), Dat. abiem, abjiem, abējiem m., abām, abjām, abējām f., Akk. (abi), abus, abjus, abējus m., (abi), abas, abjas, abējas f., abuôs, abjuôs, abējuôs m., abâs, abjâs, abējâs f. zied ābele pret ābeli, abi oder jetzt häufiger - abas vienā kalniņā BW. 251; abu, abju, abēju, abeiš, auch abi ruoku pirksti nuosaluši; pa abi pusi ceļa Austr. XII, 4; abeiš pušu ceļam gŗāvis, zu beiden Seiten des Weges ist ein Graben, Nauditen, Suixt, Lesten; grūduši pa abiem (beide zusammen) kaķi upē LP. VI, 153. Sprw.: abi labi, bāz maisā. skaties abām acīm, klausies abām ausīm (auch ar abi aci, ar abi ausi). ab' auši dzirdēt, pušmutes runāt. Naud. abi verbindet sich häufig pleonastisch mit divi (wie li. abìdvi, abùdu): ķēniņa meita sle̦pe̦ni turējusi kaimiņa ķēniņu par brūtganu, kuo neviens nezinājis, kā tik viņi abi divi paši Etn. IV, 69.

Avots: ME I, 5, 6

âbuõls (li. óbuolas), âbuolis (li. obuolỹs), Demin. âbuõliņš, âbuõlītis, âbuõltiņš BW. 14310,

1) der Apfel;
ābuoli oft das Obst; ābuola dārzs, Obstgarten; meža ā., mežābuols, Waldapfel; zemes ā., knollige Sonnenblume (Helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72; putras ā. Smilt., putru ā., putrābuols, Kürbis RKr. II, 70; uozuola ā., Gallapfel U., Eichel St.; trakuma ā. Birsm., auch vilka od. ve̦lnābuols RKr. II, 70, Stechapfel (Datura stramonium); acu ā., Augapfel: es viņu sargāšu, kā savu acu ābuolu;

2) der Klee
BW. 13413, 14559, in dieser Bed. auch abuols; im Volksl. kommt häufig baltābuola kalniņš vor, der Hügel mit weissem Klee, z. B. BW 445. Sprw.: ābuols nekrīt tālu nuo ābeles. nuo meža ābeles gardus ābuoļus nesagaidīsi. arī sarkanam ābuolam tārps vidū. ve̦se̦ls kā ābuols;

3) ābuoli, Kartoffeln
Mar. RKr. XV, 104. [Zu âbele, pr. wobilis "Klee". âbuols "Klee" für dābuols (li. dóbilas) unter dem Einfluss von âbuols "Apfel"; abuols "Klee" mit -a vielleicht nach amuols, s. Pott KSB. VI, 118 und Bezzenberger GGA. 1896, S. 955.]

Avots: ME I, 235

‡ ābule, = âbele: es dagāju pie ābules; ... birst ābulei balti ziedi BW. 3944, 11.

Avots: EH I, 191

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls ² ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192

‡ acuôt, okulieren: kad (ābeles) ar acuošanu iepuortē̦tas, tad nav vis tik labi, kâ kad ar laulāšanu Saikava.

Avots: EH I, 3

acs maskul. (?) ac(i)s bei F. Specht KZ. LX, 256, Demin. aciņa auch Gipken n. FBR. XIII, 74, acīte auch BW. 20630, 6 var.; 29799, 7 var., ačtele auch Grenzhof n. FBR. XII, 16 und Siuxt, ačiņa auch Strasden (in der Kindersprache), actele Daugava v. J. 1928, S. 678,

1) : bez acīm palikt, blind werden
BielU. baļļiņa pielieta pilna kâ acs Siuxt;

2) : uz acīm, kopfüber
BielU. skriet pa aci, pa galvu (sehr schnell) Salisb. uz tādām pašām acīm bijis, er war ihm ganz ähnlich von Gesichtszügen BielU. acu bļuõda, die Waschschüssel (worin man das Gesicht wäscht) Kand.;

3) : nav savu acu nesis, hat (uns) nicht besucht
Kaltenbrunn;

4) : rauj tīri nuo acu starpas ārā (von einem Diebstahl in Gegenwart des Bestohlenen)
Üxküll. kad kaķa nav, peles iet par acis (es sind so viel Mäuse da, dass man sie am hellen Tage umherlaufen sehen kann) Kaltenbrunn. seņāk nebija ni acīm (früher gab es so etwas gar nicht) ebenda;

7) : (nīts) acs, der mittlere teil (die Öse) der Weberheftel
Dond., Ramkau; sviêsta acs, ein als Zutat in eine (eingedrückte) Vertiefung des Breis gelegtes (kleines) Quantum Butter: savā pusē bļuodā saimnieks ielicis sviesta aci Anekd. I, 316; "die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime" unter rāceņa a. zu verbessern in "die Keimgrübchen der Kartoffel";"Weizenfelde" I 8, Zeile 8 von oben, zu verbessern in "Kornfelde"; acis, tiefe Gruben in Wiesen (hauptsächlich in alten Flussbetten) Ruj.;

8) : gaišas acis, von Sehkraft
BielU. platas acis, bei Verwunderung ebenda. palikās uz platām acīm, er (der Geweckte) behielt die Augen offen, schlief nicht wieder ein ebenda. ar tukšām acīm lasīt, ohne Verständnis lesen ebenda;

10)

c) : durties acīs, auffallen:
ceļuotājam pa Skandināvijas pussalu... duras acīs... glītie skuolas nami A. II, 707; ‡

11) acis, die Brille:
paduod man acis! Ar.; ‡

12) vilka acs, das Glühwürmchen
Lind.; ‡

13) bezdelīgu actiņa, eine (stiefmütterchenartige
Saikava) Blume (mit bläulichweissen Blüten Warkl.), die auf Brachäckern wächst.

Avots: EH I, 2, 3

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9