Paplašinātā meklēšana

âbuõluôts, âbuõļuôts,

1) kleereich:
ābuoluota tā pļaviņa BW. 28585, 2 var.;

2) geäpfelt, von Pferden.

Avots: ME I, 235

acuôts: viele Keimgrübchen habend: acuoti pampāļi Grob.

Avots: EH I, 3

acuôts, porös: acuots plācenis, acuota maize; mit augenähnlichem Muster: acuots aude̦kls.

Avots: ME I, 9

adatuôts (= adataîns): mana māja dzelzīm kalta, visi jumti adatuoti (Var.: adatām jumti) BW. 32490, 3.

Avots: ME I, 11

‡ àizlejuôts êdiens Ramkau, eine Speise, die man mit reichlicher Zutat versehen hat.

Avots: EH I, 36

‡ àiztumšuôts, verdunkelt, erblindet Frauenb.: aiztumšuotas acis.

Avots: EH I, 59

àizvẽņuôts, vor der Sonne oder vor dem Winde geschützt.

Avots: ME I, 59

I akuõts,

3) : cik tai (= ce̦purei) skaists akuots Janš. Bandavā II, 251. BW. 17127 Zu verbessern in BW. 17126. Zu akuõts s. auch Wood Post-consonantal w 44, Walde Wrtb. ³ 11 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 32.

Avots: EH I, 67

I akuõts, akuôts, auch akuota Ar. 1670, Demin. -iņš, -ņa (zu li. akúotas, apr. ackons "Granne");

1) die Achel, Granne:
miežiem ir akuoti, auzām skaras; ai, rudzīti, ruogainīti, tavu dārgu akuotiņu BW. 27908;

2) der Hachelige, Stachelige, Epitheton der Gerste im Volksliede:
miezīšam, akuotam, saule klāja paladziņu Ltd. 4239;

3) das schöne Äussere, das Glanzhaar gewisser Tiere:
lapsai labs akuots (spalva). par akuotu nuosauc tuo spilgtumu, kas mirdz dažu zvē̦ru, piemē̦ram lapsas, spalvu galiņuos Konv. ¹ ģērbies, mans kumeliņ, akuotiņu spalviņā BW. 17127;

4) der Witz:
tam ir akuots, der hat Witz. vienam akuots mēlē, uotram kauluos A. VIII, 1, 143, der eine hat eine scharfe Zunge, der andere hat körperliche Kraft;

5) = grauds: ņemt uz akuota, auf Korn nehmen;
uz akuota = uz mata, aufs Haar (Sissegal);

6) uz labu akuotu ("auf gutes Glück")
luodi likt (= šaut), Jägerausdruck in Schwitten. [Vgl. auch aksts und Walde Wrtb. ² unter acus, Trautmann Apr. Spr. 298, Zupitza GG. 129, Feist Wrtb ^2. unter ahana und ahs und Fick Wrtb. III ^4, 7 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65, 66

II akuots, Accord, ein durch Anlehnung an akuõts I umgeformtes Lehnwort: strādāt uz akuotu; darbu atduot uz akuotu, die Arbeit en gros übernehmen, übergeben.

Avots: ME I, 66

aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo ² ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.

Avots: EH I, 68

aļuots "?": zīļuota, aļuota (Var.: zaļuota) saulīte lēca BW. 24254, Alschwangen [Aus liv. aļļ "grün"?].

Avots: ME I, 69

aluots, Lettgallen, Mar., Nerft n. U. Subbat n. BD. 20, = avuots. [Wohl verwandt mit aluogs und alksna 2 oder aluksna].

Avots: ME I, 69

apiņuôts (unter apīņuôts): nuo stiprā apiņuotā alus Janš. Līgava I, 16.

Avots: EH I, 86

apīņuôts: apiņuojs ib. zu korrigieren in apiņuojs BW. 14676 var.

Avots: EH I, 87

apīņuôts, apiņuots, apeņuots BW. 4676, gehopft, ein beliebtes Epitheton zu alus, Bier; auch apiņuojs ib.

Kļūdu labojums:
4676 = 1467, 4 var.

Avots: ME I, 90

‡ aplinkuôts cilvē̦ks L. Av. "einer, dem Beachtung geschenkt wird".

Avots: EH I, 98

‡ apzãbaguots, gestfefeit Ev. (Epnes. 6, 15).

Avots: EH I, 127

‡ asaguots PlKur., = asakuôts.

Avots: EH I, 130

asakuôts (unter asakatns): auch AP.

Avots: EH I, 130

asaruôts (unter asaraîns): auch PIKur.

Avots: EH I, 130

‡ asinuôts PIKur., = asinains: a. pirksts Rutzau n. FBR. VII, 122. a. de̦guns Dunika, Kal., OB.

Avots: EH I, 131

‡ ašņuots, = asinaîns: ašņuotas kājas Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 75.

Avots: EH I, 132

‡ astuots PIKur., geschwänzt.

Avots: EH I, 132

aûguots (unter aûguõšs): a. mēnesis auch Seyershof. a. kuoks, ein leicht wachsender Baum, Strauch BielU.

Avots: EH I, 186

avuõts: gen. s. avutiņa BW. 17550, 4 var.; BWp. 2572, 1 var. (aus Lennew.); dial. gesprochen aũuôts Salisb., auvuots Arrasch n. BielU., AP., Lös.: ūdens avuotiņš BW. 15166, 12 var. bezdibe̦na avuotiņš 24504. nuo upes avuotiņa 4806. te̦kuoša avuota 21261, 2 var. strieguošā avuotā 23247. iz ve̦rduoša avuotiņa 29678, 2.

Avots: EH I, 190

avuõts, [bei Glück und] dial. avuotis A. XIII, 652, XVII, 715, der Quell: avuots izve̦rd nuo zemes, burbuļuo; sāls avuots, Salzquell; veselības av., Heil- od. Mineralquell. Übertr., dzīvības, gudrības, zinātņu avuots, Quell des Lebens, der Weisheit, der Wissenschaften Aus. I, 20, 57; peļņas avuots, Erwerbsquelle. nuo viņas svē̦tajiem acu avuotiņiem es dzēru spirgtumu Vēr. II, 941. man viņas kļuvušas par visa prieka, spē̦ka un miera avuošiem Kaudz. M. 56. avuošu krieši, Brunnen- od. Wasserkresse (Sisymbrium nasturtium Mag. IV, 2, 87); avuota zieds, Lemna (Mag. IV, 2, 64). zu ai. avatá-ḥ "Brunnen"; [-uo- aus urbalt. -an- nach Būga Tiž. I, 14 (der den li. Flussnamen Avantà heranzieht), Johansson IF. II, 62 ² u. VIII, 166, Bartholomae IF III, 179, Lidén IF. XIX, 320 f. (der auch ai. aváni-ḥ "Flussbett" u. a. vergleicht), Persson IF. XXXV, 200, Trautmann Wrtb. 20, oder aber aus altem ō nach Fick Wrtb. 1 ^4, ; zum ō vgl. den li. Flussnamen Aluotà neben le. aluots "Quelle" Le. Gr. 146].

Avots: ME I, 233

azuôts: ^{azùots 2} , -s Zvirgzdine, azuõte Ramkau, loc. s. azuotā BW. 1542 var., ostle. ozote Pilda n. FBR. XIII, 47, 51, Wessen n. FBR. XIII, 85, ozots, -s Auleja, oźiťe, Warkl. n. Fil, mat. 103.

Avots: EH I, 191

azuôts, -s [= ostli. ažuntis], azuôte, azuotne (?), n. U. auch azuots, -a, azuotis, azauts (s. dieses), [in Nerft azīte], der Busen: Sprw. akmeni azuotī nē̦sāt, nachtragend sein. lielas azuotis kā ābuolu zaglim. vainadziņu vien glabāju kā sirsniņu azuotī Ltd. 791. mīl tautieti, mani mīl, kā sirsniņu azuotē Ltd. 1221. krāsns azuote, der Varraum des Backofens, die Vertiefung auf beiden Seiten (Grünh.); vgl. àizuõte. Aus az + * uots (= li. añtis "Busen" ), [Weiterhin vielleicht zu la. ante "vor" u. a.; s. Walde Wrtb. ² 47.]

Avots: ME I, 233, 234

‡ baîguots ² Dunika "ängstlich gemacht; Gespenster sehend".

Avots: EH I, 199

bañguots, stürmisch: jūŗa Pump.

Avots: ME I, 263

bankuoks Spr., = pankuoks. Pfannkuchen.

Avots: ME I, 263

bezziêduots, durch ein Opfer nicht geweiht, ungeweiht [?]: nedzeŗ mani kumeliņi bezzieduotu [vielleicht = bez(vien) zieduotu] ūdentiņu. me̦tu mārku upītē, lai dzeŗ mani kumeliņi.

Avots: ME I, 287

‡ blāvuôts, = blãvains.

Avots: EH I, 227

bluots, -s, bluote, die Menge, gedrängter Schwarm (von Strömlingen und anderen Fischen): reņģes nāk ar bluoti, die Strömlinge kommen in gedrängten Schwärmen U. šuodien bij ve̦se̦la bluote zivju. [Vgl. pluota.]

Avots: ME I, 319

‡ blusuôts PlKur., = blusaîns.

Avots: EH I, 232

buõts (unter buõde): buotī pirktus apsējiņus BW. 10801.

Avots: EH I, 259

briesmuots: auch Serbigal n. FBR. IV, 61, (mit ìe ² ) Oknist; Adv. briẽsmuôti Salisb., (mit ìe ² ) Oknist, sehr.

Avots: EH I, 244

briesmuots, = briesmīgs Adsel.

Avots: ME I, 338

‡ bril˜ļuôts, mit einer Brille versehen: briļļuotās acis Deglavs Rīga II, 1, 465.

Avots: EH I, 241

‡ buntuots Bers., = ‡ buntains.

Avots: EH I, 253

buŗuots, mit Segeln versehen: Dņepra... čumēja vien nuo liellaivu buŗuotiem mastiem A. XII, 375.

Avots: ME I, 356

caunuots, cauņuots, auch caunāts U., mit Marderfell verbrämt: cauņuotas ce̦purītes BW. 20486. ja tu biji sudrabuota, caunuots mans bāleliņš 13899.

Avots: ME I, 364

caũrme̦duots, honigdurchtränkt: caurde̦duotu alutiņu BW. 26280.

Avots: ME I, 365

‡ caũrumuôts Dunika, PlKur. u. a., = caũrumains.

Avots: EH I, 261

[ce̦bluots Stuhrhof "mit einem Schopf versehen": ce̦bluotas zuosis.]

Avots: ME I, 367

ce̦lmuots [li. kelmúotas], s. ce̦lmājs.

Avots: ME I, 369

če̦muruôts, ‡

2) "mit vielen und dichten Ästen versehen"
Nötk.

Avots: EH I, 288

če̦muruots, in Trauben, Dolden herabhängend: ceriņkrūms, pilns če̦muruotiem ziediem Druwa II, 909.

Avots: ME I, 409

ce̦puruots, mit einer Mütze versehen, reich an Mützen: spurainais lauks pildīsies ce̦puruotām gubiņām Purap.

Avots: ME I, 374

‡ cẽ̦rpuôts Rutzau n. FBR. VII, 116, = cē̦rpains.

Avots: EH I, 268

če̦tuorts BW. 14517, 7 (aus Zirau), als vierter; für schriftle. ce̦turts.

Avots: ME I, 411

cìmduots, behandschuht, mit Handschuhen versehen: cimduota ruoka Skalbe.

Avots: ME I, 383

‡ cirmeņuôts Schujen, = cirmitains: cirmeņuoti zirņi.

Avots: EH I, 273

de̦guots [Trik.], = de̦guts.

Avots: ME I, 453

‡ dējuots Daugmale, = dêjîgs (li. dėjìngas): ...tad izpe̦rē̦tie cāļi būs ļuoti dējuoti. Umbildung des part. prs. act. von dêt (vgl. vāruots)?

Avots: EH I, 318

dìevduôts,

1) hinzuzufügen: untauglich (von Gegenständen).

Avots: EH I, 328

dìevduôts, dìeva duots,

1) schwachsinnig:
tas ir tik tāds dievduots cilvēciņš;

2) gottgesandt:
dievduots dzejnieks MWM. VIII, 819;

3) erwünscht, nach dem Sinn:
dieva duots LP. VI, 516.

Avots: ME I, 484

I dievuots,

1) = dievuojs: es dievuota malējiņa BW. 8062, 2 var. dievuotam puyisīšam 23009 var.;

[2) "vergöttert"(?)
Bixten; vgl. apr. deiwūts "selig"].

Avots: ME I, 487

[II dìevuots ² Mar. "seltsam, wundersam, eigentümlich".]

Avots: ME I, 487

[III dievuots AP. "jem., der zu schwören (nuodievuoties) gezwungen worden ist"].

Avots: ME I, 487

[IV dievuôts "bedauernswert, armselig"(?): d. nabags Golgowsky.]

Avots: ME I, 487

duobuots: d. (ausgefahren) ceļš Kalz. n. BielU.

Avots: EH I, 350

duobuots, duobuojs, gehöhlt, gruftig, runzelig: duobuota piere BW. 20120. duobuoja ustabiņa 24097, 1.

Avots: ME I, 532

duots, das Gegebene, die Gabe: duots duotam od. devējam atduodas. tas bija duots pret duotu!

Avots: ME I, 536

‡ drānuots Diet., viele Kleider od. viel Wäsche habend: drānuota meita.

Avots: EH I, 331

drīksnuots, s. drīksnains.

Avots: ME I, 501

dubļuôts, kotig: ceļš bija dubļuots Janš. tas man tika arājiņš dubļuotām kājiņām BW. 10517. dubļuota tautu meita BW. 21989.

Kļūdu labojums:
10517 = 10511,7 var.

Avots: ME I, 509

dukuôts, mit guten Fäusten versehen: dukuots tēviņš Gr. - Sess.

Avots: ME I, 512

‡ dum̃beruôts Perkunen, gruftig, kotig (?): d. ceļš.

Avots: EH I, 341

dum̃bluôts: sace̦ldams... dumbluotus viļnus Janš. Mežv. ļ. II, 536.

Avots: EH I, 341

[dum̃bluôts Paplacken, mit dumbla gemischt.]

Avots: ME I, 514

dũmuôts (unter dũmuôt): d. gaiss - būs lietus Grob.

Avots: EH I, 348

‡ dur̃kļuôts,* mit einem Bajonett versehen: durkļuotuo šauteni Daugava 1928, S. 430. .

Avots: EH I, 344

dzīparuots, mit dzīpari geschmückt: dzīparuoti cimdi, prievitiņi, lindruociņi BW. 1138; 20647. dzīparuoti man deķīši BW. 24842. mani tautas veda dzīparuotu, madaruotu BW. 18263. Jāņa māte dzīparuota BW. 33013.

Avots: ME I, 557

èlkšņuôts, mit Ellern bewachsen: elkšņuota nuora V. Eglītis Zilā cietumā 36.

Avots: ME I, 567

e̦r̃muôts: e̦. truoksnis Serbigal n. FBR. IV, 61.

Avots: EH I, 370

ẽ̦rmuôts (unter ẽ̦rmuotîgs): ē̦. cilvē̦ks; ē̦. laiks Strasden (wenn es schwer zu sagen ist, ob es regnen wird oder nicht). Adv. ẽ̦rmuôti Strasden, sonderbar, wunderlich: man palika tâ ē̦.

Avots: EH I, 373

‡ gaiļuôts, mit (gemallen) Hahnen versehen: ar zaļu, gaiļuoti puķuotu pūra lādi A. Bdgadere Dievs, daba, darbs 159.

Avots: EH I, 377

[gaisuots, luftig, mit luft gefüllt Wid.]

Avots: ME I, 588

‡ gãjuôts, in der Verbind. g. zirgs Heniņ "= galējs zirgs".

Avots: EH I, 389

gaļuôts, fleischig, mollig, fett: tas bija ļuoti gaļuots un tamdēļ vārdu Pepi dabūjis Lautb. druknais puisis ar gaļuotuo ģīmi Latv. gaļuots augs Konv. ² 860.

Avots: ME I, 598

‡ gaũsuôts Heniņ, = gaũss 2: g. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 388

ģe̦guots, ģe̦guts, = de̦guots, de̦guts Wolm., PS. [Aus r. деготь.]

Avots: ME I, 695

‡ gluots, -s; schleimige Substanz: kad nuo ... nāss ... šķidra g. te̦k Pet. Av. II, pielik., S. 3.

Avots: EH I, 396

gùodàlgôts ,* preisgekrönt: guodadguota luga, preisgekröntes Theaterstück.

Avots: ME I, 688

‡ gravuôts "?": gravuotās tīrumu un mežu švītras Ezeriņš Leijerk. I. 164.

Avots: EH I, 400

‡ grebļuôts (Subst.?) Frauenb. "ar gre̦bukli izduobts duobums".

Avots: EH I, 402

‡ gre̦dze̦nuôts, mit Ringen versehen: gre̦dze̦nuotuo ruoku Deglavs Rīga II, 1, 68. gre̦dze̦nuotās meitas Janš. Līgava I, 347.

Avots: EH I, 402

‡ gruîžļuôts ² Dunika, ungefegt, voll Schutt: gruižļuota istuba.

Avots: EH I, 410

ielejuots, niedrig, gruftig: ielejuota tā zemīte BW. 34194.

Avots: ME II, 37

‡ ikruôts Dunika u. a., viel Rogen enthaltend: ikruota siļķe.

Avots: EH I, 429

‡ irkuôts, mit irkas 2 versehen: irkuotie kre̦kli Rutzau n. Fil. mat. 129.

Avots: EH I, 431

‡ izcirmeņuôts N.-Peb., wurmstichig: i. kartupelis.

Avots: EH I, 438

‡ izgravuôts, zerklüftet: izgravuotiem stāviem un ragiem Dünsb. Apakš ziemas svētku egl. III, 131.

Avots: EH I, 449

izkaũluôts ,* beinlos (in der Ochkunst) Dr.

Avots: ME I, 749

izplaîsuôts, geborsten, zerrissen: izplaisuoti kalni MWM. VI, 518.

Avots: ME I, 781

jaũnìemituôts, neueingetauscht: viņš paņēma savu jauniemituotuo vijuoli LP. VII, 622.

Avots: ME II, 100

jausmuôts ,* enthusiastisch, stimmungsvoll: jausmuots gars Aus., jausmuota dziesma Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 103

kãjuôts: auch Neugut n. BielU., Frauenb., Golg., Laidsen.

Avots: EH I, 600

kãjuôts [li. kajúotas Kurš.], flinke Beine habend: viņš ir labi kājuots Purap. kājuots ir tāds, kas ļuoti viegls uz kājām, kas labs skrējējs. mums ir ļuoti kājuots zirgs, iet kâ vējš Nigr.

Avots: ME II, 189

kakaruôts, zottig, zerlumpt: kur tu teci, vilku māte, kakaruotu pakaļiņu BW. 30599.

Avots: ME II, 137

kaļ˜ķuots, kalkicht, viel Kalk enthaltend: pureņi aug saules apspīdē̦tās, kaļķuotās vietās Konv. ² 547.

Avots: ME II, 147

kalˆnuôts: auch, Oknist; kalnuota zeme Fest. k. ceļš, gŗūta braukšana Grob.

Avots: EH I, 578

kalˆnuôts [li. kalnúotas], gebirgig, reich an Bergen: kalnuots vidus LP. VII, 477.

Avots: ME II, 144

kankaruôts, = kànkarains BW. 31888.

Avots: ME II, 155

kašķuôts BW. 16278, krätzig.

Avots: ME II, 171

‡ ķe̦kuots "?": nei valkāja izrakstītu, nei gre̦znuotu, nei ķe̦kuotu Janš. Pag. pausm. 45.

Avots: EH I, 694

‡ ķe̦nkaruots, = ķe̦n̂karains ² 2: ķe̦nkaruota vīra māte Tdz. 46667.

Avots: EH I, 695

ķikuots BW. 2491; 23575; 30607, = ķikuts 1.

Avots: ME II, 379

‡ ķimeņuots BW.35217, 6, = ‡ ķime̦nẽ̦ts.

Avots: EH I, 703

ķivaruôts, s. ķivulaîns.

Avots: ME II, 387

‡ klučuôts Ap., = kuñkulaîns, pikaîns: klučuota zeme.

Avots: EH I, 621

‡ kùots ² , -s Warkl. n. FBR. XI, 121, Mist, Exkremente.

Avots: EH I, 688

kramuôts [li. kramúotas "шершавый"], grindig: diži gaŗa jumprava, kramuota galva (Rätsel - der Hanf).

Avots: ME II, 259

krèimuôts (unter krèimuôt): kreîmuôts ² piens Siuxt.

Avots: EH I, 647

krèjumuots, = kreimuots.

Avots: ME II, 275

‡ krèmpeļuôts ² Erlaa, uneben: kad negluda virsa kukuļam, pārplīsuse vai, tad tāda krempeļuota maizīte. k. kukulis. Auf d. krempeln (= krempen) beruhend?

Avots: EH I, 648

kruõkuôts, kŗuõkuôts, faltig, falten reich: kŗuokuoti brunči.

Avots: ME II, 294

‡ kruoņuôts, mit einem Kranz (einer Krone) versehen: Jāņu vakarā guovis nāk nuo ganībām mājā kruoņuotas Frauenb.

Avots: EH I, 664

krũmuôts: mit krũmi 4 versehen Fil. mat. 128: k. kre̦kls.

Avots: EH I, 662

krũmuôts [li. krųlt'muotas], bebüscht, voller Sträucker: krūmuota pļava MWM. III, 116.

Avots: ME II, 292

kruñkuôts, kŗuñkuôts Kand., kruñkuotains, runzelig, faltig, faltenreich: zābaki krunkuotiem stulmiem Stari III, 221. krunkuotaiņi zābaciņi BW. 5650.

Avots: ME II, 287

‡ krûšuôts Oknist, = krùtaîns 3: krūšuota pļava.

Avots: EH I, 663

kumeļuôts, füllenreich: balta ķēve kuplu asti, tā bij labi kumeļuota BW. 21174.

Avots: ME II, 311

kumzuruots "?": kam jī (lazda) auga kumzuruota BW. I, S. 928, No 2781, 2 [aus Infl.].

Avots: ME II, 314

‡ kuņ̃ģuôts NB., uneben (stellenweise dicker, stellenweise dünner): kuņģuota dzija.

Avots: EH I, 676

kuñkuļuôts,

1) mit Klumpen, Klümpchen versehen, klümpig:
kunkuļuotu putru vira BW. 28468;

2) knotig, uneben:
kunkuļuotu dzivi vērpu BW.731.

Avots: ME II, 316

kupluôts, in dichtem Laube prangend, dicht gewachsen, mit dichter Wolle versehen: kalni kupluotie MWM. XI, 488. viena pate man aitiņa kupluotām kājiņām BW. 7905.

Avots: ME II, 319

kupruôts (li. kuprúotas "mit einem Höcker versehen"), erhaben, gewölbt, konvex: kuprota glāze jeb lē̦ca.

Avots: ME II, 319

[kūšuôts, mit Schamhaaren versehen: vai jums nebija kūšuotu meitu? BW. 34875.]

Avots: ME II, 338

lapuôts: auch C., Fest., Oknist: upmaļu siens ir vairāk l. Grob.

Avots: EH I, 720

lapuôts [li. lapúotas], blätterreich, belaubt, mit Blätter versehen: juo tā (birze) bieza, juo lapuota BW. 13118. meita saņēma sluotu aiz lapuotā gala Dīcm.

Avots: ME II, 423

‡ lasuots Fest. n. FBR. XVII, 86, = lāsuots?

Avots: EH I, 722

lejuôts Oknist, = lejaîns.

Avots: EH I, 732

lẽpuôts, mit Seerosen bewachsen: pāriet gūžas klē̦gādamas nuo lēpuota ezeriņa BWp. 637.

Avots: ME II, 461

liberuots,

1) "?": liberuotas (Var.: sarkanas) uogas BW. 33738, 10 var. [aus AP.;

2) "zackig":
liberuotas malas (drēbei) Ruhental].

Avots: ME II, 465

lĩdzduôts, mitgegeben: līdzduotas guovis BW. III, 1, 6.

Avots: ME II, 479

liẽlsir̂žuôts, = liẽlsir̂dîgs: lielsiržuota līgaviņa BW. 18609.

Avots: ME II, 502

‡ liêtuots ² PlKur., = liêtaîns.

Avots: EH I, 758

lìkumuôts, = lìkumaîns.

Avots: ME II, 488

‡ *linuots (?), = linàuts 1 (?): sirmi tē̦vam mati kai tie mūsu. *linuoteņi (geschr. lyņūteņi, wo das erste ņ wohl fehlerhaft ist) Tdz. 49331, Zum uo für au vgl. priekšuots u. a. Le. Gr. § 213. Ein -ņ- zeigt übrigens auch der gen. pl. liņu (= linu) BW. 16523.

Avots: EH I, 743

luôguôts [li. langúotas], fensterreich: luoguots nams Druva II, 791.

Avots: ME II, 524

‡ luñguots Iw., = lañguorts Katzd.

Avots: EH I, 762

mâkuots: kas m. (= kas pruot), tas nuoskatās mežu. (kur labāki kuoki) Frauenb. ja nepruoti strādāt, paskaties mākuošam pakaļā! ebenda. viņa radās mākuote tuo darīt Dunika.

Avots: EH I, 790

mâkuots, s. mākt.

Avots: ME II, 581

maranuôts, rotbraun, die Farbe einer Wildente habend ("jāievē̦ruo, ka rauduves galva nav zaļa kâ citām meža pīlēm, bet mirdz sarkani brūna kāda vāverei mē̦dz būt spalva vasarā") Latv.: man atskrēja rauduvīte̦... pate bija maranuota, spārnu gali sudrabuoti BW. 28549.

Avots: ME II, 563

maruonuôts, mit maruonas geschmückt: šīm nuovada meitiņām nav maruonu vainadziņu; mans brālītis appuškuoja maruonuotu kumeliņu BW. 29926.

Avots: ME II, 564

‡ mãruonuots, = maruonuôts (?): (līgaviņa) māruonuota Blieden n. FBR. XVI, 104.

Avots: EH I, 793

māŗuôts "?": es nejātu par jūrmali bez māŗuota BW. 30962, 1. māŗuoti vedējiņi 13611 var.

Avots: ME II, 586

‡ matuots Frauenb., behaart: mans bē̦rns jau nuo mazienes bija m.

Avots: EH I, 785

mazapdzîvuôts, wenig bewohnt: mazapdzīvuoti apgabali Apsk. v. J. 1905, S. 113.

Avots: ME II, 571

[me̦duôts (li. meduotas "запачканный мёдом"), honigartig, dem Honig ähnlich: dzintara krelles, starp kuŗu dze̦lte̦ni - me̦duotām bumbiņām... Ezeriņš Leijerkaste I, 50.]

Avots: ME II, 591

me̦duļuôts, mit Honig bestrichen: mātes meitas istabiņa vizuļuota, me̦duļuota, līp kājiņas dancuojuot BW. 14624.

Avots: ME II, 590

me̦dutuôts, mit Honig vermischt, versehen: me̦dutuots alutiņš Matkuln.

Avots: ME II, 591

mèļuôts, [mēluots U.], zungenfertig, klatschaft, verleumderisch: mēļuots cilvē̦ks Matkuln.

Avots: ME II, 615

[mẽnešuôts ,* vom Monde beschienen, von Mondschein durchdrungen: menešuota migla cēlās pļavās Ezeriņš Leijerkaste I, 122.]

Avots: ME II, 617

‡ mežģiņuots, mit Spitzen besetzt: mežģiņuotiem ... kre̦kliem Veselis Daugava 1928, S. 428.

Avots: EH I, 804

mežuôts, mit Wäldern bedeckt: pie mežuotā kalna kājas Duomas II, 425.

Avots: ME II, 612

mieguôts (unter mìeguôt ): auch (mit iê ² ) PlKur.

Avots: EH I, 824

migluôts, s. migluojs.

Avots: ME II, 624

‡ mil˜tuôts AP., Dunika, Grob., Iw., PlKur., (mìltâts ² ) Kaltenbr., = mìliuôjs ² : mil˜tuoti rāceņi Gramsden n. FBR. IX, 103.

Avots: EH I, 815

minuõts (unter minũte): auch Schnehpeln.

Avots: EH I, 816

misiņuôts, messingfarben: linītim zili ziedi, misiņuoti kukuriņi BW. 32556.

Avots: ME II, 636

[muskuļuôts, mit (starken) Muskeln versehen: me̦lnās spalviņas uz muskuļuotās ruokas Veselis Saules kapsē̦ta 106.

Avots: ME II, 672

[mũsuôts, = mũsaîns: sarkanmatis ar mūsuotu seju Austriņš Nuopūtas vējā 14.]

Avots: ME II, 680

‡ mutuots Pēt. Av. II, 261, = mutîgs.

Avots: EH I, 837

nabaguôts, arm: nabaguoti ļaudis.

Avots: ME II, 686

naûduôts: auch Kaugurciems; nauduotu sievu grib Frauenb.

Avots: EH II, 6

naûduôts, = naûdîgs: nauduoti vīri.

Avots: ME II, 696

neapdzīvuôts, unbewohnt: neapdzīvuots dzīvuoklis.

Avots: ME II, 707

neaprùobežuôts, unbegrenzt, unbeschränkt: neapruobežuota vara.

Avots: ME II, 707

ne-izglîtuôts ,* ungebildet: neizglītuoti cilvē̦ki Kronw.

Avots: ME II, 715

nelìekuļuôts, ungeheuchelt: neliekuļuota laipnība Purap. darbnieki izpelnījušies neliekuļuotu atzinību Vēr. I, 552.

Avots: ME II, 721

nemâksluôts ,* ingekünstelt: nemāksluots tē̦luojums.

Avots: ME II, 723

neme̦duots, nicht nit Honig vermischt, keinen Zusatz von Honig enthaltend: dravenieka meita biju, bisenieka līgaviņa, ne es dzēru neme̦duota, ne valkāju necauņuota BW. 22236.

Avots: ME II, 723

nepamatuôts, unbegründet: nepamatuotas bailes.

Avots: ME II, 726

nespè̦kuôts, ‡

2) "zum Austrag nicht gekommen"
Vank.

Avots: EH II, 20

[nespè̦kuôts, entkräftet, kraftlos: palika nespē̦kuoti Pas. II, 176.]

Avots: ME II, 733

nevilˆtuôts, ungefälscht: neviltuota prece.

Avots: ME II, 739

‡ *nē̦zduots, erschlossen aus dem Demin. acc.-instr. sg. nē̦zduotiņu BW. 33642, 3, = nẽ̦zdaũgs.

Avots: EH II, 24

nieduluots (unter nieduļuôts): nieduluota tā pļaviņa Tdz. 50300, 3.

Avots: EH II, 27

nieduļuôts, [nieduluots U.], mit Rohr, Schilf bewachsen: nieduļuota tā pļaviņa Ltd. 4102.

Avots: ME II, 749

niķuôts, [nikuots U., wolh mit fehlerhaftem k statt ķ], s. niķains.

Avots: ME II, 744

‡ nuorãvuôts Frauenb. "mit rāva I 1 beschmutzt (befleckt)": n. siens, zābaks.

Avots: EH II, 80

‡ nuoskaruôts, mit skaras behangen Frauenb.: vītnes nuoskaruotas ("pilnas ar pākšu zirņiem") nuo vienas vietas.

Avots: EH II, 85

‡ nùospè̦kuôts, entkräftet Vank.

Avots: EH II, 89

‡ nuostrum̃paluôts Frauenb., mit kurzen Reisigstücken bestreut: n. mežs. nuostrumpaluota sē̦ta.

Avots: EH II, 92

nùosvaruôts,* ins Gleichgewicht gebracht, das Gleichgewicht behaltend, positiv: mana dzīve klusa, mierīga, nuosvaruota Stari I, 353.

Avots: ME II, 863

‡ nùots ² , -s Kaltenbr., = nuõte: ar nuoti (unbedingt) gribēja, lai es tik eimu.

Avots: EH II, 102

nùots ² , arm: nuots cilvē̦ks, ein Habenichts [Alswig, Mar., Kursiten.]

Avots: ME II, 878

uôguôts,

1) mit Beerensaft gefärbt:
bē̦rnu uoguotās mutītes Ezeriņš Leijerk. I, 241;

2) = uogains PlKur.

Avots: ME IV, 414

uõlainuôts, = uõlaîns, uõluôts: tautu zeme uolainuota (Var.: tautiņām uolu zeme) BW. 16980, 3 var.

Avots: ME IV, 416

uõluôts (li. uoluotas "felsig"), s. uõlâts.

Avots: ME IV, 418

I uõts,

1): "kūtij pamatā atstāts caurums vircas nuotecēšanai" Ramkau.

Avots: EH II, 745

I uõts, -s,

1) uõte Peb., Demin. uotīte, uotiņa, eine Rinne, eine Abzugsrinne, durch welche die Jauche z. B. vom Viehstall abfliesst, der Ausguss in der Küche od. in der Badstube
(ùote ² ) Vīt.; eine Jauchgrube an der Mauer des Viehstalles (uõts, -s) AP.; "das Loch (die Öffnung) der Wasserleitung aus dem Keller nach aussen" Ramkau: izlej ūdeni pa uoti Peb. aiz kūts ir liela uots AP.;

2) eine Höhlung, Vertiefung, Röhre in der Mauer, im Ofen
(so namentlich das Demin. uotiņa); eine Vertiefung für die Asche vor dem Ofen (ùotē ^2, uotiņa) Vīt.: uotiņā žāvē zeķes Peb. viņš drīz mirs, juo acis viņam kâ uotes, sind eingefallen Peb., Ramkau. saraus pe̦lnus uotē! Vīt.;

3) ein mit Brettern ausgelegter Eingang in die Kartoffelgrube
(uõts, -s) AP.: kartupeļus beŗ bedrē vai pagrabā pa uoti AP. Kaum zu trennen von (krâsns) azuote (s. dies) und àizuõte, wenn von der Bed. 2 auszugehen ist; in diesem Fall also (bis auf die Intonatlon) identisch mit li. añtis "Busen".

Avots: ME IV, 426

II uots BW. 673, für uotrs.

Avots: ME IV, 426

uot(r)sẽ̦ta, das andere von zwei benachbarten Gesinden Lautb. BB. XVI1, 288; Bielenstein Holzb. 76.

Avots: ME IV, 425

uot(r)sẽ̦ts, der Wirt des Nachbargesindes.

Avots: ME IV, 425

uôzuoluôts,

1) eichenreich:
uozuoluota tautu zeme VL.;

2) "?": balti uozuoluoti mākuonīši cits pār citu peldēja R. Libeks Sadzīves cīniņi.

Avots: ME IV, 427

pakaruôts, s. pakaraîns.

Avots: ME III, 41

pâkšuôts: pākšuoti zirņi AP., Nerft.

Avots: EH XIII, 195

pãrsmelˆdžuôts: mit dž aus dzj, vgl. ‡ pā`rsmeldze ² .

Avots: EH XIII, 211

[pãrsmeldžuôts, zu dünn od˙fein gemachl übermässig verdünnt (namentlich vom Garn Gr.-Buschhof; mit ostle. dž aus ģ ?]

Avots: ME III, 176

parũkuôts, mit einer Perücke versehen Vēr. I, 1537.

Avots: ME III, 92

pašizgudruôts, selbsterdacht: pašizgudruots aparāts Konv. ² 2154.

Avots: ME III, 112

‡ pasklañduôts ceļš Dunika, ein abgeschrägter, glattgefrorener Weg, auf dem man leicht ausgleitet. Vgl. li. dãsklanda "slīpums".

Avots: EH XIII, 173

pašsagatavuôts, selbstbereitet, selbstpräpariert: pašsagatavuots papīrs Stari II, 318.

Avots: ME III, 117

pe̦kuôts, pe̦kas 1 habend: kumeliņš pe̦kuotām kājiņām VL.; vgl. pe̦kains.

Avots: ME III, 194

pe̦lavuots, = pe̦lavains: maizīte pe̦lavuota LP. V, 16.

Avots: ME III, 195

pe̦luots, mit Spreu bestreut: vai ruoguota, vai pe̦luota? BW. 11170, 3.

Avots: ME III, 198

pēļuôts, voll mit Pfühlen: valstās kambarī pa savu pēļuotuo gultu Janš. Čāp. 11.

Avots: ME III, 208

‡ peņ̃ģeruots, der Fingerhut: peņģeruota lielumā BW. 16380.

Avots: EH XIII, 224

pe̦ñkuôts Salisb., Etn. IV, 170, = pe̦ntuogs; wohl durch Metathese aus pe̦ntuoks.

Avots: ME III, 200

pẽrļuots (unter pẽrļaîns): brāliņš ņēma pērļuotuo (Var.: kreļļuotuo), bagātības gribē̦dams BW. 21521 var.

Avots: EH XIII, 229

piêšuôts, mit Sporen versehen: gan brāļi piešuoti, gan zābakuoti (Var.: gan brāļi piešiem, gan zābakiem ) BW. 16498,1.

Avots: ME III, 302

pìesūkaluôts, mit Schleim gefüllt: pìesūkaluota baudītāja mute Duomas ll, 742.

Avots: ME III, 299

pìetvaikuôts, mit Dampf gefüllt: it kâ būtu gājuši caur tumšām, pietvaikuotām te̦lpām stud. Jansona duomas 12.

Avots: ME III, 306

‡ pikuôts, = pikaîns: pikuota zeme AP.

Avots: EH XIII, 231

pine̦kluôts, knotig: ... kâ mīksts pakulu diegs ar asu drāti savijās pine̦kluotā dīvainā me̦zglā Leijerk. I, 158.

Avots: ME III, 219

piņ̃ģeruõts, der Fingerhut: tam (scil.: skruoderim) vajaga piņģeruota BW. 21108.

Avots: EH XIII, 235

pipe̦ruots BW. 21746 var., = piparuots.

Avots: ME III, 221

pipuruots BW. 21746, = piparuots.

Avots: ME III, 222

pirmavuots,* die Quelle, der Ursprung: duomu pirmavuots Vēr. II, 379. darbu pirmavuots Stari II, 803.

Avots: ME III, 225

plančkuôts, s. plančkaîns.

Avots: ME III, 318

ple̦cuôts, breitschulterig: ple̦cuots, re̦sns kungs.

Avots: ME III, 333

plivuruôts, mit einem Schleier versehen, verschleiert.

Avots: ME III, 351

plūksnuôts, gefiedert: vāji plūksnuotas lapas Konv. ² 1699. plũksnuôts kuoks "ein ästiger Baum" (?) Mitau. plūksnuôti svārki "ein mit Hede behafteter Rock" Neuhausen; ausgefasert Vank.

Avots: ME III, 361

puõguôts, mit puogas 5 versehen: puoguoti lini Balss.

Avots: ME III, 455

praûluôts (li. pjaulúotas), = praûlaîns: es izvilku ze̦lta stīgu caur prauluotu uozuoliņu BW. 33125, 6 var.

Avots: ME III, 379

priekšuots BW. 5714 var. (aus Salisb.), = priekšauts.

Avots: ME III, 398

puķuôts (unter puķuôt 1): auch PlKur.; puķuotas (mit Eisblumen befroren) rūtis Dunika, Kal., OB. puķuotas drānas FBR. IX, 103.

Avots: EH II, 323

pũkuôts (li. pũkúotas), s. pũkaîns.

Avots: ME III, 446

‡ pũļuots PlKur., eiterig.

Avots: EH II, 342

‡ puņ`ķuôts Dunika, = puņ̃ķaîns.

Avots: EH II, 326

punuôts, uneben, mit Beulen versehen: šis viņa mūris izskatījās punuots, it kâ ve̦se̦ls pulks tuolu vēršu būtu sabāzuši savas pieres pasienē; gatavi badīties Druva II, 167.

Avots: ME III, 413

pùrvuôts (li. purvuotas "kotig"), = purvains, sumpfig, morastig: Latgale nav ne pārāk purvuota, ne pārāk kalnuota Kemps.

Avots: ME III, 421

‡ pušbaŗuots, halbgemästet: kad vepris p., nav labi nuobaŗuots, tauki ir, bet prasti Sonnaxt.

Avots: EH II, 335

pusbruņuôts, halbbewaffnet, halbgepanzert: pusbruņuots kreiseris Konv. 1608.

Avots: ME III, 423

pusskuõluôts, halb, halbwegs geschult: tādu pusskuoluotu saimnieku mūsu pusē tik˙pat kâ ne˙maz nav Etn. III, 157.

Avots: ME III, 434

‡ putrāmuôts KatrE., = putraimaîns: putrāmāta gaļa Auleja.

Avots: EH II, 339

puzuruôts "?"; puzuruota... jaka Rainis MWM. VI, 439.

Avots: ME III, 444

raguôts (li. ragúotas, slav. rogatъ) U., = ragaîns, gehörnt: raguots auns BW. 19194, kāpj sirpis raguotais pa debess dzidruo luoku MWM. VI, 331.

Avots: ME III, 467

ràibuôt (li. raibuoti Miež.),

1) tr., bunt machen
U.: pupiņai raibi ziedi, man raibāka villainīte. kas, pupiņa, tev[i] raibuoja? man[i] raibuoja māmuliņa BW. 5718;

2) auch refl. -tiês, bunt sein, scheinen, schimmern:
pa labai raibuoja vārnactiņas MWM. X, 13. vietvietam tikai raibuojās dze̦lte̦nsārti nuoejuošās saules staru gre̦dze̦ni Niedra Zemn. dē̦ls 50. - Part. râibuôts, bunt, mit Buntwerk versehen: kam, Laimīte, man vēlēji tik raibuotu mūža ceļu? BW. 9201. tai eglē, kur raibuotais lācis raibumus žāvaja LP. V, 181. raibuotie trauki Kundziņš Smiltene 20.

Avots: ME III, 469

ràibumuôts, bunt, mit Buntwerk versehen: zili raibumuoti ziediņi Konv. ² 3609.

Avots: ME III, 469

rāvuôts, s. rāvaîns.

Avots: ME III, 500

‡ redeļuots, = redeļaîns, mit einem Gitter versehen: aiz dzelzs redeļuota stikla durvīm A. Upītis Ģertr. 179.

Avots: EH II, 362

‡ riêvuot ² Riga, = riêvaîns.

Avots: EH II, 380

‡ riñguots Grob., = riñgalts. Wohl aus *ringuorts < *ringurts.

Avots: EH II, 372

ringuluôts, geringelt: ringuluota kâ cūkas aste Heniņ.

Avots: ME III, 528

ruõguôts , mit Ähren versehen: savāks ruoguotuos rudzus Balss.

Avots: ME III, 578

ruõžuôts: ienesa ... ruožuotu pūru Suitu k., № 506.

Avots: Eh II, 394

ruõžuôts, s. ruõžaîns.

Avots: ME III, 587

rūbuôts "?": ne tāda svainīša rnums vajadzēja! šūbuota, rūbuota mums vajadzēja! RKr. XVI, 94 aus Rutzau. Wohl von li. rũbai "Kleider" abgeleitet.

Avots: ME III, 566

‡ rubuļuôts, mit Rubeln (Medaillen) behängt: rubuļuotais un medaļuotais (sulainis) Janš. Dzimtene II, 433.

Avots: EH II, 381

ruguojuôts, mit Stoppeln versehen, bedeckt: ruguojuoti lauki MWM. VIII, 10.

Avots: ME III, 556

runkuôts, s. runkaîns.

Avots: ME III, 562

sabañguôts, unruhig, stark wogend: sabanguota jūŗa Vēr. II, 1409. sabanguotas jūtas.

Avots: ME III, 591

sakņuôts, s. sakņaîns.

Avots: ME II, 653

sakņuôts, s. sakņains.

Avots: ME II, 653

sā`lsavuots, ein Salcbrunnen Brasche.

Avots: ME III, 803

sarmuôts, mit Reif belegt: sarmuotas kuoku galuotnes Dr.

Avots: ME III, 722

‡ sãrmuôts Dunika, = sarmuôts: s. kuoks.

Avots: EH XVI, 472

sasuôts, mit kleinen Geschwüren bedeckt: izvilka brālīti sasuotu Pas. III, 293 (aus Bewern).

Avots: ME III, 752

savirmuôts, Part. praet. pass., in Bewegung geraten, bewegt: pa savirmuotuo dīķa līmeni Plūd.

Avots: ME III, 788

šâvuots Gr. - Buschhof, Warkl., = šâvains: š. kuoks.

Avots: ME IV, 13

‡ sẽ̦kluots Frauenb., = sē̦kluojs: s. dadzis.

Avots: EH II, 481

še̦maruôts, šemeruôts "?": še̦maruoti (šemeruoti JK. I, 83) vedējiņi BW. 13611, 3; vgl. šimaruots.

Avots: ME IV, 15

še̦muruôts, kompliziert Gr. - Sessau: še̦muruots raksts, ein kompliziertes Muster. še̦na (> hochle. šana), = šene, šej(i)ene, das Hier: pruojām nuo še̦nas Blaum. (ähnlich Pas. V, 167, aus Warkl.). nuo še̦nas līdz Rīgai Kl. še̦nas tē̦vs, unser Wirt KI. še̦nas ziepes, zu Hause hergestellte Seife Grawendahl, Peb.

Avots: ME IV, 15

sẽņuôts, reich an Pilzen: sēņuota vasara Wid.

Avots: ME III, 827

sẽ̦ravuots* Konv. ² 411, die Schwefelquelle.

Avots: ME III, 828

‡ se̦ruots "?": jau dažu labu se̦ruotu re̦zgalvi e̦suot savaldījis J. Zvaigznīte Par maleniešiem 22.

Avots: EH XVI, 478

šẽrvuôts Dunika, = šẽrvaîns: šērvuota āda.

Avots: ME IV, 17

sil˜kuôts, (mit Seide) ausgenäht: silkuoti kre̦kli Rutzau. Beruht wohi zunächst auf li. silkai "Seide" Klaip. 8.

Avots: ME III, 839

‡ siļ˜ķuôts Dunika, Kal., OB., = siļ˜ķaîns ‡ 2: s. nazis.

Avots: EH II, 487

šimaruôts: nach Sehwers Unters. 130 dürfte es aus d. schimmerieren "schattieren, schimmern, schillern" entlehnt sein.

Avots: EH II, 626

šimaruôts "?": šimaruoti mundiertņi BW. 15695, 2; vgl. še̦maruots.

Avots: ME IV, 18

siņepuôts, siņupuôts, mit Senf versehen: jau mums bija siņepuota (Var.: siņupuota), nu atveda piparuotu BW. 21746.

Avots: ME III, 842

‡ sĩrapuôts, mit Syrup versüsst: še vajaga ... sīrapuota brandavīna Tdz. 56805.

Avots: EH II, 493

‡ sir̃muots, = sir̃mgans (?): (nuogāztai priedei) re̦zgalis ... aiz ve̦cuma sirmuoti pe̦lē̦ks A. Upītis Ģertr. 371.

Avots: EH II, 489

sīvuots: auch (mit ì ² ) Erlaa.

Avots: EH II, 494

sīvuots, ölig: sīvuotas kaņepes Warkl.

Avots: ME III, 856

‡ skabārnuots Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = skabar̂gains (?).

Avots: EH II, 496

skaruôts: skaruoti zirņi Frauenb .

Avots: EH II, 502

skaruôts (li. skarúotas "zerlumpt"), mit Rispen versehen; schotenreich Brasche: skaruotās auzas Balss. skaruota vārpina Stari III, 200.

Avots: ME III, 874

šķausnuôts, = šķaut(n)aîns: milta šķausnuotā galva MWM. XI, 183.

Avots: ME IV, 22

šķàutnuôts ² Bers., = šķautnaîns: sē̦klas drusku šķautnuotas Konv. ¹ 913.

Avots: ME IV, 23

‡ šķe̦ldruots "?": ar šķeldruotām ziedlapiņām Latv. konv. vārdn. s. v. Klarkija.

Avots: EH II, 630

‡ šķieznuots Līvāni "škiedrains": šķieznuoti lini.

Avots: EH II, 641

šķir̃buôts PlKur., = šķir̃baîns.

Avots: ME IV, 43

‡ sklañduôts ceļš Dunika, ein glatter Weg, aut dem em Schlitten seitwärts gleitet.

Avots: EH II, 505

‡ skuots, = skuorte (?): nav vairs man brunču s. vakarēju sējumiņu BW. 35409.

Avots: EH II, 518

‡ skràmbuôts ² Sessw., geschrammt: akmens krūtis skrambuotas šņirkstēja Rainis Dz. un d. II, 124.

Avots: EH II, 507

skruots, -s, Getreideabfälle AP., Serben; Erlaa, Altenwoga; das Schroten: aizvest graudus skruõtij; likt graudus dzirnavās uz skruõts AP.; s. auch skruores.

Avots: ME III, 901

I skruots, -s: auch (Getreideabfälle) Wenden, (mit ùo ² ) Druw., Lös., Sessw.; (als o- Stamm) das Schroten Bers.: miežus laiž skrùotā ² .

Avots: EH II, 514

II skruots, -s (unter skruõtes ): auch (mit uõ ) Planhof, (mit ùo ² ) Ekengraf, Holmhof, Laud., Sauken, Sonnaxt; skruotis, luodes dzied kâ bites BW. 32019, 4.

Avots: EH II, 514

‡ III skruots, -s Roop, Smilt., Widdrisch, der Querl an Hosen. Vgl. skruõte.

Avots: EH II, 514

skrūzuôts, s. skrūzaîns.

Avots: ME III, 900

‡ šļe̦puôts, mit Schneeregen (?): šļe̦puota diena Perkunen n. FBR. XVIII, 128.

Avots: EH II, 645

sliduôts, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: uz sliduotu le̦dutiņu BW. 14488 var.

Avots: ME III, 931

‡ sluots, = sluôta 1 (?): piesēja pie sānu div[i] lielus sluotus Pas. V, 170 (aus Ludsen).

Avots: EH II, 530

‡ smadze̦nuots AP., voll mit Mark: s. kauls.

Avots: EH II, 531

smakuôts (unter smakuôt): smakuota (smaržīga) puķe Kand.

Avots: EH II, 532

smaržuôts, s. smaržains.

Avots: ME III, 954

smeldžuôts: mit el˜ Biržu Base.

Avots: EH II, 535

smeldžuôts, mit smeldzes 1 versehen: kursisks vaiņags (= zīļu v. A. XX, 712) smeldžuots ("izrakstīts ar stikla . . . krellītēm") Konv. ² 142. smeldžuoti raksti 1990. kre̦kli ar smeļdžuotu apkakli Plutte Katal. 69. smeldžuotās apkakles A. XX, 376; zu smeldze 1.

Avots: ME III, 957

šmeļdžuôts, = smeldžuôts: zīļu vaiņagi (šmeļdžuoti vaiņagi) A. XX, 67.

Avots: ME IV, 84

‡ šme̦r̃guots laiks Renzen "kaltes Winterwetter".

Avots: EH II, 649

šme̦rguots "unerwartete Schwierigkeiten; Herzschmerzen" Freiziņ.

Avots: ME IV, 84

šmē̦rguots, etwas sehr Saures: tā uogu sala ir tīrais šmē̦rguots Burtn.

Avots: ME IV, 84

smilguots, = smilgains I: pa smilguotu atmatiņu BW. 13614, 1; 15695, 4. smilguotas takas Leijerk. II, 219.

Avots: ME III, 962

šmuõts Dunika, ein (grosses Grobin) Stück (nur von geräuchertem Schweinefleisch gesagt Dunika): nabagam nuogriêzu tādu šmuotu maizes Grobin n. Etn. III, 65. Zunächst aus li. šmõtas (in žemait. Aussprache mit uo).

Avots: ME IV, 87

snìeguôts (li. sniegúotas), voll Schnee, schneebedeckt: snieguotā kalna A. XVII, 577. snieguots klintājs V. Egl. Elegijas 70. Alpu snieguotie gali Jauna R. V, 32. snieguots žuogs Saul.

Avots: ME III, 979

suoļuots zirgs, ein tüchtig, gut ausschreitendes Pferd Nigr.

Avots: ME III, 1138

spaļuôts, = spaļains: spaļuotu dvieli BW. 25465 var. lini . . . bija . . . pamaz tilējuši, kādēļ šķiedri gan labu labie, bet stipri spaļuoti Janš. Bandavā II, 191.

Avots: ME III, 984

spal˜vuôts, behaart Pūrs III, 79: spalvuotiem kātiņiem (R. Kam. 208), plakstiņiem MWM. VI, 792. spalvuotām (Var.: pūkaiņām, kūlaiņām) kājiņām BW. 23221, 4.

Avots: ME III, 984

spanguôts (kumeliņš) BW. 14611, 1 var., = spañgains 3.

Avots: ME III, 985

spā`rnuôts (li. sparnúotas), geflügelt: uzbruka nespārnuoti divkāji LP. VII, 73. spārnuotās stundas J. R. V, 163. spārnuota valuoda Vēr. I, 137. spārnuotus vārdus Stari II, 501.

Avots: ME III, 988

‡ spējuots,

1) "turīgs, pārticis" NB.: s. cilvē̦ks (part. prs. act. zu spẽt?);

2) "?" : trauc, brālīti, līksti liekt, ku[r] pakārti šūpulīti! tik spējuota mātes meita par atmatu vazājas Tdz. 59794.

Avots: EH II, 549

spè̦kuôts, sehr kräftig, sehr stark: ar spē̦kuotu zirgu LP. VII, 1175. spē̦kuots lauva LP. sp. vīrs II, 12; Pas. II, 38. divi spē̦kuoti brāļi LP. V, 86. neapēdīsi (mani), atspirgušu un spē̦kuotu Pas. I, 201. iznes mani nuo šejienes virszemē, ja esi... tik spē̦kuots II, 109.

Avots: ME III, 992

spilve̦nuôts, mit Kissen versehen: ar spilve̦nuotām gultām Veselis Netic. Tuoma mīlest. 157.

Avots: ME III, 997

spuoguļuôt, ‡ Subst. spuoguļuôtāja, eine die sich im Spiegel betrachtet: gar pašu šuo spuoguļuotāju viņam nebij nèkādas ... daļas A. Upītis Ģertr. 161.

Avots: EH II, 566

‡ sprâguots ² Iw., krepiert (?): kad ir glābts un nekļūst labāks, tad jau tik˙pat kâ s, ir; nuokauts slims luops ir s., juo viņš jau tâ kâ tâ būtu nuobeidzies.

Avots: EH II, 558

spraisluôts, spraišļuôts, gewölbt: spraisluota aila, ein Bogengang V. spraišļuoti griesti A. XX, 364.

Avots: ME III, 1009

spriesluôts, gewölbt: spriesluotuos griestus ne̦s pīlāŗi Lautb. Marģeris 5.

Avots: ME III, 1022

‡ spriešļuôts, = sprieslains: spriešļuotā pagrabā A. Upītis Pirmā nakts 66.

Avots: EH II, 560

spruoguôts (unter spruoguojs): spruoguota vilna AP.

Avots: EH II, 563

spuruôts PlKur., = spurains.

Avots: ME III, 1033

‡ stabuôts, mit stabi versehen: stabuoti puosmi Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH II, 567

stanguôts, mit einem Stangengebiss versehen; nevar[u] jāt jūrmalē bez stanguota kumeliņa; jūŗas putni... baida manu kumeliņu BW. 30962, 3.

Avots: ME III, 1044

‡ staruôts, = staraîns: spuožu, staruotu zvaigzni Jauns. Raksti VII, 53.

Avots: EH II, 571

stiepuôts "?": kâ milzu šķē̦pa stiepuots asmens Duomas II, 313.

Avots: ME IV, 1080

stikuots: auch Tdz. 57280 (aus Welonen), 57741, 10 var.

Avots: EH II, 579

stikuots (erschl. aus infl. stykūts Pilda, Warkl.), die Doppelschnepfe: gaŗš de̦guns kâ tam purva stikuotam BW. 20095, 3. Vgl. ķikuts 1 und stikāns 1.

Avots: ME IV, 1067

stiķuôts V., gerieben, schelmisch, abgefeimt, fähig zu allerlei Streichen U.: Juris, tas jau bijis pa˙laikam tāds stiķuots un niķuots Upīte Medn. laiki. stiķuota galva, ein Pfiffikus U.

Avots: ME IV, 1068

‡ straignuots, sumpfig Diet.

Avots: EH II, 584

straujuôts, = straujš: tec, upīte, juo straujuota (Var.; straujāka)! BW. 8850 var.

Avots: ME IV, 1082

strēļuôts "?": strēļuoti luogi MWM. VI, 332; "Fenster mit Scheiben, die Luftbläschen enthalten" (mit è ² ) Lennew.; vgl. strē̦la ²

Avots: ME IV, 1088

strĩpuôts (unter strĩpât): auch AP., (mit ì ² ) Fest.

Avots: EH II, 589

‡ strunguots "?": svikļu un kāpuostu lapu cietākās, strunguotās daļas Janš. Mežv. ļ. I, 13.

Avots: EH II, 590

‡ stur̃muôts Perkunen, stürmisch: sturmuota diena.

Avots: EH II, 596

‡ stûruôts ² : stûruoti ² ("?") lindruki Perkunen n. FBR. XVIII, 128. stūruoti ("eckig") šķautnainas pilskalna malas Taurup n. BielU.

Avots: EH II, 598

šūbuôts, mit einem Pelz bekleidet (?): šūbuota, rūbuota (sc.: svainīša) mums vajadzēja RKr. XVI, 94 (aus Rutzau).

Avots: ME IV, 108

sudabruôts, s. unter sudabrîgs.

Avots: ME III, 1113

‡ šukumuots Erlaa, mit Gabelungen: meldenīca aug tāda šukumuota.

Avots: EH II, 657

suluôts: s. ābuols AP., Ramkau.

Avots: EH II, 602

suluôts, = suluojs: kuplajā, suluotajā zâlē Saul. III, 178. nuo suluota sarecējuma Konv.2 489. suluotam lupam Stari 1, 142. galviņas - mīkstas un suluotas Krišs Laksts 11. suluots bass Leijerkaste I, 20.

Avots: ME III, 1120

šūnuôts, porös, zellig: šūnuots akmins, Bimsstein U. šūnuota ("schwammicht") maize St.

Avots: ME IV, 109

svaluots, heiss, siedend Ruhental n. Etn. 1, 90. Adv. svaluoti Naud., svaluoši, heiss; plötzlich, schnell; heftig, sehr: suņi man tīri svaluoti skrēja virsū Grosdohn n. Etn. I, 59. tâ sāp, ka svaluoši jākliedz (mit hochle. o gesprochen!) Saikava. Zu svals; vgl. auch sve̦luots.

Avots: ME III, 1143

sve̦kuôts: auch Dunika.

Avots: EH II, 613

sve̦kuôts Ramelshof, harzig.

Avots: ME III, 1148

sveķuôts: auch AP.

Avots: EH II, 614

sveķuôts Apsk. 1903, S. 209, Kra. Vīt. 88, = sve̦kuôts.

Avots: ME III, 1148

sve̦luôts: s. (sehr heiss od. sehr kalt) laiks; pirtī s. karstums Seyershof. dedzināšanai bē̦rzi ir vis˙sve̦luotākie (erzeugen die grösste Hitze) Salis. sve̦luoti ("fortwährend lügende") meļi. Fehteln. sve̦luoti auksts šuodien Kurmene. mušas tīri sve̦luoti krīt virsū Fest. re, kâ sve̦luoti ("strauji") aizbrauc Seyershof. "plötzlich, schnell Naud. n. Etn. I, 90;" ME. III, 1150 zu streichen!

Avots: EH II, 614

sve̦luôts, heiss; jähzornig Freiziņ; plötzlich Naud.; = sve̦luotīgs Serbigal, heftig: sve̦luots karstums Juris Brasa 51. sve̦luots aukstums (heftiger Frost) Wolm. sve̦luots (kaIt) laiks Tirsen. sve̦luotām dusmām Naud. n. Etn. I, 89. viņs aizskrēja tīri sve̦luots Vīt. kas tur nu tik sve̦luots (wichtig, dringlich) bija? Nötk. - Adv. sve̦luôt(i), heiss; plötzlich, schnell Naud. n. Etn. I, 90; "schwer, schnell, unbedacht" Serbigal; stark, kräftig, schnell Freiziņ; sehr, gewaltig: sve̦luoti karsts laiks LP. IV, 67. saulīte sve̦luoti dedzināja VII, 1163. sve̦luoti aukstā mazgāties Naud. tas ir sve̦luoti dārgi, tuo nevar maksāt ebenda. sve̦luoti tumšs LP. I, 112; IV, 116. sāk viņu sve̦luoti apstrādāt LA. ja tâ sve̦luoti grib A. XI, 155. sve̦luoti bārt, saduot Nötk. me̦luo tīri sve̦luot Bers. Vgl. sve̦luošs.

Avots: ME III, 1150

‡ svē̦luots (?), = svè̦luošs: svē̦luotākās liesmas Blaum. Raksti II ⁵ (1939). Vgl. sve̦luots.

Avots: EH II, 615

svè̦tavuots,* eine heilige Quelle: svē̦tavuotuos slāpes tev veldzēs Vēr. II, 133.

Avots: ME III, 1154

sviêstuôts, mit Butter versehen, butterig: sviestuotai... biezputrai Veselis Netic. Toma mīlest. 77.

Avots: ME III, 1166

‡ sviķuots Iw., harzig.

Avots: EH II, 618

sviluots, sviluošs, eilig Golg.: sviluots darbs, sviluoši darbi; vgl. sve̦luots.

Avots: ME III, 1159

švītruôts MWM. VIII, 638, = švītrains.

Avots: ME IV, 120

‡ tārpuots Janš. Līgava I, 21, Austriņš Raksti VII, 102, = tā`rpaîns.

Avots: EH II, 672

tãšuôts, mit Birkenrinde versehen: tāšuota malka MWM. v. J. 1896, S. 401.

Avots: ME IV, 151

tàukuôts (li. taukúotas), fettig, schmierig Brasche, mit Fett versehen : neizcepi taukuotā plācenīša BW. 16298.

Avots: ME IV, 138

‡ trakuots Serbig. n. FBR. IV, 61, = trakisks.

Avots: EH II, 690

truõts (li. žem. trúotas "Wetzstein") Horstenhof, Ligat, PS., Wenden, Wolm., truots L., Ruj. n. U., Rutzau n. Etn. II, 129, Laitzen, Zaļmuiža, truõtiņš Wenden, truotiņš LP. V, 290, der Wetzstein, Schleifstein (unbekannt in Arrasch, Bauske, Bers., Dond., Drosth., Kand., Nigr., Peb., Saikava, Salis, Saussen, Schujen, Segewold, Selg., Siuxt, Sonnaxt, Stenden, Wandsen). Falls žem. trúotas nicht aus le. truôts (das an und fiir sich eher - mit uo aus on - zu trĩt gehören könnte, s. Persson Beitr. 450, 568 und 587) entlehnt ist, nebst gr. τρωτός "verwundet" und τρητός zu r. трáтить "vergeuden", got. ƥrōƥjan "γυμνάζειν" u. a., s. Būga KSn. I, 294, Trautmann Wrtb. 326.

Avots: ME IV, 254

trūduots, mit Humus versehen (?), gedüngt (?): bieži trūduotā zeme Veselis Netic. Toma mīlest. 21.

Avots: ME IV, 251

tulˆzuôts ² PlKur., gallig.

Avots: ME IV, 260

tùmšviļˆņuôts, mit dunklen Wellen versehen: tumšviļnuotas upes teces A. Brigader Daugava I, 955.

Avots: ME IV, 264

ugnuôts PlKur., = ugunains.

Avots: ME IV, 294

ùncùots ² Prl., = uncvats. Zum Lautlichen vgl. Le. Gr. § 26 d.

Avots: ME IV, 299

‡ ušņuôts AP., = ušņaîns.

Avots: EH II, 716

ūsuôts (li. ūsúotas), = ūsaîns: ūsuotuos miežus Balss.

Avots: ME IV, 410

utuots PlKur., lausig.

Avots: ME IV, 311

uzme̦duôts Bauske, Nigr., Pe̦nkule, uzme̦dâts U., Part. praet. pass., auf etwas versessen, erpicht, nicht ablassend, obgleich abgewiesen U.: viņš uz viņas ir kâ uzme̦dāts, er ist mit seinen Liebesanträgen zudringlich Seew. n. U. kâ uz tevi krita puišeļi! kâ uz˙me̦duoti Janš. Dzimtene ² I, 437. ve̦cākie kungi uz tādām... knīpām ir kâ uz˙me̦duoti Dzimtene V, 33. (meitene) kâ uz˙me̦duota uz Lapiņa Paipala 8.

Avots: ME IV, 357, 358

‡ vaiņukuots Tdz. 37188 (aus Silajāņi), bekränzt.

Avots: EH II, 749

vaivaruôts, mit Porsch (vaivari) versehen: vaivaruota (Var.: apiņuota) alutiņa BW. 14676, 4 var.

Avots: ME IV, 445

vakarblāzmuôts,* vom Abendschein umgeben: vakarblāzmaota gulēja birze Ezeriņš Leijerk. I, 115.

Avots: ME IV, 446

varduots (?) Allend. n. U., = var̂žacs, Krankheit zwischen den Zehen. Fehlerhaft für *vardācs (vgl. vur̂dacs)?

Avots: ME IV, 477

vaŗuôts, mit Kupfer überzogen Frauenb.

Avots: ME IV, 484

vāruôts: ar vâruotu ² ūdeni Orellen.

Avots: EH II, 765

vāruôts, kochend: nuokarsējuši vāruotu ūdeni Pas. III, 101. Eigentlich part. prs. act. zu vārît.

Avots: ME IV, 511

vãrpuôts (li. várpuotas), = vãr-paîns: kuplu, vārpuotu ražu Konv. ² 145.

Avots: ME IV, 508

‡ II vā`rpùots ² Saikava "riteniski sagriezušās spalvas mājluopam".

Avots: EH II, 764

vaskuôts (li. vaškuotas "nuovaskuots" Miežinis), wachsfarben; gelb: kur, gailīti, tu tecēsi vaskuotām (Var.: vaskainām) kājiņām? BW. 14056, 10 var. tev vaskuots, man dze̦ltains (sc.: kumeliņš) 14611, 2 var.

Avots: ME IV, 485, 486

vẽjuôts (li. vė´juotas), windig: klausījās nakts vējuotā kaukuoņā Ezeriņš Leijerk. I, 101.

Avots: ME IV, 554

vējvuots (?), einer, der schnell und geschickt sich newegend arbeitet Druw.: kaimiņš kâ vejvuots šuorīt iet pa tīrumu sē̦dams Druw. n. RKr. XVII, 85.

Avots: ME IV, 554

‡ ve̦lē̦nuots Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = ‡ ve̦lē̦nuojs?

Avots: EH II, 769

vērbeļuôts, zerfetzt: vērbeļuota mātes meita (in Bezug auf die Kleidung gesagt) Rutzau n. RKr. XVI, 168.

Avots: ME IV, 560

ve̦r̂duots: viņš aizskrēja kâ v. Smilt.

Avots: EH II, 771

ve̦r̂duots (li. verdantis Miežinis), Part. praes. act. zu vir̂t, kochend, siedend: ve̦rduots ūdens U., Orellen n. FBR. XI, 46, Ahs., Vīt. u. a.

Avots: ME IV, 539

vē̦rpuots Sessw. n. U., = vē̦rpata 2, vẽrpete 2.

Avots: ME IV, 565

vērzeļuôts: vērzeļuotu kumeliņu BW. 14450.

Avots: EH II, 779

vērzeļuôts, mit Sielen, Pferdegeschirr versehen: vērzeļuotu zirgu Deglavs Rīga II, l, 40.

Avots: ME IV, 569

‡ vē̦smuots Lubn., fremdartig, sonderbar, ungewohnt: viņš teica vē̦smuotu vārdu; nevaru atcerēties.

Avots: EH II, 779

vē̦smuôts, luftig, kühl: vēja māte guldināja vē̦smuotās vilnainēs Aus. I, 84.

Avots: ME IV, 570

vẽ̦truôts PlKur., = vẽ̦traîns: vē̦truots laiks, stürmisch Wetter LA. n. U. vẽ̦tuve,

1) der Kornkastew an der Windigungsmaschine
(mit è̦ ² ) Alswig;

2) der Raum zum Windigen
(mit ẽ̦): te pūš vējš kâ vẽ̦tuvē A. Brigader Daugava I, 1518;

3) "?": jūs spēcīgie ruocīgām vē̦tuvēm Līgotnis 60;

4) ein (grosses) Windsieb
Nötk. (mit ẽ̦ ), Fehteln, Kokn. ("mit ê̦" ), Bers.

Avots: ME IV, 572

vienuots (vien˙uots?) "jemand; etwa einer" Für. I. Eher wohl aus vien˙uotrs (vgl. uots II aus uotrs), als irgendwie zu apr. ainonts "jemand" und li. vienuntas "einzig".

Avots: ME IV, 668

‡ vijuoluots "?": vijuoluotu vainadziņu BW. 1286, 1 var.

Avots: EH II, 782

villuôts: mit il˜ Dunika.

Avots: EH II, 784

villuôts, s. vilnuôts.

Avots: ME IV, 593

vil˜nuôts (li. vìlnuotas), villuôts Biel. n. U., Frauenb., wollig U., mit (dichter) Wolle, Flaum bedeckt: villuotas aitas Frauenb. villuots (behaart) cilvē̦ks ebenda. v`ilnuoti ^{2 cāļi} Kalzenau. aitiņa vilnuotām (Var.: vilnainām, vilnājām) kājiņām BW. 7905 var.

Avots: ME IV, 595

‡ vīnuots "?": gaŗām ... žuogmalīti te̦k v. ūdentiņš VL. nach Hen.

Avots: EH II, 793

viruôts, kochend: duod man viruota ūdens! N.-Rosen n. FBR. VIII, 47.

Avots: ME IV, 619

vizaļuôts "?": ziemas svē̦tki sabraukuši vizaļuoti, vērzeļuoti BW. 33289 var.

Avots: ME IV, 630

vizbuļuôts "?": vizbuļuota villainīte B. Vēstn.

Avots: ME IV, 630

vizuļuôts, mit Flittern besetzt; flimmernd, glänzend: vizuļuotu vaiņadziņu BW. 5777. vizuļuota villainīte 30092. vizuļuots mans pūriņš 16710, 5. vizuļuota mātes meita 18579, 4 var, vizuļuotu sievas krē̦slu 17889, 26. vizuļuotus iemautiņus 14046. rausuos augšup vizuļuotajā gaismā Druva I, 677.

Avots: ME IV, 632

zàbakuôts, gestiefelt U.: zābakuoti (Var.: zābakaini, zābacaini) pļavējiņi BW. 28585; 5791, 10.

Avots: ME IV, 694

žagaruôts, s. žagaruôt 2.

Avots: ME IV, 786

zaļuôts, mit Grünwerk geschmückt, grün (?): zaļuoti upju līči RKr. VIII,15. zīļuota, zaļuota saulīte lēca; zīļuots, zaļuots mans vaiņadziņš BW. 24254.

Avots: ME IV, 688, 689

zâļuôts, = zâlaîns: ārdītājas zāļuotiem vaiņagiem BW. 28185 var.

Avots: ME IV, 699

zaruôts, mit Ästen, Zweigen versehen; verzweigt: zaruota ābelīte BW. 5163. zaruotu priedi 10557. zaruots pīliņģa zars JK. VI, 30. zaruots (Var.: zarains, zarājs; zaruojs) mans vainadziņš BW. 24250 (ähnlich: 24221 var.). dzīslas, kuras savas... zaruotās ruokas... izstiepj Vēr. I, 1355. zaruoti beņķi Mag. XX, 3, 174, Bänke aus gespaltenen Bäumen; die in erforderlicher Länge stehen gebliebenen Äste bilden die Füsse.

Avots: ME IV, 692

zè̦ltuôts, vergoldet, goldig, golden schimmernd: ze̦ltuotas kuoka siênas Druva II, 62. ze̦ltuoti kalni Stari II,749, ze̦ltuotās birztalās Gads 36. ze̦ltuotiem (Var.: ze̦ltainiem) matiņiem BW. 21231, 6.

Avots: ME IV, 707

zemjuôts (li. žemiúotas), = zemjains 1: zemjuotām (Var.: zemjajām, zemuojām) kājiņām BW. 7291, 2 var.; 10511 var.; 27649, 4 var.

Avots: ME IV, 711

zẽveļuôts,

1) schwefelhaltig;

2) zẽvelîgs 2. BW. 21746, 1.

Avots: ME IV, 715

zẽveļziêdiņuôs iet, ein Spielchen Etn. III, 188.

Avots: ME IV, 715

zibeņuôts, s. zibiņuôts.

Avots: ME IV, 716

zibiņuôts, zibeņuôts, feurig, leicht aufbrausend, heftig: vēl atveda zibiņuotu (Var.: zibeņuotu; scil.: sievu) BW. 21746, 1.

Avots: ME IV, 717

ziêduôts (li. žieduotas "ziedains" Miežinis), bunt, scheckig: cielaviņa... zieduotām kājiņām BW. 18803 var. telīt[e]... zieduotām (Var.: ziedainām, zieduojām) kājiņām 29028 var.; 29030, 2.

Avots: ME IV, 741

zilmigluots,* mit bläulichem Nebel bedeckt: tālās, zilmigluotās purva daļas Veselis Saules kaps. 78.

Avots: ME IV, 720

zīļuôts, mit Glasperlen, Flitter geschmückt: zīļuotiem vaiņagiem BW. 28185 (ähnlich: 5702, 2 var; 24740). zīļuotu sudraba saktu 33605, 7. bij zīļuota, bij pērļuota 5662. sēdi, zīļuotā (ja) (Var.: zīļuotā, krellainīte)! 12302 var. (ähnlich 17030). man zīļuota līgaviņa RKr. XVI, 84. zīļuotā pūriņā BW. 9374. pret sauli pacēlu zīļuotus krē̦slus 16076. (fig.) ai, manas zīļuotas, liegajas dienas! 24740.

Avots: ME IV, 734

‡ zīmuôts, gekennzeichnet: zīmuotas guoves Tdz. 44329 (aus Kosenhof).

Avots: EH II, 810

‡ zimzuots, mit Simsen versehen: (gultas) zimzuotiem kājgaliem Skalbe Raksti IV (1938), 23.

Avots: EH II, 807

‡ zivuots Jauns. R., dz. un j. 68, Austriņš Raksti VII, 440, fischreich.

Avots: EH II, 809

zižļuôts, mit Speichen versehen: zižļuotus riteņus LA.

Avots: ME IV, 730

zĩžuôts, mit Seide geschnückt, in Seide gekleidet: tec gaŗām, kumeliņ, tai zīžuoti mātes meiti! BW. 11368, 3 var. zīžuota ruota 16859, 1.

Avots: ME IV, 737

znuõts: Demin. znuotiņš BW. 1962, 4 var.; znuots "Bruder der Frau" Lubn. n. BielU. In Dunika wird auch eine Mücke z. genannt.

Avots: EH II, 812

znuõts (gr. γνωτός "Verwandter"), znuõtis Ugalen n. FBR. VII, 23, Anzen, znuods (?) Glück I Mos. 19, 12 (neben dat. - instr. plur. znuotiem 19, 14), Demin. (verächtlich) znuotelis Blieden, der Schwiegersohn St., U.; der Schwager, Schwestermann L., U., Anzen (unbek. in Arrasch, Jürg., KatrE., Wolmarshof): tautu dē̦ls, mans bāliņš, tie znuotiem saukājās (Var.: viens uotru svaini sauca) BW. 10792 var. div[i] brālīši satikās, viens uotaru znuotu sauca..., ne katram līgaviņas 14537, 1. visur man znuoti, radi (Var.: znuotu rad[i], znuota radi) 3844. visur mani znuotu sauc 3844, 3 var. kalpa vīru znuotu (Var.: svaini) saukt 15328 var. mazi mani bāleliņi, nedrīkst tevi znuotu saukt 21509. tie gribē[ja] znuotā tapt (Schwager werden) 14323 var. šķituos liela neizaugt, māte znuota neredzēt 21477. meit[a]s māt[e] pasmējās: znuoši (Var.: znuoti) braukš[u]s vizināja 23609, 2 (aus Sassm.). nāc ārā, znuota šķelmi! 13713, 2; 13730, 10. znuotuos ieiet, sich in ein Gesinde (als Wirt) einheiraten U. - Nach St. und U. rede man in einigen Gegenden den Bekannten znuõts (= d. Gevatter) an; so auch scherzweise auf Tiere (Wölfe St.) be- zogen: tie paši strupauši (= Wölfe), znuotiņi, līda klāt Libek Pūķis 21. Zu ai. jn̂ātķ-ḥ "Verwandter", got. knōƥs "Geschlecht" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 575 und 577.

Avots: ME IV, 748, 749

‡ zuõbe̦nuôts Tdz. 58087, mit einem Schwert bewaffnet.

Avots: EH II, 813

zùobuôts: zuobuoti ļaudis Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 24.

Avots: EH II, 813

zùobuôts (li. žambúotas "scharfkantig", serb. zùbat "gezähnt"), mit Zähnen versehen; gezackt: nuo zuobuota stieņa Konv. ² 636.

Avots: ME IV, 758

žuburuôts Gr. - Buschh., Saikava, = žuburaîns: pie... kupli žuburuotā uozuola Veselis Saules kaps. 12. žuburuotu vītuolu gatve H. Eldgasts Vižņi 102. tā (= ruoze) izauga žuburuota līdz pašām debesīm BW. 34042. žuburuotas sveces A. v. J. 1896, S. 5. žuburuotie pauguri slienas aiz˙vienu augstāk Saul. Vēr. I, 1167.

Avots: ME IV, 828, 829

žulguôts, verdünnt, wässerig gemacht: kruodznieks žulguotu alu pārduos Rainis Karālis Līrs 63.

Avots: ME IV, 830

‡ zupuôts AP., Ramkau "suluots": zupuoti kāpuosti, rāceņi.

Avots: EH II, 812

zvaîgzduôts ² PlKur., gestirnt.

Avots: ME IV, 762

‡ zvaigznuots Fest., = zvàigžņuôts.

Avots: EH II, 814

zvàigžņuôts, mit Sternen bedeckt, bestirnt: raugās zvaigžņuotajā debesī A. v. J. 1896, S. 387. zvaigžņuotu nakšu A. XX, 346. zeme... pa nakti ietinās zvaigžņuotā samtā Skalbe Kâ es 24. zvaigžņuotas (mit Orden bedeckt) krūtis.

Avots: ME IV, 763

zvê̦ruôts ² Siuxt, böse, zornig, grausam: zvē̦ruots cilvē̦ks, luops Siuxt. bijis zvē̦ruots muižas kungs LP. VI, 655. vai... dē̦li tik zvē̦ruoti būšuot 758.

Avots: ME IV, 774

žvīguļuôts "?": tādu žvīguļuotu metalu mirdzumu Bībeles kalend. piel. 10. Vgl. zvīguļuôt und zvīgulis I.

Avots: ME IV, 847

zvīgžņuôts "?": kadiķis ar zvīgžņuotām lapām Konv. 1525.

Avots: ME IV, 779

zvīļuots: prievītes un zvīļuotās zīdaines A. Brigadere Dievs, daba, darbs 163.

Avots: EH II, 816

zvīļuôts, glänzend, leuchtend, funkelnd: apgaismuotā luogu rinda kâ zvīļuota čūska A. Brigader.

Avots: ME IV, 780

zvìnuôts ² : zvĩnuotas (ar zvīniem aplipušas) ruokas Dunika.

Avots: EH II, 816

zvìnuôts ² KatrE., = zvīnaîns 2: zvīnuoti lini.

Avots: ME IV, 781

zvirgzduôts (li. žvirgžduotas "kiesig"),

1) = zvirgzdaîns (mit ìr ² ) Gr. - Buschh.: zvirgzduots laukumiņš lieveņu priekšā Straumes Jānis;

2) fein, klein:
zvir̂gzduots ² (= sīki rakstīts) raksts cimdiem, dvielim Bauske.

Avots: ME IV, 778

zvirksnuots PlKur. "zvirgzdains".

Avots: ME IV, 778

žviruots, kiesicht Oknist: ž. lauks.

Avots: ME IV, 846

smiltuots, = smiltuojs: upēs ūdens allaž s. Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 152.

Avots: EH II, 538

acaîns, acuôts,

1) maschig, augenähnliche runde Figuren aufweisend:
acaiņi diegi LP. VII, 1238, acaini cimdi Druw. acuots aude̦kls Etn. III, 146;

2) hervorbrechende Keime habend:
ja neduos brandavīna, būs acaini kartupeļi BW. 28574.

Avots: ME I, 7

aceknis,

1) der Netzmagen
A. XVII, 379. Bers.

2) nach bestimmtem Muster gewebte Leinwand
Etn. III, 146, Golg. = acuots aude̦kls; auch aceklis BW. 9065. [zu acs].

Kļūdu labojums:
9065 = 7065

Avots: ME I, 7

‡ àizbaruôt, àizbaŗuôt,

1) anfangen zu füttern, mästen:
aizbaruots vepris PS.;

2) anfangs reichlich füttern:
jauni suņi jāaizbaŗuo, lai vē̦lāk ē̦d mazāk Erlaa, KatrE., Sessw.;

3) mit einem schädlichen Futter füttern:
zirgs aizbaŗuots Lubn.;

4) an ein Futter gewöhnen, durch ausgelegtes Futter anlocken:
a. stirnas, zaķus, zivis Ob. - Bartau, Rutzau. Refl. -tiês, anfangen sich aufzumästen: sivē̦ns jau labi aizbaruojies Bauske.

Avots: EH I, 8

‡ àizburbêt,

1) anfangen porös, morsch zu werden, anfangen zu faulen:
le̦dus upē pavasarī šur tur jau aizburbējis Wandsen. stabs aizburbējis. tas jau aizburbējis kâ ve̦cs kuoks (von einem schwachen, kränklichen Menschen gesagt) Bauske;

2) mit weichen, porösen Gewächsen zuwachsen:
avuots aizburbējis ² Ahs. - luogs aizburbējis, das Fensterglas hat sich mit einer Schnee- od. Eiskrusfe überzogen Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 12