Paplašinātā meklēšana

abraskrãpis Purap., abruskrãpis, das Instrument, mit dem der Teig zusammengeschabt wird. Nach Ulm. auch abruskrāpīte.

Avots: ME I, 6

àitkuopis, der Schafzüchter. *

Avots: ME I, 14

‡ àizcilpinât Niedra, = àizcilpuôt 2.

Avots: EH I, 14

‡ àizdripinât, langsam fort-, hinfahren AP.

Avots: EH I, 19

‡ àizdrupinât,

1) bröckelnd
(tr.) hinter etwas geraten lassen: a. kam maizi aiz kakla;

2) bröckelnd
(tr.) hinstreuen vor (für): a. cāļiem maizi priekšā Sessw.;

3) anfangen zu (zer)bröckeln
(tr.): a. plāceni Saikava.

Avots: EH I, 20

‡ àizelpies (Part. praet. act.), atemlos, ausser Atem Warkl.

Avots: EH I, 22

‡ àizkapinât (Druckfehler?), = àizkabinât I (?): aizkapinādams... aiz kabes gula izkapti Janš. Mežv. ļ. I, 174.

Avots: EH I, 29

àizķepinât: aizķēpinā[ju]si grāmatu cie[ti] Pas. IX, 224.

Avots: EH I, 34

àizķepinât, auch àizķepêt, fact. zu àizķept, zukleben (von zähen flüssigen Massen), unsauber verschmieren: aizķepināt ligzdu dubļiem; ungew. von trockenen Gegenständen: pīšļi un putekļi aizķepina acis A. XVIII, 3.

Avots: ME I, 35

‡ àizķēpis Bers., Dond. "àizķepis (part. prt. zu àizķept)": luogs pa˙visam aizķêpis Golg.

Avots: EH I, 35

‡ àizklupinêt, hilflos (wiederholt dem Fallen nah) hin-, fortgehen: tik, tik aizklupinēja da ustabai Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 32

‡ àizknapinâtiês, sich einschränkend durchkommen bis...: a. ar gaļu līdz pavasarim Salis.

Avots: EH I, 32

àizkupinât, verwehen: aizkupināts ceļš.

Avots: ME I, 34

àizkûpinât, tr., anrauchen: kalējs vienu cigāru iesprauda mutē un aizkūpināja Dok. A.; kaļķīti A. XX, 508.

Avots: ME I, 35

àizkûpis: ‡ sich mit Rauch bezogen habend: visa tā puse aizzilējuse un aizkūpuse Janš. Bandavā I, 378. āzkūpusi pils Pas. II, 180.

Avots: EH I, 34

àizkûpis gaiss (Bergfried), räucherige Luft.

Avots: ME I, 35

‡ àizkvêpinât,

1) beräuchern:
a. luogu Trik. u. a.;

2) räuchernd vertreiben
Trik. u. a.: a. bites nuo kādas vietas pruojām;

3) a. upuri, ein Opfer (Rauchopfer) anzünden (biblisch).

Avots: EH I, 34

‡ I àizlipinât, zukleben (tr.) Dunika u. a.

Avots: EH I, 36

‡ II àizlipinât, anzünden Dunika.

Avots: EH I, 36

‡ àizlupinât, zu schälen anfangen (und dann das Schälen unterbrechen): a. rāceni Trik.

Avots: EH I, 37

‡ àizpickât, (mit Lehm) verschmieren Dond.: a. ar māliem krāsns šķirbas.

Avots: EH I, 42

‡ àizpiepêt Trik., sich mit Holzschwämmen beziehen, verwachsen: bē̦rza caurums aizpiepējis.

Avots: EH I, 42

àizpiķêt, tr., verpichen: šķirbu.

Avots: ME I, 43

àizpil˜dît, tr., füllend zuschliessen, bedecken, ausfüllen: dievs ņēma vienu nuo viņa sānkauliem un aizpildīja tuo vietu ar miesu I. Mos. 2, 21. tuo tev būs pildīt ar četrām dārgu akmeņu rindām, ka tie tuo aizpilda II. Mos. 28, 17. kādu vietu aizpildīt, jem. ersetzen. Refl. -tiês, sich füllen, sich füllend schliessen: ruobi aizpildās Vēr. II, 165.

Avots: ME I, 44

‡ àizpilêt, hinter etwas tröpfeln (intr.): man lietus aizpilēja aiz kakla.

Avots: EH I, 42

‡ àizpilinât, hinter etwas tröpfeln (tr.): a. kam kuo aiz kakla.

Avots: EH I, 42

‡ aizpilis Nieder - Kurl., eine eiternde, mit Schmutz bedeckte Wunde.

Avots: EH I, 42

‡ àizpilt, eiternd anschwellen (mit l˜ ) Dunika, (mit lˆ ² ) Kal., O. - Bartau: pirksts nuo iedūrušās skabargas aizpilis (= aizmilzis) PS. pirksta aizpilums uztrūcis Dunika, Kal.

Avots: EH I, 42

‡ àizpiņ̃ķerêt Rutzau, liederlich zuflechten, -flicken: a. žuogu. Refl. -tiês, sich anhäkeln (sich anhaken) Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 42

‡ I àizpĩpinât N. - Peb., = àizpĩpuôt; a. pīpi Jürg., (einem andern) die Pfeife anzünden.

Avots: EH I, 42

‡ II àizpīpinât Etn. III, 9, Grawendahl, Grünw., Sessw.: kuo pīpens aizpīpina, tas paliek dze̦ltāns, wer (am Morgen, ohne gegessen zu haben) das Geschrei eines pīpens (eines gewissen Vogels) zu hören bekommt, bekommt die Gelbsucht.

Avots: EH I, 42

‡ àizpìrkt,

1) Handgeld einzahlend kaufen:
šī māja jau aizpirkta Kaltenbrunn, Laud., Saikava, Warkh.;

2) a. atriebēju Kaltenbrunn, sich einen Rächer erkaufen.

Avots: EH I, 42

àizpìrkums, der Vorkauf.

Avots: ME I, 44

àizpupinât, von dem bösen Geschrei des Wiedehopfes: kad pupiķis aizpupina, tad dvaša smird Etn. III, 9.

Avots: ME I, 45

‡ àizripinât, hin-, wegrollen (tr.): a. ripu. Refl. -tiês, (sich) hin-, wegtrollen: vai tu vis vēl neesi aizripinājies uz māju? Trik.

Avots: EH I, 45

àizsâpis (Part. von einem aizsāpt): aizsāpis viens zuobs, ein Zahn hat zu schmerzen angefangen Grünh.

Avots: ME I, 49

àizšpidît, intr., eilig weggehen: vei, kur mūsējā aizšpidīja, sieh, wohin unser Mädchen dahineilte Etn. IV, 4. Hasenp., Druva I, 910.

Avots: ME I, 55

àizspieds, ein bestimmtes Fischernetz: mazs e̦ze̦ra tīkls, ar kuŗu zivis dze̦n murdā Perkuhnen n. Jan.

Avots: ME I, 51

àizspìegtiês, aufkreischen: aizspiedzās kāda skuķe, laikam zē̦nu tre̦nkāta Dz. V.

Avots: ME I, 51

àizspiêst, ‡

3) einschliessen
(nach r. заперéть ): aizspiediet par nakti klē̦vā meitu! Pas. IV, 396, aus Lettg.

Avots: EH I, 50

àizspiêst, tr.,

1) hin-, wegdrängen:
māte gulē̦dama aizspiedusi bē̦rnu pie pašas sienmalas;

2) zudrücken (die Augen eines Sterbenden), zuschnüren (die Kehle):
nāve aizspiež actiņas Ans. stāstītāja apklusa, itkā sakrājušās asaras tai aizspiestu rīkli Purap.; aizsp. ausis, lai nedzirdē̦tu Vēr. II, 35; svilpes caurumus var pirkstiem aizsp. Antr. II, 108; versiegeln: aizspiežat tuo (rakstu) ar ķēniņa gre̦dze̦nu Esther 8, 8. Refl. -tiês,

1) sich hindrängen:
vai nu burzmas aizstumti, vai arī paši aizspiedušies Aps. IV, 49;

2) sich drängend stecken bleiben:
vārdi aizspiedās rīklē.

Avots: ME I, 51

‡ àizspil˜lêt duris Dunika, Kal., Rutzau, gegen die Tür eine Stütze anstemmen, damit man sie nicht öffnen kann.

Avots: EH I, 50

‡ àizspirât, mit spiras I 1 unsauber machen Rutzau: avis aizspirājušas duris (duru priekšu).

Avots: EH I, 50

‡ àizspirinâtiês, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 50

‡ àizstiprinât,

1) hinter etwas befestigen
Bauske: a. kuo aiz spāres;

2) a. dūšu Bauske, das Herz (trinkend) kräftigen.

Avots: EH I, 52

‡ àizsvêpinât Schwanb., = ‡ àizsvēpêt.

Avots: EH I, 54

àiztapinât, tr., leihen, borgen von jem.: naudu.

Avots: ME I, 55

àiztḕrpis, angeschwollen: pirksts aiztērpis AP.

Avots: ME I, 56

àiztipinât, hin-, weglaufen, hinwegtrippeln: gailis mudīgi aiztipināja uz vistu baru A. XV, 2, 85.

Avots: ME I, 57

‡ àiztrupinât zemi Saikava, den Boden auflockern (Dünger darin verfaulen lassend).

Avots: EH I, 59

‡ àiztupinât aiz, hinter etwas einsperren: a. aiz restēm (ins Gefängnis).

Avots: EH I, 59

àizupiẽtis: auch BW. 7314, 1.

Avots: EH I, 60

àizvir̃pinât, tr., herumdrehend wegwehen: ziemelis aizvirpina nuodzeltējušas lapas tāļu pruom Laps.

Avots: ME I, 60

am̃pis Keisen Trik., eine Stelle im Flusse, die breiter und tiefer als das normale Flussbett ist (namentlich in Krümmungen) Renzen.

Avots: EH I, 69

‡ apcepinât (li. apkẽpinti ), ringsum ein wenig braten, backen (tr.) Ar. u. a.: a. gaļu, kartupeļus. Refl. -tiês, sich ringsum (von der Sonne) bräunen lassen: par˙daudz a. saulē.

Avots: EH I, 75

‡ apčupinât,

1) betasten:
a. meitas krūtis U. (unter čupinât);

2) umhettastend auffinden
Gr.-Buschh, Refl. -tiês Gr.-Buschh.,

1) sich oder einander betasten;

2) sich umhüllen.
Vgl. li. apčiupinėti "aptaustīt".

Avots: EH I, 76

‡ apčupinêt,

1) umhertastend auffinden
Gr.-Buschh.;

2) umhüllen
Gr.-Buschh.;

3) betasten
Gr.-Buschh.;

4) "= apkuopt (scherzweise)" Sussei.

Avots: EH I, 76

‡ apdipinât Nitau, = ‡ apdipât.

Avots: EH I, 77

‡ apdrupinât,

1) = ‡ apdrumstalât;

2) ringsum bröckeln
(tr., perfektiv): a. maizes klaipu.

Avots: EH I, 78

apienis (s. unter apîņi) BW. 19.480 var., (mit iê ² ) Dunika, OB., Demin. gen. s. apienīša Rutzau n. RKr. XVI, 177, gen. plur. apienīšu BW. 15626, 1 var., acc. plur. apienīšus BW. 3729.

Avots: EH I, 87

apienis BW. 19480, apienīši 3729; 15626, 1, Hopfen; vgl. apîņi.

Avots: ME I, 90

‡ apieruočuôt,* bewaffnen: zemnieki... tuop apieruočuoti Pet. Av. 1863. № 20.

Avots: EH I, 87

‡ apieskât (li. apieškóti "absuchen"), Läuse absuchen: a. kam galvu, in jemands Kopfhaar die Läuse absuchen.

Avots: EH I, 87

apiet,

3) "finden"
auch Lieven-Behrsen; apiets vilks Pas. IX, 526. Jānis bij apgājis ("izspieguojis"), un mēs dagājuši ieraugām pļaviņā trīs briežus Saikava; ‡

5) betrügen:
tuo vajaga apiet, citādi ar viņu galā netiksim Dond.; ‡

6) sich belaufen (begatten):
guovs jau apgājusi Dond. melne apgāja jau viņudien Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64. guovs apgāja vēršuos Oknist; ‡

7) a. ar utim, = aplaisties ar utīm, verlausen
Dunika; ‡

8) man apgāja miegs Pas. Vl, 194, mich überkam der Schlaf.
Refl. -tiês,

1): guovs apgājās ar vērsi Saikava;

2) verkehren (Umgang haben) mit:
ne˙vienam netīk a. ar tādiem cilvē̦kiem Pēterb. Av. II, 167, Nitau, Sessw.

Avots: EH I, 87

apiet [li. apeĩti],

1) um etwas ringsherum gehen, umgehen, einkreisen
mit dem Acc. oder ap: salīcis, sakucis apiet visu tīrumu RKr. VII, 108; apeji ar trauku ap visām ē̦kām LP. VII, 310; man neizbēga sen apieta vāverīte BW. 13389, 8; es apgāju lielu riņķi BW. 20796, 2;

2) kreuz und quer durchwandern, durchstreifen:
mežsargs apgājis šuodien visu savu mežu. netiklītis apiet visu nuovadiņu BW. 12409; apgāju kā sē̦tu pīdams, umsonst streifte ich überall umher Serb.;

3) finden, antreffen, einkreisen:
ķēniņš gribēja zināt, kur tādus brīnuma akmeņus apgājis LP. VI, 730. es nebiju apgājuse tik bagāta tē̦va dē̦la BW. 25961, 4. tā e̦suot lielu uogulāju apgājuse, sie habe eine beerenreiche Gegend gefunden Mag. XIII, 3, 52. visi mācīti cilvē̦ki tuo apgājuši (Biel. nach U.), alle gebildeten Menschen haben das gefunden, in Erfahrung gebracht. viņi pruot vilkus un lāčus apiet A. XXI, 596;

4) (von dem Kreislauf der Zeit) verstreichen, vergehen:
šuovasar apgāja divdesmit divi gadi, kad pē̦rkuonis bij iespēris mājā Kaudz. Refl. -tiês,

1) sich belaufen, vom Vieh, von Hasen:
mūsu guovis visas jau apgājušās;

2) apieties ar kuo, umgehen, verfahren mit jem., behandeln:
apieties kā ar bē̦rnu, wie ein Kind behandeln; apieties bargi, mīļi, laipni, streng, freundlich behandeln: visi apgājušies ar viņu laipni Lp. VII, 680. tas mācījis apieties ar dieviņiem LP. VI, 35. apiešanās,

1) die Begattung von Tieren,

2) der Umgang, die Behandlung:
nuostāsti par lielu vīru apiešanuos ar vienkāršiem ļautiņiem Vēr. 1; 1180.

Avots: ME I, 90, 91

apietîgs, umgänglich Mag. III, 3, 70.

Avots: ME I, 91

apija (aus apvija, cf. dies), die Femern am alten Pfluge, um die die Stränge umgewunden wird. Bei U. appija, weil er es als aus ap + pît zusammengesetzt betrachtet.

Avots: ME I, 90

‡ apikaļ Popen, mundartl. für atpakaļ.

Avots: EH I, 86

‡ apiļ Ugalen n. FBR. VII. 29, mundartl. für atpakaļ.

Avots: EH I, 86

‡ apilis Seyershof, Salis, ein im Herbst geborenes Lamm.

Avots: EH I, 86

apinaiņš, gehopft: apinaiņš alutiņš BW. 28484.

Avots: ME I, 90

apinis (unter apîņi): auch AP., apiņš Iw.,Salis, Demin. apintiņš BW. 17313; 19480 var.; lauku apiņi N.-Bergtried, Ruhental, Zoden "?"

Avots: EH I, 86

apiņuôts (unter apīņuôts): nuo stiprā apiņuotā alus Janš. Līgava I, 16.

Avots: EH I, 86

‡ apiņvīte, die Hopfenranke: apkārt maiksni apiņvītes vijas Janš. Dzimtene IV, 130.

Avots: EH I, 86

apirda: apìrda ² auch Saikava, apirde ² Oknist.

Avots: EH I, 86

apirda [in Saussen apìrda ^2] Bers., dial. apìerde Mar., so auch Konv. ¹ 21, ein Geschwür am Finger, etwa von einem Splitter herrührend N.-Schwanb. apirda - pirksta vaļņa apmilzums Etn. III, 145. apirda - slimība, kuŗa ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduŗas un netiek izvilkts RKr. XV, 105. Aus ap-virda, s. d.

Avots: ME I, 90

‡ apir̃dinât,

1) ringsum auftrennen
(tr.): a. lakatam malas Trik.;

2) rings um etwas auflockern:
a. zemi ap ābeli. a. ābeles, die Erde um die Apfelbäume auflockern.

Avots: EH I, 86

‡ apirdît, = ‡ apir̃dinât 2: a. zemi Bauske.

Avots: EH I, 86

‡ apirgât (mit nichtgedehniem ir ) Nitau, ein wenig auslachen, verlachen, verspotten.

Avots: EH I, 86

‡ I apir̃t,

1) um etw. herumrudern
(tr.): a. laivu ap salu;

2) "apdarīt" Grob.: nevar a. savu saimniecību. Refl. -tiês, um etw. herumrudern (intr.): a. ap salu.

Avots: EH I, 86, 87

‡ II apirt (li. apìrti), sich ringsum (leicht) auftrennen Spr.: lakatam mala apirusi Trik.

Avots: EH I, 87

‡ apkal˜pinât, = apkal˜puôt: nevar a. vien! Bauske.

Avots: EH I, 89

‡ apkapinât, ein wenig dengeln (perfektiv): a. izkapti Laud., Nitau.

Avots: EH I, 90

‡ apkupinât, ein wenig gerinnen machen: a. pienu Bauske.

Avots: EH I, 95

apkûpinât, ‡ Refl. -tiês "(sich beräuchernd) zaubern" (?): kad cita nebij, tad ņēme pats savas lincē̦klas, trejdeviņas reizes izlaide caur šķietu un apkūpinājās; tad palika ve̦se̦ls Saikava.

Avots: EH I, 95

apkûpinât, tr., beräuchern; cf. apkvêpinât.

Avots: ME I, 97

apkvêpinât, auch apkvêpêt, tr., beräuchern: luopus apkvēpēja ar mē̦sliem, kuŗus uz kvē̦luošām uoglēm sadedzināja. K. Müll.

Avots: ME I, 98

‡ aplāpis Runental "= aplāps 1".

Avots: EH I, 98

[aplâpis, -uša, verschimmelt, bemoost, glitscherig: kuoks, ce̦lms Bers.]

Avots: ME I, 100

‡ aplepiene Lettg., ein Mehlbrei. Vgl. ‡ plepine und ‡ apļepine.

Avots: EH I, 98

[apļepinât, tr., bewerfen: sienas ar māliem Weinsch.]

Avots: ME I, 103

‡ apļepine, eine missratene, weder dünne, noch dicke Grütze Zvirgzdine: pievāra taidu apļepini - kas juo ēdīs! Vgl. ‡ plepine.

Avots: EH I, 100

[aplepis, schlaff, träge, weichlich geworden. Mittel - Kurland.]

Avots: ME I, 100

aplipinât [li. aplipinti], tr.,

1) bekleben:
istabas sienas aplipinātas ar ve̦cām avīzēm;

2) anstecken:
slimais aplipina visu māju ar bakām.

Avots: ME I, 101

aplĩpinât, mit Schmeichelei und Bestechung für gewinnen: tuos kungus vajaga mācēt aplīpināt Tals.

Avots: ME I, 102

‡ aplupinât,

1) ringsum abschälen, abklauben:
a. kartupelim mizu;

2) berauben, ausplündern
Salis, St.: piedzē̦rušu var apsmiet un a. Salasīšana 111.

Avots: EH I, 99

‡ appiêpêt, beschimmeln, mit Baumschwämmen bewachsen: ce̦lms appiepējis Trik. u. a.;

2) (fig.) verschimmeln:
šis skuoluotājs pa˙visam applepējis.

Avots: EH I, 105

appija, s. apija [und Bielenstein Holzb. 468, 473 u. 476].

Avots: ME I, 111

‡ appikât Trik., Wolm., appikuôt AP., Bauske, mit Schneebällen bewerfen: cits citu appikājuši.

Avots: EH I, 105

‡ appilêt, beträufelt werden (aber nicht eigentlich passivisch!): galds appilējis ar taukiem Siuxt, Wolm. u. a., auf den Tisch sind Fettropfen gefallen.

Avots: EH I, 105

appilinât, ‡ Refl. -tiês, sich beträufeln Jürg. u. a.: bē̦rns appilinājies ar taukiem.

Avots: EH I, 105

appilinât, tr., beträufeln: sviests bijis ar asinīm appilināts LP. VII, 557.

Avots: ME I, 111

‡ appilˆt ² Kal., ringsum zu eitern anfangen: pirksts appilis.

Avots: EH I, 105

‡ appimcuôt U. (uncer pimcuôt), = appiñcuôt 1.

Avots: EH I, 105

‡ appiñčekļuôt Frauenb., behexen.

Avots: EH I, 105

appiñcuôt,

1) tr., behexen:
burvis appincuoja luopus Kursiten, Siuxt. U.;

2) streicheln
Lasd., wohl von piñcis, die Katze; so auch nuopincuot, streicheln Tals.

Avots: ME I, 111

appìrkt, ‡ Refl. -tiês, kaufend zu viel bezahlen Frauenb., Siuxt: neredzējis (preci) appirkās gan! kaimiņš gan šuogad ar pļavu appircies.

Avots: EH I, 105

appìrkt (li. apipir̃kti), tr., im Umkreise abkaufen, wegkaufen: kaimiņiem visus linus SP. appirkdami sarus, lupatas un kaulus Druva I, 725. - kas, māsiņa, tev appirka (Var.: apkala, apkāra) sīkajā sudrabā (Var.: ar sīkuo sudrabiņu) BW. 17000, schmückte kaufend.

Avots: ME I, 111

[appir̂stiês, einen Furz (unvermutet) von sich geben: apsapirda... ķēvīte BW. 34451, a. ve̦damā 34479, 3.]

Avots: ME I, 111

appižât, tr., bepinkeln, besudeln: drāniņas. Refl. -tiês, sich bepinkeln, besudeln.

Avots: ME I, 111

‡ appurpinât Bauske, Lubn., Prl., (mit ur̂ ) Saikava, = apvā`rduôt.

Avots: EH I, 107

‡ apripinât, herumrollen (um, tr.) Jürg.: a. ripu ap māju. Refl. -tiês Salis, unter etwas rollen (intr., perfektiv): naudas gabals apripinājās zem skapja.

Avots: EH I, 109

aprũpinât (li. aprúpinti) PIKur., = apkùopt 2: dzīvuoja... ilggadējās kalpuones aprūpināts Izgl. Min. Mēn. 1925 I, 28.

Avots: EH I, 110

apspiêdējs, der Bedrücker: brīvības apspiedējs Kundz.

Avots: ME I, 124

apspiêst,

2): Kače, sveci apspieduse, izgāja Janš. Apskats 1903, S. 165.

Avots: EH I, 116

apspiêst, tr.,

1) ringsum drücken:
tautu dē̦la me̦lnu maizi ēd (u), saujā apspiedusi od. apspiezdama BW. 19290, 1, 3;

2) bedrücken, unterdrücken, erdrücken, ersticken, dämpfen:
apakšniekus, smieklus, asaras, slimības, vārdus. šie vārdi tādi apspiesti Vēr. I, 1051. palīdzēt apspiestiem Pav. saule apspiež sēju, die Sonnenhitze dörrt die Saat aus. apspiestā balsī runāt. labībai kāja apspiesta, ist die Wurzel ausgedörrt U. jāapse̦dz ēdiens, lai saule neapspiež (Dondangen) = nesasilda, nepadara negardu.

Avots: ME I, 124

apspiguļuôt und apspīguļuôt, tr., bestrahlen: e̦ze̦ru, virsuotni.

Avots: ME I, 124

‡ apspirât Dunika, Rutzau, mit spiras I 1 (dieselben aussondernd) bestreuen: avis apspirājušas ceļu.

Avots: EH I, 116

apspir̃dzinât, tr., erquicken: skābums viņu lieliski apspirdzināja Poruk.

Avots: ME I, 124

‡ apspirinât Schwanb., = ‡ apspirât.

Avots: EH I, 116

‡ apstrupinât, verkürzen Bauske: a. svārkus.

Avots: EH I, 118

[apsvêpis, -uša, beräuchert in Ronneburg, Salis, Alt-Ottenhof.]

Avots: ME I, 128

‡ aptapinâtiês, = patapinâtiês: kad paši nebūsim pie citiem aptapinājušies, tad arī tie nenāks pie mums ne˙kuo tapināt Janš. Mežv. ļ. I, 337. pie . . . Pēteŗa viņš bija arvienu ar dažiem rubļiem aptapinājies Dzimtene I ² , 475.

Avots: EH I, 121

‡ aptērpis Zvirgzdine, aptē̦rps Ar., Auleja, = apģē̦rbs.

Avots: EH I, 121

‡ aptrupinât, ringsum ein wenig faulen machen: a. nuošautuo irbi KatrE. a. sieriņus Arrasch.

Avots: EH I, 122

‡ aptupinât,

1) (sich) niederhocken machen:
a. bē̦rnu, suni Bauske, Dunika;

2) (sich) unter etwas niederhocken machen
Salis: a. vistu apakš sieta;

3) mit gleichsam hockenden Objekten bedecken
KatrE.: slapjuos rudeņuos aptupina visus uzkalnīšus ar linu saujām.

Avots: EH I, 123

‡ apvir̃pinât Stenden,

1) wiederholt (zwischen den Fingern) umdrehen:
a. zariņu pirkstuos;

2) mühsam und langsam herumwälzen um:
a. mucu ap aku.

Avots: EH I, 126

ârpìlsē̦ta, die ausserhalb der Stadt liegende Stadt, d. i. die Vorstadt.

Avots: ME I, 243

atcepinât maizi, das Brod zu lange backen lassen, sodass sich die Kruste von der Krume trennt. Refl. -tiês, gleichbed. mit atcept 1.

Kļūdu labojums:
sodass = so dass

Avots: ME I, 152

‡ atčupis sist Frauenb., rücklings (rückwärts) schlagen (so schlagend, könne man nur einen Teufel treffen).

Avots: EH I, 138

‡ atdipinât Meiran, atdipît Dunika, Kal., her-, zurücktrippeln: zē̦ns atdipīja (ātriem, sīkiem suolīšiem) atpakaļ mājās.

Avots: EH I, 139

atdrupinat, tr., abbröckeln: pa drusciņai maizes Purap.

Avots: ME I, 154

atkapinât, tr.,

1) ungeschickt mit dem Hammer die Sense schärfend
(kapināt), dieselbe stumpf machen: zē̦ns atkapinājis izkapti Kand., Hug.;

2) Widerhacken machen
LD.;

3) atkapināt sirdi, das Herz erquicken, besonders durch den Genuss von Alkohol
Kand. [In der letzten Bedeutung wohl zu li. prikàpti "müde werden" Viltis v. J. 1908, № 82, serb. ko`pnīm "falle in Ohnmacht; taue", sloven. srce mu kopni "er wird mutlos" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 566. Betreffs der Bedeutung vgl. le. kust "müde werden; tauen".]

Avots: ME I, 164

atkâpinât: 629 ... 19 zu korrigieren in: 629;

3) abtrünnig machen:
tas Jūdu bij atkāpinājis II Chron. 28, 19 (in der Ausgabe v. J. 1865; s. J. Al. IMM. 1933 II, 226). ‡ Refl. -tiês Stenden, sich mit seinem Gespann rückwärts bewegen: tu vare̦tu a. ar saviem ratiem, lai tieku gaŗām.

Avots: EH I, 147

atkâpinât, fact.,

1) zurücksteigen, zurücktreten lassen, zurückschieben:
zirgu, z. B. beim Anspannen; baļķi, beim Bauen PS.;

2) von sich weisen:
es viņu pāris asiem vārdiem atkāpināju A. X, 1, 629. kungs Jūdu atkāpināja (pazemināja in der neuesten Ausg.) II Chron. 28, 19.

Avots: ME I, 166

‡ atkārpināt, zurückhalten Für. I.

Avots: EH I, 147

‡ atkar̂pis Nötk., = atkar̂pe.

Avots: EH I, 146

atkram̃pis, der Widerhaken am Stecheisen Burtn. U.

Avots: ME I, 168

atkupinât pienu, Milch gerinnen lassen = "sarūgušu nuokrejuotu pienu turēt siltā krāsnī, pie kam atdalās sukalas, un piens dabū tumīgu, patīkamu garšu" Dobl., Spr. u. a.

Avots: ME I, 169

‡ atkûpinât, rauchend od, räuchernd entfernen: a. uodus Warkl. Refl. -tiês, rauchend od. räuchernd sich erwehren: a. nuo uodiem Warkl.

Avots: EH I, 151

atlipinât, loslösen: salipušās lapas. Fact. von atlipt, intr., sich loslösen, loskleben.

Avots: ME I, 173

atlupinât, (li. atlupinė´ti), tr., losschälen, lösen abnagen: gaļu nuo kaula. priekšsē̦dē̦tājs sāka telegrammu atlupināt Purap.

Avots: ME I, 174

‡ atpildît (li. atpìldyti),

1) (eine Flüssigkeit) aus dinem Gefäss in ein anderes überführen:
alu atpilda pudelēs Memelshof;

2) restaurieren; ersetzen:
zuduse miesas ... daļa ... dzīvniekiem atkal jaatpilda caur ieņe̦mtu barību Pet. Av. I, 123. tas (ābuols, Klee) . . . vāju . . . ganību atpild[a] Stobe 1798 IV, 32;

3) (eine Lücke) ausfüllen:
tad . . . pavalga trūkums labl atpildīts tuop Stobe 1798 IV, 33.

Avots: EH I, 158

‡ atpilinât, tropfenweise abfliessen machen: a. daļu šķidruma.

Avots: EH I, 158

atpilis (unter atpîlis ² ): ein im Herbst geborenes Lamm - auch Golg., Lubn., Mahlup; das jüngste Kind (wenn zwischen diesem und den älteren Kindern ein grösserer Altersunterschied besteht) Mahlup.

Avots: EH I, 158

‡ atpiņ̃ķerêt Dunika, Kal., Rutzau u, a., = ‡ atpèņķêt 2: sapiņķe̦rētuo diegu bija gŗūti atpiņķerēt. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, sich loswirren, -reffeln, -wickeln: kaķe nevar nuo diegiem a. sikspārnis tâ sapiņķerējies pakulu kuodelē, ka nevar a. vaļā.

Avots: EH I, 158

atpiņķêt, tr., loswickeln: me̦zglu Kand.

Avots: ME I, 181

atpìrkt, ‡

2) sich revanchierend kaufen:
vajaga arī mums a. Pas. VI, 43; ‡

3) bestechen
(?): atpirkuši burvi, lai apbuŗ Pas. VI, 63. ‡ Refl. -tiês, sich loskaufen.

Avots: EH I, 158

atpìrkt [li. atpir̃kti], tr., abkaufen, loskaufen: preces.

Avots: ME I, 181

[atpir̂stiês, zur Genüge furzen: atsapirda kumeliņš, pretim kalnu te̦cē̦dams BW. 34452 var.]

Avots: ME I, 181

‡ atpuopi Druw. (?), = atnadži?

Avots: EH I, 160

‡ atripinât, her- resp. zurückrollen (intr.) machen Salis, Wolm. u. a.

Avots: EH I, 162

‡ atsâpinât Saikava, Warkh., = sasâpinât.

Avots: EH I, 164

atskâpinât: auch Golg.

Avots: EH I, 166

atskâpinât (mit infigiertem Reflexiv pronomen) zirgus = atkâpinât: atskāpini zirgu atpakaļ Mar., Burtn. C. Refl. atskâptiês, [speziell vom Pferde gesagt; gesproch.: ack-] = atkâptiês PS.

Avots: ME I, 192

‡ atslapinât, anfeuchtend loslösen: a. markas nuo vē̦stulēm.

Avots: EH I, 167

atslìpi, Adv., etwas schräge Spr., Bers.

Avots: ME I, 194

‡ atspiẽģlêtiês, sich zur Genüge, bis zum eignen Überdruss im Spiegel besehen: greznīgā meita vēt nebija atspieģelējusies Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 169

atspiêst,

2): atspiede Jānis ar maizes lāpstu savu ustabiņu Pas.IV, 404 (aus Jāsmuiža); ‡

3) losdrücken:
a. maizi, auf die Oberfläche eines noch warmen Brotlaibes drückend, die Rinde von der Krume abspringen machen Siuxt.

Avots: EH I, 169

atspiêst, tr.,

1) zurückdrücken, zurückdrängen, drückend ermüden:
ienaidniekus atpakaļ; nagus, pē̦das;

2) drücken, stemmen, stützen auf etw.:
e̦lkuoņus uz gultas maliņu atspiedis. Refl. -tiês, sich stützen auf etwa., mit d. Lok. od. uz: ķeģī Aps., uz nūjiņu.

Avots: ME I, 195, 196

[atspiguļuôtiês LKVv., sich abspiegeln.]

Avots: ME I, 195

‡ atspil˜lêt Dunika, Funkenhor, Kal., NB., = atstutêt: a. luogu, lai neapgāžas. a. rijas duris.

Avots: EH I, 169

‡ atspirdzenîgs "?": atspirdzenīgi padzīvuoties Kaudz. Jaunie mēm. laiki IV, 46.

Avots: EH I, 169

atspir̃dzinât, fact., erfrischen, erquicken, laben: miegs laikam tevi atspirdzinās Vēr. II, 306. Refl. -tiês, sich erquicken, laben: lai iebaudītu vakariņas un atspirdzinātuos pēc dienas darbiem JR. IV, 76. Subst. atspir̃dzinājums, Erfrischung, Erquickung, Labsal.

Avots: ME I, 195

[atspirgls L., munter; atspirgluoties L., munter, frisch werden.]

Avots: ME I, 195

atspir̃gt, intr., inch., wieder frisch, gesund werden, sich erholen: varbūt viņš atspirgs vēl Rain. lini atspirga un izauga līdz krūtīm LP. V, 138. Refl. -tiês, sich erholen, sich daben in höherem Grade als bei atspirgt: še dvēsele atspirgstas Līg. sirds katram atspirgstas St.

Avots: ME I, 195

‡ atspirinât,

1) = nùospirinât: aita atspirina kājas, kad tuo kauj;

2) zappelnd befreien, loslösen
Trik.: aita atspirinājusi kājas (vaļā). Refl. -tiês,

1) "?" : a. nuo saltuma Lös.;

2) a. vaļā, zappelnd sich befreien
Golg., Meselau, Sessw., Smilten, Trik. u. a.

Avots: EH I, 169

atstârpinâtiês ² Ruj., s. attārpinâtiês.

Avots: ME I, 197

‡ attapiêns, = attapĩba: dievs devis ... Anniņai ... ātrāku attapienu Janš. Līgava I, 90.

Avots: EH I, 175

‡ attapinât, erübrigen Segew. Refl. -tiês" übrig bleiben Segew.: cik baļķu man tâ neattapinājas atpakaļ!

Avots: EH I, 175

attārpinâtiês: ("wieder zu Kraft kommen") auch Matkuln (mit ār).

Avots: EH I, 175

attārpinâtiês, sich erholen, genesen Ruj., Aahof.

Avots: ME I, 204

attirpinât: tirpini ātrāk savus pirkstus! vai nebūsi jau reiz attirpinājis? Vīt.

Avots: EH I, 176

attìrpinât, tr., die Erstarrung, Unempfindlichkeit wieder heben, beseitigen: cik patīkami uguns siltums attirpina izaukstējušuos, izmirkušuos luocekļus Vid.

Avots: ME I, 205

attupinât Spr., tr., sich hinhocken lassen.

Avots: ME I, 205

‡ atturpinât, aufschieben (zeitlich): gribi tās (= vajadzības) pieciest vai a. Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 124.

Avots: EH I, 177

aûgstcilpiem Ar., gleichbed. mit augšcilpiem.

Avots: ME I, 217

avsluopi, Schmalvieh, Schafe W.

Avots: ME I, 232

baltkrēpis bal˜tkrētis, -ītis, weisse Mähne habend, der Weissfuchs, der Schweissfuchs: jūdzu baltkrēpīti kumeliņu BW. 11297.

Avots: ME I, 257

bal˜tpiens, auch bal˜tais od. bìezais piẽns, gekochte, gegorene Milch, in Livland als Zukost gebraucht: rūgušuo pienu ielej kaltā un vāra, līdz biezais (baltais) piens nuostājas virsū Etn. II, 137. mērcējums nuo baltpiena un kreima II, 136. baltpiena putra MWM. VIII, 595.

Avots: ME I, 257

baltpìeris, eine weisse Stirn habend, mit einer Blässe versehen: kumeliņi, baltpierīti BW. 29799.

Avots: ME I, 257

‡ baskâpiņ ² Dond., (auch: baskâpiņs ² ) Stenden, = basātnē: apvilkt kurpes b.

Avots: EH I, 206

‡ bẽ̦rzlapiņš Salis, BW. 2834, 1 = bē̦rzlapa 1.

Avots: EH I, 217

bezlūpis, f. -pe, der, die Lippenlose.

Avots: ME I, 284

‡ bezpiedurkņains, ärmellos Veselis Saules kaps. 29.

Avots: EH I, 215

bezpiedurknis, ein ärmelloser Rock, eine ärmellose Jacke: šuva bezpiedurkņus (= bezpiedurkņu svārkus) A. XIII, 2, 228.

Avots: ME I, 285

bezpìrkstu (cimdi), fingerlos JM.

Avots: ME I, 285

bezrũpis, fem. -pe, der (die) Sorglose: dze̦guze, bezrūpe.

Avots: ME I, 285

‡ bìezaispìens ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = biezpiẽns.

Avots: EH I, 224

bìezpiẽns, dicke, gekäste Milch, Quark.

Avots: ME I, 306

biškuopis, der Bienenzüchter.

Avots: ME I, 300

blèņkuopis, fem. -pe, der Schelm, jem., der auf dumme Streiche geschnitten ist Rahden Mag. XIII, 3, 66.

Avots: ME I, 314, 315

blḕņkùopis: auch Dond.

Avots: EH I, 229

brĩvkapi, freier Kirchhof, wo man ohne Bezahlung eine Leiche beerdigen kann *.

Avots: ME I, 335

‡ brĩvpìlsē̦ta,* eine Freistadt.

Avots: EH I, 243

‡ čapi Grob., = šapi: sē̦tā nuobiruši tādi č., - ej, sagrābsti! ieliec kulbā čapus un tad ieber pampāļus! ebenda.

Avots: EH I, 285

‡ čapinât,

1) auch refl. -tiês PV., "langsam und sorgfältig arbeiten (wie alte Leute zu tun pflegen)"
PV.; aus Langerweile etwas tun Lös.: kaut kuo tâ˙pat čape̦nāju Lös.;

2) langsam, mit kleinen Schritten gehen
PV.

Avots: EH I, 285

‡ capis, ein Schimpfname Frauenb.

Avots: EH I, 260

čāpis, ein träges Pferd, ein langsamer Mensch Degunen.

Avots: ME I, 408

cepiens: cik liela saime, tādu cepienu ce̦p Ramkau. nuoēdis cepienu maizes Pas. III, 156.

Avots: EH I, 266

cepiens, was auf einmal gebacken ist, der Schub: šis cepiens baltmaizes jauki izdevies.

Avots: ME I, 373

cepin, zur Verstärkung von cept: saule pēc lietus cepin ce̦p.

Avots: ME I, 373

cepinât,

1): c. gaļu- auch Salisb. (neben cept maizi, kartiņus);

2): auch Salisb.; saule cepina acis ārā Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡

2) c. saulē, sich von der Sonne bräunen lassen.

Avots: EH I, 266

cepinât [li. kẽpinti], tr.,

1) braten, backen:
bitīte maizi cepināja BW. 2666. uz iesmu cits cepina gaļu;

2) sengen:
nuo debesīm saule kâ cepināt ce̦p A. XIII, 377. saule tevi cepina kâ reņģi Aps. Refl. - tiês, intr., braten, backen: un brūni tur cepinās augļi Kārstenis, Gāju p., 52.

Kļūdu labojums:
uz iesmu = uz iesma

Avots: ME I, 373

‡ *ce̦pins· s. ‡ *ce̦pans.

Avots: EH I, 265

‡ cērpis = cẽ̦rpa II 1: uz sūnu cērpja BW. 25175.

Avots: EH I, 268

‡ četrrāpiski Zobg. kal. v. J. 1893, = četrrãpu.

Avots: EH I, 289

cīce̦pi, Überbleibsel von geschmolzenem Fett Grünwald, Ekau.

Avots: ME I, 390

‡ čiêpiņš ² Wainsel n. FBR. XIV, 86 "?".

Avots: EH I, 293

ciêtpiẽnene, Grundfeste, Pippau (crepis L.) RKr. II, 70.

Avots: ME I, 396

‡ *cilpinât, zu erschlfessen aus ‡ àizcilpinât.

Avots: EH I, 271

cil˜piski (unter cil˜pāniski),

1): apmest striķi c. ap vadzi AP. aizmest valdziņu c. aiz zara Orellen. man cilpu c. saķērās diegs Seyershof.

Avots: EH I, 271

čipirksnis: auch (mit ìr ² ) Auleja.

Avots: EH I, 291

čipir̂ksnis ^2, ein wenig; so viel, wie man mit den Fingerspitzen fassen kann: cik tad viņš tur paņēma: vienu čipirksni Līniņ Wain.

Avots: ME I, 414

‡ cìrpiens, das einmalige (vollendete) Scheren; das Resultat (die abgeschorene Wolle) der einmaligen Schur: trīs cirpieni, - tad varēja nuoaust kleitus (ein Kleid) Frauenb.

Avots: EH I, 273

cir̃pis (unter cir̃pa II): auch Salis, Salisb., (cirpis) Wolm. n. BielU.

Avots: EH I, 273

čuopiņa [Bauenhof], kleiner Kornhaufen W. - Livl. n. U., Mag. IV, 151, für kuopiņa.

Avots: ME I, 426

‡ čuôpis ² Frauenb., ein ordentlicher, sorgsamer oder gar geiziger Mensch.

Avots: EH I, 300

cũkpiẽne,

1): auch Iw., cũkpiens Pussen, (> cukpiẽns) Anzen, cūkupiene Strods Par. vōrdn. 65; ‡

2) ein Pilz
(= cũcene 2) Lubn.

Avots: EH I, 281

cũkpiẽne od. cũku piẽnene od. piẽns, der Löwenzahl (taraxacum officinale).

Avots: ME I, 398

cũkpipari, [cūku pipari, europäische Haselwurz (asarum europaeum) Wid.].

Avots: ME I, 398

čumpis, der Bucklige Freiziņ.

Avots: ME I, 420

I čupinât,

1): "grabbeln"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 296

I čupinât, [čupinêt Wessen],

1) betasten, befühlen:
apčupināt meitas krūtis U.; vgl. li. čiupinė´ti "betasten";

2) bei den Haaren
(matus) zausen, foppen L.

Avots: ME I, 421

II čupinât, häufeln Spr.

Avots: ME I, 421

‡ čûpinât ² Seyershof, = sũkât.

Avots: EH I, 298

čupinêt (unter čupinât I). n. auch Gr: Buschh., Kaltenbr., Warkl.

Avots: EH I, 296

cupis, für čupis, Haarwisch St., U. [Nach d. Zopf?]

Avots: ME I, 397

čupis (s. auch unter čupa I): ein Busch, Strauss Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Busch"); Demin. čupītis, ein Büschel ebenda (unter "Büschel").

Avots: EH I, 296

čupis L., ein Haarwisch; vgl. čupa 2.

Avots: ME I, 421

čūrlũpis (f. -e): smuku meitu precēju, čūrlūpi dabūju BW. 21423, 3.

Avots: EH I, 299

čūrlũpis, ein Mensch mit aufgeworfenen Lippen; tāds cilvē̦ks, kas staigā lūpas izčūrinājis Grünh.

Avots: ME I, 425

[dalipinât Spr., tr., ankleben.]

Avots: ME I, 435

‡ dampis, die mit Röhren gemaverte Bank um den Ofen (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 306

[dapil˜dît Drsth. (li. dapildyti), nachfüllen.]

Avots: ME I, 438

dapìrkt, tr., hinzukaufen: dapirc vēl kādas uolektis klāt PS. [Refl. -tiês, für sich hinzukaufen Drsth.]

Avots: ME I, 438

dā`rzkùopis, der Gärtner.

Avots: ME I, 448

[daspiêst Drsth., hinzudrücken. Refl. -tiês, sich hinzudrücken.]

Avots: ME I, 442

‡ datrupinât, hinzubröckeln Auleja: vajag buļbu sivē̦nam d., ka būtu biezākai (Adv.).

Avots: EH I, 309

[datupinât Drsth., sich niederhocken lassen.]

Avots: ME I, 443

[depinieks "der Hintere, After" Wessen.]

Avots: ME I, 455

depis,

1) die Kröte
[Nieder-Bartau]: es atradu tuo Kārlīti grāvī depi dīrājuot BW. 20777, 2;

2) ein fetter, plumper Junge, Tölpel:
tautu dē̦ls zemes depis BW. 10771, 9.

Avots: ME I, 455

‡ diêvpir̂kstiņš ² Pussen, = dievruociņa.

Avots: EH I, 328

dipinât, fakt., dröhnen machen, ein Geräusch hervorbringen, trippeln: mana pelīte ietecēja, kājiņām dipinādama MWM. VIII, 887. mazie dipina nuo savas istabas mūsējā Druva I, 200.

Avots: ME I, 469

‡ dipinêt Nautrēni, = dipinât.

Avots: EH I, 321

‡ dipiņuôt, hin und her laufen (von Kindern) NB.: bē̦rni dipiņuo pa plãnu.

Avots: EH I, 321

[dipins Domopol, eine Stange, mit der man die Fische ins Netz treibt.]

Avots: ME I, 469

‡ dirslāpis Saikava "kas dibe̦nu lāpa".

Avots: EH I, 322

[dopinât Dond., Wandsen,

1) auf den Knieen schaukeln;

2) trippeln, scharf traben (von Pferden), vgl. dupinât.]

Avots: ME I, 488

‡ dopiņš Suhrs n. FBR. VII, 35, Kartoffelbrei.

Avots: EH I, 328

‡ drepis Frauenb., Schimpfname für einen kleinen Knaben.

Avots: EH I, 333

‡ drininât Erlaa, fauten machen.

Avots: EH I, 334

I dripinât, [beben machen Fest.; dröhnen oder klirren machen]: pats (sisenis) sev spārnu bungas stilbiem dripina.

Avots: ME I, 499

II dripinât, kleinen Schrittes traben (von Pferden) Lemburg.

Avots: ME I, 499

‡ III dripinât A.-Rahden, = drūpinât.

Avots: EH I, 334

drupi: Auch Aps. J. Raksti I, 17.

Avots: EH I, 336

drupi. drupas. Trümmer, Ruinen: pils, baznīcas dr. kausi nuokrituši sašķīzdami drupu drupās LP. III, 85. uz ienaidnieka valsts drupām pacelt savu karuogu.

Avots: ME I, 504

drupināt. tr., bröckeln. abbrechen: maizi drupināja MWM. VIII, 3. sīkstuošuos spē̦kus drupini allaž pa drupatai Vēr. I, 912. Refl. -tiês, zerbröckeln (intr.), zerfallen: man šķiet, ka zeme drupinātuos zem manām kājām Steperm.

Avots: ME I, 504, 505

drupins (unter drupans): drupinas ziepes KatrE.

Avots: EH I, 336

‡ dujlapis, in der Verbind. d. ābuoliņš Dunika, zweiblättriger Klee.

Avots: EH I, 340

dum̃pinieks, auch dumpuonis, der Empörer, Aufwiegler.

Avots: ME I, 515

I dum̃pis,

1): Lärm
- auch Iw. (z. B, vom Donner): kad es dzirdu kādu dumpi, tad es nevaru gulēt Strasden; Streit: dzirdēju ... lielu dumpi strīdējam BW. 15067, I. dumpi nedarāt! 23611, 1 var. es šķitu, tur d., kur suņi rēja: Ķīsene... meitu pirtī pēra 20805; ‡

2) "?": meitas mani dumpi (Var.: dullu, ģeķi u. a.) sauca... alus mani dumpi taisa BW. 20017, 1 var.

Avots: EH I, 342

I dum̃pis [li. dumpis "мятеж"], dumpfer Lärm, Aufruhr, Empörung: Turcijā izcēlies dumpis.

Avots: ME I, 515

II dum̃pis: mit um̂ ² auch Wandsen.

Avots: EH I, 342

II dum̃pis [C., Nigr., dum̂pis ² Angern], auch bada dumpis, der Rohrdommel (ardea stellaris): es e̦smu it kâ dumpis tuksnesī Ps. 102, 7. [Zugrunde liegt wohl mnd. raredump "Rohrdommel", s. Sehwers 146.]

Avots: ME I, 515

[dupinât, (Krebse) aus Uferhöhlen heraustreiben N. - Bartau.]

Avots: ME I, 518

[dupins Planhof, = dupa: puikas! dupins vaļā; zum Auslaut vgl. dibins.]

Avots: ME I, 518

dupis, ein hölzernes Salzgefäss: dupjuos sagrūž sāli, cūku taukus. mazākuos dupjuos uzglabā kukņā sāli un dažreiz liek arī uz ļaužu galda sālnīcas vietā A. IX, 2, 182. [Zu duplis.]

Avots: ME I, 518

I dupis: auch Lipsthusen.

Avots: EH I, 343

‡ II dupis "eine Geschwulst im Baumstamm" Gold.

Avots: EH I, 343

‡ dze̦gužpiêsta ² AP., dze̦gužpiêste ² ebenda, eine Pflanze: dze̦gužpiestu sakne ² pavasarī raka un deva guovīm.

Avots: EH I, 352

‡ dze̦lˆkrẽpis Planhof, ein Pferd mit gelber Mähne.

Avots: EH I, 353

dzèlzskapis ,* ein eiserner Geldschrank.

Avots: ME I, 544

dzìmtkapi ,* Erbbegräbnis,

Avots: ME I, 551

dzìmtskapi, das Erbbegräbnis,

Avots: ME I, 551

elpiem (instr. pl.) Festen, stossweise: vējš pūš e.

Avots: EH I, 368

el˜pinât, atmen lassen, machen: mākslīga elpināšana Konv. ¹ 428.

Avots: ME I, 568

‡ elpinêt Warkl. "atmen".

Avots: EH I, 368

el˜piņš, eine kleine Beihilfe U., Elv.

Avots: ME I, 568

elpis (unter el˜pe), Unterhalt, Kost, Essen: vājš el˜pis Kr. Mitau.

Avots: EH I, 368

‡ èrpis ² Selsau "der Eber".

Avots: EH I, 370

gaîļpiesis,

2): auch Anzen, Popen.

Avots: EH I, 377

gaîļpiesis, Vēr. II, 414, = gaiļupiesis.

Avots: ME I, 585

gaîļupiêsis, auch gaîļapiêsis, gaiļapiete RKr. XII, 8,

1) Feld - Rittersporn (delphinium consolida)
RKr. II, 70;

2) Schlüsselblume (primula officinalis)
Dond., Hasenp., RKr. III, 72.

Avots: ME I, 585

‡ gaŗpiẽna gùovs, eine Kuh, die längere Zeit (als üblich) keine Milch gibt Sassm.

Avots: EH I, 386

gaŗpìrkstaînis ,* der Langzeher.

Avots: ME I, 607

gaŗpìrkstaîns, langfingerig: gaŗpirkstainas kājas.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗpìrkstnieks Serbig., = gaŗpìrkstis.

Avots: EH I, 386

gaŗpìrkstis, der Langfinger, der Dieb Selg.: kāds cits bij nousaukts par gaŗpirksti Aps.

Avots: ME I, 607

glupiķis: auch Fest.

Avots: EH I, 395

glupiķis, [glupis St.], der Dummkopf.

Avots: ME I, 630

gùodpilsonis, der Ehrenbürger.

Avots: ME I, 690

‡ gùovkùopis,* der Kuhzüchter Strods Par. vōrdn. 82.

Avots: EH I, 424

gùovsluopi, guovluopi, das Rindvieh.

Avots: ME I, 693

grãpis: Demin. gen. s. grāpiņa BW. 2686, 14, (verächtl.) loc. s. grāpelī 35307, I; ar savu skutulu pie visa grāpja BW. 26075.

Avots: EH I, 401

grãpis, der Kessel, Grapen ; grāpi tīrīt, ein Spielchen Etn. IV, 47. Entlehnt [aus mnd. grape].

Avots: ME I, 644

‡ grepinât, Gemüse od. Früchte schaben Burtn.

Avots: EH I, 404

gripiņa das herabgebogene Stück an den Enden oder in der Mitte eines Hufeisens Schwanb. : pakavam visas gripiņas nuodilušas.

Avots: ME I, 656

grùozpinis, der Korbflechter, Korbmacher Ahs., Dubenalken.

Avots: ME I, 672

‡ grupi Dunika, OB., Graupen.

Avots: EH I, 411

gulskapis, ein niedriger, langer Kasten zur Aufbewahrung von Kleidern Nölk. n. A. XIII, 492.

Avots: ME I, 678

gumpis, Kolik, Magenkrampf U. [Vgl. gumba II und li. gum̃bas "Kolik, Magenkrampf".]

Avots: ME I, 681

[ìecepinât, tr.,

1) anbraten:
gaļas gabalu Ruj.;

2) einbrennen:
saule iecepinājusi vaigā vâtis Jürg.]

Avots: ME II, 6

ìedìpinât: auch Geistershof, Golg., Laidsen, Lettihn, Lis., Līvani, Makašēni, Peb., Ramkau, Saikava, Schibbenhof, Slom., Warkh., Windau.

Avots: EH I, 509

[ìedipinât, hinein -, hereintrippeln: ied. istabā Wandsen.]

Avots: ME II, 9

ìedrupinât, tr., ein -, herein -, hineinbröckeln.

Avots: ME II, 10

ìekâpinât: auch Linden in Kurl., Popen.

Avots: EH I, 519

[ìekâpinât, hineinsteigen machen: iek. zirgu ilksīs Salis.]

Avots: ME II, 26

[ìeķepinât, tr., hineinkleben: glīzdā akmentiņu Kl.]

Avots: ME II, 34

ìekšpilsē̦ta, die innere Stadt: Rīgas iekšpilsēta.

Avots: ME II, 31

[ìekupinât,

1) "nuolikt kupināšanai": iek. pienu Dond., Lautb.;

2) hineingiessend gerinnen lassen:
iek. putrā kunkuļus Bauske.]

Avots: ME II, 32

ìekûpinât, ‡

2) hineinräuchern:
dzintars, kuo ... aizdedzina un iekūpina sāpuošā ausī Janš. Bandavā 1, 57.

Avots: EH I, 524

ìekûpinât, tr., anrauchen: pīpi, kaļķīti.

Avots: ME II, 33

ìekvēpinât: ie. bites Frauenb. ie. gaļu ar dūmiem ebenda.

Avots: EH I, 525

ìekvēpinât, tr., einräuchern: viņš mani ar savu pīpi pa˙visam iekvēpināja.

Avots: ME II, 34

I ìelipinât, tr., einkleben: lapu grāmatā.

Avots: ME II, 39

[II ìelipinât, anzünden Dunika: skalu.]

Avots: ME II, 39

[ìelupinât,

1) schälend und pflückend einsammeln:
iel. zirņus, apiņus gruozā Salis. viņa savu daļu zirņu ielupinājusi Ruj.;

2) zu schälen anfangen:
viņš rāceni (nuovārītu) ielupināja un nuometa Bauske.]

Avots: ME II, 40

ìepiktuôtiês, in Zorn geraten, zornige Worte ausstossen: Pluostnieks atkal iepiktuojas Alm.

Avots: ME II, 51

ìepilcis, dünkelhaft Karls.

Avots: ME II, 51

ìepil˜dît, anfüllen, eingiessen: iepildīja, sasita un izdzēra Upītis Sieviete 21.

Avots: ME II, 51

ìepilêt, intr., tröpfeln in etw.: trauciņš, kuŗā sē̦rs lai varē̦tu iepilēt A. XX, 572.

Avots: ME II, 51

ìepilinât, tr., eintröpfeln: kad ausis sāp, tad iepilina matu eļļu Etn. IV, 2.

Avots: ME II, 51

iepini, ins Haar geflochtener Flachs, "lini, kuo iepin bizēs, kuŗas tad sakrausta galvas augšā un sasien pakausī" RKr. VII, 188.

Avots: ME II, 51

ìepiņķerêt, ìepīķêt, tr., hineinverwickeln, verwickeln: nabagam kājas bij virvē iepiņķē̦tas. Refl. - tiês, sich verwickeln: virvē, kādā ķibelē.

Avots: ME II, 51

ìepinums, das Eingeflochtene, die Episode.

Avots: ME II, 51

ìepĩpinât,

1) tr., durch angebotenen Tabakgenuss behexen, Unheil anrichten:
bijuši arī tādi cilvē̦ki, kas varējuši iepīpināt uotram visādus mūdžus vē̦de̦rā Etn. IV, 11;

2) - iepīpēt AP.

Avots: ME II, 51

[ìepirinât Lis., Warkh., Borchow, = ieperinât.]

Avots: ME II, 51

ìepìrkt, tr., einkaufen: māju. Refl. - tiês,

1) für sich Einkäufe machen, für sich einkaufen;
tas bija braucis uz Je̦lgavu iepirkties MWM. X, 104. viņš iepirkās maizi, pilnu ve̦zumu;

2) fam., sich einmischen:
šai strīdū viņš nuo laba prāta iepirkās Etn. IV, 18. Subst. ìepìrkums, der Einkauf: jūsu mājas maksā pa iepirkumam 3300 rubļu Purap.

Avots: ME II, 51

[ìepir̂st, hineinfurzen: kuo māte (pūrā) iepirduse, tuo meita izpirduse BW. 35325.]

Avots: ME II, 51

ìeripinât, tr.,

1) ins Rollen bringen:
vīrs ieripina ripu un puoš pakaļ, kur ripa ripuo LP. V, 320;

2) herein -, hineinrollen:
dzē̦rājs savu naudu ieripina kruodznieka kabatā.

Avots: ME II, 58

[ìeskâpinât C., Lis., = iekâpinât.]

Avots: ME II, 65

ìespiêdums, das Eingedrückte, der Eindrück, die Beule: Krišs lika atslē̦gu vienā iespiedumā, lika uotrā Dok. A. ainas, nuo kuŗām smadzenēs bij uzglabājušies nuotē̦li, iespiedumi Vēr. II, 80.

Avots: ME II, 70

ìespìegtiês, einen piependen, pfeifenden Laut von sich geben, schrill aufschreien: pelīte iespiedzās. viņa iespiedzās un iekrita gultā Dok. A.

Avots: ME II, 70

ìespiêst, tr.,

1) eindrücken, hineindrücken, hineinpressen:
zaglis iespiedis rūti un atvēris luogu. viņš tam iespieda saujā naudu suns bailīgi iespiedis asti kāju starpā;

2) iespiest (oft mit dem Zusatz rakstuos), drucken;

3) aufdrängen:
man jau viņu neiespiestu ņemt. Refl. - tiês, sich eindrücken, sich hineindrücken, sich hineinpressen, Eingang finden: saule ar saviem stariem iespiežas istabā. Kristus mācības iespiežas mūsu sirdīs. kapitāls iespiežas tautsaimniecībā MWM. VII, 127. es nevē̦luos iespiesties jūsu nuoslēpumuos A. X, 622. viņš sēdēja iespiedies ratu stūrī.

Avots: ME II, 70

ìespiñdzêtiês, einen summenden Laut von sich geben: muša iespindzas Vēr.

Avots: ME II, 69

ìespir̃dzinât, tr., erfrischen, erquicken: sirdi. Refl. - tiês, sich erfrischen, sich erquicken: viņš iespirdzinājies kruogā LP. VII, 1050.

Avots: ME II, 69

ìespir̃gt, auch refl. - tiês, zu Kräften kommen, genesen: slimais vēl kâ nevar, tâ nevar iespirgt Illuxt. viss ātri atzeļ un iespirgstas A. XI, 459. kas bij ziemu nuovārdzis, tas nu jauki iespirdzis Plūd. Llv. II, 330.

Avots: ME II, 70

[ìespirinât, die spiras aus dem Leib aussondern hineinfallen machen: aita iespirinājusi slauktuvē Nigr.]

Avots: ME II, 70

[ìespirinâtiês, ein wenig zappeln: aita, lai gan nuokauta, vēl iespiri- nājās Trik.]

Avots: ME II, 70

ìestar̂pinât, einschalten, einklammern Allunan.

Avots: ME II, 72

ìestìepiêns, die Spannung, der Zug; ar vienu iestiepienu od. vienā iestiepienā, in einem Zuge, unverwandt: skriet vienā iestiepienā. viņš gribēja pabraukt gaŗām vienā iestiepienā Kaudz. M. le̦dus gabali vienā iestiepienā steidzas gaŗām A. XII, 92. ar vienu pašu iestiepienu skatīties viņā A. XII, 814. izdzēra vienā iestiepienā šņabi Vīt. pūš vienā iestiepienā Vīt. 33. [zirgam bija tik viens iestiepiens, kad ve̦zums bij nuo dangas laukā Fest.]

Avots: ME II, 73

ìetilpinât, tr., einpacieren, setzen: dzīvi nevar ietilpināt iežuoguojumuos MWM.

Avots: ME II, 82

ìetipinât, [auch ìetipât Trik., C.], intr., herein -, hineintrippeln: viņš ietipināja maziem suolīšiem istabā.

Avots: ME II, 82

[ìetrupinât,

1) modern machen:
lecekli jeb lecektī zemes ietrupināt Kl.;

2) trocken faulen machen:
viņš ietrupinājis kartupeļus, ilgi laukā turē̦dams Jürg.]

Avots: ME II, 83

ìetupinât, tr.,

1) herein -, hineinsetzen:
viņš mani ietupināja maisā MWM. X, 30;

2) ins Gefängnis werfen:
mani vajadzējis ietupināt, tāpēc ka es ne- pareizi sūdzuot Poruk. Refl. - tiês, sich herein -, hineinsetzen: krē̦slā.

Avots: ME II, 84

im̃pampis, impampa Naud.,

1) durch eine Zaubermittel hervorgerufene Verkettung, Verbindung lebender Wesen und unbelebter Gegenstände in eine unlösliche Einheit. In den lettischen Märchen wird erzählt, wie eine Frau von ihrem Manne beim Ehebruch ertappt wird, und wie dieser durch ein Zaubermittel (Zauberhammer) eine Trennung der Ehebrecher vereitelt, undwie alles, was mit den Ehebrechern in Verbindung kommt, sich mit ihnen unlöslich verbindet
Kand.;

2) eine Verbindung überhaupt,
kuopā saauguši kartupeļi vai ābuoli; [im̂pampis, ² dzijas vai auklas mudžeklis Selg.] So auch von Menschen: kad vairāk saķē̦rušies kuopā, tad saka: viņi saķē̦rušies impampī Etn. IV, 34. Gewöhnlich eine Verbindung nicht zusammengehörender Dinge, etwas Ungewöhnliches: liela, gaŗa impampa, peļu sūds galā (Rätsel: Binsen);

3) impampa, das männliche Glied
Naud.; [

4) im̃pampis, ein Schimpfwort Wilzen. impampis 1 ist wohl aus deutschen Märchen ähnlichen Inhalts übernommen; Prof. P. Schmidt verweist auf die Redensart "Himphampf kleb an!" Boltu u. Polivka Anmerk. zu den Kinder- u. Hausmärchen der Brüder Grimm II, 41].

Avots: ME I, 707

‡ ĩpiņi Rutzau "prievieti". Aus dem Li.

Avots: EH I, 501

izcepinât: i. reņges uz uoglēm Salis.

Avots: EH I, 437

izcepinât [li. iškẽpinti], tr., ausschmoren: gaļu C., Smilt., Ruj., Mar.

Avots: ME I, 721

‡ izcepinêt Warkl., =izcepinât (?). Refl. -tiês Warkl., sich übermässig erhitzen (sakarst): jis var saulē i.

Avots: EH I, 437

‡ izčupinêt Kaltenbr., Wessen, tastend durchsuchen. Aus li. iščiupinė´ti "aus-, abtasten".

Avots: EH I, 440

‡ izdopinât, eine Zeitlang (zur Genüge) auf den Knien schaukeln Dond.: i. bē̦rnu.

Avots: EH I, 443

‡ izdrepinât Gold., Rutzau "ausstreuen (izkaisīt)".

Avots: EH I, 443

izdripinât, erbeben, dröhnen machen: bargais pē̦rkuons visu zemi izdripina Tirs.

Avots: ME I, 729

izdrupinât, tr., auskrümeln, zerbröckeln: kukulis bijis izdrupināts LP. IV, 171.

Avots: ME I, 729

izkal˜pinât, tr., schwer (lange) knechten: tautas gars izkalpinātuos tautas luocekļus apcēla uz jauniem darbiem Vēr. II, 482.

Avots: ME I, 747

izkapinât: nuo kluča izcirsta un ar kapli izkapināta ("izgludināta") Siuxt. izkapināsim (dzirnu akmeni) Janš. Mežv. ļ. II, 343, Dunika.

Avots: EH I, 453

izkapinât, tr., hämmern, aushämmern, scharf machen: izkapti, dzirnavu akmeņus Kand., Antrop. II, 22. Refl. - tiês, sich aushämmern, sich schärfen: akmens, kas ļaujas stiepties, izkapināties Antrop. II, 92.

Kļūdu labojums:
II, 92 = II, 93

Avots: ME I, 748

izkâpinât (li. iškopìnti ), ‡.

3) = ìzkãpaļât (?): kalni ... izkāpināti un zirdziņi krietni piepūlējušies Janš. Dzimtene IV, 69 (ähnlich Līgava II, 307).

Avots: EH I, 454

izkâpinât, aussteigen lassen: tē̦vs pieceļ krē̦slu, izkāpinādams jauņuvi nuo ratiem RKr. XVI, 174; izkāpināt vēžus, Krebse ausfangen.

Avots: ME I, 749

[izkrepinât, stochernd reinigen: pīpi Sissegal, N. - Peb.]

Avots: ME I, 755

[izkupinât,

1) gerinnen lassen, käsen
(perfektiv) Bauske u. a.;

2) Buttermilch hinzugiessend gegorene Milch säuerlich werden und aufgehen lassen
Nigr.]

Avots: ME I, 756

izkûpinât, ‡

3) = izkvêpinât: izkūpinā trīs reizes Pas. XII, 159.

Avots: EH I, 460

izkûpinât,

1) tr., verrauchen:
pieci rubļi tu izkūpini par gadu gaisā Blaum. pīpis jau izkūpināts;

2) mit Hilfe von Rauch verscheuchen:
nuo turienes izkūpināt zvē̦ru Lautb. Marģeris 41.

Avots: ME I, 758

izkvêpinât, tr., ausräuchern, desinfizieren: es savu gultu e̦smu izkvēpinājuse Spr. Sal. 7, 17. arī ar paegļu zariem mēdza izkvēpināt istabu Etn. II, 138. kūts jāizkvēpinuot ar nātrām LP. VII, 439.

Avots: ME I, 758, 759

‡ izlēpis "sich stolz kleiden wollend": kur tu tāds i., izbrucis iesi? PV.; "izpilcis, izlutināts" Sessw.

Avots: EH I, 463

izlipinât (li. išlipìnti), auskleben: sludinājumus; avīzes pie sienas.

Avots: ME I, 764

izlĩpinât ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang sich anzuschmeicheln suchen.

Avots: EH I, 463

izlĩpinât, tr., durch Schmeichelei und Kriecherei etw. erlangen, abschmeicheln, abschwinden: līpējas klāt pie mātes, grib kuo izlīpināt Etn. I, 106, Kand.

Avots: ME I, 765

izlupinât, ‡

3) ausplündern
Stender Deutsch-lett: Wrtb.

Avots: EH I, 464

izlupinât, tr.,

1) ausschälen, aushülsen:
riekstus;

2) abknibbern:
circeņi kājiņas izlupinājuši BW. 24096.

Avots: ME I, 765, 766

‡ izpâpinât ² Frauenb. "(Ruhe gönnend) verwöhnen": esi diezgan izpāpinājis slimuo ruoku! ķeries pie darba!

Avots: EH I, 470

izpičkât, tr., verunterzieren, mit Zeichen versehen: šīs zīmes vēl izpičkātas jaunām zīmēm Zalkt.

Avots: ME I, 779

izpigâtiês, irgend wie sich durchschlagen, durchkommen: cilvē̦kus viņš netur un negrib šâ tâ izpigāties Wain.

Avots: ME I, 779

izpikât, auch izpikņât, hinausstossen Spr.

Avots: ME I, 779

[izpikâtiês, zur Genüge schneeballen Wolm.]

Avots: ME I, 779

izpiktuôtiês: viens par uotru i. un izniknuoties Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.

Avots: EH I, 471

izpiktuôtiês, tüchtig zürnen, grollen: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik·pat ne·kas nebij Alm.

Avots: ME I, 779

izpilˆcêt: auch Nautrēni.

Avots: EH I, 471

izpilˆcêt [Lis.], [izpilˆčinât Warkh.], tr., verwöhnen, verhätscheln: izpilcē̦ts bē̦rns Adsel. Vgl. izpilkt.

Avots: ME I, 779

‡ izpilcinât Druw.,Geistershof, Golg. (mit il ), PV., Warkl., izpilcît Bērzpils, Warkl., = izpilˆcêt: i. kuo ar ēdienu.

Avots: EH I, 471

izpiļčkât, zwecklos und leichtfertig vergiessen: pārnesu nuo akas udeni, un jau izpiļčkāts Doblen.

Avots: ME I, 780

[izpilˆdinât Lis., Dunika, = izpeldināt.]

Avots: ME I, 779

izpil˜dît, ‡

2) auszapfen
Wolm. u. a: i. alu nuo mucas; ‡

3) anfüllen:
dubļi ... izpildīja visas vietas Pēt. Av. IV, 28. tie taču visu istabu neaizņems un neizpildīs I, 252. ‡ Refl. -tiês, sich erfüllen.

Avots: EH I, 471

izpil˜dît (išpìldyti), tr., erfüllen, vollstrecken: amatu, pavēles, suolījumu, kungu gaitas.

Avots: ME I, 779, 780

izpil˜du * raksts, Exekutionsauftrag [nach dem r. исполнительный лист gebildet].

Avots: ME I, 780

izpilêt: kad rudzi nuozied karstā laikā, tad tie izpil (d. h., nach der Blüte sind an den Ähren Tröpfchen zu sehen, und Körner bilden sich nicht) Ramkau.

Avots: EH I, 471

izpilêt, tr., tropfenweise ausgiessen, fliessen lassen: zâles nuo buteles.

Avots: ME I, 780

izpilnãm, vollauf: man visa kā izpilnām Bers.

Avots: ME I, 780

izpilnêt, = izpilkt, übermütig, üppig werden [?]. -"kad tu izpilnējis!"izsaucas, kad ar mazumu nav pie ticīgs Lös. n. Etn. IV, 34; A. XIV, 480, Smilt.; [in Fest. werde dieser Ausruf gebraucht, wenn man plötzlich von jem. erschreckt wird].

Avots: ME I, 780

[izpilˆt ² , - pilˆstu ² , - pilu Dond., = izpilêt.]

Avots: ME I, 780

izpilˆt [Bers.], izpilˆgt (prs. -stu), übermütig, anspruchsvoll werden Adsel. izpilcis, izpildzis Bers., übermütig, vernossen: bē̦rni tâ izpilkuši, ka kārumus vien tik grib ēst Druw. Etn. IV, 34. [izpilˆcis Lis., N. - Peb., verwöhnt, wählerisch im Essen.] Subst. izpilkums, Vernossenheit: izpilkums - laba ēdiena smādēšana Druw. Etn. IV, 34, Lös.

Avots: ME I, 780

‡ izpimpaŗâtiês Frauenb. "=izraudâtiês (von Kindern)".

Avots: EH I, 471

izpiñdzelêt, tr., auspinseln: sienas.

Avots: ME I, 780

‡ izpingučuôt(iês) Druw. n. RKr, XVII, 73, = izmazgât(iês) (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 471

‡ izpingučuôt(iês) Druw. n. RKr, XVII, 73, = izmazgât(iês) (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 471

izpiñkât,

2): i. (= atraisît) me̦zglu Frauenb.

Avots: EH I, 471

izpiñkât, tr.,

1) zottig machen, verwühlen:
izpinkāti ati;

2) loswickeln, von Zotten befreien:
matus Spr. Refl. - tiês, zottig werden: izpinkājušies mati Etn. IV, 130.

Avots: ME I, 780

‡ izpiņ̃ķerêt Dunika, entwirrend herausbekommen: i. dadzi nuo bārzdas. skaidu nuo pakulām.

Avots: EH I, 471

izpiņ̃ķêt, Refl. -tiês, ‡

2) eine Zeitlang sich abmühen:
tu, puisīt, gribi klēpī un atkal zemē un atkal klēpī; tā man nav vaļas ar tevi i. Druw. n. RKr. XVII, 73.

Avots: EH I, 471

izpiņ̃ķêt, tr., entwickeln, entwirren: auklu MWM. X, 473. Refl. -tiês, sich herauswickeln, sich entwirren, sich heraushelfen: vecītis aiz vājua nevarēja izpiņķēties iz cilpām JK. V, 33.

Avots: ME I, 780

izpiñkstêtiês, izpiñkšķêtiês, izpiñkšêtiês, längere Zeit weinen, flennen: lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tâ·pat MWM. VII, 887.

Avots: ME I, 780

‡ izpīpinât,

1) jem. die Pfeife anzünden
N.-Peb.: viņš nebija le̦pns: izrunājās un izpīpināja mani:

2) jem. zu rauchen geben (mit dem persönlichen Objekt irn acc.)
Golg.: i. uotru ar labiem cigāriem.

Avots: EH I, 471, 472

izpipkât, tr., durchpeitschen: čigāns savu (sievu) izpipkāja BW. 12419.

Avots: ME I, 780

‡ izpirdinât, sich tüchtig abarbeiten (bei der Arbeit abqualen) lassen Wessen.

Avots: EH I, 471

izpirêtiês, sich auszanken: viņi vare̦ni izpirējās N. - Schwanb., Mar.

Avots: ME I, 780

izpirinât, zur Genüge mit dem Badequast schlagen BW. V, 156.

Avots: ME I, 780

I izpirinât,

1): auch Golg., Gramsden; ‡

2) = izperinât ‡ II: sausā laîkā vistas izpirina dārzu, puķu duobes N.-Peb.; ‡

3) _{"izpurinât, sadrebināt} (von Schafen)"
Schibbenhof: i. lipu. ‡ Refl. -tiês Golg., eine ZeItlang die Beine und Flügel schnell hin und her bewegen: vistas grib i. smiltīs.

Avots: EH I, 471

‡ II izpirinât AP., Bers., Bērzpils, Fehsen, Geistershof, Golg., Lis., Līvani, Mar., N.-Peb., Pilda, PV., Ramkau, Sessw., Schwanb., = izperināt I (unter izperêt): jī izpirinās nuo tuos uolu cāļus Pas. X, 239. i. taidu kumeli 82.

Avots: EH I, 471

‡ izpir̃ķelêt Siuxt, leichtsinnig kaufend verausgaben: par visâdiem niekiem i. naudu.

Avots: EH I, 471

izpìrkt, Refl. -tiês, ‡

2) wiederholt, zur Genüge, nach Herzenslust kaufen:
izpērcies nu! Frauenb. izpirkāmies tauku un gaļas Seyershof.

Avots: EH I, 471

izpìrkt (išpir̃kti), tr.,

1) aus-, loskaufen, einlösen:
suoli, bāliņ, simtu mārku, izpērc manu vainadziņu BW. 13595. pūrs bij izpē̦rkams BW. III, 1, 58. zeme pie mums jau izpirkta;

2) los -, freikaufen:
tē̦vs viņu izpirka nuo zaldātiem;

3) auskaufen (den ganzen Vorrat), vergreifen:
tirgū viņam ātri izpirka sietus;

4) beim Einkauf all sein Geld ausgeben:
viņš savu naudu izpircis;

5) bestellen und das Bestellte bezahlen:
nu tev pusducis alus jāizpē̦rk. Refl. -tiês, sich freikaufen: agrākuos laikuos varēja izpirkties nuo kaŗa diene̦sta.

Avots: ME I, 780

[izpir̂st, ausfurzen: kuo tā māte iepirduse, tuo tā meita izpirduse BW. 35325. Refl. -tiês, zur Genüge furzen.]

Avots: ME I, 780

[izpist (išpìsti), efutuere: es izpisu jaunu meitu BW. 35198, 2. Refl. -tiês, zur genüge den Geschlechtsakt vollziehen: nebij vaļas siena pļaut, ne ar lāga izpisties BW. 35347, 1.]

Avots: ME I, 780

‡ izpižâtiês Ahs., Stenden, = izmiztiês (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 471

izpizĩt (išpažìnti), tr., kennen lernen, erkennen: mēs e̦sam ļuoti labi izpazinuši viens uotru AU. savus uostmales ļaudis viņš izpazinis vēl tuvāk Duomas I, 658.

Avots: ME I, 778

‡ izpļepinêt Oknist, = izpļāpât.

Avots: EH I, 474

‡ I izpurpinât Kalz, n. Fil. mat. 27, unzufrieden (unwillig) aussprechen: vui būsi izpurpinājis visu? hast du alles, womit du unzufrieden bist (was dich ärgert) ausgesprochen?

Avots: EH I, 475

‡ II izpurpinât Bērzgale, Warkl., = sutrūdinât; im Inneren verfaulen lassen.

Avots: EH I, 475

izpurpinâtiês, tüchtig brummen, zanken: izpurpinājusies labi un tad beidzuot gājuse arī LP. V, 9, Sessw., Aps., Bers.

Avots: ME I, 786

‡ izsapinât Warkl., izsapinêt ebenda, = izsapņuôt.

Avots: EH I, 478

‡ izsâpinâtiês, sich eine Zeitlang (zur Genüge) abhärmen.

Avots: EH I, 478

‡ izsepinât(iês) Lubn. "=izpļāpât(iês)".

Avots: EH I, 478

‡ I izsepinêt Warkl., austrocknen (tr.): drēbes.

Avots: EH I, 478

‡ izsepinât(iês) Lubn. "=izpļāpât(iês)".

Avots: EH I, 478

‡ II izsepinêt Bērzgale, Nautrēni, Viļāni "=izsapņuôt".

Avots: EH I, 478

izslapinât,

1): "von innen nass machen, befeuchten"
Seyershof: aukstā ūdenī traukus izslapināja; tad lēja pienu iekšā; ‡

2) allmamicn ausscnöpten:
tapināta nauda ir kâ ūdenis span[n]ī, kas, ja tuo arvien slapina, paliek mazāk, kamē̦r beidzuot gluži izslapina, un tad ir span[n]is tukšs Dünsb. Trīs romant. gadīj. 88. i. (allmählich austrinken) pudeli Schnehpeln, Wandsen.

Avots: EH I, 480

[izslapinât, ganz durchnässen: lietus ganu izslapinājis Nigr., u. a.]

Avots: ME I, 799

izšļāpis: sunam vē̦de̦rs izšļāpis (ganz leer) Geistershof.

Avots: EH I, 486

izšļāpis (Part. prt.), ausgehungert, mager: guovs karna, izšļāpusi Purap. [izšļãpis Jürg., izšlâpis (mit l 9 Arrasch, eingefallen, in sich zusammengesunken: bumba izšļāpusi; maiss izšļāpis.]

Avots: ME I, 813

‡ izspiedze* L. Laicēns; die Geheimpolizei.

Avots: EH I, 482

izspiẽģelêtiês, sich zur Genüge spiegeln: Marta labi izspieģelējas A. XVI, 306.

Avots: ME I, 802

izspieguôt, tr., auskundschaften, ausspionieren, ausspähen: kas iespiedušies mūsu brīvību izspieguot Galat. 2, 4.

Avots: ME I, 802

izspìegt, tr., einen piependen Ton hervorbringen, herausquetschen: dzejnieks neskaidruo skaņu vietā izspiedza: "memento vivere."

Avots: ME I, 802

izspiêst, tr.,

1) aus -, herausdrücken, aus -, herauspressen, quetschen, ausquetschen:
Sprw. nuo sūda nevar ze̦ltu izspiest. grib nuo katras bites astuoņi mucas me̦dus izspiest LP. V, 342. tīšu šņukstējusi un ar varu izspiedusi asaras LP. VII, 70. sīpuols jau pa gabalu izspiež asaras;

2) abnötigen, abdringen, erpressen:
nuo sava ve̦cā ne˙kā nevaru izspiest Alm. Refl. - tiês,

1) hervortreten, hervorragen:
tad varēja saredzēt izspiedušuos žuokļus Vēr. I, 1469. ciemā paipalām vai acis izspiedīsies, Jurī buoluoties Purap.;

2) sich durchdrängen:
kâ izspiedīsimies caur ļaužu drūzmu?

Avots: ME I, 802, 803

izspigât, auskundschaften L.

Avots: ME I, 802

‡ izspildzĩba* Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 180, der Übermut (?); "izlepšana" N.-Peb.

Avots: EH I, 482

izspilêt, = izčibêt: ak tu izspilējis! gribēju šuodien baznīcā braukt, bet lietus līst Etn. I, 33. Vgl. izpilēt. [auch mit ll: kad tu iz˙spillējis! A. P.]

Avots: ME I, 802

izspilgt: auch N.-Peb. ‡ Refl. -tiês, = izspilgt 1 (?): izspilgusēs ... jaunkundze ar savu ... gre̦znuošanuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 16.

Avots: EH I, 482

izspilgt, [izspilˆkt C.],

1) intr., übermütig, anspruchsvoll werden:
puikas jau nu tâ izle̦puši, tâ izspilguši, ka miežu bļina vairs ne+maz ēst negrib Austr.;

2) tr., aufsperren:
skatījusies, acis izspilgusi, kur šis brauc LP. V, 296, Bers., Lub. [Vgl. izpilkt, izpilgt.]

Avots: ME I, 802

‡ izspir̃dzinâtiês Sassm., gesund werden, genesen: bē̦rns pamazām izspirdzinājās.

Avots: EH I, 482