Paplašinātā meklēšana

‡ àizčakstinât, langsam fort-, hinfahren: ve̦cais ar savu zirdziņu aizčakstina Trik.

Avots: EH I, 15

‡ àizčapstinâtiês, für eine kurze Weile zu jappen (schnappen) anfangen: viņš aizčapstinājās Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 15

‡ àizčaũkstinât, langsam, die Füsse schleppend fortgehen (von alten Menschen gesagt) Lubn., Sessw.; auf leichten Sohlen (in"Pasteln") fortgehen Adl., Bauske, Heidenfeld, Trik.

Avots: EH I, 15

‡ àizciêtinât, verhärten, verstopfen, versperren, verbarrikadieren: a. sirdi. tāda barība aizcietina vē̦de̦ru. a. guovi, eine Kuh vorzeitig zu melken aufhören, sodass sie nicht mehr Milch gibt. a. duris. a. (einsperren) suni mājā KatrE.

Avots: EH I, 14

àizčĩkstinât,

1) Knarren verursachend (z. B. mit einem knarrenden Wagen fahrend) sich entfernen
Heidenfeld, Lems.;

2) zum Weinen bringen:
nu tu atkal esi bē̦rnu aizčīkstinājis Bers., Schwanb., Stenden, Wandsen.

Avots: EH I, 16

‡ àizčirkstinât,

1) Knarren, Knirschen, Knistern verursachend sich entfernen:
a. pa lauku pruom Trik. braucējs ar ragavām aizčirkstina Bauske;

2) Knarren, Knistern, Knirschen verursachend schliessen, zumachen:
vai tu nu vienreiz aizčirkstināsi duris (nach wiederholtem Auf- und Zumachen)? Bauske.

Avots: EH I, 15

‡ àizčurkstinât, anfangen zu braten (tr.): saimniece jau gaļu aizčurkstināja Bauske.

Avots: EH I, 16

àizkaĩtinât, verärgern: ja pūķus aizkaitinuot, tad viņi atriebjuoties LP. VI, 48.

Avots: ME I, 30

‡ àizkàltinât, nicht gehörig begiessend dorren lassen: a. stādus.

Avots: EH I, 28

àizkustinât, ‡ Refl. -tiês Spr., = iekustêtiês.

Avots: EH I, 34

àizkustinât, tr., in Bewegung bringen, berühren, übertr. - rühren: sirdi, prātu, dvēseli; aizk. jautājumu. dziesmas aizkustināja klausītājus LP. VII, 514. Subst, (dvēseles) aizkustinājums, Erregung, Bewegung.

Avots: ME I, 34

àizmetinât, ‡

3) zuschweissen (schweissend verschliessen):
a. caurumu dzelzs plāksnē.

Avots: EH I, 39

àizmetinât, tr.,

1) anknüpfen, befestigen:
virvi aiz kuoka;

2) vor dem Essen einen Imbiss machen.

Avots: ME I, 40

‡ àizmitinât, (Hausvieh im Herbst) für den Winter am Leben belassen: kad rudenī luopu aizmitināts pavairāk Janš. Mežv. ļ. II, 390.

Avots: EH I, 39

àizputinât,

1) wegwehen:
smiltis, sniegu;

2) wehend schliessen, verwehen, verschneien:
durvis bijušas aizputinātas līdz augšai ar sniegu LP. III, 109. ceļi bij aizputināti LP. VI, 897.

Avots: ME I, 45

‡ àizpūtinât, sich anstauen machen Spr.: a. ūdeni aizdambējumā.

Avots: EH I, 44

‡ àizretinât Sassm., = àizrepêt 2.

Avots: EH I, 45

àizriẽtinât,

1) machen, dass die Milch der Kuh zuschiesst
Polangen;

2) machen, dass die Milchdrüsen sich verhärten und weiterhin zu melken au hören:
kad guovs pilnīgi neizslaukta, tad saka, ka meitas guovi aizrietinājušas Doblen, C., JK., Neugut.

Avots: ME I, 47

àizritinât, ‡

2) hin-, wegrollen
(intr.): aizgāja Katrīna, aizritināja BW. 33242, 1. aizritināja (= aizbrauca) kruogam garām Warkl. ‡ Refl. -tiês, sich hin-, wegschlängeln: čūska aizritinājās pa ceļu. acc. s. aizritināšanuos Pēterburgas Avizes I, 274.

Avots: EH I, 46

àizritinât, tr., weg-, hinrollen: bumbu A. XX, 769.

Avots: ME I, 46

‡ àizruõtinât virvi aiz masta, ein Seil um den Mast ringeln.

Avots: EH I, 46

‡ àizsãtinât (putru) Ruhental, =àizdarît 3.

Avots: EH I, 47

‡ àizsitinât,

1) zuwickelnd verdecken
(àiztît) Dunika, Kal.: a. kam acis;

2) umwickelnd an etwas befestigen
Dunika: a. diegu (= aptît diega galu ap kuo, lai neiet vaļā).

Avots: EH I, 47

‡ àizšķetinât, abwickelnd (losreffelnd) wegrollen machen: a. kamuolu pruojām. Refl. -tiês, sich abwickelnd wegrollen (intr.) Lemburg: nezin kur mans kamuols aizšķetinājies.

Avots: EH I, 55

‡ àizšņakstinât: lietus aizšņakstina Trik., die Wolke zieht (intr.) leicht (ein wenig) regnend hin (weg).

Avots: EH I, 56

‡ àizsutinât, zu bähen (brühen) anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt): aizsutināts spieķis, gaļas gabals Kl.

Avots: EH I, 54

‡ àizšvitinât, vergeuden Kal.: a. mantu.

Avots: EH I, 57

akstinât, hurtig machen, Depkin n. U.; Kinder zu ausgelassenen Streichen anleiten Sessw.

Avots: ME I, 65

ākstinât, narrieren: kungi ākstināja nabaga žīdiņu Sessw.

Avots: ME I, 237

apciêtinât, apciêtêt, tr.,

1) verhärten:
viņš apcietināja savu sirdi II Mos. 8, 15. apcietināts vē̦de̦rs, verstopfter Leib;

2) befestigen:
pili;

3) arretieren, einkerkern:
zagļus, sle̦pkavas, nemierniekus. Refl. -ties, sich befestigen: reiz kaŗa laikā salā apcietinājās viens kaŗa vaduonis LP. VII, 1305. Subst. apciêtinājums, die Befestigung, das Befestigungswerk: pils ar saviem apcietinājumiem RKr. X, 9.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist) = apciêtêt

Avots: ME I, 80

apglîtinât, (ringsum) ordentlich, sauber, schmuck machen (perfektiv): a. māju sestdienā.

Avots: EH I, 82

apgrũtinât, 2): auch Ev. Matth. 24, 19.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗũtinât Dunika, Kal., = apgrũtinât 1.

Avots: EH I, 85

apgrũtinât, tr.,

1) schwer (grũts) machen, beschweren, belasten, belästigen:
zemi apgrūtināt nuoduokļiem. sargāties, ka jūsu sirdis nekļūst apgrūtinātas ar lieku ēšanu Luk. 21, 34. visi mēs neiesim, ka tevi neapgrūtinām II Sam. 13, 25;

2) schwanger
(grũts) machen, beschwängern L., U.

Avots: ME I, 88, 89

apkaitinât, ‡ Refl. -tiês, ganz und gar zornig werden, in Zorn geraten: tamē̦r viņu kaitināja, kamē̦r viņš apkaitinājās Fest. viņš briesmīgi apkaitinājies Stenden.

Avots: EH I, 88

apkaĩtinât (li. apkaĩtinti, ringsum heiss machen), tr., zornig machen, erzürnen: es savu mīļāku apkaitināju BW. 20704.

Avots: ME I, 92

‡ apkàltinât ² Golg., Lis., Schwanb., (mit àl ) Trik., (mit alˆ ² ) Lems., Schnehpeln, ringsum (ein wenig) trocknen (intr.) machen, lassen: a. maizi.

Avots: EH I, 89

‡ apkankstinât Warkl., apkankstinêt ebenda, beklopfen: a. visas siênas. apkankstinājis riteņus, bet plīsis nav ne˙viens.

Avots: EH I, 89

‡ apkritinât, umfallen machen, lassen (perfektiv): ragavas apkritinājis Janš. Dzimtene V, 169.

Avots: EH I, 94

‡ aplutinât, einigermassen verwöhnen: aplutināts bē̦rns Bauske.

Avots: EH I, 99

apmetinât, ‡

2) = apmest 2: apmetina lûciņu ve̦lnam ap kaklu Pas. VIII, 436; ‡

3) = apmẽ̦tât 2, apdiêgt, apšūt 1 Bers.: a. lakatiņam malas; ‡

4) "?": kurpnieks ar tuo apmetināja... ziemas zābakus Janš. Bandavā II, 251. Subst. apmetinãjums, die Einfassung, der Besatz
(?): gar apakšu šiem lindrukiem gāja vis˙apkārt šaurs, sarkans apmetinājums Janš. Nīca 42 (ähnlich 43, Precību viesulis 52, Dzimtene I ² , 21; V, 11, Līgava I, 270).

Avots: EH I, 101

apmetinât, tr., ansiedeln, oft mit dem Zusatz: uz dzīvi.

Avots: ME I, 106

apputinât, ‡ Refl. -tiês Dunika, Kal., = apputêt 1: sudmalis viss apputinājies ar miltiem.

Avots: EH I, 107

apputinât, tr., mit Staub bedecken, bestauben: slaukuot meita apputinājusi galdus, krē̦slus, drēbes; ar sniegu apputināt, verwehen JR. IV, 81.

Avots: ME I, 112

‡ apretinât Bauske, (eine Anpflanzung oder Saat) undichter machen (indem man einige Exemplare derselben beseitigt): a. laukus.

Avots: EH I, 108

‡ apriẽtinât guovi Schnehpeln, vor dem Melkeu die Zitzen einer Kuh drückend bestreichen (und dann abwarten, bis die Milch zu fliessen beginnt).

Avots: EH I, 110

apritinât, tr., umringeln, umwinden: suņu asti ap kaklu BW. 20641. Refl. -tiês, sich umwinden: čūska viņam apritinājās ap augumu.

Avots: ME I, 116

‡ apruôtinât Salis., herumwinden um: a. virvi ap kuoku. Refl. -tiês Salis, sich herumwinden um: čūska apruotinājusies guovij ap kāju.

Avots: EH I, 111

‡ aprutinâtiês (?) Warkl. "= ‡ apruõtinâtiês".

Avots: EH I, 110

‡ apsārtinât, (bis zu einem gewissen Grade) röten (perfektiv): a. dzijas Bauske. brūklenes nav ienākušās nuoplūktas, bet vē̦lāk saulē apsārtinātas Jürg.

Avots: EH I, 111

‡ apsitinât,

1) = aptī(stī)t Dunika, Frauenb., Gramsden, Kal.: a. sietavas ap kāju; a. pirkstu, acis;

2) "?" : nakts kairinājums . . . apsitināja Arvi kâ ar nepazīta reibuma vilni A. Brigadere Daugava I, 10. tuos apsitināja tālas ragu skaņas A. Brigadere ebenda 1216. Refl. -tiês,

1) = aptîtiês Gramsden n. FBR. IX, 110, Dunika, Frauenb., Kal.: apienis apsitinājies ap kārti Dunika;

2) sich (wiederholt) schnell herumdrehen:
viņš... pārareiz strauji ar tuo it kâ dejā - apsitinājās apkārt Janš. Dzimtene IV, 60.

Avots: EH I, 112

apšļakstinât (unter apšļacinât): asinis... apšļakstināja netīruos salmus Veselis Netic. Toma mīlestība 132.

Avots: EH I, 120

apsutinât [li. apšùtinti], tr., ringsum bähen, ein wenig bähen: dē̦ls apriņķa skuolā apsutināts, von der Kreisschulbilduug beleckt Purap. P.

Avots: ME I, 127

‡ apšvitinât Dunika, Kal., Rutzau, wiederholt schnell herumdrehen: a. pāte̦gu ap galvu; a. (dancuojuot) meitu.

Avots: EH I, 120

‡ apvārtinât, wiederholt timwenden Schwanb.: a. gaļu (ce̦puot).

Avots: EH I, 125

‡ apvĩtinât Dunika, Kal., = ‡ apvītêt: a. sìenu. Refl. -tiês Nötk., = apvĩst.

Avots: EH I, 127

‡ ârpràtinât,* wahnsinnig machen, die Vernunit verlieren lassen: tieksme pēc tevis mani ārprātina J. Veselis Saules kaps. 142.

Avots: EH I, 195

atjūtinât, zum Bewusstsein, zur Besinnung bringen Spr.

Avots: ME I, 163

atmetinât, tr.,

1) loslösen, losflechten, einen verworrenen Strick auseinander wirren:
mazgu, virvi;

2) als Stütze gebrauchen, stützen
Mag. III, I, 96;

3) [tu atmetinā (in der letzten Auflage dafür: iznīcini)... dieva bijāšanu Glück (Hiob 15, 4)].

Avots: ME I, 176, 177

atmîkstinât, auch atmîkstêt, tr., erweichen, eig. u. übertr.: tur viņa bij par nespējīgu atmīkstināt viņa sirdi Apsk. I, 549. Refl. -tiês, sich erweichen; ļauties atmīkstināties, sich erweichen lassen Pūrs III, 67. neizcieta tas un atmīkstinājās Vēr. II, 1316; kaulu atmīkstināšanās, Knochenerweichung Konv. ² 1527.

Avots: ME I, 178

atmitinât,

1): a. cietu malu ar ūdeni Doblen n. BielU.

Avots: EH I, 156

atmitinât, fact. zu atmist,

1) feucht machen, aufweichen
(n. A. X, 1, 629 auch atmītinât): lietus atmitina zemi;

2) wieder auffüttern:
luopus.

Avots: ME I, 178

‡ atputinât,

1) herstauben machen;

2) wehend entbldssen (freilegen):
vējl atputināja kapsē̦ta miruoņu kaulus A. Niedra Latv. Sargs v. J. 1925, .N's 3.

Avots: EH I, 160

atpũtinât C., atpûtinât ² Kand., fact., Erholung gönnen, verschiessen lassen: kājas LP. III, 65, zirgus IV, 98.

Avots: ME I, 183

atriẽtinât: atrietina pienu Janš. Mežv. ļ. II, 351.

Avots: EH I, 162

atriẽtinât, machen, dass die Milch in der Brust zuschiesst BW. 20835.

Avots: ME I, 186

atritinât,

1) fact., entrollen, loswickeln:
mazu papīra vīstuoklīti Purap.;

2) sich loswickeln, sich lösen, sich entfalien:
viņa skurināja dvieli, lai tas atritinātuos Blaum. pamazām sāka režģis atritināties Purap. dienas citpakaļ citas atritinājās nuo lielā mūžības kamuoļa Līb. kāzas atritinājās (cf. atrisināties) īstā ve̦claiku spuožumā Degl.

Avots: ME I, 186

atruotinât (unter atruõtît),

2): a. šķeteri vaļā Seyershof.

Avots: EH I, 163

atrûgtinât, tr., die Bitterkeit nehmen, entbittern Luopk. III, 70.

Avots: ME I, 187

atsitinât, ‡

2) loswickeln
Dunika, Telssen: sastapusi... guovi, kas bijusi ķēdē satinusies, guovs lūgusi: "... atsitini mani!" Pas. V, 316 (aus N.Bartau).

Avots: EH I, 165

atsitinât svārkus, den Rock zurückschlagen, locker machen. Refl. -tiês, sich losknöpfen, die Kleider loser machen, damit es nicht so heiss wäre Grünh.

Avots: ME I, 190

atšķetinât, tr.,

1) aufzwirnen, die Fäden lösen:
dziju, pavedienu A. XX, 20;

2) übertr., entwirren, lösen:
sarežģījums jau laimīgi atšķetināts A. XX,30; neatšķetināmā juceklī A. XX, 242; dzīves jautājumus atšķetināt JR. IV, 80. Refl. -tiês,

1) sich lösen, sich losdrehen:
pavediens atšķetinājies;

2) ankommen:
viņš atšķetinājies šurpu, von einem unliebsamen Gaste gesagt Ruj. n. U. Subst. atšķetinājums, die Entwirrung, Lösung: drīzumā bij gaidāms galīgais atšķetinājums Purap.

Avots: ME I, 201

‡ atstatinât, (von einem Amt) absetzen: a. tiesnešus Latvis № 3668.

Avots: EH I, 171

atsutinât (li. aišùtinti), ‡

3) durch Bähen öffnen:
ierēdņi vē̦stuli "atsutinājušï Anekd. IV, 622; durch Bähen erweichen (?): puņus a. Lange Latv. ārste 22.

Avots: EH I, 172

atsutinât, fact.,

1) abbähen:
mizu; [sviedri ādu atsutina U., der viele Schweiss macht die Haut schmerzhaft]; übertr., abbläuen: es priecājuos redzēt, ka viņi viens uotram atsutinās ādu Purap.;

2) auffüttern:
cik labības gan nepāriet, kamē̦r tādu cuku atsutina Grünh.

Avots: ME I, 199

‡ atšvitinât,

f) tr., (beim Tanz) schnell in die Runde drehend herschaffen
Dunika: puišis meitu atšvitināja līdz kambaŗa durīm;

2) intr., schnell herkommen, herlaufen
Dunika, OB.: tādu tālu ceļu atšvitinājis!

Avots: EH I, 175

‡ atvilˆstinât ² Seyershof, = atvilˆt 3: viņš ar graudiem atvilstina šurp vistas.

Avots: EH I, 181

[atvirtinât Spr., Kalz., tr., loswinden, loswickeln: kamuolu.]

Avots: ME I, 211

aûgstinât [li. áugštinti], tr., erhöhen: tavā ruokā stāv visu aûgstināt un stiprināt I Chr. 30, 12; gew. dafür paaûgstinât.

Avots: ME I, 217

bal˜tinât, s. baltêt.

Avots: ME I, 257

‡ birkstinât A. X 2, 536, = bìrkstît.

Avots: EH I, 220

‡ bļiñkstinât Sassm., wiederholt klingeln (machen): puišelis bļinkstina ar pulksteniņu.

Avots: EH I, 233

‡ bļurkstinât "?": dziesmu tie ... bļurkstina, juo rīklēs dubļi, nespēj skaidri izrunāt.

Avots: EH I, 234

bukstinât ‡

2) mit der Faust stossen, schlagen
Stender Gramm. 26.

Avots: EH I, 250

bukstinât, stossen lassen U.

Avots: ME I, 347

čakstinât: čakstiņi čakstina pa mežu Salis. kad mazus sivē̦nus sauc, tad ar muti čakstina Sonnaxt. iebeŗ pe̦liņus, lai cūka čakstina Iw. kad kuilis nejauks, tad viņš čakstina ("?") ebenda. ‡ Refl. -tiês, = čakât 2 AP.: kuo tu nu tur čakste̦nais! duod, lai es atrāk sagrūžu! - Zur Bed, vgl. auch ‡ àizčakstinât.

Avots: EH I, 283

čakstinât, schmatzen, schmatzend essen, fressen; knistern machen: čakstē̦ns čakstina Etn. II, 51. zirdziņš čakstināja kājas pa čaganuo sniegu Niedra. cūka sāk maizes garuoziņas un kartupeļus čakstināt. rudzus čakstina, ar spriguļiem viegli kuļuot Trik. [Vgl. čakstêt.]

Avots: ME I, 402

čalkstinâtiês, plätschern: nelieli viļņi čalkstinājās ap laivu.

Avots: ME I, 402

čamstinât, die Lippen auf- und zutun: čamstināja lūpas kâ aktieris bez balss Austriņš. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās čampstinādamās A. XII, 581.

Avots: ME I, 403

čapstinât: auch Autz, Kaltenbr., Wessen.

Avots: EH I, 285

čapstinât A. IX, 1, 282, XI, 177, čâpstinât, čapstît Dond., čāpstît, -u, -īju, den Mund, die Lippen rasch und mit Geräusch öffnen und schliessen, jappen, schnappen: viņa čāpstināja muti kâ uz runāšanu taisīdamās A. XIII, 844. viņa čāpstina lūpām MWM. VIII, 242. kâ zivis sausā pēc e̦lpas čāpstīdami Blaum. Vgl. li. čapsė´ti "чмокать губами".]

Avots: ME I, 404

čâpstinât: auch Druw., Saikava, Warkl., Zvirgzdine, (mit à ² ) Grünw., Lems., Wainsel: č. lūpas Lems., Stom. ‡ Refl. -tiês, sich über etwas Geringfügiges beklagen Trik.

Avots: EH I, 287

čâpstinât Stomersee, [A. - Schwanb.], čāpstīt, s. čapstinât.

Avots: ME I, 408

čarkstinât: auch (mit ar̂ ) Golg.

Avots: EH I, 285

čarkstinât, intr., schnattern, schwatzen: kuo žagatas čarkstināja BW. 13063.

Avots: ME I, 405

čaũkstinât, Refl. -tiês: čaũkste̦nājas pa lapām Ramkau. - Zur Bed. vgl. auch ‡ àizčaũkstinât.

Avots: EH I, 286

čaũkstinât,

1) fact., rascheln. rauschen, knistern machen:
uozuols čaukst; kas uozuolu čaukstināja BW. 1270; vējiņš čaukstināja niedr,u asās lapas A. XXI, 47;

2) intr., rascheln, rauschen, knistern:
kas tur, vilks, čaukstināja smalku bē̦rzu birztiņā BW. 1270. es klausuos, kas mežā čaukstināja BW. 9672. Refl. -tiês, rascheln, rauschen, knistern: kāds pa krūmiem čaukstinās Etn. II, 64.

Avots: ME I, 406

cetinât, hetzen: viņš mani cetina, lai es tik sūdzu Dond. [Zu li. ketė´ti "beabsichtigen".]

Avots: ME I, 376

‡ čiepstinât, piepen machen PV.: č. cālē̦nus.

Avots: EH I, 293

ciêtinât,

2): cietināja vedējus, kad izmuka Frauenb.; gefangen (eingesperrt) halten:
nieka jē̦ra dēļ cik tad ilgi var c. ... čigānu! A. Niedra Latvis № 1324, gan jau ciete̦nājām vistas, bet kuo nu var nuociete̦nāt - kâ izlaiž laukā, tâ a[t]ka[l] labībā iekšā AP.

Avots: EH I, 279

ciêtinât [li. kietinti], tr.,

1) hart, fest machen;

2) gefangennehmen:
cietinājuši un gūstījuši Upīte, Medn. laiki, 206. Refl. - tiês, sich fest, hart machen, sich abhängen. Gew. in Zstz. mit ap -, nuo -.

Avots: ME I, 396

cĩkstinât: c. durvis Frauenb.; schlecht Violine spielen Frauenb.

Avots: EH I, 276

cĩkstinât, fact., knarren, piepen machen: cīksti, cīksti, tu kuociņ, kas jel tevi cīkstināja. es neietu par nuovadu kārkla vīzes cīkstināt BW. 9733.

Avots: ME I, 390

‡ čikstinât Linden (in Kurl.), durch Nagen ein gewisses Geräusch verursachen: sienās ķirpis čikstina visu nakti.

Avots: EH I, 290

čĩkstinât, ‡ Refl. -tiês, knarren: vārtus, uz kuriem čīkstinājies vēja gailis Pas. IV, 95.

Avots: EH I, 292

čĩkstinât, fact., knarren, piepen machen, kläglich ertönen lassen, spielen: durvis č. citi putni savus bē̦rnus pa kūliņu čīkstināja BW. 2127. putni čalina, čīkstina un vīteruo savu rīta dziesmu. čīkstināt pijuoli, plēšiņas. Vgl. cīkstinât.

Avots: ME I, 416

čiñkstinât, ‡ Refl. -tiês Frauenb., weinend um etwas bitten.

Avots: EH I, 291

čiñkstinât, klingen od. klirren machen: č. sīku naudu kabatā Degl.

Avots: ME I, 413

‡ čīpstinât piepen machen: č. cāli Bers.

Avots: EH I, 292

cir̃kstinât, zirpen, Geräusch machen: circenis cirkstina. Vgl. cirkstêt.

Avots: ME I, 386

čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,

1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;

2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. ^2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]

Avots: ME I, 414, 415

I čir̃kstinât,

1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ ² ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.

Avots: EH I, 291

‡ II čir̃kstinât sich in Krollen zusammendrehen machen Salis: č. dziju.

Avots: EH I, 291

‡ cirpstinât, = cir̂pstêt: sisenis ... zālē ... cirpstina Janš. Dzimtene V, 101. circeņa cirpstināšana I ² , 336.

Avots: EH I, 273

čirpstinât, s. čirkstinât.

Avots: ME I, 415

cirtinât, ‡

2) lockig machen, kräuseln
Trik. (mit ir̃): c. matus.

Avots: EH I, 274

cirtinât, bauen: kūti cirtināj[u] BW. 23678 var.

Avots: ME I, 388

‡ cīstinât Warkl., = ‡ cìstît ² .

Avots: EH I, 276

čukstinât, [flüstern]: ilgi vēl čukstināja, iekam aizmiga Janš.

Avots: ME I, 419

čũkstinât, auf langsamem Feuer braten: meitene čūkstina gaļu pannā Ahs.

Avots: ME I, 425

‡ čupstinât Burtneek, Wessen, = čūpstinât.

Avots: EH I, 296

čūpstinât: auch (mit û ² ) Salis, Salisb.

Avots: EH I, 298

čūpstinât, čûpstît [Wolm., PS.], čûpstît ² Salis, Ruj., -u, -īju, saugen: sukuru, kuo paši čūpsta ar gardu muti Seib.

Avots: ME I, 425

čur̃kstinât,

1) zischen machen, mit Geräusch braten:
gaļu;

2) zwitschern:
cīrulis čurkstina Dünsberg. Refl. -tiês, zischen, mit Geräusch braten, schmoren: vistiņas pannā čurkstinājās Alm.

Avots: ME I, 423

[čutinât Wessen "mudinât"; vielleicht mit ostle. č- aus ķ-.]

Avots: ME I, 424

‡ daciêtinât, befestigeu AP.: ģēveles galuos tīk daciête̦nāta uotra spāre.

Avots: EH I, 301

‡ dametinât, oberffächlich anbinden Auleja: d. zirgu.

Avots: EH I, 306

‡ daputinât, hinzustäuben Sonnaxt: d. miltu.

Avots: EH I, 307

‡ drūkstinât "pamācīt (zirgu)" Warkl.; = (bē̦rnu) rāt (mit ù ² ). Bērzgale.

Avots: EH I, 337

dzelˆtinât ² [Ruj.], gelb färben Karls.

Avots: ME I, 542

dzinkstinât, einen Laut, ein Geräusch hervorbringen, klingen machen: bitīte spārnus dzinkstināja BW. 17763.

Avots: ME I, 552

džinkstinât,

1) summen;

2) džiñkstinât Dond., klingen machen:
slēģus džinkstināt. [Vgl. dzinkstinât.]

Avots: ME I, 564

‡ dzirkstinât, sprühen lassen (?): dzirkstina tādus asprātīgus juokus, ka katram jāsmejas

Janš. Līgava I, 215.

Avots: EH I, 359

džirkstinât Wessen, = bìrkstît; zur Bed. vgl. auch nùodžirkstinât und sadžìrkstinât.

Avots: EH I, 366

ģiñkstinât, = ģingât Ruj. n. A. XIII, 81.

Avots: ME I, 699

‡ gliñkstinât Sassm., klingeln (intr.) machen: g. pulkstenīti.

Avots: EH I, 393

gļiñkstinât, klingen, läuten machen: mē̦mais nabags gļinkstina pulksteniņu Sassm.

Avots: ME I, 633

‡ *glitinât, erschlossen aus nùoglitinât:

Avots: EH I, 393

glîtinât, glatt, ordentlich, sauber, schön machen, schmücken: glīti kājas, tautu meita, neglītini vaiņadziņa! BW. 16944, 1.

Kļūdu labojums:
16944, 1 = 16944, 8

Avots: ME I, 627

‡ gretinât, rollen (tr.; "ritinât") NB.

Avots: EH I, 404

‡ gribstinât Bērzgale,

1) "grābstīties, karstīties": g. kam ap sāniem;

2) "= grebt 1".

Avots: EH I, 405

‡ grīpstinât, = grīpstêt (?): ar nagu gar luoga rūti grīpstina Dünsb. Trīs romant. gadīj. 87.

Avots: EH I, 407

grũtinât, tr.,

1) schwer machen, beschweren, belästigen:
savu sirdi grūtināja BW. 23307. dzīves vakars ar tuo grūtināts Aps.; [

2) schwängern
L.,St.].

Avots: ME I, 669

‡ ìeaũkstinâtiês, sich erkalten: uz ganībām un pieguļām ieaukstinājušies ..., iekš smagām slimībām iekrīt Klefelda Padoms 97.

Avots: EH I, 502

‡ ìečapstinât, ein wenig essen (essend zu sich nehmen) Frauenb.: cik tur nu bija, tuo iečapstināja. - pietika.

Avots: EH I, 507

‡ ìečāpstinât (?) Frauenb. "= ‡ ìečapstinât".

Avots: EH I, 507

ìečaũkstinât,

1) aufrascheln, aufknistern lassen:
vējš iečaukstina salmus vai kuoka lapas Bers.;

2) "mit weichem od. raschelndem Schuhwerk hineingehen"
Lasd.: iečaukstināja pama˙zītēm;

3) etwas locker in ein Geschirr tun
Wend.; Kohl. ohne zu stampfen, ins Geschirr tun U.; Heu, Stroh und dergl. lose in einen Sack tun U.;

4) "viegli ieēst" Wend.

Avots: ME II, 7

[ìecietinât,

1) in etwas befestigen, fest machen:
iec. mietu zemē Bers. iecietināt (absperren) kādu kustuoni aizgaldā N. - Peb.;

2) abnärten:
e̦smu iecietināts (gewöhnlich: nuocietināts) pret aukstumu Ruj.]

Avots: ME II, 7

‡ ìečĩkstinât, knarrend (knarren machend) sich hineinbegeben: rati iečīkstināja palievenī. iečīkstējās... durvis... un iznāca... meitieša stàvs... tā nuospļāvās un... iečīkstināja... atkal iekšā Kaudz. Izjurieši 51.

Avots: EH I, 507

‡ ìečutinât Wessen "= ìemudinât".

Avots: EH I, 507

ìekaĩtinât,

1): auch AP., Dunika; Salis, Seyershof: ie. vērsi.

Avots: EH I, 517

ìekaĩtinât,

1) erzürnen, zum Zorne reizen
U.;

2) verlocken:
kas mūsu bāliņu iekaitināja? (Var.: ieviļināja) Anniņas saldie ābuoliņi BW. 21991.

Avots: ME II, 24

‡ ìekārstinât, = sakar̂sêt (?): luops, kas nuo iekārstinata ābuoliņu sē̦ka . . . būtu ēdis, nuosprāgtu Klēfelda Padoms 1789, S. 35. Refl. -tiês, = sakaist (?): kad . . . ābuoliņu sēka tuop sē̦tā ievesta,... nevajag tuo čupuos ... likt, bet ... izklaidīt, ka viņa neiekārstinājas Klēfelda Padoms 1789, S. 35.

Avots: EH I, 519

ìekratinât: leicht (locker) einschütten Frauenb: šâ tâ iekratināta šķunī labība; "nuo gruopē̦tām stenderēm izņe̦mtus sienas baļķus ielikt atpakaļ" Frauenb.

Avots: EH I, 522

[ìekratinât, langsam (Ruj.) oder wiederholt (Dunika) hineinschütten.]

Avots: ME II, 29

ìekritinât,

3): "(Bauhölzer) zwischen zwei Ständern von oben hineinsenken"
Biel. n. U. (unter kriteņi).

Avots: EH I, 522

[ìekritinât,

1) hineinschütten:
iekr. rāceņus pagrabā Wandsen;

2) einfallen od. sich senken machen (beim Backen):
meita iekritinājusi maizi Trik.;

3) sich fallend hineinfügen machen:
iekritināja trīs puosmus Nigr.]

Avots: ME II, 30

ìekustinât,

1) in Bewegung bringen, anfangen zu bewegen:
šūpuoli;

2) * fig., anregen, bewegen:
jautājumu iekustināt. ìekustinâtãjs, wer anregt: jautājuma, atturības lietas iekustinātājs.

Avots: ME II, 33

ìekutinât, Kitzel erregen (?): izkutinājuos, bet šam vis nevarēju ie. Saikava.

Avots: EH I, 524

ìekutinât, ankitzeln, anregen: darbs dūšu iekutina LP. I, 143.

Avots: ME II, 33

‡ ìelitìnât Borchow, Lubn., Meiran "= ielutinât, verwönnen".

Avots: EH I, 527

‡ ìelustinât Sassm., = ielustêt: bija grūti viņu ie. uz braukšanu Dunika.

Avots: EH I, 528

ìelutinât, verhätscheln: bē̦rnu.

Avots: ME II, 40

ìemetinât,

3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡

4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.

Avots: EH I, 530

ìemetinât,

1) einwerfen, bemerken:
"bet viņi ir nuo ceļa re̦dzamāki", iemetināja tas A. XX, 894;

2) vorspannen:
zirgu kamanās;

[3) anhängen, anhäkeln:
āķis, kur iemetina spaini A. Baltpurviņ].

Avots: ME II, 44

ìemitinât, Behausung, Wohnort irgendwo anweisen: es viņu iemitināju rijā. Gew. refl. - tiês, sich einnisten, Wohnung nehmen: spuogi iemitinājušies upītē LP. III, 103. puosts iemitinājas nabagu ļaužu šķirās Pūrs. III, 59.

Avots: ME II, 45

ìepazĩstinât, tr., bekannt machen: tevi iepazīstināt ar manām nāves cisām Vēr. II, 309.

Avots: ME II, 50

ìepazītinât Pagalms, [Bers., Warkl.,] = iepazīstināt.

Avots: ME II, 50

ìepratinâties, etw. sich aneignen, Gewandtheit gewinnen: viņš jau labi iepratinājies kurvju pīšanā Dond. n. A. XII, 560. pie katra darba vajaga pa˙priekšu iepratināties Dond.

Avots: ME II, 53

ìeputinât, tr.,

1) hineinwehen, verschneien:
tas bij pa pusei ieputināts sniegā;

[2) schmäumen machen
MSil.].

Avots: ME II, 54

ìepūtinât,

1) Wasser sich ansammeln lassen (in der Stauung) [Sessw.], Spr.;

[2) = atpūtināt, sich erholen lassen:
drusku iepūtinās zirgus un tad brauksim tālāk Kokn.;

3) (ein Pferd daran) gewöhnen, dass man es zu bestimmten Zeiten oder an bestimmten Stellen sich erholen lässt
Nötk.].

Avots: ME II, 54

ìerietinât,

1) hineinfliessen lassen:
ierietina katlā pienu LP. VII, 558;

2) die Milsch im Euter zuschiessen machen:
vēl uotras deviņas ierietināju BW. 20325.

Avots: ME II, 58, 59

ìeritinât,

1) rollen machen:
medinieks ieritina kamuolu LP. V, 325;

2) herein -, hineinwälzen, herein -, hineinrollen:
malu, malu tautas dzirnas, ieritinu upītē BW. 8101;

[3) hineinwickeln:
ier. zirņus kamuolā Ruj.;

4) gewandt herein - od. hineinfahren:
žīds ieritināja sē̦tā Nigr., Laubt.] Refl. - tiês, sich hinein -, hereinwälzen, sich hineinwühlen: suns gul gubenī ieritinājies. es zināms e̦smu ieritinājies šiem vidū Vēr. I, 1156.

Avots: ME II, 58

[ìeruotinât,

1) ringelnd hineintun:
virvi kulbā Salis; zusammenringeln: bizes Bauske;

2) zu spielen veranlassen:
bē̦rnu Bauske.]

Avots: ME II, 60

ìesitinât, tr., einschlagen, einhüllen: kur mana lielā kuplā sagša, kur savu pādīti iesitināšu BW. 1487.

Avots: ME II, 64

ìešķetinât, tr., anfangen zu zwirnen, zu spinnen: diegu. pārrāva iešķetinātu duomu pavedienu A. XXI, 95. Refl. - tiês, sich hineinspinnen, hineinwirken: dzejnieks nuotikuma pavedienam liek iešķetināties darbībā Druva I, 250.

Avots: ME II, 76

ìešļakstinât, tr., hinein -, einspritzen: ar airi laivā jaunu ūdeni Kaudz. M.

Avots: ME II, 77

ìesutinât, ein wenig abbrühen Spr.

Avots: ME II, 74

ìešvĩkstinât,

1) zum Knallen, Rauschen bringen:
pātagu;

2) einflüstern:
viņam ausīs iešvīkstina, kādas tās šķiņķības Liev.

Avots: ME II, 79

[ìetùntinât ² Mar., = ietutināt I.]

Avots: ME II, 84

I ìetutinât, [(etwas nicht fest Stehendes aufstellend) rings herum stützen, einwickeln Mar., Roop, Wenden]: uzraudzīja ratiņuos ietutinātuo bē̦rnu Duomas II, 1186. [ietutināja bē̦rnu kažuokuos Jürg.]

Avots: ME II, 84

[II ìetutinât Druw. "langsam herein - od. hineintraben."]

Avots: ME II, 84

[III ìetutinât, einflüstern Golg.: viņš tam kuo ietutināja ausī.]

Avots: ME II, 84

[IV ìetutinât Erlaa "= ielutinât" (?).]

Avots: ME II, 84

[ir̃stinât Ruj., auftrennen (eine Naht).]

Avots: ME I, 710

[izakstinât Für. I "hurtig, flink machen."]

Avots: ME I, 712

izaukstinât, abkühlen, kalt werden lassen Karls.

Avots: ME I, 713

izbal˜tinât (li. išbáltinti ), ‡ Refl. -tiês "?": Grieča ... trīs gadi sabija baruonam par brūti, izbaltinājās, izdailinājās, kâ tik gribē̦dama Janš. Bandavā II, 26.

Avots: EH I, 433

izbal˜tinât, tr.,

1) ganz weiss machen:
izaudzina, izbaltina, duod tautām melnināt BW. 17895.

Kļūdu labojums:
1) ganz = ganz

Avots: ME I, 715

‡ izčakstinât,

1) ausschwatzen:
kâ čaksts visu izčakstina AP., Jürg.;

2) schmatzend ausfressen
AP., PV.: sivē̦ns izčakstinājis visas iebē̦rtās auzas Nautrēni; das Beste sich aussuchend; liederlich aus(fr)essen N.-Peb., Sessw.;

3) (Heu oder Stroh raschelnd durchsuchen
Meselau: izčakstināju visu sienu, bet neatradu (tur iekritušuo lietu); raschelnd ausschütteln Smilten: kad kūliens nuokults, tad salmus saliek ieliņās, iet gar ieliņām, tur kreisuo ruoku virsū un ar labuo nuo apakšas čakstina salmus, lai graudi birst ārā; tâ dara, kamē̦r visi salmi izčakstināti;

4) mühsam; mit ungenügender Kraft ausdreschen
Meselau: vienu riju gan jau izčakstinājām;

5) "izrušinât" Kacēni: i. krāsnī uogles; = izrušinât, izirdinât, izčubinât 1: i. mīkstu gultu Druw., Smilten. vārpas izčakstinātas (= peles izē̦dušas grau-dus nuo vārpām) AP., C., N.-Peb. peles izčakstinājušas labību;

6) = izmĩstît Zögenhof: i. linus. Refl. -tiês,

1) zur Genüge schmatzen (gewisse Laute von sich geben)
Meselau: čakstiņš izčakstinājās un aizlaidās PV.;

2) eine Zeitlang (im Heu oder Stroh) raschelnd suchen
Meselau: izčakstinājuos ilgi, bet neatradu;

3) zur Genüge schwatzen
PV.

Avots: EH I, 439

izčũkstinât, = izčur̃kstinât: meita izčukstināja uz pannas cūkgaļu Dond.

Avots: ME I, 724

‡ izčûpstinât ² Salis u. a., mit den Lippen aussaugen (auslecken).

Avots: EH I, 440

izčur̃kstinât: "zu stark ausbraten (tr.)" Seyershof: izčurkstinājusi visu gaļu: tauki vien, un nuo gaļas ne˙kā!

Avots: EH I, 440

izčur̃kstinât, izčur̂kstinât Mar. n. RKr. XV, 116, tr., ausbraten: gaļu.

Avots: ME I, 724

izdarinât, 2): ausschneiden (?): muļķītis izdarina jiem nuo mugaru pa sluoksnei Pas. VI, 362 (ähnlich VII, 294; XI, 57); ausbrechen (tr.): i. kapuostus, die untauglichen Kohlblätter ausbrechen AP. i. ve̦cās kāpuostu lapas luopiem Warkl.; ‡

6) bessern, korrigieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: tās vietas, kur kas misējies, i. (unter "corrigieren"). In den Belegen aus Lettg, könnte das -a- hier auch ein altes e, vertreten, vgl. ‡ II izderinât.

Avots: EH I, 441

‡ izdrumstinât PV. "= ‡ izdrumslinât 4".

Avots: EH I, 443

izkaĩtinât, tr., abärgern: vīru, sievu.

Avots: ME I, 746

I izknitinât: i. graudus Schujen.

Avots: EH I, 457

‡ II izknitinât, in der Verbindung i. pienu Dunika, durch wiederhöltes unvollständiges Ausmelken es dahin bringen, dass die Kuh nicht mehr milcht.

Avots: EH I, 457

‡ izkratinât Frauenb., = izkratît: pa neadze̦nu šostju braucuot i. kādu cilvēku.

Avots: EH I, 458

izkraukstinât, izkraũkš(ķ)inât, knakken machen bis zum Aufhören des Knachens: pirkstus.

Avots: ME I, 754

‡ izkritinât Dond., N.-Schwanb., Wandsen, = ‡ izkre̦tulât: vai esi izkritinājis, kuo šuorīt izvētījām? Dond. ar vēju graudus nuo pe̦lūm izšķir (izvētī un izkritina) Dünsb. Bērnu draugs I, 7.

Avots: EH I, 459

izkustinât, tr.,

1) bewegen, in Bewegung bringen, durch Bewegung gelenkig machen:
savas kājas A. XI, 146;

2) schwankend, wankend machen, von der Stelle bringen:
viņš satvēra stabu un mēģināja tuo izkustināt Poruk.

Avots: ME I, 757

izkutinât, ‡

3) = izvilˆt Saikava: tik ar māniem es šam vienu latu izkutināju. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang kitzeln Dunika u. a.

Avots: EH I, 459

izkutinât (li. iškuténti),

1) gehörig kitzeln:
es viņu labi izkutināju;

2) kitzelnd od. stochernd herauszukommen zwingen:
patruļa izkutinājusi šuo vazaņķi nuo salmu kaudzes U. b. 131, 42.

Avots: ME I, 757

‡ izlakstinât Bērzgale, Schwanb., Warkl., = izlecinât 2: puiši grib meitas i.

Avots: EH I, 462

izlutinât, tr., verwöhnen, verziehen, verzärteln, verweichlichen: savu īstuo meitu pamāte nezināja, kâ izlutināt LP. IV, 102. izlutināts uz beidzamuo puostu kâ mātes dēliņš. Refl. - tiês, sich verweichlichen.

Avots: ME I, 766

izmitinât, tr., aus -, durchfüttern: luopus pa ziemu. [izmitināja tuos ar maizi Glück I Mos. 47, 17.] Refl. - tiês, sich durchfüttern, leben: nuometās, lai varē̦tu izmitināties St.

Avots: ME I, 772

izpītinât: zu lesen mit -î- .

Avots: EH I, 472

izpītinât, ausstreuen (nach allen Seiten hin): es lasu kuopā, bet tu izpītini Ramkau, [N. Peb.].

Avots: ME I, 781

‡ izplatinât (li. išplãtinti ) erweitern Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ausbreiten, ausstrecken : izplatināju pret tev[i] savas ruociņas Dziesmu grām, v. J. 1867, S. 295.

Avots: EH I, 472

‡ izpļaûkstinât ² Frauenb. "mit der Hand schlagend (eine Flüssigkeit aus einem Gefäss) verspritzen".

Avots: EH I, 473

‡ izpļūtinât, zur Genüge Durchfall (Diarrhöe) haben machen: kamēr iekšas krietni iztīrītas un izpļūtinātas Lange Latv. ārste, S. 38.

Avots: EH I, 474

[izpratinât, gründlich ausfragen, verhören: es viņu ilgi pratināju, bet vēl neizpratināju līdz galam Nigr. izpratināt desmit lieciniekus PS.]

Avots: ME I, 785

izpurtinât (li. išpùrtinti), tr., ausschütteln. [Um Bauske werde es gleichbedeutend mit izputinât gebraucht: izpur̃tināt saimnieku nuo mājām.]

Avots: ME I, 786

izputinât, tr.,

1) ausstäuben:
drēbes, maisus;

2) ver -, zerstreuen:
tie ir kâ pe̦lus, kuo vējš izputina Psalm 1, 4;

3) zu grunde richten, ruinieren, liederilch verkommen, lassen, vertun, vergeuden, zerstören, vernichten, schmettern:
jūsu sieva duomā, ka es jūs izputinu MWM. XI, 292. puiši muižas gaitās saimnieka zirgus izputina Neik. īsā laikā izputinājis visu mantu LP. V, 318. zaļumballe izputina ve̦se̦lu dienu A. XX, 268. izputināšuot viņam visu pili LP. IV, 3. kaŗa spē̦ku izputināsi IV, 93. valdi gruožus, ka neizputina mūs abus V, 318. Refl. - tiês,

1) sich ausstäuben:
ej ārā izputināties;

2) sich ruinieren, zu grunde gehen:
negribuot vairs tâ izputinâties, kâ līdz šim Neik.;

3) zur Genüge st"rmen:
pa nedēļu bija gan izputinājies, gan izsnidzies MWM. VII, 130.

Avots: ME I, 787

izpūtinât, sich gehörig erholen lassen Spr.

Avots: ME I, 788

izretinât (li. išrẽtinti), tr.,

1) undichter machen, pflanzen:
burkānus B. Vēstn.;

2) aussperren
(Buchdr.) Dr.

Avots: ME I, 791

‡ izriẽtinât Wolmarshof, die Milch im Euter verflüchtigen lassen ("ļaut pienam izrietēt"): nemākulīgi slaucuot, var guovi i.

Avots: EH I, 477

izritinât: izritinājis arī dažas prieka asaras Dünsb. Vecie grieķi II, 48. ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., = izritêt, I: juosta izritinājusies uz grīdas:

Avots: EH I, 477

izritinât, tr., fakt. zu izrist, izritēt, hinaus -, herausrollen, hinaus -, herauswälzen, auseinanderrollen: (Rätsel) ne˙viens nevar tē̦va juostu izritināt Ahs. [Vgl. li. išritintė´ti "mehrfach hinausrollen."]

Avots: ME I, 792

izruotinât, tr., aus -, entwirren: virvi Mag. III, 1, 96; mehrere in einander verwirrte Stricke auseinanderbringen; n. A. XV, 83, = izruotāt, izraibuot Nötk.

Avots: ME I, 794

‡ izsaltinât M. 79, ausfrieren machen (r. выморозить); kühl werden lassen Ermes: i. istabu.

Avots: EH I, 478

izsitinât, ‡ Refl. -tiês, (bei wenig Schnee mit dem Schlitten) sich durchschlagen (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 479

izsitinât, auklopfen: mēs izsitinājām kulītes Druva III, 802.

Avots: ME I, 797

‡ izskaĩstinât,* verschönern: nav ne˙kāds izskaistināšanas līudzeklis kâ dāmai lūpu zīmulis Daugava 1936, S. 74.

Avots: EH I, 479

izšķetinât, tr.,

1) entfasern, loswickeln:
izšķetinātas villainas drēbes A. XX, 2. līdaka izšķetinājusi makšķeres auklu. izšķetināts cigārs Kaudz. M.;

2) ausspinnen, entwickeln, abstrahieren:
likumu Pūrs III, 86. Refl. - tiês, sich los -, entwickeln, sich ergeben: likums izšķetinājas nuo pārgruozībām pasaulē Pūrs III, 88.

Avots: ME I, 810

‡ izšķirstinât, auseinandersprefzen: pirkstus drausmīgi izšķirstināja Brigadere Dievs, daba, darbs 31.

Avots: EH I, 485

izšļakstinât, izšļakstît, tr., herausspritzen: krupji izšļakstina arī mīzalus, kad viņus vajā Konv. ² 2023. Refl. - tiês, intr., herausspritzen: siekalas straukā krītuot neizšļakstās Strautz.

Kļūdu labojums:
2023 = 2029

Avots: ME I, 812

izšņakstinât (unter izšņakât): auch Schibbenhof.

Avots: EH I, 486

‡ izsũkstinât Gramsden, allmählich (her)aussaugen AP., N.-Peb., Perkunen, Schwanb., Sessw.: i. me̦du nuo šūnām, smadzenes nuo kauliem. mēģina tuo (lūpu) arī i. Stabur. b. v. J. 1925, S. 211.

Avots: EH I, 484

‡ izsūkstinâtiês (?) Schwitten, izsūkstîtiês Trik., zur Genüge sūkstîtiês 2: nevar vien i.

Avots: EH I, 484

izsutinât, (li. iššùtinti), tr., fakt. zu izsust I, durchbähen: mīksta izsutināta sluota. kuoku mē̦dz pirms liekšanas sakarsēt vai izsutināt Konv. ² 2398. [Refl. - tiês, sich recht ausschlafen U.]

Avots: ME I, 807

‡ izsūtinât Bērzgale, (wiederholt) (hin)ausschicken.

Avots: EH I, 484

izsvepstinât, intr., lispelnd hervorbringen: viņš beidzuot izsvepstināja Apsk.

Avots: ME I, 809

‡ izšvipstinât, vergeuden, vertun, verschwenden Golg.: i. mantu.

Avots: EH I, 487

‡ izsvitinât, = izšvitinât 1: de̦nkti (skuķi) izsvitināju Janš. Līgava II, 325.

Avots: EH I, 484

izšvitinât

1): = izdañcinât Dunika.

Avots: EH I, 487

izšvitinât,

[1) so schnell drehen, dass der Rock sich hebt]:
meitas viņš tad izgrieza un izšvitināja Janš.; [gehörig wedeln: izšv. lakatu pa gaisu Dunika;

2) vertun, vergeuden:
izšv. visu naudu Nigr.].

Avots: ME I, 814

‡ izšvukstinât Bērzpils, = izstrèbt, ausschlürfen: i. šķīstumu nuo bļuodas.

Avots: EH I, 487

‡ iztìntinât ² (?) Lubn. "= izpatikt, iztapt": i. saimniecei.

Avots: EH I, 489

izutinât, izutuôt, tr., ablausen: galvu, bē̦rnu. Refl. - tiês, sich ablausen: vai e̦sat reiz izutījušies? Vgl. li. išutinė´ti.

Avots: ME I, 822

izvā`rtinât, fakt., sich wälzen lassen: septītuo (kumeļu) izvārtina rīta rasā LP. VI, 945.

Avots: ME I, 826

‡ izvilˆstinât ² Seyershof, (wiederholt) durch Betrug entlocken.

Avots: EH I, 496

izvilstinâtiês, sich durch Betrug herausziehen U.

Avots: ME I, 829

‡ izviltinât, schlau, listig erforschen (?) Pēt. Av. IV, 144.

Avots: EH I, 496

jaũtinât, tr., verhören, mit Fragen belästigen: visi brīnās, ka šis gudrs tur jautina LP. VI, 894.

Avots: ME II, 104

‡ jūtinât, Gefühle ausdrücken lassen (?): sejas panti ... nebija jūtināmi Veselis Saules kaps. 100. vgl. zur Bed. atjūtinât. Refl. -tiês "?": kur tev ir jūtas? tu tikai jūtinies Skalbe Kop. raksti III, 60.

Avots: EH I, 570

kaĩtinât, Refl. -tiês,

1): saimnieks kaitinājas viņam apkārt, lai šis skaišas Seyershof; ‡

2) spielen
(mit aî ² ) AP.: bē̦rns kaite̦nājas ar zvārgulīti.

Avots: EH I, 575

kaĩtinât (li. kaĩtinti "erhitzen"), tr., necken, sticheln, durch Neckerei zum Zorn reizen, ärgern, reizen: kundziņš savu gaspažiņu ar ābuoli kaitināja (Var.: kairināja, karināja) BW. 28262. es tam tautu dēliņam sirdi vien kaitināju 24636, 1. dzē̦rājs vīrs dievu lūdza, vairāk dievu kaitināja 19910. juo tie ļaudis daudz runāja, juo es viņus kaitināju BW. 8485. nekaitini suni: viņš iekuodīs. Refl. - tiês, einander necken, sticheln, zum Ärger reizen, scherzen: meitas un puiši savā starpā kaitinās. dievs ar ve̦lnu rauga viens uotru pārspītēt: durties, kaitināties LP. VII, 1159. es jau tikai kaitinādamies vai pajuokuodamies tāda izrādījuos A. XI, 55. Zu kaist.

Avots: ME II, 136

‡ kalstinât, hungern lassen Pāvīte, PV.: jūs tuo zirgu ilgi kalstinājāt.

Avots: EH I, 579

kàltinât,

1): k. guovi, eine Kuh längere Zeit ungemolken lassen (so dass sie keine Milch mehr gibt)
Kalnemois; ‡

2) hungern lassen:
k. guovi Meiran.

Avots: EH I, 579

kàltinât, fakt., trocknen: trīs gadiņi kaltināju uošu vāli aizkrāsnē BW. 23418, 3.

Avots: ME II, 145

*kankstinât, *kankstinẽt, zu erschliessen aus ‡ apkankstinât, ‡ apkankstinêt.

Avots: EH I, 584

‡ karstinât, erhitzen Diet.

Avots: EH I, 589

‡ I katinât, ausfragen, verhören Meselau, PV.: mani pie tiesas ilgi katināja Sessw.

Avots: EH I, 592

‡ II katinât "?": ar pātagu katināja VL. aus Lettg. Latv. Saule S. 1094.

Avots: EH I, 592

‡ ķîkstinât Kaltenbr., = čĩkstinât, schlecht geigen. Wohl mit hypernormalem ķ für č.

Avots: EH I, 705

‡ kitinât Warkl. n. FBR. XI, 102, Pilda n. FBR. XIII, 42, Zvirgzdine, = kutinât.

Avots: EH I, 607

[ķitinât Zaļmuiža, = kutinât, kitzeln.]

Avots: ME II, 386

‡ klakstinât,

1) = ‡ klakstêt Warkl.;

2) "schimpfen"
Warkl.;

3) mit der Zunge schnalzen
Ahs.

Avots: EH I, 608

klikstinât, klikšķinât, klikšinât,

1) klappern
(trans.): puika klikstina izlūzušuo nazi Ahs.; klappern (intr., wie in der Mühle) U.;

2) hämmern (vom Specht), klappern:
kuo, dzenīti, klikšķināji (Var.: klikšināji, klikstināji) BW. 16746. milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot 8091. dzīva dzilna klikšķināja pa Kačiņas vēderiņu BW. 20232, 1;

3) schreien (vom Adler):
dzenis, ērglis klikšķina Etn. I, 34. Vgl. klidzināt und klikstêt.

Avots: ME II, 227

klinkstinât, = klinkstinât, klingen, klappern, hämmern: mileniņu vien dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot BW. 22550.

Avots: ME II, 229

kliñkstinât, klinkšķinât, freqn., dem., klingeln, läuten: ar glāzi jeb pulksteniņu Ahs. skumīgi klinkšķināja zvaniņš Vēr. II, 422. zīle skanīgi klinkšķināja Egl.

Avots: ME II, 229

‡ klukstinât Pilda, (ein rohes Ei) schütteln: k. zaļu uolu.

Avots: EH I, 622

klun̂kstinât, klun̂kšķinât, klunkšinât, fakt. zu klunkstēt, schluckern machen, lassen: pasniedza pudeli kārumniekam; šis klunkšināja ilgi Purap.

Avots: ME II, 235, 236

knakstinât, knacken (von den durch Eichhörnchen hervorgebracht Lauten): vāveres knakstinādamas lēca nuo vienas eglea uz uotru Egl. Zilā cietumā 148.

Avots: ME II, 242

knakstinâtiês BW. 12975, = knakstîtiês.

Avots: ME II, 242

‡ knīkstinât "?" Warkl.

Avots: EH I, 632

‡ kņikstinât(iês), mit einem metalienen Werkzeug kleine Schläge versetzend, gewisse Laute erzeugen Stenden: dzirkalis visu dienu kņikstinās pie akmens.

Avots: EH I, 636

knikstinâtiês, = knakstîties: tu puisīti, knēvelīti, kuo gar mani knikstinies (Var.: knakstinies) BW. 12975 var.

Avots: ME II, 246

‡ kņikstinât(iês), mit einem metalienen Werkzeug kleine Schläge versetzend, gewisse Laute erzeugen Stenden: dzirkalis visu dienu kņikstinās pie akmens.

Avots: EH I, 636

[kņirkstinât, knirschen Wid.]

Avots: ME II, 253

knitinât, keimen achen, lassen: es knitināju kāpuostu sē̦klas, lai re̦dzē̦tu, vai tās aug Plm.

Avots: ME II, 247

I knitinât: auch Erlaa, Salis: jauns iesals būs jāknitina Blaum.

Avots: EH I, 631

‡ II knitinât, zu erschliessen aus ‡ izknitinât II.

Avots: EH I, 631

‡ krakstinât Bērzgale, knacken machen: k. ruokas pirkstus.

Avots: EH I, 640

kratinât, ‡

2) "ielikt guļkuokus stabu gruopējumā" Frauenb.; ‡

3) füttern (Menschen und Tiere)
Frauenb.: tā cūka ē̦d tik daudz, ka kratinādams nevar piekratināt.

Avots: EH I, 643

kratinât [li. [kratìnti], tr., freqn. zu krēst, wiederholt schütteln U.

Avots: ME II, 261

kretinât, ‡

2) "?": puosmus jeb stabu starpas kretināja (= kratināja? "lika" Nikrazen) pilnas līdz augšai Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH I, 650

kretinât, auch skretinât Gr.-Sessau, fakf. zu krēst, essen lassen, füttern: kāpēc man sveši bē̦rni jākretina Naud., Gr.-Sess.

Avots: ME II, 274

krētinât, bewirten: vai tevi ciemā vis nekrētināja, ka tagad liecies pie bļuodas Ramkau. [Vgl. kretinât.]

Avots: ME II, 277

kripstinât, kripš(ķ)ināt, knabbern, klauben, nagen: Incīt[i]s tavus smalkus kaulus pa vienam kripšķinās BW. 2110. es garuozas kripšināju 22124. zaķa kāju kripšināja. vāvere kripšina ciekuržus Nigr. Refl. -tiês, knabbern, knibbern: kuo tu te kripstinies? LP. VI, 491.

Avots: ME II, 280

kritinât,

1): gulžuogu kritina iekš gruopē̦tiem stabiem Iw.; vgl. kritenis 1.

Avots: EH I, 656

kritinât [li. krìtinti "давать падать"], fakt. zu krist,

1) fallen lassen;
kritināmas durvis, die Falltür Brasche. kas viņus kritina (verleiten) uz šīm indevēm? Pūrs III, 40. Spreu und Korn durch die Windigungsgabel (kridžuklis) od. durch das Windigungssieb (kre̦tulis) fallen lassen und sie so durch den Wind von einander trennen, sieben [Dond., Wandsen]: saimnieks kritina piedarbā rudzus. naudas kārīga cilvē̦ka sarausumu viņā dzīvē kritina kre̦tulī, lai re̦dzē̦tu, vai kāda ārtava labdarībai arī zieduota LP. VII, 1196; [2) zum Fall zu bringen versuchen: Reichvalds, nevarē̦dams Hāzim skuoluotāja darbā ne˙kā pieķerties, kritinājis viņu kā ērģelnieku Janš. Dzimtene ² II, 340;

3) sich setzen lassen (Flüssigkeiten)
Jürg.].

Avots: ME II, 282

‡ krutinât (li. krùtinti "bewegen"), wiederholt schütteln Auleja.

Avots: EH I, 662

ķurkstinât, intr., krakeln, schreien: gailis pa miegam ķurkstina Etn. I, 34.

Avots: ME II, 392

kustinât: k. pirkstus Seyershof, arbeiten.

Avots: EH I, 680

kustinât, tr., fakt. zu kustêt, bewegen, in Bewegung bringen, rühren: gruožus, lūpas, pirkstus. ausis vien kustināja BW. 1584. vilciņš asti kustināja 13572, 1. nevar pūru vešus vest, ne nuo vietas kustināt 7759. viņā vārdi kustināja klausītāju sirdis. Refl. -tiês, sich bewegen, sich rühren: kustinies, kustinies, ve̦cais bišu dravenieks BW. 30427, 1. Subst. kusti-nâtãjs, der Bewegende; kustinãjums, die Bewegung; kustinâšana, das Bewegen. [Vgl. ein li. sukuštinti bei Zubatý Sborn. fil. I, 124.]

Avots: ME II, 329

kutinât (li. kùtinti [und kutinė´ti]), fr., fakt. zu kutêt, Kitzel erregen, kitzeln: kaķītis ar pēdiņu viņai kutina lūpas Etn. IV, 85. viņa smējās kâ kutināta Saul. Fig., reizen: ruobežnieka dēliņam sirdi vien kutināju BW. 515. Vgl. auch atkutinât (unter atkust).

Avots: ME II, 330

[ķutinât Lis., = ķutes kŗaut.]

Avots: ME II, 392

kvietinât,

1) "kvēlinât" Freizin [Zu kvietêt I? ;

2) kvìetinât Arrasch "keimen machen"].

Avots: ME II, 356

kvitinât, tr., fakt. zu kvitêt, flimmern, glänzen lassen od. machen: viņa kvitināja tur savu vaiņagu. Vgl. BW. 5942.

Avots: ME II, 355

làitinât, tr., streichen, massierien lassen: tiešām gribi tu pietī iet un vē̦de̦ru laitināt St., Smilt.

Avots: ME II, 414

[lakstinât Warkl. "tanzen mit": puiši visu nakti lakstināja meitas.]

Avots: ME II, 416

‡ laktinât "?": līdzat... galda galu l˙! Tdz. 36676.

Avots: EH I, 717

[ļekstinât Dond., viel schtvatzen: viņš nu atkat ļekstina un vārās kâ putras katls.]

Avots: ME II, 535

lẽtinât: erleichtern Diet.

Avots: EH I, 739

lẽtinât, leicht, billig machen, wähnen, nennen, geringschätzen: pūriņš lē̦ti lētināms, ne tik lẽ̦ti pieluokāms VL.

Avots: ME II, 462

‡ ļikstinât Frauenb. "?": klausuos, kuo zirgs tur ļikstina ("klusu ē̦d"): kâ tad, gruožu!

Avots: EH I, 773

‡ listinât Nigr., anfüllen: man nelistini (glāzi) tik liste̦nu! Janš. Mežv. ļ. I, 372.

Avots: EH I, 744

‡ litinât Lubn., Meiran, Saikava, = lutinât. Zum Lautlichen vgl. lipinât ‡ IV.

Avots: EH I, 745

‡ loñtinât Salis "luncināt": l. asti.

Avots: EH I, 758

lustinât, tr., erfreuen, erheitern: es meiliņas lustināju BW. 797.

Avots: ME II, 516

lutinât, ‡

3) locken:
kad tev[i] ... blēži lutina (jetzt dafür: vilina) Getzel Spr. Salom. 1, ₁₀ .

Avots: EH I, 763

lutinât, tr.,

1) hätscheln, verwöhnen, verzärteln:
māte īstuo meitu lutinājuse LP. VI, 606;

[2) me̦du lutinât L., Bergm. n. U., Honig läutern.
Zu ahd. lotar "locker" u. a.; vgl. dazu Berneker Wrtb. I, 748].

Avots: ME II, 516

‡ ļutinât Daudsewas, Sonnaxt, = lutinât, verwöhnen.

Avots: EH I, 775

‡ meitinât, oft von meîtas sprechen: meitu mãte meitināja Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 796

metinât,

1): auch (schweissen)
Assiten, Frauenb., Oknist; (anstücken) AP.: ja ē̦ku ceļuot baļķe ir īsāka par vajadzīguo gaŗumu, tai metina klāt uotru baļķi;

2): "Strafe geben"
Für.: nu būs man jāmetina par tādu izrunu; "naudu salikt kuopā" Frauenb.; ‡

3) überwendlich nähen
Salis; flüchtig (nachlässig) nähen Seyershof; nachlässig (pavirši) binden Auleja; ‡

4) "aizmest, likt mesties" Kaltenbr.: ja izkapti metina aiz kāda kuoka ... Kaltenbr. m. kāju aiz sē̦tas mieta Oknist. šis ar tādu līku kuoku metina man aiz kājas, grib paraut gar zemi Sonnaxt.

Avots: EH I, 803

metinât, tr.,

1) hinzufügen [z. B. eine zweite Sohle an abgenutzte Schlittenschleifen fügen
Bielenstein Holzb. 557, versohlen, eine Stütze geben, eine Anlage machen U.], schweissen, ansticken: braucat, ļaudis, uz Kuldīgu savas mēles metināt! BW 8355. Anniņai īsi svārki, eža ādu metināti 20509, 2;

[2) Geld aufwerfen
St.] Refl. -tiês, sich anticken, schweissen: platīna ļaujas kalties, stiepties un metināties Konv. ² 3198.

Avots: ME II, 607

I mietinât [?] Zehrxten "= mirdzinât I 3."

Avots: ME II, 656

[II mìetinât ² "an einem miets angebunden halten": viņš tur savu guosniņu var tikai mietināt Bers.]

Avots: ME II, 656

mîkstinât, ‡ Refl. -tiês, sich erweichen: tuomē̦r sirds nemīkstinās Pas. VlI, 386.

Avots: EH I, 821

mîkstinât [li. minkštinti], weich machen, erweichen: skaļais prieks, vakarā vējiņa mīkstināts RSk. I, 109. - mīkstināti līdzskaņi, mouillierte Konsonanten. - Zu mîksts.

Avots: ME II, 642

‡ miltinât, (stossend, bröckelnd) zerkleinern PV.

Avots: EH I, 814

miñstinât,

2): ilgi minstināja kas un kâ? Daugava 1934, S. 493. saimnieki savā starpā minstina, vai tas dienās būšuot viņu kungs Janš. Līgava II, 389. ļaudis melsa un minstināja (vermuteten),
ka Bierans miršuot nesirdzis I, 215. Refl. -tiês: viņš minstinās, minstinās, bet nevar atminēt Pas. VI, 20. es minstinuos gan, bet nevaru atminēt, kâ viņu sauca Stenden; wiederholt raten (zu erraten versuchen): uzduod mīklu: "kas ir pasaulē vis˙laimīgākais?" visi minas, minas, minstinās: kēniņš, bagātnieki... Pas. X, 325 (aus Selg.).

Avots: EH I, 816

miñstinât,

[1) sich zu erinnern versuchen
Janš., Lautb., Wandsen; gedenken, sich erinnern: nebiji ne minstinā-jis par mani, un tâ uz reiz sastuop Janš. Dzimtene IV, 161;]

2) hin- und herfragen, raten:
dē̦lu māte minstināja, vai ir silta istabiņa BW. 14590;

3) sich unwissend stellend raten:
kuo nu minstini! labi zini, bet negribi sacīt! Naud. n. Etn. II, 1. Refl. -tiês, = minstīties I: atraikne minstinās cauru nakti LP. V, 62. [minstinās viens, uotrs, nevar atcerēties LP. VI, 416 (aus Setzen).) gan minstinās šā, gan tā V, 111. muļķītis aiziet, bieži vien tuos vārdus minstinādamies V, 265. ķēniņš minstinājies ve̦lna vārdu V, 572.

Avots: ME II, 630

[mir̂kstinât Domopol, Warkl., Lautb. od. mir̂kstît ² (acis, prs. -stu) Lautb., = mirkš(ķ)ināt.] Refl. mirkstinâtiês, blinzeln: acu plakstiņi sāk ātrāk mirkstināties Līguotnis Stāsti I, 36.

Avots: ME II, 633

mitinât (li. mìtinti "nähren"), fakt. zu mist

I, Aufenthalt und Nahrung geben, erhalten, ernähren:
[kuŗš saimnieks ņemsies tik daudz vē̦de̦ru mitināt? Janš. Dzimtene V, 250]. tad es tevi mitināšu BW. 29071. tas savu kumeliņu tik auzām mitināja MWM. VIII, 483; mitināma barība, Erlathungsfutter Dz. Vēstn. Refl. -tiês, leben, sich ernähren: tu mitināsies nuo savu ruoku darba Psalmm 128, 2. [tu nuo cita labuma vien gribi sevi mitināties Ahs. n. RKr. XVII, 39.] cirmenis mitinās nuo kuoku saknēm Konv. ² 3005. [mitinājaties, draudziņi, langt zu, Freunde, tut euch wohl und gut! Für. I.] cits gars tad mitinājās mūsu starpā Lautb.

Avots: ME II, 638

I mitinât,

1): auch Dunika, OB., Rutzau. m. divas aitas Iw.; ‡

2) wohnen
Lös. Refl. -tiês: auch Dunika, Linden in Kurl., OB., Rutzau: par ziemu sevi mitinājās pilsē̦tā Sonnaxt.

Avots: EH I, 819

‡ II mitinât Frauenb., sanft regnen: audzelīgs lietus, kas lē̦ni mitina.

Avots: EH I, 819

‡ *III mitinât, zu etschliessen aus atmitinât 1.

Avots: EH I, 819

[nùobaltinât (li. nubáltinti),

1) = nùobalsinât: n. siênu C.;

2) übertr., makellos machen:
cilvē̦ku Dond.]

Avots: ME II, 759

‡ nùočakstinâtiês, eine (kurze) Weile mit Behagen schmatzen: cūka ēda un nuočakstinājās Frauenb.

Avots: EH II, 37

[nùočamstinât Celm., eine Zeitlang čamstinât: n. muti.]

Avots: ME II, 769

nùočapstinât [Autz, Kurs., nùočapstêt Warkl., nùocapstinâtiês Kurs., einigemal čapstinât]: n. ar muti Krišs Laksts 67; [muti nuočapstināt Autz, Grünh., Selsau, N. - Schwanb., MSil.; eine Zeitlang leise und undeutliche Laute von sich geben" Naud.].

Avots: ME II, 769

nùočâpstinât C., Mar., Lubn., die perfektive Form zu čâpstinât: glāzi gan˙drīz tukšu izdzēris, tas nuočāpstināja lūopas A. XIII, 2, 137. [ja mutē nav zuobu, tad nuočāpstina vien Grünwald, N. - Peb. muti vien nuočâpstināja ² Autz. mācītājs sprediķi tikai nuočāpstināja Plm.] nuo lielām sirdssāpēm lūpas vien nuočāpstināja A. XIV 1, 302. "nuo Rīgas ne˙kā "ātri nuočāpstināja (sagte jappend) ar bezzuobainuo muti Aldiņš Vēr. II, 1201. So auch, aber intr., das Refl. - tiês, [mit den Lippen od. mit der Zunge(ab) - schnalzen (perfektivi)]: runātājs nuočāpstinājas vien Druva II, 14. [nuočāpstinājas parasti pēc garda kumuosa Mar., Serben, Peb., Burtn. citi ēda un dzēra, mumsatlika nuočāpstināties Jürg., Neu - Wohlfahrt, Vank. zivs sausumā nuočāpstinājās vien Mar.; "resultatlos arbeiten" Rönnen.]

Avots: ME II, 770

nùociêtinât, tr.,

1) befestigen: pilsē̦tu brūtgāns ar saviem nuocietina vārtus BW. III, 1, 83;

2) fesseln, festhalten:
tādu cilvē̦ku nevaruot nuocietināt ne cietumā ne dzelzī Etn. IV, 64;

3) verhärten:
bagātība nuocietna sirdi LA.;

4) abhärten, stählen:
tu, laime, zini, juo vairāk siti, juo tu nuocietini Rainis. Refl. - tiês,

1) sich befestigen:
ienaidnieki nuocietinājās skanstīs LA.;

2) sich abhärten:
vingrinādamies nuocietināmies;

3) sich verhärten:
kad mēs nuocietināmies iekš grē̦ka Rainis.

Avots: ME II, 769

nùočĩkstinât, fakt. zu nùočĩkstēt, knarren, quietschen machen, knarrend abspinnen, eine Strecke Weges knarrend zurücklegen, ein Lied ableiern: pa dienu viņa var nuočīkstināt divas kuodeļas Jauns.

Avots: ME II, 770

nùočipstinât,

[1) "sorgfältig und gründlich aufessen"
Kurs.: n. kaulus]; viņš nuočipstināja [leckte ab?] pirksta galus Stari II, 545; ["abschmecken" Serben;

2) (ab) zwitschern
(perfektiv): putniņš nuočipstināja savu dziesmiņu un iemiga Jürg.].

Avots: ME II, 770

[nùočĩpstinât "nuoņurcît: kuo nu čīpstini tuo cālīti? vēl nuočīpstināsi! Vank.]

Avots: ME II, 770

nùocistinât, intr., cst! sagen: "cst!" Mārtiņš nuocistimāja.

Avots: ME II, 768

nùočūpstinât,

1): auch (mit û ² ) Salis.

Avots: EH II, 37

[nùočūpstinât,

1) (auch: nùočūpstît Planhof) = nùosũkât 1: n. pirkstus Bers.;

2) "= nùočâpstinât" Bauske: lūpas vien viņš nuočūpstināja (indem er nichts zu sagen wusste).]

Avots: ME II, 771

[nùodzeltinât,

1) = nùodzeldinât: n. miesu ar nātrēm Bers.;

2) gelb färben:
n. dzijas Ruj.; (ohne Absicht) gelb werden lassen: viņa sunīšuos svārkus nuodzeltinājusi Bauske.]

Avots: ME II, 779, 780

nùodžirkstinât, fakt., knirschen machen: bēris nuodžirkstina zuobus Saul.

Avots: ME II, 782

nùoglitinât: n. (glätten) maizes kukuli Schwitten.

Avots: EH II, 46

[nùoglitinât MSil. "schleimig machen"].

Avots: ME II, 785

[nùoglîtinât, Perfektivform zu glîtinât; "nuogludināt" Talsen; "nuospuodrinât" Laud., N. - Peb.; "uzkuopt": es vēl nuoglītināšu pagalmu nuoruokuot mazuo pauguriņu Vank.]

Avots: ME II, 785

nùokaĩtinât, ‡ Refl. -tiês Seyershof, ärgerlich (böse) werden.

Avots: EH II, 50

nùokàltinât: vienu galu tam (buomim) ... ugunī nuokaltināja cietu Dünsb. Vecie grieķi II, 108.

Avots: EH II, 51

[nùokàltinât "nuomērdēt": n. luopus Warkl.; welken lassen od. machen: n. puķes Salis, n. linus (nicht zeitig raufend); austrocken (tr.): n. Jāņu zāles Bauske.]

Avots: ME II, 793, 794

‡ nuoķikstinât zarus Frauenb. "Äste abhauen".

Avots: EH II, 59

‡ nùoknitinât sē̦klas AP., Ramkau, mit der Saat eine Keimprobe machen.

Avots: EH II, 54

‡ nuokratinât Frauenb. "pieêdinât": kâ var tik daudz bē̦rnu n.? Refl. -tiês Frauenb. "?"

Avots: EH II, 55

nùokritinât, fakt. zu nùokrist,

1) fallen lassen:
meita nùokritināja vienu pupu pie zemes Etn. II, 48;

[2) (eine Flüssigkeit) abstehen, sich setzen lassen:
saduļķotu ūdeni vajaga nuokritināt, tad tuo varēs dzert Neuenb.].

Avots: ME II, 802

[nùokusnît(iês) "einen Seufzer ausstossen" Bers.]

Avots: ME II, 803

[nùokustinât,

1) fortbewegen:
ve̦zumu nevar nuo vietas nuokustināt. nuokustinājām gan lieluo akmeni nuo vietas;

2) eine Weile bewegen:
viņš ausis vien nuokustināja. zirgs beigdamies kājas vien nuokustināja. Refl. -tiês, sich eine Weile bewegen: kuoks (nuo vēja) nuokustinājās Warkl.]

Avots: ME II, 803, 804

nùokutinât "?": Niece puišus nuokautina Zalkt. I, 22.

Avots: ME II, 804

[nùokusnît(iês) "einen Seufzer ausstossen" Bers.]

Avots: ME II, 803

nùokutinât, ‡

2) zu Tode kitzeln
C., Orellen, Saikava, Latvis 1930, № 2718; ‡

3) abschlachten
Trik.: n. sivē̦nu.

Avots: EH II, 58

[nùokvitinât Golg. "nùošvībinât".]

Avots: ME II, 805

[nùolētinât, im Preise herbasetzen, wohlfeil machen: precīti nuolētināja BW. 35135, 3.]

Avots: ME II, 810

nùometinât, tr.,

1) ansiedeln:
liels pulks krievu nuometināti Piebalgā A. XI, 628;

2) abspannen
Spr.: zirgu Lös. n. Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 819

nùomitinât

1): auch Dobl., Frauenb.

Avots: EH II, 69

nùomitinât, tr.,

1) schlecht füttern, zu Schanden füttern:
apskaties pats, cik nuomitināti (zirgi)! LP. V, 318;

2) = nùometinât: nuomitināti tur krievu kolōnisti Kaudz.

Avots: ME II, 821

nùopļikstinât, s. nùopļĩkšķinât.

Avots: ME II, 833

nùopratinât, tr., ab-, ausfragen, verhören: tiek nuopratināti pa pāris liecinieku A. XI, 756. Subst. nùopratinãjums, das Verhör; nùopratinâšana, das Verhören; nùopratinâtãjs, wer verhört.

Avots: ME II, 834

nùoputinât, ‡

4) verlieren
Vank.: viņš ceļā nuoputinājis visus deķus. ‡ Refl. -tiês Dunika u. a., sich die Kleider abstäuben: izej ārā, nuoputinies!

Avots: EH II, 79

nùoputinât, tr.,

1) abstäuben:
zābakus; putekļus nuo drēbēm; nuoputināt brunčus;

[2) abschäumen:
gaļa... neir labi nuoputināta Für. I, unter gaļa;]

3) abstümen:
sniegs nuoputinājis laukus un pļavas.

Avots: ME II, 835

nùorietinât,

1): n. (verschwinden machen)
kārpu (apsienuot tuo ar tievu diedziņu) Renzen; ‡

2) "der Gegensatz zu
atrietinât" Vank.: guovs sāk aizrauties; būs jāsāk n., lai atpūšas; ‡

3) = nùoriẽtêt 1 (?): mēnesis nuorietināja Tdz. 54996, 1.

Avots: EH II, 82

[nùorietināt L., absondern.]

Avots: ME II, 841

nùoritinât,

1): asaras ... nuoritinājusi Dünsb. Vecie grieķi II, 101; ‡

2) = nùoritêt 1 (?): mēnesis nuoritināja Tdz. 54996.

Avots: EH II, 81

nùoritinât, tr., ab-, hinab-, herab-, wegrollen, abschlagen: mucu nuo kalna. ar cirvi visas galvas nuoritinādams LP. VI, 1024. Refl. -tiês, sich abrollen, sich abspielen, vor sich gehen: dabas pārgruozījumi nuoritinās pamaziņām Pūrs III, 76. izstāstāt visu, kas mūsu starpā nuoritinājies! Lapsk.

Avots: ME II, 839

‡ nùositinât, = nùotît 2: saite nuositināta Dunika. Refl. -tiês,

1) = nùotîtiês 1;

2) = nùotîtiês 2: saite tikuse vaļā un nuositinājusies Dunika.

Avots: EH II, 85

[nùoskraukstinât Alswig "schnell etwas Krachendes aufessen"]

Avots: ME II, 848

[nùoskràustināt ² Mar., = nùoskraukstinât.]

Avots: ME II, 849

nùošļakstinât, tr., bespritzen Spr.: viņš braucuot nuošļakstinājis savas drēbes ar dubļiem Ahs., Kand. Refl. -tiês, sich bespritzen.

Avots: ME II, 867

[nùošļamstinât ar mēli Ar. "mit der Zunge (eine Welle) schnalzen."]

Avots: ME II, 868

‡ nuošļapstinât AP., Frauenb., Meselau, N.-Peb., schmatzend abschlürfen (?): zirgs nuošļapstina visus miltus pa ūdens virsu silē; "ieē̦duot kuo, muti nuoplaukšķināt" Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

nùosliktinât, verleumden, etw. Böses von jem. aussagen: ļauns cilvē̦ks citus mē̦dz nuosliktināt Dond.

Avots: ME II, 852

nùošmiukstinât, nùošmiukšķinât nùošmiukšinât, fakt., klatschen, knallen machen: lūpas nuošmiukstināt, mit den Lippen schnalzen.

Avots: ME II, 870

‡ nùošmùkstinâtiês ² Meselau, = ‡ nùošmukstinâtiês.

Avots: EH II, 97

‡ nùošmustināties Gr.-Buschh., Sessw., = nùošmaũkstêtiês.

Avots: EH II, 97

‡ nùospītinât, abtrotzen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 89

‡ nùostrutinât, den Schaum von kochendem Fleisch abschöpfen Bers., Drosth., Smilt.

Avots: EH II, 92

‡ nùosūkstinât, =nùosũkstît 1: n. šķidrumu, biezumu atstāt N.-Peb.

Avots: EH II, 93

[nùošukstinât, abtrotzen Für. I, unter šukstēt.]

Avots: ME II, 870

nùosutinât (unter nùosutêt),

1): ganiem kājas nuosutinātas nuo slapjuma karstā laikā Frauenb.; ‡

2) verprügeln:
zē̦ns paliek juo dienas stūrgalvīgāks. būs jānuosutina kādu reizi Veselis Netic. Toma mīlest. 145; ‡

3) "laufen"
Frauenb.

Avots: EH II, 93

‡ nuošvikstinât Segew., stümperhaft besäen.

Avots: EH II, 98

nùošvĩkstinât, ‡

2) = ‡ nùošvitinât 2: gans ilgi naošvīkstināja, rīksti pa gaisu luocīdams Vank.

Avots: EH II, 99

nùošvĩkstinât, verschrammen: rūtis Dond.

Avots: ME II, 871

‡ nuosvipstinât, eine kurze Weile wedeln Frauenb.: lapsa asti nuosvipstināja, un mežā iekšā.

Avots: EH II, 94

‡ nuošvitinât,

1) schnell hinabfahren
Frauenb.: n. nuo kalna lejā;

2) eine Weile schwenken (schwingen)
Dunika: meita nuošvitināja lakatu puisim gar acīm;

3) vergeuden, vertrinken
Dunika, Stenden: n. visu naudu.

Avots: EH II, 99

‡ I nuotutinât Kegeln "etwas so hinstellen, hinlegen, dass es nicht umfällt"; auch figürlich: n. atkal uz pe̦kām "vājam (panīkušam) palīdzēt tikt uz ceļa" Kegeln.

Avots: EH II, 103

‡ II nuotutinât "nuokaut" Pilten.

Avots: EH II, 103

[nùovietinât LKVv., Wid., = nuovietuot.]

Avots: ME II, 889

nùovĩtinât, fakt., verwelken lassen: puķes.

Avots: ME II, 889

‡ nùožīkstinât Warkl. "?": n. ar rīksti gar ausi.

Avots: EH II, 111

‡ nuožļakstinât Dunika, mit durchnässtem Schuhwerk gehend beschmutzen: n. grīdu.

Avots: EH II, 111

[paakstinât, hurtig, flink machen Für. I.]

Avots: ME III, 4

paaûgstinât [li. paáugštinti], tr.,] erhöhen: nuomu, balsi, kādu guodā.] Refl. -tiês, sich erhöhen: cik paaugstināsies mans ienaidnieks pār manim? Psalm 13, 3. tam jāpaze̦muojas, kas nepatiesi paaugstinājies Blaum. Subst. paaûgstinãjums, die Erhöhung: līķi nuolika uz paaugstinājuma Balss; paaûgstinâšana, das Erhöhen: šie nuoziegumi ātri mazinās īs ar suodu paaugstināšanu Vēr. I, 1257; paaûgstinâtãjs, wer erhöht.

Avots: ME III, 4

pačakstinât, intr., ein wenig rascheln, schnalzen: viņš pačākstināja ar mēli Latv.

Avots: ME III, 13

‡ pačamstinât, ein wenig čamstinât: pačamstināja lūpām Upītis Pirmā nakts 183.

Avots: EH II, 125

pačāpstinât, tr., intr., ein wenig bewegen (von den Lippen): māte pačāpstināja lūpām (lūpas A. XVI, 334) AU.

Avots: ME III, 13, 14

pačirkstinât,

1): auch (mit ir̂ ² ) AP.;

5): auch (mit ir̃) Mesoten, Pampeln.

Avots: EH II, 125

[pačirkstinât,

1) ein wenig od. nachlässig melken
C., Lis., (mit ir̂ ² Ruj.: kādas divas (scil. guovis) tur pačirkstinājusi Jaunie mērn. laiki I, 183;

2) auch pačirpstināt, ein wenig zirpen od. zwitschern;

3) "(mit einer Feder) hörbar kritzeln"
MSil.;

4) "pagrabinât" Mar. (mit ir̂), Sessw., Selsau, Lös., Lis., Segew., Sermus, A.-Peb.: pačir̃kstināt durvis, kurpes, sasalušas pastalas Grünh., Autz; p. zuobus N.-Peb.;

5) ein wenig (schlecht) fiedeln
Mar. (mit ir̂) u. a.]

Avots: ME III, 14

[pačirkšinât Bauske, ein wenig čir̃kstināt.]

Avots: ME III, 14

‡ pačūpstinât, pačūpstît, ein wenig čūpstinât resp. čūpstît: duod man kuo saldu drusku p˙!

Avots: EH II, 125

pačur̂kstinât: "schnell aufbraten od. aufkochen" (mit ur̃) Frauenb.

Avots: EH II, 125

pačur̂kstinât, fakt., ein wenig rieseln lassen; mit Geräusch braten: de̦sas līkumu varēs pačurkstināt vakariņām R. Sk. II, 133.

Avots: ME III, 14

pakaĩtinât,

1): gan biju dziedāj[u]si, ... gan šādu netikli pakaitināj[u]se Tdz. 36406; ‡

3) ein wenig spielen, einem Kinde die Zeit vertreiben
(mit aî ² ) AP.: pakaiteni nu, lai mazais tik stipri neraud!

Avots: EH II, 139

pakaĩtinât, tr.,

1) ein wenig ärgern, necken:
viņš tevi ar tādu ziņu tikai gribējis pakaitināt Blaum.;

[2) verhindern:
ka jūsu lūgšana ne pakaitināta tuop LLD. II, 24].

Avots: ME III, 38

‡ pakatinât Meselau, = pataujât.

Avots: EH II, 141

‡ pakņikstinât Stenden, pakņikšķinât ebenda, eine Weile kņikstinât resp. knikšķinât 2: kalējs ar āmaru pakņikstināja pa pakavu. puika pakņikšķināja durvju kliņķi.

Avots: EH II, 143

[pakritinât Dond., = pasijât, ein wenig sieben: duod man ar pakritināt!

Avots: ME III, 49

‡ II pakritinât, fallen machen: pakritina ... nabagu Getzel Psalm 37.

Avots: EH II, 144

‡ pakrutinât, wiederholt ein wenig schütteln Auleja: pakrutināva kuli.

Avots: EH II, 145

pakustinât, ‡ Refl. -tiês, sich regen, sich ein wenig bewegen: iesita reizi, bāba pakustinājās Pas. XII, 209 (aus Welonen).

Avots: EH II, 146