Paplašinātā meklēšana

àizparît(u), den Tag nach übermorgen.

Avots: ME I, 43

àizparîtu, den Tag nach übermorgen BW. 32401, 3 var.

Avots: EH I, 41

àizparît(u), den Tag nach übermorgen.

Avots: ME I, 43

apar: auch Salisb. n. BielU., Seyershof.

Avots: EH I, 71

apar, apār, apart, dial. aus apkārt, um, herum: apār mani runājuot BW. 8461; apar mani ļaudis rēja 8326; apar griezu velēniņu 11116 E. Pr. 36.

Avots: ME I, 75

apara (li. apara "apara" Miežinis): auch BW. 5890 var. u. a., apare auch BW. piel.2 23568, 1 var., 3): auch Grobin (hier dazu ein Demin. aparele ), Iw., Kaltenbr., Lipsthusen, Lub., Oknist (in Oknist auch überttagen von verfüztem Haar: galva kâ apara), Prl., Saikava, Sonnaxt;

4) auch Kaltenbt., Lub. und Sonnaxt.

Avots: EH I, 71

aparas: auch in Saikava.

Avots: EH I, 71

aparas, Pl. t., die Vollendung des Pflügens; aparas svētīt, die Beendigung des Pflügens, die Bepflügung feiern, Doblen, Etn. III, 129.

Avots: ME I, 75

apars,

3) : auch in Golg.; ‡

6) ein flacher Teich
Zaļm.

Avots: EH I, 71

apars, apara, apare, auch apurs (Lubahn), -iņš, -iņa,

1) der Rain zwischen zwei Feldern, Feldanger
Ar.;

2) apara = nuora, atmata, kas le̦mta apstrādāšanai Mar. RKr. XV, 105;

3) ein in Feldern niedrig gelegenes, mit Gras bewachsenes, zur Regenzeit vom Wasser bedecktes Stück Land, das nicht gepflügt, um das aber gepflügt
(apart) wird Buschh., Sessw. [in dieser Bed. apare in Talsen, Altenburg, Perbohnen u. a.];

4) solches Stück Land auch in Wiesen und Wäldern
LP. II, 4, Selburg, [Trikaten, Fehgen u. a.]: ganīdama izganīju visus tautu apariņus (Var.: apariņas) BW. 739;

5) apars [in dieser Bed. wohl aus apvars] soll in Kalzenau, Sesswegen gleich atvars auch Tiefe, Abgrund bedeuten
JK. IV, 6; [in Borchow in der Bed. von ndd. Quebbe].

Avots: ME I, 75

apart (untet apar): auch Ladenhof n. FBR. XI, 79 (apart kādu laiku viņi zied?), Nabben n. FBR. XI, 79 (apart pašu vidnakti), 67 und 82, Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 71, 72

apar̂t (li. apárti), tr.,

1) bepflügen, pflügend bestellen:
laukus;

2) umpflügen:
kartupeļus, d. i. durch Erneuerung der Furchen die Kartoffelreihen von beiden Seiten mit Erde bewerfen;

3) einpflügen, unterpflügen:
sē̦klu, kartupeļus;

4) rundherum pflügen:
ap dārzu;

5) pflügend die Erde umwenden:
apardams, e̦cē̦dams apkārt griezu velēniņu BW. 11116, 1, 2;

6) die Pflugarbeit beendigen:
apkūluši arājiņi, aparuši arājiņi BW. 28799; auch refl.: kaimiņi jau aparušies.

Kļūdu labojums:
apkūluši arājiņi = apkūluši kūlējiņi

Avots: ME I, 75

‡ aparvuôt (mit hochle. a aus e, ?) Spr. "verspotten".

Avots: EH I, 72

‡ appamparâtiês, (durch Heirat) inverbindung treten: labi, kad dabūn tikušu cilvē̦ku. iekam ar kaut kādu appamparājas, tad labāk lai ne˙kāds! Janš. Bandavā I, 28.

Avots: EH I, 104

‡ atķe̦parâtiês Frauenb., Siuxt, = atķe̦puruôtiês: Andžus neizcieta vis tuo vē̦de̦ra guļu, atķe̦parājās gan! Frauenb.

Avots: EH I, 151

‡ atspars (li. ãtsparas),

1) der Rück stoss:
nuo lēcienu atspara laiviņa bij atbīdīta Pump. R. II, 142; Gegenstoss, Gegendruck: duod atsparu ve̦zmam (kas taisās gāzties)! Ermes;

2) "die Widerstandskraft"
Vīt.

Avots: EH I, 168

bezparaksta uzaicinājums, anonyme Aufforderung MWM. IX, 123.

Avots: ME I, 285

[čam̃parains kuoks, ein Baum mit verflochtenen Ästen Waldeg.]

Avots: ME I, 403

čam̃parkãja, ein schwerfälliger, plumper Fuss od. der Besitzer eines solchen Fusses BW. 19389.

Avots: ME I, 403

[čam̃pars, die verflochtenen Äste eines Baumes Waldeg.]

Avots: ME I, 403

čāparis, ein stark verzweigter Gegenstand: ein Baum, Strauch, eine Wurzel u. ähnl. Siliņ.]

Avots: ME I, 408

‡ II čāparis "wer langsam geht" Kalz. čâpât: auch N.-Wohlfahrt, (mit ā) Dunika, OB., (mit â ² ) Frauenb., (mit â ² ) Stom.

Avots: EH I, 287

[čāparkājis, der Krebs Siliņ.]

Avots: ME I, 408

[cimpari Brasche Pal., Maulwurfs- od. Ameisenhügel, Mooshügel.]

Avots: ME I, 383

cīparains, der Länge nach gestreift Popen; [cīparaini ("gestickte") cimdi Bers. (zu cīpari?); vgl. cībe̦rains].

Avots: ME I, 391

cīpari, für dzīpari B. Vēstn.

Avots: ME I, 391

cĩpars, cipars, auch cipurs, die Ziffer. Entlehnt.

Avots: ME I, 391

čipars, ein Hampelmann: čipari (Var.: ķipari) dancuoja raibām biksēm BW. I, S. 905, Nr. 2188 [aus Blieden].

Avots: ME I, 414

cũkpipari, [cūku pipari, europäische Haselwurz (asarum europaeum) Wid.].

Avots: ME I, 398

‡ čûparât ² Frauenb. "fortwährend siepen, wasserig eitern".

Avots: EH I, 298

dzîparaîns: dzīparainajām se̦gām un villainēm A. Brigadere Dievs, daba, darbs 162.

Avots: EH I, 361

dzîparaîns, von buntem, gefärbtem Wollengarn verfertigt: dzīparaini cimdi Grünh.

Avots: ME I, 557

dzīparjuosta, ein Gurt aus Wollgarn BW. piel. ² 4566.

Avots: ME I, 557

dzîparkā`rkls, salix daphnoides Konv. ¹

Avots: ME I, 557

dzîparuôt, dzîpurêt, -ēju, dzīpuruôt, dzīpurât, -āju "?": dzīparuot (Var.: dzīpurēt [etwa: mit dzīpari beschäftigt sein]). madaruot, negulēt tai mātei BW. 1989. [In Bers. bedeute dzīparuot: färben (vom Garn od. von der Wolle), trans.]

Avots: ME I, 557

dzīparuots, mit dzīpari geschmückt: dzīparuoti cimdi, prievitiņi, lindruociņi BW. 1138; 20647. dzīparuoti man deķīši BW. 24842. mani tautas veda dzīparuotu, madaruotu BW. 18263. Jāņa māte dzīparuota BW. 33013.

Avots: ME I, 557

dzîpars,

1): auch (mit î) Nautrēni, Warkl., (mit î ² ) Frauenb., dzîpars ² Salis, dzìparis ² Zvirgzdine, gen. plur. dzīpaŗu BW. 16836, 2 var., Plur. dzîpāri ² Siuxt, Demin. gen. s. dzīperiņa BW. 7257, 4 (aus Saussen), nom. plur. dzīperiņi 16859, 5 var. (aus Lös.).

Avots: EH I, 361

dzîpars [Nigr., dzĩpars Wandsen. Dond., dzīpāri L., cīpārs Manz.], dzĩpuors [Bauske], dzîpurs [Warkh.], dzivpars RKr. XVII, 27. Demin. auch dzîpartiņš BW. 4909. [dzijpārīši (auch cimpurīši) BW. 7121 var.]; n. U. auch dzîpuores.

1) gefärbtes, buntes, wollenes Garn zu bunten Geweben od. zum Brodieren
(gew. Pl.): sarkani dzīpariņi BW. 5640. cimdiņa neadīju bez dze̦lte̦na dzīpuoriņa (Var.: dzīvpariņa BW. 7257; 7259. raibus cimdus deviņiem dzīpuoriem 15682. nepirki, jauns būdams, māsiņai dzīpuriņu 16010. [sarkans cīpārs Manz. Post, I, 256], dzīparu klēts. die Klete, wo der weibliche Schmuck und Brautschatz aufbewahrt wird: slēpies, māsiņa, dzīpuoru klētī BW. 16836;

2) etwas Schwaches, Kraftloses:
viņš jau man tāds dzīpariņš. sagt die Mutter von ihrem schwächlichen Kinde Grünh.;

3) dzîpars (auch suņa dzîpars). eine Blume:
ar dzīpariem rāviņa sarkanu dziju Dond. [Vgl. P. Schmidt RKr. XV, 46 f.]

Avots: ME I, 557

dzīvpariņš BW. 7259. = dzīpars.

Avots: ME I, 560

ģīpars, für dzīpars Autz n. U.

Avots: ME I, 700

[ìekaparuôtiês, Lis., mühsam einiges Vermögen erlangen: viņš dzīvē jau labi iekaparuojies.]

Avots: ME II, 24, 25

ìeķe̦parâtiês, ìeķe̦puruôtiês, hineinpurzeln, hineinzappeln: ieķe̦parājās laivā LP. VI, 341.

Avots: ME II, 34

ìesparuôtiês,

1) [energisch dazwischen reden]:
"tā gan e̦suot liela gudrība", vecis iesparuojās Alm.;

[2) "Mut, Energie und Kraft zu etwas erlangen"
Schujen, Druw., Fest., Selb.;

3) ="iestiepties" Wessen].

Avots: ME II, 69

‡ izkaparâtiês, = izķe̦parâtiês: es nuo bedres izkaparājuos laukā Bers. und Serben n. A. XVI, 475, AP., Kārsava, Kreuzb., Mar.; daneben izkaparêtiês Smilten, izkaparuôtiês Ermes.

Avots: EH I, 453

izķe̦parâtiês: (fig.) kaimiņš izķe̦parājies nuo visiem parādiem Frauenb.

Avots: EH I, 460

izķe̦parâtiês, izķe̦puruôtiês, herauszappeln: saimnieks paguvis izķe̦parāties nuo laivas LP. VII, 498. viņš izķe̦puruojās nuo tīkla Brig.

Avots: ME I, 759

izpara: auch (mit r ) Hopfenhof n. Latv. Saule, S. 618, Kegeln ebenda 616, Mahlup, Ramkau, (mit r ) Warkl.; auch izpara Mar. kann ein urle. -ar- haben!

Avots: EH I, 470

[izpara (erschlossen aus hochle. izpora Warkh.], izpara Naud., Smilt., Ronneb., Laud., Bers., Fest., ein alter, verbraucher badequast: viens pūķis paslēpās ve̦cā izparā. nelaiķi mazgāja ar izparu sluotu BW. III, 3, 870. [izpara Mar. aus * izpe̦ra od. * izpaŗa.]

Avots: ME I, 778

‡ izparkšķinât, klappernde Laute hervorbringen: viņš ... ar rīkli un mēli izparkšķinuot kâ stārks Brigadere Dievs, daba, darbs 132.

Avots: EH I, 470

‡ izparnîca Lubn., = izpara.

Avots: EH I, 470

‡ izpimpaŗâtiês Frauenb. "=izraudâtiês (von Kindern)".

Avots: EH I, 471

‡ kàmparnîca 2 Oknist n. FBR. XV, 176, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 582

kam̃pars, Kampfer.

Avots: ME II, 151

‡ `kaparâtiês, zu erschliessen aus ‡ izkaparâtiês.

Avots: EH I, 586

kapariņš, das Zündhütchen. [Wohl zu kapars.]

Avots: ME II, 157

kaparnĩca, eine Schublade [ein Kästchen Wid.], in der Kupfergeld aufbewahrt wird Etn.

Avots: ME II, 157

‡ kaparuôt, = kaparuôtiês: lai gan... pretim kaparuojis, tad tuomē̦r nevarējis ne˙kuo izdarīt Pas. X, 41.

Avots: EH I, 586

kaparuôtiês U., kapuruôtiês, zappeln, sich herauszuhelfen, sich durchzuschlagen suchen: viņš jau nu cilvē̦ks diezgan kapuruojas, bet tādā rentes viet'a nevar vis lāgā cauri tikt Nötk. guovs tikām kapuruojās, kamē̦r iztika nuo grāvja ārā Nötk. Zu kãpanotis "liegend durch Bewegung aller Gliedmassen sich aufzuhelfen suchen" [und wohl auch ai. capalá-ḥ "beweglich."]

Avots: ME II, 157

kapars: neduod ... par kapara gabaliņu! BW. 13684. kapara gredzentiņu 22916.

Avots: EH I, 586

kapars, kapurs, das Kupfer. [Zunächst aus dem Germanischen; vgl. as. und aschwed. kopar, mnd. kopper resp. (Akten und Rezesse der livl. Ständetage III, 953) kapper].

Avots: ME II, 157

kâpars: = kâpurs 2 Frauenb. (mit ã ); Siuxt (mit â ² ): (guosniņai) k. mugurā BW. 28971; = kâpurs 3 Frauenb. (mit ã ).

Avots: EH I, 601

kâpars Kr.], = kâpurs.

Avots: ME II, 192

[kaspars, die Kastanie Wid.]

Avots: ME II, 169

ķeiparât, -ãju, ķeipuruôt, = ķe̦parât.

Avots: ME II, 360

ķe̦parât, Refl. -tiês: auch Blieden, Siuxt; widerstreiten Frauenb.

Avots: EH I, 696

ķe̦parât, -ãju, ķe̦paruôt, ķe̦puruôt, gew. refl. -tiês, [ķe̦parâtiês PS., ķe̦puruôtiês Trik.], zappeln, sich mühsam forthelfen, sich abquälen: bē̦rns ķe̦parājas un bļauj Frauenb. vē̦lns ķe̦parājies kâ traks palikdams LP. VI, 476. puika ķe̦paruojas ar ruokām un kājām Saul. Bē̦rtulis dvesa un ķe̦puruoja kājām Blaum.; (pretīm) ķe̦puruoties, sich entgegenhalten: viņš, nabadziņš, gan ķe̦puruojās pretim, bet ne˙kas nelīdzēja. [Vgl. kaparuôtiês: k- dürfte litauischen Ursprungs sein, vgl. li. išsikẽ puruoti "vargiai išlį̃sti."]

Avots: ME II, 366

ķe̦parĩtis, ķeperĩtis, der Zappelnde, der ungeschickt Gehende: ķeparītis tautu dē̦ls platajām kājiņām BW. 24414. stūrmanīti, ķeperīti, nāc ar laivu maliņā 30940.

Avots: ME II, 366

‡ ķe̦parkãja Donika, ķe̦parkājis ebenda, jem. mit gebrechlichen, einwärts gebogenen Beinen.

Avots: EH I, 696

‡ ķiparâtiês, = ķe̦parâtiês: ar ruokām un kājām ķ. Dünsb. Bērnu audzināš. 20.

Avots: EH I, 703

ķiparniẽks, der Hampelmann, Gaukler Gold., Wid. Vgl. ķirurnieks.

Avots: ME II, 382

ķipars,

1): ķ. dancuo raibām biksām BW. 2180;

2): ciema ķipariņi te̦k gaŗām smilkstē̦dami BW. 29542. - In der Bed. 2 aus nd. kiffer "ein stets bellendes Hündchen",
s. Schwers Unfers. 66.

Avots: EH I, 703

ķipars,

1) ein winziger Hampelmann, Gaukler:
dancuo kâ ķipars. ķipars dancuo ribām biksēm. izskatās tuomē̦r vairāk pēc ķipara nekâ pēc prātīga cilvē̦ka Janš.;

2) ein Kläffer, Beiname des Hundes:
ai sunīt, ķiparīt, nerej mani kalpa vīru BW. 31042. Nach PS. stammt ķipars aus estn. kipar "Schiffer", dieses wieder aus d. Schiffer; vgl. ķipurnieki. [Das kann allenfalls von ķipars 1 gelten.]

Avots: ME II,

‡ kle̦mparītis "?": es nabaga k., (Var.: klepernieks) BW. 27180, 1 (aus Meselau).

Avots: EH I, 614

kopars LP. VI, 780, [kopurs Salis], für kapars, Kupfer. [Aus mnd. kopper.]

Avots: ME II, 254

kupare Dobl., Naud., kupure, kupars Sassm., Ahs., kupurs Kand., ein Koffer (hierans entlehnt), ein hölzerner Kasten mit einem runden Deckel Etn. I, 121: tu pārne̦stu manai meitai pūru: ze̦lta kuparu (šķirstu ar apaļu vāku) LP. V, 41. viena ve̦ca kupurīte brāļa klētes dibe̦nā BW. 7882.

Avots: ME II, 317

kupariņš U., = kupuriņš.

Avots: ME II, 317

‡ lampars Mitau "?"

Avots: EH I, 718

[le̦mpars (mit nicht gedehntem e̦m) "lupata; plukata" Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 449

‡ ļe̦mpars Grünh., = ļemperis.

Avots: EH I, 770

liẽpars "?": susuriņš pa ceļu te̦k, uz susura liepars, uz liepara gaigals (Rätsel).

Avots: ME II, 504

‡ lum̂parât ² Frauenb. "ungeschickt (hinkend) gehen": zaķis lumparā pa arumiam.

Avots: EH I, 761

ņe̦m̂paras ² Fraueub. "ve̦cas drēbes, ķe̦skas".

Avots: EH II, 113

[neparasts, ungewohnt.]

Avots: ME II, 726

nepareĩzĩba ,* die Unrichtigkeit, Fehlerhaftigkeit: duomu, valuodas nepareizĩba.

Avots: ME II, 726

nepareĩzs, nepareĩzîgs *, unrichtig, falsch, fehlerhalf: tavas duomas pilnīgi nepareizas. pulkstenis nepareizs. pretuošanās ir tik ļuoti nepieklājīga un nepareizīga Kronw. viņš runā nepareizi.

Avots: ME II, 726

neparùocĩba, die Unbequemlichkeit: apgaismuošanas neparuocība.

Avots: ME II, 726

neparùocîgs, unbequem: neparuocīgs ieruocis.

Avots: ME II, 726

‡ neparuôki ² Frauenb., Adv., unbequem: man tâ ir n. strādāt.

Avots: EH II, 17

‡ nespargi Pilda n. FBR. XIII, 53, Adv., "neskaidri".

Avots: EH II, 20

nesparîgs, unenergish, schlaff: nesparīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 733

nešpars, Vesper im katholischen Gottesdienst Inflant. [Aus wr. нешпор resp. poln. nieszpor.]

Avots: ME II, 735

nùoķe̦parâtiês, nuoķe̦purētiês, nuoķe̦purôtiês, sich abzappeln: vērsis nuoķe̦parājās un bija beigts LP. VI, 405.

Avots: ME II, 805

‡ nuopantpaŗât Frauenb. "(sehr dickes und unebenes Garn) zusammenspinnen". ‡ Refl. -tiês ebenda (mit am̃ ), sich dicht ankleiden.

Avots: EH II, 73

‡ nuopam̂parêt ² NB. "nuolāpīt": nuopamparē̦tas bikses.

Avots: EH II, 73

nuõpara, ein abgenutzter Badequast Naud.

Avots: ME II, 827

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

nùoparkšķêt,

1): aizbrauca, ka nuopar̃kšķēja vien Degunen;

2): auch (mit ar̃ ) Nötk.

Avots: EH II, 73

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

[nùoparkšķinât, eine Weile klappern (vom Storch) Ar.]

Avots: ME II, 827

‡ nuoparzât beschmutzen (Kleider, beim Tragen) Segew.;

2) = nùopaļât Jürg. Refl. -tiês Segew., sich besudeln.

Avots: EH II, 73

‡ nuopim̂paŗât ² Frauenb. "nuoraudāt". Refl. -tiês ebenda "nuoraudāties".

Avots: EH II, 74

‡ nuopļe̦parât Frauenb., = nùopļeperêt.

Avots: EH II, 77

pakaļpãris, das hintere, letzte Paar: viens, divi, trīs, pakaļpāris ārā! BW. V, S. 220.

Avots: ME III, 40

‡ pampara, verächtliche Bezeichnung fūr eine Frau: lai Jē̦kabs ar sievietēm tura uotru galu. ... kuo viņš ar tādām pamparām ("?") izdarīs pret mums Janš. Bandavā II, 197.

Avots: EH II, 157

‡ *pamparât, zu erschliessen aus sapamparât.

Avots: EH II, 157

‡ *pampaŗât, zu erschliessen aus ‡ nuopampaŗât.

Avots: EH II, 158

pam̂parâtiês ² , ‡

2) sich einlassen (befassen) mit:
māte ar muižu un kungiem p. ... negribēja un ... turējās nuo tiem nuostāk Janš. Mežv. ļ. I, 380. zaglim pašam būtu jāpamparājas ar sievu un bē̦rnu vākšanu II, 257 f.

Avots: EH II, 157

[pam̂parâtiês ² Nigr., Mitau, = pampaļâtiês 1.]

Avots: ME III, 72

‡ *pam̂parêt ² , zu erschliessen aus ‡ nuopam̂parêt 2.

Avots: EH II, 158

pam̂pari ² : zerfetzte Kleider Gramsden; "saraustīti, nuo valgu galiem sasaistīti jūgumi" Gramsden, (mit àm) Rencēni.

Avots: EH II, 158

‡ pam̂paŗi ² NB. "nuolāpītas drēbes": tas pat svētdienās pampaŗuos staigā.

Avots: EH II, 158

pam̂pari ² (Nigr., um Libau, Mitau, Kroppenhof, pam̂paras ² Nigr.], die Lumpen: māte mani mācīja šūstīt, lāpīt, nu mani vedīs pamparu dē̦lam VL.

Avots: ME III, 73

pamparuôt, tr., schlecht flicken Etn. I, 105.

Avots: ME III, 73

‡ II pam̂paruôt ² Iw., Kal., Turlau, schwatzen.

Avots: EH II, 158

‡ III pamparuôt(iês) Edwalen, sich saumselig ankleiden.

Avots: EH II, 158

[pampars,

1) ein kräftiger, stämmiger Mann:
tāds pampars var viens pats ve̦zumu celt; pamparinš, ein Knirps Ladenhof;

2) "ce̦lms, ve̦cs, sakaltis kuoka gabals" Serben, Bauske;

3) e1n Schimpfname
Akn.;

4) "jauna, cieta kuoka daļa, kas izaug kuoka ievainuojuma vietā" Alt-Rahden.]

Avots: ME III, 73

papar̂de: zied p. Jāņu nakti BW. 32415, 8 var.; svē̦tā p. Oknist, botrychium lunaria.

Avots: EH XIII, 162

papar̂de [auch Serbigal, AP., Kl., Wolm., PS., Lis.; C., Golg., Jürg., Nitau, Wenden, Zögenhof; papar̂de ² Ruj., Salis, Lems., Līn., Nigr., Selg., Bauske, Lautb.]; tahm. papârde ² paparda BW. 32984, 1; 32399; papardis 32412,1; 431 1; papards 32415, 7, 32215, 11; [papards, -s Gr.-Buschhof, Zvirdzine]; paparīte BW. 32413; [papar̂ksne Preili], paparksne Sauken, BW. 3609; 32976, 3; paparkste 4147; 32413, 2; paparksts 32415, 11; paparksts, -s [Bers., Kreuzb., Warkl.]; (Demin.) paparkstiņa N.-Schwanb., [Zb. XV, 249], BW. 32415, 8; 32413,1; paparšķĩte 32412, 2; paparkšķĩtis 32414; paparkši LP. VII, 1277; papārkšiņa Lubn. n. Mag. XX, 3, 152, BW. 32415, 8 var.; paparkšiņa 32415, 8; paparšķi 17634, [papâršķi ² Dond.]; paparšiņa BW. 32415, 3; paparkliņa 32415, 11; paparnĩte 32412; paparņi Br.; paparži Br., BW. 4311; paparzina 13816; paparzītis 32415, 6; [papērksne Nerft]; aperde Kaudz., BW. 7243 [aus Nitau]; 32415 [aus Sinolen, Ramkau und Zirsten] (aus paparde umgelautet [aus Nitau ist ein solcher Umlaut sonst unbekanntl), paperži [aus AP.] 32984, das Farnkraut; Jāņa papaŗde, Adlerfarn (pteris aquilina) RKr. II, 76; me̦lnā paparde, aspidium cristatum Konv. ² 2321; saldā paparde, gemeiner Tüpfelfarn, Engelfuss (polypodium vulgare) RKr. II, 76. [paparn- - vielleicht aus papardn-; paparkl- vielleicht aus papartl-; paparkš- wohl mit "eingeschobenem" k aus papartj-; paparz- wohl auf irrtümlich aufgefasstem paparž- < papardj- beruhend. Als reduplizierte Bildung nebst li. 2papártis od. papartỹs und slav. paport zu ahd. farn "Farnkraut", ai. parņám "Flügel" u. a., s. Büga PFB. LXXIII, 335, Trautmann Wrtb. 206 und Waide Vrgl. Wrtb. II, 21.]

Avots: ME III, 80

papards, -s (unter papar̂de): auch (mit ar̂) Auleja, Liepna.

Avots: EH XIII, 162

[papari, Famkrautweiblein (pteris aquilina) Fischer 311, St.]

Avots: ME III, 80

‡ paparkšinât, ein wenig parkšinât: paparkšinādama nuo kārkliem izpeldēja pīle Upītis Pirmā nakts 109 (vom Storch ebenda 264).

Avots: EH XIII, 162

papar̂ksne (unter papar̂de): auch Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 162

paparksts, -s (unter papar̂de): auch (mit ar̂) Fest. n. FBR. XVII, 87, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Lös., Prl., Saikava.

Avots: EH XIII, 162

‡ *paparsnis (erschlossen aus dem Demin. acc. pl. paparsnīšus Tdz. 54002), = papar̂de.

Avots: EH XIII, 162

par,

1): par dārza viduci gā[ja] Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. lācis paje̦m vienu bišu avili, liek par ple̦ciem, iet ebenda;

2): sit par kājas Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74;

3): cits par citu gāja un strādāja ("visi raiti strādāja") Fest. n. FBR. XVII, 94;

4) a): kâ nav pārdzīvuots par tuo lielu ve̦cumu? Fest. n. FBR. XVII, 94. izaug par laikiem Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74; c): gan jau par dienām līs Sessw.; 7): jis brauce par (statt)
tē̦vu Kaltenbr.;

8): tas tev bij par dusmām (das erregte deinen Zorn)
Fest. n. FBR. XVII, 94;

13): par mazs Kaltenbr., Oknist.; ‡

14) "ar" (?): par uolām aizmaksāja Fest. n. FBR. XVII, 94.

Avots: EH XIII, 165

par, Praep., gew. mit dem Akk.-Instr.,

1) räumlich - über, hinüber", herüber:
tiltu par Daugavu pārtaisīt BW. 40. par tevim bites skrēja 2796. par upīti smilgu sviežu, pāri te̦ku dziedādama; tautu dē̦ls nepārgāja ne par kuplu uozuolinu Spr. 9. aiz kalniņa jē̦ri brēca, par [jenseits] upīti ve̦cas meitas BW. 13017, 8 (in der Schriftsprache wird in dieser Bedeutung von vielen Schriftstellern pār statt par gebraucht);

2) mit pa konkurrierend - auf, über:
ja nāk vēzis, duod par (Var.: pa) ļipu BW. 2708. saduod viņam par (gew.: pa) ragiem!

3) als
- nach dem Komparativ, auch nach dem Positiv, so namentlich im VL.: nauda stiprāka par taisnību. balta zied ābelīte par visiem kuociņiem BW. 4503. es bagāta, es bagāta par citām meitiņām 7603. es uzaugu netikuse par visām meitiņām 14224. cīrulītis jauki dzied par visiem putniņiem BW. 697. šuorīt agri saule leca par visiem rītiņiem 5012. nu laiž, kuo māk, viens par uotru, nun eilen sie, der eine mehr als der andere LP. IV, 91. ļaudis steidzas cits par citu AU.;

4) temporal,

a) während, im Laufe, binnen:
par nakti bagāta, par dienu nabaga (Rätsel) RKr. VII, 545. par tuo laiku vilks nuosprāgst LP. IV, 42. par divi dieni (Akk. Dual.) svārki bij gatavi VI, 262. bet par visu tuo laiku brāļa zvē̦ri... LP. VI, 762. par nedēļu sieku malu BW. 4732, 1. vai aude̦kla nenuoauda par trijiem gadiņiem? BW. 6912. māsiņa neuzauga par deviņi vasariņi (Akk. Dual.; Var.: par deviņu vasariņu, par deviņas vasariņas, par deviņām vasarām) BW. 2848, 2;

b) zur Zeit, zu:
kad ņemsi sievu? rudeni par (Var.: pa) miežu laiku BW. 2546; par Jāņiem, zu Johanni;

c) nach: par trīs gadi (Akk. Dual.), ce̦tuortā, tad es tevi aizvedīšu BW. 13299. Jānītis nāca par gadiņu 32938. gads par gadu (Var.: par gadskārtu) Jānītis nāca 32937. par labu iaiku tas bijis klāt LP. VII, 908. In dieser Bedeutung auch mit dem Dativ: par mazam brītiņam ritēs pate adītāja BW. 16722. par brīdim Plušķis izbāzis galvu LP. VI, 444;

5) über, von, an, um (nach den Verben sprechen, denken, urteilen, wissen, sich freuen, sorgen u. a.):
kuo nu par tuo velti runāt? par puišiem es dziedāju, duomāju. jau visi ciemi priecājās par rudens bagātību. es par bē̦du nebē̦dāju BW. 107. viņš nebīstās ne par nagiem, ne par ragiem. par tuo ne˙kas, das hat nichts zu sagen;

6) durch, nach, gemäss:
par varu, vari, varēm RKr. XV, 129. tē̦vs gribēja par varu tikt dē̦lam klāt LP. VII, 189. par Laimiņas likumiņu (nach der Bestimmung der Laima) tas būs mans arājiņš BW. 10714; 331 (vgl. pa). par (pa BW. 20696,

3) laimi, glücklicherweise;
par nelaimi, zum Unglück. kâ par laimi suņi rēja BW. 15545, 1. kâ par brīnumu (brīnumiem I, 163) nāk ve̦cs vīriņš JK. III, 70. es par savu tē̦vu, māti būt[u] nelieša iīgaviņa, was meinen Vater und meine Mutter betrifft BW. 15215. par tāļumu nava tāļu 26453. par mani (pa manim Kav.) dari, kuo gribi, was mich betrifft, meinetwegen;

7) statt, zum Nutzen, zum Heil:
ej par mani parunāt! Ltd. 1004. lūdzu savu bāleliņu, lai par mani gavilē BW. 322. ik naksniņās es aizgāju par brālīti pieguļā RKr. I, 55. kaŗuot par brīvību, mirt par tē̦vzemi. Kristus cietis par mums. agrāki es biju pret viņu, bet tagad par viņu; 8) par als Stütze des prädikativen Instrumentalš: māsa jau ir man par saimnieci, die Schwester spielt bei mir die Rolle der Wirtin LP. IV, 185. raganas meita aizskrēja par žagatu, die Tochter der Hexe lief als Elster davon IV, 32. mūsu pilsē̦tam jāduod katru gadu viena cilvē̦ka dzīvība pūķim par mielastu LP. IV, 27. zirgs tai pašā brīdī sabiris par naudas kaudzi LP. VI, 226. es savai māmiņai par sirdē̦stu vien uzaugu BW. 1679. par meitiņu dzīvuodama par Laimiņu nebē̦dāju 1099. ē̦rze̦lē̦ns izaudzis par lielu, vare̦nu ērzeli LP. IV, 89. par muļķi e̦sat izaudzi nājuši mani, par muļķi pasaulē vazāšuos IV, 40. pats arvienu vēl gāja kāˆ gājis par mežsargu Aps. par labu neturu, bet par ļaunu arī neņe̦mu Etn. II, 109. l ai viss izduodas par jauku, par labu Grünh. rītu mani cels par skrīveri. [iedeva gre̦dze̦nu pa[rj atmiņu Dunika];

9) kas par, was für ein:
kas tad tas par kalnu? LP. IV, 140. kas par vīru, nedzeŗ alus? BW. 775. kas tai meitu māmiņai par raže̦nu dzīvuošanu! 383, 3. brīnījās, kas par lielu ve̦zumiņu 2460. kas par miežiem saņē̦mušies (lokal der Nom. hier nach par: kas tie par cilvē̦ki statt cilvē̦kiem) Bl.;

10) für
nach Verben des Kaufens, Verkaufens u. a.: es nuodevu par ce̦puri ve̦se̦lu rubuli. pats par savu naudu dzeru. izbārstīt naudu par sievišķiem LP. IV, 38. nuomirt viņš ne par kuo nevarēja LP. VII, 133 ;

11) wegen, zufolge:
strazdiņš jēma dzeņa meitu par raibuo kažuociņu (Var.: dēļ tā raiba kažuociņā) BW. 2535. par lielu draudēšanu zaldāts pāteica JK. V, 60. ne+viens nezinājis, par kuo viņai tās čūskas LP. VII, 556. par kuo tad nu viņa nenāks? A. XI, 107. gailē̦ns par tuo nieka sitienu nuosprādzis LP. VI, 1, 60;

12) unter, von:
viens par di viem: vai Trīne mirs, vai pirts degs RKr. [sic!] 659; 13) par mit dem Akk.-Instr., selten Nom. eines Adjektivs in der Bedeutung zu, allzu: nūja... vēl par vieglu LP. IV, 4. viņš par lieku dusmīgs, er ist gar böse. viņam tās drēbes par vienkāršām LP. III, 1. viņš par jauns vēl, gew. par jaunu. par daudz, zu viel: tu biji tiešām par daudz laba Latv. vinš par drīzi aizmiga DL. Statt des Positivs zuweilen der Komparativ: tas satrūkās, ka par ilgāk nuogulējis Etn. II, 176. vai tas nebūs par vairāk? MWM. VIII, 722. In vielen Gegenden fällt das r in par ab, sodass par und pa dort zusammenfallen. Zufolge dieses lautlichen Zusammenfalles ist ein Schwanken im Gebrauch von par und pa eingetreten: pa (ungew. par 16796,

5) ļaudīm es dzirdēju, unter den Menschen habe ich gehört
BW. 15277. pa gabalu (par gabālu 318, 11) es pazinu. [var redzēt pa (= par) versti Dunika]. pa abiem, pa diviem neben par abiem, par diviem, zu zweien, beide zusammen; pa, par visiem, alle zusammen: viņi par abiem ve̦lnu samina čupā LP. IV, 19, V, 218; VI, 703. par visiem trim nuocirtuši ve̦lnam gālvas VI, 513. [gaļa bija vairāk pa redzēšanu nekâ pa ēšanu Dunika]. pa tiesu neben pār tiesu, in der Tat, wirklich, ernstlich: sak[i], pa˙tiesi (Var. 1: par tiesu, Var. 2: pa tiesu), tautu meita! BW. 14801. viņš mani par nepatiesu (neben pa nep., mit Unrecht) nuorājis. jauni puiši sasēžas savrup un meitas par sevi Etn. I, 116, neben pa sevi, für sich abgesondert. [Zu li. par̃ (dialekt.), per̃, apr. per, urslav. *per, got. fair- lat. per u. a., s. Le. Gr. 517 ff. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 29 ff.]

Avots: ME III, 84, 85, 86

‡ parada, in der Verbindung tāds p. Upītis Pirmā nakts 399, ein entfernter Verwandter.

Avots: EH XIII, 165

paradi (unter parãds

3): zīle, žube paraduos BW. 20902.

Avots: EH XIII, 165

paradi, eine Art von Verwandten, sehr entfernte Verwandte: radi, mani paradiņi pa visām maliņām BW. 3851.

Avots: ME III, 86

parãdĩba, die Erscheinung: dabas parādība, Naturerscheinung; früher dafür parãdĩjums: es redzēju nakts parādījumā Dan. 7, 2.

Avots: ME III, 88

paradinât, ‡ Refl. -tiês, sich angewöhnen, sich gewöhnen: p. iet kaimiņu dārzā AP. p. slinkumā Schwitten.

Avots: EH XIII, 165

paradinât, tr., angewöhnen.

Avots: ME III, 86

paradît [slav. poroditi], tr., erzeugen, produzieren: dziesmu dziedu, kāda bija, ne tā mana paradīta BW. 957. [kad tik varē̦tu visu tuo paradīt (machen) par nebijušu Jaunie mērn. laiki I, 186.]

Avots: ME III, 86

parãdît [li. paródyti], tr., zeigen, weisen, erweisen, offenbaren: uguni, guodu, labu sirdi mīlestību. ve̦cam ceļu parādīju BW. 29497. es tai guodu parādīju 23586. bagātais neatnāca ne acis parādīt LP. V, 308. es jau savas sirds jums nevaru parādīt AU. Refl. -tiês, sich zeigen, erscheinen: saulīt, baltā māmuliņa, parādies ganiņiem! BW. 29309. vienu nakti māte tam parādās LP. IV, 19. Subst. parãdĩjums, das Gezeigte, die Erscheinung; s. parãdĩba; parãdîšana,

a) das Zeigen, Weisen;

b) die Offenbarung
(bibl.): Jāņa parādīšanas grāmata;

c) ein Legitimationsschein, Pass:
vai jums kāda parādīšana? parãdîšanâs, das Erscheinen; parãditãjs, wer zeigt, erweist.

Avots: ME III, 88

‡ paradmeitas (Var.: pavadmeitas) BW. 34580, 3 "?". Zu parãds 3.

Avots: EH XIII, 165

‡ paradnieks (ebenda, wo parads I 2), = parãdnieks.

Avots: EH XIII, 165

parãdniẽks, der Schuldner: dzer, brālīti, nebē̦dā, ka paliksi parādnieks! BW. 19925.

Avots: ME III, 88

‡ paradns Bērzgale, (geschr. [hochle.]: porodnys) Evang. 1753, S. 70, schuldig.

Avots: EH XIII, 165

I parads,

2): auch Alswig, Angern, Beienhof, Bērzgale, Erkull, Lemb., Matkuln, Milzkalne, N.-Laitzen, Rothof, Salis, Selg., Seppkull, Stenden, Vitrupe, Zeezern, Fil. mat. 103 (aus Warkl.).

Avots: EH XIII, 165

I parads, s. parāds.

Avots: ME III, 86

[II parads, ein entfernt Verwandter N.-Peb.]

Avots: ME III, 86

parãds,

1): der Ausweis (ein Schein)
Kaltenbr. (mit à ² ): tev p. ir, - kuo tu bē̦dā?

2): auch (mit ā) A.-Autz, Allendorf, Alschw., Alswig, Amboten, AP., Behrshof (bei Dobl.), Bilskenshof, Bixten, C., Ermes, Funkenhof, Gaiken, Gold., Grawendahl, Grosdohn, Hasenp., Heidenfeld, Hofzumberge, Kabillen, Karkel, Kegeln, Kosenhof, Kurmene, Kurs., Lemb., Libau, Linden in Kurl., Lös., Lubn., Meiran, Meselau, Mitau, Muremois, Naud., NB., N.-Bergfried, Neuenb., Neuhausen, Nigr., Nogallen, N.-Peb., OB., Orellen, "Pēternieki", Preekuln, Prl., Rudbahren, Ruhental, Rutzau, Saikava, Salgaln, Schnickern, Schujen, Schwarden, Schwitten, Sehlenhof, Sessau, Skaistkalne, Smilt., Sonnaxt, Stelph., Trik., Waldau, Wainoden, Walk, Wirginalen, Wolm., Wrangelshof, (mit â ² ) Dunika.

Avots: EH XIII, 166

parãds, [parâds KL, parâds ² Lin.], parads,

1) die Hinweisung, der Befehl, Rat:
parādu [zu einem nom. *parāda?] duot, Befehl erteilen Infl. n. U.;

2) die Schuld:
griez uz kuoku, tautu meita, manus lielus parādiņus! BW. 6270. Sprw.: parāds nav brālis. parāds nepūst. parādu kâ sunim blusu. vairāk parādu nekâ matu uz galvas. dē̦lam tē̦va parādi jāmaksā. jāiet žīdam parādi samaksāt, man muss sich erleichtern, die Notdurft verrichten. parādā (parāddos LP. VI, 235) būt kam od. ar kuo, jemand schulden: es gan zinu, kas ar mani parādā BW. 1749. neduod alus uz parāda (Var.: parādā, parādam) 19967. parādu atduot, atmaksāt, nuolīdzināt, die Schuld bezahlen; parādu piedzīt, die Schuld eintreiben; parāduos krist, in Schulden geraten. atbildes parādā tas ne+kad nepaliek;

3) der Plur. parādi, paradi, auch pāradi, die Wegweiser [?], Führer [?], die, den Weg zum neuen Heim der neuvermählten Frau wohl kennend, das als Mitgift bestimmte Vieh zum Gesinde des jungen Ehemannes treiben:
nāc, māsiņ, parāduos! BW. 15899; im weiteren Sinn bezeichnet das Wort parādi das Brautgefolge = panāksni, pavadi: šķituos māsas parāduos (Var.: pavaduos) arājiņu sataujāt BW. 20153, 5. circenītis kāzas dzēra, blusa lēca parāduos (Var.: panāksnuos) 2732. māsa gāja panākšņuos (Var.: parāduos, pavaduos) 26006; parāduos 20902; 30619, 1; pāraduos BW. III, 1, 46. Zu parãdît. [So wohl in der Bed. 2 (in diesem Fall identisch mit li. parodas "Beweis"; dagegen in der Bed. 1 wohl nebst li. pãroda "Rat" aus wruss. nopada "Rat"; zur Bed. 3 vgl. pāradniẽks.]

Avots: ME III, 88, 89

‡ pàradu ² meita Lös. "die Brautschwester".

Avots: EH XIII, 195

paradums, die Gewohnheit, Sitte: ar laiku kuopdzīvē cēlušies paradumi Etn. III, 4.

Avots: ME III, 86

‡ paradzeņa Tdz. 55209 "pareģe".

Avots: EH XIII, 166

[parãdzīme, ein Schuldbrief, ein Schuldschein, eine Schuldverschreibung, die Obligation.]

Avots: ME III, 89

paradzinât: auch Rutzau.

Avots: EH XIII, 166

[paradzinât (li. parãginti), ein wenig auffordern, nötigen: saimniece, paradzini tu, tevi labāki klausīs! Dond.]

Avots: ME III, 86

paragana, parāgāne Zalkt., paraguone, pare̦guone, die Seherin, Wahrsagerin: zīle liela pare̦guone (Var.: paragana, paraguone), savas nāves nepare̦dz BW. 2581. Zu paredzêt.

Avots: ME III, 86

paraģe, die Stelle unter den Hörnern des Viehs U.; vielleicht aus li. paragė˜ entlehnt.

Avots: ME III, 86

‡ paraguõns AP., = pareģis.

Avots: EH XIII, 166

[paraibinât, (ein beschränktes Quantum) bunt färben: p. uolas uz lieldienām.]

Avots: ME III, 86

[paràibît, ein wenig ràibît (besprechen): p. slimuo zuobu.]

Avots: ME III, 86

[paràibuôt, ein wenig bunt färben: p. siênu N.-Peb.]

Avots: ME III, 86

[paraicît,

1) mit Saatfurchen versehen:
paràicīt ² ze̦mākuo vietu rudzu tīrumā Lis.; paraicīt vagu galus "die Enden der Saatfurchen vertiefen und breiter machen" Ruhental;

2) "=padzìt": paraĩcīt luopus nuo auzām Wandsen.]

Avots: ME III, 86, 87

paraidît,

1): paraidīšu savu meiteni Janš. Līgava I, 179.

Avots: EH XIII, 166

[paraidît,

1) hinschicken:
p. puiku kaimiņuos pēc rauga Nigr.;

2) wegjagen;
p. luopus nuost nuo ceļa.]

Avots: ME III, 87

paraĩķe, ein Hain, ein kleiner Wald von Laubbäumen, eine schöne Stelle in einem grösseren Walde Grob. n. Etn. III, 66.

Avots: ME III, 87

paraisît: (fig.) Žamma nāve paraisījusi lielus atmiņu krājumus Daugava 1939, S. 94.

Avots: EH XIII, 166

[paraisît (li. paraišýti), teilweise losbinden: p. kuli un izjemt maizi.]

Avots: ME III, 87

parakât, tr., ein wenig, aber wiederholt graben: parakāja sīku sakņu BW. 31166. Refl. -tiês, eine Weile wühlen, scharren.

Avots: ME III, 87

‡ parakņât,

1) ein wenig scharren (aufwühlen):
ja liepas tuvumā parakņātu (scil.: zemi) Pas. VIII, 380. parakņāja zemi un atrada kartupeļus C. u. a. p. uogles Jürg.;

2) eine Zeitlang scharrend suchen:
p. tārpus makšķerei Meselau. archeologu parakņātas ("?") un atrastas lietas Valsts kult. pad. I sesija, S. 24.

Avots: EH XIII, 166

parakņâtiês, ein wenig wühlen: viņa parakņājās pa pagalvi Rīta skaņas I, 82.

Avots: ME III, 87

‡ parãkuôt PlKur. 42, erzählen.

Avots: EH XIII, 166

parakstene, parakstenis Etn. IV, 163, das Stickmuster, Muster: meitām un sievām bija vienādi rinduki, bet pirmajām gan gre̦znāki, juo auda pēc kādas parakstenes Gold. tautas uzvalka raksti jeb parakstenes A. XX, 234, 314.

Avots: ME III, 87

parakstenis (unter parakstene): pēc re̦dzē̦tiem ... un ar gudru ziņu ... atdarinātiem paraksteņiem Janš. Mežv. ļ. II, 471.

Avots: EH XIII, 166

parakstît, ‡

4) schreiben
(perfektiv): parakstīts ir Evang. 1753, S. 25; "atrakstīt" Gramsden n. FBR. IX, 110: p. vē̦stuli; ‡

5) verschreiben (vermachen):
jis juo parakstēja ve̦lnam Pas. X, 141. mājas es tev neparakstīšu Ciema spīg. 184; ‡

6) (wiederholt? eifrig?) sticken, ausnähen:
lai klausa māmiņu pate̦cē̦dama, lai luoka pūriņu parakstīdama (mit Betonung der 2. Silbe?) Tdz. 36746.

Avots: EH XIII, 166

parakstît, tr.,

1) unterschreiben:
vārdu;

2) ein wenig schreiben;

3) abonnieren:
viņa parakstīja laikrakstu Balss. Refl. -tiês, sich unterschreiben: viņš gāja pie ķēniņa parakstīties LP. VII, 214. viņš parakstās par laikraksta vadītāju. [Subst. parakstîtãjs, der Unterschreibende, der Subskribent, Abonnent.]

Avots: ME III, 87

paraksts: "lûguma" ME. III, 87 zu verbessern in "lūguma".

Avots: EH XIII, 166

paraksts, die Unterschrift: lûguma raksts ar kādiem... parakstiem Latv.

Avots: ME III, 87

parakt,

1): izne̦s mācītāju un paruok aiz staļļa Pas. XII, 270. piegājis pie jau paraktās ("?") duobītes zem bē̦rza saknēm XV, 59;

2): kad kāds paraktu turpat ... kalniņā Pas. VIII, 382. paruok vēl XV, 36.

Avots: EH XIII, 166

parakt, tr.,

1) unter etwas vergraben
[Dunika]: ja gribiet, paruociet zem vārtiņu stuburiņa! BW. 20889;

2) ein wenig graben.
Refl. -tiês,

1) sich unter etwas vergraben, verscharren;

2) ein wenig gemütlich graben.

Avots: ME III, 87

‡ paràmba ² Kaltenbr. "lielāks izcirtums".

Avots: EH XIII, 166

‡ paràme ² Linden in Kurl. "rāma vieta upē".

Avots: EH XIII, 166

[paramît, begraben Für. I, unter ramît.]

Avots: ME III, 87

parãms ziemlich ruhig, gelinde, mild: parāms laiks.

Avots: ME III, 89

‡ *paranât, zu erschliessen aus pā`rparanât.

Avots: EH XIII, 166

‡ parandans Warkl., = pare̦mde̦ns.

Avots: EH XIII, 166

parans [Zvirdzine, Zaļmuiža], ein kleiner Sack, ein Säckchen: paranā maizes jau sen neatlika Infl. [Durch Metathese aus panars?]

Avots: ME III, 87

‡ paran̂tît ² Dunika, = pacìrst: p. kuoku.

Avots: EH XIII, 166

‡ paŗãpât Dunika, Rutzau, = parãpâtiês 1.

Avots: EH XIII, 169

parãpâtiês, parãpuôtiês, [parāptiês],

1) ein wenig gemütlich kriechen:
lai bē̦rns parāpuojas pa plānu! Apsk. [čūskas pa smiltīm nevarējušas parāpties LP. VII, 1, 1266;

2) kriechen unter
(perfektiv): parāpties zem galda].

Avots: ME III, 89

‡ parāpiens Warkl., zeitlich begrenztes (nicht langes) Kriechen: jam bija viens p. līdz augšai.

Avots: EH XIII, 166

parãpu, Adv., halb, fast kriechend: (lakatus) nuo - ciema nesa satupu, parāpu BW. 1624.

Avots: ME III, 89

‡ parāpulêt Warkl., parāpuļâtiês ebenda, = parãpâtiês.

Avots: EH XIII, 167

paraša [Kl., N.-Peb., Bers., Kreuzb., Gr.-Buschhof, Jürg., Nitau, Zögenhof, Behnen, Wandsen, Lautb.], die Gewohnheit, Sitte, der Gebrauch: tur tai zeme tāda paraša LP. IV, 121.

Avots: ME III, 87

parast,

1) finden:
man vainiņas neparada (Var.: neatrada), fand auch nicht die mindeste Schuld meinerseits BW. 23390;

2) gewohnt werden, sich gewöhnen:
[es ar viņu biju paradis U., ich war gewohnt mit ihm (zu leben). kalps arī citās reizās paruon aizbildināties De̦glavs Rīga II, 1, 111.] bija paraduši puiši pulcēties LP. VII, 137. parasts, gewohnt, gewöhnlich: parasts darbs. iekšā guļ man māmiņa parastuo palaunadzi BW. 27438, 5. parastam od. pa parastam, gewöhnlich: cik tāļu parastam pruot skaitīt? Etn. III, 105.

Avots: ME III, 87

[parãt, ein wenig schelten: viņu vajadzē̦tu drusku parāt. Refl. -tiês, eine Weile schelten (intr.): viņam atkal gribas parāties.]

Avots: ME III, 89

[parãtns, ziemlich artig: viņš tāds parātns puika.]

Avots: ME III, 89

parau, für paraugi, sieh mal Mag. XIII, 2, 54.

Avots: ME III, 87

paraûdât, intr., ein wenig weinen: paraudi žē̦li pēc jaunu dieniņu! BW. 24341, 5. Refl. -tiês, ein wenig zur Erleichterung des Herzens weinen: agrāk tak viņš pienācā pie manis, paraudājās Niedra.

Avots: ME III, 87

[paraûdinât, eine Weile weinen machen: p. bē̦rnu.]

Avots: ME III, 87

paraûdus, Adv., halb, fast weinend, weinerlich: slimniece runāja paraudus B.Vēstn.

Avots: ME III, 87

[paraûdzêt, ein wenig, eine Weile raûdzêt: maize vēl drusku ilgāki jāparaudzē.]

Avots: ME III, 87

paraũdzît, ‡

3) probieren, versuchen:
zemnieks paraudzīja glāzīti al[u]s Pas. IV, 174. dažādi paraudzījis, beidzuot atradu, ka ... Janš. Dzimtene I, 314. paraugi rāvusēs (= rauties)! Pas. XI, 205.

Avots: EH XIII, 166

paraũdzît, tr.,

1) nachsehen, zusehen, besehen:
gan es rītu paraudzīšu, kas tavā pūriņā BW. 18922, 4. nāc, brālīt, paraudzīt, kas manā pagālī BW. 13736. bet paraugi nu! i(r) tur viņš ir uzuodis LP. VII, 1180;

2) besorgen, verschaffen :
baltmaize jāparauga LP. V, 318. māte būšuot ēdienus paraudzīt LP. VI, 349. nevarējuši ne nu vairs ēst pāraudzīt, ne siltuma piegādāt II, 15. puisis paraudzījis meitai bē̦rnu Kand. Refl. -tiês, hinblicken, ansehen, sich umsehen, nachsehen: ne uz mani paraugies, ne uz māni vārdu saki BW. 10990. kad rakstina nemācēju, parauguos parāugā 7175. vārna paraugās apkārt Saul. man jāparaugās ķēķī Pur.

Avots: ME III, 87

‡ paraugâtiês Lubn., Saikava, Schwitten, ein wenig raûgâtiês: ve̦ctē̦vs, paraugājies, iesāka stāstīt.

Avots: EH XIII, 166

[paraugprece, die Probeware.]

Avots: ME III, 87

‡ paraûgs Auleja, etwas, das hinzugetan wird, um das Gären zu fördern: batviņu paraugam vien ielika dibinā (kāpuostu mucā).

Avots: EH XIII, 166

paraũgs,

1) das Muster:
kad rakstiņa nemācēju, parauguos paraugā BW. 7175. tā bij rakstu sācējiņa, tā parauga devējiņa 18366. tâ rakstīja mūsu māsiņa nuo parauga paraugā 7186. vakarainis uzlika paraugam kādus naudas gabalus uz galda BW. III, l, 45;

2) das Beispiel, der Versuch, das Experiment:
paraugam vien iedevu sav[u] māsiņu tautiņās; ja tuo skaišķi maldiruīja, duosim citas pakaļā BW. 18231.

Avots: ME III, 88

paraũgsàimniẽcĩba, die Musterwirtschaft.

Avots: ME III, 88

paraũgskuola, die Musterschule.

Avots: ME III, 88

paraũgstuñda, die Musterstunde (in der Schule).

Avots: ME III, 88

paraugsūtījums, die Probesendung.

Avots: ME III, 88

paraũgtē̦ls,* das Muster, Modell Konv. ² 935.

Avots: ME III, 88

[paraûkt ² Bauske, Dond., = paŗaukt.]

Avots: ME III, 88

paraũšļât, durchwühlen, durcheinanderstossen: paraušļā ar kruķi krāsni, lai uogles vienādi izde̦g Ahs.

Avots: ME III, 88

paràust: zemi taču vajag p. un viņā sē̦klu iekaisīt Pēt. Av. 1863, S. 5. tur˙pat parause sìenu, kad nuopļāve, - un gulta tev gatava! Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 166

paràust, tr., unter etwas scharren, ein wenig scharren, schüren: ej, parausi, svešā māt, suņa sūdu sē̦tmalē! BW. 22548. [Refl. -tiês, schwerfällig unter etwas hineinkriechen: nabags parausās zem galda un iemiga.]

Avots: ME III, 88

paraûstît, tr., freqn., ein wenig hin und wieder reissen, zerren, zucken; reissen, zerren (perfektiv): tē̦vs tuo krietni paraustīja aiz ruokas Vēr. II, 1203. šis paraustījis ple̦cus IV, 194. Refl. -tiês, ein wenig zucken, Zuckungen haben: kaut kas paraustījās Zārdiņam lūpu kaktiņuos A. XX, 948.

Avots: ME III, 88

paraût, Refl. -tiês,

1): "pavirzīties" Warkl. n. FBR. XI, 100. (ļaudis) parāvās ... sānis, brīvuodami tām ceļu Janš. Bandavā I, 363; ‡

2) = pãrraûtiês 1 Borchow, Dunika, Lubn.: zirgs arklu e̦suot vilcis uz priekšu un ... zē̦ns ... atpakaļ ... tâ viņi tur cīnuoties var˙būt vēl tagad, ja zē̦ns nee̦suot vēl pasarāvies Jauns. Raksti III, 30.

Avots: EH XIII, 166

paraût [li. paráuti], tr.,

[1) unter etw. ziehen, reissen:
parauj... kurpes apakš... paltrakiem LP. I, 131];

2) ein wenig reissen, ziehen:
viņa parāva lakatu uz acīm Jauns. es viņas abas parauju pie zemes Plud. III, 60;

3) dahinraffen, holen, wegschleppen;
vilks parāva sivēniņu BW. 29132, 1. kad tevi ve̦lns (juods, jupis, piķis, nelaime) parautu! Refl. -tiês, sich reissen, sich ziehen: zirgs parāvās uz priekšu.

Avots: ME III, 88

‡ paravaini lini Ramkau, = lini ar paravām.

Avots: EH XIII, 166

‡ paravas Ramkau, ganz kurze Flachsstengel: linus plūcuot, p. neķeŗas saujā, tās paliek uz tīruma.

Avots: EH XIII, 166

paraves, Abgängsel (vom Flachs): mīļa māte dvieļus auda nuo liniņu paravēm VL., Wid.

Avots: ME III, 88

paravêt [li. paravė´ti], tr., ein wenig, hin und wieder jäten: lai vasaru paravē duobes Vēr. II, 189. Refl. -tiês, sich ein wenig mit Jäten beschäftigen: lai gans paravējas dārzā Dz. Vēstn.

Avots: ME III, 88

‡ parāviens, ein Ruck, plötzlicher Zug, ein nur ein paar Augenblicke dauerndes Reissen: viņš ... zināja arī pēc (sc.: makšķeres) parāviena, kas tā par zivi Jauns. J. un v. 221.

Avots: EH XIII, 167

‡ paraviņa AP., ein gewisses Kraut.

Avots: EH XIII, 166

paraža: auch AP., Ramkau, Sessw.

Avots: EH XIII, 166

[paraža PS., Golg., Wolmarshof, Drosth., Warkl., = paraša.]

Avots: ME III, 88

‡ pare Lubn. "ein kleiner Raum zum Bähen von Radfelgen".

Avots: EH XIII, 167

*parē̦ds, ‡

2) die Ordnung (beim Leiten der Arbeit;
mit è̦ ² < ostle. à ² ) Kaltenbr. (aus r. поряд dass., woraus auch li. parė˜das dass.): kad saiminiekam nav laba parē̦da, ir suns paliek neēdis. Dieselbe Bed. hat vielleicht auch das ME. III, 90 zitierte p. aus BW. 13199.

Avots: EH XIII, 167

*parē̦ds, vielleicht zu erschliessen aus ostle. parāds, der Sinn BW. 13199 (Var.: paduoms); [wohl aus wruss. порада "Rat", woher auch parãds 1].

Avots: ME III, 90

paredze, die Voraussicht, Ahnung: citādi piepildītuos mana paredze Seib. viņa nuoskūpstīja baigus rūpju un paredzes mākuoņus MWM. VI, 673.

Avots: ME III, 89

paredzêt, tr.,

1) erblicken, bemerken:
ne pie vārtu nepiebraucu, paredzēju (Var.: pamanīju) de̦guniņu BW.18572, 7. asti vien paredzēju svešu ļaužu kabatā 19184, 2. kuo pa dienu pare̦dzuot, tuo lai viņam pastāstuot LP. VII, 800;

2) vorher-, voraussehen, ahnen:
vai redzēt paredzēju kunga ve̦rgu paliekam? BW, 1902. vai paredzi grūtu mūžu, vai ar sliktu arājiņu? 17724. ir puķīte paredzēja, ka es ilgi nedzīvuošu 6488. tas visu zin, visu pare̦dz LP. V, 186. pare̦dzams, vermutlich, voraussichtlich: viņš, kâ pare̦dzams, pie mērķa ne+kad netiks. - Subst. paredzẽjums, das Erblickte, die Erscheinung: paļāvusēs, ka viss tas paredzējumi vien e̦suot LP. VII, 525; paredzêšana, das Erblicken, das Ahnen; pare̦dzê̦tãjs, der Seher Glück Daniel 2, 2. - [In der Bed. 2 aus *praredzêt?]

Avots: ME III, 89

paredzîgs, vorhersehend, prophetisch: viņi tic, ka tajās (sievietēs) atruodas kaut kas svē̦ts un paredzīgs Lautb.

Avots: ME III, 89

‡ paredzinât (gespr. mit -re̦-) Dunika, = paradzinât.

Avots: EH XIII, 167

‡ paredzis (?) Lubn. n. BielU., = pareģis.

Avots: EH XIII, 167

pare̦ga, die Ahnung: nuo gaišās pare̦gas MWM. VIII, 173.

Avots: ME III, 89

parē̦gâtiês, parẽ̦guôtiês, sich ein wenig ängstlich umschauen: tikai me̦lnais (zirgs) parē̦guojās atpakaļ LP. V, 272.

Avots: ME III, 90

pareģis, f. -ģe, pareģuonis, pareģuons, pare̦guons, der Seher, der Hellseher, der Wahrsager: bē̦rnam dzimstuot pareģis pasakuot, kāds mūžs jaunpiedzimušam būs. viņi bi juši lieli pareģuoņi LP. VII, 679. mācīšuos pareģuona amatā V, 303. laika pare̦guons, der Wetterprophet Aps. zīle liela pareģuone (pare̦guone BW. 2581) BWp. 2581.

Avots: ME III, 89

[paregņuôt, prophezeihen B. Vestn.]

Avots: ME III, 89

‡ pare̦guonis Pas. VII, 19; X, 392; XII, 38, 333, Kaltenbr., Warkh., Zvirgzdine, = pareģis; ein demin. Fem. pare̦guonīte Janš. Bandavā II, 180.

Avots: EH XIII, 167

pareģuonis (unter pareģis): dze̦gūze uz luopiem ar e̦suot p., kad luopi kādreiz krītuot Siuxt; fem. pareģuone - auch Pas. XII, 130.

Avots: EH XIII, 167

pare̦guons (unter pareģis), ‡

2) "= ‡ pare̦gs" (?) Seyershof: pašiem tādi izteikumi, tādi pare̦guoni.

Avots: EH XIII, 167

pareģuôt, tr., vorhersehen, wahrsagen: tūliņ varējis visu pareģuot LP. VII, 1272. Subst. pareģuõjums, die Prophezeiung; pareģuôšana, das Wahrsagen; pareģuôtãjs, der Seher, Wahrsager.

Avots: ME III, 89

parẽ̦guôtiês (unter parẽ̦gâtiês), ‡

2) "?": aiz tām parē̦guojās (war eine Weile sichtbar?)
pe̦lē̦ku lakatu apsieta sievietes galva un tūliņ atkal nuozuda Upītis Pirmā nakts 7; reizu reizām p. (wiederholt und nicht ganz klar sichtbar werden) Trik.

Avots: EH XIII, 167

‡ pare̦gs Seyershof, = pare̦ga, paredze: viņš strādā tâ kâ uz kādu pare̦gu.

Avots: EH XIII, 167

‡ parẽ̦gs Salis, parē̦guons ebenda, = pareģis.

Avots: EH XIII, 167

‡ pareibinât Wessen, (eine kranke Stelle) eine Weile mit den Fingern heilend (tr.) streichen od. betasten.

Avots: EH XIII, 167

‡ pareĩzā Frauenb., beinahe gleichzeitig: visi p.

Avots: EH XIII, 167

‡ pareizējs, gleichzeitig (?): (meži) e̦suot aukstuma un siltuma, mitruma un sausuma pareizējie kārtuotāji un regulē̦tāji Janš. Līgava I, 452; pareizēji (etwa gleichzeltig geborene) bē̦rni Schwitten.

Avots: EH XIII, 167

pa˙reĩzi,

1): schon Lat. Kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 267); es neizpratu p. Siuxt; ‡

2) recht viel
Siuxt: aitas (acc. pl.) turēja p. bij p. tuo guovju.

Avots: EH XIII, 167

pa˙reĩzi, pareizi, Adv., richtig, recht. (reizi alter Dativ, abhängig von pa.) S. pareizs.

Avots: ME III, 89

pareĩzĩba, die Richtigkeit: valuodas pareizība, die Sprachrichtigkeit.

Avots: ME III, 89

‡ pareĩzīgs Diet., recht, richtig, ordentlich: pa derīgu un pareizīgu ceļu Pēt. Av. III, 64; Adv. pareizīgi Rugāji, richtig, recht, gerecht.

Avots: EH XIII, 167

[pareizinât,

1) "berechnen, kalkulieren"
Golg.;

2) eine Weile multiplizieren.]

Avots: ME III, 89

pareizniẽks: auch Salis.

Avots: EH XIII, 167

pareĩzniẽks, der Rechtgläubige Kand.

Avots: ME III, 89

pareĩzrakstĩba* die Orthographie.

Avots: ME III, 90

pareĩzs, richtig, recht: kam pareizs pulkstenis? kuŗš naktī sapnī par tiltu ies, tas būs pāreizais brūtgāns Etn. IV, 68. saimnieki bij manījuši, ka ar audžu meitu nav pareizi Neik. Sprw.: kas nav uz reizi, tas nav pareizi. S. pareizi.

Avots: ME III, 90

pareĩzticĩba, die Rechtgläubigkeit, Orthodoxie.

Avots: ME III, 90

pareizticĩbniẽks, der Rechtgläubige.

Avots: ME III, 90

pareizticîgs, rechtgläubig, orthodox: Lejnieks pārkrustījies pēc pareizticīguo parašas JR. IV, 72.

Avots: ME III, 90

[pareĩzu, pareĩžu Bauske, Adv., auf einmal, zugleich: viņai arī kas gaidāms; laikam būs abām pareizu Janš. Dzimtene V, 73.] sāka vai nu agrāki, vai pareižu MWM. v. J. 1908, S. 13.

Avots: ME III, 90

‡ parẽ̦kuôt Rutzau, = parunât 1: atnāc pie manis p˙! Refl. -tiês Rutzau n. FBR. VIII, 137, = parunâtiês: atnācis ... p. ar mani Janš. Bandavā II, 131. mierīgi, guodīgi parunāties, p. Mežv. ļ. II, 9.

Avots: EH XIII, 167

parekstêt, intr., etwas grunzen: kâ cūciņa parekstēja VL.

Avots: ME III, 90

pare̦mde̦ns: baudīja tuo (scil.: me̦du) šķidru un vēl it pare̦mde̦nu, kâ karstā vasaras dienā izdravē̦tu Janš. Mežv. ļ. II, 140.

Avots: EH XIII, 167

[pare̦mde̦ns, ziemlich lauwarm: p. ūdens.]

Avots: ME III, 90

[paremdêt, ein wenig beschwichtigen, stillen: zâles paremdēja sāpes Lis.]

Avots: ME III, 90

[ paremdinât,

1) = paremdêt: p. sāpes;

2) ein wenig lauwarm machen:
p. Ūdeni.]

Avots: ME III, 90

parem̃ptiês: "pasvempties" (mit em̂ ² ) Hasenp.

Avots: EH XIII, 167

[parem̃ptiês "= pavirzīties": p. tālāk Bauske.]

Avots: ME III, 90

[parem̃tiês (li. pasirem̃ti), sich (mit dem Ellbogen) stützen: p. uz paluodzes Dunika.]

Avots: ME III, 90

parēninât, tr., undichter machen, lichten MWM. V, 430.

Avots: ME III, 90

parē̦ns, undicht: mieži palika parē̦ni Bl. n. U. [parē̦ni mati Janš. Dzimtene ² II, 19.]

Avots: ME III, 90

I parē̦ns: auch (mit ẽ̦) Dunika, Rutzau; parē̦nu mākuoņu vidū Janš. Mežv. ļ. II, 28.

Avots: EH XIII, 167

‡ II parē̦ns Warkl. "pakluss": p. taiks.

Avots: EH XIII, 167

[pare̦nsts (?) "kräftig, hart" Celm.]

Avots: ME III, 90

‡ parèpt ² Nautrēni, sich satt essen: parẽpis, paēdis klusi! Vgl. zur Bed. ‡ rèpt.

Avots: EH XIII, 167

pare̦sns, ziemlich dick, umfangreich, beleibt: tādu sievu tev pārvedu, paze̦mu, pare̦snu BW. 21289.

Avots: ME III, 90

parestes, das feinere Stroh, das unter das Riegensieb (restes) fällt Luttr.

Avots: ME III, 90

pare̦tam, pare̦ti, pare̦tis, pare̦tim LA., pareši RKr. VIII, 19, hier und da, ziemlich selten: mežā atruodas gan apses, gan egles pare̦tam Lautb. tē̦rmanis jau ir un iedzērējs, bet pare̦tam R. Sk., II, 128. te auga ciesas, pare̦tis arī ābuoliņš Aps.

Avots: ME III, 90

‡ pare̦tãm Siuxt, = pare̦tam: guovju pienes aug dikti p., tik tâ vietām.

Avots: EH XIII, 167

[paretinât (li. parẽtinti),

1) etwas undichter machen :
p. mežu;

2) sperren (beim Drucken):
p. burtus.]

Avots: ME III, 90

pare̦tuôtiês, undichter werden.

Avots: ME III, 90

pare̦ts, ziemlich undicht, selten: tas ir Baltijā pare̦ts augs Latv.

Avots: ME III, 90

‡ pare̦tumis Siuxt, = pare̦tam: trim zariem bij visi trizuļi, bet četriem p.

Avots: EH XIII, 167

parga, = paltraks.

Avots: ME III, 90

‡ paribe, die Stelle unter den Rippen (regio hypochondriaca).

Avots: EH XIII, 167

[parĩbenêt Frauenb., = parìbinât 2.]

Avots: ME III, 91

[parìbêt, ein wenig rìbêt: tur kas parībēja.]

Avots: ME III, 91

[parìbinât,

1) ein wenig rìbinât (trans.): p. bungas;

2) intr., ein wenig, eine Weile rollen (vom Donner):
pē̦rkuons drusku parībināja, (Warkh., Warkl.) parībinēja.]

Avots: ME III, 91

‡ paridinât, = pairdinât: p. sìenu, zemi. Salis. p. pūteli, lai labāk žūst Bauske.

Avots: EH XIII, 167

[parīdinât, ein wenig hetzen: p. suni N.-Peb.]

Avots: ME III, 91

parîdît: jaun[u] ar suni parīdīju Tdz. 55873.

Avots: EH XIII, 168

parîdît, tr., anhetzen: rej, sunīti, rejamuo! es parīdu rīdāmuo BW. 14461.

Avots: ME III, 91

‡ parīdzietis Lubn. n. BielU., jem., der in der Nähe von Riga wohnt.

Avots: EH XIII, 168

pariêbt, intr., zuwider sein, handeln: kuo es biju pariebuse tai savai māmuliņai? BW. 17247, 2.

Avots: ME III, 91

‡ pariẽdît Dunika,

1) zubereiten:
p. guļu, ēdienu;

2) "nuorīkuot": p. ļaudis pie darba; Refl. -tiês Dunika, sich bereit machen:
p. gulēt. p. Liepājā braukt.

Avots: EH XIII, 168

pariêt, intr., ir., etwas bellen, bellend hüten: suns parēja guovis, vai atgrieza aitas Jauns.

Avots: ME III, 91

‡ parietêt,

1) Perfektivform zu riẽtêt 4 Dunika: guovs brangi pariẽtējusi (= guovij tesmens pierietējis);

2) eine Zeitlang riẽtêt 5: rītā saule jau labu gabalu bija parietējuse, kad es ... atmuoduos Pēt. Av. II, 40.

Avots: EH XIII, 168

parìetums ² Linden in Kurl., = piẽšuve.

Avots: EH XIII, 168

[pariẽzt, -žu, -zu, hinschicken: ja jums dievs kuo duod, un cita aukļa nav, tad tik pariežat vēsti! Janš. Dzimtene IV, 88.]

Avots: ME III, 91

parĩkle: auch (mit ī) Odsen; "pakakle" Gramsden; "vieta zem smakra" Allendorf.

Avots: EH XIII, 168

parĩkle, [der untere Teil der Kehle N.-Peb., Sessw.]: šī sāk vemt un izvemj nuo parīkles tuo kauliņu LP. VI, 602; ["= pažuode" Schlehk, Luttr., Plm., Serbigal, Golg., Tirsen, N.-Peb., Stomersee, Drobbusch, Marzen; "= pakakle (von Tieren)" Altenburg, Selg., Wesselshof].

Avots: ME III, 91

parìkuôt, tr., aufbieten, bestellen; anordnen, beauftragen: saimniece parīkuoja meitas B.Vēstn. viņš negrib parīkuot ne puišu pie darba Kaudz. [Refl. -tiês, eine Weile rìkuôtiês: ļaujiet viņam daudz maz parīkuoties!]

Avots: ME III, 91

parikšuôt, intr., ein wenig, eine Zeitlang traben : nu manu bērīti, parikšuo smalki! Vēr. I, 779.

Avots: ME III, 90

parikšus, Adv., in kleinem Trabe: brauc parikšus Ahs.

Avots: ME III, 90

‡ parikte Ramkau, = ‡ ierĩce: guļamas pariktes Jauns. Raksti VIII, 18. ve̦ca visa tā p. Anekd. IV, 169.

Avots: EH XIII, 167

parîku ² mīkstums, das Kummetkissen Grünh.; gew. silksnis; rìki.

Avots: ME III, 91

‡ parimdinât Warkl., ein wenig beschwichtigen: p. bē̦rnu, lai neraud.

Avots: EH XIII, 167

‡ parimdinêt Warkl., ein wenig aufwärmen: p. ūdini.

Avots: EH XIII, 167

parimt, ‡ Refl. -tiês, still werden: (ķēve) tuolaik pazarimās pa˙visam Pas. VI, 478.

Avots: EH XIII, 167

[parimt,

1) sich (ein wenig) beruhigen, Ruhe finden, still werden:
tas bē̦rns ne˙kur nevar parimt. valuodas pārimušas;

2) ein wenig abkühlen
(intr.), lau werden: lai ūdens parimst! Stelp.]

Avots: ME III, 90

‡ parindinât N.- Peb., = ‡ parimdinêt: ej nu, parindini ūdeni!

Avots: EH XIII, 167

‡ paringuôt Heidenfeld, Meselau, Prl., (mit iñ) Wohlfahrt, (mit ìn ² ) Sonnaxt, eine Weile spielend (tollend) hin und her laufen. Refl. -tiês Meselau, Sonnaxt, = ‡ paringuôt: puikas gribēja vēl drusku p.

Avots: EH XIII, 167

‡ paripât Dunika, = paripuôt.

Avots: EH XIII, 167

‡ paripelêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = paripuôtiês; tu nāci pie manis p.

Avots: EH XIII, 167

‡ paripenêt Warkl., paripuļât ebenda, = paripuôt 1.

Avots: EH XIII, 167

paripuôt, ‡

2) = paritêt 1: naudas gabals ripuojis pa ceļa malu; gabalu paripuojis, tas iegrimis zemē Pas. XV, 16; ‡

3) = paripuôtiês: paripuosim ar vācu galvām Pas. XV, 342.

Avots: EH XIII, 167

[paripuôt, rollen (perfektiv, intr.) unter: naudas gabals paripuoja pagaldē. Refl. -tiês, eine Weile Rippchen spielen: puikas grib paripuoties.]

Avots: ME III, 90

‡ pariruôt, eine Weile ‡ riruôt: pariruojiet guovis, lai ātrāki atrietina pienu! Janš. Mežv. ļ. ii, 351.

Avots: EH XIII, 168

[parisinât, ein wenig loswickeln: p. kamuolu Bauske.]

Avots: ME III, 90

[parist (li. parìšti "unterbinden"), sich ein wenig lösen (von Genähtem, Gestricktem od. Gebundenem): juostai gals parisis Bauske. drēbei vìle pari susi N.-Peb.]

Avots: ME III, 90

[parĩstîtiês, eine Weile sich würgen.]

Avots: ME III, 91

parĩt (li. prarýti): tie mums (acc.) parītu dzīvus Getzel Psalm 124.

Avots: EH XIII, 168

parĩt, tr., verschlucken, verschlingen: nevarēt vairs parīt, nicht mehrschlucken können.

Avots: ME III, 91

parît, parîtu, parîtâ Ltd. 1459, übermorgen: parītu būs svētdiena.

Avots: ME III, 91

‡ parîtdien Fest. n. FBR. XVII, 93, = parît.

Avots: EH XIII, 168

parîtdìena: p. tautiņās Tdz. 54905.

Avots: EH XIII, 168

parîtdìena, der übermorgige Tag.

Avots: ME III, 91

‡ parîtdìene ² Oknist n. FBR. XV, 172, = parîtdìena.

Avots: EH XIII, 168

parîtẽjs, übermorgend: parītēja izrāde Latv.

Avots: ME III, 91

[paritêt,

1) sich eine Weile (rollend) fortbewegen:
ripa paritēja un apstājās. diena jau lābi uz priekšu paritējusi Lis.;

2) rollen
(intr.) unter: naudas gabals paritēja pagaldē:]

Avots: ME III, 90

[paritinât,

1) ein wenig rollen
(trans.): ratu, mucu;

2) (gemähtes Getreide) eine Weile zusammenrollen
(trans.): varat kādu laiciņu nuopļautās auzas paritināt (klēpīšuos) Nigr.;

3) teilweise loswinden:
p. aude̦klu Warkh.]

Avots: ME III, 90

‡ parîts Kaltenbr., = parîtdìena.

Avots: EH XIII, 168

parîtu (unter parît): vēl rītu, p. būs kuo sūkāt BW. 2016.

Avots: EH XIII, 168

parizguôtiês, (sich ein wenig belustigen, ein wenig tollen, "papluosīties, padauzīties" Sessw., Lös., Lis., Selsau]: nepruotuot ar citiem parizguoties Saul. [bē̦rni nu ir diezgan parizguojušies, lai nu me̦t mieru! N.- Peb.], Druw., Lasd., Meselau, N.-Schwanb.].

Avots: ME III, 90, 91

parkains, grüftig: nuo lielas braukšanas ceļš briesmīgi parkains Grünw.

Avots: ME III, 91

I parkas: auch (mit ar̂ ² ) Ramkau; Demin. parkiņas Ķegums, = ā`rdeklis.

Avots: EH XIII, 168

[I parkas (zunächst ausd. Forke) "dakšas siena un labības celšanai" Stockm., Plm., N.-Peb.; in Bers. und Marzen dafür sparkas.]

Avots: ME III, 91

II parkas, Gruben in einem ausgefahrenen Wege Grünw.; [etwa aus *parakas (zu rakt)?]

Avots: ME III, 91

III par̃kas: "alte Kleider, altes Schuhwerk, Lumpen" J. Kalniņš; "abgetragene, gestopfte Strümpfe" Selsau.

Avots: EH XIII, 168

[III par̃kas "alte oder unordentlich hingeworfene neue Kleider" (?) Ronneb.]

Avots: ME III, 91

par̃kšķêt, ‡

2) schwatzen
Diet.

Avots: EH XIII, 168

parkšêt (unter par̃kšķêt): parkšuoša rauduve e̦ze̦ra niedrās Jauns. Neskaties saulē 25.

Avots: EH XIII, 168

‡ parkšins Wessen "parkšķis".

Avots: EH XIII, 168

parkšis (unter par̃kšķis), ‡

4) Geschrei von Enten, Geschnatter:
re̦ti pīļu parkši uz e̦ze̦ra Jauns. J. un v. 457; ‡

5) ein Schwätzer
Diet.

Avots: EH XIII, 168

par̃kšķêt [Ruj., Arrasch], parkšêt, [paršķêt Wessen], intr., [schnarren Ruj.], quarren, klappern: [parkšķēja grieza Veselis Saules kapsē̦ta 99.] skat, kâ tie spiežas, grūstās, parkš! Rainis. lietus parkšēja pret vaguona jumtu MWM. VIII, 922. [akmens pār̃kšķē̦dams vēlās pa skaidu jumtu Jürg. kas tur parkšķ uz jumta? Salgaln. starks klabina, ka parkš (od. paršķ) vien Wessen.]

Avots: ME III, 91

par̃kšķinât [Ruj., Arrasch, par̃kšinât C., PS.], par̂kšinât (Lis.], parkstinât, intr., freqn., wiederholt quarren, schnarren, [schnarren machen Ruj.], schwirren, zirpen, klappern, mit der Jagdklapper Lärm machen Etn. IV, 163. tās ir visas tukšas frazes, kuo tu tur parkšķini Purap. stārks parkšķina [Prawingenod. parkšina Stuhrhof] ve̦ca bē̦rza galuotnē Purap., [Ar.]. tītari, zuosis, pīles parkšķina Dok. A., [Kokn., parkšina PS., C., Lis.]. jaunās ē̦kās, malkas strēķuos dažreiz ķirmeļi parkšķina LP. VII, 647. [(strazds) parkšķinādams... lē̦kā ap būrīti Janš. Dzimtene V, 218. Refl. -tiês, intensiv parkšķinât: tās te parkšķinās kâ negudrs; ne aizklausīties nevar Saļgaln.]

Avots: ME III, 91

par̃kšķis [Ruj.], parkšis,

1) die Jagdklapper, Schnarre
[Ruj.], Etn. IV, 163, Grünh.;

2) der Laubfrosch (hyla arborea)
L., RKr. VIII, 101;

3) der Klapperstorch
Dr.

Avots: ME III, 91

[par̂kšt, schnattern Lis.]

Avots: ME III, 91

‡ parkstêt, = par̃kškêt: stārķis ... rāmi ... parkstēja Veselis Netic. Toma mīlest. 8.

Avots: EH XIII, 168

‡ par˙lìekam ² Sonnaxt, sehr.

Avots: EH XIII, 168

‡ par˙liêku ² Siuxt, par˙lìeku ² Sonnaxt "stipri, ļuoti": p. liels jau izaudzis Siuxt.

Avots: EH XIII, 168

‡ pãrmeimuruôt, hinübertorkeln (?): arī Juzītis ... pārmeimuruoja pāri ugunskuram Atpūta № 633, S. 8.

Avots: EH XIII, 206

[parùobît, ein wenig kerben: p. kuoku.]

Avots: ME III, 92

[parùobuôt,

1) kerbend (ein wenig) schmücken:
p. pātagas kātu Dunika;

2) mit Kerben versehen:
p. le̦du (um nicht auszugleiten) Nigr.]

Avots: ME III, 92

‡ paruôcē ² , nahe (bequem) gelegen: cikiem tie (scil.: dižceļi) ir p.? Dond. n. FBR. III, 106.

Avots: EH XIII, 169

‡ paruocī, = ‡ paruôcē ² (?): p. pie sienas karājās Pēt. Av. IV, 111.

Avots: EH XIII, 169

‡ paruoči Stender Deutsch-lett. Wrtb., Wessen, = parùoču.

Avots: EH XIII, 169

parùocība, die Handlichkeit.

Avots: ME III, 92

parùocîgs: tas darbs nav p. tādā laikā Salis.

Avots: EH XIII, 169

parùocîgs, handlich, geeignet, gelegen: viņš atgrieza paruocīgu rungu Niedra. juo lāpsta vieglāka un darbam paruocīgāka, juo labāki Konv. ² 514. šis laiks nav daudziem paruocīgs Latv.

Avots: ME III, 92

parùocis, das Geländer Rainis: trepju paruoči Vēr. II, 437. paruoce, der Stuhlarm Dr.

Avots: ME III, 92

‡ paruociski, = paruoču (?): uz sišanu man ir vare̦na ķe̦pa, - vien˙alga vai p., vai atruociski Janš. Bandavā I, 174.

Avots: EH XIII, 169

‡ paruocît Warkl., (ein wenig) aufstreifen: p. kre̦klam piedurknes drusku uz augšu.

Avots: EH XIII, 169

parùoču, parùočus, [paruok(šus) Ar.], Adv., Komparativ parùočâki, handlich, geeignet, gelegen: viss vare̦n paruočus Dz. V. tas man būtu tâ paruoču Dz. V. tad atnesa gultu tam uz sudmaļa dzīvuokli, lai te būtu vleglāki un paruočāki viņu apkuopt A. XI, 205.

Avots: ME III, 93

‡ parùok ² Saikava, paruoki Behnen, = parùoču.

Avots: EH XIII, 169

‡ paruosîtiês, eine Weile geschäftig sein: šis ... pagruozās, paruosās pa smēdi Delle Negantais nieks 28.

Avots: EH XIII, 169

paruotaļât, paruotaļuôt, paruotât, intr., ein wenig, eineZeitlang spielen: sapulcejās... jaunie padiet un paruotaļāt BW. III, 1, 5. puiši sanāk, lai paruotātu LP. VII, 137. [man tikai gribas paruotāt, visu dienu man nav bijis, ar kuo patrakuot Leijerk. - II, 271.] Refl. -tiês, gemütlich eine Zeitlang spielen: tad mēs drusciņ paruotaļuojāmies Vēr. II, 711. skuoluotājs atļāva mums paruotāties B. Vēstn.

Avots: ME III, 93

paruotât (unter paruotaļât), Refl. -tiês: saimniekam paruotājās tāds mazs smiekliņš uz vaigiem Vanagu ligzda 57.

Avots: EH XIII, 169

‡ paruõve Frauenb. "vieta blakus maizes krāsnij, kur ēdienu vāra".

Avots: EH XIII, 169

paruõvis: auch Grob.; pieci sliņķi paruovī Tdz. 42416.

Avots: EH XIII, 169

paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,

a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;

b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]

Avots: ME III, 93

paruôza, der Abhang eines Hügels Schlampen, Gaiken.

Avots: ME III, 93

paruoze, der Bergabhang Matkuln.

Avots: ME III, 93

paruõzĩte, eine Art von Rosen: kalnā man ruozes zied, pakainē paruozītes BW. 25950, 5.

Avots: ME III, 93

‡ paruozîtiês, eine Weile sich rekeln: atsamuost tis ..., pazaruoza, nuozažāvā un saka Pas. XIV, 211.

Avots: EH XIII, 169

parpala,

2): auch (mit ar) Dobl., Ellei, Kr. - Würzau, Pankelhof, Schwarden, Sessau; u li. párpeliai od. par̃paliai Arch. Philol. III, 51;

3): Fetzen, Lumpen Kr.-Würzau, Neuenb., Reņģe: tam tādas parpalas vien ir mugurā; ‡

4) "eine Klatschbase"
Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 168

parpala,

1) comm., der Brummbär:
kuo nu parpini kâ parpala? Naud.;

2) der Plur.
par̂palas ² , kleine Weizenklösse [Schibbenhof, Aahof], Naud.; ["Nudeln" MSil.; par̃palas "Klunkermus" Bauske;

3) "unordentlich verstreute Kleider und andere Sachen":
saņem savas par̂palas2 un panckas! Schibbenhof. - In der Bed. 1 nebst parpinât zu li. par̃pti "knarren, quarren"; in der Bed. 2 etwa zu li. par̃pti "aufdunsen" und le. perpe "Borke auf Wunden"? Vgl. dazu auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 50).

Avots: ME III, 91, 92

‡ parpali Mesoten, Sessau, parpaliņi Mežamuiža n. Ceļi VIII, 232, = parpalas (unter parpala 2).

Avots: EH XIII, 168

pā`rparanât, tr., heimführen: pārveda, pārparanāja diža klaipa cepējiņu BW. 18651, 1.

Avots: ME III, 169

parpinât, intr., schwatzen: kuo nu parpini kâ parpala? Naud.; (par̂pinât ² , murren Bauske; halblaut zanken Schibbenhof. Zu li. par̃pti "quarren"].

Avots: ME III, 92

parpuļi, kleine Weizen- od. Gerstenklösse: parpuļu putra Stelp.

Avots: ME III, 92

‡ parsa "?": Pulcherijs parsu vede, pats parsiņas nestāvēja (war nicht wert) Tdz. 45487 (aus Warkh.);

2) "šķirne" Saikava.

Avots: EH XIII, 168

‡ parselêt (wo?), leicht schneien. Vgl. uzparselêt.

Avots: EH XIII, 168

‡ parsêt Lettg., prahlen. Aus r. форсить dass.

Avots: EH XIII, 168

‡ parss Tdz. 44170 (aus Jāsmuiža), = ‡ parsa. 1.

Avots: EH XIII, 168

I parubinât: paēdu, padzēru, parubināju ("?") Tdz. 36735.

Avots: EH XIII, 168

I parubinât, tr., ein wenig knabbern, kitzeln: vajadzēs jē̦riem duot iapas parubināt LP. V, 122. viņa man parubināja paduses Jauns.

Avots: ME III, 92

[II parubinât, eine Weile balzen od. kollern (wie ein Birkhahn): te tâ kâ rubenis parubināja Jürg.]

Avots: ME III, 92

‡ I paŗũcinât Dunika, = parùktiês: pē̦rkuons parūcināja, bet lietus neuznāca.

Avots: EH XIII, 169

‡ II paŗũcinât Dunika, Rutzau, eine Weile räuchern (trans.): me̦nci tikai drusku paŗūcināti.

Avots: EH XIII, 169

‡ parudenis Mesoten, parudinis Bērzgale, der Herbstanfang (?): par ne˙vienu gadskārtu nav tāda mīlīga gaisma kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389 f.

Avots: EH XIII, 168

parūdinât, parudît, tr., weinen machen: ai zemīte, rūdaliņ, tu parūdi dažu labu; tu parūdi ["?"] kuokiem lapas, tu māmiņas āuklējumu BW. 27551. parūdinu brāleliņus 17920.

Avots: ME III, 92

parūdît (unter parūdinât): auch Warkl.

Avots: EH XIII, 168

[parûdît, etwas, oberflächlich härten, stählen, abhärten: kalējs drusku parūdīja cirvi, bet tās nebūs vēi pietiekuoši nuorūdīts Jürg.]

Avots: ME III, 92

paruds, etwas rötlich: puišelim parudi mati Ahs.; ziemlich grau: parudas, parudas (Līzītes) dāvanas: caur zemi līduse pie mūsu brāļa RKr. XVI, 210. [parudas... acis BW. 35249.]

Avots: ME III, 92

parudze, ‡

2) kleine Wiesen und mit Gras bewachsene Gräben um ein Roggenfeld (auch innerhalb eines solchen)
Kaltenbr.: parudzi nuopļauj agrāk nekâ rudzus; ‡

3) ein vor kurzem besätes Roggenfeld.

Avots: EH XIII, 168

parudze, die Zeit, da schon hin und wieder Roggen angeschnitten wird L.

Avots: ME III, 92

‡ parūgât(iês) Warkl. "izsaukt [??] sev atrūgas"; parūgâtiês Bērzgale, = ‡ paraugâtiês.

Avots: EH XIII, 168

[parûgt, eine Weile gähren: mīkla jau brangi parūgusi.]

Avots: ME III, 92

parûgts, ziemlich bitter: parûgtas zâles.

Avots: ME III, 92

parũka, die Perücke, das Haupthaar. (Entlehnt gleich li. parkka und estn. paruk].

Avots: ME III, 92

‡ parūkât Bērzgale, Warkl. "paskraidīt": lai jis parūkā, tad es jam atduošu lietas!

Avots: EH XIII, 169

parũkuôts, mit einer Perücke versehen Vēr. I, 1537.

Avots: ME III, 92

‡ parukšinât, = parukstêt: paēde panākši, parukšināja Tdz. 57026.

Avots: EH XIII, 168

parukstêt: auch Tdz. 48645 (aus Gold.), 50784 (aus Sackenhausen).

Avots: EH XIII, 168

paŗukstêt (unter parukstêt): auch Dunika, Stenden.

Avots: EH XIII, 169

parukstêt, paŗukstêt, parukšķêt, parukšêt, ein wenig grunzen: kâ cūciņa parukstēja, man gaŗām paiedama VL. cūciņa paŗukstēja BW. 29219 var.

Avots: ME III, 92

‡ parūkstêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = parukstêt: cūkas taî pieē̦dušas, ka nevar vairs p.

Avots: EH XIII, 169

‡ parukt "?": lij, lītiņ, vienu dienu, nelij visu vasariņu! parūk mana viena diena, nava visu vasariņu. VL. aus Laud.

Avots: EH XIII, 168

‡ paŗûkt ² Dunika,

1) = parùkt;

2) = parùktiês: pē̦rkuons kādu laiku paŗūca, bet spērienu nebija.

Avots: EH XIII, 169

[parùkt, eine Weile brummen: parūca, parūca, palika mierā. Refl. -tiês, eine Weile rollen (vom Donner): pē̦rkuons drusku parūcās.]

Avots: ME III, 92

paruļa "?": tuop visur likta paruļā audzinātājas pašas meitai RKr. X, 28.

Avots: ME III, 92