Paplašinātā meklēšana

àizdara: àizdara ² auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Oknist, Wessen, àizdars ² Auleja: uz vušku aizdaru (neben einem gen. s. aizdara) Pas. VIII, 297. 5. auch unter àizdars.

Avots: EH I, 17

àizdara, auch àizdars Ober-Kurl. (li. ùždaras), ein Verschlag im Stalle fūr Kleinvieh Nerft, Kemp.; gewöhnlich aizgalds.

Avots: ME I, 21

‡ àizdar̂dêt Trik., = àizdãrdêt: rati pa sasalušuo ceļu aizdardēja Trik.

Avots: EH I, 17

‡ àizdarinât,

1) zumachen, schliessen:
a. luogam šķirbas Schwanb.;

2) bis zu einer gewissen Stelle behauen:
a. kuoku līdz pusei Gr. - Busch.;

3) = àizdarît 3; a. putru Schwitten;

4) warnen:
viņa jau sen aizdarināta Bers.

Avots: EH I, 17

àizdarît,

4) auch Stom.; ‡

6) bis zu einer gewissen Stelle hinstricken:
aizdari zeķi līdz papēdim! Siuxt.

Avots: EH I, 17

àizdarît, tr.,

1) zumachen, schliessen:
acis uz mūžu aizdarīt, die Augen auf ewig schliessen, sterben; auch ohne uz mūžu: kur tad šī paliks, ja ve̦cāki savas acis aizdarīs Lautb.; sveši ļaudis lielījās manu kaklu aizdarīt BW. 21074;

2) mit seinem Tun zuvorkommen, etwas für jem. früher tun:
ve̦cāki bērniem tuo simtkārt aizdarījuši, kuo bē̦rni ne desmitkārt nespēj atdarīt. es priekš viņa jau tik daudz e̦smu aizdarījis, bet viņam izliekas grūti man tagad nākt palīgā Tirs.;

3) aizdarīt putru, zur gekochten Grütze saure Milch, Schmant hinzutun
Kand., aizdarināt putru Ronneb.; tie runas aizdarīja (würzten) ar juoku un atjautu sāli Apsk. I, 413;

4) aizdarīt dusmas kam Aps., jem. erzürnen;

5) besudeln, verschweinigeln:
te viss tā aizdarīts, ka nevar ne gar,ām aiziet. Refl. - tiês, sich schliessen: acis; kaps aizdarījies LP. VII, 908.

Avots: ME I, 21, 22

àizdars: auch Abgulden n. BielU., AP., Pilda, Ruj., Salis, Salisb., Wolm., Zvirgzdine, aizdara(s) Golg.: līdzi ņēma aizdariņu BW. 19428. s. auch unter àizdara.

Avots: EH I, 17

àizdars (li. ùždaras), Zukost, als Fleisch, Fett, Butter, Milch, Häringe, besonders als Zutat zur Grütze und zum Kohl: pie darba ejuot, paņem maizi un dzērienu līdz, aizdaru un siltu ēdienu viņiem aizne̦s uz maltītes laiku Etn. III, 156. maltītē bijis tāds ēdiens, kur,am piens aizdaram Etn. III, 173. aizdars bedeutet in Kandau geschmolzene Butter oder das Fett, als Zukost zur Dickgrütze. Sprw.: kāds aizdars, tāda ēstgtriba. meita bez tikuma, kā putra bez aizdara.

Avots: ME I, 22

‡ àizdar̂vuôt,

1) bis zu einer gewissen Stelle teeren
(perfektiv): a. laivu līdz pusei Salis;

2) zuteeren, teerend schliessen:
a. šķirbas.

Avots: EH I, 17

al˜darêtiês, lärmen, tollen: neļauj bē̦rniem tik daudz aldarēties Nigr. [Vielleicht nach sinnverwandten al˜berêties umgebildet aus aldêt < li. aldė´ti "toben, lärmen, schreien" < r. галдѣть "lärmen" in weissruss. Aussprache; zum a in der zweiten Silbe vgl. albarîgs neben alberîgs und al˜derîgs].

Avots: ME I, 66

‡ aldarîgs, = al˜derîgs (?): sudmalim bij meitiņa, gan ļuoti aldarīga Janš. Pag. pausm. 18.

Avots: EH I, 67

al˜daris, ein Unruhiger, Alberner: bē̦rni viņai neganti aldaŗi Nigr., Siuxt.

Avots: ME I, 66

aldaris (li. alùdaris), der Brauer: ceļā muļķītis satiek aldari ar mucām LP. V, 291.

Avots: ME I, 66

apdarene,

1) eine Wiese, um die ein Zaun gemacht
(apdarīts) ist Edwahlenn. Etn. III, 129;

2) die Einfassung einer Brille
Dr.; luogu apdarene, Fensterbekleidung Dr.

Avots: ME I, 80

apdarinât, bekappen: auch Saikava; beschneiden: a. (mit hochle. -a- aus -e̦- ?) rāciņus Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90.

Avots: EH I, 77

apdarinât, tr., kuokus, die Bäume bekappen. apdarini (schmücke) savas zeltenītes BW. 14077, 1. galviņa apdarināta staru pītiem vaiņagiem Pump.

Avots: ME I, 80

apdarît,

3) : visi darbi apdarīti Pas. IX, 464. Refl. -tiês, ‡

4) mit der eigenen Strickarbeit fertig werden
Siuxt: pa vakariem vien visu sev apdarījuos: gan cimdus, gan zeķes.

Avots: EH I, 77

apdarît (li. apdarýti), tr.,

1) um etw. etw. machen:
es jums gribu palīdzēt ruozēm dārzu apdarīt BW. p. 296. apdarīju rudzu de̦su visapkārt galda galu BW. 19190; apdarīt pastalas = apbadīt, apbakstīt Stürzenh.;

2) einfriedigen, einfassen, ringsum einen Zaun ziehen:
caunītēm, lapsiņām es apdaru apluociņu BW. 30531;

3) zu machen beenden, beenden (in grossem Umfange):
viņa iziet apdarīt vakara darbu Aps.; būs visi darbi apdarīti Apsk. Refl. -tiês,

1) für sich etw. machen, beenden:
viņš teica, lai Juris beidz darbu un apdarās sev, kas vajadzīgs Vēr. II, 196;

2) sich bemachen, besudeln:
bē̦rns apdarījies;

3) verbrechen, sich versündigen:
kuo tie nabadziņi apdarījušies? A. XX, 550.

Avots: ME I, 80

apdars, ‡

2) "apdarījums" (Einfassung?) Ruhental.

Avots: EH I, 77

apdars (li. ãpdaras), Kleidung (Kurisch Haff n. Mag. XVIII, 142.)

Avots: ME I, 80

apdar̂vuôt, tr., beteeren: laivu, jumtu.

Avots: ME I, 81

‡ ârdar̂bs, eine im Freien (ausserhalb des Wohnhauses) zu verrichtende Arbeit: vasarā saimniecei ir vairāk ārdarbu nekâ iekšdarbu Sassm.

Avots: EH I, 194

ârlaĩdars: auch Sassm.

Avots: EH I, 195

ârlaĩdars, Hürde für das Vieh auf dem Felde Kand., Ahs.; vgl. lauklaidars.

Avots: ME I, 243

‡ atdar̂buôtiês,* reagieren, eine Rückwirkung ausüben: kâ fantazija rada formas, tâ forma atdarbuojas uz dzīvuo fantaziju Burtnieks 1934, S. 263.

Avots: EH I, 138

atdarinât: ar gudru ziņu un smalku prašu atdarinātiem paraksteņiem Janš. Mežv. ļ. II, 471.

Avots: EH I, 138

atdarinât, nachahmen.

Avots: ME I, 153

atdarît, ‡

4) entgelten, vergelten (durch eine Dienstleistung)
Auleja.

Avots: EH I, 138

atdarît (li. atdarýti), tr.,

1) zurücktun, etwas Getanes rückgängig machen, annullieren:
nācu ar tevi parunāties, kamē̦r nav nekas neatdarāms padarīts Kaudz. M. Sprw.: kas padarīts, tuo nevar atdarīt;

2) zurücktun, vergelten im üblen Sinn, sich rächen:
tīšām tautas man darīja, es tīšām atdarīju BW. 15722; nu viņš tuo visu grib atdarīt LP. VII, 436; bet redzi, kādu labumu viņa nu tev atdarīja LP. IV, 185; kad es tev neatdarīšu, tad mani bē̦rni tev tuo atdarīs;

3) auftun, öffnen:
acis, ausis, durvis, luogu, muti, vārtus. Sprw.: kas neatdara acis, atdara maku. Refl. -tiês,

1) sich rächen, vergolten werden:
gan tu redzēsi, brāli: pašam viss tas tev atdarīsies, das alles wird sich an dir rächen Dok. A.;

2) sich auftun, sich öffnen:
acis LP. V, 240, ausis Kundz. St. 5, akmens JK. V, 67, durvis R. Sk. II, 217, kaps LP. IV, 206, pagrabs VII, 1052, ruoka, vārti LP. III, 76, zeme VI, 212. kad durvis pašas nuo sevis atdarās, tad nave nākuot Etn. II, 111.

Avots: ME I, 153

‡ atdars (li. ãtdaras), offen PlKur.

Avots: EH I, 138

‡ azdara Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, azdars Pilda n. FBR. XIII, 47, = àizdara.

Avots: EH I, 191

bandars, auch bandaris, banderis Etn., Demin. bandarītis BW. 13595, 5 (aus russ. бондарь),

1) der Böttcher Stockm., Infl.;

2) Epith. der Eiche:
uozuolam, bandaram, visapkārt saule spīd RKr. VII, 499, 1.

Avots: ME I, 262

bezdarba strādnieki, ļaudis, arbeitlose Menschen; palikt bezdarbā, ohne Arbeit bleiben.

Avots: ME I, 282

‡ bezdar̂bība Strods Par. vōrdn. 59, die Untätigkeit; die Arbeitslosigkeit.

Avots: EH I, 213

‡ bezdar̂bīgs, untätig.

Avots: EH I, 213

bezdar̂bis: auch BW. 34833.

Avots: EH I, 213

bezdar̂bis (li. bedar̃bis),

1) der Arbeitslose, Müssiggänger
Aps.;

2) ein Ungezogener, ein Unartiger
(= nedar̂bis): ak tu bezdarbi, kas tevi savaldîs! Mar. RKr. XV. 107.

Avots: ME I, 282

‡ bezdar̂bniẽks, fem. -ce, wer arbeitslos ist.

Avots: EH I, 214

blèņdaris, blēņdarbis Mar. n. RKr. XV, 108, fem. -e, jem., der dumme Streiche macht, der Schelm, Taugenichts.

Avots: ME I, 314

‡ blḕndaris ² Oknist, blḕnderis ² Kaltenbr., = blḕņdaris.

Avots: EH I, 229

blḕņdaris: auch Janš. Bandavā I, 293, Līgava II, 185.

Avots: EH I, 229

‡ I bol˜darêt Stenden, = bul˜durêt I.

Avots: EH I, 235

‡ II bol˜darêt Stenden, = buldurêt II, mit einem Stock hin und her wenden (stossen). Refl. -tiês Stenden, sich hin und her bewegen.

Avots: EH I, 235

‡ I bol˜daris Stenden, = bul˜duris 1.

Avots: EH I, 235

‡ II bol˜daris Stenden, wer sich hin und her bewegt.

Avots: EH I, 235

‡ brĩnumdaris* Asp. VIII, 194, brīnumdarītājs Strods Par. vōrdn. 60, der Wundertäter.

Avots: EH I, 242

brĩvdar̂bi, ‡

2) freiwillige Arbeiten
Serben n. A. XI, 82.

Avots: EH I, 243

brīvdar̂bi, ausserordentlicher Gehorch: iet brīvdarbuos Mesoten. Gew. klaušas.

Avots: ME I, 335

candars, ein plumper, dicker Spazierstock, zumal wie ihn die Bettler führen Mag. XIII, 3, 58.

Avots: ME I, 363

čandars, (als Schimpfwort) ein Plumper Freiziņ. [Vgl. candars.]

Avots: ME I, 403

‡ càu[r]daras ² Wessen n. FBR. XIII, 87, = caũrdure.

Avots: EH I, 261

‡ dadarêt Auleja, = piederêt 2, (zu etwas od. einander) passen: kab balsi saietu, kab dadarē̦tu.

Avots: EH I, 301

‡ dadarît,

1) eine Arbeit beenden
Pilda;

2) auch refl. -tiês Auleja, bis zu einem gewissen Zeitpunkt arbeiten:
dara, dara, ... dadara lidz pušdieņām Pas. IX, 320. dadaries da vakaram, - navā kad i[r] vakariņu iz-virt! Auleja.

Avots: EH I, 301

‡ dal˜darainis AP., ein grossgemustertes Tuch.

Avots: EH I, 304

‡ daldarains, = dal˜derains, grossgemustert (?): daldarainās villaines Azand. 182.

Avots: EH I, 304

[dandara, die Peitsche U.]

Kļūdu labojums:
die Peitsche U. = s. dañdala

Avots: ME I, 437

dandariski,

1): d. nuokūleņuoja pa... kāptuvēm zemē Janš. Līgava I, 510; ‡

2) "?": d. vien luocīdams un lecinādams ... kumeļu Janš. Līgava II, 97.

Avots: EH I, 306

[dandariski, eilig, über Hals und Kopf Wid.].

Avots: ME I, 437

dandars, ein eckiger, plumper Mensch.

Avots: ME I, 437

‡ dar Kaltenbr., dar Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, = dẽļ II 3, für: lai stāv dar ziemas (zum Winter, für den Winter) Kaltenbr.

Avots: EH I, 307

[daradinât Drsth., gewöhnen an.]

Avots: ME I, 438

‡ daraîms N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, die Rodung.

Avots: EH I, 307

[darakt Drsth.,

1) (bis zu einer bestimmten Stelle hin) graben;

2) hinzugraben; grabend anschliessen:
d. grāvi e̦ze̦ram klāt. Refl. -tiês, grabend hindringen (bis od. zu jem.).]

Avots: ME I, 438

darāmais, ‡

2): auch Lieven-Bersen.

Avots: EH I, 307

darāmais, darimais Doblen n. U., Part. pass. praes. von darīt,

1) das Gemachte, das zu Machende:
tagad ve̦lns dara savu darāmuo LP. VII, 37;

2) das Strickzeug.

Avots: ME I, 438

‡ *darans (?) "?": darau{a] meita kājas aun, daran (=darina) savu vainadziņa (wo?)

Avots: EH I, 307

‡ darāpât Pas. VI, 484, heran-, hinzukriechen Kaltenbr.

Avots: EH I, 307

[darāpties Drsth.,

1) hinzukriechen;

2) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinkriechen.]

Avots: ME I, 438

[darast Drsth., sich gewöhnen an: d. pie darba.]

Avots: ME I, 438

‡ daraukslis Katzd., = dar̂vakslis 2.

Avots: EH I, 307

[daràust Drsth., hinzuscharren. Refl. -tiês, hinzukriechen.]

Avots: ME I, 438

daraût,

2): d. galdu (tuvāk pie siênas) Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês.

1) sich nähern
Kaltenbr.: dorāvēs pie galda;

2) ein wenig fürchten, respektieren
Kaltenbr.: vajag d. tē̦va.

Avots: EH I, 307

[daraût Spr.,

1) herzureissen
(trans.);

2) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinreissen.]

Avots: ME I, 438

‡ *daražiņa od. *daražiņš "?": auklē, māte, dižinuo daražiņu! BWp. 1873. 1 (aus Saussen).

Avots: EH I, 307

darbakslis, darbaksle Plūd. Llv. II, 172, darbākslis [Weinsch.], U., dârbuokslis ² Kand., [Līn.], ein Pergelscheit. [Vgl. darvakslis und darksle.]

Avots: ME I, 438

darbākslis (unter darbakslis): auch (mit ar̂ ² und â ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 307

dar̂barìks, das Gerät, das Hausgerät, Ackergerät: vīrieši brīvā laikā gādā par darbarīkiem A. XI, 90.

Avots: ME I, 438

dar̂baspè̦ks, die Arbeitskraft.

Avots: ME I, 438

‡ darbavâtiês Warkl., = dar̂buôtiês.

Avots: EH I, 307

darbdevis, der Arbeitgeber.

Avots: ME I, 438

dar̂bdìena: darbdienās ganuos gāju BW. 714 var.

Avots: EH I, 307

dar̂bdìena od. dar̂badìena, der Werktag.

Avots: ME I, 438

dar̂beklis [NP.], die Handarbeit, das Strickzeug A. XVI, 299, MWM. VIII, 330.

Avots: ME I, 438, 439

‡ dar̂benīca, dar̂benīce, die (Fron)arbeiterin: trejas kunga darbenicas: uotarnica, muodernica, kunga rijas kūlājiņa BW. 799. brālīša darbenica 16603 var, darbenice, ... tā ir darba darītāja 11819. nabadze darbenīce 27835.

Avots: EH I, 307

dar̂benieks (unter dar̂bnieks),

1): anch Ramkau, Sonnaxt, (mit ar̂ ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 307

dar̂bĩba, die Tätigkeit, Handlung; dar̂bĩbas vā`rds, das Zeitwort.

Avots: ME I, 439

dar̂bîgs (li. darbìngas), tätig, arbeitsam: darbīgs cilvē̦ks.

Avots: ME I, 439

dar̂binât: arbeiten lassen Gramsden.

Avots: EH I, 307

dar̂binât, beschäftigen: ve̦lns darbina cilvē̦ku dvēseles grūtiem darbiem LP. VII, 31. šādi priekšme̦ti nebij darbinājuši viņa duomas.

Kļūdu labojums:
grūtiem = smagiem

Avots: ME I, 439

dar̂binieks,

1): darbinieki bija tie, kas strādāja muižā. d. gāja katru nedēļu; savas dienas bij nuoliktas Orellen.

Avots: EH I, 307

dar̂biniẽks [li. darbiniñkas "Arbeiter" ], s. darbnieks.

Avots: ME I, 439

dar̂bistaba, die Werk-, Arbeitstube, das Kabinet: pētnieks savā darbistabā A. XII, 392.

Avots: ME I, 439

‡ darbîtiês "?": nu bija gan kuo duomāt un d., ka ... neiekristu samaitāšana Pas. II, 10.

Avots: EH I, 307

dar̂bļàudis od. dar̂ba ļàudis, die Arbeiter.

Avots: ME I, 439

dar̂bnĩca, die Werkstatt.

Avots: ME I, 439

dar̂bnieks,

1): trīs darbnieki nedēļā BW. 31438. kunga darbnieciņi 2080.

Avots: EH I, 307

dar̂bnieks [Glück], häufiger dar̂binieks od. dar̂benieks,

1) der Arbeiter, namentlich der Frohnarbeiter:
padziedam satikušas, trejas kunga darbenieces: uoterniece, muoderniece, kunga rijas kūlējiņa. es bāliņa darbiniece (dial. darbinīca) BW. 7748; darbiniekuos od. darbuos iet, Frohndienste leisten;

2) jem., der für das Gemeinwohl sorgt:
tautas, šī laikme̦ta darbinieki, die Leiter des Volkes, die leitenden, einflussreichen Männer der Jetztzeit.

Avots: ME I, 439

darbuokslis, einer, der viele Arbeiten beginnt, aber keine beendet Naud.

Avots: ME I, 439

dârbuôkslis ^2, ein Pergelscheit Kand., Nigr. [dârb- ist tahm. für dar̂b-].

Avots: ME I, 447

II darbuokslis (s. unter darbakslis): būs ... darbuokšļi ... skaliem Janš. Dzimtene I ² , 471, darbuokšļi nee̦suot vēl žāvē̦ti II ² , 324. neliela darbuokšļa mangali Līgava I, 430.

Avots: EH I, 308

dar̂buonis, = darbinieks 2, jem., der für das Gemeinwohl sorgt: mūsu laika darbuoņi. tai jau darbuonīte kūmās stāvējusi Naud.

Avots: ME I, 439

‡ darbuot Für. I, = dar̂buôtiês.

Avots: EH I, 308

dar̂buôtiês: spielen (... ar paijiņām) auch Salisb.

Avots: EH I, 308

dar̂buôtiês (li. darbúotis), sich beschäftigen, wirken, sich etwas zu tun machen, vielfach mit dem Begriff des Unnützen: ve̦cais mācītājs darbuojas šinī draudzē. meita pie luoga darbuojas. tas lūdz tē̦vu, māmulīti, tas par velti darbuojas. bē̦rns darbuojas ar paijiņām.

Avots: ME I, 439

dar̂bs: raže̦ns d. BW. 4719 var. steidzami darbi 16894, kaŗa darbus pastrādāja 27781. d, tik (man braucht nur) nuo istabas iziet, un slimība klāt Oknist. d. atsēsties, un vecine tūlīt baŗas ebenda.

Avots: EH I, 307

dar̂bs, die Arbeit, das Werk, die Tat: labi, ļauni darbi, grūti, viegli darbi; pļaujamie darbi, die Erntearbeiten. darbs sekmējas, suokas, šķir,as, ve̦das, veicas. kas tas nu par darbu? wie kann man so handeln? wie kann man eine Arbeit so verhunzen. uznāk dusmas, un nu tik pletnei darbs. tam darba pilnas ruokas od. tam darbs darba galā. viņš jau darbā od. pie darba. [darba diena, Werkeltag; darba vīrs U., ein Arbeitsfähiger, ein rüstiger Mann.] darbuos od. gaitās iet od. darbus klausīt, Frohndienste leisten. darbu darīt, pagūt, veikt. lauka od. zemes, mājas, ruokas od. ruoku darbi, Feld-, Haus-, Handarbeiten; rudens, vasaras, ziemas darbi. blēņu darbs, Unfug, naga darbs, eine schwere Arbeit, Aufgabe, varas d., Gewalttat, spaidu darbs, Zwangsarbeit. Sprw.: kunga guods, kunga darbs. zirga darbs, suņa ēdiens od. vistas barība. me̦lns darbs, balta maize. kam darbs, tam maize. darbs nav zaķis, pruojām neskries. bē̦g nuo darba kâ nuo uguns. pēc darba paduomi velti. darbam galu nepanāksi. labam darbam labi augļi. darbam sūras saknes, bet saldi augļi. ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē."kas laba darba", sagt man in Wain. n. Līniņ bei der Erzählung, wenn der Erzähler im Begriff ist, etwas besonders Wichtiges mitzuteilen. [Nebst li. dárbas (pl. darbaĩ) "Arbeit" zu li. dìrbti "arbeiten", ae. deorf"Arbeit, Mühsal", vgl. Zupitza KZ. XXXVII, 388, van Wijk IF. XXIV, 230 f., Wood AJPh. XX, 258 f., Bezzenberger Lit. Mitt. I, 42, Pogatscher IFA. XXI, 57.]

Avots: ME I, 439

‡ dar̂budìen, Adv., werktags Linden: d. varē̦tu iet ganuos, bet svētdien ne.

Avots: EH I, 308

darbvedis, der Geschäftstührer.

Avots: ME I, 439

darči, s. dārči.

Avots: ME I, 439

dar̂dace

Atašiene n. Fil. mat. 104, dardacis

Kalupe, Lixna, = dardedze.

Avots: EH I, 308

dardadze: auch Lievenhof, Nirza.

Avots: EH I, 308

dardadze U., [Autz, dardadzis Jāsmuiža], = dardedze.

Avots: ME I, 439

‡ dar̂daks (mit hochl. a < e̦?) Marienhausen. ein Wasserfall.

Avots: EH I, 308

‡ dardecs Wessen, = dardedze.

Avots: EH I, 308

dardedze: auch Kreuzb., Lubn., Preili, Rudzētas.

Avots: EH I, 308

dardedze St., [Kalz.], dardedzis Manz., der Regenbogen. [Nach Leskien Nom. 525 zu dards, scheckig? oder (vgl. darva, Regenbogen ) aus darvdedze?]

Avots: ME I, 439

dardedzis (unter dardedze): auch Satingen.

Avots: EH I, 308

dar̂deģis ² Kal., = darvdeģis.

Avots: EH I, 308

[dardeklis, die Klapper, das Signalbrett Wid.; was im Bewegen schnarrt U.]

Avots: ME I, 439

dardeļi: dardeļi Brucken.

Avots: EH I, 308

dardeļi, [eine strenge Rüge Mar.]: viņai vajadzē̦tu saduot labus dardeļus A. XVI, 366.

Avots: ME I, 439

dardêt, s. dārdêt.

Avots: ME I, 439

dards, scheckig Bergm.

Avots: ME I, 440

I dards, ein alter, zerschlagener Kessel od. eine solche Uhr Setzen.

Avots: ME I, 439

dardzêt, dārdzêt, knarren, poltern, dröhnen, rollen: trūkst virvīte dardzē̦dama (Var.: dārdē̦dama) BW. 32258, 2 [aus Kaltenbrunn]. kas skanēja, kas dārdzēja? uogles bira Daugavā BW. 33725, 1.

Avots: ME I, 440

‡ *daredzêt, in der Zstz. nedaredzêt, schlecht sehen (wegen Augenschwäche) Kaltenbr.: jis nedare̦dz.

Avots: EH I, 308

dareklis: Werk, Handarbeit, Gemächte, Machwerk Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Werk").

Avots: EH I, 308

dareklis L., St., darīklis LKVv., das Strickzeug. [Zu darît.]

Avots: ME I, 440

[dargi "?": pasargi (mani), kad elles gari sir,, kad tie dalaužas dargi Diez. Wohl zu li. dargus (dargūs ir dargėtuvai žmonės Daukša Post. 22, 17; piktieji turės kūnus bjaurius ir dargius 23, 15); vgl. dardzêtiês.]

Kļūdu labojums:
dardzêtiês = dardzêt

Avots: ME I, 440

dā`rgs,

1) teuer, kostbar:
šinīs laikuos rublis dārga nauda zeltenīte... dārgas naudas sade̦rē̦ta. juo dārgs, juo labs; jio lē̦ts, juo slikts;

2) fig., teuer, wert, lieb:
mans dārgais pestītājs! tava dārgā dvēselīte vidū gaisa plivinās. [Ob mit r. дóрогъ serb. дрâг "teuer" verwandt, oder aus dem Slavischen entlehnt, kann nicht sicher entschieden werden; vgl. Berneker Wrtb. I, 213 und Trautmann Wrtb. 45.]

Avots: ME I, 448

darĩba L., die Verrichtung, das Tun, Beginnen: visa viņas mājas darība tik sīkā pasaulītē iesprauguota Rainis.

Avots: ME I, 440

‡ darīgs, wirkend Stender Deutschett. Wrtb. (unter "würkend").

Avots: EH I, 308

darījiens, ungew. für darījums, die Tat, Handlung: gan bāliņš atradīs māsas labu darījienu BW. 14040; das gew. darījums dafür BW. 3582.

Avots: ME I, 440

darījums,

3): auch Heidenfeld; vgl. die Wiesennamen
Darījums Lvv. I, 51 (Altenwoga), 72 (Adsel?), 95 (Kürbis), II, 61 (Memelshof), 63 (Holmhof bei Jakobstadt), 64 (Saucken), 65 (Setzen), 68 (Sonnaxt), 69 (Wallhof), 169 (Kreuzb.), Darījuma pļava I, 10 (Drobbusch) und Darījumi I, 84 (Smilt.), II, 56 (Gr.-Buschh.), den Feldnamen Darījuma gals I, 39 (Dahlen) und den Gesindenamen Darījumi I, 79 (Lis.).

Avots: EH I, 308

darījums,

1) die vollendete Handlung, Tat, Vollendung:
žē̦l man sava darījuma BW. 7269. dievs duod algu tautiešam par valuodu darījumu 8864. tik manai māsiņai kâ darbiņa darījums;

2) das Resultat der vollendeten Handlung, das Erzeugnis, das Gemachte, Hervorgebrachte:
še, tautieti, tie cimdiņi, mans pirmais darījums 15560. māmiņ, tavu darījumu tautiņās nuovalkāja;

3) darījums, in Lub. der Pl. darījumi, eine durch Rodung entstandene Wiese
Lasd., Druw.;

4) das Strickzeug
U.;

[5) in der Neuzeit auch für Abmachung,
russ. сдѣлка].

Kļūdu labojums:
8864 = 8364

Avots: ME I, 440

[darīklis Oppek., eine angefangene Arbeit.]

Avots: ME I, 440

‡ darīms Fest., = darījums 3; vgl. die Wiesennamen Darīms Lvv. I, 53 (Nitau), Darijmi 19 (Lös.), Andŗadarī(ju)mi u. Indriķadarī(ju)mi 23 und den Hügelnamen Darimu kalns II, 67 (Selb.); zur weiteren Verbreitung dieser Form in Flurnamen s. FBR. XII, 128.

Avots: EH I, 308

darinât,

1): d. skalus (den Pergelscheit spleissen)
Iw. d. vainadziņu, einen Kranz flechten AP.;

3): d. rīksti Sonnaxt. d. skujas AP. d. sīpuolus, den Lauch von den Zwiebeln abschneiden
Ramkau. d. karpānus, Kartoffeln schälen AP. lûku darina (... bereitet zum Flechten der Bastschuhe vor) Skaista n. FBR. XV, 54. d. meli, unnützes Zeug schwatzen Wessen.

Avots: EH I, 308

darinât,

1) eine gewohnheitsmässige Tätigkeit ausüben, machen, bereiten, verschiedene Arten des Machens bezeichnend:
darinat alu, sieru, auklas, dziesmas, dzīr,as, kāzas, pūru, cimdus, zeķes (stricken), [raibītes BW. 7434; sedzenītes 7457 var.], sagšas, vilnaines, vaiņagu, laivu; valuodas darināt, bösen Leumund verbreiten; [mēli d., Unsinn schwatzen Wessen]; vārdus d., Worte bilden; dzijas d., Garn färben; linus d., Flachs in Ordnung bringen, zurecht legen U.; šūnas d., Zellen bilden; rikšiem od. rikšus dari nāt, traben BW. 21248. bērītis rikšus darināja BW. 18400 od. kājas vien darināja 1711. darbs meistaru darina. tai galva darināta pēc meitas, sie hat die Haartracht, Frisur eines Mädchens Janš. tē̦va zemi valdīdama vēl lielāku darināšu BW. 16581, 3;

2) bilden, ansetzen, hervorbringen:
uozuolam bieza miza, lē̦ni lapas darināja BW. 12192. ceļa malas ābuoliņ, kam ziediņu nedarini? 2846;

3) kuoku darināt, einen Baum beputzen, die Äste eines Baumes bekappen, abhacken:
priedei, liepai, līkstei zarus d. od. darināt priedi; (nuo)darināt kāpuostus, die losen Blätter des Kohles ablesen; cirvi darināt, gew. pa-, uzd., das Beil schärfen, schleifen Wolm.;

4) schmücken, putzen:
kalpiņš savu līgaviņu kâ puķīti darināja Ltd. 1839. daiļa gāja tā meitiņa, kuo māmiņa darināja BW. 5727. darin daiļi, māmulīte, savas divas zeltenītes BW. 14077, 2;

5) kastrieren:
ērzeli, kuili Dond., Kand., Gold.;

6) singen:
lakstīgala darināja BW. piel. 2697, 4. Refl. -tiês, sich schmücken, putzen: puškuojies, darinies, jauna puiša līgaviņa 17104. diže̦n(u) sevi darinuos 8371. Subst. darinājums, das Gemachte, Produkt, Erzeugnis: šī gle̦zna ir īsts mākslas darinājums. daba nav mūsu darinājums.

Kļūdu labojums:
vēl lielāku darināšu = (pūru) vēl lielāku darināšu
darin daiļi = darin[i] daiļi

Avots: ME I, 440

darîšana: savās darīšanās iet. seine Notdurft verrichten Dunika. lielā d. Ar., das Kacken; mazā d. Ar., das Urinieren.

Avots: EH I, 308

darîšana, das Tun, die Angelegenheit, die Arbeit: ej tik un dari, kas tava darīšana. tā ir mana darīšana, gar kur,u citiem ne˙kādas daļas. Sprw.: liels kâ zirgs, darīšana kâ blusai. kas tā par darīšanu? was ist das für eine Art und Weise? atnācu pie jums amata darīšanās. neiemaisies cita darīšanās.

Avots: ME I, 440

darît,

1): d. alu - auch Skaista n. FBR. XV, 54, BielU., Lixna, ve̦zumu - auch AP., Heidenfeld, Saikava, pastalas - auch BielU., de̦sas auch Frauenb., Iw., sviestu - auch Iw., Kand.; stricken
- auch Grenzhof n. FBR. XII, 24, Siuxt; d. duravas, die Tür schliessen Auleja; sìenu d. ve̦zumā Ramkau; färben (z. B. Garn, Stoff) Auleja, Lixna;

2): arbeiten
Auleja: negāja darītu da kungam. Reil. -tiês,

4): tâ ... darī[ju]šies trīs reizas Pas. VII, 349; ‡

7) geschehen, vor sich gehen:
ka ruokas atruonas ministrija, tis ... atbildīgs par tuo, kas timā darās Zemnīka ziņas 1931, № 9, S. 2. ‡ Subst. darîšanâs, das Betragen (?): par tādu darīšanuos sapīkst Janš. Mežv. ļ. II, 459. Subst. darîtãjs: itin visu (acc. s.) d. BielU.

Avots: EH I, 308

darît, -u, -īju (li. darýti),

1) tun, machen (die verschiedensten Arten des Machens, wie
darināt, bezeichnend und mit diesem oft promiscue gebraucht): darīt alu [li. ãlu, darýti], pūru, vaiņagu, [ve̦zumu], pastalas, vīzes. daru vīzes, vilnainītes BW. 7703. de̦sas, sviestu darīt. daru cimdus, daru zeķes (stricke). In der Bedeutung"stricken"oft ohne Obj.: daru, daru, rakstu, rakstu BW. 7167. nuo celmiņa bungas daru. darāt (öffnet) durvis, ver,at luogus BW. 20396, 3; 4613, 1. tautu dē̦ls dzirnas dara 13757. es daru jaunas kamaniņas 13820. sīki putni ligzdu dara 4478. aitiņai stalli daru 15349. sienu darīt, sich mit der Heuarbeit beschäftigen; [labību darīt ve̦zumā, Getreide aufladen (auf einen Wagen)];

2) machen, verrichten, hervorbringen:
kuo tu te dari? ne˙kuo darīt, ne˙kuo būt, da ist nichts zu machen, zu ändern. kas puisīti vīru dara? BW. 6177. dari pilnus ve̦zumiņus. sniegi snieg sniegamuo, ceļu dara darāmuo. Sprw.: duomāts, darīts od. kâ duomāts, tâ darīts. sacīts (runāts), darīts od. kâ runāts, tâ darīts. kas darīts, padarīts od. kuo tad darīsi padarītām lietām. kas darīja? pats darīja. kuo pats negribi sev darām, tuo nedari citam. kas darāms, tas darāms od. kas jādara, tas jādara, vai raudi, vai dziedi. dari, kuo darīdams, apduomā galu, Nur darīt, nicht darināt, wird gebraucht, wenn auch von mehrmaliger Tätigkeit die Rede ist,

a) bei abstraktem Obj.: darīt bē̦das, sirdsē̦stus, brīnumus, vare̦nus darbus, varas darbus, lielas lietas, ē̦rmus, blēņas, galu, guodu, kaunu, labu, ļaunu, pārestību, prieku, žē̦labas, žē̦lumu; - zināmu darīt, bekannt machen;

b) bei Adverbien, die die Art und Weise der Handlung bezeichnen: grūti, pāri darīt, schwer fallen, unrecht tun,
labi d., wohl tun, žē̦l d., leid tun: es tīšām liels neaugu, nedaru grūti kumeļam. nedari pāri luopiņiem: pirmie dieva sūdzē̦tāji. migla, migla, liela rasa, tā man labi nedarīja. brālis man žē̦l darīja. pakaļ (od. pakaļā) darīt, nachahmen: tâ˙pat dara pakaļā diže̦nie tē̦va dē̦li. Refl. -tiês,

1) sich machen, entstehen:
[vasara darās U., es wird Sommer]. kas darās nedarāms? (Rätsel). [daries visām tautām... zināmu Glück Judith 9, 14]. par vientiesi darījuos es sevi JR. V, 102;

2) in seinem Interesse od. zu seinem Schaden etw. tun:
es būtu vai galu darījies aiz lielām sirdssāpēm;

3) mit einer Arbeit beschäftigt sein, sich zu schaffen machen, arbeiten, wirken:
še burvis darījies LP. VI, 14. vakarā saimniecei vienmē̦r daudz kuo darīties A. XVI, 366. nu es darīšuos viens pats LP. VI, 275. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties BW. 19412. ar tiem man nav ne˙kā kuo darīties, mit ihnen habe ich nichts zu schaffen Sil.;

4) verfahren, sich aufführen:
vai tad man nebūs brīv ar paša mantu darīties kâ gribu. cik netikli viņš darījies ar pirmuo sievu. daries un vedies kâ pienākas;

5) albern, liebeln, charmieren:
viņa bija darījusies un āvījusies ar puķēm A. XII, 888. tas neļāvās vis gar sevi darīties MWM. X, 326. kur Pēteri redzējām... ar ubadzi daruoties BW. 20754;

6) seine Notdurft verrichten:
bē̦rns darās, das Kind bemacht sich Ruj. n. U. darîtājs, jem., der etw. tut, macht; arbeitet, strickt: darbs darītāju māca. būs man darba, cimdu darītāja. (tautas meita) māmiņai grūtu dienu darītāja. [Wohl nicht zu dar̂bs, sondern (nach Leskien Abl. 361 und Brugmann Grdr. II ^2, 3, 267) als Kausativ (urspr. "fügen" ) zu derêt; vgl. z. B. linus darinât, Flachs in Ordnung bringen; s. auch Zubatý Sborn. fil. II, 104.]

Kļūdu labojums:
4613,1 = 14613,1
4478 = 4479,3

Avots: ME I, 440, 441

darîtava, der Ort, wo etwas gemacht wird: alus d., die Brauerei G. Allunan.

Avots: ME I, 441

darkšķêt, dar̃kšêt [C., dārkšķêt Wid.], -u, -ēju, intr., schnarren, klappern (wie es sich bei zerbrochenen Fahrzeugen und Gefässen hören lässt) U.: puôdi vien darkšējuši Upīte Medn. l. 163.

Avots: ME I, 441

darksle: zu derglît 1.

Avots: EH I, 308

darksle AP., dārkslis Dond., ein Pergelscheit: skalkuokus sadara (saderglī) ar cirvi darkslēs AP. [Zur Wurzel der- "reissen" in nuodaras "Abfälle" u. a. (vgl. poln. dranki "Leuchtspäne")?].

Avots: ME I, 441

dràudîgs, drohend: draudīgs ģīmis.

Avots: ME I, 491

‡ darûgt, gentigend (ganz) ausgären, aufgehen Auleja.

Avots: EH I, 308

‡ darunât, zu Ende sprechen, ganz aussprechen Auleja: ni˙viena vārda nevar d. da galam, vis atraun. Refl. -tiês "runājuot panākt nuoduomātuo" Auleja; sprechend inerausbekommen: cikām jie... runā, darunājas, ka jis dē̦ls Pas. IV. 404 (aus Welonen).

Avots: EH I, 308

I dar̂va (li. darvà, acc. dárvą Tiž. II, 474),

1): ar darvu tecināti BW. 20153 var, ar tiem darvas zābakiem 7292; ‡

2) "ein Viertel eines dünneren, gespaltenen Klotzes"
Erlaa; ein Holzstück aus der Mitte eines Klotzes N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043.

Avots: EH I, 308

I dar̂va [> tahm. dâr(a)], der Teer: darvu dedzināt, laist, tecināt, Teer brennen. vai esi ar darvu kristīts, ka esi tik ļauns cilvē̦ks? Adsel. lai zaļas darvas ē̦d, mag er kleine Steine essen St.; kaulu darva, Stinkspiritus Krem., Lasd., Hirschhornöl St. Aus Ahs. ist auch ein maskuli- nischer Genitiv belegt in darva (gespr. dâra) ceplis, die Teerbrennerei und darva kukainis. [Nebst li. darva "pitch, tar" (Lalis) zu li. dervà "Kienholz; (Lit. Mitt. II, 67) Teer", r. дерево "Baum", ae. teru "Teer", kymr. derw "Eichen", gr. δόρυ "Baum", (kret.) δορά "Balken" u. a., s. Osthoff Etym. Par. 138, O. Schrader BB. XV, 285 f., J. Schmidt KZ.XXV, 50, Holthausen IF. XVII, 294, Walde Wrtb. ² 414, Boisacq Dict. 197, Berneker Wrtb. I, 186, Trautmann Wrtb. 53.]

Avots: ME I, 441, 442

II darva, Regenbogen Bergm. n. U.

Avots: ME I, 442

dar̂vaîns: dar̂vana ² priede Salis.

Avots: EH I, 308

dar̂vaîns, geteert, mit Teer beschmiert, beschmutzt: sveši ļaudis sanākuši darvainiem kažuokiem BW. 20397, 6.

Avots: ME I, 442

[dar̂vaklis Neuermühlen, ein Gefäss mit Teer.]

Avots: ME I, 442

dar̂vakslis, darvākslis Plūd. LR. III, 15, [darvāksnis Erlaa], dar̂vekslis [LP. IV, 6], dar̂veksnis, [darvīksis Alt- Ottenhof],

1) das Kienholz zum Teerbrande;

2) [darvākslis Erlaa, um Libau, dārvaksis Popen], Pergelholz, Pergelscheit,
[darvēksnis Burtn., darveksnis Salisb.]: skalu plēšuot, nevar darveksli nuo abiem galiem plēst LP. VII, 801;

3) darvakslis L., darvaklis, die Teergrube.
[Vgl. li. darvokšnė "Fackel".]

Kļūdu labojums:
skalu plēšuot... 801 = skalus plēšuot... 601

Avots: ME I, 442

darvākslis (unter dar̂vakslis),

2): auch (mit â ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 308

dar̂vāksnis (s. auch unter dar̂vakslis),

2): auch Kegeln und Waldau n. Latv. Saule 1927, S. 616. Vgl. li. darvokšnė dass.

Avots: EH I, 309

dar̂vāksnis [Erlaa, Weinsch.], das Teerholz St.; vgl. li. dervókšnis "Holzscheit zum Kienspan".

Avots: ME I, 442

dar̂vaspuķe, Pechnelke (lychnis viscaria) RKr. III, 71.

Avots: ME I, 442

‡ dar̂vât Kaltenbr., = dar̂vuôt.

Avots: EH I, 309

‡ dar̂vaûkslis ² Iw., = dar̂vakslis 2: nuo priežu klučiem saplēš darvaukšļus un sataisa skalus.

Avots: EH I, 308

[dar̂vaukšus Telsen, Pergelholz.]

Avots: ME I, 442

dar̂vdedzis, darvdeģis, darvinieks Spr., darvenieks, der Teerbrenner.

Avots: ME I, 442

‡ dar̂vdeģene Janš. Dzimtene V, 10, die Frau eines Teerbrenners (dar̂vdeģis).

Avots: EH I, 309

[dar̂veksis ² Stenden, Pergelholz.]

Avots: ME I, 442

[dar̂veksnis,

1) ein eben mit Teer bestrichener Gegenstand
Neuermühlen;

2) s. darvakslis.]

Avots: ME I, 442

dar̂vene, ‡

2) eine Blume
Linden: darvenēm kāts brūns, ziedi sarkani.

Avots: EH I, 309

dar̂vene, die Teertonne: Jāņus ielīguodami, darvenes dedzinādami Pūrs I, 110.

Avots: ME I, 442

‡ darvesis (?), Pergelholz Dickeln n. BielU.

Avots: EH I, 309

darvîgs, harzig Karls.

Avots: ME I, 442

darvīna Salisb., darviņa Freiziņ, Pergelholz, Pergelscheit.

Avots: ME I, 442

[darvnīca, die Teerbrennerei Wid.]

Avots: ME I, 442

‡ darvuojs FBR. XIV, 73, teerhaltig.

Avots: EH I, 309

[dar̂vuoklis ² Talsen, Pergelholz.]

Avots: ME I, 442

‡ darvuokslis, = dar̂vuoklis ² : kuŗ... uguni, likdama klāt... izžāvē̦tus darvuokšļus Janš. Mežv. ļ. II, 502.

Avots: EH I, 309

dar̂vuôt, tr., teeren: ar darvu darvuo virves. Part. darvuôts, geteert: darvuota virve.

Avots: ME I, 442

‡ dar̂vs ² (> dârs) Frauenb., gen. s. darva BW. 20397, 1 var., = dar̂va I.

Avots: EH I, 309

‡ dar̃želis Siuxt, Demin. zu dàrzs, ein kleiner Garten.

Avots: EH I, 309

daũdzdaris, der Vieltuer (im tadelnden Sinne).

Avots: ME I, 443

‡ deĩdarêt Seyersnof "staigāt" (taumelnd gehen?): bē̦rns sāk jau d.

Avots: EH I, 314

I deidars, eine Pflanze mit verkrüppeltem Stengel Salisb.

Avots: ME I, 453

[II deidars Planhof "ein Lümmel, der wackelnd geht"]

Avots: ME I, 453

dildars, ein leichtsinniger, wankelmütiger Mensch, ein ausgelassener Knabe Katzd.

Avots: ME I, 467

diždar̂bs, Grosstat, hervorragendes Werk.

Avots: ME I, 474

‡ dùndars ² Sonnaxt (neben dùndurs ² gebraucht), die Bremse.

Avots: EH I, 342

‡ e̦darkasis Wolmar n. BielU. "ein unfreundlicher, neidischer, zänkischer, zorniger Mensch".

Avots: EH I, 367

‡ gàldarêt ² Līvāni, sich herumtreiben.

Avots: EH I, 379

gandarījums,* Genugtuung: cietušam duot gandarījumu Vēr. I, 1261.

Avots: ME I, 599

gandarît, - u, - ĩju (li. gandarýti), ein nach dem deutschen genugtun (satisfacere) gebildetes Verb, schon in den Undeutschen Psalmen 63 vorkommend, genugtun: viņš nevarēja sev gandarīt Vēr. I, 370.

Avots: ME I, 599

‡ gaŗvê̦dars, = gaŗvêderis: nītauriešu gaŗvē̦dari BW. 9995.

Avots: EH I, 386

grè̦kdaris: auch Salis; blēžu un grē̦kdaŗu pasaulē netrūkst Janš. Bandavā I, 396.

Avots: EH I, 405

grè̦kdaris, der Schuldige, Sünder : grē̦kdaris katrreiz bij Edgars Blaum.

Avots: ME I, 652

grũtdarît, -u, -ĩju, intr., zu nahe treten, ein Leid zufügen: tēviņs man grūtdarīja BW. 1973.

Avots: ME I, 669

‡ ìedar̂buôtiês,* einwirken.

Avots: EH I, 508

[ìedarinât,

1) zu bekappen anfangen:
kuoks palika iedarināts Drosth.;

2) zu brauen anfangen:
alus jau iedarināts Bers.;

3) zu flechten anfangen:
iedarināta vîze Jürg.]

Avots: ME II, 8

[I ìedaris ² Mar., ein Zauberer, der andern Böses zufügen kann. Nach MSil. sei iedaris jem., der eine Arbeit beginnt (iedara) oder begonen hat.]

Avots: ME II, 8

[II ìedaris Jürg., ein Stückchen Butter, das man beim Buttern in die Sahne legt, damit diese eher buttert.]

Avots: ME II, 8

[III iedaris "der unaufgepflügte Ackerrand": tīrumā aŗuot atstāja iedari Roop.]

Avots: ME II, 8

ìedarît,

1): nevarēji šam ni˙kā ie., lai ar teicies saliekt kâ nazi! Saikava;

3): ne˙kuo nevar ie.; man kann nichts anfangen zu tun
BielU. darbs paliek iedarīts (unvollendet) Ramkau. iedarījuši ve̦zumu un aizgājuši Saikava; ‡

4) hineintun:
kad jau nu ir iedarīts ve̦zumā, tad jāve̦d mājā Ramkau. nevar redzēt, kâ ir iedarīts ("= kâ ielikts aude̦kls stellēs") Frauenb.; ‡

5) einquetschen, zerquetschen
Dunika: ie. pirkstu durīs. ‡ Refl. -tiês Dunika,

1) sich verletzen:
puišelis sev kuo ar nazi iedarījies;

2) unversehens eingequetscht werden:
pirksts iedarījies durīs. ‡ Subst. ìedarìjums "?": (piena) ie. jāsalej ķē̦rna Kand.

Avots: EH I, 508

ìedarît,

1) anhaben:
kuo tu mums iedarīsi Egl. Zilā cietumā 229. vienuos dzelžuos - kuo tādam zuobe̦ns lai iedara Rainis INd. un Arija 21;

2) durch Zauber beeinflussen, behexen:
iedarījis viņš viņai e̦suot, vai ar dzeŗamuo vai ar ē̦damuo ieēdinājis Tirzm. varuot "iedarīt", ka zaglis pats atne̦suot zagtas lietas atpakaļ Aps. Jē̦kaba r. VII, 31. kur reizi ragana kuo "iedarījuse", tur negājis ar mājas luopiem vairs ne˙kādi Etn. III, 24;

[3) zu tun anfangen
L.; iedarīta lieta L., eine Sache, die man zu tun sich schon angewöhnt hat].

Avots: ME II, 8

[ìedars ² Mar. "Malztag zum Bierbrauen"; iêdars ² Stenden, iẽdars Rönnen, = iedaris II.]

Avots: ME II, 8

ìedar̂vuot, einteeren Karls.

Avots: ME II, 8

ìekšdar̂bs "innere Arbeit": saimniecei ziemā vairāk iekšdarbu nekâ ārdarbu Sassm.

Avots: ME II, 31

izdar̂binât, arbeiten lassen, beschäftigen, durch Arbeiten quälen: ķēniņš ne+kad nemē̦dzuot citus par velti izdarbināt LP. VI, 522; izdarināt un izkustināt savas kājas A. XI, 146.

Avots: ME I, 725

izdar̂buôtiês,

1) sich abmühen, sich abquälen:
pircējs izdarbuojies ilgu laiku gar dē̦lu

2) sein Wesen treiben, wüten, toben:
e̦ze̦rs izdarbuojies, apklusis LP. VII, 1292.

Kļūdu labojums:
1292 = 1299

Avots: ME I, 725

izdarĩba, die Zeremonie: kāzas svinēja vairāk dienu nuo vietas ar dažādām izdarībām P.

Kļūdu labojums:
P. = RKr. XVI, 63.

Avots: ME I, 725

izdarîgs, ‡

2) "dummstolz; sich vor andern anstellend"
Seyershof: jaunuos gaduos viņš bij traki i. puisis; nu ir kļuvis lē̦nāks.

Avots: EH I, 441

izdarîgs, gewandt, geschickt: mūsu saimnieks ir izdarīgs cilvē̦ks Ahs. [viņa ir uzņēmīga un izdarīga A. Gulbis Fantasti 189.]

Avots: ME I, 725

izdarĩjums,

1) das Vollbrachte;

2) das Exkremente
Konv., dafür jetzt gew. izkārnījums.

Avots: ME I, 725

izdarinât,

1) beilden, gestalten:
patapinājumus tauta izdarina pēc savas garšas A.;

2) die Äste eines Baumes abhauen, bekappen:
viņš nuocirta bērziņu, izdarināja zarus Akur.;

3) abholzen, einen Wald aushauen
Oppek., Smilt., Kokn. n. U.;

4) ausbrauen:
alu;

5) (li. išdarinė´ti), kastrieren
Sassm.: ērzeli. [kuilē̦nu izdarināt BW. 34863, 1.]

Avots: ME I, 725

izdarît,

2): i. iesalu AP., = nuo iesala i. alu;

4): geschmeidig machen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1): mājās bē̦rni izdarās, kâ pašiem patīk Ahs. i. ar dzīpariem pēc patikas Seyershof;

2): i. paši Segew., unter sich abmachen, übereinkommen;
‡

4) sich anstellen
Salisb., Seyershof: kuo nu izdaries? viņš gan gribēja nākt līdz, bet izdarījās vien, ka negrib. ‡ Subst, izdarīšana Janš. Dzimtene V, 13, das Verfahren.

Avots: EH I, 441

izdarît (li. išdarýti), tr.,

1) zustande, zuwege bringen, ausführen, vollbringen, zu Ende bringen:
trīs darbiņus izdarīju (Var.: padarīju) BW. 6796. kuo tie ļaudis neizdara ar savām valuodām 8546. kas daudz kuo grib izdarīt, tas maz panāk. viņš izdarīja savu gribu Vēr. I, 1463. nevaru tavu prātu izdarīt BW. 3597. nevar dievs, nevar ve̦lns svešai mātei izdarīt (recht machen) 4151;

2) ausbrauen:
gaidi, māte, kâ tu vari, kamē̦r alu izdarīšu BW. 15981;

3) kastrieren:
ērzeli;

[4) ausgerben:
viņš man tuo ādu izdarījis Für. I.] Refl. - tiês,

1) vollbringen, verfahren:
kuo tas visu nav izdarījies LP. VI, 19. puisis izdarījies gan šâ, gan tâ VII, 503. izstāstījis visas tās brīnuma lietas, tâ tur izdarījies VI, 318;

2) izdarīties ar, mit jem. fertig werden, verfahren, jem. bezwingen:
ja pats esi padarījis, tad arī pats ar sevi izdaries LP. VII, 252. laidi mani tik ar zdē̦riem iekšā, gan jau izdarīsimies IV, 140. es ar viņu izdarīšuos V, 375. druošinieks, kas apņēmies ar ve̦lnu izdarīties VI, 377. kuŗš tik zvēriski izdarās ar savējiem MWM. XI, 216;

3) sich ausleeren, seine Notdurft verrichten:
zīdaiņi mē̦dz izdarīties 1 - 2 - 3 reiz dienā Konv. ² 1375. Mit dem Zusatz sevis pēc: kad raganas paē̦dušas, tad tās mē̦dzuot sevis pēc izdarīties Etn. III, 45.

Avots: ME I, 725

‡ izdarnieks Salisb., ein praktischer Mensch, der alles mögliche zustande bringen kann: Jānis - tas viņiem tas i., citi tikai runātāji.

Avots: EH I, 441

izdar̂vuôt, tr., austeeren: mucas LP. IV, 2.

Avots: ME I, 725

izmadaruôt, tr., ausnähen, aussticken: izmadaruota zirga se̦ga Līb.

Avots: ME I, 768

juõkdaris (li. juokdarỹs), der Spassmacher: juokdaŗi sēdēja pie galda Latv. [Bei Janš. DZimtene ² III, 13 dafür (ein Litunismus) juokdirbis.]

Avots: ME II, 126

‡ kadars Wessen, ein Werwolf.

Avots: EH I, 573

[kàldarains ² Warkl., kal˜dare̦ns Ruj., lumpig.]

Avots: ME II, 140

‡ kal˜dardañcis AP., die mit Wasser verrührten im Mötser nach dem Hanfstossen übriggebliebenen Nachbleibsel (anstatt Milch als Zutat zu Grützen benutzt).

Avots: EH I, 577

[kal˜dari Ruj., zerfetzte Kleider.]

Avots: ME II, 140

‡ kaldariņš "?": tai būs mazi kaldariņi (Var.: bāleliņi, dē̦li, arājiņi) BW. 35337 var.

Avots: EH I, 577

kaldaru kaldariem iet, Stolpernd, strauchelnd gehen.

Avots: ME II, 140

‡ klandarmanis, ein Herumtreiber (?): šādi tādi klandarmaņi pa pasauli vazājās BW. 14467.

Avots: EH I, 610

klùndaris ² : kluñde̦rs Ugalen n. FBR. VII, 18.

Avots: EH I, 623

‡ klundarkãjis, = klùnduris ² : ciemiņa klundarkāji BW. 12388.

Avots: EH I, 623

[kodars Ruj., der Kropf.]

Avots: ME II, 254

‡ kol˜darêt, -ēju Stenden, schütteln: k. pudeli ar alu. Refl. -tiês, sich schütteln (rütteln) Stenden: arkls ratuos koldarējas uz visām pusēm.

Avots: EH I, 638

kuõpdar̂bĩba ,* gemeinsame Wirksamkeit, Kooperation, Mitwirkung: apstākļu kuopdarbība Vēr. I, 268, Konv. ² 1851.

Avots: ME II, 345

kuõpdar̂bs, gemeinsame Arbeit: dziedāšana muižas kuopdarbuos BW. 763.

Avots: ME II, 345

kūdarā: "191 [falsch]" ME. II, 332 zu ersetzen durch "16259".

Avots: EH I, 681

kūdarā"?": kūdarā, kūdarā vedējiņu kumeliņi! kâ nebija kūdarā, auzu pe̦lu uode̦rē̦ti BW. 191 [falsch].

Avots: ME II, 332

‡ labdarene Siuxt, = labdare 2 (unter labdaris).

Avots: EH I, 709

labdarĩba, pie Wohltätigkeit, die Wohltat: labdarības biedrība. pēc tam pateicies arājam par labdarību, ka maizi devis LP. VII, 914. māti mīlēt par visām viņas labdarībām bē̦rns mācās nuo pašas jaunības A.

Avots: ME II, 394

labdarîgs, wohltätig: labdarīgs cilvē̦ks, mērķis.

Avots: ME II, 394

labdaris,

2): auch Siuxt, Sonnaxt (ein Zauberer, der mit seinen Künsten Wohltaten bewirkt).

Avots: EH I, 709

labdaris, f. -re,

1) der Wohltäter:
grē̦kdaris klētī, labdaris aiz durvīm (Rätsel). mūsu labdare saule;

2) der Zauberer, Quacksalber:
visus trīs dē̦lus tē̦vs izmācīja par labdaŗiem, ārstiem JK. V, 91. gājis pie labdaŗiem (pesteļiem) LP. V, 3. labdare atskrēja ar zâlēm LP. VI, 963. labdarīte, Bilsenkraut (hyoscyamus niger) Birsm.

Avots: ME II, 394

labdarĩt [Glück Jakob IV, 17] -u, -ĩju (eine Neubildung auf Grund von labdaris, nach dem deutschen wohltun), wohltun: tâ mirdams vēl labdarīt gribu Dünsb. Subst. labdarĩjums, die Wohltat; labdarîtãjs, der Wohltäter.

Avots: ME II, 394

laĩdaraũgša, der Bodenraum über dem Kuhstalle Kand., Tals.

Avots: ME II, 402

laidaris (unter laĩdars ): auch (mit ài ² ) Fest., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 711

‡ laidarniece Janš. Līgava II, 133, eine im Viehhof beschäftigte Magd.

Avots: EH I, 711

laĩdars (li. laĩdaras "Verschlag für das Vieh") [Gr. - Essern, Bauske, Wandsen, Selg., Dond., Lautb., Ruj., Arrasch, Jürg.] laidaris [(li. laidarỹs) Bers.], laĩde̦rs [C.], laĩderis (li. laideris "Mistgrube am Stall") [N. - Peb., làideris ² Kl., Bers.], Lub., in einigen Gegenden, z. B. in Ruj., [Posendorf LP. VII, 544], volksetymologisch an dā`rzs, Garten angeschlossen - laidārzs,

1) ein eingefriedigter Platz vor dem Viehstalle, wo das Vieh hineingelassen wird
Bers., Lub., Lös., Sessw., C.; eine Hürde fürs Vieh auf dem Felde: lauk- od. lauka laidars Manz., Kand.; die Düngerstätte innerhalb des Stallkarrees Beuningen. kūtis cēla pakavu veidā: trīs puses apbūvē̦tas, priekšpusi ar aizžuoguojumu un klajuo vidu sauca par laidaru Tals., LP. VI, 131. guotiņ,... vai tu māvi ze̦lta stalli, vai sudraba laidarīti (Var.: laidariņu, laidārziņu) BW. 28902, 3. es būt[u] tādu (sievu) pasmē̦lusi savā guovu laidarā (Var.: laidarī, laide̦rā, laiderī) BW. 21260. Sprw.: tukšs kâ laidars vasarā. tam mute kâ laidars, von einem Grossmaul;

2) der Viehstall, der Viehstall nebst dem Viehhof
Biel. H. 134; Kand., [Salis]. Zu laîst.

Avots: ME II, 402

I laĩdars,

1): auch Blieden, Dunika, Ermes, Kal., Lems., OB., Seyershof, Stenden, (lauka l.) Siuxt; der von ringsum gebauten Viehställen gebildete Platz
Iw.;

2): auch Dunika, Siuxt. zur Etymologie vgl. palaîda 3.

Avots: EH I, 711

‡ II laĩdars PlKur. "ein Gestell (Schragen) mit 4 Füssen zum Schlafen".

Avots: EH I, 711

laĩdarvā`rti: das Beispiel aus BW. (ME. II, 402) ist ganz zu streichen.

Avots: EH I, 711

laĩdarvā`rti, die Pforte des Viehhofs: vai gaidāt mana gana laidarvārtu attaisīt BW. 29376.

Avots: ME II, 402

laũklaìdars, eine Hürde auf dem Felde - iežuoguota vieta laukā, kur stāv guovis Grob. n. Etn. IV, 129. S. laĩdars.

Avots: ME II, 426

laũkdar̂bs, die Feldarbeit MWM. VI, 97.

Avots: ME II, 426

laũklaĩdars: auch Dünsb. oa. 107.

Avots: EH I, 722

ļaũndarĩba, die Missetat, der Frevel: ļaundarības ruoku Vēr. I, 698.

Avots: ME II, 532

ļaũndarîgs, übeltätig, frevelhaft: ļaundarīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 532

ļaũndaris, ‡

2) ein Zauberer, ein (bösartiger) Quacksalber
(mit àu ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 769

ļaũndaris, der Übeltäter, Schächer, Frevler: es savam ļaundarim mūžam ļauna nedarīju; vgl. BW. 8435.

Avots: ME II, 532

ļaũndarît, -u, -ĩju, intr., Böses tun, schaden: es savai māmiņai dienu, nakti ļaundarīju BW. 1973.

Avots: ME II, 532

leĩdars,

1) auch Orellen, Wolm.

Avots: EH I, 731

leĩdars,

1) auch leidārzs, für laĩdars [PS., Trik., Smilt.], Neu - Sackenhof, BW. 14268, 1; 28902, 3; [leideris Līvāni];

2) fig., ein verschwenderischer Mensch
Stürzenh.

Avots: ME II, 446

‡ leĩdarvā`rti BW. 29376, = laĩdarvā`rti.

Avots: EH I, 731

lĩdzdar̂bĩba ,* die Mitwirkung: tagad vajag līdzdarbības nuo visām pusēm B. Vēstn.

Avots: ME II, 479

lĩdzdar̂biniẽks ,* der Mitarbeiter Tēv.

Avots: ME II, 479

liẽldar̂bs ,* die Grosstuer (ironisch), der Grosssprecher; lieldaris = kas lielās daudz kuo izdarām Etn. IV, 129.

Avots: ME II, 498

liẽldar̂bs ,* die Gsosstat: latvieši pūlas Aleksandra I lieldarbu guodināt B. Vēstn. padižuodamies ar saviem lieldarbiem Seibolt.

Avots: ME II, 498

luõplaĩdars Bw. 3I410, = laidars.

Avots: ME II, 527

madara, madere Buschh., gew. d. Plur. madaras, n. BW. 7139 ein Demin. madaliņas, das Labkraut, Krapp (galium), ein beliebtes Färbemittel der Letten: sarkana krāsuošanai ņēma madaru (arī: maranu) saknes A. XI, 12. [Nebst oder durch estn. madar(as) wohl aus dem Germanischen (vgl. schwed. mådra, ae. mœdere, ahd. matara "Färberröte"); s. Thomsen Beroringer 268 und Berneker Wrtb, II, 67.]

Avots: ME II, 547

I madara: auch Gr.- Buschh., ("eine Wiesenpflanze") Kaltenbr., (galium verum) Saikava, Demin. acc. plur. madereņas BW. 7131, 1 var., gen. plur. madarīšu BW. 12229, 8 var.; silā man dzeltes auga, pasile madariņas BW. 7139. sarkanīte, madariņa 7138.

Avots: EH I, 776

‡ II madara, die Ranke Kreuzb.: apiņu, zemeņu madaras.

Avots: EH I, 776

madaraîns,

1) voller Labkraut, Krapp;

2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. ² 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 547

madarât, -ãju, madaruôt, auch madarêt, -ẽju, intr.,

1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;

2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;

3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. ² 2561.

Avots: ME II, 547

madere, eine komplizierte Sache, Madderei (hieraus entlehnt) Gold.

Avots: ME II, 547

‡ madarêtiês Balt. Zemk. piel. 1884, S. 222, = maderêt 1.

Avots: EH I, 776

madarniẽks, der Krappfärber Dr.

Avots: ME II, 547

mãjdar̂bs, die Hausarbiet: sieviešu mājdarbi Janš.

Avots: ME II, 578

maņdariņas [Ruj., eine Art Pflanzen]: silā man uogas auga, pasilē mandariņas BW. 22355. [Wohl gleichbed. mit estn. mandaras "madar(as), Labkraut"; vgl. le. madara(s),]

Avots: ME II, 560

‡ mudaras (fehlerhaft für madaras?) BW. 7128, 1 (aus Gr.-Buschh.), = madaras.

Avots: EH I, 828

naktsdar̂bs ,* nakts darbs, die Nachtarbeit.

Avots: ME II, 691

namdarĩba ,* das Bauwesen.

Avots: ME II, 691

namdaris: bitītei ... namdarīša nevajaga BW. 17766 var.

Avots: EH II, 4

namdaris ,* der Zimmermann, Baumeister: jauneklim jābūt par namdari LP. VI, 619. tē̦vs kâ namdaris gluži bez graša nebija Por.

Avots: ME II, 691

nedar̂bis, f. -be, nedar̂bniêks, ein Tunichtgut, ein loser Vogel, der (die) Ausgelassene: tavs dē̦ls liels nedarbis. kas gan tas nedarbis ir, kas tâ zākā viņu pūles? LP. VII, 1324. es pate tā nedarbe, kas jūt pēc aizliegtiem augļiem dziņu Asp.

Avots: ME II, 710

nedar̂bs, ‡

2) eine nichtige Arbeit (?):
mums ... vajadzēja ... plūkāt lupatiņas ... lupatu bija tik daudz, ka nevarēja ... paredzēt, cik ilgā laikā šuo nedarbu varē̦tu nuobeigt Jauns. Raksti III, 28; ‡

3) nedarbi Frauenb., der Geschlechtsakt.

Avots: EH II, 10

nedar̂bs, die Unart, böser Streich, Untat: tu tāds nedarbs; uz nedarbiem vien duomā. par tādu nedarbu viņi tūdaļ nuosuodīti LP. VII, 363. pēc tam luopi saies nedarbuos (nedarbā MWM. X, 7) Blaum.

Avots: ME II, 710

ne-izdarãms, unausführbar: neizdarāms uzdevums.

Avots: ME II, 715

‡ ne-izdarîgs Rothof n. FBR. VIII, 125, nichts (od. weniges) ausrichtend: n. cilvē̦ks Fr. Adamovičs.

Avots: EH II, 13

‡ nesadarība Strods Par. vōrdn. 118 "?".

Avots: EH II, 18

‡ nesadarīgs Strods Par. vōrd. 118 "?".

Avots: EH II, 18

niẽkdar̂bis: auch Frauenb.; kādi niekdarbji vītuola duobumā kurinājuši uguni Janš. Līgava I, 283.

Avots: EH II, 27

nuõdara,

1): kad pin vîzes nuo kārklu mizām, mizas nuolīdzina, lai ir taisnām maliņām; tuo, kuo nuogriêž, sauc par nùodarām ² (mit ar aus e̦r, od. aŗ?); tâ sauc arī atgriêzumus, gruozus pinuot nuo skaliem Zvirgzdine.

Avots: EH II, 38

‡ nùodar̂buôt Kronw., = nùodar̂binât. Refl. -tiês (s. ME. II, 772): sich mit Schreien, Krämpfen, Schlaflosigkeit abarbeiten (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 38

‡ nùodarêt Kaltenbr., = nùoderêt 1.

Avots: EH II, 38

nùodarinât,

1): auch (zarus nuo kuoka, lapas nuo saknēm) Fest. n. sīpuolus Ramkau. n. eglei zarus Sonnaxt. n. zarus, kāpuostu galviņas, burkānus (lakstus nuolaužuot) AP.; "nuomizât, nuodīŗāt": n. nuolaistus kuokus, karpānus AP. baļķis nuodarināts Pas. VIII, 413. nuodarināt (mit a aus e̦?) trīs ādas luoksnes par mugaru Pas. VII, 293.

Avots: EH II, 38

nùodarît,

1): "padarīt" Sonnaxt: visu kuo n.;

4): n. dziji; ‡

5) = nuoadît Lieven-Bersen: zeķītes, kas bija uzme̦stas adīklī, paliks nenuodarītas Stērste A. Z. 120; ‡

6) fest zumachen
Dunika: dures tâ nuodarītas, ka nevar attaisīt; ‡

7) (in der Tür) zerquetschen
Dunika: n. pirkstus. Refl. -tiês, ‡

3) zufällig sich gestalten:
ve̦zums nuodarījies uz vienu pusi, iznācis šķībs Ramkau. (krāsuojamais gabals) taids rūsgans nuodarījies Auleja.

Avots: EH II, 38

nùodar̂vuôt ‡

2) nuodarvat mugurkaulu Pernigel, durchprügeln.
‡ Refl. -tiês, sich beteeren.

Avots: EH II, 38

‡ nùomadaruôt, mit Krapp färben (perfektiv): nuomadaruojusi dažus baltu dziju gabalus sarkanus Janš. Paipala 11.

Avots: EH II, 66

‡ padar̂buôtiês, eine Weile tätig sein: gribējās p. šuo tuo me̦zgluojuot Jauns. Neskaties saulē 94. kad grib labāk ēst, tad jau vajag p. Strasden.

Avots: EH II, 126

padarinât,

2): p. skujas AP.

Avots: EH II, 126

[padarinât,

1) anfertigen:
p. ganam vîzes N.-Peb.; p. (= saplêst, reissend herstellen) lûkus Warkl.;

2) abhacken, aushauen:
p. kuokam zarus Warkl.]

Avots: ME III, 15

padarît,

2): kuo p. BielU., etwas Böses einem antun; sich ein Übel (z. B. eine Krankheit) zuziehen
Bankin;

4): alu p. - auch Auleja, Kaltenbr. p. (anfertigen)
pastalas Dunika, Rutzau; ‡ Subst. padarîtājs, wer etwas ausrichtet: tas man jau būtu bijis kuo nekuo p. BielU.

Avots: EH II, 126

padarît [li. padarýti], tr.,

1) eine Zeitlang machen:
pādari brītiņu manā vietā de̦sas!

2) anrichten, antun, machen, bereiten:
kuo tu man padarīsi? BW. 15062, 3. kuo tie ļaudis nepadara ar savām valuodām? pruojām iedami, panāksnieki mēdza padarīt kādu skādi BW. III, 1, 45. padarīt sāpes, kaunu, galu. lai labāk mans dē̦ls tad mirst, ne˙kâ padara man tādu kaunu! LP. N, 41. ve̦se̦lu padarīt, gesund machen, žē̦l padarīt, ein Leid antun: dažam puišam žē̦l padarīju BW. 5327;

3) ausrichten, machen, ausrichten können:
tā taču var kuo padarīt LP. IV, 1. ve̦cs vīrs ar paduomu vairāk padara, nekâ jauns ar spē̦ku;

4) tun, machen
(perfektiv), eine Arbeit beenden, verrichten, vollenden: trīs darbiņus padarīju (Var.: izdarīju) BW. 6796. dieviņš alu padarīja, hat das Bier gebraut 8082. Sprw.: kunga darbs nav padarāms, des Herrn Arbeit ist nicht zu Ende zu bringen. kas padarīts (od. darīts), padarīts, was geschehen, ist geschehen. kas padarīts, tuo nevar atdarīt, das Geschehene kann man nicht rückgängig machen. Refl. -tiês,

1) sich antun, sich bereiten:
viņš sev galu padarījies;

2) von sich selbst machen, ohne fremdes Zutun gemacht, beendet werden:
iesakies tik: "lai nuotiek!" tūliņ darbs padarīsies LP. IV, 76.

Avots: ME III, 15

pakaļdarinât, pakaļdarît, nachmachen, nachahmen: kuo citi varē̦tu mākstgi pakaļdarināt Vör. I, 1322. Subst. pakaļdarinãjums, pakaļdarĩjums, das Nachgemachte, die Nachahmung Vēr. II, 102; pakaļdarinâšana, pakaļdarîšana, das Nachmachen, Nachahmen II, 187; pakaļdarîtãjs, der Nachahmer: dzejnieku pakaļdarītāji Asp.

Avots: ME III, 39

pãrdar̂binât, tr., überanstrengen : bē̦rnus Tēv.

Avots: ME III, 152

‡ pārdarinât, ausbessern (izlāpīt, pārtaisīt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 197

pārdarît, ‡

3) in der Verbind.
preces p., Waren absetzen, sie ablegen (= preces glabāšanai duot) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "absetzen").

Avots: EH XIII, 197

pãrdarît, tr.,

1) ummachen, um-, verwandeln:
vinš pārdarīja ūdeni par vīnu A. XIII, 476;

2) = pãri darīt, einem etwas zu leide tun: iesim... atmaksāt tuo, kuo tas manai sievai pārdarījis LP. II, 36. Subst. pãrdarĩjums, das Umgemachte, die Umgestaltung, Verwandlung; pãridarĩjums, das Unrecht, die Unbill: gan tev dievs atdarīs manu pāridarījumu BW. 4296; pãrdarîšana, das Ummachen, Verwandeln; pãridarîšana, das Unrechttun, Beleidigen; pãrdarîtãjs, wer ummacht, verwandelt; pãridarîtãjs, wer Unrecht tut, beleidigt.

Avots: ME III, 152, 153

pãrdar̂vuôt, tr., [mit Teer (von neuem) bestreichen: p. jumtu.].

Avots: ME III, 153

pãridarĩjums, pãridarîšana, pãridarîtãjs, s. pãrdarît 2.

Avots: ME III, 157

pašdar̂bĩba,* die Selbsttätigkeit: tauta sāka muosties uz pašdarbību B. Vēstn.

Avots: ME III, 112

pašdar̂bîgs,* selbsttätig. pašdarinâts, selbst-, eigengemacht: pašdarināts alus; pašdarinātas drēbes.

Avots: ME III, 112

pêcdar̂bi,* Nacharbelten (z. B. beim Bau).

Avots: ME III, 205

piẽdar̂bs Wolm., C., N.-Peb., Jürg., Zögenhof, Selg., Bauske, (mit ie

2) ) Golg., Lis., Prl., Bers., Kreuzb., Gr.-Buschhof, piẽdarba Naukschen,

1) die Vorriege, die Dreschtenne:
zirņu pieradies piedarbā līdz trešam vaiņakam LP. VI, 1, 74; im Ostle. dafür kuls, in Baldohn - kluons;

2) das Vorhaus in der Badstube
N.-Bartau;

3) ein Anbau:
tâ sauktais piedarbs bij jaunajai dzīvuojamai ē̦kai istabas galā Vilibalds Kas uzvarēs 26. Zu piedarīt.

Avots: ME III, 242

pìedarinât pūru, die Aussteuer herstellen, fertig machen: nevaru pūriņa piedarināt BW. 7760.

Avots: ME III, 242

pìedarît,

1) füllen, voll laden:
nu ve̦zums piedarīts un sasiets Saul. kamanas pilnas jāpiedara Biel. 1542. p. puôdu ar sviestu Dunika;

2) piedarīt pūru, = piedarināt p.: aužu baltas villānītes, drīz pūriņu piedarīju Biel. 1517. kam liniņu man nedevi, kuo pūriņa piedarīt? BW. 16599, 2. ne nuo lūku nuodarām es pūriņu piedarīju 7849;

3) piedarīt guovīm pienu, die Kühe milchreich machen
Alksn.-Zund.;

4) mit Schmutz voll machen, besudeln:
bē̦rni piedarījuši plānu; auch = piedirst, piemīzt Dunika;

5) zumachen (eine Tür)
Dunika;

6) hinzu machen
Dunika.

Avots: ME III, 242, 243

pìedarkne ² Gr.-Buschhof, = piedurkne.

Avots: ME III, 243

piedars,

1) die Zutat:
bez kādiem dzelzs piedariem A.IX, 704;

2) = piedarbs Bielenstein Holzb. 101.

Avots: ME III, 243

piendaris, Labmagen Ar.

Avots: ME III, 275

pretdar̂bĩba,* das Entgegenwirken, die Gegenwirkung.

Avots: ME III, 386

pretdar̂bs,

1) "?": vīriešu pretdarbs Vēr. II, 1438;

2) Gegenleistung
Nötk.;

3) "eine gegen jem. gerichtete Arbeit"
Nötk.

Avots: ME III, 387

prìekšdar̂bs, oft im Plur. gebraucht, die Vorarbeit: leksikālajā nuozarē Stendeŗam bij laime uziet dažus priekšdarbus Plūd. Llv. II, 171. Kurzemē pieņe̦mti šādi brīvlaišanas priekšdarbi Apsk. v. J. 1903, S. 434. priekšdarbi veikušies brangi LP. VII, 374.

Avots: ME III, 394

pusdar̂bs, die halbe Arbeit: Sprw. žāvājuoties tik pusdarba darīsi. labs mudinātājs ir pusdarba darītājs. Uoliņiem bij kaudze pat˙laban pusdarbā (halbgetan, halbverrichtet) Kaudz. M. 24.

Avots: ME III, 424

pusdarîts, halbgetan, halbverričhtet: pusdarīts darbs jāpabeidz Ahs.

Avots: ME III, 424

pušdarus darîtãjs, einer, der seine Arbeit nur halb tut.

Avots: ME III, 437

pus˙piẽdar̂ba (gen.), die halbe Dreschtenne: ruobeža jāve̦lk... taisni pārpus˙riju un pus˙piedarbu Latv.

Avots: ME III, 432

ruokdar̂bs, eine Handarbeit (gew. Näharbeit): Alma rīkuojās ap savu ruokdarbu Alm. ruokdarbu izstrādājumi LP. VII, 647. kas svētdienām iet makšķerēt vai strādā citus šādus, tādus sīkus ruokdarbus, tuo nuospers pē̦rkuons Etn. II, 185.

Avots: ME III, 580, 581

ruõtdaris* Kaln. Uozuolk. m. 69, der Juwelier.

Avots: ME III, 584

‡ sabe̦ndaruôtiês, =sabìedruôtiês: s. ar citiem pilsāta buršiem Dünsb. Piķis un Stintis 20. Vgl. ‡ sabe̦ndruôtiês.

Avots: EH II, 396

‡ *sadara, = sadars: beņķa sadariņa BW. 35490.

Avots: EH XVI, 402

sadar̂bĩba,* das Zusammenarbeiten, -wirken, gemeinsame Arbeit, gemeinsames Wirken: dzejas un zīmējumu sadarbība Duomas I, 1107.

Avots: ME II, 607

‡ sadarêt,

1) = saderêt 1 Zvirgzdine: divi guovis pie vienas siles nevar s. ar saviem bē̦rniem nevarēja s. ar visiem sadarēju Tdz. 46429 (aus Pilda), 47379 (aus Baltinow; ähnlich 55806 aus Domopol);

2) = saderêt 2: sadarēja (verdang sich)
par kalpūni Pas. IX, 197. s. puisi Strods Par. vōrdn. 67;

3) = saderêt 3 Warkl.: sadarīsim uz sava manta! Pas. X, 249 (aus Atašiene).

Avots: EH XVI, 402

‡ sadarība Kaltenbr., Zvirgzdine, = saderība 1: ķēniņš savede lielu sadarību ar saiminieku Pas. VII, 122 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 402

sadarîgs: auch Pas. VII, 136 (aus Kaunata), 138 (aus Kapiņi), VIII, 105 (aus Lixna), 298 (aus Atašiene), IX, 196 (aus Warkl.), X, 120 (aus Warkl.), XII, 347 (aus Rozentova), Latv. Saule, S. 1055 (aus Jāsmuiža).

Avots: EH XVI, 402

sadarîgs Domopol, =saderîgs, verträglich; friedlich und einig mit andern lebend: viņi palika dzīvuot laimīgi un sadarīgi līdz pašai nāvei Dricē̦ni n. Pas. III, 299. Von *sadara "Eintracht" abgeleitet?

Avots: ME II, 607

sadarinât, ‡

3) zerspleissen:
kad saskaldīja darvaukšļus, tad tuos sadarināja, saplēsa smalkāk ar cirvi un tad tik ar nazi plēsa Iw.; ‡

4) = sadarît; ‡ 6: vezumu var s. viens pats strādnieks Āboliņš Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" 36.

Avots: EH XVI, 402

sadarinât, tr.,

1) machen, anfertigen
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): cimdus, zeķes, vaiņagus. sadarināt lielāku vairumu alus;

2) ausputzen, ausschmücken:
sadarini, māmuliņa, savas divi zeltenītes! še dzīrās tautas jāt BW. 14113.

Avots: ME II, 607

sadarît,

1): auch Dunika; te bij sviestiņš sadarīts BW. 33411 (ähnlich in Puhren u. a.); 3): auch Dunika; ‡

5) eine Perfektivform zu darît, tun:
Ēpalts paguva drusku attapties. citādi viņs diez kuo būtu sadarījis Līg. medn. 144; ‡

6) (in einen Lastwagen) zusammentun, -häufen:
triju gubu siena nesadarīs vienā ve̦zumā Ramkau. ve̦zumā sadarījām četras stirpas Saikava.

Avots: EH XVI, 402

sadarît, tr.,

1) machen, anfertigen, bereiten (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sadarīt de̦sas Ahs., Dond. sadarīt svîestu Wid., Ahs. sadarīt skalus Dond. kam nesadariet siena, cik zirgu barībai vajaga...? Kaln. Uozuolk. m. 107;

2) zusammenkernen:
sviesta picka, kas bļuodiņā sviestu daruot tiek ielikta sadarāmā krējumā Stenden;

3) (längere Zeit) machen, tun:
kuo lai viņš te visu mūžu sadara? V. Eglītis, kuo tad... Jānis sadara pa brīvuo laiku? Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 923. kuo lai sadara viens? ebenda S. 839. miegs nenāk, - kuo lai sadara? Niedra. kuo tad mājā vien sadarīs? Jaun. mežk. 180;

4) (die Tür zumachend) zerquetschen:
puika durvīs sadarījis pirkstu Dunika. Refl. -tiês,

1) in Streit geraten, sich verzanken:
ar tē̦vu tas bij sadarījies Alm. Kaislību varā 58. pie kungiem tā atpaķaļ neiešuot. vai e̦suot sadarījusies ar cienmāti? Alm.;

2) = apdirsties I: bē̦rns sadarījies Alksn.-Zund. - sadarîtiẽs 1 zur wurzet von dìrât?

Avots: ME II, 607, 608

sadars,

1): tik diviem pirkstiem saderēja gali kuopā; citi nesanāca sadarā, - viens uotram secen vien nuoskrēja Janš. Līgava I, 176; ‡

2) "kļūda adījuma rakstā" Frauenb.: kad acis aduot nav kâ vajag, tad ir s.

Avots: EH XVI, 402

sadars, ein Demin. saderiņa BW. 34409, die Stelle, wo zwei Teile sich vereinigen (z. B. bei einem Netz N.Bergfried), die Fuge: vārtu sadars Vēr. II, 837, beņķa sadarā BW. 34409. sadars - vieta cimdā vai zeķē, kur raksti aduot sastuopas: sadarā dažreiz puķe paliek pusē Luttringen n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 379. Vgl. sade̦rs.

Avots: ME II, 608

sadar̂vuôt, tr., tüchtig einteeren: jumtu.

Avots: ME II, 608

‡ šaldarīgs Taurup "slikts": šaldarīga būšana (lieta).

Avots: EH II, 621

sažaldarêt "Flüssigkeiten durchs Anstossen vermischen, z. B. Müch" Mag. XIII, 2, 57.

Avots: ME III, 799

sidarbiksis (unter siderbiksis): plur. sidarbikši (gesüsstes Wasser mit hineingebrückelten Brotkrumen) Sess.

Avots: EH II, 485

sir̂dsdar̂bĩba,* die Tätigkeit des Herzens Stari II, 58.

Avots: ME III, 844

‡ skābdaris Strods Par. vōrdn. 158 "?"

Avots: EH II, 503

skalˆdara, s. skal˜daris.

Avots: ME III, 868

‡ skaldarains,

1) " = skaldîgs 3" N.-Peb.;

2) "uneben; splitterig"
Fehgen;

3) (Adj. od. Suhst.?) "zināmā rakstā austa drēbe" Selsau, .Tirs.

Avots: EH II, 499

škaldaraîns Skalbe d. 48"?".

Avots: ME IV, 20

skal˜darêt: vgl. dazu Sehwers Unters. 106.

Avots: EH II, 499

skal˜darêt Ahs, n. RKr. XVII, 51, -ẽju, skalderêt, -ẽju, refl. skaldarâtiês, -ãjuôs Alksnis-Zundulis, etwas eilig, schneil machen Ahs., schnell laufen Alksnis-Zundulis: kuo tu tâ ātri skalderē! Ahs. n. RKr. XVII, 51, kuo nu skaldarājies kâ skaldaris! Alksnis-Zundulis,

Avots: ME III, 868

‡ skaldarîgs "?": neapstādamās čaluot savā skaldarīgajā valuodā (gemeint ist die Zigeunersprache) A. Brigadere Dievs, daba, darhs 156. skaldarīgās viešņas (gemeint sind Zigeunerinnen) ebenda.

Avots: EH II, 499

skal˜daris Ahs., skaldaris Alksnis-Zundulis, skaldara Alksnis-Zundulis, comm., einer, der (mit der Arbeit) eilt, schnell geht, läuft: tas iet, steidz kâ skaldaris! Ahs. n. RKr. XVII, 52, iet kâ skaldara plē̦su plē̦sumis Alksnis-Zundulis. - skaldars "einer, der viel, unverschämt spricht" Katzd.: tas tik ir tāds skaldars ar savu bļaustīšanuos! Aus mnd. schaller "herumstreifender Possenreisser"?

Avots: ME III, 868

škàudare ² , ein sehr magerer Mensch Gr. - Buschh.: baigst skatīties uz tādas škaudares: kauli un āda vien! Gr. - Buschh. Woht mit hochle, šk aus šķ; vgl. šķaudere und šķaudure.

Avots: ME IV, 20

šķe̦darnis (unter šķe̦dē̦rns): auch Marienhausen.

Avots: EH II, 629

*šķē̦darnis (erschlossen aus einem hochle. acc. s. škādarmi) Schwanb., Lubn., = šķe̦dē̦rns.

Avots: ME IV, 31

šķe̦l˜dars Dond. (hier kann es aus *šķe̦ldrs entstanden sein), Wandsen, ein grosser Holzsplitter.

Avots: ME IV, 25

slimdaris, der Übeltäter B. M. 464.

Avots: ME III, 932

šmaderêt, -ẽju, auch refl. -tiês, schnüffeln, wühlen Fest. šmaderêties ap ē̦damuo Golg. Aus d. schmaddern.

Avots: ME IV, 81

šmadarêt, Wessen, sudeln; zum Folgenden.

Avots: ME IV, 81

‡ šmàdaris ² od. šmàderis ² PV. "urkņītājs; iznicinātājs; pārgudrinieks": tādam šmāderim ne˙kad nevar izdabāt.

Avots: EH II, 648

šņadarêt(iês) Fest., šņaderêt(iês) ebenda, schnüffeln; naschen: kuo tu šņaderējies pa maniem papīriem? Fest.

Avots: ME IV, 90

šnadaris Fest., ein Schnüffler.

Avots: ME IV, 88

šņadaris Vīt., ein Wählerischer, ein Näscher.

Avots: ME IV, 90

‡ snuõdara Lems., ein abgeschnittenes Lappchen (lupatiņa).

Avots: EH II, 543

šņùdarāns ² Prl. n. FBR. VI, 93, Domopol n. Pas. VI, 105, = šņubdrāna. Das ū aus nd. -uv- (in snufdauk, s. unter šņudaugs).

Avots: ME IV, 99

suodara,

1): suolu suôdaras Auleja; ‡

3) "vieta, kur aduot vienu kārtu beidz un sāk jaunu adīt" Erlaa.

Avots: EH II, 609

suodara (li. sądara "Einigkeit"),

1) = sadars, sadura 1 C. (mit uõ ), Warkh. (mit uô ), Spr.: suola suodara Kl. pašā vārtu suodarā BW. 35060. suola suodarā 35180, 1, (nom. "suodars") Selb.; eine Feldgrenze Vīt.; zu suo-. darīt;

2) "eine Stelle im Felde, wo die Saat vom Schnee ausgelegen ist"
(?).

Avots: ME III, 1135

suodars, die Dachkehle, das Zusammentreffen zweier Dächer Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 1135

špadarags "?": duod man vienu špadaragu (Var.: zilgalvīti)! ja neduodi špadaraga, duod jel saldu alutiņu! BW. 19650, 1 var.

Avots: ME IV, 100

spandarītis, Knieriemen, Spannriemen Peb., Kokn. n. U.

Avots: ME III, 984

*sudara (?), = sadars: krustā sudarā (od. zu einem nom. *sudars?) bij ... mazs Jēzus pie krusta vai arī ... Jēzus galva Jauns. B. gr. ³ II, 154.

Avots: EH II, 599

*sudara (?)"?": divi da dučam, da deviņi sudaram RKt. VII, Rätsel 239 (Lösung: die Zitzen einer Sau und die Ferkel). Ganz unklar ist auch ein *sudārs oder *sudāra in sudāram (dat. s. von einem Eigennamen? Oder ein instr. pl. eines ā- Stammes?) balta kaza, se̦kumim cilājama BW. 29111. sudārs N. - Peb., ein Schimpfname.

Avots: ME III, 1113

‡ svē̦tdaris Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 616

‡ taukvê̦dars ² Frauenb., = tàukvē̦de̦rs.

Avots: EH II, 669

tildars Bergm. n. U., Karls., veränderlicher Strandläufer (tringa cinclus L.) RKr. VIII, 97. Aus estn. tilder, s. Thomsen Berbringer 282.

Avots: ME IV, 187

trãdarĩda Segew., Verwirrung, Konfusion Gezänk.

Avots: ME IV, 227

uzdarinât,

1) verbessern
L., Für. I;

2) (etwas) noch feiner schleifen
Kokn., Serb., Smilt. und Trik. n. U.;

3) regnen
(perfektiv): lietus uzdarināja, es hat hübsch geregnet Peb. n. U.

Avots: ME IV, 323

uzdarît,

1): tavu mūža namu vienu dienu uzdarām Tdz. 49508; ‡

4) = uzkŗaut: uz maziem vāģiem ne˙cik nevar u. sìena Ramkau, Saikava.

Avots: EH II, 720

uzdarît,

1) (fertig) machen, anfertigen
(perfektiv): uzdarīt (lielu) sìena ve̦zumu Adsel, AP., Drosth., Golg., Saikava. uzdarīt pastalas C., Pe̦nkule. uzdarīt zeķes Mesoten. uzdarīt alu C., Kl., Schwanb., Sessw.;

2) ein Übriges hinzutun
Für. I;

3) aufmachen, öffnen:
duris Schwanb., Sessw. uzdari nu labāk savas... ausis! Kaudz. Izjurieši 232.

Avots: ME IV, 323

uzdar̂vuôt,

1) auf etw. teeren
(perfektiv): uz maisa vārdu uzdarvuot Kl.;

2) von neuem teeren:
uzdarvuot laivu Sessw.;

3) oberflächlich, weniger gründlich teeren
Bauske, Saikava.

Avots: ME IV, 323

vaļàndaris ² N.-Rosen, ein Herumtreiber; vgl. vaļenderis.

Avots: ME IV, 464

‡ vañdarêt Frauenb., wandern.

Avots: EH II, 756

‡ vandarzelle BW. 431, 1 var., vandarzellis 431, 1, ein Wandergeselle.

Avots: EH II, 756

vardar̂bĩba* Konv. ² 575, 1071, die Gewalttätigkeit.

Avots: ME IV, 475

‡ vardarbis M. 275, ein Gewalttätiger.

Avots: EH II, 757

vardar̂bs, = varas dar̂bs, die Gewalttat: darīt vardarbus bez kauna Vilhelms Tells 94.

Avots: ME IV, 476

vê̦dars,

1): auch Smilt., Trik., (mit ê̦ ² ) A.-Ottenhof; balts v. BW. 19389 var. (aus Siuxt);

2): "krūzes resnākā daļa" Frauenb.

Avots: EH II, 774