Paplašinātā meklēšana

ačgãrnĩba, ačgãrniskums, Verdrehtheit: ak mūžīgais ačgārniskums Vēr. II, 36.

Avots: ME I, 10

acĩba,

1) die scharfe Sehkraft, Aufmerksamkeit
B. Vēstn. man jāstrādā ar vislielākuo acību Latv.;

2) die Schwammigkeit, Porosität.
Karls.

Avots: ME I, 7

àitkuopĩba, der Schafzucht. *

Avots: ME I, 14

àizbildība, die Curatel. *

Avots: ME I, 19

aizbildnĩba: aizbildnība par viņa bē̦rnu Janš. Atpūta No 371, S. 5.

Avots: EH I, 9

aizbildnĩba = aizbildniecĩba Kronw.

Avots: ME I, 19

aizbildniecĩba, Vormundschaft, Protektorat: par bē̦rna mantu ieceļ aizbildniecību MWM. V, 377. mana ve̦dekla bez manas ziņas mani tur aizbildniecībā Vēr. I, 523. tas atraidījis priekšlikumu pieņemt angļu valdības aizbildniecību par šuo salu A. XIII, 417.

Avots: ME I, 19

àizdzērĩba, [oder àizdzērībes, geschrieben: ajzdzieriebias Zb. XV, 210], Verlobung Zb. XVIII, 354.

Avots: ME I, 24

‡ àizdzerības, die Verlobungsfeier: meitas aizdzerībās bij daudz gastu saprasīts Warkl.

Avots: EH I, 21

àizgãdĩba, Vorsorge, Fürsorge: skuoluotāja aizgādība A. XII, 20. viņš pretuojās sievas pašaizliedzīgai aizgādībai Apsk. I, 332. viņš nemaz nav uz aizgādību, er ist garnicht vorsorglich U.

Avots: ME I, 26

àizgãdnĩba, Fürsorge, Kuratel. Konv. ²

Avots: ME I, 26

àizgãdniẽcĩba, Fürsorge, Vormundschaft: bē̦rniem pietrūkst ve̦cāku aizgādniecības Niedra B 7. salauza senākās aizgādniecības saites Apsk. I, 435. vispārīgā aizg., allgemeine Fürsorge B. Vēstn.

Avots: ME I, 26

àizgrâbtĩba, Begeisterung, Entzücken: savā aizgrābtībā dzejnieks nebeidz slavēt un cildināt dievu SDP. VI, 52. aizgrābtībā viņs pieskandināja pie glāzes A. XV, 1, 423. viņam vajadzēja tik sargāties nuo aizgrābtības un nemiera Lautb. L. 88.

Avots: ME I, 27

àizgũtnĩba, Eifer, Wetteifer, Gier: par šādu rakstīšanas aizgūtnību katrs tuoreiz priecājās Müller 114. šeit nebeidzama aizgūtnība, Wettkampf, Wetteifer Pūrs III, 73. aizgūtnība pēc pasaules mantām A. XI, 583.

Avots: ME I, 28

‡ àizķerĩba* Kronv., die Anzüglichkeit.

Avots: EH I, 34

àizklâtĩba, das gerichtliche Verfahren mit Ausschluss der Öffentlichkeit. Konv. ^1.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) vārdi: das gerichtliche Verfahren mit Ausschluss

Avots: ME I, 32

àizkurlĩba, Harthörigkeit Spr.

Avots: ME I, 34

àizmā`ršĩba [nach L. auch: aizmārsība], die Vergessenheit, Vergesslichkeit, Vergessamkeit: aizmāršības klēpī miegs viņu uzņēma Seib.

Avots: ME I, 39

àizmìrsĩba, Vergessamkeit: aizmirsībai jau nav ar kuo līdzēt VII. 62.

Avots: ME I, 41

àizmìrstĩba, Vergessenheit: gribu pasargāt viņa kareivja darbus nuo aizmirstības Aps. Vergessamkeit: jūs aizmirstat pieklājību un savā aizmirstībā izsakāt apvainuošanas Purap. H. 313.

Avots: ME I, 41

àizraûtĩba, die Begeisterung, Extase. Stari II, 801.

Avots: ME I, 46

àizredzĩba,

1) die Aufsicht, Rücksicht:
par tuo bē̦rnu nav nekādas aizredzības, niemand sieht auf das Kind. Biel.;

2) die Vorsehung:
šāduos pārdabiskuos gadījumuos vē̦ruodami aizredzības pirkstu Pūrs III, 67.

Avots: ME I, 46

àizsar̂dzĩba, der Schutz: franči tuo ņēma savā aizsardzībā A. XV, 400; aizsardzības līdzekļi, likumi Tēv.

Avots: ME I, 48

‡ àizspriêdĩba* Wid., das vorurteilsvollsein, die Voreingenommenheit, Parteilichkeit.

Avots: EH I, 51

àizstãvĩba, Vertretung, Verteidigung: deputācija viņam piedāvāj šuo iecirkņu aizstāvību parlamentā B. Vēstn.

Avots: ME I, 53

aklĩba (li. aklỹbè), Blindheit: tu esi atdevies aklībai, bezspē̦ka straumei JR. V, 12.

Avots: ME I, 63

âkstība, Narrheit, Torheit, Albernheit: ākstība arvien atriebjas Vēr. II, 1257.

Avots: ME I, 237

alcība, die Gier. Latv.; zu alˆkt.

Avots: ME I, 66

ãlestĩba: tā jau nu tāda ā. vien ir, ka viņš tik gre̦zni ģērbjas N.-Peb.

Avots: EH I, 193

ãlestĩba (zu ālēties), Albernheit: muodes ālestība.

Avots: ME I, 238

àlgādzĩba, die Dienstzeit des Tagelöhners: tikai nedēļu vilkās mana algādzība B. Vēstn.

Avots: ME I, 67

alkatĩba, Gier, Lüsternheit Zeib.

Avots: ME I, 67

allažĩba, Alltäglichkeit: pret allažību sacelties Rain. N.

Avots: ME I, 68

amatniẽcĩba, das Gewerbe: izstrādājumi, kādus latvieši paši taisa savā amatniecībā un mājrūpniecībā RKr. X, 11; amatniecības skuolas, Gewerbeschulen.

Avots: ME I, 69, 70

am̃plĩba, Albernheit, Verkehrtheit Dobl.

Avots: ME I, 70

‡ apdãvinâtĩba,* die Begabung Latvis No 2467; Brīvā Zeme 1931, No 199 u. a.

Avots: EH I, 77

apduõmĩba, Überlegung, Umsicht, Bedachtsamkeit: kuo Valdemārs teicis, tas nācis nuo dziļas pārliecības un apduomības Ar. pat pie ze̦mākiem dzīvniekiem ievē̦ruojam, ka viņu darbība nuotiek bez gribas un sajustas apduomības Pūrs I, 51. griez savu ausi pie manas mācības, ka tu sargi apduomību Spr. Sal. 5, 2. apduomību nuoziegumi Konv. ²

Kļūdu labojums:
noziegumi Konv. 2 = noziegumos Konv. 2 132

Avots: ME I, 83

apgãdĩba, die Versorgung, Verpflegung.

Avots: ME I, 87

apgãdniecĩba, grāmatu apg., Bücherverlag Vēr. II, 1279.

Avots: ME I, 87

apgaismĩba, die Aufklärung: apgaismības laikme̦ts, die Zeit der Aufklärung. apgaismība bij laidusi savas saknes jau plaši Kaudz. M. viņš sniedzis tautai daudz apgaismības A. XII, 157.

Avots: ME I, 86

apgrècĩba, das Ärgernis, die Sünde, der Fehler: un tas bija par agrēcību I Kön. 12, 30; lai pieduoduot viņa apgrēcību. nerunā tādas apgrēcības A. XV, 199.

Avots: ME I, 88

apgruõzĩba, die Umwandlung, Umdrehung; mēness apgruozības, die Mondphasen, gew. m. gruozības PS. neīsta nauda tagad e̦suot dzīvā apgruozībā, falsches Geld sei jetzt in regem Umlauf B. Vēstn.

Avots: ME I, 89

apjucība, Verlegenheit, Verstimmung W.

Avots: ME I, 91

apjumĩbas dzert, eine Art von Erntefest feiern. labību, sevišķi rudzus pļaujuot, saimniece beigu barā apslēpj sieru, sviestu, šņabi u. c. beidzamais pļāvējs, pedējuos cirtienus cē̦rtuot, uzpļauj slē̦pumu, un tad viņu izlietuojuot dzeŗ apjumības (ap + jumis; Drostenh.).

Avots: ME I, 92

II apjumības Golg., eine Feier nach der Beendigung des Bedachens.

Avots: EH I, 88

apķerĩba (unter apķêrība): Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 43.

Avots: EH I, 96

apkêrĩba, apķerĩba, die schnelle Fassungsgabe, die Fähigkeit, die Situation zu übersehen, Geistesgegenwart: man bija tik daudz apķērības A. XIV, 135. tad lieku galvā rēķināt, nuo kā vislabāk var nuoskārst prāta apķērību A. XIII, 475.

Avots: ME I, 98

‡ apkuopĩbas, das Erntefest Celm.

Avots: EH I, 95

‡ apkulības Warkl., = apkalas 2.

Avots: EH I, 95

apkũlĩbas (unter apkalas): auch AP., Ramkau, (mil ù ² ) Warkl.

Avots: EH I, 95

aplamĩba, Verkehrtheit, Torheit, Albernheit: cik lielas aplamības mācītājs izrunājuot draudzes priekšā Pav.

Avots: ME I, 99

aplìecība, die Bestätigung, Beglaubigung, Versicherung; ticības apliecība, Glaubensbekenntnis. par apliecību, ka tuo izpildīšuot, jaunais pāris nuoskūpstījās BW. III, 1, 50.

Avots: ME I, 102

apmâcĩba, die Lehre, Exerzierübung: man būs jāiet apmācībā Vēr. II, 1343.

Avots: ME I, 105

apmâtĩba, Verblüffung, Verwirrung Blaum.

Avots: ME I, 106

‡ apmêzîbas Kaltenbr., eine kleine Feier nach Beendigung der Mistausfuhr.

Avots: EH I, 102

‡ apņēmĩba, die Eutschlossenheit Janš. Bandavā I, 167; A. v. J. 1928, S. 6.

Avots: EH I, 104

‡ apnicĩba, der Überdruss: (viņa skatienā) bij tāds riebums, tāda apnicība Asp. VIII, 206.

Avots: EH I, 103

appļãvĩbas (unter appļãvenes): auch AP.

Avots: EH I, 106

‡ apraûtĩba,* Einsilbigkeit (Schweigsamkeit): augstprātīgā a. ceļas.., nuo valuodas nezināšanas Ezeriņš Leijerk. I, 17.

Avots: EH I, 108

aprâvĩbas, Pl. t., die Beendigung des Flachsraufens Bers.

Avots: ME I, 115

apsar̂dzĩba, der Schutz: bites nuovēlē Ūsiņa apsardzībai LP. VII, 368; muitas apsardzība, Schutzzoll.

Avots: ME I, 117

apsẽjĩbas (= apsẽjas 1): auch AP., Ramkau.

Avots: EH I, 112

‡ apskaĩdrĩba,* die Verklärung: viņu piepildīja tāda brīnumaina iekšēja a. Veselis Dienas krusts, S. 65.

Avots: EH I, 112

apskaudĩba, der Neid, die durch neidische Menschen hervorgerufene Krankheit, Kalamität, Verfluchung: tas izsargājuot nuo slimībām un apskaudībām LP. VII, 312. vē̦lāk saimniece ievē̦ruojuse citas skaudības un pat iemācījusies apskaudības atcelt, dziedināt LP. V, 20.

Avots: ME I, 121

‡ apskatĩba,* die Umsicht Ewers.

Avots: EH I, 113

‡ apspaîdĩba,* die Bedrückung: dažādas apspaidības ziņā tik daudz ciests un zaudēts Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 5.

Avots: EH I, 115

apsūlât [= infl. apsèuluot ² in Preili], refl. -tiês, eitern, beschwären: pirksts apsūlājis; sich mit einer faulenden Flüssigkeit bedecken: jauns bē̦rza ce̦lms pavasaŗuos apsūlājis A. X, 1, 528 [Lubahn].

Avots: ME I, 128

apsũdzĩba, die Anklage.

Avots: ME I, 128

‡ apviênĩba,* die Vereinigung, der Verein, Verband, Bund.

Avots: EH I, 127

apzinĩba, die Gewissenhaftigkeit: viņš ar lielākuo apzinību izpildīja savu pienākumu.

Avots: ME I, 137

ârgalĩba, Geckerei.

Avots: ME I, 242

ârĩba, die Extravaganz, der Unfug: untumi, ārības.

Avots: ME I, 242

ârišķĩba, die Äusserlichkeit: galma dzīve izvirta ārišķībā Konv. ² 953.

Avots: ME I, 242

ârkārtĩba, * das Aussergewöhnliche, die Abweichung vom Alltäglichen, Gewöhnlichen: katra ārkārtība dur,as acīs A. XI, 56.

Avots: ME I, 243

ârlaũlĩba, die Kebs-, Unehe: ārlaulības od. ārlaulībā dzimuši bē̦rni, uneheliche Kinder.

Avots: ME I, 243

‡ aruodbìedrība,* die Gewerkschaft.

Avots: EH I, 130

‡ aruodizglîtĩba,* die Fachbildung.

Avots: EH I, 130

aruõdniẽcĩba, die Fachwissenschaft.

Avots: ME I, 141

ârpràtĩba, der Wahnsinn, die Unvernunft: bet saimnieks visā ārprātībā gudrs diezgan LP. IV, 25.

Avots: ME I, 243

‡ ârpusĩba,* die Aussenwelt (?): miesas jušanas spẽ̦ki dvēselei ārpusību priekšā stādina Pet. Av. III, 276.

Avots: EH I, 195

ãrstniecĩba ,* die medizinische Wissenschaft; ãrstniecisks *, medizinisch: ārstnieciski raksti, jautājumi. ãrstnieks, der Arzt, der Kurpfuscher Etn. II, 165.

Avots: ME I, 244

‡ ašība Segew., die Schnelligkeit: ar ašību, schleunig.

Avots: EH I, 132

aspràtĩba, der Scharfsinn: palamās it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94.

Avots: ME I, 144

atbilˆdĩba, die Verantwortung, Verantwortlichkeit, Rechenschaft: tāds jau saucams pie atbildības Sudr. E. liels cilvē̦ks neuzkŗaus atbildību par saviem darbiem citiem Vēr. II, 17.

Avots: ME I, 151

‡ atjaûnuôtĩba,* das Verjüngtsein, Neubelebtsein: lielai rietumu dzīves ēvolūciōnārai atjaunuotībai jāatvaira Eiruopas revolūcija Burtnieks 1934, S. 259.

Avots: EH I, 144

atjaũtība, die Fähigkeit sich zu helfen, Schlagfertigkeit, erfinderisches Talent: lai tuoties spilgtāki parādītuos atjautības un apķērības nuozīme cīņā A. XX, 320.

Avots: ME I, 162

atjẽdzĩba, der Witz, die Einsicht: ar tuo tik vingrinājas atjēdzība un izmanība Kronw.

Avots: ME I, 162

‡ atkāpība Warkl., = piekâpĩba.

Avots: EH I, 147

atkarĩba, die Abhängigkeit: zemnieks atradās atkarībā nuo tirgus A. XI, 475 *.

Avots: ME I, 165

atkautrī˜ba, die Scheu, Abscheu: pret rupjiem darbiem man arvien bijusi tāda savāda atkautrība Latv.

Avots: ME I, 165

‡ atķerĩba Ewers, leichte Auffassungsgabe, Scharfsinnigkeit, Geistesgegenwart.

Avots: EH I, 152

‡ atķērĩba Trik., = ‡ atķerĩba.

Avots: EH I, 152

atklâtĩba, die Öffentlichkeit, Offenherzigkeit, Offenheit: atklātības darbinieki, die in der Öffenntlichkeit, fürdas Allgemeinwohl wirkenden Männer Ar. V. 53, Apsk. I, 211.

Avots: ME I, 167

‡ atklausĩbas, die Gehorchleistung: pret atklausībām turēt vienu aitiņu B. Vēstn.

Avots: EH I, 148

‡ atkritĩba* "отпадчивость" Wid.

Avots: EH I, 150

atkũlĩbas, der Schmaus nach der Beendigung des Dreschens: vepŗiem bēres mēs dzērās, rudzu, miežu atkūlības BW. 771, 2, C.

Kļūdu labojums:
dzērām = dzeŗam

Avots: ME I, 169

‡ atkurtĩba "Gehorsam(keit)" AP.

Avots: EH I, 151

atlaidĩba, Nachgiebigkeit Setbolt.

Avots: ME I, 170

‡ atlaũlĩba, die Ehescheidung: pastāvu uz šķiršanuos un atlaulību Janš. Dzimtene II, 178 (ähnlich V, 26).

Avots: EH I, 153

atlècĩba, die Elastizität: juo dziļāki nuoliec zaļuoksnēju kuoku, juo ar lielāku atlēcības sparu tas uzšaujas augšā savā brīvā stāvuoklī B. Vēstn. *

Avots: ME I, 172

atmâcĩba, Wiederholung des Gelernten: zemes sargus iesaukt atmācībā, die Landwehr zur Wiederholung der Übungen einberufen.

Avots: ME I, 176

atminĩba, Erinnerungsvermögen; die Fähigkeit

1) sich zu erinnern;

2) zu erraten:
nu, uz viņa atminību es nelieku nekādas cerības Alm.

Avots: ME I, 177

atpļàvĩbas ² = appļāvī˜bas Mar. RKr. XV, 106.

Avots: ME I, 182

atradĩbas, Pl. t.,

1) Finderlohn:
man jau tev jāduod tā kā atradības Aps. IV, 5. es paģērēšu lielas atradības Blaum.;

2) [im Infl. nach U. auch: der Fund
]; so auch BW. 33140: es uzgāju (Var.: atradu) atradības (Var.: atradnīti).

Avots: ME I, 183

atraitnĩba, atraiknĩba, die Wittwenschaft: un atraiknības neguodu tu vairs nepieminēsi Jes. 54, 4 Jud. 8, 5; MWM, III, 726.

Avots: ME I, 184

ãtrĩba: ar atrību Segew., eilends, schnell.

Avots: EH I, 195

ãtrĩba, Eile, Eilfertigkeit, Heftigkeit Grühn.

Avots: ME I, 244

atriêbĩba, die Rache: ve̦lns visu darīja aiz atriebības LP.

Avots: ME I, 186

ãtrsir̂dĩba, Heftigkeit, aufbrausendes Wesen Līb.

Avots: ME I, 245

‡ atsacĩbas,

1) die Absage:
aizrakstīja atsacību vē̦stuli Janš. Dzimtene II, 316;

2) "die 10 Gebote, der Katechismus"
Warkl.: bē̦rniem jāmācās atsacības.

Avots: EH I, 163

atšķirĩba,

5): auch Warkl.

Avots: EH I, 174

atšķirĩba,

1) der Unterschied:
tā ir liela atšķirība Dond.;

2) Abgeschiedenheit, Abgeschlossenheit:
caur tādu lielu savmuļibu jeb atšķirību tur uzglabājušās daudz ierašas A. XVI, 472; cf. atšķirtība;

3) das Gedeihen, der Erfolg:
viņam laba atšķirība, es geht ihm alles von statten; scherzhaft wird die Peitsche im Goldingenschen n. Etn. III, 129 atšķirība genannt, also Personifikation des Erfolges:"Erfolggebend": še tev atšķirība, sagt man, die Peitsche reichend;

4) atšķirības, der Abschied:
šuodien dzeŗam atšķirības A. XIV, 1, 134. būs manam vīriņam nuo kruodziņa atšķirības BW. 26939;

5) die Entwöhnung von der Mutterbrust und die damit verbundene Fest:
aicināt viesus atšķirībās od. šķirībās Ar. 1329, BW. 2034. atšķirībās nere̦ti ielūdza īsteniekus un sievas, kuŗas bija līdzējušas bērniņu vākt JK. VI, 40.

Avots: ME I, 201, 202

atšķirtĩba, Abgeschiedenheit, Abgeschlossenheit: atšķirtība ir viņa muoku cē̦luonis Niedra A. XIV, 2, 248; atšķirtības gars, Kastengeist B. Vēstn. *

Avots: ME I, 202

‡ atsvešĩba,* die Entfremdung R. Kroders Burinieks v. J. 1934, 5. 267.

Avots: EH I, 173

attapĩba, der Scharfsinn, Witz, die Fähigkeit, sich in die Lage zu finden, od. eine treffende Antwort auf eine schwierige Frage zu geben: viņš visiem laiku pakavēja ar savu attapību LP. I, 164. ķēniņa dē̦ls ar savu attapību izglāba savas māsas Dīcm. I, 72.

Avots: ME I, 203

attiecība, die Beziehung; attiecības vietnieku vārds Relativpronomen. *

Avots: ME I, 205

attîstĩba, die Entwickelung, Bildung, Kultur: jāpazīst tautas attīstības gājiens Pav. valuodas attīstības spēja Pav. *

Avots: ME I, 205

atturĩba,

1) die Zurückhaltung:
auksta, nedzīva atturība Vēr. I, 1359;

2) die Enthaltsamheit:
pilnīga un mē̦re̦na atturība nuo alkohola B. Vēstn. *

Avots: ME I, 206

‡ atvadĩbas das Abschiednehmen, der Abschiedsschmaus: dzē̦ruši uz pašām atvadībām Janš. Līgava II, 204.

Avots: EH I, 177

atzinĩba, Erkenntlichkeit, Anerkennung, Beifall: tak velti atzinības gaida Adam. Kr. 25. *

Avots: ME I, 212

aûdzelĩba, Tragfähigkeit, Produktivität, Fruchtbarkeit: atduot zemei audzelību JK. V, 30; sieviešu aûdzelĩba Etn. II, 147.

Avots: ME I, 215

aûdzĩba (li. augybė), = audzelĩba M.

Avots: ME I, 216

aûglĩba, Fruchtbarkeit: zemes, tautas auglība.

Avots: ME I, 216

aûgļkùopĩba, die Obstzucht. *

Avots: ME I, 216

‡ aûgstde̦gunĩba* Deglavs Rīga II, 1, 152, die Hochnasigkeit.

Avots: EH I, 184

aûgstdzimtĩba ,* hohe, vornehme Abstammung: nagu gaŗums Ķīnā nuode̦r par druošākuo augstdzimtības zīmi Antr. II, 57.

Avots: ME I, 217

aûgstĩba [li. augštỹbe+], die Hoheit, Höhe: guods dievam aûgstībā!

Avots: ME I, 217

aûgstmanĩba, Vornehmheit, aristokratisches Wesen, Grosstuerei.

Avots: ME I, 217

aûgstpràtĩba, Hochmut, Hoffart: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā Kaudz. M.

Avots: ME I, 217

aûgstsir̂dĩba ,* Hochherzigkeit: nekad nedrīkstam duomāt, ka vīrestība un augstsirdība nevar būt savienota vienā un tai pašā cilvē̦kā A. XI, 65.

Avots: ME I, 218

aûgulĩba, Wachstum A. XII, 808.

Avots: ME I, 220

aũkstasinĩba, Kaltblütigkeit: zaldāti parāda lielu aukstasinību B. Vēstn.; A. XX, 113.

Avots: ME I, 222

aumaļība, das Ungestüm, stürmisches Wesen: ne plašībā, ne aumaļībā lai tavas spējas darbuojas RA.

Avots: ME I, 224

aurības, (Sessw.), aũri, Demin. auriņi,

1) lautes Rufen, Jodeln, Heulen:
viņa nelikās pamātes aurus nemaz dzirduot MWM. VI, 637. bet visi braucēji nuoklausās vē̦tras auruos A.;

2) Brunst; = suņu kāzas, arī kaķu vilku un zaķu vaislas laiks. kaķiem tagad aurības, aures, auru, auriņu laiks AP., Brunstzeit
A. X, 2, 66. kaķiem uznāk auri, die Brunst befällt die Katzen Asp.; kaķi gāja auruos Kaudz. M. [Zu aura.]

Avots: ME I, 226

aũšĩba, Albernheit, die Neigung zu dummen Streichen: viņai jau nou mazām dienām prāts bij uz aušībām Alm.

Avots: ME I, 230

aušulĩba, Albernheit, Ausgelassenheit, Unartigkeit: pilsē̦tas skuolā valda izlutinātu bē̦rnu lepnība un aušulība RKr. XII, 72.

Avots: ME I, 230

ãverģẽlĩba, auch ãbarģẽlība, s. ẽverģēlĩba.

Avots: ME I, 245

‡ avĩžniẽcĩba, die Journalistik, das Zeitungswesen.

Avots: EH I, 190

bãbība, weibisches Wesen MWM. VII, 748.

Avots: ME I, 270

‡ badakàsĩba, die Gierigkeit, Unersättlichkeit: citi šādu viņa mantkārību dēvē par badakāsību Janš. Līgava II, 276.

Avots: EH I, 197

bagâtĩba: dziesmu b. BW. 36 var. mantiņa, b. 27595. diža b. 25965, 8.

Avots: EH I, 198

bagâtĩba li. bagotybė), der Reichtum: maize mana bagātība. pūķis pienes visādas mantas un bagātības.

Avots: ME I, 249

baîlestĩba: bailestībā (aus Furcht) saduomājis nuogādāt ... Janš. Līgava II, 212 (ähnlich 140).

Avots: EH I, 199

baîlestība, die Furcht, Ehrfurcht: vai tad tagad kāda bailestība nuo mācītājiem AP., Serb., Bers.

Avots: ME I, 251

baîlība (li. bailỹbė), die Furchtsamkeit, Furcht: nuo lielām bailībām viņš saslima N. - Schwanb.

Avots: ME I, 251

‡ bajārĩba, in der Verbind. mutes b., die Grossmäuligkeit, Prahlerei: nezina mē̦ra savai mutes bajarībai Janš. Bandavā II, 232.

Avots: EH I, 199

balamutība, die Grossprecherei, das Geschwätz: uzbrucīga balamutība varuot Vācijā sacelt tikai lielāku neuzticību Balt. Vēst.

Avots: ME I, 253

bār(d)dzība, s. bar̂dzība.

Avots: ME I, 273

bar̂dzība Wolm., bārdzība, ([bei Glück und] n. ST. und U. dial. auch bārzība), die Strenge, Härte: nabadzīte raud cauru nakti par tē̦va bardzību LP. IV, 160. Sprw.: bardzība krusa, laipnība rasa.

Avots: ME I, 263

bār(d)dzība, s. bar̂dzība.

Avots: ME I, 273

barĩba: tu duodi. tiems... barribe Lat. kat. kāpuostiņi vis˙labā barībiņa BW. 29200; barība, Viehfutter Livl. n. BielU.

Avots: EH I, 205

barība, die Speise, Nahrung, das Futter: Sprw. zirga darbs, vistas barība. luopu, zirgu b. - barību (den Köder), lai tā būtu vai slieka, vai vēzītis, nedrīkst citādi saukt kā vienīgi par barību Etn. III, 95. nu vilka barība! MWM. X, 802, APS., Smilt., Erlaa, Sessw., C. tu malkas barība tāds! kā tu esi pērienu pelnījis! Gr. - Sessau. - Vgl. baruôt.

Avots: ME I, 264

baũslība, das Gesetz (bibl.): tas pēc Muozus bauslības Ver. I, 786.

Avots: ME I, 268

bèdība, ‡

2) die Armut
Pas. IX, 427 (aus Rozentava).

Avots: EH I, 215

bèdĩba, der Kummer, die Sorge: es nuomiršu bēdībās Lautb. N. XX, 252, gew. bē̦dās, bēdiņās.

Avots: ME I, 288

bēdzelība, die Sucht zu fliehen: lielpilsētnieku bēdzelība nuo pilsē̦tas Druva I, 1521.

Avots: ME I, 289

‡ bê̦gulĩba,* das Flüchtlingsein Veselis Netic. Toma mīlestība 46.

Avots: EH I, 216

bērība, [berība St.], die dem Pastor zu leistende Kornabgabe.

Avots: ME I, 290

bḕrnĩba,

1) die Kindheit:
bērnību savā dzimtenē pavadīt; [

2) Fruchtbarkeit
L.]

Avots: ME I, 290

bḕrnišķība, die Kmnderei, kindisches Wesen: tās tik bērnišķības.

Avots: ME I, 290

bezbaîlība, die Furchlosigkeit: tas nuožēluojis, ka bailes gājis meklēt un bezbailību pazaudējis LP. I, 118.

Avots: ME I, 282

bezbèdĩība, die Sorglosigkeit: drīzi šādai jautrībai un bezbēdībām gadījās mazs pārtraukums A. XII, 522; ieslīkt dzē̦rumā un bezbēdībā Aps. III, 38.

Avots: ME I, 282

bezbḕrnĩba. die Kinderlosigkeit.

Avots: ME I, 282

bezcerĩba, die Hoffnungslosigkeit: savas dienas nuobeigt bezcerības skumjās un sāpēs MWM. VIII, 688; bezcerības stāvuoklis, ein hoffnungsloser, verzweifelter Zustand.

Avots: ME I, 282

‡ bezdar̂bība Strods Par. vōrdn. 59, die Untätigkeit; die Arbeitslosigkeit.

Avots: EH I, 213

bezdìevĩba, die Gottlosigkeit.

Avots: ME I, 283

‡ bezduõmĩba,* die Gedankenlosigkeit Janš. Bandavā I, 368.

Avots: EH I, 214

bezgalĩba, die Unendlichkeit: debess zila bezgalība Niedra. es gribu izgaist bezgalībā R. Sk. II, 110.

Avots: ME I, 283

bezgùodĩba, die Unverschämheit, Schamlosigkeit.

Avots: ME I, 283

bezgrècĩba, die Sündlosigkeit: bezgrēcība panākama tik vienā ceļā MWM. IX, 151.

Avots: ME I, 283

bezjùtĩba, die Indolenz, Gefühllosigkeit Konv. ² 1323.

Avots: ME I, 284

bezkā`rtība, Unordnung M.

Avots: ME I, 284

bezkàunĩba, die Unverschämtheit: atklāt ģīmi, tuo turēja par nepieklājību un bezkaunību BW. III, 1, 76.

Avots: ME I, 284

bezlaũlĩba, die Ehelosigkeit Stari II, 64.

Avots: ME I, 284

‡ bezlikumĩba,* Gesetzlosigkeit.

Avots: EH I, 214

‡ bezmãjĩba,* Obdachlosigkeit, Heimatlosigkeit.

Avots: EH I, 214

bezmẽrîba, die Masslosigkeit, Unermesslichkeit, Ausschreitung.

Avots: ME I, 285

bezmeiedzĩba, die Schlaflosigkeit Vēr. II, 1319.

Avots: ME I, 285

bezmìesĩba ,* die Körperlosigkeit, Gehaltlosigkeit: ideālisma bezmiesība Zalkt. I, 38.

Avots: ME I, 285

‡ beznaģĩba, das Abstraktum (als Eigenschaft gedacht) zu ‡ beznaģe Janš. Atpūta, № 372, S. 6.

Avots: EH I, 215

beznaîdĩba, die Neidlosigkeit.

Avots: ME I, 285

‡ beznaûdība,* Abwesenheit von Geld, der Nichtgebrauch von Münzen oder Papiergeld.

Avots: EH I, 215

bezpamatība, die Unbegründetheit, Grundlosigkeit: apvainojuma, sūdzības b.

Avots: ME I, 285

bezpràtĩba, die Sinnlosigkeit, Absurdität, Unvernunft: izņemuot bezprātību, tu ne˙kuo citu nespēji teikt JR. V, 12. viņa mīlestība sniegsies vai līdz bezprātībai Etn. II, 20.

Avots: ME I, 285

bezrùocĩba, die Mittellosigkeit, Dürftigkeit.

Avots: ME I, 285

bezrũpĩba, die Sorgenlosigkeit, Sorglosigkeit: dienas viņš gribēja pavadīt pilnīgākajā bezrūpībā A. XVI, 947.

Avots: ME I, 285

bezsâpĩba, Schmerzlosigkeit, Indolenz. *

Avots: ME I, 286

‡ bezsātība, Unersättlichkeit Für. I.

Avots: EH I, 215

bezsekmĩba, bezsekme, die Erfolglosigkeit: pāliecināties par savu pūļu bezsekmību Purap.; spriest taisnu tiesu par mūsu bezsekmju vaininiekiem B. Vēstn.

Avots: ME I, 286

bezsir̂dĩba, Herzlosigkeit.

Avots: ME I, 286

bezspècĩba, die Kraftlosigkeit, Schwäche: apzināties savu bezspēcību Etn. IV, 143.

Avots: ME I, 286

beztìesĩba, die Rechtlosigkeit. *

Avots: ME I, 286

bezvaĩnĩba die Schuldlosigkeit A. XI, 495: Glükam izdevās pierādīt savu bezvainību Plud.

Avots: ME I, 286

‡ bezvaldība* Ar., die Anarchie.

Avots: EH I, 215

bezvā`rdĩba, die Namenlosigkeit, Anonymität: viņa ienaidnieki slē̦pušies bezvārdībā Muller 103.

Avots: ME I, 286

bezveidĩba, die Gestaltlosigkeit, Formlosigkeit * Stari III, 204.

Avots: ME I, 287

bezvẽrtĩba, die Wertlosigkeit.

Avots: ME I, 287

bezvilˆtĩba, die Aufrichtigkeit, offenes Wesen ohne Falsch.

Avots: ME I, 287

bezzùobĩba, die Zahnlosigkeit: ve̦cums un bezzuobība nuo me̦liem neizsargā Rol.

Avots: ME I, 287

bìedrĩba: tautieši biedrībā (Var.: bāliņi pulciņā) lielu darbu padarīja BW. 34218 var.

Avots: EH I, 224

bìedrĩba (schon bei Elvers 166), die Gesellschaft, der Verein: atturības, dziedātāju, labdarības, lauksaimniecības b.; iestāties biedrībā, in den Verein treten.

Avots: ME I, 305

bijība die Furcht, Ehrfurcht: visi bijībā pagrieza ceļu LP. VII, 788. ticība izteicas tanī bijībā, kas pamatuojas uz mūsu nepilnības Vēr. I, 1540.

Avots: ME I, 294

biklība, die Furchtsamkeit, Ängstlichkeit, Schüchternheit: ne˙sen brīvību atdabūjušuo zemnieku pēcnācējiem iepuotē̦ta biklība Apsk. I, 154.

Avots: ME I, 294

[bīlība Wid., Schüchternheit.]

Avots: ME I, 304

biškuopība, die Bienenzucht.

Avots: ME I, 300

bîstamĩba, die Furchtbarkeit, Gefahr, Gefärlichkeit, furchterregende Schädlichkeit: tādās runās liela bīstamība MWM. III, 406. tas liecina par viņu lieluo bīstamību Vēr. I, 801.

Avots: ME I, 304

blànduonība, das Vagabundentum, das Leben und Treiben eines Landstreichers: tas e̦suot saņe̦mts cieti blanduonības dēļ Vēr. I, 1174.

Avots: ME I, 309

bļaurība, die Bosheit; aber auch der Boshafte, Grimmige: tu bļaurība! saka uz cilvē̦ku vai luopu, kas vienmē̦r nikns Etn. III, 67.

Avots: ME I, 320

blèdĩba, der Betrug, Spitzbüberei: Sprw. blēdība blēdību dzemdē. blēdība sev pašai rīkstes griež.

Avots: ME I, 314

‡ blēdnĩba Warkl., = blêdība.

Avots: EH I, 229

brãlĩba, die Brüderlichkeit, die Bruderschaft, der Bruderverein: sadzert brālību, Bruderschaft triken; šķē̦pnešu, Baltijas pareizticīguo brālība.

Avots: ME I, 328

bram̃manība: kruogu brammanībai Janš. Līgava I, 439.

Avots: EH I, 237

bram̃manība, Grosstuerei, Grosssprecherei, Maulheldentum: vai ar biedriem brammanībā dižuos spē̦kus putināt? Janš. tad zudīs mūsu snaudulība un tukšā brammanība.

Avots: ME I, 323

brašība, die Bravour, Heldenmütigkeit, Tüctigkeit: lai šis tikai nezaudējuot brašību LP. VII, 483.

Avots: ME I, 324

brašmanība, die Heldenhaftigkeit, Herzhaftigkeit, Tüchtigkeit, Bravour: tā ir brašmanība, kuo kurš katrs vē̦las Vēr. I, 1067.

Avots: ME I, 324

braulība, die Geilheit Wid.

Avots: ME I, 326

‡ brēcība, die Not, Armut Warkl.: tur brēcības nebūs. Vielleicht mit fehlerhaftem c für č (aus ķ), vgl. brēķība (zu ‡ brēķêt) "Mangel" St.

Avots: EH I, 240

brẽ̦kulība, die Weinerlichkeit.

Avots: ME I, 331

briẽsmība: acc. s. briesmībe (Gefahr, Schreckliches) LLD. II, 20 ₂₃ .

Avots: EH I, 244

briẽsmība, die Grausamkeit, Furchtbarkeit, Schauderhaftigkeit: rāms laiks pēc pē̦rkuoņa briesmības St. kad pie debess astainas zvaigznes ierauga, tad kādu nelaimi un briesmību gaidi LP. VI, 64.

Avots: ME I, 337

briẽsmuonība ,* die Grausamkeit, Abscheulichkeit, Greueltat: uz briesmuonību pavedināt.

Avots: ME I, 337

brĩvestība: (Freiheit) auch Saikava (mit ì ² ).

Avots: EH I, 243

brĩvestība, die Freiheit, Erlaubnis: kaut man būtu brīvestība nuo tiem kar̀a virsniekiem Ar. 1948. [brīvestības me̦klē̦dama BW. 35281.] brīvestības grāmata, der Freibrief U.

Avots: ME I, 335

brĩvība,

2): tas brīvības (Var.: vaļiņas) vien neva, dieveŗam māršu rāt BW. 23792 var. kaut man bij[u]se tā b., līdzi vest līgaviņu 32061, 2.

Avots: EH I, 243

brīvība,

1) die persönliche, bürgerliche, staatliche Freiheit:
kar̀uot, mirt par brīvību; gara brīvība, die geistige Freiheit;

2) das Privilegium:

3) die Erlaubnis:
man tāda brīvība duota, ka es varu ārstēt U;

4) par brīvību nākt, zum ausserordentlichen Gehorch kommen
St.

Avots: ME I, 335

brĩvpràtība,

1) die Freiwilligkeit

2) die Freisinnigkeit, der Freisinn:
Valdemārs nuo brīvprātības principiem ne suoli nav atkāpies *.

Avots: ME I, 336

brĩvtirdzniecība ,* der Freihandel.

Avots: ME I, 336

‡ brucības, in der Verbind. mēneša brucības, Altmond (?): auzas nevar sēt mēneša brucībās, juo tad tās pļaujuot birst Serbigal. L. hat dafür mēness brucība.

Avots: EH I, 244

bruņniecība, das Ritterum, die Ritterschaft, der Adel.

Avots: ME I, 340

burlacība, die Strassenräuberei, die Roheit, Greueltat: burlacības darīt A. XIII, 2, 134. bruņniecība tuop nu burlacība Lautb. Marģeris 18.

Avots: ME I, 354

‡ bur̃tniẽcĩba,* die Volkspoesie.

Avots: EH I, 255

bùrvestība: auch (mit ùr ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 255

bùrvība, die Zauberei: par burvjiem un burvībām LP. VI, 13.

Avots: ME I, 355

bûtĩba* Kronw.(li. (būtỹbė), die Wesenheit.

Avots: ME I, 360

‡ bũvmâcĩba,* Baulehre, Anleitung zum Bauen.

Avots: EH I, 257

čaklĩba, Flinkheit, Stattlichkeit Karls.

Avots: ME I, 401

‡ cãļbarĩba, eine nichtige, wertlose Speise ("nieka ēdiens": eig.: Kükenfutter): tā tik tāda c. Salisb.

Avots: EH I, 262

‡ caũrlaidība,* die Durchdringlichkeit, Permeabilität.

Avots: EH I, 261

caũrspîdība, * die Durchsichtigkeit: ūdens c. MWM. IX, 46.

Avots: ME I, 366

cêlības: rumules un cēlības (das Emporheben) tev jāaizmaksā P. W. Šis ar mani tiesāties? 11.

Avots: EH I, 267

cêlības, [das Emporheben (auf einem Stuhl u. dgl.) eines Gefeierten bei einer Feier (Praulen) oder eines Gewählten (Bers.) und das damit verbundene Gelage; das Gelage nach einem talkus, nach der Beendigung des Dreschens oder einer anderen Feldareit resp. bei der Einweihung eines Hauses (Ruhental); "nu man būs cēlības (Finderlohn)", sagt man (in Saussen) beim Emprobene eines verlorenen Gegenstandes; daselbst nenne man cēlības auch die Belohnung für die Hilfe beim heben eines umgestürztes Wagens; auch das Herausheben der Sachen aus dem Wagen (am Georgitage) neuangekommener Einwohner und die damit verbundene Bewirtung]: kuŗš nav steidzies apsveicināt jaunuos ienācējus? kuŗš nav piedalījies pie cēlībām? Austriņ.

Avots: ME I, 376, 377

cê̦luonība,* die Kausalität: pasaulē visur visur valda cē̦luonības likums.

Avots: ME I, 377

cē̦lsirdība, die Grossmütigkeit Plūd., Llv. II, 285.

Avots: ME I, 377

‡ celˆtniecĩba,* die Architektur.

Avots: EH I, 264

censība, die Strebsamkeit, das Bestreben: vai mūsu jaunekļu krūtis auklējas censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības? Pūrs I, 26.

Avots: ME I, 372

centība, die Strebsamkeit, der Eifer: viņš ar savu centību bijis mūžīgi dzīvs paraugs.

Avots: ME I, 372

cerība,

1): schon
Lat. Kat. und (acc. s. cerībe) LLD. II, 17; ‡

2) cerības dzert, Verlobung feiern
Warkl.

Avots: EH I, 266

cerība, die Hoffnung: cerība aust, ataust; cerību luoluot, zaudēt; vilties savās cerībās. dē̦ls bijis pašās cerībās, der Sohn war zu erwarten, zu erhoffen LP. VI, 1001, cerība neatstāj kaunā.

Avots: ME I, 375

čĩba,

1): eine liederlich gekleidete weibliche Person
(mit ĩ) Orellen; ‡

2) eine geschwatzige weibliche Person
(mit ĩ ) Orellen.

Avots: EH I, 291

čība, ein ungeschicktes, ungewandtes Weib Burtn.

Avots: ME I, 415

cĩbari [Gr. - Sasau], cīcari Etn. I, 20, in Grünwald und Ekau cīce̦ri, Überbleibsel von gekochtem Fett; gew. dradži.

Avots: ME I, 390

čĩbas [PS., Selg., Salis], Kinderschuhe; leichtes (genähtes od. geflochtenes) Schuhwerk überhaupt.

Avots: ME I, 415

I čĩbas: aus Tuch genähte Schuhe Segew.

Avots: EH I, 292

‡ II čības Ruj. "Grieben".

Avots: EH I, 292

cìenība,

1) die Achtung:
st! kungi, cienību pret runātāju! Kaudz. M.;

2) die Würde:
tai trūkst diže̦numa un cienības Alm.

Avots: ME I, 394

ciêtgalˆvība, der Stumpfsinn, schwerer Begriff; Selbstwille.

Avots: ME I, 396

ciêtība, die Strenge: tagad uz ruobežas liela cietība; ne˙kā nevar nuo ārzemēm ievest. pa ve̦cam tāda cietība ne˙maz nebija Nurmis.

Avots: ME I, 396

ciêtsir̂dība, die Hartherzigkeit.

Avots: ME I, 397

ciêtumniecība, die Gefangenschaft: kristīgās draudzes Bābeles cietumniecība Plutte.

Avots: ME I, 397

cildenība,* die Erhabenheit: kāzu guoda cildenība Vēr. II, 1400.

Avots: ME I, 381

cildība,* cildenība A. XII, 157.

Avots: ME I, 381

cìlvēcība,* die Menschlichkeit, Humanität: gādāt ar īstu cilvēcību par tautas labklājību.

Avots: ME I, 382

cimdībâs iešana sei um Wenden die Gewohnheit der einberufenen Rekruten vor dem Antritt des Kriegsdienstes die ihnen bekannten Mädchen aufzusuchen, um von ihnen als geschenk Handschuhe (cimdi), Socken u. a. zu bekommen. cimdībās iet sei auch ein Hochzeitsgebrauch.

Avots: ME I, 383

cìtība, der Eifer, die Strebsamkeit: krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276.

Avots: ME I, 392

cũcība, die schweinerei: kas tā par cūcību?

Avots: ME I, 397

cũkkùopība,* die Schweinnezucht.

Avots: ME I, 398

daiļjūtĩba, der Kunstsinn, Schönheitsinn.

Avots: ME I, 431

daiļrakstniecĩba, die Belletristik A. XII, 66.

Avots: ME I, 431

dalāmĩba, die Teilbarkeit: skaitļu d.

Avots: ME I, 434

dalĩba,

2): sievai nāca dalība (Erbteil)
nuo mājas Seyershof. kas man par dalību? od. kas man dalības par tuo? was geht es mich an? Kand.; ‡

4) par dalības laiku, in der Zeit des Übergangs des Winters zum Frühjahr
Ringen n. BielU.

Avots: EH I, 305

dalĩba, dalĩbas [li. dalýbos "дѣлежъ"],

1) die Teilung:
briedi, briedi, lāci, lāci, iesim meža dalībās. klētī tur dalībiņas ar ve̦ciem brūtgāniem BW. 16878, 2. nāc, Laimiņa, dalībās 16411;

2) das Teilhaben, der Anteil:
vai ir mums vēl dalība mūsu tē̦va namā I Mos. 31, 14. vai par tuo tev kāda dalība (gew. daļa) LP. VII, 823;

3) die Teilnahme:
Tenis klausījās bez lielas līdzcietības un dalības Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
dalība, dalības... 1) die Teilung = 1) dalības, die Teilung; der Streit, Zank

Avots: ME I, 435

dar̂bĩba, die Tätigkeit, Handlung; dar̂bĩbas vā`rds, das Zeitwort.

Avots: ME I, 439

dā`rdzĩba, die Teuerung: tādas dārdzības cē̦luoņi bija lieliskas aizsargu muitas.

Avots: ME I, 447

darĩba L., die Verrichtung, das Tun, Beginnen: visa viņas mājas darība tik sīkā pasaulītē iesprauguota Rainis.

Avots: ME I, 440

dā`rzkùopĩba, der Gartenbau, die Gartenpflege: nuodarbuoties ar dārzkuopību.

Avots: ME I, 448

dā`rzniecība,* ‡

2) die Gärtnerei.

Avots: EH I, 312

dā`rzniecība, der Gartenbau, die Gartenpflege.

Avots: ME I, 448

daũdzdìevĩba, Vielgötterei.

Avots: ME I, 443

‡ daũdzduõmība,* die Vieldeutigkeit: simbolu d. A. Niedra Nemiera ceļi IV, 443.

Avots: EH I, 309

daũdzêdelība, die Vielfresserei Drawn.

Avots: ME I, 443

daudzĩba [li. daugỹbė], die Vielheit: viņš duomā par sevi pašu kâ par kâdu daudzību Stari II, 701.

Avots: ME I, 444

‡ daũdzļaudība* M. 245, starke Belebtheit.

Avots: EH I, 310

daũdzlaũlĩba, Polygamie A. XII, 244.

Avots: ME I, 444

daũdzpusĩba, die Vielseitigkeit: izglItības, darbības d.

Avots: ME I, 444

[daudzrunība, die Geschwätzigkeit Wid].

Avots: ME I, 444

daũdzsiẽvība, die Vielweiberei.

Avots: ME I, 444

‡ daũdzskaitlība* M. 246, das Zahlreichsein, r. многочисленность.

Avots: EH I, 310

daũdzvā`rdība, der Wortschwall, Pleonasmus.

Avots: ME I, 444

daũdzvĩrība, die Vielmännerei A. XX, 40.

Avots: ME I, 444

dràugpràtĩba ,* die Freundschaftlichkeit Ar.

Avots: ME I, 491

[davība od. davībe, = devĩba: gen. s. dawibes LLD. II, 28.]

Avots: ME I, 445

dažâdĩba, die Verschiedenheit, Mannigfaltigkeit: cilvē̦ki dzīvuo dažāduos apstākļuos; šī apstākļu dažādība rada uzskatu dažādību.

Avots: ME I, 445

‡ dažaidība Strods Par, vōrdn. 67, = dažâdība.

Avots: EH I, 311

‡ dedzelība, die Hitze (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 313

dedzĩba, das Feuer, der Eifer: pa˙priekš nav vaiguos sārtuma, tad acīs dedzības un pievilcības Adam. ar jaunekļa dedzību viņš ķērās pie darba.

Avots: ME I, 450, 451

‡ dèidelnība ² Lettg., das Wesen eines ‡ dèidelnieks ² .

Avots: EH I, 314

‡ dêjība, die Fähigkeit, Lust oder Neigung zum Eierlegen: vistu d. Latv. Sargs.

Avots: EH I, 318

dêjîga vista, eine Henne, die fleissig Eier legt.

Avots: ME I, 461

‡ delverĩba, mutwilliges, unruhiges Betragen: delverību dēļ Janš. Dzimtene V, 440 (ähnlich I, 206; III, 150). tev tik lielai tāda d. vairs nepiestāv Bandavā I, 75.

Avots: EH I, 315

derdzĩba Gr. - Sess., Schweinerei.

Avots: ME I, 456

derestība:

1) plur. derestības, die Wette
Iw., Salis; ‡

2) derestības turēt Iw., Verlobung feiern.

Avots: EH I, 316

derestība, die Wette Dond.

Avots: ME I, 456

derība,

4) derības, die Verlobung auch
AP.; die Verlobungsfeier Linden in Kurl.; brālim kāzas, man d. BW. 32529, 1. alu dara ... meitiņas derībās 15497.

Avots: EH I, 316

derĩba,

1) das Bündnis, der Bund:
redzi, es uzceļu derību ar jums un jūsu dzimumu I Mos. 9, 9. tas ar ve̦lnu slē̦dz derību LP. VII, 500. ve̦cā un jaunā derība, das alte un neue Testament;

2) die Verdingung, Abmachung:
kalpi tâ ar saimnieku derībā nuorunājuši JK.;

3) die Wette:
derību pamest od. pazaudēt, die Wette verlieren. Auch im Plur.: bijuši ļuoti stipri vīri, kas uz derībām daudz varējuši izturēt Etn. IV. 26;

4) der Pl. derības (li. derýbos), die Verlobung, [bei Manzel - Lettus - die Heirat]: derības dzert, Verlobung feiern, derībās braukt;

5) die Schliessung, der Schluss:
ķēniņš taisa uz miera derībām lielas dzīres LP. IV, 65;

[6) derība Wid., die Tauglichkeit].

Avots: ME I, 457

devĩba, die Freigebigkeit, Mildtätigkeit: viņš nevarēja beigt pateikties par tādu devību Blaum.

Avots: ME I, 460

dīcĩba, die freie Zeit Krem.; die von der Frohnarbeit freie Zeit U.; Plur. dīcĩbas, [dìcības ² Buschh.], der ausserordentliche Gehorch [auch für die Bedürfnisse der Gemeinde], der Frohndienst, der ausser dem gewöhnlichen, wöchentlichen zu leisten war L.: Ne̦re̦tas pagasta valde pavē̦l N. saimniekam sūtīt 12. jūlijā vienu kalpu dīcībās uz mācītāja muižu pie akas tīrīšanas.

Avots: ME I, 476

dîdzelība, Keimfähigkeit MWM. VI, 316.

Avots: ME I, 477

dîdzĩba, die Keimkraft, Keimfähigkeit: sē̦klas zaudē savu dīdzību MWM. V, 643.

Avots: ME I, 477

‡ dìecības ² Kaltenbr., = dīcības, klaušas.

Avots: EH I, 326

dìevbijĩba, Gottesfurcht: dievbijība visu gudrību sākums.

Avots: ME I, 484

dìevĩba ,* der Gottheit: vis˙pirms interesējās par pašu dievību MWM. VIII, 874.

Avots: ME I, 485

dìevišķĩba ,* Göttlickeit Stari II, 983.

Avots: ME I, 485

dìevpaļãvĩba, Gottvertrauen Vēr. I, 1283.

Avots: ME I, 485

dîglĩba ,* [die Keim-, Wachsfähigkeit Wid.]: latviešu valuodas dīglība Kundz. Krinw. 101.

Avots: ME I, 477

‡ dīkduonĩba,* die Möglichkeit oder Gewohnheit, ohne Arbeit zu leben: pieskaņuojās dīkduonības gariem Veselis Daugava 1934, S. 518.

Avots: EH I, 325

divatība ,* der Dualismus: uotrs uzskats atme̦t cilvē̦ka divatību A. XIII, 754.

Avots: ME I, 471

‡ divatnĩba,* = divatĩba*, r. двойственность: bija jūtama ... d. katrā kustībā, katrā vārdā Veselis Saules kaps. 118.

Avots: EH I, 323

‡ divdabĩba,* die Doppelnatur: šuo ziemas divdabību Rainis... izteic Vēja mātes un Sniega mātes tē̦luos A. Niedra Nemiera ceļi IV, 419.

Avots: EH I, 323

divdalība ,* Zweiteilung, Zweiteiligkeit: rindas divdalība RKr. IX, 103.

Avots: ME I, 471

divduõmĩba ,* die Zweideutigkeit, der Doppelsinn: te izcelsies divduomība un pārpratumi.

Avots: ME I, 471

divkuosĩba, die Zweideutgkeit, Doppelzüngigkeit.

Avots: ME I, 473

divlaũlĩba ,* die Bigamie A. XX, 959.

Avots: ME I, 473

‡ divmēlĩba,* die Doppelzüngigkeit: Bismarkam ... pierādīta tâ sauktā d. Balt. Vēstn. 1881, № 34.

Avots: EH I, 323

[divpusĩba ,* Zweiseitigkeit LKVv.]

Avots: ME I, 473

divsiẽvĩba ,* Zweiweiberei, Bigamie.

Avots: ME I, 473

‡ divtulĩba,* = divat(n)e (?): vis˙īslākā d. tuomē̦r ir ļautu vidū Daugava 1934, S, 1060. divtulībai piede̦r nakts Daugava 1928, S. 972. Gebildet nach viêntutība.

Avots: EH I, 323

divveidība ,* Dimorphismus Vēr. II, 1054.

Avots: ME I, 473

‡ divviênĩba,* die Zweieinigkeit: savedīs Antiņu ar Saulcerīti kuopā uz divvienību A. Niedra Nem. ceļi IV, 424.

Avots: EH I, 324

divvĩrĩba ,* Bigamie Vid.

Avots: ME I, 473

dižanĩba, diženĩba, Ansehnlichkeit, Herrlichkeit, Erhabenheit: viņš le̦puojas ar dē̦la diženību Balt. V.; duomu diženība Pūrs I, 46.

Avots: ME I, 474

dižcilˆtĩba ,* die vornehme Abstammung.

Avots: ME I, 474

diženĩba, s. dižanība.

Avots: ME I, 474

dižĩba, Einbildung, Aufgeblasenheit, Grössenwahn Nigr., A. XVI, 723.

Avots: ME I, 475

dižmanĩba, vornehmes, nobles, aristokratisches Wesen: viņš sirgst ar pārspīlē̦tu dižmanību.

Avots: ME I, 475

dižsir̃dĩba, die Grossherzigkeit Sassm.

Avots: ME I, 476

dižspècĩba, grosse Macht.

Avots: ME I, 476

duõmstar̂pĩba ,* die Meinungsverschiedenheit.

Avots: ME I, 534

draiskulība, die Ausgelassenheit, Lebhaftigkeit A. XIV, 130.

Avots: ME I, 489

dràudzĩba,

1): schon
Lat. kat. (geschrieben mit -be).

Avots: EH I, 330

dràudzĩba [li. draugybė "дружба"],

1) die Gemeinschaft:
svē̦tuo draudzība, de̦be̦su draudzība, die himmlischen Heerscharen; čigānu draudzība BW. 26007, 5;

2) die Freundschaft:
viņuos laikuos suņi ar vilkiem dzīvuojuši draudzībā LP. IV, 169.

Avots: ME I, 491

‡ draugulĩba, die Buhlschaft: ne˙kā nebija manījuši nuo kādas draugulības Janš. Līgava II, 143.

Avots: EH I, 330

drausmība ,* die Furchtbarkeit, der Schauder: kur, cietums, tava drausmība Rainis.

Avots: ME I, 492

dravniecĩba ,* die Bienenzucht.

Avots: ME I, 493

[drīzība St., L., Geschwindigkeit.]

Avots: ME I, 501

druosība: auch (mit uôs ² ) AP., (mit ùo ² ) Kaltenbr.

Avots: EH I, 338

druosība, druosinât, = druošība, druošinât.

Avots: ME I, 507

drùošĩba,

1) der Mut, die Dreistigkeit:
zagļi mūsu pusē rīkuojas ar nekaunīgu druošību;

2) die Sicherheit:
abru druošības dēļ viņš uzvilka sev virsū par apse̦gu LP. V, 176;

3) die Kaution:
viņš, ielicis druošību, izņēma Pēteri nuo cietuma A. XI, 111;

4) die Gewissheit:
tuo varu ar vis˙lielākuo druošību apgalvuot.

Avots: ME I, 508

druôšprâtîba ^2, die Tapferkeit Ahs.

Avots: ME I, 508

drùošsir̂dĩba, die Herzhaftigkeit, Kühnheit: tie varēja izrādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
izrādīt = pierādīt

Avots: ME I, 508

‡ drūkstība Warkl. "pamācībā".

Avots: EH I, 337

drũmĩba, trübe Stimmung, Melancholie: te pārņe̦m viņu savāda drūmība A. XVII, 123.

Avots: ME I, 506

druvības,

1): "radības druvā" Durben. "nezinu, kas ir druvības". "kad kādai sievai . . . druvā gadās tinības" Janš. Mežv. ļ. II, 486.

Avots: EH I, 337

druvĩbas,

1) "?": panāksnieku meitām druvības būs BW. 25122;

[2) "= appļāvības" Lipna, Mahlup u. a.; "= apkūlības" Stuhrhof].

Avots: ME I, 506

‡ dulburĩba "trakums, nejēdzība" Ar.

Avots: EH I, 340

dul˜lĩba, Benommenheit des Kopfes U.]

Avots: ME I, 513

dumĩba, dumjĩba, die Dummheit.

Avots: ME I, 514

‡ dumpĩba, aufrührerisches Wesen: tāļu nuost . .. bija katra d. Deglavs Rīga II, 1, 338.

Avots: EH I, 342

dundĩbas, s. dunda.

Avots: ME I, 516

‡ durastība "Dummheit" Gr.- Buschh.: d. iznāk, vairāk ni˙kas.

Avots: EH I, 343

[durnība, die Unwissenheit Manz. Lettus.]

Avots: ME I, 519

dũšĩba ,* der Mut.

Avots: ME I, 530

dusmĩba: exkan... dusmibe cziwoys LLD 11, 5 ₂₂ .

Avots: EH I, 345

dusmĩba, die Bosheit, der Groll, Zorn: dusmiba paīsina dzīvību.

Avots: ME I, 521

dzejniecība ,* die Dichtung: Puškins ir viena nuo mode̦rnām pe̦rsłnībām krievu dzejniecībā MWM. V, 463.

Avots: ME I, 540

[* dzēlestība od. * dzēlestībe (geschr. dfceleftibe, dfeleftibe) Lat, kat. (S. 13. 20. 51 des Originaldrucks), Gnade. žē̦lastība; vgl. li. gėlà "Schmerz", r. жаль "Mitleid", čech. žel "Leid, Mitleid" (zu le. dzelt).]

Avots: ME I, 547

dzèmdĩbas, die Niederkunft, das Wochenbett: mirst 50. daļa nuo visām sievām dzemdībās A. XIV, 390.

Avots: ME I, 544

dziêdniecība,* Therapie, Heilmethode, Heilkunde.

Avots: ME I, 562

dziļduõmĩba ,* die Tiefsinnigkeit, der Tiefsinn.

Avots: ME I, 550

dzimstĩba ,* [das Geborenwerden, die relative Häufigkeit von Geburten: tagad mirstība ir lielāka kâ dzimstība. die Sterblichkeit ist jetzt grösser als die Zahl von Geburten.]

Avots: ME I, 550

‡ dzimtība Warkl., = dzimstība.

Avots: EH I, 358

dzìmtmuĩžniecĩba ,* erblicher Adel.

Avots: ME I, 551

dzirkstība, das Feurigsein: viss viņas jaunības vingrums un dzirkstība. gara dzirkstība Alm.

Avots: ME I, 554

‡ dzirulība in einem handschriftl. Vokabular, die Saufsucht.

Avots: EH I, 360

dzîvelība, die Zählebigkeit MWM. VI, 234.

Avots: ME I, 559

dzîvĩba,

1): glābiet ... dzīvībiņu! BW. 33969 var. dzīvībiņas devējiņ! 19937, 1. dzīvību (den Lebensodem)
iedzinām 20161, 3.

Avots: EH I, 363

dzîvība, [dzìvîba ² Mar. n. RKr. XVII, 109, li. gývyba],

1) das animalische Leben, das Leben im Gegensatz zum Tode:
sīksta dzīvība. zähes Leben (krupjiem sīksta dzīvība). dzīvību izlaist, sterben; dzīvību ņemt Aus. I, 104. das Leben rauben; dzīvību ņemties, sich das Leben nehmen; dzīvību ārā spiest, das Leben aus dem Leibe pressen LP. V, 65; dzīvību vilkt, das Leben fristen (laimīgs tas, kas pliku dzīvību izvilka). viņā vēl dzīvība, noch ist Leben in ihm; palikt, uzturēt pie dzīvības, am Leben bleiben, erhalten. muļķītis apžē̦luojas par brāļu dzīvībām LP. VI, 106;

2) das lebende Wesen:
iela bij klusa, ne˙viena dzīvībiņa Apsk. I, 631;

3) der Puls:
dzīvība liegi, dikti, ātri, gausi pukst, der Puls geht schwach, voll, schnell, langsam Hug. Mag. III, 1. 82.

Avots: ME I, 559

èlcība, die Abgötterei Diez.

Avots: ME I, 567

‡. è̦lkdìevĩba* Abgötterei, Götzendienst.

Avots: EH I, 368

ẽrmĩba, = er̃mĩba.

Avots: ME I, 576

e̦r̃rastība (unter er̃restība): pēc jums lielas e̦r̃rastības būs Siuxt.

Avots: EH I, 370

ēverģēlība U., ēverjēlība L., der Mutwille, der Übermut, die Ungezogenheit. Nach MWM. X, 647 ēverģēlība, der Aberglaube.

Avots: ME I, 578

I gadība, die Zufälligkeit, Begebenheit L., Bergm.: lai griežamies rībuošā gadību ritumā Rainis.

Avots: ME I, 581

II gadība, die Tüchtigkeit, Rechtschaffenheit, [Zucht bei Glück II Tim. 1,7]: viņš arī bij priekšējuos laikuos savas gadības pēc apsūdzē̦ts tapis II Mak. 14,38. Zu gadīgs.

Avots: ME I, 581

gãdĩba, die Sorge, Fürsorge: nu tuo saņēma ve̦cmāte savā gādībā BW. tē̦va gādībā par sievu un bē̦rniem.

Kļūdu labojums:
BW. = BW. I, S. 174

Avots: ME I, 615

‡ gadības Behnen, Brucken, Kurs., = radības, die Niederkunft: kaimiņuos bijušas g. Zu gadība I.

Avots: EH I, 375

‡ *galdība; in der Verbindung uz galdību Segew., auf Kredit. Vgl. gaidības 2.

Avots: EH I, 376

gaĩdĩbas,

1): ķēniņiene ... bijusi gaidībās Pas. X, 332 (aus Serbigal). Cieba ... atruoduoties tagad gaidībās Janš. Līgava I, 461.

Avots: EH I, 376

gaĩbĩbas [N. - Bartau, gàidĩbas C.],

1) die Erwartung der Gebur, die Schwangerschaft:
viņiem gaidības. sieva gaidībās, die Frau ist hochschwanger, die Geburt ist bald zu erwarten AP., Druw.;

2) iztrūkumu nuorunāja uz gaidībām, das Fehlende verabredete man abzuwarten
Rīg. Av.

Kļūdu labojums:
besprach = verabredete

Avots: ME I, 583

gailestība, die Eifersucht Kronw.; die Wollust: viņa kaistuošās acīs gailestība Blaum. gaislestība skaļi mauruo MWM. VII, 29.

Kļūdu labojums:
Kronw.: = Kronw.; die Wollust

Avots: ME I, 584

[gàisība "Neigung zu albern od. zu tollen" Serben, Schujen u. a.]

Avots: ME I, 586

*gaisība od. *gaisībe, = gaisĩba, Licht, Helligkeit: gen. s. gaisybes Ev. v. J. 1587, S. 1.]

Avots: ME I, 586

I gàisība: auch Ruj.; "aušība, izklaidība" (mit aĩ ) Wolgunt.

Avots: EH I, 377

gàišĩba, das Licht, die Helligkeit: ve̦lns arī brīžam izrādās kâ gaišības eņģelis Kaudz. M.

Avots: ME I, 588

gàišredzĩba,* der Scharfblick: rīkuotāju gaišredzība A. XX, 72.

Avots: ME I, 588

gaitniecība "?": rakstnieka gaitniecības (Wanderschaft? Wirksamkeit?) ceļš Stari II, 618.

Kļūdu labojums:
Wirksamkeir = das Wirken, die Tätigkeit

Avots: ME I, 589

galˆdniẽcĩba ,* die Tischlerei.

Avots: ME I, 589

galsterĩba, die Albernheit: tagad es pats smejuos par savu galsterību MWM. V, 432.

Avots: ME I, 595

ganĩba,

1): häufiger als plur. tantum gebraucht;

2): auch Saikava, Seyershof: liela g. aitu, vistu, vārnu Saikava.

Avots: EH I, 382

ganĩba [li. ganýba],

1) die Weide,
oft im Pl.: māte mani ganuos raida, es ganību nezināju Ltd. 4358. pusdienas laikā ganībā uzkūra lielu uguni Etn. II, 78. mauruodama svešu ļaužu ganībā BW. 28966. gani, tautu meita, pa manām ganībām BW. 5888;

2) die Herde, die Schar:
20 ganības aitiešu tika te šuodien gaŗām sadzītas Kaudz. M. viņš satiek lielu vilku ganību LP. V, 190. uz mūsu ganībām ve̦se̦la ganība luopu Spr.

Avots: ME I, 600

[gānĩba (?), Unreinigkeit, Entweihung, Beschmutzung U.]

Avots: ME I, 617

gaŗguožĩba, die Faulheit Kārklv. Vgl. guozīties,

Avots: ME I, 606

garîdzniẽcĩba ,* die geistlichkeit: mūsu garīdzniecība gādājusi par valuodas izkuopšanu.

Avots: ME I, 603

gaŗkaũlĩba, die Saumseligkeit, Trägheit Kārklv.

Avots: ME I, 606

gaŗaĩcĩba ,* die Langweile: savā garlaicībā viņi bij tik vienādi A. XII, 851.

Avots: ME I, 606, 607

gaŗmèlība, die Spötterei.

Avots: ME I, 607

garšība, der Wohlgeschmack: augi pavairuo pēdējuo garšību Mazv.

Avots: ME I, 604

gaŗvaluodība, die Schwabbelei, die Weitschweifigkeit.

Avots: ME I, 608

‡ gaŗzùobība Mekons, Septiņi okstoņi 36, die Spöttelei; die Spottsucht.

Avots: EH I, 386

gatavĩba,

1): vēl nebija g., noch war es nicht fertig
BielU.

Avots: EH I, 387

gatavĩba,

1) das Fertigsein, die Bereitschaft:
nav vēl gatavības (Var.: visas gatavības od. kâ vajaga), ich habe noch nicht alles, was zur Aussteuer gehört BW. 4976, 5, 14. tev, tautieti, vajadzība, nav man tādas gatavības, ich nabe nicht eine (deinen Bedürfnisse entsprecnende) solche fertig gestellte Aussteuer 765. vācu gatavība uz kaŗu Tēv.;

2) die Reife:
augļu, gara gatavība; gatavības liecība, Maturitätszeugnis.

Avots: ME I, 609

gaudelība, ewiges Jammern, Wehklagen: sliekšanās uz gaudelību MWM. VI, 70.

Avots: ME I, 610

gaudenĩba ,* die Krüppelhaftigkeit, die Verkrüppelung: kristīgais sociālisms parādījis jau pilnīgi savu gaudenību Stari III, 175.

Avots: ME I, 610

gaũsĩba,

1): ar tavu gouscibe Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 292).

Avots: EH I, 387

gaũsĩba (li. gausybė "Reichlichkeit"),

1) der Segen das Gedeihen:
svētībiņa, gausībiņa, nāc pa luogu istabā! BW. 1416. pārnes man labumiņu, svētībiņu, gausībiņu pie manām guosniņām Tr. IV, 455;

[2) Genügsamkeit
U.].

Avots: ME I, 612

gaustĩba [?], = gauda U., A. XII, 948.

Avots: ME I, 613

ģeķĩba, die Geckenhaftigkeit, Narrheit, Torheit: nedari ģeķību!

Avots: ME I, 695

ģība, ‡

3) "nemierīgs (unzufriedendr?)
un vaidīgs cilvē̦ks" Nautrēni.

Avots: EH I, 427

ģība, comm.,

1) [ģĩba C., ostle. džèiba ² Warkh.], ein schwächlicher Mensch
Ar.;

2) ein Ohnmachtsanfall:
ģībā migu, pirms asiņuoju Poruk V, 50.

Avots: ME I, 700

‡ ģìbalas ² Gr.-Buschh. n: FBR. XII, 73, = ģībuonis 2: ģ. jem[j] (= tuvuojas), ģ. vien pajēme.

Avots: EH I, 427

glēvĩba, die Schlaffheit, Weichlichkeit, Energielosigkeit: aiz gļēvības ļāva patiesībai ciest A. XII, 591, Aps.

Avots: ME I, 632

‡ glē̦vulĩba, = gļē̦vulĩba: glē̦vulību viņš ne˙kad nav varējis ieredzêt Janš. Dzimtene IV, 156.

Avots: EH I, 393

gļē̦vulĩba, die schlaffheit, Nachlässigkeit, Weichlichkeit, Verweichlichung: ciest par čangaliešu gļē̦vulību Kaudz. M. gļē̦vulības laikme̦tā A.

Avots: ME I, 632

gleznĩba, die Zartheit.

Avots: ME I, 626

glezniẽcĩba ,* die Malerei: glezniecĩba latviešu starpā jau sāk attīstīties.

Avots: ME I, 626

glîtĩba, die Sauberkeit, Ordentlichkeit: vācu glītība A. XX, 618; [ Nettheit, Zierlichkeit U.].

Avots: ME I, 627

glumĩba, die Glätte St., U.

Avots: ME I, 630

glupĩba, die Dummheit.

Avots: ME I, 630

‡ glužība, Glattheit Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 395

guodastĩba Gold., = guodība.

Avots: ME I, 688

gùodbijĩba, die Ehrfurcht: tauta it kâ neapzinādamās sajūt pret tām (svē̦tām birzēm) guodbijību LP. VII, 338.

Avots: ME I, 688

‡ gùodcienība* Dünsb. Skaistā Mīle 64, = gùoddevĩba.

Avots: EH I, 423

gùoddevĩba ,* die Ehrerbietung: sulaiņi ar guoddevību tam rauga iestāstīt Plūd. zvêrinātais izpildīja savu guoddevības pienākumu U. B. 113, 85.

Avots: ME I, 689

gùodĩba,

3): uz ... guodībām sūta svē̦tuo Jāni Pas. X, 415; ‡

4) "= saticība" (?) Frauenb.: ka manai meitai būtu guôdība ² ar znuotu.

Avots: EH I, 423

gùodĩba,

1) die Herrlichkeit:
viņš mirdams ne˙kuo neņems līdz, un viņa guodība tam neies pakaļ Ps. 48, 18. vairs nesapruotuot ve̦claiku guodību Kundz.;

2) ernstes, feierliches, würdiges Wesen:
pretim man brauca baznīcē̦ni ar svētdienas guodību uz sejām JR. IV, 33;

3) das Fest, der Schmaus, die Festlichkeit:
kāzu guodībā jābūt visam spuodram un jaukam BW. III, 1, 100. Gew. d. Pl.: vilciņš zaķi aicināja sava bē̦rna guodībās BW. 2321. visi rīkuojās, it kâ uz kādām lielām guodībām Kaudz. M. viņš pa guodībām vien vairāk dzīvuojuot Kaudz. M. raduos arī ne˙kad guodību netrūkst Kaudz. M. bišu guodības, das Zeidlerfest LP. V, 410.

Avots: ME I, 689

gùodkãrĩba ,* auch gùodkãre * Vēr. 292, der Ehrgeiz: daudz un dažādi pārrunā guodkārību Ar.

Avots: ME I, 689, 690

gùodpratĩba, der Anstand, Bescheidenheit.

Avots: ME I, 690

gùodpràtĩba, ehrenhafte Gesinnung: guodprātība pret ve̦cuo kareivi Aps.

Avots: ME I, 690

gùodsir̂dĩba ,* die Ehrenhaftigkeit.

Avots: ME I, 691

‡ gùovkùopĩba,* die Kuhzucht Strods Par. vōrdn. 82.

Avots: EH I, 424

grābslĩba, die Flatterhaftigkeit, der Leichtsinn Wid.]

Avots: ME I, 643

grãmatvedĩba ,* die Buchführung.

Avots: ME I, 644

graûdkuopîba ,* die Korn -, Getreidewintschaft.

Avots: ME I, 638

grècĩba, die Sündhaftigkeit, Sündigkeit.

Avots: ME I, 652

‡ grèizpràtība (Neologismus?) Dünsb. Kokles meita 10, = grèizsir̂dĩba, die Eifersucht.

Avots: EH I, 403

grèizsir̂dĩba ,* die Eifersucht : drīz izgaisinās sīkuo greizsirdību Rainis.

Avots: ME I, 648

greznĩba,

1) die Pracht, Herrlichkeit, der Luxus :
nuoraudzītuos manas pils greznībā Vēr. II, 967. viss man sala greznībā : kājas sala kurpītēs, ruokas zīda cimdiņuos BW. 18838 ; [

2) Hochmut, Hoffart
Manz. Lettus].

Avots: ME I, 651

I grĩbas [Schwarden, Selg.], Überbleibsel von geschmolzenem Fett, Grieben Tals.[Entlehnt.]

Avots: ME I, 656

II grĩbas,

1): grību (Var.: sēņu) zupu strībināja BW. 26413, 1 ;

2): ausij grību . . . atrāva Janš. Dzimtene II ² 359 (ähnlich Līgava 1, 104).

Avots: EH I, 406

II grĩbas [Selg.],

1) (ungeniessbare) Pilze
Grob., Schmarden ; grība, der Steinpilz U. [Nebst li. grỹbas aus slav. gribъ entlehnt] ;

2) (scherzweise) die Ohren
N. -Autz n. U. ; aušu grība, das Ohrläppchen N. -Autz n. U.

Avots: ME I, 656

[gribĩba, die Gier, Habsucht, Lüsternheit Wid.]

Avots: ME I, 654

grimtĩba, die Hertherzigkeit U., Dond. n. A. XIII, 330.

Avots: ME I, 655

grintība, grintums, der Geiz, die Kargheit, die Missgunst, die Härte Pk. n. U.

Kļūdu labojums:
Pk. = PK.

Avots: ME I, 656

gruõzĩba, die Veränderung: klimatu gruozības A. XV, 67; laika gruozība, Veränderung des Wetters, der Zeit, des Zeitgeistes; mēness gruozības, Mondwechsel PS., [Fest.].

Avots: ME I, 672

grũsnĩba, grũsniecĩba, die Schwangerschaft: grūsnības laiks Konv. ² 800, 2405.

Avots: ME I, 668

grũtĩba, die Beschwerde, Schwierigkeit: nuo tâ laika zirgam visas grūtības jāiztur Etn. III, 64. saviem radiem tā savas grūtības izsūdzējusi.

Avots: ME I, 669

grũtniẽcĩba, die Schwangerschaft L.

Avots: ME I, 669

grũtsir̂dĩba, die Schwermut: slimuo ar stipru grūtsirdību Vēr. II, 312.

Avots: ME I, 670

[gudĩba (?), die Vorstellung, die Einbildung Wid. - Wenn zuverlässig, wohl zu gudrs, li. gùsti (prt. gudaũ) "klug werden".]

Avots: ME I, 674

gudrĩba: lai vilkam tā g, kas tai meitu māmiņai BW. 17968, 1. izvilku tautiešam vispēdīgu gudrībiņu 33125, 5. gudrībām (Var.: izgudrēm) dē̦lu māte aicin[a] mani linu plūkt 28429 var. gudrību pieduot, guten Rat geben BielU.

Avots: EH I, 416

gudrĩba [li. gudrỹbė],

1) die Klugheit:
ve̦ca gudrība labāka nekâ jauna. gudrība labāka par zē̦ltu. tev tik daudz gudrības kâ vistas kājai gaļas, d. h. du bist unklug;

2) Berechnung, Spekulation, Raison:
katram sava gudrība;

3) die List:
Ansim iekrīt gudrība prātā LP. IV, 11. tagad dievs pamācījis lāci uz gudrību LP. II, 7. vīrs izgājis uz gudrību III, 21.

Avots: ME I, 675

gulˆdības ² : dejuoja guldību deju Janš. Līgava I, 396.

Avots: EH I, 416

gulˆdĩbas ² [Nigr, Ruj.], das Betten der Braut: guldības siers, = guldāms siers Apsk. I, 68.

Avots: ME I, 676

gur̃denĩba, die Mattigkeit, Müdigkeit, Flauheit: viņas gurdenība izskaidruojama ar vē̦luo lasīšanu Kaln. Uo.

Avots: ME I, 683

gũstĩba ,* die Gefangenschaft: vai es aiz˙vien vēl gūstībā? Rainis.

Avots: ME I, 686

gũstniẽcĩba ,* die Gefangenschaft.

Avots: ME I, 687

‡ ība, eben Jumpraweeten n. Diet.: tas ī. bij,das eben war es.

Avots: EH I, 499

îdzĩbā: auch Dünsb. Temps 3 und 5.

Avots: EH I, 500

îdzĩba, der Verdruss, Widerwille: rūgtums un īdzība pildīja viņa sirdi Seibolt.

Avots: ME I, 834

‡ iebailība, die Zaghaftigkeit L. 591.

Avots: EH I, 503

‡ iecienĩba, die Achtung Wandsen: vai mēs nepe̦lnām tavu iecienību vairāk nekâ šis nederīgs suns? Dünsb. Bērnu draugs I, 35.

Avots: EH I, 507

[ìeicietĩba ,* die Toleranz.]

Avots: ME II, 7

‡ ìecìrtĩba,

1) die Hartnäckigkeit, der Trotz
AP., Druw., Fest., Frauenb., Golg., Heidenfeld, Korwenhof, Līvāni, Ludsen, Meselau, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Ramkau, Rugāji, Selsau, Sessw., Trik., Welonen: sapīcis par laucinieku iecirtību Austriņš Nopūtas vējā 118;

2) die Dünkelhaftigkeit
("iepūtīga iznesība") Laidsen, Mahlup, Rugāji, Schibbenhof: saslimis ar iecirtību.

Avots: EH I, 506

ìeduõmĩba, Einbildung, Eigendünkel: tik tālu nesniedzas mana ieduomība Rainis.

Avots: ME II, 12

[iedruošība L., die Kühnheit.]

Avots: ME II, 11

‡ iedzerības, die Hausweihe, der erste Trank im neuen Hause Dubena n. BielU.

Avots: EH I, 511

ìedzêrĩbas, in istabas iedzērības, die Hausweihe Bers., Fest.

Avots: ME II, 13

‡ ìedzìmtĩba,* die Erblichkeit, das Angeborensein, - werden.

Avots: EH I, 511

iegãtnĩba,

1) die Möglichkeit, ein
iegãtnis zu werden: braucuot tur, kur bagātas meitas vai iegātnības A. XVII, 21;

[2) die Lage od. Wirtschaft eines
iegātnis: slikta dzīve iegātnībā (= iegātnim) Ronneb.].

Avots: ME II, 16

ìegruozības, ‡

2) der bei der Grundlegung eines Gebäudes stattfindende Schmaus
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 190.

Avots: EH I, 515

[ìegruozĩbas Trik., Schujen, Einrichtung und Anordnung (eines zu bauenden Hauses).]

Avots: ME II, 19

ìekãrĩba, die Begierde, das Verlangen: šaursirdīgas iekārības MWM. VI, 736.

Avots: ME II, 26

ìekuôdĩba,

2): auch A.-Schwanb.

Avots: EH I, 524

ìekuôdĩba,

1) [Hartnäckigkeit]:
veini ar lielāku, uotri ar mazāku iekuodību Vēr. II, 59;

[2) "das Bestreben zu schaden (einem Feinde)":
viņam liela iekuodība uz mani AP.].

Avots: ME II, 33

ìekũlĩbas, eine Zeremonie vor dem Beginn des Korndrusches Konv. ² 145.

Avots: ME II, 33

ìelaûzĩba, [= ielauzīšanās Wessen]: liels iespaids pie nuoguruma ir ielauzībai un paršai A. XI, 327.

Avots: ME II, 37

ìeņēmĩba ,* die Empfänglichkeit, Disposition: ieņēmība uz visu, kas jauks MWM. X, 219.

Avots: ME II, 49

ìenesĩba ,* die Einträglichkeit: zemes, guovs ienesība MWM. VI, 846.

Avots: ME II, 48

[iepratĩba, die Fertigkeit, Gewandtheit: viņam trūka tādas iepratības rīkuoties ar šuo ieruoci Janš. Dzimt. ² 477.]

Avots: ME II, 53

ierīcība ,* die Einrichtung: pils izšķiŗas nuo citām pilīm ar savu gre̦znuo ierīcību Kaudz. M.

Avots: ME II, 58

iẽšķībaniski, Adv., ein wenig schief, schräge: iešķībaniski viņai pretim A. XII, 653.

Avots: ME II, 77

ietielĩba, der Eigensinn, die Rechthaberei: dusmas un pirmā ietielība būs pārgājusi Pur.

Avots: ME II, 82

iêtiẽpĩba, die Rechthaberei, der Eigensinn: viņš pazina tās lielmanību, uzpūtību un ietiepību A. XVII, 531.

Avots: ME II, 82

ìevedĩbas die Einführung, der Einzug: es nāku, ja ne vairs uz izvedībām, tad jel uz ievedībām, juo man arī pašam ir šuodien jātaisās pie jauna saimnieka Kaudz. M.

Avots: ME II, 87

ìevērĩba, die Aufmerksamkeit: mūsu laikuos piegriež sevišķu ievērību sadzīves jautājumiem. viņš ieguvis od. izpelnījies vispārēju ievērību.

Avots: ME II, 88

ikdìenĩba ,* die Alltäglichkeit: vienmuļības arkls tâ apklāj tuo ikdienības pe̦lē̦kajām ve̦lē̦nām Vēr. II, 974.

Avots: ME I, 704

‡ ikdìenišķĩba,* = ikdìenĩba: augstāk par ikdienišķības nuotikumiem Janš. Dzimtene I ² , 59.

Avots: EH I, 429