Paplašinātā meklēšana

âbuõltaîns, gleichbed. mit âbuolaîns: ābuoltains kumeliņš BW. 14321, 1.

Kļūdu labojums:
114321, 1 = 14821, 1

Avots: ME I, 235

actaîns: actaina maize, poröses, gut aufgegangenes Brot Wolmarshof.

Avots: EH I, 3

actaîns lauks, actaîna zeme, ein Kornfeld, in dem sich stellenweise unbewachsene Plätze (acis) befinden. Grünh. actains aude̦kls, audums, buntgeköpertes Gewebe = audums ar citas krāsas actiņām; actaini cimdi Grünh.; cf. acains.

Avots: ME I, 9

adataîns, voll Stacheln, Nadeln, stechend: adatains sniegs A. XX, 882; a. pabērzis JR. IV, 149.; telītēm adataiņu kūti taisu BW. 32477.

Avots: ME I, 11

àitainis, ein Pelz aus Schafsfellen; aitādu kažuoks (Stelpenhof).

Avots: ME I, 14

àizstaĩgât, intr., freqn., hinzugehen pflegen: tē̦vs vai māte aizstaigāja pie līgaviņas ve̦cākiem BW. III, 1, 42.

Avots: ME I, 52

‡ àizstaĩpaļât, wiederholt oder mehrere Objekte hinziehen (tr.), -dehnen Dunika: a. diegus takam priekšā.

Avots: EH I, 52

‡ àizstàipît,

1) mühsam hin-, wegschleppen:
a. smaguos maisus uz klēti;

2) hinter etwas ziehen
(tr.); "затянуть" Spr.;

3) a. (kam priekšā), sperrend vor etwas hinziehen, -strecken:
zirnekļi aizstaipījuši savus tīklus luogam priekšā; a. uz ielas aude̦klu un aiz tā sarīkuot izstādi;

4) etwas davorziehend sperren:
zirnekļi aizstaipījuši visus kaktus; a. duobi ar diegiem. Refl. -tiês,

1) sich hin-, wegschleppen, sich windend hin-, wegktiechen:
čūska aizstaipījās pa zâli. sliņķe aizstaipījusies uz kaimiņiem;

2) sich hinbreiten:
salmi aizstaipījušies (ne̦suot piebiruši) līdz kūtij Saikava;

3) mit Davorgezogenem verdeckt (abgesperrt) werden:
krūmi aizstaipījušies ar zirnekļu tīkliem.

Avots: EH I, 52

àiztaĩsît,

1) : izteikt aiztaisāmuos vārdus Pas. IX, 496; ‡

3) einsperren:
pajēme kalvi, aiztaisīja palicā (= policijā) Zbiór XVIII, 256. Hierher gehört auch die von Mühlenbach unter a. 1 gegebene Phrase suņi ir aiztaisīti pūnītē. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) von selbst zumachen, sich (acc.) schliessen: aiztaisies! Pas. IX, 132. duris pašas aiztaisījušās;

2) sich
(dat.) oder hinter sich zumachen: a. bikses. jī aiztaisījās duris cieši Pas. IV, 251. aiztaisies (hebe dir den Kragen empor)! citadi aizlīs aiz apkakles Libau;

3) sich
(acc.) einschliessen (einsperren): meita aiztaisījusies klētī un nenāk laukā Dunika u. a. (ähnlich Pas. IV, 250);

4) sich (zum I, Weggehen oder Wegfahren) bereit-, machen (und sich darauf wegbegeben)
Trik. u. a: nevar vien a. uz baznīcu.

Avots: EH I, 57

àiztaĩsît,

1) tr., zumachen, schliessen:
durvis, vārtus, luogu, acis, traukam vāku. sveši ļaudis lielījās manu rīkli (manu kaklu) aiztaisīt BW. 441. Sprw.: ja ļaudīm gribē̦tu muti aiztaisīt, tad miltu pietrūktu klīsterei. vēl es labi nemācēju audekliņa aiztaisīt BW. 7337. suņi ir aiztaisīti pūnītē Jaunsudr.;

2) putru aiztaisīt, Milch zur gekochten Grütze zugiessen.

Avots: ME I, 55

akataîns, akatîņš, mit Wassergruben (akatas) versehen: zeme ir neliels, akataiņš puriņš LP. VI, 231.

Avots: ME I, 62

akmintaîns, -ņš, steinicht: akmintaina tā zemīte BW. 15932, 3.

Kļūdu labojums:
15932, 3. = 15932, 2.

Avots: ME I, 65

‡ akmistains, steinicht Latg. v. 1921, 41.

Avots: EH I, 66

akuõtainis, der Stachelige, Hachelige: kā viņa labība auga, divkanšu miezīši, akuotainīši Lautb.

Avots: ME I, 65

akuõtaîns, -ņš, akuõtuôts,

1) hachelig, stachelig:
akuotainās labības vārpas Konv. ² 1391;

2) mit Glanzhaar versehen:
zaķu ādas ir akuotainas Wid.

Avots: ME I, 65

ākstaîns, = âkstīgs: tādi ākstaiņi staltkāji . .. sievietēm . . . mē̦dz patikt Janš. Dzimtene I, 272.

Avots: EH I, 193

apkārtstaĩga, comm., oder apkārtstaĩgulis, Herumtreiber: šādi tādi apkārtstaigas sagul manas vilnainītes. ve̦cs amatnieks-apkārtstaigulis LP. VII, 925.

Avots: ME I, 94

apstaĩgât,

1) herumgehen:
saimnieks apstaigājis ap māju LP. VII, 311;

2) tr., umwandeln, herumgehend sich ansehen:
apstaigāt un aplīguot druvas JK.; laukus RKr. VIII, 39.

Avots: ME I, 125

apstàipît, tr., freqn. von -stiept, bespannen, ringsum überziehen: vainadziņš zirnekļu tīkliem apstaipīts Apsk. I, 213.

Avots: ME I, 125

apšutaîns: vējš apšutains galuotnes plucina Austr. Aizsaulē S. 36. Zur Bed. vgl. apšutām.

Avots: EH I, 120

apšutains, tückisch (?): vējš... stiprs un apšutains K. Jakobson.

Avots: ME I, 129

‡ aptaĩsinât

1) um etwas herummachen lassen
Trik. u. a.: a. sē̦tu ap dārzu;

2) = apbàlzît Jürg.: māte rūpīgi aptaisināja kamanās iesēdinātuo bē̦rnu.

Avots: EH I, 120

aptaĩsît 1): kapu vieta... tagad aptaisīta ar sē̦tu Melnalksnis Mazsalaca 21; ‡

3) ringsum in Ordnung bringen, gehörig (wie Gblich) gestalten:
kapu a. Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 19; ‡

4) = apvā`rduôt: aptaisu ūdeni, iedzeŗu un palieku ve̦se̦ls Seyershof.

Avots: EH I, 120, 121

aptaĩsît [li. aptaisýti], tr.,

1) herummachen, umgeben:
sē̦tu ap dārzu;

2) besudeln, beschmutzen.
Refl. -tiês, sich besudeln: bē̦rns aptaisījies.

Avots: ME I, 130

‡ aptaišķît Stockm., besudeln: a. drēbes.

Avots: EH I, 121

‡ astainis, ein Geschwänzter (vom Teufel gesagt Austriņš Daugava I, 982): ragaiņi un astaiņi dancuojuši Pas. IV, 21 I. kuo jūsu astaiņi dara? mit Ironie auf unordentlich gekleidete Kinder bezogen Oknist.

Avots: EH I, 131

astaîns, geschwänzt: astainas stērbeles; astaina zvaigzne, Komet LP. VI, 64.

Avots: ME I, 145

astuôņdesmitaĩs, der achtzigste.

Avots: ME I, 146

astuôņpadsmitaĩs, dial. astuņpadsmitaĩs, der achtzehnte.

Avots: ME I, 146

astuôtaĩs: auch die unbestimmte Form astuôts ² Dunika, Kal. u. a. ostle. ostoîtais Borchow n. FBR. XIII, 29; s. Le. Gr. 369.

Avots: EH I, 132

astuôtaĩs, dial. astûtais, astante̦s Dond., astītais [s. Le. Gr. 337 h], der achte; man astuotā (scil. desmitā), ich bin über 70 Jahre alt Aps.

Avots: ME I, 146

astûtais: auch Oknist (hier auch die unbestimmte Form astûts); s. Le. Gr. 368.

Avots: EH I, 132

astûtais C. [li. aštuñtas], in Lemsal astutaš, für schriftle. astuôtais, der achte.

Avots: ME I, 146

ataîcinât,

1) zurückrufen, abberufen:
un tuos ataicināšu un sapulcēšu Zach. 10, 8;

2) herbeirufen:
ārstu Vēr. II, 187.

Avots: ME I, 148

ataĩjât, tr., wiegend od. lullend herschaffen: dzelmi šurp... ataijā dvēselei! Fr. Bārda Druva I, 1231.

Avots: ME I, 148

ataĩrêt, ‡ Refl. -tiês,

1) wegrudern
(intr.): a. nuo krasta;

2) herrudern
(intr.): a. līdz šejienei;

3) sich sattrudern:
vai neesi vēl atairējies?

Avots: EH I, 133

ataĩrêt, tr., intr.,

1) zurückrudern:
atairē atpakaļ;

2) fort-, wegrudern:
at. laivu nuo malas;

3) herbeirudern:
atairē šurpu.

Avots: ME I, 148

‡ atmataîns, viel Dreeschland enthaltend (?): tukšuos, atmatainuos laukuos Veselis Netic. Toma mīlest. 153. atmatainas ganības A. Brigadere Daugava 1928, S. 1.

Avots: EH I, 155

‡ atme̦taîns, = ‡ atmataîns, bracnliegend (?): se̦nās dienās pasakainās, kad vēl spuoki rādījās: kad tuos ne˙vien atme̦tainās vietās redzēt gadījās Janš. Pag. pausm. 10.

Avots: EH I, 155

atstaĩgât, ‡

2) eine regelmässige Stuhlentleerung haben:
ārsts prasa slimniekam, vai var a. Ar.; ‡

3) bis zu einem bestimmten Zeitpunkt hin und her gehen:
atstaigā ap skaudzi jis da pusnakša Pas. VII, 46. visu dienu atstaigāja II, 47 (aus Lettgallen).

Avots: EH I, 171

atstaĩgât, intr., freqn., herspazieren, herkommen: atstaigā katru dienu šurp Laps. Refl. -tiês, bis zum Überdruss spazieren.

Avots: ME I, 197

‡ atstaĩģinêt Dunika, zur Genüge, bis zum eignen Überdruss (hin und her) gehen: saimniecei tik daudz iešanas, gan uz klēti, gan stalli, gan citur, ka nevar a, vien.

Avots: EH I, 171

atstàipît, tr., freqn. von atstìept,

1) los-, zurückspannen:
tavas virves būs atstaipītas Jes. 33, 23;

2) ausstrecken, recken:
kaulus, luocekļus LP. V, 326. Refl. -tiês, sich ausstrecken: viņš tīksmīgi atstaipās JR. IV, 82.

Avots: ME I, 197

‡ attaisējs, wer öffnet: tas vārtiņu a. BW. 2686, 7.

Avots: EH I, 175

attaisît (li. atitaisýti),

3): auch Kalz. n. BielU.; ‡

4) = àiztaisît 2 Sonnaxt: pietiks piena, kuo putru a. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) öffnen: luogs attaisījies. duŗis pašas attaisījušās. attaisījās kaps Pas. VI, 367. maciņ, attaisies! VIII, 95;

2) sich
(dat.) öffnen: lai jaunkundze attaisās krūtis vaļām Janš. Bandavā I, 199;

3) zu Kräften kommen, genesen
Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: slimnieks nevarēja un nevarēja a. man kakls jau attaisījies. guovs attaisījusies;

4) sich vom Zauber befreien
Oknist. - Subst. attaisîtãjs, einer, der den Zauber zu lösen versteht Kalz. n. BielU.

Avots: EH I, 175

attaisît, tr.,

1) öffnen, aufmachen, lösen:
acis, durvis, vārtus, me̦zglu;

2) die im Wege befindlichen Hindernisse beseitigen:
kur ceļš bij aiztaisīts, vajadzēja duot ziedu, lai tuo attaisītu BW. III, 1, S. 89;

3) den Zauber lösen, von der Zauberei befreien:
gājis pie tā paša burvja, lai attaisuot guovis LP. VII, 680.

Avots: ME I, 203

attàisnuôt, tr., freisprechen, rechtfertigen: lai nu attaisnuotu savu druošību Vēr. I, 1237. Refl. -tiês, sich rechtfertigen: nabadziņš gan attaisnuojies, bet neviens neticējis LP. V, 77.

Avots: ME I, 203

aûgstkrastains, hohe Ufer habend: augstkrastaina upe A. Brigader Druva I, 24.

Avots: ME I, 217

avuotaîns (unter avuotãjs): (fig.) avuotaini spulguojuošā dvēsele J. Veselis Netic. Toma mīlest. 76.

Avots: EH I, 190

bakrẽ̦tains, pockennarbig: ģīmis.

Avots: ME I, 252

bal˜taîne, eine weisse Frauentoga: nuo vismīkstākās vilnas austa villaine, balta ar bārkstēm gar malu un dažādiem izrakstījumiem Nitau n. Etn. I, 105.

Avots: ME I, 256

bal˜taitiņa, weisses Schaf, ein beliebtes Kompos. im VL: pilna kūts baltaitiņu BW. 6924; kas gribēja baltaitiņas (Var.: baltas aitas) 32455, 5; dafür baltavetiņa RKr. XVI, 201.

Avots: ME I, 256

‡ bal˜tkrùtainis (f. -ne), der Weissbrüstige: nuo baltkrūtaines caunes Janš. Bārenīte 25.

Avots: EH I, 202

bal˜tmataîns, weisses Haar habend, blond: zē̦ns Lautb.

Avots: ME I, 257

‡ bàntaiņi ² Saikava, ein fangsgestreifter Weiberrock.

Avots: EH I, 205

bañtaîns, mit Bandern versehen: bantainas aubes.

Kļūdu labojums:
Bandern = Bändern

Avots: ME I, 263

bā`rkstaîns,

1) mit Fransen versehen:
dvielis, galdauts;

2) faserig, zottig:
bārkstatnie smilgas gali liecas un lūst JR. IV, 44. bārkstainās sūnas Etn. IV, 106; bārkstaini taustekļi JR. VII, 3. [bārkstains (auch bār(k)sķains) zieds Mar.]

Avots: ME I, 274

‡ bitaîns, mit Bienen behaftet Warkl.: b. kuoks, rāmis.

Avots: EH I, 222

brakataiņi (unter brakalaiņi): BW. 5302 var.

Avots: EH I, 236

‡ buntains,

1) maserig
Bers.: b. kuoks;

2) buñtaini ("luokaini") mati Serben n. A. XI, 166.

Avots: EH I, 253

bur̃tains,

2): auch AP.

Avots: EH I, 255

bur̃tains,

1) mit Kerbschnitzerei, mit Streifen versehen:
burtains kuoks PS., = burtu k. nav ne˙viena uozuoliņa burtainām lapiņām BW. 10337;

2) lockig:
burtaina bārda, spalva, burtaini mati Fest.;

3) mit Schaumflecken bedeckt, schmaugestriemt
Etn. III, 162.

Avots: ME I, 354

čaukstains, raschelnd: pa čaukstainām, čabuošām pē̦rnajām lapām Janš. Līgava II, 189.

Avots: EH I, 286

‡ ce̦lmuôtains, = ce̦lmuots: ce̦lmuotaiņuos līdumuos Pump. R. 1, 243.

Avots: EH I, 263

I ce̦rtains, maserig Karls.

Avots: ME I, 375

[II ce̦rtains, kraus, gelock: ce̦rtaini mati.]

Avots: ME I, 376

cē̦rtains, ‡

2) krollig, Krollen enthaltend
Lodenhof bei Ruj., Wolmarshof: cē̦rtainas dzijas.

Avots: EH I, 268

[cē̦rtains Burtn., = cirtains 1: cē̦rtaini mati.]

Avots: ME I, 378

četrkantains od. četrkantîgs, vierkantig: četrkantīgs uozuols, svē̦tputns galā Rätsel.

Kļūdu labojums:
vārdiem četrkanšu un četrkantains jābūt starp četrjūgs un četrkājains (die Wörter četrkanšu un četrkantains müssen zwischen četrjūgs und četrkājains versetz werden).

Avots: ME I, 411

‡ četršķautains, vierkantig: četršķautaino kūju Janš. Mežv. ļ. II, 35.

Avots: EH I, 289

ce̦trutais (unter ce̦turtais): auch Grenzhof n. FBR. XII, 15.

Avots: EH I, 267

ce̦tur̃tais, ce̦turts, ce̦r̂tuôtais (aus tahm. ce̦tuortais) Ahs., ce̦trutais Grünh., ce̦truotais Essern,

1) der vierte;

2) = ce̦turktnis Kav.

Avots: ME I, 376

[cīpatains, sehnicht: cīpataina gaļa Nötkenshof].

Avots: ME I, 391

čirkstains, verwühlt, kraus, lockig Konv. ² 3637. [Vgl. cir̃kste 5.]

Avots: ME I, 414

cirmitains [Stuhrh.], U., [cìrmitains Jürgensburg, cìrme̦nains C., cìrmeņains ² Lis., cìrmulains ² Domopol], cìrmuļains Smilt., wurmstichig; ja Jē̦kaba, Annas dienā jeb Labrencī iet kartupeļus vilkt jeb ravēt, tad kartupeļi tiekuot cirmuļaini Etn. IV, 91.

Avots: ME I, 386

cirstains, = cirtains 1: cirstaini mati Seibolt.

Avots: ME I, 387

cir̃tains: auch Salisb.

Avots: EH I, 274

cir̃tains,

1) kruas, gekräuselt:
cirtaini mati, cirtaina galva, vilna [Moritzberg];

2) drall:
cirtaina dzija.

Avots: ME I, 387, 388

‡ citaidiņ Warkl., Adv., = citâdi: kai būs c.

Avots: EH I, 275

‡ citaiž Pas. IV, 152 (aus Rositten), citaiži VIII, 161, (mit aî) Borchow n. FBR. XIII, 30 u. anderswo im Infl., citaižâk Skaista n. FBR. XV, 48, Adv., = citâdi.

Avots: EH I, 275

‡ čubataîns, in der Verbind. čubataiņa istaba Siuxt n. Fil, mat. 67, eine Stube, wo Strohhalme und allerlei Abfälle herumliegen.

Avots: EH I, 293

dataisît: auch Pas. VIII, 315.

Avots: EH I, 309

[dataisît Drsth., Spr., anmachen; machend hinzufügen. Refl. -tiês, sich herammachen.]

Avots: ME I, 443

‡ desimtais Preiļi (Kur. Nenrung), = desmitais.

Avots: EH I, 317

desmitais: de̦smitais ausser Le. Gr. 66 auch Baltinow, Erlaa, Ermes, Gr.- Buschh., Kārsava, Kraslava, Oppek., Salisb., Sussei, Wessen, Wolmarshof.

Avots: EH I, 317

desmitais, der zehnte. Zu li. dešim̃tas, [apr. dessīmts, aksl. desętъ, gr. δέχατος got. taihunda].

Avots: ME I, 459

deviņkrustains, mit neun Kreuzen versehen: puisis pagādājis sē̦rmūkšļa nūju - deviņkrustainu LP. VII, 658.

Avots: ME I, 460

devîtais, devîts, der neunte: vecene pakampusi katlu un pruom kâ devītais skritulis LP. VI, 528; wie deviņais oft zur Bezeichnung des Teufels: puisis bija tâ sakaitināts kâ pats devītais JK. V, 146. ze̦ltmatītis aizgāja kâ devītais LP. VI, 792. lai aizne̦s maisu pie devītā VI, 856. [Zu li. deviñtas, apr. newīnts, aksl. deve̦tź, got. niunda.]

Avots: ME I, 460

dievaugst(ai)s, das heilige Abendmahl: dievaugstuo duot Schlock, [Kussen und an der lit. Grenze].

Avots: ME I, 484

‡ diktai Pas. IX, 55, = dikti, sehr, stark.

Avots: EH I, 320

[divdesmitais, der zwanzigste.]

Avots: ME I, 471

[divpadsmitais, der zwölfte.]

Avots: ME I, 473

‡ dubul˜taĩnis AP., = ‡ dubultcìmds.

Avots: EH I, 338

dùkstains, morastig, sumpfig: plata, dūkstaina izte̦ka Aps.; dūkstainas ganības.

Avots: ME I, 525

dze̦lˆtaine [Sissegal], dze̦lˆtãne BW. 13282, 3, gew. Demin. dze̦ltainīte, dze̦ltãnīte BW. 3498. dze̦ltainiņa BW. 7141; 14703, 3, dze̦ltāniņa 10646, dzeltenīte 598, 7 var., dzelteinīte 11403, ein goldhaariges, schönes Mädchen, Goldmädchen, beliebtes Epith, der tautas meita und der Schwester im VL.: nāk dze̦ltaine raudādama BW. 5256, mūs māsiņa, dze̦ltānīte (Var.: dze̦ltainīte, ze̦ltainīte, zeltenīte), tikai līdzi neaizgāja BW. 598 var. jāšu pār Daugavu dze̦ltānīšu lūkuoties, Merkwürdig ist der attributive Gebrauch von dze̦ltaine: Ņabu, Ņabu pa istabu dze̦ltainēm (gew. dze̦ltainām) kurpītēm BW. 16958. 4; brūni dze̦ltaine (gew. dze̦ltāna) ķēve Blaum. MWM. III, 780.

Avots: ME I, 541, 542

dze̦lte̦nmataîns, blond: dze̦lte̦nmataina od. dze̦lte̦nmatu skaistule. eine blonde Schönheit.

Avots: ME I, 542

dže̦rkstains, rheumatisch: dže̦rkstaina vieta Etn. I, 28.

Avots: ME I, 564

[dzirkstains, "mit roten, feinen raksti geschmückt": dz. lakats Bers.]

Avots: ME I, 553

gàišdze̦ltaîns, - dze̦lˆtāns, - dze̦lte̦ns od. gaiši dze̦ltains etc., hellblond: gaišdze̦ltaini mati.

Avots: ME I, 588

gàišmataîns, blond: gaišmataina galviņa Vēr. II, 303.

Avots: ME I, 588

gaŗastaîns, langschwänzig: gaŗastainie pērtiķi.

Avots: ME I, 605

gaŗkâtaîns, langstielig: gaŗkātainas lapas Konv. ² 1203.

Avots: ME I, 606

gaŗmataîns, langhaarig: gaŗmatainie priesteŗi.

Avots: ME I, 607

gaŗpìrkstaînis ,* der Langzeher.

Avots: ME I, 607

gaŗpìrkstaîns, langfingerig: gaŗpirkstainas kājas.

Avots: ME I, 607

‡ glañtains Salis, glänzend: glantaini, ze̦ltaini mati Janš. Atpūta № 373, S. 6. Beruht auf einem entlehnten glante (so in Meiran) oder *glants "Glanz", wo das deutsche -z als -ts aufgefasst ist.

Avots: EH I, 391

glitaîns, schleimig, schlüpfrig, glatt: pēc lietus ceļš paliek glitains Sassm.

Avots: ME I, 627

gluôtaîns: gluotaiņa, ķezīga bļuga Janš. Mežv. ļ. II, 306.

Avots: EH I, 396

gluôtaîns, gļuôtaîns, schleimig, schlammig: piens paliek dze̦lte̦ns, gluotains MWM. VI, 47. gluotains dīķis. Jancim ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. gļuotaina āda.

Avots: ME I, 632

gļuotaîns: gļuôtains ² ūdens Ramkau.

Avots: EH I, 396

gļuotaîns, s. gļuotains.

Avots: ME I, 633

gludmataîns, glatthaarig: gludmataiņie nēģeŗi Konv. ² 1316.

Avots: ME I, 629

‡ graitai, Adv., geschwinde Für. I.

Avots: EH I, 397

grañtaîns, kiesig.

Avots: ME I, 638

grīztaiņa juosta, gedrehter Gürtel Bielenstein Holzb. 422. grīztaiņš me̦tums, ein Muster RKr. XVII, 32.]

Avots: ME I, 658

ìestaĩgât, tr., eintreten, gehend bahsen: ceļu, einen Fussweg.

Avots: ME II, 72

ìestàipît, tr., freqn. zu ìestìept, einrecken: e̦suot atkal pamazām iestaipīti kauli, e̦suot diezgan slinkuots Blaum. ruokas piedurknēs ē̦rtāki iestaipīdams Duomas I, 1.

Avots: ME II, 72

[iestaips,

1) ein Tuch, das man der Leiche in den Sarg deckt Heidefeld;

2) "das Flechtwerk des Bettrahmens"
Nötk.]

Avots: ME II, 72

îsastaîns, kurzschwänzig Konv. ² 1890.

Avots: ME I, 837

îsmataînis, der Kurzhaarige.

Avots: ME I, 837

îsmataîns, kurzhaarig Konv. ¹ 81.

Avots: ME I, 837

‡ itaî Auleja, Zvirgzdine u. anderswo in Lettg., = itâ.

Avots: EH I, 432

itaîds: auch Lubn.; in Auleja auch eine Deminutivform itaîdeņš: i. gredzineņš, so ein Ringlein.

Avots: EH I, 432

[itaîds, in Lettg., = itâds.]

Avots: ME I, 711

‡ itais Oppek. n. BielU., = itis.

Avots: EH I, 432

‡ izraûstaîns Ramkau, ungleich (stellenweise besser, stellenweise schlechter) gewachsen : izraustaini rudzi.

Avots: EH I, 476

izstaĩdzinât, fakt. zu izstaigât, viel (oft vergeblich) gehen lassen: ķēniņš ne˙kad nemē̦dzuot citus par velti izstaidzināt LP. VI, 522.

Avots: ME I, 804

izstaĩga, der Spaziergang, das Bummeln: jauka izstaigu vieta Kaudz.

Avots: ME I, 804

izstaĩgât,

2): lai ne˙kur neizstaigājuot: tūlin likšuot ēdienu uz galdu Janš. Paipala 22; ‡

4) auseinandergehen, sich zerstreuen
Kaltenbr.: var jis (d. h. der Regen) i. un nelīt. Refl. -tiês: iešu izstaigādamies ("pastaigādamies") da miežiem (bis zum Gerstenfeld) Ramkau.

Avots: EH I, 483

izstaĩgât,

1) eine längere Zeit hindurch gehen:
es nevaru ik˙dieniņas grazni vien izstaigāt Ltd. 1155;

2) einen Gang tun:
nu gan veltīgi izstaigāji Dok. A. viņi mē̦dz arī daudz izstaigāt peļņās Konv. ² 4120;

3) durchstreifen, durchwandern
mit d. Acc. od. pa: tu biji tālu izstaigājis BW. 19. izstaigāju bē̦rzu birzi 10981. es pasauli e̦smu izstaigājis Hiob 1, 7. es izstaigāšu šuodien pa visu ganāmu pulku I Mos. 30, 32. Refl. - tiês, viel gehen, nach Herzenslust spazieren gehen: es šuodien visu dienu izstaigājuos pa mežu. iesim pa dārzu izstaigāties LP. VII, 1223. gājis pa pasauli izstaigāties V, 94.

Kļūdu labojums:
peļņās = peļņā
BW. I, 19 = BW, 19, 1

Avots: ME I, 804

‡ izstaĩģiņêt Dunika, = izstaĩgât 3: i. malu malas.

Avots: EH I, 483

‡ izstaigņât Aahof, (mit ài) C., = ‡ izstraîgņât ² .

Avots: EH I, 483

‡ izstaĩpaļât Dunika, nach allen Seiten ausstrecken, -dehnen: i. dzijas.

Avots: EH I, 483

izstàipît, freqn. zu izstiept, tr., ausstrecken, ausrecken, ausdehnen: kājas, kaulus, luocekļus. kas tas par puisi, kuŗu izstaipa kâ pine̦klu? Saul. ar pirkstiem izstaipījis stīgas, sāka spēlēt JR. IV, 156. Refl. - tiês, sich ausrecken, sich ausstrecken, sich ausdehnen: tē̦vs uzcēlās, izstaipījās Vēr. II, 661.

Avots: ME I, 804

[izstaips,

1) (mit ostle. iz - für uz -?) "miruoņa uzklājamā drāna"
Wessen; "Handtuch" Zbiór XV, 209; izstaipis "kādam priekšme̦tam (piem. šķirstam) uzstiepta drāna" Fehteln. Vgl. uzstaipis;

2) izstaipis Fest. "Ausgerecktes,
izstaipīta dzija".]

Avots: ME I, 804, 805

‡ iztaisinât, machen (anfertigen) lassen (perfektiv): iztaisinājusi gultiņu un pastaliņas Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 51.

Avots: EH I, 487

iztaisît,

1): i. ē̦ku, ausbauen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; pa drusciņ i., ausknibbern ebenda;

3): laivās ar ieruočiem i., eine Flotte ausrüsten
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausrüsten"); ‡

4) ausreinigen:
i. iekšas, die Eingeweide eines geschlachteten Tieres ausreinigen Siuxt. Refl. -tiês,

2): iztaisījās skaista pils Pas. IX, 261. slauns (= r. славный) vepŗē̦ks iztaisījās Auleja. iztaisās kaŗāšana Borchow n. FBR. XIII, 36; ‡

4) für sich verfertigen:
jis paduomā, kaî i. ... taidu māju Pas. V, 223; ‡

5) sich entleeren, seine Notdurft verrichten
Jürg.: iegāja krūmuos i.

Avots: EH I, 487

iztaisît (li. ištaisýti), tr.,

1) ausarbeiten, verfertigen, zu etw. machen:
Sprw. nuo luopu suņa nevar iztaisīt putnu suni. viņš mani iztaisa par blēdi;

2) ausmachen, bilden:
grasis pie graša iztaisa rubli;

3) bereit machen:
iztaisi nu kājas uz lēkšanu. Refl. - tiês,

1) sich zu etw. machen, sich als etw. gebärden:
kas viņš par vīru iztaisījies; iztaisījies tāds, kâ kaut kāds ķēniņš LP. IV, 108. Maliena iztaisuoties tīri vai par pilsē̦tu A. XX, 209. viņš meitai gaŗām iedams vis˙visādi iztaisījās Laps.;

2) sich bilden, hervorgehen, werden:
pēc kāda laika iztaisās daudz čūskulē̦nu Etn. II, 169. šķērssiena var iztaisīties caura A. XX, 89,

3) sich bereit machen:
tu ne˙maz nevari iztaisīties.

Avots: ME I, 814

‡ iztàisnît ² Auleja, gerade machen, ausstrecken: i., kab nebūtu grumbu.

Avots: EH I, 487

iztàisnuôt: auch Warkl.; gerade ausbiegen (r. выпрямить; выправить) M. 81.

Avots: EH I, 488

iztàisnuôt, tr., gerade machen, rechtfertigen Spr. Refl. - tiês, sich rechtfertigen: viņa raudzīja ātri iztaisnuoties Degl.

Avots: ME I, 814

juôstaîns: juostaini lindraki Zvirgzdine.

Avots: EH I, 571

juôstaîns, gestreift: juostains sivē̦ns Adsel, Nötk., Gaw.

Avots: ME II, 128

jùmtaîns, mit einem Dach versehen: jumtains kuoka krusts A. XXI, 693.

Avots: ME II, 119

‡ kañtaine Schlehk n. FBR. VII, 45 "?"

Avots: EH I, 585

‡ kañtainis, der Kantige, Beiname des Buchweizens im VL.: driķīšam, kantaiņam BW. 27943.

Avots: EH I, 585

kañtaîns, kantig.

Avots: ME II, 156

‡ *kārtaikslis oder *kārtauksle (erschlossen aus deth acc. s.: kārtauksli Mekons Zelta māj. grm.3, S. 251), der Blättermagen.

Avots: EH I, 605

kā`rtainis,

1) Blättermager
[C.], Wid.;

[2) "ein Gewächs (z. B. eine Zwiedel od. ein Kohlkopf) mit Schichten"
Bers.].

Avots: ME II, 201

kā`rtaîns:

"1)" ME. II, 201 a zu tilgen. gaļa cieta, kārtaina ("cauraugusi") Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 605

kā`rtaîns,

1) in Schichten, Reihen, Streifen, streificht:
zeme ir kārtaina (slāņaina): dažādas kārtas atruodas viena zem uotras Būvm. 9. sēja ir kārtaina, streifig, ungeich B. Vēstn. kārtains kuoks, ein Baum, an welchem die Jahresringe (kārtas) deutlich zu sehen sind Wend., C., Smilt.; kārtains ģĩmis, ein vom Wetter rauh gewordenes Gesicht U., Dond., Behnen.

Avots: ME II, 201

‡ kâtaine puķe Warkl., eine langstielige Blume.

Avots: EH I, 606

kâtaîns,

1) mit Stielen versehen:
kātains piekabelis Konv. ² 3933;

[2) kātaini cimdi Salis, mit langen valnīši versehene Handschuhe].

Avots: ME II, 205

ķe̦taînis, ķe̦taurĩtis, der Betatzte Dz. Vēstn.: lāča bē̦rni - ķe̦taurīši D.

Avots: ME II, 371

‡ ķe̦tains Zögenhof, klebrig: ķ. māls.

Avots: EH I, 698

ķe̦tnaîns, ķe̦tnuôts, betatzt.

Avots: ME II, 371

klapataîns, mühevoll, voller Plackerei: klapataina dzīve Blaum.

Avots: ME II, 214

klâtais (vgl. klâtâkais ME. II, 219, unter klât II!), der nahe (gelegene): k. lauks Behnen n. FBR. XVI, 156. klātie radi ebenda. ne brāļu, ne māsu, ne arī kādu klātāku piederīgu Janš. Bandavā II, 358.

Avots: EH I, 612

kliñtaine, kliñtãjs, eine felsige Gegend, ein felsicher Erdboden, eine Felsenmasse, eine Felsenschicht, eine Felsenkette: baltā klintaine, kas diže̦ni pacēlās pār ziluo jūŗas līmeni... A. nuosēduos uz klintāja Rainis. kâ snieguots klintājs me̦lnā naktī es mierīgs stāvu Egl. pār šejienes klintājiem tumsa Vēr. II, 9.

Avots: ME II, 229

[krantaîns Wid., steil, mit steilen Ufern.]

Avots: ME II, 259

krastaîns, mit steilen Ufern versehen.

Avots: ME II, 260

krātaiņi, der Nasenrachenraum, caurumi, kas savienuo de̦guna te̦lpas ar mutes te̦lpām N. - Bartau n. Etn. II, 1. [Aus * krãtaiņi? Vgl. krācēji dass.]

Avots: ME II, 269

[krātains "quadriert"(von Gewandstoffen) Warkl.]

Avots: ME II, 269

krē̦taîns,

1): auch (mit ẽ ) Schnehpeln, Stenden, Wandsen; krētaiņie vilki senāk dzīvuojuši Kursas mežuos Frauenb.; krẽtainas (mit ē!) auzas Iw., = ‡ krẽtauzas; ‡

2) krētains Nikrazen, Nigr., böse, zornig.

Avots: EH I, 652

krẽ̦tains, lang-, starkmähnig: krē̦tainā smilga, grosse Ackerschmiele (agrostis spica venti) RKr. II, 65. [krē̦tât"mē̦tāties; brünstig sein (von Kühen)": guovs krē̦tā Wessen. - Wohl zu krēst.]

Avots: ME II, 277

‡ kristaine, der Himmelfahrtstag Lubn.; Heiligdreikönige ("zvaigžņu dienä) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 655

‡ kristainis,

1) etwas mit Kreuzen Versehenes:
munu vainadziņu, kristainīti, zarainīti (Var.: kristeņiem ir zareņiem)! Tdz. 39167;

2) eine kreuzförmige Garnwinde
Auleja;

3) "krustām austa drēbe" Pilda.

Avots: EH I, 655

‡ kristaîns, = krustaîns: (vaiņuceņš) kristainiem zareņiem Tdz. 39167, 2.

Avots: EH I, 655

krĩtaîns, kreidig, kreidehaltig: krītaina zeme.

Avots: ME II, 283

[kruñtaîns,

1) faltig:
kruntaini svārki N.-Peb., Ruj.;

2) quadriert:
kruntaina drēbe Jürg.]

Avots: ME II, 287

krustaine, ‡

3) "dienas vārds rudens ce̦turksnī" Saikava.

Avots: EH I, 660

krustaine,

[1) der Epiphaniastag
St.;]

2) der Himmelfahrtstag
Bers., Lub., Laud., [Saussen]: krustaines nedēļā... nevelējās, tad teica krusas debesi uznākam Etn. II, 179. Gew. lielā krust(a)diena.

Avots: ME II, 288

‡ krustainis,

1) "zwei kreuzweise zusammengenagelte Bretter, die am Ende eines Bootes den Fussboden bilden"
NB.;

2) ein kreuzweise gemusterter (karrierter) Handschuh
AP., Ramkau.

Avots: EH I, 660

krustainisks: "Kreuzförmig" ME. II, 288 zu ersetzen durch "kreuzförmig".

Avots: EH I, 660

krustainisks, krustãnisks, Kreuzförmig, kreuzweise: ziben(i)s nuozib krustainiski Poruk. kājas krustāniski pārlicies A. XII, 42.

Avots: ME II, 288

krustaîns: krustaini (kruste̦ni Seyershof) cimdi Orellen. krustaina pē̦rsla Linden in Kurl.

Avots: EH I, 660

krustaîns, kreuzweize gebildet, mit Kreuzen versehen, kreuzformig: paņēmis cimdu, krustaiņiem rakstiem adītu LP. VI, 13. apsēja krustaiņuo lakatiņu ap kaklu Neik.

Avots: ME II, 288

krustkrustaîns, kreuzformig: krustkrustainas ruožes aug BW. 6621. krusta māte uzse̦guse krustkrustainas villainītes 1891.

Avots: ME II, 289

krùtaine, ‡

3) die mit Hümpeln (Mooshügeln) Bestandene:
k. pļava Zīdūnis 1925, № 3.

Avots: EH I, 663

krùtaine,

1) das Bruststück
Dr.;

[2) eine Starkbrüstige:
augumā braša un brīnum krūtaine meita Janš. Dzimtene ² I, 179].

Avots: ME II, 292

krùtainis,

1) ein Brustleidender
[PS.], Hektischer, Engbrüstiger U., Smilt., AP.;

2) ein Wesen, namentl. ein Pferd mit breiter Brust.

Avots: ME II, 292

krùtaîns,

1): krûte̦ns ² Seyershof;

3): auch (mit û ) Oknist.

Avots: EH I, 663

krùtaîns,

1) brustleidend
[PS.]; engbrüstig: kamē̦r krūtainais... uz sliekšņa nuosēdies... Neik.;

2) starkbrüstig:
krūtains zirgs C., AP., Aps., Smilt.;

3) hümpelig, uneben:
krūtaiņa pļava U.

Avots: ME II, 292

kuplmataîns, behaart, starken Haarwuchs habend.

Avots: ME II, 318

‡ *kurpatainis, ein Beschuhter: kurpataiņi, zābakaiņi nemācēja dancavuot BW. 24101, 2.

Avots: EH I, 679

kustaînis: auch (mit ai ) Ladenhof, Liepna, Pernigel, Roop, Rosenbeck, Stolben, Wainsel.

Avots: EH I, 680

kustaînis Kremon, Nabben, Pūrs I, 104, = kustuonis.

Avots: ME II, 328

kutains: kutainām ("?") rīdzēm Janš. Līgava I, 85.

Avots: EH I, 681

[kutains "mit kuti (s. dies) versehen N. - Bartau.]

Avots: ME II, 330

ķūtaîns: auch (mit û ² ) Salisb. (streifig, vom Vieh); ķũtana cūka Salis, ein rotweiss gestreiftes und gesprenkeltes Schwein. ķûte̦na ² guovs Seyershof, eine Kuh mit weissem Rückenstreifen.

Avots: EH I, 709

ķūtaîns, streifig (vom Vieh) Ruj. n. U.; bunt Karls.: caur tuo debess (dekorācijā) uz tik mazas skatuves izskatās ķūtaina kâ nuo šauriem dēlīšiem salikts parkets Dz. Vēstn. [Beruht auf estn. küüt "streifig."]

Avots: ME II, 393

kvìetaine: auch (mit ìe ² ) Erlaa. Vgl. auch den ON. Kvietaines kalns Lvv. II, 169.

Avots: EH I, 691

kvìetaine Bers., = kviesaine, nuopļauts kviešu lauks ar grieziem Lös. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 356

‡ lakataine, eine aus Lappen gewebte Decke Auleja.

Avots: EH I, 716

‡ lakatainis "wer sich ein Tuch umgebunden hat" C.: puisi, lakataini ("?")! Tdz. 41159, (ähnlich 51658).

Avots: EH I, 716

[lakstains, geil Manz. Lettus.]

Avots: ME II, 416

lam̃pataîns, zerrissen, aus Fetzen bestehend: lampatainie svārki vien pa gaisu nuolē̦kuši JU.

Avots: ME II, 418

liẽlactaîns, schwammig, porös: lielactaina maize Karls.

Avots: ME II, 497

liẽlkā`rtaîns, mit grossen Jahresringen versehen: lielkārtains kuoks - kuoks, kas ātri audzis, kam lielas kārtas C., Smilt., Lub.

Avots: ME II, 499

liẽlrũtaîns, grosstreifig, grosse Streifen aufweiesend, gross karriert: lielrūtains galdauts A. XX, 506.

Avots: ME II, 500

lietaine, das Regenwetter: pēc lietaines iestājās atkal labs laiks Wid.

Avots: ME II, 506

liêtaîns, [lietājs L. W. 1921, No 39, 32], regnerisch, regnicht: lietains gads, gaiss, laiks. maz bitei salda me̦dus lietaiņā vasarā BW. 23527.

Avots: ME II, 506

likstaîns, verhängnis -, gefahrvoll Wid.

Avots: ME II, 467

līkstaîns ritenis, skritulis, Wagenrad aus einem Stück U.

Avots: ME II, 486

linmataîns,* flachshaarig: linmataina jaunava Vēr. II, 1161.

Avots: ME II, 472

‡ lītaine vasara, ein regnerischer Sommer Warkl.

Avots: EH I, 751

I lîtaîns: auch Gr.-Buschh., Lubn.

Avots: EH I, 751

[I lîtaîns, = liêtaîns, regnerisch: l. laiks Bers., Kl., Warkh., Warkl.]

Avots: ME II, 491

II lītaîns, schollig: lītaina zeme KM.

Avots: ME II, 491

lupataînis, der Lump, der Zerlumpte: puiši, puiši, lupataiņi, zirgi rudzu rugainē! BW. 10569, 7.

Avots: ME II, 514, 515

lupataîns: vārti tādi lupate̦ni (alt. zerbrochen ) Seyershof.

Avots: EH I, 762

lupataîns, aus Lumpen bestehend, Lumpen aufweisend, zerlumpt, lappig: lupatains kažuoks Tr. III, 395. nauda mani salamāja lupatainu BW. 20033.

Avots: ME II, 515

lustaîns: auch AP.

Avots: EH I, 763

lustaîns, voller Trespen, trespenreich: rudzi vietu vietām gluži slikti un lustaini Balss.

Avots: ME II, 516

màitaîns, aashaft, aasig L., St.

Avots: ME II, 552

[mastaîns (Adj.) Warkl. "nîšu (gen. pl.); Spricken -".]

Avots: ME II, 565

[màtaine ² Warkl. "die Mutter".]

Avots: ME II, 587

mātainĩte [eine Alte Sessw., Laud., N. - Schwanb.]: čigāns savu mātainīti (Var.: čigānieti) ar karbaču džindžalāja BW. 33532, 2 var. [màtainīte ^2, eine kleine (erwachsene) weibliche Person Mar.; eine sau, Henne oder Ente mit ihren Jungen Baltinov.]

Avots: ME II, 587

mataîns, haarig, behaart: viņš arī ir matains, bet es pa+visam plikgalvis Apsk. v. J. 1905, S. 207.

Avots: ME II, 566

meîtaînĩte BW. 12060; 13010, = meîtanīte.

Avots: ME II, 593

me̦l˜nmataîns, schwarzhaarig: me̦lnmataina od. me̦lnmatu jaunava.

Avots: ME II, 598

mil˜taîns, [mìltājs ² Domopol, Warkl.], mehlig: miltaini kartupeļi. tik miltaiņš kâ līpiņš LP. III, 43.

Avots: ME II, 627

mil˜taînums: "Bröcklichkeit" ME. II, 627 zu verbessern in "Bröckeligkeit".

Avots: EH I, 814

mil˜taînums, Bröcklichkeit LKVv.

Avots: ME II, 627

mītaîns RKr. XVII, 33, mītes I 2 habend: dižie (raksti) var būt mītaiņi (ar mītēm).

Avots: ME II, 648

mustaîns: guovij var būt mustaina (laukumaina) galva Lems.

Avots: EH I, 835

mustaîns, dunkleres Haarum die Schnauze habend als sonst wo am Körper: mustains suns; mustina guovs Freiziņ. - Zu mustis I, musts.

Avots: ME II, 672

mutaînis: auch AP.; liels m. Pas. VIII, 348, Anekd. IV, 220.

Avots: EH I, 836

mutaînis, der Mundfertige, der Räsonneur: labi mutaiņi ņēma pilnu muti Zeib. tas ir lielais mutainis Dok. A.

Avots: ME II, 673

mutaîns: šī bijusi tik mutaina, ka ne˙viens šās nevarējis aizrunāt Pas. X, 226.

Avots: EH I, 836

mutaîns, mundfertig, redselig: kad precinieku labi mutaini gāja meitu uzrunāt... Konv. ² 3288.

Avots: ME II, 673

naktsstaĩgulis, der Nachtschwärmer, Nachtwandler A. XXI, 327.

Avots: ME II, 691

ne-iztàisîts, unfertig, roh, unzubereitet: zeme bij neiztaisīta un tukša I Mos. 1, 2.

Avots: ME II, 716

netãisnība, die Ungerechtigkeit: labāk netaisnību ciest nekâ darīt

Avots: ME II, 736

netaisnieks: (ein Ungerechter) auch Līvāni, Warkl.

Avots: EH II, 21

netaisniẽks [aus * netaisnieks], f. -niẽce, dial. -nīca Saul., der(die) Ungerade, Ungerechte, Absheuliche: kam tu nāci netaisnieks taisnajuo zemītē? BW. 27796. mugurā ar ieduŗ kâ ar dūci tā pate caurdure, - netaisnīca (für netaisniece) Saul. un netaisnieks (das Skelett) tâ uzstādīts, tâ kâ uz dancuošanu Dok. A.

Avots: ME II, 736

‡ netaisninieks, = netaisniẽks: kur tie grēcinieki, tie netaisninieki bij palikuši? Kaudz. Izjurieši 68.

Avots: EH II, 21

netàisns: netaisnus niekus runājušas Gr.-Essern n. Dz. V. 1912, № 260.

Avots: EH II, 21

netàisns, [netaisnîgs], ungerecht, ungerade, unwahr: kâ cilvē̦ks var būt tik netaisns!

Avots: ME II, 736

nùostaĩgât,

1): par dienu dē̦ls ar suni nuostaigā pa mežu Pas. VIII, 331; ‡

4) fortgehen
(?): mākuļi nuostaigā Oknist n. FBR. XV, 184. ‡ Subst. nùostaĩgâšana, lange dauerndes Gehen: man stipri iet miegs nuo ... lielās nuostaigāšanas Pas. VII, 400.

Avots: EH II, 90

nùostaĩgât, tr., intr.,

1) abwandern, abschreiten (eine längere Strecke, längere Zeit):
visu dienu nuostaigājis LP. VI, 881. dzieduot mūžu nuostaigāju BW. 3. atskatīsimies atpakaļ uz nuostaigātuo ceļu! Watson;

2) hinzugehen pflegen:
viss bars nuostaigājis uz upi BW. III, 1, 101;

3) abtreten:
pļavu. Refl. -tiês, sich müde gehen: visu dienu e̦sam nuostaigājušies.

Avots: ME II, 858

‡ nuostaĩpaļât Dunika, = nùostàipît 2: visa grīda nuostaipaļāta ar dzivēm.

Avots: EH II, 90

nùostàipît, tr., freqn.,

1) wiederholt hinstrecken, ausstrecken, hinziehen:
luocekļus;

2) streckend überziehen:
ar vīnstīgājiem nuostaipīta veranda Duomas II, 1253. Refl. -tiês, sich recken, sich hinstrecken: viņš nuostaipījās vien.

Avots: ME II, 858

nùotàisît,

1): n. kādam priekšme̦tam slīpu galu Druw.;

2): aprunās ... nuotaisīs mūs abas par diezin kādām Janš. Apsk. 1903, S. 113;

4): auch Frauenb.; tik nikns buršanā, ka ... viņa nuotaisītus cilvē̦kus jeb luopus ... vis˙gudrākie nevarējuši glābt Pumpurs Raksti II, 163; ‡

5) = sarìkuôt: jie nuotaisa kāzas Pas. V, 295 (aus Welonen); ‡

6) "taisuot sabuojāt" Lixna. Refl. -tiês,

1): laiks nuotaisījies uz ilgāku salu Brigadere Dievs, daba, darbs 229;

3): saņe̦mdams ruokas dūrēs un nuotaisīdamies kauslim pretim Saul. Burtnieks 1936, S. 91.

Avots: EH II, 99

nùotàisît, tr.,

1) zu Ende bringen, abmachen:
me̦lnu, apaļu nuotaisīt, schwarz, rund machen; spriedumu nuotaisīt, ein Urteil fällen Kaudz.; līgumu nuotaisīt, einen Vertrag schliessen;

2) besudeln, heruntermachen:
es viņu tâ nuotaisīju, ka ne suns nuo viņa maizi vairs neņems. viņš nuotaisīja guodīguo sirmgalvi par zagli, er brachte den ehrwürdigen Greis in den Ruf eines Diebes Dok. A.;

3) befestigen:
vīrs atradis duruis ar stienām nuotaisītas un nuostiprinātas LP. VI, 488;

4) verzaubern, verhexen
Siuxt. Refl. -tiês,

1) sich machen:
šuodien nuotaisījās uz ilgu sausumu Kārst.;

2) sich besudeln:
bet nenuotaisies vien me̦lns! Dok. A.;

[3) (li. nusitaisyti "sich ordnen") sich bereit machen
Wid.]

Avots: ME II, 871

nùotaišķît, s. nùotašķît.

Avots: ME II, 871

[nùotaisnuôt, recht sprechen, absolvieren, rechtfertigen Für. I, unter taisns.]

Avots: ME II, 871

uõstaĩnis PlKur., jem. mit einem Schnurrbart.

Avots: ME IV, 422

uotainis, uõtenis Daugeln, Salisb., Sepkull, uotenis U., f. uotainīte VL. n. U., eine Birke, die auf trocknem Boden wächst, mit steil hinaufgehenden Ästen, aus denen Besen gemacht werden U. (im VL. der Morastbirke entgegengestellt): kam tu augi, uotainīti, purainīšu krūmiņā? BW. 4058, 1. kam tu augi, purenīti, uotenīšu pulciņā? 4058, 2. uotainis - bē̦rzu suga ruobainām, asām lapām, purainis glumām lapām. Mazsalaces un Rūjenes pusē saimnieki mē̦dz pērties uotainīšu sluotām, kalpi purainīšu sluotām BW. III, 1, S. 623 (No 4058). nuo tā viena uotainīša (uotenīša 23347) divējādas sluotas griêza BW. 23645, 2. Nebst vietêt "prügeln" zu li. vánta "Badequast", vanóti "(mit dem Badequast) schlagen" u. a., s. KZ. LII, 110 ff.

Avots: ME IV, 423

uotainīte,

1) s. uotainis;

2) (mit ùo ² ) ein weibliches, am Dienstag gefallenes Kalb
Altenwoga.

Avots: ME IV, 423

I uôtains ² Karls., (mit nichtgedehntem Ton) Salisb., in der Verbind. uotains bē̦rzs, = uotainis.

Avots: ME IV, 423

II uõtaîns Ramkau, ausgefahren ausgetreten, kotig: uotaina vieta Ramkau. Zu uots I 1?

Avots: ME IV, 423

[pakaļstaigât LKVv., nachfolgen.]

Avots: ME III, 40

pakaļtàisît,* tr., nachmachen, fälschen: naudu.

Avots: ME III, 40

‡ paliêtains, etwas regnerisch: tāda palietaiņa nakts Siuxt.

Avots: EH II, 152

‡ pañtains Iw. "ungleichmässig" : vārpas nav ik gadus viena pilnuma; dažreiz tās ir tādas izraustītas, tādas pantainas.

Avots: EH II, 160

pãrpiêktais vakars,

1) [jeder zweite Freitagabend
MSil.]: svinuot piektuo vai pārpiektuo vakaru Konv. ² 391;

[2) "par pārpiektuo vakaru - cik atce̦ruos - ve̦ci ļaudis Sniķerē sauca sestdienas vakaru";

3) "kad pasakas varuonim piecas dienas kas jācieš vai jādara, tad - stāsta pasakas - pārpiektajā vakarā viņš taisās ceļā u. t. t." Vank.].

Avots: ME III, 170

pãrstaĩgât: ciemuojuoties p. radus Oknist. ‡ Refl. -tiês Oknist u. a., wandernd (spazierend) sich überanstrengen.

Avots: EH XIII, 212

[pā`rstaĩgât U., nach vollendeter Reise (zu Fuss) nach Hause kommen.]

Avots: ME III, 178

pãrstaĩgât, tr., durchwandern, durchqueren: visu pasauli. tā zeme, kuo mēs pārstaigājuši IV Mos. 13, 33. tagad varat iet pārstaigāt jaunuo mežu Lapsk. dieva galdu pārstaigāt, zum Abendmahle gehen Sess. n. U.

Avots: ME III, 178

‡ pãrstaĩguļuôt M. 373, hinübersiedeln (von Nomaden).

Avots: EH XIII, 212

‡ pā`rstàipienis ² Liepna "dzija, kas aužuot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa aude̦kla vienu vai uotru pusi".

Avots: EH XIII, 212

pãrstàipît, ‡

2) (mühsam) hinüberziehen
Oknist u. a.: p. miruoņam līķa autu.

Avots: EH XIII, 212

pãrstàipît, tr., zu sehr recken: dzīslas. Refl. -tiês, sich überrecken: arī kad pārstaipās, de̦r izdzert (retējuma sakni) Etn. I, 28.

Avots: ME III, 178

‡ pā`rstàips ² was hinübergezogen (-gereckt) ist od. sich hinübergezogen (-gereckt) hat: acainiem lindrakiem vienā pusē tâ kâ zīlītes nuosē̦tas, uotrā pusē tādi pārstaipi Sonnaxt; "dzijas (vai cita kā) pārstaipījums" Saikava: kad vienas krāsas dzīparu nuogriêž un šūn ar uotru un atkan ar pirmuo, tad uotrā pusē nav pārstaipu.

Avots: EH XIII, 212

‡ pãrtains Trik. "= pãts": p. zirgs.

Avots: EH XIII, 214

pãrtàise,* der Umbau: skuolas nama pārtaise Latv.

Avots: ME III, 182

pãrtastît Dunika, von neuem behauen: visi mieti tik strupi, ka vajadzēs p. tuos smailākus.

Avots: EH XIII, 214

pãrtàisît,

1): pārtaisīja puisi par zirgu Pas. VIII, 158. ‡ Refl. -tiês, sich ändern, sich verwandeln:
pārtaisījies pēc dieva vaiga Pas. XIII, 195. pārzataisījās par cilvẽ̦ku IX, 415 (ähnlich 484).

Avots: EH XIII, 214

pãrtàisît, tr.

1) ummachen:
svārkus, bikses, kažuoku, tiliu, riju;

2) über etw. machen, bauen:
es varēju naudas tiltu pār Daugavu pārtaisīt BW. 13191; [3) pãrtaĩsît, intr., verspotten, nachäffen: kuo tu man pārtaisi? Salisb.].

Avots: ME III, 182

‡ pãrtaisni "?": metuos tai p. pretim Jaunais Cīrulītis 1933, № 11.

Avots: EH XIII, 214

pasmìltaîns, sandhaltig: pasmiltainuos līdze̦numuos Konv. ¹ 212.

Avots: ME III, 103

pastaĩga, der Spaziergang Seib.: nuoguris pārnāk nuo pastaigas Duomas II, 343.

Avots: ME III, 106

pastaĩgât, intr., spazieren gehen: iet pa kalnu pastaigāt BWp. 445. Refl. -tiês, lustwandeln, sich ergehen: reiz ķēniņa meita pastaigājās gar meža malu LP. V, 48. Subst. pastaĩgãjums, der Spaziergang; pastaĩgâšana, pastaĩgâšanâs, das Spazieren; pastaĩgâtãjs, der Spaziergänger.

Avots: ME III, 106

‡ pastaĩģinêt

Dunika, eine Weile ziellos hin und her gehen.

Avots: EH XIII, 175

[pastaigns, ein wenig od. ziemlich stàigns: p. purws.]

Avots: ME III, 106

pastaiņi: auch Bērzgale, (mit aî ) Warkl., Zvirgzdine: je̦m (scli.: kre̦klu) ar visiem pastaiņiem Tdz. 44708.

Avots: EH XIII, 176

pastaiņi, der untere, gröbere Teil des Frauenhemdes Infl., [z. B. Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112.].

Avots: ME III, 106

pastàipît, tr., etwas recken, strecken, dehnen: uotrs pastaipīja nuogulē̦tuo spārniņu A. XX, 136. Refl. -tiês, sich ein wenig, eine Zeitlang recken, strecken: pastaipies vien vēl pa(r) tuo gultu! A. XI, 698.

Avots: ME III, 106

paštàisnĩba: balsei paštaisnības skaņu duot Kaudz. Mērn. laiki 31.

Avots: EH XIII, 180

paštàisnĩba, die Selbstgerechtigkeit: paštaisnība un cietsirdība nav puķes, kas kruonī vijas Neik.

Avots: ME III, 117

paštàisnîgs, paštàisns, selbstgerecht: jaunās, paštaisnās mēles mē̦tāja Lienu ar akmiņiem Kaudz.

Avots: ME III, 117

‡ paštaisnis* Daugava 1928, S. 20, ein Selbstgerechter.

Avots: EH XIII, 180

pataine, s. pātaine.

Avots: ME III, 118

pātaine: "pataine" ME. III, 190 durch "pataine" zu ersetzen.

Avots: EH XIII, 217

pātaine Konv. ² 3517, 3723, pataine L., RKr. II, 67, Betonie (betonica vulgads).

Avots: ME III, 190

‡ pataisinât Kokn., anfertigen: lai kurpnieks pataisina zābakus.

Avots: EH XIII, 180

pataisît,

1): mīkstu vietu p. Tdz. 46735, 3. Jānīt[i]s bē̦rnu pataisīja 54104; ‡

2) ein wenig öffnen:
Pieteris pataisīja drusku vārtus, lai parādītu Pas. IV, 48. Refl. -tiês, ‡

2) sich (dat.) anfertigen:
dabūjuši p. jau uotras (scil.: pastalas) Janš. Līgava II, 324.

Avots: EH XIII, 180

patàisît [li. pataisy7lt;ti], tr., bereiten, machen, aufmachen, verfertigen: pusdienu, gultu, grābekļus. ar grasi var draugu nuopirkt, bet ne ar simtu rubļu naidnieku par draugu pataisīt. [Refl. -tiês, sich formen, sich verwandelnd werden: es varu tâ pataisīties, ka viņš mani nevarēs redzēt Pas. II, 361. pataisījās liels purvs III, 301. pataisieties baznīciņā (verwandelt euch in eine Kirche)! III, 246.]

Avots: ME III, 118

[pataisns, getreu; Adv. pataisnīgi, treulich Für. I, unter taisns.]

Avots: ME III, 118

pàutaînis, jem., der pauti hat Etn. IV, I63. pauters, ein Schafsbock Agel. n. U., Mar., Katharinen n. Etn. I, 106.

Avots: ME III, 130

‡ pàutainīte ² Oknist n, FBR. XV, 195, veronica agrestis.

Avots: EH XIII, 186

piecpadsmitais, der fünfzehnte.

Avots: ME III, 242

piecpirkstaîns, fünffingrig: krupji ar piecpirkstainām pakaļkājām Konv. ² 2029.

Avots: ME III, 242

pìestaĩgât,

1) mehrfach zu jem. od. etw. hingehen, hinzugehen:
tu jau biežāki pie zirgiem piestaigāji nekâ es Plūd. LR. III, 349;

2) zur Genüge, zum Überfluss gehen; gehend (etw.) erreichen, erlangen:
nav jau vaļas te ne˙vienam piestaigāt Duomas III, 206. kuo tad tu nu piestaigāsi, meitiņ? iztieci vien kâ nu redzi! LP. VII, 520.

Avots: ME III, 296

pìestàipît, freqn. zu piestiept,

1) mehrfach hinzu-, herzuziehen;

2) ziehend, ausbreitend anfüllen:
pļava e̦suot salmu piestaipīta Zalkt. I, 57. viss kâ zirnekļu tīkliem piestaipīts Stari II, 247. Refl. -tiês, sich hinzuziehen, sich ausbreiten: jāizgriež piestaipījušās stīdziņas Peņģ. Sakņu dārzs 78.

Avots: ME III, 296

pìetaĩsît,

1) anmachen (an etwas), anlegen:
pie ases pietaisīsim kluoķi Pūrs III, 147. nevarēja nuociesties nepietaisījis savu balsi, konnte sich nicht enthalten, (in den Gesang) mit einzustimmen De̦glavs Rīgā II, 1, 314;

2) anmachen, zumachen:
pietaisīt durvis:

3) anfüllen :
es pūriņu pietaisīju Biel. 1901; pietaisīt vidus "paēst" Nerft;

4) besudeln, bemachen, vollmachen:
ja kristījuot bē̦rns drēbītes pietaisa, tad tam gaidāma slikta dzīve Etn. II; 144. paliekas nuolējis zeme un putras trauku pietaisījis, izgājis ārā Etn. III, 92. Refl. -tiês,

1) sich dranmachen, sich hinzugesellen:
studenti pietaisās par sarunu dalībniekiem MWM. VIII, 461;

2) sich betrinken, besaufen :
tad nu ir pietaisījies, der ist mal besoffen Mag. XIII, 2,50. viņš ir pietaisījies kâ maiss od. kâ murds, er ist steif besoffen Seew. n. U.

Avots: ME III, 302

pil˜nkrūtaîns, vollbrüstig: pilnkrūtaina meiča Veselis Saules kapsē̦ta 44.

Avots: ME III, 215

‡ pinkatains, = piñkaîns (?): Jānim bija tieva, gaŗa (scil.: sieva), pinkataina, ķe̦nkataina Tdz. 54140.

Avots: EH XIII, 234

pintainĩte "ein kleines Mädchen, welches viel und sich wiederholend auszufragen pflegt": liecies nu, pintainīte, mierā! cik reizēm jau nee̦smu tuo skaidruojusi Laud. tautu meita, pintainīte BW. 22846.

Avots: ME III, 220

pintaîns "?": pintaiņa valuoda, gebrochen Lettisch, Halbfinnisch U.

Avots: ME III, 221

pìrkstaîne: auch (mit ir) Perkunen.

Avots: EH XIII, 236

pìrkstaîne BW. 7291 var.; 27812, 18, = pirkstainis: par ziemu nuoplēsu divējas pirkstaines un trijējus cimdus Dunika.

Avots: ME III, 223

pìrkstainieks Spr., = pirkstainis: pirkstainiekus adīdama BW. 33622, 14; 35467.

Avots: ME III, 223

pìrkstaînis U., Spr., Pixtern, (mit ir̃ ) Līn., der Fingerhandschuh: kal man dze̦lzu pirkstainīšus, iai es varu knaibīties! BW. 21752. pirkstainīšus vien adīju 7291.

Avots: ME III, 223

pirkstaîns, ‡

2) pirkstainie, Fingerhandschuhe:
balti p. BW. 34039, 12.

Avots: EH XIII, 236

pirkstaîns, mit Fingern versehen: pirkstainas lapas Konv. ² 604. pirkstaini cimdi, Fingerhandschuhe.

Avots: ME III, 223

‡ pirmminê̦tais, der erstgenannte: uotrs (scil.: trūkums), kas reizē paskaidruo arī pirmminē̦tuo A. Niedra Nemiera ceļi IV, 442.

Avots: EH XIII, 238

pirmpadsmitais, = vienpadsmitais, der elfte: pirmpadsmitā nuodaļā Wellig 90.

Avots: ME III, 227

pìrstaîniẽks: auch Golg., Saikava.

Avots: EH XIII, 238

pìrstaîniẽks PS., der Fingerhandschuh Smilt., N.-Schwanb., BW. 35467, 1.

Avots: ME III, 227

‡ pìrstainis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Auleja, Kaltenbr., Saikava, Warkh. Demin. nom. pl. pirstainīši Tdz. 48073, BW. 20686, ein Fingerhandschuh.

Avots: EH XIII, 238

platastaîns Dr., mit einem breiten Schwanz versehen, breitschwänzig.

Avots: ME III, 321

platpirkstaîns, breitfingerig Dr.

Avots: ME III, 322

plàuce̦tains ² , schelferig: plauce̦taina galva Lis.

Avots: ME III, 323

plaũkstaîņi Bielenstein Holzb. 439, plaukstaini St., U., plaũkstaini cimdi Salis, die Fausthandschuhe.

Avots: ME III, 325

plukatains "mit Hede behaftet" Rothof.

Avots: ME III, 355

plunkatainis "?" : brālīt, vaska ritulīt, kas tie tādi plunkataiņi? Plūd. Llv. 136.

Avots: ME III, 357

pluskatainis, pluskutainis, f. -ne, ein Zottiger, Zerfetzter, Zerlumpter: kuo tu nāci, pluskataini (Var.: pluskutaini, pluškataini), jaunu meitu istabā? visas tavas pluskas dre̦b ar meitām runājuot BW. 20430, 4. pluskutaini kazu veda BW. 18705 var.

Avots: ME III, 358

pluškataînis, pluškutaînis, ein Zottiger Zerlumpter: kuo tu nāci, pluškataini (Var.: pluskataini. pluskutaini), jaunu meitu pulciņā 9 BW. 20430, 4 var. (aus Neuhausen). ai vilciņ, pluškutaini! 27075 var. (aus Zierau). plušk- wohl kontaminiert aus plušķ- (in plušķis) und plusk (in pluskatainis u. a.).

Avots: ME III, 359

pluskataîns; s. pluskains.

Avots: ME III, 358

pluškataîns, plus`kutaîns U., zottig, verfilzt, zerlumpt; schmutzig U.: pluškatains, kankarains mans pirmais brūtgāniņš BW. 15629, pluškutainu dē̦lu māti suņi rēja nātrienā 23619,10 var.

Avots: ME III, 359

pluškutainis, pluškutaîns, s. pluškatainis, pluškataîns.

Avots: ME III, 359

pluskutaîns; langes, ungekąmmtes Haar habend. Blieden n. Etn. IV, 166; s. auch pluskains.

Avots: ME III, 358

pluskutainis, s. pluskatainis.

Avots: ME III, 358

plutaîns U., glatt: plutains ģīmis. Wohl zu pluta I.

Avots: ME III, 359

pulkstaîns, uneben, voller pulkstis: pulkstu dēļ lielākā daļa tīrumu ir pulkstaini Druw. n. RKr. XVII, 74.

Avots: ME III, 407

pùlksteņtaĩsîtãjs* der Uhrmacher.

Avots: ME III, 408

pum̃pataîns Ahs., mit kleinen Knoten versehen: dē̦lu māte pukuojās, pumpatainu sagšu se̦dz; kas man deva tuo vaļiņu, pumpatiņus līdzināt? BW. 25283.

Avots: ME III, 410

puspìrkstaîns cimds, ein Handschuh mit halblangen Fingern, - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei nuoadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti Dond.

Avots: ME III, 432

putaîns, schaumig.

Avots: ME III, 439

pùtaîns,

1): auch - mit Finnen bedeckt;
‡

2) pũtaiņš laiks Siuxt, regnerisches Wetter (mit häufigen kurzen Regengüssen).

Avots: EH II, 344

pùtaîns, blasig, mit Blasen bedeckt: pûtainas ² ruokas Dond. pūtainu seju jauneklis A. XX, 210.

Avots: ME III, 452

‡ rakstaiņi, farbig gemusterte Handschuhe Ramkau: rakstaiņus senāk tik uz guodu mauce ruokā Saikava.

Avots: EH II, 352

rakstaîns, mit Mustern, Stickerei versehen: rakstaiņi cimdi Sadz. viļni 191. cimdus adīja vis˙vairāk rakstaiņus RKr. XVII, 31. pilns pūriņš piedarīts rakstaiņiem cimdiņiem BW. 7739. apjuozu lieluo, rakstainuo juostu 13645, 3. uzvilku smalkuo, rakstainuo kre̦klu 33574.

Avots: ME III, 473

‡ ràntaiņi ² Saikava "šķē̦rsām svītruoti brunči".

Avots: EH II, 354

ran̂taîns ² ,

1): auch (mit àn ² ) Sonnaxt. rañtaiņi (= rievaini) ragi Frauenb.;

2): auch (mit -an- ; so gesprochen!) Saikava.

Avots: EH II, 354

ran̂taîns ² Kursiten.

1) auch rantuôts Wid., Ar., mit Kerben, Rlllen versehen: nav ne˙viena uozuoliņa rantaiņām (Var.: rankaiņām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337, 9 var. - rantaiņš rullis. eine Feldrolle mit vielen Rillen und scharfen Kanten Bielenstein Holzb. 493;

2) quer gestreift;
rantaiņi brunči Laud.

Avots: ME III, 477

‡ ratainītis AP., ein Handschuh mit einem gewissen Muster.

Avots: EH II, 355

‡ ratains aude̦kls, ein Gewebe mit einem gewissen Muster (gesprochen mit -e̦n- ) Seyershof, ("riteņains"; gesprochen mit -an- ) Salis, ("vilnānā ratā un trīs nītīs") Erlaa.

Avots: EH II, 355

‡ re̦tai Sērene, Adv., selten.

Avots: EH II, 367

rẽ̦taîns,

l): rẽtans [sic!] (pockennarbig)
ģīmis Salis.

Avots: EH II, 370

rẽ̦taîns,

1) mit Narben bedeckt, narbig, pockennarbig:
rētaiņa mute U., pockennarbiges Gesicht, vaigs rē̦tains Seifert Chrest. III, 2, 256. tautu meita pinnaina, rē̦taina BW. 21164;

2) gekerbt;
re̦ti, re̦ti uozuoliņi rē̦tainām (Var.: ratainām, ruobainām, krūzainām, burtainām u. a.) lapiņām BW. 10337, 8. vītuols auga sē̦tmalā rē̦tainām lapiņām 17699 var.

Avots: ME III, 521

rĩkstainis, ‡

2) "vē̦de̦rs" (pejorativ) Druw. (mit ī).

Avots: EH II, 376

rĩkstainis Gr.-Essern; = rīkstenis.

Avots: ME III, 538

rīstaine, eine zusammenrollbare Decke aus Haselnussstöckchen Bielenstein Holzb. 548. Zu rīste.

Avots: ME III, 539

‡ *ruotaine, eine (viel) Schmuck Anhabende (?): māsiņ mana, ruotainīte! BW. 18090, 2 var. Vgl. ruõtaļa 1.

Avots: EH II, 392

‡ *ruñtains "rievains": šķirsta priekša iztaisīta tāda runte̦na Seyershof. runte̦na zeķe ebenda.

Avots: EH II, 385

rũtaiņi,

1): rũtainīši AP. "tautiskie rūtainie brunči"; ‡

2) rùtainīši ² Saikava "cimdi ar rūtainiem rakstiem (= galdainīši)".

Avots: EH II, 390

rũtaiņi, ein karrierter Rock C.

Avots: ME III, 574

rūtainĩte, eine Mütze aus karriertem Futterstoff RKr. XVII, 29; rũtainīte, ein karriertes Tuch Nigr., Ruj.

Avots: ME III, 574

rutaîns U., = rũtains, karriert.

Avots: ME III, 565

rũtaîns: rūtaiņā jaka Janš. Dzimtene V, 119.

Avots: EH II, 390

rũtaîns, viereckig Karls., karriert, gewürfelt: rūtaini raibs apģē̦rbs MWM. IX, 957. raibais, rūtainais zaltis Br. 399. nav ne˙viena uozuoliņa rūtainām (Var.: ruobainām) lapiņām BW. 10337.

Avots: ME III, 574

samtainĩte, eine Blume: par ruozītes trīs simtiņi. lilljiņu div[i] simtiņi; par tuo mazuo samtainīti diezgan bija viena simta B W. 33622, 5. Vgl. samtene.

Avots: ME II, 689

samtaîns, samtãjs, sammetartig: samtains zirneklis Latv. samtāja zaļumā Akurater.

Avots: ME II, 689

‡ *sañtains, = sam̃taîns: kaķaste ir tāda sañte̦na Seyershof.

Avots: EH XVI, 433

sar̂kanmataîns, rothaarig.

Avots: ME II, 720

sar̂kansekstains, einen roten Kamm habend: s. gailis Brigader Vizb. 69.

Avots: ME III, 721

sãrtaîns, rötlich: pumpurīši . . . pieņē̦muši sārtaini zaļganu plauku Janš. Bārenīte 75.

Avots: ME III, 807

sārtze̦ltaîns, rotgolden: uzlē̦cuošās ziemas saules sārtze̦ltainie stari Janš. Dzimtene V, 189.

Avots: ME III, 808

sastaîdzinât, eine gewisse Zeit hindurch hin und her gehen machen: gans sastaidzināja luopus visu rītu Ruj.

Avots: ME III, 745

sastàidzinât, einsinken machen, stecken bleiben machen: s. akmeņus purvā (Ermes), linus mārkā (Arrasch), luopus purvā (Jürg., Saikava).

Avots: ME III, 745

sastaĩgât,

1): hingehen:
cikam vecītis sastaigāja uz muižu, tikam ... Pas. X, 147 (aus Lettg.; ähnlich XV, 275);

2): sē̦tmalīši sastaigāti (festgetreten?)
plikajām kājiņām BW. 4535, 3; ‡

3) gehend ermüden (tr.)
Dunika: sastaigātas kājas. Refl. -tiês, ‡

2) einander besuchen:
senāk kaimiņi sastaigājušies draudzībā Sārts Str. 99. ar tiem pat nevēlējies s. Anekd. IV, 293.

Avots: EH XVI, 450

sastaigât,

1) intr., längere Zeit gehen:
trīs dienas, trīs naktis tâ sastaigāja LP. V, 281. viņš sastaigāja ilgu laiku VII, 134. visu nakti sastaigāju ap me̦lnuo ezerinu BW. 35762;

2) tr., volltrampeln, gehend besudeln:
grīžu deķi sastaigāt ar smilktīm Ahs. n. RKr. XVII, 51. Refl. -tiês, sich gehend zuviel tun.

Avots: ME III, 745

‡ sastaĩģinêt Dunika, Rutzau, = sastaĩgât 1: trīs reižu sastaiģinēju, lig satiku skruoderi mājās. kas tādus gaisa gabalus var s˙!

Avots: EH XVI, 450

sastaigt Warkl., = sastigt I.

Avots: ME III, 745

sastàipît,

1) ausrecken, streckend, dehnend beschädigen:
s. muguru, dzīslas, pakrūti;

2) hinüberziehen
(von mehrern Objekten): zirnākslis sastaipījis istubas stūrī savus tīklus Dunika. s. diegus pār lecekti Saikava;

3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. maisus;

4) Schweres ziehen lassend überanstrengen:
s. zirgu ar lielu ve̦zumu C. - Refl. -tiês, sich beim Schleppen, Heben usw. überanstrengen, sich überheben: es maz˙liet sastaipījuos MWM. VIII, 415.

Avots: ME III, 745

sataišas, sataišņas, (Zurecht)gemachtes; auch: die Exkremente eines Kindes: uzslauki jel tās bē̦rna sataišņas nuo kluona!

Avots: ME III, 760

sataisinât, vorbereiten: uz šāda jautājuma dzirdēšanu sataisināta Jaun. mērn. laiki IV, 183.

Avots: ME III, 760

sataisît,

1): kai duomāja muižinieks, tai ... sataisīja (= r. сдѣлал) Pas. V, 287 (aus Welonen). salasēju ... kauleņus, ... nuo kauleņiem sataisēju trepes XII, 517 (aus Preiļi). viņš sataisījis pasakas (hat zusammengefaselt)
Kreiļam par manim Seyershof; ‡

2) besudeln:
jei [= viņai] cieši ruokas saplīst nuo saltuma, ... pamāte kliedz ..., kam jī dziji sataisa ar ašni Pas. V, 321 (aus Welonen). kādu tu nu esi sataisījis tīruo kre̦klu, vienuos dubļuos! PV. Refl. -tiês,

2): ve̦lni ... par ... le̦pniem kungiem ... sataisī[ju]šies (haben die Gestalt feiner Herren angenommen)
Pas. XIV, 26. es sataisījuos par diegu V, 290 (aus Višķi).

Avots: EH XVI, 455

sataisît, tr., bereiten, verfertigen, zurechtmachen U., machen (perfektiv): sataisīt kāzas Pas. II, 135; IV, 473. pils bija sataisīta nuo le̦da IV, 278 (aus Ludsen). sataisi labu kupri mugurā! Krišs Laksts 17. Refl. -tiês,

1) sich bereiten, sich fertigmachen
U.: muļķis sataisījas ceļā. viesi... uzkuoda un iedzēra un sataisījās braukt uz baznīcu BW. I, S. 178. vīriņš sataisījās iet vēžuot Etn. II, 174;

2) werden:
jau sataisījās tumšs Pas. IV, 22 (aus Welonen).

Avots: ME III, 760

savtaisîts (Part. praet. pass.), selbstgemacht: dzer,.. māmiņa savtaisīt[u] al[u]tiņu RKr. XVII, 25.

Avots: ME III, 793

šèikstaines ² Bers., eine Haferart mit aliseitig verzweigter Rispe; šèikstains ² , eine aliseitig verzweigte Rispe habend.

Avots: ME IV, 14

sekstaine, cynosurus cristatus Konv. ² 2529; eine Henne Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 814

septiņdesmitais, der siebzigste.

Avots: ME III, 818

septiņpadsmitais, der siebzehnte.

Avots: ME III, 819

septît(ai)s (li. septiñtas, ai. saptátha-ḥ), der siebente; septītām kārtām, siebentens Brasche. Vrgl. auch ahd. sibunto "siebenter" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 487.

Avots: ME III, 819

sešdesmitais, der sechzigste.

Avots: ME III, 821

seškañtains A. xx, 150, seškañtîgs Heniņ, seškañtu (gen. pl.), seškañšu, sechseckig; seškañtu miezis, hordeum hexastichon Mag. IV, 2, 24.

Avots: ME III, 821

sešpadsmitais, der sechzehnte.

Avots: ME III, 821

se̦st(ai)s (li. šẽštas), der sechste. Nebst ai. ṣ̌aṣ̌ṭhá-ḥ, slav. šestъ. gr. έ'χτος, lat. sextus. ahd. sehsto su seši.

Avots: ME III, 821

siekstaîns, ‡

2) "?": izdevās uzvarēt siekstainuos celmus Anna Dzilna 39.

Avots: EH II, 494

siekstaîns, voll Lagerholz, umgefallener Bäume: viss akmiņains, siekstains un nelīdze̦ns MWM. IX, 904.

Avots: ME III, 858

sietaine, ‡

3) "krustām šķē̦rsām strīpuota seģene" A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 495

sietaine,

1) "?": stumburs un viņa sastāvdaļas: sumiņas, idras. sietaines . . . RKr. XII, 62. pa mizas sietainēm virzās lejup cukuraina ievasa U. b. 118, 28;

2) "auti": mutautiņu sasešķinājis kâ sietaini Geistershof.

Avots: ME III, 860

sietains, durchlöchert: s. kuoks, sietaina drāna, siêna Warkl.

Avots: ME III, 860

sìmtais, der hundertste: simtuo dabūsiet LP. VI, 930.

Avots: ME III, 841

sìmtmutaîns, mit hundert Mundern versehen: likās, sūneklis kļuva par simtmutainu dzīvu būtni, kas daiņuo un gavilē Veselis Saules kapsē̦ta 106 f.

Avots: ME III, 841

‡ sir̂dastains ² "?" Pilten n. PBR. XX, 46.

Avots: EH II, 487

‡ šitaî Lubn. n. FBR. xvn, 134, = šitâ.

Avots: EH II, 626

šitaîds: auch Lubn., Višķi.

Avots: EH II, 626

šitaîds Preili n. FBR. VIII, 16, = šitâds.

Avots: ME IV, 19

šitais Serbigal n. FBR. IV, 58 u. a., = šitas: šitais... paduoms dievam labi patika Etn. I, 85 (aus Bruckenl. šitajiem puisē̦niem divi bēdas BW. 12915, 5 var.

Avots: ME IV, 19

šķàutaîns ² Golg., Saikava, = šķautnaîns: šķautaina klints A. XI, 692. škautainas vārpas N. - Schwanb.

Avots: ME IV, 22

šķe̦lˆtaîns Golg., (mit e̦lˆ ² ) Salis, mit einem Schlitz versehen: gaŗuos šķe̦ltai,nuos svārkus Druva II, 660.

Avots: ME IV, 26

šķe̦staines: "sativa" ME. IV, 29 durch "sativa" zu ersetzen!

Avots: EH II, 631

šķe̦staines, Saathafer (avena sativa L.) RKr. II, 67.

Avots: ME IV, 29

šķiltaîns: svētiņiem ir šķiltainas ("?") lapas Nerft.

Avots: EH II, 635

šķiltaîns, splitterig, blättetig, faserig U.

Avots: ME IV, 40

šķirptaîns: pāri šķirptainajai mežu svītrai Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 9.

Avots: EH II, 637

šķirptaîns, schartig L., U.

Avots: ME IV, 45

sknabataîns, splitterig: jaunie dravenieki sknabatainu (Var.: skabargainu, skabardainu, skārbalaiņu) dravu dūra BW. 30329, 2.

Avots: ME II, 883

skuostaîns,

1) "starains" (von Augen) Freiziņ;

2) auch skùošķains ² Golg., viele skuostes 3 habend : skùostaina ² priede Lis.

Avots: ME III, 911

skrāpsnaîns, mit hartgefrorenem Schnee bedeckt: ceļš bija skrāpsnains, tāpēc ejuot zābakus stipri apberzēja Druw.

Avots: ME II, 890

skraustaîns, mit harten Lehmhügeln (skrausti) bedeckt: mūsu tīrumi ir skraustaini: skrausts pie skrausta Tirs. n. RKr. XVII, 77.

Avots: ME II, 888

‡ skraũtains Burtn. "kruvešains": s. ceļš.

Avots: EH II, 508

skrĩpstaîns "eingeritzt, eingeschrammt" Sassm. n. RKr. XVII, 52: skrīpstaina brille, glāze, skrīpstainas luoga rūtis, skrīpstains galds, skapis.

Avots: ME III, 896

skriptaîns, (vom Schneiden harter Gegenstände) uneben geworden, mit Kerben (skripta 2) versehen: nazis ir skriptains; nevar lāgā griêzt Tirs. n. RKr. XVII, 77.

Avots: ME III, 894

slitainis U., slitenis Spr., eine Zaunspricke. Zu slita I.

Avots: ME III, 934

smalˆkkārtains, feine, schmale Jahresringe habend Lennew.: s. kuoks.

Avots: ME III, 952

smalˆkkâtains, feinstielig, einen feinen Stiel habend: smalkkātainas palmes V. Egl. Zilā ciet. 164.

Avots: ME III, 952

smalˆkmataîns, feinhaarig Konv. ¹ 81.

Avots: ME III, 952

sme̦l˜taîns C., Wolmarshof, (mit e) Salis, sandig, sandartig U.; sm. (trockener) sniegs Warkl., U., Ruj. (mit e̦lˆ ^2). sme̦ltaina (mit è̦l ² Saikava) labība Memelshof.

Avots: ME III, 958

smilktaine: auch Wessen.

Avots: EH II, 538

smilktaine Spr., smilktaina Sussei n. FBR. VII, 139, Sandboden, sandige Gegend (auch vom Friedhof): gulēti smilktainē BW. 27365, 1 var. māmuliņu smilktainē vadījāt 27649, 6 var. atstāj mani smilktainā 27476, 12 var.

Avots: ME III, 963

smilktains: smilˆktans Pussen n. FBR. XX, 20.

Avots: EH II, 538

smilktaîns Spr., = smilkšaîns: kur. . . jūs bijāt smilktainām kājiņām? BW. 27649, 6 var.

Avots: ME III, 963

smìltaine Aps. V, 5, Wid., smiltaiņa, = smilktaine: smiltainē aug kāds . . . dadzis Vēr. lI, 930. man[i] aizveda smiltainē (Var.: smiltaiņā) BW. 27476, 10 var. nu jāiet smiltainē 27299. pavadīja savu piederīguo līdz smiltainei LP. VII, 409.

Avots: ME III, 964

smìltaîns: smìltaiņš Blieden, smilˆtans ² Salis, smilˆtens ² Kaugurciems; smilˆtaina ² zeme AP.

Avots: EH II, 538