Paplašinātā meklēšana

abuls: abuliņš auch Orellen, Salis, Salisb.

Avots: EH I, 2

abuls, Klee BW. 21871, 1, oder abuliņš Wolmar u. a., s. âbuoliņš].

Avots: ME I, 6

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls ² ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192

âbuls Lis. [li. óbuls Lit. Mitt., Heft 31, S. CCXXV],

1) der Klee;

2) Apfel
Golg.; Demin. âbuliņš ["Klee" Sunzel, PS., Treppenhof]. âbultiņš BW. 13777; s. âbuols.

Avots: ME I, 234

‡ aizguls "Wolken, die von éiner Seite heraufziehen, éine Seite verdecken" Domopol.

Avots: EH I, 26

‡ amuls, ein weichwolliges Schaf N.-Rosen. S. auch unter amuols.

Avots: EH I, 69

‡ II āmuls Selsau (aus mè̦mulis?) "jem., der wenig spricht und mit zoftigem Bart und Haar einhergeht".

Avots: EH I, 193

āmuls U., Mistel; Klee; s. amuols.

Avots: ME I, 239

apkul̃stas (zu kul̃stît), Pl. t., die vollendete Reinigung des Flachses mit Hilfe des kul̃steklis Spr.

Avots: ME I, 96

apmulsā (loc. s.), in der Verwirrung: viņš apmulsā gribēja pretuoties Seibolt.

Avots: ME I, 109

apmulsinât: žīds tevi apmulsina kâ mazu bē̦rnu Dond.

Avots: EH I, 103

apmùlsinât, apmùlšinât, fact. von apmùlst, betören, verwirren: ze̦lta taisīšana apmulsināja ļaužu prātus Kundz. māns gājējus apmulšina LP. VII, 942.

Avots: ME I, 109

apmùlst, dämlich, verwirrt werden: pats tā apmulsis kā migla LP. VI, 321. saule le̦c un ienaidnieki tādā spuožumā apmulst LP. IV, 65. viņa prāts apmulsa Kaudz. M. 24. viņa skats kā apmulsis Vēr. I, 898. apmulsums, die Verwirrung, Konfusion, Geistesbenebelung.

Avots: ME I, 109

apkul̃stît, tr.,

1) beendigen den Flachs zu schwingen, zu reinigen.

Kļūdu labojums:
1) beendigen = beendigen

Avots: ME I, 96

‡ atkulstît ² ,

1) Flachs schwingend, reinigend abschlagen:
nevar liniem spalu a. Bauske, Bērzgale;

2) verprügeln:
sievu labi atkulstītu Pas. IX, 56;

3) "?": a. parādu Rutzau.

Avots: EH I, 151

atmulst Duomas II, 310 und refl. atmulstiês, zu sich kommen: gars... atmulstas MWM. X, 68.

Avots: ME I, 179

babuls U., Wid., vabuolis [bab- für vab- wohl unter dem Einfluss des gleichbed. bambals].

Avots: ME I, 247

baltābuls (unter bal̃tâbuols): auch baltābulis, baltābūls, baltābūlis: baltābuļa saiti viju BW. 29485 var. baltābūla pļavu bridu 5791 var. baltābūļa pļāvējiņi 5791, 2.

Avots: EH I, 201

‡ II bambuls Ramdam "ein eingewickeltes Kind". Wohl zu bam̃ba.

Avots: EH I, 204

bambuls, s. bambals.

Avots: ME I, 261

bizuls,

1): auch ("Ofenkrückë)
AP., Erlaa, ("metamais, sitamais") Saikava. BW. 31037 durch BW. 21037, 1 zu ersetzen.

Avots: EH I, 222

bizuls, bizulis,

1) die Schürstange beim Roden, die Ofenkrücke, ein dicker Stock zum Schlagen
Etn. I, 45: es saduošu ar bizuli Bewr. paņem labu krietnu bizulu, kuo atgaiņāties nuo suņiem A. X, 2, 536. viešņa pa ceļu, bizuls uokstā (Rätsel: der Besen ) Tr. III, 1179. ceļnieks patvēra bizulu un iesita niknajam sunim. paduod bizulu, lai izrakņāju krāsnī pagales Ramkau;

2) gaŗš, kalsnējs, slābans cilvē̦ks. slaikstās te kâ lielais bizuls Druw. [ bizuls Kreuzb., ein Besenstiel.
Wohl eine Umbildung von bizuns (s. dies.) unter dem Einfluss von bigulis od. bidzulis.]

Kļūdu labojums:
bizuns (s. dies) = bizuns (s. bizūne)

Avots: ME I, 302, 303

brauls, herb, bitter Kurmin (unter cierpki).]

Avots: ME I, 326

bringuls, ein kleines Stuck Holz zum Werfen Etn. I, 91.

Avots: ME I, 332

buls: saule taisās uz bulu Serbigal n. FBR. IV, 62. buli de̦g Alswig "re̦dzama sausuma dūmaka".

Avots: EH I, 251

buls, s. bula.

Avots: ME I, 348

‡ bùlstāgs ² Warkl., der Stab des Küsters.

Avots: EH I, 251

‡ bulstakuôt Nautrēni, mit einem bulstaks ins Wasser schlagen.

Avots: EH I, 251

‡ bulstaks (mit hochle. a aus e̦?) Nautrēni, ein Stab, dessen éin Ende rundlich verdickt ist.

Avots: EH I, 251

‡ bulstàks Pilda, = bulstarāgs.

Avots: EH I, 251

‡ bulstarāgs (auch in Pilda), bulstarāks (in hochle. Aussprache!) Warkl. "ein Knüttel zum Schlagen".

Avots: EH I, 251

bumbuls (unter bumbulis): der Bauch (in der Kindersprache) Wessen (o-Stamm?).

Avots: EH I, 252

buñčkuls, buñčkulis, ein Bündel; viss, kas kaut kâ kuopā sasiets PS.: aizvedu bunčkuli linu Smilt.

Avots: ME I, 350

bunduls (unter buñdulis),

1): (acc. s.) sviesta bunduliņu BW. 615; ‡

9) = krija 5 (mit ùn ² ) Saussen; ‡

10) ein metallener Knopf zum Spielen (wobei ein solcher
buñduls gegen ein Brett geschlagen wird) Libau; acis kâ bunduli BW. 20312; ‡

11) sviesta bùnduls ² Meiran, = buñdulis 8; ‡

12) = bum̃bulis 9: bij man puiša bunduliņš (Var.: bumbuliņš) BW. 9397, 3 var.

Avots: EH I, 253

bunguls AP.,

1) "ein Gewicht, das mit einer Schnur an die Weberhefteln angebunden wird, um sie zurückzuziehen";

2) [bùngulis ² Warkhof], Bündel: linu b.; [vgl. bunga 2 - 4].

Avots: ME I, 352

‡ I bur̃zuls AP., ein dicker Stock.

Avots: EH I, 256

‡ II burzuls "Schmutz (Rotz?) an der Nase" A.-Rahden: tev pie de̦guna liels b.

Avots: EH I, 256

cabuls: auch Druw.

Avots: EH I, 259

cabuls, etwa Grosses, Plumpes: kājas satītas kâ cabuli. zābaks liels kâ cabuls Plm.[Mit hochle a aus e̦? vgl. li. keblùs "громоздкiй".]

Avots: ME I, 363

‡ cauls (?), = čaula I 1: rieksta caula dzirnaviņas BW. 2172 var.

Avots: EH I, 260

‡ čaûls Alswig, Mahlup, (mit àu ² ) Schwanb., gen. s. čaula BW. 2172 var., = čàula I.

Avots: EH I, 286

ceikaũls: auch (mit eî ² ) Ruj.

Avots: EH I, 262

ceikaũls, für ceļkauls, das Kniegelenk LP. VI, 605, [auch in Salisb.] >

Avots: ME I, 367

ce̦kuls (unter ce̦kulis),

1): "das Haar"
Auleja: māt, sapin man ce̦kulu! meitas bij dze̦ltāniem ce̦kuliem;

3): auch Dunika;

4): zâle, puķes aug ce̦kuluos Seyershof. labība ce̦kuluos vien sanākusi ebenda;

5): auch Mahlup, Zaļmuiža; hinter klētiņas ce̦kulā ist BW. 28521 zu erganzen;

6): auch Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 263

ceļkaũls: mit aû N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 264

ceļkaũls od. ceļa od. ceļu kaũls, das Kniegelenk, das Knie: visi nuokrita uz ceļu kauliem LP. VII, 1225.

Kļūdu labojums:
1225 = 1295

Avots: ME I, 370

‡ ce̦muls Seyershof, ein Büschel: e̦buoliņš saaudzis ce̦muluos. sivē̦ni ē̦d ar ce̦muliem vien zâli. Zu ce̦murs.

Avots: EH I, 265

če̦muls, der Büschel: riekstu č. Ruj.]

Avots: ME I, 409

I ce̦rbuls, Kätzchen (bei Pflanzen) Kronw.

Avots: ME I, 374

II ce̦rbuls, ein bei einem Spielchen aufgestellter Baum, den die Teilnehmer, mit Stöcken werfend, umzustürzen suchen Waldeg.

Avots: ME I, 374

če̦suls,

1) ein kleines, spitzes Werkzeug, um Löcher zu bohren,
z. B. für Bastschuhe nfl. n. U.; [s. Bielenstein Holzb. 696;

2) če̦sulis, eine Uhr
Druw.].

Avots: ME I, 410

čumuls, ‡

3) "Muschelschale"
Warkl.

Avots: EH I, 295

čumuls,

1) die Traube, der Büschel; das Häufchen:
brūklenes aug pa 3 - 4 vienā čumulā, bet zemenes tik pa vienai Janš.; mācekļu č. MWM. X, 233;

2) ein knäuelartig oder kraus zusammengezogenes Garn, ein Knäuel zusammengekrochener Bienen, ein rundes Häuflein Blätter
Seew. n. U.

Avots: ME I, 420

‡ čur̃čuls Schibbenhof, = pigarica.

Avots: EH I, 296

‡ čurkstuls Brncken "das männliche Geschlechtsglied".

Avots: EH I, 297

‡ II čuruls Brucken, = ‡ čurkstuls.

Avots: EH I, 297

čuruls, ein Essen, ēdiens nuo ūdenī iegrieztas maizes un sīpuoliem Etn. I, 112.

Avots: ME I, 423

dâbuls (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 73 PiIda n. PBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Ascheraden, Linden, Sonnaxt, Demin, dābultiņš BW. 32696: še aug zâle, še d. BW. 29370 var. zaļā dābulā 31476.

Avots: EH I, 311

de̦guls Wandsen], de̦gulis, der Feuerschwamm Krem. [Vgl. li. degulỹs "почернѣвшее зерно в колосѣ".

Avots: ME I, 452

dũduls [wohl aus dūdulis], das Bocks- od. Ochsenhorn, zum Blasen eingerichtet Bergm. n. U.; der Dudelsack Krem.

Avots: ME I, 524

duls: "hellbraun" (von Pferden) Iw.; (be̦ku, ar) itin dulu virsu Janš. Līgava II, 438.

Avots: EH I, 341

duls, dunkelfarbig, dunkel, ins Bräunliche hineinspielend RKr. XVI, 67, [Nigr.], Hasenp.: duli zirgi BW. 15905, 9, dulas guovis 16471 var. dula mute BW. 12400. Oft in Verbindung mit bē̦rns; vgl. dulibē̦rs. [Die Schreibung od. Aussprache mit ll (dullu, bē̦ru kumeliņu BW. 1335) ist wohl durch dul̃ls hervorgerufen. Zu le. dūls (s. dies), li. dulas "темносѣдой" u. a., vgl. Persson Beitr. 32 u. 580 und Lidén Stud. z. tochar. Sprachgesch. I, 25 ff.

Avots: ME I, 513

‡ dul̃ss AP., = dul̃ls: tā kâ dulsi, kâ dumi.

Avots: EH I, 341

‡ duñčkuls PS., Trik., etwas Knäuelförmiges: čūska, kas saritinājusies lielā dunčkulā Pas. IV, 395 (aus Serbigal). pār... sē̦tu pārvēlies melns dunčkuls III, 77. Vgl. dunkuris III 1 und zum Suffix - muskul(i)s I, sowie buñčkuls.

Avots: EH I, 342

‡ dze̦nuls N.-Rosen n. FBR. VIII, 41, N.- Laitzen, = dze̦nulis 1: nuo bitītes dze̦nuliņa BW. 15994. čūska ... dze̦nuliņu vien šaudīja 26051.

Avots: EH I, 355

džinguls, ein Häheleder Autz. n. U.

Avots: ME I, 564

‡ gabuls, = gabals: šūn ... svārciņu deviņiem gabuliem! BWp. 1341, 2 var. zemes gabuliņu BW 28261, l var, nuobrauce gabulu Pas. IV, 251 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 375

‡ gaiguls, = gaĩgala: dat. s. gaigulam BW. 28399, 1.

Avots: EH I, 376

‡ gal̂vkaũls (> gâlkaũls). Rojen n. FBR. XIII, 70 "?"

Avots: EH I, 381

‡ gaŗkuls, = gaŗkūlis: gaŗkūla kūlīte BW. 31625, 1 var.

Avots: EH I, 386

grabe̦na - kauls Lis. (gespr. mit hochle. a aus e, zwischen b und n), ein Knochen, an dem noch etwas zum Nagen da ist.]

Avots: ME I, 635

‡ grîtuls Nautrēni, etwas radförmig Zusammengerolltes: satīt lûkus, virvi grītulā. suņa g. (ein zusammengerollter Hund) guļ skaidienī.

Avots: EH I, 407

‡ gruñduls PS., = gruñdulis 1.

Avots: EH I, 411

guls, liegend, horizontal: mājas ar gulajiem jumtiem Konv. ² 3549. Vgl. gulu.

Avots: ME I, 678

gulsât, -ãju, intr., mit Unterbrechungen schlafen RKr. II, 56.

Avots: ME I, 678

gulsẽ̦ta Barbern, guļsē̦ta Stom., eine Zaunart Bielenstein Holzb. 170.

Avots: ME I, 678

gulskapis, ein niedriger, langer Kasten zur Aufbewahrung von Kleidern Nölk. n. A. XIII, 492.

Avots: ME I, 678

gulsnât Antrop. II, 48, [Bers.], = gulšņāt.

Avots: ME I, 678

‡ gulsnis*, die Eisenbahnschwelle.

Avots: EH I, 417

gul̃snîtiês [N. -Peb. od. gulsnêtiês Bers.], = gulstīties: celies agri, gulsnies vē̦lu! BW. 6689 var.

Avots: ME I, 678

gulstavât,

1): auch (mit ùl ² ) Erlaa;

2): auch (mit ùl ² ) Auleja.

Avots: EH I, 417

gulstavât, -ãju,

1) schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern:
es tev gan ļaušu dienas laikâ tâ gulstavāt Blaum. lai uz ceļiem gulstavājam Druva III, 232;

2) = gulstavuôt.

Avots: ME I, 678

‡ gulstavnīca, eine Beischläferin: lielakunga g. Azand. 262.

Avots: EH I, 417

‡ gulstavnieks Fest. "kas gulstavuo".

Avots: EH I, 417

gulstavuôt: auch (mit ùl ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148.

Avots: EH I, 417

gulstavuôt, sich aus einem Bett ins andere legen, sich nicht wohl fühlen: bē̦rni gulstavuo jau vairākas dienas Plm.

Avots: ME I, 678

gul̃stît, -u, -ĩju, tr., niederlegen. [luopus gul̃stît Salis, N. -Peb., das Vieh auf der Weide liegen lassen. ] Refl. -tiês, sich oft niederlegen, loddern, faulenzen U.

Avots: ME I, 678

gulstruops, ein liegenvder Bienestock, im gegensatz zu stāvstruops Konv. ¹ 245.

Avots: ME I, 678

gulstuļuôt, ‡

2) sich wiederholt niederlegen und aufstehen (von kranken Tieren)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 617.

Avots: EH I, 417

gulstuļuôt, schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern: kas pa krūmmalēm gulstuļuo Dok. A.

Avots: ME I, 678

ìegulstît,

1) wiederholt sich hinlegend eindrücken:
neiegulsti gultu Lautb.;

2) nach mehrfachen Versuchen hineinbetten, - legen:
siju beidzuot iegulstīja īstajā vietā Arrasch. Refl. -tiês, nach mehrfachen Versuchen die bequemste Lage findend sich hineinlegen, - betten: viņš beidzuot iegulstījās gultā Ruj.]

Avots: ME II, 20

ìekul̃stît linus, anfangen den Flachs zu schwingen und sich des ersten Ertrages von dieser Arbeit erfreuen.

Avots: ME II, 32

irbuls (unter ir̃bulis ),

1): citiem bij uogi ar ir̃buliem Frauenb.;

4): ein Stäbchen zum Befestigen der FIachsknocke
- auch Luttr.; ein dünnes, glattes Stäbchen, dessen ein od. beide Enden zugespitzt sind (mit ir̃ ) Siuxt: lai es drāžu irbuliņu (Var.: sprunguliņu ) BW. 2066, 1. bē̦rni irbulus (Var.: īle̦nus) drāza 20973.

Avots: EH I, 431

izkuls, izkula LW. 1921, No 39, 3 2 der Ausdrusch: šuogad rudziem labs izkuls RKr. XV, 116. Fig.: pie mums šuogad slikts izkuls arī kramplaužiem B. Vēstn. Auch. izkũlums: izkūlums bijis labs Aps. Vgl. birums.

Avots: ME I, 756

izkul̃stas, Abfall vom geschwungenen Flachs Ahs.: nuo izkulstām mē̦dz zirgu pinekļus vīt Naud.

Avots: ME I, 756

izkul̃stīt, tr., schwingen: man liniņus izkulstīja tautu dē̦lu māmulīte BW. 28351. Refl. - tiês, sich abarbeiten, abmühen, sich müde laufen: kas visu dienu izkulstījies pie darba, tas vakarā piekusis Ahs.

Avots: ME I, 756

I izmùlsinât, izmulšinât, tr., zum besten haben, konfus machen, anführen: viņš tuos izmulšinātu Alm., C., Smilt. [izmulsināt U., verwirren; im Reden undeutlich aussprechen.]

Avots: ME I, 774

II izmulsinât, auslecken Peb. n. U.]

Avots: ME I, 774

izmul̂st ² , im Schlaf gestört werden, die Nacht nicht schlafen Ahs.

Avots: ME I, 774

‡ iznikuls BW. 8707, 1 var., = izniecava.

Avots: EH I, 469

judrpraûls: judru prauls, vermodertes Holz BielU.

Avots: EH I, 566

judrpraûls, ein im Kern angefaulter Baum Kand.

Avots: ME II, 115

‡ kaņepkaũls, der Hanfstengel: kaņepkaula iemauktiņi BWp. 2520, 2.

Avots: EH I, 585

kaņupkaũls: "2393" ME. II, 15T zu ersetzen durch "2303 var."

Avots: EH I, 585

kaņupkaũls, der Hanfstengel BW. 2393.

Avots: ME II, 157

‡ kapuls, die Schuhleiste Bērzgale, Nautrēni, Warkl.

Avots: EH I, 587

‡ kasuls,

1) = ‡ kasals II Laud., Warkl.;

2) = kasîklis 2 Warkl.

Avots: EH I, 592

‡ katuls, erschlossen aus der Deminutivform acc. s. katuľeńi FBR. VI, 45 (aus Cibla), = katls 1.

Avots: EH I, 593

kaũls,

1): skrumslu kauliņš, der Knöchel am Fuss
Orellen; veļu k. Wessen, das Überbein; veļa k. Warkl., veļas k. Siuxt, leļu kauli Grob., ein Knochenauswuchs am Pferdefuss;

4): "1255;" ME. II, 175a unter kaũls 1, Zeile 14 v. u. zu ersetzen durch "1255,"; vairs nebij asinis ķauluos (vor Schreck)
Kalz. n. BielU. daliec nu tuos kristītus kaulus ar klāt! wende mehr Kraft bei der Arbeit an! AP. tie grib kauliņus salikt kuopā, die wollen heiraten Frauenb. tas brē̦c ar visiem kauliem, er klagt über Schmerzen in allen Gliedern Baar in seinem Exemplar von U.;

6): ābula k. Frauenb., pupu k. ebenda. lina k. (kauliņš Iw.) Salis. aviešku k. Sonnaxt. kaņepu kauliņus BW. 2521. nātru kaulu cilmdi 12651, 2 var. (gen, plur.). ruožu kaulu 32080, 2. viršu kauli kājas bada 18272, 9;

9): eine Felsrippe im Strom, wodurch die Stromschnelle entsteht
BielU.; "leišu" ME. II, 176 zu ersetzen durch "Leišu";

10): buku k. "blīgzna" Frauenb.; ‡

11) die Gräte (?):
(gen. s.) laša kaula BW. 33916; ‡

12) vēža kauliņš "kaļķu graudiņš, kas atruodas vēia acī" Salis; ‡

13) smiekla kauleņš Warkl., einer, der oft und ohne Grund lacht.

Avots: EH I, 594

kaũls (li. káulas, [pl. káulai, apr. caulan "Bein"]),

1) der Knochen:
pie kauliņa garda gaļa, pie meitiņas silta guļa. dievs zin, vai viņas kauliņi arī nebūs sabiruši Kaudz. M. viņš tik vājš kâ kauli un āda. čīkst tev kauli stai- gājuot BW. 878. lai izrājas, par tuo ne kauls lūzīs, ne zuobi izkritīs RSk. II, 132. kauli smagi, kâ sasiti (nach schwerer Arbeit). tad es tavus kaulus samalšu, dann werde ich dir deine Knochen im Liebe entzweischlagen Pump. lāpstas kauls, das Schulterblatt. [galvas kauls U., der Hirnschädel.] maitas kauls, Aasknochen: izkurini man pirit, uz lauka ir maitas kauli; tā laba malka LP. IV, 216. veļa, miruoņu k. LP. VII, 1255; nāves k., Knochenauswuchs, das Überbein Mag. XX, 3, 146: kad bē̦rnam veļa kauls, mazgā ar ziepēm, ar kuŗām miruonis mazgāts JK. VI, 50; Etn. IV, 22; LP. VII, 1255. ziluoņu kauls, das Elfenbein. kauliņš, das erste Glied des Zeigfingers, früher zur Massbezeichnung benutzt;

2) zur Bezeichnung des Steifen:
sasalt kaulā, steif frieren Grünh. tam jau vilka kauls mugurā od. vē̦de̦rā, sagt man von einem Steifen, der sich bei der Arbeit nicht zu bücken liebt;

3) zur Bezeichnung des Geistlosen:
sirsniņ[a] mana, dvēselīte tautu dē̦la ruociņā; kauli vien vazājas pa bāliņa pagalmiņu BW. 10694;

4) Knochen mit Einschluss der fleischigen Teile, der Gelenke und Glieder, vielfach als Sitz des Lebens, als der Träger der Knochen, die Person:
kaulu sāpes, Gliederschmerzen. atlaist, atstiept, izstaipīt, staipīt kaulus, die Gleder ausstrecken, sich erholen. nu˙pat vēl kâ iesāku kaulus pārlīdzināt, kur tad nu iemigu Aps. kam kauli nuoņe̦mti, tie mazgājas ūdenī, kur iebē̦rtas skudras Etn. II, 149. bet kauli viņai pamira, sie wurde ganz starr Vēr. II, 195. es neduomāju, ka būs ve̦cie kauli vēl kād- reiz jāne̦sā pa pasauli Kaudz. M. sieva sirdīgi meta virsū uz kauliem apģē̦rbu, das Weib zog sich energisch das Kleid an A. XX, 643. kungs iedevis tādu ķēvīti, kas ne kaulus panest, das sich nicht schleppen kann LP. III, 44. sajust dzīvību kauluos Kaudz. M. tāds cīniņš meklē kaulus, solcher Kampf sucht das Mark, erfordert die höchste Anstrengung, ist äusserst anstrengend, schwer LP. IV, 27; so namentlich kuost kaulā od. kauluos, ķerties pie kauliem: tas kuož kauluos, das schmerzt empfindlich, das geht durch Mark und Bein. tas vē̦lāk kuodīs kaulā, das wird sich später empfindlich rächen MWM. X, 920. aukstums ķeŗas pie kauliem. dre̦buļi izgāja man caur visiem kauliem, es schauerte mir durch Mark und Bein. man sirds tīri krīt nuo kauliem ārā, das Herz zerspringt mir vor Reue Wain. [kaulus lauž U., es ist wie ein Brechen in den Gliedern.] visi kauli man sāp, ich habe Schmerzen in allen Gliedern;

5) aus Knochen Verfertigtes:
kauliņus mest, mit Knöcheln spielen, knocheln, Würfel spielen; klavieŗu kauliņi, die Tasten;

6) der Stengel.
tabaka kauli, Tabakstengel; lapu kauliņi, Blattrippen U. niedru kaulu klēti cirta BW. 13611;

7) der Kern im Steinobst
(kauliņu augi Konv. ² 1746);

8) die Schale:
pušu kuodu rieksta kaulu (Var.: čaulu 16555) BW. 16564 (Nitau); gliemes kauliņi, die Muschelschale Ruj. n. U.;

9) kauli, die Kalkfelsen in der Düna
Konv. ² 233; [kauls"klints sēkle" Dahlen; so z. B. uozuola kauls U., Duoles kauls, leišu kauliņš bei Dahlen];

10) bot., raganu kauls, Johanniskraut, Johannisblut (hypericum)
RKr. II, 72; vilka kauls, Blutauge (comarum palustre) Buschh.; kaulu zâle, Mauerpfeffer (sedum acre) RKr. II, 78; auch weisswurzelige Maiblume, Salomonssiegel (convallaria polygonatum) RKr. II, 70. [Zu gr. χαυλός la. caulis od. caulus "Stengel", ir. cuaille "Pfahl", ai. kulyam "Knochen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 145, Boisacq Dict. 422 f.]

Avots: ME II, 175, 176

ķauls Mar. n. RKr. XVII, 131, = ‡ čaûls (das ebenda vorkommt).

Avots: EH I, 691

‡ kaũsuls Annenburg "?": egles kausulā ("ziemeļu") puse "egles liêls 3".

Avots: EH I, 595

‡ I kazuls,

1) der Ziegenbock
Zvirgzdine;

2) "lē̦ns dzīvnieks" Mērdzine. Wohl aus r. козёл "Ziegenbock".

Avots: EH I, 597

‡ II kazuls "zirga ple̦ci, kur uz1iek se̦dulku" Mērdzine.

Avots: EH I, 597

‡ III kazuls Laud., = kasîklis 2.

Avots: EH I, 597

ķimpuls (unter ķimpulis),

1): "īsa kārts" (mit im̃ ) Blieden (neben tim̃puls dass.); ein zugespitztes Hölzchen
(mit im̃ ) Siuxt. - ķimp- dissimiliert aus pimp-? Vgl. pimpuris.

Avots: EH I, 703

‡ ķiñguls NB., ein Brettchen mit dem Namen des Besitzers auf Säcken oder Milchkannen.

Avots: EH I, 703

I kuôduls, ein Holzknüttel zum Schlagen Schwanb.

Avots: ME II, 341

II kuôduls: auch Kaltenbr., Oknist, Pilda, Zvirgzdine: rieksta kuoduliņu BW. 16565, 1 (aus Līvāni),

Avots: EH I, 686

II kuôduls Lis., = kuôduõls.]

Avots: ME II, 341

kuosuls, ein Bienenstock von Bork Plm. n. U.: ar ratiem me̦du dzina nuo ve̦ciem kuosuliem BW. 30353, 2. Vgl. kuozuls.

Avots: ME II, 349

kuozuls (im Stiehwort k zu ersetzen dureh k !),

1): ein Bienenstock
- auch Lixna, (mit ùo ² ) Marlenhausen, Nautrēni, Saikava, Warkl.: simtu bišu kuozuliņu BW. 32857 (aus Lös.); ein Käfig für Stare - auch Lixna; kur tu skriesi, vanadzeņ ...? skriešu... savu bē̦rnu apvē̦rtuos: cits sēdēja kuozulā ("?"), cits kuozula maleņā Tdz. 37389. - Die Bed.

3) ME. II, 350 ist ganz zu streichen.

Avots: EH I, 688

kuozuls,

[1) kuozuls, ein Bienenstock
Domopol ; ein Käfig für Stare N. - Schwanb. ;

2) kùozuls ² Druw. "ein runder, geflochtener Korb"] ;

3) = ķuõzuls 1: simtu bišu kuozuliņu BW. 32857 [aus Lös. - Aus kuozavs umgebildet?].

Avots: ME II, 350

ķuõzuls, ķuozulis L.,

1) der Bienenstock aus einem Klotz
Smilt., Aps., Bers., Laud., Druw.: bites kvēpinājuši, lai nelien spietuodamas cita ķuozulā LP. VII, 365; ein Bienenstock, der an einem Baum aufgezogen ist (= aulis) Jumurdehn, [Sinolen, ķuozuls Kl.]: tur līkajā bē̦rzā saimniekpuikas tam ķuozulu uzvilkuši A. XXI, 418;

2) der Käfig:
strazdu ķuozuls od. ķuozuliņš Lös.;

[3) ķuozuls "ein alter Korb"
Nötk.]

Avots: ME II, 393

‡ II kraûls AP. "?": krauli ir tādi mazi, smalki zari un visādi kritami, kas nav satrūdējuši. prauli var būt nuo liela kuoka, bet krauli ir tikat nuo maziem atkritumiem.

Avots: EH I, 643

krauls, = kraulis 1: uz augsta kraula Lautb. A. VIII, 1, 310.

Avots: ME II, 263

kre̦tuls (unter kre̦tulis),

1): auch Frauenb., kre̦tuls BW. 20155 var.

Avots: EH I, 650

kubuls (unter kubls),

1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;

2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.

Avots: EH I, 666

kukùlsnis ^2: auch Erlaa n. FBR. XI, 17, Bers., Prl.

Avots: EH I, 669

kukùlsnis ² Lub., Selb., [KI.), kukulznis [Grünwald], N.-Schwanb., [Wessen], der Erdklumpen, Erdkloss: puisis dze̦nā pa kukulšņiem trīs kaulainus zirgus Vēr. II, 54. šādi tādi sīki putni kukulznīšu sitējiņi BW. 2664.

Avots: ME II, 302

I kuls,

1): auch AP., Orellen, Salisb., Seyershof, Stom., Wolm.: ciets kâ k. KatrE.;

2): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nautrēni, Oknist, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Pas. XII, 353 (aus Preiļi in Lettg.); vidin brāļu kuļā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. kula vārti 6732, 3. platas bija kula durvis (Var.: lielas durvis piedarbam) 31548, 1. pa kula duravām Pas. XII, 190 (aus Domopol); ‡

3) kuleņš Višķi, das Vorhaus,
= ‡ kulinis Auleja.

Avots: EH I, 671

I kuls,

1) der Estrich:
viņš nuodrikšināja uogles pie kula Blaum. kalējs nuospļāva uz ķēķa kula Dok. A. saimniece izrušināja uogles vienlīdzīgi pa krāsns kulu Vīt.;

2) die Tenne
Nerft, Ronneb., [Alt-Ottenhof]: platas bija kula durvis. Gew. piedarbs. Wohl zu kul̃t.

Avots: ME II, 307

II kuls: žagaru k. Alswig, Kalnemois. meta brālīši, ne˙kā netika; ka[d] meta māsiņas, pacēlās kuliņš BW. 25623, 2. kula cūkas nebaŗājas (gemeinsame Arbeit geht nicht vonstatten) Mahlup.

Avots: EH I, 671

II kuls, der Haufe Stom., Mar.; akmeņu kuli, Steinhaufen Aahof. Der Lok. kulā (s. dies) = kuopā: iesim kulā uz māju Mar. [Nach Bezzenberger BB. XXIII, 320 zu ai. kula- "Herde, Gemeinde".]

Avots: ME II, 307

ķuls: auch Dunika.

Avots: EH I, 707

ķuls, stumpf: tai ķulai adati Ober - Bartau n. Bezzenberger BB. XV, 300.

Avots: ME II, 391

kul̃sma,

1): auch Iw.; piederēja kulsmiņai (Var.: piedarbā) pieci... kumeliņi BW. 8160; ‡

3): ve̦se̦las kul̃smas (als plur. t., "kārta, daudzums") muižļu plānā Dunika. ja, sìenu vai salmus ne̦suot, nuokaisa zemi ar biezu kārtu, tad saka, ka siens vai salmi kul̃smām palikuši NB.

Avots: EH I, 671

kul̃sma,

1) das in der Tenne zum Dreschen ausgebreitete Getreide:
ļautiņi lūdzas, lai jele atvē̦luot kādu zirgu kulsmu nuomīdīt LP. VII, 110; 740;

2) das gedroschene Getreide
Perk.: pēc rijas nuokulšanas sastumj kulsmu piedarba kaktuos vētīšanai Grob., [Hasenp.]. zirgi gul kâ kulsmā, von einem gut gestreuten Stalle Nigr. Zu kul̃t.

Avots: ME II, 307

‡ kul̃sms Dond. n. FBR: V, 133, = kul̃sma I.

Avots: EH I, 671

‡ kul̃stamdẽle Iw. "dēlis, uz kā kulsta linus".

Avots: EH I, 671

kulstamniẽks [auch Lindenhof und Mar.; assimilatorisch für kulstavnieks] Etn. III, 78, kulstaunĩca Inflänt., kulstava, kulstekle A. XI, 250, kulsteklis, kul̃stîkla [M. Sil.], Naud., [Grünwald, kul̃stîkle Nötk., Kabillen], kul̃stîklis, kulstiklis [Odensee], Mar., kul̃stîtava, C., Lös.,

1) [kulstamnieks Welonen], das Gestell, worauf der Flachs beim Flachsreinigen gelegt wird
(kul̃stîkle Grünh., Hofzumberge, kulstīkle N.-Peb., Schrunden, Ober-Bartau]: paņē̦mušas linu brauktuvu ruokā, situši aŗ tuo pa kulstavu LP. VII, 601. sē̦dušās uz linu kulstavu LP. VII, 601. kur braukdami, kulstavnieki, kur ve̦zdami kulstītavas? BW. 28352;

2) die Flachsschwinge
(s. Bielenstein Holzb. 523 und 684), der Bleuel zum Schlagen des Flachses, as Schwingholz; in Bers. und Lasd. so kulstītava, bei U. und Spr. kulstava, kulsteklis Paul., [kulstavnīca Welonen, kulstīkle Gramsden, Lettin], kulstîkla Luttr.: dilles tuop kultas ar sprigull un ķimenes ar kulstekli Jes. 28, 27;

3) fig., eine Plappertasche, Klatschbase:
kulstīkla, kas citus aprunā vai visu izpļāpā: iet kâ kulstīkla Etn. II, 62;

4) kulstīklänemierīgs cilvē̦ks, kas kulstās labprāt apkārt" Janš.;

[5) kùlstamnieks ² Sessw., = kulstavnieks].

Avots: ME II, 307, 308

kulstava: linu k. Pas. II, 519, (mit ul̃ ) Ramkau; plur. kul̃stavas Strods Par. vōrdn.99 "?"

Avots: EH I, 671

kulstava LP.VII,601,[Druw.], = kulstītava.

Avots: ME II, 308

kulstavnīca (unter kulstamniẽks),

2): auch Bērzgale, Warkl.

Avots: EH I, 671

‡ kùlstavīca ² Zvirgzdine, = kulstamniẽks 2.

Avots: EH I, 671

kulstavnīca "nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem" Fest.

Avots: ME II, 308

kul̃stavniẽks, ‡

2) = kulstamniẽks 1 (mit ùl ² ) Lubn.

Avots: EH I, 671

kulstavniẽks, einer, der Flachs schwingt, reinigt: kur braukdami, kulstavnieki, kur ve̦zdami kulstītavas? BW. 28352.

Avots: ME II, 308

kulstekle,

2): (die Flachsschwinge)
auch Lutr. (mit ul̃ ), Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt (mit ùl ² ), Stelph.

Avots: EH I, 671

kulstekle,

1) eine Herumtreiberin, Hure
U.;

[2) = kulsteklis Laud.].

Avots: ME II, 307

kulsteklis: auch ("?") Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138.

Avots: EH I, 671

kulsteklis "das Holz, damit man Flachs ausschlägt" [Manz. Lettus. kulsteklītis, ein Brettchen der Weber Bielenstein Holzb. 419].

Avots: ME II, 308

‡ kùlstekne ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, = kulsteklis.

Avots: EH I, 671

‡ kulstelêt,

1) (nicht intensiv) Flachs schwingen (reinigen)
Bērzgale, Grünw:, Kalvene, Kurs., Renzen, Ringmundshof, Smilt.;

2) (mit dem Schwanz) wedeln
Renzen.

Avots: EH I, 672

‡ kùlsteune ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, = ‡ kùlstekne ² .

Avots: EH I, 672

‡ kùlstevnîca ² Lubn. clinu kulstītava, brauktuve.

Avots: EH I, 672

‡ kulstiķis A. Erss Muižnieki 27, = kulstavniẽks.

Avots: EH I, 672

kùlstikla ² : die Flachsschwinge (mit ul̃ ) Irm.

Avots: EH I, 672

kùlstikla ² Fianden, Alt-Laitzen, kulstikle "linu tīrījamais rīks" Druw., Sessw., Kaizenau, Sinolen, Wessen]; kulstiklis Mar., s. unter kulstamnieks.]

Avots: ME II, 308

kul̃stîkla: auch (= kulstamniẽks

1) N.-Wohlfahrt, (mehr als plur. t.) Siuxt; (die Flachsschwinge)
A.-Autz, A.-Bergfried, Auleja, Kal., Mitau, Naud., Nikrazen, Gr.-Sessau.

Avots: EH I, 672

kul̃stîkla, ein tolpelhaftes Weib Jürg.]; kul̃stīkla, ein sittenloses, liederliches Frauenzimmer [Grünwald], Naud.; s. auch unter kulstamnieks.

Avots: ME II, 308

kul̃stîklis, s. unter kulstamnieks.

Avots: ME II, 308

‡ kùlstikne ² Līvāni, = kulstamniẽks 2.

Avots: EH I, 672

‡ kulstiņš (oder *kulstinis?) "?": nuo kulstiņa kre̦klu devu Tdz. 50501.

Avots: EH I, 672

kul̃stît,

1): auch (kùlstēt ² , prügeln)
Zvirgzdine;

2): auch (mit ul̃ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl ² ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,

2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.

Avots: EH I, 672

kul̃stît [(li. kulstyti Lit. Mitt. II, 58 f.), kul̂stît ² Līn.], -u, -ĩju, tr., freqn. zu kul̃t,

1) [kulstît Dunika u. a.], wiederholt schlagen:
kulstīja ar pātagu ežmali Seib.;

2) Flachs schwingen, reinigen:
pušu šķīru linu sauju, kulstīdama, mīstīdama BW. 21901. pē̦rnie lini nekulstīti, aizpē̦rnie kaņepāji BW. 15606. Refl. -tiês,

1) wiederholt schlagen, klopfen:
viņa kulstās ar kājām pa zemi Purap.;

2) sich umhertreiben:
diezin, kur mūsu puisis kulstās pa naktīm apkārt Ahs. Subst. kul̃stĩjums, der gereinigte Flachs, die Reinigung des Flachses: liniem jāpane̦s kulstījums LP. VI, 36; kulstîšana, das Schwingen, Reinigen des Flachses; kulstîtãjs, einer, der den Flachs schwingt.

Avots: ME II, 308

kulstîtava: linu k. (mit ul̃ ) AP., (mit ùl ² ) KatrE., Saikava.

Avots: EH I, 672

kulstîtava [Ronneb.], s. kulstamnieks.

Avots: ME II, 308

‡ kùlstivîca ² (wohl mit iv aus uv) "rīks, ar kuo kulsta linus" Oknist, ("?") Pilda n. FBR. XIII, 49.

Avots: EH I, 672

kul̃stuoņa, eine Umhertreiberin, ein liederliches Frauenzimmer: tu palaidnīga meita, kulstuoņa MWM. IX, 485.

Avots: ME II, 308

kùlsts ² : linu k. es būšu labs Azand. 98.

Avots: EH I, 672

kùlsts ^2, einer, der den Flachs schwingt Golg. Übertr.: kâ kulsts pa vidu Lub.

Avots: ME II, 308

kul̃stuve, ein liederliches Frauenzimmer: tā tāda kulstuve, kulstās ar visiem vīriešiem Naud.

Avots: ME II, 308

kulsums, kulsams Dond.,

1) das gedroschene Getreide
(kul̃sma): [2) kulsums, das in der Tenne zum Dreschen ausgebreitete Getreide Dond., Wandsen. - Wohl tahmisch aus *kulsms (vgl. kul̃sma) rein phonetisch entstanden].

Avots: ME II, 308

‡ kunguls, = kuñgulis: piena kunguliem BWp. 2958.

Avots: EH I, 675

kursuls, ein aus Brettern verfertigter Korb zum Grandführen, nuo dēļiem grants vešanai taisīts kurvis Setzen n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 326

kurzuls, die Last Erlaa; s. auch kũrzuls.

Avots: ME II, 327

kūrzuls [mit ostle. ū aus uo?] Oppek. n. U., = ķuozuls 1.

Avots: ME II, 337

kūsuls, der Sprudel L. Zu kūsāt

I.

Avots: ME II, 338

kūzuls U. (mit ostle. ū aus uo? vgl. kuozuls), ein an einem Waldbaum gehängter Bienenstock.

Avots: ME II, 339

lìekkaũls, stilba liekkauls, Überbein, Knochenauswuchs Preip.; vēzīša liekkauls, Ringbein Luopk. II, 57.

Avots: ME II, 495

liêlkaũls ^2, das Schienbein Kalleten.]

Avots: ME II, 499

liẽlkaũls U. "starkknochig; grosser, starker Mensch [* liẽlkaũlis?], grosses, starkes Pferd"Erlaa; lielkauli (?) lini, [lìelkàuļu ² lini Sessw., Fest., Kalz.], grobfaseriger Flachs, ="rupji auguši (grobstengelig?) lini Lub., Aps. [liẽlkaũlis, jem. von grossem Wuchs; eine grobfaserige Pflanze: sarkanais ābuoliņš ir lielkaulis od., (N. - Peb.) liẽlkaũlains Neu - Wohlfahrt; "Klee, den man zu spät gemäht hat, und der deshalb zu hart ist" Mar.]

Avots: ME II, 499

liepkauls Wessen "lūkus plêšuot atplē̦stais kuoks".]

Avots: ME II, 504

mazguls (für * mazgulis?), [jem., der knotig, voller Knoten ist]: sarkans mazguls RKr. VII 1325 (gemeint ist im Rätsel damit der Krebs).

Avots: ME II, 572

mîkstčauls Adj., [= mîkstčaulīgs: mīkstčaula uola Bers., N. - Peb.; zart Manz. Lettus]. mīkstčaula [gen. s.?] egle, die weisse Tanne U.

Avots: ME II, 642

‡ mirguls, feiner Staubregen Fehteln.

Avots: EH I, 817

‡ miruonkaũls Seyershof, = miruôņkaũls.

Avots: EH I, 818

miruôņkaũls, eine Pferdekrankheit, - le̦camās luocītavas chronisks iekaisums Konv. ^2; RKr. XII, 13; das Überbein RKr. III, 130.

Avots: ME II, 635

mučkuls Nigr., für muskuls.

Avots: ME II, 658

mudžguls, der Wirrwarr, MIschmasch: dzijas same̦tušās mudžgulā Kand. Vgl. muskuls.

Avots: ME II, 660

mugurkaũls: auch BW. 31795 var.

Avots: EH I, 829

mugurkaũls, das Rückgrat: divas guovis, viens mugurkauls (Rätsel: die Grenze); mugurkaula dzīvnieks, das Wirbeltier.

Avots: ME II, 661

‡ mulsa, (Nötk.) mulsas, = mùlsums: jau bez liekas mulsas viņš spēja lūkuoties zibenī Delle Negantais nieks 230.

Avots: EH I, 831

‡ mulsains*, = mùlss II (?): viņa runāja mulsainus vārdus Veselis Netic. Toma mīl. 110.

Avots: EH I, 831

mulseklis Fest.,

1) = apmulsums;

2) jem., der
mulsina;

3) jem., der leicht konfus wird
Salis.]

Avots: ME II, 665

mul̃sêt,

1): faseln
(mit ùl ² ) Kaltenbr.,

Avots: EH I, 831

mul̃sêt, -ẽju,

1) verwirrt reden
[Kreuzb.], Ruj., n. U.;

2) = mùlsinât Lub., [Rainis VI, 395.]

Avots: ME II, 665

mùlsinât [auch C., mul̃sinât ² Dond., Wandsen, Nigr., Dunika, mul̃sinât PS., Jürg., N. - Peb., Wpl,arshof, Schujen, Wohlf., Salisb., Salis], tr., verwirren, irre leiten, betrügen: brāļi mulsinājuši muļķīti LP. IV, 82. jūtas... mani mulsina un reibina Egl.

Avots: ME II, 665

mùlsis, der Konfusionsrat Smilt., Lub., [Warkl.].

Avots: ME II, 665

mùlsuonis,

1) auch mùlsuoņa, = mulsis Smilt., Lub., [C.];

2) die Konfusion, Verwirrung, Phantasie:
vienam nuo mums ir mùlsuonis ² nuo karstuma Aps.;

[3) "kas mu (l) sina citus" Grawendahl.]

Avots: ME II, 665

I mùlss, die Verwirrung, Konfusion, Phantasie Lub.: viņš cerībās kâ sapņu mulsā staigā B. Vēstn. dīvainā mulsā viņai likās ka cieš viņa dēļ AU. tas nevarēja acis atvērt un iemiga bezspē̦ka mulsā A. XVII, 870. nāves mulsuos šķitīs man, kad tē̦vu valuoda te skan Janš.

Avots: ME II, 665

II mùlss: kâ paduomu prasīdama, Be̦rta mulsi pavērās Ģirtā Delle Neg. nieks 108.

Avots: EH I, 831

II mùlss, verwirrt, kofus: viņš atsprāgst nuost, nuo truokšņa mulss Sudr. E. biedrs saķēra pie plēciem mulsuo draugu MWM. VI, 335. Sveķītim prāts bija tik mulss Seibolt. mulsi tik tevi vairs atminēs Janš. mulsi skatās vis˙apkārt Janš.

Avots: ME II, 665

mùlst,

1): "vārgt" (mit ùl ² ) Sussei;

2): viņa glāsta tam seju, un viņš mulst kâ sapņuos Akuraters Deg. sala; ‡

3) "me̦luot; muldēt" Sussei.

Avots: EH I, 831

mùlst [PS., C., mùlst ² Kl.], -stu, -su, intr.,

1) herumirren, schweifen:
man duomas ap vienu tik vienīgi mulst Asp. cik ilgi viņas li gaidās mulst? Skalbe;

2) sich verwirren, verwirrt, konfus werden:
bet tad man acis reibst, prāts mulst Egl. nemulsti vien, mans prāts! Rainis. Refl. -tiês, herumirren, sich verwirren: kad tumsā prāti mulstas Krūza. [Vgl. melst und muldêt.]

Avots: ME II, 665

mul̃stiķis,

1) das Mundstück (einer Pfeife)
Matk.;

2) der Maulaffe
Bers.;

3) der
Pl. stiķi, die Halfter mit eisernem Gebiss Grünh., Dobl., Līn., Katzd. In der Bed. 1 u. 3 jedenfalls auf d. Mundstück beruhend; [in der Bed. 2 wohl zu mulstīt II].

Avots: ME II, 665

mulstiķuôt, intr., albern, Maulaffen feil haben Bers.

Avots: ME II, 665

I mulstît, -u, -ĩju, tr., ein Pferd am Halfter zerren Brig.

Avots: ME II, 665

II mulstît U., = muldêt. [Refl. -tiês,

1) unsinnig reden:
kuo tu mulsties ^2? Janš Dzimtene V, 337;

2) sinnlos und liederlich arbeiten:
kuo tu tur mul̂stiês? Grawendahl.]

Avots: ME II, 665

mul̃sturêt, mul̃sterêt, -ẽju, tr., intr., exerzieren, marschieren; mustern, exerzieren, marschieren lassen: zaldāti mulsturē. zaldātus musturē. sieva vīru mulsturē. strazdiem, kas pa vagu meklēja tārpus, bija mulsturēt jāmulsturē Egl. [Aus mnd. mulstern "mustern".]

Avots: ME II, 665

mul̃stuŗi: kas mulstuŗus skandināja? Ceļi VIII, 304 (aus Frauenb.; in Frauenb. auch der Sing.: zirgs iemaukts mul̃sturī).

Avots: EH I, 831

mul̃stuŗi, die Halfter mit eisernem Gebiss Kurs., Kalleten, [Schrunden], Frauenb.: uzmauci zirgam galvā mulstuŗus! Ahs.

Avots: ME II, 665

mulsturis, das Marchieren, Exerzieren.

Avots: ME II, 665

mùlsums, die Verwirrung, Konfusion, Befangenheit: par savu acumirkļa mulsumu man tiek kauns Saul. tu stāvi man pretī mulsumā Druva II, 1027. tikai karsts mulsums kāpa nuo krūtīm uz augšu Saul.

Avots: ME II, 665

muskuls (unter muskulis I),

2): pīles gulēja vienā muskulā Siuxt; ein Knäuel
Briņķi (Kr. Hasenpot) sasien tādā muskulā Kl.-Roop.

Avots: EH I, 835

muškuls (unter muškulis): m. bē̦rnu, luopu Frauenb.

Avots: EH I, 836

‡ musuls Zvirgzdine "= uôds".

Avots: EH I, 836

‡ nieduls, = niedule: tautu dē̦la sētiņā, nieduliņa klētiņā BW. 13595, 39.

Avots: EH II, 27

nuoguls, nuogula, nuogulda, die Schicht, Ablagerung: viņā pusē upei me̦lnuoja padebešu nuoguls MWM. X, 12. beidzuot viss nuoguls bija pārvilcies debess uotrā malā X, 13. smalks lietus sijāja caur dūmu nuogulu Duomas III, 830. nuogulu daudzums upes te̦kā augs MWM. VIII, 853. le̦dus laikme̦tu slāņuos (nuoguldās) A. XVI, 707. sastuopamas arī... citu sugu nuogulas MWM. VIII, 503.

Avots: ME II, 788

‡ nùogulsnêt(iês), sich setzen (vom Bodensatz).

Avots: EH II, 48

‡ nùogulsnêt(iês), sich setzen (vom Bodensatz).

Avots: EH II, 48

‡ nuogulsnis (oder *nuogulsne?), = nuoguls: šķidruma, kas bij nuostājies pār biezu sakņu un pumpuru nuogulsni pudeles dibe̦nā Brigadere Dievs, daba, darbs 117.

Avots: EH II, 48

nùogulsnîtiês, = nuostāvēties, abstehen Wid.]

Avots: ME II, 788

‡ nùokùlsnas ² Fest. n. FBR. XVII, 86, = nuokul̃stas.

Avots: EH II, 57

nuokul̃stas: auch Frauenb., (mit ùl ² ) Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl. Demin. gen. plur. nuokulstīšu Tdz. 38813; nuokulstiņu vērpējiņa Tdz. 39621. - "(Var.: nuokulstnīšu 4661)" ME. II, 803 ganz zu streichen; "4666" ME. II, 803 zu verbessern in "4666, 1".

Avots: EH II, 57

nuokul̃stas [Stelp., Fest.], nuokulstenes, die Schwingelhede, Flachsschäben, der Flachsabfall (beim Flachsschwingen): nuo nuokulstām mē̦dz zirgu pinekļus vīt Naud. nuoklustenes - pakulas Lös. n. Etn. IV, 161. nuokre̦klu devu BW. 4666.

Avots: ME II, 803

‡ nùokùlstine ² Kaltenbr., aus dem Flachsabfall gesponnenes Garn; n. drēbe ebenda, Zeug, das aus solchem Garn gewoben ist. S. auch ME. II, 803 unter nuokul̃stas.

Avots: EH II, 57

nùokul̃stît, Refl. -tiês: lai viņš tâ nuokulstās, kas mani aprunā, kâ manas lindraku stērbeles! Linden in Kurl.

Avots: EH II, 57

nùokul̃stît, [nuôkul̂kstît ² Dunika], tr., freqn. zu nùokul̃t, wiederholt abklopfen, abschlagen, Flachs schwingen: viņš nuoguldināja nuokulstītuo sauju Vēr. II, 196. [Refl. -tiês, sich herumtreiben: diezin kur izgājušu nakti nuokulstījies; pārnāca tik šuorīt gaismā Janš. Dzimtene ² I, 66.]

Avots: ME II, 803

nùomùlsinât: cilvē̦ks tika nùomùlse̦nāts 2 ("?"), ka ni˙kā nepadarīja Saikava.

Avots: EH II, 70

nùomùlsinât, nùomulšinât Biel. n. U., tr., verblüffen, dumm machen, irreführen: tu gribi mani nuomul̃sināt Sassm. n. RKr. XVII, 42. Refl. - tiês, auf Abwege geraten: daudz mazturīgi bē̦rni nuomulsinās te Seib.

Avots: ME II, 822

nùomùlst: visu nakti tā nuomulst Dünsb. Od. 253. ‡ Refl. -tiês "?": rastuos nakts nuomulšanās Dünsb Trīs romant. gadīj. 153.

Avots: EH II, 70

nùomùlst, intr., schlaflos die Zeit verbringen: visu nakti viesībās nuomulsu Sassm. n. RKr. XVII, 42.

Avots: ME II, 822

uôzuls (unter uôzuõls): auch Daudsewas, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Oknist, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, Demin. uozuliņš BW. 24457, 6 (aus Dubena).

Avots: EH II, 745

‡ paduls Lng. (unter duls), bräunlich, dunkelbraun.

Avots: EH II, 129

pakulstît, pakul̃kstît ² Dunika, ein wenig (Flachs) schwingen: p. linus.]

Avots: ME III, 50

pamùlsinât ² Warkh., Warkl., = pamusinât: p. uz nedarbiem.]

Avots: ME III, 73

pãrkul̃stît, ‡

2) = izkulstît (perfektiv) Oknist: vairāk kâ puse jau pārkulstīta.

Avots: EH II, 203

pãrkul̃stît, tr., nocheinmal schwingen: linus.

Avots: ME III, 162

‡ pasauls (unter pasaũle

5): p. ļaužu Gr.-Buschh., Seyershof.

Avots: EH II, 170

pasaulsgāzis*, der Weltstürzer: vēl ļaunāki ar mūsu pasaulsgāžiem, kas zemesluodi debesīs teic velt Juris Brasa 37.]

Avots: ME III, 95

‡ pasaulsnelieta Lubn. n. FBR. XVII, 128, ein Schimpfname.

Avots: EH II, 170

‡ pasuntuls Lng. (unter "gan") ein Tölpel".

Avots: EH II, 177

patkuls*, [patkula Wid.], die Dreschmaschine U.

Avots: ME III, 123

patruls, ein wenig od. ziemlich stumpf resp. stumpfsinnig: p. nazis, cilvē̦ks.]

Avots: ME III, 124

pieguls U., = pieguļa.

Avots: ME III, 253

pìekulstît, viel (Flachs) schwingend reinigen: p. ve̦se̦lu puõdu linu.

Avots: ME III, 261

pìemulsinât, verleiten (zu etwas Schlechtem): p˙uotru uz nedarbiem Bauske.

Avots: ME III, 274

pìemùlst, zeitweilig verwirrt, konfus werden: vinš piemulsa uz brīdi un nezināja, kuo teikt Bauske.

Avots: ME III, 274

Pikuls (apr. pickūls, acc. s. pickullan "Teufel") "der Böse, der Teufel" U. Zu pikts.

Avots: ME III, 213

‡ II pinkuls Lng. "ein Knippel".

Avots: EH II, 235

‡ pìrkaũls N.-Wohlfahrt, = pirskas kauls?

Avots: EH II, 236

pi(v)uls, ein junges Gänschen PS. (ohne das -v-, aber zweisilbig), Wolmarshof.

Avots: ME III, 229

pi(v)uls, ein junges Gänschen PS. (ohne das -v-, aber zweisilbig), Wolmarshof.

Avots: ME III, 229

praûls,

1): auch AP., Auleja, Grob., Ramkau; ‡

5) "cieta, sakņaina, brūna zemes kārta zem siliem vai pa virsu kūdrai" (mit aû ² ) Grob.; ‡

6) trocken und bröckelig
Auleja: (sakaltuša) siera nuorīt nevar: p., sauss.

Avots: EH II, 313

praûls (li. pjáulas, plur. pjaulaĩ PФB. LXVI, 229) Neuenb., Kl., Wolm., praûls ² Karls., Līn., praulis Ekau, Selg., Manz. Post. I, 251, (mit aû) Trikaten,

1) praûlis Grosdohn, Arrasch, C., praûlis ² Irmelau, MSil., Naud., Sessau, Annenburg, Treiden, Schibbenhof, Widdrisch, ein moderndes od. vermodertes Stück
Holz U.: Sprw. kur tik ze̦ltu duomājām, dažkārt praulu atradām. stabs būtu sapuvis par praulu A. XX, 550. skaidiena prauli RKr. VIII, 78. es pie viņa (Var.: ve̦ca) pieguluos kâ pie kāda praula ce̦lma BW. 15705, 7 var. vītuola prauls, vermodertes Weidenholz (als Zunder gebraucht) Bielenstein Holzb. 251;

2) verächtliche Bezeichnung für einen alten Menschen:
cietumā tevi ieliksim, tu ve̦cais prauls! Aps. kas tad šim vairs - ve̦cam praulam! Saul.;

3) ein Feuerbrand
U.; elles prauls (vgl. frz. tison d'enfer), ein Höllenbrand U.;

4) sarkani prauli U., Fernambuk oder Brasilienholz (in letzterer Bedeutung bei
U. auch das Demin. prauliņi). Aus *pļauls: zu pũt.

Avots: ME III, 379

pruozuls, ein Gestell, welches man zur Vergrösserung auf den Bauemschlitten legt Schwanb.

Avots: ME III, 401

pukuls: auch Kegeln, Kokenhof.

Avots: EH II, 322

puķuls, eine Troddel: brūte un brūtgāns . . . uzlika galvā adītas buomvilnas kalpakas ar sarkanu pukulu galā BW. III, 1, 16. - Nach Būga PFB. LXVII, 244 zu r. почка "Knospe" und (nach Persson Beitr. 244) zu li. puknė "Blatter" u. a., s. Walde Vergl. Wrtb. II, 80.

Avots: ME III, 405

pulsuôt, pulsieren: sirds, kas strauji pulsuojuot dzina asinis . . . Ezeriņš Leijerkaste I, 100.

Avots: ME III, 408, 409

‡ pul̂stenis ² Kaugurciems, die Uhr.

Avots: EH II, 324

pul̂stins Mar. n. RKr. XVII, 133, = pulkstenis.

Avots: ME III, 408

‡ pumduls Rojen n. FBR. XIII, 73 "bumbulis, auguons". Aus pumbulis?

Avots: EH II, 324

punculs, ein in einem Baume befestigtes Starenhäuschen Gulben; vgl. puncis 2.

Avots: ME III, 412

‡ puñduls Siuxt, ein Topf, (seltener) irgend ein anderes rundes od. viereckiges Gefäss (gewöhnlich wenig wertvoll): iznesis pundulā palaunadzi.

Avots: EH II, 325

pūpuls: auch (mit û!) Aahof n. FBR.IV,43.

Avots: EH II, 342

pūpuls, pūpulis, s. pūpuols.

Avots: ME III, 448

‡ pur̂culs ² AP., = pur̂culis ² .

Avots: EH II, 327

purpuls, s. purpuļi.

Avots: ME III, 419

pužuls "kas pužulējas" Riga.

Avots: ME III, 444

‡ ragaņkaũls Salis, eine Pflanze mit gelben Blüten.

Avots: EH II, 349

rituls (unter ritulis): kāpuostiem lapas re̦dz jau griežamies ritulā Janš. Mežv. ļ. II, 484. ap galvu ... apaļuos rituluos satītās ... matu pīnes Līgava II, 156. (dzērves) griezās un vērpās gaisā ... ritulu rituliem Bandavā I, 94. vadmalas r., salmu r. (uz le̦ce̦kla) Dunika. orkāns uz riņķi vien iet un grìež visu ritulā kuopā Salis.

Avots: EH II, 374

ruñguls (unter rungulis),

1): (fig.) pūdē̦tuos sieriņus sataisa tāduos runguliņuos AP.;

2): paduod man juostu, ar kuo satīt mazuo runguliņu! AP.; ‡

3) der Stengel:
linus ... izklāj laukā un gaida, kamē̦r šķiedre nuo rungula atle̦c Pēt. Av. II, 91. runguli un spaļi tik daudz neatle̦c ebenda.

Avots: EH II, 384

I runkuls , s. runkulis.

Avots: ME III, 562

II runkuls "?": rudzu runkuliņš LP. VI, 87 (gemeint ist damit der pūķis - me̦lna runča izskatā).

Avots: ME III, 562

saiguls U., der Schimmer; vgl. zaigulis.

Avots: ME III, 635

sakul̃stît,

1): (viesulis) sakulstījis labības laukus Bigauņc. 45; ‡

5) (Flachs schwingend) reinigen (perfektiv; namentlich von einem grossen Quantum):
s. daudz linu Wessen, Wolm. ‡ Refl. -tiês "nuo ilgas kulstīšanas satrūkt" Auleja: kāļ dakulstīsi labuo linu saivu, sliktā jū sakulstīsies.

Avots: EH II, 420

sakul̃stît, s. sakul̂t.

Avots: ME III, 658

samùlsêt ² , -ēju,

1) = samulsinât: viņš tevi samulsēja;

2) = samelst Gr. -Buschhof.

Avots: ME III, 690

samulsinât, tr., verwirren, beirren, irre leiten Wid. Refl. -tiês, sich verwirren, beirren: Japana nebūtu ļāvusies uz karu samulsināties A. XX, 130.

Avots: ME III, 690

samùlst, verwirrt, konfus werden Wid.: viņš tuo uzlūkuoja pa˙visam samulsis A. v. J. 1896, S. 111. aiz sirdsē̦dām prāts samulsis Kaudz. M. 109. viņa prāti samulsa (aiz prieka) Austr. kal. 1893, S. 32. samulsušā sirdī Skalbe. - Subst. samùlsums, die Verwirrtheit, Verwirrung: izbailes, samulsums pārņe̦m viņus LP. VII, 470.

Avots: ME III, 690

sãnkaũls U., V., sānkaulis (li. šónkaulis), die Rippe: circenīša sānkaulīt[i]s BW. 19186, 3.

Avots: ME III, 804

‡ sapuls Meselau, N.-Peb., = sapals.

Avots: EH II, 439

‡ sar̂muls Kaltenbr., Skaista, = sar̂mulis. Demin. sarmuliņš (s. ME. III, 722 unter sar̂mulis): auch Pas. X, 173 (aus Višķi), (mit ar̂) Ramkau.

Avots: EH II, 444

‡ sàuls ² , -s Skaista n. FBR. XV, 37, = saũle, die Sonne.

Avots: EH II, 460

šaûls ² Bl., flatterhaft L. I, 241, Naud., albern, töricht U. Nebst apšaulis wohl zur Wurzel von šaũbît (s. dies), šàust (s. dies), vgl. Bezzenberger GGA. 1898, 5511, Walde VrgI. Wrtb. II, 472, Trautmann Wrtb. 260.

Avots: ME IV, 7

‡ saũlse̦gs* (od. saulse̦ga*?), der Sonnenschirm: ar ... saulse̦gu Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 62.

Avots: EH II, 460

saũlstars* Vēr. II, 260; Zalktis I, 121, der Sonnenstrahl. Demin. saulstariņi, eine Art Muster (raksti) Janš. Bandavā II, 327.

Avots: ME III, 774

saũlsunĩtis "pūkains kāpurs, kuŗam pūki samta spīduošā krāsā" Ellei. Wohl identisch mit dievsunītis 1.

Avots: ME III, 774

saũlsvece, Königskerze, Wollkraut (verbascum thapsus) Fischer 201.

Avots: ME III, 774

‡ se̦duls Dunika, OB., = ‡ se̦dulkuôks ² .

Avots: EH II, 474

‡ se̦kkaũls AP., = sakkaũlis.

Avots: EH II, 475

se̦stuls, ein Sechstel U.

Avots: ME III, 821

sìpuls ² (unter sīpuols): auch Adsel, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, (mit î ) Aahof n. FBR. IV, 43.

Avots: EH II, 493

‡ skrituls,

1) ein Wagenrad:
ratiem varbāt kāds s. saplīsis Janš. Dzimiene II, 273;

2) die Locke
(?): augat, mani gaŗi mati, griežatiesi skritulā! BW. 5498 var.

Avots: EH II, 510

‡ skrumuls (Demin. skrumulītis) Orellen "uzkalniņš". Vgl. krumuļains.

Avots: EH II, 513

skul̃stīklis Karls., = kulstīklis.

Avots: ME III, 903

skul̃stît: auch (mit ul) Gr.-Buschh.; s. (mit ul̃ ) linus Salis. zirgu skul̃sta (= sit) , lai mudīgāk te̦k Seyershof.

Avots: EH II, 515

skul̃stît Seyershof, Ruj., Karls., skulstît Naud., -u, -ĩju, = kulstīt: linus. skulstīdama (Var.: kulstīdama) ... pušu šķīru linu sauju BW. 10075. māte . .. skulstīja zirgu A. v. J. 1901, S. 869.

Avots: ME III, 903

skunguls Mag, XX, 3, 180 aus Kraslaw, = skàngals.

Avots: ME III, 905

skutuls: eine Schüssel, in der man das Essen auf den Tisch legt Grob.; eine kleine Schüssel Grenzhof (Kr. Mitau); ein beliebiges Gefäss (meist ein kleines) Siuxt; kas manu skutulu izrušinaja? BW. 19320. nekaci ... par skutuliņu! 35174. ar savu skutulu pie visa katla Suitu k., No 327.

Avots: EH II, 517

skutuls U., Manz. Lettus, Rutzau n. FBR. VIII, 141, Nidden, Lasd., skutulis N.-Sessau n. U., Schrunden, skutelis Tahm. n. L., U., eine Schüssel; skutuls Mar., skutuliņa Bērzinš, eine kleine Schüssel; skutulis Manz. Lettus, PlKur., eine breite, flache Schüssel; skutulis, ein Töpfergeschirr überhaupt Schrunden; skutuls, ein hölzernes Schüsselchen, ein kl. hölzernes Gefäss Grünh.; skutelis, skutulis, eine (früher im Gebrauch gewesene) kleine, gedrechselte od. geschnitzte Schlüssel, ein solcher Teller Siuxt, an d. unteren Windau n. Bielenstein Holzb. 283, ein gedrechseltes hölzernes Schüsselchen Edwahlen n. U.; skutulis Kalleten, skutuls Dunika, eine grosse Lehmschüssel; skutuls "ein Behältnis, worin man Butter für den Weg mitnimmt" Katzd.: nuomazgāt skutulus, kannas un citus traukus un rīkus BW. III, 1, 80. skutulā iesmē̦lusi, izne̦s . . . bruokasti Janš. Bārenīte 5. dabuon jel lielāku bļuodu! kâ lai nu izlaista ēdienu pa skutulu skutuliem? Naud. suņi laka skutulā VL. Nebst li. skutùlė "hötzerne Büchse" und skùtulas "lauknešė" (s. Būga KSn. I, 283) aus mnd. schuttet "Schüssel".

Avots: ME III, 908

smàuls ² Kl., hornlos: smaulas guovis Kurbads. smaulas aitas LP. V, 168. - (fig.) smaũls cilvē̦ks "kuŗam nevar pieķerties" Dond. - zu li. šmùlis "ein Rind ohne Hörner".

Avots: ME III, 955

I šmauls "abgerundet" Wessen; "spitz, scharf" Meiran: šmaula mala; vgl. smauls.

Avots: ME IV, 83

II šmauls (Substantiv und mit -lis zu lesen?) "neprātnis" Wessen; geistig beschränkt, schwer begreifend (mit àu ² ) Odensee.

Avots: ME IV, 83

‡ šmukstuls Druw., eine Handspritze aus einem Pflanzenstengel.

Avots: EH II, 649

spituls, ein Spitzbube Salis n. U.; wohl zu spitālis.

Avots: ME III, 1000

spriguls (unter sprigulis),

1): auch Auleja, Fest., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Perkunen, Warkl., Višķi, Pas. II, 47 (aus Rositten), BW. 23816, 2 var.; Demin. sprigultiņš Tdz. 50429.

Avots: EH II, 559

springuls (unter spriñgulis),

1): auch (mit in̂ ² ) Dunika, OB., (mit ìn ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76. ganīklā uzminu uz tadu kâ springulu Janš. Mežv. ļ. II, 311; ‡

2) ein kurzes, gerades Eisenstückchen am Ende einer Kette
Frauenb.: ķēdes galā e̦suošuo spriñgulu ieveŗ dzintelē.

Avots: EH II, 560

sprunguls (unter spruñgulis),

1): uz sprungula tupē̦dama; paritēja sprunguliņš BW. 29357. abi (scil.: puikas) tādi sprunguli vien jau ir Janš. Līgava I, 226. Weitere Belege gibt Būga Liet. k. žod. CVII.

Avots: EH II, 561

spurguls (unter spurgulis

3), ‡

2) ein am Ende der Peitschenschnnr zum Erzeugen eines stärkeren Schalles angebrachtes seidenes Läppchen
Schwanb.

Avots: EH II, 564

staduls (unter stadals): auch AP., Golg.; acc. stadulu (od. zu stadula?) BW. 19970 var., loc. stadulā (od. zu stadula?) Tdz. 56412; 58992; 59326. "stadula pie kruoga" ME. III, 1037 zu verbessern in "staduls pie kruoga".

Avots: EH II, 567

stùobuls ² Kroppenhof, archangelica; ein hohler, fingerdicker Stengel Lennew. Zu stuobrs.

Avots: ME III, 1111

‡ strapuls Borchow, Heidenfeld, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Zvirgzdine, = stram̃pals: maiss bija pilns pielikts zirga strapulu Pas. XIV, 131 (aus Atašiene).

Avots: EH II, 584

strauls U., strauļš, = straujš: jau upīte gan te̦k strauļa, Daugaviņa vēl strauļāka BW. 23395, 1 (aus Lievenhof). Das ļ hier könnte auf j zurückgehen, s. Le. Gr. 110.

Avots: ME III, 1082

stre̦m̃puls (unter stre̦m̃pulis): auch AP., Frauenb.; (acc.) zirga stre̦mpulu Austriņš Raksti VII, 59.

Avots: EH II, 586

‡ stre̦puls Schwitten, ein Pferdeapfel.

Avots: EH II, 586

strukuls, ein Tönnchen, worin man den Arbeitern aufs Feld zu trinken mitgibt, auch ein Biertönnchen Druw.: uz pļavu braucuot es ieliku vāģuos strukulu dzeŗamā Druw. nuopirc brūzī strukulu bairiša! ebenda. Zu strucis.

Avots: ME III, 1094

strūkuls Kawall n. U., strūkulis, der Eiszapfen. Zu strūkla (vgl. strūgala)? Anders (zu schwed, struga "strammen" u. a.) Persson Beitr. 443 und 865 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 634.

Avots: ME III, 1098

strùmbuls ² (unter strum̃bulis): Demin. strumbuliņš BW. 35620 var.

Avots: EH II, 590

strumpuls (unter strumpulis),

1): ein kleines Holzstück
(mit um̃ ) Puhren; "īss žagars" (mit um̃ ) Frauenb.;

3): māte cūku slauca, uz strumpula sē̦dē̦dama; apgāzās strumpulīt[i]s Tdz. 58712.

Avots: EH II, 590

strunguls,

1): kâ strunguli arājiņi BW. 9763, 4 var.

Avots: EH II, 590

strunguls,

1) strunguls, der Strunk
Konv.;

2) struliguli Grünh., unentwickelte Federn im Rumpf einer Gans od. Ente od. eines Huhns
Naud. Zu strungs.

Avots: ME III, 1095

strupuls (unter strupulis),

1): auch Warkl.;

2): auch Erlaa.

Avots: EH II, 590

sukuls (unter sukulis): Demin. sukuliņš, ein kleines Füllen Lubn.

Avots: EH II, 601

sukuls Wid., = sūkuls, sūkalas, Molken.

Avots: ME III, 1118

šuls: siênu sakrāve šuluos Kaltenbr.: "vārtu stendere." Kalupe n. FBR. XVIII, 40.

Avots: EH II, 657

šuls, ein mit einer Kerbe versehener Holzblock, der am Ende eines Gebäudes angebracht wird, wenn ein Anbau gebaut wird: šuls tuop iestatīts pie gatavās ē̦kas pakša, lai jaunās piebūves baļķu galus var viņa renē būvējuot ielaist Illuxt. Plur. šuli, die Pfosten, worauf ein Anbau, Abschauer errichtet wird Illuxt. Aus li. šùlas "Ständer".

Avots: ME IV, 106

‡ sursuls "?": šis s. muld par avīzēm un gramatām Azand. 84.

Avots: EH II, 604

svul̂stiķis Druw., = svelstiķis: pīpes kātam svulstiķis aizsviedrojis Druw. n. RKr. XVII, 80.

Avots: ME III, 1167

‡ tim̃puls Blieden, eine kurze Holzstange (kãrts).

Avots: EH II, 682

trijkuls (gespr. mit ei für ij),

1) eine Glocke
Pilda, Warkl.;

2) die Samenfrucht der Kartoffeln
Pilda.

Avots: ME IV, 234

‡ trìkuls ² Pilda, die Samenknolle der Kartoffelpflanze.

Avots: EH II, 696

‡ truculs AP. "smags, brangs bē̦rns".

Avots: EH II, 698

truls,

1) stumpf
Arrasch, Bers., Dond., Gold., Gramsden, Kand., Ligat, Mitau, N.-Peb., Nötk., Pe̦nkule, Saikava, Selg., Sessw., Stenden, Wandsen, Mag. IV, 2, 164: truls nazis, cirvis, īle̦ns. nuovīlē̦ta trula vīle, ein abgelebter stumpfer Kerl U.;

2) fig., stumpf, stumpfsinnig
Adsel, Jürg., Nötk. u. a.: sirdī sme̦ldz trula sāpe Vēr. II, 770. cilvē̦ks ar trulām jūtām Konv. 1800. ļaudis . . . truli, vienaldzīgi Vēr. I, 1308. Subst. trulums, die Stumpfheit (eig. und fig.), der Stumpfsinn: prāta (gara A. v. J. 1897, S. 936; Vēr. II, 667) trulums Konv. ² 1703. dzīves jautrība necieš skābuo trulumu Vēr. II, 119. sabiedrības muļkību un trulumu I, 1278. Zur Wurzel von trunêt, aksl. tryti "reiben", gr. τρῡ́ω "reibe auf, erschöpfe" u. a. (bei Watde Vrgl. Wrtb. I, 730 f.) ?

Avots: ME IV, 245

trumuls, s. trumelis 1.

Avots: ME IV, 246

trùntuls ² Selsau "īss un re̦sns satīts priekšme̦ts": bē̦rns satīts kâ truntuls Druw. n. RKr. XVII, 83.

Avots: ME IV, 247

tūkuls (?) "geschwollen" Für. I.

Avots: ME IV, 280

tuls "?": lini tulinäjas uz tula Vīt.; liniem ir labs tuls Kl., Bers., der Flachs ist gut gebleicht.

Avots: ME IV, 260

tulsnaîns U., = tulznaîns, voller Blasen, Blattem.

Avots: ME IV, 260

‡ tul̂stpuķe ² Pussen, silene vulgaris.

Avots: EH II, 702

tulsums U., = tulzums, die Geschwulst.

Avots: ME IV, 260

uls,

1) stumpf
Ar.;

2) "?": dažs Helenai, uls (aus ulis III?), taisās klātu, kâ varuonis uzduodas nuo Trōjas Latv. In der Bed. 1 Reimwort zu truls.

Avots: ME IV, 298

ùlseknêt ² Gr.-Buschh. "tīkuot, gribēt, skatīties, bet ne˙kuo nedarīt" Nerft.

Avots: ME IV, 298

ursuls eine Art metallenes Gerat zum Pfeifenreinigen N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618; = urķis: nav ursula, kuo sàrtu sakārtuot. krāsni rušina ar ursulu N.-Peb.

Avots: ME IV, 308

uzkauls*, = uzkaulis: acis dziļi paslē̦pušās zem pieres izbīdītā uzkaula Veselis Cilv. sac. 87.

Avots: EH II, 724

uzkul̃stît, noch schwingen, reinigen: linus vēl drusku (noch ein geringes Quantum Flachs) uzkulstīt.

Avots: ME IV, 346

vaguls (unter vagulis): auch AP., Višķi (hier n. Ceļi IX, 402 "kukainis"), Demin. vaguliņš Pas. IX, 157 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 747

vaiduls "?": tāds vaiduls, . . mātes un visas pasaules atstāts bērniņš Stenders Auz. Ern. 26.

Avots: ME IV, 434

veiduls "?": ne veiduls: gauduls nabags grēcinieks U. b. 126, 27.

Avots: ME IV, 522

ve̦rpuls "grīzte kuokā" N.-Schwanb.; zu verpele.

Avots: ME IV, 541

vesuls (?), = viesulis: skriteļi kâ vesuls (wie ein Sturmwind) Glück Jesaias 5, 28. Falls mit ē, zu lesen, = li. vė̕sulas "Wirbelwind" (Lit. Mitt. I, 369 und 383 und bei Būga KSn. I, 16 und 167).

Avots: ME IV, 546

vientuls Em. n. RKr. XVI, 18, eingezogen, einsam; Einsiedler: pilsāts taps vientuls Glück Jesaias 27, 10.

Avots: ME IV, 667

vìesuls (unter viẽsulis): mit ìe ² Marienhausen, Saikava.

Avots: EH II, 798

viltuls "?": vilciņš viltuls, jē̦ru zaglis Celm.

Avots: ME IV, 596

viñduls (unter viñdelis I): vinduliņs Lng.

Avots: EH II, 785

I virbuls (unter vir̂bulis ² I): skali vien, virbuliņi ... pūriņā Ceļi III, 123 (aus Turlau). ar vir̂bulu ² (= puļķi) piesprauž kuodeļu OB.

Avots: EH II, 787

‡ II virbuls Lng. "Schlecht, das nicht viel taugt": virbuli vien bij tie zirgi "es waren nur schlechte Pferde". Vielleicht kein Adj., sondern identisch mit virbuls I.

Avots: EH II, 787

vīstuls (so zu lesen statt vistuls ME. IV, 644): auch (mit ì ² ) Višķi n. Ceļi IX, 375.

Avots: EH II, 793

vistuls, = vīstuoklis (7): pacēlās siena vīstuls LP. VII, 128.

Avots: ME IV, 644

vîtuls (unter vîtuõls): mit u Daudsewas, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 794

‡ žabuls (wo?) "viegls cilvē̦ks".

Avots: EH II, 816

zaļâbuls (?), grüner Klee: guovis ganu zaļābula lauciņā (für zaļa ābula?) lauciņā BW. 32435.

Avots: ME IV, 686

‡ zauls Kaltenbr., = zavuoliņš.

Avots: EH II, 801

‡ zemâbuls ² Wainsel, die Kartoffel ("Erdapfel").

Avots: EH II, 804

ziluonkaũls LKVv. oder ziluoņkaũls, Elfenbein.

Avots: ME IV, 721

zīluonkaũls, Elfenbein Kokn. und Oppek. n. U.

Avots: ME IV, 733

žmuls Mar. n. RKr. XV, 146, ein Wickel: paduod man tuo papīra žmulu! Mar. sìens gubas ve̦duot sagrìezies žmuluos Mahlup. drēbe sagrìezusies tāduos žmuluos, ka nevar izgludināt.

Avots: ME IV, 822

znàuls ² , ‡

2) "Bestandteil eines Pfluges"
Kalupe n. FBR. XVIII, 40.

Avots: EH II, 812

znàuls ² Warkh., = znauja 1.

Avots: ME IV, 748

žņurguls,

1) eine Schlinge mit einem Knebel, beim Schweineschlachten gebraucht
N. - Peb. n. Latv. Saule v. J. 1926, S. 411;

2) "ein Weinerlicher"
Selb. (mit ur̂ ).

Avots: ME IV, 826

žučkaũls Adiamünde, ein aus einem Knöchel und Bindfaden angefertigter Brummer.

Avots: ME IV, 829

‡ àizkulstît, (Flachs) zu schwingen (reinigen) anfangen Golg., Sessw.: mums lini jau aizkulstīti.

Avots: EH I, 33

‡ nuokulstnes (od. *nuokulstņi?) = nuokul̃stas: nuokulstnīšu lindraciņi BW. 4561.

Avots: EH II, 57

‡ âbulis, s. âbuls.

Avots: EH I, 191

actiņa, Demin. von acs,

1) das Äuglein.
kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja Ar. 23;

2) als Zärtlichkeitsausdruck:
mana actiņa; mans ačiņš Kand.; māsiņai, actiņai, galvā ruožu vaiņadziņš BW. 6041, 1;

3) uneigentl.:

a) pasaules actiņa, die Sonne,

b) Zündloch eines Gewehrs,

c) Bienenzelle,

d) augu actiņas, die Zellen der Pflanzen,
Kronw.,

e) actiņu prauls, das faule Mark des Baumes,
Biel. H. 190,

f) biezputrā actiņu ielikt, im Brei eine Vertiefung machen und darin die Zukost tun,

g) bezdelīgas actiņa, die Mehlprimel (Primula farinosa),

h) mazā a., Wiesennelke (Dianthus deltoides U.),
mazactiņa RKr. II, 70.

Avots: ME I, 9

‡ àizàuši,

1) = àizâuse 1: aizauši vēl netīri Lis.;

2) eine Schweinekrankheit (Drüsengeschwulst)
Golg., Lubn.

Avots: EH I, 7

àizdvesties, intr., ersticken: kas tagad slēps, lai kaunā neaizdvešuos? Rainis, Induls un Arija 17: man likās, es aizdvešuos žē̦labās U. b. 8, 23.

Avots: ME I, 24

àizgul̃t PS., sich hinlegen, sich lagern: aizgula me̦lns debess BW. 14650. mednieks aizgulst aiz krūma Antr. II, 26. Gew. refl. -tiês: viņam aizgulstas šķē̦rsu uz lielceļa cilvē̦ks LP. VII, 965.

Avots: ME I, 28

àizmil̂zums,

1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;

2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.

Avots: ME I, 40

‡ àizskrubinât Meselau, ein wenig annagen: aizskrubināts kauls.

Avots: EH I, 48

àizspraûst, ‡

2) a. ķimpulu durīm priekšā Siuxt, mit einem vorgesteckten
ķimpuls eine Tür absperren; ‡

3) abstecken:
a. kapa vietu Segewold. Unter àizspraûstiês ist aizspraudīsies in aizspriedīsies zu korrigieren und der ganze Satz unter àizspriêstiês zu versetzen.

Avots: EH I, 51

‡ àiztrunêt,

1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;

2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).

Avots: EH I, 59