Paplašinātā meklēšana

àiz˙viên, àiz˙viênu, àiz˙viênu vien, àiz˙viênam, auch àiz˙viênim, immerdar, stets: tas atkārtuojas bez mitēšanās aizvienu tāļāk A. XII, 356. puisis aizvienam kāruojis lielāku algu LP. VII, 802.

Avots: ME I, 61

aizviênẽjs, stetig: aizvienēja darbība, eine Tätigkeit, die immer von dem Subject ausgeht, inhärierend. Sirmais.

Avots: ME I, 61

‡ aîz˙viênĩm ² Siuxt, = àiz˙viên.

Avots: EH I, 64

‡ apgalvienis Warkl., apgalviens Stom., = apgalˆvene 2.

Avots: EH I, 81

‡ apskâviêns, die Umarmung: atsvabinājies nuo tē̦va... apskāviena Janš. Līgava II, 79.

Avots: EH I, 113

‡ aptuvienā (loc. s.), in der Umgegend Janš. Dzimtene I, 487 und V, 331.

Avots: EH I, 123

aptuviene: auch Janš. Līgava I, 496; II, 159, Mežv. ļ. Il, 278.

Avots: EH I, 123

aptuviene, die Umgegend: Liepājā un aptuvienē Apsk.

Avots: ME I, 132

‡ apviênĩba,* die Vereinigung, der Verein, Verband, Bund.

Avots: EH I, 127

apviênuôt, ‡ Refl. -tiês, sich vereinigen, sich zusamrnentun.

Avots: EH I, 127

apviênuôt, tr., vereinheitlichen, konzentrieren: mistru darbību Etn.

Avots: ME I, 136

ar˙viênam (unter ar˙viênu): auch Linden.

Avots: EH I, 130

arviênim (unter arviênu): auch Siuxt (mit iê ² ).

Avots: EH I, 130

ar˙viênu, ar˙viên, ar˙viênam JK. III, 79, ar˙viênim, ar˙viênīm Garosen, ar˙vienis Bresilgen, ar˙vienu vien, immer, in einem fort: šis gaišums spīd ar˙vienu vien GL.

Avots: ME I, 142

‡ *aviens, erschlossen aus dem acc. c. avieniņu BW. 19950, = ave̦ns.

Avots: EH I, 190

‡ àviêns, das einmalige (vollendete) Bekleiden der Füsse: es tautieti nuolūkuoju vienā kāju āvienā BW. 9335, 12 var.

Avots: EH I, 196

bezviên, Adv., nur, ausschliesslich: man citu stāstu nav bezvien par sāpēm MWM. XI, 310. [nuo visādiem... luopiem ēst, bezvien no tām miesām, kas... Glück I Mos. 9.]

Avots: ME I, 287

bļāviens (unter bļaût): der Schrei; ein heftiger Angriff in Worten Segew.

Avots: EH I, 233

brandaviens (unter brañdvĩns): nedzer daudzi brandaviena! BW. 12666 var. saldanu brandavienu 26305, 3.

Avots: EH I, 237

brandeviens (unter brañdvĩns): auch BW. 11559, 5.

Avots: EH I, 237

‡ brandivienis BW. 12042, 3; 14717, 1, brandiviens 28491, 1, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ burviene Meiran, Pas. V, 55, = bùrve.

Avots: EH I, 255

Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 u. a., = deviens.

Avots: EH I, 317

deviens: tas bij brangs d. (starker Regenguss; aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 318

deviens, die Gabe, Dosis MWM. VI, 733.

Avots: ME I, 460

‡ divviênĩba,* die Zweieinigkeit: savedīs Antiņu ar Saulcerīti kuopā uz divvienību A. Niedra Nem. ceļi IV, 424.

Avots: EH I, 324

draũviens, der Schlag: puôds pušu; nezin kur dabūjis tādu drauvienu Dond.

Avots: ME I, 493

dzḕrviene ² Zvirgzdine, = dzẽrvene 1.

Avots: EH I, 357

‡ *gavienis, = gavẽnis: šuo gaŗu gavien[i] BW. 32236 var.

Avots: EH I, 388

grãviens, gŗãviens, der Einsturz, der Lärm ; rē̦rkuoņa gŗāviens, der Gewitterschlag Kaudz M., Vēr. II, 457 ; 1375. Zu graut resp. gŗaut.

Avots: ME I, 645

‡ gŗuviens, das einmalige Einstürzen, der Sturz: vai jūs nedzirdējāt tuo briesmīguo gŗuvienu? Janš. Dzimtene IV, 283.

Avots: EH I, 415

iẽviêns, auch ieviena Spr., iẽviene, ievene MWM. II, 85, ein Faulbaumstrauch: ievienes ziedēja jau Apsk. II, 389; BW. 11581.

Avots: ME II, 90

‡ ikvienāds "ein jedes selner Art" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Art").

Avots: EH I, 429

ik˙viêns, jeder substantivisch und adjektivisch, nur im Sing.: ik˙viens tik zemē sē̦tu vienu grauda ve̦se̦lu... Aus.

Kļūdu labojums:
Aus. = Juris Alunāns.

Avots: ME I, 705

kad˙viên, immer: rēķinumi ir kad˙vien sīki juo sīki Tēv.

Avots: ME II, 132

‡ kalviens (in einem handschriftl. Vokabular), = kalvene II 1.

Avots: EH I, 580

kaviêns, kâviêns,

1) ein Stich, Hieb:
tas tik bija viens kāviens: sivē̦ns pa˙galam;

2) Prügel, Schläge:
tev tik vajadzīgs kaviens. ja nestāsies mierā, dabūsi tādu kavienu kâ lietu A. XVII, 285;

3) der Stich beim Kartenspiel;
tas tik bija kaviens! Serb., Bers. Zu kaût.

Avots: ME II, 182

kâviêns: tē̦va kāvieni Janš. Atpūta № 388, S. 7.

Avots: EH I, 606

kâviêns, s. kaviens.

Avots: ME II, 206

ķīviens (unter ķīviņš), ‡

2) = bãriens Seyershof: dabūt ķĩvienu.

Avots: EH I, 707

kļaviens (unter kļavaine): loc. s. kļavienā (oder von einem ā- Stamm?) BW. 9456, 11925.

Avots: EH I, 625

kļâviens ² der Schluck, Zug: viņš ar vienu kļāvienu iztukšuoja glāzi Ahs. Zu kļaut III.

Avots: ME II, 239

‡ *kļeviene (erschlossen aus dem. loc. s. kļevienē BW. 11082 var., 11925 var., aus Kreuzb.), = kļavaine.

Avots: EH I, 625

‡ kuõpšãviens Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 17, ein gleichzeitiger Schuss mehrerer Personen.

Avots: EH I, 687

kŗãviens: puisis dabūja kaudamies nuo pretinieka stipru kŗāvienu pa muguru (sāniem, pakausi, galvu) Ahs.

Avots: EH I, 665

krãviêns, kŗãviens, das einmalige Packen, Häufen; der Hieb: zē̦ns dabūja pa pirkstiem labu krāvienu.

Avots: ME II, 269

‡ leivienis (mit ostle. ei < ī?) Strods Par. vōrdn. 103 "?".

Avots: EH I, 732

‡ līvienis "vieta, kur zeme līguojas" Warkl.

Avots: EH I, 751

mazvien, Adv., nur wenig: šie cilvē̦ki mazvien atšķiŗuoties nuo pērtiķiem Apsk. v. J. 1903, S. 492. mazvien kas patiesībā bija gruozījies A. v. J. 1899, S. 330.

Avots: ME II, 575

netik˙viên - bet arī, nicht nur - sondern auch: tilti nuoderēja par paraugu netik˙vien viduslaikuos, bet nuode̦r arī vēl tagad Antrop. II, 53.

Avots: ME II, 737

ne˙viên: neviẽn Dunika; kur n. Pas. VIII, 94, irgend wo; kas n. Lettg., irgend wer.

Avots: EH II, 23

ne˙viên, - bet arī, nicht nur - sondern auch.

Avots: ME II, 740

[neviênâdĩba ,* Ungleichheit.]

Avots: ME II, 740

neviênâds, ungleich, uneben, ungleichmässig: cilvē̦ki nevienādi pēc dabas, pēc gadiem, pēc dzimuma u. t. t. Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

[neviênĩba, Uneinigkeit.]

Avots: ME II, 740

ne˙viêniņš, Demin. von ne˙viêns, kein: sēju ruozes, maguonītes; ne˙vieniņa neziedēja BW. 6488.

Avots: ME II, 740

neviêlĩdzĩba ,* Ungleichheit, Ungleichmässigkeit: ne˙vis cilvē̦ku vienlīdzība, bet gluži uotrādi, pilnīga nevienlīdzība Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

neviênpràtĩba, die Uneinigkeit, Misshelligkeit, Zwietracht: ceļā izceļas nevienprātība Lp. V, 40.

Avots: ME II, 740

[neviênpràtîgs, uneinig.]

Avots: ME II, 740

ne˙viêns: tad ne˙viena galva nesapēs, dann wird man keine Spur von Kopfschmerzen haben.

Avots: EH II, 23

ne˙viêns, niemand, kein: mājās nebija ne˙viena (ne˙vienas dvēseles). muļķis gāja bez ne˙vieniem ieruočiem LP. VI, 951.

Avots: ME II, 740

‡ palāviene Saikava, = palāvene 2.

Avots: EH II, 149

‡ parāviens, ein Ruck, plötzlicher Zug, ein nur ein paar Augenblicke dauerndes Reissen: viņš ... zināja arī pēc (sc.: makšķeres) parāviena, kas tā par zivi Jauns. J. un v. 221.

Avots: EH XIII, 167

‡ par˙vien, namentlich, besonders: Anglijā p. šādas aitas tur Pēt. Av. II, 130 (ähnlich III, 140).

Avots: EH XIII, 169

pašãviêns, der Satz, Sprung: bij arī viens pašāviens tikai - jau turp LP. V, 284.

Avots: ME III, 112

‡ paviênâds, ziemlich gleich: arī ģīmja plauku abi bija pavienādi Janš. Apskats 1903, S. 14. cilvē̦kam, kas ar viņu pavienāduos gaduos Dzimtene I, 427.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviênkā`ršs, ziemlich einfach: p. divjūgs Janš. Bandavā I, 334.

Avots: EH XIII, 191

‡ paviênuos gaduos, fast gleich alt: mēs bijām kādi trīs puisē̦ni p. g. Janš. Bandavā II, 148.

Avots: EH XIII, 191

pìeviênuôt, tr., hinzutun, mit etw. vereinigen: Lietavu līdz ar Rietumkrievijas apgabaliem pievienuoja Puolijai MWM. VIII, 48. miruoņi tuo nuonāvējuot un pievienuojuot savā pulkā LP. VII, 71. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen: Radziņš viņiem pievienuojas Pasaules lāpītājs 6T. visi iemītnieki pievienuojās uz reizi manam priekšlikumam Vēr. II, 66. pie šiem pirmajiem mēģinājumiem drīzumā pievienuojās citi Vēr. I, 1443.

Avots: ME III, 311, 312

pļãviêns,

1) das einmalige Mähen;

2) ein Schlag:
dabūt pļāvienu gar ausi B. Vēstn.;

3) der Lok. pļāvienā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzl; rudzi, mieži, mieži nu pašā pļāvienā (Var.: pļaušanā, pļautuvē, pļautuonī, pļautanā) BW. 14047 var.;

4) "?": bãliņš savu skaistu māsu pļāvienā [?] audzināja ... ja duosiet divi simti, tad vedīšu klajumā BW. 13655, 3 var.

Avots: ME III, 368

purviens: auch (mit ur̂ ² Iw.; "mazāks purva gabals" (> puôriens ² ) Frauenb.; "eine nasse Stelle im Sumpf" Dunika.

Avots: EH II, 329

purviens Lautb. > tahm. puoriens, der Morast, eine morastige Gegend: kam tu augi, balta puķē, purvienā, rāvienā? BW. 5131. purvienā, rāvienā iestādīju uozuoliņu 22471. duomas nuovirzījās pāri . . . purvienam ar me̦lnalkšņiem Vēr. II, 651.

Avots: ME III, 421

pus˙viênpadsmit, halb elf (von der Uhr).

Avots: ME III, 436

pus˙viêns, halb eins (von der Uhr).

Avots: ME III, 436

‡ pusvientiesis Dunika, ein halbeinfältiger Mensch.

Avots: EH II, 335

‡ II rāvienis BW. 30345, = rãviêns II.

Avots: EH II, 362

I râviêns: tad jau nu bij r. diezgan (= bija diezgan kuo raut?) Siuxt. ar rāvienu (= uz reizi) bagāts palika Saikava.

Avots: EH II, 362

I râviêns, rāvienis Pas. II, 137 (aus Lixna), ein Zug, ein Griff, ein Ansichreissen U.: tas bija rāviens! von einem kräftigen Anziehen eines Pferdes gesagt U. - uz rāvienu U., uz rāviena Mag. XIII, 2, 50, auch: ar vienu rāvienu, im Moment, augenblicklich, plötzlich: vanags nuoplēš uz rāvienu pīli LP. II, 48. kalējam uz rāviena runa sajuka Krišs Laksts 80. tikkuo sāk ierunāties, - pazīst uz rāviena LP. V, 197. viņam tūliņ uz rāviena meita brīnum patikuse IV, 225. puika . . . uz rāviena pazudis IV, 231. es taču nevaru uz rāvienu dabūt citu dzīvuokli MWM. VII, 334. aizraušuos ar vienu rāvienu MWM. VI, 15. tūliņ pašā pirmā rāvienā (sofort, augenblicklich) visi priekšme̦ti jāiegādājas Alm. Kaislību varā 136. rāvienī (im Nu) pacēlās gaisā Pas. II, 50. Zu raût.

Avots: ME III, 500

II rãviêns: Sumpfwasser Frauenb.; "vieta, kur te̦k rāva ūdens" Grob.

Avots: EH II, 362

II rãviêns Līn., Heniņ, rāviens Nigr., Neik. n. U., ràviena ² Prl., rāvãjs (vgl. den Gesindenamen Rãvāji Lvv. II, 78), rāvējs U., rāveja U., rãvene Heniņ, Biel. LSpr. I, 284, rāvene BW. 28719 var., auch "rāviene" (als Wiesenname) Lvv. II, 47, ein loc. s. rāvijā BW. 28320, 1 var., ein Moorgrund U., "vieta, kur atruodas rāva" Līn., "lielāks rāvains apgabals" Nigr.: kam tu augi, balta puķe, purvienā, rāvienā? BW. 5131. purvienā, rāvienā iestādīju uozuoliņu 22471. bridu, bridu dūņu purvu, vēl iebridu rāvājā (Var.: rāvējā) 26938. jau iesēja (linus) mālājā, vēl iemērca rāvājā (Var.: rāvienā) 28317. jau man rudas vilnainītes, vel mazgāja rāvienā 5613. pur[v]ā auga tautu meita, rāvienā velējās 14797. tautiešam puorā (= purvā) pļavas, rāvienā 15166, 9. skaidrūdeņa rauduvīte, nelaidies rāvienā (rāvājā 17381 )! 12326. kam tas manu līgaviņu rāvienā slapināja? 29864. es iekritu rāvienā, tavas guovis ganīdama 32464.

Avots: ME III, 500

saviênĩba,* die Verbindung, der Verband (fig.): lauksaimnieku, tirguotāju savienība.

Avots: ME III, 791

saviênĩbniẽks,* das Mitglied eines Verbandes Konv ² . 1731; 2000.

Avots: ME III, 791

saviênuôt, tr., vereinen, vereinigen U., verbinden. Refl. -tiês, sich verbinden, sich verein(ig)en: tad es ar jums... priekš dieva krē̦sla priecīgi... savienuošuos Gesangb. 265, 8. tādi dzīvnieki lūkuo miesīgi savienuoties Pūrs II, 6.

Avots: ME III, 791

‡ sāviens Pas. VII, 171 (aus Lixna), Stockm. n. FBR. VIII, 79, sàvienìs ² Kalupe n. FBR. XVIII, 51, Preiļi n. FBR. VIII, 10, = šãviêns, der Schuss.

Avots: EH XVI, 474

šãviêns, ‡

3) ein Schlag:
šautu viņiem katram pāra šāvienu pa ... gurniem Janš. Apsk. 1903, S. 474; ‡

4) ein zeitlich begrenztes schnelles Schieben od. Stossen:
maizi krāsnī šaujuot kukulis apvētās pašā šāvienā PV. aužuot skaita atspuoles šāvienus (cauri šķiemelei 1) Sonnaxt.

Avots: EH II, 624

šãviêns, (ostle.) šāvienis, šāvenis,

1) ein Schuss:
es nuošāvu šāvienā (Var.: šāvenī, šāvenē) piecas.., žagatītes BW. 31382. še tev šāviens, pašam rāviens RKr. VI, sak. v. 715. baidīja ar šāvieni traucē̦tājus Pas. I, 165 (aus Preili). tas tev bij kâ plintes šāviens nuo ratiem ārā Alm. Meitene no sv. 102. nuometīsies pa šāvienam (schussgerecht) kuokuos LP. V, 139;

2) ein Guss:
kad tagad uznāktu labs šāviens lietus Janš. Dzimtene ² 1. 45.

Avots: ME IV, 13

skaviens, s. skāviens.

Avots: ME III, 878

skâviens Nötk., (mit â ² ) Karls., skaviens, die Umarmung. zu skaut.

Avots: ME II, 881

‡ šķaviens, = šķavas: saimniekam nuo dūmiem sācis nākt š. Pas. XV, 407.

Avots: EH II, 629

spļãviêns: nuospļāvies smagu spļāvienu Kaudz. Izjurieši 262.

Avots: EH II, 555

spļāviêns, das einmalige Speien: nuo tava spļāviena man itin ne˙kas netika LP. V, 134. - laumas spļāviens, eine Art rosafarbener Schwamm auf moderndem Holz Suhrs.

Avots: ME III, 1007

špļàviens ² : auch (mit ã) Dunika, Kal., OB.

Avots: EH II, 655

špļàviens ² Prl. n. FBR. VI, 93, = spļāviens.

Avots: ME IV, 102

šuviêns, das Nähen, Nähwerk: viņš šūšuot . . . trīs gadus šuvienu . . . par pusmaksas Kaudz. Izjurieši 287.

Avots: ME IV, 108

‡ teviêns Trik., = teciêla.

Avots: EH II, 673

tikvîên, tik˙viên, nur: tur (= skuolā) pieņēma tikvien meitenes Kaudz. Vecpiebalga 77. ja tikvien (nur soviel) tās nelaimes kā puodu dziju savērpt, tad izlīdzēšu Kurbads.

Avots: ME IV, 186

‡ tiviene Gr.-Buschh., Oknist, = tuviene.

Avots: EH II, 684

trîsviênĩba, die Dreieinigkeit U., Stari II, 210, 940.

Avots: ME IV, 242

trîsviênîgs, dreieinig U.

Avots: ME IV, 242

tuviena Vīt., tuviene, ein nahe gelegener Ort; die Nähe: ļaudis nuo tuvienes un tālienes LP. VII, 355. bērinieki gan iz tuvienas, gan iz tālienas Aps. Bag. radi 46. tautieši nuo tuvienes A. XI, 451. tuvienē dzīvuo kāds pūšļuotājs B. Vēstn. taisīsim kāzas, kādas te tuvienē nebūs re̦dzē̦tas Purap. juzdams jūsu tuvieni ders.

Avots: ME IV, 276

‡ uzbļâviens, ein einmaliges Anschreien: dzird niknu uzbļāvienu Atpūta № 386, S. 5.

Avots: EH II, 718

viên: mit iẽ Behnen, Gramsden, Schnehpeln, Schrunden; tīrumus ... apsējuot brālis, v. jāpaskubinuot Delle Negantais nieks 187. vainas man ne˙kādas pierādīt nevarat, v. tikai tuo, ka ... Vanagu ligzda 22.

Avots: EH II, 795

viên li.( vien bei Miežinis) Wolm˙u.a. viên ² Dond., Kand., Salis, Selg., Siuxt, viẽn Rutzau n. FBR. VII, 116, Dunika, Līn., Mesoten, Schnehpeln, Siuxt, Tr., Vierka, viê AP., C., Serbigal, Trik., viê ² Segewold, nur, allein: kur vien U., wo nur, wo es auch sei. kad vien gribējis LP. VII, 858. lai... dzīvuojuot, kâ vien tīkuot IV, 103. apkaut, kuo vien tikai gribuot VI, 420. runājiet,... kuo vien laba zinādami! BW. 8856. vai es vie vīrins biju? vai man vie kumelins? 8326. viņš bij tāds vien mudīgs Mērn. laiki 5. bija ķēniņam viena vien meita Zbiór XVIII, 449. vai viens suns vien ir raibs? RKr. VI, sak. v. 817. divas vien māsas. stīvs vien paliku Mērn. laiki 28. lai iet... taisni vie Etn. IV, 169. cik ātri vien varē̦dams LP. VII, 858. āt ātri vien tas steidzies pakaļ III, 84. klāt vien nē̦sāt 66. aiztikt ar nūju vien I,137. priedes vie, egles vie BW. 25934, 3. smiekli vien, ē̦rmi vien 11072, 4. stucinu vie nuogriêzuos BWp. 2762. ved,... kur ve̦zdams, caur siliņu vien neved! BW. 18272, 11 var. duo[d],... kam duodama, iguoņam vie neduo[d]! 9515 var. rej, rej, sunīti, nekuod vien! Br. sak. v. 1215. glāb vien kaķi nuo nāves! viņš tev ieplêsīs ruokā 470. meklējiet vien paši! Mērn. laiki 96. lai viņš nāk vien! J. K. V, 132, aizslē̦dz durvis, ka kraukš vie LP. VI, 218. zivis sanākušas, ka ļum vien III, 75. ja vien tik (wenn nur) agrāk nevajaguot muodināt Mērn. laiki 62. tad tik vien miega kâ zirgam Etn. II, 66. tuo tik vien ne! 75. tik vien ka U. "wenn nur; so nur, dass". bez vien U., ausser, ausgenommen (nur): neatstāj savas mājas, bez vien uz baznīcu... braukdams BW. III, 1, 96. visas meitas, bez vien tās klibās, uogās Mag. II, 2, 70. ne vien - bet arī, nicht nur - sondern auch. Alter nom. s. neutr. g. zu viêns; Tr. hat viēn "nur" neben viêns "ein"!

Avots: ME IV, 655

viênacis, fem. viênace: vienacīte BW. 23229, 3 var.

Avots: EH II, 795

viênacis (li. vienãkis ), f. -ce, der Einäugige U., Frauenb., Mar.: pe̦lē̦ks auns vienacis RKr. VII, 316. vienace meita 1393. vienača Juris Janš. Precību viesulis 8. viņš palika vienacis LP. VII, 625.

Avots: ME IV, 655, 656

‡ viênactains Pas. XI, 192, einäugig.

Avots: EH II, 795

viênactiņa

1) das eine Auge:
vienactiņa, uotractiņa Pas. VI, 156. migu, migu. vienactiņa, lai tā uotra lūkuojas Janš. Līgava I, 498;

2) die Einäugige:
dē̦lu māte vienactiņa (Var.: vienacīte ) BW. 23229, 3.

Avots: ME IV, 656

‡ vienacu (gen. pl.) Bigauņc. 89, einäugig.

Avots: EH II, 795

vienād: vie˙nâd Selb. n. FBR. XX, 68, ("immer") Oknist (aber: viênâd, viênâd mani apciemuo).

Avots: EH II, 795

vienād, s. viênâdi.

Avots: ME IV, 656

viênâdai (unter viênâdi 1): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 795

vienādās, s. viênâdi.

Avots: ME IV, 656

viênâdi,

1): raun linus viênādāk (= līdze̦nāk), lai visas puoļas ir kuopā! AP. sabikstīt pagales, lai krāsns viênādāk izkuŗas PV.;

3): mēs jau ar viê˙nâdi ² (immer, in jedem Fall)
kādu sūtīsim Orellen. v. (mit Betonung der 1. Silbe) māte raušus nece̦p Zögenhof.

Avots: EH II, 795

viênâdi, viênâdīgi ² Schlehk n. FBR. VII, 52, viê˙nâdīgi ² Ladenhof und Nabben n. FBR. XI, 79, vienãdīgi Zabeln n. FBR. IV, 65, vienādīgi Rothof n. FBR. VIII, 129, viênâdīgās ² Ladenhof n. FBR. XI, 6G, vienâdiņ Prl. n. FBR. VI, 82; N.-Rosen n. FBR. VIII, 48, Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 12, viênâži Serbigal n. FBR. IV, 58, Baltinow n. FBR. XI, 135, Bers., Adv.,

1) viênâdai Warkh., viênâži AP., Golg., Schwanb., Sessw., gleichförmig;
vienādi U., auf einerlei Weise: Sprw. ne visi zirgi vienādi ve̦lk Br. sak. v. 1525;

2) vienād Orellen, vienāži AP., auf eine Weise
(im Gegensatz zu uotrād(i), auf andere Weise): darbu daruot vienādi iznāk tâ, uotrādi atkal citādi Frauenb. vie˙ns saka vie˙nāži, uotrs uotrāži AP. viēnād jeb uotrād viņš cerēja nuo tā izbēgt A. XXI, 547. mācītājs izvaicās puisi vienādi, uotrādi LP. V, 153. mē̦rs vienāži nepasuot, uotrāži.., nepasuot Upīte Medn. laiki 265. viņam bija jāmirst - vie˙nāži vai uotrāži Saikava;

3) viênâdi N.Rosen, Saikava, viê˙nâdi Saikava, Wolm., viê˙nâdi ² Orellen, Salis, Siuxt, viê˙nād Dunika, viẽnad Rutzau, vie.-nâdiņ Golg., Gr.-Buschh,, Warkh., (mit â ² ) Stenden, vie˙nâdâs ² Stenden, vie˙nâdiņâs Gr.-Buschh., vie˙nādīgi Kand., viê˙nâdīgi AP., viê˙nâdīgi ² Orellen, viênâdīgās ² Adiamünde, Segew., Stenden, viênâdiês Mar., (verstärkt)
vie˙nādi vien U.,Oppek. n. Mag. XIII, 25, vie˙nâdīgi vien A.Ottenhof, C., Schnehpeln, Siuxt, Stenden, vie˙nâdâs ² vien Stenden, immer, immerfort, immerwährend: kuo tu vienādi skraidi? Saikava. vie˙nādi viņa nav mājā ebenda. vie˙nād nāk vēl klāt Dunika. es jau vienādiņ duomāju... Blaum. Pie skala uguns 165. lāpīja vienādiņ man... kre̦klus 74. vienādies man sāp, ne˙kad nepāriet Mar. n. RKr. XV, 143.

Avots: ME IV, 656, 657

viênâdĩba, die Einfältigkeit L.; die Gleichförmigkeit U., die Gleichheit.

Avots: ME IV, 657

viênâdiês, s. viênâdi.

Avots: ME IV, 657

viê˙nâdīgās ² (unter viênâdi 3): auch Salis.

Avots: EH II, 795

viê˙nâdīgi (unter viênâdi 3): auch KatrE., (mit iê ² und â ² ) Roop, (viê˙nâdīg[i] ² ) Puhren.

Avots: EH II, 795

viênâdīgi, s. viênâdi.

Avots: ME IV, 657

viênâdîgs, ‡

2) einfach
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 795

viênâdîgs Ev., = viênâds: vienādīgi irkļu klaudzieni bija dzirdami Adiamünde, Saikava.

Avots: ME IV, 657

viê˙nâdiņ (unter viênâdi 3): auch Fest.

Avots: EH II, 795

viênâdiņ , s. viênâdi.

Avots: ME IV, 657

viênâds, ‡

2) einfach
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 795

viênâds (li. vie˙nódas LitMnd. I, 183), gleichförmig U., gleich: Sprw. vienādi it kâ vienu sluotu pē̦rti Br. s. v. p. 84. vienādi brāļi kuopā ruonas Br. sak. v. 141. abi brāļi vienādi kâ izspļauti LP. I, 51. vienādā rakstā kult 146.

Avots: ME IV, 657

‡ viênad˙viẽn ² Dunika, = viênâd˙viên.

Avots: EH II, 795

viênâd˙viên, Adv., immerfort, immerwährend Ahs.: ve̦cāmāte mūs... vienād˙vie˙n mācīja lūgt dievu Janš. Dzimtene V, 83. es jau tuo vienād˙vien teicu 339. sieva viņam vienād˙vien pārmeta... slinkumu Dīcm. pas. v. I, 32. tāds pats kâ vie˙nād˙vien Apsk. v. J. 1903, S. 177.

Avots: ME IV, 657

‡ viênaîdeņ Pilda, viê˙naîdiņ(âk) Lubn., immerwährend.

Avots: EH II, 795

vienaidība Vnd. Psalmen 27, Manz. Post. II, 244, Glück Epheser 4, 3, Einigkeit. S. dazu Augstkalns FBR. X, 108 f.

Avots: ME IV, 656

viênaids: auch Lubn.

Avots: EH II, 795

viênaîds Infl., = viênâds.

Avots: ME IV, 656

viênaiž: auch Borchow, Pilda, viênaîži Borchow, Pilda, viênaîžâk(eņ) Skaista n. FBR. XV, 48.

Avots: EH II, 795

viênaiž Zvirgzdine, viênaiži Lubn., Adv., = viênâdi: Latgalu nevar valdīt vienaiž ar Baltiju L.W. 1921, Nr. 41, 2-3.

Avots: ME IV, 656

viênàldzĩba,* die Gleichgültigkeit.

Avots: ME IV, 656

viênàldzîgs,* gleichgültig.

Avots: ME IV, 656

viên˙àlga: C. berichtigt seine Angabe, dass er hier al˜ habe: auch er spreche hier àl.

Avots: EH II, 795

viên˙àlga Wolm. u. a., (mit al˜) C., ) C., gleichviel U., einerlei: Sprw. tam jāiet - vien˙alga vai lūst, vai plīst RKr. VI, 417. kas jādara, tas jādara - vien˙alga, vai luok, vai laiza Br. sak. v. 441. šuodien vai rīt - man tas vien˙alga A.v. J. 1901, S. 102. man tas viss vien˙alga (das ist mir ganz einerlei) LA.

Avots: ME IV, 656

vienaliņa, vienaļiņa, die Einzige (die einzige Tochter, Schwester): viena biju vienaliņa BW. 3673 var. es bij[u] viena vienaļeņa; man deveņi brāleliņi 16620.

Avots: ME IV, 656

vienap, Adv., auf einerlei Weise Sassm.: tuo var darīt vienap un uotrap Sassm. n. RKr. XVII, 63. Wohl mit tahmischem -a- aus -uo- resp. -u-; vgl. vienu(o)p und uotru(o)p Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 656

‡ viênâp ² Pilten n. FBR. XX, 45 "nuo vienas puses": "uz vienu pusi" Pussen.

Avots: EH II, 795

viênapadsmit: auch (nebst viênapadsmitais, der elfte) Marienhausen.

Avots: EH II, 795

viênapadsmit Baltinow n. FBR. XI, 134, = viênpadsmit.

Avots: ME IV, 656

vienāriņš "?" līguo bite, līguo saule vienāriņa (= vien[a] ār(iņ)a, eines Giefildes?) maliņā VL. aus Kalzenau n. Pūrs II, 63.

Avots: ME IV, 657

viênaši (- vienāži?), Adv., auf einerlei Art St., U.: tas laiks nestāv vienaši, das Wetter hält sich nicht gleich Bergm. n. U.

Avots: ME IV, 656

viênasmens, ein Messer mit einer Schneide Frauenb.

Avots: ME IV, 656

viênat ² (li. vienàt "einzig" ), Adv., je zu einem ("pa vienam") Dond. n. FBR. VI, 63.

Avots: ME IV, 656

viênatā AP., C., Erlaa, Golg., Jürg., Lubn., Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., Adv., allein; unter 4 Augen ("divatā, savrup" in Jürg. in dieser Bedeutung viênatē): vienatā dzīvuot Jürg. u. a., allein, einsam leben. vienatā (allein) darbu veikt Saikava. vienatē (unter 4 Augen) iedeva naudu Jürg. vienatā tu nuoduodies sē̦rām duomām Janš. Līgava II, 162.

Avots: ME IV, 656

vienatiņ Etn. III, 169, Adv., immer.

Avots: ME IV, 656

viênatne A.-Ottenhof, C., Golg., Heidenfeld, Schwanb., Selsau, Trik., viênātne Sessw., (mit â ) N.-Wohlfahrt, die Einsamkeit: ne ik˙viens var panest vienatni Krilova pasakas 55. neej tautu vienātnē (Var.: mazumā )! BW. 11746. Loc˙s. vienatnē,

a) allein:
vienatnē dzīvuot U., Saikava u. a. nevarēja ne brītiņu pavadīt vienatnē Turg. Muižn. per. 44. Jānītis nuotuļ re̦dzams vienatnē, nevis divatnē Pūrs I, 117. ar ļaudīm padziedāju, vienatnē (Var.: viena pate) nuoraudāju BW. 125 var.;

b) unter 4 Augen:
izrunāties vienatnē Aps. III, 38. vienatnē būdami Vēr. II, 341.

Avots: ME IV, 656

viênatnîgs,* einsam: tukšā. vienatnīgā Pompeja Kaudz.M. palikdama vienmē̦r klusa un pie darbiem vienatnīga Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 117.

Avots: ME IV, 656

viênaûdzê̦ts, allein erzogen (vom einzigen Kinde gesagt im VL.): kas man deva tuo meitiņu, kas aug viena māmiņai?... pats nuoņēmu... vienaudzētu zeltenīti BW. 11220, 4.

Avots: ME IV, 656

viênaûdzis

1) f. -dze, wer allein aufgewachsen ist (vom einzigen Kinde gesagt):
māsiņ mana, vienaudzīte! BW. 12446, 1 var. kaimiņu bē̦rni vienaudži samīlas un sapre̦cas Seibolt;

2) Part. praet. act., allein aufgewachsen:
māsiņ mana vienauguse (auf die einzige Schwester bezogen) BW. 12218, 4. vienaugusi (kann als vien[a] augusi aufgefasst werden) mātes meita 21844, 1 var.

Avots: ME IV, 656

viênàusis (li. vienaūsis ), wer ein Ohr hat: atjāja vienausi (Var.: vienaušu, vienu ausi) ķēvi BW. 19239.

Avots: ME IV, 656

‡ vienāž Wessen, immerwährend.

Avots: EH II, 795

viê˙nâži: immerwährend AP., Pas. VIII, 415 (aus Planhof).

Avots: EH II, 795

viênâži, s. viênadi.

Avots: ME IV, 657

viênbàlsîgs ,* einstimmig: nuodziedi vienbalsīgi slavu... kungam! Stari II, 349.

Avots: ME IV, 657

viênblaku Lis. n. RKr. XVII, 93, Lubn., Odensee, (mit iê ² ) Frauenb., Adv., nebeneinander Grünw.: viņi staigā vienblaku Grünw. abi gāja līdz baznīcai vienblaku vien Frauenb. viss saiet vienblaku pe̦lē̦kā gabalā Aps. VI, 3.

Avots: ME IV, 657

vienblažģu "?·": mieži un auzas tādi, ka vienblažģu vien krīt Janš. Mežv. ļ. II, 336. Vgl. blaza.

Avots: ME IV, 657

viênbridis Oknist, (mit iê ² ) Nigr. "ein Werkzeug zum Fischen für eine Person" (= ķesele?).

Avots: ME IV, 657

viênbridu, viênbridus, viênbridū ² Ahs., Adv., ( nur, immerfort) watend. lielceļš tik dubļaiņš, ka vienbridū (schrittweise watend) vien jābrauc: zirgs ne˙maz nevar tecēt Ahs. ceļš bijis tâ aizdzīts, ka vienbridu vien bijis jābrauc Janš. Dzimtene ² I, 117. pa... mālu skrīni vienbridus vien brizdami Bandavā I, 18. tikai suoļuos vien vienbridus varēja kaut kâ stum-ties uz priekšu Nīca 7.

Avots: ME IV, 657

viênbûte,* viênbûtne*, das Einzelwesen: viņi dzīvuo... kâ vienbūtne Veselis Saules kapsēta 45. beigs eksistēt akmeņa vie˙nbūtne un radīsies neskaitāmas citas vienbūtnes 110. tas atdalīts par vienbūtni Rainis Domas I, 1096. kuo viņš kâ vienbūte reprezentē Vēr. I, 1124.

Avots: ME IV, 657

viêncêliêns ,* viêncêliêna luga MWM. IX, 863, der Einakter.

Avots: ME IV, 657

*viênceļš, in der Verbindung vienceļus iet, einen gemeinsamen Weg gehen Celm.

Avots: ME IV, 657

viêncicīte, eine weibliche Person mit nur einem cicis: viencicīti ļaudeviņu BW. 21323 var.

Avots: ME IV, 657

‡ viênciemnieks M. 318, jem., der aus demselben Dorf stammt od. in demselben Dorf wohnt.

Avots: EH II, 795

viêndaũdz > ostle. vin˙dàudz ² Sussei n. FBR. VII, 136, Adv., gleichviel U., einerlei: man viendaudz Mācīt. meita 39. mir ist es einerlei. upes dibe̦nā smilktim viendaudz, vai viņš nuoiet tur vēl ar spē̦ku jeb bez tā A. XXI, 550. kur viss viendaudz 546.

Avots: ME IV, 658

‡ *viên˙dàadzi ² > ostle. vin̂˙dâudzi Kaltenbr., = viêndaũdz.

Avots: EH II, 795

‡ viêndaudzums, die gleiche Anzahl: abi [= abēji] akmiņi bija viendaudzumā Dünsb. Vecie grieķi II, 98.

Avots: EH II, 795

‡ viêndejais AP. "viendien (vai viņdien) sietais": še nu tev nuo tā viendejā siera!

Avots: EH II, 795

viêndêlis: auch Gr.-Buschh., Kaļtenbr., Līvāni, Nerft, Oknist, (viendēlītis) Tdz. 41366 (aus Višķi).

Avots: EH II, 795

viêndêlis Preili, viêndê̦ls Celm., der einzige Sohn: sakās mani māmuliņa viendēļam (Var.: viendē̦lam) iede̦vuse BW. 22308. lūkuojies, viendēlīti (Var.: viens dēliņš), vienmeitiņas ļaudaviņas! 12030 ( ähnlich: 7864).

Avots: ME IV, 658

viêndê̦ls (unter viêndêlis): v. viegli audzināts Tdz. 40720. voc. viendēliņ! BW. 7864.

Avots: EH II, 795

viêndesmit (in Verbindung mit einer nachfolgenden Einerzahl, ungewöhnlich), zehn: viendesmit viens (= vienpadsmit), elf Mag. XIII, 3, 55. viendesmit trīs, dreizehn Etn. IV, 39.

Avots: ME IV, 658

viêndìen: auch Borchow, ("nesen") Fest.

Avots: EH II, 795

viêndìen Ahs. > hochle. vin̂dien Golg., viêndìe, Adv., eines Tages, einst U. (nach U. "nicht eben gebräuchlich"); vor paar Tagen Bers.: Krustiņš mani viendien bāra Blaum. Pazud. dēls 5. Nuoliņš tur viendien ara Vēr. v. J. 1904, S. 393. es viendie iegāju Austr. K. Gluns 59. pacilā jēriņu, vai smagāks kâ viendien Krišs Laksts 52.

Avots: ME IV, 658

vĩêndìenas (gen. s.), eintägig, Eintags-: viendienas muša Aahof. viendienas mūžs R. Sk. I, 124. viendienas saimnieks. viegls viendienas darbs Seifert Chrest. III, 258.

Avots: ME IV, 658

vĩêndìene,* die Eintagsfliege Dr.

Avots: ME IV, 658

‡ viêndìenîgs AP., nur einem Tag lebend: v. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 795

viêndìenis* (li. viendienis Miežinis), wer nur einen Tag existiert: es mākuonītis e̦smu viendienītis MWM. IX, 242.

Avots: ME IV, 658

‡ viênduõmība* Balt. Zemk. p. 1884, S. 398, übereinstimmende Denkungsart.

Avots: EH II, 795

viênduõmîgs,

1) gleichgesinnt
Ar.;

2) = drūms Salis;

3) Plūd. Uz saul. tāli 12,"?".

Avots: ME IV, 658

vĩênduõmnieki,* Gleichgesinnte B. Vēstn. n. U.

Avots: ME IV, 658

viêndziju cimdi, Handschuhe, die aus einerlei Wollgarn gestrickt sind RKr. XVII, 31.

Avots: ME IV, 658

viênẽjâds * B.Vēstn. n. U., von einerlei Beschaffenheit.

Avots: ME IV, 658

viênẽji, die einen; ein (vor Pluralia tantum): vienēji... nesapruot uotrēju valuodas Pūrs I, 39. teikšu vienu taisnību un vienējus me̦lus (eine Lüge) K. Kaln. vienēji rati (ein Wagen) Janš. Bandavā I, 4.

Avots: ME IV, 658

vieneklis, = viêndêlis: sacīj[a] mani māmuliņa vienekļam (Var.: viendē̦lam) iede̦vusi BW. 22308 var.

Avots: ME IV, 658

viênenieks: ja salmus izve̦lk pārī, tad aitām būs pāra jē̦ru, ja vieneniekuos, - tad tik viens jē̦rs Lttic. 264.

Avots: EH II, 795

viênenieks, s. viêninieks.

Avots: ME IV, 658

viêngabal ² Dond., Adv., in einem fort.

Avots: ME IV, 658

viêngabala: v. deķis Sonnaxt; v. kleita (= kuopā sašūti lindraki un jaka) ebenda.

Avots: EH II, 795

viêngabala (gen. s.), aus einem Stück gemacht, bestehend; einheitlich: tas jākaļ nuo viengabala dzelzs, tuo nevar metināt nuo diviem gabaliem Frauenb. viengabala darbs A. XX, 480. viņš tik viengabala, tik stiprs Zalktis I, 23. tagad sievietēm ir viengabala kre̦kli Frauenb.

Avots: ME IV, 658

viêngabalaîns, viêngabaligs*, aus einem Stück gemacht; einheitlich: ģē̦rbusies viņa bija... viengabalīgā apģē̦rbā Veselis Saules kapsēta 14.

Avots: ME IV, 658

‡ viêngabalis Kaltenbr. "kas pagatavuots nuo viena gabala" (Subst.?).

Avots: EH II, 795

viêngabals, ein einziges Stück, ein Ganzes: nuo viengabalā saaugušām ribām Konv˙a 456. divdaba kļūs viengabals Zalktis II, 78.

Avots: ME IV, 658

viêngabaļš,

1) Adj., = viêngabalalns: viengabalš klintsakmens A. XX, 718;

2) Adv., "vienā gabalā" Lis. n. RKr. XVII, 93.

Avots: ME IV, 658

viêngad: auch AP., (viên˙gad ² ) Dunika.

Avots: EH II, 795

viêngad, vor einigen Jahren Ar.

Avots: ME IV, 658

‡ viêngadīgs M. 513, von gleichem Alter, gleich alt.

Avots: EH II, 795

viêngadnĩeks, ein Arbeiter (Knecht), der ein Jahr auf einem Hofe arbeitet Frauenb.

Avots: ME IV, 658

‡ viêngaļ salikt dēļus Saikava, Bretter so zusammenlegen, dass auf der einen Seite alle dicken Enden sind.

Avots: EH II, 795

viêngala (gen. s.), ein Ende habend: viengala zarna, der Mastdarm V. tas strādā kâ viengala svira Vēr. II, 721.

Avots: ME IV, 658

‡ viêngale A.-Schwanb., ein Baumstamm, dessen, Enden von einer sehr ungleichen Dicke sind.

Avots: EH II, 795

viêngalîgs,

1): auch Druw.; ‡

2) ein Ende habend
M. 317.

Avots: EH II, 795

viêngalîgs Vīt., = viênmuks.

Avots: ME IV, 658

‡ viêngalis A.-Schwanb., Saikava, = ‡ viêngale.

Avots: EH II, 795

viêngalvis in der Verbind. viengalvjuos iet, ein Spiel.

Avots: ME IV, 658

*viêngar,ums, die gleiche Länge: pirksti visi viengarumu (gleich lang) MWM. VI,78. kad diena un nakts viengarumu 474. pēc rudeņa dienas un nakts viengaruma Konv.2 391.

Avots: ME IV, 658

viênģĩmis * "?": viņam... jābūt citādam iekšķīgi nekâ šiem vienģīmjiem Stari II, 202.

Avots: ME IV, 658

viêngubu Nötk., Adv., in einem Haufen, aufeinander, zusammen Grünw., Kokn., Lennew., Lubn., Marienhausen, Meiran, Naud., Odensee, Tuckum: maisi same̦sti viengubu Grünw. sakrāvuši auzas un miežus viengubu Marienhausen. visi zvirbuļi uz˙reiz bij viengubu Plūd. Izglītība II, 175. skaidas... sviestas atžubu, viengubu Domas I, 279.

Avots: ME IV, 658

viênĩba,* die Einheit: darba vienība Konv. ² 856. Vgl. li. vienỹbe dass.

Avots: ME IV, 659

viênîgs: (upei un meitai) v. tikumiņš: upe meta līkumiņu, meita - savu vainadziņu Tdz. 39164.

Avots: EH II, 796

viênîgs (li. vieningas "zur Einheit gehörig"), allein, einzig L., U.: vienīgais dē̦ls. vienīgais, kuo es tev varu teikt, mein einziger Ratschlag Frauenb.

Avots: ME IV, 659

vienim, einzig, nur (?): ne vis muižas darbs bijis grūts, bet vienim tik vagaru spieķi Etn. III, 173 (aus Wohlfahrt).

Avots: ME IV, 658

vieninât "?": viena biju viene̦nāma ("eine" genannt?), viena daudzi nebē̦dāju: vienu vārdu izsacīju, maksā pîeci bāleliņi BW. 3673.

Avots: ME IV, 659

viêninĩeks, viênenieks Lis., viênnieks, der Einer; die Einheit: jāraksta viennieki zem vienniekiem Latv. nuo divniekiem savienuojuoties par vieninieku RA. mē̦ra vieninieks, die Masseinheit Celm. vieninieku komiteja A.XXI, 186.

Avots: ME IV, 659

vieniņš, = vîenîgs: pus˙līdz vîeniņaîs uzrādītais... paraugs Etn. Ill, 170. kuram piemīt kāda vienîņa iekšēja īpašība 181.

Avots: ME IV, 659

viênirbu adīt, mit einer (hölzernen) Stricknadel stricken Frauenb.

Avots: ME IV, 659

viênistabas dzivuôklis, eine aus einem Zimmer bestehende Wohnung.

Avots: ME IV, 659

vienīt (erschlossen aus infl. winiejt), in der Verbindung ar kuo vîenīt appleties, womit auch immer er bedeckt wäre Ulanowska Lotysze 63.

Avots: ME IV, 659

‡ II viênīt AP., unlängst, vor einigen Tagen: v. aizgāju pie mācītāja.

Avots: EH II, 796

‡ viênīts ("Adverb") AP., ganz alleln, abgesondert: pēc sievas nāves viņš dzīvuoja gluži v.

Avots: EH II, 796

viênjûdznieks, der Einspänner (Fuhrmann) Dr.

Avots: ME IV, 659

viênjûga: v. rati RKr. XVII, 37.

Avots: EH II, 796

viênjûga (gen˙s.), viênjūgu (gen. pl.), einspännig: vienjūgu vāģi U. vienjūga ratiem Janš. Bandavā 11, 73. ar vienjūga arkliem Etn. III, 90.

Avots: ME IV, 659

‡ viênjûgas ² Frauenb., = viênjûga: v. rati.

Avots: EH II, 796

viênjûgs St., der Einspänner (ein Wagen mit einem Pferd davor) Frauenb.: starp ratiem ir pa lielākai daļai vienjūgi MW.

Avots: ME IV, 659

‡ viênjûgu ² Dunika, Adv., einspännig: braukt v.

Avots: EH II, 796

viênkãjaîns, viênkājîgs*, einen Fuss (ein Bein) habend einfüssig: vîenkājīgs, apaļš galds Veselis Saules kapsēta 19.

Avots: ME IV, 659

viênkãjas (gen. s.), einfüssig, einen Fuss habend: ieguldīt ķēniņu vienkājas gultā Pas. IV, 110.

Avots: ME IV, 659

‡ *vienkāje (od. *vienkāju?), erschlossen aus vienkāj Salis: v. meita, ein Mädchen, das keine Brüder hat.

Avots: EH II, 796

viênkãjis (li. vienkójis ) Ar., jem. mit einem Fuss (Bein).

Avots: ME IV, 659

‡ vienkāju gaļa PV., Pilze.

Avots: EH II, 796

viênkā`rtĩte "?": tieva mūs[u] māsiņa, kâ ne tieva - vienkārtīte (die nur eine kārta drēbju an hat?) BW. 21471.

Avots: ME IV, 659

vienkārše "eine einfächtige Weepe" St.

Avots: ME IV, 659

viênkā`ršgabals "was in einem Stück ist" A.-Schwanb.

Avots: ME IV, 659

viênkārši (Adv.) "einfächtig" st.

Avots: ME IV, 659

viênkā`ršĩba ,* die Einfachheit: glīta vienkāršība Kaudz.

Avots: ME IV, 659

viênkāršiņ,

1) "? ": kuo tu nāci... vienkāršiņ-pulciņā? LP. VII, 118;

2) einfach, bündig:
vienkāršiņ teikt, - tas cilvē̦ks ir muļķis Saikava.

Avots: ME IV, 659

viênkā`ršs: vienkārša ("austa pa vienai dzijai škieta mēlē") vadmala Frauenb.

Avots: EH II, 796

viênkā`ršs, einfach (eig. und fig.): vienkārša pusvadmāla, eine Art Halbwand, deren Gewebe auf beiden Seiten gleich aussieht Dond. vienkārša drāna,

a) ein einfach gelegter Stoff;

b) ein einfacher (der Qualität nach) Stoff.
vienkāršs ēdiens. vienkāršs cilvē̦ks. Subst. viênkā`ršums, die Einfachheit: trūkst vienkāršuma savstarpējā satiksmē A.v. J. 1899, S. 406.

Avots: ME IV, 659

viênkā`ršu U.,Adv., = viênkā`rt 1.

Avots: ME IV, 659

viênkā`rt, ‡

3) = vienkārtnī: kre̦klu aude̦klus auda 4 nĩtĩs, v. Rutzau n. Fil. mat. 125; ‡ 4 = viênreĩz 3 Orellen: saimniece jau nu v. pruot apieties ar slimniekiem.

Avots: EH II, 796

viênkā`rt (li. vienkārt Miežinis, vienąkar̃t "einmal" ), Adv.,

1) einfach, einmalig (nicht doppelt);

2) erstens (im Gegensatz zu
uotrkā`rt, zweitens).

Avots: ME IV, 659

viênkā`rtā Linden in Kurl., = vienkārtnī: v. aûst.

Avots: EH II, 796

viênkā`rteņš (Adv.), = vienkārtnī (s. unter viênkā`rtis): aude̦kls austs vienkārteņš Lis. n. RKr. XVII, 93, AP.

Avots: ME IV, 659

viênkārtiņ: auch Sonnaxt.

Avots: EH II, 796

viênkārtiņ Gr.-Buschh., Gotg., Memelshof, Saikava, = viênkā`rteņš.

Avots: ME IV, 659

viênkā`rtis: vienkārtīti neaudusi Tdz. 45625. viênkārtie (= viênkārtiņ) aust Sonnaxt.

Avots: EH II, 796

viênkā`rtis Oknist, vienkārts Nerft, viênkārtnis Lis. n. RKr. XVII, 93, AP., Lös., Ramkau, Ronneb., ein einfaches, mit 2 Weberhefteln gewebtes Gewebe: audināja... vienkārtņus Kaudz. Vecpiebalga 57. vienkārtnī aust Bers., Lis., Lös., Lub., Trik., mit 2 Weberhefteln weben, es drēbei acis uzmetis jau zināju, vai tā ratelaina... vai vienkārtī Jauns. Baltā gr. I, 130.

Avots: ME IV, 659

viênkārtnis (unter viênkā`rtis): auch Fest.

Avots: EH II, 796

viênkārtns Golg., Trik., = vienkārtnī austs.

Avots: ME IV, 659

*vienkārts (gespr. mit vin-) Mar. n. RKr. XVII, 128 "?".

Avots: ME IV, 659

vienkārtu Bauske "= viênkā`rteņš".

Avots: ME IV, 659

vienklāpšus Frauenb. "ātri, slikti": vienklāpšus iet Frauenb.

Avots: ME IV, 659

vienklupšus. Adv., schnell, eilig: es izskrēju vai vienklupšus pie darba Frauenb.

Avots: ME IV, 659

viênkuocis: auch Kaltenbr., Oknist; ein Eimer aus einem Baumstück Sonnaxt.

Avots: EH II, 796

viênkuocis, der Einbaum, ein aus einem Baumstück gefertigtes Gefäss L., U., Gr.-Buschh., Sissegal, Smilt., Warkl., Wessen, ein solcher Eimer Lis., ein solches Honigbehältnis Oberl. n. Bielenstein Holzb. 338, Bers., Laud., ein solches Salzbehältnis Oberl. n. Bielenstein Holzb. 339, ein solches Boot Lubn.: viņš sniķerēja nuo elkšņa gabaliem karuotes un vienkuočus Stāsti Kraukļu kr. 102. māte pielika divus brangus vienkuočus ar me̦du Gr.-Buschh. vienkuoča sile Konv. ¹ 914; Konv. ² 1787. vienkuoča laiva.

Avots: ME IV, 660

viênkùoka (gen˙s.), viênkùoku (gen. pl.), aus einem Baumstück gemacht: vienkuoka (vienkuoku LP. VII, 564) slauktuves Etn. III, 41.

Avots: ME IV, 660

‡ viênkuoks Blaum. Raksti XI, I ⁴ (1938), 263, ein Geschirr aus Linden- od. Ellernholz ohne Bänder.

Avots: EH II, 796

viênkuõp, viênkuõpā, Adv., zusammen: drīz mēs negājām vairs vienkuop Pērkondēls. Tenis satina vienkuop... rīkus Kaudz. M. 166. dzīvuotum... vienkuop Jaunie mērn. laiki IV, 156. kādas slimības vienkuop aplūkuot SDP. VIII, 58. trīs ceļa biedri vienkuopā A.XI, 39.

Avots: ME IV, 660

vĩênkuõpẽjs,* gemeinschaftlich, gemeinsam: vîenkuopējs sākums Pūrs III, 81. vîenkuopējā... kapsē̦tā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 62. vienība, vîenkuopēja darbība Pūrs I, 19.

Avots: ME IV, 660

viênkuõpĩba* LKVv., A. v. J. 1899, S. 22, Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 9, Gemeinschaftlichkeit.

Avots: ME IV, 660

viênkuõpîgs:* latvju tauta ... tagad ir daudz vienkuopīgāka (einheitlicher?).

Avots: EH II, 796

viênkuõpîgs,* = viênkuõpẽjs: skaitāma par vienkuopīgu mantu Kaudz. Vecpiebalga 84. visus dzīs pie vienkuopīgiem darbiem Jaunie mērn. laiki I, 10. apspriest vienkuopīgi 156. sē̦duot visiem trim pie... vienkuopīgām bruokastīm IV, 28.

Avots: ME IV, 660

viênkuõpš, Adv., = viênkuõp: vienkuopš save̦ltuos... bluķus Saul. I, 75.

Avots: ME IV, 660

viênkuõpu, viênkuõpus, viênkuõpū, Adv., = viênkuõp: vienkuopu turēties Kaudz. M. 8. vienkuopus sakrāt Etn. I, 35. priedes aug vienkuopu Apsk. v. J. 1903, S. 173. lai atzīmē̦tu kustuoņus un augus vienkuopus Konv.2 702. nauda atkal bijuse visa vienkuopu LP. VII, 1118. e̦ze̦ri senāk bijuši vienkuopū 1312.

Avots: ME IV, 660

viênkràsaîns, einfarbig: vienkrāsains apģē̦rbs A.XI, 11. vienkrāsainie brunči XX, 69.

Avots: ME IV, 659

viênkràsas (gen. s.), einfarbig: baltā vienkrāsas gaisma MWM. VIII, 823.

Avots: ME IV, 659

viênkupra (gen. s.), einen Höcker habend: vienkupra kamîelis Konv. 1569.

Avots: ME IV, 660

viênlaida (gen. s.), ohne Unterbrechung: kâ vienlaîda lējums A. v. J. 1896, S.42. vienlaîda darbs Bauske, Salis.

Avots: ME IV, 660

‡ viênlaidas (gen. s.), = viênlaida: v. e̦ze̦rs nuo Liepājas līdz Rucavai Janš. Nīca 8.

Avots: EH II, 796

viênlaidĩba* "?": nepārtrauktā vienlaidībā (Einförmigkeit?) stîepjas māju rindas Kaudz. M.

Avots: ME IV, 660

viênlaids, monoton: viņš sāka vienlaidā balsī dzeju lasīt A. v. J. 1896, S. 97.

Avots: ME IV, 660

viênlaidu, viênlaidus, Adv., unterbrochen, in einem Stück: priekšpilsē̦ta ar ve̦cpilsē̦tu stāv gan˙drīz vienlaidu Kaudz. viss iet vienlaidu kuopā Kaudz. Vecpiebalga 8. K.... plātīja muti, kâ varētu grūst vidū savu... vārdu, bet nevarēja, juo priekšnieks runāja tik vienlaidus.. Izjurieši 118. e̦ze̦ri atradās... visi vienlaidu Janš. Nīca 11. pļavas... izskatās kâ plašs vienlaidu e̦ze̦rs 60. mākuoņas savilkās vienlaidu blāķuos Mežv. ļ. I, 60.

Avots: ME IV, 660

viênlaĩkus, Adv., zur selben Zeit, zugleich: tā bija labākā cieņas parādīšana... vīram, bet vienlaikus arī... grizetes vērtīgākā īpašība Ezeriņš Leijerk. I, 100.

Avots: ME IV, 660

viênlaiži, Adv., = viênlaîdu: me̦rgas îr vîenlaîži vîspār tiltam vienādā augstumā Latv.

Avots: ME IV, 660

viênlažu segļi, die Pritsche V.

Avots: ME IV, 660

viênlapa U.,Mag. IV, 2, 80; RKr. II, 75; Konv. ² 3168; 3503, viênlape, das Herzblatt (parnassia palustris L.).

Avots: ME IV, 660

viênlapîgs,* Konv. ¹ 239, einblättrig.

Avots: ME IV, 660

viênlaũlĩba,* die Monogamie.

Avots: ME IV, 660

vienlede sakne Pas. VII, 867 (aus Dond.)"?"

Avots: ME IV, 660

viênlemesis, viênlemeša ar̂kls Konv. ² 184, ein Pflug mit einer Pflugschar: divjūga arkls... var būt vienlemeša, divlemešu... RKr. XVII, 38. vienlemesis, ar kuru plē̦sumu plēšuot nuogriêž ve̦lē̦nas platumu.

Avots: ME IV, 660

viênlĩdz, Adv.,

1) gleicher Art
U., gleich; einförmig U.: par visiem skuolē̦niem gādāja vienlīdz A.XI, 106;

2) miteinander
Manz. Lettus: vai varuot viens vai uotrs vai abi vienlīdz tikt aizbildināti? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 22.

Avots: ME IV, 660, 661

viênlĩdzan ² Ugalen n. FBR. VII, 29, Adv., einerlei.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdze̦n, Adv., ebenso, gleich: ve̦rbs vienlīdze̦n labi lietuojams tik˙lab transitīvā kà intransitīvā nozīmē Etn. III, 148.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdze̦ns: visi kre̦kli viênlìdze̦ni ² (vom und hinten gleich lang) Sonnaxt. suoļuoja pa dzīves ceļiem mierīgi, vienlīdze̦ni Sudrabkalns V. b. l. ² 63.

Avots: EH II, 796

viênlĩdze̦ns, gleich, gleichmässig: kur,iem saldums vis˙cauri būs vienlīdze̦ns Etn. III, 165. druva kâ paklājs vienlīdze̦na MWM. VIII, 481.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzi, ‡

2) einerlei, gleichviel:
tas viss viņam v. (vien˙alga) P. Alunāns.

Avots: EH II, 796

viênlīdzi (li. vienlygiai bei Miežinis), auf einerlei Art St.; vienlīdzi (jeb līdzi) darît RKr. VIII, 45 "? "

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzĩba, die Gleichförmigkeit L., die Gleichheit; die Übereinstimmung, Kongruenz: cilvē̦ku vienlīdzība Stari II, 466. tiesību vienlīdzība MWM. VI, 340.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzîgs,

1): auch Borchow; ‡

2) Adv. vienlīdzīgi, = vien˙alga: man ir v., kādu sievu tu dabū Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 179.

Avots: EH II, 796

viênlĩdzîgs, gleich, gleicher Art L., U., kongruent,übereinstimmend; gleichmässig: vienlīdzīga formāta Konv. 59. vienlīdzīgas rindas A.XX, 42. es vienmē̦r pret viņu vienlīdzīgs Apsk. v. J. 1905, S. 148.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzmẽrîgs,* gleichmässig: vienlīdzmērīgî paātrināta kustība Konv. ² 2005.

Avots: ME IV, 661

‡ viênlug ² Orellen, Stolben n. FBR. XV, 157, = viênreĩz?

Avots: EH II, 796

viênmāju* (gen. pl.), einhäusig (in der Bot.): augus, kuriem katras kārtas organi atsevišķuos zieduos uz tā paša auga, sauc par vienmāju augiem Konv ^2. 132, vienmāju ziedi Konv. ¹ 411.

Avots: ME IV, 661

‡ viênmal,

1) an einer Seite:
viens v. gravai, uotrs ... Pas. XV, 284;

2) "zusammen"
v. iet.

Avots: EH II, 796

viênmale: auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 796

viênmale, in der Verbind. auzas ir vienmales der Hafer hat einseitige Rispen Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 661

viênmaļi, Adv., abseits, allein: vienmaļi viņš turas Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 661

vienmalis: von kurzem und dickem Wuchs Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter Wucns.

Avots: EH II, 796

vienmalis, das oben und unten gleich dick ist und keine Proportion hat L.; ein Holz, das oben und unten gleich dick ist Für. I: kuoks, kam daudz zaru, tas izaug tievumā, kam neva daudz zaru, tas vienmalis (vienā re̦snumā) Für. I. tāds vienmalis! ein rechter Malzsack! L. - Nach Für. I auch als Adjektiv ("gleich dick"). Zu mala.

Avots: ME IV, 661

viênmaļš, einsam, alleinstehend: vienmaļš cilvē̦ks Gr.-Buschh, vienmaļas mājas ebenda.

Avots: ME IV, 661

viênmaļu Ar., Adv., zu einer Seite, einerseits.

Avots: ME IV, 661

viênmasta (gen. s.), einmastig V.

Avots: ME IV, 661

viênmeîta, die einzige Tochter: taujājies, viendēliņ, vienmeitiņas līgaviņas! BW. 7864 (ähnlich: 12030). ja appreci vienmeitu Janš. Līgava I, 57.

Avots: ME IV, 661

viênmẽ̦r: es v. tâ e̦su darījis Dunika. vien˙mẽ̦r (im Affekt gesprochen) viņš man tuo pārme̦t ebenda.

Avots: EH II, 796

viênmẽ̦r, viēnmē̦ru Zbiór XVIII, 248, Adv., = viênumẽ̦r.

Avots: ME IV, 661

viênmērẽjs Ar., fortwährend geschehend.

Avots: ME IV, 661

viênmērĩba,* die Gleichmässigkeit: ievē̦ruos vajadzīguo kārtību un vienmērību Mazvērs. Lopkopība III, 120,

Avots: ME IV, 661

viênmẽrîgs, gleichmässig: vienmērīga zušana nav pirmā galā nuomanāma Kaudz. M. 62. gruožu vienmērīgi raustīdams 32. vienmērīgais, ieapaļais vaigs Lautb. Lomi 196. vienmērīgais iekalns 75.

Avots: ME IV, 661

viênmẽ̦rt Stenden, = viênmẽ̦r.

Avots: ME IV, 661

viênmîku maize Mar. n. RKr. XV, 143, eine Art Brot aus gebeuteltem Roggenmehl, das nur einmal geknetet worden ist.

Avots: ME IV, 661

viênmitis (Subst.?), das einzige Lamm eines Schafes Frauenb.

Avots: ME IV, 661

viênmucîgs,

1) = viênmuks, viênmulîgs 1: vîenmucīgs spaînîs Uodziena n. DL.;

2) = vîên-mulîgs 2: man pa˙vîsam apnīk darbs, vîenmē̦r tāds vienmucīgs Uodziena n. DL.

Avots: ME IV, 661

viênmuka: v. apģē̦rbā Veselis Cilv. sac. 169.

Avots: EH II, 796

viênmuka (gen. s.), vienmuku N.Sessau n. U., was überall einerlei Dicke hat U.: misas un miesta vienmuka kubuliņus Veselis Trīs laimes.

Avots: ME IV, 661

vienmukām Alksn.-Zundulis, Adv., = vienmuku.

Avots: ME IV, 661

viênmuks: auch Linden in Kurl.; baļķis gadījās šmaugs un v. A. Upītis Laikmetu griežos II, 176.

Avots: EH II, 796

viênmuks Uodziena n. DL., Dweeten, Gr.-Buschh., Nerft, Oknist, Sonnaxt, Vīt., überall gleich dick: vienmuka priede Gr.-Buschh. vienmuka meita,-tādai ne˙viena blūze nestāvēs labi Gr.-Büschh. Vgl. muka 3.

Avots: ME IV, 661

viênmuku. Adv., überall gleich dick Alksn.-Zundulis, Naud.; in einem Stück: formas saplūst vairāk vai mazāk vienmuku Plūd. Rakstn. I, 16.

Avots: ME IV, 661

viênmulĩba,* viênmuļība*, die Gleichheit, Einförmigkeit, Eintönigkeit: dzīvi ķermeņi e̦suot spējīgi savu vienmulību pastāvīgi uzturēt Vēr. II, 1053. krāsu vienmuļība A. XX, 71. izklīdināt vienmulību... dzīvē XI, 12.

Avots: ME IV, 662

viêmnulîgs,

1): von regelmässiger Form
BielU.

Avots: EH II, 796

viênmulîgs,

1) viênmuļīgs ² Frauenb., oben und unten gleich dick:
kuoku, kam abi gali ir vieņu re̦snumu bez tešanas, sauc par vîenmuļīgu Frauenb.;

2) vienmulîgs Gold. n. DL., viênmuļîgs ² Siuxt, eintönig:
vienmulīga dzīve. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. vilnīši vienmulīgi vienādi šļakstināja Janš. Bandavā II, 84, vienmulīgu skaņu, kas izklausās tik vienādi vilkta Līgava I, 202. grieze atkārtuoja savu vienmuļīguo saucienu Alm. Meitene no sv. 27.

Avots: ME IV, 662

vienmulis: vgl. li. vienmulys bei Balčikonis unter apvalus und vienmulė bei Juškevič unter komzũlė.

Avots: EH II, 796

vienmulis, was oben und unten gleich breit und dick ist Elv., U.; "nuo viena gabala, apaļš un re̦sns" Celm.; ein Klumpen (Erde, Eis); vienmulis trauks, ein oben und unten gleich breites Gefäss DL. Wohl aus vienmalis unter dem Einfluss der vielen Nomina auf -ulis umgebildet.

Avots: ME IV, 661

viênmuļš,

1) = viênmulîgs 1, einförmig: vienmuļš kuoks Jürg.;

2) eintönig, monoton
(eig. und fig.): vienmuļa valuoda Kaudz. M. 307. vienmuļā balsī A.v˙j.1896, S. 97. nuogurusi nuo... skaitļiem vienmuļiem JR. IV, 64. vienmuļa vieta Segewold. vienmuļš lauks. vienmuļa dzīve. zil vienmuļi debesis tālās Kārstenis Gāju p. 32. cilvē̦ku dzimums ir ļuoti vienmuļš Rainis Vertera cieš. 7. - Subst. vienmuļums, die Eintönigkeit, Monotonie: stepju kūtrais vienmuļums Domas II, 1163.

Avots: ME IV, 662

‡ viênnadzîgs* M. 317, einhufig.

Avots: EH II, 796

viênnadzis,* der Einhufer V.

Avots: ME IV, 662

viênnakt, Adv., eines Nachts, einst in der Nacht: viennakt nabadziņš dabūjis kāvienu Baltpurviņš I, 54.

Avots: ME IV, 662

viênnakts,

1) eine vergangene Nacht:
atsaucās... uz puiša ziņuojumu par viennakts riešanuos Baltpurviņš Agrā rītā 40. viennakts gājiens C.;

2) eine Nacht
C., Salis, Sessw.: viennakts gājiens, ein Gang, der eine Nacht dauert.

Avots: ME IV, 662

vien˙nuotaļ U. (unter nuotaļ), B.,Vēstn., vien˙nuotuļ, Adv., = visn˙uotaļ; vien˙nuotuļis Ermes, immerfort: viņi rājas vien˙nuotaļ Celm. drupās vien˙nuotaļ valda vis˙lielākā dažādība Konv.2 539. griezdamās tā vien˙nuotaļ beržas starp... spilve̦niem 802, tā slē̦gtuos vaduos vien˙nuotuļ spēj pārvērsties par siltumu 808. āmuriņš sitas vien˙nuotaļ MWM. X, 172. jāve̦d vien˙nuotaļ pie labiem tikumiem 251. cilvē̦ks jau vien˙nuotuļ nee̦suot pie darba Etn. IV, 149.

Avots: ME IV, 662

vien˙nuõži Salis, Adv., = viênnuõjs.

Avots: ME IV, 662

vienuoc (irgendwo gehört), = viênmē̦r, vien˙nuoži.

Avots: ME IV, 668

viênuodze* RKr. III, 71, Konv. ¹ 686, Konv. ² 1290, die Einbeere (paris quadrifolia).

Avots: ME IV, 668

viênuõjs A.-Ottenhof, viên˙nuõjs Ruj., Salisb., viennuojas U. (unter nuojas), Adv., immerfort, fortwährend, ununterbrochen.

Avots: ME IV, 662

viennuoļas Kegeln, viên˙nuõļis N.Wohlfahrt, Adv., = viênnuõjs: lai nu Juris cik padara, bet viennuoļas viņš kust: plē̦sumam seši kārti viennuoļas nuoecējis Kegeln.

Avots: ME IV, 662

vienuop un uotruop Dubenalken, nach der einer und der andern Seite, Vgl. Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 668

viênuot: mit iẽ Dunika.

Avots: EH II, 797

viênuot (li. vienuoti "vereinigen"), einigen, zusammentun U., Asp. R. VII, 16: grauzdenieki bij vienuoti ar pieinavniekiem kuopā Siuxt. Refl. -tiês, sich einigen. Subst. vienuôšanās, Einigung M. Aron Kr. Vald. 15. viênuôtãjs, wer einigt: tautu vienuotājs Konv. ² 163.

Avots: ME IV, 668

vîenuotne,* eine Art Studentenverband.

Avots: ME IV, 668

viên˙uotrs: mit uõ Dunika.

Avots: EH II, 797

viên˙uotrs, der eine und der andere: Arvis... vē̦ruoja sejas. vien˙uotra (einige) tam likās pazīstama A.Brig. Daugava v. J. 1928, S. 148. citi vien˙uotru reizi (dann und wann) saraujas Druva I, 1096.

Avots: ME IV, 668

vienuots (vien˙uots?) "jemand; etwa einer" Für. I. Eher wohl aus vien˙uotrs (vgl. uots II aus uotrs), als irgendwie zu apr. ainonts "jemand" und li. vienuntas "einzig".

Avots: ME IV, 668

vienpadesmit (unter viênpadsmit): mit iê ² Perkunen (nebst viênpadesmitais, der elfte).

Avots: EH II, 796

viênpadsmit, vîenpadesmit Spr., elf.

Avots: ME IV, 662

‡ viênpadsmĩt ² Behnen, elf.

Avots: EH II, 796

viênpadsmitactiņa Pas. vt, 200, das elfte Auge.

Avots: ME IV, 662

viênpadsmitais, der elfte. viênpagastnieks, ein Angehöriger, Bewohner derselben Gemeinde: viņa vienpagastnieki par viņu ne˙kā nezināja Veselis Netic. Toma mīlest. 136. tās biedrene un vienpagastniece Daugava I, 418.

Avots: ME IV, 662

viênpakaļ, in tās viņš vienpakaļ uotrai lasīja, die las er nach einander (die eine nach der andern) A. XVII, 392.

Avots: ME IV, 662

vienpatĩba* Dünsb., vienpatnība, die Einsamkeit, Abgeschlossenheit, Verschlossenheit: jūties slims nuo savas vienpatības Domas III, 1060. vienpatnība... bij latvieša dabā A. Brigader Daugava I, 689.

Avots: ME IV, 662

vienpatis,* vienpatnis, das Individuum: vienpatim jākrīt, lai visums ce̦ltuos Rainis Tie, kas neaizmirst 99. katrs tāds mājas vienpatnis bija arī īpatnis A. Brigader Daugava I, 955.

Avots: ME IV, 662

‡ viênpatnē (loc. s.), = viênatnē b: izbārusies v. ar māsīcu A. Brigadere Sk. v. 1. 73.

Avots: EH II, 796

vienpaukar Ahs., Dond., Dunika, Stenden, vienpavakar Salis, = vienā pavakarē, eines Tages gegen Abend.

Avots: ME IV, 662

‡ viênpavārdnieks M. 318, wer denselben Familiennamen hat (wie ein anderer).

Avots: EH II, 796

viênpêdē ² Siuxt, Adv., ganz, vollständig: vienpēdē ("= pilnīgi") nuostrādāt Siuxt. vienpēdē nuoganīt, (die Weide) vollständig kahl abweiden ebenda. vienpēdē nuoglabāta manta, eine so gut versteckte Sache, dass der Verstecker selbst sie nicht mehr auffinden kann ebenda. lai viņš zūd pat vienpēdē R.Bērziņš Dvēseļu dārzs 76.

Avots: ME IV, 662, 663

vienpēdēm,

1) "?": tikām mīstuļuojis pa tirgiem, kamē̦r nuomijis gluži vienpēdēm A.XXI; 354;

2) = vienpêdīgi 2 C.

Avots: ME IV, 663

vienpēdîgi,

1) = vienpēdē: vien˙pēdīgi nuoglabāt Alksnis-Zundulis, Trik., Wolmarshof;

2) = vienâs pē̦dâs: vilki iet cits aiz cita vienpēdīgi Sessw.

Avots: ME IV, 663

viênpē̦du Saikava, = vienpēdīgi 2.

Avots: ME IV, 663

viênpe̦ldu Arrasch, (buchstäblich) in einem fort schwimmend: gāja gan smagi, zirgs vienpe̦ldu vien Frauenb., es ging wohl schwer (auf einem verschneiten Weg), das Pferd konnte nur gleichsam schwimmend vorwärtsgelangen.

Avots: ME IV, 662

viênplãksnis,* der Eindecker, Monoplan.

Avots: ME IV, 663

vienplañdu Frauenb., Adv., ganz, ununterbrochen, ohne Lücken: sìenu izkaisīt vienplandu Frauenb. grāvji piesmilguši ar zemi vienplandu pilni ebenda.

Avots: ME IV, 663

vienplãšu Frauenb., Adv. "?"

Avots: ME IV, 663

vienplãšus Schwitten, = vienplañdu: pļava vienplāšus ar ūdeni. Zu plāt.

Avots: ME IV, 663

vienplāti, vienplātī, Adv., = vienplañdu (?): pļava tagad vienplāti ar ūdeni Alm. viss kluons vienplātī kâ dīķis ders. viss sē̦tsvidus vienplāti (in hellen Flammen) ders.

Avots: ME IV, 663

vienprāši Oppek. n. U., = viênpràtîgi.

Avots: ME IV, 663

viênpràtĩba:* schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 300).

Avots: EH II, 796

viênpràtĩba,* die Einmütigkeit L., das Einverständnis, die Verträglichkeit U.: draugu vienprātība Ar. Krišj. Valdemārs 53.

Avots: ME IV, 663

viênpràtîgs, einmütig L., gleicher Meinung U.; Adv. viênpràtîgi, einstimmig U.

Avots: ME IV, 663

‡ viênprātis (wohl adv.), gleicher Meinung: tu ...

Avots: EH II, 796

viênpupīšu (gen. pl˙j, mit einem pups: vienpupīšu līgaviņu LP. V, 33.

Avots: ME IV, 663

viênpus,

1): nach einer Seite
Orellen: v. veŗamas duris.

Avots: EH II, 796

viênpus,

1) Adv., einerseits:
Arvis... zaudēja vienpus tik daudz.., cik uotrpus ieguva A. Brigader Daugava I, 8;

2) Präp., auf einer Seite:
rumpi lai apruokuot vienpus kūts durvīm, galvu uotrpus Pas. III, 321 (aus Uokte). nuostājāmies vienpus ielas Janš. Bandavā I, 209.

Avots: ME IV, 663

vienpusdien Ahs., = vienu pusdienu, eines Tages gegen Mittag.

Avots: ME IV, 663

viênpusẽjs,* einseitig.

Avots: ME IV, 663

viênpuši, Adv., = viênpusîgi: baruoknis vienpuši nuobaruojies RKr. VII, 1376.

Avots: ME IV, 663

viênpusĩba,* die Einseitigkeit: viņa dzejai piemīt stipra vienpusība Vēr. II, 951.

Avots: ME IV, 663

viênpušĩba* Kaudz. Jaunie mērn. laiki I,47, = viênpusĩba.

Avots: ME IV, 663

viênpusîgs,* einseitig.

Avots: ME IV, 663

vienpušņicas RKr. II, 67, türkischer Hafer (avena orientalis Schl.).

Avots: ME IV, 663

vienpusnīces Konv. ¹ 157, = vienmales.

Avots: ME IV, 663

‡ viênradzîgs* M. 318, ein Horn habend.

Avots: EH II, 796

viênradzis (li. vienrãgis), das Einhorn Manz. Lettus: viņa spē̦ki ir kâ kāda vienradža Glück IV Mos. 23, 22. ne vis sumburs bijis jāpārvar, bet vienradzis LP. V, 347. dārzā mājuojuši divi nezvē̦ri: meža cūka ar vienradzi VI, 378. jūras vienradzis Konv. ² 1920. - meita vienradziņa (mit einem Horn) BW. 34070.

Avots: ME IV, 663

viênreĩz,

1): v. devu lina kre̦klu, uotrreiz - lina paladziņu BW. 22197;

2): v. dzīvuoja viens v,ecs vīrs; te vien˙reiz tumsā kaut kas gāzis Dunika.

Avots: EH II, 796

viênreĩz, viêreiz ² Siuxt, Adv.,

1) einmal:
viņš tur bijis tikai vienreiz;

2) einmal, einst:
vienreiz vienam tē̦vam bija trīs dē̦li;

3) einmal (wie selten jemand):
vagarim, vienreiz druošam vīram, palicis bail JK. lai gan vienreiz kārs uz gaļu LP. I, 184.

Avots: ME IV, 663

viênreĩzẽjs, einmalig: ar vienreizēju zemes paņē̦mumu LP. VII, 1255.

Avots: ME IV, 663

‡ viênreĩzīgs,* einmalig: kuŗu tūliņ ... presē izcēla kâ vienreizīgu varuoņtē̦lu.

Avots: EH II, 796

‡ viênreiznieks Kaltenbr., Jauns. Raksti IV, 19, das Einmaleins.

Avots: EH II, 796

viênreĩz˙viêns, das Einmaleins: bē̦rnus, kas nepruot... vienreizv˙ienu..., nebūs uzņemt skuolās Plutte 50.

Avots: ME IV, 663

‡ viênre̦sns ² Seyershof, von gleicher Dicke (von einem Ende bis zum andern): skruodeļu adatas bija vienre̦snas, un gals tievāks. Subst. viênre̦snums ² Seyershof, gleiche Dicke: tad bij vienre̦snuma menteļi.

Avots: EH II, 797

‡ viênriča Sārts Str. 162, der Karren.

Avots: EH II, 797

viênriñdas (gen. s.), einzeilig V.

Avots: ME IV, 663

vienruoča U., comm., = vienruocis 1.

Avots: ME IV, 664

vienruoce: auch AP., Fest, Linden in Kurl., Oknist, (mit iê ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 797

viênruoce, s. viênruocis 2.

Avots: ME IV, 663

viênruocîgs,* einarmig: vienruocīgs vaļenieks Turg. Muižn. per. 65.

Avots: ME IV, 664

viênruocis,

2): auch Kaltenbr., Sonnaxt; grābeklis un v. abām mudīgi šaudījās Azand. 93.

Avots: EH II, 797

viênruocis (li. vienrankis ), Plur. viênrùoči ² Prl. n. FBR. VI, 89; Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 15,

1) ein Einhändiger
U., Spr.: tas ir tāds kruopls - vienruocis: kreisai ruokai viņam trūkst dilbas Janš. Bandavā I, 163;

2) vienruocis U., Plutte 98, Gr.Buschh., Mar., Meiran, Siuxt, Trilc., vienruoča izkapts Etn. III, 72, vienruoce Etn. II, 185, Golg., Ramkau, Selb., Vīt., vienruoces izkapts Ronneb., die kurze, mit einer Hand geführte Sense
Abbild. s. Bielenstein Holzb. 496): labību pļauj ar vienruoci Etn. II, 185. Zaļeniekos un Džakstē pļaujuot auzas un miežus..., ja tie pārāk gari,... ar vienruoci III, 72. jāsataisa vienruoce, ka var sākt rudzus pļaut Selb.

Avots: ME IV, 663, 664

viênruoķe: v. izkapte Dunika.

Avots: EH II, 797

viênruoķe, eine Einhändige Autz n. U., Bauske.

Avots: ME IV, 664

viênruôķis ² Dunika, = viênruocis.

Avots: ME IV, 664

viênrùoku izkapts Kaudz., = viênruocis 2.

Avots: ME IV, 664

viênrùoku, Adv., Hand in Hand, zusammen: ar nuodevību viltus iet vienruoku Juris Brasa 516.

Avots: ME IV, 664

viênruden Ahs., = vienu rudeni, vor einigen Jahren im Herbst.

Avots: ME IV, 663

viênruna,* der Monolog B. Vēstn.

Avots: ME IV, 663

viênrup, viêņrūp Siuxt, Adv., nach einer Seite hin U.; allein, abseits, zusammen U.: viņš dzīvuo vienrup nuo citiem A.-Ottenhof. viens nuo braucējiem nuošķīrās vienrup Saikava. viņš turas vienrup Gr.-Buschh. salikt mantas vieņrūp Siuxt.

Avots: ME IV, 663

viêns: mit iẽ Behnen, Rutzau,

1): lai vienie satiekas ar daudziem Rainis Dz. un d. III ² , 280;

3): kāvies ar vienu pašu badu Pas. VIII, 365;

4): pie viena (gleichzeitig)
es izdarīšu tuo un tuo Bers.;

6): katrs v. Kaltenbr., jeder.

Avots: EH II, 797

viêns (li. vienas),

1) (als Zahlwort) ein:
viena galva, viena bē̦da Celmiņ. pa vienam U., einzeln. vienas dienas saimniece Frauenb., eine sehr verschwenderische Wirtin. jāizkurina par vienu dienu LP. IV, 146. vai viens suns vien ir raibs? RKr. VI, sak. v. 817. viens palaidiens (s. unter palaîdiens). runāja... ātri un vienā laidā Mērn. l. 20. padarīt kuo vienā laĩdā (in einem Strich, ohne Unterbrechung) Frauenb. bē̦rniem vienā rāvienā (im Nu) bija de̦sa vē̦de̦rā ebenda. viens par diviem: vai Trīne mirs, vai pirts degs RKr. VI, sak. v. 959. še... nav vis vienais (ungewöhnlich!) cilvē̦ks vien, kas klausās Mērn. laiki 324. tas ir viens un divi, das geht eins, zwei, drei (= in einem Augenblick) U. nebijis viens, divi (im Nu), ... vilks gatavs LP. VI, 292 (ähnlich 361). labi - viens, divi, kuociņš pārne̦sts V, 38. ve̦lns viens, divi izveda mednieku uz ceļa Kurbads. Auf Pluralformen bezogen im Plural: divi vien mēs bāliņi;... pirksim vienus brūnus svārkus! BW. 3451. nuopircis vienas spēles LP. VI, 437. Einem uotrs oder cits gegenüber gestellt: viens uotra (gen.), viens uotram (dat.), viens uotru (acc.), viens uotrā (loc.), einander (gew. wenn von zweien die Rede ist). divi māsiņas iet pa ceļu, sviesta ņuka ruokā; viena uotrai neduodas Br. m. 966. viens pēc uotra Aus. I, 18. divpadsmit ve̦lni viens pakaļ uotra (richtiger wäre: cits pakaļ cita) klūp iekšā LP. VI, 978. viena smalki, uotra re̦sni ērģelēt ērģelēja BW. 341 var. meita nuodzī vuojuse vienu laiku, uotru laiku, gaidījuse līgavaini vienu dienu, uotru dienu LP. III, 35 (ähnlich VI, 617). vieni gudruoja, ka..., uotrie duomāja, ka... Purapuķe J. str. 132. ar vienu cirtienu vieniem sešiem galvas nuost, ar uotru cirtienu uotriem sešiem galvas nuost LP. VI, 755 (ähnlich lI, 18). lai viņi šuo lietu neizpauž vieni uotriem Mērn. laiki 200. panāksnieki un vedēji vieni uotrus apdziedāja RKr. XVI, 235. lūgs vienus, lūgs uotrus Balt. Vēstn. v. J. 1901,.N 10 (Beilage). viens gans nuomira, citi gani raudāja BW. 2692. kamē̦r vieni pēc brūtes meklēja, tamē̦r citi... BW. III, l, 81. stiprinieki izceļ viņas vienu (richtiger wäre: citu) pēc citas nuo zemes apukšas laukā Pas. II, 220. Ungewöhnlich: tās nu bijušas... cita pēc vienas (die eine nach der andern) jānuomaitā Pas. V, 496. divpadsmit baluodinītes... viena uz vienas dze̦nas Pas. V, 151. jie... lubieja viens vienu (einander) Zbiór XVIII, 419;

2) allein:
viens pats, nur einer, einer allein: vienā pašā naktī Dīcm. pas. v. I, 24. ziemeļam pieci puiši, vieni paši apausīši BW. 12856. palikuši vieni paši A.v˙j.1899, S. 279. viņš tur dzīvuo viens U. mēs braucām vienas ar Olgu Apskats v. J. 1903, S. 416. upe viena starpiņā Biel. 1050. meita nee̦suot vairs viena (die Tochter sei schwanger) Stāsti Kraukļu kr.8. gāju Laimas pirtiņā vienā linu krekliņā BW. 1092. vienuos kre̦kluos Deglavs. laidīs vienus kumeliņus zaļajā zâlītē 30147. es nuokaltu biķeriņu nuo vieniem (könnte auch "lauter" bedeuten!) dālder,iem 26940, 1. Pē̦rkuonam visa zeme, man tas (Var.: tik) viens bāleliņš (Var.: tie vieni bāleliņi) 32955, 3. tu viens vienīgais Glück;

3) lauter:
(dzīvuot) vienuos priekuos LP. I, 98 (ähnlich V, 110), vienā līksmībā III, 85, vienā laimē VI, 49, VII, 101, vienās raizēs Aps. J. Bag. radi 21. brauc uz priekšu vienās bailēs J.Kr. III, 71. viss nams stāvēja vienās liesmās Rainis Göte VI, 74. es lai eju... vienās skrandās A. XVII, 43. debess "vienās acīs" MWM. IX, 152. zirgi vienās putās LP. IV, 15. apģērbjas vienā ze̦ltā 213. vienuos ze̦ltuos I,110. cepa baltmaizi vienā sviestā un kreimā J.Kr. V, 148. raud vienā raudāšanā (weint in einem fort) LP. I, 88. visu laiku pavada vienā dziedāšanā BW. III, 1, 19. kādēļ tu vienā gabalā (fortwährend, in einem fort) tāds nuolaidies? LP. IV, 30. cūkas vienā gabalā jāskrien atgriezt 146. viņš bļauj vienā gabalā;

4) ein und derselbe, der gleiche:
vienā lielumā U., gleicher Grösse. vienā prātā U. oder vienis prātis Kundz. Vec. St. 1 I, gleichen Sinnes. viņi dzimuši vienā dienā. abi vienu lielumiņu BW. 3451. kau[t] būt[u] visi vienu vietu 3851 var. kalpiem jāturas visiem pa vienu vietu Alm. Piesis. sēdēja kuopā vienuos ratuos BW. III, 1, 18. samesties uz vienu ruoku LP. II, 71. tie visi tur vieni ir, brāļi un māsas, sie sind dort alle verwandt, alle - Brüder und Schwestern unter einander Mag. XIII, 3, 10. tie jau viens, kas viens Dienas Lapas piel. v. J. 1891, N 61, S. 6. tās rindiņas... viens kas viens (ganz identisch) ar leišu tekstu A. XII, 861. vai mēs nee̦sam viens un viens? Apskats v. J. 1903, S. 530, viss viens: vai kaklā, vai makā Br. sak. v. 480. tas jau ir tas pats viens Kav. viena alga Mērn. laiki 86, Kundz. Vec. St. 12, viens algs Dond., viena maksa LP. I, 149, IV, 8 ( man viena maksa, kur,ā pusē sviest Saikava) oder viens daudzums Saikava, gleichviel, einerlei. ar vienu oder (bei L. und Kauliņ BB. XiI, 233) ar vienu vien, fortwährend, immer;

5) ganz, ungeteilt
U.: tā muiža ir uz vienu (ungeteilt) U.;

6) (als unbestimmtes Pronomen; subst. und adjekt.) ein(er), jemand, ein gewisser, (neutral) eins:
viens atnācis U., es ist jemand gekommen. lai nu viens nuoklausās tavā runā Zeib. Sk. 10. viens atjāja baltu zirgu BW. 13829, 1. bet lai man saka viens, kuo grib Alm. Meit. no sv. 103. ak tu viens! Blaum. Skala ug. 199, MWM. VIII, 542. nu saki, viens cilvē̦ks! Zeib. Sk. 56 (ähnlich A. XI, 107). lai nu viens cilvē̦ks pasmejas Blaum. Skala ug. 160. nu klausies nu viens cilvē̦ks šuo ve̦cuo Purap. I. 272. tās nu bijušas jāve̦d par vienu upi Pas. V, 496. kâ viens vaska rituliņš BW. 3768. bija viens kupča dē̦ls Zbiór XVIII,276. atrast vienas mājas LP. VII, 292. gadījušies vieni kapi 36. spuoži, me̦lni ērzeļi kâ vienas bildes J. Kr. III, 73. vieni divi "etwa zwei" L. viens kas tiesa (eins ist wahr) J. R. IV, 94, A. XVI, 294. tas gan atkal ir viens, kas tiesa Blaum. Skala ug. 139. viens gan e̦suot tiesa Smilga Aizsn. ceļi 26. tas var atgadīties kuram vienam (einem jeden) Apsk. v. J. 1903, S. 600. Volkstümlich (nicht schriftsprachlich) als unbestimmter Artikel: tur vajadzē̦tu vienas stipras virves U. tev ir viena cieta sirds BW. 21654, 5. tavu vienu cietu sirdi! 24346, 1. strādā kâ viena lauva A. XI, 1, 107. viens dumjš, nemācīts cilvē̦ks MWM. X, 569. s. Le. Gr. § 327; zu apr. ains, aksl. inъ, got. ains, air. o`en, lat. ūnus < oinos "ein", gr. οἰνός "eins (auf dem Würfel)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 101).

Avots: ME IV, 664, 665

viênsàimniẽciba,* ein Einzelgehöft: zemes sadalījums viensaimniecībās Kaudz. Vecpiebalga 50.

Avots: ME IV, 665

viênsẽ̦klaîns,* einsamig: v. auglis Konv. ² 2607.

Avots: ME IV, 665

‡ viênsèš ² Kaltenbr., = viênsēši I.

Avots: EH II, 797

I viênsēši, adv., in Einzelgehöften Gr.Buschhof: viņi dzīvuo viensēši.

Avots: ME IV, 665

II viênsēši (nom. pl.), in Einzelgehöften Lebende Oknist.

Avots: ME IV, 665

viênsẽ̦ta:* viensē̦tā dzīvāja vīrs Pas. XIV, 163 (aus Višķi).

Avots: EH II, 797

viênsẽ̦ta,* ein Einzelgehöft.

Avots: ME IV, 665

‡ viênsēte, = viênsẽ̦ta*: kaidā viensētē Pas. IX, 466.

Avots: EH II, 797

‡ viênsētnieks Pas. XIV, 281, der Inhaber eines Einzelgehöfts.

Avots: EH II, 797

viênsêžas* (gen. s.), einsitzig Dr.: viensēžas rati.

Avots: ME IV, 665

viênsêžu māja(s) MWM. VI, 310, = viênsē̦ta. Vgl. li. viensẽdis "Einsiedler".

Avots: ME IV, 665

viênsiênas* (gen. s.), einwändig: v. pe̦lduošie doki Konv. ² 629.

Avots: ME IV, 666

viênsiẽvĩba,* die Monogamie A. XX, 40, Apskats v. J. 1903, S. 94.

Avots: ME IV, 666

viênsiẽvis,* wer nur eine Frau hat und haben mag oder darf: izaudzina viņu par viensievi Stari II, 879.

Avots: ME IV, 666

‡ viensirdība Stender Deutsch-lett. Wrtb., Eintracht.

Avots: EH II, 797

viênsir̂dîgs, einträchtig St., U. "wirdwenig gehört" ). Vgl˙li. vienširdỹstè "Einherzigkeit".

Avots: ME IV, 665

viênsitiêna* zvans Konv. ² 815, eine zu einer bestimmten Zeit nur einmal erschallende Glocke.

Avots: ME IV, 665

viênskaĩtlinĩẽks,* ein Singulare tantum.

Avots: ME IV, 666

viênskaĩtlis,* die Einzahl, der Singular Brasche: runā vienskaitlī Deglavs Rīga II, 1, 576.

Avots: ME IV, 666

viênskaņa,* der Einklang (Unisono), die Harmonie (?): sirds sita vienskaņā ar cielaviņas sirdi Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 666

viênskanîgs,* monoton: vienskanīgā griezes dziesma A.XX 83. bija dzirdama vienskanīga dziļa e̦lpuošana Baiss.

Avots: ME IV, 666

‡ viênskaraĩne AP., eine gewisse Hafersorte.

Avots: EH II, 797

viênšķirnieks,* ein vom Klassengeist Befangener.

Avots: ME IV, 666

*vienskreteles, s. vinskreteles.

Avots: ME IV, 666

‡ viênskriešus Wessen "in einem Laufe".

Avots: EH II, 797

viênslejš: "blakus, līdzte̦kus, uz vienu pusi" PV.

Avots: EH II, 797

viênslejš "?": te viss vienslejš Vīt. 2.

Avots: ME IV, 666

viênsleju Arrasch, Bauske, Golg., = viêngabaļs 2: siksna jāgriêž viensleju.

Avots: ME IV, 666

‡ viênslejus PV., = vienslejš: abi bij saguluši v. labība nuozvilusi v.

Avots: EH II, 797

viênsliedaîns* Konv. ² 646, viênsliežu (gen. pl.), mit einem Geleise, einspurig: viensliežu celiņš Aps. J. V, 4.

Avots: ME IV, 666

‡ viênslīpne "?": dēļu celtne ar vienslīpnes papes jumtu A. Upītis Sm. lapa 181.

Avots: EH II, 797

‡ viênslīpuma ² (gen. s.) Seyershof "Von gleicher Schräge" (?): kūtīm taisīja uz riņķa v. jumtu.

Avots: EH II, 797