Paplašinātā meklēšana

‡ II aba, = abi: aba aizgāja Warkl. Aus r. óба .

Avots: EH I, 1

aba, ‡

4) oder Evang. 1753, S. 81, Ulanowska Łotysze 63: nezinu, kai sacīja - tai aba citaiž Warkl. citu reiz aba ituo reiz Pas. IX, 55; aba - aba, entweder - oder
Evang. 1753, S. 62. Aus r. dial. або "oder".

Avots: EH I, 1

aba,

1) eben:
aba tālab, tālab aba, tāpēc aba, eben deswegen; ap kalnu it kā dūmi kūpuļuoja, - aba tālab kalns dabūjis vārdu (zilais kalns) LP. VII, 1324. tas jau aba tas, kas samaitā mūsu krietnākuos nuoduomus. nu ab' tikai apjēdzuos, ka māmiņas man nevaid BW. 23832. [Wenn dies aba alt wäre, so könnte man das a- mit dem a- von ai. àha "gewiss, ja" vergleichen; nun ist aber z. B. tāpēc aba gleichbedeutend mit tā ba pēc z. B. bei Manzel, und aus tā-ba könnte, indem es als tā-aba aufgefasst wurde, dies aba entnommen sein].

2) bet aba [wohl aus slav. abo "etwa"]
nu kāda laba diena zem kunga pātagas dzīvuot? Purap.

3) jūs gan iesiet, es aba ne Wid. [Im letzten Satze geht aba über abar wohl auf d. aber zurück.]

Kļūdu labojums:
kūpuļuoja = kūpuļuo

Avots: ME I, 5

‡ abadi, die Radfelgen Saikava; abadu skre̦tuļi, Räder, deren Felgen aus éinem Stück gemacht sind Oppek. n. U. (geschrieben: obadu, mit hochle. o aus a ). Aus r. óбод "Felge".

Avots: EH I, 1

‡ aba˙div Pilda n. FBR. XIII, 52, abadiveji Pas. II, 72, abadivēji V 139 (aus Makašēni), abadivēji IV,284 (aus Silajāņi), = abi divi, beide.

Avots: EH I, 1

‡ a(p)bads Kurmene, = apbē̦das.

Avots: EH I, 72

aba-dui für abi divi, beide. Kruhten, N.-Bartau; aba-divi Ronneb. PS. [Mit diesem aba- vgl. weissruss. обó-два "beide".]

Avots: ME I, 5

abaju > abai [auch in Grawendahl], SF. als Sammelzahlwort: [abaju vāģu "beide Wagen" N.-Schwnbg.]; abai slieču pārlūza, die Sohlen beider Schlitten gingen entzwei, abai skrituļu, die Räder beider Wagen BB. XIV, 144. - [Altes Neutrum, gleich apr. abbaien und aksl. oboje dass].

Avots: ME I, 5

‡ abaji, = abeji 2: abaju divu brāļu manta Bers.

Avots: EH I, 1

abaju > abai [auch in Grawendahl], SF. als Sammelzahlwort: [abaju vāģu "beide Wagen" N.-Schwnbg.]; abai slieču pārlūza, die Sohlen beider Schlitten gingen entzwei, abai skrituļu, die Räder beider Wagen BB. XIV, 144. - [Altes Neutrum, gleich apr. abbaien und aksl. oboje dass].

Avots: ME I, 5

‡ abarģēlis MSiI., = ēverģēlis: ve̦lns... iet kā abarģēlis LP. VII, 179 (aus Selg.).

Avots: EH I, 1

‡ abaris, ein bei der Arbeit unzuverlässiger Mensch Nautrēni.

Avots: EH I, 1

abars, eine Art Netz zum Fischen Auleja. Nebst oder durch li. ãbaras "Stocknetz" aus r. обора "Strick" resp. poln. obora "Hürde"? Vgl. auch estn. abar "kleines Setznetz".

Avots: EH I, 1

‡ abave "apavs" Warkl., Zvirgzdine. Das -b- stammt aus r. óбувь "Fussbekleidung".

Avots: EH I, 1

‡ abaža (> ostle. obaža) "Hausgerät, Habund Gut" Gr. - Buschh. Aus r. обóз "Gepäck" . le. grabažas "alter Kram"?

Avots: EH I, 1

aizgabalā, in einiger Entfernung Spr. ‡

Avots: EH I, 23

‡ apgabalaîni, Adv., stellenweise, strichweise: ir lijis . . . tik tâ apgabalaini Janš. Dzimtene III ² , 304.

Avots: EH I, 80

apgabalis,

1) Subst. (s. apgabals): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76: (sienu) apgabaļiem sakaš oder dzanā apgabaļuos Kaltenbr.; ‡

2) Adv., stellenweise:
apgabalis sāka gaiss jau nuoskaidruoties Janš. Atpūta No 373, S. 5. viņas gultne ir apgabalis šaura Janš. Nīca 8 (ähnlich Mežv. ļ. II, 341).

Avots: EH I, 80

apgabals, auch apgabalis,

1) die Gegend, der Umkreis:
senāk šis apgabals e̦suot bijis ļuoti jauks LP. VII, 337;

2) = apgabana: siens aizvien stāvēja apgabaļuos Jauns. met grābekli apgabalī Nerft, Mar., apgabalā Buschh.;

3) der Bezirk:
apgabaltiesa, das Bezirksgericht. Adv. apgabalis (Instr.), apgabaliem, apgabaluos pārduot, pirkt, im Grossen, im Ganzen verkaufen, kaufen, ohne die einzelnen Gegenstände genau zu zählen und deren Wert einzeln abzutaxieren. apgabaļus, in grossem Umfang, in hohem Masse: ik zirgs kluncienu vilcis, ik ūdens apgabaļus placis LP. V, 407. viņam nuo tās dienas dzīvē apgabaļus vedies LP. V, 120. tam jau apgabaļus vien se̦kas LP. V, 341. zirgi apgabaļus sākuši baŗuoties LP. VI, 133.

Avots: ME I, 85

‡ apgabaļš Sessw., apgabaļus Bauske, Adv., en gros, als Stückarbeit: sākās darbu izduošana arī apgabaļš Kaudz. Vecpiebalga 60.

Avots: EH I, 80

apgabana, apgabane, zum Trocknen ausgebreitetes Heu, ein zum Trocknen bei der Scheune oder sonst wo auf der Wiesse ausgebreiteter Heuhaufe (gabana) Ober-Kurl., Ost-Livl. Etn. III, 129.

Avots: ME I, 85

‡ apnabaguôt, bettelnd besuchen (viele?) Saikava: a. visus kaimiņus.

Avots: EH I, 103

ase̦nzabas Dond., wohl f. * asnuzabas, das Band, welches die hölzerne Gabel der Pflugschar mit der Femerstange zusammenhält; zu -zabas vgl. li. žabángas, Fallstrick [und le. aizzabinât] und zu ase̦n-, wenn dies aus * asnu-, le. astrs. [Dies wäre möglich, wenn * asnu aus * astnu entstanden, und wenn dieses Band wirklich urspr. aus Pferdehaaren gemacht wäre; vgl. unten astni.]

Avots: ME I, 143

atgabalus, von weitem: jau atgabalus dzirdēja; atgabalis für apgabalis, en gros Stari II, 107.

Avots: ME I, 157

atklabažât, intr., herschlendern, dahertrollen, herantrotteln: mans ve̦cs jauniķis atklabažāja BW. 14503.

Avots: ME I, 167

atskabar̂ga,

1): auch Orellen;

2): auch AP.

Avots: EH I, 165

atskabar̂ga [in Ronneb.: ackabar̂ga], atskabar̂gs, auch atskabardze Mag. III, 1, 99 und RKr. XVII, 139, atskabarda Laud., Bers., Erlaa,

1) Gegensplitter, Widerhaken:
zara atskabargas A. XII, 678. dzeluoņa atskabargas A. XV, 1, 492. šī nu ar mani tāda vien, kā atskabarga A. XX, 411. sirsties pretī kā atskabarga, borstig, widerhaarig sein Kaudz. M. iekuodusies kā atskabarga šinī pinze̦lē̦tājā A. XVII, 6, hängt wie eine Klette, hat sich sterblich verliebt;

2) Nietnagel:
kad nuo susekļa iztīrī cita matus, tad ruokām me̦tuoties atskabargas Etn. IV, 116. [Bei Manz. Post. I, 163 atskabars geschrieben.]

Avots: ME I, 191

atskabar̂gains, mit Widerhakenversehen, widerhaarig, borstig: pavediens Up.

Avots: ME I, 191

atskabar̂gât, absplitten, Nietnägel bekommen: nagu valnīši atskabargāšuot K. M.

Avots: ME I, 191

‡ atskabarguôtiês "absplittern" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 165

atskabarna, für atskabar̂ga U., Krischkan.

Avots: ME I, 191

‡ atsvabadināt Für. I, atsvabadīt ebenda, = atsvabinât.

Avots: EH I, 172

aûgšistaba, ein Zimmer im oberen Stockwerk LP. V, 275.

Avots: ME I, 219

I čaba,

1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;

b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;

c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.

Avots: EH I, 281

I čaba,

1) etwas, was raschelt
(čab), so

a) Pl., schlechtes Kleinkorn
Dond., Ahs.: es izsijāju labi daudz čabu uoderēm Apsk. I, 531;

b) grosse, roh nearbeitete Stiefel,
volksetymologisch aus čabata verkürzt;

c) das Demin. čabiņa, auch čabiņš [vgl. cabītis], als Liebkosungswort, Schwätzerin, Närrchen:
kuo tu, čabiņa, čabini? [ohne Zärtlichkeit: čaba um Talsen];

2) das Rascheln, =
čabēšana: ne˙kur ne lapu čabas MWM. XI, 261.

Avots: ME I, 399

II čaba: auch Mehrhof, Ramkau.

Avots: EH I, 281

II čaba, der Frosch Palzmar, [Serbigal].

Avots: ME I, 399

III čaba, Interj. zur Bezeichnung des Gehens: čaba, čaba (Var.: čabu, čabu od. cibu, cabu) kājiņas ciemiņā BW. piel. ² 2214.

Avots: ME I, 399

IV čaba, ein faules, ungeschicktes Weib (čabiņa) Frauenb.; comm., ein tappischer, ungeschlachter Mensch Saikava; ein Schimpfname (čaba) Meiran: kuo tu kâ č: maisies pa kājām!

Avots: EH I, 281

‡ cabainis "?": cibainīši, cabainīši aiz upītes sienu pļāva BW. 35777.

Avots: EH I, 259

čabas, die Treppe [?]: cūka čabas taisa BW. 2420 (aus Kreuzb.); [vgl. cabls].

Avots: ME I, 399

čabaste, ein Faselhans Sassm.

Avots: ME I, 399

I čabata, ‡

3) čabatas, (schlechte) Bastschuhe:
viņš nemāk pīt skaistu vīžu; iznāk tādas čabatas Warkl.

Avots: EH I, 281

I čabata, gew. Plur., auch čabati Mar.,

1) roh gearbeiteter Stiefel
(nebst li. čebãtas aus чёбот): cik ļaudīm brangi čabati Doku A.;

2) runde Schneeschuhe
St., [Bielenstein Holzb. 602].

Avots: ME I, 399

II čabata, der Wagen: braukt tādā smagā čabatā A. XII, 505.

Avots: ME I, 399

čabats, Plur. čabati (unter čabata I),

1): auch Golg.

Avots: EH I, 281

‡ čabgraba Dond., čabgrabiņš ebenda, ein Schwätzer, eine Schwätzerin.

Avots: EH I, 281

daba,

1): ganiņam tāda d.: kad paēda, tad dziedāja BW. 733; 4411 ¹ . kumeļam vīra d.: izmijams neraudāja 27158. līksma bija man dabiņa 82; ‡

3) die Gepflogenheit, der Brauch, die Mode
Sonnaxt: nū jū tī d. ir atstāta (nun ist dieser Brauch schon aufgegeben).

Avots: EH I, 300

daba,

1) die Art, Weise, [natürliche Eigenschaft, Gewohnheit
U.], der Charakter: ve̦cā dabā, nach alter Weise Adolphi. ātra (heftig), laba (gut), lē̦ta (leichtsinnig), mīksta (weich, sanft), piemīlīga (liebenswürdig), sīva (barsch, heftig), tukša (leichtfertig, eitel) daba. grē̦ku daba, die sündhafte Natur. tu jau manā dabā. dē̦ls lēcies tē̦va dabā. Sprw.: diviem bē̦rniem divas dabas. lai ne sunim tāda daba kâ tev. suns spalvu me̦t, bet ne dabu. vilkam vilka daba;

2) die Natur:
pati daba jūs māca I Kor. 11, 14. dabas brīnumi, spē̦ki. Zu [le. dabât, dabravecis, labdabls "von guter Art", nedabls "giftig"], li. daba, Natur, Eigenschaft, Charakter; [Gewohnheit bei Daukantas Lit. Mitt. II, 243] (nach Brückner Litu-slav. Stud. 22 aus dem Le.)], aksl. добръ "gut", [подоба "Zier", подобити "passend, gleich machen", подобьнъ "ähnlich", poln. podoba "Behagen", r. доблесть "Standhaftigkeit" (wruss. дóба z. B. як раз маткина доба, dürfte aus dem Balt. stammen, weil slav. doba sonst diese Bed. nicht hat), got. gadaban "passen" u. a. bei Miklosich Et. Wrtb. 47, Thomsen Beröringen 164, Berneker Wrtb. I, 204 f. und Trautmann Wrtb. 42 f. Grundbed. von daba wohl: Gewohnheit, Gepflogenheit (> Behagen); vgl. z. B. an. vani "Gewohnheit": ai. vānah, "Lust", vanatē "hat gern", la. venia "Gefälligkeit" oder le. mê̦dzu "pflege, bin gewohnt": li. mė̕gti "wohlgefallen".]

Avots: ME I, 427

‡ dabar,

1) jetzt
Rutzau n. FBR. VIII, 139;

2) "?": d. (= vai I 1?) ar dievu esi runājusi, arīg ar mācītājiem kuopā gājusi ...? Janš. Dzimtene III ² , 258. d. ne˙maģ neduomāji mani še sastapties? IV, 161. Wenigstens in der Bed. 1 aus li. dabar.

Avots: EH I, 300

‡ dabarât, in der Zstz. nedabarât, ungenügend füttern Zvirgzdine: kai būtu nedabarājuse tevi māte. nedabarāts zirgs nevar arkla pavilkt.

Avots: EH I, 300

dar̂bistaba, die Werk-, Arbeitstube, das Kabinet: pētnieks savā darbistabā A. XII, 392.

Avots: ME I, 439

debesgabals, eine schleimige Masse: uz laukiem, rugājiem brīžiem atruon puņķiem līdzīgas glemes; tauta duomā, ka tās e̦suot nuokrituši mākuoņu gabaliņi (debesgabali) Etn. II, 166.

Avots: ME I, 449

dižgabals, die Kanone; dižgabala šāviens, Kanonenschuss; dižgabala luode, die Stückkugel. [Üblicher ist dafür liẽlgabals.]

Avots: ME I, 475

dižistaba, die grosse Gesindestube Kurl.

Avots: ME I, 475

‡ drabačka, die Krume: ēda ... lūpas staipīdams, lai d. (Var.: drusciņa) nenuokrita BW. 31169. ēdi ..., met pa luogu drabačķiņas (Var.: kumuosiņus)! 19245, 2.

Avots: EH I, 328

‡ drabanča Frauenb. "eine schlechte, ohne Zutaten gekochte Brotsuppe".

Avots: EH I, 328

drabans (gespr.: drobons), bröckelig: drabana maize Kārsava. Subst. drabana, die Krume: maizes drabana Bolwen.]

Avots: ME I, 488

‡ drabas Dunika, = drabenes, beim Bierbrauen nachbleibendes Malz.

Avots: EH I, 328

drabažas: "drupatas" Lems., Wainsel; sing. drabaža PV. "salašņa".

Avots: EH I, 328

drabažas, = drubažas. [Zu aksl. дробити "zerbrechen", an. draf "Abfall" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 226.]

Avots: ME I, 488

gabaiņa, der Haufe: kupla aitiņa kâ sniega gabaiņa Etn. II, 122. gabaiņa, = gabana, kušķis, cik ruoka var saņemt LP. VII, 306. [Aus gabaniņa?]

Avots: ME I, 578

‡ gabalaine, ein aufgepflügter Acker mit grossen, gefrorenen Erdschollen Lettg.

Avots: EH I, 374

gabalaîņi od. gabalaiņu rati, Räder oder eiserne Reifen AP., Räder, die aus Felgen bestehen: gabalaiņi rati, kuŗiem luoki nav liekti, bet salikti nuo izzāģē̦tiem gabaliem A. XII, 868.

Avots: ME I, 578, 579

gabalaîns,

1): par daudz gabalaiņa zeme; tā vel jāpieveļ ar rulli Frauenb.

Avots: EH I, 374

gabalaîns,

1) aus Stücken bestehend:
gabalaiņi mākuoņi MWM. VIII, 847;

2) wie aus einem Stücke gebaut, stämmig:
uotrs bij re̦sns, smags, gabalains Balss.

Avots: ME I, 578

‡ gabalelis, Deminutivform zu gabals, das Stück: gabaleli maizes Janš. Bandavā II, 84.

Avots: EH I, 374

‡ gabale̦ns "ein gehöriges Stück" Blieden.

Avots: EH I, 374

‡ gabalgabaliem, stüekweise, in Stücke: vīrs griêž miruoņus gabalgabaliem Pas. IV,. 188 (aus Dricēni). Vgl. gabals 6.

Avots: EH I, 375

gabalgabaluôs od. gabalu gabaluôs, in kleine Stücke: trauks saplīsa gabalgabaluos.

Avots: ME I, 579

gabalîgs: auch Salis.

Avots: EH I, 375

gabalîgs, wie aus einem Stücke gehauen; gabalīgs zirgs, ein gut, kräftig gebautes Pferd; gabalīga sieviete A. XII, 868.

Avots: ME I, 579

gabalnieks,

2): saimnieki ... nestellējuot siena gabalnieka Drustu pag. tiesas spriedumi № 30.

Avots: EH I, 375

gabalniẽks,

1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;

2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;

3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;

4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.

Avots: ME I, 579

gabaluojs, aus Stücken bestehend: svārki gabaluoji RKr. VII, 1345.

Avots: ME I, 580

gabaluôt, tr., in teile teilen, zerschneiden: maizi, zemi Spr.

Avots: ME I, 580

gabals: Demin. gabaltiņš Kaltenbr., Sonnaxt, dat.-instr. Plur. gabaleņām Pas. IV, 314 (aus Welonen),

1): nē, es saku, tas tik ir g. (= eine gute Idee?)!
Janš. Dzimtene III ² , 337. gabals, der Körperteil, das Glied Seyershof. Liene e̦suot beigta ar visiem gabaliem (krank an allen Gliedern); lielais ūdens g. Janš. Bandavā II, 161, das Sakrament der Taufe (als Hauptstück des Katechismus);

8): auch Gramsden, Grob., Seyershof. šī gabalā Jāņu rudzus nesēj Grob.;

11): dzijas g.; eine Garnfitze
auch Dond., Frauenb.; gabals, ein Bündel Langstroh Orellen; gabaliņš,

b): auch Seyershof. - tâ jādara vienā gabalā (ununterbrochen)
Siuxt. tad bija gabalā (immerfort) tadi gāzieni lietus Heidenfeld. tī izkapts stavēja gabalā asa ebenda;

13): suņa g. "nelāga cilvē̦ks" Wessen; ‡

14) lielais g., = liẽlgabals, die Kanone
Kaltenbr., Ruhtern: rāve šaut ar lielajiem gabaliem Kaltenbr.

Avots: EH I, 375

gabals (li. (gãbalas "ком, кусок"),

1) das Stück:
šim gabals, tam gabals, pats paliec bez gabala. par tuo jau man gabals neatkritīs nuost. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu, ein Goldstück, eine goldene Münze BW. 1603, galvas gabals, ein auswendig zu erlernender Abschnitt, ein Teil (Hauptstück) des Katechismus: viņš lika atsacīt galvas gabalu MWM. VIII, 335. lašam g., das Lesestück; ticības g., der Glaubensartikel; zemes gabals, ein Stück Land. zur Arbeit eingemessenes Stück auf Hofsfeldern. gabalus izmest, Stücke Feld zur Arbeit einmessen L., U.; gabaluos iet, uz gabaliem nākt, zur Arbeit auf eingemessenem Stücke gehen, kommen. liekais gabals C., Streuland;

2) ein Bestandteil des
pūrs: deva arī dvieļus un citus pūra gabalus BW. III, 1, 11. duomādama vien staigāju, vai ir visi gabaliņi BW. 9570;

3) rada g., ein Verwandter, eig. ein Stück, ein Glied aus dem Geschlecht, der Verwandtschaft;

4) putu gabaliņš, eine liebkosende Beziechnung des Bruders
im VL.: bāliņ, putu gabaliņ!;

5) gabaluos od. gabalu gabaluos od. gabalgabaluos, in Stücke:
pē̦rkuonis saspers tevi gabaluos. ātri rāvu brāļa dzirnas, lai tās gāja gabaluos BW. 22478. viņš lika raganas saraustīt gabalu gabaluos LP. IV, 32;

6) der Instr. gabaliem bei Adolphi, L. u. St. gabalis), stückweise, teilweise:
zeme gabaliem laba, gabaliem slikta. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem;

7) das Stück, die Strecke:
ceļa, auch zemes gabals od. gabals ceļa, zemes, ein Stück Weges: tautietis vedīs visu mūžu, bāliņš zemes gabaliņu BW. 17888. tevis dēļ es atjāju tādu zemes gabaliņu Ltd. 975. nuo manām mājām līdz mežam labs gabals zemes. gabals, Strecke, ohne jeglichen Zusatz: pabraucu labu gabalu uz priekšu LP. III, 76. gabalu gājis, satiek vilku. gaisa, nesaules gabals, eine weite Strecke: nebij nu gan viegli nuostaigāt šituo gaisa gabalu Vēr. II, 206. brauc nu pašu nesaules gabalu Purap. pa gabalam od. pa (auch par) gabalu, in einiger Entfernung, von weitem: vilki pa gabalam nuo cilvē̦ka baidās LP. V, 79. pa gabalu (par gabalu 318, 9817) es pazinu mežasarga līgaviņu BW. 18472. gabalā būt, eine gehörige Strecke vorgerückt od. entfernt sein: pa tuo laiku māsas bijušas gabalā LP. III, 84. šie jau gabalā; muļķītis te˙pat vēl mežmalā IV, 219. šie jau ar darbu gabalā IV, 47. Prātnieks bij ar savu valuodu jau atkal gabalā Kaudz. M. jau saulīte gabalā, die Sonne steht schon hoch am Himmel BW. 11143. saule vēl gabalā, die Sonne steht hochziemlich hoch am Himmel I Mos. 29, 7. vienu rītu bijusi saule mazā, mazā gabaliņā LP. VII, 886. saulīte mazu gabalīnu BW. 24168. saka, saulīte aizgājuse; vēl saulīte gabalā; saka, tautiņas atjājušas; vēl tautiņas gabalā BW. 14293. labu gabalu nuo malas Rīg. Av.;

8) die Gegend:
mūsu gabalā, in unserer Gegend U. es uzaugu ar tautiti vienā ciema gabalā Ltd. 888;

9) der Zeitraum, die Zeitdauer -
mit abhäng. Gen. der Zeitbestimmung: labs rīta gabals bija aiztecējis A. XI, 569. nu jau gan visu rudens gabalu ne˙kā vairs nespēja kustēt Aps. šai ziemas gabalā, im Laufe dieses Winters AP. n. U.;

10) das Stück bei Zahlen:
pūķus pirkt par dālderi gabalā LP. VI, 120. tik vien bija lāga puišu, kâ septiņi gabaliņi BW. 12966. pārnākuši sle̦pkavas, divpadsmit gabali. Wenn das Gezählte weiblichen Geschlechts ist, so nimmt gabals das weibliche Geschlecht an: cik aitu tur? divi gabalas;

11) das Stück als selbständiges Ganze:
viņš pāruod visu gabalā, engros AP. drēbes od. drēbju gabals, auch uzvalka gabals A. XX, 378, ein Kleidunstück (Rock, Hosen, Mantel): ņemiet, tautas, nepeliet, labs ir drēbes gabaliņš BW. 25537. dzijas od. dziju g., eine Strähne Garn [Bielenstein Holzb. 388]. meitene tina dziju gabalus Dīc. I, 62. [gabalu tītava, Garnwinde Bielenstein Holzb. 391.] naudas g., ein Geldstück, eine Münze: dižas naudas gabaliņš BW. 25759, 1. riteņa gabals, die Felge. siena gabals, zum Trocken zusammengeharktes Heu Dond., Luttringen. siena gabals nuopļauts, die Heuernte ist beendet Etn. III, 174. desmitrubļu gabals, ein Zehnrubelschein. gabaliņš,

a) ein mit Sahne oder Butter bestrichenes Brot:
ieduod bē̦rnam gabaliņu od. krējuma, sviesta gabaliņu AP.;

b) die Garbe
Salisb., [Alt - Ottenh.]; Re̦ncē̦nuos agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā Etn. IV, 150; III, 73. vienā gabalā, unaufhörlich, immerfort: bļaut, brēkt, raudāt, duomāt, nuopūsties, virsū mākties vienā gabalā. cūka ŗakusi nakti vienā gabalā LP. VII, 1290. kādēļ tu vienā gabalā tāds nuolaidies LP. IV, 30. bē̦rns brē̦c vienu gabalu Smiten. Noch verstärkt durch balts: brēkt ar krustiem un sāniem vienā baltā gabalā MWM. II, 415;

12) ar gabalu, mit einem Ruck, in hohem Masse:
ūdens pluok ar gabalu. ziemeļa kaŗš atrāva visu, kas bij panākts, ar gabalu atpakaļ Kaudz.;

13) in Verbindung mit einem deskriptiven Genitiv: nu, grē̦ka, maitas, slaista gabals! du böser Mensch, du Aas, du Fualenzer!
ņē̦muši nuosist aitas gabalu LP. IV, 24. gaisa gabals, der Windbeutel U. malkas gabali (Holzstücke, Gefühllose), ne cilvē̦ki! Saul. esi pilnīgi pieaudzis cilvē̦ka gabals, ein vollständig erwachsener Mensch Vēr. II, 190, MWM. X, 567. bet ej nu, padari viņam kuo! sātanam gabals tāds! solch ein Satan LP. III, 105. [Wohl mit Leskien Nom. 472 zu gabana.]

Kļūdu labojums:
BW. 18422 = BW. 18472 var.
bijuse... LP VII, 886 = vienu rītu bijuse... LP VII, 886
cūka ŗukusi = cūka ŗakusi

Avots: ME I, 579, 580

gabana: auch Wessen n. FBR. XIII, 84, Oknist n. FBR. XV, 174, Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., Ramkau, Saikava, Sinolen, Warkl.

Avots: EH I, 375

gabana (li. (gabanà "ein Armvoll"), gabans [li. [gãbanas "охапка"],

1) ein Armvoll:
gabana od. gabaiņa - kušķis, cik ruoka var saņemt LP. VII, 306;

2) der Heuhaufen
Lös., Mar., Oppek., Oberkurl.: siens sakrauts gabanās; nu tik vajag tuo ielikt šķūnī Mar. sienu me̦t gabanās Etn. I, 78. viņa sāka piekasīt gabanu ceļus R. Sk. II, 160. es kâ siena gabaniņa BW. 14854. nuo trim siena gabanām sakrauj ve̦se̦lu ve̦zmu AP. kaut man būtu āra pūtusēs kâ siena gabana Druva II, 408. Dafür anderswo gew. guba;

3) im VL. gabaniņa als Epitheton des Schafes:
aitiņ, mana gabaniņa, das Wollichte n. Spr., eher wohl - das Runde (vgl. es kâ siena gabaniņa). [Wohl zu gabals, li. gãbužas "куча, сверток, горсть", gabénti "fortschaffen, bringen", ir. gabim "nehme", la. habeō "halte, habe", wruss. габаць "ergreifen, nehmen" u. a.; s. Berneker Wrtb. I, 28 f., Leskien Nom. 38, Uhlenbeck IF. XIII, 216, K. Meyer IF. XXXV, 235 ff., Trautmann Wrtb. 74.]

Kļūdu labojums:
Vii, 506 = VII, 306

Avots: ME I, 580

‡ gabanceļš "vieta, pa kuru gabanas ne̦stas" Heidenfeld.

Avots: EH I, 375

gabane, die Garxe Biel. R. 190. [Zu gabana.]

Avots: ME I, 580

gabanlapas, Äste od. junge Bäumchen, die unter die Heuhaufen gelegt werden, damit diese an einen bestimmten Ort zusammengeführt werden können Spr.

Avots: ME I, 580

‡ gabans,

1) "?": g. tē̦vs, gare̦na māte, glaude̦ni bē̦rni (Rätsel: das Brot)
Latv. Saule 1928, S. 723 (aus Kegeln);

2) "sehr fett und dick"
Stom.;

3) "ein sehr fettes und dickes Wesen (von Gänsen und Schweinen)"
Stom.

Avots: EH I, 375

gabanvìeta, die Stelle des Heuhaufens Spr.

Avots: ME I, 581

‡ gaidabas, sehnsüchtiges Erwarten (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 376

‡ galdgabals Salis, ein kleines Bratt.

Avots: EH I, 379

gal̂vgabals, ein auswendig zu erlernendes Stück, das Hauptstück (im Katenchismus): viņš uzņēmās bē̦rnu ielauzīt galvgabaluos Neik.

Avots: ME I, 597

gaŗkabata, jemand, der eine grosse Tasche hat BW. 20542 var.

Kļūdu labojums:
20542 = 20549

Avots: ME I, 606

‡ glabastît Auleja, pflegen; schonen:, glabastêt Raipole "glābt": g. guni (lai nedziest) Auleja. kad glabastīsi drēbi ilgāk nasāsi ebenda.

Avots: EH I, 391

‡ glabasts, -s Oknist n. FBR. XV, 178, = glâbiņš. Auf ein ähnliches Nomen weist li. glabaščiúotis "sich umarmen".

Avots: EH I, 391

I graba, Interj., s. grabu.

Avots: ME I, 634

II graba, Flunder, Butte RKr. VIII, 105; eine magere Frühlingsbutte U., Steinbutte L. Zu grabēt.

Avots: ME I, 634

‡ III graba, = gram̃ba Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: brauc ... kâ rati nuo vienas grabas uotrā Kaudz. Izjurieši 44; eine kleine, vom Regen ausgespülte Gruft N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043. Zu grebt.

Avots: EH I, 397

grabals: dieses Wort ist ganz zu streichen!

Avots: EH I, 397

grabals Dunika, eine Holzlapper, die man Kühen auf der Weide um den Hals hängt, um sie im Gebüsch leichter finden zu können.]

Avots: ME I, 634

grabans "?": čakaniņ, grabaniņ! iesim abi panākšņuos! es ieš[u] ēsti..., tu galdiņu grabināt BW. 15998,5 var.

Avots: ME I, 634

grabas, zusammengaraffe Häuflein L., Zusammengeraffes U., alter Kram Wain.: laucinieki duodas ar savām grabām uz pilsē̦tu LA. [Zu grabêt].

Avots: ME I, 634

grabasts, ein klapperiger, schwacher Mensch: kuo es vairs, ve̦cs grabasts Jauns. [Zu grabêt.]

Avots: ME I, 635

grabata, der Schwätzer LA. [Zu grabêt.]

Avots: ME I, 635

grabaža, gew. d. Pl. grabažas,

1) der Plunder, alter Kram, zusammengerafftes, wertloses Zeug, der Trödel:
kur liksi manas grabažiņas Etn. I, 47. manas grabažiņas BW. 27454 (Var.: lupatiņas). grabažu buods, Trödelbude LP. III, 38. Bei J. Allunan in dieser Bed. grabaži: valuodu nuo svešiem grabažiem iztīrīt Izgl. IV, 15; grabažas runāt, übel zusammenhängende Dinge untereinander reden L., St.;

2) die Schwätzerin:
sieviņa, mana grabažiņa; gew. als Schimpfwort (so namentlich grabažu lāde), die Faslerin: grabažu, varažu tautas veda kamanās BW. 124. tā ir tāda ve̦ca grabaža, viņa var daudz kuo sarunāt Dond. [Wenigstens in der Bed. "Zusammengerafftes" zu grâbt und li. grabažiúti "нащупывать"; sonst aber wenigstens in der Bed. 3 - wohl zu grabêt.]

Kļūdu labojums:
124 = 12424,4

Avots: ME I, 635

grabažât: Unsinn schwatzen Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês;

1) grabažetiês Strods Par vōrdn. 79 "?";

2) sich (dabei sin Geräusch verur-sachend) mit altem Kram beschäftigen
Gramsden, PV., Serben; sich mit einer unnützen, sinnlosen Arbeit abgeben Serben;

3) Unsinn schwatzen
Laidsen.

Avots: EH I, 397

grabažât, Wessen "wirr (nesakarīgi) reden".]

Avots: ME I, 635

grabažnĩca,

1): ein ort für alten Kram
Schwitten; ‡

2) eine Klatschbase
Sessw.

Avots: EH I, 397

grabažnĩca *, die Rumpelkammer, Plunderkammer Dr.

Avots: ME I, 635

grabažnieks, der Tröder V.

Avots: ME I, 635

gribugraba, eine unansehnliche Person : kur vēl citas gribugrabas par kapeiku sešpadsmit BW. 988, 8.

Kļūdu labojums:
988, 8 = 988, 9

Avots: ME I, 654

‡ iedaba,

1) die Art und Weise, die Natur, der Charakter; "Gepflogenheiten"
Sessw.: Māriņa ... vīzīga iedabā Veselis Tīr. ļaudis. viņā izpaudās ... darba cilvē̦ka un dabas bē̦rna ie.: ilgi bē̦dāties... viņai nebija nedz laika, nedz gribas Janš. Bandavā II, 173. viņai ir tāda ie. bučuoties tik ar dusmīgiem cilvē̦kiem Mežv. ļ. Il, 99; "eine schlechte Charaktereigenschaft" Ludsen, N.-Peb., Selsau, Sessw.: viņam tāda ie., ka viņš vienmē̦r lamājas;

2) = nuõdaba 2: iet savā iedabā Schwanb.

Avots: EH I, 507

‡ ieknaba (wo?) "Brotstücke Im Wasser mit Sacharin".

Avots: EH I, 520

ìekškabata MWM. VI, 645, eine Tasche an der Innenseite eines Kleidungsstückes.

Avots: ME II, 31

ìenabaguôtiês,

1) sich dem Betteln hingeben, sich ans Betteln gewöhnen:
reiz ienabaguojies nuo nabaguošanas vairs nevar atsvabināties;

2) erbetteln:
nabags šuodien ne˙kā nav ienabaguojies.

Avots: ME II, 47

istaba: Demin. istabele auch Janš. Līgava I, 301, Pas. VIII, 91;

3): in dieser Bed. in Salis istaba: vai tu istabā biji paskatīt, kâ se̦rs žūst? Salis;

4): auch Iw., Kaltenbr., Orellen, Siuxt.

Avots: EH I, 431

istaba, dial. auch istuba [Dunika], BW. 11417, ustaba [BW. 3833; 3273; 3319], ustaba [BW. 1704], Demin. verächtl. istabele,

1) die Stube, das Zimmer:
viņš nāca nuo nama istabā. dibe̦na istaba, das hintere Zimmer: skuoluotājs iznāca nuo dibe̦na istabas Kaudz. M. saimes od. ļaužu od. lielā istaba, die Gesindestube. rakstāmā istaba, das Zimmer, wo genäht, gestickt wird: vai tu būsi glabājusi (meitas) rakstāmajā istabā? lai tur šuva, lai rakstīja BW. 33361; jetzt in der Bed. von Schreibezimmer;

2) dūmu istaba,

a) die Küche:
jaunākie sievieši bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā Kaudz. M. viņam bij viena pati dzīvuojamā istaba, aiz tās tad nāca dūmu istaba un uotrā galā pieliekamais kambaris;

b) der Hausflur:
naktī priekš bērēm ienesa līķi namā (dūmu istabā) BW. III, 3, 871;

3) istabiņa die Korndarre, die Hitzriege:
istabiņa - rija, kur labību kaltē Etn. I, 138. [āci piesēja istabiņā pie ārdcilas LP. VI, 170;

4) das Wohnhaus:
paaicina talciniekus un ceļ jaunu istabu LP. V, 368. Aus aruss. истъба "Wohnhaus" entlehnt; [das a zwischen t und b beruht am ehesten auf r. o im Deminutiv истобка].

Avots: ME I, 711

‡ istabaûgša, der Bodenraum Salis, Kaudz. Vecpiebalga 51.

Avots: EH I, 431

‡ izčabarêt Frauenb., (die Leibesfrucht in der Gebärmutter) vernichten, verderben.

Avots: EH I, 438

‡ izdaba Ermes, Lubn., Mesoten, Schwanb., Sessw., = izdabis: viņš ir liels i.

Avots: EH I, 440

iznabaguôt, tr., erbatteln: viņš nuo manis iznabaguoja 50 kapeikas.

Avots: ME I, 775

‡ izskrabas, was herausgekratzt, -geschabt ist (z. B. die Teigreste aus dem Brottrog) Auleja.

Avots: EH I, 480

jùmtistaba, die Dachstube.

Avots: ME II, 119

kaba, 3): "Bööten" zu ersetzen durch "Böten".

Avots: EH I, 572

kaba, kabe (li. kabė̃ "Haken"), kabis [li. kabỹs "крючек у застежки"]

1) die Sparre mit einem Abstumpf od. Wurzelende beim Lubbendach
Biel. H. 26, [Dond., Ugalen];

2) ein krummer, schlittensohlenartig gewachsener Baum
Saticken; [kabe Wilzen], eine natürliche, nicht durch Menschenhand hergestellte Schlittensohle [Bielenstein Holzb. 555]; kabe - neizstrādāta ragu sliece Grünh., Siuxt, N. - Sessau;

3) ein Hölzchen zum Befestigen der Bank in den Bööten:
laivas vidū atruodas buŗu suols, piestiprināts ar divām kabītēm pie katras laivas malas Etn. II, 107; n. U. die gebogenen Balken, welche Bööten die Haltung geben;

4) kabe U., [Degunen], ein Watenetz:
par kabi sauc nelielu tīklu, kuŗam spārnu malās atruodas kabes, t. i. sliecei līdzīgi kuoki Kand., Saticken [s. Bielenstein Holzb. 669];

5) kabe, Frosch als Köder
Aps. [Nebst kabinât Zu li. kabė̕ti "hangen", kebẽklis "Haken", apr. kabīuns "gehangen", und vielleicht r. кóбень "ein sich krümmender Mensch", кобéнить "krūmmen"; vgl. Berneker Wrtb. I, 535, Trautmann Wrtb. 112, Solmsen Beitr. 205, Fick Wrtb. III ⁴ , 71, Bugge BB. III, 103 unld Petersson Heterokl. 77 ff.]

Avots: ME II, 129

kabadze, ein altes, hageres Frauenzimer, eine magere, schlechte Kuh od. ein solches Schaf: kas tādu kabadzi pirks: kauli un āda vien ir Mar. [Zu bādze? Zum ka - vgl. r. кóворот "Genick" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 532, sowie cibirkste. Oder aber (im suffixalen Teil eventuell durch nabadze beeinflusst) nest kablis 3 zu kaba?]

Avots: ME II, 129

‡ kabale "?": citas slauca skuotelē, citas bruncu kabalē [?] BW. 12757.

Avots: EH I, 572

‡ kabans Seyershof, eine Schindmähre: vēl ar tiem pašiem kabaniem jākaujas, kame̦r izaugs jauns zirgs.

Avots: EH I, 572

‡ kabareči Sessw. "= šķiltarači".

Avots: EH I, 572

‡ kabat Salis, mit einem Watnetz fischen.

Avots: EH I, 572

kabata: svārku kabata BW. 21293. bikšu kabatā 27224. dziļajām (gaŗajām 20548,

2) kabatām .20549, 1; kabatu meitiņa, kabatu dēliņš, ein Schosskind
Diet.

Avots: EH I, 572

kabata [Dond., Wandsen, Selg., Dunika, kabats Für. I, U.], der Schubsack, die Tasche: Sprw. iz vienas kabatas uotrā bāzt, sich selbst geben. [kabata meitiņa St., ein Schosskind. Nach U. in Livl. nicht gebräuchlich. Gegen Berneker Herleitung Wrtb. I, 465 aus r. кабáт "Kittel, Bluse" spricht die Bed. des le. Wortes; eher wohl zu kabinât und li. kabė̕ti.]

Avots: ME II, 129

kabatdrãna *, das Taschentuch.

Avots: ME II, 129

kabatgrãmata *, das Taschenbuch.

Avots: ME II, 129

kabatnazis *, das Federmesser.

Avots: ME II, 129

kabatzaglis *, der Taschendieb.

Avots: ME II, 129

‡ kâ˙labadâs ² Iw. n. FBR. VI, 56, = kàlab.

Avots: EH I, 600

kàlabapêc, weshalb, warum Gsth.

Avots: ME II, 190

kamlabad, = kàlabad, weshalb Kand.

Avots: ME II, 151

kaslaban: schon Ev. ("jemand"), LLD. II, 25 24.

Avots: EH I, 591

klabačas, ‡

3) klabačiņas Seyershof, eine hölzerne Windmühle.

Avots: EH I, 607

klabačas,

1) ein Klopfbrett als Feuersignal in früheren Zeiten
Ruhental;

2) Holzpantoffeln
Burtn.

Avots: ME II, 206

‡ klabački Salis n. FBR. XV, eine primitive Mühle.

Avots: EH I, 607

klabačuôt, intr., klappern: kuo tas mans ratinītis klabačuot klabačuoja BW. 6980.

Avots: ME II, 206

klabans (mit hochle. a aus e, ?): auch Mahlup, Semershof.

Avots: EH I, 607

klabans, ein als Ableregaus dienender Anbau N. - Laizen, [Korwenhof].

Avots: ME II, 206

‡ klabaris Lubn., = klaburis 2.

Avots: EH I, 607

klabas, etwas Klapperndes, so von einer alten Flachsbreche, einer alten Mühle: mīstīsim linus ar tām pašām ve̦cajām klabām. tajās klabās nav vē̦rts labību saķēzīt Lub. saturi savas klabas, halte deinen Mund Lös. n. Etn. IV, 66. klabas vien iet kâ ataņk, man hört schon das Trampeln (Geräusch) der Kommenden Infl. n. U. Ungew. der Sing: pazīstu kvekšķu klabu RA.

Avots: ME II, 206

klabata,

5): auch Assiten, Dunika, NB.; taustās gar durvīm ... nezin, kur k. Janš. Līgava II, 336. durvis ... tik pievē̦rtas, klabatu ne˙maz neaizkabinuot I, 38;

6): auch Dunika; ‡

9) ein Holzschuh
Lis.; ‡

10) "?": spēru kājas klabatā, mešu žalgas dibinā Tdz. 45189 (aus Fest.).

Avots: EH I, 607

klabata,

1) eine Klapper, wie sie das Vieh statt der Schellen trägt
Grob.;

2) ein Klopfbrett:
klabata - gare̦ns dēlis, kuŗu pakaŗ šņuorītēs pār mietiem (stabiem) pārliktā šķē̦rskuokā un dauza ēdienu laikā ar vālītēm, lai uz lauka strādājuošie ļaudis zin nākt azaidā, pusdienā vai palaunagā. šuo klabatu klabina arī ugunsgrē̦ka gadījumā Grob. n. Etn. III, 66, Lasd.;

[3) ein Klapperinstrument zum Scheuchen des Wildes auf der Jagd
Bielenstein Holzb. 600];

4) die Türklinke
Lasd., [Rutzau, N. - Bartau, Ahswikken], Libau;

5) der Riegel:
vārtu klabata aizdarās Janš. [visu nuolūkuo... caur durvju klabatas caurumu Janš. Čāp. 8.] klabata - ietaise durvu aiztaisīšanai: durvu iekšpusē piestiprināts stiprs, ap 1 1\2 pē̦das gaŗš kuoks, kuŗš iekrīt durvu stenderī iedzītas kuoka naglas ruobā; ap šuo kuoku - klabatu - apsieta ar vienu galu šņuorīte, kuŗas uotrs gals izvē̦rts caur durvīs ieurbtu caurumiņu durvu uotrā pusē; šņuorīte nu nuo šīs puses raujuot, klabata iz ruoba paceļas uz augšu, un durvis atveŗamas Grob. n. Etn. III, 66;

6) eine Plappertasche
Lasd.;

7) der Klapperer, der weisse Stroch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97;

8) klabatas "eine kleine Wassermühle".

Avots: ME II, 206, 207

klabatât [poln. kłobotać "klappern"], - ãju, klappern, plappern: stārķi klabatā Ruj., Gr. - Essern.

Avots: ME II, 207

‡ klabatavas Lasd. u. a. n. FBR. IX, 126 "?".

Avots: EH I, 607

klabati, das Geklapper, Gerede: (jūs e̦sat) ļaužu klabatuos (valuodās) nākuši Hes. 36, 3.

Avots: ME II, 207

‡ klabats Liepna, ein gewisser Bestandteil einer Handmühle.

Avots: EH I, 607

klabažas, eine Klappermühle: tautas dē̦ls lielījās: trejas dzirnas kambarī; kad aizgāju, tad atradu vienas pašas klabažiņas BW. 22562.

Avots: ME II, 207

‡ klabažât, zu erschliessen aus atklabažât.

Avots: EH I, 607

‡ knabacis U. (unter sknabats), = knabācis.

Avots: EH I, 626

‡ kuõpgabats Ahs., ein Wegabschnitt, den mehrere Wirte zusammen in Ordnung halten müssen.

Avots: EH I, 687

kuõpistaba *, ein gemeinsames Zimmer MWM. VIII, 337.

Avots: ME II, 345

kra˙bac! Interj.: šī kra˙bac papēdī iekšā LP. VII, 512. bet mājā zvē̦ri kra˙bac māsai klāt IV, 144.

Avots: ME II, 255

krabas, ‡

2) "abgemagerte Kühe"
(?) Laidsen.

Avots: EH I, 640

krabas, eine Art magerer Butter U. [Vgl. graba II.]

Avots: ME II, 255

‡ krabašas (?) Laidsen "alte, untaugliche Sachen".

Avots: EH I, 640

‡ krabatas, der Kram, die Siebensachen Lems.: apnicis tās k. vadāt katru Jurģi.

Avots: EH I, 640

krabažas, allerlei zusammengeraffter Kram U. [Entstanden vielleicht durch Mi- schung von grabažas und kravažas.]

Avots: ME II, 255

kristabas: auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Oknist n. FBR. XV, 176, Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, Wessen n. FBR. XIII, 82, Daudzese, Kaltenbr., Lubn., Warki., Zvirgzdine, BW. 35298.

Avots: EH I, 655

kristabas Adsel, Mar., = kristĩbas.

Avots: ME II, 281

krustabas: auch Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, AP., Fest., Linden in Kurl., Ramkau. nāk... krustabu dzert BW. 1443.

Avots: EH I, 660

krustabas [PS., Lis., C.], krustĩbas, krustubas [Kl., Ruj.,] BW. 21094; 26023, die Taufe, gew. kristĩbas.

Avots: ME II, 288

labai: duod l. ieēst! Wessen.

Avots: EH I, 709

labai, Adv., gut: uz māsiņu sērst gāju, ceļa labai (Var.: labi) nezināju Stockm. BW. 23669; Lub. juo labai, umso besser RKr. II, 57.

Avots: ME II, 394

labainĩtis, der gute Sohn Kl.

Avots: ME II, 394

labaļa, die Gute Lub.: labaļa! kre̦klu zin mīkstu pataisīt, pienu ne Blaum.

Avots: ME II, 394

laban, eben, jetzt, nur in der Verbindung pat..laban, eben jetzt. Veraltet: ja laban, wofern, es sei denn dass St.; kas laban, wer etwa: kas laban apgrē̦kuotuos... I Mos. 5, 1. [Nebst li. laban "wegen" wohl ein Illativ von labs.]

Avots: ME II, 394

laulabas: auch C., Ramkau (mit aũ ), Bērzgale, Kalnemois, Oknist, Warkl. (mit àu ² ), Pas. VI, 146, 424; VII, 42; VIII, 401; X; 143, 249; "eine Mahlzeit, die nach der erfolgten Trauung lm Kirehdorf eingehalten wird" Warkl.: ja kāziniekiem mājas tuvu pie baznīcas, tad tie re̦ti ē̦d laulabas: par tiem saka: "kāzas bez laulabü.

Avots: EH I, 723

laulabas Zb. XV, 215, L. W. 1922, № 9, 3 _3, = laulĩbas.]

Avots: ME II, 428

‡ ļàužistaba, ein Leute-, Gesindezimmer: pa ļaužistabu kaktiem Janš. Dzimtene I ² , 313.

Avots: EH I, 769

liblaba, libulabu lapsiņa,

1) [liblabiņš Dond.], der Schmetterling Sassm. (in der Kindersprache), [Gipken];

2) comm., der Schmeichler:
tā tik tāda liblaba Dünsb. mīksta mēle kâ libulabu lapsiņai Naud.;

[3) liblabiņi, junge Mädchen mit leichtem Betragen
Gipken. - liblaba 1 u. 3 jedenfalls aus liv. liblaba "Schmetterling"; zur Bed. 2 vgl. noch liberêt und liv. libdi "schmeichelnd".]

Avots: ME II, 465

‡ lielgabalis Oknist, = liêlgabals.

Avots: EH I, 754

‡ lielgabalnīca Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74 "lielgabala markas izkapts".

Avots: EH I, 754

liẽlgabalniẽks,

2): auch Pas. IX, 402.

Avots: EH I, 754

liẽlgabalniẽks,

1) einstarkes, grosses Pferd
Bers.;

2) der Kanonier.

Avots: ME II, 498

liẽlgabals: vgl. dazu Zēvers IMM.1927, I, 116.

Avots: EH I, 754

liẽlgabals, die Kanone; vgl. d. Stück dass.

Avots: ME II, 498

liẽlistaba: ieies pilī ... un ieie lielistabtā (Saal?), kur kruoni sargā Pas. XII, 50.

Avots: EH I, 754

liẽlistaba, die grosse Gesindestube.

Avots: ME II, 498

‡ mâcaba ² AP., N.-Peb., Ramkau, = mâcība 2: šuogad jāiet mācabā.

Avots: EH I, 788

màizgabals od. maizes gabals, ein Stück Brot: sunim sviedu maizgabalu BW. 6385.

Avots: ME II, 553

mazistaba, ein kleines Wohnhaus Dond.: vaļenieks dzīvuo mazistabā.

Avots: ME II, 572

mīlabas, in der Verbind. mīlabu nevar, man kann sich nicht genug freuen, ergötzen: mìlabu ² nevar, cik skaists ir šis upes līcis Druw. n. RKr. XVII, 68. priedes, egles tautiņās, raudas nāca staigājuot; bāliņam bē̦rzu birzis, mīlabiņu (Var.: mīlīņu, mīļumiņa) nevarēju BW. 25933 var. Zu mĩļš.

Avots: ME II, 644

‡ mugurgabals N.-Salis, das Rückenstück (eines geschlachteten Schweines).

Avots: EH I, 829

naba,

1): auch BW. 25310, 1, Tdz.49656;

2): vis[i] trīs bija amatnieki: pirmais zaglis, uotrais bur[v]is, trešais nabu ("?") griezējiņš BW. 21043. Vgl. ‡ nabiņa 2.

Avots: EH II, 1

naba,

1) der Nabel;

2) am Pfluge das Querholz der Fermern
U., [Bielenstein Holzb. 473 (Abbild. S. 468).] Zu apr. nabis "Nabel; Nabe am Rad", [ahd. naba "Nabe", nabalo "Nabel", ai. nàbhya-m "Nabe", nābhi-ḥ "Nabel, Nabe", s. Walde Wrtb. ² 849, Boisacq Dict. 702 f., Fick Wrtb. I ^4, 97, Meringer WuS. 82 ff.

Avots: ME II, 685

nabadzĩba,

1): schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 282);

3): nuosalis pie dzīvas nabadzības Spiess.

Avots: EH II, 1

nabadzĩba,

1) die Armut:
Sprw. vai nabadzības dēļ lepnību atstāt?

2) die geringe Habe, Habseligkeit:
tur nuoslīka visa mana nabadzība;

3) pie nabadzības, jämmerlich, entsetzlich:
viņš tuo sasitīšuot pie nabadzības. viņš ir sīksts pie nabadzības, er ist entsetzlich geizig U.

Avots: ME II, 685

nabadzîgs: nabadzīguos radiņuos Tdz. 45989.

Avots: EH II, 1

nabadzîgs, ärmlich, arm: bagātais zuobuoja nabadzīguo LP. VII, 830. ve̦cs vīrs un ve̦ca sieva dzīvuojuši nabadzīgā būdiņā IV, 105.

Avots: ME II, 685

‡ nabaga, fem. zu nabags, die Arme: liepiņai nabagai ik mēneša ziedi bira BW. 11915 var.

Avots: EH II, 1

nabaģe (unter nabags ): auch Dunika, Grob., Kal., OB., Perkunen, BW. 20511, 11.

Avots: EH II, 1

nabaģelis (unter nabags ): auch Pas. VII, 266, X, 231.

Avots: EH II, 1

nabaģiẽte (unter nabags ): auch (acc. s. nabaģieti ) BW. 20953.

Avots: EH II, 1

‡ nabaģine Kaltenbr., Wessen, ein Armenhaus. Wohl ein Lituanismus.

Avots: EH II, 1

nabaģīne od. * nabaģīnis, ein Essen: Raibeniekuos biguzi sauc par nabaģīni Etn. I, 20.

Avots: ME II, 686

‡ nabagmàize, das Gnadenbrot: neiešu pie tevis visu mūžu nabagmaizi ēst Dunika.

Avots: EH II, 1

nabagmãja od. nabagu mãja, das Armenhaus.

Avots: ME II, 685

nabaguôt, Refl. -tiês,

1): ķēniņa dē̦ls staigājis apkārt nabaguodamies Pas. X, 335; ‡

2) knausern
Frauenb.: es neiešu n.; kad pē̦rk, tad - labu!

Avots: EH II, 1

nabaguôt, intr., betteln: atduodi bē̦rniem mantu un pēc eji pats nabaguot! viņam arī nebij jānabaguo pēc viņas laipnības Purap. Refl. -tiês, bettelnd umhergehen U.; [sich irgendwie durchschlagen Wid.]

Avots: ME II, 686

nabaguôts, arm: nabaguoti ļaudis.

Avots: ME II, 686

nabags,

1): nabagu nauda Frauenb., Kleingeld (das in der Kirche für Arme gespendet wurde).
tev ir nabagi izbāzuši nūjas pa de̦gunu (sagt man zu einem Kind mit schnodderiger Nase) ebenda;

2): viņš nebij vis ne˙kāds nabagais AP. nu nabagā teic Janš. Nīca 54. ne es iešu pie bagāta, ne pie visu nabadziņa BW. 10292. (Adv.) jie nabagai (=nabadzīgi) dzīvava Kaltenbr. "nabags nav" ME. II, 685 zu verbessern in, "nabags nuo";

3): ein Krüppel
BielU.: dažs izlimina pantus un, ja nav, kas ieve̦lk, paliek mūžam n. Grob. kur brālis ar māsu pre̦cuoties, tur nabagi ruoduoties Linden in Kurl. cits jau nabadziņš piedzimst Salis; nabadziņš Frauenb., ein verkrüppeltes Tier; ‡

5) = ķekata II 2: Mārtiņu nabaguos iet Orellen; ‡

6) dzīvi nabagi (figürlich) Frauenb., Exkremente von Menschen:
auguonim vajag uzsiet par nakti virsū dzīvus nabagus.

Avots: EH II, 1

nabags, f. nabadze, auch nabaģe, nabaģiẽte, Demin. nabadziņš, f. nabadzĩte, verächtlich nabaģelis,

1) der (die) Arme, der Better, die -in:
Sprw. bagāts dara kâ grib, nabags kâ var. tik nabags, ka ne kulīšu nav. labāk ar dievu nabags, nekâ ar ve̦lnu bagāts. es viņu labāk pazīstu nekâ nabags savu maizes kuli. nabags pirtī ticis grib lāvā. labāk viens nabags nekâ divi (von der Heirat). kam ir savs pīpis un tabaciņš, tas jau nav nabadziņš, so prahlt ein Raucher. nabaga tarba grūta tarba. pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei. kas duos nabagam de̦su? kas duos nabagiem bagātu sievu? kuo nabagam prasa? lai prasa bajāram. nabagu ik˙viens spaida. nabagā, nabaguos būt, tapt, Bettler sein, werden: kad dieviņš nelīdzēja, drīz palika (tapa) nabagā BW. 31177; 12144. tu nu nabagā, mit dir steht es jetzt schlimm Kaul. nabags bāž buozes pa de̦gunu, so sagt man zu schnodderigen Kindern Grünh. nabaguos iet, betteln. par nabagu, pie nabaga piekaut, pasist, zu Schanden prügeln, huaen. viņš ticis uz ceļa nuo cilvē̦ka par nabagu Zeib. viņš bija pasitis viņsē̦tas gaili pie nabaga Dok. A. In Vergleichen wird kâ nabags oft gebraucht, um auszusagen, dass eine Handlung mit Leich- tigkeit, spielend ausgeführt wird: tad pūķi pārspēsim kâ nabagu LP. II, 48. brālis izganīja ve̦lna teļu kâ nabagu VI, 502. zvē̦ri bariem saklups virsū un nuoēdīs kâ nabagu IV, 2;

2) als Adjektiv - arm:
reiz dzīvuo nabags vīrs LP. I, 101. reiz nabagajam piedzimst dē̦ls 108. [mana nabagā galva Leijerk. I, 128.] nabags nav draugiem, arm an Freunden Hesselberg. Sprw.: nabags nuo mantas, bagāts nuo prieka. Besonders der Genitiv nabaga erhält oft adjektivische Bedeutung - arm: reiz nabaga puisis satiek ve̦lnu, einst begegnet ein armer, unglücklicher Bursche dem Teufel LP. IV, 106. kam tu mani še iedevi, tai nabaga vietiņā? Ltd. 950;

3) zum Ausdruck des Bedauerns, Unglückliche:
mūžības māte palīdzējuse nabadziņam, (muļķītim) bulti atrast LP. III, 40; so besonders der gen. nabaga: nabaga grēcnieks, armer, unglücklicher Sünder. nabaga luopiņš salst ārā, bet viņa kungs dzīvuo pa kruogu. nabags cilvē̦ks, ein armer, unvermögender Mensch, nabaga cilvē̦ks, ein bedauernswerter, unglücklicher Mensch; nabaga bagātnieks, der unglückliche Reiche. ne˙vienam tāds mūžiņš kâ nabaga liniņam VL.;

4) der Pl. nabagi, ein Kartenspiel
Kand., Grünh. Nebst li. nabãgas [wohl aus slav. nebogъ "arm".]

Avots: ME II, 685, 686

‡ nabašnieks Auleja, Bērzgale, Pas. IV, 50 (aus Viški), V, 306 (ans Welonen), Sprūdžs Asaru liekņa 70, der Verstorbene, Selige. Zunächst wohl aus li. nabãšnykas dass., wozu Skardžius Die slav. Lehnw. 137.

Avots: EH II, 1

‡ na˙baštiks Rutzau, = ‡ nabašnieks.

Avots: EH II, 1

nedaba, die Unnatur: mūsu laiku bēdīgie nuotikumi labprāt iece̦ltu cilvē̦ka nedabu viņa īstās dabas vietā Kronw.

Avots: ME II, 710

nelabaža, comm., der (die) Unedle, Schlechte, Abscheuliche, Niederträchtige: kāds es nelabaža! Stari II, 594.

Avots: ME II, 719

‡ nesidraba, nicht silbern: tautas jāja man gaŗām, sidrabuotas me̦klē̦dami. dievs duod jāt, nedabūt, - paņems mani n. BW. 10772, 6.

Avots: EH II, 19

nesvabadĩba *, Unfreiheit.]

Avots: ME II, 734

nuõdaba, ‡

3) "?" : luops jau pats savā nuodabā - vai šim ve̦zumu liek pakaļā? (d. h. eine Kuh muss kein Fuder ziehen)
KatrE.

Avots: EH II, 37

nuõdaba,

1) das Naturell, die (natürliche) Eigentümlichkeit:
pieturējuši savu raksturiskuo nuodabu RKr. XI, 84;

2) die Abgesondertheit, Verschlossenheit
Spr.; savā nuodabā, für sich hin, in sich zurückgezogen: tas suoļuo uz mājām nuopietni savā nuodabā LP. VII, 332. es eimu savā nuodabā Tals. klusu savā nuodabā dziedāt Vēr. II, 1162. [duomāt savā nuodabā U., bei sich denken.] es biju savā nuodabā nuogrimuse savās duomās Poruk.

Avots: ME II, 771

nuõgabals, ein Stück, eine Strecke: kas tas par nuogabalu nuo parka me̦lnuma gar viņu debess malu? MWM. VIII, 177.

Avots: ME II, 782

‡ nùoklabarêt "?": šâ tâ n. dzīvi Ar. "sich im Leben schwer durchschlagen".

Avots: EH II, 53

nùosuolaba, das Versprechen, Gelübde [Ar.]: tagad mutīte, ar kuo šuo nuosuolabu apzēģelēja, bija jau pilnīgi apzinīga Ramānu Aleks.

Avots: ME II, 863

uôsistaba ² Karls. "?"; vgl. uostabas I.

Avots: ME IV, 421

I uôstabas ² Ruj. "das gleichnamige, an den Garten grenzende Nachbargesinde": māte aizgāja uz uostabām. Aus uo[tr-i]stabas?

Avots: ME IV, 422

II ùostabas ² Selb. "kristības": trīs dieniņas, trīs naksniņas pie māsiņas uostabās apin[i]s mani dancināja VL. aus Selb.

Avots: ME IV, 422

pabadenêtiês Bauske, pabadêtiês Lis., PS., ein wenig Hunger leiden, hungern.]

Avots: ME III, 5

pabadinât, tr., etwas hungern lassen: kas par nelaimi, kad tevi drusku pabadina! Refl. -tiês [od. pabaduôtiês Bers.], ein wenig hungern.

Avots: ME III, 5

pabadît,

2) (ein wenig stochern):
kad pabaduot akas dibe̦nā Pas. XIV, 561.

Avots: EH II, 119

pabadît,

1) ein wenig mit den Hümern stossen:
āzis puiku pabadīja;

2) ein wenig durchstochern:
p. se̦ru rijā Bers. Refl. -tiês, einander ein wenig mit den Hörnern stossen: auni pabadījās.]

Avots: ME III, 5

pabagâts, ziemlich reich: jau es re̦dzu, bāleliņ, ka tu drusku pabagāts BW. 20427.

Avots: ME III, 5

‡ pabaîdêt Oknist, = pabaĩdît.

Avots: EH II, 119

pabaĩdît, ‡

2) scheuchend jem. sich unter etwas flüchten machen
Dunika: p. cāļus apakš klētes. ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang zaghaft sein
Heidenfeld;

2) zaghaft werden
Dunika: ciemiņš, pabaidījies, piecēlās nuo galda. (fig.) riekstus kuožuot zuobi pabaidījušies. cirvim asmiņi pabaidījušies (stumpf geworden).

Avots: EH II, 119

pabaĩdît (li. pabaidyti, ein wenig scheuchen, einschüchtern: p. zvirbuļus, bē̦rnus.]

Avots: ME III, 5

‡ pabàigas ² (ai kann hier aus ei entstanden sein) Kaltenbr. "stāvuoklis tuvu pie beigām": alus jū iet uz pabaigām. uz pabaigu galu jam bija divi zirgi; der Abschluss, das Ende: dārzeņā tās (sprediķa) pabaigas teicis.

Avots: EH II, 119

pabaîles, eine Art, ein Anflug von Furcht: viņam uzmācās tādas kâ pabailes LA. Dazu auch ein Adverb pabail: tâ pabail viņai gan bijis, so etwas bange sei ihr gewesen JK. III, 7.

Avots: ME III, 5

pabaîlîgs, etwas ängstlich, bange: [pabailīga daba Jaunie mērn. laiki I, 55.] eņģelis tâ pabailīgi apsēdās uz luoga A. XX, 221.

Avots: ME III, 5

pabakstît: kad es ēd[u] palaun(a]dziņ[u], tad (sc.: dē̦lu māte) sav[a]s ac[i]s pabakstīja ("?") Tdz. 46621.

Avots: EH II, 119

pabakstît, tr., intr., ein wenig stochern: viņš drusku pabakstīja pa pīpi Blaum. [Refl. -tiês,

1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;

2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;

3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]

Avots: ME III, 5, 6

‡ pabalamutêtiês, eine Zeitlang (ein wenig) balamutêt: ar ... puisi p., pajuokuoties Janš. Bandavā II, 4.

Avots: EH II, 119

pabalêt, ‡ Refl. -tiês, = pabalêt 1: palagi jū brangi pasabalējuši Oknist.

Avots: EH II, 119

pabalêt,

1) ein wenig bleichen
(intr.): aude̦kls jau labi pabalējis Salis;

2) wirtschaftlich herunterkommen:
mūsu kaimiņš stipri pabalējis Nigr.]

Avots: ME III, 6

‡ pabalgans, weisslich: pate (=tele) me̦lna kâ vabule, pabalganu ļipas galu Tdz. 50573.

Avots: EH II, 119

pabalinât, ein wenig bleichen (tr.): p. aude̦klu Bauske.]

Avots: ME III, 6

pabaluôt, ‡

2) = pabalinât Saikava: p. aude̦klu. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang bleichen (intr.)
AP., C., Mesoten, Saikava, Sessw.: aude̦klam vajag vēl p.

Avots: EH II, 119

pabaluôt, ein wenig bleichen (intr.): izklātie lini jau labi pabaluojuši Lis.]

Avots: ME III, 6

pabalsinât, (ein wenig) weissen: p. siênas uz svē̦tkiem.]

Avots: ME III, 6

‡ pabalsnît ein wenig weisslich schimmern: sienas pakrēslī pabalsnīja mazs stikla luodziņš Upītis Pirmā nakts 265.

Avots: EH II, 119

pabalstît, tr., unterstützen, helfen: ābeles zarus. arī viņš un māte bija pabalstījuši tā lūgumu Vēr. II, 212. tuop pabalstīta mākslas skuola II, 244. Refl. -tiês, einander unterstützen. Subst. pabalstljums, das Unterstützte; die Unterstützung; pabalstîšana, das Unterstützen; pabalstîšanâs, das gegenseitige Unterstützen; pabalstîtãjs, wer unterstützt, hilft.

Avots: ME III, 6

pabalstnieks, für pabalsts, das Bein des Bettes [schwerlich! wohl identisch mit pabalsts "Kopfkissen"]: visi vietas pabalstnieki (Var.: gultas pabalstiņi 9245) asarām nuomirkuši BW. 23822.

Avots: ME III, 6

pabàlsts,

1): auch Salis (mit al̂ ² );

2): auch Salis (mit al̂ ² );

4): nuo ... laukiem līdumnieks gaidīja ... luopiem aizdara pabalstu Anna Dzilna 90; Demin. pabalstiņš, die Erquickung
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 119

pabàlsts [C., pabàlsts ² Kl., pabalsts Wolm., PS., Lis.],

1) die Stütze:
[paliec zem pakša pabalstu! Warkl.];

2) die Stütze des Kopfes, das Kopfkissen
Ruj. n. U.: visi gultas pabalstiņi asarām nuolijuši BW. 26887. ruociņu nuolicis pabalstā. [pabalstuos U., zu Häupten];

3) der Schemel
Manz.;

4) die Unterstützung:
bij izgādājis naudas pabalstu Pav. [pabālsta maize, Brotvorschuss U.];

5) der Helfer, Unterstützer:
viņš viņas vienīgais pabalsts Rainis.

Avots: ME III, 6

pabal̃tuôt: uz kapiem kas pabaltuoja Dunika.

Avots: EH II, 119

pabal̃tuôt, hin und wieder ein wenig weiss schimmern: viesi paredzēja pār augstuo slieksni tikai viņu basās kājas pabaltuojam Janš. Dzimtene V, 34.]

Avots: ME III, 6

pabalts, ziemlich weiss, rein: pabālti mati.

Avots: ME III, 6

‡ pabal̃vât Dunika, beschenken: p. ganu.

Avots: EH II, 119

‡ pabalvuôtiês "pamieluoties" Pēt. Av. IV, 137.

Avots: EH II, 119

pabàlzît, wickelnd unter etwas stecken: p. palaga malas zem maisa C.]

Avots: ME III, 6

‡ pabàlzîtiês Serbig., Smilt., Trik., ein wenig faulenzen: šis kalps mīl p. Heidenfeld.

Avots: EH II, 119

‡ I pabara NB. "?": ja slikti iet, tad saka, ka atkal uzgājusi p.

Avots: EH II, 119

‡ II pabara Dunika " = pabiras 3".

Avots: EH II, 119

‡ pabarains Lems., (noch) mit Blättchen versehen (von Flachsstengeln): lini vēl pabaraini; nevar vēl raut.

Avots: EH II, 119

pabar̂gs, recht sfreng: viņš pabargi iesāka A. XX, 931.

Avots: ME III, 6

pabari,

1): auch Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ‡

2) Blättchen der Flachs-
(Lems., Salis) od. Hanfstengel Iw.: linus un kaņepes plūc, kad nuobirst tuo p. Iw.

Avots: EH II, 119

‡ pabaŗi, = pabari ‡ 2 (?): Māŗa dvieļus auda nuo ... linu pabaŗiem (Var.: apbirām) Tdz. 50139, 1.

Avots: EH II, 119

pabari [Ronneb.], pabares Mag. XX; 3, 150, pabārkši Peb., [Fest.], pabārkši [Nigr.], pabārņi Lub., pabãrsti Smilt., Sess., Grünh., [in Fest., Kreuzb. und Warkl. auch der Sing. pabārsts], gew. Plur., das Streumehl unter dem Brote; nepiede̦r auzu milti kviešu miltu pabārkšiem (Var.: pabariem) BW. 5167. cepēja aiminas, ka pa bārsta nav LP. I, 153.

Avots: ME III, 6

pabaruôt (unter pabaŗuôt), ‡

2) eine Weile weiden (die Augen):
e̦smu savas acis jau pabaruojis BielU.

Avots: EH II, 119

pabaŗuôt, pabaruôt, tr., füttern, satt füttern: tautu dē̦lu kumeliņu priekšautā pabaŗuoju BW. 17229. trīsreiz bēri pabaŗuoju 13924. cik suņiem maizi cepu, tik es tevi pabaŗuoju 9397. [Refl. -tiês, sich eine Zeitlang mästen: vepris aizgaldā jau labi pabaruojies.]

Avots: ME III, 6

‡ I pabars Fehgen, N.-Peb., Korn, das Haustieren als Futter hingestreut resp. vorgeschüttet wird: atnest vistām pabaru. Vgl. pabāršķi.

Avots: EH II, 119

‡ II pabars, = pavãle: sliktam pļāvējam paliek p. Trik., (nur vom Getreide) Zögenhof.

Avots: EH II, 119

pabar̃šķi, ein essbarer Pilz ("= guovmēles, miltenes").

Avots: ME III, 6

pabar̂ži: das Stichwort ME. III, 6 zu verbessern in "pabar̂ži ² ".

Avots: EH II, 119

pabar̂ži Gr.-Essern, für papar̂des, das Farrenkraut.

Avots: ME III, 6

pabàudît, tr.,

1) etwas geniessen, schmecken, nippen, versuchen:
jaunais pāris tikai drusku pabaudīja (brandvīnu) BW. III, 1, 99. pabaud[i] nu, dē̦ls, kâ tur tev patiksies! Mag. III, 1, 110 vai tu arī negribi ve̦lna ilksis parbaudīt? LP. IV, 138;

[2) = pãrbaudīt bei Glück I Mos. 22, l, Richter 7, 11].

Avots: ME III, 6

pabaũŗuôt(iês), intr., ein wenig brüllen, weinen.

Avots: ME III, 6

pabaũŗuôt(iês), intr., ein wenig brüllen, weinen.

Avots: ME III, 6

‡ pačabans Schwitten, recht (ziemlich) trocken und leicht (vom Heu): p. siens.

Avots: EH II, 124

padaba: viņam jau tāda p. AP., Schwitten.

Avots: EH II, 125

padaba Ar., Gewohnheit.]

Avots: ME III, 14

‡ pagabali, Streuländer Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 131

‡ pagabani, kleine Heuschober Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 131

‡ pakabacît "paurķēt" Grawendahl: pakabacīju pulkste̦nu, un tas sāka iet.

Avots: EH II, 139

pakaļgabals, das Hinterstück, Hinterviertel, Hinterteil: cūkas pakaļgabals.

Avots: ME III, 39

‡ pakaļšgabals Siuxt, = pakaļgabals.

Avots: EH II, 140

panabaguôt, eine Weile betteln: izgāja panabaguot.]

Avots: ME III, 74

‡ panabags, ärmlich: tādi panabagi cilvē̦ki Iw. panabaga saimnieka dē̦ls Daugava 1933, S. 325.

Avots: EH II, 159

pasnabarêt "ohne rechte Lust fressen": pamet guovīm tuos pašus salmus, lai pasnabarē! Mesoten.]

Avots: ME III, 104

pasnabaruôt, ein wenignaschen Bauske.]

Avots: ME III, 104

pasvabadi, pasvabaži, Adv., ziemlich lose, locker, frei: man aizbēga pirmais vīrs, pasvabaži salaulāts BW. 16039, 3.

Avots: ME III, 110

‡ pažļabarêt, ein wenig schwatzen Rutzau.

Avots: EH II, 194

piẽdraba (unter piẽdrabs): auch A.-Ottenhof, Ruj., Seyershof.

Avots: EH II, 247

pìenabaguôt, zusammenbetteln: p. pilnu tarbu.

Avots: ME III, 275

plorbaba, die Plappertasche Dond. n. RKr. XVII, 47.

Avots: ME III, 352

precistaba: kalte Handkammer auf der andern Seite des nams zur Aufbewahrung von Vorräten und Geräten (auch als Mahlkammer benutzt) BielU.; Gesindezimmer Frauenb.

Avots: EH II, 314

precistaba od. preces istaba, die Flurkammer Bielenstein Holzb.

Avots: ME III, 385

pretistaba, die Gegenstube Bielenstein Holzb., "istaba, kas atruodas pretī, uotrā galā" Ahs.: dzirnu kambarī; kuŗs bija piebūvē̦ts pretistabas galā Janš. Dzimtene IV, 170. nama gals ar pretistabu jeb nuoliekamuo rādīja saimniecības izskatu Lautb. Luomi 179.

Avots: ME III, 388

prìekšgabals: kad sadala cūku, tad priekšplečus sauc par priekšgabaliem Iw.

Avots: EH II, 318

prìekšgabals, das Vorderstück Ar.

Avots: ME III, 395

prìekšistaba, das Vorzimmer.

Avots: ME III, 395

pusgabals, das halbe Stück: tas varuot pārraut pusgabalu dzijas ruokām JK. V. 113. - pusgabali, Halbstücke im Netzbeutel Bielenstein Holzb. 649.

Avots: ME III, 426, 427

pusgabana Spr., ein halber Schober (Heu).

Avots: ME III, 427

‡ pus˙istabas, das halbe Zimmer: p. vien dziedāja ... dziediet, visa istabiņa! BW. 794, 7. me̦lna kâ rupucis pusistabā (pus˙istabā? das halbe Zimmer einnehmend?) nuotupusies krāsns A. Upītis Pirmā nakts 8.

Avots: EH II, 332

‡ puspagraba, halb im Keller (im Erdgeschoss) befindlich: gaŗš puspagraba gaņģis Austriņš Raksti V, 73.

Avots: EH II, 333

‡ rabačkas, eine Speise, bestehend aus Schwarzbrot, Wasser und Zucker Siuxt.

Avots: EH II, 348

I rabas: nom. sg. raba "aukliņas, kas piesietas pie buŗām, lai lielā vējā ar tām sasietu buŗas mazākas" NB.

Avots: EH II, 348

I rabas Lasd. "eine Einrichtung zur Verkürzung des Segels bei kleinen Fischerböten". Vgl. li. rabañtas "ein Strick, womit das Segel kleiner gebunden wird".

Avots: ME III, 460

II rabas "alter Kram (z. B. zerschlagenes Glas, alte Kleiderfetzen)" Walk. Wohl aus estn. raba "morsch, brüchig".

Avots: ME III, 460

‡ II rabata, die Arbeit (scherzweise) Sermus; "darīšana" A.-Ottenhof: man tur nav ne˙kāda r. Aus r. работа.

Avots: EH II, 348

rabata, Zoll, Zins; Strafgeld, Geldbusse EIv., Manz. Lettus.

Avots: ME III, 460

‡ rabatnieks, der Arbeiter (scherzweise) Sermus.

Avots: EH II, 348

radagabals, der Verwandte.

Avots: ME III, 461

‡ rudzgabaliņš Allend. n. fbr. XIX, 84, = kuõpiņa.

Avots: EH II, 382

I sabadinât, eine gewisse Zeit hindurch hungern lassen: dzē̦rājs zirgu sabadināja visu dienu pie kruoga.

Avots: ME III, 591

II sabadinât, einander mit den Hornern stossen machen: gans sabadināja aunus.

Avots: ME III, 591

sabadît, Refl. -tiês: raibas guovis sabadās Tdz. 50943.

Avots: EH II, 395

sabadît, tr., entzweistossen, (mit den Hornern) zerstossen, zerstechen: kad tev[i] zaķis sabadītu! dass dich der Hase stiesse! Mag. XX, 3, 40, ar asām nagliņām zirgu sabadīt SDP. I, 11, kam man manas baltas ruokas rugājiem sabadīt? BW. 28115. nātrām sabadīt Nerft. Refl. -tiês, einander mit den Hornern zerstossen: guovis sabadījušās.

Avots: ME III, 591

sabaduôt(iês), längere Zeit, zum Überdruss hungern, Not leiden Spr.

Avots: ME III, 591

sabagâtêt Smilt., reich werden.

Avots: ME III, 591

sabaĩdinât (unter sabaĩdît): auch Salis.

Avots: EH II, 395

sabaĩdît, auch sabaidêt, sabaĩdinât, tr., erschrecken: dievs, duod apsei nuodrebēt, ka tā mani sabaidēja (Var.: nuobaidīja, nuobiedēja)! BW. 8364. Refl. -tiês, sabaidêtiês Spr., erschrecken (intr.).

Avots: ME III, 591

‡ sabàilinât ² Liepna, = sabaîļuôt.

Avots: EH II, 395

sabailis, der Schreck: sabaiļa maldināta acs vienu varēja nuoturēt par uotru Blaum. lielais sabailis viņam kaitējis id.

Avots: ME III, 591

sabaîļuôt, sabaiļinât, tr., erschrecken, in Angst jagen: vainīga, iekšēji sabaiļuota... cilvē̦ka šaubu jūklis Veselis Tīrumu ļaudis. ar dvēseli sabaiļinātu V. Eglītis. Refl. -tiês, erschrecken (intr.), sich stark ängstigen: viņa tad par mani sabaiļuotuos Latv.

Avots: ME III, 591

sabakarêt, (ein Mädchen) schänden: puisis e̦suot sabakarējis kaimiņu meitu, uz grūtām kājām staigājuot jau Naud.

Avots: ME III, 591

sabakât: auch Dunika.

Avots: EH II, 395

sabakât Spr., einpacken, fest verpacken.

Avots: ME III, 591

sabaķêt Wid., in einen Packen, Ballen (baķis) zusammenwickeln, -rollen.

Avots: ME III, 591

‡ sabaknît Dunika, = sabakât.

Avots: EH II, 395

sabaķuôtiês Tirs., sich stark ankleiden: nu gan esi kâ baķis sabaķuojies!

Avots: ME III, 591

sabakstît: galvas s., die Köpfe wie die Böcke zusammenstoßen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 395

sabakstît, tr., heftig stossen, zerstossen, zerstechen. Refl.- tiês, sich zerstossen, zerstechen: ar pirtssluotu ne˙maz pērties, - vis˙caur gan˙drīz sabakstījies LP. IV, 216.

Avots: ME III, 591

‡ sabaktaļuôtiês N.-Peb., sich verzanken.

Avots: EH II, 395

sabalamutêt, gehörig, eine längere Zeit hindurch Unsinn schwatzen Dr.

Avots: ME III, 591

sabalêt, eine gewisse Zeit hindurch bleichen (intr.): aude̦kls ilgi sabalēja uz sniega.

Avots: ME III, 591

sabalinât, ‡

3) bleichend (tr.) ganz hell werden machen:
sabalināsim ar laiku gluži baltus AP.

Avots: EH II, 395

sabalinât,

1) eine gewisse Zeit hindurch bleichen
(tr.): s. aude̦klu ve̦se̦lu mēnesi;

2) bleichend verwittern lassen:
balināja, balināja aude̦klu, kamē̦r sabalināja C.

Avots: ME III, 591

‡ II sabalis Wessen, der Hund (in der Kindersprache).

Avots: EH II, 395

sabalis, = sabalējis: aude̦kls jau labi sabalis nuo saules N.-Peb.

Avots: ME III, 591

sabalĩtis, s. sabulĩtis. .

Avots: ME III, 591

saballêt, gehörig eine längere Zeit hindurch feiern, Feste, Bälle abhalten Spr.

Avots: ME III, 591

sabal̃sinât,

1) intensiv weissen:
sabalsināsim siênas labi krietni! Arrasch;

2) eine gewisse Zeit hindurch weissen:
sabalsināja istabas ve̦se̦lu nedēļu Golg.

Avots: ME III, 591

‡ sabalsuôt, zum Singen stimmen, vorbereiten: nu rīkles sabalsuotas Fausts (1936), S. 142.

Avots: EH II, 395

sabalstît, mehrfach, an mehrern Stellen stützen: s. jumtu, siênu, malkas ielu, lai negāžas Ar.

Avots: ME III, 591

‡ sabal̃vât Dunika,

1) verschenken, verteilen:
visu maizi s. guovīm;

2) reichlich beschenken, reichlich bekommen machen:
ja guovis nav labi sabalvātas, tās duod maz piena.

Avots: EH II, 395

sabàlzît,

1) rings umher wickelnd hineinstecken :
s. sedzenes malas gultai, lai nekarājas zemē; s. braucējam se̦gu, lai sals netiek klāt C.;

2) perfektive Form zu bàlzît 1 Ar., Warkl.

Avots: ME III, 591

sabambinâtiês, sich verwickeln Gr.Sessau.

Avots: ME III, 591

I sabambît, tr., "?": igaunis sabambīja (verprügelte?) savu veceni, un tā iekrita . . . uorē un dikti šņukstēja Dz. V.

Avots: ME III, 591

II sabam̃bît, ‡

2) sehr warm bekleiden
(mit am̂ ² ) Mesoten. ‡ Refl. -tiês (mit am̂ ² ) Mesoten, sich sehr warm ankleiden.

Avots: EH II, 395

II sabam̃bît, (Kleider) zusammenwickeln : se̦ga cieti sabambīta (=sarullē̦ta) Schibbenhof.

Avots: ME III, 591

‡ sabam̃buļuôt Mitau, sehr warm und unordentlich bekleiden.

Avots: EH II, 395

‡ sabañgalêt Peb., (eine Flussigkeit) mischend trüben (perfektiv): ar kuoku s. ūdeni duļķainu.

Avots: EH II, 395

‡ sabañgât Dunika, stark wogen machen: vējš sabangājis jūŗu.

Avots: EH II, 395

‡ sabañguôtiês, stark zu wogen beginnen.

Avots: EH II, 395

sabañguôts, unruhig, stark wogend: sabanguota jūŗa Vēr. II, 1409. sabanguotas jūtas.

Avots: ME III, 591

‡ sabarât Saikava, = sabaruôt.

Avots: EH II, 395

sabar̂guôt, tr., erzürnen, aufregen, heftig machen: mīlestība sev(i) neliekas sabarguot Ev. u. Ep. I Kor. 13. Refl, -tiês, in Zorn geraten, bose werden : ķēniņš sabarguojies LP. VI, 789.

Avots: ME III, 591

‡ sabari NB. "Schmutzige Wolle". Vgl. suõbari.

Avots: EH II, 395

sabarinât, verfüttern: līdz pavasarim varēs visas pe̦lus sabarināt.

Avots: ME III, 591

sabaŗuôt (unter sabaruôt),

2): salmus nuo jumtiem sabaŗaoja A. Upītis Pirmā nakts 139. šuo ābuoli viņš sabaŗuoja ķēniņa meitai Pas. VIII, 386; ‡

4) viele od. alle sattfüttern:
s. zirgus AP.

Avots: EH II, 395

sabaruôt, sabaŗuôt,

1) satt füttern, vollfüttern; gehorig füttern:
sabaruoju (Var.: nuobaruoju, izbaruoju, pabaruoju, uzbaruoju) kumeliņu ar divām auziņām BW. 29915. drīzi brauca ātru zirgu, nevar drīzi sabaruot 34187;

2) verfüttern :
nevajaguot . . . pārduot luopu, siena un labības, bet sabaruot pašiem Baltpurviņš I, 104;

3) längere Zeit füttern:
trīs gadiņi sabaruoju stallī bē̦ru kumeliņu BW. 13730, 38. Refl. -tiês, sich auffüttern, aufmästen.

Avots: ME III, 591, 592

sabar̂zât Warkl., = saberzêt.

Avots: ME III, 592

šabas Wid., Alm. Rud. 14 oder šabes U., der jüdische Feiertag.

Avots: ME IV, 1

sabaudît, hinbescheiden: tur viņš mūs sabauda, dort bestellt er uns hin Für. I. Zur Wurzel von baũslis I und li. baũdžiava "Frohndienst".

Avots: ME III, 592

sabaukšķêt, ausklopfen L.

Avots: ME III, 592

sabaušļuôt U., sabausluot Für. I, sabausļuot L. "die Bauerschaft aufbieten, zusammentreiben" L.

Avots: ME III, 592

sabaušļuôtiês ar visādām lupatām, sich mit allerlei behängen, vermummen Hug. n. U.

Avots: ME III, 592

sabažîtiês Dr., heftig Angst bekommen, sich stark ängstigen.

Avots: ME III, 592

sagabaluôt, tr., in Teile teilen, zerspalten, zerschneiden.

Avots: ME III, 623

‡ sagabals "?": rata s. Karls.

Avots: EH II, 407

sàimistaba BW. 3686 var., die Gesindestube (gew.: sàimes istaba).

Avots: ME III, 635

sanabaguôt, tr., zusammenbetteln: sanabaguots maizes gabaliņš LP. VII, 769; Dīcm. pas. v. I, 74.

Avots: ME III, 692

‡ sãngabals, das Seitenstück (eines geschlachteten Tieres) Salis.

Avots: EH II, 471

sãnistaba V., sāņistaba Blaum., das Neben-, Seitenzimmer.

Avots: ME III, 804

sāņistaba: kundze ... ieskrēja sāņistabā Jauns. Raksti VII, 67.

Avots: EH II, 471

sāņistaba, sāņkabata, sāņlapa, s. sānistaba usw.

Avots: ME III, 805

sãnkabata Veselis Saules kapsē̦ta 115, sāņkabata Stari II, 662, die Seitentasche.

Avots: ME III, 804

saskabargât Dr., saskabarguôt. tr., mit Spüttern vollstossen, verietzen: ruokas Dr.

Avots: ME III, 730

sidrabacains*, sidraba acis habend: s. sietiņš Asp. Z. klēpis 60.

Avots: ME III, 835

sidrabaîns, versilbert, silberartig U.; mit Silber geschmückt: sidrabaiņu (Var.: sudrabuotu, sudrabuoju) māršu vedu BW. 22547 var.

Avots: ME III, 835

šĩstaba Bielenstein Holzb. 76; BB. XVII, 291, aus šĩ istaba, dieses Gesinde (von 2 nebeneinander liegenden Gesinden).

Avots: ME IV, 20

‡ skaba (von einem mageren Lebewasen) Auleja "?": kad jē̦ri nuozīž. vuška paliek kai s.

Avots: EH II, 496

‡ skabads Sirgen n. FBR. XX, 49 "?".

Avots: EH II, 496

šķabans Meiran, = šķe̦bans.

Avots: ME IV, 21

I skabarda: auch Pest.

Avots: EH II, 496

I skabarda, s. skabar̂ga.

Avots: ME III, 862

II skabarda, skabard(i)ene, s. skābardis.

Avots: ME III, 862

skabardaîns: skabardaiņie bē̦rzi Janš. Apsk. 1903, S. 12.

Avots: EH II, 496

skabardaîns, skabarduojs, s. skabargaîns.

Avots: ME III, 862

skabardzîgs, s. skabargaîns.

Avots: ME III, 862

skabar̂ga,

1): auch Zvirgzdine, (mit ar̃ !) AP.; skatās skabargu zuobiņu badīt BW. 19236. "skibârga ² ", "skabārga", "skabârda ² " ME. III, 862 zu ersetzen durch "skabârga ² ", "skabārga", "skabârda ² ".

Avots: EH II, 496

skabar̂ga A.-Laitzen n. FBR. VIII, 22, PS., Deg., Schwanb., Arrasch, Ermes, Wolm., C., Smilten, Jürg., Saikava, Warkl., Widdrisch, Ruj., Zögenhof, Grünh., Gr.-Essern, Behnen, Serbigal, AP., Preili, skabarga Mag. XIII, 2, 45, Wid., mundartl. (kuronisch) auch skabârga ² Iw., Līn., skabārga Frauenb., skabar̂gs ² Salis, Ruj., skabargs U., skabar̂da Erlaa, Prl., Laud., Kl., Bers., Mar., skabârda ² Dunika, skabarda Etn. II, 136, BW. 26296, 14 var., 34580 var., skabards Etn. II, 136, skabar̂na Cibla, skabars Etn. IV, 38, skabarzds Nigr., skabārzna Nerft,

1) der Splitter:
Sprw. dur kâ skabarga acīs. uotra acī skabargu ierauga, pats savā baļķi nenuomana. dūri situ uz galdiņa, lai atlēca skabardziņas BW. 26292, 1. ātri rāvu brāļa dzirnas, laî saplīsa skabardās (Var.: šķembelēs, šķēpelēs) 22478 var. mājās bija skabardziņi, nu atveda dzirkstelīti 21746, 1 var. îzvelc man skabarzdu nuo pirksta! Nigr. viņam ienācis skabargs, er hat ein Haar darin gefunden U. - sirds skabardziņš, einer, der einem ans Herz gewachsen ist U.;

2) ein Zänker
U. Mit Metathese aus *skabraga, *skabrada (zu skabrs)? Oder (vgl. namentlich skabarna und skabars) mit der gleichen Lautfolge wie in li. skebėrda "Splitter" (s. Būga PFB. LXXV, 149)? Jedenfalls zur Wurzel von skabrs.

Avots: ME III, 862

skabar̂gaîns: skabargaina pagale Lubn.

Avots: EH II, 496

skabar̂gaîns Wolm., U., skabarguôts, skabardains (mundartl. skabārdaîns), skabarduojs, skabardzîgs Dr., splitterig; widerhaarig U.: skabargains beņķis Vēr. II, 52. seši bija kruoga dziedi, visi seši skabārdaiņi BW. 19944. kam tā (=bitīte) manu dējumiņu skabarduoju (Var. skabargaiņu) nicināja 30255. - (fig.) dzē̦rušam vīriņam skabardaina valuodiņa 31333. pieci vārdi gludi gāja, se̦stais nāca skabargains Ld. 7568. skabarguota (Var.: skabarduoja) saule lēca BW. 33905, 1.

Avots: ME III, 862

skabargât Dr., -ãju, skabarguôt Lis., U., tr., splittern, absplittern. Refl. skabargâtîês Dr., skabarguôtiês U., (zer)splittern (intr.).

Avots: ME III, 862

skabargs, s. skabarga.

Avots: ME III, 862

skabarna: auch (mit ar̂ ) Auleja Kaltenbr. a. s. skabarnu (od. zu ‡ skabarns?) Pas. IX, 54 (aus Kalupe), 444 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 496