Paplašinātā meklēšana

àizpaĩjât, tr., streichelnd, glättend verscheuchen: aizpaijājā tavus baiguos māņus nuo tavas pieres Alm.

Avots: ME I, 43

‡ àizpaisît, (den Flachs) zu brechen (resp. schwingen) anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) KatrE.: aizpaisīti lini.

Avots: EH I, 41

‡ àizspaîdît, wiederholt zudrücken, wiederholt drückend zudrücken (verstopfen): a. šķirbas ar pakulām Mahlup. a. pudeli Golg. a. vâti, eine Wunde drückend, das Blut gerinnen machen. a. duris ar balstiem Meselau.

Avots: EH I, 50

‡ apaĩjât, (ein Kind) beschwichtigend eine Weile wiegen (schaukeln, lullen) Trik.: a. bē̦rnu, lai iemieg.

Avots: EH I, 70

‡ apaĩrêt, um etwas rudern (perfektiv) : a. (laivu) ap salu oder salai apkārt; in intransitiver Bed. so auch apairêtiês.

Avots: EH I, 70

appaĩjât, tr., beglätteln, ringsum streicheln: vaigus.

Avots: ME I, 110

‡ appàisît,

1) (ein bestimmtes Quantum Flachs) zu Ende
(resp.: oberflächlich) schwingen (resp. brechen) Laud.: a. linus;

2) "aufessen"
(pejorativ) Prl.

Avots: EH I, 104

‡ apspaidelêt wiederholt - ein wenig drückend - betasten: pircējs pamatīgi apspaidelēja guovi.

Avots: EH I, 115

‡ apspaîdĩba,* die Bedrückung: dažādas apspaidības ziņā tik daudz ciests un zaudēts Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 5.

Avots: EH I, 115

apspaîdît, ‡ Refl. -tiês: ļauties a., sich betasten lassen: ne˙viena neļāvās uzraugam ... a. Janš. Dzimtene V, 200.

Avots: EH I, 115

apspaîdît, freqn. von -spiest, tr.,

1) ringsum drücken:
pircējs apspaida teļus;

2) bedrücken:
mazākuos un nabagākuos Kaudz. M.; apsp. slimniekus, die Kranken streichen und kneten, eine Kurart.

Avots: ME I, 124

atkar̂pains, mit Widerhaken versehen: atkarpaina bulta A. XV, 26, Smilt.

Avots: ME I, 165

‡ atpaisît

1) = izpàisît ² Gr.-Buschh.: jau laba daļa linu atpaisīta;

2) "= atrâisît" (?) Mar.

Avots: EH I, 157

‡ atskarpaîns Celm., = atkar̂paîns.

Avots: EH I, 166

‡ *atspaida, = atspaids: es būtum atspieduse ar saulītes atspaideņām BW. 4372, 1.

Avots: EH I, 168

‡ atspaidelêt, = atspaîdît 2: atspaide̦lē̦ta maize.

Avots: EH I, 168

atspaidīgs U., auch atspaids, elastisch: katrs luoks ir atspaids Hug. Mag. III, 1, 100.

Avots: ME I, 194

atspaîdît,

2): atspaidīta maize Segew., Brot, dessen Kruste infolge wiederholten Druckes abklaffi.

Avots: EH I, 168

atspaîdît, tr., freqn. zu atspiest,

1) zurückdrücken, stützen:
man (Acc.) dieviņš atspaidīja ar sidraba atspaidiem BW. 9320;

2) wegdrücken, drückend trennen:
garuozu maizei;

3) drückend wund reiben:
zirgiem krūtis atspaidīt, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119.

Kļūdu labojums:
man (Acc.) = man[i]

Avots: ME I, 194

atspaîds: eine Stütze für Getreideod. Heuhaufen - auch Atašiene n. Fil. mat. 104, Ramkau, Saikava. atspaidi bij kārtiņas, ar kuŗām palīdzēja nuogāzt kuokus, līžuot uz tuo pusi, kur vajadzēja Ramkau.

Avots: EH I, 168

atspaîds, Gegenstütze, eine schiefe Stütze: atsaspiede (schriftle. atspiedās) ve̦ca liepa jaunajā uozuolā; tā sacīja uozuoliņš: vai es tavs atspaidiņš BW. 11324. balta mājiņa, sarkani atspaidi (Rätsel). ņemsim saules atspaidiņu (33828 dafür atspiediņu), atspiedīsim ve̦cākus BW. 4355. atspaids - kuoks ar stakli galā, kuŗu lietuo gubas atspiešanai pa abām pusēm Mar. RKr. XV, 106. Übertr. tu duomā izaudzēt sev ve̦cuma dienām atspaidu Purap.

Avots: ME I, 194

‡ atspaile Dond., = piespaĩle.

Avots: EH I, 168

‡ atspainis, eine Stütze (?): augs..., pa˙priekš stāvu audzis un manījis, ka nevarēs līdz gaismu uzaugt, aug gar zemi līdz kādam atspainim jeb līdz sienai un tad aug gar tuo augšā Pet. Av. III, 135. Aus *atspaidnis?

Avots: EH I, 168

bal˜tļipaîns, bal˜tļipis, weissen Schwanz habend, der Weissschwanz, beliebtes Epitheton des Nasen im VL.: zaķīt, zaķīt baltļipīt BW. 2308.

Avots: ME I, 257

bezlapaîns, bezlapu, blätterlos, blattlos: kuoks.

Avots: ME I, 284

biezlũpainis, bìezlũpis Sassm., jem., der dicke Lippen hat Stari II, 91, Upīte, Medn. laiki 180.

Avots: ME I, 306

čãpainis [mit -â- C.], jemand, der langsam geht, kriecht.

Avots: ME I, 408

čāpains, hümpelig: čāpaina pļava Salis n. U.

Avots: ME I, 408

cē̦painītis, Bezeichnung für den Hasen: citādi cē̦painīšiem nebūs miera vaisluoties R. A.

Avots: ME I, 377

[cē̦rpains, voll Hümpel Wid.]

Avots: ME I, 378

‡ cìlpaiņi ² Saikava, cil˜painīši AP., gestrickte Wollhandschuhe mit Garnschleifen (cilpas) auf der Kehrseite.

Avots: EH I, 270

cil˜pains,

1): cilpaini (cil˜pani Salis) cimdi Saikava; ‡

3) "cilpas 9 aufweisend"
Frauenb.: c. pļāvums.

Avots: EH I, 270

cil˜pains, mit Schlingen, Schleifen, Ösen, Knoten versehen: cilpains aude̦kls. cilpaini dvieļi BW. 25474;

2) verwickelt, kompliziert:
lieta palikusi daudz sarežģītāka un cilpaina Kronv.

Avots: ME I, 382

[cir̃pains Ruj., gekräuselt.]

Avots: ME I, 386

‡ čupains, büscheiweise Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 296

‡ dapaisît,

1) beim Flachsbrechen einem andern gleichkommen:
kur tu dapaisīsi da puišam! Auleja;

2) "pilnīgi izpaisīt": kai drīžāk paisa, cits i[r] nedapaisīta nuoliek Auleja.

Avots: EH I, 307

daũdzlapaîns, daudzlapu, vielblätterig.

Avots: ME I, 444

[dripains, dripe̦lains, uneben (vom Gewebe) Lub., Fest.]

Avots: ME I, 499

drupaîns, drupaklains, drupalaîns, bröckelig: drupalains akmens Konv. ² 1279.

Avots: ME I, 504

gaŗlũpaîna od. gaŗlũpu mute, die Schlappe; gaŗlūpu lācis, ursus labiatus Konv. ² 2148.

Avots: ME I, 607

grepaîns, grubig, ausgefahren : ceļš būs grepaiņš izmuļļāts LP. VI, 891.

Avots: ME I, 650

‡ gruopains "?": pa zaļu mauru apaugušuo, vietām gruopainuo (ausgefahren?) celiņu Janš. Līgava I, 81.

Avots: EH I, 413

‡ ìelàpainis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, ein ausgebesserter (gestopfter) Handschuh.

Avots: EH I, 526

ielãpaîns, geflickt, mit vielen Flicken versehen: ielāpaini svārki. skuolā viņu sauca par ielāpainuo, juo apģē̦rbs viņam mūžīgi bija caurumains Latv.

Avots: ME II, 37

iepaise "Bruchprobe" L.

Avots: ME II, 49

ìepaisît, zur Probe etw. Flachs braken L.

Avots: ME II, 49

iespaîdîgs ,* einflussreich: iespaidīga pe̦rsuona Latv.

Avots: ME II, 69

ìespaîdît, freqn., tr., eindrücken: iespaidītam sviestam pārve̦lk krustu LP. VII, 746.

Avots: ME II, 69

ìespaiduôt ,* tr., beeinflussen: apkārtējās labas iespaiduots Stari II, 610. Refl. - tiês, sich beeinflussen: savstarpēja iepaiduošanās, Wechselwirkung Konv. ² 1668.

Avots: ME II, 69

iespaîds ,*

1) der Eindruck:
zieduošās puķes uz luogiem papildināja vēl glītuo iespaidu Asp. iespaidu darīt, atstāt;

2) der Einfluss.

Avots: ME II, 69

îsļipaînis, der Kurzschwänzige, der Krebs.

Avots: ME I, 837

izpaikt: "izlept" (mit aî ² ) Gramsden n. FBR. IX, 92; izpaîcis ² bē̦rns Dunika.

Avots: EH I, 470

izpaikt (li. išpaĩkti "dumm werden"), sich verwöhnen: tautiešus pērt, lai, palaidņi, neizpaiktu Sudr. E. Apsk. 1903, 384. Part. prt. izpaîcis ² , verwöhnt Wain., Rutzau: bē̦rni izpaikuši Nigr. pa˙galam izpaikusi pasaule Vēr. I, 771.

Avots: ME I, 777

izpàisît, ‡

2) durchprügeln:
tie ... izpaisīja tuo Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 188). ‡ Refl. -tiês, für sich (Flachs) ausschwingen Kaltenbr.: linus ļauteņi tur izpaisējās.

Avots: EH I, 470

izpàisît, tr., ausschwingen, brechen: linus Mar., Bers., Lub.

Avots: ME I, 777

‡ izpalaidņuôt, liederlich vergeuden: naudu ..., kuo i. Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 17.

Avots: EH I, 470

izspaîdît, tr., freqn. zu izspiêst ausdrücken: viņa asinis būs izspaidīt pie altāŗa sienas III Mos. 1, 15. mēs kungus un kundzes izspaidīsim kâ slapjas lupatas Niedra.

Avots: ME I, 801

‡ izspaidas Pēt. Av. IV, 181, = izspaids.

Avots: EH I, 481

[izspaids, das Ausgepresste Wid.]

Avots: ME I, 801

kapaîmi: auch Baltinow n. FBR. XI, 132,

Avots: EH I, 585

kapaîmi Mar. n. RKr. XV, 118, = kapãjumi, kleingehackte Blätter zum Schweinefutter: kāpuostu, kāļu, burkānu, kaprtupeļu u. c. lapas sakapā un aplej ar samazgām, dažreiz piejauc miltus un baŗuo cūkas ar šiem kapājumiem Bers., Laud., Druw., A. XVII, 186.

Avots: ME II, 157

‡ kapaîms N.- Rosen n. FBR. VIII, 37, ein Hackeisen.

Avots: EH I, 586

kapaiņi: "1" und "2" ME. II, 157 zu streichen; kapāt ar izkapti salmus kapaiņuos guovīm Janš. Mežv. ļ. II, 90.

Avots: EH I, 586

kapaiņi,

1) das Häcksel Manz.;

2) = kapaîmi Weissensee. Zu kapât.

Avots: ME II, 157

kapaînis, ein Hackeisen, mit dem man Kartoffeln und Blätter zerhackt Aahof.

Avots: ME II, 157

kãpaîns, ‡

3) staffelweise
Stender Deutschlett. Wrtb.

Avots: EH I, 601

kãpaîns, [kâpains Kr.],

1) grubig, uneben (von der Schlittenbahn):
ceļš kāpains Serb., Adsel. AP., Bers., Druw.;

[2) steil
U.].

Avots: ME II, 191, 192

kãrpaîns, warzig, voller Warzen: kārpainas ruokas.

Avots: ME II, 197

ķe̦paînis,

2): = ķe̦pa ‡ 5 Lis.; ein Exstirpator Segew.

Avots: EH I, 696

ķe̦paînis,

1) der Betatzte, Tatzige (Beiname des Bären):
saniknuotais ķe̦painis devies taisni uz nelaimīgajiem Etn. III, 142. ai lācīti, ķe̦painīti BW. 30433, Konv. ¹ 448;

2) eine krumme Egge
[Alswig], ein Pflug Trik.;

3) der Pl. ķe̦paiņi, Heilkraut, Bärenklau (heracleum)
RKr. II, 72.

Avots: ME II, 366

ķẽ̦painis, ein Ungeschickteŗ Schwacher Oknist: mūsējie ķē̦paiņus ar cepurēm nuomē̦tās Latv. [Vgl. li. kė´pis "простофиля".]

Avots: ME II, 374

ķe̦paîns, ‡

2): "mit einem fingerartigen Muster versehen"
Dond., Erwalen: ķe̦painajuos lindrakuos Janš. Tie, kas uz ūdens 6; ‡

3) klebrig:
ķe̦paini dubļi AP, ķe̦paina maize C., Jürg. ar mīkstu, ķe̦paiņu ("?") sniegu Janš. Bandavā II, 235; kotbeklebt: ķe̦painuos pirkstus karcinādams Kaudz. Izjurieši 84; ‡

4) "?": lamāšanās... vārdi, lai tie būtu vai tie visu ķe̦painākie Kaudz. Izjurieši 89.

Avots: EH I, 696

ķe̦paîns, betatzt: čuči, guli, lāča bē̦rns, ķepaiņām kājiņām BW. 2105, 2 var.

Avots: ME II, 366

‡ ķẽ̦pains laiks C., Salis, Trik., Zögenhof, Schlackenwetter Segew.

Avots: EH I, 699

[kle̦paine, eine oft Hustende: pirža lauku pārtecēja, kle̦painīte nevarēja BW. 34929 var.]

Avots: ME II, 223

‡ kle̦pains Adiamünde Ermes, Hochrosen, Lems., Segew., vom Husten geplagt.

Avots: EH I, 615

‡ klē̦pains (mit ļ zu lesen?) Trik., sich gelagert habend, halbverdorrt: klē̦paina zâle.

Avots: EH I, 616

kļẽ̦paîns, weich, wässerig: kļē̦pains sniegs; kļē̦paina labība (= kas izkļē̦pājusi); kļē̦paina maize C., kļē̦pains ceļš N. - Peb.; [kļ. laiks, Schlackerwetter Nötk.].

Avots: ME II, 239

kuopaina ,* das Gesammtbild: ja sadalām dzejnieka radītuo kuopainu pēc viņas elementiem Druva I, 1397. visa kuopaina pārveiduojas Druva II, 818.

Avots: ME II, 345

kuõpiespaids ,* der Gesamteindruck: iespaidi netuop savienuoti par vienu kuopiespaidu A. XII, 155.

Avots: ME II, 346

‡ krampains Segew., einschnittreich: krampaina zeme.

Avots: EH I, 641

kŗaũpaîns: kŗaupaiņa kuoka miza Siuxt.

Avots: EH I, 665

kraupaîns, s. kŗaũpaîns.

Avots: ME II, 264

kŗaũpaîns, [kraupjaîns], grindig, räudig, schorfig, uneben, rauh: kŗaupains zirgs Lautb. īsa tava piedruokne, kŗaupaina ruoka RKr. XVI, 127, [Annenburg]. uolas ar kraupainu čaulu Konv. ² 2022. kŗaupaini [od. kraupjaini Annenburg] kartupeļi Kand. [kraupaiņas ruokas BW. 35174 var. (aus Alschw., Sackenhausen, Talsen).]

Avots: ME II, 295

krẽpaînis: mit ẽ̦ AP., Ramkau, (mit ēp ) Renzen: krē̦paini, vai nevari sev galvas sasukāt! AP.

Avots: EH I, 651

krēpaînis, der Mähnige, Zottige: šuogad krēpaiņiem (den Pferden) gan vairāk miera Lut. vārtu priekšā gulēja divi apsniguši krēpaiņi - lauvas Austr. mati mani krēpainīši (Var.: krepainīši (?) BW. 5520.

Avots: ME II, 275

krẽpaîns,

1): krèpaîns ² suns KatrE.; ‡

2) wellenförmig, gewellt
(mit ẽ̦ ) Schibbenhof: krē̦painas kāpu smiltis. veldē sasista labība vai zâle var būt krē̦paina.

Avots: EH I, 651

krẽpaîns, [krẽ̦pains C., Schuj., Ruj., Warkl., krẽpains Arrasch, krẽpains Bauske], mähnig, starkmähnig, zottig: liels, krēpains vilks Etn. III, 60.

Avots: ME II, 275

krum̃paînis, ein Runzeliger, Faltiger, ein Faltenrock: tuoreiz labi ja nuo pusbaķa vienus pašus krumpaiņus izšuva Aps.

Avots: ME II, 286

krum̃paîns, faltig, runzelig: man vairs nebij jāvalkā garie krumpainie svārki Vēr. I, 1457; krumpaini vaigi C., PS.

Avots: ME II, 286

kum̃painis, f. k-ne: dē̦lu māte, kumpainīte Tdz. 46890.

Avots: EH I, 674

[kum̃painis Bauske, ein Höckeriger, jem., der kumpas 1 hat.]

Avots: ME II, 312

kum̃paîns [Ruj., Bauske], bucklig, höckerig: kumpains kalējs Vēr. I, 930.

Avots: ME II, 312

kûpaiņi, der Rauch, die Ausdünstung Spr.

Avots: ME II, 337

kûpaîns, rauchicht, räucherig, dampfig: ve̦cās kūpainās lampiņas vietā šuovakar dega jauna galda lampa B. Vēstn.

Avots: ME II, 336

kvê̦paîns, qualmig, russig: kvē̦painas fabrikas Duomas I, 1198. saule pa kvē̦painiem mākuoņiem lied Latv.

Avots: ME II, 354

lampainis,

1) ein Mensch mit abgetragenen, zerrissenen Kleidern; ein unanstädiger Mensch;

2) ein Lumpensammler;

3) eine aus Lappen gewebte Decke, Pferde -, od. Dielendecke
Lös. n. Etn. IV, 129.

Avots: ME II, 418

lampaîns,

1) aus Lappen bestehend, gewebt:
lampains zirgu deķis, = lampainis 3 Lub.;

[2) "zerschlagen, zerissen":
l. trauks, lampaina drēbe Warkl.].

Avots: ME II, 418

lapaîne,

1) eine Art Spange
Wirgen;

2) lapaines diena, der erste Mai
Ar.

Avots: ME II, 421

lapainis,

1): auch Dunika, Grob.; ‡

3) an Blättern (Laub) reiches Heu
Ramkau; Demin. lapainītis, ein Handschuh mit einem gewissen Strickmuster AP. (vgl. dazu lapa 4): adu cimdus lapainīšus Tdz. 39705, 1; ‡

5) "?": mammai mazi lapainīši (Var.: lāpainīši, lipainīši) Tdz. 37136, 3 (aus Stom.); ‡

6) "?": adu cimdus lapainīšus, gaidu svātu lapainīšu 39705, 1 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 720

lapainis,

1) ein mit Blättern bedeckter Ast:
viņi mē̦dz pārgulēt zem klajas debess, tikai vēja pusē sadurdami zemē lapaiņus Antrop. II, 48;

2) der Blätterreiche:
jāj, Jānīti, ziedainīti, Pēterīti, lapainīti.

Avots: ME II, 421, 422

lapaîns, blättericht, blättereich, belaubt: kupli lapainās baltās nātres Ilster.

Avots: ME II, 422

lāpaîns, betatzt: čuči, guli, lāča bē̦rns, lāpainām (Var.: pe̦kainām) kājiņām BW. 2105, 2 var. [aus Tirsen. Vgl. lāpa II.]

Avots: ME II, 439

‡ lempains "?": (papīra gabals) daudz 1ielāks ... un tāds l., stūŗu stūŗiem Kaudz. Izjurieši 265.

Avots: EH I, 733

‡ *lē̦painis (?) "?": mātei mazi (ostle.) lāpaiņeiši Tdz. 37136, 4.

Avots: EH I, 738

‡ ļê̦painis Ermes, Trik., = ļê̦pa II.

Avots: EH I, 772

[ļe̦paîns, herabhangend: cūkai ļe̦painas ausis Lis.]

Avots: ME II, 537

[ļē̦paîns, grosse Flocken bildend: ļ. sniegs Dresth., N.-Peb.]

Avots: ME II, 539

liẽllapaîns, grossblätterig: liellapaini kuoki, ķirši, stādi; liellapainas puķes MWM. VI, 464.

Avots: ME II, 500

liẽpaîne: auch BW. 34066 var.

Avots: EH I, 756

liẽpaîne Spr., liẽpãjs, der Lindenhain, Lindenwald: bāliņš savu skaistu māsu liepājā (Var.: liepulē, liepulā) audzināja BW. 13655. staigā lē̦ni, bāleliņ, pa liepāja laipiņām! BW. 13545, 2.

Avots: ME II, 503, 504

liepainĩte, liepanĩte, liepunĩte, die Linde [?] im VL.: es nelauztu liepas zaru, es bij[u] pate liepainĩte (Var.: liepanĩte, liepunĩte) BW. 9779.

Avots: ME II, 504

linpaisis, der Mann, der den Flachs schwingt Ruhental.

Avots: ME II, 472

lipainis, der Schneehase Karls.

Avots: ME II, 473

lipaîns, s. ļipains.

Avots: ME II, 473

lìpaîns [auch Drosth.], lìpans, anklebend, klebrig: līpains riņķis Konv. ² 2474; līpans māls Smilt., [Bers.]

Avots: ME II, 489

ļipaîns, kurz geschwänzt: lipaini svārki, der Frack Paw.; lipaini (= ļip.) vamži BW. III, 1, 16; ļipains jaunkundziņš MWM. VIII, 30.

Avots: ME II, 541

‡ luõpainis AP., eine Kartoffelsorte.

Avots: EH I, 767

mazlapaîns, kleine Blätter habend: mazlapaiņie ķirši Konv. ² 1746.

Avots: ME II, 573

naktsspaile, ein Lachsnetz L.: naktsspaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107.

Avots: ME II, 691

[nùopaĩjât, liebkosend abstreicheln.]

Avots: ME II, 826

nuopaises, was beim Reinigen des Flachses abfällt Infl. n. U.

Avots: ME II, 826

nùopaisît [li. nupaisýti "(die Grannen der Gerste) abklopfen" ], tr., das Schwingen des Flachses beendigen Spr. [Refl. -tiês, bis zur Ermüdung paisît: pa dienu linu nuopaisījies vakarā vairs nejaudā skalu nuoplêst Kl.]

Avots: ME II, 826

[nùospaidîgs, arückend: (vara) tik nepane̦sami nuospaidīga taču... nebūtu Jaunie mērn. laiki III, 99.]

Avots: ME II, 855

nùospaidît, tr., freqn. zu nùosplêst, wiederholt niederdrücken, bedrücken: es tuo nuospaidīšanu e̦smu redzējis, ar kuo ēģiptieši... bē̦rnus nuospaida II Mos. 3, 9.

Avots: ME II, 855

paĩ, ein Kinderwort, das eine Liebkosung bezeichnet: pai, pai, bērniņ, du mein liebes Kindi [Aus estn. pai (indecl.) "gut, lieb", s. Thomsen Beröringer 272.]

Avots: ME III, 34

‡ pàibelis ² Bewern, in der Verbind. p. juo zin "ve̦lns viņu zinl" Aus d. Deibel entstellt?

Avots: EH II, 136

‡ paieleja Ermes, Grawendahl, paielejš Salis, der unterste Teil einer ieleja: šuodien arsim paielejā; paiẽlejš (Subst.?) Seyershof "?": vērsenes aug priežu mežuos tur, kur ir tāds p.

Avots: EH II, 137

paiẽskât: lai ļaujuoties galvu p. Pas. II, 417.

Avots: EH II, 137

paiẽskât [li. paieškóti, slav: poiskati], tr., ein wenig lausen: galvu.

Avots: ME III, 35

paiêt,

1): tā pagājuse riekstuos Frauenb.;

2): jam me̦lni zirgi vairāk paiet Liepna;

3): pagāja sava ceļu Preiļi (Kur. Nehrung);

5): pagājis bē̦rns, ein verstorbenes Kind
Lubn. n. BielU.; ‡

6) = iziêt 7, sich verbreiten:
slavīt(e] muna pagājusi pa visām maliņām Tdz. 41221. pagāja runas, ka e̦suot ... Pas. IV, 50 (aus Višķi); ‡

7) "?": gredzentiņu vien pamauču, šuo ciemiņu paiedams (= li. praeĩdamas?): te aug mana līgaviņa, gredzentiņa nē̦sātāja BW. 6269; ‡

8) "zugrunde gehen, nicht gedeihen"
Siuxt: man pagāja aitas; ‡

9) "her(an)kommen (für eine kurze Weile)"
Auleja: pagāja kaimiņi, palīdzēja apdarīt. paej uz šenieni! paies darbs ("pienāks darba laiks". Refl. -tiês, ‡

2) = ìenãktiês 1 (?): auzas vēl taidas apzaļis, nepļaun vēl, saka, lai paietas. ‡ Subst. pagãjẽjs,

1) "?": cūku ganelis bija tas p., tuo vairāk pavadīja pakaļ strādniekiem Siuxt;

2) "jem., der nur teilweise die Arbeiten eines
gàitnieks 1 leistete" Grawendahl.

Avots: EH II, 137

paiêt [li. paeĩti, slav. poiti], intr.,

1) ein wenig gehen:
pagājis mazu gabaliņu, viņš apstājās;

2) vorwärts kommen, gedeihen:
aizgavēņuos de̦sas un kājas jāvāra, tad cūkas paejuot Etn. II, 24. kad gribuot, lai bites labi paiet... II, 6. lai tie (zirgi, guovis) labi paietu II, 117. piektdienās ne˙maz nedrīkstuot villas cilāt, juo citādi aitas nepaiemuot Etn. I, 74. pagājis, heruntergekommen (schlecht vorwärts gekommen): viņš pa˙visam pagājis;

3) weggehen:
gaidi, gaidi, netiklīti! jau meitiņas sen pagāja (Var.: aizgāja) BW. 12892;

4) die Fähigkeit zu gehen besitzen, gehen können (besonders nach einem Zeitwort des Könnens):
viņš nevar paiet, jāve̦d vešus LP. IV, 7. ar kājām nepaiet, ar acīm neredzēt BW. 29266;

5) vergehen, verfliessen, verstreichen:
tâ paiet savs laiks LP, IV; 119, paiet daži gadi IV, 54. pagãjis, vergangen, verflossen: pagājušu svētdienu, nedēļu, mēnesi. Refl. -tiês, für sich gehen, einen Gang oder Gänge machen: man maz vaļas, vēl jāpaietas pilsē̦tā A. XVI, 301. viņš pagājās klusām uz kaudzes pusi Niedra. ne˙viens nepagājās viņam pretim Vēr. II, 1108. viņš pagājās līdz krastam MWM. VIII, 415.

Avots: ME III, 35, 36, 37, 38, 39, 40, 41, 42, 43, 44, 45, 46, 47, 48, 49, 50, 51, 52, 53, 54, 55, 56

‡ paieten PV. "ein wenig nach vorne (gehend)" : iepretim tâ p. bija putnu dārzs.

Avots: EH II, 137

paieza, paieze U., [ pajieze Juris Brasa 40], der Raum unter einer Sandsteinwand (iezis): līda ārā nuo paiezām.

Avots: ME III, 36

paîgle ² (unter paegle),

1): auch Ruhtern, Sussikas, Ulpisch.

Avots: EH II, 136

‡ paîglene ² Salis, = ‡ paeglene.

Avots: EH II, 136

pàiglis: auch (mit àI ² ) Heidenfeld, Prl., (mit aî ² ) Lemb., Rohjen.

Avots: EH II, 136

pàiglis, s. paegle.

Avots: ME III, 34

paĩja,

1): te tev paijiņa! BW. 1601, 1.

Avots: EH II, 136

paĩja,

1) die Spielsache, das Kinderspielzeug:
atnesa bērniņiem kreņģeļus vai kādas paijas Lautb. viņš arklu visu augu pavasaru ne̦sāja kâ paijiņu A. XI, 476, kas sievām patīk, paijas, nieka lietas Rainis. [smagā vāle likās kâ paija tik viegla Pas. II, 108];

2) die Liebkosung, das Streicheln:
glaudi un paijas viņu te negaida Seib. glāsti un paijas JR. V, 81. [Aus estn. pai "Spielsache", s. Thomsen Beröringer 272.]

Avots: ME III, 34

paĩjât, [auch Salis, Ruj., Serbigal, AP.], paĩjuôt, tr., streicheln, liebkosen: tuo paijuo un gardumus tam taisa Dünsb. meža. malā vējiņš paijā zāli Vēr. II, 238. [Aus liv. paij resp. estn: paiuma "streicheln", s. Thomsen Beröringer 272.]

Avots: ME III, 34

‡ paîkât ² Seyershof "pavirši šūt jeb vārstīt": p. cimdus ar ielāpiem. Aus estn. paikama "flicken, ansticken".

Avots: EH II, 136

paiki, Scherze Katzd, zu li. páikiuoti "dumme Scherze treiben", paĩkas "dumm", [le. peiksts "ein Windbeutel"; vgl. auch Waide Vergl. Wrtb. II, 10].

Avots: ME III, 34

paĩķis Kand., Nurm., der aus dem Backtroge zusammengeschabte Teig und das Brot daraus. Aus paļ˜ķis dass.? (Vgl. cèikaũls aus ceļkaũls Le. Gr. 110].

Avots: ME III, 34

paikstêt, intr., jammern, weinen Nerft; [vielleicht mit ai aus ei; zu pīkstêt].

Avots: ME III, 34

paîkt ² (li. paĩkti "dumm werden"), intr., verzärtelt, verhätschelt werden Etn. IV, 162; besonders in der Zstz. mit iz-. iz-. Vgl. paiki.

Avots: ME III, 34

paîkulis ² , ein Verwöhnter, besonders ein solches Kind Wain.

Avots: ME III, 34

pa-il˜dzinât [li. paìlginti], tr., verlängern: dzīvību LP. VI, 771. man paildzini mīļas, īsas dienas! Rainis.

Avots: ME III, 34

pa-il˜gs [li. pãilgas "länglich"], ziemlich lang (von der Zeit): pailgs laiks jau pagājis; es savu vainadziņu pailgāki pavalkāju VL.

Avots: ME III, 34

["I paînît," auseinanderwerfen: grāmatas, drēbes A.-Peb.; zu lesen puinît?]

Avots: ME III, 34

[II pàinît ² (?) Warkh., zupfen; zu lesen puinît?]

Avots: ME III, 34

‡ III paînît Smlit. "spaidīt (kuo mīkstu)": p. mîklu.

Avots: EH II, 136

‡ IV painît Warkl. "treiben": p. kuo pruojām.

Avots: EH II, 136

paîpala: mit àI ² Nerft, Demin. paipalīte BW. V, S. 479, № 2480, 1 (neben paipala ebenda und griezīte: grieze), paipaļīte BW. 18255: paipalai (sc.: piederēja) smalki kārkli BW. 2480. Als Kuhname Etn. I, 165.

Avots: EH II, 136

paîpala, [auch PS., C., Blieden, Lis., Warkl., Schujen, paîpala ² Tr., paîpala ² Bl., Glück II Mos. 16; IV Mos. 11, 31; Psalm 105, 40; Weish. Salom. 16, 2], paipule Seifert Chrest. II, 169, die Wachtel; fig., ein junges Mädchen: ciema paipalām vai acis izspledīsies Jurī buoluoties Purap. [Reduplizierte Bildung (vgl. Meillet Bull. XXVII, 136); zu li. píepala, apr. penpalo, r. пéрепелъ dass., s. Trautmann Wrtb. 204.]

Avots: ME III, 34

‡ paipuole (geschr.: paipole) Lng., die Wachtel.

Avots: EH II, 136

‡ paipt A.-Schwanb. "anschwellen".

Avots: EH II, 136

[pa-irde̦ns, ziemlich locker: pairde̦na zeme.]

Avots: ME III, 34

[pa-irdinât, pa-irdît Jürg., ein wenig auflockern: p. zemi, sìenu.]

Avots: ME III, 34

paĩrît: auch Frauenb., Puhren, (mit aî ² Kal., Rutzau; dzeršu rītu, pairīt-dien BW. 2021, 2 (aus Schrunden).

Avots: EH II, 136

paĩrît, für parît, übermorgen in West-Kurl., z. B. N., Katieten, Ahs., [Lin., paîrît ² Dunika; wohl mit kurischer Epenthese aus parît].

Avots: ME III, 34

‡ pairītā BW. I, S. 896, № 18721, = paĩrît.

Avots: EH II, 136

‡ paĩrîtu ² PlKur., (mit aî ² ) Dunika, Kal., OB., Rutzau, BW. 25083 (aus Sackenhausen), = paĩrît.

Avots: EH II, 136

I pa-ir̃t, intr., ein wenig locker, lose werden.

Avots: ME III, 34

[II pa-ir̃t, pa-ir̃tiês Salis, ein wenig rudern; (nach Verben des Könnens) rudern: nevarēja laivu pairt uz priekšu.]

Avots: ME III, 34

paise L., [Livl: n. Bielenstein Holzb. 520], pàsekles ² [Aahof, Kreuzb.], Adsel, Mar., Stockrn., [Subbat n. Bielenstein Holzb. 520, paisekle Warkh.], paise̦klas Stud., [paiseklis Marienhausen], paisiklas A. XVIII, 498, paisîtavas Laud., Bers., Grawendahl, Lasd., Etn. IV, 162, A. XI, 250, [paistavas Livl. n. Bielenstein Holzb. 520], die FIachs-, Hanfbreche. Nach St., U paiseklis, das Holz, womit der Flachs geschlagen, geschwungen wird: kas ejuot pārvē̦rtušās vai nu par ķeksi, palsekli, vai grābekli LP. VII, 545. [iet kâ paisekle (von einem leichtfertigen Frauenzimmer) Gr.-Buschhof.)

Avots: ME III, 34

paise̦klas (unter paise): auch Marienhausen.

Avots: EH II, 136

paisekle (unter paise),

1): auch (mit àI ² ) Kaltenbr., Sonnaxt, pàisekles ² Atašiene, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., N.-Rosen, BW. 19075, 6, Tdz. 44912; ‡

2) ein geschwätziges Frauenzimmer
(mit àI ² ) Gr.-Buschh.

Avots: Eh II, 137

paiseklis (unter paise): auch (mit àI ² ) Sonnaxt, (nom. s.?) Kalupe n. FBR. XVIII, 39, Pilda n. FBR. XIII, 49, Warkh.

Avots: EH II, 137

‡ pàisîklas ² Auleja, = paiseklis.

Avots: EH II, 137

‡ paisikle,

1) paisikles A.-Schwanb., Wessen, (mit àI ² ) Līvāni, Oknist, = paiseklis: mute iet kâ p. Oknist;

2) "kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās" Wessen; "cilvē̦ks, kas iet kâ paisikle [sic!] citus maisīdams" A.-Schwanb.

Avots: EH II, 137

[paisīkles N.-Peb., eine der Flachsbreche ähnliche Vorrichtung zum Zerkleinern von Langstroh fürs Vieh.]

Avots: ME III, 34

paîsinât ^2, tr., auseinanderwerfen, in Unordnung bringen: lietas Kav. [zu li. paistyti "путать, бросать слѣды; коверкать"?]

Avots: ME III, 34

pàisît,

1) (oder p. 2?): auch (mit àI ² ) Alswig, Auleja, Fianden, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Mahlup, Meselau, Oknist, Pilda, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit aî ² ) Ramkau, (mit aî) Serbig. (unbek. in Allendorf, AP., C. Dunika, Ermes, Lemb., Wolm., wo dafür mĩstît resp. kulstît); ‡

6) gierig essen
Warkl.: pàisa ² maizi kai spaļus; ‡

7) schwatzen, faseln
Saikava. ‡ Subst. paisîtājs BW. 18250, wer Flachs bricht od. schwingt.

Avots: EH II, 137

pàisît, [paîsît ² Bl., pàisīt ² Kreuzb., Warkl., Kl., Lis.] (li. paisýti "(die Gerste) abklopfen"), tr.,

1) Flachs brechen
[Wallhof n. Manz. Lettus], Birzm., [Lis.], Nerft, Mar., L.: pušu šķīru linu sauju, kulstīdama, mīstīdama (Var.: paisīdama) BW. 21901. visi riteņu spieķi izkaltuši, čīkst un klab, itin kâ kad linus paisa Ltv. [salmus pàisît N.-Peb., Stroh zum Füttern (ähnlich wie Flachs) brechen];

2) Flachs schwingen
Etn. III, 91, Freiz.;

3) für kaisît Ruhental;

4) fig., schütteln, prügeln:
es viņu paisīju kâ pe̦lavu maisu Mar.;

5) aus der See stürmen
L. (offenbar mit paizīt vermengt). [Nebst piesta, pist zu aksl. pьxati "stossen", čech. pěchovati "stampfen", ai. piṣ̌ṭá-ḥ "gemahlen", pēṣ̌ṭar- "Zerreiber", av. pišant- "zerstampfend", la. pistor "Kornstampfer", mnd. vīsel "Mörser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 1, Trautmann Wrtb. 220 f.]

Avots: ME III, 34, 35

paisītava, ‡

2) = pàisītavas ² Saikava (mit àI ² ); ‡

3) comm., ein Schwätzer, Fasler
Saikava.

Avots: EH II, 137

[paisītava Vīt., = padauze.]

Avots: ME III, 35

pàisītavas ² ,

1): auch Kalupe, Meselau, neben gleichbed.
pàisīteves) KatrE.; ‡

2) gutes Mundwerk
Lubn.: kuo nu tu tuo aizrunāsi? tai ir p.

Avots: EH II, 137

pàisītavas ² [Lis.], die Flachs- oder Hanfbreche.

Avots: ME III, 35

‡ paišķi A.-Schwanb. "schlecht gewachsener, missratener Flachs".

Avots: EH II, 137

pàišļi ² : beim Schwingen sich bildende Flachsabfälle AP. (mit aî ² ), Sessw., Vank.

Avots: EH II, 137

[pàišļi ² Kl., = pakaiši (die Streu).]

Avots: ME III, 35

[I paisuotne (?) "pasile" Biržgalis.]

Avots: ME III, 35

[II paisuotne, = padauze: neklausies uz šās paisuotnes! viņa pati iet pa gaisu un sarunā visādas gaušas Vīt.]

Avots: ME III, 35

[III paisuotne "eine Hanfbreche" Marienhausen.]

Avots: ME III, 35

‡ paistavas Livl. n. BielU., Nötk., (mit aî ² ) Ramkau, = pàisītavas ² .

Avots: EH II, 137

pàistît ² [Grawendahl], tr., einstampfen: p. piestā kanepes Grawendahl]; auch für paisīt 1, 2 U.

Avots: ME III, 35

‡ pàisukles ² Bolwen, Fianden, Mahlup, = pàisītavas ² .

Avots: EH II, 137

paîsums ² , ‡

4) "?": ai, lielais p. aiz galda sēdēs! nu jau aizveda stāvausi aiz galda Tdz. 45338.

Avots: EH II, 137

paîsums ² [Salis, Widdrisch], L.,

1) für paizums, neuerdings namentlich in der Verbindung
bē̦gums un paisums Mag. IV, 2, 132, Ebbe und Flut: pret spē̦ka bē̦gumu vēl cīnās gribas paisums Asp. jūŗās palielinās paisums un bē̦gums Konv. ^2;

2) paisums, Sturm aus der See
L., = Nordostwind Mag. III, 1, 125; [pàisums N.-Peb. "ein Wirbelwind"];

3) cilvē̦ks iet paisumā (= re̦snumā) Kortenhof; [pàisums ² Grawendahl, Bers., eine Menge (daudzums)].

Avots: ME III, 35

paîsu ² paîsumies ² , bunt durcheinander Kav.; vgl. paîsinât ² .

Avots: ME III, 35

paizît, -u, -ĩju, intr., stürmen, überschwemmen. Aus liv. paiz [resp. estn. paizuma "schwellen, überschwemmen", s. Thomsen Beröringer 272.]

Avots: ME III, 35

paizums,

1): p. un bē̦gums (Flut und Ebbe)
Salisb. n. BielU.;

2): p. (mit àI ² ) cilvē̦ku Sessw. tāds p. puišeļu kuopā Janš. Līgava I, 58. šuo lieluo paizumu (von einem goldenen Stuhl)
ne˙kâ nevarēja nuosvērt Pas. XII, 99.

Avots: EH II, 137

paizums,

1) die Flut, Brandung; Woge, Ūberschwemmung:
visi tavi paizumi (bangas) un viļņi iet pār manu galvu Psalm 42, 8. paizums (viļņi) pārplūst pār manim 69, 3; 16; 124, 5; paizuma vējš, Wind aus der See;

2) die Flut, eine grosse Menge, etwas Grosses, in einen Haufen zusammengeworfene Dinge
Etn. I, 46: ir gan pàzums ² , sagt man von einem Menschen von grossem Wuchs Mar. n. RKr. XV, 128; [3) Wolkenbruch (Wasserhose); Sturm, Orkan U. Beruht auf liv. ved paizømi "Flut, Überschwemmung"].

Avots: ME III, 35

papaĩjât, tr., etwas streicheln, liebkosen: bē̦rnu. Refl. -tiês, sich, einander streieheln, liebkosen.

Avots: ME III, 80

[papaisît, ein wenig paisît: lini jau drusku papaisīti Lis., Kl.]

Avots: ME III, 80

pãrpaisît, ‡

2) (nicht gründlich) ausschwingen
Oknist, Saikava: puse linu jau pārpaisīta.

Avots: EH XIII, 207

[pãrpaisît, noch einmal paisīt: p. linus.]

Avots: ME III, 169

[pãrspaidît,

1) wiederholt drückend zerdrücken:
p. pūpēdi;

2) eine Reihe von Objekten od. alle Teile eines Objekts drücken:
p. (betasten) kartupeļus, vai nav sasaluši Golg. p. (massieren) slimuo kāju.]

Avots: ME III, 177

paspaîdît, ‡ Refl. -tiês, sich eine Weile karessierend amüsieren: naktīm p. pa priekšnamiem un kaktiem Janš. Dzimtene II, 25.

Avots: EH XIII, 175

[paspaîdît, wiederholt ein wenig drücken: p. kartupeli.]

Avots: ME III, 104

paspaĩle: auch Dunika, Gramsden, Grobin, OB., Rutzau, (mit ai) Assiten.

Avots: EH XIII, 175

paspaĩle Kand., Lasd., = àizgrieznis 2, ["cirtienu paliekas zem spailes, spailē palikusi zâle": tâ nevar pļaut, ka paliek tāda liela paspaile Dond.]

Avots: ME III, 104

‡ patārpains Warkl., ein wenig wurmstichig: p. kuoks, ābuols.

Avots: EH XIII, 181

pìeclapaîns, fünfblättrig: pieclapaini ziedi Konv. ² 2549.

Avots: ME III, 241

pielipains klàips, ein Brotlaib mit Erhöhungen Salisb. n. U.

Avots: ME III, 267

pìeļipains, pieļipas aufweisend: p. diegs, valgs Vīt.

Avots: ME III, 270

pielupaîns, strähnig: vīrs nekuoptu bārdu, gaŗiem, dze̦lte̦niem, pielupainiem matiem.

Avots: ME III, 269

piêpaĩns C., schimmlig u.

Avots: ME III, 277

pìepàisît,

1) noch dazu schwingen resp. brechen (Flachs):
p. vēl drusku klāt Bers.;

2) ein gewisses Quantum (Flachs od. Hanf) schwingend resp. brechend erlangen:
piepaisīt pilnu puõdu kaņe̦pāju.

Avots: ME III, 277

pìespaîdît, freqn. zu piespiêst, mehrfach andrücken Spr.: kad traukā iebeŗ miltus, tad, ja grib, lai vairāk ieiet, piespaida ar liekškeri Grünh. ar ruokām piespaiduot iedzīt sienu maisā.

Avots: ME III, 294

piespaids,

1) Mangel, Not, Schwierigkeit
N.-Peb., (mit iẽ ) Nötk.: kâ tev uznācis uz reizes tāds piespaids? Turg. Pav. ūd. 102. ar luopbarību būs liels piespaids Druw.;

2) piẽspaids, Unterstützung, Fürsorge:
tur man būs ve̦cuma dienās piespaids Annenburg, Bergfried.

Avots: ME III, 294

piespaĩle, eine doppelte Heuschwade: piespaile iznāk, kad pļavā dze̦n pirmuo spaili un pie tas, atgriežuoties, piepļauj uotru spaili Dond.

Avots: ME III, 294

piespaiža "?": paciešanu mūs māci, kungs, visā piespaižā! Diez.

Avots: ME III, 294

platlapaîns, mit breiten Blättern versehen: platlapains stādiņš A. XX, 936. platlapainā liepa Konv. ² 2410.

Avots: ME III, 322

pļumpaîns laiks U., Schlackenwetter.

Avots: ME III, 372

puopaîns,

1) morastig:
puõpaina zeme Dond.;

2) wulstig;

3) puõpaîns Dunika, = ciņaîns.

Avots: ME III, 457

‡ II pum̃paine OB., die zweite - von unten gerechnet und zugleich der Grösse nach - Spange (sakta).

Avots: EH II, 324

pumpainis (f. -ne), wer (was) mit pumpas versehen ist: pumpaini vācieti, nāc, iesim dancuot! tev šķind pumpiņas, man sudrabiņš BW. 24163. mituosim sudrabiņus (Var.: vainadziņus)! tev bij ze̦lta pumpainīte (Var.: pumpainītis), man sudraba zīlenīte BW. 33971, 6. adu cimdus, pumpainīšus 7216, 1 var.

Avots: ME III, 410

pum̃paîns: visiem ieti, pruojām ieti, pumpainiem še palikt! Tdz. 48410, 1 var.

Avots: EH II, 324

pum̃paîns, buckelig, beulig, höckerig, knollig Salisb.: sarkans, pumpains un spalvains kâ lācis H. Eldgast. pumpains ģīmis Salisb.

Avots: ME III, 410

pumpaiša Erlaa, = pumpača: smalkvērpīte ciemā te̦k, es pumpaiša baznīcā BW. 7043.

Avots: ME III, 410

pùmpaiši ² Bolwen, Bērzpils, = pupāji.

Avots: ME III, 410

I pupaine, ‡

2) ein Feld, wo Kartoffeln abgenommen sind
Lettg.

Avots: EH II, 326

I pupaine, ein Feld, wo Bohnen abgenommen sind Wid.

Avots: ME III, 414

II pupaine, eine säugende Sau Biel. n. U.

Avots: ME III, 414

‡ pũpainis PlKur., = pũpêdis 1.

Avots: EH II, 342

‡ pupaite,

1) ein Feld, wo Bohnen abgenommen sind
Wessen;

2) = pupaine I ‡ 2 Lettg.

Avots: EH II, 326

‡ pùrpains ² Erlaa, = pur̃puļaîns: p. de̦guns.

Avots: EH II, 328

rãpainis,

2): līdz ar ūdeni kādu ... mazu rāpaini var iedzert Latv. Av. 1822, № 42.

Avots: EH II, 361

rãpainis C.,

1) in Lems. n. U. Demin. rāpainītis, ein Kind, das noch kriecht
Kokn. n. U.;

2) = kukainis Neander n. U.

Avots: ME III, 497

raũpains, schorfig, grindig, uneben: r. kartupelis Jürg., Bauske.

Avots: ME III, 488

‡ rèipains ² (mit ostle. ei < ī? ) Liepna "= riêvaîns".

Avots: EH II, 364

repaîns U., schwielig, hornhäutig Dr.: repaina āda Dr.; re̦pains, rissig, geborsten: re̦painas kājas N.-Peb. repains ("rē̦tains") kuoks Ar. Zu repis II; vgl. repjains.

Avots: ME III, 512

rẽ̦paîns: rēpains ("sasprē̦gājis") ģīmis Schujen.

Avots: EH II, 369

rẽ̦paîns AP., uneben; vēja aprauts; schmutzig: ar ruoku, kuŗas rē̦painie pirksti vairs neatliecās Veselis Tīrumu ļaudis. vecīga meita, . . . darba saliekta, rē̦paina un apaļa ebenda; "iesprē̦gājis" Schwanb. (von der Haut): r. kālis Vank.; rē̦pains ("ar izsitumiem") suns; bemoost: r. akmens Hofzumberge; grindig, krustig: rẽ̦paini kartupeļi Jürg. rẽ̦paina (uneben) miza N.-Peb., Arrasch; "kārpains": r. kartupelis Stomersee.

Avots: ME III, 520, 521

ripainis, ein Apfelschimmel, ein Pferd mit runden Flecken; ein rundes, wohlgenährtes Pferd: kumeliņ, ripainīti, tev tēcēt, man sēdēt! BW. 32071 var. bērīt manu, ripainīti! 29929, 1. Adama labākajam zirgam - tumšzilajam ripainītim.... bija baltas krēpes Janš. Dzimtene IV, 25.

Avots: ME III, 530

rĩpainis, ein scheckiges Pferd Nigr.

Avots: ME III, 539

ripaîns: auch (ripaiņš) Schrunden n. FBR. XIII, 102; (e̦ze̦rs) bij r. nuo zivju gaņģiem Jauns. Raksti IV, 228; ripaiņš zirgs "zils vai tumši brūns zirgs, ar tumšākiem apaļiem raibumiem spalvā (tādi mē̦dz būt jauniem un brangiem zirgiem)" Siuxt.

Avots: EH II, 373

ripaîns, eine Deminutivform ripainiņš BW. 13898 var., scheibenförmig U.; mit scheibenförmigem Muster versehen: ripaiņi, spangaiņi mūs[u] māsas dvieļi BW. 25470. - ripains zirgs (kumeļš), ein rundes, wohlgenährtes Pferd; ein Apfelschimmel, ein Pferd mit runden Flecken L., U.: kur jūs jāsiet, bandinieki, ripainiem kumeļiem? BW. 14425, 5. ripainiņš, spangainiņš (Var.: ripaiņš, pangaiņš) mans kumēliņš 13898 var. kumeļš tumši dze̦lte̦nā plaukā, tāds ripains un spangaini ābuolains, kâ bišu nuovaskuots Janš.

Avots: ME III, 530

rīpains St. od. rīpāns (gen. rīpāņa !) zirgs U., ein Tigerpferd. Mit diai. -īp- aus -ip- (vgl. ripainis)?

Avots: ME III, 539

rùoblapainis Celm., die Eiche (eig.: wer gekerbte, gezackte Blätter hat).

Avots: ME III, 575

rùobmalaîns, mit gekerbten, gezackten Rändern versehen: ruobmalainām zvīņām Konv. ² 3498.

Avots: ME III, 575

rùoblapaîns, mit gekerbten, gezackten Blättern versehen : r. uozuols Pūrs II, 62; Valdis Stabur. b. 77.

Avots: ME III, 575

‡ rupaîmi Liepna, = rupumi (unter rupjš): kad ruoku dzirnūs maļ, ne milti, ne putraimi ar vienas reizes malumu nav smalki diezgan, un tāpēc pēc katra maluma jāsijā; rupjās daļas, kas sijājuot paliek sietā, ir r.

Avots: EH II, 385

sapaĩjât, abstreicheln Lautb.: s. bē̦rnam vaigus.

Avots: ME II, 696

sapàisît ² ,

1): sapaisi labi! tie ir cieti lini KatrE. labi sapaisītiem nātŗu kauliem Vanagu ligzda 190. linu vien sapaisīts birkavi pieci Jaun. Ziņas 1939, № 247, S. 2; ‡

2) eilig aufessen
Warkl.: sapaisīja pus˙kukuļa maizes.

Avots: EH XVI, 434

saspaîdît, tr., freqn., (mehrfach) zerdrücken: graudus saspaida, skruotē un maļ Mazvērsītis Luopkuopiba III, 86. sirdi saspaidīt Dziesmu gr. 59, 9,

Avots: ME III, 740

sîkkraupaîns, schorfig, kleine Unebenheiten aufweisend: āda sīkkraupaina jeb pubuļaina Konv. ² 491.

Avots: ME III, 852

sīpaîns, orkanartig U.

Avots: ME III, 855

skarblapainie Konv. ² 407, asperifoliaceae.

Avots: ME III, 873

šķè̦paîns: šķē̦paina adata (= šķē̦padata?) Jauns. Raksti IV, 294. tautu meita attecēja ar šķē̦painu (am untern Saum zerfetzt) lindraciņu. ej mājās,... salāp[i] savu lindraciņu! Tdz. 57965.

Avots: EH II, 633

šķè̦paîns, mit Zinnen versehen Warkl.: šķē̦painā tuornī Stari II, 40. šķē̦paini dālderi BW. 1795 (vgl. dazu Mag. XX, 3, 183), = šķē̦pu dālderi. šķè̦paina ² (splitterig) pagale Warkl.

Avots: ME IV, 32

šķḕ̦rsstrĩpaîns Vēr. II, 40, quer gestreift.

Avots: ME IV, 37

slampaîns, schlumpig Dr.

Avots: ME III, 915

šlampaîns V., šlampisks V., = šļampaîns, šļampisks, schlumpig. - Vgl. šļampa, slampains.

Avots: ME IV, 59

šļampaîns V., = slampains, schlumpig.

Avots: ME IV, 63

‡ slapains Sirgen n. FBR. XX, 46, = slapjš.

Avots: EH II, 520

‡ slāpains, dürstend (?): nuo klinta ... ūdentiņš izte̦k ... viņš nuoliecas ... apdzēst ... slāpainu kvēli Lundberg Dažādu ... rakstu krājums 30.

Avots: EH II, 523

šlāpaîns laiks "Wetterbei nassem Schnee". šlāpe, Schaluppe Mag. IV, 2, 143.

Avots: ME IV, 59

slē̦paîns, geheimnisvoll Celm.: slē̦paina šņākšana bija dzirdama Lautb. Luomi 33. zu zinādams slē̦paini . . . čukst kuoks vārdu aizmirstuo Seifert Chrest. lIl, 2, 28.

Avots: ME III, 928

smalˆklapaîns, feinblättrig: smalklapainas papardes J. R. VII, 140.

Avots: ME III, 952

šùopains ² Kl., ungleich im Holze U.; mit Narben, mit schadhaften Stellen: š. kuoks.

Avots: ME IV, 113

spaida: pret vē̦de̦ra spaidām (Magendrücken) Ciema spīg. 123.

Avots: EH II, 544

spaida, s. spaids.

Avots: ME III, 980

spaideklis, der Druck, die Bedrückung Wid., Zwangsmittel LKVv.

Avots: ME III, 980

spaîdelêt Drosth., Jürg., Selsau, Gr.-Buschhof, (mit aî ² ) Ruj., Behnen, (mit aĩ ) Nigr., Wandsen, = spaîdît. Refl. -tiês, sich zusammendrücken, sich knutschen: zālē kâ zirņi pākstē spaidelējas pusaudži B. Vēstn.

Avots: ME III, 980

spaidĩba, die Bedrfingnis, der Druck L., U.: spaidības laikā Lenz Spred. grām. v. J. 1764, S. 243; spaidības darbi, notgedrungene, nicht verschiebbare Arbeiten U.

Avots: ME III, 980

spaîdîgs: centies atstāt šuo spaidīguo gaisu Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), S. 10.

Avots: EH II, 544

spaîdîgs C., drückend, drängend, dringend U.: sp. klusums Purap. J. str. 111. spaidīgie maksāšanas termiņi A. v. J. 1900, S. 942. skaņa... briesmī gāki un spaidīgāki tiek nuomākta Vēr. I, 1065.

Avots: ME III, 980

spaîdît, ‡ Refl. -tiês, einander (wiederholt) drücken, drängen; sich drängen; sich (zer)drücken lassen: viņš (= weich gekochtes Fleisch) spaidās tūli plašs, kad kuož ar zuobiem Seyershof. Subst. spaîdîtājs: wer eine kranke Stelle mit der Hand drückt und bespricht Walk n. BielU.

Avots: EH II, 544

spaîdît Wolm., PS., C., Kl., spaidît ² Iw., BL, -u, -ĩju, freqn. zu spiêst, (wiederholt) drücken, drängen, bedrücken; die Kur - Methode des Streichens und Knetens anwenden (gewöhnlich vē̦de̦ru spaidît): kungs savus apakšniekus ļuoti spaidījis LP. V, 144. karā mūsējus briesmīgi spaidīja VI, 698. dažu reiz krusts un bē̦das tuos spaidītu BW. III, 1, S. 76. nabagus ik˙viens spaida Br. sak. v. 813. viņš spaidīja (kelterte) vīna uogas Richter 9, 27. viņus spaidīja liels bads Kra. Vīt. 60. kad kas netaisni bij spaidīts (muocīts) 141. spaidīt tautu Aus. I, 14. spaidīt mutautiņu pret acīm Austr. k. v. J. 1893, S. 72. Subst. spaidîšana, das (Be)drücken, Drängen, Kneten: nāves (gen. subj.) spaidīšanu Dziesmu grām. 181. spaîdîtãjs (fem. -ja), wer (be)drückt, drängt, kurierend sfreicht und knetet: aicināja palīgā spaidītājas, kas prata dziedināt ar īpašiem pūšamiem vārdiem BW. I, S. 184.

Avots: ME III, 980

spaiduoņa, der Druck: guļas kâ spaiduoņa uz dvēseli B. V.; tur bij liela spaiduoņa (Gedränge) Golg., Bers., (mit aî ² ) Bauske.

Avots: ME III, 980

spaiduonîgs,* bedrängt: cerībai . . . nepiepilduoties viņu liktenis kļuva . . . spaiduonīgāks Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 149.

Avots: ME III, 980

spaiduonis,* Klemme, Not, Zwang Kronw., drangvolle Lage Celm. (s. Kundz. Kronv. 125): dzīves spaiduonis A. XI, 759. izpalīdzēt tautas spaiduonim A. v. J. 1896, S. 143. lauksaimnieciskais spaiduonis (Krisis) B. Vēstn.

Avots: ME III, 980

spaîds

1): sāpīgs s. spieda acu ābuolus gan˙drīz vai iz... duobumiem laukā Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 197. puisis dzirdēja ... šuo nuopūtu, tā viņu pavadīja kâ kluss s. Skalbe Raksti IV (1938), 125; ‡

2) Adj. "?": s. laiks Altr. asins zieds 44.

Avots: EH II, 544

spaîds C., Kl., Prl., spaids ² Iw., der Druck, Zwang; die Presse; vina spaids, die Kelter IV Mos. 18, 27, rakstu spaids, die Buchdruckerpresse U.; spaidi, Bedrängnis, Folter U.: kas tevi izvedīs nuo spaida Apskats 1903, S. 37, spaidu darbi, Zwangsarbeiten. spaidu brīdī palīdzēt ar naudu Aps. J. III, 11. sirdsapziņas spaidi Jauna Raža IV, 33. viņu spaiduos staipa MWM. VI, 408. kuruos vīna spaiduos tuo (vīnu) gatavuo U. b. 64, 33. Auch ein nom. pl. spaidas: visas spaidas (Nöte, Bedrängnisse) un vaidas Zeif. Chrest. II1, 318.

Avots: ME III, 980

‡ spaigât, wiederholt schreien Lubn.: kuo tie bē̦rni spaigā? Zu spìegt I.

Avots: EH II, 544

‡ spaîgle(s) ² Luttr., spàigles ² Lasd., = spaiglis.

Avots: EH II, 544

‡ spaîgle(s) ² Luttr., spàigles ² Lasd., = spaiglis.

Avots: EH II, 544

spaiglis, die Krebsgabel, ein an einem Ende gespaltener Stecken, um darin Krebse einzuklemmen L., U., Bielenstein Holzb. 681. WohL zu norw. speika "mit steifen (gespannten) Beinen gehn", spīka "widerspenstig sein", nhd. dial. spaichen "ausschreiten", s. Persson Beitr. 399 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 658.

Avots: ME III, 981

spaignĩtis, Bezeichnung für den Wolf Celm.

Avots: ME III, 981

spaigs "?": spaiga pusnakts zieduonī Ve̦nsku Ed. Jaunas dzejas 23. spaiga nakts MWM. VI, 356. dzīve netīrā. spaigā D. 116, 55. smaršas spaigas Līguotnis 36. spaîgs ² "spilgts, stiprs" (?) Schwitten. Subst. spaigums "?": zieduoņa spaigums R. Sk. I, 5.

Avots: ME III, 981

spaiguļi, Blutfedern (?) U., Ansätze der Federn (mit aĩ) Bauske: baltspālvainām zuosīm balti spaiguļi, me̦lnspalvainām - me̦lni U. Wohl nebst spiga I zu li. speiglys "Hachel, Stache;", ahd. speihha, and. spēca, ae. spáca "Speiche, Strahl", an. spíkr "Nagel", spik "Holzsplitter" u. a., s. Persson Beitr. 408 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 654 f.

Avots: ME III, 981

‡ spaigulis, wer wiederholt schreit (spaigā) Lubn.

Avots: EH II, 544

spaile,

1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;

2): ar spàilēm ² samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs ² izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile ² , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";

3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡

5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.

Avots: EH II, 544

spaile,

1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern, spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd., spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."), der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, . (spaĩlis) Bl.: spailes gali Tr. nar. p. № 97. meitas ārda spailes Dunika. priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika. tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305. stāties spailes galā Upītis St. 11. kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren. šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond. dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764. tevis gaida pie auzu spailītes 22627. auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;

2) = spaiglis, Stecken, an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit ai) Kr., C.; spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599 (spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.; die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59. glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47. apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376. mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91. tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.; Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132; Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv. ² 2984; spailes ² , eine Zange Bauske; izkapts spailis ² ("?") Bauske;

3) auch spailis U., ein Setznetz
U., Bielenstein Holzb. 653, 670, (spailes) Wandsen, allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von spaile 1 unterschieden"), (spails ² ) N.-Bartau: zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau. mums ir pilnīgs spails ² (N.-Bartau): laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165. zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168. rītā (zivju) pilna spaile 1011. uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117. nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107. dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34. spaile, Setzangel Freizirl;

4) spailītes Talsen, = sienavāles 2. A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.

Avots: ME III, 981

‡ spailêt "?": vaguojis un spailējis... laukus Veldre Dižmuiža 96.

Avots: EH II, 544

spailis, ‡

3) eine langstielige Sense
um Tuckum.

Avots: EH II, 544

spailis, s. spaile 1 und 3.

Avots: ME III, 981

spailît, -ĩju, im Flusse fischen U., Bielenstein Holzb. 670; zu spaile 3.

Avots: ME III, 981

spails, s. spaile 3.

Avots: ME III, 981

spaĩnis: auch Allasch, AP., Grünh., Kegeln, Kolberg, Lemb., Lindenhof, Morizberg, Ramkau, Trik., (mit ài ² ) Meselau, Sessw.: ūdens spain[i]s BW. 28964 var. sviesta spain[i]s 31795, 2. sviestu salika īpaši taisītuos spainīšuos AP.

Avots: EH II, 544, 545

spainis Wolm., Karls., Salis, PS., C., Arrasch, Ermes, Zögenhof, Jürg., Ruj., (mit ài ² ) Lis., Kl., Selsau, Saikava, Golg., Schwanb., Meiran, U., = spañnis, der Eimer, Spann Bielenstein Holzb. 325, 383: sāk briesmīgi lietus līt: gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199, Kl.

Avots: ME III, 981

‡ spaitîtiês, schimmern, leuchten: es savam arājam ruožu ziedu cimdus adu; pret saulīti vagu dzina, ruožu ziedi spaitījās Tdz. 39744, 1. ... nuosaviju vainadzeņu; ka[d] es liku galviņā, kâ saulīte spaitējās (= laistījās) 47650.

Avots: EH II, 545

spaituôt Baltinov, Marienhausen, Dzimt. V. 1912, № 113, strahlen: saule spaîtuo Warkl.

Avots: ME III, 982

I spaîts (?) "eine Stütze der gubas" A.-Schwanb.; für spaids?

Avots: ME III, 981

II spaits: nuosalaide saules spaitiņš, ... spuožā luokā apjēme miesu... Pas. X, 67.

Avots: EH II, 545

II spaits Warkl. (mit aî ), Marienhausen, Baltinov, = stars, der Strahl (der Sonne): saules spaiti. ar gaismās spaitiem L. W. 1921, № 50, 3 ₄ . Wohl zu li. spitulys "Stem auf der Tierstirn", mhd. spidel "Splitter" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 und Fick Wrtb. III ⁴ , 513).

Avots: ME III, 981, 982

spalvlapaîns,* gefiedert: spalvlapainiem valriekstu kuokiem Valdis Stabur. b. 77.

Avots: ME III, 984

‡ starpains, Lücken, Ritzen, Löcher habend: starpaini zuobi Heidenfeld, Linden in Livl. starpaina siena C., Dobl, Jürg., Lems., Lubn., Salis, Ziepelhof.

Avots: EH II, 571

staũpaîns Jürg., Arrasch, U., ausgetreten; staupains ceļš.

Avots: ME III, 1049

‡ strepains, = trepains: strepan[i] (= nelīdze̦ni nuopļauti) rugāji Wainsel.

Avots: EH II, 586

‡ strìpainieks ² Gr.-Buschh., ein gestreifter Rock.

Avots: EH II, 589

strĩpainis: plur. strìpaiņi ² Gr.-Buschh., Lis., ein gestreifter Rock. strīpaiņi, ... juostas (mātes lādē) Blaum. Raksti I ⁵ (1936), 61. strĩpaiņus ("dvieļa rakstu") auž arī ar četrām nītīm AP.; Demin. strĩpainītis, ein gewisses Strickmuster für Handschuhe.

Avots: EH II, 589

strĩpaîns, streifig, gestreift U.: strīpaina seģenīte BW. 7436. strīpainiem lindrakiem RKr. VII, 1317.

Avots: ME IV, 1092

strĩpainis (f. -ne), wer (was) gestreift ist: nebij zīda svārki ģē̦rbti,... tādi paši strīpainīši (ein gestreifter Rock) BW. 18462, 6. es pielecu caku stalli, dievs dev[a] mazus strīpainīšus (gestreifte junge Schweinchen) 33455, 1. lec, rude, pa˙priekšu, pelēķe pakaļ, visu+pakaļ ielēks strīpainīte RKr. XVI, 124.

Avots: ME IV, 1092

‡ strùopains ² Nerft "?": paperksnei ir struopainas lapas.

Avots: EH II, 592

strupaîns: s. (mit einem Stumpfschwanz) suns Lasd., Laud.

Avots: EH II, 590

strupaîns "?": pats bildē bij izdevies tāds strupains Kundz. Kronw. 67.

Avots: ME IV, 1095

strupausis, wer kurze Ohren hat Wid.; f. strupause, ein Schaf (mit kurzen Ohren) Spr.: pilns mežs strupausīšu RKr. VII, 203.

Avots: ME IV, 1095

stùlpaiņi ² : auch Bers., Fehteln, Kalz., Lubn., Meselau, Sessw., (mit ulˆ ² ) AP.; möglich ist auch der Sing. stulpainis für éinen Schaftstiefel.

Avots: EH II, 594

stùlpaiņi ² Golg., Lis., Saikava, stùlpaiņi zābaki Jürg., Schaftstiefel: apvilkt stulpaiņus kājā Ar.

Avots: ME III, 1104

‡ šūpains "?": līdzās ... bērzs, šūpainas zaru bārkstis pār ceļu nuokārdams J. Sārts Daugavas gada grām. 1937, S. 49.

Avots: EH II, 659

‡ tapaine Kaltenbr., eine Egge mit hölzernen Zinken.

Avots: EH II, 666

‡ tapainis,

1) = ‡ tapaine Līvāni;

2) "krējuma puods ar tapu" Auleja.

Avots: EH II, 667

tapaîns, mit Pflöcken versehen: uz tapainiem kuokiem Kaudz. Vecpiebalga 54.

Avots: ME IV, 130

‡ tā`rpaine ² Kalupe, ein Ort, wo es viele Schlangen gibt.

Avots: EH II, 671

‡ tā`rpainis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 "?".

Avots: EH II, 671

tā`rpaîns, tārpajs L., St., wurmstichig, voll Würmer U.: tarpaiņie augļi Konv. ² 1746.

Avots: ME IV, 149

tirpaîns: tirpainas muocības Sārts Druvas san 155.

Avots: EH II, 684

tirpaîns, Sahauer erregend: karsta tirpaiņa tīksme pārskrien pār... ķer-meni Deglavs Rīga II, 1, 60.

Avots: ME IV, 196

tràipaîns, fleckig V.

Avots: ME IV, 218

trapaîns U., = trapans.

Avots: ME IV, 222

tre̦knlapaîns, fette Blätter habend: tre̦knlapainā nātre A. XV, 469.

Avots: ME IV, 229

trepains (so ist das Stichwort ME. IV, 231 zu lesen!): trepaiņas ("izraustītas") rudzu vārpas Frauenb. Vgl. ‡ trepjains.

Avots: EH II, 693

trepains Segew., uneben, wellenftirmig: trepaini rugāji. Zu trepe(s).

Avots: ME IV, 231

trîslapainis B. Vēstn. "das Trifolium".

Avots: ME IV, 241

truopaîns,

1): re̦snas, truopainas (= puosmainas) trūbas Jauns. Raksti VI, 14.

Avots: EH II, 700

truopaîns,

1) = puosmaîns Gr.-Buschh., Meiran, Warkl: (mit ùo ² ), knorrig, abwechselnd dünn und dick U., Wessen: tas kuoks tāds truopains U. tie zirņu pāksti ir truopaiņi Kremon n. U. guovs . . . gaŗiem, truopainiem ragiem Jauns. III, 278; truôpains ² kuoks Segewold, ein Baum mit abgebrochenen Ästen;

2) porös,
(mit ùo) Rentzen, (mit ùo ² ) Kl.-Salwen, (mit uô ² ) Ekau; "caurumains" (mit uô ² ) Lems.; ausgewachsen, (innen) ausgefault (mit ùo) Rentzen, Serben: truopains kuoks, akmens, māla trauks, korķis Kl.-Salwen u. a. truopainas saknes Rentzen. truopaina vārpa, eine Ähre, in welcher Körner fehlen Gr.-Buschhof, (mit ùo ² ) Pilda, Warkl.

Avots: ME IV, 253

tulpaîns,

1) befiedert:
tulpaiņas kājas, dick befiederte Füsse (bei Hühnern) Kronw. n. U.;

2) tulpains kažuoks "ein breiter, mit einem Gurt zu umgürtender Pelz"
(?) U.

Avots: ME IV, 259

upaîns, reich an Flüssen: upaiņa zeme V Mos. 10, 7.

Avots: ME IV, 300

uzspaîdît, wiederholt drückend erzeugen, entstehen machen: u. auguoni Stenden.

Avots: ME IV, 381

‡ vãrpainis, wer mit Ähren (od. mit einer Ähre) versehen ist: ai, rudzīti vārpainīti! BW. 27908, 2 var.

Avots: EH II, 764

vãrpaîns, mit Ähren versehen LKVv.

Avots: ME IV, 507

‡ virpains, wirbelnd (?): v. viesulis Sārts Str. 243. pa ... dūmeni izšāvās virpaina grīste Druvas san 29.

Avots: EH II, 787

zaļlapains, zaļlapuôts, mit grünen Blättern, grünem Laub versehen: zaļlapaina puķe Stari II, 200. zaļlapuota birze P. Blau.

Avots: ME IV, 686

ziẽpaîns: auch Pilten; ziepaīna lupata Orellen. ziẽpaiņas ruokas Behnen.

Avots: EH II, 811

ziẽpaîns, seifig U., (mit ìe ² ) Prl.: ziepains ūdens Konv. ² 3341.

Avots: ME IV, 744

zìllũpaîns, blaue Lippen habend Veselis Daugava v. J. 1928, S. 428.

Avots: ME IV, 720

zìlstrĩpaîns, blaugestreift A. XX, 325.

Avots: ME IV, 721

‡ zupains Pilten "zupā vārīts": zupaiņi rāceņi Iw., eine Kartoffelsuppe.

Avots: EH II, 812

àizbars,

1) die Verkürzung der Schwade im Mähen:
tu man aizbaru pataisījis, du hast zu tief in meine Schwade gehauen und sie mir dadurch verkürzt Hr.; neu begonnene Schwade: bars ir pie labības pļaušanas spaile; jaunuo, iesāktuo baru sauc par aizbaru Len. n. A. X, 1, 307;

2) das Mehl, das auf den aufgegangenen Teig geschüttet wird, bevor das Brot in den Ofen geschoben wird
Wolm. (dies also zu bẽrt);

3) Grütze, Grützkorn:
aizbara oder aizbaru putra, putraimu p. Lasd., Lös., Sessw., Tirs., AP.;

4) āzbars, dial. für aizbars, eine Speise von abgestossener, von Hülsen befreiter Gerste
= grūdenis N. - Bartau. Etn. I, 3;

5) vom Hagelregen:
sniegs bira kā aizbars Tirs.

Avots: ME I, 18

àizbêdzinât, fakt. zu àizbêgt, fliehen machen, weg-, hinjagen: lielgruntnieku spaidi bija aizbēdzinājuši zemniekus un amatniekus lielā vairumā pilsē̦tās Pūrs III, 52.

Avots: ME I, 19

àizcinis, [oder àizcine?], der Ort finter dem Hümpel: paipala meklē sev jauku aizcinīti jaunai ligzdai Stari I, 206.

Avots: ME I, 20

‡ àizkãst pienu spainim gaŗām, seihend unversehens die Milch am Eimer vorbeifliessen lassen.

Avots: EH I, 30

‡ àizpeķêt Lemsal, Wainsel,

1) verstopfen:
a. spainim caurumiņus ar kuo cieti;

2) sich verstopfen, sich mit Unrat, Schmutz anfüllen:
mašīnai aizpeķējuši sieti: neiet graudi cauri.

Avots: EH I, 41

‡ àizsprũgt Schibbenhof, sperrend in den Weg treten: tapai, te̦kuošam ūdenim kas aizsprūgst priekšā.

Avots: EH I, 51

‡ àizstĩpât,

1) a. mucu A.-Ottenhof, Meselau, das Bebänden einer Tonne beenden;

2) a. izkaltušu spaini, die Reifen eines ausgetrockneten Eimers straffer zusammenziehend, die Ritzen desselben verschliessen (beseitigen).

Avots: EH I, 53

‡ àizvaļât C., hin-, wegrollen (tr.): cūkas aizvaļājušas spaini.

Avots: EH I, 61

‡ àizvañdît,

1) (durcheinanderwerfend) hin-, wegstossen (-schieben, -schaffen)
Frauenb., Kal., Rutzau: a. sienu tālāk;

2) a. sienu durīm priekšā, (durcheinanderwerfend, umstörend) Heu vor die Tür hinschieben, -schaffen
Dunika, Stenden;

3) mit verschiedenen Objekten unordentlich vollwerfen
Kal.: visas malas aizvandītas; ne˙kur paiet nevar. Refl. -tiês, sich hin und her bewegend hin-, weggeraten : nezin kur nu viņš aizvandījies Dunika, Kal. u. a.

Avots: EH I, 61

àizzviest, tr., verkleben, verleimen: sienas šķirbas aizzviež ar māliem Tirs., Sessw. spainis te̦k; še aizzvied ar maizi Kaul., Bers., Lub.

Avots: ME I, 61

amuols,

2) amuols: auch Lemsal, Ulpisch, amuoliņš: auch Jürg., Roop, Demin. amuolītis BW. 32402 var.: ceļa malas amuoliņš BW. 11966 var. četru lapu amuoliņu 29543, 3 var. zaļā amuoliņa (Var.: ābuoliņa, dābuliņa) 19035 var. še ziedēja balts amuols 29371 var. dažādās amuola sugas un pasugas: baltais, sarkanais un dze̦lte̦nais galvainais, dze̦lte̦nais lapainais, kâ arī dažādie vārpainie: ... dze̦lte̦nais, rudais, pe̦lē̦kais jeb zilais amuoliņš Janš. Bandavā II, 74; ‡

4) amuls Frauenb. "Honigtau",
amuols Dunika, Kurs. "lapu me̦dus": būs bagāts me̦dus gads - uz uozuoliem ir amuols Kurs. Zur Etymologie s. auch Būga Tiž. I, 426. Zur Bed. 4 vgl. li. ãmalas "Honigtau".

Avots: EH I, 69, 70

apakšniẽks, f. -niẽce,

1) der Untertan, Untergebene:
dzīvuojuši varmācīgi valdinieki, nebē̦dādami par savu apakšnieku labklājību LP. VII, 627. kungs savus apakšniekus ļuoti spaidījis LP. V, 144;

2) der Besiegte, Überwundene:
šim būšuot jāpaliek par apakšnieku LP. VII, 1173, er werde unterliegen müssen, den Kürzeren ziehen; dafür gew. apakšā palikt.

Avots: ME I, 73

apbadît (li. apibadyti), ‡

3) an mehrern Stellen ein wenig stechen
(tr.) Kaltenbr.: kad šite (pa rugājiem) apbada (kājas), tad nevar paiet.

Avots: EH I, 72

apber̂zt, tr., rund herum reiben,

1) zum Zweck des Reinigens:
meitas spaiņus tīrus apbe̦rzušas LP. VII, 297;

2) zum Zweck des Beschmutzens:
es būt' savu vainadziņu ar uoglīti apbe̦rzusi Ltd. 1286.

Avots: ME I, 76

‡ apčakurêt Seyershof, = paid%C3%AEt">apspaidît 1, ringsum betasten: a. slimu kustuoni.

Avots: EH I, 76

‡ II apgalêt, sich mit Glatteis bedecken: apgalējis ceļš AP. apgalējis spainis pie akas ebenda.

Avots: EH I, 81

apgàlêt [Smilten u. a.], sich mit dünnem Eise (gāle) überziehen: spainis gluži apgālējis AP.

Avots: ME I, 87

apgluotêt (unter apgluodubt): auch (mit uô ) Bers., Golg., Laud., Nitau, Sessw., ringsum schleimig werden: spainis apgluotejis.

Avots: EH I, 82

apjàukt, tr., umrühren: paņēma karuoti, apjauca LP. VII, 1270. apjàuktiês, sich fleisclich vermischen, bespringen (von Widdern): visi te̦kuļi, kas apjaucas ar avīm, ir strīpaini I Mos. 31, 12.

Avots: ME I, 91

apkā`rtẽjs, umliegend, benachbart, umgebend: apkārtējas vietas, zemes; tev nebūs dzīties pakaļ apkārtēju tautu dieviem V Mos. 6, 14; ņem piemē̦rus nuo apkārtējās dabas A. XIII, 452. viņa sirds atvē̦rta apkārtējiem iespaidiem A. XIII, 368. apkārtējie iedzīvuotāji, ļaudis, apkārtējie Etn. I, 53, die Bewohner der Umgegend, die Nachbarn: kungs saaicina visus apkārtējuos Lp. IV, 57.

Avots: ME I, 94

apklusinât, tr., beruhigen, beschwichtigen, stillen, zum Schweigen bringen: māte nevarēja suni apklusināt Etn. III, 62. bē̦rns nebija nemaz apklusināms Etn. IV, 128. Kalebs apklusināja ļaudis I Mos. 13, 31. šuo ļaužu pašapziņa ar spaidiem vien nebūs apklusināma Apsk. apklusināt bateriju, zum Schweigen bringen A. XX, 295.

Kļūdu labojums:
I Mos. = IV Mos.

Avots: ME I, 95

‡ apkraistît, (eine Anzahl von Objekten wiederholt) abrahmen: a. visus spainīšus Lemburg u. a.

Avots: EH I, 93

apkŗaupêt, intr., sich mit Grind, mit schuppiger Rinde bedecken; apkŗaupējis, grindig, mit schuppiger Rinde bedeckt, besudelt: tāda apkŗaupējuša pasaules gājēja guodīgu ļaužu pirtī nedrīkstuot laist Blaum. kartupeļi apkŗaupējuši od. kŗaupaini, t. i. kartupeļi it kā ar vātīm pārklāti JK.

Avots: ME I, 96

‡ apkravât Spr., = ‡ apkŗavât: visa mežmala apkravāta ar malku Saikava. Refl. -tiês,

1) = ‡ apkŗavâtiês Spr.: ubags apkravājies tâ ar nastām, ka nevar ne paiet KatrE.;

2) unversehens beschüttet werden (?): rati apkravājušies ar sienu Wandsen;

3) sich einrichten, einkramen
(perfektiv): ienācēji jau apkravājušies jaunajā dzīvuoklī Jürg.

Avots: EH I, 93

aplaîst [li. apléisti], tr.,

1) in die Runde gehen lassen, nach allen Seiten schweifen lassen:
kausu aplaist apkārt Alm. viņš aplaida acis visapkārt. es aplaižu acis pa visiem kaktiem. Ješka aplaida mēli visapkārt pa muti Dok. A. es būt' savus gaŗus matus ap vaiņagu aplaiduse BW. 9987. aplaist ziņu, eine Nachricht rings umher verbreiten;

2) belassen, anstecken, behaften:
ar kašķi, utīm, miegu; svē̦tās meitas aplaižuot tādus ar dažādām slimībām LP. VII, 652. viena kŗaupaina aita aplaiž visu baru ar kŗaupu B. Vēstn.;

3) überschwemmen:
pļavas ar ūdeni. Refl. -tiês, sich hüllen, sich umgeben, sich abgeben: kad ieraugu svešus ļaudis, tad ar miglu aplaiduos BW. 13551; aplaisties ar Sīmani Etn. IV, 78, sich des Schlafes nicht erwehren können (von kleinen Kindern); aplaisties ar utīm, verlausen; aplaidušies kā ar kašķi A. XIII, 529. vakara aukstums aplaidās viņam ap ausīm A. XX, 802. aplaidies tikai ar tādu nabagu. Degl.

Avots: ME I, 99

‡ apluõdêt, ringsum zusammenlöten: a. spainim dibe̦nu.

Avots: EH I, 100

apmanît, tr., wahrnehmen, bemerken: vanagi... apmanīj (u) ši baltas vistas BW. 14201. puisis nezin kā apmanījis nedarbu LP. VII, 675. kuoklē̦tājs apmana, ka līdzpaņe̦mtie ēdieni ir čūskas gabali LP. VII, 611. Auch reflexiv: apmanās kāju starpai cauri paskatīties LP. VII, 1, 942.

Kļūdu labojums:
VII, 1, 942 = VII, 942.

Avots: ME I, 104

apmaût,

1) a. zeķes, pastalas Rutzau; a. (anziehen)
brunčus Lis., Warkl.;

2): apmauts, betäubt, verblüfft
Bers., Lautb., Renzen, Kr. Rositten, = uzmauts (unter uzmaût I

3) Lubn. ‡ Refl. -tiês, sich anziehen:
a. zābakus Preiļi. apmāvusies ar... strīpainiem brunčiem Azand. 3; sich bedecken: apmāvās ar sedzeni Azand. 5.

Avots: EH I, 101

apnikt, überdrüssig, langweilig werden,

1) intr., beidzuot viņš apnika LP. VII, 1174. kalpam sāka drīzi apnikt tāda lieta LP. VII, 605. tur man dzīve neapnika BW. 13250, 30. ai, māmiņa, vai es tev apnikuse 14515. dē̦lam labas dienas pie tē̦va apnikušas LP. IV, 101;

2) tr.: drīz apniku lietus gaisu BW. 3941. vai tu mani apnikuse? 14538, 7. Part. pass. apnikts, langweilig geworden:
izlutināts bē̦rns me̦t apniktu paijiņu pie malas LA.;

3) mit abhäng. Inf.: jāt viņam apnika JK. V, 43. kungs apnicis klausīties LP. VI, 278;

4) mit Part.: viņš apnīk mājās vien stāvuot (auch stāvē̦dams) JK. III, 71. Refl. -tiês, (sehr) überdrüssig, langweilig werden:
pieci puiši vienu uti kava; izkavās, apnikās BW. 12878; bet vīram beidzuot apnicies bez bailēm dzīvuot LP. I, 118. Subst. apnikšana, apnikums, der Überdruss: strādāt bez apnikšanas; dzīves, dzīvības apnikums SDP. VI, 86, Lebensüberdruss.

Kļūdu labojums:
13250, 30 = 13250,31

Avots: ME I, 109, 110

aprũķêt = apdarît 3: kluss un strādīgs, visu aprūķē un aprūpē bez ne˙kādas teikšanas Janš. Paipala 56.

Avots: EH I, 110

atbruka, ‡

2) "?": pieļipaini diegi, dzija šūnuot vai aužuot atspurdzējas, savelkas, saveļas, ka nevar ne pavediena adatā pavilkt. ne aust, un šuo sametekļa vietu sauc par atbruku Stelpenhof. dzija aužuot vai diegi šūnuot sāk pakuluoties un savelkas atbrukās jeb iet atbrukām Festen (ähnlich in Erlaa).

Avots: EH I, 136

atjât, ‡

2) herreiten
(tr.): nebijis pa dienu vaļas viņu (= zirgu) a. Janš. Paipala 50, Salis; ‡

3) geboren werden:
viņam atjājis dē̦ls (aus einem alten Manuskript). Refl. -tiês, ‡

2) hereilen
(pejorativ): gans jau ar guovīm atjājies mājā Trik.

Avots: EH I, 144

atkàusêt,

1): uz uguns nevar luodē̦tu trauku likt, tad var a. luodējumu Siuxt; ‡

2) auf-, lostauen machen
Siuxt u. a.: a. spaini, zābakus. lietus dīķi (zemi) atkausējis.

Avots: EH I, 147

‡ atkraĩstît AP., (die Sahne) vom (obern) Rande abschöpfen Bērzgale: krējums spainītī nuo malas atkraistīts.

Avots: EH I, 149

‡ atkul˜t (li. atkùlti),

1) ab-, fertigdreschen:
a. savu tiesu Dunika,Rutzau. suolīdamies rijā tikai tad pārvākties, kad būs jau atkults Janš. Mežv. ļ. I, 196. pasteidzāmies jau a. rudzus Līgava I, 494. vienu daļu rudzu viņi jau atkūluši;

2) seinerseits (als Vergeltung) dreschen:
jāiet pie kaimiņa a. Wolmarshof. Refl. -tiês, ‡

4) weggehen, zur Seite gehen:
šī atkulusēs (sic! wohl mit -ūl- zu lesen) nuost Janš. Paipala 49.

Avots: EH I, 151

‡ atslaistît,

1) "= atsliet" Wid.: "slaistu, slaistu, bet te tik daudz kritumu, ka nevaru vien diezgan atslaistît" Festen; "Stützen anlegen" Peb., Tirsen u. a.;

2) wiederholt emporrichten:
a. ragus;

3) etwas Angelehntes wegnehmen
Nautrē̦ni: a. atspaidus nuo zārda. atslaisti nuo klēts gala žuburus! Refl. -tiês,

1) sich umhertreibend hergelangen
Bers., Nautrē̦ni;

2) zur Genüge faulenzen
Bauske.

Avots: EH I, 167

atsviêdiêns (unter atsviêst): (šūpulis) straujā atsviedienā šaujas at-pakaļ uz uotru pusi Janš. Paipala 26.

Avots: EH I, 173

atvase (unter atvasa): auch Orellen n. FBR. XI, 41, Heidenfeld, Ramkau, Demin. atvesīte BW. 1695, 5 var. (aus Laud.): liepai auga atvasītes BW. 1998. uozuola atvasīte 7355, 1 var.

Avots: EH I, 178

‡ atvizinât, im Wagen od. Schlitten herführen: līdz gatuves galam atvizinājis Janš. Paipala 6. Refl. -tiês, eine Spazierfahrt machend anlangen.

Avots: EH I, 181

aûglîgums, die Fruchtbarkeit: klimatam ir savi iespaidi uz kuoku auglīgumu Tēv.

Avots: ME I, 216

aumulĩtis, ein unbedachter, hastiger Mensch: ai, paisīti, aumulīti! BW. 11604 (Kreuzburg). Wohl zu àumaļām [Epr. I, 60 ¹ ].

Avots: ME I, 225

baîlîgs,

2): b. jis izskatās Kaltenbr. bailīgi laiki Orellen. aviesenes ir bailīgi ēst: viņas ir tārpainas ebenda. ar basām kājām tāds b. iet (ist es gefährlich zu gehen)
Heidenfeld. tik bailīgu tārpu (von einer Schlange gesagt) Pas. VIII, 107. - Adv. bailīgi, sehr, ungeheuer: atāls bij b. saņēmies Ramkau. man tas b. patīk AP. šitās sēnis b. jānuovāra, citādi nelaba slimība sitas ebenda.

Avots: EH I, 199

[I bàlsts C.], balˆsts ² Kand., auch balste L., St.,

1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;

2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];

3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;

4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;

5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]

Avots: ME I, 256

‡ bal˜tspalˆvaîns weissfederig U. (unter spaiguļi): baltspalvainas zuosis.

Avots: EH I, 202

bàlziêns,

1): auch AP., (mit àl ² ) KatrE., Sonnaxt (hier daneben ein Demin. bàlzienītis ² ), (mit alˆ ² ) Grob., Siuxt, (bàlzìenis ² ) Warkl. n. FBR. Xl, 120, Kaltenbr.: tur balzienus sutināju BW. 34630. balzieniņu samaitāju 35552; ‡

3) ein Teil des Wagens
(mit alˆ ² ) Siuxt; ‡

4) das untere Querholz (das Trittbrett) an der Schaukel
(bàlzìenis ² ) Warkl.: airēm vēl balzieņa nav Warkl. šūpuļa kārtis... saķēris nuostājas... pašā balziena vidū Janš. Paipala 25; ‡

5) ein nur an beiden Enden (horizontal) angenähtes dickes Band auf dem Rücken eines Mantels
Frauenb., Schnehpeln (mit alˆ ² ), Blieden, Luttringen: stipri ne̦sātā pusmētelītī ar balzienu uz muguras Janš. Dzimtene V, 283,

Avots: EH I, 203