Paplašinātā meklēšana

‡ auļakām BW. 35711, 1, = aule̦kãm.

Avots: EH I, 187

‡ bùmbuļuks ² Sonnaxt, ein kleiner bumbulis.

Avots: EH I, 252

‡ čuruļus Dunika, OB., Adv., mit Geräusch, in Strahlen: č. tecēt.

Avots: EH I, 297

‡ divguļu gulta Frauenb., ein Bett für zwei Personen.

Avots: EH I, 323

‡ grituļu grituļiem "?": braucuot pa grubuļainu ceļu, iet g. g. Grünh.

Avots: EH I, 406

‡ guļu Diet., Adv, = gulu.

Avots: EH I, 418

‡ guļus (unter gulu ): auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 418

‡ kubuļuks Sonnaxt, Demin. zu kubuls.

Avots: EH I, 666

‡ kuļuka Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, kuļuks Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Sonnaxt, Deminutiv zu kule.

Avots: EH I, 673

‡ kuļukūška (mit -ķū- zu lesen?) Alswig, die Schlange.

Avots: EH I, 673

mètuļuks Bers., Lub., eine Art Deminutiv zu mètelis.

Avots: ME II, 622

paguļu, sehr gebückt, halb liegend: nuo ciema nesa (ruotu) paguļu, paguļu (Var.: pagužu, pagumzu, palīku, pazvilu) BW. 20577.

Avots: ME III, 32

pĩsuļu egles, Fichten aus einem grossen Wald mit glatter Rinde und feinen Jahresringen Stenden.

Avots: ME III, 234

ribuļ[u] rabuļiem, Adv., "?": kâ likušas pa galvu putnam, tâ arī nācis ribul[u] rabuļiem zemē LP. V, 122; in Ziepelhof bedeute es: kreuz und quer.

Avots: ME III, 522

streîpuļu streîpuļiem Lis., Drosth., streipuļus, Adv., taumelnd: dzē̦rājs iet streipuļu streipuļiem Fest. tie saķērās ruokās un gāja streipuļu streipuļiem De̦glavs Rīga II, 1, 293. kājas... streipuļus iet RA.

Avots: ME IV, 1086

tantuļu, s. tuntuļu.

Avots: ME IV, 130

truļu kājas, krumme, verkümmerte Kohlwurzeln Laud., Saussen: tai kāpuostiem neme̦stuos truļu kājas, tad pavasari kāpuostu dārzā jāizkaisa ve̦ci skudru pūļu gruži Etn. II, 127.

Avots: ME IV, 246

tuñtuļu tañtuļu Salgaln, tuntuļu tantaļu Daudsewas, tantaļu tuntuļu Beienhof, Daudsewas, (mit uñ) A.-Autz, Wain., Widdrisch, tuntuļu tuntuļiem Kalz., (mit uñ) Nötk., ungeschickt, wackelnd: viņš iet tuntuju tantaļu Daudsewas. nabags aizgāja tuntuļu tantaļu Salgaln. meža tētiņš . . . īsām kājiņām tantaļu tuntuļu aizskrēja Plüd. LR. IV, 67. viņa tuntuļu tuntuļiem steidzās tam pretī Zalktis № 4, S. 113; tùntuļu ² tāntuļu ² Stomersee, unordentlich, verwickelt (Adv.): satinis dziju tuntuļu tantuļu (ka nevar iztīt).

Avots: ME IV, 265

uļu! Interjektion: uļu, uļu, akmentiņ! Br. 639.

Avots: ME IV, 298

vinguļu vinguļiem, sich vielfach schlängelnd: viņģuojām pa metu vinguļu vinguļiem Janš. Mežv. j. II, 76. Zur Wurzel von vingrs I.

Avots: ME IV, 600

‡ žuļuks Kaltenbr., ein Dieb; wohl assimiliert aus zuļiks "Schwindler" (das anderswo vorkommt) < r. жулик.

Avots: EH II, 822

‡ àizbê̦guļuôt, sich verbergend hinfliehen: aizbē̦guļuojis līdz Liepājai.

Avots: EH I, 9

‡ àizbur̂buļuôt, fort-, hinrieseln, -sprudeln: strautiņš man aizburbuļuoja ātri gaŗām.

Avots: EH I, 12

‡ àizkumuļuôt Ar., gebückt, taumelnd hin-, weggehen.

Avots: EH I, 33

àizkunkuļuôt, intr., hin-, wegwatscheln: maza meitene aizkunkuļuoja pa pagalmu A.

Avots: ME I, 34

àizmãkuļuôt, intr., sich mit leichten Wolken bedecken: saule, debess aizmākuļuoja AP., JK.

Avots: ME I, 39

‡ àizspīguļuôt: saule aizspīguļuo kuplus debešus U. (unter spīguļuot) "die Sonne tritt hinter dichten Wolken strahlend hervor (funkelt sie weg)".

Avots: EH I, 50

‡ àizstabuļuôt, auf der Pfeife zu blasen anfangen: kai (= kâ) aizstabuļava stabulītē Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 52

àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.

Avots: ME I, 53

àiztuñtuļuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich vermummen (einhüllen)
Dunika, Rutzau: meitine tâ aiztuntuļuojās, ka ģīmi nevarēja redzēt;

2) (dicht gekleidet) plump hin-, weggehen
Dunika.

Avots: EH I, 59

àiztuñtuļuôt,

1) tr., vermummen, mit vielen Kleidungsstücken bedecken:
nams rādījās kā aiztuntuļuots ģīmis A. XII, 583;

2) intr., plump dahingehen:
zuoss aiztuntuļuoja jūŗmalā papeldēties. vilciens aiztuntuļuoja savu ceļu Purap.

Avots: ME I, 57

‡ apmākuļuôt Warkl., sich bewölken.

Avots: EH I, 101

apspiguļuôt und apspīguļuôt, tr., bestrahlen: e̦ze̦ru, virsuotni.

Avots: ME I, 124

‡ apspuoguļuôt, mit einem Spiegel bestrahlen. Refl. -tiês, sich bespiegeln: tā nevar a. vien.

Avots: EH I, 116

‡ apstreipuļuôt, herumtaumeln um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 117

‡ aptĩpuļuôt Arrasch, aptĩpuļuôtiês Arrasch, C., sich bewölken: debesis sāk a.

Avots: EH I, 122

aptuntuļuôt, nachlässig (mehrfach) umwinden: aptuntuļuoja ap galvu... lakatu Seibolt.

Avots: ME I, 132

atauļuôt, = ataũlekšuôt.

Avots: EH I, 133

‡ atbê̦guļuôt, herflüchten (intr.): nuo kurienes viņš atbē̦guļuojis?

Avots: EH I, 135

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

[atspĩguļuôt Salis, intr., sich abspiegeln: mēness atspīguļuo ūdenī. Refl. -tiês, sich abspiegeln Rujen, Drostenh., Kalz u. a.]

Avots: ME I, 195

[atspiguļuôtiês LKVv., sich abspiegeln.]

Avots: ME I, 195

atspuõguļuôt, tr., wiederspiegeln: ūdens atspuoguļuo mēnesi Laps. mēs re̦dzam tē̦lu, kas sevī dzīvi atspuoguļuo jaunu pasaules ieskatu Vēr. I, 1434. Refl. -tiês, sich wiederspiegeln: viņās (palamās) it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94. viņa sejā atspuoguļuojās nuogurums Vēr. II, 143. atspuõguļuojums, auch atspuogulis Lautb., Stari II, 573, Wiederspiegelung, Abglanz, Widerschein, Reflex: priekšme̦tu atspuoguļuojums gaisā.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Wiederspiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 196

atstrèipuļuôt, intr., her-, forttaumeln: atstreipuļuoja nuost pa lielu gabalu Vēr. II, 32.

Avots: ME I, 198

‡ attuntuļuôt,

1) = ‡ attuñtulêt Oknist (mit un̂);

2) in viele Kleidungsstücke eingehüllt herkommen
AP., Lemburg, mühsam durch tiefen Schnee hergelangen Kalz. (mit ùn ² ).

Avots: EH I, 177

‡ aûguļuošs, wachsend, im Stadium des Wachstums befindlich Ramkau: a. vērsītis.

Avots: EH I, 185

‡ bačkuļuôtiês, fortwährend um jem. herum sein und dadurch stürend wirken: kuo tu te bačkuļuojies pa kājām? Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

‡ bambuļuôt Ramdam "pempelēt" (damit ist wahrscheinlich eine aktive Form zu pempelêtiês gemeint).

Avots: EH I, 204

bê̦guļuot, intr., hin und her laufen, viederholt fliehen: Anniņa vairs tā nebē̦guļuoja nuo manis A. XVII, 710. pa viņa pieri bē̦guļuoja iekšējs miers, ar nemieru cīnīdamies XIV, 546. ve̦lns bē̦guļuojis nuo viena stūŗa e̦ze̦ram uz uotru stūri LP. VII, 479.

Avots: ME I, 289

brē̦kuļuot, den Schreihals spielen, schreien, weinen.

Avots: ME I, 331

‡ bubuļuôt B. Vēstn., schrecken. Zu bubulis II.

Avots: EH I, 248

‡ bumbuļuôt, sich wie ein Ball hin und her werfen; einen Purzelbaum schlagen Ar.: muša bumbuļuoja, pret luoga rūti sizdamas un atsizdamas.

Avots: EH I, 252

bur̂buļuôt: auch Saikava, (mit ur̂ ² ) Salis.

Avots: EH I, 254

burbuļuôt, s. burbulêt.

Avots: ME I, 353

burzguļuôt (unter burzgulêt): ūdeņi, brāzdamies pār ķērkšļiem, krāc un burzguļuo Janš. Līgava II, 9.

Avots: EH I, 256

būzuļuos iet, = ķe̦katās iet Schlehk.

Avots: ME I, 360

‡ čiebuļuôt PV., = ‡ čiebaļât.

Avots: EH I, 293

cīpuļuot, schwärmen (von Bienen) Kronw. [Zu li. kypa "куча, множество"?]

Avots: ME I, 391

čivuļuôt, zwitschern: putni čivuļuo Druva II, 429.

Avots: ME I, 415

‡ dīkuļuôt PV: "wiederholt laut weinen".

Avots: EH I, 326

dirbuļuot,

1) kleinen, gewandten Schrittes gehen
Druw.;

2) hastig sein, schnell sprechen:
kuo tu tur dirbuļuo kâ dirbuls? Setzen n. Etn. II, 129;

[3) (mit ir̂) "in Aufregung zittern"
Domopol].

Avots: ME I, 469, 470

dre̦buļuôt, ‡ Refl. -tiês PV. "zittern".

Avots: EH I, 332

dre̦buļuôt, hin und wieder zittern: vīģu kuoku drūmā šalkā dre̦buļuo MWM. X, 217.

Avots: ME I, 496

[dùnduļuôt ² Mar., im Rausche taumeln und lallen.]

Avots: ME I, 516

‡ dzirkstuļuôt "?": smilšu graudiņš vēlās un dzirkstuļuoja zemē Veselis Saules kaps. 62:

Avots: EH I, 360

‡ dziruļuot in einem handschriftl. Vokabular, saufen; zechen.

Avots: EH I, 360

ē̦muļuôtiês, falsen Alt - Rahden; [vgl. e̦muļuoties].

Avots: ME I, 574

‡ gārdzuļuôt, schaunachahmendes Verbum: dun, dārd, gārdzuļuo, krāc un ste̦n visa ... debesmala A. Grīns Dvēseļu putenis II, 147; "röcheln" (wo?): gārdzuļuo tas, kam kas kaklā iesprūdis Bērzgale.

Avots: EH I, 390

I gārguļuôt Drsth., räuspern, röcheln: kasē̦dams un gārguļuodams sāka ģērbties Saul. [Zu li. gargulys "хрип".]

Avots: ME I, 618

[II gãrguļuôt Bauske "Seifenblasen erzeugen".]

Avots: ME I, 618

gauduļuôt, intr., heulen, klagen: vējš gauduļuo.

Avots: ME I, 610

[gàuļuôt ² Kreuzb., Warkhof, = gavilēt.]

Avots: ME I, 611

‡ *gâzuļuôt, erschlössen aus pagâzuļuôt.

Avots: EH I, 391

gāzuļuotiês, wacken, wanken Etn. IV, 129. viņš stipri gāzuļuojas uz priekšu un atpakaļ A. IX, 1, 352.

Avots: ME I, 620

‡ ģelbuļuôt (mit ostle. ei aus ī ?) Lixna "laut lachen" (?).

Avots: EH I, 425

ģìbuļuôt, ģĩbuļuôt, intr., Ohnmachtsanfälle haben: vakarā laikam ģībuļuosi MWM. X, 835.

Avots: ME I, 700

gulstuļuôt, ‡

2) sich wiederholt niederlegen und aufstehen (von kranken Tieren)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 617.

Avots: EH I, 417

gulstuļuôt, schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern: kas pa krūmmalēm gulstuļuo Dok. A.

Avots: ME I, 678

gurduļuôt: gur̂duļât Stenden, wegen Müdigkeit ohne Erfolg oder gar nicht arbeiten.

Avots: EH I, 420

gurduļuôt, siechen, kränkeln Wid.

Avots: ME I, 683

[gur̂guļuôt,

1) "gurgeln"
Dunika;

2) sprudeln, Blasen werfen
Kreuzb.]

Avots: ME I, 683

ìeduobuļuôt Konv. ² 3876, eine Vertiefung herstellen.

Avots: ME II, 12

ìekukuļuôt, (Geschenke gebend) bestechen Spr.

Avots: ME II, 32

ìeripuļuôt, tr., hinein -, hereinwälzen. Refl. - tiês, sich hinein -, hereinwälzen: caur skursteni tā ieripuļuojas istabā Vēr. I, 193.

Avots: ME II, 58

ìestreipuļuôt [PS., Lis.], intr., herein -, hineintummeln, herein -, hineinwackeln: piedzē̦rušais cilvē̦ks iestreipuļuoja istabā.

Avots: ME II, 74

ìetuntuļuôt,

1) tr., einmummen:
bē̦rnu kažuokā;

2) intr., eingemummt hereinkommen, hineingehen:
tu ar puiku ietuntuļuosi mājā Blaum. Refl. - tiês, sich einmummen: viņš ietuntuļuojies līdz de̦guna galam.

Avots: ME II, 84

izbê̦guļuôtiês, gehörig hin und her flüchten: izbē̦guļuojies gan paklētī, gan salmu būrī Baltp.

Avots: ME I, 716

izbur̂buļuôt, intr., auf-, hervorsprudeln: uogļu skābe spēji izburbuļuo A. XX, 595. māte apsvieda izburbuļuojušuo kūku uz uotru pusi R. Sk. II, 136.

Avots: ME I, 719

izkùrmuļuôtiês, sich entpuppen, sich entwickeln, hervorgehen: viņi drīz izkurmuļuojušies par Azefiem R. A. nuo lupatu se̦gas izkurmuļuojās puika Saul., Bers.

Avots: ME I, 757

izmutuļuôt, Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge Unsinn reden
Frauenb.

Avots: EH I, 468

izmutuļuôt, intr., hervorsprudeln: nuo krāteŗa šķidrajiem dubļiem izmutuļuo lieli burbuļi Konv. ² 712. Refl. - tiês, sich wild ausleben, sich austoben Duomas II, 257.

Avots: ME I, 774

izspuõguļuôtiês, sich zur Genüge spiegeln: zirneklis izspuoguļuojās rasas pilienā Egl.

Avots: ME I, 804

izstreipuļuôt, intr., hinaus -, heraustaumen: es izstreipuļuoju pa durvīm A. XX, 563.

Avots: ME I, 806

izvãrguļuôt, intr., elend, kränklich sein Wid.

Avots: ME I, 825

izvirpuļuôt, intr., hinauswirbeln: viena lapa izvirpuļuoja dārzā A. XX, 135.

Avots: ME I, 830

kâpuļuôt [Lis.], = kâpaļât.

Avots: ME II, 194

‡ *kar̃kuļuôt, zu erschliessen aus nùo-kar̃kuļuôt.

Avots: EH I, 589

kārkuļuôt: kārkuļuo rīkle, kad nevar vairs krē̦pas izspļaut Gramsden.

Avots: EH I, 603

kārkuļuôt, röcheln Etn. I, 34.

Avots: ME II, 196

‡ ķẽ̦rpuļuôt Zögenhof, = ķē̦rpât.

Avots: EH I, 700

‡ klanuļuôtiês, = klanîtiês: ar visu klanuļuošanuos Kaudz. Izjurieši 196.

Avots: EH I, 610

knābuļuôt, tr., dem., ein wenig picken, hacken Spr.

Avots: ME II, 244

‡ kre̦muļuôtiês, taumeln (von Betrunkenen) NB.

Avots: EH I, 649

krẽ̦puļuôt Smilt., = krẽ̦palât.

Avots: ME II, 276

kre̦tuļuôt (unter kre̦tulît): auch Sackenhausen n. BielU.

Avots: EH I, 650

‡ kridžuļuôt, mit kridžuļi behängen Schibbenhof.

Avots: EH I, 652

‡ krùnkuļuôtiês ² Sonnaxt, sich runzeln, sich in Falten legen.

Avots: EH I, 660

kukuļuôt,

1) gew. pìekukuļuôt, bestechen:
saka, ka viņš grib kukuļuojains Wid.;

[2) sich bestechen lassen:
ierēdņi, kas nekukuļuo Leijerk. I, 35.] Subst. kukuļuôtãjs, der Bestecher.

Avots: ME II, 302

kumbuļuôt "собирать; снаряжать" Spr.; ["in Kleider dicht einhüllen" Welonen].

Avots: ME II, 310

[I kumuļuôt, sich mit Wolken beziehen: debess sāk kumuļuot Lub., Fest., Stelp. - Vgl. li. kumuliotis "otulać się."1

Avots: ME II, 313

II kumuļuôt "iet kumu kumiem" Ar. Refl. -tiês, sich bewegen, sich bücken: kuo tu te kumuļuojies apkārt? Ar., Lub.

Avots: ME II, 313

kuñkuļuôt,

1): (li. kunkuliúoti "kunkulais eiti" Arch. Phil. III, 50): vairs tikkuo kunkuļuoja Azand. 97. - kuñkuļuôtiês 2 aus nd. kunkeln, s. Schwers Unters. 61.

Avots: EH I, 676

kuñkuļuôt, infr.,

1) strauchelnd, mühsam sich fortbewegen:
vis˙pēdīgi kunkuļuoja uz priekšu ve̦cais siena vedējs Kaudz. M. kas tad tur tâ kunkuļuo šurp klupdams, krizdams? Straume;

2) sich mit kleinen Wolken bewölken
Kaul. Refl. -tiês,

1) trödeln;

[2) sich mit jem. einlassen
("pīties, kuopuoties"): k. ar kādu meitu Ar.]

Avots: ME II, 316

kuñkuļuôts,

1) mit Klumpen, Klümpchen versehen, klümpig:
kunkuļuotu putru vira BW. 28468;

2) knotig, uneben:
kunkuļuotu dzivi vērpu BW.731.

Avots: ME II, 316

‡ kūpuļuôt ME. I, 5 (unter aba 1), = kūpuoļuôt.

Avots: EH I, 684

‡ kurkuļuôt "nedruoši, neveicīgi uz priekšu kulties" Druw.

Avots: EH I, 678

kurmuļuôt, ‡

2) aufwühlen (vom Maulwurf)
Bērzgale: kurmuļi kùrmuļuo ² pļavu.

Avots: EH I, 679

kurmuļuôt, kurmulêt, sich langsam bewegen, tändeln: viņas kāja sāka kurmuļuot pa lāčādu A. XII, 103. Refl. -tiês, trödeln, sich langsam bewegen, zappeln: viņš kurmuļuojas vairāk tikai pa māju Saul. bet bēris tikai kurmuļuojās Saul.

Avots: ME II, 324

lẽ̦kuļuôt [auch Lautb., N. - Peb.], lē̦kulât, - ãju, Ramk., = lẽ̦kalêt.

Avots: ME II, 459

lìekuļuôt, intr., heucheln, sich an-, verstellen: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Paw. liekuļuota nuožē̦luošana Vēr. I, 1258.

Avots: ME II, 497

mãkuļuôt: màkuļuoja ² un lija Heidenfeld (ähnlich - mit -ât Auleja). kad pie debesīm ir atsevišķi mākuoņi, tad saka, ka mākuļuo Ramkau.

Avots: EH I, 790

mãkuļuôt C., intr., bewölkt, trübe sein, sich bewölken: jau saulīte mākuļuo BW. 17449. atnāk kāda rītdieniņa, mākuļuot mākuļuot mākuļuoja 29305. Refl. -tiês, mākuļāties bei Manz. Spr. Sal. 25, 13: debess mākuļājas, bewölkt sich.

Avots: ME II, 580

me̦duļuôts, mit Honig bestrichen: mātes meitas istabiņa vizuļuota, me̦duļuota, līp kājiņas dancuojuot BW. 14624.

Avots: ME II, 590

‡ mèimuļuôt ² Lubn., Sessw., = mèimerêt.

Avots: EH I, 796

‡ me̦mmuļuôt,

1) taumeln
Grawendahl;

2) undeutlich sprechen
(mit e̦m̃ ) Wandsen.

Avots: EH I, 780

‡ mieguļuôt PV., Schläfrigkeit spürend dem Schlaf widerstehen.

Avots: EH I, 824

miguļuôt "snaudelêt" (dann und wann ein weinig schlummern) AP. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 625

mirguļuôt (li. mirguliúoti Arch. Phil. III, 50),

1): nami ... mirguļuoja apgaismuotiem luogiem Daugava 1934, S. 503.

Avots: EH I, 817

mirguļuôt,

1) flimmern, leuchten:
ielejā pilsē̦tas ugunis vãji mirguļuoja Balss. gar krastu mirguļuo nakts nuometnes ugunis Druva I, 221. viņa skats mirguļuoja nuo dedzības Balss. asaras ritēja mirguļuodamas. lapas trīsēja un mirguļuoja Vēr.;

[2) mir̂guļuôt Domopol, = mirguot 3].

Avots: ME II, 632, 633

mîstuļuôt, tauschen: bet tikām mīstuļuojis pa tirgiem, kamē̦r nuomijis gluži vienpēdām A. XXI, 354; C., Lub.

Avots: ME II, 647

murduļuôt,

1): auch Katlakalns, Nötk., Schujen;

2): cūkas murduļuo (ē̦d, kājām sakāpušas silē) Welonen.

Avots: EH I, 833

murduļuôt,

1) mur̂duļuôt C., sprudeln, brodeln:
irties vajaga, kamē̦r ūdens murduļuo Upesgrīva;

2) "sprudeln machen; aufrühren"
Warkl.;

3) "unartikulierte Laute von sich geben:
Bilskenshof.]

Avots: ME II, 668

mur̂muļuôt (li. murmuliúoti Arch. Phil. III, 51): Unsinn schwatzen, unnötig und ohne Zusammenhang sprechen; rieseln (mit ur̂ ² ) Frauenb.; "murmināt" (mùrmuļāt ² ) Zvirgzdine: m. pret ve̦cāku cilvē̦ku.

Avots: EH I, 835

mur̂muļuôt, [mùrmulêt, -ẽju [Fest.], Spr., intr., murmeln, undeutlich sprechen, rieseln, sprudeln: kuo viņš tur murmuļuo, vārīdamies? kâ katls? Selb. pa caurumu nāk ūdens murmuļuosdams laukā Lös. n. Etn. IV, 147. asinis skrēja murmulē̦damas Selsau.

Avots: ME II, 671

muskuļuôt, intr., sich zusammenziehen, schwärmen: bites muskuļuo, sāks bē̦rnus laist Ahs. n. RKr. XVII, 40. Refl. -tiês, sich ballen, sich winden: pa apkašu luožņā, lē̦kā, vijas, muskuļuojas, raisās tūkstuots sarkanu ugunsčūsku AU.

Avots: ME II, 672

‡ muškuļuôtiês, einen dichten Haufen bildend spielen (von Kindern) Frauenb. (auch: muškuôtiês); sich ballen Schwitten.

Avots: EH I, 836

[muskuļuôts, mit (starken) Muskeln versehen: me̦lnās spalviņas uz muskuļuotās ruokas Veselis Saules kapsē̦ta 106.

Avots: ME II, 672

mutuļuôt,

1): auch Auleja (mit -ļât ); viel schwatzen
Golg., sprechen Sessau;

2): auch Oknist, Ramkau, (mit -ļât ) Warkl. ‡ Refl. -tiês Kaltenbr. "plunčāties": pīlē̦ni mutuļājas pa ūdeni.

Avots: EH I, 837

mutuļuôt, intr.,

1) unverständilch sprechen
[Wessen] - vārdus pa muti valstīt, tuos apēst Bers.; in dieser Bedeutung mutulêt [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 147;

2) sprudeln, Blasen werfen, brodeln, stöbern
[Fest.]: lāča dē̦ls vāra putru, ka mutuļuo vien LP. VI, 495. katls ar vāruošu ūdeni mutuļuo. ūdens vārās mutuļuodams Ahs. n. RKr. XVII, 40. avuots, stiprs sniega putenis mutuļuo Etn. IV, 147. jau dūmi mutuļuo MWM. III, 325;

3) fig., sprudeln, strudeln, wogen:
pa ārpusi plūst un mutuļuo dzīve A. XX, 33.

Avots: ME II, 676

[ņārbuļuôt, siechen, quienen Warkl.]

Avots: ME II, 897

nelìekuļuôts, ungeheuchelt: neliekuļuota laipnība Purap. darbnieki izpelnījušies neliekuļuotu atzinību Vēr. I, 552.

Avots: ME II, 721

nepìekukuļuõjams, unbestechlich: nepiekukuļuojams tiesnesis.

Avots: ME II, 728

nieduļuôts, [nieduluots U.], mit Rohr, Schilf bewachsen: nieduļuota tā pļaviņa Ltd. 4102.

Avots: ME II, 749

nĩkuļuôt, intr., quienen, kränkeln, siechen [Fest., Ahs.], verkommen, auf keinen grünen Zweig kommen: cilvē̦ks nīkuļuot sāka lielgruntniecība A. XX, 16.

Avots: ME II, 747

I ņirbuļuôt, intr., flimmern, schillern: viļņi ņirbuļuoja Latv.

Avots: ME II, 903

[II ņirbuļuot ² Warkl. "= vārgt".]

Avots: ME II, 903

nùobur̂buļuôt, ‡

2) Wasserblasen erzeugend untergehen:
tai nuoburbuļāja kungs uz dibinu Pas. XII, 133 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 35

nùobur̂buļuôt, intr., eine kurze Weile wallen, sprudeln, Wasserblasen nuo ruokām un Abavā atpakaļ, ka nuoburbuļuojis vien LP. VII, 1029.

Avots: ME II, 766

nùokārkuļuôt, [einen röchelnden Laut von sich geben MSil.]: pārliecinājies, ka ne˙viena tuvumā nav, viņš nuokārkuļuoja A. XVI, 516; ["sterben" Gramsden.]

Avots: ME II, 796

[nùokrẽ̦puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln Dond.]

Avots: ME II, 802

nùomãkuļuot, intr., sich mit leichten Wolken bedecken Spr.

Avots: ME II, 817

‡ nùomuļuôtiês P. Allunan "sich beschmieren; auf einem aufgeweichten Acker sich abmühen".

Avots: EH II, 70

nùomur̂muļuôt, [eine Weile murmeln]: ūdens nuomurmuļuoja Duomas I, 43; ["nùorùkt" Lis.].

Avots: ME II, 823

nùomutuļuôt: aufsprudeln - auch Behnen, Degunen, Tirs.; schnell eine Rede ableiern, schnell etwas aussprechen Berzgale, Welonen.

Avots: EH II, 71

nùomutuļuôt, [aufsprudeln MSil.]: ūdens nuomutuļuojis LP. VII, 478. [viņš iegāzās upē ka nuomutuļuoja vien Jürg., C., Nötk., Autz, N. - Peb., Dickeln, Neuhausen, Salgaln, Siuxt, Swehthof, Sessw, Lennew., Kokn., Vīt., Bers.; in Kerstenbehm auch vom Rauchwirbel, in N. - Peb. auch von schnellem Lauf gebraucht: rati nuomutuļuoja (= nuoripuoja) nuo kalna Lenzenhof; "schwatzend verbringen": n. visu nakti Golg.; "eine Zeitlang undeutlich und unklar reden": viņš savu runu nuomutuļuoja Mar.]

Avots: ME II, 823

nùonĩkuļuôt, intr., verkommen, zu Grunde gehen: žē̦l, ja šādām dāvanām būtu jānuonīkuļuo Vēr. II, 1495.

Avots: ME II, 825

nùopùpuļuôt, tr., mit Weidenkätzchen schlagen: vakarā priekš pūpuoļu svētdienas sameklēju sle̦pe̦ni pūpuoļus, lai artiem citus varē̦tu nuopūpuļuot Etn. II, 52.

Avots: ME II, 835

‡ nùopurpuļuôt, = nùomur̂minât (?): viņš tâ ... varēja n. visu dienu Veselis Netic. Toma mīlest. 112.

Avots: EH II, 78

nùopur̃puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln: bē̦rnam nuopurpuļuojies de̦guns Sassm.

Avots: ME II, 835

nùospĩguļuôt, intr., erglänzen: acu priekšā aplam nuospīguļuojis LP. VII, 1277.

Avots: ME II, 855

nùospuoguļuôtiês, sich abspiegeln: pasaule nuospuoguļuojas prātā gabalaina Pūrs III, 90.

Avots: ME II, 857

‡ nùospurguļuôt Lis., = ‡ nùospurêt: brunčiem mala nuospurguļuojusi.

Avots: EH II, 90

nùostreipuļuôt,

1): tad tik vien tu varēji, kâ n. visu tāpeli ar tādiem līkāniem! Druw.

Avots: EH II, 91

nùostreipuļuôt,

1) "начирикать, напестрить (о письмѣ)" Spr.;

[2) hintaumeln, hinuntertaumeln:
dzē̦rājs nuostreipuļuoja nuo ceļa Mesoten, Golg., N.-Peb., Jürg., Widdrisch, (mit eî) PS, piedzēries viņš tuomē̦r līdz mājai kaut kâ nuostreipuļuoja Lis., C., Mitau. ar muokām viņš tuo gabalu nuostreĩpuļuoja Salis n. visu dienu Lettg., Ermes, Ar.;

3) taumelnd austreten:
dzē̦rājs, pa ceļu iedams, tuo nuostreipuļuojis Lös., Aahof, Druw., Sessw.;

4) "von der geraden Linie abweichend unrichtig (etwas) vollziehen":
ja nav izdzīta taisna vaga tīrumā, tad saka, ka e̦suot nuostreipuļuois Lis.;

5) "bestreuen"
(?) Druw., Lös.]

Avots: ME II, 860

‡ nuostre̦m̃puļuôt Frauenb., mit Mist (stre̦m̃puļi) bestreuen: cūkas visu apluoku nuostre̦mpuļuojušas.

Avots: EH II, 91

‡ nuotuñtuļuôt Frauenb. u. a., = nùotuñtulêt 2: biezi nuotuntuļuots bē̦rns. Refl. -tiês, sich dicht ankleiden.

Avots: EH II, 103

‡ nùotupuļuôt, = nùotũpuļuôt: sē̦tmalīši nuotupuļuoti Aps.

Avots: EH II, 103

nùotũpuļuôt, tr., hockend, kauernd niederdrücken, abtrampeln: lāči ar ķe̦tnām auzas nuobraucījuši un nuotūpuļuojuši JU.

Avots: ME II, 879

nùovãrguļuôt, [nùovārguôt], intr., sich abzehren, absiechen, verkommen: cilvē̦ks ar laiku gluži nuovārguļuo LP. VII, 655. [nuovārguot visu garuo mūžu B. Vēstn. n. Celm. visu ziemu nuovārguoja ar šuo slimību.]

Avots: ME II, 884

‡ nuovickuļuôt "fortlaufen, fortfliegen" Frauenb.: bites, kâ nāca nuo struopa, tâ nuovickuļuoja pa gaisu uz mežu. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch hin und her laufen od. fliegen Frauenb.: teļš, piesiets pie mieta ābuolā, nuovickuļuojas vien, neē̦d nemaz.

Avots: EH II, 107

nùovir̃puļuôt,

[1) aufsprudeln
Behnen, Vank., MSil.]: ūdens nuovirpuļuoja tanī vietā Stari II, 758. [kur zivs aizskrien, tur ūdens nuovirpuļuo Sessw., Ermes;

2) herunterrollen
(intr.), herunterwirbeln: naudas gabals nuovirpuļuoja nuo galda Jürg. bē̦rni nuovirpuļuoja nuo kalna Widdrisch, Kalz. salmu kūlis nuovir̃puļuoja nuo jumta C., Segew., Autz, Grünh. lapiņa nuovir̂puļuoja nuo kuoka Lis.;

3) dahinwirbeln Kerstenbehm:
vēja ne̦stas lapas nuovir̃puļuoja (Mitau, Serben) od. nuovir̂puļuoja (Mar.) man garām.]

Avots: ME II, 888

nùovizuļuôt, ‡

2) = nùovizêt 1: saules stari pa ūdens viļņiem nuovizuļāja Warkl. ūdens virsū nuovizuļuoja piena viļņi Pas. IV, 430.

Avots: EH II, 108

[nùovizuļuôt Arrasch, Bauske, = nùovizêt 2: luogs nuovizuļuojis.]

Avots: ME II, 888

uomuļuôt Wid., uomuluôt, sich gemütlich fühlen, sich amüsieren; sich fröhlich (aber nicht laut) unterhalten (ùomuļuôt ² ) Golg.: viņš uomuluoja pie mielasta galda. Refl. -tiês, sich gemütlich fühlen, sich amüsieren: biedri triec un uomuluojas RA.

Avots: ME IV, 419

pabumbuļuôt, ein wenig klimpern, spielen: vaļas brīžuos tā˙pat pabumbuļuoja Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 10

[pagâzuļuôt Lis., = pagãzelêt.]

Avots: ME III, 29

‡ pamutuļuôt(iês), ein wenig sprudeln, brodeln: (ūdens) brīdi pavandījies, pamutuļuojies balti putuojuošā atvarā Janš. Bandavā II, 135.

Avots: EH II, 159

‡ pãrbê̦guļuôt, wiederholt hinüberfliehen Ar.

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrstaĩguļuôt M. 373, hinübersiedeln (von Nomaden).

Avots: EH XIII, 212

paspĩguļuôt, paspiguļuôt, intr., etwas schimmern, glänzen: paspiguļuojuse liesmiņā LP. VII, 658.

Avots: ME III, 105

‡ pasnauduļuôt, eine Weile schlummern: viņš brīdi pasnauduļuoja Veldre Dēli un meitas 22.

Avots: EH XIII, 174

paspiguļuôt, s. paspĩguļuôt.

Avots: ME III, 105

paspīguļuôt: saulīt ... paspīguļā! Tdz. 50866.

Avots: EH XIII, 175

[pastreipuļuôt, ein wenig taumeļn: p. drusku uz priekšu.]

Avots: ME III, 109

pavizuļuôtiês, ein wenig, hin und wieder schimmern: ze̦lta tīkls pavizuļuojas Plüd. LR. III, 274.

Avots: ME III, 139

pìeauļuôt, herbei-, herzu-, hinzugaloppieren: jātnieks aši pieauļuoja klāt MWM. VIII, 803.

Avots: ME III, 237

pìekukuļuôt, bei U. piekukulûot, mit Geschenken gewinnen, bestechen: skuolā valda... skuoluotāju piekukuļuošana RKr. XII, 72.

Avots: ME III, 261

pìekumuļuôt Kalz., piekumuļuôt(iês) Bers., Ciolg., = piekūņuôtiês II: bē̦rns pie priekšme̦tiem turē̦damies piekumuļuo pie mātes.

Avots: ME III, 261

pìekunkuļuôt "herankommen, hinzugehen: Greizbuoms piekunkuļuoja (pienāca) klāt A. v. J. 1893, 359.

Avots: ME III, 261

pìemāguļuôt Spr., mit den Fingern hineinfahrend, eine Speise ungeniessbar, unsauber machen (von Kindern gesagt); vielleicht mit hochle. ā aus ē̦.

Avots: ME III, 271

pìešmurguļuôt, besudeln Wid.

Avots: ME III, 301

pìestreipuļuôt, heran-, hinzuwanken: viņa piestreipuļuoja pie gultiņas Stari III, 35. piestreipuļuo klāt, ... skatās miglainām acīm paziņā RA.

Avots: ME III, 298

pìetĩpuļuôt, sich ein wenig, leicht bewölken: debesis pietīpuļuojušas C.

Avots: ME III, 304

pìevirpuļuôt, heran-, hinzuwirbeln: viņi pievirpuļuo viens uotram klāt Vēr. Il, 1158.

Avots: ME III, 311

‡ *pinkuļuôt, zu erschliessen aus sapinkuļuôt.

Avots: EH XIII, 235

pubuļuojs, pubuļuôts, s. pubuļaîns.

Avots: ME III, 401

‡ *pumbuļuôt, zu erschliessen aus sapumbuļuôt.

Avots: EH II, 324

puntuļuôt vor sich hin murmeln, brummen Trik.

Avots: ME III, 413

‡ *pùpuļuôt, zu erschliessen aus nùopùpuļuôt.

Avots: EH II, 342

‡ *purpuļuôt, zu erschliessen aus ‡ nùopurpuļuôt.

Avots: EH II, 329

rãpuļuôt Ruj., C., rāpulêt, kriechen, auf allen Vieren gehen Golg.: kad es būtu piedzē̦rusi, tad es rāpu rāpuļuotu BW. 19798. - Subst. rāpulêšana Oppek. n. U., die Kriecherei.

Avots: ME III, 498

raûduļuôt Lis., rauduļât Vīt., hin und wieder weinen, klagen: "nuotiks kāda nelaime", rauduļuo sieva MWM. VIII, 366.

Avots: ME III, 484

rẽ̦guļuôt, heimlich, verstohlen schauen Arrasch. Refl. -tiês, = rẽ̦guôtiês, sich undeutlich zeigen: rẽ̦guļuojas ce̦lmi MWM. v. J. 1898, S. 403.

Avots: ME III, 518

‡ reibuļuôt, = rèibt, schwindeln Dobl.

Avots: EH II, 363

ringuļuôtiês Wid., sich ringeln.

Avots: ME III, 528

ripuļuôt: "ripuot" Allendorf; "velties" Ruj. ‡ Refl. -tiês A.-Schwanb., = ripuôt(ies) 2.

Avots: EH II, 373

ripuļuôt, intr., wiederholt hin und her oder eine Zeitlang rollen Lennew., MSil.; "velties" Schwanb., Peb., Golg., Sessw., Festen, Aahof, Druw., Laud., Smilten, Alt-Autz, Sessau, Neuhausen u˙a.: akmens ripuļuo nuo kalna. cilvē̦ks ripuļuo (dreht sich) dejā Bers.; nach Vank. auch: wälzen.

Avots: ME III, 531

rituļuôtiês, Kreise umschreiben, rollen: akmens pazuda rituļuodamies ūdens virpulī Kleinb.

Avots: ME III, 534

ruotuļuôt(iês), s. ruõtaļât.

Avots: ME III, 584

ruotuļuôt(iês), s. ruõtaļât.

Avots: ME III, 584

‡ rubuļuôts, mit Rubeln (Medaillen) behängt: rubuļuotais un medaļuotais (sulainis) Janš. Dzimtene II, 433.

Avots: EH II, 381

‡ sabam̃buļuôt Mitau, sehr warm und unordentlich bekleiden.

Avots: EH II, 395

sabur̂buļuôt, intr., längere Zeit sprudeln, brodeln: septiņas dienas jūra saburbuļuoja LP. V, 46.

Avots: ME III, 599

sakrẽ̦puļuôtiês "?": kuo tu še istabā esi sakrē̦puļuojies? vai nevari ārā de̦gunu nuotīrīt? Dond.

Avots: ME II, 655

sakrunkuļuôt, ‡ Refl. -tiês Sonnaxt, runzlig werden: lapiņas sakrùnkuļuojas ² tādās grecelītēs.

Avots: EH XVI, 420

sakrunkuļuôt, tr., faltig, runzlig machen Wid.

Avots: ME II, 656

sakunkuļuôtiês, in einen intimen Verkehr treten: puisis ar meitu sakunkuļuojies Ar.

Avots: ME II, 659

‡ samīstuļuôt Schwanb. n. BielU. "durcheinander rühren".

Avots: EH XVI, 431

sanĩkuļuôt, längere Zeit quienen, siechen, kränkeln.

Avots: ME II, 693

sapinkuļuôt,

2): "neizmīcīt (biezpienu)" Sermus (mit iñ); jaunce̦ptuo maizi gribēja sagriêzt riecienuos, bet sapiñkuļuoja vien (= mīkstums savēlās) N.-Peb. Refl. -tiês,

1): mati viņam sapinkuļuojās A. Upītis Gertr. 39; ‡

2) "savelties pinkuļuos" N.-Peb.: māli var s.

Avots: EH XVI, 435

sapinkuļuôt, tr.,

1) verwühlen, verpinkern
N. - Peb., (mit iñ ) Neuhausen, Sessau: sapinkuļuoti mati A. Upītis J. 1. 33;

2) "schlecht ausbacken"
(mit iñ ) Wain.; zusammenrollen zu Klümpchen Walk, Koddiack, Ruj., Ermes, (mit iñ) Allendorf, Planhof, Serbigal: maizi sapinkuļuot Tē̦va draugi 253; in Schwitten sei sapinkuļuota maize, Brot mit drin gebliebenen Mehlklümpchen; in Nötk. "nelieluos pinkuļuos salauzīta maize". Refl. -tiês, sich verwühlen, verpinkern Vank.

Avots: ME II, 699

I sapubuļuôt, ‡ Refl. -tiês Saikava, sich warm ankleiden und dadurch sehr dick erscheinen.

Avots: EH XVI, 439

I sapubuļuôt, sapumbuļuôt, in einen breiten Gürtel einwickeln Saikava.

Avots: ME II, 708

II sapubuļuôt(iês), Gewebeknoten bekommen: vadmala sapubuļuojusi(es) Golg.; in Jürg. hat die aktive Form transitive Bed. (pubuļaîns werden lassen).

Avots: ME II, 708

II sapubuļuôt(iês), Gewebeknoten bekommen: vadmala sapubuļuojusi(es) Golg.; in Jürg. hat die aktive Form transitive Bed. (pubuļaîns werden lassen).

Avots: ME II, 708

sapumbuļuôt, warm ankleiden Warkl., Bers.; rund und dick machen (mit ùm ² ) Kl.; "намотать, нарядить" Spr.; s. auch sapubuļuôt I. Refl. -tiês "намотаться, нарядиться" Spr.; sich warm ankleiden Warkl.

Avots: ME II, 709

sapumpuļuôt, tr., einwickeln, dick einhüllen: e̦smu satīstīts, savīstīts, sapumpuļuots RKr. VII, 790.

Avots: ME II, 709

‡ sasauļuôt Ar., in der Sonne erwärmen (erhitzen): s. kājas.

Avots: EH XVI, 445

saskuopuļuôt, durch Geiz erlangen, erreichen, aufsparen Dr.

Avots: ME III, 735

sastreipuļuôtiês, plötzlich taumeln: kājas sastreipuļuojās un pats... līdz padusēm ūdenī Kaudz. Jaunie mērn. laiki lll, 160.

Avots: ME III, 748

‡ satauļuôt, = sataũjât: cik tu citu satauļuoji Tdz. 41272 (aus Lubn.).

Avots: EH XVI, 456

satipuļuôt, trippelnd (mit kleinen Schritten) zusammen-, hineingehen Lis.

Avots: ME III, 763

satīpuļuôt,

1) sich bewölken:
debess jau satipuļuoja Drosth.;

2) = satipuļuôt: bē̦rni satīpuļuoja istabā Bauske.

Avots: ME III, 764

‡ satumuļuôtiês "sataisīties" A.-Schwanb.: nevar vien s.

Avots: EH XVI, 458

‡ sauļuôt "?" zaļā zeme zibuoši sauļuo (Reim zu auļuo) Skalbe Raksti III (1938), 117. Vgl. auch ‡ apsauļuôt.

Avots: EH XVI, 460

savàvuļuôt ² , Unsinn redend mit unsinnigen Vorstellungen anfüllen: viņa tai savāvuļuojusi pilnu galvu Saikava, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 783

savirpuļuôt, tr.,

1) zusammendrehen, drall drehen:
savirpuļuotās ūsas Vēr. II, 701. savirpuļuot striķi A. XI, 761;

2) aufwirbeln:
savirpuļuotas pe̦lavas A. Brigadere Daugava 1928, No 1, S. 16. Refl. -tiês, in Bewegung geraten: (fig.) dvēsele manī ietrīcējās un savirpuļuojās MWM. VIII, 889.

Avots: ME III, 788

savizuļuôt, stark flimmern, glänzen: kâ tur savizuļuo sniega pārslas Valdis Stabur. b. 259.

Avots: ME III, 789

sīkstuļuôt, sīkstuļuotiês LP. I, 126, geizen.

Avots: ME III, 853

sīkuļuôt(iês), zischend u. Blasen werfend zu kochen anfangen (vom Wasser): ūdens katlā sāk sīkuļuot(ies) Stelp.

Avots: ME III, 854

sirguļuôt, (beständig Dr.) kränkeln Wid., Stelp.: sirguļuot ar diluoni Purap, aitas ir atžirgušas, tikai Anlīze vēl sirguļuo Wid.

Avots: ME III, 846

‡ situļuôtiês acīm, Blicke hin und her werfen (?): (sieviete) nesituļuojās vairs savām me̦lnajām acīm Jaun. Ziņas 1939, No 77.

Avots: EH II, 491

skuopuļuôt: skuopuļuojis ar dieva dāvanām Blaum. Raksti II ⁶ (1939), 42.

Avots: EH II, 518

skuopuļuôt Wid., auch refl. -tiês, geizig sein: viņas pūlējās, skrēja, skuopuļuoja Druva II, 273. . . .zābakus, pie kuŗiem vecis nebij skuopuluojies ar smēri Jaun. mežk. 183.

Avots: ME III, 910

skrituļuôt,

2): "ripu sviest" (ein Spiel)
Sessw.; ‡

5) "ruobuot, grumbuot" Lesten.

Avots: EH II, 511

skrituļuôt,

1) wirbeln, strudeln:
straume skrituļuo Neuhausen;

2) = ripu sist od. dzìt Holmhof;

3) = rullêt 2, walzen (ein Feld) Salgaln, Grünh., Platohn;

4) hin und her laufen
Segewold.

Avots: ME III, 895

smaîduļuôt Warkl., wiederholt lächeln: bez liekas smaiduļuošanas Kaudz.

Avots: ME III, 949

‡ *smurguļuôt, zu erschliessen aus apsmurguļuôt. Vgl. auch smurguļuôtiês.

Avots: EH II, 540

šmurguļuôt Spr., (mit ùr ²⁾ Lis., refl. -tiês Wid., (mit ùr ²⁾ Lis., = smurgulêt(iês), smurguļuoties.

Avots: ME IV, 87

smurguļuôtiês, schmurgeln; die Suppe aus dem Löffel laut schlürfen, mit der Schnauze in einem Mehltrank sprudeln: kuo smurguļuojies kâ cūka pa sili? Naud.

Avots: ME III, 970

snaũduļuôt Bauske, Siuxt, Ermes, wiederholt schlummern: kas gulēja Jāņu nakti, visu gadu snauduļuoja BW. 33179. snauduļuodama klausījās Duomas III, 516.

Avots: ME III, 973

spîduļuôt Jürg. (li. spinduliuoti "glänzen" Miežinis), U., = spīdelêt.

Avots: ME III, 1001

I spiguļuôt,

1) s. spiguluôt;

2) mit spiguļi (Flitter) schmücken
Nigr.: saraustījis kumeļam spiguļuotus iemauktiņus BW. 15578.

Avots: ME III, 995

II spiguļuôt U. ("städtisch"), spekulieren.

Avots: ME III, 995

spĩguļuôt C., spīguluot L., schimmern, glänzen, funkeln U.: acis spīguļuo LP. VII, 214. rasa austrā spīguļuo Lautb. Luomi 90. spīguļuojuoši zvaigžņu ābuoli Veselis Daugava I, 421. viņa . . . priekā un skaistumā spīguļuoja Janš. Bandavā II, 260.

Avots: ME III, 1003

spilˆguļuôt Wid., = spiguļuôt.

Avots: ME III, 995

spuoguļuôt, spuoguluot St., glänzen Spr.: (ūdens) mirdz un spuoguļuo nuo saules spaitiem Pas. II, 73 (aus Kapiņi). Refl. -tiês,

1) sich (wider)spiegeln
Wid.;

2) sich spiegeln, im Spiegel besehen
Wid.: (fig.) runātāja trieca pašpaļāvīgi, spuoguļuodamās savuos vārduos MWM. XI, 171.

Avots: ME III, 1035

spuoguļuôt, ‡ Subst. spuoguļuôtāja, eine die sich im Spiegel betrachtet: gar pašu šuo spuoguļuotāju viņam nebij nèkādas ... daļas A. Upītis Ģertr. 161.

Avots: EH II, 566

spriguļuôt, tr., mit einem Dreschflegel schlagen Wid.: lai mūs rijkuris nespriguļuoja BW. 28757. Refl. -tiês, im Satz piedarbā spriguļi paši spriguļuojas (schlagen zu) LP. V, 283.

Avots: ME III, 1019

spulguļuôt, = spulguôt: acu spulguļuošana Sadz. viļņi 22.

Avots: ME III, 1028

‡ spur̂duļuôt ² OB., zappeln.

Avots: EH II, 564

staiguļuôt, staiguļât Spr., staigulêt Konv. ² 2164, -ẽju, hin- und her gehen, umherschlendern; wandern: nelāgi mirušais staiguļuo apkārt LP. V1I, 4. dvāsele staiguļuo 12. viņi sāks staiguļuot un meklēties labākas vietas Purap. Kkt. 132. tautiņa . . . staiguļuo pa . . . apgabala ziemeļu daļu Konv. 1501.

Avots: ME III, 1039

stiepuļuôt, ausdehnen, ausrecken, ausstrecken Spr. Refl. -tiês, sich ausdehnen, ausstrecken Spr.

Avots: ME IV, 1080

straimuļuôt Smilt. n. U., straimuluot L., = streipuļuôt. Zu streimuļuôt.

Avots: ME IV, 1081

‡ stre̦buļuôtiês Orellen, hastig, unbedachtsam etwas tun.

Avots: EH II, 585

strèimuļuôt Smilten, U., = streĩpuļuôt, straucheln. Etwa zu engl. dial. to strime "to stride", li. pasistraĩnyti "sich mit den Füssen feststemmen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 633).

Avots: ME IV, 1085

streĩpuļuôt: auch Siuxt, (mit eî ) Aahof, Erlaa, Wolmarshof, (streîpuļât) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 586

streĩpuļuôt Salis, Bershof, Lin., Iw., strèipuļuôt ² Kl., streîpuļuôt PS., Serbigal, Lös., C., Nötk., streîpuļuôt ² Mitau, Wolgunt, Ruj., AP., streipuļuôt U., streipeļuôt Fest., strèipaļuôt ² Nerft, strèipulât ² Preili, -ãju, streipalêt Plūd. Rakstn. I, 124, -ẽju, taumeln: Sprw. streipaļuo kâ mieļu piedzēris JK. II, 327.

Avots: ME IV, 1086

‡ *stre̦m̃puļuôt, zu erschliessen aus ‡ nùostre̦m̃puļuôt.

Avots: EH II, 586

strē̦puļuôt U., (mit ẽ̦) Autz, Üxkül, Kl. - Roop, = streipuļuôt. Zu li. parstrapinti "heimtarkeln", wfläm. strāf "stark, streng" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 632.

Avots: ME IV, 1089

stribuļuôt, hin und wieder trinken Lub.; schlabbern V.

Avots: ME IV, 1089

stùrbuļuôt,

1) "raustīties" Arrasch: zirgs ātrs, arkls smags; tas sturbuļuo, un es kâ dundurs tam pakaļ Seibolt. zirgs izrādīja savu prieku... danciski pa ceļu sturbuļodams ders.:

2) unbedacht und übereilt handeln oder sprechen
Lis. (mit ùr ² ); undeutlich sprecen Arrasch; hitzig sein Trik.; schnell, aber nicht gründlich etwas tun Butn., Ramelshof: sturbuļuo kâ tāds karstaputra!

3) "= muldēt" Trik.: kuo tu sturbuļuo! Refl. -tiês, sturbuļuôt 2 Burtn., Ramelshof, Wolmarshof.

Avots: ME III, 1108

svè̦tuļuôt, frömmeln Ar., Dr., Wid.

Avots: ME III, 1157

tāmuļuôt,

1) t. pakaļ, nachahmen:
tãmuļuodami tiem pakaļ Janš. Mežv. l. II, 246;

2) unsinnig reden
Nigr. (mit ã); wirr ohne Zusammenhang reden Golg. (mit à ^2);

3) taumeln
Nigr. (mit ã).

Avots: ME IV, 147

tãpuļuôt pakaļ, nachahmen: viņa, ieklausījusies, kâ man labi vīkst ar kundzēm un meitenēm, arī ieduomājusies tāpuļuot man pakaļ: sarunājusi ... skuķes ... Janš. Dzimtene V, 92. kuo mēs tiem varam tāpuļuot pakaļ? Mežv. ļaudis II, 142.

Avots: ME IV, 149

‡ tauļuôt BW. 567 var., = tauļât.

Avots: EH II, 669

te̦kuļuôt: drusku mazāk žūpuot, drusku mazāk t. apkārt Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 212.

Avots: EH II, 674

te̦kuļuôt, = te̦kalât: tam te̦kuļuojis mazs sunītis līdz Etn. III, 92; LP. VII, 540.

Avots: ME IV, 159

1 te̦muļuôt, Unnützes, Ungehöriges sprechen Wain. Refl. -tiês, Unsinn treiben, Unarten begehen: te̦muļuojies tik vien - būs bruzda! N.-Bartau.

Avots: ME IV, 163

II te̦muļuôt, unbeholfen, ungewandt gehen: vīrelis pārsteigts izbrīnījies un laikam nesaprazdams, kas īsti nuoticis, baitgi te̦muļuoja pruojām Janš. Mežv. ļ. II, 237.

Avots: ME IV, 163

tipuļuôt "ungewandt, kaum vorwärts kommend gehen".

Avots: ME IV, 194

I tīpuļuôt,

1) trübe werden (vom Wetter)
U., sich ein wenig bewölken Peb., (mit ĩ) C., PS.: vakars tĩpuļuo Austriņš Necilvēks 6;

2) mit Spinngeweben vollziehen
(gew. in der Zstz. mit pìe-) N.-Peb. Dazu das Subst. tīpuļuôjums, das Spinngewebe: tīpuļuojumus saulē nuo rīta uz nuoras var labi redzēt; tas ir uz sausu laiku N.-Peb. Refl. -tiês C., PS. (mit ĩ), in der Verbindung debeši tīpuļuojas, die Wolken ziehn hin und her, ziehn sich zusammen Peb. n. U. Reimwort zu stīpuļuoties.

Avots: ME IV, 202

II tĩpuļuôt Nötk., langsam und unbeholfen gehn: divi vilki tīpuļuo Br. m. 92. kājiņām tīpuļuoja Mag. XX, 3, 184. Vgl. tipuļuôt.

Avots: ME IV, 202

traipuļuôt "bekritzeln": papīra traipuļuošana Etn. I, 8.

Avots: ME IV, 218

trakuļuôt, lustig sein, Unsinn treiben, tollen Spr.

Avots: ME IV, 220

‡ treĩpuļuôt Iw., = streipuļuôt: žūpas treipuļuoja nuo viena galda uz uotru Veldre Dēli un meitas 71. guovs ... treipuļuo uz pakaļas kājām un nevar uzcelties Pēt. Av. II, īp. pielik., S. 5.

Avots: EH II, 692

‡ trē̦puļuot Kr. Talsen "streipuļuot".

Avots: EH II, 694

trīsuļuôt, zittern, beben: e̦lpuoja trīsuļuojuošuos šņācienuos A. v. J. 1893, S. 534. lē̦ni trīsuļuoja izirušuo viļņu paliekas Duomas I, 755.

Avots: ME IV, 242

I trizuļuôt "mit einem trizulis I Stroh vom Korn (auf der Tenne) sondern" Neuhausen.

Avots: ME IV, 239

II trizuļuôt,

1): auch Ekau, Grünw.; saules versmē trizuļuoja ... viss gaiss Sējējs 1938, S. 392. Hierher gehört auch das ME. IV, 239 unter

2) gegebene Zitat aus Bārda, wo hinter trizuļuojam "kâ saulstaru tīkliņa rakstus" zu ergänzen ist;

2): neparasts sauciens trizuļuoja gaisā A. Brigadere Sk. v. 13.

Avots: EH II, 696

II trizuļuôt,

1) = vizuļuôt, funkeln Bers., Schwitten, Wid., funkelnd zittern, flimmern Sessw., kräuseln Zeif: III, 3, 197: karstās vasaras dienas gaiss trizuļuo Lubn., Alksn.-Zund. vārpas vē̦smā trizuļuo Aus. I, 11;

2) "?": nevarīgi trizuļuoja... zvana sitieni Brigader Daugava I, 1217. dažādā stiprumā trizuļuojuošais... mūzikas viļņuojums Veselis Tīr. ļaudis. uz sejas re̦dz tūdaļ tam trizuļuojam Bārda Zem. d. 248.

Avots: ME IV, 239

‡ trīzuļuôt,

1) zittern (?):
viņa smējās, ka visa lizda trīzuļuoja Veselis Dienas krusts 34;

2) = trizuļuôt II 1 (mit ĩ) Burtn., Jürg. Vrgl. trīsuļuôt und trizuļuôt II 2.

Avots: EH II, 697

truosuļuôties, kochen (intr.): puodiņš truosuļuojas Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 254

‡ *I tumuļuôtiês (unter tumuļât), s. auch ‡ satumuļuôtiês.

Avots: EH II, 703

‡ II tumuļuôtiês Seyershof, sich bewölken: laiks sāk t.

Avots: EH II, 703

tuntuļuot, s. tuntelêt.

Avots: ME IV, 265

tupuļuôt (unter tupuļât): zur Bed. vgl. ‡ nùotupuļuôt.

Avots: EH II, 704

tũpuļuôt Drosth., Nötk., sich wiederholt niedersetzen od. hocken AP., N.Peb., Welkenhof: zaķis tūpuļuo, klausās, nuovē̦ruo apkārtni N.-Peb. uoguotāji un sēņuotāji tūpuļuo ebenda. kūru guni, tūpuļuoju BW. 34611, 3.

Avots: ME IV, 282

tutuļuôt, s. tutulêt.

Avots: ME IV, 275

tutuļuôtiês, sich (in viele Kleidungsstücke) einwickeln, einhüllen Vīt. Zu tutelêtiês I.

Avots: ME IV, 275

tvâpuļuôt ² Nigr.,

1) schläfrig sein; schlummern:
kuo nu tvāpuļuo pāri pusnaktij. - ej izgulies! Nigr.;

2) etwas unverstāndig, kopflos tun:
kuo tu pa kaktiem tvāpuļuo, - arau kur stuops uz galda! Nigr. tas ir gan braucējs tvāpuļuo nuo ceļa zemē! ebenda.

Avots: ME IV, 289

ùrpuļuot ² Saikava,

1) "?": kad mazi bē̦rni saticīgi spēlējas, tad saka: te bē̦rni labi urpuļuo;

2) "sich leise, undeutlich unterhalten, murmeln (von Kindern)".

Avots: ME IV, 307

uzbundzuļuôt "?": apakšdaļu uzbundzuļuojuot un sasedzuot kâ varēdamas, pie kam brunči nese̦kuo miesas formām A. VII, 477.

Avots: ME IV, 319

uzburbuļuôt aufwallen, aufwärts rieseln, sprudeln (perfektiv): ve̦cais (= ūdens) aizte̦k, jauns nuo zemes apakšas uzburbuļuo vietā Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 319

‡ uzburzguļuôt, brodelnd emporspritzen: viļņi, ... tvaikuoni šūpuodami, pa laikam uzburzguļuoja putu un šļakatu fontānu gar priekšgalu un sāniem Anšl. Eglītis Līg. medn. 331.

Avots: EH II, 719

uzmutuļuôt,

1) aufbrodeln, aufsprudeln
Dr., Wid.;

2) sprudelnd aufrühren:
straume uzvanda, uzmutuļuo dūņas D. L. Z. 17.

Avots: ME IV, 361

uzspĩguļuôt, aufleuchteri: kas tur uzspīguļuoja mežā?

Avots: ME IV, 381

‡ uzstreimuļuôt C., = uzstreipuļuôt.

Avots: EH II, 735

uzstreipuļuôt: uzstreipuļuoja uotram A. Upītis Pirmā nakts 117.

Avots: EH II, 735

uzstreipuļuôt, = uzstraipelêt.

Avots: ME IV, 385

uzsvē̦tuļuôtiês, dutch Scheinheiligkeit sich emporarbeiten, emporkommen: esi uzsvē̦tuļuojies uz augšu par galma paduomnieku U. b. 42, 31.

Avots: ME IV, 387

uztãpuļuôt Nigr., im Dunkeln auffinden; erraten: uztāpuļuot ceļu, mīklu.

Avots: ME IV, 391

‡ II uztuntuļuôt, sich (langsam?) hinaufbewegen: (runcis) uztuntuļuoja augstāk liepas kruonī Tēvija 1943, № 253, S. 4.

Avots: EH II, 737

uzvirpuļuôt,

1) hinaufwirbeln
(tr.): viesulis uzvirpuļuoja sienu gaisā Salis;

2) sich hinaufdrehen; sich drehend auf etw. geraten:
cīruļi... uzvirpuļuo augstu gaisā Celm. vilciņš uzvirpuļuoja uz kājas Bers.

Avots: ME IV, 399

uzvizuļuôt: uzvizuļuoja gaisā Līg. medn. 181.

Avots: EH II, 739

uzvizuļuôt, erglänzen: tumsā kas uzvizuļuoja Schwanb.

Avots: ME IV, 400

‡ vaibstuļuôtiês, = vaîbstîtiês 1: (pērtiķi) aizmuka lē̦kādami un vaibstuļuodamies A. Upītis Ap zemes lodi 80 dienās, S. 49.

Avots: EH II, 748

vâjuļuôt, kränkeln A. v. J. 1892, S. 147.

Avots: ME IV, 494

vãrguļuôt Arrasch, C., Jürg., Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r ² ) Schwanb., Sehren, Vīt., = vãrgt, vãrguôt, elend sein, quienen, siechen, kränkeln: jāvārguļuo uz gultas LP. VII; 1034. kas vārguļuo ar kādu kaiti Tuberkulōze 23.

Avots: ME IV, 504

vārstuļuôt,

1) mit grossen Stichen nähen:
vārstuļuo tik lielumā! pēc salāpīs un sašūs kâ pienākas Vīt.;

2) (wiederholi) auf- und zumachen:
durvis, vārtus Vīt.

Avots: ME IV, 510

‡ vatuļuôt A.-Schwanb., = vataļât I 1.

Avots: EH II, 760

vāvuļuôt,

1) vàvuļuôt ² Lubn., Meiran, Oknist, vàvuļât ² Wessen, leeres Zeug schwatzen
(vāvuļuôt) Saikava; vāvuļuôt Lubn., Tirs., (mit à ² ) Gr. - Buschh., unaufhörlich sprechen; vàvuļuôt ² Gr. - Buschh., Sessw., undeutlich sprechen (in Bērzpils, Dricē̦ni, Kārsava, Mērdzine, Sessw. und Viļāni von Kindern gesagt); vāvuļuôt Celm. "in den Tag hineinreden"; vàvuļât ² Zvirgzdine, lustig, frölich reden (nur von Kindern gesagt); vãvuļuôt C., (mit à ² ) Plm. n. RKr. XVIl, 85, durcheinandersprechen, -schreien; vāvuļuôt Aps., Golg., Bers., schreien (z. B. von Kindern od. Betrunkenen): bē̦rni spē̦lē̦damies vāvuļuoja visu pēcpusdienu Saikava. vāvuļuo vienā vāvuļuošanā, tik˙pat kâ biezaputras katls Gr. - Buschh. kuo jūs te vāvuļuojāt? Veselis Saules kapsēta 60;

2) abends ohne Arbeit lange aufbleiben, quienen
Memelshof, Nerft. Zur Bed. 2 vgl. vāvaļât.

Avots: ME IV, 513

ve̦rpuļuôtiês, wirbeln Celm.

Avots: ME IV, 541

‡ vē̦stuļuôt,* Briefe schreiben: vē̦stuļuošana ir tīrā niekuošanās Purapuķe Mazie stāsti (1931), 19.

Avots: EH II, 779

vidžuļuôt "?": cīruļi vidžuļuodami lidinājas B. Vēstn.

Avots: ME IV, 582

viesuļuôt: jau viesuļuo viss lauks Virza Kar. Nameitis (1939) 52.

Avots: EH II, 798

viesuļuôt Dr., (mit iẽ ) Bauske, C., Salis, wirbeln: sniegs (siens, smiltis) viesuļuo pa gaisu Saikava, Sessw.

Avots: ME IV, 671

vĩguļuôt (?) Gr.-Behrshof, schimmern, leuchten ("ugunis kad mirdz cauri kuokiem").

Avots: ME IV, 635

virmuļuôt, wirbeln, sprudeln (?): dūmi ... virmuļuo gaisā A. Upītis J. 1. 5. ūdens, kas ... cauru pavasaru virmuļuoja pa radzēm 26.

Avots: ME IV, 608

virpuļuôt, ‡

2) wirbelartig drehen
(?): Grauds ... virpuļuoja saimnieces pasmaguo augumu Atpūta, № 634.

Avots: EH II, 787

virpuļuôt, vir̂puļuôtiês Segew., wirbeln (intr.), sich wirbelartig drehen: sniegs. smiltis, lapas virpuļuo pa gaisu. nuo sudmalām ūdens virpuļuo balts Apsk. v. J. 1903, S. 400. upēs ūdens virpuļuo Kursiten. krūmiņi virpuļuo, gruozas un šaudās Purap. J. str. 66. virpuļuot pa tas (= dzīves) priekiem A. v. J. 1899, S. 83. bē̦rni nuo kalna vir̂puļuo (wälzen sich) lejā C.

Avots: ME IV, 610

viruļuôt, ‡

2) singen (von Lerchen):
viruļuo cīruļi Jauns. R., dz. un j. 200.

Avots: EH II, 789

viruļuôt, wirbeln, sprudeln: putekļî viruļuoja Vēr. v. J. 1904, S. 623. ūdens viruļuo Latv.

Avots: ME IV, 619

‡ *vickuļuôt, zu erschliessen aus ‡ nuovickuļuôt.

Avots: EH II, 780

vizbuļuôt, = vizuļuôt: kas ze̦lta zieduos vizbuļuo un laistās Aus. I, 8.

Avots: ME IV, 630

vizbuļuôts "?": vizbuļuota villainīte B. Vēstn.

Avots: ME IV, 630

vizguļuôt "?": kur vizguļuoja (= vizuļuoja I 2?) saules... svelme Stari II, 579.

Avots: ME IV, 631

vizuļuojs, = vizuļaîns, vizuļuôts: pirku vizuļuoju (Var.: vizuļuotu) vaiņadziņu BW. 5777 var.

Avots: ME IV, 632

I vizuļuôt, Refl. -tiês: auch Siuxt; "gali vizuļuoja" ME. IV, 632 zu verbessern in "gali vizuļuojas".

Avots: EH II, 791

I vizuļuôt,

1) mit Flittern putzen
U.; glänzen, flimmern machen: uotru (sc.: lapu) saule vizuļuoja (Var.: bale̦nāja) BW. 33751 var.;

2) flimmern, glänzen
U.: karēte ze̦ltā vizuļuo Pas. IV, 384, vidū saule vizuļuo BW. 5990 var. līgaviņa kâ saulīte vizuļuo 15958 var. visi pakšķi vizuļuo priekuos LP. I, 149. Refl. -tiês, glänzen, flimmern: kalni, kuŗu gali vizuļuoja sniega baltumā A. XI, 588.

Avots: ME IV, 632

II vizuļuôt, singen (von der Nachtigall): lakstīgala vizuļuoja (Var.: vizināja, vidžināja u, a.) BW. 2697, 2.

Avots: ME IV, 632

vizuļuôts, mit Flittern besetzt; flimmernd, glänzend: vizuļuotu vaiņadziņu BW. 5777. vizuļuota villainīte 30092. vizuļuots mans pūriņš 16710, 5. vizuļuota mātes meita 18579, 4 var, vizuļuotu sievas krē̦slu 17889, 26. vizuļuotus iemautiņus 14046. rausuos augšup vizuļuotajā gaismā Druva I, 677.

Avots: ME IV, 632

vursuļuôt Pilda, undeutlich sprechen Mērdzine.

Avots: ME IV, 677

vur̂vuļuôt: auch (mit ur) Setzen n. Etn. II, 49, A.-Schwanb.

Avots: EH II, 799

žā`rbuļuôtiês Jürg., dreist klettern.

Avots: ME IV, 797

žvànguļuôtiês ² Schwanb., = žvangâtiês.

Avots: ME IV, 841

I zviguļuôt Vīt., = zvigaļât.

Avots: ME IV, 775

II zviguļuôt, schillern, vielfarbig glänzen Nötk., Stenden, flimmern Lems. und Oppek. n. U.: viļņi mēnesnīcā zviguļuo Bauske, Wandsen.

Avots: ME IV, 775

zvĩguļuôt (li. žvỹguliuoti "błyskotać, połyskać" bei Būga Tiž. I, 419) A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Dickeln, Hochrosen, Nötk., Salis, Salisb., Sermus, Smilt., (mit ì ² ) A. - Laitzen, Bers., Erlaa, Jummardehn, KatrE., Lubn., Sessw., schimmern, glänzen, funkeln, flimmern, glänzen U., Bauenhof, Burtn., Lappier, Linden, Matthäi, Podsem, Puikeln, Stockm., Ubbenorm; (vielfarbig) schillern Nötk.; perlen Kronw. n. U.: zvīguļuo Linden. gre̦dze̦ns zvīguļuo AP., Ubbenorm. pērļu vainags zvīguļuot zvīguļuo Vīt. spuožais baznīcas tuornis saulītē zvīguļuoja ders. zvaigznes zvīguļuo Burtn. putns laistās un zvīguļuo R. Sk. II, 101. tie (= mati) zvīguļuoja vēl vai- rāk, tâ ka... acis bij jāaizmiedz Latv. juostu gali zvīguļuo (Var.: spīguļuo, zvīļuojas) BW. 5726, 2 var.

Avots: ME IV, 779

žvīguļuôts "?": tādu žvīguļuotu metalu mirdzumu Bībeles kalend. piel. 10. Vgl. zvīguļuôt und zvīgulis I.

Avots: ME IV, 847

zvinguļuôt, sich wie ein Stutzer benehmen.

Avots: ME IV, 776

aba,

1) eben:
aba tālab, tālab aba, tāpēc aba, eben deswegen; ap kalnu it kā dūmi kūpuļuoja, - aba tālab kalns dabūjis vārdu (zilais kalns) LP. VII, 1324. tas jau aba tas, kas samaitā mūsu krietnākuos nuoduomus. nu ab' tikai apjēdzuos, ka māmiņas man nevaid BW. 23832. [Wenn dies aba alt wäre, so könnte man das a- mit dem a- von ai. àha "gewiss, ja" vergleichen; nun ist aber z. B. tāpēc aba gleichbedeutend mit tā ba pēc z. B. bei Manzel, und aus tā-ba könnte, indem es als tā-aba aufgefasst wurde, dies aba entnommen sein].

2) bet aba [wohl aus slav. abo "etwa"]
nu kāda laba diena zem kunga pātagas dzīvuot? Purap.

3) jūs gan iesiet, es aba ne Wid. [Im letzten Satze geht aba über abar wohl auf d. aber zurück.]

Kļūdu labojums:
kūpuļuoja = kūpuļuo

Avots: ME I, 5

abaju > abai [auch in Grawendahl], SF. als Sammelzahlwort: [abaju vāģu "beide Wagen" N.-Schwnbg.]; abai slieču pārlūza, die Sohlen beider Schlitten gingen entzwei, abai skrituļu, die Räder beider Wagen BB. XIV, 144. - [Altes Neutrum, gleich apr. abbaien und aksl. oboje dass].

Avots: ME I, 5

abaju > abai [auch in Grawendahl], SF. als Sammelzahlwort: [abaju vāģu "beide Wagen" N.-Schwnbg.]; abai slieču pārlūza, die Sohlen beider Schlitten gingen entzwei, abai skrituļu, die Räder beider Wagen BB. XIV, 144. - [Altes Neutrum, gleich apr. abbaien und aksl. oboje dass].

Avots: ME I, 5

abulis: auch Zaļmuiža, (Plur. abuļi ) Warkl.: ieliku ielāpu abuļuos Warkl.; Plur. abuļi "der jenige Teil der Hosen, auf dem man sitzt" Skaista.

Avots: EH I, 2

àizaũlekšuôt, àizauļuôt: gar sē̦tas zediņiem aizauļuoja kāds braucējs Azand. 84.

Avots: EH I, 6

àizbraucẽjs, (f.) - ẽja, einer (eine), der (die) wegfährt: aizbraucējiem deva līdz ciema kukuļus BW. III. 1, 92.

Kļūdu labojums:
kukuļus = kukuli

Avots: ME I, 20

‡ àizšaũdît,

1) wiederholt schiessend verscheuchen, -treiben:
a. zvirbuļus nuo dārza (pruojām);

2) wiederholt schiessend betäuben:
a. kam ausis;

3) (fahrend oder gehend) sich hinbegeben
Gr.-Buschhof: a. uz kaimiņiem. Refl. -tiês Wolmarshof, sich hinbegeben: viņš atkal aizšaudījies uz kaimiņiem.

Avots: EH I, 55

‡ àiztirinât, schüttelnd hinter etwas fallen machen Lemburg: daži ābuoli aiztirināti aiz sē̦tas. Refl. -tiês, zuckend hin-, weggelangen: streipuļuodams tas aiztirinājās atpakaļis Deglavs Rīga II, 1, 173.

Avots: EH I, 58

‡ àiztraukt,

1) verscheuchen
Fest., Golg., Nitau, Salis, Sessw.: caur tuo (saukšanu) tik zagļi būtu aiztraukti Pet. Av. I, 54. a. zvirbuļus nuo kaņepēm;

2) fortreissen:
vējš aiztrauca lapas;

3) (Obst) herunterschlagend hin-, wegschleudern:
tālu a. ābuolus. Refl. -tiês,

1) hin-, wegeilen:
a. kâ vējš kam garām;

2) sich aufregen
(mit aũ ) Ahs.: bē̦rns bija aiztraucies un klusu un bailīgi nuoskaitīja savu pantiņu.

Avots: EH I, 58, 59

‡ àiztuntulêt,

1) = àiztuñtuļuôt 1: a. acis;

2) = àiztuñtuļuôt 2. Refl. -tiês, nach saumseliger Vorbereitung weggehen: nu viņi reiz aiztuntulējās pruojām.

Avots: EH I, 59

‡ apàust (li. apaũšti) Kaltenbr., = atàust: kuļuot apaust diena.

Avots: EH I, 72

apgàismuôt,

1) erleuchten, beleuchten:
ielas, pilsē̦tu, baznīcu, istabu. veļi dzied apgaismuotā baznīcā LP. VII, 24;

2) übertr., erleuchten, aufklären:
apgaismuo tavu kalpu ar tavu vaigu Psalm 31, 17. mīlestība apgaismuo pasaules dzīvi Aps. III, 44; apgaismuots prāts Etn. III, 116. Refl. -tiês, sich aufklären, erscheinen: pašnāvību jautājums Francijā mums apgaismuojas nuo citas puses Vēr. I, 1384. Subst. apgàismuojums, die Beleuchtung: gŗūtības atspuoguļuojas dažādā apgaismuojumā Vēr. II, 885. apgaismuošana,

1) die Beleuchtung:
ielu apg.,

2) die Erleuchtung:
prāta apg., die Aufklärung; tautas apg., die Volksaufklärung; tautas apgaismuošanas ministrija, das Ministerium der Volksaufklärung; apgaismuošanas oder apgaismuotais laikme̦ts, die Zeit der Aufklärung.

Avots: ME I, 86

‡ apgližinât Dunica, Rutzau, = ‡ apglizinât: apgližinât: saimniece apglžina maizes kukuļus un tad tuos bāž krāsnī.

Avots: EH I, 82

‡ apgram̃žļât Dunika, ringsum anbeissen, benagen: a. kauļu.

Avots: EH I, 83

apgruõzît, frequ. zu grìezt,

1) oft umkehren, umwenden:
kalpiem bijis jāapgruoza iesals LP. VII, 273;

2) in Umlauf setzen (vom Gelde), austauschen (von Briefen):
viņš bija ieradis naudu apgruozīt Apsk. I, 548. Austro - Ungarijā apgruozīja ar ārzemēm 290. 217. 070 vē̦stuļu. naudas apgruozījums, Geldumsatz: mūsu kasei šuogad bijuši mazi apgruozījumi.

Kļūdu labojums:
griezt = apgriezt

Avots: ME I, 89

‡ I apkabinât (li. apkabìnti "umarmen"),

1) behängen:
a. siênu ar zirgu jūgiem, drānām, bildēm Dunika, Kal., OB., Rutzau;

2) umarmen:
māte guļuot apkabina bē̦rnu Wessen;

3) ein wenig bestehlen:
a. sìena kaudzi, kartupeļu bedri KatrE.;

4) umwinden, umwickeln, umbinden
Schibbenhof: a. lìetas, kuo nevar kārtīgi salikt, ar kādu auklu vai valgu;

5) "flüchtig
(pavirši, nestipri) mit etwas an etwas befestigen" Baltinov, Marienhausen; apkabini (wickle um !) vien nu virves galu ap sē̦tu! N.-Peb. apkabini (zirgu) vien nu ap mietu! N.-Peb.; "lose timhängen" Renzen: a. ap lindrakiem raibas papīra strēmeles. Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) umhängen: a. uotram ap kaklu Dunika, Kal., Rutzau;

2) sich behängen:
a. ar guoda zīmēm.

Avots: EH I, 88

‡ apkuļas, auch apkuļu vakars, = apkalas 2 Katzd. n. BielU.

Avots: EH I, 95

aplapuôt: liesmuoja ugunsgrē̦ki kâ milzīgas ruozes, drausmīgu dūmu mutuļu aplapuotas A. Brigadere Daugava I, 161.

Avots: EH I, 97

apliecinât, ‡

2) neapliecini savu dvēseli! beschwere deine Seele nicht mit einem Meineid!
BieIU. Refl. -tiês, sicu erweisen, sich bestätigen Salis (nur in der alten Generation): apliecinājās, ka e̦suot . . . mazi pasauļu radījumi... Pēterb. Avīzes I 28.

Avots: EH I, 99

apriks (unter aprika): auch PlKur.: jauns a. maizes Janš. Līgava I, 227. (kukuļus) griêza gan biezuos rikuos, gan garuos aprikuos II, 484.

Avots: EH I, 109

‡ apšaũdelêt,

1) wiederholt (ein wenig) beschiessen; wiederholt niederschiessen:
a. zvirbuļus;

2) "hin und her laufend durchstreifen"
Bauske: a. visas malas.

Avots: EH I, 119

apsmur̃gât, apsmur̃guļuôt (li. apsmurgliúoti), tr.,

1) beschmurgeln, durch Nasenschleim verunreinigen:
bē̦rns apsmurgājis ēdienu;

2) etw. oberflächlich tun:
ir tik apsmurgāts, nav vēl nekas padarīts PS. Refl. -tiês, sich beschmutzen, beschmurgeln.

Avots: ME I, 124

âra, âre, ârs (li. óras Luft, Wetter), Dem. âriņš, âriņa, ârīte BW. 6189,

1) das Freie, das freie Feld:
viss nams jau dus, ir rāms un kluss; ne ārs, ne dārzs kur zuz Vēr. I, 129. kā vizuļuo saule! kā smaida ārs Rain. - Ackerfeld: pāriet nuo trim uz četrām ārām, auf die Vierfelderwirtschaft übergehen A. XII, 75. Besonders beliebt die Form âre, das Gefilde, das jem. gehörige Grundstück: neduod, dievs, taut(u) ārītes brāļa āres maliņā BW. 10389; 739. lūk, tē̦vzemes āres mums atkal smaida pretī Asp. āre bedeutet nach Etn. III, 145 Waldstücke, wo âra kuoki, d. i. Laubbäume wachsen, im Gegensatz zu silava, Fichtenwald. āra, āram, āres, auch āru (Var.: lauka) uozuols, bē̦rzs, die im Freien wachsende Eiche, Birke, im Gegensatz zu purva bē̦rzs BW. 386; 1677; 11915; 15449; ebenso āra, āru, auch ārāja ābelīte (Var.: dārza āb.) BW. 11437; āru liepa BW. 12299. āra ataudziņa, frei liegender Hain BW. 2760, 5. āra, āru od. āres (BW. 28679) pļava, gewöhnlich in der Nähe des Gesindes freiliegende, schöne Wiese Gegensatz: purva pļ.): kad Jurģī lietus līst, tad āra pļavās zāle, bet purva pļavas tukšas Etn. II, 126; BW. 6293. nava vienas āru pļavas (Var.: āra ābuoliņa) 25938, 1. āra, āres siens, zāle, Feldwiesenheu, gutes Heu, Angergras BW. 4548. āra, āres, āru meita, ein Mädchen, das auf der Fläche (âra, laũks) wohnt (Var.: lauku m.), = lauciniece, im Gegensatz zu meža meita, mežiniece BW. 386, 10, 11; weitere Belege s. Mag. XX, 3, 95 ff. - āra gaiss, die Luft im Freien (Purap.). nuo āras (āra Lub., Smilt., C.) istabā iet, aus dem Freien ins Zimmer gehen. pa āru dzīvuot, im Freien, draussen arbeiten. nuo istabas iziet ārā, aus dem Zimmer ins Freie hinausgehen. gaisma jau ārā, im Freien, draussen ist es schon hell;

2) das Aussen,des Äussere, die Aussenseite als das Freie̦dem Auge Sichtbare:
Sprw. nuo āras spīd, nuo iekšas smird, äusserlich glänzt es, aber innerlich stinkt es. uz āru, nach aussen; ārā, im Freien, draussen, heraus, hinaus, veraltet āran E. Pr. I, 51;

3) ārā

drückt die imperfektive Handlung aus und entspricht dem Präfix iz-: micīt(i) šuva, dvielīt(i) ada, ārā ārda vainadziņu BW. 29531. tē̦vs jau dziest ārā, der Vater haucht schon eben seinen Geist aus
LP. V, 359. rudzi pūstuot ārā, der Roggen falle aus Etn. II, 73. es jau izkŗāvu savu ve̦zumu, bet tē̦vs vēl savu ve̦zumu kŗauj patlaban ārā, ich habe mein Fuder schon ausgeladen, aber der Vater ist eben mit dem Ausladen beschäftigt;

4) ein das Aussen bildendes Gebiet, das ausserhalb der Grenze des Redenden Gelegene:
āra kunga tiesa BW. 9642, das Gebiet des Besitzers der ausserhalb der Grenze der redender Person liegenden Ländereien: āra kunga uozuoli BW. 12441, 2. [Wohl zu ârt "pflügen", li. õrė "Pflügen", gr. πολύηρος· πολυάρουρος Hes. und vielleicht auch zu lat. ārea "freier Platz", s. EPr. I, 53 f., Būga Aist. St. 97 und besonders KSn. I, 259 f., Walde Wrtb. ² 58, Fick BB. II, 195 und Wrtb. I ⁴⁵ 5 und 358.]

Kļūdu labojums:
10389 = 10388,1
12299 = 12239
9642 = 12441 var.

Avots: ME I, 239, 240

ârup, hinaus, nach aussen Biel.; [bei Fürecker ahrop (wohl = āruop): tie ahrop spuoži spīguļuo].

Avots: ME I, 244

aspràtĩba, der Scharfsinn: palamās it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94.

Avots: ME I, 144

atbraũkas,

[1) abgestreiftes Laub
C.,

2) an einem abgestreifen Stengel nachgebliebenes Laub
Ruj.];

3) Flachsabfälle:
kuļuot (linus) atbraukas krīt pīšļuos Vīt. 25.

Avots: ME I, 151

atgavilêt, atgaviļuôt, daraus dial. atgauļuôt BW. p. 244, auch refl., intr., entgegenjodeln, jodelnd antworten: gaviļuo tu, māsiņa, es pretim atgav(i)ļuošu BW. I, 244.

Avots: ME I, 158

‡ atķe̦parâtiês Frauenb., Siuxt, = atķe̦puruôtiês: Andžus neizcieta vis tuo vē̦de̦ra guļu, atķe̦parājās gan! Frauenb.

Avots: EH I, 151

atkritulis der Abtrünnige: tie uzņe̦m visus atkrittuļus, kas patiesībā ir tiešām arī atkritumi Izgl. II, 32.

Avots: ME I, 168

atmanît, tr., merken, fühlen: neviena luocekļa neatmanīju Jauns. Refl. -tiês,

1) zur Besinnung kommen
P. Allunan;

2) herkommen, umbemerkt, den richtigen Augenblick abpassend:
tē̦vam, mātei guļuot atmanījuos šurp.

Avots: ME I, 175

‡ atrãpât(iês) Rutzau u. a., atrãpuļuôt C., atrãpuôt Salisb., Siuxt u. a., atrãpuôtiês C., = atrãpêt.

Avots: EH I, 161

‡ atrãpât(iês) Rutzau u. a., atrãpuļuôt C., atrãpuôt Salisb., Siuxt u. a., atrãpuôtiês C., = atrãpêt.

Avots: EH I, 161

‡ atspuogulêtiês Janš. Dzimtene I ² , 279, = atspuõguļuôtiês.

Avots: EH I, 171

‡ atspulguôt,

1) widerscheinen:
ūdenī atspulguo zvaigznes Trik.;

2) = atspuôguļuôt: ūdens atspulguo zvaigznes Saikava. Refl. -tiês, widerscheinen Celm.

Avots: EH I, 170

‡ attraucêt, wegscheuchen Oknist: a. zvirbuļus nuo labības.

Avots: EH I, 176

aûdi, [bei Bielenstein Holzb. 402 auch ein Singular "aud(i)s"(?)],

1) der Einschlag des Gewebes:
suņu vilna ve̦lkuos vilkta, kazas vilna auduos austa BW. 25309. smalku audu vilnainīte 15017, 1. putu audi Ar. 1788, der Schaum poetisch als Einschlag gefasst;

2) das Gewebe:
es ruokā ņe̦mtu zīdu audu Step. zeme vēl vietu vietām ietē̦rpta sniegu jau iepe̦lē̦kuos audos Vēr. I, 1286;

3) das Gewebe eines Organismus:
muskuļu, ne̦rvu audi, das Muskel-, Nervengewebe.

Kļūdu labojums:
gefasst = aufgefasst

Avots: ME I, 215

‡ augste, die Höhe: skaņu augstēs ... virpuļuoja ... sīkie zvārguļzvaniņi A. Brigadere Daugava I, 1087. meža augstes nuoslēdzās ar sārtu, ruobuotu līniju Dievs, daba, darbs 330.

Avots: EH I, 184

aũļiem (Instr. Pl.), auļuos Lok. Pl., auļam L.; A. X, 2, 66, auliņām Essern n. U., aulim U., ar auļiem MWM., ostle. (Mar.) àuļîm ² RKr. XVII, 104, im Galopp: ieraudzīja nākam nuo kalna divi aizjūgus vienuos auļuos Kaudz. M. un tad auļiem vien pie kunga Alm. [Zu aulis II.]

Avots: ME I, 224

II aũlis, ein unruhiger, ausgelassener Mensch: aulis ir cilvē̦ks, kas dej, trakuo, lē̦kā Etn. I, 122, Brandenburg. viņš skrien kā aulis (Kalzenau). [Die zu aulis gehörigen auļiem, auļuos, auliski usw. weisen auf eine ältere Bedeutung "stürmische, schnelle Bewegung"; somit wohl wurzelverwandt mit aũdrums, audaļa. Nach Bezzenberger GGA. 1898, 553 ¹ hierher auch gr. αὐλίξαι· δραμεῖν Hesych.]

Avots: ME I, 224

aũļuôt, intr., galoppieren, dahineilen: divi nuo viņiem auļuoja šurp Apsk. I, 659. juo trakāk auļuoja mans kuģis Skalbe.

Avots: ME I, 224

aumaļuôt, stromweise sich ergiessen: it kā iz līķu muklāja tas (scil. smags trūdu tvans) aumaļuotu Bārda Zem. d. 144. [Auch aumuļuôt, schnell fliessen: upīte aumuļuo Bers.]

Avots: ME I, 224

aura,

1) das Geheul:
klausījās viesuļu aurā Egl.;

2) die Brunstzeit;
s. aurības. auru piki bija lieli, die Mädchen und Jungen haben sich lärmend gebalgt Lös. Etn. III, 146. [Zu aure "Sturm", aurêt "heulen", aurības, auris "Wind", wozu nach Bezzenberger GGA. 1898, 553 ¹ auch r. юри́ть "eilen", p. wyjurzyć "von Geilheit stinken" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 461.]

Avots: ME I, 225

àustra [Drobbusch], C. (li. aušrà; [Demin. austrelė Lit. nar. p., № 2, 6], ãustra Kand., [Ruj., Salis, Dond., Wandsen], Morgendämmerung, Morgenröte: austra jeb rīta blāzma Lautb. austra aizsitusi, es tagt N. - Schwanb. jaunu meitu istabiņa kā austriņa vizuļuoja BW. 11876. Zu àust, [wie auch gr. αὔριον "morgen" u. a.; Belege für slav. ustr- auch bei Brückner KZ. XLVI, 212].

Avots: ME I, 229