Paplašinātā meklēšana

‡ àizmàldinât, irreführend wohin geraten lassen.

Avots: EH I, 38

‡ àizmàldît,

1) sich verirren lassen
Warkl.: aizmaldītiem bē̦rniem Ezeriņš Leijerk. II, 54;

2) sich verirren:
ni˙kad neaizmaldījām Pas. IV, 214 (ähnlich 385 aus Lettg.).

Avots: EH I, 38

àizmàldîtiês, sich verirren, auf einem Irrwege wohin geraten: nuokļuva lielā mežā un aizmaldījās LP. duomas aizmaldījās uz nākuotni R. Sk. 240.

Avots: ME I, 38

‡ àizmal˜t, mahlend verletzen Erlaa: a. sev ruoku. Refl. -tiês, = àizdaũzîtiês, hingeraten.

Avots: EH I, 38

‡ amals (li. ãmalas ) Für. I, = amuols, die Mistel.

Avots: EH I, 69

āmals L., Kleeanger, S. amuols, amuls.

Avots: ME I, 238

apakšmala, der untere Rand: tīkla apakšmala un virsmala Etn. II, 107. ce̦pure ar apaļu dibe̦nu un zvē̦ra ādu nuošūtu apakšmalu BW. III, 1, 35.

Avots: ME I, 73

apmàldinât, caus., irre leiten, verwirren: vedējs veda brūti aizsietām acīm ap galdu, apmaldinādams, lai nezinuot iet atpakaļ BW. III, 1, 54.

Avots: ME I, 104

apmàldîtiês, sich verirren: bē̦rni uoguodami apmaldījušies LP. VI, 24.

Avots: ME I, 104

apmale, apmala, apmalis (ap + mala, der Rand), der Rand ringsherum, ein Stück Feldes an der Grenze: kamzuoļi krunkuotām apmalēm Līb., ein Kamisol mit faltigen Rändern. ce̦pure ar caunādas apmalīti. cūka skrēja gar apmalu A. XVI, 499. apmalu jeb kontūru zīmējums MWM. X, 155, Contourzeichnung. lapu apmale Ar. Mit apmaies bezeichnet man in Nauditen Plätze, wo Pflanzen einer bestimmten Gattung zu wachsen pflegen: zemeņu, aviešu apmales, Plätze, wo Erd-, Himbeeren wachsen. apmaļu ļaudis, Leute aus der Umgegend, Nachbarn Burtneek.

Avots: ME I, 104

apmal˜t, ‡

3) māsu sudmālas apmaļ visas apkārtējās mājas, unsere Mühle mahlt für alle umliegenden Höfe
Siuxt.

Avots: EH I, 100

apmal˜t [li. apmálti], refl. apmal˜tiês, das Mahlen beendigen: neduod, dievs, tuo redzēt, kad apmals malējiņi Ar. 1406, Gott, verhüte das zu erleben, dass die Mahlenden ihre Arbeit (für immer) beendigen, mit der Arbeit zu kurz kommen. apmalās (Var.: apsamala) dzirnaviņas ir ar mazu malējiņu BW. 7566, die Handmühle hat auch trotz (bei) der kleinen Müllerin ihre Arbeit vollbracht. Auch in übertragener Bedeutung: es apmalu ("durchwanderte") jau visu tirgu Druva I, 278.

Avots: ME I, 104

‡ aprumalât Trik., = aprumelêt.

Avots: EH I, 110

‡ apsmalstît, ringsum abschöpfen: a. putas.

Avots: EH I, 115

ârmala, der äussere Rand: mūs viņa guldinās ārmalā LP. V, 40; ârmalas siens, Feldwiesenheu Etn. III, 136.

Avots: ME I, 243

‡ ârmalieši, = ârļàudis: ja nu vēl būtu ar citu - ārmaliešu ļaudīm, bet ne paši izjurieši Kaudz. Izjurieši 171.

Avots: EH I, 195

[atmala Rujen = apmālis 1; aus * apmala?]

Avots: ME I, 175

[atmala, der Abfall beim Mahlen. Warkland.]

Avots: ME I, 175

atmala, Spr., der Rand. [dārza atmalas = dārza zāļainās malas ap kultivē̦tuo zemi Kreuzb., Rujen, Salisburg.]

Avots: ME I, 175

atmàldîtiês, sich wohin verirren, herschlendern: meža cūka tikai re̦ti pie mums vēl atmaldās RKr. VIII, 83.

Avots: ME I, 175

‡ atmals (für alteres atmata?) Salis, = atmala III, apmàlis 1.

Avots: EH I, 155

atmal˜t [li. atmálti], intr., tr., zu Ende mahlen, mit dem Mahlen fertig werden: puiši, meitas, labību maldami, nevarējuši atmalt vien LP. VII, 729. Refl. -tiês, bis zum Überdruss mahlen.

Avots: ME I, 175

‡ atsmalît, (mit einem scharfen Messer, kräftig ausholend) ab-, wegschneiden Dunika: puisis atsmalīja gan˙drīz pus˙kukuļa.

Avots: EH I, 168

‡ atsmalstît, wiederholt abschöpfen: a. krējumu.

Avots: EH I, 168

aûgšmala, der obere Rand: tīkla augšmala.

Avots: ME I, 219

‡ aumalîgs, = aũmaļîgs: sirds leca tik baigi un aumalīgi Janš. Dzimtene ² II, 183. nuo manas straujās, aumalīgās padarīšanas Mežv. ļ. II, 402. nuo... aumalīgā apskāviena Līgava II, 79.

Avots: EH I, 187

aumals, dial. f. amuols "Klee", Lems. n. Ltd. 4618. [-a kann in Lemsal aus -uo- entstanden sein.]

Avots: ME I, 224

bir̃zmala: zaļā bē̦rzu birzmalā BW. piel. ² 13063, 2. tautu birzmalītes zu ersetzen durch tautas birzmalītes BW. 739 var.

Avots: EH I, 221

bir̃zmala, od. -le, -lis, der Rand, Saum eines Birkenwäldchens: klusiņām izganīju visas tautu birzmalītes.

Avots: ME I, 299

čamala: č. ir riekstam, pupām, zirņiem Ramkau.

Avots: EH I, 284

[čamala Serbigal, = čaula; vgl. čamas.]

Avots: ME I, 402

čàumala,

1): auch Ramkau, (mit àu ² ) Linden, (mit aû ² ) Frauenb. ("eine leere Erbsen- od. Bohnenschote"),
Salis, Strasden (hier nur in der Bed. "Eierschale"): pilni riekstu čaumalām BW. 5479. auzām gaŗa čaumaliņa 12760.

Avots: EH I, 286

čàumala

1) die Schale
[čaumuls St., čaumalis Glück Das hohe Lied IV, 3], gew. die harte: uolu, riekstu, vēžu č.; selten auzu čaumalas Peb. n. U., gew. čaulas. Sprw.: vēl jau tev čaumala pakausī. izmucis kâ vēzis nuo čaumalas; [aus čaulmala? zu -mala vgl. li. skarmalaĩ "Lumpen" neben skarà "ein Lappen". Doch vgl. auch čum 2 und čumala];

2) ein langsam arbeitender, säumiger Mensch
Kav.

Avots: ME I, 406

čaumaluôt, čaumalât, -āju,

1) tr., aushülsen, auskernen;

2) intr., ausfallen aus der Hülse
LKVv.

Avots: ME I, 406

ceļmala,

1): ganiņš gana ceļmaļā BW. 29556. gar ceļmalu saguluši 12705, 2; ‡

2) der Wegerich
Lubn.

Avots: EH I, 264

ceļmala, ceļmalis, ceļmale, ceļa mala, der Rand des Weges: Sprw. ceļmalā cirstai ē̦kai daudz meistaru.

Avots: ME I, 370, 371

ceļmale (unter ceļmala),

1): auch Puhren n. RKr. XIV, 48, Gramsden: sēd... ceļmalē BW. 9267 var. akminaina ceļmalīte 18415 var.; ‡

2) = ceļmalīte, plantago major Barbern, Linden, Lubn., Neugut, PV., Ramkau; plantago media Ramkau.

Avots: EH I, 264

ceļmalis (unter ceļmala): tu ziedēji ceļmalī BW. 11406 var. ceļmalīša krūmiņā 26060.

Avots: EH I, 264

ceļmalīte: auch AP.

Avots: EH I, 264

ceļmalka, der Abschiedstrunk: ceļmalku dzert.

Avots: ME I, 371

cìemala (unter ciemaļa

2): auch AP.

Avots: EH I, 277

‡ cìemale ² Warkl., = ciemaļa 2.

Avots: EH I, 277

I čumala, der Saumselige, Zauderer, Trödler, der mit seiner Arbeit nicht fertig werden kann.

Avots: ME I, 419

II čumala: auch Ramkau; uolu, vēžu čumalas Ahs., Erlaa; Plur. čumalas,

a) "riekstu, zirņu, pupu mizas" Frauenb.; ‡

b) "Pflanzenwurzeln und Kräuter, die auf dem Acker beim Eggen zusammengezogen werden"
Dricēni; ‡

c) Fetthäute ("tauku plēves") Wessen.

Avots: EH I, 295

II čumala, die Schale: riekstu č. Kand., Dond. Vgl. čaumala und čuma 2.

Avots: ME I, 420

‡ čumalka Schujen "ein altes, verrostetes Gefäss".

Avots: EH I, 295

čumals Dond. "der obere Teil des Schädels": dabūsi pa čumalu, ja neklausīsi! man pats č. sāp.

Avots: EH I, 295

[damàldîtiês Drsth.,

1) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinirren;

2) irrend sich hinzugesellen.]

Avots: ME I, 436

‡ damalîgs Schnehpeln. = ‡ damelîgs.

Avots: EH I, 305

[damal˜t Drsth., hinzumahlen.]

Avots: ME I, 436

‡ dā`rzmala, dā`rzmale, dā`rzmalis ² Atašiene n. Fil. mat. 102, der Gartenrand: zied ruozīte dārzmalā BW. 5474, 1. kâ ieviņas darzmalī 7508 var. kâ liepiņa, nuo meža pārne̦sta un darzmalē iedēstīta Janš. Bandavā I, 74.

Avots: EH I, 312

‡ dàugavmala, das Dünaufer: daugavmalu staigājuot, ieslīdēju Daugavā BW. 31002.

Avots: EH I, 310

dàugavmale od. daugmale, das Dünaufer.

Avots: ME I, 445

‡ daugmala Diet., = daugmale.

Avots: EH I, 310

daugmale (unter dàugavmale): auch Auleja; gar daugmali BW. 12868, 6 var.

Avots: EH I, 310

dàugmalietis, der am Dünaufer Wohnende; n. U. auch daugavmalietis.

Avots: ME I, 445

‡ dĩķmale Janš. Dzimtene V, 345 u. a., das Ufer eines Teiches.

Avots: EH I, 326

‡ dižupmala od. *dižupmale Rojen n. FBR. XIII, 77, das Ufer des grossen Flusses (?).

Avots: EH I, 325

drimala, ein Weniges: duod man drimalu maizes Mar. n. RKr. XV, 112.

Avots: ME I, 499

‡ druõsmala Ramkau, = drumstala.

Avots: EH I, 338

drũmaliņa, die Betrübte, Finstere: meitenītes, drūmaliņas, aiziet ciema sētiņā Aus. I, 65.

Avots: ME I, 506

druvmala: gar druvmalu te̦kādama BW. 28201.

Avots: EH I, 337

druvmala, -le, -lis, der Feldrain, Feldrand: pļavmalītes, druvmalītes guosniņām nuoganīju BW. 18245, 28201.

Avots: ME I, 506

druvmalis (unter druvmala): druvmalīšus ... guosniņām ēdināju BW. 29332, 1.

Avots: EH I, 337

dũmala, dũmaļa (unter dūmals): (als Kuhname) dūmala Pilda n. FBR. XIII, 49, Ramkau, (mit ũ) AP., dūmaļa A.-Schwanb. (hier auch: ein Mädchen mit einem unsaubern Gesicht), Dond., (mit ũ ) Salis, (mit ù ² ) Linden in Kurl., Sonnaxt, Demin. dūmalīte BW. 18349.

Avots: EH I, 347

dumals St., schwarzbraun. Dazu [dumala PS. od.] dumaļa, eine dunkelbraune Kuh. [Vgl. dumjš II und dūmals.]

Avots: ME I, 514

dūmals Krem., dũmaļš,

1) rauchfarbig, dunkelgrau:
rōzā priekšauts, bet jau labi dūmaļš Jauns. M. dr. 179. ar dūmaļuo kre̦kla piedurkni Jauns. Stari II, 653;

2) dunkelbraun, schwarzbraun,
Davon

1) dũmaļa [dũmala C.], eine dunkel-, schwarzbraune Kuh, eine rote Kuh mit braunem Kopfe
Kand.: guosniņ, mana dūmaliņa, kas dūkana (telīte) - dūmaliņa BW. 32422. 8; dūmalis, ein dunkelbrauner Ochse Karls.;

2) dũmaļa, dũmaliņa "? ": dūmaļas, dūmaļas tie svešie ļaudis BW. 19125. dūmaliņa, kvē̦paliņa (Var.: dũmuojiņa, kvē̦puojiņa) tā darbiņa darītāja BW. 12346; 6885; 19030. 2. sēdies, māsiņa, saulītes pusē; tas tautu dūmaļa (Var.: nelietis). tas tavā ē̦nā 1608. dievs deva sievu dūmaliņu. tā runāt nemācēja BW. 22717. saimniece, dūmaļīna (Var.: dūmu taure) BW. 4274.

Kļūdu labojums:
dūmaliņa, kvē̦paliņa = dūmaļiņa [Var.: dūmaliņa], kvē̦paļiņa [Var.: kvē̦paliņa]
ē̦nā 1608 = ē̦nā 16080 var.

Avots: ME I, 527

dze̦lte̦nmaltis. fem. -e, der (die) Blondhaarige.

Avots: ME I, 542

dze̦lˆte̦nmal˜ts, gelblich weiss.

Avots: ME I, 542

‡ e̦zarmala, = e̦ze̦rmala: gar slide̦nu e̦zarmalu BW. 13610 var.

Avots: EH I, 370

‡ e̦ze̦rmale AP., Auleja; Sonnaxt, Wainsel, Janš. Bāndavā I, 110, e̦ze̦rmale Orellen, = e̦ze̦rmala.

Avots: EH I, 371

ežmalis (unter ežmala): auch Auleja, Pilda, Ramkau, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Warkl.; ‡

2) "āriska pļava" Zvirgzdine.

Avots: EH I, 371

gaŗmalˆka, das Langholz: viņš sēdēja uz gaŗmalkas zāģējamā āža A. XXI, 258.

Avots: ME I, 607

gaũjmaliẽtis, jem., der am Ufer der Aa wohnt.

Avots: ME I, 611

[gaũjmãlis Wolm., die Gegend an der Aa.]

Avots: ME I, 611

‡ gràvjmala ² (> gràe#vmola) Heidenfeld, = grāvmala.

Avots: EH I, 401

grãvmala: loc. s. grāvmalā. BW. 35285.

Avots: EH I, 401

grãvmala, grãvmale, grãvmalis, gŗãvmala, gŗãvmale, gŗãvmãlis Siuxt, der Grabenrand : lai duoduot šurp, kuo gŗāvmalā pats apsuolījis LP. IV, 154. ve̦ci puiši nuosē̦duši gar celiņu grāvmalē BW. 13156. vilks nuosēžas gŗāvmalī pagaidīt LP. V, 173.

Avots: ME I, 645

gŗavmale, der Rand einer Schlucht Nigr.

Avots: ME I, 673

grãvmale (unter grãvmala): auch Frauenb. (> grāmale), Kaltenbr. (> grùomale). Wainsel n. FBR. XIV, 87 (mit âv ² ).

Avots: EH I, 401

gŗãvmale (unter grãvmala ): auch Puhren n. FBR. XIV, 46, 48, Dunika, Grob.

Avots: EH I, 414

grãvmalis (unter grãvmala): auch Ramkau, (mit à ² ) Atašiene n. Fil. mat. 102, Warkl.: grāvmalie sē̦dē̦dami BW. 31481.

Avots: EH I, 401

gultmala: gultmalā sē̦dē̦dams BW. 24955, 2.

Avots: EH I, 418

gultmala od. gultas mala, der Rand des Bettes.

Avots: ME I, 679

gũmala, ein plumper, saumseliger Mensch Dond. Wohl zu li. gūmúoti "итти, переваливаться с ноги на ногу".]

Avots: ME I, 686

ìekšmala, der innere Rand.

Avots: ME II, 31

ìelmala, der Strassenrand.

Avots: ME II, 40

iẽmala,

2): Demin. iemaliņa Lettihn, Ludsen; ‡

3) iemaliņa Lettg. "ein schmaler Landstreifen zwischen Wiesen od. ein schmaler Wiesenstreifen im Walde".

Avots: EH I, 528

iẽmala, iẽmale [Bauske], iemalis,

1) der Rand;

[2) iẽmale, der Saum eines Kleides
Bauske.]

Avots: ME II, 42

ìemàldinât, in die Irre führen, hinein -, hereinlocken: vadītājs savu vadāmuo iemaldina attakā LP. VII, 942.

Avots: ME II, 42

ìemàldîtiês, sich wohin verirren, umherirrend wohin geraten: es tâ neviļuot iemaldījuos tādā biezienā LP. VI, 500. vecene grib nuonāvēt tē̦va dē̦lus, kas apakšzemē iemaldījušies LP. VII, 27.

Avots: ME II, 42

‡ II ìemails ² Skaista n. FBR. XV, 52 "das in der Handmühle zu mahlende Getreide".

Avots: EH I, 528

‡ ìemalss ² Warkl., verächtl. Bezeichnung für einen ungehorsamen, störrischen Menschen.

Avots: EH I, 528

ìemal˜t, ‡

2) für sich (?) mahlen
(perfektiv): jie sev daudz iesala iemaluši Oknist. Refl. -tiês, für sich mahlen (perfektiv): cik miltu iemalies nu tiem sadīgušajiem rudziem? Oknist.

Avots: EH I, 529

ìemal˜t, anfangen zu mahlen Spr.

Avots: ME II, 42

‡ īmaliņa BW. 14592, 1 "?".

Avots: EH I, 501

‡ izčaumaluôt B. Vēstn., aushülsen?

Avots: EH I, 439

‡ izčumalât KatrE., izčumaluôt Meselau, = izčuminât, aushülsen: i. uozuola zīles nuo čaulām. Refl. izčumalaôtiês Meselau, = izčauluôtiês: zirņi virdami paši izčumaluojušies.

Avots: EH I, 440

izmàldinât, in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.

Avots: ME I, 768

‡ izmàldît, umherirrend durchstreifen: maldīdamies tur maldījušies un... visu izmaldījuši, kuo vien var i. Kaudz. Izjurieši 242.

Avots: EH I, 465

izmàldîtiês, hinaus -, herausschlendern, umherirrend wohin gelangen, sich verirren, verschlagen werden: re̦ti arī pie manis izmaldījās laukā kāds MWM. X, 290. beidzuot izmaldījās uz vienu spuožu pilsē̦tu LP. IV, 26.

Avots: ME I, 768

izmàldîtiês, in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.

Avots: ME I, 768

‡ izmalîtiês, -ījuôs Gr.-Buschh., glücklich (einer Gefahr) entgehen, sich durchhelfen: i. ar ve̦se̦lu ādu cauri.

Avots: EH I, 465

izmalkuôt, aus dem groben Holz aushauen Bielenstein L. Spr. I, 393.

Avots: ME I, 768

izmal˜t (li. išmálti), tr.,

1) ausmahlen:
meita malusi kâ traka, ne˙maz sieku izmalt LP. IV, 74;

2) durchwühlen, durchstöbern:
izmalusi visas pakaktes baznīcā LP. VII, 217. Refl. - tiês,

1) sich hindurchwühlen, hindurcharbeiten:
kamē̦r rati izmalsies caur smiltīm U. b. 29, 58; [2 zur Genüge mahlen].

Avots: ME I, 768

izsmalcinât, tr., verfeinern: ierašas, izteiksmi. Epikūra piekritējs nuoduodas izsmalcinātai miesas baudai Konv. ² 851.

Avots: ME I, 800

izsmalˆstît, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (vergebens) schöpfen: izsmalstījuos, bet ne˙kā neiesmēlu Jürg. u. a.

Avots: EH I, 481

izsmalˆstît, tr.,

1) wiederholt ausschöpfen:
Andŗa tē̦vs rūpīgi izsmalsta trauku Aps. tikmē̦r smalstīja, kamē̦r izsmalstīja katlu tukšu C., Mar.;

2) verbleuen, ausschlagen:
es tev izsmalstīšu zuobus Aps.

Avots: ME I, 800

‡ jê̦lčaûmals ² (Stammform?) Salis n. FBR. XV, 62, = jē̦^lčaula.

Avots: EH I, 563

jumala,

1): riekstu (rudzu) j. Sassm.;

5): es atjāju jumalās ("?"); duosi meitu vai neduosi? jumalā, jumalā! BW. V, S. 213.

Avots: EH I, 566

jumala, auch jumalĩte, jumanīte, jumaliene,

1) die Doppelfrucht
Selg.: ai, jumala, jumaliņa (Var.: ak tu linu jumaliņa; auch jumiķīti), kur pa ziemu glabājies? klētiņā, aizdurvē, jaunu meitu pūriņā. rieksta jumala Dond.;

2) von einem korpulenten Mädchen, auch von einer fetten Kuh gebraucht:
meita kâ jumala Frauenburg;

3) [infl. jumoła Zb. XV, 231], im VL. personifiziert als die Frau des jumis, die Kornmutter:
jumītis [dafür juma Zb. XV, 250] sauca jumaliņa, kalniņā stāvē̦dams BW. 28535. jumītis veda jumaliņu rudzu ziedā vizinātu 28536. jumītis kūla jumalīti (Var.: jumaliņu, jumanīti), aiz matiem turē̦dams 28533;

4) in der Rätselsprache:
jumaliņa te̦k pa ceļu, izkrīt ze̦lta atslēdziņa RKr. VII, 714; 1232;

5) jumala, jumaliene, jumalniece als Refrain bei einem Spiele:
jumala, jumala, augstu krē̦slu pasē̦dusi Kav.

Avots: ME II, 117

jumalē̦ns, im VL. ein Kind der jumala und des jumis: jumītis kliedza, jumītis brēca tīrumiņa galiņā; atsaucās jumalē̦ni (Var.: jumaleņi BW. 28532) aruodiņa dibinā Pūrs II, 65.

Avots: ME II, 117

jũrmala (li. júrmala ): gāju jūrmaleņās siena kastu BW. 28594, 1.

Avots: EH I, 569

jũrmala [Nigr., Wandsen, Lautb., Selg.], jũŗmala [Bächhof], - male, - malis [loc. s. jūrmalī Glück Esra 3, 7, jūrmule bei Bezzenberger Spr. d. pr. L. 35], der Meeresstrand: es biju laivas taisītājs, ruokat mani jūŗmalā BW. 30734. pa vasaru mēs dzīvuojam jūŗmalā, an der See. [Lautb. unterscheidet zwischen jũrmale "Gestade" und jũrmalis "ein Grundstück am Meeresufer".]

Avots: ME II, 122

jũrmala, jūŗmalnieks u. a., = jūrmala, jūrmalnieks u. a.

Avots: ME II, 123

‡ jũrmãle Grenzhof n. FBR. XII, 16, = jũrmala.

Avots: EH I, 569

jũrmale (unter jūrmala; li. júrmalė ): auch (neben jūŗa!) Lesten n. FBR. XV, 20, Blieden, OB., jũrmale Roop n. FBR. XV, 152, jùrmale ² Auleja, Kaltenbr., gen. s. jūrmales BW. 29426.

Avots: EH I, 569

jũŗmale (unter jũrmala): auch Puhren n. FBR. XIV, 48, Rojen n. FBR. XIII, 71, Popen.

Avots: EH I, 569

jũrmaliens, das Gestade, die Küste: tālāku sākas purvainais, mežainais jūrmaliens Konv. ² 150.

Avots: ME II, 122

jũrmaliẽtis, der Strandbewohner: tuo aizveda jūrmalieši pašā zemes galiņā BW. 7876. iešu, iešu, kâ neiešu, jūrmalieša (Var.: jūrmalnieka) precējama 15299.

Avots: ME II, 122

jũrmalis (unter jūrmala: li. júrmalis ): auch Dunika, loc. s. jūrmalī BW. 30857 var.

Avots: EH I, 569

jũrmalniẽks,

1): auch BW. 15299 var.; 31031, 3.

Avots: EH I, 569

jũrmalniẽks, jũŗmalniẽks,

1) der Strandbowohner;

2) der Badegast.

Avots: ME II, 122

kalˆnmala, kalnmale, kalˆnmalis, der Rand, Fuss des Berges: ūdens dzied, akmens raud, kalnmaliņa (Var.: kalnmaliņš, kalnmalīša) vizuļuoja BW. 30737.

Avots: ME II, 142

kalnmale (unter kalˆnmala): Demin. kalnmalītes BW. 381 var.

Avots: EH I, 578

‡ ķamala (mit hypernormalem ķ für č?) Mahlup, = čamala: miežu ķamalas.

Avots: EH I, 691

kapmala, kapmale, akpmalis, der Rand des Grabes: veļu māte priecājās kapmalā sē̦dē̦dama BW. 27538.

Avots: ME II, 159

kãpmala, kãpmale, kãpmalis, der Rand der Dünen BW. 30774, 2.

Avots: ME II, 193

‡ karmalas "?": lai sēd tâ˙pat kâ vīrieši, ne˙vis už tādām se̦dlu karmalām Janš. Mežv. ļ. II, 145.

Avots: EH I, 589

‡ karmalâtiês "pīties" Grenzhof (Mežamuiža).

Avots: EH I, 589

ķaumala: auch Memelshof, (mit àu ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 691

ķaumala Liev., = čaumala. [Mit hypernormalem ķ- statt č-.]

Avots: ME II, 357

ķaumalât Spr., = čaumaluot. [Mit hypernormalem ķ- statt č-].

Avots: ME II, 357

klusmalis ,* ein einsamer Ort, die Einsamkeit: viņa uzmeklē ar˙vienu krusmaļus Lautb.

Avots: ME II, 237

krantmale, der Rand des Ufers: pie baznīcas krantmalē ievienes zied Apsk.

Avots: ME II, 259

krastmala: auch BW. 9223, 2 var.

Avots: EH I, 642

krastmala, - male, - malis, der Rand des Ufers: parādīju raibus cimdus krastmalē stāvē̦dama BW. 12060. siļķes sāk krastmalā nērst.

Avots: ME II, 260

krastmalniẽks, der Uferwohner.

Avots: ME II, 260

kraujmala, der Rand des Ufers: lēniņām kraujmalā uzrāpuos Dünsb.

Avots: ME II, 262

‡ *kraujmalis, = kraujmala (?): upes dziesmu klausījuos: ūdens sauca, akmens vilka, kraujmalītis vizināja Tdz. 52237.

Avots: EH I, 643

kŗaulmala RKr. XVI, 76, = krauļmala.

Avots: ME II, 295

krauļmala, der Uferrand: ievas zied krauļmalā BW. 14579.

Avots: ME II, 263

‡ kreîmalaĩzis ² Frauenb., der Zeigefinger (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 647

kreimalêtiês, -ẽjuôs, spielen, umherlaufen, einander fangen: nekreimalējies, bet dzīvuo mierīgi Bers.

Avots: ME II, 271

[kreîmališķis ² Dunika,] krèim(a)laiškis, der Zeigefinger. Zu krèims, krējums . laizît "lecken".

Avots: ME II, 271

Krìevmala, Krìevmale, die Grenze der Russen, Russland: bāliņš savu zuobeniņu Krievmalē (Var.: Krievzemē) balināja BW. 32155. nu nāk sērst tā māsiņa, kuo aizveda Krievmalē BW. 26564 (Krievmalā 22466).

Avots: ME II, 284

‡ Krievmalis BW. 32175, 1 (aus Līvāni) = Krìevmala.

Avots: EH I, 658

krimaldiņa, s. krimelde,

Avots: ME II, 279

‡ krimalˆds Ramkau, = krimelde.

Avots: EH I, 653

krũmmala: visas krūmmalas ar zâli aizaugušas AP. gulejis krūmmalā Pas. XI. 99.

Avots: EH I, 662

krũmmala, krũmmale, krũmmalis, krũmmãle BW. 517, Rand eines Gebüsches: nesēdēju krūmmalē BW. 7360. visus viņa krūmalīšus telītēm ēdināju 29332; 29550.

Avots: ME II, 292

‡ kumale Frauenb. "nuomale": kuoki izve̦sti kumalēs.

Avots: EH I, 673

laũkmala: auch BW. 4652, 1.

Avots: EH I, 722

laũkmala, laũkmale, laũkmalis, der Feldrand: uogu, uogu, sēņu, sēņu bāleliņu laukmalē BW. 25931; laukmalī 31304.

Avots: ME II, 426

‡ Leĩšmala, = Leĩšmale: ceļmalā, Leišmalā BW. 12409, 9 var.

Avots: EH I, 731

Leĩšmale, die litauische Grenze; das litauische land, Gebiet: mūs[u] māsiņa sērst nāca, kuo aizveda Leismalē BW. 26541, 16.

Avots: ME II, 446

‡ ļe̦rmala Grenzhof n. Fil. mat. 83, ein alter, unbrauchbarer Lappen; nom, pl. ļe̦rmalas ebenda, abgetragene, zerrissene Kleider.

Avots: EH I, 772

‡ ļe̦rmals Grepzhof (Mežamuiža), ein Lappen, Fetzen; "cīpsla".

Avots: EH I, 772

liẽlceļmala, der Rand der Landstrasse: viņš apsēdās lielceļmalā.

Avots: ME II, 497

liẽtmala, s. liẽta.

Avots: ME II, 507

lizgmala Suhrs, für lizdmala, der Rand des Nestes.

Avots: ME II, 476

I mala,

1): tik nuo malas redzēt, dzirdēt, nur oberflächlich, überhin, unaufmerksam sehen, hören
Diet. ne˙viens nuo malas (kein Fremder) ne˙kā nezināja Jauns. Neskaties saulē 23. meklēt pi malas iet Lng. "den Abtritt suchen". saimniece ... saluocīja sagšu, nuolika tuo malā (beiseite) Vindedze 81. mete malā (в сторону, weg) jis savu muižu un visu labumu Pas. V, 287 (aus Welonen);

3): vienā mala dzīvāja ... vecītis Pas. XII (aus Lettg.). saķērām savas mantas un vilkām (liefen)
katrs savu malu Jauns. B. gr. ³ I, 195: likās, ka aizejam katrs savu malu Neskaties saulē 76, katram sava m. (Heimat) dārga Warkl.

Avots: EH I, 780

I mala [li. mala "Land(schaft)" bei Geitler Lit. Stud. 96 (aus Daukantas; aus dem Le. entlehnt?)],

1) der Rand
[in Dunika mit dem Demin. malêna ² ]: pirc, tautieti, Rīgā autu zeltītām maliņām! Ltd. 755. tukša mana gultas mala BW. 27887. viena kāja tam stāv jau kapa malā. nu jau izskrēja malā od. mežā, er ist mit seiner Rede in die Briiche geraten. es gāju gar kalnu, upes malu. Oft zu einem Kompositum verwachsend: ežmala, -le, -lis, jūrmala, -le, -lis, mežmala, -le, -lis. nu ir pilns mans pūriņš līdz pašām maliņām (Var.: līdz pat malu maliņām 7905) BW. 7652. katrai lietai mē̦rs piepildās līdz malai LP. I, 162. e̦ze̦rs plūdis pār malām. puika izpeldēja malā LP. IV, 21. stāsti pār lietu, nedauzies gar malām, weiche nicht vom Thema ab! Purap. romāns, kam nav galu, ne malu, ein weitschweifiger, endloser Roman JR. V, 127. pie malas likt, mest, bīdīt, stumt, bei Seite legen, bringen, schaffen, schieben, weglegen: lai liekuot (me̦tuot) tādas duomas pie malas, man moge sich solche Gedanken aus dem Kopfe schlagen. jāliek kaŗuote pie malas, man muss den Loffel wegIegen, d. h, sterben LP. III, 72. juoki pie malas! Scherz bei Seite! LP. VII, 85. bīdīt dē̦lu pie malas MWM. VIII, 385. lasies pie malas! packe dich! Aps.;

[2) das Ufer;

3)] die Grenze samt dem Umgrenzten, der Ort, die Gegend:
viena bija Leišmalē, uotra Kursas maliņā BW. 251, 6. [mūsu malā U., in unserer Gegend; nuo citas malas U., anders woher.] jaunie izklīduši savu malu kuŗš Kaudz.M. kuŗu malu (Instr.) vēji pūta, tur kuokiem lapas bira, wo (an welchem Ort) der Wind wehte, da fielen von den Bäumen die Blätter BW. 14253. tāds zvē̦rs e̦suot lielākais suods tai malai, kuŗā viņš uzklīst LP. vai trūcis mālas, kur savākt saujiņu siena ziemas uzturai Etn. II, 86;

4) malu malas, visas malas, alle Ecken und Kanten, alles:
izstaigājis, izmeklējis visas malas oder malu malas. visas malas apžib nuo saules apģē̦rba, LP. IV, 177. pilī visas malas pilnas ēdienu LP. VI, 303, visas malas apkārt gāzt, griezt, vandīt, das Oberste zu unterst kehren, man sāp visas malas od. malu malas (od. maliņas), alle meine Glieder schmerzen. [man visas malas kâ nuoņe̦mtas U., alle meine Glieder sind abgemattet.] pa malu malām, malu malās, visās malās, an allen Ecken und Kanten, allerwegen; nuo malu malām, an allen Ecken und Kanten;

5) malas mē̦tāt, mest, die Brautgeschenke hinwerfen, eine Art von Opfer:
pirmdienas rītā nuomē̦tāja (nuodāvināja) visas malas, nuosviežuot visur prievītus. akā iemeta sudraba naudu RKr. XVI, 204. līgava... gāja ārā malas mē̦tāt (kaisīt, apzieduot) RKr. XVI, 203. kad visi veltījamte apdāvināti, ve̦de̦kla gāja mē̦tāt malas. vīra māte, pa˙priekšu iedama, vadīja tuo uz visām tām vietām, kur bij jāme̦t, un māsīca, brūtei nuo pakaļas iedama, atkal salasīja izmē̦tātuos gabalus. aiz māsīcas gāja jaunais puisis ar alus kannu un deva pēc katra nuome̦stā gabala brūtei nuodzerties. panāksnieki atkal nesa adīkļus un citas mē̦tājamās lietas BW. III, 1, 36; [6) Adv. malā, aussen Selb.] Zu li. lygmalis "bis zum Rande voll", [lygmalas "mit ebenen Ufern", alb. maľ "Berg"; ir. mell "locus editus, collis" und vielleicht sloven. molêti "(hervor)ragen", sowie an. mǫl "ein dem Ufer entlang liegender Wall von kleinen Steinen" (worüber anders Persson BB. XIX, 269) u. a. bei Berneker Wrtb. II, 74; vgl. G. Meyer Alb. Wrtb. 257, Lidén Stud. 89 f.].

Avots: ME II, 555, 556

[II mala "Korn, das zur Mühle zum Mahlen geführt wird" Schujen.]

Avots: ME II, 556

‡ malacis,

1) ein tüchtiger, braver Kerl;

2) ein Tagelöhner
Saikava m. pie meža darbiem prasa pieci lati dienā Aus r. молодец.

Avots: EH I, 780

‡ malāk, Adv., Komparativform, mehr seitwärts: atstājies m˙! neliem ze̦m ruoku! Auleja. vis m. skrien ebenda drusku m., īsti pie tilta nedaiet Kaltenbr.

Avots: EH I, 780

‡ malazijs (> mołaźejś) Zvirgzdine, die Beestmilch. Aus r. молозево dass. umgebildet.

Avots: EH I, 780

‡ malceknis "malkas grē̦das vieta" N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043.

Avots: EH I, 780

I malcenīca: pārnes prāvu malcenicu jaunā alas Janš. Mežv. ļ. II, 136.

Avots: EH I, 780

I malcenīca, ein Trinkgefäss [?]: kad es gāju al[u]s iedzert, - kur lielā malcenīca? BW. 28815. - Wohl zu màlks.

Avots: ME II, 556

II malˆcenĩca Mat., [Bers.], malˆciena [N.Peb., auch malciens?], malˆciene Gold., [Kreuzb.], malcene Apšciems, der Holzplatz, Holzstapelplatz, der Ort, wo Holz gesägt und gespalten wird: ne man dūmu istabā, ne skaidiņu malcienā BW. 6948. es redzēju kukainīti mālcienā rāpuojuot BWp. 1162. pa malcieni staigādami BW. 20880, 10. malcienā skaidas lasīt Erlaa. - Zu malˆka.

Avots: ME II, 556

malˆceniẽks (unter malˆciniẽks ),

1): malcenieku laivas Bigauņc. 58; ‡

2) fem. malceniece, ein Boot, damit Holz transportiert wird
Bigauņc. 44.

Avots: EH I, 780

malciene: auch (mit alˆ ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Lubn.

Avots: EH I, 780

malciene, s. malˆcenīca.

Avots: ME II, 556

malˆciena (unter malˆcenĩca II): auch Erlaa n. FBR. XI, 11.

Avots: EH I, 780

malciens (unter malˆcenĩce II): malciena priekša bija jau atrakta Janš. Dzimtene I ² , 105 (ähnlich Mežv. ļ. II, 455).

Avots: EH I, 780

malˆciniẽks: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, (mit alˆ

2) Grenzhof n. FBR. XII, 16.

Avots: EH I, 780

malˆciniẽks, malˆceniẽks, der Holzfūhrer, Holzhauer: malcinieku iebraukts ceļš, der Holzweg Saul.

Avots: ME II, 556

malcirksnis: auch (mit alˆ und ìr ² ) Borchow, Sonnaxt, (mit alˆ ² und ir̂ ² ) AP., Ramkau: m. stāv vairâk. nuo ustabas nuô: viņš jau stāv netīrs.

Avots: EH I, 780

[malcirksnis N.-Laitzen, malˆcìrsnis KL, = malkcirksnis: malcirksnī saimnieks skalda malku Ezeriņš Leijerkaste I, 275.]

Avots: ME II, 556

‡ màlčuksne ² Liepna, eine gewisse Pflanze: malčuksnes vairāk slapjumā aug: jās guovis labi ē̦d.

Avots: EH I, 780

malˆcuksnis Mar., [malcūksnis Lös., N.Peb.], = malcirksnis; ["vieta sē̦tsvidū, kur nuovietuo malku un žagarus" Las.].

Avots: ME II, 556

‡ malda krēsls Tdz. 37923 (aus Lubn.), maldu k. 47010, L (aus Setzen), = maldas krē̦sls.

Avots: EH I, 780

[maldas krē̦sls BW. 8701, 1 var. (aus Peterskapelle), = me̦ldu krē̦sls (s. me̦ldi).]

Avots: ME II, 556

[maldenêt U., = malˆdinât.]

Avots: ME II, 556

màldĩba:* labirintā jeb maldības alā Dünsb. Koša rotas k. 25.

Avots: EH I, 780

màldĩba,* der lrrtum, die Verirrung: man sirds vairs nespēj saldi aluoties, nedz nuoduoties vairs sapņu maldībām Vēr. I, 824.

Avots: ME II, 557

màldîgs, irrig, irrtümlich: cilvē̦ku maldīguo prātu dieva vietā iecelt Paw.; maldīgas duomas.

Avots: ME II, 557

I màldinât, ‡

2) (mit schwerer Arbeit) quälen
Zvirgzdine: strādniekus màldina ² caurām dienām; ‡

3) "?": pajem[j] naudu un maldina šuo baltu dien tuo naudu Pas. XIV, 496 (aus Domopol).

Avots: EH I, 780

I màldinât, tr., irre fūhren: ļaudis. ve̦lns maldinājis ceļa gājējus LP. V, 412. mēnestiņ, ve̦cais tē̦vs, kam tu dienu netecēji, kam tu savu augumiņu nakti vien maldināji? BW. 33846. Subst. màldinâtãjs, wer irre führt, verblendet: par māņiem, vadātājiem jeb maldinātājiem sauc tuos garus, kas vientuļus gājējus vada un maldina Etn. IV, 86.

Avots: ME II, 556, 557

II maldinât [li. máldinti),

1) fakt. zu malt - mahlen lassen, zu mahlen zwingen, mit dem Mahlen abplagen, quälen:
maldin[i] (Var.: maldi) viegli, sveša māte, dieva duotu ma,lējiņu˙! BW. 4747. agri mani māte cēla, agri mani maldināja BW. 16662;

2) freqn., wiederholt mahlen
[Manz. Lettus): ik rītiņus tīrus rudzus pa pūram (māsa) maldînāja BW. 8122. aiz upītes rudzi auga, pate upe maldināja 25950, 10.

Avots: ME II, 557

[maldinêt Warkl. "irre führen".l

Avots: ME II, 557

màldît,

1): auch Lng.; tu ar tām (= kājām) spēsi dzīvē tālu m. Janš. Dzimtene IV, 130.

Avots: EH I, 780

*maldît: "samaldît" ME. II, 557 zu ersetzen durch "samaldît III".

Avots: EH I, 780

[*maldît (li. maldýti "fortgesetzt bitten"), zu erschliessen aus samaldît (s. dies).]

Avots: ME II, 557

mal˜dît [li. máldinti], -u, -ĩju, tr., intr.,

1) mahlen (von einem Mahlgast):
mēs vēl nevaram dabūt maldīt Nigr., Gold.;

2) mahlen lassen, zum Mahlen zwingen;

3) hin- und herdrehen
Spr. Subst. maldîtãjs,

1) der Mahlgast:
šuodien sudmalās daudz maldītāju Nigr.;

2) einer, der mahlen lässt, zum Mahlen anhält, zwingt
Katzd.: es būt[u] laba malējiņa, būt[u] man krietns maldītājs BW. 6908.

Avots: ME II, 557

màldît, -u, -ĩju,

1) intr., irren, fehlen
L., St.: [tie, kas tuksnesī maldīja Psalm 107, 4.) kālab velti lai mans gars bezgalībā malda (gew. maldās)? JR. V, 16;

2) tr., irre führen, täuschen:
jeb mani acis malda? Apsk. Refl. -tiês, irren, sich verirren: dē̦ls maldījās visu dienu pa mežu. es e̦smu maldījies savās duomās. prātiņš tāļi maldījās BW. 9944. Subst. màldîšana, das Irreführen, Täuschen; màldîšanâs, das Irren, Fehlen; màldîtãjs, wer irre führt; màldîtãjiês, wer irrt, den Weg nicht finden kann LP. VII, 942. [Wohl zu me̦li (s. dies), mèlst, gr. μέλεος "vergeblich, nichtig", arm. molor "irrend", ir. mellaim "betrüge", av. mairya- "betrügerisch", s. Walde Wrtb,2 457 und Pantzerhielm Thomas Festskrift til Prof. Alf Torp, S. 151,1

Avots: ME II, 557

‡ malduoņa, comm., wer irreführt: viņu ... kaut kāds m. maldina Kaudz. Izrurieši 243.

Avots: EH I, 780

màlduonis,

1): "gars, kas maldina ceļiniekus" Bers.; ‡

2) malduons, ein Verirtter, ein Umhertreiber
Diet.

Avots: EH I, 780

màlduonis, wer irreführt Los. n. Etn. IV, 145: vienam piesities malduonis, uotram uzgulies lietuvē̦ns Kaudz., [N.-Peb., Bers.).

Avots: ME II, 557

màlds,

1) auch maldus, der Irrtum, die Irrung, das Irrsal:
tu manas laîmes malds! Latv. mēs maldā zuduši GL. kas cenšas, tas ar pazīst maldu Asp. vē̦ls, maldū aizgājis saules stars MWM. VIII, 823. Häufiger der Plur. maldi, maldes Seib.: pie maldiem jājauc drusku patiesa Rainis. nesuodi mani tik bargi par maniem maldiem! A. XVI, 492. maldu ceļš, gaita, der Irrweg, Irrgang: kad beigta būs reiz mana maldu gaita? A. XX, 779;

2) ein irreführender
Mensch, Geist Aps.

Avots: ME II, 557

màldu uguns od. màlduguns, -s, [auch malduguņa], das Irrlicht LP. VII, 452; 976: kad nakts satumst, tad dejuo sīki purva gari drebelīgu malduguņu izskatā Vēr. II, 1158. [bāli spuožumi kâ malduguņas blāvuoja miglā Ezeriņš Leijerkaste II, 183.)

Avots: ME II, 557

[maldzinât (mit "lˆ") "fein regnen (smidzinât)" Nötk.]

Avots: ME II, 557

I male [li. malė "Ellritze"], die Blicke (blicca argyroleuca) RKr. VIII, 103; anderswo dafür baltā zivs.

Avots: ME II, 557

II male: lai ceļas meitas malt rītā males ("?") kambariņā ("?") BW. 6710.

Avots: EH I, 780

[II male,

1) = màlis L.;

2) "einmaliges Mahlen in der Handmühle":
gaismai austuot es pabeidzu savu mali Annenburg.]

Avots: ME II, 557

II malẽjs: jemiet, tautas, malējuo (gemeint ist ein Mädchen), = lai palika vidējā ... līdz citam rudeņam! Tdz. 44633: saka uz vienu malējuo Pas. VII, 355.

Avots: EH I, 780

II malẽjs, an der Seite befindlich: egļa malējie galdi A. XI, 170.

Avots: ME II, 558

malene, ‡

2) der abgeschnittene Rand einer Kuhhaut:
malenes taisa bē̦rniem pastalās Frauenb: nuopirkās ve̦se̦lu maleni palē̦takas ādas Janš. Bandavā I, 57; ‡

3) der Rand, die Einfassung:
es nuoaud[u] villainīt[i] pelēkām malenēm Tdz. 39814; ‡

4) "die Gegend der Grenze"
Diet.; ‡

5) em Hut rnit breiten Rändern
Frauenb.

Avots: EH I, 780

malene, das Seitenstück: vēl tādas malēnes atlikās BW. 20094, 2.

Avots: ME II, 557

I maleniẽks, der Grenzbewohner.

Avots: ME II, 557

II maleniẽks, der Mahlgast Latv.

I malẽjs [li. malė˜jas], f. malẽja,

1) der (die) Mahlende:
kāds malējs, tāda maize. kūlējiņi, malējiņi, tie gaidīja gaiļa laika BW. 29796. Im VL. malējiņa oft zur Bezeichnung der Schwiegertochter, die früher auf der Handmühle mahlen musste;

2) der Mahlgast.

Avots: ME II, 557, 558

malêniẽtis [C., malẽniẽtis Wolm.],

1) der Grenzbewohner;
(im Plur.) die ostlichen, den hochlettischen Dialekt sprechenden Letten: es neāvu baltu kāju maleniešu puišu dēļ BW. 9693;

2) ein einfältiger, plumper Mensch:
Brencis ir īsts malenietis Vēr. I, 1446.

Avots: ME II, 558

malenisks, ‡

2) auf die Kante gestellt:
kŗautēm pāri cēla istabas durvis, liekuot vienas plakaniski, uotras maleniski Janš. Mežv. ļ. II, 343.

Avots: EH I, 780

malenisks, [malẽnisks Wolm.), dem Wesen, der Sprache eines malenietis entsprechend, läppisch, plump: te vietām valuoda gan˙drīz pa malenisku RKr. IX, 41; runāt maleniski, hochlettisch sprechen.

Avots: ME II, 557

[mali Bers., = malums, das Gemahlene: lieli mali.]

Avots: ME II, 558

maliẽna: kalniņa malienā (am Rande des Hügels) BW. 11449 var.

Avots: EH I, 781

maliẽna, maliẽne, auch wohl maliẽns B. Vēstn., das Grenzgebiet, abgelegene Gegend, namentlich das von den Hochletten bewohnte ostliche Gebiet Livlands, Kurlands und das sogenannte polnische Livland: Kurzemes maliena A. XI, 453. kauč kuŗā malienā spēlē teātri labāki nekâ šeit Je̦lgavā Tēv. brauca uz mājām pa Vidzemes malieni Seib.

Avots: ME II, 558

maliẽne (unter maliẽna): nācu ļaužu apraudzīt, kâ dzīvuoja malienē (Var.: maliņā) BW. 32794 var. (aus Mar.).

Avots: EH I, 781

maliêns,

1): auch Ramkau; ‡

2) das gemahlene Getreide:
lai steidzas viņam izgatavuot malienu (sein Getreide zu mahlen) Anna Dzilna 59. kas nuo rupja malieniņa (Var.: malumiņa)? BW. 19911 var.; ‡

3) das Schnurren:
islabā mala ratiņi kâ runči savu bezgalīguo malienu Akurāters Degoša sala.

Avots: EH I, 781

maliêns, das zu mahlende Getreide: visi lielāki malieni ir jāve̦d uz sudmalām Kaudz. cik jau vasarā bij maliena A. XV, 108. bē̦dājās, kad ir pulka malieniņa BW. 7959.

Avots: ME II, 558

‡ malijs Auleja, malijais Oknist n. FBR. XV, 174, Linden in Kurl., = malẽjs II.

Avots: EH I, 781

malinât,

1) kaus. u. freqn. zu mal˜t, = mal˜dinât: sveši ļaudis man[u] māsiņu pagrabā malināja BW. 22550, Biel. I, 425;

2) wiederholt drehen
Wid. Vgl. malt 2.

Avots: ME II, 558

‡ II malinât, zu erschliessen aus nùomalinât I.

Avots: EH I, 781

[malinieki od. malinieši L., Grenzleute.]

Avots: ME II, 558

‡ malîns Stockm. n. FBR. VIII, 80, Saikava, = malẽjs II: piesien kārti pie malīnā zirga galvas! Saikava.

Avots: EH I, 781

malis, [*mala od. *mal(u)s],

1) = màlis: dienu maļus izmalušas, nakti rijas izkūlušas BW. 32591, es samalu lielu mali (Var.: māli, mālu, malu) BW. 22542;

[2) malis, das Mahlen:
šuodien dzirnavās bij liels malis; nevarēju tikt tik ātri klāt Marzenhof].

Avots: ME II, 558

‡ II malis Zögenhof, die Motte. Sing. zu maļi.

Avots: EH I, 781

malîte, die Mahlende [?]: dzirnaviņas žē̦luojās, nav vienādas malējiņas: vien[a] malīte [Var.: vien[a] malēja od. viena mala, drīzi mala] drīzi rāva, uotra lē̦ni ritināja BW. 7978 var.

Avots: ME II, 558

malˆka,

1): zemes m., Torf
- auch Siuxt; ‡

2) Schimpfname für einen faulen Menschen od. ein solches Tier
AP.: tas ir gan m˙! vai tu kustēsi, m˙! Schimpfname für einen Störrischen, Ungehorsamen Seyershof: ak tu m. nuo vistas!

Avots: EH I, 781

màlka: auch (mit alˆ ² ) Orellen; šim malciņa tam malciņa nuo tâ salda alutiņa 15540, 1.

Avots: EH I, 781

màlka, s. màlks.

Avots: ME II, 558

malˆka (li. málka), Demin. malˆciņa, das Brennholz: apšu, bē̦rzu, egļu, priežu malka, Espen-, Birken-, Gränen-, Fichtenholz; zaļa malka, nasses Holz, im Gegensatz zu sausa m., trockenes Holz; sve̦kuota malka, harziges Holz; sve̦ku malka, Kienholz; skalu m., Pergelholz; zemes m., der Torf. malkā braukt, ins Holz fahren. malku asīs, ve̦zumā kŗaut. sila priedi malkā cirtu BW. 11249. sācis savu mājiņu malkā skaldīt LP. V, 89. Zur Bezeichnung der Fülle: gaļa mē̦tājusies apkārt pa māju kâ malka Etn. II, 76. [malkas ceļš U., der zum Holze führende Weg, Holzweg. - Nach Petersson Balt.-slav. Wortstud. 6 f. zu arm. mełex "lignum" u. a.]

Avots: ME II, 558

malkcirkne (unter malˆkcirknis): auch (loc. s. malkcirknē) BW. 1159 var.

Avots: EH I, 781

malˆkcirknis, malˆkcìrksnis, malˆkcirsnis Mar. n. RKr. XV, 125, [Kokn., malˆkcirsna Kokn.], malkcirkne, malkcirtne,

1) eine Stelle im Walde, wo Holz gehauen ist:
ne cik dziļi gāršā ieejuot bija malkcirsnis Aps. iedabūju malkcirknē mazu, mazu kukainīti BW, 1159;

[2) malˆkcirsnis Kokn., ein zum Holzhauen bestimmter Teil des Waldes],

Avots: ME II, 558

‡ malkcirsne Juris Brasa 89, = malˆkcirknis.

Avots: EH I, 781

malˆkcìrtis MWM. VI, 947 od. malˆkcirtẽjs, der Holzhauer.

Avots: ME II, 558

màlklesis, màlku lasītājs, der Freischlucker Los. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 558

‡ malˆknesis M. 130, ein Holzträger.

Avots: EH I, 781

[malkuot, in einzelnen Zügen trinken: lē̦ni malkuodams Ezeriņš Leijerkaste I, 101.]

Avots: ME II, 558

‡ *II malkuôt, zu erschliessen aus izmalkuôt.

Avots: EH I, 781

màlks: dzert ar malˆku ² Siuxt "dzert pilnām mutēm". Zur Etymologie s. auch Preveden Language V, 152 ff.

Avots: EH I, 781

màlks [auch C.] (li. malˆkas), [malˆks Bl.], màlka PS., malˆka ² Kand., der Schluck, Zug: [vienā malkā izdzert U., in einem Zuge leeren. es tā alus nuodzēruos pa mazām malciņām U.] pasniedzi malciņu ūdens. dzer, mutīte, pilnu (Var.: gaŗu, lielu) malku! BW. 19596. Fig.: sūrais likteņa malks iztukšuots Aps. dzert dzīvību un gaismu pilniem malkiem Vēr. II, 172. [Wohl zu sloven. mláka "Lache, Pfütze", urslav. *melko "Milch", gr. μέλχιον· χρήνη Hes., s. KZ. XLIV, 66, Berneker Wrtb. II, 34 und 72, Petersson Heterokl. 239.]

Avots: ME II, 558

‡ malmalām Pas. IX, 509, = malu malās (s. mala I 4).

Avots: EH I, 781

[malnieks L., U., = malenieks II.]

Avots: ME II, 558

‡ mals, = mala, der Rand, die Ecke am Tuch; das Ufer Lng.: nuo visiem maliem, von allen Enden Lng. kab nuo mala būtu tilts da tās salas Pas. V, 149. purva mala bērziņam BW. 2003, 2.

Avots: EH I, 781

malsieta ce̦pure, ein aufgekrämpter Hut L.

Avots: ME II, 559

[malsîtiês,

1) unnützes Zeug schwatzen
Wid.;

2) sich umhertreiben
Wid.: malsīties ("maisīties") pa kājām Warkl. - Wenigstens in der Bed. 1 zu mèlst.]

Avots: ME II, 558, 559

‡ *mal˜šuôt, zu erschliessen aus nùomal˜šuôt.

Avots: EH I, 781

‡ malspus, Präp., uferwärts Salis: m. tīkliem (in Neubad gehört).

Avots: EH I, 781

mal˜steklis, der Herumtreiber: kur tāds malsteklis kuļas pa nāktīm apkārt Ahs., Matkuln.

Avots: ME II, 559

‡ mal˜stīkta Frauenb., eine weibliche Person, die sich nachts herumtreibt.

Avots: EH I, 781

‡ mal˜stît,

1) m. linus AP., (mit àl ² ) Meselau, Sessw., = mal˜t linus, Flachs brechen;

2) schlagen
Jürg.

Avots: EH I, 781

mal˜stîtiês: pārdevēja nebija ... pircēji malstījās neziņā Daugava 1934, S. 491.

Avots: EH I, 781

mal˜stîtiês, -uôs, -ĩjuos, umherschlendern, faulenzen, sich müssig ergehen Gold., Los. n. Etn. IV, 145: mīstītāji vairāk malstījās rijas krāsns priekšā nekâ strādāja RA. cilvē̦ks, kas malstīties pa ielu atruod prieku... Janš. ļaudis malstījās MWM. IX,147. nevar jau visi malstīties sapņuos Ub. puiši malstās pa svētdienām apkārt Ahs. Zu mal˜t.

Avots: ME II, 559

màlsts ^2, der Herumtreiber Los. n. Etn. IV, 145, Lub.

Avots: ME II, 559

mal˜t,

2): lapsa ... asti maldama aizskrējuse Skaista n. FBR. XV, 50;

3): istabā mala ratiņi kâ runči savu bezgalīguo malienu Akurāters Degoša sala. Refl. -tiês,

1): brauca uz sudmalam m. Pas. XV, 20; ‡

3) sich aufdrängen
Bartau; ‡

4) sich von selbst mahlen:
dzirnaviņas, maļaties! Pas. VIII, 123.

Avots: EH I, 781

mal˜t (li. málti), -ļu, lu,

1) mahlen:
rudzus, miežus, labību, miltus; linus malt, Flachs brechen. Sprw.: kur maļ, tur birst. nemal vienu miezi od. nemal vienmē̦r tuo pašu, singe nicht das alte Lied! kas pirmais brauc, maļ pirmais. beidz nu reiz niekus malt! hore auf, Unsinn zu schwatzen;

2) drehen:
vilkacis malis asti riņķī vien kâ spriguli LP. VII, 892. mātes sēdās gar galdiem, bēŗu dziesmas dziedādamas un ar pudeli pa galda virsu maldamas LP. VII,398; BW.III,3, 876;

3) schnurren:
kaķītis lē̦nām mala JK. V, 56. Refl. -tiês,

1) für sich mahlen:
viņreiz biju malties Aps.;

2) sich hin- und herdrehen, sich drehen und wenden, albern, tollen, sich umhertreiben, sich wühlen, sich aneinander reiben, zerreiben
U.: kuo tu te malies, was kriechst du hier unter die Füsse? Mag. XIII, 2, 61. plunčuojas, maļas, pe̦ld šurpu turpu LP. V, 358. sunītis ieķer mute, un nu abi maļas nuo prieka IV, 85. kâ nu ar tādu patīkamu ābuolu malties? II, 22. man jau jāmaļas virs zemes apkārt. duomas maļas mazajā galviņā Brig. Subst. mal˜šana,

1) das Mahlen; Brechen (des Flachses):
Ruoga sāka duomāt uz linu malšanu Wilibald Kas uzvarēs 155;

2) das Drehen.
[Zu mil˜ti, apr. malunls "Mühle", mellan "Mehl", serb, mljȅti, r. молóть, got. malan, la. molere "mahlen", ir. melim "mahle", arm. malem "zerstosse", alb. mjeł, ahd. melo "Mehl" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 36, G. Meyer Alb. Wrtb. 282 f., Walde Wrtb˙a 492, Boisacq Dict. 649 f., Giintert Reimw. 52, Trautmann Wrtb. 168.]

Avots: ME II, 559

maltan, zur Verstärkung von mal˜t: maltan mala malējiņa BW. 8091 var.

Avots: ME II, 559

mal˜tava: auch (mit àl ² ) Daudsewas n. FBR. XVII, 151; maltava, die Mühle Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 781

mal˜tava, mal˜tave, die Mahlkammer; die Mühlenkammer, wo das Getreide aufbewahrt wird Bergm. n. U.: meitas dzied maltavā (Var.: maltavē) BW. 383, 1 var. maltavītes galiņā 4463. Der Pl. maltavas, die Mühle Infl. n. U.

Avots: ME II, 559

malteve: auch BW. 8152 var.; 25846, 2 var., (mit àl ² ) Saikava, loc. s. malte̦vā BW. 18362, 8 var. (aus Tirs.), 8241 var. (aus Selb.).

Avots: EH I, 781

malteve U., = mal˜tava.

Avots: ME II, 559

mal˜tin, zur Verstärkung von mal˜t: maltin malu (Var.: malt es maļu) svešai mātei BW. 8095.

Avots: ME II, 559

[I màltît (slav. *moltiti "schlagen") "ein wenig jem. prügeln" Drosth., Kerstenbehm, Fest., Bers., Notk. Nebst miltît II dass. zu r. мóлотъ, serb. mlât "Hammer".]

Avots: ME II, 559

II (màltīt ² -īju, gierig essen Sinolen, N.-Schwanb.; wohl identisch mit maltīt I (vgl. zur Bed. sukât).]

Avots: ME II, 559

III maltît [?], anhaltend mahlen U. [Beruht wohl auf missverstandenem ostle. maltīdama (aus malt iedama der Varianten) BW. 299-15 var. (aus Nerft).]

Avots: ME II, 559

mal˜tĩte, die Mahlzeit: maltīti turēt, paturēt Kaudz. M. 167, zu Tische sitzen, speisen. uz maltīti aicināt, zu Tische rufen U. Sprw.: kuo ģeld pēc maltītes kaŗuote! vilka maltīte, als Schimpfwort: viņam pagāni suolījušies braukt pretim, bet - vilka maltītes - neat-braukuši Jauns. [Aus mnd. mâltît.]

Avots: ME II, 559

I mal˜tĩte: kas tev taisīs garduo maltīti? BW. 19314. dabūsat lielāku maltīti 19280.

Avots: EH I, 781

‡ II màltīte ² Skaista, = màlks, der Schluck: nuodzēruos laba al[u]s pa mazai maltītei VL. aus Skaista.

Avots: EH I, 781

màltuve ² , ein Verleumder ("aprunīgs cilvēks") Zvirgzdene n. FBR. X, 28. Identisch mit maltuve 1?

Avots: EH I, 781

mal˜tuve [>ostle. maltive BW. 13709, 1 var.] (li. maltùvė "Handmühle"), maltuva (li. maltuva],

1) die Mahlkammer; die Mühlenkammer, wo das Getreide aufbewahrt wird
Bergm. n. U.: viņa dzied ābele, es bāliņa maltuvē (Var.: maltuvā) BW. 392, 2. bāliņ, tava maltuvīte skaļu kuoku uztaisīta: dziedu brā`a maltuvē, atskan tautu sētiņā 371, 6;

2) maltuviņa, die Handmühle:
atradu savas ruokas maltuviņu BW. 22560 var.

Avots: ME II, 559

‡ maltuvis

1) die Mahlkammer:
malējiņas (sc.: dzied) maltuvī BWp. 383, 4 (aus Gr.-Ekau);

2) die Handmühle
(?): paklabēja maltuvīši BW. 13646, 1;

3) ein Aufdringlicher
Bartau.

Avots: EH I, 781

maltuvnīce, = maltuve, die Vlahlkammer: kumeļam stalli daru maltuvnīces (Var.: maltuvītes) pakaļā; līgaviņa malt iedama baruo manu kumeliņu BW. 29945, 1.

Avots: ME II, 559

malums, das Gemahlene; das Resultat des Mahlens: viena rīta malumiņš kumeliņa ve̦zumiņš BW. 7956. ik rītiņa malējiņa pūru mala malumā 13646, 16. Jānītim klaipu cepu triju rītu malumiņu Pūrs II, 67.

Avots: ME II, 560

malup, [malūp Janš.], seitwärts: lai ceļš cik tāļš, - suods malup nenuoklīst! Duomas II, 1040. [stāv malup, zur Seite Arrasch. atnāca viņas māte un, pasaukusi meitu malūp, ņēmās tuo izvaicāt Janš. Dzimtene V, 432.)

Avots: ME II, 559, 560

[mal˜venieks Notk., ein Mahlgast.]

Avots: ME II, 560

‡ malžât, sich ohne Arbeit herumtreiben Ar.

Avots: EH I, 781

‡ malzeme, in der Verbind. mest tīklus malzemē "die Netze unweit des Ufers (4 - 5 Werst vom Ufer) werfen" Rig. Strand.

Avots: EH I, 781

‡ malzît, hin und her wenden (?): viņš maizi mutē iejēmis malza, bet nenuorij Warkl. Refl. -tiês (s. ME II, 560),

2): "ohne Arbeit sein"
(mit alˆ ) Līvāni: visu cēlieni malˆzās bez darba Skaista; "sāpēs mē̦tāties (raustīties)" (mit alˆ ) Heidenfeld, Saikava: slimnieks ilgi malzījās.

Avots: EH I, 781

malzîtiês,

1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;

2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 560

mežmala: me̦žmalā dūmi kūp BW. 20394, 4. gar mežmalu staigājam 2555.

Avots: EH I, 804

mežmala [Arrasch, Bers., Domopol], mežmale [Lautb., Dunika, Wandsen, Selg., Bauske, Gr. - Essern, N. - Peb.], BW. 5590 var., mežmalis [Lis.], der Waldrand: es dziedāju, man skanēja visi purvi, mežmalīši BW. 875. [mežmalis Lautb. "ein kleines Stück Wald."]

Avots: ME II, 610

mežmaliẽtis der Bewohner des Waldrandes, der am Waldrande Wohnende: viņam vēl visi mežmalieši jāizziņuo uz līguošanu Tirzm.

Avots: ME II, 611

mežmalis (unter mežmala): auch Pilda.

Avots: EH I, 805

‡ mũrmale, = mũŗa mala: gulēt mūrmalē (= gar mūrīti) Pas. XIII, 56 (aus Trik.).

Avots: EH I, 839

mũrmalis: guļat mūrmalī BW. 32093, 2.

Avots: EH I, 839

mũrmalis, die äussere Wand: viņš glūnēja sle̦pe̦n gar mūrmaļiem Dünsb.

Avots: ME II, 679

nemàldība, die Unfehlbarkeit, Infallibilität: pāve̦sta nemaldība. ticēja dē̦la nemaldībai Blaum.

Avots: ME II, 722

nemàldîgs, irrtumsfrei, unfehlbar, infallibel: kurš tad nemaldīgs? AU. šādu spriedumu mēs nepieņemsim par pareizi un nemaldīgu Vēr. I, 1546.

Avots: ME II, 722

nemalẽjs, f. nemalēja, wer nicht mahlt: kuo tu nāci, nemalēa, malējiņas kambarī? BW. 8036.

Avots: ME II, 722

nùočumalât, Refl. -tiês,

1): auch Druw.; ‡

3) = izšķiltiês 2: cālīši nuočumalājušies N.-Bergfried; ‡

4) "ar čaumalām apbirt" N: Bergfried.

Avots: EH II, 37

nùočumalât, [(Beern od. Bohnen) von Stielen od. Hülsen reinigen Bers.] Refl. - tiês,

[1) sich abschälen
Gr. - Buschhof, A. - Schwanb., Festen, fehsen, Praulen, Lub., Bers.]: nuočumalājās visa virsāda A. XV, 149. [rieksti jau sāk nuočumalāties Erlaa, Jürg. pupas vāruot nuočumalājas Peb., Lös., Sessw., Serben, Sermus;

2) "lagen, ungeschickt und resultatlos sich abmühen"
Naud.]

Avots: ME II, 771

nuõmala,

1): vanags aizne̦s putnu kur nuomalā Seyershof.

Avots: EH II, 66

nuõmala, nuõmale, nuõmalis,

1) ein abgelegener Ort, Winkel
[nuomala U.]: es brāļiem viena māsa, neduos manis nuomalē (Var.: nuomalā) BW. 10453;

2) nuomalis [Siuxt, Mitau, Gr.-Memelshof, nuõmala U., Wohlf., nuõmale PS.], ein Schalbrett, die Schalkante, das von der Seite des Balkens abgesägte Brett
Nigr., Kand., Bers., Laud.: dedz, skaliņ, nuomalīti, kad es tevi dedzināju! BW. 26689;

3) nuomalīte, ein unbedeutendes Frauenzimmer
BW. 19774, 3.

Avots: ME II, 816

nùomàldinât,

1): dzērvi var n. Salis; ‡

2) "?": pus˙nakts nuomaldinava ar dziesmām Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63; ‡

3) hin und her gehen machen:
n. guovis pa tukšām ganībām Meselau. mēs šuodien ne˙kā nee̦sam padarījuši; mūs tikai nuomaldināja Veļķi (bei Pebalg).

Avots: EH II, 66

nùomàldinât, tr., auf Irrwege bringen, auf Abwege führen Janš.

Avots: ME II, 816

nùomàldîtiês, ‡ Subst. acc. s. nùomaldījumuôs: atģidu savu n. PV., ich wurde meine Verirrung gewahr.

Avots: EH II, 66

nùomàldîtiês, vom Wege abkommen, auf Irrwege geraten, sich verirren: precībnieki sacīja, ka nuomaldījušies BW. III, 1, 17.

Avots: ME II, 816

nuõmale (unter nuõmala),

1): nuostājās viena pate nuomalē AP.;

2): auch AP., Dunika, Grob.; ‡

3) "ādas vē̦de̦ra daļa, kas paliek pāri sagriêžuot ādu gaŗās sluoksnēs pastalu taisīšanai" Siuxt: nuo nuomalēm taisīja pastalas bē̦rniem un ganiem.

Avots: EH II, 66

nuõmalẽjs, abgelegen: nuomalējā ielā A. XII, 92.

Avots: ME II, 816

nuõmalene, der Rand der Pasteln Naud.

Avots: ME II, 816

[nuomaliene, das Randgebiet: pagasta nuomaliene Bers.]

Avots: ME II, 816

nuõmaliẽtis, nuomalniẽks, der Bewohner eines entlegenen Ortes, der Bewohner eines Vorortes in der Stadt: nuomalieši istabā luocīt luoka valuodiņu BW. 14626. nuomaliešu bērniņš biju, atkal iešu nuomalē 22365. nuomalnieki sūdzas par nelabajām ielām pilsē̦tas nuomalēs Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 816

‡ nùomalīgs ² Sonnaxt, = nuõmaļš: n. gabals (laukā).

Avots: EH II, 66

[I nùomalinât "abrunden, eben machen" Bauske; "bekanten": n. dēli Bers.]

Avots: ME II, 816

[II nùomalinât "mahlend abglätten": n. dzirnu akmeni Warkl.]

Avots: ME II, 816

nuõmalis (unter nuõmala),

1): māsiņ mana, ruotaliņa, nuomalie nuove̦dama BW. 21618, 1 var. (aus Selb.);

2): auch Kaltenbr., Naud., Orellen, Pampeln, Ramkau, Salgaln, Sonnaxt, Tirs., Wessen: dedz, skaliņ, nuomalīti! BW. 18000. spuodru guntiņ[u] ... iededžu nuomalīša skaliņā 15030;

3): = nuõmaliẽtis: kādi ļaudis istabā: nuomalīši (Var.: nuomalieši, nuozarieši) istabā, luocīt luoka valuodiņu BW. 14626; ‡

4) Adv., = nuõmaļi (mit ùo ² ) Warkl.

Avots: EH II, 66

[nuômalis ² "ein kleiner Anbau" Irmelau; s. auch nuõmala.]

Avots: ME II, 816

[nùomalkuôt, ein Getränk abschmecken: es ar lielākuo baudu būtu nuomalkuojis pirmuos malkus Leijerk. I, 119, Bauske, Arrasch.]

Avots: ME II, 816

‡ nùomalšât "vertrödeln" Grawendahl.

Avots: EH II, 66

nùomalšêt ("sajukt" (?) Bauske]: tuos cimdiņus brāļam devu, kam rakstiņi nuomalšēja (Var.: sajukuši) BW. 25490 [aus Salis od. Allendorf; -šēja wohl für ein gesprochenes -šej, das in Salis vielleicht aus -šāja entstanden ist].

Avots: ME II, 816

[nùomal˜šuôt Grünh. "Verleumden" (?).]

Avots: ME II, 816

nùomal˜t: linus n. un izkulstīt FBR. XVI, 93. Refl. -tiês,

1): mahlend sich abquälen
Delle Neg. nieks 78; ‡

2) an od. in einer Maschine den Tod finden
Segew.

Avots: EH II, 66

nùomal˜t, tr., abmahlen: cilvē̦ks ar nuomaltajām kājām Vēr. I, 905; nuomaltākie dzejas priekšme̦ti, die abgedroschensten Motive der Poesie Vēr. II, 735. Refl. -tiês, sich abmahlen, sich mit dem Mahlen abquälen, mit dem zu Mahlenden fertig werden: melderis nuomalies visu maļamuo; sudmalas stāv Ahs.

Avots: ME II, 816

[nùomalžât "eine Zeitlang ohne Arbeit od. ohne Erfolg umherirren" Bers.]

Avots: ME II, 816

nùomalzîtiês: visu dienu n. (nuoslinkuot) bez darba Warkl. tē̦vs visu nakti nuomalˆzījās (slims, muocīdamies, staigādams, negulē̦dams) Saikava.

Avots: EH II, 66

[nùomalzîtiês Saul., eine Zeitlang ruhelos herumirren.]

Avots: ME II, 816

nuõrmala, nuõrmale, nuõrmalis, der Rand einer nuõra: guovis nuormalī sastājušās Saul.

Avots: ME II, 841

‡ nùosmalˆcinât, verfeinern: Leonardo da Vinči darbu nuosmalcinātais garīgums Daugava 1937, S. 657.

Avots: EH II, 88

‡ nùosmalît,

1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;

2) verprügeln
C.

Avots: EH II, 88

nùosmalstît, ‡

2) verprügeln
Vank.: tad nu tev ar žagariem nuosmalstīja dibe̦nu!

Avots: EH II, 88

nùosmalstît, tr., freqn. zu nùosmelˆt, von oben wiederholt abschöpfen Katzd.: raganas nuosmalstuot kreimu LP. V, 11. nuosmalsta nuo vārāmā katla putas VII, 93.

Avots: ME II, 854

[ņur̂malas ² MSil., Fetzen.]

Avots: ME II, 907

uõstmala, uõstmale, der Rand, das Ufer des Hafens: Pompējs draud ar saviem pulkiem Ruomas uostmalām Rainis.

Avots: ME IV, 422

uotrmal, = uotrpus 2: divi kalni viens vienmal gravai, uotrs uotrmal LP. VI, 205.

Avots: ME IV, 425

[padamalêtiês, "padauzīties, paspēlēties": bē̦rniem atļāva drusku padamalēties Libau.]

Avots: ME III, 15

[*padmale od. *padmalis "māla kluona (pada) mala piedarbā; arī labības klājiena malu piedarbā sauc padmali: apgriežat padmales (klājiena malas) uz iekšu, juo ar zirgiem tuvu gar siênu nevar labību izkult! Welonen, Baitinov.]

Avots: ME III, 18

padmalis [Elger Dict. 637], = patmala, Mühle.

Avots: ME III, 18

paežmala, -le, -lis, der Rand unten am Feldrain: pirmās puķītes paežmaļuos bija uzziedējušas Dz. Vēstn.

Avots: ME III, 24

‡ pakšmale "vieta ē̦kas pakša tuvumā" Auleja: nakt pilnas pakšmales ve̦lnu.

Avots: EH II, 145

pamala, pamale,

1) der Saum des Randes, der äusserste Rand:
gul pamalē mākuoņu siena Vēr. II, 9. tālāk debess pamalā Sil. tur pamalē kūp rīta dūmi A. XXI, 65;

2) die Gegend, Umgebung:
visa pamale trīcēja A. XIV, 56. meitenes klŗedzieni atskan visā pamalē Aps. [pārnācu nuo sādžas visu pamali lādē̦dams Leijerk. II, 120.] Der Plur. visas pamalas, die entlegensten Gegenden, alle Ecken und Kanten: visas pamales sauc pēc darba Blaum. kâ tad zibēja visas pamalas! Kārst.; [pamale Ar. "nuomale"]; pamaļu ceļi, Nebenwege Konv. ² 152;

3) ein Schalbrett
Mar. n. RKr. XV, 129 (gew. nuomalis);

[4) pamala, eine Konkubine:
divi vistas gaiļa īstās gaspažas, tās citas tādas pamalas Für. I unter mala].

Avots: ME III, 65

[I pamaldinât, eine Weile od. ein wenig irren lassen: p. bē̦rnus pa mežu.]

Avots: ME III, 66

[II pamal˜dinât, eine Weile mahlen lassen.]

Avots: ME III, 66

[pamàldîtiês, eine Weile irre gehen: drusku pa mežu pamaldīties.]

Avots: ME III, 66

pamale,

1): der Horizont:
visa p. pietūkuse - būs lietus AP. p. (die Wolken am Horizont) cēlās kâ me̦lna jūŗa Jauns. Raksti VI, 187. vakaruos, kad saulei nuoejuot nuoze̦ltuo p. AP.;

2): atce̦rē̦damās ... Ilzes aizbraucienu svešā pamalē Sieva 180. suns piekauca pilnu visu pamali Druw. visa p. dre̦b, kad pē̦rkūns gràuž Oknist.

Avots: EH II, 154

pamaliena, die Gegend, entlegene Gegend.

Avots: ME III, 66

I pamalis, der Besen zum Ausfegen des Ofens Mar. n. RKr. XV, 129. [Beruht wohl auf r. помелó "пук мочал или тряпья, ветоши, или хвойнику для обмету печнаго поду."]

Avots: ME III, 66

II pamalis: pamaļi, loses Gesindel, von fremder Abkunft Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gesindel" und "Abkunft").

Avots: EH II, 154

[II pamalis, ein Findling Für. I, unter mala.]

Avots: ME III, 66

pamal˜t,

1): tīru rudzīšu pamala Tdz. 46211. nuo vakara pamaluse Pas. XIV, 269; ‡

2) eine drehende (schwenkende) Bewegung machen :
zivteņa tikai pamala ar asti Pas. VII, 414. Refl -tiês, ‡

3) sich ein wenig herumtreiben:
viņa pamaļas ... līdz lazdu kalnam, pat līdz mežam, lai nebūtu jāsatiek māte Brigadere Dievs, daba, darbs 178. zē̦ni pamaļas vēl pa ziemas cīņu vietām Skarbos vējos 235.

Avots: EH II, 154

pamal˜t, tr., ein wenig mahlen: labību. Refl. -tiês,

1) für sich ein wenig mahlen;

2) ein wenig tändeln, scherzen, charmieren, albern, tanzen
Lapsk.

Avots: ME III, 66

[pamaltît (serb. pomlátiti "zerschlagen"), ein wenig prügeln Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 66

‡ pamalus, ein wenig seitwärts Janš. Dzimtene III, 177.

Avots: EH II, 154

‡ pãrmaliskam Seyershof, pãrmaliski Salis, überwendlich: p. šūt.

Avots: EH XIII, 206

pãrmal˜t, ‡

2) grob zermahlen
Frauenb.: iesalu nevajag smalki samalt: pietiek kaut kâ p. Oknist; ‡

3) allmählich entzweireiben:
valgs bija ar riteņa zuobiem pārmalts pušu Dunika.

Avots: EH XIII, 206

pãrmal˜t, tr., zum zweitenmal mahlen: [dzirnavās miltus uotrreiz pārmala N.-Peb.].

Avots: ME III, 165

pãrsmalˆcinât, tr., über die Massen verfeinern: pārsmalcināta dzīve MWM. VI, 617; daba JR. IV, 104. Subst. pãrsmalˆcinãjums, übermässige Verfeinerung, Verweichlichung, die Überkultur: jāizmēž ārā visi pārsmalcinājumi B. Vestn.

Avots: ME III, 176

‡ pãrsmalît Dunika, durchschneiden: p. pirkstu.

Avots: EH XIII, 211

‡ pãršmalît Dunika, = ‡ pãrsmalît.

Avots: EH XIII, 213

pãrsmalˆks, überfein: pārsmalka izturēšanās.

Avots: ME III, 176

pãrsmalˆkums, das Überfeine, die Uberfeinheit: katrai īstai mākslai pār smalkums e̦suot par tīruo nāvi A. XV 2, 327.

Avots: ME III, 176

[pãrsmalstît, von neuem od. ober flächlich, stellenweise abschöpfen: p. putas.]

Avots: ME III, 176

‡ pasiênmalis Heidenfeld, der Boden dicht an der Wand.

Avots: EH XIII, 172

pasmalˆcinât, tr., verfeinern: gara un miesas spē̦ku Etn. IV, 132.

Avots: ME III, 103

[pasmalˆks, ein wenig od. ziemlich fein : pāsmalki milti; pasmalka auguma zē̦ns; pasmalks kungs.]

Avots: ME III, 103

pasmalstît, tr., ein wenig schöpfen: amatnieks prasa putas pasmalstīt LP. VII, 98.

Avots: ME III, 103

patmala(s) [Bielenstein Holzb. 253 (li. pãtmalos LtT. II, 10 aus Daukša)], patmaļas [Kaunata, Kārsava, Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112, patmaļi Wallhof n. Manz.], die Windod. Wassermühle, die ohne Menschenkraft in Bewegung gesetzt wird: izžāvē̦tus kartupeļus var patmalā (gew. patmalās) likt samalt Gg. II, 90. nu labi būs patmalās savu labību samalt I, 103. dzirnas rūca, ne patmaļas BW. 8034. bāleliņu dzirnaviņas kâ skaliņu vicināju; tautu dzirnas nevarēju kâ patmalu (Var.: patmaļu) kustināt 22484. [liesim ūdeni cittautiešu patmaļām L. W. v. J. 1921, № 40, 33. stāstīšana iet vaļā kâ patmaļas Austriņš Nuopūtas vējā 16.]

Avots: ME III, 123

patmalas: auch Pas. VII, 58; VIII, 481 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 183

patmala(s) [Bielenstein Holzb. 253 (li. pãtmalos LtT. II, 10 aus Daukša)], patmaļas [Kaunata, Kārsava, Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112, patmaļi Wallhof n. Manz.], die Windod. Wassermühle, die ohne Menschenkraft in Bewegung gesetzt wird: izžāvē̦tus kartupeļus var patmalā (gew. patmalās) likt samalt Gg. II, 90. nu labi būs patmalās savu labību samalt I, 103. dzirnas rūca, ne patmaļas BW. 8034. bāleliņu dzirnaviņas kâ skaliņu vicināju; tautu dzirnas nevarēju kâ patmalu (Var.: patmaļu) kustināt 22484. [liesim ūdeni cittautiešu patmaļām L. W. v. J. 1921, № 40, 33. stāstīšana iet vaļā kâ patmaļas Austriņš Nuopūtas vējā 16.]

Avots: ME III, 123

‡ patmales Auleja, Kaltenbr., Pas. VIII, 395, = patmalas.

Avots: EH XIII, 183

patmalnieks (womit in Lettg. ein *patmaļnieks zusammengefallen sein kann): auch (der Müller) Bērzgale, Pilda, Warkh., Zvirgzdine, Tdz. 51696; 57574, Pas. VII, 435; IX, 508; X, 372; XIII, 62 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 183

patmalniẽks, der Müller Manz., Infl.; der Mahlgast.

Avots: ME III, 123

pìemaldîtiês, umherirrend hinzugelangen.

Avots: ME III, 270

piemale, der Rand: iet gar piemalīti Ar.

Avots: ME III, 270

pìemal˜t,

1) zu-, hinzumahlen;

2) mahlend anfüllen.

Avots: ME III, 270

pìesmalstît,

1) wiederholt oder aus verschiedenen Orten schöpfend anfüllen:
p. bļuodu;

2) piesmalstīt laivu, ein Boot sich mit Wasser füllen machen, indem man bald den einen, bald den andern Rand unter die Oberfläche des Wassers senkt
Salis;

3) durchprügeln
N.-Peb.

Avots: ME III, 293

‡ pìrmala Ramkau, (mit ir̂) AP., Liepna, (mit ir) Nötk., Pilda, Demin. pirmaliņa BW. 16465, = pirmaļa.

Avots: EH XIII, 237

platmala,

1) ein breiter Rand
U.;

2) s. platmale.

Avots: ME III, 322

platmalaîns, platmalis L., mit breiten Rändern, breiträndrig: platmalaina ce̦pure. platmalaina salmenīca Brig. Vizb. 26.

Avots: ME III, 322

platmale PS., platmala, platmalene Sadz. viļņi 52, platmalnīca U., platmane LKVv., Kl., platmaņa ce̦pure Mag. XIII, 2, 47, ein breiträndriger Hut: platmales ce̦pure A. XI, 148, platmalu ce̦pure L., platmalas ce̦pure, ein breitrandiger, niedergekrempter Hut St. salmu platmala, ein Strohhut B. Vēstn. n. U.: uzlika galvā salmu platmali MWM. v. J. 1896, S. 591. platmalnīca, ein breitrandiger Filzhut Kokn. n. U.

Avots: ME III, 322

pļavmala Spr., pļavmale Nigr., pļavmãlis C., Wolm., der Wiesenrand: pļavmalā ganīdama sedzuos zaļu villainīti BW. 29241. pļavmalītes, druvmalītes guosniņām nuoganīja 18245. pļavmalā sprausluo zirgi, zâli grauzdami Dz. V. nācis uz pļavmali skuju cirst Upīte Medn. laiki 35.

Avots: ME III, 367

pludmalis Nigr., plūdmalis, das Gestade; derjenige Teil des Strandes, welcher beim Sturm vom Wasser bespitlt wird, der Streifen zwischen detn Wasser und den Dünen Nigr.: salas bijušas bez mājām: kâ nuoskaluots pludmalis RA. jūŗa laužas dusmīgi uz plūdmali MWM. v. J. 1896, 745, gar plūdmali stiepjas kāpas ebenda 746. malā izgājuši, laivu atstāja tur˙pat pludmalī Janš. Dzimtene ² III, 224. publika saradusies uz promenādi pa smalkuo, baltuo pludmaļa smilti IV, 155.

Avots: ME III, 354

plūdmalis, s. pludmalis.

Avots: ME III, 360

Prūšmale, Preussen: mūs[u] māsiņa sērst brauca, kuo aizveda Prūšmalē BW. 26541, 16 var.

Avots: ME III, 400

purmala, purmale, purmalis, purmãlis C., = purvmala, der Rand des Morastes, die Gegend am Moraste: ariet, muni bāleliņi, visas purva purmalītes! BW. 27933. kuo tie mūsu suņi rēja, gar purmali staigādami? 23509, 2. visas tautu purmalītes sīkajām skaidiņām 30251. purmalīša arājam dancuotāja kumeliņš 29979. pirms apsītes atsarks purmalā A. XXI, 438.

Avots: ME III, 418

purmaliẽtis (f. - iẽte ), = purvmaliẽtis, ein am Morastrande Wohnender: pirkstainīšus vien adīju, kunga dē̦lu gaidīdarna; ve̦lns atnesa purmalieti dubļainām kājiņām BW. 7291, I var.

Avots: ME III, 418

purmalis,

1): auch (mit ùr ² ) Atašiene n. Fil. mat. 102.

Avots: EH II, 328

purmalis,

1) s. purmala;

2) ein am Morastrande Wohnender
U.

Avots: ME III, 418

purmalniẽks (f. -niẽce), = purvmalniẽks, ein Bewohner des Morastrandes: šaipus pur[v]a es dziedāju, viņpus pur[v]a atskanēja; vai tādēļ gadījās purmalnieka arājiņš? BW. 376, 3 var.

Avots: ME III, 418

pùrvmala, pùrvmale Nigr., pùrvmalis, der Rand des Morastes, die Gegend am Moraste: zinu purva purvmalītes, staigumiņa nezināju BW. 10644, 7. pieci ce̦lmi purvmalā 28683. purvmalīšu arājam dancuotāja kumeliņš 29979 var.

Avots: ME III, 421

pùrvmale (unter pùrvmala): auch Blieden n. FBR. XVI, 99.

Avots: EH II, 330

pùrvmaliẽtis: auch BW. 6182, 2 var.

Avots: EH II, 330

pùrvmaliẽtis MWM. VIII, 328, pùrvmalniẽks BW. 29979, 1, ein am Morastrande Wohnender.

Avots: ME III, 421

pùrvmalis (unter pùrvmala): auch Tdz. 47086.

Avots: EH II, 330

pusmal˜tĩte, pus˙mal˜tĩtes, die halbe Mahlzeit: pienā lāse un sviesta piciņa ..., nuo kuŗas ... darba cilvē̦kam nav ne pus˙maltītes Dievkuociņš. apstājāmles pusmaltītē. uz pusmaltītes iedzert šņabi.

Avots: ME III, 430

pusudmala: auch Frauenb. n. Fil. mat. 79.

Avots: EH II, 334

pusudmala FBR. II, 58, Schibbenhof, Libau, = pusvadmala.

Avots: ME III, 435

pusvadmala, pusvadmāla RKr. X VII, 28, (hausgewebtes) Halbtuch.

Avots: ME III, 436

‡ pušvadmala Nigr., = pusvadmala.

Avots: EH II, 337

rāmaliņa: das zitierte VL. ist BW. 1895, 2 var.

Avots: EH II, 361

rāmaliņa, der Trost, die Beruhigung: zirdziņā, dēliņā, tur māmiņas rāmaliņa; nuo zirdziņa īsi ceļi, nuo dēliņa mīļi vārdi VL. aus Lubn.

Avots: ME III, 496

rietummala* MWM. VIII, 325, der westliche Rand (des Himmels), der Horizont im Westen.

Avots: ME III, 550

riķmale, der Raum hart am Sprickenzaun BW. 34456: neziedēja ne nātrīte riķmalē (Var.: žuogmalē, sē̦tmalā) BW. 12076, 5 var. visas kruogu riķmalītes, tās dzē̦rāja guļas vieta 19904, 1.

Avots: ME III, 526

‡ rimalains Grenzh. n. FBR. XII, 24, = re̦m̃de̦ns.

Avots: EH II, 371

rùobežmala, die Gegend an der Grenze, ein schmaler Streifen längs der Grenze: ruobežmalas tirgus Stari II, 834.

Avots: ME III, 575

‡ *rumalât, zu erschliessen aus ‡ aprumalât.

Avots: EH II, 383

šaimal: auch (mit aî ) Oknist n. FBR. XV, 182; š. upes Festen (mit ài ² ), Saikava (mit aî ).

Avots: EH II, 621

šaimal, Präp., = šaipus, diesseits: šaimal grāvja tautas jāja BW. 10617. šaîmal ² un viņmal strauta Janš. Mežv. ļ. I, 173. šaimal dižceļa 34. šaimal gatuves brangi mieži, bet viņmal tādi panīkuši Bandavā II, 172; s. Le. Gr. § 568.

Avots: ME IV, 1

‡ sakarmalâtiês "?": tâ iet, kad sakarmalājas ar kaimiņiem! Janš. Mežv. ļ. I, 319.

Avots: EH XVI, 415

sàmala ² Mar. n. RKr. XV, 134, der Kiebitz. Wohl mit hochle. ā aus ē̦; vgl. sē̦malis.

Avots: ME III, 803

sãmalas "putraimu smalkumi, kas ruodas maļuot" (??) Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 803

samàldinât, eine Zeitlang in die Irre gehen lassen: vadātājs mani samaldināja visu dienu pa mežu C. samaldināt (hin und her gehen lassen) luopus pa nuoru visu rītu C., Golg. samaldināt dzērves C., Jürg., Kreuzb.

Avots: ME II, 679