Paplašinātā meklēšana

aizmilze, s. aizmilzums.

Avots: ME I, 40

‡ àizmilˆzis Erlaa, = àizmilˆzums 2.

Avots: EH I, 39

àizmilˆzt, intr.,

1) versanden, verwachsen:
upīte aizmilzuse LP. I, 178, um Windau. stāvuošā ūdenī atruonamas bedres ar laiku aizmilst;

2) eiternd anschwellen, wobei die angeschwollene Stelle gelb wird:
pirkstā iedūrās skabarga, tāpēc nags aizmilzis Aps., AP., C., JK.;

3) (von Fensterscheiben) sich trūbend grün und rot werden:
būdiņas rūtis nuo ve̦cuma aizmilzušas (Dondangen). Auch spottweise von jemandem, der etwas nicht erblickt hat: vai tev acis aizmilzušas? [vgl. aizsērêt].

Avots: ME I, 40

I àizmilˆzt,

1) : auch Sassm.; ‡

4) aizmilzis jautājums Gulbja Latv. konv. vārdn. S. 149, eine Frage, die (seit langem) noch immer unentschieden bleibt.

Avots: EH I, 39

‡ II àizmilˆzt Bers., Drosth., Warkl., eilig, mit grossen Schritten hin-, weggehen.

Avots: EH I, 39

àizmilˆzums,

1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;

2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.

Avots: ME I, 40

‡ I àizsmil˜kstêtiês, für eine kurze Zeit zu winseln anfangen.

Avots: EH I, 50

‡ II àizsmilkstêtiês Adl., Golg., Mahlup, Selsau, = ‡ àizsmeldzêtiês.

Avots: EH I, 50

amil˜ka Sermus, comm., wer viel und schnell isst, ein gefrässiger Mensch: ak tu amilka, visu aprijis! Sermus. trakais amilka, izrijis viens pats visu strēbienu! Saikava.

Avots: EH I, 69

amiļka, ein Tölpel: kuo te rīsties kā amiļka JR. V, 64; Mar. RKr. XV, 105 [aus wr. омылка "Fehler"?].

Avots: ME I, 70

‡ I apmilˆst ² , -stu, -su MSil., = apmilˆzt ² I: apmilsušas acis.

Avots: EH I, 102

‡ II apmilst Renzen, Kr. Rositten "= apmùlst".

Avots: EH I, 102

apmilˆzinât ^2, dunkel, nebelig, blöde machen (von Augen): uguns acis apmilzina Dünsb.

Avots: ME I, 107

I apmilˆzt ^2, intr., dunkel, neblig, trübe werden (von Augen): man acis apmilst asarās (Siuxt).

Avots: ME I, 107

‡ II apmilˆzt: auch Selsau, Warkl.

Avots: EH I, 102

II apmilˆzt, intr., ringsum anschwellen, schwären: pirksts apmilzis PS. apmilzums, eine angeschwollene Stelle des Körpers, besonders am Finger, der Schwär.

Avots: ME I, 107

apsmildzinât, tr., benetzen mit Staubregen: lietus mani apsmildzināja LP. VI, 833. C.

Avots: ME I, 124

‡ atmilnît, mit einem Stock gründlieh durchprügeln Saikava.

Avots: EH I, 156

‡ bùomila ² Linden, buõmils Salis. = ‡ bùomelis ² .

Avots: EH I, 259

caũrsmilˆkšu ² zeme, der Sandton, sandiger Lehmboden Dond.

Avots: ME I, 366

ìemizlt ² , versanden: laipa, tilts iemilzies. stāv kâ iemilzis, nekustas nuo vietas Sassm.

Avots: ME II, 45

I ìemilˆzt ^2: sieksta iemilzusi upes sane̦sumuos Stenden. grāvis iemilzis Laidsen; mit der Zeit (hin)einsinken Dond., Frauenb.: miets mē̦sluos iemilzis, ka ne izkustināt vairs nevar.

Avots: EH I, 530

‡ II ìemilˆzt, zu schwären anfangen: valna jau sākusi ie. Jürg. pirksts iemilzis Saikava, Schibbenhof, Warkl: ruoka iemilst Mahlup.

Avots: EH I, 530

‡ III ìemilzt, Schläge versetzen Salis: es tev iemilzīšu.

Avots: EH I, 530

[ìesmildzinât Lautb., = iesmidzinât.]

Avots: ME II, 68

ìesmil˜kstêtiês, einen winselnden Laut von sich geben, anfangen zu winsen: suns iesmilkstējās.

Avots: ME II, 68

‡ izmìlnuôt ² Kalz., Lubn. "izvajât, izdzìt, izsist".

Avots: EH I, 466

‡ izmilˆzt Erlaa, ausschwären, gehörig (lange und intensiv) schwellen (perfektiv): kad labi izmilzis, tad ir balti pūžņi.

Avots: EH I, 466

izsmil˜kstêt, winselnd etw. hervorbringen: kaut kuo izsmilkstēt Konv. ² 2214. Refl. - tiês, zur Genüge winseln: skraidījuse bē̦rnam apkārt izsmilkstē̦damās LP. VII, 887.

Avots: ME I, 801

‡ izsmilktêt Frauenb., mit Sand bestreuen: i. istabas kluonu.

Avots: EH I, 481

jautiņmil˜ti, ein Mengsel von Viehfutter U. Zu jàut.

Avots: ME II, 104

kaũlmil˜ti ,* auch kaũlu mil˜ti, Knochenmehl.

Avots: ME II, 175

krimilda (unter krimelde),

1): lactarius piperatus Fest.; ‡

2) ein breitrandiger Hut
Erlaa: apne̦sātuo krimildu ... neliksi galvā Blaum. Ļaunais gars.

Avots: EH I, 653

‡ krimilds, in der Verbind. baltais k., lactarius piperatus Trik.

Avots: EH I, 653

‡ krimilis, ein essbarer (weisser, harter) Pilz Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 653

‡ krimilži Lubn., Meiran, gewisse essbare (weisse und harte) Pilze.

Avots: EH I, 653

‡ krimilznis, ein gewisser Pilz Oknist.

Avots: EH I, 653

‡ kumilītis Auleja, = kumelĩtis 1.

Avots: EH I, 674

I mila: auch Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Oknist, Wessen: se̦dalkai apakšā m. vai tūba, lai nespiež mugarā zirgam Sonnaxt. - "eine Art Gewebe" ME II, 626 zu verbessern in "ein gewlsses Webmuster".

Avots: EH I, 813

I mila, grobes Bauerngewand St., grobes Tuch Bauske, Boldohn, Oberl. n. U., "vadmala" Gricgale: Līza auda sev deķus, mana ve̦cmāte milu Jauns. Baltā gr. I, 130. mila kâ krijs Jauns. [In Nerft milas rats, eine Art Gewebe; mila "Filz" Kreuzb. - Nebst milna II zu li. mìlas "(grobes) Tuch", apr. milan dass. und (?) vielleicht (s. Būga Aist. Stud. 105) ai. mala -m = (etwa) "ein schmutziges gewand".]

Avots: ME II, 626

II mila: "kārts ar plakani nuotē̦stu galu pluosta stumšanai" (mila) Salis: milu ietiek aci (= pluosta caurumā), lai pluosts turē̦tuos, kad piebrauc Salis; = mìlna I: kur nuomalšu siekam kaudzi, - pūķīt[i]s milas galiņā BW. 8271 (aus Brucken).

Avots: EH I, 813

II mila, [mila Salis, eine Stange], ein Werkzeug, um ein Boot zu schieben Salisb. n. U. ("= milna"). [Für * milla < milna?]

Avots: ME II, 626

‡ milainis, ein aus mila I angefertigtes Gewand Auleja; ein Filzstiefel ("save̦lts vilnas apavs") ebenda.

Avots: EH I, 813

milanati "eine Art gekeperten Wirkens" U.; [für * mila - rati (vgl. milas rats unter mila

I)?]

Avots: ME II, 626

‡ milarete "ein Tanz" Linden in Kurl. n. BielU.

Avots: EH I, 813

[milausis "ein ungewandter Mensch" Nerft.]

Avots: ME II, 626

I milava [für * millava < * milnava?] ein grosser Stock Salisb. n. U.; [vgl. milns, Stange].

Avots: ME II, 626

[II milava Grünh., mila

I ("mīksta, biezi save̦lta vadmala").]

Avots: ME II, 626

mile "?": mums ir maz mežu un ne+kādas uogļu miles Dünsb. [Für mīle (s. mīlis)?]

Avots: ME II, 626

mile̦ns: ein Stock Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 813

‡ milêtiês, -ējuos Kaltenbr., fehken, irren, sich versehen: kad milējas kāja, i[r] pie zemes. kad milējas (spriguļiem kuļuot), dzird. Aus poln. mylić się.

Avots: EH I, 813

milgs U., = milzis, ein Riese.

Avots: ME II, 626

milĩcis "lapu augs ar kuošu smaržu bišu ķeršanai" Katzd.; [aus d. Melisse entstellt?].

Avots: ME II, 626

miliķis, [wohl = miniķis II]: dīķu dambjuos ietaisītas stelles ar trim stāviem kuokiem; viduvējais kuoks, kas de̦r ūdeņa saturēšanai un nuolaišanai, tiek saukts par miliķi Blieden n. Etn. II, 49. [Wohl dissimilatorisch aus miniķis.]

Avots: ME II, 626

[miliņa Mesoten, = milna I 2.]

Avots: ME II, 626

‡ milinât "?" : kas bāriņus milinā, ka ne tē̦vs, māmuline? Tdz. 36954.

Avots: EH I, 813

I milinâtiês [?] "badināties, skuopuļuoties": šuoziem tik daudz tā darba, ka ne ēšanu nevar pagatavuot; te jau es tikai tâ milinājuos kâ mēr,a kažuoks Katzd. [Verschrieben für mitināties?]

Avots: ME II, 626

[II milinâtiês (?),

1) "sich reiben
(berzēties)": dzirnavās milins milinās;

2) (übertragen) "zanken":
cilvē̦ks milinās Welonen, Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 626

‡ milinga "stiba, nūja" Ruj.

Avots: EH I, 813

‡ milinieks Strods Par. vōrdn. 112 "?".

Avots: EH I, 813

I milins,

2) (unter. mile̦ns): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Nautrēni n. Latv. Saule 1923, S. 112, Oknist n. FBR. XV, 174, Pilda n. FBR. XIII, 40, Bērzgale, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Skaista: dzirnys, rūc, m. klaudz BW. 7988, 1. es jam iegrūdu ar milinu Pas. XIII, 431.

Avots: EH I, 813

[I milins "ein gewisser (hölzerner) Teil des Webstuhls" Warkh.; s. auch mile̦ns.]

Avots: ME II, 626

[II milins "ein Faulpelz" Wessen.]

Avots: ME II, 626

‡ milišķu rats, eine gewisse Webart des Tuches Sussei.

Avots: EH I, 813

‡ milît Wessed "griezt [?]; neuzmanuot nuokavēt". Vgl. ‡ milêtiês.

Avots: EH I, 813

‡ I milka, ein stämmiges, ungelenkes Weib Prl.: tā gan ir m˙! milka Heidenfeld, Meselau, ein grosser Hund.

Avots: EH I, 813

‡ II mil˜ka Segew. "ein Hudler; Gauner; Tölpel".

Avots: EH I, 813

[mil˜kans (?) "feucht": pa rasu ejuot kājas tuop milkanas Valgāle. Wenn zuverlässig, vielleicht zu got. milhma "Wolke".]

Avots: ME II, 626

mil˜kāns: auch (mit ilˆ ) Meselau.

Avots: EH I, 813

mil˜kāns [N. - Peb., mìlkāns ² Bers.], (als Schimpfwort) ein grossknochiger Hund N. - Peb.: [iet kâ milkāns. milˆkāns (als ein Schimpfwort) "izkāmējis luops, sevišķi suns" Fehgen; milˆkāns od. milˆka Bers., ein grosses (aber schwächliches) Lebewesen" Festen, N. - Schwanb., Sessw., Kalz.: čigāna zirgs ir liels, kaulains milkāns Fest.]

Avots: ME II, 626

‡ milˆkāss Heidenfeld "liels, bet svabads cilvē̦ks".

Avots: EH I, 813

‡ milkšêt (? fehlerhaft für miekšēt?), schlagen Celm.

Avots: EH I, 813

[mìlkti ² Zb. XVIII, 267, Bers., = milti, Mehl; etwa mit dem k von smilkts, Sand?]

Avots: ME II, 626

milla,

1): auch Alswig, Grawendahl, Mar.: kucīt[i] lāpīj[u], millu taisīj[u] Tdz. 52317.

Avots: EH I, 813

milla, = milna,

1) die Stange bei einer Handmühle
Mag. XIII, 2, 51;

2) das Demin. milliņa (miliņa Wid.), ein Stock;
milliņās iet Stelp., ein Spiel; milliņām (miliņām U.) vilkties, wenn zwei sitzend die Füsse gegeneinander stemmen und an einem Stocke ziehen Mag. XIII, 2, 58.

Avots: ME II, 626

‡ millis Kurmene, für milnis (unter milna I 2).

Avots: EH I, 813

[milˆmis "neapķērīgs cilvē̦ks" Serbigal.]

Avots: ME II, 627

I mìlna: auch (mit ilˆ ² ) Dunika, Kal., Kegeln, Lemb., OB., Zögenhof, (mit ìl ² ) Sessw., (mit il˜ ) Blieden n. FBR. XVI, 98,

1): auch (mit ìl ) Serbig., (mit ilˆ ² ) lw., Orellen, Wenden; ‡

6) "gaŗš; apaļš kuoks ar smailu galu, kuo sprauž alus darināmās baļļas dibe̦nā" (mit ilˆ ² ) Siuxt; ‡

7) die Kurbel am Spinnrad
(mit ilˆ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 813

I mìlna C., [milˆna ² Līn., mìlns ² Kl.,

1) mìlns Ronneb., [Jürg., Bers., mìlna N. - Peb., Drosth., milˆna ² Nigr., Dond., Bauske, Salis, mìlls ² Lis., N. - Schwanb., Tirsen, Mar., Oppek.], ein (dicker) Stock: re̦sna runga jeb milna Antrop. II, 5. Sprw.: stīvs kâ milna [od. milns Bers.], te vīrelis slauks! duod ar milnu pa galvas kausu JK. III, 1;

2) [mìlna ² Bers., milˆna ² Nigr., mìlns N. - Peb., Lis., PS., milnis Für.], der Mahlstock an der Handmühle [Abbild. bei Bielenstein Holzb. 258]: es savai māsiņai liepas kuoka milnu taisu BW. 3488. malt gāju maltuvē, ne milniņa [Var.: milniju, miliņas (aus Brucken), miliņu (aus Selsau)] klaudzināt 23816. trīc milniņš (Var.: trīcēj[a] milna) man maļuot 6899. [labi, labi, ne tik labi, kad bij dzirnas istabā: es gribēju milnu ķert, saķeŗ[u] puiša labu lietu Nigr.];

3) milns, eine Stange (z. B. um Fischkörbe im Wasser zu befestigen)
Döbner n. U., [Bielenstein Holzb. 672 (mit Abbild.);

4) milnis, milne, ein Besenstiel
Bielenstein Holzb. 298;

5) milna, eine Stossstange um Blockböte in seichtem Wasser fortzubewegen
Bielenstein Holzb. 621 (aus Salisb.). - In der Bed. 2 nebst li. milinỹs dass. und malinỹs "Quirlstange", poln. mlon, r. мéленъ, serb. (čak.) mlán "Griff an der Handmühle" wohl zu le. mal˜t (s. Berneker Wrtb. II, 34); dagegen in den Bed. 1 und 3 - 5 wohl zu le. màltît I (s. dies und Lidén Stud. 88 f.).]

Avots: ME II, 627

II milna, Gewand, Tuch Manz. Lettus. Zu mila

I.

Avots: ME II, 627

[III milna "der Hammer des Donners" RKr. III, 136: pe̦rkuons me̦t savu milnu Bers. - Von Mikkola IF. XXIII, 123 zu apr. mealde, r. молнiя "Blitz", an. Miǫllnir "Hammer Thors" gestellt; aber das le. Wort dürfte mit milna I 1 identisch sein.]

Avots: ME II, 627

mìlnât ² (ausgespr.: milluot), -ãju, schlagen: milnā tik virsā! Mar. n. RKr. XV, 126.

Avots: ME II, 627

milne, milnis, s. milna I.

Avots: ME II, 627

‡ milnêt,

1) "?": gāja uz durvīm kas kâ bieza ē̦na milnēja kaktā Brigadere Daugava 1928, S. 832. kâ atņirgta zvē̦ra rīkle milnēja klinšu plaisa S. 842.;

2) "kvernêt" Grawendahl: kuo tu visu dienu te milni?

Avots: EH I, 814

milnis (s. unter mìlna I 2 und 4): der Mahlstock - auch (mit ìl) AP.: miļņam kucīt[e] nuotrikuse BW. 8076 var.; ein Knüppel (mit ilˆ ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 814

‡ mìlnît ² Grawendahl, Meselau, (mit ilˆ ² ) Schwitten, -u od. -īju, -īju, schlagen.

Avots: EH I, 814

‡ milˆnuôt ² Lemb., = mìlnât ² , ‡ mìlnît ² .

Avots: EH I, 814

milns (unter mìlna I): auch (mit ìl ² ) Erlaa n. FBR. XI, 16,

1): auch (mit ìl ) AP., (mit ìl ² ) Heidenfeld, Meselau, Saikava: ņem tuo milnu un duod pa tām činkām! AP.;

2): auch Nerft n. BielU., Prl., (mit ìl ) AP.; ‡

6) ein Stock zum Ofenschüren
(mit ìl ) Ramkau, (mit ìl ² ) Meselau, Saikava; ‡

7) "ein Faulpelz"
(mit ìl ² ) Saikava: var gan ij šis m. iet pie darba; tik negrib.

Avots: EH I, 814

I milns "sehr viel" Dond. n. U. (Vielleicht (s. Boisacq Dict. 603 f., Walde Wrtb. ² 473 f., Persson Beitr. 210 f.) zu gr. μάλα "sehr", la. multus "viel"; vgl. auch le. milzt "schwellen" und milgs.]

Avots: ME II, 627

II milns, s. milna

I.

Avots: ME II, 627

I mils [für * mills?], eine Phantasie Bergm., Ruj. n. U.; mils nāk virsū, der Alp drückt U. [Von Potebńa РФВ. XIV, 23 zu r. dial. млиться "мниться, чудиться" gestellt, das aber dissimilatorisch aus dem gleichbed. мниться entstanden sein kann; eher daher nach Leskien Abl. 335 und Nom. 164 als * mills aufzufassen und zu mèlst zu stellen, oder auch als * milzs, und in diesem Fall zu milzt, dunkel werden.]

Avots: ME II, 627

II mils: dzirnav[a]s rūca, mili klaudz BW. 7988 (aus Alt-Sehren). smalk[a] iesala malējam bite mila galiņā 7999 var. (ähnlich: 8026).

Avots: EH I, 814

II mils, [wohl aus milns II]: gašķa skrien pa tīrumu, mils dirsā (Rätsel) RKr. VII, 1361.

Avots: ME II, 627

[III mils Mesoten u. a. "ein wollenes Gewebe"; "bieza, cieta, asa vadmala" Grünh.; vgl. mila

I.]

Avots: ME II, 627

milsa: mit il˜ Ermes.

Avots: EH I, 814

milsa, der Schlummer: man uznāca tāda kâ milsa Ermes.

Avots: ME II, 627

‡ *milši "?": pa miega milšiem ("sapņiem") kuo redzēt Renzen.

Avots: EH I, 814

‡ I milˆst, praet. milˆsa, "schwellen" Nautrēni: jai visi sãni sāk m. nuorunāt milˆsumu.

Avots: EH I, 814

‡ *II milst, = mùlst 2 (?): nuo tava ... uzskatiena man druošie skati milst Janš. Pag. pausm. 64. acis milstuot, nevaruot ne paskatīties Paipala 12. Vgl. auch samilˆst ² und ‡ apmilst II.

Avots: EH I, 814

‡ *milstenis "?": saberž tās (= acis) ..., gribē̦dama aizdzìt acu priekšā vizuošuos apaļuos milsteņus Janš. Mežv. ļ. I, 16.

Avots: EH I, 814

[milsterjānis, ein Gerischtdiener: bučoju kungiem un milsterjānim ruoku Janš. C'āp. 7. Aus d. Ministerial.]

Avots: ME II, 627

milstîtiês,

1): varbūt tas, kas viņai liekas kâ nācējs, ir tikai kāds ... miets gaŗajā gatuvē, kas acīm milstuoties liekas kustamies Janš. Mežv. ļ. I, 16.

Avots: EH I, 814

milstîtiês,

1) [sich bewegen
Nigr. (prs. milˆstuôs ^2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;

[2) milˆstīties ² Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit ilˆ ^2);

3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 627

‡ mil˜sums Ermes, Karls., die Schläfrigkeit, der Schlummer: man uznāca m.

Avots: EH I, 814

‡ milˆt ² , praes. milˆstu ² , "iztikt bez pietiekuoša uztura" Hasenp.: nu tik ir milšana!

Avots: EH I, 814

mil˜taîns, [mìltājs ² Domopol, Warkl.], mehlig: miltaini kartupeļi. tik miltaiņš kâ līpiņš LP. III, 43.

Avots: ME II, 627

mil˜taînums: "Bröcklichkeit" ME. II, 627 zu verbessern in "Bröckeligkeit".

Avots: EH I, 814

mil˜taînums, Bröcklichkeit LKVv.

Avots: ME II, 627

mìltât, -āju Mar. n. RKr. XV, 126,

1) beim Kochen mehlig werden (von Kartoffelen); ["zu Mehl machen"
Warkl.;

2) miltât Salis, mìltāt ² Domopol, Warkl.], tüchtig prügeln: miltā nuo vietas pa gurniem. [In der Bed. 1 zu milti; in der Bed. 2 zu miltīt II.]

Avots: ME II, 627

mil˜te̦nãji: "arctostaphylus uvae ursi" ME. II, 627 zu verbessern in "arctostaphylos uva ursi".

Avots: EH I, 814

mil˜te̦nãji [Jürg.], Bärentraube (arctostaphylus officinalis) [Bers., Lis.], RKr. II, 67; [mil˜tinãjs Ronneb., arctostaphylus uvae ursi].

Avots: ME II, 627

mil˜tene: auch ("Mehlbeeren") Lng., Orellen; "arctostaphylus uvae ursi" ME. II, 628 zu verbessern in "arctostaphylos uva ursi".

Avots: EH I, 814

mil˜tene, ein essbarer Pilz Sassm.: miltene - sēne, kas nuo virsus atgādina gaileni, tur+pretī apakša tai ir līdze̦na un kâ ar miltiem nuobē̦rta Kursiten. - Der Pl. mil˜tenes, Mehlbeeren (arbutus uvae ursi) U., [arctostaphylus uvae ursi Dond., Wandsen, Valgāle.]

Avots: ME II, 627, 628

‡ mil˜tenīca, ein Brei aus Gerstenmehl AP.; (eine Speise) Lubn. (mit ìl ² ).

Avots: EH I, 814

‡ miltenīce: eine Mehlsuppe Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 814

miletnĩce, ein Mehlbrei Sessw.

Avots: ME II, 628

‡ miltenieks Anekd. IV, 38, eine gewisse Speise.

Avots: EH I, 814

[miltēži,

1) Genossen, Teilnehmer:
es ar viņu šai darīšanā miltēžuos Wessen;

2) mil˜tēži "gelbe Würmer im Mehl"
Neu - Rahden;

3) nom. s. miltēdis, ein Mehl fressender Hund; eine Maus
Welonen, Warkl.]

Avots: ME II, 628

mil˜ti: nom. plur. *miltas (> ostle. myltys) Pas. IX, 508, Demin. loc. plur. miltiņās BW. 8020 var.; kviešu m. BW. 8022. smalkuos rudzu miltiņuos 8060. sutņa m., Mehl, das aus abgekochtem Korn gemahlen ist Erlaa. kuoka m., der mehlartige Staub von ausgefressenem Holz Frauenb.

Avots: EH I, 814

mil˜ti (li. mìltai), ein Sing. miltiņš BW. 5424, 4, das Mehl: Sprw. pieē̦dušai cūkai milti rūgti. milti gaisā, sē̦nalas maisā. nuo tiem miltiem nevar putru izvārīt. miltus iekult Grünh., das Mehl mit dem Maischholz ins Wasser einrühren. kaulu milti, Knochenmehl. Fig.: nesiti tikai, citādi mans vīrs miltuos! LP.IV, 3. kad neaizmuktu aiz apses, tad zaldāts būtu smalkuos miltuos Upīte Medn. laiki 64. kuo nu tik daudz diņģējies! saki tik "ja", un darīti milti, die Sache ist erledigt Jaun. mežk. 136. - ne miltiņa, gar nicht: bē̦rns nee̦suot tâ sakuot ne miltiņa mierā LA. - miltu uoga Mag. IV, 2, 44, Mehlbeere. Zu mal˜t.

Avots: ME II, 628

mil˜tîgs [li. mìltingas] U., mehlig.

Avots: ME II, 628

‡ miltinât, (stossend, bröckelnd) zerkleinern PV.

Avots: EH I, 814

‡ mìltine ² Auleja, ein Mehlbrei.

Avots: EH I, 814

‡ miltinīca Strods Par. vōrdn. 113, (mit ìl ² ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74, = ‡ mìltine ² .

Avots: EH I, 814

‡ mìltinieks ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74 "miltu ēdiens".

Avots: EH I, 814

miltiņš (unter mil˜ti): "ein Unbedeutendes, Kleines" Diet.: ne miltiņu, nicht im Geringsten Diet. neesi vēl ne miltiņa ēdis Pas. XI, 332: cilvē̦ks škiet it kâ vienu uotru miltiņu labāks Janš. Līgava I, 463. Vgl. ‡ milts.

Avots: EH I, 814

I miltît,

1): auch Nötk.;

3): mit grossen Bissen schnell essen (mit
il˜ ) AP.: ta ta miltīja tuo ēdienu! ‡

4) "fig., pārvērst miltuos (pār cilvē̦kiem)" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84 (mit ìl ² ).

Avots: EH I, 814

I miltît,

1) zermahlen
[Druw.]: Bezbailis teica uz milzi: "nu es tevi miltīšu smalkās druskās" LP. VI, 1, 379;

[2) mil˜tît (prs. -ĩju) mērci, zur Sauce Mehl hinzumischen
Bauske;

3) "essen":
viņš miltī biezputru Laud., N. - Schwanb.].

Avots: ME II, 628

II miltît: auch (mit il˜ ) Adiamünde, AP., (mit ìl ² ) Heidenfeld, Meselau, Prl., Saikava.

Avots: EH I, 814

[II mil˜tît (prs. -u) Jürg., miltît (prs. -ĩju) Nötk., mìltīt ^2, -īju, schlagen, prügeln Bers., Kerstenbehm, Warkl., Mar., Sessw., Tirsen, Laud., Fest., Lös., Ohlenhof, A. - Schwanb., Baltinov, Druw. - Zu màltît I.]

Avots: ME II, 628

III mìltît ² : auch Prl., Saikava.

Avots: EH I, 814

[III mìltīt ^2, -ĩju "schnell laufen" Sessw., Tirsen, Laud. u. a.]

Avots: ME II, 628

‡ mil˜tmêrce ² Stenden, eine Mehltunke.

Avots: EH I, 814

mìltuôjs ² : auch Fest. n. FBR. XVII, 85, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137, Prl., (mit il˜ ) AP., Dunika, Kal., OB., Ramkau, (mit il ) N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617: miltuoji kartupeļi FBR. XIV, 73. m. ābuolis Prl. n. FBR. VI, 94. kazas piens ir tāds kâ miltuojāks Ramkau. miltuoja ("ar miltiem nuosmērējusies") meita Dunika.

Avots: EH I, 815

mìltuôjs ^2, mehlig [Bers.], Kl., Erlaa: miltuoja malējiņa Rainis Pūt vējiņ 52.

Avots: ME II, 628

mil˜tuôt (li. mìltuoti Arch. Phil. III, 52 f.); ‡

2) "gar gekochte Kartoffeln über dem Feuer schwenken, damit sie mehlig werden"
Ermes; ‡

3) schlagen
(mit ìl ² ) Alswig; ‡

4) bröckeln
(intr.) Segew.: tē̦rauds bir̂st, miltuo nuost.

Avots: EH I, 815

[mil˜tuôt "mehlig werden" Bauske.]

Avots: ME II, 628

‡ mil˜tuôts AP., Dunika, Grob., Iw., PlKur., (mìltâts ² ) Kaltenbr., = mìliuôjs ² : mil˜tuoti rāceņi Gramsden n. FBR. IX, 103.

Avots: EH I, 815

‡ milts, Singularform zu mil˜ti, das Mehlkorn: vāru, vāru putriņu - trīs milti katlā Birk. Sakāmv. 104; "ein Unbedeutendes, Kleines" Diet.; draudēja ... samalt milta pe̦lnuos Saul. Burtnieks 1936, S. 90.

Avots: EH I, 814

‡ miltubārdis, ein Schimpfname A. X, 2, 438.

Avots: EH I, 815

‡ mil˜tume̦ns Seyershof, bröckelig: aitu tauki, kad izvāra un paliek auksti, tad ir miltume̦ni.

Avots: EH I, 815

‡ miltumnīca, ein Mehlbrei Lettg.

Avots: EH I, 815

mil˜tums,

1): kad zirgs dabū miltumu, tad ir stingrāks Salis. es vārīju kārtiņus un negribēju tuo ūdeni zemē liet. tur jau tâ˙pat savs m. klā[t] FBR. XVI, 93 (aus A.-Ottenhof). ūdens - tas ir mans aizdars, tas ir mans m. (ich lebe von Wasser und Brot allein)
Kalz. n. BielU: tur kur ēdiens un kur m. ("?"), tur mušas briesmīgi Salis. duod salmus vie[n], - tur ne˙kas nav, ne miltumi ("?"); ne˙kā Orellen; mil˜tumi, = mil˜ti, Mehl Seyershof;

2): auch Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 815

mil˜tums,

1) Mehlichtes, Mehlspeise
U.;

2) ein Krümchen, ein Weniges:
viņš ne+viena miltumiņa nav baudījis (von Kranken), er hat ja nicht ein Krümchen genossen U. divas dienas viņš neņēma mutē Seibolt. man vēl savs kaktiņš un savs miltumiņš Plūd. Rakstn. I, 133.

Avots: ME II, 628

‡ miltuška, ein Mehlbrei Pilda.

Avots: EH I, 815

milza,

1) (unter milze 1): cilvē̦ku milˆza C. m. cilvē̦ku sanākusi Grawendahl, Heidenfeld. cilvē̦ku kâ milˆza bija N.- Peb.;

2) als Adverb; s. unter milˆzis I.

Avots: EH I, 815

[mil˜zāns Nigr., ein grosser Riese.]

Avots: ME II, 628

milze,

1): kuo darīsi taidā pasauļa milzē? Pas. VI, 472.

Avots: EH I, 815

milze,

1) milza C. "daudzums", ein Haufe:
[milze kuoku Warkl.]. tur laba milze cilvē̦ku, da steht ein grosser Haufe beisammen Ruj. n. U.;

2) ein vornehmes Geschlecht
Ruj. n. U.;

[3) mil˜ze, = milzums

II: viņam pirkstā milze ieme̦tusies Warkl. - Wohl zu milzt I].

Avots: ME II, 628

‡ milˆze̦n ² , Frauenb. "?" : te bij m. mežs (ein sehr grosser Wald).

Avots: EH I, 815

milzene, eine Riesin Diet.; milzenes vīrs, ein Riese [?] Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 815

‡ milzenīgs Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 27, riesig.

Avots: EH I, 815

milˆzenis C., [milˆzenis ² Salis, Bauske], ein Riese, etwas Grosses.

Avots: ME II, 628

milze̦ns,

1) riesig:
milze̦nais zvīņkuoks AT. 15;

2) milzens U., Spr., ein Riese
(milze̦ns LP. VI, 497); der Tyrann (bibl.): [tanīs dienās bija milzeni virs zemes Glück I Mos. 6, 4. milzenu bē̦rni ir viņu kavuši Judith 16, 7. milˆze̦ns ² Lautb., ein nicht ganz erwachsener Riese].

Avots: ME II, 628

‡ milzē̦ns (wo?), ein grosser Mensch, ein Riese.

Avots: EH I, 815

I milˆzêt: auch Grawendahl.

Avots: EH I, 815

[I milˆzêt Warkl., = milzt I: pirksts sāk milzêt.]

Avots: ME II, 628

II milzêt [für * milsêt?] Oppek. n. U., = melst, muldēt.

Avots: ME II, 628

milˆzîgs: m. gulē̦tājs Salis, Seyershof. - Adv. milˆzīgi, sehr: m. liela zâle AP., Salis u. a. man m. bailes nuo suņiem ebenda. m. patīk ebenda. m. nāk miegs Seyershof. pa kaŗa laiku cūkas palika m. ("daudz") mežā Kand.

Avots: EH I, 815

milˆzîgs, sehr gross, riesig, riesenhaft [Arrasch, Domopol: m. mežs, kuoks, kalns Salis, Bauske u. a.].

Avots: ME II, 629

[milzīgums, Adv., ungeheuer viel: nuo dzē̦ruma spē̦ki gadījušies milzīgums klāt Pas. 11, 108.]

Avots: ME II, 629

‡ *milˆzinât ² , zu erschliessen aus apmilˆzinât ² .

Avots: EH I, 815

‡ milziņs (sic!) Lng., ein Riese.

Avots: EH I, 815

I milˆzis: auch BW. 2959, 1; milza liels, sehr gross Erlaa, Fest. milzu labs, sehr gut Lubn.

Avots: EH I, 815

I milˆzis [auch Kl., Wolm., PS., Lis., Drosth., Jürg., Serbigal, AP., Nerft, milˆzis ² Līn., Salis, Ruj., Dond., Bauske, mil˜zis Bl., Nigr., bei Glück dat. pl. milziem V Mos. 2, 11; Josuus 13, 12], auch milzu vīrs U., f. milzine LP. VI, 1, 28 (aus Ober - Bartau), der Riese (bibl. auch: der Tyrann): re̦sni kuoku milži JR. IV, 29. - der Gen. milža zur Bezeichnung von etwas sehr Grossem, Riesigem: milža ķēve LP. I, 89. kaķis nuoturējis vilku par milža peli III, 98. [Auf einem nom. s. milzs (s. auch Le. Gr. 51) deuten auch Verbindungen wie milˆza mežs Jürg., Arrasch, milˆzu kuoki PS. (neben daudz milˆžu!), milzu priede LP. V, 412, milzu čūska und der Name Milˆzu kalns (auch nach Lautb. nom. milˆzis, gen. milˆza). Nebst li. mil˜žinas "eine Riese" wohl zu le. milzt "schwellen" (s. dies und Wiedemann BB. XIII, 305); vgl. auch milns I.]

Avots: ME II, 628

II milzis, ein an der Oberfläche mit Eiter angefüllte Wunde Erlaa n. U. Zu milzt

I.

Avots: ME II, 628

milˆzisks, riesig: viņš salasīja kustuoņus milziskā ādas maisā LP. VII, 1168. milzisks sliņķis MWM. VI, 871. milziskie uzde̦vumi A. XI, 393. - Subst. milˆziskums, die Riesenhaftigkeit, Grossartigkeit: ēģiptiešu būvniecību raksturo viņas milziskums Konv. ² 761.

Avots: ME II, 628, 629

milˆzît: praes. -u N.-Peb., -īju Meselau, Ramkau.

Avots: EH I, 815

[milˆzît Nötk. Peb. = milzt I: kāja milzī.]

Avots: ME II, 629

milzuoņa: auch (mit ilˆ ) AP., C., Lubn.: m. ļaužu.

Avots: EH I, 815

[milzuoņa "grosse Menge" Warkl.]

Avots: ME II, 629

milˆzuonis [Domopol, Warkh.], C., [milzuons Pas. II, 179], milzuons U., der Riese: šie cīniņi salīdzināmi ar grieķu milzuoņu, titānu un gigantu cīniņiem RKr. VIII, 9. [Nebst li. milžonis (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 142) zu milzis I.]

Avots: ME II, 629

milˆzuõns C., [milˆzuonis Nötk., Selsau], milzuons N.-Schwanb., das Geschwür, die Geschwulst.

Avots: ME II, 629

I milˆzt: auch AP., Erlaa, Fest., Heidenfeld, Līvāni, Meselau, Sermus, Sessw., Warkl., (mit ilˆ ² ) Lemb.

Avots: EH I, 815

I milˆzt [Kr., Prl., C., PS.], me̦lzu U. od. milˆstu [C., Kr., Kl.], milˆzu, schwellen, schwāren [Ost-Livl., Welonen, Dricē̦ni, Olai, sich entzünden (milˆzt Bers., Kl.)]: me̦lz apakš naga, vom stechenden Schmerze beim Finger geschwür Kremon n. U. [bē̦rns rītu nevarēs iet ganuos: viņam sāk milzt kājas pirstiņš Druw.] - lai pre̦c, kam maks nuo naudas milst MWM. IX, 42.- Subst. milzums, die Geschwulst, das Geschwür Spr., [milˆzums, Entzündung unter der Haut infolge eines Fremdkorpers KI., N.-Peb. Nebst milˆzis (s. dies) entweder (nach Scheftelowitz KZ. LIII, 267) Zu ar. marǝzāna- "Bauch", ai. malhá-ḥ "seine Wamme habend", oder (nach Fick GGA. 1894, 241) zu gr. μολγός "Sack von Rindsleder", zur Bed. vgl. ahd. balg "Schlauch": belgan "aufschwellen".]

Avots: ME II, 629

II milˆzt ² : acis milst, das Auge bricht Diet.

Avots: EH I, 815

II milˆzt ² [Bl.], impers., praes. mìlst2 [Kr.], prt. milza, dunkel, neblig werden U.: klusām pakrēšļi milst Zalktis II, 27. [pamalē milst ("aug, ceļas, briest"; oder zu milˆzt I?) tumši mākuoņi Druw. tīri acis milstuot, nevaruot ne paskatīties Janš. Paipala 12.] vai gluži visi prāti milst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 813. kas tur? kas man te ceļā milst? Druva I, 149. [zu li. milšti(s) "sich zusammenziehen (vom Gewitter)", r. мóлость "Unwetter" (s. Berneker Wrtb. II, 35, Wiedemann BB. XIII, 301) und (?) nach Strachan KZ. XXXIII, 305 f. zu ir. melg "Tod".]

Avots: ME II, 629

III milˆzt ² : Ruch Selg., Wandsen.

Avots: EH I, 815

[III milˆzt ² Dond., verwachsen, versanden: avuots milst, kamē̦r aizmilst Warkl.]

Avots: ME II, 629

‡ *IV milˆzt, zu erschliessen aus ‡ àizmilˆzt II.

Avots: EH I, 815

‡ *V milzt, zu erschliessen aus ‡ ìemilzt III.

Avots: EH I, 815

milˆzum [Salis], Adv.,2 sehr: reiz dzīvuojis milzum bagāts lielskungs LP. VI, 1, 341. milzum daudz ļaužu III, 78.

Avots: ME II, 629

milzumis, Adv., sehr viel: milzumis zivju LP. VII, 542. milzumis naudas VII, 213. milzumis ve̦lnu VII, 256. saradās milzumis kara vīru VI, 1, 420.

Avots: ME II, 629

I milˆzums: auch Prl., Salis: mums šuogad būs m. ābuolu AP. tas jau m. cilvē̦ku Siuxt.

Avots: EH I, 815

I milˆzums C., ein sehr grosser Haufe, eine grosse Menge; sehr viel Kremon n. U.

Avots: ME II, 629

II milˆzums: auch AP., Lemb., Prl.

Avots: EH I, 815

II milˆzums C., [Erlaa], eine an der Oberflāche mit Eiter angefüllte Wunde U., "aizpampums ar pūžņiem" Aps.: auguoņus un milzumus apsmērē ar vāģu smēri Etn. IV, 106. sāpes lielajuos kāju pirkstuos, kur arī ir sarkani milzumi. [kājas papēdī liels milzums Druw.). - Zu milzt I.

Avots: ME II, 629

misiņmilˆga od. misiņa smilˆga, triodia decumbens Dond., RKr. III, 73; Konv. ² 2321.

Avots: ME II, 636

nùomìlnuôt, tr., abprügeln: kaut mani tuoreiz kāds labs cilvē̦ks nuomilnuojis! Poruk III, 153.

Avots: ME II, 820

[nùomilzt,

1) ganz anschwellen:
pirksts nuomilzis Lis.;

2) "durchprügeln"(?):
n. gana zē̦nu Bauske.]

Avots: ME II, 820

nùosmil˜kstêt, intr., einen winselnden Laut von sich geben, längere Zeit urinseln: suns nuosmilkstēja vien.

Avots: ME II, 854

‡ pamilît, ausrenken, verrenken Wessen. Refl. pamilêtiês "drusku misēties, nepare̦dzē̦ti iznākt" Kaltenbr.: kâ es sviežu, kazi kâ man pamilējās. Zunächst wohl auf li. mìlyti beruhend.

Avots: EH II, 156

[pamilzt, eine Weile, ein wenig mil˜zt I: pirksts kādu laiciņu pamilza Salis.]

Avots: ME III, 70

‡ pā`rsmilˆdzaina ² dzijs Sonnaxt, Garn von ungleicher Dicke.

Avots: EH XIII, 211

‡ pā`ršmilˆdzaina <sup>2</sup> dzijs Sonnaxt, = ‡ pā`rsmilˆdzaina ² dzijs.

Avots: EH XIII, 214

pãrsmilga, ‡

2) pā`rsmilˆgas ² Lubn. "Garn von ungleicher Dicke".

Avots: EH XIII, 211

pārsmilga, die schmale Verbindung zweier Äcker, Wälder u. s. w. Oppek. nach U. Vgl. smildzināt, smalganāt; [s. auch Leskien Nom. 523.]

Avots: ME III, 177

‡ pā`rsmilˆgaina ² dzijs Sonnaxt, Garn von ungleicher Dicke.

Avots: EH XIII, 211

pasmildzinât (unter pasmil˜kstêt): "GL." ME. III, 103 zu ersetzen durch "Dz. grm. 1867, 323".

Avots: EH XIII, 174

pasmildzinât, intr., ein wenig staubregnen.

Avots: ME III, 103

pasmil˜kstêt, auch pasmildzinât, intr., ein wenig winseln: kuceniņš, ar kājām spārdāms, apakš kunga galdina stāvē̦dams pasmildzina GL.

Avots: ME III, 103

pasmìltaîns, sandhaltig: pasmiltainuos līdze̦numuos Konv. ¹ 212.

Avots: ME III, 103

pasmìlts, -s, [in pasmilts zeme, sandhaltiger Boden Golg.]

Avots: ME III, 103

piêmilˆzt ² Ahs., vollrieseln, vollfliessen, verschüttet werden: grāvis jau stipri piemilzis Dond. (e̦ze̦rs) piepuosējis, zâlēm pieaudzis vietu vietām, drīzumā piemilzīs pa˙visam LP. V, 386. mežā e̦suot piemilzuse aka VI, 820.

Avots: ME III, 272

pìesmilˆdzinâtiês Bers., = pierasuôt: sulainim piesmildzinājās pilnas acis ar ze̦ltu LP. VI, 833.

Avots: ME III, 293

pìesmilkt, sich mit Sand füllen U.; zu smilkts "Sand".

Avots: ME III, 293

pumpursmilga das Perlgras, melica nutans Karls.

Avots: ME III, 411

‡ rumilât Ulanowska Łotysze 63, = rumelêt (mit Wasser begiessen ...).

Avots: EH II, 383

samilât "zusammen(ab)prügeln" Seew. n. U.; mit ll (< ln) ? (vgl. samilnât).

Avots: ME II, 685

samilnât Celm., samilnuôt Lis., Golg., Adleenen, Schwanb., Saikava, tr., durchprügeln: viņš tevi samilnuos ar... kūju Krišs Laksts 2.

Avots: ME II, 685

samilˆst ² , -stu, -su Karls., Ruj., Salis, = samùlst. acis samilsa ² Nigr., die Augen trübten sich.

Avots: ME II, 685

‡ samiltinât PV., fein zerstossen (zerhacken): s. gaļu.

Avots: EH XVI, 431

samiltît,

1): aufessen (verächtlich)
AP.: visu gaļu samil˜tījis!

Avots: EH XVI, 431

samiltît, tr.,

1) zermahlen, zu Mehl machen;

2) auah samiltuôt Zaravič, (mit einem Stock AP., Fehsen, Meselau) durchprügeln
Lautb. (mit l˜ ), Nötk.: miltīt samiltīja nuoķe̦rtuo zagli! Fest., Druw. es viņu tâ samiltīju, ka viņš tuo pieminēs visu mūžu Bers., Mar. vajadzēja krietni viņu samiltuot Blaum.

Avots: ME II, 685

samilˆzît (unter samilzt): kad kas ieduŗas, tad pa˙priekšu satūkšt, samilzī, un tad sāk pūznīt Ramkau.

Avots: EH XVI, 431

samilzt, intr.,

1) samil˜zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;

2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;

3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;

4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;

5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. ² 393.

Avots: ME II, 685, 686

sasmilˆdzinât,

1) fein regnend nass machen:
ienes veļu iekšā, lai lietus tuo nesasmildzina! Ahs.;

2) = sasmidzinât 2 Saikava.

Avots: ME III, 739

sasmìlkšuôt, tr., mit Sand bestreuen: izvilcis... smilkšu maku, krietni sasmilkšuoja bruce̦klu Janš. Dzimtene ² I, 373.

Avots: ME III, 739

sasmilkstêt,

1) s. kādam kuo, jemand etwas vorwimmern
Dr.;

2) eine gewisse Zeit hindurch wimmern, winseln:
suns sasmilkstēja visu nakti;

3) = sasâpêt: man zuobs ilgi sasmilkstēja ² Golg., (mit il˜) C., Wolmarshof.

Avots: ME III, 739

sasmilkt C., = sasmilkstêt 2.

Avots: ME III, 739

semilše (??), eine Kuh, die nicht von neuem milchend geworden ist Wid.

Avots: ME III, 816

šķelmilītis "?": puiši.. sak[a], ka nauda mežiņā. vai tu puiša šķelmilīt, kāda nauda mežiņā? BW. 10761, 1.

Avots: ME IV, 25

smalˆkmil˜ti, feines Mehl Konv. ² 2579.

Avots: ME III, 952

‡ smiltāja Diet., eine Sandgegend (neben smiltājs, Sandboden).

Avots: EH II, 538

smil˜ča Bornsmünde, Sand(boden) Grünh.: tā ir tīra smilča, kuo tas tur (uz ceļa grants vietā) uzvedis Alm. Wohl als ein Lituanismus zu smìlts.

Avots: ME III, 962

smildinât, (fehlerhaft für svildināt?) "?": kaut man elles uguns būtu! ar tuo viņu smildinātu Jaunā Raža IV, 62.

Avots: ME III, 962

smildzaine, = smildziens (s. dies).

Avots: ME III, 962

‡ smilˆdzains Saikava, viele smilˆgas II habend (vom Garn): smildzaina dzijs ir vietām tieva, vietām rupja.

Avots: EH II, 537

smildzene,

2): ein Wiesenname
Smildzene ² Plvv. I, 34 und 64.

Avots: EH II, 537

smildzene,

1) = smilˆga I: man māsiņa kâ smildzene VL. n. Dienas Lapas piel. 1891, S. 11;

2) = smildziens (s. dies): netiklītis meitu gaida smildzenē gulē̦dams Lubn.

Avots: ME III, 962

smildzenis,

2): auch Allend., Kalz.

Avots: EH II, 537

smildzenis,

1) "?": es e̦smu vairāk izpētījis nekâ jūs visi, smildzeņi, kuopā MWM. v. J. 1897, S. 753.;

2) = smildziens Serben, Lasd., Laud., (mit ilˆ) Raiskum;

3) feiner Regen
N.-Peb.

Avots: ME III, 962

smildzêt,

1) = smilkstêt St., U. ;

2) = smelgt 1: zuobi sāk smilˆdzêt ² Deg.

Avots: ME III, 962

*I smildziens: ein Wiesenname Smilˆdziens ² Plvv. I, 46.

Avots: EH II, 537

*I smildziens od. *smildziena, smilˆdziene Gr.-Buschhof, ein mit Schmielen bewachsener Platz: smildzienā guldījuse (guovis) BW. 11670, 4. neveiklītis meitu gaida, smildzienā (Var.: smildziene, smilgainā, smildzene, smildzainē, smildzinē) gulē̦dams 12892. vai palika (guovs) smildzienā, vai ābuola pļaviņā? 28921, 1. Zu smilˆga I; vgl. li. smilgýnas "ein Haufen Schmielen".

Avots: ME III, 962

II smilˆdziens ² , feiner Regen: mazs smildzieniņš smildzina Dond.

Avots: ME III, 962

I smilˆdzinât Golg., Saikava, Selsau, Mar., N.-Peb., Festen, Gr.-Buschhof, Schwanb., Stomersee, smildzināt ² Katzd., Dond., Wandsen, Seemuppen, smildzinât Dunika, Rönnen, Selg., Bornsmünde, Stenden, staubregnen U., Spr., Römershof, Sessw., Ermes, Nigr., Kandau, Meiran, MWM. X, 162, Vēr. II, 659, Apskats v. J. 1903, S. 672, LP. VII, 103: lietiņš lija, smildzināja BW. 14812, 1 (ähnlich 14156). Refl. -tiês, nur ein wenig (etwas) tun, geizen: kuo tu tur smildzinies ar dzeršanu? kad met, tad met! Mar. Zu smalganât.

Avots: ME III, 962

II smildzinât St., sanft winseln und pfeifen (vom Hund, vom Wind).

Avots: ME III, 962

III smildzinât,

1): zerkleinern (smalcināt)
Bers.; ‡

2) sehr fein spinnen
(mit ilˆ ² ) Dunika.

Avots: EH II, 537

III smildzinât "?": ve̦lna valstību un spē̦ku smildzināt (schwächen, verringern?). Refl. -tiês "?" : sakaltuši lieli grē̦ku gabali negribas likties smildzināties Manz. Post. 1, 257.

Avots: ME III, 962

I smilˆga: auch (mit il˜ ) Anzen: sausa s. ve̦cainē BW. 4261, 5; cūku smilˆgas Ramkau, triglochin palustris; sausā s. Oknist, calamagrostis epigea; zuosu s. Siuxt, eine von Gänsen gern gefressene smilga. Ostle. smyuga < smiłga Tdz. 44037, I var. (aus Zvirgzdine), Demin. smyudzeņa FBR. XIII, 61 (aus Pilda).

Avots: EH II, 537

I smilˆga (li. smilgà Tiž. II, 472 od. smilga "Schmiele") Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb., smilˆga ² Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls., smilˆga (?) Bl., Schmehl U., Mag. IV, 2, 81; bal˜tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50; vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv. ¹ 289. pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74; rudzu sm., agrostis Karls., purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman; Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom carex) Nigr.: Sprw. nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas Birk. Sakāmv. 86. nuo smilgas piekŗauj lielu siena ve̦zumu ebenda. nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var. es meitiņa kâ smildziņa 21603. smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250. īstenībā baruonam bij jau smilga pārde̦gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt. vēl nav smilga pārde̦guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt. Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.

Avots: ME III, 962

II smilga: netiklīt[i]s smilgā guļ, jaunu meitu gaidīdams VL. aus Baltinow FBR. XI, 139. dzijs, kam daudz smilˆgu Saikava.

Avots: EH II, 537

II smilga U., = pārsmilga; "smilˆga ir diega šaurāka vieta" Golg.; nebst smilga I zu smalganât (s. dies).

Avots: ME III, 962

smilgaina, = smildziens (s. dies).

Avots: ME III, 962

I smilˆgains, voll Schmehl U.: pa smilgaiņu atmatiņu BW. 13988, 4 var. smilgaina pļava Stelp.

Avots: ME III, 962

II smilˆgains, ‡

2) "?": nespēcīgā zemē biezi sē̦ti Iini duod smilgaiņus stiebrus bez sē̦klām Pēt. Av. IV, 210.

Avots: EH II, 537

II smilˆgains Vīt., in smilgaina dzijs, ein Faden, der nicht recht festgedreht ist, der dünne, lockere Stellen hat: smilgaina dzijs trūkst Stelp., Festen.

Avots: ME III, 962

smilgaite, Eigenname eines Feldes in Wallhof Lvv. II, 69.

Avots: ME III, 962

‡ smilgājs A.-Schwanb. "apgabals ar smilgām".

Avots: EH II, 537

smilguojs, = smilˆgains I: smilguoji rudzi Erlaa.

Avots: ME III, 962

smilguots, = smilgains I: pa smilguotu atmatiņu BW. 13614, 1; 15695, 4. smilguotas takas Leijerk. II, 219.

Avots: ME III, 962

smilˆgt ² Bl., smilgstu, smilgu, winseln U., heulen (wie Hunde) L.; s. smitkstêt.

Avots: ME III, 962

‡ II smilgt (wo?) "schmerzen (von Zähnen)".

Avots: EH II, 538

smiliks "Kissenbezug" Rutzau n. Etn. II, 17, Wid.

Avots: ME III, 963

‡ smil˜kna Pape in Rutzau, feiner Regen.

Avots: EH II, 538

smilkšaîns Pussen, smilkšuojs U., smilkšuôts, sandig, mit Sand überführt od. bedeckt: zemīte ir maza, smilkšaina A. v. J. 1897, II, 135. attecēja kumeliņš smilkšainām kājiņām BW. 31989 (ähnlich 27649, 3 var.). kur... staigājāt smilkšuojām (Var.: smilkšuotām) kājiņām? 27649, 4. smilkšuota jauniķa svīta 20440, 1.

Avots: ME III, 963

smilkšķis, Winselaffe Dr.

Avots: ME III, 963

‡ smil˜ksnât Pape in Rutzau, = smĩlât.

Avots: EH II, 538

smilkšņu (gen. pl.), smilkšņiem (dat., instr. pl.), Sand.: smilkšņu pilna mute Uozuolmuiža in Lettg.

Avots: ME III, 963

‡ smil˜kst (III p. prs.; li. smil˜ksta, inf. smil˜kti), = gruzd: gruži plītē s. (gehört von einer Frau aus Elkuzeme).

Avots: EH II, 538

‡ smil˜kste̦ns Seyershof "mīksts, vijīgs": laikam nāk sniegs, - tāds s. sitas pret seju.

Avots: EH II, 538

I smil˜kstêt C., PS., Wolm., Siuxt, Lin., Iw., AP., Serbigal, Ruj., Karls., Salis, smìlkstêt ² Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -u, -ẽju, winseln (namentlich vom Hund): suns skatījās smilkstē̦dams Lienai acīs Mērn. laiki 282. luopiņi... nesmilkst ne˙maz par viņas cietuo sirdi LP. IV, 161. lai tās smilkst pēc manis MWM, VII, 814, pagales dzisdamas skumji smilkst Vēr. II, 523. meitas smilkstēja dziesmu meldiņus Sadz.. viļņi 20. jūs smilkstēsiet (werdet euch wimmernd beklagen) man, ka... A. XVII, 584. Bei Stender Pas. 291 auch vom Gesang der Nachtigall. Zu smilgt, smildzêt (wenn mit ks aus gs ) resp. zu smilkt I.

Avots: ME III, 963

II smil˜kstêt Ermes, Wolmarshof, (mit ìl ² Selsau, Golg., ein wenig schmerzen: zuobi smilkst; vgl. smildzêt 2.

Avots: ME III, 963

III smil˜kstêt, gelüsten: zuobi smilkstēja uz kuošanu Jürg., Bauske; vgl. smelgt 2.

Avots: ME III, 963

smilkstiêns, das einmalige Winseln: suņu smilkstieni A. Brigadere Daugava I, 826.

Avots: ME III, 963

smilksts, Gewinsel: suņa smilksts (Duomas I, 65) oder smil˜ksti Bauske. klausās vārguo smilkstuos un gaudās D. kal. 1906, 74.

Avots: ME III, 963

I smìlkt ² : suns smilca Fehteln, Grawendahl, Taurkaln.

Avots: EH II, 538

I smìlkt ² , -cu, Festen, Saikava, Gr.-Buschhof, winseln: suns ļuoti smìlka (prs. smìlkst) Raiskum.

Avots: ME III, 963

II smilkt, smilkstu, smilcu (?) U., intr., versanden.

Avots: ME III, 963

smilktaine: auch Wessen.

Avots: EH II, 538

smilktaine Spr., smilktaina Sussei n. FBR. VII, 139, Sandboden, sandige Gegend (auch vom Friedhof): gulēti smilktainē BW. 27365, 1 var. māmuliņu smilktainē vadījāt 27649, 6 var. atstāj mani smilktainā 27476, 12 var.

Avots: ME III, 963

smilktains: smilˆktans Pussen n. FBR. XX, 20.

Avots: EH II, 538

smilktaîns Spr., = smilkšaîns: kur. . . jūs bijāt smilktainām kājiņām? BW. 27649, 6 var.

Avots: ME III, 963

smilktājs, ‡

2) = smìltãjs: pāri pļaviņai un smilktājam A. Upītis Sm. lapa.

Avots: EH II, 538

smilktãjs, = smilktaîns: smilˆktājām ² kājiņām Iw. n. FBR. VI, 57.

Avots: ME III, 963

smilkte (unter smilˆkts ² ): auch (mit ìl ² ) Linden in Kurl., Taurkaln, (mit ilˆ ² ) Frauenb., Grob., Pussen, Schnehpeln, Schrunden, Strasden, (smilˆktes ² ) Luttr., Nikrazen, Perkunen; kas tās smilktes putināja Suitu k., № 210.

Avots: EH II, 538

smilktenāji, Bärentraube (arctostaphylus officinalis).

Avots: ME III, 963

smilktene, ‡

2) smìlktenes ² Lubn., eine Art essbarer Pilze ("hell lila"; eine Unterart der bē̦rzlapes).

Avots: EH II, 538

smilktene Schlehk n. FBR. VII, 41, ein loc. s. smilkte̦nā, = smilktaine: man jāiet smilktenē (Var.: smilktienē), ich muss in den Kirchhof (um dort bestattet zu werden) BW. 27325, apstājies, uošu laiva, nuo ūdeņa smilktenē! 22884 var. baltā smilkte̦nā (im Kirchhof) 7216, 1.

Avots: ME III, 963

‡ smilktenis, = smilklene: māte guļ smilktenī BW. 4061 (aus Kreis Ludsen).

Avots: EH II, 538

‡ *smilktêt, zu erschliessen aus ‡ izsmilktêt.

Avots: EH II, 538

smilktiens Kronw., Heniņ, (mit ilˆ ² ) Dunika od. *smilktiena, smilktienis, smilktiene, = smilktaine: baltā smilktienā (im Kirchhof) BW. 7216 var. šuodien (mani) veda smilktienā 1043, 2 (ähnlich 27476 var.), smilktienē 1470, 3. apstājies, uošu laiva, nuo līdeņa smilktienī! 22884 var. man jāiet smilktienē 27325, 1 var. smilktienai ratus grieza RKr. XVI, 84.

Avots: ME III, 963

smìlktijs ² : auch Fest. n. FBR. XVII, 85.

Avots: EH II, 538

smìlktijs ² , mit Sand vermischt Kl.

Avots: ME III, 963

smilkts ² : auch Pilten, Puhren, (mit ìl ² ) Erlaa, Kalupe, Līvāni, Lübn., Nerft, Oknist, Pilda, Schwanb., Selb., Skaista, Warkl., Weissensee, Višķi, Zvirgzdine; pa vienai smilktiņai BW. 27748, 5 (aus Lös.); Eigennamen mit Smilkt- Pivv. I, 30, 33, 55, 58, 72, 84, 85, 97, 100, 122, 127, 131, 141, 145, 154, 166, 176, 178, 183, 185, 186, 187, 188, 198, 199, 200, 206, 212, 214, 216, 217, 221, 226, 238, 241, 242, 246, 249, 260, 265, 266, 269, 272, 275, 279, 282, 284, 287, 290, 292; Belege für smilkt- aus RW. bei Būga Liet. k. žod. CXV f.

Avots: EH II, 538

smilˆkts ² Iw., -s, smìlkts ² , -s KL, Saikava, Gr.-Buschhof, smilkts,-s Hasenpot, Remten, Rönnen, Samiten, Waldegalen, Senten, Lipsthusen, Erwalen, Hasau, Popen, Oselshof, Zeezern, Lieven-Bersen, Pampeln, Grünh., Wilzen, Wolgund, Wallhof, Sauken, Memelshof, Römershof, Kreuzb., Odsen, Kalzenau, Lös., Sunzel, Stirniene, häufig im plur. smìlktis ² Kl., Fehteln, smilˆktis ² Stenden, Schrunden, Gr.-Essern, N.-Bartau, smilktis Nogallen, Waldegalen, Spahren, Tadaiken, Rawen, Perkunen, Medsen, Krohten, Turlau, Durben, Gaicken, Planetzen, Angern, Wormen, Kurmalen, Paddern, Grikken, Wahnen, Lubessern, Gaweesen, Altenburg, Thomsdorf, Schwarden, Ranken, Frauenb., Lamingen, Gränzhof, Selg., Alt-Moken, A.Rahden, Linden, Ogershof, Kokn., Setzen, Misshof, Kand., mundartlich auch als ē - Stamm (smilˆkte ² Lin., Dond., Kalleten, Nigr., Gramsden, Dunika, Schlehk, PIKur., smilkte Wain.; plur. smilˆktes ² Gudenieki, Alschw., smilktes Sackenhausen, Dubeņi, smilkši Ludsen, = smìlts, der Sand: baltā smilkšu kalniņā BW. 27649, 6 var. uotra augumeņu ar smilktīm (Var.: smilktiņām) apbērēt 27654, 3. smilkšu rēve, Sandbank Brasche. Zu smalˆks.

Avots: ME III, 963, 964

smìlšaîns, = smilkšaîns: kur bijāt. . . smilšainām kājiņām? BW. 27649 var. (ähnlich 28123). nuoaudams . . . savas smilšainās pastalās A. XX, 508.

Avots: ME III, 964

smilšajs, = smìlšaîns: smilšajām kājiņām BW. 27654, 2 var.

Avots: ME III, 964

‡ smilšājs ² Salis, = smìltãjs.

Avots: EH II, 538

smìlšakmens, -s, der Sandstein Konv. ² 588 und 3934.

Avots: ME III, 964

smìlšuojs, smìlšuots, = smilkšaîns: smilšuojām kājiņām BW. 10755, 1 var.; 30301. smilšuotā kalniņā 27649, 3 var.

Avots: ME III, 964

smìlštuksnesis, die Sandwüste J. R. VIl, 94.

Avots: ME III, 964

‡ *šmilt, zu erschliessen aus ‡ *ìešmilt.

Avots: EH II, 649

smìltaine Aps. V, 5, Wid., smiltaiņa, = smilktaine: smiltainē aug kāds . . . dadzis Vēr. lI, 930. man[i] aizveda smiltainē (Var.: smiltaiņā) BW. 27476, 10 var. nu jāiet smiltainē 27299. pavadīja savu piederīguo līdz smiltainei LP. VII, 409.

Avots: ME III, 964

smìltaîns: smìltaiņš Blieden, smilˆtans ² Salis, smilˆtens ² Kaugurciems; smilˆtaina ² zeme AP.

Avots: EH II, 538

smìltaîns, = smilktains: smiltainām kājiņām BW. 27649, 1; 31990, 7. smiltaiņā kalniņā 27649 var.

Avots: ME III, 964

smìltãjs Serbigal n. FBR. IV, 56, Wid. (und "smiltāja?), = smìltaine: neauglīgi smiltāji A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 14. vediet mani smiltājā (in den Friedhof)! BW. 27476, 11 var. gulēt smiltājā 27428, 1. trūdēs smiltājā kauli J. R. VII, 87 (ähnlich MWM. X, 267). smiltāji Konv. ² 1066.

Avots: ME III, 964

smìlte: auch (mit ilˆ ² ) Rujen.

Avots: EH II, 538

smìlte C., = smìlts.

Avots: ME III, 964

smiltenãjs: auch (mit -ilˆte, ² -) Ramkau; smìlte̦nāji ² Lasd. "?".

Avots: EH II, 538

smiltenãjs Konv. ² 2323, smìlte̦nājs ² Lis., Adl., smìltenājs ² Golg., arbutus (arctostaphylus) uva ursi Konv. ² 3935, Mag. IV, 2, 82.

Avots: ME III, 964

smìltene,

1): auch (mit ilˆ ² ) A.-Ottenhof, Lesten; ‡

3) eine Art Pilze
Siuxt n. BielU., tricholoma equestre (ein Pilz) Schlampen.

Avots: EH II, 538

smìltene C.,

1) auch smiltenis U., loc. s. smilte̦nā, = smìltaine: man jāguļ smiltenē BW. 27365, 3, 6. šuodien (mani) veda smilte̦nā 1043 var. es gulēju smiltenī (Var.: smiltenē), im Friedhof 1470, 2 var.;

2) plur. smiltenes, Sandbeere(n), arbutus uva ursi
Mag. IV, 2, 82, U.

Avots: ME III, 964

smiltenis,

1) s. smìltene 1;

2) die Sanduhr
Dr.

Avots: ME III, 964

smiltiena PS., smiltiens Wid., smiltiene, smiltienis, = smîltaine: šuodien (mani) veda smiltienā (Var.: smiltienē) BW. 1043 (ähnlich 1470, 5; 27476). vadi mani smiltienī! 27489 (ähnlich 27510). man jāiet smiltienā 27325, 1. gulēt smiltienē 27365, 4 var. gul smiltienu kalniņā 27844, baltā smiltienā 7216. mālienā ratus griezu, ne sausā smiltienā 11449, 1, kupla liepa... jūrmalē, smiltienē 33826.

Avots: ME III, 964

smìltijs, = smilktaîns: smìltijs ² krasts Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: ME III, 964

smiltkrupis, die Kreuzkröte (bufo calamita) Naturf. XXXVll, 7.

Avots: ME III, 964

smiltlapīte, eine Blume: tur (= dārzā) smiltlapīte bagātīgi plauka RA.

Avots: ME III, 964

smiltnieks, Epitheton für den Tod Kārkluvalks SDP. VII.

Avots: ME III, 964

smiltuots, = smiltuojs: upēs ūdens allaž s. Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 152.

Avots: EH II, 538

smiltuojs, = smìltaîns: kur bijāt jūs . . . smiltuojām kājiņām? BW. 27654 var.

Avots: ME III, 965

‡ *smiltuôt, zu erschliessen aus ‡ pìesmiltuôt.

Avots: EH II, 538

smìlts: auch (mit ìi ² ) Alswig, Druw., Fehteln, Heidenfeld, Lasd., Ramkau, (mit ilˆ ² ) Allend., Koddiack, Ruj.; in Blieden dazu ein gen. pl. smiltu; Eigennamen mit Smilt- Plvv. I, 70, 78, 90; grūt[i] manai māmiņai pirmuo nakti smiltiņā BW. 27615. bija uzplē̦sts... zemes gabals. te gan bija smiltiņa, tuomē̦r ne balta Jauns. J. un v. 99.

Avots: EH II, 538

smìlts, -s (li. smiltìs) Arrasch, C., Wolm., PS., Gotthardsberg, Jürg., Ermes, smìlts ² , -s Lis., Golg., Adl., Bers., Kussen, smilˆts ² , -s Salis, Grünh., Kandau, Sessau, Mesoten, Deg., Siuxt, Seyershof, Karls., N.-Peb., smilts, -s Salisb., Treiden, Marzenhof, A.-Laitzen, Annenhof, Selsau, Sessw., Meselau, Lös., Grosdohn, Marzen, Saikava, Kreuzb., Setzen, Wallhof, Stelp., A.Rahden, Gr.-Sessau, Mitau, Hofzumberge, Grenzhof, Kr.-Würzau, Gr.-Autz, Lieven-Bersen, Wolgund, Uozuolnieki, Duobenieki, Tetelminde, Tuckum, Schlampen, Samiten, Stuhrhof, Prawingen, Rönnen, Kurs., Ellei, Gränzhof, Behnen, Blieden, Fockenhof, Bixten, Hasenpot, Appricken, häufig im plur. smìltis Wolm., C., Neuenb., Homelshof, smìltis ² N.-Laitzen, A.-Schwanb., Prl., smilˆtis ² Seyershof, Treiden, Kremon, Salis, smiltis Ruj., Marzenhof, Nötk., Serben, AP., Fossenberg, Holmhof, Alswig, Kreuzb., Misshof, Mesoten, Schönberg, Dobl., Mitau, Annenburg, Jakobshof, Kr.-Würzau, Lieven-Bersen, Uozuolnieki, Vītiņi, Garrosen, Ellei, Schmarden, Zerrauxt, Pampeln, Fockenhof, Brucken, Gränzhof, A.-Moken, Essern, Nurmhusen, Waddaxt, Matkuln, Postenden, Dünhof, Selg., Windau, mundartlich (Baldohn, Schönberg, Mesoten, Bornsmünde, N.-Bergfried, Tuckum, Neuenb., Gr.-Autz, Alschw., Preekuln) auch als ē-Stamm, livon. smilˆti ² Pernigel, Ruhtern, Ulpisch, Sussikas, Neu-Salis, = smilkts, der Sand: tik dziļi viņa bija iekasusies smiltē. jāiet smilšu kalniņā (in den Friedhof) BW. 236. tā (Gauja)... veļ sarkanās smiltis Aus. II, 2. te̦kuoša smilts Konv. ² 976 od. te̦kuošas smiltis MWM. VI, 350, Flugsand. vai tavs nams neatradīsies pēdīgi tik uz smiltīm? Mērn. 1. 57. dievs duod viņai vieglu smilti (leichte Erde, Ruhe) MWM. VI, 682. vieglas smiltis (terram levem) vēlēt Aus. I, 44. tik daudz tev grē̦ku, cik jūŗā smilšu Br. 392. nīkst kâ smilšu grauds 317. trums izput kâ jūŗas smiltis 185. zirgs iet, ka smiltis šķīst LP. I, 135. Zu smelis (s. dies).

Avots: ME III, 964, 965

smìltsblusa, der Sandfloh (sarcopsylla penetrans) Konv. ¹ 258.

Avots: ME III, 965

smìltskāpas, Sanddünen Konv. ² 400.

Avots: ME III, 965

smìltszeme, Sandboden : vediet mani smiltszemē (in den Friedhof)! BW. 27476, 7 var.

Avots: ME III, 965

uzmilˆzt, sich entzündend aufschwellen: man uzmilzis pirksts Golg.

Avots: ME IV, 359

uzsmildzinât Adiamünde, Dunika, Stenden, = uzsmidzinât 1.

Avots: ME IV, 380

uzsmil˜kstêt,

1) für eine kurze Zeit zu winsein anfangen:
suns mani ieraudzījis uzsmilkstēja Sessw.;

2) winseind aufwecken:
suns mani uzsmilkstēja nuo miega Salis.

Avots: ME IV, 380

zemilše, s. zẽmilža.

Avots: ME IV, 710

zẽmilža Dunika (von Kühen), wohl gleich zemilše (Rutzau n. Etn. II, 129), = vecpiene. Doch wohl zu li. mìlžti "melken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 298 f.); auf einem li. *sen-milžė (zu sēnas "alt" ) beruhend? Vgl. auch semilše.

Avots: ME IV, 715

žubursmilˆga Konv. 1573; Konv. ² 2323, das Knäuelgras, Hundsgrass (dactylis glomerata L.) Konv. ¹ 803; RKr. II, 70.

Avots: ME IV, 828

[milans ² Nerft "šķē̦rkuoks pie stāviem.]

Avots: ME II, 644

mile̦ns od. * mile̦na (acc. s. mile̦nu LP. VI, 1, 60), milins [Domopol, Warkl., Zaļmuiža, Wesen]; BW. 23815, 5, = milna I: [ne mile̦na (gen. s.) klaudzināt BW. 23816 var.; vgl. auch milna I, 2].

Avots: ME II, 626

âbuõls (li. óbuolas), âbuolis (li. obuolỹs), Demin. âbuõliņš, âbuõlītis, âbuõltiņš BW. 14310,

1) der Apfel;
ābuoli oft das Obst; ābuola dārzs, Obstgarten; meža ā., mežābuols, Waldapfel; zemes ā., knollige Sonnenblume (Helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72; putras ā. Smilt., putru ā., putrābuols, Kürbis RKr. II, 70; uozuola ā., Gallapfel U., Eichel St.; trakuma ā. Birsm., auch vilka od. ve̦lnābuols RKr. II, 70, Stechapfel (Datura stramonium); acu ā., Augapfel: es viņu sargāšu, kā savu acu ābuolu;

2) der Klee
BW. 13413, 14559, in dieser Bed. auch abuols; im Volksl. kommt häufig baltābuola kalniņš vor, der Hügel mit weissem Klee, z. B. BW 445. Sprw.: ābuols nekrīt tālu nuo ābeles. nuo meža ābeles gardus ābuoļus nesagaidīsi. arī sarkanam ābuolam tārps vidū. ve̦se̦ls kā ābuols;

3) ābuoli, Kartoffeln
Mar. RKr. XV, 104. [Zu âbele, pr. wobilis "Klee". âbuols "Klee" für dābuols (li. dóbilas) unter dem Einfluss von âbuols "Apfel"; abuols "Klee" mit -a vielleicht nach amuols, s. Pott KSB. VI, 118 und Bezzenberger GGA. 1896, S. 955.]

Avots: ME I, 235

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

agns (hochle. ogns), feurig, brünstig, eifrig, energisch: Andrievs ir ognis uz meitām Dr. [Auch in Aahof, Wellen, Bersohn und Adsel: viņš agns tuo izdarît. Zu li. agnùs Jušk.: agnùs nesiuntamas eina? Durch Dissimilation aus nagns (so in Grawendahl; zu nags)?].

Avots: ME I, 11

‡ agruot, zur Verstärkung von agrs: rītiņā jau agruot agri Pas. V, 420 (aus Smilt,).

Avots: EH I, 4

àitašķi, àitu-a., Schafgarbe (Achillea millefolium) RkR. II, 64, auch pelašķi.

Avots: ME I, 14

aĩza [so in Lemsal, Sermus, Annenburg, Weinschenken, Zabeln, Schrunden; àiza in Trikaten; aîza in Smilten, Wolmar; aîza ² in Talsen],

1) Riss, Spalte im Eise
R. Sk. II, 235, in der Erde, im Felsen; klints od. klinšu aiza; Schlucht, Abgrund: par aizām tur ē̦nas drausmīgas slīd Vēr. I, 832;

2) Pass;
Šipkas aiza, Sch. - Pass;

3) übertragen die Kluft:
viņu un mani šķir, mūžam nepārkāpjama aiza (Kalniņ), gewöhnlicher dafür plaisma (Zu li. áižėti [od. èižėti "bersten", iẽžti "aushülsen", ižti "entzweigehen", aiža "Riss, Spalte", apr. eyswo "Wunde", slav. jazva "Wunde", klruss. jazvyna "Schlucht, Abgrund"; le. ieza "Spalt?, ize "Riss", s. Leskien Abl. 274, Berneker Wrtb. unter ězva und Trautmann Apr. Spr. 326]).

Avots: ME I, 17

àizbalstît, tr., hinter etw. stecken, stopfen: kalpuone aizbalstīja palagu aiz gultas malas Smilt.

Avots: ME I, 18

‡ I àizbĩdelêt, für eine gewisse Zeit beuteln: a. miltus visam gadam Bauske.

Avots: EH I, 9

‡ àizbraũcît, wiederholt streichend, streifend, abstreifend hinter etw. geraten lassen oder entfernen: a. lapas aiz kastes. a. piedurkni aiz e̦lkuona. a. matus aiz ausīm. a. smiltis pruojām.

Avots: EH I, 11

‡ II àizčiept,

1) stehlen und fortbringen; fortstibitzen:
nez kas man tuo kuli aizčiepis? Lubn., Prl., Trik., (mit iẽ ) Dunika;

2) "anfangen zu stibitzen":
kas man tuos miltus aizčiepis? Bauske.

Avots: EH I, 16

àizciêtêt, intr., sich verhärten, von den Milchdrüsen einer Kuh: guovs aizcietēja, die Kuh ist nicht mehr milchend; aizcietējis vē̦ders, aizcietējušas iekšas, verstopfter Magen. Grünh., Siuxt.

Avots: ME I, 21

‡ àizciêtinât, verhärten, verstopfen, versperren, verbarrikadieren: a. sirdi. tāda barība aizcietina vē̦de̦ru. a. guovi, eine Kuh vorzeitig zu melken aufhören, sodass sie nicht mehr Milch gibt. a. duris. a. (einsperren) suni mājā KatrE.

Avots: EH I, 14

àizdarît, tr.,

1) zumachen, schliessen:
acis uz mūžu aizdarīt, die Augen auf ewig schliessen, sterben; auch ohne uz mūžu: kur tad šī paliks, ja ve̦cāki savas acis aizdarīs Lautb.; sveši ļaudis lielījās manu kaklu aizdarīt BW. 21074;

2) mit seinem Tun zuvorkommen, etwas für jem. früher tun:
ve̦cāki bērniem tuo simtkārt aizdarījuši, kuo bē̦rni ne desmitkārt nespēj atdarīt. es priekš viņa jau tik daudz e̦smu aizdarījis, bet viņam izliekas grūti man tagad nākt palīgā Tirs.;

3) aizdarīt putru, zur gekochten Grütze saure Milch, Schmant hinzutun
Kand., aizdarināt putru Ronneb.; tie runas aizdarīja (würzten) ar juoku un atjautu sāli Apsk. I, 413;

4) aizdarīt dusmas kam Aps., jem. erzürnen;

5) besudeln, verschweinigeln:
te viss tā aizdarīts, ka nevar ne gar,ām aiziet. Refl. - tiês, sich schliessen: acis; kaps aizdarījies LP. VII, 908.

Avots: ME I, 21, 22

àizdars (li. ùždaras), Zukost, als Fleisch, Fett, Butter, Milch, Häringe, besonders als Zutat zur Grütze und zum Kohl: pie darba ejuot, paņem maizi un dzērienu līdz, aizdaru un siltu ēdienu viņiem aizne̦s uz maltītes laiku Etn. III, 156. maltītē bijis tāds ēdiens, kur,am piens aizdaram Etn. III, 173. aizdars bedeutet in Kandau geschmolzene Butter oder das Fett, als Zukost zur Dickgrütze. Sprw.: kāds aizdars, tāda ēstgtriba. meita bez tikuma, kā putra bez aizdara.

Avots: ME I, 22

àizdegt,

1) tr., anzünden:
aizdedz uguni. lampa vēl nav aizde̦gta Vēr. I, 615;

2) intr., sich entzünden, vom Euter der Kühe zufolge grosser Hitze oder zufolge zu grosser Anhäufung von Milch im Euter, wenn die Kühe nicht lange gemelkt sind:
tesmenis guovij aizdedzis. Häufig totum pro parte: guovis par daudz pieriet un pat sāk aizdegt A. XVIII, 239. Auch auf die Milch übertragen: guovij piens aizdedzis Kand. Refl. -tiês, in Brand geraten, sich entzünden, entbrennen: nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas. Sprw.: viņš aizdegās dusmās. Auch - für sich anzünden: aizdedzuos (dial. aizsadedzu) gar,u skalu BW. 7597.

Avots: ME I, 22

‡ àizdilˆbt Bers., fort-, hinlaufen AP.: puika aizdilba, ka smiltis vien nuoputēja N. - Schwanb.

Avots: EH I, 18

àizgulêt, ‡

5) aizgulē̦ts piens "Milch, die über Nacht oder 24 Stunden in der Brust geblieben";
‡

6) āzgulêt "befestigen, beim Kaltn, anlegen (?)"
Mag. XVII, 1, 79 (aus der kur. Nehrung).

Avots: EH I, 26

àiziêt,

4) guovs aiziet ciet Siuxt, die Kuh hört auf, Milch zu geben;
‡

5) sich einfinden, eintreten:
aiziet vakars Pas. V, 426 (aus Welonen). tē̦vam aizgāja dusmes IX, 105; ‡

6) = iziet 8: nu tev... atkal... it šķībi aizgāja Pēterburgas Avīzes II, 193. Refl. -tiês, ‡

3) für jem. eintreten:
ve̦cais tē̦vs aizgājās pa viņam Gr. - Buschh. viņš jau cieši aizgājās pa viņai ebenda.

Avots: EH I, 27

‡ àizkaisît,

1) verschütten
Spr., zustreuen: a. duru priekšu ar salmiem;

2) hinter etwas streuen:
a. miltus kam aiz kakla;

3) hin-, wegstreuen:
tālu a. graudus. Refl. -tiês, unversehens zugestreut werden: duru priekša aizkaisījusies ar salmiem.

Avots: EH I, 28

‡ àizkãst pienu spainim gaŗām, seihend unversehens die Milch am Eimer vorbeifliessen lassen.

Avots: EH I, 30

‡ àizkraistît, teilweise die Sahne von der Milch abschöpfen Golg.: daži kubliņi bija aizkraistīti (= pa daļai nuokrieti), von einigen Milchgefässen war die Sahne teilweise abgeschöpft.

Avots: EH I, 32

àizkriet, tr., die Sahne (krējumu) von der Milch zu schöpfen anfangen. Mitau.

Avots: ME I, 33

‡ àizlaîdinât,

1) allmählich hin-, weggehen lassen
C.: gans aizlaidinājis guovis līdz mežam;

2) a. guovi, machen, dass eine Kuh allmählich zu milchen aufhört
C., Golg., Sessw.; durch nachlässige Behandlung eine Kuh zu milchen aufhören lassen Trik. (bewusst, absichtlich dies bewirken - heisse dort nur: àizlaist).

Avots: EH I, 35

àizlaîst,

1) : aizlaist niekuos Siuxt, vertändeln;

3) hinter "milchen aufhören" zu ergänzen: lassen;
‡

5) einspritzen hinter (etwas)
Warkl.: a. zâles aiz ādas; ‡

6) hinwerfen:
nevar a. ar akmeni tik tālu Wolm. u. a.; a. akmeni līdz žuogam Dunika, Kal. Refl. -tiês, ‡

2) savai platmalei... bija aizlaidusēs biezu plīvuri priekšā Janš. Bandavā 1, 228, vor ihren Hut hatte sie einen dichten Schleier fallen lassen.

Avots: EH I, 35

àizlaîst,

1) tr., weg-, entlassen, wohin schicken:
kruodznieks aizlaiž savu puisi LP. II, 58. aizlaist dē̦lu kaŗā; ziņu, vē̦stuli; gaŗām, vorübergehen lassen: ve̦cākās māsas aizlaidušas tādu laimi gaŗām LP. IV, 110;

2) befestigen, zumachen, schliessen, versperren:
acis Kaudz. M. aizlaida mežā kuokus pār ceļu BW. III, 1, 2;

3) etwas ablassend ausser Gebrauch bringen, vernachlässigen, nachlassen:
guovi aizlaist, die Kuh zu milchen aufhören. veļu laikā nedrīkst guovis aizlaist LP. VII, 300. cūka aizlaida siveņus, das Schwein hörte auf die Ferkel zu säugen JK. a. dārzu, den Garten aufhören als solchen zu bearbeiten. aizlaista kapvieta; aizlaistas mājas;

4) intr., sich wohin schnell begeben:
vīrs aizlaidis knaši pruojām Etn. II, 76; gaŗām aizl., vorübereilen, vorüberfahren. muļķītis aizlaiž tiem ātri gaŗām LP. IV, 56. viņš aizlaidies atpakaļ LP. V, 154. Refl. -tiês, von jeder schnellen Bewegung, hinweggehen, -reiten, -fahren, -fliegen: saimnieks aizlaidies uz mājām kā tauriņš LP. III, 43. me̦lnais aizlaidies kā zibins LP. I, 164. aiz kalniņa aizsalaida div' pe̦lē̦ki vanadziņi RKr. VIII, 47; vielfach mit dem Zusatz lapās: lapsa aizlaidusēs lapās LP. III, 98.

Avots: ME I, 36

àizleja (àizliêt), àizlejs Nerft, Bers., Sauken,

1) Zutat zur Speise, besonders die flüssige: Milch, Schmant, aber auch Fleisch, Käse:
kāds nuo siera aizlejiņš? nuo sviestiņa aizlejiņš BW. 3356. cūku tauki par aizleju RKr. XI, 68;

2) für Sauce
Sudr. E. Gew. dafūr mèrce.

Avots: ME I, 36

àizliêt, tr.,

1) hinter etwas giessen:
Reinītis aizlēja ve̦ctē̦vam ūdeni aiz svārku apkakles Dok. A.;

2) zur Grütze Milch hinzutun:
putru aizliet.

Avots: ME I, 37

àizmigt (li. užmìgti),

1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;

2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen. aizmilze, s. aizmilzums.

Avots: ME I, 40