Paplašinātā meklēšana

ačgari [= li. atžagaraĩ] = ačgārni MVM. VII, 475.

Avots: ME I, 10

[āgaris Werssen, ein Unersättlicher.]

Avots: ME I, 237

‡ àizgarêtiês, längere Zeit etwas entbehren: es tâ biju aizgarējusies rupjas maizes Nikrazen.

Avots: EH I, 23

àizgaruôt, intr., inch., anfangen zu dampfen: aizkūpēja, aizgaruoja saldās misas zarakannas Skalbe.

Avots: ME I, 26

añgarêtiês: a. ar kuoku Līn.

Avots: EH I, 70

añgarêtiês, -ẽjuôs, mit etw. rühren, stochern: kuo tu angarējies? Wainoden?

Avots: ME I, 71

‡ apakšgaruôza Dunika, Kal., O.Bartau u. a., die untere Brotkruste.

Avots: EH I, 70

‡ apgar̂dinât muti, einen guten Geschmack im Munde erzielen: ieduod man ar a. muti! Nitau. Trik. Refl. -tiês, die Lippen beleckend eine angenehme Geschmacksempfindung zur Schau tragen: iedzert šņabi un apgardināties Dunika.

Avots: EH I, 81

‡ I apgarêt

1) =apgarîtiês Mar.;

2) aushalten
Schwanb.: nevar vairs apgarēt, kâ viņš kliedz Schwanb. Refl. -tiês,

1) erkalten, kühl werden:
ēdiens jau apgarējies, nāciet ē̦stu! Mezküll;

2) sich entschtiessen:
viņš nevarēja apgarēties nuopirkt sev jaunus zābakus Selsau. viņa bija tik skuopa, ka neapgarējas ēst Golg. galds bija tik netīrs, ka nevarēja ne apgarēties ēst (vor starkem Ekel) ebenda;

3) = ‡ apgarêt 2: nevar apgarēties, cik riebīgi viņš izskatījās Golg., Mahlup;

4) gönnen:
viņš nevar uotram ne˙kā apgarēties Adl., Alswig, A.-Laitzen. eku tē̦vs! nevar bē̦rnam tuo nieka kurpīšu apgarēties! Sessw. me̦dus viņam vai cik, bet gaidi, ka apgarēsies tev ieduot! ebenda;

5) "усовѣститься" Nieder-Kurland n. Sudr. E. Sibirijas Cīņa № 44 (647);

6) zuwider werden
Stomersee u. a.: jūsu kliegšana man ir apgarējusies.

Avots: EH I, 81

‡ II apgarêt (??) "apdarît" Raiskum.

Avots: EH I, 81

apgarîtiês, sich antblöden, sich erdreisten: viņš apgarījās savi tē̦vu lamāt Mar. RKr. XV, 105. [Wohl zur Wurzel von gars; vgl. li. garúoti "усердствовать; сильно желать"].

Avots: ME I, 86

apgaruôt ‡

2) sich mit Dampf, Dunst beziehen:
siênas apgaruojušas ar garaiņiem Warkl.

Avots: EH I, 81

apgaruôt, be-, durchgeisten: grieķu apgarauotais daiļuma kults Vēr. I, 403; smaidā savilktās, apgaruotās lūpas MWM. IX, 337. Refl. -tiês, sich begeistern: ķīnieši nevaruot apgaruoties par kādu jaunu ideju MWM. III, 502. apgaruojums, die Begeisterung.

Avots: ME I, 86

‡ atgar̂dinât, bis zum Überdrüss mit Leckerbissen traktieren AP.: e̦sam jau atgardināti.

Avots: EH I, 141

‡ atgarêt,

1) = atgarinât (?) Dond.;

2) ausdünsten, verrauchen, abkühlen
(intr.) Bergm. n. U.; atgarêt(iês) Wid., atgarêtiês Festen (vgl. 1, 158 unter atgaruôt), erkalten, sich abkühlen: pirts jau atgarējusies.

Avots: EH I, 141

‡ atgarinât, abkühlen (tr., atgaũsinât) Dond., Segew.

Avots: EH I, 141

atgaruôt, intr., verschalen: alus atgaruojis Jan.; gew. refl. atgaruotiês, atgarêtiês U., verschalen, abkühlen: krāsns atgarējusies (oder atgarinājusies Sassm.); maize nevar izcept; n. Bergm. u. Spr. auch: ausdünsten, verrauchen.

Avots: ME I, 158

atgaruôzêtiês, intr., abbacken, sich trennen (von der Rinde des Brodes): maize atgaruozējusies, das Brod ist abrindig; (übertr.) abstrahieren: mēs liekam likumam, tā sakuot, atgaruozēties nuost nuo lietas Pūrs III, 104.

Avots: ME I, 158

atgar̂ša, der Nachgeschmack Dr., Sassm.

Avots: ME I, 158

atžagarni St., atžagarnis, atžagniski Dond., Wandsen (s. ačgārni), rückwärts, verkehrt, gegen die Richtung der Äste: atžagarniski žagarus likt JK.

Avots: ME I, 213

‡ atžagars "?": Pustēvine ir tik˙pat kâ a., visur viņai ķeŗas un duŗas Janš. Dzimtene III ² , 188, kadeģa atžagars Līgava II, 140.

Avots: EH I, 183

bagare, ein nicht grosses Netz der Fischer, womit man kleinere Seefische fängt A. X, I, 328; Buttennetz [Bielenstein Holzb. 651], U. [Vielleicht auf Grund von bagarêt 1 gebildet; vgl. aber auch bogars.]

Avots: ME I, 249

bagarêt,

1) mit Netzen auf Meeregrund ziehen, was unerlaubt ist, weil es die Fischbrut zerstört
PK. n. U.;

2) baggern.
[Bedeut. 1 wohl aus der Bed. 2 entstanden; aus d. baggern vielleicht auch li. bagaruoti "собирать все до послѣдка".]

Avots: ME I, 249

‡ bàltmugare ² Warkl. n. FBR. XI, 120, die Laus.

Avots: EH I, 202

bogars Pabbasch, bogors Etn. II, 106, [Biel. Holzb. 651], ein grosses Zugnetz [bog - hier wohl aus bug -, vgl. bugurs.]

Avots: ME I, 321

‡ čingari (wo?) "Grieben".

Avots: EH I, 290

‡ čin̂gars ² Lemsal "ein Stück zähen Fleisches nebst dem Gelenk".

Avots: EH I, 290

čungarâtiês, -ājuos, sich krümmen [?]: kas par prieku var būt čungarāties un luocīties Stari II, 774.

Avots: ME I, 421

[gagarêt Bauske, Nigr., (aus Uferhöhlen Krebse od. Fische) treiben.]

Avots: ME I, 582

gāgarêt, - ẽju, intr., gackern Etn. III, 18.

Avots: ME I, 616

gāgars, die Gans, auch das Kalkuhn U.: gāgars ste̦n un vaid Apsk. 194. [Vgl. r. гагáра "Taucher".]

Avots: ME I, 616

gar,

1): nuoliek maisu g. siltumu (an, neben die Ofenröhre)
AP.;

4): gar tevi atpriecājas Janš. Mežv. ļ. II, 170.

Avots: EH I, 383

‡ gaŗ Puhren n. FBR. XIV, 46, MSil., = gar.

Avots: EH I, 385

gar, aus älterem *gaŗ (Verkürzung von gaŗām, vgl. Le. Gr. §§ 527 - 8),

A) Prät. mit Akk. - Instr.,

1) längs, entlang:
bē̦rni baidās gar pirti, riju, gar kapiem iet. gar kapiem gaŗām braucu BW. 27638, 1. vēja māte nuošūpuoja, gar manim staigādama BW. 2124, 1. nātres aug gar žuogmali. man siens aizbiris gar kaklu. kas tur gar durvīm grabinās? labāk guļu gar priedīti, ne gar (Var.: pie) laisku tē̦va dē̦lu BW. 12571, 1. So auch: sēd gar manu brāleliņu, sitzt der Länge nach an der Seite meines Bruders (gew. sēd gar mana b.), neben meinem Bruder BW. 18397, 5;

2) der Länge nach, auf, an:
kâ gāž ar pātagu, tâ kaŗaspē̦ks gar zemi LP. IV, 3. gar zemi gāzt, zu Boden werfen. kājas vilka gar zemīti BW. 9816;

3) um:
dē̦ls apjuož gar vē̦de̦ru juostu LP. IV, 48. augat, mani gaŗi mati, gar (Var.: ap) vaiņagu tīdamies BW. 5498. gar ausīm duot, einen um die Ohren krauen, eine Ohrfeige gehen. es e̦smu dzīvuojis gar kungiem, ich habe bei Herrschafen gedient U.;

4) um, um - willen, über, wegen:
gar jūsu ienaidu man nav ne˙kādas daļas, um eure Feindschaft kümmere ich mich nicht. cīnās kâ nabags gar de̦su. kungs nelicies gar saņēmējiem ne zinuot LP. trīs brāļi gar kurpi raustās LP. I, 71. tik vien lustes ve̦cajam kâ gar jaunu kažuociņu BW. 232. gar manim bē̦dādami 8632, 1. piecas meitas ķīvējās gar tuo manu augumiņu 11394. gar (Var.: ap, par, nuo) manim runājuot 8461, 4;

B) als Adverb im VL. für gaŗām,

a) vorüber, vorbei
(doch nur von dem Part. Präs.): tautas saka gar iedamas BW. 13388. saka tautas gar jādamas BW. 14088, 1;

b) in der Verbindung mit gaŗām, überhaupt, durchschnittlich, ausführlich:
tâ tad gar gaŗām visiem slikti iet. kuo tu nu tik daudz aizej gar gaŗām? wozu holst du so weit aus, wozu machst du so viel Umschweife? Alm.

Kļūdu labojums:
nuošūpuoja = pašūpuoja: gulu = guļu
krauen = hauen

Avots: ME I, 601

gaŗā: auch Frauenb. n. Fil. mat. 78, Blieden, Dunika.

Avots: EH I, 385

gaŗā, Lok. von gaŗš, lokal für gaŗām, vorbei, vorüber: tautietis jāja man gaŗā BW. 10772. kundziņš jāja raudādams gaŗā manu rudzu lauku BW. 28025.

Avots: ME I, 605

‡ gaŗadiena Janš. Bandavā I, 285, = gaŗā diena, gaŗdienis?

Avots: EH I, 385

gaŗnadzis: auch Salis, Sessw.

Avots: EH I, 386

‡ gaŗai Adv.,

1) = gaŗi, lang Kaltenbr.;

2) = ilgi, lange Auleja: kaî (sc.: āda) taî g. kalst jī mīkstāka:

Avots: EH I, 385

garaîmi, das erste Stroh nach dem Dreschen, das man ohne die Spreu abnimmt, pie kulšanas pirmie salmi, kuŗus nuoņe̦m nuo klājiena bez smalkumiem - tīrus Mar. n. RKr. XV, 114.

Avots: ME I, 601

garaiņas (unter araiņi): auch (mit aĩ ) Ramkau, Siuxt, (mit aî ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 383

garaiņi,

1): auch (mit aĩ ) Orellen Ramkau; (mit aî ) Kaltenbr., (mit ài ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 383

garaiņi, garaiņas,

1) der Dampf, Qualm:
cēlās uz augšu pe̦lē̦kas garaiņas LP. III, 98. garaiņus laist, Qualm verbreiten (durch Giessen auf heisse Steine) U.;

2) Geister:
garaiņu mēnesis = garu mēnesis, der Oktober (wo nach heidnischem Aberglauben die Geister zu speisen waren) Bergm. [zu gars.]

Avots: ME I, 601

‡ I garainis "ein beständig übel riechender Mund" Salisb.

Avots: EH I, 383

‡ II garaĩnis Orellen, die Schlange.

Avots: EH I, 383

‡ garaiņuôt, dampfen, verdunsten Diet.

Avots: EH I, 383

‡ gaŗaîns Mar. n. RKr. XVII, 109, länglich.

Avots: EH I, 385

gaŗām,

1): g. laist citam, einen andern überflügeln
BielU.;

2) gaŗuo malku liek g. ragavām AP.; ‡

6) der Länge nach:
brunčiem strīpes g., nuo augšas uz leju Saikava. kas nu žum bērkļus g. liek! - liec šķe̦rsām! Orellen.

Avots: EH I, 385

gaŗām, dial. garēm, gariem, Instr. Pl. von garš,

1) vorüber, vorbei:
es aizlaidu visiem braucējiem gaŗām;

2) längs, entlang, =
gar, eine Mittelstellung zwischen Adverb und Präp. einnehmend, aber so nur im VL.: tec gaŗām tuo ciemiņu BW. 1400,2. taisi, bāliņ, divi dārzi gaŗām tavu glāžu luogu 14538;

3) über - hinaus:
viņa lasīja gaŗām pusnaktij Niedra;

4) prädikativ - vorüber, vorbei:
pusdiena, briesmas jau gaŗām;

5) durch
gar (s. dies) od. gaŗu verstärkt - lang und breit, ausführlich, gehörig: mēs tuo gaŗu gaŗām apspriedām.

Avots: ME I, 605

gaŗãmgãjẽjs, der Vorübergehende: gari nākuši nuo kapiem ārā un rādījušies gaŗāmgājējiem LP. VI, 36.

Avots: ME I, 605

‡ garaniski Salis, Adv., = gareniski.

Avots: EH I, 383

‡ gaŗāniski, = gareniski: iesit man trīs reizes ar rīksti g. pa sāniem! Pas. III, 188.

Avots: EH I, 385

garans: garans Ramkau, Salis.

Avots: EH I, 383

‡ gaŗans Strods Par. vōrdn. 76; Kaltenbr., gaŗans AP. (> ge̦ranc), Mahlup, = gare̦ns.

Avots: EH I, 385

garans, länglich Lennewarden, BW. 12344, [Ronneb., Smilt.].

Avots: ME I, 601

garašķis Adsel "līdaku murds bez iedzelkšņa."

Avots: ME I, 601

gaŗastaîns, langschwänzig: gaŗastainie pērtiķi.

Avots: ME I, 605

gaŗaste, s. gaŗastis.

Avots: ME I, 605

gaŗastene, die Langschwänzige: lai manai pādītei trejādas avis: spruogainas, vilnainas, gaŗastenes BW. 1317,1.

Avots: ME I, 605

gaŗastis, fem. - ste, Demin. dial. auch gaŗastiņš,

1) der (die) Langchwänzige (beliebter Beiname der Elster):
žagatīte, gaŗastīte, tā ir jūsu lakstīgala BW. 583. gaŗastes tē̦vs, gaŗastes māte, sīki mazi bērniņi (Rätsel). zaķītis, gaŗastītis. tu, suniņ, gaŗastiņ BW. 12795;

2) gaŗastīte, die Schwanzmeise (parus caudatus)
Natur. XXXVII, 83;

3) gaŗaste, garaška [mit hochle. šk aus šķ], die Eidechse
Aahof, Peb.

Kļūdu labojums:
zagatīte... 583 = žagatiņa.. 28161

Avots: ME I, 605

gaŗaude̦kls - zu ersetzen durch gaŗ- audeklis und gaŗaude̦kla (aus BW.) - durch gaŗaudekļa!

Avots: EH I, 385

gaŗaude̦kls, ein langes Gewebe: gaŗaude̦kla audējiņa BW. 7330.

Avots: ME I, 605

gaŗaudzis: māsīcēm, gaŗaudzēm, cūku saru vilnainītes zu korrigieren in māsīcām, gaŗaudzēm, cūku seru vilnānĩtes BW. 25427, 3.

Avots: EH I, 385

gaŗaudzis, fem. - dze, der (die) Langwüchsige: kas nuo rudza gaŗaudzīša? BW. 11917. māsīcēm, gaŗaudzēm, cūku saru vilnainītes. Besonders beliebtes Epitheton des Hanfes: kaņepīte, garaudzīte.

Avots: ME I, 605

gaŗaûgums, der schlanke Wuchs: kuo līdz rudza gaŗaugums BW. 11917.

Kļūdu labojums:
achlanke = schlanke, hohe

Avots: ME I, 605

gaŗaulaîns, mit langem Schaft versehen: gaŗaulaini zābaki Jauns.

Avots: ME I, 605

gaŗàusaîns, langohrig: gaŗausainais sikspārnis Konv. ² 2318.

Avots: ME I, 605

gaŗàusis: kaņepīte gaŗausīte [?] (Var.: gaŗaudzīte) BW. 2848; 2 var.

Avots: EH I, 385

gaŗàusis, fem. - se, der (die) Langohrige, Epitheton

a) des Esels:
ēzelis, gaŗausis;

b) des Hasen:
gruozi acis, gaŗausīti (Hase), mana tē̦va kulītē! BW. 2301;

c) des Schafes:
lai manai pādītei trejādas avis: strupause, gaŗause, eine Mütze mit langen Ohrenklappen Spr.

Avots: ME I, 605

‡ gaŗaustīte "?": kaņepīte gaŗaustīte [?] (Var.: gaŗaudzīte, gaŗausīte) BW. 2848, 2 var.

Avots: EH I, 385

garaũza: auch Orellen n. FBR. XI, 46, AP., Trik., (mit au ) Salisb.

Avots: EH I, 383

garaũza PS., [garaûza Wolm.], = garuoza (s. dies), die Brotkruste [Ronneb., Smilt., Drosth.], BW. 29248 var.

Avots: ME I, 601

‡ garaza Warkl. n. FBR. XI, 102, Borchow, Lubn., = garuôza.

Avots: EH I, 383

gaŗbā`rdis, gaŗbāŗzdis, der Langbärtige LP. IV, 10.

Avots: ME I, 605

[garbât Ekau n. U. "reinigen"; vgl. li. ger̃bti "чистить"].

Avots: ME I, 601

garbažam ruokā "in Händen des Raubgesindels" Bergm. n. U.

Avots: ME I, 601

[garbažas (?) "grabažas, krāmi, rīki": mūrnieks nāk narbažām ruokā Nitau.]

Avots: ME I, 601

gaŗbizuonis, ein langer, dünner Mensch: kam te tâ slaisties, kâ lielais gaŗbizuonis Trik.

Avots: ME I, 605

‡ *garča od. *garčs; = ‡ gar̂ce ² : saiminieks salasīja tikai garču labības Pas. IV, 175 (aus Jasmuiža). (Zu einem nom. s. *garcis?): garčiem pienu mērējuot BW. 16421, 1.

Avots: EH I, 383

‡ gar̂ce ² AP., Ramkau, gàrcis ² Pilda, Zvirgzdine, ein Getreidemass: pūrā 54 garces Ramkau garce baltu villainīšu BW. 12133 var. Aus r. гáрнец "die Metze".

Avots: EH I, 383

gaŗceļš, ein weiter Weg: tie nuogāja gaŗceliņu BW. 2221.

Avots: ME I, 605

garcenêt, intr., brummen, schnarchen: palkavnieks garcenēja: blēņas! MWM. IX, 451. Vgl. gārkt und gārcenēt.

Avots: ME I, 602

gar̂dadze: auch (mit ar) Kapiņi, Višķi.

Avots: EH I, 383

[gar̂dadze, gar̂dadzaine, der Regenbogen Warkh.]

Avots: ME I, 602

‡ gar̂dêdiens, ein schmackhaftes Gericht: sevišķs g. A. Melnalksnis Mazsalaca 52.

Avots: EH I, 383

‡ gardedze Borchow, Preiļi, Rudzētas, = gar̂dadze.

Avots: EH I, 383

‡ gaŗdēdze (> ge̦r-) Auleja, der Regenbogen.

Avots: EH I, 385

‡ gardedzis Strods Par. vōrdn. 76 "?".

Avots: EH I, 383

‡ gaŗde̦guna (gen. s.), eine lange, Nase habend: g. vecene Pas. V, 475.

Avots: EH I, 385

gaŗde̦gunis, fem. - ne, der (die) Langnasige: tu, stārķīti, gaŗde̦gunis BW. 2686. ak tu traka gaŗde̦gune (Schnepfe) 2690. kukainītis, gaŗde̦gunis MWM. VIII, 158. me̦lnais gaŗde̦gunis, baris picinus; zaļais gaŗde̦gunis, baris chloris.

Avots: ME I, 605, 606

‡ gardeîdze (mit ostle. eî < î?) Līvāni, = gar̂dadze.

Avots: EH I, 383

gar̂dêlis, ein Leckermaul, ein Feinschmecker: gardēžus mē̦dz tâ zuobuot: dzeŗ kapiju, badu mirdams Etn. II, 45. viņas nebija gardēdes A. XVI, 358.

Avots: ME I, 602

‡ gar̂dêža PV., comm., = gar̂dêdis: viņš ir liels g.

Avots: EH I, 383

gaŗdibene,

1) ein breitrandiger Filzhut:
uzlika vīriešu ce̦puri (gaŗdibeni) BW. III, 1, 41. viņš lāpīja ar ratu ilksi savu milza gaŗdibeni LP. VII, 476. Auch platmale, ratene, rata ce̦pure genannt;

2) der Cylinderhut:
spuodras gaŗdibenes* galvā MWM. II, 738.

Avots: ME I, 606

gaŗdienis (fem. - ne), gaŗdìena, jem., der langsam arbeitet Ar., Blieden, Ahs.

Avots: ME I, 606

gaŗdiênisks ² " langsam" : gaŗdienisks cilvē̦ks Sasm.

Avots: ME I, 606

‡ gardîgs Segew., schmackhaft.

Avots: EH I, 383

gar̂dinât, ‡ Refl. -tiês, beim Essen auf verschiedenerlei Weise das Empfinden des Wohlgeschmacks äussern Dunika: ē̦d gardinādamies, ja ... gribēja atzīmēt kuo jauku, tad gardinādamies teica: "salds kâ me̦dus! gards kâ me̦dus!" A. Brigadere Dievs, daba, darbs 182.

Avots: EH I, 383

gar̂dinât [li. gárdinti u. gar̃dinti], würzen (in übertragenem Sinne) Ronneb.: gardināja kuopmaltītes ar jaukām galdarunām Mag. 1913, 2. St.

Avots: ME I, 602

gar̂dmèlîgs, lecker, wählerisch: ūdris pārtikas izvēlē ļuoti gardmēlîgs D.

Avots: ME I, 602

‡ gar̂dmēlis, = gar̂dmutis: g. ē̦d gardus ēdienus Heniņ.

Avots: EH I, 383

gar̂dmutis, ein Leckermaul Ar.

Avots: ME I, 602

gar̂ds, (li. gardùs [acc. s. gàrdų u. gar̃dų]),

1) wohlschmeckend, schmackhaft:
kam gribas ēst, tam viss gards. lai tā (maize) bija garda ēst. BW. 8209. uzliek gardu mielastiņu. ciema kukulis gards. gardu gardais alus Upīte Medn. laiki. atradu gardu, apēdu pats. gardu muti od. ar gardu muti ēst, dzert, mit grossem Appetit, mit Behagen essen, trinken: nu ēdis maizi ar gardu muti LP. III, 92. viņš ar gardu muti ūdeni izdzēris VII, 805. gardi ēda panāksnieki BW. 19266, 7. gardi pamieluot, mit Leckerbissen prächtig bewirten: brūtgāna māte panāksniekus vēl gardi pamieluo BW. III, 1, 23;

2) vom Geschmacksinn auf andere Sinne übertragen - angenehmen, süss, behaglich:
laipns vārds mūžam gards. atradis grāmatā kādu gardu vietu MWM. VII, 500. ve̦cākajam brālim uznāk gards miegs LP. IV, 59. viņš smējās savus garduos smiekliņus Kaudz. M. gardi smieties, herzlich lachen: daži gardi smējās A. XI, 690;

3) ka ne gārds, hach Herzenslust:
ej laimīga un ciemuojies ka ne gārds! ne˙viens tev tā neliedz. izgulējies ka ne gārds Seibolt. [ka ne gards Jürgensb.; die Schreibung mit ā beruht wohl auf kuronischem Einfluss. Wohl zu ai. gárdha-ḥ "Gier", gṛdhyati "ist gierig", s. Zupitza Germ. Gutt. 176, Walde Wrtb. ² unter horior, Berneker Wrtb. I, 320, sowie Jokl Stud. z. alb. Etym. u. Wortb. 63, der auch alb. ngriδem "bin brünstig" hierherstellt.]

Avots: ME I, 602

I gar̂ds: auch AP., Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Mahlup, Saikava, Salis, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 383

‡ II gards, ein Verschlag am oder im Stalle: meklēja kuopā mietus un lubiņas, ... sita un dzina, un drīzi bija kūts pažuobelē cūkai ar sivē̦niem g. gatavs Janš. Mežv. ļ. I, 235. uztaisījuši ... kūtī mazu gardu, kur ielika savu teļu II, 407. Anstheinend aus li. gar̃das dass., wenn wirklich mit kurzem a; vgl. gãrds I.

Avots: EH I, 383, 384

gar̂dumlaĩža, comm., ein Leckermaul Ar.

Avots: ME I, 602

gar̂dumniẽks, ein Leckermaul, Sybarit: viņš liels gardumnieks.

Avots: ME I, 602

‡ *gardumuôt, sich an Leckerbissen laben: kāzu dienas aiztecēja ... ar ... gārdumuošanu un dancuošanu Mek. Mellā grām. I, 57.

Avots: EH I, 384

gar̂dums,

1): pienam garduma nebij Sonnaxt, die Milch schmeckte nicht gut.

Avots: EH I, 384

gar̂dums [li. gardùmas "Würzigkeit"],

1) der Wohlgeschamck:
ēdiena, dzēriena g.;

2) der Leckerbissen:
pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. galdi piekrauti gardumiem LP. VII, 1201. netecēju ciemiņā gardumiņa me̦klē̦dama BW. 7098.

Avots: ME I, 602

‡ gardvēdze Sakstagals, der Regenbogen.

Avots: EH I, 384

gar̂dzuobis, der Feinschmecker Karls.

Avots: ME I, 602

‡ gaŗe Kand., Adv., = gaŗām.

Avots: EH I, 385

‡ gaŗê̦da ² Dunika, comm., wer lange (langsam) isst; vai tas g. vēl nav paēdis?

Avots: EH I, 385

‡ gardêkšnis Auleja, ein Leckerbissen: cigankas (Zigeunerinnen) prasinēja kaida gardēkšņa.

Avots: EH I, 383

garēm: auch Orellen n. FBR. XI, 43.

Avots: EH I, 384

garēm, gaŗām BW. 5899; 7631, [Ronneb., Smilt., Wolm.].

Avots: ME I, 602

gare̦napaļš, oval U.

Avots: ME I, 602

‡ gareņi Salis n. FBR. XV, 57, = garaini 1.

Avots: EH I, 384

gaŗenisks (unter garenisks): auch Dunika; adv. gaŗeniski auch Frauenb.

Avots: EH I, 385

garenisks, gaŗenisks, garnisks, länglich: skujas plakanas, apakšpusē 2 gareniskām, apaļām strīpām Konv. ² 764. Adv. gareniski, gaŗeniski, gaŗeniskis, [gariniski St.], garniski(s), [garãniski Ronneb., Smilt.], der Länge nach gulies gareniski uz lizu LP. VII, 999. baltais pārlēcis garniski pār ve̦zumu LP. I, 186. rumpis pāršķēlies taisni garniskis pušu LP. V, 29.

Kļūdu labojums:
apaļām = baltām
gulies gareniski = gulies gareniskis

Avots: ME I, 602

gaŗe̦ns (unter gare̦ns): auch Dunika, Iw:

Avots: EH I, 385

gare̦ns, gaŗe̦ns [Nigr.], gaŗains Karls., [Salis], Mar. n. RKr. XVII, 135, länglich: gare̦ns e̦ze̦rs LP. VII, 1296; gaŗe̦na galva. gar garenēm, lang un breit: izrunājos gar viņu gar garenēm, bet viņš ir ausu nepaceļ Naud.

Avots: ME I, 602

gare̦nums, gaŗe̦nums, die Länge.

Kļūdu labojums:
die Länge = das Länglichsein

Avots: ME I, 602

‡ garêt (= li. garė´ti "abmagern, elend werden"?), aushalten (intr.) Gr.-Buschh.: nevar g. Refl. -tiês "?": pēc vairāk gadu kalēšanēs un garēšanās beidzuot viņa ir kuopā ar savējiem Janš. Mežv. ļ. II, 511. Wohl zu garêtiês II, s. Būga KSn. I, 186.

Avots: EH I, 384

I garêtiês, - ẽjuos, sich in die Länge ziehen U.

Avots: ME I, 602

II garêtiês (gewönlich mit iz -), zu Ende brennen (vom Ofen), intr.: krāsns vēl garējās Wolm. Zu gars; vgl. li. garéti, goréti "brennen" (intr.)].

Avots: ME I, 602

gar̃ga: šuo tūtī aiz gargas ciê Pas. IX, 419.

Avots: EH I, 384

gar̃ga, Hals od. Kehle eines Vogels: vistai jāapgriež garga Serbig., [Planhof]. Hier - auf beruhend wohl auch: puolim aizžņaudzu gargu Seibolt. [In Kārsava nenne man garga ein Weib, das viel und schnell spricht; dazu ein Verbum ebenda: sievietes vakaruos gargā kâ pīles].

Avots: ME I, 602

gaŗgâle (tahmisch für gaŗgalˆve), ein Vogel Konv. ² 2319. mazā gaŗgāle, der Rotkehltaucher (colymbus septentrionalis); lielā gaŗgāle, der Eistaucher (colymbus glacialis); jūŗas gaŗgāle, der Polartaucher (colymbus arcticus) Siliņ.

Avots: ME I, 606

‡ gargalis Strods Par. vōrdn. 76 "?"

Avots: EH I, 384

gaŗgalˆvis, der Langköpfige, der Langkopf.

Avots: ME I, 606

gaŗgaŗš, sehr lang: gaŗgaŗuos vedienus šķetināt A. XX, 253.

Avots: ME I, 606

‡ gaŗgāzeniski PV.; = gaŗgâzu.

Avots: EH I, 385

gaŗgâzu, der Länge nach gestreckt, ausgestreckt liegend: cilvē̦ks, ve̦zums gul gaŗgāzu Bers., Dond. n. A. XII, 948.

Avots: ME I, 606

‡ gaŗgâzus PV., Adv., = gaŗgâzu: viņš nuolikās g. visā augumā.

Avots: EH I, 385

gaŗguožĩba, die Faulheit Kārklv. Vgl. guozīties,

Avots: ME I, 606

gaŗguoziski, der Länge nach gestreckt, ausgestreckt: laiduos gaŗguoziski BW. 35659.

Avots: ME I, 606

‡ gaŗgruoda, ein längliches Feld ("gare̦ns tīrums") Heidenfeld; eine lange und schmale Wiese an einem Fluss Ramkau.

Avots: EH I, 385

gargruoda, der Bergrücken Kreuzb. n. Etn. IV, 65. [Der zweite Teil anscheinend zu poln. grąd "erhöhtes Terrain im Sumpf" (wozu Berneker Wrtb. I, 356); in Warkl. gebe es ein (ostle.) gargrūda > * gaŗgruoda, mit gaŗ - wohl zu gaŗš; vgl. auch gruoda.]

Avots: ME I, 602

‡ gaŗgulu: gaŗgulus, = gaŗgâzu: viens (sc.: braucējs) bij gluži gaŗguļu salmuos Kaudz. Izjurieši 284. nuolikās gaŗgulus Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 799.

Avots: EH I, 385

I gārguļuôt Drsth., räuspern, röcheln: kasē̦dams un gārguļuodams sāka ģērbties Saul. [Zu li. gargulys "хрип".]

Avots: ME I, 618

‡ gaŗgura, comm.; ein langsamer, träger Mensch Dond.: cik tāds g. var pastrādāt!

Avots: EH I, 385

gaŗgûra ² " izguris, izsutis, gauss cilvē̦ks" Dond.

Avots: ME I, 606

gaŗgur̂nis ^2, ein Mensch mit langen Hüften Livl.

Avots: ME I, 606

gaŗgũža, ein Mensch mit langen Hüften Ahs.

Avots: ME I, 606

gargzda, grauer, sandiger Boden Biel. n. U. [Zu li. gar̃gždas "хрящ, дресва", girždė´ti "knarren", poln. žarstwa "grober Sand", s. Leskien Abl. 327, Zupitza Germ. Gutt. 194, Būga Aist. Stud. 135.]

Avots: ME I, 602, 603

garîdzniẽcĩba ,* die geistlichkeit: mūsu garīdzniecība gādājusi par valuodas izkuopšanu.

Avots: ME I, 603

garîdznieks ,* der Geistliche: augstākie un ze̦mākie garīdznieki.

Avots: ME I, 603

gaŗieluoku (vilnainīte), mit langen, brodierten Rändern BW. 4477.

Avots: ME I, 606

gariem, dial. für gaŗām iet: gariem gar ciemu Mar. n. RKr. XVII, 138.

Avots: ME I, 603

gaŗdìena (unter gaŗdienis),

1): auch Dunika; ‡

2) ein langer Tag:
lai gaļa stāv gardienai Pas. XI, 364.

Avots: EH I, 385

garîgs (schon Lat. kat. bei Günther Altle. Sprachd. I, 300 und LLD. 11, 320): g. tē̦vs ķēneņš Pas. X, 186. - garīgāki (Adv.), erbaulicher BielU.

Avots: EH I, 384

garîgs ,* geistlich, geistig: es, brāļi, nevarēju ar jums runāt kâ ar ga rīgiem, bet kâ ar miesīgiem I Kor. 3, 1. garîgas dziesmas, geistige Lieder, garīgi dzērieni, geistige Getränke.

Avots: ME I, 603

garîgums ,* das Geistige: viņas smalkajuos ģīmja pantuos atspuoguļuojās garīgums Asp.

Avots: ME I, 603

gaŗinât (unter garinât I), ‡

3) so lang als nötig (ab)hauen, -sägen
Stenden: tilta kuokus vajadzēs pēc mē̦ra g.

Avots: EH I, 385

I garinât

2): g. prāvu Segew.; säumen, zögern:
kāpēc nepiedze̦nat naudu? kuo jūs garinājat? Segew.

Avots: EH I, 384

I garinât, gaŗinât,

1) verlängern;
gew. in d. Zstz. mit pa -;

[2) in die Länge ziehen:
es garināju laiku Raiskum].

Avots: ME I, 603

II garinât: g. (erkalten lassen) putru Salis. g. krāsni ebenda, Wolmarshof; den ersten rauchigen Qualm nach dem Heizen des Badstubenofens durch die offene Tür und die Offnung in der Oberlage abziehen lassen Siuxt: g. pirti; "ein wenig wehen, ziehen (von der Luft)" Auleja: vējeņš drusku garinātu. Refl. -tiês, sich vom rauchigen Qualm befreien: ar garmeti izlaistīja sie[n]māļus, griestus, sameta garu, lai pirts garinās, lai viss tvaikus iziet ārā Siuxt. Zu gars 1.

Avots: EH I, 384

II garinât ["erkalten lassen"Loddiger, Wenden, Roop]: aiz e̦ze̦ra augsti kalni; salti vēji garināja [vgl. auch li. gãrinti "сжигать; парить; итти в вѣтер"].

Avots: ME I, 603

‡ garins Erlaa n. FBR. XI, 14, = gare̦ns.

Avots: EH I, 384

‡ gariņš Sonnaxt, Deminutivform zu gaŗš, lang: šitik gareņa izauga Kaltenbr. gariņākas naglās, etwas längere Nägel BielU.

Avots: EH I, 384

‡ gaŗiņš Zabeln n. FBR. IV, 66, = ‡ gariņš.

Avots: EH I, 385

‡ gariskām Seyershof, Adv., der Länge nach.

Avots: EH I, 384

‡ gariškām AP., = ‡ gariskām: deķam strīpas gan g., gan šķē̦rsām.

Avots: EH I, 384

‡ gariski Orellen, Adv., = ‡ gariskām: g. izstiepties Salis. viņš pārpeldēja e̦zaru g. PV. vajaga tâ sist, ka nāk sitiens g.; kad taisni, stāvu sit zemē spriguli, tad nuosit galu nuô Seyershof.

Avots: EH I, 384

‡ garišķi, gariški AP., gariški Erkull n. FBR. XIV, 66, = ‡ gariskām: strīpas iet g. AP.; g. apaļš, länglich rund Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 384

‡ gariskis Blieden, Siuxt, Adv., = ‡ gariskām: g. (vertikal) strīpaiņi brunči Siuxt.

Avots: EH I, 384

garisks: ziemlich lang Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 384

garisks, länglich.

Avots: ME I, 603

‡ *garîtiês, erschlossen aus apgarîtiês.

Avots: EH I, 384

gaŗjûgs, das Langgespann: dē̦ls iejūdzis abus lāčus, abus ve̦lnus gaŗjūgā LP. VI, 414.

Avots: ME I, 606

gaŗkabata, jemand, der eine grosse Tasche hat BW. 20542 var.

Kļūdu labojums:
20542 = 20549

Avots: ME I, 606

gaŗknãbis: der Habicht Salis.

Avots: EH I, 386

gaŗkājaîns, langfüssig: gaŗkājainas bites Stari III, 27. gaŗkājainu kumeliņu BW. 29628, 3.

Avots: ME I, 606

gaŗkãjis: Demin. gaŗkājiņš BW. 2686, 10; nuopirkuosi kumelīnu ... gaŗkājīnu RKr. XX, 64 aus NB.

Avots: EH I, 385

gaŗkãjis, fem. - je, der (die) Lang- beinige: dē̦lu māte, gaŗkājīte BW. 23606. gaŗkājīti kumeliņu BW. 29628, 4. ai vilciņ, gaŗkājīti BW. 29418. gaŗkāju putni.

Avots: ME I, 606

gaŗkakla, gaŗkaklaîns, langhalsig: gaŗkakla od. gaŗkaklaina pudele, eine langhalsige Flasche.

Avots: ME I, 606

gaŗkaklis, ‡

4) f. gaŗkakle, eine Blume
Zvirgzdine.

Avots: EH I, 385

gaŗkaklis, fem. - kle,

1) der (die) Langhalsige;

2) Epitheton der Flasche:
butelīte, gaŗkaklīte BW. 19693;

3) gaŗkaklis, der Polartaucher, Seehahntaucher
RKr. VIII, 99; n. Natur. XXXVII, 230 Spiessente (anas acuta).

Avots: ME I, 606

gaŗkalas (unter gaŗkūlis): auch Latv. Saule 1924, S. 168, Pilda n. FBR. XIII, 43; Auleja, Wessen, Zvirgzdine, (gar̂-) Oknist n. FBR. XV, 193.

Avots: EH I, 385

gaŗkâpuôsti ^2, nicht gesäuerter, in lange Schnitten (zum Kochen) zerschnittener Kohlkopf Dond., Wandsen.

Avots: ME I, 606

gaŗkâta [Bielenstein Holzb. 495] od. gaŗkâtes izkapts MWM. VIII, 595 od. gaŗkâte [Fest.], die langstielige Sense, tārpus izskaust, kad ņe̦muot gaŗkāta izkapti un ar tuo rīkuojuoties kâ pie pļaušanas Etn. II, 74. miežus un auzas pļaujuot ar gaŗkāti Etn. III, 72.

Avots: ME I, 606

gaŗkâtaîns, langstielig: gaŗkātainas lapas Konv. ² 1203.

Avots: ME I, 606

gaŗkâte (unter gaŗkâta ...): auch Kaltenbr., Linden in. Kurl., Sonnaxt, Wessen, (mit â ² ) AP:, Ramkau, Siuxt; gaŗkâtes ² sluota Siuxt, ein langstieliger Besen.

Avots: EH I, 385

‡ *gaŗkâtis, ein Lagbeiniger, (?): ierauguot šuo gaŗkāti (auf einen Menschen bezogen) Janš. Mežv ļ. I, 391.

Avots: EH I, 385

gaŗkaũlĩba, die Saumseligkeit, Trägheit Kārklv.

Avots: ME I, 606

gaŗkaũlis,

[1) " jem. mit langen Knochen"
(auch vom Klee u. a.) Nitau u. a.;]

2) ein Saumseliger, Träger, Faulenzer (vom Menschen und Tieren)
Naud., Sassm., Ahs.

Avots: ME I, 606

[gaŗķis, ein hoch aufgeschossener Mensch Wid.]

Avots: ME I, 606

I garķis "ein Strick, ein Strolch" Neik. n. U.

Avots: ME I, 603

II garķis,

1) weisser Storch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97 [kontaminiert aus garnis und starķis?];

2) Polartaucher, Seehahntaucher
RKr. VIII, 99.

Avots: ME I, 603

gaŗknãbis, der Langschnäbelige Konv. ² 1384. gaŗknābja gaura od. gaŗknãbe, langschnäbliger Sägetaucher Natur. XXXVII, 246; Konv. ² 2319.

Avots: ME I, 606

gaŗkuôks ^2, ein langer Stock Dond.

Avots: ME I, 606

garkš(ķ)êt: gar̃kšêt Weinsch., röcheln.

Avots: EH I, 384

garkšinât "?" briedis sācis eglītēs garkšināt un spārdīties Upīte Medn. laiki. [gar̃kšinât (mit ar̃ für schriftle. ãr) Neuenb., klappern (vom Stroch); zuosis garkšina Homelshof, zischen gackernd.]

Kļūdu labojums:
"?" = röchelnde Laute hervorbringen?

Avots: ME I, 603

garkš(ķ)êt: gar̃kšêt Weinsch., röcheln.

Avots: EH I, 384

garkš(ķ)êt "?": krūtis atkrita duobji garkšē̦damas ("röchelnd"? vgl. garkstêt) Kleinb. Vēr. I, 1476. garkšķuoša ķērkšana A. XII, 579.

Avots: ME I, 603

[gar̃kšķêt Bauske, schwatzen.]

Avots: ME I, 603

[gar̃kstêt Dunika, röcheln; gar̃kstiens, Geröchel. Vgl. gārkstêt.]

Avots: ME I, 603

garkstnoņa Weinsch., andauerndes Röcheln.

Avots: EH I, 384

gaŗkula (unter gaŗkūlis): auch Ramkau, Plur. gaŗkulas Skaista, gaŗkulu salmi Linden in Kurl.

Avots: EH I, 386

gaŗkuļi (unter gaŗkūlis): sing. tant. gaŗkulis Siuxt, Sonnaxt.

Avots: EH I, 386

gaŗkūlis: auch (mit û ² ) Siuxt, Plur. gaŗkûļi ² auch Salis: gaŗkūļu kūlītī BW. 28769.

Avots: EH I, 386

gaŗkūlis (gew. Pl. gaŗkùļi [C., Bers., Kl., gaŗkûļi ² Dond., Wandsen, Gr. - Essern]), gaŗkūla, gew. Pl. gaŗkuļu (gaŗkūlu Konv. ² 763) salmi, [gaŗkūļa salmi Trik.] od. gaŗkūlsalmi, gaŗkuļi JK. V, 147, [Kreuzb., gaŗkula Lis., garkulas Nerft], auch gārkuļi A. VIII, 1, 76; [loc. s. gārkulā] BW. 12665, [garkolas (aus *gaŗkulas) Warkh., Dubena], Langstroh. [Zu kult.]

Avots: ME I, 606

‡ *gaŗkuls, = gaŗkūlis: gaŗkūla kūlīte BW. 31625, 1 var.

Avots: EH I, 386

gaŗaĩcĩba ,* die Langweile: savā garlaicībā viņi bij tik vienādi A. XII, 851.

Avots: ME I, 606, 607

gaŗlaĩcîgs, ‡

2) Adv. gaŗlaĩcîgi "lange, langsam"
Salis: kad agrāk ņe̦m cūku, viņu gaŗlaicīgāk var ēdināt. ar žuogiem kurina, lai gaŗlaicīgāki dūmajas.

Avots: EH I, 386

gaŗlaĩcîgs, langweilig: tur bija ļuoti gaŗlaicīgi.

Avots: ME I, 607

gaŗlaĩkuôt, ‡

2) sien langweilen
Deglavs Rīga, II, 1, S. 346.

Avots: EH I, 386

gaŗlaĩkuôt ,* langweilen Karls. Refl. - tiês, sich langweilen: sliņķis vienmē̦r gaŗlaikuojas.

Avots: ME I, 607

gaŗlaĩks ,* die Langweile Kronw. * ej pruojām! tu dari man gaŗlaiku Rainis Uguns un nakts 101.

Avots: ME I, 607

garlaka, garlaks U., gārlaka, die Taucherente Mag. II, 3, 120, der Polartaucher RKr. VIII, 99; e̦ze̦ra g., Polartaucher (colymbus arcticus), jūŗas g., n. Konv. ² 2389 sarkankakla garlaciņa, rotkehlinger Seetaucher (podiceps septentrionalis), maza garlaciņa, kleiner Lappentaucher (podiceps minor), me̦lngalvju garlaka, Eistaucher (podiceps glacialis), me̦lnkakla g. schwarzhalsiger Lappentaucher (podiceps nigricollis), pe̦lē̦krīkles g., graukehliger Lappenläufer (podiceps subcristatus), ragainā garlaka, gehörnter Lapentaucher (podiceps cornutus) Natur. XXXVII, 267, lielā gārlaka, der Rothalssteissfuss Siliņ.

Kļūdu labojums:
maza garlaciņa = mazā garlaciņa

Avots: ME I, 603

‡ garlejs Berzgale, Nautrēni, Pilda, = garmetis.

Avots: EH I, 384

gaŗleņķis, jem., der mit viel Worten wenig sagt RKr. II, 56.

Avots: ME I, 607

garļi: > gerļi Pas. V, 147 (aus Viļāni), Borchow n. FBR. XIII, 24, Warkl.

Avots: EH I, 384

garļi (geschr. garlji), n. BW. p. 516, 3 in Lubn. für gaŗi lang.

Avots: ME I, 603

gaŗliêlis, der Langbeinige: titilbi, gaŗlieli, kad ņemsi sievu? BW. 260.

Kļūdu labojums:
260 = 2611, 4

Avots: ME I, 607

‡ gar̃lĩns NB. "tāda vieta upē, kur saaugušas biezi ptakaņu saknes". Zu li. garlys "Wasseraloe" ?

Avots: EH I, 384

garlis, ein kleiner Abgrund Nieder - Bartau. [Zu dzer̂t und wruss. жерело "Öffnung, Schlund"?]

Avots: ME I, 603

‡ II gàrlis ² Auleja, = garmetis.

Avots: EH I, 384

gaŗlũpaîna od. gaŗlũpu mute, die Schlappe; gaŗlūpu lācis, ursus labiatus Konv. ² 2148.

Avots: ME I, 607

gaŗmalˆka, das Langholz: viņš sēdēja uz gaŗmalkas zāģējamā āža A. XXI, 258.

Avots: ME I, 607

gaŗmataîns, langhaarig: gaŗmatainie priesteŗi.

Avots: ME I, 607

gaŗmatis, fem. - te, der (die) Langhaarige: tautu meita, gaŗmatĩte (Var.: gaŗmatiņa) BW. 12015; 21278.

Avots: ME I, 607

gar̂me [Lis. n. RKr. XVII, 90], eine (geringe) Wärme: krāsnī nebija vairs ne garmes Lis., Bers. istabā ir vairs tikai garme Druv. [Zu gars (s. dies) und apr. gorme "Hitze", ai. gharmá-ḥ "Glut", gr. ϑερμός la. formus, arm. jerm "warm" u. a.]

Avots: ME I, 603

‡ gaŗmèles, Bastschuhe, bei deren Anfertigung man das Ende des Baststreifens an der Schuhspitze zungenartig frei hangen lässt Nerft.

Avots: EH I, 386

gaŗmèlība, die Spötterei.

Avots: ME I, 607

gaŗmèlîgs, spöttisch.

Avots: ME I, 607

gaŗmèlis,

2): auch Sessw.; tā māsiņa gaŗmēlīte, tā paņēma manu dziesmu BWp. 908, 7 var.

Avots: EH I, 386

gaŗmèlis,

1) der Langzungige;

2) der Spötter, Verleumder
RKr. II, 56: drĩz gaŗmēļi viņa līksmību izjauca.

Avots: ME I, 607

‡ garmḕrdze ² Ružina, Skaista, Warkh., Warkl., Vidsmuiža, Viļāni, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

‡ garmḕrdzele ² Vidsmuiža, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

garmetis: auch Grünh., Siuxt.

Avots: EH I, 384

garmetis, garmete, garmetnis LP. VII, 528, der Dampfwerfer (garu mest), ein kurzstieliges Gefäss, mit dem das Wasser aus die heissen Steine des Badstubenofenes gegossen wird: nuo pirts aizejuot, uz lāvas jāatstāj garmete RKr. VI, 73; Biel. H. 114 [und 335].

Kļūdu labojums:
garmetnis = *garmetnis oder *garmetne

Avots: ME I, 603

gaŗmẽ̦tru uogas, Blaubeeren (vaccinium uliginosum L.) Dond.

Avots: ME I, 607

‡ garmizeris "?": Varaklānu garmizeŗi BW. 10503.

Avots: EH I, 384

garnadzis, der Langfinger, Dieb Ahs.

Avots: ME I, 607

gar̂nis: auch Skaista ("ein Vogel").

Avots: EH I, 384

gar̂nis (li. garnỹs), der Storch Gundsahl; [der Reiher Kreuzb., Stelp. - Zu dzērve, gr. γέρανος, kymr. garan "Knarich" u. a., vgl. Niedermann Festgabe A. Kaei 74 ff., Suolahti Deutsche Vogeln. 292, Fick Wrtb. I ⁴ , 403, Walde Wrtb. ² 355 unter grūs.]

Avots: ME I, 603

[gar̃nis Salis "ein gefrässiger Mensch"; vgl. garlis.]

Avots: ME I, 603

‡ gaŗniskis, Adv., "in vertikaler Richtung" (??) Siuxt: g. gājuse pa ceļu.

Avots: EH I, 386

garnisks, s. garenisks.

Avots: ME I, 603

garnôt: auch Sonnaxt.

Avots: EH I, 384

‡ garuodziņa, Demin. zu garuôza, die Brolkruste: ar maizītes garuodziņu BW. 31190.

Avots: EH I, 384

garuoņi in Nogallen n. LP. VI, 42, = garaiņi.

Avots: ME I, 605

[gaŗuôse ² Bixten, ein Krug mit langen Henkeln.]

Avots: ME I, 608

garuôt (li. garúoti), intr., dampfen, ausdunsten: kāpuosti garuo jau uz galda. (ķēve) nuodzīta garuo vien LP. VI, 502.

Avots: ME I, 605

gaŗuôt U., verlängern.

Avots: ME I, 608

garuôza: mit uõ AP., Orellen; Ramkau, garuoze RKr. XVII, 139, Demin. garuôžele ² Grenzhof n. FBR. XII, 15, acc. S. garuozīti BW. 28261 var.: maizes garuozā BW. 12757 var. atlē̦kuse garuoziņa 25093.

Avots: EH I, 385

garuôza, [garuozis (gen. garuoza) St., garuose Bl.],

1) die Brotkruste:
kur nu maize bez garuozas, gaļa bez kauliem od. ej kur iedams, ne˙kur maizes bez garuozas nebūs od. nedabūs. tē̦va mājās garuoza gardāka nekâ svešās cepetis. tas ilgi vairs nekuodīs garuozā, der wird nicht mehr lange leben;

2) die Kruste, Rinde:
druvai pēc lielā lietus apkaltusi garuoza Nigr. [Wohl zu gars (s. dies) und slav. gorěti " brennen" .]

Avots: ME I, 605

garuozaîns, rindig, mit einer Kruste bedeckt.

Avots: ME I, 605

[garuozēties L. " Rinde backen" ].

Avots: ME I, 605

gaŗpẽteris, der lange mittlere Finger; auch gaŗais Indriķis.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗpiẽna gùovs, eine Kuh, die längere Zeit (als üblich) keine Milch gibt Sassm.

Avots: EH I, 386

gaŗpīne, eine Frau mit langen Haarflechten.

Avots: ME I, 607

gaŗpìrkstaînis ,* der Langzeher.

Avots: ME I, 607

gaŗpìrkstaîns, langfingerig: gaŗpirkstainas kājas.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗpìrkstnieks Serbig., = gaŗpìrkstis.

Avots: EH I, 386

gaŗpìrkstis, der Langfinger, der Dieb Selg.: kāds cits bij nousaukts par gaŗpirksti Aps.

Avots: ME I, 607

gaŗpur̂nis, ein Langschnauziger, Langspitziger A.; gaŗpurnu zābaki od. gaŗpurņi, Stiefel mit langen Spitzen.

Avots: ME I, 607

gaŗradzis, der langgehörnte; gaŗragu luopi od. gaŗradži, Vieh, Tiere mit langen Hörnern Luopk. II, 74.

Avots: ME I, 607

gars,

1): gen. s. gar[u]s BW. 20527, 2; Plur. gari, feuchter Qualm
(in einem handschriftl. Vokabular);

3): gara nevar atgūt Warkl.;

5): liels g., Hochmut, Übermut
BielU.;

8): nešķìsta ² g. Sonnaxt, ein Schimpfname;
ve̦lna g., ein Schimpfname AP.: ve̦lna g., ej nuô nuo kājām!

9): garu laiks, Gespensterzeit (um Mitternacht)
Wessen; ‡

11) "?" : jis ir redzējis daudzi gara er hat viel Not gelitten, hat viel Pech gehabt
Kaltenbr. In der letzten Bed, auf r. горе "Kummer, Unglück" beruhend?

Avots: EH I, 384

gars (li. gãras "Dampf"),

1) der Dampf, der Qualm in der Badstube:
mīksts, mīlīgs gars, angenehmer, dunstloser Qualm. tik mīlīgs kâ pirts gariņš Tr. IV, 538; 598. sīvs gars, herber, dunstiger Qualm. iznīksti kâ pirts gars Tr. IV, 223. garu iepērt, s. iepērt; garu liet, saliet, mest, uzmest, samest, Dampf hervorbringen durch Wassergiessen auf die heissen Steine des Badstubenofens: ve̦ci vīri nuosaluši, pirtī garu salējuši BW. 27294. garu lēja ar kausiņu vai ķipīti uz ce̦riem BW. I, S. 176. uz akmiņa garu metu BW. 16198,5. izlēja kâ garu, er sprach sehr schnell Etn. IV, 4;

2) der Geist, Lebenshauch, Seele:
garu izlaist, den Geist aufgeben, fahren lassen;

3) der Geist, die Lebenskraft, der Lebensmut:
viņa gars griezās atpakaļ, un viņš atspirga Richt. 15, 19. tâ lai latvju garu sildām Aus. garu vilkt, das Leben fristen: kam tad man stāvu galu meklēt, kad vēl kurme̦t varu cerēt garu vilkt Etn. III, 15. tiem pietiktu, kuo vilkt garu A. XX, 530;

4) der Geist, das Varstellungsvermögen, Erkenntnisvermögen, der Verstand:
kad garā redzēji tautas likteni asu... Aus. tam glītuot vienmē̦r būs garu Aus. tiem, kas sirdī kūtri, garā akli, tiem daba rāda jauku priekšzīmi Aus.;

5) der Geist, die Gesinnung, Gemüt:
muļķītis lē̦nā garā pacietis visu LP. III, 89. saimnieks lē̦nā garā (ruhig, in aller Gemütsruhe) paņem me̦du V, 175. viņam bijis tāds naudas gars Upīte Medn. laiki 177. kas var zināt, kāda gara bē̦rns viņš;

6) der Geist, das Wesen, die Eigentümlichkeit:
kristīgas ticības, latviešu valuodas, laika gars. šis tautas gars mūs visus krāj un saista Aus.;

7) der Geist, der Sinn, der Inhalt:
tur savāds gars iz mē̦mām burtu zīmēm raisās Aus.;

8) der Geist (personifiziert):
viņš liels gars, er ist ein grosser Geist;

9) der Geist, überirdisches Wesen, so namentlich die Seele eines Verstorbenen, der Gespenst:
bijis tāds nere̦dzams gariņš LP. VI, 1, 54. visi gājuši dievbijīgi pie darba, labuos gariņus pieminē̦dami Etn. I, 91. rudenī nuo Miķeļiem līdz Mārtiņiem ēdināja garus; tādēļ šuo laikme̦tu arī sauca par garu laiku LP. VII, 306; pa gariem, zur Zeit, wo die Seelen gespeist werden U. garu mēnesis, der Oktober, weil in diesem Monate die Seelen gespeist werden. mājas gars, ein Hausgeist LP. VII, 329. garu diena, aller Seelen Tag U. svē̦tais gars, der heilige Geist; nešķīstais od. ļaunais gars, der böse Geist;

10) der Geruch:
nelabs gars atsitas U., A. XII, 848. [Nebst garēties II, garuoza, aizguore, gar̂me und dzirkstele I zu apr. garrewingi "brünstig", goro "Feuerstand, slav. gorěti "brennen", ksl. жеравъ "glühend", ai. háraḥ "Glut", arm. ǰer, ir. gor "Wärme", gr. ϑέρος "Sommer", ϑέρομαι "werde warm" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 234, Walde Wrtb. ² 308 f. unter formus, Boisacq Dict. 341, Trautmann Wrtb. 79.]

Avots: ME I, 603, 604

gaŗš,

1) a): gaŗi piesiet, an einem langen Band (Strick od. dgl.) anbinden
Ramkau. - gaŗais "zalktis" Grob.;

e): kad pulka ūdens ir, tad ir gaŗa zupa Ramkau; ‡

f): gaŗais vējš "wohl so genannt, weil er der Küste entlang
(gaŗam) kommt" BielU.;

2) a): gaŗais lietus (Landregen)
auch Dobl., Linden in Kurl. nuodancāja gaŗas kāzas Pas. X, 295 (aus Eglūna); b): kad tev g. (langweilig), tad atnāc! Lös. g. ir vienai pašai ebenda. gaŗa (langweilig) dzīve ebenda. Wurzelverwandt ist auch apr. pagār "neben" (vgl. d. entlang).

Avots: EH I, 386

gaŗš,

1) räumlich,

a) lang:
gaŗa bārzda, gaŗi mati, gaŗa kārts, virve, iela. tam gaŗas kājas kâ stārķim, gaŗi zuobi kâ vilkam. tam gaŗa mēle: visu aizkaŗ. gaŗa mēle pasuoluot, īsa ruoka ieduoduot BW. 1810. ūja, ūja, viens nāk luopuos, liels, plats vīrs, liels, gaŗš vīrs Tr. IV, 440. gaŗie salmi od. gaŗsalmi, Langstroh LP. VI, 174. čūsku vajaguot saukt par gaŗuo putnu od. par gaŗuo MWM. V, 580, JK. V, 144. gaŗi jūgti zirgi, langgespannt;

b) lang mit Massbestimmung
im Akk. od. Gen.: sprīdi gaŗš vīriņš, uolekti gaŗa bārzda (Rätsel); uolekts gaŗa drēbe;

c) fig., Sprw.: tik gaŗš, tik plats od. īss, so lang, so breit, d. h. einerlei.
gaŗām acīm skatīties, mit schläfrigem, unzufriedenem Blick sehen: kruodznieks (ar) gaŗām acīm nuoskatījās Pietuka Krustiņā Kaudz. M. brāļi aizgāja ar gaŗu de̦gunu, mit langer Nase LP. IV, 222. tas ir labs cilvē̦ks, pirksti par gaŗiem, od. tas ir gaŗiem nagiem, er ist ein Langfinger, Dieb. viņš ē̦d tikai gaŗiem zuobiem od. pa gaŗiem zuobiem Degl., er isst ungern, ohne Appetit;

d) lang, weit:
kam man vienas meitas dēļ tādu gaŗu ceļu jāt? Ltd. 1849. [gaŗš ceļš Bergm. n. U., ein langweiliger Weg.] gaŗu ceļu iet, nach Sibirien verbannt werden. māte saka uz dēliņu:" dzen gaŗāki kumeliņu" BW. 27525;

e) lang, dünn:
gaļu vāra dažreiz gaŗā, dažreiz īsā zupā; pārduot gaŗāku pienu;

2) zeitlich,

a) lang, langwierig, lang sich hinziehend:
tagad dienas gaŗākas nekâ naktis. tad se̦kuoja vasaras laikme̦tu svē̦tki," garās dienas" nuozīmē, tagadējie Jāņi Konv. ² 391. gaŗš laiks, lange Weile, Langweile: šim uznāca gaŗš laiks LP. III, 95. viņš tev ies mežā pa gaŗam laikam (pa gaŗu laiku) nižģināties LP. IV, 2. liec, Laimiņ, man gaŗu mūžu BW. 6496. kad vista lietū stāv, tad gaŗš lietus Etn. II, 123. tautām gaŗa valuodiņa BW. 10665. lielas, gaŗas žāvas nāca Ltd. 2290. gaŗais kāsus od. kle̦pus, Keuchhusten. kuo ar tādu gaŗi tiepsies? LP. V, 226. gaŗi juo gaŗi visu izstāstīt. par gaŗu, nach längerer Pause: par gaŗu viņš izrunājās Mar. n. RKr. XV, 129;

b) lang, lang erscheinend:
gaŗus 25 gadus tie duomājuši viens nuo otra LP. VII, 33. es visu gaŗuo dienu kavējuos Blaum.;

c) längere Zeit ausreichend:
kuŗam tas krājumiņš gaŗāks Sil.;

[3) gaŗais vējš, Südwestwind
Sackenhausen n. U. Nach Būga Aist. St. 134 zu li. gar̃garas " sausas, ilgakojis, ilgakaklis arklỹs" , gingãras "долгоногiй человѣк" und (S. 100) zu apr. garian " Baum" u. a. (s. dziŗa I)].

Kļūdu labojums:
īsa ruoka = īsas ruokas
laikme̦tu = laikme̦ta
izrunājās Mar. = ierunājās Mar.

Avots: ME I, 607, 608

gar̂ša: auch Linden in Kurl., Saikava, (mit ar̂ ² ) Iw., Orellen, Salis, Siuxt, ‡

5) der (schlechte) Nebengeschmack
Seyershof: luopu taukiem ir kāda g., bet ir labāka g. kâ aitai. āžam gaļai tâ˙pat kâ kuiļam g. klāt.

Avots: EH I, 384

gar̂ša, gar̂ža AP.,

1) der Geschmack:
man nelaba garša mutē;

2) der Wohlgeschmack:
Jē̦kabs duoduot ābuoliem garšu Etn. IV, 91. smieties pilnā garšā, herzlich lachen Kaudz. M. nu viņš īstu garšu sajutīs, nun wird er's zu fühlen bekommen N. - Sess. n. U.;

3) der Geruch:
tāda garša sitas nāsīs, man spürt einen Geruch U.;

4) Geschmack, Schönheitssinn:
gaišmatīte ar garšu apģē̦rbta A. XII, 831 (nach dem deutschen Geschmack od. nach dem russ. вкусъ). Zu gaŗds; [mit š statt ž am ehesten nach Sommer Balt. 126 als Reimbildung zu smarša (s. dies)].

Avots: ME I, 604

gaŗsal˜mi: auch Dond.

Avots: EH I, 386

gaŗsal˜mi, Langstroh Sassm.: iede̦gas līdzīgi gaŗsalmu kūlim Kronw.

Avots: ME I, 607

garkš(ķ)êt "?": krūtis atkrita duobji garkšē̦damas ("röchelnd"? vgl. garkstêt) Kleinb. Vēr. I, 1476. garkšķuoša ķērkšana A. XII, 579.

Avots: ME I, 603

I garši, das Saukraut Neik. n. U.; wohl identisch mit gārsas.

Avots: ME I, 604

II gar̂ši, gārši, Adv.,

1) herzlich:
garši, garši pasmējuos BW. 23282. viņš nuolaizījās un garši nuorēcās Sudr. E. lapsa gārši pasmējusies LP. VI, 269;

2) wohlschmeckend, erquickend
Diez n. U.;

[3) mit Wohlgefallen: guovis garši ē̦d zāli Mar.].

Avots: ME I, 604

garšība, der Wohlgeschmack: augi pavairuo pēdējuo garšību Mazv.

Avots: ME I, 604

garšîgs, garžîgs AP.,

1) schmack haft, wohlschmeckend:
garšīga gaļa, garšīgs virums, garšīgi rāceņi. man muciņa ir zināma bez stīpām un bez dibe̦na; tur sula iekšā garšīga, nuo kā var celties dzīvība RKr. VII, 764. garšīgi ēst, mit Appetit essen Mar. n. RKr. XV, 114; garšīgi smieties, herzlich lachen MWM. II, 341, Mar. n. RKr. XV, 114. Vgl. garši II und gar̂ša.

Avots: ME I, 604

[garšinât, Schmackhaft machen Wid.]

Avots: ME I, 604

gaŗskare, die Langrispige (Epitheton des Hafers) BW. 28245,4 var.

Avots: ME I, 607

gaŗšķiêdraîns, langfaserig: gaŗšķiedraina dzija Konv. ² 229.

Kļūdu labojums:
dzija = vilna

Avots: ME I, 608

‡ gaŗšļaukām Orellen n. FBR. XI, 43, = garšļaũku.

Avots: EH I, 386

gaŗšļaũku: auch (mit aû) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 184, (mit aû ² ) Dunika, Kal., OB., (mit au) Lesten n. FBR. XV, 27, Wessen.

Avots: EH I, 386

gaŗšļaũku, gaŗšļaûku C., Dond., gaŗšļaũkus Gr. - Sess., [gàŗšļiêkis Ronneb., Smilt., gaŗšļiêkus Serbig., gaŗšliêku ² Ruj., gaŗšlauku Dubena], gaŗsļiêku, Adv., der länge nach gestreckt, ausgestreckt, die Länge lang, streckelang: gaŗšļaukus atlaisties, izlaisties, nuolaisties, izstiepties, likties, gulēt, pakrist: kungs likās gaŗšļaukus LP. VI, 392. sāpēs vilks atgūlies gaŗšļaukus VI, 26. viņš nuolaidās gaŗšļaukus uz zemi JR. V, 84. Vgl. gaŗgāzu, izšļauku; šļauka.

Avots: ME I, 608

gaŗšļaukus (unter gaŗšļaũku): auch Orellen n. FBR. XI, 43, Stom., (mit aũ) AP., Siuxt, (mit aũ ² ) Ramkau; gaŗsliêku durch gaŗšļiêku zu ersetzen.

Avots: EH I, 386

‡ gaŗšļe̦k(us) Ruj. "?"

Avots: EH I, 386

‡ gaŗšļe̦k(us) Ruj. "?"

Avots: EH I, 386

gaŗšļiêkus (unter gaŗšļaũku): gaŗšliêkus ² Seyershof.

Avots: EH I, 386

‡ gaŗšņucis Wessen, = gaŗsnuķis.

Avots: EH I, 386

gaŗsnuķis, klēts gaŗsnuķis, calandra granaria Konv. ² 2682.

Avots: ME I, 607

gar̂šuôt,

1) intr., schmecken:
viņam labi garšuoja tēja A. XVIII, 243. man šī putra negaršuo Meiran;

2) tr., (ab)schmecken:
garšuot nektaru Latv. garšuot putru Meiran.

Avots: ME I, 604

gaŗspārnis, fem. - ne, der (die) Langflügelige: raudavīte, gaŗspārnīte BW. 23850. In Erlaa heisst gaŗspārnis ein langflügeliges Insekt, welches man über dem Wasser fängt.

Avots: ME I, 607

gaŗsprāklis: die Libelle PV.

Avots: EH I, 386

gaŗsprāklis, ein langflügeliges Insekt, welches über dem Waser gefangen wird Erlaa.

Avots: ME I, 607

gaŗstil˜baîns, langschenkelig, langbeinig: gaŗstilbaini vīri JR. IV, 18.

Avots: ME I, 607

gaŗstil˜bis, der Langschenkelige, Langbeinige; - gaŗstil˜bu zābaki, Stiefel mit langen Stiefelschäften.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗstīpu(s), = gaŗšļaũku: likās gaŗstīpu Pas. XI, 323. gaŗstīpus gulējuse Janš. Līgava I, 468 (ähnlich 301). Zu stìept?

Avots: EH I, 386

‡ gaŗstīpu(s), = gaŗšļaũku: likās gaŗstīpu Pas. XI, 323. gaŗstīpus gulējuse Janš. Līgava I, 468 (ähnlich 301). Zu stìept?

Avots: EH I, 386

‡ gaŗstulmaîns Celm., gaŗstulmu (gen. plur.) Daugava 1934, S. 484, langschäftig: g. zābaks.

Avots: EH I, 386

gaŗsvārcis, der Langröckige Karls.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗte̦nka U. (unter te̦nka), einer, der lange schwatzt.

Avots: EH I, 386

gaŗteņ̃ķis, ein langweiliger Schwätzer, der mit viel Worten wenig sagt Kronw., Kand.

Avots: ME I, 608

gartupeļi, = kartupeļi Mag. XIII, 2, 61.

Avots: ME I, 604

‡ gaŗu gaŗām runāt ar kuo Segew., Vieles und Mannigfaches mit jem. besprechen.

Avots: EH I, 386

gaŗum, auch gaŗums, aus instr. pl. *gaŗumis, dial. für gaŗām BW. 3875; 17986,2.

Avots: ME I, 608

I gaŗum: auch Warkl. n. FER. XI, 118, Borchow n. FBR. XIII, 30, Pilda n. FBR. XIII, 44, Skaista n. FBR. XV, 48, Lixna: gadījās iet g. ... vecītei Pas, IV, 116 (aus Domopol).

Avots: EH I, 386

II gaŗum, zur Verstärkung von gaŗš: g. gaŗš diega gals Dunika.

Avots: EH I, 386

gaŗums, ‡

2) Plur. gaŗumi,

a) Langstrob
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, PV.;

b) die lange Wolle (beim Scheren):
piecirpu gruozu ...; gruozā g., vākā īsumi BW. 20097.

Avots: EH I, 386

gaŗums, die Länge: kuo līdz rudzu gaŗumiņš, kad nav labs briedumiņš. darbu gaŗumā ve̦lk un tuomē̦r īsā laikā tuop gatavs RKr. VII, 1150. pameita aun, aun, laiku gaŗumā vilkdama LP. V, 296. bē̦rns stiepjas it brangi gaŗumā. lai aug mans arājiņš uozuoliņa gaŗumiņu Ltd. 1076. Als Massbezeichnung mit dem Mass im Gen. od. Akk.: viņš piecu pē̦du od. piecas pē̦das od. pieci pē̦di gaŗumā, er ist fünf Fuss lang. este asi gaŗumā LP. VI, 48. piecas jūdzes gaŗumā BW. 20498.

Avots: ME I, 608

garūza Līvāni, = garuôza.

Avots: EH I, 384

gaŗvaluôde: auch gaŗvaluoda BW. 17653 var.

Avots: EH I, 386

gaŗvaluôde, die Schwätzerin, Faslerin: tautu meita gaŗvaluode, runāt vien sarunāja BW. 665; 2686. gaŗvaluodu (Gen. pl.) māmuliņa 15651.

Kļūdu labojums:
Gen. pl. = Gen. Pl., nicht von gaŗvaluode

Avots: ME I, 608

gaŗvaluodība, die Schwabbelei, die Weitschweifigkeit.

Avots: ME I, 608

‡ gaŗvê̦dars, = gaŗvêderis: nītauriešu gaŗvē̦dari BW. 9995.

Avots: EH I, 386

gaŗvêderis, fem. - dere, der (die) Langbauchige: gaŗvēderi, tu jau mani nedabūsi BW. 15213, 12841. panāksnieku gaŗvēderes BW. 34990.

Avots: ME I, 608

‡ garvèdze ² Auleja, garvēdze Andrupine Bērzgale, Malta, Ružina, Vijāni, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

‡ garvêdzele Baltinow, Bērzgale, Dricēni, Makašēni, Pilda, Sakstagals, Uozuolmuiža, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

‡ gàrvèlce ² Skaista, garvelce Gaigalava, Memelshof, Merdzine, Nirza, Rundāni, Silajāņi, Stirniene, Viļāni, der Regenbogen.

Avots: EH I, 385

‡ garvêldzere Dricēni, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

gaŗvē̦za M. 210, ein fauler Mensch.

Avots: EH I, 386

garvilka (li. gárvilka), die Ventilation Ar.

Avots: ME I, 605

gaŗvilka, einer, der oft zögert und seine Arbeit langsam tut Burtn.

Avots: ME I, 608

‡ gaŗvil˜lene Iw., ein langwolliges Schaf.

Avots: EH I, 386

gar̂ža: auch Erlaa n. FBR. XI, 12, Oknist n. FBR. XV, 164, Kaltenbr., KatrE., Lös., Sessw., Weissensee.

Avots: EH I, 385

gar̂ža [Kl., Bers., Dubena, Jürg.], gar̂žîgs, s. gar̂ša, gar̂šîgs.

Avots: ME I, 605

[garžām, = gaŗšļauku: me̦taties garžām! Kaudz. M. Atmiņas I, 243.]

Avots: ME I, 605

gaŗzeķes, lange Strümpfe: sievietes valkāja gaŗzeķes RKr. XVII, 29.

Avots: ME I, 608

‡ gar̂ži Ramkau, = gar̂di (s. unter gar̂ds

2): g. smieties.

Avots: EH I, 385

‡ gaŗziêdis Ramkau, geranium silvaticum.

Avots: EH I, 386

‡ gaŗzùobība Mekons, Septiņi okstoņi 36, die Spöttelei; die Spottsucht.

Avots: EH I, 386

gaŗzùobis: auch Sessw.; nom. pl. gaŗzuobi (zu gaŗzuobs?) Janš. Līgava II, 175.

Avots: EH I, 386

gaŗzùobis, der Spötter, ein Spassmacher, Witzbold [Jakobshof]. Biel. I, 451 kennt nur gaŗzuobs, eine Form, die sonst unbekannt ist.

Avots: ME I, 608

‡ garžuôt,

1) = gar̂šuôt 1: arī pašam tad labāk garžuoja Ezeriņš Leijerk. I, 36;

2), = gar̂šuôt" 2: (zirgs) garžuoja ... ābuoliņu Ezeriņš Leijerk. I, 120.

Avots: EH I, 385

iẽgaŗām,

1 ): pagājis pa stidziņu būdai ie. R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 136; ‡

2) "pusgulus" (mit iê- ² ) Seyershof: ie. nuogūlās zemē:

Avots: EH I, 513

iẽgaŗām [C.], entlang, längs.

Avots: ME II, 16

iẽgaŗans (unter iẽgare̦ns): ìegaŗans AP.

Avots: EH I, 513

ìegar̂dinât, reizen, Appetit erregen (indem ma[n hin und wieder etwas Verlockendes zeigt, zu essen gibt u. s. w.) Wen., Lasd., Illuxt: viņi mani tâ ar tuo ēdienu iegardināja Bers. iegardini vien viņu: nevarēsi pēc atkauties Mar. n. RKr. XV, 115. Refl. - tiês, "sich einschmecken": iegardināties ar blēdību iegūtā mantā BW.

Avots: ME II, 15, 16

iẽgare̦ns [Drosth., Bauske, Selg., Arrasch, iẽgaŗe̦ns Nigr., iêgaŗe̦ns ² Lautb., Wandsen, iêgare̦ns ² Ruj., iẽgaŗans PS., SAlis., Trik., ìegaŗans ² Warkh., iẽgaŗē̦ns Līn., ìegaŗains AP., Treiden u. a.], länglich: iegare̦ns de̦guns A. XI, 38. iegare̦ni augļi Konv. ² 168.

Avots: ME II, 16

[ìegarêtiês,

1) gut zu brennen
(intr.) anfangen: krāsns nevar iegarēties; salmi drīz iegarējās Nitau, Bers.;

2) Sehnsucht fassen:
gans iegarējās (pēc) mātes Nigr.]

Avots: ME II, 16

‡ iegarkstêtiês (mit ā zu lesen?), = ìegārdzêtìês (?): ne˙re̦ti viņam ... krūtis iegargstējās Saul. Bezdelīgu pereklis 12.

Avots: EH I, 513

ìegaruôt, ‡

2) einhauchen, einflössen:
tam jaunu spē̦ku iegaruojuse caur pē̦dām Dünsb. Vecie grieķi I, 170.

Avots: EH I, 513

[ìegaruôt, dampfend (intr.) od. dunstend hineingelangen.]

Avots: ME II, 16

‡ iêgarša ² Ahs.; der Beigeschmack: šim ēdienam savāda ie.

Avots: EH I, 513

[ìežagarêt, ein wenig mit Ruten durchprügeln Schwanb.]

Avots: ME II, 93

īgarnis: ĩgârnis ² Dunika, Rutzau. Nach Zevers IMM. 1928 II, 313 aus d. Hütgarn "grosses Netz, in welchem Ftsche lebend aufbewahrt werden".

Avots: EH I, 500

īgarnis, ein Heunetz, ein netzartiger Sack, liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu Rutzau n. Etn. I, 138.

Avots: ME I, 834

izčugarât, locker, mürbe werden: zeme pavasarī izčugarājusi Grünh.

Avots: ME I, 724

‡ izgaraiņuôt, = izgaruôt 1: ūdens izgaraiņuojis C., Meiran. siltumā i. Mekons Zelta mājas gr. ³ 88.

Avots: EH I, 447

izgar̂dināt, tr., ergötzen, weiden: izgardināšu acis, ausis un citus prātus MWM. VIII, 28. izgardināt muti ar gardu ēdienu Salisb. Refl. - tiês, sich zur Genüge ergötzen: jāduod nuomēģināt, lai mute izgardinās un zin citiem pastāstīt, ka nav vis viltus manta Seibolt.

Avots: ME I, 736

‡ izgardis, verwöhnt (?): i. tâ, ka ne ābuola vairs neē̦d Mesoten.

Avots: EH I, 447

‡ izgaŗet Strasden, = izgaruôt 1.

Avots: EH I, 447

‡ izgarêt (li. išgarė´ti "verdampfen"),

1) = ìzgarêtiês 1: pirts izgarējusi Adsel, Autz, C.; Mesoten, Sessw.;

2) unbemerkt verschwinden (verloren gehen)
Schwanb.;

3) hungrig werden
Kalz., Lubn.

Avots: EH I, 447

izgarêtiês,

2): auch Kalz., Lubn.; ‡

3) = izplẽnêt: uogles izgarējušās Seyershof. nevajaga ļaut krāsnei (d. h. den Kohlen im Ofen) par daudz i. Frauenb.

Avots: EH I, 447

izgarêtiês (li. išgarėti),

1) verdampfen:
pirts izgarējusies, die Badstube ist von Dämpfen frei, sodass man nun baden kann; krāsns izgarējusies, ist fertig zum Brotbacken [Wolm.], Bers.;

2) ausgehungert sein:
viņš pa˙visam izgarējies Bers.

Avots: ME I, 736

izgarinât,

1): garināji, kamē̦r izgarināji aukstu pirti Siuxt;

2): auch Frauenb. ‡ Refl. =tiês; abkühlen (intr.); sich vom Dampf befreien: durvis stāvēja vaļā, kamē̦r pirts izgarinās Siuxt.

Avots: EH I, 447

izgarinât (li. išgãrinti), tr.,

1) den Dampf verfliegen lassen [Wolgunt]:
kurinātājam vajadzēja pieraudzīt, ka pirts būtu tīra nuo dūmiem un pareizi izgarināta, lai gars būtu salds BW. I, 176;

[2) abkühlen:
maizes vēl nevar laist krāsnī, tā vēl jāizgarina Loddiger, Roop, Wenden u. a.].

Avots: ME I, 736

‡ izgarîtiês Lubn., sich gönnen: neizgarījās (aiz skuopuma) ne mazākās kripatas.

Avots: EH I, 447

izgaruôt,

1) intr., ausdünsten:
par izgaruošanu nuosaucam garaiņu rašanuos nuo mitriem ķermeņiem. ūdens izgaruodams atņe̦m apkārtnei siltumu Strautzel;

2) = izgarēties: pirts nebijuse izgaruojusi labi LP. VI, 830;

3) verschwinden, verfliegen (wie der Dunst):
raganai burvības spē̦ks izgaruojis LP. VII, 658;

4) tr., ausdunsten, aushauchen, verbreiten:
viņas gaišie mati izgaruoja siltu arōmatu Vēr. II, 159. Subst. izgaruõjums, die Ausdünstung: cilvē̦ku izgaruojumi.

Avots: ME I, 736

[izžagaruôt, durchprügeln Wid.]

Avots: ME I, 832

kāgaris, etwas Grosses (von einem grossen Hahn gesagt) Lasd.

Avots: ME II, 186

‡ kãgars, in der Verbind. ut[u] k. Lems., ein Verlauster.

Avots: EH I, 598

kañgars, gew. Pl., ein Hügelzug Sunzel, Popen: viņš gāja pa eistaigātu purva kangaru LP. VII, 426. Aus liv. kāṅgaŕ "Hügel"; [s. Thomsen Beröringer 257].

Avots: ME II, 154

[ķigari "Wassertierchen": tīklā nebija ne˙vienas zivs, tikai zâles un ķigari Jürg.]

Avots: ME II, 379

kuogars U., = kuogurs; [kuôgari ² Treiden "Samenkapseln des Flachses"].

Avots: ME II, 342

kuõpgaŗums ,* die Gesamtlänge Konv. 2608.

Avots: ME II, 345

‡ lagarêtiês Lemb., Segew., ungereimt sprechen; albern.

Avots: EH I, 710

lagaris Segew:, ein Tor, Geck.

Avots: EH I, 710

lielvagaris, der Vertreter des Amtmanns auf den Gütern Ar.

Avots: ME II, 503

magaričas: m. taisa, kad sade̦r puisi vai meitu AP.

Avots: EH I, 776

magaričas, der Vertragstrunk, Vertragsschmaus, Belohnungstrunk: rubulītis ieslīdēja ķešā un kur vēl kuplas magaričas LP. VII, 621. par meitu skapju iecelšanu cēlēji prasa magaričas Etn, III, S. - Nebst li. magarỹčios aus r. магарыч.

Avots: ME II, 547

‡ *magaris (gespr. magers) Sessw. "eine gute Speise": tas tik ir m˙!

Avots: EH I, 776

mazgars (?), die Lauge Kurl.

Avots: ME II, 571

miẽg[g]aris [?] Apšciems "ein guter Geist, der die Kinder in der Wiege bewacht und einschläfert": čuči, guli, maziņais, miegariņa midzināts!

Avots: ME II, 651

miẽg[g]aris [?] Apšciems "ein guter Geist, der die Kinder in der Wiege bewacht und einschläfert": čuči, guli, maziņais, miegariņa midzināts!

Avots: ME II, 651

‡ mîkstgarīgs ² Seyershof, = mîkstčàulîgs: m. luops.

Avots: EH I, 821

mugara: auch Gr.-Buschh., Laitzen, Lubn., Pilda, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine, Pas. VI, 363 (aus Eglūna), loc. s. mugarā FBR. XIII, 35 (aus Borchow), BW. 21378 (aus Salisb.), pa mugaru 33620, 3 (aus Dubenalken).

Avots: EH I, 829

mugara Ruj., Salsib., Birzm., [Pas. I, 149 (aus Kolup) und 151 (aus Preili), II, 47 (aus Rositten), BW. 6764, 1 (aus Warkl.)], für schriftle. mugura.

Avots: ME II, 660

‡ mugariski Zvirgzdine, auf dem Rücken: m. gulēt.

Avots: EH I, 829

‡ mugars, = mugara: kũlis cisu iz mugara Ulanowska Łotysze 56.

Avots: EH I, 829

‡ negar̂dîgs Ramkau, (mit âr ² ) Frauenb., = negar̂ds.

Avots: EH II, 12

[negar̂ds, unschmackhaft.]

Avots: ME II, 713

‡ *negar̂dums, Unschmackhaftes: ēd tu šuo negârdumu! Frauenb.

Avots: EH II, 12

negarîdzniẽks ,* der Laie, Nichtgeistliche.

Avots: ME II, 713

negaŗš: auch Saikava; pagāja n. laiks Pas. IV, 375 (aus Lixna). n. laiceņš bija, man hatte keine Langeweile Kaltenbr. ar jaunu zirgu brauc maz; kādā negaŗā celiņā ielaižas Sonnaxt.

Avots: EH II, 12

[negaŗš, nicht lang, kurz: par negaŗu laiku Pas. I, 302.]

Avots: ME II, 713

negar̂šîgs, unschmackhaft: garšīgu var izšķirt nuo negaršīga Vēr. II, 797.

Avots: ME II, 713

‡ nepagar̂ds, ein wenig unschmackhaft Auleja.

Avots: EH II, 17

‡ *nuogardinâtiês, mit wohlgefallen (etwas Schmackhaftes) essen: ēda biezputru nuogârdinādamās ² Dunika.

Avots: EH II, 45

II nùogarēties =nuosliekties: viņš tik daudz ar nenuogarējās, kâ nuopirkt bē̦rnam pastaliņas Lis.]

Avots: ME II, 783

‡ nuogaŗinât Frauenb., sägend (Bretter od. Holzstücke) von einer bestimmten Länge herstellen: n. divas asis gaŗus dēļus.

Avots: EH II, 45

[nuogars "der Dampf, Qnaim in der Badstube" Warkl., Warkh., Bers.: uzmet labu nuogaru! Banske.]

Avots: ME II, 784

nùogar̂šuôt, tr., abschmecken: vai viņa var kuo nuogaršuot - mūžam ēdiens par sāļu! Siuxt; vīnu nuogaršuotājs, der Weinküper Vēr. II, 417.

Avots: ME II, 784

‡ nùogar̂žuôt Wessen, Virza Straumēni 3 171, = nùogar̂šuôt.

Avots: EH II, 45

nùožagarêt (unter nùožagaruôt): viņš tuo lika n. Pas. VIII, 269, Wolmarshof.

Avots: EH II, 110

nùožagaruôt, [nùožagarêt A.-Schwanb.], tr., ab-, durchprügeln: mani tē̦vs pat vairāk reizes nuožagaruoja Treum.

Avots: ME II, 893

[pagar̂dinât muti, etwas Schmackhaftes geniessen (perfektiv) Warkl.]

Avots: ME III, 27

[pagar̂ds, ziemlich schmackhaft: ēdiens diezgan pagards.]

Avots: ME III, 27

pagare,* die Unterwelt, das Reich der unterirdischen Geister (seiner Bildung nach könnte es aber nur das bezeichnen, was sich unter dem Qualm, unter dem Geiste befindet): nuovadi, ja spēji, līdzi sev uz pagari! Rainis. iz pagares brauc Rainis. [... kaut arī mēs ietu blakām uz pašu pagari Ezeriņš Leijerk. II, 91.]

Avots: ME III, 27

‡ pagare̦ns, länglich Latv. Saule, S. 1044.

Avots: EH II, 132

pagarêtiês, einen Wunsch empfinden, sich sehnen: e̦smu skābu kāpuostu pagarējies [Ahswikken, Dunika, Gramsden, Wain.], Rutzau, Grob. n. Etn. III, 66. [Subst, pagarêšanâs, Verlangen, Sehnsucht: Jāni pārņēma savāda pagarēšanās Janš. Čāp. l9. Zu gars, li. gãras "starkes Verlangen", poln. gorz "Brand, Begierde".]

Avots: ME III, 27

I pagarêtiês,

1): auch Kal., OB.; pagarējies dancuot Etn. III, 66. dažreiz viņa tâ pagarējuoties mātes, ka nevaruot ne parunāt Janš. Mežv .ļ. II, 416; ‡

2) eine Weile
garêtiês Wolmarshof: pagaidi, kamē̦r krāsns pagarējas!

Avots: EH II, 132

pagaŗinât (unter pagarinât): auch Dunika, Hasenp., Schwarden, Stenden.

Avots: EH II, 132

pagarinât: auch Līn.

Avots: EH II, 132

pagarinât, [pagaŗinât MSil., Nigr.], pagaŗuôt St., tr., verlängern: virvi, laiku. Refl. -tiês, sich verlängern. Subst. pagarinãjums, die Verlängerung; pagarinâšana, das Verfristen; pagarinâtãjs, wer verlängert: viņš ir tava dzīvība un tavu dienu pagarinātājs V Mos. 30, 20.

Avots: ME III, 27

pagaŗlaĩkuôtiês, sich ein wenig langweilen: paldies, ka ar mani te pagaŗlaikuojāties! Vēr. I, 1370.

Avots: ME III, 27

‡ pagaruôt, eine Weile ausdünsten (und dabei kühler werden): lai katls vēl pagaruo! Allendorf, Heidenfeld, Meselau. Refl. -tiês, = ‡ pagaruôt: lai katls vēl pagaruojas! Meselau u. a. lai pirts vēl pagaruojas! Lubn., Serbig., Zögenhof.

Avots: EH II, 132

pagaŗš, ziemlich lang: tādu (meitu) tev pārvedu: pagaŗu, pavāju, me̦llām acīm BW. 21166. tev astīte pagaŗāka 7942.

Avots: ME III, 27

pagar̂ša, der Nebengeschmack Dr., [Beigeschmack U.].

Avots: ME III, 27

[pãržagarāt "einem Kinde Fitsch Fatsch geben" L.]

Avots: ME III, 189

‡ pažagari "der Ofenbesen" Lettg.

Avots: EH XIII, 193

pìegarša, piẽgar̂ša PS., piegarža, der Beigeschmack: vīns ir ar stipru spirta piegaršu Konv. ² 3264. me̦dus tam duod saldumu un me̦dus piegaršu 2669. "Latviešu Avīzes" piešķīra visām zināšanām garīdzniecisku... piegaršu Izglītība IV, 11. pielikt kuo piẽgar̂žām N.-Peb.

Avots: ME III, 249

‡ pigarece Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231, = pigarica.

Avots: EH XIII, 230

pigarica: eine Speise. (ln versüsstes Wasser gebröckeltes Grobbrot) Brigadere Dievs, daba, darbs 90.

Avots: EH XIII, 230

pigarica Jakobshof, pigrica Schibbenhof, eine aus Wasser, Zucker und saurem Brot bereitete Speise Naud. n. Etn. I, 41, Grünh.; bal˜tā pigarica, in kalte Milch eingebröckeltes Brot Grünh., me̦lnā pigarica, Brot mit Zucker in kaltem Wasser od. Tee Grünh.; (übertragen) eine nicht schmackhafte Speise Tadaiken.

Avots: ME III, 212