Paplašinātā meklēšana

àizcitsvètdìenu od. àizcitu svètdìenu, den nachnächsten Sonntag. Ebenso àizcitu gadu, nedē ļu u. a.

Avots: ME I, 21

‡ àizknubinât,

1) = ‡ àizknaîbît 1 Sessw.;

2) knibbernd, stochernd verstopfen
Lemsal: a. de̦gunu vēl vairāk cieti.

Avots: EH I, 32

àizknupt, sich ducken hinter... Lemsal: a. aiz ratiem.

Avots: EH I, 32

‡ apknubinât, ringsum beknibbern; "окрошить" Spr.: a. sieru, maizes kukuli Schibbenhof.

Avots: EH I, 93

‡ apkunu Sakstagals, = ‡ apkum.

Avots: EH I, 95

ar˙viênu, ar˙viên, ar˙viênam JK. III, 79, ar˙viênim, ar˙viênīm Garosen, ar˙vienis Bresilgen, ar˙vienu vien, immer, in einem fort: šis gaišums spīd ar˙vienu vien GL.

Avots: ME I, 142

atkalnu, atkaļņu Lub., Laud., Adv., bergab: atkalnu skriedams Lautb., EPr. 58. atkalnis iet (Aahof), rückwärts gehen. atkalnu, atkalnis, atkaļņi, atkalniski adīt, vīt links, kraus stricken, flechten: zeķei sviķeli ada atkalniski N. - Schwnb. In Altenwoga u. a. bedeute es auch "rückwärts": ada divus valdziņus uz priekšu, divus atkaļņi (= atpakaļ).

Avots: ME I, 164

* atsē̦rsnu > hochle. atsārsnu (Aahof) bē̦rni zaķam, die ersten, im März [le. sē̦rsnu mēnesis] geworfenen Hasenjungen.

Avots: ME I, 189

atzinums,

1) Erkenntnis:
pēc Kanta ikviens atzinums jeb atziņa ir atzinēja un ārējās pasaules ražuojums A. IX, 1, 447;

2) Meinung, Gutachten:
ministru komitejas atzinums Baltijas skuolu lietās Vēr. II, 895.

Avots: ME I, 212

aûgšlēciņu, aûgšle̦cām, augšlecēm Dr., aûgšle̦cu le̦cām, augšlē̦cu Duomas I, 155, hochspringend, in hohen Sprüngen, schnell, flink: augšlēciņu palēcuos Naud.; vīrs augšle̦cu le̦cām steidzās uz māju LP. VII, 72; augšlecēm vien pretī skrien Dr.

Avots: ME I, 219

‡ avaņuks, ein kleiner Schafbock Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 73.

Avots: EH I, 189

bal˜ganums, das Weissliche, die weissliche Farbe.

Avots: ME I, 253

bãlganums, das Blässliche, die blässliche Farbe, das blässliche Aussehen.

Avots: ME I, 271

bḕ̦rnuks: auch Borchow n. FBR. XIII, 27, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Wessen n. FBR. XIII, 88, Bērzgale, Kalz., Meiran, Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 216

bḕ̦rnuks [li. bernùkas], Demin. von bē̦rns, das Kindchen Egl., L.

Avots: ME I, 291

‡ bē̦rnuragi Baldohn n. BieIU., = be̦rnarags.

Avots: EH I, 216

bezbḕ̦rnu atraitne, eine kinderlose Witwe.

Avots: ME I, 282

bezspā`rnu (kukaiņi), flügellos (Aptera). *

Avots: ME I, 286

blāknums, blāksna, blāksnis, blāksnums, die Flache, Ebene L., St., U.: blāksnās (in die Niederungen) labība tik lē̦ti netuop apspiesta kâ kalnuos L. pāri blāknumam, rūpju brīvs, ceļu pats sevim šķeļ Rainis. rāmas jūŗas blāksnas priekšā stāv kāds vīrs MWM. IV, 433. [blākstiņa, die Schote Gr. - Buschhof. Zu blāk(n)s, mit dem Suffix von pâksts?]

Avots: ME I, 311

blāznums, der Schimmer, Wiederschein Lös., Bers., Etn. III, 161: acis piegrieztas sarkanajam blāznumam A. XVIII, 397. uogļu sarkanis blāznums Stari II, 333. kâ fosfora blāznums atplaiksnījās un apdzisa aiz gurde̦najiem plakstiņiem Upītis, Sieviete 36.

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 313

‡ brienums, = bridums: bridu purvu brienumā BW. 18761 var.

Avots: EH I, 244

‡ briknums "wer etwas Unangenehmes tut" (ein Widerwärtiger?) Kaltenbr.: tāds b., - vai tad jis nevarēja atiet?

Avots: EH I, 241

brīnu lieta, wunderbare Sache St.; darnach von Rainis MWM. III, 408 brīni für brīnumi gebraucht: brīnus (st. brīnumus) cerēt, Wunder hoffen.

Avots: ME I, 334

brĩnum: šķūnī irbēm būtu b. mājuošana (hätten gutes Wohnen) Siuxt.

Avots: EH I, 242

brĩnum, Adv., wohl Instr. Sg. von brīnums, wunderbar, ausserordentlich, ungemein: brīnum bagāts, garšīgs, labs, liels, plats, salds Beim Verb: nabags brīnum sabijies LP. V. 38. luopiņš brīnum audzis.

Avots: ME I, 334

brĩnumains, wundervoll: vaiņags Skalbe.

Avots: ME I, 334

brĩnumdar̂bs, das Wunderwerk, die Wundertat.

Avots: ME I, 334

‡ brĩnumdaris* Asp. VIII, 194, brīnumdarītājs Strods Par. vōrdn. 60, der Wundertäter.

Avots: EH I, 242

brĩnumîgs, wundervol, voller Wunder: skuolas istaba bij maziņai diezgan brīnumīga Kaudz.

Avots: ME I, 334

brĩnumlìetas, wunderbare Dinge, Sachen.

Avots: ME I, 334

brĩnums,

1) die Verwunderung, das Erstaunen:
man brīnums od. man brīnums nākas, mit par od. selten ap od. mit einem abhäng. Satz mit ka, ich muss erstaunen: brīnums bija, brīnumiņš ap (gew. par) tām muižas meitiņām Ltd. 1723. pārbrauc mājā ar tādu ve̦zumu ze̦lta, ka brīnumi LP. IV, 3. saule le̦c un jājējs laistās, ka brīnumi. par brīnumu, gew. par brīnumiem, wunderbarer Weise, zum Erstaunen: nu - par brīnumiem - darbi labāki izde̦vušies LP. III, 83;

2) das Wunder, das Verwunderung eregt;
Sprw.: tas tāds brīnums kâ žīda tīrums. Im Ausrufe - vielfach in Verbindung mit d. Demonstrativ -, Possessivpronomen und dem Persoalpronomen der II. Pers.: brīnumi! kas par brīnumiem! tuos brīnumus! tavus brīnumus! tavu brīnumu! nu tu brīnumi od. brīnums! nu tu debess brīnumi! o des Wunders, was für Wunder! - In Verbindung mit Attrib., die alle den Begriff des Wunderbaren hervorheben: tīri kâ par baltu brīnumu bija gadījies Aps. kad tevi deviņi od. pieci brīnumi! LP. VI, 491. vai nav silti, tīri, zili brīnumi, hat man da nicht sein blaues Wunder! kad tev visi brīnumi izčibē̦tu! Als Obj.: brīnumus darīt, piedzīvuot, redzēt. Der Dat. - Instr. Pl. adverbial, wunderbar, wie ein Wunder: brīnumiem ruoze zied BW. 9415. brīnumiem (Var.: par brīnumu) es izaugu 14193,5. brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos 5602. Die Genitivverbindungen, wie brīnuma dzīr,as, das Wunderfest, brīnuma civē̦ks, meita, ein Wundermensch, Wundermädchen, brīnuma kukainis, ein Wundertier, brīnuma ce̦pure, die Wundermütze, brīnuma dakteris, der Wunderarzt, brīnuma lieta, ein Wunderding u. s. w. konkurrieren, wie auch sonst, mit den entsprechenden Komposita: brīnumdzīr,as, brīnumcilvē̦ks u. s. w.: izauga mātei brīnuma meita. [Wohl von einem *brīns "verwundert" (gt; erstart?) abgeleitet; vielleicht zu gr. φρίξ (mit ī) "das Aufschaudern, Starren" und (?) sloven. brìna "Wachholder, Nadelholz" (wenn ursprünglich: etwas Starres.)]

Kļūdu labojums:
14193,5 = 14193

Avots: ME I, 334, 335

‡ brĩnumspē̦ks, die Wunderkraft Juris Brasa 13.

Avots: EH I, 242

[brūnulis, f. - le, der, die Brünette Wid.]

Avots: ME I, 341

brũnums, das Braune, die braune Farbe.

Avots: ME I, 341

būgnums: auch ("mit û ") Mar.

Avots: EH I, 257

būgnums, die Angst, Furcht: gar kapsē̦tu ejuot, man uznāca sevišķs būgnums Oberl.

Avots: ME I, 357

‡ burnusteni (acc. s.) Erss Vecā Latgale 100, ein gewisses Kleidungsstück. Vgl. ‡ burnasts.

Avots: EH I, 255

čaganums,

1) die Lockerheit;

2) Hurtigkeit.
(Zu čagans 1 u. 2.)

Avots: ME I, 400

čauganums, die Lockerheit.

Avots: ME I, 405

cecinus, Adv., was über den Kauf gegeben wird Salis n. U. [cec - aus *sec - (zu sekt folgen)?]

Avots: ME I, 367

‡ daũdzbē̦rnu (gen. pl.), kinderreich: d. dzimtas.

Avots: EH I, 309

‡ dìenuds ² (gen. d-da, acc. d-di!) oder dienudo Mahlup, der Süden. Vgl. den acc. dienudi unter diensvidus.

Avots: EH I, 327

‡ *dienuvidus, = dienasvidus: guļ dienuvidu BW. 7536 var.

Avots: EH I, 327

divbḕ̦rnu * sistēma, Zweikindersystem.

Avots: ME I, 471

‡ divspā`rnu durvis A. Brigadere Skarbos vējos 267, eine Flügeltür; d. jumts Ruj., ein Satteldach.

Avots: EH I, 323

diže̦nums, das ansehnliche Aussehen, das Erhabene, Herrliche, die Ansehnlichkeit, Erhabenheit, Herrlichkeit: māmuļiņa... atdē̦vusi bērniņiem visu savu diže̦numu BW. 3184. mūsu sapņi un slāpes pēc neikdienišķa diže̦numa un skaistuma bij palikuši nuovārtā Vēr. v. J. 1904. dziesmas atskanēs visā diže̦numā.

Avots: ME I, 474

drê̦gnums [li. drėgnùmas], die Feuchtigkeit: drē̦gnumu dveš debesis R. Sk. II, 124.

Avots: ME I, 498

druknums. die Dicke Stammhaftigkeit: sava mazuma un druknuma pēc tā spēj virzīties nuo vienas vietas uz otras Vēr. II, 1184.

Avots: ME I, 503

‡ dujdube̦nu (> dujduban) spañnis Dond. n. FBR. VI, 63, ein Eimer mit 2 Böden.

Avots: EH I, 339

dũkanums, die Farbe des Schweissfuchses.

Avots: ME I, 525

duknums C., der Sumpf, eine sumpfige Stelle: briedē̦ns iestidzis duknumā Upīte Medn. laiki.

Avots: ME I, 511

dùlnums ² Bers., = dullums.

Avots: ME I, 513

dur̃nums,

1): pilna galva durnuma Sonnaxt.

Avots: EH I, 344

dur̃nums,

1) Benommenheit, Dwatscheit:
man galvā tāds durnums;

2) Drehkrankheit der Schafe
Salis, Lems. n. U.

Avots: ME I, 519

‡ dùrtanusku ² Lasd. u. a. n: FBR. IX, 158 "?".

Avots: EH I, 344

dvanums (unter dvans): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII; 73, Setzen n. BielU., Fast., Kalz., Odsen, Saikava, Sonnaxt; gaisā save̦lkas grūti dvanumi, būs pē̦rkuons in einem handschriftl. Vokabular.

Avots: EH I, 351

dze̦ltãnums [li. geltonùmas], dze̦lte̦nums Kand., das Gelbe: uolas, kam divi dze̦ltānumi LP. VI, 125.

Avots: ME I, 542

‡ *dze̦nukšiņa (Demin.), = dzeņaukste: dze̦nukšiņas darināju BW. 30261 var.

Avots: EH I, 355

dze̦nulis,

1): auch Linden in Kurl.

Avots: EH I, 355

dze̦nulis,

1) = dze̦luonis, der Stachel:
[pret dze̦nuli spārdīt Glück Apost. 9. 5]; der Stachel an der Schnalle U.;

2) "?": bet tie jums būs par dze̦nuļiem Richt, 2, 3;

3) die Triebfeder, der Beweggrund *
Kronw.: griba virzīt publiku zināmā ceļā bija ar˙vien viņu vaduošais dze̦nulis Vēr. I, 1186. [Zu dzenēt. dzìt.]

Kļūdu labojums:
teikums no Richter 2, 3 pievienojams 1. nozīmes nodalījumam (die Phrase aus Richter 2, 3 gehört zur Bed. 1),

Avots: ME I, 545

‡ dze̦nuls N.-Rosen n. FBR. VIII, 41, N.- Laitzen, = dze̦nulis 1: nuo bitītes dze̦nuliņa BW. 15994. čūska ... dze̦nuliņu vien šaudīja 26051.

Avots: EH I, 355

dzinulis ,* der Trieb.

Avots: ME I, 552

dzinums,

1): auch Frauenb.; ‡

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Treibens, Jagens:
kumeliņa dzinumiņu BW. 19046. es tautieša dzinumiņu te̦k[u] ar vienu tecējumu 33643, 3.

Avots: EH I, 359

dzinums, der Trieb (einer Pflanze): sakņu atvases jeb dzinumi Latv.

Avots: ME I, 552

dzirnums: auch (mit ir̃ ) Salis, PS., Wolmarshof.

Avots: EH I, 360

dzirnums: acu dzirnums, Augenstern U.; vēža dz., Krebsstein. [Vgl. dzirnavas.]

Avots: ME I, 555

dzir̃nupe, = dzirnavupe.

Avots: ME I, 555

dzir̃nus, [dzirnuvas Le. Gr. 210], = dzirnavas.

Avots: ME I, 555

‡ dzirnuviņas BW. 7941 var., = dzir̃naviņas.

Avots: EH I, 360

e̦lknuši, die Schlüsselblume (primula officinalis) Konv. ² 986, RKr. II, 76, St. [Formell vielleicht identisch mit elkšnuši L. "eine Art Pilze".]

Avots: ME I, 567

ē̦nulīte, hepatica triloba Konv. ¹ 609.

Avots: ME I, 574

‡ galanusku, Adv., "?": (gabanas kŗaujuot) vajag sacirst klēpi un uzlikt g. Heidenfeld.

Avots: EH I, 379

gànu (gen. pl.), schmähend: gānu dziesmas, g. valuoda, g. vārdi Smilt., [Nigr., Bauske].

Avots: ME I, 618

‡ ganums, die Hütung Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 383

gare̦nums, gaŗe̦nums, die Länge.

Kļūdu labojums:
die Länge = das Länglichsein

Avots: ME I, 602

gaŗsnuķis, klēts gaŗsnuķis, calandra granaria Konv. ² 2682.

Avots: ME I, 607

gaude̦nums, die Verkrüpelung, die Krüppelhaftigkeit: aklums un gaude̦nums liels ļaunums MWM. VIII, 255.

Avots: ME I, 610

glaũnums, die schöne äussere Ausstattung, der Glanz, feines Betragen: augstskuolās varuot gan tādu glaunumu panākt Rol. velti tādēļ izlietuot lieku glaunumu Asp.

Avots: ME I, 622

gludenums, das Glattsein, die Glätte: ar izmanīgu glude̦numu izdevās ve̦cākus piemānīt Lautb.

Avots: ME I, 629

‡ gnutâtiês Stenden, Falten werfen, sich knüllen: drēbes tev sāk jau g. Zu li. gniùsti "drücken" u. a. bei Walde Vrgi. Wrtb. I, 582 f.

Avots: EH I, 396

‡ *gnutêt, zu erschliessen aus izgnutêt.

Avots: EH I, 396

‡ *gnuz(d)inât, zu erschliessen aus izgnuz(d)inât.

Avots: EH I, 396

‡ *gnuz(d)inât, zu erschliessen aus izgnuz(d)inât.

Avots: EH I, 396

gre̦znums,

1) die Schönheit, Pracht :
audzi - maguonītes gre̦znumiņu ;

2) das Schöne, Herrliche, Kleinod, Schmuck, die Kostbarkeit :
vīrs apbrīnuoja visus gre̦znumus LP. VII, 509. tās man sala gre̦znumā: kājas sala kurpītēs, ruokas - ze̦lta gre̦dze̦nuos BW. 18838.]

Avots: ME I, 651

grînums ² , die Strenge, Unfreundlichkeit, hartherziges Wesen : es ar savu lē̦numiņu izbārstu tautas grīnumiņu BW. 21664.

Avots: ME I, 657

gur̃de̦nums, die Mattheit, Müdigkeit, Ermattung: kaut bāla seja gurde̦nums jau dzimis Vēr. I, 926.

Avots: ME I, 683

[iekalnus, Adv., allmählich (nicht steil) bergan: braukt iekalnus (= slīpi gar kalna piegāzi uz augšu) Schujen.]

Avots: ME II, 24

ìeknubinât, ‡ Refl. -tiês "ņemt vai ēst kaut kuo pa mazam nieciņam" Siuxt.

Avots: EH I, 521

[ìeknubinât,

1) = ieknibināt 1 Bers.;

2) = ieknubinât 3 Arrasch.]

Avots: ME II, 29

[ìeknudêtiês, = ieniezēties: man ieknudējās kājā Salis.]

Avots: ME II, 29

ìeknukšêtiês (unter ieknùkstêtiês): auch Matthai; puika ne˙maz neraud, bet ieknukšas, kad kuo grib Seyershof.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknukšķêtiês Ermes, Grünw., Lubn., NB., Schibbenhof, Sessw., Smilten, (mit -êt ) Jāsmuiža, Makašēni, Warkh., ieknukšķîtiês Kārsava, Višķi, = ‡ ìeknukstêtiês: bē̦rns ieknukšķējās.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknukstêtiês, = ìeknùkstêtiês, leise aufschluchzen Bauske.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknuzât Ermes "= ìepḕrt 2".

Avots: EH I, 521

ìepinums, das Eingeflochtene, die Episode.

Avots: ME II, 51

îgnums, îgums, der Verdruss, Ekel, Widerwille, die Indignation: ar īgnumu viņš nuo tā nuogriezās Rol. man īgnums nāk tuo ieduomājuoties.

Avots: ME I, 834

‡ īnumnieks, = ‡ īnums (?): Leišuos gan˙drīz katrā sē̦tā ir savs ī: Janš. Līgava I, 101. īnumniecei pārskrēja puišelis Dzimtene III ² , 256.

Avots: EH I, 501

‡ īnums,

1) die Miete
(?): svainis nuoticies uz īnumu pie ... Ķe̦lma Janš. Dzimtene II ² , 444. pie saimnieka uz īnuma III ² , 256;

2) "ein Mietsmann"
(= iebũvietis) Gramsden. Beruht auf žem. *įnumys = schriftli. įnamys "Häusler; Mieter; Arbeiter mit freier Station".

Avots: EH I, 501

ir̃de̦nums, die Lockerheit, das Lokere.

Avots: ME I, 709

ĩste̦nums, die Echtheit, Wirklichkeit: viņu sapruot visā viņas īste̦numā Stari II, 875.

Avots: ME I, 838

izgnutêt, sich ausbiegen, verschieben: ve̦cajai ē̦kai visas sienas izgnutējušas Dodn. [Wohl zu li. gniùsti "гнести".]

Avots: ME I, 738

izgnuzinât, izgnuzdinât Dond., Sassm., tr., ein wenig verrenken: kad bē̦rnam kāja, ruoka izmežģīta (izgnuzināta Windau) JK. VI, 53. Zu li. gnìužinti "давить", gniáužti "сжимать".

Avots: ME I, 738

izknubinât, = izknibināt.

Avots: ME I, 754

‡ izknuzinât "langsam auspicken" (von Hühnern) Seyershof.

Avots: EH I, 457

iznužģinât, tr., ausschnüffeln, das Beste auslesen: kur nu tādus ašķugalus lai liek; jāiebeŗ zuosīm, gan jau iznužģinās Naud.

Avots: ME I, 777

izpunums (?)"eine Erhöhung, Unebenheit (Beule) an einer Mauer" N. - Peb., Nötk.]

Avots: ME I, 786

jànudì e, jānudì en PS., in der Tat, wahrlich: jānudien viņa stāstīja ļuoti daudz laba par tuo čūsku Rainis.

Avots: ME II, 106

jaûnums [li. jaunùmas],

1) die Jugend:
Sprw. kuo jaunumā nemācies, ve̦cumā nepratīsi. krāj jaunumā, būs ve̦cumā. es ar savu jaunumiņu daždažādi izdziedāju BW. 959;

2) die Neuheit:
jaunums rada uotru vajadzību Konv. ² 967. nāk vēl dažādi sludinājumi, vietējie jaunumi A. XI, 617;

3) junger Trieb, Schössling:
(dadža) sakne, jaunumi un ziedu dibini ē̦dami Konv. ¹ 654.

Avots: ME II, 102

jaûnuve [Bauske], Hasenp., N. - Bartau, jaûņuve, die Schwiegertochter: bij jauņuve, bij kalpuone, brāļu māsa vien nebij BW. 13647. būsi laba vīra māte, es būšu laba jauņuvīte BW. 23152, 2. vai tādēļ dē̦la māte neņems mani jaunuvēm? 359. dē̦lu māte mani sauca: "meitiņ, manu jaunuvīt". klusa, klusa istabiņa, kad māmiņa viena bija; kad pārveda jauņuvīti, kâ vistiņa kladzināja RKr. XVI, 139.

Avots: ME II, 103

jaûnuzplê̦sts, neugerodet: jaunuzplē̦stās zemes bija nuoplicinātas Konv. ² 2231.

Avots: ME II, 103

jaûnuzsâkts, neubegonnen: jaunuzsākts polītisks virziens Konv. ² 406.

Avots: ME II, 103

kalˆnup: spērās k. kāds puika Janš. Līgava II, 7.

Avots: EH I, 578

kalˆnup, kalnupus, bergauf: aug kuoki, starp kuŗiem kalnup iet celiņš Lautb. pagriezi acis uz lielceļu kalnup Sudr. E. kalnupus teciņiem, lejupus apstājas Tr. III, 1129.

Avots: ME II, 144

‡ kalˆnupe, ein Sturzbach: k. uz gŗavu gāžas Janš. pag. pausm. 3.

Avots: EH I, 578

kalnus, in der Verbindung kalnu kalnus, sehr uneben: kalnu kalnus man zemīte, sehr bergig ist mein Land BW. 25920.

Avots: ME II, 144

kàlsnums, kàlse̦nums, die Magerkeit, Hagerkeit: šis iztecējums un izstīdzējums, šis jaunības kalse̦nums un sausums bija nuomanāms visā viņas augumā A. XII, 30.

Avots: ME II, 144

kanuvāle, s. kanavāle.

Avots: ME II, 156

‡ karinums, eine Kleiderleiste, Knagge Iw.: k. ir tāda dẽlīte, kur iedzītas tapiņas iekšā.

Avots: EH I, 588

kàunums, der Geschlechtsteil: ne˙viens, kam kaunums sagrūsts..., lai nenāk Kunga draudzē V Mos. 22, 1. saimnieks pūķim parādījis savu kaunumu LP. VI, 117.

Avots: ME II, 177

[klanu (gen. pl.),

1) vor einem Personennamen zur Bezeichnung einer Person, die sich häufig bückt, z. B.
klanu Reĩnis PS.;

2) = klaņu (gen. von klaņas

2) * zirgiem uznācis klanu laiks C.]

Avots: ME II, 214

‡ klanuļuôtiês, = klanîtiês: ar visu klanuļuošanuos Kaudz. Izjurieši 196.

Avots: EH I, 610

[klānums "eine leere Stelle im Getreidefelde": ruden laukā lieli klānumi Wessen.]

Avots: ME II, 217, 218

kliênums ² die Winzigkeit, Hagerkeit.

Avots: ME II, 232

[knubeklis Dond., eine verworrene und daher schwierige Arbeit. Zu knubinât.]

Avots: ME II, 249

knubiķis, der Knote Dr.

Avots: ME II, 250

knubinât: auch Laidsen, Lems., Salis. Refl. -tiês: skruodelim viegls darbs: visu dienu knubinājas tikai gar drēbēm Lems.

Avots: EH I, 633

knubinât, (wiederholt) knittern, knibbern, pinkern: tu tik knubini ar priekšzuobiem Brig. Vizb. 41. [tev jau zivs makšķeri knubina Dond. vai nesāksi kuo knubināt (ein wenig arbeiten)? diezgan atspirdzis jau esi! Dond. Refl. - tiês, sich ein wenig beschäftigen: viņa knubinās ar adekli Dond.]

Avots: ME II, 250

‡ knubis Stenden, eine Sense (auch ein Beil u. dergl.), die einen spitzen Winkel zum Stiel bildet, ein Messer, dessen Klinge einen unnormalen Winkel zum Stiel bildet.

Avots: EH I, 633

‡ knubjš (Subst.??) "ein spitzer Winkel" Rothof. Vgl. knubs.

Avots: EH I, 633

knublis, etwas Zusammengebogenes, Zusammengeschrumpftes: nuo lieliem darbiem esi pa˙visam sameties knublī Grünh. [nebst knubināt, knubt und knubulis wohl zu kņubt und vielleicht auch (s. v. Grien- berger Wiener SB. CXLII, Abh. VIII, 57) aschwed. niupa "kneifen", isl. hnupla "stehlen", ae. á-hnéopan "abpflücken".]

Avots: ME II, 250

knubs: knuba izkapts - auch Kaltenbr.

Avots: EH I, 633

[knubs Dond., Wandsen, einenspitzen Winkel bildend: izkapts par knubu iesieta ir jālaiž variāk atkaru. šī apiņu kārts ir knuba nuošķiebusies; jānuostāda taisnāki. - Vgl. kņubs.]

Avots: ME II, 250

[* knubt, s. nuoknubt.]

Avots: ME II, 250

*I knubt: knubt, (vor Entkräftung) zusammensinken A.-Autz, Grünh.; gekrüm nt sitzen (prs. und prt. knubu) Grünh.: kuo knubi? vai nevari taisni sēdēt?

Avots: EH I, 633

‡ II knubt (?) Laidsen "= knubinât": k. maizes drupatiņas nuo kukuļa.

Avots: EH I, 633

‡ knubučaîns, mit kleinen Unebenheiten (Erhöhungen, Höckern) versehen Renzen: k. le̦dus.

Avots: EH I, 633

‡ knabucis,

1) eine kleine Unebenheit, Erhöhung (z. B. auf dem Eise Renzen, im Gewebe
Trik.) Burtn., Kegeln, Lems., Zögenhof;

2) das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes Schwitten; maizes knubucītis "ein Stückchen Brot"
C., Trik.;

3) "ein unordentlich zusammengewickeltes Bündel"
Meselau;

4) ein kleines Kind
Renzen.

Avots: EH I, 633

‡ knubuļaîns, uneben (vom Garn) Ruhental, Salis: knubuļaina dzija.

Avots: EH I, 634

‡ knubulîgs Gr.- Würzau "?": viņš nav k. Deglavs Rīga II, 1, 106.

Avots: EH I, 633

knubulis, etwas Zusammengeballtes, Zusammengeknüpftes U.

Avots: ME II, 250

I knubulis: eine Unebenheit im Garn Ruhental, Salis: dziju daudz knubuļu.

Avots: EH I, 633

‡ II knubulis "ein Knot": kaz tāds par knubuli Deglavs Rīga II, I, 66.

Avots: EH I, 633

‡ knudêt; -u, -ẽju, = kņudêt, jucken Kalvene, Salis.

Avots: EH I, 634

‡ I knudze "eine Krankheit" Warkl.: tam luopeņam k. uzme̦tusies.

Avots: EH I, 634

‡ II knudze "die Menge, Masse" Warkl.

Avots: EH I, 634

‡ knudzêt, -u, -ẽju, wimmeln Warkl.: uz kalniem tik daudz putnu, ka viss knudz vien.

Avots: EH I, 634

knuģis, ‡

4) ein Griff, eine Handhabe (an einer Schaufel, Mistgabel und dergl.)
Heniņš.

Avots: EH I, 634

knuģis,

1) "das Ende eines Bootes, welches beide Seiten zusammenhält";

[2) der Sattelknopf:
turē̦damās pie se̦dlu knuģa Janš. Dzimtene ² II, 57;

3) ein Stück:
siera knuģis Nigr.].

Avots: ME II, 250

[knuĩsis (li. knuĩsis), die Mücke Rutzau.]

Avots: ME II, 250

‡ knuja (mit it zu lesen?), ein Knüppel Frauenb.: viņam liela k. ruokā. Vgl. knũja.

Avots: EH I, 634

knuķis U., die Schnauze. [Reimwort zu snuķis.]

Avots: ME II, 250

knukšêt (unter knukstêt), ‡

2) im Schlaf gewisse Laute von sich geben (sclanucken), unruhig schlafen (von kleinen Kindern gesagt)
Seyershof; ‡

3) quienen, schlaflos die Zeit verbringen
Seyershof: viņš knukšēja tik ilgi augšā, kamē̦r mēs nācām mājā.

Avots: EH I, 634

knukšķêt (unter knukstêt): auch Grünw.; = kuñkstêt Grünh.

Avots: EH I, 634

knukstêt: kuo tu knuksti! sagt man zu einem, der. etwas Unnützes od. Unangenehmes spricht Renzen.

Avots: EH I, 634

knukstêt, knukš(ķ)ēt, knurren: saimniece, īgna un knukstē̦dama Duomas I, 1303. "māt, duod man ēst", puika sāka knukstēt Plūd. Rakstn. I, 103. māga knukšķ K. Millers R. Kr. 52. uz karstām uoglēm stāv un knukst Duomas II, 1163. [bē̦rns knukš Plm. - Vgl. li. kniaũkti "miauen", čech. kńoukati "greinen".]

Avots: ME II, 250

knulle: aus nd. knull(e) "Knorren, Knaust im Holze", s. Sehwers Unters. 55.

Avots: EH I, 634

[knulle Bielenstein Holzb. 667, = knūģe.]

Avots: ME II, 250

‡ *knupa od. *knups "?": iekritušu zārka knupu Pas. III, 72.

Avots: EH I, 634

knupis,

1): auch Seyershof;

2): auch Orellen, Salis, (knups) Wessen.

Avots: EH I, 634

knupis,

1) ein zusammengebundenes Tuch, in dem etwas getragen wir; ein kleiner Packen
U., Grünh.: viena kārta mugurā, uotra knup'itī Degl.;

2) der Zulp für Säulinge
U., Gr. - Sess.: meta baltu maizi un cukuru, kuo bērniņam likt knupī BW. I, S. 181. [Aus nd. knupp "Knupf, Knüpfel, Bündelchen" bei von Gutzeit II, 66.]

Avots: ME II, 250

knupjš U., rechts ausgebogen (von einem fehlerhaften Beile); mit der Spitze zu weit aufwärts gerichtet (von einer Sense) Kawall n. U. [Nebst knupt zu li. susikniaũpe̦s "согнувшись".]

Avots: ME II, 250

‡ knupķins Dunika, OB., = knupis 2.

Avots: EH I, 634

[knupsis,

1) "ein Bündelchen"
Autz;

2) knupis 2 Gramsden.]

Avots: ME II, 250

knupt, knùpu, knupu, zusammengekauert sitzen: ve̦cā māte knupa vēl ar˙vien pie krāsns MWM. IX, 499. [Identisch mit li. knùpti "спотыкаться"? vgl. auch li. knúpoti "knien; auf dem Angesichte liegen". Weiterhin nebst knūpu, knūpêt, kņupt zu klr. kńuṕíty "über etwas sitzen", s. Berneker Wrtb. I, 531, Zupitza Germ. Gutt. 120, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 332.]

Avots: ME II, 250

‡ knupults, ein kurzes, aber ziemlich dickes Holzstück Frauenb.: knupulti mē̦tājas žagarienā.

Avots: EH I, 634

‡ knupurains, knotig, uneben (vom Garn od. Gewebe) NB.: knupuraina dzija.

Avots: EH I, 634

‡ knupurs, ein (als Verzierung eingewebter od. gestickter) Knoten im Gewebe NB.: par knupuriem sauc lakatuos ieaustus jeb iešūtus, uz augšu pace̦ltus me̦zglus. knupuru lakats. knupuru drāna.

Avots: EH I, 634

‡ knur̃ba Smilt. (?), comm., einer, dem die Arbeit nicht von statten geht, ein langsamer Mensch.

Avots: EH I, 634

‡ knur̃bâtiês Serbigal, saumselig, ungern arbeiten.

Avots: EH I, 634

knurbucis, ein kleiner, verdorrter Zweig an Obstbäumen.

Avots: ME II, 250

‡ knur̃ga Kegeln, Lems., ein ästiger Knüppel, dessen ein Ende dicker ist, als das andere; ein biegsamer Stock (mit ur̂ ² ) Zögenhof.

Avots: EH I, 634

‡ knur̃ra Lems., = ‡ knur̃ga.

Avots: EH I, 634

‡ knuselis Brasche Anl. 84, eine kleine Mücke.

Avots: EH I, 634

[knusinâtiês Arrasch, Drosth., N. - Peb., = knuzinâtiês.]

Avots: ME II, 250

knusis: auch AP. (hier werden zuweilen auch Mücken so genannt); vienam bija uoda šķiņķis, uotram knuša pakaklīte BW. 31795, 4.

Avots: EH I, 634

[knusis] oder knsulis U., = knausis, knisis: [uodi, uodi, knuši, knuši (Var.: knauši, kniši), nerejat dziedātājus! BW. 29284, 4 var. Zu knausis].

Avots: ME II, 250

‡ knusîtiês, saumselig, ungewandt etwas tun Dond.: tiem (= ve̦ciem puišiem) ir vaļas k. Tdz. 42681 (aus Liepna). Vgl., auch knusinâtiês.

Avots: EH I, 634

knuta,

1): auch Windau; ‡

2) = knute (wo?).

Avots: EH I, 634

knuta Salis n. U., knutka Salisb., Lems., Ruj. n. U., ein Knüttel. [knuta vielleicht auf Grund des deminutivisch aussehenden knutele (aus einem mnd. knutel?) gebildet.]

Avots: ME II, 250

knutāji: auch Lubn., N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 634

[knutāji Mahlup, Meselau, Wessen (nach einer andern Person aus Wessen: knùtāji ² (?), = knitāji. Auf mnd. knutte "Knopf des Flachses" beruhend?]

Avots: ME II, 250

knute, ‡

2) eine Peitsche
Serbig. In dieser Bed. aus r. кнут.

Avots: EH I, 634

knute, knutele [Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, 168, knutiņa Wessen], eine dünne Stange, zur Befestigung des Strohs auf dem Dache gebraucht Salis n. U. [Zu got. hnuƥō "Stuchel", an. hnúđr "Stange, Pfahl" nach Fick Wrtb. III ⁴ , 100 und Persson Beitr. 810 ¹ ; vgl. auch knautele. Doch s. auch unter knuta.]

Avots: ME II, 250

knutele (unter knute), ‡

2) "?": viens paņe̦m lāpstu, ... citi knuteles J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienās 109; ‡

3) ein Knüttel
Adiamünde.

Avots: EH I, 634

knutka (unter knuta): auch Kegeln, Zögenhof. ar knutkām (dicken Knütteln) sita vilkus Seyershof; "knurga" Wainsel n. FBR. XIV, 88.

Avots: EH I, 634

‡ *knuzât; zu erschliessen aus ‡ ìeknuzât.

Avots: EH I, 634

‡ knuzinât, beissen, stechen (von Insekten) Orellen: mušas, uodi knuzina. Zur Bed. vgl. auch ‡ izknuzinât. Refl. -tiês (s. ME. II, 250), ‡

2), sich ohne. Arbeit umhertreiben, trödeln
Seyershof: viņš knuzinājas visu dienu, nestrādā ne˙kā.

Avots: EH I, 634

knužinât, ‡

2) bei der Arbeft trödeln
A. Leitāns. ‡ Refl. -tiês, = knubinâtiês Frauenb., bei der Arbeit trödeln A. Leitāns: vai strādāsi! kuo knužinājies?

Avots: EH I, 634

knužinât, tr., kitzeln (z. B. mit einem Strohhalm od. einer Feder) Kav.

Avots: ME II, 250

knuzinâtiês Ruj. und West - Livl. n. U., [knuzurêtiês Hasenp.], lausen, in den Haaren od. Federn herumfahren. [Wohl nebst knužinât zu knū(s)t; s. Prellwitz Wrtb. ² 236.]

Avots: ME II, 250

‡ knuzis Dunika, Grob., = knusis: knuži iet mutuļuos Grob. kad knuži iekuož, tad viss ģīmis aizpampst ebenda; die Blattlaus Dunika; "maza, nievājama dzīvnieka apzīmējums" Sonnaxt.

Avots: EH I, 634

‡ I knuzulis Dunika, NB., = knusis.

Avots: EH I, 634

‡ II knuzulis "?": eglītēm zaru galuos (pavasarī) ... briest un knīt ... apaļi knuzuļî (Knospen?) Janš. Mežv. ļ. II. 468.

Avots: EH I, 634

‡ krāģē̦nu raksts. ein gewisses Stickmuster Rutzau n. Fil. mat. 132 (mit Abbild.).

Avots: EH I, 644

kràsainums, der Farbenreichtum: pārsvaru ieguva krāsainums, gre̦znums MWM. XI, 161.

Avots: ME II, 267

krienums, das Schonste und Beste einer Sache Peb. n. U. Zu kriẽns I.

Avots: ME II, 284

krìetnums, die Tüchtigkeit, Biederkeit, Rechtschaffenheit.

Avots: ME II, 284

‡ kritn[u]s, Adv., = kritņus, fallend Seyershof.

Avots: EH I, 656

kruõnuļa, kruonala, Name einer Kuh: priekšgalā suoļuoja baltā kruonuļa Egl.

Avots: ME II, 295

kunulãji: "izkulti linu puogalāji; kaņepju galviņas" Ruj.

Avots: EH I, 676

kunulãji [?]"Flachsstengel ohne Köpfchen" Nauksch. [Vgl. kunaiņi.]

Avots: ME II, 316

‡ kuñkurêt Pūņi, = kuñkstêt: slimniece nekunkurē, bet gul klusu.

Avots: EH I, 676

laĩpnums, die Leutseligkeit, Freundlichkeit, Liebenswürdigkeit, Langmut: vājums nebij iespējis laupīt īsta laipnuma Kaudz. M.

Avots: ME II, 410

ļaũnums, das Bosesein, Übel: lai ļauuums nepiesitas LP. VII, 318. tā ar vienu ļaunumiņu, es ar uotru labumiņu BW. 23313.

Avots: ME II, 532

ļaũnumzâle od. ļaũnuma zâle, Spiessglass St.; Christophskraut (actaea spicata) RKr. III, 68: spirtā jāmērcē ļaunumzāļu uogas Etn. IV, 115.

Avots: ME II, 532

lecenus [für * leceņus?] Neu - Sackenhof, = leciņus.

Avots: ME II, 443

le̦knums, das Feuchte, Saftige, eine feuchte Stelle (mit üppigem Wachstum): mātes saknītes aug le̦knumuos JR. VI, 52. pie pašas upītes le̦knumā bija dažas neaizmirsteles Brig.

Avots: ME II, 448

‡ lê̦knus ² Seyershof, im Galopp.

Avots: EH I, 736

lè̦nu: auch AP.

Avots: EH I, 738

lè̦nu, = lè̦ni.

Avots: ME II, 460

lè̦nums, ‡

3) eine Stelle im Fluss, wo das Wasser langsam fliesst
Saikava.

Avots: EH I, 738

lè̦nums,

1) die Langsamkeit, Faulheit:
tu ar savu lē̦numu nevari ne˙kur uz priekšu tikt;

2) das sanfte, milde Wesen, die Sanftmut, Milde:
nuo lē̦numa lūkuo mani BW. 10182. tu ar savu lē̦numiņu nuorāj manu bargumiņu 1494.

Avots: ME II, 460, 461

le̦pnums, der Stolz, die Pracht: savā le̦pnumā viņš nezin kuo darīt.

Avots: ME II, 453

lê̦ze̦nums, die Ebenheit, Flacheit, das Flachsein.

Avots: ME II, 464

lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: truoksnis tāds, ka viss līdze̦nums atskan Vēr. I, 1395.

Avots: ME II, 480

lĩdzsãnu * trijstũris, ein gleichschenkliges Dreieck.

Avots: ME II, 482

lìetvẽ̦nu od. lìetuvē̦nu dzīt, ein Spiel: lietvē̦na gaidītājs pane̦m maisu un tur tuo atplē̦stu apakšā. (lietvē̦na) dzinējs uzkāpj nama augšienē, dauzās, dze̦n tādu brīsniņu, tad paķeŗ ūdens ķipi un uzgāž gaidītājam virsū Etn. III, 188; II, 7.

Avots: ME II, 508

lĩganums [auch Walgalen], = lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: purva līganums Vēr. II, 1164.

Avots: ME II, 483

linume̦tu brunči, linnene Röcke: linume̦tu brunči bija visai re̦ti, tikai kā darba brunči Etn. IV, 108.

Avots: ME II, 473

linums: auch Salis: tīklam l. izrauts Kaugurciems; tur l. ("?") iekšā austs Baltinow n. FBR. XI, 132.

Avots: EH I, 743

linums, das aus Flachs oder Hanfgarn verfertigte Netz zwischen den Flosshölzern und den Senksteinen Adsel, Fest., Stelp.: vada galve̦nā daļa - audums - tiek saukta par linumu, kas austs nuo liniem vai kaņepēm. linums ir skaidrāks, ja vada acis ir lielākas, un aklāks, ja acis mazākas Etn. II, 105. zvejnieks sasējis reņģes linumā LP. VI, 168; ein grosses Netz L.

Avots: ME II, 473

[lipnums U., = laipnums.]

Avots: ME II, 474

lùokanums, das Biegsame, Gelenkige, Schmiegsame, die Biegsamkeit, Gelenkigkeit, Schmiegsamkeit: pie tā darba mans luokanums palika Blaum.

Avots: ME II, 525

luknums, die Biegsamlceit, Sehmiegsamkeit, Gelenkigkeit, Gewandtheit Kand., Naud.

Avots: ME II, 510

‡ *maļamdzirnus, die Handmühle: maļamdzirnu kambarī BW. 7992, 2 var.

Avots: EH I, 782

manubē̦d (unter bè̦da): m. (meinetwegen) lai asins krietni te̦k L. LA. 78.

Avots: EH I, 783

[manup, zu mir Wandsen, "uz man" G. Bergmann Erklär. einiger... Wörter... v. J. 1789. Daraus ist wohl manuz "uz man" U. korrumpiert.]

Avots: ME II, 562

[me̦lnu (?) zâles, Weidekraut L., Heidekraut (zum Schwarzfärben gebraucht) Wellig 77; Heidelbeeren U.]

Avots: ME II, 599

me̦l˜num, zur Verstärkung von me̦l˜ns: lietus nāk me̦l˜lum me̦l˜ls (sehr schwarz) augšā Kand.

Avots: ME II, 599

me̦l˜numaîns, schwarzgefleckt, schmutzig: me̦lnumainā šķīvī gulēja divas reņģes AU.

Avots: ME II, 599

me̦l˜nums, ‡

3) die Pupille
Orellen.

Avots: EH I, 799

me̦l˜nums,

1) die Schwärze, das Schwarze, der Schmutzfleck:
kur lācis tup, tur me̦lnums paliek (Rätsel: der Kessel). Sprw.: kur rija, tur me̦lnums. puods puodu vārta - abi vienā me̦lnumā. manis dēļ, tautu dē̦ls, valkā zemes me̦llumiņu! BW. 10272. nuotraipīties ar me̦lnumiem LP. IV, 181. vai sirdī neatruodas tev kāds grē̦ka me̦lnums? Kaudz. M. pa (r) nakts me̦lnumu, während der dunkeln Nacht: pa (r) tuo nakts me̦lnumiņu desmit spuoles tecināju BW. 7013. pa nakts me̦lnumu iet apraudzīt bē̦rnus A. XIII, 404. ne tik, cik me̦lnuma aiz naga, nicht einen Deut. nuovē̦l tik, cik aiz naga me̦lnuma A. XIII, 523. prāta tev nav ne par naga me̦lnumu LP. V, 40. nebē̦dāju... ne pa naga me̦llumiņu BW. 3398;

[2) die Eisenschwärze
Trik., Smilt. n. U., me̦l˜numa zâles MSil., U., der Vitriol (zum Schwarzfärben).]

Avots: ME II, 599

‡ me̦l˜numzâles, ein schwarzes Färbemittel: pajem me̦lnumzâles un nuome̦lnuo maisu! Sonnaxt.

Avots: EH I, 799

me̦l˜nupe, ein Fluss mit dunklem Wasser, Beiname der Düna BW. 30710.

Avots: ME II, 599

mil˜taînums: "Bröcklichkeit" ME. II, 627 zu verbessern in "Bröckeligkeit".

Avots: EH I, 814

mil˜taînums, Bröcklichkeit LKVv.

Avots: ME II, 627

‡ minums, = klâjiẽns ² Grawendahl; pirmais m. ("kuo min ar zirgiem") Lubn., Sessw.

Avots: EH I, 816

mirnules [?] Apšciems, eine an Flussufern wachsende bittere Pflanze, welche als Medizin gegen Husten gebraucht wird.

Avots: ME II, 634

[mitinums Lautb., sonst mitinājums, Unterhalt, Fütterung, Ernährung: guotenes mitinums (setzt ein dem li. mìtinau entsprechendes prt. * mitinu voraus) man daudz maksāja.]

Avots: ME II, 638

[munup, zu mir, hochle. für manup: nāc šur manup! Bers.]

Avots: ME II, 667

‡ mūsdienu (gen. pl.), = mūslaiku.

Avots: EH I, 839

nedrē̦bnums "?": kāds nedrē̦bnums tev būs pār lūpām nācis? Asp.

Avots: ME II, 711

nelīdze̦nums, das Unebene, Ungliche, Ungleichmässige, die Unebenheit, Ungleichheit, Ungelchmässigkeit: Krõnvalda pārāk ideālais stāvuoklis ir še būtu atdūries uz dzīves nelīdze̦numiem Kundz.

Avots: ME II, 721

nenužģis, ein Nuschler, Trödler, Plumpsack Gr. Sessau.

Avots: ME II, 724

niknums: nuosarkuse aiz tā liela niknumiņa (Var.: sīvumiņa ) BW. 19797 var.

Avots: EH II, 25

niknums, die Bosheit, Heftigkeit: es aiz sava niknumiņa ne runāt nerunāju. bangu niknums Aps.

Avots: ME II, 744

ninužģis Ekau, ein Trödler, ein Plumpsack, (Nuschler); für nenužģis.

Avots: ME II, 744

[nùoknubinât, = nùoknibinât (aber ernstlicher arbeitend): n. uogas Bauske. Refl. - tiês, eine Zeitlang trödeln Dond.]

Avots: ME II, 800

[nùoknubt Dond., krumm werden]; part. praet. nùoknubis, nùoknūbis, nùoknũbẽjis Sassm., niedergeugt, gebückt: sēd aiz galda nuoknubuse (Var.: nuoknūbuse, nuoknūbēj[u]si) kâ dze̦lte̦na miežu vārpa BW. 21369.

Avots: ME II, 800

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

‡ nuoknukstêtiês N.-Bergfried, = nùoknukšêtiês: bē̦rns jau nuoknukstējās (muozdamies pa de̦gunu izlaida "khe, khe").

Avots: EH II, 55

‡ nùoknupt, = nùokņubt: nuoknupuši mieži (überreife Gerstenähren, die sich zur Erde neigen) Spiess.

Avots: EH II, 55

[nùonur̃rît "unschön abschneiden" Pampeln.]

Avots: ME II, 825

[nùonuris (?)"sakrupis": sēd gluži nuonuris Bers.]

Avots: ME II, 825

‡ nuope̦lnums, Verdienst Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 74

nuõpietnums, das Ernste, der Ernst: varēja redzēt nuo nuopietnuma, kas pa starpām viņas sejā grasījās Lautb.

Avots: ME II, 829

I nu (li. nù, [ai. nu, gr. νυ, ahd. nu "nun"]), nun,

1) enklitisch: tas nu viss vēl ne˙kas, bet tumsā atgadās krustceļš LP. II, 32. še nu tev! da hast du nun!
te nu bij! da haben wir's! lai nu kâ, dem sei, wie ihm wolle. kâ jau nu, wie schon nun: uzņe̦m tuos laipni, kâ jau nu ķēniņa dē̦lus LP. II, 50. ja mīklas uzminēsi, tad tiksi laimīgs. ja ne, tad nu gan tâ būs, kâ būs II, 77. kad nu, ja nu, wenn nun: ja nu tâ tu gribi, lai tad iet arī tâ. kur nu vēl od. kur tad nu vēl, wie sollte es denn auch, gescweige denn: ja jau taviem gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev, jaunam muļķim? LP. V, 265. neticis ne virsū skatīties, kur nu vēl precēt III, 27. ķēvīte knapi varuot tik vienu pavilkt, kur nu vēl abus I, 181. zur Verstärkung der negation: ne nu (Var.: neba, nele, ne˙vis) lieta mani pēla, ne nu lieta niecināja; izpaliņa mani pēla BW. 8707, 1. Im ersten Teil eines disjunktiven Satzes: vai nu - vai(jeb vai), entweder - oder; ne nu - ne, weder - noch: vai nu suods, vai guods. bet bailīgais ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt LP. II, 79. Nach dem Imperativ ist das nu enklitisch, wenn auf dem Verbalbegriff der Ton liegt: ej nu, mans dē̦ls! geh nun, mein Sohn! Betont ist es aber,

a) wenn der Zeitbegriff betont ist: ej nu, mans dē̦ls, geh jetzt(in diesem Augenblick), mein Sohn;

b) wenn die Folge der Erwartung nicht entspricht: glāb nu čūsku; gan viņa tev iekuodīs;

2) betontes nu, jetzt:
nu aba, eben jetzt; nu tik, nu vēl, jetzt erst: nu tik viņš pārnāca mājās. [nu tad! U., auf denn, wird`s endlich?] sagrāba meiteni un nu tik bēgt, er ergriff das Mädchen und machte sich jetzt aus dem Staube JK. viņš piekŗauj tādu kâ tik nu, er packt ein ungemein grosses Fuder voll IV, 72. nu kâ, wie denn sonst, natürlich: vai tu arī tur biji? nu kâ. nu, kas nu? nun, was ist jetzt los? LP. VII, 686; nu re (aus redzi) nu, sieh doch nun. Beim Vokativ als Ausrufewort: nu tu mīļais dieviņ! o du mein lieber Gott! In der Frage: vai zini kuo jauna? nu? Wiederholtes nu - mit Betonung des zweiten nu:

a) zur Beruhigung: nu, nu, gan sāpes pāries, lass gut sein, der Schmerz wird vorübergehen:

b) zur Warnung, Drohung: nu, nu, gan dabūsi pērienu, warte mal, du wirst wolh Prügel bekommen.
nu, nu, nu, pa, pa, pa, pasacīšu māmiņai BW. 5561;

c) zum Ausdruck der Indignation: "tu esi mani nelamē grūdis." "nu nu!" das geht doch zu weit.
[Zu apr. "teinünun", la. nudiūs tertius "es ist nun der dritte Tag" u. a., vgl. Persson IF. II, 251.]

Avots: ME II, 752, 753

II nu Lipsthusen u. a. für nùo. [Gekürzt wie li. nù aus nuo.]

Avots: ME II, 753

[nuba, jetzt eben Warkh.: sen tuo dižu dižināja, sen bagātu sludināja; nuba mēs redzēsim tavu dižu bagātību BW. 22217. Aus nu und ba.]

Avots: ME II, 753

‡ nucene N.-Autz, nucenīte BielU., = nuku grāmata (s. unter nuka 8): šī dziesma bija nucenē; ... ve̦cã nucenīte nezin kur palika, un citās dziesmu grāmatās šās dziesmas vairs nav Janš. Bandava I, 279.

Avots: EH II, 28

I nucka, ein Stück (Brot): saimnieks iedeva nabagam nucku maizes [Ruj., Talsen], Pūņi. Vgl. nuka.

Avots: ME II, 753

[II nucka "ein spitzbübisches Mädchen" Serben.

Avots: ME II, 753

‡ nu˙di Oknist, nudi Pilda n. FBR. XIII, 53, = nu˙dìe.

Avots: EH II, 28

nu˙dìe, nu˙dìen, nu˙dìeniņ, nu˙dìena, bei Gott, wahrhaftig: citādi, nu˙die, mūs zibins nuospers. ja viņš man vienu duotu, nu˙dien, viņa meitu ņe̦mtu BW. 11560. nu˙dieniņ, tas man viena alga būs Druva I, 140. man šķiet, tev patīk viņš - nu˙diena I, 140. [nu˙dìe enthält wolh den gekürzten (die [v]) Vokativ von dievs "Gott", und nu˙dìen(iņ) dürfte daraus in Anlehnung an diena entstellt sein.]

Avots: ME II, 753

I nudze: kad šī ņuga (nudze) [cirmeņu] bij izde̦ld,ēta SDP. I, 12.

Avots: EH II, 28

[I nudze Warkl. "= ņudze II".]

Avots: ME II, 753

[II nudze Warkl., nudzis Warkh., = ņudze I.]

Avots: ME II, 753

‡ nuguôt, "meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu" Siuxt: iet nuguodams pa malu malām. nuguoja, kamē̦r sanuguoja pilnas kules un pilnu vē̦de̦ru.

Avots: EH II, 28

‡ nugs "?": tis ir gan n. saimnieks, ka nevar samaksāt par vienu pudelt de̦gvīna Warkl. Zu verbessern in (ostle.) nūgs < nuogs?

Avots: EH II, 28

nuogulums, die Lagerung, Schicht: alas izgre̦znuotas skaistiem... nuogulumiem MWM. VIII, 503.

Avots: ME II, 789

‡ nùi ² Kaltenbr., Warkl., ja, jawohl: vai tis žīds? - n., n˙! Kaltenbr. vai tu zini, ka tev jāiet? - n. Warkl.

Avots: EH II, 28

nuistavas "?": aust bedzuot, šķietes ātri jāižņe̦m nuo nuistavām, lai mirstuot mute nepaliktu vaļā Etn. II, 191. [Zu ändern in mustavas? Vgl. jedoch auch nustava.]

Avots: ME II, 753

nu˙ja, schön: "nu˙ja miruonis!" nāve teikuse LP. V, 69. es - nu˙ja - es īsti nācu jūsu iedzīvi apskatīties A. XI, 153.

Avots: ME II, 753

nuk! Interj. zum Anspornen der Pferde: arājs uzsauc zirdziņam:"nuk, nuk! - vagu, vagu" Aps.

Avots: ME II, 753

‡ II nuk Kaltenbr., = nukâ: n. jū tâ (Bestätigung).

Avots: EH II, 28

nuka, ņuka, nuks [Dond.], ņuks,

1) ein grosses, keilförmiges Stück Brot
[ņuka Grünh., Mitau, ņuks Serbigal, Nötk., Matk.]: ganuos gāju, nuku (Var.: ņukus) ēdu BW. 9915; auch ein Stück Käse, Butter: Jāņa mātes kambarī sieva nukas darināja BW. 321111; sviesta ņuka Tr. III, 966; [ein Klumpen: suns iet pa tīrumu nukus mezdams (Rätsel - der Pflug) BW. VI, 155];

2) ņuka, ein unordentlich zusammengelegtes, zerknültes Stück Papier:
viņš izvilka nuo kabatas lielu ņuku naudas Lin. tē̦vs var duot labu nuķi (sic!) pūrā Latv.;

3) nuka = biguze Etn. I, 20;

4) die Falte:
drēbes saņukātas, sagulē̦tas, sasē̦dē̦tas vienās ņukās Ahs.;

5) [ņuka Stelp., ņuks Lös. n. IV, 161], die zum Stossen geballte Faust
ņuka Wolmarshof], der mit der Faust augseführte Hieb: sapīcis tam iegrūda ņuku sānuos A. XII, 752, 829. viņš man deva ar nuku sānuos, nuku rādīt, parādīt, eine Feige zeigen: druoši gāju kaimiņuos puišiem ņukas Var.: knipas) rādīdama BW. 6635. kad meitiņa ruociņā, knipu uz knipas (Var.: ņuku uz ņuku, ņuku uz ņuka) parādīju 18327;

6) nuka, der Stock
Kokn. n. Etn. IV, 161;

7) etw. Ungeheuerliches, Wunderliches:
eita, bē̦rni, verieties, kādi ņuki aizkrāsnē! BWp. 2723;

8) nuku grāmata Etn. II, 142 = labi pabieza grāmata ar šaurām, gaŗām lapām Sassm. uotrs mazākais (dziesmu krājums), kuo par "nukām" sauc, ar gada skaitli 1743 Neuland Dziesmu grām. 12. [In der ersten Bed. aus liv. nukā "dickes Stück Brot" nach Thomsen Beröringer 271; doch wie verhält sich dazu li. niukas "niuch" (poln.) ломоть (russ.)"?]

Avots: ME II, 753

I nuka,

1): auch Frauenb., Grenzhof (Mežamuiža), Salis, Schnickern: siera n. uzkuosties FBR. XV, 32 (VL. aus Lesten). nuka 3 ME. II, 753 ist zu streichen (weil fehlerhaft für ņuka).

Avots: EH II, 28

‡ II nuka Bers. u. a., = nukâ: vai tu iesi? - n. Saikava.

Avots: EH II, 28

nukâ, natürlich [Stelp.]: nukā es jau tâ duomāju B. Vēstn. vai tu arī tur biji? nukā Kand. mēs izskrējām ārā, nukā, pe̦lūde de̦g Etn. I, 94. [Aus nu + kâ; auch nu kâ geschrieben.]

Avots: ME II, 753

nuķis, s. nuka ^2.

Avots: ME II, 753

nuks, s. nuka.

Avots: ME II, 753

nukucis,

1) ein Stück:
še tev dēliņ nukucītis gaļas, maizes Lub.;

2) [ņucukis], die Faust, Feige
Lös. n. Etn. IV, 161. Vgl. nuka.

Avots: ME II, 753

‡ nùlat ² Prl. n. FBR. VI, 113, Saikava, = nule.

Avots: EH II, 29

‡ nùlât (mit ā < ē, ?) Ramkau, = nule.

Avots: EH II, 29

nule: auch PlKur., Lesten n. FBR. XV, 27, Blieden. Dunika, Frauenb., Rutzau, Siuxt.

Avots: EH II, 28

nule, nūle Smilt., [nū˙le Arrasch, "nule" N. - Peb.], nulai, nulei Grünh., nulēt, [nùlēt N. Peb., nùlē̦t ² Kl., nùla ² Lis.], nūla Eb., nula, nulīt, nūlīt, [nūlītiņ Warkl.], verstärktes nu, nū ebem jetzt, jetzt, eben erst: nūle (Var.: nulei, nūla, nula, nūleņ 9335. nu lai gribu labi dzert 786. nulēt māte vārdu lika pē̦rnajām telītēm 32422, 8. viņš... tikai nūlet duodas mājās Leijerk. I, 259.] Statt nulēt BW. 21221, 1 und sonst dial. nulat, nūlāt Kl. [mit hochle. a, ā aus e̦, ē̦?]. nūlīt, tūlīt pastnieki dancuos BW. 24196. [nūle dzirdināšu, ich will sie nun erst tränken Manz. 10 Gespr.]

Avots: ME II, 753, 754

‡ nulē Lng., nun erst.

Avots: EH II, 28

nulējs, neulich: nulējās vēlešanās A. XVII, 381; MWM. IV, 734.

Avots: ME II, 754

nule˙pat, eben jetzt: nule˙pat irst pēdējais piegāzes sniegs R. Sk. I, 139.

Avots: ME II, 754

‡ nùle̦t Blieden n. FBR. XVI, 101, = nule.

Avots: EH II, 29

nul˜le, [nullis Wid.], die Null: meitas mani nulli sauca BW. 20017, 1.

Avots: ME II, 754

num̃murs, die Nummer: viņš pirmā nummura kungs, zē̦ns.

Avots: ME II, 754

‡ II nummurs "?": paldies cūku nummuram (Var.: Tunnītim), man cūciņu dievs ir gan BW. 29196, 3 var.

Avots: EH II, 28

nuņķi, Eingeweide mit dünner Grütze zusammengekocht Edw. n. U.

Avots: ME II, 754

‡ nuņ̃ņa Seyershof, comm., Schimpfname für einen unbeholfenen, benommenen Mensehen: viens milzīgs n. tas cilvē̦ks!

Avots: EH II, 28

nuņ̃ņas, [auch der Sing.], die Fresse Burtn., Smilt., Lub., Sessau., [die Nase Serbigal]: še tev pa nuņņām! JU.

Avots: ME II, 754

‡ nūnu, Interj., beim Einwiegen eines Kindes gebraucht Diet.: n., b`ērniņ, n˙!

Avots: EH II, 29

‡ nùobricît, durchschelten, "pārmācīt" Wessen: māte nuobricīja dē̦lu.

Avots: EH II, 34

nu˙pat, nu˙patês Lub., [Fest., nu˙patās Salis], nu˙pate̦nâs, eben jetzt, eben erst: viņš nu˙pat te vēl bija.

Avots: ME II, 754

‡ nu˙patan Janš. Dzimtene I ² , 99, = nu˙pat.

Avots: EH II, 28

nu˙patās (unter nu˙pat): auch Behnen n. FBR. XVI, 149, Lesten n. FBR. XV, 26, Wilkenhof n. FBR. XIV, 67, Dunika.

Avots: EH II, 28

nu˙patẽjs, neulich: tikai pēc nu˙patējā strīda viņš atzinās A. XVIII, 197.

Avots: ME II, 754

‡ nu˙patiņās Dunina, = nu˙pat.

Avots: EH II, 28

‡ nu˙patnās Segew., soeben.

Avots: EH II, 28

‡ nur̃dît Ugalen n. FBR. VII, 22 "?".

Avots: EH II, 28

‡ I nur̃ga Lems., ein ästiger Knüppel, dessen éin Ende dicker, als das andere ist: man bij tāda n. ruokā; es salaidu visiem nuo vietas.

Avots: EH II, 28

‡ II nur̃ga Seyershof, verächtl. Bezeichnung für ein Weib.

Avots: EH II, 28

‡ nur̃kšêt, -u, -ēju.

1) schnurren:
kaķis, kad me̦tas uz mieru gulēt, sāk n. Seyershof;

2) "ļauni lamāties zem sevis" Seyershof; leise und undeutlich sprechen, murmeln
Lems.: nav ne˙kāda pretī nurkšēšana! jāiet vien un jāstrādā; faseln Lems.

Avots: EH II, 29

‡ nurkšķêt, -u, -ēju "?": sprāguoni, kuo nurkšķi! Pas. XI, 409.

Avots: EH II, 29

nurlît, tr., mit einem stumpfen Messer schneiden. Vgl. ņurît [und ņurlît].

Avots: ME II, 754

nurniks, s. ņurņiks.

Avots: ME II, 754

‡ nur̃rât, -āju Seyershof, knurrend seine Unzufriedenheit äussern: ve̦cais nurrā visu laiku.

Avots: EH II, 29

‡ nuorũnît,

1) = izrũnît Frauenb.;

2) schlecht kastrierend umbringen
Dunika: n. suvē̦ru;

3) mit einem stumpfen Messer abschneiden
Dunika, Frauenb.

Avots: EH II, 82

nuskas, zusammengeharkter Roggen: uz lauka vēl nuskas palikušas Tals.

Avots: ME II, 754

‡ nuskat Salis, schnüffeln ("gaŗlaicīgi meklēt, skatīt, uostīt").

Avots: EH II, 29

nustava: plur. t. nustavas Frauenb., = mustavas. Hieraus dissimilatorisch umgebildet.

Avots: EH II, 29

[nustava Schrunden "= mustava".]

Avots: ME II, 754

nutâ "patlaban" Serbig. n. FBR. IV, 58.

Avots: EH II, 29

nute "?": struopiem iekšpusē iegriež nutes.

Avots: ME II, 754

nuvējais, der jetzige Infl. n. U.; [in Mar. n. RKr. XII, 114 dafür(in ostle. Aussprache) novīs (mit ov aus ouv < ūv)].

Avots: ME II, 754

‡ nuža Lems., = ‡ nũža.

Avots: EH II, 29

‡ nužaukliņa Salis, = nūžaukla.

Avots: EH II, 29

nuželêt, - ẽju, nuželêtiês Kand., nužinât, (plattd. nuscheln), trödeln, mit der Arbeit nicht vorwärts kommen: kuo tu tur tik ilgi nuželējies?

Avots: ME II, 754

nuzgi, Nachbleibsel von Viehfutter: remstele tukša, tik nuzgi vien atlikuši Ahs. n. RKr. XVII, 44.

Avots: ME II, 754

nužģinât, nužģît, - ĩju,

1) schnüffeln, wühlen, in Unordnung bringen:
cūkas nužģī miežu tupiņas Naud.;

2) nužģināt, die Spitze der Pastel zusammenziehen
Lems., Salis n. U., [Bielenstein Holzb. 685].

Avots: ME II, 754

[nužinâ(iês), sich abgeben mit: māte nužina (= tin, auklē) bē̦rnu od. māte nužinnājas ar bē̦rnu. Vgl. nuželêt.]

Avots: ME II, 754

[nužinâ(iês), sich abgeben mit: māte nužina (= tin, auklē) bē̦rnu od. māte nužinnājas ar bē̦rnu. Vgl. nuželêt.]

Avots: ME II, 754

nužģis,

2) der Trödler;

2) Pl. nužģi, Nachbleibsel vom Viehfutter
Naud.

Avots: ME II, 754

nužgums [Bielenstein Holzb. 685], nužinãjums,

1) die Spitze der Pasteln
Lems. n. U.;

[2) nužgums "ein schwer loszuwickelndes Gewirre"
MSil.]

Avots: ME II, 754

nužinât, ‡

2) schnüffeln:
aita nužina pa sìenu ar purnu Salis.

Avots: EH II, 29

paklabinus jāt, im Galopp reiten LD. [paklabinus jât "mit iosem Hufeisen (am Pferdehuf) reiten" MSil.]

Avots: ME III, 44

‡ paknubinêt(iês) Warkl., = paknubinât(iês).

Avots: EH II, 143

palaîdnule, ein liederliches Frauenzimmer.

Avots: ME III, 55

panurs, ein Bündel, das man in der Hand od. unter dem Arm trägt Druw. n. RKr. XVII, 71; vgl. panars.

Avots: ME III, 78

‡ pamužinât Wessen, = pamušît.

Avots: EH II, 159

pãrpil˜nums, die Überfülle, der Überfluss, das Übervolle: enerģijas pārpilnums.

Avots: ME III, 170

‡ pavieglinums

Kurmin 225 II, die Erleichterung.

Avots: EH XIII, 191

‡ pẽ̦rnule Ramkau, eine halb- bis einjährige Sterke.

Avots: EH XIII, 229

pēršnuma zâle, Kreuzblume (polygala L.) RKr. II, 75; vgl. pēkšuma zâle und pēšņi II.

Avots: ME III, 210

pìeknubinât Bauske, piekņubinât Līn., (beim Reinigen) knibbernd anfüllen (mit Beeren): p. uogu pilnu gruozu.

Avots: ME III, 258

pìeknupt N.-Peb., pieknubt Nigr., sich bücken: p. pie zemes.

Avots: ME III, 258

‡ I pilnu, = pil˜num 1: p. pilns Diet.

Avots: EH XIII, 233

II pìlnu ² , l. p. praes., ich fülle Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 83.

Avots: EH XIII, 233

I pil˜num, pil˜numu, Adv., gebraucht zur Verstärkung von pilns: mē̦rs bija pilnum pilns MWM. VIII, 244. baznīca bijusi pilnumu pilna ar. ļaudīm LP. V, 343.

Avots: ME III, 216

II pil˜num, pil˜numam Aus. I, 56, = pilnam: izpelnīsies pilnum publikas atzinību B. Vēstn. lai visi būtu pilnum apgādāti Juris Brasa 3.

Avots: ME III, 216

pinums, ‡

2) das Geflochtenhaben:
lai stāvēja mati mani māmuliņas pinumiņu BW. 23079. tev būs guovju ganījums, man - vainaga pinumiņš 5891.

Avots: EH XIII, 235

pinums, das Geflecht: divi pinumi, kas divus apaļuos kruoņus apsedza I Kön. 7, 41. Zu pît.

Avots: ME III, 221

pirnute Rutzau n. Etn. 1V, 165, =pirnuote.

Avots: ME III, 227

piznu piznās, in kleinen Bruchstücken; lūzušā kuoka zari piznu piznās bija apkārt vēja izmē̦tāti U.

Avots: ME III, 229

plāknums, freies Feld L., Bergm. n. U.; die Fläche: berzēšanās plāknums Konv. ¹ 228.

Avots: ME III, 329

plānumi Brasche Kâ Palejas Jānis, = deniņi, die Schläfe; zu plâns.

Avots: ME III, 330

platspā`rnu* (gen. pl.), mit breiten Flügeln, breitflügelig: platspārnu putni Hom. Od. V, 82.

Avots: ME III, 323

punums, ein Gewächs an Bäumen L.; Beule MSil.

Avots: ME III, 413

raganu raganais, der Gehörnteste (der Teufel): pašuos pulksten divpadsmituos raganu raganais klāt LP. VI, 168.

Avots: ME III, 464

re̦snulis (f. -le), ein dicker, wohlbeleibter Mensch.

Avots: ME III, 513

retinuma sakne, Rotwurz Sassm.: sarīvētu retinuma sakni lietuo pret caureju. Beruht auf einem *retinu "mache gerinnen" (zu retêt).

Avots: ME III, 514

rinuksis: vgl. dazu FBR. XV. 64.

Avots: EH II, 372

rinuksis "das Ende vom Netz" Salis; vgl. rinduksis.

Avots: ME III, 529

rĩnums "?": kur rīnums, tur dziļums, stille Wasser sind tief; aus *rīmums?

Avots: ME III, 539

rũnu pauti Smilt., rūņu pautas L., rũņu pàuti Jürg., Morcheln; wohl zu rūnis 1.

Avots: ME III, 571

‡ *sagnutît "?": putni ... čūskas pie kakla ķeŗ, sagnuta un aprij Dünsb. Bībeles dabas stāsti 116.

Avots: EH XVI, 409

sagnuzdinât, tr., verrenken, ausrenken, ausrecken: sagnuzdinātā ruoka sāp Sassm.

Avots: ME II, 627

saknubẽji(e)s, gekrümmt Ahs.: ve̦ckungs sēž ratuos saknubējis Dond. n. RKr. XVII, 49. viņš gluži saknubējies Dond.

Avots: ME II, 652

saknubẽji(e)s, gekrümmt Ahs.: ve̦ckungs sēž ratuos saknubējis Dond. n. RKr. XVII, 49. viņš gluži saknubējies Dond.

Avots: ME II, 652

saknubinât U., sakņubinât Wid., verknoten Biel, n. U.

Avots: ME II, 652

saknubis, s. saknubt.

Avots: ME II, 652

saknubt, sakņubt Nigr., Dunika, saknupt U., sakņupt Wid., sakņūpt L., sich vornüberbeugen, sich krümmen, sich bücken, sich (in der Haltung) gehen lassen (am gebräuchlichsten das Part. praet. act.): Pētersuons sakņuba uz priekšu Stari II, 361. viņš iet pa˙visam saknubis Dond. druoši vien sakņubtu uz de̦guna Janš. tu manuos gaduos sakņubsi, ka zuods gar ceļgaliem sitīsies! Stenden. puika sakņupis gultiņā MWM. VI, 723. Pūpuols tikai grūši pasmējās un sakņupa atkal Upītis Sieviete 63. kuo sēdi tāds saknupis? Gold. viņa sakņupuse dauzīja pieri pret galdu ebenda 98. vecene saknupusi uz priekšu Naud. viņa... vagā sakņubusi... dēstīja tur stādiņu Janš. Dzimtene V, 321. rē̦guojās saknubušas un izpūrušas čuoras Latv. kalējs sēž saknubis durvju priekšā Upītis. kundze sēd sakņubuse Apsk. v. J. 1903, S. 486. Duore saknupusi sēdēja Alm. tā jau ir tāda sakņupusi (von einem hochschwangern, schwach einhergehenden Weibe) U. (unter kņūpt).

Avots: ME II, 653

saknûčât ² Ahs., Dond., verknüllen, verknutschen: drēbes.

Avots: ME II, 653

saknukstêt Golg., Saikava, saknukšêt PS., Wolmarshof, eine gewisse Zeit hindurch knurren, halblaut weinen: bē̦rns saknukstēja visu nakti.

Avots: ME II, 653

saknupis: ze̦mas, saknupušas klētis Siuxt.

Avots: EH XVI, 418

saknupis, saknupt, s. saknubt.

Avots: ME II, 653

sānu, s. sānis II.

Avots: ME III, 805

sanukât, mit Fausthieben verprügeln Ar.

Avots: ME II, 694

sānupe Wid., sāņupe Konv. ² 2099; 2323, der Nebenfluss: Daugavā vai viņas sānupēs Etn. IV, 61.

Avots: ME III, 805

I sānus, s. sānis II.

Avots: ME III, 805

II sānus (nom. pl. masc. g.), ein Fahrschlitten Wolm. n. l., vgl. sāņus I.

Avots: ME III, 805

sanužģît, zerwühlen: cūkas miežu tupiņas sanužģījušas Naud.

Avots: ME II, 694

sar̂kanums, s. sar̂kans.

Avots: ME III, 721

sasnurkšķêt, zusammenschrumpfen: čūska mirdama sasnurkšķ Pas. IV, 323. sasnur̂kšķējis ² (erkrankt und zusammengeschrumpft) sivē̦ns Siuxt.

Avots: ME III, 740

satinuļât, satinuļuôt Bers., = satuntulêt.

Avots: ME III, 763

sausmanu, Adv., s. sausmaņām.

Avots: ME III, 776

sē̦nula: (mit ẽ̦ ) auch Orellen, (mit è̦ ² ) Fest.

Avots: EH II, 481

sẽ̦nula, s. sẽ̦nala.

Avots: ME III, 827

‡ sẽ̦nulains Orellen, = sē̦nalaîns.

Avots: EH II, 481

sē̦nule̦ns, sē̦nuluojs, s. sẽ̦nalaīns.

Avots: ME III, 827

se̦numniẽks* Wid., der Antiquar, Altertümler Dr.

Avots: ME III, 818

se̦nums, s. sens.

Avots: ME III, 818

se̦nusts (?), der Kummetriemen, die Kummetschnur Wid.; mit z - aus dz- (vgl. dzeņaukste)?

Avots: ME III, 818

sinupe, s. sinepe.

Avots: ME III, 842

‡ sivē̦nuks Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73, sivēņuks Oknist, Deminutivformen zu sivē̦ns, Ferkel.

Avots: EH II, 491

skanums Warkl., L., St., der Schall, der Hall Glück Hebr. 12, 19: bļuodai tāds skanums Ruj.

Avots: ME III, 871

šķĩbsnuķis: "lotia" ME. IV, 47 zu verbessern in "loxia".

Avots: EH II, 638

šķībsnuķis Wid., RKr. VIII, 90, šķībšnuķis U., šķībšņuķis, der FichtenKreuzschnabel (lotia curvirostra L.).

Avots: ME IV, 47

‡ slaunuža Wilkenhof n. Etn. I, 165, ein Kuhname.

Avots: EH II, 522

slienus, Adv.: mati stāv slienus, die Haare sträuben sich, stehen zu Berge Mag. III, 1, 136, U.

Avots: ME III, 939

smeilpurnu (gen. pl.) peles, Mäuse mit einer spitzen Schnauze, Spitzmäuse Konv. ² 2318.

Avots: ME III, 956

šnubdrãna Stenden, = šņubdrāna, Schnupftuch.

Avots: ME IV, 89

snubis, s. snupis.

Avots: ME III, 979

snucis (li. snùkis "Maul"), die Schnauze; snuci uzmest, die Nase aufwerfen: garu snuci (Var.: snuķi, snūķi, šņuci) uzme̦tuse (Var.: izlaidusi) BW. 18922 var. Neben diesem snuk ein snug- in schwed. snoka "schnüffeln" (s. Wood IF. XVIII, 34), norw. snukka "schnauben, schnüffeln" u. a., s. Fick Wrtb. III ⁴ , 524.

Avots: ME III, 979

šnucis Fest., = šņucis 1, snucis, der Rüssel Depkin n. U. ; šnucis Kokn., = šnibis II.

Avots: ME IV, 89

šnudaũks Salis, šnudrauks Ogershof, = šņudauks, das Taschentuch: vajaga . . . tautiešam šnudauciņa (Var.: nē̦zdaudziņa) BW. 7056.

Avots: ME IV, 89

‡ šnudrãna Dunika, = šņubdrãna.

Avots: EH II, 650

‡ šnudrauts, = šņudauks: laulabu š. Pas. X, 249 (aus Atašiene).

Avots: EH II, 650

šnudži "Nachbleibsel von runden Gewächsen, z. B. Kartoffeln, Rüben" Brandenburg n. Etn. II, 1.

Avots: ME IV, 89

šnugalas (?) Manz. Lettus, Nasenrotz. Vgl. šnūgali.

Avots: ME IV, 89

šnuka Brasche, die Schnucke.

Avots: ME IV, 89

‡ snuķainie* Konv. vārdn. ² , S. 3942, die Rüsseltiere.

Avots: EH II, 543

‡ snuķinieki* Konv. vārdn. ² , S. 799, die Rüsseltiere.

Avots: EH II, 543

snuķis Kand., U., die Schnauze: sūcamais snuķis Konv. ² 719. snuķi uzmest od. izcelt, die Nase aufwerfen: lielu snuķi uzme̦tusi BW. 18922. staigā snuķi izcē̦luse 25357; (verächtl.) das Gesicht: snuķi nevar ne˙kuo redzēt: matus izlaiduse . . . kupli un ar plīvuri aizvilkusēs Janš. Bandavā I, 366. Wohl aus li. snùkis; vgl. snucis.

Avots: ME III, 979

šnukšķēt St., schnucken.

Avots: ME IV, 89

šnukšķis St. "ein Schnurgler".

Avots: ME IV, 89

šnukstêt Bershof, Kandau, Ruj., Siuxt, Stenden, St., = šņukstêt.

Avots: ME IV, 89

šnukstinât oder šnukstinêt Warkl., šnukstinât Zaravič, šnukšķinât, = šņukstinât: šnukstināju (Var.: šņukstināju, šnukšķināju) nuo māmiņas atstādama BW. 17243, 2.

Avots: ME IV, 89

šnukurêt: auch Salis.

Avots: EH II, 650

šnukurêt Lubn., Warkl., wühlen (mit der Schnauze), schnüffeln.

Avots: ME IV, 89

šnukuris: auch Liepna; ar šnukuri (die Nase) izbadīt BW. 31852. šnukurīti (die Nase) uzme̦tusi 18922 var.

Avots: EH II, 650

šnukuris Mar., Warkl., die Schnauze, der Rüssel von Schweinen.

Avots: ME IV, 89

snukurs: "cūkas purns" Sonnaxt.

Avots: EH II, 543

snukurs, sņukur(i)s (sic!), = snucis: snukuriņu (Var.: sņukuriņu, sņukurīti, šņukuriņu, snuci) uzme̦tuse BW. 18922, 4 var. Zu snucis.

Avots: ME III, 979

I šnukurs Fest., šnukurs U., šnuķurs, = šņukurs Fest.; eine Rotznase U.: skuolē̦niem jāē̦d šnukurs, tad ve̦das labi rakstīt Fest. mārša šnukurinu (Var.: šnuķuriņu, šņukuriņu) uzme̦tusi BW. 18922 var. Vgl. snukurs.

Avots: ME IV, 89

II šnukurs Fehteln, Kalz., Kokn., šnukuris.

Avots: ME IV, 89

III šnukurs, einer, der schluchzt und weint U.

Avots: ME IV, 89

sunē̦ns (unter sunešs): auch AP., Erlaa, Lubn., Orellen, Pas. IX, 260; X, 204.

Avots: EH II, 603

šnupdrāna Brasche, LP. VII,186, Grünw., das Schnupftuch.

Avots: ME IV, 89

snupis: vgl. šņupis 3.

Avots: EH II, 543

snupis, snubis, = snipis 1.

Avots: ME III, 979

‡ šnùrduks ² Kalz., das Taschentuch.

Avots: EH II, 650