Paplašinātā meklēšana

‡ âbuole̦ns ² PlKur., Strasden, Demin. zu âbuols, ein kleiner Apfel.

Avots: EH I, 192

‡ âbuôlte̦ns ² Strasaen, = âbuole̦ns ² .

Avots: EH I, 192

acte̦ns, mit einem mit dem Auge zu vergleichenden Gegenstande versehen: acte̦ns gre̦dze̦ns, Ring mit einem Steine, acte̦na ce̦pure, Mütze mit einer Kokarde. Kremon.

Avots: ME I, 9

acûdens, -s, od. -ņa, Wasser zum Gesichtswaschen: dzē̦rājam vīriņam acūdeņa nevajag BW. 26943.

Kļūdu labojums:
jāizmet viss acûdens (zu streichen der Artikel acûdens)

Avots: ME I, 9

ādzens Elv., lang, schlank, gerade [?].

Avots: ME I, 237

‡ agre̦ns Bers., = agrējs.

Avots: EH I, 4

‡ àizbràuciêns, das einmalige Fortfahren; die Hinfahrt: par savu negaidītuo aizbraucienu Janš. Bandavā I, 179. viņu aizbraucienam Lestenē (nach Lesten) ... bijuši labi panākumi Janš. Līgava II, 96.

Avots: EH I, 11

‡ àizcìrtiêns, = àizgrieznis 2.

Avots: EH I, 14

‡ àizkâriêns, die Berührung: tā aizkāriens bij it kâ maigi glāsti Asp. VIII, 225.

Avots: EH I, 30

àizmetiêns,

1) die einmalige durch
aizmest bezeichnete Tätigkeit;

2) der Anstoss, das Hindernis:
izkapts kā sudrabs skanēja un gāja bez kāda aizmetiena Latv.

Avots: ME I, 40

‡ àizsiens, ein Bündel: uz... ruokas bija tai uzmaukts neliels aizsiens, kuŗā bija iesējusies... drēbes Janš. Mežv. ļ. II, 151 (instr. s. aizsienu Janš. Līgava II, 360).

Avots: EH I, 47, 48

‡ àizskleñst Dunika, Rutzau, seitwärts hingleiten: ragus aizskle̦ndušas līdz dīķa malai:

Avots: EH I, 48

akmens: akminis Zvirgzdine, akmins Salisb., Siuxt, gen. s. akme̦na BW. 9121 var.; 11806, 1 var. u. a., akmina BW. 11055.2; 5437 var., acc.-instr. s. akme̦nu BW. 10297, 5 var.; 12414; 16198, 5, akminu BW. 8916 var., loc. s. akme̦nā BW. 30144, 6 var., akminā BW. 27995, 1 var., gen. s. akme̦nas [?] BW. 14238, 3, nom., acc. plur. masc. akmen[i]s auch AP., Demin. akmisteņš auch Pilda n. FBR. XIII, 59, akmistiņš Pas. V, 293 (aus Welonen), acc.-instr. s. akmenīti BW. 8269, akminiņ[u] BW. 4341, akmantiņ[u] BW. 12180 var.

Avots: EH I, 66

akmens, akmins, -ns u. -ņa, Nom. Plur. akmeņi, akmiņi (dial. Nom., Acc. Pl. akmen [i] s BB. XII, 236 und bei Manc. akminis); Demin. akmentiņš, akmintiņš; hochl. akmisteņš BW. 8695; 10297, 3 Infl. und akmisniņš BW. 33693 var.; verächtlich akminelis, akmintelis LP. VI, 334; (li. akmuõ) der Stein,

1) als Gattungsbezeichnung.
Die Species steht oft im Genitiv vor dem Gattungsbegriff: uolu akmentiņi Ar. 1489, Kieselsteine; zvirgzdu akmens, Kies; krupu a. (Gold.), Kalkstein; zirga a., Gyps, so benannt, weil man früher mit Gyps die Pferde geheilt habe PS.;

2) gewissen Zwecken im natürlichen Zustande dienende oder bearbeitete Steine:
spelts a. BW. III, 1, 79, der das Rauchloch des Ofens verschliessende Stein; tīkla akmeņi LP. VI, 167, die Steine am unteren Rande des Netzes; garu mest uz akmeņiem, Wasser auf die Ofensteine in der Badstube giessen; dārgs a. od. dārgakmens, Edelstein; dzirnu a., der Nühlstein. Sprw. abi cieti akmeņi labi nemaļ;

3) medic. akmeņi - sacietējumi, kuŗi ruodas nuo organiskām vielām Konv. ^1;

4) mythologisch: pē̦rkuoņa a. Etn. I, 56, Donnerkeil, Donnerstein, nach dem Volksglauben kommen mit dem Blitz, dem Donner Steine auf die Erde JK.; ve̦lna akmeņi, grosse Steine, die nach der Vorstellung des Volkes vom Teufel herrühren;
burvības a., ein magischer Stein, mit dessen Hilfe man alle Türen aufschliessen könne Etn. IV, 112;

5) der Gen. von a. vor einem Subst., dem deutschen Adj. steinern
od. dem ersten Teil eines Kompositums entsprechend: akmeņu nams, steinernes Haus; akmiņu galdiņi, steinerne Tafeln, bibl.; akmeņu cirvis, Steinbeil; akmeņu laikme̦ts, die Steinzeit;

6) beliebte Epitheta:
pe̦lē̦ks akmens, grau, ruds a., rötlich;

7) viele bildliche u. sprichwörtliche Redensarten nach den hervorstehendsten Eigenschaften des Steines;

a) als das Feste, Sprachlose, Harte, Gefühllose:
kad tava mute tik cieta paliktu kā akmens Tr. mē̦ms kā a. Tr. ciets kā a. māsiņ, tavu cietu sirdi, vai bij kuoka, vai akmeņa Ltd. 1710. ja šie cietīs klusu, tad akmeņi brēks Luk. 19, 40. Scherzhaft: uz akmeņa mīksta guļa, tur neduŗas cisiņas;

b) das Schwere, Schwierige:
man nuovēlās kā akmens nuo sirds, mir fiel wie ein Stein vom Herzen. neba jau a. uz galvas JK. II, 96 labāk akmeni uz akmeni celt, nekā dažu darbu strādāt. labāk akmeni kaktā ievelt, nekā iebūvieti räume lieber einem Stein als einem Häusler ein Plätzchen ein;

c) das Unbewegliche:
kā ruds akmentiņš tup savā vietiņā Tr. nuosūnuojis a. gŗūti kustināms; das Gegenteil davon: a., kas rit (daudz valstīts, cilāts, ritināts), nesūnuo. akmens pie akmeņa piesitas, ne vēl cilvē̦ks;

d) das Unveränderliche, das Ungedeihende:
tas aug kā pa akmeņu starpu; besonders gebräuchlich bei einem unerfüllbaren Wunsch: pagaidiet, lai akmens salapuo Ar. 986. tas nuotiks, kad akmeņi sapūs, das wird nimmer geschehen. ūdentiņš, akmentiņš, tie dzīvuoja saules mūžu Ar. 918;

e) vom Bewerfen mit Steinen, Steinigen:
tikpat kā akmens pierē Etn. II, 43, wird gesagt, wenn den Spötter dasselbe Missgeschick trifft wie den Verspotteten. kuŗš nuo jums bez grē̦ka, tas lai me̦t (tuo) pirmuo akmini uz viņu Joh. 8, 7. un tuo nuomē̦tāja akmiņiem Ap. 7, 58. [Vrgl. Berneker Wrtb. I, 478 und Boisacq Dict. unter ἄχμων mit Literaturangaben.]

Avots: ME I, 64

‡ âkstiens ² Wainsel n. FBR. XIV, 88 "?"

Avots: EH I, 193

akûdens, -s, Brunnenwasser BW. 21143.

Avots: ME I, 65

àlksniens: auch Grob. (mit alˆ ² ), Janš. Līgava II, 174.

Avots: EH I, 68

àlksniens, Erlenwald, Erlengebüsch BW. 19488, 2; 19877, 11.

Avots: ME I, 68

ãņķens Kand., aņ̃ķins PS., ãņķins, ãniķis Hasenp., Hänchen an Fässern: viņš negāja pie āņķina iegriešanas Kaudz. M. [Nebst li. ónkis aus mnd. haneken "Hänchen am Fass".]

Avots: ME I, 239

apcìrtiêns: auch Wessen.

Avots: EH I, 76

apcìrtiêns, - starp izkapts laidieniem nenuopļauta zāle, also das übrig gebliebene Gras in der Schwade Buschh., Bauske.

Avots: ME I, 80

apdùobe̦ns, bauchig, mit hervor- tretender Wölbung: abduobe̦ns puods Bers.

Avots: ME I, 83

apgrìeziens, ‡

2) das einmalige, erfolgte Sichumdrehen, die Wendung:
vienā apgriezienā.

Avots: EH I, 84

apgrìeziens, ein Strick, mit welchem man die Femerstange an die Stütze auf der Schlittensohle (mietne) befestigt Mar. RKr. XV, 105.

Avots: ME I, 88

apķêriens: dažam cilvē̦kam visās darīšanās ir labs a. Ahs. gaišu saprašanu un ātru apķērienu Janš. Mežv. ļ. II, 503. dē̦lam a. Pas. VI, 336.

Avots: EH I, 96

apķêriens, Geistesgegenwart, Scharfsinn: bet nabagam netrūkst apķēriena LP. I, 148.

Avots: ME I, 98

apliciens, die Überlegung: vai viņam maz ir apliciens Gr. - Sessau.

Avots: ME I, 101

apniciêns, der Überdruss, die Langweile: dzīvuot citiem par apnicienu Alm. pēdējais apniciens! Es ist vor Langweile nicht auszuhalten.

Avots: ME I, 109

apuocens, Wasser, ein kleiner See an sumpfigen Stellen: apuocens purvainās vietās dūņaina ūdeņa krājums (mazs ezeriņš), kuŗam apkārtējā zeme, ja tai virsū iet, līguojas Etn. III, 1. [In Kalzenau apuodzē̦ns "ein kleiner, bewachsener See", - anscheinend ein Deminutiv zu apuogs. Wenn dz hier hinter uo älter ist als c, gehört das Wort zu apaûgt, indem uo für au eingetreten ist, vgl. unten apuoži und Le. Gr. § 213.]

Avots: ME I, 132, 133

‡ apsàuciêns, der Verweis: bē̦rnu apsaucienu suņu pagāni [= suņi] neklausa Janš. Līgava I, 402.

Avots: EH I, 111

apsiêns, Espewald BW. 5825.

Kļūdu labojums:
apsiêns = *apsiêns oder *apsiena

Avots: ME I, 120

apskatiêns, der einmalige Blick ringsum, die Umschau: nebij ne apskatiens, tad jau bij ap ē̦ku apbraukts Lautb., ehe man sich's versah.

Avots: ME I, 121

‡ apskâviêns, die Umarmung: atsvabinājies nuo tē̦va... apskāviena Janš. Līgava II, 79.

Avots: EH I, 113

‡ apstâjiens, der Aufenthalt, das Haltmachen: vienu apstājienu mēs taisīsim pie Jānīša kruoga Azand. 112.

Avots: EH I, 117

‡ apveñstiês Stenden, sich mühsam unter etwas verkriechen: puika apvendies apakš gultas.

Avots: EH I, 126

apvẽrtiês, sich umsehen, ansehen: biju pie savas labības apvērties, vai nav gani nuoganījuši Smilt., Bers.

Avots: ME I, 135

‡ apžārben(s) Fest. (mit engem e?), apžārbiņ Wessen, rittlings.

Avots: EH I, 128

ārde̦ns, geläufig, gewandt: valuodas risinājās arvienu ārde̦nāki Zeltm.

Avots: ME I, 241

‡ ariêns Bielenstein LSpr. I, 303, zeitlich begrenztes Pflügen.

Avots: EH I, 129

asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.

Avots: EH I, 130

asmens: asmins, -na auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Siuxt, asminis Dunika, Kal., nom. pI. asmines PIKur.

Avots: EH I, 131

asmens, m., gen. s. asmens oder asmeņa, Pl. asmenis und asmeņi; auch asmins, gen. s. asmins, asmiņa oder asmina, auch asms: trim asmiem zuobentiņš BW. 13195, A. I, 39 (li. ašmuõ),

1) Schärfe, Schneide der Klinge, die Klinge des Messers, des Schwertes, der scharfe, eiserne Teil der Schaufel:
viņš kaldina zuobinu asminis Vēr. I, 484. pats sausās dusmās nuotiesā ar zuobina asminu LP. V, 316, nach dem bibl. ar zuobina asmini izdeldēt, mit der Schärfe des Schwertes ausrotten; šķipeles asmins Purap.;

2) Spitze der Ähre
St.;

3) Zacke am Holze
Bergm. In Platohn unterscheidet man asmins, -a, die Schneide, Klinge, von asmenis, -ņa, die Spitze, das Ende begrannter Ähren. [Zu ass "scharf", ai. ašman- "Felsstück, av. und apers. asman- "Stein", gr. ἄχμων "Amboss".]

Avots: ME I, 144

‡ atbràuciêns, zeitlich begrenztes Herfahren: šinī atbraucienā Ezeriņš Leijerk. II, 116. Silarāja negaidītais atbrauciens Janš. Bandavā I, 133.

Avots: EH I, 136

‡ atcìrtiêns,

1) eine schroffe Antwort
Frauenb.;

2) a. Bers., Erlaa, KL, Laud., Lubn., Sessw., atcirtiena vāls Frauenb., ein Doppelschwaden (entsteht beim Zusammengeraten von zwei Schwaden).

Avots: EH I, 137

atdzêriẽns,

1) der Labetrunk
Mag. IV, 2, 108;

2) ein Trunk als Gegenmittel gegen einen Zaubertrank
A. X, 1, 529.

Avots: ME I, 156

atkãre̦ns,

1) steil
L.: atkāre̦ns kalns Aps., Lub. (zu atkārt);

2) herabhangend, klaffend:
nuo... atkāre̦nās kabatas U. b. 113, 63.

Avots: ME I, 166

atlaîdiens (unter atlaîst 1): auch Seyershof; "saausts gabals, kuo nuolaiž aužuot" N.-Peb.

Avots: EH I, 152

‡ atlupe̦ns Ar., = atluobans: a. rācenis, atlupe̦na miza.

Avots: EH I, 154

atmîkstens, atmîkšens [-ens wohl aus -enis], Tauwetter N. - Schwnb., Spr.; auch als Adj.: atmīkste̦ns laiks Lind. (wofür bei U. atmīkstajs laiks).

Avots: ME I, 178

‡ atnāciêns, = atnakums: ziņuoju tam par sava atnāciena ieme̦slu Janš. Dzimtene Il, 400 (ähnlich Bandavā II, 110, Līgava II, 153, Veselis Saules kaps. 172).

Avots: EH I, 157

atņēmiens, die Weg-, Entgegennahme, die Wiederholung: grieze vienmērīguos atņēmienuos tarkšķina savas pāri nuotes Plūd. atņēmieniem, zu wiederholten Malen, stossweise: vējiņš atņēmieniem iešalcās kuokuos A. XV, 2, 123. vāveres asie nadziņi atņēmieniem nuočaukstēja uz augšu A. XV, 2, 174.

Avots: ME I, 180

atplen̂st ² , tr., auf-, losreissen: atplendis acis LP. IX, 1, 228.

Avots: ME I, 182

‡ atradienis Kaltenbr. (mit ìe ² ), Warkl., Pas. I, 150. der Fund.

Avots: EH I, 160

‡ atren̂st ² Dunika, = atcìrst 1: a. kuokam zaru.

Avots: EH I, 162

atsê̦de̦ns, auch atsêdiês ūdens, aufgestautes Wasser Aps.

Avots: ME I, 189

atsitiêns, ‡

2) "der Absprung, das Abprallen"
Segew.; ‡

3) uz atsitienu Segew. "im Wurfe (eineu Fisch mit dem Stecheisen treffen)".

Avots: EH I, 165

atsitiens Ahs., Zurückschlag: sitiens grūts, bet atsitiens vēl grūtāks Sprw.

Avots: ME I, 190

atšķenst, intr., sterben: vai šis vēl nav atšķendis? Grobin, Etn. IV, 17.

Avots: ME I, 201

‡ atskleñst Rutzau, äffnen, losziehen, losriegeln: a. sklandu vaļā. atsklend dures (= duru klāstu) vaļā!

Avots: EH I, 166

‡ atstibens "?": bē̦rza a. BW. 14517, 2 und 12 (Var. II: atstiepējs).

Avots: EH I, 171

‡ atsveiciêns Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 141, ein Abschiedsgruss.

Avots: EH I, 173

atsviêdiêns (unter atsviêst): (šūpulis) straujā atsviedienā šaujas at-pakaļ uz uotru pusi Janš. Paipala 26.

Avots: EH I, 173

‡ attape̦ns Strasden, = attapĩba: man a[r]˙vien bi[ja] tas attape̦ns, kuo atsacīt; es nepalik[u] ne˙kad klus[u].

Avots: EH I, 175

‡ attapiêns, = attapĩba: dievs devis ... Anniņai ... ātrāku attapienu Janš. Līgava I, 90.

Avots: EH I, 175

atvìlciêns, der Atemzug: krūtis ceļas atvilcieniem gaŗiem Latv.

Avots: ME I, 210

[augstiens Werssen, eine Öffnung in der Oberlage (griesti); vgl. li. augštinis dass.]

Avots: ME I, 217

aũkste̦ns, kühl: aũkste̦ns laiks. Mat. Paul.

Avots: ME I, 222

ave̦ns,

1): auch Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, AP., Ramkau, Saikava, Sonnaxt, Demin. acc. s. avenīti BW. 18260 var.; vgl. auch die Gesindenamen Aveni Lvv. II, 62 und Avenini I, 62 (Sunzel); II, 67 (Sonnaxt); aventiņš BW. 16791 zu ersetzen durch aventiņš BW. 4976, 8 var.; ‡

2) Demin. aveniņš, ein Pilz AP.

Avots: EH I, 189

ave̦ns, avins [BW. 11587] (li. ãvinas, [pr. awins, aksl. ovьnъ]), avans BW. 21414, [avē̦ns Ekau], àuns, Dem. aveniņš, aventiņš BW. 16791, Widder, Schafbock: ave̦ns - izrūnīts auns Etn. I, 106. ave̦ns (Var.: avins, avans) vērša vē̦de̦rā (Rätsel) Rkr. VII, 130. ave̦ni vienā dienā nenuobadās. Sprw.: vai ave̦ns pie vēža ies vilnas prasīt. avins = auns Lubahn Etn. II, 23. nebē̦dāji, māmuliņa, aveniņu turē̦dama; pat aitiņa attecēs pie tā tava aveniņa BW. 12111. [ave̦na galviņa, Wellbaum am Webstuhl ("Bocksköpchen") bei Bielenstein Holzb. 402.]

Kļūdu labojums:
pat aitiņa = pat[i] aitiņa

Avots: ME I, 232

‡ *aviens, erschlossen aus dem acc. c. avieniņu BW. 19950, = ave̦ns.

Avots: EH I, 190

‡ àviêns, das einmalige (vollendete) Bekleiden der Füsse: es tautieti nuolūkuoju vienā kāju āvienā BW. 9335, 12 var.

Avots: EH I, 196

‡ avuoksniens Jans. Dzimtene III ² , 352, = avuoksnājs.

Avots: EH I, 190

avuotiens: auch Edw.

Avots: EH I, 190

avuotiens Kronw., avuotiene Meldsern, s. avuoksnājs.

Avots: ME I, 233

‡ badiens, der Stoss (mit den Hörnern): ik reizes tie badieni nav tik sāpīgi Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

‡ bāle̦ns, = bālis: smilga auga atmatā, es savuos bāle̦nuos BW. 17700, 2.

Avots: EH I, 208

bal˜se̦ns C., dial. bal˜sans, weisslich: mati. tumsā parādās balsans gaišums R. Sk. II, 84 (Rain.)

Avots: ME I, 254

bal˜takmenis, der Weisstein, Granulit: baltakmeņa dzirnaviņas VL.

Avots: ME I, 256

bal˜tpiens, auch bal˜tais od. bìezais piẽns, gekochte, gegorene Milch, in Livland als Zukost gebraucht: rūgušuo pienu ielej kaltā un vāra, līdz biezais (baltais) piens nuostājas virsū Etn. II, 137. mērcējums nuo baltpiena un kreima II, 136. baltpiena putra MWM. VIII, 595.

Avots: ME I, 257

bàlziêns,

1): auch AP., (mit àl ² ) KatrE., Sonnaxt (hier daneben ein Demin. bàlzienītis ² ), (mit alˆ ² ) Grob., Siuxt, (bàlzìenis ² ) Warkl. n. FBR. Xl, 120, Kaltenbr.: tur balzienus sutināju BW. 34630. balzieniņu samaitāju 35552; ‡

3) ein Teil des Wagens
(mit alˆ ² ) Siuxt; ‡

4) das untere Querholz (das Trittbrett) an der Schaukel
(bàlzìenis ² ) Warkl.: airēm vēl balzieņa nav Warkl. šūpuļa kārtis... saķēris nuostājas... pašā balziena vidū Janš. Paipala 25; ‡

5) ein nur an beiden Enden (horizontal) angenähtes dickes Band auf dem Rücken eines Mantels
Frauenb., Schnehpeln (mit alˆ ² ), Blieden, Luttringen: stipri ne̦sātā pusmētelītī ar balzienu uz muguras Janš. Dzimtene V, 283,

Avots: EH I, 203

bàlziêns PS., [bal`zienis ² Gr. - Buschhof],

1) das Gebinde, welches die gegenüberstehenden
mietnes der beiden Schlittensohlen verbindet, [s. Bielenstein Holzb. 556];

2) Stützenverband am Pfluge.
[Einerseits zu bàltît, bàlsts, andrerseits zu belzt "stützen", balˆstît; der Unterschied in der Intonation scheint auf der Vermischung von zwei Wurzeln zu beruhen, die sich jetzt nicht mehr klar trennen lassen. Weiterhin wohl zu le. balsêties, balss 2, li. balženas od. balžiena "ein längebalken an der Egge", apr. balsinis "Kissen", pobalso "Pfühl", slowen. blazina "Querbaum des Schlittens, Rungstock, Dachbalken, Kissen", r. бóлозень "Beule", ai. upabàrhan+am und av. barǝziš "Polster", an. bolgenn "aufgeschwollen", got. balgs "Schlauch", ir. bolg "Sack", bolgaim "schwelle", u. a., s. Berneker Wrtb. I, 70 f., Torbiörnsson Liqmet. I, 73, Trautmann Apr. Spr. 310 und Wrtb. 25 f., Zupitza Germ. Gutt. 196, Fick Wrtb. III ⁴ , 268, Feist Wrtb, ² 57, Persson Beitr. 267, 799 ² und 849 ¹ .]

Avots: ME I, 260

bambiens, Takt: bambienu sist Laut. N. XVIII, 270, bambenus (Var,: bambiņu, baubeņus) sist BW. 21056 var.

Avots: ME I, 261

‡ bāre̦ns, die Waise: bāre̦niem māmuliņa BW. 22177, 7 var. aizdze̦n bāre̦nu Janš. Pag. pausm. 17.

Avots: EH I, 209

bãriêns (unter bãrt): bàrienis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 209

‡ bârkste̦ns ² (mit e, aus ai?) Seyershof, = bā`rkstaîns 1: b. dvielis, lakats.

Avots: EH I, 209

baûbiens ² : sita ar dūrēm baubienu pa karuseļa kamanu atzveltnēm Janš. Dzimtene I, 487 (ähnlich Mežv. ļ. II, 280).

Avots: EH I, 206

baûbiens ² , baubenis, der Takt mit dem trijdeksnis: sita takti jeb baubienu Vēr. I, 658; Etn. I, 38. sit, bāba, baubeņus BW. 21056. baubiena zizlis, Der Taktstock Konv. ² 3339. [Zu baubt?]

Avots: ME I, 266

‡ bedre̦ns Seyershof, = bedraîns: b. kartupelis.

Avots: EH I, 211

bedriens, ein Ort, wo sich viele Gruben befinden, eine Reihe von Gruben Jan.

Avots: ME I, 277

‡ bêdziens, die (abgeschlossene) Flucht: b. labi izdevies Janš. Līgava II, 315 (ähnlich Mežv. ļ. II, 226 und 342).

Avots: EH I, 215, 216

‡ belzējiens Sessw. "= belziens·.

Avots: EH I, 212

belziens: cērtietēs, kaunietēs, ve̦cākie bāleliņi! man mazajam uzmetiet pa vienam belzienam! BW. piel. ² 3467 ¹ .

Avots: EH I, 212

belziens, [belzenis U.], belzens ² Kand., ein derber Schlag: belzienu duot, dabūt, einen Schlag versetzen, erhalten; duodat man vienu belzeniņu! BW. 3888 (aus Blieden). [vilka labu belzeni U., versetzte einen derben Schlag.]

Avots: ME I, 278

‡ bê̦re̦ns ² Seyershof, Kinder habend.

Avots: EH I, 216

ber̂ziens,

1) das einmalige Reiben;

2) = ķēpa, Brot (oder Quark) in süsse Milch gebrockt
Smilt., Bers.; in Palzmar dafür ber̂ziņš.

Avots: ME I, 280

bẽrziens, s. bẽ̦rzaine.

Avots: ME I, 292

bezdibens, -s, bezdibenis, dial. bezdibins, -ens, grundlose, bodenlose Tiefe, der Abgrund: un es nuogāzuos dziļi bezdibenī Vēr. I, 669. jūtu bezdibens Stari II, 273. bezdibe̦na e̦ze̦rs, avuots, grundlos; bezdibens aka Rain.

Avots: ME I, 283

‡ bìezaispìens ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = biezpiẽns.

Avots: EH I, 224

bìeze̦ns, dicht: bieze̦nais jeb blīznais gaiss MWM. VI, 583.

Avots: ME I, 306

bieziens (unter biezājs): auch BielU., (mit iê ² ) Dunika, Kal., OB.: meža b. krūmu b. niedru un duoņu biezienā Janš. Nīca 28. vidū birža, biezienā (Var.: zaļu bē̦rzu biezumā) BW. 532 var.

Avots: EH I, 224

bìezpiẽns, dicke, gekäste Milch, Quark.

Avots: ME I, 306

bilˆdiens, die Anrede, Aufforderung, Bewerbung: ne nuo krē̦sla necēluos sliktu ļaužu bildienam BW. 14856, 3.

Avots: ME I, 296

‡ biriêns, = birums: graudu b. Warkl.

Avots: EH I, 220

[bir̂ze̦ns C., Lis., Bers., Salisb.], birzans Plm.; [birze̦na maize C.]

Avots: ME I, 299

‡ bizenslaiks AP., die Bleszeit (beim Vieh).

Avots: EH I, 222

‡ blākšiêns, = ‡ blākšis 1 PV.: redzēt neredzēju, bet blākšienu dzirdēju.

Avots: EH I, 227

blãukstiens, blaukšiens, der Knall, Schall, ein mit einem Schall verbundener Schlag: tur laikam kas smags krita; juo bija dzirdams liels blaukstiens. pielūkuo tikai, ka neizrausi kādu blaukstienu.

Avots: ME I, 310

blauziens, auch blauziņš Dond., der Hieb, Schlag, Prügel: tas dabūja rungas un blauzienus Dünsb. [Zu sorb. bļuzna "Narbe"?]

Avots: ME I, 310

bļāviens (unter bļaût): der Schrei; ein heftiger Angriff in Worten Segew.

Avots: EH I, 233

‡ blêjiêns, einmaliges, voļlendetes Blöcken, Meckern: uz katru (sc.: aitas) blējienu . . . atbildēja ar pretblējienu Janš. Dzimtene V, 15.

Avots: EH I, 229

I blènst ² -šu, -su, [blenzt Karls., blen̂zt ² , -žu, -zu Appricken], Unsinn reden Mar. Rkr. XV, 108. [blens- vielleicht für älteres blend-: vgl. aksl. ble̦dŲ -žu, -zu "Geschwätz", sloven. blésti (prs. blédem) "faseln".]

Avots: ME I, 313

II blenst: auch (mit eñ ) Dunika, Kal., Rutzau ("spähen"), Weinsch., (mit en̂ ² ) Siuxt ("drusku saredzēt"): grāmatā ne˙maz neble̦nzdams (schauend) Janš. Mežv. ļ. II, 316. neģi blendām (spähten) 30.

Avots: EH I, 228

II blenst (blenzt), -žu, -du (Bauske, Bers.) u. -zu, [blènzt, -žu, -zu Bächh., Lös., blènst PS., blen̂st ² , -zu, -du Dond., Wandsen, Selg., bleñst Karls.], schwach sehen, [kurzsichtig sein U.], kaum wahrnehmen, schauen, lauern, glotzen, gaffen, spähen: uz jūŗu nuo krasta puisē̦ns blenž JR. IV, 119. puikas blenza istabā apkārt A. XX, 865. utes blenda (Var.: skatījās) ce̦purē BW. 9912. stāv uz ielām un blenž Plūd. pacēlis acu plakstiņus, lai varē̦tu kaut cik blenst LP. IV, 233. maza, maza gaismiņa, ka tikkuo var sākt blenst. acis jau pavisam vājas, nevaru vairs ne˙kuo blenst Naud. jau gaisma aust, var atkal ceļu blenzt Lautb. Vidv. II, 71. Refl. tiês, schauen, betrachten, ansehen: nedrīkst tautas bildināt, vaiņagā ble̦nzdamies BW. 6057. sak(a) tautieši ble̦nzdamies: tā brālīša īsta māsa 13355, 1. es māmiņas meitu jēmu, māmiņā ble̦nzdamies BW. 22249 [blend- ist wohl älter als blenz-, denn dies Wort gehört (als ein Lehnwort aus dem Litauischen od. Kurischen) wohl zu bluodīties, li. blē̦sti "schlafen", blē̦stis "sich verfinstern", blísti "trübe, dunkel werden", aksl. ble˙do, "irre", got. blinds "blind", an. blunda "die Augen schliessen" u. a.; vgl. Fick Wrtb. III ⁴ , 285, Günter Kalypso 67 ⁶ , Berneker Wrtb. I, 60, Traktmann Wrtb. 34 f.]

Avots: ME I, 313, 314

‡ bliẽke̦ns Seyershof, fest, nicht locker: lejasgals tīrumam b., tāpēc ka pavasarī ilgi stāv ūdens virsū.

Avots: EH I, 231

blieziens, der Schlag Naud.;

2) schleppen:
padusēm vien šņabi mājās bliež. blieza izstieptām ruokām lieluo sieka bļuodu iekšā Seibolt;

3) (intr.) schnell und energisch arbeiten
Grosdohn;

4) schwärfällig geben:
Pēteris blieza uz mācītāja muižu MWM. VIII, 244; schnell laufen: tad bliezām gan, kuo kājas nesa Drost.;

5) schleudern
(ein Wort): nevar jau visu kuo taisni pierē bliezt Vīt. 58.

Avots: ME I, 317

‡ blīkšķiens, = brĩkšis: bija... dzirdami... blīkšķieni un rībieni Janš. Bandavā III ² , 201.

Avots: EH I, 230

blìžģējiens ² Saikava, ein einmaliger, plätschernder Lärm: liels b. bij, kad iesviede akmeni ūdenī.

Avots: EH I, 231

‡ bom̃bure̦ns Seyershof, = bum̃buraîns: bombure̦na zeme. kuls istabā ir tik b., ka nevar ne˙maz staigāt.

Avots: EH I, 235

brandaviens (unter brañdvĩns): nedzer daudzi brandaviena! BW. 12666 var. saldanu brandavienu 26305, 3.

Avots: EH I, 237

brandeviens (unter brañdvĩns): auch BW. 11559, 5.

Avots: EH I, 237

bràuciêns: braucienis Strods Par. vōrdn. 60.

Avots: EH I, 238

bràuciêns,

1) die Fahrt:
brauciêns brīnum vedies LP. IV, 201;

2) der Zug, der Eisenbahnzug;
apdzieduot saņēma kāzu braucienu BW. III, 1,8. brauciens nuo Je̦lgavas atnāk pulksten sešuos;

3) das einmalige Massieren:
uz nabu aiziet visi ruoku braucieni tn. II, 160.

Avots: ME I, 325

brâziens: brāziens Siuxt, brāziens Strods Par. vōrdn. 61: lai man ... neuzbrūk kāds brāziens Janš. Līgava 95. cimdi dabūja brazienu (wurd stark mitgenommen) Segew.

Avots: EH I, 240

brâziens [Kr.], der Knall, das Gepolter, das einmalige Brausen, der Stoss, Hieb, starker Schlag, strenger Verweis, Rüge: liels brāziens nuorībēja AP. dē̦ls dabūja nuo tē̦va krietnu brāzienu. negaisa, vē̦tras brāziens, der Windstoss.

Avots: ME I, 329

bridiêns,

1) das einmalige Waten:
grūtais bridiens tuo tâ bij nuokausējis Aps. [tas bija labs bridiens U., da hatten wir tüchtig zu waten];

2) eine grosse Menge:
advokātu mums Rīgā vai bridiens. [zaķu tur e̦suot bridiens Seibolt.] duomu bija bridiens Seibolt. mūsu pļavās bridiens uogu Mar. n. RKr. XV, 108.

Avots: ME I, 331

briêde̦ns Janš., sich ausdehnend, anschwellend, aufgehend: briede̦na mīkla maize; briede̦ni ķiļķe̦ni (zu briest).

Avots: ME I, 336

‡ bruksliens Frauenb., = brukstaliens: iekūluos tādā brukslienā, ka ne ārā tikt.

Avots: EH I, 245

brukstaliens: nuo... krūmiena un brukstaliena ārā Janš. Mežv. ļ. II, 357.

Avots: EH I, 245

brukstaliens, ein grösserer Platz im Nadelwalde, wo man junge Tannen und Michten wachsen Nigr.

Avots: ME I, 339

‡ *brūkstaliens oder *brūkstaliena, = brukstaliens: suoļuodama... pa brūkstalienu un meža ceļu Janš. Līgava I, 51.

Avots: EH I, 246

brũvējiens, das auf einmal Gebraute, Gebräude (brūvējums, das Gebraute, Gebräudeüberhaupt); von einer misslungenen Arbeit sagt man: tas brūvējiens cūkām Etn. IV, 43.

Avots: ME I, 342

buce̦ns, ein Widder: auch AP.; Demin. buceniņš als Kosename N.-Peb.

Avots: EH I, 248

buce̦ns [C., Lis., Bers., bucē̦ns Nigr., bucins Kreuzb., ein Widder]; ein junger Ziegenbock: skarbalainu kazu vedu spruogainam buce̦nam BW. 18705, 1.

Avots: ME I, 344

[buciens, das Klopfen Trik.]

Avots: ME I, 344

‡ bučiens Strods Par. vōrdn. 61 "?"

Avots: EH I, 248

‡ bulens Lems., Wainsel,

1) ein künstlicher Vogel zum Locken von Birkhühnern;

2) "nuolāpījies cllvē̦ks".

Avots: EH I, 251

‡ buzule̦ns Seyershof, = spurains 1: b. suns.

Avots: EH I, 256

‡ čakarne̦ns Seyershof, uneben ("grumbuļains").

Avots: EH I, 283

‡ čakstens Spr., ein Vogel, der sein Nest in Steinhauten zu bauen pflegt.

Avots: EH I, 283

‡ čaube̦ns, leicht zerbrechlich Kronw.

Avots: EH I, 285

cedriens, [ein mit Heidenkraut bewachsener Platz]: redzēja cedrienā arī pa priedītei Janš.

Avots: ME I, 367

‡ II cedriens "skaidiena" (?) Daugeln.

Avots: EH I, 262

‡ cele̦ns [sic!] Seyershof, langs gestreift (vom Gewebe): kad cele̦nu audaklu auž, tad vajaga četras paminas.

Avots: EH I, 263

celiens (= ce̦ls I): auch in N.-Bergfried.

Avots: EH I, 263

celiens Bauske, = ce̦ls.

Avots: ME I, 368

cêliẽns: cêlienis Warkl, n. FBR. XI, 107, Pilda n. FBR. XIII, 39, Kaltenbr., Zvirgzdine u. anderswo im Ostle.,

4): mazu laika cēlieni (eine kleine Welle)
Zvirgzdine; ‡

7) der Wirbel des Rückgrats
Frauenb.

Avots: EH I, 267

cêliẽns,

1) die einmalige Tätigkeit des Hebens, der Ruck:
puisis raušus izrauj vienā cēlienā visus kuokus LP. VI, 421; fig., vienā cēlienā, uz viena cēliena, mit einem Mal: uz cēliena viņš paliek traks; cēlieniem, zu wiederholten Malen: viņa tur sēdēja cēlieniem Vēr.II,3;

2) der Stich im Kartenspiel
Spr.;

3) das Aufwecken
Spr.;

4) ein Zeitmass:
dienu iedalījuši 3 cēlienuos Etn. IV, 150: rīta, pusdienas, launaga cēliens, dazu noch als vierte Ableitung: vakara cēliens, vgl. Mag. XX, 3, 71. Auch die Nacht in 4 cēlieni eingeteilt: pirmais nakts cēliens ir vakars Mag. XX, 3, 71. man sajāja treju tautu vienā rīta cēlienā BW. 15166. vai jums vēl būtu kāds cēliens laika A. XV, 119. nepagāja ne cēliens, - kaŗa spē̦ks pa˙galam LP. IV, 71. saaris gaŗu cēlienu un tad tikai atjūdzis zirgu. ganiņam gaŗš cēliens BW. 29309;

5) der Aufzug, Akt eines Dramas (seit Stenders des Jüngeren Zeiten);

[6) die Garbenreihe
U.].

Kļūdu labojums:
piemērs "viņa tur sēdēja cēlieniem Vēr. II,3" jāpārceļ 4. nozīmes nodalījumā.- Das Beispiel "viņa tur sēdēja cēlieniem Vēr. II,3" ist unter 4) zu versetzen.

Avots: ME I, 377

celmiens (unter ce̦lˆmājs): mežmales celmiena zâle Janš. Bandavā 11, 4 (ähnlich Mežv. ļ. II, 467).

Avots: EH I, 263

ce̦ns (unter ce̦na): auch Orellen, Ramkau.

Avots: EH I, 265

censeklis,* der Streber: nav vēl uzstājušies ļaunprātīgi censekļi Lautb.

Avots: ME I, 372

censeles "sehnichtes Wesen" L.; dazu cense L. u. censle U. (aus Kurl."), die Sehne unter der Kniebeugung. [Wohl zu censt; vgl˙gr. τένων "Sehne": τεινω "spanne" u. a.]

Avots: ME I, 372

censība, die Strebsamkeit, das Bestreben: vai mūsu jaunekļu krūtis auklējas censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības? Pūrs I, 26.

Avots: ME I, 372

censīgs, strebsam, eifrig: savu valuodu censīgi tīrīt RKr. VIII, 18.

Avots: ME I, 372

ceñsle (unter censeles),

1) "kājas stilbs" Schlehk;

2) das Bein eines Tieres
Luttringen.

Avots: EH I, 265

censlis Vārds, ce̦nsulis Lautb., der Streber *.

Avots: ME I, 372

ce̦nsuonis, jem., der vorwärts strebt, der sich für das Allgemeinwohl abmüht: es satikuos ar kādiem mūsu jaunlaika ce̦nsuoņiem Purap.

Avots: ME I, 372

censt, Refl. -tiês: mit eñ auch Lieven-Bersen.

Avots: EH I, 265

censt, - šu, - su, (die Sehnen) strecken L.; (den Bogen) spannen (?). Refl. cẽnstiês, [ceñstiês Bl.], - šuos, - suos, auch - tuos, sich anstrengen, sich bemühen, streben: viņš cenšas iegūt slavu. Subst. cenšanās, das Streben, wofür Alm. oft cenša gebraucht: viņa cenšas un bē̦das. tur slēpjas tik daudz cenšu, tik daudz klusumā luoluotu mērķu. bij jāatsakas nuo neapzinīgās cenšas. aizsniedzis savas cenšas nuolūku Kundz., Druva I, 697. [Wohl aus dem KUrischen entlehnt; am ehesten zu cināties "sich erheben, hinaufschwingen" (s. Zubatý AfslPh. XVI, 386 f.), atcināties "sich befreien" und (nach Persson Beitr. 162) vielleicht auch zu gr. χονεῖν· ἐπείγεσϑαι, ἐνεργεῖν, vgl. auch Wiedermann BB. XXVII, 196

Avots: ME I, 372

centiens, die Bestrebung: tautiskie centieni, die nationalen Bestrebungen.

Avots: ME I, 373

cepiens: cik liela saime, tādu cepienu ce̦p Ramkau. nuoēdis cepienu maizes Pas. III, 156.

Avots: EH I, 266

cepiens, was auf einmal gebacken ist, der Schub: šis cepiens baltmaizes jauki izdevies.

Avots: ME I, 373

cer̂vele̦ns ² Seyershof, zäh, maserig (vom Holz): bē̦rza re̦sgaļi ir cervele̦ni.

Avots: EH I, 267

cìens: lai ar ve̦cs, bet tâ˙pat sava ciena grib Saikava. viņš neliek cienā, ka man ar kuo vajaga Strasden. vai tad cilvē̦ki tur cienā, ka uotram kuo vajaga! ebenda.

Avots: EH I, 278

cìens, die Ehre, Würde, Achtung: tāli mani brāļi deva, liela ciena gribē̦dami BW. 18115. [mēs jou piejēmēm ar cienu Zb. XV, 212.] Krievijas ciens un tautas guods nepieļauj ne˙kādus starpiniekus B. Vēstn. par paša nuope̦lniem tak katram nākas ciens Stari II, 403. Besonders im Lok.: cienā likt, ielikt, wert halten, sich wohl merken: lieci manus vārdus cienā. turēt, paturēt tautas ierašas cienā, die Volkssitten hochhalten, schätzen. viņš stāvēja od. bija lielā cienā, er stand in hoher Achtung. labas dziedātājas bijušas lielā cienā RKr. XVI, 230. Vielfach mit guodā verbunden: ciemā, guodā turēt, in Ehren halten. [der loc. s. cienā könnte auch zu einem nom. *ciena gehören. Die le. Wort gilt gewöhnlich als ein Lehnwort aus dem Russischen, aber sonst wird ein altr. ѣ in lettischen Lehnwörten stets durch ē resp. ē, wiedergegeben, sodass die Entlehnung nicht als sicher angesehen werden kann. Als altes Erbwort wäre es verwandt mit li. káina "цѣна, выгода", aksl. цѣна "Ehre, Preis", av. kaēnā - "Vergeltung", gr. ποινή "Busse, Entgelt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 124.]

Kļūdu labojums:
XVI, 230 = XVI, 233

Avots: ME I, 394, 395

cīkstens [wohl als cīkstenis aufzufassen], ein unruhiges Kind Podsem; [zu cĩkstêt].

Avots: ME I, 390

cikstiens, eine Strecke Weges, die mit Strauchwerk bedeckt ist Janš., Katzd.

Avots: ME I, 380

‡ čikstiens, = cikstiens (?): straignainā metā, kur ceļš gāja pa ... čikstieniem vien Janš. Mežv. ļ. Il, 252.

Avots: EH I, 290

čĩkstiens, das einmalige Knarren: laikam viņš maldījies čīkstienu dzirduot Etn. II, 89.

Avots: ME I, 416

cilde̦ns: viņa ir pilnīgi cildena ("?") nest saimnieces vārdu un varu Janš. Mežv. ļ. II, 386.

Avots: EH I, 270

cilde̦ns, auch cildas, erhaben, hehr, herrlich: tas bija cilde̦ns vārds Rainis. cilde̦ns jūtas. cildi pacelties, sich hoch erheben MWM. VIII, 10.

Avots: ME I, 381

‡ cile̦ns, locker (nicht fest gepackt) Vīt.: c. malkas strēķis. stapjuos linus satikām cile̦ni, lai vējā ve̦lk caurs.

Avots: EH I, 270

[čir̂kstiens Selb., Kreuzb., čir̂kstiens ² Ruj., ein Milchstrahl beim Melken.]

Avots: ME I, 415

‡ cìrpiens, das einmalige (vollendete) Scheren; das Resultat (die abgeschorene Wolle) der einmaligen Schur: trīs cirpieni, - tad varēja nuoaust kleitus (ein Kleid) Frauenb.

Avots: EH I, 273

cirsens, die Hornisse U. [Vgl. cirksnis 3.]

Avots: ME I, 387

‡ cir̃te̦ns Seyershof, = cir̃tains 2.

Avots: EH I, 274

cìrtiens,

1): uzskaita piecpadsmit cirtienus uz muguru Salis; der einmalige Schnitt mit der Sense
Seyershof: kad labību pļaujuot tâ ar izkapti iecē̦rt, tad saka, ka iecē̦rt cirtienu Salis;

2): auch Fest., Grob., Heidenfeld, Saikava; kuopas c. KatrE., = ‡ atcìrtiêns 2;

4): auch Dunika; ‡

5) "ein Grasbüschel, das ungemäht geblieben ist"
Dunika, Kal., Rutzau; ‡

6) nabaga c. Autz, Grenzhof, Valgale, ein Gericht, bestehend aus in Wasser gebröckeltem Schwarzbrot (mit Zucker).

Avots: EH I, 274

cìrtiens,

1) der Hieb:
Sprw. kuoks nekrīt ar pirmuo cirtienu. ne kuokā viens cirtiens, ne gaļā viens ēdiens. ar vienu cirtienu divi skaidas, zwei Fliegen mit einem Schlage;

2) die Schwade,
bars, spailes, vālis: vienreiz ar izkapti apgriezties pļaujuot ir viens vēriens (auch cirtiens Kand.), reizi par pļavu pāri - cirtiens A. XI, 170. [es šuorīt izpļāvu trīs cirtienus Alt - Ottenhof.] atstāt striķi vērienā, izkaptiņu cirtienā. papļauj manu cirtieniņu BW. 22584;

3) pašā cirtienā būt, reif sein, abgehauen zu werden:
egle, egle, priede, priede nu pašā cirtienā BW.14047, 2;

4) der Stich (beim Kartenspiel):
viens pats nuo spē̦lē̦tājiem dabūja vienu cirtienu Alm.

Avots: ME I, 388

‡ cũkêdiens, eine Speise (Schwarzbrotkrumen mit Quark) Jürg.

Avots: EH I, 280

čûksliens ² (unter čùkslãjs): auch Dunika, Frauenb., Grobin, Iw.

Avots: EH I, 298

‡ čukstējiens PV., zeitlich begrenztes Geflüster: viņš saprata sievas čukstējienu.

Avots: EH I, 294

‡ čukstiens PV., = ‡ čukstējiens: klusā čukstienā viņš pateica svarīgu ziņu.

Avots: EH I, 294

‡ čurkste̦ns "durchlassend (vom Boden)" BielU.: čurkste̦na zeme (= pļura).

Avots: EH I, 297

čūsliens, čūskliena Duomas IV, 127, ein schlangenreicher Ort Poruk.

Avots: ME I, 426

‡ dãrbe̦ns Kal., Rutzau "kāds komplicē̦ti aužams raksts".

Avots: EH I, 311

dãrdiens, dãrdi, dãrduoņa, das Knattern, Geröll: pē̦rkuona dārdiens, dārdi, dārduoņa. rīb bungu duobjie dārdieni A. XV, 425.

Avots: ME I, 447

dā`rgakmens, -s, od. -ņa, der Edelstein.

Avots: ME I, 448

[dãriens,

1) das Getreide, das in der Darre getrocknet wird Wandsen]:
beidzamuo auzu dārienu pārmērījuot;

[2) das auf 3 Dörrbalken zum Trocknen aufgeschichtete Getreide
Salis. Ableitung von dāris od. dāre].

Avots: ME I, 448

darījiens, ungew. für darījums, die Tat, Handlung: gan bāliņš atradīs māsas labu darījienu BW. 14040; das gew. darījums dafür BW. 3582.

Avots: ME I, 440

de̦gle̦ns Seyershof, = de̦glains 3: d. lācis.

Avots: EH I, 313

de̦re̦ns: dzīvei de̦re̦nas Janš. Mežv. ļ. II, 8 (ähnlich 131).

Avots: EH I, 316

de̦re̦ns, [nützlich]: tās nav tev de̦re̦nas N. - Bartau.

Avots: ME I, 456

desmens: auch Adiamünde, Frauenb., Kegeln.

Avots: EH I, 317

desmens [Ruj. (hier mit dem Gen. desmeņa), de̦sme̦ns C.], desmins [Ronneb., Smilt.], Druw., Krem., Salisb., desmiņa Strutteln, = tesmens, Euter.

Avots: ME I, 459

deviens: tas bij brangs d. (starker Regenguss; aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 318

deviens, die Gabe, Dosis MWM. VI, 733.

Avots: ME I, 460

dibe̦ns: loc. s. dibenī BW. 16710, 3 var.; 20900 var.; 31874, 4 var.

Avots: EH I, 319

dibe̦ns, dibins (gen. s. -na, -s, selten -ņa), auch dibans BW. 29212, 1, dubens, [dibuns Bolwen],

1) der Boden, der Grund, die Tiefe:
aizsala jūrīte līdz dibinim (gew. -am) BW. 13282, 7. tukšs mans pūra dibentiņš 7705. ce̦pures, katla, mucas, upes dibe̦ns. kurpītes sarkaniem dibiniem BW. 21613. kuo saldē pa niekiem nagus; laidies tik dibinā. uoša laiva, smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. pateikt dievam nuo sirds dibe̦na od. dibe̦niem MWM. VIII, 284. līdz dibeņiem Aus. I, 5. lietu izstāstīt nuo paša gala un dibe̦na Seibolt. dibe̦nā dabūt, rīt, verschlucken: kumuosu ne˙maz nevaru dabūt dibe̦nā;

2) der innerste od. hinterste Teil eines Raumes:
ciemiņ, bēdz uz dibe̦nu, lai suņi neiekuož kājās, so fordert der Lette den Gast auf, ins Zimmer weiter zu rücken;

3) der Hintere:
uzduod uz dibe̦na un atlaiž LP. VI, 789. gan tu dabūsi pa dibe̦nu;

4) genitivische Verbindungen: maisa dibins, gals, das untere Ende des Sackes;
kambaŗa dibingals, der hinterste Teil des Zimmers; dibens, dibins, dibe̦na, dibina od. dibinistaba, das letzte, hinterste Zimmer; dibe̦na ļaudis, die im Altarchore versammelten Leute; = meža ļaudis Ruj. n. U.; dibinsiena, die hintere Wand. dibindurvis, die hintere Tür Duomas I, 675. [Aus Glücks Bibelübersetzung seien noch folgende Formen hier angemerkt: gen. s. dibiņa, n. pl. dibeņi, dat. pl. dibiņiem.] Wohl [mit ib aus ub nach Le. Gr.§ 18d] zu li. dùgnas, slav. dъno "Boden", [dъbrь "Schlucht", kymr. dwfn, got. diups "tief", li. dùbti "einsinken", daubà "Schlucht" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 238, 242 f. und 246 und Trautmann Wrtb. 46 (über das von Zubatỳ BB. XVIII, 261 und Bechtel BB. XXII, 280 mit le. dibe̦ns verglichene slav. dьbrь s. Berneker l. c. 242)].

Avots: ME I, 465

[dīciens, s. dīkt.]

Avots: ME I, 476

dìensvidus, acc. s. diensud Wensau, der Mittag; Akk. s. dienudi: zâlē izstiepies gulēt dienudi Etn. I, 120; Akk. s. dienaudu BW. 14369, 5.

Avots: ME I, 483

‡ dimdiens Segew., Getöse, Gedonner.

Avots: EH I, 320

‡ dirbiens, = pēriens: dirbiena tik vajaga nelietim Janš. Dzimtene IV, 187.

Avots: EH I, 321

‡ dir̂siens ² ,

1) zeitlich begrenzte cacatio, auch das Resultat derselben, das Exkrement:
ciema ēdiens, krūmu d. Salis;

2) ein Hitzkopf
Dond., (gesproch.: dir̂sans ² ), Salisb.

Avots: EH I, 322

dir̂ve̦ns (unter dirvāns): auch Bērzgale.

Avots: EH I, 323

divdibe̦ns, divdibins, duidibe̦ns,

1) "?": sagaidi divdibe̦na pūru Vēr. I, 774;

2) ein Grützspann
[divdibins Domopol]: sieva nāca ar divdibe̦nu MWM. VIII, 323.

Avots: ME I, 471

diže̦ns: ziemlich gross Salisb. (wo daneben kein dižs, sondern nur liẽls); gross Sonnaxt; "brašs" Sonnaxt; schön Siuxt, Sonnaxt; "slave̦ns, cilde̦ns" Warkl. Adv. diže̦ni, schön Siuxt: tik d. viņš iet, ka viņam ne pauts nuo galvas nenuokrīt.

Avots: EH I, 324

diže̦ns, s. dižans.

Avots: ME I, 474

dižûdens, -s, -ņa, grosses Wasser, Gewässer: dižūdeņa līdaciņa BW. 14881.

Avots: ME I, 476

duobe̦ns, hohl: viņš nuodzīvuoja duobe̦nuos kuokuos Apsk. I, 94 ; (als Subst.) bei Elv. acu duobens [aus * duobenis?] = duobums, Augapfel ; duobens L., duobums, die Höhle ; [duõbens "ein Loch im Baum od. Boden" Schujen, Weissenstein ; in Bers. sei duobens gleichbed. mit dibe̦ns und als Adj. gleichbed. mit se̦kls "untief, flach": d. trauks].

Avots: ME I, 531

draņķiens, = draņķis: es būtu tādu pasmē̦luse savā cūku draņķienā BW. 21260, 5.

Kļūdu labojums:
= draņķis = ein Ort, wo sich Mistjauche ansammelt

Avots: ME I, 490

‡ drãtējiens Peb., = bãriens, die Rüge.

Avots: EH I, 331

[draudziems (geschr. draudfeems) L. "freundschaftlich" (als Adv.); wenn wirklich so zu lesen ist, wohl ein alter dat. pl. zu dràugs.]

Avots: ME I, 491

draũviens, der Schlag: puôds pušu; nezin kur dabūjis tādu drauvienu Dond.

Avots: ME I, 493

drãziêns, [drâziens Kr.],

1) ein Schnitt mit dem Messer;

2) ein Hieb, Prügel, Schelte
[drâziens C., PS.]: auns deva ar ragiem vilkam tādu drāzienu pa galvu LP. V, 171;

3) der schnelle Lauf:
tas tik bij drāziens, kamē̦r nuoķēru puiku Ahs.

Avots: ME I, 494, 495

‡ drebens, Adv. zur Verstärkung von drebêt, zittern: d. drebi, apšu lapa! BW. 12709 var.

Avots: EH I, 332

dre̦pe̦ns, dre̦pans Naud., bröckelig, morsch, zerbrechlich: dre̦pe̦ns kâ siers Naud., Kokn. A. XI, 761. [pavasarī dr. le̦dus Mar.]

Avots: ME I, 497

‡ driste̦ns Warkl. "= dristins".

Avots: EH I, 334

[drĩze̦ns Ruj., baldig: drīze̦nā laikā.]

Avots: ME I, 501

[drubens "ein Bruchstück (fragmentum)" Elger 559.]

Avots: ME I, 502

drupe̦ns (unter drupans): drupe̦ni tauki Siuxt.

Avots: EH I, 336

dube̦ns, dubens: dziļā akas dube̦nā BW. 23195, 3. rakstīts pūra dubeniņš 16629. pārsala jūriņa līdz dubenim 13282, 1. grima dubenī 7525 var.

Avots: EH I, 338

dube̦ns (gen. s. dube̦na), dubens, -s (masc. g.) in Westkurland für dibe̦ns. [Zur Verbreitung von dub- vgl. z. B. BW. 24503 - 6. Zu dubt. li. dùgnas "Boden", daubà "Schlucht", dubùs "tief ausgehöhlt", dùbti "hohl werden", apr. padaubis "Tal", slav. dъno "Boden", poln. dub "Baumhöhle", got. diups, kymr. dwfn "tief" u. a., s. Trautmann Wrtb. 46, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 153 f., Berneker Wrtb. I, 245 f.]

Avots: ME I, 509

dùciens, ein einmaliges Getöse, Rollen: pē̦rkuoņa dūcieni.

Avots: ME I, 523

‡ duje̦ns, ein träger, langsamer, ungeschickter Mensch Sonnaxt.

Avots: EH I, 339

dumbriens,

2): feuchte Torferde
(mit um̃ ) Iw.

Avots: EH I, 341

[dumbriens,

1) einschiessend, morastig:
dumbriena pļava Kalz.;

2) dum̃briens Nigr., = dumbrājs]; acc. s. dumbrienu BW. 21714.

Avots: ME I, 514

duncens U., ein Lärmmacher, Händelmacher. Vielleicht identisch mit duncenis: vēlīgi man bāleliņi, ne tādi dunceņi (Var.: dusmaņi) kâ sveši ļaudis BW. 20910 [aus Zirau].

Avots: ME I, 515

duniens, das einmalige Getöse: zvana, pē̦rkuoņa duniens [C., Kalz., Grawendahl].

Avots: ME I, 517

dupe̦ns, stumpf.

Avots: ME I, 518

dūriêns,

1): dùrienis ² Linden in Kurl., Oknist u. a.

Avots: EH I, 348

dũriêns,

1) der Stich:
ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena (Rätsel). ceļa nesaredzi uz priekšu ne pa adatas dūrienam LP. VIII, 627. krusta dūriens, der Kreuzstich, saules d., der Sonnenstich, zalkša d.;

[2) der Fauststoss, Faustschlag
L., St.].

Avots: ME I, 529

[duziens L., St. "ein Stoss, eine Beule auf einem polierten Holz".]

Avots: ME I, 522

dzêliens, der Stich: kâ dzēliens sirdī Asp.

Avots: ME I, 548

dze̦lte̦ns: auch (mit elˆ ² ) Roop n. FBR. XV, 148, Iw., Salisb.

Avots: EH I, 353

dze̦lte̦ns [Jürg., Lis., Sissegal, Salis], [dze̦ltē̦ns Līn.], dze̦lte̦nums. s. dze̦ltāns, dze̦ltānums.

Avots: ME I, 542

dze̦lte̦nsar̂kans, gelbrot.

Avots: ME I, 542

dzêriens: dzêrìenis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Wessen n: FBR. XIII; 88, Oknist n. FBR. XV, 175, Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt,

2): ein bestimmtes Getränk (aus Roggenmehl, mit Malz und Hopfen zubereitet)
Ramkau; ‡

3) = dzeršana: ielaisties dzērienā; sich dem Trunk hingeben Strasden.

Avots: EH I, 356

dzêriens,

1) der einmalige Akt des Trinkens:
mucu dzēra dzērienā, klaipu ēda ēdienā Etn. IV, 152;

2) das Getränk:
ēdieni un dzērieni. [Acc. s. dzēreni Glück Koloss. 2, 16 u. a.]

Avots: ME I, 548

dze̦r̂te̦ns, dze̦rtans, dzertins [li. gértinas], trinkbar, angenehm zum Trinken: dze̦rte̦ns būtu alutiņš BW. 11099.

Avots: ME I, 547

‡ dzijsûciens ² Dond., ein kleines stück Garn, ein Faden: vajadzīgs viens dz., kuo knuopi iešūt.

Avots: EH I, 357

dziļûdens, -s, Tiefwasser: tumsā re̦dzu dziļūdeni BW. 10874.

Avots: ME I, 550

‡ dziniens, ein einmaliges, zeitlich begrenztes Treiben (?): tie tevi dzìs pa dziniena galam BW. 34139.

Avots: EH I, 358

dzir̃nakmens: auch BW. 16731.

Avots: EH I, 360

dzir̃nakmens, -s, der Mühlstein.

Avots: ME I, 554

‡ dzirve̦ns (mit -ē-?) Pilda n. FBR. XIII, 47 "ar zâli apaugusi neuzarta vieta": Vgl. dirvāns.

Avots: EH I, 360

êdiẽns: die einmalige Tätigkeit des Essens: vērsi ēda ēdienā BW. 19445.

Avots: EH I, 371

‡ êdienstarpa Stenden, die Zwischenzeit zwischen zwei Mahlzeiten.

Avots: EH I, 371

‡ *eglens, = e̦glājs: gen. s. eglena BW. 19108 var. (aus Zirau), loc. s. eglenā 19635 (aus Zirau), eglenē 18527, 1 (aus Alschw.), 18879, 6 var. (aus Kand.).

Avots: EH I, 367

egliens (unter e̦glājs): auch Gramsden n. FBR. IX, 102, Dunika.

Avots: EH I, 367

eidens: auch Dricēni, Viļāni.

Avots: EH I, 367

eidens: skrien kâ eidens Peb., angeblich: wie ein Schnelläufer U.

Avots: ME I, 566

èlksniens: èlkšnājs BW. 11623 zu ersetzen durch loc. s. èlkšnājā BW. 11623 var.

Avots: EH I, 368

èlksniens, elkšņaine, èlkšnājs BW. 11623, ein Erlenwald.

Avots: ME I, 567

‡ e̦lsājiens, ein tiefer, schwerer Atemzug· dziļš e̦. ... tauzās uz augšu A. Brigadere Daugava 1928, S. 307.

Avots: EH I, 369

‡ e̦nsars Rothof, eñserīte Iw., = enstere.

Avots: EH I, 369

enstelêtiês, ‡

3) (einer Arbeit, einem Auftrag) ausweichen
Salwen.

Avots: EH I, 369

‡ gabale̦ns "ein gehöriges Stück" Blieden.

Avots: EH I, 374

gade̦ns, [zufällig Wid.]; "kas labi gadās" Lös. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 581

‡ gādziens, das einmalige Schnattern (?): zuosra gādzieni Kaudz. Izjurieši 241.

Avots: EH I, 389

‡ gaidĩjiêns, das einmalige, vollendete Warten: ilgi sē̦du, guoda gaidu ...; labs guodiņa g. VL. aus Bers.

Avots: EH I, 376

gāniêns, einmaliges Schimpfen, die Schmährede: dabūšu vare̦nu gānienu Janš. Bandavā I, 320.

Avots: EH I, 389

gãjiêns, ‡

2) "aude̦klu ve̦lkuot lāpstiņā savē̦rtās dzijas, savilktas vienreiz ap riņķiem vai kārtīm" Ramkau.

Avots: EH I, 389

gãjiêns, ein (einmaliger) Gang, die Prozession. bē̦ru g., der Leichenzug, kaŗa g., der Feldzug, svē̦tku gājiens, der Festzug. svē̦tsvinīgs gājiens, ein feierlicher Zug. veseli bari šautēju sarīkuoja gājienus Vēr. II, 185. vienas dienas gājiens, so viel an einem Tage gegangen werden kann U. vairāk nekâ verstes gājiens Vīt. 35.

Avots: ME I, 616

galve̦ns, ‡

2) tüchtig ("krietns, dūšīgs") Gramsden (mit alˆ ² ): iekš bībelstāstiem es biju dikti g.

Avots: EH I, 381

galˆve̦ns,* hauptsächlich, wichtig: galve̦nā lieta, die Hauptsache; galve̦nais nuolūks, der Hauptzweck; galve̦nie ieme̦sli, die hauptsächlichen Ursachen.

Avots: ME I, 597

‡ ganiens, = ganījiens: nevar sagaidīt ganienam gala Erlaa.

Avots: EH I, 382

ganījiêns, die (einmalige) Hütung BW. 23903. izšķiŗ divus ganījienus, rīta un vakara Bers.

Avots: ME I, 600

gârciens ² [Bauske, Gekrächze]: ar griezas gārcieniem V. Eglītis Zilā ciet. 87. [gā`rciens C., Geröchel.] Vgl. gārkt.

Avots: ME I, 618

‡ gar̂dêdiens, ein schmackhaftes Gericht: sevišķs g. A. Melnalksnis Mazsalaca 52.

Avots: EH I, 383

‡ gārdziens Brucken "= gârciens ² ".

Avots: EH I, 390

gaŗe̦ns (unter gare̦ns): auch Dunika, Iw:

Avots: EH I, 385

gare̦ns, gaŗe̦ns [Nigr.], gaŗains Karls., [Salis], Mar. n. RKr. XVII, 135, länglich: gare̦ns e̦ze̦rs LP. VII, 1296; gaŗe̦na galva. gar garenēm, lang un breit: izrunājos gar viņu gar garenēm, bet viņš ir ausu nepaceļ Naud.

Avots: ME I, 602

‡ gãrkstiens Dunika, einmaliges Röcheln: nuo slimnieka rīkles atskanēja g.

Avots: EH I, 390

gaũde̦ns: auch Dond., Dunika, Frauenb., Iw.; Salisb., Strasden, mit àu auch N.-Wohlfahrt,

1): nuo izbīļa aitai g. jē̦rs piedzima Iw. g. palika, ka nevarēja paiet Frauenb. g. uz acīm, blind
Diet.

Avots: EH I, 387

gaũde̦ns [Līn., Salis, Ruj., AP., gàude̦ns Serbig., C.],

1) gebrechlich, krüppelig:
gaude̦ns cilvē̦ks. nuo mājas es aizeju ve̦cs, gaude̦ns, ar ubaga nespē̦ku. nabadziņš gaude̦ns LP. I, 138;

2) schwach, kläglich (von der Stimme):
viņš iekliedzās gaude̦nā balsī. Pēteris gaude̦ni atkārtuoja A. XI, 98. [gaude̦nu... dziesmu Glück II Sam. 1. Wohl zu gaust I; vgl. ahd. kūme "gebrechlich" neben kūmen "jammern".]

Avots: ME I, 610

gaudiêns, Verbalabstraktum von gaut, das einmalige Geheul, die einmalige Wehklage: suņu gaudiens A. XII, 948. viņa raud tik klusi, ka katrs gaudiens nāk tik lē̦ni Līg.

Avots: ME I, 610

‡ gavēņêdiens Juris Brasa 32, eine Fastenspeise.

Avots: EH I, 388

gaviliêns, das einmalige Jodeln, Jauchzen: ak tu skuķe, maza meita, tavu skaņu gavilēju BW. 382. uz akmiņa uzkāpuse, laidu skaņu gavilienu 556.

Avots: ME I, 614, 615

gāziẽns,

2): dabūja... labu gāzienu Janš. Līgava II, 200, Ahs., Orellen, Siuxt. ik uz gāziera stāvs, nach jedem Hiebe schoss er senkrecht in die Höhe
BielU.

Avots: EH I, 390

gâziẽns,

1) der Guss;
lietus gāziens, der Regenguss;

2) der Hieb, Schlag:
sargies nuo gāziena! Lautb.

Avots: ME I, 620

‡ ģìbiens AP. u. a., ein Ohnmachtsanfall.

Avots: EH I, 427

[ģiezens (wohl als ģiezenis aufzufassen) "jem., der abgemagert, beinahe wie ein Skelett aussieht" Stelpenh.: izdilis kâ ģiezens.]

Avots: ME I, 701

ģilzens, lok. für ģelzens.

Avots: ME I, 699

glaude̦ns, ‡

3) "?": glaũde̦nas ("pašauras, miglainas, pavājas") acis Lemsa1, Wainsel. meitai glaũde̦na pakaļa: nestāv brunči augšā ebenda.

Avots: EH I, 391

glaude̦ns,

1) glatt:
gaŗastis tē̦vs, strupaste māte, glude̦ni, glaude̦ni bē̦rni Biel. R. 918;

2) sich anschmiegend:
glaude̦ns kâ kaķis Bers., Sessw., Drsth.

Avots: ME I, 622

glaume̦ns, glatt: glaume̦ns ceļš; glaume̦nas slieces. kuoks nuoē̦ve̦lē̦ts glaume̦ns Plm.

Avots: ME I, 622

‡ glen̂st ² , -žu, -du Frauenb., (kaum) wahrnehmen. Vgl. *glenst.

Avots: EH I, 392

glīde̦ns,

1): glīde̦na maize, zeme Seyershof.

Avots: EH I, 393

[glīte̦ns St., geschmückt.]

Avots: ME I, 627

[glīzde̦ns, klebig, weich: glīzde̦na (sakritusi) maize Dond. (hier mit ĩ), Schujen, Serben, Drobbusch, Ronneb. - gl. (mit blauem Ton gemischt od. verschleimt?) māls Līguotnis. Um Lindenhof sei gl. māls "trockener, aber weicher und biegsamer Lehm"; in Ronneb. angeblich: klebriger Lehm; in Laudohn: hellblauer Lehm; um Ruj. auch glīzde̦ns ("glatt, schüpfrig, vom Regen durchweicht") ceļš.]

Avots: ME I, 628

glìzdiens, lehmiger Boden: purvu glīzdienā Aus.

Avots: ME I, 628

gluode̦ns,

1) [gluõde̦ns C.], glatt
Sissegal, LKVv.;

2) gewandt, pfiffig, kriecherisch
AP., A. - Rahden n. A. XIII, 251: mežasargs bijis tāds glums un gluode̦ns, sle̦pe̦ni viltīgs Upīte Medn. laiki 236.

Avots: ME I, 632

‡ gluotens, die Blindschleiche Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 396

glude̦ns: glude̦na piere Iw., Siuxt. glude̦na galviņa BW. 14353.

Avots: EH I, 394

glude̦ns, glatt, eben: glude̦ns ceļš, galds.

Avots: ME I, 629

gluže̦ns, glatt, eben: visas bija gluže̦niem matiņiem BW. 2985.

Avots: ME I, 630

guobens [?], n. L., U. für gubenis, Strohscheune.

Avots: ME I, 688

‡. guõte̦ns Iw., ein Kalb, das schon mehr als ein Jahr alt ist; guõte̦ns "?" Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH I, 424

‡ grabiens Wainsel n. FBR: XIV, 88 (hier daneben ein nom. plur. -ņi), einmaliges Rasseln, Rascheln, Klappern: labs suns dzird mazākuo grabienu Seyershof.

Avots: EH I, 397

grâbiens, der Griff : uz pirmā grābiena laimējuoties LP. V, 1. tas nebij labs grābiens - milzis gar zemi VI, 550. cirvis nuolikts pa grābienam LP. IV, 50.

Avots: ME I, 642, 643

gradze̦ns: auch Gramsden und Kal. n. FBR. IX, 96.

Avots: EH I, 397

gradze̦ns, der Ring BW. 15452 var. aus Rawen, 6491 var. aus Alschw., 6491, 4 aus Lemburg, 6491, 1 var. aus Erlaa, 2251 var. aus Meselau, gradzans BW. 6242, 15452, 1 var. aus Erw., gradzantiņš 6491,5 var. aus Gustavsberg. Anderswo gre̦dze̦ns.

Avots: ME I, 636

‡ grantiens, Grandboden L. Av.

Avots: EH I, 398

‡ grantsbedriens, ein ort, wo mehrere Grandgruben sind: zemi ņemt nuo ve̦cā grantsbedriena Janš. Dzimtene I ² , 352.

Avots: EH I, 398

graudiens: mit aũ Dunika; pē̦rkuņa g. Linden in Kurl.

Avots: EH I, 399

‡ gŗaudiens, das (zeitlich beschränkte) Donnern, Rollen: pē̦rkuona gŗaudieni Janš. Dzimtene V, 149.

Avots: EH I, 414

graudiens, das Rollen des Gewitters, Gewitterschlag: graudiens nāca pēc graudiena LA.; pē̦rkuona graudieni; gaisa graudieni MWM. VI, 632.

Avots: ME I, 638

grãviens, gŗãviens, der Einsturz, der Lärm ; rē̦rkuoņa gŗāviens, der Gewitterschlag Kaudz M., Vēr. II, 457 ; 1375. Zu graut resp. gŗaut.

Avots: ME I, 645

gre̦dze̦ns, ‡

5) die Radfelge
Diet. Falls gre̦dze̦ns oder gradze̦ns ursprünglich den ringförmigen Knorpel im Halse bezeichnete, könnte es (nicht mit an. kraki, sondern) mit mhd. krage "Hals, Kehle, Kragen" und an. kragi "Halskragen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 683) verwandt sein.

Avots: EH I, 402

gre̦dze̦ns, gre̦dzē̦ns RKr. XVI, 136, [Tr. nar. p. №№ 40, 345, 663, 793], gre̦dzans Lind. n. Mag. XIII, 2, 47. gradze̦ns Grobin, Erlaa n. BW. 10082, 1, 4, gredzins Dubena, BW. 13119 ; 13234, [infl. gradzyns Zb. XVI, 112], Demin. gredzeniņš, gredzentiņš, gradze̦niņš BW. 6262, gredzintiņš BW. 6283, gradzeniņš, gradzentiņš, gradzintiņš, gredzēniņš Rkr. XVI, 77, Duhren,

1) der Ring ;
actains gre̦dze̦ns, ein Ring mit einem eingefassten Stein ; griezti od. ze̦lta grtezti gre̦dze̦ni, gedrehte, gewundene Ringe im VL., womit wohl die in den Gräbern nicht selten vorkommenden Bronzespiralen bezeichnet werden : suola man tautu dē̦ls ze̦lta grieztu gredzeniņu ; nē̦sā pats griezdamies. trūkst virvīte, netrūkst gre̦dze̦ns BW. 32299. laulājams, auch laulāts gre̦dze̦ns Ltd. 929, der Trauring. gre̦dze̦nu uzmaukt od. uzspraust, den Ring anstecken. tai es duošu savu ruoku, savu ze̦lta gredzentiņu BW. 13294. gre̦dze̦nu nuomaukt,

a) den Ring abstreifen,

b) fig., die jungfräuliche Ehre rauben :
vai nuo tam tev gre̦dze̦ns nuokritīs? wirst du dadurch deine Ehre verlieren ;

2) etwas Ringförmiges, ein Kreis :
vietvietām raibuojās saules staru gre̦dze̦ni Niedra. spilvu gre̦dze̦ns LP. VI, 868. gre̦dze̦nā grìezt, saliekt, ringeln ; gre̦dze̦nā grìezties, sich ringeln : gailis (cūka) asti grìeza gre̦dze̦nā BW. piel. 499. grieza bizes gre̦dze̦nā, machte Locken 5537. zirņi aug gre̦dze̦nuom griezdamies Jan. ;

3) das entweder aus Weidenruten od. aus Eisen od. aus einem Strick bestehende Band, das [Zaunpfähle
n. St.], Pflugschar und Femen zusammenhält Gold., Gramsden, Naud., [Alt-Ottenhof], auch spandas genannt : lemesnīcu uztur gre̦dze̦ns Etn. II, 158 ;

4) gredzeniņš, ein Spiel
BW. V, 211. [Etwa zu an. kraki "Art Anker ; Stange mit einem Haken am oberen Ende"?]

Kļūdu labojums:
13119 = 13113
jāizmet (zu streichen), machte Locken

Avots: ME I, 646

grēmens, -s, [grēmeles Riga], grẽmes [N. -Peb.], Grünh. RKr. XII, 8, das Sodbrennen : mani dedzina grēmens, grēmes, grēmezis, grē̦ms. ich habe Sodbrennen. [Nach Berneker Wrtb. I,351 zu slav. grěti "wärmen".]

Avots: ME I, 652

‡ grēmiens Brucken, Mesoten, Wessen, = grēmens.

Avots: EH I, 405

[greñstele Jürg., = renstele.]

Avots: ME I, 650

‡ gre̦ze̦ns, = gre̦zns: gre̦ze̦na mātes meita BW. 18200 (aus Ranken).

Avots: EH I, 404

griêziẽns, ‡

3) "ievainuojums" (eine Schnittwunde?) Seyershof; ‡

4) der Schlag:
pirmais g. zirgam bij ar pātagu Seyershof; ‡

5) der Verlust (Schaden), die Einbusse
C.; Trik.: tas manai saimniecībai bija liels griêziens; ‡

6) Gewinst, Erfolg:.
man iznāca labs griêziens ² Stenden (etwa: ich habe ein vorteilhaftes Geschäft gehabt): labs griêziens (gut gelungen) Jürg.

Avots: EH I, 408, 409

grìeziêns,

3): auch Warkl.

Avots: EH I, 409

‡ grieziens "?": izdarījuši labu griezienu (einen übermütigen Streich?) Janš. Līgava II, 179.

Avots: EH I, 409

griêziẽns,

1) der einmalige Schnitt:
ar vienu griezienu nuogriezt kuociņu,

2) wieviel der Mäher mit einem Schwunge der langstieligen Sense abmäht:
cik ar gaŗkāti uz reiz nuopļauj ar vienu griezienu C.

Avots: ME I, 661

grìeziêns,

1) das einalige Drehen,
Wenden: viņam bija galvas grieziens, kâ maisus piepildīt MWM. X, 106;

2) der Griff, Kniff,:
dē̦lam bija cits grieziens LP. V, 93;

3) die Flachsknocke, ein kleines Bündel (Flachs od. Wolle)
Lös. n. Etn. III, 178: sīkstu linu, bāleliņ, pa saujām, griezieniem BW. 7849. baltas vilnas griezieniņu BW. 4982. nuo viena grieziena linu iztaisa, izve̦lk kuodaļu Adsel., Lasd., Bers., Sissegal n. A. XIII, 329.

Avots: ME I, 661

‡ grobuļe̦ns Seyershof, = grubulaîns: g. kuls.

Avots: EH I, 410

grûdiẽns,

1): lietus g. (starker Regenguss)
auch Seyershof;

2): eine Speise aus gestossenen gekochten Erbsen, Kartoffeln und geröstetem Hanf
Lennew., Üxküll; siltais g., Kartoffelbrei Frauenb., Lieven-Bersen, Schwarden.

Avots: EH I, 412

grûdiẽns,

1) der Stoss:
vēja grūdiens izgāzis kuoklē̦tāju jūŗā LP. V, 85; lietus grūdieni; [

2) eine Speise aus gestossenen Erbsen
Ronneb., Smilt. Vgl. grūdenis].

Avots: ME I, 667

[grūte̦ns, schwanger: tu esi grūte̦na un dzemdēsi dē̦lu Glück I Mos. 16, 11 u. a.]

Avots: ME I, 669

‡ gŗuviens, das einmalige Einstürzen, der Sturz: vai jūs nedzirdējāt tuo briesmīguo gŗuvienu? Janš. Dzimtene IV, 283.

Avots: EH I, 415

gūcens, ein Faden Zwirn od. Garn U.

Avots: ME I, 685

gulde̦ns, bettlegerig L.

Avots: ME I, 676

gùldziens: gulˆdziêns Wolmarshof, gùldzienis ² Auleja, Warkl.: dzert lieliem guldzieņiem Auleja. runāt nerunā; g. (ein Kehllaut) vien izgāja Warkl.

Avots: EH I, 417

gùldziens [Trik., Jürg., N. -Peb. u. a.], der hörbare Schluck, der Laut, der beim Schlucken od. beim Fliessen einer Flüssigkeit hörbar ist: viņš iemeta krietnu guldzienu Purap. brūnais šķidrums guldzieniem tecēja nuo pudeles laukā A. Up. durvju sprauga, pa kuŗu guldzieniem (ruckweise) spiedās iekšā vējš ar lietu A. Up. migla guldzieniem vien šaujas Pūrs I, 114.

Avots: ME I, 677

gur̃de̦ns,

1) müde, matt:
atpūtināt gurde̦nuos luocekļus C., K.;

2) lau (vom Wasser)
Smilt.

Avots: ME I, 683

gurše̦ns: aucn (mit ur̃ ) Seyersnot.

Avots: EH I, 421

gvelziens, der Hieb: atvēza dūri pa gvelzienam A. VIII, 1, 322. [Reimwort zu belziens.]

Avots: ME I, 694

īde̦ns "?": man paliek īde̦ni Etn. II, 34. In Bers., bedeute es: traurig (?) [Vgl. īdêt.]

Avots: ME I, 834

‡ ìebleñst Frauenb. "(im Dunkel) kaum wahrnehmen". Refl. -tiês (ME. II, 4), 7

2) = ìemir̂dzêtiês Lettihn.

Avots: EH I, 504

[ieblensties Für. I, anschauen.]

Avots: ME II, 4

ìecìrtiêns, ‡

2) der erste Hieb in einen zu fällenden Baum
(mit ir ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 506

ìecirtiêns, eine Verwundung U.

Avots: ME II, 7

iẽgare̦ns [Drosth., Bauske, Selg., Arrasch, iẽgaŗe̦ns Nigr., iêgaŗe̦ns ² Lautb., Wandsen, iêgare̦ns ² Ruj., iẽgaŗans PS., SAlis., Trik., ìegaŗans ² Warkh., iẽgaŗē̦ns Līn., ìegaŗains AP., Treiden u. a.], länglich: iegare̦ns de̦guns A. XI, 38. iegare̦ni augļi Konv. ² 168.

Avots: ME II, 16

iegaudiens, [ein bald verstummendes Aufheulen]: vē̦tras iegaudiens Duomas I, 1098.

Avots: ME II, 16

‡ ieguliens, ein einmaliges Sichhinlegen PV.: ar vienu iegulienu ir nepakustējies viņš gul bez samaņas.

Avots: EH I, 515

‡ ieiekše̦ns Ar., PV., Stelph., = iekrite̦ns: trauks ie. vien bij ar kartupeļiem.

Avots: EH I, 516

[iekāre̦ns, nach innen od. vorne gekrümmt od. gebogen: iekāre̦na siena M. Aron.]

Avots: ME II, 26

ìeklìedziêns: pēc katra viņas iekliedzlena Janš. Līgava I, 455.

Avots: EH I, 520

ìeklìedziêns, der Schrei, der Aufschrei: atskanēja skaļš iekliedziens.

Avots: ME II, 28

iekrate̦ns: auch (mit iẽ- ) Smilt.: kamē̦r atbraua: mājā nuo meža, gruozs bij palicis pa˙visam ie.

Avots: EH I, 522

[iekrate̦ns, = iekrite̦ns: skuopulis iedeva ierate̦nu miltu sieku Fest.]

Avots: ME II, 29

iekrite̦ns: iekrite̦nu glāzi vien vajag liet Saikava.

Avots: EH I, 522

iekrite̦ns Kokn., Lasd., [iekritins Bers.], iekritans Tirs. "nicht ganz voll": iekrite̦ns pūrs. [Auch ein Adverb dazu: ūdens vasaru mārkuos stāv iekritin (= unter der Norsmalhöhe) Bers.]

Avots: ME II, 30

[ìelaide̦ns,

1) = ielaidans: ceļš par stāvu, jāpataisa ielaide̦nāks Ruj.;

2) konkav:
viducis ielaide̦ns Lis.;

3) eingezogen:
svārki ap viduci ielaide̦ni Lis.]

Avots: ME II, 35

[ìele̦ns kalns, ein nicht steiler Berg N. - Peb. - iẽle̦na vieta Ruj., = ieleja.]

Avots: ME II, 38

[iẽle̦ze̦ns Dunika, iêle̦ze̦ns ² Wandsen, etwas flach.]

Avots: ME II, 38

iêlẽ̦ze̦ns ² (unter iêlê̦zns): ielẽ̦ze̦ni kŗauļi, niedrige Ufer Frauenb.

Avots: EH I, 527

‡ ìemidziens, das einmalige Eingeschlafensein: učīt (wecken) nuo pirmā iemidziena augšam Janš. Atpūta № 372, S. 7. pēc ... laimīga iemidziena Cieba uzmuodās Līgava I, 412.

Avots: EH I, 530

[ierūgte̦ns, ein wenig bitter M. Aron.]

Avots: ME II, 59

[iesalde̦ns, süsslich M. Aron.]

Avots: ME II, 61

iesēciens, das nomen acti zu ìsēkties.

Avots: ME II, 62

iesirme̦ns Lub., Fest., iẽsir̃mans, graulich, ins Graue spielend: iesirmana bārzda, galva. iesirmani mati (von Niedra oft gebraucht) A. XX, 543. [Vielleicht mit hochle. a aus ę.]

Avots: ME II, 63

iẽskâbe̦ns, säuerlich: ieskābe̦ns piens A. XX, 8.

Avots: ME II, 65

ieslide̦ns, etwas glatt, schlüpfrig Spr.

Avots: ME II, 67

iẽslìpe̦ns, iẽslìps, [iêslîps ² Salis], etwas schräg, etwas geneigt: krasti ir ieslīpe̦ni A. XI, 592. paliecis putras tuoveri ieslīpi LP. V, 339.

Avots: ME II, 67

ìestìepiêns, die Spannung, der Zug; ar vienu iestiepienu od. vienā iestiepienā, in einem Zuge, unverwandt: skriet vienā iestiepienā. viņš gribēja pabraukt gaŗām vienā iestiepienā Kaudz. M. le̦dus gabali vienā iestiepienā steidzas gaŗām A. XII, 92. ar vienu pašu iestiepienu skatīties viņā A. XII, 814. izdzēra vienā iestiepienā šņabi Vīt. pūš vienā iestiepienā Vīt. 33. [zirgam bija tik viens iestiepiens, kad ve̦zums bij nuo dangas laukā Fest.]

Avots: ME II, 73

ìevediens, die Einleitung, das Vorwort Plūd. Llv. II, 353.]

Avots: ME II, 87

[ìeveñstiês, schwerfällig, halb kriechend hineingelangen: tâ piedzēries, ka nevarēja ne ratuos ievensties Stenden.]

Avots: ME II, 87

iẽviêns, auch ieviena Spr., iẽviene, ievene MWM. II, 85, ein Faulbaumstrauch: ievienes ziedēja jau Apsk. II, 389; BW. 11581.

Avots: ME II, 90

ik˙viêns, jeder substantivisch und adjektivisch, nur im Sing.: ik˙viens tik zemē sē̦tu vienu grauda ve̦se̦lu... Aus.

Kļūdu labojums:
Aus. = Juris Alunāns.

Avots: ME I, 705

ĩle̦ns: ĩlē̦ns auch Bauske, Perkunen; īle̦nus drāž BW. 20973 var. izdurtu... ar īleniņu 20161, 2, nuolūza īlentiņš 9530.

Avots: EH I, 500

ĩle̦ns, ĩlē̦ns Līn., [Serbigal], ĩlins Smilt., [Trik., Ronneb., ìlenis ² Kl.], Demin. auch ĩlentiņš, die Ahle, der Pfriem: Sprw.: ej nu, sasildi ar īle̦nu e̦ze̦ru, von etw. Unmöglichem. lien kâ īle̦ns, von etw. Saumseligen, Faulen. sasildis kâ īle̦ns. pievilcies kâ īle̦ns, er ist besoffen wie eine Spritze. Zu li. ýla [und ylo dass. Mit ahd. āla und ai. ārā dass. wird man diese beltischen Wörter am ehesten wohl durch die Annahme verbinden können, dass die Letten und Litauer ihre Bezechnung der Ahle aus dem Altpreussischen bezogen haben, ylo aber aus einem got. * ēla zu einer Zeit bezogen ist, als got. ē einem ī schon sehr ähnlich oder - wie im Krimgotischen - schon vollständig mit ī zusammengefallen war. Diese Annahme setzt voraus, dass nach Abzug der Hauptmasse der Goten nach dem Süden ein Rest von ihnen noch in der Nachbarschaft der alten PReussen nach geblieben war. Etwas anders darüber Vasmer und Būga, s. Būga KSn. I, 256 f.]

Avots: ME I, 836

‡ ir̃be̦ns Kand., ein gewisser Pilz.

Avots: EH I, 431

ir̃de̦ns, irdans, [ìrdins ² Kl.],

1) mürbe, locker, weich:
uzarta zeme irde̦na. irde̦ns sviests, irde̦ni tauki. - irde̦ni mati, die nicht glatt an einander liegen Biel. n. U.;

2) geläufig:
irde̦na valuoda (vgl. ārdava valuoda). Zu irt II.

Avots: ME I, 709

ĩriẽns, der Ruderschlag: mums laiva viegluos īrienuos virs viļņiem līguojās Rainis.

Avots: ME I, 837

irte̦ns L., für irde̦ns.

Avots: ME I, 711

ĩste̦ns, ìstins ² Kl., eigentlich, echt, recht, wirklich: viņu īste̦nais galva Kaudz. M. īste̦ns tē̦vs, īsténs brālis, īste̦na māsa, leiblich. es dzīvuoju īsten[i] (dial. für īste̦n[i]) druoša BW. 7744. jāpaskatās, kas tur puoduos īste̦ni vārās LP. V, 132. tu atnāci īste̦nā laikā, zur rechten Zeit. [es vadīšu tuos uz īste̦nu ceļu Glück Jer. 31, 9. īste̦ni dievu bīdamies Tob. 14, 6.]

Avots: ME I, 837, 838

‡ izblenstiês "aussehen" Für, I; eine Zeitlang spähend umherschauen (nach etwas) Rutzau (mit eñ); "izmeklēties" NB.

Avots: EH I, 435

izcenst, erstreben, erringen Karls. Refl. - tiês, emporstreben: tiek, kam spē̦ki vira uz augšu izcensties MWM. VIII, 96.

Avots: ME I, 721

‡ izgãjiêns, der (einmalige) Gang: kumeļš savā vakara izgājienā meklēja ūdeni Ezeriņš Leijerk. I, 115.

Avots: EH I, 447

‡ izgāze̦ns "izlē̦ve̦ns (bet vairāk nenormāli jeb par daudz uz āru)" Fest.

Avots: EH I, 448

‡ izjâjiens, ein Ausritt: gatavuodamies uz izjājienu Janš. Līgava II, 387. dzimtkungu viņa izjājienuos pavadīja muižkungs I, 109.

Avots: EH I, 452

izkaîde̦ns, zerstreut: izklaide̦ns cilvē̦ks Dr.

Kļūdu labojums:
izkaidens = izklaidens

Avots: ME I, 751

izlaîde̦ns, = izlē̦ve̦ns 1 Ar., A. XIV, 479: kaudzi mest izlaide̦ni Aps.

Avots: ME I, 760

izlâve̦ns [Kr.], izlāvins Bers., ausgebogen Döbn., Druw. n. A. XIV, 479. Wohl nur eine dial. Form für izlē̦ve̦ns.

Avots: ME I, 763

izlē̦ve̦ns,

1) ausgebogen, nach oben breiter werdend, flach:
izlē̦ve̦ns trauks = ar izliektām, lē̦ze̦nām, uz augšu platākām malām Etn. IV, 34;

2) schräge
A. XIV, 479, Bers. Adv. izlē̦ve̦ni, ausgestreckt: atgāzties izlē̦ve̦ni krē̦slā Lub.

Avots: ME I, 763, 764

izlē̦ze̦ns, allmählich abfallend Bers., Druw.: e̦ze̦ram mala izlē̦ze̦na.

Avots: ME I, 764

‡ iznãciêns, das Herauskommen (als ein einmaliger Vorgang): pirms iznāciena uz baznīcu Janš. Dzimtene V, 453.

Avots: EH I, 468

izplenstiês, sich ver -, ausbreiten: tā izplendās pār visu tik bagātuo leišu un latviešu gara mantu RKr. X, 13. milzenim svārki izplendās, cēlās Wid. tie daudz tālāku izplenžas RKr. VIII, 11. drīz viņa (ķilda) izplensies pa visu zemi Lautb. [Vgl. li. išsplendu "werde breiter".]

Avots: ME I, 782

izsàuciêns, der Ausruf: šais izsaucienuos nebij ne˙kāda prieka Vēr. II, 438.

Avots: ME I, 795

izšķīriens, s. izšķira.

Avots: ME I, 812

‡ izstìepiêns, einmaliges Ausstrecken: ar vienu ruokas izstiepienu.

Avots: EH I, 483

iztèiciêns, der Ausspruch, die Phrase: tas bija viņa mīļākais izteiciens Vēr. II, 63.

Avots: ME I, 816

iztice̦ns: i. darbs Bers. iztice̦na ruocība ebenda, PV.

Avots: EH I, 489

iztice̦ns, ausreichend, genügend: pusdienas ir iztice̦nas Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 817

I izveñstiês Stenden, Selg., = izvempties: nevarēja nuo grāvja izvensties.]

Avots: ME I, 827

II izveñstiês, sich wozu entwickeln, werden: uz skatuves varuot it ve̦cas sievas par jaunām izvensties Lautb.

Avots: ME I, 827

‡ izvērtens (Subst. od. Adj.? mit ostle. ēr < ir?) "nevīžīgs cilvē̦ks" Kapiņi.

Avots: EH I, 495

‡ izvē̦rte̦ns "izlē̦ve̦ns" Fest.: izvē̦rte̦na laiva. izvē̦rte̦nas kamanas.

Avots: EH I, 495

izvirziens ,* Abweichung von der geraden Richtung, die Phase: organismuos kustības neatkārtuojas vien+nuotaļ tai pašās ruobežās, bet kustas dažāduos līkumuos, dažāduos attīstības izvirzienuos Pūrs I, 17; 104.

Avots: ME I, 830

jâjiens, der (einmalige) Ritt: tuo jājienu! zeme vien nuodimdēja LP. IV, 90. būs gan vare̦ns jājiens V, 39. bijis priecīgs, ka jājiens izdevies VI, 203.

Avots: ME II, 106

jàuciêns, das Gemisch: puiši, knaši nu raugāt jaucienu (= jaukumu) Hug.

Avots: ME II, 97

jaûnpiẽns, Beestmilch. jaunpiena guovs, frischmilchende Kuh Etn. II, 25, 137. jaunpienu pirmuo reizi slaucenē nevar nest pār sē̦tvidu neapse̦gtu, citādi raganas sariebj LP. V, 11.

Avots: ME II, 101

‡ jâvens ² Lubessern, ein dummer Streich: saimnieks iztaisĩjis mežā lielu jāvenu, sle̦pe̦n nuocirzdams dažus kuokus, par kuo nu jāmaksā suoda nauda.

Avots: EH I, 562

jẽdziêns ,* der Begriff: vai tas nav tas pats jēdziens, īsāki izteikts? Asp.

Avots: ME II, 111

‡ jē̦lpiens "?": suņa jē̦lpienā mīcītu balsi Kaudz. Izjurieši 46.

Avots: EH I, 564

‡ jēmiens, = ņêmiẽns: tiklīdz ... izraudzīsin bites, pirmuo jē̦mienu (sc.: me̦dus) atnesīšu tev Janš. Līgava II, 372.

Avots: EH I, 564

jirde̦ns Plm., für ir̃de̦ns.

Avots: ME II, 114

juôziẽns, ‡

2) der Schlag
Warkl.: j. pa ausi (pa zuobiem); eine Tracht Prügel: de̦nktu juozienu tu esi pelnījuse Janš. Līgava I, 93.

Avots: EH I, 571