Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'knist' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'knist' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

aizknist

‡ àizknist, ein wenig zu keimen anfangen Golg., Siuxt, Stenden, Wid.: graudi aizknituši; in AP.: kartupeļi aizknituši, die Kartoffelknollen haben angesetzt.

Avots: EH I, 32

apknist

‡ I apknist, zu keimen anfangen: mieži apknituši (sākuši dīgt iesalam) Jürg.

Avots: EH I, 93

apknist

‡ II apknist, ringsum (vom Schweiss) zu jucken anfangen: es e̦smu pēc svī šanas rijā tāds apknitis Stenden. tam, kas ilgi svīdis, miesa apknitusi Golg.

Avots: EH I, 93

ieknist

‡ ìeknist, zu keimen anfangen Frauenb.: iesals sāk ie.

Avots: EH I, 521

izknist

izknist, intr., auskeimen: izknitušas sē̦klas Konv. 2 553.

Avots: ME I, 754

izknist

I izknist: graudi izknituši Schujen, Wolm.

Avots: EH I, 457

izknist

‡ II izknist (li. išknìsti ) Rutzau, = izrakât: cūkas izknisušas visu dārzu.

Avots: EH I, 457

izknist

‡ III izknist: piens izknît 2 Dunika, infolge unordentlichen Melkens beginnt die Milch immer weniger reichlich aus dem Euter zu fliessen.

Avots: EH I, 457

knist

knist [li. knìsti (prs. knintù) "пускать росток"], knìtu, knitu, keimen, hervorbrechen (vom nach oben gehenden Keimteile) U.: pļavā pirmā zāle knita Lautb., [Salis.] Vgl. knietêt.

Avots: ME II, 247

knist

I knist: eglītēm zaru galuos ... pampst, briest un knīt ... apaļi knuzuļi Jans. Mežv. ļ. II, 468.

Avots: EH I, 631

knist

‡ II knist (li. knìsti "aufwühlen"), praes. knišu, graben, wühlen, (rakņāt) Rutzau n. FBR. VIII, 135: suvē̦ni kniš.

Avots: EH I, 631

knist

‡ *III knist, zu erschliessen aus ‡ apknist II.

Avots: EH I, 631

knist

‡ *IV knist, zu erschliessen aus ‡ izknist III.

Avots: EH I, 631

noknist

nùoknist: sē̦klas ir nuoknitušas Ramkau.

Avots: EH II, 54

noknist

[nùoknist, allegemein hervorkeimen: rudzi jau nuoknituši U., die Roggensaat keimt schon hervor.]

Avots: ME II, 800

pieknist

II pieknist,

1) "?": pace̦ldama savas pieknitušās acis;

2) sich mit Keimendem füllen:
lauks jau pilns pieknitis MSil. pagalms pieknitis ar jaunu mauru Bers.

Avots: ME III, 258

saknist

saknist, die Keime treiben (von mehrern Subjekten): graudi saknituši; iesals saknitis Golg.

Avots: ME II, 652

uzknist

uzknist, aufkeimen: graudi jau uzknituši Golg, redzēja... asniņus uzknitušus Janš. Mežv, ļ. II, 369.

Avots: ME IV, 343

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

punkts

in Oknist ein: i- Stamm.

Avots: EH II, 326

Šķirkļa skaidrojumā (2082)

a

‡ II a, aber: maz, a labs bija Sonnaxt. a ka tu tâ darīsi, tad labi nebūs Oknist. a kuo tad jūs tur varat darīt! Siuxt. a kāpēc tad tu pats negāji līdz? ebenda. Aus slav. a.

Avots: EH I, 1

abēda

a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2

Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.

Avots: EH I, 73

ābuls

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192

acains

acaîns,

2) "hervorbrechende Keime habend"
zu verbessern in "porös": acaina maize Ruj., Salisb.; Ed. Virza Brīvā Zeme 1930, No 174; ‡

3) viele Augen (Keimgrübchen) habend (von Kartoffeln)
AP., Oknist, Siuxt; ‡

4) übermütig, ausgelassen
Saikava.

Avots: EH I, 2

acīte

‡ acĩte, ein Kartenspiel (r. очкó ) Oknist u. a.

Avots: EH I, 2

acumirklis

acumir̃klis: acumir̂klis Oknist.

Avots: EH I, 3

adīklis

adîklis: adīkls Bauske, Lautb., adīkla Für. I, gen. s. adikla BW. 1165, gen. pl. adiklu BW. 17997, adiklis Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Wessen, adiklis Mahlup, Ramkau, Ruj., Salis, adeklis auch BW. 6930; 6949 var., Stockm. n. FBR. VIII, 88, AP., Kaltenbrunn, Linden, Lös., Sassm., Warkl., Zvirgzdine, gen. s. adekliņa BW. 29448, 1, adèklis 2 Pilda n. FBR. XIII, 49.

Avots: EH I, 3

aitiņas

àitiņas, ‡

7) kleine, leichte, weisse Wölkchen
Bers., Oknist: re, kur pie debesīm aitiņas! - būs labs laiks Oknist.

Avots: EH I, 5

aizada

àizada, ‡

2) = àizadi (?): cimdiem dzīparu aizadas Oknist; aîzada 2 Ruhental od. Schwitten, àizadas 2 Ass. - Kalt., Kaltenbrunn, = valnis 4.

Avots: EH I, 5

aizalvīt

àizalˆvît Oknist, verzinnen.

Avots: EH I, 6

aizars

àizars: àizara 2 auch Golg. In Oknist nennt man àizara 2 eine Querfurche (auch 2 oder 3 Querfurchen) am Ende der Längsfurchen am Rande des Ackers, die ganz zuletzt gezogen und bepflanzt wird: būtu viss gabals piedēstīts, bet aizarām pietrūka kartupeļu.

Avots: EH I, 6

aizause

àizàuse,

1) aizaûse 2 auch Siuxt, àizàuss, -s AP., (mit àu 2 ) Sonnaxt: puikam visa aizauss me̦lna AP.;

2) àizàuse 2 auch Oknist; "vieta krāsnī vai skapī, kas atruodas pie pašas ieejas, tikai nedaudz sānis, tâ ka šai vietai nāk priekšā un tuo aizse̦dz ieejas mala" Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 7

aizaust

àizaûst,

1) auch Saikava;

2) : aude̦kla galus vari ar zilu dziji aizaust Oknist. ‡ Refl. -tiês, versehentlich gewebt werden:
svītra man aizaudusies par tālu Bauske.

Avots: EH I, 7

aizbrukt

àizbrukt, ‡

2) anfangen abzubröckeln, zusammenzusinken:
ceplis jau aizbrucis, ilgi vaira nestāvēs Oknist.

Avots: EH I, 12

aizčakstēties

‡ àizčakstêtiês, aufrascheln, eine ganz kurze Zeitlang rascheln, knistern: kas tur aizčakstējās? Jürg.

Avots: EH I, 15

aizčaukstēt

àizčaũkstêt BW. 13788, gew. refl. àizčaũkstêtiês,

1) anfangen zu rascheln, zu knistern:
aizkrāsnē nuo jauna kaut kas aizčaukstas Purap.

2) rauschen sich entfernen:
un pruojām aizčaukstēja kleitas zīds Latv.

Avots: ME I, 21

aizceplis

àizceplis: auch Baltinow n. FBR. XI, 139, Zvirgzdine, àizceple 2 auch Auleja, Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 13

aizčiept

‡ I àizčiept, vollpiepen, -zwitschern: vista aizčiepj ausis Bauske, Lems., (mit iê 2 ) Dunika. Refl. -tiês, aufpiepen, -zwitschern Oknist (mit ìe 2 ) : cālis aizčiepās Bauske, Heidenfeld, Schwanb.

Avots: EH I, 16

aizčirkstēt

‡ àizčirkstêt,

1) knarrend, knisternd, knirschend sich entfernen:
ragavas aizčirkst Bauske;

2) aufknarren, -knistern, -knirschen:
iekšā nākuot duris aizčirkstēja Mahlup, Schwanb.;

3) aufzirpen, -piepen:
circenis aizčirkstēja Ekau, Fockenhof, Lubn., Schwanb.

Avots: EH I, 15

aizčirkstināt

‡ àizčirkstinât,

1) Knarren, Knirschen, Knistern verursachend sich entfernen:
a. pa lauku pruom Trik. braucējs ar ragavām aizčirkstina Bauske;

2) Knarren, Knistern, Knirschen verursachend schliessen, zumachen:
vai tu nu vienreiz aizčirkstināsi duris (nach wiederholtem Auf- und Zumachen)? Bauske.

Avots: EH I, 15

aizdancināt

‡ àizdañcinât,

1) fort-, hintanzen lassen:
a. kādu līdz durīm Trik.;

2) fort-, hinführen
Kaltenbrunn, Prl.: tevi nāve var... aizdancināt uz viņu pasauli Janš. Bandavā II, 267; zufällig fortbringen, verlieren: nez kur bē̦rni aizdancinājuši nazi Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn., Oknist, Warkh.

Avots: EH I, 17

aizdara

àizdara: àizdara 2 auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Oknist, Wessen, àizdars 2 Auleja: uz vušku aizdaru (neben einem gen. s. aizdara) Pas. VIII, 297. 5. auch unter àizdars.

Avots: EH I, 17

aizdurve

àizdùrve auch AP., (mit ùr 2 ) Kaltenbrunn, Oknist, āzdurve BW. 23375, 2 var., gen. s. aizdurvs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, loc. s. aizdurvī BW. 28542 var., Demin. aizdurvīte 2277: šūpulīšam vieta aizdurvī Kaudz. Izjurieši 27. pa istabas kaktiem vai nama aizdurvīm Janš. Dzimtene 2 II, 395; àizdur(v)e, der Raum hinter der Aussentür im Vorhaus Kal., O. - Bartau.

Avots: EH I, 20

aizdusa

àizdusa: àizdusis 2 auch KatrE., Oknist, aizduss Wessen, (chronischer Husten) Zvirgzdine: jam cieši liels aizdusis. jis ir miris ar aizdusi Oknist. ar aizdusi (Var.: aizdusu) pipelīte BW. 35056.

Avots: EH I, 20

aizgavilēt

‡ àizgavilêt, mit Jubeln sich entfernen: līguotāji tâ ir aizgavilēja Oknist. Refl. -tiês: auch Spr.

Avots: EH I, 23

aizgrabēt

‡ àizgrabêt, mit Geknarr, Gerassel sich entfernen: aizbrauce: aizgrabēja vien Oknist. Refl. -tiês, ‡

2) plötzlich, für eine kurze Zeitlang anfangen zu rollen (vom Donner):
pē̦rkuons aizgrabējās.

Avots: EH I, 24

aizgurkstēties

‡ àizgurkstêtiês, aufknistern: sniegs aizaaurkstējās.

Avots: EH I, 26

aizjemt

àizjemt,

1) benehmen
Oknist: kakls aizje̦mts (von Heiserkeit);

2) anrühren, reizen
Kal.: a. uotra puiku.

Avots: EH I, 27

aizkaist

‡ àizkàist,

1) sich erhitzen; erröten
Oknist: a. pie uguns stāvuot vai ātri skrienuot;

2) in Zorn geraten
Ass. - Kalt. Refl. -tiês, = saskaisties, zornig, böse werden Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 28

aizkamīt

àizkamît (wo?), = àizkamât 1: a. skapi. Refl. -tiês Oknist "fremden Widerstand überwindend hin-, weggelangen": a. uz kaimiņiem.

Avots: EH I, 28

aizkaukt

‡ àizkàukt, heulend sich entfernen Oknist: suns aizkauca uz mežu.

Avots: EH I, 29

aizkaustīt

àizkaûstît,

1) : auch Ass. - Kalt., Oknist.; ‡

2) a. zirgu, ein Pferd so (falsch) beschlagen, dass es hinkt
Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 29

aizklidzināt

àizklidzinât, ‡

2) in einem Wagen hin-, wegfahren, wo ein Eisenteil wackellg ist und beim Fahren klappert
Golg.; ‡

3) machen, dass jemand schreiend hin-, weggelangt
Oknist: a. bērniņu da pašai baznīcai.

Avots: EH I, 31

aizkliegt

àizklìegt, ‡

4) schreiend hin-, weggehen
Oknist: jis aizkliedze vien uz dakteri; ‡

5) aufschreien
(nach r. закричать) :"vai jau visi?"aizkliedz kaŗavīrs Pas. VIII, 109 (aus Lettg.). jis aizkliedza (r. крикнул) reizi IX, 175 (aus Lettg.); absichtlich, bewusst aufschreien (neben àizkliegtiês, unversehens aufschreien) Oknist: pa reizei aizkliedzēm pļaudami. aizkliedze i nuoklusa Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 31

aizknikšķēties

àizknikšķêtiês, anfangen zu knistern, knacken: nuokaltis zariņš aizknikšķas zem kājām Vēr. I, 1166.

Avots: ME I, 33

aizkrāmēt

àizkrãmêt, ‡

2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡

2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.

Avots: EH I, 33

aizkrēst

‡ àizkrēst,

1) mit einer dünnflüssigen Masse zuschmieren
Oknist: a. caurumu, acis;

2) schnell hin-, wegfahren
Trik.: aizkrè̦suši uz mežu.

Avots: EH I, 33

aizkristīt

‡ àizkristît,

1) = àizkrustît, (einen Weg) sperren Gr. - Buschh., Oknist;

2) mit dem Zeichen eines Kreuzes bezeichnend versperren:
duravas bija aizkristītas Pas. III, 318 (ähnlich S. 40 und V, 142).

Avots: EH I, 33

aizlaicīt

‡ àizlàicît 2 gaļu līdz vasarai Oknist, mit dem Fleischvorrat, sparsam davon Gebrauch machend, bis zum Sommer auskommen.

Avots: EH I, 35

aizmaut

I àizmaut: auch (mit aû ) Oknist.

Avots: EH I, 38

aizmiģēle

‡ àizmiģēle Memelshof, Oknist, Sussei "eine weibliche tūļa".

Avots: EH I, 39

aizredzēt

‡ àizredzêt, bei Lebzeiten zu sehen bekommen: es tuo cilvē̦ku vēl aizredzēju Kaltenbrunn, Oknist, ich habe den Menschen noch vor seinem Tode zu sehen bekommen. šādas parašas aizredzējusi mana māte Gr.-Buschhof,

Avots: EH I, 45

aizrunāt

àizrunât,

4) bestellen, belegen:
a. vietu, biļeti;

5) : tie jau gribēja aizrunāt, ka velti tērēties Deglavs Riga II, 1,255. Refl. -tiês, ‡

2) sich vom Sprechen hinreissen lassen
Salis: ciemā tâ aizrunājuos, ka netiku laikā mājās; ‡

3) sprechend hingelangen:
a. līdz pat Ķīnai; ‡ 4 = ìerunâtiês Oknist: uotrā istabā kas aizrunājās.

Avots: EH I, 46

aizskanēt

‡ àizskanêt,

1) hinschallen:
dziesma tālu aizskanēja;

2) schallend, klingend sich entfernen
Oknist: zvani vien aizskanēja kāziniekiem aizbraucuot.

Avots: EH I, 48

aizšļakstēt

àizšļakstêt, ‡

2) schallend hin-, wegspritzen
(intr.): kâ zē̦ns sita ar rīksti, tâ ūdens tālu aizšļakslēja Oknist.

Avots: EH I, 56

aizšmignēt

àizšmìgnêt 2 Oknist, lächelnd hin-, weggehen.

Avots: EH I, 56

aizspēt

àizspẽt: zemnieku ceļā aizspēja nakts Pas. VIII, 295 (ähnlich 109 und IX, 55 und 211). mājās jā (= viņa) neaizspēju Oknist.

Avots: EH I, 50

aizstrēbt

‡ àizstrèbt, (gerade soviel als nötig) schlürfen (löffeln) Bauske, Golg., Kalz., Kaltenbr., Oknist: aizstrēbu putras un aizsteidzuos pie darba. Refl. -tiês: kâ tev arvien tâ aizstrebjas? Stenden, wie kommt es, dass dir immer beim Sprechen der Atem wiederholt einwärts gezogen wird?

Avots: EH I, 53

aizšvirkstēties

‡ àizšvirkstêtiês, für eine kurze Zeit zu prasseln (knistern) anfangen: paeglis aizde̦gts aizšvirkstējās.

Avots: EH I, 57

aiztīklot

àiztìkluôt: zirnekļi visus kaktus aiztīkluojuši Oknist.

Avots: EH I, 58

aiztrukt

‡ àiztrukt, sich verzögern, sich aufhalten: kur nu tik ilgi aiztruki? Rutzau. a. kur līdz pašam vakaram Oknist.

Avots: EH I, 59

aiztrunēt

‡ àiztrunêt,

1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;

2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).

Avots: EH I, 59

aizušķot

àizpušķuôt, ‡

2) schmückend versperren:
duris tâ aizpuškuotas, ka nevar atvērt Lemsal. ‡ Refl. -tiês, sich teilweise schmücken (mit šk ) Dunika, Gr.-Buschhof, Oknist.

Avots: EH I, 44

aizvilnīt

àizvilnît, ‡

2) sich hin-, wegschlängeln:
(čūska) aizvilnījusi pruojām Pas. V, 468; ‡

3) flink und behende hin-, weglaufen
(mit ìl 2 ) Oknist: meitine aizvilnīja da lauka galam; ‡

4) hin-, wegstolzieren
(mit ilˆ ) PS.

Avots: EH I, 63

akles

akles: nom. s. akle Auleja, nom. s. aklis Linden ("ein Unkraut"), AP., Heidenfeld, Oknist (galeopsis) Orellen, Ramkau (galeopsis speciosa), Ruj., Saikava (galeopsis tetrahit L.); baltie aklīši, lamium album Ulanowska Łotysze 100.

Avots: EH I, 66

ālava

‡ II àlava 2 Oknist, eine Art Zimmerblume, die auch medizinlsch verwertet wird. Wohl aus d. Aloe.

Avots: EH I, 193

ālavīca

ãlavīca (unter ãlava),

1): auch AP., (mit à 2 ) Golg., Kaltenbr., Mahlup, Oknist. àlavica 2 Saikava, àlavīce 2 Sonnaxt: paliks teles ālavicas BW. 32459. ganu guovis ālavīcas 28965, 1. guovi ālavici 20949 var, cūkas ālavices 29195, 2.

Avots: EH I, 193

alksna

àlksna,

1) auch (mit àl 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Goldbeck, Lettihn, Liepna, Warkl.;

2) àlksna 2 auch Oknist, Saikava. Vgl. auch den Wiesennamen Al(u)ksna Lvv. II, 53.

Avots: EH I, 67

alots

aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.

Avots: EH I, 68

Ancis

Añcis (Ancis Wolmar, An̂cis 2 Salis): gaŗais Ancis, der Mittelfinger Oknist.

Avots: EH I, 70

apakle

apakle: auch AP., Auleja, Borchow, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Grenzhof, Kaltenbr., KatrE., Laud., Memelshof, Oknist, Pilda, Saikava, Schrunden, Seyershof, Skaista, Warkl., Wolmarshof, Zaļm., Pas. I, 140, ace. s. apakli BW. 13080, Demin. apaklīte BW. 6683; 7164; 7374 var.; 9349, 1.

Avots: EH I, 70

apals

apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;

4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .

Avots: EH I, 71

apalvīt

‡ apalvît Oknist, verzinnen. Refl. -tiês Oknist, sich mit einer Eiskruste bedecken: akas spannis apalvījies.

Avots: EH I, 71

apara

apara (li. apara "apara" Miežinis): auch BW. 5890 var. u. a., apare auch BW. piel.2 23568, 1 var., 3): auch Grobin (hier dazu ein Demin. aparele ), Iw., Kaltenbr., Lipsthusen, Lub., Oknist (in Oknist auch überttagen von verfüztem Haar: galva kâ apara), Prl., Saikava, Sonnaxt;

4) auch Kaltenbt., Lub. und Sonnaxt.

Avots: EH I, 71

apauši

apaûši: apaũši auch AP., apàuši 2 Auleja, Kaltenbr., KatrE., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, apaûši 2 Frauenb., Grobin, Iw., Kudum.

Avots: EH I, 72

apbēda

a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2

Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.

Avots: EH I, 73

apbeigas

‡ apbeigas, die Beendigung Mesoten, Oknist: uz (kāda darba) apbeigām atnāca palīgi.

Avots: EH I, 73

apbrukt

apbrukt: apbrūk ("dažās vietās izirst") riestuvis (kad aude̦kla me̦ti nuoslīd tam pārgaliem nuost) Kaltenbr.; ‡

2) unversehens verschüttet werden
Oknist: kad stallis gāzēs, cilvē̦ki apbruka.

Avots: EH I, 74, 75

apčupt

‡ apčupt,

1) sich jem. um den Hals klammern
(perfektiv) Welonen;

2) vom Kohlendunst ohnmächtig werden
Kārsava;

3) "im Heu oder Stroh umhertastend auffinden"
Bolwen, Dricēni, (prs. -čūpu) Warkh.; berühren, (einmal) betasten Wessen betasten; umhertastend auffinden, suchend auffinden; zur Einsicht kommen (bemerken) Gr.-Buschh.: apčupu galvā lielu punu. apčupu: nav vairs labi. apčupēm, ka e̦sam apzagti;

4) (um eine Kleinigkeit) bestehlen
Oknist. Auf li. apčiùpti "betasten" beruhend?

Avots: EH I, 76

apdauzīt

apdaũzît, ‡

2) eine Weile ringsum schlagen (stossen):
ja grib izkratīt sviestu nuo spanneļa, tad tas nuo visām pusēm jāapdauza Dunika; ‡

3) wundstossen (-schlagen)
Oknist: kur tu iesi, visas kājas apdauzījis? Refl. -tiês,

1) : auch Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: guovs apdauzās ar vērsi; ‡

2) sich
(dat.) wundstossen: a. kājas Oknist; ‡

3) an mehreren Körperteilen Stösse (Püffe) erhalten:
ziemā jau . . . vajaga. Laika zoba kalend. 1931, S. 13.

Avots: EH I, 77

apdrupēt

‡ apdrupêt,

1) ringsum anfaulen
Oknist: apdrupējis zuobs; 2 = apdrupt, ringsum abbröckeln (intr.).

Avots: EH I, 78

apeirienis

‡ apèirìenis 2 Oknist "ein runder apãrnis": siena piekratīts liels a.

Avots: EH I, 80

apgaidīt

‡ apgaidît Oknist, Wessen, = pagaidît: apgaidi, cikam atbrauks māte! Nautrēni. kad nāktuos . . . apgaidīt Juris Brasa 202.

Avots: EH I, 80

apgaist

‡ apgaist,

1) es e̦smu apgaisis, ich habe etwas verloren
Oknist;

2) "paģībt" (mit aĩ ) PlKur. (li. apgaišti dass.).

Avots: EH I, 80

apgrozs

‡ III apgrùozs 2 Oknist, ein Rahmen, den man auf einen Bauernwagen legt, um mehr aufladen zu können.

Avots: EH I, 85

apiet

apiet,

3) "finden"
auch Lieven-Behrsen; apiets vilks Pas. IX, 526. Jānis bij apgājis ("izspieguojis"), un mēs dagājuši ieraugām pļaviņā trīs briežus Saikava; ‡

5) betrügen:
tuo vajaga apiet, citādi ar viņu galā netiksim Dond.; ‡

6) sich belaufen (begatten):
guovs jau apgājusi Dond. melne apgāja jau viņudien Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64. guovs apgāja vēršuos Oknist; ‡

7) a. ar utim, = aplaisties ar utīm, verlausen
Dunika; ‡

8) man apgāja miegs Pas. Vl, 194, mich überkam der Schlaf.
Refl. -tiês,

1): guovs apgājās ar vērsi Saikava;

2) verkehren (Umgang haben) mit:
ne˙vienam netīk a. ar tādiem cilvē̦kiem Pēterb. Av. II, 167, Nitau, Sessw.

Avots: EH I, 87

apīņi

apîņi: (mit î 2 ) auch Gramsden, Sing. apînis Fest., Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, apînis 2 Schrunden n. FBR. Xlll, 100, Frauenb., Kal., apĩnis AP., apìnis 2 Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 87

apīža

apîža(s) (unter apīši): apīžas auch Golg., Wessen, apìžas 2 auch Linden. Skaista. Warkl., apīžas AP., Sing. apîža auch Kaltenbr., Oknist. Saikava. apīža Ramkau. apìža 2 Warkl. n. FBR. XI, 707: katrā pusē uzlikdams garas apīžas Azand. 189.

Avots: EH I, 87

apkaustīt

apkaustît: auch Wallhof n. Manzel, Oknist, Sussei.

Avots: EH I, 90

aplaist

aplaist, ‡

4) fallen lassen, herunterlassen
(r. "опусмимь" ): nevar drēbju a. Pas. VIII, 292 (aus Asūne); ‡

5) vernachlässigen:
cieši esit dārzus aplaiduši (eine Gärten sind Iange nicht gejätet worden) Oknist. staigājuot par aplaistu, visiem vienaldzīgu, ni˙kur ne-pieje̦mamu (cilvē̦ku) Pas. VIII, 110 (aus Lettg.); ‡

6) = aplecinât: a. guovis ar bulli Oknist; ‡

7) schnell (schneidig) um etw. herumfahren:
vēl viņš nebij aplaidis (auf einem Fahrrad) ap baznīcu A. Brigadere Daugava 1, 10.

Avots: EH I, 97

aplikt

aplikt, ‡

3) a. mieru, authdren etw. zu tun
Oknist;

4) únterlegen, únterstellen:
apliksam viņ[u]s tepat apš... ahmiņ[u] Pas. III, 368 (aus Dond.).

Avots: EH I, 98

aploks

apluoks,

3) apluõks: auch N.-Wohlfahrt, Ramkau, Wolm., (mit ùo 2 ) Kaltenbr., KatrE., Oknist, (mit uô 2 ) Iw., Siuxt: cūku apluokā BW. 19133. teļu apluokā 32421, 5. nav ne˙viena apluo-ciņa, kur teliņu paganīt 25938 var. pa zaļuo apluociņu 23619, 8 var.; ‡

4) plur. apluoki, die Wiesen zwischen iu und dem Libauschen See.
Hierher vermutlich auch apluokas, wenn in apluokuos (loc. pl.) zu korrigieren in: atraitne...iepirkusi apluokas krietni paprāvu namu Janš. Bandavā I, 111.

Avots: EH I, 100

apmaksāt

‡ apmaksât, (eine Anzahl von fälligen Summen) bezahlen: man visi parādi (nuoduokļi) apmaksāti Oknist, Stenden.

Avots: EH I, 100

apmērīt

‡ apmẽrît,

1) (eine ganze Reihe von Objekten) abmessen:
visi lauki jau apmerīti Schwanb.;

2) anprobieren (ein Kleid)
Oknist: a. jaunuo uzvalku pie drēbnieka. Refl. -tiês: a. iet Oknist, zur Anprobe gehen.

Avots: EH I, 101, 102

apraustelēt

‡ apraustelêt linu sauju Oknist, aus einer linu sauja die lose abstehenden Fasern ringsum ausreissen.

Avots: EH I, 108

apricinis

‡ apricinis Oknist (wohl hierher die Deminutiva apricinîtis Sussei n. FBR. VII, 131 und apricinīte Wessen n. FBR. XIII, 84), = aprika.

Avots: EH I, 109

apsēta

apsè̦ta 2 Kaltenbr., apsête 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Oknist, eine Einkehr (iebraucamā vieta).

Avots: EH I, 112

apšpļaut

‡ apšpļaũt Dunika Kal. Rutzau (mit àu 2 ) Oknist, = apspļaũt. Refl. -tiês Dunika u. a., sich oder einander bespucken.

Avots: EH I, 120

apucītis

‡ apucîtis, Name des kleinen Fingers Oknist.

Avots: EH I, 123

apvārdot

apvā`rduôt, ‡

2) im Wortwechsel bewältigend zum Stillschweigen nötigen
(perfektiv) Oknist: es juo (= viņu) tâ apvārdavu, ka jis i[r] mutes neplēte.

Avots: EH I, 125

apvilnīt

‡ II apvilnît

1) herumlaufen um
Trik. (mit ìl ), Oknist: a. ap lauku;

2) mit dem Schwanz eine wellenförmige Bewegung machen
Saikava: līdaka apvilˆnīja un pazuda dziļumā.

Avots: EH I, 126

apzagt

apzagt, Refl. -tiês, unversehens einen Diebstahl begehen Oknist.

Avots: EH I, 127

apzīdīt

apzîdît, ‡

2) säugend erkranken machen
Oknist: pēc nuobīļa neduod bē̦rnam krūts! apzīdīsi, kļūs slims!

Avots: EH I, 128

ārspuse

‡ ârspuse Wainsel n. FBR. XIV, 87, Oknist, Salis, Pas. II, 939, = ârpuse.

Avots: EH I, 195

astainis

‡ astainis, ein Geschwänzter (vom Teufel gesagt Austriņš Daugava I, 982): ragaiņi un astaiņi dancuojuši Pas. IV, 21 I. kuo jūsu astaiņi dara? mit Ironie auf unordentlich gekleidete Kinder bezogen Oknist.

Avots: EH I, 131

astrine

‡ astrine Oknist, callistephus chinensis.

Avots: EH I, 132

astūtais

astûtais: auch Oknist (hier auch die unbestimmte Form astûts); s. Le. Gr. 368.

Avots: EH I, 132

atbadīt

atbadît, ‡

2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡

3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,

1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;

2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;

3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;

4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;

5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.

Avots: EH I, 134

atbirzīt

‡ atbìrzît 2 Oknist, Saikava, = ‡ atbìržuôt. Refl. -tiês, bis zum Überdruss Saatfurchen ziehen: jau atbirzījies! cik tev ātri apnika birzīt! Saikava.

Avots: EH I, 135

atbļaudināt

‡ atbļaûdinât, sich laut schreiend, weinend nähern, herkommen lassen, machen: a. bē̦rnu nuo baznīcas uz māju Oknist.

Avots: EH I, 135

atbļaut

atbļaût, ‡

2) sich laut weinend, schreiend nähern, herkommen
Oknist. Refl. -tiês, ‡

2) sich (laut und unschön) sattweinen
Dunika, Kal.: lai bē̦rns bļauj, līdz atbļausies.

Avots: EH I, 135

atcilāt

‡ atcilât,

1) = ‡ atce̦lât 2 C.;

2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;

3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;

4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,

1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;

2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;

3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;

4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.

Avots: EH I, 137

atdancināt

‡ atdañcinât,

1) hertanzen machen (lassen):
a. jaunkundzi nuo zāles gala šurp;

2) bis zum Überdruss tanzen machen;

3) a. kumeļu nuo lauka uz māju Oknist, ein Füllen, das dabei Seitensprünge macht, an einem langen Strick vom Felde nach Hause führen.

Avots: EH I, 138

atdenēt

‡ atdzenêt, (Äste von unten) abhacken, -kappen Dunika, Oknist, Stenden: a. kuokam zarus.

Avots: EH I, 140

atdūkt

‡ atdùkt,

1) summend herfliegen:
vabale atdūca Oknist;

2) mit einer dumpfen (hohlen) Stimme erwidern
Jürg.: nikni kam a. pretī.

Avots: EH I, 140

atdzirst

‡ atdzìrst 2 (li. atgir̃sti) Oknist "=izdzirst, zu hören bekommen: es tik nuo ļaudīm atdzirdu, ka tavs brālis miris.

Avots: EH I, 140

atgvelzt

‡ atgvelzt Bauske, (mit lˆ) Erlaa, Oknist, Prl., unpassend (ungehörig) antworten: tâ nu nevajadzēja a.

Avots: EH I, 144

atkaist

‡ atkàist 2 (li. atkaĩsti) Oknist, sich erwärmen: nu tu esi diezgan atkaitusi pie plīts.

Avots: EH I, 145

atkāpelēt

‡ atkāpelêt,

1) hin und herkletternd (steigend) hergelangen
Salis: zē̦ns atkāpelēja pa akmeņiem (ūdenī) pie manis;

2) zur Genüge umherklettern
Oknist: vai neesi vēl diezgan atkâpelējies?

Avots: EH I, 147

atkars

atkars (s. unter atkara; li. ãtkaras "widerstrebend"),

1) in stumpfem Winkel befestigt
Assiten, Auleja, Dond., Grob., Iw., Kaltenbr., Oknist, Rothof, Stenden: izkapts ir atkara, ja starp izkapti un kātu ir plats leņķis. tava izkapts par atkaru Dond. atkars cirvis Grob. atkara dakša, šķupele ebenda. vadzis atkars, saita nesatur, šļūk zemē Auleja;

2) "= nuokars" Ewers.

Avots: EH I, 146

atkārst

atkā`rst: in der entgegengesetzten Richtung, wider die Zähne der kā`rstava (Wolle) kämmeln Oknist, Schnehpeln, Stenden: nu jau vilna būs izkārsusies; vari atkārst. vilnu kāršuot, vienmē̦r ir jāatkārš.

Avots: EH I, 147

atki

‡ atki (> ostle. otki) Oknist n. Fil. mat. 31, Adv., = atkan.

Avots: EH I, 147

atklabēt

atklabêt, ‡

2) klappernd, mit Geklapper herkommen:
rati vien atklabēja, ka[d] atbrauce Oknist.

Avots: EH I, 148

atklabināt

‡ atklabinât

1) klappernd allmählich lose machen, öffnen:
bērniņa man nebija, bet es tâ˙pat atslē̦gu atklabināju i iegāju Oknist. vējš atklabinājis nama duris Salis, Siuxt;

2) klappernd, mit Geklapper herschaffen:
zirgs, uz mājām skriedams, ķēdi vien atklabināja Oknist. Refl. -tiês, klappernd allmählich lose werden Oknist.

Avots: EH I, 148

atklausties

‡ atklàustiês 2 (li. atsikláusti) Oknist, sich wiederholt nach dem Weg erkundigend hergelangen: viņš šurp atklausies.

Avots: EH I, 148

atkrāmēt

atkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) her(über)siedeln
Rutzau u. a.;

2) sich davonmachen:
atkrāmējies! packe dich! verschwinde! Oknist.

Avots: EH I, 150

atkristāt

‡ atkristît, = atšķaidît, mit Wasser verdünnen (eig.: taufen; perfektiv): brandvīnu ar ūdeni a. Salis. Refl. -tiês, (einen unangenehmen Menschen Oknist, eine überdrüssig gewordene Arbeit Wessen) los werden: ka nuo šā darba varē̦tu drīzāk a˙! Wessen.

Avots: EH I, 150

atlaistīt

atlaîstît, ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch oft begiessen
Oknist: visu pavasari krūmiņus atlaistīju, in tâ˙pat neauga: ‡

4) (ein starkes Getränk) mit Wasser verdünnen
Golg.

Avots: EH I, 153

atlase

atlase,

1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. 2 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.

Avots: EH I, 153

atmaisīt

‡ atmaisît, zum zweitenmal aufpflügen: a. zemi Jürg., Lubn., Oknist. Refl. -tiês AP., = atdaũzîtiês: atmaisījies uz šuo pusi.

Avots: EH I, 155

atmēgties

‡ atmēgtiês,

1) überdrüssig, zuwider werden (gesprochen:
asamê̦gt) Gr.-Buschhof: tāda dzīve drīži atmē̦dzas (gesproch.: asamâdz; dissimiliert aus *atsamâdz?);

2) sich wiederholen (besonders von krankhaften Zustanden)
Kaltenbr., Oknist (mit è 2 );

3) schlimme Folgen hinterlassen, sich rachen
Oknist: tāda dzīve viņam atmègsies 2 .

Avots: EH I, 155, 156

atmīcīt

‡ atmîcît (li. atmìnkyti), (Teig) durchkneten Bērzgale, Erlaa, Laudohn, Lubn., Schnehpeln: rudzu maize, bet ar kviešu miltiem aimīcīta Oknist.

Avots: EH I, 156

atnasāt

‡ atnasât, eine bestimmte Zeit hindurch tragen Oknist: tie bija stipri svārki: trīs gadus tuos atnasāju.

Avots: EH I, 157

atriezt

atriêzt ‡

2) zurückwerfeud emporheben:
a. galvu Auleja, (mit iê ) Oknist. asti vien atrieze Pas. I, 343. Refl. -tiês Okuist, den Kopf zurückwerfen.

Avots: EH I, 162

atsalināt

‡ atsalinât brühend versüssen: a. iesalu Oknist, Warkh.

Avots: EH I, 163

atsēt

atsẽt, ‡

2) "das Säen beenden"
Dunika. ; Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss säen: diezgan savā mūžā e̦smu atsējies, vairs netīk sēt Oknist, Vīt.

Avots: EH I, 165

atšiept

atšìept 2 (unter atšiebt),

1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,

1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;

2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!

Avots: EH I, 173

atsija

‡ atsija Auleja, Oknist, = atsèja 1: brauc kā bez atsijas Oknist. iet kâ rati bez atsijas ebenda.

Avots: EH I, 165

atsijgalis

‡ atsijgalis, der eiserne Haken, womit der Femerstrang an die Wagenachse befestigt wird Oknist.

Avots: EH I, 165

atšķiebt

‡ II atšķìebt 2 Oknist, wegschenken (vulgär).

Avots: EH I, 174

atslīcināt

‡ atslīcinât, (aus einer gewissen Anzahl einige) ertränkend beseitigen Oknist: nuo četriem kakē̦niem trīs bija jāatslīcina.

Avots: EH I, 167, 168

atspēt

atspẽt,

1): man tik daudz darba, ka nevaru a. visu laikā padarīt Ahs. (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 148); ‡

2) allen Anforderungen gerecht werden;
a. kam pretī, Stand halten gegen etwas, widerstehen, hemmen Segew.; ‡

3) neatspēt, nicht abkommen können
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Geschäft); ‡

4) erraten
Oknist: atspēj munu mīkli!

Avots: EH I, 169

atsprēkliņ

atsprēkliņ (unter atsprãklu): auch Memelshof, (mit è 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, Oknist, atsprēklin - auch Zaļmuiža, (mit è 2 ) Kaltenbr., atsprèkliń 2 Warkl., atsprēkleņ Pas. VI, 365, Bērzgale, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 53, Kaltenbr.

Avots: EH I, 170

atspriest

‡ atspriêst (= li. atspręsti "atstiept"?), = atstutêt: a. siênu Oknist. a. ruokas sānuos Lieven-Bersen, Schwanb. Refl. -tiês, = atspiêstiês: viņš stāv at˙spriedies Bauske, Schwanb., Sessw., Warkl., er steht, die Hände gegen die Seiten gestemmt.

Avots: EH I, 170

atsvaidelēt

‡ atsvaîdelêt, wiederholt (oder vieles) liederlich oder achtlos wegwerfen, -schleudern: a. ruotaļlietas Saikava, meita visu savu pūru atsvaidelējusi čigānīcām Oknist.

Avots: EH I, 173

atšvelpt

‡ atšvelpt: auch (mit èl 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 175

attaisīt

attaisît (li. atitaisýti),

3): auch Kalz. n. BielU.; ‡

4) = àiztaisît 2 Sonnaxt: pietiks piena, kuo putru a. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) öffnen: luogs attaisījies. duŗis pašas attaisījušās. attaisījās kaps Pas. VI, 367. maciņ, attaisies! VIII, 95;

2) sich
(dat.) öffnen: lai jaunkundze attaisās krūtis vaļām Janš. Bandavā I, 199;

3) zu Kräften kommen, genesen
Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: slimnieks nevarēja un nevarēja a. man kakls jau attaisījies. guovs attaisījusies;

4) sich vom Zauber befreien
Oknist. - Subst. attaisîtãjs, einer, der den Zauber zu lösen versteht Kalz. n. BielU.

Avots: EH I, 175

atteikt

attèikt, ‡

4) (Gehörtes) wiedererzählen:
tai jau ne˙kā nevar pateikt, kuo viņa citiem neatteiktu Siuxt. pasaku atteicējam Pas. IX, 237; ‡

5) kündigen, absagen
BielU.: a. līgumu, derības, precības Oknist. kāzu nebūs: brūte atteice ebenda. a. saimniekam ebenda. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss loben:
vīrs... nevar a., ka meita... cieši laba Pas. IV, 397 (aus Atašiene; ähnlich VI, 137; VIII, 385).

Avots: EH I, 175

attraucēt

‡ attraucêt, wegscheuchen Oknist: a. zvirbuļus nuo labības.

Avots: EH I, 176

attrausties

‡ attràustiês, sich mühsam, unbeholfen herbewegen Oknist: nu reiz tas resnis attrausies arī pie mums.

Avots: EH I, 176

attuntuļot

‡ attuntuļuôt,

1) = ‡ attuñtulêt Oknist (mit un̂);

2) in viele Kleidungsstücke eingehüllt herkommen
AP., Lemburg, mühsam durch tiefen Schnee hergelangen Kalz. (mit ùn 2 ).

Avots: EH I, 177

atvārtīt

‡ atvā`rtît (li. atvartýti, r. отворотúть), = ‡ atcilât 4 Oknist. Refl. -tiês, sich herwälzen Arrasch u. a.: kumeļš atvārtījies līdz sē̦tai.

Avots: EH I, 179

atvērst

atvḕrst,

1): a. kŗupi augšpē̦du Dunika, Kal., Rutzau. kad dievs... ļaunu paduomu... atvērš (geschrieben: #) LLD. II, 14; ‡

2) = ‡ atvā`rtît Oknist.

Avots: EH I, 180

audakls

aûdakls (unter aûde̦kls): auch Linden, Mahlup, Seyershof, (-akls) Oknist.

Avots: EH I, 183

aulekiem

aule̦kiem (unter aule̦kãm): auch (mit àu 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Oknist, Sussei; verstärkt - aule̦ku aule̦kiem: laida a. a. ar tukšām ragavām uz pļavu Janš. Bandavā II, 73.

Avots: EH I, 186

austre

‡ àustre 2 Oknist, Warkl., Name einer Kuh.

Avots: EH I, 188

auziņas

‡ àuziņas 2 Oknist "мальга, овcец" (kleine Fische) Wid.

Avots: EH I, 189

avieška

aviêška Andrupine, (mit ìe 2 ) Oknist, Sonnaxt, = avene.

Avots: EH I, 190

azute

‡ azute Warkl. n. Fil. mat. 103, Borchow, Golg.. Kaltenbr., Oknist, Skaista, azute Linden, loc. s. azutē BW. 12494 var. (aus Absenau), = azuôts.

Avots: EH I, 191

baikst

baîkst: auch Oknist (neben baîst): vieniem b. Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 81.

Avots: EH I, 199

baist

baîst: auch Kaltenbr., Oknist, Prohden, Skaista: jai tika ... b. Pas. IX, 328 (ähnlich VIII, 386). dē̦lam ... bija ... b. nuo mātes VII, 133.

Avots: EH I, 199

baks

‡ III baks, in der Verbindung sila baki, eine Art Pilze Oknist.

Avots: EH I, 200

bālotne

bãluotne,

2): auch Oknist (bàlùotne 2 ); ‡

6) meža bàlùotnīte 2 Oknist, atriplex hastatum L.

Avots: EH I, 208

balss

I bàlss: balss, -a auch Evang. 1753, S. 48, (mit àl) N.-Peb., (mit àl 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIIl, 51, Aahof, Auleja, Laitzen, Lubn., Meiran, N.-Rosen, Oknist, Prl., Schwanb., Warkl., (mit alˆ 2 ) Puhren n. FBR. XIV, 48, Schrunden n. FBR. XIII, 103, Dunika, Grob., Kal., OB., Schnehpeln, Schrunden, Siuxt, bàlss, -s auch AP., Jürg., Kegeln, Ramkau, Smilten, Trik., Wenden, (mit àl 2 ) Erlaa, Kalz., Saikava, Sessw., (mit alˆ 2 ) Bauske, Lemsal, Sali,, Stenden, Strasden, Demin. balstiņš auch Linden, balsiņa auch Saikava, balsīte auch Saikava,

1): ar balsu smieties, laut lachen
BielU.; ‡

5) die Melodie:
es tai dziesmai balsa nezinu Warkl. uz kaida balsa (nach welcher Melodie) tu dziedāsi? ebenda. visaidi balsi: pavasaŗa, lapu, sìena, rudzu, rudiņa (d. h. die Früh lingslieder haben ihre besondere Melodie, die Heumahdlieder die ihrige usw.) Auleja. dziedi, man[a] māsiņa! tautas luoka kumeliņu pēc tavām balsiņām (Var.: balstiņām, dziesmiņām) BW. 323.

Avots: EH I, 201

baltvēdere

bal˜tvêdere,

4): Huflattich
- auch Oknist; ‡

5) der Frosch
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 202

bargs

bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ 2 ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr 2 ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r 2 ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,

1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;

2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs 2 "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.

Avots: EH I, 205

bāršķis

bāršķis,

1) die Franse
(mit âr 2 ) AP.;

2) heracleum sibiricum L. (mit ā`r 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 209

bārzda

bārzda (unter bā`rda): auch (mit ā`r 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Baldohn, Kaltenbr., Krāslava, Linden, Lixna, Memelshof, Oknist, Pilskalne, Skaista, (mit âr 2 ) Rojen n. FBR. XIII, 73, Puhren n. FBR. XIV, 47, Dunika, Lemsal, Lieven-Bersen, Pankelhof, Stenden,

1): sirma b. BW. 29147, 3. kupla b. 33507 var. ar me̦lnu bārzdeli Janš. Līgava II, 30.

Avots: EH I, 210

basātņi

‡ basātņi Memeishof Sonnaxt (mit â) Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 89, (mit à 2 ) Kaltenbr., basàtņu 2 Oknist, Adv., = basātnē: iemauc zābaku tâ˙pat basātņu: kuo tur meklēs zeķu! Oknist.

Avots: EH I, 206

bass

bass,

1): atradu viņu vēl basu Sessw. atnācis kāds b. puišelis Dunika; ‡

2) weiss (von den Füssen eines Pferdes oder Hundes)
Dunika, Grob., Stenden: b. (weissfüssig) suns Stenden. (zirgs) tumši bē̦rs, . . . kājas basas Janš. Dzimtene II 2 , 56; ‡

3) "pliks" N.-Laitzen: tas ir gluži pliks un b. Oknist. viņš nuoplīsis pa˙visam b. Memelshof, Prl.

Avots: EH I, 206

batviņi

batviņi,

1): in Auleja auch der Sing. batvinis; ‡

2) in Milch oder Fett gekochte Beetenblatter
Oknist.

Avots: EH I, 206

baža

I baža: meita parādīja visu savu bažu Saikava. In Oknist mit ŏ (visa mana boža) gesprochen, was auf Enllehnung (aus altpoln. zbože "Reichtum" mit Dissimilation?) deutet.

Avots: EH I, 207

bebrs

be̦brs,

1): be̦brs auch Golg., bebris auch FBR. IX, 139, Dunika, Gr.-Buschh.: üdeņa bebrītis BW. 988, 4;

2) solanum dulcamara Oknist n. Fil. mat. 32.

Avots: EH I, 211

bēda

bè̦da: tā manu bē̦du maizīte ("schweres Leben"), sage man in Frauenb., wenn etwas schlecht geraten sei. b. tik kam Oknist, Wessen, jem. braucht nur: b. tik ganam atstāties nuo ganāmpulka, tad ganāmais pulks gan zinās labības sējumu.

Avots: EH I, 215

bendzīt

‡ bèndzît 2 Lös., Oknist, -īju "sprechen, reden": bendzī nu savu runu!

Avots: EH I, 212

bērnāks

‡ bḕ̦rnàks 2 Oknist, eine Deminutivform zu bḕ̦rns Memelshof. Zum Suffix s. FBR. XIII, 158.

Avots: EH I, 216

bezmēns

be̦zmē̦ns: auch Kaltenbr., Oknist. Zur Etymotogie s. auch Karsten Ann. acad. scient. fenn. XXVII, 97 und Räsänen ebenda 274.

Avots: EH I, 215

bigudzis

‡ bigudzis "eine Speise (?)" Oknist; tu esi kâ b., verächtlich zu einem Menschen gesagt ebenda.

Avots: EH I, 218

biks

biks,

1): auch Pas. VII, 269, Jerkull, Mezküll, Oknist; ‡

2) ein böser Bube
Neik. Zur Bed. 2 vgl. bikus.

Avots: EH I, 218

biškrēsliņš

biškrēsliņš (unter bite 4): bišu k. auch Oknist, nom. plur. biškrēslītes BW. 5842: sēju āra biškrēsliņu BW. 6447, 1, nuoviju ... biškrēsliņu vaiņadziņu 5842.

Avots: EH I, 222

bīte

II bīte: nu jums būs bìte 2 ("?") Oknist (es wird euch etwas Unangenehmes widerfahren).

Avots: EH I, 223

blaizīt

blaîzît: wiederholt quetschen Oknist, wiederholt schlagen C. Refl. -tiês, ‡

2) "beim Arbeiten sich wiederholt beugen oder recken"
Auleja (mit aî).

Avots: EH I, 225

blaks

I blaks,

2) (Adj.): tik blaki lauki, ka ūdens nenuote̦k Oknist n. Fil. mat. 32; vgl. den Feldnamen
Blakums ebenda.

Avots: EH I, 225

bļauka

bļauka (li. bliaũka "pļāpä): auch (mit aû) Gr.-Buschh, n. FBR. Xll, 77, Oknist, Warkl. auch von Erwachsenen gesagt).

Avots: EH I, 233

blāzma

blãzma: auch (mit ã ) Dunika, Salis, Smilt., Trik., (mit à) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Kaltenbr., Linden, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 227

blīgzna

II blīgzna (unter blìgzne 2 I): auch Kurmene, (mit ì) Ramkau (hier: salix caprea), (mit ì 2 ) Mahlup, Oknist, Saikava, Warkl., Zaļmuiža: lāčam sieksta, briežam b. BW. 2657.

Avots: EH I, 230

blīzāns

‡ blîzā`ns 2 Oknist, ein gross gewachsener Mensch.

Avots: EH I, 230

blizēt

blizêt: auch Oknist (III prs. bliz).

Avots: EH I, 230

bļome

‡ bļùome 2 Oknist, die Pflaume; der Pflaumenbaum.

Avots: EH I, 234

blūšķēt

‡ blùšķêt 2 Oknist, Sonnaxt, -u, -ẽju. lärmen; einen klatschenden Laut hervorbringen: cūkas nedziļā ūdenī gulst vidā, ka blūšķ vien Sonnaxt.

Avots: EH I, 232

blūšķināt

‡ blùšķinât 2 Oknist, einen (klatschenden) Lärm hervorbringen (lassen): kas tur blùšķina 2 pa upi?. puikas paldājas Buschhof bei Kreuzb. n. FBR. IV, 77.

Avots: EH I, 232

braku

braku, in Verbindung mit briku, Interj. zur Besczreibung eines knatternden, knisternden Schalles: briku braku man kurpītes sarkaniem dibe̦niem BW. 16958. iet kažuoki briku braku.

Avots: ME I, 323

brandienis

‡ brandienis Stroas Par. vōrdn. 60, (mit. àn 2 ) Oknist, Demin, acc. s. brandieniņu BW. 28491, 1 var., = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

brazdot

‡ brazduôt, lärmen, poltern, polternd gehen Oknist: kuo tu tur brazduo pa timsu? Refl. -tiês, lärmen, poltern Oknist; raufen (intr.), tollen Dunika: bē̦rni, kuo te brazduojaties? Dunika.

Avots: EH I, 239

brāzma

brāzma: auch (mit â) Oknist.

Avots: EH I, 240

briesmots

briesmuots: auch Serbigal n. FBR. IV, 61, (mit ìe 2 ) Oknist; Adv. briẽsmuôti Salisb., (mit ìe 2 ) Oknist, sehr.

Avots: EH I, 244

brikns

brikns: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kaltenbr., Oknist, Pilskalne, Sonnaxt: b. suns - kad skries virsā, nuokuodīs Sonnaxt. cūkas briknas ("= grūti ganāmas") Kaltenbr.

Avots: EH I, 241

brīkšināt

brĩkšinât (unter brikšķinât), ‡ Refl. -tiês, ein knisterndes, knackendes Geräusch verursachen AP.: pa dienvidu nav brīv b. pa istabu.

Avots: EH I, 242

brikšķēt

brikšķêt, brikšêt, brikstêt, - u, - ēju, intr., inch., knistern, knachen; brĩkstêt, brĩkšêt, brĩkšķêt, - u, - ēju, knattern, krachen - zur Bezeichnung eines mit einem Bruche verbundenen länger andauernden Schalles, während brikstêt usw. einen kurzen Schall bezeichnet: sudmalu dambis sācis brikšķēt un brakšķēt LP. III, 103. ve̦lns lauž kuokus, ka brikst un brakst I, 47. vē̦tra lauž mežā kuokus, ka brikst Ahs. mati brikst un brakst JR. IV, 8. uguns de̦g, ka brikšķ LP. IV, 147. le̦dus upē sāk brikšēt A. XII, 204. zirgs spārdās, vīrs strādā, ka brīkšķ vien Refl. - ties, poltern, krachen: brikšķējās, brakšķējās sieva ar tīni pakaļā BW. 21083, 2. Subst. brikšķiens, brīkšķiens, der Krach.

Avots: ME I, 332

brikšķināt

brikšķinât,

1) knistern, knattern, krachen zu ersetzen durch: ein Knistern, Knattern, Krachen verursachen
J. Al.

Avots: EH I, 241

brikšķināt

brikšķinât, brĩkšķinât, - šinât, - stinât,

1) intr., knistern, knattern, krachen:
kas pa mežu od. krūmos brikšķināja (Var.: brikšķināja)? BW. 2282, 13549; auch refl. brikšķinājās;

2) fact., machend knistern, knachen, krachen machen:
kas žagarus brikšķināja? BW. 12618. viņš drebēja un brikstināja pirkstus. tiks kažuoks brīkšķināts BW. 26072.

Kļūdu labojums:
žagarus brikstināja = žagarus brikšķināja
12618 = 1268

Avots: ME I, 332

brīnēties

brĩnêtiês (unter brĩnêt, brĩnîtiês): auch AP., Kaugurciems, Siuxt, Weinsch., (mit ì 2 ) Kalz., Linden, Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava.

Avots: EH I, 242

brokastis

bruõkastis (Plur.): auch (mit ùo 2 ) Warkl., brùokasts 2 , -s Auleja, Oknist, bruõkaste Dunika, Kal., (mit ùo 2 ) Kaltenbr., bruõkastis, -šķa Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt, (mit ùo 2 ) N.-Rosen n. FBR. VIII, 43: sviestarmaizi bruokastī (Var.: bruokastīs) BW. 8011 var. vai bruokasti paēdāt? 29394. līdz bruokastei gutē̦dami 30133 var. (aus Gr.-Buschh.). bruokaška nesildīju 15701.

Avots: EH I, 247

brozma

bruôzma: auch Gr.-Buschh., Oknist.

Avots: EH I, 247

brūkline

brùkline 2 (unter brūkle), (auch Wessen n. FBR. XIII, 88, Kaltenbr., Oknist, [mit û 2 ] Gramsden n. FBR. IX, 102, Dunika, Kal.): kâ sarkana brūklinīte BW. 5436, 3.

Avots: EH I, 246

brūkšķēt

brũkšķêt, [C.], brũkšêt [PS., Ruj.], BW. 25279,1, intr., knistern: ruokas mazgājuot un beržuot brūkšķ Serb.

Kļūdu labojums:
25279,1 = 25279 var.

Avots: ME I, 341

brukšķināt

brukšķinât, brukšinât, brūkškinât,

1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);

2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]

Avots: ME I, 339

būlaļķe

‡ bùbàļķe 2 (gesprochen mit hochle. ou für ū) Oknist "Bauholz".

Avots: EH I, 256

buldurjānis

bul˜durjānis,

1): auch Grenzhof;

2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine; ‡

3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).

Avots: EH I, 251

bule

‡ I bule Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 71, Oknist, = bul˜lis 1.

Avots: EH I, 251

bulis

‡ I bulis Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 71, Oknist, = bul˜lis 1.

Avots: EH I, 251

bulks

‡ bulks Grünhof, Schwanb., (mit ùl 2 ) Oknist, (mit ul˜) Pankelhof, (mit ulˆ) Adsel "= bulka, veģis".

Avots: EH I, 251

bumbēris

bumbēris: auch (mit ùm 2 und è 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 252

bumbērnīca

‡ bùmbḕrnīca 2 Kaltenbr.,Oknist (mit î ), Gr.- Buschh., Wessen, der Birnbaum.

Avots: EH I, 252

bungot

buñguôt: (mit ùn 2 ) auch Oknist.

Avots: EH I, 253

burga

‡ III burga "ein altes Gebaude" Oknist, Wessen: suņu b.

Avots: EH I, 254

burķans

bur̃kãns, ‡

2) aethusa cynapium Oknist; suņa burkāni, chaerophyllum silvestre Ulanowska Łotysze 22.

Avots: EH I, 254

būt

bût (bũt Rutzau; prs. bûnu Auleja, Oknist neben einem prt. biju): kâ nebijis (gesprochen: nabìs 2 ) Saikava, irgendwie. ‡ Refl. -tiês: šuo tuo daries un būnies (gibst dich ab mit?) visu laiku Auleja. vai būsies ("uzmāksies") atkal man? (aus einem Märchen von NB.).

Avots: EH I, 257

čaba

I čaba,

1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;

b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;

c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.

Avots: EH I, 281

čakstene

‡ čakstene, eine Gartenblume mit trockener, knisternder Blüte Salisb.

Avots: EH I, 283

čakstēt

čakstêt [cakstēt Für.], intr.,

1) rascheln, knistern:
krīt lapiņa čakstē̦dama BW. 18771. lai salmiņi nečakstēja 12557, 1 (Var.: nečabēja). ābuoli krita čakstē̦dami maurā A. XX, 652. kas salmuos nečakst? (Rätsel);

2) ticken:
pulkstenis čakst A. XXI, 479;

3) von der Stimme mancher Tiere und Menschen [viel und schön reden
Oppek. n. U.]: žagata čakst, die Elster schmatzt, schnattert; bē̦rni čakst, die Kinder plaudern;

[4) sich regen U.].
Vgl. etwa li. čiakšnóti "schmatzen" [und čekščióti "кричать (о птицах)"].

Kļūdu labojums:
18771 = 13771

Avots: ME I, 401, 402

čākstēt

čãkstêt, -u, -ēju, intr.,

1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];

2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;

3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;

4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]

Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;

Avots: ME I, 408

čakstināt

čakstinât, schmatzen, schmatzend essen, fressen; knistern machen: čakstē̦ns čakstina Etn. II, 51. zirdziņš čakstināja kājas pa čaganuo sniegu Niedra. cūka sāk maizes garuoziņas un kartupeļus čakstināt. rudzus čakstina, ar spriguļiem viegli kuļuot Trik. [Vgl. čakstêt.]

Avots: ME I, 402

čalbīt

[čalbît, plaudern, murmeln, knistern Wid.]

Avots: ME I, 402

čampīgs

‡ čàmpîgs 2 Oknist, unsauber, unordentlich: čampīga meita. čampīgi strādāt.

Avots: EH I, 284

čarkstēt

čar̃kstêt, -u, -ēju, knirschen, knistern, rascheln, rauschen, plärren, schwatzen: riteņi čarkst uz grants. lapas čarkstē̦damas iekrīt kūlā Elgasts. viņš čarkstuošā balsī iesāka Degl. žagata aizskries mežā čarkstē̦dama BW. 19229. [Nach U. auch: klappern (vom Storch).] Vgl. li. čarkšė´ti "звенѣть, хрустѣть".

Avots: ME I, 404, 405

čārkstēt

‡ čārkstêt, -u, -ẽju, kreischen (mit ā`r 2 ) Linden, Sonnaxt: gailis čārkst, kad ierauga vanagu Linden. vista čārkst, kad tuo ņem nuo uolām nuost Sonnaxt; schnarchen (in der Brust): kaklā čãrkst Dunika; knistern, knarren (mit ãr) NB.: juo lielāks sals, juo vairāk sniegs ejuot čārkst.

Avots: EH I, 287

čaukstas

‡ čàukstas 2 Auleja, das Rascheln, raschelndes, knisterndes Geräusch: č. vien iet, kai dancā ar vīzes.

Avots: EH I, 286

čaukstēt

čaũkstêt [V., PS., Salis, Segew., Līn.; mit aû 2 Ruj.], -u, -ēju,

1) auch refl. -tiês BW. 25853, 5, rascheln, rauschen, knistern:
lapas, salmi, siens, lakats, vilnaine, zīds čaukst. Gauja te̦k čaukstē̦dama BW. 31033;

2) schwatzen, faseln:
kau nu čauksti atkal? bē̦rni čaukst pa krūmiem;

3) klaffen:
sunelīši skrej ap jājēju čaukstē̦dami un riedami Lautb. L. 67. [Vgl. li. čiáuškėti "singen"(von einem Vogel).]

Avots: ME I, 406

čaukstināt

čaũkstinât,

1) fact., rascheln. rauschen, knistern machen:
uozuols čaukst; kas uozuolu čaukstināja BW. 1270; vējiņš čaukstināja niedr,u asās lapas A. XXI, 47;

2) intr., rascheln, rauschen, knistern:
kas tur, vilks, čaukstināja smalku bē̦rzu birztiņā BW. 1270. es klausuos, kas mežā čaukstināja BW. 9672. Refl. -tiês, rascheln, rauschen, knistern: kāds pa krūmiem čaukstinās Etn. II, 64.

Avots: ME I, 406

caurdirša

‡ caurdìrša, comm.,

1) ein nicht zu sattigender Mensch; ein Pferd, das oft mistet und sich daher schlecht mastet
Diet.;

2) einer, der alles schnell durchbringt od. verliert
Oknist: esi gan tu c.: tikkuo iedevu, i[r] atki nav.

Avots: EH I, 261

caurdure

caũrdure,

1): càu[r]dure 2 Kaltenbr., Oknist, càurdures 2 Sonnaxt: caurdures - kâ ar adatām sāpe pārskrien vis gaŗām šur tur Sonnaxt, kad stipri saskrienas, caurdures sānuos duŗ ebenda; ‡

2) das Schlüsselloch
(?): muti pielicis pie caurdures Janš. Dzimtene I 2 , 44.

Avots: EH I, 261

caurums

caũrums: Demin. caurumtiņš auch BW. 12981 var., Siuxt,

1): caur krāsns caurumu BW. 2055. pie tā cepļa caurumiņa 12981. caurumu caurumiem tā tautu istaba 25839, 2. bikses caurum(u). caurumiem Oknist. zirgu c., eine Öffnung in der Oberlage des Stalles, durch die das Pferdefutter vom Stallboden in die Raufe gesteckt wird
Siuxt; ‡

2) das Geschwür
(in einem handschriftl. Vokabular); eine tiefe Wunde Dunika, OB. u. a.: c. kājā vēl nav aizdzijis.

Avots: EH I, 261

cēbrine

‡ cèbrine 2 Oknist, thymus chamaedrys Fries. Vgl. cēberiņš.

Avots: EH I, 267

cekule

II ce̦kule (unter ce̦kulis 3),

1): eine Kuh mit einem längeren Haarbüschel zwischen den Hörnern
AP.; ‡

2) = ce̦kulis 1: vistas ce̦kulīte BW. 24705 var.; 24792. visiem (= irbem) dailas ce̦kulītes 11111, 5 var.; ‡

3) eine Blume
Linden; Seifenwurzel (saponaria officinalis L.) Oknist.

Avots: EH I, 262, 263

celmine

celˆmine,

1) ein Pilz
Warkl. (li. kelminė "ein Pilz");

2) = celˆmene 3 Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 263

ceplis

II ceplis: Demin. acc. s. cepliņu BW. 2111, 2,

1): pilnu cepli maizes cepa BW. 3070;

3): ein Zimmerofen
Oknist;

4): auch Fest.;

5): kaļķu c., die Kalkbrennerei:
kaļķu cepli kurināja BW. 27533;

6): auch Pas. II, 115; Vlll, 305, Grob., Oknist, Rutzau, Siuxt, Strasden, Trik.:
man sadega raušu c. BW. 382, 10. ve̦se̦lu cepli maizes atveda Grob.; ‡

7) die Pfeife
Janš. Bandavā I, 78.

Avots: EH I, 266

ceturtdiene

‡ ce̦turtdiene Grenzhuf n. FBR. XII, 14, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 78. (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Oknist, Warkl., = ce̦turtdiena.

Avots: EH I, 267

čibuks

čibuks (unter cibuks), Pfeifenrohr: auch Kaltenbr., Oknist. Durch slavische Vermittelung aus türk. čεbuk dass.

Avots: EH I, 290

čigānīca

čigānīca (unter čigãns): auch (mit à 2 und î) Borchow n. FBR. XIII, 21, Oknist.

Avots: EH I, 290

čigānis

‡ čigànis 2 Oknist, Demin. čiganītis BW. 23499 (aus Gold.), der Zigeuner.

Avots: EH I, 290

čīkstoņa

čĩkstuoņa,

1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;

2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.

Avots: ME I, 416

čirkstēt

I čir̃kstêt [mit -r̂- C.], -u, -ēju,

1) zwitschern, piepen, zirpen:
trīs putniņi smalki čirkst. circenis, zvirbulis č.;

2) knarren, knistern, knacken, knirschen:
durvis č. smiltis, sniegs zem kājām č. kauli, zuobi č. luopi ē̦d, ka čirkst vien. viņš raksta tik ātri un viegli, ka čirkst vien MWM. X, 489. Vgl. cirkstēt und li. čirkšė´ti "шиипѣть на сковородѣ", [sowie čirkščioti "чиркать"].

Avots: ME I, 414

čirkstināt

čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,

1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;

2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. 2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]

Avots: ME I, 414, 415

čirkstoņa

čir̃kstuoņa, čirpstuoņa, anhaltendes lautes Gezwitscher, Geknister: viņš klausījās sniega čirkstuoņā A. XIV, 10.

Avots: ME I, 415

cits

cits,

7): auch Oknist.

Avots: EH I, 275

čižināt

‡ čižinât PV., ein Schallverbum: cāļi zem vistas spārniem laimīgi čižina (plepen leise). ragavas saltā ziemas laikā braucuot čižina (knistern?).

Avots: EH I, 291

cūce

‡ II cùce 2 Oknist, der Hund in der Kindersprache.

Avots: EH I, 280

cūkmidzis

‡ cùkmidzis 2 Oknist, spergula arvensis.

Avots: EH I, 281

čūška

čūška (unter čũska): auch (mit ù 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 70, Laitzen n. FBR. VIII, 90, Stockm. n. FBR. VIII, 87, Wessen n. FBR. XIII, 87, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Meiran, Oknist, Prl., Schwanb., Selsau, Seltingshof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 299

dāboliņš

dābuoliņš (unter dâbuols): ceļa maļas d. BW. 2845. pa zaļas pļavas balti dābuoleņi 33554, 6; aitu d., trifotium agratium L. Oknist; cūku d., brunella vulgaris L. ebenda; puķu d., achillea ptarmica L. ebenda.

Avots: EH I, 311

dabuit

dabuit (unter dabût): auch (mit uî ) Erlaa und KatrE. n. FBR. XIV, 124, Oknist, (mit uĩ ) Dunika, Kal.

Avots: EH I, 301

daidzīt

daidzît,

1): auch Wessen; ‡

5) schlagen, prügeln
Oknist.

Avots: EH I, 302

daiks

daiks: auch A.-Rahden, Jürg., Lemb. Memelshof, (mit aî 2 ) AP., Orellen, (mit ài 2 ) Oknist, ("Werkzeug, Instrument") Brucken (mit aî 2 ), Saikava (mit ài 2 ).

Avots: EH I, 302

dajemt

‡ dajemt Oknist, annehmen: pie pātariem dajēme Sonnaxt. jis cilvē̦ku daje̦m (nimmt einen Arbeiter zur Aushilfe) Kaltenbr. Refl. -tiês, sich einarbeiten, eine gewisse Handfertigkeit erlangen Kaltenbr.: kad zirgam slikti nagi, tad ir dajēmies (ein Geübter) nevar apkaustīt.

Avots: EH I, 303

dale

‡ dale Kaltenbr. (neben daļa), acc. s. dali Oknist, = daļa.

Avots: EH I, 304

darbs

dar̂bs: raže̦ns d. BW. 4719 var. steidzami darbi 16894, kaŗa darbus pastrādāja 27781. d, tik (man braucht nur) nuo istabas iziet, un slimība klāt Oknist. d. atsēsties, un vecine tūlīt baŗas ebenda.

Avots: EH I, 307

dasliet

‡ daslìet 2 Auleja, Oknist, anlehnen.

Avots: EH I, 309

degsnis

degsnis: ein grosser Nadelvald Fest.; ein kleiner Nadelwald Sonnaxt; ein Fichtenwald Oknist n. Fil. mat. 33; "duobe pļavā" Heidenfeld: meklē pa dūņām degšņuos; par degsnīti te̦cē̦dama BW. 27027.

Avots: EH I, 314

degt

degt

2): d. de̦gutu, Teer brennen
Oknist; ‡

3) "energisch, eifrig, mit Schwüng etw. tun"
Kaltenbr.: dedze vidā, sprang hinein (ins Wasser) -

3) zu ersetzen durch.
(I, 452). ‡ Subst. dedzẽjs, wer anzündet: uguns dedzējiņš BW. 6837 var.

Avots: EH I, 314

degučnieks

‡ de̦gučnieks "vabuole" Oknist n. Fil. mat. 33. Wohl ein Lituanismus; vgl. li. degùtininkas "Laufkäfer".

Avots: EH I, 314

deguts

de̦guts:

1) auch Kalz., Lems., Lubn., Oknist, Pankelhof, Salis, Schnehpeln, Schwanb., Selg., Serben, Smilt., Stenden; ‡

2) Geruch eines gebrannten Dings
Für. I.

Avots: EH I, 314

delve

dèlve 2 : auch Oknist; "liela de̦lna" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: kas viņam par delvēm! tāds var gan strādāt Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 315

demt

demt: auch (mit èm 2 ; prs. demju, prt. dèmu 2 ) Gr.-Buschh., Oknist.

Avots: EH I, 315

dīcīt

‡ dìcît; -īju, leerän (tukšuôt) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 93, Oknist:

Avots: EH I, 325

dīkā

dĩkã, müssig: auch (mit î 2 ) Dunika, (mit ì 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 325

dīks

dīks,

1): auch (mit ì 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Sonnaxt;

2): auch Sonnaxt; dīkiem zirgiem Ceļi III, 122; ‡

3) kahl, arm
Sonnaxt.

Avots: EH I, 325

dislis

‡ dislis Kaltenbr., Oknist, die Deichsel. Zunächst aus li. dišlius oder poln. dyszel.

Avots: EH I, 323

dods

‡ duôds Oknist, Gegebenes: d. pret duodu.

Avots: EH I, 350

dorkstēt

[dor̃kstêt, -u, -ẽju Wandsen, krachen, knistern.]

Avots: ME I, 488

dot

duôt: duõt auch Iw., Pussen,

1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;

6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡

9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡

10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡

11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;

1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;

3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡

4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡

5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.

Avots: EH I, 350, 351

drabēt

‡ drabêt, -u, -ēju Kaltenbr., Oknist, Wessen, = drebêt: drub kâ apšu lapa. Zum Vokalismus vgl. li. drabùs "zitterig".

Avots: EH I, 328

draicīt

‡ dràicît 2 (li. draikýti "verstreuen; verwickeln, verwirren"), -ku, -cīju, = jaukt, puostīt; in Unordnung bringen Oknist (meist mit sa-): nedraiki gultas! Oknist. kuo jis tur nuopļaun (rudzus)? tik dràika 2 ! (von jem., der nicht zu mähen versteht; = jauc) Kaltenbr. Vgl. auch ‡ àizdraicît. Zur Etymologie s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 876.

Avots: EH I, 329

dranga

dranga,

2): Plur. dràngas 2 Kaltenbr., Oknist, Pilskalne, ein Lastwagen ohne Seitenbretter.

Avots: EH I, 329

drašķīt

drašķît:

1): auch Oknist; ‡

2) (zer)reissen
(tr.), zerren Dunika: suns drašķī kaķi; man drašķī vē̦de̦ru ( = man stipras vē̦de̦ra graizes. Refl. -tiês: auch Oknist, Sonnaxt; kas drašķījās ap arājiem Veselis Trīs laimes.

Avots: EH I, 330

drāvēt

II dràvêt 2 : auch (schelten) Oknist.

Avots: EH I, 331

drāzt

drāzt: auch (mit ã ) AP., Iw., (mit à 2 ) Oknist;

1): auch (mit ã) Dunika, OB., Salisb.;

2): auch (mit â 2 ) Salisb.;

3): auch (mit ã) Siuxt;

5): auch (mit â 2 ) Salis, Salisb., Seyershof; eilig (übermütig) fahren
(mit ã ) Orellen. Refl. -tiês,

2): schnell fahren
(mit ã ) Orellen; ‡

3) "lange schnitzeln"
(mit ã ) Orellen.

Avots: EH I, 331

drēbt

‡ III drêbt, prs drêbju Oknist, zerreissen (tr.); zerfetzen (Kleider, Schuhe).

Avots: EH I, 333

drebulis

dre̦bulis,

1): sasalu, net d. paķēre Auleja. d. pajēme (= sāka trīcēt) Kaltenbr. mani krata dre̦buļi Oknist; ‡

2) plur. dre̦buļi Frauenb., = drebeklis 3.

Avots: EH I, 332

drēģis

‡ I drēģis Linden in Kurl., Oknist (mit ê 2 ); Markgrafen, Neugut, Stelp., = ‡ III apgrùozs 2 ; drēģis Dunika, Rutzau; Siuxt, eine Trage; plur. drèģi 2 Sauken, ein Schlittenkorb. Vgl. drāgas und ‡ drē̦gas:

Avots: EH I, 333

drēgns

drê̦gns: auch AP., Jürg., Kaltenbr., Kalz:, KatrE:, Lubn., Oknist, Sessw., Sonnaxt, (mit ẽ̦ ) Salis; Schnehpeln, Wandsen, (mit è̦ vgl. li. drė˜gnas Tiž. II, 474) N.-Wohlfahrt, (mit è̦ 2 ) Auleja, Saikava, (mit ê̦ 2 ) Lieven-Bersen, Pankelhof.

Avots: EH I, 333

drempēt

‡ drèmpêt 2 Oknist, austreten (izmīt), niedertreten (von Pferden). Vgl. drimpêt.

Avots: EH I, 332

drepelēt

‡ II drepelêt "skrebelêt" Druw., nicht im Ernst etwas tun: vder sprechen Saikava; "= dripelêt II (namentlich kritzeln)" Oknist.

Avots: EH I, 333

driķi

driķi: auch Alswig, AP.; Auleja, Baltinow, Bērzgale, Gr.-Buschh., Goldbeck, Kaltenbr., Kalz., Laud., N: Rosen, Oknist, Pilda, Pilskalne, Prl., Saikava, Sonnaxt, Sussei, Weissensee, Wessen, Zvirgzdine. Der sing. driķis bezeichnet die einzelne Buchweizenpflanze.

Avots: EH I, 334

drīsēt

drìstêt: auch bei Elger (in Günthers Ausgabe I, 102 und 197), Alswig, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Mahlup, Oknist; Saikava, Wessen.

Avots: EH I, 335

drīž

drĩž: auch Dond. n. FBR. V, 128, Lesten, Oknist, ("bald; schnell"); (mit ì 2 ) Auleja.

Avots: EH I, 335

drīži

drīži (unter drīž): auch Kaltenbr., Lubn., Oknist, Sonnaxt, Warki., Wessen, Zvirgzdine, Pas. XI, 56.

Avots: EH I, 335

drupana

drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.

Avots: EH I, 336

dūkanis

‡ dũkanis AP., dùkanis 2 Oknist n. FBR. XV, 193, ein braunes Pferd mit dunklerer Mähne und Schwanz AP.: dūkanīt[i]s nekaustīts BW. 29702, 1 var.

Avots: EH I, 346

dūkans

dũkans (li. dūkanas "fuchsrot"): auch (mit ũ AP., Lemburg, N.-Peb., Ramkau, (mit ù Wolm., (mit û 2 ) Bauske, Lieven-Bersen, Salisb., (mit ù 2 ) Oknist n. FBR. XV, 193; graubraun - auch (mit ù 2 ) KatrE.; schwarzbraun Diet., (mit ù 2 ) Linden in Kurl., (dûkans 2 ) Salis; dunkelbraun (mit ù 2 ) Warkl. n. FBR. Xl, 101; gelbbraun (dûke̦ns 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 346

dūksts

dùksts, -s: auch (mit ù 2 ) Oknist n. FBR. XV, 172, Heidenfeld, Kaltenbr., KatrE., Lubn., Saikava (hier daneben ein Demin. dūkstīte 2 ), Warkl., (mit û 2 ) AP., Ramkau. Būga stellt Tiž. II, 110 hierher den li. ON Dúkštas.

Avots: EH I, 347

dūms

I dũms (li. dūmas "dunkelbraun"): dùmas 2 guovis auch Oknist.

Avots: EH I, 348

dups

dups: auch Kaltenbr.; Oknist.

Avots: EH I, 343

dūriens

dūriêns,

1): dùrienis 2 Linden in Kurl., Oknist u. a.

Avots: EH I, 348

durinēt

durinêt: (im Dunkeln tastend) vergebens suchen Kaltenbr., Oknist; dundurs durinē pie guovs Kaltenbr. (etwa: eine Bremse späht aneiner Kuh nach einer zum Blutsaugen passenden Stelle, wobei sie bald sich auf die Kuh setzt, bald wiederum emporfliegt).

Avots: EH I, 344

durvis

dùrvis: nom. s. durvis Ev.; duris auch Oknist n. FBR. XV, 170; gen: duru auch Lesten n. FBR. XV, 24; Perkunen; Demin: duriņas BW. 16885,1, durviņas 5002 var.; durvītes 24250, 11 var., durvitiņas 1137, durvetiņas 33323, acc. s: durvutiņ[u] 1095, 3 var., loc. plur. durtiņuos 1095, 2 var.

Avots: EH I, 344

dvans

dvans: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 135, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Oknist n. FBR. XV, 193, Odsen, Saikava.

Avots: EH I, 351

dzanāt

dzanât: auch Dond. n. FBR. VI, 68, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, 84, Oknist n. FBR. XV, 93, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Saikava, Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) einander treiben, jagen
Auleja;

2) wiederholt fahren (mit einem Boot):
zvejnieki vis dzanājās ar laivu nuo vienas puses uz uotru pusi Pas. X, 415 (Welonen);

3) nachjagen
(intr.): atkan sāc dz. pēc jā, kab nuogūtu Pas. VIII, 216.

Avots: EH I, 352

dzeltenis

dzeltenis: auch (rnit elˆ) Oknist n. FBR. XV, 193, Ramkau, Sonnaxt.

Avots: EH I, 353

dzelzine

‡ dzelzine,

1) = dzelzene 1 OB. n. Mag. XVIII, 18;

2) eisenhaltiger Boden
Kaltenbr.;

3) knautia arvensis Oknist;

4) dz. lizīka, ein eiserner Löffel.

Avots: EH I, 354

dzelzs

dzèlzs,

1): dzelzs, -s (masc.) Perkunen, dzèlzis AP., (mit èl 2 ) Oknist n. FBR. XV, 193, Kaltenbr., Sonnaxt, (mit elˆ 2 ) Dunika, Kal., OB., dze̦lzs AP., Grob., (mit e̦lˆ 2 ) Dond. n. FBR. V, 192, PlKur.: vindes tapa ir nuo dzelža AP. iesit dze̦lza tapu ebenda. dzelža cepli Pas. VIII, 389. dze̦lza sē̦ta, vara varti BW. 3714. dzelža pūru kaldināju 16824, 5. suka... ar dzelzīša suseklīti! 14130 var.;

2): dze̦lzi nuoskanēja BW. 16824, 5 var. - dzè̦lzu zâle PS., Riedgras;
dzelža lapa Dunika, eine Pflanze.

Avots: EH I, 354

dzenūls

dze̦nūls (unter dze̦nūgls): auch (mit û) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbr., (mit ù 2 ) Oknist n. FBR. XV, 173, Warkl.

Avots: EH I, 355

dzer

‡ I dzer Warkl. n. FBR. XI, 168, Oknist, = dzar I.

Avots: EH I, 355

dzēriens

dzêriens: dzêrìenis 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Wessen n: FBR. XIII; 88, Oknist n. FBR. XV, 175, Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt,

2): ein bestimmtes Getränk (aus Roggenmehl, mit Malz und Hopfen zubereitet)
Ramkau; ‡

3) = dzeršana: ielaisties dzērienā; sich dem Trunk hingeben Strasden.

Avots: EH I, 356

dzerūksts

I dze̦rūksts (unter dze̦rûkslis): auch (mit ù 2 ) Sonnaxt, dze̦rûksts zuobs Oknist.

Avots: EH I, 356

dzērvine

‡ dzḕrvine 2 (li. gérvinė "Kranich-") Eversmuiža n.. FBI3. VI, 38, Sussei n. FBR. VII; 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Kaltenbr., Oknist, Warkl., = dzẽrvene 1.

Avots: EH I, 357

dzie

dzie: auch (mit ìe 2 ) Borchow n. FBR. XIII, 21, Oknist.

Avots: EH I, 363

dzijs

dzijs, -s,: auch Eversmuiža n: FBR. VI, 38, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Oknist n. FBR. XV, 167, 178, AP., Auleja, Lubn., Sai kava, Sonnaxt, Zvirgzdine, dzijš, -jš Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 17, Kaltenbr. (hier neben dzija), Ramkau.

Avots: EH I, 357

dzīvs

dzîvs,

1): ūdens ir dz. arī akās Kaugurciems;

2): vajaga saēst; nevajaga rīt dzīvu Orellen. guovij dz. uz dibe̦nu iet; vē̦lāk gre̦muo Sonnaxt. zuobi vēl dzīvi (heil, nicht verdorben)
ebenda. galva pārplīsa; ragi dzīvi palika Kaltenbr. rudzus atstājis tīri dzīvus miltiem maišumā (beim Mahlen) Seyershof;

3): nuo gaisa nāk dz. ūdens (von starkem Regen gesagt)
Sonnaxt. dz. sāls (von starker Salzlake) ebenda. dz: ("der grösste") ve̦lns, nelietis, pagāns Ar. te jau ir dz. kaŗš, hier ist ja vollständiger Unfriede Diet. tas ir dz. nabags, der ist ein vollständiger Bettler ders. es uztraucuos pie dzīvas nabadzības (ich war in höchstem Masse aufgeregt) Linden in Kurl. kāzās dzīvais gals ("tīrais puosts"): puiši raun pie savas partijas, lai palīdz meitas apdziedāt, meitas atkan pie savas Sonnaxt; ‡

4) lebendig, munter, temperamentvoll:
viņa ir ļoti dzīva. dz. zirdzē̦ns, ein munteres Pferdchen Saikava: = ‡ Subst. dzîvums (li. gyvùmas "Lebhaftigkeit"),

1) Lebhaftigkeit (?):
spē̦ks pieauga, ... vairāk nuo dzīvuma luocekļuos Veselis Dienas krusts 44;

2) das Lebendige unter dem Nagel
Kaltenbr.: zirgu kaustīdami, iedzinuši naglu dzīvumā Oknist. kad dzīvumā ieskrien skabarna, sāp cieš Auleja: (nagi) dzīvumā aizlūst ebenda.

Avots: EH I, 363

ēdienis

‡ êdienis Wessen n. FBR. XIII, 88; Oknist n. FBR. XV,175, Bozchow, Gr-.Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, = êdiẽns; a. s. ehdenne (= ēdeni oder ē̦de̦nu) LLD II, 192.

Avots: EH I, 371

eiļa

èiļa 2 (unter eiliņa): auch Wessen; nuoklāt èiļu 2 (= kārta) salmu Oknist.

Avots: EH I, 367

ēka

ẽ̦ka,

1): augstas ē̦kas būvējuot BW. 25822; "= trāba I" Kaltenbr.; uguns ē̦., ein Gebäude mit Heizvorrichtungen: rija bija uguns ē̦: Orellen;

2): ein kühles Gebäude zum Aufbewahren verschiedener Produkte
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77 (mit è̦ 2 ); eine Art klẽts, die aber im Winter beheizbar ist und als Vorratskammer dient Oknist.

Avots: EH I, 372

ele

elne (unter el˜le): auch (mit èi 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Prohden, Sonnaxt, Sussei, Pas. VIII, 108.

Avots: EH I, 368

elksnis

èlksnis: auch Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, Sonnaxt (mit èl 2 ), Ramkau (mit elˆ 2 ), Aahof (mit elˆ n. FBR. IV, 43), Assern (in Oberkurl.), Baldohn, Bėwern, Brucken, Daudsewas, Drosth., Dweeten, Ekau, Ekengraf, . Fehsen, Fehteln, Fossenberg, Garssen, Grosdohn, Kremon, Kreuzb., Kroppenh. bei Kokn., Kurmene, Lemb., Linden in Livl., Lixna, Matzen, Merneishof, Meselau, N.-Peb., N.-Salis, Oknist, Pabbasch, Pilskalne, Prohden, Rubinen, Sauken, Schujen; Bermus, Setzen, Stelph., Stirniėne, Sunzel, Sussei, Taurkaln, Wahrenbrock, Weissenstein; Zirsten: me̦lni elkšņi BW. 3449. purva elkšņi 12224 var. S. auch die Angaben FBR. V, 161 ff.

Avots: EH I, 368

elkūne

è̦lkūne 2 (unter è̦lkuons). auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Gr.- Buschh. n. FBR. `XII, 72, Auleja, Bers. (veraltet), Borchow, Eversmuiža, Kaltenbr., KatrE., Līvāni, Lös., Lubn., Oknist, Pilda, Sonnaxt, Sussei, Warkl., Weissensee; Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine; è̦lkūne 2 Linden in Kurl.; e̦lkūna Stockm., bemerkt sai, dass in Lettg: e̦lkūne, stellenweise rein lautlich zu auк΄īņa gewordenist.

Avots: EH I, 368

epse

‡ epse Oknist, Warkl., epss, -s Skaista n. FBH. XV, 38, = apse. Zum e- vgl. li. ēpušis dass.

Avots: EH I, 370

ērmanītis

‡ ē̦rmanītis (eigentlich Demin: von Ērmanis, Hermann) Oknist, der Schlaf: ē̦. spiežas virsū. Vgl. miega Kažus oder Mačus unter mìegs.

Avots: EH I, 373

ēršķis

ẽršķis,

1): auch OB., Salis; ẽršķi Ladenhof und Nabben n. FBR, XI, 72, Wainsel; ḕršķis 2 Oknist,

a) ein Dorn;

b) ein Stachelbeerstrauch;
‡

2) "ein Raufbold"
Wessen.

Avots: EH I, 373

gabana

gabana: auch Wessen n. FBR. XIII, 84, Oknist n. FBR. XV, 174, Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., Ramkau, Saikava, Sinolen, Warkl.

Avots: EH I, 375

gadīt

gadît: (ins Ziel) treffen - auch Kaltenbr. (gadêt), Oknist, Sauken: es jam ar akmini gadīju; g. mērķī. Refl. -tiês,

2): pat˙laban viņš gadījās, soeben ist er gekommen
Diet.; ‡

6) übereinstirnmen:
viņu liecības negadījās Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 128).

Avots: EH I, 375

gads

gads: gen. gad[u]s auch Heidenfeld; nuo gads uz gadu (von Jahr zu Jahr) Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 79, Oknist n. FBR. XV, 177. uz cita gads (im nächsten Jahr) Pas. V, 199 (aus Preili): meitu līka uz visa gads Sonnaxt. nuo katra gads ebenda. gads ve̦ca Wessen n. FBR. XIII, 88. šie viena gads e̦suot (in gleichem Alter) Kaltenbr. gads tirgus, der Jahrmarkt AP. - kâ pie šī gada, mittelmässig, entsprechend der Wüterung dieses Jahres (von der Ernte gesagt) BielU. pa lāmām gadiem (manches Jahr) labu sìenu veda mājās, bet gadiem viņš bij knapāks Siuxt. gadus, seit lange, jahrlang Diet. laika gadi od. gada laiki; die grossen Festtage Baldohn n. BielU.

Avots: EH I, 375

gadsgals

‡ gadsgals Oknist n. FBR. XV, 177; Jahresende.

Avots: EH I, 375

gailēt

gaîlêt (auch Oknist): uogles gaîlē 2 Siuxt. Refl. -tiês,

1): auch (mit aî) Oknist, (mit ài 2 ) Erlaa, Gr.-Buschh., (gàilêtiês 2 ) Zvirgzdine;

2): "aušuoties" Dond.

Avots: EH I, 376

gailiis

‡. gaîlinis Oknist, melampyrum nemotosum.

Avots: EH I, 376

gailine

gaîline (unter gailene), ‡

2) Wessen n. FBR. XIII, 85 "?"; ‡

3) "vaccinium uliginosum" Warkh. Demin. gaîlinīte Oknist, = ‡ gaîlinis.

Avots: EH I, 376

gaiss

II gàiss 2: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 68, Oknist n. FBR. XV, 179, Sonnaxt.

Avots: EH I, 378

gaišuma

‡ gaišuma Wessen n. FBR. XIII, 88, BW. 33697, 2 var., (mit ài 2 ) Sussei n. FBR. VII, 140, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, Oknist n. FBR. XV, 179 193, Auleja, Kaltenbr. (hier neben gàišums 2 ), = gàišums 1.

Avots: EH I, 378

ģaldīt

‡ ģaldît,

1) = galˆdît II Oknist n. FBR. XV, 194, Gr.- Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt (mit alˆ), Wessen (mit àl 2 ), Sussei: ģ. pupas; zirņus, riekstus;

2) = dzelˆdêt II (mit alˆ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Oknist n. FBR. XV; 194: ņātres man ruoku ģalda Wessen: Refl. -tiês, = galˆ dītiês II 1: rieksti jau paši ģaldās (luobās) Kaltenbr.

Avots: EH I, 425

galvvirsis

galˆvvìrsis 2 : auch Oknist n. FBR. XV, 166, Sonttaxt.

Avots: EH I, 381

garkalas

gaŗkalas (unter gaŗkūlis): auch Latv. Saule 1924, S. 168, Pilda n. FBR. XIII, 43; Auleja, Wessen, Zvirgzdine, (gar̂-) Oknist n. FBR. XV, 193.

Avots: EH I, 385

gārsa

gãrsa: auch (mit âr 2 ) Weinsch., (mit ā`r 2 ) Warkl. n. Fil. mat. 175, Kaltenbr., Linden in Kurl., Līvāni, Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 390

garšļauku

gaŗšļaũku: auch (mit aû) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 184, (mit aû 2 ) Dunika, Kal., OB., (mit au) Lesten n. FBR. XV, 27, Wessen.

Avots: EH I, 386

garža

gar̂ža: auch Erlaa n. FBR. XI, 12, Oknist n. FBR. XV, 164, Kaltenbr., KatrE., Lös., Sessw., Weissensee.

Avots: EH I, 385

gauds

gauds,

1): gaudas asaras auch (mit àu 2 ) Oknist d. FBR. XV, 179.

Avots: EH I, 387

ģēlis

ģèlis 2 (unter ģēle ): auch Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; Oknist, Pilda, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 426

ģergzde

I ģergzde: auch (mit er̂ ) Kaltenbr. (ein gewisser Schmerz in den Knochen oder Sehnen), Oknist (Verstauchung), Sonnaxt ("= dzirkste, eine Gelenkkrankheit"): ģergzdi, (stīvumu luocītavās; luokuot sāp un knakšķ) nuoveŗ durvīs Ceļi III, 119 (aus Sonnaxt).

Avots: EH I, 426

ģīboņas

‡ ģìbùoņas 2 Oknist, die Ohnmacht: ģ. je̦m.

Avots: EH I, 428

ģībt

ģìbt: mit. ĩ Dunika, OB., Rutzau;

2): Māra ģībst pēc Jāņa Oknist; ‡

4) an Wassermangel leiden; durstig sein
Pilda; Hungers sterben: zâles nav; luopi ģībst pa˙visam Auleja. badu (Warkl.) od. badā (Oknist) ģ. ēst nava kā; badu jāģībst Pas. IV, 504 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 427

ģirksts

‡ ģìrksts 2 , -s, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, = dzirksts I, der Funke.

Avots: EH I, 427

ģirtokle

‡ ģir̂tuokle Kaltenbr., Oknist, Sussei. = ‡ ģir̂tine. Aus li. girtuõklė dass. Zur Bed. vgl. die deutsche Benennung "Rauschbeere" dafür.

Avots: EH I, 427

glabasts

‡ glabasts, -s Oknist n. FBR. XV, 178, = glâbiņš. Auf ein ähnliches Nomen weist li. glabaščiúotis "sich umarmen".

Avots: EH I, 391

gleze

gleze: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Lubn., Nerft. Prl., Schwanb., Sonnaxt, (glezīte) Neugut; kas tādu glezi (vom Brot) lai ē̦d? Kalz. maize kâ g. Lubn., Oknist. zeme nekalst, tâ kâ g. Kaltenbr. tīrā g˙! (von faulen Kartoffeln) Meselau.

Avots: EH I, 393

glīds

glìzds 2 : auch Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 76, Wesseu n. FBR. XIII, 82, Oknist n. FBR. XV, 193, Kaltenbr.: "glūda" Lixna, blauer Lehm Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, "weisser Lehm" (mit ì 2 ) Prl.; "feuchter, zäher, grauer Lehmboden" Warkl.

Avots: EH I, 394

gliemēsts

gliemē̦sts (unter gliẽmê̦za),

1) "= gliêmezis" (mit ìe 2 und ê̦) Oknist n. FBR. XV, 193; ‡

2) ein Schimpfname
Warkl. (gliemê̦sts 2 ), Wessen.

Avots: EH I, 394

glups

glups: (smilšu lauks) put kâ g. Kaltenbr. g. līdz trakamam Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH I, 395

gņīda

gņĩda (unter gnĩda): auch Lesten n. FBR. XV, 22, (mit ì 2 ) Oknist n. FBR. XV, 192.

Avots: EH I, 396

goba

II guôba,

1): auch Adiamünde, AP:, Bers., Jürg., Kalz., Lemb., Mar., Meselau, Mesoten, Nerft, N.-Peb., Prl., Schnehpeln, Schwanb., Serben, Stenden, Tirsen, Trik., (mit uõ ) Lieven-Berse (unbek. in Bērzgale, Lubn., Oknist, Pankelhof, Wenden, Wolm., Zögenhof); ulmus campestris durch ulmus effusa Wild. zu ersetzen; Ulme mit rauher, heller, stark geplatzter Rinde
Lennew. n. BielU. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phitol. I, 64 f. und Jokl WuS. XII, 74.

Avots: EH I, 423

goklēvs

‡ gùoklè̦vs 2 (mit uok aus uovk ) Kaltenbr., Oknist, der Kuhstall.

Avots: EH I, 424

gomīza

‡ gùomìza 2 (mit uom aus uovm), gùomìžka 2 Oknist, matricaria inodora; guomīza Warkl., eine Art Pilz (ähnlich der bē̦rzlape), vgl. gùovmĩža.

Avots: EH I, 424

grabšķis

‡ grabšķis,

1) etwas Nichtiges, eine untaugliche Sache
Oknist: nibe tur lieta, - tāds g. tik ir!

2) ein Nichtsnutz (von Menschen)
Oknist, Wessen: šim grabšķim nav labu padarīšanu Wessen;

3) ein Fasler
Sussei, Wessen,

Avots: EH I, 397

grābulis

grābulis: gràbulis 2 (f. -le) Oknist n. FBR. XV, 176, wer zu stibitzen pflegt.

Avots: EH I, 401

graizs

‡ I graîzs Nautrēni, Oknist, = graize: puisis skraida kai ar graizu.

Avots: EH I, 397

grāmatnieks

grãmatnieks,

2): auch AP., (mit à 2 ) Oknist n. FBR. XV, 176, Auleja, Lubn., Saikava, Sonnaxt: šķirsta kâ grāmatnieku Birk. Sakāmv. 116.

Avots: EH I, 401

gramzdi

grdmzdi 2 : auch Oknist n. FBR. XV, 193 ("=gre̦mzdi"), Domopol, Kaltenbr., Nautrēni, Skaista, Viļāni; gràmzdi Ramkau "= gre̦mzdi": nuo celmiņa gramzdu gaida BW. 3033 var.

Avots: EH I, 398

graudāt

‡ gràudât 2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?

Avots: EH I, 399

graust

graûst,*

1): auch Rutzau n. FBR. VIII, 136, mit àu 2 auch Oknist n. FBR. XV, 193, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Nautrēni, Warkl.; ‡

2) drohen
PV.

Avots: EH I, 399

grauzs

‡ II graûzs (li. gráužas "grober Sand") Oknist n. Fil. mat. 34 "grants kalns".

Avots: EH I, 400

grebasts

‡ gre̦basts Oknist n. FBR. XV, 193, ein alter, untauglicher Gegenstand; "auch von Menschen gesagt".

Avots: EH I, 401

gredzins

gredzins (unter gre̦dze̦ns): auch A.-Autz, gredzins Fockenhöf n. FBR. XII, 12, *gre̦dzins (> gradzyns, das aber wenigstens mundartlich auch ein gemeinle. a enthalten kann!) Preili n. FBR. VIII, 11, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 72, Borchow n. FBR. XIII, 21, Pilda n. FBR. XIII, 48, Oknist n. FBR. XV, 174, Auleja, Kaltenbr., Warkl., Wessen: ze̦lta gredzineņu BW. 15157, 1 (ähnlich: 13234, 17; 33625, 15); gen. s. gredziniņa Pas. VII, 339 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 402

greids

grèids 2 ,

2): auch Fest.;

4): eine Unebenheit im Gewebe od. Garn
Erlaa: kad savērpj gruodu dziju un tad palaiž svabadu, tad tūliņ sasit greidu. aude̦klā ieaužas g., kad gaŗāku atlaidienu palaiž vai labi nesasit; ‡

5) ein am Rande einer Decke, eines Handtuches, Strumpfes usw. eingewebter bezw. eingestrickter farbiger Streifen
Kaltenbr., Oknist: izaude deķus ar greidiem; grèidiņš AP. "raibumi, kuo ieada cimdam pie (virs) valnīša": greidiņu ada pie cinda stàviņa. greidiņus dažs ada ar zariņiem, ar līkumiem. Vgl. ‡ graids.

Avots: EH I, 402, 403

gremt

II gremt,

1): brummen, dumpfe Laute von sich geben
Memelshof, Wessen, (mit èm 2 ) Kaltenbr., Oknist (hier haupsächl. vom Vieh gesagt): vērsis gremj. dzied gre̦mdams Kaltenbr.; vor Wut laut brüllen (von Rindern und Bären) Sonnaxt: grēme, bļāve briesmīgs pūķis Dažādu dziesmu krāj. Rīga 1867, S. 29; zürnend schelten (mit èm 2 ) Auleja; zürnend brummen, murmeln Kaltenbr.: ve̦cais smagi grēme; ‡

2) "visur pieķerties" Saikava ("mit em̂"): vinš mani gremj. Refl. -tiês: sich ärgern, grämen, sich kränken
Wolm. n. BielU.; "ēstiês" (mit em̃ ) Sassm.: kuo tu gremies tik daudz uz mani? "grollen; schlecht über andere sprechen" (mit em̃ ) Strasden: priekšā viņi ir labi cilvē̦ki, bet pakaļā (hinter dem Rücken) gremjas, ka bail; "dzirties" Segew.

Avots: EH I, 403

grente

‡ greñte AP., (mit èn 2 ) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 165, greñts, -s AP., (mit èn 2 ) Meiran, = grante.

Avots: EH I, 404

grezele

grezele: auch Oknist n. FBR. XV, 167, 175, Kaltenbr., Sonnaxt, Sussei, Wessen; ein aus Pergeln geflochtenes rundes Behältnis, worin Mehl, Gries usw: getragen wird Siuxt; verächtl. Bezeichnung für einen alten Korb Lems.: es tuo ve̦cuo grezeli negribu: tur kartupeļi birs cauri:

Avots: EH I, 404

griezi

I griêzi C., Stoppeln: viņs sadūra kāju uz grieziem, uz miežu grieziem staipījās spīduoši zirnekļu tīkli A. XVII, 291. Der Sing. selten: šis griezs man palicis gaŗš AP. kvietaine ir nuopļauts kviešu lauks ar grieziem Etn. IV, 99. auzaine ar aple̦duojušiem grieziem Dz. Vēstn. tikai statiņas un baltie griezi rāda, ka te reiz zē̦lusi labība Skuolas druva II, 86. griezu gals, das Schnittende (im Gegtensatz zu vārpu gals) Oknist.

Avots: ME I, 661

grieznis

III grìeznis 2 (li. griežnỹs "runde Schnitte"): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 93, KatrE., Lös., Oknist, Sonnaxt, (mit ie ) Infl. n. BielU., Sussei.

Avots: EH I, 409

grieztaga

grìeztaga 2: niba tur kāda meita, tāda grieztaga tik ir! Oknist n. FBR. XV, 193.

Avots: EH I, 409

grīslis

I grìslis,

1): auch (mit î ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Heidenfeld, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sermus, Sonnaxt, Warkl., Wessen, (mit î 2 ) Grob., Iw., Salis, grîšlis Pilda n. FBR. XIII, 47, Skaista n. FBR. XV, 36, Zvirgzdine; jūŗas g, Sandriedgras (carex arenaria
L.) Sassm.; zilais g, carex rostrata Oknist.

Avots: EH I, 407

grucis

‡ grucis Kaltenbr., Plur. gruči Behnen. Frauenb, = ‡ gruce: gručus grūst Frauenb.; grucis, ein Gericht aus Graupen Oknist; Bohnensuppe mit Graupen Sessau. Erbsensuppe, mit Fleisch und Graupen gekocht Schnikkern; gruči, ein Gericht aus Graupen Behnen.

Avots: EH I, 410

grūds

I grûds: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 193, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Lizna, Memelshof, Pilskalne, Rubinen, Saucken, Sonnaxt, Stirniene, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 412

grūstiņi

grûstiņi (li. grūstìniai "Graupen") Oknist n. FBR. XV, 175, Kartoffelbrei.

Avots: EH I, 412

grūts

grũts,

3): (fig.) katrs bija g. ar savām duomām A. Sprūdžs Asaru liekņa 43. luops uz grūtām dienām (trächtig)
bijis Sonnaxt;

4): auch Pas. VII, 292 (aus Lettg.), VIII, 436 (aus Atašiene), Oknist n. FBR. XV, 194, Lixna, Saikava, Seyershof, Warkl.: grūta lāpsta FBR. IV, 68; ‡

6) schwer, heiss, stickig (von der Luft):
g. laiks, schwüles Wetter Sonnaxt. g. gaiss istabā Seyershof. istaba ir grūta, die Luft in der Stube ist stickig AP.; ‡

7) adverbial gebraucht: man nebija g. Baltinow n. FBR. XI, 135. jam dzīvāt bija g. Pas. XI, 73 (aus Makašēni).

Avots: EH I, 413

grūzis

grùzis,

2): auch AP., (mit ù 2 ) Oknist, Nautrēni, Warkl.;

3): sabēra kaņupes sietā un izsijāja grùžus 2 Mahlup;

4): ielas pilnas kâ grūžu A. Brigadere Daugava 1928, S, 1321; ‡

5) "?": kuo sauc grùzi 2 , tāda sìena luopi neē̦d Heidenfeld; vgl. unten grūžs.

Avots: EH I, 413

guļava

guļava: auch Gr.- Buschh, n. FBR. XII, 72, AP., Oknist, Prl., Wainsel.

Avots: EH I, 418

guļavāt

‡ guļavât Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Oknist n. FBR. XV, 194, Erlaa, Wessen, = guļavuôt.

Avots: EH I, 418

gulīns

gulīns: auch (mit î ) Oknist, Weissensee: gulīna labība ir tāda, kas gan˙drīz gul gar zemi Meselau. liec siju gulīnāk! Weissensee.

Avots: EH I, 417

gulu

gulu,

2): auch Lesten n. FBR. XV, 27, Oknist n. FBR. XV, 184, Kal., OB., Seyershof; uz platākiem un gulāk (Komparativ!) stāvuošiem zariem Janš. Bandavā II, 235;

3): gulu skapis Aps. J., eine Aussteuerkiste.

Avots: EH I, 418

gumzalains

‡. gùmzalaîns 2 Oknist, uneben, gruftig: gumzalaina vieta (gulta).

Avots: EH I, 419

gundega

gunde̦ga,

1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.

Avots: EH I, 420

gunkurs

gunkurs,

1): auch Oknist, PIlda.

Avots: EH I, 420

guns

guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,

2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).

Avots: EH I, 420

gunsgrēks

‡ gunsgrè̦ks Grenzhof n. FBR. XII, 13, Fest., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Zvirgzdine, ein Feuerschaden.

Avots: EH I, 420

guntine

gùntine 2 (unter guntene): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, (dianthus deltoides) Oknist.

Avots: EH I, 420

gurdzēt

gur̂dzêt [PS., Lis., C., Arrasch u. a.], -dzu, -dzēju, gur̂gt [Arrasch, gur̃gt Nigr., Dunika], -dzu, knistern: sniegs mīksts un gurdzēt gurdz zem kājām MWM. VII, 802; III, 586. mīksta piena kleņģere, ka gurdz vien VIII, 498. Vgl. li. gurdė´ti "бурчать в животѣ" und] gurgžė´ti "хрустѣть".

Avots: ME I, 683

gurkstēt

gur̃kstêt Ahs., -u, -ẽju, Drsth., [Dunika], Dond., [gur̂kstêt Lis., Jürg. u. a., gùkstêt 2 Kl.], gur̂kšķêt Gr. -Sess., Druw., gur̂kšêt [Lis.],

1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst 2 vien [Stenden], Kand.;

2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;

3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;

4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.

Avots: ME I, 683, 684

ieart

ìear̂t,

1): (fig.) gailis man bija abus piešus iearis virsgalvī Jauns. B. gr. 3 II, 191; ‡

3) = ìestràdât C., Smilten: zeme tik cieta, ka nevar ie. (dass man den Pflug gar nicht hineinbekommen kann) Oknist. es iearšu tuo zemi AP. te, liekna malā ..., brangi var ie. Janš. Dzimtene III 2 , 352.

Avots: EH I, 502

iebaidēt

‡ ìebaîdêt Oknist, = ìebaĩdît: zirgs tâ iebaidē̦ts, ka nevar braukt Oknist. ar draudiem iebaidējami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 54.

Avots: EH I, 503

iebalēt

ìebalêt, ‡

2) "?": būtu labi lini, bet par daudz iebalējuši, - iet pušu Frauenb., ‡

3) "anfangen zu bleichen
(intr.)" Smilten. ‡ Refl. -tiês, = ìebalêt ‡ 2: aude̦kls jau krietni iebalējies Oknist.

Avots: EH I, 503

iebavietis

ìebavietis: auch Kaltenbr., Līvani, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 503

iebildīgs

‡ ìebildîgs,

1) mitzusprechen, seine Meinung zu erwahnen pflegend
(mit ilˆ ) Oknist;

2) eingebildet, hochmütig
Druw., (mit il˜ ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, (mit il˜ ) AP., (mit il˜ ) Frauenb.: tik ie., ka ni klāt nevar tikt Gr.-Buschh. In der Bed. 2 wenigstens teilweise wohl auf d. eingebildet beruhend.

Avots: EH I, 503

iečāpot

‡ ìečāpuôt Oknist, = iečāpât: vecīte... iečāpuoja... te̦lpā Janš. Dzimtene V, 134.

Avots: EH I, 507

iečaukstēties

ìečaukstêtiês, aufrascheln, aufknistern: zâle iečaukstējās.

Avots: ME II, 7

iečaukstināt

ìečaũkstinât,

1) aufrascheln, aufknistern lassen:
vējš iečaukstina salmus vai kuoka lapas Bers.;

2) "mit weichem od. raschelndem Schuhwerk hineingehen"
Lasd.: iečaukstināja pama˙zītēm;

3) etwas locker in ein Geschirr tun
Wend.; Kohl. ohne zu stampfen, ins Geschirr tun U.; Heu, Stroh und dergl. lose in einen Sack tun U.;

4) "viegli ieēst" Wend.

Avots: ME II, 7

iečirkstēties

ìečir̃kstêtiês, aufzwitschern, aufpiepen; aufknistern: iečirkstas putniņš A. XX, 266. iečirkstējās circenis Vēr. II, 908. viņas balsī iečirkstējās tāda cietāka skaņa A. XXI, 404.

Avots: ME II, 7

iedabuit

‡ ìedabuit Dunika, Kal. OB.. Oknist, Rutzau, = iedabût 1. Refl. -tiês, mit Mühe hineingelangen Dunika, Kal., OB., Rutzau: re̦snā saimniece nevarēja ie. ratuos.

Avots: EH I, 507

iedīdzēt

ìedīdzêt: auch Ramkau (mit î ), Baltinow, Ermes, Golg., Heidenfeld, Kārsava, Lemb., Lis., Līvāni, Mar., Meselau, Oknist, Peb., Selsau, Sessw., Zvirgzdine: ie. puķes Mahlup. iedīdzē̦tas burkānu sē̦klas Oknist. rudzus vajag ie., lai re̦dzē̦tu, vai tie sē̦klai būs derīgi Kārsava. mums sē̦klas vēl nav iedīdzē̦tas Lemb.

Avots: EH I, 509

iedoma

ìeduõma: nebija ieduomas (es fiel gar nicht ein), ka juo varēs šite satikt Oknist.

Avots: EH I, 510

iedomāt

ìeduõmât: jis neieduomā, ka i[r] citam sava žē̦l Oknist.

Avots: EH I, 510

iedzīvot

ìedzîvuôt, ‡

5) = ìestràdât Smilten. atradu še ... vairāk atmatu nekâ aŗamas zemes, bet re, kâ ... manā vadībā viss uzdzīts un iedzīvuots Janš. Bandavā I, 95: Refl. -tiês,

2): (lebend) zu etwas kommen, in etwas geraten
Oknist: ie. naudā, ķe̦zā. ‡ Subst. iedzîvuôšanâs, das Sichbereicherri (auch auf Kosten anderer Leute).

Avots: EH I, 512

ieēst

ìeêst,

1): vai tu jau ieēdis (ein wenig gegesen)
esi? Oknist. guovs ieē̦dusi adatu. Refl. -tiês, ‡

3) ein wenig (essend) zu sich nehmen:
ieēdieties vēl pienu! Frauenb. ieē̦das tik un krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56.

Avots: EH I, 512

iegādāt

ìegãdât,

1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡

3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡

4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡

3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡

4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡

5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.

Avots: EH I, 513

iegadīt

‡ ìegadît Oknist, treffen (r. угодить): es jam ar akmini iegadīju.

Avots: EH I, 512

ieģeida

‡ ìeģèida 2 Oknist, comm., wer von einer Begierde besessen ist: tāds kâ ie!

Avots: EH I, 516

iegrabēties

ìegrabêtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu knistern, knarren: iegrabējies niedrēs Etn. II, 78. ja kas iegrabas vai iečabas Vēr. 188. rati iegrabējās sē̦tsvidū Vēr. I, 825.

Avots: ME II, 17

iegrabināties

ìegrabinâtiês,

1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen mit etwas zu knistern:
pie sienas ārpusē vecis iegrabinājās Jaun. mežk. 21;

2) [mangelhaft erlernen]: daudz nu gan es nuo tām lietām nezinu; es tik tâ drusku e̦smu iegrabinājies Grünh. [iegrabinājies amatā Bauske.]

Avots: ME II, 17

iegraudāt

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu 2 ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514

iegriezt

ìegriêzt, ‡

2) jem. etwas sehr Unangenehmes antun
Oknist u. a.: tis māk uotram tâ ie., ka gadiem ir kuo pieminēt. Refl. -tiês, ‡

4) sich
(dat.) einschneiden: neiegriezies pirkstā! Oknist u. a.

Avots: EH I, 514

iegrūst

ìegrûst

1): ie. ar piestu, einstampfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. ie. uotru nelaimē;

2): biju spiests viņam ie. (= ieduot) pedējuo grasi Kand.; "einem Begehrlichen hastig etwas geben"
BielU.; ‡

4) "sagrūst" (?) Auleja: jāgrūž, kāļ labi iegrūž, kāļ sē̦nala nuoplīst. Refl. -tiês, ‡

5) sich einfinden
Oknist: iegrūdās negaidīts viesis.

Avots: EH I, 515

iegudrēt

‡ ìegudrêt Oknist, = ìegudrêtiês, ausklügeln: beigās tuomē̦r iegudrējām, kâ tādu darbu strādā Refl. -tiês: auch Perkunen.

Avots: EH I, 515

iegurkstēties

ìegurkstêtiês,

[1) aufplätschern]:
kāds vilnītis diktāk iegurkstējās Blaum. MWM. III, 673;

[2) ein wenig knirschen od. knistern (vom Schnee):
braucuot zem kamanām šad un tad iegurkstējās siengs Jürg.].

Avots: ME II, 20

iejaucēt

ìejaûcêt: ie. aitiņu ar maizi Sonnaxt. ie. nedarbā Wessen. ie. bē̦rnu pa neceļiem staigāt Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 516

iejaukt

ìejàukt,

1): ie. maizi Kaltenbr., Oknist, Zvirgzdine; ‡

2) (hin)einmischen
Wolm. u. a. Refl. -tiês, ‡

3) unversehens eingerührt werden
Auleja: kad daudzāk iejaucas mīkles.

Avots: EH I, 516

iejavs

iejavs,

1): auch (mit ìe ) Ramkau, (mit ìe 2 ) Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit iê 2 ) Siuxt, (mit iẽ ) Dunika; ‡

2) "kur kuo iejauc" (?) Druw.

Avots: EH I, 517

iejimt

‡ ìejim̂t Oknist, Wessen, = ìejemt: ie. zâles mutē.

Avots: EH I, 517

iejūkt

ìejûkt: iejūcis pie pupām (pupu ēšanas) Kaltenbr. iejūcis ap meitām grābstīties Oknist. tai mājā es drīži iejūku Fest., Heidenfeld: tādi neiejūkti vārdi Sonnaxt.

Avots: EH I, 517

iekamāt

‡ II ìekamât "durchkitzeln, ermüden, abquälen" Līvāni; ans Geknautschtwerden gewöhnen Oknist: iekamāts bē̦rns (suns) neturas i[r] pretī; iekamât Lixna "iemuocīt, piekaut".

Avots: EH I, 518

iekast

ìekast,

1): nuomirst, - iekaš zemē Auleja, Rutzau;

2) harkend einheimsen
Oknist: labi vien sìena da vakaram iekasēm. ‡ Refl. -tiês, sich (hin)einscharren Dunika, Rutzau, (hin)eingescharrt werden Jürg.: vilks iekasēs zaruos Pas. I, 222, vistas var ie. smiltīs. ravē˜juot nazis var viegli ie. zemē Jürg.

Avots: EH I, 518, 519

ieķert

ìeķer̂t,

1): ar ieķeŗamām stumjamām rungām ruokās Janš. Līgava II, 29; ‡

2) (Fische) (ein)fangen
Oknist: vai daudz zivju esit ieņē̦ruši? ‡

3) hastig essend zu sich nehmen
Salis; trinkend zu sich nehmen Linden in Kurl.: šis bij ieķēris vairāk. Refl. -tiês, ‡

3) "= ìedîgt, ìezelˆt" Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "bekommen").

Avots: EH I, 525

ieknakšķēties

ìeknakšķêtiês, hin und her wieder, plötzlich (für eine kurze Zeit) anfangen zu knistern, knacken.

Avots: ME II, 28

ieknikšēties

[ìeknikšêtiês, hin und wieder ein wenig knistern, knarren: pa reizītei ieknikšas viens vai uotrs luogs Jaunā Raža IV, 221.

Avots: ME II, 29

ielamāt

ìelamât, ‡

2) anfangen als Spitznamen (Schimpfnamen) zu gebrauchen
Oknist: tis jam tik tāds ielamāts vārds.

Avots: EH I, 526

ieliekņa

iêliẽkņa 2,

1): auch (ieliekņa 2 ) Oknist, Sonnaxt; ‡

2) "galds ar ieliekņu" Oknist.

Avots: EH I, 528

iemalt

ìemal˜t, ‡

2) für sich (?) mahlen
(perfektiv): jie sev daudz iesala iemaluši Oknist. Refl. -tiês, für sich mahlen (perfektiv): cik miltu iemalies nu tiem sadīgušajiem rudziem? Oknist.

Avots: EH I, 529

iemaut

ìemaut,

1): auch (mit aû ) Oknist, (mit aû 2 ) Ahs., Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) zirgs neliekas ie., das Pferd lässt sich nicht zäumen
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "zäumen");

2) hineinschlüpfen (in ein Kleidungsstück):
iemāvusies platuos ... brunčuos Azand. 82.

Avots: EH I, 529

iemavi

iemavi (unter iemauti): auch Oknist n. FBR. XV, 165, Auleja, Gr.Sessau, Kaltenbr., Lixna, Lubn., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: apmauc iemavus ar divām pavadām Pas. X, 363 (aus Lettg.); "iemauktiem mutes dzelzs" (mit ìe- ) AP.

Avots: EH I, 529

iemesle

iemesle (unter iẽme̦sls

2): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, Auleja, Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 530

iemetināt

ìemetinât,

3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡

4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.

Avots: EH I, 530

iežņirkstēties

[ìežņir̃kstêtiês Jürg., Oppek., Aahof, Lettihn, Fest., einen unangenehm knirschenden Laut von sich geben, der entsteht "izasinātu dzirkļu zuobus kuopā salaižuot, zuobiem smiltis sakuožuot"; in Wessen vom Knistern gefrorenen Schneess beim Auftreten.]

Avots: ME II, 93

iļģi

‡ II ìļģi 2 Kaltenbr., Oknist, Adv., = il˜gi, lange.

Avots: EH I, 430

īlins

ĩlins (unter ĩle̦ns): auch Salisb., (mit ì 2 ) Borchow n. FBR. XIII, 21. Oknist n. FBR. XV 174, Kaltenbr., Liepna, Lubn., Warkl., (mit ī ) Preiļi n. FBR. VIII, 11, (>eiļins) BW. 33554, 6.

Avots: EH I, 500

ilksis

ilksis (s. unter il˜kss II),

1): nom. s. ìlksis 2 Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 430

izbaidēt

‡ izbaîdêt Oknist, = izbaĩdît 1: lai neizbaidē̦tu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 43.

Avots: EH I, 433

izdīcīt

‡ izdìcît 2 (li. išdỹkinti "entleeren" ), -īju Gr.-Buschh., Oknist, ausleeren: visa klēts izdīcīta.

Avots: EH I, 442

izdrempēt

‡ izdrèmpêt 2 Oknist, austreten, niedertreten: zirgs izdrempējis auzas.

Avots: EH I, 443

izdrupēt

izdrupêt (unter izdrupt ): ausfaulen (izdript) Oknist (z. B. von Zähnen).

Avots: EH I, 443

izdzirst

izdzìrst: izdzirst, ka mēs tur e̦sam Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Sonnaxt u. a. ‡ Refl. -tiês, vernehmbar, bekannt werden Auleja: ar laiku izdzirsies, kas tiê dega.

Avots: EH I, 445

izgraudāt

‡ izgraudât,

1) "izjaukt" Bērzgale: izgraudātas grantas duobes: nevar lēši iebraukt Oknist;

2) hinausfallen lassen
(?). bē̦rna neizgraudāt nuo depēm Pas. IV, 517 aus Dricē̦ni); heraus-, hinausstossen Bērzgale, (mit àu 2 ) Lubn.: i. putniņu nuo lizda.

Avots: EH I, 449

izkaitēties

izkàitêtiês, ‡

2) eine Zeitlang (zur Genüge) sich am Ofen wärmen, erhitzen
(mit ài 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 452

izkalas

izkalas: auch Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 452

izklaidu

izklaîdu,

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90, Oknist n. FBR. XV, 184, Warkl.: tā vāle ir i. (ist auseinandergebreitet)
Linden in Kurl. bē̦rzlapes aug tâ izklaidāk ebenda. gan pulciņā, gan i. klīzdami Janš. Līgava I, 298.

Avots: EH I, 455

izkult

izkul˜t, ‡

5) schärfen
Oknist: brālis izkapti izkūla BW. 33612. Refl. -tiês, ‡

4) das Dreschen beenden
Kaltenbr.; ‡

5) sich von selbst ausdreschen:
labība ... pati nuo sevis izkulusies Pas. IX, 516.

Avots: EH I, 459

izmaut

I izmaut: izmaût zirgu Oknist.

Avots: EH I, 465

izmaut

‡ II izmaût Oknist, herausschwimmen: i. malā Kalz., Lubn. nuo jūŗas izmaun ... līde̦ka Pas. IV, 277 (aus Domopol; ähnlich VII, 482). Refl. -tiês Lubn. n. Fil. mat. 27, = izpelˆdêtiês.

Avots: EH I, 465

izmeņģēt

‡ izmèņģêt 2 Oknist, Wessen, = izmiņgêt: izmeņ̃gē̦ts (nelabi izbraukts) ceļš Behnen.

Avots: EH I, 466

iznikt

‡ iznikt,

1) verschwinden
Bērzgale: meita uz vietas iznika Pas. II, 72 (ähnlich. IV, 82; X, 115);

2) = iznĩkt 1 Oknist: šuoziem iznika daudz ābulnīcu Kaltenbr.;

3) "= panikt" (?) VL. n. Celm.

Avots: EH I, 469

izplāt

izplãt, ‡

3) = izplacinât: i. izkapti Oknist: puiši ē̦nā izplāja izkaptis Jauns. B. gr. 3 II, 101.

Avots: EH I, 472

izpluities

‡ izplùitiês 2 Oknist, eine Zeitlang sich (ängstlich) sorgen: par velti tu izplujies: redz, ka ne˙kā ļauna nav!

Avots: EH I, 473

izprāvīties

izprāvîtiês, ‡

2) seine Notdurft verrichten
Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 474

izpurpēties

‡ izpur̂pêtiês, sicn bis zum Überdruss beklagen Oknist.

Avots: EH I, 475

izpuurpēt

izpur̂pêt,

1): uozuolam vidus izpurpējis Nautrēni (mit ùr 2 ), Nerft;

2): griežņi, rāciņi u. c. var i. (mit ùr 2 ) Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 475

izriezt

izriêzt,

1): staigā krūtis iz˙riêzis Lasd. u. a. n. FBR. IX, 147, Druw., Kaltenbr., Oknist, Pilda; vē̦de̦ru iz˙riêzis Auleja, PV.; ‡

2) emporspriessen lassen
Neuhausen: stāds izriezis piezari. auzas izriezušas asnus; ‡

3) "izgrìezt uz āru" Sessw:: i. kājas; "izgrìezt (cimdiem, zeķēm, maisam) iekšpusi uz ārü Geistershof, Sessw.

Avots: EH I, 477

izteika

izteĩka,

1): i. ( "izteiksme, iznesība" ) jam bez˙gala laba: tâ māk darunāt, ka tik klausies! Oknist. jam tik tāda i. ("izlikšanās"), bet ej tu sazini, kâ tur bija! ebenda.

Avots: EH I, 488

izveselēt

‡ izveselêt Kaltenbr., auskurieren, heilen. Refl. izveselêties Oknist, (mit -êt- ) Kaltenbr., genesen.

Avots: EH I, 495

izvilnīt

‡ izvilnît. heraus-, hinausstolzieren Ronneb., Smilt.; heraus-, hinauslaufen Oknist: zē̦ns izvilnīja nuo ustabas.

Avots: EH I, 496

izziest

izziêst Kaltenbr., Oknist, praes. -ziêst, prt. -ziêda, = izziêdêt 1: šī puķe izziest agri pavasarī.

Avots: EH I, 498

jākle

jākle,

2): auch Adsel-Schwarzhof, (mit â ) Oknist.

Avots: EH I, 561

jāklis

jâklis: auch Oknist, jâkls Lubn.; ein Mädchenjäger Linden in Kurl.

Avots: EH I, 561

jēga

jẽ̦ga,

1): auch Oknist (mit è̦ 2 ): tev maz jē̦gas;

2): jē̦gā būt, nākt, vernünftig (verständig) sein, werden
Siuxt: kad nācu je̦gā vairāk, tad sāku citādi darīt;

5): ne˙kādā je̦gā neskan (es klingt ganz schlecht)
Pas. XI, 237.

Avots: EH I, 563

jeiksts

jeiksts, -s (unter jeikste): eine Hopfenstange (mit èi 2 ) Oknist; Demin. jèikstiņa 2 auch Setzen; jeiksts (o-Stamm!) Zarnikau, ein Angelstiel.

Avots: EH I, 562

jemt

jem̃t: auch Ahs., Dunika, Iw., Kal., Kürbis, Lems., OB., Popen, Pussen, Roop, Rutzau, Salis, Schrunden, Sepkull, Strasden, Wainsel, Wilkenhof, mit em̂ Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, mit em̂ 2 Grenzhof n. FBR. XII, 24, Pampeln n. FBR. XIII, 99, mit em Würzau;

1): kas pazudis, kur tuo vairs jems? Ahs. Klements ir je̦mts priekš tevis A. Sprūdžs Asaru liekņa 1935, S. 5. rāceņus j. (ausgraben, aufnehmen)
FBR. III, 107, Strasden: lauki vēd neje̦mti (nenuovākti) Kaltenbr. je̦mams (kad dārzi jānuovāc) laiks Sonnaxt. parē̦ni iesē̦ts. miezis je̦m lielu krūmu (staudet) Iw.;

2): mieru j. Frauenb., sich beruhigen, sich versöhnen;

3): purva zâli izkapts jēma (schnitt)
Tdz. 38053. nazis labai (= labi) neje̦m Kaltenbr. jāje̦m ("= jāgriêž) zarna pušu Linden in Kurl. jemt (schinden) ādu zirgam Frauenb.;

4): jē̦mis izdauzījis visiem (sc.: puôdiem) dibe̦nus Pas. XI, 53. jē̦mis (sācis) pērt Kaltenbr. je̦m iz (= uz) Kriša kliegt Oknist n. FBR. XV, 192;

5): maize maisuos cauri nebija je̦mta Kaltenbr., der Regen hatte das Brot in den Säcken nicht befeuchtet.
Refl. -tiês,

2): viņa suolās j. nepie˙kusdama Frauenb. puikas pā skuolu je̦mas (lernen eifrig)
Kürbis. labība jēmēs = sāka strauji, spēcīgi) dīgt Sonnaxt. jēmēs jis... sašūt drēbes Pas. VIII, 390;

3): zanken, streiten
Kand.;

5): bietes gausi je̦mas (aug) Frauenb, cūka ne˙maz neje̦mas (nebaŗuojas) ebenda; ‡

7) ķer̂tiês 4: jiem tur zivis nejēmēs Pas. III, 287.

Avots: EH I, 562, 563

jikri

‡ jikri Sussei n. FBR. VII. 139, Oknist, Saikava, = ikri I und II.

Avots: EH I, 565

jimt

jimt: jim̂t Borchow n. FBR. XIII, 31, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 46, Skaista n. FBR. XV, 34, Warkl. n. FBR. XI, 105, Auleja, Līvāni, Zvirgzdine, jîmt 2 Sussei n. FBR. VII, 131; in Auleja, Līvāni, Oknist, Skaista, Warkl. dazu prs. je̦mu (> jamu), prt. jèmu 2 , in Zvirgzdine - prs. jemju (> jemu), prt. jêmu; miegs je̦m, der Schlaf kommt Auleja. kāss je̦m, der Husten übermannt einen ebenda. zuobi, izkapts neje̦m (= negriêž) ebenda. munu svītu līts (der Regen) neje̦m caur ebenda; anfangen, beginnen (= jimtiês

2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,

1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;

2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);

3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).

Avots: EH I, 565

jirbe

jirbe: auch (mit ìr 2 ) Batlinow n. FBR. XI, 131, Oknist n. FBR. XV, 173, Wessen n. FBR. XIII, 82, Saikava, Sessw., jirba BW. 11851, 1 (aus Lasd.), 30505 var. (aus Selb.).

Avots: EH I, 565

jirt

jirt: auch Wessen, (mit ìr 2 ) Oknist n. FBR. XV, 173, Saikava. Refl. -tiês: auch PrL, Saikava, Sessw. ‡ Subst. jīrējs, der Ruderer: Demin. acc. s. jīrējiņu BW. 1906 var.

Avots: EH I, 565

jozminis

juozminis,

1) auch Wessen, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175; Auleja, Domopol, Kaltenbr., Nautrēni, Salwen: jis tievs juozminī Nautrēni. viņai juozmiņa pa˙visam nav - vienmuka Gr.-Buschh. biksēm plats j. (die Hosen sind um die Taille zu weit)
Salwen; ‡

2) der Riemen, Gurt
Domopol, Nautrēni.

Avots: EH I, 571

ju

II ju,

2): auch Oknist n. FBR. XV, 185, Kaltenbr.; ‡

3) = juõ 2: Pric[is] pa[r] visiem man ju mīļš FBR. IV, 68 (Dond.).

Avots: EH I, 565

ju

III ju: auch Oknist n. FBR. XV, 185.

Avots: EH I, 565

jū

*jū: jù 2 "schon" auch Oknist n. FBR. XV, 194, Kaltenbr.

Avots: EH I, 568

juka

juka,

1): juk[u] jukā sajukuši BW. 20949 var. dzijas sagāja jukā Nauksch., NB. viņi aiziet jukā(s) ("šajūk") Plm.-Plur.

a): jukām Oknist n. FBR. XV, 183 u. a., durcheinander;
čuriņas, dzīsliņas, jukām (dazwischen) gaļas drupaniņas Sonnaxt.;

b) : = ‡ jukāji Ramkau; ‡

3) die Kreuzung
Anzen: ceļu jukā.

Avots: EH I, 566

jūkt

jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.

Avots: EH I, 569

jume

jume,

1): die Doppelfrucht
- auch Linden in Kurl., Oknist;

4): die zuletzt gemähte Garbe
Warkl.

Avots: EH I, 567

jumiķis

I jumiķis: auch Borchow n. FBR. XIII, 27, AP., Grenzhof, Heidenfeld, Iw., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Ramkau.

Avots: EH I, 567

ka

I ka,

4): auch Auleja, Kaltenbr.;

5): mēnesis iziet, ka ne vairāk Kaltenbr.;

6): ka tâ būtu! Oknist n. FBR. XV, 185. ka nesame̦lātum! Kaltenbr. ka teiktu tak viņš ka˙kuo! Sonnaxt. Vgl. li. aš jum padėkavosiu, ka mani užauginot Tiž. I, 144.

Avots: EH I, 572

kabināt

I kabinât,

1): auch Wessen;

2): auch Pilskalne; kabina sānsaites nuost Janš. Līgava II, 236;

4): auch Oknist. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkabinât I 3.

Avots: EH I, 572

kač

‡ kač Gr.- Buschh. n. FBR. XII. 92. Oknist n. FBR. XV, 185, KatrE., Sonnaxt, = kaût I 1. Nebst oder durch li. kač "obwohl" aus wruss. хоць oder poln. choć.

Avots: EH I, 573

kacēns

kacẽ̦ns: auch (mit -ê̦ns ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Lubn., Pilda,

1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡

4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.

Avots: EH I, 573

kaimine

‡ kaimine Warkl., die Nachbarin. kaiminis (unter kaĩmiņš): auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, 77, Oknist n. FBR. XV, 175, Auleja, Warkl., Demin. voc. s. kaiminīt BW. 30580, 3, nom. plur. kaiminīši 19680; kaiminīši Lixna, die Nachbarsleute.

Avots: EH I, 574

kaiminīca

‡ kàiminîca 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Oknist n. FBR. XV, 176, Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, Līvāni, (mit ai ) Wessen n. FBR. X1II, 88, Ulanowska Łotysze 62, die Nachbarin.

Avots: EH I, 574

kairināt

kaĩrinât: mit ài 2 Oknist, Warkl.,

1): k. ("kārdināt") ar ābeli (Apfel)
Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) spielen ("ruotaļāties") Auleja (mit ài 2 ).

Avots: EH I, 574

kaist

kàist:. auch (mit àI 2 ) Oknist (prt. -tu ), Wessen (prt. -su); bē̦rns kaĩst (Baar in seinem Exemplar von U.), das Kind glüht (vor Fieberhitze). ‡ Refl. -tiês, praes. -stuos (in Warkl. auch -šuos), prt. -tuos, sich ärgern, zürnen (mit àI 2 ) Sonnaxt, Warkl. Wurzelverwandt damit nach Holthausen IF. XLVIII, 262 f. auch ae. hæ¯a "heisses Wetter" u. a.

Avots: EH I, 575

kaitavāt

kàitavât 2 (unter kàitavuôt 2 ),

1): bē̦rns kaitavā Oknist; ‡

2) lange zürnen, schmollen
Erlaa: kas ilgi dusmas tur, tas kaitavā. ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet sa˙skaities, lūpas nuostiepis. ‡ Refl. -tiês, zanken, streiten (mit aĩ ) Weissensee.

Avots: EH I, 575

kaitēt

I kàitêt,

2): k. dzelzi auch AP., Oknist.

Avots: EH I, 575

kaitēt

II kàitêt 2 ,

1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;

2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.

Avots: EH I, 575

kākara

‡ kàkara 2 Oknist; das männliche Glied.

Avots: EH I, 600

kākars

kākars,

1): kàkari 2 Oknist, Bänder und dergleichen am Kleid;

2): jam ar kākaru pirsts apsiets Pas. VI, 425.

Avots: EH I, 600

kaķiene

‡ kaķiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175, Lubn., Sonnaxt, Zvirgzdine, = kaķene 1.

Avots: EH I, 576

kalnots

kalˆnuôts: auch, Oknist; kalnuota zeme Fest. k. ceļš, gŗūta braukšana Grob.

Avots: EH I, 578

kalpūne

kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.

Avots: EH I, 578, 579

kaltaža

kàltaža 2 : auch Gr.-Buschh. h. FBR. XII, 75, Oknist n. FBR. XV, 164.

Avots: EH I, 579

kalvinieks

kal˜viniẽks (unter kal˜veniẽks): auch (mit àl 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Oknist n. FBR. XV, 176.

Avots: EH I, 580

kamane

kamane: auch Nautrēni, Oknist, Demin.

Avots: EH I, 580

kamāt

II kamât:

1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡

2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡

3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡

4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,

1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;

2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;

2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;

3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.

Avots: EH I, 581

kamīties

kamîtiês: sich bemühen, streben Gr.- Buschh. n. FBT2. XII, 84 (praes. -ījuos), Saucken: kamījās (gab sich Mühe zu gefangen) uz pilsē̦tu Oknist.

Avots: EH I, 582

kamoļāks

‡ kamùoļàks 2 Oknist n. FBR. XV, 176, Deminutivform zu kamuolis; der Knäuel.

Avots: EH I, 583

kamols

kamuõls: mit uô 2 Salisb., mit ùo 2 Lis., kamuolis auch Erlaa n. FBR. XI, 14, 17, Gr.Buschh. n. FBR. XII, 76, Salis, (mit uõ ) Ramkau, (mit ùo 2 ) Oknist n. FBR. XV, 175, (mit uô 2 ) Lesten n. FBR. XV, 23, Rutzau n. FBR. VII, 121, kamuols, -s FBR. IX, 140, dat.- instr. plur. kamuolēm BW.16555 var. (aus A.-Rahden).

Avots: EH I, 583

kamparnīca

‡ kàmparnîca 2 Oknist n. FBR. XV, 176, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 582

kamsāns

‡ kàmsā`ns 2 Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

kancis

kàncis,

1): ein derbes Stück (Brot od. Käse)
- auch Oknist, Prl., Warkl. (mit àn 2 ); das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes auch (mit àn 2 ) Zvirgzdine; bišu šūnas ar me̦du sauc par me̦da kan̂ci 2 Ramkau; ‡

3) "?" : ielieciet kādu labu smilšu kanci, kas it sauss, ... spannī Pēt. Av. IV, 141; ‡

4) "= riezis" BielU.

Avots: EH I, 583

kankarains

kankaraîns: mit àn Wolmarshof, kànkaŗaîns 2 Oknist:

Avots: EH I, 584

kankarēt

kankarêt,

1): auch Oknist; ‡

3) "unnütz beschäftigen"
(mit an̂ 2 ) NB.: kuo tu mani te kankarē līdz! Refl. -tiês,

1): zerfetzt werden
(mit an̂ 2 ) Lems.; ‡

3) "?": meita nevilkusi kukuļus laukā un sacī[ju]si: "man nav vaļas k." Pas. V, 424. Zur Bed. vgl. auch izkankarêt ‡ 3 und ‡ apkañkarêtiês 2.

Avots: EH I, 584

kankaris

kànkaris,

1): auch (mit àn 2 ) Oknist, (mit an̂ 2 ) Salis;

2) (s. unter kànkars I): kan̂kaŗi 2 Lesten n. FBR. XV, 21; ‡

3) verächtl. Bezeichnung für ein Tier:
tādi mazi kankarīši (von kleinen Häschen gesagt) veļas pa liniem Salis.

Avots: EH I, 584

kants

kants; -s, (unter kañte ): auch (kànts 2 ) Oknist n. FBR. XV, 178, gen. s. kantis BW. 33853, 1 var. (aus Gaweesen).

Avots: EH I, 585

kaņupe

kaņupe (unter kaņepe): auch Gr.-Buschh. n. FB Xll, 64, Sussei n. FBR. VII, 132, Dunika, Grob., Kal., Mahlup, OB., Oknist: kâ k. dārziņā BW. 21506. par gaŗām kaņupēm 12662 var.; vēja kaņupes "debestiņas" Alswig.

Avots: EH I, 585

kaņupējs

‡ kaņupējs,

1) = kaņe̦pãjs 1 Mahlup;

2) gew. der Plur. kaņupēji Ekau, Mahlup, Oknist, Siuxt, = kaņe̦pãjs 2; vēja k., ein Unkraut, das im Hanf wächst Siuxt.

Avots: EH I, 585

kapča

‡ II kapča Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Oknist, Prl., = kupača II: nuo kapčām jeb kupicām Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 106.

Avots: EH I, 586

kāpe

II kâpe: auch AP., Fest., Oknist, Prl., Saikava.

Avots: EH I, 601

kapeiks

kapeĩks (unter kapeĩka): auch Oknist; pa grašam, kapeikam BW. 988, 5.

Avots: EH I, 586

kāpelēt

kâpelêt: auch Auleja, Gr.- Buschh., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit ã ) Zabeln.

Avots: EH I, 601

kaplīt

kaplît (unter kaplêt): auch Oknist, Sonnaxt; mit der Hacke roden: k. ciņus AP. k. pļavu Heidenfeld. plēsa plē̦sumus, kaplīja purvus K. Jürgcns Mana vect. nost. 1934, S. 22.

Avots: EH I, 587

kāpslis

kâpslis,

1): auch Oknist, Seyershof;

2): auch AP., Kaltenbr.;

3): auch Mahlup; pakāpies vienu kāpsli augšup! Laidsen.

Avots: EH I, 601

kāpurs

kâpurs,

2): auch (mit â 2 ) AP., Salis; = ‡ kāpuris 1 Kreuzb., Sessw., Wilzen, (mit â ) Aahof, Kalncempji, Meselau, Oknist, Saikava, Serbigal, (mit â 2 ) Peb., Salis, Zögenhof: kāpuri mugurā BW. 2018? (ähnlich: 21222). pieaug ciņu tik˙pat kâ kâpuru Heidenfeld.

Avots: EH I, 602

kāpusts

‡ kàpusts 2 ,

1) (gewöhnlich im Plur.) Adsel-Schwarzhof, Kaltenbr., Neu-Rosen, Oknist, Pilda, Saikava, Sonnaxt, = kàpuosts: kāpusteņi, kaceneņi BW. 31070. kāpustu dēstītāja 32519 (aus Lennew.);

2) kàpusti 2 Auleja, eine Suppe aus eingesäuerten Rüben oder Beten, in die auch geschnittene Kartoffeln hineingemengt werden.

Avots: EH I, 602

kārba

I kā`rba,

1): auch (mit ã ) AP., Ermes, Kegeln, Lems., Serbig., Trik., Wenden, (mit à ) C., N.-Peb., (mit à 2 ) Memelshof, Oknist, (mit ā ) Schujen;

6): kārbiņa, = ciba II; auch: ein Zündholzkästchen
Renzen; eine kleine Tabaksdose Schujen.

Avots: EH I, 602

kārba

II kā`rba 2: auch Oknist, Pilda, Zvirgzdine, (mit ã ) AP.

Avots: EH I, 602

kārkls

kā`rkls: šķe̦tras kārkla neplēsiet! BW. 29168. caur smalkiem kārkliņiem 30520. purva kārkliņam 34039, 20 var.; blusu kārkliņš, androrneda polifolia Oknist; myrica gale Ar.; eine kleine, vueidenähnliche Moorpflanze Sonnaxt; jūŗas kārkliņš AP., eine Art Strauchweide in Sümpfen (mit feinen; silberweissen Blüttchen); puķu kārkliņš, spiraea salicifolia Oknist; vēja kārkls Seyershof, ein gewisser Strauch (in Wiesen und feuchten Wäldern).

Avots: EH I, 603

kārkulis

kā`rkulis [li. karkulỹs (gen. kar̃kulio) "хрипота"],

1) das Röcheln
Etn. I, 34; jau kārkulis kaklā, es röchelt schon Wid;

2) Erdkrebs (grillotalpa vulgaris)
Oknist, Sessei.

Avots: ME II, 196

karst

I kar̂st,

1): drē̦gna labība karst Oknist n. FBR. XV, 194; ‡

3) schmerzen:
zuobi karst Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Zahn").

Avots: EH I, 589

ķarstīt

ķar̂stît: auch Kaltenbr., Nikrazen, Oknist, Saikava, Schnehpeln, Stenden: putrā ķiļķinus ķarstām Oknat.

Avots: EH I, 691

kārsts

kā`rsts: auch Kaltenbr. (auch zum Getreidetrocknen), KatrE., Nautrēni, Nötk., (auch zum Kleetrocknen) Oknist. "kā`rsls" ME. II, 199 b durch "kā`rsls 1" zu ersetzen.

Avots: EH I, 604

kārstuvis

I kãrstuvis (unter kārstuve(s)): (die Wolltocke) auch (mit ā`r 2 und -iv- < -uv-; gew. im Plural) Auleja (hier das Demin. *kārstuvīši), Oknist.

Avots: EH I, 604

kārtains

kā`rtaîns:

"1)" ME. II, 201 a zu tilgen. gaļa cieta, kārtaina ("cauraugusi") Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 605

kārtažnieks

‡ kā`rtažnieks 2 Oknist n. FBR. XV,176, ein Kartenspieler.

Avots: EH I, 605

kārums

I kãrums,

2): man uzgāja tāds k. Oknist.

Avots: EH I, 605

karūte

kaŗūte: auch Selsau n. FBR. IX, 126, (mit û ) Borchow n. FBR. XIII, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Oknist n. FBR. XV, 165, Līvāni, (mit ù 2 ) Sonnaxt, kaŗute Heidenfeld und Sessw. n. FBR. IX, 126, kaŗùta 2 Sonnaxt, dat.-instr. ptut. karutēm BW. 28446 (aus Gr.-Ekau).

Avots: EH I, 590

kāsēt

I kãsêt: auch AP., Iw., Frauenb., (mit à 2 ) Auleja, Kaitenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 606

kāsis

kàsis,

1): puoda kāsi BW. 21040, 2. tas ir tads kâ k. (von einem schwachen Pferd)
Seyershof;

2): kàši 2 Kaltenbr., Liepna; Sonnaxt, Warkl., kâši 2 AP., Ramkau, kâši Aahof, das Schulterjoch;

6): tas pats nesacīs; būs ar kāsi lauka jāve̦lk Oknist;

7): griežamais k. Lubn. n. BielU.;

12): mìena 2 k. Erlaa, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 606

kāss

kãss: auch AP., Behnen, Dond., Jürg., N.- Peb., Ramkau, Schnehpeln, Stenden, Strasden, Wandsen, Windau, (mit à 2 ) Auleja, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, KatrE., Linden in Kurl., Meselau; Oknist, Pri., Saikava, Schwanb.; Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (ein hochle. und livon. kāss kann aus kãsus umgebildet sein): visus kāsus (alle Hustenarten) nevar izdzīt Sonnaxt.

Avots: EH I, 606

kāst

I kãst,

1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst 2 (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡

2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni; ‡

3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.

Avots: EH I, 606

kāstuvis

kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),

1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à 2 ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,

2): auch Oknist.

Avots: EH I, 606

kaukala

I kàukala 2 : Plur. kaûkalas Oknist, ein Band mit kugelförmigen Schellen, das bei der Hochzeitsfahrt dem Pferd um den Hals gelegt wird.

Avots: EH I, 593

ķaukstēt

ķaũkstêt: ķàukstêt 2 (neben gleichbed. čaukstêt ) auch Mar. n. RKr. XVII, 131, Oknist.

Avots: EH I, 691

ķaula

ķaula: auch (mit âu 2 ) Kaltenbr., Oknist, Prl.: riekstu ķaulu dzirnaviņas BWp. 2172, 2. kartupeļu ķ. Oknist.

Avots: EH I, 691

kauline

‡ kàuline 2 Gr.-Buacnn. n. FBR. XII, 64, Bērzgale, Oknist, = kaũlene.

Avots: EH I, 594

kaunēt

kàunêt: auch (mit àu 2 ) Oknist; viņa bar un kaunē ķēves Pas. VIII, 274. māte Annu rāja un kaunēja Daugava 1933, S. 324. kaunēt cilvē̦ku pret ļaudīm ir grē̦ks Zvirgzdine. Refl. -tiês: zirgs, kas sieviešu nekaunas (das nicht pariert, wenn eine Frau lenkt) Lennew. n. BielU. acis kaunas (die Augen scheuen das Licht) Linden in Kurl. sniegs vēl ne˙maz nekaunas, es will im Frühjahr der Schnee noch nicht schmelzen (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 594

kauss

I kaûss 2 Demin. instr. s. kausīti BW. 19593 var.,

1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;

3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;

4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;

7): Demin. kausiņš,

a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;

b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡

8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡

9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.

Avots: EH I, 595

kauss

III kàuss 2 : auch Heidenfeld, Oknist; das Genick (bei Menschen und Tieren) Auleja, Saikava, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine: suns kaķi saje̦m aiz kausa Sonnaxt; pakauša k. (oder zu kaûss I 1 ?), der Nacken AP.

Avots: EH I, 595

kaustīt

kaûstît,

1): auch Oknist;

2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;

3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡

4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.

Avots: EH I, 595

kavēt

kavêt,

1): k. bē̦rnu, einem Kinde die Zeit zu vertreiben helfen, d. h. mit ihm spielen
Oknist. Refl. -tiês,

4): auch Kalupe, Oknist, Pilskalne: bē̦rni kavējas Sonnaxt. bērniņš ... kavējas ar svecītēm Pas. X, 447 (aus Bewern).

Avots: EH I, 596

kāvi

kàvi Smilt., [PS., C., Trik., Jürg., N. - Peb., kâvi Arrasch], kâvi Bers. [hier angeblich auch im Singular] od. kâvẽji St., das Nordlicht: tādu pār jūŗu parādījās mirdzums kâ ziemeļu kāvu ugunis Vēr. I, 647. kāvi kaujas od. kaunas, sagt der Lette (C., Smilt., Aps., Oknist), wenn er das Nordlicht sieht, - eine mythologische Reminiscenz, dass das Nordlicht die Folge eines Kampfes der Seelen gefallener Kieger sei. ziemeļblāzmai laktījuot, viņi (mūsu senči) dzirdēja zuobeņus šņikstuot un teica, ka kaŗavīri, kaŗaļaužu dvēseles tur kaujuoties Pūrs I, 113. Zu kaût.

Avots: ME II, 205

kazine

‡ II kazine (vilna) "dickhaarige Wolle, die an Ziegenwolle erinnert" Oknist: tur vaj[a]dzēs labas vilnas; ar šitādu kazini ni˙kā nebūs. puišiem seņāk vis zeķes adīja nuo kazines vilnas.

Avots: EH I, 597

kāzot

kāzuôt (unter kàzuôtiês),

1): Hochzeit feiern
Oknist: atrada savu māsu ar smutu kāzuojuot Pas. III; 315;

2) = dzīŗuôt A.-Autz, Schwitten (mit â 2 ). Refl. -tiês: auch Seyershof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 607

kažuks

kažuks (unter kažuõkš),

1): auch Oknist n. FBR. XV, 194, Auleja, Sonnaxt: ni kažuka nenuovilku BW. 19571, 1 (aus Līvāni). nuoplīsušu kažuceņu 20563 (aus Krāslava).

Avots: EH I, 597

ķedīt

‡ ķedît, -īju Oknist, schonen: ķ. ratus, apģē̦rbu u˙c. Wohl mit hypernormalem ķ für č; vgl. das gleichbed, aus dem Slav. entlehnte li. čėdyti.

Avots: EH I, 693

ķeiris

I ķeĩris,

1): auch Frauenb., Kand., Puhren, (mit eî ) KatrE., Oknist, (mit ei ) Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616: līdumā vien pazinu, kuŗš ķeirīša cirtumiņš: ar ķeirīti ce̦lmus cirta, greizi auga atvasītes BW. 28235; ‡

2) = ķeĩre I Lemb., Stenden; ‡

3) ein bei der Arbeit Ungeschickter
Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH I, 693

ķeķains

‡ ķeķaîns, mit Dolden versehen Oknist: ķeķainas lazdas.

Avots: EH I, 694

ķeķe

I ķeķe: auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt; brūklines aug ķeķēm Zvirgzdine. sagriezts un savīts augstā, apaliskā ķeķē ... matu sapinums Janš. Līgava II, 102. puiši ar meitām ķeķē Oknist. - ME. II, 362 "rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10237" zu verbessern in "riekstiņi lazdā ķeķītēs BW. 10237, 4".

Avots: EH I, 694

ķeķe

I ķeķe, Vereinigung mehrerer Gegenstände, die Dolde, Traube (= ķe̦kars) Oknist, Podunay, [Wessen, Janš., Dunika], N. - Schwanb.: tu atradi tik vienu riekstu, bet es ve̦se̦lu ķeķi Nerft. ābuoli, uogas šuogad aug lielām ķeķēm Konv. 1 rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10327. viņš neizrāva ve̦cuo zuobu un, jaunam auguot, izauga ķeķe, t. i. divi kuopā Janš. tik cieti kuopām sasē, dušies, kâ divi rieksti vienā ķeķē saauguši Janš. mati savīti un sagriezti pakausī lielā ķeķē (Zopf) Janš. - Aus li. ķekė˜ "Traube".

Avots: ME II, 362

ķempēt

I ķèmpêt 2, -ẽju, intr., waten: bē̦rns ķempē pa dubļiem Oknist.

Avots: ME II, 364

ķēpainis

ķẽ̦painis, ein Ungeschickteŗ Schwacher Oknist: mūsējie ķē̦paiņus ar cepurēm nuomē̦tās Latv. [Vgl. li. kė´pis "простофиля".]

Avots: ME II, 374

ķepasls

‡ ķe̦pasls Oknist, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 696

ķepēt

II ķepêt,

1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;

3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡

3) schmutzig werden
Siuxt.

Avots: EH I, 696

ķēpuks

ķẽpuks (unter ķē̦pups): auch Oknist, Warkl. (mit è̦ 2 ), Wessen. Dissimiliert aus ķē̦pups?

Avots: EH I, 699

ķēvine

ķēvine,

1): geringschatziges Deminutiv zu ķève (mit è 2 ) Oknist; eine junge Stute
(mit è 2 ) Kaltenbr.

Avots: EH I, 701

ķezākls

ķe̦zãkls,

1) der Schmutz, der Auswurf;

2) der Tölpel Oknist; ein Händelmacher
Lind. Mag. XIII, 2, 45; [ķe̦zâkls Kl. "ein Skandalist; ein Schmierfink"].

Avots: ME II, 372

ķezēkls

‡ ķe̦zē̦kls "jem., der mehr will als kann" Gr.-Buschh.; "kas sagādā ķe̦zu" Oknist; "cilvē̦ks ar netīru pagātni" Oknist.

Avots: EH I, 698

ķezis

‡ III ķezis Oknist, spergula arvensis.

Avots: EH I, 698

ķibelēt

ķibelêt: belästigen - auch Oknist; "zwisten, uneins sein" Lng. Refl. -tiês: auch Sonnaxt (hier auch in der Bed. "niķuoties"). Wenigstens in der Bed. "Handel machen; zwisten" auch das aktive ķibelêt aus dem Nd.

Avots: EH I, 701

ķibelnieks

ķibelniẽks, ‡

2) jem., der sich oder andern
ķibeles bereitet (dazu fem. kibelnîca) Oknist; ‡

3) "ein Gerät, das bei der Arbeit bricht und dadurch eine
kibele bereitet" Oknist.

Avots: EH I, 701

ķieviete

ķieviete: auch Oknist, (gespr. ķìvīte ) Pilda n. FBR. XIII, 45.

Avots: EH I, 707

ķīkstēt

ķīkstêt: auch (mit ì 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 131, Oknist n. FBR. XV, 172, Sussei, (mit î ) Kaltenbr.

Avots: EH I, 705

ķīkstine

‡ ķ ìkstine 2 , sedum purpureum Oknist, eine gewisse Pflanze Gr.- Buschh. Wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čīkstene 1.

Avots: EH I, 705

ķīlis

II ķìlis 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.

Avots: EH I, 706

ķiļķins

‡ ķiļķins Dunika, BW. 16687, 5, (mit iļ˜ ) Grenzh. (Mežamuiža), (mit iļˆ ) Oknist, = ķiļ˜ķe̦ns.

Avots: EH I, 702

ķimini

I ķimini,

1); auch Oknist (hier auch der nom. sg. ķimins), Warkl.; suņa ķimins Oknist, pimpinella saxifraga;

2): auch Auleja, Kaitenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 703

ķimst

ķimst, ķe̦msu (ķimšu), ķimsu, tr., stopfen, essen, einhauen Oknist, Linden, Mag. XIII, 2, 45. Aus li. kim̃šti "stopfen; жрать".

Avots: ME II, 382

ķīpa

ķĩpa,

2): ein netzartiger Sack
auch Oknist; ein grosser Sack Frauenb.; ein Bettsack AP.; ein netzartiger Sack voll Heu, den man bei einer Fahrt im Wagen mitnimmt Orellen; gultas ķ. (maiss) Ramkau. braucamā ķ. ebenda; nuo (ratu) ķīpas nuolēcis P. W. Šis ar mani tiesāties? 1" sabāzis visus ķīpā un vedis ... slīcināt Pas. XV, 318.

Avots: EH I, 706

ķirša

‡ ķir̂ša Oknist, (mit ìr 2 ) Schwanb., die Kirsche (Baum und Frucht): nuo ievām, ķiršām un ābelēm Veselis Daugava 1928, 5. 439.

Avots: EH I, 704

ķirtulis

ķirtulis, der Schnepper (beim Aderlassen) N. - Sessau n. U., ķirtuoklis Oknist.

Avots: ME II, 385

klambāns

klam̃bãns,

1): auch (mit àm 2 ) Saikava (hier auch als Schimpfname);

2): wer plump geht
(mit àm 2 ) Meselsu, Oknist.

Avots: EH I, 609

klambāns

klam̃bãns,

1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;

2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.

Avots: ME II, 211

klambāt

I klam̃bât: auch Peb., (mit àm 2 ) Golg., Oknist, Saikava: kur nu klambāsi lielajās kuoka tupelēs? Prl., Salwen.

Avots: EH I, 609

klamburs

I klam̃burs: auch Gold., Peb., (mit àm ) PS., (mit àm 2 ) Oknist: (gulta) sudrabiņa klamburiem BW. 24849.

Avots: EH I, 609

klamburs

II klamburs: auch (klàmburs) PS., (klàmburs 2 ) Bers., Oknist.

Avots: EH I, 609

klankšķis

klan̂kšķis, klankšis,

1) die Schelle -
ve̦claiku pulkstenis, kuo zirgam pieguļā piesēja Etn. I, 34; Aps.;

2) = klabata 1 Oknist;

3) die Plappertasche
Lub., Lös.;

4) der Schall, der bei der Bewegung einer Flüssigkeit in einem hohlem Raume entsteht:
pašas mucas veļam neredzēju, dzirdēju tikai klankši, nuo kā vē̦ruoju, ka muca nebij tīri pilna Lub. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 213

klātin

I klâtin (unter klâti): auch Preiļi in Lettg. n. FBR. VIII, 16, Kaltenbr., Oknist, Sounaxt.

Avots: EH I, 612

klaudzēt

klaũdzêt: auch AP., (mit àu 2 ) Liepna, Oknist, Saikava;

1): an der Tür klopfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "klopfen");

2): schimpfen
(mit aû 2 ) Seyershof; Unsinn sprechen Oknist.

Avots: EH I, 611

klauga

klaũga (unter klaũģis),

1): auch (mit àu 2 ) Oknist; ‡

4) eine Schindmähre:
tādu klaugu pirkt Pas. V, 17 (aus Stiglava).

Avots: EH I, 611

klausīt

klàusît: auch N.- Wohlfahrt, Wolmarshof, (mit aû 2 ) AP., Frauenb., Ramkau, (mit aũ ) Blieden, Gramsden, Lesten, Orellen, Roop, Siuxt, Wairisel, Zabeln,

1): klaus[i], kuo pateikšu! Oknist. es jau klausīju, klausīju upes dziļumā Pas. XII, 497 (aus Lettg.);

2): nevar katram k. pakaļā (= ticêt) Salis. saimnieks jāklausa BielU.;

3): bij jābrauc kungam k. Mahlup, Siuxt. cik ilgi šis vēl tev klausīs (= kalpuos)? Saikava. Refl. -tiês, ‡

3) gehorchen
Auleja, Kaltenbr. Subst. klausītãjs, ‡

2) ein Knecht:
divi vīri bija klausītāji, trešais - vaļenieks Siuxt

Avots: EH I, 611

klaust

klàust: auch (mit àu 2 ) Auleja, Heidenfeld, ("nachforschen") Sonnaxt, Zvirgzdine: klauš, kur te būs kaids aplāts Auleja; klàust 2 (abfragen, überhören) bē̦rnus Kaltenbr., Oknist. ‡ Refl. -tiês, Erkundigungen einziehen: tagad vis da Rīgai klaušas Kaltenbr. kuŗa meita palabāka, da taî tik klaušas kutnieki Auleja. klaušas jie, kur kaids aplāts ebenda.

Avots: EH I, 611

kļavs

kļavs: auch Alswig, AP., Gr.- Buschh., Erlaa, Fest., Gotthardsberg, Gramsden, Heidenfeld, Jummardehn, Kalnemois, Kaltenbr., N.-Laitzen, Lemb., Linden in Kurl., Lubn., Memelshof, Meselau, Oknist, Nikrazen, N.-Peb., Prl., N.- Rosen, Saikava, Sessw., Skaista, Sunzel, Warkl., Weissensee.

Avots: EH I, 625

kleita

‡ kleĩta Wolm., BW. 3626, kleĩte U., BW. 20561, 1, kleĩti Autz n. U., AP., BW. 16992, 3 var., a. pl. kleitus Janš. Dzimtene II, 364, dat. -instr. plur. kleitīm BW. 5018, 1, ein (hochle.) Demin. klèitine 2 Oknist, ein Frauenkleid (hieraus entnommen).

Avots: EH I, 613

kleivs

klèivs 2 : auch (mit eî ) Gr.-Buschh.; schief (mit eî ) Oknist: kleivas kājas Pruode, Salwen.

Avots: EH I, 614

klejs

‡ klejs Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Oknist, Wessen, = klajš.

Avots: EH I, 614

klejums

‡ klejums Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Oknist, Wessen, = klajums. klejuonis (unter kleja): auch A.- Ottenhof, AP., Frauenb., Gr.- Buschh., Renzen.

Avots: EH I, 614

kleknēt

kleknêt: auch Oknist (III p. prs. klekni); kuo tu tur klekni pie tā luoga? Daugava 1933, S. 322. var ar savu teļu k., cik pašam tīk P. W. Šis ar mani tiesāties? 13.

Avots: EH I, 614

klesterēt

klesterêt, - ẽju, intr., taumeln Oknist n. Etn. I, 138.

Avots: ME II, 223

klesteris

klesteris, ‡

3) jem., der taumelt
Oknist.

Avots: EH I, 615

klēvs

klè̦vs 2 (unter klē̦va): loc. s. klēvī BW. 18379, 8 war.,

1): auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Kārsava; Liepna, Oknist, Pilda, Prohden; ‡

2) "rijas kuls (kluons)" Nerft.

Avots: EH I, 616

klidzināt

klidzinât,

1): melderis (ar vēja dzirnavām) ar tagad drusku klidzina Renzen; langsam fahren
Renzen, Salis, Wolm.;

2): = kladzinât 2: es jau viņam gan klidzināju, lai tâ nedara Schwanb.;

3): schreien machen
- auch Oknist: k. bērnu; klappern machen auch Schujen.

Avots: EH I, 617

klijāns

klijãns, ‡

2) ein Schimpfname
Oknist.

Avots: EH I, 617

kliņģis

kliņģis. auch (mit ìņ 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH I, 618

klīsterēt

‡ II klīsterêt "saufen (zechen)" Oknist.

Avots: EH I, 620

klīsteris

‡ II klīsteris "jem., der trunken taumelt oder liederlich lebt" Oknist.

Avots: EH I, 620

klukstēt

klukstêt,

1): auch Bērzgale, Laidsen, Linden in Kurl., Liepna, OB., Oknist, Sissegal, Warkl.; tu reizēm kluksti (faselst)
kâ vista ziņas neziņas Saikava; ‡

3) schluchzen
PlKur.; ‡

4) = klikstêt 1: nazis jau klukst Frauenb., OB.

Avots: EH I, 622

klukucis

klukucis: auch Kaltenbr., Oknist; plur. klukuči auch Bers., Saikaya: kâ labi sapīpējas, tad tūliņ klukuči raun P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 622

kņabāns

‡ kņàbāns 2 Oknist n. FBR. XV, 194, ein Knabe.

Avots: EH I, 636

kņabāt

‡ kņābât Wessen, (mit à 2 ) Oknist n. FBR. XV, 194, kņàbât 2 Zvirgzdine, = knābât 1: putni ... sāka (kaķi) k. Pas. VII, 497.

Avots: EH I, 636

knablis

knablis: auch Sussei n. FBR. VII, 132, Oknist; ein Kleiderrechen Bauske, Gr.- Buschh., Oger, Prl.; "ein Haken (kàsis, āķis) von unbestimmter Form" Wessen.

Avots: EH I, 626

kņablis

‡ kņablis Oknist n. FBR. XV, 194 "?".

Avots: EH I, 635

kņāblis

‡ kņàblis 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Kaltenbr., Oknist, = knãbis 1.

Avots: EH I, 636

kņābt

kņābt: auch Pas. XI, 428, (mit à 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, (mit â 2 ) Grenzhof n. FBR. XII; 14, Ugalen n. FBR. VII, 20.

Avots: EH I, 636

kņaibīt

‡ kņaîbît Behnen n. FBR. XVI. 142, Gr.- Buschh, n. FBR. XII, 69. Oknist n. FBR. XV, 194, Grenzhof (Mežmuiža). Kaltenbr., = knaîbît.

Avots: EH I, 635

knakšināt

knakšinât, ‡

2) knacken (knistern) machen:
suns tâ kâ knakše̦na zuobus AP.

Avots: EH I, 627

knakšķēt

knakšķêt, knakšêt, knacken, knistern: knakšēj[a] zuobi runājuot BW. 20278. 3 var. pirksti knakšķē̦dami tausta R. Sk. II, 101. kaujas pa lieluo istabu, ka knakš vien A. v. J. 1897, S. 387.

Avots: ME II, 242

knakšķināt

‡ knakšķinât Trik., Zögenhof, knakken (knistern) machen.

Avots: EH I, 627

knakstinēt

‡ knakstinêt, knacken (knistern) machen Warkl.: briedis, pa mežu iedams, knakstinē. Diese Bed. hat wohl auch knakstinât ME. H, 242.

Avots: EH I, 627

knasts

knasts "smalks" (fein), [gut, angenehm, hübsch]], "glīts": knasts cilvē̦ks Oknist, [Wessen]. knasts augumiņš. Adv. knasti, fein, hübsch: tik knasti viņi ģērbjuoties [Sauken], Jauns. Blt. gr. I, 193. knasti strādāt, = glīti strādāt. [Zu got. hnasqus "fein (von Gewändern)", ae. hnesce "zart, weich"?]

Avots: ME II, 243

kņasts

‡ kņasts Oknist n. FBR. XV,194, Kaltenbr., Sussei, = knasts: k. darbs Kaltenbr.

Avots: EH I, 636

knauķis

I knaũķis: auch Grenzhof (Mežamuiža), Siuxt, Wolmarshof, (mit aû ) Aahof, (mit àu 2 ) Oknist; ein unartiger Knabe Bartau, (mit aũ ) Salis.

Avots: EH I, 628

knaukšķēt

knaũkšķêt, knaũkšêt, knaûkstêt 2 Ahs., auch refl. knaũkšķêtiês, knacken, puffen, knallen, knistern: ragi vien knaukšķejuši LP. VII, 986. nadziņi knaukšķēšuot Zeif. III, 2, 131. dzirksteles sprē̦gāja un knaukšķēja MWM. v. J. 1896, S. 560. staigāja jaunuos zābakuos, ka knaukšēja vien A. XI, 101. sals knaukšķē̦dams spārdās priežu stumbruos Vēr. II, 494. kalējs nuoliek naudu, ka knaukšķas vien Krišs Laksts 66.

Avots: ME II, 243

kņibināt

‡ kņibinât Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, = knibinât. Refl. -tiês, = knibinâtiês: ar pirksčiem kņibinādamās ar ... pārklāja bārkstītēm Janš. Dzimtene I 2 , 38.

Avots: EH I, 636

knidēt

II knidêt: in der Bed. 1 zu li. *suknisti (visi jau suknìdo į darbą), s. Skardžius Arch. Phil. III, 50.

Avots: EH I, 630

kņiebt

kņiebt: auch (mit iê ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit iê 2 ) Ugalen n. FBR. VII, 20.

Avots: EH I, 636

kniest

I knìest [PS., Wolm., C.], - šu, prt. - tu od. - su, jucken, prickeln: mani knieš, es juckt mich U. piesvīdušais apģē̦rbs man neparasti grauza un kniesa ap gūžām Stari III, 21, [Saikava]. mūsu ruokas kniesa pēc darba Apsk. v. J. 1903, S. 209. [zē̦niem sevišķi knieta dzirdēt mācītājus Austriņš Nuopūtas vējā 24. Nebst knietēt II und I, knist, knis(l)is, knidêt, knaisīt zu li. kniẽti (in Dusetos) "labai rũpi", kniẽsti (III prs. knẽčia) "свербѣть, шевелиться, лежать на сердѣ" u. a., s. knidêt und Zupitza Germ. Gutt. 120 und Walde Wrtb. 2 518 unter nīdōr.]

Avots: ME II, 249

kniest

II kniest, = knist">knist: pumpuri knieš V. Eglītis Eleģijas 77. [Wohl identisch mit kniest I.]

Avots: ME II, 249

knikšķēt

knikšķêt: smagi sakurinātā krāsns sāka k. ("knisternd platzen") Saikava.

Avots: EH I, 630

knikšķēt

knikšķêt, knikšêt, knikstêt [Autz], knacken, knistern: mazi zariņi knikšķ Pasaules lāp. 93. es viņai saspiedu pirkstus, ka viņi knikšķēja Stari III, 240. zuobi knikšē̦dami sitās kuopā Upītis Sieviete 111. lampa dega knikstē̦dama uz galda Purapuķe 23. kauj klusas, utis, gnīdas, ka knikst Ahs., [Gold.].

Avots: ME II, 246

kņirkšēt

kņirkšêt, [kņirkstêt Wid.], knirschen, knistern (vom Eise) Zeif. III, 3, 163: [(le̦dus kņirkš tikai drusku Valdis Stubur. b. 225 Vgl. knirkšķêt, knirkstêt].

Avots: ME II, 253

knislis

I knislis, Staubfliege, Staubmücke; Kriebelmücke Nigr. [Zu knist, knaisît, kniest, knetēt, knidêt (s. diese).]

Avots: ME II, 247

knitāji

knitāji,

1): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Kaltenbr., Ledmannshof, (auch der Sing. knitājs!) Linden in Kurl., Lubn., Ramkau, Schujen, Sonnaxt, Walk, ("stirāji") Oknist; "sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas uz zemes" AP.

Avots: EH I, 631

kņope

kņuõpe: auch (mit ùo 2 ) Auleja ("ein Haken am Kleide"), Oknist: biksu k. BW. 382, 6. sudraba kņuopēm 12826.

Avots: EH I, 637

kņubināt

kņubinât: auch Oknist; vista kņubina spārniņu Frauenb. kad viņam kas kņubinams Janš. Mežv. ļ. II, 194. kņubinādamies un darbuodamies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 31.

Avots: EH I, 637

kņubs

kņubs,

1): einen spitzen Winkel bildend
Assiten, Gramsden, Grob., Iw., Oknist: k. cirvis, āmurs Grob. izkapts par daudz kņuba ebenda. taisīt izkapti pa divi pirksti kņubu Iw.; ‡

2) stumpf
Dunika: kņuba adata.

Avots: EH I, 637

kņubu

‡ kņubu, Adv.,

1) gekrümmt, nach vorne gebeugt:
sēdēt k. Frauenb. stāvēt k. Gramsden;

2) in spitzem Winkel:
izkapts iesieta par daudz k. Frauenb., Oknist;

3) = knūpu Auleja: apgrìežuos uz vē̦de̦ra i[r] guļu k.

Avots: EH I, 637

knūpu

knūpu: auch (umgestülpt) Oknist (mit ù 2 ); iekrita gultā knùpu 2 Sonnaxt.

Avots: EH I, 635

kocinieks

‡ kùocinieks 2 Oknist, ein hölzernes Gefäss oder Gerät.

Avots: EH I, 685

kode

kuôde: auch AP., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit uô 2 ) Salisb.: kùodes ēda vilnanītes BW. 27696. pelīšu, kuodīšu nuorubināta 21271.

Avots: EH I, 685

kodeļa

kùodeļa: auch AP:, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit uô 2 ) Grob., Salisb., Seyershof: pakulu k. BW.34806.

Avots: EH I, 685

kodīt

kuôdît,

1): auch (mit uô ) AP., Auleja, Sonnaxt, (mit -êt ) Kaltenbr.; knabbern
BielU.; kuôda lūpas, mizas Oknist. ai vārdiem ciešāk sirdi kuodī nekaî ai sišanu Zvirgzdine. lapsenes ... sāka k. ķēves Pas. VII, 342 (ähnlich: IX, 503). ‡ Refl. -tiês,

1) = kuôdît 1 (mit uô ) Auleja: k. kai suns;

2) scherzweise einanderbeissen
Iw.: zirgi kuõdās.

Avots: EH I, 685, 686

koduls

II kuôduls: auch Kaltenbr., Oknist, Pilda, Zvirgzdine: rieksta kuoduliņu BW. 16565, 1 (aus Līvāni),

Avots: EH I, 686

koks

kùoks,

1): lauka dieva-kuociņš Auleja (hier auch: l. d. kuoks), Oknist, artemisia campestris, grūtais kuoks Līvāni, der Fliederbaum;

2): tilta k. Ramkau "gruods". trepju k. Siuxt "kuoks gar abiem trepju sāniem". krūšu k.,

a) ein Teil des Spinnrades
Saikava;

b) der Grundbalken eines Flosses
L.Av. 1823, № 16. pus˙uotra kuoka Orellen, Ramkau, Saikava, der Dreschflegel (scherzweise): ņem nu pus˙uotra kuoka ruokā! ‡

5) die Federpose
Seyershof.

Avots: EH I, 686

kraģis

I kraģis,

1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡

2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡

3) "knaģis" Heniņš; ‡

4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡

5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡

6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.

Avots: EH I, 640

kraistīt

kraîstît,

1): auch Prl., (mit aĩ ) Ramkau, (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Liepna, N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, (kràistêt 2 ) Zvirgzdine: k. putrai putas Liepna. k. gružus ebenda. k. sìenu nuo ūdiņa Zvirgzdine. Zur Bed. vgl. auch uzkraistît.

Avots: EH I, 640

kraķis

I kraķis: auch (in beiden Bedeutungen) Frauenb., Oknist, Sessw.; ak tu muļķi, ve̦cais kraķi (Var.: puisi) BW.13128 var. tik tāds kraķītis (Var.: kre̦bulis) vakara brālis 21095.

Avots: EH I, 640

krāmēt

krãmêt, ‡

2) schlagen:
kràmē 2 viņam pa ausi! Oknist; ‡

3) "werfen"
Seyershof: k. luopam ar akrimu. Refl. -tiês, ‡

2) stibitzen
AP.: viņš ir vare̦ns strā[d]nieks, tik ka nebūtu krāmējies!

Avots: EH I, 645

krampinīca

‡ kràmpinīca 2 Oknist n. FBR. XV, 176, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 641

krāms

krãms,

3): sivē̦nu krāmus vārīja ziepēs Seyershof; "das von den Därmen geschlachteter Tiere abgenommene Fett"
AP.; das Gekröse Salis; ‡

4) das Warenbündel eines Hausierers
Dunika, Oknist: atnāk žīds ar krāmu.

Avots: EH I, 645

kratiknis

‡ kratiknis = kratenis Oknist, Sussei; "jaukts ēdiens" (für Menschen) Sussei.

Avots: EH I, 643

krāts

krâts,

2): auch (krâtiņš) Oknist, Wessen, (bišu krâtiņš 2 ) Iw.;

4): auch (krāti) W.-Livl. n. Diet.;

5): ar krātiņiem smeļ ārā reņģes nuo vada Salis; ein Kescher zum Krebsen
(krâtiņš 2 ) Salis.

Avots: EH I, 646

kraukāt

kraũkât: auch (mit àu 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit -ât ) Warkl. n. FBR. XI, 123: kraukāju, kraukāju, bet nieka nevaru atkraukāt Oknist; krächzen (?): varēja dzirdēt putnu parastuo kraukāšanas skaņu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 41; kraukādama ("?") pīle pe̦ld pa daņainu ezeriņu; tâ kraukāja jauni puiši, ve̦cas meitas dabūjuši Tdz. 42650.

Avots: EH I, 643

krauklis

kraûklis: auch Skaista n. FBR. XV, 36, Kaltenbr., Linden in Kurl., Warkl., mit àu 2 auch Oknist, Heidenfeld, Demin. acc. s. kraukliņu BW. 2493, 1 var.,

1): me̦lni kraukļi BW. 2539 var. k. tāds lielde̦gunis 2686, 13.

Avots: EH I, 643

krausts

krausts, ‡

3) ein Schimpfname
(mit àu 2 ) Oknist: ve̦cais k. atvilkās.

Avots: EH I, 644

kreceklis

I kreceklis: auch. Bērzgale, Kaltenbr., Oknist: vārīt teļa gaļu krecekli.

Avots: EH I, 646

krecenis

krecenis, die Gallerte Oknist.

Avots: ME II, 270

krecēt

I krecêt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 188, Kaltenbt., Siuxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 647

kreims

krèims: auch Smilt. n. FBR. XVI, 161, Ligat, Wolm., (mit èi 2 ) Oknist n. FBR. XV, 170, (mit eî 2 ) A.- Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Behnen n. FBR. XVI, 140, Lesten n. FBR. XV, 20, Roop. n. FBR. XV, 148, Dunika, Frauenb., Iw., Kal., OB., Ruhtern, Salisb., Seyershof, Siuxt, (mit eĩ ) Blieden n. FBR. XVI, 161: saldu. kreìmu BW. 33494,' 4. (bajāra meitas) kreimiņā uzaugušas. 22244. kreima ruoka Spiess "der beim Kartenspiei dem andern sehr gute Karten gegeben hat".

Avots: EH I, 647

kreispuse

‡ krèispuse 2 Oknist n. FBR. XV, 177, die linke Seite.

Avots: EH I, 647

krekls

kre̦kls: Demin. verächtl: kreklelis Frauenb., plur. t. kre̦kli Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; krekliņā, im Hemde, in Hemdsärmeln (ohne. Roek) Lis.: strādā nuome̦tušies krekliņā; plur. kre̦kli, die Wäsche überhaupt Frauenb., Puhren.

Avots: EH I, 647

krekstēt

krekstêt,

1): auch Frauenb., Oknist, Sonnaxt: gailis krekst (gibt kurze, krächzende Laute von sich)
Sonnaxt; krekstêt, -ēju Zvirgzdine; laut grunzen: cūka krekstē, sauc sivē̦nus: cūka ... sāka k. Pas. IV, 123 (aus Lixna).

Avots: EH I, 647, 648

krepeči

krepeči,

1): auch Oknist, Saikava, kre̦pe̦ci Bērzgale, Kaltenbr., Warkl.: aizsmakušuo, krepečiem pilnuo rīkli Daugava 1934; S. 309; krepecis (nom. s.) Nerft, krepeči Auleja, kre̦pe̦ci Kaltenbr., der Rotz;

2): kre̦pe̦ci Pilda;

3): auch Oknist (der Kehllappen des Truthahns).

Avots: EH I, 649

krepečot

‡ krepečuôt Saikava, = kre̦pučât. Refl. -tiês, sich mit Schleimauswurf besudeln Oknist: bē̦rni krepečuojas.

Avots: EH I, 649

krēpes

krẽpes: auch AP., Salisb., (mit è 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt: sirmas k. ... kumeļam BW. 29616. kumeliņa krēpītēs 16175, 1.

Avots: EH I, 651

kreša

I kreša, comm.,

1) einer, der oft zu Stuhl geht
L.;

2) ein Nimmersatt, Vielfrass
Oknist;

3) einer, der mit seinen Sachen nachlässig umgeht
Druw. Zu krēst(ies). [Formell entspricht li. krečià "корзина для просѣвки зернового хлѣба."]

Avots: ME II, 274

krēsls

krẽ̦sls,

1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;

2): auch Zvirgzdine; ‡

4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡

5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.

Avots: EH I, 651, 652

krētāt

krē̦tât,

1): auch (mit è̦ 2 ) Oknist; ‡

2) wiederholt legen, werfen
(krè̦tât 2 ) Auleja: k. sìenu gubās; "šuo tuo darīt, krāmēt" Auleja; ‡

3) straucheln
Bērzgale; wiederholt (vor Kraftlosigkeit) fallen (vorzugsweise von kranken Haustieren gesagt) Skaista (kre̦tât 2 ); kränkeln, siechen Wessen: krē̦tāja visu ziemu. ‡ Refl. krè̦tâtiês 2 Auleja "šuo tuo darīties, krāmēties".

Avots: EH I, 652

krievelēns

‡ krìeve̦lē̦ns 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 194. Kaltenbr., Tdz. 52197, Deminutivform zu krìevs, der Russe.

Avots: EH I, 658

krievinieks

krìeviniẽks,

1): auch Livl. n. BielU.; ein Lette, der die Wehrpflicht in Russland abgedient hat und russisch versteht
ebenda; ‡

3) ein Russe
Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 658

krija

krija,

1): auch Frauenb., KatrE., Salis, Oknist;

2): pussieciņiem bij tāda k. apkārt Siuxt; der Rand
(?) einer Mädchenkrone: vaiņaga kriju pūlē̦damās izguobīt atkal pareizā apaļumā Janš. Dzimtene V, 379.

Avots: EH I, 652, 653

krimilznis

‡ krimilznis, ein gewisser Pilz Oknist.

Avots: EH I, 653

krimtele

krimtele: auch Nerft; Skaista, Wessen, (mit ìm 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 121, Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, (mit im̂ ) Oknist.

Avots: EH I, 654

krist

krist,

1): sniegs krīt (r. sněg padajet), es schneit
Auleja. izkāpis nuo ratiem, tūlin krīt man pie ruokas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 150. k. pie rīkles, überfallen Saikava;

2): bijām ... vainā krituši Saul. Burtnieks 1936, S. 25. krītams cilvē̦ks, ein sündiger Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). kurī (sc.: meita) ciešāk prātā krīt, da tai pirmajai brauc (sc.: precībās) Auleja. viņš krīt uz tē̦va seju od. krīt pēc tē̦va, er ist dem Vater ähnlich Diet.;

3) a): meite̦ns kritis uz tē̦va vie˙nādi (hing am Vater, liebte den Vater)
Seyershof. mēs jau krītam uz vācu pusi Gramsden n. FBR. IX, 111. krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56. līdz kuo viens atsēdās, visi citi ar tū˙liņ krita sēdēt Saikava;

5): pirmās sievas bē̦rniem māja krīt Orellen. man krita ārdīt kuopā sistā vāle Linden in Kurl.; ‡

8) k. (pa ruok(a)i), gelingen:
kâ jums šuorīt krīt (= veicas)? Gramsden n. FBR. IX, 111. ar precēšanuos ķeizara dē̦liem nekrita pa ruoki Janš. Dzimtene II 2 , 364. Refl. -tiês, ‡

3) sich gehören, zukommen:
vajaga mācīt bē̦rnu, ka tâ nekrītas palaidnības darīt Seyershof. tas nu gan nekristuos Segew., das würde sich wohl nicht sehicken. tas man krītas darīt ebenda, es ist meine Pflicht. tē̦vam trīs dē̦li. tē̦vs tuos, kâ tē̦vam kritās, vienādi neturēja Pas. X, 230 (aus OB.). - ‡ Subst. kritējs, wer fällt: nav jau ne˙kāda acīs kritēja Blieden n. FBR. XVI, 104; ein Krepierling PV.: nelietis savu zirgu nuodzinis kritējuos; kritumiês, das Fallen (?): liels. k. upē Oknist n. FBR. XV, 178: upē nevar manīt ne˙kāda kritumies ebenda.

Avots: EH I, 655

kristabas

kristabas: auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Oknist n. FBR. XV, 176, Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, Wessen n. FBR. XIII, 82, Daudzese, Kaltenbr., Lubn., Warki., Zvirgzdine, BW. 35298.

Avots: EH I, 655

krists

krists: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Daudzese, Kaitenbr., Liepna, Lubn., N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (> kriss) Eversmuiža n. FBR. VI, 32,

1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;

3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;

6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";

9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡

11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡

12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡

13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.

Avots: EH I, 656

kritien

‡ kritien, zur Verstärkung von krist: k. nuokrita Oknist.

Avots: EH I, 656

krīts

krĩts: mit î auch Oknist, Warkl.; kas varēja me̦lnu uogli baltu krītu izkrītāt? BW. 34226.

Avots: EH I, 657

krīts

krîts,

1): varēšuot sist vardes ..., likt pie krītiņiem un celt laukā vai simtu (sc.: vēžu) Jauns. B. gr. 3 II, 67; 2): auch Sussei, ("tīkla veids") Oknist.

Avots: EH I, 657

kriva

‡ kriva (mit iv < uv?),

1) der Haufe
Oknist n. FBR. XV, 194;

2) "buojājumi kartupeļu mizā, kas ceļas nuo īpašas sēnītes" Geistershof: mums šuodien kartupeļi ir ar krivu;

3) kriveņa "?": kriveņām ce̦purītes BW. 31933, 10.

Avots: EH I, 656

krodzinīca

‡ krùodzinīca 2 Oknist u. a., = kruodziniece: šitā kruoga k. neduod al[u]s parādā BW. 19967, 1. veŗas jaunā kruodzinīcā Pas. V, 288 (aus Welonen).

Avots: EH I, 664

krogs

kruõgs: kruõgus auch Lesten n. FBR. XV, 24, Frauenb., (mit ùo 2 ) Oknist; dzēru kunga kruodziņā BW. 26956. pa kruogiem vazājās 13076 var. kruogus stedelē 13076 var. Vgl. li. a. s. kruogą LtT. III, 429.

Avots: EH I, 664

kroķe

kruoķe (unter kruõka): auch BW. 35087, (mit ùo 2) Oknist; ein Volant (mit ùo 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 664

kroplis

kruôplis: mit uõ auch Schrunden n. FBR. XIII, 100, mit ùo 2 auch Aahof, A.- Laitzen, Linden in Kurl., Oknist, mit uô 2 auch Orellen.

Avots: EH I, 664

krūklis

I krũklis: auch Orellen,

2): auch Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 662

krūkšas

‡ krùkšas 2 Auleja, das Knacken, Knistern: ka[d] skrēja pa krūmiem, k. vien iet.

Avots: EH I, 662

krūkšēt

‡ krũkšêt 2 , -u. -ēju Auleja, knacken (intr.), knistern: rieksti ē̦duot krūkš.

Avots: EH I, 662

krumšķēt

krumšķêt, knistern, knacken: dzirdēja zirgu zuobu krumšķēšanu Jauns. U. b. 127, 8. [zirņi graužuot krumšķ Nötk.]

Avots: ME II, 287

krūtains

krùtaîns,

1): krûte̦ns 2 Seyershof;

3): auch (mit û ) Oknist.

Avots: EH I, 663

krūteža

krùteža: auch (mit ù 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75,

1): auch (mit ù 2 ) Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sussei, Warkl., Wessen: ar krūtežu zirgs ve̦lk KatrE. meitai bieza k. (von einem drallen Mädchen)
Oknist. iešujuot ... mundieŗa krūtežā vati Veselis Dienas krusts 18.

Avots: EH I, 663

krūts

krùts,

1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;

2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;

5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡

8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.

Avots: EH I, 663

kubuls

kubuls (unter kubls),

1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;

2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.

Avots: EH I, 666

kuce

kuce,

1): auch Bērzgale, Lubn., Meselau, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw.; ‡

2) = kucĩte (unter kuce) b Nautrēni: k. ir kuoka klucītis ar caurumu vidū, piesiets dzirnakmeņa virsējai pusei, lai šai caurumā varē̦tu ielikt milna apakšējuo galu; piesien kuci pie dzirnavu stīpas. - kucīte a: auch Kaltenbr., Kurmene, Stom., Wessen; kucīte b: auch Lixna, Saikava.

Avots: EH I, 666

kucins

kucins: auch Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Oknist, Saikava; verächtliche Bezeichnung für einen Hund Warkl.

Avots: EH I, 666

kudla

kudla,

1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;
‡

2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;. ‡

3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.

Avots: EH I, 667

kuģe

kuģe: auch Gr˙~Buschh. n. FBR. XII, 77, Kaltenbr., Oknist, Orellen, Roop, Saikava, Seyershof, Sonnaxt, Pas. XI, 422.

Avots: EH I, 667

kuiļuks

‡ kuĩļuks A.-Ottenhof, (mit ùi 2 ) Oknist, Deminutiv zu kuĩlis I.

Avots: EH I, 668

ķūķes

‡ ķùķes 2 , = kũķes, eine Speise aus Gerstengraupen Oknist; etne Speise aus Schweinefleisch, Gerstengraupen und Bohnen Kaltenbr.; Gerstengraupen Oknist; s. auch Fil. mat. 170; ķūķu vakars FiI. mat. 170, = kūķa vakars.

Avots: EH I, 708

kūkolis

kūkuolis: auch (mit ù 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 103, Oknist.

Avots: EH I, 682

kukulznis

kukulznis (unter kukùlksnis): auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Schwitten, Sonnaxt, (mit ulˆ) Oknist.

Avots: EH I, 669

kukurēs

kukurēs (unter kukurê) nest: auch Oknist n. FBR. XV, 194.

Avots: EH I, 669

kūla

II kũla,

1): auch AP., Salisb., (mit ù 2 ) Bērzgale, Oknist; Wark1.; "nuosalusi, balta zâle" Seyershof; nardus stricta AP., Ramkau, (mit ù 2 ) KartrE.; briežu (AP.), brieža (Saikava) oder vilka (Ramkau) k., nardus stricta; čigānu k. Diet., saures Moorgras;

2): auch AP., Siuxt, (mit ù 2 ) KatrE., Oknist, (mit ū) Wessen; das zwischen den Borsten befindliche weichere Haar der Schweine
(mit ù 2 ) Liepna;

3): auch Roseneck;

4): kūlas bē̦rni - auch Segew.; ‡

5) Abgang beim Weben
BielU.; ‡

6) kāpuostu kūlas Tals. "kāpuostu serdes". Wie verhält sich dazu estn. kulu (mit der Bed. von le. kũla II 1; und zu le. kũlas bē̦rns stimmt in der Bed. estn. kulu-poeg)?

Avots: EH I, 682

kulba

kul˜ba,

3): auch Seyershof;

4): eine Art Wagen bei Juden und Zigeunern
Oknist; čigāna kulbas BW. 21122. brauks[i] ar kulbu baznīcā 22730; kulbas (lielus mākuoņi) jau braukā Pas. XIV, 462;

5): ein Schlittenkorb
- auch Dunika, Siuxt; ein Packschlitten Wessen. vairāk kulbu un kamānu Janš. Apskats 1903, S. 97;

6): ak tu nepieē̦dē̦namā k˙! AP.; ‡

8) acu k. Salis. die Augenhöhle.
Zur Bed. 5 vgl. li. kulbės "перекладины саней" Язык и литер. I, 137.

Avots: EH I, 670

kulda

II kùldu 2 : auch Pas. VII, 50 (aus Lettg.), 484 (aus Eglūna), X, 295 (aus Lettg.), 356 (aus Līvāni), Kaltenbr., Lixna, Lubn., Oknist, Pilskalne, Višķi: atiet muna kristamāte, kuldās ruokas sabāzuse Tdz. 36760 (aus Kalupe).

Avots: EH I, 670

kūlienis

I kūlienis,

1): auch (mit ù 2 ) Kaltenbr.; ‡

2) = kùlenis 1 (mit ù 2 ) Kaltenbr., Oknist (s. auch ME. II, 335 unter kūliens II 1).

Avots: EH I, 683

kulnīt

‡ kùlnît 2 , -īju Oknist, Hindernisse überwindend laufen: zē̦ns kulnī par lauku uz mājām; mati vien plīvinē. Zu li. kuln(i)úoti "trotten" ?

Avots: EH I, 671

kuls

I kuls,

1): auch AP., Orellen, Salisb., Seyershof, Stom., Wolm.: ciets kâ k. KatrE.;

2): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nautrēni, Oknist, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Pas. XII, 353 (aus Preiļi in Lettg.); vidin brāļu kuļā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. kula vārti 6732, 3. platas bija kula durvis (Var.: lielas durvis piedarbam) 31548, 1. pa kula duravām Pas. XII, 190 (aus Domopol); ‡

3) kuleņš Višķi, das Vorhaus,
= ‡ kulinis Auleja.

Avots: EH I, 671

kulstīt

kul˜stît,

1): auch (kùlstēt 2 , prügeln)
Zvirgzdine;

2): auch (mit ul˜ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,

2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.

Avots: EH I, 672

kulstivīca

‡ kùlstivîca 2 (wohl mit iv aus uv) "rīks, ar kuo kulsta linus" Oknist, ("?") Pilda n. FBR. XIII, 49.

Avots: EH I, 672

kumele

I kumele: kumeles Brigadere Dievs, daba, darbs 290. baltās kumeles pa ve̦cainēm zied Linden in Kurl. mē̦mai kumelei ziedi zaļi ebenda. cūku k. Ramkau, matricaria discoidea. suņu k. ebenda, matricaria inodora. kumelīte Oknist, Ramkau, matricaria chamomilla. vāczemes kumelīte Oknist, pyrethrum parthenium.

Avots: EH I, 673

kumelnīca

I kumelnîca (unter kumelīce): die Stute Oknist.

Avots: EH I, 673

kumūss

kumūss (unter kumuôss): auch Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., KatrE., Lubn., Oknist Ramkau, Sonnaxt: vajag garda kumūseņa BW. 34324.

Avots: EH I, 674

kupana

kupana: auch Auleja, Warkl., (kupana) Linden in Kurl:, Oknist, Sonnaxt; vuškeņ, munu kupaneņ (Var.: gabaneņu) BW. 29060, 1 var.

Avots: EH I, 676

kupris

kupris,

2) (s. unter kuprs 1): auch Oknist, Orellen, Salisb., Sonnaxt, Warkl., Wessen: lielu kupri mugurā BW. 21158, 1. nenes kupri mugura! 24051, 2 var.

Avots: EH I, 677

kupsains

‡ kupsaîns Oknist, büschelweise wachsend: auzas šuogad kupsainas.

Avots: EH I, 677

kupss

kupss (unter kupsa),

1): auch Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; eine dichte Strauchgruppe
Sonnaxt, Wessen; ‡

2) ein Gras- oder Getreidebüschel
Oknist, Warkl.: auzas šuogad aug nevienādas, kupsiem Oknist.

Avots: EH I, 677

kurata

‡ kurata: kuratiņa Oknist, Sonnaxt, Wessen.

Avots: EH I, 677

kurkstēt

kur̃kstêt C., Kand., kurkšêt, [kurkšķêt Wid.], -u, ẽju, intr.,

1) quarren, quaken:
vardes kurkšķ un vaid Adam. kurkstēja zemes vēzis A. XX, 83. kaklā viņam prasti un riebīgi kurkšķēja AU. ;

2) kollern, kullern:
vē̦de̦rs man kurkst Etn. I, 34 ;

3) knistern:
sniegs kurkst zem sliecēm Etn. I, 34. brauca, ka kurkšķēja vien. Degl.

Avots: ME II, 322

kurkt

I kùrkt,

1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡

3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡

4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.

Avots: EH I, 678

kurkulis

kur̃kulis: auch N.-Wohlfahrt,

1): auch (nur von Fröschen)
kùrkuļi 2 Linden in Kurl., (mit ur̂ ) Fest., Oknist, (mit ur̂ 2 ) Salisb.;

3): "= kārkulis" Wessen.

Avots: EH I, 678

kurms

II kurms (unter kur̃mis II): auch Tdz. 37161, Pas. I, 405, (mit ur̃ ) Nikrazen, (mit ùr 2 ) Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 679

kurpinieks

‡ kurpinieks BW. 5707, 3 var., Tdz. 44718, (mit ùr 2 ) Oknist, = kur̃pniẽks. Vgl. li. kùrpininkas dass.

Avots: EH I, 679

kūsēt

I kūsēt: auch Schujen, (mit û ) Fest., Oknist, Sonnaxt: putra kūs Fest. meži kûs nuo avuotiem (migla kāpj augšup) KatrE.

Avots: EH I, 684

kūsls

kũsls: auch BW. 34521; 34638 u. a.; die mit Schamhaaren bewachsene Körpergegend (mit ù 2 ) Oknist. - "kūšu" ME. II; 338 durch "kũšu" zu ersetzen.

Avots: EH I, 684

kustoņa

kustuoņa,

1): auch Erlaa, Kaltenbr., Oknist, Saikava : atkauties nuo dunduriem un visas tās kustuoņas Azand. 49. kustuoņā (wo es viele Insekten gibt)
nevar luopus turēt Erlaa; ein Insekt, ein Käfer AP.: kad kustuoņas (= dunduri) nāk;

2): die Tiere (das Tierreich) als Kollektiv
Sussei; ‡

3) ein Schimpfname für Menschen und Tiere
AP., Oknist.

Avots: EH I, 680

ķūza

ķũza: auch (mit ù 2 ) Oknist; sutināta ievas ķ. BW. 32462 var. ķ. (Var.: kūza, kūja) klaudz 13151 var.

Avots: EH I, 709

kuze

kuze: auch Oknist (als ein Wort dei Kindersprache!); "vārgs kumeļš" Wessen.

Avots: EH I, 681

kužināt

II kužinât, tr.,

1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];

2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [

3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];

4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]

Avots: ME II, 331

kvēlīt

‡ kvèlît 2 , -īju,

1) = kvèlêt 1 Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148, Oknist;

2) "schmerzen"
Sonnaxt; ģēlis kvēlī kâ guns rīklē Sonnaxt.

Avots: EH I, 690

kvēpt

kvêpt,

1): auch (prs. kvê̦pst) Oknist; sabēra čubas dūmuos, lai gaļā kvēpst Siuxt. lukturis rijā kvêpj 2 briesmīgi Orellen;

2): te laikam me̦diem kvêpj Kaltenbr. sveķu smarža kvēpj nuo priedēm Jauns. Daugava 1934, S. 31; ‡

3) kvêpinât 2 Auleja.

Avots: EH I, 690

kverplis

kver̂plis (unter kver̂pis): auch Oknist, (von einem kleinen Mädchen) Brigadere Dievs, daba, darbs 68.

Avots: EH I, 690

kviecināt

kvìecinât: auch (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Lubn.. Oknist.

Avots: EH I, 690

kviesaite

kvìesaite (unter kvìesnine): auch (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt. Vgl. auch den Wiesennamen Kviesaite Lvv. II, 69.

Avots: EH I, 690

labt

labt: auch (gewöhnlich mit sa- ) Oknist.

Avots: EH I, 710

lācauži

‡ lâcauži (n. s. lâcauzis) Līvāni, Lng., (mit àu 2 ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Linden in Kürl., Skaista, (mit aû ) Oknist, = lâcàuzas.

Avots: EH I, 726

lāčot

I lâčuôt,

1): auch Linden in Kūrl. (lâčât), Oknist; kriechen (von Kindern)
Orellen; ‡

2) ein gewisses Spiel spielen ("zabawa w niedźwiedzia")
Ulanowska Łotysze 64. - Zur Bed. vgl. auch salâčuôt 2.

Avots: EH I, 726

lāga

lãga, 1): pa divi lāgi (kann auch zum nom. lāgs gehören!) Janš. Apskats 1903, S. 163, zweimal. viņš uz divi lāgi (zweimal) bij par rādītaju AP. pa uotri lāgi Dunika, zum zweiten Mal, gailis dzied trešā lāga (zum drittenmal) Frauenb, atstāšu darbu uz uotru lāgu (= uz citu reizi) Salis;

2): nav l., ka tâ rīkuojas Frauenb. lāgas cilvē̦ks, luops; zâle Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt. pirtī nav lāgas siltuma Seyershof. silts ūdens zirgam nav lāgā Salis. negrib lāgā ne maizi ēst ebenda. lāgā dziesmas nemācēja BW. 880. nele l. ("?") teica mani, nele l. (Var.: lieta) nicināja: purva niedre teica mani, vīgriestiņš nicināja BW. 8707, 4 var.

Avots: EH I, 726, 727

lai

laî (li. laĩ, s. Fraenkel FBR. XI, 55): lài 2 Oppek. n. FBR. VIII, 25, Oknist n. FBR. XV, 185;

1): l. ubagi kur ubagi, par aizgājušuo dvēselēm jālūdz visiem. Janš. Dzimtene V, 233;

2): "netik daudz" ME. II, 400 zu ersetzen durch "ne tik daudz";

6): auch Serbig. n. FBR. IV, 62, N.-Wohlfahrt (laî neben lài in den übrigen Bedd.), Lesten n. FBR. XV, 28; Siuxt (laî 2 ), Schmarden.

Avots: EH I, 711

laicīt

làicît 2 ,

1): auch Sessw.;

2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;

3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡

4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;

5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,

1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡

2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.

Avots: EH I, 711

laida

I laîda,

1): ādu sagriêž laĩdās (in schmale Streifen)
Siuxt. nuogriêž, kādu laĩdiņu nuo vidukļa ebenda. tur tīrums, tur pļava - viss vienā laîdā KatrE. kad sāka kliegt, viņam valuoda gāja vienā laîdā ebenda. viss vienā laîdā, iznāk Oknist. mūsu lādēm vāki ir vienā laîdā (sind eben) AP. izšuvās sev kleitus vienā laîdā (in einem Stück, ohne Teilung in Rock und Bluse) ebenda. visa būve bij vienā laîdā ebenda. ejuot ē̦kas divstāvu laidai ("?") gar galu gaŗām Janš. Līgava I, 184;

3): ‡

g) laîda saucama; kad uzliek lieku dzelztiņu izkaptij pie pē̦das gar mugaru Heidenfeld; ‡

4) Freiheit
Druw,: luopi palikuši savā laĩdā Zögenhof.

Avots: EH I, 711

laidaks

laĩdaks,

1): auch Nautrēni, Oknist, Skaista, Warkl. (mit ài 2 ), Pilda; ‡

2) ein ungewandter Mensch von hohem Wuchs
Libau.

Avots: EH I, 711

laidaris

laidaris (unter laĩdars ): auch (mit ài 2 ) Fest., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 711

laidējs

laîdẽjs, ‡

5) wer erlaubt
Janš. Dzimtene 112, 34; ‡

6) wer beim Dreschen das Getreide in die Maschine hineinbefördert
Dunika, Oknist u. a.

Avots: EH I, 712

laidelēt

‡ laîdelêt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Oknist, (mit aî 2 ) Seyershof, wiederholt gehen lassen Pilda, Warkl.: l. luopus pa cita labību. sāku jau sivē̦nus ārā l. Refl. -tiês. (s. ME. II, 402),

1): auch (mit aĩ ) Dunika, Salis;

2): "vietām" ME. II, 403 durch "miesām" zu ersetzen!

Avots: EH I, 711

laidināt

laîdinât,

1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;

2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!

3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.

Avots: EH I, 712

laiks

laĩks,

1)

a): kad nav barĩbas, tad luopus laiž ārā jau raibā laikā (so früh, dass der Erdboden stellenweise noch mit Schnee bedeckt ist)
Seyershof. augšā ceļamais l. Ahs., die Zeit zum Aufstehen (frühe Morgenstunde);

b): nuogāja tāds dieva l. (Unwetter)
BielU. viņš stāv nuo stundas laika (seit einer Stunde) Siuxt. kâ iekrīt tie vaļas Laiki (= brīži) Sonnaxt. nu beigsies drīz darāmie laiki (die Arbeitszeit) ganiem: paliek arvienu aukstāks Siuxt;

gb): ķēniņa dē̦ls kâ laikam bē̦rns ... Salisb. pļāpāja kâ laikam sieva BielU. atnāku tâ kâ laikam mājā Seyershof. ganiņš laikiem (hin und wieder)
ņēma rīsti ruokā Liepna. laikiem "strē̦kiem" Oknist n. FBR. XV, 183. te bija laikiem (vor Zeiten, ehemals) pagasta māja Autz n. FBR. XVI, 149; ‡

c) tam laikam "während dieser Zeit, zur Zeit"
Diet.;

h): manu laiku (zu meiner Zeit)
bija citādi Siuxt. ilgus laikus kâ nie̦sam redzējušies Grenzh. n. FBR. XII, 9. senāk laikus, früher Sonnaxt. se̦nus laikus, in alten Zeiten Behnen n. FBR. XVI, 149. iesvētīnuos laikus (zur Konfirmationszeit) es biju pate ņiprākā ebenda;

i): ve̦cā laikā Liepna, Mahlup, in alten Zeiten.
laikā nākt Siuxt, reifen;

j): ar savu laiku viss iznīkst Behnen n. FBR. XVI, 149. ar laikiem (mit der Zeit) izcirtīs. visus mežus Sonnaxt. rūsa nuoēda labību bez laika (noch unreif)
Linden: teļš atradās bez laika (zu früh) Sonnaxt. cilvē̦ks dzīvā da savam laikam (bis ihm zu sterben bestimmt ist) Kaltenbr. luopi stāv līdz lalkam (kāmē̦r laiks iekšā dzìt) Seyershof. es nuo visiem laikiem ("arvien") redzēju, ka ar zirgiem kūla Siuxt. par laikiem (mit der Zeit) paliks bagāti Sonnaxt;

5): ceļa l., Schlittenbahn
Siuxt. ķīlu l., der Vorfrühling, die Zeit des Schneesehmelzens und Eisganges ebenda: ķīlu laikā vīri pa mājām, mežā nevar braukt. àuksti 2 laiki Liepna, kaltes Wetter. silti laiki, warmes Wetter Sonnaxt. šuodien tādi draņka laiki BW. 2471 var. skanēj[a] purvi, skanēj[a] meži uz sausiem laiciņiem 14302. labuos laikuos Orellen, bei gutem Wetter: re, kur pie debesīm aitiņas, būs laiks (gutes Wetter) Oknist (ähnlich in Bērzgale, Lubn., Smilt.);

6)

a): cik sen bija tie laiciņi BW: 20840;

b): laika dienas auch Fest. n. FBR. XVII, 97, BielU., Meselau; ‡

7) das Lebensalter,
mûžs: tur viņš nuodzīvāja visu savu laiku C., Linden in Kurl., Smilten, Trik. viņš ar mani vienu laiku (gleich alt) Kaltenbr.

Avots: EH I, 712, 713

laitīt

làitît [auch PS.], - u, - ĩju, tr., streichen, abstreichen, namentlich in der Badstube, massierien Elv., Aps., Spŗ Druw., Smilt., Lub., Oknist: ne māte pē̦rusi, ne laitījusi BW. 20342. šīs nu gan laitīja, kâ laitīja, bet kâ labāki nepalika, tâ nepalika LP. VII, 328. slimnieku nuo galvas līdz kājām laitīdams Vēr. II, 330. [kaulus laita ar sluotas kātu Manz. Post. II, 262]. vē̦de̦ru laitīt,

a) den Bauch streichen, massieren;

b) fig., den Bauch pflegen, faulenzen
Etn. IV, 164. Refl. - tiês,

1) sich streichen, massieren:
aizgāja pirtī laitīties BW. 20896;

2) trödeln
Mar. n. RKr. XV, 123. Subst. laitĩjums, die Massage: villainās (zeķes) atde̦vušas par vē̦de̦ra laitījumu (Var.: laicījumu, laistījumu) BW. 20536. laitîtãjs, jem., der streicht, massiert BW. 20338; 18309; auch: der Faulenzer; laitîšana, das Massieren. Zu li. lytė´ti "anrühren", [liesti "anteasten"; vgl. dazu auch v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 229 und Wood KZ. XLV, 65].

Avots: ME II, 414

lakšiņi

‡ lakšiņi Oknist, eine gewisse Speise aus Weizenmehl (= laksiņi?).

Avots: EH I, 717

lakstīt

I lakstît,

1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;

2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.

Avots: EH I, 717

laksts

laksts: kartupeļu laksti auch Linden in Kurl., Oknist, Salis, Salisb., . Wolm. burkānu, kāļu, runkuļu l. Salis, Zvirgzdine. laikam visi vēl gul kâ laksti PV. Plur. laksti, fein gehacktes Gras als Viehfutter Auleja. - Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 190.

Avots: EH I, 717

lakta

II lakta, ‡

2) "ein dicker, eiserner Nagel, der in einen Holzklotz getrieben ist und auf dem man mit einem Hammer Sensen dengelt
(kapina)" Grob., Strasden; laktiņa Oknist, ein Gerät (ein Amboss?), auf dem man Sensen dengelt.

Avots: EH I, 717

lampa

II làmpa 2: auch ("atplīsis gabals") Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 77; (Scherbe) Kalnemois, Schwanb., ("šķembele") Nautrēni, Saikava; ein abgeschnittenes Stück Fleisch Saikava; ein kleines Stück Zeug Saikava; "lupata" Prl.; ein Fetzen (Zeug), Lappen AP., Fest.; abgeschlagenes Stück (nur im loc. pl.: sasist kuo lampās) Oknist; piestu sasit lampām Pas. Xl, 61, ve̦cu katlu lampām Jūrgens Mana vect. nostāsti 106. atcirta izkapti lampās Heidenfeld. visu sacē̦rt lampu lampās ebenda.

Avots: EH I, 718

lampāns

lam̃pãns,

1): ein ungeschiekter Mensch
(mit àm 2 ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 718

lamzaks

lam̃zaks (unter lamzaka ): auch (mit am̂ ) Oknist; "= lamzaka" Orellen.

Avots: EH I, 718

lanckars

lanckars (unter lañckaris ),

1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars 2 ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos 2 Oknist, iet, ka lànckari 2 vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡

2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.

Avots: EH I, 719

lāpiķis

lãpiķis: auch Kaugurciems, Lng., (mit à 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 728

lapots

lapuôts: auch C., Fest., Oknist: upmaļu siens ir vairāk l. Grob.

Avots: EH I, 720

lapsine

‡ I lapsine Daudsewas, Dunika, Oknist, Warkl., = lapsene I 1.

Avots: EH I, 720

lase

lase: auch Borchow, Fest., Oknist, Wessen,

1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;

2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.

Avots: EH I, 721

lāt

lãt,

2): auch (schelten, schimpfen)
Ruhental (mit ã ), Oknist, Warkl. (mit à 2 ), Bērzgale (mit â ); fluchen Mag VI, 50. Refl. -tiês: auch (schimpfen) Bērzgale. Subst. lāšana: es bez laschenne dzīvuoju Getzel Psalm 4.

Avots: EH I, 730

lataka

lataka Lis., A. - Scwanb., Aahof, Golg., lataga,

1) [lataka Ledmannshof], der Eiszapfen;

2) die Traufe
Aps., Oknist: ūdens nāk latagām zemē Mat. Vgl. lastagas und le̦dte̦ka; [in der Bed. 2 nebst li. latãkas "zusammengelaufenes Wasser" trotz Būga РФВ. LXXI, 466 f. wohl aus wruss. латóк "Dachrinne"; in der Bed. 1 entweder mit hochle. a aus e, (aus le̦dtaka od. le̦dte̦ka) oder mit dem a von lastagas].

Avots: ME II, 424

lauķis

II làuķis,

1): auch Janš. Bandavā I, 27, (mit àu 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Sonnast, (mit aû 2 ) Salis; "12839" ME. II, 428 zu ersetzen durch "12839, 1".

Avots: EH I, 723

laulabas

laulabas: auch C., Ramkau (mit aũ ), Bērzgale, Kalnemois, Oknist, Warkl. (mit àu 2 ), Pas. VI, 146, 424; VII, 42; VIII, 401; X; 143, 249; "eine Mahlzeit, die nach der erfolgten Trauung lm Kirehdorf eingehalten wird" Warkl.: ja kāziniekiem mājas tuvu pie baznīcas, tad tie re̦ti ē̦d laulabas: par tiem saka: "kāzas bez laulabü.

Avots: EH I, 723

laulabnieks

laũlabniẽks: auch Orellen, (mit àu 2 ) Oknist, Warkl.: laulabnieku kumēleņi BWp. 1384, 1.

Avots: EH I, 723

laupīt

làupît,

1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;

2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,

1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡

2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.

Avots: EH I, 724

laušķēt

làušķēt 2 Stomersee "klopfen"; laušķinât, knacken, knistern, poltern, lärmen: nāc ārā, nāc ārā, kas purā laušķināja! BW. 13471. Vgl. laũkšķêt.

Avots: ME II, 430

lausks

laûsks (unter laûska 4): auch Auleja, Oknist; (mit au ) Schujen, Wessen.

Avots: EH I, 724

lauza

laûza,

2): auch Sonnaxt; in Unordnung liegendes Bruchholz
Dunika, Linden in Kurl.; niedergeschlagenes Korn Dunika;

3): auch ("Menge")
AP., Fest., Heidenfeld, Linderi in Kurl., Ramkau, Saikava, Sonnaxt: Mārtiņam piena vai l. (sehr viel) Pas. XI, 258. pieauga rudzu vai l. Oknist. tur naudas būšuot ve̦se̦la l. Pas. VIII, 80. pietaisīja kaktā tādu laûzu; ka netīk pavērties Saikava. stiebri salūst lauzu lauzām Blaum. Latw. l. p. 1907, S. 252; ‡

4) "krāms, nieka lieta" Kroppenhof (bei Kokn.).

Avots: EH I, 724

lauzīt

laûzît: auch Oknist, (mit aũ ) Dunika, Hasenp., PlKur., Strasden,

1): lietuvē̦ns laûza guovi Linden in Kurl. labāk ir silts, nekâ kad aukstumi laûza 2 (= jādrebinās) Frauenb. Refl. -tiês,

1): viel und schwer arbeiten
AP. (mit aû); vistas lauzas ("muokas") ar perēšanu ebenda;

3): l. ar grāmatu (lesen lernen)
Bauske;

4): Daugava lauzās Linden in Kurland, die Düna bahnt sich einen Weg (durchs angestaute Eis);
‡

5) brechen
(intr.), bersten (wo?): le̦dus sāk l.; ‡

6) "meklēties": guovis lauzās Kaltenbr. Subst. lauzītājs, der Gliederbrecher (eine Krankheit) Baar in seinern Exemplar von U.

Avots: EH I, 724

lazda

lazda: auch Assern, Bērzgale, Burtn., Gr.-Buschh., Daudsewas, Dunika, Ekau, Ekengraf, Fellsen, Frauenb., Garssen, Grünh., Heidenfeld; Jürg:, Kalupe, Kurmene, A.- und N.- Laitzen, Laud:, Linden (in Livl.), Mahlup, Mar., Mesoten, OB., Oknist, Postenden, Prohden, A.- und N.- Rahden, N.- Rosen, Rutzau, Saikava, Sessau, Setzen, Sonnaxt, Stackein, Stelph., Stirniene, Sussei, Teufkain, Trik., Wahrenbrock, Gr.-Würzau, Zvirgzdine, Tdz. 39055 (aus Warkh.) und 46991 (aus Rudzētas). Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz, KZ: LIV, 247 und LVI, 177.

Avots: EH I, 725

lazdiķe

‡ lazdiķe Oknist, die Samtblume (tagetes spec.).

Avots: EH I, 725

lecinēt

‡ lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.

Avots: EH I, 730

lēdzēksnis

‡ lêdzêksnis Gr.- Buschh., (mit è 2 ) Oknist, (mit ē ) Wessen, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 736

leitiene

lèitiene 2 Oknist, eine Litauerin.

Avots: EH I, 732

lejš

lejš: leja vieta Oknist.

Avots: EH I, 732

leķe

leķe,

1) der Kuhfladen
Bers., Peb., Lub., Aps., Oknist, Etn. I, 138;

2) s. leķis [In der Bed. 1 vgl. l,e̦ka I].

Avots: ME II, 448

lekminis

lekminis (unter lekmenis),

1): auch Auleja, Pilda, Wessen; ‡

2) (fig.) ein weiches Fleischstück
Oknist (hier auch als Schimpfwort gebraucht).

Avots: EH I, 732

leksēt

leksêt: auch ErIaa, Nautrēni, Oknist, Schwanb.

Avots: EH I, 732

lēkši

lèkši: auch (mit è 2 ) Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 736

lēkšiem

lèkšiem (unter lèkši): auch (mit è 2 ) Lubn., Oknist,.(mit ê 2 ) Ramkau.

Avots: EH I, 736

lēkšus

lèkšus (unter lèkši): auch BW. 29768, (mit è 2 ) Oknist, Sonnaxt, (mit ê 2 ) Dunika.

Avots: EH I, 737

lēkt

lèkt: auch Fest., Kaltenbr., Wessen, (prs. le̦cu, prt. lēcu ) Oknist, Ramkau, Saikava, (prs. lē̦cu, prt. lēcu ) Warkl.;

1): pulkstenis le̦c Diet., die Uhr geht.
gans atļaun [kungam] ar cūkām reizē l. (galoppieren?) uz muižu Pas. XII, 157 (aus Domopol; vgl. r. скакать "springen; galoppieren"). puikas le̦c ("stipri brauc"; fahren im Galopp?) ar zirgiem Mahlup. bē̦rni, kuopā sanākuši, sāk l. ("trakuot, būt nerātni") ebenda;

2): auch PlKur.; ‡

3) medņuos l. Zögenhof, Auerhähne jagen:
medību kungi brauc te l. medņuos Janš. Dzimtene III 2 , 243. Refl. -tiês,

2): nuo tādiem, kam ļaunas acis, lē̦cuoties (scil.: kāds ļaunums veselībai) AP. kas īsti būtu varējis ar Ciebu l. Janš. Līgava I, 501;

4): tur gan lē̦kušies smagi nuotikumi Janš. Atpūta № 371, S. 5; ‡

9) springen:
le̦cas pliks nuo gultas ārā Pas. VIII, 92; ‡

10) wachsend in die Hühe schiessen:
eglītes šuo pavasari lē̦kušās milzu lēcieniem uz augšu Janš. Mežv. ļ. I, 152 (ähnlich Dzimtene I 2 , 159).

Avots: EH I, 737

lēlis

I lêlis (li. lėlỹs, gen. lė´lio Tiž. I, 402),

1): auch (Ziegenmelker),
Bērzgale, Borchow, C., Lubn., Saikava, Smilt., Warkl., (mit ê 2 ) Sassm.: klieca pūce, lē̦luo l. ... uozuolā BW. 2505, 1; die Fledermaus Kaltenbr., Oknist; l. dzied purviņā Tdz. 36414, 1. l. teica savu balsi 51944;

2): auch , Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 737

lellija

‡ lèllija 2 Oknist, die Lille.

Avots: EH I, 732

lemt

lem̃t: auch N.-Wohlfahrt, (mit em̂ 2 ) Salisb.;

1): auch (mit èm 2 ) Oknist;

3): (cilvē̦ka gars) skaitījis, zvaigžņu barus un lemj, cik garš ir viņu ceļš Janš. L. dzejas pag. 177.

Avots: EH I, 733

lēna

I lê̦na,

1): "auch ("plēve") Bērzgale, Kaltenbr., Lubn.; Meselau, Oknist, Prl., Saikava (in S. daneben ein Demin. lênīte), Sonnaxt; Warkl.;

2): auch Heidenfeld, Meselau, Saikava;

3): pie paslēpenēm ir tādas lê̦nas luopiem Ramkau; "lēne Aps." ME. II, 460 durch "lê̦na Aps." zu ersetzen!

Avots: EH I, 737

lēņi

lèņi (unter lè̦ni): auch Ramkau, (mit è 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Zvirgzdine; ein Komparativ lēņāk Pas. V, 325.

Avots: EH I, 738

lēns

‡ lêns, -s Oknist, = mar̂ga I 1 und 2. dasiet zirgu pie l. Vgl. lẽne ‡ IV.

Avots: EH I, 738

lepšuks

lepšuks: die Bed. 2 ME. II, 453 ist für Oknist zu streichen!

Avots: EH I, 734

lepšuks

lepšuks,

1) ein grosser, alter Pilz
[wohl ein Lituanismus; vgl. lẽpšiai (ein Pilz) An. 44 und 62, Dusetos];

2) der Plimpsack
Oknist.

Avots: ME II, 453

lērums

lẽ̦rums,

1): mājā lieli lē̦rumiņi: sievai dzima jauni dē̦li, ķēvei brūni kumeliņi BW. 1146, 4;

3): auch (mit è̦ 2 ), Oknist; ein wirrer Haufen
Websen; lē̦ruma kartupeļi Kalnazeem "frühreife Kartoffeln"; ‡

4) ein grosser, ungeschickter Mensch
(mit è̦ 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 738

letecis

letecis: auch Alswig, Gr.-Buschh., Kalnemois, N.- Laitzen, Mahlup, Oknist.

Avots: EH I, 735

leteka

le̦te̦ka: auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH I, 735

leteris

leteris

1): auch Oknist, leter[i]s lurbu zadinava Tdz. 37524.

Avots: EH I, 735

lēzans

lê̦zans,

1): auch Gr.-Buschh., Ramkau;

3): lê̦zans 2 krasts Salis. lê̦zans jumts, kalns Oknist.

Avots: EH I, 739

līdēt

lîdêt,

2): auch Daudsewas. Gr.-Buschh:, Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês Alswig, AP., Fest., Kalupe, Lubn., Memelshof; Meselau, N.-Peb., Ramkau, Schwanb., Serbig., Sessw., Warkl., = liêdêtiês.

Avots: EH I, 745

lidinēt

‡ lidinêt Kaltenbr., Oknist,Wessen, = lidinât 1: masaliņa ... vis˙aplīk lidinēja Tdz. 37435. nū man vaļa .. l. 41112.

Avots: EH I, 740

līdzans

lĩdzans;

1): auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Pilda, Warkl., Wessen (mit ì 2 ), Pas. IX, .108. saskaiti naudu līdzani (= līdzīgās daļās)! Bērzgale;

2): dē̦ls tē̦vam l. Warkl. lielmanis l. ar bagātuo ebenda. ar mani l. gadiem Pas. III, 241; ‡

3) quitt, schuldenfrei
(lìdzans 2 ) Oknist (hier daneben ein Adv. lìdzani 2 ); ‡

4) einfarbig
(mit ì 2 ) Auleja: lindrakus aude i[r] visus līdzanus, i[r] graidiem.

Avots: EH I, 746

līdze

‡ lìdze 2 Oknist, = lĩdz 1c: braukt kam l. pajemt kuo sev l.; = lĩdz 1a: l. ar malām pilns.

Avots: EH I, 746

līdzēt

lĩdzêt,

1): auch (mit ì 2 ) Oknist, (mit î 2 ) Frauenb., Siuxt, Strasden: līdz... runāt Janš. Mežv. ļ. II, 26; ‡

3) (be)zahlen
(?): kuo vajag kungam līdzēt 2 ? Kaltenbr.; zahlen, (eine Rechnung od. Schuld mit Geld, Naturalien od. Arbeit) begleichen Bērzgale: līdzēt kam savu parādu ar darbu, ja nav naudas. līdzē man darbā, ja vari! Zur Bed. ‡ 3 vgl. li. lýginti und le. lĩdzinât 5.

Avots: EH I, 747

liekņa

liekņa: ein Tal (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Lixna, eine Niederung im Felde (mit ìe 2 ) Oknist, eine Niederung zwischen zwei Anhöhen (mit ìe 2 ) Sonnaxt; "staigna vieta" (mit ìe 2 ) Prl.

Avots: EH I, 753

lielamāte

‡ liẽlamāte Grenzhof n. FBR. XIl, 12, Blieden, (mit ìe 2 ) Oknist, Pilda n. FBR. XIII, 48, (mit ie) BW. 15967,1; 32570, 6 var., = liẽlmãte.

Avots: EH I, 754

lieldiene

‡ lìeldìene 2 Auleja, Bērzgale, Daudzese, Oknist, Sonnaxt, Zvlrgzdine, lìeldìenes 2 Borchow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt, Ostern: lieldienē, kad dzied ... Pas. IV, 150 (aus Domopol). atiet lieldiene ..., ze̦lta uolas mē̦tādama BW. 32238.

Avots: EH I, 754

lielisks

liẽlisks,

1): gross (vom Wuchs)
Kaltenbr. (mit ìe 2 ); ‡

3) der Grösse wegen ungewandt od. unbequem
Oknist: jis ir cieši l.: jā (= viņa)nevar pie tāda darba laist.

Avots: EH I, 754

lielīt

liẽlît: prs. lielīju auch Liepna, Oknist, Sonnaxt;

1): zirgu mē̦slus lielī vus˙labākuos Liepna. Refl. -tiês; ‡

3) "bārties" Adsel.

Avots: EH I, 754, 755

lielumai

‡ lielumai (Adv.) Oknist n. FBR. XV, 183. in der Hauptsache, zum grössten Teil: darbs l. jau padarīts.

Avots: EH I, 755

lieps

lieps: auch (mit ìe 2 ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Auleja, (neben liepa ) Heidenfeld: liepa galds Skaista n. FBR. XV, 53. liepa laivu BW. 13595, 26. In Gr.- Buschh. und Oknist lìepa 2 "die Linde" neben lìeps 2 "eine kleinere Linde, aus deren Borke Bast gewonnen wird".

Avots: EH I, 756

lierceļš

lierceļš (unter liẽdceļš): auch Oknist.

Avots: EH I, 756

liesma

lìesma: auch Ermes, (mit iẽ ) Wolm., Zabeln, (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Laitzen Lubn., Meselau, Oknist, Schwanb., Sessw., (mit iê 2 ) AP., Jürg., Lems., N.-Peb., Ramkau, Salis, Selg.: zila l. lidināja BW. 31591: uguns liesmas 32166.

Avots: EH I, 756, 757

liess

I liẽss: mit iê Oknist; ‡

2) "magerer Boden"
Seyershof: balandas liẽsa zemē neaug.

Avots: EH I, 757

liests

liẽsts (unter liẽste ) auch AP., (mit ìe 2 ) Erlaa, Oknist, Prl., Sonnaxt.

Avots: EH I, 757

lietonis

lietuonis: auch Bers., Pas. IX, 451; XI, 271, (mit ìe 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Skaista, Zvirgzdine, (liêtuons 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 758

lievinis

‡ lìevinis 2 Kaltenbr., Oknist, die Veranda: lievinī stāvēdami Tdz. 52559

Avots: EH I, 758

līg

lĩg,

2): l. kam tu tur dzīvuosi? Oknist (mit ì 2 ).

Avots: EH I, 747

līkāns

lìkãns,

4): aužuot lietuo četrus lîkãnus 2 (gewisse Bestandteile des Webstuhls):
minuot paminas, tie paceļ un nuolaiž veldenes ar nītīm Ramkau; ‡

5) eine Holzstange, deren dickeres Ende gekrümmt ist und auf der man auf Wiesen Heuhaufen transportiert
Oknist n. Ceļi VIII, 186 f. (mit Abbildung); ‡

6) etwas Gekritzeltes
Druw.: pietriept pilnu burtnīcu visādiem līkāniem.

Avots: EH I, 748

līksts

I lìksts, -s (unter lìkste I),

1): šaut ar lìksti 2 (Bogen)
Oknist; lìkstiņa 2 Sonnaxt, ein krummer Stab zum Bänderweben (ehemals);

2): auch (Wiegenstange)
Bērzgale, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, (gen. pl. lìkšķu 2 ) Saikava, (mit î 2 ) AP., Ramkau, Salis;

3): auch (mit ì 2 ) Oknist; "kuociņš, kuo pļaujuot rudzus u. c. piesien gaŗkāta izkaptij" (mit ì 2 ) Gr.- Buschh.

Avots: EH I, 749

līkt

II lĩkt: auch Behnen, Bixten, Frauenb., Kal., OB., Rutzau, Selg., Siuxt, Strasden, Wandsen, (mit ì ) C., (mit ì 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Sessw., (mit î 2 ) Jürg., Lems., Mesoten, N.-Peb., Puhren; in Lems. danenen lîgums 2 mit g!

Avots: EH I, 750

līkums

lĩkums: auch Ahs., Behnen, Dunlka, (mit ì 2 ) Oknist; līkumi Siuxt, = de̦ramdiena, Verdingungstag.

Avots: EH I, 750

linaite

linaite (unter linaita),

1): auch Gr.Buschh., Kaltenbr., Oknist, Pilda, Saikava, Soņnaxt, Warkl.; ‡

2) auf einer
linaite 1 gemähtes Heu Warkl.: linaiti guovls labi ē̦d.

Avots: EH I, 742

lini

lini: gen. plur. liņu BW. 16523, Demin. linītis auch BW. 32556, Lubn., Ramkau; zaķa lini Ramkau, bryum caespiticum. puķu liniņš Oknist, linum grandiflorürn; eine linaria. - "lini nāk ārā" (s. ME. II, 472) nach einer Mitteilung vön Apsišu Jēkabs "tikai nuo mārka".

Avots: EH I, 743

lints

lints, -s: mit iñ Ruhental,

3): auch (mit ìn 2 ) Erlaa, (mit in̂ 2 ) Ramkau; zwei zusammengeschobene Darrbalken und das darauf aufgeschichtete Getreide
(mit ìn 2 ) Warkl.; éin Darrbalken und das darauf aufgeschichtete Getreide (mit ìn 2 ) Kaltenbr., Oknist; "kārts rijas ārduos" Wessen;

4): salmu jumtu jumjuot, sāk jumt nuo apakšas uz augšu zināma platuma juoslu (lin̂ti 2 ), cik cilvē̦ks var pārsniegt ar ruoku; kad viena l. jumta līdz kuorai, tad atkal nuo apakšas sāk uotru linti jumt Ramkau.

Avots: EH I, 743

ļipa

ļipa,

1): auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 28, Heidenfeld, Oknist, Saikava; dabūsi licienu pa ļipu (den Hinteren)
Diet. nuoķert aiz ļipas Siuxt "sarunā uztvert kādus atsevišķus vārdus". turēt aiz ļipas ebenda, auf einer Forderung bestehen: ve̦cais tur šuo aiz ļipas ciet, un bija jāsamaksā viss parāds. ļipu sist Diet., ein Schnippchen schlagen. zaķa ļ. Sonnaxt; eine gewisse Sumpfpflanze (spilva);

3): "ce̦pures nags" Assiten; ‡

6) krē̦sla ļ. Oknist, die Rücklehne eines Stuhles;
‡

7) der Hacken eines Strumpfes während des Strickens
Saikava.

Avots: EH I, 773

līst

lìst: prs. lienu auch Lesten, Salis, Seyershof, Wolm., liedu = auch Heidenfeld, līnu - Lubn., Oknist, Sonnaxt,

2): vai šiem ar lied (schmeckt)?
Heidenfeld;

3): auch Heidenfeld; ‡

4) Platz finden,
ìetilpt: tur divi pūri līda Kaltenbr. Refl. -tiês: blakts lienas cilvē̦kam klāt Salis. pa sē̦tsapakšu lienas zirgs cauri Seyershof; sich aufdrängen Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.: l. kam virsā Bērzgale. līnas pi bārinīša, ka tūleņ pre̦cē̦tuos Pas. III, 42. miegs lienas Auleja.

Avots: EH I, 751

līt

lît: prs. (III p.) lij auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Krāslava, Oknist, Sonnaxt, Stockmannshof, Wessen;

1): rudeņuos līst (fallen)
zvaigznes Stenden;

2): sāk gāzt l., un gāž l. visu dienu (von starkem Regen)
Frauenb.

Avots: EH I, 751

līts

lîts: auch Aulela, Borchow, Daudsewas, Fast., Gr.-Buschh.,. Grosdohn, Kaltenbr., Kalz., Kokn., Krāslava, Kreuzb., Laud., Lubn., Marzen, Nerft, Odsen, Pilda, Saikava, Schwanb., Selb., Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Welonen, Zvirgzdiņe, (n. Manz. Lettus) Wallhof; in KatrE und Oknist - ein i- Stamm; lîti staigā vis˙aplīk Gr.-Buschh. līteņš lija BW. 19376 (aus Lixna und Višķi). lij, lītiņ! 14371 (aus Odensee). smalka līts pielijuse 3036, 1 var. (aus KatrE.).

Avots: EH I, 751

lizga

lizga: auch Heidenfeld, Lubn., Oknist; "kas kuo laiza" Warkl.

Avots: EH I, 745

lizgāt

‡ lizgât Nautrēni, Warkl., lizguôt Oknist, lecken (verächtlich). Refl. -tiês Nautrēni, sich od. einänder belecken.

Avots: EH I, 745

lobt

luôbt,

2): auch Auleja, Frauenb., Oknist, Saikava; in Auleja auch von anderen eilig verrichteten Tätigkeiten (schnellem Arbeiten, Essen u. a.);

4): auch Bērzgale, Kaltenbr., Sonnaxt, Wessen. Refl. -tiês,

2): auch Kaltenbr., Lixna, Oknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit ùo 2 ) Bērzgale, Līvāni: grib sagūt tās pīles, bet jam neluobjas Pas. XII, 165. vai man luobsies tie IX, 412. Zu luôbt 3 vgl. Fraenkel KZ. LXIII, 105.

Avots: EH I, 765

lodēt

luõdêt,

1): (löten)
auch Lng., (mit ùo 2 ) Oknist;

2): (= luõtêt) auch Orellen, Valdess Jūŗas vilki 143; ‡

3) schleudern:
l. suņiem ar akmiņiem (mit ùo 2 ) Oknist. luodējam (mit einer Schleuder) akmeņus pļavā Jauns: Baltā grām.3 I, 188.

Avots: EH I, 766

ļodzīt

ļuôdzît: auch Oknist. Refl. -tiês,

1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.

Avots: EH I, 775

loks

I lùoks,

1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;

2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;

3): ratu luoki BW. 20227;

7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"

Avots: EH I, 767

loms

luõms (unter luõma),

1): zvejniekam luomu spriest BW. 30923. augstais l. ir tāds, kur vadum ir piecas sešas kailes katrā pusē; šuo vadu me̦t tālāk nuo krasta nekâ ze̦muo luomu (tādu, kur vadum katrā pusē divas trīs kailes) Kaugurciems. tur luoma augstumā un platumā ir smilšu jūŗa Bigauņc. 33; "vieta, kur vadu ve̦lk" Salis;

2): kaķim labs l. gadījies: nuoķēris peli Seyershof;

3): labību kulā kraun luômā Oknist; Abteil eines Zaunes von einem Zaunpfahl (resp. einem Paar Zaunpfähle) bis zum andern
(mit uô ) Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Warkl., (mit ùo 2 ) Meselau, (mit uo) PV., Wessen; "(kuoka) slaidums" (?) Kaltenbr. (mit uô ): cē̦rtuot grābeklim kātu, jāraugās, ka eglītes l. nebūtu līks; "dzijas gaŗums starp diviem me̦siuvju kuokiem" (mit uô ) Kaltenbr.: es jau vienu luômu (= palaidienu 3) nuoaudu Heidenfeld, Lubn., Mesoten, Saikava, Sessw.; ein Stück, Abteil (mit uô ) Sonnaxt: vienu luômu kājām gāju Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine Reihe von Gebäuden unter einem Dach Bērzgale (mit uô ): kārmu l.;

4): vienu lõmu spīdējā saule, uotru - lija Seyershof. varēja kādu gaŗāku vai īsāku luomiņu būt mierā Janš. Līgava II, 289;

5): šuodien zvejā nav luôma (Erfolg)
Warkl.; ‡

7) "?": meita nuokrituse nuo luôma Oknist, hat ein uneheliches Kind bekommen.
Zur Bed. 3 vgl. auch li. lúomas Tiž. I, 404.

Avots: EH I, 767

ložņa

luõžņa,

1): auch AP., (mit ùo 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, PV.

Avots: EH I, 768

ložņot

luožņuôt (unter luõžât ): auch (mit ùož 2 ) Oknist.

Avots: EH I, 768

luba

luba,

1): Rinde, Schale überhaupt (auch diejenige von Kartoffeln)
Seyershof; "der obere, sich absehälen lassende Teil (eines Gegenstandes)" Siuxt; Rinde, Borke Siuxt: kad sadzija, nuogāja l. nuost, un palika ve̦se̦la āda; lubas, verdorrte Rindenstücke Schniekern; abgeschälte Fichtenrinden Frauenb.;

2): auch Iw., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Salis, (lubiņa) Sonnaxt;

3): ein abgespaltetes (nicht gesägtes) Brett
Sonnaxt; ein Regal Iw,; lubas Oppek. n. BielU., Kurmene, die Seitenbretter eines Wagens; lubu rati (mē̦slu vešanai) Dunika, Rutzau; lieluo lubiņu tītavu, kādas vajadzīgas šķeterēšanai ..., vairs nav Janš. Bandavā I, 10; ‡

5) eine kleine, dünne Holzstange
Nautrēni; ‡

6) = libis II Salisb.; ‡

7) ein plumpes, dickes Lebewesen
AP.

Avots: EH I, 759

lukstāji

lukstāji: auch Oknist, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 760

luksts

II luksts,

1): auch Skaista; eine am Fluss gelegene Wiese
Oknist; luksti Kaltenbr., grosse, unter mehrere Bauernhöfe zerteilte Wiesen; ‡

2) = ‡ kur̂sts 2 Salis: kurstiņuos un lukstiņuos zaķus ķert.

Avots: EH I, 760

lukteris

lukteris (unter lukturis),

1): auch AP.; Oknist, Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH I, 761

lumsts

I lùmsts,

1): Nietenholz
(mit ùm 2 ) Mahlup, Oknist (in O. dafür auch lùmstiņš 2 ), Sonnaxt, (mit um̂ 2 ) AP., Dunika, Frauenb.; "trešais skals aude̦klā" (mit um̂ 2 ) Salis; kad aude̦kls strellēs uzvilkts, tad vajag diegus uz lēzes lum̂stiem 2 ( "?" ) savilkt AP.; "steļļu daļa, ar kuŗu leš aude̦klu aužuot" (mit um̂ 2 ) Ramkau. "gaŗš, gluds skals, kuo audējs liek ve̦lkuos" Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH I, 761

ļungans

ļungans, [ļuñgans Ruj.], schlaff, biegsam Oknist, (Bers.]: kņadēs ļanganie kaulu savienuojumi Stari III, 155.

Avots: ME II, 543

luņģības

lùņģības 2 ,

1); auch Sonnaxt; ‡

2) "eine Feier bald nach einer Geburt (vor der Taufe)"
Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 762

luņģītāji

‡ lùņģītāji 2 Oknist, die Gaste bei den lùņģības 2 ‡ 2.

Avots: EH I, 762

ļūns

ļùns 2 (li. liúnas [An. 152] "Morast"),

1) eine moorige, sich bewegende Stelle:
ļūns - staigs purvs, kuram tikai virskārta cieti sazē̦lusi un apakšā dziļa dūņa Oknist n. Etn, I, 138, [Sauken, Gr.-Buschhof], Sonnaxt. ļūns pa e̦ze̦ra virsu nav biezs LP. VI, 205;

[2) "staigs" (Adjektiv?) Wessen. - Zu ļūt?].

Kļūdu labojums:
ļùns 2 = ļū`ns 2

Avots: ME II, 545

lupatlasis

lupatlasis: auch Tdz. 47955, Erlaa, Kokn. Neugut, Oknist, Stockm.

Avots: EH I, 762

lupatnieks

lupatniẽks,

1): hinter "zirgs" ME. II, 515 ergänze man "Birk. Latv. sakamv. un par. 2761" ‡

2) eine Lumpendecke
Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Oknist, Sonnaxt

Avots: EH I, 762

lupiķis

lupiķis,

2): auch Oknist; ein etwas die bischer Mensch
Oknist.

Avots: EH I, 762

lupināt

lupinât,

1): auch Iw.; l. zirņus nuo pākstēm, kartupeļus AP. l. pāksti Fest. l. pupas Frauenb.;

2): auch Grenzhof (Mežamuiža), Oknist;

3): zirņi ar lupināšanu vien jālupina ("jāpļauj") Linden in Kurl. lupina savu tuvāku Getzel Spr. Salom., Kap. 16; stibitzen
Oknist. ‡ Refl. -tiês AP., klauben, rupfen (intr.): guovis visu rītu te˙pat vien lupinājas, bet kuo tad nu dabūs, kad viss ir pliks.

Avots: EH I, 762, 763

lupt

lupt,

1): stehlen
Oknist, Rutzau; "laupīt, luobīt" Dunika, Rutzau: l. rāciņus;

3)

a): auch Dunika, Oknist: miza lūp; ‡

4) prügeln:
tevi saimnieks atkal lups Pas. XI, 324. Refl. -tiês: "dauzīties, plêsties" Dunika: puišeļi sāka l.

Avots: EH I, 763

lūza

lūza: auch (mit û ) Kaltenbr., Oknist: visādas lūzas (gen. s.) ira Kaltenbr.; dichtes Gesträuch, Dickicht (mit û ) Auleja.

Avots: EH I, 765

magana

‡ magana Pas. III, 235; XI, 288, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Oknist n. FBR. XV, 174, Borchow, Lubn., Wessen, = maguône, der Mohn: ruoze zied kambarī, maganiņa dārziņā VL. aus Nerft. kâ puķīte, kâ Vāczemes maganiņa BW. 5409.

Avots: EH I, 776

maišuks

maišuks,

1): auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt. Dazu ein Demin. maîšuķelis 2 Frauenb.

Avots: EH I, 778

mākulis

I mãkulis: auch Grenzhof n. FBR. XII, 23, Pankelhof, Schwitten, Siuxt, Wainsel, (mit à 2 ) Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Linden in Kurl., Līvāni, Oknist, Prohden, Saikava, Sonnaxt; eine kleine Wolke (mit ã ) AP., C., Salis, (mit à 2 ) Bērzgale, N.-Rosen: pie zilās; ar pare̦tiem mākulīšiem ruotātās debess Janš. Apskats 1902, 17. piesūcies kai m., völlig betrunken Warkl.; der Nebel Erlaa n. BielU.

Avots: EH I, 790

maļgalvis

‡ màļgalvis 2 Oknist n. FBR. XV, 170, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 782

mālijs

‡ màlijs 2 ,

1) "māla lauki" PV.: sēj kalnā, mālijā (Var.: mālājā)! BW. 28320, 2;

2) lehmhaltig
(vgl. dazu Kauliņš PBR. XIV, 70) Lasd., Prl.: m. tīrums, ceļš, PV. mālija zeme Fest.;

3) lehmfarbig
Gr.-Buschh., Oknist, Sussei, Wessen; "orange" Sonnaxt.

Avots: EH I, 791

mama

‡ mama, die Mutter Oknist, Rutzau.

Avots: EH I, 782

māns

mãns,

1): auch (mit à ) N.-Peb., Ramkau; ne˙kur neklīšti apkārt kâ m. Anna Dzilna 11;

2): auch (mit ā ) Segew., Pas, IX, 450, (mit ã ) AP.; (mit à 2 ) Kaltenbr., Meselau, Oknist, Saikava, Sonnaxt: tie ir lieli meitu māni Tdz. 40808; jem., der sich mit einer nichtigen Arbeit abgibt
AP.; ‡

3) Zauberei
AP.: tā jau vienmē̦r uz mãniem. man ne˙kādu tādu mãnu nazi; ‡

4) "māņi; Unwahres"
Kaltenbr.: kuo tu man mànus 2 laid acīs? nenāc man ar māniem! komm du mir nicht mit Gaukelei, Lügen, Ausflüchten! Bauske n. BielU.; ‡

5) "?": miegs mācas virsū kâ m. A. Brigadere Dievs, daba, darbs 241.

Avots: EH I, 792

mants

mants: auch (mànts 2 ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.

Avots: EH I, 783

marada

‡ marada, eine gewisse Pflanze Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 71; marada Oknist, galium moliugo. Wohl aus madara umgesteltt.

Avots: EH I, 783

masalis

‡ masalis, sing. t., die Masern Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Oknist n. FBR. XV, 194. Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: masalī slimuos vajag timsā turēt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 784

mats

I mats,

1): dzīvāja da sirmu matu (lebte lange, wurde alt)
Pas. XII, 351 (aus Lettg.). dzīvāja laimīgi līdz sirmam matam V, 298 (aus Welonen);

2): tas te bērziņš matā (genau)
tik˙pat gaŗš, kâ tas Seyershof. teļš matā atdevies mātē AP. mēs ... izsakam ... rupjas, prastas lietas tik smalki, ka ne˙kas tur nepaliek vairs nevienā matā tik rupjš Kaudz. Izjurieši 246;

3): (hierher?) matu nauda Diet., das Geld, welches der Gast dem noch ungetauften Kinde schenkt;
‡

4) in Pflanzennamen:
vilka m., nardus stricta Gr.-Buschh., Oknist; ve̦lna m., nardus stricta Oknist; ve̦lna mati, cuscuta epithymum Bixten.

Avots: EH I, 785

maule

I maule: auch Kalupe n. FBR. XVIII, 41, Bērzgale, Prl., Sussei, Wessen, (mit àu 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 786

maurāt

maurât (unter maũruôt): màurât 2 Kaltenbr., Oknist, màurât 2 Skaista n. FBR. XV, 54, Auleja, Zvirgzdine: kâ vērsītis maurādama Tdz. 46745.

Avots: EH I, 786

mauriņš

maũriņš: polygorium Ulanowska Łotysze 100, polygonum aviculare Oknist; maũrs: zaļajam mauriņam BW. 24340, 1 var. minu nātriņas, lai aug m. 1587, 1; cietais m.; polygonum aviculare Ramkau; mīkstais m., poa annua ebenda; vienkāj[as] m., ein gewisses Kraut Salis.

Avots: EH I, 786, 787

maut

I maût: auch Heidenfeld, Saikava, Sessw., (mit aû 2 ) PlKur., (mit au) Bērzgale,

2): auch (mit aû ) Auleja, Oknist.

Avots: EH I, 787

maut

II maût,

1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡

3) "sich baden"
Infl. n. BielU.

Avots: EH I, 787

mazātne

mazātne (unter mazatne) : auch Oknist n. FBR. XV, 175, Kaltenbr., Siuxt.

Avots: EH I, 787

mazgs

mazgs: auch Fest. n. FBR. XVII, 79, AP., Kaltenbr., Lubn., Linden in Kurl., Lng., N.-Laitzen, Oknist, Ramkau, Sonnaxt; cūkas m., ein gewisser (schwer zu lösender) Knoten Dunika, Kal., OB., Rutzau; siera m., die Mitte eines (während der Zubereitung in ein Tuch gebundenen) runden Käses: duod ... visa siera, siera mazga vien neduod! lai palika siera m. pašai siera risējai VL. aus Gr.-Salwen.

Avots: EH I, 787

medinieks

medinieks (unter mednieks): auch Oknist.

Avots: EH I, 795

mēgt

I mêgt,

1): cirvis nemē̦dz ("will nicht ins Holz")
Lng. (unfer kuilis); wirken, eine Wirkung ausüben (mit è 2 ) Auleja: nemēdze ni pāteŗi, ni kas. lâdēja citi, a (= bet) jam ni mēdze (schadeten nicht) lāsti, ni kas;

2): mit ê auch Sonnaxt, mit ẽ auch Siuxt, mit è 2 auch Oknist; latvieši pavasarī mē̦guši svētīt ... "ūdens svē̦tkus" Etn. II, 51. tuo citi tē̦vi mē̦guši darīt Pas. XV, 129. Zur Bed. vgl. auch ‡ atmēgtiês. Die Bed. 2 hat li. mėgti anscheinend in: tais metais mėgdavo Merkinėn važinėti karaliai Tiž. III, 333. Zur Etymologie s. auch FBR. XI, 183.

Avots: EH I, 805

meisteris

meĩsteris: auch Kl.-Roop, Ramkau, (mit èi 2 ) Kaltenbr., Oknist, (mit ei ) BW. 34125.

Avots: EH I, 796

meitiete

meitieste (unter meîtiẽtis): auch (eine weibliche Person) AP., Oknist (mit ei ), Pas. V, 141 (aus Domopol), VIII, 204 (aus Pustiņa).

Avots: EH I, 797

meitietis

meîtiẽtis: auch (eine weibliche Person) AP., Heidenfeld, Kaltenbr.; KatrE., Lubn., Oknist, Sonnaxt; eine grosse, kräftige weibliche Person (zuweilen pejorativ) A.-Otfenhof n. FBR. XVI, 88.

Avots: EH I, 797

meitine

meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: EH I, 796

meitinieks

‡ meîtinieks Kaltenbr., Oknist, ein Mädchenjäger; auch ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 39.

Avots: EH I, 796

meitisks

meîtisks, ‡

2) (Adjektiv) Frauen-
(sievietēm piederīgs) Kaltenbr. n. FBR. XVII; 58, Oknist n. FBR. XV, 176; auch ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 39.

Avots: EH I, 797

mēle

mèle:

Demin. mēliņa

BW. 15342 var. (aus Sassm.),

1): nāve mēles galā, der Tod sitzt auf der Zunge
Diet.;

2)

a): "zvana mēle" zu verbessern in "zvaņa mēle";

c): mēli piedurt, Klatschereien machen
Diet.;

3): vajag zināt daudz mēļu Kaltenbr.;

4): mēles nest Lng. "Mährlein sagen".
tī tik zina mēles taisīt Sonnaxt. vadā mēles (verbreitet Gerüchte) Pas. XIV, 280, Kaltenbr. mēļu nebija ni˙kādu Kaltenbr.;

6)

e): "durvju aiztaisāmā dzelzs daļa" (mêlīte 2 ) Siuxt; "kuoka vai dzelzs aizbīdnis pie durvīm" (mèlīte) AP.;

5

i): nuo ... nuolūžušas ratu mēles ("?") Delle Negantais nieks 32;

j): auch AP. (sulu mèle), Ramkau (mēlīte);

k): auch (mêle 2 ) Frauenb.; mèl(īt)e AP. "izliekta dzelzs, kas piestiprināta pie blankas un ar vienu galu ieķeŗas šķīveņa zuobuos, lai tas nevarē̦tu kustētiês": pagrìez šķīveni, lai mēle aizme̦tas! PV.; ‡

1) mēlīte, die Zunge einer Netznadel
(saiva) Kaugurciems; ‡ m) derjenige Teil eines Pergelhalters, den man heben und senken kann Iw., ‡

n) der (längliche) Hackenteil eines Strickstrumpfes
Kaltenbr.; ‡

o) ze̦lta mēlītes, ein gewisses Stickmuster
Janš. Bandavā II, 327; ‡

p) "?": ar skaļu blīkšķi viņš pārme̦t mēli nuo laivas uz malu Daugava 1934, S. 578;

7): čūskas m., orchis latifolius Warkl.; kazu mēles, plantago lanceolata Oknist; vērša m., ein gewisser Pilz
AP.; vilka m., succisa pratensis Saikava; knautia arvensis Coult. Oknist; scorzonera humilis Laud.

Avots: EH I, 806

melne

mel˜ne, ‡

2) eine schwarze Kuh
(mit èl 2 ) Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64, Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 798

melnēt

mel˜nêt,

1): auch (mit èi 2 ) Auleja (prs. melnēju), Oknist, Warkl.; sniegs melnēja un kusa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 329;

2): auch Warkl.; ‡

3) "izbadēties" Lems.: pie tā saimnieka gan dabūja m.: aizdara nedabūja ne acīs redzēt.

Avots: EH I, 798

melnīca

mel˜nĩca: auch (mit el˜ und î ) Bērzgale, Gr.- Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Pilskalne, Saikava, Sussei, Wessen, Zvirgzdine, (mèlnica 2 ) Prl.

Avots: EH I, 799

mēļot

I mèļuôt: auch (mit è 2 ) Oknist (plaudern), Wessen (scherzen), Azand. 11, (mèļât 2 ) Kaltenbr., Warkl. (scherzen, mit leichtem Humor plaudern, Witze machen).

Avots: EH I, 806

memte

meñte: auch (mit èn 2 ) Barbern; Schönberg, Stelph., Wallh. n. FBR. XVIII, 17,

1): auch Daugeln, Dunika, Ermes, Jürg., Kal., Kegeln, Lems., OB., Orellen, Serbig., Trik., Wenden, Zögenhof, (mit èn 2 ) Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Meselau, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw.: ja biezputru ē̦duot pietrūkst karuošu, tad bē̦rniem iztaisa meñtītes, ar kuo ēst Lems.;

3): auch Kal., OB.; ‡

5) die Kurbel am Spinnrad
Skaista (mit èn 2 ).

Avots: EH I, 780

mēmulis

mè̦mulis: ein Stummer - auch (mit è̦ 2 ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73, Oknist, ein Taubstummer Warkl. n. FBR. XI, 122.

Avots: EH I, 806

mēnesnīca

mẽnesnĩca: mit è 2 Oknist n. FBR. XV, 176, mẽnesnica Lesten n. FBR. XV, 22, mè̦ne̦snica 2 (sic!) Linden in Kurl.,

2): auch (mit è 2 ) Pilda n. FBR. Xlll, 50, Auleja.

Avots: EH I, 807

mēnesnieks

mẽnesniẽks,

2): auch (mit è 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 50; m. ... pilnatās skaisti spīdēja Pas. XIII, 218; ‡

3) mènesnieki 2 Oknist, eine Kartoffelsorte.

Avots: EH I, 807