Paplašinātā meklēšana

‡ àižpul̃guôt, zu schmähen anfangen Bauske: tam jau vārds aizpulguots.

Avots: EH I, 44

‡ àizpul̃kât Salis, Trik., Wolm., = àizpuļ̃ķuôt: a. duris.

Avots: EH I, 44

àizpult, hinter oder vor etwas hinfallen: redzējām cilvē̦kus šurp un turp ceļa malā aizpulušus Manc. Post. II, 37.]

Avots: ME I, 45

‡ àizspulguôt, funkelnd sich entfernen: gar mežmalu kas aizspulguoja.

Avots: EH I, 51

appùlcêtiês, sich ringsum ansammeln: ļaudis... sāka a. ap Uzkrekli Kaudz. Izjurieši 73.

Avots: EH I, 106

‡ appùlcinât, ringsum ansammeln Kl.: a. ļaudis ap sevi.

Avots: EH I, 106

‡ appul̃guôt, durch üble Nachrede heruntermachen.

Avots: EH I, 106

‡ apripulis "die Umgegend (in engerem Sinne)" Pilda.

Avots: EH I, 109

‡ apspulgât Bērzgale, Warkl., unversehens (von grellem Licht) geblendet werden: man acis apspulgājušas.

Avots: EH I, 116

apspulguôt, tr., beleuchten, erhellen: zibiņi apspulguoja zemi Psalm. 77, 19.

Avots: ME I, 125

apùlbt, intr., confus, duselig, verwirrt werden: tāds kā apulbis Lasd. galva man apulba Aps.

Avots: ME I, 132

‡ apulêt, stumpf werden: cirvim zuobi apulējuši Vīt.

Avots: EH I, 124

‡ apulinât abstumpfen (tr.) Druw. n. RKr. XVII, 84: cirvim zuobi apulināti.

Avots: EH I, 124

apkul̃stît, tr.,

1) beendigen den Flachs zu schwingen, zu reinigen.

Kļūdu labojums:
1) beendigen = beendigen

Avots: ME I, 96

atpakaļrãpulis, der Reaktionär.

Avots: ME I, 181

atpulcinât, aus verschiedenen Orten herbestellen und versammeln: a. aizsargus uz Rīgu Mar. u. a.

Avots: EH I, 159

‡ atpult (li. atpùlti). ab-, wegfaIlen; entschwinden: kad jau nakts pagājusi,... tumšums atpulis Dziesmu gram. v. J. 1867, 695.

Avots: EH I, 160

atrāpulis *, Reaktionär.

Avots: ME I, 185

atspulga, auch n. pl. atspulgi und atspulgums, der Widerschein, Abglanz: acīs bija tāda svē̦tlaimīga atspulga Vēr. II, 298. se̦nās mīlestības atspulga Vēr. II, 820; 283. balti ceļi pār jūŗu gar debesi stiepjas, kā dievišķas te̦kas, kā atspulgums svē̦ts Vēr. II, 834. laimju atspulgi Stari II, 99.

Avots: ME I, 196

‡ atspulgâtiês, widerscheinen: ūdenī atspulgājas saules stari Warkl.

Avots: EH I, 170

‡ atspulguôt,

1) widerscheinen:
ūdenī atspulguo zvaigznes Trik.;

2) = atspuôguļuôt: ūdens atspulguo zvaigznes Saikava. Refl. -tiês, widerscheinen Celm.

Avots: EH I, 170

‡ atspulgt, erglänzen: viņas (= dienas) atspulga visās krāsās Ezeriņš Leijerk. II, 171. skarainas svītras, vēju suolītājas, atspulga un dzisa A. Brigadere Daugava 1928, S. 1492, vārdu, kurā atspulgst skaista dzīves gudrība Janš. Līgava I, 215.

Avots: EH I, 170

čāpulis, jem., der langsam geht, kriecht: ziņnesis piesējis savu baltuo čāpuli (sein weisses, altes Pferd) pie kapa žuoga LP. VII, 36.

Avots: ME I, 409

cimpulis Lems. n. U., = cimbulis 1.

Avots: ME I, 383

‡ cìrpulis "burvis" (werschertl): gavēnī cirpuļi apcērp pa naktīm luopus Trik.

Avots: EH I, 273

‡ drupulaîns Sonnaxt, = drupuļaîns.

Avots: EH I, 336

‡ ẽ̦pule (wo?) "ein runder Pfahl (mìets), dessen éin Ende zugespitzt ist".

Avots: EH I, 372

è̦pulis ^2, erschlossen aus ostlett. àpulis RKr. XV, 105, ein Dummer.

Avots: ME I, 574

‡ ganãmpùlks, die Herde.

Avots: EH I, 382

izpulguôt, verlästern, schänden: dziesma... tiek it kâ izpulguota Janš. Dzimt. ² 139.

Avots: ME I, 786

izpult U.(li. išpùlti), ausfallen.]

Avots: ME I, 786

izspùlguôt, tr., ausblinzeln, aus dem Kopf sehen: skaidri acis izspulguo te skatīdamies LP. V, 101.

Avots: ME I, 804

‡ kam̃pulis Lems., Wainsel, ein hart gewordener Erdkloss: paņem rungu un sasit kampuļus ve̦cajā ceļa vietā!

Avots: EH I, 583

‡ I kapulis,

1) der Friedhofswächter
Warkl. n. FBR. XI, 107 u. Fil. mat. 104;

2) ein in der Nähe des Friedhofes Wohnender
Warkl.

Avots: EH I, 587

‡ II kapulis, die Kartoffel (in der Kindersprache) Grünh.

Avots: EH I, 587

‡ kâpulis PV., ein Kletterer: kuo tu vienmē̦r kāpuļuo kâ mūžīgais k.?

Avots: EH I, 602

‡ kapuls, die Schuhleiste Bērzgale, Nautrēni, Warkl.

Avots: EH I, 587

‡ karpulaine Sonnaxt, = kar̃tupe̦lãjs.

Avots: EH I, 589

‡ kàrtapulaite ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = kar̃tupe̦lãjs.

Avots: EH I, 590

ķe̦r̂pulaîns,

1) zottig, kraus, lockig:
ķe̦rpulaini mati Ar., Ramkau, [Lis., N. - Peb.] ;

2) mit unebener Rinde:
ķe̦rpulains kuoks Smilt.

Avots: ME II, 368

‡ ķe̦r̂pulis ² Seyershof, die Morchel.

Avots: EH I, 697

‡ ķẽ̦rpulis Gr.-Roop, Zögenhof, ķē̦rpuļi Segew., = ķẽ̦rpas.

Avots: EH I, 700

ķimpulêt, -ẽju, tr., klöppeln L., Konv. ² 3507, Druva II, 205.

Avots: ME II, 381

ķimpulis, ķimpulis,

1) ein kleines, rundes Hölzchen:
še tas pats alkšņa ķimpulītis - taisi tapiņu Siuxt, Frauenb. paņem tuo ķimpuliņu un padze̦nā zuosis nuost Naud. ve̦zmu ar ķimpulu sagriezt cieti Frauenb.; auch längere Stäbe: skribas - vairāki gaŗi ķimpuli sapīti kuopā, kas tad tuop uz ratiem un ragavām likti Etn. II, 177;

2) ein Stückchen, Fetzen:
stienis sadruozīts vienuos ķimpuļuos LP. IV, 1. vedēji dancuoja, ķimpuļi [Bedeutung?] skanēja BW. 24200;

3) Spitzenklöppel
L.; [ķim̃pulis Nigr., = pabulis (Knoten im Garn od. Zeug).]

Avots: ME II, 381, 382

ķimpuls (unter ķimpulis),

1): "īsa kārts" (mit im̃ ) Blieden (neben tim̃puls dass.); ein zugespitztes Hölzchen
(mit im̃ ) Siuxt. - ķimp- dissimiliert aus pimp-? Vgl. pimpuris.

Avots: EH I, 703

‡ knipul̃ts Frauenb., ein Holzstück.

Avots: EH I, 631

‡ knupults, ein kurzes, aber ziemlich dickes Holzstück Frauenb.: knupulti mē̦tājas žagarienā.

Avots: EH I, 634

krâpulĩba, die Betrügerei A. XIV, 468.

Avots: ME II, 267

krâpulîgs, betrügerisch: cilvē̦ks.

Avots: ME II, 267

krẽ̦pulis,

1): Demin. krē̦pulelis Gramsden;

2): auch Dunika; "Qualster"
Segew.; "Schleim" Līn., Auswurf Brasche Anl. 400, zäher Schleimauswurf, Speichel Dond.: ve̦ctē̦vs saspļāvis krē̦puļus uz grīdas; krẽ̦puļu vērpele, verächtl. Bezeichnung für einen, der häufig Schleim auswirft Dond.: k. v. ar˙vienu vien krē̦puļuo.

Avots: EH I, 651

krẽ̦pulis,

1) Flockenschnee, Schneelein, eine dünne Schicht Schnee
Katzd.;

2) krẽ̦puļi, der Nasenschleim
Dond.

Avots: ME II, 276

liẽpula, liepule,

1) s. liepaine; ein loc. s. liepūlā BW. 13655, 4 var.;

2) [liepule], ein aus Lindenborke gemachtes Gefäss
RKr. VII, 1436.

Avots: ME II, 504

‡ mazpùlcē̦ns*, das Mitglied eines ‡ mazpùlks.

Avots: EH I, 788

mazpùlciņš, eine kleine Schar, ein kleiner Haufe, ein kleiner Kreis: abi mazpulciņi dalījās un vienojās, sastapās un šķīrās pa ļaužu baru Seibolt. abu dzimumu kalpuotājuos jeb mazpulciņā A. v. J. 1899, 24.

Avots: ME II, 574

‡ mazpùlks*, die Jungschar (eine Jugendorganisation).

Avots: EH I, 788

naipulis "schmutzige Nase" Bilskenshof]. naĩpulĩtis, Kosewort für Kinder.

Avots: ME II, 690

nùoķimpulêt, abklöppeln Brasche.

Avots: ME II, 806

nùopulcêt "in pùlciņi zerteilen"(?): n. zē̦nus Bauske.] Refl. -tiês, sich versammeln Spr.

Avots: ME II, 834

nùopul̃guôt, tr., verschmähen, beschimpfen, verhöhnen, heruntermachen: viņas bērniņš pirmuo reizi nuopulguots MWM. VII, 817.

Avots: ME II, 834

pakaļpùlki, die Nachhut, Arriergarde.

Avots: ME III, 40

I pampulis, ‡

2) = pàmpums Nerft; kāds tam p. uz pieres!

Avots: EH II, 158

‡ II pampulis Turlau "luteklis".

Avots: EH II, 158

pampulis, etwas Dickes, Aufgedunsenes, eine dicke Person Mag. IV, 2, 132: nuodzēries kâ tāds pampulis Straume. Zu pàmpt.

Avots: ME III, 73

pâpulis, ‡

2) Plur. pāpuļi, Kartoffeln (in der Kindersprache)
Wessen.

Avots: EH II, 195

‡ papùlt ² (li. papùlti) Oknist n. FBR. XV, 185, (in eine schwierige Lage) geraten: papulām ķibelē.

Avots: EH II, 165

‡ parāpulêt Warkl., parāpuļâtiês ebenda, = parãpâtiês.

Avots: EH II, 167

‡ pãrspulgt, über etwas aufleuchten (?): sārte̦nuo spīdumu reizu reizēm pārspuldza tāļuo zibeņu baltā plīva Upītis Pirmā nakts 362.

Avots: EH II, 212

‡ paspulgt, ein wenig schimmern (?): vaŗavīksne paspuldz liepu spraugās Sudrabkalns V. b. l. 56.

Avots: EH II, 175

peipulīte od. *peipulītis, das männliche Glied: appuškuoju peipulīti BW. 34642 var. Nebst pipele dass. wohl zu peipt.

Avots: ME III, 192

‡ pe̦mpule, = pempele (?): velcies, pe̦mpul, par slieksni iekšā! tâ˙pat gribēsi saimniec[e] saucam[a] BW. 18832, 1.

Avots: EH II, 223

‡ pè̦pulis ² Warkl., gaļas p. Skaista, einer, der gern Fleisch isst.

Avots: EH II, 228

pìepùlcêt, pìepùlcinât, hinzutun, hinzusammeln, versammeln: daudz pagānu tai dienā kungam taps piepulcē̦ti Zachar. 2, 11. Jē̦kabs izlaida savu garu un tapa piepulcināts saviem ļaudīm I Mos. 49,33. vajadzēja piepulcināt klāt plašākās masas Duomas I, 688.

Avots: ME III, 281

pimpulis Grünw., pimpulītis BW. 34633 var., = pim̃pis.

Avots: ME III, 218

puopulãji, eine Art Wasserpflanzen Konv. ² 2320. Wohl zu puopis.

Avots: ME III, 457

‡ por̂pulis ² Seyershof "neiznesīgs, tūļīgs cilvȩ̄ks". Zu purpuļi?

Avots: EH II, 311

prapulît "verschwinden (izgaist)" Warkh.

Avots: ME III, 377

prapult: auch (mit -ra- gesprochen!) Preiļi (Kur. Nehrung, hier auch ein part. prt. prapuolis gehört), (mit ul̂) Auleja, (mit ùl ² ) Kaltenbr., Oknist: tava tiesa neprapuls Lixna. lini, pārmirkuši, prapuola Auleja. dzar tām lietām (deswegen) jis prapula Kaltenbr. n. FBR. XVII, 73. Aus OB. wird ein part. prt. prapūlis "verloren" mitgeteilt.

Avots: EH II, 312

prapult (li. prapùlti), zu Grunde gehen, umkommen Pas. II, 145 aus Welonen; mit pro- (unter slavischem Einfluss?) geschrieben (so auch in Warkl. gesprochen).

Avots: ME III, 377

‡ prapùltine ² Oknist n. FBR. XV, 185, das Umkommen, Zugrundegehen.

Avots: EH II, 312

prìekšpul̃ka, die vordere pulka (am Stuhl) : šim krē̦slam priekšpulka bij iauna likta A. XXI, 508. krē̦slu cē̦luši, tuo pie apakšējās priekšpulkas turē̦dami Etn. IV, 154 (aus Wohlfahrt).

Avots: ME III, 397

prìekšpùlks*, das vordere Regiment: tu stāvi priekšpulkū, ar bultām apber kareivjus Stāsts-Krieviņ. 10.

Avots: ME III, 397

pul!: zum Locken von Hühnern (pul) Ulanowska Łotysze 13. "Falls genuin, etwa aus *puol (zu apr. poalis "Taube")?" ME. III, 406 zu ersetzen durch "VgL pulis".

Avots: EH II, 323

pul! Interj. zum Locken von Tauben: dūjas sauc: pul, pul Etn. III, 11. Falls genuin, etwa aus *puol (zu apr. poalis "Taube")?

Avots: ME III, 406

pulans "?": par pulanu kalnu pāri BW. VI, S. 161 (im Rätsel).

Avots: ME III, 406

pulce*, die Versammlung, das Sichversammeln: pulces vieta Lāčpl. 120. vel stundas ce̦turksnis līdz pulces laikam Seibolt.

Avots: ME III, 406

‡ pul̃cene Frauenb. "ein grosses Schultertuch".

Avots: EH II, 323

pulcenis,

2): auch (mit ul̂) Saikava.

Avots: EH II, 323

pulcenis,

1) pul̂cenis Bers., Lub., pulcenis Bielenstein Holzb., Ruj., Lind. n. U., Mesoten, Laud., Friedrichswald, Warkl., Preili, pulcens Mag. XIII, 2, 47, Demin. pulceniņš BW. 33617, pulciņš Bielenstein Holzb. (hochle.), ein mit Bork überzogener Bienenstock
Elv., Ruj., Lind. n. U., ein in einen Baum hinaufgezogener Bienenstock Mag. XIII, 2, 47, Fangstock von Tannenrinde Bielenstein Holzb. 219: Sprw. pulcenī dundurs nelien un bite lien. ievilka mežuos kādu pulceni, lai ieķe̦rtās bites varē̦tu pārvest savās mājās Plutte 95. tur uzauga uozuoliņš, tur uzvilku pulceniņu,... tur ielīde man bitītes BW. 33617;

2) pulcenis Bers., Laud., pulcins Wessen, ein Starenhäuschen.
Vgl. pul̂cinis.

Avots: ME III, 406

pùlcêt, -ẽju, pùlcinât, tr., versammeln: luopus uz mājā dzīšanu pulcē̦dama Aps. IV, 15. vai viņš nepulcina jaunekļus? Saul. I, 174. pē̦rkuonis sācis padebešus pulcināt LP. VII, 1291. spē̦ks, kuŗš valdzina un pulcina... sirdis Apsk. v. J. 1905, S. 318. Refl. -tiês, pul̂cêtiês Mar. n. RKr. XV1I, 108, sich versammeln: pulcēties pulcējās mani balti bāleliņi BW. 16140, 6. Jāņu nakti raganiņas pulcēties pulcējās 32480.

Avots: ME III, 406

pulcîgi, Adv., in grosser Anzahl, reichlich viel: uz apsveicināšanu bij ieradušies it sevišķi pulcīgi Insbrukas studenti A. XI, 692. huzāru te juo pulcīgi Kaudz. pulcīgi daudz, sehr viel Bers.

Avots: ME III, 406

pulciniẽks "?": ej! - sauci pulcinieku (= pulkvedi?)! Alt. asins zieds 68. In Warkl. sei pulcinieks jem., der in einem pulks gewesen ist; in Marienhausen - jem., der versammelt.

Avots: ME III, 406

pul̂cinis: auch Borchow n. FBR. XIII, 25 ("= pulcenis"),

1): auch Auleja (ein aus éinem Klotz angefertigter Bienenstock)
Oknist, Skaista: tē̦vs ... staigājis ... ap pulciņiem Ceļi VIII, 2763 (aus Gr.-Buschh.);

2): in der Bed. von pulcenis 2 auch Oknist, Skaista, Warkl.

Avots: EH II, 323

pul̂cinis Gr.-Buschhof,

1) (auch in Warkl.) = pulcenis 1;

2) ein Insektenbau (z. B. ein Wespennest, ein Ameisenhaufen).
Etwa nebst pulcenis identisch mit li. pulkìnis "eine Schar (pulks) betreffend" ? In Gr.-Buschhof gebe es freilich daneben das Demin. pùlciņš (zu pulks) mit ùl, aber ein pul̂ks wird auch RKr. XVII, 108 aus Mar. bezeugt; pul̂cinis Warkh., = pulcenis 2.

Avots: ME III, 406

pulciņš, s. pulcenis.

Avots: ME III, 406

pulcis Kav., = pulcenis, ein in einen Baum aufgezogener Bienenstock.

Avots: ME III, 406

pulcîtiês Bw. 32480 var., = pulcêtiês, sich versammeln.

Avots: ME III, 406

puldelêt: tu nuo vienas puses uz uotru sve̦nkuojies un puldelē Lange Latv. ārste 58. "-ẽju." ME. III, 406 zu verbessern in "-ẽju,".

Avots: EH II, 323

puldelêt, -ẽju. purzeln, unsicher gehen, irren, fehlen St., Bergm. n. U.: ar tevi varu pastāvēt, bez tevis būs man puldelēt Gesangb. v. J. 1671. Zu pult.

Avots: ME III, 406

pulē̦ns Aahof, Treppenhof, = pulîtis.

Avots: ME III, 406

pulêt (??): III p. prs. pul "?" FBR. XVIII, 192.

Avots: EH II, 323

pulêt (??), = pult; grē̦kuos pulēt Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 407

I pulga "das Schmähen" Vank.

Avots: ME III, 407

II pulga (?) "?": le̦dus debess pulgā liets MWM. IX, 288.

Avots: ME III, 407

pul̃gât: ka mēs ... viņa vārdu nepulgājam (nicht schmähen) LLD. II, 928. nevajaga uotru cilvē̦ku p. AP.

Avots: EH II, 323

pulgât, schänden Bl.

Avots: ME III, 407

I pulguôt,

1): lästern
Lng.; unter die Leute ausbringen Für.; ka mēs ... kungus nepulguojam LLD. II, 10 ₂ . "(p(u)olg" ME. III, 407 in "p(u)olg" zu verbessern!

Avots: EH II, 323

‡ II pulguôt Lng., = dzīdinât, verfolgen (hierauf beruhend?).

Avots: EH II, 323

pul̃guôt, tr.,

1) üble Nachrede führen, schmähen, verklatschen
U.: tu... pulguo dievu Glück Römer 2, 23. meitas nuo Sirijas tevi pulguoja Ezechiel 16, 57;

2) fressend schädigen:
gailis pulguo (knābā) miežus (tīrumā) Pas. III, 414. - Subst. pulguotājs Glück Apost. 13, 41, der Verächter. Aus liv. (p(u)olg "schmähen, lästern", s. Thomsen Beröringer 274; in den Psalmen2 wird es noch öfters mit o geschrieben.

Avots: ME III, 407

puliers: aus d. Polier (wozu K. Krause WuS. XIX, 158 f.), s. Zēvers IMM. 1928 II, 314.

Avots: EH II, 323

puliers, pulieris,

1) "ein gewandter Mensch"
Bers.: zirgs sācis karītei pakaļ skriet kâ tīrais puliers Etn. II, 87. lē̦kdams vien kâ tīrais puliers LP. VII, 976;

2) pulieris, der Gehilfe eines Meisters bei Bauten, der darauf achtet, dass die Arbeit regelrecht ausgeführt wird
Riga, Vank., Schibbenhof.

Avots: ME III, 407

puliņa "ein Huhn (in der Kindersprache)" Wessen; vgl. pulîtis.

Avots: ME III, 407

pulinât, (ein Boot) mit einem Ruder vorwärts treiben Adiamünde.

Avots: ME III, 407

puliņģis, ‡

3) "šķiltavas" NB.

Avots: EH II, 323

puliņ̃ģis,

1) "?": zē̦ns aizskrēja kâ puliņģis (aus d. Füllen?)
ātri, ka kājas pie zemes nemetās Drosth.;

2) "ein wie ein Pflock od. Zapfen bearbeitetes Holzstück"
Sermus.

Avots: ME III, 407

‡ puliņi, verglimmte Lappen als Zunder für die šķiltavas NB.; ar neapdzē̦stiem pulliņiem ("?") L. Av. 1856, № 1.

Avots: EH II, 323

pulis Aahof, Treppenhof, pulîtis Mar. n. RKr. XV, 131, die (zahme) Taube; vgl. pul.

Avots: ME III, 407

pulît, werfen (sviest) Warkh.

Avots: ME III, 407

pul̂k ² Salis, Ruj., Iw., = pulku.

Avots: ME III, 407

I pùlka,

1): cilvē̦ki nāk pa pulkām Manz. Post. II, 62. visa pul̂ciņa ² sivē̦nu AP.; eine Versammlung junger Leute an Sonntagabenden zum Tanz od. anderen Belustigungen
Warkl.: iešu uz pùlku ² . kur šuovakar ir p.?

2): te bija pùlkas ² mantas Sonnaxt;

3): auch (mit ul̂ ² ) Orellen, Puhren; p. par mazs putns Apsk. 1903, S. 164. viņš pe̦lnus diezgan pul̂ka ² AP.

Avots: EH II, 323

I pùlka, s. pulks und pùlku.

Avots: ME III, 407

II pul̃ka: auch AP.; redeļu p. Orellen, Salis. grāmatu p., ein Stäbchen, mit dessen Hilfe Kinder lesen lernen Salis. punas p. "сердечник, шкварень" Karls.

Avots: EH II, 323

II pul̃ka, pul̂ka Kr., s. puļ̃ķis.

Avots: ME III, 407

III pul̃ka Karls., in der Verbind. krūts pulka "сердечник"; am Spinnrad (vgl. krùts 5 und puļķis)?

Avots: ME III, 407

pulkâd Schlehk, Lubessern, Adv., = daũdzējâdi.

Avots: ME III, 407

‡ pulkāds vielerlei: pulkādas lašu zortes Pēt. Av. II, 217.

Avots: EH II, 323

‡ pul̂kajâds ² AP., vielerlei: pulkajādi paraugi.

Avots: EH II, 323

‡ pul̃kans Salis, mit pul̃kas II versehen: pulkanas trepes.

Avots: EH II, 323

‡ pul̃kât, zu erschliessen aus ‡ àizpul̃kât.

Avots: EH II, 323

pulkavniẽks U., = pal̃kavniẽks, der Oberst (aus r. полковникъ).

Avots: ME III, 407

pùlkkãjaîns*, mit vieten Füssen versehen Preip. 46.

Avots: ME III, 407

pùlkkãjis*, wer viele Füsse hat, der Vielfüssler, der Polyp Preip, 46.

Avots: ME III, 407

pùlks,

1): kaŗa pulki BW. 32010. zuosu pulki 17605, 10. pulciņš (Var.: daudz) mazu bē̦rnu 2075, 1 var. sagāzts liels p. skuju Apsk. 1903, S. 177;

2): pul̂kiem ² ciemiņiem Grob.; in Salis auch die "bestimmte"
Adjektivform: tie pulkei (< -*ai, für schriftle. *pulkie) cilvē̦ki;

3): auch (mit ul̂ ² ) Dunika, Salis.

Avots: EH II, 323

pùlks, pul̂ks Mar. n. RKr. XVII, 108, auch pùlka U., N.-Autz,

1) substantivisch:

a) der (lebendige) Haufe, die Schar, eine Menge überhaupt:
Sprw. pulks vienu var uzturēt, viens pulka nevar vis. liels pulks ļaužu od. cilvē̦ku, eine Menge Leute. nuo pulkas Zb. XV, 237. ganāms pulks, die Herde. bišu pulks U., ein Volk Bienen. cilvē̦ki kustas pulciņiem (scharenweise) Aps. III, 3. izšķirties uz trim pretīgām pulkām Kaudz. M. 46. vēži kāpuši neapzināmiem pulkiem LP. III, 103. dziedam divi, neiet šurpu, neiet turpu; kad dziedāja liela pulka, kâ līguot nuolīguoja BW. 258. nāca viens, nāca divi, nu atnāca liela pulka 16229. liela pulka meitu nāca 7123. nuo šās pulkas meitiņām trūks vienai vainadziņš 24299, 1 var. augstmanim bijis (sic!) liela pulka mantas LP. VI, 788. izbeŗ lieluo pulku labzbas VII, 720. milti izbiruši liela pulka VI, 54. jājam, brāļi, vienu pulku (Var.: vienu ceļu, kuopā), lai nezviedza kumeliņi! BW. 13419, 2, pulkā iet Kav., pulkā jaukties, sich (in etwas) einmischen, sich ins Mittel legen. es arī iesperšu kādu vārdu pulkā, ich werde mich auch in die Rede mischen Alm. Kaislību varā 134;

b) das Regiment:
kājnieku, jātnieku p., das Infanterie-, Kavallerieregiment. kareivji nuo dažādām pulkām Kaudz.;

2) adjektivisch, zahlreich, viel
Salis: pulkās mājās Stenden. es satiku pulkus cilvē̦kus Mar. n. RKr. XVII, 140. viņš pulkiem palīdz ebenda. man pulkās vietās jātiek LP. VII, 630. nāci man līdz, kur tā pulkā nauda! VI, 179. uotram bij pulki bē̦rni VI, 701 (aus Nogallen);

3) pulks, adverbial,
S. pulku. Dürfte nebst li. pul̃kas "Haufen, Schar" zunächst aus slav. "ръlkъ" dass. entlehnt sein.

Avots: ME III, 407

pul̃kšêt Ruj., N.-Peb., ins Wasser fallend schalten.

Avots: ME III, 408

‡ pul̃kši, = spaļi NB.; zum Spinnen untaugliche Flachsabfälle Grob.: kad linus kulsta, tad birst p. un spaļi. Zu pulksts, -s.

Avots: EH II, 324

pulkšinât, = pulšķinât 2.

Avots: ME III, 408

pul̂kšķêt, -u, -ẽju, kolkern: alus mucas rūgdamas pulkšķ (nuo mucas pa spundes caurumu nāk ārā gāzes burgzdules un ar truoksni pārsprāgst). linu mārks pulkšķ (iemē̦rktie lini rūgst, ūdens virsū ceļas gāzes pūslīši un sprāgst pušu ar truoksni) Druw.

Avots: ME III, 408

‡ pul̂kšnêtiês, -ējuos Auleja, plätschern ("kustuoties kult ūdeni, raduot zināmu skaņu"): līdakas pa ūdini pulkšnējas.

Avots: EH II, 324

pulkstaîns, uneben, voller pulkstis: pulkstu dēļ lielākā daļa tīrumu ir pulkstaini Druw. n. RKr. XVII, 74.

Avots: ME III, 407

‡ pulkste,

1) "sarežģījies dzijas juceklis" KatrE.: visa dzijs vienā pùlkstē ² ;

2) pul̃kstes Ekau, Grünwald, leichte, feine Hede, die sich vom Flachs beim Reinigen absondert.
S. auch pulkstes unter pulksts, -s 2.

Avots: EH II, 323

pulkstene, pulkstenĩte, s. pulkstenis 5.

Avots: ME III, 407

‡ pulksteniņš,

1) der Puls
(mit ùl ² ) Lös.;

2) campanula patula Ramkau, campanula rotundifolia Pussen;

3) ein gewisser Käfer:
pie kukaiņiem, kuŗiem spārnu nevaid, piede̦r blusa, zirneklis, p., skārpis u. c. Stobe 1797 III, S. 69.

Avots: EH II, 323

pùlkstenis: Demin. acc. pl. pulkstentiņus BW. 12911 var.,

1): kâ pulksteni (Var.: zvārguli) skandināja BW. 8620 var. nuoskanēt kâ baznīcas pulkstenim 8605, 1;

3): auch (der Puls) Brasche Anl. 401;

5): pulkstenīši (mit ul ² ) auch AP., (hier auch ein gleichbed. pul̂ksteņi ² ) Salis.

Avots: EH II, 323

pùlkstenis Serbigal, (mit ùl ² ) Lis., pul̂kstenis Golg., pul̂kstenis ² AP., Kand., Dond., Lautb., Selg., Widdrisch, Salis, pùlkste̦ns C., pùlkste̦ns ² Sessw., Selsau, Heidenfeld, Tirsen, pul̂kste̦ņs Gr.-Buschhof, pul̂kstens ² Ruj., pulkstens Wessahten, pùlkstins Ronneb., Trik., Smilt., Salisb., pulkstiņš Aahof, pùlkstins ² Kl., pulkstienis Wid., pul̂kstiens ² Dunika, Lin., Iw., pulkstiens Schnehpeln, Ed- wahlen, Preekuln (in Kurl.), Demin. auch pulkstentiņš,

1) pùlkstenis Jürg., Arrasch, die Glocke:
baznīcas pulkstenis, die Kirchenglocke. dvēseļu pulkstenis Salis, die Totenglocke. ilkses pulkstens Mag. XIII, 2, 54, die Fahrglocke. tuornī bijis liels zvanāms pulkstens Smilga Aizsn. ceļi 35. vai nedzird zirgu kakla pulkstentiņu LP. VII, 947. gauži skan visi Rīgas pulkstenīši (Var.: pulksteniņi) BW. 30691. (māmulīte) iet pa ciemu vainādama, kâ pulkstenis zvanīdama 23445 var.;

2) pùlkste̦ns Arrasch, Jürg., die Uhr:
sienas, kabatas p., die Wand-, Taschenuhr. cik ir pulksten(i)s? wieviel ist die Uhr? pulksten(i)s ir viens, divi usw., die Uhr ist eins, zwei usw. pulksten od. pulkstens (nach U. auch: pulksteņa) vienuos, astuoņuos, um ein, um acht Uhr. pulkstenis sit, iet, stāv (nach U.: guļ), die Uhr schlägt, geht, steht. = nāves pulkstens, das Hämmern des Holzwurmes (von abergläubischen Menschen so genannt) Konv. ² 1786;

3) pulkstenis, die Schlagader, der Puls
U.: pulkstenīši le̦c, der Puls schlägt Austrums. pulksteņa dzīsla, Pulsader Celm. pulkstenis iet pacēlies, der Puls geht voll U.;

4) Demin. pulkstenītis, der Schellenzug od. Zymbelzug an der Orgel
U.;

5) pulkstenītes od. pulkstenīši, Glockenblumen (campanula):
starp viršiem te auga ciesas, ...zâle un lielās pulkstenītes Aps. VII, 28; platlapainā pulkstene, campanula latifolia Konv. ² 2099;

6) pulkstenis, anobium pertinax L.;

7) pulksteņu dzija, lötiges Garn (auf der Zahlhaspel gemessen)
Oppek. n. U. Wohl - mit sekundärem k-, aus *puls-s(i)tenis resp. *puls-s(i)tiens gekürzt (zur Kürzung vgl. z. B. ačgārni aus atžagārni), zu sist "schlagen", mit puls- aus mnd. puls "Anschlagen (der Glocken); Aderschlag". Weniger wahrscheinlich dürfte Ableitung von der deutschen Nebenform pulst dass. sein.

Avots: ME III, 407, 408

pùlksteņķẽde, die Uhrkette.

Avots: ME III, 408

‡ pulkste̦npuķe (?), erschlossen aus tahm. pulkstanpuķ Pussen, in der Verbindung dižā p., campanula persicifolia.

Avots: EH II, 324

pulkste̦ns (unter pùlkstenis),

1): auch AP., Seyershof (mit ul̂ ² ), Blieden; kâ pulkste̦nu (Var.: zvārguli) skandināja BW. 8620 var.;

2): auch (mit ul̂ ² ) AP., Ramkau.

Avots: EH II, 324

‡ pul̂kstê̦ns ² Gipken n. FBR. XIII, 73, (mit ul) Perkunen n. FBR. XVIII, 124, = pùlkstenis 1 (und 2?).

Avots: EH II, 324

pùlksteņtaĩsîtãjs* der Uhrmacher.

Avots: ME III, 408

‡ pulksteņvaža A. Upītis Sm. lapa 326, die Uhrkette.

Avots: EH II, 324

pulkstienis (unter pùlkstenis),

2): mit ul̂ und iê ² Iw.

Avots: EH II, 324

pulkstiens (unter pùlkstenis),

1): auch BW. 8680, 1 var., Kal., NB.; vīra māmiņai p. mēles galiņā Tdz. 46677 (aus Felixberg). izdzirda pulkstiena skanēšanu Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 324

pulkstiķišas ( -us?) raudzĩt, den Puts fühlen Biel. n. U.

Avots: ME III, 408

‡ pùlkstinis ² Borchow n. FBR. XIII, 25, (mit ul̂) Kaltenbr., Mahlup, = pùlkstenis 1 und 2: pulkstiņi iet Manz. Post. III, 148.

Avots: EH II, 324

pulkstins (unter pùlkstenis),

1): auch Lng., (mit ùl ² ) Erlaa, Fest., Saikava, (mit ul̂ ² ) Kl.-Roop, (mit ul̂) Oknist n. FBR. XV, 174.

Avots: EH II, 324

pulkstiņš (unter pùlkstenis): mit ul̂ Aahof n. FBR. IV, 43.

Avots: EH II, 324

pulksts, -s: zur Etymologie s. FBR. VIII, 5.

Avots: EH II, 324

pulksts, -s, gew. der Pl.,

1) pul̃kstis Smilt., Klunkerhede
L.; Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.; linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt. peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;

2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen
Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl. pulkstes, gen. pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);

3) ein weiches Polster am Kummet
U.: seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.

Avots: ME III, 408

pùlku: auch (mit ul̂ ² ) Dunika, Kal., OB., Orellen.

Avots: EH II, 324

pùlku, pul̂ku ² Līn., Wirginalen, pùlka Ronneb., Atrakst, Neuenb., pul̂ka ² AP., pùlka ² Mar. n. RKr. XVII, 145, auch pulks U., Wormen, Adv., viel: pulka, pulku (U.) od. pulks (U.) ļaužu, viel Volk, senāk, kad vilki pulku bijuši LP. V, 190. pulka mantas VI, 82. viņam e̦suot pulka naudas ebenda 178. muižā bija liels ābeļu dārzs un pulka ābuoļu ebenda 264, rudeņuos sadzinuši pulka ganu kuopā ebenda 185. brīnum pulka zivju saķē̦ruši ebenda 157. kad zirgam ienāši, tad tam jāduod labi pulka griku Etn. IV, 119. dzīvuojuši atkal pulks gadu LP. III, 31. muiža ar pulks... istabām Lautb. Luomi 126.

Avots: ME III, 408

pulkums: auch (mit ul̂ ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 324

pulkums Naud., die Menge: naudas liels pulkums.

Avots: ME III, 408

pùlkvedis* (li. pulkvedỹs), der Oberst.

Avots: ME III, 408

pulpinât, schnarren (von der Wachtel): aiz birzes stūŗa pulpināja paipala Dz. V.

Avots: ME III, 408

pulpučam "in grossen Flocken": sniegs nāk pulpučam zemē Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 408

pulšķaîns "?": pulšķains, netīrs āzis Stari II, 925. ūdens tecēja nuo pulšķainiem, atplīsušiem ielāpiem Zalktis I, 121.

Avots: ME III, 409

pulšķêt, -ẽju, vom Schalle, der entsteht, wenn etwas ins Wasser geworfen wird Sessw., Peb. n. U.: pulšķēja vien, kad pīle zem ūdens gāja Infl. n. U., Warkl.

Avots: ME III, 409

pulšķinât,

1) schnarren (von der Wachtel)
N.-Schwanb.: paipalas pulšķina, -sauc: pul, pul;

2) mit der Hand das Wasser leicht schlagen
Warkl.

Avots: ME III, 409

pulsuôt, pulsieren: sirds, kas strauji pulsuojuot dzina asinis . . . Ezeriņš Leijerkaste I, 100.

Avots: ME III, 408, 409

‡ pul̂stenis ² Kaugurciems, die Uhr.

Avots: EH II, 324

pul̂stins Mar. n. RKr. XVII, 133, = pulkstenis.

Avots: ME III, 408

pult (li. pùlti) Manz., Fürecker, Glück, puolu, pulu, fallen U. (jetzt anscheinend im Volksmund ungebräuchlich): miegs puol uz ratiem un zirgiem Glück Psalm 76, 7. kas starp sle̦pkavām bij pulis Lukas 10, 36. patgalvis aplam iedams nuodauzās un puol par tuo akmini Manz. Post. I, 81. bagāts apgabals tiem atkal ruokās pula MWM. VI, 321. bijūt starp ienaidniekiem puluši De̦glavs Rīga II, 1, 230. Zu apr. aupallai "findet", ahd. fallan "fallen", arm. p'ul "Einsturz" u. a., s. Watde Vergl. Wrtb. II, 103.

Avots: ME III, 409

pul̃veris: auch Allasch, C., Lemb., Selg., Trik.: grūd mucā, ved uz Rīgu pulverim (Var.: pulverī; pulveŗuos 13010, 3 var.) BW. 12886 var.

Avots: EH II, 324

pul̃veris, pul̃vēris, pulvẽ̦rs Wolm., pulverģis U., JK. VI, 42, 45, das Pulver (zum Schiessen und zur Arzenei); Zunder U.

Avots: ME III, 409

pul̃vēris: auch AP., Dobl., Dunika, N.-Peb., Oknist, Saikava, Schwitten.

Avots: EH II, 324

I pulzna, Spelze: pie auzām pulzna Festen n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 409

II pul̃zna Arrasch "=tulzna".

Avots: ME III, 409

pumpulaîns, pumpalaîns, pumpuļuots Lettg., knotig, zottig, uneben U.

Avots: ME III, 411

pumpulêt(iês) "sich dick bekleiden" Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 411

pumpulêt(iês): aus d. pumpeln "einhüllen" n. Sehwers Unters. 97.

Avots: EH II, 325

pumpulêt(iês) "sich dick bekleiden" Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 411

pum̃pulis,

1): auch Sonnaxt. - In der Bed. 3 nach Sehwers Unters. 97 aus d. Pumpel "kleiner, im Wachstum zurückgebliebener Mensch".

Avots: EH II, 325

pum̃pulis Dond., Schleck, pùmpulis ² ,

1) die Beule
U., Gold. n. Etn. IV, 166: tik˙pat kâ tas pumpulis uz viņas de̦guna izjauca... vaiga skaistumu Jansona Duomas 36. pumpulis uz vaiga uzmeties Dond. manam zirgam ir pašā saku vietā liels pumpuls, nevarēs likt darbā Selb.;

2) pum̃pulis Bauske, Ruj., C., pum̂palis Gr.-Buschhof, pùmpulis ² , eine dickere Stelle im Garn
Mar. n. RKr. XV, 131, Bers. n. Etn. IV, 166; pùmpulis ² "pumpuļuota drēbe" Dricē̦ni;

3) ein dicker, kleiner (von Wuchs) Mensch
Lös. n. Etn. IV, 166;

4) "?" : rudenī, nuo Miķeļiem līdz Mārtiņiem, ēdināja garus, tādēļ šuo laikme̦tu arī sauca par "garu laiku" un visas šā laikme̦ta pirmdienas par "pumpuļu pirmdienām" LP. VII, 306;

5) pum̃puļi, die Samenknollen der Kartoffelstauden
Ruj., N.-Peb.;

6) etwas Dickes:
saģērbies kâ pum̃pulis Jürg. Woht zu pumpa II.

Avots: ME III, 411

pupulãji U., Karls., Dreiblatt (menyanthes trifoliata L.) RKr. III, 71. Zu pupa.

Avots: ME III, 415

pupulãjs Etn. IV, 167, = pupaine I.

Avots: ME III, 415

pupulakši: auch BW. 32367, 1 var.

Avots: EH II, 327

pupulakši, pupulakšķi, pupulaksti, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

‡ pupulakšķis Spr., ein Bohnenstengel.

Avots: EH II, 327

pupulapas, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupulēkši (unter puplakši): auch Tdz. 53340.

Avots: EH II, 327

‡ pupulêkška Heidenfeld, = ‡ pupulêkšķis.

Avots: EH II, 327

pupulekšķi, pupulēkši, pupulēšķi, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

‡ pupulêkšķis Heidenfeld, Plur. pupulêkšķi Saikava, = puplakši.

Avots: EH II, 327

pupulellĩtis, ein verzogenes, verwöhntes, ausgelassenes Kind Ramelshof.

Avots: ME III, 415

pūpuliņa (unter pùpuõls): auch Tdz. 46597 (= pūpaliņa 1).

Avots: EH II, 342

pupulis, eine dickere Stelle im Garn Mar. n. RKr. XV, 131; wohl zu paupt.

Avots: ME III, 415

pūpulis (unter pūpuls): auch Stenden, Wainsel (mit û ² ); "der Palmbaum" Lng.

Avots: EH II, 342

pūpuls: auch (mit û!) Aahof n. FBR.IV,43.

Avots: EH II, 342

pūpuls, pūpulis, s. pūpuols.

Avots: ME III, 448

‡ pur̂pulêt ² Strasden, leise und undeutlich bei sich sprechen: vai es zinu, kuo viņš tur purpulē!

Avots: EH II, 329

‡ II pur̂pulis ² NB., = purpuls.

Avots: EH II, 329

purpulis, einer, der oft zankt, schilt, unzufrieden ist Jerkul n. Etn. IV, 167. Zu purpêt.

Avots: ME III, 419

purpuls, s. purpuļi.

Avots: ME III, 419

rāpulêt: auch (mit à ² ) Auleja.

Avots: EH II, 361

rāpulêt, s. rāpuļuôt.

Avots: ME III, 497

‡ rāpulība Strods Par. vōrdn. 149 "?".

Avots: EH II, 361

rāpulîgs, kriechend: rāpulīga gaita Kaln. Uozuol. māc. 22.

Avots: ME III, 498

rapulis Nigr., rapuls, ein Grobian Mag. XX, 3, 219. Vgl. etwa repeči.

Avots: ME III, 478

rãpulis: auch (mit à ² ) ein in seinen Anschauungen nicht selbständiger Mensch Zvirgzdine.

Avots: EH II, 361

rãpulis C., ein Kriecher U., Schleicher St., Schmeichler B. Vēstn., ein Kind, das noch kriecht U.; das Reptil; tu duomājies caur tuo nuo manis atkratīties, rāpuli tu! Purap. - dievs par daudz visādu kaitīgu rāpuļu laidis pasaulē LP. VII, 1168. ala pilna ar čūskām, kaupiņiem, kādiem nekādiem rāpuļiem VI, 62. visādi rāpuļi, kas dzīvuo e̦ze̦ra dibe̦nā Apsk. v. J. 1905, S. 312.

Avots: ME III, 497, 498

re̦mpulis,

l): auch Grünh., Laidsen;

2): "re̦sns kluča gabals" Grünh.

Avots: EH II, 365

re̦mpulis,

1) re̦m̃pulis Wolm., re̦m̂pulis ² Salis, ein kurzer und dickėr, untersetzter Mensch: pienavnieki, re̦mpulīši (Var.: re̦mpucīši, taukvēdeŗi), trepes lika pie kumeļa BW. 12866, 2 var.;

2) "?": mē̦sli iekša re̦mpulīšuos kuopa saspiesti Preip. 123. re̦m̃pulīši "dünne und lange Teigstücke"
Bauske.

Avots: ME III, 510

repulains Mar. "uneben".

Avots: ME III, 513

rē̦pulains (unter rẽ̦puļaîns): rẽ̦pule̦ni karpeļi ir tādi sasprē̦gājuši Seyershof. acte̦ns audakls tāds r. ir, -nav glumjš ebenda.

Avots: EH II, 370

re̦pulis Wid., ein dickes, rundes Kind; ein fleischiges Blatt. Wohl zur Wurzel von rept.

Avots: ME III, 513

rē̦pulis,

1) ein kurzer und dicker, stämmiger Mensch
Ar.; vgl. re̦pulis;

2) rẽ̦pulis, wer kriecht
Ruj.; vgl. rē̦puôt.

Avots: ME III, 521

‡ rimpulis Seyershof, = ripulis: pāva spalvas un aste ir rimpuļuos.

Avots: EH II, 372

rimpultiņa od. *rimpultiņš "?": pieci pūri rimpultiņu (Var.: pipelīšu) BW. 34603, 3. In Riga sei rim̃pultiņš ein rundes Kinderspielzeug (z. B. ein rundes Steinchen).

Avots: ME III, 526

ripulêtiês Kl., Ball spielen.

Avots: ME III, 530

ripulis: auch ("?") Lubn. n . FBR. XVII, 127, ("Kreis" und "Scheibe") Erlaa, ("riņķis") Pilda; eine kleine Holzscheibe A.-Schwanb.; drāts r. Saikava; "ein (nicht grosser) kugelförmiger Gegenstand" Jürg.; aplaidīsim mēs ar vienu ripuli (eine Runde, tanzend)! Meselau.

Avots: EH II, 373

ripulis Wid., Demin. auch ripultiņš, ein Kreis; eine runde Scheibe, ein runder Gegenstand überhaupt, ein Kreisel: lakatiņš ar sarkaniem ripuļiem MWM. VI, 27. lūku ripulītis (Scheibe, Bündel) Zaļmuiža. viņas (= saules) ripulīši mirdzēja tam uz drēbēm A. XVlI, 395. muižkundze nuopūšas, lūpas ripulītī savē̦luse Vēr. II, 1401. savu vārdu viņš uzraksta un uzrauj vēl ripuli (einen Schnörkel) galā Dok. A. Pliederiene iesprauda matu ripulī (in den runden Haarzopf) adatu A. v. J. 1902, S. 403. auniņš dirsa ripultiņus RKr. VlI, 1266. ratenīti, ripulīti BW. 7018 var. mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146. malkas ripulis B. Vēstn., ein Ring Holz. - ripuļu zāģis Treiden, die Kreissäge. kad bē̦rns sāk kājām iet, tad saka: "tev jau mazais iet ripuļiem (= ripuliski) vien" N.-Peb.; ähnlich : aiziet ripuļu ripuļiem Bers.

Avots: ME III, 531

ripuliski, in der Verbindung ripuļu ripuliski, Adv., rollend, kugelnd, kullernd Ar.

Avots: ME III, 531

‡ rùmpulis ² Liepna "ratu rumba".

Avots: EH II, 384

rupulis L., rupuls U., rupults U.,

1) ein grobes Stück Holz
L., ein zum Bauen untaugliches krummes Holz U.;

2) ein Grobian, Tölpel
L., U.;

3) rupuls Kav., = rupucis, die Kröte. Zu rupjš.

Avots: ME III, 563

rupults, s. rupulis.

Avots: ME III, 563

sapulce*, die Versammlung U.; gada sapulcē, die Jahresversammlung; pilna sapulce, die Generalversammlung.

Avots: ME III, 708

sapulcêt, sapulcinât, tr., versammeln U., Spr.: sapulcināt savu tautu Vēr. II, 857. sapulcināja visus zirnekļus Etn. II, 176. Refl. -tiês, sich versammeln Spr.; sapulcējās... ļaudis it kâ viens vienīgs vīrs Hebr. 3, 1, sapulcējušies ļaudis kâ mežs JK. III, 70. man patīk, ka viņas ap manu maizi sapulcējas LP. IV, 171.

Avots: ME III, 708

sapulguôt, tr., schmähend heruntermachen Bauske.

Avots: ME III, 708

sapulis, ein Fisch Lis. n. RKr. XVII, 90, Lös., Mar., A. - Schwanb., Heidenfeld, Angern, Allendorf, Fehsen, N. - Laitzen, Lennew.; sapuls, der Alant Infl. n. U., Welonen. - Vgl. sapals,

Avots: ME III, 709

‡ sâpulis (li. sopulỹs) Auleja, das Geschwür.

Avots: EH II, 472

‡ sapul̃kat Salis "ar pulkām sastiprināt"; sapul̂ket ² Erwalen, mit Pflöcken zuknöpfen.

Avots: EH II, 439

‡ sapuls Meselau, N.-Peb., = sapals.

Avots: EH II, 439

‡ sâpultē̦ns Auleja, ein kleines Geschwür (Deminutivform zu sâpulis).

Avots: EH II, 472

‡ sapum̃pulêt AP., irgendwie in Kleider einwickeln.

Avots: EH II, 439

‡ sê̦pulis ² Seyershof, ein Mensch von kleinem Wuchs, "pamazs bē̦rns".

Avots: EH II, 481

še̦rpule od. *še̦rpulis "?": būs... ļautiņiem še̦rpuļu krekliņš Rainis Uguns un nakts 18.

Avots: ME IV, 16

‡ sīpulnieks "?" Kalupe n. FBR. XVIII, 39; ein Beet mit Zwiebeln (mit ì ² ) Baltinow, Skilbēni.

Avots: EH II, 493

sìpuls ² (unter sīpuols): auch Adsel, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, (mit î ) Aahof n. FBR. IV, 43.

Avots: EH II, 493

‡ šķē̦pulis "?": mazie le̦dus šķē̦pulīši dancuo lielajiem kâ atnesēji nuo pakaļas Pēt. Av. III, pielik., 106.

Avots: EH II, 633

skuôpulis ² : auch BW. 19428.

Avots: EH II, 518

skuôpulis ² Karls., Ahs., f. skuopule, Demin. skuopuliņa BW. 32586, der Geizhals, die Geizige: reiz bijis bagāts skuopulis LP. IV, 165. ve̦cais kungs ir liels skuopulis Ahs, saimniece, skuopule, ne˙maz nepielējusi putrai pienu LP. V, 103. skuopulis tuo atraida cietsirdīgi VII, 923.

Avots: ME III, 910

spul̃dîgs Gr.-Sess., munter, sprühend: spuldīgas acis Gr.-Sess.; Alm. Rud. 39. meitē̦ns ir pa˙liekam spuldīgs Gr.-Sess.

Avots: ME III, 1028

‡ špuldīgs Grünh. "gewandt, lustig, vendīgs"; vgl. spul̃dîgs.

Avots: EH II, 655

spuldze*: kur spuldzes spuoži mirdz Fr. Adamovičs Rudens ziedi 93.

Avots: EH II, 563

spuldze*, die Glühbirne.

Avots: ME III, 1028

spuldzîgs,

1) leuchtend, funkelnd:
spuldzīgas zvalgznītes Lautb. Luomi 21. spuldzīgas acis Dünsb.;

2) spul̂dzîgs, gut und schnell sich merkend
Bershof.

Avots: ME III, 1028

‡ spul̂dzinât, zu erschliessen aus uzspul̂dzinât.

Avots: EH II, 563

spuleņģis, ein Knüppel Golg.; vgl. puliņ̃ģis 2.

Avots: ME III, 1028

spulga,

1): spulgas apžilbinātās acis A. Upītis Kailā dzīvība 38; ‡

2) fackelartiges Feuer in einer zum Illuminieren dienenden irdenen Schale
(r. плошка; Neologismus).

Avots: EH II, 563

spulga od. *spulgs, der Glanz, Schein, Schimmer: viņa acīs redzēja... burvīgu spulgu JR. V, 91. varbūt viņa ieraudzīja manī kādu se̦nu atmiņu, pirmā mīļākā spulgu? Ezeriņš Leijerk. I, 29.

Avots: ME III, 1028

spulgacis U., f. spulgace, Demin. spùlgacĩte C., spulgactiņa Rainis, wer glänzende, lebhafte Augen hat. spulgacis (nom. pl.), grosse, funkelnde Augen L.

Avots: ME III, 1028

spùlgacĩte (unter spulgacis): auch BW. 5431 var.

Avots: EH II, 563

spulgactiņa (unter spulgacis), ‡

2) ein funkelndes Äuglein:
apgriêz[ī]s jūsu spulgacteņas (acc.) Tdz. 50033.

Avots: EH II, 563

‡ spulgains, = spul̃gans (?): gandrīz spulgaini sarkani mati Poruks Pērļu zvejn. (1939) 169.

Avots: EH II, 563

spulgaiši, stellaria graminea L. Lös. n. RKr. III, 72.

Avots: ME III, 1028

spul̃gans Nigr., Bauske, (mit ùl ) C., schillernd (von Zeugen) U., glänzend (von Metallen) U. Subst. spulganums LKVv., heller Glanz.

Avots: ME III, 1028

‡ spulgauts* "?": apakšmala ziemeļblāzmas spulgautiem karājas gaisā K. Kasparsons.

Avots: EH II, 563

‡ spulge̦ze̦rs* Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 140, ein schimmernder See.

Avots: EH II, 563

spulgnaglene, die Lichtnelke (lychnis L.) RKr. II, 73; sarkanā sp., melandryum rubrum Mežuos un ārēs II, 32.

Avots: ME III, 1028

spùlguôņa ² , der Wiederschein, Abglanz: luoguos, ūdenī spulguoņa nuo saules Bers.

Avots: ME III, 1028

spulguonīte "?": tautu meita spulguonīte (eine Funkelnde?) Celm.

Avots: ME III, 1028

spul̃guôt, ‡ Refl. -tiês, schimmern: uz taviem vaigiem spulguotuos man saldas cerīb[a]s stars Dünsb. 15 jaunas dziesmas 13. tur sarkana vakara saule aizejuot spulguojas vēl Rainis Dz. un d. II, 183. ‡ Subst. spulguôtājs, fem. s-ja, wer od. was glänzt, funkelt: spuožajām ... de̦be̦su spulguotājām (scil.: zvaigznēm) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 238.

Avots: EH II, 563

spul̃guôt Iw., Duburs, spùlguôt C., spùlguôt ² Kl., spul̂guôt ² BL, Selg.,

1) intr., glänzen, funkeln
U.: kāpēc tavas acis tâ spulguo? Hiob 15, 12. saule spulguo R. Sk. II, 219. zvaigznīte spulguoja Vēr. II, 655. ābelēs spīd un spulguo dze̦lte̦ni, sārti un sarkani ābuoli Janš. Bandavā I, 98. spulguo un laistās viļņi Veselis Netic. Tuoma mīlest. 88;

2) spulguot acis, liebäugeln
Dond.

Avots: ME III, 1028

‡ spulguôtava*, die Photosphäre der Sonne K. Kasparsons.

Avots: EH II, 563

spulguotne, in baltā vakaru spulguotne Peņģ., lychnis alba.

Avots: ME III, 1028

spul̂gs Warkl., Adv. spulgi, glänzend, leuchtend, schimmernd: spulgās acls A. v. J. 1896, S. 96. acis zlbēja... spulga uguns 1900, S. 813. acis spulgi iemirdzējās De̦glavs Rīga II, 1, 72. spulgi uzlūkuot B. Vēstn. skaidras kâ spulgi sudraba spuoguļi Veselis Daugava l, 419. zīda drēbēs spulgi spuožās A. v. J. 1896, S. 741. spul̂gas (klare) acis Bershof. Subst. spul̂gums Warkl., (mit ul̂ ² ) Bauske, das Glänzen, das Gefunkel U.: acu spulgums, Glanz der Augen U. dzīves spulgums izdzlsis acīs MWM. X, 257. nuo... actiņām izstaruo burvīgs spulgums Jaun. mežk. 14. Plur. spulgumi LKVv., Lichter des Himmels, ein Sternbild. - Wenn u hier aus ide. o reduziert ist, zu spalgs 1 und (nach Būga KSn. I, 264) li. spalgena "spanguolė"; daneben ohne s- poln. pełgać "flimmern" (nach Krček Festschr. f. Windisch 246 ff.), ai. phalgú-ḥ "schimmernd" u. a., s. Persson BB. XIX, 258 und Beitr. 418 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 1028

spulgt: caur zaru galiem, kas apzeltīti līdz ar galuotnēm spulga vieglā, sārtā dūmakā A. Brigadere Skarbos vējos 145. Subst. spulgumi: Häutlein zwischen den Netzaugen, die in der Sonne spiegeln Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Häutlein" ).

Avots: EH II, 563

spulgt! spulgts! Interj. zur Bezeichnung einer schnellen Bewegung: vārna spulgt! nuo rumbas laukā Pas. I, 176 (infl.). gailis spulgst! nuo zuobiem ārā, kuokā augšā 324.

Avots: ME III, 1028

spulgt Wid., Nötk., = spulguot: acis spul̂dz ² Nigr. (prt. spuldza) oder spùlgst ² Warkl.

Avots: ME III, 1028

spulgts, = spulgs: actiņas diezgan spulgtas, lai iekarsē̦tu... sirdi Jaun. mežk. 207.

Avots: ME III, 1028

spulgu acis Lautb. Luomi 10, leuchtende, sprühende Augen.

Avots: ME III, 1028

spulguļuôt, = spulguôt: acu spulguļuošana Sadz. viļņi 22.

Avots: ME III, 1028

I spulgums, das Gerüste, darauf Netze getrocknet werden L. ("weil die Bläschen in den Netzaugen in der Sonne blänkern").

Avots: ME III, 1028

II spulgums, s. spulgs.

Avots: ME III, 1028

spuliņģis: "kaut kas tapai vai sprungulam līdzīgs" Sermus; "nebēdnis, nevaldāms puikä Stuhrhof; "mazs, sīks vērsītis" Schwanb.; "ein kleines Kalb" Lubn.

Avots: EH II, 563

spuliņģis, ein Holzpflöckchen in einer Schnur zum bequemeren Tragen Schujen; ein kurzer Hotzknüppel (der an den Hafs gebunden den Hittenhund am Laufen hindert Schujen); ein rundlicher, lebhafter Knabe Bers., Adsel, Nötk.: nu jums būs nuo skuoluotāja..., saliks kâ spuliņģus kaktā Austriņš Nuopūtas vējā 59. Vgl. spuluņģis und spuleņģis.

Avots: ME III, 1028, 1029

‡ spuliņš Salis "šķē̦rskuoks tača kraķī, uz kuo atbalsta laipas".

Avots: EH II, 563

spulkste "?": jāuztaisa divasspulkstesnuo pakulām LP. V, 34; = pulksts 3?

Avots: ME III, 1029

spullīgs (?) "lustig, lebhaft" Libau, (mit ul̃) Auermünde, Schnickern, Nigr.; "gewandt, anmutig" Planhof; "fix, geschickt" (mit ul̃) Bershof.

Avots: ME III, 1029

špullîgs: "acīgs" (mit ul̃) A.-Autz, Bixten, Nigr.

Avots: EH II, 655

špullîgs, = spullîgs: tā ir špullīga guošnele, acis kâ dzirksteles apkārt iet Naud. zē̦ns bij samieguojies, palika itin špullīgs un nu ir gluži spirgts ebenda.

Avots: ME IV, 102

‡ špulliņš Nigr. "ein Lamm."

Avots: EH II, 655

spuluņ̂ģis, ein lebhafter, unbändiger Knabe, auch ein junger Ochs Lös., Fest., Bers., Laud.; vgl. puliņ̃ģis 1.

Avots: ME III, 1029

stiepulis,

1) der Faden (beim Spinnen)
Spr.;

2) ein dünnes Wölkchen
Spr.

Avots: ME III, 1080

stīpuluôtiês U., stīpuļuôtiês Wid., sich zusammenziehn U., sich trüben, finster werden Biel. n. U.: debeši stīpuluojas U. Nach Froehde BB. XVII, 310 zu lat. stīpāre "dicht zusammendrücken" u. a., somit zu stipt.

Avots: ME III, 1076

‡ strapuls Borchow, Heidenfeld, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Zvirgzdine, = stram̃pals: maiss bija pilns pielikts zirga strapulu Pas. XIV, 131 (aus Atašiene).

Avots: EH II, 584

‡ streîpulêt ² Seyershof, taumeln. Refl. -tiês ebenda, taumelnd gehen: puika streipulējas vien uz kājām, - vēl nemāk iet.

Avots: EH II, 586

‡ streipulîgi, = streîpuliski: kājas ... s. knakstināja plānuo le̦dus kārtiņu A. Upītis Laikmetu griežos I, 211.

Avots: EH II, 586

streîpulis Drosth., Golg., Jürg., Arrasch, Selsau, Adl., strèipulis ² Fest., Lubn., Gr. - Buschhof, einer, der unsicher geht, taumelt Freiziņ: mazs bē̦rns nepruot vēl iet, ir tik tāds streipulis. Nebst straipalêt und li. stripailuot dass. Liet. pas. II, 275 etwa zu mnd. strēf "straff, steif", md. strīben "streben, streiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 633), sowie (nach Leskien Abl. 285) li. straipsnis "Sprosse einer Leiter", stripinis "Knüttel" (vgl. auch apr. acc. s. streipstan "Glied") u. a.

Avots: ME III, 1086

streîpuliski Lis., Golg., Drosth., Arrasch, Jürg., (mit eĩ) Salis, Widdrisch, Adv., taumelnd, strauchelnd Memelshof: kājas viņam gāja streipuliski A. v. J. 1899, S. 363. trīs suoļus streipuliski uz priekšu Niedra.

Avots: ME III, 1086

stre̦mpulis Salis, Ruj., Zögenhof, strè̦mpulis ² Lub., stre̦mpulis W. - Livl. n. U., stre̦mpuls Katzd., stre̦mpuols Karls., ein Pferdeapfel: sūdu stre̦mpuls Katzd. Zu strampuls.

Avots: ME III, 1086

‡ stre̦m̃puliski, in der Verbindung (aiziet) strim̃puļu stre̦m̃puliski "stolpernd" Seyershof.

Avots: EH II, 586

stre̦m̃puls (unter stre̦m̃pulis): auch AP., Frauenb.; (acc.) zirga stre̦mpulu Austriņš Raksti VII, 59.

Avots: EH II, 586

‡ stre̦puls Schwitten, ein Pferdeapfel.

Avots: EH II, 586

‡ strìpulis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 "?".

Avots: EH II, 589

strumpulis,

1): vor "Gr.-Buschh." ME. III, 1094 einzuschalten "strùmpulis ² "; mūsu tē̦vam gaŗi lini, viņu tē̦vam - strumpulīši Tdz. 50158, 2;

3): zeme sakaltuse strum̃puļiem vien (von ausgetrocknetem Lehmboden, in dem sich grosse Spalten gebildet haben)
A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 590

strumpulis U.,

1) auch strumpuls, ein kleines Holzstück, ein Strunk
U.; strum̃pulis Wandsen, strūmpuls ² Saikava, Gr. - Buschh., ein kurzes, rundes Holzstück: aizkūra nuo vakarā iene̦stiem strumpuļiem plīti Duomas II, 3. meita cūku slauca uz strumpula (Var.: sprungula) tupē̦dama; paritēja strumpuliņš (Var.: sprunguliņš) BW. 29357. vecīte apsauc šuneļus, ar žagaru strumpuliem mē̦tādama Lautb. Luomi 67. tuo aizve̦d līdz tē̦va sē̦tai tik klusi, tik lē̦ni, ka ne strumpulītis neiebrīkšķinās LP. IV, 152. kâ strumpuļi (Var.: strumpali, sprunguļi) arājiņi BW. 9763, 2 var.;

2) ein Mensch von kleinem Wuchs
Memelshof;

3) strumpuls Saikava, strumpulis ² der Pferdeapfel
Fest.; (strumpuls "ein Grümpel" L.) harter, gefrorener Menschen-, Pferdekot U. Nebst li. strumpolas "strumpulis; собачье кало" (Miežinis) zu strumps.

Avots: ME III, 1094

strumpuls (unter strumpulis),

1): ein kleines Holzstück
(mit um̃ ) Puhren; "īss žagars" (mit um̃ ) Frauenb.;

3): māte cūku slauca, uz strumpula sē̦dē̦dama; apgāzās strumpulīt[i]s Tdz. 58712.

Avots: EH II, 590

strupulis: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Pilda n. FBR. XIII, 48;

1): tī vāle, kur sit strupuļus Pas. XI, 129 (aus Ludsen); ein Klotz
Nautrēni; strupulītis ir mazs bluķītis Liepna; eine Feldwalze Nautrēni.

Avots: EH II, 590

strupulis,

1) strupuls Spr., ein (kurzes, rundes
(strupuls) Kl.) Holzstück, ein Klotz U., (strupulis) Zaļmuiža: kâ strupuli (Var.: sprunguļi u. a.) arājiņi BW, 9762;

2) ein kurzer, dicker Mensch
U.

Avots: ME III, 1096

strūpulis "?": kâ strūpuli (Var.: strupuli, sprungu(i) arājiņi BW. 9762 var.

Avots: ME III, 1098

strupuls (unter strupulis),

1): auch Warkl.;

2): auch Erlaa.

Avots: EH II, 590

‡ stum̃pulis Strasden, ein Holzstück: mežā tādu stumpuļu ir diezgan.

Avots: EH II, 595

‡ šũpulãde Salis, die Schublade.

Avots: EH II, 659

šūpules: auch (mit ù ² ) Daudsewas, Sonnaxt; kaŗat ... šūpulītes! BW. 32261.

Avots: EH II, 659

šūpules, s. šūpalas.

Avots: ME IV, 110

šūpulîgs*, wiegend, wiegenartig: šūpulīgā atsperu droška Veselis Saules kapsēta 185.

Avots: ME IV, 110

‡ šupulis Auleja "pamaza kuoka skamba". Zu li. šiupuliai "drubazas".

Avots: EH II, 657

šũpulis: kriju šūtā šūpulī BW. 1871, 2. viegls šūpulīt[i]s 1746. šūpuliņa (zu *šūpuls?) nepiekāris 1644.

Avots: EH II, 659

šũpulis Autz (daneben der Loc. s. šũplī), Bauske (daneben der Gen. s. šũpļa), C., Salis, Salisb., Stend., Wolm., šùpulis ² Schwanb., šūpulis U., Mag. XIII, 2, 68, šùpelis ² Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, šùpuolis ² Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Meiran, šūpuolis U., Pas. IV, 271 (aus Ruj.), šũpuols Ugalen n. FBR. VII, 18, šũplis Bershof, Kand., Karls., Salisb., Selg., Siuxt, Wandsen, šūplis U., šūp-n-, die Wiege: es vēl biju šūpelī Pas. IV, 321. krija šūts šūpulis Mag. XX, 2, 87. ja tautiņš mās[a]s pras[a], mās[a] maģ[a] šūpenē; ja tautiņam ze̦lta naud[a], ņem ar visu šūpeniņ[u]! BW. 14510, 2. šūpuļa gulta LP. I, 184. šūpļa ratuos iesēdinās Apsk. v. J. 1903, S. 660.

Avots: ME IV, 110

I svâpulis: der Dompfaff Saikava; greizais s. Latv. Av. 1834, 31, der Kreuzschnabel.

Avots: EH II, 612

I svâpulis Kr., = svilpis, der Dompfaff(e) U., Rkr. VIII, 90; Rotfink Alswig, L., (mit ã) Bl. Wenn etwa mit ā aus ārp, zu svirpis (s. dies) "Kernbeisser" und (wenn mit sarp- aus svarp-) apr. sarpis "Nussbicker"?

Avots: ME III, 1144

II svâpulis, ‡

2) "panīcis dzīvnieks" (mit â ² ) Zögenhof.

Avots: EH II, 612

II svâpulis Lis., Bers., ein Schmutzfink.

Avots: ME III, 1144

svê̦pulis "kas nuosvēpējies me̦lns" Nötk.; "kas svēpē" Lennew.; "pusaudzis ar appūstu vē̦de̦ru, kas atdala gāzes" Bers.; ein Stänkerer (bezdis

1) um Walk.

Avots: ME III, 1153

svimpulis (?) "wer oder was hin und her schwankt".

Avots: ME III, 1160

tãpulis Nigr., wer nachzuahmen pflegt.

Avots: ME IV, 148

tàupulis ² : ein Sparsamer Meiran.

Avots: EH II, 669

tàupulis ^2, ein sehr Sparsamer Stockm.; ein Geizhals Sessw.

Avots: ME IV, 139

‡ te̦m̃pulis Salis "teika, pasaka, māņu stāsts".

Avots: EH II, 675

tiepulĩba Vārds, = tiepĩba.

Avots: ME IV, 212

tiepulîgs Jaun. mežk. 266, = tiepîgs.

Avots: ME IV, 212

tiepulis: auch (mit iẽ) NB.

Avots: EH II, 688

tiepulis U., Notk., (mit ìe ² ) Gr.-Buschh., Schwanb., = tiepša.

Avots: ME IV, 212

‡ tim̃puls Blieden, eine kurze Holzstange (kãrts).

Avots: EH II, 682

I tipulis, das Hühnchen, Keuchel (in der Kindersprache) Hofzumberge, Nigr.

Avots: ME IV, 194

II tipulis, ein hölzernes Wagenrad Druw. n. RKr. XVII, 83.

Avots: ME IV, 194

III tipulis, wer trippelnd geht Nötk.

Avots: ME IV, 194

I tīpulis, eine kleine, dünne Wolke (mit ĩ) AP.; eine Wolke, die aus vielen kleinen KlIImpchen besteht (mit ì ² ) Plm. n. RKr. XVII, 83; Plur. tĩpuļi, kleine (Arrasch, PS.), dünne (C.), zerstreute (Wid.) Wolken. Zu tīpt.

Avots: ME IV, 202

II tĩpulis, ein Eigensinniger, Rechthaberischer Wessen. Zu tieptiês.

Avots: ME IV, 202

III tìpulis ² "wer kleinen Wuchses und kurzbeinig ist und schnell geht" Odensee.

Avots: ME IV, 202

‡ tor̂pule̦ns ² Seyershof, = ‡ tor̃bule̦ns.

Avots: EH II, 689

‡ tor̂pulīgs ² Seyershof, schmutzig, mit einer Flüssigkeit besudelt.

Avots: EH II, 689

‡ tor̂pulis ² Seyershof, Nasenrotz.

Avots: EH II, 689

trùopulaîns ² Gr.-Buschh., = truopains 1.

Avots: ME IV, 253

‡ trùmpulains ² Gr.-Buschh., = trùopulaîns2.

Avots: EH II, 698

‡ tupule Salasīš. 40, 42, 43, = tupele 1.

Avots: EH II, 704

I tupulis: auch Lettg. n. BielU. Aus nd. tuffel (bei Niedermann WuS. VIII, 50).

Avots: EH II, 704

I tupulis Wid., Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77, Golg., Odensee, Selb., = tupenis, die Kartoffel: brāļi māsu pārde̦vusi par tupuļu (Var.: tupiņu) vācelīti BW. 15524 var. pupiņas, tupulīši 2937. tupurt[i]s brūzī brauca, kartupel[i]s pavadīja 28576. Vgl. zur Verbreitung Niedermann WuS. VI, 44 und 55.

Avots: ME IV, 268

II tupulis: tupuļam (gemeint ist die Katze) karulīša jālūdzas Tdz. 37578; ein kleines, häufig hockendes Kind A.-Schwanb., Pilda.

Avots: EH II, 704

II tupulis, ein Hocker ("kas tupstas") Vīt.

Avots: ME IV, 268

tũpulis AP., = tūplis: kad vista ir aptukuse, tad viss tūpulis ir ar taukiem un vairs nevar izdēt AP.

Avots: ME IV, 282

tvâpulis ² Nigr. ein schläfriger, übernäch-tiger Mensch; ein ungeschickter, kopfloser Arbeiter.

Avots: ME IV, 289

uzspul̂dzinât Stockm., = uzspuodrinât, blank (auf)putzen.

Avots: ME IV, 383

uzspulguôt, aufleuchten, erglänzen: zvaigznes pie debesīm uzspulguoja. acis priekā uzspulguoja.

Avots: ME IV, 383

‡ ve̦m̂pulis ² Salis n. FBR. XV, 64 und 79 "resnītis, piem., mazs, neveikls, re̦sns sivē̦ns vai kuce̦ns."

Avots: EH II, 770

‡ vē̦rpuliņa Tdz. 39631 var., = kuodeļiņa?

Avots: EH II, 777

vē̦rpulis, = virpulis: viņš tika ierauts sadzīves vē̦rpulī.

Avots: ME IV, 565

ve̦rpuls "grīzte kuokā" N.-Schwanb.; zu verpele.

Avots: ME IV, 541

vìetniekpùlks, ein ehemaliges, aus gewählten Vertretern bestehendes Selbstverwaltungsorgan der Landgemeinde: cik daudz pūliņa ir... valsts ve̦cākajam ar stūrgalvīgu vietniekpulku Aps. Bag. radi 1. vietniekpulks izrentēja skuolas zemi Seibolt.

Avots: ME IV, 674

I vir̂pulis,

1): mit ir̂ ² AP.

Avots: EH II, 787

I vir̂pulis (li. virpulỹs "das Zittern") Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., (mit ir̃ ) N.-Wohlfahrt,

1) vir̂pulis Burtn., Golg., Gotthardsberg, Heidenfeld, KatrE., Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, N.-Wohlfahrt, Schwanb., Selsau, Sessw., Smilt., Trik., Warkh., Wenden, Wolmarshof, vìrpulis PS., vir̃pulis A.-Ottenhof, AP., C., Frauenb., Jürg., MSil., Nötk., N.-Salis, Salis, Salisb., Selg., Sermus, Siuxt, Wandsen, vir̂pulis ² Arrasch, Nauksch., Ruj˙· Thorney, virpulis ² Zvirgzdine, virpulis Adl., Alswig, Autz, Behnen, Behrshof, Bers., Erlaa, Essern, Gr.-Buschh., Grenzhof, Kalzenau, Kokn., Laud., Loddiger, N.-Peb., Popen, Ramkau, Salwen, Saucken, Schwarden, Selb., Usmaiten, Warwen, Wessen, Wolgund, Würzau, ein Wirbel, ein Wasserwirbel Meselau, Schrunden, ein Windstoss Vīt., der Sturm, Wirbelwind (virpuls) U.: vēja, ūdens, sniega, smilšu, lapu virpulis. ziemu sniegs tiek griezts virpuļuos Frauenb. nuo viesula uz lielceļa griežas smiltis virpulī Frauenb. sacē̦lusies auka, virpulī vien griezusies LP. VIl, 1041. vēja virpuļuos pa gaisu braukt Pürs II, 68. putekļu virpuļus Apsk. v. J. 1903, S. 462. upēs... virpuļus . . . saceļ ve̦lni Pūrs I, 114. Gaujas virpulī LP. VII, 586. sniegs griezus un virpuļuoja balti pe̦lē̦kā virpulī A. XX, 401. vējš sacēla virpuļuos nuobirušās lapas Aps. IV, 90. augat, mani gari lini, virpuļuos grìezdamies! Etn. II, 35. izgrūst kuplus dūmu virpuļus Jaun. mežkungs 2. dūmi lieliem virpuļiem griezās A. v. J. 1897, S. 135. tas sāka uz papēža virpulī grìezties Poruk MWM. v. J. 1896, S. 902. dejas virpuļuos Janš. Līgava II, 495. juoņuo negantuos virpuluos Skalbe Ab. 34. (fig.) smieklu virpuļi Stari II, 769; A. XVII, 303. sadzīves virpulī A. v. J. 1898, S. 43. virpul[u] virpuliem U., virpuļu virpuļiem Nötk., virpuļu virpuļuos, im Wirbel, wirbelartig: sniegi gāja virpul[u] virpuliem, von Schneewirbeln U. dzeja iet virpuļu virpuļiem Apsk. v. J. 1903, S. 109. matu grīztes, kas virpuļu virpuļiem nuovēlās uz kakla 209. virpuju virpuļuos aizrauj katru Asp. Ziedu klēpis 135;

2) eine zusammengedrehte Stelle im Haar, der Haarschopf
Erlaa, Kalzenau; eine vom Winde zusammengedrehte Stelle im Getreide;

3) eine unruhige, bewegliche Menschenmenge
Autz, Behnen, Popen, Salwen, Usmaiten, Warwen;

4) ein beweglicher Mensch, der hin und her geht
Vīt.;

5) "?": teci, teci, virpulīt, uz avuotu ūdenī! VL. SDP. III, 28. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 609, 610

II vìrpulis PS., der Würfel (hierauf beruhend).

Avots: ME IV, 610

virpuliski: upīte te̦k v. vien A.-Schwanb.

Avots: EH II, 787

virpuliski Ar., Adv., rollend, wirbelnd.

Avots: ME IV, 610

zilpulkstenīte Vēr. II, 235, eine Blume.

Avots: ME IV, 720

žūpulis, = žũpa: dzē̦rājam, žūpuļam BW. 19902.

Avots: ME IV, 836

zvāpulis (woher? mit s- zu lesen?), = svâpulis I, der Dompfaff.

Avots: ME IV, 767

‡ piepula, = piepũle: kruodzniekam sviedri pilēja ūsās nuo piepūlas A. Upītis Pirmā nakts 411. bez piepūlas 195. piepūlā nuogrimis Sm. lapa 75.

Avots: EH II, 267

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

agrîgs, früh: agrīgs pulkstenis, eine Uhr, die immer vorgeht Etn. III, 164; agrīgs cilvē̦ks PS., ein Mensch, der früh aufzustehen pflegt. kur tu šuorît tik agrīga? Duomas III, 556.

Avots: ME I, 11

àizblĩkšķinât, - kšinât, tr., intr., knallend wegschnellen: šauj irbju pulkā iekšā un aizblīkšina gaŗām, schiesst vorüber MWM. VII, 237. K.

Avots: ME I, 19

àizčinkstêtiês, ‡

2) aufweinen:
bē̦rns šūpulī aizčinkstējās Golg.

Avots: EH I, 15

àizčinkstêtiês, intr., erknarren: pulkstens aizčinkstējās B. Vēstn.

Avots: ME I, 21

‡ àizčučâtiês Dunika ("aizsnausties"), Stenden, àizčučêtiês Bauske, sich verschlafen (von Kindern gesagt): bē̦rns aizčučējies; pulkstenis aizčučējies (ist nachgeblieben oder stehen geblieben).

Avots: EH I, 16

àizdùrve auch AP., (mit ùr ² ) Kaltenbrunn, Oknist, āzdurve BW. 23375, 2 var., gen. s. aizdurvs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, loc. s. aizdurvī BW. 28542 var., Demin. aizdurvīte 2277: šūpulīšam vieta aizdurvī Kaudz. Izjurieši 27. pa istabas kaktiem vai nama aizdurvīm Janš. Dzimtene ² II, 395; àizdur(v)e, der Raum hinter der Aussentür im Vorhaus Kal., O. - Bartau.

Avots: EH I, 20

àizgàite, àizgàita (aus àiz + gàita),

1) Hindernis, Verhindertsein, Mangel an Musse; Unglück, Unfall:
viņa dzīve bij nīkulīga un pilna dažādām likstām un aizgaitām Līb. P. 42; [ja suns uz celiņiem ķēzijas, tad tas ir uz kādu aizgaitu: vai nu būs kādam nuo mājas jāaiziet, jeb būs kāds cits sliktums Erlaa];

2) Krankheit:
kā nu nemirs, viņam tā aizgaita jau agrāki bij Kok.;

3) Ausrede, Vorwand, Grund:
viņš nepaguva ne kaut kā vēl teikt aizgaitei A. XII, 110; grābstījās pēc aizgaitēm A. XII, 813; neatrada nekādas aizgaites, nedz ievē̦ruojama ieme̦sla A. XII, 883; mākslas darbu aizgaitā (unter dem Vorwande, vorschützend) sapulcējās A. XII, 27; varēji jau atnākt, - nebij nekādas aizgaitas (Grund) Grosdohn;

4) ein Gang
(gaita) anstatt eines Andern.

Avots: ME I, 25

‡ àizkalna, = àizkal̂ne: nuo aizkalnas (r. из-за горы ) ... tuvuojās cits pulks Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 29.

Avots: EH I, 28

àizmàukt, sich davonmachen, fliehen: tad aizmauca mājiņā BW. 12494; [Refl. -tiês: guovs aizmaukusies nuo ganāma pulka " hat sich unbemerkt entfernt " in Wandsen und Neuermühlen].

Avots: ME I, 38

àizņirbt, dahinflimmern: zē̦ns aizņirba kâ virpulis Vīt. 13.

Avots: ME I, 43

‡ àizriñduôt,

1) (in eine Reihe) hin-, wegstellen
Bers.: a. krê̦slu tālāk uz priekšu;

2) reihenweise hin-, weggehen
Wandsen: pulks aiz pulka aizrinduoja gaŗām.

Avots: EH I, 45

àizspraûst, ‡

2) a. ķimpulu durīm priekšā Siuxt, mit einem vorgesteckten
ķimpuls eine Tür absperren; ‡

3) abstecken:
a. kapa vietu Segewold. Unter àizspraûstiês ist aizspraudīsies in aizspriedīsies zu korrigieren und der ganze Satz unter àizspriêstiês zu versetzen.

Avots: EH I, 51

àizvadît, tr., weg-, hingeleiten, hinführen: aizv. uz pēdējuo dusas vietu. eņģeļu pulks apžē̦luotuos aizvadīja uz kāzu guodību Kaudz. M.; aizv. ganus, luopus, dem Hirten das Vieh auf die Weide zu treiben helfen. Refl. -tiês, mit Hab und Gut wegziehen: rītdien pat jūs variet aizvadīties nuo šejienes Alm.

Avots: ME I, 58