Paplašinātā meklēšana

àizbāšķĩtis, Demin. von àizbāsķis = aizbāzis: līdzās sēd tautu meita tā kā luogu aizbāšķītis BW. 21288.

Avots: ME I, 18

àizguoznĩtis, ein kleiner Laib Brot, der in dem Vorofen von den Kindern geröstet wird, während noch der Ofen heizt Bers.

Avots: ME I, 29

àizpurviẽtis, -te, ein Mensch, der jenseit des Morastes lebt.

Avots: ME I, 45

‡ àizputis (Part˙praet˙act.), zugeschwollen Rutzau: aizputušas acis. Zu li. pùsti "schwellen".

Avots: EH I, 44

àizsārtis, gerötet: vaigi tam aizsārtuši Akur.

Avots: ME I, 49

àizsiliẽtis, f. -iete, àizsilniẽks, f. -niẽce, wer jenseit eines Waldes wohnt: viņa būdiņa bija nuomaļus, kādēļ tuo arī par aizsilnieku sauca Stari II, 326. aizsiliešu tē̦vu meitas ar deķīti ganuos gāja BW. 29238.

Kļūdu labojums:
tē̦vu meitas = tē̦va meitas

Avots: ME I, 49

àizupiẽtis: auch BW. 7314, 1.

Avots: EH I, 60

àizpurviẽtis: auch BW. 376.

Avots: EH I, 44

akmenčakstis Karls., akmeņ- oder akminčaukstis, od. -čaukstiņš, auch -čaukste, der Steinschmätzer (Saxiola oenanthe).

Avots: ME I, 63

‡ akutis, der Hachelige (?): ai, jumīti, akuotīti! BW. 28513.

Avots: EH I, 66

‡ amuzītis "ein etwas einfältiger (prātā paviegls) oder unartiger Mensch" Frauenb.

Avots: EH I, 69

apalĩtis, ‡

2) etwas Rundes überhaupt (?):
tupelīši apalīši (Var.: apaļais rācenīt[i]s) BW. 2974, 1 var.

Avots: EH I, 71

apalĩtis (von apaļš), ein rundes Spännchen für Milch und Grütze AP., N.-Schwanb., Mar.

Avots: ME I, 74

‡ apĩnītis, ein im Herbst geborenes Lamm Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 87

apkaĩmiẽtis, der Umwohnende, Umwohner.

Avots: ME I, 92

‡ aplutis (part. praet. act.), ringsum schlaff herabhängend: platmale aplutušām malām Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 3.

Avots: EH I, 99

apsā`rtis: saules pusē ābuoli jau tādi apsārtuši Jürg.

Avots: EH I, 111

apsā`rtis, -uša, rötlich geworden: mežs bija drusku apsārtis Latv., Bers. (zu sā`rts).

Avots: ME I, 118

apskretis: auch Memelshof, Ruhental ("cieti saķepējis").

Avots: EH I, 113

apskretis (Part. von apskrest = li. apskrèsti), beschmutzt: apskre̦tušā uzvalkā A. Up.

Avots: ME I, 122

‡ apucîtis, Name des kleinen Fingers Oknist.

Avots: EH I, 123

‡ II apvaln(īt)is Kalz. n. Fil. mat. 25 "apvalnis cimdam vai zeķei; cimda vai zeķes aizadījums".

Avots: EH I, 125

âravietis (zu ârs + vieta), der Auswärtige A. XII, 7; 204; ein Bauer auf einer freien, waldlosen Fläche: āravieši ir zemnieki, kas dzīvuo klajumā, ārpus mežiem - nuost nuo Gaujmalas Aps.

Avots: ME I, 240

ârgalietis, der Auswärtige Kaln.

Avots: ME I, 242

‡ arkulĩtis "?": mazākais brālis, kuŗu sauca par arkulīti Pas. IV, 528 (aus Druw.).

Avots: EH I, 130

ârpràtis: 12398 zu ersetzen durch 12398, 2 var.

Avots: EH I, 195

ârpràtis BW. 12398: tu esi ārprātis LP. VII, 452; auch ârpràtnieks LP. VII, 252.

Kļūdu labojums:
aiz 12398 jāiesprauž: ein Wahnsinniger, Verrückter. - Hinter 12398 ist einzufügen: ein Wahnsinniger, Verrückter

Avots: ME I, 243

‡ aseknĩtis "?": visas zvaigznes vakarā, aseknītis vien nebij: aseknītis Vāczemē zīda svārkus šūdināj[a] VL. aus Rbnnen Latv. Saule 1927, S. 621.

Avots: EH I, 130

aspràtis, aspràtnieks, der Scharfsinnige, Witzkopf (neues Komp. aus ass + prāts).

Avots: ME I, 144

‡ astiņnìtis ² Oknist, = ‡ astuoņnītis.

Avots: EH I, 132

‡ astuoņnītis Nerft, ein mit 8 Weberhefteln gewebtes Gewebe; in Pilaa dafür ostle. ostoinìks ² .

Avots: EH I, 132

‡ astū`ņnìtis ² Kaltenbr. = ‡ astuoņnītis. Mit ū aus astūtais?

Avots: EH I, 132

atraitis: auch BW. 22200 var., 10102 var., (mit âi ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Auleja, Zvirgzdine, (mit aî ² ) Strasden; ein gen. s. atraita BW. 9778 var., dat. atraitam 10518 var., acc. atraitu 11626 var.

Avots: EH I, 160

[atraitis, s. atraitnis].

Avots: ME I, 184

atreitis (unter atraĩtnis): auch Wessen.

Avots: EH I, 161

[atreitis BW. 22182 und 22203 (aus Dubena)= atraitnis.]

Avots: ME I, 185

‡ atzīdītis Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter abgewöhnen), = atzîdīte.

Avots: EH I, 182

augšgalietis, der Oberländer.

Avots: ME I, 219

aûgšļaudietis (s. unter aûgšļàudis), ‡

2) Bezeichnung der Strandbewohner für einen, der weit fort vom Strande wohnt
Pernigel, Salis.

Avots: EH I, 185

‡ aûgšlècĩtis LP. VII, 322, der in die Höhe Springende.

Avots: EH I, 185

aûgšpusietis ² Salis, = aûgšļàudietis 2.

Avots: EH I, 185

‡ aûgstprâtis ² Ahs., = aûgstpràtnieks.

Avots: EH I, 184

aumulĩtis, ein unbedachter, hastiger Mensch: ai, paisīti, aumulīti! BW. 11604 (Kreuzburg). Wohl zu àumaļām [Epr. I, 60 ¹ ].

Avots: ME I, 225

avuotis (unter avuõts): auch (mit uô) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76.

Avots: EH I, 190

āzainītis, ein Streit-, Zanksüchtiger Serb.

Avots: ME I, 245

bābietis: auch (mit à ² ) Gr.-Buschh. ‡

Avots: EH I, 208

bãbietis, das Weib, für sievietis Purap.: visi viņi tādi bābieši Niedra.

Avots: ME I, 270

baîlpràtītis, der Furchsame (Beiname des Hasen); der Steinhase, Spitzkopf (lepus timidus L.) RKr. VIII, 83.

Avots: ME I, 251

‡ bālenītis BW. 5443 (aus Usingen); 21088, 3 var. (aus Kurl.), (mit ā ) OB., = bãlis.

Avots: EH I, 208

balmutis (unter balamute): auch Gramsden.

Avots: EH I, 200

‡ balsuonītis,* die Stimmgabel Kaudz. Mērn. laiki 154.

Avots: EH I, 201

‡ baltietis, (im Munde der Bewohner Lettgallens) ein Lette aus Livoder Kurland.

Avots: EH I, 202

bal˜tkrẽtis (unter balˆtkrẽpis): kumeliņ, baltkrētīti! BW. 29801 var.

Avots: EH I, 202

baltmatis, -te, der Flachs-, Blondkopf.

Avots: ME I, 257

bal˜tmutis, -te, der od. die einen (weissen) reinen, schöhnen Mund hat: tautu meita baltmutīte plānajām lūpiņām BW. 11497.

Avots: ME I, 257

bal˜tspruõdzītis, -e, der, die Blondhaarige A. XV, 2, 244.

Avots: ME I, 259

‡ bal˜tsunītis BW. 34509, 1 var., ein weisses Hündchen.

Avots: EH I, 202

‡ bālulītis BW. 2688 var., = bãlis.

Avots: EH I, 208

‡ bārdienītis L. Av. 1846, № 6, = sērdienītis, bārenis, die Waise.

Avots: EH I, 209

‡ bā`rdskutis Celm., = bā`rddzinis.

Avots: EH I, 209

‡ bẽslītis Ceļi III, 124, etwas Nichtiges, Schwachliches (niecīgs, nevarīgs).

Avots: EH I, 217

‡ bešprâtis ² Grenznof n. FBR. XII, 15, Dunika, = bezpràtis.

Avots: EH I, 213

bestis, ein altes Pferd Stürzenhof A. X, 2, 536. [Aus bestija "Bestie"?]

Avots: ME I, 281

‡ bēzlītis BW. 28003, 2 var., = ‡ bẽslītis?

Avots: EH I, 217

‡ bezmañtietis,* wer kein Vermögen hat Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 76.

Avots: EH I, 214

bezmatis, f. -te, der (die) Haarlose.

Avots: ME I, 284

bezpràtis: bezprāšam man[i] iedevi, kuŗš prāteņa neturēja BW. 15325.

Avots: EH I, 215

bezpràtis, fem. -te, (li. beprõtis, f. -tė), der, die Unvernünftige, Sinnlose: bīsties dieva, bezprāte A. XVI, 362.

Avots: ME I, 285

bezvietis, einer, der keinen Platz (zum Sitzen u. a.) hat: bezvietis nu arī tīkuo kādu vietu ieņemt BW. V, S. 218.

Avots: ME I, 287

bikstis, ein, der die Angewohnheit hat, beim Sprechen dem Nachbar Seitenstösse zu geben Burtn.; vgl. biksteklis.

Avots: ME I, 295

[bìrkstis (Plur.) C., PS.], bir̂kstis (Plur.) [Muremois, Salisb., Bächhof u. a.], birkstes, bir̂kšķi ² [Nabben], Adiamünde n. BD. 168, glimmende od. auch nur heisse Asche BW. I, 184 ² ; die Funken U. Zu li. kibirkštis od. žibirkštis "Funken", [die Būga Aist. ST. 153 zur Wurzel von bē̦rzs (s. dies) stellt; vgl. auch le. pìrkstis, die glühenden Funken in der Asche.]

Avots: ME I, 298

‡ birzulĩtis, Beiname der Birke im VL.: ai, bērziņ, birzulīti! BW. 5771 var.

Avots: EH I, 221

‡ bocītis, Kartoffelbrei Lems.

Avots: EH I, 235

buomītis, eine Speise aus gestossenem Hanf Etn. II, 136.

Avots: ME I, 362

brātarītis, Brüderchen: labi, labi, brātarīti, ka tu tâ darīji BW. Zu li. broterẽlis, dass.,[pr. brāti (voc. s.),aksl. братръ, ai. bhrātā, la. fräter, ir. brāthir got. brōƥar "Bruder", gr. φράτηρ (mit langem α) "Mitglied einer φρατρία u. a.]

Kļūdu labojums:
33603 = 3563,2 var.

Avots: ME I, 328, 329

braukainītis, der Protz, der Polterer [?]: brāļi mani braukainīši (Var.: brakalaiņi, s. dies) BW. 3860; vgl brauks, braukš, braukšķēt.

Avots: ME I, 325

bruõkastis (Plur.): auch (mit ùo ² ) Warkl., brùokasts ² , -s Auleja, Oknist, bruõkaste Dunika, Kal., (mit ùo ² ) Kaltenbr., bruõkastis, -šķa Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt, (mit ùo ² ) N.-Rosen n. FBR. VIII, 43: sviestarmaizi bruokastī (Var.: bruokastīs) BW. 8011 var. vai bruokasti paēdāt? 29394. līdz bruokastei gutē̦dami 30133 var. (aus Gr.-Buschh.). bruokaška nesildīju 15701.

Avots: EH I, 247

bruõkastis (Plur.), bruõkastes [Ronneb., Smilt.], bruõkasts, das Morgenfrühstück: ēdiet, gani, bruokatiņas BW. 29406. es jums duošu bruokastiņu BW. 29381. bruokast -, - sta, - šu, - šķu laiks, die Früstückzeit: saule jau bruokastlaikā. [Nebst estn. wrōkost aus mnd. vrōkost.]

Avots: ME I, 342

brungulītis, ein Holzstück, ein Hölzchen Schwnb.

Avots: ME I, 340

brunmatis, f. - te, der, die Braunhaarige, Brünette.

Avots: ME I, 341

bucītis, ein kleines, rundes od. eckiges Bänkchen Burtn.

Avots: ME I, 344

I bucītis, ‡

2) = buciņš 2 Siuxt.

Avots: EH I, 248

II bucĩtis (unter buks): bucīt[i]s (Var.: buciņš) krimta kārklu krūmu BW. 11693. kas bucīti (Var.: buciņu, āzīti) luopu sauca? 12779, 2 var.

Avots: EH I, 248

bugastis, der Schwanzlose (der Hahn) Kav. [Zu buga.]

Avots: ME I, 345

‡ bulītis (aus dem Hochle.), ein Gegenstand (ein Brettchen, in dessen Mitte ein vertikal abstehender Stiel befestigt ist) zum Zusammenschieben eines vàsms ^{2 .}

Avots: EH I, 251

bũlītis, = buzulis Bergm. n. U. [Wenn alt, wohl zu as. būla "Beule" u. a. bei Fick Wrtb. III ^4, 276 resp. zu ndl. puilen "schwellen" u. a. 1. c. 220.]

Avots: ME I, 358

bul˜lĩtis,

1): eine Wiesenblume mit gelben Blüten
Dunika; eine in trockenen Wiesen wachsende und utn Johannis blühende Pflanze mit einem kolbenförmigen Blütenkelch (am Ende eines langen Stengels), aus dem sich kleine, grauliche Blüten entfalten Siuxt; die kolbenförmige Kalmusblüte Siuxt;

3): auch Sassm.; ‡

6) ein Widder, Hammel
AP.; ‡

7) "ruokām pusriņķī griežama linu mašīna" Kürbis.

Avots: EH I, 251

bul˜lītis, Demin. von bul˜lis,

1) schlangenlauch, Rockenbolle (allium scorodoprasum L.);
auch Knoblauch (alium sativum) (vgl. Zēvers Izglīt. min. mēnešr. 1923, 536];

2) die Kartoffel
[Kolup u. a., auch buļļi RKr. XV, 109; vgl. Niedermann WuS VIII, 847.]: bullīšu muoze, Kartoffelbrei Edwahlen;

3) s.
bullis 3, 4, 5;

4) der Morgenstern
Mag. XX, 3,70;

5) Welle zum Aufdrehen der gewebten Leinwand
U.

Avots: ME I, 348

‡ bul˜vītis AP., ein Widder, Hammel.

Avots: EH I, 252

‡ bum̃burainītis AP. "cimda raksts".

Avots: EH I, 252

bungainītis: der Trommler [?] zu ersetzen durch - etwas (jem.), das (der) an bunga(s) erinnert. J. AI.

Avots: EH I, 253

bungainītis, der Trommler [?]: bingu, bungu, bungainīti BW. 2426, 4.

Avots: ME I, 351

bur̃tisks,* buchstäblich: burtiska nuozīme; burtiski saprast.

Avots: ME I, 355

[burtsmetis, ein Loswerfer Bielenstein Holzb. 710.]

Avots: ME I, 355

cabītis, [auch cabulītis], Liebkosungswort zur Bezeichnung kleiner Kinder.

Avots: ME I, 363

čāburītis, der Hahn: čīburīti, čāburīti, kuo tu vedi ve̦zumā BW. 2479. [Vgl. cābulis 1.]

Avots: ME I, 407

‡ čakatis Mar., = čakats.

Avots: EH I, 283

čakstis, eine Taschenuhr; [zu čakstêt 2].

Avots: ME I, 402

‡ cãlietis, = cālis: cāliet[i]s te̦k pie cālīša BW. 2036, 5 var.

Avots: EH I, 262

[čar̃kstis, kiesichte Erde Trik.]

Avots: ME I, 405

[čaukstītis St., eine Art kleiner Vögel.]

Avots: ME I, 406

‡ čečerītis, geringschätzige Bezeichnung für einen Mann: tev, māsiņa, gre̦zns vīrs..., man bij čāds č. BW. 21508 var.

Avots: EH I, 288

čēčerĩtis, ein Pfuscher RKr. XVI, 221 [aus Rutzau].

Avots: ME I, 411

‡ ceļũtis (nom. pl.) Wolmarshof, ceļūtnes Segew., = ceļūtes.

Avots: EH I, 265

cē̦painītis, Bezeichnung für den Hasen: citādi cē̦painīšiem nebūs miera vaisluoties R. A.

Avots: ME I, 377

cepetis: acc. s. cepiti BW. 2966 (aus Windau), Demin. cepetiņš 33414, acc. s. cevetiņu 19190, 1; izceps tevi cepetī BW. 2625. cāļa cepetīti 13250, 34.

Avots: EH I, 265

cepetis, dial. cepietis, der Braten: cūku, vēršu, zuosu c.; vilka cepetis, ein Schimpwort.

Avots: ME I, 373

[cerītis, der Wockenstock Bielenstein Holzb. 383; vgl. cērve.]

Avots: ME I, 375

‡ II cerītis "langes Gras auf einem Hümpel in sumpfigen Wiesen" Adl., AP., Golg., Selsau. Plur. cerīši, kleine, mit grösseren Bäumen bewachsene Hügel im Morast Walk n. BielU. Zu ce̦rs II.

Avots: EH I, 266

‡ čêrkstis ² Laut., = ‡ čèrksnis ² .

Avots: EH I, 289

‡ cē̦rmaukstis A.-Rahden, = cē̦rmaûkša.

Avots: EH I, 268

[cērtis St. "rundes Gras, das oben an der Spitze einem weisen Fleck hat".]

Avots: ME I, 378

čeverītis: znuotiņ, manu čeverīči! BW. 26024 var.

Avots: EH I, 289

[čeverītis U., ein kleiner, krüppliger Mann.]

Avots: ME I, 411

čibarītis, etwas Rauhes, was eine schuppige Rinde hat Mag. XX, 3, 208: rācenīši, čibarīši BW. 2974 var. [aus Rudbahren].

Avots: ME I, 411, 412

čīburītis, der Hahn BW. 2479.

Avots: ME I, 415

cĩcītis U., ein kleiner, roter Käfer mit schwarzen Flecken (Margaretchen).

Avots: ME I, 390

‡ čikstis Frauenb., die Taschenuhr (eigentlich: der Tickende).

Avots: EH I, 290

‡ čīkstis Wolmarshof, ein weinerliches Kind.

Avots: EH I, 292

cimpurītis BW. 7121 var., = dzīpars.

Avots: ME I, 383

‡ cimulītis, ein Schwächling Gramsden.

Avots: EH I, 272

čiñkstis,

1) etwas Klingendes, der Schmatz:
vienu činksti uz lūpām MWM. X, 590;

2) [auch činkšķis Wid.], wer flennt, piept, feilscht, mit Fragen und Bitten belästigt
Etn. I, 138, Blieden, Naud.;

3) ein junges Gänschen, das dadernd umhergeht
Kav.

Avots: ME I, 413

čìrkstis, das Gezwitscher Karls.

Avots: ME I, 415

cittautietis,* jem., der seiner Abstammung nach einem anderen Volke angehört, der Fremdstämmige.

Avots: ME I, 390

čivulītis,

1) [" jem. mit einer feinen Stimme"
Ekau: čivi, čivi čivulītis Stari II, 179;

2) "der Liebling"
Ekau; in Ruj., Schujen, AP., Posendorf, Kand., Neuenb. u. a. sei č. ein Vogel, der čivina].

Avots: ME I, 415

cizāzītis [Matthiae, Stuhrh., Salisb., = sienâzis, Heuschrecke]: kaļ elksnītī cizāzītis Bārda Zem. d. 139; ["der Floh" Paltemal].

Avots: ME I, 390

cĩzītis, der Zeisig. [Beruht wohl auf slav. čižь dass.]

Avots: ME I, 392

‡ čuõrĩtis Wolmarshof, die Ofenrühre.

Avots: EH I, 300

čubulītis Schorstädt, der Liebling.

Avots: ME I, 418

cūcietis,

1): auch (mit ù ² ) Gr.-Bnschh. n. FBR. XII, 75, Kattenbr.; auch als Schimpfname: cūciešam vāciešam BW. 35069, 1 var.

Avots: EH I, 280

cũcietis,

1) das Schwein
AP., Stockm., Laud.;

[2) aus einem cūcietis kann auch tahm.
cūcits (nymphaea lutea) Mag. IV, 2,51 (aus Pilten) entstanden sein].

Avots: ME I, 397, 398

‡ čučurbikstis Bērzmuiža "= čučeris".

Avots: EH I, 294

‡ cuģītis, ein kleines (fettes Bē̦rzgale) Ferkel Baltinow, Dricē̦ni.

Avots: EH I, 279

‡ čũkstis Frauenb. "kas nevar labi parunāt".

Avots: EH I, 298

‡ čukstiski PV., = čuksteniski.

Avots: EH I, 294

‡ cūkutis BW. 35077 var., eine Art Läuse (?).

Avots: EH I, 281

čulītis, -īte, Liebkosungswort: mein Bester, Liebchen.

Avots: ME I, 419

čuñčurītis Grünh., in süssen, heissen Tee gebröckeltes Brot.

Avots: EH I, 295

‡ čurkstis, die Mauerschwalbe BielU.

Avots: EH I, 297

daglĩtis, Demin. von daglis,

1) ein weiss- und schwarzbuntes Schwein
Zalkt. I, 98;

2) Natterzunge (echium vulgare)
RKr. II, 70.

Avots: ME I, 430

‡ dailietis, ein Schöner, Anmutiger, Netter: daila augu dailiešam (Var.: ļaunajam), ne kādam neliešam BW. 9432 var.; 9433.

Avots: EH I, 302

‡ dakšainĩtis, ein Pflug mit 2 Pflugscharen Ramkau.

Avots: EH I, 304

[dakšastis,

1) ein aufdringlicher Mensch
Schujen;

2) "eine Art Käfer"
Widdrisch.]

Avots: ME I, 434

dañcĩtis,

1): auch Salis, (mit àn ² ) Saikava; ‡

2) "spuoļu tītaviņas" (mit àn ² ) Warkl.

Avots: EH I, 306

dañcītis [Salis, dañcis Neuermühlen], derjenige Teil des Spinnrades, welcher das Trittbrett mit der Achse des Treibrades verbindet Laud.

Avots: ME I, 437

dàugavietis (f. -te): d. ļaivu taisa BW. 29664 var. daugavieši, bāleliņi, iriet laivu māsiņai! ir es biju daugaviete 26501.

Avots: EH I, 310

[dàugavietis U., der Anwohner an der Düna.]

Avots: ME I, 444

dàugmalietis, der am Dünaufer Wohnende; n. U. auch daugavmalietis.

Avots: ME I, 445

‡ dedzītis Wessen, = dedzîkla.

Avots: EH I, 313

‡ dē̦latis, das Stihnchen Bielenstein LSpr. 1, 309.

Avots: EH I, 318

dêlietis: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Erlaa, Heidenfeld, Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Taurup. Im Zitat aus Etn. IV ist vīrieši durch dēlieši zu ersetzen.

Avots: EH I, 318

dêlietis, ein (junger) Mann Livl., im Gegensatz zu meitieši (anderswo dafür vīrieši und sievieši): kad dzīparus taisījuši, tad meitieši manījušies, ka vīrieši nere̦dz Etn. IV, 93. Birzmaļam bija tik vis tā dēlieša bē̦rna kâ viens, - meitu, tuo gan bija vairāk Dok. A.

Avots: ME I, 463

‡ dēlīts, ein Mutterkalb (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 318

dencītis Smilt., = dañcītis.

Avots: ME I, 455

desmītis, das Euter Ruj., für tesmens.

Avots: ME I, 459

dievainītis, das Schwägerlein: visi mani dievainīši (Var.: dieverīši) BW. 7260.

Avots: ME I, 484

dìevâzītis,

1) Bekassine (ascalopax gallinago)
RKr. VIII, 97;

2) der Storch
Aps.;

[3) = dievsunītis 1 Golgowsky].

Avots: ME I, 484

‡ dievredzītis Planhof, = dieviņš ‡ 4.

Avots: EH I, 328

dìevsunĩtis, ‡

3) die Kirchenglocke (in Rätseln).

Avots: EH I, 328

dìevsunĩtis,

[1) dìeva sunītis C., Bers., Mar., eine haarige und buntfarbige, schwarzgelbe Raupe
(auch saules tārpiņš genannt) Weinsch., Nieder- Kurl., Schwanb., Nitau, Daiben, Kokn., Jürgensburg, Bers.;

2) ein kleiner, roter Käfer
Ruhental, Hasenpot].

Avots: ME I, 486, 487

‡ divkañtis Siuxt, die zweizeilige Gerste; vgl. divkañšu mieži.

Avots: EH I, 323

dižcilˆtis ,* dižcilˆtnieks *, der Vornehme, Adlige, Patrizier A. VII, 127: visi lugas darbinieki ir dižciltnieki.

Avots: ME I, 474

[diždvālektis, der achte Teil vom Lof Bielenstein Holzb. 516 aus Kabillen.]

Avots: ME I, 474

dižmutis, ein Grossmaul Dond.: kas dižmuti var aizrunāt! Sassm.

Avots: ME I, 475

dižtàutietis, ein hervorragender Landsmann, Bürger: ziņas par mūsu dižtautiešu dzīvi un darbību Ar.

Avots: ME I, 476

dùolîtis ^2, ein kleiner Eimer ohne Henkel RKr. XV, 113. [Vgl. tuol(īt)is und duõle.]

Avots: ME I, 532

‡ dripsnītis Frauenb., ein Krümchen.

Avots: EH I, 334

[druôkstis ² Matthiae. plur. t.,

1) = bārkstis 1;

2) die von einem brennenden Pergel fallenden Kohlen
Bers. Zu apdruoksts.]

Avots: ME I, 507

druoztalītis, = druoztala 1: apakš galdu pagaldē trīs sudraba druoztalīši BW. 15718, 22847.

Avots: ME I, 508

‡ drupatis PlKur., = drupata.

Avots: EH I, 336

‡ druvenietis, = laũcinieks 1a: meženieši, druvenieši - visi meitas audzināj[a] Janš. Pag. pausm: 48.

Avots: EH I, 337

‡ druvnîtis ² Siuxt n. Fil. mat. 68, = dravnesis.

Avots: EH I, 337

‡ ducītis Salis, in der Verbindung maizes d., = duõniņa, Brotende.

Avots: EH I, 339

‡ dũcītis Orellen, ein ziemlich kleiner Hecht.

Avots: EH I, 345

‡ dujkârtis ² Kal., = divkā`rt: a. salikt šņuoru.

Avots: EH I, 340

‡ dukurītis, dukuriņš, Beiname der Kartoffel im VL.: rācenītis dukurītis (Var.: dupurītis; rācentiņš dukuriņš) BW. 2974, 1 var.

Avots: EH I, 340

[duraklītis "ein kleiner Meissel " Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, 168.

Avots: ME I, 518

dzaltis N. - Schwnb., = zaltis.

Avots: ME I, 538

[dzeinītis Setzen "= ē̦rkulis 2".]

Avots: ME I, 540

‡ dzelˆtēnītis Saikava, = dzeltenis.

Avots: EH I, 353

dze̦lte̦nmaltis. fem. -e, der (die) Blondhaarige.

Avots: ME I, 542

[dzelˆtis (li. geltis) Ronneb., ein gelbes Pferd.]

Avots: ME I, 542

‡ dzē̦raukstis (nom. plur.) "vieta, kur ir dzeruokļi" Warkl.

Avots: EH I, 356

džḕrksts ² , -s Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

dziedzietis, = dzedziede: dziedzietī gulēt U. [Vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 423.]

Avots: ME I, 562

[dzìrkstis ² (plur. tant.) Kl., Warkh., = birkstis,]

Avots: ME I, 554

[dzirnītis Ruj. "der Krebsstein".]

Avots: ME I, 555

emerītis: em̃merĩtis Zoden, ein Lehmkrug. Aus mnd. emmer.

Avots: EH I, 369

‡ emperlītis; eine Art Vogel: e. sarkankrūtis BW. 2686, 4. Aus d. Emmerling?

Avots: EH I, 369

ērcetis: duris ar ērceti aizbadīj[u]si BW. 15686; 1 (aus Wirginalen). nede̦r ... erceši sluotu griêzt OB. n. Latv. Saule, S. 619.

Avots: EH I, 372

ērcetis BW. 30628, = ẽrcis II.

Avots: ME I, 574

[ẽrcietis "wilder Rosenstock" Telssen.]

Avots: ME I, 574

‡ ḕrglītis AP., Meselau, ein, gewisser einspänniger Pflug.

Avots: EH I, 373

‡ ē̦rmanītis (eigentlich Demin: von Ērmanis, Hermann) Oknist, der Schlaf: ē̦. spiežas virsū. Vgl. miega Kažus oder Mačus unter mìegs.

Avots: EH I, 373

‡ esītis Auleja, eine aus Stroh angefertigte Schmucksache zum Dekorieren eines Zimmers.

Avots: EH I, 370

‡ ezerietis, = ezernieks: daugavieša meita biju, ezerieša līgaviņa BW. 22348.

Avots: EH I, 370

ezītis (unter ezis), ‡

4) eine Art Pflug ("sakņu vagājamais arkls") AP.; ‡

5) eine Kaktuspflanze
Riga.

Avots: EH I, 371

gàišmatis, fem. - te, der (die) Blonde.

Avots: ME I, 588

[gañgastis, ein Unersättlicher, ein Nimmersatt: nevar vien paêst, kâ gangastis Trik.]

Avots: ME I, 600

‡ gaņģerītis "?": labajam puisīšam teju auga līgaviņa; kas jau kāds gaņģerīt[i]s, lai jāj zemes gabaliņu BW. 12409, 1 var.

Avots: EH I, 383

gaŗastis, fem. - ste, Demin. dial. auch gaŗastiņš,

1) der (die) Langchwänzige (beliebter Beiname der Elster):
žagatīte, gaŗastīte, tā ir jūsu lakstīgala BW. 583. gaŗastes tē̦vs, gaŗastes māte, sīki mazi bērniņi (Rätsel). zaķītis, gaŗastītis. tu, suniņ, gaŗastiņ BW. 12795;

2) gaŗastīte, die Schwanzmeise (parus caudatus)
Natur. XXXVII, 83;

3) gaŗaste, garaška [mit hochle. šk aus šķ], die Eidechse
Aahof, Peb.

Kļūdu labojums:
zagatīte... 583 = žagatiņa.. 28161

Avots: ME I, 605

gar̂dmutis, ein Leckermaul Ar.

Avots: ME I, 602

‡ *gaŗkâtis, ein Lagbeiniger, (?): ierauguot šuo gaŗkāti (auf einen Menschen bezogen) Janš. Mežv ļ. I, 391.

Avots: EH I, 385

gaŗmatis, fem. - te, der (die) Langhaarige: tautu meita, gaŗmatĩte (Var.: gaŗmatiņa) BW. 12015; 21278.

Avots: ME I, 607

garmetis: auch Grünh., Siuxt.

Avots: EH I, 384

garmetis, garmete, garmetnis LP. VII, 528, der Dampfwerfer (garu mest), ein kurzstieliges Gefäss, mit dem das Wasser aus die heissen Steine des Badstubenofenes gegossen wird: nuo pirts aizejuot, uz lāvas jāatstāj garmete RKr. VI, 73; Biel. H. 114 [und 335].

Kļūdu labojums:
garmetnis = *garmetnis oder *garmetne

Avots: ME I, 603

gaŗpìrkstis, der Langfinger, der Dieb Selg.: kāds cits bij nousaukts par gaŗpirksti Aps.

Avots: ME I, 607

gātis,

1): auch der Sing.: pa apākšzemes gāti Janš. Mežv. ļ. I, 4, 306;

4): gàts ² kakts Erlaa, ein Abguss in der Küchenecke:
g. k. bij ķeķī; tur tāda duobe bija ķēķa kaktā, kur visu, kas nuolija, vai kādas gružas saslaucīja. g. kaktā dažam pasiêna caura; tad uzlej ūdeni, lai iziet;

5): gātis, die Wasserwege für Böte und Fische im Babitsee zwischen dem Schilf
BielU. Zur Bed. 4 s. Zēvers IMM. 1928 II, 306.

Avots: EH I, 390

gātis (nom. pl.), dial. gātes,

1) der Gang, Weg:
naidīga cilts man brauc pa ūdeņu gātīm Sil.;

2) [gãtes C.] die Aus - und Einganglöcher der Bienen am Rande der
plaukti U., Biel., H. 212;

3) der Versuchluss am Bienenstock, die
plaukti Biel. H. 221: aiztaisīsim tukšajiem struopiem gātis priekšā LP. III, 94. aizvilka gātes priekšā LP. V, 344;

4) gāte, der Abguss:
pa gāti izte̦k netīrs ūdens Erlaa;

5) gātis, ein Ausfluss des Babitsees;

6) gāte Dond., ein Wasserfall.
Zu gāju, [ai. ágat, gr. ἔβη "(er) ging" u. a.; s. Persson Beitr. 572 f., Lidén IF. XIX, 330, Hübschmann Das indog. Vocalsyst. 94].

Avots: ME I, 619

gaũjmaliẽtis, jem., der am Ufer der Aa wohnt.

Avots: ME I, 611

[gaurītis (?)"Pfeife (zum Rauchen)".]

Avots: ME I, 612

‡ ģezītis "labības pļaujamais [sic!] grābeklītis" Erlaa. n. FBR. XI, 21.

Avots: EH I, 426

ģimenietis, ein naher Verwandter Illuxt.

Avots: ME I, 699

glãstulĩtis ,* fem. - ĩte *, Schmeichelkätzchen Dr.

Avots: ME I, 624

gļuôtis, s. gluotas.

Avots: ME I, 633

‡ glumastis (von Menschen) Planhof "?".

Avots: EH I, 394

‡ grèizainĩtis AP., ein schräg gestreiftes Strickmuster für Handschuhe.

Avots: EH I, 403

grēvelītis "?": ej, puisīti, grēvelīti, ne es tava līgaviņa BW. 9326. [Reimwort zu kpēvelītis ; zu li. grė´velis "неряха"?]

Avots: ME I, 653

[grimzītis Ruj. "ein Art kleiner Münze": nav vairs ne˙viena grimzīša.]

Avots: ME I, 655

grīnelītis, der Griesgram, Sauertopf : es ar savu dziedāšanu grīnelīti smīdināju BW. 194.

Avots: ME I, 657

‡ *grīnietis, wer böse, streng, hartherzig ist: grīniešam (Var.: sīvajam) tautiešam BW. 21671, 15 var.

Avots: EH I, 406

‡ grĩzĩtis Iw., = grĩzeklis 1: durvīm bij kāds g. priekšā.

Avots: EH I, 407

gudrmutis, ein Grossmaul Ahs.

Avots: ME I, 675

gūģerĩtis "?": ak tu tautu gūģerīt! BW. 24133, 1.

Avots: ME I, 686

‡ ģuģītis Alschw., = labības guba.

Avots: EH I, 428

‡ gulbulītis BW. 2687 var., Deminutivform zu gùlbis. der Schwan.

Avots: EH I, 416

ìebavietis: auch Kaltenbr., Līvani, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 503

ìebavietis, [ein Häusler Druw., Heidenfeld]: kukuļa neizcepa iebaviešu bērniņiem BW. 26089 var. iebavieša meitiņām 19623. [kad zvirbulis ieiet strazda būrī, tad viņš ir iebavietis Vītiņi]. Vgl. iebūvietis.

Avots: ME II, 3

‡ iebujietis Mahlup, Vīpe, Welonen = iebūvielis: ir pulks tādu mazsaimnieku, kuo nuosauc par ... iebujiešiem ... Janš. Nīca 21. deldē savu mûžu kâ ie. Dzimtene IV, 195.

Avots: EH I, 505

‡ iebujvietis (??) Gramsden (nach einem handschriftl. Vokabular), = ìebũvietis, der Mietsmann.

Avots: EH I, 505

ìebũvietis: iebūvieša meitu ņēmu BW. 11186.

Avots: EH I, 505

ìebũvietis, [iebuvietis Mar., Meselau, Bers.],

1) ein Häusler, der auf dem Grunde eines fremden Gesindes (Bauerngutes) sich angebaut hat:
Sprw. labāk akmeni kaktā ieveļ, nekā iebūvieti RKr. VI, 19;

[2) iebuvietis, = vaļinieks Lös., Bers.].

Avots: ME II, 5

[iẽķītis "ein schwächliches Kind" N. - Peb.]

Avots: ME II, 35

‡ iekrustis Frauenb., Adv., = iẽšķē̦rsām: rati paliek uz ceļa ie.

Avots: EH I, 523

iemutis ,* Spitze, Mundstück Dr.; [iemutes Neu- Laizen, iemute AP. "zirga iemauktu dzelži"].

Avots: ME II, 47

igvartis,

1) ein kleiner Teich in der Nähe des Hauses
Blied. n. Etn. IV, 34. igvartis - mazs ar dēļiem izbūvē̦ts dīķītis putniem kur uzturēties, īpaši muižās Frauenb.;

2) = igvāts A. XIV, 408; [in Bershof in der Bed. 2 igvārts (Genitivform nicht angegeben); in Mitau igvārte].

Avots: ME I, 702

ik˙pãrnaktis, ik˙pãrnedēļas, ik˙pãrvakarus, immer eine Nacht, Woche um die andere, immer einen Abend um den andern. Auch getrennt geschrieben: ik rārnaktis u. s. w.

Avots: ME I, 704

îkstis (gen. s. - šķa) [PS., Trik.], ikstis (aus îkstis; gen. s. ikša) N. - Schwanb., iksts, - s Fianden, Ilsen, îksis Raipol, Landskorona, îkšķis, îkšis Tr. IV, 322, Lind. Mag. XIII, 2, 61, îšķis ² Kand., Spr., [Salis], der Daumen: trešais raganai bijis liels īkstis LP. VI, 993. sēdi uz dūri, uz īksti atspiedies, scherzhafte Redensart, wenn kein Platz zum Sitzen da ist. tu, puisīt, svelp gar īksti, du kannst pfeifen A. XVI, 306. gul savās bailēs, ka ne īkšķa nepakustina LP. V, 167. es tev duošu xaltus cimdus bez īķšķiem nuodarītus BW. 17198. īkšķa re̦snumā, daumendick. Das Demin. îkstîtis, îkšķĩtis,

1) ein kleiner Daumen;

2) der Däumling:
tāpēc ka dē̦ls ir bijis tik maziņš kâ pirksta lielumā, viņu iesaukuši par īkšķīti JK. V, 22. Zu [ali. inkštys], apr. instixs "Daumen . [Nach d. Daumen: av. tūma - "feist" zu urteilen, weiterhin vielleicht zu inguen "Geschwulst in der Schwamgegend", gr. ἀδήν "Drüse", schwed. ink "Blutgeschwür bei Pferden", økkr "Geschwulst"; hierher denn wohl auch īksts "Niere". Apr. instixs vielleicht dissimilatorisch aus * inkstixs].

Avots: ME I, 835

[ilktis, der Hauzahn Manz. Post. II, 238.]

Avots: ME I, 706

‡ im̃merītis (aus der Umgegend von Lemsal), ein Lehmgefäss mit einem Bügelhenkel, worin flüssige Speisen aufs Feld mitgenommen werden. Erinnert an emsrītis.

Avots: EH I, 430

ìnītis ² : labi, ka tāds ī. dabūn muižā paēst Janš. Līgava I, 448.

Avots: EH I, 501

ìnītis ² [Druw., der kleine Finger; (înītis ² Nigr.) auch als Schimpfname für einen Winzigen]: lauksaimniekuos var būt kuŗš katrs īnītis Karls. [Der Anklang an gr. ῖνις "Sohn, Tochter" (wozu Walde Glotta XIII, 127 ff.) ist wohl nur zufällig.]

Avots: ME I, 836

itis (hochle.), fem. itī [itā BW. I, S. 848, № 688], dieser N. -Schwanb., Mar., n. RKr.XV, 116; [vgl. li. itas "dieser", s. Le. Gr. § 372].

Avots: ME I, 711

‡ jātiskis braukt Kaugershof n. BielU.; = jâteniski ‡ 2 braukt.

Avots: EH I, 562

jaûbrãlĩtis RKr. XVI, 88 (au n. - Bartau), = jaunbrālītis.

Avots: ME II, 97

jaûnbrãlĩtis, der junge Bruder: mēs deviņi jaunbrālīši BW. 13646, 27.

Avots: ME II, 99

jaûnlatviẽtis ,* der Junglette (eine von den Deutschen aufgebrache Benennung für die gebildeten Letten, welche ihre Nationalität nicht aufgaben): jaunlatvieši - latviešu tautiskās pamuošanās laikā vācu daudzinātie ruosīgākie latvieši Konv. ²

Avots: ME II, 100, 101

juosbārzdītis [?], ein Epith. des Hasen in einem VL.: jāj zaķītis juosbārzdītis BW. p. 2520.

Avots: ME II, 127

jùmtistaba, die Dachstube.

Avots: ME II, 119

jũrmaliẽtis, der Strandbewohner: tuo aizveda jūrmalieši pašā zemes galiņā BW. 7876. iešu, iešu, kâ neiešu, jūrmalieša (Var.: jūrmalnieka) precējama 15299.

Avots: ME II, 122

jũtis,

1): mit û ² auch Salisb.;

4): zirgs pamežģījies jũtīs Siuxt. kur pē̦da nāk, tur pē̦du jũtis Frauenb: priekšas kājām ir ceļu jūtis ebenda; ‡

5) "grāvja krasti" (mit ũ ) Behnen; ‡

6) "trauksme" Siuxt: pašās tais jũtīs tâ notika.

Avots: EH I, 570

jũtis,

1) [jũtis Bauske, N. - Peb., jùtis C., Serben, Jürg., Trik., jûtis ² Ruj.,Salis], die Stelle, wo sich der Weg teilt, der Scheideweg, gew.
ceļa jūtis: zirgs bij jau jūtīs, kur viens ceļa zars gāja kalniņā, uotrs nuogriezās drusku uz leju Duomas II, 30. divu ieliņu jūtīs Sudr. E.; ceļa jūtīs heisst auch - unterwegs, auf dem Wege wohin, auf der Reise wohin begriffen: satiek tais pašās ceļa jūtīs lāci LP. VI, 260. nuo rīta ķēniņš argi juo agri ceļa jūtīs pie brūtes LP. IV, 127. braucam iepriekš paziņuot, ka mūsu ķēniņš ceļa jūtīs uz tejieni IV, 129;

2) gada jūtīs, beim Jahreswechsel
U.;

3) pašās jūtīs sievai bija nuo mājas iziet, im kritischen Moment, da eben die Niederkunft bevorstand, musste die Frau aus dem Hause gehen
U.;

4) jūtis, [jûtis ² Lautb.], die Gelenkstellen, wo zwei Knochen sich berühren
Biel.: apslapinā ir padusītes, un cirksnīšus (jūtītes), lai nejustu JK. VI, 20. [Nebst jūtavas und jaut (s. dies) zu ai. yūti-ḥ "Verbindung", yāuti "bindet an" u. a., s. Walde Wrtb. ² 393 unter jungo, Bugge KZ. XXXII, 22, Reichelt KZ. XXXIX, 46, Fick Wrtb. I ⁴ , 114.]

Avots: ME II, 123

kabucĩtis, ein alter Pelz Mar. n. RKr. XV, 117.

Avots: ME II, 130

‡ kàjainītis ² Sonnaxt, ein hölzerner Pflug mit zwei Pflugscharen. kàjainīša ² arkls Sauken "ein Hakenpflug".

Avots: EH I, 599

‡ kaķenītis, das Kätzchen: kaķenei ... mazi kakenīši BW. 13096, 1.

Avots: EH I, 576

‡ kalītis Lems., Wainsel, = kalĩte 2.

Avots: EH I, 578

‡ kalnēnietis Tdz. 36161, = kalneniẽks.

Avots: EH I, 578

‡ kalˆnenītis Erlaa, Deminutivform zu kalˆns, der Berg.

Avots: EH I, 578

kalˆngaliẽtis, der Bergbewohner: kalngaliešu bāleliņi, vediet mani atpakaļ; nu jau man apniikuse lejsgaliešu laba dzīve BW. 26308, 1.

Avots: ME II, 142

kalnietis Pūrs III, 80, = kalnenieks.

Avots: ME II, 142

‡ kal˜tiski Sassm., Adv., = ‡ kal˜teniski.

Avots: EH I, 579

kalvenĩtis, der Schmied im VL.: kalējiņ, kalvenīti, kad man vaŗa kamaniņas! BW. 15932, 4.

Avots: ME II, 146

kampetis, = kampeša.

Avots: ME II, 151

kañtiski,

1) kantig, auf der Kante liegend:
ja piespiež viena spārna galu plakaniski pie galda, tad uotrs gals stāv kantiski uz augšu D.;

[2) gewürfelt U.]

Avots: ME II, 156

I kapītis, = asvēdere, eine Strömlingsart U.

Avots: ME II, 159

[II kapītis (?) Treiden " = kaplis 1".]

Avots: ME II, 159

‡ kârstavĩtis ² AP., = kā`rstava.

Avots: EH I, 604

‡ kā`rstavītis ² Linden in Kurl., = kãrstavs.

Avots: EH I, 604

‡ kā`rzdabĩtis AP., der Blättermagen.

Avots: EH I, 606

kaũlenĩtis, der knochige, knöchirne, magere, Epitheton des Hundes im VL.: ai, sunīti, kaulenīti, tukšu mežu ķevināji BW. 12795.

Avots: ME II, 174

[kaũupītis, die Kröte, der Frosch Serbigal.]

Avots: ME II, 177

‡ kausītis Ellei, Sessau, ein kleiner Kochlöffel. Zu kaûss I 4.

Avots: EH I, 595

ķausītis (unter ķausis 2): auch (mit aũ ) N.-Peb.

Avots: EH I, 692

kavulītis " ?": znuotiņ, manu kavutīti (Var.: ķe̦lavaini) BW. 26024 var.

Avots: ME II, 182

‡ ka˙zûtis ² PlKur., = kazlē̦ns.

Avots: EH I, 597

ke̦blainĩtis, der Tatzige, der Betatzte, Beiname des Bären: vai lācīti, ķe̦blainīti BW. p. 2283.

Avots: ME II, 358

‡ *ķeblītis (oder *ķeblīte?) die Tatze (?): laulājamuo gre̦dze̦nu ezītim uzbāž uz ķeblīti Lems. n. FBR. IV, 95.

Avots: EH I, 692

ķeģelĩtis "?": atnesīs divus piena ķeģelīšus BW. 2108, 3 var. [In N. - Peb. schimpfe man zuweilen ein Pferd - vēcais ķeģelis ; in Ruj. sei ķeģelītis (aus d. kegel "Stock") ein Stöckchen.]

Avots: ME II, 359, 360

‡ ķẽ̦katiski, wie es sich für Fastnachtsnarren schickt: ķ. labi uzvesties A. Brigadere Dievs, daba, darbs 110.

Avots: EH I, 698

‡ ķēnelītis Janš. Līgava II, 12, geringschätziges Deminutiv zu ķēniņš, der König.

Avots: EH I, 699

ķe̦parĩtis, ķeperĩtis, der Zappelnde, der ungeschickt Gehende: ķeparītis tautu dē̦ls platajām kājiņām BW. 24414. stūrmanīti, ķeperīti, nāc ar laivu maliņā 30940.

Avots: ME II, 366

‡ ķepsnītis Frauenb., jem. von kleinem Wuchs.

Avots: EH I, 696

ķeverĩtis, der Tölpel: ai jūs zē̦ni, ķeverīši BW. 2134. [Vgl. li. kevérza "неуклюжiй человѣк".]

Avots: ME II, 372

‡ ķēvpautis, ein Schimpfname Dobl.

Avots: EH I, 701

‡ kicītis, die Katze (in der Kindersprache) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 607

‡ ķiķerītis BW. 25028, 4, = ‡ ķiķerainis.

Avots: EH I, 702

‡ ķìncītis ² Warkl., der kleine Finger.

Avots: EH I, 703

‡ ķirgaîlītis ² Stenden, = ķir̃zaka.

Avots: EH I, 703

‡ ķìrklītis ² Zvirgzdine, ein mageres, kleines Pferd.

Avots: EH I, 704

ķirvītis, der Kürbis U. [Entlehnt nebst estn. küŕwi(t)s.]

Avots: ME II, 386

ķir̃zalˆktis ² (unter ķir̃zaka): auch Alschw., Anzen, Bahten, Gramsden, Grob., Gudenieki, Kal., Rönnen, Schnehpeln, Suhrs; Ugalen.

Avots: EH I, 705

ķîvĩtis ² : ķīvīt(i)s BW. 2490.

Avots: EH I, 707

ķîvĩtis ² Kand., ķĩvĩte C., Smilt., [Trik., N. - Peb., Schujen, Jürg., Wormen, Selg., ķìvīte PS., ķîvīte ² Bauske, Wandsen, Salis, ķîvits ² Nigr.], ķīvīta Mag. XIII, 2, 60, A. XV, 467, davon ein Demin. ķīvitiņa, ķĩvestīte BW. 8981, ķīvitiņš 12789, der Kiebitz (vanellus cristatus): ķīvītis ķivina Etn. II, 51. [Nebst estn. kĩwit aus mnd. kiwit dass.]

Avots: ME II, 390

kļebujānītis, ein dummer Hans Infl. n. U. [- eb - aus - ebj - [zu klebis)?]

Avots: ME II, 239

‡ kle̦mparītis "?": es nabaga k., (Var.: klepernieks) BW. 27180, 1 (aus Meselau).

Avots: EH I, 614

‡ klẽpītis Assiten "kuoks apakš ilksīm virs lemesnīcas" (anderswo: aukl[īt]is).

Avots: EH I, 616

‡ klibucītis (fem. k-te) PV., ein (zärtliches) Deminutiv zu klibis.

Avots: EH I, 616

‡ I klikstis (nom. s.) Lubn., (nom. pl., i- St.) Warkl., = klikuči.

Avots: EH I, 617

‡ II klikstis Frauenb., = klikšķis 1.

Avots: EH I, 617

‡ klukstis Frauenb., = klikšķis 1.

Avots: EH I, 622

[klukutis Selb., = klukucis.]

Avots: ME II, 234

knaburĩtis, verächtliche Bezeichnung einer Person: tu, tēviņ, knaburīti, kam izdevi tē̦va zemi? BW. 3822.

Avots: ME II, 241

‡ knẽberītis; die Lans (?): Žanīšam ... pilna bārda knēberīšu: es gribēju mutes duot, pretim nāca cīkstē̦dami BW. 35045, 3.

Avots: EH I, 629

knē̦galītis "?": tu, puisīti, knē̦galīti (Var.: knēvelīti), kuo gar mani knakstin[i] nagus BW. 12975 var.

Avots: ME II, 245

‡ knipucītis, ein wenig, ein kleines Stückchen AP.: paņem vienu knipucīti gaļas! ieme̦t knipucīti sāls.

Avots: EH I, 631

‡ knizītis, ein winziges Insekt Seyershof: viens k. man tē̦kā pa ruoku - vai zirneklītis vai. sivē̦ns kâ k. (von einem sehr kleinen Ferkel).

Avots: EH I, 631

kuocĩtis, eine Nadeldose U.; kuocĩte, ein Futteral von Holz L.

Avots: ME II, 340

kuogulĩtis "?": ak tu, pūra kuogulīti, tavu daiļu augumiņu! Rīgas kungi tevis dēļ ze̦lta naudu liedināja BW. 32527 [aus Siuxt. Zu kuogurs?]

Avots: ME II, 342

kuokalĩtis "?": bērniņi, mani kuokalīši, ar plikiem vē̦de̦riem BW. 2945. nu, mani kuokalīši (zu Pferden), izlaidiet kājas! Alm. [kuokālītis Gramsden, kuõkālītis Bauske, ein Kosewort.]

Avots: ME II, 342

‡ kŗauklītis, ein Schnaps (scherzweise) Spiess (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 665

krampĩtis, ein Schnäpschen: iemest krampīti MWM. VI, 644.

Avots: ME II, 258

krâsmũrîtis, krâsnmũrĩtis od. krâsns mũrĩtis, die Ofenbank.

Avots: ME II, 268

kŗaûtis ² (nom, pl.) [Nikrazen, kŗaũtis Gr-Essern], kŗaûtes ² [Līn.], Essern n. U., der Wagenkorb, der Oberteil des Wagens, der auf den Achsen ruht Nigr.: kŗautīs salikti piebāzti siena maisi sēdekļiem Janš. maisus iekŗāva ratu kŗautēs Apsk. [pusstuopu, kuŗu nuoglabāja kādu ratu kŗautēs zem sēžas Janš. Dzimtene ² I, 148.] Zu kŗaũt.

Avots: ME II, 296

krāzītis Lasd., (scherzweise) ein Frosch; ein Krebs; ein kleines, mageres Pferd.

Avots: ME II, 270

‡ kreblītis,

1) "= ķeblis 1" Aahof, Ilzene, Jakobstadt, Laidsen, Nogallen, Windau;

2) = līcenis 1 Druw.

Avots: EH I, 646

krekstis,

2): auch Dunika, Frauenb.

Avots: EH I, 648

krekstis Nigr., krekšķis,

1) ein Hüstelnder;
viņš jau tāds krekšķis: vienmē̦r krekst;

2) das Hüsteln, der Kratzer:
man tāds krekšķis kaklā Kand., Nigr.

Avots: ME II, 272

krētis (unter krẽte 2): auch (mit ê ) Frauenb.

Avots: EH I, 652

‡ krĩklītis Salisb. "die kleinste Wildentenart". Zu krĩklis (unter krĩklẽ̦ns).

Avots: EH I, 657

kriñģelĩtis Ahs., kriñģelĩte, auch kriñģelene, die Ringelblume (calendula officinalis): burkānu lapas un kriņģelīšus duod guovīm, kad tās nāk slaucamas Etn. II, 147. [Nebst li. kringelis und estn. (k)riṅṅel aus mnd. kringel.]

Avots: ME II, 280

‡ kristietis,* der Christ.

Avots: EH I, 656

kruoķĩtis, Henkel an einer Schale U. [Vgl. kluoķis.]

Avots: ME II, 294

krulĩtis, der Frosch Lubn., Los. n. Etn. IV, 98, Lub.

Avots: ME II, 286

krustis: auch Orellen n. FBR. XI, 43, Dunika, OB.: (pastalu) aukla nāk k. uz kāju Frauenb. brīžam zibeņi me̦t k. un kādreiz gariskis Siuxt. žagari same̦sti k. šķē̦rsis Orellen. (kumeļš) k. ceļu vien tecēja BW. 28627.

Avots: EH I, 661

krustis, s. krustiem.

Avots: ME II, 289

krustiskis (unter krustisks): auch Blieden n. FBR. XVI, 101, Orellen.

Avots: EH I, 661

krustisks, kreuzförmig, kreuzweise: krustiskā plaisa MWM. X, 330. Gew. als Adv. krustiski, krustiskis, kreuzweise: kad bērns neiet kājām, jeb iedams kājas liek krustiski, tad viņam ir pinekļi BW. I, 184. zirgiem pārsēju krustiskis baltu dvieli LP. VII, 401.

Avots: ME II, 289

‡ krustisku AP., Fest., Adv., = krustiski.

Avots: EH I, 661

‡ krustiskus AP., Erlaa, Adv., = krustiski: k. siet sagšiņu AP.

Avots: EH I, 661

‡ *krusttētis (erschlossen aus dem voc. s. krusttēti BW. 1746, 1 var.), krusttētiņš 1761, = krusttē̦vs.

Avots: EH I, 661

‡ kubrītis AP., = kupr(īt)is.

Avots: EH I, 666

kudurĩtis, eine kleine Scheune šķūnītis, taisīts nuo stāvus slietiem kuokiem un appīts ar žagariem Mar. n. RKr. XV, 120; [eine Hütte Wid.; kudurs Kacē̦ni "ein kleiner Anbau zum Aufbewahren von Spreü. - Zu ahd. hutta "Hütte", gr. χεύϑω "verberge", la. cūdō "Helm", kymr, cûdd "occultum", ai. kuhara "Höhle", mnd. huden "verbergen"].

Avots: ME II, 299

ķuģītis Kurs., ein kleiner Haufen von Heu od. Sommergetreide, tupesītis: lielās čupās tagad nevar kŗaut, bet tikai ķuģīšuos. [Vgl. li. kiúgis "небольшой стог сѣна, ячменя".]

Avots: ME II, 391

kūkainĩtis, ein unansehnlicher Mann: man bij tāds kūkainītis BW. 21508. [Wohl zu kūkuot II.]

Avots: ME II, 332

I kūķītis ein Heuhaufen Selg. n. Etn. IV, 98.

Avots: ME II, 333

II kūķītis U., ein Werkzeug bei der Handmühle.

Avots: ME II, 333

III kūķītis U.,

1) ein Zwerg ;

2) der Zaunkönig ;

[3)"?": mazs bē̦rns satīts kũķītī (vom Kopf bis zu den Füssen in Windeln gebunden)
Burtn.].

Avots: ME II, 333

‡ IV kūķītis "?": malu malu tabaciņas, k. milnas galiņā. es dziedāju dziedamuo, k. vilka ve̦lkamuo BW. 34072, 1.

Avots: EH I, 682

[ķũķītis Ruj., der Zaunkönig.]

Avots: ME II, 393

kul˜mastis, ein Zauberer: kulmastis - burvis, kas nāk gavēņa laikā, ce̦turtdienām izejuot, un cē̦rp aitas Wolm.

Avots: ME II, 307

kumelītis,

1): auch Auleja, Eversmuiža, Pilda.

Avots: EH I, 673

kumelĩtis, Demin. (neben kumeliņš) von kumeļš,

1) ein kleines Füllen:
kumelīt, delverīt BW. 29803; 30034;

2) kumelīši, Wucherblume (chrysanthemum lencanthemum)
Peņģ.

Avots: ME II, 311

‡ kumilītis Auleja, = kumelĩtis 1.

Avots: EH I, 674

‡ ķũmītis Seyershof "ein längliches hölzernes Gefäss (grösser als eine ciba)".

Avots: EH I, 709

‡ kuncītis "?": karažiņu kuncīt[i]s cēla kamanās BW. 12424, 1.

Avots: EH I, 675

kunkainītis BW. 7021, 1, = kunkulis c.

Avots: ME II, 315

kūpietĩtis, Haufchen: sniegs kâ viens kūpietītis ir uzrūdzis, von sehr gering gefallenem Schnee Sissegal.

Avots: ME II, 337

kuplastis, f. kuplaste, einen dichten, buschigen Schwanz habend, ein Dickschwanz, Beiname eines Wolfes, eines Hundes, Eichhörnchens, Hahnes, einer Elster: kurp tu, kuplasti (Wolf), iesi? LP. VI, 260. sunītis mans kuplastītis BW. 10733. balts gailītis kuplastītis 30707. vāverīte kuplastīte 2347; 7780. ķēvīte kuplastīte 25863. žagatiņa kuplastīte Etn. II, 188.

Avots: ME II, 318

kuplmatis, ein Mensch mit starkem Haarwuchs, ein behaarter Mensch.

Avots: ME II, 318

[kurienietis Wid., von wo kommend, stammend.]

Avots: ME II, 322

ķurķītis, eine kleine, schlechte Tabakspfeife Irm. n. U. Vgl. kurķis 2.

Avots: ME II, 392

[* kurtis [erschlossen aus einem wohl tahm. kuortis bei Für. I), Feldhuhn. Zu li. kurtinỹs "Auerhahn" und le. kur̃têt?]

Avots: ME II, 326

ķūtis, der Ochs Karls. Vgl. ķūtains.

Avots: ME II, 393

‡ kvacītis Salis, ein im Herbst ausgebrütetes Keuchel.

Avots: EH I, 689

kvancītis, der Frosch PS.

Avots: ME II, 351

labainĩtis, der gute Sohn Kl.

Avots: ME II, 394

labiẽtis,

2): "draugs zināmuos uzskatuos" Wessen.

Avots: EH I, 710

labiẽtis, labĩtis,

1) der Reiche, Aristokrat, Patrizier:
labi, labi labiešam (Var.: labīšam), labi tecēja kumeliņš: kâ tas labi netecēs, auziņām baŗuojams BW. 29820; 19819; 19821; 19822. tautiešam, labiešam, slava gāja maliņā 8767. labi bija labiešam i[r] lijuot, i[r] baltā saulītē 4099. S. RKr. XVI, 268. [Vgl. mnd. gude und aruss. добрые люди;

2) labiẽtis, der Schmeichler
Kokn. n. Oberkurl. n. U., Kreuzb.]

Avots: ME II, 396

‡ làbietis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, ein Schmeichler.

Avots: EH I, 725

labĩtis (unter labiẽtis),

1): auch Bērzgale, Tdz. 51323.

Avots: EH I, 710

labucĩtis: ej vien, labucīte, mežiņā! (zu einer Kuh gesagt) AP.

Avots: EH I, 710

[labucĩtis Zaravič, = labulis.]

Avots: ME II, 398

[labūnītis (?) Lös. "ein kleiner Anbau unter dem Riegendach zum Aufbewahren von Spreu". Mit hochle. a aus e̦?]

Avots: ME II, 398

[laimīties, gelingen, gedeihen Für. I. Vgl. li. laiminti "gedeihen lassen".]

Avots: ME II, 409

laĩmītis [Ruj.], der Glückliche, Glückspilz, ein Sonntagskind: ļaudis mani nevēlēja laimīšam [vohl ein part. praes. zu laimêt] dēliņam VL.

Avots: ME II, 409

lākstis (nom. pl., unter lāksts 1),

1): auch (mit ã ) Siuxt.

Avots: EH I, 727

lañktis [nom. pl.] Schmarden, [Gramsden, Blankenfeld], lanktes, die Garnwinde [Angern. n. Bielenstein Holzb. 645, mit einer Abblidung], Garnhaspel. [Als ein Kuronismus nebst li. lañktis "Haspel" und apr. lancitis "Kräuel" zu le. lìekt, luoks.]

Avots: ME II, 421

‡ II lañktis (nom. s. masc. g.) Rutzau, = lañktis 1.

Avots: EH I, 720

lapkritis (li. lapkritỹs), die Zeit, wo die Blättter abfallen: lapkritī, im Novembr Latv.

Avots: ME II, 422

‡ ļarkstis, ein durch Stimmen hervorgerufener Lärm: dzirdējis, ka... ir liels ļ. Pas. XIV, 184 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 768

‡ *latevietis, der Lette: čigāns mans tē̦vs bija, lateviete māmuliņa BW. 33529, 2 var.

Avots: EH I, 722

latiskis (unter latvisks): auch Frauenb., Janš. Dzimtene III ² , 100.

Avots: EH I, 722

latuvietis (unter latvietis): auch Liepna.

Avots: EH I, 722

latvietis: latviešu (= zemnieku, zemkuopju) darbi Stenden. Das Deminutiv latviesīši Tdz. 52877 ist wohl auf Grund des nom. pl. latvieši gebildet, wie auch latvīsis Lng. "ein Lette" für *latvītis eingetreten ist, s. Blese Langija vārdnlca 510.

Avots: EH I, 722

latvietis, [latuvietis RKr. XVII, 124], f. - iẽte, der Lette, die - in. kaunīgs latvietis, ein Lette, der sich nicht zum Lettentum bekennen will. Vgl. Late.

Avots: ME II, 425

leĩtis,

1): Demin. acc. plur. leitiņus BW. 1271, 1 var.; leiši mani bāleliņi BW. 26708 var.; ‡

3) ein aus Litauen importiertes Schwein
Siuxt; ‡

4) weisse (litauische) Butter (wo die Buttermilch nicht ausgesondert ist)
Gramsden, Preekuln; in Frauenb. mit dieser Bed. das Demin. leĩtītis; ‡

5) n. pl. Leĩši, Litauen:
sievu zagšana Prūšuos un Leišuos Janš. Nīca 23. Vgl. anch den li. Eigennamen Lèitis bei Fenzlau Die deu. Formen d. li. Orls- u. Personennamen des Memelgeb. 101 und den ON. *Leitukai bei Bezzenberger KZ. XLIV, 306. Erwähnt sei auch der Flussname Leĩtė bei Fenzlau 1. c. 138.

Avots: EH I, 731, 732

leĩtis (fem. leĩtiẽte),

1) der Litauer; vielfach als Repräsentant der Plumpheit gebraucht:
deviņi leiši gaili kauj. pieci leiši ne̦s vienu auzu maisu. par leiti sauc neizveicīgu cilvē̦ku Etn. IV, 5; pasaku leitis, Schwabbler, Fasler; suņu leitis, Schimpfname N. - Sessau n. U.;

2) leitis, leišu zaķis, der Steinhase, Litauer (lepus timidus)
RKr. VIII, 83. [Wohl mit kurischem ei aus ie; vgl. li. lietùvis dass.]

Avots: ME II, 447

‡ ļèit is ² Kaltenbr., = leĩtis, der Litauer.

Avots: EH I, 770

leĩtisks, litauisch: leitiski runāt.

Avots: ME II, 447

‡ *ļeitisks, zu ersehliessen aus der Verbindung pa ļèitiskām (wo?), litauisch (Adv.).

Avots: EH I, 770

‡ lejēnietis Tdz. 36161, = lejiniẽks.

Avots: EH I, 732

lejgaliẽtis, auch lejgalietis, der Bewohner der Niederung: nu jau man apnikuse lejsgaliešu laba dzīve BW. 26308, 1.

Avots: ME II, 447

ļe̦kaînĩtis "?": ļiku ļe̦ku ļe̦kainīti! (gemeint ist damit der pũķis) LF. VI, 50. [ļe̦kainis, jem., der wegläuft oder heimlich weggeht Morizberg oder "wer schnell läuft" (z. B., so auch in Grünh., ein Hase).]

Avots: ME II, 534

‡ ļê̦kstis ² (sic!) Daugeln, Kegeln "nejauks brēciens".

Avots: EH I, 772

lēnītis: auch (ein gewisser Wind) Bigauņc. 43, ("Westwind") Angern n. BielU., (Südwestwind") Markgrafen.

Avots: EH I, 738

[lēnītis "der warme Südwind" Hugenberger; vgl. lẽnica.]

Avots: ME II, 460

‡ lepnītis Liepna "mazs izcīnīts zemes gabaliņš mežā".

Avots: EH I, 734

[ler̂kstis PS.], ļerkšķis Etn. IV, 13l, ļerkšis U., ein Schwätzer; ein weinerliches Kind. ļerkšis, ein Geräusch: pie centrifugas nevienādā ļerkša Duomas III, 555.

Avots: ME II, 538

lẽ̦tnaûdĩtis, wer für billiges Geld zu kaufen ist: kumeliņ, lē̦tnaudīti BW. 29799.

Avots: ME II, 463

lẽ̦tpràtis, der Leichtsinnige: tu, puisīti, lē̦tprātīti BW. 21706, 1.

Avots: ME II, 463

lĩbiẽtis (f. lĩbiẽte), lĩbis, der Live: izstaigāju lību (st. lībju) zemi BW. 26387.

Avots: ME II, 476

liegpràtis: auch Dünsb. Temps 11.

Avots: EH I, 752

liegpràtis, der Leichtsinnige: liegprātis dzīvuo bez apduoma Ahs.

Avots: ME II, 493

liẽlestis, der Prahler.

Avots: ME II, 498

liẽlmutis: auch Tdz. 46920; 51853.

Avots: EH I, 755

liẽlmutis, (comm.) liẽlmute, ein Grossprecher, Schwätzer, Grossmaul: viņas pravieši ir lielmutes Plūd. Let. 2, 91. žagata - leilmute LP. VII, 1172.

Avots: ME II, 500

‡ liẽlpautis Frauenb., jem. mit grossen Hoden (als Schimpfname).

Avots: EH I, 755

liẽlspècĩtis, der Starke, Beiname des Pferdes im VL.

Avots: ME II, 502

lieltaurĩtis, Beiname des Wolfes.

Avots: ME II, 502

‡ lielumnietis, = liẽlmanis (?): es kauniņu padarītu lielumniešu (Var:: lìemanīšu) meitiņām BW. 7657 var.

Avots: EH I, 755

liẽlvarĩtis, der Mächtige, Starke: kumeliņ, lielvarīti, nelauz manu iemauktiņu! BW. 29809.

Avots: ME II, 503

liẽlvirsaitis * MWM. VIII, 49, der oberste Häuptling.

Avots: ME II, 503

[lietis, Kessel Für. I; vgl. lietnis.]

Avots: ME II, 507

‡ lietisks Celm., = lìetišķs.

Avots: EH I, 757

lìetpratis,* der Sachkundige, der Espert.

Avots: ME II, 507

ļikastis, ļikaste, der Fisch (in der Rätselsprache): ļikastis biksās - ein Fisch im Netz Naud. aizskrēja kâ ļikaste (ļika) Dobl., lief schnell davon.

Avots: ME II, 540

lìkastĩtis, der Krummschwänzige, Beiname der Katze: šķic, incīt, līkastīt BW. 7178.

Avots: ME II, 485

lìknadzĩtis: das Zitat aus BW. 8182 (ME. II, 485) ist zu streichen.

Avots: EH I, 748

lìknadzĩtis, der Krummkrallige, Krummfingrige: vanadziņ, līknadzīti, nelaidies vis pruojām! LP. II, 44. saimniece līknadzīte BW. 8182.

Avots: ME II, 485

‡ lìknaģĩtis, = lìknadzĩtis: saiminiece līknaģĩte BW. 8182.

Avots: EH I, 748

linaleitis, ein Mensch mit zerzaustem Haar und Bart Etn. IV, 130.

Avots: ME II, 471

linmatis, f. -te, der (die) Flachshaarige Wid.

Avots: ME II, 472

lĩpĩtis, weisser Hase (lepus variabilis) Sassm.

Avots: ME II, 490

‡ lipsītis AP., eine kleine hölzerne Schaufel zum Bestreichen der Oberfläche eines plācenis vor dem Hineintun in den Ofen.

Avots: EH I, 744

litaurĩtis, s. lauris.

Avots: ME II, 475

‡ *lītis "Scholle", erschlossen aus le̦dus līši "Eisschollen" in Plūdons Palu laiks Zemgalē.

Avots: EH I, 751

‡ luôgainītis AP., ein Verdauungsorgan des Viehs: penderī ir grāmatiņa, l., spurainais un glumenīca.

Avots: EH I, 766

[luõsītĩs, ein Pferd, das luoss ist: jūsu luosīti likšu zirgu puisim savākt Janš. Dzimtene ² II, 296.]

Avots: ME II, 528

luõtis: der nom. pl. (luõši) auch aus Dond., Pernigel, Sussikas belegt; in Dahlen, Katlakalns, Pabbasch auf Grund der Kasus mit luoš- ein nom. s. luõsis neugebildet; iemeta pļavās luošus zivju zvejui Bigauņc. 16. Sehr zweifelhaft ist der Beleg für einen ā-Stamm (luoša) aus Pas. III, 390. (aus Dand.): izme̦tuši luošas (für gesprochenes luošs < luošus?) ... un gaidījuši, kamē̦r vimbas salien luošās (für gesprochenes luoše̦s < luošuos?). Doch gibt auch BielU. aus Peterskapelle ein luošas "Netz aus sehr feinem Garn, wo in den Maschen die Strömlinge hängen bleiben".

Avots: EH I, 768

luõtis, ein Setznetz für grossere Fische [Nogallen], Rojen, RKr. XI, 101: ar luošiem ķer pa lielākai dalai vimbas, me̦ncas, lestes... Etn. I, 107.

Avots: ME II, 529

‡ ļur̂kstis ² Frauenb., = ļur̂kšķis ² .

Avots: EH I, 775

‡ lũsītis Hasenp., ein sanftmütiger und geistig beschränkter Mensch: pati uzbāzusies ... pē̦rnajam puisim. tas tāds l, ir, - ar to visādi var izdarīt Janš. Bārenīte 95.

Avots: EH I, 764

lutis: l. ("?") zellis Juris Brasa 87.

Avots: EH I, 763

[lutis (Part. praet. zu *lust?) "ein verwöhntes Kind" Für. I; bē̦rns od. zirgs kâ lutis (etwas gut Gepflegtes) Ruj.]

Avots: ME II, 516

maģmutis, f. maģmute, der (die) einen kleinen Mund hat: līgaviņa mazmutīte (Var.: maģmutīte, maģmutiņa) BW. 22633.

Avots: ME II, 548

maigulĩtis, der Liebliche, Liebenswürdige Krūza; [maĩgulītis Bauske, Kosename für kleine Kinder].

Avots: ME II, 549

‡ maîlītis ² Lems. "vibiņa": mailīšu sē̦ta: mailīšu gubenis.

Avots: EH I, 778

mãjiẽtis, = mãjenieks: mājieši kāziniekus saņems ar lielu guodu MWM. II, 418.

Avots: ME II, 578

‡ makacītis Kārsava, Mērdzine "ein kleines Kind".

Avots: EH I, 779

makmutis, ein Grossmaul, Prahler: vai tu zini, kuo tas makmutis man atteic? Alm.

Avots: ME II, 554

malêniẽtis [C., malẽniẽtis Wolm.],

1) der Grenzbewohner;
(im Plur.) die ostlichen, den hochlettischen Dialekt sprechenden Letten: es neāvu baltu kāju maleniešu puišu dēļ BW. 9693;

2) ein einfältiger, plumper Mensch:
Brencis ir īsts malenietis Vēr. I, 1446.

Avots: ME II, 558

malˆkcìrtis MWM. VI, 947 od. malˆkcirtẽjs, der Holzhauer.

Avots: ME II, 558

‡ mañtietis, ein Reicher Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 22.

Avots: EH I, 783

mārķītis, [ein Hündchen mit einem weissgestreiften Hals Nerft]: viņai izdevās vienu mārķīti (nuo ūdens) malā dabūt, bet tas bija sastindzis un maz vairs dzīvs Jauns.

Avots: ME II, 584

‡ mãrkstis (gespr. mar̃kstis) Siuxt, plur. t., die Wamme: citai guovij gaŗas m., citai īsas.

Avots: EH I, 792

mātisks L., mātišķs, mütterlich: pateicuoties jūsu mātišķai gādībai Duomas I, 737. [màtišķa ² mīlestība Warkh., Warkl. - Substantiviert: mãtišķis Ruj., = sieviete.]

Avots: ME II, 589

‡ mãtītis Salis, Seyershof; = mãtīte 1 (mit verächtl. Bedeutung). Vgl. mātīši.

Avots: EH I, 794

‡ matskutis, ein Friseur (?): tādu cilvē̦ku, kas skuš matus, tâ tad matskuti Janš. Bandavā II, 43.

Avots: EH I, 785

mazbrãlĩtis, der kleine Bruder: šūpuoļa līksts čīkst vienmērīgi, Anniņai mazbrālīti miegā ielīguojuot MWM. VIII, 241.

Avots: ME II, 571

mazmìedzĩtis, jem., der einen leichten Schlaf hat, wenig schläft, ein Frühaufsteher: auseklītis mazmiedzītis BW. 12967, 1.

Avots: ME II, 573

‡ me̦dūnītis, ein Honiggetränk (?): vīns, m. Tdz. 35991.

Avots: EH I, 795

meîtiẽtis: auch (eine weibliche Person) AP., Heidenfeld, Kaltenbr.; KatrE., Lubn., Oknist, Sonnaxt; eine grosse, kräftige weibliche Person (zuweilen pejorativ) A.-Otfenhof n. FBR. XVI, 88.

Avots: EH I, 797

meîtiẽtis, meitiete RKr. II, 58, [meitiene U.], der Frauenzimmer, Mädchen: ve̦de̦kla - dūšīgs meitietis Saul. pie pļaušanas meitieši vienmē̦r palika tāļu aiz puisiešiem MWM. V, 19.

Avots: ME II, 593

meîtisks, ‡

2) (Adjektiv) Frauen-
(sievietēm piederīgs) Kaltenbr. n. FBR. XVII; 58, Oknist n. FBR. XV, 176; auch ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 39.

Avots: EH I, 797

meîtisks Mar. n. RKr. XV, 126, meîtišķis U., das Frauenzimmer; [meitiska "eine unverheiratete Person" L.].

Avots: ME II, 593

‡ meitulītis BW. 8135 var. (aus Annenburg), = mètel(īt)is.

Avots: EH I, 797

me̦l˜nmatis, f. -te, der (die) Schwarzhaarige, Brünette: me̦lnmate meitene Zalkt.

Avots: ME II, 598