Paplašinātā meklēšana

atsavinât, enteignen, expropriiren. *

Avots: ME I, 188

‡ blisavât Lubn., = blisinâtiês.

Avots: EH I, 229

‡ cilsavas Zaravič "?".

Avots: EH I, 271

‡ gàisave AP., eine alberne, leichtfertige Weibsperson.

Avots: EH I, 377

gaisaviete, = ‡ gàisave: vai nu tā le̦pnā g. tevis gaidīs? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 128.

Avots: EH I, 377

gaisavîgs AP.: mit ài.

Avots: EH I, 377

[gaisavîgs AP., = gaisîgs.]

Avots: ME I, 586

nesavàldãmĩba ,* die Unbändigkeit, Zügellosigkeit.

Avots: ME II, 731

nesavàldãms, unändig zügellos: nesavaldāms puika; nesavaldāms dusmas.

Avots: ME II, 731

nesavàldîgs: nesavaldīgā druošiniece Janš. Atpūta № 373, S. 6.

Avots: EH II, 19

[nesavàdîgs, unbändig, zügellos: starujās, nesavadīgās dabas... dēļ Janš. Dzimtene ² I, 206.]

Avots: ME II, 731, 732

[nesaveicîgs, nicht zusammenpassend, nicht zueinander passend: cik nesaveicīgs pāris! Janš. Dzimtene V, 98.]

Avots: ME II, 732

nesavs: turējuši nesavu, zagtu mantu Janš. Mežv. ļ. I, 334. tik cieši nuosabīda: palika pa˙visam nesavā paskatā Oknist.

Avots: EH II, 19

nesavs [li. nesavas], ungehörig, unnatürlich: jāpiedzīvuo dē̦la laulības ar nesavas kārtas sievieti Latv. bļaut nesavā balsī Apsk. [Didžis... nuoņēma sev nuo galvas nesavuo ce̦puri Janš.Dzimtene ² I, 356.]

Avots: ME II, 732

[nesavtĩba ,* die Uneigennützigkeit.]

Avots: ME II, 732

nesavtinieks ,* ein uneigennützigeŗ selbstloser Mensch: nesavtinieks būdams, viņš atdeva, kas viņam bija, ar prieku Ar.

Avots: ME II, 732

pašsavàldîšanâs, die Selbstbeherrschung: viņu pašsavaldīšanās, miers nav ne˙kas vairak kâ izlikšanās Vēr. II, 311.

Avots: ME III, 117

pìesavinât, pìesavinâtiês, sich aneignen: katrs gribēja savām cūkām labākās ganības piesavināt Kr. Barona atmiņas 25. ve̦lns varuot tīri dievticīgu cilvē̦ku piesavināt LP. VII, 34. mācīti vīri piesavināja visas agrākās mācības Popul. astron. IV. zviedriem ielaužuoties un piesavinuoties vis˙pirms Je̦lgavu un pili.

Avots: ME III, 287

‡ pusave̦ns Sonnaxt, ein halbkastrierter (dem nur éine Hode ausgeschnitten ist) Widder.

Avots: EH II, 330

‡ *rasavīte, = rasene (?): es saviju ganīdama rasavīšu vaiņadziņu Tdz. 38945 (aus Marienhausen).

Avots: EH II, 354

sā`lsavuots, ein Salcbrunnen Brasche.

Avots: ME III, 803

sasavêt U., für ("richtigeres" U.) sazavêt, behexen.

Avots: ME III, 727

‡ sàusavietis ² Lasd. "?": sausavieš[u] kuoks. Vgl. sausvieši (unter sausviedis) und sàusevietis ² .

Avots: EH XVI, 460

sav (li. sav), dat. s., sich, = schriftle. sev: sav trejādi es dziedāju Biel. t. dz. 775.

Avots: ME III, 779

‡ savâd, anders: vai ta[d] kurs s. runā? Kaltenbr. n. FBR. XVII, 71; Komparativ savādāk, anders: valuoda tāda pati, kâ bijusi; s. nevar iemācīties Orellen.

Avots: EH XVI, 464

‡ savâdai Kaltenbr., = ‡ savâd.

Avots: EH XVI, 464

savadât,

1): visus tuos akmeņus viņš savadājis ar savu ... ķēvi Pas. VIII, 492. lai dzīvuoja, kâ gribēja, savadātas tautu meitas BW. 23724.

Avots: EH XVI, 462

savadât,

1) zusammenführen:
mēs... būsim te... tādas savadātas svešnieces Janš. Bandavā I, 29;

2) eine gewisse Zeit hindurch hin und her führen:
trīs gadiņi savadāju (Var.: savadīju) puisi lūka galiņā BW. 10856.

Avots: ME III, 779

savâdi (unter savâds), ‡

2) sonst
Salis: lai vācuoties pruom, - s. iemetīšuot rijas krāsnī Pas. XIII, 193 (ähnlich IX, 140). ej nu ātrāk uz ganiem! s. sadzīs vēl luopus mājā! AP.; ‡

3) besonders
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: ik˙katru lietu s. likt, auseinanderlegen, -setzen, -tun Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 464

savâdĩba,

1) Eigentümlichkeit, Besonderheit
U.;

2) der Unterschied.

Avots: ME III, 781

savâdîgs: princesei e̦suot kādi trīs savādīgi mati Pas. X, 188. Adv. savādīgi, sonst: s. ēst nedevis, kamē̦r katrs izdzēris krūzīti ūdens Pas. XII, 252 f.

Avots: EH XVI, 464

savâdîgs, adv. savâdîgi, = savâds, savâdi, eigentümlich, sonderbar: aiz durīm kas tâ savādīgi rūc Pas. IV, 412 (aus Smilt.). Subst. savâdîgums, eigentümliches, sonderbares Wesen, Verhalten Berl. Māte 156.

Avots: ME III, 781

savadinât Spr., zusammenführen.

Avots: ME III, 779

savadît: ar šuo ... drāti var elektrību kādā traukā s. un sakrūt Pēt. Av. IV. 4.

Avots: EH XVI, 462

savadît BW. 10856 var., = savadât.

Avots: ME III, 779

savâdniẽciski,* Adv., wie ein Sonderling, gleich einem Sonderling: izturēties stūraini un savādnieciski V. Egl. Auch ein Adj. savâdniecîgs* Jaunie mērn. laiki IV, 27.

Avots: ME III, 781

savâdniẽks, f. -niẽce, ein Sonderling Wid.: visi viņā raudzījās kâ savādniecē V. Egl.

Avots: ME III, 782

savaduôt Spr., = savadât, zusammenführen.

Avots: ME III, 779

savâds, ‡

2) anders beschaffen
AP.: ir savādas šīs skaņas nekâ vakar Poraks Pērļu zvejn. (1939), S. 24. savāda mīlestība dienu kâ nakti 30. ja auss niez vai knieš, tad būs s. laiks Lttic. 1520 (ähnlich in Linden in Kurl.). Komparativ savâdâks, anders beschaffen Seyershof: zirgs pa vasaru ir s. un pa ziemu ir s.

Avots: EH XVI, 464

savâds, ein besonderer, eigentümlich, ungewöhnlich U., sonderbar: apskatīt savāduo radījumu Dīcm. pas. v. I, 18. katram bē̦rnam savāds vārds. Adv. savâdi, eigentümlich, sonderbar, merkwürdig; (auch: savâdâki) anders.

Avots: ME III, 782

savadžuôt, flechten (namentlich schiechte Bastschuhe) U.

Avots: ME III, 779

‡ II savadžuôt Nötk. "(alle od. viele) Pflöcke (vadži) eintreiben".

Avots: EH XVI, 462

savaguôt, ganz durchfurchen Spr.: visus... tīrumiņus vadziņās savaguot BW. 28082.

Avots: ME III, 779

savaibît, verzerren V.: s. seju. Refl. -tiês, sein Gesicht verstellen, verziehen: savaibījās tâ neveikli, lai slē̦ptu prieku Stari I, 260.

Avots: ME III, 779

savaicât, eine gewisse Zeit hindurch fragen Spr.

Avots: ME III, 779

savaĩdêt: vīrs ... saslima ..., ... savaidēja nepilnu nedēļu un nuomira Austriņš Raksti V, 26.

Avots: EH XVI, 462

savaidêt, savaidât, eine gewisse Zeit hindurch stöhnen (krank sein Spr.); stöhnend zusammenschwatzen: brālis ne˙maz neklausās, kuo šī tur savaida (wohl mit -ā zu lesen) LP. 1, 142.

Avots: ME III, 779

savaids: auch Pas. VI, 135 (aus Warkl.); vis savaîdai (Adv.) taisa: cits taî, cits taî Auleja.

Avots: EH XVI, 462

savaids Pas. III, 382 (aus Bikava), IV, 204 (aus Nīcgale) u. a. = savâds.

Avots: ME III, 779

savaimanât Nötk.,

1) mit Beschwerden, Klagen anfüllen:
savaimanāt kam pilnas ausis Koddiack, MSil.;

2) eine gewisse Zeit hindurch jammern:
s. visu nakti;

3) wehklagend erlangen:
kuo tad nu savaimanāsi? paliec vien mierā! vaimanāja, kamē̦r savaimanāja nelaimi Sessw., Selsau, Schwanb. u. a.

Avots: ME III, 779

‡ savaĩnât Dunika "ievainuot, sabuojāt": s. kāju.

Avots: EH XVI, 462

‡ savaĩnuôt, (stark) verletzen, verwunden: kruodzinieks ... stipri savainuots: abuos sānuos ielauztas ribas Janš. Mežv. ļ. II, 513 (ähnlich 502); verderben: savainuotu vē̦de̦ru nebūs mieluot ar salatām Pēt. Av. III, 310.

Avots: EH XVI, 462

savaĩnuôtiês, krank od. verletzt werden: šim savainuojusēs kāja, man - acis Austriņš.

Avots: ME III, 779

savaiņuôtiês, sich einen Schaden antun, sich verletzen: var˙būt Robe̦ris tuoreiz savaiņuojās Saul. III, 27. viņš bija pārsitis galvu un varbūt arī citādi savaiņuojies 91.

Avots: ME III, 779

savairuôt, reichlich vermehren, vergrössern; anhäufen: izdevās tuos (mācītājus) vai desmitkārt savairuot Druva I, 1452. lai tas man bagātības savairuo R. A. Refl. -tiês, sich reichlich vermehren, sich anhäufen: par daudz jau viņu savairuojies R. Sk. II, 76. pasugas milzīgi savairuojas Konv. ² 2843.

Avots: ME III, 779

‡ savaišļuôt M. 521, durch Geburten reichlich vermehren. Refl. -tiês ebenda, (mit aî ² ) Dunika, = savaisluôtiês.

Avots: EH XVI, 462

savaisluôtiês: karstā laikā blusas var diezgan s. (mit aî ² ) Kand.

Avots: EH XVI, 462

savaisluôtiês, sich durch Geburten reichlich vermehren Wid.: gada laikā savaisluojas tādā kārtā 6 - 8 paaudzes Konv. ² 912.

Avots: ME III, 779

‡ savaiži Warkl. n. FBR. XI, 118, Adverbform zu savaids. Dazu ein Komparativ savaîžâk Skaista n. FBR. XV, 48.

Avots: EH XVI, 462

savajât: gaidīt, kamē̦r savajāja (= vajājuot sadabūja ruokā) pārējuos etapniekus Austriņš Raksti V, 91.

Avots: EH XVI, 462

savajât "zusammentreiben, zusammenfegen": s. izklīdušuos luopus Schujen. vējš savajā gružus; ar sluotu savajāt gružus N. - Peb.

Avots: ME III, 779

‡ savâjuôtiês, schwach werden: Ziemelis ... stipri savājuojās, nuolikās pa˙visam gultā Janš. Mežv. ļ. II, 545.

Avots: EH XVI, 464

savakaruôt, eine gewisse Zeit hindurch vakaruôt: meitas gan vē̦rpdamas gan adīdamas savakaruoja līdz pusnaktij Dunika.

Avots: ME III, 779

‡ savāķelêt Gramsden "Zusammensuchen".

Avots: EH XVI, 464

‡ savaķêt Nötk., Perfektivform zu vaķêt II: daudz s.

Avots: EH XVI, 462

savāķêt, eine Zeitlang wachen od. die Wache halten (bei einer Leiche) LKVv.

Avots: ME III, 782

‡ II savāķêt, = savākt 1: skujas, kuo ... skudrds par savu mājuokli ... savāķēja kuopā Pēt. Av. IV, 174.

Avots: EH XVI, 464

savākt,

1) fächsen, einheimsen, zusammennehmen, einfahren
(tr.), zusammenbekommen, versammeln, einsammeln: s. labību, pļāvumu. sienu savāķām sausu Nigr. savāķ izkaisītās mantas Nigr. savāķis visu (pienu) apaušuos LP. VI, 4. meitene savāķa dziju Dīcm. pas. v. I, 62. savāķa paunas MWM. X, 435. savāķa maizi LP. VI, 633. Krancis savāka visu gūrumu apakš galda 254. savācis galvas 699. savāca tukšās buteles Alm. Kaislību varā 43. Helga savāc šķīvjus Vēr. II, 777. savācis lielu čupu akmeņu LP. VII. 476. savāca dārzā bluķus... cirvi, valgus VI, 265. savākuše deviņas vecenes,... deviņus puõdus ziepju 832. savākt derīgus paduomus I, 157. savāķis nuopelnītuo algu JK. V, 137;

2) unters Dach bringen od. führen, zu sich nehmen:
savākt pusdienā luopus Janš. Bandavā II, 27. sniedziņš sniga, putenēja; laukā mans kumeliņš. ej.., savāķ manu kumelinu! BW. 1285. jūsu luosīti likšu zirgu puisim savākt Janš. Dzimtene ² II, 296. tūliņ savākšu (werde aufheben, zu mir nehmen) dalderi Janš. Bandavā II, 318. smuks puisītis... gulēj[a] taka maliņā; eit, meitiņas savāķat (Var.: paceliet)! būs maizītes arājiņš BW. 1167. ja... kāds pratējs šautru savāķa... BW. III, l, 75; sieva netiek ve̦se̦la, un dievs gaude̦nuo dē̦lu arī nesavāķ (nimmt nicht zu sich, d. h. lässt nicht sterben) Janš. Dzimtene IV, 26;

3) veranstalten, ausrichten:
ķēniņš... savāķis lielas balles LP. VI, 319;

4) = sazinât, in Erfahrung bringen, die Zuverlässigkeit einer Nachricht erproben: savāķ (gew.: sazini) tu tādas guodīgumu! Janš. Bandavā I, 34. ej nu savāķ, kāda kuŗai griba...! Dzimtene IV, 176. ļaudis gan dzirdēju tâ pļukstam. bet kas var savākt visu, kuo ļaudis te̦nkā? 214;

5) abhäuten, abschinden:
s. kritušu luopu Frauenb. - Refl. -tiês, sich ansammeln, sich versammeln: upmalā savāķies bars Apsk. v. J. 1903, S. 439. savāķāmies vienā būrī Nigr. ļaudis savāķas pulkiem uz skuolas valdes sapulci Bjerns. raksti I, 21. puiši bija jau savākušies iekšā pie miera. Janš. Dzimtene IV, 170. kāzinieki savācās tikai svētdienas rītā BW. III, 1. Nomen agentis dazu: savācējs oder savāķējs.

Avots: ME III, 782

savaktêt, eine Zeit lang wachen LKVv.

Avots: ME III, 779

savaļa (li. savalià) U., = savvaļa.

Avots: ME III, 780

savaļât,

1) "?": Homēru ne˙maz vēl nevaru savaļāt Kundziņš Kronv. 47;

2) zusammenhalten
MSil., bändigen, zügeln: tie (zirgi) būtu savaldāmi un savaļājami bez iemauktiem Lautb. Luomi 131;

3) "mühsam zusammentreiben":
s. guovis kūtī Nötk., Drobbusch, Druw., Stomersee u. a.;

4) "= saviļât" Nötk.; zusammenwälzen: s. akmeņus, sijas kuopā N. - Peb.; "savilkt" Schujen: s. labību kuopiņā;

5) beschmutzen:
nuo tirgus nākuot viņš savaļājis visas drēbes N. - Peb.; wiederholt rollend beschmutzen Jürg.;

6) sich hin und herwälzend niederdrücken:
s. labību Vank. - Refl. -tiês, sich beschmutzen: sivē̦ns savaļājies dubļuos N. - Peb.

Avots: ME III, 780

savāļât,

1) (hin- und herwälzend) besudeln
Spr.;

2) s. (= sakult) miežus, lai nuobirst akuoti N. - Peb. savāļuôt,

1) durchprügeln
Nötk.: (tē̦vs) savāļuo Pēterīti Latv.;

2) = sabradât 1: savāļuot labību Koddiack; 31 (Heu) zusammenhäufen (zum Trocknen oder Zusammenlegen) Pilten (mit ã).

Avots: ME III, 782

savalbît, verdrehen: lūpas juocīgi savalbītas Upītis Sieviete 7.

Avots: ME III, 779

‡ savalcêt N.-Peb. "verprügeln".

Avots: EH XVI, 462

‡ savalcît,

1) "saluocīt" (gaŗāku drēbes gabalu; drēbju linus vērpšanai kuodeļā) PV. (mit àl ² ); "savilkt, sataisīt" (kuodeļu) Kalz. (mit àl ² ): savaicījusi katrai (scil.: meitai) lielu kuodeļu linu Pas. XV, 278. s. kuodeļu (= linus uz galda stiepjuot sataisīt vērpšanai) Druw. n. RKr. XVII, 85, (ņe̦muot tīri izsukātu linu griezeni pa saujām, izpurinuot un viegli saklājuot citu uz citas) Lubn.;

2) Schläge verabfolgen
Nötk.: es viņam krietni saval˜cīju.

Avots: EH XVI, 462

savaldîgs, zurückhaltend, sich beherrschend: būsim arī turpmāk tādi... savaldīgi Janš. Bandavā I, 117.

Avots: ME III, 779

savàldît,

1) beherrschen, bezähmen, in Zaum halten, bändigen, zurückhalten:
dievs laikam savaldīja manu prātu Mērn. laiki 396. (māte) nevar meitu savaldīt BW. 15981. mēli nesavaldīt Alm. Kaislību varā 48. savaldīt nagus;

2) eine gewisse Zeit hindurch herrschen:
viņš savaldīja desmit gadu. Refl. -tiês, sich heherrschen: mežsargs tik muokām savaldījās Dīcm. pas. v. I, 49.

Avots: ME III, 779, 780

savaldzêt, tr., feucht machen: rīta rasā savaldzēt kājas B. Vēstn.

Avots: ME III, 780

savaldzinât,

1): überführen, zum Geständnis bringen
P. Alunāns.

Avots: EH XVI, 462

savaldzinât,

1) verstricken, umschlingen
Bielenstein Holzb. 599; bändigen LKVv.: revolveŗus uz krūtīm turē̦dami, tie mani drīz savaldzināja Mērn. laiki 357. sargais, ka tu netuopi savaldzināts! (dass du nicht in den Strick fallest) Glück V Mos. 12, 30;

2) verpflichten, verbindlich machen:
tad tu esi savaldzināts ar savas mutes vārdiem Sal. Sprüche VI, 2;

3) bestricken, umstricken, berücken
Wid.: velns mūs var savaldzināt ar mūsu pašu grē̦ku prāt[u] Gesangb. 345. šaubīšanās pilnīgi savaldzināja viņa prātu Turg. Muižn. per. 56. ka tu caur dievu bildēm netuopi savaldzināts V Mos. 7, 25. Refl. -tiês savā valuodā, sich fangen lassen in seinen Worten Brasche. ļaunais savas mutes grē̦kuos savaldzinājas (verstrickt sich) Sal. Sprüche XII, 13.

Avots: ME III, 780

‡ I savālêt Jürg., = savàluôt ² : s. sìenu.

Avots: EH XVI, 464

‡ II savālêt,

1) = savāļât 2 N.-Peb.;

2) Schläge verabfolgen
AP.: s. kam pa muguru;

3) zusammenwerfen
Lemb.: s. žagarus kaudzē.

Avots: EH XVI, 464

savalgât, binden, fesseln Bielenstein LSpr. I, 385.

Avots: ME III, 780

saval˜guôt,

1): auch Pabbasch; ‡

3) mit einem Strick (mehrere) anbinden:
visi luopi nu savalguoti Nötk., Salis; gehörig mit einem Strick fesseln N.-Peb.: nevarēja vien (uz tirgu braucuot) verša labi s.; (fig.) fesseln: kas spēj s. Imatras ūdeņus Daugava 1939, 253.

Avots: EH XVI, 463

saval˜guôt, tr.,

1) (mit Hilfe eines Strickes) einfangen
Spr.: niķainu zirgu, kas neduodas ruokā, mē̦dz savalguot ar valgu Ahs.;

2) fig., (einen Menschen) in die Falle bringen
Spr.

Avots: ME III, 780

savalgs "= grievalgs"; die Kummetschnur Frauenb.: ar savalgu save̦lk luokā jūgta zirga rīkus.

Avots: ME III, 780

I savalˆgt, -gstu, -gu, feucht werden: zâle jau savalgusi Gr. - Buschhof, Nötk., Vank., Peb., Sinolen, Serbigal, Jürg.

Avots: ME III, 780

II savalgt: savalkt rūgstuošu maizi abrā Diet., den über den Rand des Troges hinaus gärenden Brotteig durch erneuertes Kneten wieder hineindrücken.

Avots: EH XVI, 462

II savalgt (?) "saķert, sagūstīt": kur nu tādu meža luopu savalgsi? ve̦lns savalgis elles peklē (angeblich aus einem alten Gesangb.) Alksn. - Zund. "gans nevar luopus savalgt (zusammenbekommen)" Behrshof.

Avots: ME III, 780

‡ savaļît, achtlos zusammenwerfen A.-Schwanb., Lemb.; schnell zusammentreiben A.-Schwanb., Mar., Ramkau: s. luopus mājā.

Avots: EH XVI, 463

‡ savālît Jürg., verprügeln: s. palaidni.

Avots: EH XVI, 464

savalka,

1): auch (mit alˆ ² ) Frauenb.; ‡

2) (od. zu einem nom. *savalks?) ein Spinngewebe:
sapinies kâ muša zirnekļa savalkā Ciema spīg. 184.

Avots: EH XVI, 463

savalka, die Kummetschnur Grafental, (mit alˆ ² ) Pampeln.

Avots: ME III, 780

saval˜kât,

1): savalkāti svārki, abgenutzter Rock
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abnutzen"). tuos (scil.: cimdus) es pati savalkāju, kult iedama, malt iedama BW. 7280, 2.

Avots: EH XVI, 463

saval˜kât,

1) (Kleider) vertragen
U.;

2) eine gewisse Zeit hindurch tragen (Kleider, Schmuck):
trīs gadiņi savalkāju brāļa pirktu vaiņadziņu BW. 24520.

Avots: ME III, 780

savalkuôt "gebrauchen, sich zu Nutz machen" L.

Avots: ME III, 780

‡ savalks Frauenb., = savalka.

Avots: EH XVI, 463

‡ savalkstîtiês (angeblich in Riga gehört) "= àizmestiês 2": tas tad pasniedz savu ruoku, kad ... kājas savalgstās Latv. Av. 1844, № 2.

Avots: EH XVI, 463

savalnes,

2): apartes
Essen: paši ē̦d saval˜nes pa klēti AP. šie saval˜nēm vien visas uogas apē̦duot ebenda. viņš bieži ē̦d savalnes (etwas Besseres als die Hausgenossen) ebenda, A.-Schwanb., Gotthardsberg, Saikava. es jau ieturēju savalnes Austriņš Raksti V, 225.

Avots: EH XVI, 463

savalnes, savalnieks, savalnieks, savaļņi, s. savvalnes, savvaļnieks, savvaiņi.

Avots: ME III, 780

‡ savalnī (loc. s.) êst Nötk., für sich, apart essen.

Avots: EH XVI, 463

I savaļņi (unter savvalnes),

1): Nebenfelder, die der Knecht vom Bauer zum Besäen (als Lohn) bekommt
A.-Schwanb.; dažkārt tē̦vs nevīžuo strādāt un savas bandas (savus savaļņus) kruoguos apdzeŗ Bergm. Saņ. spr. māc. 1795, S. 35.

Avots: EH XVI, 463

‡ II savaļ˜ņi

Nötk., Adv., apart, für sich:
piedzīvuotājs ē̦d s.

Avots: EH XVI, 463

‡ III savaļņi, etwas Zusammengewälztes: sniega, siena, labības s. Erlaa. slapju zemi aŗuot ruodas s. ebenda. slapju zemi ar°uot arklā paliek s. Salisb.

Avots: EH XVI, 463

‡ savalnis Saikava, jem. (besonders ein Wirt), der apart isst.

Avots: EH XVI, 463

savaļņš: saimnieki ēde s. (mit aļ˜) AP.

Avots: EH XVI, 463

sav[v]aļņš, Adv., für sich: saimnieks ļauj puisim savaļņš iesēt miežus N. - Peb.

Avots: ME III, 780

savàluôt ² sìenu Fehteln, Schwanb., getrocknetes Heu (vor der Scheune) in grosse Schwaden zusammenschaffen.

Avots: ME III, 782

savalstît, hin und her wälzend zusammendrücken; sich wälzend verwühlen: viņš tik kaut kuo savalsta ar mēli mutē J. R. VII, 98. tikkuo uztaisītuo gultu bē̦rni savalstījuši ² Ahs.

Avots: ME III, 780

savam̂plât ² , hässlich den Mund verziehend Unsinn zusammenreden Dunika.

Avots: ME III, 780

‡ savamzît Salisb., Sessw., (mit am̃) Trik. (schlecht) zusammenwickeln: ne˙maz tu bē̦rnu labi neietini autiņuos, bet tikai tâ savamzīji!

Avots: EH XVI, 463

‡ I savam̃žuôt Lemb., = ‡ savamzît. Refl. -tiês ebenda "satīties".

Avots: EH XVI, 463

‡ II savam̃žuôt Lemb., verprügeln.

Avots: EH XVI, 463

‡ savañčât Frauenb., zusammenwerfen, unachtsam zusammenlegen: kuo tu esi savančājis, ka ne saprast nevar!

Avots: EH XVI, 463

‡ savànčît ² PV., fest zusammenbinden (-winden, -wickeln): s. bē̦rnu autuos, ka nevar ruoku izvilkt.

Avots: EH XVI, 463

savanckât,

1): auch Lubn.; ‡

2) gierig aufessen
Sessw.: visu, cik uzlika, savanckāja.

Avots: EH XVI, 463

savanckât, verprügeln Golg.: s. puiku.

Avots: ME III, 780

savandît, zerwühlen: s. gultu; durcheinandermischen: savandît miežus ar auzām; s. putru. Refl. -tiês, sich vermischen: pe̦lus bija savandījušās ar iztīrītuo labību Dunika.

Avots: ME III, 780

‡ savangalêt Vecmuiža, mit einem Mangelholz (Wäsche) glattrollen: s. veļu.

Avots: EH XVI, 463

‡ savangât Peb., = savanguôt 2.

Avots: EH XVI, 463

savanguôt, ‡

3) mit Schlingen (eine Reihe von Vögeln) fangen
PV.: tev ir daudz vangu, bet kuo tad daudz esi savànguojis ² ?

Avots: EH XVI, 463

savanguôt,

1) zusammenbetteln
LKVv.;

2) gefangen nehmen
Wid.

Avots: ME III, 780

savaņ̃ģuôt, gefangen nehmen.

Avots: ME III, 780

savaņ̃ķelêt Frauenb. "savākt, kuopā saraust, ar ruokām kuopā sagrūst": sivē̦nus vajag pie siles s.

Avots: EH XVI, 463

‡ savaņķêtiês Ronneb., sich sehr warm ankleiden.

Avots: EH XVI, 463

savaņķît, (Schweine in den Stall) hinein-, herein-, zusammentreiben Spr.

Avots: ME III, 780

savantêt, die Wanten (am Boot) aufziehen Spr.

Avots: ME III, 780

‡ II savantêt Serben, Perfektivform zu vantêt I 3 und 8: sìenu šķunī.

Avots: EH XVI, 463

savara U., savare(s) U., Bielenstein Holzb. 489, savari U., Bielenstein Holzb. 489, savāri U., Bielenstein 1. c., savāre U., Bielenstein 1. c., savires Erlaa n. U., die Querstangen bei der Egge (was die Eggenhölzer zusammenhält) Bielenstein Holzb. 489 (s. Abbild. ebenda), Ubbenorm (savari), savāri "apgalveņu virsējā daļa" Wohlfahrt n. Etn. II, 157. Nebst. li. suvara "die Klammer, ein Querholz, das zwei Balken zusammenhält", apývaras "ein Band um den Hut", apvarė˜ "Schnur", per̃vara od. pavarà "Netzleine", per̃varas "der Langbaum am Leiterwagen", poln. zawora "Riegel", r. об(в)óра "Riemen an den Bastschuhen" u. a. wohl zu aksl. -vrěti "stecken", le. vẽrt "reihen, fädeln" (s. dies), vgl. Būga KSn. I, 298, Trautmann Wrtb. 352, Persson Beitr. 500.

Avots: ME III, 780, 781

savaražât,

1) od.

3): s. (kaut kâ sapīt vai salāpīt) ve̦cu gruozu vai maisu, kuo nevar kārtīgi salāpīt Südostlivland;

3): s. (= savārstīt) zeķes caurumus Schrunden.

Avots: EH XVI, 463

savaražât,

1) = savadžuot Kokn. n. U.;

2) verwickeln
Ruj. n. U.;

3) trakeln
V., Erlaa.

Avots: ME III, 781

‡ savarčakât Allend. n. U. (unter varčaka), (Garn) verwickeln.

Avots: EH XVI, 463

‡ savãrčât Frauenb., (nicht sorgfältig) zusammennähen, -binden: s. maisa caurumus.

Avots: EH XVI, 464

savārdis, = suovārdis: Janča savārdis jau dze̦n rateļus atpakaļ Duomas IV, 19.

Avots: ME III, 782

savā`rduôt,

1): zuredend versöhnen:
kad Krūtežas tē̦vs nesavārduos, kas tad savārduos? Kaudz. Izjurieši 202.

2): auch Dunika.

Avots: EH XVI, 464

savā`rduôt,

1) überreden
Wid.;

2) (eine Krankheit) besprechen
Spr., Wid. Refl. -tiês, in Wortwechsel geraten Salis n. U.: tikai drusku savārduojies De̦glavs.

Avots: ME III, 782

‡ savārdzinât, abmergeln Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 464

savāre,

1) Rute zum Binden beim Dachdecken
(Depkin n. U., L.), bei den Eggen (Bergm. n. U.);

2) s. savara.

Avots: ME III, 782

savarêt: sirdē̦sti mani tâ savarēja (drückten nieder?) BielU.

Avots: EH XVI, 463

savarêt, bewältigen U., mit Gewalt zusammenhalten, zusammenzwängen Bielenstein Holzb. 489.

Avots: ME III, 781

‡ savãrêt, bewältigen, fertig werden mit ...: līdz vakaram savārēja (= sabāza šķūnī) visu sìenu Dobl., Ziepelhof. zirgu nevar s. (= savàldît

1) C., Salisb.

Avots: EH XVI, 464

savarga, der Strick zwischen den vorderen Femerenden u. den Enden der Vorderachse A. - Rahden n. Bielenstein Holzb. 549.

Avots: ME III, 781

savārguôt, eine gewisse Zeit hindurch im Elend od. krank sein Spr.: tur savārguoju vairāk nekâ gadu Stari II, 655.

Avots: ME III, 782, 783

savārgt,

1) eine gewisse Zeit hindurch siechen
Spr., Wid.: dē̦ls ilgi uz gultas savārdzis LP. III, 28. savārgs vēl kādu laiku Druva I, 1008. mulduotrā Alma savārga divas nedēļas MWM. VIII, 405;

2) an Kräften abnehmen, herunterkommen
Spr., Wid.: viņš bija pa˙visam garā savārdzis R. Sk. II, 228. tas (kumeļš) jau tāds savārdzis! LP. VI, 327;

3) verarmen
Spr.

Avots: ME III, 782

savari (unter savara): "divas galiem kuopā sasietas bē̦rzu klūgas, kuŗās ieliek zarainuo egļu kuoka galdu iekšā" Seyershof.

Avots: EH XVI, 463

savārît,

1): savārīja (verbrühte)
visus laupītājus Pas. IX, 123. Refl. -tiês, ‡

3) in siedendem Wasser sich auflösen, zerfallen.

Avots: EH XVI, 464

savārît,

1) zerkochen
Spr., fertigkochen; verdauen: barība bija sace̦pta un savārīta jau iepriekš MWM. X, 103. tuos vē̦de̦rs jau vieglāk savārīt var Lapsa - Kūm. 165;

2) eine gewisse Zeit hindurch kochen
Spr.;

3) s. dzelzi, Eisen schweissen
U.;

4) = saputrât: kuo visu tu esi savārījusi! Strindberg Prec. ļ. 64. Refl. -tiês,

1) zusammenschwatzen:
kuo savārās, kuo ne! LP. V, 409;

2) "?": ap pusnakti istabā savārījušies (haben sich eingefunden?)
me̦lni suņi un kaķi Pas. III, 445 (aus Serbigal). Subst. savārījums, Zusammengekochtes.

Avots: ME III, 783

savarkšêt, (das Gesicht) verzerren, verziehen, entstellen: redzēja riebīgi suvarkšē̦tuo seju Seibolt MWM. 1897, S. 757.

Avots: ME III, 781

savãrkšķuôt Gr. - Sessau, zustopfen; zusammentrakeln.

Avots: ME III, 783

savar̂kšt, runzein Nötk.: savarkštu pieri, atme̦stu lūpu BW. 20164 (aus Warkhof).

Avots: ME III, 781

savãrkšt niekus, Unsinn zusammenreden Funkenhof.

Avots: ME III, 783

savarmaluôt pastalu "eine pastala flüchtig, oberflächlich ausbessem".

Avots: ME III, 781

‡ savãrpât Dunika, = savãrpuot 1.

Avots: EH XVI, 464

savãrpuôt,

1) in Ähren schiessen
Wid.: gabalu tikkuo savārpuojušu, vēl neziedējušu rudzu Janš. Dzimtene ² II, 257;

2) Ähren auflesen
Dr.

Avots: ME III, 783

savārpt,

1) in Ähren schiessen
Rutzau: rudzu druvas... tikkuo savārpušas Rīta skaņas I, 121;

2) zusammentrakeln
Bornsmünde (mit ã).

Avots: ME III, 783

savar̂smuôt, erhitzen: s. krāsni Saikava.

Avots: ME III, 781

savārsnis,

1) "?": uz centra savārsni (cilvē̦ka miesās) A. XI, 566; "kas savārstīts" Nötk.;

2) "eine hastig und ungeschickt gemachte Handarbeit"
(mit ã) Serben. Smilten;

3) "verworrenes Garn"
N. - Peb.

Avots: ME III, 783

savãrstît,

1): auch Orellen; tis ai diegiem savārstīts Tdz. 58569;

2): auch Orellen.

Avots: EH XVI, 464

savãrstît,

1) zusammentrakeln
Mag. XIII, 2, 59, Wid.;

2) lose aneinander reihen:
šuos savārstītuos (lugas) skatus Vēr. II, 623. esi sveicināta ar savu savārstītuo valuodu! A.;

3) "zusammentragen
(fig.)" Dr. Subst. savãrstĩjums, Aneinandergereihtes, eine lose Verbindung: vārdu savārstījums Vēr. II, 863, I, 1317, Stari II, 868.

Avots: ME III, 783

savā`rtît, hin und her wälzend unsauber machen Spr., sich wälzend verwühlen Salis: savārtītajiem sāniem Zalktis 1, 101. visas pa putekļiem savārtītas A. XX, 649. (pumpurs) smiltīs savārtīts 225. puisis ar meitu plē̦sdamies savārtījuši gultu Ahs. Refl. -tiês, sich hin und her wälzend unsauber werden.

Avots: ME III, 783

savar̂zât, ‡ Refl. -tiês Bers., Kalz., Lubn., PV., sich verwickeln: diegi savarzājušies. Hierher gehört auch savarzâtiês ME.

Avots: EH XVI, 463

savar̂zât, zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen Salis n. U.; "zusammentragen (fig.)"Dr.; "sarežģīt" Sessw., Lindenhof, Bers., Golg.; "iznē̦sât 1, saauklêt 1": s. bē̦rnu N. - Peb.

Avots: ME III, 781

savaržât,

1): savaržājis (irgendwie angebunden)
ve̦lnam ruokas ... pie lāviņas Pas. XI, 173;

3): auch Bers., Erlaa, Kalz., Lubn.

Avots: EH XVI, 463

savaržât,

1) "hastig, liederlich und nachher schwer lösbar umbinden
Nötk., (mit ar̃) C., N. - Peb.: viņa... savaržāja priekšauta saites ratam ap ragiem Seiboit;

2) "?": savaržāts (Var.: salāpīts) iet mežā putnus dzìt BW. VI, S. 161;

3) verwirren,
sarežģît: s. dzijas Vank., Adsel, Festen, Selsau, Druw., Sinolen, Odsen u. a.;

4) hastig und ungewandt zusammentrakeln
(mit ar̃ ) Schujen, Serben. Refl. -tiês, sich verwickeln ("iekulties tādās darīšanās, ka nevar vaļā tikt") Erlaa.

Avots: ME III, 781

savarzâtiês ar kādu jaunekli Latv., Beziehungen zu einem Jüngling anknüpfen, in ein Liebesverhältnis mit einem Jüngling treten.

Avots: ME III, 781

savaržgât, verwirren, verwühlen Spr.

Avots: ME III, 781

‡ savaskuôt Dunika, mit Wachs einreiben: ar ... savaskuotu ... diegu Janš. Nīca 44.

Avots: EH XVI, 463

savāsmuôt, ansammeln: savāsmuots taisni 50 gaduos MWM. X, 581.

Avots: ME III, 783

savataļât, tr., sich hin- und herwälzend verwühlen: bē̦rni savataļā gultu Ahs.

Avots: ME III, 781

savatne: dzīvuot savatnē (für sich, abgesondert) Seyershof.

Avots: EH XVI, 463

savatne,* die Individualität, Eigenart, Abgesondertheit Wid.: aplūkuot nuotikumus viņu savatnē Pūrs III, 90. savatnē (unter vier Augen) kādu pārmācīt Ar., Gesangb. v. Ende des 18. Jahrh.

Avots: ME III, 781

I savatnieks "wer sich absondert" Nötk.; "palaidnis" Bixten.

Avots: ME III, 781

II savatnieks, savetnieks: burvji vien, savatnieki (Var.: savetnieki 20743) tautu meitas panāksnieki BW. 20742. Wohl mit z- zu lesen; vgl. zavêt.

Avots: ME III, 781

savàvuļuôt ² , Unsinn redend mit unsinnigen Vorstellungen anfüllen: viņa tai savāvuļuojusi pilnu galvu Saikava, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 783

savâžâki N. - Schwanb., N. - Peb., savâžâkis (das ī könnte hier auch auf ie zurückgehen) Neu - Laitzen, Adv., = savâdâki, anders.

Avots: ME III, 783

savazât,

1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;

2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;

3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;

4) zusammensuchen
Mar.

Avots: ME III, 781

savažât "sasaistît" Nötk.: nuo dažādiem nuotikumiem savažāti skati B. Vēstn.; oberflächlich zusammenharken, abharken Neuenb.; zusammenziehen (Heu) Bixten.

Avots: ME III, 781

‡ savaze NB. "skraidule": meitene, s. mājās nestāv.

Avots: EH XVI, 463

savažerêt, tr.,

1) oberflächlich zusammennähen:
saimniece liek meitai maisus savažerēt Dond.;

2) (dummes Zeug) zasammenschwatzen:
sievas mīl savažerēt niekus Dond.

Avots: ME III, 781

‡ savāži Peb. n. BielU., Lis., = savādi (Adv.): žeirī drabiņas ilgi nevar turēt, - s. (sonst) žeiris pieskābs AP.

Avots: EH XVI, 464

‡ savâžīgi AP.,

1) anders:
tur tagad viss s. ierīkuots;

2) sonst:
labi, ka tur gadījās dakteris; s. es nezinu, kuo mēs darītu.

Avots: EH XVI, 464

‡ savâžîs N.-Rosen n. FBR. VIII, 25, = savâžâki.

Avots: EH XVI, 464

savažuôt, dem Pferd das Geschirr auflegen: zirgi stāvējuši divi dienas savažuoti Jürg.

Avots: ME III, 781

I savažuôt,

1): auch Erlaa; ‡

2) fesseln:
brīvību, kuo ne˙kas nespēj s. P. Rozītis Jaun. Ziņas 1936, № 286. viņš stinga kâ savažuots Sārts Str. 332.

Avots: EH XVI, 463

‡ II savažuôt, zusammenfahren: kaidi šuogad savažava Tdz. 44154.

Avots: EH XVI, 464

savãžuôt Siuxt, Bixten, = samīdīt: luops tāds! savāžuot zemi! A. VIII, 1, 256. lietus savãžuojis (= sagāzis gar zemi) labību Dond.

Avots: ME III, 783

savâzt, (ein Taschenmesser) zusammenklappen Dunika: s. nazi Stari III, 227, Mērn. laiki 104; (eine ciba) zumachen Spr. Refl. -tiês, sich zusammenklappen lassen: kniebekļi, kas veikli savāžas R. Kam. 190.

Avots: ME III, 783

‡ savdabā Heidenfeld, = savdabām: vai Ieva ... neraud, palikusi s. Jauns. Raksti III, 394.

Avots: EH XVI, 464

savdabām: auch Siuxt n. BielU.; s. kastītes iekšu aplūkuot Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 128.

Avots: EH XVI, 464

savdabām, Adv., = savā nuodabā, für sich hin, in sich zurückgezogen: suoļuoja tad atkal savdabām tāļāk Siliņš 1. 6. sieviete nuoraugās savdabām tāļumā MWM. VIII, 289.

Avots: ME III, 783

savdabîgs,

2): auch Heidenfeld.

Avots: EH XVI, 464

savdabîgs,

1) eigenartig
Siuxt, Schlampen;

2) sich absondernd, in sich zurückgezogen:
viņš tāds savdabīgs nuo laika gala: ne˙maz negrib kuopā ar citiem Siuxt. - Adv. savdabīgi, frei: skuoluotājs teic bē̦rniem savdabīgi priekšā Ahs, n. RKr. XVII, 51.

Avots: ME III, 783

savdabiņ, Adv., abgesondert, allein: ar savu laudaviņu pabūt savdabiņ A. v. J. 1901, S. 710.

Avots: ME III, 783

‡ savdabis, ein eigenartiger, origineller Mensch: viņš vis˙lielākais s. latviešu rakstniecībā Latvis № 2758. (voc.) savdabi! Daugava 1940, S. 130.

Avots: EH XVI, 464

savdē̦kā runāt, für sich hin, mit sich selbst sprechen Alksn. - Zund.; savdẽ̦kām, savdê̦kām ² Siuxt, Adv., abgesondert, zurückgezogen: puika paliek savdē̦kām, neiet barā Siuxt. trīs sievietes, salīdušas sieviešu krē̦sluos savdē̦kām Janš. Bandavā II, 359.

Avots: ME III, 783

savecêt: "unschön werden" Bērzgale.

Avots: EH XVI, 464

savecêt, save̦cuôt, ganz alt werden: savecējis (Var.: save̦cuojis) tautu dē̦ls BW. 13041 var. (ähnlich 13018). tautiet[i]s ve̦cs save̦cuoja 10910, 5. stipri save̦cuojušais brūtgāns Janš. Dzimtene V, 453.

Avots: ME III, 783

savēcinât, ‡ Refl. -tiês, einige Male schwingen (intr.): klusinādams savēcinājās abām ruokām A. Upītis Sm. lapa 301; einige Male geschwungen werden: savēcinājās gaisā daudzu pruomgājēju ce̦pures Veldre Dižmuiža 82.

Avots: EH XVI, 465

savēcinât, einige Male schwingen Pas. II, 108: nuoņe̦m ce̦puri, savēcina tuo gaisā, uzsprauž atkal galvā A. XX, 163. suns savēcināja asti Saul. R. I, 244. vārna... savēcina spārnus III, 201. ve̦lns savēcinājis zuobinu un cirtis LP. V, 460. savēcinājis ruokas II, 7.

Avots: ME III, 785

savečuôt,

1): "savečuojis?" ME. III, 783 zu ersetzen durch "savečuojis Pas. IX, 189;".

Avots: EH XVI, 464

savečuôt,

1) "?": s. naudu LP. I, 127. kur tuo tādu pliku bija mežā savečuojis? "zusammenbetteln"
MSil.;

2) "stark verprügeln (so dass Striemen zu sehen sind)":
s. zirgu Mesoten.

Avots: ME III, 783

savedẽjs, s. savest.

Avots: ME III, 783

savedinât,

1) = saprecinât: es šuo jaunuo pāri savedināju Ahs. n. RKr. XVII, 51, Sassm.;

2) versöhnen,
samierinât: es abus preteniekus savedināju; tie salīka mieru Ahs. n. RKr. XVII, 51, Sassm.

Avots: ME III, 783, 784

savēdinât, = savēcinât: putns savēdina pa sapņiem spārnus Vēr. II, 1158. abi nuostājas katrpus luoga, savēdina ne̦samuo labi ruokās un tad laiž istabā LP. V, 295.

Avots: ME III, 785

savedines, savednīcas, zusammengeführte, ungleiche Frauen: māršas munas savedines (Var.: savednīcas): cita liela, cita maza BW. 21183, 1 var.

Avots: ME III, 784

save̦ds, das Zusammenbringen eines Brautpaares U.: bez save̦da ne˙vieni nesaiet Linden n. U.

Avots: ME III, 784

saveicîgs, (zusammen)passend: pēc izskata visai saveicīgs pāris Janš. Dzimtene ² III, 160.

Avots: ME III, 784

savèikt, (abquälend) bewältigen, erschöpfen Wessen: ēda, ēda, bet nevarēja saveikt (aufessen) Austriņš Nuopūtas vējā 70. Refl. -tiês, zusammenpassen (intr.): mēs māsiņas svešinīcas, mums balsiņas saveicas A. XX, 470.

Avots: ME III, 784

I savèitêt ² : auch Lös., Lub., Saikava.

Avots: EH XVI, 464

I savèitêt ² Bers., welken und trocknen (intr.) lassen: Saveitē̦ta ievas ķūza BW. 32462 var.

Avots: ME III, 784

II savèitêt ² , -ẽju, zerdreschen: s. klājienu Saikava.

Avots: ME III, 784

savẽjâds: katram tā laime ir savējādāka Strasden.

Avots: EH XVI, 465

savẽjâds U., = savâds,

Avots: ME III, 785

savẽjuôtiês, ‡

2) infolge eines Luftzuges in Bewegung geraten:
Kārlis trieca dūri ... savējuojās visi ... papīri Veldre Dižmuiža 95.

Avots: EH XVI, 465

savējuôtiês Dond., sich bei kaltem, windigem Wetter erkälten: ve̦cmātei sāp galva; braucuot viņa savējuojās Dond.

Avots: ME III, 785, 786

savējs, seinig, meinig, deinig, ihrig, unsrig, eurig (in den casus obliqui in der Regel aufs Subjekt des Satzes zu beziehen): šuorīt tuo iekrāvis savējā traukā Lapsa - Kūm. 53. pēc savējas vĩzes... ik vienam 147. turē̦dams Līziņas ruoku savējā Vilibalds Kas uzvarēs 221. kāds... saņe̦m abas mazā ruokas savējās Etn. III, 80. glabā tu tik drēbes! es gādāšu... par savējām Lautb. Luomi 183. viņai tie savēji U., sie hat ihre menses. Zu savs.

Avots: ME III, 785

saveķêt (unter saveķuôt),

1): auch Lis.; Schläge versetzen, verprügeln:
saveķē viņu labi! Dond. s. kam pa muguru Lems., Serben; ‡

2) = sakaûstît 1, verkeilen
Lis.: s. vecuo mucu.

Avots: EH XVI, 464

saveķuôt Talsen, savekêt Ahs., Serben, Smilten, verprügeln.

Avots: ME III, 784

‡ savẽkšinât Dunika, Rutzau, = saraûdinât 1: s. bē̦rnu.

Avots: EH XVI, 465

‡ savêkštiês ² Dunika, Rutzau "apraudāties": bē̦rns savēkšās.

Avots: EH XVI, 465

saveldrêtiês, sich lagern (vom Getreide) LKVv., Wid.

Avots: ME III, 784

saveldzêt, tr., feucht, nass machen: tīrus rudzus, ar ūdeni save̦ldzē̦tus (Var.: saslacītus) BW. 25056 var.

Avots: ME III, 784

savelêt,

1) Schläge versetzen
Dond.: pa muguru savelējušas Apsk. 1903, S. 13. savelēja ar tuo neveiklim pa ausīm A. Upītis Laikmmetu griežos I, 57. ārā ar kuoku savelēja pa jumtu Pirmā nakts 254.

Avots: EH XVI, 464

savelêt,

1) verprügeln, windelweich schlagen:
kurš izkrīt, tuo savelē mīkstu gar riteni LP. IV, 7;

2) mit der vàle glatt schlagen
Wid.: gan ar vāli savelās (rupju dziju) BW. 8402, 2.

Avots: ME III, 784

savẽlêt, (mehrere) wählen: kommisijā savē̦lē̦ti ve̦ci ģe̦ne̦rāļi Austriņš K. Glūns 26.

Avots: ME III, 786

‡ savelgt, anfeuchten (?): save̦lguši galvu ar aukstuo ūdeni Kaudz. Izjurieši 290.

Avots: EH XVI, 464

saveļinât, zwischen den Händen zusammenrollen: mīklu saveļina apaļuos kamuoluos Konv. ¹ 803.

Avots: ME III, 784

savè̦lkamàis (part. prs. pass. zu savilkt), der Spannriemen, die Kummetschnur U., Bielenstein Holzb. 564; Mag. III, 1, 98, Bixten.

Avots: ME III, 784

savelnes, = savalnes: nuo savelnēm nauda ienākšuot Plūd. Rakstn. II, 330.

Avots: ME III, 784

savelˆt, Refl. -tiês, ‡

4) eine gewisse Zeit hindurch rollen (intr.):
kukulīt[i]s sa[sa]vēle līdz ... kalnam Pas. V, 403.

Avots: EH XVI, 464

savelˆt,

1) zusammenwälzen, -rollen:
laukakmeņus vajaga labi salaist kuopā, nevis kaut kâ savelt Konv. ² 977. (mālus) viņi... saveļuot... pikās Antrōp. II, 91;

2) verwühlen;

3) verdrehen:
Līze lūpas savēla tâ kâ uz smaidu Baltp. I, 46. Refl. -tiês,

1) sich zusammenwälzen, zusammenrollen
(intr.); sich hinein-, hereinwälzen, -rollen (von einer grösseren Menge ausgesagt): kartupeļi, rācenīši savēlēs Daugavā Spr.80;

2) sich verwühlen, sich verfilzen:
savē̦lušies mati Mērn. laiki 96; mati... cirtās savē̦lušies MWM. VIII, 40. guli kâ... vilnas ē̦rkulis savē̦lusies! Br. 10. samaltā masa nav šķiedraina, tā nesaveļas. smalkām šķiedriņām nuoteiktā kārtā saveļuoties... Konv. ² 3060;

3) Part. savēlies, still, langsam, ungeschickt
Ahs.: kalpuone citādi laba, tikai tāda savē̦lusēs pie darba Ahs.; tu man biji tāds savēlies Kav. kas tam kaituot? tas liekuoties šuodien tāds savēlies Alm. Meitene nuo sv. 34.

Avots: ME III, 784

‡ saveltņi (aus Erlaa?), = savaļņi ‡ III.

Avots: EH XVI, 465

‡ savem̃t Dunika, vomierend besudeln: s. grīdu. Refl. -tiês Dunika, Kand., erbrechen (intr.): viņš savēmās te˙pat.

Avots: EH XVI, 465

‡ savencêt Druw. n. RKr. XVII, 85, Heidenfeld "sasist, sapērt".

Avots: EH XVI, 465

savèndžît ² Lis., savendžêt Warkl., (Hypernormalismus?) saveņģît Gr. - Buschhof, fest zusammenbinden: s. ve̦zumu.

Avots: ME III, 784

‡ saverdêt,

1) = sakar̂sêt C., N.-Peb.: krāsns save̦rdē̦ta, ka tīri bail;

2) "sadaizīt" C.;

3) mit Wucht hin(ein)schaffen:
s. sìenu šķūnī Heidenfeld. s. labību rijā uz ārdiem AP.

Avots: EH XVI, 465

savêrdzinât ² (woht für schriftte. *saver̂dzinât) Dunika, eine gewisse Zeit hindutch knechten: s. viņu trīs gadus.

Avots: ME III, 786

savē̦rguôt, als Sklave dienend (für andere) erwerben, produzieren: kuo tie vē̦rgi savē̦rguoja, tuo Liepāja pavadīja BW. 31540, 2 (aus Durben und O. - Bartau; schriftle. wohl mit kurzem e, ).

Avots: ME III, 786

savergt, Refl. -ties: auch (mit er̃) AP.

Avots: EH XVI, 465

savergt, eintrocknen, einschrumpfen U. Refl. -tiês, zusammentrocknen (intr.), sich (von der Hitze) zusammenziehen: pastalas save̦rgušās Serben n. U. Zu la. vergere "sich neigen", ai. várjati "wendet, dreht", vṛjiná-ḥ "krumm, falsch" (s. Zupitza Germ. Gutt. 170, Vlarstrander IF. XXII, 334 f., Walde Wrtb. 2 821, Persson Beitr. 501) und vielleicht auch (nach Wood IF. XVIII, 14) zu li. vergas "schlau".

Avots: ME III, 784

‡ saverkšelêtiês Ramkau, = saverkšķêt I 2.

Avots: EH XVI, 465

saverkšêt,

1): saverkšējušas pastalas Lemb. ‡ Refl. -tiês Nötk. "= sagrìezties": dēlis saver̂kšas.

Avots: EH XVI, 465

saverkšêt,

1) (od. saverkšt?), intr., einschrumpfen:
tiklīdz purvi izžūst, te mazie dzīvnieciņi saverkš un sakalst;

2) runzeln
Warkl.: saverkšē̦tu pieri Jauns. Skuola 53. Zu savergt.

Avots: ME III, 784

saverksît "?": gīmis bij aiz nepatikšanas saverksīts (gerunzelt, in Falten gezogen?) kâ piepe A. v. J. 1893, S. 532. Wohl zu savergt.

Avots: ME III, 784

saverkšît, saverkšķît, verzerren: s. ģīmi Nerft. viņa kliedza ar saverkšķītu ģīmi A. v. J. 1900, S. 360. saverkšīt (saviebt) seju Festen. Refl. -tiês, sich verzerren, sich verziehen: seja nejauki saverkšījās A. Up. J. I. 12. skatās saulā saverkšķījies Nerft. Zu diesem Reflexiv gehört wohl auch das Part. in der Phrase līdzinājās saverkšķījušai (eingeschrumpft?) krevelei A. v. J. 1893, S. 199. Zu savergt.

Avots: ME III, 784

‡ saverkšķelêtiês, sich zusammenziehen, einschrumpfen: ze̦mākās vietās tupeņi saverkšķelējās kâ ... tabakas lapas J. Niedre Ķeceris Latgalē 87.

Avots: EH XVI, 465

I saver̂kšķêt,

2): auch Erlaa. Refl. -tiês: saverkšķējušās pastalas Morizberg.

Avots: EH XVI, 465

I saver̂kšķêt,

1) verziehen Geistershof:
nesaver̂kšķi tâ seju! Jürg. juocīgi saverkšķēja seju A. v. J. 1902, S. 403; saver̃kšķ seju Schujen;

2) sich in Falten zusammenziehen
Nötk., C. (auch saver̂kšêt): pastalas saverkšķ Vank. viņa ģīmītis saverkšķ MWM. X, 905. saver̂kšķējis sivē̦ns Schibbenhof. Refl. -tiês, zusammenschrumpfen (auch von gebratenem Schweinefleisch) Drosth.: saver̂kšķējies zieds Drosth., Jürg. Zu savergt.

Avots: ME III, 785

II saverkšķêt, sich beklagend (viel) erzähfen MSil.; (Unsinn) zusammenreden Erwalen.

Avots: ME III, 785

‡ saverkšķiens, die Verzerrung (des Gesichtes): saverkšķa ... ģīmi ... briesmīgā grēcinieka saverkšķienā Kaudz. Izjurieši 114.

Avots: EH XVI, 465

I saver̂kšķinât: ve̦ctē̦vs brīžiem saverkšķināja kruokainuo sejas ādu Sārts Druvas san 26.

Avots: EH XVI, 465

I saver̂kšķinât, sich zusammenziehen lassen, sich runzeln machen Nötk.: s. pastalas Vank. kučieris saverkšķināja (zog wiederholt zusammen; so auch in Odsen) savas... actiņas Blaum. St. 8; "sarežģīt (dziju)" Kalwen (mit er̃). Wohl zu savergt.

Avots: ME III, 785

II saver̂kšķinât,

1) verärgern
Schnikkern;

2) weinerlich machen, zum Weinen bringen
Nötk.

Avots: ME III, 785

III saver̂kšķinât, grunzend zusammenrufen: cūka saverkšķināja savus sivē̦nus Smilten.

Avots: ME III, 785

saverkšķît (unter saverkšît): ģīmis ... niknumā saverkšķīts Daugava 1934, S. 23. Refl. -tiês,

2): saverkšķījušās (= save̦rgušās) pastalas Fehteln, Ramkau.

Avots: EH XVI, 465

saver̂kšķîtiês,

1) sich verwirren
(mit er̃) Serben: dzijas saverkšķīsies Vank.;

2) "saviebties" Odsen; sich runzeln, sich kräuseln, sich zusammenrollen Selsau, Sessw., Druw., Prl., Festen, Odsen, Vank., Nötk., N, - Peb.; s. auch saverkšît.

Avots: ME III, 785

saver̂kšt, -kš(ķ)u, Refl. -tiês: pastalas saverkšušās Meselau. drūms un saverkšķies kā verkšķis PV. tur saverkšķies un sakucis pleknē ... puszābaks Saul. Vecā meistera tiesības 22.

Avots: EH XVI, 465

saver̂kšt, in Falten ziehen, runzeln: s. seju AP. kamašas ar saverkštām gumijām A. XX, 642. Refl. -tiês, weinend das Gesicht verziehen N. - Peb.; sich in Falten ziehen, sich beim Verbrennen zusammenrollen (wie Birkenrinde) AP. n. U., sich zusammenziehen: saverkšusies seja AP. Pēterītis saverkšies (verdriesslich) purinājās Vīt. 56. ābuoliņš pēc saules rieta saverkšas. Zu savergt.

Avots: ME III, 785

saver̂kstêt "runzeln, in Falten ziehen" Nötk.

Avots: ME III, 784

saverkstît ² ,

1) "saraustît": s. zvejuojuot tīklu Lemsal;

2) "Unsinn zusammenreden"
Kalwen.

Avots: ME III, 784

savernît "verbinden" Lubn.

Avots: ME III, 785

savē̦ruôt,

1) (im Gedächtnis) behalten:
nevaru galvā savē̦ruot A. XXI, 790;

2) = saredzēt Siuxt, Bauske, Golg.

Avots: ME III, 786

savḕrpt, ‡

2) "?": viņš savērpa vienu dūri ap uotru A. Upītis Sm. lapa 137.

Avots: EH XVI, 465

savḕrpt, zusammenspinnen: s. dzijas. viņa man visus salmus dzijās savē̦rpuse J. Kr. V, 77. kad lini savē̦rpti un nuoduoti Jauns. kad tu zinātu, kuo es šuoziem tā vērpjamā mātēm savē̦rpusi! A. XX, 266. mūža vērpēja man ļaunu mūžu savērpa J. R. V, 75. Refl. -tiês, sich zusammenspinnen: ar tām savērpjas kuopā viņas dvēseles sapņi Vēr. II, 953. ar šuo... gadījumu mūsu ceļi savērpās Ezeriņš Leijerk. II, 90.

Avots: ME III, 786

‡ saveršķelêtiês A.-Schwanb., = saver̂kšķitiês 1 (?): sāka s., - nezina ne sākuma, ne gala.

Avots: EH XVI, 465

saver̂šķît Golg., Bers., runzeln,verziehen: s. seju; s. (zusammenziehen) pastalas purnu Golg. - Refl. -tiês, sich runzeln Saikava, Golg.: mazs, saveršķījies vecītis Jauns. Druva I, 1192. Wohl zu saverkš(ķ)ît.

Avots: ME III, 785

saver̂smêt, erhitzen Golg.

Avots: ME III, 785

savẽrsmêt, mit lodernder Flamme verbrennen (intr.): salmi ugunī ieme̦sti savērsmē Kalven.

Avots: ME III, 786

savē̦rsmuôt "?": kuoris savē̦rsmuoja (machte glühen?) liesmu vēl kvē̦luošāku Vēr. II, 57.

Avots: ME III, 786

savêrst ² , (vieles) umwenden: aruot savērta ve̦lē̦nas uz vienu pusi Dunika.

Avots: ME III, 786

savẽrt,

2): saveriet ... savas mēles diedziņā! BW. 8874.

Avots: EH XVI, 465

savẽrt,

1) leicht zusammennähen, heften, trakeln
U., Spr., Mag. XIII, 2, 59: saver... ar diedziņu villainīti! BW. 17049 var. saver manas villānītes! RKr. XVI, 165;

2) aufreihen
Spr.: auklā savē̦rtas... krelles Antrōp. II. 97. savērt kuo virknē, brālis... saveŗ (galvas) uz auklas LP. IV, 57. siļķes savērt saitītē Alm. Kaislību varā 138;

3) (ein Tor) zumachen
Spr.: ej, brālīti, saver (Var.: aizver) vārtus! BW. 14317 var.;

4) (die Tür zumachend in der Tür) einklemmen
Dond. u. a.: kad kāju saver durvīs, tad kāds mirst LP. VII, 416. Subst. savē̦rums, Zusammengereihtes: nuo šī nesakarīgā vārdu savē̦ruma Vēr. II, 733. viegls savē̦rums "Fadenschlag" Brasche.

Avots: ME III, 786

savērtiês: hinschauen: sasavērsim, ... kas bārines pūriņā! Tdz. 44312; "saskatīties" Warkl. n. FBR. XI, 100.

Avots: EH XVI, 465

savērtiês, (vieles) erschauen: paluodziņu savēruos, kādu darbu meitas dara BW. 6957.

Avots: ME III, 786

saver̂velêt, hastig, Unsinn zusammensprechen Golg.

Avots: ME III, 785

‡ saver̂velêtiês Lasd., Marienhausen, Saikava, sich in Falten ziehen.

Avots: EH XVI, 465

‡ saverveļêtiês Wallhof, = ‡ saver̂velêtiês.

Avots: EH XVI, 465

savērvêt, zusammenwerben Dr.

Avots: ME III, 786

‡ savervêtiês "?": āda palikusi cieta, savervējusies (aus einer Handschrift).

Avots: EH XVI, 465

‡ saverzelêt Trik., (Garn) verwirren.

Avots: EH XVI, 465

‡ saver̂zinêtiês Oknist, sich verwirren: tik cieši saverzinējies, ka nevar vaļā dabuit.

Avots: EH XVI, 465

save̦se̦luôtiês, sich begrüssen: tis... save̦se̦luojās ar juo Pas. II, 55. visi save̦se̦luojās III, 240.

Avots: ME III, 785

savest, ‡

2) anknüpfen:
ķēniņš savede lielu sadarību ar saiminieku Pas. VII, 122 (aus Lettg.). Refl. -tiês, ‡

2) durch Heirat zusammenkommen:
sasaveda div[i] ietaļas, izašķīra bāleliņi Tdz. 47032; ‡

3) sich verheiraten lassen:
viņa ... ļāvās ar uotru s. Blaum. Raksti III ⁵ (1939), 154.

Avots: EH XVI, 465

savest, zusammenführen: s. akmeņus jauna nama celšanai. luopenieki save̦d luopus kūtī BW. III, 1, 21. ļaudis tam uzmeklēja kādu pre̦camuo, ierunāja, saveda un saprecināja Alm. Kaislību varā 76. kas tuos save̦d ienaidā BW. III, 1, 82. Refl. -tiês, zusammenpassen (intr.), zusammenstimmen, harmonieren: dziedam pašas mēs, māsiņas! mums jau labi savedās BW. 304 (ähnlich 308). Subst. savedẽjs (f. -ẽja), der Zusammenführende; der Kuppler: daža sieva ir liela jaunu pāru savedēja Ahs. n. RKr. XVII, 51. savedēja bābiņa U., eine Kupplerin, vai tad šī kāda savedēja, šķīrēja? R. Sk. II, 134,

Avots: ME III, 785

savēst, ‡

2) sich erkälten
(mit è ² ) Wallhof n. FBR. XVIII, 14.

Avots: EH XVI, 465

savēst, kühl, kalt werden: savē̦sušiem luocekļiem Upītis Sieviete 283. Refl. -tiês, sich erkälten Wid.: lai dze̦strā laikā Anna nesavē̦stuos A. XI, 44.

Avots: ME III, 786

savèstît, zusammenberufen Spr.: mūs savēstījat Seif. II, 86.

Avots: ME III, 786

savêt, -ẽju, hesen, zaubern St., O. - Bartau n. U. ("richtiger wohl zavêt"), LP. VII, 664, Etn. II, 170; wohl für zavêt.

Avots: ME III, 786

‡ savežģerêt Adiamünde, Sehren, Perfektivform zu vežģerêt.

Avots: EH XVI, 465

savežniece, savešniece Wid., eine Kupplerin ("kas save̦d divus jaunus ļaudis") Etn. II, 128.

Avots: ME III, 785

savêžuôt,

1) (viele) Krebse fangen:
par nakti vai ve̦se̦lu pūru (vēžu) savēžuoja Aps. VI, 10;

2) "langsam und schwerfällig (wie Krebse) zusammenkommen"
Nötk.

Avots: ME III, 786

savgalvis: auch Jaun. Ziņas 1936, № 254.

Avots: EH XVI, 465

savgalvis U., savgals (wohl für savgalis, so Wid.) Infl. n. U., ein eigensinniger Mensch.

Avots: ME III, 786

‡ savība, die Eigentümlichkeit, Eigenschaft Balt. Zemk. piel. 1884, S. 357.

Avots: EH XVI, 466

savicêt,

1): auch Kurs.; pūra lāde ar vicēm savicē̦ta Suitu k., № 218 (ähnlich Tdz. 44207). stabus, kuŗu augšgalus savicēja kuopā ar re̦snām vicēm Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH XVI, 465

savicêt, s. savicuôt.

Avots: ME III, 786

savicinât, ‡

2) schwenkend zusammendrehen:
tuos (scil.: lûkus) savicināšu vickulā un ņemšu līdza Janš. Mežv. ļ. I, 71.

Avots: EH XVI, 465

savicinât, savīcinât, tr., (nicht lange) heftig schwenken: viņš savicina savu ce̦puri Janš. Bandavā I, 59. vecenīte trīs reizes ātri, ātri savīcina ruoku Pas. II, 123. mākuonīši savīcina savus miglas spārnus Valdis Stabur. b. 389.

Avots: ME III, 786

savīcinât, s. savicinât.

Avots: ME III, 789

‡ savickulêt Laidsen "?": lieluo drēbi s. mazāku.

Avots: EH XVI, 465

savicuôt, tr.,

1) savicêt Ahs., mit Weidenruten zusammenbinden, befestigen:
pūra lāde ar vicām savicuota (Var.: apvicuota; ar klūgām saklūguots) BW. 16813. ar vicēm mē̦dz žuoga, aizgaldas mietus savicēt Ahs. savicuoti sē̦tas mieti, Zaunpfähle, die mit Weidenruten zusammengebunden sind Biel.;

2) mit der Rute verprügeln:
māte savicuoja (savicēja Dunika) puišeli krietni ar vici pa pakaļu Ahs.;

3) eine gewisse Zeit hindurch saufen, zechen:
savicuoja (Widdrisch) od. savicēja (Gr. - Buschhof) visu nakti. Refl. -tiês, sich tüchtig besaufea Segew.: kāds naktsklejuoņa - labi savicuojies un nezin vairs mājas Alm.

Avots: ME III, 786

savīdêt, = saskatît, erblicken: nevarēja vairs savīdēt Bauske.

Avots: ME III, 789

savìdinât ² , welken machen: s. vaiņagu Saikava.

Avots: ME III, 789

savîdinât, flechten lassen (Golg.), flechten (Gr. - Buschhof): s. virves.

Avots: ME III, 789

saviduôt, vermittelnd versöhnen Golg., Lis.: divus naidā sagājušus grūti saviduot. Refl. -tiês, sich konzentrieren: zemestrīču katastrofas saviduojas jūru tuvumā MWM. X, 262.

Avots: ME III, 786, 787

I savidžinât(iês), zwitschernde Töne von sich geben: bezdelīgas savidžinājās un aizlaidās Golg.

Avots: ME III, 787

II savidžinât, vetflechten, verknoten, verwühlen Segew.

Avots: ME III, 787

saviêbt, ‡ Subst. saviebums, die Verzerrung: saviebumu ne˙kādi nespēj aizdzīt nuo sejas A. Upītis Laikmetu griežos II, 83.

Avots: EH XVI, 467

saviêbt, (das Gesicht) verziehen, verzerren; die Lippen verziehen Spr., Wid.: ve̦lns saviebis ģīmi LP. III, 81. tas saviebj savu seju pēc juoku Pētera vaibstiem Stari I, 376. kungs saviebj pieri krunkās JR. IV, 195. Refl. -tiês, auch saviêptiês ² Līn., (mit iẽ) Dunika, sich verziehen; das Gesicht verziehen, verzerren (Spr.), verstellen (Neik. n. U.); (wegen erfahrenen Unfalls, unangenehmer Schmerzen) ein verdriessliches Gesicht haben U.: "viņš saviepās (saviebās)", saka par tādu, kas kaut kuo skābu vai nepatīkamu mutē ieņe̦muot save̦lk ģīmi Līn. bē̦rns... saviebās, gatavs raudāt Vēr. I, 1504. viņš... saīdzis saviebās II, 142. vaigi tādi saviebušies Seifert Chrest. III, 2, 262.

Avots: ME III, 790

saviêdēt Golg., erblicken: tik var saviedēt, man kann es kaum erblicken, absehen, mit dem Gesicht erlangen Für. I (unter viedēt).

Avots: ME III, 791

saviênĩba,* die Verbindung, der Verband (fig.): lauksaimnieku, tirguotāju savienība.

Avots: ME III, 791

saviênĩbniẽks,* das Mitglied eines Verbandes Konv ² . 1731; 2000.

Avots: ME III, 791

saviênuôt, tr., vereinen, vereinigen U., verbinden. Refl. -tiês, sich verbinden, sich verein(ig)en: tad es ar jums... priekš dieva krē̦sla priecīgi... savienuošuos Gesangb. 265, 8. tādi dzīvnieki lūkuo miesīgi savienuoties Pūrs II, 6.

Avots: ME III, 791

saviêpt ² Lautb., saviẽpt Dunika, = saviebt. Refl. -tiês, s. saviêbt.

Avots: ME III, 791

saviešâtiês, ‡

2) sich versammeln
U. (unter viešāties).

Avots: EH XVI, 467

savìesĩba,

1) die Gesellschaft:
savest juo bīstamā saviesībā;

2) Plur. saviesības, das Gastmahl
Wid., die Gesellschaft: es gribēju Maju vest... uz saviesībām kaimiņuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 6. ne˙kā, par kuo saviesībās patērzēt Rainis.

Avots: ME III, 791

savìesîgs,* gesellig Wid.: saviesīga biedrība, Geselligkeitsverein.

Avots: ME III, 791

savìest, mancherlei od. vieles anpflanzen, sich vermehren lassen: te saviests daudz jaunu stādu Lis. saviest zemenes Saikava. Refl. -tiês (I s. prs. n. U. -žuôs),

1) sich versammeln
U.; sich einnisten L., sich vermehren, heranwachsen U.: uz vienas akmeņa šķe̦ldas var divdesmit cilvē̦ku saviesties Lautb. Luomi 73. izdzīt, kas tur aplam pulka saviesušies LP. VII, 258. nezāles saviesušās. juo vairāk... saviešas viršu Konv. ² 2321. mežuos putni saviežas Gesangb. v. J. 1671, S. 295;

2) sich paaren
Kronw. n. U.

Avots: ME III, 791

saviešu (saviežu) zâle Wid., Goldwurz (chelidonium majus) U.; Tannen - Bärlapp (lycopodium selago L.) RKr. II, 73, U.

Avots: ME III, 791

savietêt,

1): = sasàutêt (mit iẽ) Frauenb., Nikrazen. ‡ Refl. -tiês Nikrazen, ausbähen (intr.):
vai kuoks jau nebūs saviẽtējies?

Avots: EH XVI, 467

savietêt, tr.,

1) ganz trocken machen, austrocknen machen, lassen:
pe̦lnuos un sprukstīs savietē̦tās lazdu šķe̦tras plīsa... viegli un taisni Janš. Dzimtene IV, 103;

2) eine gewisse Zeit hindurch trocknen:
trīs gadiņi savietēju (Var.: kallināju) uoša vāli aizkrāsnē BW. 23418, 5 var.

Avots: ME III, 791

savietis: auch AP., Saikava.

Avots: EH XVI, 467

savietis, ein Angehöriger, Verwandter (auch Kl.), Nahestehender U.: ja neatradīšu saviešus, tad jel jūs nebūsiet sveši Kaudz. M. 17. svešumā savas puses cilvē̦ks... ir mīļš savietis Kaudz.

Avots: ME III, 791

‡ savìetuôt,* aufeinander legend sich decken machen: kongruentas figūras ... ir tādas, kuo pārvietuojuot var pilnīgi s. Latv. konv. vārdn. 17338.

Avots: EH XVI, 467

savìetuôt, (viele, alle) unterbringen: viņus te nevarēs savietuot. Refl. -tiês, Platz, Unterkunft finden (von vielen Subjekten): viņi te nevarēja savietuoties Salis.

Avots: ME III, 791

saviešâtiês Wid., saviežâtiês U., sich paaren Neik. n. U.

Avots: ME III, 791

savieztiês Warkl., = savîestiês 1: saviezēs krūmi.

Avots: ME III, 791

savìežu ² zâle Gr. - Buschhof, eine Art Pflanzen; vgl. saviešu zâle.

Avots: ME III, 791

savijumi, der Weichselzopf Mag. XX, 3, 178. Zu savît.

Avots: ME III, 787

saviksêt, verprügeln Dunika.

Avots: ME III, 787

‡ savīkšît,

1) "?": savīkšīja nuotikumu režģus Veselis Cilv. sac. 114;

2) unordentlich zusammenfalten
C., Saikava (mit î), Dobl., Lemb., Schwitten: s. lakatu.

Avots: EH XVI, 466

‡ savīkšķîtiês Frauenb., sich zum Ausgehen zurechtmachen, sich ankleiden: tu nevari vien s.

Avots: EH XVI, 466

savīkšt, -kš(ķ)u,

1): viņi kaut kuo savīkš ("pakuo") Aiviekste. viņi savīkša (arrangierten)
... mē̦slu talku Sieva 157. savīkšķis (= savīstījis 1?) lûku vīkšķi Janš. Mežv. ļ. II, 358.

Avots: EH XVI, 466

savīkšt,

1) tr., zurechtmachen, (vor)bereiten:
kāzas savīkštas, die Hochzeit ist bereitet, die Vorbereitungen zur Hochzeit sind beendet. bēru savīkšt palīdzē̦tājiem Etn. II, 139. palīdzēt savīkšt visu vajadzīgākuo;

2) es e̦smu savīkšis, habe mir vorgenommen
(dazu ein Infinitiv savīkšēt angegeben) Für. I (unter vīkšēt). Refl. -tiês, sich zurechtmachen, sich (vor)bereiten: savīkšies un gajis uz baznīcu Pas. III, 30 (aus Serbigal). kuģiem atlikas vairs tik savīkšties uz duošanuos ceļa Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 29. Dazu eine III p. prs. savīškas A. XX, 506.

Avots: ME III, 789

savīkstît, s. savīstît.

Avots: ME III, 789

saviļât, tr., zusammenrollen, zusammenkneten: saviļāts kumuosiņš R. Sk. II, 137. sieviete ņēma saulpuķu sē̦klas, savlļāja mutē un čaumalas izspļāva Upītis Sieviete 110.

Avots: ME III, 788

*savilce* od. *savilcis*, Bogensehne: nuo saviem matiem viņas griež stuopa savilci Ken, 194; savilcis Mitau, Doblen, savilce ² Roop, savilce N. - Peb., die Kummetschnur; savilce "me̦zgla cilpa" Kl. - Dselden.

Avots: ME III, 787

savilcienis, die Kummetschnur Warkl.

Avots: ME III, 787

savil˜cinât Dond., tr., zusammenführen, -schleppen: siena tupešus ar zirgu savilcina pie šķūņa Dond. slapjās pļavās... savilcina sienu uz lapām (meijām) LP. V, 290.

Avots: ME III, 787

savildîtiês, Zuversicht fassen, sich verlassen Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 787

savĩlêt, savīlât Dunika, zerfeilen; feilend verhunzen: s. dzelzi, varu.

Avots: ME III, 789

savìlêt,

1) (mehreres) besäumen:
s. drēbes;

2) s. sienu Warkl., Saikava, das Heu vom Rand eines
apãrnis nach dem Zentrum zu dichter zusammenziehen.

Avots: ME III, 789

savilˆgt: auch C., Grawendahl, Heidenfeld, Lasd., Meselau, N.-Peb., Saikava, Sessw.

Avots: EH XVI, 465

savilgt Erlaa, Golg., feucht werden: milti maisā savilguši Plm. siens gubā savildzis ebenda. visa labība savilgs U. b. 49, 36, savilgušās matu šķipsnas Saul. I, 12. savilgušas kabatas drāniņas Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 3.

Avots: ME III, 787

savilinât, ‡ Refl. -tiês "sich (beim Sprechen) verhaspeln" (aus einer Handschrift): vārdi savilinājās.

Avots: EH XVI, 466

savilinât, saviļinât, tr., zusammenrollen, zusammenkneten; zwischen den Fingern zerrollen, zerkneten Mag. XIII, 2, 63: gluomas tik dzidri dze̦ltē̦nas, kâ būtu savilinātas nuo sabiezējuša liepu me̦dus Janš. Bandavā I, 226. ar siekalu palīdzību mēle saviļina barību Alksn. Bar. 24. saviļināt pikās Etn. II, 136. es tādu Indriķi uzmūrē̦tu: nuo mālu pickiņas saviļinātu BW. 20161, 2.

Avots: ME III, 787

saviļinât: auch Dunika.

Avots: EH XVI, 466

saviļinât, s. savilinât.

Avots: ME III, 788

savìlkt, ‡

5) = sapùst 3 Kand.: man vējš savilka ausis, un nu sāk sāpēt; ‡

6) verwehen:
ceļš nuo sniega savilkts Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "verstühmt"). Refl. -tiês,

1): sich bewölken
Kand.: nu viņš (es) savilksies, un tad līs atkal; "Bešina" ME. III, 787 zu verbessern in "Bežina";

2): visādi darbi savilkās kuopā: siens vēl nebija nuokuopts, rudzi bija pļaujami Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 110;

3): biezi savilcies vīrs Stērste A. Z. 54, savilcies re̦sns kâ zuka Burtn.;

4): auch Segew.; ‡

7) für sich zusammenschleppen, -sparen, -raffen
Segew.; ‡

8) zu wachsen anfangen (?):
kad tikai lietutiņš uznācis, vēl jau ir vasarājs savilktuos A. Upītis Pirmā nakts 282; ‡

9) für sich (das Gewebe) aufziehen:
savilkuos audekliņu Daugaviņas gaŗumiņu BW. 7340.; ‡

10) sich summieren
Segew.

Avots: EH XVI, 466

savìlkt, tr.,

1) zusammenziehen:
braucēji savilka gruožus stingrāki A. v. J. 1893, S. 346. viņa savilka lūpas MWM. VIII, 567. skābu ģīmi savilkt Kaudz. M. 75. ģīmi uz smiekliem savilkt DL.;

2) zusammenschleppen:
skudras pūli savilkušas Cnp. 87;

3) (eine grössere Menge) ziehen, aufzeichnen:
savilcis pa... istabas sienām krustus LP. VII, 763;

4) savilkt gar ausi, eine Ohrfeige geben
Hug. Zemn. un liģ. 23. Refl. -tiês,

1) sich zusammenziehen, sich krampfhaft zusammenziehen
U.: pikā savilkties SDP. I, 29. uzacis save̦lkas Vēr. I, 1394. mākuoņi savilkās JK. ne˙kur nesave̦lkas negaiss Bešina pļava 1;

2) sich verzögern:
ne˙viena darba nevar padarīt savā laikā, viss savilksies rudenī Vīt. 9;

3) viele Kleider anziehen
U., Mag. XIII, 3, 53; etwas anziehen; sich anziehen: kur ta[d] nu tu iesi tâ savilcies? wohin wirst du nun so dick und schwer angekleidet gehen? Mag. XIII, 3, 53. biezas drēbes savilcies N. - Peb., PS. savilkušies mēteļus un paņē̦mušies ce̦pures Janš. Dzimtene IV, 98. kažuokā savilcies Kaudz. M. 20. reizēm pat vēl zābakuos savilcies Vēr. II, 902. savelcies un nāc! Valdis Stabur. b. 36;

4) sich vollsaugen; sich volltrinken
N. - Peb.: savilcies kâ uods Blaum., ganz besoffen;

5) gerinnen:
piens savilcies Saikava;

6) sich verzanken; einander (spottend) aufziehen
Saikava.

Avots: ME III, 787

‡ savliku P. Alunāns, Adv., abgeschieden.

Avots: EH XVI, 467

savil˜lât,

1) gehörig zupfen, zausen;

2) gierig und schnell aufessen
Jürg.;

3) zerbeissen (vom Hund)
N. - Peb., PS.

Avots: ME III, 787

saviļ˜ļât Dunika, kauend und beissend zusammenkneten: suņa saviļļāts kauls.

Avots: ME III, 788

savil˜luôt,

2): suns savilluojis (= saplēsis) bikses Schujen.

Avots: EH XVI, 466

savil˜luôt,

1) tüchtig an den Haaren reissen, zausen
Grünw., Lennew.; verprügeln MSil., Schwanb., Mar., Sessw., Nötk., Lemsal, Hochrosen, Lindenhof, Nerft, Adsel, Golg., Seppkull, Pilten: tevi savilluos, ka tu gadiem pieminēsi Alm. Meitene nuo sv. 92;

2) zerbeissen, beissend verletzen:
viens suns savilluojis uotru Mar.;

3) aufessen:
s. visu bļuodu putras Golg, Mar.;

4) zerfasern
(intr.) Nötk. - Refl. savilluôtiês Ahs., savillktiês,

1) sich betrinken:
puisis tâ savilluojies, ka tikkuo turas uz kājām Ahs. nācu nuo kruoga krietni savillājies un iekritu grāvī LP. VI, 424;

2) einander durchprügeln
Pilten.

Avots: ME III, 787

savilnât Sessw., = savillât 1.

Avots: ME III, 787

savilnît,

1): "sapurināt" AP., Jürg., Wallhof; ‡

2) "?": skuoteli tā ieraudzīja savilnītu zem gultas Ciema spīg. 263. aste kâ izkulstītu linu sauja, kupla un nesavilnīta 227; ‡

3) üppig in die Höhe wachsen
Heidenfeld, Lasd., Schwitten; üppig in die Höhe wachsen, wobei die Spitzen sich senken C.: zâle tur bija mīksta savilnījusi Ciema spīg. 201; ‡

4) aufessen
Lubn.

Avots: EH XVI, 466

savilnît, tr., verprügeln: kazāki tirgū viņu krietni savllnījuši - matu uz galvas vairs nee̦suot Ezeriņš Leijerk. II, 241.

Avots: ME III, 787

savil˜nuôt,

1): suns savilnuoja aitu Lubn., Meiran, Panemune.

Avots: EH XVI, 466

savil˜nuôt,

1) = savilluôt 1 Vank., Druw., Fehsen, Schönberg, Gold., Odsen, Sonnaxt, Sinolen, Schwanb.;

2) "sakārst plučus" Kl. - Dselden;

3) = sapūkât 1 Kalwen, Ronneb.: s. auklu (berzējuot). Refl. -tiês, sich betrinken Ar.

Avots: ME III, 787

saviļņuôt, tr., in Bewegung bringen, erregen (eig. und fig.): uz saviļņuotās jūras Vēr. II, 1207. ķermeņi saviļņuo aitēri Pūrs III, 68. šī lūgšana saviļņuoja arī manu dvēseli R. Sk. I, 98. tas, kas viņas... biedrus aizkustina un saviļņuo Vēr. II, 1082. Refl. -tiês, in Bewegung, Erregung, ins Wogen geraten (eig. u. fig.): nuo katra vējiņa gailenes vienādi saviļņuojās JR. V, 22. pūlis saviļņuojas.

Avots: ME III, 788

savilˆstît, lockend, Gutes in Aussicht stellend zusammen-, hereinbekommen: s. bē̦rnus istabā Wolmarshof.

Avots: ME III, 788

savilt,

1) trügend zusammenbekommen:
viņš savā mūžā savīlis nuo citiem daudz naudas;

2) = same̦luôt Warkl.

Avots: ME III, 788

‡ saviltuôt, verfälschen: grāmatas bija saviltuojuse saiminīca Pas. IX, 198.

Avots: EH XVI, 466

saviņa: auch Nerft.

Avots: EH XVI, 466

saviņa U., für saujiņa, Demin., die hohle Hand; eine Handvoll: atnešuos saviņā (Var.: saujiņā) savas malas pureniņu BW. 25923, 2 (aus Sauken). kam saviņa, tam saviņa (Var.: šim saujiņa, tam saujiņa) 2077, 1 var. (aus Taurkaln).

Avots: ME III, 788

‡ *savinât, zu erschliessen aus atsavinât und pìesavinât.

Avots: EH XVI, 466

savīņât, tr., einwickeln, einhüllen; silti savīņāts Austr.

Avots: ME III, 789

savindât, tr., mit der Winde herein-, hineinziehen (auf eine grössere Menge bezogen): kâ ar vindi savindāja (Var.: ievindāja, vilka) me̦d[u] ar vasku uozuolā BW. 30354, 1.

Avots: ME III, 788

‡ saviņ̂ģuôt ² Dunika, = salìkumuôtiês: ķirmins saviņģuoja pa zāli un pazuda krūmâ.

Avots: EH XVI, 466

savingrinât, einige Male kräftig schwingen: putns savingrina spārnus Ar. savingrināja ruokas un lēca Salis.

Avots: ME III, 788

savinieks,

3): Miks ... pa Jurģiem aizgāja ... par savinieku Jauns. B. gr. ³ II, 67.

Avots: EH XVI, 466

savinieks,

1) ein Angehöriger
Lös., Druw., Selsau, Sessw., Schwanb., Jürg., Adsel, Odsen, Mitau, ein nahe stehender Mensch: ar savinieku cita runa, cita darīšana Gr. - Buschhof;

2) jem., der sich absondert
Koddiack;

3) ein Tagelöhner
Sessau.

Avots: ME III, 788

‡ saviñnêt, (eine Fehde, einen Prozess) gewinnen: cīņa, kuo ... viegli savinnēja Pas. VIII, 226.

Avots: EH XVI, 466

savīpsnâtiês, savīpsnuôtiês, einander zulächeln: viešņas savīpsnuojas Vēr. II, 1404.

Avots: ME III, 789

saviras Aps., savires U., = savara(s).

Avots: ME III, 788

savir̂gât: auch Adl. Refl. -tiês: auch Plm. n. RKr. XVII, 86.

Avots: EH XVI, 466

savir̂gât PS., tr., zerreissen Salisb., Plm., Lasd., Kortenhof, Peb., Druw., Golg., Selsau, Lös., Lüdern, Geistershof, Sessw., Grawendahl, N. - Schwanb., Lis.: bē̦rni grāmatu savirgājuši lupatām Druw. n. Etn. II, 33. Jānītis jau savirgāja savu burtnīcu N. - Peb. mazi kuce̦ni savirgā visu, kuo dabū. Refl. -tiês Nötk., = saplêsties.

Avots: ME III, 788

I savirinât, wiederholt (eine Tür) auf- und zumachen: cik reižu nesavirināju tiesas duris, bet ne˙kas neiznāca Golg.

Avots: ME III, 788

II savirinât,

1) abkochen, abbrühen:
s. daudz zarnu Golg.;

2) zusammenschweissen:
s. dzelzi Warkl. - Refl. -tiês, in eine wirbelnde Bewegung geraten, aufwirbeln: ūdens upē savirinājās Salis.

Avots: ME III, 788

‡ savĩrinât NB. "überreden": savīrini viņu, lai nāk man līdz! Refl. -tiês NB., OB., sich (für eine Reise od. Arbeit) zurechtmachen.

Avots: EH XVI, 466

savirknêt, tr., zusammenreihen, aneinanderreihen: pērles Konv. ² 707. Refl. -tiês, sich zusammen-, aneinanderreihen: viņi... savirknējās garā virknē Liev. Brēz. un Hav. 167. Subst. savirknẽjums, das Zusammen-, Aneinandergereihte: vārdu savirknējumi Stari II, 245. ļuoti raibs savirknējums B. Vēstn.

Avots: ME III, 788

‡ savirmuôt,

1) "?": sārtās, zilās ... biļetes savirmuôja raibā gubā Sudrabkalns V. b. l. ² 36;

2) = saviļņuôt Schwitten: s. ūdeni (iesviežuot tur akmeni).

Avots: EH XVI, 466

savirmuôts, Part. praet. pass., in Bewegung geraten, bewegt: pa savirmuotuo dīķa līmeni Plūd.

Avots: ME III, 788

‡ savĩruôt, ermutigen: skuoluotājs savīruojis nuovadu vest šīs lietas dēļ prāvu Janš. Līgava II, 60. Refl. -tiês (s. ME. III, 789): "alle Kräfte zusammennehmen" Schmnden n. FBR. XIII, 106.

Avots: EH XVI, 466

savĩruôtiês, Mut fassen, sich ermannen Wid.: vietnîeku vīri tâ savīruojās, ka izbalsuoja... kundzē̦nus Janš. Dzimtene IV, 165.

Avots: ME III, 789

savirpinât, tr., zusammendrehen: sagriezis (savirpinājis) vārpas kušķuos LP. VI, 124. Refl. -tiês, sich zusammendrehen: katra matu šķipsna bij uz augšu savirpinājusēs A. v. J. 1893, S. 231.

Avots: ME III, 788

savir̂pt ² Dond., Ahs., intr., sich zusammenziehen, zusammenschrumpfen: ābuoļi siltā ierē pa˙visam savirpuši Dond. n. FBR. VI, 67. pavasarī kartupeļi savirpst, kad nuo tiem ūdens stipri izgaruojis Dond. gaļa vāruoties savirpuse it maziņa Ahs.

Avots: ME III, 788

savirpuļuôt, tr.,

1) zusammendrehen, drall drehen:
savirpuļuotās ūsas Vēr. II, 701. savirpuļuot striķi A. XI, 761;

2) aufwirbeln:
savirpuļuotas pe̦lavas A. Brigadere Daugava 1928, No 1, S. 16. Refl. -tiês, in Bewegung geraten: (fig.) dvēsele manī ietrīcējās un savirpuļuojās MWM. VIII, 889.

Avots: ME III, 788

savirskât ² Gr. - Buschhof, Warkl., (mit ir̂) Golg., zerreissen, zerfetzen: s. drebes. Refl. savir̂skâtiês,

1) auch savir̂šķâtiês Saikava, "sanākt naguos" Celm., Warkl.;

2) "savilkties, sarežģīties": dzijas savir̂skājas ² Kl. - Dselden.

Avots: ME III, 788, 789

savir̂st ² ,

1): miežuos savirtušas pē̦rkuones Frauenb. mums lielā vairumā savirtušas vārnas ebenda; ‡

2) zusammenfallen, -stürzen
Rutzau: visi braucēji savirta gŗāvī.

Avots: EH XVI, 466

savir̂st ² , werden, entstehen, sich einstellen (von mehrern Subjekten): kramu savirtis daudz, bet uogas nav izaugušas Dunika.

Avots: ME III, 789

savir̂t,

1): savirusi putra Mar.; ‡

2) in einer siedenden Flüssigkeit umkommen:
ķēniņš ielīda virušā pienā un savira Pas. VII, 42.

Avots: EH XVI, 466

savir̂t, tr. und intr., zusammenkochen, durchkochen LKVv.: savirt sēnes Bauske. - Subst. savirums,

1) "?": manā dvēselē bija tāds savirums Stari II, 940;

2) = savārījums: kāpuostu un kartupeļu savirums N. - Peb.

Avots: ME III, 789