Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zvirgzdi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zvirgzdi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

zvirgzdijs

zvirgzdijs FBR. XIV, 71, kiesicht, (Kies od. Kieselsteine enthaltend): z. tīrums (aber: zvirgzdains upes dibe̦ns).

Avots: EH II, 815


zvirgzdis

zvirgzdis (nom. pl.; unter zvìrgzds I): cēla uz zvaigžņu zvirgzdīm spuožuos dzīvuokļus Blaum. Raksti VII 5 (1935), 307.

Avots: EH II, 815

Šķirkļa skaidrojumā (1066)

abave

abave "apavs" Warkl., Zvirgzdine. Das -b- stammt aus r. óбувь "Fussbekleidung".

Avots: EH I, 1


abēda

a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2

Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.

Avots: EH I, 73



ābuls

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1;

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192


aceknis

I aceknis,

2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 2


aceple

aceple BWp. 1033, 2, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Pilda n. FBR. XIII, 47, Auleja, aceplis Nirza n. IMM. 1930, II, 212, Asūne, = paceplis, der Raum (eine Vertiefung) unter dem Ofen; aceple Warkl. n. FBR. XI, 120, = àizceplis.

Avots: EH I, 2


adīklis

adîklis: adīkls Bauske, Lautb., adīkla Für. I, gen. s. adikla BW. 1165, gen. pl. adiklu BW. 17997, adiklis Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Wessen, adiklis Mahlup, Ramkau, Ruj., Salis, adeklis auch BW. 6930; 6949 var., Stockm. n. FBR. VIII, 88, AP., Kaltenbrunn, Linden, Lös., Sassm., Warkl., Zvirgzdine, gen. s. adekliņa BW. 29448, 1, adèklis 2 Pilda n. FBR. XIII, 49.

Avots: EH I, 3


adiņi

adiņi: auch Warkl. n. FBR. XI, 120, Pilda, Pussen, Salis, Skaista, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 3


agle

agle Cibla n. FBR. VI, 32, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Kārsava n. FBR. XII, 50, Pilda n. FBR. XIII, 41, Viļāni n. Pas. II, 248 (hier neben dem acc. s. egli ), Andrepno, Dagda, Skaista (li. ãglė), = egle.

Avots: EH I, 3


agrīms

agrîms Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, agrīms 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Kaltenbrunn, agrīms Wessen n. FBR. XIII, 88, = agrîns: agrīmuos miežus Fil. mat. 172, Auleja. agrīmie lini ni˙kad neizaug tik gaŗi kâ vē̦līmie Kaltenbrunn. šuogad būs agrīmais pavasaris Zvirgzdine. agrīmās visteņas rudin sāc dēt ebenda. agrīms ciemiņš Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 4


ai

ai "mit": auch Auleja, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine: ai tevi e̦s nevaru sarunāties Eversmuiža n. FBR. VI, 41. ej ai dieveņu! Pilda n. FBR. XIlI, 45. ai tevi es negribu iet Zvirgzdine. cūkas ziemu barā ai pe̦lavas ebenda.

Avots: EH I, 4


aile

aile,

1) aile auch Pas. III, 314, VII, 287, (mit ài 2 ) Kaltenbrunn, Pilda, Saikava, Warkh., Vidsmuiža, Zvirgzdine, àiļa 2 Ass. - Kalt., Auleja, Kaltenbrunn, Warkl., die Schicht
Kaltenbrunn, Warkl.: ubagi sēd ailē Warkl. zuosis skrien aileņā ebenda. visi prāve̦sti sēdēja aileņu Kaltenbrunn. vienu aili apadīju cimdam Zvirgzdine. nuo ailes, pēc ailes, pa ailei, der Reihe nach: visus nuo ailes cirst Pas. VIII, 295. dziedāsim pa ailei Pilda. lai nāk visi pēc ailes Vidsmuiža. muna aile vagu dzīt. tava aiļa bija pie ceplīša Kaltenbrunn. liela aiļa māla ebenda. nuolika biezu aiļu sūdu ebenda. bre̦nga mē̦slu aile izlikta Warkl. piebira prāva miežu aileņa ebenda;

2): pils galve̦nā ailē es gaidīšu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡

4) das Mal
(mit ài 2 ) Auleja, Skaista: vēl aili jābrauc. piecas ailēs pēc teve sagāju. tik vienu aileņu izbrauc (einmal täglich hin und zurück) Kaltenbrunn; ‡

5) der Anzug:
šuodien jauna aile mugarā Warkl.; ‡

6) àiļa 2 Kaltenbrunn, die Rasse:
kad papadās (aus r. попадаются ) tās aiļas guovis (Rassekühe), tad duod piena daudz Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 4


aimanāt

aĩmanât: auch (mit ài 2 ) KatrE., Kl., (àimanêt 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 5


aisīt

àisît 2: auch Golg., Gr. - Buschh., Lubn., Mahlup: metās virsū, zuobus aisīdams Azand. 52. Refl. -tiês,

2) aisêtiês PiIda, Zvirgzdine, = zùobuôtiês: jaunie aisās, smejas savā starpā Zvirgzdine;

3) àisêtiês 2 Pilda, schielen.

Avots: EH I, 5


aizaudzēt

àizaûdzêt,

1) : kad bacviņi aizaudzē̦ti ar zâli, tad jie labi neaug Zvirgzdine; ‡

2) sich allmählich mit Schmutz anfüllen lassen:
ustaba aizaudzē̦ta ai dubļiem Zvirgzdine. ausis aizaudzē̦tas netīras kai cūkai ebenda.

Avots: EH I, 6


aizbildnis

àizbildnis: auch Linden (mit ilˆ ), Zvirgzdine (mit ìl 2 ).

Avots: EH I, 9


aizbļaut

àizbļaût,

2) auch von Menschen gesagt
("nevēlēt labu"): tâ ar˙vien saka - tāds ve̦cs cilvē̦ks tikai aizbļauj Strasden; ‡

3) vollschreien
(perfektiv): a. kam ausis Ass. - Kalt., Golg. u. a. Refl. -tiês auch Zvirgzdine: guovs nelabā balsā aizbļāvēs. visā galvā aizbļāvēs puika nuo suņa.

Avots: EH I, 11


aizceplis

àizceplis: auch Baltinow n. FBR. XI, 139, Zvirgzdine, àizceple 2 auch Auleja, Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 13


aizdars

àizdars: auch Abgulden n. BielU., AP., Pilda, Ruj., Salis, Salisb., Wolm., Zvirgzdine, aizdara(s) Golg.: līdzi ņēma aizdariņu BW. 19428. s. auch unter àizdara.

Avots: EH I, 17


aizdot

àizduôt, ‡

4) ein wenig (Nahrung) verabfolgen:
vajag vēl a. zirgam Kaltenbrunn. mudri zirgam aizdevu ēst ebenda; ‡

5) aizduot (nach r. задáть gebildet) mīkli Infl. (z. B. Zvirgzdine n. Pas. IV, 473), Kaltenbrunn, ein Rätsel aufgeben.
Refl. -tiês,

2) einander (ver)leihen:
naudu aizdevās un aizņēmās... paši cits citam Kaudz. Izjurieši 32.

Avots: EH I, 21


aizdusa

àizdusa: àizdusis 2 auch KatrE., Oknist, aizduss Wessen, (chronischer Husten) Zvirgzdine: jam cieši liels aizdusis. jis ir miris ar aizdusi Oknist. ar aizdusi (Var.: aizdusu) pipelīte BW. 35056.

Avots: EH I, 20


aizgāds

àizgãds: (mit à 2 ) Saikava, Zvirgzdine: tis vēl senējais aizgāds Zvirgzdine.

Avots: EH I, 23


aizgalds

àizgalˆds,

1) aizgalˆds 2 Orellen, Siuxt, aizgalds Stom., àizgalˆda AP., Ramkau, Wolm., àizgalˆda 2 Fest., Linden, Mahlup, Saikava, Sonnaxt, Warkl., aizgalda 2 Siuxt, âzgalˆda 2 Frauenb.: kumeliņi lauzīs staļļa aizgaldiņas BW. 33064. baltā cūkas aizgaldā 33362;

2) àizgalˆde AP., Zvirgzdine, aizgalde Pilda n. FBR. XIII, 47, aizgaldis Pilda n. FBR. XIII, 47: bērēs trijās aizgaldēs (an 3 Tischen)
barā cilvē̦kus Zvirgzdine;

3) auch Illuxt n. Bielenstein Holzb. 547.

Avots: EH I, 23


aizjaunnedēļ

àizjaûnnedẽļ, Adv., in der nachnächsten Woche Kaltenbrunn, Linden, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 27


aizkalne

àizkalˆne: auch in N. - Peb., Wolmar, Zvirgzdine u. a.

Avots: EH I, 28


aizkuris

àizkuris 2 Zvirgzdine, ein trockner Span (zum Anheizen gebraucht).

Avots: EH I, 33


aizlaika

àizlaika Lettg., = àizlaĩku: sestdien aizlaika vajag darbus beigt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 35


aizleja

àizleja,

1) àizleja 2 : auch Lubn., àizlejs 2 : auch Heidenfeld, Pilda, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; in Kaltenbr, und Ramkau dafür àizlejš.

Avots: EH I, 36


aizveņu

àizveņu gadu Zvirgzdine, = àizviņu gadu.

Avots: EH I, 62


akata

akata,

1) die Begierde
Kaltenbr.; der Wille: ka ai akatu strādāsi, tad darbs vessies labi Zvirgzdine. akata vuicēties ebenda;

2) die Jagd:
nuogāja uz akatas Pas. VII, 172 (aus Rēzna). Nebst li. ak(v)atà aus r. охóта "Lust (zu); Jagd".

Avots: EH I, 65


akatns

akatns, nach etw. gelüstend, eine starke Neigung habend: piejēme zaldātu, kuŗi akatni bija šaut Kaltenbr. kas jau ļuoti akatns uz plintes, tis ta[d] nešaun ebenda; "fleissig": akatns da darba Zvirgzdine. Aus r. охóтный "(bereit)willig".

Avots: EH I, 65


akats

akats, -s Zvirgzdine, eine einschiessende, unpassierbare Stelle im Motast, wo nur Moos und Sumpfgras, aber keine Bäume und Sträucher wachsen Warkl.: dvēseles krīt uz mūžīgu dusu nāves akatīs Akurater Jaun. Ziņas v. 31. März 1925. ap akatīm un siekstām Austriņš M. z. 33.

Avots: EH I, 65



akmens

akmens: akminis Zvirgzdine, akmins Salisb., Siuxt, gen. s. akme̦na BW. 9121 var.; 11806, 1 var. u. a., akmina BW. 11055.2; 5437 var., acc.-instr. s. akme̦nu BW. 10297, 5 var.; 12414; 16198, 5, akminu BW. 8916 var., loc. s. akme̦nā BW. 30144, 6 var., akminā BW. 27995, 1 var., gen. s. akme̦nas [?] BW. 14238, 3, nom., acc. plur. masc. akmen[i]s auch AP., Demin. akmisteņš auch Pilda n. FBR. XIII, 59, akmistiņš Pas. V, 293 (aus Welonen), acc.-instr. s. akmenīti BW. 8269, akminiņ[u] BW. 4341, akmantiņ[u] BW. 12180 var.

Avots: EH I, 66


alkans

alkans,

1) auch Pas. Vl, 137, VII, 327, Pilda n. FBR. XIII, 44, Evang. 1753, S. 55, Wessen, Zaļm., (mit alˆ ) Skaista, Warkh., Warkl., Zvirgzdine: alkans kai suns Warkl, vajag vārīt vakariņas: puiši aties nuo meža alkani Zvirgzdine. ve̦lni uz cūkas gaļas ir ļuoti alkani Pas. VIII, 121 aus Preiļi. Subst. alkanums (li. alkanùmas), der Hunger
Birkert Sakāmv. No 3162.

Avots: EH I, 67


alots

aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.

Avots: EH I, 68


apaciņ

apaciņ "aufs Gesicht" Zvirgzdine n. FBR. X, 32: nuokritu a.

Avots: EH I, 70


apalans

apalans Zvirgzdine n. FBR. X, 28, rundlich.

Avots: EH I, 71


apals

apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;

4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .

Avots: EH I, 71


apauši

apaûši: apaũši auch AP., apàuši 2 Auleja, Kaltenbr., KatrE., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, apaûši 2 Frauenb., Grobin, Iw., Kudum.

Avots: EH I, 72


apbalināt

apbalinât, ein wenig oder ringsum weissen (tr.), bleichen (tr.) Wid.: drusku a. sienas Zvirgzdine. Refl. -tiês Spr., ein wenig oder ringsum bleichen (intr., so namentlich von der Wäsche).

Avots: EH I, 73


apbēda

a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2

Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.

Avots: EH I, 73


apbradāt

apbradât,

1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;

2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 74


apcingas

apcìngas 2 Zvirgzdine, eine Kneipzange.

Avots: EH I, 75


apdancis

apdàncis 2 Zvirgzdine, das zum Trocknen ausgebreitete Heu einer guba: četri apdanči vēl palika neapgrìezti.

Avots: EH I, 76


apgraizas

apgraizas: auch (mit ) Zvirgzdine: visaidas apgraizas nuo drēbju salasīju i izaužu kakaru deķus. nuo gaļas visaidas apgraizas salasīju.

Avots: EH I, 83


apīņi

apîņi: (mit î 2 ) auch Gramsden, Sing. apînis Fest., Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, apînis 2 Schrunden n. FBR. Xlll, 100, Frauenb., Kal., apĩnis AP., apìnis 2 Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 87



apļepine

apļepine, eine missratene, weder dünne, noch dicke Grütze Zvirgzdine: pievāra taidu apļepini - kas juo ēdīs! Vgl.plepine.

Avots: EH I, 100


aplīciene

aplìciene 2 ,

1) = aplīcine Pilda, Zvirgzdine;

2) die äussere Waudung eines Gefässes
Zvirgzdine: kubulam (glāzei) a. netīra.

Avots: EH I, 99


apogs

apuôgs: auch Prl., Zaļmuiža, (mit ) Saikava, Zvirgzdine, (mit ùo 2 ) Golg., Laud., N.-Kalz., Sessw., eine Art Eule. Vgl. auch die Gesindenamen Apuogi Lvv. I, 16 (mit ), 19, 46, (mit ) 69, (mit uo ) II 46, (mit ùo 2 ) 172.

Avots: EH I, 124



apss

apss, -s (feminin; vgl. li. apušis, -ies) Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Kaltenbr., Warkh., Zvirgzdine, = apse, die Espe.

Avots: EH I, 116



apzarnes

apzar̂nes (unter apzar̂nis), 1): auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 127


arods

aruôds,

1): auch (aruods) Memelshof, Pilda, Zaļmuiža, (mit ùo 2 ) Auleja, Saikava, Zvirgzdine, (mit ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Kaltenbrunn, Sussei: klēti cirta deviniem aruodiem (Var.: apcirkņiem ) BW. 28128. zeme pilda maizes pilnu aruodeņu 28137. tīru rudzu aruoda 21294. aruodiņa dibe̦nā 28532.

Avots: EH I, 130


asarāt

asarât (s. unter asaruôt) Für. I, Kaltenbrunn, Mahlup, Zvirgzdine, = asaruôt.

Avots: EH I, 130


ašņājs

ašņājs (blutig?) Zvirgzdine n. FBR. X, 28 .2·.

Avots: EH I, 132


asnāt

asnât ZvirgzdIne, = asnuôt: buļbas pavasar siltā vietā drīži sāc a.

Avots: EH I, 131


astaši

astaši Bērzgale (gespr.: ostoši), Zvirgzdine, Wasserstiefel.

Avots: EH I, 131


atadiene

atadiene: auch (mit ie 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Pilda n. FBR. XIII, 57, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 133


atart

atar̂t: auch AP., Golg., lw., Kaltenbr., Pilda, Strasden, Warkl., Zvirgzdine: a. vagas (rudenī, kartupeļu rakšanas laikā) Warkl. kad izaûg zâle, ataŗ bacviņu, grieziņu vagas ai arklu Zvirgzdine. kad sūdi iearti, tad viņi kādu mēnesi tâ˙pat iearti trup; tad saecē un ataŗ apukuļ AP. ‡ Refl. -tiês, bis zum eigenen Überdruss pflügen: vai neesi vēl ataries? ‡ Subst. atarumi Segew., das zum zweitenmal Gepflügte (vgl. atarums unter atara).

Avots: EH I, 133


atasta

atasta Pilda n. FBR. XIII, 54, Zvirgzdine, Kompar. atastâk (auch Vīt.), Adv., = atastu: atasta suols auo galda atvilkts Zvirgzdine. ej atastāk nuo guns! ebenda. atastāk stāvuot var skaņas labāk izšķirt Vīt.

Avots: EH I, 133


atbāst

atbâst (li. atbósti) Auleja, Cibla, Kaltenbr., Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, -stu, -du, auch refl. -tiês Auleja, Kaltenbr., zum Oberdruss (zuwiderl werden: kaķis atbāda saimniecei Pas. I, 222 (aus Lettg.). pīrāgs atbāst ēst, sava maize ni˙kad neatbāst Auleja. atbado tuo darbu strādāt Zvirgzdine. atbāda gaŗlaicīgs darbs Warkl. vienam atbāda dzīvuot Kaltenbr. net atbādās staigāt ebenda. ka[d] častai (= oft) sāc virt [sc.: zivis], atbāstas drīž Auleja.

Avots: EH I, 134


atbāzt

atbâzt (s. unter atbâzenes),

2) aufschürzen, -stecken (die Kleidung)
Warkl.: a. brunčus, lai nesamērcējas;

3) einen Teil von etwas Eingestopftem, Zusammengestopftem wegnehmen:
vajag a. sienu nuo maisa; dižan ciets piebāzts Zvirgzdine; ‡

4) eine dreiste Antwort geben
Riga.

Avots: EH I, 134


atkārteņ

atkā`rteņ 2 Pilda a. FBR. XIII, 53 Zvirgzdine n. FIiR. XIII, 32. Adv., = aûgšpê̦du, auf dem Rücken.

Avots: EH I, 147


atlase

atlase,

1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. 2 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.

Avots: EH I, 153


atļāva

atļãva (unter atļàve 2 ): auch Ahs. atļàve 2 : auch Lasd, u. a. n. FBR. IX, 140, Golg., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 154



atols

atuols (unter atãls): auch Zvirgzdine (mit uô), Mahlup (gesprochen: otuls).

Avots: EH I, 177


atpūta

atpũta -auch AP.,

2): pavasar slimiem grūta a. Zvirgzdine. nevar atpūtas ievilkt ebenda. Demin. atpūtiņa BW. 686 zu korrigieren in: Demin. atpūtiņa BW. 686,4 var.

Avots: EH I, 160


atraitis

atraitis: auch BW. 22200 var., 10102 var., (mit âi 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Auleja, Zvirgzdine, (mit 2 ) Strasden; ein gen. s. atraita BW. 9778 var., dat. atraitam 10518 var., acc. atraitu 11626 var.

Avots: EH I, 160


atrūgas

atrûgas: auch PlKur., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 163


atsprēkliņ

atsprēkliņ (unter atsprãklu): auch Memelshof, (mit è 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, Oknist, atsprēklin - auch Zaļmuiža, (mit è 2 ) Kaltenbr., atsprèkliń 2 Warkl., atsprēkleņ Pas. VI, 365, Bērzgale, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 53, Kaltenbr.

Avots: EH I, 170


augstiene

aûgstiene, ‡

2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;

3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.;

4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).

Avots: EH I, 184


aušāties

aušâtiês,

1): zirgs nuobīdās, sāka a. Zvirgzdine;

2): sich angstlich, schüchtern gebärden
Linden: kuo nu aušājies!

Avots: EH I, 188



austra

àustra (aũstra auch Salisb.): jau aust a. Zvirgzdine. vēl nebija austras, kad cēļuos ebenda. ai mazu austreņu nuogāju uz tīrumu strādāt ebenda.

Avots: EH I, 188


austrums

àustrums: aũstrums auch Salisb., plur. aũstrumi AP., (mit àu 2 ) Zvirgzdine: Rīgā man lieli radi, austrumā bāleliņi BW. 34094.

Avots: EH I, 188


āvakls

âvakls (unter âveklis): auch Zvirgzdine (âvakls).

Avots: EH I, 196


avieša

avieša (s. unter avene): auch BW. 5179, 1, Tiž. II, 471, (mit iê) Zvirgzdine, gen. pl. aviêšu Pilda n. FBR. XIII, 61.

Avots: EH I, 190


āvīties

âvîtiês: auch Ramkau. Saikava, Warkl., (âvêtiês) Zvirgzdine, (āvatiês) Pas. VI, 477 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 196



azots

azuôts: azùots 2 , -s Zvirgzdine, azuõte Ramkau, loc. s. azuotā BW. 1542 var., ostle. ozote Pilda n. FBR. XIII, 47, 51, Wessen n. FBR. XIII, 85, ozots, -s Auleja, oźiťe, Warkl. n. Fil, mat. 103.

Avots: EH I, 191


bais

baîs: man b, nuo zuosu tēviņa Linden. b. bij nuo vāčiešiem ebenda. bais iet da ve̦lnu Pas. III, 458. b. tava suņu VIII, 218. man tevi ne bais Ulanowska Łotysze 12. In Pilda nach FBR. XIII, 45 und in Zvirgzdine werde dieses Wort mit langem und erweichtem -s gesprochen.

Avots: EH I, 199


balamute

balamute: auch Kaltenbr. (fem. g.), Linden (comm.), balamutis - auch Grenzhof, Kaltenbr., balamuts, -a Zvirgzdine: ve̦cais tē̦vs, balamute BW. 2201, 2. taids liels balamuts ni tē̦va, ni mātes nebīstas Zvirgzdine. Zu diesem Wort s. auch P. Sdnmidt FBR. VII, 8.

Avots: EH I, 200



baltkāja

bàltkàja 2 Zvirgzdine, baltkājeņa Ulanowska Łotysze 13, Name einer Kuh mit weissen Beinen.

Avots: EH I, 202


balzganans

balzganans Zvirgzdine n. FBR.X, 28 "?"

Avots: EH I, 203


bambulis

II bàmbulis 2 Zvirgzdine "eine Wasserpflanze die im Sommer weiss und gelb blüht" : bambuļus cūkas labi ē̦d.

Avots: EH I, 204


banga

III bànga 2 Zvirgzdine, eine grosse Fliege: karstā laikā bangas dižan kuodī luopus.

Avots: EH I, 204


barāt

barât N.-Rosen n. FBR. VIII 46, Linden, Saikava, barât Briģi, Nirza, Pilda, Šķaune, Zvirgzdine, = baruôt.

Avots: EH I, 205


bargs

bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ 2 ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr 2 ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r 2 ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,

1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;

2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs 2 "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.

Avots: EH I, 205


bārine

bārine Pas. VII. 402, (mit à 2 ) Warkl., Zvirgzdine, = bāre: bārinīte bij[u] augdama, ne bārine dzīvādama BW.4858. bārinei dievs dzīves nedeve 33612.

Avots: EH I, 209


baroklis

baruôklis,

2): auch Atašiene Briģi, Nirza, Pilda, Rudzē̦tas, Šķaune (mit ùo 2 ) Borchow n. FBR. XIll, 21, baruklis Linden;

3) das Viehfutter
(mit ùo) 2 Zvirgzdine: šuogad trūka guovīm b.

Avots: EH I, 206


basaknī

basaknī Zvirgzdine, = basātnē: apavu kājas b. man zābaki b. vien līn.

Avots: EH I, 206


bažīties

bažîtiês: muns vīrs bažījās ar muguru (war um seine Rückenschmerzen besorgt) Kaltenbr. - vista bažījas, nav kur dēt (vom Gackern des Huhnes gesagt) Kalz. n. Fil. mat. 26; in der Bed. "sich beklagen" auch in Zvirgzdine: jis bažījās, ka galva sāp.

Avots: EH I, 208


bendēt

beñdêt, ‡

2) schlagen, prügeln
(mit èn 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 212


bērnēks

bḕ̦rnē̦ks 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Pilda n. PBR. XIII, 49, Bērzgale, ein Deminutiv zu bē̦rns. Zum Suffix s. auch FBR. XIII, 758.

Avots: EH I, 216


bērt

bẽrt: (vgl. ostli. išbérti Jušk.) auch Bauske, Dunika, Jürg., Lemburg, Lemsal, Lieven-Bersen, Pankelhof, Schnehpeln, Selgerben, Stenden, Wolm., (mit ḕr) AP., C., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês,

2) sich
(dat.) schütten: beries zirņu kulītē! Auleja; ‡

3) sich mit Ausschlag bedecken (nach r. сыпать "schütten, streuen": сыпь "Ausschlag"): mute (= seja) beŗas Auleja. sāka vâtis b. (erscheinen, zum Vorschein kommen) pa mieseņu Zvirgzdine. Subst. bē̦rums,

2): naudas bē̦rumiņu BW.29889; ‡ bē̦rãjs, bērẽjs, wer schüttet:
tīru auzu bē̦rājiņš (Var.: bērējiņš) BW.27638, 8 var. pilnu maisu bērējiņa 1551. Zur Etymologie s. jetzt auch E. Hermann Stud. Balt. III, 65 ff. (anders A. Meillet Streitberg-Festgabe 258 ff.).

Avots: EH I, 217


best

best, graben: auch Mahlup, N.-Rosen, Stom., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 213


biedekls

biêde̦kls Pas. IX 543, Borchow n. FBR. \III, 21, Pilda n. FBR. XIlI. 49, Warkl.. (mit 2 ) Dunika, biêdakls Zvirgzdine, = biêdêklis: par visaidu biedaklu Pas. IV, 313 (aus Welonen).

Avots: EH I, 223


biezēt

bìezêt: pavasar dubļi sāc drīži b. Zvirgzdine.

Avots: EH I, 224


biezman

bìezman 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 32, in Fülle, vollauf.

Avots: EH I, 224


birds

birds: auch (mit ìr 2 ) arkl. n. FBR. XI, 120, Bērzgale, Pilda, Zaļmuiža, Zvirgzdine: pilni ratiņu rūkšanas un birdu klabēšanas Ed. Virza Daugava 1933, S. 982.

Avots: EH I, 220


birrzēt

birzêt: auch BielU., (mit ir̂ 2 ) Dunika. Iw., (mit ìr 2 ) Gr.- Buschh, n. FBR. XII, 84, Kaltenbr., bìrzêt 2 Zvirgzdine.

Avots: EH I, 221


birze

II birze (unter bir̃zs ): auch (mit ir̃ ) Grob., Salisb., Serbigal, Strasden, (mit ìr 2 ) Zvirgzdine, acc. s. birzu BW. 25934, 2 var. (aus Gold.): liepu b. BW. 7922. egļu (?) b. 178. 1.

Avots: EH I, 221


birzt

bir̂zt: auch AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Orellen (unbek. in Dunika, Selg., Stenden): siens bij tâ pārkaltis, ka viss birza kuopā AP. dābuols ve̦duot birzīs Kaltenbr. nevarēs rudzus pa pusdienu pļaut, sāk jau b. (d. h. die Körner fallen von selbst aus den Ähren heraus) Orellen.

Avots: EH I, 221


bizāt

bizât Mahlup, Zvirgzdine. = bizuôt. biesen (vom Vieh).

Avots: EH I, 222



bizuns

II bizuns Zvirgzdine "einer, der sich ohne Arbeit umhertreibt, andere dabei zur Arbeit antreibend": nasājas kai b. aplīk, ni˙kā nestrādā.

Avots: EH I, 222


blaķis

blaķis: = blāķis 1 Zvirgzdine: grāmatu b. liels b. drēbju uz galda salikts. blaķī nauda bij sasieta.

Avots: EH I, 225



blēnis

blēnis,

1) = blèņas, nieks Auleja (mit è 2 ): kuo tu man taidu blēni (Nominativform ungewiss!) runā? Zbiór XVIII, 417. blēņa (Var.: blēņu) valuodiņu BW. 11933 var. (ahnlich: 810 var.);

2) ein betrügerischer, spitzbübischer Mensch
(mit è 2 ) Zvirgzdine: taids b. tē̦vs bija, taids b. dē̦ls.

Avots: EH I, 229


blindēties

blìndêtiês 2 Zvirgzdine, -ējuôs, sich herumtreiben: blindējos pa sē̦tu bez darba.

Avots: EH I, 229



boze

II bùoze 2 : ein kleines Boot Zvirgzdine.

Avots: EH I, 259


brakšēt

brakšêt (unter brakstêt): nuo saltuma ustaba brakš Zvirgzdine.

Avots: EH I, 236


braukt

bràukt,

1): b. lapas Zvirgzdine, (mit aũ) Rutzau, braũkt ar ruoku pa galdu Kal.; ‡

4) "jāt" Pilskalne. Subst. brâukums,

3) ein Ruck:
ar vienu braukumu izvest Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 238


brāzāt

brāzât, -ãju,

1) reiben, kratzen
(mit à 2 ) Warkl., Zvirgzdine: cūka brāzā mugaru ap pakši Zvirgzdine. zābaki lieli, brāzā kājas ebenda;

2) schmieren, sudeln
(bràzât 2 ) Pilda: nebrāzā ar netīrām ruokām! Refl. -tiês, sich reiben, kratzen Warkl.: zirgs pie siles brāzājas.

Avots: EH I, 239



briedēt

brìedêt 2 Pilda, Zvirgzdine, -ēju, schwatzen, lügen; phantasieren: ļaudis briedē, ka jam kāzas būs Zvirgzdine, nez kuo briedē, gulē̦dams miegā ebenda. nebriedē, kâ nevajag! Pilda. Das -ie- ist hier aus ostle. -ī- erschlossen !

Avots: EH I, 243


brile

brile, ein breitrandiger Hut Warkl., Zvirgzdine: cisa b. galvā. Nebst li. brìlius aus wr. #p### oder p. bryl.

Avots: EH I, 241


brist

brist,

1): zivis b., mit dem Watnetz fischen
Zvirgzdine; ‡

2) b. virsū "sich aufdrängen"
(?): nebrien virsū! negrūsties! Janš. Dzimtene III 2 , 195. ‡ Refl. -tiês, um die Wette waten: ejam nu b˙! redzēs, kuŗš mēs dziļāk iebrissam Saikava.

Avots: EH I, 241



brukt

I brukt: praes. brukstu Auleja, brùkstu 2 Warkl.,

1): nuo vāruoša ūdens brūk āda ar visu vilnu nuo AP. krāasaina drēbe brūk ebenda. sarkanā dzija saule nebruka Sonnaxt. lakats sāk b. (bleichen)
Dond.;

2): sapuva klē̦vs, sāka b. Zvirgzdine. atspiežu malkas grē̦du, lai nebrūkst Warkl. sen jau pīšļuos brukušu, vel dzīvu tevi šķitīs Janš. L. dzejas pag. 178.

Avots: EH I, 245


buca

buca: auch Pilda n. FBR. XIII, 42, PlKur., Cibla, Kaltenbr., Lixna, Wessen, Zaļm., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 248


būds

bùds 2 : auch Cibla, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine, Pas. III, 424 (aus Atašiene); VII, 287; IX, 304 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 257


buļbājs

bùļbājs 2 Auleja, (mit ul,ˆ) Zvirgzdine, der beblatterte Stengel einer Kartoffelpflanze.

Avots: EH I, 252



buldurjānis

bul˜durjānis,

1): auch Grenzhof;

2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine;

3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).

Avots: EH I, 251



burbulis

I bur̂bulis: auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Saikava.

Avots: EH I, 254



čačināt

čačinât,

1) schwatzen, von der Elster
Pilda, Zvirgzdine: žagata čačina;

2) tr., loben, rühmen
(geringschätzig): kaî žagata čačina savus bē̦rnus Zvirgzdine.

Avots: EH I, 282


čādināt

čàdinât 2 Zvirgzdine, ärgern, reizen: kuo tu čādinā ve̦cāku cilvē̦ku! kam tu čādinā tuo vistu?

Avots: EH I, 287


čakāns

čakāns (unter čakãrns),

2): ein nicht gross gewachsener, vor Alter od. Krankheit dürr gewordener, zusammengezogener Mann
Druw.;

4) eine eiserne, zweizinkige Mistgabel
(> čokōns) Warkl.;

5) ein hölzerner Hammer, womit trockene Erdschotlen zerkleinert werden
(čakâns) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 283


calanka

calànka 2 Warkl. n. FBR. XI, 122, Fianden, Mahlup, Pilda, Zvirgzdine, = atspuõle. Aus r. челнок dass.?

Avots: EH I, 260


čāpstināt

čâpstinât: auch Druw., Saikava, Warkl., Zvirgzdine, (mit à 2 ) Grünw., Lems., Wainsel: č. lūpas Lems., Stom. ‡ Refl. -tiês, sich über etwas Geringfügiges beklagen Trik.

Avots: EH I, 287


čaukste

II čaũkste,

1): auch (mit àu 2 ) Kaltenbr., Stom., Zvirgzdine, (Demin. čàukstīte 2 ) Warkl.; ein kleiner (nicht ausgewachsener), weicher Kohlkopf
(mit ) Salisb., Seyershof; ‡

5) Demin. čàukstīte 2 Warkl., eine freundliche alte Frau;


6) comm., ein Abgemagerter
(mit àu 2 ) Warkl.

Avots: EH I, 286


čaula

čàula: gen. plur. čaulu BW. 2172 var.,

1): auch (mit àu) AP., Ramkau (hier nur in der Bed. "Eierschale"),
(mit àu 2 ) KatrE., Warkl. ("Eierschale"), Zvirgzdine: uolas čaulu BW. 32266. rieksta čaulas 8278. pilni ... zuobiņi kaņepju čaulu 20324. mazam pupam ir mazaka č. AP. uozuola zīles izčumalā nuo čaulām KatrE.

Avots: EH I, 286


caurājs

caurājs (unter caũrējs I),

1): man neganti sāka durt sānuos c. Janš. Dzimlene I 2 , 286;

3) Adj., = caũrs I in einem VL aus Zvirgzdine.

Avots: EH I, 260


caurāts

caurāts, = caũrs 1: c. muns vaiņuceņš VL. aus Zvirgzdine.

Avots: EH I, 260


caurdura

càu[r]dura 2 Pilda, Zvirgzdine, = caũrdure: kaî paē̦d, tai c. sāc durt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 261


čekls

če̦kls,

1) auch Dunika, Zvirgzdine;

2) hübsch, schön
NB.: nuomazgājušās un uzkuopušās če̦klas un spuodras Janš. Bandavā II, 14 (ähnlich Dzimtene V,461 und Mežv. ļ. I, 223);

3) "?": kāpuosti če̦kli izauga Zvirgzdine.

Avots: EH I, 288


cēliens

cêliẽns: cêlienis Warkl, n. FBR. XI, 107, Pilda n. FBR. XIII, 39, Kaltenbr., Zvirgzdine u. anderswo im Ostle.,

4): mazu laika cēlieni (eine kleine Welle)
Zvirgzdine;

7) der Wirbel des Rückgrats
Frauenb.

Avots: EH I, 267


celmiene

celˆmiene Zvirgzdine,

1) ein Pilz;

2) "zâles nuosaukums".

Avots: EH I, 263


cemeris

I cemeris, eine Pflanze Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine giftige Sumpfpflanze Warkl., Zaļmuiža; ein an Flussufern wachsendes Kraut Zvirgzdine: cemeri rudenī saldani; guovis juos ē̦d Zvirgzdine. Zu cemeriņš.

Avots: EH I, 265


cepecis

cepecis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Zvirgzdine, acc. s. cepeci Pas. VIII, 355, = cepetis. Zur Form s. KZ. L, 27.

Avots: EH I, 265


čepesls

če̦pe̦sls,

1) eine auffällige, wunderliche, komische Erscheinung
Auleja: ieveŗas kaidu če̦pe̦slu i[r] pirk:

2) ein Zauberer
Warkl.;

3) če̦pe̦sli, Zaubermittel
Warkl.; "māņi" Zvirgzdine: grē̦ks ticēt visaidiem če̦pe̦sliem.

Avots: EH I, 288


cepināt

cepinât,

1): c. gaļu- auch Salisb. (neben cept maizi, kartiņus);

2): auch Salisb.; saule cepina acis ārā Zvirgzdine. Refl. -tiês,

2) c. saulē, sich von der Sonne bräunen lassen.

Avots: EH I, 266


cēšķi

cēšķi: auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Pilda n. FBR. XIII, 53, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Mahlup.

Avots: EH I, 269


ceturgs

ce̦turgs Pilda n. FBR. XIII, 42, 52, Bērzgale, Zvirgzdine, der Donnerstag; īstais c., der Gründonnerstag Ulanowska Łotysze 59. Vgl. li. ketver̃gas "Donnerstag".

Avots: EH I, 267



ciba

II ciba: auch Auleja, Kaltenbr., Memelshof, Warkl., Wessen, Zvirgzdine: piena c. pavalgam BW. 28725. sviesta c. 29348. kaņep[ju] c. 1026. mākslīgi taisītu šņaucamas tabakas cibiņu Janš. Dzimtene II 2 , 324. kas tur tanīs skārda cibās III 2 , 229.

Avots: EH I, 269


ciemāt

cìemât 2 Auleja, Zvirgzdine, refl. cìemâtiês 2 Linden, ciemâtiês 2 Warkl., = ciemuôtiês: kai atgājām pie māsas, tai nedeļu ciemajām Zvirgzdine. svētdien laba ciemašana BWp. 2217, I. nāc uz mani ciemāties! BW. 8701, 4 var.

Avots: EH I, 277


cieris

cìeris 2 (> ostle. ćīrs) Zvirgzdine, eine Garnwinde.

Avots: EH I, 278


cieši

ciêši (unter ciêšs),

1) (stark, intensiv):
vai tu labi c. pieteici, ka neaizmirst? AP. es bruokašlaikā paguldu guovis; tad viņas ciešāk ē̦d ebenda. man c. miegs iet Zvirgzdine n. FBR. X, 32. dē̦ls ... c. dzēre Pas. X, 327 (aus Rositten);

2) (= ļùoti): auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Skaista n. FBR. XV, 48, Kaltenbr., Pilskalne, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: c. saslima Pas. VIII, 482. šis nav vis c. ve̦cais Saikava, c. pateicuos Warkl.; ‡

3) sehr nah, hart an:
viņam māja ir c. pie ceļa AP.

Avots: EH I, 278


čigans

‡ l čigans Linden, Zvirgzdine, der Zigeuner: me̦lnuo čiganu pulkā BW. 21403. čiganiņu liela draudze 33518 var.

Avots: EH I, 290


cik

cik,

7): esi cik (=tik, so)
labs! Pas. VIII, 219 laus Lettg.; ähnlich X. 363); cik "soviel" (=tik) Lubn., Meiran, kas tev cik manta deve daudz? Pas. V, 371 (aus Welonen). cik daudz, soviel Zvirgzdine;

11) cik cik ... ne-, beinahe:
cik cik man neuzkrita virsū Frauenb.;

12) ein wenig
(r. нѣсколько): atrada cik grūdeņu Pas. IV, 504 (aus Welonen); ein unbestimmtes Quantum Auleja: jauniķam naudas cik iesviež.

Avots: EH I, 269


cikām

cikām: auch Skaista n. FBR. XV, 48, Pilda, cikam Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 90 ("cik ilgi"), Borchow n. FBR. XIII, 30, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 269


čīkstēt

čĩkstêt: auch AP., Orellen, mit ì 2 Warkl., Zvirgzdine;

1): knarren
(mit ì 2 ) Saikava;

2): peles čĩkst Ramkau; sich beklagen
Saikava; senāk bē̦rnus svieda lāvā un pēra, ka čĩkstēja vien Siuxt. ‡ Refl. -tiês, klagende Töne von sich geben (?): kā iekš sāpēm tev jāčīkstas Vecā Vidzemes dziesmu grām., 4. Strophe des Liedes Jēzus, taisnais dieva dē̦ls.

Avots: EH I, 292


cilas

cilas,

1): auch AP., Kaltenbr., N: Peb., Ramkau, Warkl., (Sing. cila) Auleja, Zvirgzdine: paspē̦ruse kāju uz kādas augstākas cilas (gen. sing.) Janš. Līgava I, 449. cila "im Frühjahr unaufgepflügtes Ackerland"
Bērzgale. mūsiem vēl cila nav arta Zvirgzdine. tuo zemi, kas nebij rudenī aparta, sauc par cilām AP.; cilas "tīruma pirmās reizes uzaršana" Mar.; "ein mehrere Jahre hindurch unbebautes Feld" N.-Peb.: c. plêst;

2) "?": makuoņu c. (Klumpen?)
Janš. Bandavā I, 197.

Avots: EH I, 270


cīnēt

cìnêt 2 (mit ei gesprochen), -eju,

1) reinigen
Bērzgale: c. zivis, zābakus Zvirgzdine. c. buļbas Pilda;

2) roden
Nautreni. - Subst. cinējums 2 Nautrēni und anderswo in Lettg., das Neuland, die Rodung.

Avots: EH I, 276


cipa

cipa

(s. unter cipatas II): das Hühnchen, Keuchel
(in der Kindersprachel Zvirgzdine, (Demin. cipiņa) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75.

Avots: EH I, 272


cipe

cipe Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Demin. cipīte Zvirgzdine, = cipa.

Avots: EH I, 272



čirkstināt

I čir̃kstinât,

1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ 2 ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.

Avots: EH I, 291


čirkstuns

čir̂kstuns Zvirgzdine, ein gewisses Gartenunkraut.

Avots: EH I, 291


cirkuči

I cirkuči BielU. Jāsmuiža, Preiļi, Welonen, Zvirgzdine, Kieferzapfen.

Avots: EH I, 273


cirmulis

cirmulis (s. cìrmuļi),

1): auch (mit ìr 2 ) Zvirgzdine: cirmuļi slapņā vasarā apē̦d buļbas;

3) der Holzwurm
(mit ir̂) Warkl. n. FBR. XI, 102, 120.

Avots: EH I, 273


cirsinis

circinis,

1) = circenis Elger Dict. 527, BWp. 2734, I, (mit ìr 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 125, Borchow n. FBR. XIII, 25, Kaltenbr., Lixna, Warkl., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Dunika;

2) circiņi 2 , gebratene Fleischstückchen, die man zusammen mit dem beim Braten ausgeschmolzenen Fett zur Dickgrütze isst
Kaltenbr.: vajag paspradzināt circiņu.

Avots: EH I, 273


cirst

cìrst: praes. ciršu Pas. V, 294 (aus Welonen), (mit ìr 2 ; neben cḕ̦rtu 2 ) Mahlup, Zvirgzdine;

2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;

3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;

4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡

8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡

9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡

10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡

11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡

12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡

13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡

14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,

1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡

4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.

Avots: EH I, 274


cisas

cisas,

1): uz cisām ir labāka gulēšana kâ uz salmiem Strasden;

2): cisas meklēt, cisās iet, zu Bett gehen
Ar.;

3): auch Janš. Līgava II, 298; cisas, lycopodium (?) Dunika, OB.; ‡

4) das Stroh
(sing. cisa, der Strohhalm) Auleja, Kaltenbr. (hier vorzugsweise Roggenstroh), Pilskalne, Warkl., Zvirgzdine: vasarāja cisas Auleja. uz cisu šķūni Pas. IX, 343. tie (dort) stāv cisas; pajem vienu cisu V, 200 (aus Preiļi; ähnlich VII, 404); ‡

5) cisa, Riedgras
Ahs. Nach Sehwers KZ. LIV, 2 zu kàisît.

Avots: EH I, 275


cisinis

II cisinis, der Strohsack im Bett Zvirgzdine: nebija cisu, kuo cisinī piebāzt.

Avots: EH I, 275


cīšķi

cìšķi 2 (> ostle. ćèišĸ΄i) Baltinow n. FBR. XI, 135, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Adv., rein, sauber: itī sluota c. slauka Pilda n. FBR. XIII, 53.

Avots: EH I, 276


čūluskais

čùluskais 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, ein Lette aus Liv- oder Kurland? Vgl. ķūtis 3.

Avots: EH I, 298


dabarāt

‡ *dabarât, in der Zstz. nedabarât, ungenügend füttern Zvirgzdine: kai būtu nedabarājuse tevi māte. nedabarāts zirgs nevar arkla pavilkt.

Avots: EH I, 300


dābuls

dâbuls (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 73 PiIda n. PBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Ascheraden, Linden, Sonnaxt, Demin, dābultiņš BW. 32696: še aug zâle, še d. BW. 29370 var. zaļā dābulā 31476.

Avots: EH I, 311


daciest

dacìest, bis zu einem gewissen Zeitpunkt leiden, dulden, edragen: dacietīšu da gala Zvirgzdine. uz galu (zum Schluss) nezināju, kaî būs d. ebenda.

Avots: EH I, 301


dadurt

dadur̃t,

1) hinzustecken, -stechen;

2) (leicht beröhrend) anlegen
Kaltenbr.: dadūris pirstu pi zuobina Pas. VIII, 150;

3) berühren:
dadūra juo ar savu vē̦zu Pas. IX, 408. Refl. -tiês, berühren Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: daduras putnam pi spārnu Pas. V, 210. (aus Lettg.). d. ai ruoku Zvirgzdine. ir dasadurts pi ... perves Pas. VIII, 316.

Avots: EH I, 301


dails

dails (unter dàiļš),

1): auch (mit aĩ) Gramsden n. FBR. IX, 102, (mit ài 2 ) Sussei n. FBR. VII, 143, Lös., (mit aî) Erlaa n. FBR. XI, 11; ‡

2) gross
(mit ài 2 ) Zvirgzdine: sivē̦ni jau daili izauguši;

3) dàils 2 laiks, lange Zeit
Bērzgale, Cibla. Subst. dailums (unter daiļums): maguones dailumā BW. 10030 var. kas nuo meitas dailumiņa 6657 var.

Avots: EH I, 302


daiļš

dàiļš: mit auch N.-Wohlfahrt, mit auch Schrunden n. FBR. XIII, 99. - Adv. daiļi,

1): tie vis˙smukāki zirgi, kas tâ daĩļi ne̦s galvu, tâ augsti Salis; ‡

2) dáiľi 2 Zvirgzdine, viel:
d. tu salasēji sēņu. d. atnešu žagaru, nav kur juos likt.

Avots: EH I, 302, 303


dainēt

dainêt, 2): "singen" (dànêt 2 ) Zvirgzdine; Subst. dainējums, der Gesang: nuobeigdama augsti uzņē̦mtuo dainējumu Azand. 93.

Avots: EH I, 303


dārdzināt

I dā`rdzinât: dižan dārdzinā savu guovi, - nevarēs ne˙viens nuopirkt Zvirgzdine. kāžns savu dārdzina Auleja.

Avots: EH I, 312


dārkt

dā`rkt 2 Zvirgzdine, -cu, summen: rateņš dārc.

Avots: EH I, 312


debesi

de̦be̦si Skaista n. FBR. XV, 39, Warkl.. Zvirgzdine, = debess 1, der Himmel: dievs... de̦be̦suos Pas. X, 104 (aus Dünaburg), dievs nuo de̦be̦siem 447 (aus Bewern). kliedze, ka visi de̦be̦si (der ganze lümmel) skanēja 220 (aus Asūne). Salomons gāja meklēt de̦be̦sus V, 275 (aus Domopol). izauga... da pašiem de̦be̦siem BW. 5057.

Avots: EH I, 313


degumnieks

de̦gunnieks Cibla, Zvirgzdine, das Taschentuch.

Avots: EH I, 314



diegt

I diêgt,

2): auch Zvirgzdine;

3): auch Peb., Warkl.; nachlässig nähen
Ascheraden, Sermus.

Avots: EH I, 326


diegt

II diêgt: auch Aseheraden; Brucken; Ramkau, Salisb., Sermus., Zvirgzdine; fliehen Peb. Zur Etymologie̦vgl. Hjelmslev Et. balt. 218 f.

Avots: EH I, 326


diendārzs

dìendā`rzs: auch (mit ìe 2 und ā` 2 ) Zvirgzdine; ein Viehgaden, der ein Jahr als solcher, das andere Jahr als Gemüsegarten benutzt wird (mit 2 und â 2 ) Salis.

Avots: EH I, 327


dieniškas

dìeniškas 2 (unter dienišķis): auch Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine, Pas. XI, 369.

Avots: EH I, 327


dieniškāt

dìeniškât 2 Auleja, Pilda, Zvirgzdine, die dìeniškas 2 essen.

Avots: EH I, 327



drabines

drabines, Treber Rutzau, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 328


dracis

dracis (unter draca),

1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡

2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡

3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.

Avots: EH I, 329



driķi

driķi: auch Alswig, AP.; Auleja, Baltinow, Bērzgale, Gr.-Buschh., Goldbeck, Kaltenbr., Kalz., Laud., N: Rosen, Oknist, Pilda, Pilskalne, Prl., Saikava, Sonnaxt, Sussei, Weissensee, Wessen, Zvirgzdine. Der sing. driķis bezeichnet die einzelne Buchweizenpflanze.

Avots: EH I, 334


driksna

I driksna: auch Lixna, Sakstagals, Warkl.; Baumrinde zum Flicken von Gefässen Warkl.; ein Hobelspan Zvirgzdine: driksniņām, skaidiņām BW. 23617 var.; ein sehmaler Span Zaļm.; "strēmele" Weinsch.; "ein Streif; Strich" Adsel: uz ieplīsušās glāzes ir re̦dzama d. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas.

Avots: EH I, 334


dript

dript,

1): auch Saikava, Zvirgzdine;

2) (auch tript) fauiend verwittern
Ekau, Grünw.

Avots: EH I, 334



drīži

drīži (unter drīž): auch Kaltenbr., Lubn., Oknist, Sonnaxt, Warki., Wessen, Zvirgzdine, Pas. XI, 56.

Avots: EH I, 335


drīzs

drĩzs,

1): auch Pas. I, 302; VII, 47; X, 362, Warkl., Zvirgzdine;

2): drīzā lalkā Segew., baldigst.

Avots: EH I, 335


drūkstīt

II drùkstît 2 : auch Bērzgale, Skaista, Warkl., ("prügeln") Zvirgzdine.

Avots: EH I, 337


drūksts

drùksts, -s: auch Bērzgale, N.-Rosen, Saikava, ("die Zucht") Skaista, Warkl.; Zvirgzdine.

Avots: EH I, 337



drupana

drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.

Avots: EH I, 336


dubļājs

dubļājs (unter dubļaîns und dubļuojs): auch Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Pilda n. FBR. XIII, 48: d. pagalmiņš BW. 9141. dubļāju kājas autu 23988, 9 var.

Avots: EH I, 338


duga

II duga, in der Verbind. dieva d. Bērzgale, Domopol, Karsava, Mērdzine, Pilda, Tilla, Zvirgzdine od. līta d. Baltinow, der Regenbogen. Aus r. дуга "Bogen".

Avots: EH I, 339


dūkala

dûkala 2 Seyershof, dùkaľe, 2 Zvirgzdine, Name einer schwarzbraunen Kuh.

Avots: EH I, 346


dūmājs

dūmājs: auch (mit ùa) Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Baltinow n. FBR. XI, 132,

2): auch Seyershof (d. zirgs).

Avots: EH I, 347


dunēt

I dunêt: auch Golg., Lennew. n. BielU.; Linden in Kurl., Zvirgzdine; 3. prs. duņ Pas., III, 242 (Infl.), Puhren n. FBR. XIV, 51; dunēja ("?") kâ luopeņš (von einem Kranken gesagt) Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 85 "?".

Avots: EH I, 343


dusuļāt

dusuļât, -āju, husten Pilda, stark und oft husten Zvirgzdine, keuchen und oft husten Warkl.

Avots: EH I, 345


dusulis

I dusulis,

1): auch Warkl, n. FBR. XI, 107, Kaltenbr., Pilda;

2): Husten, wenn er gelöst ist Bixten
(in einem handschriftl. Vokabular): tē̦vu d. muoka cauru ziemu;

3): auch Zvirgzdine ("wer fortwährend hustet"),
Pilda, Warkl.: viņš jau tāds d. vien ir Golg.

Avots: EH I, 345


dūzas

dūzas,

1) Scherben
Warkl.;

2) ein Lärm :
d. iet, kai bē̦rni dauzās (mit ù 2 ) Zvirgzdine (hier auch von Hammer- und Beilschlägen gesagt); d. ("dūcuošs truoksnis") vien iet (beim Spinnen) Auleja (mit ù 2 ).

Avots: EH I, 349


dzenūga

dze̦nûga Zvirgzdine, der Stachel.

Avots: EH I, 355




dziesna

I dziẽsna: auch (mit ìe 2 ) Bērzgale, Pilda ("die Abenddämmerung"), Zvirgzdine ("die Abendröte"): vēl tuo varēs ar dienas dziesnu padarīt Bērzgale. jau dz. izgaisa, jau timss palika Zvirgzdine; der Abendstern L.

Avots: EH I, 364


dzijs

dzijs, -s,: auch Eversmuiža n: FBR. VI, 38, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Oknist n. FBR. XV, 167, 178, AP., Auleja, Lubn., Sai kava, Sonnaxt, Zvirgzdine, dzijš, -jš Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 17, Kaltenbr. (hier neben dzija), Ramkau.

Avots: EH I, 357


dzimdināt

dzimdinât,

1): auch Elger (Günther Altle. Spr. I, 210); ‡

2) gebären:
ja es būtu par ķēniņa sievu, es dzimdinātu ķēniņam divpadsmit dē̦lu Pas. IV, 374 (aus Lixna). sieva dzimdināja meitu X, 413 (aus Welonen). dieva dzimdinātāja Warkl. ‡ Subst. dzimdinātāji, die Eltern Zvirgzdine: bē̦rniem vajag klausīt savus dzimdinātājus.

Avots: EH I, 358


dzīpars

dzîpars,

1): auch (mit î) Nautrēni, Warkl., (mit î 2 ) Frauenb., dzîpars 2 Salis, dzìparis 2 Zvirgzdine, gen. plur. dzīpaŗu BW. 16836, 2 var., Plur. dzîpāri 2 Siuxt, Demin. gen. s. dzīperiņa BW. 7257, 4 (aus Saussen), nom. plur. dzīperiņi 16859, 5 var. (aus Lös.).

Avots: EH I, 361


džirgt

I džìrgt 2 Zvirgzdine, -gstu -gu, siechen, quienen, trostlos dahinleben: kam nav laba dzīve, džirgst vien. jau uotru gadu džirgst timā paš slimībā. džirgst vien luopeņi, - te pliks. nav kā paēst. Aus atžirgt abstrahiert?

Avots: EH I, 366


dziris

dziris, ‡

2) ein Kalb, das getrsnkt wird
Bērzgale;

3) dzirītis, ein Lämmchen
Lems., Wainsel; Plur. dzirīši, die Drillinge eines Schafes Zvirgzdine.

Avots: EH I, 359


dzirkste

I dzir̂kste: auch Trik., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Frauenb., Orellen, Salisb., Siuxt: kaulu dz. Würzau.

Avots: EH I, 359


dzirksts

I dzirksts: auch (mit ìr) C., (mit ìr 2 ) Luhn., Saikava, Zvirgzdine, (mit ir̂) AP., Ramkau.

Avots: EH I, 360


dzirnavas

dzir̃navas: Demin. dzirnavtiņas auch Pas. IX, 341, loc. s. dzienavā BW. 8226, 1, gen. s. dzirnaviņa BW. 8155,

1): auch (mit ìr 2 ) Auleja, Kaltenbr, Warkl., Zvirgzdine;

2): eine Windmühle
Livl. n.. BielU.

Avots: EH I, 360


dzīslājs

dzîslājs (unter dzîslaîns): auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 361


ecīža

ecîža Pilda n. FBR. XIII, 39, Zvirgzdine, = ecēša. Mit dem -īža von apîža?

Avots: EH I, 367


ēdājs

ê̦dājs (unter êst),

2): auch PS., PV., Sonnaxt, Zvirgzdine; "= matruonis, matruozis II" AP.: pirkstā ielīdis ē̦. Zvirgzdine: tu kai ē̦. munu dzīvi grauz ebenda, ē̦. e̦suot auguons, kam galva nav vis miesas virspusē, bet pie kaula Sonnaxt. ē̦. iemeties pirkstā, kājā ebenda.

Avots: EH I, 371


ēdienis

êdienis Wessen n. FBR. XIII, 88; Oknist n. FBR. XV,175, Bozchow, Gr-.Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, = êdiẽns; a. s. ehdenne (= ēdeni oder ē̦de̦nu) LLD II, 192.

Avots: EH I, 371


elekšņis

elekšņis (für *eleksnis nach den Kasus mit lautgesetzlichem elekšņ-) Pilda n. FBR. XIII, 44, Zvirgzdine, = èlksnis.

Avots: EH I, 367


elkūne

è̦lkūne 2 (unter è̦lkuons). auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Gr.- Buschh. n. FBR. `XII, 72, Auleja, Bers. (veraltet), Borchow, Eversmuiža, Kaltenbr., KatrE., Līvāni, Lös., Lubn., Oknist, Pilda, Sonnaxt, Sussei, Warkl., Weissensee; Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine; è̦lkūne 2 Linden in Kurl.; e̦lkūna Stockm., bemerkt sai, dass in Lettg: e̦lkūne, stellenweise rein lautlich zu auк΄īņa gewordenist.

Avots: EH I, 368


endelēt

èndelêt 2 Zvirgzdine, schlagen, prügeln,

Avots: EH I, 369


ežmalis

ežmalis (unter ežmala): auch Auleja, Pilda, Ramkau, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Warkl.;

2) "āriska pļava" Zvirgzdine.

Avots: EH I, 371


gācinieks

gàcinieks 2 : die Schnur im Hosengurt Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine: seņāk taidu ūzu nešuva, ai puogām ka samest apakli, a ievēre gācinieku Zvirgzdine.

Avots: EH I, 388


gādāt

gãdât: auch AP., Frauenb., mit â Trik., mit â 2 Kand., Siuxt,

1): tu gàdā 2 , ka es aust nemāku? Auleja. gādā, gādā jis un galā nuosaka ... Pas. X, 119 (aus Warkl.); ‡

5) raten
(gàdât 2 ) Auleja, Zvirgzdine: g. mīkles Auleja. gādā, kas man ruokā! Zvirgzdine. Refl. -tiês,

1): par... dē̦lu... nebija vairs jāgādājas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14. g., ka visi paē̦duši Segew. viņas ne˙kuo negâdājās 2 (sorgten sich nicht)
uz priekšu Siuxt; ‡

2) für sich besorgen, verschaffen
Frauenb.; ‡

3) = gādât 1 Auleja: vis gādājās, kaî tieņ jiem ir.

Avots: EH I, 388, 389


gailēt

gaîlêt (auch Oknist): uogles gaîlē 2 Siuxt. Refl. -tiês,

1): auch (mit aî) Oknist, (mit ài 2 ) Erlaa, Gr.-Buschh., (gàilêtiês 2 ) Zvirgzdine;

2): "aušuoties" Dond.

Avots: EH I, 376


gaisināt

gàisinât: auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, ("verlieren") Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: ka(d) gaisina, ta(d) atruon Warkl.

Avots: EH I, 377


gaist

gàist: auch (mit ài 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 25, ("verschwinden, verloren gehen") Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Sonnaxt, Warkl.: jam bijuse tī nelaime, ka gaisuši bē̦rni Pas. IV, 517 (aus Dricēni). taî dzīvāt nevar; labāk g. (sterben) Zvirgzdine. guoteņa gaisa (krepierte) ebenda; citaidi man jāgaist (sonst muss ich umkommen) Pas. I, 148; siechen, nicht gedeihen Auleja: maize šuogad pa˙visam neaug - gaist i[r] gaist; zugrunde gehen (vor Armut) Zvirgzdine; aus dem Gebrauch kommen Kaltenbr.

Avots: EH I, 378


gālēt

II gālêt, ‡ Refl. -tiês, glimmen, glühen: uoglis gàlējās 2 Zvirgzdine.

Avots: EH I, 389


gan

gan,

1): g. man maizes Zvirgzdine. g. tev strādāt ebenda;

2): tik jau g., wohl wahrscheinlich.

Avots: EH I, 382


garce

gar̂ce 2 AP., Ramkau, gàrcis 2 Pilda, Zvirgzdine, ein Getreidemass: pūrā 54 garces Ramkau garce baltu villainīšu BW. 12133 var. Aus r. гáрнец "die Metze".

Avots: EH I, 383


gards

I gar̂ds: auch AP., Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Mahlup, Saikava, Salis, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 383


garkaklis

gaŗkaklis, ‡

4) f. gaŗkakle, eine Blume
Zvirgzdine.

Avots: EH I, 385


garkalas

gaŗkalas (unter gaŗkūlis): auch Latv. Saule 1924, S. 168, Pilda n. FBR. XIII, 43; Auleja, Wessen, Zvirgzdine, (gar̂-) Oknist n. FBR. XV, 193.

Avots: EH I, 385



gaume

gaũme: ielikt gàumē 2 Fest., sich merken. švaka g. (Gedächtnis) palikuse: kuo saka, tūleņ aizmirstu Zvirgzdine. barība (ne)iet gaume, gereicht (nicht) zum Segen, schlägt (nicht) an Erlaa.

Avots: EH I, 387


gauši

gauši (unter gaũšs),

1): auch (mit ) AP., Ramkau, (mit àu 2 ) Bērzgale, Heidenfeld, Linden in Kurl., Lubn., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: darbs iet g. AP. sakņuojas g. Pump. R. I, 199. viņi tâ g. aug Saikava. cūkas tika g. audzē̦tas Sonnaxt.

Avots: EH I, 388


gauzāt

gaûzât: auch Kaltenbr., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 388


ģedot

ģe̦duôt;

1): "mehrfach erwähnen"
Gramsden; "gedenken, erwähnen, sprechen von" Zvirgzdine: bē̦rni ģe̦dā (sehnen sich?) pēc mātes.

Avots: EH I, 425


ģēlis

ģèlis 2 (unter ģēle ): auch Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; Oknist, Pilda, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 426


ģiģēles

ģiģèles 2 Zvirgzdine, eine Art Pflanzen ("zâles"): pavasarī cūkas labprāt ē̦d ģ.

Avots: EH I, 427


glīši

glîši: tikkussehe vnde glische darītam tapt Lat. Kat. (Günther Altle. Sprachd I, 287). kuo labi bē̦rni dara g. visiem ira pavērties Zvirgzdine: vistas g. (gründlich) nuoē̦d auzas Ramkau mazais saslima un bij g. (ganz) beigts, bet vē̦lāk atspirga Sessw. man būs g. (vollends?) jāmirst vai, - visas drēbes rūsā AP.

Avots: EH I, 393


glīts

glîts: auch Heidenfeld; glîta 2 meitene Ramkau. glîta mē̦rga Zvirgzdine. tuklas cūkas ir glîtas ebenda. Adv. glīti,

2) ganz, vollständig
(vgl. gluži): viņš nu e̦suot glîti 2 pie gala (d. h., er werde bald sterben) AP.

Avots: EH I, 393


gluds

gluds,

1): ceļš g. kâ galds Ramkau, Zvirgzdine. vuškai gludas ausis Mahlup, gludi mati Warkl. nuoē̦ve̦lē̦ts kuoks ir g. Saikava.

Avots: EH I, 394


glumēt

glumêt: siltā laikā gaļa sāk g. Auleja, Zvirgzdine. gurķu spainītis tur par velti glum AP. ‡ Refl. -tiês "?": gaļa ap luocekļiem glumas Dünsb. Od. 227.

Avots: EH I, 394


glums

glums,

1): sēņu trauks tīri g. pieglumējis AP. mārkā ir tīri g. ūdens ebenda: linsē̦klu pe̦lavas savārītas tīri glumas ebenda. gluma (ļuoti tre̦kna), gaļa nav garda ēst Kaltenbr. g. māls; nevar paiet Zvirgzdine: glumas ziepes Sonnaxt: gluma mute, Mund voller Schleim
(in einem handschriftl. Vokabuaar).

Avots: EH I, 395


glupans

glupans Zvirgzdine n. FBR. X, 28, ein wenig dumm (?).

Avots: EH I, 395


gods

gùods: schon LLD. II, 3 17 ; in Sonnaxt laute der gen. s. gùoda 2 und gùods 2 ),

1): guôda 2 vârds 2 Salisb. "palama". vai tad šī ar labu guodu (aus einem anständigen, ehrenhaften Anlass) šāvēs? Sonnaxt. pats nuo sava guoda Spiess, aus eigenem Antrieb (Ehrgefühl);

2): pēc amatiem un guodiem vien tik dzē̦nuoties Janš. Dzimtene V, 125;

3): kad pašam g., tad luopam suods Ramkau. pa ziemu biju kāduos trejuos guoduos Auleja, Saikava, Zvirgzdine; in Dunika in dieser Bed. nur der Plur. guôdi 2 .

Avots: EH I, 423, 424


grābāt

grãbât,

1): auch (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.; ‡

2) gràbât 2 Zvirgzdine, stibitzen:
zagļi, kas tīk zem ruokas, tuo i[r] grābā. Refl. -tiês,

1): pa timsu ap luopiem gràbavās 2 Kaltenbr. teļš vis pa vienai zâlītei grābājas 2 Auleja.

Avots: EH I, 400


graizīt

I graîzît: auch Kaltenbr., Sonnaxt, (mit 2 ) Frauenb, graîzêt Zvirgzdine,

2): gulē̦tājas pē̦rdami un graizīdami ar kadeģiem Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 260.

Avots: EH I, 397


gramzdāt

gràmzdât 2 Domopol, Nautrēni, Skaista, = gramzdît 2 : g. griezini Nautrēni, Zvirgzdine; nagen, haschen (?) Zvirgzdine: zaķi auzas gramzdä pa pilnai mutei.

Avots: EH I, 398


graudāt

gràudât 2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?

Avots: EH I, 399


grauzi

[graûzi Wessen (li. gràužas "Kies") "zvirgzdi".]

Avots: ME I, 640



gremoklis

gre̦muôklis (li. gremuõklis "erster Magen der Wiederkäuer" ),

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, AP., Auleja, Gramsden, Kaltenbr., Kand., Ramkau, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gre̦makls Salis; ‡

2) der Blättermagen
Auleja, Sonnaxt, (gre̦muklis) Mahlup; ‡

3) "der Backenzahn der Wiederkäuer"
Seyershof: aita ar priekšzuobiem kuož zâli, ar gre̦muokļiem sagre̦muo zâli.

Avots: EH I, 403


griezinis

griêzinis (li. griežinỹs "runde Schnitte") Auleja, Borchow, Cibla, Warkl., Zvirgzdine, (mit ìe 2 ) Kaltenbr., (mit ie) Bērzgale, Kolup, = grìeznis 2 III.

Avots: EH I, 408


griezt

griêzt: mit iẽ auch Ladenhof n. FBR. XI, 65 (neben griêzt 2 ); Wainsel n. FBR. XIV, 78, Salisb.,

5): schlagen
Lixna; ‡

6) mit einem griêžamais (s. unter griêžams

2) die Sense schärfen
Heidenfeld, Linden in Kurl.; ‡

7) sägen
Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: nuobrauce da mežam malkas grieztu Auleja; ‡

8) zur Bezeichnung einer intensiven Tätigkeit
Kaltenbr.: divi pļāvēji ka[d] griêze pļaut ... ka[d] griêze tis lît[u]s (als es anfing; sehr stark zu regnen), ta[d] nevarēja da sē̦tai atiet. Refl. -tiês,

3) für sich (ab)schneiden:
griezies i[r] tu kaidu gabalu pīrāga! Auleja; ‡

4) einander feindlich gesinnt sein, missgönnen.
Auleja: jie taî i[r] griežas viens uotru.

Avots: EH I, 409



grīslis

I grìslis,

1): auch (mit î ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Heidenfeld, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sermus, Sonnaxt, Warkl., Wessen, (mit î 2 ) Grob., Iw., Salis, grîšlis Pilda n. FBR. XIII, 47, Skaista n. FBR. XV, 36, Zvirgzdine; jūŗas g, Sandriedgras (carex arenaria
L.) Sassm.; zilais g, carex rostrata Oknist.

Avots: EH I, 407


grods

II grùods,

1): auch Līvāni; (mit ùo ) AP., Ramkau, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: ratiņš gruodi ne̦s, der Wocken spinnt drall
Lennew. n. BielU.;

2): "kluss, gaišs" Wessen.

Avots: EH I, 413


grozīt

gruõzît: mit ùo AP., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês,

1): gruozās cauru dienu kai maiss, verbringt den ganzen Tag mit Nichtstun
Zvirgzdine. g. viņš gruozījās brangi, er mähte tüchtig Heidenfeld.

Avots: EH I, 414


grudināt

grudinât, rollen (vom Donner) Borchow, Lubn., Zvirgzdine: pe̦rkūns... saka g. Pas. VII, 174 (aus Rēzna). Zu graûst 2

Avots: EH I, 410


grūds

I grûds: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 193, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Lizna, Memelshof, Pilskalne, Rubinen, Saucken, Sonnaxt, Stirniene, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 412


grumba

grum̃ba,

1): auch ("die Runzel")
Salisb., (mit ùm 2 ) Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine; die Falte im Stoff (mit ùm 2 ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Zvirgzdine: mices ar grumbām Sonnaxt.

Avots: EH I, 410, 411



gudāt

gudât: bē̦rni briesmīgi gudāja (= raudāja), kliedze pēc tē̦va Zvirgzdine,

Avots: EH I, 415



gundega

gunde̦ga,

1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.

Avots: EH I, 420


guns

guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,

2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).

Avots: EH I, 420


gunsgrēks

gunsgrè̦ks Grenzhof n. FBR. XII, 13, Fest., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Zvirgzdine, ein Feuerschaden.

Avots: EH I, 420


gvelzt

gvelˆzt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 83,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Līvani, Saikava, Warkl., Zvirgzdine; ‡

2) in einer eigenartigen Mundart sprechen
Kurmene: "susejieši gvelž";

3) scherzen; spotten
(mit elˆ 2 ) Grünw. ‡ Subst. gvelˆzējs Auleja, = gvelˆzis.

Avots: EH I, 425


iebērt

ìebẽrt, ‡

2) ie. (uz ādas), durchprügeln:
ie. jam vajag uz ādas, tad labāk klausīs Zvirgzdine. jai... iebērs par pakaļi Pas. XII, 405.

Avots: EH I, 503


iebest

iebest,

1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡

2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡

3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe;

4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.

Avots: EH I, 503


iecirst

ìecìrst,

3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;

4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡

7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡

8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,

2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡

6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies;

7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos;

8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.

Avots: EH I, 506


iedīdzēt

ìedīdzêt: auch Ramkau (mit î ), Baltinow, Ermes, Golg., Heidenfeld, Kārsava, Lemb., Lis., Līvāni, Mar., Meselau, Oknist, Peb., Selsau, Sessw., Zvirgzdine: ie. puķes Mahlup. iedīdzē̦tas burkānu sē̦klas Oknist. rudzus vajag ie., lai re̦dzē̦tu, vai tie sē̦klai būs derīgi Kārsava. mums sē̦klas vēl nav iedīdzē̦tas Lemb.

Avots: EH I, 509


iediegt

I ìediêgt, ‡

2) = ìepḕrt 2: iediedz ai žagaru, kad neklausa! Zvirgzdine. es jam labi iediedžu ebenda.

Avots: EH I, 509


iedzert

ìedzer̂t, ‡

3) anfangen zu trinken:
iedze̦rta tējas glāze Veselis Saules kaps. 165, ‡

4) durch ein Trinkgelage einweihen:
baznīcas tiek iesvētītas, nevis iedze̦rtas Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 67. Refl. -tiês,

1): iedzēries trakuo AP., Auleja, Golg., Kaltenbr:, Strasden, Zvirgzdine u, a.; ‡

2) sich (hin)einsaugen
(nach r. впиваться ) Zvirgzdine. dêle iedzē̦rusies kājā;

3) in sich etwas einsaugen und dadurch schmutzig (flackig) werden
Auleja: kaidas ruokas izdzē̦rušās! ir nuomazgāt nevar.

Avots: EH I, 511


iegailinēties

ìegailinêtiês, zu glimmen beginnen Līvāni, Sakstagals, Warkl., Zvirgzdine: uogles atkal iegailinējās.

Avots: EH I, 513


iegaumēt

ìegaũmêt: ie. ceļu Zvirgzdine. iegaumē, kuo tev saku! ebenda.

Avots: EH I, 513


iegraudāt

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu 2 ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514



ieguldēt

ìegùldêt 2 Zvirgzdine, einen Schlag versetzen: ie. ai (= ar) vē̦zu par sāniem.

Avots: EH I, 515


iegult

ìegult,

1): zirgs iegulis dubļuos un nevar tikt ārā Zvirgzdine. guovs iegula duobē ebenda; ‡

2) = ìestigt 1: zirgs iegulis pļavā Kaltenbr.; ‡

3) ins Stocken geraten, aufhören:
ieteiktās reformas iegula Deglavs Rīga II, 1, 185. uz daudz gadiem iegula arī visa sātības kustība Janš. Nīca 49. Refl. -tiês,

2) = ìestigt 1 (wo?): ganuoties guovis iegulās purvā;

3) einschlafen
Seyershof: bē̦rns nevar ie. Subst. ìegulums,

2) = ‡ ieguliens: vai tu guli vēl ar vakarējuo iegulumu? PV.

Avots: EH I, 515


iejaukt

ìejàukt,

1): ie. maizi Kaltenbr., Oknist, Zvirgzdine; ‡

2) (hin)einmischen
Wolm. u. a. Refl. -tiês,

3) unversehens eingerührt werden
Auleja: kad daudzāk iejaucas mīkles.

Avots: EH I, 516


iejavs

iejavs,

1): auch (mit ìe ) Ramkau, (mit ìe 2 ) Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit 2 ) Siuxt, (mit iẽ ) Dunika;

2) "kur kuo iejauc" (?) Druw.

Avots: EH I, 517


iejazdēt

ìejâzdêt Zvirgzdine, = iejādît 1: ie. jaunu zirgu:

Avots: EH I, 517


iekļaustīt

II ìekļaustît, Schläge versetzen Bērzgale, Kapiņi, Līvāni, Lubn., Meiran, Ramkau, Sessw.; Wessen, Zvirgzdine, Peitschenhiebe versetzen Makašēni, durchprügeln Ascheraden, Mahlup, Preili: iekļaustīja pa vienu un uotru ausi Līvāni. Miķelis mazliet iekļaustīja Pēteri Ascheraden; (einen Nagel) eintreiben (verächtlich) Zvirgzdine: ie. naglu.

Avots: EH I, 520


ieklempt

I ìeklèmpt Smilt., (mit èm 2 ) Bers., Fest., eilig essend zu sich nehmen AP., Lis., Mahlup, NB., Sessw., Warkl., ("nur von Tieren") Rodenpois: ieklemp putru un ātrāk ej darbā! Līvāni, Warkl.; eilig (aus)trinken Zvirgzdine.

Avots: EH I, 520


iekļuiut

‡ ìekļùit 2 ìekļùit Domopol, Mērdzine, Nautrēni, = ìestrèbt 1: ie. zupu Zvirgzdine.

Avots: EH I, 520


iekurināt

ìekurinât, ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ‡ ìekurêtiês. ‡ Subst. ìekurinãjums, = iẽkuri Frauenb.: iekurinājumu vajadzēja nuolikt.

Avots: EH I, 524


ielūkša

ielūkša,

1): auch Ludsen, ielûksis 2 Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs 2 Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156;

2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.

Avots: EH I, 528


iemavi

iemavi (unter iemauti): auch Oknist n. FBR. XV, 165, Auleja, Gr.Sessau, Kaltenbr., Lixna, Lubn., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: apmauc iemavus ar divām pavadām Pas. X, 363 (aus Lettg.); "iemauktiem mutes dzelzs" (mit ìe- ) AP.

Avots: EH I, 529


īkši

îkši Serbigal n. FBR. IV, 58, Zvirgzdine, (> ikši) Ramkau. (mit î 2 ) AP., Adv., = îsi, kurz: î. piesiet guovi.

Avots: EH I, 500


īksis

I îksis (unter îkstis): auch Kaltenbr., Kraslava, Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, (mit î 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 500


īksis

II îksis (ME. I, 835 unter īksts I nur der nom. pl. īkši) Auleja, Kaltenbr.. Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, die Niere: izraun aknas un īkšus Pas. X, 86. mūdājas kai (= kâ) i. taukuos Birkerts Latv. sakamv. 3099. zirgam kauc īkši - auch Bērzgale, Meselau, (mit î 2 ) Jürg.

Avots: EH I, 500


īkss

îkss: auch Elger Dict. 168 ("īksis"), Serbigal n. FBR. IV, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 27. Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 69, Oknfst n. FBR. XV. 171, Kaltenbr., Linden in Kurl., Schujen, Weissensee, (> ikss) Liepna, Ramkau, (mit î 2 ) Orellen n. FBR. XI, 4U, Sepkull n. FBR. XIV, 60, WaInsel n. FBR. XIV, 85, Lesten n. FBR. XV, 21, Salis n. FBR. XV, 60, Gr.- Roop n. FBR. XV, 144, AP., Lenzenhof, Ruj., Salisb.

Avots: EH I, 500



irkls

ir̃kls,

1): auch Kur. Nehrung, NB:, (mit ìr 2 ) Auleja, Lixna, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 431


itai

itaî Auleja, Zvirgzdine u. anderswo in Lettg., = itâ.

Avots: EH I, 432


ite

ite: auch Schwanb., Lettg. (z. B. in Auleja, Baltinow, Borchow, Liepna, Pilda, Skaista, Zvirgzdine): kas i. nu būs Pas. VIII, 151.

Avots: EH I, 432


iteņā

iteņâ Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 54, Adv., = ite.

Avots: EH I, 432


izcelt

izcelˆt,

1): suns izcēlis (hat aufgescheucht)
zaķi Schrunden. šis ārste var tevi i. (= izglābt) nuo nāves Linden in Kurl.;

2): nuo ve̦cās vietas mani ni˙kaî nevar i. (verjagen)
Zvirgzdine;

4): i. (= pacelt gaisā) pirkstus Frauenb. Refl. -tiês,

1): viņa šuorīt izcē̦lusēs (= uzcē̦lusies) agrāki Janš. Apskats 1903, S. 18.

Avots: EH I, 437


izcila

izcila (li. iškila "Anhöhe"),

1) "pirmie ecējumi" Pilda;

2) "trešā kārta virvei" Makašēni, Pilda, Zvirgzdine;

3) "be̦dakls" Smilten; Plur. izcilas, = kurmju cê̦lami, be̦dakli, Maulwurfshaufen
Lettg.;

4) aufgepflügter, aufgelockerler Boden
Lubn : iesēju miežus zem arkla izcilā (zemē iekaisītie graudi aparti ar spīļu arkla): "zum ersten Mal aufgepflügter Boden" Bērzpils, Rugāji;

5) "unaufgepflügtes Feld"
Zvirgzdine.

Avots: EH I, 438


izdevīnes

izdevînes Pilda, Zvirgzdine, = izdeves 2: pē̦rn taisīju meitai izdevīnes; šuogad dē̦lam kāzas būs jātaisa.

Avots: EH I, 442


izdrumslināt

izdrumslinât,

1) = izbãrstît (r. викрошить) M. 77: i. putniem maizi Schibbenhof, Smilten;

2) auflockern:
i. zemi Smilten;

3) = ‡ izdrum̃slât (mit ùm 2 ) Sessw., (mit um̃ ) Schibbenhof: i. kuoku, kaŗuotes grebjuot;

4) "(Abfälle) herausnehmen, -fegen"
PV.: izdrumslināju pēdējuo drumslatu (sic!); tagad sile tīra!

5) bröckelnd
(tr.) aushöhlen Laidsen, N.-Peb.: ar kaltu mūrī i. caurumu; peles izdrumslinājušas kukulī caurumu. i. kāli Zvirgzdine.

Avots: EH I, 443


izdulcējis

izdulcējis kuoks Smilten, Zvirgzdine und in einem handschr. Vokabul. "ein hohler Baum". Zu li. dùlkės "Staub"?

Avots: EH I, 443


izdzesināt

izdzesinât (li. išgesìnti ), kalt (kühl) werden machen Tirsen: i. istabu Autz, Cēre, Ermes, Mesoten, Pankelhof, Salis, Sessw., Stenden, Wandsen. i. pavardā uguni Zvirgzdine. i. (abkühlen) putru, ēdienu Bers., Laidsen, Meiran, PV., Rugāji, Schibbenhof, Salwen.

Avots: EH I, 444


izdzēsināt

izdzēsinât,

1) auslöschen
(tr.) Warkl.: i. ugunskuru PV.;

2) kalt werden machen:
i. istabu Laidsen, Schibbenhof, Schwanb. i. izdedzinātus kaļkakmeņus Druw. i. ūdeni Kacēni;

3) (Schmerzen) stillen
Zvirgzdine: zâles var i. vē̦de̦ra sāpes.

Avots: EH I, 445


izēdas

izê̦das: sìena i. Auleja, Iw., Kaltenbr., Ramkau, Sonnaxt, Weissensee, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 446


izgadība

izgadĩba,

1) (Neologismus?) die Gelegenheit
Balss: laba i. Bers., Smilten. man būs i. viņu satikt N.-Peb.;

2) "= iztapība" Zvirgzdine (vgl. r. угодить).

Avots: EH I, 446


izgaisināt

izgaisinât: auch AP., Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, Warkl.: i. māk, tik atrast nemāk Warkl. pa mežu iedamas, izgaisinājām stigu (irrten vom Pfad ab, verloren die Spur) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 446


izgaist

izgàist: auch ("verloren gehen") Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine; tas man ir izgaisis, das habe ich vergessen Kaltenbr.; ausgehen (von der Saat) Auleja; ‡

2) verderben
(intr.), unbrauchbar werden Segew.;

3) verarmen, Bankrott machen
Segew.

Avots: EH I, 447


izgāmējis

izgāmẽjis,

1) = pagāmējis Lasd.; abgemagert Rugāji (hier auch der zugehörige indic. prt.), Zvirgzdine;

2) "izsalcis" Jāsmuiža, Lubn., N.-Peb., Sessw., Smilten, ausgehungert Schibbenhof.

Avots: EH I, 447, 448


izgatavēt

izgatavêt Auleja, Seyershof, = izgatavuôt: Refl. -tiês, reif werden (vom Getreide) AP.: kad rudzi izgatavējas, sāc pļaut Zvirgzdine.

Avots: EH I, 447


izgrudums

izgrudums "= izde̦gums" Bērzpils, Jāsmuiža, Makašēni, Rugāji, Vārkava, Warkl., Zvirgzdine: uogle nuokritusi uz grīdas, un tur palicis i. Mar.

Avots: EH I, 450


izkarināt

I izkarinât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich durch eine Öffnung nach unten hinausbiegen
Schibbenhof;

2) = ‡ izkarâtiês Līvāni; = izšūpuôtiês Rugāji;

3) eine Zeitlang (zur Genüge) ausgehängt sein
Cibla, Zvirgzdine;

4) heraushangen
Zvirgzdine: nuo mēteļa apakšas izkarinājas diegs.

Avots: EH I, 453


izklēpāt

izklē̦pât (unter izklẽpêt ),

1): sich lagern
Pilda: mieži izklè̦pājuši 2 pa zemi;

2) "= izklāpuôt" PV.;

3) "izbradât (labību)" Zvirgzdine: mieži izklē̦pāti.

Avots: EH I, 456


izlaist

izlaîst (li. išláisti),

5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;

6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;

11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni;

12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡

13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ;

14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa;

15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;

3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;

4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡

7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.

Avots: EH I, 461



izžauties

izžautiês,

1) hinausklettern, ungeachtet aller Hindernisse sich schnell hinausbegeben
N.-Peb., sich hinausdrängen Buschh. bei Kreuzb., Jāsmuiža, Zvirgzdine: sivē̦ns izžāvies nuo aizgaldas Heidenfeld (mit â ), N.-Peb., Schwanb. teļš izžāvies nuo apluoka ebenda; gewandt und zwecklos hinauslaufen Līvāni;

2) "izkrist" (mit ) Warkh., Warkl., "aiz pārgalvības izkrist" Fehsen, Lös., Ludsen, Schwanb., Sessw. u. a.

Avots: EH I, 498


jāzdelēt

jâzdelêt Zvirgzdine, = jâdelêt. Wohl durch r. ѣзда, ѣздить beeinflusst.

Avots: EH I, 562


jēls

jê̦ls,

2)

c): jē̦la labība, ungenügend getrocknetes Getreide
Linden in Kurl. tik jē̦li dubļi, ka nezini, kur kāju spert Siuxt. rāceņi sapuvuši tik jē̦li (nass), ka luopam pat nede̦r ebenda; ‡

d) jē̦la gaļa, "das sehr zarte Fleisch eines kleinen Ferkels"
Kaltenbr.;

3): rudziem vārpas vēl tīri jē̦las Orellen;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Warkl., Zvirgzdine: jē̦la virve. jē̦ls pavediens;

6): nicht abgehärtet, zart
Diet.; viņš visuos darbuos j. Heidenfeld. jē̦lam j. darbs ebenda. viņš ne˙kur neķersies ar duku, bet visur tâ jē̦li Orellen. j. cilvē̦ks; ein bei der Arbeit nachlässiger Mensch AP. man tīri jē̦la dūša palika (mir wurde ganz sshlecht, schwach zu Mut), ka tis plācenis nerūga Saikava;

7): jē̦lu laiž nuo mutes ārā, spricht unflätige Worte
Zvirgzdine; ‡

8) undicht (vom Gewebe):
tâ jē̦li nuoausts tas palgs Frauenb.

Avots: EH I, 564


jimt

jimt: jim̂t Borchow n. FBR. XIII, 31, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 46, Skaista n. FBR. XV, 34, Warkl. n. FBR. XI, 105, Auleja, Līvāni, Zvirgzdine, jîmt 2 Sussei n. FBR. VII, 131; in Auleja, Līvāni, Oknist, Skaista, Warkl. dazu prs. je̦mu (> jamu), prt. jèmu 2 , in Zvirgzdine - prs. jemju (> jemu), prt. jêmu; miegs je̦m, der Schlaf kommt Auleja. kāss je̦m, der Husten übermannt einen ebenda. zuobi, izkapts neje̦m (= negriêž) ebenda. munu svītu līts (der Regen) neje̦m caur ebenda; anfangen, beginnen (= jimtiês

2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda.Refl. -tiês,

1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;

2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);

3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).

Avots: EH I, 565


jostains

juôstaîns: juostaini lindraki Zvirgzdine.

Avots: EH I, 571


jukt

I jukt: praes. jukstu Zvirgzdine n. FBR. X, 34; visas (= skuķes) tādas ... nebē̦dnīgas un jūk te un lē̦kā kâ guote̦nas pavasarī Janš. Bandavā II, 270. iedzē̦rušās, jūk un jūkstas kâ mušas Dzimtene IV, 225. pie ... krustceļiem baznīcē̦nu zirgu jūk vai biezs Ciema spīg. 11.

Avots: EH I, 566


jūkt

jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.

Avots: EH I, 569


jumis

I jumis,

1): eine Doppelfrucht
auch Iw., Prl., Saikava; (jumītis) Kaltenbr., eine Doppelahre - auch AP., (jumītis) Liepna; Ramkau; kālab te jumji (zu zwei zusammengewachsene Erlen) vien re̦dzami? Janš. Līgava II, 175; 4): kam pē̦dīgā kuopiņa pļaujuot (pē̦dīgā sauja, linus plūcuot), tam ir j. ("der werde bald heiraten") AP. kad beidz pļaut, sajemj jumi Zvirgzdine. kad beidza linus plūkt, pē̦dīguo sauju paņēma aiz puoļām, svieda gaisā un teica: "lini saujā, spaļi gubā"; tad bij saņe̦mts jumītis Ramkau. kas pirmais beidzamuo kuopiņu dane̦s pie gubiņas, tam jumītis; tas tik˙pat kâ visu nuopļāvis ebenda. vai tiksiet šuovakar da jumja? werdet ihr heute mit dem Mähen (Flachsraufen) fertig werden? Saikava.

Avots: EH I, 567


jumīt

jumît: auch Auleja (praes. -īju), jumêt Marienhausen, Zvirgzdine (hier praes. -eju ).

Avots: EH I, 567


jundēt

II juñdêt Zvirgzdine, verwirren, in Unordnung geraten machen: kuo tu jundi!

Avots: EH I, 567


Jurģine

Jùrģine 2 (li. Jurgìnė ) Auleja, Jùrģiene 2 Zvirgzdine, der Georgitag.

Avots: EH I, 567



kacēns

kacẽ̦ns: auch (mit -ê̦ns ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Lubn., Pilda,

1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld;

4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.

Avots: EH I, 573


kādīlas

kàdîlas 2 Auleja, Zvirgzdine, kādīles, kàdīli 2 Bērzgale, Pilda "Jāņu zâles" (s. unter zâle I): pieplēs pļavā kādīlu, kad iesi līgātu! Auleja. eite, meitas, kādīlās, dziedit skaistas Jāņa dziesmas! BW. 32371 (aus Melnava). ejat, meitas, kādīļas (kann der loc. plur. eines ē- Stammes sein!) Tdz. 36256 (aus Makašāni). kādīles ..., cieši grūši salasītas BW. 32384. Nebst li. kodỹlas "Weihrauch" aus dem Slavischen?

Avots: EH I, 598


kaitēt

II kàitêt 2 ,

1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;

2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.

Avots: EH I, 575


kājinieks

kãjiniẽks,

1): nū paliku k.: ni nū laivas, ni kumēļa BW. 30996, 1;

3): "ein Arbeiter ohņe Pferd"
Zvirgzdine: paliku k., zirgu pārdevu;

5) (fig.). eine Laus
PV.: tuo jau ir kājinieki apstājuši.

Avots: EH I, 599


kaķiene

kaķiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175, Lubn., Sonnaxt, Zvirgzdine, = kaķene 1.

Avots: EH I, 576


kalpiņš

kal˜piņš,

5): auch (kàlpeņš 2 ) Auleja, Warkl., Zvirgzdine: nuokritis k. nuo adatas;

7): dze̦guzes k. die Dorngrasmücke (sylvia cinerea)
Sassm.;

8) kal˜piņi Salis "die Strängen eines Pfluges";


9) "cilpa, kuo vijējs uzmauc uz vadža, lai striķi varē̦tu sasist" (wo ?). In den Bed. 5, 6, 8 und 9 wohl zu kàlpenis 2 .

Avots: EH I, 578


kalpūne

kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.

Avots: EH I, 578, 579


kalšņi

kàlšņi 2 Zvirgzdine "mazi nuokaltuši kuoki" (?).

Avots: EH I, 579


kalst

kàlst,

1): siens kalst (trocknet)
Heidenfeld. saulē drēbes drīži kalst Zvirgzdine, izmazgāja lupatu, izkāre, lai kalst Sonnaxt; ‡

3) dürsten:
tâ kalta dzert Frauenb. - ‡ Subst. kaltējs, ein Schwindsüchtiger Lettg.

Avots: EH I, 579


kaltēt

I kàltêt,

2): auch Kaltenbr., Liepna; k. sienu Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine. k. mellenes tējai Ramkau. k. zirņus ebenda. k. linus rijā Sonnaxt;

3): k. gaļu Linden in Kurl., Mahlup, Ramkau, Sonnaxt; ‡

4) dürsten:
man šuodien kaltē visu dienu Seyershof. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkàltêt 2.

Avots: EH I, 579


kamāt

II kamât:

1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡

2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡

3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡

4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,

1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;

2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;

2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;

3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auchatkamât undiekamât I.

Avots: EH I, 581


kamulis

kamulis: auch Auleja, Skaista, Warkl., Pilda n. FBR. XIII, 42, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, kamulis Linden in Kurl., kamuls auch Borchow n. FBR. XIII, 24, Wessen n. FBR. XIII, 85, Demin. kamultiņš: jātin dziesmas kamulā BW. 1029 (aus Lennew.). kamuļiem mē̦tājās 16551 var. (aus Lennew.). uz zemes guļ kamuleņš Pas. XII, 97 (aus Rositten). kur tis ka multiņš velsies IV, 188 (aus Lixna). cimdeņus adīju nuo deveņu kamulteņu BW. 7240, 3 (aus Kārsava).

Avots: EH I, 583


kancis

kàncis,

1): ein derbes Stück (Brot od. Käse)
- auch Oknist, Prl., Warkl. (mit àn 2 ); das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes auch (mit àn 2 ) Zvirgzdine; bišu šūnas ar me̦du sauc par me̦da kan̂ci 2 Ramkau;

3) "?" : ielieciet kādu labu smilšu kanci, kas it sauss, ... spannī Pēt. Av. IV, 141;

4) "= riezis" BielU.

Avots: EH I, 583


kanējs

kanẽjs: kalnejiem (mit ej aus ēj od. ij) labi - pavasar ūdins neaizlej Zvirgzdine.

Avots: EH I, 578


kapačāt

kapačât, -āju,

1) graben
Līvāni;

2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;

3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).

Avots: EH I, 585


kapačnieks

kapačnieks, ein Arbeiter, der den Mist auf detn Felde von der Fuhre nimmt Bērzgale, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 585


kapana

kapana: auch Pas. III, 295, Pilda n. FBR. XIII, 46, Domopol, Nautrēni, Tilža, Zvitgzdine: daudz ir rudzu kapaneņu Tdz. 41849. mē̦slu k. Zvirgzdine. akmeņu k. ebenda. pi mizu kapanas Pas. VII, 327. sniega k. Auleja.

Avots: EH I, 586


kapātuve

kapātuve, ein Trog, in dem Blätter fürs Vieh gehackt werden Zvirgzdine.

Avots: EH I, 586


kapļāt

kapļât Linden in Kurl., Zvirgzdine, mit der Hacke auflockern, zerkleinern: k. zemi Linden in Kurl.

Avots: EH I, 587


kapļavāt

kapļavât Zvirgzdine, mit einer Hacke zerkleinern.

Avots: EH I, 587


kapturis

kapturis (unter kakturis ),

1): auch Warkl. n. FBR. X1, 109, Lixna, Pilda, Skaista, kapturs Domopol;

2) = uzkàudze Zvirgzdine: kam tu taidu lielu kapturi pieliki? nevar panest bļuodu.

Avots: EH I, 587


kāpuris

kāpuris,

1) = kâpurs 2 (mit â ) Zvirgzdine; eine Beule, die von Larven der Viehbremse in der Haut einer Kuh gebildet ist (mit â ) Liepna, Warkl., (mit â 2 ) Seyerhof;

2) kāpuri "kanniņas zemes bitēm: kur iekšā me̦dus" A. Leitāns.

Avots: EH I, 602


karacēt

II karacêt (so, mit r, zu lesen!): gackern (mit -êt ) Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 587


kārba

II kā`rba 2: auch Oknist, Pilda, Zvirgzdine, (mit ã ) AP.

Avots: EH I, 602


karinēt

karinêt(iês) Warkl., hangen: zemnieks karinē uz kuoka Pas. X, 54 (aus Rositten). kambarī karinēja cilvē̦ku galvas 559 (aus Atašiene). suņi karinē par sē̦tmali XII, 37 (aus Bewern). drēbes karinējas uz vadža Zvirgzdine. muļķītis ... apķērēs kājām aiz zara un karinējās Pas. XII, 67, Bērzgale.

Avots: EH I, 588


karinēties

karinêt(iês) Warkl., hangen: zemnieks karinē uz kuoka Pas. X, 54 (aus Rositten). kambarī karinēja cilvē̦ku galvas 559 (aus Atašiene). suņi karinē par sē̦tmali XII, 37 (aus Bewern). drēbes karinējas uz vadža Zvirgzdine. muļķītis ... apķērēs kājām aiz zara un karinējās Pas. XII, 67, Bērzgale.

Avots: EH I, 588


kārklājs

kā`rklãjs,

1): laidies ... kārklājā (kann auch zu einem nom. s. *kārklāja gehören!) BW. 18996 var.;

2) Adj., mit Strauchweiden bewachsen
Zvirgzdine: k. mežs; kārklāja pļava.

Avots: EH I, 602


kārpa

III kãrpa: eine aus Borke(n) angefertigte Tüte zum Beerensammeln (mit à 2 ) Zvirgzdine. Zur Etymologie s. Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 40.

Avots: EH I, 603


kāsēt

I kãsêt: auch AP., Iw., Frauenb., (mit à 2 ) Auleja, Kaitenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 606


kāss

kãss: auch AP., Behnen, Dond., Jürg., N.- Peb., Ramkau, Schnehpeln, Stenden, Strasden, Wandsen, Windau, (mit à 2 ) Auleja, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, KatrE., Linden in Kurl., Meselau; Oknist, Pri., Saikava, Schwanb.; Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (ein hochle. und livon. kāss kann aus kãsus umgebildet sein): visus kāsus (alle Hustenarten) nevar izdzīt Sonnaxt.

Avots: EH I, 606


kast

kast,

1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;

2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡

3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,

1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡

2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.

Avots: EH I, 591, 592


kāst

I kãst,

1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst 2 (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡

2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni;

3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.

Avots: EH I, 606


kāstuvis

kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),

1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à 2 ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,

2): auch Oknist.

Avots: EH I, 606


kāts

kâts: mit à 2 Bers.;

1): milna k. BW. 8076 var. lizes kātu 33560, 1; der Stengel:
puķes k. niedru kātu pātadziņu BW. 33567,3. sēņu kātus 20290; der Stiefelschaft (gew. im Plural) Segew.;

2): der Unterarm
Segew.; kâti, lange Beine PV.: man kāti vairs neklausa Seyershof. likt (sist) suņam pa katiem ebenda;

3): kâtiņš Linden in Kurl., ein gestrickter Pulswärmer;
kâteņš Zvirgzdine "cimda valnītis";

4) bebŗa k. AP., eine gewisse Pflanze (mit süsslichem Stengel).
Nach Lidén KZ. LVI, 211 zu npars. xāda "Besenstiel, quodvis lignum erectum".

Avots: EH I, 606


kaunēt

kàunêt: auch (mit àu 2 ) Oknist; viņa bar un kaunē ķēves Pas. VIII, 274. māte Annu rāja un kaunēja Daugava 1933, S. 324. kaunēt cilvē̦ku pret ļaudīm ir grē̦ks Zvirgzdine. Refl. -tiês: zirgs, kas sieviešu nekaunas (das nicht pariert, wenn eine Frau lenkt) Lennew. n. BielU. acis kaunas (die Augen scheuen das Licht) Linden in Kurl. sniegs vēl ne˙maz nekaunas, es will im Frühjahr der Schnee noch nicht schmelzen (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 594


kauss

III kàuss 2 : auch Heidenfeld, Oknist; das Genick (bei Menschen und Tieren) Auleja, Saikava, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine: suns kaķi saje̦m aiz kausa Sonnaxt; pakauša k. (oder zu kaûss I 1 ?), der Nacken AP.

Avots: EH I, 595


kaustīt

kaûstît,

1): auch Oknist;

2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;

3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡

4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.

Avots: EH I, 595


kavēklis

kavêklis,

2): duot bē̦rnam kaidu kavēkli (eine Spielsache?),
lai kavējas Zvirgzdine.

Avots: EH I, 596


kaza

kaza: Demin. verächtl. kažele Siuxt, Pas. VI, 153, Janš. Bandavā I, 32, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73; 1): balta k. BW. 11652. pinkainuo kazu 18399. meža k., das Reh - auch Zvirgzdine; pē̦rkuona k., die Bekassine Wirginalen;

5): kaziņas, "ķigulīšu spēle" Grünh.: uz kaziņam iet;

6): kaza,

d) ein hölzernes Behältnis, worin Kalk auf das Gerüst eines Neubaus hinaufgetragen wird
Orellen; ‡

e) "stīpu drāžamā ierīce" Siuxt; ‡

f) "šaurs gabals nekasta siena" Festen; kaziņa,

c): auch Saikava; ‡

d) ein kleiner, mit einer Hand zu lenkender Hobel
Warkl.

Avots: EH I, 596, 597


kazulēns

kazulē̦ns (unter kazulis

1): auch AP., Pilda, Siuxt, Zvirgzdine: zaķīt[i]s ēda kazulē̦nus BW. 22277, 2 var.

Avots: EH I, 597


kazuls

I kazuls,

1) der Ziegenbock
Zvirgzdine;

2) "lē̦ns dzīvnieks" Mērdzine. Wohl aus r. козёл "Ziegenbock".

Avots: EH I, 597


ķeirs

ķeĩrs: ķèirā 2 ruoka Zvirgzdine. kažuoka ķeirā puse ebenda.

Avots: EH I, 693


ķeķe

I ķeķe: auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt; brūklines aug ķeķēm Zvirgzdine. sagriezts un savīts augstā, apaliskā ķeķē ... matu sapinums Janš. Līgava II, 102. puiši ar meitām ķeķē Oknist. - ME. II, 362 "rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10237" zu verbessern in "riekstiņi lazdā ķeķītēs BW. 10237, 4".

Avots: EH I, 694


ķēvīte

ķēvīte (unter ķève),

2) die Kurbel am Spinnrad
Zvirgzdine.

Avots: EH I, 701


kicītis

kicītis, die Katze (in der Kindersprache) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 607


ķīlis

II ķìlis 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.

Avots: EH I, 706


kimā

kimā, ostle. (z. B. Pas. V, 148) loc. s. von kas: k. (worin) tu nuonesi suvē̦niem ēst? Zvirgzdine.

Avots: EH I, 607


kimoss

kimuoss: auch Pilda, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IX, 308.

Avots: EH I, 607


ķimuni

ķimuni Eversmniža n. FBR. VI, 38, Zvirgzdine n. FBR. X, 26, Bērzgale "ķimenes".

Avots: EH I, 703


ķiravāt

ķiravât Zvirgzdine "sargāt": ķ. guovis. dievs ķiravā, lai cilvē̦ks neiekrīt nelaimē.

Avots: EH I, 703


ķirklītis

ķìrklītis 2 Zvirgzdine, ein mageres, kleines Pferd.

Avots: EH I, 704



kitināt

kitinât Warkl. n. FBR. XI, 102, Pilda n. FBR. XIII, 42, Zvirgzdine, = kutinât.

Avots: EH I, 607


klabināt

klabinât,

2): k. pie durvīm, an der Tür klopfen
Zvirgzdine; ‡

4) mit einem
klabeklis 2 einladen, auffordern: kaimiņuos jau dzirdēja klabinam bruokastī Janš. . Dzimtene I 2 , 372. Refl. -tiês,

2): neklabinies pa tukšu! Ahs.

Avots: EH I, 607


klāne

klàne 2 (li. klõnė "Niederung") Zvirgzdine; = klãns (?): kalnam beidzuoties, sākas līdze̦nums, kuo sauc par klāni.

Avots: EH I, 612


klaust

klàust: auch (mit àu 2 ) Auleja, Heidenfeld, ("nachforschen") Sonnaxt, Zvirgzdine: klauš, kur te būs kaids aplāts Auleja; klàust 2 (abfragen, überhören) bē̦rnus Kaltenbr., Oknist. ‡ Refl. -tiês, Erkundigungen einziehen: tagad vis da Rīgai klaušas Kaltenbr. kuŗa meita palabāka, da taî tik klaušas kutnieki Auleja. klaušas jie, kur kaids aplāts ebenda.

Avots: EH I, 611


klikšāt

klikšât Pilda, Warkl., Zvirgzdine, das Schnucken haben.

Avots: EH I, 617


klipt

klipt, ‡

2) stoipern, straucheln
Zvirgzdine: kai klipa bē̦rns, izdauzeja de̦gunu. Zur Bed. vgl. auch nùoklipt und saklipt.

Avots: EH I, 619


kņabāt

kņābât Wessen, (mit à 2 ) Oknist n. FBR. XV, 194, kņàbât 2 Zvirgzdine, = knābât 1: putni ... sāka (kaķi) k. Pas. VII, 497.

Avots: EH I, 636


kņābt

kņābt: auch Pas. XI, 428, (mit à 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, (mit â 2 ) Grenzhof n. FBR. XII; 14, Ugalen n. FBR. VII, 20.

Avots: EH I, 636



kode

kuôde: auch AP., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit 2 ) Salisb.: kùodes ēda vilnanītes BW. 27696. pelīšu, kuodīšu nuorubināta 21271.

Avots: EH I, 685


kodēt

II kùodêt 2 Zvirgzdine, mager werden (r. худѣть).

Avots: EH I, 685


kodīt

kuôdît,

1): auch (mit ) AP., Auleja, Sonnaxt, (mit -êt ) Kaltenbr.; knabbern
BielU.; kuôda lūpas, mizas Oknist. ai vārdiem ciešāk sirdi kuodī nekaî ai sišanu Zvirgzdine. lapsenes ... sāka k. ķēves Pas. VII, 342 (ähnlich: IX, 503). ‡ Refl. -tiês,

1) = kuôdît 1 (mit ) Auleja: k. kai suns;

2) scherzweise einanderbeissen
Iw.: zirgi kuõdās.

Avots: EH I, 685, 686


koduls

II kuôduls: auch Kaltenbr., Oknist, Pilda, Zvirgzdine: rieksta kuoduliņu BW. 16565, 1 (aus Līvāni),

Avots: EH I, 686


koķe

kùoķe 2 Zvirgzdine "ein am Weihnachtsabend zubereiteter Brei". kuoķes diena ebenda und Pas. V, 199, der Tag vor Weihnachten.

Avots: EH I, 686


koleņ

koleņ Pilda n. FBR. XIII, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 33 "kamē̦r".

Avots: EH I, 638


koļm

koļam Zvirgzdine, = kamē̦r. Beruht wohl auf r. коль "wann, als".

Avots: EH I, 638


kols

kùopls 2 : auch Bērzgale, Nautrēni, Pilda : nejūdzi ve̦ca kuopla jaunajam kumeļam Tdz. 42674 var.; dieva k. auch Bērzgale, Kaunata, Nirza, Pilda, Rundāni, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 687


kraistīt

kraîstît,

1): auch Prl., (mit ) Ramkau, (mit 2 ) AP., (mit ài 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Liepna, N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, (kràistêt 2 ) Zvirgzdine: k. putrai putas Liepna. k. gružus ebenda. k. sìenu nuo ūdiņa Zvirgzdine. Zur Bed. vgl. auch uzkraistît.

Avots: EH I, 640


krāsne

krâsne (unter krâsns II): auch Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Zvirgzdine, (mit â 2 ) Lesten n. FBR. XV, 23,

1): der Badstubenofen
- auch Bērzgaie (ein aus Steinen zusammengefügter, aber nicht gemauerter), Auleja, Kaltenbr., Nautrēni;

2) ein Steinhaufen
Wessen, Zvirgzdine: rudin akmiņus saliek krāsnē, ziemu save̦d Zvirgzdine. aiznese krāsni ai sniegu; nevarēs akmiņus dabūt ebenda.

Avots: EH I, 645, 646


krāšns

kràšns 2 Zvirgzdine, = kràšņs: k. ("rotbackig") cilvē̦ks vēl da ve̦cuma Zvirgzdine. krāšnas puķes ebenda. zieda ... krāšnais spilgums Janš. Maiga 62.

Avots: EH I, 646


krave

krave (mit a < e nach r?) Zvirgzdine, = kreve 1; die Rinde: zaķi apgrauž kuokam kravi.

Avots: EH I, 644


krecēt

I krecêt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 188, Kaltenbt., Siuxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 647


krekstēt

krekstêt,

1): auch Frauenb., Oknist, Sonnaxt: gailis krekst (gibt kurze, krächzende Laute von sich)
Sonnaxt; krekstêt, -ēju Zvirgzdine; laut grunzen: cūka krekstē, sauc sivē̦nus: cūka ... sāka k. Pas. IV, 123 (aus Lixna).

Avots: EH I, 647, 648


krekstinēt

krekstinêt, laut grunzen Zvirgzdine: cūka krekstinē, kad kas aizkaŗ sivē̦nus.

Avots: EH I, 648


krēsls

krẽ̦sls,

1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;

2): auch Zvirgzdine; ‡

4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡

5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.

Avots: EH I, 651, 652


kriskapts

kriskapts, -s, diejenige Stuhenecke, wo die Heiligenbilder hängen Zvirgzdine; eine "Stubenecke" Plida. Dissimiliert aus *kris(t)kakls.

Avots: EH I, 655


kristabas

kristabas: auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Oknist n. FBR. XV, 176, Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, Wessen n. FBR. XIII, 82, Daudzese, Kaltenbr., Lubn., Warki., Zvirgzdine, BW. 35298.

Avots: EH I, 655


kristingi

kristingi, Adv., kreuzweise Pilda n. FBR. XIII, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 33: k. salikt kājas Zvirgzdine.

Avots: EH I, 655


krists

krists: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Daudzese, Kaitenbr., Liepna, Lubn., N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (> kriss) Eversmuiža n. FBR. VI, 32,

1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;

3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;

6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";

9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28;

11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.;

12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja;

13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.

Avots: EH I, 656


krivess

krive̦ss (mit iv < uv?) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, &7, Nautrēni, Warkl., plur. krive̦si Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Bērzgale, Lubn., Pilda, Warkl., = kruvesis 1.

Avots: EH I, 656


krūdēt

krùdêt 2 Kaltenbr., Zvirgzdine, =krùdît 2 : dē̦ls krūdej tē̦vu Zvirgzdine, pamāte krūdej pabērņus ebenda.

Avots: EH I, 662


krūms

krũms: krūma (falsch?) Lng., krûms Aahof n. FBR. IV, 43, Zvirgzdine n. FBR. X, 24,

1): pa tādiem krūmeļiem Pas. XII, 356. krūmu brāļi. Zigeuner
Frauenb. u. a.;

2): buļbām lieli krūmi Auleja;

4): s. dazu Fil. mat. 133 ff.

Avots: EH I, 662


kruši

kruši: ceļš iet k. nuo kalna lejā Adsel. negrìez tā zirga tik k. (plötzlich)! Adsel, N.-Rosen, Pilda; Schnell - auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Golg., Marienhausen: k. strādāt Zvirgzdine; bald Liepna: vuškai k. būs jē̦ri.

Avots: EH I, 661



kubuls

kubuls (unter kubls),

1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;

2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.

Avots: EH I, 666


kucēns

kucē̦ns (unter kuce̦ns): auch Behnen; Pankelhof, Perkunen, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 666


kudla

kudla,

1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;


2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;.

3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.

Avots: EH I, 667



kūkums

kùkums,

1): auch (mit û 2 ) AP., Siuxt, (mit ù 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 682


kukužņa

kukužņa Zvirgzdine, ein hartgewordener Kotklumpen.

Avots: EH I, 669



kulstīt

kul˜stît,

1): auch (kùlstēt 2 , prügeln)
Zvirgzdine;

2): auch (mit ul˜ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,

2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.

Avots: EH I, 672



kunis

kunis Zvirgzdine, das untere Ende einer Korngarbe. Vgl. kuņi.

Avots: EH I, 675


kūpināt

kûpinât, ‡

2) = kvêpinât 2: k. guovis ar svētītām zâlēm Liepna, Zvirgzdine. k. ustabas ar dūmiem Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) = kûpinât 1: kuo tu te kūpenies ar slapju malku? Saikava;

2) = kvêpt 4 (?): dzīvuot pa tumsu vai k. skala dūmuos Janš. Mežs. ļ. I, 20.

Avots: EH I, 684


kupša

II kupša Zvirgzdine, = kuôpš 3: jau k. (= jau sen) kaî padarīju visu darbu.

Avots: EH I, 677


kurka

II kurka, die Truthenne Lubn., Saikava (mit ur̂ ), Zvirgzdine (mit ùr 2 ); angeblich eine Henne Pas. VIII, 298. Nebst li. kùrka "Truthenne" wohl aus dem Slavischen. Vgl. auch kur̂ka unterkur̂kata II.

Avots: EH I, 678


kurkēns

kùrkē̦ns 2 Lubn., Zvirgzdine, ein Truthahnjunges.

Avots: EH I, 678


kurkins

kurkins Warkl., (mit ur̂ ) Lubn. Saikava, (mit ùr 2 ) Zvirgzdine, ein Truthahn: visiem ļaudīm kai ļaužu galvas, Jāņam ... kurkina galva BW. 20377, 1. Vgl. li. kur̃kinas dass. und obenkurcins.

Avots: EH I, 678


kurkt

I kùrkt,

1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡

3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡

4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.

Avots: EH I, 678


kurulis

III kurmulis (der Maulwurf): auch Tdz. 37288; 45753, (mit ùr 2 ) Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 679


kužināt

II kužinât,

1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;

2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt;

5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.

Avots: EH I, 681


lāčuks

lâčuks: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 28.

Avots: EH I, 726


lādēt

làdêt 2 Zvirgzdine, machen, bereiten: l. kuo ēst; l. meitām pūru ebenda und Baltinava; vorbereiten, ausrüsten: kad ganuos lādējuši, duotu maizes gabaleņu Tdz. 44681; "uzpuost" Nautrēni. Refl. -tiês Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine, sich zurechtmachen; sich anschicken: jis ladās ("taisās") jau vest juo iz sē̦tu Pas. IV, 313 (ähnlich 252). Wohl aus r. ладить (наладить "in Ordnung bringen`).

Avots: EH I, 726


laičene

làičene 2 Lubn., làičine 2 Bērzgale, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 36424 (mit ostle. č aus ķ ?), =làicene 2 .

Avots: EH I, 711


laidināt

laîdinât,

1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;

2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!

3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.

Avots: EH I, 712


laipa

làipa: dat. s. laipei BW. 18756,1 var. (aus Kabillen), acc. s. laipīti BW. 18803, 16, 5): auch (làipeņas 2 ) Zvirgzdine;

6): auch (laipiņa 2 ) Frauenb.;

9) "ein böses Loch, ein Ort im Wege, da man auskehren muss"
Für:; ‡

10) der Nebenweg
Stender Deutseh-lett. Wrtb. (unter "Weg" ).

Avots: EH I, 713


lakatēt

I lakatêt (unter lakât ): auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 716


lakstīt

I lakstît,

1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;

2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.

Avots: EH I, 717


laksts

laksts: kartupeļu laksti auch Linden in Kurl., Oknist, Salis, Salisb., . Wolm. burkānu, kāļu, runkuļu l. Salis, Zvirgzdine. laikam visi vēl gul kâ laksti PV. Plur. laksti, fein gehacktes Gras als Viehfutter Auleja. - Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 190.

Avots: EH I, 717


lampats

lam̃pats (unter lam̃pata I),

1); auch (mit àm 2 ) Zvirgzdine;

2) ein Fleck:
guovij balts l. pierē Zvirgzdine.

Avots: EH I, 718


lancka

lañcka,

1): auch Orellen, (mit àn 2 ) Erlaa, Zvirgzdine; ‡

5) ein liederliches Weib
Orellen; ‡

6) ein minderwertiger Boden
(mit àn 2 ) Meselau, (lanckas) Golg.

Avots: EH I, 719


lase

lase: auch Borchow, Fest., Oknist, Wessen,

1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;

2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.

Avots: EH I, 721


ļaudava

ļàudava,

1): auch (mit àu 2 ) Prl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 769


laupīt

làupît,

1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;

2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,

1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡

2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.

Avots: EH I, 724


lauska

laûska,

2): auch (mit àu 2 ) Liepna, Warkl., Zvirgzdine;

3): auch (mit àu 2 ) Liepna. Zur Etymologie vgl. auch Wood Post-consonantal w 24.

Avots: EH I, 724


lazda

lazda: auch Assern, Bērzgale, Burtn., Gr.-Buschh., Daudsewas, Dunika, Ekau, Ekengraf, Fellsen, Frauenb., Garssen, Grünh., Heidenfeld; Jürg:, Kalupe, Kurmene, A.- und N.- Laitzen, Laud:, Linden (in Livl.), Mahlup, Mar., Mesoten, OB., Oknist, Postenden, Prohden, A.- und N.- Rahden, N.- Rosen, Rutzau, Saikava, Sessau, Setzen, Sonnaxt, Stackein, Stelph., Stirniene, Sussei, Teufkain, Trik., Wahrenbrock, Gr.-Würzau, Zvirgzdine, Tdz. 39055 (aus Warkh.) und 46991 (aus Rudzētas). Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz, KZ: LIV, 247 und LVI, 177.

Avots: EH I, 725


lecinēt

lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.

Avots: EH I, 730



lēkšņi

lēkšņi Bērzgale (von hier auch ein nom. s. lēksnis mit geteilt), = lèkši; palaist zirgu lèkšņuos 2 Warkl., (mit ē ) Bērzgale; lèkšņiem 2 Lubn., Zvirgzdine, im Galopp.

Avots: EH I, 737



lēņi

lèņi (unter lè̦ni): auch Ramkau, (mit è 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Zvirgzdine; ein Komparativ lēņāk Pas. V, 325.

Avots: EH I, 738


lēši

lẽši: auch (mit è 2 ) Kaltenbr: (billig), KatrE. (leicht), Zvirgzdine (billig).

Avots: EH I, 738


lēvs

lê̦vs Auleja, Bērzgale, Domopol, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, flach, seicht, untief: l. grāpis, gruozs, šķīvis, grāvis, mārks. lē̦va upe, bļuoda, kaŗuote, mulda, sile, kurpe. lē̦vi rati, krasti Bērzgale u. a. dažiem zirgiem ir stāvi nagi (tie ir labi), bet citiem, tie ir lē̦vi; kad sāk zirgu kaustīt, naglas nagu ē̦d, un tad nags paliek l. Auleja. l. (nicht steil) kalns Bērzgale, Gr.-Buschh.; flach und niedrig gelegen Kaltenbr.: lē̦vi lauki.

Avots: EH I, 739


līdzins

līdzins: auch (mit ì 2 ) Erlaa, Fest., Gr.Buschh., Pilda, Zvirgzdine.Subst. lìdzinums 2 Pilda, = lĩdze̦nums.

Avots: EH I, 747


liekne

liẽkne: "grosse Wiesen" Iw.; Tal um Jakobstadt, Nautrēni (mit Auleja, Pilda, Skaista (mit ìe 2 ); "ein Ebene an einem Berg" Zvirgzdine (mit ìe 2 ); "ein Wald mit guten, geraden Bäumen", "ein brökicht Busch" Für.; in ON. auch Plvv. I, 46, 152, 155, (mit 2 ) 257, 273, (mit iẽ ) 262, 263, 268, 277, 284, 299.

Avots: EH I, 752, 753


lietonis

lietuonis: auch Bers., Pas. IX, 451; XI, 271, (mit ìe 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Skaista, Zvirgzdine, (liêtuons 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 758


līkans

lîkans 2 AP., ein wenig krumm: tīri laba balka, tik drusku līkana Heidenfeld; lìkana 2 ("?") izkapts Heidenfeld; iet saliecies gluži l. AP. lìkans 2 "?" Zvirgzdine n. FBR. X, 28; līkani (mit ā zu lesen?) "āža kuoki" BielU. (vgl. lìkãns 4); pajem tu visus divpadsmit ērzeļus; sēsties līkonam (mit o = uo < ā? vgl. lìkãns) mugurā (viens ērzelis bija līku muguru)! Pas. VI, 467 (aus Domopol).

Avots: EH I, 748


līts

lîts: auch Aulela, Borchow, Daudsewas, Fast., Gr.-Buschh.,. Grosdohn, Kaltenbr., Kalz., Kokn., Krāslava, Kreuzb., Laud., Lubn., Marzen, Nerft, Odsen, Pilda, Saikava, Schwanb., Selb., Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Welonen, Zvirgzdiņe, (n. Manz. Lettus) Wallhof; in KatrE und Oknist - ein i- Stamm; lîti staigā vis˙aplīk Gr.-Buschh. līteņš lija BW. 19376 (aus Lixna und Višķi). lij, lītiņ! 14371 (aus Odensee). smalka līts pielijuse 3036, 1 var. (aus KatrE.).

Avots: EH I, 751


lizīka

lizīka (unter lizīca, das wahrscheinlich aus dem Demin. lizīceņa falsch erschlossen ist): auch Bērzgale, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, Pas. V, 440 (aus Ozolmuiža in Lettg.), X, 303 (aus Welonen). - bezdelīgu lizīceņa Ulanowska Łotysze 14, viola arvensis.

Avots: EH I, 745


ļodzīt

ļuôdzît: auch Oknist. Refl. -tiês,

1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.

Avots: EH I, 775


loks

I lùoks,

1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;

2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;

3): ratu luoki BW. 20227;

7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"

Avots: EH I, 767


lukstāji

lukstāji: auch Oknist, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 760


lūškas

lũškas,

1): auch AP., (mit ù 2 ) Kaltenbr:, Nautrēni, Zvirgzdine, (mit ū ) Pas. VIII, 204, N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡

3) "ein kleiner, einer Schere ähnelnder Blasebalg, mit dem Schneider ins Plätteisen Luft blasen"
(mit ù 2 ) Kaltenbr.

Avots: EH I, 765



maidzīt

maîdzît: auch Fest., Warkl., Zvirgzdine: viens sìenu uz ve̦zuma maiga. citi duod virsā Zvirgzdine. lielākais maiga mazākuo - ar kājām pa virsu ebenda: ‡ Refl. -tiês, (in Armut lebend od. schwer arbeitend) sich quälen (mit ) Auleja: jie tai pat maigās ar savu lieluo zemi. - Zur Bed: vgl. auch ìemaidzît.'

Avots: EH I, 777


maigle

maîgle,

1): auch (maigles) Dubena, (maîgles) Saikava, Zvirgzdinei jātur tik stingri kâ maiglēs Janš. Atpūta № 381, S. 4;

3): priežu maigļu ("?") klētiņā Tdz. 48262;

4): auch (maigles) Kaltenbr.; ‡

6) maîgles; ein Nussknacker
Kaltenbr.

Avots: EH I, 777


maisīt

màisît: mit auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 19, Kand., Orellen, Siuxt, mit 2 auch Frauenb:, Ramkau,

1): maisāmais (Rührholz)
- auch Frauenb.;

2): auch Auleja, Linden in Kurl., Zvirgzdine: juo vairāk zemi maisa ("ar"), juo smalkāks, dārzs iznāk AP. Refl. -tiês,

1): liec kur nuomaļ, lai nemaisās ze̦m ruoku! Auleja: m. pa kājām, störend im Wege sein.

Avots: EH I, 778


maiss

màiss: die Plazenta AP.: dažs teļš atnāk ar visu maisu AP.; ādas m., der Bauch Saikava: es tev duošu pilnu ādas maisu par ūdens ne̦sumu (ich werde dir zu essen geben ...); lāstu m., wer häufig zu fluchen pflegt Warkl.; pe̦lu m., Schimpfname für einen faulen Menschen Grünh.; maiss, verächtliche Bezeichnung für einen (faulen Saikava, Zvirgzdine) Menschen: deidelnieks svāta m˙! BW. 25723.

Avots: EH I, 778





mālājs

I mãlājs (unter mãtaîns),

1): auch (mit 2 ) A.- Schwanb., Baltinow, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 790


malazijs

malazijs (> mołaźejś) Zvirgzdine, die Beestmilch. Aus r. молозево dass. umgebildet.

Avots: EH I, 780


maldināt

I màldinât, ‡

2) (mit schwerer Arbeit) quälen
Zvirgzdine: strādniekus màldina 2 caurām dienām;

3) "?": pajem[j] naudu un maldina šuo baltu dien tuo naudu Pas. XIV, 496 (aus Domopol).

Avots: EH I, 780


mants

mants: auch (mànts 2 ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.

Avots: EH I, 783


mārga

I mārga: auch (ein Mädchen) Zvirgzdine: šuodien m. (> ostle. muorga), rītu bāba Tdz. 45148.

Avots: EH I, 792


masalis

masalis, sing. t., die Masern Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Oknist n. FBR. XV, 194. Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: masalī slimuos vajag timsā turēt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 784


māsts

màsts 2 , -s Zvirgzdine, die Farbe (des Tierhaares): zirgs me̦lnās māsts. Aus r. масть.

Avots: EH I, 793


mātīca

mātīca,

1): die Mufter des Mannes
Lubn. n. BielU., (mit à 2 ) Pilda, Zvirgzdine, (acc. s. mātici) BW. 23402 var.

Avots: EH I, 794


matoklis

matuoklis,

2): matuokļu piestaipītas visas sienas Zvirgzdine.

Avots: EH I, 785


matoklis

[matuoklis,

1) eine Art Pflanzen,
"zâle, kas stiepjas pa zemi" Domopol;

2) "ein Spinnegewebe"
Zvirgzdine.]

Avots: ME II, 567


mātrāji

mātrāji (unter màtraji 2 ): auch (mit 2 ) Bērzgale, Pilda, (Kartoffelstauden) Zvirgzdine; auch der Sing: Kalupe n. FBR: XVIII, 18, ("laksts") Bērzgale: nuorāva kai uodziņu nuo mātrāja Tdz. 46478. Aus Pilda ist auch ein Adj. màtrājs 2 "?" mitgeteilt.

Avots: EH I, 794


maudāt

maudât,

1): auch (mit ) Lubn.; tu nepruoti maudāt Bērzgale;

2): auch (mit -ât ) Zvirgzdine; ‡

3) "?": māte savus pabērņus maudā (quält?)
ap darbu Zvirgzdine. Refl. -tiês: maudāties (schwimmen) pa ūdiņiem Pas. XIII, 32; baden - auch Bērzgale, Pilskalne, Zvirgzdine, (mit ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Skaista n. FBR. XV, 49 Warkl. n. FBR. XI, 113, Pas. VII, 406, Līvāni, Pilda, Sauken. In der Bed.3 etwa zu li. apmaudyti "ärgern".

Avots: EH I, 785


maukt

màukt,

1): m. kuokiem mizas nuost Siuxt. m. ce̦puri galvā Warkl. es visu vasaru divējas zeķes maucu (trug 2 Paar Strümpfe)
Linden in Kurl.;

3): auch AP., KatrE., Schujen: tupeņus m. Jürgens 154. saknes mauc veļi rudenī Ramkau. piecpadsmitā augustā sīpuoli jāmauc nuost ebenda;

4): jis mauce pa ceļu, atpakaļ nepavērēs Warkl., Zvirgzdine. man jāmauc uz dārzu Salis; ‡

5) schwungvoll schlagen
Auleja: maucis ar vē̦zdu par aci. Refl. -tiês,

1): m. zeķes, cimdus Frauenb.; ‡

3) m. pruojām, sich eilig davonmachen
Jumpraweeten n. Diet.: maucies pruojām pa uotrpus mājai, kamē̦r gūstītāji vēl runājuši pagalmā Kaudz. Izjurieši 86. Zur Bed, vgl. auchìemaukt II.

Avots: EH I, 786


maule

I maule: auch Kalupe n. FBR. XVIII, 41, Bērzgale, Prl., Sussei, Wessen, (mit àu 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 786


mauraška

màuraška 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28 "?".

Avots: EH I, 786


maurāt

maurât (unter maũruôt): màurât 2 Kaltenbr., Oknist, màurât 2 Skaista n. FBR. XV, 54, Auleja, Zvirgzdine: kâ vērsītis maurādama Tdz. 46745.

Avots: EH I, 786


maut

II maût,

1): auch (mit ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês,

3) "sich baden"
Infl. n. BielU.

Avots: EH I, 787


maut

V maût Kaltenbr. n. FBR. XVII, 69, Līksna, Warkl., Zvirgzdine, winken: m. ar ruoku.

Avots: EH I, 787


mazga

I mazga (unter mazgs): auch Für., Salis, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 787


meitine

meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: EH I, 796


melnīca

mel˜nĩca: auch (mit el˜ und î ) Bērzgale, Gr.- Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Pilskalne, Saikava, Sussei, Wessen, Zvirgzdine, (mèlnica 2 ) Prl.

Avots: EH I, 799


mēlnieks

mḕlniẽks: auch (mit ḕl 2 ) Wessen n. FBR. XIII, 88, Sussei, Zvirgzdine, (ein Lügner) Pilda, (ein zu scherzen liebender, humorvoller Mensch) Kaltenbr., Warkl., (= mḕlnesis) Līvāni.

Avots: EH I, 806


melniškājs

mèlniškājs 2 Zvirgzdine, brünett: m. puisis.

Avots: EH I, 799


melsinēt

melsinêt "(wiederholt, dauernd) schwatzen, faseln Kalupe": kā tu melsinē, kā pļāpā un staigā ar mēlēm pa ļaudīm! "lügen" (?) Zvirgzdine: mèlsinē 2 (flunkert?) - pats nezina kuo.

Avots: EH I, 799


melsinis

mèlsinis 2 Zvirgzdine, ein Fasler.

Avots: EH I, 799


merkavāt

me̦rkavât, versuchen, bestrebt sein (etwas zu tun), eine Gelegenheit wahrnehmen Wessen: me̦rkavā, ka tu tuo darbu vari izdarīt!; sorgen (mè̦rkavât 2 ) Zvirgzdine: m. dēļ savas galvas.

Avots: EH I, 801


meslienis

mêslienis Bērzgale, Kaltenbr., Kalupe, = mê̦slaîne: ustaba ai skaidām piesvaidīta kai m. ( vieta, kur malku zāģē") Zvirgzdine.

Avots: EH I, 809


mest

mest,

1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II 2 , 11;

2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;

3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;

5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;

6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II 2 , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,

1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;

2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;

3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;

4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;

5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;

6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;

7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡

9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.

Avots: EH I, 802


meti

me̦ti (unter me̦ts 4): auch Auleja, Dumka, Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Pilda, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: sameta me̦tus jeb šķēriņus Janš. Līgava I, 229.

Avots: EH I, 803


midzine

midzine, eine gewisse Blume Zvirgzdine: kad bē̦rni neguļ, vajag midzini likt ze̦m galvu, - tad gulēs.

Avots: EH I, 811


midzinis

midzinis (unter midzenis): auch Kaltenbr. n. FBR. XVII, 55, Oknist n. FBR. XV, 175, Kal., OB., Zvirgzdine, midzins Wessen: peles vilks midzinī BW. 25694 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 811


miegājs

mìegājs 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, schläfrig.

Avots: EH I, 824


miele

mìele AP. "raugs, kas nuostājas alus dibe̦nā"; "?" Strods Par. vōrdn. 112. Plur. mìeles (s. ME. II, 652),

1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe 2 ), "alus raugs" Siuxt (mit 2 ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;

2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.

Avots: EH I, 825


migs

migs Auleja, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, = miga I 1: mati savē̦lušies kai peļu m. Zvirgzdine.

Avots: EH I, 812


migt

migt: praes. migstu Zvirgzdine n. FBR X, 34, miegstu 2 Auleja.

Avots: EH I, 812


mīkle

I mîkle (Teig; li. mìnklė bei Gerullis-Stang 85); auch AP., Auleja, Gr.-Buschh., Kattenbr., Oknist, Warkl., Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH I, 820




mirga

II mir̂ga: auch Erlaa, Heidenfeld, Serbig.; Zvirgzdine: taida maza m. uzgāja, ni˙kaida lieta nebij Zvirgzdine. e̦suot tāda m. bijuse kâ migla Heidenfeld. Plur. mir̂gas "Regentropfen" Erlaa: ja nu kur me̦t kādas m˙!

Avots: EH I, 817


mirst

mìrst, ‡ Refl. -tiês, = àizmirstiês: viss mìrstas 2 ; ni·kā nepieminu Zvirgzdine. mirstas man; kaida diena ebenda. tâ kâ mir̂stas 2 kas nedarīts Ramkau, es scheint (mir), als ob ich etwas zu tun vergessen habe.

Avots: EH I, 818


mizlas

mizlas: auch Bērzgale, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 820


moceklis

muõceklis: ein Siecher, Krtippel (mit ùo 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 840


mudrs

mudrs: auch Adleenen, Wesselshof, (ātrs) Kaltenbr., Warkl.: m. zē̦ns Oknist. skriet kam mudri pakaļ Auleja, Gr.Buschh., Skaista. mudra kai skudra Zvirgzdine. mudri (bald) nuomirs Pas. XI, 343 (ähnlich in Kaltenbr.). tad šam mudrāk būšuot trešais zirgs X, 29 (aus Atašiene); "spirgts" Allendorf. Zur Bed. von li. mudrus vgl. Būga Arch. Phil. I, 45.

Avots: EH I, 828


mugara

mugara: auch Gr.-Buschh., Laitzen, Lubn., Pilda, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine, Pas. VI, 363 (aus Eglūna), loc. s. mugarā FBR. XIII, 35 (aus Borchow), BW. 21378 (aus Salisb.), pa mugaru 33620, 3 (aus Dubenalken).

Avots: EH I, 829


mugariski

mugariski Zvirgzdine, auf dem Rücken: m. gulēt.

Avots: EH I, 829


mukt

mukt,

1): auch Dunika, u. a.; riteņi ratiem mùk 2 nuost Sonnaxt, skruķis mùkst 2 (= mūk) zemē Warkl: kad ap ragiem sien virvi, tad mukst (für
mūk) zemē Zvirgzdine;

2): auch AP., Dunika, Seyershof, Siuxt; zirgs vis tur neies, kur mūk stipri KatrE.;

3): auch AP., Dunika (in D. ist bêgt fremd), Siuxt u. a. ‡ Refl. -tiês Kand., = mukt 2: tai purvā zirgs mūkas iekšā.

Avots: EH I, 830


munēt

munêt (so zu lesen!): auch Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 832


murdēt

mùrdêt,

1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;

2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;

3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡

5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.

Avots: EH I, 832


murgi

mùrgi,

1): nerādies ... ne murguos! BW. 27517, 1. sāka mùrgi 2 (nelabi sapņi) nākt Sonnaxt. viņam mur̂gi 2 rādās Seyershof. mùrguos 2 krist Oknist; "sapņi" (mit ur̂ 2 ) Frauenb.;

2): agrāk cilvē̦kiem rādījās visaidi mùrgi 2 ; tān nere̦dz taî daudz murgu Zvirgzdine; ‡

4) "?": seņāk ļaudis zināja visaidus mùrgus 2 Zvirgzdine. kuo tu acīs murgus laid? es juos nevaru ieraudzīt ebenda.

Avots: EH I, 833


mūris

mũris: auch Frauenb., Siuxt; mũŗa darbs Frauenb. u. a., eine Maurerarbeit. mūrus celt od. raust Zvirgzdine, schwere Arbeiten tun. rijas m. BW. 31650.

Avots: EH I, 839


murkšēt

mur̂kšêt 2 (unter mur̂kstêt): undeutlich sprechen Orellen, N.-Salis; im Schlaf sprechen; "murdēt, murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; Unsinn schwatzen (mit ur̂ 2 ); in den Bart brummen (mit ur̃ ) Lems.

Avots: EH I, 833


murmulis

mur̂mulis: auch Borchow n. FBR. XIII, 25, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Lubn. n. FBR. XVII, 127, (mit ur̂ 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73,

1): wer stottert Neugut; wer viel spricht od. immer murmelt
(mit ur̂ 2 ) Dunika; wer viel und sinnlos schwatzt (mit ur̂ 2 ) Frauenb.; wer schnell und viel spricht Schwanb.; "tāds, kas izrunājas" (ironisch) Zvirgzdine (mit ùr 2 ); Schimpfname für einen Frechling (mit ur̂ 2 ) Seyershof;

3): viņš dzē̦rumā kâ m, iemuldēja ... traukuos
Janš. Mežv. ļ. II, 237; ‡

7) ein gärendes Gemisch
(mit ur̂ 3 ) Dunika; ‡

8) "?": tev, puisīt, tāda galva kâ čigānu murmuļam Tdz. 42535.

Avots: EH I, 834


murmuļot

mur̂muļuôt (li. murmuliúoti Arch. Phil. III, 51): Unsinn schwatzen, unnötig und ohne Zusammenhang sprechen; rieseln (mit ur̂ 2 ) Frauenb.; "murmināt" (mùrmuļāt 2 ) Zvirgzdine: m. pret ve̦cāku cilvē̦ku.

Avots: EH I, 835


mūsa

mũsa,

1): auch BW. 14958 (aus Hoppenhof), Allendorf, Ertnes, Gr.-Roop, Jürg., Orellen, Ramkau, (mit ù 2 ) Borchow, Heidenfeld, N. Laitzen, N.-Rosen, Pilda, Saikava, Warkl., Zvirgzdine, Azand. 44;

2) mũsas AP., die Sommersprossen.

Avots: EH I, 839


mušeņ

mušeņ Kalupe, Nautrēni, Pilda, Zvirgzdine, mušiņ Warkl., Sprūdžs Asaru liekņa 73, mušît Nautrēni, Pilda, vielleicht, wahrscheinlich. Aus poln. (od. wruss.) moz̃e (das auch in dieser Form Zb. XVIII, 238 vorkommt) umgebildet? Vgl.mošeņ.

Avots: EH I, 836


mūsmere

mūsmere (unter mũsmira): auch Strods Par. vōrdn. 115, (mit ù 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 839



mūžīgs

mûžîgs,

1): sēja mūžīgās lielās pūrvietas (acc. pl.) rāceņus Salis;

2): sataisīt mūžīgus (sehr dauerhafte)
zābakus Zvirgzdine. smird kâ mūžīga ("?") elle Siuxt. jis bija tīri m. (echt) zemnieks Kaltenbr. tad mūžīgi gāja pieguļā Siuxt. tas mūžīgi (= mûžam) nevar labi izskatīties AP.

3): mūžīgi (sehr)
liels, slims, patikt Sonnaxt. mūžīgi nejauks Seyershof. mūžīgi sadilis Kaltenbr.

Avots: EH I, 839



muzulis

muzulis Zvirgzdine, = tùlzna. Wohl aus r. мозоль "Schwiele".

Avots: EH I, 837


naktinīca

naktinīca,

1) auch Warkl.; polygala vulgaris Kaltenbr.; eine gewisse Pflanze mit blauen Blüten
Zvirgzdine ( "laba bē̦rniem, kad nakti traukājas");

2) "?": timsinīca, n., neje̦m tu munu balsu BW. 437, 6.

Avots: EH II, 4


nārsts

nā`rsts: zivju n. Pilda, Zvirgzdine. zivīm ir nârsti 2 Seyershof. reņģes divreiz gadā laiž nārstus Kaugurciems (hier auch ein gen. s. nãr[s]ts: nãr[s]ts laikā reņģe tāda tre̦knāka).

Avots: EH II, 8


nasāt

nasât: auch Pas. VIII, 207 (aus Pustiņa), X, 151 (aus Makašēni), Tdz. 44745 (aus Bērzgale), Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, Warkl., Wessen, Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich wiederholt tragen
Auleja;

2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;

3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;

4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).

Avots: EH II, 5


nātra

I nâtra (unter nâtre ): auch Auleja, Ermes, Zvirgzdine, (mit â 2 ) Dahlen, Iw., Jürg., Lemb., Zögenhof; sīkās jeb svē̦tās nātras L. Av. 1849, № 36.

Avots: EH II, 8


nāzis

nàzis 2 Baltinow n. FBR. XI, 127, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 166, Pilda n. FBR. XIII, 43, Liepna, Zvirgzdine, = nazis, das Messer.

Avots: EH II, 9


nebailīgs

nebaîlîgs, furchtlos: Jānis bija puisis n. Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH II, 10


nedziļš

nedziļš, untief: nedziļā ūdenī Sonnaxt. nedziļa aka Zvirgzdine.

Avots: EH II, 11


negants

negañts: mit an̂ 2 Ugalen n. FBR. VII, 15; guovs neganta (dusmīga): šņāc vien Linden in Kurl. n. (nikns) suns Frauenb., Sonnaxt, Zvirgzdine. rudeņuos ir neganti (dusmīgi) kuiļi Seyershof. paši viņi garā tādi neganti ebenda. ja luopus pirmuoreiz izlaiž ganuos strēlnieka dienā, tad tie neganti Ramkau. judres ir dikti negantas (ļaunas) linuos Siuxt. ne˙viens luops nav tik n. (kārs, dedzīgs) uz maizīti kā aita ebenda. (sievietes) negantākas uz kliegšanu Saul. Raksti V, 171. neganta (barga, dusmīga) ve̦de̦kla Fest. vecene bijuse neganta (dusmīga, ļauna) visādā būšanā, un tad ilgi nevarējuse nuomirt AP. n. bē̦rns, ein unartiges Kind Salis.

Avots: EH II, 12


nēņāt

nêņât Zvirgzdine, trinken (in der Kindersprache).

Avots: EH II, 23


nēnes

nênes Zvirgzdine, das Getränk (in der Kindersprache): mām, duod man nēnes!

Avots: EH II, 23


nēši

nēši (unter nẽsis): auch (mit ê 2 ) Ruhtern, (mit è 2 ) Zvirgzdine: sasildīt seši nēši ūdeņa Pas. X, 27 (aus Višķi).

Avots: EH II, 24


netiklis

netiklis: Demin. voc. s. netikliņ BW. 26819, 1 var. (aus Siuxt); ein Faulpelz Warkl. n. FBR. XI, 121, Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine; nuosaukdama par slinku un darba netikli Vindedze 138.

Avots: EH II, 21


nicik

nicik (Akzentstelle?), = ne˙cik: Jānis n. nenuobīdās Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine; ähnlich XII, 498, aus Rositten).

Avots: EH II, 24


niedre

niêdre: auch AP., Blieden, Smilt., Zvirgzdine (mit 2 ) Kaugurciems Lemb., Pankelhof, Popen, Siuxt, Stenden, Zögenhof. In der Betonung stimmt niêdre zu li. dial. mendrė˜ dass., s. Būga Tiž. II, 474.

Avots: EH II, 27


niekāt

I niẽkât,

1): auch Schwitten, (mit ìe 2 ) Erlaa, Fest., Oknist, Sonnaxt, (mit ie ) Kurmene, (niekât 2 ) Auleja, Skaista, Zvirgzdine: n. kaņepes - auch Erlaa, Fest.

Avots: EH II, 27


niezakls

nìezakls 2 Zvirgzdine, = niezeklis, die Krätze: bē̦rniem datika n.

Avots: EH II, 28


nikt

nikt,

1): vācu lielgabali nenikuši dragā purvu A. Grīns Dveseļu putenis II, 160;

2) (= nĩkt

1): praes. nìkstu 2 (Warkl., Zvirgzdine) od. nikstu (Auleja), praet. niku; sāka mūsu dzīve n. Zvirgzdine. nikst i(r] nikst, dilst i[r] dilst, iļr] nuosprāgst (von einem kranken Tier)
Auleja;

3) "verstürzt sein"
Lng. ‡ Refl. -tiês, aufhören: vai tu niksies ("mitēsies, liksies mierā")! Grawendahl.

Avots: EH II, 25


nīt

I nĩt: auch (mit ì 2 ) Auleja, Bērzgale, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 26


noceja

‡ *nùoceja 2 (erschlossen aus ostle. nūceja ) Bērzgale, Warkl., Zvirgzdine, die Hoffnung: jau zuda n. Zvirgzdine. nav nuocejas, ka jis dzīvās ebenda. Wie verhält es sich zu poln. nadzieja dass.?

Avots: EH II, 36


nodara

nuõdara,

1): kad pin vîzes nuo kārklu mizām, mizas nuolīdzina, lai ir taisnām maliņām; tuo, kuo nuogriêž, sauc par nùodarām 2 (mit ar aus e̦r, od. aŗ?); tâ sauc arī atgriêzumus, gruozus pinuot nuo skaliem Zvirgzdine.

Avots: EH II, 38


nodegulis

nuode̦gulis,

1): auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Kaltenbr., Nerft, Oknist, Zvirgzdiue: kad krāsns beidz kurēties, nuode̦guļus izje̦m ārā un aplej ar ūdeni Kaltenbr.

Avots: EH II, 39


nodzīt

nùodzìt,

1): n. luopus uz tāluo lauku Siuxt. suni parīda un tad apsauc, lai par tālu nenuodze̦n Iw. nuodzen [luopus], dēleņ, ganuos! Zvirgzdine. n. aitas nuo rudziem Salis. dažā vietā bij vēl spalva klāt, - nevarēja visur n. (nuotīrīt) ebenda. lai viņam ... nuodze̦n bārdu Pas. XIV, 309. žurkas vilnu nuodzinušas Tdz. 57617. n. vâtes nuo ģīmja Dunika. mēģināt, vai ... nenuodzīs (= nenuositīs ar āmuru) ragus Pas. IV, 11. nuodzina tukšai mucai nuo viena gala stīpas XII, 511;

3): taisni n. (= izart) vagu Siuxt. tīrumā pupām nuodze̦n vagu AP.;

4): vīrs jaunuo sievu tâ nuodzinis (durch geschlechtlichen Verkehr)!
Frauenb.; ‡

7) überziehen, bedecken:
sliktuo zemi n. ar pe̦du biezu auglīgas zemes kārtu Pas. VII, 379; ‡

8) n. pē̦das, Spuren verfolgen (?):
suns nuodze̦n pē̦das svešniekam nuo pakaļas un tad iet pruom Strasden. Refl. -tiês: viņi nuosadzinuši (= pakaļ dzīdamies nuokļuvuši) pie ... mājas Pas. XV, 272. tīri negribīt nuodzinās guovs nuo pļavas (ganz unabsichtlich wurde die Kuh von der Wiese weggetrieben) Saikava ( nuodzinās ist aber nicht passivisch aufzufassen!). dažreiz aitas pašas sev nuoē̦d vilnu; ja viņām ir skuteles, tad viņas nuodze̦nas pa˙visam plikas AP. pēc dzemdēšanas luopi dažreiz iekšas spiež ārup; bet kas tad nu guovij laiž vaļu n.: stāv klāt un neļaun, - berzē muguru Saikava.

Avots: EH II, 43


noģist

nùoģist: auch (merken) Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine u. a.

Avots: EH II, 49


nogriezt

II nùogriêzt, ‡

2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku;

3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês,

3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡

4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.

Avots: EH II, 47


nolīst

nùolìst: kūma ... nuolīdusî aizkrāsnē Tdz. 36798. kad sniegs nuolīn (wegschmilzt) nuostu, tad dze̦n ganuos Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês, sich verkriechen Seyershof: lapsa nuolienas lē̦nām un nuoguļas zemē.

Avots: EH II, 63


nomiegt

nùomiêgt,

1): n. (nuospiest) dunduri Zvirgzdine. n. (nuokniebt) nuo maizes kādu drupanu Saikava. es pats tuo sivē̦nu nuomiegšu (nuokaušu) Blaum. No sald. pud. 11. n. (nuošaut) zaķi Saikava, Vank.; ‡

2) (eine Strecke Weges) zurücklegen
Vank.: n. ve̦se̦lu jūdzi;

3) schnell hinlaufen
Vank.: zaķis jau nuomiedza pāri klajumam.

Avots: EH II, 69


nomutēt

nùomutêt,

1): auch AP.; smuku puisi n. Tdz. 57491; ‡

2) wegküssen (?):
nakti (mātei) miegu nuomutēju Tdz. 36921; ‡

3) verplappern:
lielu laiku nuomutēja, ni˙kā nepadarīja Zvirgzdine.

Avots: EH II, 71


nomužināt

nùomužinât (unter nùomušît): n. (nuomuocīt) kurmuļus Zvirgzdine; "muokuot nuobeigt (ruotaļīgā nuozīmē)" Auleja; n. (nuokaut, scherzweise) cūku ebenda.Refl. -tiês Auleja "nuomuocīties (ruotaļīgā nuozīmē)": kaķis izķiberējās nuo ūdiņa, cieš nuomužināvies.

Avots: EH II, 71


notaleņ

nùotaleņ 2 Zvirgzdine "oft": zuobi n. sāp. bē̦rni n. piemîn māti; nùo˙taleņ 2 Pilda, immerwährend.

Avots: EH II, 99


ņudzēt

ņudzêt,

1): auch AP., Dunika, OB.; putniņi pātarus skaitīja; vārdiņi ņudzēja smalkajuos zariņuos BW. 2692, 4;

2) ein wenig schmerzen
Zvirgzdine: zuobi ņudz i[r] ņudz; diže̦n nesāp.

Avots: EH II, 115


nūle

nùle 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow n. FBR. XIII, 30, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 92, Skaista n. FBR. XV, 48, Wessen n. FBR. XIII, 91, Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Pilda, Zvirgzdine, nũ˙le Behnen n. FBR. XVI, 147, nù˙le 2 Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH II, 29


odze

I uôdze Arrasch, Gr.-Buschh., N.Laitzen, Saikava, Sessw., uõdze (?) C., uôdze 2 Bl., Siuxt, Wandsen, ùodze 2 Bers., Kr., uodze Alswig, (raiba) ùodzs 2 (li. angìs, apr. angis, aksl. ǫžь, lat. anguis "Schlange" ) BW. 31347, 1 var., uôdzis 2 (gen. uodža) Dond., Kand., ùocs 2, -s Zvirgzdine, die Otter L. ("bibl."), U., Viper Bergm. n. U., Kreuzotter (vipera berus) Natur. XXXVII, 5; RKr. VIII, 101: tur luodāja uodzes (Var.: uodži), zalkši rankaiņiem kakliņiem BW. 25794, 2. me̦lna uocis (Var.: uodze, čūska) diegu vilka 10297, 4. uocs wohl aus uodzs. Zu mir. escung, apr. angurgis, poln. węgorz "Aal", ahd. angar "Kornmade" u. a., s. Trautmann Wrtb. 8, Būga KSn. I, 267, Walde Vrgl. Wrtb. I, 63 ff. Die le. Diffetenzen in der Intonation rühren wohl daher, dass uodze jetzt für viele nur ein Buchwort ist. Ein li. angė gibt Wolter AfslPh. IX, 640 aus der Suvalkija.

Avots: ME IV, 413


olakne

ùolakne 2 Zvirgzdine, uolākne Zbior XVIII, 277 f., uolaknis Infl. n. U., Warkl. (mit ùo 2), das Rührei.

Avots: ME IV, 416


olaknis

uolaknis (unter ùolakne 2 ): auch Zvirgzdine n. Tdz. 47045 var.

Avots: EH II, 743


olnīca

uõlnĩca C., Wenden, ùolnica 2 Prl.,

1) ein Steinweg
(uolnice) L.; ein gepflasterter Gang (uolnice) Wenden n. U.; ein Viehweg, der mit einer Art Pflaster versehen ist Nigr., Selb., Serben, Sunzel; eine Gasse zwischen zwei Zäunen (St., O.-Livl. n. U. [uolnice]), wo das Vieh zur Weide getrieben wird N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Memelshof, (uõlnĩca) AP., Arrasch, Drosth., Jürg., Schujen, (ùolnîca 2) Golg., (ùolnīca 2) A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, (ùolnica 2 ) Saikava, Sessw., (uolnica) Ruj.; eine Allee (uolnice) U.; eine Strasse (auch in der Stadt) Asūne, (ùolnīca 2 ) Zvirgzdine: kumeliņa galvu glaudu uolnīciņas galiņā BW. 13978, 4 var.;

2) ein kieselreiches Ufer
(uõlnīca) Bauske;

3) der Eierstock*.
Zu uola.

Avots: ME IV, 418


ošņāt

uôšņât A.-Laitzen, Bers., Drosth., Fest., Golg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, PS., Saikava, Salisb., Sessw., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, (mit 2 ) Arrasch, AP., Jürg., Segewold, (mit ) Bauske, Dunika, Līn., Nigr., Pankelhof, Salis, Schwitten, Selg., Siuxt, Stenden, Tr., Wahnen, Wandsen, Widdrisch, (mit ùo 2 ) Sessw., -ãju, tr., intr., schnuppern, wittern U.; schnüffeln Wessen: suns uošņā LP. IV, 49. ve̦lns . . . sāka uošņāt Pas. VII, 325. Refl. -tiês, schnuppern: lāču māte uošņājusies vīram gar kājām LP. VI, 415.Subst. uošņâšana, das Schnuppern, Schnüffeln; uošņâtãjs, wer schnuppert, wittert; der Schnüffler: ar avīžu uošņātājiem viņš nava . . . draugs Saul.

Avots: ME IV, 423


ošs

uôšs: auch Borchow, Ramkau, Zvirgzdine., a. s. uošu BW. 13738 var. (aus Ranken, Schrunden); Demin. uošiņš BW. 13738, 3 (aus Sinolen), 4 (aus Kreuzb.).

Avots: EH II, 744


otaļa

ùotaļa C., Wolmarshof, (mit ) Siuxt, (mit 2 ) Adiamünde, Arrasch, Bauske, Jürg., Karls., (mit ùo 2 ) Altenwoga, A.-Schwanb., Kl., Linden, Zvirgzdine, Name einer am Dienstag gefallenen Kuh U., Peb.: pirmaļiņu, uotaļiņu, tās ganīju bāliņuos BW. 29522.

Avots: ME IV, 423


otarnieks

uotarnieks,

1) ùotarnieks 2 Eversmuiža n. FBR. VI, 31, Kaltenbrunn, Sessw., Zvirgzdine, = ùotrdiena: ùotarniek 2 bij precenieces un piektdien bij jāiet pātaru skaitītu Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23;

2) ùotarnieks Wenden, = uotrinieks. Zur Bed. 1 vgl. r. вторникъ "Dienstag".

Avots: ME IV, 423


ozuls

uôzuls (unter uôzuõls): auch Daudsewas, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Oknist, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, Demin. uozuliņš BW. 24457, 6 (aus Dubena).

Avots: EH II, 745


pabērnis

pabḕrnis: auch Behnen, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Linden in Kurl., Nerft, Oknist, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42066 (aus Wormen).

Avots: EH II, 120


pabiras

pabiras,

2): auch Zvirgzdine;

3): "izbiras, paliekas" N.-Peb.: tas jau tikai pabiriņas dabūja AP. cūkām jāduod siena p. Linden in Kurl. kad nuo strēķa ņe̦m sienu, tad iznāk pulka pabiru ebenda; "smalki salmi (pe̦lavas), kas paliek režģī, labību vētījuot° Ramkau; ‡

5) Blättchen der Flachsstengel
Frauenb.; ‡

6) = pabari 1 Frauenb., Orellen.

Avots: EH II, 121


paceli

pa˙celi, weg, fort Zvirgzdine n. FBR. X, 33 u. a. (in Lettg.): ej p˙!

Avots: EH II, 123


padēklis

padêklis: auch ("?") Borchow n. FBR. XIII, 25, Warkh.,

1): auch AP., Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Siuxt, Warkl., Zvirgzdine;

5) "zirgam saku (mīkstināšanai) paliekamaîs" Wessen.

Avots: EH II, 127


padēlis

padêlis (unter padê̦ls),

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Orellen n. FBR. XI, 41, AP. (hier neben padê̦ls), Behnen, Bērzgale, Frauenb., Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Kl.-Roop, Lemb., Linden in Kurl., Nerft, PlKur., Schwitten, Skaista, Zvirgzdine; p. apņēma pamātes meitu BW. 22323;

2): ein böses Geschwür
Bankins.

Avots: EH II, 127


padibenis

padibenis (unter padibene),

5) der Boden, Grund (?):
iekritis padibenī nuoslīka Zvirgzdine. guovs akatī nuogāja iz padibeni ebenda.

Avots: EH II, 127


padrēbe

padrēbe: auch Bērzgale, Zvirgzdine; nuopirksi padrēbes visas virsējās kārtas drēbēm Pas. VIII, 390 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 128


pads

pads,

1): auch Oppek. n. U., Baltinava n. FBR. XI, 138, Auleja, Bērzgale, Golg., Kaltenbr., Liepna, Lubn., Mahlup, N.-Rosen, N.-Schwanb., Pilda, Warkl., Zvirgzdine;

2) die Schuhsohle
Auleja, Kaltenbr., Skaista.

Avots: EH II, 128


pakaiss

pakaĩss (unter pakaĩsa): auch (mit âI 2 ) Liepna, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 139


pakalas

pakalas: auch Pas. XI, 318, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Kalupe n. FBR. XVIII, 33, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 28, Lubn. n. FBR. XVII, 117, Skaista n. FBR. XV, 34, Andrupine, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Nerft, A.-Laitzen, Oknist, Prl., Saikava, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 139


pakrēslis

pakrẽslis: auch (mit è 2 ) Atašiene n. Fil. mat. 102, Borchow n. FBR. XIII, 25, Fest. n. FBR. XVII, 82, pakrēšlis Pilda, Demin. pakrēsliņš BW. 2788,

1): auch Ramkau, (mit è 2 ) Sonnaxt, (mit ê) Liepna, Mahlup, Oknist, (mit ê 2 ) Salis, (mit ē) Seyershof, Wolm. (hier nach BielU. "der Schatten; den ein Gegenstand wirft, was
ē̦na nicht heisst"); "paē̦na" (mit ē) Wessen, (mit è 2 ) Warkl., Zvirgzdine, (mit ê) Lubn. n. FBR. XVII, 117, (pakrèšlis 2 ) Skaista n. FBR. XV, 36: kad saule stipri spiež, tad meklē pakrēšļa Linden in Kurl., Warkl. kad pulkstiņš vienpadsmit, tad p. ir pieci pē̦di Liepna. ganus dzina mājā, kad pus piektas pē̦das bij pakrēšļa Ramkau. Būŗa kalniņā ... četras vasaras ... tika mē̦ruojis savu gana pakrēsli Austriņš Raksti IV, 511;

2): auch Kreuzb.; pagasts duod man pakrèsli 2 Sonnaxt. vistas saskrēja pakrêslī (unter ein Obdach od. unter einen Baum)
Lubn. n. FBR. XVII, 117. - suņa pakrèšļi 2 , der Hanf - auch Erlaa. mun suņa pakrēslis (gestossener Hanf) cibiņā ebenda.

Avots: EH II, 144


pakšis

pakšis (unter paksis I): auch C., Dunika, Meselau, Ramkau, Saikava, Wessen, Wolmarshof, Zvirgzdine, acc.-instr. s. pakši BW. 23045, 4 var.

Avots: EH II, 145


palss

I palss: auch Garssen, Lassen, (mit àl 2 ) Linden in Kurl., Lubn., Oknist, (mit al) N.-Peb., Wessen, ("hellfarbig", mit àl 2 ) Zvirgzdine, ("grau" mit àl 2 ) Stom.: palsi sirmas guovis Janš. Apsk. 1903, S. 13. arnikai lapiņas ir pal˜sākas kâ pienenei AP.

Avots: EH II, 152


pamaidzīt

pamaîdzît: vajag uz ve̦zuma sìenu p. Zvirgzdine.

Avots: EH II, 153


pamāte

pamãte,

2): "eine im Frühling blühende Pflanze mit gelben Blüten"
Zvirgzdine; tīrumā pamātes ("?") aizaviesušas nuo ve̦cā dārza Zvirgzdine.

Avots: EH II, 155


pamīši

pamîši Zvirgzdine n. FBR. X, 33, Warkl., (mit î 2 ) Iw., Salis, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157


panijs

panijs (gen. panija) Zvirgzdine, = panijas.

Avots: EH II, 160


papiedis

*pa,piêdis (unter *papieži): auch Auleja, Liepna, Warkh., Pas. IV, 204 (aus Nīcgale), X, 19 (aus Welonen), BW. 24034, 7 var. (aus Dagda), Tdz. 45433; 1 (aus Nautrēni), 45433, 2 (aus Zvirgzdine). Mit ie (für ē) etwa aus piête 3 od. aus piêsis ??

Avots: EH XIII, 163


papuve

papuve: auch Fest., Grob., Kaltenbr., Pilda, Siuxt, Skaista, Strasdeu, Warkl., Wessen, Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 165


pārdieņš

pãrdieņš (unter pãràienãm): auch AP., Heidenfeld, Ramkau, Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 198


paregonis

pare̦guonis Pas. VII, 19; X, 392; XII, 38, 333, Kaltenbr., Warkh., Zvirgzdine, = pareģis; ein demin. Fem. pare̦guonīte Janš. Bandavā II, 180.

Avots: EH XIII, 167


pārība

II pàrība 2 Zvirgzdine, das rechte Mass: visam kam vajag zināt pārību. ēst vajag pa pārībai. kad ve̦zumu pieliek par pārību. tad tas ir grūts.

Avots: EH XIII, 201


pārnīca

pā`rnīca 2 : auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 207


pārplencēt

pārplèncêt 2 Zvirgzdine, hinüber-, hindurchgehen: p. dubļus.

Avots: EH XIII, 208


pārslaucine

pā`rslàucine 2 Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Nerft, Oknist, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, = pãrslàucene.

Avots: EH XIII, 211


pāršļaukt

pãršļaukt,

[1) oberflächlich glätten, fegen, herüberfahren:
meičas nepaspēja istabu krietni izslaucīt, tikai tâ pāršļauca. upē le̦dus izburbējis, bet tuomē̦r pāršļaucu (uzmanīgi un lē̦nām ejuot vai braucuot) Jürg. p. grīdu Zvirgzdine. pāršļaukt ar ruoku pār seju C.;

2) durchhauen, durchschneiden:
p. kuoku Warkh., Warkl., Zögenhof;

3) oberflächlich abspülen.
Refl. -tiês, mühsam, die Füsse schleppend hinübersteigen, sich über etwas schleppen: ar muokām izdevās pāršļaukties pār šauruo uu glumuo laipu Jürg.] uz vienas kājas pāršļaukties uz divām kārtīm Por.

Avots: ME III, 181


pārts

pā`rts: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Zvirgzdine n. FBR. X, 25, Nerft, Pilda,

1): auch ("plīts priekša") Bērzgale, ("krāsns priekša; mūrītis, kas piemūrē̦ts plīts priekšā, lai uguns nekrīt ārā") Kaltenbr., ("bedrīte krāsns priekšā, kur stāv pe̦lni") Mahlup; pārtā ("Vorofen")
sarauš uogles nuo cepļa un apbeŗ ar pe̦lniem, lai guns neizdziest Oknist; "pavards" N.-Laitzen, N.-Rosen; p. ("cepļa pavards") bija liels: vienā pusē guns zem katla, uotrā pusē bē̦rni sēd Auleja. nama pārtā uzpūstu uogles Vanagu ligzda 33. kas šķitās ve̦cā pārtā zem vieglām plēnēm salts Saul. Tālas vēstis 117; ein Feuerherd im Freien (?): čigāni ... bija savus pārtus sakūruši un savas būdas uzcē̦luši Azand. 169. līdumniecei metās ... karsti saules un pārtu ugunīs Anna Dzilna 15. nuoliekusies pār pārtu ar zaru klēpi ebenda. aprausa ap pārtu mitras smiltis un atstāja tuo kūpam ebenda 79;

3): auch Saikava, Stom.

Avots: EH XIII, 214


parulis

parulis: auch Zvirgzdine; paruļi, kleine Holzrollen, auf denen man schwere Gegenstände vorwärts schiebt Behnen n. FBR. XVI, 145; Holzscheite, die im Ofen quer unter andere Scheite gelegt werden, damit das Holz besser brennt Dricēni.

Avots: EH XIII, 168


pasainis

pasainis: auch Pilda n. FBR. XIII, 48, Warkh., (mit aî) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, (mit àI 2 ) Linden in Kurl. ("tāds gaŗš p. sē̦tavai, ka var kaklā uzmaukt"), Sonnaxt ("slauktuves p. jeb luociņš"), Warkl. ("nuo auklām savīts ne̦samais kuoka spainim"), (mit aî) Kaltenbr. ("spaiņa saite"), Oknist ("spainim, grezelei"), Zvirgzdine ("spaiņa auklas ruokturis"), (mit aĩ) Tr. ("перевязка"); divas (kules) ..., katra savā sānā, uzkārtas ple̦cuos tâ, ka pasaiņi uz muguras un uz krūtīm zīmēja krustus Jauns. Sliņķu virsnieks 133. Aus pasainis auch ostle. pasańć (die übrigen Kasus vielleicht mit -ain- ?) "spaiņa stīpa" in Eglūna?

Avots: EH XIII, 169


pāsaka

pàsaka 2 Zvirgzdine, Pas. IV, 254, 368, IX, 203, XII, 79 (aus Lettg.), = pàsaga 2 .

Avots: EH XIII, 217


paslepin

pasle̦pin Skaista n. FBR. XV, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 33, pasle̦pinai Auleja, = pasle̦pe̦n.

Avots: EH XIII, 173


pastaiņi

pastaiņi: auch Bērzgale, (mit aî ) Warkl., Zvirgzdine: je̦m (scli.: kre̦klu) ar visiem pastaiņiem Tdz. 44708.

Avots: EH XIII, 176


patalcis

patàlcis 2 Bērzgale, Zvirgzdine, = *patàlciniẽks.

Avots: EH XIII, 181


patēvis

patēvis: auch AP., Dunika, Ekau, Golg., Heidenfeld, Īslīce, Kaltenbr., Linden in Kurl., Mesoten, Ruhental, Salgaln, Schwitten, Selb., Serbig., Sonnaxt, Thomsdorf, Ulmalen, Warkh., Wolgunt, Würzau, Zvirgzdine; reizā ar patēvi Janš. Apskats 1903, S. 83. Demin. patēvītis BW. V, S. 506, № 4900, 1.

Avots: EH XIII, 182


patmaļas

patmaļas (unter patmalas): auch Pas. VII, 435; IX, 536, BW. I, S. 908, № 2224, 1; patmaļis< Bērzgale, Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 183


patmalnieks

patmalnieks (womit in Lettg. ein *patmaļnieks zusammengefallen sein kann): auch (der Müller) Bērzgale, Pilda, Warkh., Zvirgzdine, Tdz. 51696; 57574, Pas. VII, 435; IX, 508; X, 372; XIII, 62 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 183


pauguris

pauguris (unter paũgurs

1): auch (mit àu 2 ) Zvirgzdine ("ein kleiner Hügel").

Avots: EH XIII, 184


pauris

pauris (unter paûre),

2): auch (mit aû) Sonnaxt, (mit àu 2 ) Zvirgzdine;

4) kašķu p. "Krätzmichel"
(aus einer Handschrift).

Avots: EH XIII, 185


pavaļāk

pavaļāk: kad būs tev p. tu atiesi man palīgā, wenn du mehr freie Zeit haben wirst ... Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 187


pavārkši

pavārkši (unter pavārkšķi): auch (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 188


pavēne

pavēne (unter pavẽnis): auch (mit ẽ) AP., Kand., pavène, 2 Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 190


pazagš

pazagš (unter pazagšus): auch Kalupe n. FBR. XVIII, 44, Auleja, Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 192


pazagši

pazagši Oknist n. FBR. XV, 184, Zvirgzdine n. FBR. X, 33, = pazagšus.

Avots: EH XIII, 192


pazuss

pazuss, -s, Kalupe n. FBR. XVIII, 37, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine, = pazuse.

Avots: EH XIII, 193


ped

ped, Präp., = pêc: p. pušdieņu (am Nachmittag) Zvirgzdine n. FBR. X, 33.

Avots: EH XIII, 218


pēdijs

pêdijs Mahlup, (ostle. pâdejīs) Zvirgzdine, = pêdẽjs.

Avots: EH XIII, 227


pēds

pê̦ds: auch (= pê̦da 1 und

2) Pas. VII, 343 (aus Atašiene), Alswig n. FBR. XIX, 126, Baltinow n. FBR. XI, 132, Eversmuiža n. FBR. VI, 37, N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, Pilda n. FBR. XIII, 51, Skaista n. FBR. XV, 40, Adsel, Auleja, Karva, Laitzen, Lixna, Līvāni, Warkl., Višķi, Zvirgzdine; viņš iet pa pē̦diem Karva. pa tiem ve̦cuos pē̦diem iet (sich nach alten Bräuchen richten)
Auleja. apsagriezt trīs reizes iz (= uz) pē̦da Pas. VI, 388 (aus Welonen). sāka pa pē̦diem dzīties, kur jī ir palikuse X, 223 (aus Domopol). zem naga cūkai atruodas mīksta gaļa; tis saucas p. Liepna; = pê̦da 4 Līvāni, Warkl.; izkapts p. (s. pê̦da

6) Lixna; kaķa pē̦di, gnaphalium arenarium Ulanowska Łotysze 14.

Avots: EH XIII, 227


peļāt

I peļât (so ist das Stichwort ME. III, 198 zu lesen!): netikli, meli visi peļā Zvirgzdine. teicit mani, nepeļājit! Tdz. 41287. meitu peļātājs 45856.

Avots: EH XIII, 222


pelīms

pelīms,

1) artemisia absinthium Liepna;

2) plur. pelìmi 2 , erschlossen aus gesprochenem ostle. peľeim̂i Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = pelējumi (?).

Avots: EH XIII, 221


perēklis

perêklis,

1): auch Setzen, (das Hühnernest)
Zvirgzdine;

2): auch Siuxt (zum p. können hier auch die beiden Vogeleltern gehören!):
tāds p. zuosu, ka bailes!

Avots: EH XIII, 224


pērkūnis

pḕ̦rkûnis 2 (unter pḕ̦rkûns 2 ),

1): auch (pê̦rkũnis 2 ) AP., Ramkau, (pḕ̦rkūnis 2 ) Daudsewas n. FBR. XVII, 146, Fest. n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Oknist n. FBR. XV, 175, Pilda n. FBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Meselau, Nerft, Warkh., Zvirgzdine, Pas. VII, 166 (aus Welonen), (pḕ̦rkunis 2 ) Linden in Kurl.: pē̦rkūnītis ducinava Tdz. 54845;

2) pḕ̦rkūņi 2 Warkl., = pḕ̦rkuones.

Avots: EH XIII, 228


pērni

pḕ̦rni 2 (li. pérnai) Pilda n. FBR. XIII, 54, = pē̦rn: p. nebija labs gads Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 229


pēšķi

pèšķi 2 : auch Kalupe n. FBR. XVIII 36, Pilda n. FBR. XIII, 53, Zvirgzdine n. FBR. X, 33, Auleja, pèškai 2 Skaista n. FBR. XV, 48.

Avots: EH XIII, 229


picītis

picītis, die Milch (in der Kindersprache) Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 230


piks

I piks: auch AP., Auleja, Ekau, Garssen, Kaipen, Kaltenbr., Kurmene, Linden in Kurl., Lubn., Memelshof, Meselau, Nerft, Neugut, N.-Peb., Oknist, Prl., Ramkau, Ringmundshof, Saikava, Salwen, Sehlenhof, Sessw., Silajāņi, Sissegal, Skaistkalne, Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Zvirgzdine; nuojēmēm (nītis nuo veldinēm) pa pikam Kaltenbr. ar zirgu neve̦stu tā pika (von einem grossen Quantum!) ebenda. sutņu p. Bers. linus pikuos (in Packen) sasiet ebenda; piki (eine Speise) - auch AP., Lis., Saikava, Sessw., (gekochte und zerstossene Erbsen mit zerstossenem Hanf, in runde Klumpen zusammengerollt und mit Milch gegessen) Ramkau (hier auch tupiņu piki, wo Erbsen durch Kartoffeln ersetzt sind). kaņep[ju] p. BW. 34728 var.

Avots: EH XIII, 231


pinekls

pine̦kls: auch Pilda n. FBR. XIII, 49, Zvirgzdine n. FBR. X, 26,

1): sapinam brūverīti sudrabiņa pine̦kliem BW. 19803 var.; ‡

5) "piņķēšanās, ņemšanās" Kaltenbr.: ar cūkām ir liels p.

Avots: EH XIII, 234


pirdukne

pìrdukne 2 (unter pirduokne): auch Baltinow, Borchow, Zvirgzdine. "pìrdukne 2" ME. III, 222 in "pìrdukne 2 " zu verbessern!

Avots: EH XIII, 236


pirksts

II pìrksts 2 , -s, der Singular zu pìrkstis: ein Funke (dzirkstelīte) Auleja; eine kleine Kohle in der Asche Kaltenbr.; ein sprühender Funke Saikava, Warkl.; "dzirkstele" Zvirgzdine: nuomiedz pirksti, lai neaizde̦gas drēbe!

Avots: EH XIII, 236


pirmeņ

pirmeņ Kalupe n. FBR. XIII, 44, Pilda n. FBR. XIII, 54, Preiļi (Lettg.) n. FBR. VIII, 16, Kaltenbr., (mit ìr 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 33, = pirmiņ.

Avots: EH XIII, 237


pirmodiene

pìrmùodìene 2 Auleja, Zvirgzdine, (mit ir̂) Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Warkh., = pirmdìena.

Avots: EH XIII, 238


podnieks

puôdniẽks, ‡

3) ein Viertellof
Zvirgzdine: piebēre puodnieku labības Domopol.

Avots: EH II, 345


poškas

pùoškas 2 ,

1) "neapdzīvuota vieta; tukša, auksta māja" Zvirgzdine: ustaba salta kaî p.; vārti vaļā kai p. ("?") Warkl. ruokas izplè̦stas kai p. ("?") ebenda. tik liels caurums kai p. ("?") ebenda;

2) der Norden
Zvirgzdine: vējš pūš nuo puoškām. Zu puõsts 1; zur Bed. vgl. tukšumi 3.

Avots: EH II, 347


puktāt

puktât, -āju,

1) schnell und schwer atmen (von Schafen gesagt)
Auleja;

2) "dusmuoties" Zvirgzdine. Aus r. пухтать.

Avots: EH II, 322


pūlienis

II pùlienis 2 Kaltenbr., Lixna, Oknist, Zvirgzdine, Tdz. 58696, = pũznis 2: skudru pūlieni pajauču Kāzu par. Latg., S. 80.

Avots: EH II, 342


pūne

pūne: (mit ù 2 ) Heuscheune Warkl., Zvirgzdine; eine Heu- od. Strohscheune (die auch als Anbau errichtet wird) Auleja, Lubn., Oknist, Prl., Saikava (mit ù 2 ); eine kleine Scheune "pie kula" Kaltenbr.; "te̦lpa kūts tuvumā luopbarības glabāšanai" Sonnaxt; ein Anbau od. eine kleine Scheune für sich zum Aufbewahren von Spreu Heidenfeld; liedu pūnes dibinā BW. 28808, 1. Nach Būga Arch. Phil. I, 39 ist r. пуня aus dem Baltischen entlehnt.

Avots: EH II, 342


pupurs

pupurs,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.

Avots: EH II, 327


purdulis

pur̃dulis,

1): auch (mit ùr 2 ) Pilda, Warkl. (auch ein fem. p-le): puisi purdulīti (Var.: pundurīti, pe̦lnurušķi), nelaid cūkas druviņā! BW. 29154, 2 var.; ‡

2) der Rotz
AP. (selten), (mit ùr 2 ) Warkl.: nevar purduļa nuo de̦guna nuoslaucīt Warkl. pùrdul[i]s da nabas Tdz. 57687, 8 (aus Domopol). Plur. pur̃duļi - auch AP., (mit ùr 2 ) Borchow n. FBR. .XIII, 25 ("?"), Liepna, Prl., Warkl., Zvirgzdine, (mit ur̂) Fest. n. FBR. XVII, 86.

Avots: EH II, 327


purļuks

pùrļuks 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28 "?".

Avots: EH II, 328


pušcūcis

puščùcis 2 Atašiene n. Fil. mat. 102, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Kaltenbr. n. FBR. XVII, 53, Oknist n. FBR. XV, 173, Skaista n. FBR. XV, 40, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, (mit ū) Pilda n. FBR. XIII, 47, = pušcũka.

Avots: EH II, 335


pušdien

pušdìen 2 Zvirgzdine, Adv., um Mittagszeit: p. saule acis dedzina ārā. p. dze̦n guovis uz sē̦tu.

Avots: EH II, 335


pušdiene

pušdìene 2 Lubn. n. FBR. XVII, 122 "?"; Plur. pušdienes (s. ME. III, 437, unter pušdiena): auch Zvirgzdine n. FBR. X, 26 ("?"), Pas. IX, 308 (Mittagsmahlzeit), (mit ìe 2 ) Auleja (als Zeitbestimmung), Oknist n. FBR. XV, 180 (Mittagsmahlzeit), Višķi n. Ceļi IX, 371, 380 ("?").

Avots: EH II, 335


puselnieks

puselnieks Zvirgzdine, = puseniẽks.

Avots: EH II, 331


pūtele

pūtele,

1): pùteles 2 piemetēs Zvirgzdine. piebērēs pūteles pa muti ebenda. bē̦rnam sāk sisties mazas pùtelītes 2 Sonnaxt; ‡

3) "?": ve̦cais Babulis ... drīz vien nuomira ar nāves pūteli Jauns. Augšz. 50.

Avots: EH II, 344


putināt

II putinât,

2): kam tas (= rijenieks) mani putināja puteksnīšu rijiņā BW. 31626 var. kam tu putinā ustabu? pamērcē sluotu, tad i[r] slauki! Zvirgzdine. Refl. -tiês,

3) die Frucht abtreiben
Salis.

Avots: EH II, 338


putins

putins: auch Pas. VI, 246; VII, 48; VIII, 169, 215; XV, 487, Tdz. 35829 var., Pilda n. FBR. XIII, 44, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 26, Auleja, Lubn., Warkl., Demin. putiniņš BW. 2679 var., putinītis ebenda.

Avots: EH II, 339


putrāms

putrāms, putrāmi (s. unter putraîms 1): auch Pas. VIII, 65 (aus Domopol), IX, 451, (aus Bikava), XI, 281, Barbern u. a. n. FBR. XVIII, 17, Fest˙n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Nerft n. FBR. XIX, 115, Višķi n. Ceļi IX, 381, AP., Auleja, Borchow, Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Livt., Lubn., Meselau, Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Sonnaxt, Warkh.: bez putrāma kāpusteņi Tdz. 49077; putrāmi "Brotkrumen" Zvirgzdine: ai putrāmiem sumazgas cūkas labi izdzēra; bada putrāms, capsella bursa pastoris Oknist.

Avots: EH II, 339


puveklis

puveklis: auch Allendorf n. FBR. XIX, 79; iemetēs p. ābuļiem: pūst visi kuopā Zvirgzdine. puvekļa (>ostle. pyvekļa) kastes Pas. XII, 135 (aus Domopol).

Avots: EH II, 340


pūznis

pũznis,

1): ein Misthaufen
Für. I; etwas Moderndes (mit ù 2 ) Kaltenbr.: vai tur lāgas siens? tik tāds p.; pũžņi (Eiter) - auch AP., Orellen, (mit ù 2 ) Auleja, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine: vai tev p. netecēja Tdz. 54584, 2;

2): skudru p. auch - AP., Salis, (mit ù 2 ) Oknist; loc. s. pūzniņā BW. 1326, 3 (cik skudriņas pūzniņe); lapseņu p. Salis;

3): laba sieva ir vīra kruonis, slikta sieva - p. ("?") Kaugurciems.

Avots: EH II, 345


pužvir

pužvir, Adv., = pušvirā I Zvirgzdine: atstāt duravas p. acis p. jam, kad guļ.

Avots: EH II, 340


radīt

radît: jī grūta un drīži radīs Pas. V, 284 (aus Ozolmuiža in Lettg.). Refl. -tiês,

1): geboren werden -
auch Seyershof, Zvirgzdine: kad teļš mandē̦gā radījās, tad - Mandaļa Orellen;

3): nezin kur bij radījušās divas bietes - bij ieaugušas dārzā Seyershof. Subst. radĩjums: man tā vaina nav pa radījumam; es pats ienēmies Seyershof.

Avots: EH II, 348


ragulis

ragulis,

1): auch Oppek. n. BielU., Bērzgale, Saikava, Zvirgzdine: aŗuot arklu tur aiz raguļa Mahlup.

Avots: EH II, 350


ragžines

ragžines Zvirgzdine n. FBR. X, 27 "?".

Avots: EH II, 350


raitnieks

raitnieks (unter raiteniẽks): auch (mit ài 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 351


raitu

raitu (unter raĩts III): auch (mit ài 2 ) Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: atjāja r. Kaltenbr. ubags ar vepri r. pa durvīm ārā Pas. IV, 171 (aus Kārsava).

Avots: EH II, 351


raksts

II raksts,

1): dziedināt ar rakstiem (mit Zauberformeln)
in einer Handschrift; die Kunst des Lesens und Schreibens Kaltenbr.: šis bij mākus rakstu;

2): priekšautam ne˙kādu rakstu nebij AP. visaidiem rakstiem agrāk prata aust Zvirgzdine;

4): tur nav lieli raksti (das ist eine leicht verständliche und leicht zu verrichtende Arbeit)
Kaltenbr.;

5): kad nenuovalda rakstu, tad sajūk (ar spriguļiem kuļuot) Siuxt. kad neiet uz rakstiem, tad ir grūti ebenda. kūla ar spriguļiem; mācē̦tājiem jau gāja kâ uz raksta (im Takt)
ebenda. rakstiem sist spriguli Seyershof. ar divi vāli sit uz raksti Roop n. FBR. XV, 158. dzirdēja pakavu rakstu uz klusās ielas Jauns. Raksti VII, 80. nu viņi (zwei Hunde) ries rakstā 39. "Rhytmus" ME. III, 475 in "Rhythmus" zu verbessern;

6) "?": tē̦vs bija kaŗa bāliņš, nezināma ļaužu raksta (Stammtafel, Stammregister?)
Vindedze 105.

Avots: EH II, 352


rāmcis

rā`mcis 2 Zvirgzdine, = rãmiķis I.

Avots: EH II, 361


rāmīt

rãmît: auch AP., Orellen, Salis, Seyershof, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl., (mit -êt ) Zvirgzdine; prs. rãmu Salis. Zur Bed. vgl. auchaprãmît.

Avots: EH II, 361


randans

ràndans 2 : auch Auleja, Kaltenbr., Pilda, Warkh., (mit -da- ) Daudsewas, Lubn., Nerft, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (ràndans) Ramkau.

Avots: EH II, 353


rāpāt

rãpât: auch AP., Frauenb., Rutzau, Trik.; langsam gehen ( ràpât 2 ) Zvirgzdine; fig.: r. (mit à 2 ) citiem pa galvas virsu "uzspiest citiem savu gribu" Saikava.

Avots: EH II, 361


rāpulis

rãpulis: auch (mit à 2 ) ein in seinen Anschauungen nicht selbständiger Mensch Zvirgzdine.

Avots: EH II, 361


rast

rast,

2): viņš nav tâ radis Ramkau, Saikava. Refl. -tiês: jau munā laikā radās mašīnas Kaltenbr. tik auksts vējš radās Trekņi. vai viņš nav vēl radies? Gramsden. atstāju gan, bet gaidi, ka tur vairs rasies! ebenda. nuovāķ tuo puôdu! citādi tev rasies tukšs ebenda. ne˙kur nepamuks, - te˙pat jau rasies ebenda. rutki radās (erwiesen sich)
gardi ebenda. kad es pārnācu, viņš radās jau sastipis ebenda. tikkuo aiznesu teļam dzert, viņš radās jau izdzēris ebenda. radusies upe priekšā Kl.-Gramsden n. FBR. IX, 111. zirgam ve̦cuma galā ienāši radās Grob. brauc pa tuo ceļu vien! tad tur ruonas Ķīburnieku ciems ebenda. ezītis pa ziemu rijā spaļuos ruonas ("?") ebenda. kad kuce̦nu kaitina, tad viņš ruonas (= kļūst) ar tāds sirdīgs Seyershof; "dzimt" Orellen, Sonnaxt, Zvirgzdine; ‡

2) ergiebig sein
(rasmes duot, izduoties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ergiebig").

Avots: EH II, 354


rateņš

rateņš Auleja, Kaltenbr., Skaista, Zvirgzdine, = ratenis, Spinnrad.

Avots: EH II, 355


rats

rats,

1): auch (das Rad)
AP., Auleja, Salis, Seyershof, Wolm.; gabalu r. Salis, ein nicht aus éinem Holz gebogenes Rad; lielgabala r. ebenda, eine ausgesägte Holzscheibe als Rad (se̦rvāģiem bij lielgabalu rati); rati (Wagen) - auch Auleja, Frauenb., Grob., Siuxt, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; galva eimuot ratā (in die Runde) vien Jauns. Raksti VIII, 341;

4): ir šādi rati (Webmuster):
vienkārtā, padzijā, puspadzijā, četrās nītēs jeb maisu r., smilkšu r. Linden in Kurl. akmens r. Sonnaxt. cūku r. - auch AP., Ramkau. milas r. (kuŗā mē̦dz vadmalu aust) Auleja. svārku r. Ramkau, Sonnaxt, Warkl.: svārku ratā auž vadmalas AP. ar vienu paminu var ratu sajaukt Linden in Kurl. kaidā ratā au[dī]si jaunuos galdautus? Warkl.; ‡

5) eine beim Springen gemachte Krümmung:
kad gāja uz kūti, tad kaķis meta ratus priekšā Seyershof.

Avots: EH II, 355


raudavēns

ràudavē̦ns 2 , das Junge einer Wildente: raudavīte purvu šķīre, raudavē̦na me̦klē̦dama BW. 17634, 1; "pīlē̦ns" Zvirgzdine.

Avots: EH II, 356


rauduve

rauduve,

1): auch (mit -iv- gesprochen) Auleja, Borchow, Warkh., Zvirgzdine (mit àu 2 ), Kārsava, Pilda (mit au); "pīle" Zvirgzdine. "ferma" ME. III, 484 in "ferina" zu verbessern!

Avots: EH II, 356


raudzīt

raũdzît: auch Allasch, Dobl., Erwalen, Frauenb., Lemb., Lipsthusen, Pussen, Schnehpeln, Siuxt, Smilt., Stenden, Tals., Trik., (mit àu) Ramkau,

1): aizbrauc r., vai kaudze nav šķībi nuosē̦dusēs Siuxt. ràudzēt 2 pieri, vai nesāp Kaltenbr.; ins Wasser zum Fischfang gestellte Setzkörbe od. Netze besichtigen (in der Fischersprache)
Salis; acht geben auf, sich kümmern um: kas ta[d] par luopu tâ raudzēs kâ par cilvē̦ku? Kaltenbr. pabļāva kādreiz saimniece, parājās, bet vai tad zē̦ni raudzīja? Siuxt. es ne˙kuo neraudzīju, - gāju tik pāri ebenda. vērsis jau tik nejauks, ka viņš nerauga pa[r] cilvē̦ku ar ebenda. par zirgiem viņi neràuga 2 Linden in Kurl. kuo tur par viņu r˙! Sonnaxt. r. (= vārduot) vīveles Frauenb. zirgam muti r., dem Pferd das Maul reinigen Diet.;

3): r. rāciņus (rācēņus Siuxt) Frauenb., unter einer noch wachsenden Staude Kartoffeln herausholen und darauf die Vertiefung wieder zuschütten;


4) abschmecken, kosten:
ràugi 2 jaunās maizes! Zvirgzdine. sivē̦ns kādu laiku neraũga ne˙kuo, - pēdīgi sāk ēst Seyershof. (suns) vairāk dienas nebija maizes raudzējis Pas. IV, 516 (aus Dricēni). par vasaru neràuga 2 gaļas drupanas Auleja. Refl. -tiês,

2): tumsā ... nevarēja manīt, kāds raudzījās viņas vaigs Rūžu Kr. 12. Subst. raudzîšana: laba pupu r. BW. 33116; raudzījums: par pupiņu raudzījumu BW. 25500; raudzîtājs:

1) pirksim pupu raudzītāju! BW. 5571; ‡

2) "vārduotājs" Frauenb.

Avots: EH II, 356


raust

ràust,

1): duobē zemes ar lāpstu r. Warkl. mē̦slus r. (= likt ar dakšām ratuos) Mahlup. graudus rauš ar laišku Ramkau. rauš mantu, cik varē̦dams Siuxt. rācēņus pe̦lnuos r. ebenda. r. krāsni ar skruķi Sonnaxt. neraus vēl laukā tuo uogļu, - lai izgailējas! Linden in Kurl. r. graudus čupā, sìenu kaudzē Auleja. vajadzē̦tu jau kāpuostus r. (um die Stengel Sand schütten)
Orellen. tie jau nu ar rauš (raffen), kur varē̦dami ebenda; ‡

2) graben:
kurī cūka nerauš dienu, tī rauš vakarā Zvirgzdine. sāc r. Pas. XV, 45 (aus Lettg.); ‡

3) schnell laufen;
"darīt kuo ar ātrām kustībām" Auleja.

Avots: EH II, 358


raut

raût,

1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;

3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;

5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡

7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡

8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡

9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡

10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡

11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,

2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;

3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;

4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡

7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡

8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs,

5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,

1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.

Avots: EH II, 359


rēdēt

I rēdêt,

2): es juo rèdēju ("mācīju, devu paduomu"), lai taî dara Zvirgzdine. rēdēju tuo i[r] tuo, lai padara ebenda; "ausstatten, aussteuern"
Lng.; verheiraten (aus "Kurl.") Für. Nach Sehwers Unters. 99 in der Bed. "ausstatten, aussteuern" aus mnd. rēden "anschaffen, ausrüsten, fertig machen, bereiten".

Avots: EH II, 368


reibīgs

reibîgs: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74,

1): r. alus - auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine. r. dzēriens Pas. IV, 204, 515. reibīgi taisīt alu Auleja. (dzēriens) kļūstuot stipri r. Janš. Mežv. ļ. II, 468. ‡ Subst. reibīgums Brīvā Zeme 1939, № 152, S. 2, das Betäubendsein.

Avots: EH II, 363


reksns

re̦ksns: auch Pilda n. FBR. xin, 46, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Auleja: re̦ksni gurni Tdz. 54578 (aus Rēzna), 57257 (aus Ķaunata). re̦ksnas kājas 57898, 3 (aus Asūne). aiz re̦ksna kuoka Pas. VIII, 293. re̦ksnu sprēst, grob spinnen Auleja. pakalu kre̦kli re̦ksni (grob) kai maiss ebenda. puiši dzied ar re̦ksnuo (mit grober, niedriger Stimme), meitas ar sīkuo ebenda. re̦ksni (rekšņi) kāsēt ebenda.

Avots: EH II, 365


remdēt

rèmdêt: auch Neuenb., Walk,

1): kur lai sevi rèmdēju 2 ka[d] ne lūgšanās! Zvirgzdine; wehren, steuern
(pretī stāvēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Subst. re̦mdê̦tājs: es šķituos tautiņās nesasilt, nesarimt; priekšā radu tautu dē̦lu sildītāju, re̦mdē̦tāju BW. 22921.

Avots: EH II, 365


repis

I repis: auch Zvirgzdine, BW. 12784 (repītis), 27824, 4, Tdz. 49670; r. izgatavuots nuo pagaŗas ādas strēmeles, kam viens gals atšūts atpakaļ. tur ieliek tabaku, un pāri palikušuo ādu aptin tam apkārt. visu tuo vēl aptin ar diegu, un iesprauž arī adatu, ar kuo pīpi izbadīt Fest. pirku ruoņu repi...; tur glabāju, savas šķēres, tur arāja tuteniņu BW. 35420. - tabakas r. Schujen,

Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht

Avots: EH II, 366


repis

V repis,

3): mazas vuškas kai repīši Zvirgzdine.

Avots: EH II, 366


revēt

I revêt,

1): auch Alswig, Auleja, Baltitinow, Bolwen, Kaltenbr., Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Rosen, Oknist, Rugāji, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine;

2) (gierig) essen
Gr.-Buschh.: senāk gaļu nepārdeve: revēja paši nuost Sonnaxt.

Avots: EH II, 367


riene

riêne Zvirgzdine, = riêva: r. starp dēļiem galdā. dubļains ceļš: dziļas rienes ar skrituļiem izgriêztas.

Avots: EH II, 379


rieškava

rieškava: auch (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Liepna, plur. t. rìeškavas 2 Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkh., Wessen, Višķi, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 379


rika

rika: auch Kaltenbr., Mežamuiža (Grenzhof), Orellen, Pilda, Rutzau, Warkl., Zvirgzdine; maizes deva pa riciņai dieniņā BW. 18952, 3 var. "Reihe̦" ME. III, 524 in "Reihe"," zu verbessern!

Avots: EH II, 371


rīkle

rĩkle,

1): r. izkaltuse BW. 19619, 1. ẽ̦damā r., die Speiseröhre
- auch AP., Frauenb., Ramkau, Siuxt. gaļas r., die Speiseröhre Salis, Siuxt. balsa r. Frauenb., Ramkau, Siuxt, dziesmas r. Frauenb., svētdienas r. AP., vē̦smas r., die Luftröhre; kad kumāss ieskrien svētdienas rīklē, tad dažkārt uz vietas pa˙galam AP.;

3): tilta r. Aps. J. "tilta caurums": tilta r. šaura, nespēj ūdens parīt;

4): auch Ramkau, Serbig., Seyershof, Siuxt, Zvirgzdine (hier auch rìkle 2 ): spaļuota dzija iesaspiež rīklītē Warkl.; ‡

5) "gre̦dze̦na veidā saliekta zuoss rīkle samauktiem galiem" Dunika: rīklītē mē̦dz ielikt zirni vai akmentiņu, lai grab; sažāvē̦tu rīklīti lietuo dziju uztīšanai;

6) "ruobs laivas dēļa galā, kuo piesit tēviņam" Salis; ‡

7) kuoka r., ein Schimpfname:
tāds kâ k. r., - kuo tu muldi, ka[d] nezini ritīgi! Seyershof.

Avots: EH II, 375


rīksts

rĩksts -s Blieden, (mit i 2 ) Auleja, Heidenfeld, Kalupe, Līvāni, Pilda, Zvirgzdine, = rĩkste 1: skuju rīkstis ruociņā Tdz. 44725 (aus Mar.).

Avots: EH II, 376


rimdēt

rìmdêt 2 (wohl für *rimdît ) Zvirgzdine, = rimdinât I: zuobu sāpes jau uotru dienu nevar r.

Avots: EH II, 371


rimt

rim̃t: auch AP., Jürg., Lemb., Lems., N.-Wohlfahrt, Trik., (mit ìm) Hohenbergen, (mit ìm 2 ) Kaltenbr., Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit im̂ 2 ) Schrunden n. FBR. XIII, 99 (neben prs. rim̃stu ebenda 100), Dobl., Lieven-Bersen, Ramkau, Ziepelhof,

1): nevaru r. (= izturēt), cik salts! Kaltenbr. zirgi nerimst (= negrib stāvēt uodu vai dunduru dēļ) ebenda. cik jis nerima ("nevarēja nuociesties nestrādājis")! ebenda. viena ustabā nakti nevaru r. (= nuomierināties) Zvirgzdine. slimnieks rìmst 2 vaidēt Warkl. es nevarē̦tu ādā r. Sonnaxt (ähnlich: Jauns. Raksti VIII, 332). Refl. -tiês: auch (mit im̃ ) Seyershof.

Avots: EH II, 372


rindaks

rindaks: rindaki (nom. pl.) Zvirgzdine n. FBR. X, 28; ein (geringschätziges) Demin. rindaķeļi BW. 23623 var.

Avots: EH II, 372


rindzis

rindzis: rìndzī 2 ap ustabu aug kuoki Zvirgzdine.

Avots: EH II, 372


rocinieks

ruociniẽks,

1): auch (mit ùo 2 ) Auleja;

3) "grābekļa vai izkapts kāts" (mit ùo 2 ) Wark!., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 390


roka

rùoka,

1): ruokas palaist Wessen, stehlen.
kad viņam pilna r. ir (wenn er reich ist), tad var duot Frauenb. kam tā r. (= rùocĩba 1) ir; tas nabadzībā nepaliks ebenda. bē̦rniem bij visi raksti ruokā (verstanden zu lesen und zu schreiben), kad gāja skuolā Seyershof. kad pilsē̦tā dzīvuo, tad tik nuo ruokas jāuztur luopi (dann muss man alles Futter fürs Vieh kaufen) Kand. pa ruoku galam ("neapzinīgi") kuo darīt Wessen. man iznāca pa ruoki FBR. XVI, 145. man nav pa ruokai nuo šās puses naglu dzīt Saikava. ja bij pa ruoku (gelegen, bequem) ebenda. ruoku pa ruokai. von Hand zu Hand Diet.;

2): piešūt uzvalkam ruôku 2 Puhren, Siuxt; ruôciņa 2 Salis, Seyershof, der Pulswärmer;

3): die Strebe (beim Bauen)
Iw. (mit 2 ); puôda ruoku (acc. s.) Pas. XV, 26. (ratiņa) ruoka (Siuxt) od. ruociņa (Frauenb., Orellen, Saikava, Salis, Seyershof, Sonnaxt) od. ruoceņa (Warkl., Zvirgzdine); pa pumpja ruoku ūdens te̦k ārā Orellen; par ruoku sauc arī steļļu stabu turpinājumu augšējā daļa Seyershof; ruôciņa 2 ir linu kulstāmais daikts, ar kuo sit pa liniem Iw., Siuxt;

5): dieva od. ve̦lna ruociņa Salis, orchis incarnata (od. militaris). - Kuryłowicz stellt Mél. ling. off. à Vendryes 205 f. dieses Wort zu gallo-rom. branca "Pfote".

Avots: EH II, 391


rotāt

III ruotât: "(Jāņu vakarā) līguot" (rùotāt 2 ) Zvirgzdine. ‡ Subst. ruotātājs Tdz. 53308, ein mit dem Refrain ruotā Singender (?).

Avots: EH II, 393


rozīt

ruôzît, Refl. -tiês,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sauken, Stom., Warkl., (mit uo) Bērzgale, Zvirgzdine; Pieteris ... ruozās ... pret mūsu meitām Tdz. 60026. ruozīdamies izlīda nuo krāsns raibais runcis Jauns. Sliņķu virsnieks 131;

2): auch Saikava.

Avots: EH II, 393


rubins

rubins (unter rubenis): auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Warkh., Zvirgzdine, BW. 3816, I (aus Kreuzb.), Pas. X, 306 (aus Preiļi in Lettg.), Demin. rubineņš BW. I, S. 924, № 2675, l, rubinteņš Strods Par. vōrdn. 150.

Avots: EH II, 381


rūcis

rùcis 2 , ein Bach Warkl, (mit ū) Pilda; "ein aus Äckern fliessendes und bei trockenem Wetter versiegendes Gewässer" Liepna; eine Pfütze Zvirgzdine; "purva valks, izte̦ka starp krūmiem un kuokiem; plašs purvains, upei līdzīgs šaurums. kur ūdens ne lāga te̦k, ne izžūst" (mit ū) A.-Schwanb.: iesagribēja jam dzert. piegāja jis pie rūcīša Pas. IV, 24 (aus Preiļi). asariņas pār galdiņu rūčiem te̦k Tdz. 44875 (aus Bērzgale; ähnlich 38063). Vgl. rùce 2 .

Avots: EH II, 387


ruduks

ruduks: auch Kalupe, Pilda, Skaista, Zvirgzdine, Tdz. 37114 (aus Kaunata), 41685 (aus Bērzgale), 42449 (aus Rositten), 53121 (aus Nirza), 55677 (aus Domopol), Pas. VII, 130 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 382


rugaine

rugaine,

1): auch AP., Borchow, Fest., KatrE., Lubn., Saikava, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 382


rūkāt

I rùkât 2 : auch (mit ū) Bērzgale; taidu kumeli, kur ("der") rūkātu pa gaisu Pas. X, 82 (aus Lettg.; ein Beleg aus Lettg. auch IX, 509). pēc puišiem rūkādama statinī iesaspriežu Tdz. 59385, 14 (aus Warkl.; ein Beleg auch 43843 aus Welonen). guovs rūkā ("bizuo") Warkl. sivē̦ns ap klē̦vu rūkā Zvirgzdine. cūka rūkā (ist läufisch; od. zu rūkātII?) Lubn.

Avots: EH II, 388


rūkt

I rûkt 2 ,

1): kaķis rūc (schnurrt)
Sonnaxt, rubenis rūc ebenda. cūkas rūc, gribē̦damas ēst Zvirgzdine. vējš ārā rūc ebenda. rūc (runā) bez apstājas ebenda. vai nu tu rūc ("baries"), vai nerūc, - es tâ˙pat aiziešu uogās Saikava. suns rūc, kad tam tuvuojas Mērdzine. rùcamais, der Hintere - auch A.-Schwanb., BW. 35069 var. Subst. rùkums: "vilka kaukums, lauvas rūkums BW. 2141" ME. III, 569 zu verbessern in "lauvas rūkums, vilka kaukums BW. 2141, 2". Subst. rùcẽjs,

2) rūcēja, die Spinnende:
vērpējiņa, rūcējiņa ve̦cā brāļa līgaviņa BW. 21974, 3 var.

Avots: EH II, 388


runa

runa: der Rat (= die Beratung) Und. Ps. 1; gulēsim vienu vietu, runāsim vienu runu BW. 33645. Jē̦kaups, Jānis runu tur rudzu lauka galiņā: Jānis rāda siena kaudzi, Jē̦kaups - savu rudzu lauku Tdz. 54110. kad dagāja da runas, es pasacīju Zvirgzdine. kad viņi sagāja vakaruos, netrūka runas (angeblich der nom. pl.; Stoff zum Gespräch) Sonnaxt. runas (gen. s.) netrūkst Kaltenbr. viņam jau nav tās runas ("viņam neveicas valuoda") AP. tē̦va runu (= tuo, kuo stāstījis tē̦vs) runājis Auleja, nepiedarīgu runu nerunāva ebenda. luopam prāta ir, tik runas navā ebenda. vācisku runu (Sprache) mācēja runāt Kaltenbr.

Avots: EH II, 384


rupucis

rupucis,

1): auch Kaltenbr., Mahlup, Oknist, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine; min rupucus BW. 32483; ‡

3) "zināms auduma veids (raksts)" Seyershof.

Avots: EH II, 385


rūsganans

rùsganans 2 Zvirgzdine n. fbr. x, 28, ein wenig rötlich.

Avots: EH II, 389


rūss

III rùss 2 , -s Zvirgzdine, der Rost.

Avots: EH II, 389


rūzgans

rūzgans: mit ù Ramkau, mit ù 2 Lubn., Zvirgzdine; baltas auga avitiņas, rūzganām kājiņām Tdz. 50663.

Avots: EH II, 390


saaudzēt

saaûdzêt,

2): saaudzē̦ti mati kâ ce̦lms lieli Zvirgzdine;

3): pieci gadi saaudzēju zaļu vardi purviņā Tdz. 56983.

Avots: EH II, 395


sadarēt

sadarêt,

1) = saderêt 1 Zvirgzdine: divi guovis pie vienas siles nevar s. ar saviem bē̦rniem nevarēja s. ar visiem sadarēju Tdz. 46429 (aus Pilda), 47379 (aus Baltinow; ähnlich 55806 aus Domopol);

2) = saderêt 2: sadarēja (verdang sich)
par kalpūni Pas. IX, 197. s. puisi Strods Par. vōrdn. 67;

3) = saderêt 3 Warkl.: sadarīsim uz sava manta! Pas. X, 249 (aus Atašiene).

Avots: EH XVI, 402


sadarība

sadarība Kaltenbr., Zvirgzdine, = saderība 1: ķēniņš savede lielu sadarību ar saiminieku Pas. VII, 122 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 402


sadrāzt

sadrāzt,

2): sadrãž egļu mizas Iw.;

3): Hiebe verabfolgen:
siksna, ar kuŗu skuoluotājs ... vienam uotram sadrāza pa dibe̦nu Jauns. Raksti IV, 40;

4): durchschelten:
šitādu valuodu dēļ viņš Krišu sadrāza Blaum. No sald. pud. 68; ‡

5) "krietni salīt" Dunika, Rutzau: lietus sadrãza;

6) s. (mit à 2 ) veselību Zvirgzdine, die Gesundheit ruinieren.

Avots: EH XVI, 403


sāgls

sàgls 2 Pilda, Zvirgzdine, die Mistjauche.

Avots: EH XVI, 469


sagrumbāt

sagrum̃bât (unter sagrum̃buôt): lindraku sagrùmbājuse 2 Zvirgzdine. Refl. -tiês: lakatiņš sagrum̃bājies vienā skrudzelē AP.

Avots: EH XVI, 410


saita

sàita 2 (unter saĩte): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit aĩ) AP., Ramkau: man pārtrūka brunčiem s. BWp. 382, 14. trūkst saitiņa BW. 31523.

Avots: EH XVI, 413


sakārne

sakārne (unter sakārnis I),

1): auch Bērzgale, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 37097 (aus Memelshof), 57889 (aus Kalupe); kuoki izzagāž ar visām sakārnēm Pas. V, 143 (aus Bewern); ein altes, angefaultes, ausgetrocknetes, ästiges Holzstück
Auleja;

2): ein abgemergeltes Lebewesen
Auleja; ein abgemergelter, bärtiger Mensch mit langem, verfilztem Haar Bērzgale.

Avots: EH XVI, 416


sakasis

sakasis: auch Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 416


sakaunēt

sakàunêt, ‡

2) "kaunu darīt" (= sakàuninât?) Zvirgzdine: jis mani sakaunēja, ka es jam naudu nuozagu.

Avots: EH XVI, 416


sakaustīt

sakaûstît,

1): spraislus ai vadžiem vai naglām s. ("sakalt, sasist"), lai nekust Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 416


sākt

sâkt: prs. sâcu - auch Auleja, Marienhausen, Zvirgzdine, prs. sâkstu. Auleja, prt. sâcu Marienhausen, Oknist, Višķi, Zvirgzdine,

1): apgudruodami, kuo pirmā sāktā darīt Ciema spīg. 194. sāka grimt, sākuot ļuoti ātri, bet tad lē̦nāk Jauns. Raksti V, 149. Refl. -tiês,

2) = stâtiês I Pilda: meitiņa sācas pi darba Pas. V, 330; ‡

3) = sektiês (?): sāc, māsiņa, tu dziesmiņu, tev sācēs, tev veicēs; es būtum iesākuse, aiz valuodu nevarēju Tdz. 36024. Subst. sâcẽjs: dziesmu sācējiņa BW. piel. 2 2922. Vgl. noch li. šoksime dirbtų Šlapelis (unter iššvē̦sti) und Fraenkel IF. IL 203 f.

Avots: EH XVI, 470


sala

II sala: auch Auleja, Borchow, Eglūna, Pilda, Skaista, Tilža, Višķi, Zvirgzdine; vinš dzīvuo salā Austr. 1896, S. 77 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 423


salasīt

salasît,

1): nevar naudas s. (= sakrât) Zvirgzdine. guovis neduod piena; nevar s. ebenda. "leišuos"

ME. III, 666 in "Leišuos" zu verbessern. Refl. -tiês,

1): s. uogas un sēnes Seyershof;

3): auch Pas. VIII, 133; X, 36; XI, 357; ‡

4) "kupli izaugt": taidi miezē̦ni ir, - gan sazalasīsies Lubn. n. FBR. XVII, 135.

Avots: EH XVI, 423


salašņi

salašņi (unter salašņas),

2): kas zin kaidi s. sagājuši, - tev jie gribēs strādāt! Zvirgzdine. salašnīšu (sic!) zeltenītes BW. 3453, 1 var.

Avots: EH XVI, 424


sālīms

sālīms: auch A.-Ottenhof, Dobl., Heidenfeld, Kolberg, Kurs., Lemb., Liepna, Ziepelhof, Zvirgzdine, (mit ĩ) Frauenb., Siuxt, (mit î 2 ) Lesten, (mit â 2 ) Dunika, Demin., sâlĩmtiņš 2 Siuxt; konzentrierte, gallemde Fleischbrühe Siuxt.

Avots: EH XVI, 470


sālnīca

sā`lnĩca: auch (sā`lnîca 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 470


salt

I salˆt: prs. saļu Oknist n. FBR. XV, 195, Wessen n. FBR. XIII, 92, Auleja, III p. prs. saļ Skaista n. FBR. XV, 53, Višķi n. Ceļi IX, 389, Selb., Zvirgzdine; man saļ neben es salstu Warkl. putniņi saļ un trīs Pas. V, 267 (aus Lettg.). kājas saļ Sonnaxt. šuodien stipri saļ Sērene. saltumam jāsaļ, man jācieš Pas. V, 449 (aus Warkl.). man salst, ich friere (es friert mich). Subst. salums,

a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;

b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡

c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam;

d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.

Avots: EH XVI, 427


salts

salˆts,

1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit alˆ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;

2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡

3) salˆtā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. salˆtums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).

Avots: EH XVI, 427


samaņa

samaņa: jums jau ir citādāka s. ("saprašana, izprašana") Frauenb. kam s. ("saprašana") Sonnaxt. tev nu gan vairs nav samaņas! AP., Saikava, Seyershof, Zvirgzdine. dzēre bez samaņas (= "tâ, ka pat nuojē̦ga par visu bija zudusi") Kaltenbr. izgāja man pa˙visam nuo samaņas (ich vergass), kur ... Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 429


sānkaulis

sānkaulis (unter sãnkaũls): auch (sā`nkàulis 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Pilda n. FBR. XIII, 47, Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 471


sapužēt

sapužêt Zvirgzdine "sabaidīt".

Avots: EH XVI, 439


sarkanans

sar̂kanans Zvirgzdine n. FBR. X, 28, (mit -ans) Salis, rötlich.

Avots: EH XVI, 443


sarkane

sarkane,

1): sarkanīte BW. 7138; ‡

2) eine rote Kuh
(mit ar̂) Auleja, Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 443


sarmulis

sar̂mulis: auch Borchow, Gr.-Buschh., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine. "der Hermelin" ME. III, 722 zu verbessern in "das Hermelin".

Avots: EH XVI, 444


sārts

II sãrts: auch Salis, Ziepelhof, (mit àr) Morizberg, Trik., (mit âr 2 ) AP. (unbek. in Oknist, Saikava), ein grosser Scheiterhaufen (bes. die brennende Rodung) Salis: kad līdumu nuosvile̦nāja, tad nesadegušuos kuokus krāva sārtuos - kur vienam kuokam re̦zgalis, tur uotram tievgalis; sārtu vēla pa tām vietām, kur vēl zaļa zāle bij palikuse Ramkau; "ce̦lmu vai akmeņu guba" Zvirgzdine: ce̦lmus, kad izgriêž, liek sārtuos.

Avots: EH XVI, 473


sarūgt

sarûgt, 1): buļbas sarūga (= sapuva) nuo slapņuma Zvirgzdine. kad tu sa˙rūgtu ("?") laukā! Janš. Dzimtene II, 276. slinkumā sarūdzis (sehr faul geworden) Jürg.; ‡

3) = pìekvêpt Nidden. tādā ustubā smagi sarūgst drēbes Kaltenbr. sarūga ustaba nuo dūmu Zvirgzdine. visi sarūguši ar dūmiem Auleja.

Avots: EH XVI, 444


sass

sass,

1): auch Ekengraf, Lennew.;

2): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, sass, -s Ramkau: uogas vēl sasīs Ramkau;

3): "ein Kind, ein Jüngling (verächtlich)"
Saikava;

4): Schorf auf einer halbverheilten Wunde
Kaltenbr.: apme̦tas s.; pēc nuokrīt; die Krätze Bērzgale, Zvirgzdine;

5): sasi vien ... šuovakar sabraukuši Tdz. 58711 (aus Bērzgale); ‡

6) nardus stricta Oknist.

Avots: EH XVI, 450


sastīvēt

sastīvêt, ‡

2) steif werden, erstarren:
atruon savu vīru sastīvējušu Pas. XII, 497 (aus Dricēni). meitiņa ... sastīvējuse nuo saltuma V, 450 (aus Warkl.). putra sastīvē Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 451


sātīgs

sãtîgs,

1): sātīga maize - auch (mit à 2 ) Zvirgzdine. nevar ne˙cik ēst: viņš jau dikti s. Orellen.

Avots: EH XVI, 473


saucēt

sàucêt 2 Bērzgale, Welonen, Zvirgzdine, = šķeterêt, zwirnen: s. dziju.

Avots: EH XVI, 459


šaucis

šàucis 2 Welonen, Zvirgzdine, Zaļmuiža, Pilda, Lettg., šaučs BW. 1, S. 906, = saucis, Schuhmacher.

Avots: ME IV, 5


sausināt

sausinât: auch (mit 2 ) Salis; saule sàusina 2 ceļu Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 461


sausman

sàusman 2 Heidenfeld, Zvirgzdine, sehr viel: bija tur uogu s.

Avots: EH XVI, 461


sausnis

sausnis,

1): saušņa kuoks Azand. 240;

2): auch Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 461


sauve

sauve (unter saũja): auch (mit àu 2 ) Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, BW. 12890 (aus Višķi), Pas. XI, 141 (aus Domopol).

Avots: EH XVI, 462


šāva

šâva Kr., Bers., Golg., Jürg., Kreuzb., Lis., Lubn., Saikava, Saussen, Selsau, Tirsen, Zvirgzdine, Erlaa, (mit â 2 ) Bauske, Dond., Wandsen, eine scheidenartig geformte Spalte oder Höhlung an einem Baume Seew. n. U., Etn. IV, 33, Erlaa, am Brotlaib Bauske; eine Narbe Tirsen, Dond., Bērzpils: tev liela šâva 2 uz vaiga Sassm. n. RKr. XVII, 55. šim kuokam ir šāva; te nevar karuoti iztaisīt Dond., Selb. uozuola šāvā Pē̦rkuoņa tē̦ls Lautb. Marg. 87. šuo dēli nevar ņemt, tam ir plata šāva Dond. dzelzs ar šâvām Aps. Vgl. sâva.

Kļūdu labojums:
Marg. = Marģ.

Avots: ME IV, 13


savvaļnieks

savvaļniẽks,

1): taidam savvaļniekam vajag ai (= ar) žagaru Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 467


sēdu

sê̦du: auch Blieden, Lesten, Oknist, Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 480


semt

sem̂t (li. sémti), prs. semju, prt. sêmu, schöpfen Pilda: nevajaga s. pilnu trauku Zvirgzdine. Zu air. tessim "giess aus!" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 487 f.

Avots: EH XVI, 476


seņ

seņ: auch Auleja, Višķi, Zvirgzdine; Kompar. seņāk - auch Auleja, Kaltenbr., Nerft, Višķi, Demin. seņâkeņ Višķi, seņâkaņ Auleja: seņākaņ tai nebija kai tagan Auleja.

Avots: EH XVI, 477


sēnala

sẽ̦nala: auch BW. 35132, Iw., (mit è̦ 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Zvirgzdine. Zur Etymologie s. auch Skardžius Arch. Phll. V, 164.

Avots: EH II, 481


sēns

sēns, -s: (mit ) auch AP., Ramkau, (mit è 2 ) Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lis., Liepna, Lubn., Mahlup, Nerft, Oknist, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Warkl., Zvirgzdine; sūdu s. AP., jeder nicht essbare Pilz.

Avots: EH II, 481


sēpats

*sē̦pats: auch Borchow, (mit è̦ 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 481


septīņi

septīņi (unter septiņi): auch (mit î) Auleja, Jāsmuiža, Pilda, Preiļi, Skaista, Višķi, Zvirgzdine, (mit î 2 ) Dunika, Kal., Luttr., OB., Ringen, Schrunden, (mit ĩ) Behnen, Rutzau, Siuxt.

Avots: EH XVI, 478



serains

se̦rains Zvirgzdine u. a. = saraîns 1.

Avots: EH XVI, 478


sērga

sḕ̦rga: mit e̦r̃ Autz n. FBR. XVI, 142; kas nu viņiem par sē̦rgu uznākuse? ne˙viens vairs negrib ēst piena putras! AP. puišiem s. uznākuse BW. 12752, 2 var. bērniņi apsirga vē̦de̦ra sē̦rgā 2898. bija iegājuse s.; visas vuškas nuosprāga Zvirgzdine.

Avots: EH II, 482


sers

II se̦rs: auch Spr., AP., C., Edaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Lemb., Linden in Kurl., Mahlup, Meselau, N.-Laitzen, Oknist, Prl., Puhren, Ramkau, Roop, Sessw., Smilt., Trik., Wainsel, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 478


seska

se̦ska (unter se̦sks 1): auch Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 478


sestdiene

sestdiene Grenzhof n. FBR. XII, 12, (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Wessen, (se̦st-) Borchow, Kalupe, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 479


sētmalis

sē̦tmalis (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ 2 ) Oknist n. FBR. XV, 177, Pilda n. FBR. XIII, 48,

1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡

2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale;

3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.

Avots: EH II, 484


sētuve

I sẽ̦tuve: auch Grob., Lesten, (mit è̦ 2 ) Kaltenbr., Oknist, Pitda, Zvirgzdine, Demin. gen. s. set[u]vītes Bw. 27978, I var. (aus Lippaiken); vienu sētuvi bišu Janš. Mežv. ļ. II, 339.

Avots: EH II, 484


sīpuls

sìpuls 2 (unter sīpuols): auch Adsel, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, (mit î ) Aahof n. FBR. IV, 43.

Avots: EH II, 493


sirgt

sìrgt: auch (mit ir̂ 2 ) Orellen, Pankelhof, Pussen, Seyershof; III p. prs. sir̃gst Pilten n. FBR. XX, 53, sē̦rg Lng. (unbek. in AP., Borchow, Jāsmuiža, Jürg., Mahlup, N.-Peb., Ruj., Zvirgzdine, wo dafür slimuôt u. a.); "nuovājināties slimam e̦suot" Sermus; aus Mangel an etwas nicht recht gedeihen Seyershof: šuogad labībai ne˙maz nebij jāsirgst: netrūka ne saules, ne lietus.

Avots: EH II, 488


skabarga

skabar̂ga,

1): auch Zvirgzdine, (mit ar̃ !) AP.; skatās skabargu zuobiņu badīt BW. 19236. "skibârga 2 ", "skabārga", "skabârda 2 " ME. III, 862 zu ersetzen durch "skabârga 2 ", "skabārga", "skabârda 2 ".

Avots: EH II, 496


skābiene

skâbiene (unter skâbene): auch Zvirgzdine.

Avots: EH II, 503


skablīt

skablît: schaben: viņš skablī mizu Meselau. s. nevārītus kartupeļus Zvirgzdine.

Avots: EH II, 496


skaidāt

skaîdât: te nevajaga s. AP., Zvirgzdine, (mit 2 ) Dunika.

Avots: EH II, 497


skaišķi

skaišķi,

1): auch Nerft, (mit ài 2 ) Borchow, Kortenhof, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 498


skaisties

skàistiês: prs. -šuôs AP., Kegeln, Orellen, Ruj., -stuôs AP., Lieven-Bersen, Meselau, N: Laitzen, Ramkau, Serbig., Siuxt; unbek. in Dunika, Talsen (wo dafür dusmuoties), Kortenhof, Zvirgzdine (wo dafür sirdīties); es tur ne˙kā nevaru darīt, ja viņš skaistas Blaum. Raksti III 6 (1939), 58.

Avots: EH II, 498


skaists

I skaists,

1): auch (mit ) Kegeln, Ramkau, (mit ài 2 ) Altenwoga, Laitzen, Warkl., Zvirgzdine, (mit 2 ) Lieven-Bersen, Mesoten, Mitau, Schrunden, Siuxt, Strasden;

2): auch Kalnemois, N.-Laitzen, (mit ài 2 ) Sonnaxt, Warkl.; šaurām acīm, skaistiem vaigiem Tdz. 56476; grellfarbig
Sonnaxt: lakatus aude pe̦lē̦kus, me̦lnus; skàistus 2 jau neaude.

Avots: EH II, 498


skaitīt

skàitît,

1): kâ es suoļus neskaitīju BW. 4662. asī skaîta 2 septiņas pē̦das Ramkau;

3): auch (mit ài 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Marzen, Selb., Sonnaxt, Skaista, Zvirgzdine, (mit 2 ) Salis, (mit ai ) Dunika; ‡

4) (wofür) halten
(nach r. считать): visi juo skaitīja par pārlâdē̦tu Pas. XIV, 23 (aus Warkl.). Refl. -tiês: ej ar naudu skaitītuos! Tdz. 59810. Subst. skàitîtãjs,

a): pātaru s. BW. 2686, 2. ze̦lta naudas skaitītāja 1546.

Avots: EH II, 498


skalbis

III skalbis (unter skal˜be): auch (mit àl 2 ) Auleja (hier neben dem nom. skaļbs < skalbis ein acc. skaļbu und ein Demin. skaļbeņš ), Višķi, Zvirgzdine; die Schwertlilie (mit àl 2 ) Mahlup.

Avots: EH II, 498, 499


skalbītis

skalbītis (unter skal˜bis I): auch (mit àl 2 ) Auleja, Saikava, Zvirgzdine; "kuociņš, kas spīļu arklam atbalsta apīžas uz lemesnīcas" (mit al˜ ) AP.; "arkla daļa, ar kuŗu iesien lemesnīcu starp apīžām un balstü (mit àl ) Ramkau.

Avots: EH II, 499


skalinis

skalinis Warkl., Zvirgzdine, Pas. XII, 137 (aus Domopol), = skalenis.

Avots: EH II, 499



skalotuve

skaluôtuve (unter skaluôtava),

2) eine Klatschbase
(?) Zvirgzdine (skalātive): staigā aplīk kai s. citus skalādama.

Avots: EH II, 500


skamba

skam̃ba: auch (mit àm 2 ) Nerft; die Scherbe (mit àm 2 ) Zvirgzdine; "(akmens) šķembele" (mit àm 2 ) Saikava; kuoka vai trauka s. (mit am̃ ) AP., (mit àm 2 ) Druw., Kortenhof, Meselau, N.-Laitzen, Zvirgzdine. kaula s. Pas. VI, 180. plêš bluķi, ka skambas vien jūk A.-Schwanb. skambām (Var.: skrandām) gāja biķerītes pa galdeņa galeņiem BW. 19709, l.

Avots: EH II, 500


skambāt

skam̃bât: in kleine Stücke zerspalten (mit am ) Bērzgale, Meselau, Zvirgzdine; kuo tu istabā skam̃bā (= graizi, ka skambas krīt)? AP.

Avots: EH II, 500


skangals

skàngals: auch AP., Jürg., Serbig., (mit àn 2 ) Daudsewas, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Līvāni, N.- Laitzen, Sonnaxt, Zvirgzdine. (mit an̂ 2 ) Kegeln, Salis, Schibbenhof, (mit an ) Kalupe. Pilda, Demin. skàngaltiņš 2 Sonnaxt; skàngals "nuode̦guša skala gals" Baižkalns, "priežu skala gabaliņš" Warkl.

Avots: EH II, 500


skans

skans, ‡

2) = skaņš I: s. zvans, balss Zvirgzdine; jauna ustaba ir skana ebenda. skanu balsu Tdz. 36037 (ähnlich 36056). skana meža 36080.

Avots: EH II, 500


skaņš

skaņš,

1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;

3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡

4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.

Avots: EH II, 501


skarbans

skar̂bans: auch Borchow, Grawendaht, Lubn., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 502


šķaunadze

šķaunadze: auch (mit ) Planhof, (mit àu 2 ) Borchow, Lubn., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 629


skaust

skàust,

1): viņam skaûž 2 , ka citiem klājas labāk Strasden. brāļiem skaudis, ka muļķītim tik˙pat mantas kâ šiem Pas. XII, 342. nevajag uotram skaûst, lai pašam neatgriežas Zvirgzdine. kam nebij skaûsts 2 , tam labība bija laba Frauenb.; ‡

2) unnötig verausgaben, vergeuden, totschlagen (die Zeit)
um Talsen: negribu skaûst 2 naudu par nevajadzīgu lietu Strasden. velti laiku s. Jauns. Sliņķu virsnieks 137.

Avots: EH II, 503



skrādzis

skràdzis 2 Zvirgzdine, ein Querholz, das die Füsse eines Tisches -od. einer Bank zusammenhält. Wohl für *skrādžis aus skrāģis.

Avots: EH II, 508



skraucis

skraucis: auch (mit àu 2 ) Auleja, Preiļi (in Lettg.), Welonen, Zvirgzdine, Pas. VIII 384 (aus Rositten), BW. 9631, 4 (aus dem Ludsenschen Kreis), 33554, 6 (aus Višķi), Tdz. 58082 var., (verächtlich) Warkl.

Avots: EH II, 507


skribuns

skribuns Zvirgzdine, wer bei einer mē̦slu talka am Abend zuletzt mit Dünger auf den Acker fährt.

Avots: EH II, 509


skrieminis

skrieminis (unter skriemelis): auch ("?") Nerft (mit ìe 2 ),

2): auch (mit ie 2 ) Auleja, Līvāni, Oknist, Zvirgzdine;

9): auch Oknist;

5): auch Oknist.

Avots: EH II, 512


skrimstele

skrimstele,

1): auch (mit ìm 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 510


skrīne

I skrìne 2 : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,

1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);

2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;

3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);

5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.

Avots: EH II, 511


skripstēt

skripstêt: s. mē̦dz neziesti rati un jauni apavi Zvirgzdine. rakstīdams, ka skripstēja vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 53.

Avots: EH II, 510


skritulaiņi

skritulaiņi Zvirgzdine, radförmig gemusterte Handschuhe.

Avots: EH II, 510


skritulis

skritulis: auch Borchow n. FBR XIII, 26, Lubn. n. FBR. XVII, 127, Višķi n. Ceļi IX, 401,

1): auch (Wagenrad)
Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Lixna, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: par vienu skrituli pus˙uotra dāldera BW. V, S. 224. četri uoša skritulīši Tdz. 54716. brauce ratuos ar kuoka skrituļiem FBR. XX, 157 (aus Līvāni). mun savi zirgi in skrituļi (Wagen) Jauns. Raksti VIII, 318; "ritenis bez luoka apkaluma; nuo viena gabala apliekts bē̦rza kuoka luoks" Druw.; "apaļa ripa, skriemelis" Salis: ratam vidū tāds s., un tur ir rata spieķi iekšā; ein altes od. zerbrochenes Rad (und überhaupt ein "alter" Gegenstand; zuweilen auch ein neuer, aber beschädigter Gegenstand) Seyershof;

2): auch (nur wenig und scherzweise gebraucht)
AP.;

6): ik dziesmiņu izdziedāju, ik satinu skritulī BW. 899, 3;

9): "-wirbel" ME. ul, S94 zu verbessern in "-wirbel";


11) skritulīši "Röllchen, an denen die Hevelten hängen"
BielU.

Avots: EH II, 510


skubināt

skubinât Refl. -tiês,

3): auch Erlaa, Salis, Seyershof; "eine Arbeit schneller zu beenden streben"
Kaltenbr.; ar agru sēšanu jāskubinās RKr. XXII, 137. puisis negrib s. da darba Zvirgzdine. cūkas iz (= uz) vakara pusi taî i[r] skubinājas, kab jās laistu iz (= uz) sē̦tu ebenda. Zur Etymologie s. auch Wood Post-consonantal w in Indo-Europ. 119.

Avots: EH II, 514


škurstins

škurstins (unter *šķurstenis): auch (mit ùr 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, škùrstins 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69.

Avots: EH II, 628


slauktuve

slàuktuve 2 (unter slaûktuva 2 ): auch Oknist, Sessw., Sonuaxt, Zvirgzdine, ( slàu[k]tuve 2 ) Liepna, (mit 2 ) Gramsden.

Avots: EH II, 521


slave

slave (unter slava): auch Tdz. 36058 (aus Auleja). 46938 (aus Rugāji), 56370 (aus Zvirgzdine), 56548 (aus Nirza), 58623, 2 (aus Vidsmuiža), 4 (aus Warkl.), Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, A.- Schwanb., Pest., Heidenfeld, Perkunen, Selb., Višķi; s. (der Ruf) par bagãtuo dē̦lu izgāja pa visu pasauli Pas. VII, 492 (aus Lettg.). muiža ... nebija diez kādā slavē Austriņš Raksti VII, 364. pļāpīgām meitām slikta s. KatrE. tâ kâ tai slavei (d. h. sehr wenig) dalika ebenda. miltu tik drusku dalieku, tik tai slavei AP. Jēkabs sabrauca vairākkārt, gan it kâ biedrības mājas slavē (unter dem Vorwand) Austriņš Raksti VII, 228.

Avots: EH II, 522


slikši

slikši: auch Līvāni, Zvirgzdine; Komparativ slikšāk Lubn., Pas. VIII, 132 (aus Welonen).

Avots: EH II, 525


šļupata

šļupata Zvirgzdine n. FBR. X, 28 "?".

Avots: EH II, 646



smārds

smā`rds 2 : auch Auleja, Kaltenbr., Oknist, Selb., Pas. IX, 175 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH II, 534


smērēt

smẽrêt,

1): nestāv (es lohnt sich nicht)
dvēseles savas smērīt Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine). jāsargās art pārāk drē̦gnā laikā, kad arkls "smērē" Konv. 1 127. smērējuošie ruļļi Konvers. vārdn. 2 664;

2) schlagen
Orellen, Saikava: s. kam par ģēveli;

3) spotten, schimpfen
Saikava: smērē pretī! vai tev mēles trūkst? Refl. -tiês, ‡

2) "?": tad laikam kungi atļaus gan mums... s. pie Anniņas?... pirkstiņa ... mēs tad vairs pie Anniņas nedrīkstēsim piedurt! A. XXI, 417.

Avots: EH II, 537


smilga

I smilˆga: auch (mit il˜ ) Anzen: sausa s. ve̦cainē BW. 4261, 5; cūku smilˆgas Ramkau, triglochin palustris; sausā s. Oknist, calamagrostis epigea; zuosu s. Siuxt, eine von Gänsen gern gefressene smilga. Ostle. smyuga < smiłga Tdz. 44037, I var. (aus Zvirgzdine), Demin. smyudzeņa FBR. XIII, 61 (aus Pilda).

Avots: EH II, 537


smilkts

smilkts 2 : auch Pilten, Puhren, (mit ìl 2 ) Erlaa, Kalupe, Līvāni, Lübn., Nerft, Oknist, Pilda, Schwanb., Selb., Skaista, Warkl., Weissensee, Višķi, Zvirgzdine; pa vienai smilktiņai BW. 27748, 5 (aus Lös.); Eigennamen mit Smilkt- Pivv. I, 30, 33, 55, 58, 72, 84, 85, 97, 100, 122, 127, 131, 141, 145, 154, 166, 176, 178, 183, 185, 186, 187, 188, 198, 199, 200, 206, 212, 214, 216, 217, 221, 226, 238, 241, 242, 246, 249, 260, 265, 266, 269, 272, 275, 279, 282, 284, 287, 290, 292; Belege für smilkt- aus RW. bei Būga Liet. k. žod. CXV f.

Avots: EH II, 538


šmudrs

šmudrs: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 135, Zvirgzdine n. FBR. X, 37.

Avots: EH II, 649


snauška

snauška,

1): auch (mit àu 2 ) Auleja, Kalupe, Oknist, Zvirgzdine, BW. 1474: taidi snauškas sabraukuši Tdz. 43849; dem. snauškene Tdz. 57563 und snauškeņa Tdz. 59573 (ąus Lettg.); ‡

2) "kaķa pēdiņas (eine Pflanze)",
Auleja (in dieser Bed. öfter das Dem. snàuškeņas 2 )

Avots: EH II, 542


snigt

I snigt: prs. snieg- auch Luttr.; snig- 2 auch Sonnaxt; snigst- auch Pilda, Zvirgzdine. Hinter "Jauns." ME. III, 976 einzuschalten "Raksti VII, 42".

Avots: EH II, 543


šņirkstēt

šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt 2 (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ 2 ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ 2 ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst 2 vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.

Avots: ME IV, 95





spardīt

spar̂dît: auch Auleja, Borchow, Kaltenbr., Liepna, Lubn., Marienhausen, Pilda, Sonnaxt, Zvirgzdine; auch von wiederholtem Donnern Auleja: kai saspriede tie debeši, i(r) sāka s.; priedes malka de̦guot cieš sparda Auleja, brennendes Kiefernholz prasselt stark.Refl. -tiês, = spãrdîtiês: spardās ar aukstumiem, es friert, dass die Wände platzen Livl. n. Mag. IV, 2, 197.

Avots: EH II, 546, 547


spārns

I spā`rns: zuoses lielus gabalus aizskrien spārnuos Linden in Kurl. vistas laižas nuo laktas zemē spārnuos ebenda; als Teil des Spinnrades - auch AP., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (pl. t. spā`rneņi 2 ) Auleja.

Avots: EH II, 547


spīrāt

spìrât 2 Auleja, Zvirgzdine, (zur Abwehr mit den Füssen) ausschlagen, zappeln: s. kājas Auleja. guovs sāka s. ar kājām Zvirgzdine. Refl. -tiês (s. ME. III, 1004): auch (mit ì ) C., (mit ì 2 ) Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Pilda, Preiļi, Warkl.: vepris spìrājas 2 Sonnaxt. bē̦rns mātes miesās spìrājas 2 ebenda. vuška spìrājas 2 , kad cē̦rp Auleja. kliedza in spīrājās pa zē̦nu apašku Jauns. Raksti VIII, 324.

Avots: EH II, 553, 554


spīrēties

spīrêtiês (unter spīrâtiês): auch (spìrêtiês 2 ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 554


spradze

spradze: auch Auleja, Kaltenbr. ("kāds sakņaugu kaitēklis"), Lubn., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 555


spraisls

spraisls: auch (mit aî; "?") Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; ‡

8) das Querholz zwischen den Femern des Hakenpfluges
(mit ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 556



springulis

spriñgulis: auch (mit ìn 2 ) Alswig, Auleja, Borchow, Eglūna, Kalnemois, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine; šaidu taidu springulīšu padarīju aluteņu Tdz. 56256, 9. izņemt sprìnguli 2 (= īsu smilgas vai cita kā līdzīga galiņu) nuo bļuodas Saikava.

Avots: EH II, 560


stabuļāt

stabuļât Zvirgzdine n. FBR. X, 34, Pas. VIII, 349 (aus Lettg.), Aizsils Sen. k., S. 245, = stabulêt.

Avots: EH II, 567


staipeknis

staipeknis,

1): (stàipekņi 2 ) Bärlapp
Kalz., Saikava, Zvirgzdine, (mit ai ) Drosth., Mar.; skaisti staipeknīši BW. 32386;

2): ein Faulpelz
(mit ài 2 ) Saikava;

3): auch Bērzgale, (mit âi 2 ) Lubn., N.-Schwanb., Zvirgzdine; ‡

4) ein Schleier:
viņa ap tuo (scil.: šūpuli) apņēma šķidru staipeknīti (od. von *staipekne?), kuŗu lielmāte ... bij izrakstījuse Blaum. Raksti II 5 (1939), 246.

Avots: EH II, 568


staipīgs

stàipîgs: sabuojājies piens ir s. (mit 2 ) AP., (mit ài 2 ) Zvirgzdine. staîpīga 2 zeķe AP.

Avots: EH II, 569


stara

stara,

1): viena s. ap vasarassvē̦tkiem, uotra - ap Pēteŗa dienu, - kuo tās var atlabuot? Blaum. Raksti VII 5 (1935), 330. aizezerē izcē̦lusies tāda s., apmē̦ram sējas platumā. iegraužas pē̦rkuons Austriņš Raksti VII, 222;

3): der Ast
Lubn.; ceļš dalījās divās starās PV.; divi starām (in zwei Armen, von einem Flusslauf) Schwanb. n. BielU.; bārda nuokārās divās ... starās pār krūtīm P. Ērmanis Gaidītāji 103;

4): auch Warkl., Zvirgzdine; caur tuo tavu re̦tu staru var redzēt gurnu galus Tdz. 57950.

Avots: EH II, 570


starks

I starks: auch (mit ar̃ ) Kl.-Roop, Salis, (mit àr 2 ) Erlaa, Linden in Kurl., (mit ar̂ ) Auleja, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 571


statīt

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571


stauņa

stàuņa 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 33, oft.

Avots: EH II, 572


stāvmacis

stāvmacis,

1): ein ungeladener Hochzeitsgast
(mit à 2 ) Auleja, Lubn., (stàmacis 2 ) Bērzgale, (stàmačis 2 ) Zvirgzdine; atnāca stāmači A. Erss Muižnieki 118. neduod, dievs, taidas dzīves, kaida dzīve stāmačam! Aizsils Sen. k., S. 179, (stāvmačam) Tdz. 59275, 2 var.

Avots: EH II, 574


stāvu

stãvu: auch Lesten, (mit à 2 ) Oknist, Višķi, Zvirgzdine,

1): jie da trim bija s. (mit à 2 ; auf, wach;
nuomuodā) Kaltenbr., cel ganu s˙! (wecke den Hirten) ebenda;

2): "lä ME. III, 1055 zu verbessern in "lai"; 3): paliek s. (mit à 2 ; völlig)
pliks KatrE. tu tak tīri s. me̦luo AP. tīri s. jāsalst nuost ebenda. tā guovs tīri s. badīja citas nuost ebenda. tik daudz mūsu, ka s. (geradezu) lied mutē iekšā ebenda. mani tie bē̦rni tâ mīļuo, ka s. gāž gar zemi ebenda.

Avots: EH II, 575



steberēt

steberêt: auch Grünw., Oknist, Seyershof, Wessen, ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 48, Lubn., Nerft; ar kājam s. "spārdīties" Zvirgzdine ("in der Kindersprache").

Avots: EH II, 575


stidzene

stidzene Zvirgzdine, der Zwickel am Strumpf.

Avots: EH II, 578



stilt

stilt,

1): "Aps." ME. III, 1069 ist zu streichen;

2): bē̦rns viens pats stila ustabā Zvirgzdine.

Avots: EH II, 579


stīvēt

stĩvêt,

2): s. (mit ì 2 ) zābaku kājā Warkl.; ‡

3) steif werden
(mit ì 2 ) Zvirgzdine: ruokas sāk s. Refl. -tiês,

1): auch Saikava; s. (mit ì 2 ) ap sìenu Auleja.

Avots: EH II, 582


stobris

stuobris (unter stùobrs),

1): eine gewisse Pflanze mit weissen Blüten
(mit ùo 2 ) Zvirgzdine; zirgu stuobris Spr., der Sauerampfer; nuogriêze tuo stuobri, kas auga timā vietā; nuo stuobŗa ... pataisīja ste̦buli Pas. X, 69;

2): fig. vom penis (stuôbris 2 ) Frauenb.

Avots: EH II, 598


stopāt

I stùopât 2 "ātri e̦lsāt": zirgs stuopā Linden in Kurl. vuškas stuopā nuo karstuma Zvirgzdine. piekusis vai nuobijies cilvē̦ks stuopā kai vuška ebenda; husten (verächtlich) Warkl. Vgl. stùopuôt 2 .

Avots: EH II, 598


straps

III straps (> ostle. strops) "jumta čukurs" Zvirgzdine, "Giebelbalken" Mērdzine. Aus dem Russ.?

Avots: EH II, 584


strapuls

strapuls Borchow, Heidenfeld, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Zvirgzdine, = stram̃pals: maiss bija pilns pielikts zirga strapulu Pas. XIV, 131 (aus Atašiene).

Avots: EH II, 584


strēķe

strẽķe (unter strèķis 2 ),

1): die Reihe
(mit ) Orellen;

3): līdz sē̦tai vēl krietna s. brauciena Anna Dzilna 35;

4): auch (mit è 2 ) Zvirgzdine, Demin. strẽķīte Warkl. sarunāties par šīs pavasaŗa strēķes ("?") gaitām Azand. 25.; strèķēm 2 Lubn. "brīžiem".

Avots: EH II, 587


strutas

strutas,

1): auch AP., Dunika, Zvirgzdine;

2): auch AP., Ramkau;

3): auch Dunika.

Avots: EH II, 591


stubērnis

stubērnis Zvirgzdine, ein Baum, dem alle Aste abgehauen sind.

Avots: EH II, 592


stuburs

stuburs,

1): kad mežs apde̦g, paliek vieni stuburi N.-Peb., Zvirgzdine. žagari nuopē̦rti, - stuburi vien palikuši Nötk.;

2): "stabs" Bers., Kaltenbr., Kalz., Saikava; ein Zaunpfosten BielU.; vārtu s. Daudsewas; akas s. Lttic. 590 (aus Wessen); versts s. Spr.;

4): egle izaugusi stuburu stuburiem N.-Peb.;

5): tārpi nuoē̦d kāpuostus, ka stuburi ("stublāji bez lapu") vien paliek Orellen; ‡

8) die Ader eines Blattes
Linden in Kurl.: spradži elkšņiem kādreiz lapas nuoē̦d, ka stuburi vien paliek;

9) "?": (bildi) sprauž uz smilšu ķe̦rras stuburiņa Blaum. Raksti IX 4 (1937), 206.

Avots: EH II, 593



stunda

stùnda 2 Zvirgzdine, ein Atheist. Beruht auf r. штундист.

Avots: EH II, 596


stundinieks

stundinieks,

1): auch (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Merdzine, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 478 (aus Rozentova), XII, 42 (aus Atašiene), Tdz. 57637 (aus Preiļi), 58492 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 596


stute

I stute,

1): "re̦sna, strupa rīkste" Bērzgale; eine Rute zum Prügeln
Zvirgzdine;

3): das männliche Glied:
Čūļam s. nuotrūkuse BW. 34722; ‡

4) Schimpfname für eine weibliche Person, die "ihr Haus nicht hütet":
tu kai s. skraidi nuo vienas ustabas uz uotru Zvirgzdine; ‡

5) "ein alter, steifer Klepper"
Bērzgale.

Avots: EH II, 596, 597


sudabrs

sudabrs: auch Auleja, Dubena, Jāsmuiža, Kaltenbr., Kalupe, Kreuzb., Lubn., Oknist, Pilda, Skaista, Slate, Višķi, Zvirgzdine, Evang. 1753, S. 61, ("?") Ruj.

Avots: EH II, 599


sugulis

sugulis Zvirgzdine, ein kleines Füllen.

Avots: EH II, 600


sūkala

sùkala 2 , ‡

2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu 2 dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù 2 ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û 2 ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.

Avots: EH II, 607


sukata

II sukata, zehrende Krankheit (de̦lama vaina) Stender Deutsch-lett. Wrtb., die Schwindsucht Bērzgale, Pilda, Rutzau, Zvirgzdine, (pl. t. sukatas ) Auleja. Aus slav. suxota.

Avots: EH II, 600


sumazgas

sumazgas: auch Alswig, Auleja, Daudsewas, Jakobstadt, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Mahlup, Nerft, N.-Laitzen, Oknist, Preiļi (in Lettg.), Selb., Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, Pas. IX, 55 (aus Kalupe).

Avots: EH II, 602



sūnāt

sûnât 2 Frauenb., Siuxt, sûnãt Auleja, Warkl., Zvirgzdine, = sûnuôt 2: s. baļķu starpas (kādu ē̦ku ceļuot).

Avots: EH II, 608


sunēks

sunē̦ks (unter sunešs): auch Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 603



sūrine

sùrine 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 (eine gewisse Pflanze), Kalupe, Nerft, (ein gewisses Unkraut) Zvirgzdine, wohl gleichbedeutend mit sũrene; "sũrene" Warkl., "polygonum" Auleja, "polygonum tomentosum" Oknist. dārzā sūrinītes Tdz. 37132 (aus Nautrēni). kâ laukā sūrinīte 46715 (aus Bewern).

Avots: EH II, 609


susētuvis

*susẽ̦tuvis: auch Bērzgale (der Schatten eines Lebewesens), Kalupe, Lubn., Pilda, Preiļi (in Lettg.), Skaista, Zvirgzdine, Pas. XII, 426 (aus Preiļi); stāvēt var "pakrēslī", bet cilvē̦kam vai kuokam ir "s." Borchow. kuo ej pēc mani kai s.? Zvirgzdine. bailīgs kai s. ebenda. likās, ka tikai s. nuostiepās; pat pē̦du nepalika, kur viņa pārskrēja Sprūdžs Daugava 1939, 601.

Avots: EH II, 604


suts

suts: auch ("Dampf") Adl., Adsel, AP., Auleja, Bers., Birži, Drosth., Golg., Kaltenbr., Kand., Kl., Marzen, Meiran, Ramkau, Saikava, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, BW. 20527, 1 var. (aus Taurup); sade̦vuši šim krietnu sutu (man habe ihn tüchtig verprügelt) ar spriguļiem AP.

Avots: EH II, 606


svainis

svaĩnis: auch ("?") Pilten, (mit ài 2 ) Erlaa, Višķi, (mit ) Aahof, Borchow, Skaista, Zvirgzdine, (mit ai ) Kurmene; der Mann der Schwester (mit ) Warkl.; "Schwiegersohn" (mit ai ) N.-Autz n. BielU.; "in Zirau auch wohl Bruder des Mannes" BielU.

Avots: EH II, 611



svētaļa

svê̦taļa 2 (unter svè̦tala),

1): auch Orellen, Salis, Siuxt, (mit è̦ 2 ) Fest., Linden in Kurl., (mit "ẽ̦" ) Altenwoga, (svè̦taļe̦) Zvirgzdine;

2) eine Heilige
(?): ej tu, gaŗā, me̦lnā s., ej! Janš. Dzimtene IV, 134.

Avots: EH II, 616


svētdiene

svètdiene 2 (unter svètdìena): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nerft, Oknist, Sonnaxt, Wessen, (mit ê 2 ) Grenzhof n. FBR. XII, 12, (mit è̦ 2 ) Kaltenbr., Kalupe, Lixna, Līvāni, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, BW. 13250, 39 (Kr. Ludsen), Tdz. 41344 (Preiļi in Lettg.), svē̦tdienīte 37975 (Warkh.).

Avots: EH II, 616


svieksts

sviêksts: auch Baltinow, Blieden, Burtn., Zvirgzdine, (mit 2 ) Allend., A.-Ottenhof, Kegeln, Salis, Seppkull, (mit ie ) Lenzenhof, BW. 29348, 5 var. (aus Wohlfahrt), Tdz. 54448 (aus Bērzgale), 58622 (aus Nautrēni), Pas. XII, 508 (aus Welonen).

Avots: EH II, 620


svilata

svilata Zvirgzdine n. FBR. X, 28, ein Hitzkopf Skaista, Warkl.

Avots: EH II, 618


tālējs

tālẽjs Wid., tālejs (vielleicht mit ostle. ej aus ij), = tâls: nebē̦dāju, kad klātēji niecināja: sen tālēji naudu skaita BW. 8723 (aus Dserwen). tālējās tautiņās 5991 (aus Zirau); 10331 (aus N.-Ottenhof). sērsu pie tālēja bāleliņa 26652 (aus Alschw.) braucat pruojām, tālēji radi! 26108 (aus Dubenalken). tālējs radinieks, der Seitenverwandte Brasche. vienā tālejā malā dzīvuoja ķēniņš Pas. III, 381 (aus Bikava). princis nuo tālējās ķēnestes V, 435 (aus Kaunata). uz tāļejām zemēm V, 291 (Infl.). tālejuos ķēniņa meita IV, 472 (aus Zvirgzdine).

Avots: ME IV, 144, 145


tālīms

tālīms: auch (mit â) Kaltenbr., Kalupe, Zvirgzdine; tālīmās tautiņās Tdz. 48965 (aus Kapiņi und Auleja); weit: tālīma staigāšana, - nuosastaigāja cieš Auleja.

Avots: EH II, 670


tān

tā`n 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Auleja, Kalupe, Liepna, Višķi, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 671


taukājs

tàukājs 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = tàukaîns: iedeve ... taukāju sieru Tdz. 53419 (aus Nirza).

Avots: EH II, 668


tene

tene: auch Auleja, Pilda; iz (= uz) teni Baltinow n. FBR. XI, 135, Kalupe, Zvirgzdine. "oder" ME. IV, 163 zu verbessem in "oder".

Avots: EH II, 675


tiene

tiene: da tiênes Borchow, da tìenei 2 Auleja, Višķi. pa tieni Pas. VIII, 352. iz od. uz tiêni Baltinow n. FBR. XI, 135, Višķi n. Ceļi IX, 393, Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 329. tiênê Borchow, dort.

Avots: EH II, 687


tiepat

tie˙pat, = te˙pat: meita, pasacījusi ituos vārdus, tie˙pat izgaisa Pas. IV, 290 (aus Rositten). vecene tie˙pat uz vietas pazuda 473 (aus Zvirgzdine). nuolikt tie˙pat uz akmiņa V, 292 (aus Welonen).

Avots: ME IV, 211


tivi

tivi: auch Baltinow n. FBR. XI, 126, Warkl. n. FBR. XI, 102, AP., Sonnaxt, Stolben, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 684


tivīms

tivīms, = tuvîms Zvirgzdine, nahe verwandt Kaltenbr., Auleja, in der Nähe wohnend Auleja.

Avots: EH II, 684


tole

I tùole AP., Arrasch, C., Jürg., Nötk., PS., Schujen, (mit uõ) Bauske, Salisb., (mit ùo 2 ) Adl., Adsel, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Lubn., Mar., Meiran, Odensee, Ogershof, Oppek., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stockm., Warkl., Wessen, Zvirgzdine, tùola 2 Prl., eine ungehornte Kuh U., Kokn., Spr., Serben, Warkl. (in Kursa, Ruj., Saiis und Woimarshof unbek.): zile un tuole nuozagušas nuo citām guovīm LA. Scherzhaft auf ein Mädchen bezogen: divi meitas kaimiņuos: viena lauce, uotra tuole BW. 18314, 1. Abgeleitet von tuols; Reimwort zu duole, puole, buole.

Avots: ME IV, 285


toreiz

tuoreiz,

1) tùoreĩz Wolm., tuõreĩz Sassm., tùoreĩzi, tùorèiziņ 2 Zvirgzdine, damals: tuoreizi nuogājis kāds vīrs uz mežu Etn. III, 110;

2) dann
Infl.: grib davilkt da pusei . . . i[r] tuoreiz sviest atpakaļ Pas. II, 137 (aus Lixna). ieberiet ze̦ltu..., tuoreiz atduošu ādu III, 87 (aus Kapiņi).

Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.

Avots: ME IV, 286


traikšīt

traikšît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt 2 ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;

2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;

3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî 2 (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;

4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,

1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit ) Bauske, (mit ài 2 ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;

2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;

3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.

Avots: ME IV, 217, 218


trankāt

trañkât Dond., trànkât 2 Sussei n. FBR. VII, 146, Gr.-Buschhof, Meiran, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, -ãju, = tre̦nkât: puikas mani netrankāja (Var.: nedze̦nāja) BW. 9850, 1.

Avots: ME IV, 222


traukoties

tràukuotiês 2 Zvirgzdine, unruhig sein, sich aufregen: bē̦rni, kad kā nuobīstas, nakti neguļ, traukuojas: te samiedz acis, te rozpleš Zvirgzdine. es traukuojuos, ka mani neatruod ebenda. Das uo beruht hier wohl auf ā.

Avots: ME IV, 225


traukt

tràukt, traũkt (li. tráukti "ziehen") Bl., Iw., tràukt 2 Prl., -cu,

1) schlagen
(mit àu 2 ) Zvirgzdine; etwas schwer zu Erreichendes schlagen (mit àu 2 ) Bers.; die Früchte von den Bäumen schlagen Spr., Wessen, (mit àu) C., PS. (auch: Früchte vom Baum schütteln), Schujen, Wenden, (mit aũ) Nigr., (mit 2 ) AP., Segew., (mit àu 2 ) Fest., Gr.-Buschh., KL, Kreuzb., Lis., Marzen, Selsau, Warkh., Warkl., Zvirgzdine; (Blätter, Blüten) herunterschlagen (von starkem Winde gesagt) C. (mit àu), AP., Arrasch, Jürg. (mit 2 ), Nigr. (mit aũ), Fest., Ogershof (hier auch: den Tau von den Pflanzen schlagen), Sessw., Warkl. (mit àu 2 ); ohrfeigen (mit àu 2 ) Gr.-Buschh., Sessw.: ābuolus traukt (nuo kuoka) AP., Kl., PS. u. a. vējš sāka nuo kuoka ābuoļus tŗaukt Zvirgzdine. bumbierus nevar dabūt . . . traukt nedrīkst Valdis Stabur. b. 10. vē̦tra trauc kuokiem lapas, augļus Arrasch, W arkl. u. a. vējš trauc rasu Ogershof. salna trauca bē̦rza lapas BW. 13787, 18 (ähnlich: Plm. n. RKr. XIX, 126). bērziņš trauca kļava lapas 4787. priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu Biel. 2206. trauce ar kulaku par galvu (vgl. li. užtraukti per ausį "eine Ohrfeige geben" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 190) Zvirgzdine;

2) hastig anfallen und zersprengen
L.; scheuchen, in Unruhe, Bewegung bringen, aufschrecken U., (mit aũ) Nigr., (mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: dzinēji trauc putnus nuo meža ārā Nigr. mani . . . trauc nuo kapa ārā Janš. Mežv. ļ. I, 3. pulkstenīšu skaņas meža klusumu trauc Lautb. Luomi 67. kuo tu trauc (schreckst) bē̦rnu? Gr.-Buschh.;

3) sich beeilen
U., eilen, beschleunigen (mit aũ) Frauenb., Nigr., (mit àu 2 ) Bers., Sessw., Warkl.: trauc uz priekšu Bers., Sessw., Warkl. u. a. ubags trauc pārstaigāt uz svē̦t kiem mūsu pusi Nigr. zē̦ns trauc teikt, kuo padarījis Frauenb. steidz, māmiņa, trauc, māmiņa, manas baltas villainītes! BW. 7410, 1 var. (ähnlich: 7462, 1). jūdzu, traucu . . . kumeliņu 11297, 2. trauc[u] pie laika ceļu griezt 8976. (malējiņas) trauca gauži gavilēt. BWp. 667, l. zâles traucu izdzert, lai saturs neatvādējas Lautb. Luomi 95. pa pļavu puisē̦ns suoļus trauc MWM. VII, 402. spārni trauc vieglāki par vēju R. Sk. II, 97. vē̦tra tràuc 2 Golg., Saikava, Schwanb., Sessw. nuo kalna strauts uz Gauju trauc Jaunības dzeja 28. es netraucu pruojām kâ tauriņi trauc Apsk. v. J. 1903, S. 309;

4) leeren, austrinken
(mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: tâ izslāpis, ka trauc glāzi pēc glāzes Gr.-Buschh.;

5) (schnell, ungestüm) sprechen, schwatzen:
"neliecieties traucēties! mēs iztiksim" viņa trauca Deglavs Rīga II, 1, 423. "ne˙kad ne!" trauca . . . Alvīna MWM. XI, 170. tā trauca tālāk (setzte das Gespräch fort) Deglavs;

6) singen (von der Nachtigall
Wid., Lis., N.-Schwanb., [mit àu 2 ] Mar., auch von andern Vögeln): birzmalā trauc lakstīgala Mar. n. RKr. XV, 141. ze̦mu trauc (Var.: dzied) lakstīgala BW. 27922 var. tâ tā trauca, tâ dziedāja kâ tā sila cielaviņa BW. p. 1851, 1;

7) tr. miežus Kurmene, Gerstenkörner in der Mühle entzweimahlen;

8) "?" stiprinieks aizdusmuojies, traucjam meitas Pas. II, 47 (aus Rositten). kur juo nejauki traukusi kauja JR. IV, 17. Refl. -tiês (mit aũ) Tr.,

1) sich sehr angreifen ein Geschäft durchzusetzen
L., sich ungestüm vorwärtsbewegen Spr., (mit àu 2 ) Kl.; sich beeilen U. ("in Livl. kaum gehört"), Ronneb., (mit àu) Wolmarshof, (mit 2 ) Arrasch, Ruj., (mit àu 2 ) Fest., Gr.-Buschh., Sessw.: vējš traucas bez apstāšanās Vēr. I, 1388. vedībās traukdamās (Var.: lauzdamās) BW. 16327 var. netraucies ("= nebāzies") man virsū! Segew. traucies ārā nuo ratiem MW. sē̦tā eimu, netraucuos, ne māmiņa mani gaida BW. 4245, 3. es neietu, netrauktuos (Var.: nesteidzuos) 9732. traucaties (Var.: steidzat) sievu ņemt! 13793, 1. augu, augu, netraucuos, lai zaruoja tautu dē̦ls 18934. traukdamies glābties nuo . . . sē̦rgas Janš. Mežv. ļ. I, 14;

2) erschrecken
(intr.) U., (mit 2 ) Orellen, Salis, Sessw., (mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: dabūsi traukties Gr.-Buschh. bē̦rns miegā traucas Salis. par tuo nav kuo traukties, kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 201. - Subst. traukšana,

1) das (Herab)schlagen;

2) das Aufschrecken
(tr.), Aufscheuchen;

3) das Eilen, Beeilen; die Eile:
Kristus lielu traukšanā agri cēlies augšām Gesangb. 88, l;

4) das Sprechen; das Singen;
traukšanâs,

1) das Eilen
(intr.);

2) das Erschrecken, Aufschrecken
(intr.); traukums,

1) das einmalige, vollendete (Herab)schlagen; das Resultat des (Herab)schlagens:
dzenieties... pa skujiņas birumiem . . ., pa rasiņas traukumiem BW. 13628, 8;

2) das einmalige Aufschrecken
(tr.), Aufscheuchen, der Schreck, die Aufregung: nesakāmā traukumā tas jaucas krūtīs sē̦ras, šausmas Dēmons 32;

3) die Eile;
traucẽjs,

1) wer (herab)schlägt:
ziedu traucēju BW. 24610, 2;

2) wer scheucht, aufschreckt
(tr.), beunruhigt;

3) wer eilt, sich beeilt.
Nebst trũkt zu apr. pertraūki "verschloss" und weiterhin (nach Zupitza Germ. Gutt. 140; vgl. auch Fick Wrtb. III 4 , 194 und Loewenthal Indog. Jahrb. XIII, 79) vielleicht zu an. ƥrúga "bedrücken; drohen".

Avots: ME IV, 224, 225


trešdiene

trešdìene 2 Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Pilda, Warkl., Zvirgzdine, = trešdìena.

Avots: EH II, 693


tricēt

tricêt Adsel, AP., C., Golg., Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Saikava, Schwanb., Warkl., Zvirgzdine, -u, -ẽju, = trīcêt, zittern, beben: māja tric Golg. ruokas, galva tric Gr.-Buschh. suņam aste vien tricēja Gr.-Buschh. tricēt tric (erzittert vom Gesang) tā maliņa BWp. 432, 1 var. Etwa für trīcêt mit dem i von *trisêt (li. trišėti)?

Avots: ME IV, 233


trīsas

trìsas Drosth., Jürg., (mit ì 2 ) Adl., Adsel, Golg., Gr.-Buschhof, Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit î 2 ) AP., das Zittern U., Bers., Etn. IV, 97: trìsas 2 nāk (vor Kälte) Lub. man jau sāk trīsas nākt Aps. J. IV, 61. lielkungam pārgāja trīsas (Schauer) par miesu Krišs Laksts 28. zirgu aukstumā saņēma trīsas2 Tirsen. par viņas miesu parskrēja kâ trīsas MWM. v. J. 1896, S. 649. viņš ar laimīgam trīsam lien zem deķīša Vēr. II, 524. ne̦rvōzas trīsas MWM. VIII, 825. ar visām trīsam viņš nevar mani iejūsmināt Apsk. v. J. 1903, S. 501. ūdens trīsas 612. Vereinzelt auch im Singular: stavu še tava priekša miesas trīsa un bailēs (aus einem Text).

Avots: ME IV, 240


trīsēt

I trìsêt Drosth., Jürg., Notk., PS., Wolmarshof, (mit î 2 ) AP., Arrasch, (mit ĩ ) Bauske, Daugeln, Segew., Tr., (mit ì 2 ) Zvirgzdine, -u, -ẽju, zittern, beben: trīsi (Var.: trīci, drebi), apšu lapa! BW. 22696, 5 var. tā trīsēja tautu meita 25448 var. viņš nuo lieliem priekiem trīs Vēr. v. J. 1904, S. 262. viņš (nuo bailēm) trīsējis Pas. III, 31. ziedu lapiņas bikli trīs Zalktis II, 48. pie debesīm jau trīsēja rīta blāzma Vēr. II, 947. In Lettgallen auch reflexiv: vecis... viss... trīsas (r. трясеться) nuo saltuma Pas. IV, 80 (aus Malta). Entweder aus *trisêt (= li. trišėti "zittern)" mit dem ī von trīcêt, oder aus einem Paradigma *trìsu (= li. *trįsù), *trisu, *trist (zu trašâtiês) umgebildet (zu diesem Vorgang vgl. Le. Gr. § 619). Das slav. ę in tręsti "schütteln" beruht wahrscheinlich auf em, sodass le. trīsêt von slav. tręsti wahrscheinlich zu trennen ist.

Avots: ME IV, 241


trukšināt

trukšinât, abwechselnd langsam und schnell fahren Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 245


trupeknis

trupeknis,

1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;

2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;

3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";

4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.

Avots: ME IV, 247


tūce

tùce Nötk., tûce A.-Laitzen, Lubn., tùce 2 Adsel, A: Laitzen, Domopol, Erlaa, Golg., Meiran, N: Rosen, Schwanb., Warkh., Warkl., tûce 2 Jürg., tūce Mar. n. U., Oppek. n. U. und Mag. XIII, 24, Nitau, Stomersee, Tirsen, tūcis Nötk., tûcis Lubn., tùcis 2 Domopol, Zvirgzdine, tūcis Mar. und Oppek. n. U., Kortenhof, Lis., Nitau, Odsen, Ungurmuiža, tūcs, -s Cibla, eine Regenwolke; eine Wolke überhaupt; ein Strichregen U.: lietus tūce BW. 8771 var. saulīte ielīguoja me̦lnajā tūcītī 27545. saule pārplēse me̦lnu tūci L. W. 1921, № 50, 2 3 . tuvuojusēs tūce ar lietiem un pē̦rkuonu Etn. II, 179. tūces skrien padebsiem A.- Laitzen n. FBR. VIII, 48. me̦lna tūcs Pas. V, 296 (aus ; Welonen). izlijusi lietus tūce Niedra. kâ tūcs ļaužu daudz Zbiór XVIII, 451. pacēlēs sniega tūcis Zvirgzdine. Wohl aus r. тýча "Wolke"; in der Aussprache (mit û!) wohl durch tûkt beeinflusst.

Avots: ME IV, 277, 278


tūkšis

tûkšis Adsel, C., PS., Schujen, Wolmarshof, (mit û 2 ) Jürg., tûkšs Gr.-Buschh., Pilda, Warkh., tūkšis LP. VII, 1255, (mit û ) Zvirgzdine, die Geschwulst: fermerîs izskaidruoja tūkši ar uodzes kuodumu Latv. - tūkša zâle, veronica beccabunga I,. Nitau n. Etn. I, 84.

Avots: ME IV, 279


tūkšt

I tûkšt Nötk., PS., Warkh., (mit û 2 ) AP., Arrasch, Jürg., tûkšu, = tûkt, schwellen Wessen, Zvirgzdine: tē̦vam tâ tūkša kājas, ka ne.-maz nevarēja paiet AP. Vgl. dazu Le. Gr. 5892; niederle. tūkšt vielleicht für alteres tūkst nach dem prs. tūkšu (gebildet zum Infinitiv statt des alten tūsku).

Avots: ME IV, 279


tūkt

tûkt Kl., Serbigal, Wolm., Zvirgzdine, tūkt Neuenb., tûkt 2 AP., Līn., Ruj., Salis, -kstu, -ku, schwellen (eig. und fig.); fettwerden U.: iesāka tūkt kāja MWM. X, 925. krūts tai asinīs un drusku tūkusi Rainis Ant. un Kl: 123. sākšu taukuos tūkt Asp. VII, 32. straume tūkst tūkumā un krastus grauj MWM. IX, 245. tīnes nuo pilnuma tūkst VII, 440. - Subst. tūkšana, das Schwellen; tūkums, das einmalige, vollendete Schwellen; die Geschwulst U.: ja balts tūkums ir ādā III Mos. 13, 10. tūkums rīklē, St., die Bräune im Halse. - tūkuma zâle Mag. IV, 2, 29, Scharbockskraut (ranunculus ficaria L.) Fischer 250; RKr. II, 76; Bachbungenkraut St.; empfindliches Springkraut (impatiens noli tangere L.) RKr. II, 72, (tûkumzâle 2 ) Kand.; sīkziedainā tūkumzâle, impatiens parviflora Druva III, 734, Edwalen. Zu tâuks, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 711, Boisacq Dict. 990.

Avots: ME IV, 280


tūļi

tùļi 2 Zvirgzdine, Adv., = tūlu, tuvu: tūļi auga ļaudaviņa BW. 20019, 1.

Avots: ME IV, 281


tulzna

tùlzna Arrasch, Jürg., Neuenb., PS., tul˜zna AP., Ermes, Wohlfahrt, Wolmarshof, tulˆzna Adsel, Serbigal, tùlzna 2 Adl., Bers., Golg.,Gr.-Buschh., Kl., Los.,Nerft, Pilda, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, tulˆzna 2 Bauske, Kand., Kurs., Līn., Nigr., Pe̦nkule, Ruj., Salis, Segewold, Selg., Sessau, tulzna L., tulzne U., tulznis Elv., U., eine Brandblase, eine Blase überhaupt U.; eine Blatter U.: stipri strādājuot dabūju ruokās tulznas Nigr. saspiedu ruoku, iemetās liela tulzna ebenda. maizes tulznis "Brod-Blatterlein" Manz. Lettus. ja saulei kreisā un labā pusē ir tulznas ("?"), tad gaidāms slikts laiks Fest. Zu tulzt.

Avots: ME IV, 260


tume

tume U., Kurs., Naud., Nötk., tuma U., Dond., der Tumm, die Grundsuppe; tuma Ruhental, eine Art Suppe aus Weizenmehl; tume Römershof, Mehlbrei; tume Zvirgzdine, der Rahm auf süsser Milch; tume U., tuma U., Buttergrütze; tume "bišu līmis" Lubn.: vakariņās ir izvārīta tuma Ruhental. es izvārīju miltu tumi Romershof, Siuxt. auzu tumi CTR. I, 63. ja skābus kāpuostus vāra, tad gardāki būs, ja tiem uzsitīs tumu virsū nuo smalkiem miltiem, pāris kaŗuotēm krējuma, taukiem, sviesta Dond. - tumes pakāļa, ein dicker Mensch Naud. Woht zu tumêt.

Avots: ME IV, 261


tumušļāties

tumušļâtiês, zögern, trödetn, langsam arbeiten: cik tu ilgi tumušļāsies, ka neiesi da darba! Zvirgzdine. nevajag[a] tumušļāties, vajag[a] drīži darīt ebenda.

Avots: ME IV, 264


tumušļis

tumušļis "einer, der sich langsam bewegt und langsam arbeitet" Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 264


tupuļāt

tupuļât Bers., Kalzenau, Warkl., Vīt., -ãju, tupuļuôt Wid., Adsel, Golg., Gr.Buschh., Lubn., Meiran, Odsen, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, häufig hokken, sich häufig niedersetzen, sich bald setzen, bald aufstehen: Uķis. . . tupuļuo pa ķēķa priekšiņu un sutina ievas Krišs Laksts 32. kuo tu tupuļuo kā puika, kā cilvē̦kus biedē̦dams! (zu einem Beerensammler gesagt) Kaudz. Izjurieši 180. mazs bē̦rns tupuļuo Pilda, geht mit kleinen Schritten.

Avots: ME IV, 268


tust

tust U. (unter tuost), Adsel, Alswig, Bewershof, Bolwen, Erlaa, Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Lennew., Meiran, Nerft, PiIda, Sessw., Sonnaxt, Warkh., Warkl., Wessen, Vīt., Zvirgzdine, Praes. tušu (in Jürg.: tuôšu 2 , das eigentlich zu tuost gehört), Praet. tusu, schwer ausatmen, keuchen, stöhnen: ne tuš, ne pūš Br. 207. pārāk re̦sns cilvē̦ks tuš, it kâ ka tam būtu aiztusnis Sessw. tas tuš it kā zem rudzu maisa Blaum. kuo nesa ... brāļi tusdami, rē̦kdami? BW. 25248. tusdama un ste̦nē̦dama viņa gāja pa istabu A. v. J. 1896, S. 332. vepruks tikkuo var pavilkties aiz branguma, tuš vien A. v. J. 1900, S. 366. krūtīs kaut kas tusa Skalbe Kâ es 33. mašīnas tusdamas un e̦lsdamas attīstīja . . . zirgu spē̦kus A. XXI, I75. nuo smagās Marča tušanas spriežuot bij jāduomā, ka Marčs . . . strādā . . . grūtu darbu Vatdis Stabur. b. 8. tie tur stāv, ste̦n un tuž (wohl fehlerhaft fūr tuš) Liev. Brez. un Hav. 152. tusdams un pūzdams kāpis augšā Latvju tautas anekd. IV, 346. Reimwort zu dust I. Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 183 zu an. ƥyss oder ƥausk "Lärm", ahd. dōsōn "tosen"; doch bedeuten die an. Wörter auch "Getümmel", was zu le. tust schlecht passt. Eher nach Büga LM. IV, 444 zu poln. cuch "Gestank" und serb. ćûh "Hauch". An und für sich könnte das u in tust auch die Schwundstufe von ve in tvest (s. dies) sein.

Avots: ME IV, 273, 274


tuvīms

tuvîms, in der Nähe liegend, nach Andrepno, (mit ì 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 28: Tuvîmās Klìesmetes 2 , Dorfname in Andrepno n. Lvv. II, 181. vgl. tālīms.

Avots: ME IV, 276


ūdišņājs

ûdišņājs Zvirgzdine, wässerig: ū. uļbiks (Kartoffel) Bērzgale (hier neben ūdinaina pļava).

Avots: EH II, 741


upene

upene Grünh., Wolm. u. a. (unbek. in Bauske, Dond., Dunika, Kandau, Pilda, Segewold, Selg., Sessau, Siuxt, Stenden, Widdrisch, Zvirgzdine, wo dafür sustrene resp. zustrene), upine Warkl., schwarze Johannisbeere: bričuo, dē̦ls, upenes! Etn. II, 31. me̦lnuo upeņu lapas Kat. Kalend. 1901, S. 120. aiviekšas, upines baltas ziedēja,... sarkanas kārsa (die Himbeeren, oder Johannisbeeren?) BW. 33612 aus Warkl. Vgl. li. upìnis (fem. -ė) "dem Fluss angehörig".

Avots: ME IV, 300


vācele

I vâcele Bers., Drosth., Kl., Kr., Prl., Sessw., Sunzel, vâcele 2 Dond., Iw., Karls., Tr., vācele Bolwen (unbek. in Dunika, Kaugershof, Ruj., Salis, Widdrisch),

1) ein Gefäss aus Baumrinde, Kober
U.; ein Paudel aus Birkenrinde Nigr.; ein geflochtenes Gefäss Plm.; ein geflochtener Korb Stelpenhof, (mit â ) PS., Smilt., (mit â 2 ) Stenden; ein geflochtenes Gefäss mit einem "luoks" Frauenb. (mit â 2 ); ein viereckiges aus Pergeln geflochtenes Körbchen Rudbahren; ein Körbchen zum Kartoffeltragen (mit â 2 ) Talsen; ein Körbchen zum Tragen von Mehl N.-Schwanb. (mit â ), Stürzenhof, zum Tragen von Getreide Zaļm.; eine Art hölzerner Eimer mit Deckel, worin flüssige Speisen aufs Feldgetragen werden (mit â 2 ) Gramsden; "ein deckelförmiges Gefäss" (mit â) Nötk.; "ein hölzernes Kistchen" (mit â 2 ) MSil.: vācele se̦nuos laikuos derējusi arī ē̦damu lietu glabāšanai PS. kriju vācele, ein Gefäss aus Borke Bielenstein Holzb. 354, 356. ganu vācele, ein Frühstücksbehältnis für den Hirtenknaben 343. linu sē̦klu vācele, ein Behältnis für Leinsaat 343. miču vācelīte, eine Haubenschachtel 354. miltu vācele, ein aus Kiefernwurzeln geflochtenes Behältnis für Mehl Stürzenhof. viegla vācele, ein leichter Korb Bielenstein Holzb. 353. me̦ldiem šūta vācelîte BW. 16793. edz, kur nāca al[u]s vācele! 19639, 3. krējuma vācelīti 31038 var. gul... kâ bunduls vācelē 29258 var. četras uolas vācelā 30068. ieliec, meit, lakatus vācelē! Plm.;

2) ein Getreidemass ( 1 / 3 Lof) Zvirgzdine (mit â );

3) eine Art Hut
Kundziņš Smiltene 35;

4) fig., salašņu (Sessw.) od. te̦nku (Memelshof) vācele, eine Klatschbase; ein Schimpfname (für ein Frauenzimmer)
Frauenb. (mit â 2 );

5) "ein kleiner Deckel"
(?) Nötk. (mit â ). Dazu li. dial. acc. s. vokelâiti (-i aus oder -ę) "ein geflochtenes Körbchen" bei Arumaa Lit. mundartl. Texte 10. Nach Zubatý BB. XVIII, 244 zu vâks, wozu und gleichzeitig zu vākt es auch Bielenstein Holzb. 343 stellt. Wenn vâks 3 aus dem deminutivisch aussehenden vācelis I abstrahiert ist, gehört vācele formell wohl zunächst zu vākt; zur Bildung vgl. le. tēsele, šūpelis u. a. Le. Gr. § 172a.

Avots: ME IV, 490, 491


vādīt

vàdît 2 Warkh., vādêt Kaunata, vàdêt 2 Zvirgzdine, schaden Kaunata, Zvirgzdine; "надоѣдать" Kaunata: tās zâles cilvē̦kam vādej Zvirgzdine. Nebst li. võdyti "hinderlich sein; schaden" aus einem slav. vaditi (poln. wadzić) dass.

Avots: ME IV, 492


vāgūzis

vãgũzis Ahsuppen, Wolm. u. a., vāgūze L., das Wagenhaus, die Wagenremise U. (unbek. in Dunika, Memelshof, Zvirgzdine). Aus dem Niederdeutschen.

Avots: ME IV, 493


vaibīt

vaîbît Bers., Fest., Golg., Peb., Saikava, Sonnaxt, (mit 2 ) Adiamünde, Widdrisch, -u, -ĩju, freqn, zu viebt, (das Gesicht) verziehen, verstellen: vaibīt seju. Refl. -tiês U., Nerft, (mit ) Kr., Drosth., Zvirgzdine, das Gesicht verziehen, verdrehen, verstellen: runājuot un vaibuoties kâ bābieši par tādām blēņām Kaudz. Izjurieši 164.

Avots: ME IV, 433


vaids

vaĩds Bauske, der Seufzer. - Plur. vaĩdi Tr.,

1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;

2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;

3) Verdruss, Streit
L.;

4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).

Avots: ME IV, 434


vaimanāt

vaĩmanât AP., Arrasch, Bauske, Dond., Jürg., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Schujen, Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, (mit àI ) C., PS., Serbigal, N.-Wohlfahrt, Wolm., (mit ài 2 ) Kl., Nerft, Prl., vaimanât U., vàimaņât 2 Preili, -ãju, vàimanêt 2 Zvirgzdine, vaimanuôt Spr., jammern, wehklagen.

Avots: ME IV, 437


vaina

I vaina (li. vaina "Fehler, Gebrechen" Lit. Mitt. IV, 219, V, 164, Bezzenberger BGLS. 336) AP., Gramsden, Ronneb., Ruj., Salis, vàina 2 Kl., Nerft, vaina U., vaĩne Līn., Segewold, Serbigal, vàine 2 Eversmuiža n. FBR. Vl, 37, Golg., Mahlup, Mar., Preili, Schwanb., Selsau, Zvirgzdine, *vaîna 2 od. *vaîne 2 Schlehk n. FBR. VII, 36; Rothof n. FBR. VIII, 133, vàiņa 2 Gr.Buschh., Lös., Oknist, Prl., vaiņa BW. 16606 var.; 21988, 4 var.; Sussei n. FBR. VII, 140,

1) die Schuld, das Vergehen
Wolm. (vaĩna), St., U.; die Ursache U.: nerāj mani bez vainiņas! BW. 26818, 1. nesakait manas vainas (sagt nicht, dass ich schuld bin), ja ruozēm zari lūza! 6464. nuorāva žagars manu vainadziņu. žagariņa vainu devu, - sen tautieša ruociņā 5905. aiz kuo sievas neņemiet? pē̦rn sacīja miežu vainu (Var.: vaini), kāda vaina (Var.: vaine) šuoruden? 13781, 2. pē̦rn teicāt tādu vainu, ka miezīši neauguši; . . , nu liksim tādu vainu: apinītis neziedēja 13781, 3. augs pādīte, sapēs zuobi, duos vainiņu kūmiņām 1482, 2. mātes vaina pie mazā augumiņa (die Mutter ist am kleinen Wuchs schuld) BWp. 1713. kaķi putru apē̦duši. tī nebija kaķa vaine, tī bij paša aukļa vaine Mar. n. RKr. XVII, 104. tik vien varu vainas duot (Var.: rast, grìezt): neduod puisi klāt gulēt BW. 32847. ļaudis man vainu cēla, es par vainu nebē̦dāju 8599. kas pie mana augumiņa nezināmu vainu liek (wer mich verleumdet) 8519. allaž jau mana vaina (immer bin ich schuld) Plūd. Llv. 216. vainu uz citu griezt, die Schuld einem andern zuschieben U., einen andern in Verdacht haben L. Vasaraudzis liek visu Andŗa vainā (schiebt die Schuld an allem auf A.) Aps. Bag. radi 16. neliedzies ilgāk, ja esi pie vainas (wenn du schuldig hist)! Blaum. Pie skala uguns 44. vainā krist (schuldig werden) Kaudz. M. 317. Sprw.: kad vilks izsalcis, tad jē̦ram vaina Br. sak. v. 1421. slinkums ir nelaimes vaina (Ursache) Kundz. Kronv. 159;

2) das Gebrechen, der Mangel, der Schade
St., U.; der Fehler; die Krankheit (vaĩna) Ramkau: Sprw. uotra vainas acīs duras Br. sak. v. 1317. ta maza vaina LP. IV, 71. tā vaina tik liela nav, der Schade ist nicht eben gross U. kas vainas? wo fehlts? was gibts? worüber wird geklagt? U. kuo tu raudi, kas tev vainas (Var.: kas tev kait)? BW. 26864, 2. es nezinu, kas man vainis (sic!) 17720, 2 (aus Segewold). kas man vainas (rhetorische Frage) nedzīvuot pie bagāta saiminieka? balta putra, tīra maize 31092. kas man vainas (Var.: vainītes) nedzīvuot (Var.: kas kait man nedzīvuot), vainadziņa nevalkāt! 5264, 6. kas pašu austai drēbei par vainu (was fehlt dem hausgewebten Stoff, d. h. er ist gut genug)? Kaudz. M. 87. te jau žāvēšanas vaina vien ir Wolm., hier muss nur getrocknet werden. tur ir trumpējamā vaina ("ir jātrumpē") Kav. viņš brē̦c par vainām visādām, er klagt über allerlei Gebrechen U. Sprw.: vaina (die Krankheit) ne˙kad neiet gulēt, vienreiz nāk augšā Birk. Sakāmv. 37. kunga vaina - zemnieka veselība Br. sak. v. 555. tī vaine, ka ķēzī gultā Pas. VII, 434. kas aizkāris, tam vaina piesitusies LP. VII, 379. iekšīga vaina, eine innere Krankheit Ramkau. asins vaina (Konv. 2 200) od. sarkana vaina (U., Konv. 2 200) oder vaĩne Le. Leseb., das Blutharnen des Viehs. vasaras vaina, eine Art Krankheit: pret vasaras vainu varžu kurkuļi jāduod RKr. XII, 15;

3) die Wunde
(vaĩna) Dunika, Salis, St.: strutuojuoša vaina MWM. VI, 506. nāves vaina, tödliche Wunde BielU.; uguns vaina, Brandmal St. Zu slav. vina "Ursache, Schuld, Fehler"; vgl. Trautmann Wrtb, 344 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 230, Ehrlich Zur idg. Sprachgesch. 78. Apr. etwinūt "entschuldigen" beruht auf slav. vina, s. FBR. II, 12.

Avots: ME IV, 437, 438


vainags

vàinags AP., Ramkau, vainags Kl., vàinags 2 Fest., Kl., Saikava, Sessw., vainags 2 Ob.-Bartau, vainags U., vàinaks AP., vàinaks 2 Bers., Oknist, vainaks Manz., St., U., Saikava, vaiņags C., Nitau, PS., vaĩņags Zabeln, vàiņags 2 Erlaa, Prl., vaîņags 2 Bl., Dunika, Sassm., Tr., Wahnen, Wandsen, vaiņags Glück, L., Bielenstein Holzb. 366, 700, Memelshof, vaîņaks Serbigal, vàiņaks 2 Golg., Lös., vaîņaks 2 Gramsden, Nigr,, Rutzau, vaîņuks A.-Laitzen, Kl.-Laitzen, vàiņuks 2 Zvirgzdine, vaîņuks 2 Kalleten, vàiņugs 2 Zvirgzdine, vaiņugs BW. 6198, 5 var., Demin. vainedziņš BW. 14347, 2 var. (aus Stockm.), vainedziņš 5851 (aus Selsau), vaineciņš 6100, 3 var. (aus Lennew.), vaineciņš 5869 var. (aus Saussen), Demin. verächtl. vaiņaķelis Janš. Bandavā I, 207,

1) der Kranz; die Krone; der Kranz, die Mädchenkrone, Kopfschmuck, den die Unverheiratete trägt und der als Zeichen der Jungfräulichkeit gilt (im VL. Schmuck und Symbol der Jungfrau):
vainagu vīt, pīt, darināt, darīt, einen Kranz flechten, anfertigen. vīt vaiņaga Aus. I, 33, zum Kranz flechten. apzeltīti vaiņadzini BW. 6044 var. auzu salmu vaiņadziņš 6044. bē̦rzu lapu vainadziņš A. 268. krūkļu vaiņadziņš BW. 6044, 3. misiņa vainaks Manz. Phraseol. XIX. vainaks ar spangām (mit Spangen) ebenda. vainaks nuo saŗiem (von Pferdehaaren) ebenda, saru vaiņadziņi BW. 6044. rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157. ruožu vainadziņu BW. 14347. skārda vainadziņš 5944. vaŗa vainadziņu (Var.: vaŗa kalts vaiņadziņš) 6044, 1. vizuļu vaiņagi A. XX, 713. zīžu vaiņadziņu BW. 24618, 1 (ähnlich: 6044, 3). ziedu vainadziņi 6044 var. man deviņi vainadziņi: trīs bij zīļu, trīs kauliņu, trīs dze̦ltanu vizulīšu 5831. es nuoviju vaiņedziņu nuo deviņi zemenāji 5851 (ähntich: 5852; 5853). es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu 5856. es nuoviju vaiņadziņu visādām lapiņām; ziedēj[a] mans vaiņadziņš visādiem ziediņiem 5859. kārtām šuvu vaiņadziņu, burdītēm darināju 5931. platu pirka vaiņadziņu 5700, kuplu pirku, darināju ve̦damuo (Var.: ejamuo, izejamu) vainadziņu (den Brautkranz) 6104, 3 (ähnlich: 24253). brūtei divi vaiņagi, mazais un lielais. ar mazuo meita tuop iesvētīta, kâ arī salaulāta. ja meitai bijis bē̦rns, tad pie lauiāšanas mazā vaiņaga vietā lietuo lieluo A. v. J. 1896, S. 163 (Infl.). guodīga meita priecādamies savu vainaku ne̦s Manz. Post. I, 219. meita vēl vainakā, sie ist eine Jungfrau U. vaiņaga (vainaka St.) meita L., eine reine Jungfer. daža laba mātes meita nuosēd ilgi vainagā (Var.: paliek meitu kārtiņā; bleibt [lange] unverheiratet) BW. 11700 var. nevēklītis kājas ava uz tā mana vainaciņa (gedachte um mich zu freien) Biel. 2324. es nekāršu šūpulīti vainadziņu valkādama (ich werde kein uneheliches Kind haben) BW. piel. 2 6599, 3, ja par kādu jaunavu teic, ka tai vairs nav vainadziņa, tad tas nuozīmē, ka tā zaudējusi savu jaunavas guodu Plutte 63. meita savu vainaku zaudējusi St., das Mädchen ist zu Fall gekommen. tai meitai jau divi vaiņaga bē̦rni (uneheliche Kinder) Sassm. n. RKr. XVII, 61. vaiņaga vīlējs LP. VI, 340, der Verführer. - galvā tai e̦suot nemirstības vaiņaks Pas. IV, 393 (aus Serbigal). balti putu vaiņagi (Schaumkronen) Vēr. II, 258;

2) jede der über dem Grundbalken liegenden Wandbalkenreihen eines Gebäudes
Bielenstein Holzb. 86 (im Plur. vainaki): četri caur pakšiem sasieti baļķi iztaisa vaiņagu B. Vēstn. 1895, No 86. pirmais vaiņags atruodas taisni uz zemes ebenda. pirmā vaiņaga baļķus sauc par pamatnicām ebenda. viņš cēla vaiņagu pēc vaiņaga Vēr. II, 1369. vaiņagu pēc vaiņaga pacēlās aiz˙vien augstāk jaunais nams A. v. J. 1896, S. 134. kurzemnieku istabas augstums ir kādi desmit baļķu vaiņagi Plutte 83. virs augstiem akmeņiem stūŗuos uzcirsti daži vaiņagi baļķu Zalktis I, 58. liek ... 4 baļķus pirmam vaiņakam RKr. XI, 84. lai baļķus varē̦tu iebūvēt . . vaiņakā ebenda;

3) der Umlauf oder Kranz am Rade
St.;

4) kakla vaiņags, das Schlüsselbein
Brasche. Nebst li. vainìkas und slav. věnьcь "Kranz" (als Ableitungen von einem kürzern Nomen, vgl. poln. wian und r. вѣнъ "Kranz") zu vît "flechten, winden".

Avots: ME IV, 438, 439


vaira

vàira 2 Mar. n. RKr. XVII, 145, Fest., Golg., Kl: Laitzen, Lös., Lubbei, Mahlup, Meiran, ran, Meselau, Oknist, Prl., Schwanb., Sessw., Sussei, Zvirgzdine, vaira Spr., = vaĩrs, vaĩ-rāk, mehr: nū gan juo nesišu vaira Sussei n. FBR. VII, 144. nelij vaira, lietus diena! BW. 33871. svešai mātei maizes žē̦l, man varītes vaira (Var.: vairāk) žē̦l 4447, 1. Zur Bildung des Komparativs gebraucht: maza man[a] māseņa, vaira maza (noch kleiner) ļaudaveņa 11292, 1.

Avots: ME IV, 440, 441


vāķināt

vāķinât,

1) "?": (vainaku) Rīgā pirku, šai zemē vāķinavu, . . . šai zemē kaldinavu BW. 33627, 8 (vgl. auch 13273, 3);

2) "(etwas, worauf man stolz ist) prahlend zeigen"
Warkhof, Zvirgzdine: vàķinât 2 naudu, vainaku.

Avots: ME IV, 496


vaļa

vaļa (li. valià "Wille; [bei Būga KSn. I, 37] Gewalt, Macht", r. вóля "Wille; Freiheit"),

1) die Ungebundenheit, Freiheit
U.: citam vaļu duot L., einem Erlaubniss und Freiheit gestatten. bē̦rnam visa vaļa paļauta Gr.-Buschh. nu viņam vaļa darīt, kuo tik grib: sieva aizbraukusi ebenda. duod man vaļu divi mēnešus, ka es iemu...! (dass du mich lassest zwei Monate) Glück Richter 11, 37, ne savā vaļā būt St., nicht von sich selbst, sondern von einem andern abhangen. savā vaļā dzīvuot, nach Belieben, ohne Beschränkung leben St., U. bē̦rni palika savā vaļā (sich selbst überlassen) D. 330. uz vaļas (Golg.), uz vaļu (Siuxt, Stenden), pa vaļai (Mahlup) dzīvuot, für sich, unabhängig, als Lostreiber leben: kas paliek uz vaļu, tuo sauc par vaļnieku Stenden. viņš jau uotru gadu dzīvuo pa vaļai Mahlup. palicis uz savas vaļas Golg. zirgs ticis pa vaļai (ist [von der Kette] losgekommen) Oknist. pie Jevtus sapulcējās vaļas vīri (lose Leute) Glück Richter 11, 3. vaļas ceļš Weish. Sal. 19, 7. vaļas grāmata St., Freiheitsbrief. darba laikā nav nedz kāda bizenēšana..., nedz citāda vaļuošanās. kas nuo tādiem vaļas luopiem iznāk? Janš. Bandavā II, 12;

2) die Musse
U.: man nav vaļas, ich habe keine Zeit (Musse) U. vai man vaļas ē̦rmus skatīties? LP. IV, 128. vaļa pakaļu dīda, aus Überfluss an freier Zeit werden Unarten ausgedacht Oknist. vaļas diena, ein freier Tag St., U. vaļas laiks, freie Zeit, Musse U. vaļas zirgs, ein Pferd, das (eben) nicht zur Arbeit gebraucht wird St., U. tarkšķ... cauru dienu it kâ vaļas ļaudis (Leute, die nichts zu tun haben) Alm. vaļas sievietes, kam pie lauku darbiem nav ejams Janš. Bandavā I, 239;

3) freie Macht und Gewalt, Willkür
L., die Macht, Gewalt U.: Je̦ruzaleme . . . būs tava vaļā Glück I Makkab. 15, 7. viņam nebij vaļas tuos atkal salasīt 9, 6. viņam tâ˙pat vaļa (Recht?) ir nuo tam . . . maizēm ēst kâ pašiem priesteriem I Sam. 21, 5. dieva vaļā L., in Gottes Fügung. tas stāv jūsu vaļā, das steht in eurer Macht U. viņam liela vaļa ruokās (ruokā Salis) Dond. tu viņam atdevi lielu vaļu ebenda. ja jau tur cita ceļa nav, nu tad lai ar dieva vaļu ("?") Deglavs Rīga II, 1, 497. tas puisis lielu vaļu ("varu") paņēmis Oknist. vēja vaļa, ohne Aufsicht Ahs.: tu visas lietas atstāj vēja vaļā Ahs. n. RKr. XVII, 62. gudrāki tu darītu, ja aple̦nktuo Ciebu laistu vēja vaļā (wenn du die Z. aufgeben würdest) un sviestuos klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56;

4) die Erlaubnis
St., U.: vaļu duot, Erlaubnis geben U., Pas. III, 102. duômu vaļas . . . naudu kalt Glück I. Makkab. 15, 6. viņš deve tam vaļas kara pulkus sapulcēt 10, 6. duod tam cilvē̦kam vaļu nuo visādiem... luopiem ēst I Mos. 9. deve viņam vaļu pret Zaulu celties I Sam. 24, 8;

5) der Wille
(nur mundartlich!) U., Oknist: vaļu ļaut, freigeben, den Willen lassen U. tava vaļa (tu wie du willst)! Golg., Oknist, Sessw. tik ilgi . . . bāba ... muocīja zemnieku, cikām tis piekrita jās vaļai Pas. IV, 381 f. būsi... munas vaļas pildītāja 382. vilks tikai paraudzīja ga ļas, bet lapsa paēda da vaļai Pas. I, 158 (aus Kalupe);

6) ar vaļu, vorbei, verloren, zugrunde gegangen
Infl. n. U.: tā lieta ir ar vaļu U. kai es izgāju nuo sē̦tas, tai viss ai vaļu (dem Schicksal preisgegeben, vernachlässigt) Zvirgzdine. Zu li. vélti "wollen; erlauben" (s. Būga KSn. I, 36 ff.), slav. velěti "wollen, befehlen", lat. velle "wollen", and. williu "(ich) will", ahd. wala "Wahl", ai. vara- "Wunsch", vṛṇāti "erwählt sich, wünscht", av., ap. var- "wählen, wollen", mcymr. guell "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 294 und Trautmann Wrtb. 348 f.

Avots: ME IV, 463, 464


vāla

vāla,

1) vāla Wolmarshof, vâla 2 Kaltenbrunn, Oknist, Zvirgzdine, vàle Arrasch, C., Jürg., vāle Ruj., Salisb., Segew., vâle 2 Mar., Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., vàle 2 Karls., Selg., Widdrisch, vāle Manz. Lettus, U., vâlis C., vālis Blumenhof, Rentzen, vālis Wid., vāls Iw., Nötk., Salis, Siuxt, vā`ls PS., Smilten, vā`ls 2 Erlaa, KL, Lubn., Zvirgzdine, vāls 2 Stenden, vāls U., die Heuschwade;
vālis Gold., Iw., Līn., vāls Dunika, Gramsden, vāls Nigr., zum Trocknen zusammengeführtes (dicht ausgebreitetes) Heu (= apārnis): pļavmalā žūst siena vāli Krūza Zelta laipa 56. izārdītie siena vāli Plūd. Rakstn. II, 384. vālī sagrābtu sienu Etn. III, 103. vai izpļāvāt katrs pa vālai? Jauns. III, 50. izpļauj manu vāles galu! BW. 26091. (upe) aizne̦s dažu siena vālu (Var.; vāli) 17986, 3. me̦lnu vāli griezt, das Gras bis auf die Wurzel abmähen U. trīs vālus siena nuo gubām izlaidām; divus vālus izžaudējām un pārvedām, trešais vāls aizlija Nigr. vāliņš siena gulēja gar zemi LP. VI, 514. ieritinājās grīšļa vāliņā Janš. Bandavā I, 80;

2) vāla Spr., vāle, vālis, vāls, der Streifen, Strich
(fig.) Spr.; der Sturz; die Welle Spr.; Zusammengeballtes: izauga raže̦ni pūŗi, visi vienā vālā ("?") vien Dīcm. pas. v. I, 75. migla pāri upei vālēs viļņuoja MWM. X, 1. caur miglas vāliem Skola III, 228. vē̦tra grūda biezus sniega vāļus Asp. sarkst mākuoņu vāli Vēr. 132. dūmi veļas vāļiem (= lieliem klumšķiem) Frauenb. tvaiku vāls MWM. IX, 185. ē̦nas saplūst vienā vālē Vēr. II, 1474. vē̦tra viļņus vāluos veļ Latv. ja dzīvs esi, tad atej piena vāla (vilnis), ja nedzīvs, atej ašņa vāla! Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). - vālām Kokn. und Lems. n. U., Bolwen, Memelshof, Pilda, (mit à 2 ) Oknist, Zvirgzdine, vāliem Bolwen, (mit à 2 ) Bers., vāļiem Wid., ar vālu Kronw. n. U., Grünh., (mit à 2 ) Kreuzb., (mit â 2 ) Bauske, ar vāli, - aumaļām, mit Macht, in grosser Menge; "rindām" Memelshof: liet[u]s vālām . . . iet Pilda. sviedri vālām vien iet Oknist, Zvirgzdine. vējš dze̦n mākuonus vālām Memelshof. pa ...luogu ...vāliem plūst iekšā .. . smarša Deglavs Rīga II, 1, 604. ūdens vāļiem gāžas Bers. ūdens nāk nuo trūbas ar vālu Grünh. sāks upē ūdens ar vālu gāzties LP. VI, 508. ar vālu... krīt uz leju Kav. valuodas un triekšana... skanēja pretim ar vālu Deglavs Rīga II, 1, 21. gaiss plūda viņam ar vāli pretī Purap. Wohl nebst li. võlas (wenn es kein Slavismus ist!) "grosse Wasserwoge; Unterlageholz", volai "wallartige, lange Reihen, in welche auf den Wiesen das Heu zusammengeharkt wird", serb. vâl "Welle", r. валомъ "in Menge" (anders darüber Walde Vrgl. Wrtb. I, 296) u. a. zu velˆt "wälzen", s. Leskien Abl. 354, Thomsen Beröringer 235 f., Trautmann Wrtb. 349.

Avots: ME IV, 496, 497


valkāt

val˜kât,

1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl 2 ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);

3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡

4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,

1): auch (mit àl 2 ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH II, 752


valkāt

valkât, -âju, valkuôt L.,

1) hinund herziehen, -schleppen
Erlaa, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Schwanb.; zerren (z. B. von Hunden gesagt) U.: ar lielām muokām valkāja savu miesu Pas. VII, 134. viņa bē̦rnu visur valkā sev līdz A.-Schwanb. mani māte pēra pa ņātrēm valkādama (Var.: vazādama) BW. 14342 var. (ähnlich: 9341). biksi suņi plēsa pa krūmiem valkādami 11178. vilks tavus bērniņus bara malu valkā 28411. maizi valkāt, das halbgebackene Brot aus dem Ofen ziehn, mit Wasser begiessen und wieder hineinschieben N.-Bartau. "meitiņ, izvelc maizīti...!' ... "man nava vaļas maizi valkāt" Pas. V, 324 (aus Dricē̦ni). viņu bieži valkātu pa tiesām Latg. 1921, No 45, 11;

2) auch valkuot, (ein Kleidungsstück am Leibe) tragen (unbek. in Dunika und Oknist): valkāt gre̦znas drēbes. Sprw.: valkā mici, glabā vīru! Br, s. w. p. 58. valkā pate, tautu meita, savu . . . vaiņadziņu! BW. 24644. valkuo (Var.: valkā) . . . vaiņadziņu! 8511,1 var. (aus Kabillen);

3) auch valkuot, (ge)brauchen St.: valkuosim . . . radītas lietas tikuši Glück Weish. Sal. 2, 6. mēs nee̦sam šuo vaļu valkuojuši (wir haben solcher Macht nicht gebraucht) I Kor. 9, 12. kas šuo pasauli valkuo, ka tie tuo velti nevalkuo (die dieser Welt brauchen, dass sie derselben nicht missbrauchen) 7, 31. dieva vārdu velti valkuodami II Kor. 4, 2. ticību mutē valkāt Klaust. 63. valkādams tē̦va balsi J. Kļaviņš. grāmatiņu sākuši valkāt . . . skuolās Kronv. 22. Refl. -tiês,

1) sich ziehen, sich schleppen; sich herumtreiben, sich herumschleppen
U., Spr., Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: ievelc virvi ragavās, lai nevalkājas pa sniegu! Vīt. bikšu staras pa zemi valkājas Schwanb. čūskas uz lietu valkājas KatrE. valkājas kai deviņas dienas neēdis Birk. Sakāmv. 128. ķēniņš iet un valkājas pa mežu Pas. III, 459 (aus Asūne). valkāties par kapsē̦tu VI, 361. ka jūs te valkājaties ap manu pili? IV, 163 (Infl.). ta ta nu ubagi valkājas! U. kuo nu valkājies man visur pakaļ! Oknist. valkājas aplīk kai nuosprādzis suns Zvirgzdine. dēļ vienas guotiņas vajag sevkuŗu dienu ganam valkāties ebenda. čigāns mani pataisīja pa pasauli valkādamies Ulanowska Lotysze 52. kuo var zināt? - valkājas visādi cilvē̦ki Jauns. M. dz. 178. kaza pa aparu valkajās BW. 21248, 3. lai dievs duod bagātiem ar vutīm valkāties (Var.: vazāties) 8998, 2 var.;

2) "?": laid tad valkājas pats savu nelaimi Manz. Post. I, 81. kad, māsiņa, jauna biji, visi tevi bildinaja; valkājies nu, māsiņa, kāda kleņģa dabūjusi! BW. 22943;

3) einander ziehen, schleppen:
pate dieva dāvaniņa cita citu valkājās (Var.: vazajās): zirdziņš vilka ecēšiņu, ecēšiņa labībiņu BW. 28087;

4) sich tragen
(lassen [von Kleidern]): drēbes labi valkājas C., PS., Vit. u. a., die Kleider sind dauerhaft, halten lange vor. Subst. val˜kâšana,

1) das Hin- und Herziehen, -schleppen, -zerren;

2) das Tragen (von Kleidern);
val˜kâšanâs, das Sichziehen, Sichschleppen, Sichherumtreiben; val˜kâtãjs,

1) wer hin und her zieht, schleppt, zerrt;

2) wer (Kleider am Leibe) trägt:
zināj[u] savu arājiņu smalku kre̦klu valkātāju BW. 7037;

3) wer (ge)braucht:
dieva vārdu veltīgi valkātāji Kaudz. M. 56; val˜kâtãjiês, wer sich herumschleppt. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 456


valodnieks

valuôdniẽks,

1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;

2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*

Avots: ME IV, 462, 463


vālodze

vāluôdze Wolmarshof, (mit à 2 ) Erlaa, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, vãluôdze 2 Līn., vàlûdze 2 (li. vólungė) Kaltenbrunn, Oknist, Sehren, Zvirgzdine, vālūdze Römershof, BW. I, S. 904 und 924, der Pirol, Pfingstvogel, die Gold-, Kirschdrossel, der Bierhold, Bülau (oriolus galbula L.) Für. 1, U., Spr., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 116: vāluodze vēkš, vīvaļuo, svelpj Etn. II, 51. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā BW. 2345, 1. - Vāczemes vāluodze, der Papagei Elv. Nebst valuodze. mhd. witewal, kleinr. ivoła, poln. wywilga "Pirol" zu valuoda und (s. Būga Aist. Stud. 139) poln. wołać "rufen" u. a., s. KZ. LII, 123 und IF. XXXIII, 126.

Avots: ME IV, 498


vanadzis

vanadzis, eine Feldblüte mit blauen und gelben Blüten Zvirgzdine: vanadži aug rudzuos; kad pļauj, bada ruokas Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 467


varavīksna

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î 2 ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î 2 ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne 2 Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne 2 Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne 2 Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna 2 Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne 2 Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne 2 Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn 2 Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste 2 Lautb., varvîkste 2 Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. 2 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484



vārdēt

vārdêt,

1) = ā`rdît 2 (mit ā`r 2 ) Pilda, Zvirgzdine: mē̦slus:

2) = ā`rdît 5: māte lika nedziedāt, man valuodas nevārdēt (Var.: nebārstīt valuodiņu) BW. 23008, 1.

Avots: ME IV, 500



vargans

I vargans,

1) vargans Golg., Plur, varganes Zvirgzdine, vàrgani 2 Warkl., Vidsmuiža, var̂gani Zvirgzdine, die Orgel
(in Golg. nur von der Orgel in der katholischen Kirche gesagt): jie sakāpe uz vargānu (acc. s., oder gen. pl.?) Pas. III, 450; vargans Meiran, Plur. var̂gàni 2 Oknist, die Harmonika (in Oknist scherzweise gesagt); vargana U., vargans U., die Maultrommel; vargana U., vargans L., U., das Brummeisen; varganas Bers., ein schlechtes Musikinstrument;

2) "čīkstuoša mūzika" Bers. Nebst li. vargõnai "Orgel" zunächst aus dem Slavischen (vgl. wruss. варгáн(ы) "Orgel" und r. варгáн "Maultrommel").

Avots: ME IV, 478


vārgs

vā`rgs 2 (li. var̃gas "Not, Elend", apr. wargs "böse", acc. s. wargan "Übel", r. вóрогъ "Feind", serb. vrâg "Teufel") Prl.,

1) Adj., siech; elend
U., (mit ãr ) AP., Arrasch, C., Jürg., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r 2 ) Kl., Lubn., Sessw., (mit âr 2 ) Dond., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen: cilvē̦ks... mazs un niecīgs un vārgs Vēr. I, 834. viņš bij maza un vārga auguma 1469. vārgais zemes bārenis Stari I, 145. sīvi kungi, vārga dzīve BWp. 1066. puišiem vārga (Var.: slikta) dzīvuošana BW. 31037, 3. duod, dieviņ,... vārgu tavu auklējumu! 4832. es, māsiņa, tev[i] raudāju, tu vārgā vietiņā 2597I. vārgs ceļš, ein elender Weg U.;

2) Subst., das Elend
Spr. (n. U. nur in genitivischen Verbindungen gebräuchlich); häufiger der Plur. vārgi, das Elend; "dzīves grūtumi" (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine: nebūt[u] liela uzauguse, nebūt[u] vārgu redzējuse BW. 4066. vai gribit munu vārgu vai gaužuos asareņu? 8603, 2. jau vārguos tu ūzaugi, vēl iedeju netikļam FBR. VIII, 143 (aus Rutzau). jī... ciete visus vārgus Pas. II, 143 (aus Kapiņi). vārgi šimā pasaulē vien ir Zvirgzdine. kas bez vārgu pārdzīvās (sc.: dzīvi)? Ulanowska Łotysze 39. nuo tautas kakla vārgus... nuovelsim LW. 1921, I, 11. nedzīvā taiduos vārguos un nabadzībā No 41, 41. aiz manis guļ tikai rūpes un vārgs U. b. 42, 40. nāk vārgs, tas nesaudz ne bagātuos Rainis Tie, kas neaizmirst 64, mūsu laime smagāka nekâ citu vārgs 89. tā nuogrūsta tik dziļā vārgā Rainis. zemes vārgu nest Asp. vārgu dzīve, elendes Leben (in ökonomischer Hinsicht U.): atsvabinājis nuo šās... vārgu dzīves Kaudz. Izjurieši 78, vārgu dzīvuošana, jammervolles Erdenleben U. vārgu nams, ein Krankenhaus U. vārgu zeme, das Jammertal Wid., das Land, wo elendes Leben ist: nedzīvuošu šinī vārgu zemītē BW. 26335, 5 var. vārgu ļaudis, tie dziedāja, bargu kungu maldināmi 133, 1. iekām nāca vārgu tauta (Var.: lē̦nas tautas) 14529, 5 var.;

3) Subst., ein Bedrückter, ein Sklave
Spr. (gew.: ve̦r̂gs): duod, dieviņ, spē̦ku, prātu, neduod uotra vārgam būt! BW. piel. 2 1448 (aus Lös.). vārguot mun kâ vārgam, ka[d] navā labu ļaužu 9277 (aus Lös.), gāju kalpu, gāju vārgu (Var.: kalpiem gāju, vē̦rgiem gāju) 31075, 1. par vārgiem pārduoti (als Sklaven verkauft) Manz. kļūst nu tīri par vārgu un ve̦rgu RKr. VIII, 7.

Zu vãrgt, ve̦r̂gs u. a., s. Trautmann Wrtb. 342, Mikkola WuS. II, 218, Walde Vrgl. Wrtb. I, 320, sowie Švābe Latv. kult. v. I, 1, 228.

Avots: ME IV, 503, 504


vārgulis

vãrgulis (li. vargùlis "ein Armer") C., Frauenb. u. a., (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine, (mit âr 2 ) Dond. u. a., ein sich im Elend Befindender, ein Kreuzträger, ein Kraftloser und Hilfloser L., U.: vārguot man vārguļam... Laime nuolikuse BW. 9278. vai es ceļams slimnieks e̦smu jeb cits kāds vārgulis? LP. VII, 783. beidzuot vārgule pagrabā nuomiruse V, 200. sivē̦ni kâ vārguļi Zvirgzdine, von nicht gedeihenden Ferkeln gesagt.

Avots: ME IV, 504


varīgs

varîgs,

1) vermögend, bei Kräften
U., Zaravič, C., Erlaa, Saul.: varīgs vīrs. kamē̦r bija varīgs, so lange er bei Kräften war U.;

2) mächtig, gewaltig
Zvirgzdine: dievs ir varīgs;

3) möglich
Für. I.

Avots: ME IV, 479


vārpata

I vãrpata AP., Autz, Bauske, C., Daugeln, Erwalen, Jürg., Kalnzeem, Kurs., Loddiger, Pampeln, Pankelhof, Rosenbeck, Schibbenhof, Schmarden, Schrunden, Siuxt, Stenden, (mit ā`r 2 ) Festen, Golg., vārpata U., Ekau, Rutzau, Vīt., Wessen, var̃pata MSil., die Quecke (triticum repens); agropyrum repens (mit ãr ) Siuxt; lilium arverise Wid. (unbek. in A. - Laitzen, Dond., Frauenb., Kand., Kl., Lubn., Mahlup, Ruj., Saikava, Salis, Schujen, Selg., Sonnaxt, Woimarshof, Zvirgzdine). - Plur. vārpatas, Queckenwurzeln Bers. (neben vārpu zâle "Quecke"). Wie vãrpu zâle dass. zeigt, zu vãrpa.

Avots: ME IV, 507


vārpot

vãrpuôt,

1) vārpât Rutzau, Ähren treiben
U., AP., Bauske, Blumenhof, Golg., Grünw., Jürg., Lennew., Mar., Meiran, Nitau, Nötk., Wolmarshof, Zvirgzdine: mieži, rudzi sāk vārpuot. labības vārpuošana Veselis Tīr. ļaudis;

2) Ähren lesen
Frauenb., Wessen: zuosis vajaga izdzīt vārpuot uz rugāju (lai nuolasa atlikušās vārpas pēc labības nuovešanas) Frauenb. pļāvējus, grābējus un vārpuotājas Janš. Bandavā I, 222. Refl. -tiês, LKVv., AP., Jürg., = vārpuôt 1: šie augi vārpuojas un zied Latv.

Avots: ME IV, 508


vārpsta

vārpsta (mit ã) N. - Wohlfahrt,

1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r 2 ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts 2 , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa 2 ) Bauske, (mit ā`r 2 ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste 2 ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;

2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;

3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;

4) vā`rpste 2 Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 507, 508


vārs

I vārs, das Kochliss, die Suppe, das Zugemüse Allend., Ruj. und Salisb. n. U.; das Gebräu U.: māte lēja vāru Neik. 15. viens vārs (mit à 2 in Zvirgzdine) alus, ein Gebräu Infl. n. U. Kaum zu entscheiden, ob im Le. zu vārît gebildet, oder aus r. варъ "siedendes Wasser" entlehnt.

Avots: ME IV, 508


vārtīt

vā`rtît (li. vartýti "fortgesetzt vertikal wenden", r. вороти́ть "umwenden"), -u, -ĩju,

1) wälzen
U.: nevārti nazi pa ruokām! Warkl. savas ruokas vārtīdama (die Hände ringend?) kliedze ar asarām Zvirgzdine;

2) besudeln
Salis: puods puodu vārta, abi vienā me̦lnumā Birk. Sakāmv. 85. Refl. -tiês,

1) sich wälzen
U.: tev mute vārtās kâ zuosu šķilis BW. 19368. vārtīties pa gultu;

2) sich besudeln
Salis. Zu vḕrst "wenden".

Avots: ME IV, 510, 511


vasaris

vasaris Pas. VII, 437 (aus Lettg.), Zvirgzdine, vasars Warkh., Zvirgzdine, = ve̦sars, veseris, der Schmiedehammer. Aus estn. vasar "Hammer", s. Thomsen Beröringer 286. Hochle. vas- könnte auch aus ve̦s- entstanden sein.

Avots: ME IV, 485


vātot

vātuôt Spr., (mit â ) Zvirgzdine, sich mit kleinen Wunden bedecken.

Avots: ME IV, 512


vāvuļot

vāvuļuôt,

1) vàvuļuôt 2 Lubn., Meiran, Oknist, vàvuļât 2 Wessen, leeres Zeug schwatzen
(vāvuļuôt) Saikava; vāvuļuôt Lubn., Tirs., (mit à 2 ) Gr. - Buschh., unaufhörlich sprechen; vàvuļuôt 2 Gr. - Buschh., Sessw., undeutlich sprechen (in Bērzpils, Dricē̦ni, Kārsava, Mērdzine, Sessw. und Viļāni von Kindern gesagt); vāvuļuôt Celm. "in den Tag hineinreden"; vàvuļât 2 Zvirgzdine, lustig, frölich reden (nur von Kindern gesagt); vãvuļuôt C., (mit à 2 ) Plm. n. RKr. XVIl, 85, durcheinandersprechen, -schreien; vāvuļuôt Aps., Golg., Bers., schreien (z. B. von Kindern od. Betrunkenen): bē̦rni spē̦lē̦damies vāvuļuoja visu pēcpusdienu Saikava. vāvuļuo vienā vāvuļuošanā, tik˙pat kâ biezaputras katls Gr. - Buschh. kuo jūs te vāvuļuojāt? Veselis Saules kapsēta 60;

2) abends ohne Arbeit lange aufbleiben, quienen
Memelshof, Nerft. Zur Bed. 2 vgl. vāvaļât.

Avots: ME IV, 513


važa

važa,

1) die Kette
L., Dickeln, (Plur. važas) Arrasch, Kl., Memelshof, Saikava, Zaļmuiža, Zvirgzdine; die Halskette L., Golg., Nigr., Sehren, Sessw., (Plur. važiņas) Zvirgzdine; Plur. važas Infl. n. U. (z. B. in Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168), Adsel, Bers., Fest., Lasd., važi Laud., Ketten (z. B. zum Befestigen der Kühe im Stall Bers., Fest., Lasd.): ap kaklu valkājama ruota, vis˙biežāk važiņas Konv. 1 784. skudras sarāpās uz kuoka... nuo tejienes tās važiņās nuokārās... visa važiņa sastāvēja nuo skudrām: viena turēja pie uotras D.;

2) važa U., Plur. važas, važi, der Zügel:
zirgu ar visiem zvārguļiem un važiem Kaudz. M. 86. zirgi zviedz, važi (važas 29176,

1) skan BW. 14482. tev, brālīti, smalki važi, tev diže̦ns kumeliņš 21375. aiz važiņu (Var.: gruožiem) nuoturē̦tu . . , kumeliņu 26676 var.;

3) "smalkāka vicīte, kuras viens gals pie vāles, uotrs pie treiliņa" Uozuolnieki;

4) "eine grosse Tracht oder ein grosses Fuder"
Līvāni;

5) "ein Band
(saite), z. B. an einer Schürze" Nötk.: ja kādam priekšme̦tam karājas jeb vazājas saites, tad saka: "kas tās tur par važām karājas?" Le. važas "Zügel" (worauf die Bed. "Kette" beruhen könnte) ist anscheinend mit li. vãdžios "Fahrleine" identisch und in diesem Fall zu vadît gehörig. Doch wäre auch Beeinflussung durch r. вожжá "Zügel" nicht undenkbar.

Avots: ME IV, 489


vecaine

I ve̦caine U.; Spr., Mag. V, 190, Bers., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn. Laud., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava, Sehren, Selsau, Sessw., Sissegal, Stockm., Zvirgzdine, ve̦cainis St., U., Ramkau, ein Stück Land, das früher als Acker benutzt worden ist U., das Brachfeld; eine mit Moos bewachsene erhöhte Stelle auf einer Wiese Selb.; "eine hochgelegene Stelle mit Gebüsch" Lubn.; eine noch nie gepflügte Weide Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169: gulēs... zeme pieci gadi ve̦cainē BW. 3805. ābuoliņa ve̦cainīte smildziņām saauguse 8283. smilgām guovju neredzēju ve̦cainē ganīdama 19123. ai, ve̦cā ve̦cainīt, auga tev rudzi, miež[i]? 23452. nuo celmiņa gre̦mzdu gaida, nuo ve̦caines (Var.: dzedziedas) rācentiņu 3033 var: zirgi ēda ve̦cainē 10569, 13. Pēterim piederēja purva pļava un ve̦caine Stāsti Kraukļu kr. 100. uz šīs pašas ve̦cainītes uzcē̦luši... kruodziņu LP. VI, 233. - Vgl. auch die Orts- resp. Flurnamen Ve̦caine Lvv. II, 65 (Weide in Setzen), II, 167 (Gesinde in Jāsmuiža), Lielā ve̦caine II, 170 (Gesinde in Lievenhof), Garā ve̦caine II, 58 (Feld in Dubena), Ve̦caines II, 70 (Weide in Wallhof), Ve̦caiņu kalns II, 67 (Hügel in Selb.). Zu ve̦cs.

Avots: ME IV, 514



vece

vece,

1) auch vecīte Erlaa, Nigr. u. a., = vecene, ein altes Weib Dr., Pas. I, 141; IV, 507 (aus Welonen); IV, 520 (aus Rositten), Mar. n. RKr. XV, 142; XVIl, 118, Oknist, Ramkau, Zvirgzdine: kāda vecīte vakara laikā gājusi LP. VI, 150. vecīte sēd pie krāsns 1005;

2) "sieva" Bers., Golg., Lubn., Meiran, Memelshof, Sehren, Selsau, Sessw.: jāiet mājā: mana vece negrib ilgāk palikt Golg.

Avots: ME IV, 514, 515


vecelis

vecelis,

1) = vecis, ein alter Mann Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 151 (aus Rositten); V, 297 (aus Welonen), Baltinow n. FBR. Xl, 132, Golg., Zvirgzdine: atrada... ve̦cu veceli, kurš viens pats dzīvāja Pas. II, 135 (aus Rositten). jauna mūs[u] māsiņa, ve̦cs ir tautu vecelīt[i]s BW. 22081;

2) der Ehemann (verächtl. od. scherzhafte Bezeichnung):
muns vecelis nespēj strādāt Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 515


vecēt

I vecêt (ksl. vetъšati "antiquari"), -ẽju, altern, alt werden Spr., Golg., Nötk., Selsau, Wessen, Vīt., Zvirgzdine: un Andra māte! vecējusi arī viņa Aps. Il, 29. viņas jaukā seja sāk jau vecēt Vīt. sēnes sāk vecēt ders. Refl. -tiês, alt werden, veraltern U.

Avots: ME IV, 515


vecine

vecine,

1) = vecene I, Demin. vecinīte Pas. VII, 290, ein altes Weib Dunika, Infl. (z. B. Pas. VII, 134 und 289): dzīvāja sirms vecītis ar savu vecini Pas. IV, 163;

2) = vecene 2 Dunika, Oknist, Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 515


večuks

večuks Bers., Erlaa, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Lubn., Meiran, Memelshof, Orellen, Saikava, Sehren, Selsau, Sessur, Sonnaxt, Zvirgzdine u. a, ein alter Mann: večuki pīpā un dzer RKr. XVI, 169. vīrieši... cilā neveikli kājas kâ stīvi večuki 232. sīks večukiņš Latv. nabags, večuks jau labi gaduos Anekd. IV, 162.

Avots: ME IV, 519


vedekla

ve̦de̦kla,

1) die zu Führende:
kād[a] es pate vedējīšā, tāda man vedekliņa: nij bij ze̦lta vedējai, nij sudraba ve̦de̦klai BW. 21536;

2) ve̦de̦kla Arrasch, Bauske, Drosth., Erlaa, Frauenb., Meiran, Nötk., N. - Salis, Pankelhof, Saikava, Schujen, Segewold, Selg., Siuxt, Zvirgzdine, vedekle L., St., U., Salisb., Wandsen, ve̦dakla Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, No 16, S. 169, A. - Laitzen, A. - Salis, Bers., Golg., Kaugershof, Kl., Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Wolmarshof, ve̦dakla Ladenhof n. FBR. XI, 69 (mit a aus e̦?), ve̦dakle, die Schwiegertochter
(unbek. in Dond. und Stenden): tavi dē̦li un tavas vedekles Glück I Mos. 8, 16. ienaidā savest ve̦de̦klu ar savas mātices Matth. X, 35. ņemšu daiļu vedekliņu BW.14006. atvežuos ve̦dakliņu (Var.: vedekliņu) 21718 var. lai (dē̦lu māte) ņe̦m mani ve̦de̦klās (Var.: vedeklēs) 518. dē̦lu māte priecājās: segs ve̦dakle villainīti 25279 var. dievs žē̦luo tuo māmiņu, kur tuo veda ve̦de̦klā (Var.: kam tā tika vedekliņa) 12314 var.;

3) die Frau des Bruders, die Schwägerin
St.: vedekliņa, brāļā sieva BW. 24645. es paliku brāļiem sluga, ve̦de̦klām malējiņa 9958. Nebst li. vedẽklis "ein heiratsfähiger Jüngling" zu vest.

Avots: ME IV, 519


vēders

vê̦de̦rs (li. vė´deras "Magen" in Volters LChr. 377, 40 und 378, 42 , apr. weders "Bauch" ) Arrasch, Jürg., KatrE., Lubn., Neuenb., Schujen, Zvirgzdine, (mit ê̦ 2 ) BL, Dunika, Iw., Līn., Nigr., Ruj., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen, vē̦de̦rs Glück, U., vê̦dars AP., Nerft, Preili, PS., Saikava, Wainsel, Wolm., (mit ê̦2) Dond., Frauenb., Kand., Lemsal, Rutzau, vē̦dars Ugalen n. FBR. VII, 18, vē̦dars U., ein Demin. vēderelis R. Sk. II, 65,

1) der Bauch:
Sprw. vē̦de̦rs nav spieģelis (sagt man zu einem, der alles verschmäht) Br. sak. v. 1356. vē̦de̦rs nav grāmata 1357. nu vē̦de̦rs par kungu (von jem., der zu viel gegessen hat) Bers. vē̦dē̦ru sajuozt LP. I, 79. pilns vēdēriņš BW. 2953. caurs vē̦de̦rs,

a) Durchfall
St., U., Golg., Salis: uozuola mizas, savārītas, lietuo pret cauru vē̦de̦ru Etn. I, 110;

b) der Bruch (Krankheit).
jē̦ls vē̦de̦rs, ein Magen, der schlecht verdauf St., U. vē̦de̦ra apstāšana, Verstopfung U. salmu od. sìena vē̦de̦rs, der Hängebauch bei Pferden Lopkopība II, 88. abi... nuolika labus vē̦de̦rus (assen sich tüchtig satt) LP. VI, 254. tam es neticu tādas pasakas R. stāsta pats nuo sava vē̦de̦ra (erzählt auf eigne Faust, erdichtet selbst) RA. glasīt vē̦de̦ru (glāsīt Sessw.) Mag. IV, 2, 154, U., faulenzen. vē̦de̦ra daļa od. vē̦de̦ra tiesa od. (fig.) vē̦de̦rs, das tägliche Brot: viņa salasa vē̦de̦ra tiesu. nevarējis nuopelnīt ne maizes jeb, kâ mē̦dz teikt, ne vē̦de̦ra daļas JK. V, I, 64. ne ve̦de̦ru nevar nuopelnīt, er (ein fauler Arbeiter) kann nicht einmal das tägliche Brot verdienen U. mazākais vē̦de̦ru nuopelnīšuot LP. IV, 61. varuot kalpuot par velti - par vē̦de̦ru VI, 368. par ve̦de̦ru darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. Il, 185, par 1 1 / 2 = rublīša un vē̦de̦ru nedēļā JR. IV, 74. strādājuši ... par pus vē̦de̦ra vien Domas II, 963. ietu bez . .. algas un par tādu vē̦de̦ru, kâ tas nu... iznāktu 1090;

2) eine vorstehende Erhabenheit
L., U.: klaipa vē̦de̦rs Alksnis-Zundulis. kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 1600. kaudzi ar lielu vēde̦ru mest St., eine k. in der Mitte stark erweitern. sìena kaudzei var būt ve̦de̦rs Meiran. vē̦de̦rs (vē̦dars Für. I, unter kāja) apakš kājām od. kājas vēderiņš V., der Fussballen L., St., U. vēderiņš, der Ballen an der Hand Dr.: apkārt īkša vēderiņam A. v. J. 1897, S. 229. Plur. vēderiņi, die Ballen an der Innenseite der Finger Bers., Erlaa, Golg., KatrE., Lindenberg, Nötk., PS., Rentzen, Sehren, Sepkull, Wolmarshof; die Fussballen U., Adiamünde; die Ballen an den Zehen einer Katze Golg., Lindenberg, Rentzen, Sepkull, Wolmarshof: Mārtiņam... Rakstiņš (Hundename) izrāvis visus vēderiņus un ikrus gurniem Kaudz. Izjurieši 213. Zu li. pa-údrė "pavėdarė" (s. Būga KSn. 1, 239), ai, udáram "Bauch" u. a., s. Walde Vrgl. Wdb. I, 190 f., dohansson IF. II, 15 f., Meillet Et. 168, Osthnff BB. RXIX, 255 und Zubatý AfsIPh. XVI, 418.

Avots: ME IV, 548, 549


vēdzele

vêdzele AP., Arrasch, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., KL, Lubn., Mahlup, Neuenb., Oknist, Prl., PS., Saikava, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Wolm., Zvirgzdine, (mit ê 2 ) Adiamünde, Bl., Dond., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Stenden, Wandsen, (mit ) Nigr., die Quappe (unbek. in Dunika, Wainsel); jūras vēdzele Konv. 2 3667, Aalmuttet (zoarces viviparus L.) Natur. XXXVII, 12. Zu li. vėgėlė˜ "Quappe". Da die Haut der Quappe sehr schleimig ist, vielleicht weiterhln zur Wurzel von an. vǫkr, ndl. wak, gr. υ'γρός lat. ūvidus "feucht" und (?) ahd. ūhha, ae. ýce "Kröte" u. a. (bei walde Vrgl. Wrtb. I, 248; zur Bed. vgl. apr. gabawo "Kröte": d. Quappe: norw. kvabb "schleimige Masse" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 679 f.). So könnte auch die Nebenform vendzele (wozu wohl li. vingìlis "Steinpeizker" bei Būga Aist. Stud. 153; nach Būga dissimliiert aus *vilgilys, wozu er apr. wilnis "Quappe" stellt, es auf *vilgnis zurückführend) aus *veldzele dissimihert sein und zur Wurzel von ve̦lgs, valgs "feucht" gehören.

Avots: ME IV, 550


vei

I vèi! (Ii. véi "sieh da" bei Būga KSn. I, 30) AP., C., vèi 2 ! Baltinow n. FBR. XI, 136, Lisohn, Modohn, Sehren, Sessw., Interj., schau! sieh! Oppek. n. U., N. - Rosen n. FBR. VIII, 28, N. - Peb, u. a. (unbek. in Kaltenbrunn, Memelshof, Oknist, Zvirgzdine): vèi 2 kur ir! Prl. n. FBR. VI, 116. vei, vei, kur augsti vanags skrien! ebenda. vei, vei, kur cilvē̦ki! Baltpurviņš I, 11. saule, vei, kur debess malā Latv. vèi 2 , ku[r] manīgs! Vīt. 40. vei! tava brīnuma! A. XX, 654. nu vei, par tuo pašu... lietu 726. (Verwundern ausdrückend) vei - kas tad tur jau papaudis ? Saul. I, 164. Gekürzt aus einem Imperativ *veidi (vgl. viedêt) oder *veizdi (vgl. li. veizdêti "hinsehen").

Avots: ME IV, 522


vējputenis

vẽjputenis, vējaputenis, vèjputnis 2 Zvirgzdine, vējputne, vējputni St., das Schneegestöber: vejputeņi putināja BW. 18159. tumšā vējputeņa naktī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 111. vējaputeņa ... laikuos Izjurieši 6. kad zvirbuļi lien paspārnēs, tad vējputeņi gaidāmi Etn. II, 71. es piedzimu vējputnē BW. 1194, 1 (aus Lubn.). vgl. li. vėjputis "vom Winde zusammengetriebener Schneehaufen" Lit. Mitt. I, 21.

Avots: ME IV, 552


vēkšēt

vēkšêt, -u, -ẽju, blärren St., plärren Bl. (mit ), (von Kindern, Fröschen, im VL. von einem Bocke gebraucht) U.; (hässlich) schreien, (laut) weinen Kokn., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., Nötk., Plätere, Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Vīt., Wenden, Wessen, Wolmarshof, (mit ê ) Ermes, Schwanb., Walk, (mit è ) Trik., (mit ê 2 ) Arrasch, Jürg., Karls., Nikrazen, Ruj. (von Kindern, Kälbern und Ferkeln gesagt), (mit ê 2 ) Sessw., (vẽkškêt) Adiamünde (von Kindern gesagt), Frauenb. (von Kindern gesagt), (mit ê 2 ) Bers. (von Kindern und vom Pirol gesagt), KatrE. (von Kindern und Katzen), Lubn., Saikava (von Kindern und vom Pirol), Sehren (von Kindern, Katzen, Ferkeln und vom Pirol), Sonnaxt (von Kindetn und Katzen), (vēkšît) Sessw., Vīt., (mit è 2 ) Lös., (vēkšķît) Sessw., (mit è 2 ) Jummardehn, KatrE., Kl., Meiran, Saikava, Selsau, (vēkšt) Brasche, Frauenb., Wessen, (mit è ) C., Nötk., PS. (von Kindern, Ferkeln und vom Pirol gesagt), Schujen (von Kindetn und Katzen), Serbigal, Trik., (mit ê 2 ) Golg. (von Kindern und Ferkeln), Lös., Meselau, N.-Schwanb., Sessw. (von Kindern, Katzen, Ferkeln), Wessen (von Kindern und Hasen), Zvirgzdine (von Schafen), (mit ê 2 ) AP. (von Kindern, Katzen), N.-Bartau, Dunika, Preekuln; vẽkšêt MSil. "kunkstuoši žē̦luoties": kaķis vēkš (kad viņam uz asti uzmin Schwanb.) Etn. II, 51. vāluodze vēkš uz lietu Jürg., Vīt. (ähnlich: Etn. II, 172), bullis bauruo un vēkš MWM. v. J. 1896, S. 418. kaķē̦ni vēkšēja un ņaudēja Libek Puķis 41. āzis vēkšķējis LP. V, 203. āži vēkš, kā jie vēkš? āži vēkš (Var.: vēkška, vēkšķe) liepu lapu BW. 13017, 1. kaza vēkša 25872, 20. me̦lni gaiļi purvā vēkše 8908, 1. kaķa āda vēkšen vēkš (Var.: ņaudēt ņaud) 20523 var. viņa ... raudāja un vēkšēja CTR. I, 8. sieviete vēkš un šņukst Apsk. v. J. 1903, S. 282. Ance bijusi mierīga un daudz nee̦suot vēkšējusi Janš. Griet, velti nevēkši! Janš. Mežv. ļ. II, 162. puikas... pastāvīgi pa istabu vēkša A. XX, 645. Sprw.: pats sit, pats vēkš Frauenb. aizbēdzis nelabi vēkšķē̦dams LP. V, 397. ve̦lns vēkše̦dams pruojām VII, 229, dzirdējuši (sc.: ķē̦mus) vēkšuot 452. - paegļi vēkšķ ugunī Kaudz. Izjurieši 215.

Avots: ME IV, 555


veldene

I velˆdene Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, vèldene 2 Kl., ein Teil des Webstuhls Spr., (mit elˆ ) C., Golg., Nötk., Stomersee, Vīt.; das Querholz der Weberhefteln Bers., Borchow, Kalzenau, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Saikava, Schwanb., Wessen, (mit elˆ ) Bers., Ramkau, Zvirgzdine, (vèldine 2 ) Pilda; ein runder Stab, daran die ve̦lki beim Beginn des Webens befestigt werden (mit elˆ ) Kreuzb., Odensee, Stockm., Warkl.; ein runder, 4 - 7 Fuss langer Stab am Webstuhl, woran das Ende der Leinwand befestigt wird Laud., "austuvēm apakšējais kuoks ar zuobratu galā, ap kuo tinas gatavais aude̦kls" (mit elˆ ) Alswig; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) AP., Bers., C., Jürg., KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava; "apaļš kuociņš, ar kuo šķiŗ šķiemeni" (mit elˆ ) Mahlup; "apaļais nīts kuociņš"(velˆdine) Wessen; ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei Bielenstein Holzb.419; das Wellholz am Webstuhl (mit elˆ ) Kreuzb., Lis., Warkl.: veldeni liek ve̦lku (me̦tu) starpā, kad ve̦lk aude̦klu uz buomja Golg. piestiprina pakājas (paminas)... pie nīšu veldenēm A. Xl, 84. caur šķietu vai riekumu izvē̦rtuo dziju cilpās ieliek veldeni, apaļu, apmē̦ram 1 collu re̦snu kuoku, lai dzijas netiek atpakaļ ebenda. pie riešamās velˆdenes piestiprina dzeiņa jeb ve̦lku galu; ap aizaužamuo veldeni apsien uotru dzeiņa galu, kad tas ir jau uzriests un kad sāk aust Bers. Pēterītis paņe̦m nuo strellēm veldeni Vīt. 75. nīšu veldenes, die oberen Stäbe, die in den Weberhefteln stecken Bielenstein Holzb. 400, (mit elˆ ) Bers. nuolaižama veldene, ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhls geschoben wird Bielenstein Holzb. 399. guovis apaļas kâ veldenes Celm. meita kâ veldene ("= labi izaugusi") C., Golg., PS. Nebst veldeni, veldenis und veldīte zur Wurzel von velde.

Avots: ME IV, 527


veļums

veļums (?), der Brautschleier Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 536



veprēks

ve̦prè̦ks 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, veprē̦ks Warkh., eine Art Deminutiv zu vepris, ein nicht ganz kleiner vepris (etwas geringschätzig).

Avots: ME IV, 538


vepruks

vepŗuks Sussei n. FBr. VII, 140, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Grawendahl, Kaltenbrunn, KatrE., Lubn., Meiran, Memelshof, Saikava, Schwanb., Sonnaxt, vepruks Spr., Demin, zu vepris, ein kleiner (kastrierter) Eber: vepruks re̦sns kâ bluķis A. v. J. 1900, S. 364. kâ pē̦rnie veprukiņi BW. 20314.

Avots: ME IV, 538



vēra

*vē̦ra Etn. II1, 179 "?": nuo augšējā vē̦ru (Belehrung?) sev smel! RA. lelus uz viņu muti vē̦ru turēja (hatte Eli acht auf ihren Mund) Glück I Sam. 1, 12. vè̦rā (Arrasch, A.-Ottenhof, C., PS., Trik., Wolm., vè̦râ 2 Bl., Behnen, Salis, Pankelhof, Schnehpeln, Selg., Siuxt, Widdr., Zögenhof, vē̦rā AP., Dond., Dunika, Jürg., Stenden, Wandsen) likt, ņemt, beachten, wahrnehmen, zu Herzen nehmen U. (unbek, ist vē̦rā in Bers., Dunika, Golg., Lubn., Mahlup, Oknist, Sessw., Warkh., Zvirgzdine): es e̦smu viņu sāpes vē̦rā ņēmis Glück II Mos. 3, 7. ņemiet... vē̦rā un redziet, kâ šis ļaunu meklē! I Kön. 20, 7. ņemt ve̦rā savu gaitu Kaudz. M. 12. vai ieliki vē̦rā, kur viņš taisnību darīja? Lapsa-Kūm. vē̦rā turēt, beachten, in acht haben: es tuo ļaužu valuodiņu daudz ve̦rā neturēju BW. 8443. te mums... jāpatur vē̦rā, ka . . . Latvju tauta XI, 1, 53. Nebst ahd. wara "Aufmerksamkeit" u. a. zu vērtiês "schauen", s. Fick Wrtb. III 4 , 392 f., Boisacq Dict. 709 f., Lidén MO. V, 202, v. d. Oslen-Sacken IF. XXXIII, 267, Walde Vrgl. Wrtb. I, 284.

Avots: ME IV, 560


verdive

ver̂dive Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Zvirgzdine, = var̂de, der Frosch: meitiņa palika par... verdivi Pas. III, 453.

Avots: ME IV, 539


vērīgs

vèrîgs C., Wolm., vẽrîgs Dond., Dunika, Jürg., Wandsen, vêrîgs 2 Frauenb., Salis, Zögenhof (unbek. in Kaltenbrunn, Warkh., Zvirgzdine), aufmerksam, achtsam St., leicht erfassend U.: vērīga galva Salis. . . . biju vērīg[a] vīra līgaviņa. . . . vērīgs (sc.: mani) mūžu vērdzināja BW. 21854, 2 var. Subst. vērîgums, das Fassungsvermögen Segew.

Avots: ME IV, 562


vēris

vẽris, ein grosser Wald PS., namentl. ein grosser Laubwald Walk. n. U., Burtn., (mit è2 ) Bers., Fehteln, Kl.; ein grosser morastiger Wald Bers.; ein niedrig gelegener, feuchter Fichtenwald Allasch n. BielU.; ein niedriger Laubwald (mit ) Jürg.; ein grosser, gemischter Wald (mit ) Nötk.; ein undichter Kiefernwald (mit è 2 ) Festen; ein undichter Wald mit grossen Bäumen Walk; ein grosser abgeschlagener Wald Bergm. n. U.; "ve̦cs, lē̦ni audzis priežu mežs" Ronneb.; Gebröch U.; eine morastige, einschiessende Stelle, wo nichts recht wächst Grundsahl, Sinolen; eine trockene Wiese am Flussufer (mit ) Wolm.; mit gutem Gras bestandene Uferwiesen Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617 (unbek. in Dond., Dunika, Golg , Kaltenbrunn, Lubn., Salis, Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, Wanasen): purvi vien, vēri( Var.: vēres) vien BW. 25938, 6. gan ir liela vēra (Var.: vēres) mala 7569. vēra uozuoliņu 4820. devāmies dziļi mežā... līdz . . . silam, gāršai vai vēram A. v. J. 1900, S. 887. - Vgl. die Gesindenamen Vẽris Lvv. I, 82, Vẽrīši und Zvir̂gzdavẽris 2 I, 35 und die Wäldernamen Bauskas vēris I, 51 und Vērgārša I, 111, sowie (in einem Dokument v. J. 1254 bei Bielenstein Grenzen 431) "silvam, quae Vere dicitur" (in Semgallen). Unklar ist das Verhältnis zu ähnlich lautenden finnischen Wörtern mit der Bed. "Wald", wozu Setälä IFA. XIII, 295 f. In der Bed. "Uferwiese" vielleicht aus estn. vēŕ "Ufer".

Avots: ME IV, 561, 562


vērpt

vḕrpt (li. vẽrpti), -pju, -pu (unbek. in Golg., Laud., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, wo dafür (s)prēst),

1) spinnen:
linus, pakulas, vilnu. vērptin vērpju... linu kuodeliņu BW. 7907 var. vērpjamas meičas L., Spinnmägde; vērpjamas ziņges L., Liederchen beim Spinnen. vērpjamais ratiņš, Spinnrad. vērpjamais, Spinnstoff;

2) hin und her drehen:
zirgs vērpj asti Nigr. Refl. -tiês,

1) für sich spinnen;

2) sich (von selbst) spinnen:
vērpies, villī! Pas. VI, 215. tādu ratiņu, kas pats vērpjas IV, 441;

3) sich winden, sich drehen um:
(cīruļi) vērpās augšup . . . gaisā Janš. Mežv. ļ. I, 16. (dzērves) griezās un vērpās gaisā Bandavā I, 94. griezas tarkškis ... iet vē̦rpdamies, vīdamies pār . . . lauku Baltpurviņš. vērpties ap skrūvi Frauenb. saules pavaduones ap sevi vē̦rpdamās griežas ap sauli K. Kasparson. - Subst. vḕrpšana, das Spinnen: pie vērpšanas, pie aušanas BW. 6874; vḕ̦rpums,

1) das einmalige, vollendete Spinnen;

2) das Gespinst, das Gesponnene:
jūrmale, kurā iznākam . . . bez tē̦rpuma un vē̦rpuma Vēr. I, 1361. trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. gada vē̦rpumiņš .., vienās biksītēs 9464; vḕr-pẽjs (li. verpė˜jas), vḕ̦rpãjs,

1) wer spinnt:
es bij[u] laba vērpējiņa BW. 10448. ciemu auga vē̦rpājiņa (Var.: sprē̦dājiņa) 28292. es būt[u] smalku vē̦rpājiņa 28302. vērpēju ziņģes, Spinnrockenlieder U.;

2) vē̦rpājs, ein Tümmler (eine Taube)
U.;

3) vêrpējs 2 Stenden, eine Raupe;

4) ein Holzwurm (Totenschmied, Totenuhr):
vērpējs vērpj miruoņa kre̦klu Rodenpois. Nebst vē̦rpata 1, vārpsta, virpeles u. a. zu li. virpėti "beben", apr. powiērpt "verlassen", powīrps "frei", r. вóропъ "вóротъ" ai. várpaḥ "List", gr. ρ'άπτω "nähe zusammen" u. a., s. Potebnja PФВ. IV, 161 ff., O. Schrader KZ. XXX, 481, Meringer IF. XVII, 157, Walde Vrgl. Wrtb. I, 276 f., Persson Beitr. 498 f.

Avots: ME IV, 564, 565


versme

versme (li. versmė˜ "die Quelle"),

1) ver̂sme Bers., C., Erlaa, Golg., KL, Kr., Laitzen, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Ogershof, Peb., Ronneb., Saikava, Sessw., Smilt., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, ver̂sme 2 Arrasch, Jürg., Orellen, Ramkau, versme U., Spr., die Glut, Lohe, Hitze, der heisse Luftstrom aus dem Ofen
(unbek. in Dond., Dunika, Mahlup, Oknist, Selg., Stenden, Wandsen): uguns versme LP. III, 65. krāsnī briesmīga versme Mar. n. RKr. XV, 143. kad uzme̦t pirtī uz akmeņiem ūdeni, tad nāk tāda versme, ka ne˙maz pretī nevar stāvēt Ramkau. tur nāk karsta versme pretī Pas. II, 240 (aus Nogallen). zābaki uzkārti uz pašas ver̂smes Warkl. krūts ir pilna versmes Austriņš Naidnieki 21. dvaša ... kâ valga versme Vēr. I, 928. neizturama saules versme Daugava I, 1060. katrai versmei ir tieksme atdzist 695. (fig.) bē̦du versmēs sūtu Diez. sadeva viņam krietnu versmi (mit Worten) Lubn. vārdi.., izskanēja patiesi un kâ nuo dziļās versmes A. Brigader Daugava I, 563. tās (= duomas) sabruka izmisuma versmē 694;

2) "Zugwind":
tu jau sēdi pašā versmē Linden-Birsgaln;

3) heftige Kälte:
saulei le̦cuot ir pati ver̂sme Warkl.;

4) "?": katram bija savs prieks, sava versme un savs saucējs Veselis Saules kapsēta 40. Wenigstens in det Bed. 1 zur Wurzel von vir̂t, s. Leskien Abl. 356, Trautmann Wttb. 361 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 269.

Kļūdu labojums:
versme U., = versme U. (auch ve̦rsma und ve̦rsms unter vē̦rsma),

Avots: ME IV, 541, 542


vērties

vērtiês, veruôs, vēruôs,

1) schauen, sehen
Oberl. n. Mag. IV, 2, 154, U., Spr., Fest., Grosdohn, Kārsava; Kaunata, Korwenhof, Lassen, Preili, Sawensee, Uodziena, Wessen, Zaļmuiža, (mit ẽr ) A.-Ottenhof, Ramkau, Salis, Widdrisch, Bezzenberger Spr. d. pr. L. 164, (mit ḕr̃ ) Bers., Erlaa, Golg., Kaltenbrunn, Kl., Laud., Lis., Lubn., N.-Rosen, Ogershof, Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Stom., Warkh., Zvirgzdine (unbek. in Memelshof, Wolm. u. a.): es viņā veruos, veruos, bet nevaru pazīt Golg. u. a. veruos, veruos un ieraugu Saikava. veries! schau! U. vērties pēc kārtības L. W. 1921, № 43, 1 1. neveruoties uz tuo, ka... (ungeachtet dessen, dass...) Latgalits 1922, I, 3;

2) bemerken
U. Nebst *vēra zu lat. verērī "ängstlich beobachten", ahd. wara "Aufmerksamkeit", and. war "vorsichtig", waron "beobachten", gr. ὄρυνται "sie beaufsichtigen", ώ˚ρᾱ "Aufsicht, Sorge" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 284.

Avots: ME IV, 568


vērtine

vḕrtine 2 Oknist, Warkh., Zvirgzdine, = virkne, Auf-, Aneinandergereihtes.

Avots: ME IV, 568


vesels

ve̦se̦ls (slav. veselъ "froh") Glück, Dond., Frauenb., Lemsal, Pankelhof, Rutzau, Schujen, ve̦sals Glück, U., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Ogershof, Peb., PS., Saikava, Segewold, Sehren, Selg., Sessw., Stenden, Wandsen, Widdrisch, Wolm., Zvirgzdine,

1) gesund:
ve̦se̦ls kâ rutks Br. sak. v. 1049; Etn. IV, 77; LP. II, 55; VII, 328, Grünh., Salis. ve̦se̦ls kâ ābuols. ve̦se̦la kâ biete Kaudz. M. 61. ve̦se̦lu padarīt LP. III, 38. dziedē tās sāpes ve̦se̦las Br. 129. ņemi ve̦se̦ls! LP. II, 9; V, 104. valkā ve̦se̦ls! Gļiebava. sargā ve̦se̦ls! LP. VI, 666. lai ņe̦m ve̦se̦ls šuo mantu Etn. I, 115. ēdi viņus ve̦se̦ls! LP. VI, 362. sveiks, ve̦se̦ls! (Begrüssung) Br. 72. dzīvuo ve̦se̦ls! lebe wohl! U. ve̦se̦li! lebt wohl! adieu! U. (Antwort) paši ve̦se̦li! lebt ihr auch wohl! U. ve̦se̦li mūs apraudzījuši! St., lebt wohl, nachdem ihr uns besucht habt! ve̦se̦li ē̦duši! gesegnete Mahlzeit! U. ve̦sals! sagt man zu einem, der schnuckt Etn. I, 113. - viņš ir ve̦se̦ls, ihm ist wohl (er ist gestorben) Biel. n. U.;

2) ganz, heil, unversehrt
U.: ve̦se̦ls kâ pauts Etn. IV, 77; LP. IV, 42, Grünh. ve̦se̦ls kâ dzimis Br. 206. ve̦se̦ls kâ pimbers Etn. I, 98. ve̦se̦la āda, eine heile Haut U. ve̦sals mēnesis (vgl. li. vesulỹs oder veselinis "September" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197), dei September Etn. IV, 100. dzīve ir viens kuopējs ve̦se̦ls (ein ungeteiltes Ganzes) Domas II, 1285;

3) ganz, voll:
ve̦se̦ls rubulis, ein ganzer Rubel U. ve̦se̦la pudele alus, eine ganze (volle) Flasche Bier. ve̦salu jūdzi iet Frauenb. ve̦se̦ls gads ebenda. ve̦se̦lu augu nakti A. v. J. 1896, S. 733. māsām, kuru bij mājās ve̦se̦las divas (ganze zwei) Purap. Subst. ve̦se̦lums, das Gesundsein U.: tur ne˙kāda ve̦se̦luma nav, da ist nichts vOn Gesundheit U. Wohl zu ide. *u̯esu-s "gut" (zur Bed. vgl. d. wohl), got. wizōn "schwelgen", ai. vástō "vor dem Fressen" mir. feis "Essen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 307 f.; vgl. auch v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 267).

Avots: ME IV, 543, 544


vest

vest,

1): v. labību šķūnī. dienā v. Lng. (unter diena) od. gaisman v. (unter gaiss) ans Licht bringen.
veikli un labi v. savu valuodu (sprechen) Vindedze 145. tu ved rāmu un gudru valuodu 135. braukt uostā ieņemt ve̦damuo Janš. Dzimtene III, 207. brūtes ve̦damie (zirgi) BW. 15956;

2): tad vīrs nevess (= neprecēs) Lttic. 596 (aus Warkl.); ‡

3) gebären (vom Vieh)
Kaltenbr.: kazas katru gada vede pa pāram kazlē̦nu;

4) verfügen über etwas
(?): puiši ... neve̦d gudru paduomiņu Tdz. 56388. Refl. -tiês,

1): auch Kaltenbr., Sonnaxt; kur tu gribi v. (fahren?)
ar tuo zirgu, ka sakas neesi nuomaucis? Saikava;

3): man šuodien pa˙visam neve̦das (= neveicas) Dunika. lai guovis vairāk ve̦das (= paduodas) Liepna;

5): auch Auleja (von Tieren),
Sonnaxt (von Kühen), Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 9 und 161); nelaimība ve̦das paciešanu Manz. Post. I, 33; ‡

6) vorkommen
(nach r. водиться): vairāk timā mežā neve̦das taidi lieli viesi Pas. X, 522 (aus Zvirgzdine). Subst. vešana: gŗūta sieva vešanās, gŗūta pati ve̦damā Tdz. 44115. Subst. ve̦dums: veda mani pieci, seši, - nepaliku tuo ve̦dumu BW. 18264. kuo līdz mans vē̦dumiņš (dass ich geführt habe)? 21963. Subst. vedējs,

1): juoku v. (Spassmacher)
Rūžu Kr. 163;

2): dižais v. Janš. Dzimtene I, 18, BW. 35610 (35610, 1: dižā vedēja), smukāka vedēja kâ ve̦damā 21576. aiz vārtiem vedējiņi 7907. kad es būtu vedējiņa 891 var.

Avots: EH II, 773


vēza

I vẽ̦za C., Frauenb., Wolmarshof, (mit è̦ 2 ) Buschhof n. FBR. 1V, 77, Golg., Kaunata, Kr., Lubn., Mar., Meiran, N.-Rosen, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, vēza Oppek. n. U., Mag. XIII, 25, Pas. II1, 125 (aus Makašē̦ni), IV, 29I (aus Ludsen), VII, 292 (aus Lettg.), Bolwen, Gr.-Jungfernhof, Zaļmuiža, vē̦zs Oppek. n. U. Mag. XIII, 25, ein Stock; ein grosser, ästiger Knüppel Ramelshof; eine Rute, ein Prügel V., (mit è̦ 2 ) Aahof: sē̦rmūkša vẽ̦zu LP. VII, 305. pliederu kuoka vēziņu Etn. II, 55, izsautēta ievas vē̦za BW. 23185. jemiet vē̦zas ruokā! 28877, 3. apēde ubagu ar visas vẽ̦zas 18189. ubags iet ar vẽ̦zu ruokā Mar. izņēmis ...vē ziņu (spieķīti) nuo paduses Anekd. 37 (aus Sinolen). ķer vē̦zas . . , un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Bē̦rzgale). ar vē̦zu vien varu iziet laukā (sagt ein Kranker) Oppek. n. Mag. XIII, 25. Vermutlich als das, womit man (beim Schlagen) schwingend ausholt, identisch mit vē̦za II.

Avots: ME IV, 572, 573


vēzēt

vẽzêt, -ẽju Nigr., schwingen, schwenken Wid.: vēzēt izkapti Domas IV, 473. vīrs vēzē augsti abas ruokas MWM. VI, 420. vēzēt savādi ruokas Purap. 284. slaidi vēzēja... sitamuo atpakaļ, lai trieciens būtu juo stiprs Janš. Bandava lI, 200. Refl. -tiês,

1) (zum Schlagen oder Werfen) ausholen
(mit è 2 ) Vīt.; die Hand zum Schlagen aufheben; sich zu schlagen anschicken (mit ) Nötk., Selg., (mit è 2 ) Kl., Sessw.: viņš vēzējās it kâ uz sišanu Vīt. divi dur, divi vē̦zas (Rätsel) RKr. VII, 674. puisis vēzējās man ar vē̦zu iesist Zvirgzdine. e̦suot tâ vien vēzējies, bet tikkuo nācis pie sviediena Jaun. mežk. 3;

2) sich hin- und herschwingen:
šūpuoles... vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā Veselis Daugava I, 431. elpekļi laižuoties sāk vēzēties (trīcēt) Konv. 2 2065. Wohl nebst an. vega "bewegen, schwlngen, wiegen", got. wēgs "Wogenschlag" u. a. zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 573, 574


vēzis

I vêzis 2 (li. *vėžīs "der Strahl des Hufes" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197) Dond., Stenden, vēzis L., U., Windau, vêzītis Warkl. n. FBR. X1, 122, Arrasch, Bers., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KL, Oknist, Saikava, Sehren, Sessw., Zvirgzdine, (mit ê 2 ) Salis, vēzītis U., Adl., Kroppenhof, Memelshof, der untere Knöchel am Pferdefuss, die Köthe: kājas vēzītis LP. I, 46. zirgs nuosita pie akmens vēzīti Stari III, 139. zirga kāja iespiedās pāri vēzīšiem Vīt. 15. brūnganas (se.: kājas) baltiem vēzīšiem Vīt. nuo vēzīša luocītavas Konv. 2 1143. Als "Gelenk" zu vẽzêt??

Avots: ME IV, 574


vēzīties

vēzîtiês,

1) sich zu schlagen anschicken, zum Schlagen ausholen
LKVv., Memelshof, (mit è 2 ) Bers., Golg., Schwanb., Sehren, Warkhof, Wessen, Zvirgzdine;

2) sich anschicken etwas zu tun
(mit è 2 ) Oknist.

Avots: ME IV, 574


vezums

ve̦zums U., AP., Arrasch, Bers., C., Dunika, Erlaa, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Laitzen, Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, Zvirgzdine, ve̦zms Manz. Lettus, U., Fockenhof, Frauenb., Grünh., Ligat, Orellen, Pankelhof, Salisb., Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, Wolm., vezmis Manz., Demin. ve̦zumtīns RKr. XX, 56, verächtl. vezmelis U., Segewold, Sehren, ve̦zmelis Stenden, Wandsen, vežmelis U., A.-Laitzen, Frauenb., Pankelhof, Siuxt, ve̦zumelis Memelshof, ve̦zumēlis Oknist, vežumelis Mahlup, das Fuder, die Fuhre, die Ladung auf der Fuhre U.: siena, salmu, labības, grants, žagaru, mē̦slu ve̦z(u)ms. ve̦zumu kraut LP. IV, 2. maza cinata gāž lielu siena ve̦zumu L. kraut ve̦zumā (Var.: vezmiņā) BW. 2261. neveselība uz viņu kâ vezmis uzkrauts gulēja Manz. Post. III, 171. dariet pilnus ve̦zumiņus! BW. 16283, 2. tavu smagu ve̦zumiņu! 2460 var. kuo tu vedi ve̦zumā? 32902. nauda ve̦zumā 23759. ve̦zma vadītājs Kaudz. M. 12. labs vežmelis ... atlicies LP. VII, 262. vairāk par vežmeli .. . siena Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 316. tuo meitu būs sviest ve̦zumā, dem Mädchen muss man einen Mann geben Harder n. U. Ob in ve̦zms zwischen z und m ein u geschwunden ist, kann nicht entschieden werden. Nebst vazât zu li. vėžti "fahren (tr.)", vėžė˜ "Wagengeleise", apr. wessis "Reitschlilten", aksl. vezǫ "veho", vozъ "Wagen", ai. váhati, av. vazniti "führt", gr. pamphyl. Ƒεχέτω "er soll bringen", ὄχος "Wagen , lat. vehere "fahren", air. Jén "Art Wagen", an. vega "bewegen", vagn "Wagen", ahd. waga "Bewegung", wreg "Weg", got. wēgs "Wogenschlag" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 249 f.

Avots: ME IV, 547


vībotne

I vibuôtne A.-Ottenhof, AP., C., Grobin, Jürg., Orellen, PS., Ramkau, Schnehpeln, Siuxt, Trik., Wolm., (mit ì 2 ) Erlaa, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kalz., KatrE., Kl., Kreuzb., Lis., Ogershof, Oknist, Selsau, Sessw., Sonnaxt, vibùotne 2 Zvirgzdine, vībuotne Mag. IV, 2, 61; RKr. 11, 67; Etn. I, 29, Memelshof, Plur. vībuotnes U., vībuote Manzel, Glück, Plur. vībuotes U., vĩbutins Ladenhof n. FBR. XI, 72, vibuôkne 2 Ladenhof n. FBR. XI, 67, Iw., vībuokne Lis., vĩbuoksne Grenzhof, Grob., Līn., Pankelhof, Schnehpeln, (mit ì 2 ) Gr.-Buschhof, Plur. vībuokņi U., vībuosne, Beifuss (artemisia vulgaris L.): Jāņa zâle, kuo rauj Jāņa vakarā: vībuotnīte (Var.: vībuoknīte, vībuoksnīte, vībuosnīte)... BW. 32402. nuoķēruos vībuokņuos (Var.: vībuoknē, vībuoksnē) 21871, 3 var. vībuokšņu krūmā Janš. Mežv. ļ. II, 487... vībuotnēm un citiem tādiem sē̦tmalu un lauku ziediem Kaudz. M. 115. vībuotnes duod guovīm, lai būtu dze̦ltans piens Zvirgzdine. vībuokņa kauli, Beifussstengel Bielenstein Holzb. 404. Sprw.: sirds vībuotnēs (von cinem Verliebten gesagt) RKr. VI, 726. - tīrumu vībuotnes, artemisia campestris L. Latv. vībuote(s) wohl die älteste Formenfwederdissimilierf aus bībuotes (aus mnd. bibot), oder umgestellt aus bīvuotes (aus mnd. bifot)

Avots: ME IV, 633, 634


vidpuse

vidspuse,

1) die Innenseite:
siênas vidspuse Memelshof. ce̦pures vidspuse Kaltenbrunn, Warkh., Zvirgzdine;

2) das Innere, die Eingeweide:
visa vidspuse de̦g Oknist.

Avots: ME IV, 579


vidstrops

vidstruops,

1) vidstrùopis 2 Kl., vidtruopis Vīt., vidtruops Aiviekste, Grawendahl, Heidenfeld, Sessw., Zvirgzdine, der Rumpf des Menschen (auch eines Tietes
Grawendahl, Sessw.): kad liekas pie ēdiena, tad liek pilnu vidtruopi Vīt. tam tik ir vidtruops! Grawendahl;

2) der mittlere Teil eines gewissen Netzes, daraus die Fische nicht entkommen können
Lubn.;

3) vidtruops St., Harder n. U., das mitt lere Seitenspeckstück vom Schwein, nachdem der Rippespeer ausgenom men worden ist;

4) vidstruopis Vīt., wer einen grossen Bauch hat;

5) "?": niedrai ir gala truopi un vidtruopi Wessen. Wenigstens in der Bed. 5 zu truops III; in der Bed. 4 wohl zu truops II. Zur Bed. 2 vgl. li. vidmanta (aus *vidvanta) "Mittel bauch" (des Fischsackes)
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197.

Avots: ME IV, 579


vieglienes

vìeglìenes 2 Zvirgzdine, = plàušas, die Lungen. Gebildet nach r. лёгкiя dass.

Avots: ME IV, 653


vienaiž

viênaiž Zvirgzdine, viênaiži Lubn., Adv., = viênâdi: Latgalu nevar valdīt vienaiž ar Baltiju L.W. 1921, Nr. 41, 2-3.

Avots: ME IV, 656


vienuviet

viênuvìet, zusammen, den gleichen Weg: ejam abi vienuviet (Var.: vienu vietu) BW. 9065 var. vārpu gali... nāca vienā rindā un vienuviet Janš. Mežv. ļ. I, 214. guovis... sagrìeztas vienuviet II, 478. viņi iet vienuviet; liec vienuviet! Mar. n. RKr. XV, 143. vienuviet ar viņiem zirņuos iet Rīta skaņas I, 27. Edgara un mani ceļi gājuši vienuviet Blaum. sìenu sane̦s vienuviet Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 667, 668


viepla

vìepla 2 Zvirgzdine, wer viel und laut spricht, ein Schreihals.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen vìepla 2
)

Avots: ME IV, 669


vieplāt

vieplât 2 Zvirgzdine, viel und laut sprechen, schreien. jāizmet (zu streichen vìeplât 2

Kļūdu labojums:
)

Avots: ME IV, 669


viesis

viesis C. u˙a., viess Mag. XIII, 2, 59, Bielenstein Holzb. 143, Janš. Mežv. ļaudis II, 9, Līgava II, 340, gen. s. viesa C., (mit ìe 2 ) Bers., KL, Memelshof, Oknist, Sonnaxt, (mit 2 ) Bauske, Kandau, Selg., viêša 2 Dond., dat. s. viesim Manzel Post. I, 150, viesam Janš. Mežv. ļ. II, 9, acc. s. viesi C., Jürg., (mit ie 2 ) Bers., Kl., Memelshof, Sonnaxt, (mit 2 ) Bauske, viesu A.-Ottenhof, Gr.-Buschh., Kandau, Saikava, Sonnaxt, Wolmarshof, Janš. Līgava II, 339, Mežv. ļaudis II, 9, nom. pl. viesis Manzel Post. I, 113, 116, 146, II, 28, 391, III, 191, viesi Bauske, Bers., C., Gr.-Buschh., Kl., Memelshof, Sonnaxt, Wolmarshof, vieši Dond., Wandsen, BW. 13645, 14132 var., acc. pl. viesis Manzel Post. I, 146, Glück Zephanja 1, 7, viesus C. u. a., viešus Sk. Do. 41, RKr. XVI, 264 (aus Rutzau), Demin. viesītis BW. 14355, 4 var., 14679 var., viesiņš Birkert Sakāmv. 107, BW. 14678 (aus Lettihn), viestiņš BW. 3057 und14679 (unbekannt in Adiamünde, AP., Dunika, Erlaa, Golg., Krāslava, Laud., Lubn., Pankelhof, Ruj., Saikava, Salis, Schwanb., Segew., Selsau, Siuxt, Stenden, Warkh., Zvirgzdine u. a., wo dafür ciemiņš, so in Salis, Segew., Selsau u. a., svešs in Dunika, gasts, so in Krāslava, Laud., Saikava, Schwanb.; in Dond. neben viesis ein ciemcilvēks), ein Ankömmling, Fremder L.; ein Fremdling Manz. Lettus; der Gast (in Bers. u. a. ein zu einer Festlichkeit geladener Gast, ciemiņš - ein gelegentlicher, zufälliger Gast): es biju viesis, un jūs e̦sat mani uzņē̦muši Glück Matth. 25, 35. Sprw.: kāds viesis, tāda maltīte RKr. VI, sak. v. 961. viesa slava, paša guods Br. sak. v. 1454. nelūgti viesi - aiz durvīm 1455. Laima man viesuos nāca BW. 1197 var. lielus viesus gaidīdama 14116, 6 var. ne tie visi lūgti viesi, kas sanāca vešanā 16262. aicināja ve̦lnu pie sevis viesuos (zu Gaste, zu Besuch) LP. VII, 1188. saimniece brauktu tam līdz viesuos pie svaiņa A.v. J. 1896, S. 356. viesu galds Frauenb., ein nur für Gäste gedeckter Tisch. In Frauenb. antworte man scherzweise auf eine Frage "kur tu biji tik ilgi? " -"viesus vadīt (Gäste ausgeleiten)". Zu li. viẽšpat(i)s "Herr", viẽškelis "grosse Landstrasse", vienvišỹs "ein Einsamer" (zur Bed. vgl. le. vientrēb), vaišinti "bewirten", apr. acc. s. waispattin "Hausfraü, aksl. vьsь, got. weihs, lat. vīcus "Dorf", ai. viš̍-, vēš̍á-ḥ, gr. οἶχος "Haus", ai. vēš̍a-ḥ, "Nachbar", viš̍ati "tritt ein", av. vaēsma- "Wohnung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 231, Boisacq Dict. 689 f., Trautmann Wrtb. 363 f., Fraenkel KZ. L, 213 ff. Dem le. viesis ("ciemiņš") liegt ein o- Stamm neben einem i- Stamm (woraus der i̯o- St.) zugrunde.

Avots: ME IV, 669, 670


vietēt

I vietêt, -ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit ìe 2 ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71, vietējat ābuliņu! BW. 28630. gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687. pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var. cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.: vītējiet) saulītē! 32305 var. trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.: sutināmas) 25961 var. zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.: kaltējuot, žāvējuot) 7121 var. gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine. iesalu liku ceplī vietēt ebenda. nav kur drēbju vietēt ebenda. dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120. vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364. slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen. Refl.-tiês,

1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;

2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.

Avots: ME IV, 673, 674


vīkšis

vīkšis, ein Bund, Bündel (mit î) Pilda, Zvirgzdine, (vīkšķis) Dr.; "bē̦rna knupītis; iesêjums lakatā" Zaļmuiža; ein Strohbündel zum Dachdecken (vīkšķis) U.; ein Heu-, Stroh-, Lappen- od. Papierwisch (mit î) Mar., (vîkšķis 2 ) Frauenb., Siuxt; ein Strohwisch zum Scheuern (vîkšķis) Drosth., Lub., Smilt., Stom.; ein Wischlappen (mit î 2 ) Jürg., (vīkšķis) U., (mit î) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Lubn., Meiran, (mit î 2 ) AP.; soviel (Heu, Stroh, Hede u. dergl.) man in einer Hand fassen kann (vîkšķis 2 ) Frauenb. (unbek. in Dond. und Nigr.): pakulu vīkšķis Antrop. II, 88. sūnu vīkšķis Kaudz. M. 96. lūku vīkšķi A. XX, 347. salmu vīkšķis Blaum. samirkušu spalvu vīkšķi A. XI, 464. beržamais vīkšis 112. piena traukus ar vīkšķi berzt Vēr. v. J. 1904, S. 404. lapu vīkšķi Vēr. II, 520. kādu vīkšķi drēbju LP. VI, ;19. lapsa paje̦m vīkši ar plācini Pas. I, 358 (aus Rositten). ne̦s cisu vīkši VI, 267. visu tuo sapikuo vīkšķī Seifert Chrest. III, 2, 135. vilna savē̦lusies vîkšķu vîkšķiem (in Klumpen) Arrasch, C., KL, (vîkšu vîkšiem) Golg., Schwanb. Zu vīkstît.

Avots: ME IV, 637, 638


vīkstīt

I vīkstît,

1): mit î Kalnemois, N.-Laitzen, Oknist, (mit î 2 ) Lemb., Morizberg, Orellen (mit ī) Pilda, Weissensee; "Zvirgzdine" ME. IV, 637 zu verbessern in "Zvirgzdine̦". Refl. -tiês,

2): sich saumselig anschicken
(mit î) Erlaa.

Avots: EH II, 792


vīkstīt

I vīkstît, -u, -ĩju,

1) = vīstît, wickeln, zusammenbinden U., (mit î ) A.-Ottenhof, C., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Lös., Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, Ogershof, Ramkau, Schwanb., Selsau, Warkh., Zvirgzdine (mit î 2 ) AP., Arrasch, Jürg., Mezküll, Pankelhof, Segewold, Siuxt: vīkstīt priekšauta stūri pirkstuos Sudr. E. diez kuo tur vīkstīja saujā? Ramkau. vīksti mani, mamulīte (Var.: tin, māmiņa, sedz, māmiņa), tautu dē̦la kamanās! BW. 17949. vīkstīt dūres Alm., die Fäuste ballen;

2) viel und eilig essen
AP.: vīksta gan viņi tuo plāceni bez savas je̦gas AP. Refl. -tiês,

1) sich verpacken
U., sich einwickeln (mit î ) Stockm., (mit î 2 ) AP., Mezküll, Siuxt, (mit ì 2 ) Sessw.: gan es biju vīkstījies (Var.: vīstījies) ar kažuoku ieļāpiem BW. 16362. viss miglā vīkstās MWM. X, 69;

2) sich anschicken
L., sich langsam, saumselig anschicken, vorbereiten (mit ĩ ) Adl., Golg., Gr.Buschh., Lubn., Meiran, Schwanb., (mit î 2 ) AP., Pankelhof, (mit ì 2 ) Erlaa; zögernd tun N.-Bartau, beim Ankleiden trödeln (mit î 2 ) Frauenb.: vīkstais drusku ātrāk! es nevaru sagaidīt AP. vīkstās uz ceļu Skolas Dorzs 74. kuo tu vîksties tik ilgi, ka nevari sataisīties? Golg. vīksties jel ātrāki, juo zirgs laukā nestāv! Frauenb. nez kuo tur pa guļamistabu iļgi vīkstījies Latv.;

3) "gruozīties" Schibbenhof; hinderlich, im Wege sein U.; aufhalten U.: kuo tu tur vīksties pa gultu? Schibbenhof. kuo tu te pa kājām vīksties? Schwanb. citām jāja precenieki, es pa˙priekšu vīkstījuos (Var.: vīstījuos, gruozījuos) BW. 7918, 4 var.;

4) "?": ciema puiši . . . kā pakulas vīkstījās (Var.: tīstījās) BW. 20995, 2. zutils vīkstas pa ruoku L. "der Aal schlängelt sich mir um den Arm".
vīkstît (wegen an. visk "Bündel" wohl mit vīkst- aus vīskt-) und vīkstîtiês I und 4 wohl für vīstît(ies), während vīkstīties 2-3 wohl zu vīkst I gehört, doch lassen sich beide Verba nicht genau von einander abgrenzen.

Avots: ME IV, 637


vīkstoklis

vîkstuôklis A. - Ottenhof, vîkstùoklis Zvirgzdine n. FBR. X, 27, (mit î 2 , 2 ) Frauenb., Siuxt, vīkstuokls, vikstuõls C., Jürg., (mit î 2 ) Ramkau, vīkstuolis, = vistuõls: lupatu vīkstuoļi Etn. III. 24. iedevis papīra vīkstuolu LP. VI, 72. naudas vīkstuoliņu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, I2. lapu vīkstuoklā Bārda. ietīsim vīkstuolī BW. 1162. vīkstuoļi ar saknēm Stari III, 235.

Avots: ME IV, 637


vilksne

I vilksne (li. vilksnė "die Schleu der"), eine Menge (von Menschen od. Tieren), Rotte LKVv., Wid., Memels hof, (mit il˜ ) Sessau; ein Rudel Wölfe Allunan n. U., Gr.-Buschh., Pilda, Preili, Wessen, (mit ìl 2 ) Kaltenbrunn, Zvirgzdine: ve̦se̦la vilksne iet Memelshof. nu ir atkal vilksne sabraukusi Sessau. ap ziemassvētkiem vilki skrien vilksnē Zvirgzdine. Zu vìlkt; die spezielle Bed. "Rudel Wölfe" ist durch vilks "Wolf" beeinflusst.

Avots: ME IV, 589


vilkt

vìlkt (li. vilkti, serb. vúči "schleppen"), Praes. vè̦lku (in Salis auch vilˆku 2 ), Praet. vilku,

1) ziehen; schleppen
U.: vilkt ve̦zumu U. Sprw.: ne visi zirgi vienādi ve̦lk Br. sak. v. 1525. vienu valgu vilkt RKr. VI, 934. smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. ne naudiņa dzirnus ve̦lk, ve̦lk . . . malējiņa 13656. šļūceniski vilkt Biel. 1399. pūķīt[i]s ve̦lk ve̦lkamuo Etn. I, 109. vilkt pie kartavām Pasaules lāpītājs 23. pie darba vīrelis ... bijis ... stumjams, ve̦lkams LP. VI, 344. gar zemīti kājas vilka BW. 19947. ļautiņti tikkuo vilka kājas (konnten kaum gehen) LP. VII, 110, ķēvīti, kas tikkuo kājas ve̦lk IV, 77. aiziet suoļus vilkdams VI, 904. miegs . . . ve̦lk ar varu acis cieti LP. IV, 150. stigas vilkt, Linien ziehen (vom Landmesser gesagt) U. arājiņi, e̦cētāji, ve̦lkat (Var.: dzeniet) garus birzumiņus! BW. 27922 var. pār upīti zīdu vilku Biel. 1139. e̦lpu od. dvašu vilkt, atmen: viņš vairs nevarējis e̦lpu vilkt LP. VII, 603. cilvē̦ks vairs neve̦lk dvašu Vēr. II, 39. vilka vienu dūmu spēcīgāku par uotru (von einem Raucher gesagt) Vēr. II, 1049. Mačs ve̦lk (šķiļamuos) gar krāmu Libek Pūķis 3. (fig.) šī vietiņa mani ve̦lk vilciņ šurp (zieht mich an) Kaudz. M. 338. jāmācās bē̦rniem . . . stāvēt paša pusē, turēties un vilkt pie paša Aps. III, 17. caur zuobiem vilkdams . . . iesakās žēlsirdīgā balsā LP. IV, 78. Krišus vilka savu valuodu tâ griezīgi caur zuobiem A. XXI, 700. vilkt uz zuobu od. caur zuobiem, jem. (ironisierend) aufziehen: cik viņš caur zuobiem jūs vilcis Lapsa Kūm. 247;

2) hinziehen, hinhalten, in die Länge ziehen
U.: dzīvi (U.), dzī vību, garu, mūžu (U.) vilkt, sein Le ben mit Mühe erhalten, fristen: tikkuo .. . paši garu ve̦lk Kaudz. M. 34. mežsargs vilka savu dzīvi . . . ar nuo šautiem meža putniem Dīcm. pas. v. I, 48. tik ar muokām vilkt dzīvību Aps. III, 24, vājas bij cūkas, dzīvību tik vilka Siuxt. ja dievs mūžu vilks, wenn Gott leben lässt Infl. n. U. darbu garumā vilkt (hinziehen, verzögern) LP. IV, 1; RKr. VII, 1150. laiku garumā vilkdama LP. V, 296. cita guovs atnāk slaucama laikā, cita ve̦lk virsū divi vai trīs nedēļas (kalbt 2-3 Wochen zu spät) Siuxt. viņš man[i] vil cis gar zuobiem, er [der Freier) hat mich hingehalten (? "richtiger: ver spottet") U. viņš tuo māju nevar vilkt pruojām, er kann das Gesinde, die Wirtschaft nicht länger halten, auf recht erhalten U.;

3) hervorziehen, zuwegebringen
U.: lielu luomu vilkt RKr. VI, 408. labu luomu vilksim LP. VII, 622. asaras vilkt, Tränen her vorrufen U. naudu vilkt, Geld schaffen U. kâ traks ve̦lk zizli uz augšu (von Fruchtbarkeit förderndem Wetter gesagt) Frauenb. tas ve̦lk un dziedē (von starkem Schnaps gesagt) ebenda. plāksteris, kas ve̦lk un dziedē Seibolt Sk. 17. ve̦lkamais plāksteris Etn. IV, 21, Zugpflaster. ve̦cus grē̦kus vilkt augšā, alte Sünden vorwerfen U.;

4) (Kleider) anziehen (wobei der Körper teil, den man bekleidet, genannt wird)
U.: kre̦klu, svārkus, kažuoku, drēbes vilkt mugurā. bikses, zeķes vilkt kā jās. cimdus vilkt ruokās;

5) ziehen (vom Wind):
ve̦lk viegla vēsmiņa JR. IV, 194. putenis . . . vilka pretim Plūd. LR. III, 271. ve̦lk, es zieht (vom Zug wirid gesagt; dürfte ein Germanismus sein). aukstums ve̦lk visur klāt Kav. caur . . . slapjuo kre̦klu vilka klāt vakara dze̦strums R. Sk. II, 161; ve̦lk arvien St., es stühmt beständig;

6) vilkt uz vienu pusi "zusammenpassen":
tiem vienmē̦r ve̦lk uz vienu pusi; nuo tiem iznāks pāris Dond.;

7) (eine Melodie) ziehen, langgezogen singen:
līdzē̦da mas dziedāt (vilkdamas) RKr. XVI, 200. ārā ziemelis (Nordwind) vilka smagu meldiņu A. XXI, 27. balsī vilkt St., den Ton führen. lakstīgala ve̦lk St., Etn. II, 51, vom Gesang der Nachtigal gesagt;

8) gelten, wiegen
St., U.: tas ve̦lk, das zieht, hat Gewicht U. tādi mieži ve̦lk 1-1/2 rubeļus pūrā, solche Gerste gilt allenthalben 11/2 Rubel das Lof U. pūrs miltu ve̦lk 5 puodus, wiegt 5 LU U. piemineklis ve̦lk 8000 birkavus Launitz Stāsti 74. senāk bij tādi klaipi - puodu, pieci mārciņi vilka Siuxt. īpašības, kuras daudz ve̦lk pie skaistā dzimuma A. v. J. 1901, S. 19;

9) einen wuchtigen Hieb versetzen
U.: velc zirgam krietni! U. es viņam tâ vilku ar dūri, ka sē̦dus pa lika Frauenb. vecītis vilka tam ar bībeli tâ par pieri, ka tas uz vietas bij nuost LP. VII, 132;

10) schreiben
U.: bē̦rns mācās vilkt burtus Frauenb. viņš ve̦lk skrīvera rakstu Kav.;

11) "?": šāviens vilka priekšā, das Pulver zog nach
Mag. XIII, 1, 130. plinte vilka priekšā, die Flinte brannte vor U.;

12) sich einstellen (vom Schnucken):
Sprw, kad žagi vilks, tad maize būs RKr. VI, 827;

13) ziehen, streichen (von Schnepfen; wohl ein Germanismns):
sluokas, kurām drīz vien vajadzēja sākt vilkt R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 39;

14) kommen:
viens šurp ik vakarus ve̦lk MWM. XI, 189. - Part. praes. pass. vè̦lkamais, das, womit man etwas zieht U.:

a) der Abzug beim Flinten schloss
U.;

b) stīpu ve̦lkamais Krišs Laksts 80, das Böttchergerät zum Auf ziehen der Reifen
Spr.;

c) karķu ve̦l kamais, der Korkenzieher
Mag. XIII, 2, 59, (vè̦lkamais) Wolm. Refl. -tiês,

1) sich ziehen, schleppen, hinziehen, nicht zum Strich kommen
U., angezogen kommen L.: Sprw. ve̦lkas kâ vēzis RKr. V1, 985. ve̦lkas kâ gliemezis JK. II, 176. ve̦lkas kâ ute pa kažuoku Br. sak. v. 1303. ve̦lkas kâ gnīdas Smilt. labas valuodas ve̦lkas kâ glie mezis, bet sliktas vēja spārniem skrien RKr. VI, 935. (zirgs) bijis ... stīvnica, vilcies pa vagu kâ vēzis Etn. II, 87. tas . . . ve̦lkas ar savu ķēveli kâ uts pa krieva kažuoku Alm. Meitene no sv. 66. klibais jē̦rs knapi tik var nuopakaļis vilkties Frauenb. zirgs tikai lēnītēm vilcies LP. VII, 931. kad tev vē̦de̦rs gar zemi vilktuos! 8r. sak. v. 1580. gara aste pakaļ ve̦lkas Br. 59. pruojām vilkties, fortkriechen, sich fort machen U. atpakaļ vilkties LP. I, 125. vilksies vecene ārā IV, 90. kuo vēl stāvi, nevilksies gultā! MWM. X, 82. ūdeni, kas nejauki smirduot un ve̦lkuoties LP. V, 1;.

2) sich hinziehen (räumlich):
gar kanāliem ve̦lkas dambji Apsk. v. J. 1905, S. 203;

3) sich hin ziehen (zeitlich):
karš vilcies ļuoti ilgi Etn. IV, 96;

4) um die Wette ziehen (als Kraftprobe):
vilkties uz kramp jiem, uz kātiem Frauenb.;

5) (sich) anziehen (tr.):
velcaties [sic!] brūnus svārkus! BW. 13646, 14. ve̦lkamies zābaciņus! 13646, 28. velcies . . . cimdus ruociņā! 18738. nee̦suot . . . drēbju, kuo vilkties Kaudz. Izjurieši 214;

6) sich anziehen, ankleiden (intr.):
vilkties va jag da iet uz baznīcu Zvirgzdine. velcies, nekavējies, brauksim . . .! Pas. IV, 250 (aus Welonen). velcitēs kažukuos! BW. 13646, 7;

7) haaren (von Pferden gesagt)
U.: zirgs ve̦lkas Mag. IV, 2, 156, U. - Subst. vilkšana, das Ziehen, Schleppen, Hinziehen, Anziehen: ve̦zuma vilkšana. stigas vilk šana. drēbju vilkšana. ik˙katrā dvašas vilkšanā Gesangb. 2; vilkšanâs,

1) das Sichziehen, Sichhinziehen; der Schneckengang
Brasche;

2) die Prü gelei, Keilerei
Frauenb.; vilkums, das einmalige, vollendete Ziehen, Schleppen, Anziehen; das Resultat des Zie hens, Schleppens; der Zug U.: maksā zirga vilkumiņu! BW. 27906; 32530, 1; vilcẽjs (li. vilkẽjas),

1) wer zieht, schleppt, hinzieht, anzieht:
aude̦kla vilcējiņa 7780, 1. plēšu vilcējiņa 7145. dzirnu vilcējiņa 860, 3. gredzeniņa vilcējam 6262. krampju vilcējiņš 27245. kre̦klu vilcējiņ[u] 26853. ūdentiņš, akmentiņš manas varas vilcējiņš 6941. manas varas vilcējīni ( "?" ) RKr. XX, 49. laivu vilcējiem Vēr. I, 1400. man tas vilcējus - pūķus LP. VI, 51. skrūves vilcējs, der Schraubenzieher Mag. III, 1, 130. mūsu mācītājs iztaisījies par asaru vilcēju, unser Pastor hat sich aufs Tränenpumpen gelegt Biel. n. U.;-

2) wer (eine Melodie) zieht, langgezogen singt:
kuoris ar teicēju jeb saucēju, vilcējiem un luocītājiem Vēr. v. J. 1904, S. 557. nuo pakaļas dziedātāju (vilcēju) buogs RKr. XVI, 121. luocītāja (= uotra dziedātāja) un vilcējas (= visas citas dziedātājas) 209. Nebst val˜kât, vè̦lki, vilcinât u. a. zu apr. awilkis "Faden", aksl. vlěšti (prs. vlěkǫ) "schleppen", av. frāvarčaiti "schleppt weg"; gr. αυ̊˜λαξ "Furche" u. a., s. Trautmann Wrtb. 349 f., Walde Vrgl. Wrtb, I, 306, Fick KZ. XXI, 13 ff., Boisacq Dict. 46, Bechtel Lexil. 48 und 337.

Avots: ME IV, 590, 591, 592


vilnaine

vilnaine Spr., Erlaa, (mit ìl 2 ) Bers., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Meiran, Sessw., villaine A.-Ottenhof, C., Trik., (mit ìl 2 ) Schwanb., Selsau, villaine U., vilnāne Sessw. n. Bezzenberger Le. Di.-St. 179, Kaltenbrunn, Memelshof, Warkh., (mit ìl 2 ) Erlaa n. FBR. XI, 9, vil˜lāne Behnen, Blieden, Dunika, Frauenb., Jürg., Pankelhof, PS., Ramkau, (mit ìl 2 ) Meselau, villāne Bielenstein Holzb. 413, vilnane Zvirgzdine, villane U., vilnatne, villatne Lös. n. Kav., villene Dond., Stenden, Wandsen, (mit ìl 2 ) A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, gen. plur. villanu BWp. 935, 2, villaniešu BW. 18154, 8 var., Demin. villainiņa, vilnaniņa BW. 7416, 1, villaniņa 9045, villeniņa, gen. s. villainīša BW. 33606, 4, die wollene Weiberdecke U., ein wollenes Umlegetuch (unbek. in Adiamünde, Oknist, Salis, Wolmarshof, Zugenhof): baltas villainītes (Var.: vilnainītes, vilnanītes, villanītes, vilnatnītes) BW. 1966, 1. balta villenīte 7424 var. baltajā villainē (Var.: villatnē) 40651. kas grib baltu villainīšu, lai dze̦n aitas pieguļā 32455. mēļu vilnānīte 3550 var. pe̦lē̦ku villainīti (Var.: vilnainīti, vilnanīti u. a.) 12764. ieluokainu vilnainīti (Var.: vilnatnīti u. a.) 4477. bez ieluoka villainīti (Var.: villenīti u. a.) 6780. guļamas villanītes 7761. man nav lietus villainiņa 14177. marguo mana villaniņa 7435. kam nesedzi villenīti (Var.: villainīti, vilnainītes u. a.)? 29243 var. nuosedzu nuo muguras villeniņu 25549, 1. apsedzu ar raibām vilnatnēm 15705, 18, liec... vilnanītes pūriņā! 33521. ar vilnānes ieluokiem 29082, 3. villaines ar izšūtiem rakstiem Plutte 68. Sprw.: kâ villaine tiek, tâ se̦dzas Br. sak. v. 1405 od. tâ jāse, dzas, kâ vilnaine sniedz JK. II, 511 od. kâ villane, tâ būs segties U., man muss sich nach seiner Decke Strecken. Vgl. über das ll FBR. XI, 197.

Avots: ME IV, 593


vilnains

vilnaîns, villaîns U., vilnâns 2 Sussei n. FBR. VII, 130, vil˜lāns Orellen n. FBR. XI, 38, PS., Ramkau, villans St., U., vil˜lātns PS., villatns U.,

1) vilnains Spr., vìlnāns 2 Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 10, Kalzenau, Kl., Saikava, vil˜lāns Frauenb., (mit ìl 2 ) Meselau, vìlnans 2 Zvirgzdine, vìllans 2 Golg., Schwanb., ville̦ns, vil˜lâtns Trik., Wolm., wollen, aus Wolle:
vilnaina dzija Etn. I, 94. vilnānas drēbes Kalzenau, Saikava. villātni lakati Trik., Wolm. vilnāni cimdi Kl. lāpīšu biksas ar villāniem ielāpiem Frauenb. sagša bija... ville̦nas drēbes Etn. IV, 108. veltis nee̦suot villatnas, bet nātnas 174. vilnana drēbe ilgāk stāv nekâ nātana Zvirgzdine;

2) vilnains 2 Kalzenau, Saikava, vil˜lains Frauenb., (mit ìl 2 ) Golg., vìlnāns 2 Oknist, wollig:
mīksta un vilnaina āda Saikava. villaiņas nuokas (Hände, an die die Wolle neuer, feucht gewordener Handschuhe angeklebt ist) Frauenb. villaiņas aitas BW. 1318 var. aitiņa vilnainam (Var.: villainām, vilnājām, vilnuotām) kājiņām 7905 var. (gailītis) villainām kājiņām 33552 var. vilnānas lapas Oknist.

Avots: ME IV, 594


vilnāt

vilnât, -ãju,

1) vil˜lât Dunika Frauenb., wollig werden; sich mit Flaum überziehen:
dẽle sāk villāt Dunika;

2) vilnât 2 Bers., Heidenfel
KatrE., Lubn., Sessw., Zvirgzdine, vil˜lât Adiamünde, A.-Ottenhof, AP., Arrascch C., Jürg., Nötk., N.-Salis, PS., Tri k., Zögenhof, villât 2 Erlaa, Golg., Schwanb., villât U., villuôt Frauenb., (an den Haaren) zupfen, zausen, raufen, reissen: villāt matus Aps. III, 29. suns vilnā aitu KatrE. Refl. -tiês,

1) sich mit Wolle bedecken, mit Wolle bewachsen
(vilnāties) Vīt.; "vilnu audzēt" (vilnuoties) Ronneb.: skrej uz Vāczemi vilnuoties! ruft man einem geschorenen Schaf zu Ronneb.;

2) vilnâtiês Vīt., villâtiês C., Nötk., PS., Salis, Trik., (mit il 2 ) Golg., vilnuôtiês Panemune, vil˜ luôtiês Siuxt, villuõtiês Grünwald, U. Edwalen n. Biel., Pilten, sich (in den Haaren
U. ) raufen, zausen, reissen villuôtiês Frauenb., Nötk., sich prügel Naud.: puikas sāk vilnāties Vīt. suņi villājas Salis. e̦suot briesmīgi villuojušies tirgū; cits gluži piesists Naud.

Avots: ME IV, 594


vilnēt

vilˆnêt Mar., vilnêt Zvirgzdine, -u od. -ẽju, -ẽju, sich wellenartig bewegen, wogen: e̦ze̦rs vilnej Zvirgzdine. pļavas tai i[r] vilnej ar ūdeni ebenda. tec, upīte, nevilnē! lai vilnēja Daugaviņa RKr. XVI, 234. tīrumā labība viln Mar. n. RKr. XV, 143. sẽjumi viln Mar. n. RKr. XVII, 132.

Avots: ME IV, 594


vilnīgs

vìlnîgs 2 Zvirgzdine, wollig, mit (dichter) Wolle bedeckt: vilnīgas vuškas Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 595


vilnis

I vilˆnis Aahof, AP., Bejava, C., Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Kr., Lös., Lubn., Mahlup, Neuenb., Oppek., Preili, Prl., PS., Saikava, Schwanb., Selsau, Serbigal, (mit ìl ) A.Ottenhof, Arrasch, Jürg., Kaugershof, Trik., Wolmarshof, (mit ilˆ 2 ) Dond., Iw., Kand., Karls., Lin., N.-Salis, Pankelhof, Ruj., Salis, Stenden, Telssen, Widdrisch, Zögenhof, (mit ìl 2 ) Kaltenbrunn, Oknist, Zvirgzdine, vilns Dond. n. FBR. V, 130, vìlns 2 Nerft, die Welle, die Woge: strauta viļņi BW. 6150. jūras viļņi 12560, 4 var. e̦ze̦r[a] viļņi 19903, 2 var. ūdens viļņi 19903, 3. Daugav[a]s viļņi 33625, 1, laiviņ[a] lēca augstus viļņus 30927. jūriņ[a] spļauda baltus viļņus 30937. Nebst li. vilnis "Welle" u. a. zu velˆt, s. Būga PФB. LXXV, 154 u. a.

Avots: ME IV, 595