Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zvirgzdi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zvirgzdi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
zvirgzdijs
‡ zvirgzdijs FBR. XIV, 71, kiesicht, (Kies od. Kieselsteine enthaltend): z. tīrums (aber: zvirgzdains upes dibe̦ns).
Avots: EH II, 815
Avots: EH II, 815
zvirgzdis
zvirgzdis (nom. pl.; unter zvìrgzds I): cēla uz zvaigžņu zvirgzdīm spuožuos dzīvuokļus Blaum. Raksti VII 5 (1935), 307.
Avots: EH II, 815
Avots: EH II, 815
Šķirkļa skaidrojumā (1066)
abave
abēda
a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
ābulnīca
ābuls
âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,
1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;
2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡
3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.
Avots: EH I, 191, 192
1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;
2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡
3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.
Avots: EH I, 191, 192
aceknis
I aceknis,
2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 2
2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 2
aceple
adīklis
adîklis: adīkls Bauske, Lautb., adīkla Für. I, gen. s. adikla BW. 1165, gen. pl. adiklu BW. 17997, adiklis Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Wessen, adiklis Mahlup, Ramkau, Ruj., Salis, adeklis auch BW. 6930; 6949 var., Stockm. n. FBR. VIII, 88, AP., Kaltenbrunn, Linden, Lös., Sassm., Warkl., Zvirgzdine, gen. s. adekliņa BW. 29448, 1, adèklis 2 Pilda n. FBR. XIII, 49.
Avots: EH I, 3
Avots: EH I, 3
adiņi
agle
agrīms
‡ agrîms Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, agrīms 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Kaltenbrunn, agrīms Wessen n. FBR. XIII, 88, = agrîns: agrīmuos miežus Fil. mat. 172, Auleja. agrīmie lini ni˙kad neizaug tik gaŗi kâ vē̦līmie Kaltenbrunn. šuogad būs agrīmais pavasaris Zvirgzdine. agrīmās visteņas rudin sāc dēt ebenda. agrīms ciemiņš Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 4
Avots: EH I, 4
ai
ai "mit": auch Auleja, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine: ai tevi e̦s nevaru sarunāties Eversmuiža n. FBR. VI, 41. ej ai dieveņu! Pilda n. FBR. XIlI, 45. ai tevi es negribu iet Zvirgzdine. cūkas ziemu barā ai pe̦lavas ebenda.
Avots: EH I, 4
Avots: EH I, 4
aile
aile,
1) aile auch Pas. III, 314, VII, 287, (mit ài 2 ) Kaltenbrunn, Pilda, Saikava, Warkh., Vidsmuiža, Zvirgzdine, àiļa 2 Ass. - Kalt., Auleja, Kaltenbrunn, Warkl., die Schicht
Kaltenbrunn, Warkl.: ubagi sēd ailē Warkl. zuosis skrien aileņā ebenda. visi prāve̦sti sēdēja aileņu Kaltenbrunn. vienu aili apadīju cimdam Zvirgzdine. nuo ailes, pēc ailes, pa ailei, der Reihe nach: visus nuo ailes cirst Pas. VIII, 295. dziedāsim pa ailei Pilda. lai nāk visi pēc ailes Vidsmuiža. muna aile vagu dzīt. tava aiļa bija pie ceplīša Kaltenbrunn. liela aiļa māla ebenda. nuolika biezu aiļu sūdu ebenda. bre̦nga mē̦slu aile izlikta Warkl. piebira prāva miežu aileņa ebenda;
2): pils galve̦nā ailē es gaidīšu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡
4) das Mal
(mit ài 2 ) Auleja, Skaista: vēl aili jābrauc. piecas ailēs pēc teve sagāju. tik vienu aileņu izbrauc (einmal täglich hin und zurück) Kaltenbrunn; ‡
5) der Anzug:
šuodien jauna aile mugarā Warkl.; ‡
6) àiļa 2 Kaltenbrunn, die Rasse:
kad papadās (aus r. попадаются ) tās aiļas guovis (Rassekühe), tad duod piena daudz Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 4
1) aile auch Pas. III, 314, VII, 287, (mit ài 2 ) Kaltenbrunn, Pilda, Saikava, Warkh., Vidsmuiža, Zvirgzdine, àiļa 2 Ass. - Kalt., Auleja, Kaltenbrunn, Warkl., die Schicht
Kaltenbrunn, Warkl.: ubagi sēd ailē Warkl. zuosis skrien aileņā ebenda. visi prāve̦sti sēdēja aileņu Kaltenbrunn. vienu aili apadīju cimdam Zvirgzdine. nuo ailes, pēc ailes, pa ailei, der Reihe nach: visus nuo ailes cirst Pas. VIII, 295. dziedāsim pa ailei Pilda. lai nāk visi pēc ailes Vidsmuiža. muna aile vagu dzīt. tava aiļa bija pie ceplīša Kaltenbrunn. liela aiļa māla ebenda. nuolika biezu aiļu sūdu ebenda. bre̦nga mē̦slu aile izlikta Warkl. piebira prāva miežu aileņa ebenda;
2): pils galve̦nā ailē es gaidīšu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡
4) das Mal
(mit ài 2 ) Auleja, Skaista: vēl aili jābrauc. piecas ailēs pēc teve sagāju. tik vienu aileņu izbrauc (einmal täglich hin und zurück) Kaltenbrunn; ‡
5) der Anzug:
šuodien jauna aile mugarā Warkl.; ‡
6) àiļa 2 Kaltenbrunn, die Rasse:
kad papadās (aus r. попадаются ) tās aiļas guovis (Rassekühe), tad duod piena daudz Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 4
aimanāt
aisīt
àisît 2: auch Golg., Gr. - Buschh., Lubn., Mahlup: metās virsū, zuobus aisīdams Azand. 52. Refl. -tiês, ‡
2) aisêtiês PiIda, Zvirgzdine, = zùobuôtiês: jaunie aisās, smejas savā starpā Zvirgzdine; ‡
3) àisêtiês 2 Pilda, schielen.
Avots: EH I, 5
2) aisêtiês PiIda, Zvirgzdine, = zùobuôtiês: jaunie aisās, smejas savā starpā Zvirgzdine; ‡
3) àisêtiês 2 Pilda, schielen.
Avots: EH I, 5
aizaudzēt
àizaûdzêt,
1) : kad bacviņi aizaudzē̦ti ar zâli, tad jie labi neaug Zvirgzdine; ‡
2) sich allmählich mit Schmutz anfüllen lassen:
ustaba aizaudzē̦ta ai dubļiem Zvirgzdine. ausis aizaudzē̦tas netīras kai cūkai ebenda.
Avots: EH I, 6
1) : kad bacviņi aizaudzē̦ti ar zâli, tad jie labi neaug Zvirgzdine; ‡
2) sich allmählich mit Schmutz anfüllen lassen:
ustaba aizaudzē̦ta ai dubļiem Zvirgzdine. ausis aizaudzē̦tas netīras kai cūkai ebenda.
Avots: EH I, 6
aizbildnis
aizbļaut
àizbļaût,
2) auch von Menschen gesagt
("nevēlēt labu"): tâ ar˙vien saka - tāds ve̦cs cilvē̦ks tikai aizbļauj Strasden; ‡
3) vollschreien
(perfektiv): a. kam ausis Ass. - Kalt., Golg. u. a. Refl. -tiês auch Zvirgzdine: guovs nelabā balsā aizbļāvēs. visā galvā aizbļāvēs puika nuo suņa.
Avots: EH I, 11
2) auch von Menschen gesagt
("nevēlēt labu"): tâ ar˙vien saka - tāds ve̦cs cilvē̦ks tikai aizbļauj Strasden; ‡
3) vollschreien
(perfektiv): a. kam ausis Ass. - Kalt., Golg. u. a. Refl. -tiês auch Zvirgzdine: guovs nelabā balsā aizbļāvēs. visā galvā aizbļāvēs puika nuo suņa.
Avots: EH I, 11
aizceplis
aizdars
aizdot
àizduôt, ‡
4) ein wenig (Nahrung) verabfolgen:
vajag vēl a. zirgam Kaltenbrunn. mudri zirgam aizdevu ēst ebenda; ‡
5) aizduot (nach r. задáть gebildet) mīkli Infl. (z. B. Zvirgzdine n. Pas. IV, 473), Kaltenbrunn, ein Rätsel aufgeben.
Refl. -tiês, ‡
2) einander (ver)leihen:
naudu aizdevās un aizņēmās... paši cits citam Kaudz. Izjurieši 32.
Avots: EH I, 21
4) ein wenig (Nahrung) verabfolgen:
vajag vēl a. zirgam Kaltenbrunn. mudri zirgam aizdevu ēst ebenda; ‡
5) aizduot (nach r. задáть gebildet) mīkli Infl. (z. B. Zvirgzdine n. Pas. IV, 473), Kaltenbrunn, ein Rätsel aufgeben.
Refl. -tiês, ‡
2) einander (ver)leihen:
naudu aizdevās un aizņēmās... paši cits citam Kaudz. Izjurieši 32.
Avots: EH I, 21
aizdusa
aizgāds
aizgalds
àizgalˆds,
1) aizgalˆds 2 Orellen, Siuxt, aizgalds Stom., àizgalˆda AP., Ramkau, Wolm., àizgalˆda 2 Fest., Linden, Mahlup, Saikava, Sonnaxt, Warkl., aizgalda 2 Siuxt, âzgalˆda 2 Frauenb.: kumeliņi lauzīs staļļa aizgaldiņas BW. 33064. baltā cūkas aizgaldā 33362;
2) àizgalˆde AP., Zvirgzdine, aizgalde Pilda n. FBR. XIII, 47, aizgaldis Pilda n. FBR. XIII, 47: bērēs trijās aizgaldēs (an 3 Tischen)
barā cilvē̦kus Zvirgzdine;
3) auch Illuxt n. Bielenstein Holzb. 547.
Avots: EH I, 23
1) aizgalˆds 2 Orellen, Siuxt, aizgalds Stom., àizgalˆda AP., Ramkau, Wolm., àizgalˆda 2 Fest., Linden, Mahlup, Saikava, Sonnaxt, Warkl., aizgalda 2 Siuxt, âzgalˆda 2 Frauenb.: kumeliņi lauzīs staļļa aizgaldiņas BW. 33064. baltā cūkas aizgaldā 33362;
2) àizgalˆde AP., Zvirgzdine, aizgalde Pilda n. FBR. XIII, 47, aizgaldis Pilda n. FBR. XIII, 47: bērēs trijās aizgaldēs (an 3 Tischen)
barā cilvē̦kus Zvirgzdine;
3) auch Illuxt n. Bielenstein Holzb. 547.
Avots: EH I, 23
aizjaunnedēļ
aizkalne
aizkuris
aizlaika
aizleja
àizleja,
1) àizleja 2 : auch Lubn., àizlejs 2 : auch Heidenfeld, Pilda, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; in Kaltenbr, und Ramkau dafür àizlejš.
Avots: EH I, 36
1) àizleja 2 : auch Lubn., àizlejs 2 : auch Heidenfeld, Pilda, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; in Kaltenbr, und Ramkau dafür àizlejš.
Avots: EH I, 36
aizveņu
akata
‡ akata,
1) die Begierde
Kaltenbr.; der Wille: ka ai akatu strādāsi, tad darbs vessies labi Zvirgzdine. akata vuicēties ebenda;
2) die Jagd:
nuogāja uz akatas Pas. VII, 172 (aus Rēzna). Nebst li. ak(v)atà aus r. охóта "Lust (zu); Jagd".
Avots: EH I, 65
1) die Begierde
Kaltenbr.; der Wille: ka ai akatu strādāsi, tad darbs vessies labi Zvirgzdine. akata vuicēties ebenda;
2) die Jagd:
nuogāja uz akatas Pas. VII, 172 (aus Rēzna). Nebst li. ak(v)atà aus r. охóта "Lust (zu); Jagd".
Avots: EH I, 65
akatns
‡ akatns, nach etw. gelüstend, eine starke Neigung habend: piejēme zaldātu, kuŗi akatni bija šaut Kaltenbr. kas jau ļuoti akatns uz plintes, tis ta[d] nešaun ebenda; "fleissig": akatns da darba Zvirgzdine. Aus r. охóтный "(bereit)willig".
Avots: EH I, 65
Avots: EH I, 65
akats
‡ akats, -s Zvirgzdine, eine einschiessende, unpassierbare Stelle im Motast, wo nur Moos und Sumpfgras, aber keine Bäume und Sträucher wachsen Warkl.: dvēseles krīt uz mūžīgu dusu nāves akatīs Akurater Jaun. Ziņas v. 31. März 1925. ap akatīm un siekstām Austriņš M. z. 33.
Avots: EH I, 65
Avots: EH I, 65
akmenains
akmens
akmens: akminis Zvirgzdine, akmins Salisb., Siuxt, gen. s. akme̦na BW. 9121 var.; 11806, 1 var. u. a., akmina BW. 11055.2; 5437 var., acc.-instr. s. akme̦nu BW. 10297, 5 var.; 12414; 16198, 5, akminu BW. 8916 var., loc. s. akme̦nā BW. 30144, 6 var., akminā BW. 27995, 1 var., gen. s. akme̦nas [?] BW. 14238, 3, nom., acc. plur. masc. akmen[i]s auch AP., Demin. akmisteņš auch Pilda n. FBR. XIII, 59, akmistiņš Pas. V, 293 (aus Welonen), acc.-instr. s. akmenīti BW. 8269, akminiņ[u] BW. 4341, akmantiņ[u] BW. 12180 var.
Avots: EH I, 66
Avots: EH I, 66
alkans
alkans,
1) auch Pas. Vl, 137, VII, 327, Pilda n. FBR. XIII, 44, Evang. 1753, S. 55, Wessen, Zaļm., (mit alˆ ) Skaista, Warkh., Warkl., Zvirgzdine: alkans kai suns Warkl, vajag vārīt vakariņas: puiši aties nuo meža alkani Zvirgzdine. ve̦lni uz cūkas gaļas ir ļuoti alkani Pas. VIII, 121 aus Preiļi. Subst. alkanums (li. alkanùmas), der Hunger
Birkert Sakāmv. No 3162.
Avots: EH I, 67
1) auch Pas. Vl, 137, VII, 327, Pilda n. FBR. XIII, 44, Evang. 1753, S. 55, Wessen, Zaļm., (mit alˆ ) Skaista, Warkh., Warkl., Zvirgzdine: alkans kai suns Warkl, vajag vārīt vakariņas: puiši aties nuo meža alkani Zvirgzdine. ve̦lni uz cūkas gaļas ir ļuoti alkani Pas. VIII, 121 aus Preiļi. Subst. alkanums (li. alkanùmas), der Hunger
Birkert Sakāmv. No 3162.
Avots: EH I, 67
alots
aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.
Avots: EH I, 68
Avots: EH I, 68
apaciņ
apalans
apals
apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;
4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .
Avots: EH I, 71
4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .
Avots: EH I, 71
apauši
apbalināt
‡ apbalinât, ein wenig oder ringsum weissen (tr.), bleichen (tr.) Wid.: drusku a. sienas Zvirgzdine. Refl. -tiês Spr., ein wenig oder ringsum bleichen (intr., so namentlich von der Wäsche).
Avots: EH I, 73
Avots: EH I, 73
apbēda
a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
apbradāt
‡ apbradât,
1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;
2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 74
1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;
2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 74
apcingas
apdancis
‡ apdàncis 2 Zvirgzdine, das zum Trocknen ausgebreitete Heu einer guba: četri apdanči vēl palika neapgrìezti.
Avots: EH I, 76
Avots: EH I, 76
apgraizas
apgraizas: auch (mit aî ) Zvirgzdine: visaidas apgraizas nuo drēbju salasīju i izaužu kakaru deķus. nuo gaļas visaidas apgraizas salasīju.
Avots: EH I, 83
Avots: EH I, 83
apīņi
apîņi: (mit î 2 ) auch Gramsden, Sing. apînis Fest., Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, apînis 2 Schrunden n. FBR. Xlll, 100, Frauenb., Kal., apĩnis AP., apìnis 2 Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 87
Avots: EH I, 87
apkūlines
apļepine
‡ apļepine, eine missratene, weder dünne, noch dicke Grütze Zvirgzdine: pievāra taidu apļepini - kas juo ēdīs! Vgl. ‡ plepine.
Avots: EH I, 100
Avots: EH I, 100
aplīciene
apogs
apuôgs: auch Prl., Zaļmuiža, (mit uô ) Saikava, Zvirgzdine, (mit ùo 2 ) Golg., Laud., N.-Kalz., Sessw., eine Art Eule. Vgl. auch die Gesindenamen Apuogi Lvv. I, 16 (mit uõ ), 19, 46, (mit uô ) 69, (mit uo ) II 46, (mit ùo 2 ) 172.
Avots: EH I, 124
Avots: EH I, 124
appļāvines
apss
aptērpis
apzarnes
arods
aruôds,
1): auch (aruods) Memelshof, Pilda, Zaļmuiža, (mit ùo 2 ) Auleja, Saikava, Zvirgzdine, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Kaltenbrunn, Sussei: klēti cirta deviniem aruodiem (Var.: apcirkņiem ) BW. 28128. zeme pilda maizes pilnu aruodeņu 28137. tīru rudzu aruoda 21294. aruodiņa dibe̦nā 28532.
Avots: EH I, 130
1): auch (aruods) Memelshof, Pilda, Zaļmuiža, (mit ùo 2 ) Auleja, Saikava, Zvirgzdine, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Kaltenbrunn, Sussei: klēti cirta deviniem aruodiem (Var.: apcirkņiem ) BW. 28128. zeme pilda maizes pilnu aruodeņu 28137. tīru rudzu aruoda 21294. aruodiņa dibe̦nā 28532.
Avots: EH I, 130
asarāt
ašņājs
asnāt
astaši
atadiene
atadiene: auch (mit ie 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Pilda n. FBR. XIII, 57, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 133
Avots: EH I, 133
atart
atar̂t: auch AP., Golg., lw., Kaltenbr., Pilda, Strasden, Warkl., Zvirgzdine: a. vagas (rudenī, kartupeļu rakšanas laikā) Warkl. kad izaûg zâle, ataŗ bacviņu, grieziņu vagas ai arklu Zvirgzdine. kad sūdi iearti, tad viņi kādu mēnesi tâ˙pat iearti trup; tad saecē un ataŗ apukuļ AP. ‡ Refl. -tiês, bis zum eigenen Überdruss pflügen: vai neesi vēl ataries? ‡ Subst. atarumi Segew., das zum zweitenmal Gepflügte (vgl. atarums unter atara).
Avots: EH I, 133
Avots: EH I, 133
atasta
atbāst
‡ atbâst (li. atbósti) Auleja, Cibla, Kaltenbr., Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, -stu, -du, auch refl. -tiês Auleja, Kaltenbr., zum Oberdruss (zuwiderl werden: kaķis atbāda saimniecei Pas. I, 222 (aus Lettg.). pīrāgs atbāst ēst, sava maize ni˙kad neatbāst Auleja. atbado tuo darbu strādāt Zvirgzdine. atbāda gaŗlaicīgs darbs Warkl. vienam atbāda dzīvuot Kaltenbr. net atbādās staigāt ebenda. ka[d] častai (= oft) sāc virt [sc.: zivis], atbāstas drīž Auleja.
Avots: EH I, 134
Avots: EH I, 134
atbāzt
atbâzt (s. unter atbâzenes), ‡
2) aufschürzen, -stecken (die Kleidung)
Warkl.: a. brunčus, lai nesamērcējas; ‡
3) einen Teil von etwas Eingestopftem, Zusammengestopftem wegnehmen:
vajag a. sienu nuo maisa; dižan ciets piebāzts Zvirgzdine; ‡
4) eine dreiste Antwort geben
Riga.
Avots: EH I, 134
2) aufschürzen, -stecken (die Kleidung)
Warkl.: a. brunčus, lai nesamērcējas; ‡
3) einen Teil von etwas Eingestopftem, Zusammengestopftem wegnehmen:
vajag a. sienu nuo maisa; dižan ciets piebāzts Zvirgzdine; ‡
4) eine dreiste Antwort geben
Riga.
Avots: EH I, 134
atkārteņ
atlase
atlase,
1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. 2 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.
Avots: EH I, 153
1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. 2 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.
Avots: EH I, 153
atļāva
atligas
atols
atpūta
atpũta -auch AP.,
2): pavasar slimiem grūta a. Zvirgzdine. nevar atpūtas ievilkt ebenda. Demin. atpūtiņa BW. 686 zu korrigieren in: Demin. atpūtiņa BW. 686,4 var.
Avots: EH I, 160
2): pavasar slimiem grūta a. Zvirgzdine. nevar atpūtas ievilkt ebenda. Demin. atpūtiņa BW. 686 zu korrigieren in: Demin. atpūtiņa BW. 686,4 var.
Avots: EH I, 160
atraitis
atraitis: auch BW. 22200 var., 10102 var., (mit âi 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Auleja, Zvirgzdine, (mit aî 2 ) Strasden; ein gen. s. atraita BW. 9778 var., dat. atraitam 10518 var., acc. atraitu 11626 var.
Avots: EH I, 160
Avots: EH I, 160
atrūgas
atsprēkliņ
atsprēkliņ (unter atsprãklu): auch Memelshof, (mit è 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, Oknist, atsprēklin - auch Zaļmuiža, (mit è 2 ) Kaltenbr., atsprèkliń 2 Warkl., atsprēkleņ Pas. VI, 365, Bērzgale, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 53, Kaltenbr.
Avots: EH I, 170
Avots: EH I, 170
augstiene
aûgstiene, ‡
2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;
3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡
4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).
Avots: EH I, 184
2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;
3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡
4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).
Avots: EH I, 184
aušāties
aušâtiês,
1): zirgs nuobīdās, sāka a. Zvirgzdine;
2): sich angstlich, schüchtern gebärden
Linden: kuo nu aušājies!
Avots: EH I, 188
1): zirgs nuobīdās, sāka a. Zvirgzdine;
2): sich angstlich, schüchtern gebärden
Linden: kuo nu aušājies!
Avots: EH I, 188
ausleja
austra
àustra (aũstra auch Salisb.): jau aust a. Zvirgzdine. vēl nebija austras, kad cēļuos ebenda. ai mazu austreņu nuogāju uz tīrumu strādāt ebenda.
Avots: EH I, 188
Avots: EH I, 188
austrums
āvakls
avieša
avieša (s. unter avene): auch BW. 5179, 1, Tiž. II, 471, (mit iê) Zvirgzdine, gen. pl. aviêšu Pilda n. FBR. XIII, 61.
Avots: EH I, 190
Avots: EH I, 190
āvīties
âvîtiês: auch Ramkau. Saikava, Warkl., (âvêtiês) Zvirgzdine, (āvatiês) Pas. VI, 477 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 196
Avots: EH I, 196
azgalds
azots
bais
baîs: man b, nuo zuosu tēviņa Linden. b. bij nuo vāčiešiem ebenda. bais iet da ve̦lnu Pas. III, 458. b. tava suņu VIII, 218. man tevi ne bais Ulanowska Łotysze 12. In Pilda nach FBR. XIII, 45 und in Zvirgzdine werde dieses Wort mit langem und erweichtem -s gesprochen.
Avots: EH I, 199
Avots: EH I, 199
balamute
balodne
baltkāja
‡ bàltkàja 2 Zvirgzdine, baltkājeņa Ulanowska Łotysze 13, Name einer Kuh mit weissen Beinen.
Avots: EH I, 202
Avots: EH I, 202
balzganans
bambulis
‡ II bàmbulis 2 Zvirgzdine "eine Wasserpflanze die im Sommer weiss und gelb blüht" : bambuļus cūkas labi ē̦d.
Avots: EH I, 204
Avots: EH I, 204
banga
‡ III bànga 2 Zvirgzdine, eine grosse Fliege: karstā laikā bangas dižan kuodī luopus.
Avots: EH I, 204
Avots: EH I, 204
barāt
bargs
bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ 2 ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr 2 ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r 2 ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,
1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;
2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs 2 "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.
Avots: EH I, 205
1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;
2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs 2 "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.
Avots: EH I, 205
bārine
baroklis
baruôklis,
2): auch Atašiene Briģi, Nirza, Pilda, Rudzē̦tas, Šķaune (mit ùo 2 ) Borchow n. FBR. XIll, 21, baruklis Linden; ‡
3) das Viehfutter
(mit ùo) 2 Zvirgzdine: šuogad trūka guovīm b.
Avots: EH I, 206
2): auch Atašiene Briģi, Nirza, Pilda, Rudzē̦tas, Šķaune (mit ùo 2 ) Borchow n. FBR. XIll, 21, baruklis Linden; ‡
3) das Viehfutter
(mit ùo) 2 Zvirgzdine: šuogad trūka guovīm b.
Avots: EH I, 206
basaknī
bažīties
bažîtiês: muns vīrs bažījās ar muguru (war um seine Rückenschmerzen besorgt) Kaltenbr. - vista bažījas, nav kur dēt (vom Gackern des Huhnes gesagt) Kalz. n. Fil. mat. 26; in der Bed. "sich beklagen" auch in Zvirgzdine: jis bažījās, ka galva sāp.
Avots: EH I, 208
Avots: EH I, 208
bendēt
bērnēks
‡ bḕ̦rnē̦ks 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Pilda n. PBR. XIII, 49, Bērzgale, ein Deminutiv zu bē̦rns. Zum Suffix s. auch FBR. XIII, 758.
Avots: EH I, 216
Avots: EH I, 216
bērt
bẽrt: (vgl. ostli. išbérti Jušk.) auch Bauske, Dunika, Jürg., Lemburg, Lemsal, Lieven-Bersen, Pankelhof, Schnehpeln, Selgerben, Stenden, Wolm., (mit ḕr) AP., C., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês, ‡
2) sich
(dat.) schütten: beries zirņu kulītē! Auleja; ‡
3) sich mit Ausschlag bedecken (nach r. сыпать "schütten, streuen": сыпь "Ausschlag"): mute (= seja) beŗas Auleja. sāka vâtis b. (erscheinen, zum Vorschein kommen) pa mieseņu Zvirgzdine. Subst. bē̦rums,
2): naudas bē̦rumiņu BW.29889; ‡ bē̦rãjs, bērẽjs, wer schüttet:
tīru auzu bē̦rājiņš (Var.: bērējiņš) BW.27638, 8 var. pilnu maisu bērējiņa 1551. Zur Etymologie s. jetzt auch E. Hermann Stud. Balt. III, 65 ff. (anders A. Meillet Streitberg-Festgabe 258 ff.).
Avots: EH I, 217
2) sich
(dat.) schütten: beries zirņu kulītē! Auleja; ‡
3) sich mit Ausschlag bedecken (nach r. сыпать "schütten, streuen": сыпь "Ausschlag"): mute (= seja) beŗas Auleja. sāka vâtis b. (erscheinen, zum Vorschein kommen) pa mieseņu Zvirgzdine. Subst. bē̦rums,
2): naudas bē̦rumiņu BW.29889; ‡ bē̦rãjs, bērẽjs, wer schüttet:
tīru auzu bē̦rājiņš (Var.: bērējiņš) BW.27638, 8 var. pilnu maisu bērējiņa 1551. Zur Etymologie s. jetzt auch E. Hermann Stud. Balt. III, 65 ff. (anders A. Meillet Streitberg-Festgabe 258 ff.).
Avots: EH I, 217
best
biedekls
biezēt
biezman
birds
birds: auch (mit ìr 2 ) arkl. n. FBR. XI, 120, Bērzgale, Pilda, Zaļmuiža, Zvirgzdine: pilni ratiņu rūkšanas un birdu klabēšanas Ed. Virza Daugava 1933, S. 982.
Avots: EH I, 220
Avots: EH I, 220
birrzēt
birze
II birze (unter bir̃zs ): auch (mit ir̃ ) Grob., Salisb., Serbigal, Strasden, (mit ìr 2 ) Zvirgzdine, acc. s. birzu BW. 25934, 2 var. (aus Gold.): liepu b. BW. 7922. egļu (?) b. 178. 1.
Avots: EH I, 221
Avots: EH I, 221
birzt
bir̂zt: auch AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Orellen (unbek. in Dunika, Selg., Stenden): siens bij tâ pārkaltis, ka viss birza kuopā AP. dābuols ve̦duot birzīs Kaltenbr. nevarēs rudzus pa pusdienu pļaut, sāk jau b. (d. h. die Körner fallen von selbst aus den Ähren heraus) Orellen.
Avots: EH I, 221
Avots: EH I, 221
bizāt
bīžavāt
‡ bìžavât 2 Zvirgzdine, -ãju "nežē̦luot, negādāt, nerūpēties": mazākuo bē̦rnu ve̦cākie bē̦rni bīžavā. dē̦ls savu tē̦vu dižan bīžavā.
Avots: EH I, 223
Avots: EH I, 223
bizuns
‡ II bizuns Zvirgzdine "einer, der sich ohne Arbeit umhertreibt, andere dabei zur Arbeit antreibend": nasājas kai b. aplīk, ni˙kā nestrādā.
Avots: EH I, 222
Avots: EH I, 222
blaķis
blēņi
blēnis
‡ blēnis,
1) = blèņas, nieks Auleja (mit è 2 ): kuo tu man taidu blēni (Nominativform ungewiss!) runā? Zbiór XVIII, 417. blēņa (Var.: blēņu) valuodiņu BW. 11933 var. (ahnlich: 810 var.);
2) ein betrügerischer, spitzbübischer Mensch
(mit è 2 ) Zvirgzdine: taids b. tē̦vs bija, taids b. dē̦ls.
Avots: EH I, 229
1) = blèņas, nieks Auleja (mit è 2 ): kuo tu man taidu blēni (Nominativform ungewiss!) runā? Zbiór XVIII, 417. blēņa (Var.: blēņu) valuodiņu BW. 11933 var. (ahnlich: 810 var.);
2) ein betrügerischer, spitzbübischer Mensch
(mit è 2 ) Zvirgzdine: taids b. tē̦vs bija, taids b. dē̦ls.
Avots: EH I, 229
blindēties
boguļāt
boze
brakšēt
braukt
brāzāt
‡ brāzât, -ãju,
1) reiben, kratzen
(mit à 2 ) Warkl., Zvirgzdine: cūka brāzā mugaru ap pakši Zvirgzdine. zābaki lieli, brāzā kājas ebenda;
2) schmieren, sudeln
(bràzât 2 ) Pilda: nebrāzā ar netīrām ruokām! Refl. -tiês, sich reiben, kratzen Warkl.: zirgs pie siles brāzājas.
Avots: EH I, 239
1) reiben, kratzen
(mit à 2 ) Warkl., Zvirgzdine: cūka brāzā mugaru ap pakši Zvirgzdine. zābaki lieli, brāzā kājas ebenda;
2) schmieren, sudeln
(bràzât 2 ) Pilda: nebrāzā ar netīrām ruokām! Refl. -tiês, sich reiben, kratzen Warkl.: zirgs pie siles brāzājas.
Avots: EH I, 239
briedekls
briedēt
‡ brìedêt 2 Pilda, Zvirgzdine, -ēju, schwatzen, lügen; phantasieren: ļaudis briedē, ka jam kāzas būs Zvirgzdine, nez kuo briedē, gulē̦dams miegā ebenda. nebriedē, kâ nevajag! Pilda. Das -ie- ist hier aus ostle. -ī- erschlossen !
Avots: EH I, 243
Avots: EH I, 243
brile
‡ brile, ein breitrandiger Hut Warkl., Zvirgzdine: cisa b. galvā. Nebst li. brìlius aus wr. #p### oder p. bryl.
Avots: EH I, 241
Avots: EH I, 241
brist
brist,
1): zivis b., mit dem Watnetz fischen
Zvirgzdine; ‡
2) b. virsū "sich aufdrängen"
(?): nebrien virsū! negrūsties! Janš. Dzimtene III 2 , 195. ‡ Refl. -tiês, um die Wette waten: ejam nu b˙! redzēs, kuŗš mēs dziļāk iebrissam Saikava.
Avots: EH I, 241
1): zivis b., mit dem Watnetz fischen
Zvirgzdine; ‡
2) b. virsū "sich aufdrängen"
(?): nebrien virsū! negrūsties! Janš. Dzimtene III 2 , 195. ‡ Refl. -tiês, um die Wette waten: ejam nu b˙! redzēs, kuŗš mēs dziļāk iebrissam Saikava.
Avots: EH I, 241
brūkliene
brukt
I brukt: praes. brukstu Auleja, brùkstu 2 Warkl.,
1): nuo vāruoša ūdens brūk āda ar visu vilnu nuo AP. krāasaina drēbe brūk ebenda. sarkanā dzija saule nebruka Sonnaxt. lakats sāk b. (bleichen)
Dond.;
2): sapuva klē̦vs, sāka b. Zvirgzdine. atspiežu malkas grē̦du, lai nebrūkst Warkl. sen jau pīšļuos brukušu, vel dzīvu tevi šķitīs Janš. L. dzejas pag. 178.
Avots: EH I, 245
1): nuo vāruoša ūdens brūk āda ar visu vilnu nuo AP. krāasaina drēbe brūk ebenda. sarkanā dzija saule nebruka Sonnaxt. lakats sāk b. (bleichen)
Dond.;
2): sapuva klē̦vs, sāka b. Zvirgzdine. atspiežu malkas grē̦du, lai nebrūkst Warkl. sen jau pīšļuos brukušu, vel dzīvu tevi šķitīs Janš. L. dzejas pag. 178.
Avots: EH I, 245
buca
buca: auch Pilda n. FBR. XIII, 42, PlKur., Cibla, Kaltenbr., Lixna, Wessen, Zaļm., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
būds
bùds 2 : auch Cibla, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine, Pas. III, 424 (aus Atašiene); VII, 287; IX, 304 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 257
Avots: EH I, 257
buļbājs
‡ bùļbājs 2 Auleja, (mit ul,ˆ) Zvirgzdine, der beblatterte Stengel einer Kartoffelpflanze.
Avots: EH I, 252
Avots: EH I, 252
buļbe
buldurjānis
bul˜durjānis,
1): auch Grenzhof;
2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine; ‡
3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).
Avots: EH I, 251
1): auch Grenzhof;
2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine; ‡
3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).
Avots: EH I, 251
burbuļāt
burbulis
burvinieks
čačināt
‡ čačinât,
1) schwatzen, von der Elster
Pilda, Zvirgzdine: žagata čačina;
2) tr., loben, rühmen
(geringschätzig): kaî žagata čačina savus bē̦rnus Zvirgzdine.
Avots: EH I, 282
1) schwatzen, von der Elster
Pilda, Zvirgzdine: žagata čačina;
2) tr., loben, rühmen
(geringschätzig): kaî žagata čačina savus bē̦rnus Zvirgzdine.
Avots: EH I, 282
čādināt
‡ čàdinât 2 Zvirgzdine, ärgern, reizen: kuo tu čādinā ve̦cāku cilvē̦ku! kam tu čādinā tuo vistu?
Avots: EH I, 287
Avots: EH I, 287
čakāns
čakāns (unter čakãrns),
2): ein nicht gross gewachsener, vor Alter od. Krankheit dürr gewordener, zusammengezogener Mann
Druw.; ‡
4) eine eiserne, zweizinkige Mistgabel
(> čokōns) Warkl.; ‡
5) ein hölzerner Hammer, womit trockene Erdschotlen zerkleinert werden
(čakâns) Zvirgzdine.
Avots: EH I, 283
2): ein nicht gross gewachsener, vor Alter od. Krankheit dürr gewordener, zusammengezogener Mann
Druw.; ‡
4) eine eiserne, zweizinkige Mistgabel
(> čokōns) Warkl.; ‡
5) ein hölzerner Hammer, womit trockene Erdschotlen zerkleinert werden
(čakâns) Zvirgzdine.
Avots: EH I, 283
calanka
čāpstināt
čâpstinât: auch Druw., Saikava, Warkl., Zvirgzdine, (mit à 2 ) Grünw., Lems., Wainsel: č. lūpas Lems., Stom. ‡ Refl. -tiês, sich über etwas Geringfügiges beklagen Trik.
Avots: EH I, 287
Avots: EH I, 287
čaukste
II čaũkste,
1): auch (mit àu 2 ) Kaltenbr., Stom., Zvirgzdine, (Demin. čàukstīte 2 ) Warkl.; ein kleiner (nicht ausgewachsener), weicher Kohlkopf
(mit aũ ) Salisb., Seyershof; ‡
5) Demin. čàukstīte 2 Warkl., eine freundliche alte Frau;
‡
6) comm., ein Abgemagerter
(mit àu 2 ) Warkl.
Avots: EH I, 286
1): auch (mit àu 2 ) Kaltenbr., Stom., Zvirgzdine, (Demin. čàukstīte 2 ) Warkl.; ein kleiner (nicht ausgewachsener), weicher Kohlkopf
(mit aũ ) Salisb., Seyershof; ‡
5) Demin. čàukstīte 2 Warkl., eine freundliche alte Frau;
‡
6) comm., ein Abgemagerter
(mit àu 2 ) Warkl.
Avots: EH I, 286
čaula
‡ čàula: gen. plur. čaulu BW. 2172 var.,
1): auch (mit àu) AP., Ramkau (hier nur in der Bed. "Eierschale"),
(mit àu 2 ) KatrE., Warkl. ("Eierschale"), Zvirgzdine: uolas čaulu BW. 32266. rieksta čaulas 8278. pilni ... zuobiņi kaņepju čaulu 20324. mazam pupam ir mazaka č. AP. uozuola zīles izčumalā nuo čaulām KatrE.
Avots: EH I, 286
1): auch (mit àu) AP., Ramkau (hier nur in der Bed. "Eierschale"),
(mit àu 2 ) KatrE., Warkl. ("Eierschale"), Zvirgzdine: uolas čaulu BW. 32266. rieksta čaulas 8278. pilni ... zuobiņi kaņepju čaulu 20324. mazam pupam ir mazaka č. AP. uozuola zīles izčumalā nuo čaulām KatrE.
Avots: EH I, 286
caurājs
caurāts
caurdura
čekls
če̦kls,
1) auch Dunika, Zvirgzdine; ‡
2) hübsch, schön
NB.: nuomazgājušās un uzkuopušās če̦klas un spuodras Janš. Bandavā II, 14 (ähnlich Dzimtene V,461 und Mežv. ļ. I, 223); ‡
3) "?": kāpuosti če̦kli izauga Zvirgzdine.
Avots: EH I, 288
1) auch Dunika, Zvirgzdine; ‡
2) hübsch, schön
NB.: nuomazgājušās un uzkuopušās če̦klas un spuodras Janš. Bandavā II, 14 (ähnlich Dzimtene V,461 und Mežv. ļ. I, 223); ‡
3) "?": kāpuosti če̦kli izauga Zvirgzdine.
Avots: EH I, 288
cēliens
celmiene
cemeris
‡ I cemeris, eine Pflanze Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine giftige Sumpfpflanze Warkl., Zaļmuiža; ein an Flussufern wachsendes Kraut Zvirgzdine: cemeri rudenī saldani; guovis juos ē̦d Zvirgzdine. Zu cemeriņš.
Avots: EH I, 265
Avots: EH I, 265
cepecis
čepesls
cepināt
cepinât,
1): c. gaļu- auch Salisb. (neben cept maizi, kartiņus);
2): auch Salisb.; saule cepina acis ārā Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
2) c. saulē, sich von der Sonne bräunen lassen.
Avots: EH I, 266
1): c. gaļu- auch Salisb. (neben cept maizi, kartiņus);
2): auch Salisb.; saule cepina acis ārā Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
2) c. saulē, sich von der Sonne bräunen lassen.
Avots: EH I, 266
cēšķi
cēšķi: auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Pilda n. FBR. XIII, 53, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Mahlup.
Avots: EH I, 269
Avots: EH I, 269
ceturgs
‡ ce̦turgs Pilda n. FBR. XIII, 42, 52, Bērzgale, Zvirgzdine, der Donnerstag; īstais c., der Gründonnerstag Ulanowska Łotysze 59. Vgl. li. ketver̃gas "Donnerstag".
Avots: EH I, 267
Avots: EH I, 267
ceturtale
ciba
II ciba: auch Auleja, Kaltenbr., Memelshof, Warkl., Wessen, Zvirgzdine: piena c. pavalgam BW. 28725. sviesta c. 29348. kaņep[ju] c. 1026. mākslīgi taisītu šņaucamas tabakas cibiņu Janš. Dzimtene II 2 , 324. kas tur tanīs skārda cibās III 2 , 229.
Avots: EH I, 269
Avots: EH I, 269
ciemāt
‡ cìemât 2 Auleja, Zvirgzdine, refl. cìemâtiês 2 Linden, ciemâtiês 2 Warkl., = ciemuôtiês: kai atgājām pie māsas, tai nedeļu ciemajām Zvirgzdine. svētdien laba ciemašana BWp. 2217, I. nāc uz mani ciemāties! BW. 8701, 4 var.
Avots: EH I, 277
Avots: EH I, 277
cieris
cieši
ciêši (unter ciêšs),
1) (stark, intensiv):
vai tu labi c. pieteici, ka neaizmirst? AP. es bruokašlaikā paguldu guovis; tad viņas ciešāk ē̦d ebenda. man c. miegs iet Zvirgzdine n. FBR. X, 32. dē̦ls ... c. dzēre Pas. X, 327 (aus Rositten);
2) (= ļùoti): auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Skaista n. FBR. XV, 48, Kaltenbr., Pilskalne, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: c. saslima Pas. VIII, 482. šis nav vis c. ve̦cais Saikava, c. pateicuos Warkl.; ‡
3) sehr nah, hart an:
viņam māja ir c. pie ceļa AP.
Avots: EH I, 278
1) (stark, intensiv):
vai tu labi c. pieteici, ka neaizmirst? AP. es bruokašlaikā paguldu guovis; tad viņas ciešāk ē̦d ebenda. man c. miegs iet Zvirgzdine n. FBR. X, 32. dē̦ls ... c. dzēre Pas. X, 327 (aus Rositten);
2) (= ļùoti): auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Skaista n. FBR. XV, 48, Kaltenbr., Pilskalne, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: c. saslima Pas. VIII, 482. šis nav vis c. ve̦cais Saikava, c. pateicuos Warkl.; ‡
3) sehr nah, hart an:
viņam māja ir c. pie ceļa AP.
Avots: EH I, 278
čigans
‡ l čigans Linden, Zvirgzdine, der Zigeuner: me̦lnuo čiganu pulkā BW. 21403. čiganiņu liela draudze 33518 var.
Avots: EH I, 290
Avots: EH I, 290
cik
cik,
7): esi cik (=tik, so)
labs! Pas. VIII, 219 laus Lettg.; ähnlich X. 363); cik "soviel" (=tik) Lubn., Meiran, kas tev cik manta deve daudz? Pas. V, 371 (aus Welonen). cik daudz, soviel Zvirgzdine;
11) cik cik ... ne-, beinahe:
cik cik man neuzkrita virsū Frauenb.; ‡
12) ein wenig
(r. нѣсколько): atrada cik grūdeņu Pas. IV, 504 (aus Welonen); ein unbestimmtes Quantum Auleja: jauniķam naudas cik iesviež.
Avots: EH I, 269
7): esi cik (=tik, so)
labs! Pas. VIII, 219 laus Lettg.; ähnlich X. 363); cik "soviel" (=tik) Lubn., Meiran, kas tev cik manta deve daudz? Pas. V, 371 (aus Welonen). cik daudz, soviel Zvirgzdine;
11) cik cik ... ne-, beinahe:
cik cik man neuzkrita virsū Frauenb.; ‡
12) ein wenig
(r. нѣсколько): atrada cik grūdeņu Pas. IV, 504 (aus Welonen); ein unbestimmtes Quantum Auleja: jauniķam naudas cik iesviež.
Avots: EH I, 269
cikām
čīkstēt
čĩkstêt: auch AP., Orellen, mit ì 2 Warkl., Zvirgzdine;
1): knarren
(mit ì 2 ) Saikava;
2): peles čĩkst Ramkau; sich beklagen
Saikava; senāk bē̦rnus svieda lāvā un pēra, ka čĩkstēja vien Siuxt. ‡ Refl. -tiês, klagende Töne von sich geben (?): kā iekš sāpēm tev jāčīkstas Vecā Vidzemes dziesmu grām., 4. Strophe des Liedes Jēzus, taisnais dieva dē̦ls.
Avots: EH I, 292
1): knarren
(mit ì 2 ) Saikava;
2): peles čĩkst Ramkau; sich beklagen
Saikava; senāk bē̦rnus svieda lāvā un pēra, ka čĩkstēja vien Siuxt. ‡ Refl. -tiês, klagende Töne von sich geben (?): kā iekš sāpēm tev jāčīkstas Vecā Vidzemes dziesmu grām., 4. Strophe des Liedes Jēzus, taisnais dieva dē̦ls.
Avots: EH I, 292
cilas
cilas,
1): auch AP., Kaltenbr., N: Peb., Ramkau, Warkl., (Sing. cila) Auleja, Zvirgzdine: paspē̦ruse kāju uz kādas augstākas cilas (gen. sing.) Janš. Līgava I, 449. cila "im Frühjahr unaufgepflügtes Ackerland"
Bērzgale. mūsiem vēl cila nav arta Zvirgzdine. tuo zemi, kas nebij rudenī aparta, sauc par cilām AP.; cilas "tīruma pirmās reizes uzaršana" Mar.; "ein mehrere Jahre hindurch unbebautes Feld" N.-Peb.: c. plêst;
2) "?": makuoņu c. (Klumpen?)
Janš. Bandavā I, 197.
Avots: EH I, 270
1): auch AP., Kaltenbr., N: Peb., Ramkau, Warkl., (Sing. cila) Auleja, Zvirgzdine: paspē̦ruse kāju uz kādas augstākas cilas (gen. sing.) Janš. Līgava I, 449. cila "im Frühjahr unaufgepflügtes Ackerland"
Bērzgale. mūsiem vēl cila nav arta Zvirgzdine. tuo zemi, kas nebij rudenī aparta, sauc par cilām AP.; cilas "tīruma pirmās reizes uzaršana" Mar.; "ein mehrere Jahre hindurch unbebautes Feld" N.-Peb.: c. plêst;
2) "?": makuoņu c. (Klumpen?)
Janš. Bandavā I, 197.
Avots: EH I, 270
cīnēt
‡ cìnêt 2 (mit ei gesprochen), -eju,
1) reinigen
Bērzgale: c. zivis, zābakus Zvirgzdine. c. buļbas Pilda;
2) roden
Nautreni. - Subst. cinējums 2 Nautrēni und anderswo in Lettg., das Neuland, die Rodung.
Avots: EH I, 276
1) reinigen
Bērzgale: c. zivis, zābakus Zvirgzdine. c. buļbas Pilda;
2) roden
Nautreni. - Subst. cinējums 2 Nautrēni und anderswo in Lettg., das Neuland, die Rodung.
Avots: EH I, 276
cipa
cipa
(s. unter cipatas II): das Hühnchen, Keuchel
(in der Kindersprachel Zvirgzdine, (Demin. cipiņa) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75.
Avots: EH I, 272
(s. unter cipatas II): das Hühnchen, Keuchel
(in der Kindersprachel Zvirgzdine, (Demin. cipiņa) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75.
Avots: EH I, 272
cipe
čirkšēt
čirkstināt
I čir̃kstinât,
1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ 2 ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.
Avots: EH I, 291
1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ 2 ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.
Avots: EH I, 291
čirkstuns
cirkuči
cirmulis
cirmulis (s. cìrmuļi),
1): auch (mit ìr 2 ) Zvirgzdine: cirmuļi slapņā vasarā apē̦d buļbas; ‡
3) der Holzwurm
(mit ir̂) Warkl. n. FBR. XI, 102, 120.
Avots: EH I, 273
1): auch (mit ìr 2 ) Zvirgzdine: cirmuļi slapņā vasarā apē̦d buļbas; ‡
3) der Holzwurm
(mit ir̂) Warkl. n. FBR. XI, 102, 120.
Avots: EH I, 273
cirsinis
‡ circinis,
1) = circenis Elger Dict. 527, BWp. 2734, I, (mit ìr 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 125, Borchow n. FBR. XIII, 25, Kaltenbr., Lixna, Warkl., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Dunika;
2) circiņi 2 , gebratene Fleischstückchen, die man zusammen mit dem beim Braten ausgeschmolzenen Fett zur Dickgrütze isst
Kaltenbr.: vajag paspradzināt circiņu.
Avots: EH I, 273
1) = circenis Elger Dict. 527, BWp. 2734, I, (mit ìr 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 125, Borchow n. FBR. XIII, 25, Kaltenbr., Lixna, Warkl., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Dunika;
2) circiņi 2 , gebratene Fleischstückchen, die man zusammen mit dem beim Braten ausgeschmolzenen Fett zur Dickgrütze isst
Kaltenbr.: vajag paspradzināt circiņu.
Avots: EH I, 273
cirst
cìrst: praes. ciršu Pas. V, 294 (aus Welonen), (mit ìr 2 ; neben cḕ̦rtu 2 ) Mahlup, Zvirgzdine;
2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;
3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;
4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡
8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡
9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡
10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡
11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡
12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡
13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡
14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,
1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡
4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.
Avots: EH I, 274
2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;
3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;
4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡
8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡
9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡
10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡
11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡
12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡
13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡
14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,
1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡
4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.
Avots: EH I, 274
cisas
cisas,
1): uz cisām ir labāka gulēšana kâ uz salmiem Strasden;
2): cisas meklēt, cisās iet, zu Bett gehen
Ar.;
3): auch Janš. Līgava II, 298; cisas, lycopodium (?) Dunika, OB.; ‡
4) das Stroh
(sing. cisa, der Strohhalm) Auleja, Kaltenbr. (hier vorzugsweise Roggenstroh), Pilskalne, Warkl., Zvirgzdine: vasarāja cisas Auleja. uz cisu šķūni Pas. IX, 343. tie (dort) stāv cisas; pajem vienu cisu V, 200 (aus Preiļi; ähnlich VII, 404); ‡
5) cisa, Riedgras
Ahs. Nach Sehwers KZ. LIV, 2 zu kàisît.
Avots: EH I, 275
1): uz cisām ir labāka gulēšana kâ uz salmiem Strasden;
2): cisas meklēt, cisās iet, zu Bett gehen
Ar.;
3): auch Janš. Līgava II, 298; cisas, lycopodium (?) Dunika, OB.; ‡
4) das Stroh
(sing. cisa, der Strohhalm) Auleja, Kaltenbr. (hier vorzugsweise Roggenstroh), Pilskalne, Warkl., Zvirgzdine: vasarāja cisas Auleja. uz cisu šķūni Pas. IX, 343. tie (dort) stāv cisas; pajem vienu cisu V, 200 (aus Preiļi; ähnlich VII, 404); ‡
5) cisa, Riedgras
Ahs. Nach Sehwers KZ. LIV, 2 zu kàisît.
Avots: EH I, 275
cisinis
cīšķi
‡ cìšķi 2 (> ostle. ćèišĸ΄i) Baltinow n. FBR. XI, 135, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Adv., rein, sauber: itī sluota c. slauka Pilda n. FBR. XIII, 53.
Avots: EH I, 276
Avots: EH I, 276
čūluskais
‡ čùluskais 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, ein Lette aus Liv- oder Kurland? Vgl. ķūtis 3.
Avots: EH I, 298
Avots: EH I, 298
dabarāt
‡ *dabarât, in der Zstz. nedabarât, ungenügend füttern Zvirgzdine: kai būtu nedabarājuse tevi māte. nedabarāts zirgs nevar arkla pavilkt.
Avots: EH I, 300
Avots: EH I, 300
dābuls
dâbuls (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 73 PiIda n. PBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Ascheraden, Linden, Sonnaxt, Demin, dābultiņš BW. 32696: še aug zâle, še d. BW. 29370 var. zaļā dābulā 31476.
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
daciest
‡ dacìest, bis zu einem gewissen Zeitpunkt leiden, dulden, edragen: dacietīšu da gala Zvirgzdine. uz galu (zum Schluss) nezināju, kaî būs d. ebenda.
Avots: EH I, 301
Avots: EH I, 301
dadurt
‡ dadur̃t,
1) hinzustecken, -stechen;
2) (leicht beröhrend) anlegen
Kaltenbr.: dadūris pirstu pi zuobina Pas. VIII, 150;
3) berühren:
dadūra juo ar savu vē̦zu Pas. IX, 408. Refl. -tiês, berühren Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: daduras putnam pi spārnu Pas. V, 210. (aus Lettg.). d. ai ruoku Zvirgzdine. ir dasadurts pi ... perves Pas. VIII, 316.
Avots: EH I, 301
1) hinzustecken, -stechen;
2) (leicht beröhrend) anlegen
Kaltenbr.: dadūris pirstu pi zuobina Pas. VIII, 150;
3) berühren:
dadūra juo ar savu vē̦zu Pas. IX, 408. Refl. -tiês, berühren Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: daduras putnam pi spārnu Pas. V, 210. (aus Lettg.). d. ai ruoku Zvirgzdine. ir dasadurts pi ... perves Pas. VIII, 316.
Avots: EH I, 301
dails
dails (unter dàiļš),
1): auch (mit aĩ) Gramsden n. FBR. IX, 102, (mit ài 2 ) Sussei n. FBR. VII, 143, Lös., (mit aî) Erlaa n. FBR. XI, 11; ‡
2) gross
(mit ài 2 ) Zvirgzdine: sivē̦ni jau daili izauguši; ‡
3) dàils 2 laiks, lange Zeit
Bērzgale, Cibla. Subst. dailums (unter daiļums): maguones dailumā BW. 10030 var. kas nuo meitas dailumiņa 6657 var.
Avots: EH I, 302
1): auch (mit aĩ) Gramsden n. FBR. IX, 102, (mit ài 2 ) Sussei n. FBR. VII, 143, Lös., (mit aî) Erlaa n. FBR. XI, 11; ‡
2) gross
(mit ài 2 ) Zvirgzdine: sivē̦ni jau daili izauguši; ‡
3) dàils 2 laiks, lange Zeit
Bērzgale, Cibla. Subst. dailums (unter daiļums): maguones dailumā BW. 10030 var. kas nuo meitas dailumiņa 6657 var.
Avots: EH I, 302
daiļš
dainēt
dainêt, 2): "singen" (dànêt 2 ) Zvirgzdine; Subst. dainējums, der Gesang: nuobeigdama augsti uzņē̦mtuo dainējumu Azand. 93.
Avots: EH I, 303
Avots: EH I, 303
dārdzināt
I dā`rdzinât: dižan dārdzinā savu guovi, - nevarēs ne˙viens nuopirkt Zvirgzdine. kāžns savu dārdzina Auleja.
Avots: EH I, 312
Avots: EH I, 312
dārkt
debesi
‡ de̦be̦si Skaista n. FBR. XV, 39, Warkl.. Zvirgzdine, = debess 1, der Himmel: dievs... de̦be̦suos Pas. X, 104 (aus Dünaburg), dievs nuo de̦be̦siem 447 (aus Bewern). kliedze, ka visi de̦be̦si (der ganze lümmel) skanēja 220 (aus Asūne). Salomons gāja meklēt de̦be̦sus V, 275 (aus Domopol). izauga... da pašiem de̦be̦siem BW. 5057.
Avots: EH I, 313
Avots: EH I, 313
degumnieks
dempe
diegt
I diêgt,
2): auch Zvirgzdine;
3): auch Peb., Warkl.; nachlässig nähen
Ascheraden, Sermus.
Avots: EH I, 326
2): auch Zvirgzdine;
3): auch Peb., Warkl.; nachlässig nähen
Ascheraden, Sermus.
Avots: EH I, 326
diegt
II diêgt: auch Aseheraden; Brucken; Ramkau, Salisb., Sermus., Zvirgzdine; fliehen Peb. Zur Etymologie̦vgl. Hjelmslev Et. balt. 218 f.
Avots: EH I, 326
Avots: EH I, 326
diendārzs
dìendā`rzs: auch (mit ìe 2 und ā` 2 ) Zvirgzdine; ein Viehgaden, der ein Jahr als solcher, das andere Jahr als Gemüsegarten benutzt wird (mit iê 2 und â 2 ) Salis.
Avots: EH I, 327
Avots: EH I, 327
dieniškas
dieniškāt
dirva
drabines
dracis
dracis (unter draca),
1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡
2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡
3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.
Avots: EH I, 329
1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡
2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡
3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.
Avots: EH I, 329
driģine
driķi
driķi: auch Alswig, AP.; Auleja, Baltinow, Bērzgale, Gr.-Buschh., Goldbeck, Kaltenbr., Kalz., Laud., N: Rosen, Oknist, Pilda, Pilskalne, Prl., Saikava, Sonnaxt, Sussei, Weissensee, Wessen, Zvirgzdine. Der sing. driķis bezeichnet die einzelne Buchweizenpflanze.
Avots: EH I, 334
Avots: EH I, 334
driksna
I driksna: auch Lixna, Sakstagals, Warkl.; Baumrinde zum Flicken von Gefässen Warkl.; ein Hobelspan Zvirgzdine: driksniņām, skaidiņām BW. 23617 var.; ein sehmaler Span Zaļm.; "strēmele" Weinsch.; "ein Streif; Strich" Adsel: uz ieplīsušās glāzes ir re̦dzama d. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas.
Avots: EH I, 334
Avots: EH I, 334
dript
dript,
1): auch Saikava, Zvirgzdine; ‡
2) (auch tript) fauiend verwittern
Ekau, Grünw.
Avots: EH I, 334
1): auch Saikava, Zvirgzdine; ‡
2) (auch tript) fauiend verwittern
Ekau, Grünw.
Avots: EH I, 334
drīva
drīži
drīzs
drĩzs,
1): auch Pas. I, 302; VII, 47; X, 362, Warkl., Zvirgzdine;
2): drīzā lalkā Segew., baldigst.
Avots: EH I, 335
1): auch Pas. I, 302; VII, 47; X, 362, Warkl., Zvirgzdine;
2): drīzā lalkā Segew., baldigst.
Avots: EH I, 335
drūkstīt
drūksts
drùksts, -s: auch Bērzgale, N.-Rosen, Saikava, ("die Zucht") Skaista, Warkl.; Zvirgzdine.
Avots: EH I, 337
Avots: EH I, 337
drumzāt
drupana
drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.
Avots: EH I, 336
Avots: EH I, 336
dubļājs
duga
‡ II duga, in der Verbind. dieva d. Bērzgale, Domopol, Karsava, Mērdzine, Pilda, Tilla, Zvirgzdine od. līta d. Baltinow, der Regenbogen. Aus r. дуга "Bogen".
Avots: EH I, 339
Avots: EH I, 339
dūkala
dūmājs
dūmājs: auch (mit ùa) Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Baltinow n. FBR. XI, 132,
2): auch Seyershof (d. zirgs).
Avots: EH I, 347
2): auch Seyershof (d. zirgs).
Avots: EH I, 347
dunēt
I dunêt: auch Golg., Lennew. n. BielU.; Linden in Kurl., Zvirgzdine; 3. prs. duņ Pas., III, 242 (Infl.), Puhren n. FBR. XIV, 51; dunēja ("?") kâ luopeņš (von einem Kranken gesagt) Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 85 "?".
Avots: EH I, 343
Avots: EH I, 343
dusuļāt
‡ dusuļât, -āju, husten Pilda, stark und oft husten Zvirgzdine, keuchen und oft husten Warkl.
Avots: EH I, 345
Avots: EH I, 345
dusulis
I dusulis,
1): auch Warkl, n. FBR. XI, 107, Kaltenbr., Pilda;
2): Husten, wenn er gelöst ist Bixten
(in einem handschriftl. Vokabular): tē̦vu d. muoka cauru ziemu;
3): auch Zvirgzdine ("wer fortwährend hustet"),
Pilda, Warkl.: viņš jau tāds d. vien ir Golg.
Avots: EH I, 345
1): auch Warkl, n. FBR. XI, 107, Kaltenbr., Pilda;
2): Husten, wenn er gelöst ist Bixten
(in einem handschriftl. Vokabular): tē̦vu d. muoka cauru ziemu;
3): auch Zvirgzdine ("wer fortwährend hustet"),
Pilda, Warkl.: viņš jau tāds d. vien ir Golg.
Avots: EH I, 345
dūzas
‡ dūzas,
1) Scherben
Warkl.;
2) ein Lärm :
d. iet, kai bē̦rni dauzās (mit ù 2 ) Zvirgzdine (hier auch von Hammer- und Beilschlägen gesagt); d. ("dūcuošs truoksnis") vien iet (beim Spinnen) Auleja (mit ù 2 ).
Avots: EH I, 349
1) Scherben
Warkl.;
2) ein Lärm :
d. iet, kai bē̦rni dauzās (mit ù 2 ) Zvirgzdine (hier auch von Hammer- und Beilschlägen gesagt); d. ("dūcuošs truoksnis") vien iet (beim Spinnen) Auleja (mit ù 2 ).
Avots: EH I, 349
dzenūga
dzenūkšas
dzērviene
dziesna
I dziẽsna: auch (mit ìe 2 ) Bērzgale, Pilda ("die Abenddämmerung"), Zvirgzdine ("die Abendröte"): vēl tuo varēs ar dienas dziesnu padarīt Bērzgale. jau dz. izgaisa, jau timss palika Zvirgzdine; der Abendstern L.
Avots: EH I, 364
Avots: EH I, 364
dzijs
dzimdināt
dzimdinât,
1): auch Elger (Günther Altle. Spr. I, 210); ‡
2) gebären:
ja es būtu par ķēniņa sievu, es dzimdinātu ķēniņam divpadsmit dē̦lu Pas. IV, 374 (aus Lixna). sieva dzimdināja meitu X, 413 (aus Welonen). dieva dzimdinātāja Warkl. ‡ Subst. dzimdinātāji, die Eltern Zvirgzdine: bē̦rniem vajag klausīt savus dzimdinātājus.
Avots: EH I, 358
1): auch Elger (Günther Altle. Spr. I, 210); ‡
2) gebären:
ja es būtu par ķēniņa sievu, es dzimdinātu ķēniņam divpadsmit dē̦lu Pas. IV, 374 (aus Lixna). sieva dzimdināja meitu X, 413 (aus Welonen). dieva dzimdinātāja Warkl. ‡ Subst. dzimdinātāji, die Eltern Zvirgzdine: bē̦rniem vajag klausīt savus dzimdinātājus.
Avots: EH I, 358
dzīpars
dzîpars,
1): auch (mit î) Nautrēni, Warkl., (mit î 2 ) Frauenb., dzîpars 2 Salis, dzìparis 2 Zvirgzdine, gen. plur. dzīpaŗu BW. 16836, 2 var., Plur. dzîpāri 2 Siuxt, Demin. gen. s. dzīperiņa BW. 7257, 4 (aus Saussen), nom. plur. dzīperiņi 16859, 5 var. (aus Lös.).
Avots: EH I, 361
1): auch (mit î) Nautrēni, Warkl., (mit î 2 ) Frauenb., dzîpars 2 Salis, dzìparis 2 Zvirgzdine, gen. plur. dzīpaŗu BW. 16836, 2 var., Plur. dzîpāri 2 Siuxt, Demin. gen. s. dzīperiņa BW. 7257, 4 (aus Saussen), nom. plur. dzīperiņi 16859, 5 var. (aus Lös.).
Avots: EH I, 361
džirgt
‡ I džìrgt 2 Zvirgzdine, -gstu -gu, siechen, quienen, trostlos dahinleben: kam nav laba dzīve, džirgst vien. jau uotru gadu džirgst timā paš slimībā. džirgst vien luopeņi, - te pliks. nav kā paēst. Aus atžirgt abstrahiert?
Avots: EH I, 366
Avots: EH I, 366
dziris
dziris, ‡
2) ein Kalb, das getrsnkt wird
Bērzgale; ‡
3) dzirītis, ein Lämmchen
Lems., Wainsel; Plur. dzirīši, die Drillinge eines Schafes Zvirgzdine.
Avots: EH I, 359
2) ein Kalb, das getrsnkt wird
Bērzgale; ‡
3) dzirītis, ein Lämmchen
Lems., Wainsel; Plur. dzirīši, die Drillinge eines Schafes Zvirgzdine.
Avots: EH I, 359
dzirkste
I dzir̂kste: auch Trik., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Frauenb., Orellen, Salisb., Siuxt: kaulu dz. Würzau.
Avots: EH I, 359
Avots: EH I, 359
dzirksts
I dzirksts: auch (mit ìr) C., (mit ìr 2 ) Luhn., Saikava, Zvirgzdine, (mit ir̂) AP., Ramkau.
Avots: EH I, 360
Avots: EH I, 360
dzirnavas
dzir̃navas: Demin. dzirnavtiņas auch Pas. IX, 341, loc. s. dzienavā BW. 8226, 1, gen. s. dzirnaviņa BW. 8155,
1): auch (mit ìr 2 ) Auleja, Kaltenbr, Warkl., Zvirgzdine;
2): eine Windmühle
Livl. n.. BielU.
Avots: EH I, 360
1): auch (mit ìr 2 ) Auleja, Kaltenbr, Warkl., Zvirgzdine;
2): eine Windmühle
Livl. n.. BielU.
Avots: EH I, 360
dzīslājs
ecīža
ēdājs
ēdienis
elekšņis
elkūne
è̦lkūne 2 (unter è̦lkuons). auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Gr.- Buschh. n. FBR. `XII, 72, Auleja, Bers. (veraltet), Borchow, Eversmuiža, Kaltenbr., KatrE., Līvāni, Lös., Lubn., Oknist, Pilda, Sonnaxt, Sussei, Warkl., Weissensee; Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine; è̦lkūne 2 Linden in Kurl.; e̦lkūna Stockm., bemerkt sai, dass in Lettg: e̦lkūne, stellenweise rein lautlich zu auк΄īņa gewordenist.
Avots: EH I, 368
Avots: EH I, 368
endelēt
ežmalis
ežmalis (unter ežmala): auch Auleja, Pilda, Ramkau, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Warkl.; ‡
2) "āriska pļava" Zvirgzdine.
Avots: EH I, 371
2) "āriska pļava" Zvirgzdine.
Avots: EH I, 371
gācinieks
gàcinieks 2 : die Schnur im Hosengurt Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine: seņāk taidu ūzu nešuva, ai puogām ka samest apakli, a ievēre gācinieku Zvirgzdine.
Avots: EH I, 388
Avots: EH I, 388
gādāt
gãdât: auch AP., Frauenb., mit â Trik., mit â 2 Kand., Siuxt,
1): tu gàdā 2 , ka es aust nemāku? Auleja. gādā, gādā jis un galā nuosaka ... Pas. X, 119 (aus Warkl.); ‡
5) raten
(gàdât 2 ) Auleja, Zvirgzdine: g. mīkles Auleja. gādā, kas man ruokā! Zvirgzdine. Refl. -tiês,
1): par... dē̦lu... nebija vairs jāgādājas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14. g., ka visi paē̦duši Segew. viņas ne˙kuo negâdājās 2 (sorgten sich nicht)
uz priekšu Siuxt; ‡
2) für sich besorgen, verschaffen
Frauenb.; ‡
3) = gādât 1 Auleja: vis gādājās, kaî tieņ jiem ir.
Avots: EH I, 388, 389
1): tu gàdā 2 , ka es aust nemāku? Auleja. gādā, gādā jis un galā nuosaka ... Pas. X, 119 (aus Warkl.); ‡
5) raten
(gàdât 2 ) Auleja, Zvirgzdine: g. mīkles Auleja. gādā, kas man ruokā! Zvirgzdine. Refl. -tiês,
1): par... dē̦lu... nebija vairs jāgādājas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14. g., ka visi paē̦duši Segew. viņas ne˙kuo negâdājās 2 (sorgten sich nicht)
uz priekšu Siuxt; ‡
2) für sich besorgen, verschaffen
Frauenb.; ‡
3) = gādât 1 Auleja: vis gādājās, kaî tieņ jiem ir.
Avots: EH I, 388, 389
gailēt
gaisināt
gàisinât: auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, ("verlieren") Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: ka(d) gaisina, ta(d) atruon Warkl.
Avots: EH I, 377
Avots: EH I, 377
gaist
gàist: auch (mit ài 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 25, ("verschwinden, verloren gehen") Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Sonnaxt, Warkl.: jam bijuse tī nelaime, ka gaisuši bē̦rni Pas. IV, 517 (aus Dricēni). taî dzīvāt nevar; labāk g. (sterben) Zvirgzdine. guoteņa gaisa (krepierte) ebenda; citaidi man jāgaist (sonst muss ich umkommen) Pas. I, 148; siechen, nicht gedeihen Auleja: maize šuogad pa˙visam neaug - gaist i[r] gaist; zugrunde gehen (vor Armut) Zvirgzdine; aus dem Gebrauch kommen Kaltenbr.
Avots: EH I, 378
Avots: EH I, 378
gālēt
gan
gan,
1): g. man maizes Zvirgzdine. g. tev strādāt ebenda;
2): tik jau g., wohl wahrscheinlich.
Avots: EH I, 382
1): g. man maizes Zvirgzdine. g. tev strādāt ebenda;
2): tik jau g., wohl wahrscheinlich.
Avots: EH I, 382
garce
gards
I gar̂ds: auch AP., Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Mahlup, Saikava, Salis, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 383
Avots: EH I, 383
garkaklis
garkalas
gaŗkalas (unter gaŗkūlis): auch Latv. Saule 1924, S. 168, Pilda n. FBR. XIII, 43; Auleja, Wessen, Zvirgzdine, (gar̂-) Oknist n. FBR. XV, 193.
Avots: EH I, 385
Avots: EH I, 385
gatavēt
‡ gatavêt Golg., gatavêt Zvirgzdine, = gatavuôt, Refl. -tiês Wainsel n. FBR. XIV, 78, Golg., gatavêtiês Zvirgzdine, = gatavuôtiês.
Avots: EH I, 387
Avots: EH I, 387
gaume
gaũme: ielikt gàumē 2 Fest., sich merken. švaka g. (Gedächtnis) palikuse: kuo saka, tūleņ aizmirstu Zvirgzdine. barība (ne)iet gaume, gereicht (nicht) zum Segen, schlägt (nicht) an Erlaa.
Avots: EH I, 387
Avots: EH I, 387
gauši
gauši (unter gaũšs),
1): auch (mit aũ ) AP., Ramkau, (mit àu 2 ) Bērzgale, Heidenfeld, Linden in Kurl., Lubn., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: darbs iet g. AP. sakņuojas g. Pump. R. I, 199. viņi tâ g. aug Saikava. cūkas tika g. audzē̦tas Sonnaxt.
Avots: EH I, 388
1): auch (mit aũ ) AP., Ramkau, (mit àu 2 ) Bērzgale, Heidenfeld, Linden in Kurl., Lubn., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: darbs iet g. AP. sakņuojas g. Pump. R. I, 199. viņi tâ g. aug Saikava. cūkas tika g. audzē̦tas Sonnaxt.
Avots: EH I, 388
gauzāt
ģedot
ģe̦duôt;
1): "mehrfach erwähnen"
Gramsden; "gedenken, erwähnen, sprechen von" Zvirgzdine: bē̦rni ģe̦dā (sehnen sich?) pēc mātes.
Avots: EH I, 425
1): "mehrfach erwähnen"
Gramsden; "gedenken, erwähnen, sprechen von" Zvirgzdine: bē̦rni ģe̦dā (sehnen sich?) pēc mātes.
Avots: EH I, 425
ģēlis
ģèlis 2 (unter ģēle ): auch Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; Oknist, Pilda, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 426
Avots: EH I, 426
ģiģēles
glīši
glîši: tikkussehe vnde glische darītam tapt Lat. Kat. (Günther Altle. Sprachd I, 287). kuo labi bē̦rni dara g. visiem ira pavērties Zvirgzdine: vistas g. (gründlich) nuoē̦d auzas Ramkau mazais saslima un bij g. (ganz) beigts, bet vē̦lāk atspirga Sessw. man būs g. (vollends?) jāmirst vai, - visas drēbes rūsā AP.
Avots: EH I, 393
Avots: EH I, 393
glīts
glîts: auch Heidenfeld; glîta 2 meitene Ramkau. glîta mē̦rga Zvirgzdine. tuklas cūkas ir glîtas ebenda. Adv. glīti, ‡
2) ganz, vollständig
(vgl. gluži): viņš nu e̦suot glîti 2 pie gala (d. h., er werde bald sterben) AP.
Avots: EH I, 393
2) ganz, vollständig
(vgl. gluži): viņš nu e̦suot glîti 2 pie gala (d. h., er werde bald sterben) AP.
Avots: EH I, 393
gluds
gluds,
1): ceļš g. kâ galds Ramkau, Zvirgzdine. vuškai gludas ausis Mahlup, gludi mati Warkl. nuoē̦ve̦lē̦ts kuoks ir g. Saikava.
Avots: EH I, 394
1): ceļš g. kâ galds Ramkau, Zvirgzdine. vuškai gludas ausis Mahlup, gludi mati Warkl. nuoē̦ve̦lē̦ts kuoks ir g. Saikava.
Avots: EH I, 394
glumēt
glumêt: siltā laikā gaļa sāk g. Auleja, Zvirgzdine. gurķu spainītis tur par velti glum AP. ‡ Refl. -tiês "?": gaļa ap luocekļiem glumas Dünsb. Od. 227.
Avots: EH I, 394
Avots: EH I, 394
glums
glums,
1): sēņu trauks tīri g. pieglumējis AP. mārkā ir tīri g. ūdens ebenda: linsē̦klu pe̦lavas savārītas tīri glumas ebenda. gluma (ļuoti tre̦kna), gaļa nav garda ēst Kaltenbr. g. māls; nevar paiet Zvirgzdine: glumas ziepes Sonnaxt: gluma mute, Mund voller Schleim
(in einem handschriftl. Vokabuaar).
Avots: EH I, 395
1): sēņu trauks tīri g. pieglumējis AP. mārkā ir tīri g. ūdens ebenda: linsē̦klu pe̦lavas savārītas tīri glumas ebenda. gluma (ļuoti tre̦kna), gaļa nav garda ēst Kaltenbr. g. māls; nevar paiet Zvirgzdine: glumas ziepes Sonnaxt: gluma mute, Mund voller Schleim
(in einem handschriftl. Vokabuaar).
Avots: EH I, 395
glupans
gods
gùods: schon LLD. II, 3 17 ; in Sonnaxt laute der gen. s. gùoda 2 und gùods 2 ),
1): guôda 2 vârds 2 Salisb. "palama". vai tad šī ar labu guodu (aus einem anständigen, ehrenhaften Anlass) šāvēs? Sonnaxt. pats nuo sava guoda Spiess, aus eigenem Antrieb (Ehrgefühl);
2): pēc amatiem un guodiem vien tik dzē̦nuoties Janš. Dzimtene V, 125;
3): kad pašam g., tad luopam suods Ramkau. pa ziemu biju kāduos trejuos guoduos Auleja, Saikava, Zvirgzdine; in Dunika in dieser Bed. nur der Plur. guôdi 2 .
Avots: EH I, 423, 424
1): guôda 2 vârds 2 Salisb. "palama". vai tad šī ar labu guodu (aus einem anständigen, ehrenhaften Anlass) šāvēs? Sonnaxt. pats nuo sava guoda Spiess, aus eigenem Antrieb (Ehrgefühl);
2): pēc amatiem un guodiem vien tik dzē̦nuoties Janš. Dzimtene V, 125;
3): kad pašam g., tad luopam suods Ramkau. pa ziemu biju kāduos trejuos guoduos Auleja, Saikava, Zvirgzdine; in Dunika in dieser Bed. nur der Plur. guôdi 2 .
Avots: EH I, 423, 424
grābāt
grãbât,
1): auch (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.; ‡
2) gràbât 2 Zvirgzdine, stibitzen:
zagļi, kas tīk zem ruokas, tuo i[r] grābā. Refl. -tiês,
1): pa timsu ap luopiem gràbavās 2 Kaltenbr. teļš vis pa vienai zâlītei grābājas 2 Auleja.
Avots: EH I, 400
1): auch (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.; ‡
2) gràbât 2 Zvirgzdine, stibitzen:
zagļi, kas tīk zem ruokas, tuo i[r] grābā. Refl. -tiês,
1): pa timsu ap luopiem gràbavās 2 Kaltenbr. teļš vis pa vienai zâlītei grābājas 2 Auleja.
Avots: EH I, 400
graizīt
gramzdāt
graudāt
‡ gràudât 2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?
Avots: EH I, 399
Avots: EH I, 399
grauzi
gredzons
gremoklis
gre̦muôklis (li. gremuõklis "erster Magen der Wiederkäuer" ),
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, AP., Auleja, Gramsden, Kaltenbr., Kand., Ramkau, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gre̦makls Salis; ‡
2) der Blättermagen
Auleja, Sonnaxt, (gre̦muklis) Mahlup; ‡
3) "der Backenzahn der Wiederkäuer"
Seyershof: aita ar priekšzuobiem kuož zâli, ar gre̦muokļiem sagre̦muo zâli.
Avots: EH I, 403
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, AP., Auleja, Gramsden, Kaltenbr., Kand., Ramkau, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gre̦makls Salis; ‡
2) der Blättermagen
Auleja, Sonnaxt, (gre̦muklis) Mahlup; ‡
3) "der Backenzahn der Wiederkäuer"
Seyershof: aita ar priekšzuobiem kuož zâli, ar gre̦muokļiem sagre̦muo zâli.
Avots: EH I, 403
griezinis
griezt
griêzt: mit iẽ auch Ladenhof n. FBR. XI, 65 (neben griêzt 2 ); Wainsel n. FBR. XIV, 78, Salisb.,
5): schlagen
Lixna; ‡
6) mit einem griêžamais (s. unter griêžams
2) die Sense schärfen
Heidenfeld, Linden in Kurl.; ‡
7) sägen
Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: nuobrauce da mežam malkas grieztu Auleja; ‡
8) zur Bezeichnung einer intensiven Tätigkeit
Kaltenbr.: divi pļāvēji ka[d] griêze pļaut ... ka[d] griêze tis lît[u]s (als es anfing; sehr stark zu regnen), ta[d] nevarēja da sē̦tai atiet. Refl. -tiês, ‡
3) für sich (ab)schneiden:
griezies i[r] tu kaidu gabalu pīrāga! Auleja; ‡
4) einander feindlich gesinnt sein, missgönnen.
Auleja: jie taî i[r] griežas viens uotru.
Avots: EH I, 409
5): schlagen
Lixna; ‡
6) mit einem griêžamais (s. unter griêžams
2) die Sense schärfen
Heidenfeld, Linden in Kurl.; ‡
7) sägen
Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: nuobrauce da mežam malkas grieztu Auleja; ‡
8) zur Bezeichnung einer intensiven Tätigkeit
Kaltenbr.: divi pļāvēji ka[d] griêze pļaut ... ka[d] griêze tis lît[u]s (als es anfing; sehr stark zu regnen), ta[d] nevarēja da sē̦tai atiet. Refl. -tiês, ‡
3) für sich (ab)schneiden:
griezies i[r] tu kaidu gabalu pīrāga! Auleja; ‡
4) einander feindlich gesinnt sein, missgönnen.
Auleja: jie taî i[r] griežas viens uotru.
Avots: EH I, 409
grimdīt
grīslis
I grìslis,
1): auch (mit î ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Heidenfeld, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sermus, Sonnaxt, Warkl., Wessen, (mit î 2 ) Grob., Iw., Salis, grîšlis Pilda n. FBR. XIII, 47, Skaista n. FBR. XV, 36, Zvirgzdine; jūŗas g, Sandriedgras (carex arenaria
L.) Sassm.; zilais g, carex rostrata Oknist.
Avots: EH I, 407
1): auch (mit î ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Heidenfeld, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sermus, Sonnaxt, Warkl., Wessen, (mit î 2 ) Grob., Iw., Salis, grîšlis Pilda n. FBR. XIII, 47, Skaista n. FBR. XV, 36, Zvirgzdine; jūŗas g, Sandriedgras (carex arenaria
L.) Sassm.; zilais g, carex rostrata Oknist.
Avots: EH I, 407
grods
II grùods,
1): auch Līvāni; (mit ùo ) AP., Ramkau, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: ratiņš gruodi ne̦s, der Wocken spinnt drall
Lennew. n. BielU.;
2): "kluss, gaišs" Wessen.
Avots: EH I, 413
1): auch Līvāni; (mit ùo ) AP., Ramkau, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: ratiņš gruodi ne̦s, der Wocken spinnt drall
Lennew. n. BielU.;
2): "kluss, gaišs" Wessen.
Avots: EH I, 413
grozīt
gruõzît: mit ùo AP., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês,
1): gruozās cauru dienu kai maiss, verbringt den ganzen Tag mit Nichtstun
Zvirgzdine. g. viņš gruozījās brangi, er mähte tüchtig Heidenfeld.
Avots: EH I, 414
1): gruozās cauru dienu kai maiss, verbringt den ganzen Tag mit Nichtstun
Zvirgzdine. g. viņš gruozījās brangi, er mähte tüchtig Heidenfeld.
Avots: EH I, 414
grudināt
‡ grudinât, rollen (vom Donner) Borchow, Lubn., Zvirgzdine: pe̦rkūns... saka g. Pas. VII, 174 (aus Rēzna). Zu graûst 2
Avots: EH I, 410
Avots: EH I, 410
grūds
I grûds: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 193, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Lizna, Memelshof, Pilskalne, Rubinen, Saucken, Sonnaxt, Stirniene, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 412
Avots: EH I, 412
grumba
grūsnijs
gudāt
guļus
gundega
gunde̦ga,
1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.
Avots: EH I, 420
1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.
Avots: EH I, 420
guns
guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,
2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).
Avots: EH I, 420
2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).
Avots: EH I, 420
gunsgrēks
‡ gunsgrè̦ks Grenzhof n. FBR. XII, 13, Fest., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Zvirgzdine, ein Feuerschaden.
Avots: EH I, 420
Avots: EH I, 420
gvelzt
iebērt
ìebẽrt, ‡
2) ie. (uz ādas), durchprügeln:
ie. jam vajag uz ādas, tad labāk klausīs Zvirgzdine. jai... iebērs par pakaļi Pas. XII, 405.
Avots: EH I, 503
2) ie. (uz ādas), durchprügeln:
ie. jam vajag uz ādas, tad labāk klausīs Zvirgzdine. jai... iebērs par pakaļi Pas. XII, 405.
Avots: EH I, 503
iebest
iebest,
1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡
2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡
3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe; ‡
4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.
Avots: EH I, 503
1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡
2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡
3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe; ‡
4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.
Avots: EH I, 503
iecirst
ìecìrst,
3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;
4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡
7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡
8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,
2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡
6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡
7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡
8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.
Avots: EH I, 506
3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;
4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡
7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡
8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,
2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡
6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡
7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡
8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.
Avots: EH I, 506
iedīdzēt
ìedīdzêt: auch Ramkau (mit î ), Baltinow, Ermes, Golg., Heidenfeld, Kārsava, Lemb., Lis., Līvāni, Mar., Meselau, Oknist, Peb., Selsau, Sessw., Zvirgzdine: ie. puķes Mahlup. iedīdzē̦tas burkānu sē̦klas Oknist. rudzus vajag ie., lai re̦dzē̦tu, vai tie sē̦klai būs derīgi Kārsava. mums sē̦klas vēl nav iedīdzē̦tas Lemb.
Avots: EH I, 509
Avots: EH I, 509
iediegt
iedzert
ìedzer̂t, ‡
3) anfangen zu trinken:
iedze̦rta tējas glāze Veselis Saules kaps. 165, ‡
4) durch ein Trinkgelage einweihen:
baznīcas tiek iesvētītas, nevis iedze̦rtas Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 67. Refl. -tiês,
1): iedzēries trakuo AP., Auleja, Golg., Kaltenbr:, Strasden, Zvirgzdine u, a.; ‡
2) sich (hin)einsaugen
(nach r. впиваться ) Zvirgzdine. dêle iedzē̦rusies kājā; ‡
3) in sich etwas einsaugen und dadurch schmutzig (flackig) werden
Auleja: kaidas ruokas izdzē̦rušās! ir nuomazgāt nevar.
Avots: EH I, 511
3) anfangen zu trinken:
iedze̦rta tējas glāze Veselis Saules kaps. 165, ‡
4) durch ein Trinkgelage einweihen:
baznīcas tiek iesvētītas, nevis iedze̦rtas Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 67. Refl. -tiês,
1): iedzēries trakuo AP., Auleja, Golg., Kaltenbr:, Strasden, Zvirgzdine u, a.; ‡
2) sich (hin)einsaugen
(nach r. впиваться ) Zvirgzdine. dêle iedzē̦rusies kājā; ‡
3) in sich etwas einsaugen und dadurch schmutzig (flackig) werden
Auleja: kaidas ruokas izdzē̦rušās! ir nuomazgāt nevar.
Avots: EH I, 511
iegailinēties
‡ ìegailinêtiês, zu glimmen beginnen Līvāni, Sakstagals, Warkl., Zvirgzdine: uogles atkal iegailinējās.
Avots: EH I, 513
Avots: EH I, 513
iegaumēt
iegraudāt
ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu 2 ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.
Avots: EH I, 514
Avots: EH I, 514
iegrimdēt
ieguldēt
iegult
ìegult,
1): zirgs iegulis dubļuos un nevar tikt ārā Zvirgzdine. guovs iegula duobē ebenda; ‡
2) = ìestigt 1: zirgs iegulis pļavā Kaltenbr.; ‡
3) ins Stocken geraten, aufhören:
ieteiktās reformas iegula Deglavs Rīga II, 1, 185. uz daudz gadiem iegula arī visa sātības kustība Janš. Nīca 49. Refl. -tiês, ‡
2) = ìestigt 1 (wo?): ganuoties guovis iegulās purvā; ‡
3) einschlafen
Seyershof: bē̦rns nevar ie. Subst. ìegulums, ‡
2) = ‡ ieguliens: vai tu guli vēl ar vakarējuo iegulumu? PV.
Avots: EH I, 515
1): zirgs iegulis dubļuos un nevar tikt ārā Zvirgzdine. guovs iegula duobē ebenda; ‡
2) = ìestigt 1: zirgs iegulis pļavā Kaltenbr.; ‡
3) ins Stocken geraten, aufhören:
ieteiktās reformas iegula Deglavs Rīga II, 1, 185. uz daudz gadiem iegula arī visa sātības kustība Janš. Nīca 49. Refl. -tiês, ‡
2) = ìestigt 1 (wo?): ganuoties guovis iegulās purvā; ‡
3) einschlafen
Seyershof: bē̦rns nevar ie. Subst. ìegulums, ‡
2) = ‡ ieguliens: vai tu guli vēl ar vakarējuo iegulumu? PV.
Avots: EH I, 515
iejaukt
ìejàukt,
1): ie. maizi Kaltenbr., Oknist, Zvirgzdine; ‡
2) (hin)einmischen
Wolm. u. a. Refl. -tiês, ‡
3) unversehens eingerührt werden
Auleja: kad daudzāk iejaucas mīkles.
Avots: EH I, 516
1): ie. maizi Kaltenbr., Oknist, Zvirgzdine; ‡
2) (hin)einmischen
Wolm. u. a. Refl. -tiês, ‡
3) unversehens eingerührt werden
Auleja: kad daudzāk iejaucas mīkles.
Avots: EH I, 516
iejavs
iejavs,
1): auch (mit ìe ) Ramkau, (mit ìe 2 ) Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit iê 2 ) Siuxt, (mit iẽ ) Dunika; ‡
2) "kur kuo iejauc" (?) Druw.
Avots: EH I, 517
1): auch (mit ìe ) Ramkau, (mit ìe 2 ) Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit iê 2 ) Siuxt, (mit iẽ ) Dunika; ‡
2) "kur kuo iejauc" (?) Druw.
Avots: EH I, 517
iejazdēt
iekļaustīt
‡ II ìekļaustît, Schläge versetzen Bērzgale, Kapiņi, Līvāni, Lubn., Meiran, Ramkau, Sessw.; Wessen, Zvirgzdine, Peitschenhiebe versetzen Makašēni, durchprügeln Ascheraden, Mahlup, Preili: iekļaustīja pa vienu un uotru ausi Līvāni. Miķelis mazliet iekļaustīja Pēteri Ascheraden; (einen Nagel) eintreiben (verächtlich) Zvirgzdine: ie. naglu.
Avots: EH I, 520
Avots: EH I, 520
ieklempt
‡ I ìeklèmpt Smilt., (mit èm 2 ) Bers., Fest., eilig essend zu sich nehmen AP., Lis., Mahlup, NB., Sessw., Warkl., ("nur von Tieren") Rodenpois: ieklemp putru un ātrāk ej darbā! Līvāni, Warkl.; eilig (aus)trinken Zvirgzdine.
Avots: EH I, 520
Avots: EH I, 520
iekļuiut
iekurināt
ìekurinât, ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ‡ ìekurêtiês. ‡ Subst. ìekurinãjums, = iẽkuri Frauenb.: iekurinājumu vajadzēja nuolikt.
Avots: EH I, 524
Avots: EH I, 524
ielūkša
ielūkša,
1): auch Ludsen, ielûksis 2 Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs 2 Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156; ‡
2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.
Avots: EH I, 528
1): auch Ludsen, ielûksis 2 Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs 2 Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156; ‡
2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.
Avots: EH I, 528
iemavi
iemavi (unter iemauti): auch Oknist n. FBR. XV, 165, Auleja, Gr.Sessau, Kaltenbr., Lixna, Lubn., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: apmauc iemavus ar divām pavadām Pas. X, 363 (aus Lettg.); "iemauktiem mutes dzelzs" (mit ìe- ) AP.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
īkši
īksis
īksis
II îksis (ME. I, 835 unter īksts I nur der nom. pl. īkši) Auleja, Kaltenbr.. Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, die Niere: izraun aknas un īkšus Pas. X, 86. mūdājas kai (= kâ) i. taukuos Birkerts Latv. sakamv. 3099. zirgam kauc īkši - auch Bērzgale, Meselau, (mit î 2 ) Jürg.
Avots: EH I, 500
Avots: EH I, 500
īkss
îkss: auch Elger Dict. 168 ("īksis"), Serbigal n. FBR. IV, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 27. Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 69, Oknfst n. FBR. XV. 171, Kaltenbr., Linden in Kurl., Schujen, Weissensee, (> ikss) Liepna, Ramkau, (mit î 2 ) Orellen n. FBR. XI, 4U, Sepkull n. FBR. XIV, 60, WaInsel n. FBR. XIV, 85, Lesten n. FBR. XV, 21, Salis n. FBR. XV, 60, Gr.- Roop n. FBR. XV, 144, AP., Lenzenhof, Ruj., Salisb.
Avots: EH I, 500
Avots: EH I, 500
īluns
irkls
itai
ite
ite: auch Schwanb., Lettg. (z. B. in Auleja, Baltinow, Borchow, Liepna, Pilda, Skaista, Zvirgzdine): kas i. nu būs Pas. VIII, 151.
Avots: EH I, 432
Avots: EH I, 432
iteņā
izcelt
izcelˆt,
1): suns izcēlis (hat aufgescheucht)
zaķi Schrunden. šis ārste var tevi i. (= izglābt) nuo nāves Linden in Kurl.;
2): nuo ve̦cās vietas mani ni˙kaî nevar i. (verjagen)
Zvirgzdine;
4): i. (= pacelt gaisā) pirkstus Frauenb. Refl. -tiês,
1): viņa šuorīt izcē̦lusēs (= uzcē̦lusies) agrāki Janš. Apskats 1903, S. 18.
Avots: EH I, 437
1): suns izcēlis (hat aufgescheucht)
zaķi Schrunden. šis ārste var tevi i. (= izglābt) nuo nāves Linden in Kurl.;
2): nuo ve̦cās vietas mani ni˙kaî nevar i. (verjagen)
Zvirgzdine;
4): i. (= pacelt gaisā) pirkstus Frauenb. Refl. -tiês,
1): viņa šuorīt izcē̦lusēs (= uzcē̦lusies) agrāki Janš. Apskats 1903, S. 18.
Avots: EH I, 437
izcila
‡ izcila (li. iškila "Anhöhe"),
1) "pirmie ecējumi" Pilda;
2) "trešā kārta virvei" Makašēni, Pilda, Zvirgzdine;
3) "be̦dakls" Smilten; Plur. izcilas, = kurmju cê̦lami, be̦dakli, Maulwurfshaufen
Lettg.;
4) aufgepflügter, aufgelockerler Boden
Lubn : iesēju miežus zem arkla izcilā (zemē iekaisītie graudi aparti ar spīļu arkla): "zum ersten Mal aufgepflügter Boden" Bērzpils, Rugāji;
5) "unaufgepflügtes Feld"
Zvirgzdine.
Avots: EH I, 438
1) "pirmie ecējumi" Pilda;
2) "trešā kārta virvei" Makašēni, Pilda, Zvirgzdine;
3) "be̦dakls" Smilten; Plur. izcilas, = kurmju cê̦lami, be̦dakli, Maulwurfshaufen
Lettg.;
4) aufgepflügter, aufgelockerler Boden
Lubn : iesēju miežus zem arkla izcilā (zemē iekaisītie graudi aparti ar spīļu arkla): "zum ersten Mal aufgepflügter Boden" Bērzpils, Rugāji;
5) "unaufgepflügtes Feld"
Zvirgzdine.
Avots: EH I, 438
izdevīnes
izdrumslināt
‡ izdrumslinât,
1) = izbãrstît (r. викрошить) M. 77: i. putniem maizi Schibbenhof, Smilten;
2) auflockern:
i. zemi Smilten;
3) = ‡ izdrum̃slât (mit ùm 2 ) Sessw., (mit um̃ ) Schibbenhof: i. kuoku, kaŗuotes grebjuot;
4) "(Abfälle) herausnehmen, -fegen"
PV.: izdrumslināju pēdējuo drumslatu (sic!); tagad sile tīra!
5) bröckelnd
(tr.) aushöhlen Laidsen, N.-Peb.: ar kaltu mūrī i. caurumu; peles izdrumslinājušas kukulī caurumu. i. kāli Zvirgzdine.
Avots: EH I, 443
1) = izbãrstît (r. викрошить) M. 77: i. putniem maizi Schibbenhof, Smilten;
2) auflockern:
i. zemi Smilten;
3) = ‡ izdrum̃slât (mit ùm 2 ) Sessw., (mit um̃ ) Schibbenhof: i. kuoku, kaŗuotes grebjuot;
4) "(Abfälle) herausnehmen, -fegen"
PV.: izdrumslināju pēdējuo drumslatu (sic!); tagad sile tīra!
5) bröckelnd
(tr.) aushöhlen Laidsen, N.-Peb.: ar kaltu mūrī i. caurumu; peles izdrumslinājušas kukulī caurumu. i. kāli Zvirgzdine.
Avots: EH I, 443
izdulcējis
‡ izdulcējis kuoks Smilten, Zvirgzdine und in einem handschr. Vokabul. "ein hohler Baum". Zu li. dùlkės "Staub"?
Avots: EH I, 443
Avots: EH I, 443
izdzesināt
‡ izdzesinât (li. išgesìnti ), kalt (kühl) werden machen Tirsen: i. istabu Autz, Cēre, Ermes, Mesoten, Pankelhof, Salis, Sessw., Stenden, Wandsen. i. pavardā uguni Zvirgzdine. i. (abkühlen) putru, ēdienu Bers., Laidsen, Meiran, PV., Rugāji, Schibbenhof, Salwen.
Avots: EH I, 444
Avots: EH I, 444
izdzēsināt
‡ izdzēsinât,
1) auslöschen
(tr.) Warkl.: i. ugunskuru PV.;
2) kalt werden machen:
i. istabu Laidsen, Schibbenhof, Schwanb. i. izdedzinātus kaļkakmeņus Druw. i. ūdeni Kacēni;
3) (Schmerzen) stillen
Zvirgzdine: zâles var i. vē̦de̦ra sāpes.
Avots: EH I, 445
1) auslöschen
(tr.) Warkl.: i. ugunskuru PV.;
2) kalt werden machen:
i. istabu Laidsen, Schibbenhof, Schwanb. i. izdedzinātus kaļkakmeņus Druw. i. ūdeni Kacēni;
3) (Schmerzen) stillen
Zvirgzdine: zâles var i. vē̦de̦ra sāpes.
Avots: EH I, 445
izēdas
izgadība
izgaisināt
izgaisinât: auch AP., Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, Warkl.: i. māk, tik atrast nemāk Warkl. pa mežu iedamas, izgaisinājām stigu (irrten vom Pfad ab, verloren die Spur) Zvirgzdine.
Avots: EH I, 446
Avots: EH I, 446
izgaist
izgàist: auch ("verloren gehen") Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine; tas man ir izgaisis, das habe ich vergessen Kaltenbr.; ausgehen (von der Saat) Auleja; ‡
2) verderben
(intr.), unbrauchbar werden Segew.; ‡
3) verarmen, Bankrott machen
Segew.
Avots: EH I, 447
2) verderben
(intr.), unbrauchbar werden Segew.; ‡
3) verarmen, Bankrott machen
Segew.
Avots: EH I, 447
izgāmējis
izgatavēt
‡ izgatavêt Auleja, Seyershof, = izgatavuôt: Refl. -tiês, reif werden (vom Getreide) AP.: kad rudzi izgatavējas, sāc pļaut Zvirgzdine.
Avots: EH I, 447
Avots: EH I, 447
izgrudums
izkarināt
I izkarinât, ‡ Refl. -tiês,
1) sich durch eine Öffnung nach unten hinausbiegen
Schibbenhof;
2) = ‡ izkarâtiês Līvāni; = izšūpuôtiês Rugāji;
3) eine Zeitlang (zur Genüge) ausgehängt sein
Cibla, Zvirgzdine;
4) heraushangen
Zvirgzdine: nuo mēteļa apakšas izkarinājas diegs.
Avots: EH I, 453
1) sich durch eine Öffnung nach unten hinausbiegen
Schibbenhof;
2) = ‡ izkarâtiês Līvāni; = izšūpuôtiês Rugāji;
3) eine Zeitlang (zur Genüge) ausgehängt sein
Cibla, Zvirgzdine;
4) heraushangen
Zvirgzdine: nuo mēteļa apakšas izkarinājas diegs.
Avots: EH I, 453
izklēpāt
izlaist
izlaîst (li. išláisti),
5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;
6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;
11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni; ‡
12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡
13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ; ‡
14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa; ‡
15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,
1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;
3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;
4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡
7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.
Avots: EH I, 461
5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;
6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;
11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni; ‡
12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡
13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ; ‡
14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa; ‡
15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,
1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;
3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;
4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡
7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.
Avots: EH I, 461
izmigžēt
izžauties
‡ izžautiês,
1) hinausklettern, ungeachtet aller Hindernisse sich schnell hinausbegeben
N.-Peb., sich hinausdrängen Buschh. bei Kreuzb., Jāsmuiža, Zvirgzdine: sivē̦ns izžāvies nuo aizgaldas Heidenfeld (mit â ), N.-Peb., Schwanb. teļš izžāvies nuo apluoka ebenda; gewandt und zwecklos hinauslaufen Līvāni;
2) "izkrist" (mit aû ) Warkh., Warkl., "aiz pārgalvības izkrist" Fehsen, Lös., Ludsen, Schwanb., Sessw. u. a.
Avots: EH I, 498
1) hinausklettern, ungeachtet aller Hindernisse sich schnell hinausbegeben
N.-Peb., sich hinausdrängen Buschh. bei Kreuzb., Jāsmuiža, Zvirgzdine: sivē̦ns izžāvies nuo aizgaldas Heidenfeld (mit â ), N.-Peb., Schwanb. teļš izžāvies nuo apluoka ebenda; gewandt und zwecklos hinauslaufen Līvāni;
2) "izkrist" (mit aû ) Warkh., Warkl., "aiz pārgalvības izkrist" Fehsen, Lös., Ludsen, Schwanb., Sessw. u. a.
Avots: EH I, 498
jāzdelēt
jēls
jê̦ls,
2)
c): jē̦la labība, ungenügend getrocknetes Getreide
Linden in Kurl. tik jē̦li dubļi, ka nezini, kur kāju spert Siuxt. rāceņi sapuvuši tik jē̦li (nass), ka luopam pat nede̦r ebenda; ‡
d) jē̦la gaļa, "das sehr zarte Fleisch eines kleinen Ferkels"
Kaltenbr.;
3): rudziem vārpas vēl tīri jē̦las Orellen;
5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Warkl., Zvirgzdine: jē̦la virve. jē̦ls pavediens;
6): nicht abgehärtet, zart
Diet.; viņš visuos darbuos j. Heidenfeld. jē̦lam j. darbs ebenda. viņš ne˙kur neķersies ar duku, bet visur tâ jē̦li Orellen. j. cilvē̦ks; ein bei der Arbeit nachlässiger Mensch AP. man tīri jē̦la dūša palika (mir wurde ganz sshlecht, schwach zu Mut), ka tis plācenis nerūga Saikava;
7): jē̦lu laiž nuo mutes ārā, spricht unflätige Worte
Zvirgzdine; ‡
8) undicht (vom Gewebe):
tâ jē̦li nuoausts tas palgs Frauenb.
Avots: EH I, 564
2)
c): jē̦la labība, ungenügend getrocknetes Getreide
Linden in Kurl. tik jē̦li dubļi, ka nezini, kur kāju spert Siuxt. rāceņi sapuvuši tik jē̦li (nass), ka luopam pat nede̦r ebenda; ‡
d) jē̦la gaļa, "das sehr zarte Fleisch eines kleinen Ferkels"
Kaltenbr.;
3): rudziem vārpas vēl tīri jē̦las Orellen;
5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Warkl., Zvirgzdine: jē̦la virve. jē̦ls pavediens;
6): nicht abgehärtet, zart
Diet.; viņš visuos darbuos j. Heidenfeld. jē̦lam j. darbs ebenda. viņš ne˙kur neķersies ar duku, bet visur tâ jē̦li Orellen. j. cilvē̦ks; ein bei der Arbeit nachlässiger Mensch AP. man tīri jē̦la dūša palika (mir wurde ganz sshlecht, schwach zu Mut), ka tis plācenis nerūga Saikava;
7): jē̦lu laiž nuo mutes ārā, spricht unflätige Worte
Zvirgzdine; ‡
8) undicht (vom Gewebe):
tâ jē̦li nuoausts tas palgs Frauenb.
Avots: EH I, 564
jimt
jimt: jim̂t Borchow n. FBR. XIII, 31, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 46, Skaista n. FBR. XV, 34, Warkl. n. FBR. XI, 105, Auleja, Līvāni, Zvirgzdine, jîmt 2 Sussei n. FBR. VII, 131; in Auleja, Līvāni, Oknist, Skaista, Warkl. dazu prs. je̦mu (> jamu), prt. jèmu 2 , in Zvirgzdine - prs. jemju (> jemu), prt. jêmu; miegs je̦m, der Schlaf kommt Auleja. kāss je̦m, der Husten übermannt einen ebenda. zuobi, izkapts neje̦m (= negriêž) ebenda. munu svītu līts (der Regen) neje̦m caur ebenda; anfangen, beginnen (= jimtiês
2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,
1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;
2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);
3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).
Avots: EH I, 565
2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,
1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;
2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);
3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).
Avots: EH I, 565
jostains
jukt
I jukt: praes. jukstu Zvirgzdine n. FBR. X, 34; visas (= skuķes) tādas ... nebē̦dnīgas un jūk te un lē̦kā kâ guote̦nas pavasarī Janš. Bandavā II, 270. iedzē̦rušās, jūk un jūkstas kâ mušas Dzimtene IV, 225. pie ... krustceļiem baznīcē̦nu zirgu jūk vai biezs Ciema spīg. 11.
Avots: EH I, 566
Avots: EH I, 566
jūkt
jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.
Avots: EH I, 569
Avots: EH I, 569
jumis
I jumis,
1): eine Doppelfrucht
auch Iw., Prl., Saikava; (jumītis) Kaltenbr., eine Doppelahre - auch AP., (jumītis) Liepna; Ramkau; kālab te jumji (zu zwei zusammengewachsene Erlen) vien re̦dzami? Janš. Līgava II, 175; 4): kam pē̦dīgā kuopiņa pļaujuot (pē̦dīgā sauja, linus plūcuot), tam ir j. ("der werde bald heiraten") AP. kad beidz pļaut, sajemj jumi Zvirgzdine. kad beidza linus plūkt, pē̦dīguo sauju paņēma aiz puoļām, svieda gaisā un teica: "lini saujā, spaļi gubā"; tad bij saņe̦mts jumītis Ramkau. kas pirmais beidzamuo kuopiņu dane̦s pie gubiņas, tam jumītis; tas tik˙pat kâ visu nuopļāvis ebenda. vai tiksiet šuovakar da jumja? werdet ihr heute mit dem Mähen (Flachsraufen) fertig werden? Saikava.
Avots: EH I, 567
1): eine Doppelfrucht
auch Iw., Prl., Saikava; (jumītis) Kaltenbr., eine Doppelahre - auch AP., (jumītis) Liepna; Ramkau; kālab te jumji (zu zwei zusammengewachsene Erlen) vien re̦dzami? Janš. Līgava II, 175; 4): kam pē̦dīgā kuopiņa pļaujuot (pē̦dīgā sauja, linus plūcuot), tam ir j. ("der werde bald heiraten") AP. kad beidz pļaut, sajemj jumi Zvirgzdine. kad beidza linus plūkt, pē̦dīguo sauju paņēma aiz puoļām, svieda gaisā un teica: "lini saujā, spaļi gubā"; tad bij saņe̦mts jumītis Ramkau. kas pirmais beidzamuo kuopiņu dane̦s pie gubiņas, tam jumītis; tas tik˙pat kâ visu nuopļāvis ebenda. vai tiksiet šuovakar da jumja? werdet ihr heute mit dem Mähen (Flachsraufen) fertig werden? Saikava.
Avots: EH I, 567
jumīt
jumît: auch Auleja (praes. -īju), jumêt Marienhausen, Zvirgzdine (hier praes. -eju ).
Avots: EH I, 567
Avots: EH I, 567
jundēt
Jurģine
jūrinieks
kacēns
kacẽ̦ns: auch (mit -ê̦ns ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Lubn., Pilda,
1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡
4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.
Avots: EH I, 573
1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡
4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.
Avots: EH I, 573
kādīlas
‡ kàdîlas 2 Auleja, Zvirgzdine, kādīles, kàdīli 2 Bērzgale, Pilda "Jāņu zâles" (s. unter zâle I): pieplēs pļavā kādīlu, kad iesi līgātu! Auleja. eite, meitas, kādīlās, dziedit skaistas Jāņa dziesmas! BW. 32371 (aus Melnava). ejat, meitas, kādīļas (kann der loc. plur. eines ē- Stammes sein!) Tdz. 36256 (aus Makašāni). kādīles ..., cieši grūši salasītas BW. 32384. Nebst li. kodỹlas "Weihrauch" aus dem Slavischen?
Avots: EH I, 598
Avots: EH I, 598
kaitēt
II kàitêt 2 ,
1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;
2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.
Avots: EH I, 575
1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;
2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.
Avots: EH I, 575
kājinieks
kãjiniẽks,
1): nū paliku k.: ni nū laivas, ni kumēļa BW. 30996, 1;
3): "ein Arbeiter ohņe Pferd"
Zvirgzdine: paliku k., zirgu pārdevu; ‡
5) (fig.). eine Laus
PV.: tuo jau ir kājinieki apstājuši.
Avots: EH I, 599
1): nū paliku k.: ni nū laivas, ni kumēļa BW. 30996, 1;
3): "ein Arbeiter ohņe Pferd"
Zvirgzdine: paliku k., zirgu pārdevu; ‡
5) (fig.). eine Laus
PV.: tuo jau ir kājinieki apstājuši.
Avots: EH I, 599
kaķiene
kalpiņš
kal˜piņš,
5): auch (kàlpeņš 2 ) Auleja, Warkl., Zvirgzdine: nuokritis k. nuo adatas;
7): dze̦guzes k. die Dorngrasmücke (sylvia cinerea)
Sassm.; ‡
8) kal˜piņi Salis "die Strängen eines Pfluges";
‡
9) "cilpa, kuo vijējs uzmauc uz vadža, lai striķi varē̦tu sasist" (wo ?). In den Bed. 5, 6, 8 und 9 wohl zu kàlpenis 2 .
Avots: EH I, 578
5): auch (kàlpeņš 2 ) Auleja, Warkl., Zvirgzdine: nuokritis k. nuo adatas;
7): dze̦guzes k. die Dorngrasmücke (sylvia cinerea)
Sassm.; ‡
8) kal˜piņi Salis "die Strängen eines Pfluges";
‡
9) "cilpa, kuo vijējs uzmauc uz vadža, lai striķi varē̦tu sasist" (wo ?). In den Bed. 5, 6, 8 und 9 wohl zu kàlpenis 2 .
Avots: EH I, 578
kalpūne
kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.
Avots: EH I, 578, 579
Avots: EH I, 578, 579
kalšņi
kalst
kàlst,
1): siens kalst (trocknet)
Heidenfeld. saulē drēbes drīži kalst Zvirgzdine, izmazgāja lupatu, izkāre, lai kalst Sonnaxt; ‡
3) dürsten:
tâ kalta dzert Frauenb. - ‡ Subst. kaltējs, ein Schwindsüchtiger Lettg.
Avots: EH I, 579
1): siens kalst (trocknet)
Heidenfeld. saulē drēbes drīži kalst Zvirgzdine, izmazgāja lupatu, izkāre, lai kalst Sonnaxt; ‡
3) dürsten:
tâ kalta dzert Frauenb. - ‡ Subst. kaltējs, ein Schwindsüchtiger Lettg.
Avots: EH I, 579
kaltēt
I kàltêt,
2): auch Kaltenbr., Liepna; k. sienu Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine. k. mellenes tējai Ramkau. k. zirņus ebenda. k. linus rijā Sonnaxt;
3): k. gaļu Linden in Kurl., Mahlup, Ramkau, Sonnaxt; ‡
4) dürsten:
man šuodien kaltē visu dienu Seyershof. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkàltêt 2.
Avots: EH I, 579
2): auch Kaltenbr., Liepna; k. sienu Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine. k. mellenes tējai Ramkau. k. zirņus ebenda. k. linus rijā Sonnaxt;
3): k. gaļu Linden in Kurl., Mahlup, Ramkau, Sonnaxt; ‡
4) dürsten:
man šuodien kaltē visu dienu Seyershof. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkàltêt 2.
Avots: EH I, 579
kamāt
II kamât:
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
kamulis
kamulis: auch Auleja, Skaista, Warkl., Pilda n. FBR. XIII, 42, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, kamulis Linden in Kurl., kamuls auch Borchow n. FBR. XIII, 24, Wessen n. FBR. XIII, 85, Demin. kamultiņš: jātin dziesmas kamulā BW. 1029 (aus Lennew.). kamuļiem mē̦tājās 16551 var. (aus Lennew.). uz zemes guļ kamuleņš Pas. XII, 97 (aus Rositten). kur tis ka multiņš velsies IV, 188 (aus Lixna). cimdeņus adīju nuo deveņu kamulteņu BW. 7240, 3 (aus Kārsava).
Avots: EH I, 583
Avots: EH I, 583
kancis
kàncis,
1): ein derbes Stück (Brot od. Käse)
- auch Oknist, Prl., Warkl. (mit àn 2 ); das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes auch (mit àn 2 ) Zvirgzdine; bišu šūnas ar me̦du sauc par me̦da kan̂ci 2 Ramkau; ‡
3) "?" : ielieciet kādu labu smilšu kanci, kas it sauss, ... spannī Pēt. Av. IV, 141; ‡
4) "= riezis" BielU.
Avots: EH I, 583
1): ein derbes Stück (Brot od. Käse)
- auch Oknist, Prl., Warkl. (mit àn 2 ); das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes auch (mit àn 2 ) Zvirgzdine; bišu šūnas ar me̦du sauc par me̦da kan̂ci 2 Ramkau; ‡
3) "?" : ielieciet kādu labu smilšu kanci, kas it sauss, ... spannī Pēt. Av. IV, 141; ‡
4) "= riezis" BielU.
Avots: EH I, 583
kanējs
kapačāt
‡ kapačât, -āju,
1) graben
Līvāni;
2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;
3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).
Avots: EH I, 585
1) graben
Līvāni;
2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;
3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).
Avots: EH I, 585
kapačnieks
‡ kapačnieks, ein Arbeiter, der den Mist auf detn Felde von der Fuhre nimmt Bērzgale, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 585
Avots: EH I, 585
kapana
kapana: auch Pas. III, 295, Pilda n. FBR. XIII, 46, Domopol, Nautrēni, Tilža, Zvitgzdine: daudz ir rudzu kapaneņu Tdz. 41849. mē̦slu k. Zvirgzdine. akmeņu k. ebenda. pi mizu kapanas Pas. VII, 327. sniega k. Auleja.
Avots: EH I, 586
Avots: EH I, 586
kapātuve
kapļāt
‡ kapļât Linden in Kurl., Zvirgzdine, mit der Hacke auflockern, zerkleinern: k. zemi Linden in Kurl.
Avots: EH I, 587
Avots: EH I, 587
kapļavāt
kapturis
kāpuris
karacēt
kārba
karinēt
‡ karinêt(iês) Warkl., hangen: zemnieks karinē uz kuoka Pas. X, 54 (aus Rositten). kambarī karinēja cilvē̦ku galvas 559 (aus Atašiene). suņi karinē par sē̦tmali XII, 37 (aus Bewern). drēbes karinējas uz vadža Zvirgzdine. muļķītis ... apķērēs kājām aiz zara un karinējās Pas. XII, 67, Bērzgale.
Avots: EH I, 588
Avots: EH I, 588
karinēties
‡ karinêt(iês) Warkl., hangen: zemnieks karinē uz kuoka Pas. X, 54 (aus Rositten). kambarī karinēja cilvē̦ku galvas 559 (aus Atašiene). suņi karinē par sē̦tmali XII, 37 (aus Bewern). drēbes karinējas uz vadža Zvirgzdine. muļķītis ... apķērēs kājām aiz zara un karinējās Pas. XII, 67, Bērzgale.
Avots: EH I, 588
Avots: EH I, 588
kārklājs
kā`rklãjs,
1): laidies ... kārklājā (kann auch zu einem nom. s. *kārklāja gehören!) BW. 18996 var.; ‡
2) Adj., mit Strauchweiden bewachsen
Zvirgzdine: k. mežs; kārklāja pļava.
Avots: EH I, 602
1): laidies ... kārklājā (kann auch zu einem nom. s. *kārklāja gehören!) BW. 18996 var.; ‡
2) Adj., mit Strauchweiden bewachsen
Zvirgzdine: k. mežs; kārklāja pļava.
Avots: EH I, 602
kārpa
III kãrpa: eine aus Borke(n) angefertigte Tüte zum Beerensammeln (mit à 2 ) Zvirgzdine. Zur Etymologie s. Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 40.
Avots: EH I, 603
Avots: EH I, 603
kāsēt
I kãsêt: auch AP., Iw., Frauenb., (mit à 2 ) Auleja, Kaitenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 606
Avots: EH I, 606
kāss
kãss: auch AP., Behnen, Dond., Jürg., N.- Peb., Ramkau, Schnehpeln, Stenden, Strasden, Wandsen, Windau, (mit à 2 ) Auleja, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, KatrE., Linden in Kurl., Meselau; Oknist, Pri., Saikava, Schwanb.; Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (ein hochle. und livon. kāss kann aus kãsus umgebildet sein): visus kāsus (alle Hustenarten) nevar izdzīt Sonnaxt.
Avots: EH I, 606
Avots: EH I, 606
kast
kast,
1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;
2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡
3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,
1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡
2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.
Avots: EH I, 591, 592
1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;
2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡
3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,
1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡
2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.
Avots: EH I, 591, 592
kāst
I kãst,
1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst 2 (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡
2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni; ‡
3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.
Avots: EH I, 606
1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst 2 (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡
2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni; ‡
3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.
Avots: EH I, 606
kāstuvis
kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),
1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à 2 ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,
2): auch Oknist.
Avots: EH I, 606
1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à 2 ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,
2): auch Oknist.
Avots: EH I, 606
kāts
kâts: mit à 2 Bers.;
1): milna k. BW. 8076 var. lizes kātu 33560, 1; der Stengel:
puķes k. niedru kātu pātadziņu BW. 33567,3. sēņu kātus 20290; der Stiefelschaft (gew. im Plural) Segew.;
2): der Unterarm
Segew.; kâti, lange Beine PV.: man kāti vairs neklausa Seyershof. likt (sist) suņam pa katiem ebenda;
3): kâtiņš Linden in Kurl., ein gestrickter Pulswärmer;
kâteņš Zvirgzdine "cimda valnītis"; ‡
4) bebŗa k. AP., eine gewisse Pflanze (mit süsslichem Stengel).
Nach Lidén KZ. LVI, 211 zu npars. xāda "Besenstiel, quodvis lignum erectum".
Avots: EH I, 606
1): milna k. BW. 8076 var. lizes kātu 33560, 1; der Stengel:
puķes k. niedru kātu pātadziņu BW. 33567,3. sēņu kātus 20290; der Stiefelschaft (gew. im Plural) Segew.;
2): der Unterarm
Segew.; kâti, lange Beine PV.: man kāti vairs neklausa Seyershof. likt (sist) suņam pa katiem ebenda;
3): kâtiņš Linden in Kurl., ein gestrickter Pulswärmer;
kâteņš Zvirgzdine "cimda valnītis"; ‡
4) bebŗa k. AP., eine gewisse Pflanze (mit süsslichem Stengel).
Nach Lidén KZ. LVI, 211 zu npars. xāda "Besenstiel, quodvis lignum erectum".
Avots: EH I, 606
kaunēt
kàunêt: auch (mit àu 2 ) Oknist; viņa bar un kaunē ķēves Pas. VIII, 274. māte Annu rāja un kaunēja Daugava 1933, S. 324. kaunēt cilvē̦ku pret ļaudīm ir grē̦ks Zvirgzdine. Refl. -tiês: zirgs, kas sieviešu nekaunas (das nicht pariert, wenn eine Frau lenkt) Lennew. n. BielU. acis kaunas (die Augen scheuen das Licht) Linden in Kurl. sniegs vēl ne˙maz nekaunas, es will im Frühjahr der Schnee noch nicht schmelzen (in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 594
Avots: EH I, 594
kauss
III kàuss 2 : auch Heidenfeld, Oknist; das Genick (bei Menschen und Tieren) Auleja, Saikava, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine: suns kaķi saje̦m aiz kausa Sonnaxt; pakauša k. (oder zu kaûss I 1 ?), der Nacken AP.
Avots: EH I, 595
Avots: EH I, 595
kaustīt
kaûstît,
1): auch Oknist;
2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;
3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡
4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.
Avots: EH I, 595
1): auch Oknist;
2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;
3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡
4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.
Avots: EH I, 595
kavēklis
kaza
kaza: Demin. verächtl. kažele Siuxt, Pas. VI, 153, Janš. Bandavā I, 32, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73; 1): balta k. BW. 11652. pinkainuo kazu 18399. meža k., das Reh - auch Zvirgzdine; pē̦rkuona k., die Bekassine Wirginalen;
5): kaziņas, "ķigulīšu spēle" Grünh.: uz kaziņam iet;
6): kaza, ‡
d) ein hölzernes Behältnis, worin Kalk auf das Gerüst eines Neubaus hinaufgetragen wird
Orellen; ‡
e) "stīpu drāžamā ierīce" Siuxt; ‡
f) "šaurs gabals nekasta siena" Festen; kaziņa,
c): auch Saikava; ‡
d) ein kleiner, mit einer Hand zu lenkender Hobel
Warkl.
Avots: EH I, 596, 597
5): kaziņas, "ķigulīšu spēle" Grünh.: uz kaziņam iet;
6): kaza, ‡
d) ein hölzernes Behältnis, worin Kalk auf das Gerüst eines Neubaus hinaufgetragen wird
Orellen; ‡
e) "stīpu drāžamā ierīce" Siuxt; ‡
f) "šaurs gabals nekasta siena" Festen; kaziņa,
c): auch Saikava; ‡
d) ein kleiner, mit einer Hand zu lenkender Hobel
Warkl.
Avots: EH I, 596, 597
kazulēns
kazulē̦ns (unter kazulis
1): auch AP., Pilda, Siuxt, Zvirgzdine: zaķīt[i]s ēda kazulē̦nus BW. 22277, 2 var.
Avots: EH I, 597
1): auch AP., Pilda, Siuxt, Zvirgzdine: zaķīt[i]s ēda kazulē̦nus BW. 22277, 2 var.
Avots: EH I, 597
kazuls
‡ I kazuls,
1) der Ziegenbock
Zvirgzdine;
2) "lē̦ns dzīvnieks" Mērdzine. Wohl aus r. козёл "Ziegenbock".
Avots: EH I, 597
1) der Ziegenbock
Zvirgzdine;
2) "lē̦ns dzīvnieks" Mērdzine. Wohl aus r. козёл "Ziegenbock".
Avots: EH I, 597
ķeirs
ķeķe
I ķeķe: auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt; brūklines aug ķeķēm Zvirgzdine. sagriezts un savīts augstā, apaliskā ķeķē ... matu sapinums Janš. Līgava II, 102. puiši ar meitām ķeķē Oknist. - ME. II, 362 "rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10237" zu verbessern in "riekstiņi lazdā ķeķītēs BW. 10237, 4".
Avots: EH I, 694
Avots: EH I, 694
ķēvīte
kicītis
ķīlis
II ķìlis 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.
Avots: EH I, 706
Avots: EH I, 706
kimā
‡ kimā, ostle. (z. B. Pas. V, 148) loc. s. von kas: k. (worin) tu nuonesi suvē̦niem ēst? Zvirgzdine.
Avots: EH I, 607
Avots: EH I, 607
kimoss
ķimuni
ķiravāt
ķirklītis
kitēt
kitināt
klabināt
klabinât,
2): k. pie durvīm, an der Tür klopfen
Zvirgzdine; ‡
4) mit einem
klabeklis 2 einladen, auffordern: kaimiņuos jau dzirdēja klabinam bruokastī Janš. . Dzimtene I 2 , 372. Refl. -tiês,
2): neklabinies pa tukšu! Ahs.
Avots: EH I, 607
2): k. pie durvīm, an der Tür klopfen
Zvirgzdine; ‡
4) mit einem
klabeklis 2 einladen, auffordern: kaimiņuos jau dzirdēja klabinam bruokastī Janš. . Dzimtene I 2 , 372. Refl. -tiês,
2): neklabinies pa tukšu! Ahs.
Avots: EH I, 607
klāne
klaust
klàust: auch (mit àu 2 ) Auleja, Heidenfeld, ("nachforschen") Sonnaxt, Zvirgzdine: klauš, kur te būs kaids aplāts Auleja; klàust 2 (abfragen, überhören) bē̦rnus Kaltenbr., Oknist. ‡ Refl. -tiês, Erkundigungen einziehen: tagad vis da Rīgai klaušas Kaltenbr. kuŗa meita palabāka, da taî tik klaušas kutnieki Auleja. klaušas jie, kur kaids aplāts ebenda.
Avots: EH I, 611
Avots: EH I, 611
klikšāt
klipt
klipt, ‡
2) stoipern, straucheln
Zvirgzdine: kai klipa bē̦rns, izdauzeja de̦gunu. Zur Bed. vgl. auch nùoklipt und saklipt.
Avots: EH I, 619
2) stoipern, straucheln
Zvirgzdine: kai klipa bē̦rns, izdauzeja de̦gunu. Zur Bed. vgl. auch nùoklipt und saklipt.
Avots: EH I, 619
kņabāt
kņābt
kņābt: auch Pas. XI, 428, (mit à 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, (mit â 2 ) Grenzhof n. FBR. XII; 14, Ugalen n. FBR. VII, 20.
Avots: EH I, 636
Avots: EH I, 636
kņopāt
kode
kuôde: auch AP., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit uô 2 ) Salisb.: kùodes ēda vilnanītes BW. 27696. pelīšu, kuodīšu nuorubināta 21271.
Avots: EH I, 685
Avots: EH I, 685
kodēt
kodīt
kuôdît,
1): auch (mit uô ) AP., Auleja, Sonnaxt, (mit -êt ) Kaltenbr.; knabbern
BielU.; kuôda lūpas, mizas Oknist. ai vārdiem ciešāk sirdi kuodī nekaî ai sišanu Zvirgzdine. lapsenes ... sāka k. ķēves Pas. VII, 342 (ähnlich: IX, 503). ‡ Refl. -tiês,
1) = kuôdît 1 (mit uô ) Auleja: k. kai suns;
2) scherzweise einanderbeissen
Iw.: zirgi kuõdās.
Avots: EH I, 685, 686
1): auch (mit uô ) AP., Auleja, Sonnaxt, (mit -êt ) Kaltenbr.; knabbern
BielU.; kuôda lūpas, mizas Oknist. ai vārdiem ciešāk sirdi kuodī nekaî ai sišanu Zvirgzdine. lapsenes ... sāka k. ķēves Pas. VII, 342 (ähnlich: IX, 503). ‡ Refl. -tiês,
1) = kuôdît 1 (mit uô ) Auleja: k. kai suns;
2) scherzweise einanderbeissen
Iw.: zirgi kuõdās.
Avots: EH I, 685, 686
koduls
II kuôduls: auch Kaltenbr., Oknist, Pilda, Zvirgzdine: rieksta kuoduliņu BW. 16565, 1 (aus Līvāni),
Avots: EH I, 686
Avots: EH I, 686
koķe
‡ kùoķe 2 Zvirgzdine "ein am Weihnachtsabend zubereiteter Brei". kuoķes diena ebenda und Pas. V, 199, der Tag vor Weihnachten.
Avots: EH I, 686
Avots: EH I, 686
koleņ
koļm
kols
kùopls 2 : auch Bērzgale, Nautrēni, Pilda : nejūdzi ve̦ca kuopla jaunajam kumeļam Tdz. 42674 var.; dieva k. auch Bērzgale, Kaunata, Nirza, Pilda, Rundāni, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 687
Avots: EH I, 687
kraistīt
kraîstît,
1): auch Prl., (mit aĩ ) Ramkau, (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Liepna, N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, (kràistêt 2 ) Zvirgzdine: k. putrai putas Liepna. k. gružus ebenda. k. sìenu nuo ūdiņa Zvirgzdine. Zur Bed. vgl. auch uzkraistît.
Avots: EH I, 640
1): auch Prl., (mit aĩ ) Ramkau, (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Liepna, N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, (kràistêt 2 ) Zvirgzdine: k. putrai putas Liepna. k. gružus ebenda. k. sìenu nuo ūdiņa Zvirgzdine. Zur Bed. vgl. auch uzkraistît.
Avots: EH I, 640
krāsne
krâsne (unter krâsns II): auch Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Zvirgzdine, (mit â 2 ) Lesten n. FBR. XV, 23,
1): der Badstubenofen
- auch Bērzgaie (ein aus Steinen zusammengefügter, aber nicht gemauerter), Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; ‡
2) ein Steinhaufen
Wessen, Zvirgzdine: rudin akmiņus saliek krāsnē, ziemu save̦d Zvirgzdine. aiznese krāsni ai sniegu; nevarēs akmiņus dabūt ebenda.
Avots: EH I, 645, 646
1): der Badstubenofen
- auch Bērzgaie (ein aus Steinen zusammengefügter, aber nicht gemauerter), Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; ‡
2) ein Steinhaufen
Wessen, Zvirgzdine: rudin akmiņus saliek krāsnē, ziemu save̦d Zvirgzdine. aiznese krāsni ai sniegu; nevarēs akmiņus dabūt ebenda.
Avots: EH I, 645, 646
krāšns
krave
krecēt
I krecêt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 188, Kaltenbt., Siuxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 647
Avots: EH I, 647
krekstēt
krekstinēt
krēsls
krẽ̦sls,
1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;
2): auch Zvirgzdine; ‡
4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡
5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.
Avots: EH I, 651, 652
1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;
2): auch Zvirgzdine; ‡
4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡
5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.
Avots: EH I, 651, 652
kriskapts
‡ kriskapts, -s, diejenige Stuhenecke, wo die Heiligenbilder hängen Zvirgzdine; eine "Stubenecke" Plida. Dissimiliert aus *kris(t)kakls.
Avots: EH I, 655
Avots: EH I, 655
kristabas
kristabas: auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Oknist n. FBR. XV, 176, Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, Wessen n. FBR. XIII, 82, Daudzese, Kaltenbr., Lubn., Warki., Zvirgzdine, BW. 35298.
Avots: EH I, 655
Avots: EH I, 655
kristingi
‡ kristingi, Adv., kreuzweise Pilda n. FBR. XIII, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 33: k. salikt kājas Zvirgzdine.
Avots: EH I, 655
Avots: EH I, 655
krists
krists: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Daudzese, Kaitenbr., Liepna, Lubn., N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (> kriss) Eversmuiža n. FBR. VI, 32,
1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;
3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;
6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";
9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡
11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡
12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡
13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.
Avots: EH I, 656
1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;
3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;
6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";
9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡
11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡
12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡
13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.
Avots: EH I, 656
krivess
krūdēt
krūms
kruši
kruši: ceļš iet k. nuo kalna lejā Adsel. negrìez tā zirga tik k. (plötzlich)! Adsel, N.-Rosen, Pilda; Schnell - auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Golg., Marienhausen: k. strādāt Zvirgzdine; bald Liepna: vuškai k. būs jē̦ri.
Avots: EH I, 661
Avots: EH I, 661
krūtežis
kubuls
kubuls (unter kubls),
1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;
2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.
Avots: EH I, 666
1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;
2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.
Avots: EH I, 666
kucēns
kucē̦ns (unter kuce̦ns): auch Behnen; Pankelhof, Perkunen, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 666
Avots: EH I, 666
kudla
kudla,
1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;
‡
2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;. ‡
3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.
Avots: EH I, 667
1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;
‡
2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;. ‡
3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.
Avots: EH I, 667
kūkulis
‡ kùkulis 2 Kalupe, Warkl., Zvirgzdine, = kūkuolis: ... linus sẽju, lai kūkuļi neziedēja (Var.: lai nevaid jāravē) BW. 28399, 1 var. lai iesēj kūkuļus Pas. XIII, 162 (aus Domopol).
Avots: EH I, 682
Avots: EH I, 682
kūkums
kùkums,
1): auch (mit û 2 ) AP., Siuxt, (mit ù 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 682
1): auch (mit û 2 ) AP., Siuxt, (mit ù 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 682
kukužņa
kulstavnīca
kulstīt
kul˜stît,
1): auch (kùlstēt 2 , prügeln)
Zvirgzdine;
2): auch (mit ul˜ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,
2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.
Avots: EH I, 672
1): auch (kùlstēt 2 , prügeln)
Zvirgzdine;
2): auch (mit ul˜ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,
2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.
Avots: EH I, 672
kumēliņš
kunis
kūpināt
kupša
kurka
‡ II kurka, die Truthenne Lubn., Saikava (mit ur̂ ), Zvirgzdine (mit ùr 2 ); angeblich eine Henne Pas. VIII, 298. Nebst li. kùrka "Truthenne" wohl aus dem Slavischen. Vgl. auch kur̂ka unter ‡ kur̂kata II.
Avots: EH I, 678
Avots: EH I, 678
kurkēns
kurkins
‡ kurkins Warkl., (mit ur̂ ) Lubn. Saikava, (mit ùr 2 ) Zvirgzdine, ein Truthahn: visiem ļaudīm kai ļaužu galvas, Jāņam ... kurkina galva BW. 20377, 1. Vgl. li. kur̃kinas dass. und oben ‡ kurcins.
Avots: EH I, 678
Avots: EH I, 678
kurkt
I kùrkt,
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
kurulis
III kurmulis (der Maulwurf): auch Tdz. 37288; 45753, (mit ùr 2 ) Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 679
Avots: EH I, 679
kužināt
II kužinât,
1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;
2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt; ‡
5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.
Avots: EH I, 681
1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;
2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt; ‡
5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.
Avots: EH I, 681
lāčuks
lādēt
‡ làdêt 2 Zvirgzdine, machen, bereiten: l. kuo ēst; l. meitām pūru ebenda und Baltinava; vorbereiten, ausrüsten: kad ganuos lādējuši, duotu maizes gabaleņu Tdz. 44681; "uzpuost" Nautrēni. Refl. -tiês Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine, sich zurechtmachen; sich anschicken: jis ladās ("taisās") jau vest juo iz sē̦tu Pas. IV, 313 (ähnlich 252). Wohl aus r. ладить (наладить "in Ordnung bringen`).
Avots: EH I, 726
Avots: EH I, 726
laičene
laidināt
laîdinât,
1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;
2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!
3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.
Avots: EH I, 712
1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;
2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!
3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.
Avots: EH I, 712
laipa
làipa: dat. s. laipei BW. 18756,1 var. (aus Kabillen), acc. s. laipīti BW. 18803, 16, 5): auch (làipeņas 2 ) Zvirgzdine;
6): auch (laipiņa 2 ) Frauenb.; ‡
9) "ein böses Loch, ein Ort im Wege, da man auskehren muss"
Für:; ‡
10) der Nebenweg
Stender Deutseh-lett. Wrtb. (unter "Weg" ).
Avots: EH I, 713
6): auch (laipiņa 2 ) Frauenb.; ‡
9) "ein böses Loch, ein Ort im Wege, da man auskehren muss"
Für:; ‡
10) der Nebenweg
Stender Deutseh-lett. Wrtb. (unter "Weg" ).
Avots: EH I, 713
lakatēt
lakstīt
I lakstît,
1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;
2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.
Avots: EH I, 717
1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;
2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.
Avots: EH I, 717
laksts
laksts: kartupeļu laksti auch Linden in Kurl., Oknist, Salis, Salisb., . Wolm. burkānu, kāļu, runkuļu l. Salis, Zvirgzdine. laikam visi vēl gul kâ laksti PV. Plur. laksti, fein gehacktes Gras als Viehfutter Auleja. - Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 190.
Avots: EH I, 717
Avots: EH I, 717
lampats
lam̃pats (unter lam̃pata I),
1); auch (mit àm 2 ) Zvirgzdine; ‡
2) ein Fleck:
guovij balts l. pierē Zvirgzdine.
Avots: EH I, 718
1); auch (mit àm 2 ) Zvirgzdine; ‡
2) ein Fleck:
guovij balts l. pierē Zvirgzdine.
Avots: EH I, 718
lancka
lañcka,
1): auch Orellen, (mit àn 2 ) Erlaa, Zvirgzdine; ‡
5) ein liederliches Weib
Orellen; ‡
6) ein minderwertiger Boden
(mit àn 2 ) Meselau, (lanckas) Golg.
Avots: EH I, 719
1): auch Orellen, (mit àn 2 ) Erlaa, Zvirgzdine; ‡
5) ein liederliches Weib
Orellen; ‡
6) ein minderwertiger Boden
(mit àn 2 ) Meselau, (lanckas) Golg.
Avots: EH I, 719
lase
lase: auch Borchow, Fest., Oknist, Wessen,
1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;
2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.
Avots: EH I, 721
1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;
2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.
Avots: EH I, 721
ļaudava
laupīt
làupît,
1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;
2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,
1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡
2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.
Avots: EH I, 724
1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;
2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,
1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡
2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.
Avots: EH I, 724
lauska
laûska,
2): auch (mit àu 2 ) Liepna, Warkl., Zvirgzdine;
3): auch (mit àu 2 ) Liepna. Zur Etymologie vgl. auch Wood Post-consonantal w 24.
Avots: EH I, 724
2): auch (mit àu 2 ) Liepna, Warkl., Zvirgzdine;
3): auch (mit àu 2 ) Liepna. Zur Etymologie vgl. auch Wood Post-consonantal w 24.
Avots: EH I, 724
lazda
lazda: auch Assern, Bērzgale, Burtn., Gr.-Buschh., Daudsewas, Dunika, Ekau, Ekengraf, Fellsen, Frauenb., Garssen, Grünh., Heidenfeld; Jürg:, Kalupe, Kurmene, A.- und N.- Laitzen, Laud:, Linden (in Livl.), Mahlup, Mar., Mesoten, OB., Oknist, Postenden, Prohden, A.- und N.- Rahden, N.- Rosen, Rutzau, Saikava, Sessau, Setzen, Sonnaxt, Stackein, Stelph., Stirniene, Sussei, Teufkain, Trik., Wahrenbrock, Gr.-Würzau, Zvirgzdine, Tdz. 39055 (aus Warkh.) und 46991 (aus Rudzētas). Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz, KZ: LIV, 247 und LVI, 177.
Avots: EH I, 725
Avots: EH I, 725
lecinēt
‡ lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.
Avots: EH I, 730
Avots: EH I, 730
ledūne
lēkšņi
lēle
lēņi
lèņi (unter lè̦ni): auch Ramkau, (mit è 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Zvirgzdine; ein Komparativ lēņāk Pas. V, 325.
Avots: EH I, 738
Avots: EH I, 738
lēši
lēvs
‡ lê̦vs Auleja, Bērzgale, Domopol, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, flach, seicht, untief: l. grāpis, gruozs, šķīvis, grāvis, mārks. lē̦va upe, bļuoda, kaŗuote, mulda, sile, kurpe. lē̦vi rati, krasti Bērzgale u. a. dažiem zirgiem ir stāvi nagi (tie ir labi), bet citiem, tie ir lē̦vi; kad sāk zirgu kaustīt, naglas nagu ē̦d, un tad nags paliek l. Auleja. l. (nicht steil) kalns Bērzgale, Gr.-Buschh.; flach und niedrig gelegen Kaltenbr.: lē̦vi lauki.
Avots: EH I, 739
Avots: EH I, 739
līdzins
līdzins: auch (mit ì 2 ) Erlaa, Fest., Gr.Buschh., Pilda, Zvirgzdine. ‡ Subst. lìdzinums 2 Pilda, = lĩdze̦nums.
Avots: EH I, 747
Avots: EH I, 747
liekne
liẽkne: "grosse Wiesen" Iw.; Tal um Jakobstadt, Nautrēni (mit iê Auleja, Pilda, Skaista (mit ìe 2 ); "ein Ebene an einem Berg" Zvirgzdine (mit ìe 2 ); "ein Wald mit guten, geraden Bäumen", "ein brökicht Busch" Für.; in ON. auch Plvv. I, 46, 152, 155, (mit iê 2 ) 257, 273, (mit iẽ ) 262, 263, 268, 277, 284, 299.
Avots: EH I, 752, 753
Avots: EH I, 752, 753
lietonis
lietuonis: auch Bers., Pas. IX, 451; XI, 271, (mit ìe 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Skaista, Zvirgzdine, (liêtuons 2 ) Seyershof.
Avots: EH I, 758
Avots: EH I, 758
līkans
‡ lîkans 2 AP., ein wenig krumm: tīri laba balka, tik drusku līkana Heidenfeld; lìkana 2 ("?") izkapts Heidenfeld; iet saliecies gluži l. AP. lìkans 2 "?" Zvirgzdine n. FBR. X, 28; līkani (mit ā zu lesen?) "āža kuoki" BielU. (vgl. lìkãns 4); pajem tu visus divpadsmit ērzeļus; sēsties līkonam (mit o = uo < ā? vgl. lìkãns) mugurā (viens ērzelis bija līku muguru)! Pas. VI, 467 (aus Domopol).
Avots: EH I, 748
Avots: EH I, 748
līts
lîts: auch Aulela, Borchow, Daudsewas, Fast., Gr.-Buschh.,. Grosdohn, Kaltenbr., Kalz., Kokn., Krāslava, Kreuzb., Laud., Lubn., Marzen, Nerft, Odsen, Pilda, Saikava, Schwanb., Selb., Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Welonen, Zvirgzdiņe, (n. Manz. Lettus) Wallhof; in KatrE und Oknist - ein i- Stamm; lîti staigā vis˙aplīk Gr.-Buschh. līteņš lija BW. 19376 (aus Lixna und Višķi). lij, lītiņ! 14371 (aus Odensee). smalka līts pielijuse 3036, 1 var. (aus KatrE.).
Avots: EH I, 751
Avots: EH I, 751
lizīka
lizīka (unter lizīca, das wahrscheinlich aus dem Demin. lizīceņa falsch erschlossen ist): auch Bērzgale, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, Pas. V, 440 (aus Ozolmuiža in Lettg.), X, 303 (aus Welonen). - bezdelīgu lizīceņa Ulanowska Łotysze 14, viola arvensis.
Avots: EH I, 745
Avots: EH I, 745
ļodzīt
ļuôdzît: auch Oknist. Refl. -tiês,
1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.
Avots: EH I, 775
1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.
Avots: EH I, 775
loks
I lùoks,
1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;
2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;
3): ratu luoki BW. 20227;
7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"
Avots: EH I, 767
1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;
2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;
3): ratu luoki BW. 20227;
7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"
Avots: EH I, 767
lukstāji
lūškas
lũškas,
1): auch AP., (mit ù 2 ) Kaltenbr:, Nautrēni, Zvirgzdine, (mit ū ) Pas. VIII, 204, N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡
3) "ein kleiner, einer Schere ähnelnder Blasebalg, mit dem Schneider ins Plätteisen Luft blasen"
(mit ù 2 ) Kaltenbr.
Avots: EH I, 765
1): auch AP., (mit ù 2 ) Kaltenbr:, Nautrēni, Zvirgzdine, (mit ū ) Pas. VIII, 204, N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡
3) "ein kleiner, einer Schere ähnelnder Blasebalg, mit dem Schneider ins Plätteisen Luft blasen"
(mit ù 2 ) Kaltenbr.
Avots: EH I, 765
magāma
maidzīt
maîdzît: auch Fest., Warkl., Zvirgzdine: viens sìenu uz ve̦zuma maiga. citi duod virsā Zvirgzdine. lielākais maiga mazākuo - ar kājām pa virsu ebenda: ‡ Refl. -tiês, (in Armut lebend od. schwer arbeitend) sich quälen (mit aî ) Auleja: jie tai pat maigās ar savu lieluo zemi. - Zur Bed: vgl. auch ìemaidzît.'
Avots: EH I, 777
Avots: EH I, 777
maigle
maîgle,
1): auch (maigles) Dubena, (maîgles) Saikava, Zvirgzdinei jātur tik stingri kâ maiglēs Janš. Atpūta № 381, S. 4;
3): priežu maigļu ("?") klētiņā Tdz. 48262;
4): auch (maigles) Kaltenbr.; ‡
6) maîgles; ein Nussknacker
Kaltenbr.
Avots: EH I, 777
1): auch (maigles) Dubena, (maîgles) Saikava, Zvirgzdinei jātur tik stingri kâ maiglēs Janš. Atpūta № 381, S. 4;
3): priežu maigļu ("?") klētiņā Tdz. 48262;
4): auch (maigles) Kaltenbr.; ‡
6) maîgles; ein Nussknacker
Kaltenbr.
Avots: EH I, 777
maisīt
màisît: mit aĩ auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 19, Kand., Orellen, Siuxt, mit aî 2 auch Frauenb:, Ramkau,
1): maisāmais (Rührholz)
- auch Frauenb.;
2): auch Auleja, Linden in Kurl., Zvirgzdine: juo vairāk zemi maisa ("ar"), juo smalkāks, dārzs iznāk AP. Refl. -tiês,
1): liec kur nuomaļ, lai nemaisās ze̦m ruoku! Auleja: m. pa kājām, störend im Wege sein.
Avots: EH I, 778
1): maisāmais (Rührholz)
- auch Frauenb.;
2): auch Auleja, Linden in Kurl., Zvirgzdine: juo vairāk zemi maisa ("ar"), juo smalkāks, dārzs iznāk AP. Refl. -tiês,
1): liec kur nuomaļ, lai nemaisās ze̦m ruoku! Auleja: m. pa kājām, störend im Wege sein.
Avots: EH I, 778
maiss
màiss: die Plazenta AP.: dažs teļš atnāk ar visu maisu AP.; ādas m., der Bauch Saikava: es tev duošu pilnu ādas maisu par ūdens ne̦sumu (ich werde dir zu essen geben ...); lāstu m., wer häufig zu fluchen pflegt Warkl.; pe̦lu m., Schimpfname für einen faulen Menschen Grünh.; maiss, verächtliche Bezeichnung für einen (faulen Saikava, Zvirgzdine) Menschen: deidelnieks svāta m˙! BW. 25723.
Avots: EH I, 778
Avots: EH I, 778
makšaris
makšarnieks
makšeris
mālājs
I mãlājs (unter mãtaîns),
1): auch (mit mà 2 ) A.- Schwanb., Baltinow, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 790
1): auch (mit mà 2 ) A.- Schwanb., Baltinow, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 790
malazijs
‡ malazijs (> mołaźejś) Zvirgzdine, die Beestmilch. Aus r. молозево dass. umgebildet.
Avots: EH I, 780
Avots: EH I, 780
maldināt
I màldinât, ‡
2) (mit schwerer Arbeit) quälen
Zvirgzdine: strādniekus màldina 2 caurām dienām; ‡
3) "?": pajem[j] naudu un maldina šuo baltu dien tuo naudu Pas. XIV, 496 (aus Domopol).
Avots: EH I, 780
2) (mit schwerer Arbeit) quälen
Zvirgzdine: strādniekus màldina 2 caurām dienām; ‡
3) "?": pajem[j] naudu un maldina šuo baltu dien tuo naudu Pas. XIV, 496 (aus Domopol).
Avots: EH I, 780
mants
mants: auch (mànts 2 ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.
Avots: EH I, 783
Avots: EH I, 783
mārga
I mārga: auch (ein Mädchen) Zvirgzdine: šuodien m. (> ostle. muorga), rītu bāba Tdz. 45148.
Avots: EH I, 792
Avots: EH I, 792
masalis
‡ masalis, sing. t., die Masern Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Oknist n. FBR. XV, 194. Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: masalī slimuos vajag timsā turēt Zvirgzdine.
Avots: EH I, 784
Avots: EH I, 784
māsts
‡ màsts 2 , -s Zvirgzdine, die Farbe (des Tierhaares): zirgs me̦lnās māsts. Aus r. масть.
Avots: EH I, 793
Avots: EH I, 793
mātīca
mātīca,
1): die Mufter des Mannes
Lubn. n. BielU., (mit à 2 ) Pilda, Zvirgzdine, (acc. s. mātici) BW. 23402 var.
Avots: EH I, 794
1): die Mufter des Mannes
Lubn. n. BielU., (mit à 2 ) Pilda, Zvirgzdine, (acc. s. mātici) BW. 23402 var.
Avots: EH I, 794
matoklis
matoklis
[matuoklis,
1) eine Art Pflanzen,
"zâle, kas stiepjas pa zemi" Domopol;
2) "ein Spinnegewebe"
Zvirgzdine.]
Avots: ME II, 567
1) eine Art Pflanzen,
"zâle, kas stiepjas pa zemi" Domopol;
2) "ein Spinnegewebe"
Zvirgzdine.]
Avots: ME II, 567
mātrāji
maudāt
maudât,
1): auch (mit aû ) Lubn.; tu nepruoti maudāt Bērzgale;
2): auch (mit -ât ) Zvirgzdine; ‡
3) "?": māte savus pabērņus maudā (quält?)
ap darbu Zvirgzdine. Refl. -tiês: maudāties (schwimmen) pa ūdiņiem Pas. XIII, 32; baden - auch Bērzgale, Pilskalne, Zvirgzdine, (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Skaista n. FBR. XV, 49 Warkl. n. FBR. XI, 113, Pas. VII, 406, Līvāni, Pilda, Sauken. In der Bed. ‡ 3 etwa zu li. apmaudyti "ärgern".
Avots: EH I, 785
1): auch (mit aû ) Lubn.; tu nepruoti maudāt Bērzgale;
2): auch (mit -ât ) Zvirgzdine; ‡
3) "?": māte savus pabērņus maudā (quält?)
ap darbu Zvirgzdine. Refl. -tiês: maudāties (schwimmen) pa ūdiņiem Pas. XIII, 32; baden - auch Bērzgale, Pilskalne, Zvirgzdine, (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Skaista n. FBR. XV, 49 Warkl. n. FBR. XI, 113, Pas. VII, 406, Līvāni, Pilda, Sauken. In der Bed. ‡ 3 etwa zu li. apmaudyti "ärgern".
Avots: EH I, 785
maukt
màukt,
1): m. kuokiem mizas nuost Siuxt. m. ce̦puri galvā Warkl. es visu vasaru divējas zeķes maucu (trug 2 Paar Strümpfe)
Linden in Kurl.;
3): auch AP., KatrE., Schujen: tupeņus m. Jürgens 154. saknes mauc veļi rudenī Ramkau. piecpadsmitā augustā sīpuoli jāmauc nuost ebenda;
4): jis mauce pa ceļu, atpakaļ nepavērēs Warkl., Zvirgzdine. man jāmauc uz dārzu Salis; ‡
5) schwungvoll schlagen
Auleja: maucis ar vē̦zdu par aci. Refl. -tiês,
1): m. zeķes, cimdus Frauenb.; ‡
3) m. pruojām, sich eilig davonmachen
Jumpraweeten n. Diet.: maucies pruojām pa uotrpus mājai, kamē̦r gūstītāji vēl runājuši pagalmā Kaudz. Izjurieši 86. Zur Bed, vgl. auch ‡ ìemaukt II.
Avots: EH I, 786
1): m. kuokiem mizas nuost Siuxt. m. ce̦puri galvā Warkl. es visu vasaru divējas zeķes maucu (trug 2 Paar Strümpfe)
Linden in Kurl.;
3): auch AP., KatrE., Schujen: tupeņus m. Jürgens 154. saknes mauc veļi rudenī Ramkau. piecpadsmitā augustā sīpuoli jāmauc nuost ebenda;
4): jis mauce pa ceļu, atpakaļ nepavērēs Warkl., Zvirgzdine. man jāmauc uz dārzu Salis; ‡
5) schwungvoll schlagen
Auleja: maucis ar vē̦zdu par aci. Refl. -tiês,
1): m. zeķes, cimdus Frauenb.; ‡
3) m. pruojām, sich eilig davonmachen
Jumpraweeten n. Diet.: maucies pruojām pa uotrpus mājai, kamē̦r gūstītāji vēl runājuši pagalmā Kaudz. Izjurieši 86. Zur Bed, vgl. auch ‡ ìemaukt II.
Avots: EH I, 786
maule
I maule: auch Kalupe n. FBR. XVIII, 41, Bērzgale, Prl., Sussei, Wessen, (mit àu 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 786
Avots: EH I, 786
mauraška
maurāt
maut
II maût,
1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡
3) "sich baden"
Infl. n. BielU.
Avots: EH I, 787
1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡
3) "sich baden"
Infl. n. BielU.
Avots: EH I, 787
maut
‡ V maût Kaltenbr. n. FBR. XVII, 69, Līksna, Warkl., Zvirgzdine, winken: m. ar ruoku.
Avots: EH I, 787
Avots: EH I, 787
mazga
meitine
meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).
Avots: EH I, 796
Avots: EH I, 796
melnīca
mel˜nĩca: auch (mit el˜ und î ) Bērzgale, Gr.- Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Pilskalne, Saikava, Sussei, Wessen, Zvirgzdine, (mèlnica 2 ) Prl.
Avots: EH I, 799
Avots: EH I, 799
mēlnieks
mḕlniẽks: auch (mit ḕl 2 ) Wessen n. FBR. XIII, 88, Sussei, Zvirgzdine, (ein Lügner) Pilda, (ein zu scherzen liebender, humorvoller Mensch) Kaltenbr., Warkl., (= mḕlnesis) Līvāni.
Avots: EH I, 806
Avots: EH I, 806
melniškājs
melsinēt
‡ melsinêt "(wiederholt, dauernd) schwatzen, faseln Kalupe": kā tu melsinē, kā pļāpā un staigā ar mēlēm pa ļaudīm! "lügen" (?) Zvirgzdine: mèlsinē 2 (flunkert?) - pats nezina kuo.
Avots: EH I, 799
Avots: EH I, 799
melsinis
merkavāt
‡ me̦rkavât, versuchen, bestrebt sein (etwas zu tun), eine Gelegenheit wahrnehmen Wessen: me̦rkavā, ka tu tuo darbu vari izdarīt!; sorgen (mè̦rkavât 2 ) Zvirgzdine: m. dēļ savas galvas.
Avots: EH I, 801
Avots: EH I, 801
meslienis
mest
mest,
1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II 2 , 11;
2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;
3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;
5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;
6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II 2 , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,
1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;
2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;
3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;
4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;
5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;
6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;
7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡
9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.
Avots: EH I, 802
1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II 2 , 11;
2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;
3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;
5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;
6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II 2 , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,
1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;
2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;
3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;
4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;
5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;
6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;
7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡
9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.
Avots: EH I, 802
meti
me̦ti (unter me̦ts 4): auch Auleja, Dumka, Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Pilda, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: sameta me̦tus jeb šķēriņus Janš. Līgava I, 229.
Avots: EH I, 803
Avots: EH I, 803
midzine
‡ midzine, eine gewisse Blume Zvirgzdine: kad bē̦rni neguļ, vajag midzini likt ze̦m galvu, - tad gulēs.
Avots: EH I, 811
Avots: EH I, 811
midzinis
midzinis (unter midzenis): auch Kaltenbr. n. FBR. XVII, 55, Oknist n. FBR. XV, 175, Kal., OB., Zvirgzdine, midzins Wessen: peles vilks midzinī BW. 25694 (aus Dricēni).
Avots: EH I, 811
Avots: EH I, 811
miegājs
miele
‡ mìele AP. "raugs, kas nuostājas alus dibe̦nā"; "?" Strods Par. vōrdn. 112. Plur. mìeles (s. ME. II, 652),
1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe 2 ), "alus raugs" Siuxt (mit iê 2 ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;
2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.
Avots: EH I, 825
1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe 2 ), "alus raugs" Siuxt (mit iê 2 ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;
2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.
Avots: EH I, 825
migs
migt
mīkle
I mîkle (Teig; li. mìnklė bei Gerullis-Stang 85); auch AP., Auleja, Gr.-Buschh., Kattenbr., Oknist, Warkl., Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine).
Avots: EH I, 820
Avots: EH I, 820
mikrēšlis
mīkšēt
mirga
II mir̂ga: auch Erlaa, Heidenfeld, Serbig.; Zvirgzdine: taida maza m. uzgāja, ni˙kaida lieta nebij Zvirgzdine. e̦suot tāda m. bijuse kâ migla Heidenfeld. Plur. mir̂gas "Regentropfen" Erlaa: ja nu kur me̦t kādas m˙!
Avots: EH I, 817
Avots: EH I, 817
mirst
mìrst, ‡ Refl. -tiês, = àizmirstiês: viss mìrstas 2 ; ni·kā nepieminu Zvirgzdine. mirstas man; kaida diena ebenda. tâ kâ mir̂stas 2 kas nedarīts Ramkau, es scheint (mir), als ob ich etwas zu tun vergessen habe.
Avots: EH I, 818
Avots: EH I, 818
mizlas
moceklis
mudrs
mudrs: auch Adleenen, Wesselshof, (ātrs) Kaltenbr., Warkl.: m. zē̦ns Oknist. skriet kam mudri pakaļ Auleja, Gr.Buschh., Skaista. mudra kai skudra Zvirgzdine. mudri (bald) nuomirs Pas. XI, 343 (ähnlich in Kaltenbr.). tad šam mudrāk būšuot trešais zirgs X, 29 (aus Atašiene); "spirgts" Allendorf. Zur Bed. von li. mudrus vgl. Būga Arch. Phil. I, 45.
Avots: EH I, 828
Avots: EH I, 828
mugara
mugara: auch Gr.-Buschh., Laitzen, Lubn., Pilda, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine, Pas. VI, 363 (aus Eglūna), loc. s. mugarā FBR. XIII, 35 (aus Borchow), BW. 21378 (aus Salisb.), pa mugaru 33620, 3 (aus Dubenalken).
Avots: EH I, 829
Avots: EH I, 829
mugariski
mukt
mukt,
1): auch Dunika, u. a.; riteņi ratiem mùk 2 nuost Sonnaxt, skruķis mùkst 2 (= mūk) zemē Warkl: kad ap ragiem sien virvi, tad mukst (für
mūk) zemē Zvirgzdine;
2): auch AP., Dunika, Seyershof, Siuxt; zirgs vis tur neies, kur mūk stipri KatrE.;
3): auch AP., Dunika (in D. ist bêgt fremd), Siuxt u. a. ‡ Refl. -tiês Kand., = mukt 2: tai purvā zirgs mūkas iekšā.
Avots: EH I, 830
1): auch Dunika, u. a.; riteņi ratiem mùk 2 nuost Sonnaxt, skruķis mùkst 2 (= mūk) zemē Warkl: kad ap ragiem sien virvi, tad mukst (für
mūk) zemē Zvirgzdine;
2): auch AP., Dunika, Seyershof, Siuxt; zirgs vis tur neies, kur mūk stipri KatrE.;
3): auch AP., Dunika (in D. ist bêgt fremd), Siuxt u. a. ‡ Refl. -tiês Kand., = mukt 2: tai purvā zirgs mūkas iekšā.
Avots: EH I, 830
munēt
murdēt
mùrdêt,
1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;
2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;
3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡
5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.
Avots: EH I, 832
1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;
2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;
3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡
5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.
Avots: EH I, 832
murgi
mùrgi,
1): nerādies ... ne murguos! BW. 27517, 1. sāka mùrgi 2 (nelabi sapņi) nākt Sonnaxt. viņam mur̂gi 2 rādās Seyershof. mùrguos 2 krist Oknist; "sapņi" (mit ur̂ 2 ) Frauenb.;
2): agrāk cilvē̦kiem rādījās visaidi mùrgi 2 ; tān nere̦dz taî daudz murgu Zvirgzdine; ‡
4) "?": seņāk ļaudis zināja visaidus mùrgus 2 Zvirgzdine. kuo tu acīs murgus laid? es juos nevaru ieraudzīt ebenda.
Avots: EH I, 833
1): nerādies ... ne murguos! BW. 27517, 1. sāka mùrgi 2 (nelabi sapņi) nākt Sonnaxt. viņam mur̂gi 2 rādās Seyershof. mùrguos 2 krist Oknist; "sapņi" (mit ur̂ 2 ) Frauenb.;
2): agrāk cilvē̦kiem rādījās visaidi mùrgi 2 ; tān nere̦dz taî daudz murgu Zvirgzdine; ‡
4) "?": seņāk ļaudis zināja visaidus mùrgus 2 Zvirgzdine. kuo tu acīs murgus laid? es juos nevaru ieraudzīt ebenda.
Avots: EH I, 833
mūris
mũris: auch Frauenb., Siuxt; mũŗa darbs Frauenb. u. a., eine Maurerarbeit. mūrus celt od. raust Zvirgzdine, schwere Arbeiten tun. rijas m. BW. 31650.
Avots: EH I, 839
Avots: EH I, 839
murkšēt
murmulis
mur̂mulis: auch Borchow n. FBR. XIII, 25, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Lubn. n. FBR. XVII, 127, (mit ur̂ 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73,
1): wer stottert Neugut; wer viel spricht od. immer murmelt
(mit ur̂ 2 ) Dunika; wer viel und sinnlos schwatzt (mit ur̂ 2 ) Frauenb.; wer schnell und viel spricht Schwanb.; "tāds, kas izrunājas" (ironisch) Zvirgzdine (mit ùr 2 ); Schimpfname für einen Frechling (mit ur̂ 2 ) Seyershof;
3): viņš dzē̦rumā kâ m, iemuldēja ... traukuos
Janš. Mežv. ļ. II, 237; ‡
7) ein gärendes Gemisch
(mit ur̂ 3 ) Dunika; ‡
8) "?": tev, puisīt, tāda galva kâ čigānu murmuļam Tdz. 42535.
Avots: EH I, 834
1): wer stottert Neugut; wer viel spricht od. immer murmelt
(mit ur̂ 2 ) Dunika; wer viel und sinnlos schwatzt (mit ur̂ 2 ) Frauenb.; wer schnell und viel spricht Schwanb.; "tāds, kas izrunājas" (ironisch) Zvirgzdine (mit ùr 2 ); Schimpfname für einen Frechling (mit ur̂ 2 ) Seyershof;
3): viņš dzē̦rumā kâ m, iemuldēja ... traukuos
Janš. Mežv. ļ. II, 237; ‡
7) ein gärendes Gemisch
(mit ur̂ 3 ) Dunika; ‡
8) "?": tev, puisīt, tāda galva kâ čigānu murmuļam Tdz. 42535.
Avots: EH I, 834
murmuļot
mūsa
mũsa,
1): auch BW. 14958 (aus Hoppenhof), Allendorf, Ertnes, Gr.-Roop, Jürg., Orellen, Ramkau, (mit ù 2 ) Borchow, Heidenfeld, N. Laitzen, N.-Rosen, Pilda, Saikava, Warkl., Zvirgzdine, Azand. 44; ‡
2) mũsas AP., die Sommersprossen.
Avots: EH I, 839
1): auch BW. 14958 (aus Hoppenhof), Allendorf, Ertnes, Gr.-Roop, Jürg., Orellen, Ramkau, (mit ù 2 ) Borchow, Heidenfeld, N. Laitzen, N.-Rosen, Pilda, Saikava, Warkl., Zvirgzdine, Azand. 44; ‡
2) mũsas AP., die Sommersprossen.
Avots: EH I, 839
mušeņ
‡ mušeņ Kalupe, Nautrēni, Pilda, Zvirgzdine, mušiņ Warkl., Sprūdžs Asaru liekņa 73, mušît Nautrēni, Pilda, vielleicht, wahrscheinlich. Aus poln. (od. wruss.) moz̃e (das auch in dieser Form Zb. XVIII, 238 vorkommt) umgebildet? Vgl. ‡ mošeņ.
Avots: EH I, 836
Avots: EH I, 836
mūsmere
musuls
mūžīgs
mûžîgs,
1): sēja mūžīgās lielās pūrvietas (acc. pl.) rāceņus Salis;
2): sataisīt mūžīgus (sehr dauerhafte)
zābakus Zvirgzdine. smird kâ mūžīga ("?") elle Siuxt. jis bija tīri m. (echt) zemnieks Kaltenbr. tad mūžīgi gāja pieguļā Siuxt. tas mūžīgi (= mûžam) nevar labi izskatīties AP.
3): mūžīgi (sehr)
liels, slims, patikt Sonnaxt. mūžīgi nejauks Seyershof. mūžīgi sadilis Kaltenbr.
Avots: EH I, 839
1): sēja mūžīgās lielās pūrvietas (acc. pl.) rāceņus Salis;
2): sataisīt mūžīgus (sehr dauerhafte)
zābakus Zvirgzdine. smird kâ mūžīga ("?") elle Siuxt. jis bija tīri m. (echt) zemnieks Kaltenbr. tad mūžīgi gāja pieguļā Siuxt. tas mūžīgi (= mûžam) nevar labi izskatīties AP.
3): mūžīgi (sehr)
liels, slims, patikt Sonnaxt. mūžīgi nejauks Seyershof. mūžīgi sadilis Kaltenbr.
Avots: EH I, 839
mužināt
muzulis
naktinīca
naktinīca,
1) auch Warkl.; polygala vulgaris Kaltenbr.; eine gewisse Pflanze mit blauen Blüten
Zvirgzdine ( "laba bē̦rniem, kad nakti traukājas"); ‡
2) "?": timsinīca, n., neje̦m tu munu balsu BW. 437, 6.
Avots: EH II, 4
1) auch Warkl.; polygala vulgaris Kaltenbr.; eine gewisse Pflanze mit blauen Blüten
Zvirgzdine ( "laba bē̦rniem, kad nakti traukājas"); ‡
2) "?": timsinīca, n., neje̦m tu munu balsu BW. 437, 6.
Avots: EH II, 4
nārsts
nā`rsts: zivju n. Pilda, Zvirgzdine. zivīm ir nârsti 2 Seyershof. reņģes divreiz gadā laiž nārstus Kaugurciems (hier auch ein gen. s. nãr[s]ts: nãr[s]ts laikā reņģe tāda tre̦knāka).
Avots: EH II, 8
Avots: EH II, 8
nasāt
nasât: auch Pas. VIII, 207 (aus Pustiņa), X, 151 (aus Makašēni), Tdz. 44745 (aus Bērzgale), Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, Warkl., Wessen, Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich wiederholt tragen
Auleja;
2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;
3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;
4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).
Avots: EH II, 5
1) für sich wiederholt tragen
Auleja;
2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;
3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;
4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).
Avots: EH II, 5
nātra
I nâtra (unter nâtre ): auch Auleja, Ermes, Zvirgzdine, (mit â 2 ) Dahlen, Iw., Jürg., Lemb., Zögenhof; sīkās jeb svē̦tās nātras L. Av. 1849, № 36.
Avots: EH II, 8
Avots: EH II, 8
nāzis
nebailīgs
nedziļš
negants
negañts: mit an̂ 2 Ugalen n. FBR. VII, 15; guovs neganta (dusmīga): šņāc vien Linden in Kurl. n. (nikns) suns Frauenb., Sonnaxt, Zvirgzdine. rudeņuos ir neganti (dusmīgi) kuiļi Seyershof. paši viņi garā tādi neganti ebenda. ja luopus pirmuoreiz izlaiž ganuos strēlnieka dienā, tad tie neganti Ramkau. judres ir dikti negantas (ļaunas) linuos Siuxt. ne˙viens luops nav tik n. (kārs, dedzīgs) uz maizīti kā aita ebenda. (sievietes) negantākas uz kliegšanu Saul. Raksti V, 171. neganta (barga, dusmīga) ve̦de̦kla Fest. vecene bijuse neganta (dusmīga, ļauna) visādā būšanā, un tad ilgi nevarējuse nuomirt AP. n. bē̦rns, ein unartiges Kind Salis.
Avots: EH II, 12
Avots: EH II, 12
nēņāt
nēnes
nēši
nēši (unter nẽsis): auch (mit ê 2 ) Ruhtern, (mit è 2 ) Zvirgzdine: sasildīt seši nēši ūdeņa Pas. X, 27 (aus Višķi).
Avots: EH II, 24
Avots: EH II, 24
netiklis
netiklis: Demin. voc. s. netikliņ BW. 26819, 1 var. (aus Siuxt); ein Faulpelz Warkl. n. FBR. XI, 121, Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine; nuosaukdama par slinku un darba netikli Vindedze 138.
Avots: EH II, 21
Avots: EH II, 21
nicik
niedre
niêdre: auch AP., Blieden, Smilt., Zvirgzdine (mit iê 2 ) Kaugurciems Lemb., Pankelhof, Popen, Siuxt, Stenden, Zögenhof. In der Betonung stimmt niêdre zu li. dial. mendrė˜ dass., s. Būga Tiž. II, 474.
Avots: EH II, 27
Avots: EH II, 27
niekāt
I niẽkât,
1): auch Schwitten, (mit ìe 2 ) Erlaa, Fest., Oknist, Sonnaxt, (mit ie ) Kurmene, (niekât 2 ) Auleja, Skaista, Zvirgzdine: n. kaņepes - auch Erlaa, Fest.
Avots: EH II, 27
1): auch Schwitten, (mit ìe 2 ) Erlaa, Fest., Oknist, Sonnaxt, (mit ie ) Kurmene, (niekât 2 ) Auleja, Skaista, Zvirgzdine: n. kaņepes - auch Erlaa, Fest.
Avots: EH II, 27
niezakls
nikt
nikt,
1): vācu lielgabali nenikuši dragā purvu A. Grīns Dveseļu putenis II, 160;
2) (= nĩkt
1): praes. nìkstu 2 (Warkl., Zvirgzdine) od. nikstu (Auleja), praet. niku; sāka mūsu dzīve n. Zvirgzdine. nikst i(r] nikst, dilst i[r] dilst, iļr] nuosprāgst (von einem kranken Tier)
Auleja;
3) "verstürzt sein"
Lng. ‡ Refl. -tiês, aufhören: vai tu niksies ("mitēsies, liksies mierā")! Grawendahl.
Avots: EH II, 25
1): vācu lielgabali nenikuši dragā purvu A. Grīns Dveseļu putenis II, 160;
2) (= nĩkt
1): praes. nìkstu 2 (Warkl., Zvirgzdine) od. nikstu (Auleja), praet. niku; sāka mūsu dzīve n. Zvirgzdine. nikst i(r] nikst, dilst i[r] dilst, iļr] nuosprāgst (von einem kranken Tier)
Auleja;
3) "verstürzt sein"
Lng. ‡ Refl. -tiês, aufhören: vai tu niksies ("mitēsies, liksies mierā")! Grawendahl.
Avots: EH II, 25
nīt
noceja
‡ *nùoceja 2 (erschlossen aus ostle. nūceja ) Bērzgale, Warkl., Zvirgzdine, die Hoffnung: jau zuda n. Zvirgzdine. nav nuocejas, ka jis dzīvās ebenda. Wie verhält es sich zu poln. nadzieja dass.?
Avots: EH II, 36
Avots: EH II, 36
nodara
nuõdara,
1): kad pin vîzes nuo kārklu mizām, mizas nuolīdzina, lai ir taisnām maliņām; tuo, kuo nuogriêž, sauc par nùodarām 2 (mit ar aus e̦r, od. aŗ?); tâ sauc arī atgriêzumus, gruozus pinuot nuo skaliem Zvirgzdine.
Avots: EH II, 38
1): kad pin vîzes nuo kārklu mizām, mizas nuolīdzina, lai ir taisnām maliņām; tuo, kuo nuogriêž, sauc par nùodarām 2 (mit ar aus e̦r, od. aŗ?); tâ sauc arī atgriêzumus, gruozus pinuot nuo skaliem Zvirgzdine.
Avots: EH II, 38
nodegulis
nuode̦gulis,
1): auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Kaltenbr., Nerft, Oknist, Zvirgzdiue: kad krāsns beidz kurēties, nuode̦guļus izje̦m ārā un aplej ar ūdeni Kaltenbr.
Avots: EH II, 39
1): auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Kaltenbr., Nerft, Oknist, Zvirgzdiue: kad krāsns beidz kurēties, nuode̦guļus izje̦m ārā un aplej ar ūdeni Kaltenbr.
Avots: EH II, 39
nodzīt
nùodzìt,
1): n. luopus uz tāluo lauku Siuxt. suni parīda un tad apsauc, lai par tālu nenuodze̦n Iw. nuodzen [luopus], dēleņ, ganuos! Zvirgzdine. n. aitas nuo rudziem Salis. dažā vietā bij vēl spalva klāt, - nevarēja visur n. (nuotīrīt) ebenda. lai viņam ... nuodze̦n bārdu Pas. XIV, 309. žurkas vilnu nuodzinušas Tdz. 57617. n. vâtes nuo ģīmja Dunika. mēģināt, vai ... nenuodzīs (= nenuositīs ar āmuru) ragus Pas. IV, 11. nuodzina tukšai mucai nuo viena gala stīpas XII, 511;
3): taisni n. (= izart) vagu Siuxt. tīrumā pupām nuodze̦n vagu AP.;
4): vīrs jaunuo sievu tâ nuodzinis (durch geschlechtlichen Verkehr)!
Frauenb.; ‡
7) überziehen, bedecken:
sliktuo zemi n. ar pe̦du biezu auglīgas zemes kārtu Pas. VII, 379; ‡
8) n. pē̦das, Spuren verfolgen (?):
suns nuodze̦n pē̦das svešniekam nuo pakaļas un tad iet pruom Strasden. Refl. -tiês: viņi nuosadzinuši (= pakaļ dzīdamies nuokļuvuši) pie ... mājas Pas. XV, 272. tīri negribīt nuodzinās guovs nuo pļavas (ganz unabsichtlich wurde die Kuh von der Wiese weggetrieben) Saikava ( nuodzinās ist aber nicht passivisch aufzufassen!). dažreiz aitas pašas sev nuoē̦d vilnu; ja viņām ir skuteles, tad viņas nuodze̦nas pa˙visam plikas AP. pēc dzemdēšanas luopi dažreiz iekšas spiež ārup; bet kas tad nu guovij laiž vaļu n.: stāv klāt un neļaun, - berzē muguru Saikava.
Avots: EH II, 43
1): n. luopus uz tāluo lauku Siuxt. suni parīda un tad apsauc, lai par tālu nenuodze̦n Iw. nuodzen [luopus], dēleņ, ganuos! Zvirgzdine. n. aitas nuo rudziem Salis. dažā vietā bij vēl spalva klāt, - nevarēja visur n. (nuotīrīt) ebenda. lai viņam ... nuodze̦n bārdu Pas. XIV, 309. žurkas vilnu nuodzinušas Tdz. 57617. n. vâtes nuo ģīmja Dunika. mēģināt, vai ... nenuodzīs (= nenuositīs ar āmuru) ragus Pas. IV, 11. nuodzina tukšai mucai nuo viena gala stīpas XII, 511;
3): taisni n. (= izart) vagu Siuxt. tīrumā pupām nuodze̦n vagu AP.;
4): vīrs jaunuo sievu tâ nuodzinis (durch geschlechtlichen Verkehr)!
Frauenb.; ‡
7) überziehen, bedecken:
sliktuo zemi n. ar pe̦du biezu auglīgas zemes kārtu Pas. VII, 379; ‡
8) n. pē̦das, Spuren verfolgen (?):
suns nuodze̦n pē̦das svešniekam nuo pakaļas un tad iet pruom Strasden. Refl. -tiês: viņi nuosadzinuši (= pakaļ dzīdamies nuokļuvuši) pie ... mājas Pas. XV, 272. tīri negribīt nuodzinās guovs nuo pļavas (ganz unabsichtlich wurde die Kuh von der Wiese weggetrieben) Saikava ( nuodzinās ist aber nicht passivisch aufzufassen!). dažreiz aitas pašas sev nuoē̦d vilnu; ja viņām ir skuteles, tad viņas nuodze̦nas pa˙visam plikas AP. pēc dzemdēšanas luopi dažreiz iekšas spiež ārup; bet kas tad nu guovij laiž vaļu n.: stāv klāt un neļaun, - berzē muguru Saikava.
Avots: EH II, 43
noģist
nogriezt
II nùogriêzt, ‡
2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku; ‡
3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡
4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.
Avots: EH II, 47
2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku; ‡
3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡
4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.
Avots: EH II, 47
nolīst
nùolìst: kūma ... nuolīdusî aizkrāsnē Tdz. 36798. kad sniegs nuolīn (wegschmilzt) nuostu, tad dze̦n ganuos Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês, sich verkriechen Seyershof: lapsa nuolienas lē̦nām un nuoguļas zemē.
Avots: EH II, 63
Avots: EH II, 63
nomiegt
nùomiêgt,
1): n. (nuospiest) dunduri Zvirgzdine. n. (nuokniebt) nuo maizes kādu drupanu Saikava. es pats tuo sivē̦nu nuomiegšu (nuokaušu) Blaum. No sald. pud. 11. n. (nuošaut) zaķi Saikava, Vank.; ‡
2) (eine Strecke Weges) zurücklegen
Vank.: n. ve̦se̦lu jūdzi; ‡
3) schnell hinlaufen
Vank.: zaķis jau nuomiedza pāri klajumam.
Avots: EH II, 69
1): n. (nuospiest) dunduri Zvirgzdine. n. (nuokniebt) nuo maizes kādu drupanu Saikava. es pats tuo sivē̦nu nuomiegšu (nuokaušu) Blaum. No sald. pud. 11. n. (nuošaut) zaķi Saikava, Vank.; ‡
2) (eine Strecke Weges) zurücklegen
Vank.: n. ve̦se̦lu jūdzi; ‡
3) schnell hinlaufen
Vank.: zaķis jau nuomiedza pāri klajumam.
Avots: EH II, 69
nomutēt
nùomutêt,
1): auch AP.; smuku puisi n. Tdz. 57491; ‡
2) wegküssen (?):
nakti (mātei) miegu nuomutēju Tdz. 36921; ‡
3) verplappern:
lielu laiku nuomutēja, ni˙kā nepadarīja Zvirgzdine.
Avots: EH II, 71
1): auch AP.; smuku puisi n. Tdz. 57491; ‡
2) wegküssen (?):
nakti (mātei) miegu nuomutēju Tdz. 36921; ‡
3) verplappern:
lielu laiku nuomutēja, ni˙kā nepadarīja Zvirgzdine.
Avots: EH II, 71
nomužināt
nùomužinât (unter nùomušît): n. (nuomuocīt) kurmuļus Zvirgzdine; "muokuot nuobeigt (ruotaļīgā nuozīmē)" Auleja; n. (nuokaut, scherzweise) cūku ebenda. ‡ Refl. -tiês Auleja "nuomuocīties (ruotaļīgā nuozīmē)": kaķis izķiberējās nuo ūdiņa, cieš nuomužināvies.
Avots: EH II, 71
Avots: EH II, 71
notaleņ
‡ nùotaleņ 2 Zvirgzdine "oft": zuobi n. sāp. bē̦rni n. piemîn māti; nùo˙taleņ 2 Pilda, immerwährend.
Avots: EH II, 99
Avots: EH II, 99
ņudzēt
ņudzêt,
1): auch AP., Dunika, OB.; putniņi pātarus skaitīja; vārdiņi ņudzēja smalkajuos zariņuos BW. 2692, 4; ‡
2) ein wenig schmerzen
Zvirgzdine: zuobi ņudz i[r] ņudz; diže̦n nesāp.
Avots: EH II, 115
1): auch AP., Dunika, OB.; putniņi pātarus skaitīja; vārdiņi ņudzēja smalkajuos zariņuos BW. 2692, 4; ‡
2) ein wenig schmerzen
Zvirgzdine: zuobi ņudz i[r] ņudz; diže̦n nesāp.
Avots: EH II, 115
nūle
nùle 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow n. FBR. XIII, 30, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 92, Skaista n. FBR. XV, 48, Wessen n. FBR. XIII, 91, Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Pilda, Zvirgzdine, nũ˙le Behnen n. FBR. XVI, 147, nù˙le 2 Oknist n. FBR. XV, 184.
Avots: EH II, 29
Avots: EH II, 29
odze
I uôdze Arrasch, Gr.-Buschh., N.Laitzen, Saikava, Sessw., uõdze (?) C., uôdze 2 Bl., Siuxt, Wandsen, ùodze 2 Bers., Kr., uodze Alswig, (raiba) ùodzs 2 (li. angìs, apr. angis, aksl. ǫžь, lat. anguis "Schlange" ) BW. 31347, 1 var., uôdzis 2 (gen. uodža) Dond., Kand., ùocs 2, -s Zvirgzdine, die Otter L. ("bibl."), U., Viper Bergm. n. U., Kreuzotter (vipera berus) Natur. XXXVII, 5; RKr. VIII, 101: tur luodāja uodzes (Var.: uodži), zalkši rankaiņiem kakliņiem BW. 25794, 2. me̦lna uocis (Var.: uodze, čūska) diegu vilka 10297, 4. uocs wohl aus uodzs. Zu mir. escung, apr. angurgis, poln. węgorz "Aal", ahd. angar "Kornmade" u. a., s. Trautmann Wrtb. 8, Būga KSn. I, 267, Walde Vrgl. Wrtb. I, 63 ff. Die le. Diffetenzen in der Intonation rühren wohl daher, dass uodze jetzt für viele nur ein Buchwort ist. Ein li. angė gibt Wolter AfslPh. IX, 640 aus der Suvalkija.
Avots: ME IV, 413
Avots: ME IV, 413
olakne
ùolakne 2 Zvirgzdine, uolākne Zbior XVIII, 277 f., uolaknis Infl. n. U., Warkl. (mit ùo 2), das Rührei.
Avots: ME IV, 416
Avots: ME IV, 416
olaknis
olnīca
uõlnĩca C., Wenden, ùolnica 2 Prl.,
1) ein Steinweg
(uolnice) L.; ein gepflasterter Gang (uolnice) Wenden n. U.; ein Viehweg, der mit einer Art Pflaster versehen ist Nigr., Selb., Serben, Sunzel; eine Gasse zwischen zwei Zäunen (St., O.-Livl. n. U. [uolnice]), wo das Vieh zur Weide getrieben wird N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Memelshof, (uõlnĩca) AP., Arrasch, Drosth., Jürg., Schujen, (ùolnîca 2) Golg., (ùolnīca 2) A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, (ùolnica 2 ) Saikava, Sessw., (uolnica) Ruj.; eine Allee (uolnice) U.; eine Strasse (auch in der Stadt) Asūne, (ùolnīca 2 ) Zvirgzdine: kumeliņa galvu glaudu uolnīciņas galiņā BW. 13978, 4 var.;
2) ein kieselreiches Ufer
(uõlnīca) Bauske;
3) der Eierstock*.
Zu uola.
Avots: ME IV, 418
1) ein Steinweg
(uolnice) L.; ein gepflasterter Gang (uolnice) Wenden n. U.; ein Viehweg, der mit einer Art Pflaster versehen ist Nigr., Selb., Serben, Sunzel; eine Gasse zwischen zwei Zäunen (St., O.-Livl. n. U. [uolnice]), wo das Vieh zur Weide getrieben wird N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Memelshof, (uõlnĩca) AP., Arrasch, Drosth., Jürg., Schujen, (ùolnîca 2) Golg., (ùolnīca 2) A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, (ùolnica 2 ) Saikava, Sessw., (uolnica) Ruj.; eine Allee (uolnice) U.; eine Strasse (auch in der Stadt) Asūne, (ùolnīca 2 ) Zvirgzdine: kumeliņa galvu glaudu uolnīciņas galiņā BW. 13978, 4 var.;
2) ein kieselreiches Ufer
(uõlnīca) Bauske;
3) der Eierstock*.
Zu uola.
Avots: ME IV, 418
ošņāt
uôšņât A.-Laitzen, Bers., Drosth., Fest., Golg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, PS., Saikava, Salisb., Sessw., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, (mit uô 2 ) Arrasch, AP., Jürg., Segewold, (mit uõ ) Bauske, Dunika, Līn., Nigr., Pankelhof, Salis, Schwitten, Selg., Siuxt, Stenden, Tr., Wahnen, Wandsen, Widdrisch, (mit ùo 2 ) Sessw., -ãju, tr., intr., schnuppern, wittern U.; schnüffeln Wessen: suns uošņā LP. IV, 49. ve̦lns . . . sāka uošņāt Pas. VII, 325. Refl. -tiês, schnuppern: lāču māte uošņājusies vīram gar kājām LP. VI, 415.Subst. uošņâšana, das Schnuppern, Schnüffeln; uošņâtãjs, wer schnuppert, wittert; der Schnüffler: ar avīžu uošņātājiem viņš nava . . . draugs Saul.
Avots: ME IV, 423
Avots: ME IV, 423
ošs
uôšs: auch Borchow, Ramkau, Zvirgzdine., a. s. uošu BW. 13738 var. (aus Ranken, Schrunden); Demin. uošiņš BW. 13738, 3 (aus Sinolen), 4 (aus Kreuzb.).
Avots: EH II, 744
Avots: EH II, 744
otaļa
ùotaļa C., Wolmarshof, (mit uõ ) Siuxt, (mit uô 2 ) Adiamünde, Arrasch, Bauske, Jürg., Karls., (mit ùo 2 ) Altenwoga, A.-Schwanb., Kl., Linden, Zvirgzdine, Name einer am Dienstag gefallenen Kuh U., Peb.: pirmaļiņu, uotaļiņu, tās ganīju bāliņuos BW. 29522.
Avots: ME IV, 423
Avots: ME IV, 423
otarnieks
uotarnieks,
1) ùotarnieks 2 Eversmuiža n. FBR. VI, 31, Kaltenbrunn, Sessw., Zvirgzdine, = ùotrdiena: ùotarniek 2 bij precenieces un piektdien bij jāiet pātaru skaitītu Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23;
2) ùotarnieks Wenden, = uotrinieks. Zur Bed. 1 vgl. r. вторникъ "Dienstag".
Avots: ME IV, 423
1) ùotarnieks 2 Eversmuiža n. FBR. VI, 31, Kaltenbrunn, Sessw., Zvirgzdine, = ùotrdiena: ùotarniek 2 bij precenieces un piektdien bij jāiet pātaru skaitītu Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23;
2) ùotarnieks Wenden, = uotrinieks. Zur Bed. 1 vgl. r. вторникъ "Dienstag".
Avots: ME IV, 423
ozuls
uôzuls (unter uôzuõls): auch Daudsewas, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Oknist, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, Demin. uozuliņš BW. 24457, 6 (aus Dubena).
Avots: EH II, 745
Avots: EH II, 745
pabērnis
pabḕrnis: auch Behnen, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Linden in Kurl., Nerft, Oknist, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42066 (aus Wormen).
Avots: EH II, 120
Avots: EH II, 120
pabiras
pabiras,
2): auch Zvirgzdine;
3): "izbiras, paliekas" N.-Peb.: tas jau tikai pabiriņas dabūja AP. cūkām jāduod siena p. Linden in Kurl. kad nuo strēķa ņe̦m sienu, tad iznāk pulka pabiru ebenda; "smalki salmi (pe̦lavas), kas paliek režģī, labību vētījuot° Ramkau; ‡
5) Blättchen der Flachsstengel
Frauenb.; ‡
6) = pabari 1 Frauenb., Orellen.
Avots: EH II, 121
2): auch Zvirgzdine;
3): "izbiras, paliekas" N.-Peb.: tas jau tikai pabiriņas dabūja AP. cūkām jāduod siena p. Linden in Kurl. kad nuo strēķa ņe̦m sienu, tad iznāk pulka pabiru ebenda; "smalki salmi (pe̦lavas), kas paliek režģī, labību vētījuot° Ramkau; ‡
5) Blättchen der Flachsstengel
Frauenb.; ‡
6) = pabari 1 Frauenb., Orellen.
Avots: EH II, 121
paceli
padēklis
padêklis: auch ("?") Borchow n. FBR. XIII, 25, Warkh.,
1): auch AP., Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Siuxt, Warkl., Zvirgzdine; ‡
5) "zirgam saku (mīkstināšanai) paliekamaîs" Wessen.
Avots: EH II, 127
1): auch AP., Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Siuxt, Warkl., Zvirgzdine; ‡
5) "zirgam saku (mīkstināšanai) paliekamaîs" Wessen.
Avots: EH II, 127
padēlis
padêlis (unter padê̦ls),
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Orellen n. FBR. XI, 41, AP. (hier neben padê̦ls), Behnen, Bērzgale, Frauenb., Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Kl.-Roop, Lemb., Linden in Kurl., Nerft, PlKur., Schwitten, Skaista, Zvirgzdine; p. apņēma pamātes meitu BW. 22323;
2): ein böses Geschwür
Bankins.
Avots: EH II, 127
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Orellen n. FBR. XI, 41, AP. (hier neben padê̦ls), Behnen, Bērzgale, Frauenb., Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Kl.-Roop, Lemb., Linden in Kurl., Nerft, PlKur., Schwitten, Skaista, Zvirgzdine; p. apņēma pamātes meitu BW. 22323;
2): ein böses Geschwür
Bankins.
Avots: EH II, 127
padibenis
padibenis (unter padibene), ‡
5) der Boden, Grund (?):
iekritis padibenī nuoslīka Zvirgzdine. guovs akatī nuogāja iz padibeni ebenda.
Avots: EH II, 127
5) der Boden, Grund (?):
iekritis padibenī nuoslīka Zvirgzdine. guovs akatī nuogāja iz padibeni ebenda.
Avots: EH II, 127
padrēbe
padrēbe: auch Bērzgale, Zvirgzdine; nuopirksi padrēbes visas virsējās kārtas drēbēm Pas. VIII, 390 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 128
Avots: EH II, 128
pads
pads,
1): auch Oppek. n. U., Baltinava n. FBR. XI, 138, Auleja, Bērzgale, Golg., Kaltenbr., Liepna, Lubn., Mahlup, N.-Rosen, N.-Schwanb., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; ‡
2) die Schuhsohle
Auleja, Kaltenbr., Skaista.
Avots: EH II, 128
1): auch Oppek. n. U., Baltinava n. FBR. XI, 138, Auleja, Bērzgale, Golg., Kaltenbr., Liepna, Lubn., Mahlup, N.-Rosen, N.-Schwanb., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; ‡
2) die Schuhsohle
Auleja, Kaltenbr., Skaista.
Avots: EH II, 128
pakaiss
pakalas
pakalas: auch Pas. XI, 318, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Kalupe n. FBR. XVIII, 33, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 28, Lubn. n. FBR. XVII, 117, Skaista n. FBR. XV, 34, Andrupine, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Nerft, A.-Laitzen, Oknist, Prl., Saikava, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH II, 139
Avots: EH II, 139
pakrēslis
pakrẽslis: auch (mit è 2 ) Atašiene n. Fil. mat. 102, Borchow n. FBR. XIII, 25, Fest. n. FBR. XVII, 82, pakrēšlis Pilda, Demin. pakrēsliņš BW. 2788,
1): auch Ramkau, (mit è 2 ) Sonnaxt, (mit ê) Liepna, Mahlup, Oknist, (mit ê 2 ) Salis, (mit ē) Seyershof, Wolm. (hier nach BielU. "der Schatten; den ein Gegenstand wirft, was
ē̦na nicht heisst"); "paē̦na" (mit ē) Wessen, (mit è 2 ) Warkl., Zvirgzdine, (mit ê) Lubn. n. FBR. XVII, 117, (pakrèšlis 2 ) Skaista n. FBR. XV, 36: kad saule stipri spiež, tad meklē pakrēšļa Linden in Kurl., Warkl. kad pulkstiņš vienpadsmit, tad p. ir pieci pē̦di Liepna. ganus dzina mājā, kad pus piektas pē̦das bij pakrēšļa Ramkau. Būŗa kalniņā ... četras vasaras ... tika mē̦ruojis savu gana pakrēsli Austriņš Raksti IV, 511;
2): auch Kreuzb.; pagasts duod man pakrèsli 2 Sonnaxt. vistas saskrēja pakrêslī (unter ein Obdach od. unter einen Baum)
Lubn. n. FBR. XVII, 117. - suņa pakrèšļi 2 , der Hanf - auch Erlaa. mun suņa pakrēslis (gestossener Hanf) cibiņā ebenda.
Avots: EH II, 144
1): auch Ramkau, (mit è 2 ) Sonnaxt, (mit ê) Liepna, Mahlup, Oknist, (mit ê 2 ) Salis, (mit ē) Seyershof, Wolm. (hier nach BielU. "der Schatten; den ein Gegenstand wirft, was
ē̦na nicht heisst"); "paē̦na" (mit ē) Wessen, (mit è 2 ) Warkl., Zvirgzdine, (mit ê) Lubn. n. FBR. XVII, 117, (pakrèšlis 2 ) Skaista n. FBR. XV, 36: kad saule stipri spiež, tad meklē pakrēšļa Linden in Kurl., Warkl. kad pulkstiņš vienpadsmit, tad p. ir pieci pē̦di Liepna. ganus dzina mājā, kad pus piektas pē̦das bij pakrēšļa Ramkau. Būŗa kalniņā ... četras vasaras ... tika mē̦ruojis savu gana pakrēsli Austriņš Raksti IV, 511;
2): auch Kreuzb.; pagasts duod man pakrèsli 2 Sonnaxt. vistas saskrēja pakrêslī (unter ein Obdach od. unter einen Baum)
Lubn. n. FBR. XVII, 117. - suņa pakrèšļi 2 , der Hanf - auch Erlaa. mun suņa pakrēslis (gestossener Hanf) cibiņā ebenda.
Avots: EH II, 144
pakšis
pakšis (unter paksis I): auch C., Dunika, Meselau, Ramkau, Saikava, Wessen, Wolmarshof, Zvirgzdine, acc.-instr. s. pakši BW. 23045, 4 var.
Avots: EH II, 145
Avots: EH II, 145
palss
I palss: auch Garssen, Lassen, (mit àl 2 ) Linden in Kurl., Lubn., Oknist, (mit al) N.-Peb., Wessen, ("hellfarbig", mit àl 2 ) Zvirgzdine, ("grau" mit àl 2 ) Stom.: palsi sirmas guovis Janš. Apsk. 1903, S. 13. arnikai lapiņas ir pal˜sākas kâ pienenei AP.
Avots: EH II, 152
Avots: EH II, 152
pamaidzīt
pamāte
pamãte,
2): "eine im Frühling blühende Pflanze mit gelben Blüten"
Zvirgzdine; tīrumā pamātes ("?") aizaviesušas nuo ve̦cā dārza Zvirgzdine.
Avots: EH II, 155
2): "eine im Frühling blühende Pflanze mit gelben Blüten"
Zvirgzdine; tīrumā pamātes ("?") aizaviesušas nuo ve̦cā dārza Zvirgzdine.
Avots: EH II, 155
pamīši
panijs
papiedis
*pa,piêdis (unter *papieži): auch Auleja, Liepna, Warkh., Pas. IV, 204 (aus Nīcgale), X, 19 (aus Welonen), BW. 24034, 7 var. (aus Dagda), Tdz. 45433; 1 (aus Nautrēni), 45433, 2 (aus Zvirgzdine). Mit ie (für ē) etwa aus piête 3 od. aus piêsis ??
Avots: EH XIII, 163
Avots: EH XIII, 163
papuve
papuve: auch Fest., Grob., Kaltenbr., Pilda, Siuxt, Skaista, Strasdeu, Warkl., Wessen, Zvirgzdine.
Avots: EH XIII, 165
Avots: EH XIII, 165
pārdieņš
paregonis
‡ pare̦guonis Pas. VII, 19; X, 392; XII, 38, 333, Kaltenbr., Warkh., Zvirgzdine, = pareģis; ein demin. Fem. pare̦guonīte Janš. Bandavā II, 180.
Avots: EH XIII, 167
Avots: EH XIII, 167
pārība
‡ II pàrība 2 Zvirgzdine, das rechte Mass: visam kam vajag zināt pārību. ēst vajag pa pārībai. kad ve̦zumu pieliek par pārību. tad tas ir grūts.
Avots: EH XIII, 201
Avots: EH XIII, 201
pārnīca
pā`rnīca 2 : auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH XIII, 207
Avots: EH XIII, 207
pārplencēt
pārslaucine
‡ pā`rslàucine 2 Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Nerft, Oknist, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, = pãrslàucene.
Avots: EH XIII, 211
Avots: EH XIII, 211
pāršļaukt
pãršļaukt,
[1) oberflächlich glätten, fegen, herüberfahren:
meičas nepaspēja istabu krietni izslaucīt, tikai tâ pāršļauca. upē le̦dus izburbējis, bet tuomē̦r pāršļaucu (uzmanīgi un lē̦nām ejuot vai braucuot) Jürg. p. grīdu Zvirgzdine. pāršļaukt ar ruoku pār seju C.;
2) durchhauen, durchschneiden:
p. kuoku Warkh., Warkl., Zögenhof;
3) oberflächlich abspülen.
Refl. -tiês, mühsam, die Füsse schleppend hinübersteigen, sich über etwas schleppen: ar muokām izdevās pāršļaukties pār šauruo uu glumuo laipu Jürg.] uz vienas kājas pāršļaukties uz divām kārtīm Por.
Avots: ME III, 181
[1) oberflächlich glätten, fegen, herüberfahren:
meičas nepaspēja istabu krietni izslaucīt, tikai tâ pāršļauca. upē le̦dus izburbējis, bet tuomē̦r pāršļaucu (uzmanīgi un lē̦nām ejuot vai braucuot) Jürg. p. grīdu Zvirgzdine. pāršļaukt ar ruoku pār seju C.;
2) durchhauen, durchschneiden:
p. kuoku Warkh., Warkl., Zögenhof;
3) oberflächlich abspülen.
Refl. -tiês, mühsam, die Füsse schleppend hinübersteigen, sich über etwas schleppen: ar muokām izdevās pāršļaukties pār šauruo uu glumuo laipu Jürg.] uz vienas kājas pāršļaukties uz divām kārtīm Por.
Avots: ME III, 181
pārts
pā`rts: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Zvirgzdine n. FBR. X, 25, Nerft, Pilda,
1): auch ("plīts priekša") Bērzgale, ("krāsns priekša; mūrītis, kas piemūrē̦ts plīts priekšā, lai uguns nekrīt ārā") Kaltenbr., ("bedrīte krāsns priekšā, kur stāv pe̦lni") Mahlup; pārtā ("Vorofen")
sarauš uogles nuo cepļa un apbeŗ ar pe̦lniem, lai guns neizdziest Oknist; "pavards" N.-Laitzen, N.-Rosen; p. ("cepļa pavards") bija liels: vienā pusē guns zem katla, uotrā pusē bē̦rni sēd Auleja. nama pārtā uzpūstu uogles Vanagu ligzda 33. kas šķitās ve̦cā pārtā zem vieglām plēnēm salts Saul. Tālas vēstis 117; ein Feuerherd im Freien (?): čigāni ... bija savus pārtus sakūruši un savas būdas uzcē̦luši Azand. 169. līdumniecei metās ... karsti saules un pārtu ugunīs Anna Dzilna 15. nuoliekusies pār pārtu ar zaru klēpi ebenda. aprausa ap pārtu mitras smiltis un atstāja tuo kūpam ebenda 79;
3): auch Saikava, Stom.
Avots: EH XIII, 214
1): auch ("plīts priekša") Bērzgale, ("krāsns priekša; mūrītis, kas piemūrē̦ts plīts priekšā, lai uguns nekrīt ārā") Kaltenbr., ("bedrīte krāsns priekšā, kur stāv pe̦lni") Mahlup; pārtā ("Vorofen")
sarauš uogles nuo cepļa un apbeŗ ar pe̦lniem, lai guns neizdziest Oknist; "pavards" N.-Laitzen, N.-Rosen; p. ("cepļa pavards") bija liels: vienā pusē guns zem katla, uotrā pusē bē̦rni sēd Auleja. nama pārtā uzpūstu uogles Vanagu ligzda 33. kas šķitās ve̦cā pārtā zem vieglām plēnēm salts Saul. Tālas vēstis 117; ein Feuerherd im Freien (?): čigāni ... bija savus pārtus sakūruši un savas būdas uzcē̦luši Azand. 169. līdumniecei metās ... karsti saules un pārtu ugunīs Anna Dzilna 15. nuoliekusies pār pārtu ar zaru klēpi ebenda. aprausa ap pārtu mitras smiltis un atstāja tuo kūpam ebenda 79;
3): auch Saikava, Stom.
Avots: EH XIII, 214
parulis
parulis: auch Zvirgzdine; paruļi, kleine Holzrollen, auf denen man schwere Gegenstände vorwärts schiebt Behnen n. FBR. XVI, 145; Holzscheite, die im Ofen quer unter andere Scheite gelegt werden, damit das Holz besser brennt Dricēni.
Avots: EH XIII, 168
Avots: EH XIII, 168
pasainis
pasainis: auch Pilda n. FBR. XIII, 48, Warkh., (mit aî) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, (mit àI 2 ) Linden in Kurl. ("tāds gaŗš p. sē̦tavai, ka var kaklā uzmaukt"), Sonnaxt ("slauktuves p. jeb luociņš"), Warkl. ("nuo auklām savīts ne̦samais kuoka spainim"), (mit aî) Kaltenbr. ("spaiņa saite"), Oknist ("spainim, grezelei"), Zvirgzdine ("spaiņa auklas ruokturis"), (mit aĩ) Tr. ("перевязка"); divas (kules) ..., katra savā sānā, uzkārtas ple̦cuos tâ, ka pasaiņi uz muguras un uz krūtīm zīmēja krustus Jauns. Sliņķu virsnieks 133. Aus pasainis auch ostle. pasańć (die übrigen Kasus vielleicht mit -ain- ?) "spaiņa stīpa" in Eglūna?
Avots: EH XIII, 169
Avots: EH XIII, 169
pāsaka
‡ pàsaka 2 Zvirgzdine, Pas. IV, 254, 368, IX, 203, XII, 79 (aus Lettg.), = pàsaga 2 .
Avots: EH XIII, 217
Avots: EH XIII, 217
paslepin
‡ pasle̦pin Skaista n. FBR. XV, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 33, pasle̦pinai Auleja, = pasle̦pe̦n.
Avots: EH XIII, 173
Avots: EH XIII, 173
pastaiņi
pastaiņi: auch Bērzgale, (mit aî ) Warkl., Zvirgzdine: je̦m (scli.: kre̦klu) ar visiem pastaiņiem Tdz. 44708.
Avots: EH XIII, 176
Avots: EH XIII, 176
patalcis
patēvis
patēvis: auch AP., Dunika, Ekau, Golg., Heidenfeld, Īslīce, Kaltenbr., Linden in Kurl., Mesoten, Ruhental, Salgaln, Schwitten, Selb., Serbig., Sonnaxt, Thomsdorf, Ulmalen, Warkh., Wolgunt, Würzau, Zvirgzdine; reizā ar patēvi Janš. Apskats 1903, S. 83. Demin. patēvītis BW. V, S. 506, № 4900, 1.
Avots: EH XIII, 182
Avots: EH XIII, 182
patmaļas
patmaļas (unter patmalas): auch Pas. VII, 435; IX, 536, BW. I, S. 908, № 2224, 1; patmaļis< Bērzgale, Zvirgzdine.
Avots: EH XIII, 183
Avots: EH XIII, 183
patmalnieks
patmalnieks (womit in Lettg. ein *patmaļnieks zusammengefallen sein kann): auch (der Müller) Bērzgale, Pilda, Warkh., Zvirgzdine, Tdz. 51696; 57574, Pas. VII, 435; IX, 508; X, 372; XIII, 62 (aus Lettg.).
Avots: EH XIII, 183
Avots: EH XIII, 183
pauguris
pauris
pauris (unter paûre),
2): auch (mit aû) Sonnaxt, (mit àu 2 ) Zvirgzdine; ‡
4) kašķu p. "Krätzmichel"
(aus einer Handschrift).
Avots: EH XIII, 185
2): auch (mit aû) Sonnaxt, (mit àu 2 ) Zvirgzdine; ‡
4) kašķu p. "Krätzmichel"
(aus einer Handschrift).
Avots: EH XIII, 185
pavaļāk
‡ pavaļāk: kad būs tev p. tu atiesi man palīgā, wenn du mehr freie Zeit haben wirst ... Zvirgzdine.
Avots: EH XIII, 187
Avots: EH XIII, 187
pavārkši
pavēne
pazagš
pazagši
pazuss
ped
pēdijs
pēds
pê̦ds: auch (= pê̦da 1 und
2) Pas. VII, 343 (aus Atašiene), Alswig n. FBR. XIX, 126, Baltinow n. FBR. XI, 132, Eversmuiža n. FBR. VI, 37, N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, Pilda n. FBR. XIII, 51, Skaista n. FBR. XV, 40, Adsel, Auleja, Karva, Laitzen, Lixna, Līvāni, Warkl., Višķi, Zvirgzdine; viņš iet pa pē̦diem Karva. pa tiem ve̦cuos pē̦diem iet (sich nach alten Bräuchen richten)
Auleja. apsagriezt trīs reizes iz (= uz) pē̦da Pas. VI, 388 (aus Welonen). sāka pa pē̦diem dzīties, kur jī ir palikuse X, 223 (aus Domopol). zem naga cūkai atruodas mīksta gaļa; tis saucas p. Liepna; = pê̦da 4 Līvāni, Warkl.; izkapts p. (s. pê̦da
6) Lixna; kaķa pē̦di, gnaphalium arenarium Ulanowska Łotysze 14.
Avots: EH XIII, 227
2) Pas. VII, 343 (aus Atašiene), Alswig n. FBR. XIX, 126, Baltinow n. FBR. XI, 132, Eversmuiža n. FBR. VI, 37, N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, Pilda n. FBR. XIII, 51, Skaista n. FBR. XV, 40, Adsel, Auleja, Karva, Laitzen, Lixna, Līvāni, Warkl., Višķi, Zvirgzdine; viņš iet pa pē̦diem Karva. pa tiem ve̦cuos pē̦diem iet (sich nach alten Bräuchen richten)
Auleja. apsagriezt trīs reizes iz (= uz) pē̦da Pas. VI, 388 (aus Welonen). sāka pa pē̦diem dzīties, kur jī ir palikuse X, 223 (aus Domopol). zem naga cūkai atruodas mīksta gaļa; tis saucas p. Liepna; = pê̦da 4 Līvāni, Warkl.; izkapts p. (s. pê̦da
6) Lixna; kaķa pē̦di, gnaphalium arenarium Ulanowska Łotysze 14.
Avots: EH XIII, 227
peļāt
I peļât (so ist das Stichwort ME. III, 198 zu lesen!): netikli, meli visi peļā Zvirgzdine. teicit mani, nepeļājit! Tdz. 41287. meitu peļātājs 45856.
Avots: EH XIII, 222
Avots: EH XIII, 222
pelīms
‡ pelīms,
1) artemisia absinthium Liepna;
2) plur. pelìmi 2 , erschlossen aus gesprochenem ostle. peľeim̂i Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = pelējumi (?).
Avots: EH XIII, 221
1) artemisia absinthium Liepna;
2) plur. pelìmi 2 , erschlossen aus gesprochenem ostle. peľeim̂i Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = pelējumi (?).
Avots: EH XIII, 221
perēklis
perêklis,
1): auch Setzen, (das Hühnernest)
Zvirgzdine;
2): auch Siuxt (zum p. können hier auch die beiden Vogeleltern gehören!):
tāds p. zuosu, ka bailes!
Avots: EH XIII, 224
1): auch Setzen, (das Hühnernest)
Zvirgzdine;
2): auch Siuxt (zum p. können hier auch die beiden Vogeleltern gehören!):
tāds p. zuosu, ka bailes!
Avots: EH XIII, 224
pērkūnis
pḕ̦rkûnis 2 (unter pḕ̦rkûns 2 ),
1): auch (pê̦rkũnis 2 ) AP., Ramkau, (pḕ̦rkūnis 2 ) Daudsewas n. FBR. XVII, 146, Fest. n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Oknist n. FBR. XV, 175, Pilda n. FBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Meselau, Nerft, Warkh., Zvirgzdine, Pas. VII, 166 (aus Welonen), (pḕ̦rkunis 2 ) Linden in Kurl.: pē̦rkūnītis ducinava Tdz. 54845; ‡
2) pḕ̦rkūņi 2 Warkl., = pḕ̦rkuones.
Avots: EH XIII, 228
1): auch (pê̦rkũnis 2 ) AP., Ramkau, (pḕ̦rkūnis 2 ) Daudsewas n. FBR. XVII, 146, Fest. n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Oknist n. FBR. XV, 175, Pilda n. FBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Meselau, Nerft, Warkh., Zvirgzdine, Pas. VII, 166 (aus Welonen), (pḕ̦rkunis 2 ) Linden in Kurl.: pē̦rkūnītis ducinava Tdz. 54845; ‡
2) pḕ̦rkūņi 2 Warkl., = pḕ̦rkuones.
Avots: EH XIII, 228
pērni
‡ pḕ̦rni 2 (li. pérnai) Pilda n. FBR. XIII, 54, = pē̦rn: p. nebija labs gads Zvirgzdine.
Avots: EH XIII, 229
Avots: EH XIII, 229
pēšķi
pèšķi 2 : auch Kalupe n. FBR. XVIII 36, Pilda n. FBR. XIII, 53, Zvirgzdine n. FBR. X, 33, Auleja, pèškai 2 Skaista n. FBR. XV, 48.
Avots: EH XIII, 229
Avots: EH XIII, 229
picītis
piks
I piks: auch AP., Auleja, Ekau, Garssen, Kaipen, Kaltenbr., Kurmene, Linden in Kurl., Lubn., Memelshof, Meselau, Nerft, Neugut, N.-Peb., Oknist, Prl., Ramkau, Ringmundshof, Saikava, Salwen, Sehlenhof, Sessw., Silajāņi, Sissegal, Skaistkalne, Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Zvirgzdine; nuojēmēm (nītis nuo veldinēm) pa pikam Kaltenbr. ar zirgu neve̦stu tā pika (von einem grossen Quantum!) ebenda. sutņu p. Bers. linus pikuos (in Packen) sasiet ebenda; piki (eine Speise) - auch AP., Lis., Saikava, Sessw., (gekochte und zerstossene Erbsen mit zerstossenem Hanf, in runde Klumpen zusammengerollt und mit Milch gegessen) Ramkau (hier auch tupiņu piki, wo Erbsen durch Kartoffeln ersetzt sind). kaņep[ju] p. BW. 34728 var.
Avots: EH XIII, 231
Avots: EH XIII, 231
pinekls
pine̦kls: auch Pilda n. FBR. XIII, 49, Zvirgzdine n. FBR. X, 26,
1): sapinam brūverīti sudrabiņa pine̦kliem BW. 19803 var.; ‡
5) "piņķēšanās, ņemšanās" Kaltenbr.: ar cūkām ir liels p.
Avots: EH XIII, 234
1): sapinam brūverīti sudrabiņa pine̦kliem BW. 19803 var.; ‡
5) "piņķēšanās, ņemšanās" Kaltenbr.: ar cūkām ir liels p.
Avots: EH XIII, 234
pirdukne
pìrdukne 2 (unter pirduokne): auch Baltinow, Borchow, Zvirgzdine. "pìrdukne 2" ME. III, 222 in "pìrdukne 2 " zu verbessern!
Avots: EH XIII, 236
Avots: EH XIII, 236
pirksts
‡ II pìrksts 2 , -s, der Singular zu pìrkstis: ein Funke (dzirkstelīte) Auleja; eine kleine Kohle in der Asche Kaltenbr.; ein sprühender Funke Saikava, Warkl.; "dzirkstele" Zvirgzdine: nuomiedz pirksti, lai neaizde̦gas drēbe!
Avots: EH XIII, 236
Avots: EH XIII, 236
pirmeņ
‡ pirmeņ Kalupe n. FBR. XIII, 44, Pilda n. FBR. XIII, 54, Preiļi (Lettg.) n. FBR. VIII, 16, Kaltenbr., (mit ìr 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 33, = pirmiņ.
Avots: EH XIII, 237
Avots: EH XIII, 237
pirmodiene
‡ pìrmùodìene 2 Auleja, Zvirgzdine, (mit ir̂) Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Warkh., = pirmdìena.
Avots: EH XIII, 238
Avots: EH XIII, 238
podnieks
poškas
‡ pùoškas 2 ,
1) "neapdzīvuota vieta; tukša, auksta māja" Zvirgzdine: ustaba salta kaî p.; vārti vaļā kai p. ("?") Warkl. ruokas izplè̦stas kai p. ("?") ebenda. tik liels caurums kai p. ("?") ebenda;
2) der Norden
Zvirgzdine: vējš pūš nuo puoškām. Zu puõsts 1; zur Bed. vgl. tukšumi 3.
Avots: EH II, 347
1) "neapdzīvuota vieta; tukša, auksta māja" Zvirgzdine: ustaba salta kaî p.; vārti vaļā kai p. ("?") Warkl. ruokas izplè̦stas kai p. ("?") ebenda. tik liels caurums kai p. ("?") ebenda;
2) der Norden
Zvirgzdine: vējš pūš nuo puoškām. Zu puõsts 1; zur Bed. vgl. tukšumi 3.
Avots: EH II, 347
puktāt
‡ puktât, -āju,
1) schnell und schwer atmen (von Schafen gesagt)
Auleja;
2) "dusmuoties" Zvirgzdine. Aus r. пухтать.
Avots: EH II, 322
1) schnell und schwer atmen (von Schafen gesagt)
Auleja;
2) "dusmuoties" Zvirgzdine. Aus r. пухтать.
Avots: EH II, 322
pūlienis
‡ II pùlienis 2 Kaltenbr., Lixna, Oknist, Zvirgzdine, Tdz. 58696, = pũznis 2: skudru pūlieni pajauču Kāzu par. Latg., S. 80.
Avots: EH II, 342
Avots: EH II, 342
pūne
pūne: (mit ù 2 ) Heuscheune Warkl., Zvirgzdine; eine Heu- od. Strohscheune (die auch als Anbau errichtet wird) Auleja, Lubn., Oknist, Prl., Saikava (mit ù 2 ); eine kleine Scheune "pie kula" Kaltenbr.; "te̦lpa kūts tuvumā luopbarības glabāšanai" Sonnaxt; ein Anbau od. eine kleine Scheune für sich zum Aufbewahren von Spreu Heidenfeld; liedu pūnes dibinā BW. 28808, 1. Nach Būga Arch. Phil. I, 39 ist r. пуня aus dem Baltischen entlehnt.
Avots: EH II, 342
Avots: EH II, 342
pupurs
pupurs,
1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.
Avots: EH II, 327
1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.
Avots: EH II, 327
purdulis
pur̃dulis,
1): auch (mit ùr 2 ) Pilda, Warkl. (auch ein fem. p-le): puisi purdulīti (Var.: pundurīti, pe̦lnurušķi), nelaid cūkas druviņā! BW. 29154, 2 var.; ‡
2) der Rotz
AP. (selten), (mit ùr 2 ) Warkl.: nevar purduļa nuo de̦guna nuoslaucīt Warkl. pùrdul[i]s da nabas Tdz. 57687, 8 (aus Domopol). Plur. pur̃duļi - auch AP., (mit ùr 2 ) Borchow n. FBR. .XIII, 25 ("?"), Liepna, Prl., Warkl., Zvirgzdine, (mit ur̂) Fest. n. FBR. XVII, 86.
Avots: EH II, 327
1): auch (mit ùr 2 ) Pilda, Warkl. (auch ein fem. p-le): puisi purdulīti (Var.: pundurīti, pe̦lnurušķi), nelaid cūkas druviņā! BW. 29154, 2 var.; ‡
2) der Rotz
AP. (selten), (mit ùr 2 ) Warkl.: nevar purduļa nuo de̦guna nuoslaucīt Warkl. pùrdul[i]s da nabas Tdz. 57687, 8 (aus Domopol). Plur. pur̃duļi - auch AP., (mit ùr 2 ) Borchow n. FBR. .XIII, 25 ("?"), Liepna, Prl., Warkl., Zvirgzdine, (mit ur̂) Fest. n. FBR. XVII, 86.
Avots: EH II, 327
purļuks
pušcūcis
‡ puščùcis 2 Atašiene n. Fil. mat. 102, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Kaltenbr. n. FBR. XVII, 53, Oknist n. FBR. XV, 173, Skaista n. FBR. XV, 40, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, (mit ū) Pilda n. FBR. XIII, 47, = pušcũka.
Avots: EH II, 335
Avots: EH II, 335
pušdien
‡ pušdìen 2 Zvirgzdine, Adv., um Mittagszeit: p. saule acis dedzina ārā. p. dze̦n guovis uz sē̦tu.
Avots: EH II, 335
Avots: EH II, 335
pušdiene
‡ pušdìene 2 Lubn. n. FBR. XVII, 122 "?"; Plur. pušdienes (s. ME. III, 437, unter pušdiena): auch Zvirgzdine n. FBR. X, 26 ("?"), Pas. IX, 308 (Mittagsmahlzeit), (mit ìe 2 ) Auleja (als Zeitbestimmung), Oknist n. FBR. XV, 180 (Mittagsmahlzeit), Višķi n. Ceļi IX, 371, 380 ("?").
Avots: EH II, 335
Avots: EH II, 335
puselnieks
pūtele
pūtele,
1): pùteles 2 piemetēs Zvirgzdine. piebērēs pūteles pa muti ebenda. bē̦rnam sāk sisties mazas pùtelītes 2 Sonnaxt; ‡
3) "?": ve̦cais Babulis ... drīz vien nuomira ar nāves pūteli Jauns. Augšz. 50.
Avots: EH II, 344
1): pùteles 2 piemetēs Zvirgzdine. piebērēs pūteles pa muti ebenda. bē̦rnam sāk sisties mazas pùtelītes 2 Sonnaxt; ‡
3) "?": ve̦cais Babulis ... drīz vien nuomira ar nāves pūteli Jauns. Augšz. 50.
Avots: EH II, 344
putināt
II putinât,
2): kam tas (= rijenieks) mani putināja puteksnīšu rijiņā BW. 31626 var. kam tu putinā ustabu? pamērcē sluotu, tad i[r] slauki! Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
3) die Frucht abtreiben
Salis.
Avots: EH II, 338
2): kam tas (= rijenieks) mani putināja puteksnīšu rijiņā BW. 31626 var. kam tu putinā ustabu? pamērcē sluotu, tad i[r] slauki! Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡
3) die Frucht abtreiben
Salis.
Avots: EH II, 338
putins
putins: auch Pas. VI, 246; VII, 48; VIII, 169, 215; XV, 487, Tdz. 35829 var., Pilda n. FBR. XIII, 44, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 26, Auleja, Lubn., Warkl., Demin. putiniņš BW. 2679 var., putinītis ebenda.
Avots: EH II, 339
Avots: EH II, 339
putrāms
putrāms, putrāmi (s. unter putraîms 1): auch Pas. VIII, 65 (aus Domopol), IX, 451, (aus Bikava), XI, 281, Barbern u. a. n. FBR. XVIII, 17, Fest˙n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Nerft n. FBR. XIX, 115, Višķi n. Ceļi IX, 381, AP., Auleja, Borchow, Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Livt., Lubn., Meselau, Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Sonnaxt, Warkh.: bez putrāma kāpusteņi Tdz. 49077; putrāmi "Brotkrumen" Zvirgzdine: ai putrāmiem sumazgas cūkas labi izdzēra; bada putrāms, capsella bursa pastoris Oknist.
Avots: EH II, 339
Avots: EH II, 339
puveklis
puveklis: auch Allendorf n. FBR. XIX, 79; iemetēs p. ābuļiem: pūst visi kuopā Zvirgzdine. puvekļa (>ostle. pyvekļa) kastes Pas. XII, 135 (aus Domopol).
Avots: EH II, 340
Avots: EH II, 340
pūznis
pũznis,
1): ein Misthaufen
Für. I; etwas Moderndes (mit ù 2 ) Kaltenbr.: vai tur lāgas siens? tik tāds p.; pũžņi (Eiter) - auch AP., Orellen, (mit ù 2 ) Auleja, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine: vai tev p. netecēja Tdz. 54584, 2;
2): skudru p. auch - AP., Salis, (mit ù 2 ) Oknist; loc. s. pūzniņā BW. 1326, 3 (cik skudriņas pūzniņe); lapseņu p. Salis;
3): laba sieva ir vīra kruonis, slikta sieva - p. ("?") Kaugurciems.
Avots: EH II, 345
1): ein Misthaufen
Für. I; etwas Moderndes (mit ù 2 ) Kaltenbr.: vai tur lāgas siens? tik tāds p.; pũžņi (Eiter) - auch AP., Orellen, (mit ù 2 ) Auleja, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine: vai tev p. netecēja Tdz. 54584, 2;
2): skudru p. auch - AP., Salis, (mit ù 2 ) Oknist; loc. s. pūzniņā BW. 1326, 3 (cik skudriņas pūzniņe); lapseņu p. Salis;
3): laba sieva ir vīra kruonis, slikta sieva - p. ("?") Kaugurciems.
Avots: EH II, 345
pužvir
radīt
radît: jī grūta un drīži radīs Pas. V, 284 (aus Ozolmuiža in Lettg.). Refl. -tiês,
1): geboren werden -
auch Seyershof, Zvirgzdine: kad teļš mandē̦gā radījās, tad - Mandaļa Orellen;
3): nezin kur bij radījušās divas bietes - bij ieaugušas dārzā Seyershof. Subst. radĩjums: man tā vaina nav pa radījumam; es pats ienēmies Seyershof.
Avots: EH II, 348
1): geboren werden -
auch Seyershof, Zvirgzdine: kad teļš mandē̦gā radījās, tad - Mandaļa Orellen;
3): nezin kur bij radījušās divas bietes - bij ieaugušas dārzā Seyershof. Subst. radĩjums: man tā vaina nav pa radījumam; es pats ienēmies Seyershof.
Avots: EH II, 348
ragulis
ragulis,
1): auch Oppek. n. BielU., Bērzgale, Saikava, Zvirgzdine: aŗuot arklu tur aiz raguļa Mahlup.
Avots: EH II, 350
1): auch Oppek. n. BielU., Bērzgale, Saikava, Zvirgzdine: aŗuot arklu tur aiz raguļa Mahlup.
Avots: EH II, 350
ragžines
raitnieks
raitu
raitu (unter raĩts III): auch (mit ài 2 ) Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: atjāja r. Kaltenbr. ubags ar vepri r. pa durvīm ārā Pas. IV, 171 (aus Kārsava).
Avots: EH II, 351
Avots: EH II, 351
raksts
II raksts,
1): dziedināt ar rakstiem (mit Zauberformeln)
in einer Handschrift; die Kunst des Lesens und Schreibens Kaltenbr.: šis bij mākus rakstu; ‡
2): priekšautam ne˙kādu rakstu nebij AP. visaidiem rakstiem agrāk prata aust Zvirgzdine;
4): tur nav lieli raksti (das ist eine leicht verständliche und leicht zu verrichtende Arbeit)
Kaltenbr.;
5): kad nenuovalda rakstu, tad sajūk (ar spriguļiem kuļuot) Siuxt. kad neiet uz rakstiem, tad ir grūti ebenda. kūla ar spriguļiem; mācē̦tājiem jau gāja kâ uz raksta (im Takt)
ebenda. rakstiem sist spriguli Seyershof. ar divi vāli sit uz raksti Roop n. FBR. XV, 158. dzirdēja pakavu rakstu uz klusās ielas Jauns. Raksti VII, 80. nu viņi (zwei Hunde) ries rakstā 39. "Rhytmus" ME. III, 475 in "Rhythmus" zu verbessern; ‡
6) "?": tē̦vs bija kaŗa bāliņš, nezināma ļaužu raksta (Stammtafel, Stammregister?)
Vindedze 105.
Avots: EH II, 352
1): dziedināt ar rakstiem (mit Zauberformeln)
in einer Handschrift; die Kunst des Lesens und Schreibens Kaltenbr.: šis bij mākus rakstu; ‡
2): priekšautam ne˙kādu rakstu nebij AP. visaidiem rakstiem agrāk prata aust Zvirgzdine;
4): tur nav lieli raksti (das ist eine leicht verständliche und leicht zu verrichtende Arbeit)
Kaltenbr.;
5): kad nenuovalda rakstu, tad sajūk (ar spriguļiem kuļuot) Siuxt. kad neiet uz rakstiem, tad ir grūti ebenda. kūla ar spriguļiem; mācē̦tājiem jau gāja kâ uz raksta (im Takt)
ebenda. rakstiem sist spriguli Seyershof. ar divi vāli sit uz raksti Roop n. FBR. XV, 158. dzirdēja pakavu rakstu uz klusās ielas Jauns. Raksti VII, 80. nu viņi (zwei Hunde) ries rakstā 39. "Rhytmus" ME. III, 475 in "Rhythmus" zu verbessern; ‡
6) "?": tē̦vs bija kaŗa bāliņš, nezināma ļaužu raksta (Stammtafel, Stammregister?)
Vindedze 105.
Avots: EH II, 352
rāmcis
rāmīt
rãmît: auch AP., Orellen, Salis, Seyershof, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl., (mit -êt ) Zvirgzdine; prs. rãmu Salis. Zur Bed. vgl. auch ‡ aprãmît.
Avots: EH II, 361
Avots: EH II, 361
randans
ràndans 2 : auch Auleja, Kaltenbr., Pilda, Warkh., (mit -da- ) Daudsewas, Lubn., Nerft, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (ràndans) Ramkau.
Avots: EH II, 353
Avots: EH II, 353
rāpāt
rãpât: auch AP., Frauenb., Rutzau, Trik.; langsam gehen ( ràpât 2 ) Zvirgzdine; fig.: r. (mit à 2 ) citiem pa galvas virsu "uzspiest citiem savu gribu" Saikava.
Avots: EH II, 361
Avots: EH II, 361
rāpulis
rãpulis: auch (mit à 2 ) ein in seinen Anschauungen nicht selbständiger Mensch Zvirgzdine.
Avots: EH II, 361
Avots: EH II, 361
rast
rast,
2): viņš nav tâ radis Ramkau, Saikava. Refl. -tiês: jau munā laikā radās mašīnas Kaltenbr. tik auksts vējš radās Trekņi. vai viņš nav vēl radies? Gramsden. atstāju gan, bet gaidi, ka tur vairs rasies! ebenda. nuovāķ tuo puôdu! citādi tev rasies tukšs ebenda. ne˙kur nepamuks, - te˙pat jau rasies ebenda. rutki radās (erwiesen sich)
gardi ebenda. kad es pārnācu, viņš radās jau sastipis ebenda. tikkuo aiznesu teļam dzert, viņš radās jau izdzēris ebenda. radusies upe priekšā Kl.-Gramsden n. FBR. IX, 111. zirgam ve̦cuma galā ienāši radās Grob. brauc pa tuo ceļu vien! tad tur ruonas Ķīburnieku ciems ebenda. ezītis pa ziemu rijā spaļuos ruonas ("?") ebenda. kad kuce̦nu kaitina, tad viņš ruonas (= kļūst) ar tāds sirdīgs Seyershof; "dzimt" Orellen, Sonnaxt, Zvirgzdine; ‡
2) ergiebig sein
(rasmes duot, izduoties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ergiebig").
Avots: EH II, 354
2): viņš nav tâ radis Ramkau, Saikava. Refl. -tiês: jau munā laikā radās mašīnas Kaltenbr. tik auksts vējš radās Trekņi. vai viņš nav vēl radies? Gramsden. atstāju gan, bet gaidi, ka tur vairs rasies! ebenda. nuovāķ tuo puôdu! citādi tev rasies tukšs ebenda. ne˙kur nepamuks, - te˙pat jau rasies ebenda. rutki radās (erwiesen sich)
gardi ebenda. kad es pārnācu, viņš radās jau sastipis ebenda. tikkuo aiznesu teļam dzert, viņš radās jau izdzēris ebenda. radusies upe priekšā Kl.-Gramsden n. FBR. IX, 111. zirgam ve̦cuma galā ienāši radās Grob. brauc pa tuo ceļu vien! tad tur ruonas Ķīburnieku ciems ebenda. ezītis pa ziemu rijā spaļuos ruonas ("?") ebenda. kad kuce̦nu kaitina, tad viņš ruonas (= kļūst) ar tāds sirdīgs Seyershof; "dzimt" Orellen, Sonnaxt, Zvirgzdine; ‡
2) ergiebig sein
(rasmes duot, izduoties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ergiebig").
Avots: EH II, 354
rateņš
rats
rats,
1): auch (das Rad)
AP., Auleja, Salis, Seyershof, Wolm.; gabalu r. Salis, ein nicht aus éinem Holz gebogenes Rad; lielgabala r. ebenda, eine ausgesägte Holzscheibe als Rad (se̦rvāģiem bij lielgabalu rati); rati (Wagen) - auch Auleja, Frauenb., Grob., Siuxt, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; galva eimuot ratā (in die Runde) vien Jauns. Raksti VIII, 341;
4): ir šādi rati (Webmuster):
vienkārtā, padzijā, puspadzijā, četrās nītēs jeb maisu r., smilkšu r. Linden in Kurl. akmens r. Sonnaxt. cūku r. - auch AP., Ramkau. milas r. (kuŗā mē̦dz vadmalu aust) Auleja. svārku r. Ramkau, Sonnaxt, Warkl.: svārku ratā auž vadmalas AP. ar vienu paminu var ratu sajaukt Linden in Kurl. kaidā ratā au[dī]si jaunuos galdautus? Warkl.; ‡
5) eine beim Springen gemachte Krümmung:
kad gāja uz kūti, tad kaķis meta ratus priekšā Seyershof.
Avots: EH II, 355
1): auch (das Rad)
AP., Auleja, Salis, Seyershof, Wolm.; gabalu r. Salis, ein nicht aus éinem Holz gebogenes Rad; lielgabala r. ebenda, eine ausgesägte Holzscheibe als Rad (se̦rvāģiem bij lielgabalu rati); rati (Wagen) - auch Auleja, Frauenb., Grob., Siuxt, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; galva eimuot ratā (in die Runde) vien Jauns. Raksti VIII, 341;
4): ir šādi rati (Webmuster):
vienkārtā, padzijā, puspadzijā, četrās nītēs jeb maisu r., smilkšu r. Linden in Kurl. akmens r. Sonnaxt. cūku r. - auch AP., Ramkau. milas r. (kuŗā mē̦dz vadmalu aust) Auleja. svārku r. Ramkau, Sonnaxt, Warkl.: svārku ratā auž vadmalas AP. ar vienu paminu var ratu sajaukt Linden in Kurl. kaidā ratā au[dī]si jaunuos galdautus? Warkl.; ‡
5) eine beim Springen gemachte Krümmung:
kad gāja uz kūti, tad kaķis meta ratus priekšā Seyershof.
Avots: EH II, 355
raudavēns
‡ ràudavē̦ns 2 , das Junge einer Wildente: raudavīte purvu šķīre, raudavē̦na me̦klē̦dama BW. 17634, 1; "pīlē̦ns" Zvirgzdine.
Avots: EH II, 356
Avots: EH II, 356
rauduve
rauduve,
1): auch (mit -iv- gesprochen) Auleja, Borchow, Warkh., Zvirgzdine (mit àu 2 ), Kārsava, Pilda (mit au); "pīle" Zvirgzdine. "ferma" ME. III, 484 in "ferina" zu verbessern!
Avots: EH II, 356
1): auch (mit -iv- gesprochen) Auleja, Borchow, Warkh., Zvirgzdine (mit àu 2 ), Kārsava, Pilda (mit au); "pīle" Zvirgzdine. "ferma" ME. III, 484 in "ferina" zu verbessern!
Avots: EH II, 356
raudzīt
raũdzît: auch Allasch, Dobl., Erwalen, Frauenb., Lemb., Lipsthusen, Pussen, Schnehpeln, Siuxt, Smilt., Stenden, Tals., Trik., (mit àu) Ramkau,
1): aizbrauc r., vai kaudze nav šķībi nuosē̦dusēs Siuxt. ràudzēt 2 pieri, vai nesāp Kaltenbr.; ins Wasser zum Fischfang gestellte Setzkörbe od. Netze besichtigen (in der Fischersprache)
Salis; acht geben auf, sich kümmern um: kas ta[d] par luopu tâ raudzēs kâ par cilvē̦ku? Kaltenbr. pabļāva kādreiz saimniece, parājās, bet vai tad zē̦ni raudzīja? Siuxt. es ne˙kuo neraudzīju, - gāju tik pāri ebenda. vērsis jau tik nejauks, ka viņš nerauga pa[r] cilvē̦ku ar ebenda. par zirgiem viņi neràuga 2 Linden in Kurl. kuo tur par viņu r˙! Sonnaxt. r. (= vārduot) vīveles Frauenb. zirgam muti r., dem Pferd das Maul reinigen Diet.;
3): r. rāciņus (rācēņus Siuxt) Frauenb., unter einer noch wachsenden Staude Kartoffeln herausholen und darauf die Vertiefung wieder zuschütten;
‡
4) abschmecken, kosten:
ràugi 2 jaunās maizes! Zvirgzdine. sivē̦ns kādu laiku neraũga ne˙kuo, - pēdīgi sāk ēst Seyershof. (suns) vairāk dienas nebija maizes raudzējis Pas. IV, 516 (aus Dricēni). par vasaru neràuga 2 gaļas drupanas Auleja. Refl. -tiês,
2): tumsā ... nevarēja manīt, kāds raudzījās viņas vaigs Rūžu Kr. 12. Subst. raudzîšana: laba pupu r. BW. 33116; raudzījums: par pupiņu raudzījumu BW. 25500; raudzîtājs:
1) pirksim pupu raudzītāju! BW. 5571; ‡
2) "vārduotājs" Frauenb.
Avots: EH II, 356
1): aizbrauc r., vai kaudze nav šķībi nuosē̦dusēs Siuxt. ràudzēt 2 pieri, vai nesāp Kaltenbr.; ins Wasser zum Fischfang gestellte Setzkörbe od. Netze besichtigen (in der Fischersprache)
Salis; acht geben auf, sich kümmern um: kas ta[d] par luopu tâ raudzēs kâ par cilvē̦ku? Kaltenbr. pabļāva kādreiz saimniece, parājās, bet vai tad zē̦ni raudzīja? Siuxt. es ne˙kuo neraudzīju, - gāju tik pāri ebenda. vērsis jau tik nejauks, ka viņš nerauga pa[r] cilvē̦ku ar ebenda. par zirgiem viņi neràuga 2 Linden in Kurl. kuo tur par viņu r˙! Sonnaxt. r. (= vārduot) vīveles Frauenb. zirgam muti r., dem Pferd das Maul reinigen Diet.;
3): r. rāciņus (rācēņus Siuxt) Frauenb., unter einer noch wachsenden Staude Kartoffeln herausholen und darauf die Vertiefung wieder zuschütten;
‡
4) abschmecken, kosten:
ràugi 2 jaunās maizes! Zvirgzdine. sivē̦ns kādu laiku neraũga ne˙kuo, - pēdīgi sāk ēst Seyershof. (suns) vairāk dienas nebija maizes raudzējis Pas. IV, 516 (aus Dricēni). par vasaru neràuga 2 gaļas drupanas Auleja. Refl. -tiês,
2): tumsā ... nevarēja manīt, kāds raudzījās viņas vaigs Rūžu Kr. 12. Subst. raudzîšana: laba pupu r. BW. 33116; raudzījums: par pupiņu raudzījumu BW. 25500; raudzîtājs:
1) pirksim pupu raudzītāju! BW. 5571; ‡
2) "vārduotājs" Frauenb.
Avots: EH II, 356
raust
ràust,
1): duobē zemes ar lāpstu r. Warkl. mē̦slus r. (= likt ar dakšām ratuos) Mahlup. graudus rauš ar laišku Ramkau. rauš mantu, cik varē̦dams Siuxt. rācēņus pe̦lnuos r. ebenda. r. krāsni ar skruķi Sonnaxt. neraus vēl laukā tuo uogļu, - lai izgailējas! Linden in Kurl. r. graudus čupā, sìenu kaudzē Auleja. vajadzē̦tu jau kāpuostus r. (um die Stengel Sand schütten)
Orellen. tie jau nu ar rauš (raffen), kur varē̦dami ebenda; ‡
2) graben:
kurī cūka nerauš dienu, tī rauš vakarā Zvirgzdine. sāc r. Pas. XV, 45 (aus Lettg.); ‡
3) schnell laufen;
"darīt kuo ar ātrām kustībām" Auleja.
Avots: EH II, 358
1): duobē zemes ar lāpstu r. Warkl. mē̦slus r. (= likt ar dakšām ratuos) Mahlup. graudus rauš ar laišku Ramkau. rauš mantu, cik varē̦dams Siuxt. rācēņus pe̦lnuos r. ebenda. r. krāsni ar skruķi Sonnaxt. neraus vēl laukā tuo uogļu, - lai izgailējas! Linden in Kurl. r. graudus čupā, sìenu kaudzē Auleja. vajadzē̦tu jau kāpuostus r. (um die Stengel Sand schütten)
Orellen. tie jau nu ar rauš (raffen), kur varē̦dami ebenda; ‡
2) graben:
kurī cūka nerauš dienu, tī rauš vakarā Zvirgzdine. sāc r. Pas. XV, 45 (aus Lettg.); ‡
3) schnell laufen;
"darīt kuo ar ātrām kustībām" Auleja.
Avots: EH II, 358
raut
raût,
1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;
3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;
5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡
7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡
8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡
9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡
10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡
11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,
2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;
3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;
4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡
7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡
8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs, ‡
5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,
1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.
Avots: EH II, 359
1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;
3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;
5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡
7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡
8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡
9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡
10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡
11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,
2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;
3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;
4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡
7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡
8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs, ‡
5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,
1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.
Avots: EH II, 359
rēdēt
I rēdêt,
2): es juo rèdēju ("mācīju, devu paduomu"), lai taî dara Zvirgzdine. rēdēju tuo i[r] tuo, lai padara ebenda; "ausstatten, aussteuern"
Lng.; verheiraten (aus "Kurl.") Für. Nach Sehwers Unters. 99 in der Bed. "ausstatten, aussteuern" aus mnd. rēden "anschaffen, ausrüsten, fertig machen, bereiten".
Avots: EH II, 368
2): es juo rèdēju ("mācīju, devu paduomu"), lai taî dara Zvirgzdine. rēdēju tuo i[r] tuo, lai padara ebenda; "ausstatten, aussteuern"
Lng.; verheiraten (aus "Kurl.") Für. Nach Sehwers Unters. 99 in der Bed. "ausstatten, aussteuern" aus mnd. rēden "anschaffen, ausrüsten, fertig machen, bereiten".
Avots: EH II, 368
reibīgs
reibîgs: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74,
1): r. alus - auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine. r. dzēriens Pas. IV, 204, 515. reibīgi taisīt alu Auleja. (dzēriens) kļūstuot stipri r. Janš. Mežv. ļ. II, 468. ‡ Subst. reibīgums Brīvā Zeme 1939, № 152, S. 2, das Betäubendsein.
Avots: EH II, 363
1): r. alus - auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine. r. dzēriens Pas. IV, 204, 515. reibīgi taisīt alu Auleja. (dzēriens) kļūstuot stipri r. Janš. Mežv. ļ. II, 468. ‡ Subst. reibīgums Brīvā Zeme 1939, № 152, S. 2, das Betäubendsein.
Avots: EH II, 363
reksns
re̦ksns: auch Pilda n. FBR. xin, 46, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Auleja: re̦ksni gurni Tdz. 54578 (aus Rēzna), 57257 (aus Ķaunata). re̦ksnas kājas 57898, 3 (aus Asūne). aiz re̦ksna kuoka Pas. VIII, 293. re̦ksnu sprēst, grob spinnen Auleja. pakalu kre̦kli re̦ksni (grob) kai maiss ebenda. puiši dzied ar re̦ksnuo (mit grober, niedriger Stimme), meitas ar sīkuo ebenda. re̦ksni (rekšņi) kāsēt ebenda.
Avots: EH II, 365
Avots: EH II, 365
remdēt
rèmdêt: auch Neuenb., Walk,
1): kur lai sevi rèmdēju 2 ka[d] ne lūgšanās! Zvirgzdine; wehren, steuern
(pretī stāvēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Subst. re̦mdê̦tājs: es šķituos tautiņās nesasilt, nesarimt; priekšā radu tautu dē̦lu sildītāju, re̦mdē̦tāju BW. 22921.
Avots: EH II, 365
1): kur lai sevi rèmdēju 2 ka[d] ne lūgšanās! Zvirgzdine; wehren, steuern
(pretī stāvēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Subst. re̦mdê̦tājs: es šķituos tautiņās nesasilt, nesarimt; priekšā radu tautu dē̦lu sildītāju, re̦mdē̦tāju BW. 22921.
Avots: EH II, 365
repis
I repis: auch Zvirgzdine, BW. 12784 (repītis), 27824, 4, Tdz. 49670; r. izgatavuots nuo pagaŗas ādas strēmeles, kam viens gals atšūts atpakaļ. tur ieliek tabaku, un pāri palikušuo ādu aptin tam apkārt. visu tuo vēl aptin ar diegu, un iesprauž arī adatu, ar kuo pīpi izbadīt Fest. pirku ruoņu repi...; tur glabāju, savas šķēres, tur arāja tuteniņu BW. 35420. - tabakas r. Schujen,
Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht
Avots: EH II, 366
Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht
Avots: EH II, 366
repis
revēt
I revêt,
1): auch Alswig, Auleja, Baltitinow, Bolwen, Kaltenbr., Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Rosen, Oknist, Rugāji, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine; ‡
2) (gierig) essen
Gr.-Buschh.: senāk gaļu nepārdeve: revēja paši nuost Sonnaxt.
Avots: EH II, 367
1): auch Alswig, Auleja, Baltitinow, Bolwen, Kaltenbr., Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Rosen, Oknist, Rugāji, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine; ‡
2) (gierig) essen
Gr.-Buschh.: senāk gaļu nepārdeve: revēja paši nuost Sonnaxt.
Avots: EH II, 367
riene
‡ riêne Zvirgzdine, = riêva: r. starp dēļiem galdā. dubļains ceļš: dziļas rienes ar skrituļiem izgriêztas.
Avots: EH II, 379
Avots: EH II, 379
rieškava
rieškava: auch (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Liepna, plur. t. rìeškavas 2 Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkh., Wessen, Višķi, Zvirgzdine.
Avots: EH II, 379
Avots: EH II, 379
rika
rika: auch Kaltenbr., Mežamuiža (Grenzhof), Orellen, Pilda, Rutzau, Warkl., Zvirgzdine; maizes deva pa riciņai dieniņā BW. 18952, 3 var. "Reihe̦" ME. III, 524 in "Reihe"," zu verbessern!
Avots: EH II, 371
Avots: EH II, 371
rīkle
rĩkle,
1): r. izkaltuse BW. 19619, 1. ẽ̦damā r., die Speiseröhre
- auch AP., Frauenb., Ramkau, Siuxt. gaļas r., die Speiseröhre Salis, Siuxt. balsa r. Frauenb., Ramkau, Siuxt, dziesmas r. Frauenb., svētdienas r. AP., vē̦smas r., die Luftröhre; kad kumāss ieskrien svētdienas rīklē, tad dažkārt uz vietas pa˙galam AP.;
3): tilta r. Aps. J. "tilta caurums": tilta r. šaura, nespēj ūdens parīt;
4): auch Ramkau, Serbig., Seyershof, Siuxt, Zvirgzdine (hier auch rìkle 2 ): spaļuota dzija iesaspiež rīklītē Warkl.; ‡
5) "gre̦dze̦na veidā saliekta zuoss rīkle samauktiem galiem" Dunika: rīklītē mē̦dz ielikt zirni vai akmentiņu, lai grab; sažāvē̦tu rīklīti lietuo dziju uztīšanai; ‡
6) "ruobs laivas dēļa galā, kuo piesit tēviņam" Salis; ‡
7) kuoka r., ein Schimpfname:
tāds kâ k. r., - kuo tu muldi, ka[d] nezini ritīgi! Seyershof.
Avots: EH II, 375
1): r. izkaltuse BW. 19619, 1. ẽ̦damā r., die Speiseröhre
- auch AP., Frauenb., Ramkau, Siuxt. gaļas r., die Speiseröhre Salis, Siuxt. balsa r. Frauenb., Ramkau, Siuxt, dziesmas r. Frauenb., svētdienas r. AP., vē̦smas r., die Luftröhre; kad kumāss ieskrien svētdienas rīklē, tad dažkārt uz vietas pa˙galam AP.;
3): tilta r. Aps. J. "tilta caurums": tilta r. šaura, nespēj ūdens parīt;
4): auch Ramkau, Serbig., Seyershof, Siuxt, Zvirgzdine (hier auch rìkle 2 ): spaļuota dzija iesaspiež rīklītē Warkl.; ‡
5) "gre̦dze̦na veidā saliekta zuoss rīkle samauktiem galiem" Dunika: rīklītē mē̦dz ielikt zirni vai akmentiņu, lai grab; sažāvē̦tu rīklīti lietuo dziju uztīšanai; ‡
6) "ruobs laivas dēļa galā, kuo piesit tēviņam" Salis; ‡
7) kuoka r., ein Schimpfname:
tāds kâ k. r., - kuo tu muldi, ka[d] nezini ritīgi! Seyershof.
Avots: EH II, 375
rīksts
‡ rĩksts -s Blieden, (mit i 2 ) Auleja, Heidenfeld, Kalupe, Līvāni, Pilda, Zvirgzdine, = rĩkste 1: skuju rīkstis ruociņā Tdz. 44725 (aus Mar.).
Avots: EH II, 376
Avots: EH II, 376
rimdēt
‡ rìmdêt 2 (wohl für *rimdît ) Zvirgzdine, = rimdinât I: zuobu sāpes jau uotru dienu nevar r.
Avots: EH II, 371
Avots: EH II, 371
rimt
rim̃t: auch AP., Jürg., Lemb., Lems., N.-Wohlfahrt, Trik., (mit ìm) Hohenbergen, (mit ìm 2 ) Kaltenbr., Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit im̂ 2 ) Schrunden n. FBR. XIII, 99 (neben prs. rim̃stu ebenda 100), Dobl., Lieven-Bersen, Ramkau, Ziepelhof,
1): nevaru r. (= izturēt), cik salts! Kaltenbr. zirgi nerimst (= negrib stāvēt uodu vai dunduru dēļ) ebenda. cik jis nerima ("nevarēja nuociesties nestrādājis")! ebenda. viena ustabā nakti nevaru r. (= nuomierināties) Zvirgzdine. slimnieks rìmst 2 vaidēt Warkl. es nevarē̦tu ādā r. Sonnaxt (ähnlich: Jauns. Raksti VIII, 332). Refl. -tiês: auch (mit im̃ ) Seyershof.
Avots: EH II, 372
1): nevaru r. (= izturēt), cik salts! Kaltenbr. zirgi nerimst (= negrib stāvēt uodu vai dunduru dēļ) ebenda. cik jis nerima ("nevarēja nuociesties nestrādājis")! ebenda. viena ustabā nakti nevaru r. (= nuomierināties) Zvirgzdine. slimnieks rìmst 2 vaidēt Warkl. es nevarē̦tu ādā r. Sonnaxt (ähnlich: Jauns. Raksti VIII, 332). Refl. -tiês: auch (mit im̃ ) Seyershof.
Avots: EH II, 372
rindaks
rindaks: rindaki (nom. pl.) Zvirgzdine n. FBR. X, 28; ein (geringschätziges) Demin. rindaķeļi BW. 23623 var.
Avots: EH II, 372
Avots: EH II, 372
rindzis
rocinieks
ruociniẽks,
1): auch (mit ùo 2 ) Auleja; ‡
3) "grābekļa vai izkapts kāts" (mit ùo 2 ) Wark!., Zvirgzdine.
Avots: EH II, 390
1): auch (mit ùo 2 ) Auleja; ‡
3) "grābekļa vai izkapts kāts" (mit ùo 2 ) Wark!., Zvirgzdine.
Avots: EH II, 390
roka
rùoka,
1): ruokas palaist Wessen, stehlen.
kad viņam pilna r. ir (wenn er reich ist), tad var duot Frauenb. kam tā r. (= rùocĩba 1) ir; tas nabadzībā nepaliks ebenda. bē̦rniem bij visi raksti ruokā (verstanden zu lesen und zu schreiben), kad gāja skuolā Seyershof. kad pilsē̦tā dzīvuo, tad tik nuo ruokas jāuztur luopi (dann muss man alles Futter fürs Vieh kaufen) Kand. pa ruoku galam ("neapzinīgi") kuo darīt Wessen. man iznāca pa ruoki FBR. XVI, 145. man nav pa ruokai nuo šās puses naglu dzīt Saikava. ja bij pa ruoku (gelegen, bequem) ebenda. ruoku pa ruokai. von Hand zu Hand Diet.;
2): piešūt uzvalkam ruôku 2 Puhren, Siuxt; ruôciņa 2 Salis, Seyershof, der Pulswärmer;
3): die Strebe (beim Bauen)
Iw. (mit uô 2 ); puôda ruoku (acc. s.) Pas. XV, 26. (ratiņa) ruoka (Siuxt) od. ruociņa (Frauenb., Orellen, Saikava, Salis, Seyershof, Sonnaxt) od. ruoceņa (Warkl., Zvirgzdine); pa pumpja ruoku ūdens te̦k ārā Orellen; par ruoku sauc arī steļļu stabu turpinājumu augšējā daļa Seyershof; ruôciņa 2 ir linu kulstāmais daikts, ar kuo sit pa liniem Iw., Siuxt;
5): dieva od. ve̦lna ruociņa Salis, orchis incarnata (od. militaris). - Kuryłowicz stellt Mél. ling. off. à Vendryes 205 f. dieses Wort zu gallo-rom. branca "Pfote".
Avots: EH II, 391
1): ruokas palaist Wessen, stehlen.
kad viņam pilna r. ir (wenn er reich ist), tad var duot Frauenb. kam tā r. (= rùocĩba 1) ir; tas nabadzībā nepaliks ebenda. bē̦rniem bij visi raksti ruokā (verstanden zu lesen und zu schreiben), kad gāja skuolā Seyershof. kad pilsē̦tā dzīvuo, tad tik nuo ruokas jāuztur luopi (dann muss man alles Futter fürs Vieh kaufen) Kand. pa ruoku galam ("neapzinīgi") kuo darīt Wessen. man iznāca pa ruoki FBR. XVI, 145. man nav pa ruokai nuo šās puses naglu dzīt Saikava. ja bij pa ruoku (gelegen, bequem) ebenda. ruoku pa ruokai. von Hand zu Hand Diet.;
2): piešūt uzvalkam ruôku 2 Puhren, Siuxt; ruôciņa 2 Salis, Seyershof, der Pulswärmer;
3): die Strebe (beim Bauen)
Iw. (mit uô 2 ); puôda ruoku (acc. s.) Pas. XV, 26. (ratiņa) ruoka (Siuxt) od. ruociņa (Frauenb., Orellen, Saikava, Salis, Seyershof, Sonnaxt) od. ruoceņa (Warkl., Zvirgzdine); pa pumpja ruoku ūdens te̦k ārā Orellen; par ruoku sauc arī steļļu stabu turpinājumu augšējā daļa Seyershof; ruôciņa 2 ir linu kulstāmais daikts, ar kuo sit pa liniem Iw., Siuxt;
5): dieva od. ve̦lna ruociņa Salis, orchis incarnata (od. militaris). - Kuryłowicz stellt Mél. ling. off. à Vendryes 205 f. dieses Wort zu gallo-rom. branca "Pfote".
Avots: EH II, 391
rotāt
III ruotât: "(Jāņu vakarā) līguot" (rùotāt 2 ) Zvirgzdine. ‡ Subst. ruotātājs Tdz. 53308, ein mit dem Refrain ruotā Singender (?).
Avots: EH II, 393
Avots: EH II, 393
rozīt
ruôzît, Refl. -tiês,
1): auch Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sauken, Stom., Warkl., (mit uo) Bērzgale, Zvirgzdine; Pieteris ... ruozās ... pret mūsu meitām Tdz. 60026. ruozīdamies izlīda nuo krāsns raibais runcis Jauns. Sliņķu virsnieks 131;
2): auch Saikava.
Avots: EH II, 393
1): auch Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sauken, Stom., Warkl., (mit uo) Bērzgale, Zvirgzdine; Pieteris ... ruozās ... pret mūsu meitām Tdz. 60026. ruozīdamies izlīda nuo krāsns raibais runcis Jauns. Sliņķu virsnieks 131;
2): auch Saikava.
Avots: EH II, 393
rubins
rubins (unter rubenis): auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Warkh., Zvirgzdine, BW. 3816, I (aus Kreuzb.), Pas. X, 306 (aus Preiļi in Lettg.), Demin. rubineņš BW. I, S. 924, № 2675, l, rubinteņš Strods Par. vōrdn. 150.
Avots: EH II, 381
Avots: EH II, 381
rūcis
‡ rùcis 2 , ein Bach Warkl, (mit ū) Pilda; "ein aus Äckern fliessendes und bei trockenem Wetter versiegendes Gewässer" Liepna; eine Pfütze Zvirgzdine; "purva valks, izte̦ka starp krūmiem un kuokiem; plašs purvains, upei līdzīgs šaurums. kur ūdens ne lāga te̦k, ne izžūst" (mit ū) A.-Schwanb.: iesagribēja jam dzert. piegāja jis pie rūcīša Pas. IV, 24 (aus Preiļi). asariņas pār galdiņu rūčiem te̦k Tdz. 44875 (aus Bērzgale; ähnlich 38063). Vgl. rùce 2 .
Avots: EH II, 387
Avots: EH II, 387
ruduks
ruduks: auch Kalupe, Pilda, Skaista, Zvirgzdine, Tdz. 37114 (aus Kaunata), 41685 (aus Bērzgale), 42449 (aus Rositten), 53121 (aus Nirza), 55677 (aus Domopol), Pas. VII, 130 (aus Sakstagals).
Avots: EH II, 382
Avots: EH II, 382
rugaine
rūkāt
I rùkât 2 : auch (mit ū) Bērzgale; taidu kumeli, kur ("der") rūkātu pa gaisu Pas. X, 82 (aus Lettg.; ein Beleg aus Lettg. auch IX, 509). pēc puišiem rūkādama statinī iesaspriežu Tdz. 59385, 14 (aus Warkl.; ein Beleg auch 43843 aus Welonen). guovs rūkā ("bizuo") Warkl. sivē̦ns ap klē̦vu rūkā Zvirgzdine. cūka rūkā (ist läufisch; od. zu rūkāt ‡ II?) Lubn.
Avots: EH II, 388
Avots: EH II, 388
rūkt
I rûkt 2 ,
1): kaķis rūc (schnurrt)
Sonnaxt, rubenis rūc ebenda. cūkas rūc, gribē̦damas ēst Zvirgzdine. vējš ārā rūc ebenda. rūc (runā) bez apstājas ebenda. vai nu tu rūc ("baries"), vai nerūc, - es tâ˙pat aiziešu uogās Saikava. suns rūc, kad tam tuvuojas Mērdzine. rùcamais, der Hintere - auch A.-Schwanb., BW. 35069 var. Subst. rùkums: "vilka kaukums, lauvas rūkums BW. 2141" ME. III, 569 zu verbessern in "lauvas rūkums, vilka kaukums BW. 2141, 2". Subst. rùcẽjs, ‡
2) rūcēja, die Spinnende:
vērpējiņa, rūcējiņa ve̦cā brāļa līgaviņa BW. 21974, 3 var.
Avots: EH II, 388
1): kaķis rūc (schnurrt)
Sonnaxt, rubenis rūc ebenda. cūkas rūc, gribē̦damas ēst Zvirgzdine. vējš ārā rūc ebenda. rūc (runā) bez apstājas ebenda. vai nu tu rūc ("baries"), vai nerūc, - es tâ˙pat aiziešu uogās Saikava. suns rūc, kad tam tuvuojas Mērdzine. rùcamais, der Hintere - auch A.-Schwanb., BW. 35069 var. Subst. rùkums: "vilka kaukums, lauvas rūkums BW. 2141" ME. III, 569 zu verbessern in "lauvas rūkums, vilka kaukums BW. 2141, 2". Subst. rùcẽjs, ‡
2) rūcēja, die Spinnende:
vērpējiņa, rūcējiņa ve̦cā brāļa līgaviņa BW. 21974, 3 var.
Avots: EH II, 388
runa
runa: der Rat (= die Beratung) Und. Ps. 1; gulēsim vienu vietu, runāsim vienu runu BW. 33645. Jē̦kaups, Jānis runu tur rudzu lauka galiņā: Jānis rāda siena kaudzi, Jē̦kaups - savu rudzu lauku Tdz. 54110. kad dagāja da runas, es pasacīju Zvirgzdine. kad viņi sagāja vakaruos, netrūka runas (angeblich der nom. pl.; Stoff zum Gespräch) Sonnaxt. runas (gen. s.) netrūkst Kaltenbr. viņam jau nav tās runas ("viņam neveicas valuoda") AP. tē̦va runu (= tuo, kuo stāstījis tē̦vs) runājis Auleja, nepiedarīgu runu nerunāva ebenda. luopam prāta ir, tik runas navā ebenda. vācisku runu (Sprache) mācēja runāt Kaltenbr.
Avots: EH II, 384
Avots: EH II, 384
rupucis
rupucis,
1): auch Kaltenbr., Mahlup, Oknist, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine; min rupucus BW. 32483; ‡
3) "zināms auduma veids (raksts)" Seyershof.
Avots: EH II, 385
1): auch Kaltenbr., Mahlup, Oknist, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine; min rupucus BW. 32483; ‡
3) "zināms auduma veids (raksts)" Seyershof.
Avots: EH II, 385
rūsganans
rūss
rūzgans
rūzgans: mit ù Ramkau, mit ù 2 Lubn., Zvirgzdine; baltas auga avitiņas, rūzganām kājiņām Tdz. 50663.
Avots: EH II, 390
Avots: EH II, 390
saaudzēt
saaûdzêt,
2): saaudzē̦ti mati kâ ce̦lms lieli Zvirgzdine;
3): pieci gadi saaudzēju zaļu vardi purviņā Tdz. 56983.
Avots: EH II, 395
2): saaudzē̦ti mati kâ ce̦lms lieli Zvirgzdine;
3): pieci gadi saaudzēju zaļu vardi purviņā Tdz. 56983.
Avots: EH II, 395
sadarēt
‡ sadarêt,
1) = saderêt 1 Zvirgzdine: divi guovis pie vienas siles nevar s. ar saviem bē̦rniem nevarēja s. ar visiem sadarēju Tdz. 46429 (aus Pilda), 47379 (aus Baltinow; ähnlich 55806 aus Domopol);
2) = saderêt 2: sadarēja (verdang sich)
par kalpūni Pas. IX, 197. s. puisi Strods Par. vōrdn. 67;
3) = saderêt 3 Warkl.: sadarīsim uz sava manta! Pas. X, 249 (aus Atašiene).
Avots: EH XVI, 402
1) = saderêt 1 Zvirgzdine: divi guovis pie vienas siles nevar s. ar saviem bē̦rniem nevarēja s. ar visiem sadarēju Tdz. 46429 (aus Pilda), 47379 (aus Baltinow; ähnlich 55806 aus Domopol);
2) = saderêt 2: sadarēja (verdang sich)
par kalpūni Pas. IX, 197. s. puisi Strods Par. vōrdn. 67;
3) = saderêt 3 Warkl.: sadarīsim uz sava manta! Pas. X, 249 (aus Atašiene).
Avots: EH XVI, 402
sadarība
‡ sadarība Kaltenbr., Zvirgzdine, = saderība 1: ķēniņš savede lielu sadarību ar saiminieku Pas. VII, 122 (aus Lettg.).
Avots: EH XVI, 402
Avots: EH XVI, 402
sadrāzt
sadrāzt,
2): sadrãž egļu mizas Iw.;
3): Hiebe verabfolgen:
siksna, ar kuŗu skuoluotājs ... vienam uotram sadrāza pa dibe̦nu Jauns. Raksti IV, 40;
4): durchschelten:
šitādu valuodu dēļ viņš Krišu sadrāza Blaum. No sald. pud. 68; ‡
5) "krietni salīt" Dunika, Rutzau: lietus sadrãza; ‡
6) s. (mit à 2 ) veselību Zvirgzdine, die Gesundheit ruinieren.
Avots: EH XVI, 403
2): sadrãž egļu mizas Iw.;
3): Hiebe verabfolgen:
siksna, ar kuŗu skuoluotājs ... vienam uotram sadrāza pa dibe̦nu Jauns. Raksti IV, 40;
4): durchschelten:
šitādu valuodu dēļ viņš Krišu sadrāza Blaum. No sald. pud. 68; ‡
5) "krietni salīt" Dunika, Rutzau: lietus sadrãza; ‡
6) s. (mit à 2 ) veselību Zvirgzdine, die Gesundheit ruinieren.
Avots: EH XVI, 403
sāgls
sagrumbāt
sagrum̃bât (unter sagrum̃buôt): lindraku sagrùmbājuse 2 Zvirgzdine. Refl. -tiês: lakatiņš sagrum̃bājies vienā skrudzelē AP.
Avots: EH XVI, 410
Avots: EH XVI, 410
saita
sàita 2 (unter saĩte): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit aĩ) AP., Ramkau: man pārtrūka brunčiem s. BWp. 382, 14. trūkst saitiņa BW. 31523.
Avots: EH XVI, 413
Avots: EH XVI, 413
sakārne
sakārne (unter sakārnis I),
1): auch Bērzgale, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 37097 (aus Memelshof), 57889 (aus Kalupe); kuoki izzagāž ar visām sakārnēm Pas. V, 143 (aus Bewern); ein altes, angefaultes, ausgetrocknetes, ästiges Holzstück
Auleja;
2): ein abgemergeltes Lebewesen
Auleja; ein abgemergelter, bärtiger Mensch mit langem, verfilztem Haar Bērzgale.
Avots: EH XVI, 416
1): auch Bērzgale, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 37097 (aus Memelshof), 57889 (aus Kalupe); kuoki izzagāž ar visām sakārnēm Pas. V, 143 (aus Bewern); ein altes, angefaultes, ausgetrocknetes, ästiges Holzstück
Auleja;
2): ein abgemergeltes Lebewesen
Auleja; ein abgemergelter, bärtiger Mensch mit langem, verfilztem Haar Bērzgale.
Avots: EH XVI, 416
sakasis
sakaunēt
sakàunêt, ‡
2) "kaunu darīt" (= sakàuninât?) Zvirgzdine: jis mani sakaunēja, ka es jam naudu nuozagu.
Avots: EH XVI, 416
2) "kaunu darīt" (= sakàuninât?) Zvirgzdine: jis mani sakaunēja, ka es jam naudu nuozagu.
Avots: EH XVI, 416
sakaustīt
sakaûstît,
1): spraislus ai vadžiem vai naglām s. ("sakalt, sasist"), lai nekust Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 416
1): spraislus ai vadžiem vai naglām s. ("sakalt, sasist"), lai nekust Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 416
sākt
sâkt: prs. sâcu - auch Auleja, Marienhausen, Zvirgzdine, prs. sâkstu. Auleja, prt. sâcu Marienhausen, Oknist, Višķi, Zvirgzdine,
1): apgudruodami, kuo pirmā sāktā darīt Ciema spīg. 194. sāka grimt, sākuot ļuoti ātri, bet tad lē̦nāk Jauns. Raksti V, 149. Refl. -tiês, ‡
2) = stâtiês I Pilda: meitiņa sācas pi darba Pas. V, 330; ‡
3) = sektiês (?): sāc, māsiņa, tu dziesmiņu, tev sācēs, tev veicēs; es būtum iesākuse, aiz valuodu nevarēju Tdz. 36024. Subst. sâcẽjs: dziesmu sācējiņa BW. piel. 2 2922. Vgl. noch li. šoksime dirbtų Šlapelis (unter iššvē̦sti) und Fraenkel IF. IL 203 f.
Avots: EH XVI, 470
1): apgudruodami, kuo pirmā sāktā darīt Ciema spīg. 194. sāka grimt, sākuot ļuoti ātri, bet tad lē̦nāk Jauns. Raksti V, 149. Refl. -tiês, ‡
2) = stâtiês I Pilda: meitiņa sācas pi darba Pas. V, 330; ‡
3) = sektiês (?): sāc, māsiņa, tu dziesmiņu, tev sācēs, tev veicēs; es būtum iesākuse, aiz valuodu nevarēju Tdz. 36024. Subst. sâcẽjs: dziesmu sācējiņa BW. piel. 2 2922. Vgl. noch li. šoksime dirbtų Šlapelis (unter iššvē̦sti) und Fraenkel IF. IL 203 f.
Avots: EH XVI, 470
sala
II sala: auch Auleja, Borchow, Eglūna, Pilda, Skaista, Tilža, Višķi, Zvirgzdine; vinš dzīvuo salā Austr. 1896, S. 77 (aus Lettg.).
Avots: EH XVI, 423
Avots: EH XVI, 423
salasīt
salasît,
1): nevar naudas s. (= sakrât) Zvirgzdine. guovis neduod piena; nevar s. ebenda. "leišuos"
ME. III, 666 in "Leišuos" zu verbessern. Refl. -tiês,
1): s. uogas un sēnes Seyershof;
3): auch Pas. VIII, 133; X, 36; XI, 357; ‡
4) "kupli izaugt": taidi miezē̦ni ir, - gan sazalasīsies Lubn. n. FBR. XVII, 135.
Avots: EH XVI, 423
1): nevar naudas s. (= sakrât) Zvirgzdine. guovis neduod piena; nevar s. ebenda. "leišuos"
ME. III, 666 in "Leišuos" zu verbessern. Refl. -tiês,
1): s. uogas un sēnes Seyershof;
3): auch Pas. VIII, 133; X, 36; XI, 357; ‡
4) "kupli izaugt": taidi miezē̦ni ir, - gan sazalasīsies Lubn. n. FBR. XVII, 135.
Avots: EH XVI, 423
salašņi
salašņi (unter salašņas),
2): kas zin kaidi s. sagājuši, - tev jie gribēs strādāt! Zvirgzdine. salašnīšu (sic!) zeltenītes BW. 3453, 1 var.
Avots: EH XVI, 424
2): kas zin kaidi s. sagājuši, - tev jie gribēs strādāt! Zvirgzdine. salašnīšu (sic!) zeltenītes BW. 3453, 1 var.
Avots: EH XVI, 424
sālīms
sālīms: auch A.-Ottenhof, Dobl., Heidenfeld, Kolberg, Kurs., Lemb., Liepna, Ziepelhof, Zvirgzdine, (mit ĩ) Frauenb., Siuxt, (mit î 2 ) Lesten, (mit â 2 ) Dunika, Demin., sâlĩmtiņš 2 Siuxt; konzentrierte, gallemde Fleischbrühe Siuxt.
Avots: EH XVI, 470
Avots: EH XVI, 470
sālnīca
salt
I salˆt: prs. saļu Oknist n. FBR. XV, 195, Wessen n. FBR. XIII, 92, Auleja, III p. prs. saļ Skaista n. FBR. XV, 53, Višķi n. Ceļi IX, 389, Selb., Zvirgzdine; man saļ neben es salstu Warkl. putniņi saļ un trīs Pas. V, 267 (aus Lettg.). kājas saļ Sonnaxt. šuodien stipri saļ Sērene. saltumam jāsaļ, man jācieš Pas. V, 449 (aus Warkl.). man salst, ich friere (es friert mich). Subst. salums,
a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;
b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡
c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam; ‡
d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.
Avots: EH XVI, 427
a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;
b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡
c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam; ‡
d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.
Avots: EH XVI, 427
salts
salˆts,
1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit alˆ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;
2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡
3) salˆtā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. salˆtums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).
Avots: EH XVI, 427
1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit alˆ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;
2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡
3) salˆtā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. salˆtums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).
Avots: EH XVI, 427
samaņa
samaņa: jums jau ir citādāka s. ("saprašana, izprašana") Frauenb. kam s. ("saprašana") Sonnaxt. tev nu gan vairs nav samaņas! AP., Saikava, Seyershof, Zvirgzdine. dzēre bez samaņas (= "tâ, ka pat nuojē̦ga par visu bija zudusi") Kaltenbr. izgāja man pa˙visam nuo samaņas (ich vergass), kur ... Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 429
Avots: EH XVI, 429
sānkaulis
sānkaulis (unter sãnkaũls): auch (sā`nkàulis 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Pilda n. FBR. XIII, 47, Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 471
Avots: EH XVI, 471
sapužēt
sarkanans
sarkane
sarmulis
sar̂mulis: auch Borchow, Gr.-Buschh., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine. "der Hermelin" ME. III, 722 zu verbessern in "das Hermelin".
Avots: EH XVI, 444
Avots: EH XVI, 444
sārts
II sãrts: auch Salis, Ziepelhof, (mit àr) Morizberg, Trik., (mit âr 2 ) AP. (unbek. in Oknist, Saikava), ein grosser Scheiterhaufen (bes. die brennende Rodung) Salis: kad līdumu nuosvile̦nāja, tad nesadegušuos kuokus krāva sārtuos - kur vienam kuokam re̦zgalis, tur uotram tievgalis; sārtu vēla pa tām vietām, kur vēl zaļa zāle bij palikuse Ramkau; "ce̦lmu vai akmeņu guba" Zvirgzdine: ce̦lmus, kad izgriêž, liek sārtuos.
Avots: EH XVI, 473
Avots: EH XVI, 473
sarūgt
sarûgt, 1): buļbas sarūga (= sapuva) nuo slapņuma Zvirgzdine. kad tu sa˙rūgtu ("?") laukā! Janš. Dzimtene II, 276. slinkumā sarūdzis (sehr faul geworden) Jürg.; ‡
3) = pìekvêpt Nidden. tādā ustubā smagi sarūgst drēbes Kaltenbr. sarūga ustaba nuo dūmu Zvirgzdine. visi sarūguši ar dūmiem Auleja.
Avots: EH XVI, 444
3) = pìekvêpt Nidden. tādā ustubā smagi sarūgst drēbes Kaltenbr. sarūga ustaba nuo dūmu Zvirgzdine. visi sarūguši ar dūmiem Auleja.
Avots: EH XVI, 444
sass
sass,
1): auch Ekengraf, Lennew.;
2): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, sass, -s Ramkau: uogas vēl sasīs Ramkau;
3): "ein Kind, ein Jüngling (verächtlich)"
Saikava;
4): Schorf auf einer halbverheilten Wunde
Kaltenbr.: apme̦tas s.; pēc nuokrīt; die Krätze Bērzgale, Zvirgzdine;
5): sasi vien ... šuovakar sabraukuši Tdz. 58711 (aus Bērzgale); ‡
6) nardus stricta Oknist.
Avots: EH XVI, 450
1): auch Ekengraf, Lennew.;
2): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, sass, -s Ramkau: uogas vēl sasīs Ramkau;
3): "ein Kind, ein Jüngling (verächtlich)"
Saikava;
4): Schorf auf einer halbverheilten Wunde
Kaltenbr.: apme̦tas s.; pēc nuokrīt; die Krätze Bērzgale, Zvirgzdine;
5): sasi vien ... šuovakar sabraukuši Tdz. 58711 (aus Bērzgale); ‡
6) nardus stricta Oknist.
Avots: EH XVI, 450
sastīvēt
sastīvêt, ‡
2) steif werden, erstarren:
atruon savu vīru sastīvējušu Pas. XII, 497 (aus Dricēni). meitiņa ... sastīvējuse nuo saltuma V, 450 (aus Warkl.). putra sastīvē Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 451
2) steif werden, erstarren:
atruon savu vīru sastīvējušu Pas. XII, 497 (aus Dricēni). meitiņa ... sastīvējuse nuo saltuma V, 450 (aus Warkl.). putra sastīvē Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 451
sātīgs
sãtîgs,
1): sātīga maize - auch (mit à 2 ) Zvirgzdine. nevar ne˙cik ēst: viņš jau dikti s. Orellen.
Avots: EH XVI, 473
1): sātīga maize - auch (mit à 2 ) Zvirgzdine. nevar ne˙cik ēst: viņš jau dikti s. Orellen.
Avots: EH XVI, 473
saucēt
šaucis
sausināt
sausman
sausnis
sauve
sauve (unter saũja): auch (mit àu 2 ) Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, BW. 12890 (aus Višķi), Pas. XI, 141 (aus Domopol).
Avots: EH XVI, 462
Avots: EH XVI, 462
šāva
šâva Kr., Bers., Golg., Jürg., Kreuzb., Lis., Lubn., Saikava, Saussen, Selsau, Tirsen, Zvirgzdine, Erlaa, (mit â 2 ) Bauske, Dond., Wandsen, eine scheidenartig geformte Spalte oder Höhlung an einem Baume Seew. n. U., Etn. IV, 33, Erlaa, am Brotlaib Bauske; eine Narbe Tirsen, Dond., Bērzpils: tev liela šâva 2 uz vaiga Sassm. n. RKr. XVII, 55. šim kuokam ir šāva; te nevar karuoti iztaisīt Dond., Selb. uozuola šāvā Pē̦rkuoņa tē̦ls Lautb. Marg. 87. šuo dēli nevar ņemt, tam ir plata šāva Dond. dzelzs ar šâvām Aps. Vgl. sâva.
Kļūdu labojums:
Marg. = Marģ.
Avots: ME IV, 13
Kļūdu labojums:
Marg. = Marģ.
Avots: ME IV, 13
savvaļnieks
sēdu
semt
‡ sem̂t (li. sémti), prs. semju, prt. sêmu, schöpfen Pilda: nevajaga s. pilnu trauku Zvirgzdine. Zu air. tessim "giess aus!" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 487 f.
Avots: EH XVI, 476
Avots: EH XVI, 476
seņ
seņ: auch Auleja, Višķi, Zvirgzdine; Kompar. seņāk - auch Auleja, Kaltenbr., Nerft, Višķi, Demin. seņâkeņ Višķi, seņâkaņ Auleja: seņākaņ tai nebija kai tagan Auleja.
Avots: EH XVI, 477
Avots: EH XVI, 477
sēnala
‡ sẽ̦nala: auch BW. 35132, Iw., (mit è̦ 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Zvirgzdine. Zur Etymologie s. auch Skardžius Arch. Phll. V, 164.
Avots: EH II, 481
Avots: EH II, 481
sēns
sēns, -s: (mit ẽ ) auch AP., Ramkau, (mit è 2 ) Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lis., Liepna, Lubn., Mahlup, Nerft, Oknist, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Warkl., Zvirgzdine; sūdu s. AP., jeder nicht essbare Pilz.
Avots: EH II, 481
Avots: EH II, 481
sēpats
septīņi
septīņi (unter septiņi): auch (mit î) Auleja, Jāsmuiža, Pilda, Preiļi, Skaista, Višķi, Zvirgzdine, (mit î 2 ) Dunika, Kal., Luttr., OB., Ringen, Schrunden, (mit ĩ) Behnen, Rutzau, Siuxt.
Avots: EH XVI, 478
Avots: EH XVI, 478
septīņpadsmit
serains
sērga
sḕ̦rga: mit e̦r̃ Autz n. FBR. XVI, 142; kas nu viņiem par sē̦rgu uznākuse? ne˙viens vairs negrib ēst piena putras! AP. puišiem s. uznākuse BW. 12752, 2 var. bērniņi apsirga vē̦de̦ra sē̦rgā 2898. bija iegājuse s.; visas vuškas nuosprāga Zvirgzdine.
Avots: EH II, 482
Avots: EH II, 482
sers
II se̦rs: auch Spr., AP., C., Edaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Lemb., Linden in Kurl., Mahlup, Meselau, N.-Laitzen, Oknist, Prl., Puhren, Ramkau, Roop, Sessw., Smilt., Trik., Wainsel, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 478
Avots: EH XVI, 478
seska
sestdiene
‡ sestdiene Grenzhof n. FBR. XII, 12, (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Wessen, (se̦st-) Borchow, Kalupe, Pilda, Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 479
Avots: EH XVI, 479
sētmalis
sē̦tmalis (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ 2 ) Oknist n. FBR. XV, 177, Pilda n. FBR. XIII, 48,
1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡
2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡
3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.
Avots: EH II, 484
1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡
2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡
3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.
Avots: EH II, 484
sētuve
I sẽ̦tuve: auch Grob., Lesten, (mit è̦ 2 ) Kaltenbr., Oknist, Pitda, Zvirgzdine, Demin. gen. s. set[u]vītes Bw. 27978, I var. (aus Lippaiken); vienu sētuvi bišu Janš. Mežv. ļ. II, 339.
Avots: EH II, 484
Avots: EH II, 484
sīpuls
sìpuls 2 (unter sīpuols): auch Adsel, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, (mit î ) Aahof n. FBR. IV, 43.
Avots: EH II, 493
Avots: EH II, 493
sirgt
sìrgt: auch (mit ir̂ 2 ) Orellen, Pankelhof, Pussen, Seyershof; III p. prs. sir̃gst Pilten n. FBR. XX, 53, sē̦rg Lng. (unbek. in AP., Borchow, Jāsmuiža, Jürg., Mahlup, N.-Peb., Ruj., Zvirgzdine, wo dafür slimuôt u. a.); "nuovājināties slimam e̦suot" Sermus; aus Mangel an etwas nicht recht gedeihen Seyershof: šuogad labībai ne˙maz nebij jāsirgst: netrūka ne saules, ne lietus.
Avots: EH II, 488
Avots: EH II, 488
skabarga
skabar̂ga,
1): auch Zvirgzdine, (mit ar̃ !) AP.; skatās skabargu zuobiņu badīt BW. 19236. "skibârga 2 ", "skabārga", "skabârda 2 " ME. III, 862 zu ersetzen durch "skabârga 2 ", "skabārga", "skabârda 2 ".
Avots: EH II, 496
1): auch Zvirgzdine, (mit ar̃ !) AP.; skatās skabargu zuobiņu badīt BW. 19236. "skibârga 2 ", "skabārga", "skabârda 2 " ME. III, 862 zu ersetzen durch "skabârga 2 ", "skabārga", "skabârda 2 ".
Avots: EH II, 496
skābiene
skablīt
skaidāt
skaišķi
skaisties
skàistiês: prs. -šuôs AP., Kegeln, Orellen, Ruj., -stuôs AP., Lieven-Bersen, Meselau, N: Laitzen, Ramkau, Serbig., Siuxt; unbek. in Dunika, Talsen (wo dafür dusmuoties), Kortenhof, Zvirgzdine (wo dafür sirdīties); es tur ne˙kā nevaru darīt, ja viņš skaistas Blaum. Raksti III 6 (1939), 58.
Avots: EH II, 498
Avots: EH II, 498
skaists
I skaists,
1): auch (mit aĩ ) Kegeln, Ramkau, (mit ài 2 ) Altenwoga, Laitzen, Warkl., Zvirgzdine, (mit aî 2 ) Lieven-Bersen, Mesoten, Mitau, Schrunden, Siuxt, Strasden;
2): auch Kalnemois, N.-Laitzen, (mit ài 2 ) Sonnaxt, Warkl.; šaurām acīm, skaistiem vaigiem Tdz. 56476; grellfarbig
Sonnaxt: lakatus aude pe̦lē̦kus, me̦lnus; skàistus 2 jau neaude.
Avots: EH II, 498
1): auch (mit aĩ ) Kegeln, Ramkau, (mit ài 2 ) Altenwoga, Laitzen, Warkl., Zvirgzdine, (mit aî 2 ) Lieven-Bersen, Mesoten, Mitau, Schrunden, Siuxt, Strasden;
2): auch Kalnemois, N.-Laitzen, (mit ài 2 ) Sonnaxt, Warkl.; šaurām acīm, skaistiem vaigiem Tdz. 56476; grellfarbig
Sonnaxt: lakatus aude pe̦lē̦kus, me̦lnus; skàistus 2 jau neaude.
Avots: EH II, 498
skaitīt
skàitît,
1): kâ es suoļus neskaitīju BW. 4662. asī skaîta 2 septiņas pē̦das Ramkau;
3): auch (mit ài 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Marzen, Selb., Sonnaxt, Skaista, Zvirgzdine, (mit aî 2 ) Salis, (mit ai ) Dunika; ‡
4) (wofür) halten
(nach r. считать): visi juo skaitīja par pārlâdē̦tu Pas. XIV, 23 (aus Warkl.). Refl. -tiês: ej ar naudu skaitītuos! Tdz. 59810. Subst. skàitîtãjs,
a): pātaru s. BW. 2686, 2. ze̦lta naudas skaitītāja 1546.
Avots: EH II, 498
1): kâ es suoļus neskaitīju BW. 4662. asī skaîta 2 septiņas pē̦das Ramkau;
3): auch (mit ài 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Marzen, Selb., Sonnaxt, Skaista, Zvirgzdine, (mit aî 2 ) Salis, (mit ai ) Dunika; ‡
4) (wofür) halten
(nach r. считать): visi juo skaitīja par pārlâdē̦tu Pas. XIV, 23 (aus Warkl.). Refl. -tiês: ej ar naudu skaitītuos! Tdz. 59810. Subst. skàitîtãjs,
a): pātaru s. BW. 2686, 2. ze̦lta naudas skaitītāja 1546.
Avots: EH II, 498
skalbis
skalbītis
skalbītis (unter skal˜bis I): auch (mit àl 2 ) Auleja, Saikava, Zvirgzdine; "kuociņš, kas spīļu arklam atbalsta apīžas uz lemesnīcas" (mit al˜ ) AP.; "arkla daļa, ar kuŗu iesien lemesnīcu starp apīžām un balstü (mit àl ) Ramkau.
Avots: EH II, 499
Avots: EH II, 499
skalinis
skalot
skalotuve
skaluôtuve (unter skaluôtava), ‡
2) eine Klatschbase
(?) Zvirgzdine (skalātive): staigā aplīk kai s. citus skalādama.
Avots: EH II, 500
2) eine Klatschbase
(?) Zvirgzdine (skalātive): staigā aplīk kai s. citus skalādama.
Avots: EH II, 500
skamba
skam̃ba: auch (mit àm 2 ) Nerft; die Scherbe (mit àm 2 ) Zvirgzdine; "(akmens) šķembele" (mit àm 2 ) Saikava; kuoka vai trauka s. (mit am̃ ) AP., (mit àm 2 ) Druw., Kortenhof, Meselau, N.-Laitzen, Zvirgzdine. kaula s. Pas. VI, 180. plêš bluķi, ka skambas vien jūk A.-Schwanb. skambām (Var.: skrandām) gāja biķerītes pa galdeņa galeņiem BW. 19709, l.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
skambāt
skam̃bât: in kleine Stücke zerspalten (mit am ) Bērzgale, Meselau, Zvirgzdine; kuo tu istabā skam̃bā (= graizi, ka skambas krīt)? AP.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
skangals
skàngals: auch AP., Jürg., Serbig., (mit àn 2 ) Daudsewas, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Līvāni, N.- Laitzen, Sonnaxt, Zvirgzdine. (mit an̂ 2 ) Kegeln, Salis, Schibbenhof, (mit an ) Kalupe. Pilda, Demin. skàngaltiņš 2 Sonnaxt; skàngals "nuode̦guša skala gals" Baižkalns, "priežu skala gabaliņš" Warkl.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
skans
skaņš
skaņš,
1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;
3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡
4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.
Avots: EH II, 501
1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;
3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡
4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.
Avots: EH II, 501
skarbans
šķaunadze
skaust
skàust,
1): viņam skaûž 2 , ka citiem klājas labāk Strasden. brāļiem skaudis, ka muļķītim tik˙pat mantas kâ šiem Pas. XII, 342. nevajag uotram skaûst, lai pašam neatgriežas Zvirgzdine. kam nebij skaûsts 2 , tam labība bija laba Frauenb.; ‡
2) unnötig verausgaben, vergeuden, totschlagen (die Zeit)
um Talsen: negribu skaûst 2 naudu par nevajadzīgu lietu Strasden. velti laiku s. Jauns. Sliņķu virsnieks 137.
Avots: EH II, 503
1): viņam skaûž 2 , ka citiem klājas labāk Strasden. brāļiem skaudis, ka muļķītim tik˙pat mantas kâ šiem Pas. XII, 342. nevajag uotram skaûst, lai pašam neatgriežas Zvirgzdine. kam nebij skaûsts 2 , tam labība bija laba Frauenb.; ‡
2) unnötig verausgaben, vergeuden, totschlagen (die Zeit)
um Talsen: negribu skaûst 2 naudu par nevajadzīgu lietu Strasden. velti laiku s. Jauns. Sliņķu virsnieks 137.
Avots: EH II, 503
šķērškoks
skrādzis
‡ skràdzis 2 Zvirgzdine, ein Querholz, das die Füsse eines Tisches -od. einer Bank zusammenhält. Wohl für *skrādžis aus skrāģis.
Avots: EH II, 508
Avots: EH II, 508
skrāsa
skraucis
skraucis: auch (mit àu 2 ) Auleja, Preiļi (in Lettg.), Welonen, Zvirgzdine, Pas. VIII 384 (aus Rositten), BW. 9631, 4 (aus dem Ludsenschen Kreis), 33554, 6 (aus Višķi), Tdz. 58082 var., (verächtlich) Warkl.
Avots: EH II, 507
Avots: EH II, 507
skribuns
‡ skribuns Zvirgzdine, wer bei einer mē̦slu talka am Abend zuletzt mit Dünger auf den Acker fährt.
Avots: EH II, 509
Avots: EH II, 509
skrieminis
skrieminis (unter skriemelis): auch ("?") Nerft (mit ìe 2 ),
2): auch (mit ie 2 ) Auleja, Līvāni, Oknist, Zvirgzdine;
9): auch Oknist;
5): auch Oknist.
Avots: EH II, 512
2): auch (mit ie 2 ) Auleja, Līvāni, Oknist, Zvirgzdine;
9): auch Oknist;
5): auch Oknist.
Avots: EH II, 512
skrimstele
skrīne
I skrìne 2 : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,
1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);
2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;
3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);
5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.
Avots: EH II, 511
1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);
2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;
3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);
5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.
Avots: EH II, 511
skripstēt
skripstêt: s. mē̦dz neziesti rati un jauni apavi Zvirgzdine. rakstīdams, ka skripstēja vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 53.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skritulaiņi
skritulis
skritulis: auch Borchow n. FBR XIII, 26, Lubn. n. FBR. XVII, 127, Višķi n. Ceļi IX, 401,
1): auch (Wagenrad)
Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Lixna, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: par vienu skrituli pus˙uotra dāldera BW. V, S. 224. četri uoša skritulīši Tdz. 54716. brauce ratuos ar kuoka skrituļiem FBR. XX, 157 (aus Līvāni). mun savi zirgi in skrituļi (Wagen) Jauns. Raksti VIII, 318; "ritenis bez luoka apkaluma; nuo viena gabala apliekts bē̦rza kuoka luoks" Druw.; "apaļa ripa, skriemelis" Salis: ratam vidū tāds s., un tur ir rata spieķi iekšā; ein altes od. zerbrochenes Rad (und überhaupt ein "alter" Gegenstand; zuweilen auch ein neuer, aber beschädigter Gegenstand) Seyershof;
2): auch (nur wenig und scherzweise gebraucht)
AP.;
6): ik dziesmiņu izdziedāju, ik satinu skritulī BW. 899, 3;
9): "-wirbel" ME. ul, S94 zu verbessern in "-wirbel";
‡
11) skritulīši "Röllchen, an denen die Hevelten hängen"
BielU.
Avots: EH II, 510
1): auch (Wagenrad)
Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Lixna, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: par vienu skrituli pus˙uotra dāldera BW. V, S. 224. četri uoša skritulīši Tdz. 54716. brauce ratuos ar kuoka skrituļiem FBR. XX, 157 (aus Līvāni). mun savi zirgi in skrituļi (Wagen) Jauns. Raksti VIII, 318; "ritenis bez luoka apkaluma; nuo viena gabala apliekts bē̦rza kuoka luoks" Druw.; "apaļa ripa, skriemelis" Salis: ratam vidū tāds s., un tur ir rata spieķi iekšā; ein altes od. zerbrochenes Rad (und überhaupt ein "alter" Gegenstand; zuweilen auch ein neuer, aber beschädigter Gegenstand) Seyershof;
2): auch (nur wenig und scherzweise gebraucht)
AP.;
6): ik dziesmiņu izdziedāju, ik satinu skritulī BW. 899, 3;
9): "-wirbel" ME. ul, S94 zu verbessern in "-wirbel";
‡
11) skritulīši "Röllchen, an denen die Hevelten hängen"
BielU.
Avots: EH II, 510
skubināt
skubinât Refl. -tiês,
3): auch Erlaa, Salis, Seyershof; "eine Arbeit schneller zu beenden streben"
Kaltenbr.; ar agru sēšanu jāskubinās RKr. XXII, 137. puisis negrib s. da darba Zvirgzdine. cūkas iz (= uz) vakara pusi taî i[r] skubinājas, kab jās laistu iz (= uz) sē̦tu ebenda. Zur Etymologie s. auch Wood Post-consonantal w in Indo-Europ. 119.
Avots: EH II, 514
3): auch Erlaa, Salis, Seyershof; "eine Arbeit schneller zu beenden streben"
Kaltenbr.; ar agru sēšanu jāskubinās RKr. XXII, 137. puisis negrib s. da darba Zvirgzdine. cūkas iz (= uz) vakara pusi taî i[r] skubinājas, kab jās laistu iz (= uz) sē̦tu ebenda. Zur Etymologie s. auch Wood Post-consonantal w in Indo-Europ. 119.
Avots: EH II, 514
škurstins
škurstins (unter *šķurstenis): auch (mit ùr 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, škùrstins 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69.
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
slauktuve
slàuktuve 2 (unter slaûktuva 2 ): auch Oknist, Sessw., Sonuaxt, Zvirgzdine, ( slàu[k]tuve 2 ) Liepna, (mit aû 2 ) Gramsden.
Avots: EH II, 521
Avots: EH II, 521
slave
slave (unter slava): auch Tdz. 36058 (aus Auleja). 46938 (aus Rugāji), 56370 (aus Zvirgzdine), 56548 (aus Nirza), 58623, 2 (aus Vidsmuiža), 4 (aus Warkl.), Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, A.- Schwanb., Pest., Heidenfeld, Perkunen, Selb., Višķi; s. (der Ruf) par bagãtuo dē̦lu izgāja pa visu pasauli Pas. VII, 492 (aus Lettg.). muiža ... nebija diez kādā slavē Austriņš Raksti VII, 364. pļāpīgām meitām slikta s. KatrE. tâ kâ tai slavei (d. h. sehr wenig) dalika ebenda. miltu tik drusku dalieku, tik tai slavei AP. Jēkabs sabrauca vairākkārt, gan it kâ biedrības mājas slavē (unter dem Vorwand) Austriņš Raksti VII, 228.
Avots: EH II, 522
Avots: EH II, 522
slikši
slikši: auch Līvāni, Zvirgzdine; Komparativ slikšāk Lubn., Pas. VIII, 132 (aus Welonen).
Avots: EH II, 525
Avots: EH II, 525
šļupata
smakteņ
smārds
smērēt
smẽrêt,
1): nestāv (es lohnt sich nicht)
dvēseles savas smērīt Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine). jāsargās art pārāk drē̦gnā laikā, kad arkls "smērē" Konv. 1 127. smērējuošie ruļļi Konvers. vārdn. 2 664; ‡
2) schlagen
Orellen, Saikava: s. kam par ģēveli; ‡
3) spotten, schimpfen
Saikava: smērē pretī! vai tev mēles trūkst? Refl. -tiês, ‡
2) "?": tad laikam kungi atļaus gan mums... s. pie Anniņas?... pirkstiņa ... mēs tad vairs pie Anniņas nedrīkstēsim piedurt! A. XXI, 417.
Avots: EH II, 537
1): nestāv (es lohnt sich nicht)
dvēseles savas smērīt Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine). jāsargās art pārāk drē̦gnā laikā, kad arkls "smērē" Konv. 1 127. smērējuošie ruļļi Konvers. vārdn. 2 664; ‡
2) schlagen
Orellen, Saikava: s. kam par ģēveli; ‡
3) spotten, schimpfen
Saikava: smērē pretī! vai tev mēles trūkst? Refl. -tiês, ‡
2) "?": tad laikam kungi atļaus gan mums... s. pie Anniņas?... pirkstiņa ... mēs tad vairs pie Anniņas nedrīkstēsim piedurt! A. XXI, 417.
Avots: EH II, 537
smilga
I smilˆga: auch (mit il˜ ) Anzen: sausa s. ve̦cainē BW. 4261, 5; cūku smilˆgas Ramkau, triglochin palustris; sausā s. Oknist, calamagrostis epigea; zuosu s. Siuxt, eine von Gänsen gern gefressene smilga. Ostle. smyuga < smiłga Tdz. 44037, I var. (aus Zvirgzdine), Demin. smyudzeņa FBR. XIII, 61 (aus Pilda).
Avots: EH II, 537
Avots: EH II, 537
smilkts
smilkts 2 : auch Pilten, Puhren, (mit ìl 2 ) Erlaa, Kalupe, Līvāni, Lübn., Nerft, Oknist, Pilda, Schwanb., Selb., Skaista, Warkl., Weissensee, Višķi, Zvirgzdine; pa vienai smilktiņai BW. 27748, 5 (aus Lös.); Eigennamen mit Smilkt- Pivv. I, 30, 33, 55, 58, 72, 84, 85, 97, 100, 122, 127, 131, 141, 145, 154, 166, 176, 178, 183, 185, 186, 187, 188, 198, 199, 200, 206, 212, 214, 216, 217, 221, 226, 238, 241, 242, 246, 249, 260, 265, 266, 269, 272, 275, 279, 282, 284, 287, 290, 292; Belege für smilkt- aus RW. bei Būga Liet. k. žod. CXV f.
Avots: EH II, 538
Avots: EH II, 538
šmudrs
snauška
snauška,
1): auch (mit àu 2 ) Auleja, Kalupe, Oknist, Zvirgzdine, BW. 1474: taidi snauškas sabraukuši Tdz. 43849; dem. snauškene Tdz. 57563 und snauškeņa Tdz. 59573 (ąus Lettg.); ‡
2) "kaķa pēdiņas (eine Pflanze)",
Auleja (in dieser Bed. öfter das Dem. snàuškeņas 2 )
Avots: EH II, 542
1): auch (mit àu 2 ) Auleja, Kalupe, Oknist, Zvirgzdine, BW. 1474: taidi snauškas sabraukuši Tdz. 43849; dem. snauškene Tdz. 57563 und snauškeņa Tdz. 59573 (ąus Lettg.); ‡
2) "kaķa pēdiņas (eine Pflanze)",
Auleja (in dieser Bed. öfter das Dem. snàuškeņas 2 )
Avots: EH II, 542
snigt
I snigt: prs. snieg- auch Luttr.; snig- 2 auch Sonnaxt; snigst- auch Pilda, Zvirgzdine. Hinter "Jauns." ME. III, 976 einzuschalten "Raksti VII, 42".
Avots: EH II, 543
Avots: EH II, 543
šņirkstēt
šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt 2 (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ 2 ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ 2 ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst 2 vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.
Avots: ME IV, 95
Avots: ME IV, 95
somestuve
somestuvis
spalvājs
spardīt
spar̂dît: auch Auleja, Borchow, Kaltenbr., Liepna, Lubn., Marienhausen, Pilda, Sonnaxt, Zvirgzdine; auch von wiederholtem Donnern Auleja: kai saspriede tie debeši, i(r) sāka s.; priedes malka de̦guot cieš sparda Auleja, brennendes Kiefernholz prasselt stark. ‡ Refl. -tiês, = spãrdîtiês: spardās ar aukstumiem, es friert, dass die Wände platzen Livl. n. Mag. IV, 2, 197.
Avots: EH II, 546, 547
Avots: EH II, 546, 547
spārns
I spā`rns: zuoses lielus gabalus aizskrien spārnuos Linden in Kurl. vistas laižas nuo laktas zemē spārnuos ebenda; als Teil des Spinnrades - auch AP., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (pl. t. spā`rneņi 2 ) Auleja.
Avots: EH II, 547
Avots: EH II, 547
spīrāt
‡ spìrât 2 Auleja, Zvirgzdine, (zur Abwehr mit den Füssen) ausschlagen, zappeln: s. kājas Auleja. guovs sāka s. ar kājām Zvirgzdine. Refl. -tiês (s. ME. III, 1004): auch (mit ì ) C., (mit ì 2 ) Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Pilda, Preiļi, Warkl.: vepris spìrājas 2 Sonnaxt. bē̦rns mātes miesās spìrājas 2 ebenda. vuška spìrājas 2 , kad cē̦rp Auleja. kliedza in spīrājās pa zē̦nu apašku Jauns. Raksti VIII, 324.
Avots: EH II, 553, 554
Avots: EH II, 553, 554
spīrēties
spradze
spraisls
spraisls: auch (mit aî; "?") Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; ‡
8) das Querholz zwischen den Femern des Hakenpfluges
(mit aî ) Zvirgzdine.
Avots: EH II, 556
8) das Querholz zwischen den Femern des Hakenpfluges
(mit aî ) Zvirgzdine.
Avots: EH II, 556
sprēlnīca
springulis
spriñgulis: auch (mit ìn 2 ) Alswig, Auleja, Borchow, Eglūna, Kalnemois, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine; šaidu taidu springulīšu padarīju aluteņu Tdz. 56256, 9. izņemt sprìnguli 2 (= īsu smilgas vai cita kā līdzīga galiņu) nuo bļuodas Saikava.
Avots: EH II, 560
Avots: EH II, 560
stabuļāt
staipeknis
staipeknis,
1): (stàipekņi 2 ) Bärlapp
Kalz., Saikava, Zvirgzdine, (mit ai ) Drosth., Mar.; skaisti staipeknīši BW. 32386;
2): ein Faulpelz
(mit ài 2 ) Saikava;
3): auch Bērzgale, (mit âi 2 ) Lubn., N.-Schwanb., Zvirgzdine; ‡
4) ein Schleier:
viņa ap tuo (scil.: šūpuli) apņēma šķidru staipeknīti (od. von *staipekne?), kuŗu lielmāte ... bij izrakstījuse Blaum. Raksti II 5 (1939), 246.
Avots: EH II, 568
1): (stàipekņi 2 ) Bärlapp
Kalz., Saikava, Zvirgzdine, (mit ai ) Drosth., Mar.; skaisti staipeknīši BW. 32386;
2): ein Faulpelz
(mit ài 2 ) Saikava;
3): auch Bērzgale, (mit âi 2 ) Lubn., N.-Schwanb., Zvirgzdine; ‡
4) ein Schleier:
viņa ap tuo (scil.: šūpuli) apņēma šķidru staipeknīti (od. von *staipekne?), kuŗu lielmāte ... bij izrakstījuse Blaum. Raksti II 5 (1939), 246.
Avots: EH II, 568
staipīgs
stàipîgs: sabuojājies piens ir s. (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Zvirgzdine. staîpīga 2 zeķe AP.
Avots: EH II, 569
Avots: EH II, 569
stara
stara,
1): viena s. ap vasarassvē̦tkiem, uotra - ap Pēteŗa dienu, - kuo tās var atlabuot? Blaum. Raksti VII 5 (1935), 330. aizezerē izcē̦lusies tāda s., apmē̦ram sējas platumā. iegraužas pē̦rkuons Austriņš Raksti VII, 222;
3): der Ast
Lubn.; ceļš dalījās divās starās PV.; divi starām (in zwei Armen, von einem Flusslauf) Schwanb. n. BielU.; bārda nuokārās divās ... starās pār krūtīm P. Ērmanis Gaidītāji 103;
4): auch Warkl., Zvirgzdine; caur tuo tavu re̦tu staru var redzēt gurnu galus Tdz. 57950.
Avots: EH II, 570
1): viena s. ap vasarassvē̦tkiem, uotra - ap Pēteŗa dienu, - kuo tās var atlabuot? Blaum. Raksti VII 5 (1935), 330. aizezerē izcē̦lusies tāda s., apmē̦ram sējas platumā. iegraužas pē̦rkuons Austriņš Raksti VII, 222;
3): der Ast
Lubn.; ceļš dalījās divās starās PV.; divi starām (in zwei Armen, von einem Flusslauf) Schwanb. n. BielU.; bārda nuokārās divās ... starās pār krūtīm P. Ērmanis Gaidītāji 103;
4): auch Warkl., Zvirgzdine; caur tuo tavu re̦tu staru var redzēt gurnu galus Tdz. 57950.
Avots: EH II, 570
starks
I starks: auch (mit ar̃ ) Kl.-Roop, Salis, (mit àr 2 ) Erlaa, Linden in Kurl., (mit ar̂ ) Auleja, Zvirgzdine.
Avots: EH II, 571
Avots: EH II, 571
statīt
statît,
1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡
2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡
3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.
Avots: EH II, 571
1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡
2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡
3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.
Avots: EH II, 571
stauņa
stāvmacis
stāvmacis,
1): ein ungeladener Hochzeitsgast
(mit à 2 ) Auleja, Lubn., (stàmacis 2 ) Bērzgale, (stàmačis 2 ) Zvirgzdine; atnāca stāmači A. Erss Muižnieki 118. neduod, dievs, taidas dzīves, kaida dzīve stāmačam! Aizsils Sen. k., S. 179, (stāvmačam) Tdz. 59275, 2 var.
Avots: EH II, 574
1): ein ungeladener Hochzeitsgast
(mit à 2 ) Auleja, Lubn., (stàmacis 2 ) Bērzgale, (stàmačis 2 ) Zvirgzdine; atnāca stāmači A. Erss Muižnieki 118. neduod, dievs, taidas dzīves, kaida dzīve stāmačam! Aizsils Sen. k., S. 179, (stāvmačam) Tdz. 59275, 2 var.
Avots: EH II, 574
stāvu
stãvu: auch Lesten, (mit à 2 ) Oknist, Višķi, Zvirgzdine,
1): jie da trim bija s. (mit à 2 ; auf, wach;
nuomuodā) Kaltenbr., cel ganu s˙! (wecke den Hirten) ebenda;
2): "lä ME. III, 1055 zu verbessern in "lai"; 3): paliek s. (mit à 2 ; völlig)
pliks KatrE. tu tak tīri s. me̦luo AP. tīri s. jāsalst nuost ebenda. tā guovs tīri s. badīja citas nuost ebenda. tik daudz mūsu, ka s. (geradezu) lied mutē iekšā ebenda. mani tie bē̦rni tâ mīļuo, ka s. gāž gar zemi ebenda.
Avots: EH II, 575
1): jie da trim bija s. (mit à 2 ; auf, wach;
nuomuodā) Kaltenbr., cel ganu s˙! (wecke den Hirten) ebenda;
2): "lä ME. III, 1055 zu verbessern in "lai"; 3): paliek s. (mit à 2 ; völlig)
pliks KatrE. tu tak tīri s. me̦luo AP. tīri s. jāsalst nuost ebenda. tā guovs tīri s. badīja citas nuost ebenda. tik daudz mūsu, ka s. (geradezu) lied mutē iekšā ebenda. mani tie bē̦rni tâ mīļuo, ka s. gāž gar zemi ebenda.
Avots: EH II, 575
stāžnieks
steberēt
steberêt: auch Grünw., Oknist, Seyershof, Wessen, ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 48, Lubn., Nerft; ar kājam s. "spārdīties" Zvirgzdine ("in der Kindersprache").
Avots: EH II, 575
Avots: EH II, 575
stidzene
stiklains
stilt
stilt,
1): "Aps." ME. III, 1069 ist zu streichen;
2): bē̦rns viens pats stila ustabā Zvirgzdine.
Avots: EH II, 579
1): "Aps." ME. III, 1069 ist zu streichen;
2): bē̦rns viens pats stila ustabā Zvirgzdine.
Avots: EH II, 579
stīvēt
stĩvêt,
2): s. (mit ì 2 ) zābaku kājā Warkl.; ‡
3) steif werden
(mit ì 2 ) Zvirgzdine: ruokas sāk s. Refl. -tiês,
1): auch Saikava; s. (mit ì 2 ) ap sìenu Auleja.
Avots: EH II, 582
2): s. (mit ì 2 ) zābaku kājā Warkl.; ‡
3) steif werden
(mit ì 2 ) Zvirgzdine: ruokas sāk s. Refl. -tiês,
1): auch Saikava; s. (mit ì 2 ) ap sìenu Auleja.
Avots: EH II, 582
stobris
stuobris (unter stùobrs),
1): eine gewisse Pflanze mit weissen Blüten
(mit ùo 2 ) Zvirgzdine; zirgu stuobris Spr., der Sauerampfer; nuogriêze tuo stuobri, kas auga timā vietā; nuo stuobŗa ... pataisīja ste̦buli Pas. X, 69;
2): fig. vom penis (stuôbris 2 ) Frauenb.
Avots: EH II, 598
1): eine gewisse Pflanze mit weissen Blüten
(mit ùo 2 ) Zvirgzdine; zirgu stuobris Spr., der Sauerampfer; nuogriêze tuo stuobri, kas auga timā vietā; nuo stuobŗa ... pataisīja ste̦buli Pas. X, 69;
2): fig. vom penis (stuôbris 2 ) Frauenb.
Avots: EH II, 598
stopāt
‡ I stùopât 2 "ātri e̦lsāt": zirgs stuopā Linden in Kurl. vuškas stuopā nuo karstuma Zvirgzdine. piekusis vai nuobijies cilvē̦ks stuopā kai vuška ebenda; husten (verächtlich) Warkl. Vgl. stùopuôt 2 .
Avots: EH II, 598
Avots: EH II, 598
straps
‡ III straps (> ostle. strops) "jumta čukurs" Zvirgzdine, "Giebelbalken" Mērdzine. Aus dem Russ.?
Avots: EH II, 584
Avots: EH II, 584
strapuls
‡ strapuls Borchow, Heidenfeld, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Zvirgzdine, = stram̃pals: maiss bija pilns pielikts zirga strapulu Pas. XIV, 131 (aus Atašiene).
Avots: EH II, 584
Avots: EH II, 584
strēķe
strutas
stubērnis
stuburs
stuburs,
1): kad mežs apde̦g, paliek vieni stuburi N.-Peb., Zvirgzdine. žagari nuopē̦rti, - stuburi vien palikuši Nötk.;
2): "stabs" Bers., Kaltenbr., Kalz., Saikava; ein Zaunpfosten BielU.; vārtu s. Daudsewas; akas s. Lttic. 590 (aus Wessen); versts s. Spr.;
4): egle izaugusi stuburu stuburiem N.-Peb.;
5): tārpi nuoē̦d kāpuostus, ka stuburi ("stublāji bez lapu") vien paliek Orellen; ‡
8) die Ader eines Blattes
Linden in Kurl.: spradži elkšņiem kādreiz lapas nuoē̦d, ka stuburi vien paliek; ‡
9) "?": (bildi) sprauž uz smilšu ķe̦rras stuburiņa Blaum. Raksti IX 4 (1937), 206.
Avots: EH II, 593
1): kad mežs apde̦g, paliek vieni stuburi N.-Peb., Zvirgzdine. žagari nuopē̦rti, - stuburi vien palikuši Nötk.;
2): "stabs" Bers., Kaltenbr., Kalz., Saikava; ein Zaunpfosten BielU.; vārtu s. Daudsewas; akas s. Lttic. 590 (aus Wessen); versts s. Spr.;
4): egle izaugusi stuburu stuburiem N.-Peb.;
5): tārpi nuoē̦d kāpuostus, ka stuburi ("stublāji bez lapu") vien paliek Orellen; ‡
8) die Ader eines Blattes
Linden in Kurl.: spradži elkšņiem kādreiz lapas nuoē̦d, ka stuburi vien paliek; ‡
9) "?": (bildi) sprauž uz smilšu ķe̦rras stuburiņa Blaum. Raksti IX 4 (1937), 206.
Avots: EH II, 593
studinis
stunda
stundinieks
stundinieks,
1): auch (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Merdzine, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 478 (aus Rozentova), XII, 42 (aus Atašiene), Tdz. 57637 (aus Preiļi), 58492 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 596
1): auch (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Merdzine, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 478 (aus Rozentova), XII, 42 (aus Atašiene), Tdz. 57637 (aus Preiļi), 58492 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 596
stute
I stute,
1): "re̦sna, strupa rīkste" Bērzgale; eine Rute zum Prügeln
Zvirgzdine;
3): das männliche Glied:
Čūļam s. nuotrūkuse BW. 34722; ‡
4) Schimpfname für eine weibliche Person, die "ihr Haus nicht hütet":
tu kai s. skraidi nuo vienas ustabas uz uotru Zvirgzdine; ‡
5) "ein alter, steifer Klepper"
Bērzgale.
Avots: EH II, 596, 597
1): "re̦sna, strupa rīkste" Bērzgale; eine Rute zum Prügeln
Zvirgzdine;
3): das männliche Glied:
Čūļam s. nuotrūkuse BW. 34722; ‡
4) Schimpfname für eine weibliche Person, die "ihr Haus nicht hütet":
tu kai s. skraidi nuo vienas ustabas uz uotru Zvirgzdine; ‡
5) "ein alter, steifer Klepper"
Bērzgale.
Avots: EH II, 596, 597
sudabrs
sudabrs: auch Auleja, Dubena, Jāsmuiža, Kaltenbr., Kalupe, Kreuzb., Lubn., Oknist, Pilda, Skaista, Slate, Višķi, Zvirgzdine, Evang. 1753, S. 61, ("?") Ruj.
Avots: EH II, 599
Avots: EH II, 599
sugulis
sūkala
sùkala 2 , ‡
2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu 2 dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù 2 ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û 2 ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.
Avots: EH II, 607
2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu 2 dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù 2 ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û 2 ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.
Avots: EH II, 607
sukata
‡ II sukata, zehrende Krankheit (de̦lama vaina) Stender Deutsch-lett. Wrtb., die Schwindsucht Bērzgale, Pilda, Rutzau, Zvirgzdine, (pl. t. sukatas ) Auleja. Aus slav. suxota.
Avots: EH II, 600
Avots: EH II, 600
sumazgas
sumazgas: auch Alswig, Auleja, Daudsewas, Jakobstadt, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Mahlup, Nerft, N.-Laitzen, Oknist, Preiļi (in Lettg.), Selb., Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, Pas. IX, 55 (aus Kalupe).
Avots: EH II, 602
Avots: EH II, 602
sūnāklis
sūnāt
sunēks
suprētka
sūrine
‡ sùrine 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 (eine gewisse Pflanze), Kalupe, Nerft, (ein gewisses Unkraut) Zvirgzdine, wohl gleichbedeutend mit sũrene; "sũrene" Warkl., "polygonum" Auleja, "polygonum tomentosum" Oknist. dārzā sūrinītes Tdz. 37132 (aus Nautrēni). kâ laukā sūrinīte 46715 (aus Bewern).
Avots: EH II, 609
Avots: EH II, 609
susētuvis
*susẽ̦tuvis: auch Bērzgale (der Schatten eines Lebewesens), Kalupe, Lubn., Pilda, Preiļi (in Lettg.), Skaista, Zvirgzdine, Pas. XII, 426 (aus Preiļi); stāvēt var "pakrēslī", bet cilvē̦kam vai kuokam ir "s." Borchow. kuo ej pēc mani kai s.? Zvirgzdine. bailīgs kai s. ebenda. likās, ka tikai s. nuostiepās; pat pē̦du nepalika, kur viņa pārskrēja Sprūdžs Daugava 1939, 601.
Avots: EH II, 604
Avots: EH II, 604
suts
suts: auch ("Dampf") Adl., Adsel, AP., Auleja, Bers., Birži, Drosth., Golg., Kaltenbr., Kand., Kl., Marzen, Meiran, Ramkau, Saikava, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, BW. 20527, 1 var. (aus Taurup); sade̦vuši šim krietnu sutu (man habe ihn tüchtig verprügelt) ar spriguļiem AP.
Avots: EH II, 606
Avots: EH II, 606
svainis
svaĩnis: auch ("?") Pilten, (mit ài 2 ) Erlaa, Višķi, (mit aî ) Aahof, Borchow, Skaista, Zvirgzdine, (mit ai ) Kurmene; der Mann der Schwester (mit aî ) Warkl.; "Schwiegersohn" (mit ai ) N.-Autz n. BielU.; "in Zirau auch wohl Bruder des Mannes" BielU.
Avots: EH II, 611
Avots: EH II, 611
sveinis
svētaļa
svê̦taļa 2 (unter svè̦tala),
1): auch Orellen, Salis, Siuxt, (mit è̦ 2 ) Fest., Linden in Kurl., (mit "ẽ̦" ) Altenwoga, (svè̦taļe̦) Zvirgzdine; ‡
2) eine Heilige
(?): ej tu, gaŗā, me̦lnā s., ej! Janš. Dzimtene IV, 134.
Avots: EH II, 616
1): auch Orellen, Salis, Siuxt, (mit è̦ 2 ) Fest., Linden in Kurl., (mit "ẽ̦" ) Altenwoga, (svè̦taļe̦) Zvirgzdine; ‡
2) eine Heilige
(?): ej tu, gaŗā, me̦lnā s., ej! Janš. Dzimtene IV, 134.
Avots: EH II, 616
svētdiene
svètdiene 2 (unter svètdìena): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nerft, Oknist, Sonnaxt, Wessen, (mit ê 2 ) Grenzhof n. FBR. XII, 12, (mit è̦ 2 ) Kaltenbr., Kalupe, Lixna, Līvāni, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, BW. 13250, 39 (Kr. Ludsen), Tdz. 41344 (Preiļi in Lettg.), svē̦tdienīte 37975 (Warkh.).
Avots: EH II, 616
Avots: EH II, 616
svieksts
sviêksts: auch Baltinow, Blieden, Burtn., Zvirgzdine, (mit iê 2 ) Allend., A.-Ottenhof, Kegeln, Salis, Seppkull, (mit ie ) Lenzenhof, BW. 29348, 5 var. (aus Wohlfahrt), Tdz. 54448 (aus Bērzgale), 58622 (aus Nautrēni), Pas. XII, 508 (aus Welonen).
Avots: EH II, 620
Avots: EH II, 620
svilata
tālējs
tālẽjs Wid., tālejs (vielleicht mit ostle. ej aus ij), = tâls: nebē̦dāju, kad klātēji niecināja: sen tālēji naudu skaita BW. 8723 (aus Dserwen). tālējās tautiņās 5991 (aus Zirau); 10331 (aus N.-Ottenhof). sērsu pie tālēja bāleliņa 26652 (aus Alschw.) braucat pruojām, tālēji radi! 26108 (aus Dubenalken). tālējs radinieks, der Seitenverwandte Brasche. vienā tālejā malā dzīvuoja ķēniņš Pas. III, 381 (aus Bikava). princis nuo tālējās ķēnestes V, 435 (aus Kaunata). uz tāļejām zemēm V, 291 (Infl.). tālejuos ķēniņa meita IV, 472 (aus Zvirgzdine).
Avots: ME IV, 144, 145
Avots: ME IV, 144, 145
tālīms
tālīms: auch (mit â) Kaltenbr., Kalupe, Zvirgzdine; tālīmās tautiņās Tdz. 48965 (aus Kapiņi und Auleja); weit: tālīma staigāšana, - nuosastaigāja cieš Auleja.
Avots: EH II, 670
Avots: EH II, 670
tān
taukājs
‡ tàukājs 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = tàukaîns: iedeve ... taukāju sieru Tdz. 53419 (aus Nirza).
Avots: EH II, 668
Avots: EH II, 668
tene
tene: auch Auleja, Pilda; iz (= uz) teni Baltinow n. FBR. XI, 135, Kalupe, Zvirgzdine. "oder" ME. IV, 163 zu verbessem in "oder".
Avots: EH II, 675
Avots: EH II, 675
tiene
tiene: da tiênes Borchow, da tìenei 2 Auleja, Višķi. pa tieni Pas. VIII, 352. iz od. uz tiêni Baltinow n. FBR. XI, 135, Višķi n. Ceļi IX, 393, Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 329. tiênê Borchow, dort.
Avots: EH II, 687
Avots: EH II, 687
tiepat
tivi
tivi: auch Baltinow n. FBR. XI, 126, Warkl. n. FBR. XI, 102, AP., Sonnaxt, Stolben, Zvirgzdine.
Avots: EH II, 684
Avots: EH II, 684
tivīms
‡ tivīms, = tuvîms Zvirgzdine, nahe verwandt Kaltenbr., Auleja, in der Nähe wohnend Auleja.
Avots: EH II, 684
Avots: EH II, 684
tole
I tùole AP., Arrasch, C., Jürg., Nötk., PS., Schujen, (mit uõ) Bauske, Salisb., (mit ùo 2 ) Adl., Adsel, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Lubn., Mar., Meiran, Odensee, Ogershof, Oppek., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stockm., Warkl., Wessen, Zvirgzdine, tùola 2 Prl., eine ungehornte Kuh U., Kokn., Spr., Serben, Warkl. (in Kursa, Ruj., Saiis und Woimarshof unbek.): zile un tuole nuozagušas nuo citām guovīm LA. Scherzhaft auf ein Mädchen bezogen: divi meitas kaimiņuos: viena lauce, uotra tuole BW. 18314, 1. Abgeleitet von tuols; Reimwort zu duole, puole, buole.
Avots: ME IV, 285
Avots: ME IV, 285
toreiz
tuoreiz,
1) tùoreĩz Wolm., tuõreĩz Sassm., tùoreĩzi, tùorèiziņ 2 Zvirgzdine, damals: tuoreizi nuogājis kāds vīrs uz mežu Etn. III, 110;
2) dann
Infl.: grib davilkt da pusei . . . i[r] tuoreiz sviest atpakaļ Pas. II, 137 (aus Lixna). ieberiet ze̦ltu..., tuoreiz atduošu ādu III, 87 (aus Kapiņi).
Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.
Avots: ME IV, 286
1) tùoreĩz Wolm., tuõreĩz Sassm., tùoreĩzi, tùorèiziņ 2 Zvirgzdine, damals: tuoreizi nuogājis kāds vīrs uz mežu Etn. III, 110;
2) dann
Infl.: grib davilkt da pusei . . . i[r] tuoreiz sviest atpakaļ Pas. II, 137 (aus Lixna). ieberiet ze̦ltu..., tuoreiz atduošu ādu III, 87 (aus Kapiņi).
Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.
Avots: ME IV, 286
traikšīt
traikšît, -u od. -ĩju, -ĩju,
1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt 2 ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;
2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;
3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî 2 (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;
4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,
1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;
2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;
3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.
Avots: ME IV, 217, 218
1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt 2 ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;
2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;
3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî 2 (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;
4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,
1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;
2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;
3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.
Avots: ME IV, 217, 218
trankāt
traukoties
tràukuotiês 2 Zvirgzdine, unruhig sein, sich aufregen: bē̦rni, kad kā nuobīstas, nakti neguļ, traukuojas: te samiedz acis, te rozpleš Zvirgzdine. es traukuojuos, ka mani neatruod ebenda. Das uo beruht hier wohl auf ā.
Avots: ME IV, 225
Avots: ME IV, 225
traukt
tràukt, traũkt (li. tráukti "ziehen") Bl., Iw., tràukt 2 Prl., -cu,
1) schlagen
(mit àu 2 ) Zvirgzdine; etwas schwer zu Erreichendes schlagen (mit àu 2 ) Bers.; die Früchte von den Bäumen schlagen Spr., Wessen, (mit àu) C., PS. (auch: Früchte vom Baum schütteln), Schujen, Wenden, (mit aũ) Nigr., (mit aû 2 ) AP., Segew., (mit àu 2 ) Fest., Gr.-Buschh., KL, Kreuzb., Lis., Marzen, Selsau, Warkh., Warkl., Zvirgzdine; (Blätter, Blüten) herunterschlagen (von starkem Winde gesagt) C. (mit àu), AP., Arrasch, Jürg. (mit aû 2 ), Nigr. (mit aũ), Fest., Ogershof (hier auch: den Tau von den Pflanzen schlagen), Sessw., Warkl. (mit àu 2 ); ohrfeigen (mit àu 2 ) Gr.-Buschh., Sessw.: ābuolus traukt (nuo kuoka) AP., Kl., PS. u. a. vējš sāka nuo kuoka ābuoļus tŗaukt Zvirgzdine. bumbierus nevar dabūt . . . traukt nedrīkst Valdis Stabur. b. 10. vē̦tra trauc kuokiem lapas, augļus Arrasch, W arkl. u. a. vējš trauc rasu Ogershof. salna trauca bē̦rza lapas BW. 13787, 18 (ähnlich: Plm. n. RKr. XIX, 126). bērziņš trauca kļava lapas 4787. priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu Biel. 2206. trauce ar kulaku par galvu (vgl. li. užtraukti per ausį "eine Ohrfeige geben" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 190) Zvirgzdine;
2) hastig anfallen und zersprengen
L.; scheuchen, in Unruhe, Bewegung bringen, aufschrecken U., (mit aũ) Nigr., (mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: dzinēji trauc putnus nuo meža ārā Nigr. mani . . . trauc nuo kapa ārā Janš. Mežv. ļ. I, 3. pulkstenīšu skaņas meža klusumu trauc Lautb. Luomi 67. kuo tu trauc (schreckst) bē̦rnu? Gr.-Buschh.;
3) sich beeilen
U., eilen, beschleunigen (mit aũ) Frauenb., Nigr., (mit àu 2 ) Bers., Sessw., Warkl.: trauc uz priekšu Bers., Sessw., Warkl. u. a. ubags trauc pārstaigāt uz svē̦t kiem mūsu pusi Nigr. zē̦ns trauc teikt, kuo padarījis Frauenb. steidz, māmiņa, trauc, māmiņa, manas baltas villainītes! BW. 7410, 1 var. (ähnlich: 7462, 1). jūdzu, traucu . . . kumeliņu 11297, 2. trauc[u] pie laika ceļu griezt 8976. (malējiņas) trauca gauži gavilēt. BWp. 667, l. zâles traucu izdzert, lai saturs neatvādējas Lautb. Luomi 95. pa pļavu puisē̦ns suoļus trauc MWM. VII, 402. spārni trauc vieglāki par vēju R. Sk. II, 97. vē̦tra tràuc 2 Golg., Saikava, Schwanb., Sessw. nuo kalna strauts uz Gauju trauc Jaunības dzeja 28. es netraucu pruojām kâ tauriņi trauc Apsk. v. J. 1903, S. 309;
4) leeren, austrinken
(mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: tâ izslāpis, ka trauc glāzi pēc glāzes Gr.-Buschh.;
5) (schnell, ungestüm) sprechen, schwatzen:
"neliecieties traucēties! mēs iztiksim" viņa trauca Deglavs Rīga II, 1, 423. "ne˙kad ne!" trauca . . . Alvīna MWM. XI, 170. tā trauca tālāk (setzte das Gespräch fort) Deglavs;
6) singen (von der Nachtigall
Wid., Lis., N.-Schwanb., [mit àu 2 ] Mar., auch von andern Vögeln): birzmalā trauc lakstīgala Mar. n. RKr. XV, 141. ze̦mu trauc (Var.: dzied) lakstīgala BW. 27922 var. tâ tā trauca, tâ dziedāja kâ tā sila cielaviņa BW. p. 1851, 1;
7) tr. miežus Kurmene, Gerstenkörner in der Mühle entzweimahlen;
8) "?" stiprinieks aizdusmuojies, traucjam meitas Pas. II, 47 (aus Rositten). kur juo nejauki traukusi kauja JR. IV, 17. Refl. -tiês (mit aũ) Tr.,
1) sich sehr angreifen ein Geschäft durchzusetzen
L., sich ungestüm vorwärtsbewegen Spr., (mit àu 2 ) Kl.; sich beeilen U. ("in Livl. kaum gehört"), Ronneb., (mit àu) Wolmarshof, (mit aû 2 ) Arrasch, Ruj., (mit àu 2 ) Fest., Gr.-Buschh., Sessw.: vējš traucas bez apstāšanās Vēr. I, 1388. vedībās traukdamās (Var.: lauzdamās) BW. 16327 var. netraucies ("= nebāzies") man virsū! Segew. traucies ārā nuo ratiem MW. sē̦tā eimu, netraucuos, ne māmiņa mani gaida BW. 4245, 3. es neietu, netrauktuos (Var.: nesteidzuos) 9732. traucaties (Var.: steidzat) sievu ņemt! 13793, 1. augu, augu, netraucuos, lai zaruoja tautu dē̦ls 18934. traukdamies glābties nuo . . . sē̦rgas Janš. Mežv. ļ. I, 14;
2) erschrecken
(intr.) U., (mit aũ 2 ) Orellen, Salis, Sessw., (mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: dabūsi traukties Gr.-Buschh. bē̦rns miegā traucas Salis. par tuo nav kuo traukties, kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 201. - Subst. traukšana,
1) das (Herab)schlagen;
2) das Aufschrecken
(tr.), Aufscheuchen;
3) das Eilen, Beeilen; die Eile:
Kristus lielu traukšanā agri cēlies augšām Gesangb. 88, l;
4) das Sprechen; das Singen;
traukšanâs,
1) das Eilen
(intr.);
2) das Erschrecken, Aufschrecken
(intr.); traukums,
1) das einmalige, vollendete (Herab)schlagen; das Resultat des (Herab)schlagens:
dzenieties... pa skujiņas birumiem . . ., pa rasiņas traukumiem BW. 13628, 8;
2) das einmalige Aufschrecken
(tr.), Aufscheuchen, der Schreck, die Aufregung: nesakāmā traukumā tas jaucas krūtīs sē̦ras, šausmas Dēmons 32;
3) die Eile;
traucẽjs,
1) wer (herab)schlägt:
ziedu traucēju BW. 24610, 2;
2) wer scheucht, aufschreckt
(tr.), beunruhigt;
3) wer eilt, sich beeilt.
Nebst trũkt zu apr. pertraūki "verschloss" und weiterhin (nach Zupitza Germ. Gutt. 140; vgl. auch Fick Wrtb. III 4 , 194 und Loewenthal Indog. Jahrb. XIII, 79) vielleicht zu an. ƥrúga "bedrücken; drohen".
Avots: ME IV, 224, 225
1) schlagen
(mit àu 2 ) Zvirgzdine; etwas schwer zu Erreichendes schlagen (mit àu 2 ) Bers.; die Früchte von den Bäumen schlagen Spr., Wessen, (mit àu) C., PS. (auch: Früchte vom Baum schütteln), Schujen, Wenden, (mit aũ) Nigr., (mit aû 2 ) AP., Segew., (mit àu 2 ) Fest., Gr.-Buschh., KL, Kreuzb., Lis., Marzen, Selsau, Warkh., Warkl., Zvirgzdine; (Blätter, Blüten) herunterschlagen (von starkem Winde gesagt) C. (mit àu), AP., Arrasch, Jürg. (mit aû 2 ), Nigr. (mit aũ), Fest., Ogershof (hier auch: den Tau von den Pflanzen schlagen), Sessw., Warkl. (mit àu 2 ); ohrfeigen (mit àu 2 ) Gr.-Buschh., Sessw.: ābuolus traukt (nuo kuoka) AP., Kl., PS. u. a. vējš sāka nuo kuoka ābuoļus tŗaukt Zvirgzdine. bumbierus nevar dabūt . . . traukt nedrīkst Valdis Stabur. b. 10. vē̦tra trauc kuokiem lapas, augļus Arrasch, W arkl. u. a. vējš trauc rasu Ogershof. salna trauca bē̦rza lapas BW. 13787, 18 (ähnlich: Plm. n. RKr. XIX, 126). bērziņš trauca kļava lapas 4787. priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu Biel. 2206. trauce ar kulaku par galvu (vgl. li. užtraukti per ausį "eine Ohrfeige geben" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 190) Zvirgzdine;
2) hastig anfallen und zersprengen
L.; scheuchen, in Unruhe, Bewegung bringen, aufschrecken U., (mit aũ) Nigr., (mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: dzinēji trauc putnus nuo meža ārā Nigr. mani . . . trauc nuo kapa ārā Janš. Mežv. ļ. I, 3. pulkstenīšu skaņas meža klusumu trauc Lautb. Luomi 67. kuo tu trauc (schreckst) bē̦rnu? Gr.-Buschh.;
3) sich beeilen
U., eilen, beschleunigen (mit aũ) Frauenb., Nigr., (mit àu 2 ) Bers., Sessw., Warkl.: trauc uz priekšu Bers., Sessw., Warkl. u. a. ubags trauc pārstaigāt uz svē̦t kiem mūsu pusi Nigr. zē̦ns trauc teikt, kuo padarījis Frauenb. steidz, māmiņa, trauc, māmiņa, manas baltas villainītes! BW. 7410, 1 var. (ähnlich: 7462, 1). jūdzu, traucu . . . kumeliņu 11297, 2. trauc[u] pie laika ceļu griezt 8976. (malējiņas) trauca gauži gavilēt. BWp. 667, l. zâles traucu izdzert, lai saturs neatvādējas Lautb. Luomi 95. pa pļavu puisē̦ns suoļus trauc MWM. VII, 402. spārni trauc vieglāki par vēju R. Sk. II, 97. vē̦tra tràuc 2 Golg., Saikava, Schwanb., Sessw. nuo kalna strauts uz Gauju trauc Jaunības dzeja 28. es netraucu pruojām kâ tauriņi trauc Apsk. v. J. 1903, S. 309;
4) leeren, austrinken
(mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: tâ izslāpis, ka trauc glāzi pēc glāzes Gr.-Buschh.;
5) (schnell, ungestüm) sprechen, schwatzen:
"neliecieties traucēties! mēs iztiksim" viņa trauca Deglavs Rīga II, 1, 423. "ne˙kad ne!" trauca . . . Alvīna MWM. XI, 170. tā trauca tālāk (setzte das Gespräch fort) Deglavs;
6) singen (von der Nachtigall
Wid., Lis., N.-Schwanb., [mit àu 2 ] Mar., auch von andern Vögeln): birzmalā trauc lakstīgala Mar. n. RKr. XV, 141. ze̦mu trauc (Var.: dzied) lakstīgala BW. 27922 var. tâ tā trauca, tâ dziedāja kâ tā sila cielaviņa BW. p. 1851, 1;
7) tr. miežus Kurmene, Gerstenkörner in der Mühle entzweimahlen;
8) "?" stiprinieks aizdusmuojies, traucjam meitas Pas. II, 47 (aus Rositten). kur juo nejauki traukusi kauja JR. IV, 17. Refl. -tiês (mit aũ) Tr.,
1) sich sehr angreifen ein Geschäft durchzusetzen
L., sich ungestüm vorwärtsbewegen Spr., (mit àu 2 ) Kl.; sich beeilen U. ("in Livl. kaum gehört"), Ronneb., (mit àu) Wolmarshof, (mit aû 2 ) Arrasch, Ruj., (mit àu 2 ) Fest., Gr.-Buschh., Sessw.: vējš traucas bez apstāšanās Vēr. I, 1388. vedībās traukdamās (Var.: lauzdamās) BW. 16327 var. netraucies ("= nebāzies") man virsū! Segew. traucies ārā nuo ratiem MW. sē̦tā eimu, netraucuos, ne māmiņa mani gaida BW. 4245, 3. es neietu, netrauktuos (Var.: nesteidzuos) 9732. traucaties (Var.: steidzat) sievu ņemt! 13793, 1. augu, augu, netraucuos, lai zaruoja tautu dē̦ls 18934. traukdamies glābties nuo . . . sē̦rgas Janš. Mežv. ļ. I, 14;
2) erschrecken
(intr.) U., (mit aũ 2 ) Orellen, Salis, Sessw., (mit àu 2 ) Gr.-Buschh.: dabūsi traukties Gr.-Buschh. bē̦rns miegā traucas Salis. par tuo nav kuo traukties, kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 201. - Subst. traukšana,
1) das (Herab)schlagen;
2) das Aufschrecken
(tr.), Aufscheuchen;
3) das Eilen, Beeilen; die Eile:
Kristus lielu traukšanā agri cēlies augšām Gesangb. 88, l;
4) das Sprechen; das Singen;
traukšanâs,
1) das Eilen
(intr.);
2) das Erschrecken, Aufschrecken
(intr.); traukums,
1) das einmalige, vollendete (Herab)schlagen; das Resultat des (Herab)schlagens:
dzenieties... pa skujiņas birumiem . . ., pa rasiņas traukumiem BW. 13628, 8;
2) das einmalige Aufschrecken
(tr.), Aufscheuchen, der Schreck, die Aufregung: nesakāmā traukumā tas jaucas krūtīs sē̦ras, šausmas Dēmons 32;
3) die Eile;
traucẽjs,
1) wer (herab)schlägt:
ziedu traucēju BW. 24610, 2;
2) wer scheucht, aufschreckt
(tr.), beunruhigt;
3) wer eilt, sich beeilt.
Nebst trũkt zu apr. pertraūki "verschloss" und weiterhin (nach Zupitza Germ. Gutt. 140; vgl. auch Fick Wrtb. III 4 , 194 und Loewenthal Indog. Jahrb. XIII, 79) vielleicht zu an. ƥrúga "bedrücken; drohen".
Avots: ME IV, 224, 225
trešdiene
‡ trešdìene 2 Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Pilda, Warkl., Zvirgzdine, = trešdìena.
Avots: EH II, 693
Avots: EH II, 693
tricēt
tricêt Adsel, AP., C., Golg., Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Saikava, Schwanb., Warkl., Zvirgzdine, -u, -ẽju, = trīcêt, zittern, beben: māja tric Golg. ruokas, galva tric Gr.-Buschh. suņam aste vien tricēja Gr.-Buschh. tricēt tric (erzittert vom Gesang) tā maliņa BWp. 432, 1 var. Etwa für trīcêt mit dem i von *trisêt (li. trišėti)?
Avots: ME IV, 233
Avots: ME IV, 233
trīsas
trìsas Drosth., Jürg., (mit ì 2 ) Adl., Adsel, Golg., Gr.-Buschhof, Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit î 2 ) AP., das Zittern U., Bers., Etn. IV, 97: trìsas 2 nāk (vor Kälte) Lub. man jau sāk trīsas nākt Aps. J. IV, 61. lielkungam pārgāja trīsas (Schauer) par miesu Krišs Laksts 28. zirgu aukstumā saņēma trīsas2 Tirsen. par viņas miesu parskrēja kâ trīsas MWM. v. J. 1896, S. 649. viņš ar laimīgam trīsam lien zem deķīša Vēr. II, 524. ne̦rvōzas trīsas MWM. VIII, 825. ar visām trīsam viņš nevar mani iejūsmināt Apsk. v. J. 1903, S. 501. ūdens trīsas 612. Vereinzelt auch im Singular: stavu še tava priekša miesas trīsa un bailēs (aus einem Text).
Avots: ME IV, 240
Avots: ME IV, 240
trīsēt
I trìsêt Drosth., Jürg., Notk., PS., Wolmarshof, (mit î 2 ) AP., Arrasch, (mit ĩ ) Bauske, Daugeln, Segew., Tr., (mit ì 2 ) Zvirgzdine, -u, -ẽju, zittern, beben: trīsi (Var.: trīci, drebi), apšu lapa! BW. 22696, 5 var. tā trīsēja tautu meita 25448 var. viņš nuo lieliem priekiem trīs Vēr. v. J. 1904, S. 262. viņš (nuo bailēm) trīsējis Pas. III, 31. ziedu lapiņas bikli trīs Zalktis II, 48. pie debesīm jau trīsēja rīta blāzma Vēr. II, 947. In Lettgallen auch reflexiv: vecis... viss... trīsas (r. трясеться) nuo saltuma Pas. IV, 80 (aus Malta). Entweder aus *trisêt (= li. trišėti "zittern)" mit dem ī von trīcêt, oder aus einem Paradigma *trìsu (= li. *trįsù), *trisu, *trist (zu trašâtiês) umgebildet (zu diesem Vorgang vgl. Le. Gr. § 619). Das slav. ę in tręsti "schütteln" beruht wahrscheinlich auf em, sodass le. trīsêt von slav. tręsti wahrscheinlich zu trennen ist.
Avots: ME IV, 241
Avots: ME IV, 241
trukšināt
trupeknis
trupeknis,
1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;
2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;
3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";
4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.
Avots: ME IV, 247
1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;
2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;
3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";
4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.
Avots: ME IV, 247
tūce
tùce Nötk., tûce A.-Laitzen, Lubn., tùce 2 Adsel, A: Laitzen, Domopol, Erlaa, Golg., Meiran, N: Rosen, Schwanb., Warkh., Warkl., tûce 2 Jürg., tūce Mar. n. U., Oppek. n. U. und Mag. XIII, 24, Nitau, Stomersee, Tirsen, tūcis Nötk., tûcis Lubn., tùcis 2 Domopol, Zvirgzdine, tūcis Mar. und Oppek. n. U., Kortenhof, Lis., Nitau, Odsen, Ungurmuiža, tūcs, -s Cibla, eine Regenwolke; eine Wolke überhaupt; ein Strichregen U.: lietus tūce BW. 8771 var. saulīte ielīguoja me̦lnajā tūcītī 27545. saule pārplēse me̦lnu tūci L. W. 1921, № 50, 2 3 . tuvuojusēs tūce ar lietiem un pē̦rkuonu Etn. II, 179. tūces skrien padebsiem A.- Laitzen n. FBR. VIII, 48. me̦lna tūcs Pas. V, 296 (aus ; Welonen). izlijusi lietus tūce Niedra. kâ tūcs ļaužu daudz Zbiór XVIII, 451. pacēlēs sniega tūcis Zvirgzdine. Wohl aus r. тýча "Wolke"; in der Aussprache (mit û!) wohl durch tûkt beeinflusst.
Avots: ME IV, 277, 278
Avots: ME IV, 277, 278
tūkšis
tūkšt
I tûkšt Nötk., PS., Warkh., (mit û 2 ) AP., Arrasch, Jürg., tûkšu, = tûkt, schwellen Wessen, Zvirgzdine: tē̦vam tâ tūkša kājas, ka ne.-maz nevarēja paiet AP. Vgl. dazu Le. Gr. 5892; niederle. tūkšt vielleicht für alteres tūkst nach dem prs. tūkšu (gebildet zum Infinitiv statt des alten tūsku).
Avots: ME IV, 279
Avots: ME IV, 279
tūkt
tûkt Kl., Serbigal, Wolm., Zvirgzdine, tūkt Neuenb., tûkt 2 AP., Līn., Ruj., Salis, -kstu, -ku, schwellen (eig. und fig.); fettwerden U.: iesāka tūkt kāja MWM. X, 925. krūts tai asinīs un drusku tūkusi Rainis Ant. un Kl: 123. sākšu taukuos tūkt Asp. VII, 32. straume tūkst tūkumā un krastus grauj MWM. IX, 245. tīnes nuo pilnuma tūkst VII, 440. - Subst. tūkšana, das Schwellen; tūkums, das einmalige, vollendete Schwellen; die Geschwulst U.: ja balts tūkums ir ādā III Mos. 13, 10. tūkums rīklē, St., die Bräune im Halse. - tūkuma zâle Mag. IV, 2, 29, Scharbockskraut (ranunculus ficaria L.) Fischer 250; RKr. II, 76; Bachbungenkraut St.; empfindliches Springkraut (impatiens noli tangere L.) RKr. II, 72, (tûkumzâle 2 ) Kand.; sīkziedainā tūkumzâle, impatiens parviflora Druva III, 734, Edwalen. Zu tâuks, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 711, Boisacq Dict. 990.
Avots: ME IV, 280
Avots: ME IV, 280
tūļi
tulzna
tùlzna Arrasch, Jürg., Neuenb., PS., tul˜zna AP., Ermes, Wohlfahrt, Wolmarshof, tulˆzna Adsel, Serbigal, tùlzna 2 Adl., Bers., Golg.,Gr.-Buschh., Kl., Los.,Nerft, Pilda, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, tulˆzna 2 Bauske, Kand., Kurs., Līn., Nigr., Pe̦nkule, Ruj., Salis, Segewold, Selg., Sessau, tulzna L., tulzne U., tulznis Elv., U., eine Brandblase, eine Blase überhaupt U.; eine Blatter U.: stipri strādājuot dabūju ruokās tulznas Nigr. saspiedu ruoku, iemetās liela tulzna ebenda. maizes tulznis "Brod-Blatterlein" Manz. Lettus. ja saulei kreisā un labā pusē ir tulznas ("?"), tad gaidāms slikts laiks Fest. Zu tulzt.
Avots: ME IV, 260
Avots: ME IV, 260
tume
tume U., Kurs., Naud., Nötk., tuma U., Dond., der Tumm, die Grundsuppe; tuma Ruhental, eine Art Suppe aus Weizenmehl; tume Römershof, Mehlbrei; tume Zvirgzdine, der Rahm auf süsser Milch; tume U., tuma U., Buttergrütze; tume "bišu līmis" Lubn.: vakariņās ir izvārīta tuma Ruhental. es izvārīju miltu tumi Romershof, Siuxt. auzu tumi CTR. I, 63. ja skābus kāpuostus vāra, tad gardāki būs, ja tiem uzsitīs tumu virsū nuo smalkiem miltiem, pāris kaŗuotēm krējuma, taukiem, sviesta Dond. - tumes pakāļa, ein dicker Mensch Naud. Woht zu tumêt.
Avots: ME IV, 261
Avots: ME IV, 261
tumušļāties
tumušļâtiês, zögern, trödetn, langsam arbeiten: cik tu ilgi tumušļāsies, ka neiesi da darba! Zvirgzdine. nevajag[a] tumušļāties, vajag[a] drīži darīt ebenda.
Avots: ME IV, 264
Avots: ME IV, 264
tumušļis
tupuļāt
tupuļât Bers., Kalzenau, Warkl., Vīt., -ãju, tupuļuôt Wid., Adsel, Golg., Gr.Buschh., Lubn., Meiran, Odsen, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, häufig hokken, sich häufig niedersetzen, sich bald setzen, bald aufstehen: Uķis. . . tupuļuo pa ķēķa priekšiņu un sutina ievas Krišs Laksts 32. kuo tu tupuļuo kā puika, kā cilvē̦kus biedē̦dams! (zu einem Beerensammler gesagt) Kaudz. Izjurieši 180. mazs bē̦rns tupuļuo Pilda, geht mit kleinen Schritten.
Avots: ME IV, 268
Avots: ME IV, 268
tust
tust U. (unter tuost), Adsel, Alswig, Bewershof, Bolwen, Erlaa, Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Lennew., Meiran, Nerft, PiIda, Sessw., Sonnaxt, Warkh., Warkl., Wessen, Vīt., Zvirgzdine, Praes. tušu (in Jürg.: tuôšu 2 , das eigentlich zu tuost gehört), Praet. tusu, schwer ausatmen, keuchen, stöhnen: ne tuš, ne pūš Br. 207. pārāk re̦sns cilvē̦ks tuš, it kâ ka tam būtu aiztusnis Sessw. tas tuš it kā zem rudzu maisa Blaum. kuo nesa ... brāļi tusdami, rē̦kdami? BW. 25248. tusdama un ste̦nē̦dama viņa gāja pa istabu A. v. J. 1896, S. 332. vepruks tikkuo var pavilkties aiz branguma, tuš vien A. v. J. 1900, S. 366. krūtīs kaut kas tusa Skalbe Kâ es 33. mašīnas tusdamas un e̦lsdamas attīstīja . . . zirgu spē̦kus A. XXI, I75. nuo smagās Marča tušanas spriežuot bij jāduomā, ka Marčs . . . strādā . . . grūtu darbu Vatdis Stabur. b. 8. tie tur stāv, ste̦n un tuž (wohl fehlerhaft fūr tuš) Liev. Brez. un Hav. 152. tusdams un pūzdams kāpis augšā Latvju tautas anekd. IV, 346. Reimwort zu dust I. Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 183 zu an. ƥyss oder ƥausk "Lärm", ahd. dōsōn "tosen"; doch bedeuten die an. Wörter auch "Getümmel", was zu le. tust schlecht passt. Eher nach Büga LM. IV, 444 zu poln. cuch "Gestank" und serb. ćûh "Hauch". An und für sich könnte das u in tust auch die Schwundstufe von ve in tvest (s. dies) sein.
Avots: ME IV, 273, 274
Avots: ME IV, 273, 274
tuvīms
tuvîms, in der Nähe liegend, nach Andrepno, (mit ì 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 28: Tuvîmās Klìesmetes 2 , Dorfname in Andrepno n. Lvv. II, 181. vgl. tālīms.
Avots: ME IV, 276
Avots: ME IV, 276
ūdišņājs
‡ ûdišņājs Zvirgzdine, wässerig: ū. uļbiks (Kartoffel) Bērzgale (hier neben ūdinaina pļava).
Avots: EH II, 741
Avots: EH II, 741
upene
upene Grünh., Wolm. u. a. (unbek. in Bauske, Dond., Dunika, Kandau, Pilda, Segewold, Selg., Sessau, Siuxt, Stenden, Widdrisch, Zvirgzdine, wo dafür sustrene resp. zustrene), upine Warkl., schwarze Johannisbeere: bričuo, dē̦ls, upenes! Etn. II, 31. me̦lnuo upeņu lapas Kat. Kalend. 1901, S. 120. aiviekšas, upines baltas ziedēja,... sarkanas kārsa (die Himbeeren, oder Johannisbeeren?) BW. 33612 aus Warkl. Vgl. li. upìnis (fem. -ė) "dem Fluss angehörig".
Avots: ME IV, 300
Avots: ME IV, 300
vācele
I vâcele Bers., Drosth., Kl., Kr., Prl., Sessw., Sunzel, vâcele 2 Dond., Iw., Karls., Tr., vācele Bolwen (unbek. in Dunika, Kaugershof, Ruj., Salis, Widdrisch),
1) ein Gefäss aus Baumrinde, Kober
U.; ein Paudel aus Birkenrinde Nigr.; ein geflochtenes Gefäss Plm.; ein geflochtener Korb Stelpenhof, (mit â ) PS., Smilt., (mit â 2 ) Stenden; ein geflochtenes Gefäss mit einem "luoks" Frauenb. (mit â 2 ); ein viereckiges aus Pergeln geflochtenes Körbchen Rudbahren; ein Körbchen zum Kartoffeltragen (mit â 2 ) Talsen; ein Körbchen zum Tragen von Mehl N.-Schwanb. (mit â ), Stürzenhof, zum Tragen von Getreide Zaļm.; eine Art hölzerner Eimer mit Deckel, worin flüssige Speisen aufs Feldgetragen werden (mit â 2 ) Gramsden; "ein deckelförmiges Gefäss" (mit â) Nötk.; "ein hölzernes Kistchen" (mit â 2 ) MSil.: vācele se̦nuos laikuos derējusi arī ē̦damu lietu glabāšanai PS. kriju vācele, ein Gefäss aus Borke Bielenstein Holzb. 354, 356. ganu vācele, ein Frühstücksbehältnis für den Hirtenknaben 343. linu sē̦klu vācele, ein Behältnis für Leinsaat 343. miču vācelīte, eine Haubenschachtel 354. miltu vācele, ein aus Kiefernwurzeln geflochtenes Behältnis für Mehl Stürzenhof. viegla vācele, ein leichter Korb Bielenstein Holzb. 353. me̦ldiem šūta vācelîte BW. 16793. edz, kur nāca al[u]s vācele! 19639, 3. krējuma vācelīti 31038 var. gul... kâ bunduls vācelē 29258 var. četras uolas vācelā 30068. ieliec, meit, lakatus vācelē! Plm.;
2) ein Getreidemass ( 1 / 3 Lof) Zvirgzdine (mit â );
3) eine Art Hut
Kundziņš Smiltene 35;
4) fig., salašņu (Sessw.) od. te̦nku (Memelshof) vācele, eine Klatschbase; ein Schimpfname (für ein Frauenzimmer)
Frauenb. (mit â 2 );
5) "ein kleiner Deckel"
(?) Nötk. (mit â ). Dazu li. dial. acc. s. vokelâiti (-i aus -į oder -ę) "ein geflochtenes Körbchen" bei Arumaa Lit. mundartl. Texte 10. Nach Zubatý BB. XVIII, 244 zu vâks, wozu und gleichzeitig zu vākt es auch Bielenstein Holzb. 343 stellt. Wenn vâks 3 aus dem deminutivisch aussehenden vācelis I abstrahiert ist, gehört vācele formell wohl zunächst zu vākt; zur Bildung vgl. le. tēsele, šūpelis u. a. Le. Gr. § 172a.
Avots: ME IV, 490, 491
1) ein Gefäss aus Baumrinde, Kober
U.; ein Paudel aus Birkenrinde Nigr.; ein geflochtenes Gefäss Plm.; ein geflochtener Korb Stelpenhof, (mit â ) PS., Smilt., (mit â 2 ) Stenden; ein geflochtenes Gefäss mit einem "luoks" Frauenb. (mit â 2 ); ein viereckiges aus Pergeln geflochtenes Körbchen Rudbahren; ein Körbchen zum Kartoffeltragen (mit â 2 ) Talsen; ein Körbchen zum Tragen von Mehl N.-Schwanb. (mit â ), Stürzenhof, zum Tragen von Getreide Zaļm.; eine Art hölzerner Eimer mit Deckel, worin flüssige Speisen aufs Feldgetragen werden (mit â 2 ) Gramsden; "ein deckelförmiges Gefäss" (mit â) Nötk.; "ein hölzernes Kistchen" (mit â 2 ) MSil.: vācele se̦nuos laikuos derējusi arī ē̦damu lietu glabāšanai PS. kriju vācele, ein Gefäss aus Borke Bielenstein Holzb. 354, 356. ganu vācele, ein Frühstücksbehältnis für den Hirtenknaben 343. linu sē̦klu vācele, ein Behältnis für Leinsaat 343. miču vācelīte, eine Haubenschachtel 354. miltu vācele, ein aus Kiefernwurzeln geflochtenes Behältnis für Mehl Stürzenhof. viegla vācele, ein leichter Korb Bielenstein Holzb. 353. me̦ldiem šūta vācelîte BW. 16793. edz, kur nāca al[u]s vācele! 19639, 3. krējuma vācelīti 31038 var. gul... kâ bunduls vācelē 29258 var. četras uolas vācelā 30068. ieliec, meit, lakatus vācelē! Plm.;
2) ein Getreidemass ( 1 / 3 Lof) Zvirgzdine (mit â );
3) eine Art Hut
Kundziņš Smiltene 35;
4) fig., salašņu (Sessw.) od. te̦nku (Memelshof) vācele, eine Klatschbase; ein Schimpfname (für ein Frauenzimmer)
Frauenb. (mit â 2 );
5) "ein kleiner Deckel"
(?) Nötk. (mit â ). Dazu li. dial. acc. s. vokelâiti (-i aus -į oder -ę) "ein geflochtenes Körbchen" bei Arumaa Lit. mundartl. Texte 10. Nach Zubatý BB. XVIII, 244 zu vâks, wozu und gleichzeitig zu vākt es auch Bielenstein Holzb. 343 stellt. Wenn vâks 3 aus dem deminutivisch aussehenden vācelis I abstrahiert ist, gehört vācele formell wohl zunächst zu vākt; zur Bildung vgl. le. tēsele, šūpelis u. a. Le. Gr. § 172a.
Avots: ME IV, 490, 491
vādīt
vāgūzis
vaibīt
vaîbît Bers., Fest., Golg., Peb., Saikava, Sonnaxt, (mit aî 2 ) Adiamünde, Widdrisch, -u, -ĩju, freqn, zu viebt, (das Gesicht) verziehen, verstellen: vaibīt seju. Refl. -tiês U., Nerft, (mit aî ) Kr., Drosth., Zvirgzdine, das Gesicht verziehen, verdrehen, verstellen: runājuot un vaibuoties kâ bābieši par tādām blēņām Kaudz. Izjurieši 164.
Avots: ME IV, 433
Avots: ME IV, 433
vaids
vaĩds Bauske, der Seufzer. - Plur. vaĩdi Tr.,
1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;
2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;
3) Verdruss, Streit
L.;
4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).
Avots: ME IV, 434
1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;
2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;
3) Verdruss, Streit
L.;
4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).
Avots: ME IV, 434
vaimanāt
vaĩmanât AP., Arrasch, Bauske, Dond., Jürg., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Schujen, Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, (mit àI ) C., PS., Serbigal, N.-Wohlfahrt, Wolm., (mit ài 2 ) Kl., Nerft, Prl., vaimanât U., vàimaņât 2 Preili, -ãju, vàimanêt 2 Zvirgzdine, vaimanuôt Spr., jammern, wehklagen.
Avots: ME IV, 437
Avots: ME IV, 437
vaina
I vaina (li. vaina "Fehler, Gebrechen" Lit. Mitt. IV, 219, V, 164, Bezzenberger BGLS. 336) AP., Gramsden, Ronneb., Ruj., Salis, vàina 2 Kl., Nerft, vaina U., vaĩne Līn., Segewold, Serbigal, vàine 2 Eversmuiža n. FBR. Vl, 37, Golg., Mahlup, Mar., Preili, Schwanb., Selsau, Zvirgzdine, *vaîna 2 od. *vaîne 2 Schlehk n. FBR. VII, 36; Rothof n. FBR. VIII, 133, vàiņa 2 Gr.Buschh., Lös., Oknist, Prl., vaiņa BW. 16606 var.; 21988, 4 var.; Sussei n. FBR. VII, 140,
1) die Schuld, das Vergehen
Wolm. (vaĩna), St., U.; die Ursache U.: nerāj mani bez vainiņas! BW. 26818, 1. nesakait manas vainas (sagt nicht, dass ich schuld bin), ja ruozēm zari lūza! 6464. nuorāva žagars manu vainadziņu. žagariņa vainu devu, - sen tautieša ruociņā 5905. aiz kuo sievas neņemiet? pē̦rn sacīja miežu vainu (Var.: vaini), kāda vaina (Var.: vaine) šuoruden? 13781, 2. pē̦rn teicāt tādu vainu, ka miezīši neauguši; . . , nu liksim tādu vainu: apinītis neziedēja 13781, 3. augs pādīte, sapēs zuobi, duos vainiņu kūmiņām 1482, 2. mātes vaina pie mazā augumiņa (die Mutter ist am kleinen Wuchs schuld) BWp. 1713. kaķi putru apē̦duši. tī nebija kaķa vaine, tī bij paša aukļa vaine Mar. n. RKr. XVII, 104. tik vien varu vainas duot (Var.: rast, grìezt): neduod puisi klāt gulēt BW. 32847. ļaudis man vainu cēla, es par vainu nebē̦dāju 8599. kas pie mana augumiņa nezināmu vainu liek (wer mich verleumdet) 8519. allaž jau mana vaina (immer bin ich schuld) Plūd. Llv. 216. vainu uz citu griezt, die Schuld einem andern zuschieben U., einen andern in Verdacht haben L. Vasaraudzis liek visu Andŗa vainā (schiebt die Schuld an allem auf A.) Aps. Bag. radi 16. neliedzies ilgāk, ja esi pie vainas (wenn du schuldig hist)! Blaum. Pie skala uguns 44. vainā krist (schuldig werden) Kaudz. M. 317. Sprw.: kad vilks izsalcis, tad jē̦ram vaina Br. sak. v. 1421. slinkums ir nelaimes vaina (Ursache) Kundz. Kronv. 159;
2) das Gebrechen, der Mangel, der Schade
St., U.; der Fehler; die Krankheit (vaĩna) Ramkau: Sprw. uotra vainas acīs duras Br. sak. v. 1317. ta maza vaina LP. IV, 71. tā vaina tik liela nav, der Schade ist nicht eben gross U. kas vainas? wo fehlts? was gibts? worüber wird geklagt? U. kuo tu raudi, kas tev vainas (Var.: kas tev kait)? BW. 26864, 2. es nezinu, kas man vainis (sic!) 17720, 2 (aus Segewold). kas man vainas (rhetorische Frage) nedzīvuot pie bagāta saiminieka? balta putra, tīra maize 31092. kas man vainas (Var.: vainītes) nedzīvuot (Var.: kas kait man nedzīvuot), vainadziņa nevalkāt! 5264, 6. kas pašu austai drēbei par vainu (was fehlt dem hausgewebten Stoff, d. h. er ist gut genug)? Kaudz. M. 87. te jau žāvēšanas vaina vien ir Wolm., hier muss nur getrocknet werden. tur ir trumpējamā vaina ("ir jātrumpē") Kav. viņš brē̦c par vainām visādām, er klagt über allerlei Gebrechen U. Sprw.: vaina (die Krankheit) ne˙kad neiet gulēt, vienreiz nāk augšā Birk. Sakāmv. 37. kunga vaina - zemnieka veselība Br. sak. v. 555. tī vaine, ka ķēzī gultā Pas. VII, 434. kas aizkāris, tam vaina piesitusies LP. VII, 379. iekšīga vaina, eine innere Krankheit Ramkau. asins vaina (Konv. 2 200) od. sarkana vaina (U., Konv. 2 200) oder vaĩne Le. Leseb., das Blutharnen des Viehs. vasaras vaina, eine Art Krankheit: pret vasaras vainu varžu kurkuļi jāduod RKr. XII, 15;
3) die Wunde
(vaĩna) Dunika, Salis, St.: strutuojuoša vaina MWM. VI, 506. nāves vaina, tödliche Wunde BielU.; uguns vaina, Brandmal St. Zu slav. vina "Ursache, Schuld, Fehler"; vgl. Trautmann Wrtb, 344 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 230, Ehrlich Zur idg. Sprachgesch. 78. Apr. etwinūt "entschuldigen" beruht auf slav. vina, s. FBR. II, 12.
Avots: ME IV, 437, 438
1) die Schuld, das Vergehen
Wolm. (vaĩna), St., U.; die Ursache U.: nerāj mani bez vainiņas! BW. 26818, 1. nesakait manas vainas (sagt nicht, dass ich schuld bin), ja ruozēm zari lūza! 6464. nuorāva žagars manu vainadziņu. žagariņa vainu devu, - sen tautieša ruociņā 5905. aiz kuo sievas neņemiet? pē̦rn sacīja miežu vainu (Var.: vaini), kāda vaina (Var.: vaine) šuoruden? 13781, 2. pē̦rn teicāt tādu vainu, ka miezīši neauguši; . . , nu liksim tādu vainu: apinītis neziedēja 13781, 3. augs pādīte, sapēs zuobi, duos vainiņu kūmiņām 1482, 2. mātes vaina pie mazā augumiņa (die Mutter ist am kleinen Wuchs schuld) BWp. 1713. kaķi putru apē̦duši. tī nebija kaķa vaine, tī bij paša aukļa vaine Mar. n. RKr. XVII, 104. tik vien varu vainas duot (Var.: rast, grìezt): neduod puisi klāt gulēt BW. 32847. ļaudis man vainu cēla, es par vainu nebē̦dāju 8599. kas pie mana augumiņa nezināmu vainu liek (wer mich verleumdet) 8519. allaž jau mana vaina (immer bin ich schuld) Plūd. Llv. 216. vainu uz citu griezt, die Schuld einem andern zuschieben U., einen andern in Verdacht haben L. Vasaraudzis liek visu Andŗa vainā (schiebt die Schuld an allem auf A.) Aps. Bag. radi 16. neliedzies ilgāk, ja esi pie vainas (wenn du schuldig hist)! Blaum. Pie skala uguns 44. vainā krist (schuldig werden) Kaudz. M. 317. Sprw.: kad vilks izsalcis, tad jē̦ram vaina Br. sak. v. 1421. slinkums ir nelaimes vaina (Ursache) Kundz. Kronv. 159;
2) das Gebrechen, der Mangel, der Schade
St., U.; der Fehler; die Krankheit (vaĩna) Ramkau: Sprw. uotra vainas acīs duras Br. sak. v. 1317. ta maza vaina LP. IV, 71. tā vaina tik liela nav, der Schade ist nicht eben gross U. kas vainas? wo fehlts? was gibts? worüber wird geklagt? U. kuo tu raudi, kas tev vainas (Var.: kas tev kait)? BW. 26864, 2. es nezinu, kas man vainis (sic!) 17720, 2 (aus Segewold). kas man vainas (rhetorische Frage) nedzīvuot pie bagāta saiminieka? balta putra, tīra maize 31092. kas man vainas (Var.: vainītes) nedzīvuot (Var.: kas kait man nedzīvuot), vainadziņa nevalkāt! 5264, 6. kas pašu austai drēbei par vainu (was fehlt dem hausgewebten Stoff, d. h. er ist gut genug)? Kaudz. M. 87. te jau žāvēšanas vaina vien ir Wolm., hier muss nur getrocknet werden. tur ir trumpējamā vaina ("ir jātrumpē") Kav. viņš brē̦c par vainām visādām, er klagt über allerlei Gebrechen U. Sprw.: vaina (die Krankheit) ne˙kad neiet gulēt, vienreiz nāk augšā Birk. Sakāmv. 37. kunga vaina - zemnieka veselība Br. sak. v. 555. tī vaine, ka ķēzī gultā Pas. VII, 434. kas aizkāris, tam vaina piesitusies LP. VII, 379. iekšīga vaina, eine innere Krankheit Ramkau. asins vaina (Konv. 2 200) od. sarkana vaina (U., Konv. 2 200) oder vaĩne Le. Leseb., das Blutharnen des Viehs. vasaras vaina, eine Art Krankheit: pret vasaras vainu varžu kurkuļi jāduod RKr. XII, 15;
3) die Wunde
(vaĩna) Dunika, Salis, St.: strutuojuoša vaina MWM. VI, 506. nāves vaina, tödliche Wunde BielU.; uguns vaina, Brandmal St. Zu slav. vina "Ursache, Schuld, Fehler"; vgl. Trautmann Wrtb, 344 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 230, Ehrlich Zur idg. Sprachgesch. 78. Apr. etwinūt "entschuldigen" beruht auf slav. vina, s. FBR. II, 12.
Avots: ME IV, 437, 438
vainags
vàinags AP., Ramkau, vainags Kl., vàinags 2 Fest., Kl., Saikava, Sessw., vainags 2 Ob.-Bartau, vainags U., vàinaks AP., vàinaks 2 Bers., Oknist, vainaks Manz., St., U., Saikava, vaiņags C., Nitau, PS., vaĩņags Zabeln, vàiņags 2 Erlaa, Prl., vaîņags 2 Bl., Dunika, Sassm., Tr., Wahnen, Wandsen, vaiņags Glück, L., Bielenstein Holzb. 366, 700, Memelshof, vaîņaks Serbigal, vàiņaks 2 Golg., Lös., vaîņaks 2 Gramsden, Nigr,, Rutzau, vaîņuks A.-Laitzen, Kl.-Laitzen, vàiņuks 2 Zvirgzdine, vaîņuks 2 Kalleten, vàiņugs 2 Zvirgzdine, vaiņugs BW. 6198, 5 var., Demin. vainedziņš BW. 14347, 2 var. (aus Stockm.), vainedziņš 5851 (aus Selsau), vaineciņš 6100, 3 var. (aus Lennew.), vaineciņš 5869 var. (aus Saussen), Demin. verächtl. vaiņaķelis Janš. Bandavā I, 207,
1) der Kranz; die Krone; der Kranz, die Mädchenkrone, Kopfschmuck, den die Unverheiratete trägt und der als Zeichen der Jungfräulichkeit gilt (im VL. Schmuck und Symbol der Jungfrau):
vainagu vīt, pīt, darināt, darīt, einen Kranz flechten, anfertigen. vīt vaiņaga Aus. I, 33, zum Kranz flechten. apzeltīti vaiņadzini BW. 6044 var. auzu salmu vaiņadziņš 6044. bē̦rzu lapu vainadziņš A. 268. krūkļu vaiņadziņš BW. 6044, 3. misiņa vainaks Manz. Phraseol. XIX. vainaks ar spangām (mit Spangen) ebenda. vainaks nuo saŗiem (von Pferdehaaren) ebenda, saru vaiņadziņi BW. 6044. rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157. ruožu vainadziņu BW. 14347. skārda vainadziņš 5944. vaŗa vainadziņu (Var.: vaŗa kalts vaiņadziņš) 6044, 1. vizuļu vaiņagi A. XX, 713. zīžu vaiņadziņu BW. 24618, 1 (ähnlich: 6044, 3). ziedu vainadziņi 6044 var. man deviņi vainadziņi: trīs bij zīļu, trīs kauliņu, trīs dze̦ltanu vizulīšu 5831. es nuoviju vaiņedziņu nuo deviņi zemenāji 5851 (ähntich: 5852; 5853). es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu 5856. es nuoviju vaiņadziņu visādām lapiņām; ziedēj[a] mans vaiņadziņš visādiem ziediņiem 5859. kārtām šuvu vaiņadziņu, burdītēm darināju 5931. platu pirka vaiņadziņu 5700, kuplu pirku, darināju ve̦damuo (Var.: ejamuo, izejamu) vainadziņu (den Brautkranz) 6104, 3 (ähnlich: 24253). brūtei divi vaiņagi, mazais un lielais. ar mazuo meita tuop iesvētīta, kâ arī salaulāta. ja meitai bijis bē̦rns, tad pie lauiāšanas mazā vaiņaga vietā lietuo lieluo A. v. J. 1896, S. 163 (Infl.). guodīga meita priecādamies savu vainaku ne̦s Manz. Post. I, 219. meita vēl vainakā, sie ist eine Jungfrau U. vaiņaga (vainaka St.) meita L., eine reine Jungfer. daža laba mātes meita nuosēd ilgi vainagā (Var.: paliek meitu kārtiņā; bleibt [lange] unverheiratet) BW. 11700 var. nevēklītis kājas ava uz tā mana vainaciņa (gedachte um mich zu freien) Biel. 2324. es nekāršu šūpulīti vainadziņu valkādama (ich werde kein uneheliches Kind haben) BW. piel. 2 6599, 3, ja par kādu jaunavu teic, ka tai vairs nav vainadziņa, tad tas nuozīmē, ka tā zaudējusi savu jaunavas guodu Plutte 63. meita savu vainaku zaudējusi St., das Mädchen ist zu Fall gekommen. tai meitai jau divi vaiņaga bē̦rni (uneheliche Kinder) Sassm. n. RKr. XVII, 61. vaiņaga vīlējs LP. VI, 340, der Verführer. - galvā tai e̦suot nemirstības vaiņaks Pas. IV, 393 (aus Serbigal). balti putu vaiņagi (Schaumkronen) Vēr. II, 258;
2) jede der über dem Grundbalken liegenden Wandbalkenreihen eines Gebäudes
Bielenstein Holzb. 86 (im Plur. vainaki): četri caur pakšiem sasieti baļķi iztaisa vaiņagu B. Vēstn. 1895, No 86. pirmais vaiņags atruodas taisni uz zemes ebenda. pirmā vaiņaga baļķus sauc par pamatnicām ebenda. viņš cēla vaiņagu pēc vaiņaga Vēr. II, 1369. vaiņagu pēc vaiņaga pacēlās aiz˙vien augstāk jaunais nams A. v. J. 1896, S. 134. kurzemnieku istabas augstums ir kādi desmit baļķu vaiņagi Plutte 83. virs augstiem akmeņiem stūŗuos uzcirsti daži vaiņagi baļķu Zalktis I, 58. liek ... 4 baļķus pirmam vaiņakam RKr. XI, 84. lai baļķus varē̦tu iebūvēt . . vaiņakā ebenda;
3) der Umlauf oder Kranz am Rade
St.;
4) kakla vaiņags, das Schlüsselbein
Brasche. Nebst li. vainìkas und slav. věnьcь "Kranz" (als Ableitungen von einem kürzern Nomen, vgl. poln. wian und r. вѣнъ "Kranz") zu vît "flechten, winden".
Avots: ME IV, 438, 439
1) der Kranz; die Krone; der Kranz, die Mädchenkrone, Kopfschmuck, den die Unverheiratete trägt und der als Zeichen der Jungfräulichkeit gilt (im VL. Schmuck und Symbol der Jungfrau):
vainagu vīt, pīt, darināt, darīt, einen Kranz flechten, anfertigen. vīt vaiņaga Aus. I, 33, zum Kranz flechten. apzeltīti vaiņadzini BW. 6044 var. auzu salmu vaiņadziņš 6044. bē̦rzu lapu vainadziņš A. 268. krūkļu vaiņadziņš BW. 6044, 3. misiņa vainaks Manz. Phraseol. XIX. vainaks ar spangām (mit Spangen) ebenda. vainaks nuo saŗiem (von Pferdehaaren) ebenda, saru vaiņadziņi BW. 6044. rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157. ruožu vainadziņu BW. 14347. skārda vainadziņš 5944. vaŗa vainadziņu (Var.: vaŗa kalts vaiņadziņš) 6044, 1. vizuļu vaiņagi A. XX, 713. zīžu vaiņadziņu BW. 24618, 1 (ähnlich: 6044, 3). ziedu vainadziņi 6044 var. man deviņi vainadziņi: trīs bij zīļu, trīs kauliņu, trīs dze̦ltanu vizulīšu 5831. es nuoviju vaiņedziņu nuo deviņi zemenāji 5851 (ähntich: 5852; 5853). es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu 5856. es nuoviju vaiņadziņu visādām lapiņām; ziedēj[a] mans vaiņadziņš visādiem ziediņiem 5859. kārtām šuvu vaiņadziņu, burdītēm darināju 5931. platu pirka vaiņadziņu 5700, kuplu pirku, darināju ve̦damuo (Var.: ejamuo, izejamu) vainadziņu (den Brautkranz) 6104, 3 (ähnlich: 24253). brūtei divi vaiņagi, mazais un lielais. ar mazuo meita tuop iesvētīta, kâ arī salaulāta. ja meitai bijis bē̦rns, tad pie lauiāšanas mazā vaiņaga vietā lietuo lieluo A. v. J. 1896, S. 163 (Infl.). guodīga meita priecādamies savu vainaku ne̦s Manz. Post. I, 219. meita vēl vainakā, sie ist eine Jungfrau U. vaiņaga (vainaka St.) meita L., eine reine Jungfer. daža laba mātes meita nuosēd ilgi vainagā (Var.: paliek meitu kārtiņā; bleibt [lange] unverheiratet) BW. 11700 var. nevēklītis kājas ava uz tā mana vainaciņa (gedachte um mich zu freien) Biel. 2324. es nekāršu šūpulīti vainadziņu valkādama (ich werde kein uneheliches Kind haben) BW. piel. 2 6599, 3, ja par kādu jaunavu teic, ka tai vairs nav vainadziņa, tad tas nuozīmē, ka tā zaudējusi savu jaunavas guodu Plutte 63. meita savu vainaku zaudējusi St., das Mädchen ist zu Fall gekommen. tai meitai jau divi vaiņaga bē̦rni (uneheliche Kinder) Sassm. n. RKr. XVII, 61. vaiņaga vīlējs LP. VI, 340, der Verführer. - galvā tai e̦suot nemirstības vaiņaks Pas. IV, 393 (aus Serbigal). balti putu vaiņagi (Schaumkronen) Vēr. II, 258;
2) jede der über dem Grundbalken liegenden Wandbalkenreihen eines Gebäudes
Bielenstein Holzb. 86 (im Plur. vainaki): četri caur pakšiem sasieti baļķi iztaisa vaiņagu B. Vēstn. 1895, No 86. pirmais vaiņags atruodas taisni uz zemes ebenda. pirmā vaiņaga baļķus sauc par pamatnicām ebenda. viņš cēla vaiņagu pēc vaiņaga Vēr. II, 1369. vaiņagu pēc vaiņaga pacēlās aiz˙vien augstāk jaunais nams A. v. J. 1896, S. 134. kurzemnieku istabas augstums ir kādi desmit baļķu vaiņagi Plutte 83. virs augstiem akmeņiem stūŗuos uzcirsti daži vaiņagi baļķu Zalktis I, 58. liek ... 4 baļķus pirmam vaiņakam RKr. XI, 84. lai baļķus varē̦tu iebūvēt . . vaiņakā ebenda;
3) der Umlauf oder Kranz am Rade
St.;
4) kakla vaiņags, das Schlüsselbein
Brasche. Nebst li. vainìkas und slav. věnьcь "Kranz" (als Ableitungen von einem kürzern Nomen, vgl. poln. wian und r. вѣнъ "Kranz") zu vît "flechten, winden".
Avots: ME IV, 438, 439
vaira
vàira 2 Mar. n. RKr. XVII, 145, Fest., Golg., Kl: Laitzen, Lös., Lubbei, Mahlup, Meiran, ran, Meselau, Oknist, Prl., Schwanb., Sessw., Sussei, Zvirgzdine, vaira Spr., = vaĩrs, vaĩ-rāk, mehr: nū gan juo nesišu vaira Sussei n. FBR. VII, 144. nelij vaira, lietus diena! BW. 33871. svešai mātei maizes žē̦l, man varītes vaira (Var.: vairāk) žē̦l 4447, 1. Zur Bildung des Komparativs gebraucht: maza man[a] māseņa, vaira maza (noch kleiner) ļaudaveņa 11292, 1.
Avots: ME IV, 440, 441
Avots: ME IV, 440, 441
vāķināt
vāķinât,
1) "?": (vainaku) Rīgā pirku, šai zemē vāķinavu, . . . šai zemē kaldinavu BW. 33627, 8 (vgl. auch 13273, 3);
2) "(etwas, worauf man stolz ist) prahlend zeigen"
Warkhof, Zvirgzdine: vàķinât 2 naudu, vainaku.
Avots: ME IV, 496
1) "?": (vainaku) Rīgā pirku, šai zemē vāķinavu, . . . šai zemē kaldinavu BW. 33627, 8 (vgl. auch 13273, 3);
2) "(etwas, worauf man stolz ist) prahlend zeigen"
Warkhof, Zvirgzdine: vàķinât 2 naudu, vainaku.
Avots: ME IV, 496
vaļa
vaļa (li. valià "Wille; [bei Būga KSn. I, 37] Gewalt, Macht", r. вóля "Wille; Freiheit"),
1) die Ungebundenheit, Freiheit
U.: citam vaļu duot L., einem Erlaubniss und Freiheit gestatten. bē̦rnam visa vaļa paļauta Gr.-Buschh. nu viņam vaļa darīt, kuo tik grib: sieva aizbraukusi ebenda. duod man vaļu divi mēnešus, ka es iemu...! (dass du mich lassest zwei Monate) Glück Richter 11, 37, ne savā vaļā būt St., nicht von sich selbst, sondern von einem andern abhangen. savā vaļā dzīvuot, nach Belieben, ohne Beschränkung leben St., U. bē̦rni palika savā vaļā (sich selbst überlassen) D. 330. uz vaļas (Golg.), uz vaļu (Siuxt, Stenden), pa vaļai (Mahlup) dzīvuot, für sich, unabhängig, als Lostreiber leben: kas paliek uz vaļu, tuo sauc par vaļnieku Stenden. viņš jau uotru gadu dzīvuo pa vaļai Mahlup. palicis uz savas vaļas Golg. zirgs ticis pa vaļai (ist [von der Kette] losgekommen) Oknist. pie Jevtus sapulcējās vaļas vīri (lose Leute) Glück Richter 11, 3. vaļas ceļš Weish. Sal. 19, 7. vaļas grāmata St., Freiheitsbrief. darba laikā nav nedz kāda bizenēšana..., nedz citāda vaļuošanās. kas nuo tādiem vaļas luopiem iznāk? Janš. Bandavā II, 12;
2) die Musse
U.: man nav vaļas, ich habe keine Zeit (Musse) U. vai man vaļas ē̦rmus skatīties? LP. IV, 128. vaļa pakaļu dīda, aus Überfluss an freier Zeit werden Unarten ausgedacht Oknist. vaļas diena, ein freier Tag St., U. vaļas laiks, freie Zeit, Musse U. vaļas zirgs, ein Pferd, das (eben) nicht zur Arbeit gebraucht wird St., U. tarkšķ... cauru dienu it kâ vaļas ļaudis (Leute, die nichts zu tun haben) Alm. vaļas sievietes, kam pie lauku darbiem nav ejams Janš. Bandavā I, 239;
3) freie Macht und Gewalt, Willkür
L., die Macht, Gewalt U.: Je̦ruzaleme . . . būs tava vaļā Glück I Makkab. 15, 7. viņam nebij vaļas tuos atkal salasīt 9, 6. viņam tâ˙pat vaļa (Recht?) ir nuo tam . . . maizēm ēst kâ pašiem priesteriem I Sam. 21, 5. dieva vaļā L., in Gottes Fügung. tas stāv jūsu vaļā, das steht in eurer Macht U. viņam liela vaļa ruokās (ruokā Salis) Dond. tu viņam atdevi lielu vaļu ebenda. ja jau tur cita ceļa nav, nu tad lai ar dieva vaļu ("?") Deglavs Rīga II, 1, 497. tas puisis lielu vaļu ("varu") paņēmis Oknist. vēja vaļa, ohne Aufsicht Ahs.: tu visas lietas atstāj vēja vaļā Ahs. n. RKr. XVII, 62. gudrāki tu darītu, ja aple̦nktuo Ciebu laistu vēja vaļā (wenn du die Z. aufgeben würdest) un sviestuos klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56;
4) die Erlaubnis
St., U.: vaļu duot, Erlaubnis geben U., Pas. III, 102. duômu vaļas . . . naudu kalt Glück I. Makkab. 15, 6. viņš deve tam vaļas kara pulkus sapulcēt 10, 6. duod tam cilvē̦kam vaļu nuo visādiem... luopiem ēst I Mos. 9. deve viņam vaļu pret Zaulu celties I Sam. 24, 8;
5) der Wille
(nur mundartlich!) U., Oknist: vaļu ļaut, freigeben, den Willen lassen U. tava vaļa (tu wie du willst)! Golg., Oknist, Sessw. tik ilgi . . . bāba ... muocīja zemnieku, cikām tis piekrita jās vaļai Pas. IV, 381 f. būsi... munas vaļas pildītāja 382. vilks tikai paraudzīja ga ļas, bet lapsa paēda da vaļai Pas. I, 158 (aus Kalupe);
6) ar vaļu, vorbei, verloren, zugrunde gegangen
Infl. n. U.: tā lieta ir ar vaļu U. kai es izgāju nuo sē̦tas, tai viss ai vaļu (dem Schicksal preisgegeben, vernachlässigt) Zvirgzdine. Zu li. vélti "wollen; erlauben" (s. Būga KSn. I, 36 ff.), slav. velěti "wollen, befehlen", lat. velle "wollen", and. williu "(ich) will", ahd. wala "Wahl", ai. vara- "Wunsch", vṛṇāti "erwählt sich, wünscht", av., ap. var- "wählen, wollen", mcymr. guell "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 294 und Trautmann Wrtb. 348 f.
Avots: ME IV, 463, 464
1) die Ungebundenheit, Freiheit
U.: citam vaļu duot L., einem Erlaubniss und Freiheit gestatten. bē̦rnam visa vaļa paļauta Gr.-Buschh. nu viņam vaļa darīt, kuo tik grib: sieva aizbraukusi ebenda. duod man vaļu divi mēnešus, ka es iemu...! (dass du mich lassest zwei Monate) Glück Richter 11, 37, ne savā vaļā būt St., nicht von sich selbst, sondern von einem andern abhangen. savā vaļā dzīvuot, nach Belieben, ohne Beschränkung leben St., U. bē̦rni palika savā vaļā (sich selbst überlassen) D. 330. uz vaļas (Golg.), uz vaļu (Siuxt, Stenden), pa vaļai (Mahlup) dzīvuot, für sich, unabhängig, als Lostreiber leben: kas paliek uz vaļu, tuo sauc par vaļnieku Stenden. viņš jau uotru gadu dzīvuo pa vaļai Mahlup. palicis uz savas vaļas Golg. zirgs ticis pa vaļai (ist [von der Kette] losgekommen) Oknist. pie Jevtus sapulcējās vaļas vīri (lose Leute) Glück Richter 11, 3. vaļas ceļš Weish. Sal. 19, 7. vaļas grāmata St., Freiheitsbrief. darba laikā nav nedz kāda bizenēšana..., nedz citāda vaļuošanās. kas nuo tādiem vaļas luopiem iznāk? Janš. Bandavā II, 12;
2) die Musse
U.: man nav vaļas, ich habe keine Zeit (Musse) U. vai man vaļas ē̦rmus skatīties? LP. IV, 128. vaļa pakaļu dīda, aus Überfluss an freier Zeit werden Unarten ausgedacht Oknist. vaļas diena, ein freier Tag St., U. vaļas laiks, freie Zeit, Musse U. vaļas zirgs, ein Pferd, das (eben) nicht zur Arbeit gebraucht wird St., U. tarkšķ... cauru dienu it kâ vaļas ļaudis (Leute, die nichts zu tun haben) Alm. vaļas sievietes, kam pie lauku darbiem nav ejams Janš. Bandavā I, 239;
3) freie Macht und Gewalt, Willkür
L., die Macht, Gewalt U.: Je̦ruzaleme . . . būs tava vaļā Glück I Makkab. 15, 7. viņam nebij vaļas tuos atkal salasīt 9, 6. viņam tâ˙pat vaļa (Recht?) ir nuo tam . . . maizēm ēst kâ pašiem priesteriem I Sam. 21, 5. dieva vaļā L., in Gottes Fügung. tas stāv jūsu vaļā, das steht in eurer Macht U. viņam liela vaļa ruokās (ruokā Salis) Dond. tu viņam atdevi lielu vaļu ebenda. ja jau tur cita ceļa nav, nu tad lai ar dieva vaļu ("?") Deglavs Rīga II, 1, 497. tas puisis lielu vaļu ("varu") paņēmis Oknist. vēja vaļa, ohne Aufsicht Ahs.: tu visas lietas atstāj vēja vaļā Ahs. n. RKr. XVII, 62. gudrāki tu darītu, ja aple̦nktuo Ciebu laistu vēja vaļā (wenn du die Z. aufgeben würdest) un sviestuos klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56;
4) die Erlaubnis
St., U.: vaļu duot, Erlaubnis geben U., Pas. III, 102. duômu vaļas . . . naudu kalt Glück I. Makkab. 15, 6. viņš deve tam vaļas kara pulkus sapulcēt 10, 6. duod tam cilvē̦kam vaļu nuo visādiem... luopiem ēst I Mos. 9. deve viņam vaļu pret Zaulu celties I Sam. 24, 8;
5) der Wille
(nur mundartlich!) U., Oknist: vaļu ļaut, freigeben, den Willen lassen U. tava vaļa (tu wie du willst)! Golg., Oknist, Sessw. tik ilgi . . . bāba ... muocīja zemnieku, cikām tis piekrita jās vaļai Pas. IV, 381 f. būsi... munas vaļas pildītāja 382. vilks tikai paraudzīja ga ļas, bet lapsa paēda da vaļai Pas. I, 158 (aus Kalupe);
6) ar vaļu, vorbei, verloren, zugrunde gegangen
Infl. n. U.: tā lieta ir ar vaļu U. kai es izgāju nuo sē̦tas, tai viss ai vaļu (dem Schicksal preisgegeben, vernachlässigt) Zvirgzdine. Zu li. vélti "wollen; erlauben" (s. Būga KSn. I, 36 ff.), slav. velěti "wollen, befehlen", lat. velle "wollen", and. williu "(ich) will", ahd. wala "Wahl", ai. vara- "Wunsch", vṛṇāti "erwählt sich, wünscht", av., ap. var- "wählen, wollen", mcymr. guell "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 294 und Trautmann Wrtb. 348 f.
Avots: ME IV, 463, 464
vāla
vāla,
1) vāla Wolmarshof, vâla 2 Kaltenbrunn, Oknist, Zvirgzdine, vàle Arrasch, C., Jürg., vāle Ruj., Salisb., Segew., vâle 2 Mar., Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., vàle 2 Karls., Selg., Widdrisch, vāle Manz. Lettus, U., vâlis C., vālis Blumenhof, Rentzen, vālis Wid., vāls Iw., Nötk., Salis, Siuxt, vā`ls PS., Smilten, vā`ls 2 Erlaa, KL, Lubn., Zvirgzdine, vāls 2 Stenden, vāls U., die Heuschwade;
vālis Gold., Iw., Līn., vāls Dunika, Gramsden, vāls Nigr., zum Trocknen zusammengeführtes (dicht ausgebreitetes) Heu (= apārnis): pļavmalā žūst siena vāli Krūza Zelta laipa 56. izārdītie siena vāli Plūd. Rakstn. II, 384. vālī sagrābtu sienu Etn. III, 103. vai izpļāvāt katrs pa vālai? Jauns. III, 50. izpļauj manu vāles galu! BW. 26091. (upe) aizne̦s dažu siena vālu (Var.; vāli) 17986, 3. me̦lnu vāli griezt, das Gras bis auf die Wurzel abmähen U. trīs vālus siena nuo gubām izlaidām; divus vālus izžaudējām un pārvedām, trešais vāls aizlija Nigr. vāliņš siena gulēja gar zemi LP. VI, 514. ieritinājās grīšļa vāliņā Janš. Bandavā I, 80;
2) vāla Spr., vāle, vālis, vāls, der Streifen, Strich
(fig.) Spr.; der Sturz; die Welle Spr.; Zusammengeballtes: izauga raže̦ni pūŗi, visi vienā vālā ("?") vien Dīcm. pas. v. I, 75. migla pāri upei vālēs viļņuoja MWM. X, 1. caur miglas vāliem Skola III, 228. vē̦tra grūda biezus sniega vāļus Asp. sarkst mākuoņu vāli Vēr. 132. dūmi veļas vāļiem (= lieliem klumšķiem) Frauenb. tvaiku vāls MWM. IX, 185. ē̦nas saplūst vienā vālē Vēr. II, 1474. vē̦tra viļņus vāluos veļ Latv. ja dzīvs esi, tad atej piena vāla (vilnis), ja nedzīvs, atej ašņa vāla! Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). - vālām Kokn. und Lems. n. U., Bolwen, Memelshof, Pilda, (mit à 2 ) Oknist, Zvirgzdine, vāliem Bolwen, (mit à 2 ) Bers., vāļiem Wid., ar vālu Kronw. n. U., Grünh., (mit à 2 ) Kreuzb., (mit â 2 ) Bauske, ar vāli, - aumaļām, mit Macht, in grosser Menge; "rindām" Memelshof: liet[u]s vālām . . . iet Pilda. sviedri vālām vien iet Oknist, Zvirgzdine. vējš dze̦n mākuonus vālām Memelshof. pa ...luogu ...vāliem plūst iekšā .. . smarša Deglavs Rīga II, 1, 604. ūdens vāļiem gāžas Bers. ūdens nāk nuo trūbas ar vālu Grünh. sāks upē ūdens ar vālu gāzties LP. VI, 508. ar vālu... krīt uz leju Kav. valuodas un triekšana... skanēja pretim ar vālu Deglavs Rīga II, 1, 21. gaiss plūda viņam ar vāli pretī Purap. Wohl nebst li. võlas (wenn es kein Slavismus ist!) "grosse Wasserwoge; Unterlageholz", volai "wallartige, lange Reihen, in welche auf den Wiesen das Heu zusammengeharkt wird", serb. vâl "Welle", r. валомъ "in Menge" (anders darüber Walde Vrgl. Wrtb. I, 296) u. a. zu velˆt "wälzen", s. Leskien Abl. 354, Thomsen Beröringer 235 f., Trautmann Wrtb. 349.
Avots: ME IV, 496, 497
1) vāla Wolmarshof, vâla 2 Kaltenbrunn, Oknist, Zvirgzdine, vàle Arrasch, C., Jürg., vāle Ruj., Salisb., Segew., vâle 2 Mar., Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., vàle 2 Karls., Selg., Widdrisch, vāle Manz. Lettus, U., vâlis C., vālis Blumenhof, Rentzen, vālis Wid., vāls Iw., Nötk., Salis, Siuxt, vā`ls PS., Smilten, vā`ls 2 Erlaa, KL, Lubn., Zvirgzdine, vāls 2 Stenden, vāls U., die Heuschwade;
vālis Gold., Iw., Līn., vāls Dunika, Gramsden, vāls Nigr., zum Trocknen zusammengeführtes (dicht ausgebreitetes) Heu (= apārnis): pļavmalā žūst siena vāli Krūza Zelta laipa 56. izārdītie siena vāli Plūd. Rakstn. II, 384. vālī sagrābtu sienu Etn. III, 103. vai izpļāvāt katrs pa vālai? Jauns. III, 50. izpļauj manu vāles galu! BW. 26091. (upe) aizne̦s dažu siena vālu (Var.; vāli) 17986, 3. me̦lnu vāli griezt, das Gras bis auf die Wurzel abmähen U. trīs vālus siena nuo gubām izlaidām; divus vālus izžaudējām un pārvedām, trešais vāls aizlija Nigr. vāliņš siena gulēja gar zemi LP. VI, 514. ieritinājās grīšļa vāliņā Janš. Bandavā I, 80;
2) vāla Spr., vāle, vālis, vāls, der Streifen, Strich
(fig.) Spr.; der Sturz; die Welle Spr.; Zusammengeballtes: izauga raže̦ni pūŗi, visi vienā vālā ("?") vien Dīcm. pas. v. I, 75. migla pāri upei vālēs viļņuoja MWM. X, 1. caur miglas vāliem Skola III, 228. vē̦tra grūda biezus sniega vāļus Asp. sarkst mākuoņu vāli Vēr. 132. dūmi veļas vāļiem (= lieliem klumšķiem) Frauenb. tvaiku vāls MWM. IX, 185. ē̦nas saplūst vienā vālē Vēr. II, 1474. vē̦tra viļņus vāluos veļ Latv. ja dzīvs esi, tad atej piena vāla (vilnis), ja nedzīvs, atej ašņa vāla! Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). - vālām Kokn. und Lems. n. U., Bolwen, Memelshof, Pilda, (mit à 2 ) Oknist, Zvirgzdine, vāliem Bolwen, (mit à 2 ) Bers., vāļiem Wid., ar vālu Kronw. n. U., Grünh., (mit à 2 ) Kreuzb., (mit â 2 ) Bauske, ar vāli, - aumaļām, mit Macht, in grosser Menge; "rindām" Memelshof: liet[u]s vālām . . . iet Pilda. sviedri vālām vien iet Oknist, Zvirgzdine. vējš dze̦n mākuonus vālām Memelshof. pa ...luogu ...vāliem plūst iekšā .. . smarša Deglavs Rīga II, 1, 604. ūdens vāļiem gāžas Bers. ūdens nāk nuo trūbas ar vālu Grünh. sāks upē ūdens ar vālu gāzties LP. VI, 508. ar vālu... krīt uz leju Kav. valuodas un triekšana... skanēja pretim ar vālu Deglavs Rīga II, 1, 21. gaiss plūda viņam ar vāli pretī Purap. Wohl nebst li. võlas (wenn es kein Slavismus ist!) "grosse Wasserwoge; Unterlageholz", volai "wallartige, lange Reihen, in welche auf den Wiesen das Heu zusammengeharkt wird", serb. vâl "Welle", r. валомъ "in Menge" (anders darüber Walde Vrgl. Wrtb. I, 296) u. a. zu velˆt "wälzen", s. Leskien Abl. 354, Thomsen Beröringer 235 f., Trautmann Wrtb. 349.
Avots: ME IV, 496, 497
valkāt
val˜kât,
1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl 2 ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);
3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡
4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,
1): auch (mit àl 2 ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).
Avots: EH II, 752
1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl 2 ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);
3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡
4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,
1): auch (mit àl 2 ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).
Avots: EH II, 752
valkāt
valkât, -âju, valkuôt L.,
1) hinund herziehen, -schleppen
Erlaa, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Schwanb.; zerren (z. B. von Hunden gesagt) U.: ar lielām muokām valkāja savu miesu Pas. VII, 134. viņa bē̦rnu visur valkā sev līdz A.-Schwanb. mani māte pēra pa ņātrēm valkādama (Var.: vazādama) BW. 14342 var. (ähnlich: 9341). biksi suņi plēsa pa krūmiem valkādami 11178. vilks tavus bērniņus bara malu valkā 28411. maizi valkāt, das halbgebackene Brot aus dem Ofen ziehn, mit Wasser begiessen und wieder hineinschieben N.-Bartau. "meitiņ, izvelc maizīti...!' ... "man nava vaļas maizi valkāt" Pas. V, 324 (aus Dricē̦ni). viņu bieži valkātu pa tiesām Latg. 1921, No 45, 11;
2) auch valkuot, (ein Kleidungsstück am Leibe) tragen (unbek. in Dunika und Oknist): valkāt gre̦znas drēbes. Sprw.: valkā mici, glabā vīru! Br, s. w. p. 58. valkā pate, tautu meita, savu . . . vaiņadziņu! BW. 24644. valkuo (Var.: valkā) . . . vaiņadziņu! 8511,1 var. (aus Kabillen);
3) auch valkuot, (ge)brauchen St.: valkuosim . . . radītas lietas tikuši Glück Weish. Sal. 2, 6. mēs nee̦sam šuo vaļu valkuojuši (wir haben solcher Macht nicht gebraucht) I Kor. 9, 12. kas šuo pasauli valkuo, ka tie tuo velti nevalkuo (die dieser Welt brauchen, dass sie derselben nicht missbrauchen) 7, 31. dieva vārdu velti valkuodami II Kor. 4, 2. ticību mutē valkāt Klaust. 63. valkādams tē̦va balsi J. Kļaviņš. grāmatiņu sākuši valkāt . . . skuolās Kronv. 22. Refl. -tiês,
1) sich ziehen, sich schleppen; sich herumtreiben, sich herumschleppen
U., Spr., Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: ievelc virvi ragavās, lai nevalkājas pa sniegu! Vīt. bikšu staras pa zemi valkājas Schwanb. čūskas uz lietu valkājas KatrE. valkājas kai deviņas dienas neēdis Birk. Sakāmv. 128. ķēniņš iet un valkājas pa mežu Pas. III, 459 (aus Asūne). valkāties par kapsē̦tu VI, 361. ka jūs te valkājaties ap manu pili? IV, 163 (Infl.). ta ta nu ubagi valkājas! U. kuo nu valkājies man visur pakaļ! Oknist. valkājas aplīk kai nuosprādzis suns Zvirgzdine. dēļ vienas guotiņas vajag sevkuŗu dienu ganam valkāties ebenda. čigāns mani pataisīja pa pasauli valkādamies Ulanowska Lotysze 52. kuo var zināt? - valkājas visādi cilvē̦ki Jauns. M. dz. 178. kaza pa aparu valkajās BW. 21248, 3. lai dievs duod bagātiem ar vutīm valkāties (Var.: vazāties) 8998, 2 var.;
2) "?": laid tad valkājas pats savu nelaimi Manz. Post. I, 81. kad, māsiņa, jauna biji, visi tevi bildinaja; valkājies nu, māsiņa, kāda kleņģa dabūjusi! BW. 22943;
3) einander ziehen, schleppen:
pate dieva dāvaniņa cita citu valkājās (Var.: vazajās): zirdziņš vilka ecēšiņu, ecēšiņa labībiņu BW. 28087;
4) sich tragen
(lassen [von Kleidern]): drēbes labi valkājas C., PS., Vit. u. a., die Kleider sind dauerhaft, halten lange vor. Subst. val˜kâšana,
1) das Hin- und Herziehen, -schleppen, -zerren;
2) das Tragen (von Kleidern);
val˜kâšanâs, das Sichziehen, Sichschleppen, Sichherumtreiben; val˜kâtãjs,
1) wer hin und her zieht, schleppt, zerrt;
2) wer (Kleider am Leibe) trägt:
zināj[u] savu arājiņu smalku kre̦klu valkātāju BW. 7037;
3) wer (ge)braucht:
dieva vārdu veltīgi valkātāji Kaudz. M. 56; val˜kâtãjiês, wer sich herumschleppt. Zu vìlkt.
Avots: ME IV, 456
1) hinund herziehen, -schleppen
Erlaa, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Schwanb.; zerren (z. B. von Hunden gesagt) U.: ar lielām muokām valkāja savu miesu Pas. VII, 134. viņa bē̦rnu visur valkā sev līdz A.-Schwanb. mani māte pēra pa ņātrēm valkādama (Var.: vazādama) BW. 14342 var. (ähnlich: 9341). biksi suņi plēsa pa krūmiem valkādami 11178. vilks tavus bērniņus bara malu valkā 28411. maizi valkāt, das halbgebackene Brot aus dem Ofen ziehn, mit Wasser begiessen und wieder hineinschieben N.-Bartau. "meitiņ, izvelc maizīti...!' ... "man nava vaļas maizi valkāt" Pas. V, 324 (aus Dricē̦ni). viņu bieži valkātu pa tiesām Latg. 1921, No 45, 11;
2) auch valkuot, (ein Kleidungsstück am Leibe) tragen (unbek. in Dunika und Oknist): valkāt gre̦znas drēbes. Sprw.: valkā mici, glabā vīru! Br, s. w. p. 58. valkā pate, tautu meita, savu . . . vaiņadziņu! BW. 24644. valkuo (Var.: valkā) . . . vaiņadziņu! 8511,1 var. (aus Kabillen);
3) auch valkuot, (ge)brauchen St.: valkuosim . . . radītas lietas tikuši Glück Weish. Sal. 2, 6. mēs nee̦sam šuo vaļu valkuojuši (wir haben solcher Macht nicht gebraucht) I Kor. 9, 12. kas šuo pasauli valkuo, ka tie tuo velti nevalkuo (die dieser Welt brauchen, dass sie derselben nicht missbrauchen) 7, 31. dieva vārdu velti valkuodami II Kor. 4, 2. ticību mutē valkāt Klaust. 63. valkādams tē̦va balsi J. Kļaviņš. grāmatiņu sākuši valkāt . . . skuolās Kronv. 22. Refl. -tiês,
1) sich ziehen, sich schleppen; sich herumtreiben, sich herumschleppen
U., Spr., Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: ievelc virvi ragavās, lai nevalkājas pa sniegu! Vīt. bikšu staras pa zemi valkājas Schwanb. čūskas uz lietu valkājas KatrE. valkājas kai deviņas dienas neēdis Birk. Sakāmv. 128. ķēniņš iet un valkājas pa mežu Pas. III, 459 (aus Asūne). valkāties par kapsē̦tu VI, 361. ka jūs te valkājaties ap manu pili? IV, 163 (Infl.). ta ta nu ubagi valkājas! U. kuo nu valkājies man visur pakaļ! Oknist. valkājas aplīk kai nuosprādzis suns Zvirgzdine. dēļ vienas guotiņas vajag sevkuŗu dienu ganam valkāties ebenda. čigāns mani pataisīja pa pasauli valkādamies Ulanowska Lotysze 52. kuo var zināt? - valkājas visādi cilvē̦ki Jauns. M. dz. 178. kaza pa aparu valkajās BW. 21248, 3. lai dievs duod bagātiem ar vutīm valkāties (Var.: vazāties) 8998, 2 var.;
2) "?": laid tad valkājas pats savu nelaimi Manz. Post. I, 81. kad, māsiņa, jauna biji, visi tevi bildinaja; valkājies nu, māsiņa, kāda kleņģa dabūjusi! BW. 22943;
3) einander ziehen, schleppen:
pate dieva dāvaniņa cita citu valkājās (Var.: vazajās): zirdziņš vilka ecēšiņu, ecēšiņa labībiņu BW. 28087;
4) sich tragen
(lassen [von Kleidern]): drēbes labi valkājas C., PS., Vit. u. a., die Kleider sind dauerhaft, halten lange vor. Subst. val˜kâšana,
1) das Hin- und Herziehen, -schleppen, -zerren;
2) das Tragen (von Kleidern);
val˜kâšanâs, das Sichziehen, Sichschleppen, Sichherumtreiben; val˜kâtãjs,
1) wer hin und her zieht, schleppt, zerrt;
2) wer (Kleider am Leibe) trägt:
zināj[u] savu arājiņu smalku kre̦klu valkātāju BW. 7037;
3) wer (ge)braucht:
dieva vārdu veltīgi valkātāji Kaudz. M. 56; val˜kâtãjiês, wer sich herumschleppt. Zu vìlkt.
Avots: ME IV, 456
valodnieks
valuôdniẽks,
1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;
2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*
Avots: ME IV, 462, 463
1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;
2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*
Avots: ME IV, 462, 463
vālodze
vāluôdze Wolmarshof, (mit à 2 ) Erlaa, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, vãluôdze 2 Līn., vàlûdze 2 (li. vólungė) Kaltenbrunn, Oknist, Sehren, Zvirgzdine, vālūdze Römershof, BW. I, S. 904 und 924, der Pirol, Pfingstvogel, die Gold-, Kirschdrossel, der Bierhold, Bülau (oriolus galbula L.) Für. 1, U., Spr., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 116: vāluodze vēkš, vīvaļuo, svelpj Etn. II, 51. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā BW. 2345, 1. - Vāczemes vāluodze, der Papagei Elv. Nebst valuodze. mhd. witewal, kleinr. ivoła, poln. wywilga "Pirol" zu valuoda und (s. Būga Aist. Stud. 139) poln. wołać "rufen" u. a., s. KZ. LII, 123 und IF. XXXIII, 126.
Avots: ME IV, 498
Avots: ME IV, 498
vanadzis
vanadzis, eine Feldblüte mit blauen und gelben Blüten Zvirgzdine: vanadži aug rudzuos; kad pļauj, bada ruokas Zvirgzdine.
Avots: ME IV, 467
Avots: ME IV, 467
varavīksna
vaŗavîksna,
1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î 2 ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î 2 ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne 2 Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne 2 Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne 2 Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna 2 Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne 2 Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne 2 Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn 2 Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste 2 Lautb., varvîkste 2 Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;
2) vaŗavīksnīte Konv. 2 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);
3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;
4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.
Avots: ME IV, 483, 484
1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î 2 ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î 2 ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne 2 Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne 2 Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne 2 Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna 2 Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne 2 Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne 2 Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn 2 Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste 2 Lautb., varvîkste 2 Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;
2) vaŗavīksnīte Konv. 2 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);
3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;
4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.
Avots: ME IV, 483, 484
vārdeklis
vārdēt
vargaņāt
vargans
I vargans,
1) vargans Golg., Plur, varganes Zvirgzdine, vàrgani 2 Warkl., Vidsmuiža, var̂gani Zvirgzdine, die Orgel
(in Golg. nur von der Orgel in der katholischen Kirche gesagt): jie sakāpe uz vargānu (acc. s., oder gen. pl.?) Pas. III, 450; vargans Meiran, Plur. var̂gàni 2 Oknist, die Harmonika (in Oknist scherzweise gesagt); vargana U., vargans U., die Maultrommel; vargana U., vargans L., U., das Brummeisen; varganas Bers., ein schlechtes Musikinstrument;
2) "čīkstuoša mūzika" Bers. Nebst li. vargõnai "Orgel" zunächst aus dem Slavischen (vgl. wruss. варгáн(ы) "Orgel" und r. варгáн "Maultrommel").
Avots: ME IV, 478
1) vargans Golg., Plur, varganes Zvirgzdine, vàrgani 2 Warkl., Vidsmuiža, var̂gani Zvirgzdine, die Orgel
(in Golg. nur von der Orgel in der katholischen Kirche gesagt): jie sakāpe uz vargānu (acc. s., oder gen. pl.?) Pas. III, 450; vargans Meiran, Plur. var̂gàni 2 Oknist, die Harmonika (in Oknist scherzweise gesagt); vargana U., vargans U., die Maultrommel; vargana U., vargans L., U., das Brummeisen; varganas Bers., ein schlechtes Musikinstrument;
2) "čīkstuoša mūzika" Bers. Nebst li. vargõnai "Orgel" zunächst aus dem Slavischen (vgl. wruss. варгáн(ы) "Orgel" und r. варгáн "Maultrommel").
Avots: ME IV, 478
vārgs
vā`rgs 2 (li. var̃gas "Not, Elend", apr. wargs "böse", acc. s. wargan "Übel", r. вóрогъ "Feind", serb. vrâg "Teufel") Prl.,
1) Adj., siech; elend
U., (mit ãr ) AP., Arrasch, C., Jürg., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r 2 ) Kl., Lubn., Sessw., (mit âr 2 ) Dond., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen: cilvē̦ks... mazs un niecīgs un vārgs Vēr. I, 834. viņš bij maza un vārga auguma 1469. vārgais zemes bārenis Stari I, 145. sīvi kungi, vārga dzīve BWp. 1066. puišiem vārga (Var.: slikta) dzīvuošana BW. 31037, 3. duod, dieviņ,... vārgu tavu auklējumu! 4832. es, māsiņa, tev[i] raudāju, tu vārgā vietiņā 2597I. vārgs ceļš, ein elender Weg U.;
2) Subst., das Elend
Spr. (n. U. nur in genitivischen Verbindungen gebräuchlich); häufiger der Plur. vārgi, das Elend; "dzīves grūtumi" (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine: nebūt[u] liela uzauguse, nebūt[u] vārgu redzējuse BW. 4066. vai gribit munu vārgu vai gaužuos asareņu? 8603, 2. jau vārguos tu ūzaugi, vēl iedeju netikļam FBR. VIII, 143 (aus Rutzau). jī... ciete visus vārgus Pas. II, 143 (aus Kapiņi). vārgi šimā pasaulē vien ir Zvirgzdine. kas bez vārgu pārdzīvās (sc.: dzīvi)? Ulanowska Łotysze 39. nuo tautas kakla vārgus... nuovelsim LW. 1921, I, 11. nedzīvā taiduos vārguos un nabadzībā No 41, 41. aiz manis guļ tikai rūpes un vārgs U. b. 42, 40. nāk vārgs, tas nesaudz ne bagātuos Rainis Tie, kas neaizmirst 64, mūsu laime smagāka nekâ citu vārgs 89. tā nuogrūsta tik dziļā vārgā Rainis. zemes vārgu nest Asp. vārgu dzīve, elendes Leben (in ökonomischer Hinsicht U.): atsvabinājis nuo šās... vārgu dzīves Kaudz. Izjurieši 78, vārgu dzīvuošana, jammervolles Erdenleben U. vārgu nams, ein Krankenhaus U. vārgu zeme, das Jammertal Wid., das Land, wo elendes Leben ist: nedzīvuošu šinī vārgu zemītē BW. 26335, 5 var. vārgu ļaudis, tie dziedāja, bargu kungu maldināmi 133, 1. iekām nāca vārgu tauta (Var.: lē̦nas tautas) 14529, 5 var.;
3) Subst., ein Bedrückter, ein Sklave
Spr. (gew.: ve̦r̂gs): duod, dieviņ, spē̦ku, prātu, neduod uotra vārgam būt! BW. piel. 2 1448 (aus Lös.). vārguot mun kâ vārgam, ka[d] navā labu ļaužu 9277 (aus Lös.), gāju kalpu, gāju vārgu (Var.: kalpiem gāju, vē̦rgiem gāju) 31075, 1. par vārgiem pārduoti (als Sklaven verkauft) Manz. kļūst nu tīri par vārgu un ve̦rgu RKr. VIII, 7.
Zu vãrgt, ve̦r̂gs u. a., s. Trautmann Wrtb. 342, Mikkola WuS. II, 218, Walde Vrgl. Wrtb. I, 320, sowie Švābe Latv. kult. v. I, 1, 228.
Avots: ME IV, 503, 504
1) Adj., siech; elend
U., (mit ãr ) AP., Arrasch, C., Jürg., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r 2 ) Kl., Lubn., Sessw., (mit âr 2 ) Dond., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen: cilvē̦ks... mazs un niecīgs un vārgs Vēr. I, 834. viņš bij maza un vārga auguma 1469. vārgais zemes bārenis Stari I, 145. sīvi kungi, vārga dzīve BWp. 1066. puišiem vārga (Var.: slikta) dzīvuošana BW. 31037, 3. duod, dieviņ,... vārgu tavu auklējumu! 4832. es, māsiņa, tev[i] raudāju, tu vārgā vietiņā 2597I. vārgs ceļš, ein elender Weg U.;
2) Subst., das Elend
Spr. (n. U. nur in genitivischen Verbindungen gebräuchlich); häufiger der Plur. vārgi, das Elend; "dzīves grūtumi" (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine: nebūt[u] liela uzauguse, nebūt[u] vārgu redzējuse BW. 4066. vai gribit munu vārgu vai gaužuos asareņu? 8603, 2. jau vārguos tu ūzaugi, vēl iedeju netikļam FBR. VIII, 143 (aus Rutzau). jī... ciete visus vārgus Pas. II, 143 (aus Kapiņi). vārgi šimā pasaulē vien ir Zvirgzdine. kas bez vārgu pārdzīvās (sc.: dzīvi)? Ulanowska Łotysze 39. nuo tautas kakla vārgus... nuovelsim LW. 1921, I, 11. nedzīvā taiduos vārguos un nabadzībā No 41, 41. aiz manis guļ tikai rūpes un vārgs U. b. 42, 40. nāk vārgs, tas nesaudz ne bagātuos Rainis Tie, kas neaizmirst 64, mūsu laime smagāka nekâ citu vārgs 89. tā nuogrūsta tik dziļā vārgā Rainis. zemes vārgu nest Asp. vārgu dzīve, elendes Leben (in ökonomischer Hinsicht U.): atsvabinājis nuo šās... vārgu dzīves Kaudz. Izjurieši 78, vārgu dzīvuošana, jammervolles Erdenleben U. vārgu nams, ein Krankenhaus U. vārgu zeme, das Jammertal Wid., das Land, wo elendes Leben ist: nedzīvuošu šinī vārgu zemītē BW. 26335, 5 var. vārgu ļaudis, tie dziedāja, bargu kungu maldināmi 133, 1. iekām nāca vārgu tauta (Var.: lē̦nas tautas) 14529, 5 var.;
3) Subst., ein Bedrückter, ein Sklave
Spr. (gew.: ve̦r̂gs): duod, dieviņ, spē̦ku, prātu, neduod uotra vārgam būt! BW. piel. 2 1448 (aus Lös.). vārguot mun kâ vārgam, ka[d] navā labu ļaužu 9277 (aus Lös.), gāju kalpu, gāju vārgu (Var.: kalpiem gāju, vē̦rgiem gāju) 31075, 1. par vārgiem pārduoti (als Sklaven verkauft) Manz. kļūst nu tīri par vārgu un ve̦rgu RKr. VIII, 7.
Zu vãrgt, ve̦r̂gs u. a., s. Trautmann Wrtb. 342, Mikkola WuS. II, 218, Walde Vrgl. Wrtb. I, 320, sowie Švābe Latv. kult. v. I, 1, 228.
Avots: ME IV, 503, 504
vārgulis
vãrgulis (li. vargùlis "ein Armer") C., Frauenb. u. a., (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine, (mit âr 2 ) Dond. u. a., ein sich im Elend Befindender, ein Kreuzträger, ein Kraftloser und Hilfloser L., U.: vārguot man vārguļam... Laime nuolikuse BW. 9278. vai es ceļams slimnieks e̦smu jeb cits kāds vārgulis? LP. VII, 783. beidzuot vārgule pagrabā nuomiruse V, 200. sivē̦ni kâ vārguļi Zvirgzdine, von nicht gedeihenden Ferkeln gesagt.
Avots: ME IV, 504
Avots: ME IV, 504
varīgs
varîgs,
1) vermögend, bei Kräften
U., Zaravič, C., Erlaa, Saul.: varīgs vīrs. kamē̦r bija varīgs, so lange er bei Kräften war U.;
2) mächtig, gewaltig
Zvirgzdine: dievs ir varīgs;
3) möglich
Für. I.
Avots: ME IV, 479
1) vermögend, bei Kräften
U., Zaravič, C., Erlaa, Saul.: varīgs vīrs. kamē̦r bija varīgs, so lange er bei Kräften war U.;
2) mächtig, gewaltig
Zvirgzdine: dievs ir varīgs;
3) möglich
Für. I.
Avots: ME IV, 479
vārpata
I vãrpata AP., Autz, Bauske, C., Daugeln, Erwalen, Jürg., Kalnzeem, Kurs., Loddiger, Pampeln, Pankelhof, Rosenbeck, Schibbenhof, Schmarden, Schrunden, Siuxt, Stenden, (mit ā`r 2 ) Festen, Golg., vārpata U., Ekau, Rutzau, Vīt., Wessen, var̃pata MSil., die Quecke (triticum repens); agropyrum repens (mit ãr ) Siuxt; lilium arverise Wid. (unbek. in A. - Laitzen, Dond., Frauenb., Kand., Kl., Lubn., Mahlup, Ruj., Saikava, Salis, Schujen, Selg., Sonnaxt, Woimarshof, Zvirgzdine). - Plur. vārpatas, Queckenwurzeln Bers. (neben vārpu zâle "Quecke"). Wie vãrpu zâle dass. zeigt, zu vãrpa.
Avots: ME IV, 507
Avots: ME IV, 507
vārpot
vãrpuôt,
1) vārpât Rutzau, Ähren treiben
U., AP., Bauske, Blumenhof, Golg., Grünw., Jürg., Lennew., Mar., Meiran, Nitau, Nötk., Wolmarshof, Zvirgzdine: mieži, rudzi sāk vārpuot. labības vārpuošana Veselis Tīr. ļaudis;
2) Ähren lesen
Frauenb., Wessen: zuosis vajaga izdzīt vārpuot uz rugāju (lai nuolasa atlikušās vārpas pēc labības nuovešanas) Frauenb. pļāvējus, grābējus un vārpuotājas Janš. Bandavā I, 222. Refl. -tiês, LKVv., AP., Jürg., = vārpuôt 1: šie augi vārpuojas un zied Latv.
Avots: ME IV, 508
1) vārpât Rutzau, Ähren treiben
U., AP., Bauske, Blumenhof, Golg., Grünw., Jürg., Lennew., Mar., Meiran, Nitau, Nötk., Wolmarshof, Zvirgzdine: mieži, rudzi sāk vārpuot. labības vārpuošana Veselis Tīr. ļaudis;
2) Ähren lesen
Frauenb., Wessen: zuosis vajaga izdzīt vārpuot uz rugāju (lai nuolasa atlikušās vārpas pēc labības nuovešanas) Frauenb. pļāvējus, grābējus un vārpuotājas Janš. Bandavā I, 222. Refl. -tiês, LKVv., AP., Jürg., = vārpuôt 1: šie augi vārpuojas un zied Latv.
Avots: ME IV, 508
vārpsta
vārpsta (mit ã) N. - Wohlfahrt,
1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r 2 ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts 2 , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa 2 ) Bauske, (mit ā`r 2 ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste 2 ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;
2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;
3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;
4) vā`rpste 2 Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.
Avots: ME IV, 507, 508
1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r 2 ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts 2 , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa 2 ) Bauske, (mit ā`r 2 ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste 2 ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;
2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;
3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;
4) vā`rpste 2 Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.
Avots: ME IV, 507, 508
vārs
I vārs, das Kochliss, die Suppe, das Zugemüse Allend., Ruj. und Salisb. n. U.; das Gebräu U.: māte lēja vāru Neik. 15. viens vārs (mit à 2 in Zvirgzdine) alus, ein Gebräu Infl. n. U. Kaum zu entscheiden, ob im Le. zu vārît gebildet, oder aus r. варъ "siedendes Wasser" entlehnt.
Avots: ME IV, 508
Avots: ME IV, 508
vārtīt
vā`rtît (li. vartýti "fortgesetzt vertikal wenden", r. вороти́ть "umwenden"), -u, -ĩju,
1) wälzen
U.: nevārti nazi pa ruokām! Warkl. savas ruokas vārtīdama (die Hände ringend?) kliedze ar asarām Zvirgzdine;
2) besudeln
Salis: puods puodu vārta, abi vienā me̦lnumā Birk. Sakāmv. 85. Refl. -tiês,
1) sich wälzen
U.: tev mute vārtās kâ zuosu šķilis BW. 19368. vārtīties pa gultu;
2) sich besudeln
Salis. Zu vḕrst "wenden".
Avots: ME IV, 510, 511
1) wälzen
U.: nevārti nazi pa ruokām! Warkl. savas ruokas vārtīdama (die Hände ringend?) kliedze ar asarām Zvirgzdine;
2) besudeln
Salis: puods puodu vārta, abi vienā me̦lnumā Birk. Sakāmv. 85. Refl. -tiês,
1) sich wälzen
U.: tev mute vārtās kâ zuosu šķilis BW. 19368. vārtīties pa gultu;
2) sich besudeln
Salis. Zu vḕrst "wenden".
Avots: ME IV, 510, 511
vasaris
vātot
vāvuļot
vāvuļuôt,
1) vàvuļuôt 2 Lubn., Meiran, Oknist, vàvuļât 2 Wessen, leeres Zeug schwatzen
(vāvuļuôt) Saikava; vāvuļuôt Lubn., Tirs., (mit à 2 ) Gr. - Buschh., unaufhörlich sprechen; vàvuļuôt 2 Gr. - Buschh., Sessw., undeutlich sprechen (in Bērzpils, Dricē̦ni, Kārsava, Mērdzine, Sessw. und Viļāni von Kindern gesagt); vāvuļuôt Celm. "in den Tag hineinreden"; vàvuļât 2 Zvirgzdine, lustig, frölich reden (nur von Kindern gesagt); vãvuļuôt C., (mit à 2 ) Plm. n. RKr. XVIl, 85, durcheinandersprechen, -schreien; vāvuļuôt Aps., Golg., Bers., schreien (z. B. von Kindern od. Betrunkenen): bē̦rni spē̦lē̦damies vāvuļuoja visu pēcpusdienu Saikava. vāvuļuo vienā vāvuļuošanā, tik˙pat kâ biezaputras katls Gr. - Buschh. kuo jūs te vāvuļuojāt? Veselis Saules kapsēta 60;
2) abends ohne Arbeit lange aufbleiben, quienen
Memelshof, Nerft. Zur Bed. 2 vgl. vāvaļât.
Avots: ME IV, 513
1) vàvuļuôt 2 Lubn., Meiran, Oknist, vàvuļât 2 Wessen, leeres Zeug schwatzen
(vāvuļuôt) Saikava; vāvuļuôt Lubn., Tirs., (mit à 2 ) Gr. - Buschh., unaufhörlich sprechen; vàvuļuôt 2 Gr. - Buschh., Sessw., undeutlich sprechen (in Bērzpils, Dricē̦ni, Kārsava, Mērdzine, Sessw. und Viļāni von Kindern gesagt); vāvuļuôt Celm. "in den Tag hineinreden"; vàvuļât 2 Zvirgzdine, lustig, frölich reden (nur von Kindern gesagt); vãvuļuôt C., (mit à 2 ) Plm. n. RKr. XVIl, 85, durcheinandersprechen, -schreien; vāvuļuôt Aps., Golg., Bers., schreien (z. B. von Kindern od. Betrunkenen): bē̦rni spē̦lē̦damies vāvuļuoja visu pēcpusdienu Saikava. vāvuļuo vienā vāvuļuošanā, tik˙pat kâ biezaputras katls Gr. - Buschh. kuo jūs te vāvuļuojāt? Veselis Saules kapsēta 60;
2) abends ohne Arbeit lange aufbleiben, quienen
Memelshof, Nerft. Zur Bed. 2 vgl. vāvaļât.
Avots: ME IV, 513
važa
važa,
1) die Kette
L., Dickeln, (Plur. važas) Arrasch, Kl., Memelshof, Saikava, Zaļmuiža, Zvirgzdine; die Halskette L., Golg., Nigr., Sehren, Sessw., (Plur. važiņas) Zvirgzdine; Plur. važas Infl. n. U. (z. B. in Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168), Adsel, Bers., Fest., Lasd., važi Laud., Ketten (z. B. zum Befestigen der Kühe im Stall Bers., Fest., Lasd.): ap kaklu valkājama ruota, vis˙biežāk važiņas Konv. 1 784. skudras sarāpās uz kuoka... nuo tejienes tās važiņās nuokārās... visa važiņa sastāvēja nuo skudrām: viena turēja pie uotras D.;
2) važa U., Plur. važas, važi, der Zügel:
zirgu ar visiem zvārguļiem un važiem Kaudz. M. 86. zirgi zviedz, važi (važas 29176,
1) skan BW. 14482. tev, brālīti, smalki važi, tev diže̦ns kumeliņš 21375. aiz važiņu (Var.: gruožiem) nuoturē̦tu . . , kumeliņu 26676 var.;
3) "smalkāka vicīte, kuras viens gals pie vāles, uotrs pie treiliņa" Uozuolnieki;
4) "eine grosse Tracht oder ein grosses Fuder"
Līvāni;
5) "ein Band
(saite), z. B. an einer Schürze" Nötk.: ja kādam priekšme̦tam karājas jeb vazājas saites, tad saka: "kas tās tur par važām karājas?" Le. važas "Zügel" (worauf die Bed. "Kette" beruhen könnte) ist anscheinend mit li. vãdžios "Fahrleine" identisch und in diesem Fall zu vadît gehörig. Doch wäre auch Beeinflussung durch r. вожжá "Zügel" nicht undenkbar.
Avots: ME IV, 489
1) die Kette
L., Dickeln, (Plur. važas) Arrasch, Kl., Memelshof, Saikava, Zaļmuiža, Zvirgzdine; die Halskette L., Golg., Nigr., Sehren, Sessw., (Plur. važiņas) Zvirgzdine; Plur. važas Infl. n. U. (z. B. in Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168), Adsel, Bers., Fest., Lasd., važi Laud., Ketten (z. B. zum Befestigen der Kühe im Stall Bers., Fest., Lasd.): ap kaklu valkājama ruota, vis˙biežāk važiņas Konv. 1 784. skudras sarāpās uz kuoka... nuo tejienes tās važiņās nuokārās... visa važiņa sastāvēja nuo skudrām: viena turēja pie uotras D.;
2) važa U., Plur. važas, važi, der Zügel:
zirgu ar visiem zvārguļiem un važiem Kaudz. M. 86. zirgi zviedz, važi (važas 29176,
1) skan BW. 14482. tev, brālīti, smalki važi, tev diže̦ns kumeliņš 21375. aiz važiņu (Var.: gruožiem) nuoturē̦tu . . , kumeliņu 26676 var.;
3) "smalkāka vicīte, kuras viens gals pie vāles, uotrs pie treiliņa" Uozuolnieki;
4) "eine grosse Tracht oder ein grosses Fuder"
Līvāni;
5) "ein Band
(saite), z. B. an einer Schürze" Nötk.: ja kādam priekšme̦tam karājas jeb vazājas saites, tad saka: "kas tās tur par važām karājas?" Le. važas "Zügel" (worauf die Bed. "Kette" beruhen könnte) ist anscheinend mit li. vãdžios "Fahrleine" identisch und in diesem Fall zu vadît gehörig. Doch wäre auch Beeinflussung durch r. вожжá "Zügel" nicht undenkbar.
Avots: ME IV, 489
vecaine
I ve̦caine U.; Spr., Mag. V, 190, Bers., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn. Laud., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava, Sehren, Selsau, Sessw., Sissegal, Stockm., Zvirgzdine, ve̦cainis St., U., Ramkau, ein Stück Land, das früher als Acker benutzt worden ist U., das Brachfeld; eine mit Moos bewachsene erhöhte Stelle auf einer Wiese Selb.; "eine hochgelegene Stelle mit Gebüsch" Lubn.; eine noch nie gepflügte Weide Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169: gulēs... zeme pieci gadi ve̦cainē BW. 3805. ābuoliņa ve̦cainīte smildziņām saauguse 8283. smilgām guovju neredzēju ve̦cainē ganīdama 19123. ai, ve̦cā ve̦cainīt, auga tev rudzi, miež[i]? 23452. nuo celmiņa gre̦mzdu gaida, nuo ve̦caines (Var.: dzedziedas) rācentiņu 3033 var: zirgi ēda ve̦cainē 10569, 13. Pēterim piederēja purva pļava un ve̦caine Stāsti Kraukļu kr. 100. uz šīs pašas ve̦cainītes uzcē̦luši... kruodziņu LP. VI, 233. - Vgl. auch die Orts- resp. Flurnamen Ve̦caine Lvv. II, 65 (Weide in Setzen), II, 167 (Gesinde in Jāsmuiža), Lielā ve̦caine II, 170 (Gesinde in Lievenhof), Garā ve̦caine II, 58 (Feld in Dubena), Ve̦caines II, 70 (Weide in Wallhof), Ve̦caiņu kalns II, 67 (Hügel in Selb.). Zu ve̦cs.
Avots: ME IV, 514
Avots: ME IV, 514
vecans
vece
vece,
1) auch vecīte Erlaa, Nigr. u. a., = vecene, ein altes Weib Dr., Pas. I, 141; IV, 507 (aus Welonen); IV, 520 (aus Rositten), Mar. n. RKr. XV, 142; XVIl, 118, Oknist, Ramkau, Zvirgzdine: kāda vecīte vakara laikā gājusi LP. VI, 150. vecīte sēd pie krāsns 1005;
2) "sieva" Bers., Golg., Lubn., Meiran, Memelshof, Sehren, Selsau, Sessw.: jāiet mājā: mana vece negrib ilgāk palikt Golg.
Avots: ME IV, 514, 515
1) auch vecīte Erlaa, Nigr. u. a., = vecene, ein altes Weib Dr., Pas. I, 141; IV, 507 (aus Welonen); IV, 520 (aus Rositten), Mar. n. RKr. XV, 142; XVIl, 118, Oknist, Ramkau, Zvirgzdine: kāda vecīte vakara laikā gājusi LP. VI, 150. vecīte sēd pie krāsns 1005;
2) "sieva" Bers., Golg., Lubn., Meiran, Memelshof, Sehren, Selsau, Sessw.: jāiet mājā: mana vece negrib ilgāk palikt Golg.
Avots: ME IV, 514, 515
vecelis
vecelis,
1) = vecis, ein alter Mann Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 151 (aus Rositten); V, 297 (aus Welonen), Baltinow n. FBR. Xl, 132, Golg., Zvirgzdine: atrada... ve̦cu veceli, kurš viens pats dzīvāja Pas. II, 135 (aus Rositten). jauna mūs[u] māsiņa, ve̦cs ir tautu vecelīt[i]s BW. 22081;
2) der Ehemann (verächtl. od. scherzhafte Bezeichnung):
muns vecelis nespēj strādāt Zvirgzdine.
Avots: ME IV, 515
1) = vecis, ein alter Mann Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 151 (aus Rositten); V, 297 (aus Welonen), Baltinow n. FBR. Xl, 132, Golg., Zvirgzdine: atrada... ve̦cu veceli, kurš viens pats dzīvāja Pas. II, 135 (aus Rositten). jauna mūs[u] māsiņa, ve̦cs ir tautu vecelīt[i]s BW. 22081;
2) der Ehemann (verächtl. od. scherzhafte Bezeichnung):
muns vecelis nespēj strādāt Zvirgzdine.
Avots: ME IV, 515
vecēt
I vecêt (ksl. vetъšati "antiquari"), -ẽju, altern, alt werden Spr., Golg., Nötk., Selsau, Wessen, Vīt., Zvirgzdine: un Andra māte! vecējusi arī viņa Aps. Il, 29. viņas jaukā seja sāk jau vecēt Vīt. sēnes sāk vecēt ders. Refl. -tiês, alt werden, veraltern U.
Avots: ME IV, 515
Avots: ME IV, 515
vecine
večuks
večuks Bers., Erlaa, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Lubn., Meiran, Memelshof, Orellen, Saikava, Sehren, Selsau, Sessur, Sonnaxt, Zvirgzdine u. a, ein alter Mann: večuki pīpā un dzer RKr. XVI, 169. vīrieši... cilā neveikli kājas kâ stīvi večuki 232. sīks večukiņš Latv. nabags, večuks jau labi gaduos Anekd. IV, 162.
Avots: ME IV, 519
Avots: ME IV, 519
vedekla
ve̦de̦kla,
1) die zu Führende:
kād[a] es pate vedējīšā, tāda man vedekliņa: nij bij ze̦lta vedējai, nij sudraba ve̦de̦klai BW. 21536;
2) ve̦de̦kla Arrasch, Bauske, Drosth., Erlaa, Frauenb., Meiran, Nötk., N. - Salis, Pankelhof, Saikava, Schujen, Segewold, Selg., Siuxt, Zvirgzdine, vedekle L., St., U., Salisb., Wandsen, ve̦dakla Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, No 16, S. 169, A. - Laitzen, A. - Salis, Bers., Golg., Kaugershof, Kl., Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Wolmarshof, ve̦dakla Ladenhof n. FBR. XI, 69 (mit a aus e̦?), ve̦dakle, die Schwiegertochter
(unbek. in Dond. und Stenden): tavi dē̦li un tavas vedekles Glück I Mos. 8, 16. ienaidā savest ve̦de̦klu ar savas mātices Matth. X, 35. ņemšu daiļu vedekliņu BW.14006. atvežuos ve̦dakliņu (Var.: vedekliņu) 21718 var. lai (dē̦lu māte) ņe̦m mani ve̦de̦klās (Var.: vedeklēs) 518. dē̦lu māte priecājās: segs ve̦dakle villainīti 25279 var. dievs žē̦luo tuo māmiņu, kur tuo veda ve̦de̦klā (Var.: kam tā tika vedekliņa) 12314 var.;
3) die Frau des Bruders, die Schwägerin
St.: vedekliņa, brāļā sieva BW. 24645. es paliku brāļiem sluga, ve̦de̦klām malējiņa 9958. Nebst li. vedẽklis "ein heiratsfähiger Jüngling" zu vest.
Avots: ME IV, 519
1) die zu Führende:
kād[a] es pate vedējīšā, tāda man vedekliņa: nij bij ze̦lta vedējai, nij sudraba ve̦de̦klai BW. 21536;
2) ve̦de̦kla Arrasch, Bauske, Drosth., Erlaa, Frauenb., Meiran, Nötk., N. - Salis, Pankelhof, Saikava, Schujen, Segewold, Selg., Siuxt, Zvirgzdine, vedekle L., St., U., Salisb., Wandsen, ve̦dakla Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, No 16, S. 169, A. - Laitzen, A. - Salis, Bers., Golg., Kaugershof, Kl., Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Wolmarshof, ve̦dakla Ladenhof n. FBR. XI, 69 (mit a aus e̦?), ve̦dakle, die Schwiegertochter
(unbek. in Dond. und Stenden): tavi dē̦li un tavas vedekles Glück I Mos. 8, 16. ienaidā savest ve̦de̦klu ar savas mātices Matth. X, 35. ņemšu daiļu vedekliņu BW.14006. atvežuos ve̦dakliņu (Var.: vedekliņu) 21718 var. lai (dē̦lu māte) ņe̦m mani ve̦de̦klās (Var.: vedeklēs) 518. dē̦lu māte priecājās: segs ve̦dakle villainīti 25279 var. dievs žē̦luo tuo māmiņu, kur tuo veda ve̦de̦klā (Var.: kam tā tika vedekliņa) 12314 var.;
3) die Frau des Bruders, die Schwägerin
St.: vedekliņa, brāļā sieva BW. 24645. es paliku brāļiem sluga, ve̦de̦klām malējiņa 9958. Nebst li. vedẽklis "ein heiratsfähiger Jüngling" zu vest.
Avots: ME IV, 519
vēders
vê̦de̦rs (li. vė´deras "Magen" in Volters LChr. 377, 40 und 378, 42 , apr. weders "Bauch" ) Arrasch, Jürg., KatrE., Lubn., Neuenb., Schujen, Zvirgzdine, (mit ê̦ 2 ) BL, Dunika, Iw., Līn., Nigr., Ruj., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen, vē̦de̦rs Glück, U., vê̦dars AP., Nerft, Preili, PS., Saikava, Wainsel, Wolm., (mit ê̦2) Dond., Frauenb., Kand., Lemsal, Rutzau, vē̦dars Ugalen n. FBR. VII, 18, vē̦dars U., ein Demin. vēderelis R. Sk. II, 65,
1) der Bauch:
Sprw. vē̦de̦rs nav spieģelis (sagt man zu einem, der alles verschmäht) Br. sak. v. 1356. vē̦de̦rs nav grāmata 1357. nu vē̦de̦rs par kungu (von jem., der zu viel gegessen hat) Bers. vē̦dē̦ru sajuozt LP. I, 79. pilns vēdēriņš BW. 2953. caurs vē̦de̦rs,
a) Durchfall
St., U., Golg., Salis: uozuola mizas, savārītas, lietuo pret cauru vē̦de̦ru Etn. I, 110;
b) der Bruch (Krankheit).
jē̦ls vē̦de̦rs, ein Magen, der schlecht verdauf St., U. vē̦de̦ra apstāšana, Verstopfung U. salmu od. sìena vē̦de̦rs, der Hängebauch bei Pferden Lopkopība II, 88. abi... nuolika labus vē̦de̦rus (assen sich tüchtig satt) LP. VI, 254. tam es neticu tādas pasakas R. stāsta pats nuo sava vē̦de̦ra (erzählt auf eigne Faust, erdichtet selbst) RA. glasīt vē̦de̦ru (glāsīt Sessw.) Mag. IV, 2, 154, U., faulenzen. vē̦de̦ra daļa od. vē̦de̦ra tiesa od. (fig.) vē̦de̦rs, das tägliche Brot: viņa salasa vē̦de̦ra tiesu. nevarējis nuopelnīt ne maizes jeb, kâ mē̦dz teikt, ne vē̦de̦ra daļas JK. V, I, 64. ne ve̦de̦ru nevar nuopelnīt, er (ein fauler Arbeiter) kann nicht einmal das tägliche Brot verdienen U. mazākais vē̦de̦ru nuopelnīšuot LP. IV, 61. varuot kalpuot par velti - par vē̦de̦ru VI, 368. par ve̦de̦ru darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. Il, 185, par 1 1 / 2 = rublīša un vē̦de̦ru nedēļā JR. IV, 74. strādājuši ... par pus vē̦de̦ra vien Domas II, 963. ietu bez . .. algas un par tādu vē̦de̦ru, kâ tas nu... iznāktu 1090;
2) eine vorstehende Erhabenheit
L., U.: klaipa vē̦de̦rs Alksnis-Zundulis. kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 1600. kaudzi ar lielu vēde̦ru mest St., eine k. in der Mitte stark erweitern. sìena kaudzei var būt ve̦de̦rs Meiran. vē̦de̦rs (vē̦dars Für. I, unter kāja) apakš kājām od. kājas vēderiņš V., der Fussballen L., St., U. vēderiņš, der Ballen an der Hand Dr.: apkārt īkša vēderiņam A. v. J. 1897, S. 229. Plur. vēderiņi, die Ballen an der Innenseite der Finger Bers., Erlaa, Golg., KatrE., Lindenberg, Nötk., PS., Rentzen, Sehren, Sepkull, Wolmarshof; die Fussballen U., Adiamünde; die Ballen an den Zehen einer Katze Golg., Lindenberg, Rentzen, Sepkull, Wolmarshof: Mārtiņam... Rakstiņš (Hundename) izrāvis visus vēderiņus un ikrus gurniem Kaudz. Izjurieši 213. Zu li. pa-údrė "pavėdarė" (s. Būga KSn. 1, 239), ai, udáram "Bauch" u. a., s. Walde Vrgl. Wdb. I, 190 f., dohansson IF. II, 15 f., Meillet Et. 168, Osthnff BB. RXIX, 255 und Zubatý AfsIPh. XVI, 418.
Avots: ME IV, 548, 549
1) der Bauch:
Sprw. vē̦de̦rs nav spieģelis (sagt man zu einem, der alles verschmäht) Br. sak. v. 1356. vē̦de̦rs nav grāmata 1357. nu vē̦de̦rs par kungu (von jem., der zu viel gegessen hat) Bers. vē̦dē̦ru sajuozt LP. I, 79. pilns vēdēriņš BW. 2953. caurs vē̦de̦rs,
a) Durchfall
St., U., Golg., Salis: uozuola mizas, savārītas, lietuo pret cauru vē̦de̦ru Etn. I, 110;
b) der Bruch (Krankheit).
jē̦ls vē̦de̦rs, ein Magen, der schlecht verdauf St., U. vē̦de̦ra apstāšana, Verstopfung U. salmu od. sìena vē̦de̦rs, der Hängebauch bei Pferden Lopkopība II, 88. abi... nuolika labus vē̦de̦rus (assen sich tüchtig satt) LP. VI, 254. tam es neticu tādas pasakas R. stāsta pats nuo sava vē̦de̦ra (erzählt auf eigne Faust, erdichtet selbst) RA. glasīt vē̦de̦ru (glāsīt Sessw.) Mag. IV, 2, 154, U., faulenzen. vē̦de̦ra daļa od. vē̦de̦ra tiesa od. (fig.) vē̦de̦rs, das tägliche Brot: viņa salasa vē̦de̦ra tiesu. nevarējis nuopelnīt ne maizes jeb, kâ mē̦dz teikt, ne vē̦de̦ra daļas JK. V, I, 64. ne ve̦de̦ru nevar nuopelnīt, er (ein fauler Arbeiter) kann nicht einmal das tägliche Brot verdienen U. mazākais vē̦de̦ru nuopelnīšuot LP. IV, 61. varuot kalpuot par velti - par vē̦de̦ru VI, 368. par ve̦de̦ru darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. Il, 185, par 1 1 / 2 = rublīša un vē̦de̦ru nedēļā JR. IV, 74. strādājuši ... par pus vē̦de̦ra vien Domas II, 963. ietu bez . .. algas un par tādu vē̦de̦ru, kâ tas nu... iznāktu 1090;
2) eine vorstehende Erhabenheit
L., U.: klaipa vē̦de̦rs Alksnis-Zundulis. kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 1600. kaudzi ar lielu vēde̦ru mest St., eine k. in der Mitte stark erweitern. sìena kaudzei var būt ve̦de̦rs Meiran. vē̦de̦rs (vē̦dars Für. I, unter kāja) apakš kājām od. kājas vēderiņš V., der Fussballen L., St., U. vēderiņš, der Ballen an der Hand Dr.: apkārt īkša vēderiņam A. v. J. 1897, S. 229. Plur. vēderiņi, die Ballen an der Innenseite der Finger Bers., Erlaa, Golg., KatrE., Lindenberg, Nötk., PS., Rentzen, Sehren, Sepkull, Wolmarshof; die Fussballen U., Adiamünde; die Ballen an den Zehen einer Katze Golg., Lindenberg, Rentzen, Sepkull, Wolmarshof: Mārtiņam... Rakstiņš (Hundename) izrāvis visus vēderiņus un ikrus gurniem Kaudz. Izjurieši 213. Zu li. pa-údrė "pavėdarė" (s. Būga KSn. 1, 239), ai, udáram "Bauch" u. a., s. Walde Vrgl. Wdb. I, 190 f., dohansson IF. II, 15 f., Meillet Et. 168, Osthnff BB. RXIX, 255 und Zubatý AfsIPh. XVI, 418.
Avots: ME IV, 548, 549
vēdzele
vêdzele AP., Arrasch, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., KL, Lubn., Mahlup, Neuenb., Oknist, Prl., PS., Saikava, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Wolm., Zvirgzdine, (mit ê 2 ) Adiamünde, Bl., Dond., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Stenden, Wandsen, (mit ẽ ) Nigr., die Quappe (unbek. in Dunika, Wainsel); jūras vēdzele Konv. 2 3667, Aalmuttet (zoarces viviparus L.) Natur. XXXVII, 12. Zu li. vėgėlė˜ "Quappe". Da die Haut der Quappe sehr schleimig ist, vielleicht weiterhln zur Wurzel von an. vǫkr, ndl. wak, gr. υ'γρός lat. ūvidus "feucht" und (?) ahd. ūhha, ae. ýce "Kröte" u. a. (bei walde Vrgl. Wrtb. I, 248; zur Bed. vgl. apr. gabawo "Kröte": d. Quappe: norw. kvabb "schleimige Masse" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 679 f.). So könnte auch die Nebenform vendzele (wozu wohl li. vingìlis "Steinpeizker" bei Būga Aist. Stud. 153; nach Būga dissimliiert aus *vilgilys, wozu er apr. wilnis "Quappe" stellt, es auf *vilgnis zurückführend) aus *veldzele dissimihert sein und zur Wurzel von ve̦lgs, valgs "feucht" gehören.
Avots: ME IV, 550
Avots: ME IV, 550
vei
I vèi! (Ii. véi "sieh da" bei Būga KSn. I, 30) AP., C., vèi 2 ! Baltinow n. FBR. XI, 136, Lisohn, Modohn, Sehren, Sessw., Interj., schau! sieh! Oppek. n. U., N. - Rosen n. FBR. VIII, 28, N. - Peb, u. a. (unbek. in Kaltenbrunn, Memelshof, Oknist, Zvirgzdine): vèi 2 kur ir! Prl. n. FBR. VI, 116. vei, vei, kur augsti vanags skrien! ebenda. vei, vei, kur cilvē̦ki! Baltpurviņš I, 11. saule, vei, kur debess malā Latv. vèi 2 , ku[r] manīgs! Vīt. 40. vei! tava brīnuma! A. XX, 654. nu vei, par tuo pašu... lietu 726. (Verwundern ausdrückend) vei - kas tad tur jau papaudis ? Saul. I, 164. Gekürzt aus einem Imperativ *veidi (vgl. viedêt) oder *veizdi (vgl. li. veizdêti "hinsehen").
Avots: ME IV, 522
Avots: ME IV, 522
vējputenis
vẽjputenis, vējaputenis, vèjputnis 2 Zvirgzdine, vējputne, vējputni St., das Schneegestöber: vejputeņi putināja BW. 18159. tumšā vējputeņa naktī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 111. vējaputeņa ... laikuos Izjurieši 6. kad zvirbuļi lien paspārnēs, tad vējputeņi gaidāmi Etn. II, 71. es piedzimu vējputnē BW. 1194, 1 (aus Lubn.). vgl. li. vėjputis "vom Winde zusammengetriebener Schneehaufen" Lit. Mitt. I, 21.
Avots: ME IV, 552
Avots: ME IV, 552
vēkšēt
vēkšêt, -u, -ẽju, blärren St., plärren Bl. (mit ẽ ), (von Kindern, Fröschen, im VL. von einem Bocke gebraucht) U.; (hässlich) schreien, (laut) weinen Kokn., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., Nötk., Plätere, Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Vīt., Wenden, Wessen, Wolmarshof, (mit ê ) Ermes, Schwanb., Walk, (mit è ) Trik., (mit ê 2 ) Arrasch, Jürg., Karls., Nikrazen, Ruj. (von Kindern, Kälbern und Ferkeln gesagt), (mit ê 2 ) Sessw., (vẽkškêt) Adiamünde (von Kindern gesagt), Frauenb. (von Kindern gesagt), (mit ê 2 ) Bers. (von Kindern und vom Pirol gesagt), KatrE. (von Kindern und Katzen), Lubn., Saikava (von Kindern und vom Pirol), Sehren (von Kindern, Katzen, Ferkeln und vom Pirol), Sonnaxt (von Kindetn und Katzen), (vēkšît) Sessw., Vīt., (mit è 2 ) Lös., (vēkšķît) Sessw., (mit è 2 ) Jummardehn, KatrE., Kl., Meiran, Saikava, Selsau, (vēkšt) Brasche, Frauenb., Wessen, (mit è ) C., Nötk., PS. (von Kindern, Ferkeln und vom Pirol gesagt), Schujen (von Kindetn und Katzen), Serbigal, Trik., (mit ê 2 ) Golg. (von Kindern und Ferkeln), Lös., Meselau, N.-Schwanb., Sessw. (von Kindern, Katzen, Ferkeln), Wessen (von Kindern und Hasen), Zvirgzdine (von Schafen), (mit ê 2 ) AP. (von Kindern, Katzen), N.-Bartau, Dunika, Preekuln; vẽkšêt MSil. "kunkstuoši žē̦luoties": kaķis vēkš (kad viņam uz asti uzmin Schwanb.) Etn. II, 51. vāluodze vēkš uz lietu Jürg., Vīt. (ähnlich: Etn. II, 172), bullis bauruo un vēkš MWM. v. J. 1896, S. 418. kaķē̦ni vēkšēja un ņaudēja Libek Puķis 41. āzis vēkšķējis LP. V, 203. āži vēkš, kā jie vēkš? āži vēkš (Var.: vēkška, vēkšķe) liepu lapu BW. 13017, 1. kaza vēkša 25872, 20. me̦lni gaiļi purvā vēkše 8908, 1. kaķa āda vēkšen vēkš (Var.: ņaudēt ņaud) 20523 var. viņa ... raudāja un vēkšēja CTR. I, 8. sieviete vēkš un šņukst Apsk. v. J. 1903, S. 282. Ance bijusi mierīga un daudz nee̦suot vēkšējusi Janš. Griet, velti nevēkši! Janš. Mežv. ļ. II, 162. puikas... pastāvīgi pa istabu vēkša A. XX, 645. Sprw.: pats sit, pats vēkš Frauenb. aizbēdzis nelabi vēkšķē̦dams LP. V, 397. ve̦lns vēkše̦dams pruojām VII, 229, dzirdējuši (sc.: ķē̦mus) vēkšuot 452. - paegļi vēkšķ ugunī Kaudz. Izjurieši 215.
Avots: ME IV, 555
Avots: ME IV, 555
veldene
I velˆdene Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, vèldene 2 Kl., ein Teil des Webstuhls Spr., (mit elˆ ) C., Golg., Nötk., Stomersee, Vīt.; das Querholz der Weberhefteln Bers., Borchow, Kalzenau, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Saikava, Schwanb., Wessen, (mit elˆ ) Bers., Ramkau, Zvirgzdine, (vèldine 2 ) Pilda; ein runder Stab, daran die ve̦lki beim Beginn des Webens befestigt werden (mit elˆ ) Kreuzb., Odensee, Stockm., Warkl.; ein runder, 4 - 7 Fuss langer Stab am Webstuhl, woran das Ende der Leinwand befestigt wird Laud., "austuvēm apakšējais kuoks ar zuobratu galā, ap kuo tinas gatavais aude̦kls" (mit elˆ ) Alswig; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) AP., Bers., C., Jürg., KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava; "apaļš kuociņš, ar kuo šķiŗ šķiemeni" (mit elˆ ) Mahlup; "apaļais nīts kuociņš"(velˆdine) Wessen; ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei Bielenstein Holzb.419; das Wellholz am Webstuhl (mit elˆ ) Kreuzb., Lis., Warkl.: veldeni liek ve̦lku (me̦tu) starpā, kad ve̦lk aude̦klu uz buomja Golg. piestiprina pakājas (paminas)... pie nīšu veldenēm A. Xl, 84. caur šķietu vai riekumu izvē̦rtuo dziju cilpās ieliek veldeni, apaļu, apmē̦ram 1 collu re̦snu kuoku, lai dzijas netiek atpakaļ ebenda. pie riešamās velˆdenes piestiprina dzeiņa jeb ve̦lku galu; ap aizaužamuo veldeni apsien uotru dzeiņa galu, kad tas ir jau uzriests un kad sāk aust Bers. Pēterītis paņe̦m nuo strellēm veldeni Vīt. 75. nīšu veldenes, die oberen Stäbe, die in den Weberhefteln stecken Bielenstein Holzb. 400, (mit elˆ ) Bers. nuolaižama veldene, ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhls geschoben wird Bielenstein Holzb. 399. guovis apaļas kâ veldenes Celm. meita kâ veldene ("= labi izaugusi") C., Golg., PS. Nebst veldeni, veldenis und veldīte zur Wurzel von velde.
Avots: ME IV, 527
Avots: ME IV, 527
veļums
veņdien
veprēks
vepruks
vepŗuks Sussei n. FBr. VII, 140, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Grawendahl, Kaltenbrunn, KatrE., Lubn., Meiran, Memelshof, Saikava, Schwanb., Sonnaxt, vepruks Spr., Demin, zu vepris, ein kleiner (kastrierter) Eber: vepruks re̦sns kâ bluķis A. v. J. 1900, S. 364. kâ pē̦rnie veprukiņi BW. 20314.
Avots: ME IV, 538
Avots: ME IV, 538
vēputines
vēra
*vē̦ra Etn. II1, 179 "?": nuo augšējā vē̦ru (Belehrung?) sev smel! RA. lelus uz viņu muti vē̦ru turēja (hatte Eli acht auf ihren Mund) Glück I Sam. 1, 12. vè̦rā (Arrasch, A.-Ottenhof, C., PS., Trik., Wolm., vè̦râ 2 Bl., Behnen, Salis, Pankelhof, Schnehpeln, Selg., Siuxt, Widdr., Zögenhof, vē̦rā AP., Dond., Dunika, Jürg., Stenden, Wandsen) likt, ņemt, beachten, wahrnehmen, zu Herzen nehmen U. (unbek, ist vē̦rā in Bers., Dunika, Golg., Lubn., Mahlup, Oknist, Sessw., Warkh., Zvirgzdine): es e̦smu viņu sāpes vē̦rā ņēmis Glück II Mos. 3, 7. ņemiet... vē̦rā un redziet, kâ šis ļaunu meklē! I Kön. 20, 7. ņemt ve̦rā savu gaitu Kaudz. M. 12. vai ieliki vē̦rā, kur viņš taisnību darīja? Lapsa-Kūm. vē̦rā turēt, beachten, in acht haben: es tuo ļaužu valuodiņu daudz ve̦rā neturēju BW. 8443. te mums... jāpatur vē̦rā, ka . . . Latvju tauta XI, 1, 53. Nebst ahd. wara "Aufmerksamkeit" u. a. zu vērtiês "schauen", s. Fick Wrtb. III 4 , 392 f., Boisacq Dict. 709 f., Lidén MO. V, 202, v. d. Oslen-Sacken IF. XXXIII, 267, Walde Vrgl. Wrtb. I, 284.
Avots: ME IV, 560
Avots: ME IV, 560
verdive
vērīgs
vèrîgs C., Wolm., vẽrîgs Dond., Dunika, Jürg., Wandsen, vêrîgs 2 Frauenb., Salis, Zögenhof (unbek. in Kaltenbrunn, Warkh., Zvirgzdine), aufmerksam, achtsam St., leicht erfassend U.: vērīga galva Salis. . . . biju vērīg[a] vīra līgaviņa. . . . vērīgs (sc.: mani) mūžu vērdzināja BW. 21854, 2 var. Subst. vērîgums, das Fassungsvermögen Segew.
Avots: ME IV, 562
Avots: ME IV, 562
vēris
vẽris, ein grosser Wald PS., namentl. ein grosser Laubwald Walk. n. U., Burtn., (mit è2 ) Bers., Fehteln, Kl.; ein grosser morastiger Wald Bers.; ein niedrig gelegener, feuchter Fichtenwald Allasch n. BielU.; ein niedriger Laubwald (mit ẽ ) Jürg.; ein grosser, gemischter Wald (mit ẽ ) Nötk.; ein undichter Kiefernwald (mit è 2 ) Festen; ein undichter Wald mit grossen Bäumen Walk; ein grosser abgeschlagener Wald Bergm. n. U.; "ve̦cs, lē̦ni audzis priežu mežs" Ronneb.; Gebröch U.; eine morastige, einschiessende Stelle, wo nichts recht wächst Grundsahl, Sinolen; eine trockene Wiese am Flussufer (mit ẽ ) Wolm.; mit gutem Gras bestandene Uferwiesen Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617 (unbek. in Dond., Dunika, Golg , Kaltenbrunn, Lubn., Salis, Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, Wanasen): purvi vien, vēri( Var.: vēres) vien BW. 25938, 6. gan ir liela vēra (Var.: vēres) mala 7569. vēra uozuoliņu 4820. devāmies dziļi mežā... līdz . . . silam, gāršai vai vēram A. v. J. 1900, S. 887. - Vgl. die Gesindenamen Vẽris Lvv. I, 82, Vẽrīši und Zvir̂gzdavẽris 2 I, 35 und die Wäldernamen Bauskas vēris I, 51 und Vērgārša I, 111, sowie (in einem Dokument v. J. 1254 bei Bielenstein Grenzen 431) "silvam, quae Vere dicitur" (in Semgallen). Unklar ist das Verhältnis zu ähnlich lautenden finnischen Wörtern mit der Bed. "Wald", wozu Setälä IFA. XIII, 295 f. In der Bed. "Uferwiese" vielleicht aus estn. vēŕ "Ufer".
Avots: ME IV, 561, 562
Avots: ME IV, 561, 562
vērpt
vḕrpt (li. vẽrpti), -pju, -pu (unbek. in Golg., Laud., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, wo dafür (s)prēst),
1) spinnen:
linus, pakulas, vilnu. vērptin vērpju... linu kuodeliņu BW. 7907 var. vērpjamas meičas L., Spinnmägde; vērpjamas ziņges L., Liederchen beim Spinnen. vērpjamais ratiņš, Spinnrad. vērpjamais, Spinnstoff;
2) hin und her drehen:
zirgs vērpj asti Nigr. Refl. -tiês,
1) für sich spinnen;
2) sich (von selbst) spinnen:
vērpies, villī! Pas. VI, 215. tādu ratiņu, kas pats vērpjas IV, 441;
3) sich winden, sich drehen um:
(cīruļi) vērpās augšup . . . gaisā Janš. Mežv. ļ. I, 16. (dzērves) griezās un vērpās gaisā Bandavā I, 94. griezas tarkškis ... iet vē̦rpdamies, vīdamies pār . . . lauku Baltpurviņš. vērpties ap skrūvi Frauenb. saules pavaduones ap sevi vē̦rpdamās griežas ap sauli K. Kasparson. - Subst. vḕrpšana, das Spinnen: pie vērpšanas, pie aušanas BW. 6874; vḕ̦rpums,
1) das einmalige, vollendete Spinnen;
2) das Gespinst, das Gesponnene:
jūrmale, kurā iznākam . . . bez tē̦rpuma un vē̦rpuma Vēr. I, 1361. trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. gada vē̦rpumiņš .., vienās biksītēs 9464; vḕr-pẽjs (li. verpė˜jas), vḕ̦rpãjs,
1) wer spinnt:
es bij[u] laba vērpējiņa BW. 10448. ciemu auga vē̦rpājiņa (Var.: sprē̦dājiņa) 28292. es būt[u] smalku vē̦rpājiņa 28302. vērpēju ziņģes, Spinnrockenlieder U.;
2) vē̦rpājs, ein Tümmler (eine Taube)
U.;
3) vêrpējs 2 Stenden, eine Raupe;
4) ein Holzwurm (Totenschmied, Totenuhr):
vērpējs vērpj miruoņa kre̦klu Rodenpois. Nebst vē̦rpata 1, vārpsta, virpeles u. a. zu li. virpėti "beben", apr. powiērpt "verlassen", powīrps "frei", r. вóропъ "вóротъ" ai. várpaḥ "List", gr. ρ'άπτω "nähe zusammen" u. a., s. Potebnja PФВ. IV, 161 ff., O. Schrader KZ. XXX, 481, Meringer IF. XVII, 157, Walde Vrgl. Wrtb. I, 276 f., Persson Beitr. 498 f.
Avots: ME IV, 564, 565
1) spinnen:
linus, pakulas, vilnu. vērptin vērpju... linu kuodeliņu BW. 7907 var. vērpjamas meičas L., Spinnmägde; vērpjamas ziņges L., Liederchen beim Spinnen. vērpjamais ratiņš, Spinnrad. vērpjamais, Spinnstoff;
2) hin und her drehen:
zirgs vērpj asti Nigr. Refl. -tiês,
1) für sich spinnen;
2) sich (von selbst) spinnen:
vērpies, villī! Pas. VI, 215. tādu ratiņu, kas pats vērpjas IV, 441;
3) sich winden, sich drehen um:
(cīruļi) vērpās augšup . . . gaisā Janš. Mežv. ļ. I, 16. (dzērves) griezās un vērpās gaisā Bandavā I, 94. griezas tarkškis ... iet vē̦rpdamies, vīdamies pār . . . lauku Baltpurviņš. vērpties ap skrūvi Frauenb. saules pavaduones ap sevi vē̦rpdamās griežas ap sauli K. Kasparson. - Subst. vḕrpšana, das Spinnen: pie vērpšanas, pie aušanas BW. 6874; vḕ̦rpums,
1) das einmalige, vollendete Spinnen;
2) das Gespinst, das Gesponnene:
jūrmale, kurā iznākam . . . bez tē̦rpuma un vē̦rpuma Vēr. I, 1361. trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. gada vē̦rpumiņš .., vienās biksītēs 9464; vḕr-pẽjs (li. verpė˜jas), vḕ̦rpãjs,
1) wer spinnt:
es bij[u] laba vērpējiņa BW. 10448. ciemu auga vē̦rpājiņa (Var.: sprē̦dājiņa) 28292. es būt[u] smalku vē̦rpājiņa 28302. vērpēju ziņģes, Spinnrockenlieder U.;
2) vē̦rpājs, ein Tümmler (eine Taube)
U.;
3) vêrpējs 2 Stenden, eine Raupe;
4) ein Holzwurm (Totenschmied, Totenuhr):
vērpējs vērpj miruoņa kre̦klu Rodenpois. Nebst vē̦rpata 1, vārpsta, virpeles u. a. zu li. virpėti "beben", apr. powiērpt "verlassen", powīrps "frei", r. вóропъ "вóротъ" ai. várpaḥ "List", gr. ρ'άπτω "nähe zusammen" u. a., s. Potebnja PФВ. IV, 161 ff., O. Schrader KZ. XXX, 481, Meringer IF. XVII, 157, Walde Vrgl. Wrtb. I, 276 f., Persson Beitr. 498 f.
Avots: ME IV, 564, 565
versme
versme (li. versmė˜ "die Quelle"),
1) ver̂sme Bers., C., Erlaa, Golg., KL, Kr., Laitzen, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Ogershof, Peb., Ronneb., Saikava, Sessw., Smilt., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, ver̂sme 2 Arrasch, Jürg., Orellen, Ramkau, versme U., Spr., die Glut, Lohe, Hitze, der heisse Luftstrom aus dem Ofen
(unbek. in Dond., Dunika, Mahlup, Oknist, Selg., Stenden, Wandsen): uguns versme LP. III, 65. krāsnī briesmīga versme Mar. n. RKr. XV, 143. kad uzme̦t pirtī uz akmeņiem ūdeni, tad nāk tāda versme, ka ne˙maz pretī nevar stāvēt Ramkau. tur nāk karsta versme pretī Pas. II, 240 (aus Nogallen). zābaki uzkārti uz pašas ver̂smes Warkl. krūts ir pilna versmes Austriņš Naidnieki 21. dvaša ... kâ valga versme Vēr. I, 928. neizturama saules versme Daugava I, 1060. katrai versmei ir tieksme atdzist 695. (fig.) bē̦du versmēs sūtu Diez. sadeva viņam krietnu versmi (mit Worten) Lubn. vārdi.., izskanēja patiesi un kâ nuo dziļās versmes A. Brigader Daugava I, 563. tās (= duomas) sabruka izmisuma versmē 694;
2) "Zugwind":
tu jau sēdi pašā versmē Linden-Birsgaln;
3) heftige Kälte:
saulei le̦cuot ir pati ver̂sme Warkl.;
4) "?": katram bija savs prieks, sava versme un savs saucējs Veselis Saules kapsēta 40. Wenigstens in det Bed. 1 zur Wurzel von vir̂t, s. Leskien Abl. 356, Trautmann Wttb. 361 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 269.
Kļūdu labojums:
versme U., = versme U. (auch ve̦rsma und ve̦rsms unter vē̦rsma),
Avots: ME IV, 541, 542
1) ver̂sme Bers., C., Erlaa, Golg., KL, Kr., Laitzen, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Ogershof, Peb., Ronneb., Saikava, Sessw., Smilt., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, ver̂sme 2 Arrasch, Jürg., Orellen, Ramkau, versme U., Spr., die Glut, Lohe, Hitze, der heisse Luftstrom aus dem Ofen
(unbek. in Dond., Dunika, Mahlup, Oknist, Selg., Stenden, Wandsen): uguns versme LP. III, 65. krāsnī briesmīga versme Mar. n. RKr. XV, 143. kad uzme̦t pirtī uz akmeņiem ūdeni, tad nāk tāda versme, ka ne˙maz pretī nevar stāvēt Ramkau. tur nāk karsta versme pretī Pas. II, 240 (aus Nogallen). zābaki uzkārti uz pašas ver̂smes Warkl. krūts ir pilna versmes Austriņš Naidnieki 21. dvaša ... kâ valga versme Vēr. I, 928. neizturama saules versme Daugava I, 1060. katrai versmei ir tieksme atdzist 695. (fig.) bē̦du versmēs sūtu Diez. sadeva viņam krietnu versmi (mit Worten) Lubn. vārdi.., izskanēja patiesi un kâ nuo dziļās versmes A. Brigader Daugava I, 563. tās (= duomas) sabruka izmisuma versmē 694;
2) "Zugwind":
tu jau sēdi pašā versmē Linden-Birsgaln;
3) heftige Kälte:
saulei le̦cuot ir pati ver̂sme Warkl.;
4) "?": katram bija savs prieks, sava versme un savs saucējs Veselis Saules kapsēta 40. Wenigstens in det Bed. 1 zur Wurzel von vir̂t, s. Leskien Abl. 356, Trautmann Wttb. 361 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 269.
Kļūdu labojums:
versme U., = versme U. (auch ve̦rsma und ve̦rsms unter vē̦rsma),
Avots: ME IV, 541, 542
vērties
vērtiês, veruôs, vēruôs,
1) schauen, sehen
Oberl. n. Mag. IV, 2, 154, U., Spr., Fest., Grosdohn, Kārsava; Kaunata, Korwenhof, Lassen, Preili, Sawensee, Uodziena, Wessen, Zaļmuiža, (mit ẽr ) A.-Ottenhof, Ramkau, Salis, Widdrisch, Bezzenberger Spr. d. pr. L. 164, (mit ḕr̃ ) Bers., Erlaa, Golg., Kaltenbrunn, Kl., Laud., Lis., Lubn., N.-Rosen, Ogershof, Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Stom., Warkh., Zvirgzdine (unbek. in Memelshof, Wolm. u. a.): es viņā veruos, veruos, bet nevaru pazīt Golg. u. a. veruos, veruos un ieraugu Saikava. veries! schau! U. vērties pēc kārtības L. W. 1921, № 43, 1 1. neveruoties uz tuo, ka... (ungeachtet dessen, dass...) Latgalits 1922, I, 3;
2) bemerken
U. Nebst *vēra zu lat. verērī "ängstlich beobachten", ahd. wara "Aufmerksamkeit", and. war "vorsichtig", waron "beobachten", gr. ὄρυνται "sie beaufsichtigen", ώ˚ρᾱ "Aufsicht, Sorge" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 284.
Avots: ME IV, 568
1) schauen, sehen
Oberl. n. Mag. IV, 2, 154, U., Spr., Fest., Grosdohn, Kārsava; Kaunata, Korwenhof, Lassen, Preili, Sawensee, Uodziena, Wessen, Zaļmuiža, (mit ẽr ) A.-Ottenhof, Ramkau, Salis, Widdrisch, Bezzenberger Spr. d. pr. L. 164, (mit ḕr̃ ) Bers., Erlaa, Golg., Kaltenbrunn, Kl., Laud., Lis., Lubn., N.-Rosen, Ogershof, Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Stom., Warkh., Zvirgzdine (unbek. in Memelshof, Wolm. u. a.): es viņā veruos, veruos, bet nevaru pazīt Golg. u. a. veruos, veruos un ieraugu Saikava. veries! schau! U. vērties pēc kārtības L. W. 1921, № 43, 1 1. neveruoties uz tuo, ka... (ungeachtet dessen, dass...) Latgalits 1922, I, 3;
2) bemerken
U. Nebst *vēra zu lat. verērī "ängstlich beobachten", ahd. wara "Aufmerksamkeit", and. war "vorsichtig", waron "beobachten", gr. ὄρυνται "sie beaufsichtigen", ώ˚ρᾱ "Aufsicht, Sorge" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 284.
Avots: ME IV, 568
vērtine
vesels
ve̦se̦ls (slav. veselъ "froh") Glück, Dond., Frauenb., Lemsal, Pankelhof, Rutzau, Schujen, ve̦sals Glück, U., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Ogershof, Peb., PS., Saikava, Segewold, Sehren, Selg., Sessw., Stenden, Wandsen, Widdrisch, Wolm., Zvirgzdine,
1) gesund:
ve̦se̦ls kâ rutks Br. sak. v. 1049; Etn. IV, 77; LP. II, 55; VII, 328, Grünh., Salis. ve̦se̦ls kâ ābuols. ve̦se̦la kâ biete Kaudz. M. 61. ve̦se̦lu padarīt LP. III, 38. dziedē tās sāpes ve̦se̦las Br. 129. ņemi ve̦se̦ls! LP. II, 9; V, 104. valkā ve̦se̦ls! Gļiebava. sargā ve̦se̦ls! LP. VI, 666. lai ņe̦m ve̦se̦ls šuo mantu Etn. I, 115. ēdi viņus ve̦se̦ls! LP. VI, 362. sveiks, ve̦se̦ls! (Begrüssung) Br. 72. dzīvuo ve̦se̦ls! lebe wohl! U. ve̦se̦li! lebt wohl! adieu! U. (Antwort) paši ve̦se̦li! lebt ihr auch wohl! U. ve̦se̦li mūs apraudzījuši! St., lebt wohl, nachdem ihr uns besucht habt! ve̦se̦li ē̦duši! gesegnete Mahlzeit! U. ve̦sals! sagt man zu einem, der schnuckt Etn. I, 113. - viņš ir ve̦se̦ls, ihm ist wohl (er ist gestorben) Biel. n. U.;
2) ganz, heil, unversehrt
U.: ve̦se̦ls kâ pauts Etn. IV, 77; LP. IV, 42, Grünh. ve̦se̦ls kâ dzimis Br. 206. ve̦se̦ls kâ pimbers Etn. I, 98. ve̦se̦la āda, eine heile Haut U. ve̦sals mēnesis (vgl. li. vesulỹs oder veselinis "September" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197), dei September Etn. IV, 100. dzīve ir viens kuopējs ve̦se̦ls (ein ungeteiltes Ganzes) Domas II, 1285;
3) ganz, voll:
ve̦se̦ls rubulis, ein ganzer Rubel U. ve̦se̦la pudele alus, eine ganze (volle) Flasche Bier. ve̦salu jūdzi iet Frauenb. ve̦se̦ls gads ebenda. ve̦se̦lu augu nakti A. v. J. 1896, S. 733. māsām, kuru bij mājās ve̦se̦las divas (ganze zwei) Purap. Subst. ve̦se̦lums, das Gesundsein U.: tur ne˙kāda ve̦se̦luma nav, da ist nichts vOn Gesundheit U. Wohl zu ide. *u̯esu-s "gut" (zur Bed. vgl. d. wohl), got. wizōn "schwelgen", ai. vástō "vor dem Fressen" mir. feis "Essen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 307 f.; vgl. auch v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 267).
Avots: ME IV, 543, 544
1) gesund:
ve̦se̦ls kâ rutks Br. sak. v. 1049; Etn. IV, 77; LP. II, 55; VII, 328, Grünh., Salis. ve̦se̦ls kâ ābuols. ve̦se̦la kâ biete Kaudz. M. 61. ve̦se̦lu padarīt LP. III, 38. dziedē tās sāpes ve̦se̦las Br. 129. ņemi ve̦se̦ls! LP. II, 9; V, 104. valkā ve̦se̦ls! Gļiebava. sargā ve̦se̦ls! LP. VI, 666. lai ņe̦m ve̦se̦ls šuo mantu Etn. I, 115. ēdi viņus ve̦se̦ls! LP. VI, 362. sveiks, ve̦se̦ls! (Begrüssung) Br. 72. dzīvuo ve̦se̦ls! lebe wohl! U. ve̦se̦li! lebt wohl! adieu! U. (Antwort) paši ve̦se̦li! lebt ihr auch wohl! U. ve̦se̦li mūs apraudzījuši! St., lebt wohl, nachdem ihr uns besucht habt! ve̦se̦li ē̦duši! gesegnete Mahlzeit! U. ve̦sals! sagt man zu einem, der schnuckt Etn. I, 113. - viņš ir ve̦se̦ls, ihm ist wohl (er ist gestorben) Biel. n. U.;
2) ganz, heil, unversehrt
U.: ve̦se̦ls kâ pauts Etn. IV, 77; LP. IV, 42, Grünh. ve̦se̦ls kâ dzimis Br. 206. ve̦se̦ls kâ pimbers Etn. I, 98. ve̦se̦la āda, eine heile Haut U. ve̦sals mēnesis (vgl. li. vesulỹs oder veselinis "September" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197), dei September Etn. IV, 100. dzīve ir viens kuopējs ve̦se̦ls (ein ungeteiltes Ganzes) Domas II, 1285;
3) ganz, voll:
ve̦se̦ls rubulis, ein ganzer Rubel U. ve̦se̦la pudele alus, eine ganze (volle) Flasche Bier. ve̦salu jūdzi iet Frauenb. ve̦se̦ls gads ebenda. ve̦se̦lu augu nakti A. v. J. 1896, S. 733. māsām, kuru bij mājās ve̦se̦las divas (ganze zwei) Purap. Subst. ve̦se̦lums, das Gesundsein U.: tur ne˙kāda ve̦se̦luma nav, da ist nichts vOn Gesundheit U. Wohl zu ide. *u̯esu-s "gut" (zur Bed. vgl. d. wohl), got. wizōn "schwelgen", ai. vástō "vor dem Fressen" mir. feis "Essen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 307 f.; vgl. auch v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 267).
Avots: ME IV, 543, 544
vest
vest,
1): v. labību šķūnī. dienā v. Lng. (unter diena) od. gaisman v. (unter gaiss) ans Licht bringen.
veikli un labi v. savu valuodu (sprechen) Vindedze 145. tu ved rāmu un gudru valuodu 135. braukt uostā ieņemt ve̦damuo Janš. Dzimtene III, 207. brūtes ve̦damie (zirgi) BW. 15956;
2): tad vīrs nevess (= neprecēs) Lttic. 596 (aus Warkl.); ‡
3) gebären (vom Vieh)
Kaltenbr.: kazas katru gada vede pa pāram kazlē̦nu; ‡
4) verfügen über etwas
(?): puiši ... neve̦d gudru paduomiņu Tdz. 56388. Refl. -tiês,
1): auch Kaltenbr., Sonnaxt; kur tu gribi v. (fahren?)
ar tuo zirgu, ka sakas neesi nuomaucis? Saikava;
3): man šuodien pa˙visam neve̦das (= neveicas) Dunika. lai guovis vairāk ve̦das (= paduodas) Liepna;
5): auch Auleja (von Tieren),
Sonnaxt (von Kühen), Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 9 und 161); nelaimība ve̦das paciešanu Manz. Post. I, 33; ‡
6) vorkommen
(nach r. водиться): vairāk timā mežā neve̦das taidi lieli viesi Pas. X, 522 (aus Zvirgzdine). Subst. vešana: gŗūta sieva vešanās, gŗūta pati ve̦damā Tdz. 44115. Subst. ve̦dums: veda mani pieci, seši, - nepaliku tuo ve̦dumu BW. 18264. kuo līdz mans vē̦dumiņš (dass ich geführt habe)? 21963. Subst. vedējs,
1): juoku v. (Spassmacher)
Rūžu Kr. 163;
2): dižais v. Janš. Dzimtene I, 18, BW. 35610 (35610, 1: dižā vedēja), smukāka vedēja kâ ve̦damā 21576. aiz vārtiem vedējiņi 7907. kad es būtu vedējiņa 891 var.
Avots: EH II, 773
1): v. labību šķūnī. dienā v. Lng. (unter diena) od. gaisman v. (unter gaiss) ans Licht bringen.
veikli un labi v. savu valuodu (sprechen) Vindedze 145. tu ved rāmu un gudru valuodu 135. braukt uostā ieņemt ve̦damuo Janš. Dzimtene III, 207. brūtes ve̦damie (zirgi) BW. 15956;
2): tad vīrs nevess (= neprecēs) Lttic. 596 (aus Warkl.); ‡
3) gebären (vom Vieh)
Kaltenbr.: kazas katru gada vede pa pāram kazlē̦nu; ‡
4) verfügen über etwas
(?): puiši ... neve̦d gudru paduomiņu Tdz. 56388. Refl. -tiês,
1): auch Kaltenbr., Sonnaxt; kur tu gribi v. (fahren?)
ar tuo zirgu, ka sakas neesi nuomaucis? Saikava;
3): man šuodien pa˙visam neve̦das (= neveicas) Dunika. lai guovis vairāk ve̦das (= paduodas) Liepna;
5): auch Auleja (von Tieren),
Sonnaxt (von Kühen), Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 9 und 161); nelaimība ve̦das paciešanu Manz. Post. I, 33; ‡
6) vorkommen
(nach r. водиться): vairāk timā mežā neve̦das taidi lieli viesi Pas. X, 522 (aus Zvirgzdine). Subst. vešana: gŗūta sieva vešanās, gŗūta pati ve̦damā Tdz. 44115. Subst. ve̦dums: veda mani pieci, seši, - nepaliku tuo ve̦dumu BW. 18264. kuo līdz mans vē̦dumiņš (dass ich geführt habe)? 21963. Subst. vedējs,
1): juoku v. (Spassmacher)
Rūžu Kr. 163;
2): dižais v. Janš. Dzimtene I, 18, BW. 35610 (35610, 1: dižā vedēja), smukāka vedēja kâ ve̦damā 21576. aiz vārtiem vedējiņi 7907. kad es būtu vedējiņa 891 var.
Avots: EH II, 773
vēza
I vẽ̦za C., Frauenb., Wolmarshof, (mit è̦ 2 ) Buschhof n. FBR. 1V, 77, Golg., Kaunata, Kr., Lubn., Mar., Meiran, N.-Rosen, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, vēza Oppek. n. U., Mag. XIII, 25, Pas. II1, 125 (aus Makašē̦ni), IV, 29I (aus Ludsen), VII, 292 (aus Lettg.), Bolwen, Gr.-Jungfernhof, Zaļmuiža, vē̦zs Oppek. n. U. Mag. XIII, 25, ein Stock; ein grosser, ästiger Knüppel Ramelshof; eine Rute, ein Prügel V., (mit è̦ 2 ) Aahof: sē̦rmūkša vẽ̦zu LP. VII, 305. pliederu kuoka vēziņu Etn. II, 55, izsautēta ievas vē̦za BW. 23185. jemiet vē̦zas ruokā! 28877, 3. apēde ubagu ar visas vẽ̦zas 18189. ubags iet ar vẽ̦zu ruokā Mar. izņēmis ...vē ziņu (spieķīti) nuo paduses Anekd. 37 (aus Sinolen). ķer vē̦zas . . , un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Bē̦rzgale). ar vē̦zu vien varu iziet laukā (sagt ein Kranker) Oppek. n. Mag. XIII, 25. Vermutlich als das, womit man (beim Schlagen) schwingend ausholt, identisch mit vē̦za II.
Avots: ME IV, 572, 573
Avots: ME IV, 572, 573
vēzēt
vẽzêt, -ẽju Nigr., schwingen, schwenken Wid.: vēzēt izkapti Domas IV, 473. vīrs vēzē augsti abas ruokas MWM. VI, 420. vēzēt savādi ruokas Purap. 284. slaidi vēzēja... sitamuo atpakaļ, lai trieciens būtu juo stiprs Janš. Bandava lI, 200. Refl. -tiês,
1) (zum Schlagen oder Werfen) ausholen
(mit è 2 ) Vīt.; die Hand zum Schlagen aufheben; sich zu schlagen anschicken (mit ẽ ) Nötk., Selg., (mit è 2 ) Kl., Sessw.: viņš vēzējās it kâ uz sišanu Vīt. divi dur, divi vē̦zas (Rätsel) RKr. VII, 674. puisis vēzējās man ar vē̦zu iesist Zvirgzdine. e̦suot tâ vien vēzējies, bet tikkuo nācis pie sviediena Jaun. mežk. 3;
2) sich hin- und herschwingen:
šūpuoles... vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā Veselis Daugava I, 431. elpekļi laižuoties sāk vēzēties (trīcēt) Konv. 2 2065. Wohl nebst an. vega "bewegen, schwlngen, wiegen", got. wēgs "Wogenschlag" u. a. zur Wurzel von ve̦z(u)ms.
Avots: ME IV, 573, 574
1) (zum Schlagen oder Werfen) ausholen
(mit è 2 ) Vīt.; die Hand zum Schlagen aufheben; sich zu schlagen anschicken (mit ẽ ) Nötk., Selg., (mit è 2 ) Kl., Sessw.: viņš vēzējās it kâ uz sišanu Vīt. divi dur, divi vē̦zas (Rätsel) RKr. VII, 674. puisis vēzējās man ar vē̦zu iesist Zvirgzdine. e̦suot tâ vien vēzējies, bet tikkuo nācis pie sviediena Jaun. mežk. 3;
2) sich hin- und herschwingen:
šūpuoles... vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā Veselis Daugava I, 431. elpekļi laižuoties sāk vēzēties (trīcēt) Konv. 2 2065. Wohl nebst an. vega "bewegen, schwlngen, wiegen", got. wēgs "Wogenschlag" u. a. zur Wurzel von ve̦z(u)ms.
Avots: ME IV, 573, 574
vēzis
I vêzis 2 (li. *vėžīs "der Strahl des Hufes" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197) Dond., Stenden, vēzis L., U., Windau, vêzītis Warkl. n. FBR. X1, 122, Arrasch, Bers., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KL, Oknist, Saikava, Sehren, Sessw., Zvirgzdine, (mit ê 2 ) Salis, vēzītis U., Adl., Kroppenhof, Memelshof, der untere Knöchel am Pferdefuss, die Köthe: kājas vēzītis LP. I, 46. zirgs nuosita pie akmens vēzīti Stari III, 139. zirga kāja iespiedās pāri vēzīšiem Vīt. 15. brūnganas (se.: kājas) baltiem vēzīšiem Vīt. nuo vēzīša luocītavas Konv. 2 1143. Als "Gelenk" zu vẽzêt??
Avots: ME IV, 574
Avots: ME IV, 574
vēzīties
vēzîtiês,
1) sich zu schlagen anschicken, zum Schlagen ausholen
LKVv., Memelshof, (mit è 2 ) Bers., Golg., Schwanb., Sehren, Warkhof, Wessen, Zvirgzdine;
2) sich anschicken etwas zu tun
(mit è 2 ) Oknist.
Avots: ME IV, 574
1) sich zu schlagen anschicken, zum Schlagen ausholen
LKVv., Memelshof, (mit è 2 ) Bers., Golg., Schwanb., Sehren, Warkhof, Wessen, Zvirgzdine;
2) sich anschicken etwas zu tun
(mit è 2 ) Oknist.
Avots: ME IV, 574
vezums
ve̦zums U., AP., Arrasch, Bers., C., Dunika, Erlaa, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Laitzen, Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, Zvirgzdine, ve̦zms Manz. Lettus, U., Fockenhof, Frauenb., Grünh., Ligat, Orellen, Pankelhof, Salisb., Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, Wolm., vezmis Manz., Demin. ve̦zumtīns RKr. XX, 56, verächtl. vezmelis U., Segewold, Sehren, ve̦zmelis Stenden, Wandsen, vežmelis U., A.-Laitzen, Frauenb., Pankelhof, Siuxt, ve̦zumelis Memelshof, ve̦zumēlis Oknist, vežumelis Mahlup, das Fuder, die Fuhre, die Ladung auf der Fuhre U.: siena, salmu, labības, grants, žagaru, mē̦slu ve̦z(u)ms. ve̦zumu kraut LP. IV, 2. maza cinata gāž lielu siena ve̦zumu L. kraut ve̦zumā (Var.: vezmiņā) BW. 2261. neveselība uz viņu kâ vezmis uzkrauts gulēja Manz. Post. III, 171. dariet pilnus ve̦zumiņus! BW. 16283, 2. tavu smagu ve̦zumiņu! 2460 var. kuo tu vedi ve̦zumā? 32902. nauda ve̦zumā 23759. ve̦zma vadītājs Kaudz. M. 12. labs vežmelis ... atlicies LP. VII, 262. vairāk par vežmeli .. . siena Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 316. tuo meitu būs sviest ve̦zumā, dem Mädchen muss man einen Mann geben Harder n. U. Ob in ve̦zms zwischen z und m ein u geschwunden ist, kann nicht entschieden werden. Nebst vazât zu li. vėžti "fahren (tr.)", vėžė˜ "Wagengeleise", apr. wessis "Reitschlilten", aksl. vezǫ "veho", vozъ "Wagen", ai. váhati, av. vazniti "führt", gr. pamphyl. Ƒεχέτω "er soll bringen", ὄχος "Wagen , lat. vehere "fahren", air. Jén "Art Wagen", an. vega "bewegen", vagn "Wagen", ahd. waga "Bewegung", wreg "Weg", got. wēgs "Wogenschlag" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 249 f.
Avots: ME IV, 547
Avots: ME IV, 547
vībotne
I vibuôtne A.-Ottenhof, AP., C., Grobin, Jürg., Orellen, PS., Ramkau, Schnehpeln, Siuxt, Trik., Wolm., (mit ì 2 ) Erlaa, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kalz., KatrE., Kl., Kreuzb., Lis., Ogershof, Oknist, Selsau, Sessw., Sonnaxt, vibùotne 2 Zvirgzdine, vībuotne Mag. IV, 2, 61; RKr. 11, 67; Etn. I, 29, Memelshof, Plur. vībuotnes U., vībuote Manzel, Glück, Plur. vībuotes U., vĩbutins Ladenhof n. FBR. XI, 72, vibuôkne 2 Ladenhof n. FBR. XI, 67, Iw., vībuokne Lis., vĩbuoksne Grenzhof, Grob., Līn., Pankelhof, Schnehpeln, (mit ì 2 ) Gr.-Buschhof, Plur. vībuokņi U., vībuosne, Beifuss (artemisia vulgaris L.): Jāņa zâle, kuo rauj Jāņa vakarā: vībuotnīte (Var.: vībuoknīte, vībuoksnīte, vībuosnīte)... BW. 32402. nuoķēruos vībuokņuos (Var.: vībuoknē, vībuoksnē) 21871, 3 var. vībuokšņu krūmā Janš. Mežv. ļ. II, 487... vībuotnēm un citiem tādiem sē̦tmalu un lauku ziediem Kaudz. M. 115. vībuotnes duod guovīm, lai būtu dze̦ltans piens Zvirgzdine. vībuokņa kauli, Beifussstengel Bielenstein Holzb. 404. Sprw.: sirds vībuotnēs (von cinem Verliebten gesagt) RKr. VI, 726. - tīrumu vībuotnes, artemisia campestris L. Latv. vībuote(s) wohl die älteste Formenfwederdissimilierf aus bībuotes (aus mnd. bibot), oder umgestellt aus bīvuotes (aus mnd. bifot)
Avots: ME IV, 633, 634
Avots: ME IV, 633, 634
vidpuse
vidspuse,
1) die Innenseite:
siênas vidspuse Memelshof. ce̦pures vidspuse Kaltenbrunn, Warkh., Zvirgzdine;
2) das Innere, die Eingeweide:
visa vidspuse de̦g Oknist.
Avots: ME IV, 579
1) die Innenseite:
siênas vidspuse Memelshof. ce̦pures vidspuse Kaltenbrunn, Warkh., Zvirgzdine;
2) das Innere, die Eingeweide:
visa vidspuse de̦g Oknist.
Avots: ME IV, 579
vidstrops
vidstruops,
1) vidstrùopis 2 Kl., vidtruopis Vīt., vidtruops Aiviekste, Grawendahl, Heidenfeld, Sessw., Zvirgzdine, der Rumpf des Menschen (auch eines Tietes
Grawendahl, Sessw.): kad liekas pie ēdiena, tad liek pilnu vidtruopi Vīt. tam tik ir vidtruops! Grawendahl;
2) der mittlere Teil eines gewissen Netzes, daraus die Fische nicht entkommen können
Lubn.;
3) vidtruops St., Harder n. U., das mitt lere Seitenspeckstück vom Schwein, nachdem der Rippespeer ausgenom men worden ist;
4) vidstruopis Vīt., wer einen grossen Bauch hat;
5) "?": niedrai ir gala truopi un vidtruopi Wessen. Wenigstens in der Bed. 5 zu truops III; in der Bed. 4 wohl zu truops II. Zur Bed. 2 vgl. li. vidmanta (aus *vidvanta) "Mittel bauch" (des Fischsackes)
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197.
Avots: ME IV, 579
1) vidstrùopis 2 Kl., vidtruopis Vīt., vidtruops Aiviekste, Grawendahl, Heidenfeld, Sessw., Zvirgzdine, der Rumpf des Menschen (auch eines Tietes
Grawendahl, Sessw.): kad liekas pie ēdiena, tad liek pilnu vidtruopi Vīt. tam tik ir vidtruops! Grawendahl;
2) der mittlere Teil eines gewissen Netzes, daraus die Fische nicht entkommen können
Lubn.;
3) vidtruops St., Harder n. U., das mitt lere Seitenspeckstück vom Schwein, nachdem der Rippespeer ausgenom men worden ist;
4) vidstruopis Vīt., wer einen grossen Bauch hat;
5) "?": niedrai ir gala truopi un vidtruopi Wessen. Wenigstens in der Bed. 5 zu truops III; in der Bed. 4 wohl zu truops II. Zur Bed. 2 vgl. li. vidmanta (aus *vidvanta) "Mittel bauch" (des Fischsackes)
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197.
Avots: ME IV, 579
vieglienes
vienaiž
vienuviet
viênuvìet, zusammen, den gleichen Weg: ejam abi vienuviet (Var.: vienu vietu) BW. 9065 var. vārpu gali... nāca vienā rindā un vienuviet Janš. Mežv. ļ. I, 214. guovis... sagrìeztas vienuviet II, 478. viņi iet vienuviet; liec vienuviet! Mar. n. RKr. XV, 143. vienuviet ar viņiem zirņuos iet Rīta skaņas I, 27. Edgara un mani ceļi gājuši vienuviet Blaum. sìenu sane̦s vienuviet Zvirgzdine.
Avots: ME IV, 667, 668
Avots: ME IV, 667, 668
viepla
vìepla 2 Zvirgzdine, wer viel und laut spricht, ein Schreihals.
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen vìepla 2
)
Avots: ME IV, 669
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen vìepla 2
)
Avots: ME IV, 669
vieplāt
vieplât 2 Zvirgzdine, viel und laut sprechen, schreien. jāizmet (zu streichen vìeplât 2
Kļūdu labojums:
)
Avots: ME IV, 669
Kļūdu labojums:
)
Avots: ME IV, 669
viesis
viesis C. u˙a., viess Mag. XIII, 2, 59, Bielenstein Holzb. 143, Janš. Mežv. ļaudis II, 9, Līgava II, 340, gen. s. viesa C., (mit ìe 2 ) Bers., KL, Memelshof, Oknist, Sonnaxt, (mit iê 2 ) Bauske, Kandau, Selg., viêša 2 Dond., dat. s. viesim Manzel Post. I, 150, viesam Janš. Mežv. ļ. II, 9, acc. s. viesi C., Jürg., (mit ie 2 ) Bers., Kl., Memelshof, Sonnaxt, (mit iê 2 ) Bauske, viesu A.-Ottenhof, Gr.-Buschh., Kandau, Saikava, Sonnaxt, Wolmarshof, Janš. Līgava II, 339, Mežv. ļaudis II, 9, nom. pl. viesis Manzel Post. I, 113, 116, 146, II, 28, 391, III, 191, viesi Bauske, Bers., C., Gr.-Buschh., Kl., Memelshof, Sonnaxt, Wolmarshof, vieši Dond., Wandsen, BW. 13645, 14132 var., acc. pl. viesis Manzel Post. I, 146, Glück Zephanja 1, 7, viesus C. u. a., viešus Sk. Do. 41, RKr. XVI, 264 (aus Rutzau), Demin. viesītis BW. 14355, 4 var., 14679 var., viesiņš Birkert Sakāmv. 107, BW. 14678 (aus Lettihn), viestiņš BW. 3057 und14679 (unbekannt in Adiamünde, AP., Dunika, Erlaa, Golg., Krāslava, Laud., Lubn., Pankelhof, Ruj., Saikava, Salis, Schwanb., Segew., Selsau, Siuxt, Stenden, Warkh., Zvirgzdine u. a., wo dafür ciemiņš, so in Salis, Segew., Selsau u. a., svešs in Dunika, gasts, so in Krāslava, Laud., Saikava, Schwanb.; in Dond. neben viesis ein ciemcilvēks), ein Ankömmling, Fremder L.; ein Fremdling Manz. Lettus; der Gast (in Bers. u. a. ein zu einer Festlichkeit geladener Gast, ciemiņš - ein gelegentlicher, zufälliger Gast): es biju viesis, un jūs e̦sat mani uzņē̦muši Glück Matth. 25, 35. Sprw.: kāds viesis, tāda maltīte RKr. VI, sak. v. 961. viesa slava, paša guods Br. sak. v. 1454. nelūgti viesi - aiz durvīm 1455. Laima man viesuos nāca BW. 1197 var. lielus viesus gaidīdama 14116, 6 var. ne tie visi lūgti viesi, kas sanāca vešanā 16262. aicināja ve̦lnu pie sevis viesuos (zu Gaste, zu Besuch) LP. VII, 1188. saimniece brauktu tam līdz viesuos pie svaiņa A.v. J. 1896, S. 356. viesu galds Frauenb., ein nur für Gäste gedeckter Tisch. In Frauenb. antworte man scherzweise auf eine Frage "kur tu biji tik ilgi? " -"viesus vadīt (Gäste ausgeleiten)". Zu li. viẽšpat(i)s "Herr", viẽškelis "grosse Landstrasse", vienvišỹs "ein Einsamer" (zur Bed. vgl. le. vientrēb), vaišinti "bewirten", apr. acc. s. waispattin "Hausfraü, aksl. vьsь, got. weihs, lat. vīcus "Dorf", ai. viš̍-, vēš̍á-ḥ, gr. οἶχος "Haus", ai. vēš̍a-ḥ, "Nachbar", viš̍ati "tritt ein", av. vaēsma- "Wohnung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 231, Boisacq Dict. 689 f., Trautmann Wrtb. 363 f., Fraenkel KZ. L, 213 ff. Dem le. viesis ("ciemiņš") liegt ein o- Stamm neben einem i- Stamm (woraus der i̯o- St.) zugrunde.
Avots: ME IV, 669, 670
Avots: ME IV, 669, 670
vietēt
I vietêt, -ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit ìe 2 ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71, vietējat ābuliņu! BW. 28630. gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687. pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var. cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.: vītējiet) saulītē! 32305 var. trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.: sutināmas) 25961 var. zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.: kaltējuot, žāvējuot) 7121 var. gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine. iesalu liku ceplī vietēt ebenda. nav kur drēbju vietēt ebenda. dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120. vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364. slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen. Refl.-tiês,
1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;
2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.
Avots: ME IV, 673, 674
1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;
2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.
Avots: ME IV, 673, 674
vīkšis
vīkšis, ein Bund, Bündel (mit î) Pilda, Zvirgzdine, (vīkšķis) Dr.; "bē̦rna knupītis; iesêjums lakatā" Zaļmuiža; ein Strohbündel zum Dachdecken (vīkšķis) U.; ein Heu-, Stroh-, Lappen- od. Papierwisch (mit î) Mar., (vîkšķis 2 ) Frauenb., Siuxt; ein Strohwisch zum Scheuern (vîkšķis) Drosth., Lub., Smilt., Stom.; ein Wischlappen (mit î 2 ) Jürg., (vīkšķis) U., (mit î) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Lubn., Meiran, (mit î 2 ) AP.; soviel (Heu, Stroh, Hede u. dergl.) man in einer Hand fassen kann (vîkšķis 2 ) Frauenb. (unbek. in Dond. und Nigr.): pakulu vīkšķis Antrop. II, 88. sūnu vīkšķis Kaudz. M. 96. lūku vīkšķi A. XX, 347. salmu vīkšķis Blaum. samirkušu spalvu vīkšķi A. XI, 464. beržamais vīkšis 112. piena traukus ar vīkšķi berzt Vēr. v. J. 1904, S. 404. lapu vīkšķi Vēr. II, 520. kādu vīkšķi drēbju LP. VI, ;19. lapsa paje̦m vīkši ar plācini Pas. I, 358 (aus Rositten). ne̦s cisu vīkši VI, 267. visu tuo sapikuo vīkšķī Seifert Chrest. III, 2, 135. vilna savē̦lusies vîkšķu vîkšķiem (in Klumpen) Arrasch, C., KL, (vîkšu vîkšiem) Golg., Schwanb. Zu vīkstît.
Avots: ME IV, 637, 638
Avots: ME IV, 637, 638
vīkstīt
I vīkstît,
1): mit î Kalnemois, N.-Laitzen, Oknist, (mit î 2 ) Lemb., Morizberg, Orellen (mit ī) Pilda, Weissensee; "Zvirgzdine" ME. IV, 637 zu verbessern in "Zvirgzdine̦". Refl. -tiês,
2): sich saumselig anschicken
(mit î) Erlaa.
Avots: EH II, 792
1): mit î Kalnemois, N.-Laitzen, Oknist, (mit î 2 ) Lemb., Morizberg, Orellen (mit ī) Pilda, Weissensee; "Zvirgzdine" ME. IV, 637 zu verbessern in "Zvirgzdine̦". Refl. -tiês,
2): sich saumselig anschicken
(mit î) Erlaa.
Avots: EH II, 792
vīkstīt
I vīkstît, -u, -ĩju,
1) = vīstît, wickeln, zusammenbinden U., (mit î ) A.-Ottenhof, C., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Lös., Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, Ogershof, Ramkau, Schwanb., Selsau, Warkh., Zvirgzdine (mit î 2 ) AP., Arrasch, Jürg., Mezküll, Pankelhof, Segewold, Siuxt: vīkstīt priekšauta stūri pirkstuos Sudr. E. diez kuo tur vīkstīja saujā? Ramkau. vīksti mani, mamulīte (Var.: tin, māmiņa, sedz, māmiņa), tautu dē̦la kamanās! BW. 17949. vīkstīt dūres Alm., die Fäuste ballen;
2) viel und eilig essen
AP.: vīksta gan viņi tuo plāceni bez savas je̦gas AP. Refl. -tiês,
1) sich verpacken
U., sich einwickeln (mit î ) Stockm., (mit î 2 ) AP., Mezküll, Siuxt, (mit ì 2 ) Sessw.: gan es biju vīkstījies (Var.: vīstījies) ar kažuoku ieļāpiem BW. 16362. viss miglā vīkstās MWM. X, 69;
2) sich anschicken
L., sich langsam, saumselig anschicken, vorbereiten (mit ĩ ) Adl., Golg., Gr.Buschh., Lubn., Meiran, Schwanb., (mit î 2 ) AP., Pankelhof, (mit ì 2 ) Erlaa; zögernd tun N.-Bartau, beim Ankleiden trödeln (mit î 2 ) Frauenb.: vīkstais drusku ātrāk! es nevaru sagaidīt AP. vīkstās uz ceļu Skolas Dorzs 74. kuo tu vîksties tik ilgi, ka nevari sataisīties? Golg. vīksties jel ātrāki, juo zirgs laukā nestāv! Frauenb. nez kuo tur pa guļamistabu iļgi vīkstījies Latv.;
3) "gruozīties" Schibbenhof; hinderlich, im Wege sein U.; aufhalten U.: kuo tu tur vīksties pa gultu? Schibbenhof. kuo tu te pa kājām vīksties? Schwanb. citām jāja precenieki, es pa˙priekšu vīkstījuos (Var.: vīstījuos, gruozījuos) BW. 7918, 4 var.;
4) "?": ciema puiši . . . kā pakulas vīkstījās (Var.: tīstījās) BW. 20995, 2. zutils vīkstas pa ruoku L. "der Aal schlängelt sich mir um den Arm".
vīkstît (wegen an. visk "Bündel" wohl mit vīkst- aus vīskt-) und vīkstîtiês I und 4 wohl für vīstît(ies), während vīkstīties 2-3 wohl zu vīkst I gehört, doch lassen sich beide Verba nicht genau von einander abgrenzen.
Avots: ME IV, 637
1) = vīstît, wickeln, zusammenbinden U., (mit î ) A.-Ottenhof, C., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Lös., Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, Ogershof, Ramkau, Schwanb., Selsau, Warkh., Zvirgzdine (mit î 2 ) AP., Arrasch, Jürg., Mezküll, Pankelhof, Segewold, Siuxt: vīkstīt priekšauta stūri pirkstuos Sudr. E. diez kuo tur vīkstīja saujā? Ramkau. vīksti mani, mamulīte (Var.: tin, māmiņa, sedz, māmiņa), tautu dē̦la kamanās! BW. 17949. vīkstīt dūres Alm., die Fäuste ballen;
2) viel und eilig essen
AP.: vīksta gan viņi tuo plāceni bez savas je̦gas AP. Refl. -tiês,
1) sich verpacken
U., sich einwickeln (mit î ) Stockm., (mit î 2 ) AP., Mezküll, Siuxt, (mit ì 2 ) Sessw.: gan es biju vīkstījies (Var.: vīstījies) ar kažuoku ieļāpiem BW. 16362. viss miglā vīkstās MWM. X, 69;
2) sich anschicken
L., sich langsam, saumselig anschicken, vorbereiten (mit ĩ ) Adl., Golg., Gr.Buschh., Lubn., Meiran, Schwanb., (mit î 2 ) AP., Pankelhof, (mit ì 2 ) Erlaa; zögernd tun N.-Bartau, beim Ankleiden trödeln (mit î 2 ) Frauenb.: vīkstais drusku ātrāk! es nevaru sagaidīt AP. vīkstās uz ceļu Skolas Dorzs 74. kuo tu vîksties tik ilgi, ka nevari sataisīties? Golg. vīksties jel ātrāki, juo zirgs laukā nestāv! Frauenb. nez kuo tur pa guļamistabu iļgi vīkstījies Latv.;
3) "gruozīties" Schibbenhof; hinderlich, im Wege sein U.; aufhalten U.: kuo tu tur vīksties pa gultu? Schibbenhof. kuo tu te pa kājām vīksties? Schwanb. citām jāja precenieki, es pa˙priekšu vīkstījuos (Var.: vīstījuos, gruozījuos) BW. 7918, 4 var.;
4) "?": ciema puiši . . . kā pakulas vīkstījās (Var.: tīstījās) BW. 20995, 2. zutils vīkstas pa ruoku L. "der Aal schlängelt sich mir um den Arm".
vīkstît (wegen an. visk "Bündel" wohl mit vīkst- aus vīskt-) und vīkstîtiês I und 4 wohl für vīstît(ies), während vīkstīties 2-3 wohl zu vīkst I gehört, doch lassen sich beide Verba nicht genau von einander abgrenzen.
Avots: ME IV, 637
vīkstoklis
vîkstuôklis A. - Ottenhof, vîkstùoklis Zvirgzdine n. FBR. X, 27, (mit î 2 , uô 2 ) Frauenb., Siuxt, vīkstuokls, vikstuõls C., Jürg., (mit î 2 ) Ramkau, vīkstuolis, = vistuõls: lupatu vīkstuoļi Etn. III. 24. iedevis papīra vīkstuolu LP. VI, 72. naudas vīkstuoliņu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, I2. lapu vīkstuoklā Bārda. ietīsim vīkstuolī BW. 1162. vīkstuoļi ar saknēm Stari III, 235.
Avots: ME IV, 637
Avots: ME IV, 637
vilksne
I vilksne (li. vilksnė "die Schleu der"), eine Menge (von Menschen od. Tieren), Rotte LKVv., Wid., Memels hof, (mit il˜ ) Sessau; ein Rudel Wölfe Allunan n. U., Gr.-Buschh., Pilda, Preili, Wessen, (mit ìl 2 ) Kaltenbrunn, Zvirgzdine: ve̦se̦la vilksne iet Memelshof. nu ir atkal vilksne sabraukusi Sessau. ap ziemassvētkiem vilki skrien vilksnē Zvirgzdine. Zu vìlkt; die spezielle Bed. "Rudel Wölfe" ist durch vilks "Wolf" beeinflusst.
Avots: ME IV, 589
Avots: ME IV, 589
vilkt
vìlkt (li. vilkti, serb. vúči "schleppen"), Praes. vè̦lku (in Salis auch vilˆku 2 ), Praet. vilku,
1) ziehen; schleppen
U.: vilkt ve̦zumu U. Sprw.: ne visi zirgi vienādi ve̦lk Br. sak. v. 1525. vienu valgu vilkt RKr. VI, 934. smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. ne naudiņa dzirnus ve̦lk, ve̦lk . . . malējiņa 13656. šļūceniski vilkt Biel. 1399. pūķīt[i]s ve̦lk ve̦lkamuo Etn. I, 109. vilkt pie kartavām Pasaules lāpītājs 23. pie darba vīrelis ... bijis ... stumjams, ve̦lkams LP. VI, 344. gar zemīti kājas vilka BW. 19947. ļautiņti tikkuo vilka kājas (konnten kaum gehen) LP. VII, 110, ķēvīti, kas tikkuo kājas ve̦lk IV, 77. aiziet suoļus vilkdams VI, 904. miegs . . . ve̦lk ar varu acis cieti LP. IV, 150. stigas vilkt, Linien ziehen (vom Landmesser gesagt) U. arājiņi, e̦cētāji, ve̦lkat (Var.: dzeniet) garus birzumiņus! BW. 27922 var. pār upīti zīdu vilku Biel. 1139. e̦lpu od. dvašu vilkt, atmen: viņš vairs nevarējis e̦lpu vilkt LP. VII, 603. cilvē̦ks vairs neve̦lk dvašu Vēr. II, 39. vilka vienu dūmu spēcīgāku par uotru (von einem Raucher gesagt) Vēr. II, 1049. Mačs ve̦lk (šķiļamuos) gar krāmu Libek Pūķis 3. (fig.) šī vietiņa mani ve̦lk vilciņ šurp (zieht mich an) Kaudz. M. 338. jāmācās bē̦rniem . . . stāvēt paša pusē, turēties un vilkt pie paša Aps. III, 17. caur zuobiem vilkdams . . . iesakās žēlsirdīgā balsā LP. IV, 78. Krišus vilka savu valuodu tâ griezīgi caur zuobiem A. XXI, 700. vilkt uz zuobu od. caur zuobiem, jem. (ironisierend) aufziehen: cik viņš caur zuobiem jūs vilcis Lapsa Kūm. 247;
2) hinziehen, hinhalten, in die Länge ziehen
U.: dzīvi (U.), dzī vību, garu, mūžu (U.) vilkt, sein Le ben mit Mühe erhalten, fristen: tikkuo .. . paši garu ve̦lk Kaudz. M. 34. mežsargs vilka savu dzīvi . . . ar nuo šautiem meža putniem Dīcm. pas. v. I, 48. tik ar muokām vilkt dzīvību Aps. III, 24, vājas bij cūkas, dzīvību tik vilka Siuxt. ja dievs mūžu vilks, wenn Gott leben lässt Infl. n. U. darbu garumā vilkt (hinziehen, verzögern) LP. IV, 1; RKr. VII, 1150. laiku garumā vilkdama LP. V, 296. cita guovs atnāk slaucama laikā, cita ve̦lk virsū divi vai trīs nedēļas (kalbt 2-3 Wochen zu spät) Siuxt. viņš man[i] vil cis gar zuobiem, er [der Freier) hat mich hingehalten (? "richtiger: ver spottet") U. viņš tuo māju nevar vilkt pruojām, er kann das Gesinde, die Wirtschaft nicht länger halten, auf recht erhalten U.;
3) hervorziehen, zuwegebringen
U.: lielu luomu vilkt RKr. VI, 408. labu luomu vilksim LP. VII, 622. asaras vilkt, Tränen her vorrufen U. naudu vilkt, Geld schaffen U. kâ traks ve̦lk zizli uz augšu (von Fruchtbarkeit förderndem Wetter gesagt) Frauenb. tas ve̦lk un dziedē (von starkem Schnaps gesagt) ebenda. plāksteris, kas ve̦lk un dziedē Seibolt Sk. 17. ve̦lkamais plāksteris Etn. IV, 21, Zugpflaster. ve̦cus grē̦kus vilkt augšā, alte Sünden vorwerfen U.;
4) (Kleider) anziehen (wobei der Körper teil, den man bekleidet, genannt wird)
U.: kre̦klu, svārkus, kažuoku, drēbes vilkt mugurā. bikses, zeķes vilkt kā jās. cimdus vilkt ruokās;
5) ziehen (vom Wind):
ve̦lk viegla vēsmiņa JR. IV, 194. putenis . . . vilka pretim Plūd. LR. III, 271. ve̦lk, es zieht (vom Zug wirid gesagt; dürfte ein Germanismus sein). aukstums ve̦lk visur klāt Kav. caur . . . slapjuo kre̦klu vilka klāt vakara dze̦strums R. Sk. II, 161; ve̦lk arvien St., es stühmt beständig;
6) vilkt uz vienu pusi "zusammenpassen":
tiem vienmē̦r ve̦lk uz vienu pusi; nuo tiem iznāks pāris Dond.;
7) (eine Melodie) ziehen, langgezogen singen:
līdzē̦da mas dziedāt (vilkdamas) RKr. XVI, 200. ārā ziemelis (Nordwind) vilka smagu meldiņu A. XXI, 27. balsī vilkt St., den Ton führen. lakstīgala ve̦lk St., Etn. II, 51, vom Gesang der Nachtigal gesagt;
8) gelten, wiegen
St., U.: tas ve̦lk, das zieht, hat Gewicht U. tādi mieži ve̦lk 1-1/2 rubeļus pūrā, solche Gerste gilt allenthalben 11/2 Rubel das Lof U. pūrs miltu ve̦lk 5 puodus, wiegt 5 LU U. piemineklis ve̦lk 8000 birkavus Launitz Stāsti 74. senāk bij tādi klaipi - puodu, pieci mārciņi vilka Siuxt. īpašības, kuras daudz ve̦lk pie skaistā dzimuma A. v. J. 1901, S. 19;
9) einen wuchtigen Hieb versetzen
U.: velc zirgam krietni! U. es viņam tâ vilku ar dūri, ka sē̦dus pa lika Frauenb. vecītis vilka tam ar bībeli tâ par pieri, ka tas uz vietas bij nuost LP. VII, 132;
10) schreiben
U.: bē̦rns mācās vilkt burtus Frauenb. viņš ve̦lk skrīvera rakstu Kav.;
11) "?": šāviens vilka priekšā, das Pulver zog nach
Mag. XIII, 1, 130. plinte vilka priekšā, die Flinte brannte vor U.;
12) sich einstellen (vom Schnucken):
Sprw, kad žagi vilks, tad maize būs RKr. VI, 827;
13) ziehen, streichen (von Schnepfen; wohl ein Germanismns):
sluokas, kurām drīz vien vajadzēja sākt vilkt R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 39;
14) kommen:
viens šurp ik vakarus ve̦lk MWM. XI, 189. - Part. praes. pass. vè̦lkamais, das, womit man etwas zieht U.:
a) der Abzug beim Flinten schloss
U.;
b) stīpu ve̦lkamais Krišs Laksts 80, das Böttchergerät zum Auf ziehen der Reifen
Spr.;
c) karķu ve̦l kamais, der Korkenzieher
Mag. XIII, 2, 59, (vè̦lkamais) Wolm. Refl. -tiês,
1) sich ziehen, schleppen, hinziehen, nicht zum Strich kommen
U., angezogen kommen L.: Sprw. ve̦lkas kâ vēzis RKr. V1, 985. ve̦lkas kâ gliemezis JK. II, 176. ve̦lkas kâ ute pa kažuoku Br. sak. v. 1303. ve̦lkas kâ gnīdas Smilt. labas valuodas ve̦lkas kâ glie mezis, bet sliktas vēja spārniem skrien RKr. VI, 935. (zirgs) bijis ... stīvnica, vilcies pa vagu kâ vēzis Etn. II, 87. tas . . . ve̦lkas ar savu ķēveli kâ uts pa krieva kažuoku Alm. Meitene no sv. 66. klibais jē̦rs knapi tik var nuopakaļis vilkties Frauenb. zirgs tikai lēnītēm vilcies LP. VII, 931. kad tev vē̦de̦rs gar zemi vilktuos! 8r. sak. v. 1580. gara aste pakaļ ve̦lkas Br. 59. pruojām vilkties, fortkriechen, sich fort machen U. atpakaļ vilkties LP. I, 125. vilksies vecene ārā IV, 90. kuo vēl stāvi, nevilksies gultā! MWM. X, 82. ūdeni, kas nejauki smirduot un ve̦lkuoties LP. V, 1;.
2) sich hinziehen (räumlich):
gar kanāliem ve̦lkas dambji Apsk. v. J. 1905, S. 203;
3) sich hin ziehen (zeitlich):
karš vilcies ļuoti ilgi Etn. IV, 96;
4) um die Wette ziehen (als Kraftprobe):
vilkties uz kramp jiem, uz kātiem Frauenb.;
5) (sich) anziehen (tr.):
velcaties [sic!] brūnus svārkus! BW. 13646, 14. ve̦lkamies zābaciņus! 13646, 28. velcies . . . cimdus ruociņā! 18738. nee̦suot . . . drēbju, kuo vilkties Kaudz. Izjurieši 214;
6) sich anziehen, ankleiden (intr.):
vilkties va jag da iet uz baznīcu Zvirgzdine. velcies, nekavējies, brauksim . . .! Pas. IV, 250 (aus Welonen). velcitēs kažukuos! BW. 13646, 7;
7) haaren (von Pferden gesagt)
U.: zirgs ve̦lkas Mag. IV, 2, 156, U. - Subst. vilkšana, das Ziehen, Schleppen, Hinziehen, Anziehen: ve̦zuma vilkšana. stigas vilk šana. drēbju vilkšana. ik˙katrā dvašas vilkšanā Gesangb. 2; vilkšanâs,
1) das Sichziehen, Sichhinziehen; der Schneckengang
Brasche;
2) die Prü gelei, Keilerei
Frauenb.; vilkums, das einmalige, vollendete Ziehen, Schleppen, Anziehen; das Resultat des Zie hens, Schleppens; der Zug U.: maksā zirga vilkumiņu! BW. 27906; 32530, 1; vilcẽjs (li. vilkẽjas),
1) wer zieht, schleppt, hinzieht, anzieht:
aude̦kla vilcējiņa 7780, 1. plēšu vilcējiņa 7145. dzirnu vilcējiņa 860, 3. gredzeniņa vilcējam 6262. krampju vilcējiņš 27245. kre̦klu vilcējiņ[u] 26853. ūdentiņš, akmentiņš manas varas vilcējiņš 6941. manas varas vilcējīni ( "?" ) RKr. XX, 49. laivu vilcējiem Vēr. I, 1400. man tas vilcējus - pūķus LP. VI, 51. skrūves vilcējs, der Schraubenzieher Mag. III, 1, 130. mūsu mācītājs iztaisījies par asaru vilcēju, unser Pastor hat sich aufs Tränenpumpen gelegt Biel. n. U.;-
2) wer (eine Melodie) zieht, langgezogen singt:
kuoris ar teicēju jeb saucēju, vilcējiem un luocītājiem Vēr. v. J. 1904, S. 557. nuo pakaļas dziedātāju (vilcēju) buogs RKr. XVI, 121. luocītāja (= uotra dziedātāja) un vilcējas (= visas citas dziedātājas) 209. Nebst val˜kât, vè̦lki, vilcinât u. a. zu apr. awilkis "Faden", aksl. vlěšti (prs. vlěkǫ) "schleppen", av. frāvarčaiti "schleppt weg"; gr. αυ̊˜λαξ "Furche" u. a., s. Trautmann Wrtb. 349 f., Walde Vrgl. Wrtb, I, 306, Fick KZ. XXI, 13 ff., Boisacq Dict. 46, Bechtel Lexil. 48 und 337.
Avots: ME IV, 590, 591, 592
1) ziehen; schleppen
U.: vilkt ve̦zumu U. Sprw.: ne visi zirgi vienādi ve̦lk Br. sak. v. 1525. vienu valgu vilkt RKr. VI, 934. smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. ne naudiņa dzirnus ve̦lk, ve̦lk . . . malējiņa 13656. šļūceniski vilkt Biel. 1399. pūķīt[i]s ve̦lk ve̦lkamuo Etn. I, 109. vilkt pie kartavām Pasaules lāpītājs 23. pie darba vīrelis ... bijis ... stumjams, ve̦lkams LP. VI, 344. gar zemīti kājas vilka BW. 19947. ļautiņti tikkuo vilka kājas (konnten kaum gehen) LP. VII, 110, ķēvīti, kas tikkuo kājas ve̦lk IV, 77. aiziet suoļus vilkdams VI, 904. miegs . . . ve̦lk ar varu acis cieti LP. IV, 150. stigas vilkt, Linien ziehen (vom Landmesser gesagt) U. arājiņi, e̦cētāji, ve̦lkat (Var.: dzeniet) garus birzumiņus! BW. 27922 var. pār upīti zīdu vilku Biel. 1139. e̦lpu od. dvašu vilkt, atmen: viņš vairs nevarējis e̦lpu vilkt LP. VII, 603. cilvē̦ks vairs neve̦lk dvašu Vēr. II, 39. vilka vienu dūmu spēcīgāku par uotru (von einem Raucher gesagt) Vēr. II, 1049. Mačs ve̦lk (šķiļamuos) gar krāmu Libek Pūķis 3. (fig.) šī vietiņa mani ve̦lk vilciņ šurp (zieht mich an) Kaudz. M. 338. jāmācās bē̦rniem . . . stāvēt paša pusē, turēties un vilkt pie paša Aps. III, 17. caur zuobiem vilkdams . . . iesakās žēlsirdīgā balsā LP. IV, 78. Krišus vilka savu valuodu tâ griezīgi caur zuobiem A. XXI, 700. vilkt uz zuobu od. caur zuobiem, jem. (ironisierend) aufziehen: cik viņš caur zuobiem jūs vilcis Lapsa Kūm. 247;
2) hinziehen, hinhalten, in die Länge ziehen
U.: dzīvi (U.), dzī vību, garu, mūžu (U.) vilkt, sein Le ben mit Mühe erhalten, fristen: tikkuo .. . paši garu ve̦lk Kaudz. M. 34. mežsargs vilka savu dzīvi . . . ar nuo šautiem meža putniem Dīcm. pas. v. I, 48. tik ar muokām vilkt dzīvību Aps. III, 24, vājas bij cūkas, dzīvību tik vilka Siuxt. ja dievs mūžu vilks, wenn Gott leben lässt Infl. n. U. darbu garumā vilkt (hinziehen, verzögern) LP. IV, 1; RKr. VII, 1150. laiku garumā vilkdama LP. V, 296. cita guovs atnāk slaucama laikā, cita ve̦lk virsū divi vai trīs nedēļas (kalbt 2-3 Wochen zu spät) Siuxt. viņš man[i] vil cis gar zuobiem, er [der Freier) hat mich hingehalten (? "richtiger: ver spottet") U. viņš tuo māju nevar vilkt pruojām, er kann das Gesinde, die Wirtschaft nicht länger halten, auf recht erhalten U.;
3) hervorziehen, zuwegebringen
U.: lielu luomu vilkt RKr. VI, 408. labu luomu vilksim LP. VII, 622. asaras vilkt, Tränen her vorrufen U. naudu vilkt, Geld schaffen U. kâ traks ve̦lk zizli uz augšu (von Fruchtbarkeit förderndem Wetter gesagt) Frauenb. tas ve̦lk un dziedē (von starkem Schnaps gesagt) ebenda. plāksteris, kas ve̦lk un dziedē Seibolt Sk. 17. ve̦lkamais plāksteris Etn. IV, 21, Zugpflaster. ve̦cus grē̦kus vilkt augšā, alte Sünden vorwerfen U.;
4) (Kleider) anziehen (wobei der Körper teil, den man bekleidet, genannt wird)
U.: kre̦klu, svārkus, kažuoku, drēbes vilkt mugurā. bikses, zeķes vilkt kā jās. cimdus vilkt ruokās;
5) ziehen (vom Wind):
ve̦lk viegla vēsmiņa JR. IV, 194. putenis . . . vilka pretim Plūd. LR. III, 271. ve̦lk, es zieht (vom Zug wirid gesagt; dürfte ein Germanismus sein). aukstums ve̦lk visur klāt Kav. caur . . . slapjuo kre̦klu vilka klāt vakara dze̦strums R. Sk. II, 161; ve̦lk arvien St., es stühmt beständig;
6) vilkt uz vienu pusi "zusammenpassen":
tiem vienmē̦r ve̦lk uz vienu pusi; nuo tiem iznāks pāris Dond.;
7) (eine Melodie) ziehen, langgezogen singen:
līdzē̦da mas dziedāt (vilkdamas) RKr. XVI, 200. ārā ziemelis (Nordwind) vilka smagu meldiņu A. XXI, 27. balsī vilkt St., den Ton führen. lakstīgala ve̦lk St., Etn. II, 51, vom Gesang der Nachtigal gesagt;
8) gelten, wiegen
St., U.: tas ve̦lk, das zieht, hat Gewicht U. tādi mieži ve̦lk 1-1/2 rubeļus pūrā, solche Gerste gilt allenthalben 11/2 Rubel das Lof U. pūrs miltu ve̦lk 5 puodus, wiegt 5 LU U. piemineklis ve̦lk 8000 birkavus Launitz Stāsti 74. senāk bij tādi klaipi - puodu, pieci mārciņi vilka Siuxt. īpašības, kuras daudz ve̦lk pie skaistā dzimuma A. v. J. 1901, S. 19;
9) einen wuchtigen Hieb versetzen
U.: velc zirgam krietni! U. es viņam tâ vilku ar dūri, ka sē̦dus pa lika Frauenb. vecītis vilka tam ar bībeli tâ par pieri, ka tas uz vietas bij nuost LP. VII, 132;
10) schreiben
U.: bē̦rns mācās vilkt burtus Frauenb. viņš ve̦lk skrīvera rakstu Kav.;
11) "?": šāviens vilka priekšā, das Pulver zog nach
Mag. XIII, 1, 130. plinte vilka priekšā, die Flinte brannte vor U.;
12) sich einstellen (vom Schnucken):
Sprw, kad žagi vilks, tad maize būs RKr. VI, 827;
13) ziehen, streichen (von Schnepfen; wohl ein Germanismns):
sluokas, kurām drīz vien vajadzēja sākt vilkt R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 39;
14) kommen:
viens šurp ik vakarus ve̦lk MWM. XI, 189. - Part. praes. pass. vè̦lkamais, das, womit man etwas zieht U.:
a) der Abzug beim Flinten schloss
U.;
b) stīpu ve̦lkamais Krišs Laksts 80, das Böttchergerät zum Auf ziehen der Reifen
Spr.;
c) karķu ve̦l kamais, der Korkenzieher
Mag. XIII, 2, 59, (vè̦lkamais) Wolm. Refl. -tiês,
1) sich ziehen, schleppen, hinziehen, nicht zum Strich kommen
U., angezogen kommen L.: Sprw. ve̦lkas kâ vēzis RKr. V1, 985. ve̦lkas kâ gliemezis JK. II, 176. ve̦lkas kâ ute pa kažuoku Br. sak. v. 1303. ve̦lkas kâ gnīdas Smilt. labas valuodas ve̦lkas kâ glie mezis, bet sliktas vēja spārniem skrien RKr. VI, 935. (zirgs) bijis ... stīvnica, vilcies pa vagu kâ vēzis Etn. II, 87. tas . . . ve̦lkas ar savu ķēveli kâ uts pa krieva kažuoku Alm. Meitene no sv. 66. klibais jē̦rs knapi tik var nuopakaļis vilkties Frauenb. zirgs tikai lēnītēm vilcies LP. VII, 931. kad tev vē̦de̦rs gar zemi vilktuos! 8r. sak. v. 1580. gara aste pakaļ ve̦lkas Br. 59. pruojām vilkties, fortkriechen, sich fort machen U. atpakaļ vilkties LP. I, 125. vilksies vecene ārā IV, 90. kuo vēl stāvi, nevilksies gultā! MWM. X, 82. ūdeni, kas nejauki smirduot un ve̦lkuoties LP. V, 1;.
2) sich hinziehen (räumlich):
gar kanāliem ve̦lkas dambji Apsk. v. J. 1905, S. 203;
3) sich hin ziehen (zeitlich):
karš vilcies ļuoti ilgi Etn. IV, 96;
4) um die Wette ziehen (als Kraftprobe):
vilkties uz kramp jiem, uz kātiem Frauenb.;
5) (sich) anziehen (tr.):
velcaties [sic!] brūnus svārkus! BW. 13646, 14. ve̦lkamies zābaciņus! 13646, 28. velcies . . . cimdus ruociņā! 18738. nee̦suot . . . drēbju, kuo vilkties Kaudz. Izjurieši 214;
6) sich anziehen, ankleiden (intr.):
vilkties va jag da iet uz baznīcu Zvirgzdine. velcies, nekavējies, brauksim . . .! Pas. IV, 250 (aus Welonen). velcitēs kažukuos! BW. 13646, 7;
7) haaren (von Pferden gesagt)
U.: zirgs ve̦lkas Mag. IV, 2, 156, U. - Subst. vilkšana, das Ziehen, Schleppen, Hinziehen, Anziehen: ve̦zuma vilkšana. stigas vilk šana. drēbju vilkšana. ik˙katrā dvašas vilkšanā Gesangb. 2; vilkšanâs,
1) das Sichziehen, Sichhinziehen; der Schneckengang
Brasche;
2) die Prü gelei, Keilerei
Frauenb.; vilkums, das einmalige, vollendete Ziehen, Schleppen, Anziehen; das Resultat des Zie hens, Schleppens; der Zug U.: maksā zirga vilkumiņu! BW. 27906; 32530, 1; vilcẽjs (li. vilkẽjas),
1) wer zieht, schleppt, hinzieht, anzieht:
aude̦kla vilcējiņa 7780, 1. plēšu vilcējiņa 7145. dzirnu vilcējiņa 860, 3. gredzeniņa vilcējam 6262. krampju vilcējiņš 27245. kre̦klu vilcējiņ[u] 26853. ūdentiņš, akmentiņš manas varas vilcējiņš 6941. manas varas vilcējīni ( "?" ) RKr. XX, 49. laivu vilcējiem Vēr. I, 1400. man tas vilcējus - pūķus LP. VI, 51. skrūves vilcējs, der Schraubenzieher Mag. III, 1, 130. mūsu mācītājs iztaisījies par asaru vilcēju, unser Pastor hat sich aufs Tränenpumpen gelegt Biel. n. U.;-
2) wer (eine Melodie) zieht, langgezogen singt:
kuoris ar teicēju jeb saucēju, vilcējiem un luocītājiem Vēr. v. J. 1904, S. 557. nuo pakaļas dziedātāju (vilcēju) buogs RKr. XVI, 121. luocītāja (= uotra dziedātāja) un vilcējas (= visas citas dziedātājas) 209. Nebst val˜kât, vè̦lki, vilcinât u. a. zu apr. awilkis "Faden", aksl. vlěšti (prs. vlěkǫ) "schleppen", av. frāvarčaiti "schleppt weg"; gr. αυ̊˜λαξ "Furche" u. a., s. Trautmann Wrtb. 349 f., Walde Vrgl. Wrtb, I, 306, Fick KZ. XXI, 13 ff., Boisacq Dict. 46, Bechtel Lexil. 48 und 337.
Avots: ME IV, 590, 591, 592
vilnaine
vilnaine Spr., Erlaa, (mit ìl 2 ) Bers., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Meiran, Sessw., villaine A.-Ottenhof, C., Trik., (mit ìl 2 ) Schwanb., Selsau, villaine U., vilnāne Sessw. n. Bezzenberger Le. Di.-St. 179, Kaltenbrunn, Memelshof, Warkh., (mit ìl 2 ) Erlaa n. FBR. XI, 9, vil˜lāne Behnen, Blieden, Dunika, Frauenb., Jürg., Pankelhof, PS., Ramkau, (mit ìl 2 ) Meselau, villāne Bielenstein Holzb. 413, vilnane Zvirgzdine, villane U., vilnatne, villatne Lös. n. Kav., villene Dond., Stenden, Wandsen, (mit ìl 2 ) A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, gen. plur. villanu BWp. 935, 2, villaniešu BW. 18154, 8 var., Demin. villainiņa, vilnaniņa BW. 7416, 1, villaniņa 9045, villeniņa, gen. s. villainīša BW. 33606, 4, die wollene Weiberdecke U., ein wollenes Umlegetuch (unbek. in Adiamünde, Oknist, Salis, Wolmarshof, Zugenhof): baltas villainītes (Var.: vilnainītes, vilnanītes, villanītes, vilnatnītes) BW. 1966, 1. balta villenīte 7424 var. baltajā villainē (Var.: villatnē) 40651. kas grib baltu villainīšu, lai dze̦n aitas pieguļā 32455. mēļu vilnānīte 3550 var. pe̦lē̦ku villainīti (Var.: vilnainīti, vilnanīti u. a.) 12764. ieluokainu vilnainīti (Var.: vilnatnīti u. a.) 4477. bez ieluoka villainīti (Var.: villenīti u. a.) 6780. guļamas villanītes 7761. man nav lietus villainiņa 14177. marguo mana villaniņa 7435. kam nesedzi villenīti (Var.: villainīti, vilnainītes u. a.)? 29243 var. nuosedzu nuo muguras villeniņu 25549, 1. apsedzu ar raibām vilnatnēm 15705, 18, liec... vilnanītes pūriņā! 33521. ar vilnānes ieluokiem 29082, 3. villaines ar izšūtiem rakstiem Plutte 68. Sprw.: kâ villaine tiek, tâ se̦dzas Br. sak. v. 1405 od. tâ jāse, dzas, kâ vilnaine sniedz JK. II, 511 od. kâ villane, tâ būs segties U., man muss sich nach seiner Decke Strecken. Vgl. über das ll FBR. XI, 197.
Avots: ME IV, 593
Avots: ME IV, 593
vilnains
vilnaîns, villaîns U., vilnâns 2 Sussei n. FBR. VII, 130, vil˜lāns Orellen n. FBR. XI, 38, PS., Ramkau, villans St., U., vil˜lātns PS., villatns U.,
1) vilnains Spr., vìlnāns 2 Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 10, Kalzenau, Kl., Saikava, vil˜lāns Frauenb., (mit ìl 2 ) Meselau, vìlnans 2 Zvirgzdine, vìllans 2 Golg., Schwanb., ville̦ns, vil˜lâtns Trik., Wolm., wollen, aus Wolle:
vilnaina dzija Etn. I, 94. vilnānas drēbes Kalzenau, Saikava. villātni lakati Trik., Wolm. vilnāni cimdi Kl. lāpīšu biksas ar villāniem ielāpiem Frauenb. sagša bija... ville̦nas drēbes Etn. IV, 108. veltis nee̦suot villatnas, bet nātnas 174. vilnana drēbe ilgāk stāv nekâ nātana Zvirgzdine;
2) vilnains 2 Kalzenau, Saikava, vil˜lains Frauenb., (mit ìl 2 ) Golg., vìlnāns 2 Oknist, wollig:
mīksta un vilnaina āda Saikava. villaiņas nuokas (Hände, an die die Wolle neuer, feucht gewordener Handschuhe angeklebt ist) Frauenb. villaiņas aitas BW. 1318 var. aitiņa vilnainam (Var.: villainām, vilnājām, vilnuotām) kājiņām 7905 var. (gailītis) villainām kājiņām 33552 var. vilnānas lapas Oknist.
Avots: ME IV, 594
1) vilnains Spr., vìlnāns 2 Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 10, Kalzenau, Kl., Saikava, vil˜lāns Frauenb., (mit ìl 2 ) Meselau, vìlnans 2 Zvirgzdine, vìllans 2 Golg., Schwanb., ville̦ns, vil˜lâtns Trik., Wolm., wollen, aus Wolle:
vilnaina dzija Etn. I, 94. vilnānas drēbes Kalzenau, Saikava. villātni lakati Trik., Wolm. vilnāni cimdi Kl. lāpīšu biksas ar villāniem ielāpiem Frauenb. sagša bija... ville̦nas drēbes Etn. IV, 108. veltis nee̦suot villatnas, bet nātnas 174. vilnana drēbe ilgāk stāv nekâ nātana Zvirgzdine;
2) vilnains 2 Kalzenau, Saikava, vil˜lains Frauenb., (mit ìl 2 ) Golg., vìlnāns 2 Oknist, wollig:
mīksta un vilnaina āda Saikava. villaiņas nuokas (Hände, an die die Wolle neuer, feucht gewordener Handschuhe angeklebt ist) Frauenb. villaiņas aitas BW. 1318 var. aitiņa vilnainam (Var.: villainām, vilnājām, vilnuotām) kājiņām 7905 var. (gailītis) villainām kājiņām 33552 var. vilnānas lapas Oknist.
Avots: ME IV, 594
vilnāt
vilnât, -ãju,
1) vil˜lât Dunika Frauenb., wollig werden; sich mit Flaum überziehen:
dẽle sāk villāt Dunika;
2) vilnât 2 Bers., Heidenfel
KatrE., Lubn., Sessw., Zvirgzdine, vil˜lât Adiamünde, A.-Ottenhof, AP., Arrascch C., Jürg., Nötk., N.-Salis, PS., Tri k., Zögenhof, villât 2 Erlaa, Golg., Schwanb., villât U., villuôt Frauenb., (an den Haaren) zupfen, zausen, raufen, reissen: villāt matus Aps. III, 29. suns vilnā aitu KatrE. Refl. -tiês,
1) sich mit Wolle bedecken, mit Wolle bewachsen
(vilnāties) Vīt.; "vilnu audzēt" (vilnuoties) Ronneb.: skrej uz Vāczemi vilnuoties! ruft man einem geschorenen Schaf zu Ronneb.;
2) vilnâtiês Vīt., villâtiês C., Nötk., PS., Salis, Trik., (mit il 2 ) Golg., vilnuôtiês Panemune, vil˜ luôtiês Siuxt, villuõtiês Grünwald, U. Edwalen n. Biel., Pilten, sich (in den Haaren
U. ) raufen, zausen, reissen villuôtiês Frauenb., Nötk., sich prügel Naud.: puikas sāk vilnāties Vīt. suņi villājas Salis. e̦suot briesmīgi villuojušies tirgū; cits gluži piesists Naud.
Avots: ME IV, 594
1) vil˜lât Dunika Frauenb., wollig werden; sich mit Flaum überziehen:
dẽle sāk villāt Dunika;
2) vilnât 2 Bers., Heidenfel
KatrE., Lubn., Sessw., Zvirgzdine, vil˜lât Adiamünde, A.-Ottenhof, AP., Arrascch C., Jürg., Nötk., N.-Salis, PS., Tri k., Zögenhof, villât 2 Erlaa, Golg., Schwanb., villât U., villuôt Frauenb., (an den Haaren) zupfen, zausen, raufen, reissen: villāt matus Aps. III, 29. suns vilnā aitu KatrE. Refl. -tiês,
1) sich mit Wolle bedecken, mit Wolle bewachsen
(vilnāties) Vīt.; "vilnu audzēt" (vilnuoties) Ronneb.: skrej uz Vāczemi vilnuoties! ruft man einem geschorenen Schaf zu Ronneb.;
2) vilnâtiês Vīt., villâtiês C., Nötk., PS., Salis, Trik., (mit il 2 ) Golg., vilnuôtiês Panemune, vil˜ luôtiês Siuxt, villuõtiês Grünwald, U. Edwalen n. Biel., Pilten, sich (in den Haaren
U. ) raufen, zausen, reissen villuôtiês Frauenb., Nötk., sich prügel Naud.: puikas sāk vilnāties Vīt. suņi villājas Salis. e̦suot briesmīgi villuojušies tirgū; cits gluži piesists Naud.
Avots: ME IV, 594
vilnēt
vilˆnêt Mar., vilnêt Zvirgzdine, -u od. -ẽju, -ẽju, sich wellenartig bewegen, wogen: e̦ze̦rs vilnej Zvirgzdine. pļavas tai i[r] vilnej ar ūdeni ebenda. tec, upīte, nevilnē! lai vilnēja Daugaviņa RKr. XVI, 234. tīrumā labība viln Mar. n. RKr. XV, 143. sẽjumi viln Mar. n. RKr. XVII, 132.
Avots: ME IV, 594
Avots: ME IV, 594
vilnīgs
vìlnîgs 2 Zvirgzdine, wollig, mit (dichter) Wolle bedeckt: vilnīgas vuškas Zvirgzdine.
Avots: ME IV, 595
Avots: ME IV, 595
vilnis
I vilˆnis Aahof, AP., Bejava, C., Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Kr., Lös., Lubn., Mahlup, Neuenb., Oppek., Preili, Prl., PS., Saikava, Schwanb., Selsau, Serbigal, (mit ìl ) A.Ottenhof, Arrasch, Jürg., Kaugershof, Trik., Wolmarshof, (mit ilˆ 2 ) Dond., Iw., Kand., Karls., Lin., N.-Salis, Pankelhof, Ruj., Salis, Stenden, Telssen, Widdrisch, Zögenhof, (mit ìl 2 ) Kaltenbrunn, Oknist, Zvirgzdine, vilns Dond. n. FBR. V, 130, vìlns 2 Nerft, die Welle, die Woge: strauta viļņi BW. 6150. jūras viļņi 12560, 4 var. e̦ze̦r[a] viļņi 19903, 2 var. ūdens viļņi 19903, 3. Daugav[a]s viļņi 33625, 1, laiviņ[a] lēca augstus viļņus 30927. jūriņ[a] spļauda baltus viļņus 30937. Nebst li. vilnis "Welle" u. a. zu velˆt, s. Būga PФB. LXXV, 154 u. a.
Avots: ME IV, 595
Avots: ME IV, 595