Paplašinātā meklēšana

àizlĩdzêt, tr., borgen, leihen, vorschiessen: aizlīdz man ar pāris rubļiem Seg., AP., JK.

Avots: ME I, 37

àizlĩdzinât, ‡

2) Vertiefungen ausfüllend eben machen
Kal.: a. mūrī šķirbas ar māliem.

Avots: EH I, 37

àizlĩdzinât, tr., abgleichen, bezahlen: pavalstnieki aizlīdzina nuoduokļus ar ve̦rgiem Konv. ² 408.

Avots: ME I, 37

‡ àizsar̂glĩdzeklis,* ein Schutzmittel.

Avots: EH I, 47

‡ aîzslîdzêt ² A. Brigader (bei Plūd. LR. IV, 148), dahingleiten.

Avots: EH I, 49

aplĩdzinât, tr., gleich machen: matus, das Haar ordnen Kaudz. M., A. XX, 10.

Kļūdu labojums:
ordnen = beschneiden

Avots: ME I, 102

arlīdza, Hausschwalbe (Hirundo urbica L.) Illuxt. [?].

Avots: ME I, 141

atlĩdzêt, gew. atlĩdzinât [li. atlýginti], wieder gleich machen, entschädigen vergüten: parādu, zaudējumu LP. VII. 345. tas viņam bagātīgi atlīdzināja par tuo mazumiņu Vēr. I, 1081. es tev ruozes atlīdzēšu: duošu savu bāleliņu JK. I, 57 Refl. -tiês, untereinander die gegenseitigen Forderungen ausgleichen.

Avots: ME I, 173

atlĩdzinājums, atlĩdzĩba, auch atlīdze J. Kaln., Entschädigung, Vergütung, Kompensation: par meitu bija jāmaksā atlīdzinājums BW. III, 1, 4. viņš nedabū par saviem pūliņiem nekādas atlīdzības Vēr. XIII, 455; atlĩdzinâtãjs, einer, der entschädigt, vergilt, ausgleicht, aequivalent ist.

Avots: ME I, 173

‡ atlīdzît (li. atlýginti "vergüten"), entgelten, vergeiten (?): atļāve, lai kaŗuo vien; būs atlīdzīts Pas. VII, 488, Bērzgale.

Avots: EH I, 154

atpalīdzêt, Gegendienste erweisen Schujen: viņas bē̦du dienā tam atpalīdzēšuot JK. V, 116; Altenwoga u. a.

Avots: ME I, 181

bezdelîdzē̦ns: auch (mit ì ² ) Saikava, (mit î ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 214

bezdelîdzē̦ns, eine junge Schwalbe, ein Schwalbenkind AP.

Avots: ME I, 282

‡ dalìdzinât ² Kaltenbr., endgültig ebnen: vē̦lāk dalīdzināja ar strīķi (von der zu schärfenden Sense).

Avots: EH I, 305

‡ dapalìdzêt ² Kaltenbr., hin und wieder Beihilfe gewähren: jis man dapalīdzēja. daplakt: kaķis daplakst pie zemes Auleja.

Avots: EH I, 307

iêlīdzîgs ^2: izturējās laipnīgs un ie. pret saimi Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 107.

Avots: EH I, 527

iêlīdzîgs ² [Katzd.], verträglich, friedlich: ielīdzīgs cilvē̦ks; ielīdzīgi dzīvuot Dond.

Avots: ME II, 39

‡ it˙lĩdz, gerade (fig.) AP.: tâ i. desmit stuopu iet spainī. i. kâ nuosita pulkste̦ns desmit, tâ luopi nāce mājā.

Avots: EH I, 432

izlĩdzêt, intr., aushelfen: ja tik vien nelaimes, tad tev izlīdzēšu. Refl. - tiês, sich behelfen, Rat finden: sulainis izlīdzas tâ LP. IV, 42.

Avots: ME I, 764

‡ izlīdzîgs, hilfsbereit, behilflich Fest.: kas visiem tik ... i. Janš. Bandavā II, 8, visiem i. un palīdzīgs Pas. X, 179.

Avots: EH I, 463

izlĩdzinât Refl. -tiês. ‡

3) sich aufrichten
(r. выравниваться!): jis ... pieliek ruoku pie cepures, piesit kāju, izlīdzinājas kai pret oficeri Pas. VIII, 63.

Avots: EH I, 463

izlidzinât (li. išlýginti), tr.,

1) ausglätten, ebnen, ausgleichen, versöhnen:
viņa ņēmās spilve̦nus izlīdzināt. izlīdzināts ruobs. Vēr. II, 189. izlīdzināti ienaidnieki. zirgs izstaipa un izlīdzina luocekļus Vīt. 86;

[2) kastrieren:
izlīdzināts āzis Für. I.] Refl. - tiês,

1) gegenseitige Forderungen ausgleichen:
nu laiks mums izlīdzināties;

2) sich versöhnen:
tie grib zieduodami ar tiem (dieviem) izlīdzināties LP. VII, 343. Subst. izlĩdzinâtãjs, der Vermittler G. Allun.

Avots: ME I, 764

izpalĩdzêt, intr., aushelfen, behilflich sein: te vārna izpalīdzēja JK. V, 116. Refl. - tiês, sich behelfen, Rat, Ausgang finden: bet tādā atgadījumā varuot izpadīdzēties Etn. IV, 174. Subst. izpalĩdzẽjums, die erwiesene Hilfe; izpalĩdzēšanâs, die Selbsthilfe, gegenseitige Hilfe, Unterstützung: savstarpējas izpalĩdzēšanās paradumu Vēr. II, 559; izpalĩdzêtãjs, der Helfer, Helfershelfer: viņš bija izpalīdzē̦tājs visās tiesu lietās A. XII, 723.

Avots: ME I, 777

‡ izpalĩdzĩba, die Aushilfe: griezties ... pie viņas pēc izpalīdzības Janš. Dzimtene III ² , 57.

Avots: EH I, 470

izpalĩdzîgs, behilflich, hilfbereit: izpalīdzīgs cilvē̦ks MWM. šis teiciens nuo tevis, tik laipna, klusa un izpalīdzīga izklausās kâ juoks JR. V, 9.

Avots: ME I, 777, 778

‡ kalīdz, während: pa tuo 1aiku, k. brāļa nav mājās ... Pas. III, 316 (aus Lixna).

Avots: EH I, 578

kālīdz: auch (mit à ² ) Auleja; "tiklīdz" Ellei, Salgaln, Sessau (mit â ² ), Sessw.

Avots: EH I, 600

[kālīdz, so lange, als: kālīdz dzīva būs latgaliešu tauta L. W. 1921, No 50, 1 ₄ .]

Avots: ME II, 191

[klīdzinât, = kliedzināt: dienu ganus klīdzināji BW. 2364.]

Avots: ME II, 230

‡ kolīdz Bērzgale, Kalupe, (mit ì ² ) Gr.-Buschh.; (kolîc) Pilda n. FBR. XIII, 54, = kamē̦r: var pagaidīt, k. tu atnāksi Gr.- Buschh. staigāja pa visām malām. k. atrada ... tē̦vu Pas. IV, 152 (aus Rositten). gaida, k.... pajims XII, 388.

Avots: EH I, 638

kùolĩdz,

1): auch Saikava; k. kaŗaspē̦ks ieraudzīja viņu Pas. VIII, 140;

2): auch Schwanb.

Avots: EH I, 687

kùolĩdz,

1) sobald als:
tas nuotiks, kuolīdz tē̦vs būs atspirdzis Niedra. kuolīdz nākusi linu raušana, tuo tik šis licis ganu zē̦nu tūdaļ pie darba Dok. A.;

2) solange als, bis:
tuolīdz gāju brāļuos sē̦rstu, kuolīdz dzīvs tē̦vs, māmiņa. Vgl. BW. 26661, 3.

Avots: ME II, 343

lĩdz

1) a): tāds bē̦rns ir l. ar suni (einem Hunde vergleichbar)
Strasden. bē̦rni. neganti l. vilkiem Seyershof; ‡

d) sofort:
aklie dunduri l. krīt, l. kuož KatrE. l. es prasīju, l. man deva Lesten. l. nuoej un pasaki, kuo gribi, l. tūlin vēlējuši Janš. Mežv. ļ. I, 318; Belege dafür auch ME. II, 478 unter 3a;

2): mit î ² Schrunden n. FBR. XIII, 104;

d): strādā l. beidzamuo (= l. beigām) Siuxt;

e): trauks pilns l. ar malām (neben līdz baznīci trīs verstes) Dunika. N. Joki WuS. XII, 83 stellt hierher auch alb. pëligjë "Vergeltung".

Avots: EH I, 746

lĩdz, lidz [Dunika], Stenden,

1) Adverb -

a) gleich, ebenso wie:
kad nuomiru, tad gulēju līdz ar kuoka gabaliņu BW. piel. ² 63, 1 var. [tâ līdz U., desgleichen.] lai es arī balta augu līdz citām māsiņā, auf das ich weiss (zart) wüchse, gleich den andern Schwesterlein BW. 2856. tās vistas jau šuogad līdz mežuoņiem, die Hühner sind ja in diesem Jahre gleich wilden Tieren. duošu cimdus, duošu zeķes līdz saviem brālīšiem, ich werde (dir) Handschuhe, werde dir Strümpfe geben, ebenso wie meinen Brüdern BW. 15840, 14;

b) gerade so viel:
divsimti līdz, gerade 200. [nu ir līdz U., nun ist die Zahl voll. vai līdz, vai lieks U., Paar oder Unpaar.] it līdz sešpadsmit, gerade 16 Kaudz. M. visi līdz, alle und jede: lai dievu visi līdz nu teic G. L. lai neauga rudzi, mieži... līdz deviņas vasariņas, auf dass gerade 9 Jahre Roggen und Gerste nicht wüchsen LP. VII, 573;

c) zugleich, mit:
nāc man līdz! laimīt mana, līksmīt mana, līdz ar mani tautiņās! BWp. 83, 2. Oft in Verbindung mit ar: prāts līdz ar cilvē̦ku aug, der Verstand wächst zugleich mit dem Menschen. ka varē̦tu kumeliņu līdz ar dienu apse̦gluot, auf das wir das Rösslein mit Tagensanbruch satteln könnten BW. 13937;

2) Präp. mit d. Dat., Akk. - Instr., auch (selten) mit d. Gen., bis, bis zur, bis zum,

a) lokal:
viņš iebrida dubļuos līdz auklām od. auklu vietām. nuobridies līdz kaklam LP. VI, 303. tautas savus vaŗavārtus līdz pusīti (līdz pusei, līdz pusītes BW. 9189,

3) vien atvēra; veŗat, tautas, līdz galam! Ltd. 1019. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101; līdz Rīgai od. Rīgi (Grünh.) od. līdz Rīgu;

b) temporal: līdz šuo baltu dienu, bis auf den heutigen Tag;
līdz rudenim, bis zum Herbst; [līdz šim, bis jetzt]; līdz šim laikam od. līdz šuo laiku, bis zu dieser Zeit; līdz Miķeļiem, bis Michaelis; līdz gaismai (līdz gaismi Lesten, Neuenburg), līdz gaismu (Apschuppen), so auch līdz saulei, bis Tagesanbruch;

c) bei ungefähren Quantitätsangaben:
par kartupeļiem tagad maksā līdz rublim, für Kartoffeln zahlt man bis zu einem Rubel. pieci līdz seši pē̦di (Dual), fünf bis sechs Fuss LP. VI, 236;

d) zur Bezeichnung des Grades, bis zu dem etwas geht:
viņš... muocija tuos līdz beidzamam, er quälte sie bis aufs Äuserste. tas bija tâ līdz nagiem (līdz ar nagiem LP. IV, 92), das war Matthäi am letzten;

a) zur Bezeichung der Gleichstellung, des Rangverhältnisses:
svešai mātei drauga bē̦rns ne līdz kuoka gabaliņu, für die Stiefmutter gilt das fremde Kind nicht einmal soviel, wie ein Holzstück RKr. VIII, 45. audz, mana pādīte, līdz mani liela, wachse so gross wie ich! lai zied mani vaigu gali līdz sarkanu ābuoliņu BW. 5416. es uzaugu pus mežiņa, vainags līdzi meža galu (Var.: meža galu (Instr.) vainadziņš), ich wuchs halb so gross wie der Wald, mein Kranz aber in gleicher Höhe mit dem Wipfel des Waldes BW. 5313, 2. re̦dzu savu arājiņu līdz bāliņam nee̦sam, ich sehe, dass mein Mann nicht auf gleichem Niveau mit meinem Brüderchen steht 21399. augu tieva, augu gaŗa, līdz bāliņa neizaugu 5300. kas tā tāda griezes galva sēd līdz (neben) manu bāleliņu? 21231, 3. In manchen Fällen ist es nicht leicht zu entscheiden, ob līdz als Präp. oder als Adverb anzusehen ist: līdz lapām es zaļuoju, gleich den Blättern grünte ich 5979. bārenīte puškuojās līdz bajāra meitiņām; smuidra egle līguojās līdz kuplām eglītēm 4631; vgl. līdz 1a. Zuweilen wird līdz ar in dieser Bedeutung gebraucht: tieva, gaŗa es uzaugu līdz ar (Var.: līdz pat) meža galiņiem 5313, 1. man ruociņas nuosalušas līdz ar le̦da (= - us) gabaliņu, mir sind die Hände wie ein Eisstück gefroren 1618;

f) im temporalen Sinn wird
līdz in N. - Bartau mit dem Infin. statt eines verbalen Substantivs konstruiert: tuo var duomāt, kuo tas līdz paaugt (= līdz paaugušanai od. līdz tas auga) būs apēdis, man kann sich denken, wieviel er bis zum Erwachsen verzehrt haben wird. es strādāšu līdz kamē̦r beigt (= līdz beigām od. līdz kamē̦r beigšu), ich werde arbeiten, bis ich es beenden werde Etn. II, 155;

3) Konjunktion,

a) sobald als; zu
līdz gesellt sich oft in dieser Bedeutung kuo, tik (s. tiklīdz), im Hauptsatz steht oft līdz, tūliņ: [līdz viņš nāk, līdz sāk trakuot U., kaum kommt er, so beginnt er auch tolle Streiche.] līdz iegāju, līdz pazinu, māte meitu izde̦vuse, sobald ich eintrat, erkannte ich gleich, dass die Mutter die Tochter verheiratet habe (eig. zu gleicher Zeit trat ich ein, zu gleicher Zeit erkennte ich...) BW. 18356, 2. nuo rīta tē̦va dē̦ls, līdz kuo pamuodies, tūliņ steidzies uz jūŗmalu LP. III, 58. kuo līdz es paliku viens... Egl.;

b) solange als, während:
lustīga, vēlīga, līdz jauna meita BW. 165. es lustēju, līdz es jauna, līdz nē̦sāju vainadziņu 162;

c) bis:
cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ. es neiešu tautiņās, līdz brālītis sievu ņems BW. 3171. duod, māmiņa, manu tiesu, līdz saulīte nenuogāja! 1494. nevaru mieru ātrāki atrast, līdz mani kauli nebūs paglabāti kapsē̦tā Etn. IV, 84.- In nominalen Zusammensetzungen mit Verbalnomina entspricht līdz dem deutschen mit, z. B. līdzgājējs, der Begliter. Was die verbalen Zusammensetzungen betrifft, so verbinden sich nur die Verbalformen nominalen Charakters, der Infintiv und das Partizip mit līdz zu Kompositis: lĩdznãkt, mitkommen, lĩdznãkdams, mitkommend, lĩdznãcis, mitgekommen; aber viņš nāca līdz, er kam mit - ebenso wie im Deutschen. [Richtiger aber ist die Schreibung lĩdz(i) nãkt, lĩdz(i) nãkdams usw., denn sonst müste man z. B. auch gaŗãmiet, gaŗãmiedams usw. (statt gaŗãm iet usw.) schreiben. - Nebst līg, līgans, līgt zu līdzs, li. lýg, lýgus "gleich, eben" apr. stesmu polīgu "desgleichen", got. galeiks "gleich"; s. auch Le. Gr. 508 f.]

Avots: ME II, 477, 478, 479

lĩdza,

1): auch Auleja, N.-Laitzen, Siuxt, Smilt.; jem mani l. (nimm mich mit)!
Kal., OB. jis uzauga l. ar mani Pilda;

2) (Präp.) bis:
guli tu l. pastaru dienai! Pas. IV, 252. valkāja gaŗu svārku, l. zemi nuorakstītu Janš. Pag. pausm. 45; ‡

3) sobald als:
l. paē̦d pusdienu, tâ pruo˙jã! Grenzhof n. FBR. XII, 11; ‡

4) gleichmässig
Auleja: l. vajag samest; ‡

b) "?": saimnieks nu saka dziesmas nummuru: pieci, trīs, l. Janš. Dzimtene IV, 239.

Avots: EH I, 746

lĩdza, gleich, zusammen mit N. - Schwanb.: ēd, kas tev līdza! Etn. I, 107. citi, kas gribēja iet līdza, gāja kājām BW. I, S. 188. saule, saule, zeme, zeme, kam tu līdza nedarīji? BW. 4380. vai tā mana dziedāšana tevi līdza aizvedīs? 584; 595; 1018, 1; 4380. [darītu bagātus un saviem mīļiem eņģelim līdza Manz. Post. 7. nāc man lĩdza! PS.]

Avots: ME II, 479

līdzā (unter līdzai): auch (mit ĩ ) Perkunen, Sehrunden: ganam rīste lìdzā ² Liepna. lai balsiņš l. skan ar citām masiņām BWp. 278, 3 var. bē̦rzu birzi l. devu. BW. 17630.

Avots: EH I, 746

līdzai: auch Tdz. 35860; 44452. vai iesim līdzai (werden wir mitgehen)? Zirau.

Avots: EH I, 746

līdzai, līdzā BW. 1191, = lĩdza, lĩdz, lĩdzi: man Laimiņa līdzai nāca BW. 18615.

Avots: ME II, 479

lĩdzâkš: auch (lìdzàkš ² ) Fest. n. FBR. XVII, 94; man gabals ir tavam l. AP. kuokus sāk l. sliet citu pie cita ebenda.

Avots: EH I, 746

lĩdzâkš [Trik., N. - Peb.], C., [lĩdzâkšis PS., lìdzākšņi ² Ls.], neben, zur Seite, daneben, nebeneinander, zusammen: divas māsas līdzākš BW. 19301. atruodam lugu par cienīgu citu tautu lugām līdzākš stāties A. XI, 744.

Avots: ME II, 479

līdzākšņi (unter lĩdzâkš und lĩdzāš ): auch (mit â ² ) Ramkau.

Avots: EH I, 746

lĩdzakšs, parallel: līdzakšas līnijas A. XV, 118.

Avots: ME II, 479

‡ līdzanes, Adv., = lĩdzi 4: kad es gāju tautiņās, gaili ņēmu l. BW. 23278, 6 var. (aus Dond.).

Avots: EH I, 746

lĩdzans;

1): auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Pilda, Warkl., Wessen (mit ì ² ), Pas. IX, .108. saskaiti naudu līdzani (= līdzīgās daļās)! Bērzgale;

2): dē̦ls tē̦vam l. Warkl. lielmanis l. ar bagātuo ebenda. ar mani l. gadiem Pas. III, 241; ‡

3) quitt, schuldenfrei
(lìdzans ² ) Oknist (hier daneben ein Adv. lìdzani ² ); ‡

4) einfarbig
(mit ì ² ) Auleja: lindrakus aude i[r] visus līdzanus, i[r] graidiem.

Avots: EH I, 746

lĩdzans Mag. XIII, 2, 45, [PS., Preili, Wolm.], = lĩdze̦ns.

Avots: ME II, 479

lĩdzâs, lĩdzãm Etn. III, 183, līdzanās Anzen BW. 23278, (auch līdzavēs BW. 23278, 6), neben, zur Seite, zusammen: līdzās (Var.: līdzām) sē̦du ar bāliņu BW. 12016. Uoliniete stāvēja Prātniekam līdzās Kaudz. M.

Avots: ME II, 479

lĩdzāš: auch (mit â ² ) AP., (mit ì ² ) Meselau.

Avots: EH I, 746

lĩdzāš, [līdzaši U., līdzāšk Kaul., Kalzenau, līdzaski L.], līdzaški N. - Schwanb., lĩdzâkšņi, neben, zur Seite, zusammen: mums abiem līdzāš sēžuot vietas pilnīgi pietiks Vēr. II, 420.

Avots: ME II, 479

līdzaša, līdzaška, līdzašņa, comm., auch m. līdzašķis, fem. līdzašnĩte, der Doppelgänger, das Ebenbild Dobl.: mātes meitas līdzašnītes pieviļ dē̦lu māmulīti; abas vienu daiļumiņu, abas vienu augumiņu VL. cilvē̦ki, kas atgadās vienādiem veidiem, tuop saukti par līdzašņiem [Zu einem nom. s. * līdzasnis?], līdzašķiem, savlīdžām Naud.

Avots: ME II, 479

‡ lìdzāši ² Meselau, = lĩdzāš.

Avots: EH I, 746

līdzāšk (unter lĩdzāš ): auch (mit ì ² und â ) Fest.

Avots: EH I, 746

‡ lìdzāški ² Kalz. n. Fil. mat. 28, = lĩdzâs.

Avots: EH I, 746

lĩdzatbilˆdîgs ,* mitverantwortlich: mēs visi e̦sam līdzatbildīgi A. XXI, 473.

Avots: ME II, 479

lĩdzatne̦sts, mitgebracht: ē̦dušas līdzatne̦stas ciema maizes LP. VII, 863.

Avots: ME II, 479

lĩdzbaudîtãjs, der Mitgeniessende: šī prieka līdzbaudītāji Aps.

Avots: ME II, 479

lĩdzbràucẽjs, der Mitfahrende: kad visi līdzbraucēji gatavi... BW. III, 1, 101.

Avots: ME II, 479

lĩdzcènsis ,* [lĩdzcentis * Wid.], lĩdzcè̦nsuonis *, der Mitbewerbeŗ Konkurrent, Nebenbuhler: kas grib konkurēt ar saviem līdzcenšiem... Ar. nu mans draugs tuop par līdzce̦nsuoni A. XVII, 5. un uz priekšu devās nepārre̦dzamais bars pāri par savu līdzce̦nsuoņu līķiem A. XV, 471.

Avots: ME II, 479

lĩdzcìetîba, das Mitleid.

Avots: ME II, 479

lĩdzcìetîgs, mitleidig: līdzcietīgi jautāja Dīcm.

Avots: ME II, 479

lĩdzcilˆtniẽks ,* der Stammesgenosse Brasche.

Avots: ME II, 479

lĩdzdabûts, mitbekommen: līdzdabūts, pūrs, so auch Infin. lĩdzdabūt, mitbekommen.

Avots: ME II, 479

lĩdzdalĩba ,* die Teilnahme, Beteiligung: līdzdalību un līdzjūtību sajust pret citiem; sieviešu līdzdalība draudzes dzīvē Vēr. II, 1443.

Avots: ME II, 479

lĩdzdar̂bĩba ,* die Mitwirkung: tagad vajag līdzdarbības nuo visām pusēm B. Vēstn.

Avots: ME II, 479

lĩdzdar̂biniẽks ,* der Mitarbeiter Tēv.

Avots: ME II, 479

[līdzdeve St., die Mitgabe.]

Avots: ME II, 479

lĩdzduôts, mitgegeben: līdzduotas guovis BW. III, 1, 6.

Avots: ME II, 479

lĩdzdzêrẽjs ,* der Zechgenosse.

Avots: ME II, 479

lĩdzdzîvuôtãjs ,* der Miteinwohner.

Avots: ME II, 479

‡ lìdze ² Oknist, = lĩdz 1c: braukt kam l. pajemt kuo sev l.; = lĩdz 1a: l. ar malām pilns.

Avots: EH I, 746

lĩdzêdẽjs, der Mitesser.

Avots: ME II, 480

‡ līdzei, mit (Adv.): kuo mēs ar muļķi vairs jāsim l.? Pas. VII, 225 (aus Durben). Wohl mit -ei aus -ai.

Avots: EH I, 746

lìdzẽjs od. lìcẽjs, jemand, der bereit ist übereinzukommen. Zu lìgt.

Avots: ME II, 480

lĩdzeklis ,* lĩdzêklis C., das Mittel Kronw.: līdzekļi, ar kuŗiem varē̦tu lipīgas slimības apkaŗuot SDP. VIII, 56.

Avots: ME II, 479, 480

‡ lĩdze̦n Schlehk n. FBR. VII, 52, Rothof n. FBR. VIII, 129, lĩdzen Suhrs n. FBR. VII, 52, = lĩdzi 4?

Avots: EH I, 746

‡ līdzenīca BW. 20707,

1), die Brautführerin
(mit ì ² );

2) eine, die mitgeht
Tdz. 43181.

Avots: EH I, 746

‡ lĩdzenicas Segew. die Hochzeitsgäste vön Seiten des Bräutigams" (?).

Avots: EH I, 746

lĩdzenieks,

1): (ehemals) ein zuverlässiger Mensch, der im Auftrag des Gutsbesitzers eine Branritweinsendung (zum Verkauf) begleitete
Ap.; plur. lĩdzenieki AP. "Hochzeitsgäste"; tagad man ir uotra līdzeniece ("?") ... jaunā (scil.: kundze) bez divām gajējām nevaruot iztikt Ciema spīg. 145.

Avots: EH I, 746

lĩdzeniẽks, lĩdz(i)nieks,

1) einer, der mitgeht, mitfährt, der Brautführer:
brūti veda pāris nuo viņas tuvākiem radiem, vīrietis un sieviete, kuŗus tādēļ pa visu kāzu laiku sauca par līdzinieku un līdzenieci BW. III, 1, 52. [ak tu kuce, līdzeniece! BW. 34433]; der Plur., das Brautgefolge: piebrauca pie baznīcas bez radiem un līdziniekiem Tirsm. līdzenieku māmiņai peles ādas pastaliņas BW. 20463, 5;

2) der Doppelgänger, das Ebenbild:
man nu līdzenieks arī viņai jārāda MWM. V, 494;

3) * der Läufer (im Schachspiel)
Konv. ² 3762.

Avots: ME II, 480

lĩdzeniski SPr., = lĩdzâs.

Avots: ME II, 480

lĩdze̦ns,

1): kārtis līdze̦nas nuodze̦nā lw.;

2): visi cilvē̦ki e̦suot līdze̦ni dieva priekšā A. Sprūdžs Asaru liekņa 41.

Avots: EH I, 746

lĩdze̦ns,

1) gleich, eben:
līdze̦ns plāns, ceļš, lauks. līdze̦ns kâ plāns. vai līdze̦nas (linu) saujas plūcu BW. 28429;

[2) gleich, ähnlich:
satikušies divi līdze̦ni spē̦ki Rositten. tev būs arīdzan viņa ģīmei līdze̦nam tapt Manz. Post. 67. Adv. līdze̦ni "ordentlich" Manz. Lettus].

Avots: ME II, 480

lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: truoksnis tāds, ka viss līdze̦nums atskan Vēr. I, 1395.

Avots: ME II, 480

‡ lìdzèš Lasd. u. a. n. FBR. IX, 158, Prl. n. FBR. VI, 113, Saikava, = līdzēši.

Avots: EH I, 746

līdzēši: auch (mit ì ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90, Saikava n. Fil. mat. 178.

Avots: EH I, 746

līdzēši Buschh., für lĩdzāš.

Avots: ME II, 480

‡ lìdzèšk ² Borchow n. FBR. XIII, 30, Heidenfeld, lìdzēški ² Heidenfeld, lìdzèšņi ² ebenda und Selsau n. FBR. IX, 158, = līdzēši.

Avots: EH I, 746

lĩdzêt,

1): auch (mit ì ² ) Oknist, (mit î ² ) Frauenb., Siuxt, Strasden: līdz... runāt Janš. Mežv. ļ. II, 26; ‡

3) (be)zahlen
(?): kuo vajag kungam līdzēt ² ? Kaltenbr.; zahlen, (eine Rechnung od. Schuld mit Geld, Naturalien od. Arbeit) begleichen Bērzgale: līdzēt kam savu parādu ar darbu, ja nav naudas. līdzē man darbā, ja vari! Zur Bed. ‡ 3 vgl. li. lýginti und le. lĩdzinât 5.

Avots: EH I, 747

lĩdzêt [auch Wolm., PS., Salis, Ruj., AP., Serbigal, C., lìdzêt Neuenb.], lîdzêt ² Kand., [Tr., Bl., Līn., Alschw., Dond., Lautb., Dunika, Bauske], - u, - êju,

1) intr., helfen, beistehen:
es ar biju sērdienīte, es līdzēju sērdienei; kad dziedāja, līdz dzieda;ju, kad raudāja, līdz raudāju BW. 3992. kādu reizu dievs līdzēja, kādu reizu nelīdzēja 31207. līdzi šam, līdzi tam, līdz[i] savam naidniekam BW. 34181. līdzat, brāļi, man ar naudu! 13651, 2. kuo līdz mans augumiņš? 6894. Sprw.: kur līdz darbs, neturi pātarus! nelīdz ne lāsti od. zâles, ne pātari. nieki nelīdz, darīšana līdz. tur lē̦ti līdzams, līdzē̦ts, da ist leicht zu helfen LP. VI, 310; 504; JK. V, 44. Mit abhängigem Infinitiv: kuo līdz man rudzus sēt? BW. 11151;

2) tr., mit jemand zu gleicher Zeit ankommen, einholen:
jāsim, brāļi, simtu jūdžu, tur mēs māsu līdzēsim BW. 13646, 24. Refl. - tiês, sich helfen: bet kâ nu līdzēties? LP. VII, 1312. viņi paši neprata līdzēties R. Sk. II, 89. Subst. lĩdzẽjums, die Hilfe: paldies saku dieviņam par darbiņu līdzējumu BW. 6936; lĩdzêšana, das Helfen; lĩdzê̦tãjs, der Helfeŗ in Suhrs der Begleiter zum Gesang: viena dziesmu teicējiņa, uotra laba līdzē̦tāja BW. 292. Zu lĩdzs; ursprünglich wohl: gleich, dasselbe tun. [Im Hinblick auf la. pār esse "gleich (stark), gewachsen sein" und r мочь "können": помочь "helfen" könnte man auch für līdzêt eine ältere Bed. "gewachsen sein, vermögen" voraussetzen, während die Bed."helfen" sich zuerst in palīdzêt (das ja auch viel üblicher ist in dieser Bed.) entwickelt hätte.]

Avots: ME II, 480

lĩdzgãdĩba ,* die Mithilfe B. Vēstn.

Avots: ME II, 480

lĩdzgãdniẽks ,* der Mithelfer.

Avots: ME II, 480

lĩdzgãjẽjs, wer mitgeht, der Begleiter: vīrs pierunājis kādus biedrus par līdzgājējiem LP. VII, 1126. uz baznīcu jāja tie četri: priekšā brūte ar brūtgānu, pakaļā līdzgājēja vīrs (pre̦cē̦ts, nuo brūtes puses) RKr. XVI, 106.

Avots: ME II, 480

lĩdzgalˆvuôtãjs ,* der Mitbürge.

Avots: ME II, 480

lĩdzgavêt, gavēju līdz, intr., mitfasten: ķēniņš pavēlēja visiem līdzgavēt Lp. VII, 201.

Avots: ME II, 480

‡ lĩdzgribis (Neologismus?) Austrums, ein Mitbewerber.

Avots: EH I, 747

lĩdzi,

3): "līdzi" ME. II, 480 ist vielleicht ein nom. pl. zu līdzs;

4): kad vējš pūšuot l. bērniekiem, tad tas aizne̦suot visu laimi l. nuomirējam Salis; ‡

7) sobald als:
l. visi sagula, ezītis nuomete savu kažuoceņu Pas. IV, 490 (ähnlich in Kaltenbr.); ‡

8) gerade:
l. uz ruobeža bija klēts Kaltenbr. l. pus˙trešas dienas nelija ebenda. lieks vai l.? (paar od. unpaar?) ebenda.

Avots: EH I, 747

lĩdzi [li. lýgiai], Adv.,

1) gleich, eben:
kad galdiņš līdzi stāv, tad man brāļi, tad māsiņas BW. 3878. lai te̦k līdzi kumeliņš 29878. gana dieva ruociņā, kas visiem līdzi dara BW. 33667. Dēkle, Dēkle, Laima, Laima, kam tu līdzi nedarīji? warum hast du (allen) nicht gleiches Geschick bestimmt? 1218;

2) gerade so viel; nicht mehr, nicht weniger;
31 līdzi, gerade 31 A. XV, 341;

3) quitt:
nu mēs līdzi MWM. VIII, 810;

4) zugleich, zusammen, mit:
visi darbi līdzi gāja tikušai meitiņai BW. 6873. pats es līdzi palīdzēju tuo meitiņu nicināt 8634. dieviņs līda līdumiņu, ne visiem līdzi līda"citiem līda šuovasaŗ citiem citu vasariņu BW. 33657. tur es tev līdzi iešu 18024;

5) verträglich:
kad tik līdzi padzīvuoju līdzīguos ļautiņuos BW. 8408;

6) als Präp. mit dem Akk. - Instr.: līdzi mežu es izaugu (Var.: 2: es izaugu līdz mežam) BW. 30662, 1. ich erreichte wachsend die Höhe des Waldes.

Avots: ME II, 480, 481

lĩdzĩba (li. lýgyba Arch. Phil. III, 52),

4): vai par lìdzību vai pa draugam? Kaltenbr. tur jiem ir sava l. (sie haben da unter sich abzurechnen)
ebenda; ‡

5) taisīt līdzību (ein Pensum) begleichen, (eine auferlegte Arbeit) beenden
(?): gribam tâ rīkuoties, ka svē̦tvakar varē̦tu t. l., lai nākuošnedēļ nav vairs jābrauc Janš. Mežv. ļ. II, 85.

Avots: EH I, 747

lĩdzĩba [li. lydỹbė],

1) die Ähnlichkeit:
darīsim cilvē̦ku pēc mūsu ģīmja, pēc mūsu līdzības I Mos. I, 26;

2) das Gleichnis, die Parabel:
runāt līdzībās; līdzība par sējēju, raugu u. c.; die Rede: līķa līdzība, die Leichenrede St.;

3) die Gleichheit, gleiches Los:
dar[i], dieviņ, kuo nedari, dar[i] visiem līdzībiņu! BW. 9172;

4) Genugtuung, Vergeltung, Bezahlung:
gan viņš dabūs savu līdzību, er wird schon seinen Lohn bekommen St.; līdzību darīt, Genugtuung verschaffen St.; līdzību turēt, Rechnung halten L., St. es tuo negribu par velti, bet par savu līdzību, ich will es nicht umsonst, sondern für Bezahlung U., Aps., Erlaa.

Avots: ME II, 481

lĩdzĩbas, das Dingen, Abmachen: saule gāja līdzības, es saulīti līdza gāju; saule līga dieva dē̦lu, es maizītes arājiņu BW. 33918, 1. Zu līgt.

Avots: ME II, 481

‡ lĩdzībnieks, wer in Gleichnissen redet (?): kāzās ... ielūgtais ve̦cākais ... brūtes pāri ... līdzināja pēc bībeles Rebekas un Rutes stāstiem ... kad līdzībniekam kur kļūdījās, tad jaunajiem uznāca smiekli Kundziņš mana mūža gājiens 7.

Avots: EH I, 747

lĩdzìedzîvuôtãjs ,* lĩdzìemīltniẽks, der Miteinwohner.

Avots: ME II, 482

lĩdziêt, eimu, iemu od. eju lĩdz, gāju lĩdz, intr., mitgehen: bē̦rns gribēja mātei līdziet.

Avots: ME II, 482

lĩdzîgs, ‡

4) rechtwinkelig angebracht (befestigt):
izkapts ir līdzīga, kad tā piestiprinata pie kāta taisnā leņkī Grob. ‡ Adv. līdzīgi,

1) rechtwinkelig angebracht:
vis˙labāk, kad l.: ni atkaru, ni uzkum Heidenfeld;

2) gerade, genau:
l. astuotajā verstē Behnen n. FBR. XVI, 149;

3) entlang, parallel:
te nevar pārlekt par gŗāvi; te jāiet l. Frauenb.;

4) nahe:
tur iet ceļš l. gaŗā(m) Frauenb.

Avots: EH I, 747

lĩdzîgs,

1) ähnlich:
dē̦ls tē̦vam līdzīgs;

2) quitt, schuldenfrei:
[viņš man līdzīgs ticis U.] tâ ticis ar visiem līdzīgs Blaum.;

3) verträglich:
kad tik līdzi padzīvuoju līdzīguos ļautiņuos BW. 8408. līdzīg[i], līdzīg[i], labi ļaudis, citam pāri nedariet! BW. piel. ² 4816.

Avots: ME II, 481

lĩdzîgums: straume, meičas l. (Ebenbild?) Ausekļa raksti (1888) I, 97.

Avots: EH I, 747

lĩdzîgums, das Ähnliche, Gleiche; morālisks līdzīgums, moralische Gleichheit B. Vēstn.

Avots: ME II, 481

‡ lìdzina ² (Adv.) "?": saskaiti naudu l˙! Pilda n. FBR. XIII, 54.

Avots: EH I, 747

lĩdzinât,

1): l. mē̦slus Seyershof. l. guovis (mit ì ² ) Sonnaxt, die Stelle, wo (im Stall) die Kühe stehen, vor dem Streuen ebnen;

5): ne˙kuo nelīdzina par uzturēšanu Seyershof. Refl. -tiês, ‡

3) "langsam welken"
(?) AP.: sē̦klas abuoliņu nuopļaun un tik kasa kuopā un liek kārstā, lai tas pats tur līdzinājas.

Avots: EH I, 747

lĩdzinât (li. lýginti "gleich machen", [apr. līgint "richten"]),

1) gleich, eben machen, ebnen:
ceļu, dziju BW. 8402; matus, ruožu dārzu 3523; pļavas, namentlich vom Bekappen der Bäume: lai es braucu siliņā priedēm galus līdzināt BW. 30384. lai es braucu tīrumā velēniņu līdzināt BW. 2796, 1. vē̦ss laiks rudzus līdzina, die kühle Zeit beim Roggenschuss macht, dass der Nachschuss sich erholet und dem ersteren gleich wird St. līdza Laima līdzināja ar ve̦cām sieviņām, die Laima machte mich den alten Frauen gleich BW. 1250. [tie ļaudis dzīvuos vieni paši un netaps līdzināti starp tiem pagāņiem Glück IV Mos. 23, 9];

2) ausgleichen, das Gleichgewicht herstellen, versöhnen:
ej, māmiņa, maltuvē, līdzin[i] savas malējiņas: liec lieluo pie mazās, lai te̦k viegli dzirnaviņas! BW. 7990. iesi tautu līdzināt, tiksi pate vaideniece 17741. māsa naidu sacē̦luse, sūta brāļus līdzināt 13765;

3) vergleichen, gleichstellen:
līdzi mani līdzināja ar citām ietaļām BW. 23803. [kam būs man šās tautas cilvēkus līdzināt un kam ir tie līdzinājami? Glück Lukas 7, 31];

4) gleich verteilen; rechnen
Elv., berechnen, zählen, schätzen, taxieren: stūrmanīša līgaviņa zveja naudu līdzināja A. XI, 426. dieveris dienu nelīdzina (Var.: nerēķina), kâ līdzina mācīciņa BW. 23799. man ruociņas nuosalušas... tautu naudu līdzinuot 24333. luopus ze̦mi līdzināt, das Vieh niedrig taxieren Spr.;

5) aufwiegen, bezahlen:
parādus. uotru nakti negulē̦tu, lai ar naudu līdzinātu BW. 12554, 3. ne kumeļa neatstāšu, ar naudiņu līdze̦nāju 26225, 1; [ähnlich 34529];

6) veroben:
šuodien manu augumiņu ar nelieti līdzināja (Var.: derināja) 16045;

7) dziesmu līdzināt, mitsingen
n. Mag. XX, 3, 207 (ob nicht vielmehr: Ebenmass, Harmonie verleihen?): vai tās (lielas meitas) mani maltu veda, vai dziesmiņu līdzināt (Var.: darināt) BW. 675, 2;

[8) sich einem andern rechthaberisch, unziemlich gegenüberstellen
(?) U.;

9) kastrieren
Brasche Palejas Jānis]. Refl. -tiês,

1) gleichen:
grizulis līdzinājas liešķerei Etn. III, 104. viņas uz mata līdzinājās viena uotrai Asp.;

2) sich versöhnen, sich vergleichen, sich berechnen.
Subst. līdzinãjums, die Gleichung.

Avots: ME II, 481

lĩdzinieks, ‡

2) "?": es pats nu kâ... vedēju ve̦cākais, baznīcas līdziniekuos (im Brautgefolge?)
priekšgājējs Kaudz. Izjurieši 249 (s. unter lĩdzenieks I!).

Avots: EH I, 747

lĩdzinieks, der Gleichgestellte, der Ebenbürtige; s. auch lĩdzenieks.

Avots: ME II, 481

līdzins: auch (mit ì ² ) Erlaa, Fest., Gr.Buschh., Pilda, Zvirgzdine. ‡ Subst. lìdzinums ² Pilda, = lĩdze̦nums.

Avots: EH I, 747

lĩdzins Kaul., für lĩdze̦ns.

Avots: ME II, 481

lĩdzĩpašniẽks ,* der Mitbesitzer: Krupa firmas līdzīpašnieki grib iegūt šuo fabriku savā īpašumā Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 482

lĩdzĩpašums ,* der Mitbesitz.

Avots: ME II, 482

lĩdzizdevẽjs ,* der Mitherausgeber Stari I, 246.

Avots: ME II, 481

lĩdzjust, jùtu lĩdz, jutu lĩdz, mitempfinden, sympathisieren: mūsu laimi juta līdz tās pašas klusās sienas JR. IV, 64.

Avots: ME II, 482

lĩdzjūta ,* lĩdzjutĩba *, die Mitempfindung, die Sympathie: skaņiem vārdiem izteica tiem savas līdzjūtas A. XVI, 289. līdzdalību uun līdzjūtību sajust pret citiem Poruk. sē̦ru līdzjūtas, das Beileid B. Vēstn.

Avots: ME II, 482

lĩdzjutîgs, teilnehmend, mitfühlend, sympathisierend: līdzjutīgs cilvē̦ks, skats.

Avots: ME II, 482

‡ lĩdzmaņam Seyershof, ganz, vollständig: kad l. sataisa duris ciet, tad aukstums neiet iekšā.

Avots: EH I, 747

lĩdzmañtiniẽks ,* lĩdzmañt(e)niẽks *, der Miterbe Elv.: kungs, es tavs līdzmantnieks GL.

Avots: ME II, 482

lĩdznãcẽjs, der Mitkommende, Begleiter: kas tie tev par līdznācējiem? LP. VI, 36.

Avots: ME II, 482

lĩdznãkt, nãku lĩdz, nãcu līdz, intr., mitkommen: bē̦rns grib mātei līdznākt. bē̦rns nāca mātei līdz. līdznākuse panāksnīca pacienāja katru kāzenieku BW. III, 1, 31.

Avots: ME II, 482

lĩdzņe̦m̂ts, lĩdzpaņe̦m̂ts, mitgenommen: ceļā līdzņe̦mtie muzikanti spēlē BW. III, 1, 73. pirtnieks satvēris līdzpaņe̦mtuo malkas gabalu LP. VII, 892.

Avots: ME II, 482

lĩdzuôs: likt divus kuokus l. grāvjam pāri Seyershof.

Avots: EH I, 747

lĩdzuôs, für lĩdz, neben: viņš sēž man līdzuos Karls.

Avots: ME II, 482

‡ lĩdzpusīgs M. 513, gleichseitig.

Avots: EH I, 747

lĩdzrunât, runãju lĩdz, mitreden: tur es negribu līdzrunāt.

Avots: ME II, 482

lĩdzs: puisis algu izje̦m uz lìdza ² (soviel er bis zur Auszahlung verdient hat) Saikava.

Avots: EH I, 747

lĩdzs [li. lýgus], gleich, eben: nav vairs mana māmulīte, kas tās līdzas līdzinās (Var.: kas līdze̦nas līdzināja) BW. 4602. [viņa kājas bija vaŗam līdzas Glück Offenb. 1, 15. viņš dara manas kājas līdzas ēršķu mātēm II Sam. 22, 34.] Gew. jetzt dafür lĩdze̦ns resp. lĩdzîgs; vgl. lĩdzâs, lĩdzām und lĩdz.

Avots: ME II, 482

‡ lĩdzsãnīgs* M. 513, = lĩdzsānu*.

Avots: EH I, 747

lĩdzsãnu * trijstũris, ein gleichschenkliges Dreieck.

Avots: ME II, 482

lĩdzšinẽjs, bisherig: lĩdzšinējs miteklis LP. VII, 490; līdzšinējas bizes Vēr. II, 1447.

Avots: ME II, 482

lĩdzskanis ,* lĩdzskaņa *, der Mitlaut, Mitlauter, Konsonant.

Avots: ME II, 482

lĩdzskrèjẽjs ,* der Mitläufer, Nachahmer.

Avots: ME II, 482

lĩdzstràdât, stràdãju lĩdz, mitarbeiten: tādā laikrakstā nevaram līdzstrādāt.

Avots: ME II, 482

[līdzstràdĩba ,* Mitarbeit: l. Baltijas Vēstnesī Deglavs Rīga II, 1, 454.]

Avots: ME II, 482

lĩdzstràdniẽks ,* der Mitarbeiter Kronw.: laikrakstu līdzstrādnieki.

Avots: ME II, 482

‡ lĩdzstūrīgs* M. 513, gleichwinkelig.

Avots: EH I, 747

lĩdzsùtît, sùtu lĩdz, sùtīju līdz, mitschicken: saduomājusi savu īstuo meitu ganuos līdzsūtīt LP. VI, 815.

Avots: ME II, 482

lĩdzsvaruôt,* ‡ Refl. -tiês; sich im Gleichgewicht halten, balancieren: skrēja ... ruokam līdzsvaruodamies (pa jumtu) Brigadere Skarbos vējos 40.

Avots: EH I, 747

[lĩdzsvaruôt ,* im Gleichgewicht halten: tas zināmā mē̦rā visu līdzsvaruoja Leijerk. I, 19.] lĩdzsvaruôts *, das Gleichgewicht haltend, beobachtend, harmonisch: Andrievs jautrs un līdzsvaruots Eldgast.

Avots: ME II, 482

lĩdzsvars, das Gleichgewicht: viņa dvēsele bij pazaudējusi līdzsvaru A. XX, 494.

Avots: ME II, 482

lĩdztecis, der Mitlaufende, der Begleiter: mēris kaŗa līdztecis.

Avots: ME II, 482

lĩdzte̦kãm, lĩdzte̦ku, lĩdzte̦kus [Janš. Dzimtene V, 23], Adv., parallel: šis ceļš iet līdzte̦kām ar jūŗas krastu Kaudz. M. līdzte̦kus tam iet arī patstāvīga strāva Vēr. II, 274. līdzte̦ku wird auch attributiv gebraucht: līdzte̦ku līnijas Etn. IV, 152.

Avots: ME II, 482

lĩdztìesĩba ,* die Gleichberechtigung.

Avots: ME II, 482

lĩdztìesîgs ,* gleichberechtigt: vienas sabiedrības līdztiecīgi luocekļi MWM.

Avots: ME II, 482

lĩdzu: auch (mit ì ² ) Lubn.

Avots: EH I, 747

lĩdzu, für lĩdz, mit, zugleich, zusammen: lāčam bij līdzu aiziet LP. VI, 754. ne ar darbiem līdzu tika BW. 893; 13862; 27255; 28228, 1; 30178.

Avots: ME II, 482

[Līdzums, Name eines Feldes Lvv. I, 66.]

Avots: ME II, 482

lĩdzvaĩna ,* die Mitschuld Vēr. I, 615.

Avots: ME II, 482

lĩdzvaĩnîgs ,* mitschuldig: tu esi līdzvainīga pie visiem maniem nedarbiem Rainis.

Avots: ME II, 482

lĩdzvaĩniniẽks ,* der Mitschuldige A. XI, 574.

Avots: ME II, 482

lĩdzvàldĩba ,* die Mitregentschaft.

Avots: ME II, 482

lĩdzvàldniẽks ,* lĩdzvàlduônis *, der Mitregent.

Avots: ME II, 483

lĩdzveidis ,* das Ebenbild Rainis.

Avots: ME II, 483

lĩdzvẽrtîgs ,* gleichwertig Konv. ² 843.

Avots: ME II, 483

lĩdzvest, ve̦du lĩdz, vedu lĩdz, tr., mitführen: tē̦vs gribēja savu dē̦lu līdzvest uz māju.

Avots: ME II, 483

lĩdzzinâtãjs, lĩdzzinātniẽks B. Vēstn., der Mitwisser.

Avots: ME II, 483

nelīdze̦nums, das Unebene, Ungliche, Ungleichmässige, die Unebenheit, Ungleichheit, Ungelchmässigkeit: Krõnvalda pārāk ideālais stāvuoklis ir še būtu atdūries uz dzīves nelīdze̦numiem Kundz.

Avots: ME II, 721

nelīdzība, die Ungleichheit: re̦dzu dieva nelīdzību BW. 16577.

Avots: ME II, 721

[nelīdzîgs, ungleich, unähnlich.]

Avots: ME II, 721

nelĩdzs (unter nelĩdze̦ns): tāls uguntiņš kuŗas nelīdzi mirguojuot Rainis Tāl. n. ⁷ 65.

Avots: EH II, 15

nesalĩdzîgs, unverträglich Kargadden.

Avots: ME II, 731

neviêlĩdzĩba ,* Ungleichheit, Ungleichmässigkeit: ne˙vis cilvē̦ku vienlīdzība, bet gluži uotrādi, pilnīga nevienlīdzība Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

nùolĩdzinât, Refl. -tiês: gribējās galīgi n. ar bijušuo Jauns. Nesk. saulē 94.

Avots: EH II, 63

nùolĩdzinât [li. nulýginti], tr., abschlichten, abglätten,abgleichen, ebnen; [den Bienenbaum kappen Bielenstein Holzb.]: grīdu, ceļu; pūru nuolīdzināt, das Lof abstreichen; nuolīdzināt parādus, die Schulden bezahlen. Refl. - tiês, sich vergleichen.

Avots: ME II, 811

palīdze, ‡

2) die Hilfe:
maza p.; palīdzi sniegt Latv. Av. 1876, № 50.

Avots: EH II, 151

palĩdze, palĩdzene, s. palĩgs.

Avots: ME III, 60

palīdze̦ns, ‡

2) ziemlich eben:
palīdze̦nus, paglude̦nus akmiņus Janš. Mežv. ļ. II, 370. ve̦zums apgāzās uz tīri palīdze̦nas vietas Lis.; ‡

3) einigermassen aufgemästet
(mit ĩ) Frauenb.: tāds p. jau ir mans suķītis.

Avots: EH II, 151

[palīdze̦ns L., ähnlich.]

Avots: ME III, 60

palĩdzêt: mit î ² Schlehk n. FBR. VII, 54, Strasden. Refl. -tiês: tis tam palìdzas2 (einer hilft dem andern) Auleja.

Avots: EH II, 151

palĩdzêt, [palîdzêt], -u, -ẽju, helfen: Sprw. palīdzi man bē̦das ciest! es tev palīdzēšu me̦du ēst Etn. II, 79. pa līdziet, labi ļaudis, līgaviņu sataujāt! BW. 13810. ai tu guovu māršaliņa, palīdz[i] man telītēs, jaunas siet vai dziņā, ve̦cas laist naudiņā! 29162. dieviņ, palīdzi sirmu jūgt, pe̦lē̦ku braukt, ar abi ruokām kūju celt, sagt man beim Beginn einer Arbeit PS. Refl. -tiês, sich, einander helfen: Laima nepalīdz, ja pats nepalīdzas. zvē̦ri cits citam palīdzējušies LP. VI, 252. Subst. palîdzêšana, das Helfen, Unterstützen; palĩdzê̦tãjs, der Helfer. [Die Vertetlung von ĩ und î in der Wurzel deckt sich mit derselben Verteilung in palīgs, nur dass in Salis und Ruj. das Verbum mit ĩ gesprochen wird, s. auch līdzêt.]

Avots: ME III, 60, 61

palĩdzĩba, palîdzĩba,

1) die Hilfe, Unterstützung:
ar viņa palīdzību dē̦ls laižas zemē Etn. IV, 16. atstājiet māsiņai visu dieva palīdzību! BW. 26180, 2. palīdzības biedrība, der Unterstützungverein;

[2) Ähnlichkeit
L.].

Avots: ME III, 61

palĩdzîgs, palîdzîgs, behilflich, hilfreich: augstsirdīgs cilvē̦ks lai ir, palīdzīgs, labs! MWM. VI, 816. meitene viņai pie tam bija palīdzīga Janš.

Avots: ME III, 60

‡ II palīdzīgs, ziemlich ähnlich: ja arī ne gluži līdzīgu, tad vis˙maz stipri palīdzīgu lielkungu kārtai Janš. Līgava I, 290.

Avots: EH II, 151

[palĩdzinât (li. palýginti), ein wenig ausgleichen, ebnen: p. kūtī mē̦slus N.-Peb.]

Avots: ME III, 60

palĩglĩdzeklis* od. palĩga l., das Hilfsmittel: mākslīgi palīglīdzekļi Duomas I, 868.

Avots: ME III, 61

pãrlĩdzinât, ‡

3) von neuem glätten
Salis: granti vē̦lāk atkal pārlīdzina un kājām nuobradā.

Avots: EH XIII, 205

pãrlĩdzinât,

[1) ausgleichen, glätten:
p. kūtī mē̦slus;

2) p. kaulus, sich rekeln
Lis.]: nu˙pat vēl kâ iesāku kaulus pārlīdzināt; kur tad nu iemigu? Aps.

Avots: ME III, 164

‡ pašlīdze Latv. Av. 1876, № 50, die Selbsthilfe.

Avots: EH XIII, 179

pašpalĩdzĩba,* die Selbsthilfe.

Avots: ME III, 116

pìelĩdzīgs, angemessen, passend: Stīpnieks, gribē̦dams ar pielīdzīgu valuodu veicināt sarunu... Janš. Dzimtene IV, 182.

Avots: ME III, 267

pìelĩdzinât,

1) angleichen:
šuo sistēmu var pielīdzināt ciltskuokam Konv. ² 584;

2) ausgleichen, ebnen:
kalnaina, lejaina tautu istabiņa; diedama, lē̦kdama pielīdze̦nāju BW. 24097. pielīdzinā tās grambas, ebne die Gleise (fülle sie aus)! U.;

3) zurechnen, Schuld geben, zuzählen
U.: dievs tuo viņam nepielīdzinās, Gott wird ihm das nicht zurechnen U. pielīdzinā.., tuo ... par īpašumu! Glück Josuus 13, 6.

Avots: ME III, 267

pìepalĩdzêt, behilflich sein, Beihilfe gewähren: kur vajadzība sauc, tur jāpiepalīdz visiem Alks. Bar. 4. vedējs tam piepalīdz kauties LP. VII, 481. maisus cilā aizv˙ien tik vīrieši, un ar labību mērījuot sievietes re̦ti kad piepalīdz Etn. III, 73.

Avots: ME III, 277

pìepalĩdzĩba, die Beihilfe, Aushilfe: ar meitas piepalīdzību arī šuo darbu pārvarēšuot JK. V, 1, 68. ar mašīnas piepalīdzību tik daudz maizes pieražuot A. XVII, 493.

Avots: ME III, 277, 278

pìepalĩdzîgs, behilflich: mācītājs šai ziņā izturējās īsti patiesīgi un piepalīdzīgi Kundz. Kronv. 218. metējs bij tik neveikls, ka bez Tiltiņa piepalīdzīgās ruokas maz vien varēja padimāt uz priekšu Blaum. Pie skala uguns 9.

Avots: ME III, 278

pretlĩdzeklis, das Gegenmittel, die Gegenarzenei: ūdeņuos, kur ašķi, ir bailīga peldēšanās, juo viņi labprāt ieē̦das jē̦lās vietās ... . pretlīdzeklis: sāpuošuo vietu apsmērē ar me̦du . . . Etn. II, 163.

Avots: ME III, 389

puslĩdz, Adv., halbwegs, einigermassen, mittelmässig: mēs varam puslīdz druoši vē̦ruot Antrop. III, 9.

Avots: ME III, 429

pušlīdz: auch Blieden n. FBR. XVI, 99, (mit ĩ) AP., Ramkau, (mit ì ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70.

Avots: EH II, 336

pušlīdz Kl., = puslĩdz.

Avots: ME III, 438

‡ pušlīdza, = pušlīdz: jī pazataisēja par taidu meitu p., ka ni šmuka bija, ni nešmuka Pas. IV, 314 (aus Welonen).

Avots: EH II, 336

puslĩdzeklis,* ein halbes Mittel: lai pārgruozījumi būtu lieli, un lai viņi nepaliktu par puslīdzeklīšiem ... B. Vēstn.

Avots: ME III, 430

puslĩdzĩba* Spr.,

1) die Mittelmässigkeit;

2) die Hälfte
(?);

3) "полурасчет".

Avots: ME III, 430

‡ pušlīdzīgi, = pušlīdz ("alsohin") Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 336

puslĩdzîgs, mittelmässig; nicht dem eigentlich zu Verlangenden gleichkommend U. (unter līdzīgs).

Avots: ME III, 430

‡ salīdzes* upuris Dünsb. Od. 100, das Sühneopfer.

Avots: EH XVI, 425

salīdzêt, helfen (perf.): darba laikā atnāks tē̦vs vai Grieta mums salīdzēt Janš. Bandavā I, 25.

Avots: ME II, 672

salīdzîgs: tādu vīru vajag mājās, kas ir lēnīgs, s. Dünsb. Skaistākais degons 6.

Avots: EH XVI, 426

salīdzîgs, verträglich, versöhnlich U.

Avots: ME II, 673

salĩdzinât,

1): s. tīrumā cūku rakumus Warkl. s. nuovītu auklu, kad tā nelīdze̦na Kaltenbr. s izkultu linu sauju AP. s. rudzu kuopiņu ebenda;

2): ausgleichen, vergleichen; sühnen;
baznīcas un tuo patruoni ... atradās nesalīdzināmā naidā Jauns. Kapri 129. asins vaina - nesalīdzināta (ungesühnt) Švābe Vārds 34. "esi mierā ..., ka dabūjis tik daudz suoda" ... "tiesa gan, ... viņam arī vairāk nevē̦lu; e̦smu salīdzināta Blaum. Raksti II ⁵ (1939), S. 80. saulīt ..., salīdzini šuo zemīti: bagātie nabadziņu dzīvu raka zemītē! BW. 31244; ‡

4) begleichen, für Arbeit bezahlen
Seyershof. Refl. -tiês,

1): es jutuos ... salīdzinājies ar visu apkārtni Jauns. Raksti VI, 203.

Avots: EH XVI, 425

salīdzinât,

1) tr., ebnen, glätten, gleich(mässig) machen:
kalnaina, lejaina taut[u] istabiņa; diedama, lē̦kdama salīdzināju (Var.: pielīdzināju; nuolīdzināt) BW. 24097. smuts papūte un salīdzināja visu zemi Pas. III, 289 (aus Lixna). Gaisiņš sāka salīdzināt saburzījušās ūsas JR. V, 61;

2) tr., versöhnen, zurn Vereine, zum Vertragen bringen
U.: ... salīdzina tuo atkal ar savu tē̦vu Glück I Sam. 19;

3) tr., intr., vergleichend gegenüberstellen
U., vergleichen: dažādas lietas nevar salīdzināt. kas esi tu, ar mani salīdzinuot? Krilova pasakas 81. salīdzināma zinātne, eine vergleichende Wissenschaft. Refl. -tiês,

1) sich begleichen
N. -Peb., Spr.; sich versöhnen,"Bund aufrichten" Für. I (unter līdz): mēs ar kaimiņu e̦sam jau salīdzinājušies N. -Peb. salīdzinājās savā starpā... maksas pēc Glück I Kön. 5;

2) sich vergleichend gegenüberstellen, sich vergleichen.
- Subst. salĩdzinâšana,

a) das Ebnen, Glätten;

b) das Versöhnen; die Versöhnung
U.; salīdzināšanas upuris, das Sühneopfer Brasche;

c) das Vergleichen;
salidzinâšanâs,

a) Sichversöhnen;

b) das Sichvergleichen;
salĩdzinãjums,

a) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ebnens, Glättens; des Versöhnens;

b) der Vergleich:
mūzējam būs arī jāievē̦ruo... kaimiņu tautu dzīves un darbu liecības, lai būtu iespējams izdarīt salīdzinājumus RKr. X, 5; salĩdzinâtãjs,

a) wer ebnet, glättet;

b) der Versöhner
U.;

c) wer vergleicht.

Avots: ME II, 672, 673

*slîdzêt ² , -dzu, -dzẽju, zu erschliessen aus aizslîdzêt ² A. Brigader "dahingleiten"; wohl zu slīgt.

Avots: ME III, 935

‡ slīdzin PV., Adv. zur Verstärkung von slīgt 1: dzē̦rdams s. slīga parāduos.

Avots: EH II, 526

‡ slīdziski PV., = slīdisku: slīga un šļuka pamazām s. uz leju.

Avots: EH II, 526

tālīdz (li. tolygiai "ähnlich"),

1) so auch, zugleich
U.: tālīdz arīdzan . . . mēness tuop . . . sarkans Manz. Post. I, 16. tālīdz arī ir man neapgraizītas lūpas Glück mutes izkalšana un tālīdz slāpes A. v. J. 1900, S. 505;

2) "tikmē̦r" Gr.-Buschh.; tālīdz - kālīdz, so lange - bis: darbi iet... gauši un ies tālīdz gauši, kalīdz speciālisti neķersies pie vienkāršiem pajēmieniem L. W. 1921, No 39, 12.

Avots: ME IV, 145

tàmlĩdz, Adv., dem entsprechend RKr. XVII, 103.

Avots: ME IV, 129

tàmlĩdzîgs, (dem) ähnlich: citus tamlīdzīgus paduomus Latvju tauta XI, 1, 59.

Avots: ME IV, 129

telīdze, eine trächtige Kuh (kurz vor dem Kalben) Gramsden; telidze, eine Kuh kurz vor oder nach dem Kalben Biel. LSpr. I, 298. Vgl. li. telinga kárvė "eine trächtige Kuh".

Avots: ME IV, 160

tiklĩdz, = tikkuo 2, so bald (als) U., kaum.

Avots: ME IV, 183

uzlīdzināt ceļu. uzlīdzināt kūtī mē̦slus.

Avots: ME Iv, 353

uzlĩdzinât, ebnen (perfektiv):

Avots: ME Iv, 353

viênlĩdz, Adv.,

1) gleicher Art
U., gleich; einförmig U.: par visiem skuolē̦niem gādāja vienlīdz A.XI, 106;

2) miteinander
Manz. Lettus: vai varuot viens vai uotrs vai abi vienlīdz tikt aizbildināti? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 22.

Avots: ME IV, 660, 661

viênlĩdzan ² Ugalen n. FBR. VII, 29, Adv., einerlei.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdze̦n, Adv., ebenso, gleich: ve̦rbs vienlīdze̦n labi lietuojams tik˙lab transitīvā kà intransitīvā nozīmē Etn. III, 148.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdze̦ns: visi kre̦kli viênlìdze̦ni ² (vom und hinten gleich lang) Sonnaxt. suoļuoja pa dzīves ceļiem mierīgi, vienlīdze̦ni Sudrabkalns V. b. l. ² 63.

Avots: EH II, 796

viênlĩdze̦ns, gleich, gleichmässig: kur,iem saldums vis˙cauri būs vienlīdze̦ns Etn. III, 165. druva kâ paklājs vienlīdze̦na MWM. VIII, 481.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzi, ‡

2) einerlei, gleichviel:
tas viss viņam v. (vien˙alga) P. Alunāns.

Avots: EH II, 796

viênlīdzi (li. vienlygiai bei Miežinis), auf einerlei Art St.; vienlīdzi (jeb līdzi) darît RKr. VIII, 45 "? "

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzĩba, die Gleichförmigkeit L., die Gleichheit; die Übereinstimmung, Kongruenz: cilvē̦ku vienlīdzība Stari II, 466. tiesību vienlīdzība MWM. VI, 340.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzîgs,

1): auch Borchow; ‡

2) Adv. vienlīdzīgi, = vien˙alga: man ir v., kādu sievu tu dabū Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 179.

Avots: EH II, 796

viênlĩdzîgs, gleich, gleicher Art L., U., kongruent,übereinstimmend; gleichmässig: vienlīdzīga formāta Konv. 59. vienlīdzīgas rindas A.XX, 42. es vienmē̦r pret viņu vienlīdzīgs Apsk. v. J. 1905, S. 148.

Avots: ME IV, 661

viênlĩdzmẽrîgs,* gleichmässig: vienlīdzmērīgî paātrināta kustība Konv. ² 2005.

Avots: ME IV, 661

vislīdz,

3): vis˙lìdz 2 Borchow, Pilda.

Avots: EH II, 790

vislīdz, Adv.,

1) zugleich, zumal
Für. I (unter līdz);

2) auch vis˙līdza, dessen ungeachtet, so wie so:
vislīdz tē̦vs vucinam neticēja Pas. IV, 123 (aus Lixna). policija vis˙līdza ni˙kā nepadarīs L. W. 1921, № 43, 1 ₁ ; 3 vis.-lìdza ² Zwirgzdine, einerlei: vislīdza man, vai tuo, vai citu darbu darīt Zvirgzdine. In der Bed. 2 und 3 gleieh li. vislygu (bei Miežinis) dem r. всё-равнó nachgebildet.

Avots: ME IV, 623

vis˙līdza (unter vislīdz 2): auch (mit ì ² ) Auleja, Pilda.

Avots: EH II, 790

‡ vis˙lìdzi ² Višķi = vislīdz (2 od. 3?).

Avots: EH II, 790

‡ vuslīdz(a) Bērzgale, = vislīdz 3.

Avots: EH II, 799

‡ II a, aber: maz, a labs bija Sonnaxt. a ka tu tâ darīsi, tad labi nebūs Oknist. a kuo tad jūs tur varat darīt! Siuxt. a kāpēc tad tu pats negāji līdz? ebenda. Aus slav. a.

Avots: EH I, 1

‡ ãduôgs ² Siuxt, ãduõgs Schibbenhof, ein aus Zwirn gestricktes oder aus Leinwand genähtes Sackchen, das in der Badestube als Waschlappen diente: cits āduogu nuodarīja cimda veidā - galu nuoŗauca un uotru galu aizšuva ciet, cits nuodarīja kâ zeķu liêlu un abjus galus aizšuva ciet Siuxt n. Fil. mat. 66. āduogā daruot atstāja kādu caurumiņu, iemeta pa ziepju drupačiņai un tad ņēma līdz uz pirti mazgāties: tad nebij ziepes jāsit ebenda. Aus mnd. hārdōk.

Avots: EH I, 192

aģirene JK. VI, 54, wohl dieselbe Pflanze, die sonst apdzir,as genannt wird, wohl aus atģirenen. Par aģiru zālēm jeb aģirenēm saucam staipekļiem līdzīgu stādu Kursiten [wohl aus dem Litauischen; vgl. den li. Pflanzennamen atgirė˜ Jušk.].

Avots: ME I, 12

‡ àizce̦ruôt,

1) staudenartig wachsend sich bis zu einer gewissen Stelle verbreiten:
zemenes aizce̦ruojušas līdz duobes malai Trik.;

2) staudenartig wachsend versperren:
krūms aizce̦ruojis ceļu C.

Avots: EH I, 13

aile, aila [in Meiran àila ^2], auch wohl aiļa MWM. VI, 389 (li. eilė die Reihe, Schicht, ailà J., ailià: iet),

1) die Reihe:
viņas puses uozuoliņi ailiņām saauguši (Var.: rindiņām) BW. 2803. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām ailiņām (Var.: ailītēm) 28128. divi ailas skuju klāju 24640,4. dzērves laižas ailē (Schwnb.). vispirms nuoliek vienu ailu (die Reihe) salmu Konv. ^1.

2) Der Gang
(cf. iela, die Strasse): uz apakšzemes pili varēja tikai pa apakšzemes ailu aiztikt LP. VII, 1326. zīlnieks palīdzēja tai pa aili pāri tikt LP. VII, 41. uguns liesma drusku augstāk tumšā ailā paceļas A. XIV, 213. [aile (Bersohn) = starpa starp salmu uzcirtumiem klājienā piedarbā].

3) aile od. iela, eine Reihe von 2 oder 3 in nicht grosser Entfernung an einander geschobenen Darrbalken
A. X, 1, 307 [nach Bugge PBrB. XXI, 422 hierzu auch norw. dial. eil "rinnenförmige Aushöhlung". Hierzu wohl auch ailis 4].

Kļūdu labojums:
die Reihe = die Reihe, die Schicht
ailu (die Reihe) salmu = ailu (die Schicht) salmu

Avots: ME I, 12, 13

àitiņas

1) Demin. von àita, Schäfchen.

2) Ackerklee (Trifolium arvense),
Peņģ.

3) Eine Art Brettspiel, das zwei Personen, die eine mit 12 kleineren Klötzchen
(aitiņas), die andere mit einem grösseren Klötzchen (vilks, der Wolf) spielen Etn. II, 16.

4) aitiņas ganīt, ein Kinderspiel, bei welchem ein Kind den Schäfer, ein anderes die Wirtin, ein drittes den Wolf vorstellt. Der Wolf stiehlt die Schafe während der Abwesenheit des Schäfers
Etn. III, 13, 26 und BW. V, S. 197; auf Grund dieses Spielchens ist wohl die sprw. Redensart vom Verschwinden entstanden: ganu, ganu aitiņas. līdz vakaram nevienas.

5) Weidenätzchen in der Kindersprache PS. [

6) Ein Haufe von 2 - 3 aufrecht gestellten und oben zusammengebundenen Hafergarben:
viņi auzas tikai aitiņās vien ir salikuši Alt-Ottenhof.]

Avots: ME I, 14

àiz, dial. az, âz und ãz (li. až(ù), ažúo-, sl. за EPr. 14), Präp. mit dem Gen. auf die Frage wo? und wohin? Der Acc. des neutr. Pronom. weit verbreitet, jetzt besonders in Livl.: aiz kuo, weshalb, aiz tuo, deshalb; in Kurland dafür par kuo. Ausserdem verbindet sich aiz mit dem Acc. eines männlichen (seltener eines unbelebten weibl.) Nomens in den Dialekten, in welchen jede Präp., auch die genit. Präp., den Acc. des männlichen Nomens statt des Genit. nach sich haben, so namentlich in Nordwest-Kurland u. in West-Livland: aiz šuo zirg(u), wie pie, bez šuo zirg(u) IF. XIII, 252, 264.

Im Plur. regiert aiz, wie alle Präp., in der Regel den Dativ-Instr., nur in wenigen Gebieten, wie auch die anderen genitivischen Präp., noch den Genit., so in N.-Bartau, IF. XIII, 247; wenn aber die weibl. u. männl. Nomina durch abi oder durch ein Grundzahlwort (besond. von 2 - 9) näher bestimmt sind., dann können sie nach allen Präp. die Form auf -i annehmen, d. h. den Nom. - Acc. Dual.: aiz deviņi ezeriņi IF. XIII, 235.

Alle Gebrauchsweisen der Präp. aiz gehen auf die räumliche Grundanschauung"hinter, jenseit"zurück:

1) aiz kalna stāvēt, hinter dem Berge stehen;
aizskriet aiz krūma; aiz upes, jenseit des Flusses; aiz juostiņas cimdu bāzu. Etwas verblasst, aber immerhin noch verständlich vom Standpunkte des Fliehenden, des Ergriffenen, ist die ursprüngliche Anschauung bei den Verben des Greifens, Bindens u. s. w., bei denen das, wobei etwas gegriffen oder woran etwas gebunden ist, durch aiz ausgedrückt wird: aiz apkakles sagrābt, beim Kragen fassen, paņemt aiz ruokas, aiz ausīm, saņem zirgu aiz galvas, aiz papēžiem saķert, raut ļaudis aiz kājām no gultas ārā; aiz kājiņas bitīti sēju; aiz matiem plūkt; aiz kuo mani vīriņš kūla aiz matiem turē̦dams BW. 6912, _1. Statt aiz steht in Kurland pie, wohl unter dem Einflusse des deutchen bei, an: pie ruokas paņemt, an der Hand fassen. Ebenso eigentümlich: Tas asaru dzē̦rājiņš, kam aiz acu ce̦purīte BW. 9827; aiz acīm 9816, _5, 9825, statt aiz gew. uz acīm 9815, im Infäntischen iz ocu c. 9816, _2; auch acīs mauca ce̦purīti BW 9815, _1, drückte tief ins Gesicht die Mütze.

2) Räumliche Anschauung mit temporaler sich nahe berührend:
Cit' aiz citas vadīsim BW 269, _5, wir werden das eine (Mädchen) (hinter) nach dem anderen begleiten; aiz pussvē̦tas svētdienas, auf den Sonnabend folgt der Sonntag (Wirginahlen).

3) Die Stellung eines Gegenstandes hinter einem anderen kann die Veranlassung sein, dass von dem hinteren eine Wirkung ausgeht; so erklärt sich die kausale Bedeutung der Präp.
aiz: aiz upītes meitas dzied, aiz migliņas neredzēju BW. 529, jenseit des Flüsschens singen Mädchen, hinter dem Nebel (lokal) sah ich sie nicht, oder kausal: vor dem Nebel, zufolge des Nebels; aiz prieka, vor Freude; aiz kauna, vor Schande; aiz niknuma, aiz dusmām, vor Zorn. mēli aiz žē̦labām vai pušu kuost. visi tautu tīrumiņi aiz dziesmām luocījās BW. 390. es nevaru vairs glābties aiz ļautiņu valuodām BW. 8441. saimniece ne aiz šā, ne aiz tā bij palikusi ļuoti nuopietna A. XX, 484; in Kurland in dieser Bedeutung nuo: nuo prieka, nuo dusmām u. s. w. aiz (nuo) hat hier den alten Genitiv-Ablativ und den Instrumental verdrängt; beide Kasus kommen aber im Volksliede noch in kausaler Bedeutung vor: es pats prieka nevarēju, sc. dziedāt BW. 703, _3, selbst konnte ich vor Freude nicht (singen). tik aukstumu nenuosalu BW. 10823, beinahe wäre ich vor Kälte erfroren; gružiem upe netecēja Ar. 207.

4) aiz mit dem Plur. drückt einen Vorzug aus, insofern das sich hinter einem andern Gegenstande Befindende doch wegen seiner hervorstehenden Eigenschaften benerkt wird:
šuogad laba vasariņa aiz visām vasarām BW. 2681, der diesjährige Sommer ist besser als alle Sommer. balta zied griķu druva aiz visām druviņām Ltd. 1476. cīrulītis augsti dzied aiz visiem putniņiem. dievam gudrs paduomiņš aiz visiem cilvē̦kiem Biel. I, 290. šķīrās man, veicās man aiz visām māsiņām. BW. 949. Ungewöhnlich nach dem Komparativ für par: Anna smukāka aiz Trīnas, A. ist hübscher als Tr.

5) Selten bezeichnet
aiz die Stellvertretung; aiz ist hier vom Standpunkte des Vertretenden zu fassen, indem der Vertreter vorauseilt, den zu Vertretenden also hinter sich lässt, um ihn zu vertreten: aiz māmiņas maltu gāju, ne aiz brāļa līgaviņas BW. 7935, statt der Mutter ging ich mahlen, nicht statt der jungen Frau des Bruders. es būt' pati kar,ā gāj'si aiz jaunā bāleliņa Ar. 1964. aiz manis ūdens strādā, statt meiner arbeitet das Wasser Str. II, 39.

6) Hinter jemand stehen kann leicht die Bedeutung annehmen"unter dem Schutze, unter der Fürsorge, Aufsicht jem. stehen:
aiz tā tē̦va, aiz māmiņas es izaugu bez vārdiņa BW. 1345, bei der (mangelhaften) Fürsorge des Vaters und des Mütterchens wuchs ich ohne einen Namen auf. aiz manim (meinetwegen) jūs, puisīši, augsti acu nene̦sat BW. 9813. aiz guovīm gan ganītu, aiz cūkām nevarēju; aiz brāļiem gan dzīvuotu, aiz māršām nevarēju BW. 17385. In den letzten Gebrauchsweisen steht gewöhnlich par, seltener dēļ, an Stelle von aiz: par tuo tē̦vu, māmuliņu oder tē̦va dēļ, mātes dēļ bez vārdiņa es uzaugtu BW. 1345,2.

Das Präfix aiz- in Nominalcompositis bezeichnet

1) den Ort hinter einem Gegenstand
z. B. aizdurve, der Ort hinter der Tür, aizkrāsne, der Raum hinter dem Ofen;

2) verleiht dem Worte die Bedeutung des Grundes,
z. B. aizgaite, der Grund, Hindernis;

3) in Zeit bezeichnenden Wörtern bezeichnet
aiz- die hinter dem bestimmten Zeitraum gelegene Zeit, z. B. aizgavēnis, Fastnachtabend, aizvakar, vorgestern, aizparīt, übermorgen;

4) äusserst selten hat
aiz- beschränkende Bedeutung, z. B. aizkurls, harthöring, aizkurlība, Harthörigkeit, aizknapi, spärlich.

Die mit dem Präfix aiz- zusammengesetzten Verba bezeichnen

1) die Bewegung hinter einen Gegenstand,
z. B. aiziet aiz krūma;

2) eine Entfernung von dem Ausgangspunkte der Bewegung (deutsch fort-, weg-)
z. B. sieva aizbē̦g nuo vīra, so auch in aizrast, verlernen, sich entwöhnen, eig. sich vom Finden entfernen;

3) die Richtung nach dem Ziele:
ve̦lns aizkrāpj šuo uz savu pili, der Teufel lockt ihn auf sein Schloss; ne līdz pusei aizticis, nicht einmal bis zur Hälfte gelangt LP. I, 5;

4) die Richtung nach hinten:
aizrīt, hinter-, verschlingen, aizdusis, asthmatisch, aizelsis, ausser Atem gekommen;

5) ein Zumachen, Absperren, ein Hindernis, wie das deutsche zu, im Gegensatz zu
at-; dann auch ein Vernichten durch die Tätigkeit: aizdarīt, aiztaisīt, zumachen; aizslēgt, zuschliessen, aizcelt vārtus, die Pforte zumachen, eig. die Pforte hinter (sich) heben; aizsiet durvis, die Tür zubinden; aizstāvēt ceļu, den Weg versperren, aizart ceļu, pflügend den Weg zerstören, aizbẽrt aku, den Brunnen zuschütten;

6) eine Tätigkeit, die nur die hintere Seite trifft:
aizlauzt zaru, einen Ast anbrechen, eig. einen Ast an der hinteren Seite, d. h. an der Stelle, wo er mit dem Stamme zusammengewachsen ist, brechen, ohne ihn abzubrechen, aizlūzis zars, ein angebrochener Ast, aizgrauzt, annagen; darnach auch aizšaut, anschiessen, aizurbt, anbohren, aiztukšīt, etwas leeren; ähnlich auch aizdedzināt, anzünden, aizkurināt, anheizen, aizkaitināt, erzürnen, eig. erhitzen; nahe mit diesem Gebrauch des Präfixes aiz- berührt sich die ingressive Bedeutung desselben, die den plötzlichen Eintritt einer eine kurze Zeit dauernden Tätigkeìt ausdrückt: aizaurēties, aizbļauties, aizķērkties, aufschreien, aizgavilēties, aufjauchzen, aizkaukties, aufheulen, aizbrīkšķēties, aizknikšķēties, anfangen etwas zu knattern, krachen. Gewöhnlich kommen derartige Verba in reflex. Form vor und bezeichnen meist einen Laut, ein Geräusch. Selten sind Verba, wie aizčaukstēt st. aizčaukstēties, anfangen etw. zu rascheln, aizdrebēt, anfangen zu zittern; aizsmaršuot, anfangen zu duften;

7) eine Tätigkeit im Interesse, zum Schutze eines anderen:
aizbildināt, aizrunāt, entschuldigen, aizlūgt, Fürbitte tun (s. aiz 5);

8) einen Vorzug vor anderen:
aizdziedāt, aizrunāt, aizskriet kādu, jem. im Singen, Reden, Laufen übertreffen.

9) Temporal ist wohl das Präfix (s. aiz 2) in den Verben zu fassen, welche das ominöse Geschrei der Vögel bezeichnen:
aizbļaut, aizbrēkt, aizkukuot, schreien, bevor der Mensch etwas (den putnu-kumuoss) gegessen hat; so auch in der Neubildung aizspriedums, Vorurteil, cf. EPr. II, 20.

Kļūdu labojums:
Infäntischen = Infläntischen
übermorgen = den Tag nach übermorgen

Avots: ME I, 14, 15, 16, 17

‡ àizadît,

1) zustricken
Wid.: nu jau ir īšķis aizadīts Salis; die Spitze des Bastschuhes machen Bielenstein Holzb. 695. a. vīzes,

a) (den Bastschuh) zusammenziehn und die Spitze machen
U. (unter vīze ),

b) die doppelte Sohle machen Wellig
4;

2) jem. im Stricken (in der Schnelligkeit des Strickens) übertreffen
Spr.;

3) zu stricken anfangen;
"ieadīt zeķes vai cimda sākumā" Kaltenbrunn: nuoadīju divi pāŗi cimdu, ij vēl trešam valmi aizadīju Saikava. aizada zeķei kādu graidu Kaltenbrunn;

4) bis zu einer gewissen Stelle hinstricken:
aizadīju (zeķi) līdz papēdim.

Avots: EH I, 5, 6

àizairēˆt, intr., hin-, wegrudern: laivu līdz malai.

Kļūdu labojums:
intr. = trans., intr.

Avots: ME I, 17

‡ àizārdît,

1) bis zu einer gewissen Stelle trennen:
a. zeķi līdz caurumam;

2) anfangen zu trennen:
a. vìli. Refl. -tiês: man aizārdījās par tālu, ich habe versehentlich zu weit getrennt.

Avots: EH I, 7

àizar̂t,

1) bis zu einer bestimmten Stelle pflügen:
aizari līdz vagas galam;

2) abpflügen, wegpflügen:
nuo sava kaimiņa lauka kuo aizart un savam pieart (Elv.);

3) pflügend zerstören:
ceļu aizart; pflügend versperren (einen Weg): bij draudējis - (ceļu) aizart un aizsēt Druva II, 278.

Avots: ME I, 17

àizaûgt,

2) : Jancis Frici aizaudzis (ist ihm über den Kopf gewachsen)
BielU. jaunākais puika aizaudzis ve̦cākuo Siuxt; ‡

3) sich allmählich mit Mist anfüllen:
jau citi kambaŗi aizauguši Kaltenbrunn. ar mē̦sliem aizaug ups ebenda; ‡

4) wachsend hingelangen:
avenes aizaugušas līdz grāvim.

Avots: EH I, 6

‡ àizaũklêt,

1) bis zu einem gewissen Zeitpunkt wiegen, wiegend in einen gewissen Zustand versetzen, einschläfern:
aizauklēt bē̦rnu līdz miegam Kl. māte aizauklēja bē̦rnu sapņu pasaulē. auklē̦dams vis nevar šās aizauklēt (einschläfern) Saikava. auklēja bē̦rnu, kamē̦r aizauklēja (d. h. ins Jenseits, bis das Kind starb) C.;

2) wiegend fortscheuchen:
miegu aizauklēt Schwanb.

Avots: EH I, 6

àizbadît,

2) : a. grāvi Warkl.; ‡

3) "(eine wunde Stelle) stochernd, stechend schmerzhafter machen"
Kaltenbrunn: aizbadīja tuo auguoni, i sāp Kaltenbrunn. aizbadi vien savu rēti! vairs netiksi galā ar viņu Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) einander (mit den Hörnern) stossend bis zu einem gewissen Punkt gelangen:
vē̦rsē̦ni aizbadījās līdz upei;

2) beim Stechen, Stochern versehentlich geschlossen werden:
pīpja kāts aizbadījās Jürg.;

3) caurumi pastalai aizbadījās par tuvu pie malas, es passierte, dass die Löcher der Pastel beim Durchstechen (der Löcher) zu nahe an den Rand (der Pastel) gerieten;

4) sich wiederholt leicht zerstechen:
kājas aizbadās (z. b. beim Gehen über ein Stoppelfeld) Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 7

àizbāšķĩtis, Demin. von àizbāsķis = aizbāzis: līdzās sēd tautu meita tā kā luogu aizbāšķītis BW. 21288.

Avots: ME I, 18

‡ àizbê̦guļuôt, sich verbergend hinfliehen: aizbē̦guļuojis līdz Liepājai.

Avots: EH I, 9

‡ àizbe̦kuôt,

1) Pilze sammelnd fortgehen, bis zu einem gewissen Punkt hingehen:
a. līdz viņai meža malai Bauske. viņš man aizbe̦kuojis priekšā C.;

2) eilig fortgehen, fortlaufen:
bē̦rns nez kur aizbe̦kuojis Lubn.

Avots: EH I, 8

‡ àizber̂zt,

1) reibend hinter etwas geraten lassen:
a. cepetim sāli aiz ādas;

2) reibend, scheuernd bis zu einem gewissen Ptinkt gelangen:
a. grīdu līdz pusei. Refl. -tiês, mit dem Reiben, Scheuern bis zu einem gewissen Punkt gelangen: e̦sam jau līdz pusei aizbe̦rzušās.

Avots: EH I, 9

‡ àizbikstît, 1) wegstossen, bis zu einem gewissen Punkt hinstossen Kal. u. a.: a. kuo līdz durīm. aizbikstīt uogles krāsns priekšā;

2) hinter etwas stossen, stopfen
(perfektiv): a. cimdus aiz juostas;

3) zustopfen, verstopfen:
pameklē lupatus vai pakulas un ar dūcīti cieti aizbiksti visas starpiņas! Siuxt.

Avots: EH I, 9

‡ àizbìrzît, aizbir̂žuôt ² Siuxt, (eine Saatfurche) bis zu einem gewissen Punkt hinziehen; Saatfurchen ziehend fort-, hingehen; bis zu einer gewissen Grenze mit Saatfurchen versehen: a. vagu līdz mežam Wandsen. tīrums aizbirzīts līdz lielajam akmenim Saikava. jūs tik ātri aizbirzījāt, ka e̦s ni˙maz nepaguvu pateikt, lai beidz ebenda. paņem tik daudz salmu, kâ vari aizbiržuot līdz viņam lauka galam! Siuxt.

Avots: EH I, 9

‡ aîzblâdêtiês ² Wandsen, sich irgendwohin verirren, auf irrwegen irgendwohin geraten: aizblādējies līdz kaimiņiem.

Avots: EH I, 10

‡ àizblaugznât, sich bis zu einer gewissen Stelle mit Schinn bedecken: āda aizblaugznājusi līdz acīm Schwitten.

Avots: EH I, 10

‡ àizblèņuôtiês: aizblēņuoties līdz pērienam, eine gewisse Zeit hindurch dumme Streiche machen und schliesslich dafür geprügelt werden.

Avots: EH I, 10

‡ àizbliẽķêt,

1) bis zu einem gewissen Punkt flach schlagen:
piedarba kulu aizblieķēja līdz vidum;

2) (mit einer Lehmschicht, sie datüber breitend und festschlagend) sperren:
a. ar māliem žurku alas.

Avots: EH I, 10

àizbluķêt, mit der Feldrolle bis zu einem gewissen Punkt abrollen: a. līdz lauka uotram galam Siuxt.

Avots: EH I, 10

‡ àizblun̂kšķinât Saikava, mit einer Stange ins Wasser schlagend und dadurch einen gewissen Schall hervorrufend, hingelangen: kâ sāc nuo lejas, tâ blunkškini, līdz kāmet aizblunkšķini da tīklam! Saikava.

Avots: EH I, 10

‡ àizbuõkât, (Gerste)überdreschend hingelangen: aizbuokā līdz malai! KatrE.

Avots: EH I, 13

àizbraucẽjs, (f.) - ẽja, einer (eine), der (die) wegfährt: aizbraucējiem deva līdz ciema kukuļus BW. III. 1, 92.

Kļūdu labojums:
kukuļus = kukuli

Avots: ME I, 20

‡ àizbraũkalêt, hin- und herfahrend hingelangen: krāmu žīds aizbraukalējis līdz kaimiņu nuovadam Bauske.

Avots: EH I, 11

‡ àizbridinât, fort-, hinwaten lassen, machen: a. zirgu līdz pašai dzelmei Wandsen.

Avots: EH I, 12

àizbrist, intr.,

1) hinwaten:
līdz malai;

2) bewölkt untergehen:
laikam jau uz lietu, juo saule aizbrien, es wird wohl regnen, denn die Sonne geht bewölkt unter A. XI, 466; Etn. III, 145. mēness aizbrien (geht) aiz mākuoņiem Aps. V, 24; so auch refl.: saule aizbridusēs, netiek nuo bālās saules tinas laukā MWM. XI, 220.

Avots: ME I, 20

‡ àizbruģêt,

1) bis zu einem gewissen Punkt pflastern
(perfektiv): a. ielu līdz tiltam;

2) pflasternd zumachen, schllessen:
grāvis aizbruģē̦ts.

Avots: EH I, 12

‡ I àizbum̃bât, fort-, hinrollen (tr.): a. bumbu pruojām Trik. Refl. -tiês, Kegel schiebend, Ball schlagend hingelangen: puikas aizbumbājušies līdz pašam mežam Saikava.

Avots: EH I, 12

‡ àizbur̃tuôt, bis zu einer gewissen Stelle hinbuchstabieren: a. līdz lappuses beigām.

Avots: EH I, 13

‡ àizčam̃dît, fortscheuchen: a. vistas pruojām. a. čigānus. Refl. -tiês, tastend fort-, hingehen: a. līdz durīm Stenden.

Avots: EH I, 15

‡ àizcapât Dunika,

1) mit kleinen Schritten hin-, weggehen (von kleinen Kindern):
a. līdz galdam;

2) langsam hin-, weggehen:
zirgs aizcapāja uz ganīkli.

Avots: EH I, 13

àizcelˆt, tr., etwas vorheben, nach lettischer Vorstellung hinter sich heben zur Hinderung: vārtus aizc., die Pforte zumachen; svārkus aizcelt St., Konv. ^1, den Rock versetzen. Refl.: sich versetzen, abziehen: nuo sacerējuma aizcelties līdz autuoram Jans. es nuoduošu viņu... Bābeles ķēniņa kar,a spē̦kam, kas tagad nuo jums aizcēlies Jerem. 34, 21.

Avots: ME I, 20

‡ àizcibât, mit langsamen, kleinen Schritten fort-, hingehen Sassm.: mazais aizcibājis līdz galdam Bauske.

Avots: EH I, 13

‡ àizcìemuôtiês,

1) Besuche machend, zu Gast seiend verweilen bis
... aizciemuojies līdz pašam vakaram Bauske;

2) ein wenig, eine kurze Zeitlang zu Gast sein:
dabūja tikai aizciemuoties, bet ne izciemuoties Bauske.

Avots: EH I, 14

‡ àizčiknîtiês, mit Mühe fort-, hingelangen: a. līdz mežmalai KatrE.

Avots: EH I, 15

àizcĩkstêt,

1) knarrend fort-, hinfahren:
rati nebija aizcīkstējuši līdz rijai, kad ritenis jau salūza;

2) vollweinen, vollquietschen
(perfektiv): bē̦rns man visas ausis aizcīkstējis Bauske.

Avots: EH I, 14

‡ àizcīkstêtiês, ringend, kämpfend bis zu einem gewissen Punkt gelangen: cīkstuoties viņi aizcīkstējas līdz barjērai C.

Avots: EH I, 14

‡ àizcilât,

1) wiederholt hebend fort-, hinschaffen:
siens jau aizcilāts līdz pļavas malai Warkh.;

2) sperrend (vor etwas) wiederholt hinlegen:
vakaruos puiši šķūnī aizcilāja durīm sienu priekšā. Refl. -tiês,

1) sich allmählich hinbewegen:
laiva pa straumi aizcilājās drusku uz leju Saikava. jis aizcilājās ("uz augšu cilādamies aizgāja") uz mežu Warkh.;

2) sich ein wenig erheben, in die Höhe bewegen:
uz vanaga ligzdas kaut kas aizcilājās Saikava;

3) übersiedeln:
puisis Jurģuos aizcilājās uz kaimiņiem Sessw.

Avots: EH I, 13, 14

‡ àizcildît: viņš aizcildīts līdz pašai Rīgai Bauske, sein Ruhm hat sich allmählich bis nach Riga verbreitet.

Avots: EH I, 14

‡ àizčīnît, mit Mühe, schleppend fort-, hinschaffen: a. žagaru nastu uz māju Bauske, Heidenfeld. Refl. -tiês, mühevoll fort-, hingehen: a. līdz mežam Bauske, Heidenfeld.

Avots: EH I, 16

àizcìnîtiês, strebend, ringend wohin gelangen: aizcīnījuos līdz akadēmijai Stari II, 19.

Avots: ME I, 21

‡ àizcìrpt,

1) bis zu einem gewissen Punkt scheren
(perfektiv): a. līdz pusei;

2) anfangen zu scheren:
aizcirpta aita aizmuka. Refl. -tiês: man aizcirpās drusku par tālu, beim Scheren geriet ich unversehens ein wenig zu weit.

Avots: EH I, 14

àizcìrst, tr.,

1) bis zum einer gewissen Stelle hauen:
nebij kuokam aizcirtis ne līdz pusei, te sāka nuo kuoka duobuma nauda birt LP. V, 311;

2) etwas anhaube:
līkstes... drusku aizcirta, lai vieglāk būtu pārlaužamas BW. I, S. 181. tē̦vs ļuodzījies uz krē̦sla kā aizcirsts kuoks Purap. kā ar cirvi aizcē̦rt Bers. Etn. IV, 4, im Zorn reden;

3) zuschlagen, zumachen
(luogu, durvis), mit u. ohne den Zusatz cieti, fest;

4) hauend ein Hindernis bereiten:
aizcirst ceļu, den Weg verlegen, versperren: viņš man aizcirta kāju priekšā, er stellte mir ein Bein;

5) intr., sich eilig begeben:
aizcirtīšuot vēl uz ātru ruoku uz kruogu Alm. Refl. -tiês,

1) zufallen:
durvis aizcirtušās, die Tür sei (jäh) zugefallen LP. VI, 768; te lamatas aizcē̦rtas Wagner, viņš teica ar aizcirtuošuos balsi;

2) an einem Gegenstande Hemmnis erfahren:
pātaga aizcirtās aiz zara.

Avots: ME I, 21

‡ àizcìstiês, strebend hingelangen: viņš aizcīties līdz profesuoram (hat die Professur erreicht). viņš aizcīties citiem priekšā.

Avots: EH I, 14

‡ àizčukstêt,

1) flüsternd hingelangen lassen:
(ruotaļā) a. kādu vārdu līdz uotram galam Bauske;

2) flüsternd hin-, fortgleiten:
vējš aizčukst pa kuoku zariem. Refl. -tiês, eine ganz kurze Zeitlang flüstern: kas tur aizčukstējās? Schwanb.

Avots: EH I, 16

àizdabût: ‡ Refl. -tiês, mit Mühe fort-, hingelangen: viņš ilgi muocījās, kamē̦r aizdabūjās līdz purva uotrai malai Dunika.

Avots: EH I, 17

àizdabût,

1) wegbekommen, entfernen, hinbringen:
viņu vairs nevar aizdabūt pruojām, von einem unangenehmen Gast. līdz kruogam ve̦zums jāaizdabū JR. IV, 54;

2) bekommen, erhaschen:
cilvē̦ku vilki nuoplēš, lai kur aizdabūdami LP. VII, 863.

Avots: ME I, 21

‡ àizdaĩrîtiês, bis zu einem gewissen Zeitpunkt saumselig sein, die Zeit arbeitslos verbringen: a. līdz vakaram Warkh.

Avots: EH I, 17

‡ àizdañcinât,

1) fort-, hintanzen lassen:
a. kādu līdz durīm Trik.;

2) fort-, hinführen
Kaltenbrunn, Prl.: tevi nāve var... aizdancināt uz viņu pasauli Janš. Bandavā II, 267; zufällig fortbringen, verlieren: nez kur bē̦rni aizdancinājuši nazi Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn., Oknist, Warkh.

Avots: EH I, 17

‡ àizdañcuôt, fort-, hintanzen: a. līdz zāles galam.

Avots: EH I, 17

‡ àizdarinât,

1) zumachen, schliessen:
a. luogam šķirbas Schwanb.;

2) bis zu einer gewissen Stelle behauen:
a. kuoku līdz pusei Gr. - Busch.;

3) = àizdarît 3; a. putru Schwitten;

4) warnen:
viņa jau sen aizdarināta Bers.

Avots: EH I, 17

àizdarît,

4) auch Stom.; ‡

6) bis zu einer gewissen Stelle hinstricken:
aizdari zeķi līdz papēdim! Siuxt.

Avots: EH I, 17

àizdars: auch Abgulden n. BielU., AP., Pilda, Ruj., Salis, Salisb., Wolm., Zvirgzdine, aizdara(s) Golg.: līdzi ņēma aizdariņu BW. 19428. s. auch unter àizdara.

Avots: EH I, 17

àizdars (li. ùždaras), Zukost, als Fleisch, Fett, Butter, Milch, Häringe, besonders als Zutat zur Grütze und zum Kohl: pie darba ejuot, paņem maizi un dzērienu līdz, aizdaru un siltu ēdienu viņiem aizne̦s uz maltītes laiku Etn. III, 156. maltītē bijis tāds ēdiens, kur,am piens aizdaram Etn. III, 173. aizdars bedeutet in Kandau geschmolzene Butter oder das Fett, als Zukost zur Dickgrütze. Sprw.: kāds aizdars, tāda ēstgtriba. meita bez tikuma, kā putra bez aizdara.

Avots: ME I, 22

‡ àizdar̂vuôt,

1) bis zu einer gewissen Stelle teeren
(perfektiv): a. laivu līdz pusei Salis;

2) zuteeren, teerend schliessen:
a. šķirbas.

Avots: EH I, 17

‡ àizdaudzinât: tā lieta jau aizdaudzināta līdz pašai Rīgai, das Gerücht darüber hat sich schon sogar bis Riga verbreitet.

Avots: EH I, 17

‡ àizdiẽnêt,

1) sich emporarbeiten:
a. līdz augstai kārtai;

2) dienend, mit Arbeit bezahlen:
es jau par juo aizdienēšu Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 19

‡ àizdiet, bis zu einer gewissen Stelle hintanzen; tanzend, hüpfend sich entfernen: a. pruojām līdz zãles galam.

Avots: EH I, 19

‡ àizdilt,

1) bis zu einer gewissen Stelle verschleissen, abnehmen, kleiner, dünner werden:
aizdiļusi jau līdz pusei Heidenfeld, Lems.;

2) anfangen zu verschleissen, abzunehmen, dünner, kleiner zu werden:
svārkiem e̦lkuoņi jau aizdiluši Bauske, Gr. - Buschh., Warkh. ratiem ass aizdilusi ebenda,

Avots: EH I, 18

àizdimît, (etwas Schweres) mit grosser Anstrengung fortschaffen, hinschaffen: smaguo akmeni līdz kapam tikkuo 4 vīri aizdimīja. pa izmirkušuo ceļu smaguo vezumu uz priekšu aizdimīja tikai 5 verstes Tirs.

Avots: ME I, 22

‡ àizdipât "(mit unelastischen oder kleinen Schritten) fort-, hingehen": bē̦rns aizdipāja līdz galdam O. - Bartau.

Avots: EH I, 19

‡ àizdìrât, àizdiŗât,

1) bis zu einer gewissen Stelle abhäuten, schinden:
aizdīŗājis zaķi līdz pusei Dunika;

2) anfangen abzuhäuten, zu schinden:
aizdīrājis ādu, viņš aizgāja Ass. - Kalt., C.;

3) fort-, hinschleppen:
suns aizdīrājis sprāgušuo kustuoni Trik.

Avots: EH I, 19

‡ àizdĩžât,

1) (mit den Füssen) stampfend fort-, hingehen:
aizdīžājis līdz uotram upes līcim Lems.;

2) (mit den Füssen) voll-, zustampfen, -treten:
zirgs ar kājām aizdīžājis ūdens nuote̦ku. Refl. -tiês, unruhig tänzelnd sich entfernen: zirgs ar mušām kaudamies aizdīžājies nuo savas vietas pruom Lems.

Avots: EH I, 19

àizdragât, tr.,

1) hinschmettern, zertrümmernd hinschleudern:
skaudīgs vējš bij aizdragājis kādu jūr,as kuģi līdz pat tai salai A. XI, 125;

2) etwas beschädigen:
laivu.

Avots: ME I, 23

‡ àizdrè̦gât (wo?), bis zu einem gewissen Zeitpunkt das Kränkeln aushalten: kaut nu slimā māte varē̦tu a. līdz ziemsvē̦tkiem!

Avots: EH I, 19

‡ àizdrukât, bis zu einer gewissen Stelle drucken: a. grāmatu līdz pusei.

Avots: EH I, 20

‡ àizdukurêt,

1) mit einem
dukuris 2 Fische scheuchend bis zu einer gewissen Stelle gelangen: a. līdz upes līcim, līdz alas dibe̦nam C., Oppek.;

2) mit einem
dukuris 2 stochernd verstopfen: a. alu ciet Stenden.

Avots: EH I, 20

‡ àizduñkurêt, = ‡ àizdukurêt 1: a. pa upi līdz e̦ze̦ram Lems.

Avots: EH I, 20

‡ àizdur̃stît,

1) sperrend (vor etwas mehrere Objekte) einstecken:
takam a. mietus priekšā;

2) steckend, stochernd bis zu einer gewissen Stelle gelangen:
a. caurumus (stādīšanai) līdz vagas galam Bauske.

Avots: EH I, 20

‡ àizdze̦nât, wiederholt forttreiben, hinter etwas treiben, bis zu einer gewissen Stelle hintreiben: a. mušas nuo piena. a. miegu. vējš aizdze̦nāja mākuoņus saulei priekšā. suns zaķi aizdze̦nā līdz meža galam.

Avots: EH I, 21

àizdzìt, ‡

3) fort-, hinführen, -transportieren:
a. arklu (ecēšas) līdz lauka vidum (šķūnim) Siuxt. a. malku (sienu) uz pilsē̦tu ebenda; ‡

4) = àizdurt Dunika: a. skabārdi aiz naga. Refl. -tiês,

1) : aizdze̦nas (jagt hin,
intr.) līdz meža malai Pas. VI, 365; ‡

2) eine Herde treibend sich entfernen, hingelangen:
tur zâles ir daudz, tik nevar a. Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 22

àizdzìt, tr.,

1) weg -, ver -, hintreiben:
garus pamieluojuši un aidzinušI Etn. IV, 46. vē̦sais gaiss aizdzina viņa reibumu Blaum. Muozus aizdzina avis aiz tuksneša 2. Mos. 3, 1. vagu aizdzīt BW. 9912, die Furche hinziehen; gew. die Querfurche am Rande des Grabens oder des Zaunes ziehen;

2) hintreibend zumachen, befestigen:
bluķim aizdzina galus ar klučiem cieti Dok. A.; (asij) bij abās pusēs aizdzītas stipras tapas Abtr. II, 19. aidzīts ceļš, vom Schnee verwehter Weg. Refl. - tiês, nachjagen, verlogen: viņi aizdzinušies zagļiem līdz pilsē̦tai pakaļ. mēs aizdzināmies aiz kalna Druva I, 1460, wir jagten (intrans.) hinter den Berg hin.

Avots: ME I, 24

‡ àizecêt,

1) bis zu einer gewissen Stelle eggen
(perfektiv): a. līdz lauka uotram galam;

2) zueggen, eggend zuschütten:
a. vagu. (linsē̦klas) jau aize̦cē̦tas Pas. VII, 405;

3) mit Gewalt fort-, hinziehen:
a. āzi uz kūti C. Refl. -tiês: man aizecējās par tālu, ich habe unversehens zu weit geeggt.

Avots: EH I, 22

àizguorîtiês, sich drehend, rekelnd, wackelnd hin-, weggehen: viņa aizguorās līdz luogam Vēr. II, 522.

Avots: ME I, 29

‡ àizgrābstît,

1) wiederholt greifend fortschaffen:
a. gružus;

2) (wiederholt) fortharken; zuharken:
a. vadziņu ar grābekli ciet Stenden. Refl. -tiês,

1) tappend, tastend bis zu einer gewissen Stelle gelangen, fortgelangen:
tumsā gar siênu a. līdz durīm;

2) sich einen Diebstahl zu Schulden kommen lassen
Bauske.

Avots: EH I, 25

àizgrâbt, tr.,

1) packen, ergreifen:
aizgrābt aiz kājām. Dieva namā man aizgrābuši Gl., Apostelgesch. XXVI, 21 (in der neusten Ausgabe: sagrābuši). pūķis ņe̦m naudu, kur vien aizgrābj LP. VI, 94;

2) bis zu einer bestimmten Stelle hinharken:
sienu līdz šķūnim;

3) bildl. rühren, ergreifen, entzücken:
runa viņus aizgrāba Kaudz. M. prātā aizgrābts jauneklis Neik.;

4) plötzlich benehmen, Sinne, Kräfte, Verstand
L., St., U. aizgrābts, gelähmt, vom Schlage gerührt, im Krampfe liegend U. Refl. -tiês, für sich ergreifen, uneig. sich begeistern: pavārs ļuoti aizgrābās nuo kar,a vaduoņa aprakstiem Vēr. I, 1413.

Avots: ME I, 27

àizgraûzt: ‡ Refl. -tiês, nagend hingelangen Dunika u. a.: tārps aizgrauzies līdz serdei.

Avots: EH I, 25

àizgrĩļuôt, refl. -tiês, hinwankend, taumelnd hinweggehen: B. aizgrīļuo līdz suolam Vēr. I, 1356. viņa aizgrīļuojās līdz kunga mājām Blaum.

Kļūdu labojums:
hinwankend = hinwanken

Avots: ME I, 27

àizgrauduôt [zu grûst],

1) wegstossen, weiterschieben:
gribē̦dams akmentiņu izvilkt, tuo vēl tāļāku aizgrauduoja Tirs. n. JK.;

2) verstopfen
Spr.;

3) leihen:
aizgrauduo man kādu nieku līdz rudeņam! Ruhental.

Avots: ME I, 27

àiziêt,

1) weggehen, hingehen, (von der Zeit) verstreichen:
plūcējies aizgājuši savu ceļu LP. III, 90. vienam dē̦lam tē̦vs kar,ā bij aizgājis LP. IV, 48. aiziet pie oder uz brāļa, zum Bruder hingehen. aiziet kā pēc nāves. vilkacis aizgājis kā dieva dūmi Etn. II, 86. vilks aiziet kā putenis LP. IV, 42. aizgāja, kur ne gailis nedzied LP. briedene aizgājusi pa mežu, ka viens kuoks dzirdējis, uotrs redzējis JU. kur aizgāja, tur palika Sprw., von einem faulen, saumseligen Menschen. aiziet iegātņuos jeb uzkuruos, durch Heirat ein Gesinde erwerben (vom Manne); vom Mädchen gesagt, wird aiziet, heiraten, mit der Präp. pie konstruiert: gāju, gāju, neaizgāju pie netikla tē̦va dē̦la BW. 10197. aiziet labs laiks LP. IV, 136. dievam diena aizgājusi, ar Laimīti runājuot BW 1212; aizgājušais gads, gadu simtenis, das verflossene Jahr, Jahrhundert;

2) das Sterben wird als eine Abreise gefasst, deutsch = dahingehen:
tē̦vs aizgāja mātei pakaļ Līb. 19; auch vom Vieh: labākā guosniņa šuonakt aizgājuse LP. VI, 2, aizgāja zirgs LP. IV, 80. Vielfach mit einem näher bestimmenden Zusatz: aiziet Dieva priekšā. dažs aizgāja pie Dieviņa, ir mūžiņu nepabeidzis BW. 20036. nemira tautiņas labdaris, glābējs, bet tik aizgāja citā saulē Lautb. N. 341. sen sirmais cilvē̦ks aizgājis mierā A. XIII, 2, 225;

3) zu Grunde gehen:
aiziet puostā, buojā, niekuos. aiziet badā, verhungern. vējā aiziet, verloren gehen: aizietu vējā viss, kas darīts līdz šim Kaudz. M. ar uguni aiziet, vom Feuer verzehrt werden: tavs pakrēslis aiziet ar uguni Dok. A.;

4) zugehen, sich schliessen:
acis aiziet cieti Aps. V, 35. Ref. -tiês,

1) zu schmerzen anfangen:
viņam ruoka aizgājās Mar.;

2) stottern:
viņam valuoda aizgājās Mar. A. XV, 104. Subst. aiziešana, das Weggehen, das Sterben: saimniekam bijis ve̦cs, ve̦cs tē̦vs, kas jau vārguojis uz aiziešanu Etn. IV, 45.

Kļūdu labojums:
pie oder uz brāļa = pie brāļa oder uz brāli
durch Heirat ein Gesinde erwerben = heiratend in die Wirtschaft seiner Frau oder ihrer Eltern übersiedeln

Avots: ME I, 29, 30

II àizir̃t, ‡

2) sich (bis zu einer gewissen Stelle) auftrennen; ausfasernd bis zu einer gewissen Stelle gelangen:
zeķe aizirusi līdz pusei. viņam mati aiziruši uz pieres Bers.

Avots: EH I, 26

‡ àizjādinât, hin-, wegreiten machen: nīcenieks ar savu... kumeļu aizjādinās viņu sev līdza Janš. Mežv. ļ. II, 11 (ähnlich S. 142).

Avots: EH I, 27

‡ àizjùmt,

1) (ein Dach) deckend (bis zu einer bestimmten Stelle) hingelangen:
a. līdz vidum;

2) a. jumta caurumu, ein Loch des Daches (deckend) ausbessern, zudecken;

3) a. jumtu, ein Dach zu decken anfangen (und nachher das Decken unterbrechen).

Avots: EH I, 27

àizkacêt: ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ àizkabināties: kāsis kur aizkacējies;

2) reichen
(intr.), sniegties: a. līdz uotrai galda malai Dunika, Kal.

Avots: EH I, 28

‡ àizkãjuôt, hin-, wegschreiten, -gehen Wid.: aizkājuojuši līdz Gūtmaņa alai Līg. J. Daugava I, 1476. līdz mājām aizkājuot R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 101.

Avots: EH I, 29, 30

‡ àizkal˜puôt,

1) im voraus dienen, um nachher dafür etwas zu bekommen
Golg.: glābšana bijusi jau pirms aizkalpuota Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 147. kad... aizkalpuojumi nav darīti, tur dara par skaidru atlīdzību Kaudz. Vecpiebalga 47;

2) a. līdz virsniekam, bis zum Offizierstand empordienen.

Avots: EH I, 28

àizkamât,

1) : auch Saikava. ‡ Refl. -tiês, mühsam hingelangen
Kalz., Lubn., Saikava: a. līdz piestātnei.

Avots: EH I, 28

àizkaplêt Trik., mit der Hacke hackend hingelangen: a. līdz dārza malai.

Avots: EH I, 29

‡ àizkasît,

1) hin-, wegharken:
a. sienu līdz šķūnim;

2) verscharren, zuscharren:
vistas aizkasa vagas starp duobēm;

3) hin-, wegeilen:
a. kâ vējš Stenden, Trik.

Avots: EH I, 29

àizkast,

1) = ‡ àizkasît 1 Ass. - Kalt., C., Sessw.;

2) = ‡ àizkasît 2 C., Sessw.: aiskasis atkal kapu ciet Pas. III, 77;

3) sperrend ausgraben
Dunika, Kal., Rutzau: a. ceļam gŗāvi priekšā. Refl. -tiês, grabend hin-, weggelangen Dunika, Kal., O. - Bartau: aku ruokuot a. līdz ūdenim. kurmis bija aizkasies pruojām.

Avots: EH I, 29

àizkaût: ‡ Refl. -tiês, mit grosser Mühe hingelangen Spr.: ar lielu grūtu a. līdz pilsē̦tai.

Avots: EH I, 29

‡ àizķem̃mêt,

1) hinter etwas kämmen:
a. matus aiz ausīm;

2) ķemmējuot 2 (bis zu einer bestimmten Stelle) hingelangen:
a. aude̦klu līdz pusei C.

Avots: EH I, 34

‡ àizķe̦puruôtiês Rutzau, (mit ŗ ) Dunika, Kal., zappelnd hin-, weggelangen: bē̦rns aizke̦puruojies līdz galdam.

Avots: EH I, 34

àizķìlât,

1) verpfänden, vorenthalten:
parādnieka mantu;

2) in Anspruch nehmen, einnehmen:
šis darbs aizķīlājis visus manus spē̦kus Kronw. uz līdze̦nas vietas ē̦kas aizķīlā daudz derīgas zemes Vīt. 2.

Avots: ME I, 35

àizklàusît, tr., dienend, gehorchend jem. befriedigen: līdz, Dieviņ, aizklausīt svešu māti BW. 5031. Refl. -tiês, hinhorchen: kuo palīdz tas, ka pusdienās auss nezin, kur lai aizklausās L. Bērziņš. Gew. nach nevarēt, nicht anhören können, von unangenehmem Geruch od. Geschrei: brēca, ka ne aizklausīties nevarēja JK. V, 85.

Avots: ME I, 32

‡ àizklèmpt ² Saikava, schwerfällig durch Schnee oder Kot hin-, weggehen: kamē̦r aizklempu līdz mājai, pienāca vakars.

Avots: EH I, 31