Paplašinātā meklēšana

àizstiknîtiês, stagnieren: ūdens aizstiknījās Aps.

Avots: ME I, 53

àiztika, das Hingelangen AP.: slikts ceļš: miruonim nelāga aiztika uz kapsē̦tu.

Avots: EH I, 58

àiztikšķêtiês, ein wenig zu ticken, zu knattern anfangen, von einem tickenden kurzen Schall: viens nags pēc uotra aiztikšķē̦damies metās vaļā Saul.

Avots: ME I, 56

àiztikt, ‡ Refl. -tiês: man trauks aiztikās un apgāzās, unversehens habe ich das Gefäss angerührt und umgestürzt.

Avots: EH I, 58

àiztikt, intr.,

1) hingelangen:
tad zini, kur tu aiztieci LP. V, 43; priekšā aiztikt, vorauseilen, überholen, übertreffen: duošu tev kumeļu, ar kuŗu aiztiksi vēl brāļiem priekšā LP. IV, 94. tu jau ar valuodu viņam priekšā aiztiksi RKr. VI, 25;

2) anreichen:
ce̦pure pakārta par augstu; bē̦rns nevar aiztikt, auch mit dem Obj.: bē̦rns tai od. tuo nevar aiztikt;

3) tr.,

a) anrühren, berühren, antasten:
viņa lūgusies, lai tuo aizliekuot ar pātagas galu LP. III, 103. sieva auzas nebij ne aiztikuse LP. III, 88; zuweilen mit dem Dativ: tiklīdz viņiem aiztiekuot, tad tie paliekuot par naudu LP. VII, 1038;

b) fig. anrührend verletzen, beleidigen:
zvē̦ri neaiztika brālim ne mata spruodziņu LP. VI, 606. bē̦rni nebijuši aiztikti Etn. II, 16. spuogi sākuši ceļa gājējus aiztikt LP.VI, 41. starks ir neaiztiekams, svē̦ts putns Etn. III, 9;

c) anrühren ein hingelegtes unheilvolles Zaubermittel od. einen nach dem Volksglauben unntastbaren Gegenstand, Leid zufügen einem nach dem Volksglauben unantastbaren Tiere:
akmeni izve̦ldams tu esi aizticis LP. VII, 651, beim Herausheben des Steines bist du mit einem unheilbringenden Gegenstande in Berührung gekommen. vai šī nee̦suot tām lubām aiztikusi LP. VII, 327; [d) antreffen: kuŗu nu tā pastara diena tāduos grē̦kuos aiztiks, tam būs tā diena gŗūta Manc. Post. I, 23]. Subst. àizticẽjs, der anrührt, beleidigt.

Kļūdu labojums:
aiztiksi = neaiztiksi

Avots: ME I, 56

àiztikums, die Berührung. Nach dem Volksglauben sind unantastbar viele Gegenstände, so die von einem Zauberer zur Schädigung der Mitmenschen hingelegten Zaubermittel, die in der Erde vergrabenen SchāTze, die der Vergrabende verflucht und deren Bewachung dem Teufel übergreben hat, ferner auch alle auf dem Schlachtfelde befindlichen Gegenstände. Unantastbar sind auch alte Gebäude, in denen böse Menschen, Zauberer u. Hexen gewohnt haben, ferner gewisse bezeichnete Steine, alte Zäune, nachgelassene Felder, heilige Quellen, heilige, zur Darbringung von Opfern dienende Berge, Feldraine, Wege, einzelne Bäume, von der Tierwelt in erster Reihe der Storch, der heilige Vogel (svē̦tputns, svētelis), der Marienkäfer (Coccinella), der Holzbock, der in dem Volksglauben als svē̦tmeita, heilige Jungfrau, erscheint, die in der Wand spinnt (svē̦tmeitas vērpj) Etn. IV, 62. Wer mit den genannten Gegenständen, Stätten, Tieren wissend od. unwissend in Berührung kam, den letzteren Leid zufügte, den traf ein schweres Unglück, der wurde ganz besonders von der durch die Berührung herbeigeführten Krankheit befallen (tam pieme̦tas aiztikuma slimība). Bei einer langwierigen, durch Medikamente nicht bald zu heilenden Krankheit pflegte man zu sagen: te aiztikumi! Am menschlichen Körper wurden einige Wunden, Warzen, Ausschläge für unantastbar angesehen. Wenn ein Mensch, der mit diesen Gebrechen von der Geburt schon behaftet war, geheilt wurde, so musste er sterben Etn. II, 62, LP. VII, 651, 652.

Avots: ME I, 56, 57

‡ apstikmîtiês Plm. n. RKr. XVII, 79, = apstiknîtiês, aufhören: lietus apstikmījās līt.

Avots: EH I, 117

‡ apstiknêt Bērzgale, = apstiknîtiês, aufhören.

Avots: EH I, 117

apstiknîtiês, (plötzlich) stehen bleiben auch Golg., Lis.

Avots: EH I, 117

apstiknîtiês, aufhören: gaŗais lietus taču reiz apstiknījās. kaut jel nu reizi putenis apstiknītuos J. Kaln., Bers. [Auch: stehen bleiben, z. B. zirgs apstiknījās ceļā.]

Avots: ME I, 126

aptikt, ‡

2) = aplaîstiês Dunika, Kal., Rutzau: a. ar utīm, ar kašķi; ‡

3) = apcelˆt 2 Memelshof: par nakti aptika (= atrada) juos vilki Pas. I, 248; ‡

4) = apcelˆt 3 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90: zē̦ni aptika, ka ve̦cuo var apmānīt Stelpenhof, nesējs aptika, ka gruozā ir sviests Stelpenhof. vajag aptikt, kur se̦ski dzīvuo; tad var uzlikt slazdu ebenda. ‡ Refl. -tiês, herumlangen, -reichen (intr.) um: vai juosta aptiksies tev apkārt? Bauske, Saikava. Zur Bed. 3 und 4 vgl. Ii. aptìkti "antreffen, finden; herausfinden, erkennen".

Avots: EH I, 121

aptikt, intr., um etw. herumgelangen: mežam apkārt.

Avots: ME I, 131

attikt,

2): ceļu a. ("atjaust") Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90; ‡

4) zuteil werden:
vai tad nuo viņas (= juostas) tik druoši attiek (bē̦rna)? A. Niedra;

5) passen:
kam kurpīte attiks Pas. VI, 84; ‡

6) begreifen:
nevar a., uz kuru pusi ceļš Druva I, 392; ‡

7) "anbelangen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Retl. -tiês, ‡

6) recht sein, passen:
bārinītei kurpīte taišņi attikās Pas. VI, 113. (kauls) tam attikās III, 102.

Avots: EH I, 176

attikt [li. atitìkti], -ìeku, -iku,

1) intr., her-, wegkommen:
kā tas te atticis? LP. IV, 167;

2) tr., finden, auf etw. wieder kommen:
lai celiņa neattika;

3) ungeschehen gemacht werden:
kas nuoticis, nevar attikt; kādas vīzes apvilcis, tādas jāvalkā. Refl. -tiês, (li. atsitìkti "случиться"),

1) ankommen, zufällig irgendwo sein:
dakteris tur atticies, der Doktor sei gerade dort gewesen Hug.;

2) sich ereigen, sich erfüllen:
atticies ķēniņam iet uz svešām zemēm LP. VI, 1015; man sapnis attikās, ging in Erfüllung Caun.; [jaunā dzīves vietā pirmuo nakti re̦dzē̦ts sapnis attiekas Erlaa, geht in Erfüllung];

3) genug sein, genügen, sich sättigen:
lai tās izņe̦mas arī labi krietni, tā ka reiz attiekas A. VII, 20. ja guovs ikkatru mēnesi meklē vēršus un nuo pirmās reizes neattiekas Etn. II, 120, nicht empfängt;

4) besser werden:
nuo dakteŗa zālēm man ir atticies, die Medizin des Doktors hat mir geholfen Mag. III, 1, 102; [slimums attiekas, paliek ve̦se̦ls Trikaten; ja vārduojamuos vārdus dzird citi, tad tai reizā nuo apvārduošanas neattiekas Erlaa;

5) sich erinnern, sich besinnen, sich zurecht finden:
nevarē̦dams attikties, kur viņš ir LP. VI, 84. tāļāki viņš nekā nevarēja attikties A. XVIII, 253.

Avots: ME I, 204, 205

attiktiês, -ìkas, ikâs, langweilig, überdrüssig werden: attikties kult, desDreschens überdrüssig werden Serb.

Avots: ME I, 205

čikstiklis,

[1) ein Gegenstand zum Stossen
od. Stochern AP.];

2) eine Schürstange, Ofenkrücke
Mar. n. RKr. XV, 110, [Stomersee, Oppek., A. - Schwanb.].

Avots: ME I, 412

datikt, ‡

3) zufallen, zuteil werden:
šai vēl vairāk daticis Pas. I, 149. brāliem datika viss mants VIII, 159.

Avots: EH I, 309

[datikt Drsth.,

1) hinzugelangen;

2) (bis zu einer gewissen Stelle) hinzugelangen:
pie kur,ām ne+viens nevarējis datikt LP. VII, 1, 808.]

Avots: ME I, 443

‡ divtikam, = divtiek: tur ir prieka d. Janš. Dzimtene V, 33 (ähnlich 36 und Mežv. ļ. I, 388).

Avots: EH I, 323

‡ grûstikņi Oknfst n. FBR. XV, 175, = ‡ grûstiņi.

Avots: EH I, 412

ìepatikt, gew. refl. ìepatiktiês, anfangen zu gefallen: zē̦nu sejas viņam iepatikās A. XII, 356. saimniekam arī kalpu kapsē̦ta iepatukusēs par dusas vietu Aps.

Avots: ME II, 50

ìetikšķêtiês, anfangen zu ticken: pulksteņi visi ietikšķējās skaļāk MWM. X, 688.

Avots: ME II, 82

ìetikt, gelangen, geraten, zu etwas kommen: kâ tu bez atslē̦gas ietiksi istabā. viņš ieticis mantā, laimē, jātniekuos. kūtī ragi neietika BW. 32416, 4. Refl. - tiês, sich ereignen: pa˙tiesi, it laimīgi ietiekas Lautb.

Avots: ME II, 82

ìetiktiês, von einer Lust, von einem Verlangen angewandelt werden, Gefallen finden: neveicamais saņēmies iet pa mežu, cik tālu vien ietiksies LP. VI, 764.

Avots: ME II, 82

‡ itik Auleja, Adv., so viel.

Avots: EH I, 432

izpatikt, nach jemands Gefallen handeln, entgegenkommen, gefällig sein: daudzi gribēja man izpatikt Rainis; publikas garšai B. Vēstn.

Avots: ME I, 778

izstiknît, tr., mit Mühe herausziehen (aus einer feuchten, zähen Masse): guovs nevarēja izstiknīt kāju nuo muklāja Bers. Refl. - tiês, sich mit grosser Mühe herauszuhelfen versuchen: tie izcēlās, izstiknījās, bet velti MWM. VIII, 247.

Avots: ME I, 805

iztika: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79; "= pārtika, die Kost" Schwanb.

Avots: EH I, 489

[iztiks, U.], iztiksme, iztikšana, iztikums, der Unterhalt, das Auskommen: tev jāduod manai mātei iztika uz ve̦se̦liem divi mēnešiem LP. IV, 121. viņa tikai spēja sagādāt savu dienišķu iztiku Kaudz. M. malkas cirtēji atraisa iztikas kules JR. IV, 76. duod maizi, visādu iztiksmi LP. VI, 310. lai manta, kur ma[nta, kad tik iztikšana. būšuot iztikums visiem Janš. [iztikas nav U., es fehlt am täglichen Brote.]

Avots: ME I, 818

‡ iztikša Stenden, = iztika: mums i. sagādāta visai ziemai. kāda bagātība vajadzīga, - kad tikai i˙!

Avots: EH I, 489

iztikt,

2): kamē̦r ziema nav iztikta ..., nepārduosim nuo labības ne˙kā Janš. Mežv. ļ. I, 266; ‡

5) = izgadîtiês 2, iznākt 3 Kaltenbr.: šuogad jam labi iztika (d. h., es traf sich, dass er gut verdienen konnte). šai pļavā duobules vien iztīk. Refl. -tiês, ‡

2) auskommen:
lai tā ar tuo naudu... iztiekas pate ... caur Pēt. Av. IV, S. 66. ne tā mana acs ir labāka par brāļu acīm. kâ tie tādi iztiksies, tâ es arī iztikšuos Dūnsb. Jocīgas pas. un stastiņi (1882), S. 18; ‡

3) = izduôtiês 3, glücken Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

4) "?": es ar viņu gribēju i. (izteikties) Zaravič.

Avots: EH I, 489

iztikt, - tìeku od. - tìku, - tiku, intr.,

1) heraus -, hinauskommen:
tikai ar muokām iztiku nuo baznīcas ārā;

2) auskommen:
Sprw. kâ redzi, tâ iztieci. iztiec, mana māmulīte, kâ tu pate zinādama BW. 17330, 4. viņa gribuot ar guodu (ar labu III, 88) iztikt LP. VI, 986. [ar viņu nevar iztikt U., man kann mit ihm nicht zurechtkommen.] strādniekam bez āmura grūti iztikt LP. VII, 204. aldziņa niecīga, tik tā iztiekamā tiesiņa Janš. jāiztiek nuo pagasta žē̦lastības A. XX, 265. iztikt ar sevi Aps. III, 5;

3) sein reichliches Auskommen haben:
saimnieki labi iztikuši;

4) es jem. recht machen, sich nach den Wünschen eines anderen richten,
= izdabāt, iztapt: Sprw. citam iztiek, sev sariebj. nekāruo visiem iztikt. nevar iztikt kâ slimam vē̦de̦ram. es gan zinu, kâ iztiku tai savai māmiņai BW. 4150. kuo es biju iztikuse svešajai māmiņai 17941, 5. tâ,pat jau jāiztiek kungem Vīt. 66. Refl. - tiês, hinreichen, Platz haben: istabiņa, kur tikkuo iztikās viena gulta Vēr. II, 973.

Kļūdu labojums:
VII, 197 = VII, 204
svešajai... 17941, 5 = tai savai... 17941, 5

Avots: ME I, 818

‡ jâtika ² Salisb., comm.; = jâtavnieks.

Avots: EH I, 562

‡ kārstiklis A.-Schwanb., = kā`rsteklis ² .

Avots: EH I, 604

‡ kastiks, ein hakenartiges Instrument, mit Hilfe dessen Behältnisse aus Bäumrinde geflochten werden Pilda.

Avots: EH I, 592

‡ ķerstikla Latv. Av. n. Diet. "ein Zwinger, Verliess".

Avots: EH I, 697

‡ kratiknis = kratenis Oknist, Sussei; "jaukts ēdiens" (für Menschen) Sussei.

Avots: EH I, 643

kùlstikla ² : die Flachsschwinge (mit ul˜ ) Irm.

Avots: EH I, 672

[kùlstikla ² Fianden, Alt-Laitzen, kulstikle "linu tīrījamais rīks" Druw., Sessw., Kaizenau, Sinolen, Wessen]; kulstiklis Mar., s. unter kulstamnieks.]

Avots: ME II, 308

‡ kùlstikne ² Līvāni, = kulstamniẽks 2.

Avots: EH I, 672

labpatika ,* das Wohlgefallen: ar labpatiku atlaidās uz mīksti apaugušā akmeņa A. XV, 283.

Avots: ME II, 396

labpatikt(iês) ,* (wohl) gefallen: viņu augstībām labpatikās (geruhten) iznākt uz balkuona B. Vēstn. ar tuo viņam visu laiku bija labpaticis runāt MWM. XI, 229.

Avots: ME II, 396

labpatikt(iês) ,* (wohl) gefallen: viņu augstībām labpatikās (geruhten) iznākt uz balkuona B. Vēstn. ar tuo viņam visu laiku bija labpaticis runāt MWM. XI, 229.

Avots: ME II, 396

‡ labtik, sehr, stark Bērzgale: Jānis l. pārsabīda Pas. V, 304 (aus Dagda). Vgl. (abi tik (stark) pasaļ Pas. VI, 137.

Avots: EH I, 710

[I mastiklis, in der Verbindung kaulu mastiklis, ein Skelett AP.]

Avots: ME II, 565

II mastiklis: eine Flachsbreche (mit -ik- ) Wessen.

Avots: EH I, 784

[II mastiklis (?) "linu (ruokām) maļamā mašīna" Lettin; ein Lesefehler für hochle. * meistiklis aus * mīstiklis?]

Avots: ME II, 565

‡ mīstikļas BW. 19065 var., = mĩstîklas.

Avots: EH I, 822

‡ mustika Seyershof, eine sehwarze Kuh. Aus estn. muśtik dass.

Avots: EH I, 835

‡ na˙baštiks Rutzau, = ‡ nabašnieks.

Avots: EH II, 1

‡ nenuotikts "?": daudz uz mani izrunāja nenuotiktas valuodiņas Tdz. 40395.

Avots: EH II, 16

nepatika,

1) das Missbehagen:
iekāre saistīta ar patikas, nepatikas jūtām Konv. ² 743. Kaupurs lielā nepatikā šķuobīja lūpas, gruozīja ūsas un raustīja de̦gunu Seibolt;

2) die Unannehmlichkeit:
celsies nepatikas vien LP. VII, 481. viņš laida nepatikas pār galvu Seibolt.

Avots: ME II, 726

nepatikšana, die Unannehmlichkeit: sirds man pilna nesaskaņu un nepatikšanu.

Avots: ME II, 726

‡ nesatikšana, die Uneinigkeit, der Streit: kas dienas n., bāršanās Oknist.

Avots: EH II, 19

nesatiksme ,* die Unverträglichkeit, Disharmonie: nesatiksme viņu starpā bija asāka palikusi Purap.

Avots: ME II, 731

‡ netikļa, comm., = netiklis: nuo pasauļa iesākuma ļaudis bijuši tikai ... netikļas ... viens netikļa atstāj savu māju un laižas ceļā laimes me̦klē̦tu Pas. X, 85 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 21

netklĩba, die Unsittlichkeit, Sittenverderbnis, Lasterhaftigkeit: kruogs - netiklĩbas, puosta pereklis Vēr. I, 1309.

Avots: ME II, 736

‡ netiklīca Tdz. 45812 (aus Andrupine), eine arbeitsscheue weibliche Person.

Avots: EH II, 21

netiklis: Demin. voc. s. netikliņ BW. 26819, 1 var. (aus Siuxt); ein Faulpelz Warkl. n. FBR. XI, 121, Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine; nuosaukdama par slinku un darba netikli Vindedze 138.

Avots: EH II, 21

netiklis. f. -kle, eine arbeitsschtige, lasterhafte Person: sliņķi, sliņķi netiklīti, kam nelīdi līdumā? tikušam atsacīju, ar netikli saderēju Ltd. 778. nuo tālienes es pazinu netiklīša pļāvumiņu BW. 28671. guli, guli, netiklīte! 6730.

Avots: ME II, 736

netikļuôt, intr., faulenzen, vagabundieren Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 737

netikls, ‡

2) faul
Warkl.

Avots: EH II, 21

netikls [li. netiklus], untüchtig, lasterhaft, unsittlich: netikli cilvē̦ki; netikla dzīve. Zu tikt.

Avots: ME II, 736, 737

netikulis, = netiklis, netiķelis: aiz upītes laba dzīves netikuļa meitiņām BW. 6694.

Avots: ME II, 737

netikumĩba, die Unsittlichkeit, Sittenverderbnis: pilsē̦tas netikumība izpuosta daudz cilvē̦ku dzīvi.

Avots: ME II, 737

netikumîgs, netikumisks, unsittlich: netikumīga dz;ive.

Avots: ME II, 737

netikumniẽks ,* der Unsittliche G. Allunan.

Avots: ME II, 737

netikums [li. netikumas "Ungezogenheit"], die Untugend, Lasterhaftigkeit: ai tu, tāutu neveiklīt, tavu lielu netikumu! BW. 9335. mana paša tikums līdza vien vazājās 6907. netikumus graizīt, die Gebrechen geisseln.

Avots: ME II, 737

netik˙viên - bet arī, nicht nur - sondern auch: tilti nuoderēja par paraugu netik˙vien viduslaikuos, bet nuode̦r arī vēl tagad Antrop. II, 53.

Avots: ME II, 737

‡ nùostikmîtiês Plm. n. RKr. XVII, 79, = nùostâtiês, aufhören.

Avots: EH II, 91

‡ nuotika Diet., = nùotikums 1.

Avots: EH II, 100

nùotikt,

2): lai nuotīkst pēc šīs lūgšanas Manc. Spred. ⁴ , Pielik., S. 243. lūgšana nuotiek, eine Bitte wird erfüllt
BielU.; = nùoderêt 2: tās visur nuotīkuot Dünsb. Krist. stāstītājs (1848) 96 (ähnlich IMM. 1932 I, 21, aus Dond.). tas gauži nuotiek, ja tie (= zirgi) allaž ir pie ruokas un nav jāzaudē daudz laika, zirgus ... nuo ganībām mājā vācuot Pēt. Av. III, 204; ‡

5) verspüren, wittern:
suns nuotika smaku Skaista n. FBR. XV, 48. ‡ Subst. nùotikšana, das Geschehen: ni˙vienam nestāstīs par nuotikšanu Pas. XII, 347.

Avots: EH II, 100

nùotikt, intr.,

1) hingelangen, hinkommen, herabkommen:
žē̦l, ka nevaru nuotikt turp. bē̦rns nevarēja nuo krē̦sla nuotikt;

2) [li. nu(si)tikti], prs. nuotīku Schwanb., geschehen, vorfallen, zuteil werden, zupass kommen:
tavs prāts lai nuotiek. lai nuotīkst dieva prāts Fürecker. kad nelaime nuotikusi, tad visi gudri. [nelaime nuotīk Für. I unter ka ar nazi ieskājuot nuotīk, ka... galvā griež Für.I unter ieskāt. kad tas nuotīkst Glück III Mos. 5, 4.] tas nuotiek pie daža, kam nava sava naža. man nuotika nelaimīte BW. 29921. tâ˙pat ar vilku un lāci nuotika LP. VI, 261. lielajam vedējam slikta slava nuotikuse BW. 16327, 1. nuotīk (eignet sich?) mana ve̦ca druva, nuotīk ve̦ca māmulīte: ve̦ca druva ganīklēm, māmulīte - paduomam Mag. XX, 3, 148. ticības mācība arī nuotiek vācu valuodā Kronw. nuotiks tev (plekste) svē̦tu rītu BW. 19355. [lai jau Pudiķim nuotiek viņa dievinātā! De̦glavs Rīga II, 1, 317;

3) umkommen:
viņš nuotika karā Bergm. n. U. ("nicht gehört");

4) da sein:
vai jums nenuotiek kādas zâles U., habt ihr nicht zufällig eine Arzenei?] Refl. -tiês, geschehen, sich ereigwen, sich zutragen: man raizīte nuotikās BW. 18403. nezināja, kas ar meitu nuoticies LP. VII, 128. kad es nee̦smu, kad es nevaru, tad jau tâ nuotīkstas Siuxt n. LP. VI, 2.

Avots: ME II,

nùotikums,

1): nuoskumuse dēļ tā viena nuotikuma BW. 35734.

Avots: EH II, 100

nùotikums,

1) das Ereignis, die Begebenheit:
stastā savirkņuoti dažādi raibi nuotikumi;

2) eine Krankheit, namentlich eine Kinderkrankheit, zutolge derer die Kinder unruhig schlafen:
kad bē̦rns nakti šaudās un neguļ, tad viņam nuotikumi (tas pats, kas nakts pamašas) JK. VI, 45; 44; 29. dabūšu drudzi vai citus kādus nuotikumus Grünh., [Janš. Paipala 24.)

Avots: ME II, 875

uotratik, s. uotrtik.

Avots: ME IV, 424

uotrtik, ùotra ² tik Mar. n. RKr. XVII, 145, uotru tik, uotrtiek (li. antra tiek Valančiauskas Pas. Ant. Tretin. 32), uotra tiek, uotru tiek U., noch einmal so viel, doppelt: uotra (uotru U.) tik daudz, noch einmal so viel Mar. n. RKr. XVII, 145. uotra tik ilgi, noch einmal so lange ebenda. uotrtiek naudas Glück I. Mos. 43, 15; JK. V, 39. tam būs uotru tiek būt pār tuo, kuo tie ik˙dienas sakrāj Glück II Mos. 16, 5. citām ciltīm, kas uotru tiek lielas bija Josuus 21, 41. dari uotrtik! Blaum. suolījās atnest uotra tik LP. VI, 124. savairuojušies gan˙drīz par uotra tik Janš. Bārenīte 19. suola viņam uotru tik daudz Pas. III, 403 (aus Lubn.). varēšuot uotrtik daudz rudzu iesēt Vēr. 11, 1045. plauši... izpūšas uotra tik lieli RA. viņi, kad turp brauc, ir uotrtiek gaŗi un smagi nekâ mājās Kaudz. viņa nu bijuse uotru tiek tik daiļa kâ pa˙priekšu LP. VII, 200. aizeju . . . tukšinieks, bet le̦pnāks uotru tiek MWM. VI, 280.

Avots: ME IV, 425, 426

[pãrstikluôt, mit Glas bedecken.]

Avots: ME III, 179

pãrtika, [pārtiks U.], das zum Auskommen, Unterhalt Nötige, das Auskommen, der Unterhalt, der Proviant, die Kost: laba, šaura pārtika LP. I, 132. pārtiku duot, nuopelnīt, uz ziemas pārtiku varēja cerēt Aps, pārtikas biedrība, der Konsumverein.

Avots: ME III, 183

[pãrtikât, hinübertrippeln: bē̦rns jau pārtikā par istabu Vank.]

Avots: ME III, 183

pãrtikt, intr.,

1) hinüberkommen:
par purvu viņam grūti bijis pārtikt LP. VII, 1318;

2) fig., über Schwierigkeiten hinüberkommen, sich durchschlagen, durchhelfen, auskommen, sein Auskommen, seinen Unterhalt haben, sich ernähren:
kruodznieks izstāstīja, ka vācistabā neviens nevaruot gulēt, bet Jē̦kus atsacīja: lai, lai, gan jau pārtikšuot gan LP. VI, 568. kâ pē̦rn pārtikām, pārtiksim šuogad arī: nuo gaisa vien ne˙viens nevar pārtikt. viņi kuļas ilgu laiku pa mežu, šâ tâ pārtikdami LP. IV, 22. pārticis cilvē̦ks, ein sein Auskommen habender, wohlhabender Mensch. viņi bij labi pārtikuši: bij liels dārzs... LP. V, 374. Subst. pãrticẽjs, wer hinübergekommen ist; pārtikšana,

a) das Hinüberkommen,

b) = pārtika: pārtikšana pa brīžam, bet nauda katru reizi, sagt man von einem Verschwender. kad tik man sava pārtikšana! tās vietiņas vien lūkuoju, kur maizītes pārtikšana (Var.: kur maizīte nepirkama) BW. 9920; pārtikums, = pārtika: šādi, tādi zābakuoti tērē manu pārtikumu BW. 20426. lai netrūktu maizes, ne cita pārtikuma JK. VI, 25.

Avots: ME III, 183

pā`rtikt, nach Hause gelangen, heimkommen: lai drīzāki pārtiktu mājā LP. VII, 451.

Avots: ME III, 183

patika, der Wunsch, das Wohlgefallen, Vergnügen: radīšuoties viņai pēc patikas vis˙dārgākās drēbes LP. VI, 846. es ar patiku nuoklausījuos mācītāja sprediķī. patikas jūtas Konv ^2. 743.

Avots: ME III, 121

patikša, für patika: man nav ne˙kāda patika (patikša) še dzīvuot Ahs. n. RKr. XVII, 45.

Avots: ME III, 121

patikšķêt, patikšêt, intr., etwas ticken: pulkstenis, pāri reižu patikšējis, atkal apstājas Blaum.

Avots: ME III, 121

patikšķinât, patikšinât,

[1) = pātikš(ķ)êt: pulkstenis patikšķināja (Bauske) od. patikšināja (C., PS.) un apstājās;

2) eine Weile zirpen:
kād ķirmji siênā patikšķina, māja jāatstāj Widdrisch;

3) patikšināt uolas Ruj., Eier mit den Enden (eine Weile) aneinanderschlagen.]

Avots: ME III, 121

I patikt [li. patìkti], intr., gefallen: tautu dē̦lam manis patika (gew.: es patiku), patīk mana valuodiņa BW. 459. par patīkamu meitu kad jautā, vai patīk, saka: "patīk, bet netīk". Refl. -tiês,

1) einander gefallen:
tie patīkas un mīlējas Janš.;

2) (sehr) gefallen:
nāk meitiņa kâ saulīte, sāk puišam patikties BW. 12478. nu lai viņš pie krustmātes izsēršas, cik vien tam patīkas Dünsb. Subst. patikšana, das Gefallen: Sprw. kur patikšana, tur satikšana; kur nav patikšanas, tur nav satikšanas. (Das Präteritum dazu lautet in Salis und Seppkull (statt patiku): paticēju.]

Avots: ME III, 121

II patikt,

2): kai jī te patika Pas. IX, 202 (ähnlich 328; X, 242). redzēja, kur jie patikuši XII, 194. puika patika savā sē̦tā 486. patika uz lielu akmeni 517. p. zem le̦dus Oknist. ar tādu aušāšanuos ar ne˙kur nevar p. Ciema spīg. 69;

4): jai patiks (scil.: pēriens) par mugaru un vē̦de̦ru Pas. XII, 339; ‡

5) treffen
(mit dem Dativ): puisis ... sviede ar cirvi, bet pīlēm nepatika Pas. XII, 399.

Avots: EH XIII, 182

II patikt (prs. -tìeku), intr.,

1) Zeit, Gelegenheit gewinnen, wozu kommen (= patapt 1): dienu vest nepatiku BW. 18411;

2) gelangen, kommen, geraten:
patikām ar lielām muokām kādu gabaliņu uz priekšu, vilcējiem patiek ruokas vaļām LP. IV, 16;

[3) loskommen:
bij patikuse nuo nelabā ruokām LP. I, 116;

4) zuteil werden:
vilkam labi vien patika, dem Wolf erging es recht schlecht Pas. I, 145. Refl. -tiês "sich zutragen, sich begeben" Für. I.]

Avots: ME III, 121, 122

pãrtikt,

2): teicams Re̦mde̦nais nebij, bet p. (=iztikt) ar viņu varēja Jauns. Augšz. 76.

Avots: EH XIII, 214

‡ patikums PlKur. "tikums".

Avots: EH XIII, 182

pìetika,

1) das Auskommen
Neuenb., N.-Peb., Salis, Wandsen: viņiem ir sava pietika Bers.;

2) Möglichkeit, hinzu zugelangen, Zutritt:
nav lāga pietikas pie tās vietas Lis.

Avots: ME III, 304

pìetiksme,* der Zutritt: it kâ pastāvē̦tu sevišķa pasle̦pe̦na pietiksme pie zinātnēm Plūd. Zalktis v. J. 1908, S. 136.

Avots: ME III, 304

pìetikt,

1) an etwas, zu etwas kommen, herankommen, sich nähern:
sitis ļaudis, kur tik pieticis Etn. IV, 72. ne˙kâ un ne˙kâ muļķītim pietikt LP. IV, 221. gudruojuši visādi šim pietikt Etn. II, 77;

2) ausreichen, hinreichen, genug sein, genügen:
Sprw. ar "paldies" vien nepietiek. pietiks ir atliks (ruft man einem Kargen zu) Seew. n. U. augums bija tev, māsiņ, ne auguma vien pietiek (Var.: ne auguma vien ir gan) BW. 5383, 1. nakti vežu līgaviņu, dienu laika nepietika 18411 var. stallī ragi neiegāja, laukā rūmes nepietika 32416, 5. ievainuotais bijis nuo asiņu nuoplūšanas jau ļuoti vājš... tas varējis pietikt vēl kādas piecas-sešas stundas Janš. Dzimtene V, 112. tas būs krietns cilvē̦ks, un ar tuo pietiek Alm. Kaislību varā 104. vai vēl nepietika, ka mani grāvī iesviedi? LP. lI, 21. vīram pietika, kuo Krišus tam sacīja VI, 1, 515. ņemi šuo zuobinu un cērti, ka katram ar cirtienu pietiek! IV, 226; part. pietiekams, pietiekuõšs, genügend; befriedigend: pietiekams ce̦ns Trik. pietiekami liels gabals Kaudz. Ve̦cpiebalga 23. ganāmie pulki neienesa pietiekuoši daudz uzturas A. v. J. 1899, S. 305;

3) (mit etwas) auskommen, sich begnügen:
stiprais vēl smādējis nūju par vieglu, bet pietikt jau varuot LP. VI, 1, 457. visi ē̦d, cik vien jaudā, tikai jaunajam pārim jāpietiek ar nuo dalītuo tiesu BW. III, 1, 19. - Part. pieticis, = pãrticis, wohlhabend, sein Auskommen habend: saimnieks arvien bijis pieticis LP. VI, l, 66. - Refl. -tiês, sich genügen lassen, begnügen U. Subst. pietikšana, das Auskommen U.

Avots: ME III, 304

pus˙uotrtik, anderthaibmal soviel: graudu asni sniedzas jau graudu vai pus˙uotrtik nekâ graudu gaŗumā Konv. ² 748.

Avots: ME III, 436

‡ pustik Dunika, Rutzau, halb soviel: ņem sauju miltu un p. putraimu!

Avots: EH II, 334

I pustiks U., ein Schwein von haiber Grösse.

Avots: ME III, 435

II pustiks Lems. n. U., rasch: pustiks suns, pustiks zē̦ns.

Avots: ME III, 435

rakstiklis (unter rakstīklis): sīku rakstu rakstiklītis ("?") Tdz. 50878.

Avots: EH II, 352

‡ raûstiklis ² Ramkau, = raûsteklis 1: raustikli pagatavuo vienruoces kātam piesienuot ve̦cas izkapts pē̦du.

Avots: EH II, 358

raûstîklis C. "ar kuo rausta".

Avots: ME III, 489

sastikluôt, mit Fensterscheiben versehen, beglasen: s. luogus.

Avots: ME III, 747

sastiknît, zusammenstopfen Warkl., Saikava. Refl. -tiês,

1) plötzlich stehen bleiben
Golg.;

2) sich anstauen:
ūdens sastiknījies Lis.;

3) = saspē̦kuoties 2 C.

Avots: ME III, 747

satika,

1) die Verträglichkeit, die Eintracht
Spr.: jauneklim bijuse ar... burvi laba satika LP. V, 378;

2) das Begegnen, das Wiedersehen:
satikas prieki Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 688.

Avots: ME III, 762

satiksme,* der Verkehr; die Eintracht; = paziņas, die Bekanntschaft Wid.; satiksmes ceļi, Verkehrswege. uzturēt satiksmi, den Verkehr aufrechterhalten. satiksmē ar sev līdzīgiem viņš... bijis pazemīgs Latvju tauta XI, 1, 42. kur... viņam šīs satiksmes trūkst, viņš jūtas vientulis Janš. Dzimtene ² III, 87. lai saimnieki... stiprina labuo satiksmi starp sevi un gājēju B. Vēstn.

Avots: ME III, 762

satikt: vor "sich vertragen" (ME. III, 762) ist "3" einzufügen; kāds tu agrāk pret mani biji, tik˙pat prasts es biju pret tevi ... tagad mums satiks citādi. tagad tu esi cits puika Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 162.

Avots: EH XVI, 456

satikt, tr., intr.,

1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): puisis pie tiltiņa saticis kungu LP. VII, 269. satiek sievas tē̦vu taisni krūtīs V, 325. dē̦ls jājis un, kuru vien saticis,... katram prasījis, lai parāduot ceļu IV, 214. malējiņa... satiek dievu celiņā BW. 8087;

2) ereilen:
juo satikšuot liela neiaime Pas. IV, 320. taids pat gals satika arī raganas meitu 369; sich vertragen; übereinkommen U. (mit ar komponiert): tie ne˙maz nevarējuši satikt, plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. Sprw.: satiek kâ cimds ar ruoku. viņa bija... ar savu vīru ļuoti saraduse un satika ar viņu labi Apsk. v. J. 1903, S. 281. (unpers.) satīk man (ich vertrage mich gut) dzīvuojuot (Var.: ienaidiņa neturēju) ar kaimiņa meitiņām BW. 6512 var. Refl. -tiês,

1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): birztalā satikuos patīkamu tē̦va dē̦lu BW. 10582. nevaru viņu ne˙kur satikties Janš. Precību viesulis 31. nee̦smu viņus ne sapnī saticies 43. māsa... bija priecīga brāli satiekuoties Pas. II, 373;

2) sich begegnen, sich treffen:
satikās mana laime ar nelaimi celiņā BW. 9263. ļaudis, tāli viens nuo uotra... dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, S. 5. Subs t. satikšana,

1) die Begegnung
U.;

2) die Übereinkunft, das Einvernehmen, das freundliche Verhältnis
U.: Sprw. kur nav patikšana, tur nav satikšana; satikšanâs, das Sichbegegnen; das Stelldichein; saticējs, wer begegnet: tad viņš saticēju ir uzrunājuot LP. VI, 86.

Avots: ME III, 762, 763

‡ se̦stika (sic!) Seyershof, = se̦stala.

Avots: EH XVI, 479

sir̂dspatika, Herzenslust: pļāpāsim savā starpā pēc sirdspatikas MWM. VI, 243.

Avots: ME III, 845

šitik: š. tâlu AP.

Avots: EH II, 627

šitik, so, so gross, so viel, so sehr; labāk būtu par kādu ķenķi izaudzis, nekâ par šitik taisnu cilvē̦ku Blaum. Skal. ug. 123. kur palikšu šitik barga uzauguse? BW. 6630 var. šitik tāli ieduodami 16474 var. tur... nav šitik skaistu mežu MWM. lX, 110. nesapruotam, kâ šitik viegli var spriest A. XI, 508. vai šitik liels? Etn. II, 13. nuo dē̦la viņā nav ne šitik Blaum. Vēr. 1904, S. 393, er ähnelt dem Sohn nicht ein bischen.

Avots: ME IV, 19

‡ šitikām PV., bis zu dieser Stelle: š. drīkst iet.

Avots: EH II, 627

‡ šitikiņ PV. "šitik".

Avots: EH II, 627

skatiks, ein Groschen in Litauen U.; aus li. skatìkas, wozu Miklosich Etym. Wrtb. 303.

Avots: ME III, 874

skumstiklis "?": es sagrauts kâ skumstiklis kamuolā Latv.

Avots: ME III, 904

stika! Interjektion, bezeichnend den Schrei der Bekassine Ulanowska Łotysze 85.

Avots: ME IV, 1066

I stikājs: "atliekas pēc linsē̦klu nuokulšanas" Grawendahl.

Avots: EH II, 578

I stikājs, ein verdorrter Halm, Stengel Sessw.: seja apauguse cietiem bārdas stikājiem Zalktis v., 1. 1908, No 3, S. 7. Zut Wurzel von stikālis?

Avots: ME IV, 1066

II stikājs Lubn., Borchow, stikājis Zvirdzine, = stikāns 1.

Avots: ME IV, 1066

stikaļi, s. stikālis.

Avots: ME IV, 1066

stikãlis: stikāļu sē̦ta Neugut, Tauerkaln.

Avots: EH II, 578

stikãlis Barbern, stikālis Wid., Linden (in Kurl.), gew. der Plur. stikāļi U., stikaļi U., stikaļi L., Etn. I, 58; IV, 98, Lind. n. Bielenstein Holzb. 177, Zaunspricker: dze̦nu... mietus, stikaļus St. stikaļu sē̦ta Purap. Kkt. 98. Etwa zu ahd. stīga "Lattenverschlag für Kleinvieh" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 611)?? Vgl. auch strikāļi.

Avots: ME IV, 1066

stikani, grosse Sprünge Oppek. n. U.

Avots: ME IV, 1066

stikāns,

1): auch Tdz. 57741, 8 (aus Sakstagals); der Storch
Kacēni.

Avots: EH II, 578

stikāns,

1) ein Wasservogel mit langen Beinen und langem Schnabel
Warkl., Lubn., Meiran: Jānīšam gaŗas kājas kâ tam purva stikanam BW. 20235. stikaniņ, gaŗkājiņ! 34319. precē manis stikanam (Var.: kikanam), precē sluokas dēliņam. gana labi puiši būtu, ka ne gaŗi de̦guniņi 15636 var.;

2) verächtl. Benennung für einen dürftig Bekleideten
Meiran. Zum Vorigen? Vgl., auch stikuots.

Avots: ME IV, 1066

‡ štikans, = stikāns 1: liela galva kai tam purva štikanam Tdz. 57741, 3.

Avots: EH II, 656

‡ stikât(iês) Frauenb., zappeln: sasieta aita cē̦rpuot stikā(jas).

Avots: EH II, 578

‡ stikât(iês) Frauenb., zappeln: sasieta aita cē̦rpuot stikā(jas).

Avots: EH II, 578

‡ stikats (mit ā?) Tdz. 57566, = stikāns 1.

Avots: EH II, 578

‡ štikats Tdz. 57741, II, - stikāns I. Im Original ist es, wie auch ‡ štikans, in der 2. Silbe mit o geschrieben, das vielleicht als uo < ā aufzufassen ist!

Avots: EH II, 656

stikla, s. stikls.

Avots: ME IV, 1066

‡ stiklacis A.-Schwanb., jem., der eine Brille trägt.

Avots: EH II, 578

stiklaîns, ‡

2) "rūtains" Zvirgzdine: s. galdauts.

Avots: EH II, 578

stiklaîns, gläsern, glasartig Wid.: stiklainas acis Seifert Chrest. III, 2, 205; MWM. VI, 335. stiklains skats P. Ērmanis.

Avots: ME IV, 1066

‡ stiklājis "?": neganāt stiklājī! Tdz. 54911 (aus Andrupene).

Avots: EH II, 578

‡ stikle A.-Laitzen "eine Speise aus Hanfsamen, die man aufs Brot streicht" (= staks I?).

Avots: EH II, 578

‡ stikle̦nājs AP., der Stachelbeerenstrauch.

Avots: EH II, 578

‡ stiklene, die Stachelbeere; die Blaubeere AP.; eine gewisse Waldbeere Linden in Livl.

Avots: EH II, 578

stiklenīca, ein Gefäss aus Glas, das Trinkglas: pa stiklenīcai salda, sarkana dzēriena Janš. Dzimtene ² I, 19.

Avots: ME IV, 1067

I stiklenīca: stiklenicas kaldināt BW. piel. ² 19605, 1.

Avots: EH II, 578

‡ II stiklenīca Lubn., ein Brei aus Kartoffeln.

Avots: EH II, 578

stikleniẽks: "Gläser" ME. m, 1067 zu verbessern in "Glaser".

Avots: EH II, 578

stikleniẽks, stikliniẽks Oberl. n. Mag. IV, 2, 148, U., Dr., der Gläser: vai tavs tē̦vs bij stiklenieks? sagt man zu jem., der sich vors Licht stellt Etn. IV, 4.

Avots: ME IV, 1067

‡ stiklèris ² Warkl., der Glaser: viņš lika stikleram nuogriêzt stiklu Jauns. B. gr. ³ II, 82.

Avots: EH II, 578

‡ stiklis, Glas: stikļa luogi BW. 5944 var. stikļa durvis 15967 var. stiklu (od. zu einem *stikle, Glasperle?) vaiņadziņu 10776 var. ... cietuma nams. aiz dze̦lzu stikļiem var redzēt ... bālus ... ģīmjus Pēt. Av. II, 209.

Avots: EH II, 579

stikluôt, glasen: luogus Golg.

Avots: ME IV, 1067

stikls: stiklu istabā BW. 5436 var. caur stikliem raudzījās 9469 var.

Avots: EH II, 579

stikls, auch stikla L., U., das Glas (als Stoff) Bershof, Golg., Festen, Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Schujen, Pilda, Zvirdzine, Warkl., C., Jürg., Arrasch; das Fensterglas, die Fensterscheibe Oberl. n. U.; die Glasscheibe U.: stikla durvis, eine Glastür. luoga stikls. (acu) stikli, eine Brille Infl. n. U.: es nevaru redzēt bez stikliem. izdzert līdz stiklam, (das Glas) bis auf den Boden leeren Selsau. stiklu stiklās sasist, in kleine Stücke zerschlagen U. stikla luogi BW. 31090; stikla durvis 29642. Wohl nebst li. stiklas und apr. sticlo "Glas" zunächst aus slav. stьklo dass.

Avots: ME IV, 1067

stikmîtiês, -uôs, -ĩjuôs, aufhören: vai tu, puika, reizi stikmīsies nuo draiskuošanas? Plm. n. RKr. XVII, 79. Zu stiknîties 2.

Avots: ME IV, 1067

‡ *stiknêt, zu erschliessen aus ‡ apstiknêt.

Avots: EH II, 579

stiknît,

1): auch Kaugershof. Refl. -tiês,

1): sievas stiknījušās ap spundi Pas. XIV, 11 (ähnlich X, 496 und XII, 419). zirgs stiknījās (grūti vilka) Kaugershof.

Avots: EH II, 579

stiknît, -ĩju,

1) tr., intr., mit Mühe ziehen, anziehen, (her)ausziehen:
zirgs tâ stiknī, bet nevar izstiknīt ve̦zumu nuo dūksts Saikava. kuo tu tik ilgi stiknījies ap kāju aušanu! ņem labi sparši un stiknī tik kājā! ebenda. stiknī, stiknī kāju nuo māliem, bet nevar izvilkt Bers., Drosth.;

2) nachlassen, zeitweilig aufhören:
lietus sāka stiknīt; sāpe negribēja ne˙maz stiknīt Sessw. Refl. -tiês,

1) sich abmühen:
tu te vari stiknīties da rītam, tâ˙pat ve̦zumu neatgāzīsi Saikava. kuo tu stiknījies? fragt man jem., der vergeblich etwas aufzuheben versucht Smilt.;

2) stehen bleiben
Lis.; aufhören: vējš stiknījās Lis., Golg., Selsau. putenis sāk jau stiknīties Golg. stiknît(iês) 2 vielleicht zur Wurzel von stikālis.

Avots: ME IV, 1067

‡ stikuods Tdz. 57741, 9 (aus Mērdzine), = stikuots.

Avots: EH II, 579

stikuots: auch Tdz. 57280 (aus Welonen), 57741, 10 var.

Avots: EH II, 579

stikuots (erschl. aus infl. stykūts Pilda, Warkl.), die Doppelschnepfe: gaŗš de̦guns kâ tam purva stikuotam BW. 20095, 3. Vgl. ķikuts 1 und stikāns 1.

Avots: ME IV, 1067

stiks! Interj. zur Bezeichnung des Herzklopfens: sirds le̦c: stiks. stiks! Ahs. n. RKr. XVII, 54.

Avots: ME IV, 1067

stikš! s. stig!

Avots: ME IV, 1067

‡ stikšêt Wainsel,

1) = tikšêt: pulkstenis stikš;

2) = zibêt: viņš aiziet mudīgi, ka stikš vien.

Avots: EH II, 579

stikšinât,

1) trotteln
Roop, Wohlfahrt, Widdrisch: Cīpiņa stikšināja viņam blakus MWM. X, 676;

2) = tikš(ķ)inât, ticken (von der Uhr) A: - Autz, Sessau, Zerrauxt.

Avots: ME IV, 1067

‡ stikšķiens Laud., Tirs., der durchs Verbum ‡ stikšķinât bezeichnete (einmalige) Schall, substantivisch ausgedrückt.

Avots: EH II, 579

‡ stikšķinât Laud., Tirs., ein Verbum zur Bezeichnung des Schalles, der beim Schütteln von Erbsen od. Steinchen in einem Blechgefäss entsteht.

Avots: EH II, 579

‡ stikuds Tdz. 57741, 10 (aus Nautrēni), = stikuots.

Avots: EH II, 579

‡ stikuts Tdz. 57551, 9 (aus Rēzna), 57741, 13, Demin. stikuteņš 53501 (aus Andrupene), = stikuots.

Avots: EH II, 579

tik,

4): t. (kaum)
dzīva atnāču Sonnaxt. ar vienu kāju t. (= tikkuo) ne bedrē iekāpis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 16;

5): kas t. vai tâ (so wie so)
... pratīšuot lauvas tiesu paturēt sev Veselis Dienas krusts 69;

6): t. pavasarī, kâ rudenī Lttic. 357; ‡

9) t. tikâm Erlaa, = tiku tikām 2: runāja t. t. (sehr viel);
‡

10) t. jau gan Diet., wahrscheinlich.

Avots: EH II, 680

tik (li. tìk "nur"),

1) soviel; so sehr; so oft:
lai kungam tik prātina, cik vilniņas vēzīšam BW. 31391. nuoskaita tik puišu kâ meitu (eben soviel Burschen wie Mädchen) BW. V, S. 219. nuo zirgiem tik vēl ir (ist nur soviel nachgeblieben) kâ kauli un āda JK. III, 73. ne˙viena vīrieša nav mājā: tik ir kâ sievieši (es sind nur Frauen) LP. III, 59. tik trūcis viņam, ka bē̦rnu (es haben ihm nur Kinder gefehlt) 78. ne tik, nicht soviel U. tik i(r) bija! und mehr gab's nicht, - da haben wir's! U. neduod, dievs, tik sērdieni, kâ es biju serdienītis BW. 4136. cik ies meitas ruožu raut, tik (so oft) tās mani apraudās 13250, 47 var. - tik un tik, so und so viel: tik un tik ļaudis gāja darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. II, 185. - ne tik, nicht einmal soviel; um so weniger: viņš vairs ne tik nava piedabūjams pie ruotaļām Saul. III, 176. dzīvs būdams nee̦smu tuo darījis, nuomiris ne tik LP. VI, 177. jūs ne tik neziniet VII, 177;

2) so:
tik liels, so gross. miesa tik balta it kâ garu pirksti Kra. Vīt. 142. viņš lūdzies tik mīļi, tik mīļi LP. III, 40. ne tik daudz kâ me̦lns aiz naga Brasche. pārnest tik daudz ūdeņa, ka bē̦rniem nuodzerties LP. III, 102. tik ilgam meklē, kamē̦r apmaldās JK. III, 66. izmācījies tik tālu, ka sapratis LP. III, 66. tik tiešām, so wahr: tik tiešām kâ saku: tuo meitu precēšu LP. VI, 820;

3) = tikai l, nur: dziedu, dziedu, kuo es dziedu, tik raudāt neraudāju BW. 127. lai tik nāk, mag er nur kommen St., U. paņēmis krietnu šķē̦stu . . . un tik gājis kūtī iekšā Etn. II, 88. meita kaulu kambarī iekšā un tik krauj kâ krauj kaulus JK. III, 72. me̦lnais ņe̦m . . . kančuku ruokās un tik slānī kâ slānī ērzeli 74. bet ķēniņa meita tik nē un nē (sagt nur immerfort nein) 69. namiem rūtis izbirst, un paši nami tik tâ, tâ (nur kaum) nuoturas LP. I, 78. zirgu dzīt, cik tik ieiet (soviel nur möglich) 187. viņš tev tik paskatās uz baļķi A. v. J. 1899, S. 112. bet ej tu šim līdz, - na, tuo tik vien ne (nur das nicht)! Etn. II, 75; 4) auch in den Verbindungen tik tik, tik tikkuo, = tikkuo, beinahe (tik ne), kaum, so bald als: mūs[u] māsiņa lē̦tdabīte, tik tā līdzi neaizgāja (beinahe wäre sie mitgegangen) BW. 598, 1. izdevu kažuoku, tik nenuosalu 2600, 1. tur viņš tâ dzēra, tik nepārsprāga 19357, 5. dieva dē̦ls, saules meita par Daugavu ruokas deva, tik tie ze̦lta gredzentiņi nesabira Daugavā 33757. tik es ruoku neiedevu sīvājam tautietim Biel. 1269. lācis tik tik ve̦lnam nav saberzis kaulus LP. VI, 387. tik (kuo) es kļuvu mājās St., ich bin kaum nach Hause gekommen. tik tik varējuši lielām muokām nuoturēt LP. VI, 725. tik tik vēmiens nenācis veruoties V, 9. puisis tik tik patapis nuosprukt VII, 834. atstājis tuo tik tik pusdzīvu Etn. IV, 72. gan˙drīz, gan˙drīz jan asaris tik tik nebija jau līdakas zuobuos LP. VI, 918. tik tikkuo viņš streipe̦lē̦dams izvairās nuo... karietes A. XI, 461. tik tikkuo atturējušās Janš. B. 201. tik varglīte beidze runāt, kai dzird, ka... Pas. V, 372 (aus Nīcgale);

5) = tik˙pat, so wie so, doch, dennoch: tik (Var.: tik˙pat) tev bija, dē̦lu māte, meitu mātes jālūdzas BW. 23611, 1 var. māte duos, es neiešu, tik tu manis nedabūsi Biel. 1242. diekuojuos i(r) lūdzuos, - tik ij nedeva saimnieks zirga Alksnis-Zundulis;

6) tik-tik, tik - kâ, sowohl - als auch :
viņi visi - tik māte, tik meita - . . . kuopā ēda un . . . dzēra Pas. IV, 10 (aus Schrunden). bija . . . darba pilnas ruokas, tik kungiem, tik zemniekiem Alm. Rud. 11. tik šaimal, kâ viņmal strauta Janš. Dzimtene ² III, 126;

7) tik uz tikām, zur Genüge viel
Sessw.: pratinu tik uz tikām vārdu pa vārdam Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 98; dies tik uz ist wohl eine falsche Schreibung für tikas (s. dies);

8) tik kâ, kaum.
Adsel. Wahrscheinlich in proklitischer Stellung aus tiek gekürzt. In alten Texten auch: tikt (li. tikt).

Avots: ME IV, 181, 182

I tika: auch Siuxt.

Avots: EH II, 680

I tika, = tikai: tika nu bij kâ pagāza RKr. VI, 566.

Avots: ME IV, 182

II tika, Demin. tikiņa, Zufall, Zeit, Mal, Fall L.

Avots: ME IV, 182

tikai,

1) tikain Wenden, tikainēs Smilten, tikais Drosth., Erlaa, Funkenhof, Meiran, Nötk., Rudbahren, Serben, Smilten, Wrangelshof, Kaudz. Izjurieši 260, tikaist Gr.-Buschh., tikait ebenda, nur, bloss:
var˙būt ceļnieks vēl tikai pamiris Vēr. II, 972. tikai vienu reizi;

2) = tik 2, so : tikai daudz bāleliņu BW. 5951, 1 var. kur palikšu tikai barga uzauguse? 6630. tikai ilgi kavējās 34916 var.;

3) = tik 4, tikkuo: mūsjuj māsiņa ... tikai (Var.: tik kuo, cikai u. a.) līdzi neaizgāja BW. 598. Aus tik . kai ("wie")?

Avots: ME IV, 182

‡ tikaĩnãs Orellen, nur: t. mēs e̦sam palikuši.

Avots: EH II, 680

tikainēs (unter tikai 1): viņš tâ uz lugiem t. līst FBR. XI, 46.

Avots: EH II, 680

tikais (unter tikai 1): mums jau ganības t. pa ābuoliņu N.-Peb.

Avots: EH II, 680

tikam, s. tikām.

Avots: ME IV, 182

tikām Arrasch, Bauske, Bers., Drosth., Jürg., KL, Ogershof, PS., Saikava, Selsau, Wolmar, tikām Adsel, Gr.Buschh., Nigr., Schwanb., Warkl., ^tikam U.,

1) derweile
U., unterdessen: es pārduomāju tuo tikām St. n. Plūd. Llv. II, 170. es tikam palikšu šeit apakš kuoka Lapsa-Kūm. 257. tirguotāja dē̦ls tikam zārk,ā iekšā JK. III, 72;

2) während:
tikam citi zirgus sēja, es par sē̦tu sẽ̦tsvidū BW. 16237;

3) tikām - kamē̦r, tikām - līdz, tikām - cikām, so lange - bis:
vilks tikam klaasās apakš mūzikantu galda, kamē̦r uz reiz pūš līdzi LP. VI, 257. brūte tikam ne˙kā neē̦d, kamē̦r nav atve̦sts ... brūtgāns BW. III, 1, S. 23. kamē̦r Tenis brauca, tikam Kaspars gāja ... pretim Kaudz. M. 173. tikām situ tautu galdu, līdz atlēca škēpelīte RKr. XVI, 255. tikam (Var.: tikmē̦r) liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī; tikam rāju tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvarēju BW. 21827. tikām vilku (sc.: dē̦lu māti) šļūceniskis, līdz dēliņu apsuolīja 23621, 4 var. tikām dzēru rūgtu alu, cikkm bite me̦du nesa 12661;

4) bis:
cērt, cērt, tikam nuocērt! BW. I, S. 183. guli, līdeciņa, ezeriņa maliņā, tikām (Var.: kamē̦r) mani bāleliņi žeberkliņu kaldināja BW. 2709 var. dzēris, tikam pārsprādzis LP. VI, 621. Vgl. tiekams.

Avots: ME IV, 182

I tikām: "tikmē̦r" Frauenb., Ramkau.

Avots: EH II, 680

‡ II tikâm Heidenfeld, = tiku tikãm 2: tur jau t.

Avots: EH II, 680

‡ tikãmẽ̦r AP. "tikmē̦r, pa tuo laiku".

Avots: EH II, 680

‡ tikãmẽ̦t AP., = ‡ tikãmẽ̦r.

Avots: EH II, 680

‡ tikams Kaltenbr. "tikmē̦r".

Avots: EH II, 680

tikas, Adv., = tikai 1: es šķitu Jānīfi paē̦dušu, nu tikas pas[a]lika zirģeļa galvu BW. 19298, 1 (aus N.-Bartau).

Avots: ME IV, 182

I tikât, -ãju, ticken: pulkstenis pie stēnas tikā Nötk.

Avots: ME IV, 182

I tinkât U., -ãju, = tiñcinât ("nicht gebräuchlich").

Avots: ME IV, 192

II tikât Saikava, Sessw., trippeln: bē̦rns tikā pa istabu.

Avots: ME IV, 182

tikatne,

2): hinter "nebija" ME, IV, 182 zu erganzen "Aps. Raksti I2, 134"; ‡

3) das Aussehen,
izskats (meist vom Antlitz) Erlaa, Linden in Livl.: tam nav ne˙kādas tikatnes (= nav lāga izskata).

Avots: EH II, 680

tikatne,

1) Tugend, Charakter
Aps., Bers.: jālūkuo, kāda tikatne zirgam (cilvē̦kam);

2) "?": labāka par tuo pēc visām tikatnēm nebija.

Avots: ME IV, 182

tikdaũdz, tikdau Pas. VI, 201, Adv., soviel.

Avots: ME IV, 183

‡ tikdrĩz Siuxt, = tiklĩdz, sobald (als).

Avots: EH II, 680

tiki: lai es augu t. balta kâ ... VL. aus Nerft.

Avots: EH II, 680

tiki, = tik 2, tikai 2, so: tiki (Var.: tikai) daudz bāleliņu BW. 5951, 1 var.

Avots: ME IV, 183

‡ tikilgš Wessen, = tikām 4: tu neliki miera, t. ieraudināji bē̦rnu.

Avots: EH II, 680

‡ tikìlgst ² Sonnaxt "tikmē̦r".

Avots: EH II, 680

‡ tikin "?": (saule) t. balta, t. skaista, valuodeņas vien nebija BW. 4371, 4 var.

Avots: EH II, 680

tikiņ, soviel: ne tikiņ nedabūja U. (unter tik). es tik tikiņ (sehr wenig) dabūju Sessw. es tikiņ (ein wenig) pauostīju Saikava; tikiņ Festen, = tikkuo.

Avots: ME IV, 183

‡ tikĩn AP., soviel: t. vie[n].

Avots: EH II, 680

tikiņu tik, nur ein einziges Mal L. ("richtiger übersetzt: so wenig nur, mehr. gab's nicht!" U.).

Avots: ME IV, 183

tik˙katrs (= ik˙katrs?) Mag. IV, 2, 151 und 164 "?"

Avots: ME IV, 183

tikkuo (ostli. tikkų̃ LitMnd. I, 59 und 64 und Būga KSn. I, 29), tikkuoti Kronw. n. U., Nötk.,

1) eben, soeben:
viņš tikkuo aizgāja;

2) so bald:
tikkuo viens aizgāja, atnāca uotrs;

3) kaum:
viņam tikkuoti, tikkuoti iznāca vadmalas svārkiem Bers.;

4) tikkuo tâ, tikkuo citādi, bald so, bald anders
U. ("in Livl. unbekannt").

Avots: ME IV, 183

Tikla (?) L., eine heidnische Göttin der Letten, der sie das Schickliche und Unschickliche, die Tugend und Laster ihrer neugeborenen Kinder zuschrieben.

Avots: ME IV, 183

tiklab, sowohl: tiklab vidzemnieki, kâ kurzemnieki U., sowohl Livländer als Kurländer.

Avots: ME IV, 183

‡ tikļam Seyershof "tikmē̦r (solange)".

Avots: EH II, 680

tikle,

1) ein ordentliches, tätiges, anständiges Mädchen:
spuodrītei, tiklītēi gudras mātes paduomiņš: vai sē̦tā, vai laukā, kâ bitīte te̦cē̦dama BW. 6890;

2) die Tugend, Sittsamkeit*:
zem tikles tē̦rpa slēpies, ļaunums staigā Juris Brasa 372.

Avots: ME IV, 183

tiklĩba, die Tauglichkeit, Wackerheit, Anständigkeit, Tugend U., Sittsamkeit, Sittlichkeit.

Avots: ME IV, 183

tiklĩdz, = tikkuo 2, so bald (als) U., kaum.

Avots: ME IV, 183

‡ tiklīgs, = tikls: mīlīga, tiklīga ... jaunekle Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 15.

Avots: EH II, 680

tikls (li. tiklus "sittsam" Miežinis), = ticis, tauglich, wacker, gewissenhaft tätig, ordentlich, anständig U.; artig, manierlich St.; sittsam, sittlich: tikls darba strādnieks Janš. Paipala 20. Subst. tiklums, das Tauglich-, Brauchbar-, Tüchtigsein U.; die Sittsamkeit, Sittlichkeit. Zu tikt I.

Avots: ME IV, 183

tikmẽ̦ (unter tikmẽ̦r): auch Pas. XI, 159 (aus Serbig.), RKr. XX, 79 (aus Smilt).

Avots: EH II, 680

tikmẽ̦r: "2) Konj." ME. IV, 183 zu verbessern in "2) Adv.".

Avots: EH II, 680

tikmẽ̦r, tikmē, Pas. III, 464,

1) Adv., so weit
U.: ielej glāzē ūdeni tikmē̦r! hierher, (bis zu dieser Stelle) Golg.,

2) Konj., = tikām 3: tikmē̦r meklē, kamē̦r atruod;

3) Konj., während:
Klāvs ar māti runājas, tikmē̦r slauku istabiņu BW. 14355, 3 var.

Avots: ME IV, 183

‡ tikmērt Linden in Kurl., = tikmē̦r (?).

Avots: EH II, 680

‡ tikâme̦t Heidenfeld, Saikava "tikmē̦r": t. ēdis un dzēris.

Avots: EH II, 680

‡ tikme̦t Lems. "tikmē̦r".

Avots: EH II, 680

‡ tikâme̦ts Erlaa, = tikmẽ̦r 2.

Avots: EH II, 680

tikums,

1): tai tikumi darbiņuos BW. 568,2. liela slava, mazs t. 8372, 1. laba meita, labs t. 14274;

2): man ... bija ... savāds t. (= nùotikums) Janš. Mežv. ļ. II, 306. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 715.

Avots: EH II, 681

‡ tikuome̦t Sessw. "tikmē̦r".

Avots: EH II, 681

tik˙pat, ‡

3) ja (Partikel des Zugeständnisses zur Rede eines andern)
Sessw. n. BielU.

Avots: EH II, 680

tik˙pat,

1) auch tik˙patan, tik˙patās, tikpate̦nās, ebensoviel
U., ebenso: labāk gāju ganiņuos, ne ganiņu pavadīt, tik˙pat (Var.: tâ˙pat) man kājas mirka kâ īstam ganiņam BW. 28872. tas tik˙patan, kâ kad cilvē̦kam jāpaliek par zirgu Janš. Bandavā I, 375;

2) "doch, jedennoch"
U.

Avots: ME IV, 183

‡ tik˙patīnās, = tik˙pat 1: Klāvam t. kâ uguns pakulās Pas. XII, 123.

Avots: EH II, 680

tikrã N.-Bartau, Adv., wirklich: tu varē̦tu tikrā iet ganuos, du könntest wirküch zur Hütung gehn (denn du hast entsprechende Kleidung und Schuhwerk) N.-Bartau. Aus li. iš tikro "im Ernst"?

Avots: ME IV, 183

tikreĩz: cikreiz mani ieraudzīja, t. mani bildināja BW. 11038.

Avots: EH II, 680

tikreĩz Ar., Wolmarshof u. a., sovielmal.

Avots: ME IV, 183

tikrs: "taisns, patiess" Gramsden; darbam tikru (tauglich) cilvē̦ku Janš. Līgava 1, 281. Subst. tikrums "labums" Auleja: girsā, cik tiê jimā tikruma ir, - sē̦nala vien!

Avots: EH II, 680

tikrs (li. tìkras "recht, echt", apr. tickars [fem. tickra] "recht"), recht, Erz-Lng., Für. I; gut, tauglich Rutzau; wert: tikrs zaglis, Erzdieb Für. I. tikrs viltnieks, Erzketzer ebenda. Jē̦kabs ir krietns un tikrs zē̦ns katrā vietā Janš. Bandavā II, 230. pašu nuovadā nav ne˙vienas meitas tevis tikras - tās ir visas nabadzes Janš. Čāp. 12. cirvis šeit tam tikrais, das Beil ist hier(zu) gut Rutzau. Vgl. auch tam tikram. Zu tèikt (s. dies); urspr. etwa: passend (vgl. tikls).

Avots: ME IV, 183

tikšêt: pulkstenis tikš Seyershof.

Avots: EH II, 680

tikšêt Wid., tikšinât, ticken: pie sienas ... tikšēja ... stundenis Latv.

Avots: ME IV, 183

‡ tikšiens, ein einmaliges, nicht lange dauerndes Ticken od. Pochen: paduobji tikšieni kâ atdzīvinātas sirds puksti A. Upītis Ģertr. 25.

Avots: EH II, 680

‡ tikšķêt, = tikšêt: deniņuos tikšķēja kâ pulksteņi Janš, Dzimtene III, 44.

Avots: EH II, 680

tikšķinât, ticken; von den Lauten, die ein bohrender Holzwurm verursacht: ķirpji, kuŗus dēvēja par "svē̦tmeitām", kas tikšķinādamas vērpj cilvē̦ka mūža pavedienu Plūd. Llv. 41.

Avots: ME IV, 183

tikšņa (auch tigšņa geschr.), das Gedächtnis Für. I: liekat tikšņā "paturat prātā līdz tuo laiku" Für. I.

Avots: ME IV, 183

I tikt: ein prs. tīkstu unter nùotikt; pa vē̦suo laiku guovīm tika ēst Siuxt. rāceņiem tīk tāds silts laiks Iw. Refl. -tiês,

1): jākrīt vien, vai tīkas, vai ne Behnen. raibie jē̦ri bē̦rniem labāki tikās Siuxt;

3): kas te tikās tam rateņam? Kaltenbr.;

4): auch Dunika, Kaltenbr., (prs. tīkuos) Sonnaxt.

Avots: EH II, 680

I tikt (li. tìkti "taugen, passen") Dond., Dunika, Frauenb., Kand., Karls., Sessau, Stenden, Wandsen, tìku, tiku, gefallen, belieben (sonst gewöhnlich mit pa-) U.: kâ tīk, wie's gefällig ist U. man tāda būšana netīk, mir gefällt ein solches Wesen nicht U. ja tev ir (auch) tika (oder ein Nomen?), man nepatika VL. tikt man tīk tautu meita BW. 14791, 2. tas man tika alutiņš smalkajām putiņām; tā man tika tautu meita smalku zīļu vainadziņu 11496. prātam tika tautu meita 14791, 1. (man) pašam tika prātiņam (gefiel mir selbst) Biel. 1307. tīk un bail Kand. es viņai netiku (gew.: nepatiku) ich gefiel ihr nicht U. - Part. praes. pass. tìkams, gefallend, gefällig U.: ņēm[u] meitiņu tīkamuo Biel. 891. kad es ņemšu līgaviņu, es dabūšu tīkamuo BW. 8405. tīkamuo priedi dēju, tīkamuo uozuoliņu; tīkamā mātes meita man krekliņu šūdināja 11526. tīkamu arājiņu 472; 25917, 1. ar tīkamuo vīrieti Janš. - vai tīkams? ist's gefällig? U. tīkams (Var.: tīk jums; wenn es euch gefällt), tautas, ņe̦mat mani! BW. 4945 var. dējat pašas, kā tīkamas (wie es euch gefällt), pa savam prātiņam! 30382. Refl. -tiês,

1) gefallen, belieben:
lai smejas, kam tīkas (gew.: tīk, patīk) Dickeln n. Latv. Saule 1929, S. 801. gabaliņš, cik mazs vien tīkas LP. IV, 1. vecītim bijuse nauda, bet tuo... dē̦lam atstāt neticies VII, 1112. puisim . . . netikās uz mājām iet JK. V, 1, S. 57. ēdīsim, cik tiksies, kastaņu Krilova pas. 49. pa ruožu dārziem tīkas tai iet Apsk. v. J. 1903, S. 429;

2) einander gefallen:
jūs tā viens uotram tīkaties un mīlaties Janš. Dzimtene V, 265;

3) sich zutragen, sich begeben
L., St. (li. tìktis "sich ereignen"): taču brīnumi dažreiz tiekas JR. IV, 17;

4) sich, einander treffen, begegnen
(vgl. li. susitìkti "begegnen"): kur mēs abi tiksimies? BW. 11538 (ähnlich 11641; 12218). kas re̦ti tikušies LP. V, 325. ar māti ticies Apsk. v. J. 1903, S. 624. Zu tèikt; zu tikties 3 und 4 wird jetzt das Präsens unter dem Einfluss von tikt II mit ie (statt i) gebildet. Doch könnte vielleicht tikties 3 zugleich auch zu tikt II 5 gehören.

Avots: ME IV, 183, 184

II tikt: prs. tīku Alswig, Borchow, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, N.-Laitzen, N.-Peb., Ramkau, Sessw., Warkl.,

1): auch Alswig, Blieden, C., Dunika, Heidenfeld, Lemb., Meselau, N.-Peb., Sessw., Smilt., Stenden, Wolm., Zögenhof; jai tika salts un baist Pas. IX, 328. guovs tika slaucama Sonnaxt. suņus nuomērdē, kad ve̦ci tīk ebenda. daudz tika duots ebenda, Kaltenbr. kad aitas tiek bre̦ngas Salis. ve̦se̦ls t. Kaltenbr.;

2): auch Behnen (neben tapt, werden);
t. kam klāt AP., Kaltenbr., Siuxt, Sonnaxt. valuodās t. Seyershof, a) zum Objekt von Gesprächen werden; b) sich zu unterreden anfangen. ar me̦liem tālu netīk Ramkau. vai luopus badā mērdēsi? tiec savā suolī! Vanagu ligzda 140. 30 gadus bij ticis (dzīvuojis) pēc tē̦va nāves Frauenb, līdz 50 gadu tika, tad nuomira ebenda. gailis (vai kāds cilvē̦ks) tika nuost (= nuobeidzās, nuomira) Seyershof;

3): kas tad pašam tīk? Erlaa. kad laiks (das Wetter)
pretī netiek ("nepiemē̦ruojas"), tad ne˙kas labs nuo labības neiznāk Seyershof. kad tika karpuļi (Kartoffeln), cūkas ēda tuos Sonnaxt. man pļaušana vēl tâ netika (nevedās), juo nemācēju vēl izkapti strīķēt Seyershof. brāļam netiek (neve̦das iegaumēt mācības vai darba), lai mâcās kâ grib ebenda;

4): kad piena netika Seyershof, Sonnaxt. mums tiks visa kā Kaltenbr. var˙būt tā sluota tiek (iztur), kad slauka Frauenb. cik ilgi tad tas tiek (dauert, besteht)?
Siuxt;

5): kas tev tika, ka taids bailīgs? Auleja. kas tai kājai tika? Kaltenbr.;

6): ar tuo maizi varēja kādu laiku t. Kand. jātiek tâ˙pat, kâ ir ebenda. kad tagad būtu jātiek tâ, kâ mēs e̦sam tikuši Siuxt. mātei bij jātiek nuo daļiņas Frauenb. t. nuo paša kules, auskommen, seinen Unterhalt haben
Diet. ‡ Refl. -tiês, auskommen Kand.: ar tuo sviestu var vienu nedēļu t. tie jau ar tik tâ tiekas, kâ var.

Avots: EH II, 681

II tikt, Praes. tìeku [li. tenkù "reiche hin; werde zu Teil"] (Neuenb., Serbigal, Wolm., [mit ìe ² ] Lös., [mit iê ² ] Dond., Karls., Līn., Ruj., Salis) oder tìku ([mit ì ² ] Adl., Bers., Golg., Gr.-Buschh., Kl., Nerft, Saikava, Schwanb., Selsau, Stockm., [mit î ] AP.), Praet. tiku, 1) =kļūt, tapt, werden: Sprw. nuo slinka netiek saimnieks, nedz nuo āža dārznieks JK. II, 542. nuo vilka gans netiek. tu gribi jūrniece tikt? R. Sk. II, 253. dē̦ls, liels ticis LP. III, 82. Sprw.: kad zinātu, kur nelaime nuotiek, tad ne˙viens netiktu nelaimīgs RKr. VI, 537. apāvuos baltas kājas, me̦lnas tika staigājuot BW. 4785. aunies kājas, tautu meita, ka netieci basa ve̦sta! 16861, 1. netiek ne gudrs ne muļķis LP. I, 147. nevar ne gudrs tikt ([aus etwas] klug werden) 23. vietām netiekam gudri, vai runa par latviešu, vai nelatviešu mūzikas rīkiem Vēr. v. J. 1904, S. 648. - savādi man tiek JR. IV, 22. saimniekam ticis bailes LP. VII, 860;

2) gelangen
U., (wohin) kommen, geraten: labi zinu, bet netieku, kur saulīte nakti guļ BW. 33829, 4. tiks tautietis klētiņā 16844. nekur tikt, nekur pabūt LP. II, 2. visi gribēs tikt tirgū Deglavs Vecais pilskungs 54. Sprw.: ar varu raduos netiksi RKr. VI, 949. dari, raksti, man[a] māsiņa!... ja netika pūriņā, liec pār kārti klētiņā! BW. 7152 var, nevar tikt upei pāri. kā lai tieku uz mājām? Dond. tikt pie mantas, bagātības LP. II, 20, zu Reichtum gelangen. sieva nevarējuse izprātuot, caur kuo šis pie bagātības ticis LP. IV, 173. ķēniņš gudruo . . ., kā jel pie naudas tikt 111. jāsteidzas, ka tieku reizē ar citiem pie ve̦zuma iebraukšanas Saul. JR. IV, 45. pie vīra, pie sievas tikt, einen Mann, eine Frau bekommen, heiraten: tā pie vīra netiksat BW. 7317, 1. brūtgānam nebija cerības šinī vidū drīz tikt pie sievas BW. III, 1, S. 99. kad es tiktu pie tā daiļa arājiņa! 28141 var. uz priekšu tikt, fortkommen, fortschreiten U. lai gan tie . . . visādi encējās un pūlējās, tuomē̦r tie ne˙kurp uz priekšu netika Etn. IV, 54. dikti grabinājušies gar durvīm, kā gribējuši ārā tikt LP. IV, 144. Ansim jūs līdza netikāt ne˙viens B. Vēstn. saviem spē̦kiem cauri tikt LP. II, 59. vaļā tikt, loskommen, frei werden: kai netīk vaļā, tai netīk Pas. I, 151 (aus Preili). tikt vaļā nuo piekta LP. I, 169. galā tikt, (mit etwas) fertig werden, zurechtkommen: zini pats, kâ galā tieci! LP. II, 59. - kad es tiku sieviņā (als ich Frau wurde, heiratete) BW. 6580. es cūciņas ganīdama tik netiku (Var.: netapu) nabagā (wurde beinahe bettelarm) 29085, 1 var.;

3) zuteil werden, zufallen:
Sprw. daudz grib, maz tiek RKr. V1, 241. lai netiku ne˙vienam Biel. 1570. tev tiks mana tē̦va māja BW. 7687. kas man tika dzīvuojuot pie nabaga saiminieka? me̦lna maize, me̦lna putra 31091. kalpam skaista līgaviņa. kad manim tāda tiktu 21160, 1 var. lai man tiktu sava vaļa ap ķērnīti laizīties 23434. viņam tiekuot visa svētība LP. VII, 685. tiek nu viņai nāve VI, 736. juo malis, juo vairāk miltu ticis 67. raganai vaina tikuse (ist zu Schaden gekommen) VII, 575. raganām maz piena ticis 571. kad guovij teļš tiekuot (wenn die Kuh kalbt) 573. lai ķeŗuot augstāk un laužuot, ka kas tiek (dass man etwas davon hat) JR. IV, 139. man ar tiekuot kādreiz kukuļa Aps. Bag. radi 14. sìena tiek maz A. v. J. 1897, S. 224. kad tik netiek četras lūpas kâ zaķam! Etn. 1, 54. - tīk pamātei sirds, ka . . . (die Stiefmutter ärgert sich, wird böse . . .) Pas. V, 323 (aus Welonen);

4) = pìetikt 2, genügen, hinreichen: linus sēju, lai naudiņas makā tiek, lai varēju nuopirkties . . . gredzentiņu BW. 28369. tâ sedzies..., ka tev tiek villainīte; maza mana villainīte 24866, 1. tav īsa sagša, netiek... brāļam par ce̦purīti 18935. netika spē̦ka vairāk iet Pas. V, 167 (aus Warkl.). zemkuopībai uz tāda maza gabaliņa bijis tas sliktums, ka neticis mē̦slu Etn. III,135;

5) = nuotikt 2, geschehen, widerfahren U.: kas tur tiek, tiek, - braucis vien LP. VI, 159. es ceļuos augšām, lai tiek kas tikdams! Janš. Mežv. ļ. I, 4;

6) = iztikt 2, auskommen: nedabūjāt ne šādu, ne tādu, un nu vajadzēs tikt bez puiša Janš. Paipala 14. papļāvām... drusku sìena, lai . . . guosniņai būtu tik ilgam tikt, kamē̦r paši daudz maz paspirgs Mežv. ļ. I, 187. cik ilgi tâ bez galda vien tiekam un uz sliekšņa vien ē̦dam 203. kādu laiku varēs atkal tikt A. XI, 484;

7) treffen:
nuosviezdams tika jai par acteņu Ulanowska Łotysze 15;

8) das Präteritum in Verbind. mit dem Part. praet. act. eines Verbums als periphrastische Präteritalform:
mēs pie jums tikām aizbraukuši, wir waren zu euch hingefahren U. es ar viņu netiku runājis, ich kam nicht dazu, mit ihm zu sprechen U. maz es tiku māmiņai vieglas dienas darījuse BW. 1979, 1 var. dzīvē tiku viņai tik daudz reizes aizriebuse LP. VII, 436. mudinājis es viņu uz tuo netiku Dr., Kaudz. M. 364. badu laikuos ticis ēdis papardes užņus Upīte Medn. laiki 4. vai visu vakaru tika lijis? A. XX, 839;

9) sich wozu anschicken
L. Eventuelle Reflexivformen s. unter tikt I. Subst. tikšana, das Werden, Gelangen, Zuteilwerden; das Auskommen: būtu... (labības) vairāk, un ir pašiem, ir luopiem būtu druošāka tikšana Janš. Mežv. ļ. I, 210. linus sēj, tâ sakuot, pašu tikšanai B. Vēstn.; tikums,

1) die Begebenheit
(kann teilweise zu tikt I gehören): dažādi nuotiek . . ., bet tāds tikums, kāds ar mācītāja dē̦lu nuoticies, nebija vēl dzirdē̦ts Janš. Mežv. ļ. I, 273. man nuotika tikumiņš: man pārtrūka kumeļam . . . pavadiņa VL. aus N.-Bartau;

2) das Auskommen:
jāsāk gādāties par ziemas tikumu ir sev pašiem, ir zirgam: jāpļauj siens, jālūkuo, kas ir sē̦ts tīrumā Janš. Mežv. ļ. I, 145;

3) s. tikums; ticẽjs, in der Verbindung
ticējs nav, er wird nicht durchlcommen (wird sterben) Biel. n. U. Das prs. tika ist eine Neubildung nach tikt I; prt. tiku und inf. tikt neugebildet für *te̦ku (vgl. netekle netikle" Zbiór XVIII, 476) und *tekt, s. Le. Gr. 576. Nach Fick Wrtb. III4, 176 zu an. ƥiggja (prät. ƥâ, ƥâgum) "erhalten, bekommen".

Avots: ME IV, 184, 185

tiktâl, tiktâlu, tiktâļ, tiktâļu, Adv., so weit: burvis jau tiktālu bijis būries, ka . . . LP. V, 31. tiktāļu.., nuokļuvis IV,171. suods... tiktāļu ir taisns, ciktāļu tasirnepieciešami vajadzīgs Vēr. I, 1249.

Avots: ME IV, 185

tiktik, = tikkuo: viņš visas (uogles) tiktik nepazaudēja Niedra Kad mēnesis dilst 215.

Avots: ME IV, 185

tiktin, zur Verstārkung von tikt: nevaru nuoteikt, kad tas nuotiks, bet tiktin tas nuotiks Janš. Mežv. ļ. 1, 293.

Avots: ME IV, 186

tiku tikām, Adv.,

1) so viel Male, solange
U.: tiku tikām viņu kūle, kamē̦r pusmiris palika, so lange (so oft) priigelte man ihn, bis er halbtot war U.;

2) zur Genüge, zum Überfluss
Nötk., Wessen: naudas tiem nu tiku tikām LP. VI, 895. izrunājās tiku tikām par visu A. XXI, 568. izskaituos pātarus tiku tikām, kādus vien māku Alm. rītā tas var izgulēties tiku tikām Alm. Rud. 12.

Avots: ME IV, 186

tiku. = tikām 3, tikmē̦r 2: tiku situ tautu galdu, līg atlēca skabardziņa Rutzau n. FBR. VII, 126.

Avots: ME IV, 186

tikumĩba,* die Sittlichkeit, die Tugend: draudze staigās ceļu, kuŗa mērķis ir labklājība, tikumība Kaln. Ozolk. māc. 10.

Avots: ME IV, 186

tikumîgs, sittsam, sittlich: tikumīga mātes meita BW. 21260, 7.

Avots: ME IV, 186

tikumisks,* moralisch: daba... nuostiprina bē̦rna reliģiskās un tikumiskās jūtas A. v. J. 1897, S. 452. tautai drauduot tikumiska izvirtība Plūd. Llv. II, 226, tikumiski dze̦nuļi MWM. VI, 7.

Avots: ME IV, 186

tikumniẽks,* der Moralist Pūrs III, 69.

Avots: ME IV, 186

tikums,

1) die Art; die Eigenschaft
U.; die Tugend: Sprw. labs tikums spīd vairāk nekā ze̦lts Br. sak. v. 94. dieva likums, paša tikums 266. suņam suņa tikums 1192. pēc ve̦cāku tikumiem St., nach alter Manier. diža slava, mazs tikums Biel. 1024. neraugāt kupla pūra, raugāt laba tikumiņa! BW. 7768. zirgam jau tāds tikums, das Pferd hat schon eine solche Art oder Eigenschaft U. tikumu kuopt Kundziņš Vecais Stenders 105. tikumu māclba, die Sittenlehre Brasche;

2) Vorgang
St. - Zu tikt I (vgl. ticis).

Avots: ME IV, 186

tikus,

1): auch Nötk.;

2): "tikkuö Salisb.;

3): bisweilen
Für.: bites t. baltām kājām nāk, t. dze̦ltānām; ‡

4) = tikām 3: saule t. nespīdēs, kamē̦r ... Latv. Av. 1841, № 2.

Avots: EH II, 681

tikus,

1) Adv., = tiku tikām, zur Genüge, nach Herzenslust Nötk.: ērglis tikus mieluojās; wie es sich fiir den Fall schickt L.;

2) tikus, tikus atlabēties St., sich allmāhlich bessern;

3) Konj., tikus - tikus, bald - bald:
tikus tā, tikus citādi (šā Wid.), bald so, bald anders St., U. ("in Livl. unbekannt"). Wahrscheinlich der alte dat. s. part. praet. act. (= li. tikus) von tikt I.

Avots: ME IV, 186

tikuši: ‡ c) beständig: t. sēdēt pie galda Sonnaxt.

Avots: EH II, 681

tikuši, s. ticis.

Avots: ME IV, 186

tikvîên, tik˙viên, nur: tur (= skuolā) pieņēma tikvien meitenes Kaudz. Vecpiebalga 77. ja tikvien (nur soviel) tās nelaimes kā puodu dziju savērpt, tad izlīdzēšu Kurbads.

Avots: ME IV, 186

tikvis, nur so (sehr resp. viel): svilpīte viņam ir, lūk, tikvis liela R. Sk. I, 26. tikai mans tēvs un pats Rīgas kungs, tikvis cilvē̦ku vairs paliek Rīgā Plūd. LR. III; 49.

Avots: ME IV, 186

trîstik A. XX, 84, dreimal so viel.

Avots: ME IV, 242

uzstiknît, mühsam ziehend aufbekommen: kad zābaki būs uzstiknīti (mit Mühe angezogen), gan tad tie iestaigāsies Saikava.

Avots: ME IV, 385

‡ uztika, = iztika: viņa uztikai tur kazu Lasd. gādāšana par ļaužu barību un uztiku Pēt. Av. III, 27.

Avots: EH II, 737

I uztikt (li. užtikti "wohl geraten; es jem. recht machen"), gefallen, belieben: man uztika prātiņam VL. n. Celm.

Avots: ME IV, 392

II uztikt,

1): brāļi ne˙maz nevar uzjāt kalnā, bet dum[j]ais uztiek mazu gabaliņu Allend. n. FBR. XIX, 95. u. (= uzkļūt) kam uz pē̦dām Seyershof;

2): nuo kā viņš uztiek (= pārtiek), tik maz ē̦zdams? Seyershof (ähnlich in Ramkau mit einem Präs. uztîku ² ). nuo tam vie[n] uztikuši Pas. X, 513 (aus Smilt.). abējas mājas uztiek nuo tā ūdens Frauenb. uz maizi (= nuo maizes) jau vairāk uztika Iw. kazlē̦ni uztiek uz zâli (= pārtiek nuo zāles) ebenda.

Avots: EH II, 737

II uztikt,

1) = uztapt 1, hinaufgelangen LKVv., Spr.; aufkommen, durch Nebenerwerb seine Existenz verbessern U.: uztikt kalnā, uz ceļa. nevaruot uztikt virspasaulē Pas. II, 228. kur nu zemnieks tik augstā amatā uztiks!

2) genügen
Spr.; vai tad viņš ar tuo uztiks, wird er denn damit durchkommen? U.

Avots: ME IV, 392

‡ valstiklis A.-Schwanb. "kas nuo vienas guļu vietas ceļas, uotrā gulstas".

Avots: EH II, 753

zaûstiklis (?) Ramdam "ein Hindernis, worüber man stolpern kann".

Avots: ME IV, 692

žaustiklis N. - Schwanb., = žausteklis I.

Avots: ME IV, 792

I zestiks Lasd., N.-Bartau, Perkuhnen, zestiķis Bielenstein Holzb. 648, eine dünne Leine, die durch die äusseren Netzmaschen der Flügel eines Zugnetzes gezogen wird und mit der man das Zugnetz zieht; zestiķis Biel. n. U., ein fingerdicker Strick am Netz. Die Leine sei durch Knoten in 6 Telle geteilt; also wohl auf d. sechs Stück beruhend.

Avots: ME IV, 714

II zestiks, ein ausgelassener (und fauler Dunika ) Junge Rutzau.

Avots: ME IV, 714

tikât (li. týkoti "lauern") Bl., Kabillen, Karls., Līn., tīkât L., U., -ãju, tĩkuôt Arrasch, C., Jürg., Neuenb., Peb., Selg., tìkuôt ² Adsel, Gr.-Buschh., Kl., Kr., Marzeu, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tìkuôt N.-Wohlfahrt, tikuôt ² Segew., tīkuôt U.,

1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;

2) (nach etwas) trachten
(tìkāt ² Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;

3) = vervēt, werben V.;

4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,

1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;

2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".

Avots: ME IV, 200

tikavuôt ² Gr.-Buschh., freqn., = tīkât, nach etwas trachten: viņš jau sen pēc viņas tīkavuoja Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 200

tikluôt: auch (mit î ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 685

aba,

1) eben:
aba tālab, tālab aba, tāpēc aba, eben deswegen; ap kalnu it kā dūmi kūpuļuoja, - aba tālab kalns dabūjis vārdu (zilais kalns) LP. VII, 1324. tas jau aba tas, kas samaitā mūsu krietnākuos nuoduomus. nu ab' tikai apjēdzuos, ka māmiņas man nevaid BW. 23832. [Wenn dies aba alt wäre, so könnte man das a- mit dem a- von ai. àha "gewiss, ja" vergleichen; nun ist aber z. B. tāpēc aba gleichbedeutend mit tā ba pēc z. B. bei Manzel, und aus tā-ba könnte, indem es als tā-aba aufgefasst wurde, dies aba entnommen sein].

2) bet aba [wohl aus slav. abo "etwa"]
nu kāda laba diena zem kunga pātagas dzīvuot? Purap.

3) jūs gan iesiet, es aba ne Wid. [Im letzten Satze geht aba über abar wohl auf d. aber zurück.]

Kļūdu labojums:
kūpuļuoja = kūpuļuo

Avots: ME I, 5

abi, beide, erstarrter Nom., Akk. Dual. fem. und neutr. (li. abì, slav. обѣ); jetzt als Nom. Pl. masc. empfunden, und dazu d. Nom. fem. abas hinzugebildet; Gen. abu, abju, abńju, abeju Bers., Gen. und Lok. Dual. abeis oder abeiš (wohl aus abejus, agl. aksl. овою und ai. ubháyōḥ), Dat. abiem, abjiem, abējiem m., abām, abjām, abējām f., Akk. (abi), abus, abjus, abējus m., (abi), abas, abjas, abējas f., abuôs, abjuôs, abējuôs m., abâs, abjâs, abējâs f. zied ābele pret ābeli, abi oder jetzt häufiger - abas vienā kalniņā BW. 251; abu, abju, abēju, abeiš, auch abi ruoku pirksti nuosaluši; pa abi pusi ceļa Austr. XII, 4; abeiš pušu ceļam gŗāvis, zu beiden Seiten des Weges ist ein Graben, Nauditen, Suixt, Lesten; grūduši pa abiem (beide zusammen) kaķi upē LP. VI, 153. Sprw.: abi labi, bāz maisā. skaties abām acīm, klausies abām ausīm (auch ar abi aci, ar abi ausi). ab' auši dzirdēt, pušmutes runāt. Naud. abi verbindet sich häufig pleonastisch mit divi (wie li. abìdvi, abùdu): ķēniņa meita sle̦pe̦ni turējusi kaimiņa ķēniņu par brūtganu, kuo neviens nezinājis, kā tik viņi abi divi paši Etn. IV, 69.

Avots: ME I, 5, 6

abpusējs, beiderseitig: mūsu pusē abpusējas sūdzības par padarītā un padarāmā darba daudzumu un labumu traucē saimnieku un gājēju labuo satiksmi Etn. III, 90.

Avots: ME I, 6

‡ ače! Siuxt, a˙če! Serbigal n. FBR. IV, 62, Dunika, Siuxt, a˙čeku(r)! Siuxt, Interj., sieh! sieh, hier! pārvedu tik, ače, vārāmuo sāli Janš. Bandavā I, 61. ače kundzē̦ns! izbrīnies nu! Dzimtene IV, 161. tad ače tâ, saņern pirkstuos un sasien! Siuxt. ače dieviņ, kāpēc tad tu tâ teici? ebenda. ej, izslauki istabu, a˙čeku ir sluota! ebenda.

Avots: EH I, 3

I aceknis,

2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 2

‡ acuôt, okulieren: kad (ābeles) ar acuošanu iepuortē̦tas, tad nav vis tik labi, kâ kad ar laulāšanu Saikava.

Avots: EH I, 3

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

âda (li. óda),

1) der Balg,

a) im rohem Zustande, das Fell:
jē̦ra-, teļa-, zirga āda. čuskas me̦t ādu, häuten sich. nepārduod ādu, kad lācis vēl mežā. Sprw.: ādas vilna, die Wolle, die beim Gerben abfällt. vēžiem vēl ve̦ca āda. die alte Kruste;

b) im gegerbten Zustande, das Leder:
suņu ādas zābaki; ādu rati, der Wagen mit einem ledernen Verdeck; kažuoka ā., das Pelzwerk; tam netiksi klāt ne ar ādas cimdiem Sprw., der ist unnahbar;

2) die menschliche Haut:
slimnieks izguļ ādu cauri SDP. VIII, 66; āda nuoiet, nuolūp LP. III, 43;

3) von der Tierwelt auf die Pflanzenwelt ist
āda selten übertragen: pupas āda, Bohnenhülse;

4) die sich über Flüssigkeitn bei verdunstung bildende dünne Decke:
nuoņemt nuo vārīta piena, nuo putras ādu;

5) die Haut als die ässere Hülle des Körpers hat bei einem feindlichen Zusammenstosse zunächst zu leiden, daher die bildlichen Redensarten:
nu būs āda pušu, jetzt wird es Prügel geben Etn. I, 83; labi, ka tiku ārā savā paša ādā LP. VI, 246; ar ve̦se̦lu ādu izkļūt LP. V, 40, wohl nicht ohne Beeinflussung seitens der deutsch. Redensart "mit heiler Haut"; tam bieza āda, der hat ein dickes Fell, etgentl. u. übertr.; par ādu dabūt, Prügel bekommen; par ādu (uz ādas JK. II, 96) duot, hauen; uz ādu iet, nākt, auf den Leib rücken; vai tev āda niez? lai kasās, kam āda niez Sprw.; uotram ādu ieplēst, von Jemd. beim Spiel oder Handel Geld gewinnen; ādu ģērēt, atsutināt, durchprügeln; blusas, dunduri, lapsenes ecē ādu, beissen LP. II, 46; nupat ādai būs vējš Etn. II, 45, so kündigen die Erwachsenen den Kindern Prügel an; baidīties par savu ādu. Prügel befürchten; katrs savu ādu sarga: guovs ar ragiem, zirgs ar kājām Sprw., jeder wehrt sich seiner Haut; katram sava āda mīļa Sprw.;

6) von der tierischen auf die menschliche Haut Bezug genommen:
dzīvam ādu plēst nuost; raut, vilkt ādu par acīm zemē, die Haut über die Ohren ziehen; nu tev āda par kārti (über die Stange zum Trocknen); gaļa baļļā od. ā. zārdā, gaļa kubulā Etn. II, 14; III, 46, sagt man zu dem (besonders zu einem Kinde), der etwas schlechtes getan; nuo outra ādas lē̦ti platu siksnu izgriezt Sprw. RKr. VI, 1, aus eines andern Haut ist gut Riemen schneiden; āda dē̦lam putās LP. III, 45; tu man, kundziņ, piesargies, ka nesalāpu ādu RSk. II, 163;

7) āda als die unzertrennliche

a) den Leib,

b) die Gesinnung einschliessende Hülle:
nuo ādas lēkt, sprāgt, sprukt, aus der Haut fahren (von Entrüstung); aber anders (b) in: es tak nuo savas ādas nevaru izlēkt laukā Vēr. I, 531, ich kann doch meinen Charakter nicht ändern; pavārs sauodis, kas jauniem ļaudīm aiz ādas LP. II, 81, was die jungen Leute im Schilde führen; šim kaut kas aiz ādas LP. VII, 1114; būtu labs, ja tik suns nebūtu aiz ādas Etn. IV, 4, von einem Unverträglichen; katrs liels savā ādā, jeder bildet sich für seine Person ein; viņš jau nevar nuorimt savā ādā JK. II, 96, er kann nie ruhig sein;

8) oft in Verbindung mit
kauli, Knochen, häufig auch ohne dieselben, zur Bezeichnung der Magerkeit: visas aitas tik vājas, kā kauli un āda LP. IV, 191; saimnieks dze̦n tevi kā ādas zirgu Aps. III, 15, wie ein mageres Pferd;

9) āda für den Träger der Haut od. von der Haut Umhüllte:
kā tad ar tādu ādu var pabraukt? wie kann man mit einem so mageren Tiere vorwärts kommen? dzeri, cik ādā lien;

10) ādiņas pirkt, ein Spiel
Etn. IV, 94; ādas mīt, ein Spiel BW. V, S. 196.

Kļūdu labojums:
Trocknen);= Trocknen),
RKr.VI, 1 = Tr.II, 1

Avots: ME I, 235, 236

ãdere (gleich estn. āder entlehnt), Ader in weiterem Sinne, die Sehnen (dzīslas) einschliessend Etn. II, 64; āderi laist (nach dem Deutsch.), ein Ader lassen; āderi cirst dass.; laidīsim tikai kādam jē̦ram āderi vaļā, wollen wir ein Lamm schlachten Kaudz. M. 36.

Avots: ME I, 236

ãderêt, -ēju,

1) zur Ader lassen, meist vom Vieh.
iesārti āde̦rē̦tas uolas, geadert Konv. ² 485;

2) gerben, prügeln:
tiks mugura āde̦rē̦ta BW. 26072.

Avots: ME I, 236

agriena, agriene, frühere Zeit, Vorzeit: tas nuotika tālajā agrienā RA. agrienē turienes nuovadniekus apveltīja visādām privilēģijām RA. es steidzuos pie agrienes, ich habe mich gesputet, früh zu kommen Mag. XIII, 1, 14.

Avots: ME I, 11, 12

agrîgs, früh: agrīgs pulkstenis, eine Uhr, die immer vorgeht Etn. III, 164; agrīgs cilvē̦ks PS., ein Mensch, der früh aufzustehen pflegt. kur tu šuorît tik agrīga? Duomas III, 556.

Avots: ME I, 11

‡ agrîms Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, agrīms ² Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Kaltenbrunn, agrīms Wessen n. FBR. XIII, 88, = agrîns: agrīmuos miežus Fil. mat. 172, Auleja. agrīmie lini ni˙kad neizaug tik gaŗi kâ vē̦līmie Kaltenbrunn. šuogad būs agrīmais pavasaris Zvirgzdine. agrīmās visteņas rudin sāc dēt ebenda. agrīms ciemiņš Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 4

agrîns: auch Saikava, agrĩns AP., agrīns ² Borchow n. FBR. XIII, 20, Sonnaxt, agrīns Erlaa n. FBR. XI, 11: krietni jē̦ri, agrīni (früh geboren) Sonnaxt. kur t[ad] nu tu šuorīt tik agrīns (so früh aufgestanden)! AP. Vgl. Ceļi III, 50 und J. Kauliņš FBR. XIII, 161.

Avots: EH I, 4

aile,

1) aile auch Pas. III, 314, VII, 287, (mit ài ² ) Kaltenbrunn, Pilda, Saikava, Warkh., Vidsmuiža, Zvirgzdine, àiļa ² Ass. - Kalt., Auleja, Kaltenbrunn, Warkl., die Schicht
Kaltenbrunn, Warkl.: ubagi sēd ailē Warkl. zuosis skrien aileņā ebenda. visi prāve̦sti sēdēja aileņu Kaltenbrunn. vienu aili apadīju cimdam Zvirgzdine. nuo ailes, pēc ailes, pa ailei, der Reihe nach: visus nuo ailes cirst Pas. VIII, 295. dziedāsim pa ailei Pilda. lai nāk visi pēc ailes Vidsmuiža. muna aile vagu dzīt. tava aiļa bija pie ceplīša Kaltenbrunn. liela aiļa māla ebenda. nuolika biezu aiļu sūdu ebenda. bre̦nga mē̦slu aile izlikta Warkl. piebira prāva miežu aileņa ebenda;

2): pils galve̦nā ailē es gaidīšu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡

4) das Mal
(mit ài ² ) Auleja, Skaista: vēl aili jābrauc. piecas ailēs pēc teve sagāju. tik vienu aileņu izbrauc (einmal täglich hin und zurück) Kaltenbrunn; ‡

5) der Anzug:
šuodien jauna aile mugarā Warkl.; ‡

6) àiļa ² Kaltenbrunn, die Rasse:
kad papadās (aus r. попадаются ) tās aiļas guovis (Rassekühe), tad duod piena daudz Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 4

aile, aila [in Meiran àila ^2], auch wohl aiļa MWM. VI, 389 (li. eilė die Reihe, Schicht, ailà J., ailià: iet),

1) die Reihe:
viņas puses uozuoliņi ailiņām saauguši (Var.: rindiņām) BW. 2803. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām ailiņām (Var.: ailītēm) 28128. divi ailas skuju klāju 24640,4. dzērves laižas ailē (Schwnb.). vispirms nuoliek vienu ailu (die Reihe) salmu Konv. ^1.

2) Der Gang
(cf. iela, die Strasse): uz apakšzemes pili varēja tikai pa apakšzemes ailu aiztikt LP. VII, 1326. zīlnieks palīdzēja tai pa aili pāri tikt LP. VII, 41. uguns liesma drusku augstāk tumšā ailā paceļas A. XIV, 213. [aile (Bersohn) = starpa starp salmu uzcirtumiem klājienā piedarbā].

3) aile od. iela, eine Reihe von 2 oder 3 in nicht grosser Entfernung an einander geschobenen Darrbalken
A. X, 1, 307 [nach Bugge PBrB. XXI, 422 hierzu auch norw. dial. eil "rinnenförmige Aushöhlung". Hierzu wohl auch ailis 4].

Kļūdu labojums:
die Reihe = die Reihe, die Schicht
ailu (die Reihe) salmu = ailu (die Schicht) salmu

Avots: ME I, 12, 13

ainâties, -ãjuôs, sich gestalten, sich entrollen: cik tur viss tik krāšņi, tik spilgti viņai pretī ainājās MWM. X, 215.

Avots: ME I, 13

àizņemt,

7)

a) : skrūvīte tik maza, ka nevar ar griežamuo aizņemt Golg. kad aizņē̦muši (oder = iele̦nkuši?) lāci, tad tas citur nevarējis glābties Janš. Apskats 1903, S. 13.

Avots: EH I, 41

àitiņas

1) Demin. von àita, Schäfchen.

2) Ackerklee (Trifolium arvense),
Peņģ.

3) Eine Art Brettspiel, das zwei Personen, die eine mit 12 kleineren Klötzchen
(aitiņas), die andere mit einem grösseren Klötzchen (vilks, der Wolf) spielen Etn. II, 16.

4) aitiņas ganīt, ein Kinderspiel, bei welchem ein Kind den Schäfer, ein anderes die Wirtin, ein drittes den Wolf vorstellt. Der Wolf stiehlt die Schafe während der Abwesenheit des Schäfers
Etn. III, 13, 26 und BW. V, S. 197; auf Grund dieses Spielchens ist wohl die sprw. Redensart vom Verschwinden entstanden: ganu, ganu aitiņas. līdz vakaram nevienas.

5) Weidenätzchen in der Kindersprache PS. [

6) Ein Haufe von 2 - 3 aufrecht gestellten und oben zusammengebundenen Hafergarben:
viņi auzas tikai aitiņās vien ir salikuši Alt-Ottenhof.]

Avots: ME I, 14

àiz, dial. az, âz und ãz (li. až(ù), ažúo-, sl. за EPr. 14), Präp. mit dem Gen. auf die Frage wo? und wohin? Der Acc. des neutr. Pronom. weit verbreitet, jetzt besonders in Livl.: aiz kuo, weshalb, aiz tuo, deshalb; in Kurland dafür par kuo. Ausserdem verbindet sich aiz mit dem Acc. eines männlichen (seltener eines unbelebten weibl.) Nomens in den Dialekten, in welchen jede Präp., auch die genit. Präp., den Acc. des männlichen Nomens statt des Genit. nach sich haben, so namentlich in Nordwest-Kurland u. in West-Livland: aiz šuo zirg(u), wie pie, bez šuo zirg(u) IF. XIII, 252, 264.

Im Plur. regiert aiz, wie alle Präp., in der Regel den Dativ-Instr., nur in wenigen Gebieten, wie auch die anderen genitivischen Präp., noch den Genit., so in N.-Bartau, IF. XIII, 247; wenn aber die weibl. u. männl. Nomina durch abi oder durch ein Grundzahlwort (besond. von 2 - 9) näher bestimmt sind., dann können sie nach allen Präp. die Form auf -i annehmen, d. h. den Nom. - Acc. Dual.: aiz deviņi ezeriņi IF. XIII, 235.

Alle Gebrauchsweisen der Präp. aiz gehen auf die räumliche Grundanschauung"hinter, jenseit"zurück:

1) aiz kalna stāvēt, hinter dem Berge stehen;
aizskriet aiz krūma; aiz upes, jenseit des Flusses; aiz juostiņas cimdu bāzu. Etwas verblasst, aber immerhin noch verständlich vom Standpunkte des Fliehenden, des Ergriffenen, ist die ursprüngliche Anschauung bei den Verben des Greifens, Bindens u. s. w., bei denen das, wobei etwas gegriffen oder woran etwas gebunden ist, durch aiz ausgedrückt wird: aiz apkakles sagrābt, beim Kragen fassen, paņemt aiz ruokas, aiz ausīm, saņem zirgu aiz galvas, aiz papēžiem saķert, raut ļaudis aiz kājām no gultas ārā; aiz kājiņas bitīti sēju; aiz matiem plūkt; aiz kuo mani vīriņš kūla aiz matiem turē̦dams BW. 6912, _1. Statt aiz steht in Kurland pie, wohl unter dem Einflusse des deutchen bei, an: pie ruokas paņemt, an der Hand fassen. Ebenso eigentümlich: Tas asaru dzē̦rājiņš, kam aiz acu ce̦purīte BW. 9827; aiz acīm 9816, _5, 9825, statt aiz gew. uz acīm 9815, im Infäntischen iz ocu c. 9816, _2; auch acīs mauca ce̦purīti BW 9815, _1, drückte tief ins Gesicht die Mütze.

2) Räumliche Anschauung mit temporaler sich nahe berührend:
Cit' aiz citas vadīsim BW 269, _5, wir werden das eine (Mädchen) (hinter) nach dem anderen begleiten; aiz pussvē̦tas svētdienas, auf den Sonnabend folgt der Sonntag (Wirginahlen).

3) Die Stellung eines Gegenstandes hinter einem anderen kann die Veranlassung sein, dass von dem hinteren eine Wirkung ausgeht; so erklärt sich die kausale Bedeutung der Präp.
aiz: aiz upītes meitas dzied, aiz migliņas neredzēju BW. 529, jenseit des Flüsschens singen Mädchen, hinter dem Nebel (lokal) sah ich sie nicht, oder kausal: vor dem Nebel, zufolge des Nebels; aiz prieka, vor Freude; aiz kauna, vor Schande; aiz niknuma, aiz dusmām, vor Zorn. mēli aiz žē̦labām vai pušu kuost. visi tautu tīrumiņi aiz dziesmām luocījās BW. 390. es nevaru vairs glābties aiz ļautiņu valuodām BW. 8441. saimniece ne aiz šā, ne aiz tā bij palikusi ļuoti nuopietna A. XX, 484; in Kurland in dieser Bedeutung nuo: nuo prieka, nuo dusmām u. s. w. aiz (nuo) hat hier den alten Genitiv-Ablativ und den Instrumental verdrängt; beide Kasus kommen aber im Volksliede noch in kausaler Bedeutung vor: es pats prieka nevarēju, sc. dziedāt BW. 703, _3, selbst konnte ich vor Freude nicht (singen). tik aukstumu nenuosalu BW. 10823, beinahe wäre ich vor Kälte erfroren; gružiem upe netecēja Ar. 207.

4) aiz mit dem Plur. drückt einen Vorzug aus, insofern das sich hinter einem andern Gegenstande Befindende doch wegen seiner hervorstehenden Eigenschaften benerkt wird:
šuogad laba vasariņa aiz visām vasarām BW. 2681, der diesjährige Sommer ist besser als alle Sommer. balta zied griķu druva aiz visām druviņām Ltd. 1476. cīrulītis augsti dzied aiz visiem putniņiem. dievam gudrs paduomiņš aiz visiem cilvē̦kiem Biel. I, 290. šķīrās man, veicās man aiz visām māsiņām. BW. 949. Ungewöhnlich nach dem Komparativ für par: Anna smukāka aiz Trīnas, A. ist hübscher als Tr.

5) Selten bezeichnet
aiz die Stellvertretung; aiz ist hier vom Standpunkte des Vertretenden zu fassen, indem der Vertreter vorauseilt, den zu Vertretenden also hinter sich lässt, um ihn zu vertreten: aiz māmiņas maltu gāju, ne aiz brāļa līgaviņas BW. 7935, statt der Mutter ging ich mahlen, nicht statt der jungen Frau des Bruders. es būt' pati kar,ā gāj'si aiz jaunā bāleliņa Ar. 1964. aiz manis ūdens strādā, statt meiner arbeitet das Wasser Str. II, 39.

6) Hinter jemand stehen kann leicht die Bedeutung annehmen"unter dem Schutze, unter der Fürsorge, Aufsicht jem. stehen:
aiz tā tē̦va, aiz māmiņas es izaugu bez vārdiņa BW. 1345, bei der (mangelhaften) Fürsorge des Vaters und des Mütterchens wuchs ich ohne einen Namen auf. aiz manim (meinetwegen) jūs, puisīši, augsti acu nene̦sat BW. 9813. aiz guovīm gan ganītu, aiz cūkām nevarēju; aiz brāļiem gan dzīvuotu, aiz māršām nevarēju BW. 17385. In den letzten Gebrauchsweisen steht gewöhnlich par, seltener dēļ, an Stelle von aiz: par tuo tē̦vu, māmuliņu oder tē̦va dēļ, mātes dēļ bez vārdiņa es uzaugtu BW. 1345,2.

Das Präfix aiz- in Nominalcompositis bezeichnet

1) den Ort hinter einem Gegenstand
z. B. aizdurve, der Ort hinter der Tür, aizkrāsne, der Raum hinter dem Ofen;

2) verleiht dem Worte die Bedeutung des Grundes,
z. B. aizgaite, der Grund, Hindernis;

3) in Zeit bezeichnenden Wörtern bezeichnet
aiz- die hinter dem bestimmten Zeitraum gelegene Zeit, z. B. aizgavēnis, Fastnachtabend, aizvakar, vorgestern, aizparīt, übermorgen;

4) äusserst selten hat
aiz- beschränkende Bedeutung, z. B. aizkurls, harthöring, aizkurlība, Harthörigkeit, aizknapi, spärlich.

Die mit dem Präfix aiz- zusammengesetzten Verba bezeichnen

1) die Bewegung hinter einen Gegenstand,
z. B. aiziet aiz krūma;

2) eine Entfernung von dem Ausgangspunkte der Bewegung (deutsch fort-, weg-)
z. B. sieva aizbē̦g nuo vīra, so auch in aizrast, verlernen, sich entwöhnen, eig. sich vom Finden entfernen;

3) die Richtung nach dem Ziele:
ve̦lns aizkrāpj šuo uz savu pili, der Teufel lockt ihn auf sein Schloss; ne līdz pusei aizticis, nicht einmal bis zur Hälfte gelangt LP. I, 5;

4) die Richtung nach hinten:
aizrīt, hinter-, verschlingen, aizdusis, asthmatisch, aizelsis, ausser Atem gekommen;

5) ein Zumachen, Absperren, ein Hindernis, wie das deutsche zu, im Gegensatz zu
at-; dann auch ein Vernichten durch die Tätigkeit: aizdarīt, aiztaisīt, zumachen; aizslēgt, zuschliessen, aizcelt vārtus, die Pforte zumachen, eig. die Pforte hinter (sich) heben; aizsiet durvis, die Tür zubinden; aizstāvēt ceļu, den Weg versperren, aizart ceļu, pflügend den Weg zerstören, aizbẽrt aku, den Brunnen zuschütten;

6) eine Tätigkeit, die nur die hintere Seite trifft:
aizlauzt zaru, einen Ast anbrechen, eig. einen Ast an der hinteren Seite, d. h. an der Stelle, wo er mit dem Stamme zusammengewachsen ist, brechen, ohne ihn abzubrechen, aizlūzis zars, ein angebrochener Ast, aizgrauzt, annagen; darnach auch aizšaut, anschiessen, aizurbt, anbohren, aiztukšīt, etwas leeren; ähnlich auch aizdedzināt, anzünden, aizkurināt, anheizen, aizkaitināt, erzürnen, eig. erhitzen; nahe mit diesem Gebrauch des Präfixes aiz- berührt sich die ingressive Bedeutung desselben, die den plötzlichen Eintritt einer eine kurze Zeit dauernden Tätigkeìt ausdrückt: aizaurēties, aizbļauties, aizķērkties, aufschreien, aizgavilēties, aufjauchzen, aizkaukties, aufheulen, aizbrīkšķēties, aizknikšķēties, anfangen etwas zu knattern, krachen. Gewöhnlich kommen derartige Verba in reflex. Form vor und bezeichnen meist einen Laut, ein Geräusch. Selten sind Verba, wie aizčaukstēt st. aizčaukstēties, anfangen etw. zu rascheln, aizdrebēt, anfangen zu zittern; aizsmaršuot, anfangen zu duften;

7) eine Tätigkeit im Interesse, zum Schutze eines anderen:
aizbildināt, aizrunāt, entschuldigen, aizlūgt, Fürbitte tun (s. aiz 5);

8) einen Vorzug vor anderen:
aizdziedāt, aizrunāt, aizskriet kādu, jem. im Singen, Reden, Laufen übertreffen.

9) Temporal ist wohl das Präfix (s. aiz 2) in den Verben zu fassen, welche das ominöse Geschrei der Vögel bezeichnen:
aizbļaut, aizbrēkt, aizkukuot, schreien, bevor der Mensch etwas (den putnu-kumuoss) gegessen hat; so auch in der Neubildung aizspriedums, Vorurteil, cf. EPr. II, 20.

Kļūdu labojums:
Infäntischen = Infläntischen
übermorgen = den Tag nach übermorgen

Avots: ME I, 14, 15, 16, 17

‡ àizal˜lêt Siuxt,

1) (in grossen Mengen, mit Schwung) fortwerfen:
kur kaŗa laikā bumbas me̦stas. izrautas dziļas bedres, zeme aizallē̦ta pa gabalu pruojām Siuxt;

2) mit Schwung zuwerfen, (in grossen Mengen) werfend anfüllen:
ziemā kādreiz tik neganta vē̦tra, - aizallē ceļu, ka ne˙kur nevar patikt Siuxt.

Avots: EH I, 6

àizàuse,

1) aizaûse ² auch Siuxt, àizàuss, -s AP., (mit àu ² ) Sonnaxt: puikam visa aizauss me̦lna AP.;

2) àizàuse ² auch Oknist; "vieta krāsnī vai skapī, kas atruodas pie pašas ieejas, tikai nedaudz sānis, tâ ka šai vietai nāk priekšā un tuo aizse̦dz ieejas mala" Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 7

àizbadît,

2) : a. grāvi Warkl.; ‡

3) "(eine wunde Stelle) stochernd, stechend schmerzhafter machen"
Kaltenbrunn: aizbadīja tuo auguoni, i sāp Kaltenbrunn. aizbadi vien savu rēti! vairs netiksi galā ar viņu Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) einander (mit den Hörnern) stossend bis zu einem gewissen Punkt gelangen:
vē̦rsē̦ni aizbadījās līdz upei;

2) beim Stechen, Stochern versehentlich geschlossen werden:
pīpja kāts aizbadījās Jürg.;

3) caurumi pastalai aizbadījās par tuvu pie malas, es passierte, dass die Löcher der Pastel beim Durchstechen (der Löcher) zu nahe an den Rand (der Pastel) gerieten;

4) sich wiederholt leicht zerstechen:
kājas aizbadās (z. b. beim Gehen über ein Stoppelfeld) Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 7

‡ àizbalinât, anfangen zu bleichen (tr.); ein wenig bleichen, weiss machen: aude̦kls ir tikai aizbalināts. a. putru ar krējumu Mahlup, nee̦suot, ar kuo putras aizbalināt Warkl.

Avots: EH I, 7

‡ àizbažîtiês, besorgt (= unruhig, bekümmert) werden: saimniece aizbažījās, vai pietiks tauku.

Avots: EH I, 8

àizbilˆdinât, tr., entschuldigen, nach U., auch àizbildêt: aizbildini mani, ka tik ilgi Tev nee̦smu rakstījis. Refl. -tiês, sich antschuldigen, sich rechtfertigen: visi aizbildinājās ar steidzamiem darbiem LP. I, 170. tev jāaizbildinās par viņam nuodarītām pārestībām. man jāaizbildinājas, vai pat jāatvainuojas Vēr. I, 1464. aizbilˆdinâtãjs, der Fürsprecher; àizbilˆdinãjums, aizbildinâšanâs, die Entschuldigung.

Avots: ME I, 19

àizbilˆst, -stu, -du,

1) für jem. ein gutes Wort einlegen:
aizbilst vārdu par kādu Etn. III, 146;

2) über etwas zu reden anfangen, in der Rede berühren:
priekšme̦ts, kuo nule aizbildu, ir tik interesants...

Avots: ME I, 19

‡ àizbìrzît, aizbir̂žuôt ² Siuxt, (eine Saatfurche) bis zu einem gewissen Punkt hinziehen; Saatfurchen ziehend fort-, hingehen; bis zu einer gewissen Grenze mit Saatfurchen versehen: a. vagu līdz mežam Wandsen. tīrums aizbirzīts līdz lielajam akmenim Saikava. jūs tik ātri aizbirzījāt, ka e̦s ni˙maz nepaguvu pateikt, lai beidz ebenda. paņem tik daudz salmu, kâ vari aizbiržuot līdz viņam lauka galam! Siuxt.

Avots: EH I, 9

àizblàndîtiês, sich wohin verirren, sich umhertreibend wohin geraten: tik neblandies vien atkal Poruk. tē̦vs pats nezin kur aizblandījies Saul.

Avots: ME I, 19

àizbļaût,

2) auch von Menschen gesagt
("nevēlēt labu"): tâ ar˙vien saka - tāds ve̦cs cilvē̦ks tikai aizbļauj Strasden; ‡

3) vollschreien
(perfektiv): a. kam ausis Ass. - Kalt., Golg. u. a. Refl. -tiês auch Zvirgzdine: guovs nelabā balsā aizbļāvēs. visā galvā aizbļāvēs puika nuo suņa.

Avots: EH I, 11

‡ I àizblãvêt Wandsen, matt werden (perfektiv): stikls aizblāvējis.

Avots: EH I, 10