Paplašinātā meklēšana

apsveibis, -usi, Part. Praet. von einem apsveibt, duslig, benommen: rītā piecēlies, biju tīri apsveibis Serb. nuo vakarējām pūlēm vēl apsveibušas LP. VI, 28 (aus Ober-Bartau).

Avots: ME I, 128

apsveĩcinât, apsvèikt, tr., begrüssen, willkommen heissen: Dāvids apsveicināja savus brāļus I Sam. 17, 22. šis atgadījums visā zemē ar prieku apsveikts Tēv. viens uotru guodam apsveica Dünsb. Refl. -tiês, sich begrüssen: apsveicinājušies ar meitas ve̦cākiem BW. III, 1, 51. apsveicinãjums, apsveiciens, apsvèikums, die Begrüssung.

Avots: ME I, 128

aptveicêt, (zum Malzbereiten) keimen machen Saikava: a. miežus iesalam.

Avots: EH I, 123

‡ apveidi, der Umfang Sessaw.: kas būtu tāds kâ lielāks apveiduos Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, S. III.

Avots: EH I, 125

‡ apveikt (li. apveĩkti), = ‡ apvãrêt: visi darbi apveikti.

Avots: EH I, 125

apveitêt (unter apviẽdêt), = apsutinât Lös.: luokus apveitē saulē vai krāsnī, lai tie liecuot nelūst;

2) apveitē̦ts (von der Schulbildung ein wenig beleckt)
cilvē̦ks.

Avots: EH I, 125

‡ apzveibt NB., (mit eĩ ) Dunika, Kal., = apdult, aprèibt: staigāja kâ apzveibis.

Avots: EH I, 128

‡ atsveiciêns Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 141, ein Abschiedsgruss.

Avots: EH I, 173

atsveĩcinât (li. atsvéikinti), intr., auf einen Gruss erwidern, entgegengrüssen: mācītājs nedzirdēja sveicinājuma, nedz atsveicināja Kaln. Refl. -tiês, sich verabschieden: cits gribēja atsveicināties nuo vē̦cākiem R. Sk. II, 254.

Avots: ME I, 199

‡ atsveĩķinât radus Dunika, Kal., Rutzau, sich vor dem Tode von den Verwandten verabschieden. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = atsveicinâtiês: a. nuo kāziniekiem. Aus li. atsvéikinti.

Avots: EH I, 173

‡ atsveikt Mar. "seinerseits mündlich oder schriftlich bewillkommnen".

Avots: EH I, 173

‡ atveice,* die Reaktion, Rückwirkung Wid.

Avots: EH I, 179

atveiduôt, tr., darstellen: savas dvēseles stāvuokli * Stari II, 877. Refl. -tiês, verschiedene Gestalt annehmen, sich unterscheiden: papīri, kuŗi reiz bija tik vienādi, bija cits nuo cita atveiduojušies Dz.

Avots: ME I, 208

‡ atveids, das Abbild: daba ir tik skaista, ka pat viņas a. vēl ir skaists Burtnieks 1934, S. 265.

Avots: EH I, 179

‡ atveiktiês "?": stāstīšanas brīži nenāca ik˙katru vakaru, bet vienīgi... kad krusttē̦viem prāts atveicās bezrūpīgs un jautrs Kaudz. Atmiņas I, 74.

Avots: EH I, 179

‡ badveĩdîgs,* hungerartig: badveidīgu dzīvības vilkšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 182.

Avots: EH I, 198

bezveĩda būtnes, gestaltslose Wesen *Vēr. I, 1361. mani liek sakuost bezveidā Rainis.

Avots: ME I, 286

bezveidĩba, die Gestaltlosigkeit, Formlosigkeit * Stari III, 204.

Avots: ME I, 287

bezveĩdis, fem. -de der (die) Gestaltslose, Unförmliche: tas tuomē̦r paliek bezveidis *Rainis.

Avots: ME I, 286

divveidība ,* Dimorphismus Vēr. II, 1054.

Avots: ME I, 473

divveidîgs ,* dimorph.

Avots: ME I, 473

dveiļi, die zweizeilige Gerste Plutte 96, RKr. II, 72. [Vgl. etwa li. dvailaĩ "ein Paar (Pferde)"; sieht aus wie eine Zusammensetzung der Zweizahl mit eila "Reihe".]

Avots: ME I, 537

dveiliski: "auf zweien" (?) Gr.-Sessau; dveĩliski adīt cimdus A.-Rahden, "= ar divām dzijām adīt".

Avots: EH I, 351

dveiliski, zu zweien P. Allunan.

Avots: ME I, 537

‡ ek˙vèi ² ! Bers., Golg., Heidenfeld, Kl., Schwanb., Sessw., ek˙veîn! Lubn., Saikava, schau, sieh! Aus ek˙vei.

Avots: EH I, 367

‡ gaveĩnis AP., = gavẽnis.

Avots: EH I, 388

ìeveiduôt, verkörpern: māksla ir tā ieveiduošana, kas... Refl. - tiês, sich gestaltend hineingelangen in: (summas) varēs atkal ieveiduoties pamatkapitālā Duomas II, 331.

Avots: ME II, 87

ìevèikt, tr., bewältigen, überwinden: darbus, ienaidniekus.

Avots: ME II, 87

‡ izsveibinât eine Zeitlang (zur Genüge) schwenken: kazāks ... rīksti ... izsvelbināja pa gaisu, ka svelpa vien Kaudz. Izjurieši 192.

Avots: EH I, 484

izsveîdêt [Kl., Bauske̦] tr., schwitzen lassen, in Schweiss birgen: zirgu. Refl. - tiês, gehörig schwitzen: puiši izsveidējās uz pirts lāvas C., Smilt., Sessw., Bers.

Avots: ME I, 808

izsvèilêt ²

1) [stark ausheizen Hirschenhof]: cepli izsveilēju [heizte aus?]
BW., II piel., No 973;

[2) "ātri izdedzināt, izsvilināt" Bers.; Fehteln: vai jau visu sausuo malku izsveilējis? Fest.;

3) "izkarsēt" Heidenfeld. Refl. - tiês, sich gründlich durchwärmen:
cilvē̦ks izsveilējas karstā saulē vai pie pilnas uguns Heidenfeld.]

Avots: ME I, 808

iztvèicêt, ‡

2) "(einen harten Gegenstand) stark erhitzen"
Auleja: i. pārnīcas kātu. ‡ Refl. -tiês, sich zur Genüge erhitzen, izsauļuoties Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 492

iztvèicêt, tr., verdunsten lassen, verflüchtigen: mitrumu A.

Avots: ME I, 822

[izveicêt (?)"ausbähen": izv. pirts sluotu Bers.]

Avots: ME I, 826

izvèicĩba,

1) die Gewandtheit, Geschicklichkeit:
ķēniņš mīlējis gudrību un izveicību LP. V, 346;

2) das Gelingen, guter Erfolg:
bē̦rnam būšuot visur laba izveicība un pašķirība Etn. II, 164.

Avots: ME I, 826

izvèicîgs, gewandt, geschickt: izveicīgs cilvē̦ks. izveicīga man gaitiņa BW. 17317. izveicīga valuodiņa 9632. piesauca visādus darbus, lai bē̦rns darbuos izveicīgs BW. I, 177. palīgi zin paši diezgan izveicīgi rīkuoties LP. I, 162.

Avots: ME I, 826

izveicinât, ‡

3) (moralisch) bessern
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

4) beglöcken
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 494

[izveicinât,

1) "wohl gelingen lassen"
L.;

2) geschmeidig, flink machen:
izv. kājas Bers., Salis.]

Avots: ME I, 826

‡ izveicnieks Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 20, ein geschickter Mensch.

Avots: EH I, 494

‡ izveĩdât Kal. "izķidāt, iztīrīt": i. de̦sas.

Avots: EH I, 494

izveiduôt, tr., gestalten, bilden: māj dzejiski izveiduots tē̦ls Plūd. Refl. - tiês, sich gestalten, sich bilden: lējām laimes; man izveiduojās kaut kas līdzīgs mājai Kleinb. Subst. izveiduõjums, die Gestaltung.

Avots: ME I, 826

izveiksme, die Gewandtheit, das Geschick: viņš tē̦luoja varuoni ar labu izveiksmi B. Vēstn.

Avots: ME I, 826

[izveikt (li. išveĩkti), zustandebringen, beenden Wid.] Refl. - tiês, gelingen, von statten gehen, Gewandtheit, Geschick haben, guten Fortgang haben: izveicās man dziedāt, izveicās runājuot BW. 415. izšķīrās man darbiņš, izveicās valuodiņa 17317. nee̦suot ne˙kad ar luopiem izveicies Etn. II, 37.

Avots: ME I, 826

izveitêt [Bers.], tr., ausbähen: reizām pēc Jāņu dienas gan uzmirdzināja, kas, zināms, bija tik jauns līdzeklis labības izveitēšanai un izsutināšanai DL. Refl. - tiês, sich wiederholt lagern: labība izveldrējās un beidzuot tuomē̦r sacēlās kājās C.]

Avots: ME I, 826

jùmtveidîgs ,* dachartig: jumtveidīga aste Konv. ² 892.

Avots: ME II, 119

kal˜tveidîgs ,* meisselförmig MWM. VI, 66.

Avots: ME II, 146

kamuolveidîgs ,* knäuelförmig.

Avots: ME II, 153

katlveidîgs ,* kesselförmig.

Avots: ME II, 171

‡ kazveiks, ein wattierter Frauenmantel mit kleinem Stehkragen Golg.

Avots: EH I, 597

ķe̦karveĩdîgs ,* traubenförmig.

Avots: ME II, 361

kùokveĩdîgs ,* holzartig, holzförmig Kronw.

Avots: ME II, 343

kuõpveĩkals ,* ein gemeinsames Geschäft Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 347

‡ kveîksts ² AP.. ein Faulpelz, Taugenichts.

Avots: EH I, 689

‡ kveĩksts AP., der Fink.

Avots: EH I, 689

lĩdzveidis ,* das Ebenbild Rainis.

Avots: ME II, 483

liẽlveikals ,* das Engrosgeschäft Plūd.

Avots: ME II, 503

ne-izvèicĩba, die ungeschicklichkeit, Ungewandtheit: viņa neizveicība visiem dūrās acīs.

Avots: ME II, 716

ne-izvèicîgs, ungeschickt, unwandt: viņš bija kluss, pat neizveicīgs JR. VII, 29.

Avots: ME II, 716

‡ nepieveicīgs, unpassend, unziemlich: nepieveicīgā izturēšanās Janš. Līgava II, 375.

Avots: EH II, 17

[nesaveicîgs, nicht zusammenpassend, nicht zueinander passend: cik nesaveicīgs pāris! Janš. Dzimtene V, 98.]

Avots: ME II, 732

[neveicīgs L., ungedeihlich.]

Avots: ME II, 739

neveĩklĩba, die Ungeschicktheit, Plumpheit: viņš ar savu neveiklību visiem pazīstams.

Avots: ME II, 739

neveĩklis: auch ( neveiklītis ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 22

neveĩklis, der Missratene, der Tölpel, Plumpsack: jūs, neveikļi, viltīgie draugi U. b. pa vienam (gredzentiņi) nuotecēja pie tā tautu neveiklīša BW. 6356.

Avots: ME II, 739

neveĩkls, missraten, ungeschickt: kur bij man nu palikt ar neveiklu tē̦va dē̦lu? BW. 21889; [ungedeihlich; schwächlich, kränklich U.].

Avots: ME II, 739

nevèikme, nevèiksme, das Nichtvonstattengehen, das Misslingen, der Misserfolg: tie ve̦ci nespējnieki, kas, savu vājumu un neveikmi zinādami, ieiet agrāki Kaudz. te viņš piedzīvuoja pirmuo neveiksmi Konv. ² 405.

Avots: ME II, 739

[neveikša Ar., = neveiklis.]

Avots: ME II, 739

neveĩkulis: auch (mit eî ² ) Grünw.

Avots: EH II, 22

neveĩkulis, = neveiklis: viņš gatavais mūļa un neveikulis Purap.

Avots: ME II, 739

‡ nùosveibinât, abwischen B. Vestn. 1873, № 1.

Avots: EH II, 93

‡ nùosvèicêt ² Kokn. "stark heizen" (perfektiv): krāsns nuosveicē̦ta.

Avots: EH II, 93

[nùosveicinât, grüssen (perfektiv): bufetnieks acīgi nuosveicina De̦glavs Rīga II, 1, 250.]

Avots: ME II, 863

nùosvèidêt ² [Kl., Bers.], tr., in Schweiss bringen, schwitzen machen: priekš saulītes nuosveidēja... bē̦ru kumeliņu BW. 28065, 7; 592. [Refl. -tiês, sich in Schweiss bringen: n. pirtī N.-Peb.]

Avots: ME II, 863

‡ nuosveĩķinât Dunika, = nùosveicinât.

Avots: EH II, 93

nùosvèikt, ‡

6) sehr schnell beenden
("itin kâ nebūtu strādājuši, bet tik apsveicinājuši - tik īsā laikā") Nötk.

Avots: EH II, 93

nùosvèikt,

1) ["beglückwünschen"
Ar.; eifrig rühmen Lis.]: abas mātes nuosveica un nuoslavēja viņa gudrību Dok. A.;

2) ["sich beklagen über"
Lis.]: "skāde, ka plinte nav pielādē̦ta!" krusttē̦vs nuosveica MWM. VI, 29. [kaimiņienei izsaluši kartupeļi, viņa nuosveica vien Lis. vai, kâ viņš nu nuosveica (dich beneidend) par tevi Druw., N.-Schwanb. čigāni mani tâ piemānīja, ka nuosveicu(ôs) ("= nuosaucuos") vien Golg.;-

3) "viel Schlechtes (über andere) erzählen"
Tirsen u. a.;

4) "(einem Weggehenden) Böses nachrufen":
viņš pakaļ vien nuosveica N.-Schwanb.;

5) "apsveikt" Kursiten.) Refl. -tiês,

1) [sich verwundern
Lis.]: ļaudis nevarēja nuosveikties un nuobītnēties par tādiem brīnuma darbiem Aps.;

[2) "sich begrüssen"
Bers.).

Avots: ME II, 863, 864

‡ nuosveilêt,

1) = nùokar̂sêt (mit èi ² ) Heidenfeld, Prl.: nuosveilē̦ta krāsns Bewern, Stockm.; n. strādnieku ar darbu Heidenfeld;

2) (viel) verbrennen
(mit èi ² ) Meselau, Prl.: n. daudz malkas. Refl. -tiês,

1) sich erhitzend rot werden
Tirsen n. RKr. XVII, 80: n. krāsns priekšā sarkans kâ sveilis.

Avots: EH II, 94

‡ nùotveicêt, vor Schwüle welk od. rot werden machen: jaunie stādi (pēc lietus) karstumā nuotveicē̦ti Jürg. ilgi viņš luožņāja pa nuotveicē̦tuo kaņepju audzi Atpūta № 635, S. 6. nuotveicē̦ta (= nuotvīkusi) seja Heidenfeld. Refl. -tiês Meselau, sich abbähen: pirtī labi nuotveicējies.

Avots: EH II, 103

‡ nùoveibuļâtiês (mit hochle. ei aus ī?) Bērzgale, = ‡ nùoviêbuļâtiês.

Avots: EH II, 106

[nùoveiduôt, darsteuen Wid.]

Avots: ME II, 884

nùovèikt: es viņu nuoveicu U. (unter veikt).

Avots: EH II, 106

nùovèikt [li. nuveĩkti], tr., überwinden, bewältigen: bruņenieki, nevaruot tuo nuoveikt, gāja lūgt palīdzības MWM. VIII, 119.

Avots: ME II, 884

‡ nuoveitējis Strods Par. vōrdn. 126 "?".

Avots: EH II, 106

‡ nùožveirêt "mist bez vajadzības" Wessen: kruogā nuožveirēja visu dienu.

Avots: EH II, 111

uôgveidîgs, beerenförmig, in Art einer Beere Wid.

Avots: ME IV, 414

uõlveĩdîgs,* eiförmig: uolveidīgas sē̦klas Konv. ² 1789.

Avots: ME IV, 418

pakavveidîgs, hufeisenförmig: pakavveidīgas saktas Konv. ² 688.

Avots: ME III, 42

‡ pãrveidība,* die Umgestaltung: pasaules uzskats tiecas uz pilnīgu pārveidību Burtnieks 1934, S. 258.

Avots: EH XIII, 215

pãrveiduôt, tr., umgestalten, umformen, verändern: viņš nāk un visu sāk pārveiduot Asp. vai tu sirdi pārveiduosi par vasku? Niedra; pār veiduots cilvē̦ks Zalkt. Refl. -tiês, sich umgestalten, sich verändern: rūgtās žultīs pārveiduojas visu saldās laimes baudas Rainis. Subst. pārveiduõjums, das Umgestaltete, die Umgestaltung, Metamorphose; pãrveiduôšana, das Umgestalten, Umformen; pãrveiduôtãjs, wer umgestaltet, umformt.

Avots: ME III, 186

pãrvèikt, tr., überwinden, bewältigen: pirmā cilts pārveica bulgārus MWM. VI, 868. sveša, ļauna griba bija pārveikusi, nuomākusi manu labuo gribu Plüd.

Avots: ME III, 187

pasveĩcinât [li. pasvéikinti], tr., grüssen, begrüssen: viņš guodbijīgi tuo pasveicināja Dok. A.

Avots: ME III, 110

pasveigt "?" Mag. IV, 2, 133.

Avots: ME III, 110

patveicêt,

1) = patvīcināt 1: p. klūgu krāsnī KL, Kreuzb.;

2) eine Weile schwül machen:
saule viņu krietni patveicēja Lis.

Avots: ME III, 126

pavei: auch (mit èI ² ) Fest., Prl.

Avots: EH XIII, 189

pavei! (aus paveizdi!) sieh! Bers.: pavei, kas šis par kungu! Kleinb. St. 57. pavei, pavei kâ nabagi brauc! Tirzm. nesacel tāda skandala! pavei, citi klausās! Druva II, 24.

Avots: ME III, 135

paveicinât: gribē̦dams caur tuo p., lai jau Uzkreklis ... izmuldē̦tu Kaudz. Izjurieši 143 f. tumsu paveicināja ... mākuoņi Jauns. Raksti III, 7.

Avots: EH XIII, 189

paveicinât, ein wenig fördern.

Avots: ME III, 135

paveĩds, ‡

3) "?": viņas ... izduomāja ar˙vienu jaunus paveidus aude̦kla baltumā Vindedze 92.

Avots: EH XIII, 189

paveĩds,*

1) die Unterart
Duomas I, 889, U. b. 118, 72;

2) paveidam, beispielsweise:
var tuo pašu sacīt arī citiem vārdiem, paveidam tâ... Jaunie mērn. laiki I, 50.

Avots: ME III, 135

paveikls, ziemlich gewandt: p. puisis.

Avots: ME III, 135

paveikt, ‡

2) bewältigen:
mazais ... nepaveice ... vilku Pas. VII, 386. Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile ringen
Pas. VIII, 217.

Avots: EH XIII, 189

paveikt (li. paveĩkti), zustande bringen, fertig bringen: kâ nu paveikšuot tādu darbu? LP. V, 334. ērģelnieka pienākumu tikpat paveiksit MWM. VIII, 505. Refl. -tiês, vonstatten gehen, gelingen: kulšana ātrāki paveiktuos Purp. Kkt. 114. tam kas labi paveicies Etn. II, 46. viss bija jau tik tālu paveicies, ka ne˙kādi šķēršļi... ceļā vairs nestāvēja Janš. Dzimtene ² III, 68.

Avots: ME III, 135

pẽrļveĩdîgs, Perlen ähnlich: pērļveidīgās lāses MWM. VI, 809.

Avots: ME III, 209

pìetveicêt, rot und heiss werden machen: p. vaigus, dzelzi.

Avots: ME III, 306

pìeveicîgs, passend, geeignet: kâ jums nepietrūkst ik˙katram tâ kaut kuo pieveicīgu uzteikt? Janš. Dzimtene ² III, 269.

Avots: ME III, 309

pìevèikt, tr., bewältigen, bemeistern, mit jem. oder etw. fertig werden: stiprākais pieveiks vājākuo juo˙pruojām Stari II, 323. trīs balsis pieveica vienu Citu t. r. XIV, 80. kamē̦r nuokavē̦tuos darbus pieveikšuot Vēr. I, 1155. Refl. -tiês,

1) passen, anstehen:
pin, māsiņa, ruožu kruoni, tas tev skaisti pieveicās (Var.: piede̦ras ) ! BW. 5810. labāki jau pieveicas mazais skulbenis: tas tik mīlīgi aicina kauliņus dusēt Janš. Dzimtene IV, 214;

2) sich anpassen:
priekšgājējiem šai jāpieveicas Pūrs III, 87.

Avots: ME III, 309

pirkstveĩdîgs,* fingerfbnnig: pirkstveidīgas lapas J. R. VII, 6.

Avots: ME III, 224

pretsveĩcinãjums, pretsveiciêns, pretsveikums, der Gegengruss: atcirst uz velnišķa sveicinājuma ar tādu pašu pretsveicinājumu Etn. I, 99.

Avots: ME III, 390

pum̃purveĩdîgs,* knospenartig, knospenförmig: pumpurveidīgi tārpu luocekļi MWM. VI, 108.

Avots: ME III, 412

pusriņ̃ķveĩdîgs* Konv. ² 1776, hatbkreisförmig.

Avots: ME III, 433

pussveĩkā, halbwegs mit heiler Haut: tie aizbēga pussveikā LP. VI, 640.

Avots: ME III, 435

ragveĩdîgs* Konv. ² 2122, hornartig, hornförmig

Avots: ME III, 467

riẽkstveĩdîgs,* riẽkstveĩda (gen. s.), nussartig: riekstveidīgs kauliņu auglis Konv. ² 1789.

Avots: ME III, 545

riteņveĩdîgs,* radartig, radförmig: r. vilnas sagriezums.

Avots: ME III, 533

‡ sašvèibêt ² Kokn. "zusammenschweissen": s. divus dzelzs gabalus.

Avots: EH XVI, 455

sasveicêt, (Eisen) zusammenschweissen Spr.

Avots: ME III, 752

‡ sašveicêt Allend. n. U. (unter šveicēt), (die Schweine) mit der Peitsche zusammentreiben.

Avots: EH XVI, 455

sasveĩcinât, begrüssen Spr. Refl. -tiês, sich begrüssen: kūmas sasveicinājās un sadevās ruokas ar bē̦rna ve̦cākiem BW. I, S. 180. kaimiņi ar veci kâ pazīstami sasveicinājušîes LP. VII, 761.

Avots: ME III, 752

sasveicīt "?": viņš man[i] ar labu nūju sasveicīja, er empfing mich mit einem guten Prügel Für. I (unter sveikt); "anstatt einer Begrüssung durchschetten, durchschimpfen" Nötk.; regnend ganz durchnässen: nu gan lietus mūs sasveĩcīs Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 752

sasveĩdêt, ‡ Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch schwitzen Saikava: sasveîdējuos labu brīdi, līdz izvilku maisu nuo grāvja.

Avots: EH XVI, 452

sasveĩdêt, schwitzen machen (perfektiv): s. zirgu Nigr.

Avots: ME III, 752

‡ sasveĩķinâtiês Dunika, Rutzau, = sasveīcinâtiês.

Avots: EH XVI, 453

sasvèikt, tüchtig durchprügeln Golg., Gr.-Buschhof. Refl. -tiês, sich begrüssen: tie sasveicās ar galvām De̦glavs Rīga II, l, 259.

Avots: ME III, 752

sasveilêt,

1) erhitzen, glühend machen:
s. dzelzi Golg.;

2) verbrennen
(tr.): s. lielu šķilu N.-Bergfried (mit eĩ ), Lis., Adleenen.

Avots: ME III, 753

satveicêt: bija tiê guns un dzelža drāts satveicē̦ta Pas. XII, 210 (aus Welonen).

Avots: EH XVI, 459

satveicêt, tr., erhitzen: s. labību Kl. saules satveicē̦tuos [ūdeņuos] ZaIktis.

Avots: ME III, 769

saveicîgs, (zusammen)passend: pēc izskata visai saveicīgs pāris Janš. Dzimtene ² III, 160.

Avots: ME III, 784

savèikt, (abquälend) bewältigen, erschöpfen Wessen: ēda, ēda, bet nevarēja saveikt (aufessen) Austriņš Nuopūtas vējā 70. Refl. -tiês, zusammenpassen (intr.): mēs māsiņas svešinīcas, mums balsiņas saveicas A. XX, 470.

Avots: ME III, 784

I savèitêt ² : auch Lös., Lub., Saikava.

Avots: EH XVI, 464

I savèitêt ² Bers., welken und trocknen (intr.) lassen: Saveitē̦ta ievas ķūza BW. 32462 var.

Avots: ME III, 784

II savèitêt ² , -ẽju, zerdreschen: s. klājienu Saikava.

Avots: ME III, 784

savveidĩba,* die Originalität, Eigenart.

Avots: ME III, 794

savveidîgs,* eigenartig, originell: savveidīgām individuālitātēm Vēr. II, 1125.

Avots: ME III, 794

sē̦rgveidîgs; seuchenartig: sē̦rgveidîga slimība Konv. ² 746.

Avots: ME III, 828

sĩpuolveĩdîgs,* zwiebelartig, -förmig Konv. ² 1983.

Avots: ME III, 855

sir̂dveĩdîgs,* sir̂dsveĩda (gen. s.), herzförmig.

Avots: ME III, 845

sĩrupveĩdîgs,* syrupartig Stari I, 65.

Avots: ME III, 855

skrũvveidîgs,* schraubenartig Konv ² 1697.

Avots: ME III, 900

spuoguļveĩdîgs,* spiegelartig Stari II, 543.

Avots: ME III, 1035

‡ strēlveidîgs "?": strēlveidīgām, zaļām lapiņām Janš. Dzimtene II, 78.

Avots: EH II, 587

sukveidîgs,* bürstenförmig, hechelförmig: smalki, sukveidīgi zuobi Konv.2 3553.

Avots: ME III, 1119

‡ svèibêt ² Bers., Lasd. "kūpināt, kvēpināt".

Avots: EH II, 613

‡ *švèibêt ² , zu erschliessen aus ‡ sašvèibêt ² .

Avots: EH II, 661

šveibêt,

1) (Eisen zusammen) schweissen
Kokn.;

2) "Feuer ans Pulver in einer selbstgemachten Pistole legen"
Edinburg.

Avots: ME IV, 114

sveĩbinât: auch Nötk.

Avots: EH II, 613

sveĩbinât AP., Serben, = vīcinât, schwingen: svel˜binādams (griezdams ap galvu) rīksti, gans dzina luopus C.

Avots: ME III, 1146

šveibinât,

1): auch (mit "èi") Zirsten; guovs ar asti švèibina ² Warkl.

Avots: EH II, 661

šveibinât,

1) = sveibinât: šv. asti N.-Peb. tikmē̦r rīksti šveibināsi, kamēr uotram ķers pa acīm Ramkau;

2) "?": šveibināt nuo kambara kambarī BW. 9914, 1 var. (aus Jāsmuiža, wo ei aus ī entstanden sein kann).

Avots: ME IV, 114

*sveibt, zu erschfiessen aus apsveibis. Nebst sveibinât zu ae. swápan, ahd. sweifan "schwingen", an. svipa "Peitsche" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. Il, 520).

Avots: ME III, 1146

‡ sveica(s) "?": tās auž daudz sveicas mīļas Dünsb. 15 jaunas dziesmas 6.

Avots: EH II, 613

‡ sveica(s) "?": tās auž daudz sveicas mīļas Dünsb. 15 jaunas dziesmas 6.

Avots: EH II, 613

sveice,* ein Gruss: caur tālēm viens uotram sveices sūtām Rainis Tie, kas neaizm. 114.

Avots: ME III, 1146

I sveĩcêt C., PS., (mit èi ² ) Bers., Kl., Kreuzb., Sessw., Vīt., Alar., -ẽju, zusammenschweissen Neik. n. U., Roop. Aus d. dial. swaitzen (in Grimms Wrtb. unter schweissen).

Avots: ME III, 1146

II sveicêt, willkommen heissen, grüssen, Für. I.

Avots: ME III, 1146

III svèicêt ² : izaudzē̦tu un izbe̦rztu iesalu sveĩcē (= karsē uz rijas ārdīm, dzisina un atkal karsē un dzisina, - tâ 3 dienas nuo vietas) Ramkau.

Avots: EH II, 613

III svèicēt ² "dedzinât" Kokn.: saule stipri sveicē. Reimwort zu tveicêt.

Avots: ME III, 1146

šveicêt, -ẽju, (die Schweine) mit der Peitsche zusammentreiben Allend. n. U.

Avots: ME IV, 114

‡ sveicienis Strods Par. vōrdn. 167, = svèiciêns.

Avots: EH II, 613

svèiciêns C., ein Gruss: gārša atņe̦m manu vakara sveicienu Aps. J. Bag. radi 8.

Avots: ME III, 1146

I sveĩcinât (li. svéikinti "grüssen") AP., C., Bershof., Dond., Iw., Līn., Salis, Serbigal, svèicinât Salisb., svèicinât ² Nerft, Prl., Preili, sveîcinât ² Ruj., grüssen, begrüssen (nach L. in Livland "unerhört"; nach St. tahmisch): puiši, ruokas mazgājiet, ja gribieti sveicināt (viņu) BW. 11688. dieva dē̦ls saules meitu sveicināja 32919. laipni mājiniekus sveicināt LP. I, 165. sveicināta esi tu, Marija! Lettg. tad (ja aitas būs rudzuos sagājušas) māte tevi nesveicinās vis Janš. Paipala 36. sveicināmi vārdi LP. VII, 763. Refl. -tiês, einander (be)grüssen, sich begrüssen: nu sveicinās,... kâ jau kas re̦ti tikušies LP. V, 325. ar eitiem sveicināties BW. III, 1, 82. preceniece sveicinādamās cienāja visus ar brandvīnu 16. Subst. sveicinâtãjs, der Grüssende: sirmais sveicinātājs bijis pats dievs LP. V, 109.

Avots: ME III, 1146

II svèicinât ² Pilda, Warkh., Saikava "= rāt (schelten); pērt"; svèicît Nötk. "prügeln"; vgl. sveikt 4 und sasveicît.

Avots: ME III, 1146

‡ svèicināta ² Auleja, das Ave Maria: vajag trīs sveìcinātas nuoskaitīt. s. sākas ar "sveicināta esi tu ...". Dazu auch ein Demin. svèicināteņa ² .

Avots: EH II, 613

‡ *sveicît, zu erschliessen aus sasveicît.

Avots: EH II, 613

sveîdêt: auch Fehteln, Heidenfeld, Marzen. Refl. -tiês: pirtī s. Fehteln.

Avots: EH II, 613

sveîdêt Saikava, Sessw., svèidêt ² Bers., Kl., -ẽju, sveidrêt Warkl., Stirniene, in Schweiss bringen, schwitzen machen Meiran: kumeliņš... par velti sveidējams BW. 11296, 5 (aus Annenhof im Rigaschen Kr.). sveidêt savus kumeliņus 18115 (aus Bers.); ähnlich 22438 (aus Festen und Lösern). Refl. sveîdêtiês Saikava, sveidrêtiês Warkl., sich anstrengend in Schweiss geraten. Subst. sveidêšanâs, das Sich- schwitzen machen: nuodevās (pirtī) sveidešanās priekiem A. 1897, S. 920. Zu svîst, schwitzen.

Avots: ME III, 1146

*sveigt, zu erschliessen aus pasveigt.

Avots: ME III, 1146

sveikas: apkampieni, bučuošanās, s. Austriņš Raksti V, 317.

Avots: EH II, 613

sveikas (acc. pl.) teikt (nākšu), sich verabschieden Rainis Pūt, vējiņ 113. tā savām (cerībām) sveikas saka Duomas I, 410.

Avots: ME III, 1146

‡ šveikât PV. "mit einer langen Rute schlagen".

Avots: EH II, 661

sveikatība, das Wohlsein; sveikatība un veselība Manz. Syrach 69; vgl. li. sveikatá "Gesundheit".

Avots: ME III, 1146

‡ sviķelains Linden in Kurl., Saikava, sviķe̦lē̦ns Seyershof, mit Zwickeln versehen: sviķelainas zeķes.

Avots: EH II, 617

sveĩķinât: auch Kal., OB.

Avots: EH II, 613

sveĩķinât Dunika, sveikinât RKr. XVI, 89, = sveicinât: dē̦lu māti ar kājiņu sveiķināt BW. 5707, 5. uozuols liepu sveiķināja 11809, 5 (ähnlich 33757, 1 var.). sveiķināju... māmulīti Rutzau n. RKr. XVI, 96. Ein Lituanismus.

Avots: ME III, 1147

I sveikuôt,

1) begrüssen:
paldies par sveikuošanu! A. XI, 376;

2) sehr oft "sveiks!" sagen
Bers.

Avots: ME III, 1147

II sveĩkuôt "prügeln, schlagen" Nötk.

Avots: ME III, 1147

III sveikuôt "sich ohne Arbeit umhertreiben" Unguri.

Avots: ME III, 1147

svèiks: vairs miesās nee̦smu tik gluži s. Rainis Dz. un d. II, 258. daļu nuo mana skuolas brīvā, sveikā laika Lautenbachs Atziņas I, 51. Nach Fraenkel Mél. ling. off. à Pedersen 448 aus ide. *su-ei-ko-s "kräftig einhergehend".

Avots: EH II, 613

svèiks (li. sveĩkas "gesund") Salisb., sveĩks Iw., Dand., Bl., svéiks ² Kl., gesund, wohlbehalten, unversehrt (nach L. in Livland "unerhört"; nach St. tahmisch): tur viņš sveiks ārā vis nenāks U., da wird er nicht ungeschlagen davonkommen. viņa nav sveika nuo jauniem kungiem U., sie ist von den jungen Herren nicht unberührt geblieben. gar mazuo kruodziņu sveiks neaiztapsi LP. V, 68. izlaidis bē̦rnus sveikus nuo lādītes IV, 141. apraudzīju (meitiņu), vai ir sveika, vai ve̦se̦la BW. 11069, 4. dē̦ls palika sveiks un ve̦se̦ls LP. V, 59. pārnāca sveiki, ve̦se̦li uz virszemi VII, 101. ne˙kad jau cilvē̦ks tīri sveiks neizgājis Etn. II, 75. tava āda nepaliks svèika ² Golg. sveikā (loc. s.) als Adverb, wohlbehalten, unversehrt: izgāja sveĩkā C. u. a., kam mit heiler Haut davon, visi palika sveikā LP. V, 363 (ähnlich 130, A. 1896, S. 154). atstāšu tevi sveikā LP. VI, 370. ve̦lns tevi sveikā palaidis IV, 203. Pēteris viņu sveikā izlaidis. Blaum. Pie skala ug. 216. tur sudmalās ne˙viens vēl sveikā nav izgājis LP. IV, 16 (ähnlich Alm. Rud. 10, De̦glavs Ve̦cais pilsk. 33, Apsk. 1903, S. 694). ne˙viens pats malējs nepārbraucis sveikā LP. VII, 784. flote nepamanīta... netiks un sveikā ar gan ne A. XX, 296. Jetzt sehr üblich als Grussformel (mehr beim Abschied, als beim Zusammentreffen): pie vārtiem piejādams (saka): sveika, mana līgaviņa! BW. 14509. "sveiks!" - "ve̦se̦ls! ļuoti priecājuos, ka mani apciemuoji" Lautb. Luomi 68. sveiki, ve̦se̦li, veļu Lielkungs! LP. V, 11. Zu an. sueigr "biegsam" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. Il, 519)? Oder ist su̯eik- eine Nebenform von u̯eik- (in le. vèikt)?

Avots: ME III, 1146, 1147

svèikt,

3): zellis tūlītās sulaiņiem sveic vaļā, ka šis e̦suot ... Pas. XII, 81 (aus Smilt.). sveicis saimniekam, ka šim ... 116 (aus Serbig.). arī bāliņi sveic par Jersiku Vindedze 106;

4): ņēmās viņu s. (mit eî ² ; = paļāt) Lemb.

Avots: EH II, 613

svèikt C., -cu,

1) begrüssen
U. ("selten"), grüssen Bauske, Bershof (mit eĩ), Bers.: tuo dziedādami sveica LP. VII, 328. kas mīļi tuos sveica Lapsa - Kūm. 166. gailis... jaunu rītu sveicis Treum. Sap. un sm. 29; grüssend herunterholen: cīrulīt[i]s... augstu skrēja dziedādams, zernē sveikdams vasariņu BW. 2645;

2) loben, rühmen
(mit èi) C., (mit èi ² ) Bers., Sessw.;

3) aufgeregt, hingerissen erzählen
(mit èi ² ) Golg.: kuo viņš labu sveica? was hat er Gutes erzählt? Celm.;

4) schelten
(mit eĩ) Bauske. Refl. -tiês, einander begrüssen: tie ar meitiņām mīlīgi sveicās Lautb. Niedr. Vidv. VIII, 96.

Avots: ME III, 1147

sveĩkulis Arrasch "ein Maurer, der sein Handwerk nicht gehörig versteht" (in Wenden in der Sprache der Maurer).

Avots: ME III, 1147

‡ II sveĩkulis Nötk. "jem., der wohlbehalten aus einer gefährlichen Situation zurückgekehrt ist" (?).

Avots: EH II, 613

svèiļa ² kvēle (?) "uogļu sveiļuošana" Sawensee.

Avots: ME III, 1147

sveĩle Bauske, svèile ² Saikava, Kreuzb., Sessw., sveĩlis Jürg., grosse Hitze, Glut.

Avots: ME III, 1147

svèilêt ² ,

1): "übermässig heizen"
Meselau; heizen (mit "eî" ) Holmhof; stark heizen; "karsēt" (mit ei ) Druw.; "dedzināt" (mit èi ² ) Marzen; "dedzināt, karsēt, sildīt" Lubn.: svèilē ² saule, arī krāsns kurē̦damās; ‡

4) "(kam) pa krietnam saduot" (mit ei ) Druw. Refl. -tiês,

2): auch Druw., Lubn.

Avots: EH II, 613

svèilêt ² -ẽju,

1) heiss, glühend machen
(mit eĩ) Jürg., Salis, (mit èi ² ) Golg., Schwanb., (den Ofen) stark heizen Lis., Sessw., Lasd., Bolwen, (mit èi ² ) Vīt., Bers., Stockm., Odsen, Laud., Bewershof; Hitze verbreiten: šuodien (saule) stipri sveilē Saikava. kuo tu krāsni tik stipri sveilē, vai tu māju gribi nuodedzināt? Drosth. negrib un negrib vārīties, kaut gan jau kādu stundu sveilēju (heize stark, aber mit nassem Holz) Laud.;

2) unaufhörlich rauchen
Bers.;

3) intensiv beschäftigt sein:
jau nuo paša rīta sveilē ar kulšanu Saikava. Refl. -tiês,

1) stark geheizt werden
Tirsen n. RKr. XVII, 80 (mit èi ² ); lichterloh brennen: krāsns viņam sveilējas dienu un nakti Sessw., ähnlich Druw. n. Etn. II, 161. trīs naksniņas... smēde sveilējās BW. 24875;

2) sich in der Glut (der Sonne oder des Ofens) wärmen
(Mor., Lis., Bers.) und dabei rot werden Tirsen n. RKr. XVII, 80. Vielleicht (nach J. Schmidt Voc. II, 486) mit"Entgleisung" zu svilt; oder mit dem Vokalismus von an. svīda "sengen, brennen"?

Avots: ME III, 1147

sveĩlîgs Jürg., (mit èi ² ) Golg., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., heiss: vaigu kvēle tapa ar˙vienu sveilīgāka A. 1896, S. 408; gut brennend Lubn.

Avots: ME III, 1147

švèilinât ² Hirschenhof,

1) = svilinât, sengen (Borsten);

2) heizen (den Ofen).

Avots: ME IV, 115

sveilis,

4): wer übermässig heizt od. raucht
(mit êi ² ) Bers.

Avots: EH II, 613

sveilis,

1) s. sveile; svèilis ² Odensee "heisses, trockenes Wetter";

2) ein Tier von brandgelber Farbe
St., U. ("scheint nicht bekannt"), (mit eĩ) Bl.; wer vor Korpulenz oder in der Glut rot geworden ist: viņš nuo tukluma ir sarkans kâ svèilis ² Tirsen n. RKr. XVII, 80; nuobaruojies kâ sveils Druw. n. Etn. II, 161;

3) eine ausgebrannte oder ausgehauene Stelle im Walde;
sveiļa kvēle, die Sonnenglut in einem solchen sveilis N. - Peb.;

4) wer viel raucht oder stark heizt
(mit èi ² ) Vīt. Zu sveils.

Avots: ME III, 1147

svèiļuôt ² Sawensee "= kvē̦luot".

Avots: ME III, 1147

sveils, 2: "karsts, tveicējuošs" Druw.

Avots: EH II, 613

sveils,

1) rotbraun, dunkelrot
Wid.;

2) "?": sveila sārtuma kvēle pārviļņuoja pār viņas vaigiem A. 1896, S. 411. Zu sveilêt.

Avots: ME III, 1147

‡ svèine ² Nautrēni "suodības diena" (?).

Avots: EH II, 613

‡ sveinis (?) Tdz. 54484 (aus Zvirgzdine), = svaĩnis.

Avots: EH II, 613

sveĩpji MSil., Blieden, Bächhof, (mit eî ² ) Bl., = suodrēji, Russ Biel. n. U. Zu svaipît; an. svīfa, ahd. sweibōn "schweben", ae. swīfan "fegen"? Vgl. daneben das gleichbed. svēpji.

Avots: ME III, 1147

svèiracis ² Vīt. "= greizacis": vgl. zveiracis.

Avots: ME III, 1148

sveiris: "Hebebaum" Gr.-Sessau n. P. Alunāns.

Avots: EH II, 613

sveiris U., = svīris, Hebebaum, Hebel; Brunnenschwengel Bielenstein Holzb. 163 (nördlich von der Abau). Wenn nicht mit hochle. ei aus ī, etwa mit "Entgleisung" (nach Leskien Abl. 348 und Reichelt KZ. XXXIX, 61) zu sviris, svira? Oder nebst r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" zur Wurzel von cymr. chwyfio "movere", mhd. swīmen "sich hin und her bewegen", sweim "das Schwingen" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 518 f.)?

Avots: ME III, 1148

tā`rpveidîgs* Konv. ² 4103, wurmförmig.

Avots: ME IV, 150

tàukveidîgs,* fettartig, fetiförmig: taukveidīga kārtiņa MWM. IX, 903.

Avots: ME IV, 138

teltveidîgs,* zeltartig: jurta - teltveidīgs, viegti uzstādāms dzīvuoklis Konv. 1519.

Avots: ME IV, 160

tvèice: auch (mit èi ² ) Višķi n. Ceļi IX, 402.

Avots: EH II, 710

tvèice C. u, a., die Hitze, Schwüle Wid.: saules tveice C., A. v. J. 1899, S. 30; 123. vasaras tveicē Vēr. II, 100. krāsns tveice Druva I, 659. nuospiedīgā tveice MWM. v. J. 1898, S. 827. mikla tveice paliek spiedīgāka Stari III, 220. zem tveices debesīm Ezeriņš Leijerkaste I, 13. puķes nīkst tveicē Vēr. II, 1219. ūdens vairs neizdvesa spirgtumu, bet tveici un gurde̦numu MWM. IX, 602. (fig.) atsvabinājās nuo jūtu tveices Zalktis I, 164. Zu tvaiks.

Avots: ME IV, 289, 290

tveicẽjs: "kas tveicē" ME. IV, 290 zu verbessern in "= kas tveicē".

Avots: EH II, 710

tveicẽjs, kas tveicē N.-Kurl.: karsta tveicēja diena Austr. tveicējs gaiss ebenda.

Avots: ME IV, 290

tveicêt,

1): das ME. IV, 290 gegebene Zitat aus Aps. V, 51 ist zu verbessem in "saule pusdienā tveicē un gurdina";

2): iesalu t. (mit eî ² ) AP.

Avots: EH II, 710

tveicêt, -ẽju,

1) schwül machen, heiss machen, durstig machen
Wid., (mit èi) C., Salisb., (mit èi ² ) Adl., Adsel, A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl:, Marzen, Meiran, Ogershof, Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, (mit eî ² ) Arrasch, Iw.; Jürg., Segewold: vasaras saule pusdienā dedzina un tveicē Aps. V, 51 (ähnlich: Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 850; Vēr. II, 5). pusdiena tveicē J. Alunāiis. braukt pa saules tveicējamuo šoseju A. v. J. 1896, S. 505. karsta vasara ar tveicējuošām dienām Vēr. II, 160. asaras... tveicēt tveicē viņas . . . seju Värpas 11;

2) = tvaicêt 2 Nötk.

Avots: ME IV, 290

tveicîgs, schwül, heiss Wid.: gaiss bij stipri tveicīgs LA: tveicīgās dienās MWM. VI, 633. nakts bij silti tveicīga A. Brigader Daugava I, S. 303 (ähnlich: R. Sk. II, 247). tuvāk zemes tveicīgam siltumam R. Sk. II, 107. tveicīgs spē̦ks vilka Līrumu tuvāk pie jaunavas Veselis Saules kapsēta 19.

Avots: ME IV, 290

tveicinât U., (mit èi ² ) Gr.-Buschh., Saikava, Selsau, Sessw., (mit eî ² ) Salis, Segew., = tveicêt 1: mani pirksti, gredzeniņi tavus vaigus tveicinās (Var.: svildināj[a]) BW. 21781.

Avots: ME IV, 290

tveicinêt Warkl., -ẽju, (er)hitzen: drēbi. Refl. -tiês, sich erhitzen Warkl.

Avots: ME IV, 290

tvèikme ² Aiviekste, Meiran, die Hitze (bei Brandwunden etc. Lubn.); tvèik(s)me Nötk. "tvans, karstums". Neben tveik- ein synonymes tvenk- in tvanks u. a.

Avots: ME IV, 290

tveiks St., der Dunst.

Avots: ME IV, 290

tveiksme (unter tvèikme ² ): Hitze Wessen.

Avots: EH II, 710

‡ uveìzda Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 717

uztvèicêt,

1) schwül, heiss, durstig maehen
(perfektiv): ap pusdienu saule tâ uztveicēja, ka ne˙kur glābties AP.;

2) = uztvaicēt Bers.

Avots: ME IV, 395

uzvèikt: cūka ve̦llu ... uzveikusi Pas. XIV, 173.

Avots: EH II, 738

uzvèikt, besiegen, bezwingen, bewältigen: uzveikt uotru cīkstuoties Dond., Siuxt. uzveikt (smagu) darbu.

Avots: ME IV, 397

uzveitêt,

1) noch, von neuem bähen:
uzveitē vēl kādu brīdi šuo klūgu! Kl.;

2) Schläge versetzen:
uzveitēt kam pa muguru AP., Bers.

Avots: ME IV, 397

I vèi: auch (mit èi ² ) Kalnemois, Marienhausen, Meselau.

Avots: EH II, 768

I vèi! (Ii. véi "sieh da" bei Būga KSn. I, 30) AP., C., vèi ² ! Baltinow n. FBR. XI, 136, Lisohn, Modohn, Sehren, Sessw., Interj., schau! sieh! Oppek. n. U., N. - Rosen n. FBR. VIII, 28, N. - Peb, u. a. (unbek. in Kaltenbrunn, Memelshof, Oknist, Zvirgzdine): vèi ² kur ir! Prl. n. FBR. VI, 116. vei, vei, kur augsti vanags skrien! ebenda. vei, vei, kur cilvē̦ki! Baltpurviņš I, 11. saule, vei, kur debess malā Latv. vèi ² , ku[r] manīgs! Vīt. 40. vei! tava brīnuma! A. XX, 654. nu vei, par tuo pašu... lietu 726. (Verwundern ausdrückend) vei - kas tad tur jau papaudis ? Saul. I, 164. Gekürzt aus einem Imperativ *veidi (vgl. viedêt) oder *veizdi (vgl. li. veizdêti "hinsehen").

Avots: ME IV, 522

II vei, = vai I: vei ted tu uz baznīcu neiesi ? Saikava.

Avots: ME IV, 522

veibuknīši (mit ostle. ei für ī ?), = vībuokņi: veibuknīšu krūmiņā BW, 23126, 1 var. (aus Aahof).

Avots: ME IV, 522

‡ veibuļât(iês) Bērzgale "?"; vgl. ‡ nùoveibuļâtiês.

Avots: EH II, 768

veibutnes (?) Grünh., artemisia vulgaris; vgl. vībuotnes.

Avots: ME IV, 522

veîce ² *,

1): die Leistung.

Avots: EH II, 768

veîce ^2* Karls.,

1) die Wirkung:
fizioloģiskā veice MWM. VIII, 876. cē̦luonis un veice kustuoņu pasaulē U. b. 109, 17. ka Röntgena stari pastāv, tuo pierāda viņu veice MWM. VI, 392;

2) "veikšanâs" (? ?) Nötk.;

3) "das Überwinden"
(?) Wessen.

Avots: ME IV, 522

‡ *veicêt, zu erschliessen aus izveicêt.

Avots: EH II, 768

veĩcêt Peb., schlagen, prügeln.

Avots: ME IV, 522

vèicĩba C.,

1) die Gedeihlichkeit, Erspriesslichkeit
U.;

2) die Geschicktheit
Pūrs III, 55: neba mums tā prašana un veicība Alm. Kaislību varā 70.

Avots: ME IV, 522

vèicîgs: auch (mit eî ² ) Adiamünde,

1): kuŗai ... darbi veicīgi Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 40. nakts bija tumša, tumsības darbiem visai veicīga II ⁵ , 31;

2): auch (mit eî ² ) Orellen, (mit èi ² ) Saikava, Sonnaxt; veicīga savā suolī Azand. 22. veicīgi nuoceļ kučieri nuo zirga Pas. XII, 59. veîcîgi ² iet AP.

Avots: EH II, 768

vèicîgs (li. veikingas "tätig, fleissig") C.,

1) gedeihlich, erfolgreich
St., U.: tika uzme̦sti pinekļi viņu veicīgajām gaitām vispārības labā A. Brigader Daugava I, 690;

2) geschickt, gewandt; schnell:
ar veicīgu ķērienu Liev. Brez. un Hav. 239. veicīgi jāiet pruojām Ramkau. veicīgi nuoģērbies LP. VI, 678. dumais... veicīgi, veicīgi kurvi ruokā un gājis ebenda. tās veicīgi, veicīgi atkal uz pili VII, 614. viņš... ņēma ceļu veicīgi turp Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 35. dīrāsim veicīgi ādu Upīte Medn. laiki. veicīga mēle Etn. I, 116, eine beredte Zunge St., U.

Avots: ME IV, 522

I vèicinât C., Wolm., (mit èi ² ) Kl., Prl., (mit eĩ ) Iw., Wenden, gelingen lassen, fördern St., U.; segnen (von Gott gesagt) U.: daudz ruociņas, daudz kājiņas, tās darbiņus veicināja BW. 28417. tas kāpuostu augšanu veicinuot LP. VII, 344. veicinām visu tuo, kam pamatu likuse skuola Vārpas 19. arāja gājumu un kuopumu veicināt Pūrs II, 65. - Subst. veicinâšana, das Fördern: zinātnisku mērķu veicināšanai Āronu Matīss Kr. Valdemārs 17; veicinâtãjs, der Förderer: audzelības veicinātājs Stāsts Krieviņ 6. kultūras veicinātājs Vēr. I, 1288. Zu veikt.

Avots: ME IV, 522

II veîcinât ² Wainsel, = vēcinât, vicinât: kuoks, ar spē̦ku veicināts, atsitās brīžam pie siênas, brīžam pie... nuospāres Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 115. In Wainsel könnte hier eî ² nach Le. Gr. § 58 aus ê ² entstanden sein.

Avots: ME IV, 522

veida Plūd. Rakstn. I, 69, Purkalītis, = veids, die Gestalt, Form.

Avots: ME IV, 522

veidalis,* veidals*, Ideal (?): mans veidalis ir patiesība Mācītāja meita 40. tautas garīgais veidals Plūd. Rakstn. I, 19. gribu mīlēt un buojā iet, lai veidals nepaliktu tikai veidals Zalktis v. J, 1908, No 4, S. 129.

Avots: ME IV, 522

‡ veĩdât Kal. "ķidāt, tīrīt": v. de̦sas Aus d. weiden.

Avots: EH II, 768

veidîgs (li. veidingas "persönlich"),

1) wohlgeformt (?):
pārspēt ar vidukļa slaidumu, mazām, veidīgām krūtīm Veselis Tīr. ļaudis;

2) sonderbar, drollig, spasshaft
Kronw.: tas ir veidīgi, das ist spasshaft.

Avots: ME IV, 522

veiduoklis,* die Form (zum Formen): mīklu ieliek veiduoklī JR. III, 88.

Avots: ME IV, 522

veĩduôle,* der Schusterleisten.

Avots: ME IV, 522

veiduols* auch veiduolis*, das Bild, Porträt LKVv., Wid.; das Ideal (Kronw.); das Modell, das Vorbild: izstatīt bildes jeb veiduoļus aplūkuošanai K. Müller. duomas zīmēja priekšā veiduolus Vēr. I, 668. atgādinuos viņas sejas veiduolu II, 277. apģē̦rba pamata veiduols A. XI, 11. idejai un veiduolam līdzi se̦kuo jūtas MWM. XI, 309. liec pīšļuos gāzties veiduoliem! Asp. VII, 5.

Avots: ME IV, 522, 523

veĩduôt,* formen, gestalten: porcelāna masu... veiduot Japana 45. daiļi veiduotu ruoku Vēr. II, 895. Refl. -tiês, sich formen, sich gestalten: nuo zemes veiduojies Akurāters Astras 75. apstākļi veiduojās tâ Vēr. I, 683. Subst. veĩduõjums, das Gebilde, die Gestalt: kalnu... veiduojumus MWM. X, 332, irst dzīve kâ tumsības veiduojums Vēr. II, 1284; veĩduôtãjs, wer formt, gestaltet; der Skulptor B. Vēstn.

Avots: ME IV, 523

veĩds (li. véidas "Angesicht", r. видъ "Aussehen"), die Form; das Aussehen: pakalnā atruodas... ieduobums alas veidā LP. VII, 360. viesuls putna veidā laidās Kurbads. šim bē̦rnam tē̦va veids Kronw. stalts jauneklis... izcila veida Lautb. Lomi 4. veidu duot Aus. II, 1. tādā veidā, in dieser Art, in dieser Form. Zu viedêt.

Avots: ME IV, 522

veiduls "?": ne veiduls: gauduls nabags grēcinieks U. b. 126, 27.

Avots: ME IV, 522

veidž, = vei˙dže (?): veidž, tevi var ar padarīt par sievu Lautb. Ind. un Ārija 56. veidi. tāda spuoža uguntiņa Lautb. Vidv. II, 28.

Avots: ME IV, 523

vei˙dže KatrE., = vei I. Aus *veid[i] še ?

Avots: ME IV, 523

‡ veigels Dond. n. BielU. "ein wunderbarer Vogel, der sich auf den Rand von Milchgefässen setzt und durch Anglotzen das Sauerwerden der Milch verhindert."

Avots: EH II, 768

veigluôt MWM. IX, 638, nachahmen Dr.: mācekļi viņam veigluoja pakaļ arī šai ziņā MWM. VI, 233.

Avots: ME IV, 523

veigs (?) Für. I (unter vaigs), = vaigs.

Avots: ME IV, 523

veĩkalisks,* kaufmännisch: veikaliskas intereses Izglītība II, 185. veikaliskajā kustībā A. XI, 752. ļaudis ir veikaliski MWM. VIII, 854. viņam uz veikalisku darbu... nene̦sas gars MWM. v. J. 1899, S. 272.

Avots: ME IV, 523

veĩkalniecisks,* geschäftsmännisch, kaufmännisch: veikalniecisks juoks Stari II, 916.

Avots: ME IV, 523

veĩkalnieks,* der Kaufmann, Händler, Geschäftsmann: rūpnieku, veikalnieku vajadzībām Plutte 47. lai atsvabinātu nuo veikalnieka nagiem A. v. J. 1896, S. 324.

Avots: ME IV, 523

veĩkaluôt,* Refl. -tiês: ar tādiem priekšme̦tiem veikaluojas jūsu draugs A. Upītis Ģertr. 231.

Avots: EH II, 768

veĩkaluôt,* veĩkaluôtiês* Puriņš Nauda 63, ein Geschäft betreiben; Geschäfte machen: uzsāktu pats veikaluot Austriņš Daugava I, 984. žīds arī nebūtu pratis labāki veikaluot Deglavs Rīga II, l, 143. labi veikaluoties, gute Geschäfte machen Dr. uzme̦klē̦dams... maininiekus un ar tiem veikaluodams Janš. Dzimtene ² III, 171.

Avots: ME IV, 523

veĩkals* Kronw.,

1) das Geschäft, die Handlung:
veikala atvēršana... tirgus laukuma stūrī A. v. J. 1904, S. 95;

2) das Geschäft, die Beschäftigüng
Wid. Auf li. veĩkalas "Geschäft" beruhend.

Avots: ME IV, 523

veĩkalvedis* der Geschäftsführer.

Avots: ME IV, 523

veiķêt, -ẽju, zielen Kurl. n. U.

Avots: ME IV, 525

*veiki oder *veiķi (geschr. weike), bald, geschwind Für. I. Gleich li. veikai resp. entlehnt aus li. véikiai "bald".

Avots: ME IV, 523

veikļi Spr., Adv., = veĩkli, gewandt, hurtig.

Avots: ME IV, 524

veĩklĩba C.,

1) die Geschicklichkeit, Behendigkeit
U.: vanags ir veiklības simbuols Stāsts Krieviņ 18;.

2) das Wohlgediehensein
U.;

3) die Erspriesslichkeit
St.

Avots: ME IV, 523

veĩklîgs,

1) = veĩkls 1 U., Celm.: kur veiklīga māmuliņa, tur ir laba mājas dzīve BW. 3194;

2) = veĩkls 3, possierlich, komisch Ruj., Wolm., W. - Livl. n. U.; sonderbar LemsaI n. FBR. IV, 92.

Avots: ME IV, 523

veiklinât, gewandter werden Iassen Lemburg, Nötk., Wessen: miesas spē̦kus veiklināt Aus. II, 4. veiklināt un kuplām sekmēm izgre̦znuot Celm.

Avots: ME IV, 523

veĩklinieks, ein Geschickter, Gewandter: būdams tāds stiprinieks un veiklinieks Janš. Bandavā II, 196.

Avots: ME IV, 523

‡ veĩkluôtiês,* sich trainieren: veikluodamies ... sporta sacīkstēm Sārts Str. 82.

Avots: EH II, 768

veĩkls,

1): auch Orellen;

2): kur veiklīga māmuliņa, tur ir veikla mājas dzīve Tdz. 544621;

3): man te labā pusē tāda veikla sāpīte Orellen; ‡

5) "?": tik laiciņu veiklu paliks ve̦se̦ls Skalbe Raksti I (1938), 97. Subst. veĩklums,

1): kur ... palika citkārtējs veiklumiņš? BW. 23968, 1.

Avots: EH II, 768

veĩkls (li. *veiklas Lit. Mitt. II, 238 und 240 oder veiklùs "gewandt, tätig") AP., C., Iw., Līn., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit èI ) Linde, (mit èi ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. (unbek. in Dunika, Oknist),

1) fleissig
L., U., (mit èi ² ) Sessw.; munter, hurtig U., Spr., (mit èi ² ) Bers., Sessw.; geschickt, gewandt (mit eĩ ) Frauenb.: veiklas kājas, hurtige Füsse Mag. IV, 2, 155, U. Sprw.: jauns cilvē̦ks, veiklas kājas RKr. VI, 104. kas veikls - apgriežas uz pimberi, kas neveikls - uz pūravietas sējuma Br. sak. v. 906. puisis ar veiklākuo mēli Etn. I, 116. rudzu trauku... veikli izmalušas LP. VI, 66;

2) gedeihlich
L., St.; wohl geraten U., (mit eĩ ) C.; frisch, gesund U.: veikls darbs C. veikls bē̦rns, ein körperlich und geistig wohlgeratenes Kind U.;

3) possierlich, komisch
W. - Livl. n. U.; sonderbar Salisb.: sviekstam veikla gaite (sonderbarer Geschmack) Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 54, kāda apelsīnam garša ? - tāda veikla ir, - kâ tuo lai nu izsaka Salisb., Wolm.;

4) etwas dumm, beschränkt
(mit eĩ ) Ruj., Wainsel, Wolmarshof: veikls cilvē̦ks Ruj., Wolmarshof. veikla galva Wainsel. - Subst. veĩklums,

1) die Behendigkeit, Geschicklichkeit
U., Gewandtheit;

2) das Wohlbestelltsein
U.;

3) ein gewandter, dienstfertiger Mensch
Frauenb. Wenigstens in den Bedd. 1 - 2 zu veikt; zur Bed. 3 vgl. die Bedd. von vendîgs.

Avots: ME IV, 523, 524

vèikme: auch (mit èi ² ) Kalnemois, Stom.; darbam vajadzīgas ruokas un v. (Fähigkeit, gewandt und gut zu arbeiten) Nautrēni.

Avots: EH II, 768

vèikme AP., C., Nötk., (mit èi ² ) Borchow, Golg., Lubn., Meiran, Vīt., das Gelingen, Gedeihen Wessen, der Erfolg; die Erspriesslichkeit, Gedeihlichkeit U.: veikme pie darba Golg. viņam darbā laba veikme AP., C., N. - Peb., Bauenhof, Festen, Linden in Livl., Meselau, Pernigel, Seltingshof. man bij tā veikme ar˙vien jaunas strīpas izduomāt Kaudz. M. 22.

Avots: ME IV, 524

veikne,

1): veikni un sekmi ... redzēt Lange L. Arste 2 (ähnlich 4).

Avots: EH II, 768

veikne,

1) die Erspriesslichkeit, Gedeihlichkeit, das Gedeihen
St., U.;

2) die Geschicklichkeit, Gewandtheit:
gani guodājuši Kristapa (Name eines Hundes) druošību un veikni LP. VI, 2,52;

3) glücklicher Ausschlag
L., LKVv.

Avots: ME IV, 524

veiknîgs,

1) = veiklîgs 2 U.;

2) = veiklîgs 1 Kreuzb., (mit êi ) Nötk.

Avots: ME IV, 524

vèikuols ² KatrE."?": skrien kâ veikuols. kad tas veikuols nāk, tad jau drīz padarīs.

Avots: ME IV, 525

veiksma,* Wettkampf: izrīkuoja dažas veiksmas Lāčpl. 135.

Avots: ME IV, 524

veiksme,

1): kas sliņķam duos veiksmi? Pas. X, 66.

Avots: EH II, 768

veiksme,

1) = vèikme LKVv.: šķirmi, veiksmi darbiņam Br. 645. zaķis pārle̦c... par ceļu un izjauc visu veiksmi BW. III, 1, S. 94;

2) die Gewandtheit, Geschickllchkeit:
maza tautu istabiņa...; kâ es varu tautiņām sav[u] veiksmīti parādīt ? BW. 24133, 5.

Avots: ME IV, 524

veiksmîgs, gedeihlich, erspriesslich, erfolgreich: veiksmīgs panākums R. Sk. II, 7, veiksmīgāka būs mācība A. v. J. 1896, S. 18. bagātības veiksmīgā attīstīšanās A. Xl, 473. nere̦dzamie stari saceļ re̦dzamuos, kuri gan mazāk veiksmīgi MWM. VI, 392. es strādāju veiksmīgi Apsk. v. J. 1903, S. 211. veiksmīgiem suoļiem Meiran.

Avots: ME IV, 524

veiksms, gewandt: iet veiksmiem suoļiem uz priekšu Celm.

Avots: ME IV, 524

veiksne "= veiksme" Nötk.; Ergiebigkeit Nerft.

Avots: ME IV, 524

vèikt: auch Ermes, Smilt., (mit eî ² ) Lemb., Morizberg, (mit eĩ) Dunika, Lesten, Siuxt; nevar v. cilāt (sìenu) Heidenfeld. visas revolūcijas zaudē, lai veiktu nākamais laiks Rainis Dz. un d. I ² , 371. te̦lpu pilda zilgana gaisma, bet tuo ... veic ze̦ltaini apgaismuotais altāris Jauns. Raksti 81. Refl. -tiês,

2): palaiž uz citiem stipriniekiem veiktuos Pas. VIII, 491. lai skrien veiktuos Skaista n. FBR. XV, 49. Subst. veicējs, wer etwas bewältigt:
es darbiņa veicējiņa BW. 10447, 4 var.

Avots: EH II, 768

vèikt (li. veĩkti "machen") C., Serbigal, Wolm., (mit eĩ ) Iw., Lin., (mit èi ² ) Bers., KatrE., Kl., Preili, Prl., Saikava, Sehren, (mit eî ² ) AP., Ruj., Salis, -cu, einen glücklichen Ausschlag erringen L.; ausrichten U.; besiegen, bezwingen U., Spr., bewältigen (unbek. in Dond., Dunilta, Oknist, Salisb., Schwanb., Selg., Stenden, Wainsel, Wandsen): darbus veikt LP. IV, 145. nevarēs darāmuo darbu veikt VI, 435. darbs vienā nāktī veicams VII, 1320, durakam nācies mājas kuopu veikt VI, 345. guodam veikuši... uzde̦vumu Stari III, 34. mednieks zin, kâ lapsu veikt JR, III, 33. Sprw.: divi ir lāci veic Br. sak. v. 592. salielījies ar gudrību viņu veikt LP. V, 97. aizsteidzies ar bīstaragu sumburu veikt 346. varēju puišus veikt BW. 2939. pruotu sāpes veikt Rainis Gō"tes dzeja 27. ilgi viņš ar tuo muocījās, bet... nevarēja veikt Vēr. II, 907. nevaram paši vis tik daudz veikt Kaudz. M. 41. dažs vēl divi gadi pēc tam nav varējis veikt mērnieku laiku miltu un salde̦numu 6. man beigtais un veiktais (beim Kartenspiel) Etn. I, 83. Refl. -tiês,

1) gedeihen
BI. (mit eĩ ), PS. (mit èI ), gelingen, guten Ausgang, Fortgang haben, vonstatten gehen U.: veicās (Var.: suokas) manai māmuliņai, man, meitiņai, neveicās BW. 6889, 4 var. man veicās ruoku darbs 7276. ar tām tautu me̦lnacēm nešķīrās, neveicās 312, 2. darbs vedās un veicās Etn. IV, 105. priekšdarbi veiknšies brangi LP. VII, 374. tev ar liniem veiksies 229. kâ ar ganīšanu veicas IV, 101, saimniekam... dzīvē neveicies VI, 49, valuoda veicās Kaudz. M. 79. ar valuodām visai neveicās Smilga Aizsnig. ceļi 22. vēžuošana negribējuse lāgā veikties LP. III, 103. lai aitas labi veicas BW. III, 1, S. 17. spirgtāk atkal veicas iet JR. V, 103;

2) ringen, kämpfen:
tu ar šuo veikties gribi Zbiór XVIII, 490. veikdamies ar raganām Pas. III, 384 (aus Bikava). Subst. veikšanâs, Gedeihen, Fortgang U. Nebst veikls und vīkt "gedeihen" zu li. vikrùs "munter", véikus "geschwind", viẽkas "Lebenskraft" u. a., serb. vȉjek "Lebenszeit", got. weihan "kämpfen", an. veig "Kraft", ahd. weigar "sich widersetzend", ir. fichim "kämpfe", lat. vīcī "habe gesiegt", peruicāx "hartnäckig", (nach W. Schulze Quaest. ep. 495 ¹ und Bechtel Lexil. 132) gr. οὐχ ἐπιειχτός "unbezwinglich" u. a., s. Trautmann Wrtb. 339, Walde Vrgl. Wrtb. I, 232 f., Stokes Wrtb. 279, Fick Wrtb. III ⁴ , 408, Güntert Der ar. Weltk. 138. Anders (zu vīkne, vīcinât u. a.) Persson Beitr. 85 und Iľjinskij PФB. LXXVI, 244.

Avots: ME IV, 524, 525

vèikur C., (mit èi ² ) Bers., Fehgen, Golg., KatrE., Saikava, Schwanb., Sessw., vejkur Mar. n. RKr. XVll, 146, sieh da! Aus vei I . kur.

Avots: ME IV, 525

veiņ (?), ziemlich, weit Für. L: viņš veiņ pakaļ, er ist ein gut Stück hinten Für. 1.

Avots: ME IV, 525

veiņads (?), ziemlich Für. I: veiņads vīrs, ein ziemlicher Kerl Für. I. veiņads puisis, ein ziemlich gewachsener Jung od. Knabe ebenda.

Avots: ME IV, 525

veipatkas, eine Fusskranlcheit der Pferde Mar.: iet klupdams kâ ar veipatkām. Wohl mit ostle. ei aus ī: vgl. vīpate.

Avots: ME IV, 525

‡ veĩputenis Nötk., = vẽjputenis (hieraus entstanden).

Avots: EH II, 768

veiris "?": līcī auga... liepa, veirī (= vērī ?)... uozuoliņš BW. 12461, 4 (aus N. - Ottenhof).

Avots: ME IV, 525

vèi˙še ² ! Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 21, A. - Ottenhof, C., Bers., Fehgen, Golg., KatrE., Schwanb., Sessw., auch vejše! geschr., sieh (hier)! veiše, man ābuols kalē! A. XXl, 341. veiše, mās! viņš tev grāmatu atsūtījis Tirzm. 26.

Avots: ME IV, 525

veisuolis LP. VII, 703 (aus der Umgebung von Wolm.), veĩsuôls PS., = viesulis; "maza viesuļa pūka, kas gluži rāmā laikā pēkšņi saceļas un gružus riņķī griež" Alksnis - Zundulis: griežas kâ veisuolis.

Avots: ME IV, 525

veĩsuôls (unter veisuolis): auch Pas. XIII, 335 (aus Serbig.), XV, 178 (aus Bilskenshof).

Avots: EH II, 768

veisuonis Plm. n. RKr. XVIl, 85, ein kleiner viesulis auf dem Wege.

Avots: ME IV, 525

‡ veĩsuons Trik., Pas. XIV, 410 und XV, 36 (aus Bilskenshof), = veisuonis.

Avots: EH II, 768

I veist (li. veisti "vaisluoties [Miežinis]; durch Fortpflanzen sich vermehren machen"), = viestiês: ka[d] tie jē̦ri neveisuši, ta[d] mēs pliki vazātuos BW. 29086 (aus Līvāni).

Avots: ME IV, 525

II veist (mit ostle. ei aus ī ?) Borchow, = vīst.

Avots: ME IV, 525

I vèitêt ² : auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 133, Fehsen.

Avots: EH II, 768

I vèitêt ² Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Kaltenbrunn, Kalzenau, KI., Lubn., Saikava, Vīt., (mit ei ² ) AP., -ẽju, "likt vīst; sautēt"; trocknen Wessen: sētiņas mietiem rīkstes labi jāveitē vai nu saulē vai uz guns, tad tās ir sīkstas Vīt. rijas krāsnī klūgas veitējāmas Saikava. tâ˙pat grib purva zâle kâ āriska veitējam (Var.: kâ dābuols vītējams) BW. 23406 var. saul[e] ābuolu veitē̦dama VL. aus Kalzenau Pūrs II, 63. Refl. -tiês, sich (am Ofen) tüchtig erwärmen C.; welken: ne tas (= vainadziņš)... saulē veitējās (Var.: nuovīta) BW. 8414 var. Zu vĩst.

Avots: ME IV, 525

II veitêt,

2): auch Bers.;

3): auch Fehsen.

Avots: EH II, 768

vèiveŗi ² Oknist, vèiveriņi ² Schwanb., vèivēriņi ² Meiran, vèivērņi ² Borchow, Lubn., Meiran, Wessen, = vàivari, Porst.

Avots: ME IV, 525

veîžas ² (?) Würzau, das Wagengeleise. Erinnert an li. vėžė˜ dass.

Avots: ME IV, 525

veizelĩba (?), die Folgsamkeit Wid.

Avots: ME IV, 525

veizelîgs (?), folgsam, lenksam U. ("scheint nicht eben bekannt"): veizelīgs bē̦rns U.

Avots: ME IV, 525

veižuot (mit ostle. ei aus ī ?), langsam, müde gehen Lettg.

Avots: ME IV, 525

viênveidĩba,* Einförmigkeit: ļuoti šaurās vienveidības ruobežās A. XX, 832.

Avots: ME IV, 668

viênveidîgs,* einförmig Rainis Zelta zir. 97.

Avots: ME IV, 668

zãģveĩdîgs,* sägenartig: zāģveidīgi izruobuots snuķis R.Kam. 190.

Avots: ME IV, 695

zveibinât Vīt., zveibît ders., = sveibinât, schwingen, schwenken: zē̦ns aizde̦gtu skalu zveibina pa gaisu Vīt. Um Bauske könne man lūpas (Lippen) zveîvît ² (= vaîvît).

Avots: ME IV, 768

‡ zveĩbinêt Kal. "neiet pa ceļu taisni": piedzē̦rušais zveibinē pa ceļu.

Avots: EH II, 814

zveîbt ² N. - Bartau, -bju, -bu, = rèibt, schwindeln: galva zveibj N. - Bartau. Vgl. sveibt.

Avots: ME IV, 768

zveibulis,

1) wer schwingt, schwenkt
Vīt.: zē̦ns zveibulis, zveibina uguns skalu Vīt.;

2) der Pendel
Wid.

Avots: ME IV, 768

zveibulît Vīt., -ĩju, = zveibinât.

Avots: ME IV, 768

žveĩga Kegeln, = žve̦ga.

Avots: ME IV, 844

zveignît, = zvaigât 1: zirgi gāja zveignīdami (Var.: zveignādami) BW. 30572, 1 var.

Avots: ME IV, 768

zvèigzda ² Warkh. "die Kokarde an der Mütze". Zu zvàigzne.

Avots: ME IV, 768

zvèigzna ² Gr. - Buschh., Oknist, Warkh., zvèigzne ² Gr. - Buschh., = zvàigzne, der Stern: spīduošas zveigznas L. W. 1922, Nr. V, 2 _2.

Avots: ME IV, 768

zveigznât, = zvaigât 1, wiehern: zirgi gāja zveigznādami (Var.: zveignīdami) BW. 30572, 1.

Avots: ME IV, 768

zvèigznît ² Gr. - Buschh., -ĩju, funkeln, leuchten: kas tur tumsā zveigznī? Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 768

zvèile ² KatrE., = sveile, grosse Hitze: pie krāsns tai zveilē vai acis svilst ārā! KatrE. Zu zvīļuôt?

Avots: ME IV, 768

‡ zvèilêt, -ēju KatrE. "(viel Holz in den Ofen) stecken": nezveilē tik daudz tās malkas!

Avots: EH II, 814

zveiņi Warkh. "= zvīņi, Fischschuppen".

Avots: ME IV, 769

I zveins, grau Etn. I, 121; zveĩnas ("?") acis Dunika. Zu li. žvątl;inas "qui argentei coloris maculam habet in oculo" (bei Būga PФB. LXVI, 254)??

Avots: ME IV, 768

II zveins (mit ostle. ei aus ī?), in der Verbind. zveinu (Var.: zvejas, zveju) nams BW. 28257 var. (aus Lubn.); 28257, 2 (aus Bikava) "Behausung der Fischer".

Avots: ME IV, 769

zveiracis, wer schielt (um Talsen), "greizacis ar zvē̦ruošām acīm" (?) Vīt.; ein Pferd mit einem Glasauge L., Depkin n. U.: tas zveiracis jau tevi ar acīm vai apē̦stu Vīt. kad tādu zveiraci lūkuojies BW. 21377. Vgl. li. žvairakis "wer schielt".

Avots: ME IV, 769

zveirêt um Talsen, -ẽju, schielen.

Avots: ME IV, 769

I žveirêt,

1) = zveirêt, schielen L., U.;

2) unnütz trödeln
Wessen (mit èi ² ); vergebens warten Līvaine n. Etn. I, 31: kuo nu žveirē visu dienu? Wenigstens in der Bed. 1 auf li. žvairè`ti "schielen" beruhend.

Avots: ME IV, 844

II žveirêt (wo?) "kläglich weinen, schluchzen".

Avots: ME IV, 844

‡ III žvèirêt ² (mit ei < ī ?) Līvāni n. FBR. XX, 154 "daudz dzert, plītēt".

Avots: EH II, 824

zveirĩba Preip. 41, das Schielendsein.

Avots: ME IV, 769

I zveĩris Ahs., Stenden, ein Schielender Gaweesen, um Talsen: zirgs uz vienu aci ir zveiris Ahs. me̦lnais zirgs zveiris: iet dienas laikā grāvī Gaweesen.

Avots: ME IV, 769

II zveiris "līču luoču gājējs, neveikls cilvē̦ks" Ellei, Sessau. Könnte zur gleichen Wurzel wie zveiris I gehören.

Avots: ME IV, 769

žveiris,

1) = žveĩris I, ein Schielender L., U.;

2) wer unnütz trödelt
Wessen;

3) ein hitziger, leichtsinniger Mensch
Annenburg;

4) "= zveiris II" Ellei, Sessau. Vgl. auch zveiris II.

Avots: ME IV, 844

žveirît (wo?) "ohne Unterlass weinen (von Kindern)".

Avots: ME IV, 844

‡ zveiruôt,

1) schielen (wo?);

2) = zvē̦ruôt I (mit eĩ) Puhren; z. niknuma. viļņi saulē zvīr un zveiruo Janš.

Avots: EH II, 814

zveĩrs: "scheel" Lng.; schielend Kand.; zveĩri (schielend) skatīties Stenden; zveĩra ("spīdīga") acs Puhren.

Avots: EH II, 814

zveĩrs Treiland nar. p. Nr. 625, Schibbenhof, Stenden, Wandsen, schielend um Talsen, Vīt.; glasäugig Für. I, Wid.; "kas zvē̦ruo" Schibbenhof: zveiras acis BW. 13088; 14392; 20280, 1 var.; 23424 var.; 25875, 5 var. tam bija zveiras acis Janš. Līgava I, 269. skatīties greizi jeb zveiri ebenda. zveiras acis turēt, schielen Für. I. - In der Bed. "schielend" jedenfalls zu li. žaĩras "schielend"; zur Bed. "funkelnd (kas zvē̦ruo)" vgl. allenfalls Būga PФB. LXVI, 254 f.

Avots: ME IV, 769

zveĩtêt AP., Trik., -ēju "smaugi sist" Bewershof: zveitē pa kaklu.

Avots: ME IV, 769

ruõveiêtiês: aus nd. rōvern, s. Sehwers Unters. 103.

Avots: EH II, 393

II veitêt, -ẽju,

1) "etwas tun"
(mit èi ² ) Saikava: veitē ar kulšanu (ciršanu)! Saikava;

2) essen
(mit èi ² ) Saikava: skābu putru kurzemnieki veitē Saikava;

3) "schlagen, prügeln"
AP., Nötk. (mit eĩ), Fehteln, Linden in Livl. (mit èi ² ).

Avots: ME IV, 525

‡ ãduôgs ² Siuxt, ãduõgs Schibbenhof, ein aus Zwirn gestricktes oder aus Leinwand genähtes Sackchen, das in der Badestube als Waschlappen diente: cits āduogu nuodarīja cimda veidā - galu nuoŗauca un uotru galu aizšuva ciet, cits nuodarīja kâ zeķu liêlu un abjus galus aizšuva ciet Siuxt n. Fil. mat. 66. āduogā daruot atstāja kādu caurumiņu, iemeta pa ziepju drupačiņai un tad ņēma līdz uz pirti mazgāties: tad nebij ziepes jāsit ebenda. Aus mnd. hārdōk.

Avots: EH I, 192

âgeris Gr.-Buschh. "veikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">veikls cilvē̦ks, kas ātri tiek uz priekšü: tāds ā. kâ viņš visur pratīs dalīst. Vgl. āgaris.

Avots: EH I, 192

àiz, dial. az, âz und ãz (li. až(ù), ažúo-, sl. за EPr. 14), Präp. mit dem Gen. auf die Frage wo? und wohin? Der Acc. des neutr. Pronom. weit verbreitet, jetzt besonders in Livl.: aiz kuo, weshalb, aiz tuo, deshalb; in Kurland dafür par kuo. Ausserdem verbindet sich aiz mit dem Acc. eines männlichen (seltener eines unbelebten weibl.) Nomens in den Dialekten, in welchen jede Präp., auch die genit. Präp., den Acc. des männlichen Nomens statt des Genit. nach sich haben, so namentlich in Nordwest-Kurland u. in West-Livland: aiz šuo zirg(u), wie pie, bez šuo zirg(u) IF. XIII, 252, 264.

Im Plur. regiert aiz, wie alle Präp., in der Regel den Dativ-Instr., nur in wenigen Gebieten, wie auch die anderen genitivischen Präp., noch den Genit., so in N.-Bartau, IF. XIII, 247; wenn aber die weibl. u. männl. Nomina durch abi oder durch ein Grundzahlwort (besond. von 2 - 9) näher bestimmt sind., dann können sie nach allen Präp. die Form auf -i annehmen, d. h. den Nom. - Acc. Dual.: aiz deviņi ezeriņi IF. XIII, 235.

Alle Gebrauchsweisen der Präp. aiz gehen auf die räumliche Grundanschauung"hinter, jenseit"zurück:

1) aiz kalna stāvēt, hinter dem Berge stehen;
aizskriet aiz krūma; aiz upes, jenseit des Flusses; aiz juostiņas cimdu bāzu. Etwas verblasst, aber immerhin noch verständlich vom Standpunkte des Fliehenden, des Ergriffenen, ist die ursprüngliche Anschauung bei den Verben des Greifens, Bindens u. s. w., bei denen das, wobei etwas gegriffen oder woran etwas gebunden ist, durch aiz ausgedrückt wird: aiz apkakles sagrābt, beim Kragen fassen, paņemt aiz ruokas, aiz ausīm, saņem zirgu aiz galvas, aiz papēžiem saķert, raut ļaudis aiz kājām no gultas ārā; aiz kājiņas bitīti sēju; aiz matiem plūkt; aiz kuo mani vīriņš kūla aiz matiem turē̦dams BW. 6912, _1. Statt aiz steht in Kurland pie, wohl unter dem Einflusse des deutchen bei, an: pie ruokas paņemt, an der Hand fassen. Ebenso eigentümlich: Tas asaru dzē̦rājiņš, kam aiz acu ce̦purīte BW. 9827; aiz acīm 9816, _5, 9825, statt aiz gew. uz acīm 9815, im Infäntischen iz ocu c. 9816, _2; auch acīs mauca ce̦purīti BW 9815, _1, drückte tief ins Gesicht die Mütze.

2) Räumliche Anschauung mit temporaler sich nahe berührend:
Cit' aiz citas vadīsim BW 269, _5, wir werden das eine (Mädchen) (hinter) nach dem anderen begleiten; aiz pussvē̦tas svētdienas, auf den Sonnabend folgt der Sonntag (Wirginahlen).

3) Die Stellung eines Gegenstandes hinter einem anderen kann die Veranlassung sein, dass von dem hinteren eine Wirkung ausgeht; so erklärt sich die kausale Bedeutung der Präp.
aiz: aiz upītes meitas dzied, aiz migliņas neredzēju BW. 529, jenseit des Flüsschens singen Mädchen, hinter dem Nebel (lokal) sah ich sie nicht, oder kausal: vor dem Nebel, zufolge des Nebels; aiz prieka, vor Freude; aiz kauna, vor Schande; aiz niknuma, aiz dusmām, vor Zorn. mēli aiz žē̦labām vai pušu kuost. visi tautu tīrumiņi aiz dziesmām luocījās BW. 390. es nevaru vairs glābties aiz ļautiņu valuodām BW. 8441. saimniece ne aiz šā, ne aiz tā bij palikusi ļuoti nuopietna A. XX, 484; in Kurland in dieser Bedeutung nuo: nuo prieka, nuo dusmām u. s. w. aiz (nuo) hat hier den alten Genitiv-Ablativ und den Instrumental verdrängt; beide Kasus kommen aber im Volksliede noch in kausaler Bedeutung vor: es pats prieka nevarēju, sc. dziedāt BW. 703, _3, selbst konnte ich vor Freude nicht (singen). tik aukstumu nenuosalu BW. 10823, beinahe wäre ich vor Kälte erfroren; gružiem upe netecēja Ar. 207.

4) aiz mit dem Plur. drückt einen Vorzug aus, insofern das sich hinter einem andern Gegenstande Befindende doch wegen seiner hervorstehenden Eigenschaften benerkt wird:
šuogad laba vasariņa aiz visām vasarām BW. 2681, der diesjährige Sommer ist besser als alle Sommer. balta zied griķu druva aiz visām druviņām Ltd. 1476. cīrulītis augsti dzied aiz visiem putniņiem. dievam gudrs paduomiņš aiz visiem cilvē̦kiem Biel. I, 290. šķīrās man, veicās man aiz visām māsiņām. BW. 949. Ungewöhnlich nach dem Komparativ für par: Anna smukāka aiz Trīnas, A. ist hübscher als Tr.

5) Selten bezeichnet
aiz die Stellvertretung; aiz ist hier vom Standpunkte des Vertretenden zu fassen, indem der Vertreter vorauseilt, den zu Vertretenden also hinter sich lässt, um ihn zu vertreten: aiz māmiņas maltu gāju, ne aiz brāļa līgaviņas BW. 7935, statt der Mutter ging ich mahlen, nicht statt der jungen Frau des Bruders. es būt' pati kar,ā gāj'si aiz jaunā bāleliņa Ar. 1964. aiz manis ūdens strādā, statt meiner arbeitet das Wasser Str. II, 39.

6) Hinter jemand stehen kann leicht die Bedeutung annehmen"unter dem Schutze, unter der Fürsorge, Aufsicht jem. stehen:
aiz tā tē̦va, aiz māmiņas es izaugu bez vārdiņa BW. 1345, bei der (mangelhaften) Fürsorge des Vaters und des Mütterchens wuchs ich ohne einen Namen auf. aiz manim (meinetwegen) jūs, puisīši, augsti acu nene̦sat BW. 9813. aiz guovīm gan ganītu, aiz cūkām nevarēju; aiz brāļiem gan dzīvuotu, aiz māršām nevarēju BW. 17385. In den letzten Gebrauchsweisen steht gewöhnlich par, seltener dēļ, an Stelle von aiz: par tuo tē̦vu, māmuliņu oder tē̦va dēļ, mātes dēļ bez vārdiņa es uzaugtu BW. 1345,2.

Das Präfix aiz- in Nominalcompositis bezeichnet

1) den Ort hinter einem Gegenstand
z. B. aizdurve, der Ort hinter der Tür, aizkrāsne, der Raum hinter dem Ofen;

2) verleiht dem Worte die Bedeutung des Grundes,
z. B. aizgaite, der Grund, Hindernis;

3) in Zeit bezeichnenden Wörtern bezeichnet
aiz- die hinter dem bestimmten Zeitraum gelegene Zeit, z. B. aizgavēnis, Fastnachtabend, aizvakar, vorgestern, aizparīt, übermorgen;

4) äusserst selten hat
aiz- beschränkende Bedeutung, z. B. aizkurls, harthöring, aizkurlība, Harthörigkeit, aizknapi, spärlich.

Die mit dem Präfix aiz- zusammengesetzten Verba bezeichnen

1) die Bewegung hinter einen Gegenstand,
z. B. aiziet aiz krūma;

2) eine Entfernung von dem Ausgangspunkte der Bewegung (deutsch fort-, weg-)
z. B. sieva aizbē̦g nuo vīra, so auch in aizrast, verlernen, sich entwöhnen, eig. sich vom Finden entfernen;

3) die Richtung nach dem Ziele:
ve̦lns aizkrāpj šuo uz savu pili, der Teufel lockt ihn auf sein Schloss; ne līdz pusei aizticis, nicht einmal bis zur Hälfte gelangt LP. I, 5;

4) die Richtung nach hinten:
aizrīt, hinter-, verschlingen, aizdusis, asthmatisch, aizelsis, ausser Atem gekommen;

5) ein Zumachen, Absperren, ein Hindernis, wie das deutsche zu, im Gegensatz zu
at-; dann auch ein Vernichten durch die Tätigkeit: aizdarīt, aiztaisīt, zumachen; aizslēgt, zuschliessen, aizcelt vārtus, die Pforte zumachen, eig. die Pforte hinter (sich) heben; aizsiet durvis, die Tür zubinden; aizstāvēt ceļu, den Weg versperren, aizart ceļu, pflügend den Weg zerstören, aizbẽrt aku, den Brunnen zuschütten;

6) eine Tätigkeit, die nur die hintere Seite trifft:
aizlauzt zaru, einen Ast anbrechen, eig. einen Ast an der hinteren Seite, d. h. an der Stelle, wo er mit dem Stamme zusammengewachsen ist, brechen, ohne ihn abzubrechen, aizlūzis zars, ein angebrochener Ast, aizgrauzt, annagen; darnach auch aizšaut, anschiessen, aizurbt, anbohren, aiztukšīt, etwas leeren; ähnlich auch aizdedzināt, anzünden, aizkurināt, anheizen, aizkaitināt, erzürnen, eig. erhitzen; nahe mit diesem Gebrauch des Präfixes aiz- berührt sich die ingressive Bedeutung desselben, die den plötzlichen Eintritt einer eine kurze Zeit dauernden Tätigkeìt ausdrückt: aizaurēties, aizbļauties, aizķērkties, aufschreien, aizgavilēties, aufjauchzen, aizkaukties, aufheulen, aizbrīkšķēties, aizknikšķēties, anfangen etwas zu knattern, krachen. Gewöhnlich kommen derartige Verba in reflex. Form vor und bezeichnen meist einen Laut, ein Geräusch. Selten sind Verba, wie aizčaukstēt st. aizčaukstēties, anfangen etw. zu rascheln, aizdrebēt, anfangen zu zittern; aizsmaršuot, anfangen zu duften;

7) eine Tätigkeit im Interesse, zum Schutze eines anderen:
aizbildināt, aizrunāt, entschuldigen, aizlūgt, Fürbitte tun (s. aiz 5);

8) einen Vorzug vor anderen:
aizdziedāt, aizrunāt, aizskriet kādu, jem. im Singen, Reden, Laufen übertreffen.

9) Temporal ist wohl das Präfix (s. aiz 2) in den Verben zu fassen, welche das ominöse Geschrei der Vögel bezeichnen:
aizbļaut, aizbrēkt, aizkukuot, schreien, bevor der Mensch etwas (den putnu-kumuoss) gegessen hat; so auch in der Neubildung aizspriedums, Vorurteil, cf. EPr. II, 20.

Kļūdu labojums:
Infäntischen = Infläntischen
übermorgen = den Tag nach übermorgen

Avots: ME I, 14, 15, 16, 17

àizdibinât, aizdirbt, eilig mit kleinen Schritten weggehen: saimniece veikli aizdirbināja uz piena kambari Līb. P. 46. meitenīte pa ceļu aizdirba, kājiņs vien ņirbēja Tirs.

Avots: ME I, 22

‡ II àizdicelêt (?), unnützenveise fort-, hinschicken Bauske.

Avots: EH I, 18

àizkars,

1) der Vorhang (vor Fenstern, Guckfenstern in den Türen):
viesnīcā atradās ikkatras iztabas durvīs apaļa stikla rūtiņa, kuŗām bij priekšā aizve̦lkami aizkari Kaudz. M.; vor den Türen: durvju aizkari B. Vēstn.; vor Betten: pie gultas karājās aizkars B. Vēstn.; vor der Bühne im Theater: aizkars krīt, paceļas. Bildl.: cerēja pacelt nākamības nuoslē̦pumainuo aizkaru Etn. II, 140;

2) das, woran man etwas hängt:
es negribu neveiklīšu ne ieluoka aizkaram BW. 21884.

Kļūdu labojums:
neveiklīšu = neveiklīša

Avots: ME I, 31

àizšpidît, intr., eilig weggehen: vei, kur mūsējā aizšpidīja, sieh, wohin unser Mädchen dahineilte Etn. IV, 4. Hasenp., Druva I, 910.

Avots: ME I, 55

àiztrũkt,

2) : kuo nuo guovs pieslauksi, ka(d) viņa ir aiztrūkuse? Birkert Sakāmv. No 3008 (ähnlich Ahs. und Fil. mat. 62 aus Gr.-Buschh.). guovei sāk piens aiztrūkt Ahs.

Avots: EH I, 59

apcere,

1) die Betrachtung, Reflexion, das Nachdenken:
pēc īsas apceres nuosprieda Lautb. ieruosināt uz apceri par cilvē̦ka dzīves vērtību Vēr. 1, 234. dažādas apceres (verschiedene Gedanken, Betrachtungen), šūpuli kaŗuot BW. I, 283;

2) die Anschauung, Weltanschauung:
tautas apcere A. XVI, 608; dabas parādīšanās dabūja dabascilvē̦ka apcerē pastāvuošus, cilvē̦kam līdzīgus veidus RKr. VIII, 15.

Avots: ME I, 78, 79

‡ apglizinât, (mit den Händen) rings um ebnen, glätten Stenden: a. miltu piku. mmaizes kukuli veiduojuot, tuo beigās apglizina.

Avots: EH I, 82

apgrìezt [li. apgrẽ̦žti],

1) die entgegengesetzte Richtung geben, umkehren:
zirgu, ratus; drēbēm jāapgriež ļaunā puse, man muss die Kleider auf die linke Seite kehren. kažuokam uotru pusi apgriezt,

a) eig. die andere Seite des Pelzes umkehren,

b) übertr. von einem scheinbaren Freunde oder Anhänger, der feindliche Gesinnung zu äussern beginnt;

2) umkehrend aus der gehörigen Lage bringen, Unordnung hervorbringen:
bē̦rni visas malas apgriezuši, die Kinder haben das Oberste zu Unterst umgekehrt. visas malas apgriezt auch: alles genau durchsuchen: visas malas apgriezu, bet pazudušuo gre̦dze̦nu tuomē̦r neatradu;

3) umdrehen:
Krišs apgrieza slē̦dzamuo Dok. A. 5; vielfach verstärkt durch riņķī, apkārt, ringsherum: jaunajam pārim galvas apgriezu riņķī LP. VII, 151. un kaklu kā cālim apgriezis būtu Dünsb.;

4) übertr., die Gesinnung in die entgegengesetzte Richtung bringen, umkehren, umwandeln:
kalpuone bijuse kā ruokām apgriezta B. Vēstn., wie umgewandelt. viņš cilvē̦ku apgriež apkārt un apkārt. Refl. -tiês,

1) sich umwenden, umdrehen, umkehren, sich um etw. drehen:
viņa veikli apgriezās Kaudz. M. dancuotājs ar brūti trīs reizes apgriezās valcerī ap istabu BW. III, 1, 55;

2) die Schnelligkeit der Wendung dient zur Bezeichnung einer rasch, plötzlich eintretenden Handlung:
te nav labi apgriezies, me̦lns suns nuo meža ārā LP. V, 307, ehe er sich versah, da stürzte schon ein schwarzer Hund aus dem Walde hervor;

3) zur Bez. des Spielraumes:
tur jau daudzmaz var apgriezties, da ist einigermassen bequem. būšuot par daudz ļaužu, ka nevarēšuot ne apgriezties;

4) zur Bez. von etwas Ekelerregendem, die Seele schmerzlich Ergreifendem:
tās ē̦duot, dūša jau apgrieztuos Dünsb.

Avots: ME I, 88

‡ apkamât, in der Hauptsache bewältigen: a. darbus ("veikt darba lielumu") Lubn., Saikava.

Avots: EH I, 89

II apskaluôt (zu skals), mit Pergeln beschlagen: jaunbūvei sienas jau apskaluotas Dubbeln.

Avots: ME I, 121

ã˙re, ãre˙če, ãre˙vei">če vei Bers., A.-Peb. (aus ã redz(i) še), sieh, Ausruf der Heinweisung: ā˙re kur tē̦vs nāk, sieh, da haben wir nun die Folgen deines Treibens: āre˙če! pusrubulītis ruokā JR. IV, 85.

Kļūdu labojums:
Treibens: = Treibens.

Avots: ME I, 242

aste [bei Glück mehrfach asta], Gen. Pl. ašķu, ašu, astu, Demin. astĩte,

1) der Schwanz der Tiere, als charakteristisches Merkmal derselben; daher denn die sprichwörtl. Redensart von einem seine Menschenwürde vergessenden Menschen:
jāpieliek aste, jādze̦n mežā. viņš man kā aste pakaļā, er folgt mir stets, sodass ich mich von ihm ebenso wenig befreien kann, wie ein Tier von seinem Schwanze. asti luncināt, vēcināt, mit dem Schwanze wedeln, schwänzeln; asti celt, sich erheben, stolz tun: kas sunim asti cels, ja pats necels, vom Selbstlobe. aiziet asti pacēlis, asti svaidīdams, astē spe̦rdams, geht schnell, frohgemut davon. aiziet asti ierāvis, aiziet kā suns asti nuolaidis, entfernt sich niedergeschlagen. kad būs jādara, tad būs gaŗa (auch līka) aste, wenn es zur Ausführung kommen wird, dann wird die Lust vergehen, sagt man von einem Faulen, der leichtsinnig viel verspricht. aste piesieta, man ist der freiheit beraubt, besonders von Müttern gesagt, die, durch die Geburt des Kindes gebunden, sich nicht mehr frei im Bekanntenkreise bewegen können; [asti piesiet U. (obscön), beischlafen]. bāzi pats savu asti āliņģī, hole selbst die Kastanien aus dem Feuer. viņš apsviež asti uz uotru pusi, er ändert seine Meinung. dabūsi par asti od. dabūsi piparus uz asti, du wirst auf die Schnauze bekommen. viņam nu ir sprunguls astē, er ist jetzt in Verlegenheit. viņam ir uguns pie astes, er ist in der Klemme Mag. IX, 2, 53. tas nuotiks, kad pūcei aste ziedē, od. kad suņi ar astēm ries, das wird nimmer geschehen;

2) ein Anhängsel, eine dem Tierschwanz ähnliche Verlängerung:
līdz muižai verste... ar asti Sudr. E., Duomas II, 130. rutka aste, das untere Ende des Rettigs BW. 15825; tīkla aste, der Netzbeutel; svārku aste, die Schleppe (scherzhaft); pļavas aste, ein schmaler, keilartiger Streifen einer Wald- oder Feldwiese; aste, astes gals, das Ende des Grundgewebes, der Kette; astītes, Schnörkeln Brsche; beim Harken des Heus ein keilartiger, nachgebliebener Streifen Etn. II, 75. siļķe ar piecām astēm, die Ohrfeige PS. kaķu aste, Polygonum orientale Mag. IV, 2, 44. lapsas aste,

1) eine Grasart
(MWM. X, 644; "smilgas veidā, gaŗa, ar baltu, vatei līdzīgu ziedu" in Sessau);

2) ein Spielchen
BW. V, S. 218. astes zvàigzne, der Schweifstern, Komet. [Wohl zu ass "scharf", wie auch slav. ostь (in russ. ость "Granne an Ähren","langes Haar im Pelzwerk" u. a.) und nach Būga KSn. I, 268 li. ãšutas "ein Pferdehaar vom Schweif" resp. (nach Jušk.) ãšatas dass. und russ. осóт "Distel", poln. oset dass. u. a.; s. auch astrs.]

Kļūdu labojums:
sodass = so das

Avots: ME I, 145

atdiẽnêt, tr., abdienen: parādu; mit den obliegenden Dienstleistung zur Zufriedenheit fertig werden: kungam gāju, atdienēju, mūžam tautas neveikļam BW. 10110.

Avots: ME I, 154

atgâzt, tr.,

1) zurückstossen:
viņš atgāza vīru augšpē̦du;

2) zurückstossen, ungestüm öffnen:
atg. luogus, durvis līdz galam vaļā;

3) zurückwerfen:
galvu Etn. IV, 154; aber auch krūtis, vē̦de̦ru; krūtis, vē̦de̦ru atgāzis staigāt, stolz einhergehen;

3) ungestüm, schnell zurückgiessen:
ūdeni kubulā. Refl. -tiês, sich zurücklehnen, zurückgeworfen, sich brüstend, seelenvergnügt sitzen: vai tu redzi, kā tā ir atgāzusies, siehst du, wie sie stolz da zurückgeworfen sitzt. ķēniņš sēž atgāzies krē̦slā sveiks un ve̦se̦ls LP. VI, 505. [atgāzies! negaid (i) tevi atgāžam! BW. 35772.]

Avots: ME I, 159

‡ atglaimuôtiês, auf Komplimente mit Komplimenten erwidern: meita veikli atglai muojās uz puiša glaimiem.

Avots: EH I, 142

atmauka, was sich abstreifen lässt, was sich abgelöst hat: pievij tai virvei tuo atmauku Grühn.

Avots: ME I, 175

atnest (li. atnèšti, [russ. отнести]), tr., her-, zurückbringen: atnesi cirvi šurp; atnesi tuo atpakaļ. tec, māsiņa, uz avotu, atnes tīra ūdentiņa BW. 20714, 3. Spra.: vai nelaime tevi še atnesa? kāds dievs od. kāds ve̦lns tevi šādā laikā od. ceļā atnesa od. atdzina? Übertr., bringen: lapu mēnesis atnesis kuokam lapas Aps. III, 22. vēji atne̦s lietu Kaudz. tas atne̦s daudz peļņas. mājasluopi neatne̦suši nekāda labuma Etn. III, 24. guovis atne̦s teļus LP. V, 14. Refl. -tiês, Junge bekommen (von grossen Tieren): guovs atne̦sas LP. VII, 538. ķēvei atne̦sas divi kumeļi JK. V, 99; aitām jē̦ri. Subst. atnesẽjs, wer herbringt; atne̦sums, das Hergebrachte, die vollendete Handlung des Herbringens; atnešana, das Herbringen; atnešanâs, das Gebären: pēc guovs atnešanās Etn. II, 2.

Avots: ME I, 179, 180

atrast [li. atràsti],

1) tr., wieder auffinden, wiederfinden,
jetzt meist für das wenig gebräuchliche Simplex rast, finden: gan gāja meklēt, bet nekur atrast LP. VII, 41. es atradu atradnīti, ich fand ein Fund. Ar. 1834. atrast mieru LP. IV, 22, paduomu I, 88, žē̦lastību Sprw.: atradu gardu, apēdu pats. atruon kā dūci makstī, es war leicht zu finden;

2) intr., sich entwöhnen:
nuo darba; zirgi atraduši pucēšanu, verlernt, sich putzen zu lassen; mit abhäng. Inf.: viņš atradis strādāt. Refl. -tiês,

1) sich finden:
abi viens uotru atradušies BW. III, I, 42;

2) sich befinden:
ve̦lns nezinājis, kur atruonas, kur ne LP. VII, 106;

3) sich einfinden, geboren werden:
sievai atruodas dē̦ls, ķēvei kumeļš.

Avots: ME I, 184