Paplašinātā meklēšana

‡ àizcìstiês, strebend hingelangen: viņš aizcīties līdz profesuoram (hat die Professur erreicht). viņš aizcīties citiem priekšā.

Avots: EH I, 14

àizdvesties, intr., ersticken: kas tagad slēps, lai kaunā neaizdvešuos? Rainis, Induls un Arija 17: man likās, es aizdvešuos žē̦labās U. b. 8, 23.

Avots: ME I, 24

àizgausties,

1) anfangen zu klagen, zu jammern:
viņš drusku aizgaudās par savu sūruo likteni;

2) jammernd, klagend sich entfernen;
vecenīte aizgaudās Trik.

Avots: EH I, 23

àizgraustiês, -žuôs, -duôs, anfangen zu donnern, zu rollen: tāļumā dun, tad aizvien tuvāk, aizvien stiprāk sāk aizgrausties Etn.

Avots: ME I, 27

àizplèstiês, sich breit machend hindern, den Weg versperren: liels krupis aizplēties priekšā LP. IV, 168.

Avots: ME I, 44

àizšaũstiês, sich verhüllen, -decken Rutzau. Zu li. siaũsti "umhüllen".

Avots: EH I, 55

‡ àizskàistiês Golg., ein wenig ergrimmen (zornig werden).

Avots: EH I, 48

àizstiẽņuôt, mit einer Eisenstange verschliessen: aizstieņuo stalli Austr.

Avots: ME I, 53

àizstìept, tr.,

1) spannend zumachen, vorspannen:
drēbi luogam priekšā;

2) hinwegschleppen:
aizstiepuši katlu uz dārzu LP. VII, 1141. Refl. -tiês,

1) sich erstrecken:
tīrums aizstiepās līdz kalna galam;

2) langsam hin-, weggehen.

Avots: ME I, 53

‡ àizstierêt Spr., hin-, wegspazieren.

Avots: EH I, 53

‡ àizvìestiês,

1) sich fortpflanzend in einer bestimmten Richtung weiterwuchern (von Pflanzen)
KatrE.: mans bē̦rnu pulks . . . tur aizviesies Juris Brasa 172. krūms aizviesies līdz sē̦tai; sich aus der Fremde her durch Fortpflanzung vermehren und einbürgern Nautrēni: mūsu tīrumā pamātes (eine Art Pflanzen) aizviesušās nuo Garuozu ve̦cā dārza;

2) "zu keimen anfangen"(?)
Wessen;

3) sich davonmachen
Wolmarshof; weggehen Bers., Golg., Sessw.

Avots: EH I, 64

‡ âkstiens ² Wainsel n. FBR. XIV, 88 "?"

Avots: EH I, 193

apcìestiês, sich an etw. gewöhnen, sich abhärten: bet blēdis tik apcieties gulēja tur Dünsb. bē̦rni iet basām kājām: viņi apcietušies C., Ruhental u. a.

Avots: ME I, 80

‡ apķestiês, sich bespritzen, besudeln: a. ar dubļiem Bauske.

Avots: EH I, 96

[appir̂stiês, einen Furz (unvermutet) von sich geben: apsapirda... ķēvīte BW. 34451, a. ve̦damā 34479, 3.]

Avots: ME I, 111

applèstiês [li. apsiplė˜sti], sich ringsum ausbreiten, um sich etw. breiten, sich mit etw. bedecken, einhüllen: viņš bija applēties ar mēteli A. XII, 724.

Avots: ME I, 111

apskàistiês, selten apskàist (li. apkaĩsti, ringsum heiss werden), unwillig, zornig werden: ve̦lns briesmīgi apskaitās LP. VII, 1163.

Avots: ME I, 121

apsnaũstiês, umwillkürlich einschlummern, einnicken: tikām dzēris - turpat arī apsnaudies LP. VII, 285.

Avots: ME I, 124

‡ apstieņuôt, mit einer Eisenstange abschliessen: atdarīja apstieņuotās durvis Veselis Dienas krusts 5.

Avots: EH I, 117

apstìept, ‡ Refl. -tiês, sich herumwinden um: apinis apstiepies ap kārti.

Avots: EH I, 117

apstìept, tr., ringsum ziehen, spannen: es apstiepu zaļu zīdu visapkārt nuovadam BW. 13588.

Avots: ME I, 127

‡ aptràustiês ² KatrE., = aprāpât; langsam und mühsam um etwas herum gelangen: a. kam apkārt.

Avots: EH I, 122

‡ apveñstiês Stenden, sich mühsam unter etwas verkriechen: puika apvendies apakš gultas.

Avots: EH I, 126

‡ apviestiês Salis, sich unter etwas einfinden: skudras apviesušās apakš grīdas.

Avots: EH I, 127

atastiẽne Kaudz. M., Spr., Kreuzb., Entfernung.

Avots: ME I, 148

*atgāsties (= li. arsigõsti "wieder zu sich kommen"?), prs. atgāduos (für atgādājuos?), sich erinnern: sava, kâ vēl atgāduos, mūža pavasarā Janš. Pag. pausm. 32. Auch in Sessw. gebe es ein prs. atgāduos "erinnere mich" (aber neben einem prt. atgādājuos und einem infin. atgādaties!).

Avots: EH I, 142

‡ atklàustiês ² (li. atsikláusti) Oknist, sich wiederholt nach dem Weg erkundigend hergelangen: viņš šurp atklausies.

Avots: EH I, 148

‡ atuôstiês, = ‡ atuostîtiês 2.

Avots: EH I, 177

[atpir̂stiês, zur Genüge furzen: atsapirda kumeliņš, pretim kalnu te̦cē̦dams BW. 34452 var.]

Avots: ME I, 181

‡ atremsties (atpakaļ), sich langsam (mühsam) zurückbewegen: Uciņš, nuoslīdējis līdz ve̦zuma malai, atremšas atkat atpakaļ J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 104.

Avots: EH I, 162

‡ atsêrstiês ² Dunika, Kal., genügend zum Besuch, zu Gast verweilen: nevar diezgan a. ("= nevar beigt sērst").

Avots: EH I, 164

atsêstiês [li. atsisė´sti], auch atsêdêt, sich hinsetzen: atsēduos bez darbiņa uz pelē̦ka akmentiņa BW. 9363. atsēsties! kas tev māju atduos? "Setze dich! Wer wird dir sein Haus abgeben", sagt man, indem einem eiligen Gast einen Stuhl reicht Tr.

Avots: ME I, 189

atskàistiês, sich satt ärgern: A. skaitās un atskaitās MWM. VII, 498.

Avots: ME I, 191

atslìegtiês ² [Kreuzburg; atsliêgties ² Salis, Wandsen], sich stützen, sich zurücklegen Smilt. kas tur atsliedzies aus. I, 22. sēdēja atsliedzamā krē̦slā, Lehnstuhl Lautb. [atsliegsies pie sava nama Hiob. 8, 15.]

Avots: ME I, 194

atsmuôstiês, für atmuosties, sehr verbreitet, auch in Gegenden, wo sonst das infigierte Reflexivpronomen nicht mehr gebräuchlich ist.

Avots: ME I, 194

atstìept,

2) (Gekrümmtes) wiederum gerade ausstrecken:
grib taisnu viņš a. līkušuo stàvu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 82. Refl. -tiês,

1): drusku jāatstiepjas, man muss sich ein wenig hinlegen (schlafen legen),
Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 172

atstìept [li. atstiẽpti], tr.,

1) von sich strecken:
kājas Antr. II, 80; lūpas, die Lippen aufwerfen;

2) ausstrecken, ausruhen lassen:
kaulus, luocekļus;

3) mit Mühe herbringen, herbeischleppen:
es atstiepšu bišu struopu ar me̦du LP. V, 175. Refl. -tiês,

1) sich ausstrecken:
sīka ve̦ca dē̦lu māte, gan tā taisna atstiepsies;

2) euphemist. für streben:
puisis kŗauj ar zuobinu, lai atstiepjas; kas atstiepies (tot), tas atstiepies LP. I, 112. In derselben Bed. auch ļipu atstiept LP. VI, 14.

Kļūdu labojums:
sich ausstrecken: sīka = wieder gerade werden:līka

Avots: ME I, 198

‡ attràustiês, sich mühsam, unbeholfen herbewegen Oknist: nu reiz tas resnis attrausies arī pie mums.

Avots: EH I, 176

‡ aûgstiena, = aûgstiene 1: daļu nuo Limbažu -Vilandes augstienas A. Melnalksnis Mazsalaca 9.

Avots: EH I, 184

aûgstiene, ‡

2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;

3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡

4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).

Avots: EH I, 184

aûgstiene, die Höhe, die Hochebene, das Plateau Zb. XVIII, 308; Siliņ.

Avots: ME I, 217

[augstiens Werssen, eine Öffnung in der Oberlage (griesti); vgl. li. augštinis dass.]

Avots: ME I, 217

‡ bīstiês, bīžuôs, bīduôs Laud. n. BIeIU., = bîtiês.

Avots: EH I, 223

blãukstiens, blaukšiens, der Knall, Schall, ein mit einem Schall verbundener Schlag: tur laikam kas smags krita; juo bija dzirdams liels blaukstiens. pielūkuo tikai, ka neizrausi kādu blaukstienu.

Avots: ME I, 310

‡ čâpstienis Warkl. "der beim Jappen hörbare Laut".

Avots: EH I, 287

‡ čàustiês ² Nautrē̦ni, -šuôs, -suôs, beabsichtigen, sich vornehmen etw. zu tun, sich vorbereiten: trīs gadus čaušas sievu jimt. čaušas uz tirgu.

Avots: EH I, 286

cikstiens, eine Strecke Weges, die mit Strauchwerk bedeckt ist Janš., Katzd.

Avots: ME I, 380

‡ čikstiens, = cikstiens (?): straignainā metā, kur ceļš gāja pa ... čikstieniem vien Janš. Mežv. ļ. Il, 252.

Avots: EH I, 290

čĩkstiens, das einmalige Knarren: laikam viņš maldījies čīkstienu dzirduot Etn. II, 89.

Avots: ME I, 416

[čir̂kstiens Selb., Kreuzb., čir̂kstiens ² Ruj., ein Milchstrahl beim Melken.]

Avots: ME I, 415

cìstiês: lai cīšas vie[nj uz māju Orellen; c. rad(īb)ās "in Kindesnöten sein" (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 276

cìstiês, cīstuos [doch kann cīstuos auch das Präsen zu cīties od. *cīstēties sein] od. cìšuos, Praet. cìtuos, ringen, streben, trachten, oft mit abhäng. Inf. od. pēc: ka viss, kas apkārtnē re̦dzams un dzīvs, pēc tevis cīstas JK. VII, 46. 8 stundu darba diena, pēc kuŗas tagad cīšas ārzemju fabriku strādnieki Etn. III, 125. cīties skuolā čakli mācīties Kaudz. M. viņš cītās tâ˙pat darīt SDP. V, 56. viņi cītušies savus zemes gabalus paplašināt LP. VII, 48. kas var ar viņiem (saviem tuvākiem) bē̦dāties, priecāties, cīsties, cerēt, ticēt, ja nuo viņiem ne˙kuo nezina? PA. pakaļ cīsties U. b. 93, 26. [Vgl. cīties.]

Avots: ME I, 392

‡ čukstiens PV., = ‡ čukstējiens: klusā čukstienā viņš pateica svarīgu ziņu.

Avots: EH I, 294

[dasêstiês Drsth., sich nebenan hinsetzen.]

Avots: ME I, 442

[dastìept Drsth., heranschleppen.]

Avots: ME I, 442

[destiês Kroppenhof bei Kokn., = dẽtiês 1 (?).]

Avots: ME I, 459

‡ drèksties ² (sic!) Auleja; -kšuôs,

1) mit geringem Erfolg arbeiten;

2) "ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties".

Avots: EH I, 333

gaisties, s. gaisteklis II.

Avots: ME I, 588

‡ gãrkstiens Dunika, einmaliges Röcheln: nuo slimnieka rīkles atskanēja g.

Avots: EH I, 390

‡ gaŗpìrkstnieks Serbig., = gaŗpìrkstis.

Avots: EH I, 386

ģesties, scherzen Bers. n. A. XIII, 81.

Avots: ME I, 697

I ģestiês U., missen, [nicht erreichen Wid. Aus li. (pasi)gesti].

Avots: ME I, 697

‡ ģiêstiês ² Gramsden, dünken, meinen tâ kâ ģiêžuos ² (Wurzel ģied-?) tevi kur redzējis.

Avots: EH I, 428

gruosties Spr., [böse sein, sich ärgerg Wid.].

Avots: ME I, 671

[ieblensties Für. I, anschauen.]

Avots: ME II, 4

ìebliestiês, sich hineinbegeben: Sveķītis pašā dienvidū pie viņa iebliedās Seibolt; vgl. bliezt II, 4.

Avots: ME II, 4

ìebriêst(iês),

1): iebriest, etwas quellen
St. 28; pēc zieda, kad mierīgs laiks, tad labība labi iebriest Saikava; ‡

2) iebriest, = iebrist, in Wolken untergehen
Strasden, Wandsen: saule iebriest, rītā būs lietus. vakar saule iebrieda.

Avots: EH I, 505

ìebriêst(iês), anquellen, anfangen zu quellen, schwellen, wachsen: graudiņi iebriedušies re̦snumā Zeif. Chr. II, 209. sāk iebriest ziedu pumpuri Konv. ² 1790. zirņi vēl nav pilnīgi iebriedušies Peņģ. Sakņu dārzs 65.

Avots: ME II, 5

[ìedvestiês, leicht aufseufzen: viņš drusku iedvesās Ruj., Bers.]

Avots: ME II, 12

ìeèlstiês, aufkkeuchen: smagi ieelsās vecis Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 14

ìegraustiês: auch (mit aũ ) Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 514

ìegraustiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu donnern, rollen: iegraudās piepēži bargi pē̦rkuons Kaudz. M. 290. Auch von der menschlichen Stimme gebraucht: Uoliņš iegraudās ar pilnu muti ē̦zdams Kaudz. M. 21.

Avots: ME II, 18

‡ ìejustiês, sich (hin)einfühlen: ie. uotra sāpēs Druw. ie. luomā, apstākļuos Riga u. a. nevarējām svešā pusē ie. (uns wohl fühlen), Golg. es nevarēju tai lieta ie. Ramkau:

Avots: EH I, 517

ìekniestiês, anfangen zu jucken N. - Peb.

Avots: ME II, 29

‡ ìemelstiês, sich verirren (?): vistas ieme̦lsušās runkuļuos Lubn.

Avots: EH I, 529

ìeprastiês, hinter etw. kommen, erlernen, Gewandheit erlangen: viņš iepraties kuoka darbu Janš. [iepratušies ar mācībām Janš. Dzimt. ² 444. ja zirgu mituošanā jau laikuus neiepruotuoties... 338.]

Avots: ME II, 53

[I ìesirtiês, - sirstuôs, - sīruôs Linden (Kurl.), zu grollen anfangen: tu esi iesīrusēs uz manām meitenēm Janš. Dzimtene I, 289.] kāpēc tu esi tāds iesīries? Apsk. I, 354.

Avots: ME II, 63

ìeskàistiês, auch ìeskàist Spr., zornig, böse werden: par tuo zirnēklis ieskaities vēl vairāk Etn. II, 176.

Avots: ME II, 64

ìesnaũstiês, einnicken, einschlummern: slimnieks bij iesnaudies Vēr. II, 313. Ungew. das Aktiv ìesnaust: es iesnaudīšu saldi MWM. X, 153.

Avots: ME II, 68

ìestìepiêns, die Spannung, der Zug; ar vienu iestiepienu od. vienā iestiepienā, in einem Zuge, unverwandt: skriet vienā iestiepienā. viņš gribēja pabraukt gaŗām vienā iestiepienā Kaudz. M. le̦dus gabali vienā iestiepienā steidzas gaŗām A. XII, 92. ar vienu pašu iestiepienu skatīties viņā A. XII, 814. izdzēra vienā iestiepienā šņabi Vīt. pūš vienā iestiepienā Vīt. 33. [zirgam bija tik viens iestiepiens, kad ve̦zums bij nuo dangas laukā Fest.]

Avots: ME II, 73

ìestìept, tr.,

1) etw. dehnen, recken, einspannen:
auklu iestiept vairāk vai mazāk Antrop. II, 109. tēviņš, kaklu iestiepis, raudzījās pa caurumu R. Sk. I, 28;

2) spannen:
viņš sēž, savas acis uz vienu vietiņu iestiepis Liev. skats bij stīvi iestiepts uz vienu vietu MWM. XI, 183;

3) herein -, hineinschleppen:
tik tikkuo varēja maisu iestiept klētī. [iestiept (= ielikt) tīklu Fest.] Refl. - tiês, sich erstrecken: e̦ze̦ra līkums iestiepās labi tālu lielajā mežā Blaum.

Avots: ME II, 73

ìetràustiês,

[1) schwerfällig und mühsam hineinsteigen
Lettg., Erlaa, Bers. (hier mit àu ² ), Schujen, Druw.]: tusnīdama un rauguodamās mamma nu bij ietraususēs gultā A. Up. [ietr. kuokā, ratuos Schujen, Sissegal;

2) sich allmählich hineinbewegen:
kuo tu ietrausies manā vietā? Heidenfeld.]

Avots: ME II, 83

[ìeveñstiês, schwerfällig, halb kriechend hineingelangen: tâ piedzēries, ka nevarēja ne ratuos ievensties Stenden.]

Avots: ME II, 87

ìevḕrsties, - šuôs, - suôs, sich einfinden, sich einschleichen: nezāles labībā viegli ievēršas Kand.

Avots: ME II, 88

ìevērstiês, bemerken, wahrnehmen: ieveries, sveša māte, kur nāk mani bāleliņi BW. 18983.

Avots: ME II, 88

ìezĩtiês, = ìepazĩtiês, kennen lernen: mēs labāki iezīsimies viens uotru B. Vēstn. [Bei Für. I unter zīt auch iezīt, = pazīt, kennen.]

Avots: ME II, 92

irstiês, prt. -suôs, -ĩjuôs, sich ärgern, zürnen (bes. in der Zstz. mit sa-): vai tad tu nu atkal irsies kâ dusmu pūce Naud. [Zu li. aršýtis "zornwütig toben"?]

Avots: ME I, 710

‡ izblenstiês "aussehen" Für, I; eine Zeitlang spähend umherschauen (nach etwas) Rutzau (mit eñ); "izmeklēties" NB.

Avots: EH I, 435

izèlstiês, schwer atmen, keuchen längere Zeit: ķēve apstājas, izelšas labu laiku LP. IV, 60.

Avots: ME I, 734

izgaustiês, lange wehklagen, jammern, fortwährend in den Ohren liegen: kuo es tad neizlūdzuos un neizgauduos Aps.

Avots: ME I, 737

‡ izgremstiês, aufhören zu maulen Für. I. Vgl. ‡ izgrem̃ztiês.

Avots: EH I, 449

izklim̂stiês ² Grühn., umherlaufen, umherirren, sich abquälen: e̦smu diezgan izklimtusies pa pasauli Alm. izklimties un izte̦kājies pa dienu Alm., Burtn.

Avots: ME I, 753

izpaustiês "?": katra (valsts) mazu brīdi stāv un izpaušas, drīz atkal iznīkst Manz. Post. I, 499.]

Avots: ME I, 778

izplenstiês, sich ver -, ausbreiten: tā izplendās pār visu tik bagātuo leišu un latviešu gara mantu RKr. X, 13. milzenim svārki izplendās, cēlās Wid. tie daudz tālāku izplenžas RKr. VIII, 11. drīz viņa (ķilda) izplensies pa visu zemi Lautb. [Vgl. li. išsplendu "werde breiter".]

Avots: ME I, 782

‡ izrastiês (li. išsiràsti),

1) herauskommen, sich einstellen
Frauenb.: vakarā atkal izruonies uz lauka!

2) entstehen:
kur tu tik svē̦ts izradies? Zaravič. citi sivē̦ni izruonas (sich erweisen?) taidi ar sausiem zuobiem Auleja.

Avots: EH I, 476

izsḕrstiês, zur Genüge, nach Herzenslust zu Gaste sein, gastieren: visu ziemu izsērsies Vāczemē LP. V, 101. diezgan izsērsies e̦smu LP. VI, 136.

Avots: ME I, 796

izskàistiês, zur Genüge, längere Zeit grollen: Antuons skaitās, izskaitās un atskaitās MWM. VII, 498.

Avots: ME I, 797

izsnaũstiês, ausschlummern: nu brangi izsnauduos.

Avots: ME I, 801

izstìebruôt, = izstiedzēt: rutki, [sīpuoli] izstiebruo [Bauske].

Kļūdu labojums:
= izstiedzēt = Blütenstengel entwickeln

Avots: ME I, 806

izstiêdzêt, intr., ins Kraut schiessen: lang und dünn auswachsen, in grossen Ranken ausschiessen: izstiedzējusi labība, kas izaugusi tieva un gaŗa. kartupeļu asni izstiedzējuši pagrabā. puķe izstiedz pakrēslī C., Smilt. tie īsti pagraba asni, bāli un izstiedzējuši A. XI, 470. sīkie bērziņi bij izstiedzējuši A. XVIII, 134. skuoluotājam tik jāstiepjas gaŗumā un tievumā, juo maizes kurvis stāv augsti un pēc tā stiepjuoties un staipuoties izstiedzē un izžūst kâ stāds, kam nav derīgas zemes DL.

Avots: ME I, 806

‡ izstiegt Segew., in grossen Ranken ausschiessen.

Avots: EH I, 483

[izstìelêt ² Warkl., = izstīlêt.]

Avots: ME I, 806

‡ izstìepiêns, einmaliges Ausstrecken: ar vienu ruokas izstiepienu.

Avots: EH I, 483

izstìept, ‡

4) "izmežģît" PlKur.

Avots: EH I, 483

izstìept (li. išstiẽpti), tr.,

1) ausspannen, ausdehnen, ausstrecken, ausrecken:
meitas aude̦klus izstiepj uz pļavu. izstiepj savu ruoku II Mos. 4, 4. sevišķi izstiepti tē̦luojis krustmātes viesmīlīguo namu A. XII, 39;

2) mit Mühe heraus -, hinausschleppen:
briedi nuo meža;

3) austrinken, ausstechen:
kannu alus U. Refl. - tiês, sich ausdehen, ausstrecken, ausrecken: cigārs pīpējuot izstiepjas vēl gaŗāks Kaudz. te piepēži izstiepjas gara ruoka LP. VII, 237. uz uotru nelaimi izstiepies, uz savu saraujies Kaudz. M. velc, vēzīti, izstiepies (Var.: izplēties), es turēšu atspēries BW. 28212. es pie viņa neiešu, lai viņš te manā priekšā vai izstieptuos Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
izstiepj uz pļavu = izstiepj uz pļavas

Avots: ME I, 806

‡ izvēm̂stiês ² (??), -šuôs, -suôs AP. "zur Genüge Unsinn schwatzen".

Avots: EH I, 494

I izveñstiês Stenden, Selg., = izvempties: nevarēja nuo grāvja izvensties.]

Avots: ME I, 827

II izveñstiês, sich wozu entwickeln, werden: uz skatuves varuot it ve̦cas sievas par jaunām izvensties Lautb.

Avots: ME I, 827

‡ klakstiens Warkl. "klakšiens".

Avots: EH I, 608

‡ *kļaustiês, s. pìekļaustiês.

Avots: EH I, 625

klun̂kstiẽns, klunkšķiẽns, das einmalige Schluckern einer Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume.

Avots: ME II, 236

‡ knakstiens, ein einmaliges Knakken: ... tikreiz rīklē tai kas ieknākstējās, tuos knakstienus Annele sāka skaitīt Brigadere Skarbos vējos 188.

Avots: EH I, 627

‡ *krestiês, zu erschliessen aus ‡ apkreties.

Avots: EH I, 650

‡ kristiem, auch in der Verbind. kristu k., k. šķē̦rsiem, Adv., = krustiẽm: k˙pārmîti gruoži Kaltenbr. zibsnis ve̦lk kristu k. Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89. krist[u] k. ze̦lta bōrda ap maseņas vainuceņ[u] BW. 5958. tik daudz ceļu k. šķē̦rsiem Sonnaxt.

Avots: EH I, 655, 656

‡ kristietis,* der Christ.

Avots: EH I, 656

‡ krustiela "?": uz krustielu (Querstrasse ? Kreuzweg?) vecenīte dabūja divus policejas vīrus Dünsb. Trīs romant. gad. 109.

Avots: EH I, 661

krustiẽm: vienu kuoku ieliek tâ, uotru k. pāri Orellen, k. šķē̦rsām kauli Behnen n. FBR. XVI, 149.

Avots: EH I, 661

krustiẽm, Instr. Pl. von krusts, auch krustãm, krustẽm, krustim, krustis (Instr. Pl.), kreuzweise: es savam kumeļam krustiem jūras sienu pļāvu BW. 28626. zaķim pārplīsuse lūpa krustim pušu LP. III, 98. mazs, mazs dīķītis, krustis pāri laipiņa RKr. VII, 978. krustiem (krustim, krustis), šķē̦rsām, kreuz und quer: muļķītis muldījās pa mežu krustiem (-im IV, 26), šķē̦rsām LP. V, 234. kur lai sagudruo, kad ne krustim, ne šķē̦rsām nezin. krustis kauli, šķē̦rsis kauli, pati miesa cauri spīd (Var.: krustim, šķē̦rsām kauli likti, pate miesa spīdēt spīd) RKr. VII, 647.

Avots: ME II, 289

kuñkstiêns, das Gestöhne, Gewinsel: pamanījis kunkstienus aiz lielām dzelzs durvīm LP. III, 58.

Avots: ME II, 315

‡ leistiês (li. léistis), = laîstiês 3: ķēneņš leidās braukāt Pas. VI, 102.

Avots: EH I, 731

mîkstiẽnenes, Gänsedistel (sonchus L.) RKr. II, 78.

Avots: ME II, 643

ņàukstiens, ņàukšķiens, ņaukšiens, das einmalige Katzengeschrei.

Avots: ME II, 896

‡ nevèstie (loc. s.),

1) ungemein:
n. liels Grawendahl, Heidenfeld;

2) "buojā, panīkumā" Heidenfeld: aizies n. (= izputēs).

Avots: EH II, 22

‡ nùobīstiês (vgl, unter nùobītiês

1): auch (> ostle. nūsabeist) Pas. XI, 120.

Avots: EH II, 32

‡ nùodrèkstiês ² Auleja "pluosuoties vai nedarbus daruot nuomuocīties".

Avots: EH II, 41

[nùodvestiês Ruj., Bers., Warkl. "nuopūsties".]

Avots: ME II, 779

‡ *nuogañstiês, erschrecken (intr.) Preiļi (Kur. Nehrung; nuo-si-ganst), Rutzau ( nuo-sa-gañst ). Ein Lituanismus (vgl. li. nusigąsti) od. Kuronismus.

Avots: EH II, 45

[nùopir̂stiês, (mit Behagen) einen Furz von sich geben: vedējiņi nuospirdās, nuo kumeļa nuolē̦kdami BW. 34479, 4.]

Avots: ME II, 829

[nùopistiês, (mit Behagen) den Geschlechtsakt vollziehen: dē̦lam tīk nuopisties BW. 35586. vienu reizi nuopisās, - visi kauli nuotrīcēja 34435.]

Avots: ME II, 829

‡ nùosirstiês, = nùosir̂ditiês: popi nuosirdās, kam jis atjēme juo drēbes Pas. XII, 211 (aus Preiļi).

Avots: EH II, 85

nùoskàistiês, in Hitze geraten, heftig erzürnen, sehr böse werden: nuoskaisties kâ žīda biezputra Grünh. viņš nuoskaities tīri zili me̦lns.

Avots: ME II, 847

‡ nùošķēstiês Bers. "= nùošķiêstiês": ka tik viņi tur nenuošķēžas ar dubļiem vai mē̦sliem!

Avots: EH II, 95

‡ nùostìebruôt "ar stiebriem pienest": visa laukmale nuostiebruota Baldohn.

Avots: EH II, 91

‡ nuostiedzinât Segew., beranken; überwuchern.

Avots: EH II, 91

‡ nuôstiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, die Entfernung, das Entferntsein.

Avots: EH II, 91

nùostiẽnêt, mit eisernen Stangen versperren, befestigen: dē̦ls uzgājis citas durvis, vēl vairāk nuostienē̦tas LP. III, 488.

Avots: ME II, 860

nùostìept, Refl. -tiês: pajāja gaŗam, kai guns vien nuostiepēs Pas. VII, 95.

Avots: EH II, 91

nùostìept, tr.,

1) hinstrecken, niederstrecken:
biju reiz nuostiepis briedi gar zemi Purap. [vilks ir beigts. es viņu nuostiepu Janš. Dzimtene ² II, 94;]

2) mit Mühe etw. hin-, herabschleppen:
viņš nuostiepa mucu uz upi;

[3) wegnehmen, wegstibitzen
Wid., Dond.];

4) langziehen, dehnen:
"pagastskuolä, Jānis nuostiepa MWM. X, 434;

[5) "gerade und schnell herunterlaufen":
zaķis nuostiepa vien nuo kalna Vank.] Refl. -tiês, sich hinziehen, sich hinstrecken: nuo debesīm krita zvaigzne gari nuostiepdamās A. XX, 121. šī ruobeža lai nuostiepjas I V Mos. 34, 11. balts un zils abiem nuostiepās gar acīm Blaum. nuostiepies, krepiert PS.

Avots: ME II, 860

‡ nuošvīkstiens, der Knall: sabiedē̦ti ar pātagas nošvīkstienu Janš. Bandavā II, 306.

Avots: EH II, 99

nùotraustiês,

1): uzkāpis kuokā, nevarēja vien n. lejā Druw.

Avots: EH II, 101

nùotraustiês,

1) [mühsam und schwerfällig heruntersteigen
Vīt., Vank., Jürg.]: žīds lēni nuotrausās nuo bukas Purap. viņš nuotrausās nuo lāvas B. Vēstn., [(mit àu) Serben, Peb., Lös., Selsau;

2) "nuotīrīties"(?) Kursiten.]

Avots: ME II, 876, 877

‡ nuoviestiês Kaugurciems "nuoirt, nuoplîst": linums nuoviešas pa˙visam nuost.

Avots: EH II, 108

[pacìstiês, sich ein wenig anstrengen od. Mühe geben: pacīšaties, lai darbu drīz var nuobeigt!]

Avots: ME III, 12

[padustiês, sich ausruhen U.]

Avots: ME III, 19

‡ pagaust(iês), eine Weile jammern: kādu [aiku pagaudu, tad apmierinājuos N.-Peb. viņš pagaudās un atkal aprima C., Ermes, Meselau.

Avots: EH II, 133

‡ panākstiene Tdz. 57779, = panāksniece (unter panãcnieki).

Avots: EH II, 159

[papestiês, ein wenig zanken: viņam tīk papesties Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 81

pãrêstiês, sich überessen, überfressen: rīstās kâ vilks, kas jē̦lu gaļu (od. jē̦las gaļas) pārēdies. ste̦n, kâ aknu pārēdies.

Avots: ME III, 155

pãrvìestiês, übersiedeln: smilts blusa pārviesusies uz Afriku Konv. ² 393.

Avots: ME III, 188

‡ pārmūstiês (?), aufwachen: visi pārzamūda (gespr. mit ostle. -myu- < -mū-) Pas. XII, 401 (ähnlich XIII, 97; XV, 277, 489, aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 207

pā`rrastiês, sich einfinden, nach Hause kommen: vīrs pārradies mājā LP. VII, 1038. zirgi vien pārradās AU.

Avots: ME III, 172

[pãrsêst(iês),

1) umsteigen, sich anderswo hinsetzen:
p. citā vietā;

2) sich setzen über:
p. pār diviem krē̦sliem; p. pār suolu.]

Avots: ME III, 174

pãrskàistiês, über die Massen böse, zornig werden: kungs pa˙visam pārskaities LP. V, 287.

Avots: ME III, 175

pãrstìept,

1): p. virvi pāri upei, maisu pāri sē̦tsvidum Oknist; ‡

2) reckend überanstrengen
Dunika: p. ruoku (kuo smagu ceļuot).

Avots: EH XIII, 212

pā`rstìept, nach Hause schleppen, mit Anstrengung heimtragen: tuos pārstiepis mājā LP. IV, 209.

Avots: ME III, 179

pãrstìept, tr., hinüberspannen: aude̦klu pār ratu jamtu. Refl. -tiês,

1) sich hinüberspannen:
tilts pārstiepies pār platuo upi Aps.;

2) sich streckend überanstrengen, sich überrecken.

Avots: ME III, 179

[paskàistiês, sich ein wenig erbosen: lai nu paskaišas!]

Avots: ME III, 99

pašķestiês, ein wenig zanken, keifen: tâ+pat pašķesties ar Grietu jau gan reizēm pašķetās ir viņš Vēr. II, 192.

Avots: ME III, 113

[pasnaũst(iês), eine Weile schlummern: p. kādu laiciņu.]

Avots: ME III, 104

pastiepiens: vienā pastiepienā Wessen "vienā sākumā".

Avots: EH XIII, 177

[pastiepiens "vienlaidu darījums" Wessen.]

Avots: ME III, 108

pastìept,

1): galuotni -as teicēja pastiepa FBR. XIX, 208. Refl. -tiês: atļaun man pazastiept! Pas. IX, 260.

Avots: EH XIII, 177

pastiept, tr.,

1) ein wenig recken, strecken:
aude̦klu, ruoku, kāju;

2) ein wenig, eine Strecke tragen, schleppen:
redzēs, vai varēs šuo maisu pastiept Kand. Refl. -tiês, sich ein wenig recken, strecken: cilvē̦ki savas debesis aizsniedz, pastiepdamies uz pirkstu galiem Vēr. I, 1231.

Avots: ME III, 108

[pàustiês ² , -šuôs, -suôs "lielīties" Warkl.]

Avots: ME III, 130

I paustiês: "puosties" (mit àu ² ) Warkl.: p. ceļā Vank. bē̦rni pausēs uz skuolu Skolas dorzs 25.

Avots: EH XIII, 185

I paustiês, -šuôs, -suôs, sich anschicken Dricē̦ni, Biržgalis, Birsen, sich schmücken: baznīcā nācis paušas ar jauniem svārkiem Manz. Post. I, 70. Zu pušķis?

Avots: ME III, 129

II pàustiês ² : auch Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 185

pestiês: auch Lubn., ("придираться") Sauken, ("meklēt ieme̦slu") Wessen. - Zur Bed. vgl. auch sapestiês.

Avots: EH XIII, 225

pestiês, -šuôs, -suôs, über einen mit Worten herfallen Infl. n. U., Bers., Nerft, Meiran: kuo tu pesies man virsū? tu pats redzi, ka nevaru palīdzēt! Schwanb.; Anlass zum Streit suchen Gr.-Buschhof: viņš pesās un pesās, kamē̦r sāka bārties Wessen. Zu li. pèšti "rupfen, zausen", gr. πέχω "zupfe, rupfe, kämme", la. pectere "kämmen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 16 f.

Avots: ME III, 204

pìeêst(iês), sich satt essen, sich voll essen: Sprw. pieēdis kâ vērpelīte. pieē̦dušam grūti strādāt. kad pelīte pieē̦dusi, tad graudiņš rūgts. nu tâ pieēdu kâ pa nabaga vīra kāzām Etn. 11, 45, kâ pa bajāra kāzām IV, 121, kâ pa sava tē̦va kāzām IV, 40. viņš pieēdās pilns līdz kaklam Dīcm. pas. v. I, 22, pieēdies ar lepnību, aufgeblasen von Stolz U.

Avots: ME III, 249

pìekaustiês, grabend hinzugelangen: izrakuši alu tik dziļu, ka varējuši nuo apakšas piekausties kungam klāt LP. V, 150.

Avots: ME III, 256

pìeklaust(iês) Spr., in Erfahrung bringen, hinhorchen.

Avots: ME III, 257

pìekļaustiês (?): viņi nevar citiem piekļausties Apsk. 1903, 109 (auch von Vank. und aus Alt-Rahden mit der Bed. von piekļauties, pieglausties mitgeteilt); fehlerhaft für piekļauties?

Avots: ME III, 258

pìekrestiês Wid., sich voll-, sattessen.

Avots: ME III, 259

pìerastiês, sich finden, einfinden, sich dazu-, hinzugesellen: man šī lieta pieradusēs, ich habe diese Sache gefunden Libek Pūķis 51. pieradās arī daži nuovada ļaudis, kam tika paklausīties Alm. Kaislību varā 127. mediniekam pieruonas jaunskungs LP. VII, 475. tam pieruodas biedrs I, 51. pieradās pilns (wurde voll von sich einfindenden Tänzern) plāns dancuotāju Rkr. XVI, 219. pieradies ve̦lns itin sadedzis LP. V, 131. cik nuodzeruot (nuo mucas), tik pieruonuoties V, 239.

Avots: ME III, 283

pìeskàistiês,

1) etwas zornig werden:
viņš ir drusku pieskaities;

2) kuo nu tik daudz pieskaitīsies? was soll man so viel zürnen?

Avots: ME III, 290

pìestìept,

1) hinzu-, herbeistrecken, -schleppen;

2) streckend anfüllen; vollschleppen.

Avots: ME III, 297

pìetraustiês, mühsam und schwerfällig hinzu-, herangelangen: baruoklis pietrausās pie siles Wolmarshof.

Avots: ME III, 305

pìeviestiês,

1) (wachsend) sich stark vermehren:
tur pieviesušās žurkas;

2) (wachsend) sich hinzugesellen:
pieviesušies jauni prusaki klāt.

Avots: ME III, 312

pìezîstiês,

1) sich ansaugen:
pie mana pakauša viņa piezīdās kâ ērce R. Sk. I, 123;

2) sich vollsaugen:
se̦sks nuokuostu trusīti un, piezīdies viņa asinis, apgultuos alā JR. III, 30. tukšā tā (spīgana) skrējuse ļuoti ātri, bet kad bijuse piezīdusēs piena, ... tad skrējiens gājis lē̦nām Etn. II, 88. (izkapts) asmens me̦lni-brūns, piezīdies lipīgas zāļu sulas J. Kļaviņš. - Von einem Betrunkenen sagt man "piezīdies kâ dēle" Etn. II, 62; auch: p. kâ uods.

Avots: ME III, 312, 313

pìlstìesa, das Hofgericht MWM. X, 418.

Avots: ME III, 217

I plikstiens, in acu plikstiens Ahs. (od. acu plikstiņš Sassm.), das Augenlid; vgl. plaksts und pliksnis II.

Avots: ME III, 345

II plikstiens, das eininalige Klatschen: laiks aizskrien kâ vēveŗa spuole, kâ plaukstas plikstiens Lub.

Avots: ME III, 345

pulkstienis (unter pùlkstenis),

2): mit ulˆ und iê ² Iw.

Avots: EH II, 324

pulkstiens (unter pùlkstenis),

1): auch BW. 8680, 1 var., Kal., NB.; vīra māmiņai p. mēles galiņā Tdz. 46677 (aus Felixberg). izdzirda pulkstiena skanēšanu Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 324

pustiesa, die Hälfte St.

Avots: ME III, 435

rakstiens,* das Schriftstück; Artikel einer Zeitung B. Vēstn. n. U.: šai rakstienā jau runāju par tuo Vēr. II, 879. tas ļuoti pievilcīgs rakstiens Seibolt. spriest bargu tiesu par visiem blēņu un briesmu rakstieniem B. Vēstn.

Avots: ME III, 474

ram̂stiês ² , -šuôs, -suôs, sich erheben; nach oben klettern Roop, Daugeln, "rausties" Bauske: "ramsies uz krāsni!" Pēteris ceļ un Andris ramšas Duomas IV, 348. Vgl. rem̃stiês.

Avots: ME III, 476

rem̃stiês: "(uz augšu) rāpties" (mit em̂ ² ) Misshof.

Avots: EH II, 365

remstiês, -šuôs, -suôs, sich langsam bewegen N.-Bergfried: juo tuvāk nāk mājam, juo biežāk Uciņam jāremšas atpakaļ uz ve̦zuma vidu J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 104. rem̃sies (= virzies) pruojām! Bauske. Vgl. ramstît.

Avots: ME III, 510

riestiês,

1) falzen, balzen:
kuŗā purvā būs medņiem riesties Upīte Medn. laiki;

2) "āvīties, dīdīties". Nebst riest(u)s, riestuot zu li. raĩstas "Brunstzeit" und (nach Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242) zur Wurzel von le. rikši (s. unter riksis); zur Bed. vgl. čech. tokati "balzen": le. tecêt "lauten" u. a.

Avots: ME III, 548

rīsties (?), haften, dafür stehen Für. I: lai viņi rīstas, sie mögen dafür stehen od. haften.

Avots: ME III, 540

ruostiês, s. rùosîtiês.

Avots: ME III, 583

sabliestiês,

1) konfus, blode werden :
suns sabliêdies ² Wandsen. stāvu sabliedusēs kâ jau kaunīga meita DL. Ciesa paņe̦m sabliedies atslē̦gu;

2) = sablīvēties Notk., Vank., (mit iê ²⁾ Schibbenhof.

Avots: ME III, 595

sacenstiês: kad pēc manis sacenties, tad suolījies iet pat nāvē par mani Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 3.

Avots: EH II, 399

sacenstiês, wetteifern, konkurrieren: viņi viens ar uotru sacensās naudas krāšanā A. v. J. 1893, S. 29. mākslenieki, kuŗiem bij jasacenšas konkursā Vēr. I, 1271.

Avots: ME III, 601

sacìstiês, kämpfen, wetteifern, konkurrieren Wid.

Avots: ME III, 603

‡ sačukstiens, ein zeitlich begrenztes Einanderzuflüstern: nakts tumsa ... bija pilna savādu drausmīgu sačukstienu Veselis Netic. Toma mīlest. 129.

Avots: EH XVI, 401

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME II, 634

saguostiês, saguozties "?": augšā debess me̦lls suguosās Diez, n. Plūd. Llv. II, 68. kad Vāraus saguozās pret... Diez.

Avots: ME II, 634

sa-irsiês, Part. praet., verärgert: diez, kas nu saimniecei ; . . sairsusēs; sabuozusēs vien staigā Etn. I, 31 (aus der Umgegend von Doblen).

Avots: ME II, 637

sanîstiês, sich verfeinden, in Streit geraten Spr., Wid.: brāļi sanīdās A. XXI, 598. saul[e] ar dievu sanīdās (Var.: ienaidā) BW. 33906 var. dē̦ls bijis sanīdies ar savu kaimiņu LP. VII, 912. cik viegli draudzenes, kuopā dzīvuojuot, varēja sanīsties A. v. J. 1902, S. 393.

Avots: ME II, 693

sapaustiês,

1) bei Bezzenberger
Le. Di. - St. 26, sich anheischig machen: div[i] bagāt[i] sasapausa (Var.: sasateice, sadzīrās, lielījās, saderēja) garu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4 var.;

2) "sapuosties" Welonen; sich bereit machen: nevari vien sapaustîes ceļā! Vank.

Avots: ME II, 697

sapàustiês, -žuôs, -duôs, sich aufblähen, aufdunsen, aufschwellen: maize ce̦puot labi sapaudusies Jürg.

Avots: ME II, 697

sapesties Gr. - Buschhof, = sakauties, sich durchprügeln.

Avots: ME II, 698

sapir̂stiês, einen (starken) Furz von sich geben BW. 35133: sapirdās tautu dē̦ls, manu pūru pace̦ldams 35563.

Avots: ME II, 700

sapistiês, den Geschlechtsakt vollziehen: sasapisa divas mušas BW. 35081, 3 var.

Avots: ME II, 700

sasêst(iês), sich (zusammen)setzen (von mehreren Subjekten ausgesagt): kāzenieki... sasēda gar galdu pie launaga BW. III, 1, S. 74. viesi sasēdās un sāka ēst 18. saiet visi istabā un sasēžas ap galdu 97. aiz galda sasēdās arī citi sievieši 89, te tikai četras vietas, bet... varam sasēst arī seši De̦glavs Rīga II, 1, 155. daži kristībnieki sasē̦duši uz sliekšņa LP. V, 190. naudas sargi jāj dažāduos luopuos sasē̦duši VII, 60. bērinieki nebija sasē̦duši braukt VII, 401. skauģu bē̦rni sasē̦duši mana ceļa maliņā BW. 13276, 2. me̦lni kraukļi sasē̦duši (Var.: satupuši) mana kapa maliņā 27574 var.

Avots: ME III, 729

saskàistiês: lai ar tuo cilvē̦ku ... nebūtu jāsaskaistas Lttic. 196.

Avots: EH XVI, 447

saskàistiês, zornig, ärgerlich werden, sich ereifern U.: kungs vēl vairāk saskaišas LP. V, 288. ļaunie gari saskaitušies VI, 197. lielkungs par puiku saskaistas un grūda tuo pie zuosīm VI, 276. Pē̦rkuonis bij ļuoti saskaities uz ļaudĩm VII, 356. Sprw.: saskaitìes kâ spunde. - Subst. saskaitums, der Zorn V.

Avots: ME III, 730

‡ sasprenstiês, sich (dat.) stemmen: saspre̦ndusēs ruokas sānuos Janš. Līgava I, 388. Vgl. saspriêst.

Avots: EH XVI, 450

‡ sastiebruôt,

1) Halme treiben (perfektiv):
labība jau sastiebruojusi Ekau, Grünw.;

2) mit Binsen vollwachsen:
pārtīrīja grāvjus, kas bija sastiebruojuši Sārts Str. 243.

Avots: EH XVI, 451

sastiedzêt,

1) "?": vai tās bargās salna (sic!) ruokas tavas lapas sastiedzēja? Treulands SDP. VIlI, 20;

2) = izstiedzêt Nötk. Mar., Sessw., A.-Schwanb., Allendorf, Salisb. u. a.;

3) Keime treiben machen:
s. sē̦klas Allendorf.

Avots: ME III, 748

sastìept, ‡

3) erreichen:
ce̦turtā klasē braukdami, varbūt abi sastiepjam mājas Jauns. Mana dzīve ³ 73. Refl. -tiês, ‡

2) sich recken:
kakli sastiepās un galvas pieliecās A. Upītis Laikmetu griežos II, 78. (zirgs) palēcās, tad sastiepās lēkšuot Sm. lapa 29.

Avots: EH XVI, 451

sastìept, tr.,

1) stark recken, strecken:
kaklu sastiepuse viņa skatījās Upītis Sieviete 143. platuo... smaidu ap sastieptajām lūpām A. XX, 47;

2) zusammenschleppen.
Refl. -tiês, schleppend sich überanstrengen: viņš par daudz sastiepies maisus.

Avots: ME III, 748

satràustiês ² ,

1) (schwerfällig) wohin steigen, sich hineinbemühen (von mehrern Subjekten)
Peb., Vank. Druw., Fehsen: s. kamanās Gr. - Buschhof, Fehteln. ļaudis satrausās uz skuju gultām, apsedzās,.. un gulēja Veselis Saules kapsē̦ta 97;

2) "saiet": satrausušies vienā stūrī Gr. - Buschhof; zusammenrücken (intr.): satraũšaties, lai es ar varu apsēsties! Erwalen;

3) "sich (langsam) ankleiden":
nevar vien satrausties Peb., Geistershof; "sich langsam und zögernd vorbereiten" (mit àu) Jürg.;

4) = saêstiês 1: tâ satrausies, ka vairs ne pakustēt nevar Serben.

Avots: ME III, 765

šaustiês L. (li. šiáuštis "sich sträuben"), sich die Haare zu Berge stehen lassen. Zu šausmas.

Avots: ME IV, 8

sirdēsties: "Apsk." ME. lII, 842 zu ersetzen durch "Apsk. 1903, S. 52".

Avots: EH II, 487

‡ *sir̂st(iês), zu erschliessen aus iesir̂st(iês) und ‡ nùosirstiês.

Avots: EH II, 489

skàistiês: prs. -šuôs AP., Kegeln, Orellen, Ruj., -stuôs AP., Lieven-Bersen, Meselau, N: Laitzen, Ramkau, Serbig., Siuxt; unbek. in Dunika, Talsen (wo dafür dusmuoties), Kortenhof, Zvirgzdine (wo dafür sirdīties); es tur ne˙kā nevaru darīt, ja viņš skaistas Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 58.

Avots: EH II, 498

skàistiês Neuenb. (in der Zstz. mit sa-), Wolm., skàistiês ² Kl., Meselau, skaîstiês ² Līn. (in der Zstz. mit sa-), Iw., skàišuôs Wolm. od. skaistuôs Glück (in der Zstz. mit ap-), U., skaituôs, bei St. und Bergm. n. U. auch skaist, sich ärgern U.; zürnen St., Bergm. n. U.; schelten, schmälen, sich zanken Ruj. n. Bergm.: kuo nu skaisties (skaities)? was ärgerst du dich U.? Zu kàist; aus den reflexiven Komposita ap-s-kaisties, nuo-s-kaisties u. a. ist ein Simplex skaist(ies) abstrahiert, indem man das -s- als zur Wurzel gehörig auffasste.

Avots: ME III, 866

sklaistiês (?), auseinanderlaufen Wid.

Avots: ME II, 881

skūpstiêns, der Kuss: cik jūsmu tavuos skūpstienuos! Rainis. glāsti un skūpstieni JR. IV, 65.

Avots: ME III, 908

skurstiens (unter skur̃stenis): auch Rutzau; (mēles) pakariet skurstienāt VL. aus NB. RKr. XX, 56.

Avots: EH II, 516

slaistiês, sich reckeln Kawall n. U.; wohl als ein tahmisches slaiste̦s aus slaistīties aufzufassen.

Avots: ME III, 914

šļakstiêns, das einmalige Plätschern, Spritzen: lietus šļakstieni Vēr. II, 432. duobji atskanēja bangu šļakstieni Vēr. v. J. 1904, S. 646.

Avots: ME IV, 62

šļur̂kstiens Saikava, Sessw., das Geräusch, das man hört, wenn man einen Stiefel anzieht, der Wasser enthält.

Avots: ME IV, 76

šmaũkstiens C., (mit àu ²⁾ Meiran, Sessw., šmàukstienis ² Warkl., der Schall vom Schlagen mit einer Rute oder Peitsche; der Schall von lautem Küssen (mit aũ) Bauske.

Avots: ME IV, 83

šmeikstiêns, das (einmalige) Knallen (der Peitsche): pātagas šmeikstienus dzirdē̦dama Krišs Laksts 8.

Avots: ME IV, 84

smilkstiêns, das einmalige Winseln: suņu smilkstieni A. Brigadere Daugava I, 826.

Avots: ME III, 963

‡ smuôstiês ² Frauenb. "früher als gewöhnlich aufstehen".

Avots: EH II, 541

šņukstiêns, das (leise) Aufweinen, der Schluchzer: satrīcinuoši šnukstieni Apsk. v. J. 1905, S. 341.

Avots: ME IV, 97

‡ spûstiês ² Lems., Salis, Seyershof, = atpùstiês, sich erholen.

Avots: EH II, 565

stie! sieh!: stie, kur viens laiž! sieh wo einer fährt! Homelshof, Ermes; eine andere Person aus Ermes kennt nur štiê.

Avots: ME IV, 1077

stieba, die Ohnmacht, Gelstesabwesenheit Wid.; zu stibt.

Avots: ME IV, 1077

stieblaks Segewold, eine untersetzte Mannsperson. Zur Wurzel von stiebrs?

Avots: ME IV, 1077

*stiêbra ² od. *stiêbre ² ein Kartoffel- od. Strohhaufen Ugalen n. FBR. VII, 22. Etwa mit Metathese aus tahm. *stierba resp. *stierbe < stirba (s. dies)?

Avots: ME IV, 1077

‡ stiebraine Bankins Šis un tas I, № 9, = stiebriêns.

Avots: EH II, 583

stiebraîns, schilfig Brasche.

Avots: ME IV, 1077

‡ stiebraite Kurmene, eine mit stiebri bewachsene kleine Insel od. ein solches Flussufer.

Avots: EH II, 583

stiebrãjs, ein Ort mit stiebri: niedrāji un stiebrāji Konv. ² 2320; stiêbrāji ² "stiebru augi" Bauske.

Avots: ME IV, 1077

stiêbre ² (unter *stiêbra ² ): ein mit Stroh bedeckter und obendrein mit Erde überschütteter Gemüse- od. Kartoffelhaufen auf dem Felde Iw.

Avots: EH II, 583

stiebriêns Brasche, stiebriene, das Röhricht Brasche: dze̦nat guovis stiebrienē (Var.: niedrājā)! BW. 2910, 4.

Avots: ME IV, 1077

stìebris ² (unter stìebrs),

1): kviešu stiebrīši Rainis Dz. un d. II, 165.

Avots: EH II, 583

stiebruôt, intr.,

1) stìebruôt C., Nötk., Jürg., Trik., Schujen, Smilten, Sermus, Wohlfahrt, Wenden, Wrangelshof, stiêbruôt 2 Widdrisch, Sessau, Roop, Ekau, Grünwald, A. - Autz, Wahnen, Neuhausen, (mit ìe ² ) Sessw., Selsau, Kokn., Aahof, Stomersee, Schwanb., Halme treiben: labība stiebruo Mar., Bolwen, Dünhof. rudzi sāk stiebruot;

2) stiebri (Binsen, Schilf, Halme) pflücken, schneiden, sammeln
(mit -ìe-) Smilt., Nötk., Serbigal: bē̦rni aizgāja stiebruot Serbigal, Wainsel, Erlaa.

Avots: ME IV, 1078

stìebrs,

1): (rudzim) viens stiebriņš BW. 27910. rudzi jau me̦tas stiêbruos ² Frauenb.;

2): juncus effusus (mit iê ² ) Dunika; die Binse
Nötk.; scirpus lacustris (mit ìe ² ) Oknist; juncus effusus, j. conglomeratus Ramkau; "sauss, pakaišiem pļaujams, neauglīgā, nekuoptā zemē un aizaugušuos grāvjuos auguošs augs" (mit ìe ² ) Warkl.; stiebru krê̦slu BW. 23252. stiebru juostu es apjuozu 4580, 4. ņiedru sijas, stiebru klūgas 13637. suņa stiebri, purva grīslis 32367, 4 var. ņiedrā kāru vaiņuceņu, stiebrā mauču gradzineņu 6150, 2.

Avots: EH II, 583

stìebrs Wolm., PS., C., Jürg., Ermes, Schujen, stiebrs ² Kl., Adl., Schwanb., Golg., Lis., Lubn., Saikava, Pilda, Kr., stiêbrs ² Iw., Widdrisch, Ruj., Salis, stiebris Spr., stiebris ² Warkh.,

1) stiebris Glück, der Halm (jeder runde Halm
Mag. IV, 2, 41): Sprw. divi vārpas uz viena stiebra neaug. septiņ[as] vārpas izauga nuo vienu stiebri Glück I Mos. 41, 22. apakš... linu stiebrīšiem, kas... uz jumtu izklāti bija Jos. 2, 6. zâles stiebriņi Vēr. I, 1172 (ähnlich S. 1285);

2) die Binse (scirpus L.)
RKr. II, 77, U.; die Simse (juncus L.) RKr. II, 72, U.; stiebri, das Schilf N. - Bartau n. Janš. Nīca 28; e̦ze̦ra stiebri, See - Binse (scirpus lacustris L.) RKr. II, 78; suņu stiebri, Schierling (conium maculatum) Mag. IV; 2, 79, Konv. ² 4072: ar stiebru krē̦slu A. Upītis Dzim. rītā 5. pa˙visam gaiši dze̦lte̦ns - bē̦rza lapās un suņu stiebru zieduos Etn. III, 58;

3) stiebris Glück, das Rohr
U.: deve tam vienu niedres stiebri Glück Matth. 27, 29;

4) der Flintenlauf
U.;

5) stiebriņš, die Zigarettenhtilse:
kastītes ar tabaku un stiebriņiem A. v. J. 1896, S. 751;

6) der Rüssel
(?): kukaiņa sūcamais stiebriņš SDP. VIII, 46. Gewöhnlich (so zuletzt bei Trautmann Wrtb. 284 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 624 f.) mit li. stem̃bras identifiziert; in diesem Fall aber sollte man ein le. *stè̦mbrs (vgl. stambans) erwarten. Somit eher zu li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten", stiebas "Stock", le. stiba (s. dies)?

Avots: ME IV, 1077, 1078

stiebs (woher?), hoher Baumstumpf bei Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16; vgl. stiebrs, li. stíebas.

Avots: ME IV, 1078

stiedzêt, -ẽju,

1) stiêdzêt C., PS., Walk, Wrangelshof, Wolmarshof, Serbigal, Smilt., Lis., stiêdzêt ² Widdrisch, Hofzumberge, intr., = stīdzēt 2: kartupeļi, labība, puķes, graudi stiedzē;

2) auch stiedzinât Aiviekste, tr., keimen machen
(mit iê) Selsau, Aahof, Schwanb., Erlaa, Odensee, Neugut: stiêdzēt ² kartupeļus MSil., Widdrisch;

3) lang ausschiessen lassen
Nötk. (mit iê);

4) (der Infinitiv unbekannt) lang auswachsen, sich ausbreiten:
mežs stiêg ² vie˙nādi tāļāk Segewold. Refl. -tiês, = stiedzêt 1 Nötk. (mit iê), Bauske (mit iê ^2): kam mūžs bez viņas tumsā stiedzējies Rainis Vēja n. l. 102. Zu stīgt.

Avots: ME IV, 1078

stiẽģelis: auch Iw., Lesten, Pilten, Popen, Puhren, Rojen, Schnehpeln, Strasden, Plw. I, 108, 111, 129, 131, 133, 145, 149, 157, 166, 170, 225, 253, 264, 293, BW. 31874, 3, 4, 5.

Avots: EH II, 583

stiẽģelis Schlehk n. FBR. VII, 42, Rothof n. FBR. VIII, 121, Dond., Wandsen, Dunika, Nigr., Gramsden, Frauenb., Kurs., Siuxt, stieģelis Glück, U., V., = tieģelis, der Ziegelstein.

Avots: ME IV, 1078

stieģelniẽks A. XI, 570, Dond., der Ziegelbrenner.

Avots: ME IV, 1078

stìegna Schujen, (mit iê ² ) Roop, (mit ìe ² ) Lennew., = stiegnājs.

Avots: ME IV, 1078

stìegņa Nötk., Alksn. - Zund., = stiegnājs.

Avots: ME IV, 1078

stìegnājs ² Lubn., stiêgnājs ² Bauske, der Morast, eine einschiessende Stelle: kājas stiegnājā neiešu mīt JR. V, 71.

Avots: ME IV, 1078

stiegnẽjums, eine einschiessende Stelle: zinu purva purvmalītes, stiegnējuma (Var.: staigumiņa) nezināju BW. 10644, 7 var.

Avots: ME IV, 1078

stiegns,

1): auch (mit ie ) Stuhrhof; ‡

2) stiegns, eine einschiessende Stelle
Stuhrhof.

Avots: EH II, 583

stìegns Sermus, Schujen, Nötk., (mit ìe ² ) Lennew., Lubn., Kokn., Adl., (mit iê ² ) Bershof, Roop, = staig(n)s: brienu stiegnu (auch in Bers., Ronneb., Laud., Mar., Drosth., Fehteln, Baldohn, Memelshof) purvu BW. 10106, l.

Avots: ME IV, 1078

stiêgra Lis., Golg., Adl., Saikava, Lubn., Bers., stiêgrs Schwanb., die Sehne: ruoku stiegras kâ nuo dzelzs pītas Niedra A. v. J. 1898, No 7, S. 7. tirpuoņa izgāja... caur ruoku stiegrām A. XX, 770. kāju stiegras (auch in N. - Peb.) sāpīgi sarāvās A. v. J. 1899, S. 263. kakla stiegras sāp A. XV, 251. vilka stiegras nuo miesas laukā XX, 290. stuopa sastāv nuo kuoka, starp kuŗa abiem galiem ir piestiprināla stiegra Konv. ² 4036. Wohl zu stiga.

Avots: ME IV, 1078

stiêgrains Lis., Golg., sehnig: stiegraina ruoka Ezeriņš Leijerk. lI, 231 (ähnlich: Niedra Zemn. dē̦ls 74; Plūd. Rakstn. II, 310; Aps.). stiegraini pirksti Niedra. stiegrainās, sutā izbriedušās plaukstas Duomas IV, 355. briesmīgi stāvi - stiegraini, dzīslaini A. v. J. 1896, S. 753. izdilis, stiegrains vecis Ezeriņš Leijerk. II, 7. Andrejs slaids, sausnēji stiegrains Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME IV, 1078

stiegrs (ein hleologismus?), = stiegrains: stiegras uozuolsaknes Duomas 11, 369. miesa tapa dzīslaināka, stiegrāka Veselis Daugava l, 425.

Avots: ME IV, 1078

‡ I stìegt ² (?) Kokn. "= stigt".

Avots: EH II, 583

‡ *II stiegt, zu erschliessen aus ‡ izstiegt.

Avots: EH II, 583

stìegums, ‡

2) "eine ausgebrannte Stelle im Walde"
(??) Kokn.

Avots: EH II, 583

stìegums Nötk., Alksn. - Zund., = staigums.

Avots: ME IV, 1078

*stielêt, zu erschliessen aus izstielêt. Refl. -tiês, sich widersetzen Preekuln; zu stīlêt.

Avots: ME IV, 1078

‡ stiena, = stiẽnis I: kalu dze̦lzu stienas gar ... e̦zariņu BW. 11783, 2 (aus Sauken).

Avots: EH II, 583

stiẽne (unter stiẽnis),

1): auch Seyershof.

Avots: EH II, 583

stiẽnêt, -êju ciêti, mit einer Eisenstange schtiessen: stienē duris cieti! Salis, Widdrisch,

Avots: ME IV, 1078

stiẽnis,

1): Radeisen, Schlittensohleneisen
BielU.: stieņiem kalu ritentiņu BW. 16368,

Avots: EH II, 583

stiẽnis C., stìenis ² Prl., stiẽne Karls.,

1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;

2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;

3) die Brechstange
Kurl. n. U.;

4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi

und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".

Avots: ME IV, 1078, 1079

‡ *stiẽņuôt, zu erschliessen aus àizstiẽņuôt und ‡ apstieņuôt.

Avots: EH II, 583

stiens (unter stiẽnis 1): stiena kalējam BW. 21318 var.

Avots: EH II, 583

stienūzis, eine Hofsschenke ohne Stadolle (eigentl. ein Steinhaus) U.; aus mnd. stēnhūs "Steinhaus".

Avots: ME IV, 1079

stiepa: auch Wessen.

Avots: EH II, 583

*stiepa, = stĩpa: sastiepuoja (kannu) ar sudraba stiepiņām (Var.: stīpiņām) BW. 32934 var. (aus Kaltenbrunn).

Avots: ME IV, 1079

stiepači Lindenhof, Freudenberg, eine Art (kleinere) Fische.

Avots: ME IV, 1079

‡ stiepals Grünh. "gabals": s. gaļas.

Avots: EH II, 583

‡ stiepât Wessen. = stĩpât I.

Avots: EH II, 583

stiepats,

2): auch Lng. (unter alands).

Avots: EH II, 583

stiepats,

1) der Alant (inula helenium L.)
RKr. II, 72, Konv. ¹ 48;

2) ein Fisch, Alantsbleyer
L., St.; Dickkopf, Turle, Grosskopf (leuciscus cephalus L.) RKr. VIII, 104. Die Bed. 1 in RKr. und Konv. kann auf missverstandenem "Alant" bei U. beruhen; sicher belegt ist also nur die Bed. 2.

Avots: ME IV, 1079

stiepeniski, Adv., (schwer) schleppend: stiepeniski nest, stiept Fest.

Avots: ME IV, 1079

stiepība,* das Gedehntsein, Gelängtsein: valuodâ ieviesās... vārdu stiepība M. Arons R. Ziņas 1925, No vom 21. / III.

Avots: ME IV, 1079

stìepiêns,

1) das (zeitlich begrenzte) Recken, Strecken, Dehnen;

2) das (zeitlich begrenzte) Schleppen, Tragen
Fest.: bija gan tas kuopā ar ķeselēm stiepiens Aps. I, 28;

3) Galopp:
zaķis gājis tâ˙pat savu stiepienu kâ iesācis Upīte Medn. laiki 81. zirgam viens stiepiens: pie ve̦lna pils klāt LP. IV, 156. jāšu pilnā stiepienā Pasaules lāp. 88. pilnuos stiepienuos, in vollem Galopp Jürg., Nigr. jātre̦nc zirgs naktī gar kapsē̦tu vienuos stiepienuos Kaudz. M. 384.

Avots: ME IV, 1079

stiepîgs, sich dehnend, streckend, elastisch: ar stiepīgu gumijas bumerangu Veselis Netic. Tuoma mīlest. 170.

Avots: ME IV, 1079

stìepinât Nötk., (mit ìe ² ) Lubn., in die Länge dehnen: tautiet[i]s mani dzītin dzina...; stiepin[i], dievs, man kājiņu, klupin[i] tautas kumeliņu! BW. 22656; stiêpinât ² "(ein verrenktes Glied) wiederholt (zurecht) recken" Bauske.

Avots: ME IV, 1079

stiêpiņuôs ² (loc. pl.), im Galopp: brauksim... viņam pakaļ un laidīsim tâ, kâ viņš laidīs. ja vajadzīgs, lai iet arī pilnuos stiepiņuos! Janš. Bandavā II, 299.

Avots: ME IV, 1079

‡ stieple,* der Draht: stiepļu rituļu kaudzi Bigaunc. 65.

Avots: EH II, 583

stiepnagi (?), junge Hühner Treppenhof.

Avots: ME IV, 1079

‡ stiepne* Jauns. Raksti VIII, 111, der Draht.

Avots: EH II, 583

‡ *stiepuôt, zu erschliessen aus sastiepuoja (unter *stiepa).

Avots: EH II, 583

stiepuôts "?": kâ milzu šķē̦pa stiepuots asmens Duomas II, 313.

Avots: ME IV, 1080

stìepšus, Adv., zur Verstärkung von stìept: kâ stiepšus vien aizstiepās Aps. III, 20.

Avots: ME IV, 1079

stìept,

3): auch (mit ìe ² ) Kaltenbr.; ‡

5) aushalten, am Leben bleiben:
līdz pavasarim tuomē̦r vēl duomāju s. (sagt ein Schwindsüchtiger) A. Upītis Laikmetu griežos 1, 202 (ähnlich 138). Refl. -tiês,

1): kaut uzlijis! tad viss sāktu s. (wachsen)
Saikava. nuolējās kâ dumji; ūdens vien stiepēs pa gaisu Saikava.

Avots: EH II, 583

stiept (li. stiẽpti "recken"), stìepju, stìepu,

1) tr., recken, strecken, dehnen, ausspannen
U.: dzīrās miezis ar apini garām suolu mani stiept BW. 19643. stiep garu lūpu! RKr. XVI, 128. dzelzs stiepjuot... stiprāka par kuoku Konv. ² 685. Sprw.: daudz suņu drīz zaķi stiepj. (fig.) stiepjams teiciens MWM. VI, 20, ein dehnbarer Begriff;

2) tr., schwer tragen, schleppen; führen:
vīrelis stiepis naudas puôdu laukā Pasaules lāp. 89. laiva jāstiepj... pa sausumu Antrop. II, 71. ve̦lns stiepj atspēries šķirstu LP. IV, 182. kur tas saimnieks tuo zē̦nu stiepj? III, 96;

3) intr., gestreckt, eilig laufen:
dē̦ls... stiepj uz mājām LP. IV, 46. zaķis sāk stiept vēl ātrāki Plūd. LR. III, 72;

4) trinken:
stiep cauri līdz dibinam! būs kurāža Alm. Kaislību varā 82. Refl. -tiês,

1) sich strecken
U., sich dehnen; in die Höhe schiessen U.: augumā stiepties St. abpus... gravai stiepjas kalnu rinda LP. VI, 206. viņas lūpas stiepās katram pretim Krišs Laksts 3. savārījums nuo pētersīļu sē̦klām paliek glums un sāk stiepties, kad maisa Etn. I, 84. piens tikai stiepjuoties vien LP. VII, 572. zils un zaļš vien gar acīm stiepās Baltpurviņš I, 26. tu vēl stiepsies garumā un re̦snumā Alm. Kaislību varā 20;

2) gestreckt, mit Anstrengung, Eile laufen
U.: zaķis stiepjas St., der Hase nimmt Reissaus. pruojām stiepties, sich davonmachen U. zirgs pa[r] grāvi stiepjas St., das Pferd setzt über den Graben. ar zaķu ādas pastalām pruojām stiepties, ängstlich davonlaufen Br. sak. v. 1488;

3) sich bemühen, streben
U.: gan es vēl turpmāk stiepšuos St., ich werde mich noch wohl weiter behelfen. - Subst. stìepšana,

1) das Recken, Strecken, Dehnen;

2) das Schleppen;
stìepšanâs, das Sich - Strekken, Sich - Dehnen; stìepums,

1) das beendete Strecken, Dehnen; das Gestreckte, Ausgedehnte;
lietus līst vienā stiepumā, es regnet in einem fort Celm.;

2) das beendete Schleppen
Spr.; das Geschleppte; stìepẽjs,

1) einer, der
(sich U.) streckt, reckt; Recken und Dehnen in den Gliedern U.: man tāds stiepējs kauluos U.;

2) ein Schleppender;
stìepẽjiês, wer sich reckt, streckt, dehnt. Nebst stàipît nach Zubatý Bähm. Sitzungsber, 1895, XVI, 19 und Trautmann Wrtb. 287 zur Wurzel von stiprs. Zur Bed. vgl. li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten": le. stibt "betäubt werden" u. a.

Avots: ME IV, 1079, 1080

stiepulis,

1) der Faden (beim Spinnen)
Spr.;

2) ein dünnes Wölkchen
Spr.

Avots: ME IV, 1080

stiepuļuôt, ausdehnen, ausrecken, ausstrecken Spr. Refl. -tiês, sich ausdehnen, ausstrecken Spr.

Avots: ME IV, 1080

stierbele U., = stērbele; aus einer ostle. Mundart mit ie aus ē ?

Avots: ME IV, 1080

‡ stiẽrbs Frauenb., = stìebrs. Durch Metathese aus stiebrs od. aus *stir̃bs?

Avots: EH II, 583

stiere, das Spazieren, der Spaziergang Spr.

Avots: ME IV, 1080

stìerêt ² Kl., Bers., Odensee, -ẽju, = cierêt, sierêt, spazieren Spr., stolz einhergehen Wessen: stierē (Var.: cierē)... jājējiņi, ze̦lta kurpes kājiņā BW. 32495 var.

Avots: ME IV, 1080

stierna,

1) = stienis, eine Eisenstange (stiẽrna) Ruj., (stiẽrnis) Ronneb., Smilt., Trik.; eine Brechstange (stierna u. stierns) Ruj., Smilt., Ronneb. n. U.;

2) der Eisbock, das Gerüste zur Abwehr der Beschädigung von Brücken durch Eismassen
L., (stierna u. stierns) U. Mit sekundärem r; vgl. stienis.

Avots: ME IV, 1080

‡ stiẽrne Seyershof, = stierna 1.

Avots: EH II, 583

stiernis (unter stierna 1): auch Pas. VIII, 415 (aus Planhof).

Avots: EH II, 583

‡ stiẽrnũzis Frauenb. "kapliča".

Avots: EH II, 583

‡ stìeškât ² ,

1) = tìešķêt ² I Nautrēni, Pilda;

2) essen
(scherzhaft) Nautrēni.

Avots: EH II, 583

‡ stìešks ² Nautrēni, eine Steppnaht: smalks s.

Avots: EH II, 583

‡ sũrstiens Lems., Seyershof, leichter Schmerz: s. rīklē.

Avots: EH II, 609

svārstiens, Schwingung MWM. X, 124: lē̦ni ūdens svārstieni Jauna R. IV, 149.

Avots: ME III, 1145

sviestiês, = svîst 1: gaisma sviežas U. (unter gaisma).

Avots: ME III, 1166

švīkstiens (unter švīksts 2): kuŗš laidis švīkstienu, tam teicis: "nepūt! nav jau karsts" Pas. XII, 398.

Avots: EH II, 662

švipstiens Vīt., schnell Erzähltes (vai tik vien bij tā švipstiena?); ein misslungener, schwacher Pfiff; eine Art Nebengeräusch beim Sprechen.

Avots: ME IV, 117

švukstiens, švukstins Wessen, ein Nichts: nuo tā darba iznāca tik švukstiens.

Avots: ME IV, 120

tiestiešam, Adv., verstärktes tiešām, wirklich, wahrhaftig: tiestiešam tas nuotiks Manz. Post. I, 123. pestītājs e̦suots tiestiešam nuo miruogiem augšams cēlies 407.

Avots: ME IV, 215

‡ uzblenstiês Lng. (unter blensties; mit dial. ūz-) "aufsehen".

Avots: EH II, 718

‡ uzbliestiês, = uzblīzt: (pūslis) uzbliedīsies kâ liela, apaļa bumba Kronvalda A. Kopoti raksti 156.

Avots: EH II, 718

uzcìstiês, wohin streben L., sich beeifern: vajag vairāk uzcīsties.

Avots: ME IV, 321

uzkaistiês Stenden, zu schmerzen anfangen: tik˙līdz viņam kas uzkaitās, viņš meklēja ārsta. Reflexivform zu uzkàist?

Avots: ME IV, 338

uzkremstiês, (grundlos) auf jem. böse werden: viņš saviem gājējiem uzkremties Golg., Schwanb.

Avots: ME IV, 344

uzmelstiês uz kuo Kurmene "unablässig etwas haben wollen und fordern (prasīt)". Zur Wurzel von samaldît III.

Avots: ME IV, 358

uzpraũstiês Nigr., sich abwaschend sich schöner machen: es e̦smu tāda nuoruškuse... es skriešu uzprausties Janš. Bandavā I, 67. sveša cilvē̦ka priekšā stāvēt tādā svārķelī un basām kājām! steidzies, tūlin uzprausies! 70. pašas uzpraušas un skaisti uzģērbjas II, 169. uzraujies, uzprausies nu mudīgi! Apsk. v. J. 1903, S. 150. nuomazgājās, uzprausās, saģērbās pate Janš. Mežv, ļ. II, 267. Zu li. praũsti "(das Gesicht) waschen", le. prusnas (s. dies) u. a., wenn es nicht (der Intonation wegen!) aus dem Li. entlehnt ist.

Avots: ME IV, 368

‡ uzram̂stiês ² Behnen n. FBR. XVI, 156, sich erheben: (pakritušais) sargs uzramsies augšā.

Avots: EH II, 731

uzrastiês: ne˙sen uzradies krieviem komponists Skŗabins Austriņš Raksti V, 64. baltajām (puķēm) zieduos uzradās pa sarkanam plankumam A. Upītis Pirmā nakts 76.

Avots: EH II, 731

uzrastiês, sich einstellen, sich (unerwartet) einfinden: var˙būt ka... tavam brāļam uzruodas prāts A. v. J. 1902, S. 393. ve̦lns viņu ziņa, kur tās uzradušās MWM. XI, 222. nezin nuo kurienes uzradies vācietis Domas I, 1011.

Avots: ME IV, 371

uzremstiês "= uzràptiês (ein wenig gutmütig - spöttisch)" Grünwald.

Avots: ME IV, 373

uzskàistiês: "lai viņas iet!" ve̦ctē̦vs uzskaitās (sagte erbost) Sārts Druvas san 68.

Avots: EH II, 733

uzskàistiês, (nicht sehr) zornig, böse werden Spr.: uzskaities uz mani Ar. drusku uzskaitusies Saul. III, 115 (ähnlich A. XX, 36; Upīte Medn. laiki 108). tâ kâ uzskaities Kaudz. Izjurieši 276. par kuo apsargi uzskaitās Jaunie mērn. laiki III, 47.

Avots: ME IV, 377

uzstìept,

1) aufspannen
Dr.: u. ādu bungām;

2) hinaufschleppen:
u. maisu pa trepēm augšā. Refl. -tiês, sich ausstrecken auf Spr.: u. uz mūrīša.

Avots: ME IV, 385

uztraustiês, mühsam hinaufklettern Fistehlen u. a.: uztrausties uz ve̦zuma, kuokā.

Avots: ME IV, 393

uzveñstiês Stenden, Wandsen, mit Mühe (kletternd, sich wälzend) hinaufgetangen: u. uz kāpšļa Stenden. dzē̦rājs ar pūlēm uzvendās uz grāvja malas Stenden.

Avots: ME IV, 397, 398

uzviestiês,

1) sich auf etw. einfinden:
kāpuri uzviesušies uz kāpuostiem Mahlup;

2) sich als etw. aufwerfen:
viņš uzviêsies ² uotram par kungu Bauske.

Avots: ME IV, 400

vēstiês,

1) = vèrsties, sich wenden Erlaa: maniem brāļiem zemes lietas vēšas: tie ē̦das, nīdas, skaldās, raujas, plêšas Blaum.;

2) "= viesties, vairuoties" (??) Nötk. (mit è).

Avots: ME IV, 571

‡ *viêrstiês ² , zu erschliessen aus ‡ ieviêrstiês ² .

Avots: EH II, 797

I viestiês,

1) abreissen
(intr.), sich abtrennen: linums vìegli vìešas nuost nuo tīkla malām Kaugurciems. Erinnert an riest III 4; vgl. viest (= riest) krūmu, ce̦ru unter viest I;

2) "?": ē̦na pakaļ viešas (= duodas) Ar. Zur Wurzel von viesulis?

Avots: ME IV, 671

II viestiês (?) "?": varbūt šìs vē̦sums cita dēļ vēl viedās (oder III p. prs. zu vìedêt ?) Juris Brasa 253.

Avots: ME IV, 671

vìrspìlstìesa "Oberhauptmannsgericht" LKVv.

Avots: ME IV, 614

vìrstìesa, das obere Gericht: zemes virstiesa Konv. ² 418, das Oberlandgericht. kara virstiesa, das obere Kriegsgericht. viņš bija padsmitām reižu bijis virstiesā MWM. VIII, 590.

Avots: ME IV, 614

vîstiês (?) Lenzenhof, Smilt., Wenden, (mit ì ² ) Adl., -stuôs, -suôs, = vīkstiês, vīkštiês U., Vīt.: mēs vīkšāmies uz iziešanu; viņš arī vīsās Vīt.; "sich langsam vorbereiten (taisīties) " Kalz. (mit î ); " "tūļāties" (mit ì ² ) Aiviekste.

Avots: ME IV, 644

žākstiês (??), sich necken, alberieren U.

Avots: ME IV, 796

žvakstiens, ein (kurzer) dumpfer Schall: skan cirvja žvakstieni A. Up. J. l. 3.

Avots: ME IV, 841

žvākstiêns, ein dumpfer Schall: izdzird tādu žvākstienu LP. VII, 545, Etn. II, 89.

Avots: ME IV, 843

‡ žvīkstiens "?": skanēja ķērcieni, lamas un žvīkstieni A. Upītis Pirmā nakts 246.

Avots: EH II, 824

sirdēsties, sirdē̦stuoties L., Herzeleid haben, sich mühen, kümmern, grämen Für. I: nuo tās lielās bļaušanas un sirdē̦stuošanās Apsk.

Avots: ME III, 842

acs maskul. (?) ac(i)s bei F. Specht KZ. LX, 256, Demin. aciņa auch Gipken n. FBR. XIII, 74, acīte auch BW. 20630, 6 var.; 29799, 7 var., ačtele auch Grenzhof n. FBR. XII, 16 und Siuxt, ačiņa auch Strasden (in der Kindersprache), actele Daugava v. J. 1928, S. 678,

1) : bez acīm palikt, blind werden
BielU. baļļiņa pielieta pilna kâ acs Siuxt;

2) : uz acīm, kopfüber
BielU. skriet pa aci, pa galvu (sehr schnell) Salisb. uz tādām pašām acīm bijis, er war ihm ganz ähnlich von Gesichtszügen BielU. acu bļuõda, die Waschschüssel (worin man das Gesicht wäscht) Kand.;

3) : nav savu acu nesis, hat (uns) nicht besucht
Kaltenbrunn;

4) : rauj tīri nuo acu starpas ārā (von einem Diebstahl in Gegenwart des Bestohlenen)
Üxküll. kad kaķa nav, peles iet par acis (es sind so viel Mäuse da, dass man sie am hellen Tage umherlaufen sehen kann) Kaltenbrunn. seņāk nebija ni acīm (früher gab es so etwas gar nicht) ebenda;

7) : (nīts) acs, der mittlere teil (die Öse) der Weberheftel
Dond., Ramkau; sviêsta acs, ein als Zutat in eine (eingedrückte) Vertiefung des Breis gelegtes (kleines) Quantum Butter: savā pusē bļuodā saimnieks ielicis sviesta aci Anekd. I, 316; "die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime" unter rāceņa a. zu verbessern in "die Keimgrübchen der Kartoffel";"Weizenfelde" I 8, Zeile 8 von oben, zu verbessern in "Kornfelde"; acis, tiefe Gruben in Wiesen (hauptsächlich in alten Flussbetten) Ruj.;

8) : gaišas acis, von Sehkraft
BielU. platas acis, bei Verwunderung ebenda. palikās uz platām acīm, er (der Geweckte) behielt die Augen offen, schlief nicht wieder ein ebenda. ar tukšām acīm lasīt, ohne Verständnis lesen ebenda;

10)

c) : durties acīs, auffallen:
ceļuotājam pa Skandināvijas pussalu... duras acīs... glītie skuolas nami A. II, 707; ‡

11) acis, die Brille:
paduod man acis! Ar.; ‡

12) vilka acs, das Glühwürmchen
Lind.; ‡

13) bezdelīgu actiņa, eine (stiefmütterchenartige
Saikava) Blume (mit bläulichweissen Blüten Warkl.), die auf Brachäckern wächst.

Avots: EH I, 2, 3

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

ailis, aile (Gold.),

1) Stütze an Fischwehren, um Körbe daran zu befestigen
U; eine dünne Stange am Neunaugennetz Konv. ¹ 29 [in dieser Bedeutung aîlis ² in Salis, aîle ² in Zarnikau], der Stiel des Aalnetzes. Salis.

2) ein Rundholz zum Fortbewegen schwerer Gegenstände:
zem ragavām palikti apaļi rituoši aiļi Antr. II, 18; [aĩlis, in Dahlen, eine Stange unter einem Heuhaufen].

3) dünne, 4-5 Fuss lange Stangen, die an die Seiten des Leiterwagens angelehnt werden, um so den Wagenkorb zu vergrössern und mehr Heu, Strauchwerk u. a. in den Wagen aufnehmen zum können
Etn. IV, 17.

4) ein Fach in den Ständerwerken
(St.), Dr. [ailis 4 gehört wohl zu aile. Die Bedeutungen 1 - 3 sind wohl mit einander vereinbar, und ailis oder aile 1 - 3 ist nicht zu trennen von. li. ailė "Pricke, eine Art Stange zur Stütze des Netzes" und (žem.) áilis "clava". Hierzu stellt Būga РФВ. LXVI 237 le. ielukši "Femerstangen am Pflug" und li. ielek(š)tis f. "одиночная оглобля у сохи", íena "оглобля" und an. und ae. ár "Ruder". S. auch aire. Estn. ael "ein 4 Fuss langes Seitenholz am Netze" ist daher wohl eher mit Būga Aist. St. 81 für ein Lehnwort aus dem Baltischen zu halten, während Leskien Nom. 275 das Gegenteil davon für möglich hält. Finn. ailo "härenes Seil am Fischnetze" ist davon wohl zu trennen].

Avots: ME I, 13

aĩris, aĩre J. R. V, 7, das Ruder. air,us drāzt Ar. 1797; mesties air,uos LP. VI, 167, sich auf die Ruder stürzen. [Wegen der auffälligen Übereinstimmung in der Benennung eines Werkzeuges wohl eher - vielleicht durch finnische Vermittelung (vgl. f. airo, estn. aer) - entlehnt aus dem Germanischen, so z. B. Wiedemann BB. XXVIII, 33, Leskien Nom. 187, Fick Wrtb. III ^4, 3, als nach Lidén Stud. 64 f. verwandt mit an. und ae. ár "Ruder", gr. οἴαξ "Griff des Steuerruders", li. íena "Deichselstang", le. ailis 1 - 3 u. a.]

Avots: ME I, 13

àitiņas

1) Demin. von àita, Schäfchen.

2) Ackerklee (Trifolium arvense),
Peņģ.

3) Eine Art Brettspiel, das zwei Personen, die eine mit 12 kleineren Klötzchen
(aitiņas), die andere mit einem grösseren Klötzchen (vilks, der Wolf) spielen Etn. II, 16.

4) aitiņas ganīt, ein Kinderspiel, bei welchem ein Kind den Schäfer, ein anderes die Wirtin, ein drittes den Wolf vorstellt. Der Wolf stiehlt die Schafe während der Abwesenheit des Schäfers
Etn. III, 13, 26 und BW. V, S. 197; auf Grund dieses Spielchens ist wohl die sprw. Redensart vom Verschwinden entstanden: ganu, ganu aitiņas. līdz vakaram nevienas.

5) Weidenätzchen in der Kindersprache PS. [

6) Ein Haufe von 2 - 3 aufrecht gestellten und oben zusammengebundenen Hafergarben:
viņi auzas tikai aitiņās vien ir salikuši Alt-Ottenhof.]

Avots: ME I, 14

‡ àizblìžģêt ² Saikava, von einem sich entfernenden Laut, der durch Waten od. Fahren durch Kot verursacht wird: blīžģēt vien aizblīžgēja pa pašu ceļa vidu, dubļi vien nuostiepēs Saikava.

Avots: EH I, 10

‡ àizčučâtiês Dunika ("sties">aizsnausties"), Stenden, àizčučêtiês Bauske, sich verschlafen (von Kindern gesagt): bē̦rns aizčučējies; pulkstenis aizčučējies (ist nachgeblieben oder stehen geblieben).

Avots: EH I, 16

àizèlsis, àizèlsiês, àizèlšus, Part. resp. Adv. von aizelst, aizelsties, ausser Atem gekommen: Urķis stenēja aizelsis Sudr. E.; kungs skrēja, skrēja lielu laiku aizelsies LP. VI, 486. šis vilcis Pē̦rkuoņam tā pa krūtīm, ka tas aizelsies vien Etn. III, 144. ruok, ruok aize̦lsušies LP. V, 150. tu aizelšus lūdzies mani skatīt du flehst eratmend mich zu schauen Rain. - aize̦lsdamies, ausser Atem kommend.

Avots: ME I, 25

àizgrâbt, tr.,

1) packen, ergreifen:
aizgrābt aiz kājām. Dieva namā man aizgrābuši Gl., Apostelgesch. XXVI, 21 (in der neusten Ausgabe: sagrābuši). pūķis ņe̦m naudu, kur vien aizgrābj LP. VI, 94;

2) bis zu einer bestimmten Stelle hinharken:
sienu līdz šķūnim;

3) bildl. rühren, ergreifen, entzücken:
runa viņus aizgrāba Kaudz. M. prātā aizgrābts jauneklis Neik.;

4) plötzlich benehmen, Sinne, Kräfte, Verstand
L., St., U. aizgrābts, gelähmt, vom Schlage gerührt, im Krampfe liegend U. Refl. -tiês, für sich ergreifen, uneig. sich begeistern: pavārs ļuoti aizgrābās nuo kar,a vaduoņa aprakstiem Vēr. I, 1413.

Avots: ME I, 27

‡ àizjukt,

1) auseinanderstiebend hin-, weggeraten:
lapas vējā aizjuka vien pa gaisu; (in Unordnung) wohin hingeraten: mati aizjukuši aiz acīm Janš. Precību viesulis 73. Jukums ar visu... aunu būšuot aizjucis viņā pasaulē Janš. Līgava II, 308;

2) sich verlieren:
nezin kur šī lieta aizjukusi.

Avots: EH I, 27

‡ àizkàist,

1) sich erhitzen; erröten
Oknist: a. pie uguns stāvuot vai ātri skrienuot;

2) in Zorn geraten
Ass. - Kalt. Refl. -tiês, = saskaisties, zornig, böse werden Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 28

‡ àizkliņģēties "?": kur nu esi atkal aizkliņģējies? N. - Peb.; "sties">aizmesties" Warkl.; durvs aizkliņģējusies Bers., = duru kliņķis pats aizkritis 2 cieti.

Avots: EH I, 31

‡ àizmùldêt, = àizklîst: nezin kur bē̦rns aizmuldējis. Refl. -tiês,

1) einige unverständliche Worte äussern:
viņš vakar dzē̦rumā aizmuldējās gan Mahlup. nezin kuo viņš tur aizmuldējās Bauske;

2) viņš savā runā aizmuldējies līdz neprātam C., er hat sich in seiner Rede faselnd bis zum Unsinn verstiegen.

Avots: EH I, 40

àizrùkt,

1) rollend sich entfernen, wegrollen:
šāviens aizrūca par upes krastiem MWM. VI, 409;

2) von dem vor dem Essen gehörten Balzen des Birkhahns:
kad rubenis aizrūc, tad blusas ē̦d Etn. III, 9. Refl. -tiês,

1) aufbrüllen:
lācis, lauva aizrūcās;

2) anfangen ein wenig zu rollen (vom Donner):
pē̦rkuonis tikai vienu reizi aizrūcies LP. VII, 473;

3) anfangen zu brummen (von Menschen), zu girren (von Tauben):
kuo mānies! kalējs aizrūcies Dok. A. siliņa uotrā malā aizrūcās baluodis.

Avots: ME I, 48

àizsaũle, das Jenseits: lībji ticējuši uz jaunu dzīvi aizsaulē Kārklw. censties pēc tāļiem aizsaules ideāliem Vēr. I, 603.

Avots: ME I, 49

‡ àizsmelˆt, (Flüssiges) zu schöpfen beginnen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Erlaa: mēs aku (tīrīdami) jau aizsmēlām. Refl. -tiês: ūdens aizsmēlies aiz zābaku stulmiem, das Wasser ist (beim Waten) unversehens hinter die Stiefelschäfte geraten.

Avots: EH I, 50