Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'knis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'knis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (205)
aceknis
aceknis,
1) der Netzmagen
A. XVII, 379. Bers.
2) nach bestimmtem Muster gewebte Leinwand
Etn. III, 146, Golg. = acuots aude̦kls; auch aceklis BW. 9065. [zu acs].
Kļūdu labojums:
9065 = 7065
Avots: ME I, 7
1) der Netzmagen
A. XVII, 379. Bers.
2) nach bestimmtem Muster gewebte Leinwand
Etn. III, 146, Golg. = acuots aude̦kls; auch aceklis BW. 9065. [zu acs].
Kļūdu labojums:
9065 = 7065
Avots: ME I, 7
aceknis
I aceknis,
2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 2
2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 2
aciknis
aizbāzeknis
aizbāzeknis
àizbâzeknis Tēv., àizbâzis, àizbâznis, àizbâzs, àizbâža, Demin. -ĩtis, -iņa,
1) etwas, womit man etwas verstopft
(àizbâž): pirtī, pirtī vedīsim (panāksniekus) par luodziņa aizbāžņiem BW. 19132. tie tē̦vam, tie dē̦lam, tie (svārki) pirts luoga aizbāžam BW. 25989. duomāju, gādāju, kur speltes aizbāzs; paķēru meitiņu, iebāzu speltē 20756. vieni kre̦kli mugurā, uotri luoga aizbāžā 27080, 1;
2) Notnagel, Nothilfe:
aizbāžam es turēju kaimiņuos arājiņu 10493, 1. maza mana aizbāžiņa nuo tā viena bāleliņa 13734;
3) d. Pl. aizbāzi,
a) Gaben als Bestechungsmittel
Etn. III, 145,
b) ein zur Schädigung anderer Menschen hingelegtes Zaubermittel,
gewöhnlich nešļavas genannt Etn. III, 161.
Avots: ME I, 18
1) etwas, womit man etwas verstopft
(àizbâž): pirtī, pirtī vedīsim (panāksniekus) par luodziņa aizbāžņiem BW. 19132. tie tē̦vam, tie dē̦lam, tie (svārki) pirts luoga aizbāžam BW. 25989. duomāju, gādāju, kur speltes aizbāzs; paķēru meitiņu, iebāzu speltē 20756. vieni kre̦kli mugurā, uotri luoga aizbāžā 27080, 1;
2) Notnagel, Nothilfe:
aizbāžam es turēju kaimiņuos arājiņu 10493, 1. maza mana aizbāžiņa nuo tā viena bāleliņa 13734;
3) d. Pl. aizbāzi,
a) Gaben als Bestechungsmittel
Etn. III, 145,
b) ein zur Schädigung anderer Menschen hingelegtes Zaubermittel,
gewöhnlich nešļavas genannt Etn. III, 161.
Avots: ME I, 18
aizbildeknis
aizknist
‡ àizknist, ein wenig zu keimen anfangen Golg., Siuxt, Stenden, Wid.: graudi aizknituši; in AP.: kartupeļi aizknituši, die Kartoffelknollen haben angesetzt.
Avots: EH I, 32
Avots: EH I, 32
aizmāknis
āļoknis
apcirknis
apcìrknis: mit ir 2 Aahof, Saikava, mit ir̂ 2 Iw., Orellen. Siuxt, Strasden, mit ir̂ N.-Wohlfahrt, Wolmarshof: miežu, rudzu apcirknī BW. 18583. vis˙dziļā apcirknī 28521, 1.
Avots: EH I, 75
Avots: EH I, 75
apcirknis
apcìrknis PS., apcir̃knis C. (ap + cìrst),
1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;
2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;
3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;
4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).
Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.
Avots: ME I, 79
1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;
2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;
3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;
4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).
Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.
Avots: ME I, 79
apknist
apknist
‡ II apknist, ringsum (vom Schweiss) zu jucken anfangen: es e̦smu pēc svī šanas rijā tāds apknitis Stenden. tam, kas ilgi svīdis, miesa apknitusi Golg.
Avots: EH I, 93
Avots: EH I, 93
apzarknis
atdzirknis
atdzirknis, der Trichter in einem Netze, der den Ausgang aus dem Netze den hineingegangenen Fischen unmöglich macht [vgl. dzirklis].
Avots: ME I, 156
Avots: ME I, 156
atseknis
‡ atseknis "die Förderung" Für. I (unter segt): viņam neir ne˙kāds a. "ihm geht die Arbeit gar nicht von der Hand".
Avots: EH I, 164
Avots: EH I, 164
atšķirknis
atšķir̃knis, atšķir̃tnis C.,
1) ein entwöhntes Kind;
atšķirtņa bē̦rns, sivē̦ns, kumeļš Bers., Smilt.;
2) ein geschiedener Mann
Druw., Smilt.
Avots: ME I, 202
1) ein entwöhntes Kind;
atšķirtņa bē̦rns, sivē̦ns, kumeļš Bers., Smilt.;
2) ein geschiedener Mann
Druw., Smilt.
Avots: ME I, 202
audeknis
audzēknis
aûdzêknis,
1): auch Auleja (aûdzèknis 2 ), Linden (aûdzeknis): paje̦m vienu puiškinu, audzē par audzēkni Auleja. kalpiņš ņēma kalpuonīti, audzeknītis audzeknīti BW. 11894 (ähnlich: 20971);
2): dižajā audzēknī Janš. Līgava I, 165. jaunajā audzēknī 184.
Avots: EH I, 184
1): auch Auleja (aûdzèknis 2 ), Linden (aûdzeknis): paje̦m vienu puiškinu, audzē par audzēkni Auleja. kalpiņš ņēma kalpuonīti, audzeknītis audzeknīti BW. 11894 (ähnlich: 20971);
2): dižajā audzēknī Janš. Līgava I, 165. jaunajā audzēknī 184.
Avots: EH I, 184
audzēknis
aûdzêknis Smilt., Burt., Nerft. Bers. u. a.
1) der Zögling, das Pflegekind:
audzēkņus ieņēma uz kruoņa maksu Kundz.;
2) junger Wald
PS.: jauns mežs, kur nelaiž luopus Nigr.;
3) Geschwür
Bers. n. Etn. IV, 5; Smilt.
Avots: ME I, 215
1) der Zögling, das Pflegekind:
audzēkņus ieņēma uz kruoņa maksu Kundz.;
2) junger Wald
PS.: jauns mežs, kur nelaiž luopus Nigr.;
3) Geschwür
Bers. n. Etn. IV, 5; Smilt.
Avots: ME I, 215
auseknis
auseknis, das Erscheinen der Lichtstrahlen, der Tagesanbruch: (kumeliņš) aiztecēja pretim dienas ausekņam BWp. 1327.
Kļūdu labojums:
1327 = 1327 1
Avots: ME I, 226
Kļūdu labojums:
1327 = 1327 1
Avots: ME I, 226
baroknis
bāzeknis
bezpiedurknis
bezpiedurknis, ein ärmelloser Rock, eine ärmellose Jacke: šuva bezpiedurkņus (= bezpiedurkņu svārkus) A. XIII, 2, 228.
Avots: ME I, 285
Avots: ME I, 285
biezoknis
birzeknis
birzūknis
‡ bir̂zûknis KatrE., trockener, bröckeliger Quark, Käse: tāds b. i[r] uz naža nestāv. siers reizēm b. ira, nav sīksts.
Avots: EH I, 221
Avots: EH I, 221
cērknis
cirknis
cirknis
dauzoknis
deloknis
dēsteknis
durknis
durteknis
durteknis, auch durteklis, dursteklis, der Setzling: durtekņi ir nuogriezti vītuolu vai citu tādu ātraudžu kuoku zari, kuŗus ieduŗ zemē, lai nuo tiem augtu jauni kuoki Ar., Konv.
Avots: ME I, 520
Avots: ME I, 520
dzeltoknis
dze̦luoknis, dze̦luoksnis Krem., der Backenzahn (vgl. dze̦ruoklis): tam bijusi ve̦se̦la rinda dze̦luokņu MWM. VIII, 878. [Zu dzelêt; Bezzenberger BB. XXVII, 183 denkt auch an gr. χελύνη "Kinnlade", wozu noch an. gio,lnar "Kieme, Kiefer".]
Avots: ME I, 543
Avots: ME I, 543
gaiseknis
gàiseknis, [gaiseklis Schujen], gàisêklis [PS. N. - Peb.], der Windbeutel, ein unruhiger, unbeständiger Mensch: kuo nu klausies tādā gaisēklī AP. [Zu gàiss.]
Avots: ME I, 586
Avots: ME I, 586
gāzeknis
‡ gāzeknis, ein Schimpfname Erlaa; "wer alles umstürzt oder umstürzen will" Bers., PV.; "wer oder was leicht umstürzt (intr.)" Bers., PV.
Avots: EH I, 390
Avots: EH I, 390
gāzoknis
grīzeknis
grīzeknis, der Strudel, Wasserwirbel: grīzeknis - vieta starp atvaru un straumi, kur ūdens griežas un mutuļuo; laivas tur iekļuvušas tiek lē̦ti apsviestas Bilst. n. Etn. II, 81.
Avots: ME I, 658
Avots: ME I, 658
guldzeknis
gūsteknis
iecirknis
iedzēknis
I iedzēknis Wolm. n. U., Wend., = iedzēklis I: neizņem iedzēkni; vista netupēs vairs virsū Wend.
Avots: ME II, 13
Avots: ME II, 13
iedzēknis
iedzēknis
II iedzēknis [wohl aus * iedzė'rknis], = iedzirknis I: murdi ar vairākiem iedzēkņiem jeb mutēm Konv. 2 2841.
Avots: ME II, 13
Avots: ME II, 13
iedzelknis
iedzirknis
iedzirknis: auch Ugalen n. FBR. VII, 22 Lemb., Salis (mit ir̂ 2 ), Golg., Warkl. (mit ir̂ ).
Avots: EH I, 511
Avots: EH I, 511
iedzirknis
iedzirknis [Salisb.], Krons - Würzau, N. - Bergfried, = iedzirklis I; [s. Bielenstein Holzb. 671.]
Avots: ME II, 13
Avots: ME II, 13
ieknist
ielieknis
ieloknis
ieloknis
ilknis
il˜knis: auch Salis, Seyershof; kuiļa ilkni Pas. VIII, 455. uzliec uz ilkņa! iss auf! Saikava. Aus *ilgtnis und nebst ìlkss I und II, ilktis und ilts zu ilgs "lang"?
Avots: EH I, 430
Avots: EH I, 430
ilknis
il˜knis C., il˜kts, -s, L., A. XIV,I, 409. il˜kss, -s, [PS., Trik.], Frauenb., dial. ilkse LP. VII, 141, ilkši (Plur.) Vēr. I, 224, ilksne Kand. (durch Kontamination mit dem ähnlich lautenden ilkss, die Femerstange),
1) der Hauzahn des Ebers, der Fangezahn:
kuiļa ilkses LP. VII, 141;
2) ilkses, Backen- od. Schechtzähne junger Pferde
L., St., U.,
3) der Zahn eines Elephanten
Vēr. I, 224;
4) auch von grossen Zähnen der Menschen: baltie ilkņi vien caur ūsām pazibēja MWM. VI, 409. Nebst ilts zu li. ìltis, -ies "Hauzahn";
[le. ilknis vielleichi = li. iltinis "клыковый", woraus nach Schwund des i zwischen t und n le. ilknis entstehen konnte, und aus ilknis könnte das k von ilkts (für ilts = li. ìltis) bezogen sein; da ilkšu gen. pl. zu ilkts "Hauzahn" und ilkss "Femerstange" ist und an letzteres auch ilkši (wo š aus tj entstanden sein kann) erinnerte, konnte ilkss- (für ilkt-) in der Bed. von "Hauzahn" aufkommen. Anders darüber Būga KSn. I, 168. der li. ìltis aus * ìlktis herleitet und mit le. ilkss "Femerstange" verbindet].
Avots: ME I, 706
1) der Hauzahn des Ebers, der Fangezahn:
kuiļa ilkses LP. VII, 141;
2) ilkses, Backen- od. Schechtzähne junger Pferde
L., St., U.,
3) der Zahn eines Elephanten
Vēr. I, 224;
4) auch von grossen Zähnen der Menschen: baltie ilkņi vien caur ūsām pazibēja MWM. VI, 409. Nebst ilts zu li. ìltis, -ies "Hauzahn";
[le. ilknis vielleichi = li. iltinis "клыковый", woraus nach Schwund des i zwischen t und n le. ilknis entstehen konnte, und aus ilknis könnte das k von ilkts (für ilts = li. ìltis) bezogen sein; da ilkšu gen. pl. zu ilkts "Hauzahn" und ilkss "Femerstange" ist und an letzteres auch ilkši (wo š aus tj entstanden sein kann) erinnerte, konnte ilkss- (für ilkt-) in der Bed. von "Hauzahn" aufkommen. Anders darüber Būga KSn. I, 168. der li. ìltis aus * ìlktis herleitet und mit le. ilkss "Femerstange" verbindet].
Avots: ME I, 706
izknist
izknist
izknist
izknist
‡ III izknist: piens izknît 2 Dunika, infolge unordentlichen Melkens beginnt die Milch immer weniger reichlich aus dem Euter zu fliessen.
Avots: EH I, 457
Avots: EH I, 457
juceknis
‡ juceknis Pilda n. FBR. XIII, 49, "?" Plur. jucekņi,
a) jucekņu cisas Pilda n. FBR. XIII, 43, nach dem Entfernen des Langstrohs nachgebliebenes kurzes Roggenstroh
Kaltenbr.;
b) "izjukuši labības kūļi kuopā ar kasījumiem" Linden in Kurl.
Avots: EH I, 566
a) jucekņu cisas Pilda n. FBR. XIII, 43, nach dem Entfernen des Langstrohs nachgebliebenes kurzes Roggenstroh
Kaltenbr.;
b) "izjukuši labības kūļi kuopā ar kasījumiem" Linden in Kurl.
Avots: EH I, 566
karmeknis
I karmeknis, aufgekochte Beestmilch [Erlaa], Lasd. n. A. XVI, 476. Zu karst. [Wohl mit ē zu lesen; vgl. kar̂sēknis 2.]
Avots: ME II, 163
Avots: ME II, 163
karseknis
I karseknis,
1): auch (mit ar̃ und e ) AP., Lös.; "ein Brei aus Mehl und Eiern"
(mit e ) Domopol; eine gewisse Speise (mit ar̂ und e ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73; ‡
2) karseknis, Fieber
Lettg.
Avots: EH I, 589
1): auch (mit ar̃ und e ) AP., Lös.; "ein Brei aus Mehl und Eiern"
(mit e ) Domopol; eine gewisse Speise (mit ar̂ und e ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73; ‡
2) karseknis, Fieber
Lettg.
Avots: EH I, 589
karseknis
karsēknis
kārseknis
kārseknis
karstaknis
karstaknis, [=kārstāklis]: guovi uzšķē̦rduši, pie kam atraduši, ka tâ sauktais karstaknis (grāmatiņas) bijis pa·visam satrunējis Tēv.
Avots: ME II, 164
Avots: ME II, 164
kārsteknis
knisis
knisis
knisis U., Salis, die Staubfliege, Staubmücke: [uodi, kniši, dundurīši! neēdiet guovu ganu! BW. 29284].
Avots: ME II, 247
Avots: ME II, 247
knislis
knislis
I knislis, Staubfliege, Staubmücke; Kriebelmücke Nigr. [Zu knist, knaisît, kniest, knetēt, knidêt (s. diese).]
Avots: ME II, 247
Avots: ME II, 247
knislis
II knislis: auch Dunika, N.-Wohlfahrt; "ein kleiner und schwacher Mensch od. ein solches Tier" Jakobstadt, Lasd, u. a.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knislis
II knislis "mazs nieciņš": ne knislīša nebaudīt Selg. n. Etn. IV, 97; [ein kleines, winziges Kind: puišelis kâ knislelis Gramsden. jūsu dēliņš tāds knislis vien tik vēl ir Dond., Bers., Nötk., Ipiķi].
Avots: ME II, 247
Avots: ME II, 247
knisls
knisls
knist
knist [li. knìsti (prs. knintù) "пускать росток"], knìtu, knitu, keimen, hervorbrechen (vom nach oben gehenden Keimteile) U.: pļavā pirmā zāle knita Lautb., [Salis.] Vgl. knietêt.
Avots: ME II, 247
Avots: ME II, 247
knist
I knist: eglītēm zaru galuos ... pampst, briest un knīt ... apaļi knuzuļi Jans. Mežv. ļ. II, 468.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knist
‡ II knist (li. knìsti "aufwühlen"), praes. knišu, graben, wühlen, (rakņāt) Rutzau n. FBR. VIII, 135: suvē̦ni kniš.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knist
knist
kratiknis
kruknis
kuknis
kurceknis
lādzeknis
lādzeknis, lādzeksnis, eine Art Pflanzen: lādzekņu lapas A. XX, 647; tur bija lieli un re̦ti kuoki, zem viņiem ladzekšņi XVII, 291. Vgl. lẽdzêksne.
Avots: ME II, 436
Avots: ME II, 436
lādzēknis
[lādzēknis,
1) "eine einschiessende
(staigna) Stelle am Wasser" Sessw.;
2) eine Pflanze, die auf einem
l. 1 wächst Sessw.]
Avots: ME II, 436
1) "eine einschiessende
(staigna) Stelle am Wasser" Sessw.;
2) eine Pflanze, die auf einem
l. 1 wächst Sessw.]
Avots: ME II, 436
ļadzēknis
lauzeknis
leceknis
lēdzeknis
lieknis
lieknis (unter liẽkna): eine niedrig, gelegene Wiese (mit iẽ ) Blieden; in ON. auch Plvv. I, 116, 147, 192 (mit iẽ ), ( liêkņi 2 ) 87.
Avots: EH I, 753
Avots: EH I, 753
līknis
loceknis
locuknis
luknis
mājoknis
malceknis
malkcirknis
malˆkcirknis, malˆkcìrksnis, malˆkcirsnis Mar. n. RKr. XV, 125, [Kokn., malˆkcirsna Kokn.], malkcirkne, malkcirtne,
1) eine Stelle im Walde, wo Holz gehauen ist:
ne cik dziļi gāršā ieejuot bija malkcirsnis Aps. iedabūju malkcirknē mazu, mazu kukainīti BW, 1159;
[2) malˆkcirsnis Kokn., ein zum Holzhauen bestimmter Teil des Waldes],
Avots: ME II, 558
1) eine Stelle im Walde, wo Holz gehauen ist:
ne cik dziļi gāršā ieejuot bija malkcirsnis Aps. iedabūju malkcirknē mazu, mazu kukainīti BW, 1159;
[2) malˆkcirsnis Kokn., ein zum Holzhauen bestimmter Teil des Waldes],
Avots: ME II, 558
mauceknis
mauceknis
maucēknis
mauknis
‡ mauknis,
1) "laiks, kad eglēm miza atle̦c" (mit aũ ) Frauenb.: miza mauknī plê̦sta;
2) mauknis, Borke
Lng.
Avots: EH I, 786
1) "laiks, kad eglēm miza atle̦c" (mit aũ ) Frauenb.: miza mauknī plê̦sta;
2) mauknis, Borke
Lng.
Avots: EH I, 786
meknis
meknis
meknis, jemand, der gierig ist: tas ir gan meknis; ņe̦m, ka druskas vien šķīst Etn. II, 113.
Avots: ME II, 594
Avots: ME II, 594
melnsaknis
‡ me̦l˜nsaknis Iw., eine Beten-, Schnittkohl- od. Kohlpflanze mit dünner, dunkler, gleichsam verdorrter Wurzel.
Avots: EH I, 799
Avots: EH I, 799
mērcēknis
mīceknis
mīdeknis
mīdiknis
mīdzeknis
mīdzeknis
1) "?": piede̦r baltas diegu zeķes pie mīdzekņa [?] pastalām BW. 9293;
[2) "Verwirrung
(samežģījums)": dzijas "mîdzeknis Nötk.].
Avots: ME II, 641
1) "?": piede̦r baltas diegu zeķes pie mīdzekņa [?] pastalām BW. 9293;
[2) "Verwirrung
(samežģījums)": dzijas "mîdzeknis Nötk.].
Avots: ME II, 641
mirknis
mīsteknis
mīzeknis
‡ mìzeknis 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, das männliche Geschlechtsglied (von Hengsten, Stieren, Schafböcken).
Avots: EH I, 823
Avots: EH I, 823
mīziknis
mūknis
mūknis
nelieknis
noknist
noknist
[nùoknist, allegemein hervorkeimen: rudzi jau nuoknituši U., die Roggensaat keimt schon hervor.]
Avots: ME II, 800
Avots: ME II, 800
olaknis
olāknis
‡ ùolàknis 2 Kapiņi n. Ceļi VIII, 227 ("sace̦ptas uolas ar gaļü), (mit uo) Welonen n. Tdz. 42541, Sakstagals n. Tdz. 54484 var., = ùolakne 2 .
Avots: EH II, 743
Avots: EH II, 743
padēknis
padzirknis
paseknis
paseknis,
2): pasekņi ("pamati") vaļā Frauenb. caurie pasekņi sakuopjami (aizmūrījami).
Avots: EH XIII, 171
2): pasekņi ("pamati") vaļā Frauenb. caurie pasekņi sakuopjami (aizmūrījami).
Avots: EH XIII, 171
paseknis
paseknis, pasekne, paseksnis,
1) die Senkung, Höhlung, ein Ort, wohin man dieses und jenes wegwirft
Grünh., ein Schlupfloch: ve̦cu kuoku duobumi, pasekņi zem saknēm, kurmja rakumi uodzei visur atruonami Zemk. ielika lupatu ar visu uogli kambarī zem savas gultas paseknī JK. Amerikas Jānis tuos tâ kâ tâ būtu nuosviedis paseknē Druva II, 727. ūdeni izlej kādā paseknī JK. VI, 26. tu vari nuolīst kādā klusā paseknī kâ sikspārnis Duomas Il, 258;
2) eine Art von Fundament
(Siuxt), der freie Raum zwischen dem auf Steinen oder Klötzen ruhenden Grundbalken und dem Boden: cūkas izrākušas kūtij visus pasekšņus Frauenburg. [paseknī ieraudzīju (klešu durvis) ką tās žurku lamatiņas BW. 25852.] pa paseknēm suņi, kaķi luožņājuši iekšā, ārā JK. visas kūtenes, visi aizgaldi, visi pasekšņi, visas malu maliņas pilnas LP. II, 10;
3) [paseksnis Tals.], der als Fundament dienende Grundbalken
LD., [Kabillen n. U.]: tūliņ nuo pasekņa iznācis krupis LP. VI, 130. lācis izņe̦m nuo mē̦sliem, pasekņiem, sliekšņa apakšas nuoliktuos pesteļus VII, 693. situši ar nūju gan istabas kaktuos, gan laukā pa pakšķiem, badījuši arī pasekšņus V, 53; 404. [Die Bed. 1 kann aus der Bed. 2, und diese aus der Bed. 3 entstanden sein. Da neben atsegte > acegte ein gleichbed. aceknis (offenbar aus *atsegtnis) vorkommt, so ist wohl auch paseknis auf *pasegtnis (zu pasegt) zurückzuführen; zur Bildung vgl. Formen wie pīt(e)nis "Flechtwerk" od. vīt(e)ne dass.]
Avots: ME III, 96
1) die Senkung, Höhlung, ein Ort, wohin man dieses und jenes wegwirft
Grünh., ein Schlupfloch: ve̦cu kuoku duobumi, pasekņi zem saknēm, kurmja rakumi uodzei visur atruonami Zemk. ielika lupatu ar visu uogli kambarī zem savas gultas paseknī JK. Amerikas Jānis tuos tâ kâ tâ būtu nuosviedis paseknē Druva II, 727. ūdeni izlej kādā paseknī JK. VI, 26. tu vari nuolīst kādā klusā paseknī kâ sikspārnis Duomas Il, 258;
2) eine Art von Fundament
(Siuxt), der freie Raum zwischen dem auf Steinen oder Klötzen ruhenden Grundbalken und dem Boden: cūkas izrākušas kūtij visus pasekšņus Frauenburg. [paseknī ieraudzīju (klešu durvis) ką tās žurku lamatiņas BW. 25852.] pa paseknēm suņi, kaķi luožņājuši iekšā, ārā JK. visas kūtenes, visi aizgaldi, visi pasekšņi, visas malu maliņas pilnas LP. II, 10;
3) [paseksnis Tals.], der als Fundament dienende Grundbalken
LD., [Kabillen n. U.]: tūliņ nuo pasekņa iznācis krupis LP. VI, 130. lācis izņe̦m nuo mē̦sliem, pasekņiem, sliekšņa apakšas nuoliktuos pesteļus VII, 693. situši ar nūju gan istabas kaktuos, gan laukā pa pakšķiem, badījuši arī pasekšņus V, 53; 404. [Die Bed. 1 kann aus der Bed. 2, und diese aus der Bed. 3 entstanden sein. Da neben atsegte > acegte ein gleichbed. aceknis (offenbar aus *atsegtnis) vorkommt, so ist wohl auch paseknis auf *pasegtnis (zu pasegt) zurückzuführen; zur Bildung vgl. Formen wie pīt(e)nis "Flechtwerk" od. vīt(e)ne dass.]
Avots: ME III, 96
piedeknis
piedeknis,
1) "?": strups piedeknis, kašķaini nagi RKr. XVI, 132;
2) "etwas nicht Zugehöriges, etwas Unnützes, etwas nur leicht Angeheftetes"
Ronneb.
Avots: ME III, 244
1) "?": strups piedeknis, kašķaini nagi RKr. XVI, 132;
2) "etwas nicht Zugehöriges, etwas Unnützes, etwas nur leicht Angeheftetes"
Ronneb.
Avots: ME III, 244
piedēknis
pieknist
pieknist
II pieknist,
1) "?": pace̦ldama savas pieknitušās acis;
2) sich mit Keimendem füllen:
lauks jau pilns pieknitis MSil. pagalms pieknitis ar jaunu mauru Bers.
Avots: ME III, 258
1) "?": pace̦ldama savas pieknitušās acis;
2) sich mit Keimendem füllen:
lauks jau pilns pieknitis MSil. pagalms pieknitis ar jaunu mauru Bers.
Avots: ME III, 258
piesūceknis
plēdzeknis
plẽdzeknis, eine weitverzweigte Pflanze, eine Staude, die viel Raum beansprucht Salisb. Reimt auf lẽdzeknis.
Avots: ME III, 338
Avots: ME III, 338
plieknis
plijoknis
puknis
puknis
II puknis, eine Vertiefung, Einsenkung: gultā iegulē̦ts puknis; auch der enge Zwischenraum zwischen der Bettstelle und der Wand Schibbenhof.
Avots: ME III, 404
Avots: ME III, 404
raceknis
raceknis
raciknis
raciknis
raciknis
racīknis
raibēknis
ratcīknis
ratcìknis (?) "eine Holzscheibe, mit der man auf ein Rad einen Reifen aufzieht" Serben.
Avots: ME III, 480
Avots: ME III, 480
raudzeknis
raudzeknis Selsau, auch raudzeklis, das Vorbild, Muster: ņemiet, tautas, raudzeknīti ve̦cajā māsiņā! kâ darīja ve̦cā māsa, tâ jaunās pakaļā BW. 12166. raudzekņam vien atvežu nuo tās puses meitiņām. ja būs laba šī ve̦de̦na, vedīs citas pakaļā 18696, 2. visi te̦k raudzīties bārenītes pūriņā; bārenītes pūriņā daudz skaistu raudzeklīšu (raudzeknīšu 25220) 4956. aude̦kli e̦suot... austi pēc daž˙dažādiem raũdzekņiem Janš. Dzimtene 2 III, 261. šuos Latvijas gaismas spīdeklus ņemt sev par raũdzekni II, 468. Zu raudzît.
Avots: ME III, 485
Avots: ME III, 485
rauknis
rauknis (unter raûklis): mit aû Vaive; (lācis) pakasīja ... vē̦de̦ru ar ... kāju nagiem, - tie tam bija kâ līdumnieku raukņi Brīvā Zeme 1939, № 86, S. 4.
Avots: EH II, 357
Avots: EH II, 357
receknis
receknis
receknis Warkl., receknis, = receklis, der Gallert, "sasalis gaļas sālīms" Etn. I, 42. - asiņu recekņi Ar.
Avots: ME III, 501
Avots: ME III, 501
rēceknis
rēceknis
II rēceknis, ein (eine Stute wittemd) heftig wiehernder Hengst od. ein nach Futter schreiendes Schwein Vank.; jem., der sehr laut spricht od. schreit A.-Schwanb.; zu rēkt.
Avots: ME III, 517
Avots: ME III, 517
rēzeknis
rēzeknis "?" : tāds rēzeknis! pus˙bļuodu putras viens pats izstrēba Vārds v. J. 1913, S. 45.
Avots: ME III, 521
Avots: ME III, 521
rieteknis
saiknis
saisteknis
saknis
saknis (unter sakne): auch (als fem. i- St.) Oknist; loc. s. saknī Pas. XIV, 53 (aus Makašēni).
Avots: EH XVI, 418
Avots: EH XVI, 418
saknist
saknist, die Keime treiben (von mehrern Subjekten): graudi saknituši; iesals saknitis Golg.
Avots: ME II, 652
Avots: ME II, 652
saudzēknis
saussaknis
serdēknis
škaidaknis
šķaidēknis
slāpsteknis
smelknis
smel˜knis Bauske, ein winziges Abfallteilchen: acu kaktiņā būs iebiris kāds spaļa smelknītis Asp. Z. kl. 19.
Avots: ME III, 958
Avots: ME III, 958
smelsteknis
‡ *smelsteknis (od. *smelstekne?), ein Schöpfgefäss, Gerät zum Schöpfen (?): pajēme smelstekni un nuoskrēja uz upi gūt zivis Pas. XI, 366 (aus Sakstagals).
Avots: EH II, 535
Avots: EH II, 535
spridzeknis
staipeknis
staipeknis,
1): (stàipekņi 2 ) Bärlapp
Kalz., Saikava, Zvirgzdine, (mit ai ) Drosth., Mar.; skaisti staipeknīši BW. 32386;
2): ein Faulpelz
(mit ài 2 ) Saikava;
3): auch Bērzgale, (mit âi 2 ) Lubn., N.-Schwanb., Zvirgzdine; ‡
4) ein Schleier:
viņa ap tuo (scil.: šūpuli) apņēma šķidru staipeknīti (od. von *staipekne?), kuŗu lielmāte ... bij izrakstījuse Blaum. Raksti II 5 (1939), 246.
Avots: EH II, 568
1): (stàipekņi 2 ) Bärlapp
Kalz., Saikava, Zvirgzdine, (mit ai ) Drosth., Mar.; skaisti staipeknīši BW. 32386;
2): ein Faulpelz
(mit ài 2 ) Saikava;
3): auch Bērzgale, (mit âi 2 ) Lubn., N.-Schwanb., Zvirgzdine; ‡
4) ein Schleier:
viņa ap tuo (scil.: šūpuli) apņēma šķidru staipeknīti (od. von *staipekne?), kuŗu lielmāte ... bij izrakstījuse Blaum. Raksti II 5 (1939), 246.
Avots: EH II, 568
staipeknis
staipeknis,
1) staipeknis Preili n. FBR. VIII, 12, Wenden, die Ranke;
(stàipekņi 2 Lis.) Bärlapp (lycopodium L.) RKr. II, 73, N.-Peb. (staipekņi), Planhof (stàipêknis); ceļa staipeknīši, potentilla anserina L. Lös. n. RKr. III, 72; zaķa staipekņi, lycopodium annotinum L. Dond., Riga n. RKr. III, 71: vīna staipekņu ē̦na MWM. v. J. 1899, S. 130. egles pāraug staipekņus un paegļus Tirzm. klints siênas ar meža staipeknīšiem Vēr. II, 388; stàipekņi 2, Schlingpflanzen Schwanb., Meiran, Warkh., Gr.-Buschhof, (mit aî 2 ) Schihbenhof;
2) "?": dzīvā ik uz suoļa ir staipekņi, ne cilvē̦ki, kas ne˙kur negrib iet Saul. Vēr.1, 1 I71;
3) zirnekļu staipekņi, Spinngewebe Meiran, (mit ài 2 ) Warkh., Gr.-Buschhof. Zu stàipît.
Avots: ME III, 1040
1) staipeknis Preili n. FBR. VIII, 12, Wenden, die Ranke;
(stàipekņi 2 Lis.) Bärlapp (lycopodium L.) RKr. II, 73, N.-Peb. (staipekņi), Planhof (stàipêknis); ceļa staipeknīši, potentilla anserina L. Lös. n. RKr. III, 72; zaķa staipekņi, lycopodium annotinum L. Dond., Riga n. RKr. III, 71: vīna staipekņu ē̦na MWM. v. J. 1899, S. 130. egles pāraug staipekņus un paegļus Tirzm. klints siênas ar meža staipeknīšiem Vēr. II, 388; stàipekņi 2, Schlingpflanzen Schwanb., Meiran, Warkh., Gr.-Buschhof, (mit aî 2 ) Schihbenhof;
2) "?": dzīvā ik uz suoļa ir staipekņi, ne cilvē̦ki, kas ne˙kur negrib iet Saul. Vēr.1, 1 I71;
3) zirnekļu staipekņi, Spinngewebe Meiran, (mit ài 2 ) Warkh., Gr.-Buschhof. Zu stàipît.
Avots: ME III, 1040
staipēknis
suknis
suknis
suknis
II suknis "grobes, wollenes Zeug aus minderwertiger Wolle" Alksn. - Zund.; suknīši,
1) kleine Stoffstücke
(drēbes gabali), Fetzen Frauenb.: ve̦cu drēbju suknīši A. XI, 5;
2) "?"Bers., Adsel. Wahrscheinlich nebst li. suknẽlė "Kleid"
(bei Bezzenberger Lit. Forsch. 178) aus r. сукнó "(wollenes) Zeug".
Avots: ME III, 1117
1) kleine Stoffstücke
(drēbes gabali), Fetzen Frauenb.: ve̦cu drēbju suknīši A. XI, 5;
2) "?"Bers., Adsel. Wahrscheinlich nebst li. suknẽlė "Kleid"
(bei Bezzenberger Lit. Forsch. 178) aus r. сукнó "(wollenes) Zeug".
Avots: ME III, 1117
suknis
sūknis
šūknis
tauksaknis
teceknis
teceknis Stockm. "ein Holzstück mit einer Rinne, das in eine angebohrte Birke gesteckt wird zum Ableiten des herausfliessenden Birkensaftes".
Avots: ME IV, 152
Avots: ME IV, 152
tecēknis
treknis
truceknis
truceknis
truceknis, das Gift Dubena, Kr. Illuxt, Kr. Dünabutg, Zaļmuiža; in Zaļmuiža dafür auch truceklis.
Avots: ME IV, 244
Avots: ME IV, 244
truknis
trupaknis
trupeknis
trupeknis,
1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;
2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;
3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";
4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.
Avots: ME IV, 247
1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;
2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;
3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";
4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.
Avots: ME IV, 247
trupēknis
trupēknis
uzknist
uzknist, aufkeimen: graudi jau uzknituši Golg, redzēja... asniņus uzknitušus Janš. Mežv, ļ. II, 369.
Avots: ME IV, 343
Avots: ME IV, 343
uzpiedurknis
vāļaknis
varzaknis
varzaknis,
1): kas tad tuo varzakni te lai izpeņķē! Etn. II, 33; ‡
2) "pie aiŗa kājām piesiets kuoks" (?) Etn. II, 33.
Avots: EH II, 758
1): kas tad tuo varzakni te lai izpeņķē! Etn. II, 33; ‡
2) "pie aiŗa kājām piesiets kuoks" (?) Etn. II, 33.
Avots: EH II, 758
vazāknis
velēknis
velēknis
velêknis Kaugershof, Wolmarshof, veleknis U., Karls., Salis, velêkne PS., velekne Mahlup, Mar., Schwanb., Segewold, veleknīte Smilt., velekņu beņķis U. ve̦lē̦kns A. - Ottenhof, velēksne L., U., Bauenhof, Lemburg, Lenzenhof, Linden in Livl., Nötk., Seltingshof, veleksne Bielenstein Holzb. 440, velēksnis Lenzenhof, Nötk., Wolmarshof, die Waschbank: uz ve̦lē̦kna velē veļu ar vālēm A. - Ottenhof. viņas luoka tuo (= palagu) uz velêkni Janš. Bandavā I, 118. veleknei kāja nuolūzusi Mar. Rungulis velēja viņam pa muguru kâ pa velekni MWM. Vll, 883. tu... gaidīji kâ veleknis, lai klibais duod ar vāli virsū Plūd. Rakstn. I, 119. mugura kâ velekne (ein breiter Rücken) Mar. zīda kre̦kli, ze̦lta vāle, sudrabiņa veleknīt[i]s BW. 2592 var.; veleknis Ar., die zu waschende Wäsche.
Avots: ME IV, 528
Avots: ME IV, 528
vēzeknis
vīksteknis
vîksteknis Warkh., ein Brotlaib mit gebratenem Fleisch darin: ej pa ceļu, gavenīt, ar saviem vīkstekņiem! BW. 32213. 4.
Avots: ME IV, 637
Avots: ME IV, 637
vilāknis
viļaknis
viļāknis
vilknis
viļūknis
zīdeknis
žļudzāknis
žuknis
žuknis
žuknis
‡ II žuknis Selg., die Gabelung eines Baumes: liepu žuknī iespraustie brucekļi E. Birznieks-Upītis, Atpakaļ uz laukiem 49. Hierher gehört auch žukņu arkls ME. IV, 829.
Avots: EH II, 821
Avots: EH II, 821
Šķirkļa skaidrojumā (2187)
a
‡ II a, aber: maz, a labs bija Sonnaxt. a ka tu tâ darīsi, tad labi nebūs Oknist. a kuo tad jūs tur varat darīt! Siuxt. a kāpēc tad tu pats negāji līdz? ebenda. Aus slav. a.
Avots: EH I, 1
Avots: EH I, 1
abēda
a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
ābulnīca
ābuls
âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,
1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;
2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡
3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.
Avots: EH I, 191, 192
1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;
2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡
3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.
Avots: EH I, 191, 192
acains
acaîns,
2) "hervorbrechende Keime habend"
zu verbessern in "porös": acaina maize Ruj., Salisb.; Ed. Virza Brīvā Zeme 1930, No 174; ‡
3) viele Augen (Keimgrübchen) habend (von Kartoffeln)
AP., Oknist, Siuxt; ‡
4) übermütig, ausgelassen
Saikava.
Avots: EH I, 2
2) "hervorbrechende Keime habend"
zu verbessern in "porös": acaina maize Ruj., Salisb.; Ed. Virza Brīvā Zeme 1930, No 174; ‡
3) viele Augen (Keimgrübchen) habend (von Kartoffeln)
AP., Oknist, Siuxt; ‡
4) übermütig, ausgelassen
Saikava.
Avots: EH I, 2
acīte
acumirklis
adīklis
adîklis: adīkls Bauske, Lautb., adīkla Für. I, gen. s. adikla BW. 1165, gen. pl. adiklu BW. 17997, adiklis Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Wessen, adiklis Mahlup, Ramkau, Ruj., Salis, adeklis auch BW. 6930; 6949 var., Stockm. n. FBR. VIII, 88, AP., Kaltenbrunn, Linden, Lös., Sassm., Warkl., Zvirgzdine, gen. s. adekliņa BW. 29448, 1, adèklis 2 Pilda n. FBR. XIII, 49.
Avots: EH I, 3
Avots: EH I, 3
aitiņas
àitiņas, ‡
7) kleine, leichte, weisse Wölkchen
Bers., Oknist: re, kur pie debesīm aitiņas! - būs labs laiks Oknist.
Avots: EH I, 5
7) kleine, leichte, weisse Wölkchen
Bers., Oknist: re, kur pie debesīm aitiņas! - būs labs laiks Oknist.
Avots: EH I, 5
aizada
aizalvīt
aizars
aizause
àizàuse,
1) aizaûse 2 auch Siuxt, àizàuss, -s AP., (mit àu 2 ) Sonnaxt: puikam visa aizauss me̦lna AP.;
2) àizàuse 2 auch Oknist; "vieta krāsnī vai skapī, kas atruodas pie pašas ieejas, tikai nedaudz sānis, tâ ka šai vietai nāk priekšā un tuo aizse̦dz ieejas mala" Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 7
1) aizaûse 2 auch Siuxt, àizàuss, -s AP., (mit àu 2 ) Sonnaxt: puikam visa aizauss me̦lna AP.;
2) àizàuse 2 auch Oknist; "vieta krāsnī vai skapī, kas atruodas pie pašas ieejas, tikai nedaudz sānis, tâ ka šai vietai nāk priekšā un tuo aizse̦dz ieejas mala" Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 7
aizaust
àizaûst,
1) auch Saikava;
2) : aude̦kla galus vari ar zilu dziji aizaust Oknist. ‡ Refl. -tiês, versehentlich gewebt werden:
svītra man aizaudusies par tālu Bauske.
Avots: EH I, 7
1) auch Saikava;
2) : aude̦kla galus vari ar zilu dziji aizaust Oknist. ‡ Refl. -tiês, versehentlich gewebt werden:
svītra man aizaudusies par tālu Bauske.
Avots: EH I, 7
aizbāšķis
aizbizinēt
aizbrukt
àizbrukt, ‡
2) anfangen abzubröckeln, zusammenzusinken:
ceplis jau aizbrucis, ilgi vaira nestāvēs Oknist.
Avots: EH I, 12
2) anfangen abzubröckeln, zusammenzusinken:
ceplis jau aizbrucis, ilgi vaira nestāvēs Oknist.
Avots: EH I, 12
aizčakstēties
‡ àizčakstêtiês, aufrascheln, eine ganz kurze Zeitlang rascheln, knistern: kas tur aizčakstējās? Jürg.
Avots: EH I, 15
Avots: EH I, 15
aizčaukstēt
àizčaũkstêt BW. 13788, gew. refl. àizčaũkstêtiês,
1) anfangen zu rascheln, zu knistern:
aizkrāsnē nuo jauna kaut kas aizčaukstas Purap.
2) rauschen sich entfernen:
un pruojām aizčaukstēja kleitas zīds Latv.
Avots: ME I, 21
1) anfangen zu rascheln, zu knistern:
aizkrāsnē nuo jauna kaut kas aizčaukstas Purap.
2) rauschen sich entfernen:
un pruojām aizčaukstēja kleitas zīds Latv.
Avots: ME I, 21
aizceplis
aizčiept
‡ I àizčiept, vollpiepen, -zwitschern: vista aizčiepj ausis Bauske, Lems., (mit iê 2 ) Dunika. Refl. -tiês, aufpiepen, -zwitschern Oknist (mit ìe 2 ) : cālis aizčiepās Bauske, Heidenfeld, Schwanb.
Avots: EH I, 16
Avots: EH I, 16
aizčirkstēt
‡ àizčirkstêt,
1) knarrend, knisternd, knirschend sich entfernen:
ragavas aizčirkst Bauske;
2) aufknarren, -knistern, -knirschen:
iekšā nākuot duris aizčirkstēja Mahlup, Schwanb.;
3) aufzirpen, -piepen:
circenis aizčirkstēja Ekau, Fockenhof, Lubn., Schwanb.
Avots: EH I, 15
1) knarrend, knisternd, knirschend sich entfernen:
ragavas aizčirkst Bauske;
2) aufknarren, -knistern, -knirschen:
iekšā nākuot duris aizčirkstēja Mahlup, Schwanb.;
3) aufzirpen, -piepen:
circenis aizčirkstēja Ekau, Fockenhof, Lubn., Schwanb.
Avots: EH I, 15
aizčirkstināt
‡ àizčirkstinât,
1) Knarren, Knirschen, Knistern verursachend sich entfernen:
a. pa lauku pruom Trik. braucējs ar ragavām aizčirkstina Bauske;
2) Knarren, Knistern, Knirschen verursachend schliessen, zumachen:
vai tu nu vienreiz aizčirkstināsi duris (nach wiederholtem Auf- und Zumachen)? Bauske.
Avots: EH I, 15
1) Knarren, Knirschen, Knistern verursachend sich entfernen:
a. pa lauku pruom Trik. braucējs ar ragavām aizčirkstina Bauske;
2) Knarren, Knistern, Knirschen verursachend schliessen, zumachen:
vai tu nu vienreiz aizčirkstināsi duris (nach wiederholtem Auf- und Zumachen)? Bauske.
Avots: EH I, 15
aizdancināt
‡ àizdañcinât,
1) fort-, hintanzen lassen:
a. kādu līdz durīm Trik.;
2) fort-, hinführen
Kaltenbrunn, Prl.: tevi nāve var... aizdancināt uz viņu pasauli Janš. Bandavā II, 267; zufällig fortbringen, verlieren: nez kur bē̦rni aizdancinājuši nazi Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn., Oknist, Warkh.
Avots: EH I, 17
1) fort-, hintanzen lassen:
a. kādu līdz durīm Trik.;
2) fort-, hinführen
Kaltenbrunn, Prl.: tevi nāve var... aizdancināt uz viņu pasauli Janš. Bandavā II, 267; zufällig fortbringen, verlieren: nez kur bē̦rni aizdancinājuši nazi Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn., Oknist, Warkh.
Avots: EH I, 17
aizdara
aizdurve
àizdùrve auch AP., (mit ùr 2 ) Kaltenbrunn, Oknist, āzdurve BW. 23375, 2 var., gen. s. aizdurvs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, loc. s. aizdurvī BW. 28542 var., Demin. aizdurvīte 2277: šūpulīšam vieta aizdurvī Kaudz. Izjurieši 27. pa istabas kaktiem vai nama aizdurvīm Janš. Dzimtene 2 II, 395; àizdur(v)e, der Raum hinter der Aussentür im Vorhaus Kal., O. - Bartau.
Avots: EH I, 20
Avots: EH I, 20
aizdusa
aizgavilēt
‡ àizgavilêt, mit Jubeln sich entfernen: līguotāji tâ ir aizgavilēja Oknist. Refl. -tiês: auch Spr.
Avots: EH I, 23
Avots: EH I, 23
aizgrabēt
‡ àizgrabêt, mit Geknarr, Gerassel sich entfernen: aizbrauce: aizgrabēja vien Oknist. Refl. -tiês, ‡
2) plötzlich, für eine kurze Zeitlang anfangen zu rollen (vom Donner):
pē̦rkuons aizgrabējās.
Avots: EH I, 24
2) plötzlich, für eine kurze Zeitlang anfangen zu rollen (vom Donner):
pē̦rkuons aizgrabējās.
Avots: EH I, 24
aizgurkstēties
aizjemt
àizjemt,
1) benehmen
Oknist: kakls aizje̦mts (von Heiserkeit);
2) anrühren, reizen
Kal.: a. uotra puiku.
Avots: EH I, 27
1) benehmen
Oknist: kakls aizje̦mts (von Heiserkeit);
2) anrühren, reizen
Kal.: a. uotra puiku.
Avots: EH I, 27
aizkaist
‡ àizkàist,
1) sich erhitzen; erröten
Oknist: a. pie uguns stāvuot vai ātri skrienuot;
2) in Zorn geraten
Ass. - Kalt. Refl. -tiês, = saskaisties, zornig, böse werden Kaltenbrunn, Oknist.
Avots: EH I, 28
1) sich erhitzen; erröten
Oknist: a. pie uguns stāvuot vai ātri skrienuot;
2) in Zorn geraten
Ass. - Kalt. Refl. -tiês, = saskaisties, zornig, böse werden Kaltenbrunn, Oknist.
Avots: EH I, 28
aizkamīt
aizkaukt
aizkaustīt
àizkaûstît,
1) : auch Ass. - Kalt., Oknist.; ‡
2) a. zirgu, ein Pferd so (falsch) beschlagen, dass es hinkt
Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 29
1) : auch Ass. - Kalt., Oknist.; ‡
2) a. zirgu, ein Pferd so (falsch) beschlagen, dass es hinkt
Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 29
aizķīksieties
aizklidzināt
àizklidzinât, ‡
2) in einem Wagen hin-, wegfahren, wo ein Eisenteil wackellg ist und beim Fahren klappert
Golg.; ‡
3) machen, dass jemand schreiend hin-, weggelangt
Oknist: a. bērniņu da pašai baznīcai.
Avots: EH I, 31
2) in einem Wagen hin-, wegfahren, wo ein Eisenteil wackellg ist und beim Fahren klappert
Golg.; ‡
3) machen, dass jemand schreiend hin-, weggelangt
Oknist: a. bērniņu da pašai baznīcai.
Avots: EH I, 31
aizkliegt
àizklìegt, ‡
4) schreiend hin-, weggehen
Oknist: jis aizkliedze vien uz dakteri; ‡
5) aufschreien
(nach r. закричать) :"vai jau visi?"aizkliedz kaŗavīrs Pas. VIII, 109 (aus Lettg.). jis aizkliedza (r. крикнул) reizi IX, 175 (aus Lettg.); absichtlich, bewusst aufschreien (neben àizkliegtiês, unversehens aufschreien) Oknist: pa reizei aizkliedzēm pļaudami. aizkliedze i nuoklusa Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 31
4) schreiend hin-, weggehen
Oknist: jis aizkliedze vien uz dakteri; ‡
5) aufschreien
(nach r. закричать) :"vai jau visi?"aizkliedz kaŗavīrs Pas. VIII, 109 (aus Lettg.). jis aizkliedza (r. крикнул) reizi IX, 175 (aus Lettg.); absichtlich, bewusst aufschreien (neben àizkliegtiês, unversehens aufschreien) Oknist: pa reizei aizkliedzēm pļaudami. aizkliedze i nuoklusa Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 31
aizkniest
aizknikšķēties
àizknikšķêtiês, anfangen zu knistern, knacken: nuokaltis zariņš aizknikšķas zem kājām Vēr. I, 1166.
Avots: ME I, 33
Avots: ME I, 33
aizkrāmēt
àizkrãmêt, ‡
2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡
2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.
Avots: EH I, 33
2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡
2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.
Avots: EH I, 33
aizkrēst
‡ àizkrēst,
1) mit einer dünnflüssigen Masse zuschmieren
Oknist: a. caurumu, acis;
2) schnell hin-, wegfahren
Trik.: aizkrè̦suši uz mežu.
Avots: EH I, 33
1) mit einer dünnflüssigen Masse zuschmieren
Oknist: a. caurumu, acis;
2) schnell hin-, wegfahren
Trik.: aizkrè̦suši uz mežu.
Avots: EH I, 33
aizkristīt
‡ àizkristît,
1) = àizkrustît, (einen Weg) sperren Gr. - Buschh., Oknist;
2) mit dem Zeichen eines Kreuzes bezeichnend versperren:
duravas bija aizkristītas Pas. III, 318 (ähnlich S. 40 und V, 142).
Avots: EH I, 33
1) = àizkrustît, (einen Weg) sperren Gr. - Buschh., Oknist;
2) mit dem Zeichen eines Kreuzes bezeichnend versperren:
duravas bija aizkristītas Pas. III, 318 (ähnlich S. 40 und V, 142).
Avots: EH I, 33
aizlaicīt
‡ àizlàicît 2 gaļu līdz vasarai Oknist, mit dem Fleischvorrat, sparsam davon Gebrauch machend, bis zum Sommer auskommen.
Avots: EH I, 35
Avots: EH I, 35
aizmaut
aizmiģēle
aizprodīt
aizredzēt
‡ àizredzêt, bei Lebzeiten zu sehen bekommen: es tuo cilvē̦ku vēl aizredzēju Kaltenbrunn, Oknist, ich habe den Menschen noch vor seinem Tode zu sehen bekommen. šādas parašas aizredzējusi mana māte Gr.-Buschhof,
Avots: EH I, 45
Avots: EH I, 45
aizrunāt
àizrunât,
4) bestellen, belegen:
a. vietu, biļeti;
5) : tie jau gribēja aizrunāt, ka velti tērēties Deglavs Riga II, 1,255. Refl. -tiês, ‡
2) sich vom Sprechen hinreissen lassen
Salis: ciemā tâ aizrunājuos, ka netiku laikā mājās; ‡
3) sprechend hingelangen:
a. līdz pat Ķīnai; ‡ 4 = ìerunâtiês Oknist: uotrā istabā kas aizrunājās.
Avots: EH I, 46
4) bestellen, belegen:
a. vietu, biļeti;
5) : tie jau gribēja aizrunāt, ka velti tērēties Deglavs Riga II, 1,255. Refl. -tiês, ‡
2) sich vom Sprechen hinreissen lassen
Salis: ciemā tâ aizrunājuos, ka netiku laikā mājās; ‡
3) sprechend hingelangen:
a. līdz pat Ķīnai; ‡ 4 = ìerunâtiês Oknist: uotrā istabā kas aizrunājās.
Avots: EH I, 46
aizsalināt
aizskanēt
‡ àizskanêt,
1) hinschallen:
dziesma tālu aizskanēja;
2) schallend, klingend sich entfernen
Oknist: zvani vien aizskanēja kāziniekiem aizbraucuot.
Avots: EH I, 48
1) hinschallen:
dziesma tālu aizskanēja;
2) schallend, klingend sich entfernen
Oknist: zvani vien aizskanēja kāziniekiem aizbraucuot.
Avots: EH I, 48
aizšļakstēt
àizšļakstêt, ‡
2) schallend hin-, wegspritzen
(intr.): kâ zē̦ns sita ar rīksti, tâ ūdens tālu aizšļakslēja Oknist.
Avots: EH I, 56
2) schallend hin-, wegspritzen
(intr.): kâ zē̦ns sita ar rīksti, tâ ūdens tālu aizšļakslēja Oknist.
Avots: EH I, 56
aizslupšķēties
aizšmignēt
aizspēt
àizspẽt: zemnieku ceļā aizspēja nakts Pas. VIII, 295 (ähnlich 109 und IX, 55 und 211). mājās jā (= viņa) neaizspēju Oknist.
Avots: EH I, 50
Avots: EH I, 50
aizsprēdzēt
aizstrēbt
‡ àizstrèbt, (gerade soviel als nötig) schlürfen (löffeln) Bauske, Golg., Kalz., Kaltenbr., Oknist: aizstrēbu putras un aizsteidzuos pie darba. Refl. -tiês: kâ tev arvien tâ aizstrebjas? Stenden, wie kommt es, dass dir immer beim Sprechen der Atem wiederholt einwärts gezogen wird?
Avots: EH I, 53
Avots: EH I, 53
aizsūlāt
aizšvirkstēties
‡ àizšvirkstêtiês, für eine kurze Zeit zu prasseln (knistern) anfangen: paeglis aizde̦gts aizšvirkstējās.
Avots: EH I, 57
Avots: EH I, 57
aiztīklot
aiztrukt
‡ àiztrukt, sich verzögern, sich aufhalten: kur nu tik ilgi aiztruki? Rutzau. a. kur līdz pašam vakaram Oknist.
Avots: EH I, 59
Avots: EH I, 59
aiztrunēt
‡ àiztrunêt,
1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;
2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).
Avots: EH I, 59
1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;
2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).
Avots: EH I, 59
aizušķot
àizpušķuôt, ‡
2) schmückend versperren:
duris tâ aizpuškuotas, ka nevar atvērt Lemsal. ‡ Refl. -tiês, sich teilweise schmücken (mit šk ) Dunika, Gr.-Buschhof, Oknist.
Avots: EH I, 44
2) schmückend versperren:
duris tâ aizpuškuotas, ka nevar atvērt Lemsal. ‡ Refl. -tiês, sich teilweise schmücken (mit šk ) Dunika, Gr.-Buschhof, Oknist.
Avots: EH I, 44
aizvilnīt
àizvilnît, ‡
2) sich hin-, wegschlängeln:
(čūska) aizvilnījusi pruojām Pas. V, 468; ‡
3) flink und behende hin-, weglaufen
(mit ìl 2 ) Oknist: meitine aizvilnīja da lauka galam; ‡
4) hin-, wegstolzieren
(mit ilˆ ) PS.
Avots: EH I, 63
2) sich hin-, wegschlängeln:
(čūska) aizvilnījusi pruojām Pas. V, 468; ‡
3) flink und behende hin-, weglaufen
(mit ìl 2 ) Oknist: meitine aizvilnīja da lauka galam; ‡
4) hin-, wegstolzieren
(mit ilˆ ) PS.
Avots: EH I, 63
akles
akles: nom. s. akle Auleja, nom. s. aklis Linden ("ein Unkraut"), AP., Heidenfeld, Oknist (galeopsis) Orellen, Ramkau (galeopsis speciosa), Ruj., Saikava (galeopsis tetrahit L.); baltie aklīši, lamium album Ulanowska Łotysze 100.
Avots: EH I, 66
Avots: EH I, 66
akna
akna, akne, gew. plur. aknas, [je̦knas Dnd.], aknes, knis">aknis, die Leber; akņu-zāle JK. II, 66, Leberblümchen (Anemone hepatica); mit der Leber werden die Euter der Kühe, aber auch die Milch verglichen: tesmeņi kā aknītes Tr. piens kā aknes Tr. Sprw.: ste̦n kā aknu pārēdies. [Bei Kurmin 233 infl. aknys aus e̦knas = li. dial. ẽknos, woneben jãknos oder jẽknos. Le. e̦knas und li. ẽknos haben wohl, wie li. èras neben jèras "Lamm", im Sandhi ein i̯ - nach Konsonanten eingebüsst, worauf le. akn- durch Kontamination von e̦kn- und jakn entstehen konnte. Hierzu weiter die gleichbedeutenden ai. yákṛt, gen. s. yaknáḥ, gr. ή˜παρ, gen. s. ή'πατος, lat. jocur oder jecur, gen. s. jecinoris, s. Walde Wrtb. 2 unter jecur, Trautmann Apr. Spr. 367, Boisacq Dict. 326 f. mit Literaturangaben].
Avots: ME I, 65
Avots: ME I, 65
ālava
‡ II àlava 2 Oknist, eine Art Zimmerblume, die auch medizinlsch verwertet wird. Wohl aus d. Aloe.
Avots: EH I, 193
Avots: EH I, 193
ālavīca
alksna
àlksna,
1) auch (mit àl 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Goldbeck, Lettihn, Liepna, Warkl.;
2) àlksna 2 auch Oknist, Saikava. Vgl. auch den Wiesennamen Al(u)ksna Lvv. II, 53.
Avots: EH I, 67
1) auch (mit àl 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Goldbeck, Lettihn, Liepna, Warkl.;
2) àlksna 2 auch Oknist, Saikava. Vgl. auch den Wiesennamen Al(u)ksna Lvv. II, 53.
Avots: EH I, 67
aļokne
alots
aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.
Avots: EH I, 68
Avots: EH I, 68
alvīt
Ancis
apakle
apakle: auch AP., Auleja, Borchow, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Grenzhof, Kaltenbr., KatrE., Laud., Memelshof, Oknist, Pilda, Saikava, Schrunden, Seyershof, Skaista, Warkl., Wolmarshof, Zaļm., Pas. I, 140, ace. s. apakli BW. 13080, Demin. apaklīte BW. 6683; 7164; 7374 var.; 9349, 1.
Avots: EH I, 70
Avots: EH I, 70
apals
apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;
4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .
Avots: EH I, 71
4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .
Avots: EH I, 71
apalvīt
‡ apalvît Oknist, verzinnen. Refl. -tiês Oknist, sich mit einer Eiskruste bedecken: akas spannis apalvījies.
Avots: EH I, 71
Avots: EH I, 71
apara
apara (li. apara "apara" Miežinis): auch BW. 5890 var. u. a., apare auch BW. piel.2 23568, 1 var., 3): auch Grobin (hier dazu ein Demin. aparele ), Iw., Kaltenbr., Lipsthusen, Lub., Oknist (in Oknist auch überttagen von verfüztem Haar: galva kâ apara), Prl., Saikava, Sonnaxt;
4) auch Kaltenbt., Lub. und Sonnaxt.
Avots: EH I, 71
4) auch Kaltenbt., Lub. und Sonnaxt.
Avots: EH I, 71
apauši
apbēda
a(p)bè̦da 2 >hochle. abàda 2 : auch Kārsava, Pilda, Zvirgzdine; plur. a(p)bè̦das 2 auch Auleja, (mit ê̦ ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, (mit è̦ 2 ) Sonnaxt; auch (nom. s.) a(p)bè̦ds 2
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
Skaista, Warkl., Zaļm., plur. a(p)bē̦di Wessen; a(p)bê̦du kāpuosti Saikava.
Avots: EH I, 73
apbeigas
apbrukt
apcirksnis
apčupt
‡ apčupt,
1) sich jem. um den Hals klammern
(perfektiv) Welonen;
2) vom Kohlendunst ohnmächtig werden
Kārsava;
3) "im Heu oder Stroh umhertastend auffinden"
Bolwen, Dricēni, (prs. -čūpu) Warkh.; berühren, (einmal) betasten Wessen betasten; umhertastend auffinden, suchend auffinden; zur Einsicht kommen (bemerken) Gr.-Buschh.: apčupu galvā lielu punu. apčupu: nav vairs labi. apčupēm, ka e̦sam apzagti;
4) (um eine Kleinigkeit) bestehlen
Oknist. Auf li. apčiùpti "betasten" beruhend?
Avots: EH I, 76
1) sich jem. um den Hals klammern
(perfektiv) Welonen;
2) vom Kohlendunst ohnmächtig werden
Kārsava;
3) "im Heu oder Stroh umhertastend auffinden"
Bolwen, Dricēni, (prs. -čūpu) Warkh.; berühren, (einmal) betasten Wessen betasten; umhertastend auffinden, suchend auffinden; zur Einsicht kommen (bemerken) Gr.-Buschh.: apčupu galvā lielu punu. apčupu: nav vairs labi. apčupēm, ka e̦sam apzagti;
4) (um eine Kleinigkeit) bestehlen
Oknist. Auf li. apčiùpti "betasten" beruhend?
Avots: EH I, 76
apdauzīt
apdaũzît, ‡
2) eine Weile ringsum schlagen (stossen):
ja grib izkratīt sviestu nuo spanneļa, tad tas nuo visām pusēm jāapdauza Dunika; ‡
3) wundstossen (-schlagen)
Oknist: kur tu iesi, visas kājas apdauzījis? Refl. -tiês,
1) : auch Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: guovs apdauzās ar vērsi; ‡
2) sich
(dat.) wundstossen: a. kājas Oknist; ‡
3) an mehreren Körperteilen Stösse (Püffe) erhalten:
ziemā jau . . . vajaga. Laika zoba kalend. 1931, S. 13.
Avots: EH I, 77
2) eine Weile ringsum schlagen (stossen):
ja grib izkratīt sviestu nuo spanneļa, tad tas nuo visām pusēm jāapdauza Dunika; ‡
3) wundstossen (-schlagen)
Oknist: kur tu iesi, visas kājas apdauzījis? Refl. -tiês,
1) : auch Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: guovs apdauzās ar vērsi; ‡
2) sich
(dat.) wundstossen: a. kājas Oknist; ‡
3) an mehreren Körperteilen Stösse (Püffe) erhalten:
ziemā jau . . . vajaga. Laika zoba kalend. 1931, S. 13.
Avots: EH I, 77
apdrupēt
apdzenēt
apeirienis
apgaidīt
apgaist
‡ apgaist,
1) es e̦smu apgaisis, ich habe etwas verloren
Oknist;
2) "paģībt" (mit aĩ ) PlKur. (li. apgaišti dass.).
Avots: EH I, 80
1) es e̦smu apgaisis, ich habe etwas verloren
Oknist;
2) "paģībt" (mit aĩ ) PlKur. (li. apgaišti dass.).
Avots: EH I, 80
apgrozs
‡ III apgrùozs 2 Oknist, ein Rahmen, den man auf einen Bauernwagen legt, um mehr aufladen zu können.
Avots: EH I, 85
Avots: EH I, 85
apiet
apiet,
3) "finden"
auch Lieven-Behrsen; apiets vilks Pas. IX, 526. Jānis bij apgājis ("izspieguojis"), un mēs dagājuši ieraugām pļaviņā trīs briežus Saikava; ‡
5) betrügen:
tuo vajaga apiet, citādi ar viņu galā netiksim Dond.; ‡
6) sich belaufen (begatten):
guovs jau apgājusi Dond. melne apgāja jau viņudien Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64. guovs apgāja vēršuos Oknist; ‡
7) a. ar utim, = aplaisties ar utīm, verlausen
Dunika; ‡
8) man apgāja miegs Pas. Vl, 194, mich überkam der Schlaf.
Refl. -tiês,
1): guovs apgājās ar vērsi Saikava;
2) verkehren (Umgang haben) mit:
ne˙vienam netīk a. ar tādiem cilvē̦kiem Pēterb. Av. II, 167, Nitau, Sessw.
Avots: EH I, 87
3) "finden"
auch Lieven-Behrsen; apiets vilks Pas. IX, 526. Jānis bij apgājis ("izspieguojis"), un mēs dagājuši ieraugām pļaviņā trīs briežus Saikava; ‡
5) betrügen:
tuo vajaga apiet, citādi ar viņu galā netiksim Dond.; ‡
6) sich belaufen (begatten):
guovs jau apgājusi Dond. melne apgāja jau viņudien Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64. guovs apgāja vēršuos Oknist; ‡
7) a. ar utim, = aplaisties ar utīm, verlausen
Dunika; ‡
8) man apgāja miegs Pas. Vl, 194, mich überkam der Schlaf.
Refl. -tiês,
1): guovs apgājās ar vērsi Saikava;
2) verkehren (Umgang haben) mit:
ne˙vienam netīk a. ar tādiem cilvē̦kiem Pēterb. Av. II, 167, Nitau, Sessw.
Avots: EH I, 87
apīņi
apîņi: (mit î 2 ) auch Gramsden, Sing. apînis Fest., Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, apînis 2 Schrunden n. FBR. Xlll, 100, Frauenb., Kal., apĩnis AP., apìnis 2 Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 87
Avots: EH I, 87
apirda
apīža
apkaustīt
apknābāt
apkniest
aplaist
aplaist, ‡
4) fallen lassen, herunterlassen
(r. "опусмимь" ): nevar drēbju a. Pas. VIII, 292 (aus Asūne); ‡
5) vernachlässigen:
cieši esit dārzus aplaiduši (eine Gärten sind Iange nicht gejätet worden) Oknist. staigājuot par aplaistu, visiem vienaldzīgu, ni˙kur ne-pieje̦mamu (cilvē̦ku) Pas. VIII, 110 (aus Lettg.); ‡
6) = aplecinât: a. guovis ar bulli Oknist; ‡
7) schnell (schneidig) um etw. herumfahren:
vēl viņš nebij aplaidis (auf einem Fahrrad) ap baznīcu A. Brigadere Daugava 1, 10.
Avots: EH I, 97
4) fallen lassen, herunterlassen
(r. "опусмимь" ): nevar drēbju a. Pas. VIII, 292 (aus Asūne); ‡
5) vernachlässigen:
cieši esit dārzus aplaiduši (eine Gärten sind Iange nicht gejätet worden) Oknist. staigājuot par aplaistu, visiem vienaldzīgu, ni˙kur ne-pieje̦mamu (cilvē̦ku) Pas. VIII, 110 (aus Lettg.); ‡
6) = aplecinât: a. guovis ar bulli Oknist; ‡
7) schnell (schneidig) um etw. herumfahren:
vēl viņš nebij aplaidis (auf einem Fahrrad) ap baznīcu A. Brigadere Daugava 1, 10.
Avots: EH I, 97
aplamai
aplatot
aplikt
aplikt, ‡
3) a. mieru, authdren etw. zu tun
Oknist;
4) únterlegen, únterstellen:
apliksam viņ[u]s tepat apš... ahmiņ[u] Pas. III, 368 (aus Dond.).
Avots: EH I, 98
3) a. mieru, authdren etw. zu tun
Oknist;
4) únterlegen, únterstellen:
apliksam viņ[u]s tepat apš... ahmiņ[u] Pas. III, 368 (aus Dond.).
Avots: EH I, 98
aplipt
aplipt (li. aplìpti),
1) intr., ringsherum kleben bleiben, bedeckt werden:
dē̦ls viscaur aplipa ar ze̦ltu LP. VII, 99. Elza pašulaik bija aplipusi ar skudrītēm R. Sk. II, 159;
2) tr., intr., (umringen), ankleben; sich heften an etw.:
meitas manu ce̦purīti kā bitītes aplipušas BW. 966. bē̦rni aplipa man kā knislīši A. XX, 563.
Avots: ME I, 101, 102
1) intr., ringsherum kleben bleiben, bedeckt werden:
dē̦ls viscaur aplipa ar ze̦ltu LP. VII, 99. Elza pašulaik bija aplipusi ar skudrītēm R. Sk. II, 159;
2) tr., intr., (umringen), ankleben; sich heften an etw.:
meitas manu ce̦purīti kā bitītes aplipušas BW. 966. bē̦rni aplipa man kā knislīši A. XX, 563.
Avots: ME I, 101, 102
aploks
apluoks,
3) apluõks: auch N.-Wohlfahrt, Ramkau, Wolm., (mit ùo 2 ) Kaltenbr., KatrE., Oknist, (mit uô 2 ) Iw., Siuxt: cūku apluokā BW. 19133. teļu apluokā 32421, 5. nav ne˙viena apluo-ciņa, kur teliņu paganīt 25938 var. pa zaļuo apluociņu 23619, 8 var.; ‡
4) plur. apluoki, die Wiesen zwischen iu und dem Libauschen See.
Hierher vermutlich auch apluokas, wenn in apluokuos (loc. pl.) zu korrigieren in: atraitne...iepirkusi apluokas krietni paprāvu namu Janš. Bandavā I, 111.
Avots: EH I, 100
3) apluõks: auch N.-Wohlfahrt, Ramkau, Wolm., (mit ùo 2 ) Kaltenbr., KatrE., Oknist, (mit uô 2 ) Iw., Siuxt: cūku apluokā BW. 19133. teļu apluokā 32421, 5. nav ne˙viena apluo-ciņa, kur teliņu paganīt 25938 var. pa zaļuo apluociņu 23619, 8 var.; ‡
4) plur. apluoki, die Wiesen zwischen iu und dem Libauschen See.
Hierher vermutlich auch apluokas, wenn in apluokuos (loc. pl.) zu korrigieren in: atraitne...iepirkusi apluokas krietni paprāvu namu Janš. Bandavā I, 111.
Avots: EH I, 100
apmaksāt
‡ apmaksât, (eine Anzahl von fälligen Summen) bezahlen: man visi parādi (nuoduokļi) apmaksāti Oknist, Stenden.
Avots: EH I, 100
Avots: EH I, 100
apmērīt
apnasāt
apraustelēt
‡ apraustelêt linu sauju Oknist, aus einer linu sauja die lose abstehenden Fasern ringsum ausreissen.
Avots: EH I, 108
Avots: EH I, 108
apricinis
‡ apricinis Oknist (wohl hierher die Deminutiva apricinîtis Sussei n. FBR. VII, 131 und apricinīte Wessen n. FBR. XIII, 84), = aprika.
Avots: EH I, 109
Avots: EH I, 109
apsēta
apšķiņķāt
apskribināt
apšpļaut
apucītis
apvārdot
apvā`rduôt, ‡
2) im Wortwechsel bewältigend zum Stillschweigen nötigen
(perfektiv) Oknist: es juo (= viņu) tâ apvārdavu, ka jis i[r] mutes neplēte.
Avots: EH I, 125
2) im Wortwechsel bewältigend zum Stillschweigen nötigen
(perfektiv) Oknist: es juo (= viņu) tâ apvārdavu, ka jis i[r] mutes neplēte.
Avots: EH I, 125
apvilnīt
‡ II apvilnît
1) herumlaufen um
Trik. (mit ìl ), Oknist: a. ap lauku;
2) mit dem Schwanz eine wellenförmige Bewegung machen
Saikava: līdaka apvilˆnīja un pazuda dziļumā.
Avots: EH I, 126
1) herumlaufen um
Trik. (mit ìl ), Oknist: a. ap lauku;
2) mit dem Schwanz eine wellenförmige Bewegung machen
Saikava: līdaka apvilˆnīja un pazuda dziļumā.
Avots: EH I, 126
apzagt
apzīdīt
apzîdît, ‡
2) säugend erkranken machen
Oknist: pēc nuobīļa neduod bē̦rnam krūts! apzīdīsi, kļūs slims!
Avots: EH I, 128
2) säugend erkranken machen
Oknist: pēc nuobīļa neduod bē̦rnam krūts! apzīdīsi, kļūs slims!
Avots: EH I, 128
arods
aruõds [li. arúodas],
1) bei den Hochletten ein Fach, eine durch Bretter eingeschlossene Abteilung in der Kleete, der Kornkasten, wofür sonst
apcirknis: par aruodu rudzi bira BW. 3876;
2) seit Kronw. das Fach, das Gebiet in Wissenschaft, Kunst, im Handwerk.
[Nach Būga KSn. I, 72 zu einem arūs "Getreide", pr. acc. s. arrien, lat. arvum, gr. ἄρουρα "Ackerland" und somit zu ar̂t "pflügen". Aus dem Baltischen entlehnt sind wahrscheinlich weissr. аруд "засѣка" und d. dial. arrłde bei Frischbier "ein Fach in einer Schüttung".]
Avots: ME I, 142
1) bei den Hochletten ein Fach, eine durch Bretter eingeschlossene Abteilung in der Kleete, der Kornkasten, wofür sonst
apcirknis: par aruodu rudzi bira BW. 3876;
2) seit Kronw. das Fach, das Gebiet in Wissenschaft, Kunst, im Handwerk.
[Nach Būga KSn. I, 72 zu einem arūs "Getreide", pr. acc. s. arrien, lat. arvum, gr. ἄρουρα "Ackerland" und somit zu ar̂t "pflügen". Aus dem Baltischen entlehnt sind wahrscheinlich weissr. аруд "засѣка" und d. dial. arrłde bei Frischbier "ein Fach in einer Schüttung".]
Avots: ME I, 142
ārspuse
ašņadzeres
ašņadzeres: auch ašņadzêre Oknist, ašņadzira (> ostle. -dzyra) Oknist, ašņadziras Wessen.
Avots: EH I, 132
Avots: EH I, 132
astainis
‡ astainis, ein Geschwänzter (vom Teufel gesagt Austriņš Daugava I, 982): ragaiņi un astaiņi dancuojuši Pas. IV, 21 I. kuo jūsu astaiņi dara? mit Ironie auf unordentlich gekleidete Kinder bezogen Oknist.
Avots: EH I, 131
Avots: EH I, 131
astiņnītis
astrine
astūtais
atbadīt
atbadît, ‡
2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡
3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,
1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;
2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;
3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;
4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;
5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.
Avots: EH I, 134
2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡
3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,
1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;
2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;
3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;
4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;
5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.
Avots: EH I, 134
atbirzīt
atbļaudināt
‡ atbļaûdinât, sich laut schreiend, weinend nähern, herkommen lassen, machen: a. bē̦rnu nuo baznīcas uz māju Oknist.
Avots: EH I, 135
Avots: EH I, 135
atbļaut
atbļaût, ‡
2) sich laut weinend, schreiend nähern, herkommen
Oknist. Refl. -tiês, ‡
2) sich (laut und unschön) sattweinen
Dunika, Kal.: lai bē̦rns bļauj, līdz atbļausies.
Avots: EH I, 135
2) sich laut weinend, schreiend nähern, herkommen
Oknist. Refl. -tiês, ‡
2) sich (laut und unschön) sattweinen
Dunika, Kal.: lai bē̦rns bļauj, līdz atbļausies.
Avots: EH I, 135
atcilāt
‡ atcilât,
1) = ‡ atce̦lât 2 C.;
2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;
3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;
4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,
1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;
2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;
3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;
4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.
Avots: EH I, 137
1) = ‡ atce̦lât 2 C.;
2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;
3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;
4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,
1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;
2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;
3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;
4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.
Avots: EH I, 137
atdancināt
‡ atdañcinât,
1) hertanzen machen (lassen):
a. jaunkundzi nuo zāles gala šurp;
2) bis zum Überdruss tanzen machen;
3) a. kumeļu nuo lauka uz māju Oknist, ein Füllen, das dabei Seitensprünge macht, an einem langen Strick vom Felde nach Hause führen.
Avots: EH I, 138
1) hertanzen machen (lassen):
a. jaunkundzi nuo zāles gala šurp;
2) bis zum Überdruss tanzen machen;
3) a. kumeļu nuo lauka uz māju Oknist, ein Füllen, das dabei Seitensprünge macht, an einem langen Strick vom Felde nach Hause führen.
Avots: EH I, 138
atdenēt
‡ atdzenêt, (Äste von unten) abhacken, -kappen Dunika, Oknist, Stenden: a. kuokam zarus.
Avots: EH I, 140
Avots: EH I, 140
atdūkt
‡ atdùkt,
1) summend herfliegen:
vabale atdūca Oknist;
2) mit einer dumpfen (hohlen) Stimme erwidern
Jürg.: nikni kam a. pretī.
Avots: EH I, 140
1) summend herfliegen:
vabale atdūca Oknist;
2) mit einer dumpfen (hohlen) Stimme erwidern
Jürg.: nikni kam a. pretī.
Avots: EH I, 140
atdzirst
atgvelzt
‡ atgvelzt Bauske, (mit lˆ) Erlaa, Oknist, Prl., unpassend (ungehörig) antworten: tâ nu nevajadzēja a.
Avots: EH I, 144
Avots: EH I, 144
atjimt
atkaist
‡ atkàist 2 (li. atkaĩsti) Oknist, sich erwärmen: nu tu esi diezgan atkaitusi pie plīts.
Avots: EH I, 145
Avots: EH I, 145
atkāpelēt
‡ atkāpelêt,
1) hin und herkletternd (steigend) hergelangen
Salis: zē̦ns atkāpelēja pa akmeņiem (ūdenī) pie manis;
2) zur Genüge umherklettern
Oknist: vai neesi vēl diezgan atkâpelējies?
Avots: EH I, 147
1) hin und herkletternd (steigend) hergelangen
Salis: zē̦ns atkāpelēja pa akmeņiem (ūdenī) pie manis;
2) zur Genüge umherklettern
Oknist: vai neesi vēl diezgan atkâpelējies?
Avots: EH I, 147
atkars
atkars (s. unter atkara; li. ãtkaras "widerstrebend"),
1) in stumpfem Winkel befestigt
Assiten, Auleja, Dond., Grob., Iw., Kaltenbr., Oknist, Rothof, Stenden: izkapts ir atkara, ja starp izkapti un kātu ir plats leņķis. tava izkapts par atkaru Dond. atkars cirvis Grob. atkara dakša, šķupele ebenda. vadzis atkars, saita nesatur, šļūk zemē Auleja;
2) "= nuokars" Ewers.
Avots: EH I, 146
1) in stumpfem Winkel befestigt
Assiten, Auleja, Dond., Grob., Iw., Kaltenbr., Oknist, Rothof, Stenden: izkapts ir atkara, ja starp izkapti un kātu ir plats leņķis. tava izkapts par atkaru Dond. atkars cirvis Grob. atkara dakša, šķupele ebenda. vadzis atkars, saita nesatur, šļūk zemē Auleja;
2) "= nuokars" Ewers.
Avots: EH I, 146
atkārst
atkā`rst: in der entgegengesetzten Richtung, wider die Zähne der kā`rstava (Wolle) kämmeln Oknist, Schnehpeln, Stenden: nu jau vilna būs izkārsusies; vari atkārst. vilnu kāršuot, vienmē̦r ir jāatkārš.
Avots: EH I, 147
Avots: EH I, 147
atki
atklabēt
atklabêt, ‡
2) klappernd, mit Geklapper herkommen:
rati vien atklabēja, ka[d] atbrauce Oknist.
Avots: EH I, 148
2) klappernd, mit Geklapper herkommen:
rati vien atklabēja, ka[d] atbrauce Oknist.
Avots: EH I, 148
atklabināt
‡ atklabinât
1) klappernd allmählich lose machen, öffnen:
bērniņa man nebija, bet es tâ˙pat atslē̦gu atklabināju i iegāju Oknist. vējš atklabinājis nama duris Salis, Siuxt;
2) klappernd, mit Geklapper herschaffen:
zirgs, uz mājām skriedams, ķēdi vien atklabināja Oknist. Refl. -tiês, klappernd allmählich lose werden Oknist.
Avots: EH I, 148
1) klappernd allmählich lose machen, öffnen:
bērniņa man nebija, bet es tâ˙pat atslē̦gu atklabināju i iegāju Oknist. vējš atklabinājis nama duris Salis, Siuxt;
2) klappernd, mit Geklapper herschaffen:
zirgs, uz mājām skriedams, ķēdi vien atklabināja Oknist. Refl. -tiês, klappernd allmählich lose werden Oknist.
Avots: EH I, 148
atklausties
‡ atklàustiês 2 (li. atsikláusti) Oknist, sich wiederholt nach dem Weg erkundigend hergelangen: viņš šurp atklausies.
Avots: EH I, 148
Avots: EH I, 148
atkņibināt
atkrāmēt
atkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,
1) her(über)siedeln
Rutzau u. a.;
2) sich davonmachen:
atkrāmējies! packe dich! verschwinde! Oknist.
Avots: EH I, 150
1) her(über)siedeln
Rutzau u. a.;
2) sich davonmachen:
atkrāmējies! packe dich! verschwinde! Oknist.
Avots: EH I, 150
atkristāt
atlaistīt
atlaîstît, ‡
3) eine gewisse Zeit hindurch oft begiessen
Oknist: visu pavasari krūmiņus atlaistīju, in tâ˙pat neauga: ‡
4) (ein starkes Getränk) mit Wasser verdünnen
Golg.
Avots: EH I, 153
3) eine gewisse Zeit hindurch oft begiessen
Oknist: visu pavasari krūmiņus atlaistīju, in tâ˙pat neauga: ‡
4) (ein starkes Getränk) mit Wasser verdünnen
Golg.
Avots: EH I, 153
atlase
atlase,
1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. 2 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.
Avots: EH I, 153
1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. 2 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.
Avots: EH I, 153
atmaisīt
‡ atmaisît, zum zweitenmal aufpflügen: a. zemi Jürg., Lubn., Oknist. Refl. -tiês AP., = atdaũzîtiês: atmaisījies uz šuo pusi.
Avots: EH I, 155
Avots: EH I, 155
atmēgties
‡ atmēgtiês,
1) überdrüssig, zuwider werden (gesprochen:
asamê̦gt) Gr.-Buschhof: tāda dzīve drīži atmē̦dzas (gesproch.: asamâdz; dissimiliert aus *atsamâdz?);
2) sich wiederholen (besonders von krankhaften Zustanden)
Kaltenbr., Oknist (mit è 2 );
3) schlimme Folgen hinterlassen, sich rachen
Oknist: tāda dzīve viņam atmègsies 2 .
Avots: EH I, 155, 156
1) überdrüssig, zuwider werden (gesprochen:
asamê̦gt) Gr.-Buschhof: tāda dzīve drīži atmē̦dzas (gesproch.: asamâdz; dissimiliert aus *atsamâdz?);
2) sich wiederholen (besonders von krankhaften Zustanden)
Kaltenbr., Oknist (mit è 2 );
3) schlimme Folgen hinterlassen, sich rachen
Oknist: tāda dzīve viņam atmègsies 2 .
Avots: EH I, 155, 156
atmīcīt
‡ atmîcît (li. atmìnkyti), (Teig) durchkneten Bērzgale, Erlaa, Laudohn, Lubn., Schnehpeln: rudzu maize, bet ar kviešu miltiem aimīcīta Oknist.
Avots: EH I, 156
Avots: EH I, 156
atmīšķēt
atnasāt
‡ atnasât, eine bestimmte Zeit hindurch tragen Oknist: tie bija stipri svārki: trīs gadus tuos atnasāju.
Avots: EH I, 157
Avots: EH I, 157
atpeņķēt
atraitnis
atraĩtnis, knis">atraĩknis 2 Kand., auch atraĩtis [Tr.], atraits, atraikts, atreitis, fem. atraîkne 2 Kand. atraĩkne, atraĩtne C., PS., atriekne U., atraite Kruhten, atraitene BW. 27849, s. auch BW. 3952, 9509, 9712, 9738, 9778, 11626, 14927, [15383], Witwer, Witwe: atraitņam smaga ruoka, divreiz mīti gredzentiņi BW. 9509. pats agri palicis atraitnī U. b. 113, 27. Sprw.: atraitnis dabū citu sievu, bet bē̦rns nedabū citu māti. [atraiknis entweder nach Le. Gr. § 118 b rein phonetisch aus atraitnis oder durch die Wurzel reik- in li. riẽkti "schneiden" beeinflusst. Dass atraitnis älter ist als atraiknis, dafür spricht atraitis; dies wohl zur Wurzel reit- in le. riest "abfallen, sich trennen".]
Avots: ME I, 184
Avots: ME I, 184
atrautin
‡ atraûtin Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, atraûtiņ Oknist, atraûtniski Sonnaxt und wohl auch atraûtiniski ("?") Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, = ‡ atraîtin, atvilceniski.
Avots: EH I, 161
Avots: EH I, 161
atreiz
atrībinēt
atriezt
atriêzt ‡
2) zurückwerfeud emporheben:
a. galvu Auleja, (mit iê ) Oknist. asti vien atrieze Pas. I, 343. Refl. -tiês Okuist, den Kopf zurückwerfen.
Avots: EH I, 162
2) zurückwerfeud emporheben:
a. galvu Auleja, (mit iê ) Oknist. asti vien atrieze Pas. I, 343. Refl. -tiês Okuist, den Kopf zurückwerfen.
Avots: EH I, 162
atšaipīties
atsalināt
atsēt
atsẽt, ‡
2) "das Säen beenden"
Dunika. ; Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss säen: diezgan savā mūžā e̦smu atsējies, vairs netīk sēt Oknist, Vīt.
Avots: EH I, 165
2) "das Säen beenden"
Dunika. ; Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss säen: diezgan savā mūžā e̦smu atsējies, vairs netīk sēt Oknist, Vīt.
Avots: EH I, 165
atšiept
atšìept 2 (unter atšiebt),
1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,
1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;
2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!
Avots: EH I, 173
1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,
1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;
2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!
Avots: EH I, 173
atsija
atsijgalis
‡ atsijgalis, der eiserne Haken, womit der Femerstrang an die Wagenachse befestigt wird Oknist.
Avots: EH I, 165
Avots: EH I, 165
atšķiebt
atslēga
atslê̦ga,
1): atslē̦gas zuobi, der Bart des Schlüssels
Siuxt u. a.; ‡
2) die äussere Reihe des auf dem Felde ausgebreiteten Flachses
Ramkau: kad linus klāj, tad vienu rindu klāj vis˙riņķī; tuo sauc par atslē̦gu. tad var zināt, ka zagļi ņe̦m linus; ‡
3) "iegriezumi abuos kuoka stīpas galuos, kuo, saliekuot kuopā, apsien ar linu šķiedru, lai stiprāk stāvē̦tü Warkl.; ‡
4) Pēteŗa a., primula officinalis Jacq. Oknist.
Avots: EH I, 167
1): atslē̦gas zuobi, der Bart des Schlüssels
Siuxt u. a.; ‡
2) die äussere Reihe des auf dem Felde ausgebreiteten Flachses
Ramkau: kad linus klāj, tad vienu rindu klāj vis˙riņķī; tuo sauc par atslē̦gu. tad var zināt, ka zagļi ņe̦m linus; ‡
3) "iegriezumi abuos kuoka stīpas galuos, kuo, saliekuot kuopā, apsien ar linu šķiedru, lai stiprāk stāvē̦tü Warkl.; ‡
4) Pēteŗa a., primula officinalis Jacq. Oknist.
Avots: EH I, 167
atslempt
atslīcināt
atspēt
atspẽt,
1): man tik daudz darba, ka nevaru a. visu laikā padarīt Ahs. (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 148); ‡
2) allen Anforderungen gerecht werden;
a. kam pretī, Stand halten gegen etwas, widerstehen, hemmen Segew.; ‡
3) neatspēt, nicht abkommen können
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Geschäft); ‡
4) erraten
Oknist: atspēj munu mīkli!
Avots: EH I, 169
1): man tik daudz darba, ka nevaru a. visu laikā padarīt Ahs. (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 148); ‡
2) allen Anforderungen gerecht werden;
a. kam pretī, Stand halten gegen etwas, widerstehen, hemmen Segew.; ‡
3) neatspēt, nicht abkommen können
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Geschäft); ‡
4) erraten
Oknist: atspēj munu mīkli!
Avots: EH I, 169
atsprakstēt
‡ atsprakstêt, atsprakšķêt, knisternd herschnellen (intr.): dzirkstele atsprakstēja līdz šejienei.
Avots: EH I, 169
Avots: EH I, 169
atsprēdzēt
atsprēkli
atsprēkliņ
atsprēkliņ (unter atsprãklu): auch Memelshof, (mit è 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, Oknist, atsprēklin - auch Zaļmuiža, (mit è 2 ) Kaltenbr., atsprèkliń 2 Warkl., atsprēkleņ Pas. VI, 365, Bērzgale, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 53, Kaltenbr.
Avots: EH I, 170
Avots: EH I, 170
atspriest
atspurīties
atsuloties
atsvaidelēt
‡ atsvaîdelêt, wiederholt (oder vieles) liederlich oder achtlos wegwerfen, -schleudern: a. ruotaļlietas Saikava, meita visu savu pūru atsvaidelējusi čigānīcām Oknist.
Avots: EH I, 173
Avots: EH I, 173
atšvelpt
atšvīpt
‡ atšvìlpt 2 Oknist, (mit ilˆ 2 ) Dunika, Kal., Rutzau, = atsvilpt. Refl. -tiês Dunika (mit ilˆ 2 ), = ‡ atsvìlptiês.
Avots: EH I, 175
Avots: EH I, 175
attaisīt
attaisît (li. atitaisýti),
3): auch Kalz. n. BielU.; ‡
4) = àiztaisît 2 Sonnaxt: pietiks piena, kuo putru a. ‡ Refl. -tiês,
1) sich
(acc.) öffnen: luogs attaisījies. duŗis pašas attaisījušās. attaisījās kaps Pas. VI, 367. maciņ, attaisies! VIII, 95;
2) sich
(dat.) öffnen: lai jaunkundze attaisās krūtis vaļām Janš. Bandavā I, 199;
3) zu Kräften kommen, genesen
Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: slimnieks nevarēja un nevarēja a. man kakls jau attaisījies. guovs attaisījusies;
4) sich vom Zauber befreien
Oknist. - Subst. attaisîtãjs, einer, der den Zauber zu lösen versteht Kalz. n. BielU.
Avots: EH I, 175
3): auch Kalz. n. BielU.; ‡
4) = àiztaisît 2 Sonnaxt: pietiks piena, kuo putru a. ‡ Refl. -tiês,
1) sich
(acc.) öffnen: luogs attaisījies. duŗis pašas attaisījušās. attaisījās kaps Pas. VI, 367. maciņ, attaisies! VIII, 95;
2) sich
(dat.) öffnen: lai jaunkundze attaisās krūtis vaļām Janš. Bandavā I, 199;
3) zu Kräften kommen, genesen
Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: slimnieks nevarēja un nevarēja a. man kakls jau attaisījies. guovs attaisījusies;
4) sich vom Zauber befreien
Oknist. - Subst. attaisîtãjs, einer, der den Zauber zu lösen versteht Kalz. n. BielU.
Avots: EH I, 175
atteikt
attèikt, ‡
4) (Gehörtes) wiedererzählen:
tai jau ne˙kā nevar pateikt, kuo viņa citiem neatteiktu Siuxt. pasaku atteicējam Pas. IX, 237; ‡
5) kündigen, absagen
BielU.: a. līgumu, derības, precības Oknist. kāzu nebūs: brūte atteice ebenda. a. saimniekam ebenda. Refl. -tiês, ‡
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss loben:
vīrs... nevar a., ka meita... cieši laba Pas. IV, 397 (aus Atašiene; ähnlich VI, 137; VIII, 385).
Avots: EH I, 175
4) (Gehörtes) wiedererzählen:
tai jau ne˙kā nevar pateikt, kuo viņa citiem neatteiktu Siuxt. pasaku atteicējam Pas. IX, 237; ‡
5) kündigen, absagen
BielU.: a. līgumu, derības, precības Oknist. kāzu nebūs: brūte atteice ebenda. a. saimniekam ebenda. Refl. -tiês, ‡
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss loben:
vīrs... nevar a., ka meita... cieši laba Pas. IV, 397 (aus Atašiene; ähnlich VI, 137; VIII, 385).
Avots: EH I, 175
attraucēt
attrausties
‡ attràustiês, sich mühsam, unbeholfen herbewegen Oknist: nu reiz tas resnis attrausies arī pie mums.
Avots: EH I, 176
Avots: EH I, 176
attuntuļot
‡ attuntuļuôt,
1) = ‡ attuñtulêt Oknist (mit un̂);
2) in viele Kleidungsstücke eingehüllt herkommen
AP., Lemburg, mühsam durch tiefen Schnee hergelangen Kalz. (mit ùn 2 ).
Avots: EH I, 177
1) = ‡ attuñtulêt Oknist (mit un̂);
2) in viele Kleidungsstücke eingehüllt herkommen
AP., Lemburg, mühsam durch tiefen Schnee hergelangen Kalz. (mit ùn 2 ).
Avots: EH I, 177
atūdinēties
atvārtīt
‡ atvā`rtît (li. atvartýti, r. отворотúть), = ‡ atcilât 4 Oknist. Refl. -tiês, sich herwälzen Arrasch u. a.: kumeļš atvārtījies līdz sē̦tai.
Avots: EH I, 179
Avots: EH I, 179
atvērst
audakls
augšpēdiņ
aulekiem
aule̦kiem (unter aule̦kãm): auch (mit àu 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Oknist, Sussei; verstärkt - aule̦ku aule̦kiem: laida a. a. ar tukšām ragavām uz pļavu Janš. Bandavā II, 73.
Avots: EH I, 186
Avots: EH I, 186
austre
auziņas
avieška
azute
bābiete
babis
babis "ein alter, zerlumpter Bettler oder ein Schrecknis, damit man kleine, unarlige Kinder erschreckt" Bartau. Vgl. babs.
Avots: EH I, 197
Avots: EH I, 197
baida
baidēkls
baikst
baist
baîst: auch Kaltenbr., Oknist, Prohden, Skaista: jai tika ... b. Pas. IX, 328 (ähnlich VIII, 386). dē̦lam ... bija ... b. nuo mātes VII, 133.
Avots: EH I, 199
Avots: EH I, 199
baks
baļķe
baļķe (unter baļ˜ķis): auch (mit aļ˜) AP., Ramkau, (mit àļ 2 ) Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 17 (hier neben bàļķis 2 ), KatrE, n. FBR. XIV, 129, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kaltenbr., Oknisl (hier daneben ein Demin. bàlciņa 2 ): uozuoliņa baļķītēm BW. 29837.
Avots: EH I, 203
Avots: EH I, 203
bālotne
bãluotne,
2): auch Oknist (bàlùotne 2 ); ‡
6) meža bàlùotnīte 2 Oknist, atriplex hastatum L.
Avots: EH I, 208
2): auch Oknist (bàlùotne 2 ); ‡
6) meža bàlùotnīte 2 Oknist, atriplex hastatum L.
Avots: EH I, 208
balss
I bàlss: balss, -a auch Evang. 1753, S. 48, (mit àl) N.-Peb., (mit àl 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIIl, 51, Aahof, Auleja, Laitzen, Lubn., Meiran, N.-Rosen, Oknist, Prl., Schwanb., Warkl., (mit alˆ 2 ) Puhren n. FBR. XIV, 48, Schrunden n. FBR. XIII, 103, Dunika, Grob., Kal., OB., Schnehpeln, Schrunden, Siuxt, bàlss, -s auch AP., Jürg., Kegeln, Ramkau, Smilten, Trik., Wenden, (mit àl 2 ) Erlaa, Kalz., Saikava, Sessw., (mit alˆ 2 ) Bauske, Lemsal, Sali,, Stenden, Strasden, Demin. balstiņš auch Linden, balsiņa auch Saikava, balsīte auch Saikava,
1): ar balsu smieties, laut lachen
BielU.; ‡
5) die Melodie:
es tai dziesmai balsa nezinu Warkl. uz kaida balsa (nach welcher Melodie) tu dziedāsi? ebenda. visaidi balsi: pavasaŗa, lapu, sìena, rudzu, rudiņa (d. h. die Früh lingslieder haben ihre besondere Melodie, die Heumahdlieder die ihrige usw.) Auleja. dziedi, man[a] māsiņa! tautas luoka kumeliņu pēc tavām balsiņām (Var.: balstiņām, dziesmiņām) BW. 323.
Avots: EH I, 201
1): ar balsu smieties, laut lachen
BielU.; ‡
5) die Melodie:
es tai dziesmai balsa nezinu Warkl. uz kaida balsa (nach welcher Melodie) tu dziedāsi? ebenda. visaidi balsi: pavasaŗa, lapu, sìena, rudzu, rudiņa (d. h. die Früh lingslieder haben ihre besondere Melodie, die Heumahdlieder die ihrige usw.) Auleja. dziedi, man[a] māsiņa! tautas luoka kumeliņu pēc tavām balsiņām (Var.: balstiņām, dziesmiņām) BW. 323.
Avots: EH I, 201
baltvēdere
baravīka
bargs
bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ 2 ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr 2 ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r 2 ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,
1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;
2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs 2 "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.
Avots: EH I, 205
1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;
2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs 2 "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.
Avots: EH I, 205
bārinīte
baroklis
baruôklis, baŗuoklis, baŗuoksnis, baruôksnis Mar. RKr. XV, 107, ba- r uotnis,
1) die Mast:
man cūka uz baŗuokļa, ich habe ein Schwein auf der Mast; likt cūku uz baŗuokļa oder likt baŗuokli aizgaldē, das Schwein auf die Mast setzen;
2) das Mastvieh, namentlich das Mastschwein.
baŗuoklis od. baŗuokļa cūka, das Mastschwein. baŗuoknis vienpuši nuobaŗuojies RKr. VII, 1376. viņš savu vē̦de̦ru kā ba- r uotni aizgaldā ielicis Liev.
Avots: ME I, 265
1) die Mast:
man cūka uz baŗuokļa, ich habe ein Schwein auf der Mast; likt cūku uz baŗuokļa oder likt baŗuokli aizgaldē, das Schwein auf die Mast setzen;
2) das Mastvieh, namentlich das Mastschwein.
baŗuoklis od. baŗuokļa cūka, das Mastschwein. baŗuoknis vienpuši nuobaŗuojies RKr. VII, 1376. viņš savu vē̦de̦ru kā ba- r uotni aizgaldā ielicis Liev.
Avots: ME I, 265
bāršķis
bāršķis,
1) die Franse
(mit âr 2 ) AP.;
2) heracleum sibiricum L. (mit ā`r 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 209
1) die Franse
(mit âr 2 ) AP.;
2) heracleum sibiricum L. (mit ā`r 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 209
bārzda
bārzda (unter bā`rda): auch (mit ā`r 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Baldohn, Kaltenbr., Krāslava, Linden, Lixna, Memelshof, Oknist, Pilskalne, Skaista, (mit âr 2 ) Rojen n. FBR. XIII, 73, Puhren n. FBR. XIV, 47, Dunika, Lemsal, Lieven-Bersen, Pankelhof, Stenden,
1): sirma b. BW. 29147, 3. kupla b. 33507 var. ar me̦lnu bārzdeli Janš. Līgava II, 30.
Avots: EH I, 210
1): sirma b. BW. 29147, 3. kupla b. 33507 var. ar me̦lnu bārzdeli Janš. Līgava II, 30.
Avots: EH I, 210
basātņi
bašļaciņš
bass
bass,
1): atradu viņu vēl basu Sessw. atnācis kāds b. puišelis Dunika; ‡
2) weiss (von den Füssen eines Pferdes oder Hundes)
Dunika, Grob., Stenden: b. (weissfüssig) suns Stenden. (zirgs) tumši bē̦rs, . . . kājas basas Janš. Dzimtene II 2 , 56; ‡
3) "pliks" N.-Laitzen: tas ir gluži pliks un b. Oknist. viņš nuoplīsis pa˙visam b. Memelshof, Prl.
Avots: EH I, 206
1): atradu viņu vēl basu Sessw. atnācis kāds b. puišelis Dunika; ‡
2) weiss (von den Füssen eines Pferdes oder Hundes)
Dunika, Grob., Stenden: b. (weissfüssig) suns Stenden. (zirgs) tumši bē̦rs, . . . kājas basas Janš. Dzimtene II 2 , 56; ‡
3) "pliks" N.-Laitzen: tas ir gluži pliks un b. Oknist. viņš nuoplīsis pa˙visam b. Memelshof, Prl.
Avots: EH I, 206
batviņi
batviņi,
1): in Auleja auch der Sing. batvinis; ‡
2) in Milch oder Fett gekochte Beetenblatter
Oknist.
Avots: EH I, 206
1): in Auleja auch der Sing. batvinis; ‡
2) in Milch oder Fett gekochte Beetenblatter
Oknist.
Avots: EH I, 206
baža
I baža: meita parādīja visu savu bažu Saikava. In Oknist mit ŏ (visa mana boža) gesprochen, was auf Enllehnung (aus altpoln. zbože "Reichtum" mit Dissimilation?) deutet.
Avots: EH I, 207
Avots: EH I, 207
bazzīcāns
‡ baznîcāns Preili n. FBR. VIII, 11, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Warkl., baznîcānis Oknist, = baznīcē̦ns.
Avots: EH I, 207
Avots: EH I, 207
bebrs
be̦brs,
1): be̦brs auch Golg., bebris auch FBR. IX, 139, Dunika, Gr.-Buschh.: üdeņa bebrītis BW. 988, 4;
2) solanum dulcamara Oknist n. Fil. mat. 32.
Avots: EH I, 211
1): be̦brs auch Golg., bebris auch FBR. IX, 139, Dunika, Gr.-Buschh.: üdeņa bebrītis BW. 988, 4;
2) solanum dulcamara Oknist n. Fil. mat. 32.
Avots: EH I, 211
bēda
bè̦da: tā manu bē̦du maizīte ("schweres Leben"), sage man in Frauenb., wenn etwas schlecht geraten sei. b. tik kam Oknist, Wessen, jem. braucht nur: b. tik ganam atstāties nuo ganāmpulka, tad ganāmais pulks gan zinās labības sējumu.
Avots: EH I, 215
Avots: EH I, 215
bendzīt
bērnāks
‡ bḕ̦rnàks 2 Oknist, eine Deminutivform zu bḕ̦rns Memelshof. Zum Suffix s. FBR. XIII, 158.
Avots: EH I, 216
Avots: EH I, 216
bezmēns
be̦zmē̦ns: auch Kaltenbr., Oknist. Zur Etymotogie s. auch Karsten Ann. acad. scient. fenn. XXVII, 97 und Räsänen ebenda 274.
Avots: EH I, 215
Avots: EH I, 215
biedi
biedi
biedi, Pl., das Schreckbild, Schrecknis, der Schrecken: aizbēgs šausmainie un biedi Rainis. šausmas un biedi JR. V, 59. mākuoņi, ne̦sat šurp graujuošuos biedus Vēr. II, 1219. [Neologismus?]
Avots: ME I, 305
Avots: ME I, 305
biezājs
biezājs, [biezēklis Kreuzb.], biezêknis [C.], bieuoknis Ahs., bieziens Sassm., biêzenis 2 Ruj., das Dickicht: labāk palikt biezājā Vensk. 62. visur tāds biezeknis kâ mūris Apsk. I, 334. līduši biezienā raudzīt LP. V, 361. izlēcis nuo biezuokņa stirnu buks LP. VII, 986. lauzīdamies cauri tumsības biezuokņiem Duomas III, 831.
Avots: ME I, 306
Avots: ME I, 306
bigudzis
‡ bigudzis "eine Speise (?)" Oknist; tu esi kâ b., verächtlich zu einem Menschen gesagt ebenda.
Avots: EH I, 218
Avots: EH I, 218
biks
biks,
1): auch Pas. VII, 269, Jerkull, Mezküll, Oknist; ‡
2) ein böser Bube
Neik. Zur Bed. 2 vgl. bikus.
Avots: EH I, 218
1): auch Pas. VII, 269, Jerkull, Mezküll, Oknist; ‡
2) ein böser Bube
Neik. Zur Bed. 2 vgl. bikus.
Avots: EH I, 218
biru birām
biru birām, in Scharen K., od. birum birumiem: visi traucās birus birumiem A. XII, 336. tām pakaļ nāca birum birumiem Lieknis un citi jaunieši R. Av.
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
biškrēsliņš
biškrēsliņš (unter bite 4): bišu k. auch Oknist, nom. plur. biškrēslītes BW. 5842: sēju āra biškrēsliņu BW. 6447, 1, nuoviju ... biškrēsliņu vaiņadziņu 5842.
Avots: EH I, 222
Avots: EH I, 222
bīte
II bīte: nu jums būs bìte 2 ("?") Oknist (es wird euch etwas Unangenehmes widerfahren).
Avots: EH I, 223
Avots: EH I, 223
blaizīt
blaîzît: wiederholt quetschen Oknist, wiederholt schlagen C. Refl. -tiês, ‡
2) "beim Arbeiten sich wiederholt beugen oder recken"
Auleja (mit aî).
Avots: EH I, 225
2) "beim Arbeiten sich wiederholt beugen oder recken"
Auleja (mit aî).
Avots: EH I, 225
blaks
I blaks,
2) (Adj.): tik blaki lauki, ka ūdens nenuote̦k Oknist n. Fil. mat. 32; vgl. den Feldnamen
Blakums ebenda.
Avots: EH I, 225
2) (Adj.): tik blaki lauki, ka ūdens nenuote̦k Oknist n. Fil. mat. 32; vgl. den Feldnamen
Blakums ebenda.
Avots: EH I, 225
blāšķīt
bļauka
blāzma
blãzma: auch (mit ã ) Dunika, Salis, Smilt., Trik., (mit à) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Kaltenbr., Linden, Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 227
Avots: EH I, 227
blēndaris
blīgzna
II blīgzna (unter blìgzne 2 I): auch Kurmene, (mit ì) Ramkau (hier: salix caprea), (mit ì 2 ) Mahlup, Oknist, Saikava, Warkl., Zaļmuiža: lāčam sieksta, briežam b. BW. 2657.
Avots: EH I, 230
Avots: EH I, 230
blīne
blīzāns
blizēt
bļome
bļūdināt
blusīt
blusît (unter blusinât II): auch Golg. Refl. -tiês,
1): auch Golg., Oknist, Warkl.; ‡
2) "sūkāties par kādu zaudējumü Golg.: viņu tâ piemānīja, ka bija ilgi jāblusās.
Avots: EH I, 232
1): auch Golg., Oknist, Warkl.; ‡
2) "sūkāties par kādu zaudējumü Golg.: viņu tâ piemānīja, ka bija ilgi jāblusās.
Avots: EH I, 232
blūšķēt
‡ blùšķêt 2 Oknist, Sonnaxt, -u, -ẽju. lärmen; einen klatschenden Laut hervorbringen: cūkas nedziļā ūdenī gulst vidā, ka blūšķ vien Sonnaxt.
Avots: EH I, 232
Avots: EH I, 232
blūšķināt
‡ blùšķinât 2 Oknist, einen (klatschenden) Lärm hervorbringen (lassen): kas tur blùšķina 2 pa upi?. puikas paldājas Buschhof bei Kreuzb. n. FBR. IV, 77.
Avots: EH I, 232
Avots: EH I, 232
bokšterēt
braku
braku, in Verbindung mit briku, Interj. zur Besczreibung eines knatternden, knisternden Schalles: briku braku man kurpītes sarkaniem dibe̦niem BW. 16958. iet kažuoki briku braku.
Avots: ME I, 323
Avots: ME I, 323
brandienis
brazdot
‡ brazduôt, lärmen, poltern, polternd gehen Oknist: kuo tu tur brazduo pa timsu? Refl. -tiês, lärmen, poltern Oknist; raufen (intr.), tollen Dunika: bē̦rni, kuo te brazduojaties? Dunika.
Avots: EH I, 239
Avots: EH I, 239
brāzma
briedele
briesmeklis
briẽsmeklis, das Schreck -, Zerrbild, Schrecknis, Scheusal, Ungeheuer: seja pārvērtās nejaukā briesmeklī Poruks. tur nav pūķu un citu briesmekļu Purap. šausmīgs briesmeklis ir karš Rainis.
Avots: ME I, 337
Avots: ME I, 337
briesmots
briesmuots: auch Serbigal n. FBR. IV, 61, (mit ìe 2 ) Oknist; Adv. briẽsmuôti Salisb., (mit ìe 2 ) Oknist, sehr.
Avots: EH I, 244
Avots: EH I, 244
brikns
brikns: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kaltenbr., Oknist, Pilskalne, Sonnaxt: b. suns - kad skries virsā, nuokuodīs Sonnaxt. cūkas briknas ("= grūti ganāmas") Kaltenbr.
Avots: EH I, 241
Avots: EH I, 241
brīkšināt
brĩkšinât (unter brikšķinât), ‡ Refl. -tiês, ein knisterndes, knackendes Geräusch verursachen AP.: pa dienvidu nav brīv b. pa istabu.
Avots: EH I, 242
Avots: EH I, 242
brikšķēt
brikšķêt, brikšêt, brikstêt, - u, - ēju, intr., inch., knistern, knachen; brĩkstêt, brĩkšêt, brĩkšķêt, - u, - ēju, knattern, krachen - zur Bezeichnung eines mit einem Bruche verbundenen länger andauernden Schalles, während brikstêt usw. einen kurzen Schall bezeichnet: sudmalu dambis sācis brikšķēt un brakšķēt LP. III, 103. ve̦lns lauž kuokus, ka brikst un brakst I, 47. vē̦tra lauž mežā kuokus, ka brikst Ahs. mati brikst un brakst JR. IV, 8. uguns de̦g, ka brikšķ LP. IV, 147. le̦dus upē sāk brikšēt A. XII, 204. zirgs spārdās, vīrs strādā, ka brīkšķ vien Refl. - ties, poltern, krachen: brikšķējās, brakšķējās sieva ar tīni pakaļā BW. 21083, 2. Subst. brikšķiens, brīkšķiens, der Krach.
Avots: ME I, 332
Avots: ME I, 332
brikšķināt
brikšķinât,
1) knistern, knattern, krachen zu ersetzen durch: ein Knistern, Knattern, Krachen verursachen
J. Al.
Avots: EH I, 241
1) knistern, knattern, krachen zu ersetzen durch: ein Knistern, Knattern, Krachen verursachen
J. Al.
Avots: EH I, 241
brikšķināt
brikšķinât, brĩkšķinât, - šinât, - stinât,
1) intr., knistern, knattern, krachen:
kas pa mežu od. krūmos brikšķināja (Var.: brikšķināja)? BW. 2282, 13549; auch refl. brikšķinājās;
2) fact., machend knistern, knachen, krachen machen:
kas žagarus brikšķināja? BW. 12618. viņš drebēja un brikstināja pirkstus. tiks kažuoks brīkšķināts BW. 26072.
Kļūdu labojums:
žagarus brikstināja = žagarus brikšķināja
12618 = 1268
Avots: ME I, 332
1) intr., knistern, knattern, krachen:
kas pa mežu od. krūmos brikšķināja (Var.: brikšķināja)? BW. 2282, 13549; auch refl. brikšķinājās;
2) fact., machend knistern, knachen, krachen machen:
kas žagarus brikšķināja? BW. 12618. viņš drebēja un brikstināja pirkstus. tiks kažuoks brīkšķināts BW. 26072.
Kļūdu labojums:
žagarus brikstināja = žagarus brikšķināja
12618 = 1268
Avots: ME I, 332
brīnēties
brĩnêtiês (unter brĩnêt, brĩnîtiês): auch AP., Kaugurciems, Siuxt, Weinsch., (mit ì 2 ) Kalz., Linden, Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava.
Avots: EH I, 242
Avots: EH I, 242
brokastis
bruõkastis (Plur.): auch (mit ùo 2 ) Warkl., brùokasts 2 , -s Auleja, Oknist, bruõkaste Dunika, Kal., (mit ùo 2 ) Kaltenbr., bruõkastis, -šķa Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt, (mit ùo 2 ) N.-Rosen n. FBR. VIII, 43: sviestarmaizi bruokastī (Var.: bruokastīs) BW. 8011 var. vai bruokasti paēdāt? 29394. līdz bruokastei gutē̦dami 30133 var. (aus Gr.-Buschh.). bruokaška nesildīju 15701.
Avots: EH I, 247
Avots: EH I, 247
brozma
brūkline
brùkline 2 (unter brūkle), (auch Wessen n. FBR. XIII, 88, Kaltenbr., Oknist, [mit û 2 ] Gramsden n. FBR. IX, 102, Dunika, Kal.): kâ sarkana brūklinīte BW. 5436, 3.
Avots: EH I, 246
Avots: EH I, 246
brūkšķēt
brũkšķêt, [C.], brũkšêt [PS., Ruj.], BW. 25279,1, intr., knistern: ruokas mazgājuot un beržuot brūkšķ Serb.
Kļūdu labojums:
25279,1 = 25279 var.
Avots: ME I, 341
Kļūdu labojums:
25279,1 = 25279 var.
Avots: ME I, 341
brukšķināt
brukšķinât, brukšinât, brūkškinât,
1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);
2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]
Avots: ME I, 339
1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);
2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]
Avots: ME I, 339
bružot
būlaļķe
buldurjānis
bul˜durjānis,
1): auch Grenzhof;
2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine; ‡
3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).
Avots: EH I, 251
1): auch Grenzhof;
2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine; ‡
3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).
Avots: EH I, 251
bule
bulis
bulks
bumbēris
bumbērnīca
bungot
burga
burķans
bur̃kãns, ‡
2) aethusa cynapium Oknist; suņa burkāni, chaerophyllum silvestre Ulanowska Łotysze 22.
Avots: EH I, 254
2) aethusa cynapium Oknist; suņa burkāni, chaerophyllum silvestre Ulanowska Łotysze 22.
Avots: EH I, 254
būt
čaba
I čaba,
1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;
b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;
c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.
Avots: EH I, 281
1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;
b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;
c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.
Avots: EH I, 281
čakstene
čakstēt
čakstêt [cakstēt Für.], intr.,
1) rascheln, knistern:
krīt lapiņa čakstē̦dama BW. 18771. lai salmiņi nečakstēja 12557, 1 (Var.: nečabēja). ābuoli krita čakstē̦dami maurā A. XX, 652. kas salmuos nečakst? (Rätsel);
2) ticken:
pulkstenis čakst A. XXI, 479;
3) von der Stimme mancher Tiere und Menschen [viel und schön reden
Oppek. n. U.]: žagata čakst, die Elster schmatzt, schnattert; bē̦rni čakst, die Kinder plaudern;
[4) sich regen U.].
Vgl. etwa li. čiakšnóti "schmatzen" [und čekščióti "кричать (о птицах)"].
Kļūdu labojums:
18771 = 13771
Avots: ME I, 401, 402
1) rascheln, knistern:
krīt lapiņa čakstē̦dama BW. 18771. lai salmiņi nečakstēja 12557, 1 (Var.: nečabēja). ābuoli krita čakstē̦dami maurā A. XX, 652. kas salmuos nečakst? (Rätsel);
2) ticken:
pulkstenis čakst A. XXI, 479;
3) von der Stimme mancher Tiere und Menschen [viel und schön reden
Oppek. n. U.]: žagata čakst, die Elster schmatzt, schnattert; bē̦rni čakst, die Kinder plaudern;
[4) sich regen U.].
Vgl. etwa li. čiakšnóti "schmatzen" [und čekščióti "кричать (о птицах)"].
Kļūdu labojums:
18771 = 13771
Avots: ME I, 401, 402
čākstēt
čãkstêt, -u, -ēju, intr.,
1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];
2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;
3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;
4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]
Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;
Avots: ME I, 408
1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];
2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;
3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;
4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]
Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;
Avots: ME I, 408
čakstināt
čakstinât, schmatzen, schmatzend essen, fressen; knistern machen: čakstē̦ns čakstina Etn. II, 51. zirdziņš čakstināja kājas pa čaganuo sniegu Niedra. cūka sāk maizes garuoziņas un kartupeļus čakstināt. rudzus čakstina, ar spriguļiem viegli kuļuot Trik. [Vgl. čakstêt.]
Avots: ME I, 402
Avots: ME I, 402
čakstins
čalbīt
čampīgs
čarkstēt
čar̃kstêt, -u, -ēju, knirschen, knistern, rascheln, rauschen, plärren, schwatzen: riteņi čarkst uz grants. lapas čarkstē̦damas iekrīt kūlā Elgasts. viņš čarkstuošā balsī iesāka Degl. žagata aizskries mežā čarkstē̦dama BW. 19229. [Nach U. auch: klappern (vom Storch).] Vgl. li. čarkšė´ti "звенѣть, хрустѣть".
Avots: ME I, 404, 405
Avots: ME I, 404, 405
čārkstēt
‡ čārkstêt, -u, -ẽju, kreischen (mit ā`r 2 ) Linden, Sonnaxt: gailis čārkst, kad ierauga vanagu Linden. vista čārkst, kad tuo ņem nuo uolām nuost Sonnaxt; schnarchen (in der Brust): kaklā čãrkst Dunika; knistern, knarren (mit ãr) NB.: juo lielāks sals, juo vairāk sniegs ejuot čārkst.
Avots: EH I, 287
Avots: EH I, 287
čaukstas
‡ čàukstas 2 Auleja, das Rascheln, raschelndes, knisterndes Geräusch: č. vien iet, kai dancā ar vīzes.
Avots: EH I, 286
Avots: EH I, 286
čaukstēt
čaũkstêt [V., PS., Salis, Segew., Līn.; mit aû 2 Ruj.], -u, -ēju,
1) auch refl. -tiês BW. 25853, 5, rascheln, rauschen, knistern:
lapas, salmi, siens, lakats, vilnaine, zīds čaukst. Gauja te̦k čaukstē̦dama BW. 31033;
2) schwatzen, faseln:
kau nu čauksti atkal? bē̦rni čaukst pa krūmiem;
3) klaffen:
sunelīši skrej ap jājēju čaukstē̦dami un riedami Lautb. L. 67. [Vgl. li. čiáuškėti "singen"(von einem Vogel).]
Avots: ME I, 406
1) auch refl. -tiês BW. 25853, 5, rascheln, rauschen, knistern:
lapas, salmi, siens, lakats, vilnaine, zīds čaukst. Gauja te̦k čaukstē̦dama BW. 31033;
2) schwatzen, faseln:
kau nu čauksti atkal? bē̦rni čaukst pa krūmiem;
3) klaffen:
sunelīši skrej ap jājēju čaukstē̦dami un riedami Lautb. L. 67. [Vgl. li. čiáuškėti "singen"(von einem Vogel).]
Avots: ME I, 406
čaukstināt
čaũkstinât,
1) fact., rascheln. rauschen, knistern machen:
uozuols čaukst; kas uozuolu čaukstināja BW. 1270; vējiņš čaukstināja niedr,u asās lapas A. XXI, 47;
2) intr., rascheln, rauschen, knistern:
kas tur, vilks, čaukstināja smalku bē̦rzu birztiņā BW. 1270. es klausuos, kas mežā čaukstināja BW. 9672. Refl. -tiês, rascheln, rauschen, knistern: kāds pa krūmiem čaukstinās Etn. II, 64.
Avots: ME I, 406
1) fact., rascheln. rauschen, knistern machen:
uozuols čaukst; kas uozuolu čaukstināja BW. 1270; vējiņš čaukstināja niedr,u asās lapas A. XXI, 47;
2) intr., rascheln, rauschen, knistern:
kas tur, vilks, čaukstināja smalku bē̦rzu birztiņā BW. 1270. es klausuos, kas mežā čaukstināja BW. 9672. Refl. -tiês, rascheln, rauschen, knistern: kāds pa krūmiem čaukstinās Etn. II, 64.
Avots: ME I, 406
caurdirša
‡ caurdìrša, comm.,
1) ein nicht zu sattigender Mensch; ein Pferd, das oft mistet und sich daher schlecht mastet
Diet.;
2) einer, der alles schnell durchbringt od. verliert
Oknist: esi gan tu c.: tikkuo iedevu, i[r] atki nav.
Avots: EH I, 261
1) ein nicht zu sattigender Mensch; ein Pferd, das oft mistet und sich daher schlecht mastet
Diet.;
2) einer, der alles schnell durchbringt od. verliert
Oknist: esi gan tu c.: tikkuo iedevu, i[r] atki nav.
Avots: EH I, 261
caurdure
caurskreja
‡ càurskreja 2 Oknist, euphorbia helloscopia L. ("dzeŗ, kad sāpe pa muguru skraida").
Avots: EH I, 261
Avots: EH I, 261
caurums
caũrums: Demin. caurumtiņš auch BW. 12981 var., Siuxt,
1): caur krāsns caurumu BW. 2055. pie tā cepļa caurumiņa 12981. caurumu caurumiem tā tautu istaba 25839, 2. bikses caurum(u). caurumiem Oknist. zirgu c., eine Öffnung in der Oberlage des Stalles, durch die das Pferdefutter vom Stallboden in die Raufe gesteckt wird
Siuxt; ‡
2) das Geschwür
(in einem handschriftl. Vokabular); eine tiefe Wunde Dunika, OB. u. a.: c. kājā vēl nav aizdzijis.
Avots: EH I, 261
1): caur krāsns caurumu BW. 2055. pie tā cepļa caurumiņa 12981. caurumu caurumiem tā tautu istaba 25839, 2. bikses caurum(u). caurumiem Oknist. zirgu c., eine Öffnung in der Oberlage des Stalles, durch die das Pferdefutter vom Stallboden in die Raufe gesteckt wird
Siuxt; ‡
2) das Geschwür
(in einem handschriftl. Vokabular); eine tiefe Wunde Dunika, OB. u. a.: c. kājā vēl nav aizdzijis.
Avots: EH I, 261
cēbrine
cekule
celmine
ceplis
II ceplis: Demin. acc. s. cepliņu BW. 2111, 2,
1): pilnu cepli maizes cepa BW. 3070;
3): ein Zimmerofen
Oknist;
4): auch Fest.;
5): kaļķu c., die Kalkbrennerei:
kaļķu cepli kurināja BW. 27533;
6): auch Pas. II, 115; Vlll, 305, Grob., Oknist, Rutzau, Siuxt, Strasden, Trik.:
man sadega raušu c. BW. 382, 10. ve̦se̦lu cepli maizes atveda Grob.; ‡
7) die Pfeife
Janš. Bandavā I, 78.
Avots: EH I, 266
1): pilnu cepli maizes cepa BW. 3070;
3): ein Zimmerofen
Oknist;
4): auch Fest.;
5): kaļķu c., die Kalkbrennerei:
kaļķu cepli kurināja BW. 27533;
6): auch Pas. II, 115; Vlll, 305, Grob., Oknist, Rutzau, Siuxt, Strasden, Trik.:
man sadega raušu c. BW. 382, 10. ve̦se̦lu cepli maizes atveda Grob.; ‡
7) die Pfeife
Janš. Bandavā I, 78.
Avots: EH I, 266
cērte
cērte [C.], Stockm., cērte Wolm., cērtnis, auch cērklis, cērknis, cērkne, cērksnis,
1) eine Hohlaxt zum Aushöhlen von Krippen;
2) Schröpfschnäpper
Wid.
Avots: ME I, 378
1) eine Hohlaxt zum Aushöhlen von Krippen;
2) Schröpfschnäpper
Wid.
Avots: ME I, 378
ceturtdiene
‡ ce̦turtdiene Grenzhuf n. FBR. XII, 14, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 78. (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Oknist, Warkl., = ce̦turtdiena.
Avots: EH I, 267
Avots: EH I, 267
čibuks
čibuks (unter cibuks), Pfeifenrohr: auch Kaltenbr., Oknist. Durch slavische Vermittelung aus türk. čεbuk dass.
Avots: EH I, 290
Avots: EH I, 290
čigānīca
čigānis
čīkstoņa
čĩkstuoņa,
1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;
2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.
Avots: ME I, 416
1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;
2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.
Avots: ME I, 416
čirkstēt
I čir̃kstêt [mit -r̂- C.], -u, -ēju,
1) zwitschern, piepen, zirpen:
trīs putniņi smalki čirkst. circenis, zvirbulis č.;
2) knarren, knistern, knacken, knirschen:
durvis č. smiltis, sniegs zem kājām č. kauli, zuobi č. luopi ē̦d, ka čirkst vien. viņš raksta tik ātri un viegli, ka čirkst vien MWM. X, 489. Vgl. cirkstēt und li. čirkšė´ti "шиипѣть на сковородѣ", [sowie čirkščioti "чиркать"].
Avots: ME I, 414
1) zwitschern, piepen, zirpen:
trīs putniņi smalki čirkst. circenis, zvirbulis č.;
2) knarren, knistern, knacken, knirschen:
durvis č. smiltis, sniegs zem kājām č. kauli, zuobi č. luopi ē̦d, ka čirkst vien. viņš raksta tik ātri un viegli, ka čirkst vien MWM. X, 489. Vgl. cirkstēt und li. čirkšė´ti "шиипѣть на сковородѣ", [sowie čirkščioti "чиркать"].
Avots: ME I, 414
čirkstināt
čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,
1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;
2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. 2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]
Avots: ME I, 414, 415
1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;
2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. 2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]
Avots: ME I, 414, 415
čirkstoņa
čir̃kstuoņa, čirpstuoņa, anhaltendes lautes Gezwitscher, Geknister: viņš klausījās sniega čirkstuoņā A. XIV, 10.
Avots: ME I, 415
Avots: ME I, 415
cirkuzis
cirta
cits
čižināt
‡ čižinât PV., ein Schallverbum: cāļi zem vistas spārniem laimīgi čižina (plepen leise). ragavas saltā ziemas laikā braucuot čižina (knistern?).
Avots: EH I, 291
Avots: EH I, 291
cūce
cūcinieks
cūkmidzis
čūška
čūška (unter čũska): auch (mit ù 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 70, Laitzen n. FBR. VIII, 90, Stockm. n. FBR. VIII, 87, Wessen n. FBR. XIII, 87, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Meiran, Oknist, Prl., Schwanb., Selsau, Seltingshof, Sonnaxt.
Avots: EH I, 299
Avots: EH I, 299
čūškalēns
dāboliņš
dābuoliņš (unter dâbuols): ceļa maļas d. BW. 2845. pa zaļas pļavas balti dābuoleņi 33554, 6; aitu d., trifotium agratium L. Oknist; cūku d., brunella vulgaris L. ebenda; puķu d., achillea ptarmica L. ebenda.
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
dābols
dâbuols: auch Auleja, Kaltenbr., Lixna, Memelshof, Oknist, (mit â 2 ) A.- Rahden, nom. plur. dābuoli BW. 29938, Demin. dābuoltiņš auch BW. 28849, 4 var.; Plur. dabuoļi "ābuolīši, sējamā zâle, kuo luopi labprāt ē̦d" in einem handschriftl. Vokabular.
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
dabuit
dabuit (unter dabût): auch (mit uî ) Erlaa und KatrE. n. FBR. XIV, 124, Oknist, (mit uĩ ) Dunika, Kal.
Avots: EH I, 301
Avots: EH I, 301
daidzīt
daiks
daiks: auch A.-Rahden, Jürg., Lemb. Memelshof, (mit aî 2 ) AP., Orellen, (mit ài 2 ) Oknist, ("Werkzeug, Instrument") Brucken (mit aî 2 ), Saikava (mit ài 2 ).
Avots: EH I, 302
Avots: EH I, 302
dajemt
‡ dajemt Oknist, annehmen: pie pātariem dajēme Sonnaxt. jis cilvē̦ku daje̦m (nimmt einen Arbeiter zur Aushilfe) Kaltenbr. Refl. -tiês, sich einarbeiten, eine gewisse Handfertigkeit erlangen Kaltenbr.: kad zirgam slikti nagi, tad ir dajēmies (ein Geübter) nevar apkaustīt.
Avots: EH I, 303
Avots: EH I, 303
dale
darbs
dar̂bs: raže̦ns d. BW. 4719 var. steidzami darbi 16894, kaŗa darbus pastrādāja 27781. d, tik (man braucht nur) nuo istabas iziet, un slimība klāt Oknist. d. atsēsties, un vecine tūlīt baŗas ebenda.
Avots: EH I, 307
Avots: EH I, 307
dasliet
dauža
dauzakņa
dauzakņa [Meuermühlen, Erlaa, hier von einer Mannsperson auch - dauzaknis; dàuzakņa 2 Mar., dauzākņa Kalz.], = dauzuoknis.
Avots: ME I, 445
Avots: ME I, 445
dauzāks
degsnis
degsnis: ein grosser Nadelvald Fest.; ein kleiner Nadelwald Sonnaxt; ein Fichtenwald Oknist n. Fil. mat. 33; "duobe pļavā" Heidenfeld: meklē pa dūņām degšņuos; par degsnīti te̦cē̦dama BW. 27027.
Avots: EH I, 314
Avots: EH I, 314
degt
degt
2): d. de̦gutu, Teer brennen
Oknist; ‡
3) "energisch, eifrig, mit Schwüng etw. tun"
Kaltenbr.: dedze vidā, sprang hinein (ins Wasser) -
3) zu ersetzen durch.
(I, 452). ‡ Subst. dedzẽjs, wer anzündet: uguns dedzējiņš BW. 6837 var.
Avots: EH I, 314
2): d. de̦gutu, Teer brennen
Oknist; ‡
3) "energisch, eifrig, mit Schwüng etw. tun"
Kaltenbr.: dedze vidā, sprang hinein (ins Wasser) -
3) zu ersetzen durch.
(I, 452). ‡ Subst. dedzẽjs, wer anzündet: uguns dedzējiņš BW. 6837 var.
Avots: EH I, 314
degučnieks
deguts
de̦guts:
1) auch Kalz., Lems., Lubn., Oknist, Pankelhof, Salis, Schnehpeln, Schwanb., Selg., Serben, Smilt., Stenden; ‡
2) Geruch eines gebrannten Dings
Für. I.
Avots: EH I, 314
1) auch Kalz., Lems., Lubn., Oknist, Pankelhof, Salis, Schnehpeln, Schwanb., Selg., Serben, Smilt., Stenden; ‡
2) Geruch eines gebrannten Dings
Für. I.
Avots: EH I, 314
delonis
delve
dèlve 2 : auch Oknist; "liela de̦lna" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: kas viņam par delvēm! tāds var gan strādāt Gr.-Buschh.
Avots: EH I, 315
Avots: EH I, 315
demt
dīcīt
dīkā
dīks
dīks,
1): auch (mit ì 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Sonnaxt;
2): auch Sonnaxt; dīkiem zirgiem Ceļi III, 122; ‡
3) kahl, arm
Sonnaxt.
Avots: EH I, 325
1): auch (mit ì 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Sonnaxt;
2): auch Sonnaxt; dīkiem zirgiem Ceļi III, 122; ‡
3) kahl, arm
Sonnaxt.
Avots: EH I, 325
dipatnieks
dislis
‡ dislis Kaltenbr., Oknist, die Deichsel. Zunächst aus li. dišlius oder poln. dyszel.
Avots: EH I, 323
Avots: EH I, 323
dods
dorkstēt
dot
duôt: duõt auch Iw., Pussen,
1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;
6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡
9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡
10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡
11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;
1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;
3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡
4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡
5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.
Avots: EH I, 350, 351
1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;
6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡
9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡
10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡
11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;
1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;
3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡
4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡
5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.
Avots: EH I, 350, 351
drabēt
draicīt
‡ dràicît 2 (li. draikýti "verstreuen; verwickeln, verwirren"), -ku, -cīju, = jaukt, puostīt; in Unordnung bringen Oknist (meist mit sa-): nedraiki gultas! Oknist. kuo jis tur nuopļaun (rudzus)? tik dràika 2 ! (von jem., der nicht zu mähen versteht; = jauc) Kaltenbr. Vgl. auch ‡ àizdraicît. Zur Etymologie s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 876.
Avots: EH I, 329
Avots: EH I, 329
dranga
dranga,
2): Plur. dràngas 2 Kaltenbr., Oknist, Pilskalne, ein Lastwagen ohne Seitenbretter.
Avots: EH I, 329
2): Plur. dràngas 2 Kaltenbr., Oknist, Pilskalne, ein Lastwagen ohne Seitenbretter.
Avots: EH I, 329
drašķīt
drašķît:
1): auch Oknist; ‡
2) (zer)reissen
(tr.), zerren Dunika: suns drašķī kaķi; man drašķī vē̦de̦ru ( = man stipras vē̦de̦ra graizes. Refl. -tiês: auch Oknist, Sonnaxt; kas drašķījās ap arājiem Veselis Trīs laimes.
Avots: EH I, 330
1): auch Oknist; ‡
2) (zer)reissen
(tr.), zerren Dunika: suns drašķī kaķi; man drašķī vē̦de̦ru ( = man stipras vē̦de̦ra graizes. Refl. -tiês: auch Oknist, Sonnaxt; kas drašķījās ap arājiem Veselis Trīs laimes.
Avots: EH I, 330
drāvēt
drāzt
drāzt: auch (mit ã ) AP., Iw., (mit à 2 ) Oknist;
1): auch (mit ã) Dunika, OB., Salisb.;
2): auch (mit â 2 ) Salisb.;
3): auch (mit ã) Siuxt;
5): auch (mit â 2 ) Salis, Salisb., Seyershof; eilig (übermütig) fahren
(mit ã ) Orellen. Refl. -tiês,
2): schnell fahren
(mit ã ) Orellen; ‡
3) "lange schnitzeln"
(mit ã ) Orellen.
Avots: EH I, 331
1): auch (mit ã) Dunika, OB., Salisb.;
2): auch (mit â 2 ) Salisb.;
3): auch (mit ã) Siuxt;
5): auch (mit â 2 ) Salis, Salisb., Seyershof; eilig (übermütig) fahren
(mit ã ) Orellen. Refl. -tiês,
2): schnell fahren
(mit ã ) Orellen; ‡
3) "lange schnitzeln"
(mit ã ) Orellen.
Avots: EH I, 331
drēbt
drebulis
drēģis
drēgns
drê̦gns: auch AP., Jürg., Kaltenbr., Kalz:, KatrE:, Lubn., Oknist, Sessw., Sonnaxt, (mit ẽ̦ ) Salis; Schnehpeln, Wandsen, (mit è̦ vgl. li. drė˜gnas Tiž. II, 474) N.-Wohlfahrt, (mit è̦ 2 ) Auleja, Saikava, (mit ê̦ 2 ) Lieven-Bersen, Pankelhof.
Avots: EH I, 333
Avots: EH I, 333
drempēt
drepelēt
driģine
driķi
driķi: auch Alswig, AP.; Auleja, Baltinow, Bērzgale, Gr.-Buschh., Goldbeck, Kaltenbr., Kalz., Laud., N: Rosen, Oknist, Pilda, Pilskalne, Prl., Saikava, Sonnaxt, Sussei, Weissensee, Wessen, Zvirgzdine. Der sing. driķis bezeichnet die einzelne Buchweizenpflanze.
Avots: EH I, 334
Avots: EH I, 334
drīsēt
drìstêt: auch bei Elger (in Günthers Ausgabe I, 102 und 197), Alswig, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Mahlup, Oknist; Saikava, Wessen.
Avots: EH I, 335
Avots: EH I, 335
drīž
drĩž: auch Dond. n. FBR. V, 128, Lesten, Oknist, ("bald; schnell"); (mit ì 2 ) Auleja.
Avots: EH I, 335
Avots: EH I, 335
drīži
drupana
drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.
Avots: EH I, 336
Avots: EH I, 336
dūkanis
dūkans
dũkans (li. dūkanas "fuchsrot"): auch (mit ũ AP., Lemburg, N.-Peb., Ramkau, (mit ù Wolm., (mit û 2 ) Bauske, Lieven-Bersen, Salisb., (mit ù 2 ) Oknist n. FBR. XV, 193; graubraun - auch (mit ù 2 ) KatrE.; schwarzbraun Diet., (mit ù 2 ) Linden in Kurl., (dûkans 2 ) Salis; dunkelbraun (mit ù 2 ) Warkl. n. FBR. Xl, 101; gelbbraun (dûke̦ns 2 ) Seyershof.
Avots: EH I, 346
Avots: EH I, 346
dūksts
dùksts, -s: auch (mit ù 2 ) Oknist n. FBR. XV, 172, Heidenfeld, Kaltenbr., KatrE., Lubn., Saikava (hier daneben ein Demin. dūkstīte 2 ), Warkl., (mit û 2 ) AP., Ramkau. Būga stellt Tiž. II, 110 hierher den li. ON Dúkštas.
Avots: EH I, 347
Avots: EH I, 347
dūms
dups
dūriens
durinēt
durinêt: (im Dunkeln tastend) vergebens suchen Kaltenbr., Oknist; dundurs durinē pie guovs Kaltenbr. (etwa: eine Bremse späht aneiner Kuh nach einer zum Blutsaugen passenden Stelle, wobei sie bald sich auf die Kuh setzt, bald wiederum emporfliegt).
Avots: EH I, 344
Avots: EH I, 344
durkns
dursteklis
dur̃steklis C., durstīklis Karls., ein Stechmittel, Harpune Konv. 55: tie durstekļus gan te, gan citā vietā grūda A. XVI, 405. S. auch durteknis.
Kļūdu labojums:
Konv. 55 = Konv. 2 55
Avots: ME I, 519
Kļūdu labojums:
Konv. 55 = Konv. 2 55
Avots: ME I, 519
durvis
dùrvis: nom. s. durvis Ev.; duris auch Oknist n. FBR. XV, 170; gen: duru auch Lesten n. FBR. XV, 24; Perkunen; Demin: duriņas BW. 16885,1, durviņas 5002 var.; durvītes 24250, 11 var., durvitiņas 1137, durvetiņas 33323, acc. s: durvutiņ[u] 1095, 3 var., loc. plur. durtiņuos 1095, 2 var.
Avots: EH I, 344
Avots: EH I, 344
dvans
dvans: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 135, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Oknist n. FBR. XV, 193, Odsen, Saikava.
Avots: EH I, 351
Avots: EH I, 351
dzanāt
dzanât: auch Dond. n. FBR. VI, 68, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, 84, Oknist n. FBR. XV, 93, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Saikava, Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) einander treiben, jagen
Auleja;
2) wiederholt fahren (mit einem Boot):
zvejnieki vis dzanājās ar laivu nuo vienas puses uz uotru pusi Pas. X, 415 (Welonen);
3) nachjagen
(intr.): atkan sāc dz. pēc jā, kab nuogūtu Pas. VIII, 216.
Avots: EH I, 352
1) einander treiben, jagen
Auleja;
2) wiederholt fahren (mit einem Boot):
zvejnieki vis dzanājās ar laivu nuo vienas puses uz uotru pusi Pas. X, 415 (Welonen);
3) nachjagen
(intr.): atkan sāc dz. pēc jā, kab nuogūtu Pas. VIII, 216.
Avots: EH I, 352
dzelkne
dzelkne, dzelksne, knis">dzelˆknis [Kr.], dzelksnis [Ronneb.], gew. Pl.,
1) Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus
RKr. II, 69; n. Konv. 2 2123 carduus crispus): ganuos gāju, dzelkšņus plūcu BW. 6260;
2) [dzel˜ksnis Ruj., Salis], Distel überhaupt:
dzelkšņu kruonis MWM. VII, 575;
3) [dzel˜ksnis Ruj.], der Stachel:
ruožu bez dzelkšņiem nav Apsk. I, 388.
Avots: ME I, 541
1) Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus
RKr. II, 69; n. Konv. 2 2123 carduus crispus): ganuos gāju, dzelkšņus plūcu BW. 6260;
2) [dzel˜ksnis Ruj., Salis], Distel überhaupt:
dzelkšņu kruonis MWM. VII, 575;
3) [dzel˜ksnis Ruj.], der Stachel:
ruožu bez dzelkšņiem nav Apsk. I, 388.
Avots: ME I, 541
dzeltenis
dzelzine
dzelzs
dzèlzs,
1): dzelzs, -s (masc.) Perkunen, dzèlzis AP., (mit èl 2 ) Oknist n. FBR. XV, 193, Kaltenbr., Sonnaxt, (mit elˆ 2 ) Dunika, Kal., OB., dze̦lzs AP., Grob., (mit e̦lˆ 2 ) Dond. n. FBR. V, 192, PlKur.: vindes tapa ir nuo dzelža AP. iesit dze̦lza tapu ebenda. dzelža cepli Pas. VIII, 389. dze̦lza sē̦ta, vara varti BW. 3714. dzelža pūru kaldināju 16824, 5. suka... ar dzelzīša suseklīti! 14130 var.;
2): dze̦lzi nuoskanēja BW. 16824, 5 var. - dzè̦lzu zâle PS., Riedgras;
dzelža lapa Dunika, eine Pflanze.
Avots: EH I, 354
1): dzelzs, -s (masc.) Perkunen, dzèlzis AP., (mit èl 2 ) Oknist n. FBR. XV, 193, Kaltenbr., Sonnaxt, (mit elˆ 2 ) Dunika, Kal., OB., dze̦lzs AP., Grob., (mit e̦lˆ 2 ) Dond. n. FBR. V, 192, PlKur.: vindes tapa ir nuo dzelža AP. iesit dze̦lza tapu ebenda. dzelža cepli Pas. VIII, 389. dze̦lza sē̦ta, vara varti BW. 3714. dzelža pūru kaldināju 16824, 5. suka... ar dzelzīša suseklīti! 14130 var.;
2): dze̦lzi nuoskanēja BW. 16824, 5 var. - dzè̦lzu zâle PS., Riedgras;
dzelža lapa Dunika, eine Pflanze.
Avots: EH I, 354
dzenūls
dze̦nūls (unter dze̦nūgls): auch (mit û) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbr., (mit ù 2 ) Oknist n. FBR. XV, 173, Warkl.
Avots: EH I, 355
Avots: EH I, 355
dzer
dzēriens
dzerūksts
dzērvine
dzie
dzijs
dzira
I dziŗa: vgl. den Waldnamen Dziŗu mežs Lvv II, 136 (Neuenb.), 142 (Strutteln), 150 (Popen), den Feldnamen Dzira II, 141 (Schlampen), die Wiesennamen Dziras II, 106 (Wormen), Dzirleja II, 109 (Zehren), 113 (Kand.) und Dzirmaļu lieknis II, 1 39 , (Remten), die Gesindenamen Dziŗas II, 18 (Nigr.), 92 (Grikken), 99 (Rönnen); 115 (Matk.); 124 Wahnen, Dziras II, 118 (Postenden), Dzirenieki II, 61 (Nerft), 90 (Strutteln), 101 (Satingen), 102. (Schrunden), 142 (Strutteln), Dzirnieki II, 45 (Tadaiken), 84 (N.-Bergfried), 91 (Essern), 96 (Luttr.), 9 (Rönnen), 107 (Ahs.), 109 (Erwalen), 128 (N.- Autz), Dziŗnieki. II, ,150 (Popen). und Dzirmaļi II, 118 (Puhren), 124 (Santen).
Avots: EH I, 360
Avots: EH I, 360
dzīvs
dzîvs,
1): ūdens ir dz. arī akās Kaugurciems;
2): vajaga saēst; nevajaga rīt dzīvu Orellen. guovij dz. uz dibe̦nu iet; vē̦lāk gre̦muo Sonnaxt. zuobi vēl dzīvi (heil, nicht verdorben)
ebenda. galva pārplīsa; ragi dzīvi palika Kaltenbr. rudzus atstājis tīri dzīvus miltiem maišumā (beim Mahlen) Seyershof;
3): nuo gaisa nāk dz. ūdens (von starkem Regen gesagt)
Sonnaxt. dz. sāls (von starker Salzlake) ebenda. dz: ("der grösste") ve̦lns, nelietis, pagāns Ar. te jau ir dz. kaŗš, hier ist ja vollständiger Unfriede Diet. tas ir dz. nabags, der ist ein vollständiger Bettler ders. es uztraucuos pie dzīvas nabadzības (ich war in höchstem Masse aufgeregt) Linden in Kurl. kāzās dzīvais gals ("tīrais puosts"): puiši raun pie savas partijas, lai palīdz meitas apdziedāt, meitas atkan pie savas Sonnaxt; ‡
4) lebendig, munter, temperamentvoll:
viņa ir ļoti dzīva. dz. zirdzē̦ns, ein munteres Pferdchen Saikava: = ‡ Subst. dzîvums (li. gyvùmas "Lebhaftigkeit"),
1) Lebhaftigkeit (?):
spē̦ks pieauga, ... vairāk nuo dzīvuma luocekļuos Veselis Dienas krusts 44;
2) das Lebendige unter dem Nagel
Kaltenbr.: zirgu kaustīdami, iedzinuši naglu dzīvumā Oknist. kad dzīvumā ieskrien skabarna, sāp cieš Auleja: (nagi) dzīvumā aizlūst ebenda.
Avots: EH I, 363
1): ūdens ir dz. arī akās Kaugurciems;
2): vajaga saēst; nevajaga rīt dzīvu Orellen. guovij dz. uz dibe̦nu iet; vē̦lāk gre̦muo Sonnaxt. zuobi vēl dzīvi (heil, nicht verdorben)
ebenda. galva pārplīsa; ragi dzīvi palika Kaltenbr. rudzus atstājis tīri dzīvus miltiem maišumā (beim Mahlen) Seyershof;
3): nuo gaisa nāk dz. ūdens (von starkem Regen gesagt)
Sonnaxt. dz. sāls (von starker Salzlake) ebenda. dz: ("der grösste") ve̦lns, nelietis, pagāns Ar. te jau ir dz. kaŗš, hier ist ja vollständiger Unfriede Diet. tas ir dz. nabags, der ist ein vollständiger Bettler ders. es uztraucuos pie dzīvas nabadzības (ich war in höchstem Masse aufgeregt) Linden in Kurl. kāzās dzīvais gals ("tīrais puosts"): puiši raun pie savas partijas, lai palīdz meitas apdziedāt, meitas atkan pie savas Sonnaxt; ‡
4) lebendig, munter, temperamentvoll:
viņa ir ļoti dzīva. dz. zirdzē̦ns, ein munteres Pferdchen Saikava: = ‡ Subst. dzîvums (li. gyvùmas "Lebhaftigkeit"),
1) Lebhaftigkeit (?):
spē̦ks pieauga, ... vairāk nuo dzīvuma luocekļuos Veselis Dienas krusts 44;
2) das Lebendige unter dem Nagel
Kaltenbr.: zirgu kaustīdami, iedzinuši naglu dzīvumā Oknist. kad dzīvumā ieskrien skabarna, sāp cieš Auleja: (nagi) dzīvumā aizlūst ebenda.
Avots: EH I, 363
ēdelišks
ēdienis
ēdūksnis
‡ ê̦dūksnis,
1) ein Vielfrass
Warkl.;
2) (auch im Plur.) "gre̦muotāju dzīvnieku atgre̦muojumi" Oknist n. FBR. XV, 193.
Avots: EH I, 371
1) ein Vielfrass
Warkl.;
2) (auch im Plur.) "gre̦muotāju dzīvnieku atgre̦muojumi" Oknist n. FBR. XV, 193.
Avots: EH I, 371
eiļa
ēka
ẽ̦ka,
1): augstas ē̦kas būvējuot BW. 25822; "= trāba I" Kaltenbr.; uguns ē̦., ein Gebäude mit Heizvorrichtungen: rija bija uguns ē̦: Orellen;
2): ein kühles Gebäude zum Aufbewahren verschiedener Produkte
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77 (mit è̦ 2 ); eine Art klẽts, die aber im Winter beheizbar ist und als Vorratskammer dient Oknist.
Avots: EH I, 372
1): augstas ē̦kas būvējuot BW. 25822; "= trāba I" Kaltenbr.; uguns ē̦., ein Gebäude mit Heizvorrichtungen: rija bija uguns ē̦: Orellen;
2): ein kühles Gebäude zum Aufbewahren verschiedener Produkte
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77 (mit è̦ 2 ); eine Art klẽts, die aber im Winter beheizbar ist und als Vorratskammer dient Oknist.
Avots: EH I, 372
ele
elne (unter el˜le): auch (mit èi 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Prohden, Sonnaxt, Sussei, Pas. VIII, 108.
Avots: EH I, 368
Avots: EH I, 368
elksnis
èlksnis: auch Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, Sonnaxt (mit èl 2 ), Ramkau (mit elˆ 2 ), Aahof (mit elˆ n. FBR. IV, 43), Assern (in Oberkurl.), Baldohn, Bėwern, Brucken, Daudsewas, Drosth., Dweeten, Ekau, Ekengraf, . Fehsen, Fehteln, Fossenberg, Garssen, Grosdohn, Kremon, Kreuzb., Kroppenh. bei Kokn., Kurmene, Lemb., Linden in Livl., Lixna, Matzen, Merneishof, Meselau, N.-Peb., N.-Salis, Oknist, Pabbasch, Pilskalne, Prohden, Rubinen, Sauken, Schujen; Bermus, Setzen, Stelph., Stirniėne, Sunzel, Sussei, Taurkaln, Wahrenbrock, Weissenstein; Zirsten: me̦lni elkšņi BW. 3449. purva elkšņi 12224 var. S. auch die Angaben FBR. V, 161 ff.
Avots: EH I, 368
Avots: EH I, 368
elkūne
è̦lkūne 2 (unter è̦lkuons). auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Gr.- Buschh. n. FBR. `XII, 72, Auleja, Bers. (veraltet), Borchow, Eversmuiža, Kaltenbr., KatrE., Līvāni, Lös., Lubn., Oknist, Pilda, Sonnaxt, Sussei, Warkl., Weissensee; Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine; è̦lkūne 2 Linden in Kurl.; e̦lkūna Stockm., bemerkt sai, dass in Lettg: e̦lkūne, stellenweise rein lautlich zu auк΄īņa gewordenist.
Avots: EH I, 368
Avots: EH I, 368
epse
ērmanītis
‡ ē̦rmanītis (eigentlich Demin: von Ērmanis, Hermann) Oknist, der Schlaf: ē̦. spiežas virsū. Vgl. miega Kažus oder Mačus unter mìegs.
Avots: EH I, 373
Avots: EH I, 373
ēršķis
gabana
gabana: auch Wessen n. FBR. XIII, 84, Oknist n. FBR. XV, 174, Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., Ramkau, Saikava, Sinolen, Warkl.
Avots: EH I, 375
Avots: EH I, 375
gadīt
gadît: (ins Ziel) treffen - auch Kaltenbr. (gadêt), Oknist, Sauken: es jam ar akmini gadīju; g. mērķī. Refl. -tiês,
2): pat˙laban viņš gadījās, soeben ist er gekommen
Diet.; ‡
6) übereinstirnmen:
viņu liecības negadījās Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 128).
Avots: EH I, 375
2): pat˙laban viņš gadījās, soeben ist er gekommen
Diet.; ‡
6) übereinstirnmen:
viņu liecības negadījās Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 128).
Avots: EH I, 375
gads
gads: gen. gad[u]s auch Heidenfeld; nuo gads uz gadu (von Jahr zu Jahr) Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 79, Oknist n. FBR. XV, 177. uz cita gads (im nächsten Jahr) Pas. V, 199 (aus Preili): meitu līka uz visa gads Sonnaxt. nuo katra gads ebenda. gads ve̦ca Wessen n. FBR. XIII, 88. šie viena gads e̦suot (in gleichem Alter) Kaltenbr. gads tirgus, der Jahrmarkt AP. - kâ pie šī gada, mittelmässig, entsprechend der Wüterung dieses Jahres (von der Ernte gesagt) BielU. pa lāmām gadiem (manches Jahr) labu sìenu veda mājās, bet gadiem viņš bij knapāks Siuxt. gadus, seit lange, jahrlang Diet. laika gadi od. gada laiki; die grossen Festtage Baldohn n. BielU.
Avots: EH I, 375
Avots: EH I, 375
gadsgals
gailēt
gailiis
gailine
gaiseklis
gàisêklis (unter gàiseknis): iejūdza tuo gaisêkli 2 (ein wildes, unbändiges Pferd) kâ par puostu! Orellen.
Avots: EH I, 377
Avots: EH I, 377
gaiselis
gaisers
gaisīklis
gaiss
gaišuma
ģaldīt
‡ ģaldît,
1) = galˆdît II Oknist n. FBR. XV, 194, Gr.- Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt (mit alˆ), Wessen (mit àl 2 ), Sussei: ģ. pupas; zirņus, riekstus;
2) = dzelˆdêt II (mit alˆ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Oknist n. FBR. XV; 194: ņātres man ruoku ģalda Wessen: Refl. -tiês, = galˆ dītiês II 1: rieksti jau paši ģaldās (luobās) Kaltenbr.
Avots: EH I, 425
1) = galˆdît II Oknist n. FBR. XV, 194, Gr.- Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt (mit alˆ), Wessen (mit àl 2 ), Sussei: ģ. pupas; zirņus, riekstus;
2) = dzelˆdêt II (mit alˆ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Oknist n. FBR. XV; 194: ņātres man ruoku ģalda Wessen: Refl. -tiês, = galˆ dītiês II 1: rieksti jau paši ģaldās (luobās) Kaltenbr.
Avots: EH I, 425
galijais
galvvirsis
gandrīz
garkalas
gaŗkalas (unter gaŗkūlis): auch Latv. Saule 1924, S. 168, Pilda n. FBR. XIII, 43; Auleja, Wessen, Zvirgzdine, (gar̂-) Oknist n. FBR. XV, 193.
Avots: EH I, 385
Avots: EH I, 385
gārsa
gãrsa: auch (mit âr 2 ) Weinsch., (mit ā`r 2 ) Warkl. n. Fil. mat. 175, Kaltenbr., Linden in Kurl., Līvāni, Oknist, Sonnaxt.
Avots: EH I, 390
Avots: EH I, 390
garšļauku
gaŗšļaũku: auch (mit aû) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 184, (mit aû 2 ) Dunika, Kal., OB., (mit au) Lesten n. FBR. XV, 27, Wessen.
Avots: EH I, 386
Avots: EH I, 386
garža
gar̂ža: auch Erlaa n. FBR. XI, 12, Oknist n. FBR. XV, 164, Kaltenbr., KatrE., Lös., Sessw., Weissensee.
Avots: EH I, 385
Avots: EH I, 385
gauds
ģēlis
ģèlis 2 (unter ģēle ): auch Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; Oknist, Pilda, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 426
Avots: EH I, 426
ģergzde
ģīboņas
ģībt
ģìbt: mit. ĩ Dunika, OB., Rutzau;
2): Māra ģībst pēc Jāņa Oknist; ‡
4) an Wassermangel leiden; durstig sein
Pilda; Hungers sterben: zâles nav; luopi ģībst pa˙visam Auleja. badu (Warkl.) od. badā (Oknist) ģ. ēst nava kā; badu jāģībst Pas. IV, 504 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 427
2): Māra ģībst pēc Jāņa Oknist; ‡
4) an Wassermangel leiden; durstig sein
Pilda; Hungers sterben: zâles nav; luopi ģībst pa˙visam Auleja. badu (Warkl.) od. badā (Oknist) ģ. ēst nava kā; badu jāģībst Pas. IV, 504 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 427
ģiedrēties
‡ ģìedrêtìès 2 Kaltenbr., ģìedrîtiês 2 Oknist = ģiedruoties. Aus li. giẽdrytis dass.
Avots: EH I, 428
Avots: EH I, 428
ģirksts
ģirtokle
glabasts
glābienis
gleze
gleze: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Lubn., Nerft. Prl., Schwanb., Sonnaxt, (glezīte) Neugut; kas tādu glezi (vom Brot) lai ē̦d? Kalz. maize kâ g. Lubn., Oknist. zeme nekalst, tâ kâ g. Kaltenbr. tīrā g˙! (von faulen Kartoffeln) Meselau.
Avots: EH I, 393
Avots: EH I, 393
glīds
gliemēsts
glups
gņīda
goba
II guôba,
1): auch Adiamünde, AP:, Bers., Jürg., Kalz., Lemb., Mar., Meselau, Mesoten, Nerft, N.-Peb., Prl., Schnehpeln, Schwanb., Serben, Stenden, Tirsen, Trik., (mit uõ ) Lieven-Berse (unbek. in Bērzgale, Lubn., Oknist, Pankelhof, Wenden, Wolm., Zögenhof); ulmus campestris durch ulmus effusa Wild. zu ersetzen; Ulme mit rauher, heller, stark geplatzter Rinde
Lennew. n. BielU. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phitol. I, 64 f. und Jokl WuS. XII, 74.
Avots: EH I, 423
1): auch Adiamünde, AP:, Bers., Jürg., Kalz., Lemb., Mar., Meselau, Mesoten, Nerft, N.-Peb., Prl., Schnehpeln, Schwanb., Serben, Stenden, Tirsen, Trik., (mit uõ ) Lieven-Berse (unbek. in Bērzgale, Lubn., Oknist, Pankelhof, Wenden, Wolm., Zögenhof); ulmus campestris durch ulmus effusa Wild. zu ersetzen; Ulme mit rauher, heller, stark geplatzter Rinde
Lennew. n. BielU. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phitol. I, 64 f. und Jokl WuS. XII, 74.
Avots: EH I, 423
goklēvs
gomīza
‡ gùomìza 2 (mit uom aus uovm), gùomìžka 2 Oknist, matricaria inodora; guomīza Warkl., eine Art Pilz (ähnlich der bē̦rzlape), vgl. gùovmĩža.
Avots: EH I, 424
Avots: EH I, 424
grabšķis
‡ grabšķis,
1) etwas Nichtiges, eine untaugliche Sache
Oknist: nibe tur lieta, - tāds g. tik ir!
2) ein Nichtsnutz (von Menschen)
Oknist, Wessen: šim grabšķim nav labu padarīšanu Wessen;
3) ein Fasler
Sussei, Wessen,
Avots: EH I, 397
1) etwas Nichtiges, eine untaugliche Sache
Oknist: nibe tur lieta, - tāds g. tik ir!
2) ein Nichtsnutz (von Menschen)
Oknist, Wessen: šim grabšķim nav labu padarīšanu Wessen;
3) ein Fasler
Sussei, Wessen,
Avots: EH I, 397
grābulis
graizs
grāmatnieks
grãmatnieks,
2): auch AP., (mit à 2 ) Oknist n. FBR. XV, 176, Auleja, Lubn., Saikava, Sonnaxt: šķirsta kâ grāmatnieku Birk. Sakāmv. 116.
Avots: EH I, 401
2): auch AP., (mit à 2 ) Oknist n. FBR. XV, 176, Auleja, Lubn., Saikava, Sonnaxt: šķirsta kâ grāmatnieku Birk. Sakāmv. 116.
Avots: EH I, 401
gramzdi
graudāt
‡ gràudât 2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?
Avots: EH I, 399
Avots: EH I, 399
graust
graûst,*
1): auch Rutzau n. FBR. VIII, 136, mit àu 2 auch Oknist n. FBR. XV, 193, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Nautrēni, Warkl.; ‡
2) drohen
PV.
Avots: EH I, 399
1): auch Rutzau n. FBR. VIII, 136, mit àu 2 auch Oknist n. FBR. XV, 193, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Nautrēni, Warkl.; ‡
2) drohen
PV.
Avots: EH I, 399
grauzs
grebasts
‡ gre̦basts Oknist n. FBR. XV, 193, ein alter, untauglicher Gegenstand; "auch von Menschen gesagt".
Avots: EH I, 401
Avots: EH I, 401
gredzins
gredzins (unter gre̦dze̦ns): auch A.-Autz, gredzins Fockenhöf n. FBR. XII, 12, *gre̦dzins (> gradzyns, das aber wenigstens mundartlich auch ein gemeinle. a enthalten kann!) Preili n. FBR. VIII, 11, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 72, Borchow n. FBR. XIII, 21, Pilda n. FBR. XIII, 48, Oknist n. FBR. XV, 174, Auleja, Kaltenbr., Warkl., Wessen: ze̦lta gredzineņu BW. 15157, 1 (ähnlich: 13234, 17; 33625, 15); gen. s. gredziniņa Pas. VII, 339 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 402
Avots: EH I, 402
greids
grèids 2 ,
2): auch Fest.;
4): eine Unebenheit im Gewebe od. Garn
Erlaa: kad savērpj gruodu dziju un tad palaiž svabadu, tad tūliņ sasit greidu. aude̦klā ieaužas g., kad gaŗāku atlaidienu palaiž vai labi nesasit; ‡
5) ein am Rande einer Decke, eines Handtuches, Strumpfes usw. eingewebter bezw. eingestrickter farbiger Streifen
Kaltenbr., Oknist: izaude deķus ar greidiem; grèidiņš AP. "raibumi, kuo ieada cimdam pie (virs) valnīša": greidiņu ada pie cinda stàviņa. greidiņus dažs ada ar zariņiem, ar līkumiem. Vgl. ‡ graids.
Avots: EH I, 402, 403
2): auch Fest.;
4): eine Unebenheit im Gewebe od. Garn
Erlaa: kad savērpj gruodu dziju un tad palaiž svabadu, tad tūliņ sasit greidu. aude̦klā ieaužas g., kad gaŗāku atlaidienu palaiž vai labi nesasit; ‡
5) ein am Rande einer Decke, eines Handtuches, Strumpfes usw. eingewebter bezw. eingestrickter farbiger Streifen
Kaltenbr., Oknist: izaude deķus ar greidiem; grèidiņš AP. "raibumi, kuo ieada cimdam pie (virs) valnīša": greidiņu ada pie cinda stàviņa. greidiņus dažs ada ar zariņiem, ar līkumiem. Vgl. ‡ graids.
Avots: EH I, 402, 403
gremt
II gremt,
1): brummen, dumpfe Laute von sich geben
Memelshof, Wessen, (mit èm 2 ) Kaltenbr., Oknist (hier haupsächl. vom Vieh gesagt): vērsis gremj. dzied gre̦mdams Kaltenbr.; vor Wut laut brüllen (von Rindern und Bären) Sonnaxt: grēme, bļāve briesmīgs pūķis Dažādu dziesmu krāj. Rīga 1867, S. 29; zürnend schelten (mit èm 2 ) Auleja; zürnend brummen, murmeln Kaltenbr.: ve̦cais smagi grēme; ‡
2) "visur pieķerties" Saikava ("mit em̂"): vinš mani gremj. Refl. -tiês: sich ärgern, grämen, sich kränken
Wolm. n. BielU.; "ēstiês" (mit em̃ ) Sassm.: kuo tu gremies tik daudz uz mani? "grollen; schlecht über andere sprechen" (mit em̃ ) Strasden: priekšā viņi ir labi cilvē̦ki, bet pakaļā (hinter dem Rücken) gremjas, ka bail; "dzirties" Segew.
Avots: EH I, 403
1): brummen, dumpfe Laute von sich geben
Memelshof, Wessen, (mit èm 2 ) Kaltenbr., Oknist (hier haupsächl. vom Vieh gesagt): vērsis gremj. dzied gre̦mdams Kaltenbr.; vor Wut laut brüllen (von Rindern und Bären) Sonnaxt: grēme, bļāve briesmīgs pūķis Dažādu dziesmu krāj. Rīga 1867, S. 29; zürnend schelten (mit èm 2 ) Auleja; zürnend brummen, murmeln Kaltenbr.: ve̦cais smagi grēme; ‡
2) "visur pieķerties" Saikava ("mit em̂"): vinš mani gremj. Refl. -tiês: sich ärgern, grämen, sich kränken
Wolm. n. BielU.; "ēstiês" (mit em̃ ) Sassm.: kuo tu gremies tik daudz uz mani? "grollen; schlecht über andere sprechen" (mit em̃ ) Strasden: priekšā viņi ir labi cilvē̦ki, bet pakaļā (hinter dem Rücken) gremjas, ka bail; "dzirties" Segew.
Avots: EH I, 403
grente
grezele
grezele: auch Oknist n. FBR. XV, 167, 175, Kaltenbr., Sonnaxt, Sussei, Wessen; ein aus Pergeln geflochtenes rundes Behältnis, worin Mehl, Gries usw: getragen wird Siuxt; verächtl. Bezeichnung für einen alten Korb Lems.: es tuo ve̦cuo grezeli negribu: tur kartupeļi birs cauri:
Avots: EH I, 404
Avots: EH I, 404
griezi
I griêzi C., Stoppeln: viņs sadūra kāju uz grieziem, uz miežu grieziem staipījās spīduoši zirnekļu tīkli A. XVII, 291. Der Sing. selten: šis griezs man palicis gaŗš AP. kvietaine ir nuopļauts kviešu lauks ar grieziem Etn. IV, 99. auzaine ar aple̦duojušiem grieziem Dz. Vēstn. tikai statiņas un baltie griezi rāda, ka te reiz zē̦lusi labība Skuolas druva II, 86. griezu gals, das Schnittende (im Gegtensatz zu vārpu gals) Oknist.
Avots: ME I, 661
Avots: ME I, 661
grieznis
III grìeznis 2 (li. griežnỹs "runde Schnitte"): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 93, KatrE., Lös., Oknist, Sonnaxt, (mit ie ) Infl. n. BielU., Sussei.
Avots: EH I, 409
Avots: EH I, 409
grieztaga
grīslis
I grìslis,
1): auch (mit î ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Heidenfeld, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sermus, Sonnaxt, Warkl., Wessen, (mit î 2 ) Grob., Iw., Salis, grîšlis Pilda n. FBR. XIII, 47, Skaista n. FBR. XV, 36, Zvirgzdine; jūŗas g, Sandriedgras (carex arenaria
L.) Sassm.; zilais g, carex rostrata Oknist.
Avots: EH I, 407
1): auch (mit î ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, Heidenfeld, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sermus, Sonnaxt, Warkl., Wessen, (mit î 2 ) Grob., Iw., Salis, grîšlis Pilda n. FBR. XIII, 47, Skaista n. FBR. XV, 36, Zvirgzdine; jūŗas g, Sandriedgras (carex arenaria
L.) Sassm.; zilais g, carex rostrata Oknist.
Avots: EH I, 407
grucis
grūds
I grûds: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 193, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Lizna, Memelshof, Pilskalne, Rubinen, Saucken, Sonnaxt, Stirniene, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 412
Avots: EH I, 412
grūsnijs
grūstiņi
grūts
grũts,
3): (fig.) katrs bija g. ar savām duomām A. Sprūdžs Asaru liekņa 43. luops uz grūtām dienām (trächtig)
bijis Sonnaxt;
4): auch Pas. VII, 292 (aus Lettg.), VIII, 436 (aus Atašiene), Oknist n. FBR. XV, 194, Lixna, Saikava, Seyershof, Warkl.: grūta lāpsta FBR. IV, 68; ‡
6) schwer, heiss, stickig (von der Luft):
g. laiks, schwüles Wetter Sonnaxt. g. gaiss istabā Seyershof. istaba ir grūta, die Luft in der Stube ist stickig AP.; ‡
7) adverbial gebraucht: man nebija g. Baltinow n. FBR. XI, 135. jam dzīvāt bija g. Pas. XI, 73 (aus Makašēni).
Avots: EH I, 413
3): (fig.) katrs bija g. ar savām duomām A. Sprūdžs Asaru liekņa 43. luops uz grūtām dienām (trächtig)
bijis Sonnaxt;
4): auch Pas. VII, 292 (aus Lettg.), VIII, 436 (aus Atašiene), Oknist n. FBR. XV, 194, Lixna, Saikava, Seyershof, Warkl.: grūta lāpsta FBR. IV, 68; ‡
6) schwer, heiss, stickig (von der Luft):
g. laiks, schwüles Wetter Sonnaxt. g. gaiss istabā Seyershof. istaba ir grūta, die Luft in der Stube ist stickig AP.; ‡
7) adverbial gebraucht: man nebija g. Baltinow n. FBR. XI, 135. jam dzīvāt bija g. Pas. XI, 73 (aus Makašēni).
Avots: EH I, 413
grūzis
grùzis,
2): auch AP., (mit ù 2 ) Oknist, Nautrēni, Warkl.;
3): sabēra kaņupes sietā un izsijāja grùžus 2 Mahlup;
4): ielas pilnas kâ grūžu A. Brigadere Daugava 1928, S, 1321; ‡
5) "?": kuo sauc grùzi 2 , tāda sìena luopi neē̦d Heidenfeld; vgl. unten grūžs.
Avots: EH I, 413
2): auch AP., (mit ù 2 ) Oknist, Nautrēni, Warkl.;
3): sabēra kaņupes sietā un izsijāja grùžus 2 Mahlup;
4): ielas pilnas kâ grūžu A. Brigadere Daugava 1928, S, 1321; ‡
5) "?": kuo sauc grùzi 2 , tāda sìena luopi neē̦d Heidenfeld; vgl. unten grūžs.
Avots: EH I, 413
gūba
gũba [Gr. -Sess.], comm., ein Gebückter, Ungeschickter: luknis gūbu izvazāja pa tuo rāvas ūdentiņu VL. celies, gūba, gaiba nāk Rätsel. Vgl. gūbâtiês.
Avots: ME I, 685
Avots: ME I, 685
guļava
guļavāt
gulīns
gulīns: auch (mit î ) Oknist, Weissensee: gulīna labība ir tāda, kas gan˙drīz gul gar zemi Meselau. liec siju gulīnāk! Weissensee.
Avots: EH I, 417
Avots: EH I, 417
gulu
gulu,
2): auch Lesten n. FBR. XV, 27, Oknist n. FBR. XV, 184, Kal., OB., Seyershof; uz platākiem un gulāk (Komparativ!) stāvuošiem zariem Janš. Bandavā II, 235;
3): gulu skapis Aps. J., eine Aussteuerkiste.
Avots: EH I, 418
2): auch Lesten n. FBR. XV, 27, Oknist n. FBR. XV, 184, Kal., OB., Seyershof; uz platākiem un gulāk (Komparativ!) stāvuošiem zariem Janš. Bandavā II, 235;
3): gulu skapis Aps. J., eine Aussteuerkiste.
Avots: EH I, 418
gumzalains
gumzulains
gundega
gunde̦ga,
1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.
Avots: EH I, 420
1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.
Avots: EH I, 420
gunkurs
guns
guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,
2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).
Avots: EH I, 420
2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).
Avots: EH I, 420
gunsgrēks
‡ gunsgrè̦ks Grenzhof n. FBR. XII, 13, Fest., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Zvirgzdine, ein Feuerschaden.
Avots: EH I, 420
Avots: EH I, 420
guntine
gurdzēt
gur̂dzêt [PS., Lis., C., Arrasch u. a.], -dzu, -dzēju, gur̂gt [Arrasch, gur̃gt Nigr., Dunika], -dzu, knistern: sniegs mīksts un gurdzēt gurdz zem kājām MWM. VII, 802; III, 586. mīksta piena kleņģere, ka gurdz vien VIII, 498. Vgl. li. gurdė´ti "бурчать в животѣ" und] gurgžė´ti "хрустѣть".
Avots: ME I, 683
Avots: ME I, 683
gurkstēt
gur̃kstêt Ahs., -u, -ẽju, Drsth., [Dunika], Dond., [gur̂kstêt Lis., Jürg. u. a., gùkstêt 2 Kl.], gur̂kšķêt Gr. -Sess., Druw., gur̂kšêt [Lis.],
1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst 2 vien [Stenden], Kand.;
2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;
3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;
4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.
Avots: ME I, 683, 684
1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst 2 vien [Stenden], Kand.;
2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;
3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;
4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.
Avots: ME I, 683, 684
ieart
ìear̂t,
1): (fig.) gailis man bija abus piešus iearis virsgalvī Jauns. B. gr. 3 II, 191; ‡
3) = ìestràdât C., Smilten: zeme tik cieta, ka nevar ie. (dass man den Pflug gar nicht hineinbekommen kann) Oknist. es iearšu tuo zemi AP. te, liekna malā ..., brangi var ie. Janš. Dzimtene III 2 , 352.
Avots: EH I, 502
1): (fig.) gailis man bija abus piešus iearis virsgalvī Jauns. B. gr. 3 II, 191; ‡
3) = ìestràdât C., Smilten: zeme tik cieta, ka nevar ie. (dass man den Pflug gar nicht hineinbekommen kann) Oknist. es iearšu tuo zemi AP. te, liekna malā ..., brangi var ie. Janš. Dzimtene III 2 , 352.
Avots: EH I, 502
iebaidēt
iebalēt
ìebalêt, ‡
2) "?": būtu labi lini, bet par daudz iebalējuši, - iet pušu Frauenb., ‡
3) "anfangen zu bleichen
(intr.)" Smilten. ‡ Refl. -tiês, = ìebalêt ‡ 2: aude̦kls jau krietni iebalējies Oknist.
Avots: EH I, 503
2) "?": būtu labi lini, bet par daudz iebalējuši, - iet pušu Frauenb., ‡
3) "anfangen zu bleichen
(intr.)" Smilten. ‡ Refl. -tiês, = ìebalêt ‡ 2: aude̦kls jau krietni iebalējies Oknist.
Avots: EH I, 503
iebavietis
iebildīgs
‡ ìebildîgs,
1) mitzusprechen, seine Meinung zu erwahnen pflegend
(mit ilˆ ) Oknist;
2) eingebildet, hochmütig
Druw., (mit il˜ ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, (mit il˜ ) AP., (mit il˜ ) Frauenb.: tik ie., ka ni klāt nevar tikt Gr.-Buschh. In der Bed. 2 wenigstens teilweise wohl auf d. eingebildet beruhend.
Avots: EH I, 503
1) mitzusprechen, seine Meinung zu erwahnen pflegend
(mit ilˆ ) Oknist;
2) eingebildet, hochmütig
Druw., (mit il˜ ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, (mit il˜ ) AP., (mit il˜ ) Frauenb.: tik ie., ka ni klāt nevar tikt Gr.-Buschh. In der Bed. 2 wenigstens teilweise wohl auf d. eingebildet beruhend.
Avots: EH I, 503
iecalstalēt
iecalstīt
iečāpot
iečaukstēties
iečaukstināt
ìečaũkstinât,
1) aufrascheln, aufknistern lassen:
vējš iečaukstina salmus vai kuoka lapas Bers.;
2) "mit weichem od. raschelndem Schuhwerk hineingehen"
Lasd.: iečaukstināja pama˙zītēm;
3) etwas locker in ein Geschirr tun
Wend.; Kohl. ohne zu stampfen, ins Geschirr tun U.; Heu, Stroh und dergl. lose in einen Sack tun U.;
4) "viegli ieēst" Wend.
Avots: ME II, 7
1) aufrascheln, aufknistern lassen:
vējš iečaukstina salmus vai kuoka lapas Bers.;
2) "mit weichem od. raschelndem Schuhwerk hineingehen"
Lasd.: iečaukstināja pama˙zītēm;
3) etwas locker in ein Geschirr tun
Wend.; Kohl. ohne zu stampfen, ins Geschirr tun U.; Heu, Stroh und dergl. lose in einen Sack tun U.;
4) "viegli ieēst" Wend.
Avots: ME II, 7
iečirkstēties
ìečir̃kstêtiês, aufzwitschern, aufpiepen; aufknistern: iečirkstas putniņš A. XX, 266. iečirkstējās circenis Vēr. II, 908. viņas balsī iečirkstējās tāda cietāka skaņa A. XXI, 404.
Avots: ME II, 7
Avots: ME II, 7
iedabuit
iedīdzēt
ìedīdzêt: auch Ramkau (mit î ), Baltinow, Ermes, Golg., Heidenfeld, Kārsava, Lemb., Lis., Līvāni, Mar., Meselau, Oknist, Peb., Selsau, Sessw., Zvirgzdine: ie. puķes Mahlup. iedīdzē̦tas burkānu sē̦klas Oknist. rudzus vajag ie., lai re̦dzē̦tu, vai tie sē̦klai būs derīgi Kārsava. mums sē̦klas vēl nav iedīdzē̦tas Lemb.
Avots: EH I, 509
Avots: EH I, 509
iedoma
iedomāt
iedrīstēties
iedzanāt
iedzīvot
ìedzîvuôt, ‡
5) = ìestràdât Smilten. atradu še ... vairāk atmatu nekâ aŗamas zemes, bet re, kâ ... manā vadībā viss uzdzīts un iedzīvuots Janš. Bandavā I, 95: Refl. -tiês,
2): (lebend) zu etwas kommen, in etwas geraten
Oknist: ie. naudā, ķe̦zā. ‡ Subst. iedzîvuôšanâs, das Sichbereicherri (auch auf Kosten anderer Leute).
Avots: EH I, 512
5) = ìestràdât Smilten. atradu še ... vairāk atmatu nekâ aŗamas zemes, bet re, kâ ... manā vadībā viss uzdzīts un iedzīvuots Janš. Bandavā I, 95: Refl. -tiês,
2): (lebend) zu etwas kommen, in etwas geraten
Oknist: ie. naudā, ķe̦zā. ‡ Subst. iedzîvuôšanâs, das Sichbereicherri (auch auf Kosten anderer Leute).
Avots: EH I, 512
ieēst
ìeêst,
1): vai tu jau ieēdis (ein wenig gegesen)
esi? Oknist. guovs ieē̦dusi adatu. Refl. -tiês, ‡
3) ein wenig (essend) zu sich nehmen:
ieēdieties vēl pienu! Frauenb. ieē̦das tik un krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56.
Avots: EH I, 512
1): vai tu jau ieēdis (ein wenig gegesen)
esi? Oknist. guovs ieē̦dusi adatu. Refl. -tiês, ‡
3) ein wenig (essend) zu sich nehmen:
ieēdieties vēl pienu! Frauenb. ieē̦das tik un krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56.
Avots: EH I, 512
iegādāt
ìegãdât,
1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡
3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡
4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡
3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡
4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡
5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.
Avots: EH I, 513
1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡
3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡
4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡
3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡
4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡
5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.
Avots: EH I, 513
iegadīt
iegaudāt
‡ ìegàudât 2 Oknist, weinend hereinkommen: ie. ustabā. Refl. -tiês ebenda, = ìegaũduôtiês.
Avots: EH I, 513
Avots: EH I, 513
ieģeida
ieģeist
iegrabēties
ìegrabêtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu knistern, knarren: iegrabējies niedrēs Etn. II, 78. ja kas iegrabas vai iečabas Vēr. 188. rati iegrabējās sē̦tsvidū Vēr. I, 825.
Avots: ME II, 17
Avots: ME II, 17
iegrabināties
ìegrabinâtiês,
1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen mit etwas zu knistern:
pie sienas ārpusē vecis iegrabinājās Jaun. mežk. 21;
2) [mangelhaft erlernen]: daudz nu gan es nuo tām lietām nezinu; es tik tâ drusku e̦smu iegrabinājies Grünh. [iegrabinājies amatā Bauske.]
Avots: ME II, 17
1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen mit etwas zu knistern:
pie sienas ārpusē vecis iegrabinājās Jaun. mežk. 21;
2) [mangelhaft erlernen]: daudz nu gan es nuo tām lietām nezinu; es tik tâ drusku e̦smu iegrabinājies Grünh. [iegrabinājies amatā Bauske.]
Avots: ME II, 17
iegraudāt
ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu 2 ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.
Avots: EH I, 514
Avots: EH I, 514
iegriezt
ìegriêzt, ‡
2) jem. etwas sehr Unangenehmes antun
Oknist u. a.: tis māk uotram tâ ie., ka gadiem ir kuo pieminēt. Refl. -tiês, ‡
4) sich
(dat.) einschneiden: neiegriezies pirkstā! Oknist u. a.
Avots: EH I, 514
2) jem. etwas sehr Unangenehmes antun
Oknist u. a.: tis māk uotram tâ ie., ka gadiem ir kuo pieminēt. Refl. -tiês, ‡
4) sich
(dat.) einschneiden: neiegriezies pirkstā! Oknist u. a.
Avots: EH I, 514
iegrūst
ìegrûst
1): ie. ar piestu, einstampfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. ie. uotru nelaimē;
2): biju spiests viņam ie. (= ieduot) pedējuo grasi Kand.; "einem Begehrlichen hastig etwas geben"
BielU.; ‡
4) "sagrūst" (?) Auleja: jāgrūž, kāļ labi iegrūž, kāļ sē̦nala nuoplīst. Refl. -tiês, ‡
5) sich einfinden
Oknist: iegrūdās negaidīts viesis.
Avots: EH I, 515
1): ie. ar piestu, einstampfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. ie. uotru nelaimē;
2): biju spiests viņam ie. (= ieduot) pedējuo grasi Kand.; "einem Begehrlichen hastig etwas geben"
BielU.; ‡
4) "sagrūst" (?) Auleja: jāgrūž, kāļ labi iegrūž, kāļ sē̦nala nuoplīst. Refl. -tiês, ‡
5) sich einfinden
Oknist: iegrūdās negaidīts viesis.
Avots: EH I, 515
iegudrēt
‡ ìegudrêt Oknist, = ìegudrêtiês, ausklügeln: beigās tuomē̦r iegudrējām, kâ tādu darbu strādā Refl. -tiês: auch Perkunen.
Avots: EH I, 515
Avots: EH I, 515
iegurkstēties
ìegurkstêtiês,
[1) aufplätschern]:
kāds vilnītis diktāk iegurkstējās Blaum. MWM. III, 673;
[2) ein wenig knirschen od. knistern (vom Schnee):
braucuot zem kamanām šad un tad iegurkstējās siengs Jürg.].
Avots: ME II, 20
[1) aufplätschern]:
kāds vilnītis diktāk iegurkstējās Blaum. MWM. III, 673;
[2) ein wenig knirschen od. knistern (vom Schnee):
braucuot zem kamanām šad un tad iegurkstējās siengs Jürg.].
Avots: ME II, 20
iejaucēt
ìejaûcêt: ie. aitiņu ar maizi Sonnaxt. ie. nedarbā Wessen. ie. bē̦rnu pa neceļiem staigāt Kaltenbr., Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 516
Avots: EH I, 516
iejaukt
ìejàukt,
1): ie. maizi Kaltenbr., Oknist, Zvirgzdine; ‡
2) (hin)einmischen
Wolm. u. a. Refl. -tiês, ‡
3) unversehens eingerührt werden
Auleja: kad daudzāk iejaucas mīkles.
Avots: EH I, 516
1): ie. maizi Kaltenbr., Oknist, Zvirgzdine; ‡
2) (hin)einmischen
Wolm. u. a. Refl. -tiês, ‡
3) unversehens eingerührt werden
Auleja: kad daudzāk iejaucas mīkles.
Avots: EH I, 516
iejavs
iejavs,
1): auch (mit ìe ) Ramkau, (mit ìe 2 ) Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit iê 2 ) Siuxt, (mit iẽ ) Dunika; ‡
2) "kur kuo iejauc" (?) Druw.
Avots: EH I, 517
1): auch (mit ìe ) Ramkau, (mit ìe 2 ) Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit iê 2 ) Siuxt, (mit iẽ ) Dunika; ‡
2) "kur kuo iejauc" (?) Druw.
Avots: EH I, 517
iejimt
iejūkt
ìejûkt: iejūcis pie pupām (pupu ēšanas) Kaltenbr. iejūcis ap meitām grābstīties Oknist. tai mājā es drīži iejūku Fest., Heidenfeld: tādi neiejūkti vārdi Sonnaxt.
Avots: EH I, 517
Avots: EH I, 517
iekamāt
iekamu
iekast
ìekast,
1): nuomirst, - iekaš zemē Auleja, Rutzau;
2) harkend einheimsen
Oknist: labi vien sìena da vakaram iekasēm. ‡ Refl. -tiês, sich (hin)einscharren Dunika, Rutzau, (hin)eingescharrt werden Jürg.: vilks iekasēs zaruos Pas. I, 222, vistas var ie. smiltīs. ravē˜juot nazis var viegli ie. zemē Jürg.
Avots: EH I, 518, 519
1): nuomirst, - iekaš zemē Auleja, Rutzau;
2) harkend einheimsen
Oknist: labi vien sìena da vakaram iekasēm. ‡ Refl. -tiês, sich (hin)einscharren Dunika, Rutzau, (hin)eingescharrt werden Jürg.: vilks iekasēs zaruos Pas. I, 222, vistas var ie. smiltīs. ravē˜juot nazis var viegli ie. zemē Jürg.
Avots: EH I, 518, 519
ieķert
ìeķer̂t,
1): ar ieķeŗamām stumjamām rungām ruokās Janš. Līgava II, 29; ‡
2) (Fische) (ein)fangen
Oknist: vai daudz zivju esit ieņē̦ruši? ‡
3) hastig essend zu sich nehmen
Salis; trinkend zu sich nehmen Linden in Kurl.: šis bij ieķēris vairāk. Refl. -tiês, ‡
3) "= ìedîgt, ìezelˆt" Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "bekommen").
Avots: EH I, 525
1): ar ieķeŗamām stumjamām rungām ruokās Janš. Līgava II, 29; ‡
2) (Fische) (ein)fangen
Oknist: vai daudz zivju esit ieņē̦ruši? ‡
3) hastig essend zu sich nehmen
Salis; trinkend zu sich nehmen Linden in Kurl.: šis bij ieķēris vairāk. Refl. -tiês, ‡
3) "= ìedîgt, ìezelˆt" Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "bekommen").
Avots: EH I, 525
iekņābt
ieknakšķēties
ìeknakšķêtiês, hin und her wieder, plötzlich (für eine kurze Zeit) anfangen zu knistern, knacken.
Avots: ME II, 28
Avots: ME II, 28
iekņiebt
ieknikšēties
[ìeknikšêtiês, hin und wieder ein wenig knistern, knarren: pa reizītei ieknikšas viens vai uotrs luogs Jaunā Raža IV, 221.
Avots: ME II, 29
Avots: ME II, 29
ielamāt
ìelamât, ‡
2) anfangen als Spitznamen (Schimpfnamen) zu gebrauchen
Oknist: tis jam tik tāds ielamāts vārds.
Avots: EH I, 526
2) anfangen als Spitznamen (Schimpfnamen) zu gebrauchen
Oknist: tis jam tik tāds ielamāts vārds.
Avots: EH I, 526
ieliekņa
iemalt
ìemal˜t, ‡
2) für sich (?) mahlen
(perfektiv): jie sev daudz iesala iemaluši Oknist. Refl. -tiês, für sich mahlen (perfektiv): cik miltu iemalies nu tiem sadīgušajiem rudziem? Oknist.
Avots: EH I, 529
2) für sich (?) mahlen
(perfektiv): jie sev daudz iesala iemaluši Oknist. Refl. -tiês, für sich mahlen (perfektiv): cik miltu iemalies nu tiem sadīgušajiem rudziem? Oknist.
Avots: EH I, 529
iemaut
ìemaut,
1): auch (mit aû ) Oknist, (mit aû 2 ) Ahs., Frauenb. ‡ Refl. -tiês,
1) zirgs neliekas ie., das Pferd lässt sich nicht zäumen
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "zäumen");
2) hineinschlüpfen (in ein Kleidungsstück):
iemāvusies platuos ... brunčuos Azand. 82.
Avots: EH I, 529
1): auch (mit aû ) Oknist, (mit aû 2 ) Ahs., Frauenb. ‡ Refl. -tiês,
1) zirgs neliekas ie., das Pferd lässt sich nicht zäumen
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "zäumen");
2) hineinschlüpfen (in ein Kleidungsstück):
iemāvusies platuos ... brunčuos Azand. 82.
Avots: EH I, 529
iemavi
iemavi (unter iemauti): auch Oknist n. FBR. XV, 165, Auleja, Gr.Sessau, Kaltenbr., Lixna, Lubn., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: apmauc iemavus ar divām pavadām Pas. X, 363 (aus Lettg.); "iemauktiem mutes dzelzs" (mit ìe- ) AP.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
iemesle
iemesle (unter iẽme̦sls
2): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, Auleja, Kaltenbr., Oknist.
Avots: EH I, 530
2): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, Auleja, Kaltenbr., Oknist.
Avots: EH I, 530
iemetināt
ìemetinât,
3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡
4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.
Avots: EH I, 530
3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡
4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.
Avots: EH I, 530
iesprikstēties
ìesprikstêtiês, ìesprikšķêtiês, ìesprikšêties, ein knisterndes, prasselndes Geräusch von sich geben, anfangen zu prasseln, zu knistern: dzirksteles, lampa iesprikstējās.
Avots: ME II, 71
Avots: ME II, 71
iežņirkstēties
[ìežņir̃kstêtiês Jürg., Oppek., Aahof, Lettihn, Fest., einen unangenehm knirschenden Laut von sich geben, der entsteht "izasinātu dzirkļu zuobus kuopā salaižuot, zuobiem smiltis sakuožuot"; in Wessen vom Knistern gefrorenen Schneess beim Auftreten.]
Avots: ME II, 93
Avots: ME II, 93
iļģi
īlins
ilkse
ilksis
ilksna
ilksne
ilksnis
ilkss
ilkss
II il˜kss -s, PS., Wolm., Rujen, ilkse, ilksne Ans., Kand., Schlehk, Mag. VI, 2, 118, ilksnis [sing. od. plur?] L., ielukši Swirdsen BD. 169, ilkši Lassen,
1) die Femerstange am Wagen od. Schlitten:
medņi sākuši dziedāt, čirkstināt kâ ragavu ilksis A. XX, 145. es bērīti ilksīs jūdzu BW. 11417. ilkšņu zvans rūc Aps.;
2) die Stollen am Spinnrade, darin das Rad hängt
St., U., Nerft n. A. XI, 83. [Le. ilk- hier entweder aus * ielk- gekürzt oder im Ablaut zu ielukši, li. ìelek(š)tis "Femerstange". Zu li. ìena "Femerstange", le. ailis 1 - 3? - Vgl. auch ilknis.]
Avots: ME I, 706
1) die Femerstange am Wagen od. Schlitten:
medņi sākuši dziedāt, čirkstināt kâ ragavu ilksis A. XX, 145. es bērīti ilksīs jūdzu BW. 11417. ilkšņu zvans rūc Aps.;
2) die Stollen am Spinnrade, darin das Rad hängt
St., U., Nerft n. A. XI, 83. [Le. ilk- hier entweder aus * ielk- gekürzt oder im Ablaut zu ielukši, li. ìelek(š)tis "Femerstange". Zu li. ìena "Femerstange", le. ailis 1 - 3? - Vgl. auch ilknis.]
Avots: ME I, 706
ilksts
ilkts
ilts
ilts, -s, (li. ìltis), der Hauer, der Hauzahn, Fangezahn: zvē̦ru un kustuoņu iltis Antr. II, 4. Vgl. ilknis.
Avots: ME I, 707
Avots: ME I, 707
izārpavāt
izbaidēt
izblasīt
izdīcīt
‡ izdìcît 2 (li. išdỹkinti "entleeren" ), -īju Gr.-Buschh., Oknist, ausleeren: visa klēts izdīcīta.
Avots: EH I, 442
Avots: EH I, 442
izdīdzēt
izdrempēt
izdrupēt
izdzirst
izdzìrst: izdzirst, ka mēs tur e̦sam Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Sonnaxt u. a. ‡ Refl. -tiês, vernehmbar, bekannt werden Auleja: ar laiku izdzirsies, kas tiê dega.
Avots: EH I, 445
Avots: EH I, 445
izgraudāt
izkaitēties
izkàitêtiês, ‡
2) eine Zeitlang (zur Genüge) sich am Ofen wärmen, erhitzen
(mit ài 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 452
2) eine Zeitlang (zur Genüge) sich am Ofen wärmen, erhitzen
(mit ài 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 452
izkalas
izklaidu
izklaîdu,
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90, Oknist n. FBR. XV, 184, Warkl.: tā vāle ir i. (ist auseinandergebreitet)
Linden in Kurl. bē̦rzlapes aug tâ izklaidāk ebenda. gan pulciņā, gan i. klīzdami Janš. Līgava I, 298.
Avots: EH I, 455
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90, Oknist n. FBR. XV, 184, Warkl.: tā vāle ir i. (ist auseinandergebreitet)
Linden in Kurl. bē̦rzlapes aug tâ izklaidāk ebenda. gan pulciņā, gan i. klīzdami Janš. Līgava I, 298.
Avots: EH I, 455
izkult
izkul˜t, ‡
5) schärfen
Oknist: brālis izkapti izkūla BW. 33612. Refl. -tiês, ‡
4) das Dreschen beenden
Kaltenbr.; ‡
5) sich von selbst ausdreschen:
labība ... pati nuo sevis izkulusies Pas. IX, 516.
Avots: EH I, 459
5) schärfen
Oknist: brālis izkapti izkūla BW. 33612. Refl. -tiês, ‡
4) das Dreschen beenden
Kaltenbr.; ‡
5) sich von selbst ausdreschen:
labība ... pati nuo sevis izkulusies Pas. IX, 516.
Avots: EH I, 459
izlīdēt
izmaut
izmaut
‡ II izmaût Oknist, herausschwimmen: i. malā Kalz., Lubn. nuo jūŗas izmaun ... līde̦ka Pas. IV, 277 (aus Domopol; ähnlich VII, 482). Refl. -tiês Lubn. n. Fil. mat. 27, = izpelˆdêtiês.
Avots: EH I, 465
Avots: EH I, 465
izmeņģēt
iznikt
izpeņķēt
‡ izpèņķêt 2 Lubn, n. FII. mat. 27, Oknist, Wessen, = izpiñķêt: i. diegus. Refl. -tiês Lubn. n. Fil. mat. 27, = izpiņ̃ketiês: i. nuo klizmām.
Avots: EH I, 471
Avots: EH I, 471
izplakns
izplāt
izplãt, ‡
3) = izplacinât: i. izkapti Oknist: puiši ē̦nā izplāja izkaptis Jauns. B. gr. 3 II, 101.
Avots: EH I, 472
3) = izplacinât: i. izkapti Oknist: puiši ē̦nā izplāja izkaptis Jauns. B. gr. 3 II, 101.
Avots: EH I, 472
izpļepinēt
izpluities
‡ izplùitiês 2 Oknist, eine Zeitlang sich (ängstlich) sorgen: par velti tu izplujies: redz, ka ne˙kā ļauna nav!
Avots: EH I, 473
Avots: EH I, 473
izprāvīties
izpurpēties
izpuurpēt
izpur̂pêt,
1): uozuolam vidus izpurpējis Nautrēni (mit ùr 2 ), Nerft;
2): griežņi, rāciņi u. c. var i. (mit ùr 2 ) Oknist, Wessen.
Avots: EH I, 475
1): uozuolam vidus izpurpējis Nautrēni (mit ùr 2 ), Nerft;
2): griežņi, rāciņi u. c. var i. (mit ùr 2 ) Oknist, Wessen.
Avots: EH I, 475
izriezt
izriêzt,
1): staigā krūtis iz˙riêzis Lasd. u. a. n. FBR. IX, 147, Druw., Kaltenbr., Oknist, Pilda; vē̦de̦ru iz˙riêzis Auleja, PV.; ‡
2) emporspriessen lassen
Neuhausen: stāds izriezis piezari. auzas izriezušas asnus; ‡
3) "izgrìezt uz āru" Sessw:: i. kājas; "izgrìezt (cimdiem, zeķēm, maisam) iekšpusi uz ārü Geistershof, Sessw.
Avots: EH I, 477
1): staigā krūtis iz˙riêzis Lasd. u. a. n. FBR. IX, 147, Druw., Kaltenbr., Oknist, Pilda; vē̦de̦ru iz˙riêzis Auleja, PV.; ‡
2) emporspriessen lassen
Neuhausen: stāds izriezis piezari. auzas izriezušas asnus; ‡
3) "izgrìezt uz āru" Sessw:: i. kājas; "izgrìezt (cimdiem, zeķēm, maisam) iekšpusi uz ārü Geistershof, Sessw.
Avots: EH I, 477
izšķaudāt
izteika
iztekalēt
izvanckot
izveselēt
‡ izveselêt Kaltenbr., auskurieren, heilen. Refl. izveselêties Oknist, (mit -êt- ) Kaltenbr., genesen.
Avots: EH I, 495
Avots: EH I, 495
izvilnīt
‡ izvilnît. heraus-, hinausstolzieren Ronneb., Smilt.; heraus-, hinauslaufen Oknist: zē̦ns izvilnīja nuo ustabas.
Avots: EH I, 496
Avots: EH I, 496
izvurbt
izziest
jākle
jāklis
jēga
jẽ̦ga,
1): auch Oknist (mit è̦ 2 ): tev maz jē̦gas;
2): jē̦gā būt, nākt, vernünftig (verständig) sein, werden
Siuxt: kad nācu je̦gā vairāk, tad sāku citādi darīt;
5): ne˙kādā je̦gā neskan (es klingt ganz schlecht)
Pas. XI, 237.
Avots: EH I, 563
1): auch Oknist (mit è̦ 2 ): tev maz jē̦gas;
2): jē̦gā būt, nākt, vernünftig (verständig) sein, werden
Siuxt: kad nācu je̦gā vairāk, tad sāku citādi darīt;
5): ne˙kādā je̦gā neskan (es klingt ganz schlecht)
Pas. XI, 237.
Avots: EH I, 563
jeiksts
jeiksts, -s (unter jeikste): eine Hopfenstange (mit èi 2 ) Oknist; Demin. jèikstiņa 2 auch Setzen; jeiksts (o-Stamm!) Zarnikau, ein Angelstiel.
Avots: EH I, 562
Avots: EH I, 562
jemstalēt
jemt
jem̃t: auch Ahs., Dunika, Iw., Kal., Kürbis, Lems., OB., Popen, Pussen, Roop, Rutzau, Salis, Schrunden, Sepkull, Strasden, Wainsel, Wilkenhof, mit em̂ Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, mit em̂ 2 Grenzhof n. FBR. XII, 24, Pampeln n. FBR. XIII, 99, mit em Würzau;
1): kas pazudis, kur tuo vairs jems? Ahs. Klements ir je̦mts priekš tevis A. Sprūdžs Asaru liekņa 1935, S. 5. rāceņus j. (ausgraben, aufnehmen)
FBR. III, 107, Strasden: lauki vēd neje̦mti (nenuovākti) Kaltenbr. je̦mams (kad dārzi jānuovāc) laiks Sonnaxt. parē̦ni iesē̦ts. miezis je̦m lielu krūmu (staudet) Iw.;
2): mieru j. Frauenb., sich beruhigen, sich versöhnen;
3): purva zâli izkapts jēma (schnitt)
Tdz. 38053. nazis labai (= labi) neje̦m Kaltenbr. jāje̦m ("= jāgriêž) zarna pušu Linden in Kurl. jemt (schinden) ādu zirgam Frauenb.;
4): jē̦mis izdauzījis visiem (sc.: puôdiem) dibe̦nus Pas. XI, 53. jē̦mis (sācis) pērt Kaltenbr. je̦m iz (= uz) Kriša kliegt Oknist n. FBR. XV, 192;
5): maize maisuos cauri nebija je̦mta Kaltenbr., der Regen hatte das Brot in den Säcken nicht befeuchtet.
Refl. -tiês,
2): viņa suolās j. nepie˙kusdama Frauenb. puikas pā skuolu je̦mas (lernen eifrig)
Kürbis. labība jēmēs = sāka strauji, spēcīgi) dīgt Sonnaxt. jēmēs jis... sašūt drēbes Pas. VIII, 390;
3): zanken, streiten
Kand.;
5): bietes gausi je̦mas (aug) Frauenb, cūka ne˙maz neje̦mas (nebaŗuojas) ebenda; ‡
7) ķer̂tiês 4: jiem tur zivis nejēmēs Pas. III, 287.
Avots: EH I, 562, 563
1): kas pazudis, kur tuo vairs jems? Ahs. Klements ir je̦mts priekš tevis A. Sprūdžs Asaru liekņa 1935, S. 5. rāceņus j. (ausgraben, aufnehmen)
FBR. III, 107, Strasden: lauki vēd neje̦mti (nenuovākti) Kaltenbr. je̦mams (kad dārzi jānuovāc) laiks Sonnaxt. parē̦ni iesē̦ts. miezis je̦m lielu krūmu (staudet) Iw.;
2): mieru j. Frauenb., sich beruhigen, sich versöhnen;
3): purva zâli izkapts jēma (schnitt)
Tdz. 38053. nazis labai (= labi) neje̦m Kaltenbr. jāje̦m ("= jāgriêž) zarna pušu Linden in Kurl. jemt (schinden) ādu zirgam Frauenb.;
4): jē̦mis izdauzījis visiem (sc.: puôdiem) dibe̦nus Pas. XI, 53. jē̦mis (sācis) pērt Kaltenbr. je̦m iz (= uz) Kriša kliegt Oknist n. FBR. XV, 192;
5): maize maisuos cauri nebija je̦mta Kaltenbr., der Regen hatte das Brot in den Säcken nicht befeuchtet.
Refl. -tiês,
2): viņa suolās j. nepie˙kusdama Frauenb. puikas pā skuolu je̦mas (lernen eifrig)
Kürbis. labība jēmēs = sāka strauji, spēcīgi) dīgt Sonnaxt. jēmēs jis... sašūt drēbes Pas. VIII, 390;
3): zanken, streiten
Kand.;
5): bietes gausi je̦mas (aug) Frauenb, cūka ne˙maz neje̦mas (nebaŗuojas) ebenda; ‡
7) ķer̂tiês 4: jiem tur zivis nejēmēs Pas. III, 287.
Avots: EH I, 562, 563
jikri
jimt
jimt: jim̂t Borchow n. FBR. XIII, 31, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 46, Skaista n. FBR. XV, 34, Warkl. n. FBR. XI, 105, Auleja, Līvāni, Zvirgzdine, jîmt 2 Sussei n. FBR. VII, 131; in Auleja, Līvāni, Oknist, Skaista, Warkl. dazu prs. je̦mu (> jamu), prt. jèmu 2 , in Zvirgzdine - prs. jemju (> jemu), prt. jêmu; miegs je̦m, der Schlaf kommt Auleja. kāss je̦m, der Husten übermannt einen ebenda. zuobi, izkapts neje̦m (= negriêž) ebenda. munu svītu līts (der Regen) neje̦m caur ebenda; anfangen, beginnen (= jimtiês
2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,
1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;
2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);
3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).
Avots: EH I, 565
2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,
1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;
2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);
3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).
Avots: EH I, 565
jirbe
jirbe: auch (mit ìr 2 ) Batlinow n. FBR. XI, 131, Oknist n. FBR. XV, 173, Wessen n. FBR. XIII, 82, Saikava, Sessw., jirba BW. 11851, 1 (aus Lasd.), 30505 var. (aus Selb.).
Avots: EH I, 565
Avots: EH I, 565
jirt
jirt: auch Wessen, (mit ìr 2 ) Oknist n. FBR. XV, 173, Saikava. Refl. -tiês: auch PrL, Saikava, Sessw. ‡ Subst. jīrējs, der Ruderer: Demin. acc. s. jīrējiņu BW. 1906 var.
Avots: EH I, 565
Avots: EH I, 565
jozminis
juozminis,
1) auch Wessen, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175; Auleja, Domopol, Kaltenbr., Nautrēni, Salwen: jis tievs juozminī Nautrēni. viņai juozmiņa pa˙visam nav - vienmuka Gr.-Buschh. biksēm plats j. (die Hosen sind um die Taille zu weit)
Salwen; ‡
2) der Riemen, Gurt
Domopol, Nautrēni.
Avots: EH I, 571
1) auch Wessen, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175; Auleja, Domopol, Kaltenbr., Nautrēni, Salwen: jis tievs juozminī Nautrēni. viņai juozmiņa pa˙visam nav - vienmuka Gr.-Buschh. biksēm plats j. (die Hosen sind um die Taille zu weit)
Salwen; ‡
2) der Riemen, Gurt
Domopol, Nautrēni.
Avots: EH I, 571
ju
ju
jū
jucikņi
juka
juka,
1): juk[u] jukā sajukuši BW. 20949 var. dzijas sagāja jukā Nauksch., NB. viņi aiziet jukā(s) ("šajūk") Plm.-Plur.
a): jukām Oknist n. FBR. XV, 183 u. a., durcheinander;
čuriņas, dzīsliņas, jukām (dazwischen) gaļas drupaniņas Sonnaxt.;
b) : = ‡ jukāji Ramkau; ‡
3) die Kreuzung
Anzen: ceļu jukā.
Avots: EH I, 566
1): juk[u] jukā sajukuši BW. 20949 var. dzijas sagāja jukā Nauksch., NB. viņi aiziet jukā(s) ("šajūk") Plm.-Plur.
a): jukām Oknist n. FBR. XV, 183 u. a., durcheinander;
čuriņas, dzīsliņas, jukām (dazwischen) gaļas drupaniņas Sonnaxt.;
b) : = ‡ jukāji Ramkau; ‡
3) die Kreuzung
Anzen: ceļu jukā.
Avots: EH I, 566
jūkt
jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.
Avots: EH I, 569
Avots: EH I, 569
jume
jume,
1): die Doppelfrucht
- auch Linden in Kurl., Oknist;
4): die zuletzt gemähte Garbe
Warkl.
Avots: EH I, 567
1): die Doppelfrucht
- auch Linden in Kurl., Oknist;
4): die zuletzt gemähte Garbe
Warkl.
Avots: EH I, 567
jumiķis
I jumiķis: auch Borchow n. FBR. XIII, 27, AP., Grenzhof, Heidenfeld, Iw., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Ramkau.
Avots: EH I, 567
Avots: EH I, 567
ka
I ka,
4): auch Auleja, Kaltenbr.;
5): mēnesis iziet, ka ne vairāk Kaltenbr.;
6): ka tâ būtu! Oknist n. FBR. XV, 185. ka nesame̦lātum! Kaltenbr. ka teiktu tak viņš ka˙kuo! Sonnaxt. Vgl. li. aš jum padėkavosiu, ka mani užauginot Tiž. I, 144.
Avots: EH I, 572
4): auch Auleja, Kaltenbr.;
5): mēnesis iziet, ka ne vairāk Kaltenbr.;
6): ka tâ būtu! Oknist n. FBR. XV, 185. ka nesame̦lātum! Kaltenbr. ka teiktu tak viņš ka˙kuo! Sonnaxt. Vgl. li. aš jum padėkavosiu, ka mani užauginot Tiž. I, 144.
Avots: EH I, 572
kabināt
I kabinât,
1): auch Wessen;
2): auch Pilskalne; kabina sānsaites nuost Janš. Līgava II, 236;
4): auch Oknist. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkabinât I 3.
Avots: EH I, 572
1): auch Wessen;
2): auch Pilskalne; kabina sānsaites nuost Janš. Līgava II, 236;
4): auch Oknist. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkabinât I 3.
Avots: EH I, 572
kač
kacēns
kacẽ̦ns: auch (mit -ê̦ns ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Lubn., Pilda,
1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡
4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.
Avots: EH I, 573
1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡
4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.
Avots: EH I, 573
kaimine
‡ kaimine Warkl., die Nachbarin. kaiminis (unter kaĩmiņš): auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, 77, Oknist n. FBR. XV, 175, Auleja, Warkl., Demin. voc. s. kaiminīt BW. 30580, 3, nom. plur. kaiminīši 19680; kaiminīši Lixna, die Nachbarsleute.
Avots: EH I, 574
Avots: EH I, 574
kaiminīca
‡ kàiminîca 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Oknist n. FBR. XV, 176, Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, Līvāni, (mit ai ) Wessen n. FBR. X1II, 88, Ulanowska Łotysze 62, die Nachbarin.
Avots: EH I, 574
Avots: EH I, 574
kairināt
kaĩrinât: mit ài 2 Oknist, Warkl.,
1): k. ("kārdināt") ar ābeli (Apfel)
Warkl. Refl. -tiês, ‡
2) spielen ("ruotaļāties") Auleja (mit ài 2 ).
Avots: EH I, 574
1): k. ("kārdināt") ar ābeli (Apfel)
Warkl. Refl. -tiês, ‡
2) spielen ("ruotaļāties") Auleja (mit ài 2 ).
Avots: EH I, 574
kaist
kàist:. auch (mit àI 2 ) Oknist (prt. -tu ), Wessen (prt. -su); bē̦rns kaĩst (Baar in seinem Exemplar von U.), das Kind glüht (vor Fieberhitze). ‡ Refl. -tiês, praes. -stuos (in Warkl. auch -šuos), prt. -tuos, sich ärgern, zürnen (mit àI 2 ) Sonnaxt, Warkl. Wurzelverwandt damit nach Holthausen IF. XLVIII, 262 f. auch ae. hæ¯a "heisses Wetter" u. a.
Avots: EH I, 575
Avots: EH I, 575
kaitavāt
kàitavât 2 (unter kàitavuôt 2 ),
1): bē̦rns kaitavā Oknist; ‡
2) lange zürnen, schmollen
Erlaa: kas ilgi dusmas tur, tas kaitavā. ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet sa˙skaities, lūpas nuostiepis. ‡ Refl. -tiês, zanken, streiten (mit aĩ ) Weissensee.
Avots: EH I, 575
1): bē̦rns kaitavā Oknist; ‡
2) lange zürnen, schmollen
Erlaa: kas ilgi dusmas tur, tas kaitavā. ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet sa˙skaities, lūpas nuostiepis. ‡ Refl. -tiês, zanken, streiten (mit aĩ ) Weissensee.
Avots: EH I, 575
kaitēt
kaitēt
II kàitêt 2 ,
1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;
2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.
Avots: EH I, 575
1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;
2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.
Avots: EH I, 575
kākara
kākars
kākars,
1): kàkari 2 Oknist, Bänder und dergleichen am Kleid;
2): jam ar kākaru pirsts apsiets Pas. VI, 425.
Avots: EH I, 600
1): kàkari 2 Oknist, Bänder und dergleichen am Kleid;
2): jam ar kākaru pirsts apsiets Pas. VI, 425.
Avots: EH I, 600
kaķiene
kalnots
kalpūne
kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.
Avots: EH I, 578, 579
Avots: EH I, 578, 579
kaltaža
kalvinieks
kal˜viniẽks (unter kal˜veniẽks): auch (mit àl 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Oknist n. FBR. XV, 176.
Avots: EH I, 580
Avots: EH I, 580
kamane
kamāt
II kamât:
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
kamīties
kamîtiês: sich bemühen, streben Gr.- Buschh. n. FBT2. XII, 84 (praes. -ījuos), Saucken: kamījās (gab sich Mühe zu gefangen) uz pilsē̦tu Oknist.
Avots: EH I, 582
Avots: EH I, 582
kamoļāks
kamols
kamuõls: mit uô 2 Salisb., mit ùo 2 Lis., kamuolis auch Erlaa n. FBR. XI, 14, 17, Gr.Buschh. n. FBR. XII, 76, Salis, (mit uõ ) Ramkau, (mit ùo 2 ) Oknist n. FBR. XV, 175, (mit uô 2 ) Lesten n. FBR. XV, 23, Rutzau n. FBR. VII, 121, kamuols, -s FBR. IX, 140, dat.- instr. plur. kamuolēm BW.16555 var. (aus A.-Rahden).
Avots: EH I, 583
Avots: EH I, 583
kamparnīca
kamsāns
‡ kàmsā`ns 2 Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).
Avots: EH I, 583
Avots: EH I, 583
kancis
kàncis,
1): ein derbes Stück (Brot od. Käse)
- auch Oknist, Prl., Warkl. (mit àn 2 ); das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes auch (mit àn 2 ) Zvirgzdine; bišu šūnas ar me̦du sauc par me̦da kan̂ci 2 Ramkau; ‡
3) "?" : ielieciet kādu labu smilšu kanci, kas it sauss, ... spannī Pēt. Av. IV, 141; ‡
4) "= riezis" BielU.
Avots: EH I, 583
1): ein derbes Stück (Brot od. Käse)
- auch Oknist, Prl., Warkl. (mit àn 2 ); das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes auch (mit àn 2 ) Zvirgzdine; bišu šūnas ar me̦du sauc par me̦da kan̂ci 2 Ramkau; ‡
3) "?" : ielieciet kādu labu smilšu kanci, kas it sauss, ... spannī Pēt. Av. IV, 141; ‡
4) "= riezis" BielU.
Avots: EH I, 583
kankarains
kankarēt
kankarêt,
1): auch Oknist; ‡
3) "unnütz beschäftigen"
(mit an̂ 2 ) NB.: kuo tu mani te kankarē līdz! Refl. -tiês,
1): zerfetzt werden
(mit an̂ 2 ) Lems.; ‡
3) "?": meita nevilkusi kukuļus laukā un sacī[ju]si: "man nav vaļas k." Pas. V, 424. Zur Bed. vgl. auch izkankarêt ‡ 3 und ‡ apkañkarêtiês 2.
Avots: EH I, 584
1): auch Oknist; ‡
3) "unnütz beschäftigen"
(mit an̂ 2 ) NB.: kuo tu mani te kankarē līdz! Refl. -tiês,
1): zerfetzt werden
(mit an̂ 2 ) Lems.; ‡
3) "?": meita nevilkusi kukuļus laukā un sacī[ju]si: "man nav vaļas k." Pas. V, 424. Zur Bed. vgl. auch izkankarêt ‡ 3 und ‡ apkañkarêtiês 2.
Avots: EH I, 584
kankaris
kànkaris,
1): auch (mit àn 2 ) Oknist, (mit an̂ 2 ) Salis;
2) (s. unter kànkars I): kan̂kaŗi 2 Lesten n. FBR. XV, 21; ‡
3) verächtl. Bezeichnung für ein Tier:
tādi mazi kankarīši (von kleinen Häschen gesagt) veļas pa liniem Salis.
Avots: EH I, 584
1): auch (mit àn 2 ) Oknist, (mit an̂ 2 ) Salis;
2) (s. unter kànkars I): kan̂kaŗi 2 Lesten n. FBR. XV, 21; ‡
3) verächtl. Bezeichnung für ein Tier:
tādi mazi kankarīši (von kleinen Häschen gesagt) veļas pa liniem Salis.
Avots: EH I, 584
kants
kants; -s, (unter kañte ): auch (kànts 2 ) Oknist n. FBR. XV, 178, gen. s. kantis BW. 33853, 1 var. (aus Gaweesen).
Avots: EH I, 585
Avots: EH I, 585
kaņupe
kaņupe (unter kaņepe): auch Gr.-Buschh. n. FB Xll, 64, Sussei n. FBR. VII, 132, Dunika, Grob., Kal., Mahlup, OB., Oknist: kâ k. dārziņā BW. 21506. par gaŗām kaņupēm 12662 var.; vēja kaņupes "debestiņas" Alswig.
Avots: EH I, 585
Avots: EH I, 585
kaņupējs
kapātuvis
kapča
kāpe
kapeiks
kāpelēt
kaplīt
kaplît (unter kaplêt): auch Oknist, Sonnaxt; mit der Hacke roden: k. ciņus AP. k. pļavu Heidenfeld. plēsa plē̦sumus, kaplīja purvus K. Jürgcns Mana vect. nost. 1934, S. 22.
Avots: EH I, 587
Avots: EH I, 587
kāpslis
kâpslis,
1): auch Oknist, Seyershof;
2): auch AP., Kaltenbr.;
3): auch Mahlup; pakāpies vienu kāpsli augšup! Laidsen.
Avots: EH I, 601
1): auch Oknist, Seyershof;
2): auch AP., Kaltenbr.;
3): auch Mahlup; pakāpies vienu kāpsli augšup! Laidsen.
Avots: EH I, 601
kāpurs
kāpusts
‡ kàpusts 2 ,
1) (gewöhnlich im Plur.) Adsel-Schwarzhof, Kaltenbr., Neu-Rosen, Oknist, Pilda, Saikava, Sonnaxt, = kàpuosts: kāpusteņi, kaceneņi BW. 31070. kāpustu dēstītāja 32519 (aus Lennew.);
2) kàpusti 2 Auleja, eine Suppe aus eingesäuerten Rüben oder Beten, in die auch geschnittene Kartoffeln hineingemengt werden.
Avots: EH I, 602
1) (gewöhnlich im Plur.) Adsel-Schwarzhof, Kaltenbr., Neu-Rosen, Oknist, Pilda, Saikava, Sonnaxt, = kàpuosts: kāpusteņi, kaceneņi BW. 31070. kāpustu dēstītāja 32519 (aus Lennew.);
2) kàpusti 2 Auleja, eine Suppe aus eingesäuerten Rüben oder Beten, in die auch geschnittene Kartoffeln hineingemengt werden.
Avots: EH I, 602
karasa
kārba
I kā`rba,
1): auch (mit ã ) AP., Ermes, Kegeln, Lems., Serbig., Trik., Wenden, (mit à ) C., N.-Peb., (mit à 2 ) Memelshof, Oknist, (mit ā ) Schujen;
6): kārbiņa, = ciba II; auch: ein Zündholzkästchen
Renzen; eine kleine Tabaksdose Schujen.
Avots: EH I, 602
1): auch (mit ã ) AP., Ermes, Kegeln, Lems., Serbig., Trik., Wenden, (mit à ) C., N.-Peb., (mit à 2 ) Memelshof, Oknist, (mit ā ) Schujen;
6): kārbiņa, = ciba II; auch: ein Zündholzkästchen
Renzen; eine kleine Tabaksdose Schujen.
Avots: EH I, 602
kārba
kārkls
kā`rkls: šķe̦tras kārkla neplēsiet! BW. 29168. caur smalkiem kārkliņiem 30520. purva kārkliņam 34039, 20 var.; blusu kārkliņš, androrneda polifolia Oknist; myrica gale Ar.; eine kleine, vueidenähnliche Moorpflanze Sonnaxt; jūŗas kārkliņš AP., eine Art Strauchweide in Sümpfen (mit feinen; silberweissen Blüttchen); puķu kārkliņš, spiraea salicifolia Oknist; vēja kārkls Seyershof, ein gewisser Strauch (in Wiesen und feuchten Wäldern).
Avots: EH I, 603
Avots: EH I, 603
kārkulis
kā`rkulis [li. karkulỹs (gen. kar̃kulio) "хрипота"],
1) das Röcheln
Etn. I, 34; jau kārkulis kaklā, es röchelt schon Wid;
2) Erdkrebs (grillotalpa vulgaris)
Oknist, Sessei.
Avots: ME II, 196
1) das Röcheln
Etn. I, 34; jau kārkulis kaklā, es röchelt schon Wid;
2) Erdkrebs (grillotalpa vulgaris)
Oknist, Sessei.
Avots: ME II, 196
karst
I kar̂st,
1): drē̦gna labība karst Oknist n. FBR. XV, 194; ‡
3) schmerzen:
zuobi karst Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Zahn").
Avots: EH I, 589
1): drē̦gna labība karst Oknist n. FBR. XV, 194; ‡
3) schmerzen:
zuobi karst Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Zahn").
Avots: EH I, 589
ķarstīt
ķar̂stît: auch Kaltenbr., Nikrazen, Oknist, Saikava, Schnehpeln, Stenden: putrā ķiļķinus ķarstām Oknat.
Avots: EH I, 691
Avots: EH I, 691
kārsts
kārstuvis
I kãrstuvis (unter kārstuve(s)): (die Wolltocke) auch (mit ā`r 2 und -iv- < -uv-; gew. im Plural) Auleja (hier das Demin. *kārstuvīši), Oknist.
Avots: EH I, 604
Avots: EH I, 604
kārtains
kā`rtaîns:
"1)" ME. II, 201 a zu tilgen. gaļa cieta, kārtaina ("cauraugusi") Oknist, Sonnaxt.
Avots: EH I, 605
"1)" ME. II, 201 a zu tilgen. gaļa cieta, kārtaina ("cauraugusi") Oknist, Sonnaxt.
Avots: EH I, 605
kārtažnieks
kartupelaine
kartups
kārums
karūte
kaŗūte: auch Selsau n. FBR. IX, 126, (mit û ) Borchow n. FBR. XIII, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Oknist n. FBR. XV, 165, Līvāni, (mit ù 2 ) Sonnaxt, kaŗute Heidenfeld und Sessw. n. FBR. IX, 126, kaŗùta 2 Sonnaxt, dat.-instr. ptut. karutēm BW. 28446 (aus Gr.-Ekau).
Avots: EH I, 590
Avots: EH I, 590
kāsēt
I kãsêt: auch AP., Iw., Frauenb., (mit à 2 ) Auleja, Kaitenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 606
Avots: EH I, 606
kāsis
kàsis,
1): puoda kāsi BW. 21040, 2. tas ir tads kâ k. (von einem schwachen Pferd)
Seyershof;
2): kàši 2 Kaltenbr., Liepna; Sonnaxt, Warkl., kâši 2 AP., Ramkau, kâši Aahof, das Schulterjoch;
6): tas pats nesacīs; būs ar kāsi lauka jāve̦lk Oknist;
7): griežamais k. Lubn. n. BielU.;
12): mìena 2 k. Erlaa, ein Schimpfname.
Avots: EH I, 606
1): puoda kāsi BW. 21040, 2. tas ir tads kâ k. (von einem schwachen Pferd)
Seyershof;
2): kàši 2 Kaltenbr., Liepna; Sonnaxt, Warkl., kâši 2 AP., Ramkau, kâši Aahof, das Schulterjoch;
6): tas pats nesacīs; būs ar kāsi lauka jāve̦lk Oknist;
7): griežamais k. Lubn. n. BielU.;
12): mìena 2 k. Erlaa, ein Schimpfname.
Avots: EH I, 606
kāss
kãss: auch AP., Behnen, Dond., Jürg., N.- Peb., Ramkau, Schnehpeln, Stenden, Strasden, Wandsen, Windau, (mit à 2 ) Auleja, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, KatrE., Linden in Kurl., Meselau; Oknist, Pri., Saikava, Schwanb.; Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (ein hochle. und livon. kāss kann aus kãsus umgebildet sein): visus kāsus (alle Hustenarten) nevar izdzīt Sonnaxt.
Avots: EH I, 606
Avots: EH I, 606
kāst
I kãst,
1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst 2 (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡
2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni; ‡
3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.
Avots: EH I, 606
1): auch AP., Frauenb., Iw., Orellen, Ramkau, Seyershaf, Siuxt, Strasden, (mit à ) N.-Wohlfahrt, (mit à 2 ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Uknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine. alu kàst 2 (in Fässer giessen)
Kaltenbr.; ‡
2) stark regnen
Orellen: lietus tâ kãsa, ka visi grāvji pilni; ‡
3) prügeln
(mit ã ) Frauenb.
Avots: EH I, 606
kāstuvis
kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),
1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à 2 ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,
2): auch Oknist.
Avots: EH I, 606
1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à 2 ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,
2): auch Oknist.
Avots: EH I, 606
kaukala
I kàukala 2 : Plur. kaûkalas Oknist, ein Band mit kugelförmigen Schellen, das bei der Hochzeitsfahrt dem Pferd um den Hals gelegt wird.
Avots: EH I, 593
Avots: EH I, 593
ķaukstēt
ķaula
ķaula: auch (mit âu 2 ) Kaltenbr., Oknist, Prl.: riekstu ķaulu dzirnaviņas BWp. 2172, 2. kartupeļu ķ. Oknist.
Avots: EH I, 691
Avots: EH I, 691
kauline
kaunēt
kàunêt: auch (mit àu 2 ) Oknist; viņa bar un kaunē ķēves Pas. VIII, 274. māte Annu rāja un kaunēja Daugava 1933, S. 324. kaunēt cilvē̦ku pret ļaudīm ir grē̦ks Zvirgzdine. Refl. -tiês: zirgs, kas sieviešu nekaunas (das nicht pariert, wenn eine Frau lenkt) Lennew. n. BielU. acis kaunas (die Augen scheuen das Licht) Linden in Kurl. sniegs vēl ne˙maz nekaunas, es will im Frühjahr der Schnee noch nicht schmelzen (in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 594
Avots: EH I, 594
kauss
I kaûss 2 Demin. instr. s. kausīti BW. 19593 var.,
1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;
3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;
4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;
7): Demin. kausiņš,
a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;
b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡
8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡
9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.
Avots: EH I, 595
1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;
3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;
4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;
7): Demin. kausiņš,
a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;
b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡
8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡
9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.
Avots: EH I, 595
kauss
III kàuss 2 : auch Heidenfeld, Oknist; das Genick (bei Menschen und Tieren) Auleja, Saikava, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine: suns kaķi saje̦m aiz kausa Sonnaxt; pakauša k. (oder zu kaûss I 1 ?), der Nacken AP.
Avots: EH I, 595
Avots: EH I, 595
kaustīt
kaûstît,
1): auch Oknist;
2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;
3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡
4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.
Avots: EH I, 595
1): auch Oknist;
2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;
3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡
4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.
Avots: EH I, 595
kavēt
kavêt,
1): k. bē̦rnu, einem Kinde die Zeit zu vertreiben helfen, d. h. mit ihm spielen
Oknist. Refl. -tiês,
4): auch Kalupe, Oknist, Pilskalne: bē̦rni kavējas Sonnaxt. bērniņš ... kavējas ar svecītēm Pas. X, 447 (aus Bewern).
Avots: EH I, 596
1): k. bē̦rnu, einem Kinde die Zeit zu vertreiben helfen, d. h. mit ihm spielen
Oknist. Refl. -tiês,
4): auch Kalupe, Oknist, Pilskalne: bē̦rni kavējas Sonnaxt. bērniņš ... kavējas ar svecītēm Pas. X, 447 (aus Bewern).
Avots: EH I, 596
kāvi
kàvi Smilt., [PS., C., Trik., Jürg., N. - Peb., kâvi Arrasch], kâvi Bers. [hier angeblich auch im Singular] od. kâvẽji St., das Nordlicht: tādu pār jūŗu parādījās mirdzums kâ ziemeļu kāvu ugunis Vēr. I, 647. kāvi kaujas od. kaunas, sagt der Lette (C., Smilt., Aps., Oknist), wenn er das Nordlicht sieht, - eine mythologische Reminiscenz, dass das Nordlicht die Folge eines Kampfes der Seelen gefallener Kieger sei. ziemeļblāzmai laktījuot, viņi (mūsu senči) dzirdēja zuobeņus šņikstuot un teica, ka kaŗavīri, kaŗaļaužu dvēseles tur kaujuoties Pūrs I, 113. Zu kaût.
Avots: ME II, 205
Avots: ME II, 205
kazine
‡ II kazine (vilna) "dickhaarige Wolle, die an Ziegenwolle erinnert" Oknist: tur vaj[a]dzēs labas vilnas; ar šitādu kazini ni˙kā nebūs. puišiem seņāk vis zeķes adīja nuo kazines vilnas.
Avots: EH I, 597
Avots: EH I, 597
kāzot
kažuks
kažuks (unter kažuõkš),
1): auch Oknist n. FBR. XV, 194, Auleja, Sonnaxt: ni kažuka nenuovilku BW. 19571, 1 (aus Līvāni). nuoplīsušu kažuceņu 20563 (aus Krāslava).
Avots: EH I, 597
1): auch Oknist n. FBR. XV, 194, Auleja, Sonnaxt: ni kažuka nenuovilku BW. 19571, 1 (aus Līvāni). nuoplīsušu kažuceņu 20563 (aus Krāslava).
Avots: EH I, 597
ķedīt
‡ ķedît, -īju Oknist, schonen: ķ. ratus, apģē̦rbu u˙c. Wohl mit hypernormalem ķ für č; vgl. das gleichbed, aus dem Slav. entlehnte li. čėdyti.
Avots: EH I, 693
Avots: EH I, 693
ķeire
ķeiris
I ķeĩris,
1): auch Frauenb., Kand., Puhren, (mit eî ) KatrE., Oknist, (mit ei ) Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616: līdumā vien pazinu, kuŗš ķeirīša cirtumiņš: ar ķeirīti ce̦lmus cirta, greizi auga atvasītes BW. 28235; ‡
2) = ķeĩre I Lemb., Stenden; ‡
3) ein bei der Arbeit Ungeschickter
Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.
Avots: EH I, 693
1): auch Frauenb., Kand., Puhren, (mit eî ) KatrE., Oknist, (mit ei ) Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616: līdumā vien pazinu, kuŗš ķeirīša cirtumiņš: ar ķeirīti ce̦lmus cirta, greizi auga atvasītes BW. 28235; ‡
2) = ķeĩre I Lemb., Stenden; ‡
3) ein bei der Arbeit Ungeschickter
Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.
Avots: EH I, 693
ķeķains
ķeķe
I ķeķe: auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt; brūklines aug ķeķēm Zvirgzdine. sagriezts un savīts augstā, apaliskā ķeķē ... matu sapinums Janš. Līgava II, 102. puiši ar meitām ķeķē Oknist. - ME. II, 362 "rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10237" zu verbessern in "riekstiņi lazdā ķeķītēs BW. 10237, 4".
Avots: EH I, 694
Avots: EH I, 694
ķeķe
I ķeķe, Vereinigung mehrerer Gegenstände, die Dolde, Traube (= ķe̦kars) Oknist, Podunay, [Wessen, Janš., Dunika], N. - Schwanb.: tu atradi tik vienu riekstu, bet es ve̦se̦lu ķeķi Nerft. ābuoli, uogas šuogad aug lielām ķeķēm Konv. 1 rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10327. viņš neizrāva ve̦cuo zuobu un, jaunam auguot, izauga ķeķe, t. i. divi kuopā Janš. tik cieti kuopām sasē, dušies, kâ divi rieksti vienā ķeķē saauguši Janš. mati savīti un sagriezti pakausī lielā ķeķē (Zopf) Janš. - Aus li. ķekė˜ "Traube".
Avots: ME II, 362
Avots: ME II, 362
ķeline
ķempēt
ķēpainis
ķẽ̦painis, ein Ungeschickteŗ Schwacher Oknist: mūsējie ķē̦paiņus ar cepurēm nuomē̦tās Latv. [Vgl. li. kė´pis "простофиля".]
Avots: ME II, 374
Avots: ME II, 374
ķepasls
ķepēt
II ķepêt,
1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;
3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡
3) schmutzig werden
Siuxt.
Avots: EH I, 696
1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;
3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡
3) schmutzig werden
Siuxt.
Avots: EH I, 696
ķēpuks
ķẽpuks (unter ķē̦pups): auch Oknist, Warkl. (mit è̦ 2 ), Wessen. Dissimiliert aus ķē̦pups?
Avots: EH I, 699
Avots: EH I, 699
ķērmūkste
ķesels
ķēvine
ķēvine,
1): geringschatziges Deminutiv zu ķève (mit è 2 ) Oknist; eine junge Stute
(mit è 2 ) Kaltenbr.
Avots: EH I, 701
1): geringschatziges Deminutiv zu ķève (mit è 2 ) Oknist; eine junge Stute
(mit è 2 ) Kaltenbr.
Avots: EH I, 701
ķezākls
ķe̦zãkls,
1) der Schmutz, der Auswurf;
2) der Tölpel Oknist; ein Händelmacher
Lind. Mag. XIII, 2, 45; [ķe̦zâkls Kl. "ein Skandalist; ein Schmierfink"].
Avots: ME II, 372
1) der Schmutz, der Auswurf;
2) der Tölpel Oknist; ein Händelmacher
Lind. Mag. XIII, 2, 45; [ķe̦zâkls Kl. "ein Skandalist; ein Schmierfink"].
Avots: ME II, 372
ķezēkls
‡ ķe̦zē̦kls "jem., der mehr will als kann" Gr.-Buschh.; "kas sagādā ķe̦zu" Oknist; "cilvē̦ks ar netīru pagātni" Oknist.
Avots: EH I, 698
Avots: EH I, 698
ķezis
ķibelēt
ķibelnieks
ķibelniẽks, ‡
2) jem., der sich oder andern
ķibeles bereitet (dazu fem. kibelnîca) Oknist; ‡
3) "ein Gerät, das bei der Arbeit bricht und dadurch eine
kibele bereitet" Oknist.
Avots: EH I, 701
2) jem., der sich oder andern
ķibeles bereitet (dazu fem. kibelnîca) Oknist; ‡
3) "ein Gerät, das bei der Arbeit bricht und dadurch eine
kibele bereitet" Oknist.
Avots: EH I, 701
ķieviete
ķīkste
ķīkstēt
ķīkstêt: auch (mit ì 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 131, Oknist n. FBR. XV, 172, Sussei, (mit î ) Kaltenbr.
Avots: EH I, 705
Avots: EH I, 705
ķīkstine
‡ ķ ìkstine 2 , sedum purpureum Oknist, eine gewisse Pflanze Gr.- Buschh. Wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čīkstene 1.
Avots: EH I, 705
Avots: EH I, 705
ķīlis
II ķìlis 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.
Avots: EH I, 706
Avots: EH I, 706
ķiļķins
ķimini
I ķimini,
1); auch Oknist (hier auch der nom. sg. ķimins), Warkl.; suņa ķimins Oknist, pimpinella saxifraga;
2): auch Auleja, Kaitenbr., Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 703
1); auch Oknist (hier auch der nom. sg. ķimins), Warkl.; suņa ķimins Oknist, pimpinella saxifraga;
2): auch Auleja, Kaitenbr., Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 703
ķimst
ķimst, ķe̦msu (ķimšu), ķimsu, tr., stopfen, essen, einhauen Oknist, Linden, Mag. XIII, 2, 45. Aus li. kim̃šti "stopfen; жрать".
Avots: ME II, 382
Avots: ME II, 382
ķīpa
ķĩpa,
2): ein netzartiger Sack
auch Oknist; ein grosser Sack Frauenb.; ein Bettsack AP.; ein netzartiger Sack voll Heu, den man bei einer Fahrt im Wagen mitnimmt Orellen; gultas ķ. (maiss) Ramkau. braucamā ķ. ebenda; nuo (ratu) ķīpas nuolēcis P. W. Šis ar mani tiesāties? 1" sabāzis visus ķīpā un vedis ... slīcināt Pas. XV, 318.
Avots: EH I, 706
2): ein netzartiger Sack
auch Oknist; ein grosser Sack Frauenb.; ein Bettsack AP.; ein netzartiger Sack voll Heu, den man bei einer Fahrt im Wagen mitnimmt Orellen; gultas ķ. (maiss) Ramkau. braucamā ķ. ebenda; nuo (ratu) ķīpas nuolēcis P. W. Šis ar mani tiesāties? 1" sabāzis visus ķīpā un vedis ... slīcināt Pas. XV, 318.
Avots: EH I, 706
ķīpsla
ķirša
‡ ķir̂ša Oknist, (mit ìr 2 ) Schwanb., die Kirsche (Baum und Frucht): nuo ievām, ķiršām un ābelēm Veselis Daugava 1928, 5. 439.
Avots: EH I, 704
Avots: EH I, 704
ķirtulis
klaidēt
klājienis
kļamāns
klambāns
klam̃bãns,
1): auch (mit àm 2 ) Saikava (hier auch als Schimpfname);
2): wer plump geht
(mit àm 2 ) Meselsu, Oknist.
Avots: EH I, 609
1): auch (mit àm 2 ) Saikava (hier auch als Schimpfname);
2): wer plump geht
(mit àm 2 ) Meselsu, Oknist.
Avots: EH I, 609
klambāns
klam̃bãns,
1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;
2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.
Avots: ME II, 211
1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;
2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.
Avots: ME II, 211
klambāt
I klam̃bât: auch Peb., (mit àm 2 ) Golg., Oknist, Saikava: kur nu klambāsi lielajās kuoka tupelēs? Prl., Salwen.
Avots: EH I, 609
Avots: EH I, 609
klamburs
I klam̃burs: auch Gold., Peb., (mit àm ) PS., (mit àm 2 ) Oknist: (gulta) sudrabiņa klamburiem BW. 24849.
Avots: EH I, 609
Avots: EH I, 609
klamburs
klankšķis
klan̂kšķis, klankšis,
1) die Schelle -
ve̦claiku pulkstenis, kuo zirgam pieguļā piesēja Etn. I, 34; Aps.;
2) = klabata 1 Oknist;
3) die Plappertasche
Lub., Lös.;
4) der Schall, der bei der Bewegung einer Flüssigkeit in einem hohlem Raume entsteht:
pašas mucas veļam neredzēju, dzirdēju tikai klankši, nuo kā vē̦ruoju, ka muca nebij tīri pilna Lub. n. Etn. IV, 66.
Avots: ME II, 213
1) die Schelle -
ve̦claiku pulkstenis, kuo zirgam pieguļā piesēja Etn. I, 34; Aps.;
2) = klabata 1 Oknist;
3) die Plappertasche
Lub., Lös.;
4) der Schall, der bei der Bewegung einer Flüssigkeit in einem hohlem Raume entsteht:
pašas mucas veļam neredzēju, dzirdēju tikai klankši, nuo kā vē̦ruoju, ka muca nebij tīri pilna Lub. n. Etn. IV, 66.
Avots: ME II, 213
klapatīt
klātin
I klâtin (unter klâti): auch Preiļi in Lettg. n. FBR. VIII, 16, Kaltenbr., Oknist, Sounaxt.
Avots: EH I, 612
Avots: EH I, 612
klaudzēt
klaũdzêt: auch AP., (mit àu 2 ) Liepna, Oknist, Saikava;
1): an der Tür klopfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "klopfen");
2): schimpfen
(mit aû 2 ) Seyershof; Unsinn sprechen Oknist.
Avots: EH I, 611
1): an der Tür klopfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "klopfen");
2): schimpfen
(mit aû 2 ) Seyershof; Unsinn sprechen Oknist.
Avots: EH I, 611
klauga
klaũga (unter klaũģis),
1): auch (mit àu 2 ) Oknist; ‡
4) eine Schindmähre:
tādu klaugu pirkt Pas. V, 17 (aus Stiglava).
Avots: EH I, 611
1): auch (mit àu 2 ) Oknist; ‡
4) eine Schindmähre:
tādu klaugu pirkt Pas. V, 17 (aus Stiglava).
Avots: EH I, 611
klaušinēt
klausīt
klàusît: auch N.- Wohlfahrt, Wolmarshof, (mit aû 2 ) AP., Frauenb., Ramkau, (mit aũ ) Blieden, Gramsden, Lesten, Orellen, Roop, Siuxt, Wairisel, Zabeln,
1): klaus[i], kuo pateikšu! Oknist. es jau klausīju, klausīju upes dziļumā Pas. XII, 497 (aus Lettg.);
2): nevar katram k. pakaļā (= ticêt) Salis. saimnieks jāklausa BielU.;
3): bij jābrauc kungam k. Mahlup, Siuxt. cik ilgi šis vēl tev klausīs (= kalpuos)? Saikava. Refl. -tiês, ‡
3) gehorchen
Auleja, Kaltenbr. Subst. klausītãjs, ‡
2) ein Knecht:
divi vīri bija klausītāji, trešais - vaļenieks Siuxt
Avots: EH I, 611
1): klaus[i], kuo pateikšu! Oknist. es jau klausīju, klausīju upes dziļumā Pas. XII, 497 (aus Lettg.);
2): nevar katram k. pakaļā (= ticêt) Salis. saimnieks jāklausa BielU.;
3): bij jābrauc kungam k. Mahlup, Siuxt. cik ilgi šis vēl tev klausīs (= kalpuos)? Saikava. Refl. -tiês, ‡
3) gehorchen
Auleja, Kaltenbr. Subst. klausītãjs, ‡
2) ein Knecht:
divi vīri bija klausītāji, trešais - vaļenieks Siuxt
Avots: EH I, 611
klaust
klàust: auch (mit àu 2 ) Auleja, Heidenfeld, ("nachforschen") Sonnaxt, Zvirgzdine: klauš, kur te būs kaids aplāts Auleja; klàust 2 (abfragen, überhören) bē̦rnus Kaltenbr., Oknist. ‡ Refl. -tiês, Erkundigungen einziehen: tagad vis da Rīgai klaušas Kaltenbr. kuŗa meita palabāka, da taî tik klaušas kutnieki Auleja. klaušas jie, kur kaids aplāts ebenda.
Avots: EH I, 611
Avots: EH I, 611
kļavs
kļavs: auch Alswig, AP., Gr.- Buschh., Erlaa, Fest., Gotthardsberg, Gramsden, Heidenfeld, Jummardehn, Kalnemois, Kaltenbr., N.-Laitzen, Lemb., Linden in Kurl., Lubn., Memelshof, Meselau, Oknist, Nikrazen, N.-Peb., Prl., N.- Rosen, Saikava, Sessw., Skaista, Sunzel, Warkl., Weissensee.
Avots: EH I, 625
Avots: EH I, 625
klebecēt
klebecis
kleita
kleivs
klèivs 2 : auch (mit eî ) Gr.-Buschh.; schief (mit eî ) Oknist: kleivas kājas Pruode, Salwen.
Avots: EH I, 614
Avots: EH I, 614
klejs
klejums
kleknēt
kleknêt: auch Oknist (III p. prs. klekni); kuo tu tur klekni pie tā luoga? Daugava 1933, S. 322. var ar savu teļu k., cik pašam tīk P. W. Šis ar mani tiesāties? 13.
Avots: EH I, 614
Avots: EH I, 614
klesterēt
klesteris
klēvs
klè̦vs 2 (unter klē̦va): loc. s. klēvī BW. 18379, 8 war.,
1): auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Kārsava; Liepna, Oknist, Pilda, Prohden; ‡
2) "rijas kuls (kluons)" Nerft.
Avots: EH I, 616
1): auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Kārsava; Liepna, Oknist, Pilda, Prohden; ‡
2) "rijas kuls (kluons)" Nerft.
Avots: EH I, 616
klidzināt
klijāns
kliņģis
klinkšens
klinkšens [wohl für schriftle. * klinkšknis], eine Schnelle, wie man sie um den Hals der Pferde zur Zeit der Nachthütung bindet Lös. n. Etn. IV, 66.
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
klīsterēt
klīsteris
klukstēt
klukucis
klukucis: auch Kaltenbr., Oknist; plur. klukuči auch Bers., Saikaya: kâ labi sapīpējas, tad tūliņ klukuči raun P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.
Avots: EH I, 622
Avots: EH I, 622
klukučoties
kņabāns
kņabāt
knablis
knablis: auch Sussei n. FBR. VII, 132, Oknist; ein Kleiderrechen Bauske, Gr.- Buschh., Oger, Prl.; "ein Haken (kàsis, āķis) von unbestimmter Form" Wessen.
Avots: EH I, 626
Avots: EH I, 626
kņablis
kņāblis
kņābt
kņābt: auch Pas. XI, 428, (mit à 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, (mit â 2 ) Grenzhof n. FBR. XII; 14, Ugalen n. FBR. VII, 20.
Avots: EH I, 636
Avots: EH I, 636
kņaibīt
knakšināt
knakšķēt
knakšķināt
knakstinēt
‡ knakstinêt, knacken (knistern) machen Warkl.: briedis, pa mežu iedams, knakstinē. Diese Bed. hat wohl auch knakstinât ME. H, 242.
Avots: EH I, 627
Avots: EH I, 627
knasts
knasts "smalks" (fein), [gut, angenehm, hübsch]], "glīts": knasts cilvē̦ks Oknist, [Wessen]. knasts augumiņš. Adv. knasti, fein, hübsch: tik knasti viņi ģērbjuoties [Sauken], Jauns. Blt. gr. I, 193. knasti strādāt, = glīti strādāt. [Zu got. hnasqus "fein (von Gewändern)", ae. hnesce "zart, weich"?]
Avots: ME II, 243
Avots: ME II, 243
kņasts
knaucis
knauķis
I knaũķis: auch Grenzhof (Mežamuiža), Siuxt, Wolmarshof, (mit aû ) Aahof, (mit àu 2 ) Oknist; ein unartiger Knabe Bartau, (mit aũ ) Salis.
Avots: EH I, 628
Avots: EH I, 628
knaukšķēt
knaũkšķêt, knaũkšêt, knaûkstêt 2 Ahs., auch refl. knaũkšķêtiês, knacken, puffen, knallen, knistern: ragi vien knaukšķejuši LP. VII, 986. nadziņi knaukšķēšuot Zeif. III, 2, 131. dzirksteles sprē̦gāja un knaukšķēja MWM. v. J. 1896, S. 560. staigāja jaunuos zābakuos, ka knaukšēja vien A. XI, 101. sals knaukšķē̦dams spārdās priežu stumbruos Vēr. II, 494. kalējs nuoliek naudu, ka knaukšķas vien Krišs Laksts 66.
Avots: ME II, 243
Avots: ME II, 243
kņauss
kņibināt
‡ kņibinât Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, = knibinât. Refl. -tiês, = knibinâtiês: ar pirksčiem kņibinādamās ar ... pārklāja bārkstītēm Janš. Dzimtene I 2 , 38.
Avots: EH I, 636
Avots: EH I, 636
kniburs
knidēt
II knidêt: in der Bed. 1 zu li. *suknisti (visi jau suknìdo į darbą), s. Skardžius Arch. Phil. III, 50.
Avots: EH I, 630
Avots: EH I, 630
kņiebt
kņiebt: auch (mit iê ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit iê 2 ) Ugalen n. FBR. VII, 20.
Avots: EH I, 636
Avots: EH I, 636
kniest
I knìest [PS., Wolm., C.], - šu, prt. - tu od. - su, jucken, prickeln: mani knieš, es juckt mich U. piesvīdušais apģē̦rbs man neparasti grauza un kniesa ap gūžām Stari III, 21, [Saikava]. mūsu ruokas kniesa pēc darba Apsk. v. J. 1903, S. 209. [zē̦niem sevišķi knieta dzirdēt mācītājus Austriņš Nuopūtas vējā 24. Nebst knietēt II und I, knist, knis(l)is, knidêt, knaisīt zu li. kniẽti (in Dusetos) "labai rũpi", kniẽsti (III prs. knẽčia) "свербѣть, шевелиться, лежать на сердѣ" u. a., s. knidêt und Zupitza Germ. Gutt. 120 und Walde Wrtb. 2 518 unter nīdōr.]
Avots: ME II, 249
Avots: ME II, 249
kniest
knikšķēt
knikšķēt
knikšķêt, knikšêt, knikstêt [Autz], knacken, knistern: mazi zariņi knikšķ Pasaules lāp. 93. es viņai saspiedu pirkstus, ka viņi knikšķēja Stari III, 240. zuobi knikšē̦dami sitās kuopā Upītis Sieviete 111. lampa dega knikstē̦dama uz galda Purapuķe 23. kauj klusas, utis, gnīdas, ka knikst Ahs., [Gold.].
Avots: ME II, 246
Avots: ME II, 246
kņikstins
kņipa
kņīpe
kņīpēt
kņirkšēt
knitāji
knitāji,
1): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Kaltenbr., Ledmannshof, (auch der Sing. knitājs!) Linden in Kurl., Lubn., Ramkau, Schujen, Sonnaxt, Walk, ("stirāji") Oknist; "sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas uz zemes" AP.
Avots: EH I, 631
1): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Kaltenbr., Ledmannshof, (auch der Sing. knitājs!) Linden in Kurl., Lubn., Ramkau, Schujen, Sonnaxt, Walk, ("stirāji") Oknist; "sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas uz zemes" AP.
Avots: EH I, 631
kņope
kņuõpe: auch (mit ùo 2 ) Auleja ("ein Haken am Kleide"), Oknist: biksu k. BW. 382, 6. sudraba kņuopēm 12826.
Avots: EH I, 637
Avots: EH I, 637
kņubināt
kņubinât: auch Oknist; vista kņubina spārniņu Frauenb. kad viņam kas kņubinams Janš. Mežv. ļ. II, 194. kņubinādamies un darbuodamies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 31.
Avots: EH I, 637
Avots: EH I, 637
kņubs
kņubs,
1): einen spitzen Winkel bildend
Assiten, Gramsden, Grob., Iw., Oknist: k. cirvis, āmurs Grob. izkapts par daudz kņuba ebenda. taisīt izkapti pa divi pirksti kņubu Iw.; ‡
2) stumpf
Dunika: kņuba adata.
Avots: EH I, 637
1): einen spitzen Winkel bildend
Assiten, Gramsden, Grob., Iw., Oknist: k. cirvis, āmurs Grob. izkapts par daudz kņuba ebenda. taisīt izkapti pa divi pirksti kņubu Iw.; ‡
2) stumpf
Dunika: kņuba adata.
Avots: EH I, 637
kņubu
kņupis
knūpu
knusis
kocinīca
kocinieks
kode
kuôde: auch AP., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit uô 2 ) Salisb.: kùodes ēda vilnanītes BW. 27696. pelīšu, kuodīšu nuorubināta 21271.
Avots: EH I, 685
Avots: EH I, 685
kodeļa
kùodeļa: auch AP:, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit uô 2 ) Grob., Salisb., Seyershof: pakulu k. BW.34806.
Avots: EH I, 685
Avots: EH I, 685
kodīt
kuôdît,
1): auch (mit uô ) AP., Auleja, Sonnaxt, (mit -êt ) Kaltenbr.; knabbern
BielU.; kuôda lūpas, mizas Oknist. ai vārdiem ciešāk sirdi kuodī nekaî ai sišanu Zvirgzdine. lapsenes ... sāka k. ķēves Pas. VII, 342 (ähnlich: IX, 503). ‡ Refl. -tiês,
1) = kuôdît 1 (mit uô ) Auleja: k. kai suns;
2) scherzweise einanderbeissen
Iw.: zirgi kuõdās.
Avots: EH I, 685, 686
1): auch (mit uô ) AP., Auleja, Sonnaxt, (mit -êt ) Kaltenbr.; knabbern
BielU.; kuôda lūpas, mizas Oknist. ai vārdiem ciešāk sirdi kuodī nekaî ai sišanu Zvirgzdine. lapsenes ... sāka k. ķēves Pas. VII, 342 (ähnlich: IX, 503). ‡ Refl. -tiês,
1) = kuôdît 1 (mit uô ) Auleja: k. kai suns;
2) scherzweise einanderbeissen
Iw.: zirgi kuõdās.
Avots: EH I, 685, 686
koduls
II kuôduls: auch Kaltenbr., Oknist, Pilda, Zvirgzdine: rieksta kuoduliņu BW. 16565, 1 (aus Līvāni),
Avots: EH I, 686
Avots: EH I, 686
koķine
koķinīca
koks
kùoks,
1): lauka dieva-kuociņš Auleja (hier auch: l. d. kuoks), Oknist, artemisia campestris, grūtais kuoks Līvāni, der Fliederbaum;
2): tilta k. Ramkau "gruods". trepju k. Siuxt "kuoks gar abiem trepju sāniem". krūšu k.,
a) ein Teil des Spinnrades
Saikava;
b) der Grundbalken eines Flosses
L.Av. 1823, № 16. pus˙uotra kuoka Orellen, Ramkau, Saikava, der Dreschflegel (scherzweise): ņem nu pus˙uotra kuoka ruokā! ‡
5) die Federpose
Seyershof.
Avots: EH I, 686
1): lauka dieva-kuociņš Auleja (hier auch: l. d. kuoks), Oknist, artemisia campestris, grūtais kuoks Līvāni, der Fliederbaum;
2): tilta k. Ramkau "gruods". trepju k. Siuxt "kuoks gar abiem trepju sāniem". krūšu k.,
a) ein Teil des Spinnrades
Saikava;
b) der Grundbalken eines Flosses
L.Av. 1823, № 16. pus˙uotra kuoka Orellen, Ramkau, Saikava, der Dreschflegel (scherzweise): ņem nu pus˙uotra kuoka ruokā! ‡
5) die Federpose
Seyershof.
Avots: EH I, 686
kolei
koleik
kraģis
I kraģis,
1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡
2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡
3) "knaģis" Heniņš; ‡
4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡
5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡
6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.
Avots: EH I, 640
1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡
2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡
3) "knaģis" Heniņš; ‡
4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡
5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡
6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.
Avots: EH I, 640
kraistīt
kraîstît,
1): auch Prl., (mit aĩ ) Ramkau, (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Liepna, N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, (kràistêt 2 ) Zvirgzdine: k. putrai putas Liepna. k. gružus ebenda. k. sìenu nuo ūdiņa Zvirgzdine. Zur Bed. vgl. auch uzkraistît.
Avots: EH I, 640
1): auch Prl., (mit aĩ ) Ramkau, (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Liepna, N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, (kràistêt 2 ) Zvirgzdine: k. putrai putas Liepna. k. gružus ebenda. k. sìenu nuo ūdiņa Zvirgzdine. Zur Bed. vgl. auch uzkraistît.
Avots: EH I, 640
krājīgs
kraķis
I kraķis: auch (in beiden Bedeutungen) Frauenb., Oknist, Sessw.; ak tu muļķi, ve̦cais kraķi (Var.: puisi) BW.13128 var. tik tāds kraķītis (Var.: kre̦bulis) vakara brālis 21095.
Avots: EH I, 640
Avots: EH I, 640
krāmēt
krãmêt, ‡
2) schlagen:
kràmē 2 viņam pa ausi! Oknist; ‡
3) "werfen"
Seyershof: k. luopam ar akrimu. Refl. -tiês, ‡
2) stibitzen
AP.: viņš ir vare̦ns strā[d]nieks, tik ka nebūtu krāmējies!
Avots: EH I, 645
2) schlagen:
kràmē 2 viņam pa ausi! Oknist; ‡
3) "werfen"
Seyershof: k. luopam ar akrimu. Refl. -tiês, ‡
2) stibitzen
AP.: viņš ir vare̦ns strā[d]nieks, tik ka nebūtu krāmējies!
Avots: EH I, 645
krampa
krampinīca
krāms
krãms,
3): sivē̦nu krāmus vārīja ziepēs Seyershof; "das von den Därmen geschlachteter Tiere abgenommene Fett"
AP.; das Gekröse Salis; ‡
4) das Warenbündel eines Hausierers
Dunika, Oknist: atnāk žīds ar krāmu.
Avots: EH I, 645
3): sivē̦nu krāmus vārīja ziepēs Seyershof; "das von den Därmen geschlachteter Tiere abgenommene Fett"
AP.; das Gekröse Salis; ‡
4) das Warenbündel eines Hausierers
Dunika, Oknist: atnāk žīds ar krāmu.
Avots: EH I, 645
krāts
krâts,
2): auch (krâtiņš) Oknist, Wessen, (bišu krâtiņš 2 ) Iw.;
4): auch (krāti) W.-Livl. n. Diet.;
5): ar krātiņiem smeļ ārā reņģes nuo vada Salis; ein Kescher zum Krebsen
(krâtiņš 2 ) Salis.
Avots: EH I, 646
2): auch (krâtiņš) Oknist, Wessen, (bišu krâtiņš 2 ) Iw.;
4): auch (krāti) W.-Livl. n. Diet.;
5): ar krātiņiem smeļ ārā reņģes nuo vada Salis; ein Kescher zum Krebsen
(krâtiņš 2 ) Salis.
Avots: EH I, 646
kraukāt
kraũkât: auch (mit àu 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit -ât ) Warkl. n. FBR. XI, 123: kraukāju, kraukāju, bet nieka nevaru atkraukāt Oknist; krächzen (?): varēja dzirdēt putnu parastuo kraukāšanas skaņu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 41; kraukādama ("?") pīle pe̦ld pa daņainu ezeriņu; tâ kraukāja jauni puiši, ve̦cas meitas dabūjuši Tdz. 42650.
Avots: EH I, 643
Avots: EH I, 643
krauklis
kraûklis: auch Skaista n. FBR. XV, 36, Kaltenbr., Linden in Kurl., Warkl., mit àu 2 auch Oknist, Heidenfeld, Demin. acc. s. kraukliņu BW. 2493, 1 var.,
1): me̦lni kraukļi BW. 2539 var. k. tāds lielde̦gunis 2686, 13.
Avots: EH I, 643
1): me̦lni kraukļi BW. 2539 var. k. tāds lielde̦gunis 2686, 13.
Avots: EH I, 643
krausts
kreceklis
krecenis
krecēt
I krecêt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 188, Kaltenbt., Siuxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 647
Avots: EH I, 647
kreims
krèims: auch Smilt. n. FBR. XVI, 161, Ligat, Wolm., (mit èi 2 ) Oknist n. FBR. XV, 170, (mit eî 2 ) A.- Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Behnen n. FBR. XVI, 140, Lesten n. FBR. XV, 20, Roop. n. FBR. XV, 148, Dunika, Frauenb., Iw., Kal., OB., Ruhtern, Salisb., Seyershof, Siuxt, (mit eĩ ) Blieden n. FBR. XVI, 161: saldu. kreìmu BW. 33494,' 4. (bajāra meitas) kreimiņā uzaugušas. 22244. kreima ruoka Spiess "der beim Kartenspiei dem andern sehr gute Karten gegeben hat".
Avots: EH I, 647
Avots: EH I, 647
kreispuse
krekls
kre̦kls: Demin. verächtl: kreklelis Frauenb., plur. t. kre̦kli Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; krekliņā, im Hemde, in Hemdsärmeln (ohne. Roek) Lis.: strādā nuome̦tušies krekliņā; plur. kre̦kli, die Wäsche überhaupt Frauenb., Puhren.
Avots: EH I, 647
Avots: EH I, 647
krekstēt
krepeči
krepečot
krēpes
krẽpes: auch AP., Salisb., (mit è 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt: sirmas k. ... kumeļam BW. 29616. kumeliņa krēpītēs 16175, 1.
Avots: EH I, 651
Avots: EH I, 651
kreša
I kreša, comm.,
1) einer, der oft zu Stuhl geht
L.;
2) ein Nimmersatt, Vielfrass
Oknist;
3) einer, der mit seinen Sachen nachlässig umgeht
Druw. Zu krēst(ies). [Formell entspricht li. krečià "корзина для просѣвки зернового хлѣба."]
Avots: ME II, 274
1) einer, der oft zu Stuhl geht
L.;
2) ein Nimmersatt, Vielfrass
Oknist;
3) einer, der mit seinen Sachen nachlässig umgeht
Druw. Zu krēst(ies). [Formell entspricht li. krečià "корзина для просѣвки зернового хлѣба."]
Avots: ME II, 274
krēsls
krẽ̦sls,
1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;
2): auch Zvirgzdine; ‡
4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡
5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.
Avots: EH I, 651, 652
1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;
2): auch Zvirgzdine; ‡
4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡
5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.
Avots: EH I, 651, 652
krētāt
krē̦tât,
1): auch (mit è̦ 2 ) Oknist; ‡
2) wiederholt legen, werfen
(krè̦tât 2 ) Auleja: k. sìenu gubās; "šuo tuo darīt, krāmēt" Auleja; ‡
3) straucheln
Bērzgale; wiederholt (vor Kraftlosigkeit) fallen (vorzugsweise von kranken Haustieren gesagt) Skaista (kre̦tât 2 ); kränkeln, siechen Wessen: krē̦tāja visu ziemu. ‡ Refl. krè̦tâtiês 2 Auleja "šuo tuo darīties, krāmēties".
Avots: EH I, 652
1): auch (mit è̦ 2 ) Oknist; ‡
2) wiederholt legen, werfen
(krè̦tât 2 ) Auleja: k. sìenu gubās; "šuo tuo darīt, krāmēt" Auleja; ‡
3) straucheln
Bērzgale; wiederholt (vor Kraftlosigkeit) fallen (vorzugsweise von kranken Haustieren gesagt) Skaista (kre̦tât 2 ); kränkeln, siechen Wessen: krē̦tāja visu ziemu. ‡ Refl. krè̦tâtiês 2 Auleja "šuo tuo darīties, krāmēties".
Avots: EH I, 652
krievelēns
‡ krìeve̦lē̦ns 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 194. Kaltenbr., Tdz. 52197, Deminutivform zu krìevs, der Russe.
Avots: EH I, 658
Avots: EH I, 658
krievinieks
krìeviniẽks,
1): auch Livl. n. BielU.; ein Lette, der die Wehrpflicht in Russland abgedient hat und russisch versteht
ebenda; ‡
3) ein Russe
Kaltenbr., Oknist.
Avots: EH I, 658
1): auch Livl. n. BielU.; ein Lette, der die Wehrpflicht in Russland abgedient hat und russisch versteht
ebenda; ‡
3) ein Russe
Kaltenbr., Oknist.
Avots: EH I, 658
krija
krimilznis
krimtele
krimtele: auch Nerft; Skaista, Wessen, (mit ìm 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 121, Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, (mit im̂ ) Oknist.
Avots: EH I, 654
Avots: EH I, 654
krist
krist,
1): sniegs krīt (r. sněg padajet), es schneit
Auleja. izkāpis nuo ratiem, tūlin krīt man pie ruokas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 150. k. pie rīkles, überfallen Saikava;
2): bijām ... vainā krituši Saul. Burtnieks 1936, S. 25. krītams cilvē̦ks, ein sündiger Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). kurī (sc.: meita) ciešāk prātā krīt, da tai pirmajai brauc (sc.: precībās) Auleja. viņš krīt uz tē̦va seju od. krīt pēc tē̦va, er ist dem Vater ähnlich Diet.;
3) a): meite̦ns kritis uz tē̦va vie˙nādi (hing am Vater, liebte den Vater)
Seyershof. mēs jau krītam uz vācu pusi Gramsden n. FBR. IX, 111. krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56. līdz kuo viens atsēdās, visi citi ar tū˙liņ krita sēdēt Saikava;
5): pirmās sievas bē̦rniem māja krīt Orellen. man krita ārdīt kuopā sistā vāle Linden in Kurl.; ‡
8) k. (pa ruok(a)i), gelingen:
kâ jums šuorīt krīt (= veicas)? Gramsden n. FBR. IX, 111. ar precēšanuos ķeizara dē̦liem nekrita pa ruoki Janš. Dzimtene II 2 , 364. Refl. -tiês, ‡
3) sich gehören, zukommen:
vajaga mācīt bē̦rnu, ka tâ nekrītas palaidnības darīt Seyershof. tas nu gan nekristuos Segew., das würde sich wohl nicht sehicken. tas man krītas darīt ebenda, es ist meine Pflicht. tē̦vam trīs dē̦li. tē̦vs tuos, kâ tē̦vam kritās, vienādi neturēja Pas. X, 230 (aus OB.). - ‡ Subst. kritējs, wer fällt: nav jau ne˙kāda acīs kritēja Blieden n. FBR. XVI, 104; ein Krepierling PV.: nelietis savu zirgu nuodzinis kritējuos; kritumiês, das Fallen (?): liels. k. upē Oknist n. FBR. XV, 178: upē nevar manīt ne˙kāda kritumies ebenda.
Avots: EH I, 655
1): sniegs krīt (r. sněg padajet), es schneit
Auleja. izkāpis nuo ratiem, tūlin krīt man pie ruokas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 150. k. pie rīkles, überfallen Saikava;
2): bijām ... vainā krituši Saul. Burtnieks 1936, S. 25. krītams cilvē̦ks, ein sündiger Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). kurī (sc.: meita) ciešāk prātā krīt, da tai pirmajai brauc (sc.: precībās) Auleja. viņš krīt uz tē̦va seju od. krīt pēc tē̦va, er ist dem Vater ähnlich Diet.;
3) a): meite̦ns kritis uz tē̦va vie˙nādi (hing am Vater, liebte den Vater)
Seyershof. mēs jau krītam uz vācu pusi Gramsden n. FBR. IX, 111. krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56. līdz kuo viens atsēdās, visi citi ar tū˙liņ krita sēdēt Saikava;
5): pirmās sievas bē̦rniem māja krīt Orellen. man krita ārdīt kuopā sistā vāle Linden in Kurl.; ‡
8) k. (pa ruok(a)i), gelingen:
kâ jums šuorīt krīt (= veicas)? Gramsden n. FBR. IX, 111. ar precēšanuos ķeizara dē̦liem nekrita pa ruoki Janš. Dzimtene II 2 , 364. Refl. -tiês, ‡
3) sich gehören, zukommen:
vajaga mācīt bē̦rnu, ka tâ nekrītas palaidnības darīt Seyershof. tas nu gan nekristuos Segew., das würde sich wohl nicht sehicken. tas man krītas darīt ebenda, es ist meine Pflicht. tē̦vam trīs dē̦li. tē̦vs tuos, kâ tē̦vam kritās, vienādi neturēja Pas. X, 230 (aus OB.). - ‡ Subst. kritējs, wer fällt: nav jau ne˙kāda acīs kritēja Blieden n. FBR. XVI, 104; ein Krepierling PV.: nelietis savu zirgu nuodzinis kritējuos; kritumiês, das Fallen (?): liels. k. upē Oknist n. FBR. XV, 178: upē nevar manīt ne˙kāda kritumies ebenda.
Avots: EH I, 655
kristabas
kristabas: auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Oknist n. FBR. XV, 176, Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, Wessen n. FBR. XIII, 82, Daudzese, Kaltenbr., Lubn., Warki., Zvirgzdine, BW. 35298.
Avots: EH I, 655
Avots: EH I, 655
kristabnieks
krists
krists: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Daudzese, Kaitenbr., Liepna, Lubn., N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (> kriss) Eversmuiža n. FBR. VI, 32,
1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;
3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;
6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";
9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡
11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡
12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡
13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.
Avots: EH I, 656
1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;
3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;
6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";
9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡
11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡
12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡
13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.
Avots: EH I, 656
kritien
krīts
krîts,
1): varēšuot sist vardes ..., likt pie krītiņiem un celt laukā vai simtu (sc.: vēžu) Jauns. B. gr. 3 II, 67; 2): auch Sussei, ("tīkla veids") Oknist.
Avots: EH I, 657
1): varēšuot sist vardes ..., likt pie krītiņiem un celt laukā vai simtu (sc.: vēžu) Jauns. B. gr. 3 II, 67; 2): auch Sussei, ("tīkla veids") Oknist.
Avots: EH I, 657
krīts
krĩts: mit î auch Oknist, Warkl.; kas varēja me̦lnu uogli baltu krītu izkrītāt? BW. 34226.
Avots: EH I, 657
Avots: EH I, 657
kriva
‡ kriva (mit iv < uv?),
1) der Haufe
Oknist n. FBR. XV, 194;
2) "buojājumi kartupeļu mizā, kas ceļas nuo īpašas sēnītes" Geistershof: mums šuodien kartupeļi ir ar krivu;
3) kriveņa "?": kriveņām ce̦purītes BW. 31933, 10.
Avots: EH I, 656
1) der Haufe
Oknist n. FBR. XV, 194;
2) "buojājumi kartupeļu mizā, kas ceļas nuo īpašas sēnītes" Geistershof: mums šuodien kartupeļi ir ar krivu;
3) kriveņa "?": kriveņām ce̦purītes BW. 31933, 10.
Avots: EH I, 656
krodzinīca
‡ krùodzinīca 2 Oknist u. a., = kruodziniece: šitā kruoga k. neduod al[u]s parādā BW. 19967, 1. veŗas jaunā kruodzinīcā Pas. V, 288 (aus Welonen).
Avots: EH I, 664
Avots: EH I, 664
krogs
kroķe
kruoķe (unter kruõka): auch BW. 35087, (mit ùo 2) Oknist; ein Volant (mit ùo 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 664
Avots: EH I, 664
kroplis
kruôplis: mit uõ auch Schrunden n. FBR. XIII, 100, mit ùo 2 auch Aahof, A.- Laitzen, Linden in Kurl., Oknist, mit uô 2 auch Orellen.
Avots: EH I, 664
Avots: EH I, 664
krūklis
krukņa
krukņa, comm., kruknis, ein Mensch, der mit grosser Ausdauer an einer Arbeit hockt Mar., Smilt.
Avots: ME II, 286
Avots: ME II, 286
krūkšas
krūkšēt
krumšķēt
krumšķêt, knistern, knacken: dzirdēja zirgu zuobu krumšķēšanu Jauns. U. b. 127, 8. [zirņi graužuot krumšķ Nötk.]
Avots: ME II, 287
Avots: ME II, 287
krūšots
krūtains
krūteža
krùteža: auch (mit ù 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75,
1): auch (mit ù 2 ) Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sussei, Warkl., Wessen: ar krūtežu zirgs ve̦lk KatrE. meitai bieza k. (von einem drallen Mädchen)
Oknist. iešujuot ... mundieŗa krūtežā vati Veselis Dienas krusts 18.
Avots: EH I, 663
1): auch (mit ù 2 ) Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sussei, Warkl., Wessen: ar krūtežu zirgs ve̦lk KatrE. meitai bieza k. (von einem drallen Mädchen)
Oknist. iešujuot ... mundieŗa krūtežā vati Veselis Dienas krusts 18.
Avots: EH I, 663
krūts
krùts,
1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;
2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;
5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡
8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.
Avots: EH I, 663
1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;
2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;
5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡
8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.
Avots: EH I, 663
kubuls
kubuls (unter kubls),
1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;
2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.
Avots: EH I, 666
1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;
2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.
Avots: EH I, 666
kuce
kuce,
1): auch Bērzgale, Lubn., Meselau, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw.; ‡
2) = kucĩte (unter kuce) b Nautrēni: k. ir kuoka klucītis ar caurumu vidū, piesiets dzirnakmeņa virsējai pusei, lai šai caurumā varē̦tu ielikt milna apakšējuo galu; piesien kuci pie dzirnavu stīpas. - kucīte a: auch Kaltenbr., Kurmene, Stom., Wessen; kucīte b: auch Lixna, Saikava.
Avots: EH I, 666
1): auch Bērzgale, Lubn., Meselau, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw.; ‡
2) = kucĩte (unter kuce) b Nautrēni: k. ir kuoka klucītis ar caurumu vidū, piesiets dzirnakmeņa virsējai pusei, lai šai caurumā varē̦tu ielikt milna apakšējuo galu; piesien kuci pie dzirnavu stīpas. - kucīte a: auch Kaltenbr., Kurmene, Stom., Wessen; kucīte b: auch Lixna, Saikava.
Avots: EH I, 666
kucins
kucins: auch Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Oknist, Saikava; verächtliche Bezeichnung für einen Hund Warkl.
Avots: EH I, 666
Avots: EH I, 666
kudla
kudla,
1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;
‡
2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;. ‡
3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.
Avots: EH I, 667
1): auch Oknist, Salwen; ar vienu ruoku turēdamās tam (lācim) gaŗajā kudlā Janš. Mežv. ļ. II, 478; kudlas Zvirgzdine, zerzaustes, zottiges Haar;
‡
2) "ein verworrener Haufen"
Diet.: kudlu kudlãm;. ‡
3) Schimpfname für Hunde
(Warkl.) und weibliche Personen (Diet.): viņa staigā kâ k. (mit zerzaustem Haar) apkārt Kalupe.
Avots: EH I, 667
kuģe
kuģe: auch Gr˙~Buschh. n. FBR. XII, 77, Kaltenbr., Oknist, Orellen, Roop, Saikava, Seyershof, Sonnaxt, Pas. XI, 422.
Avots: EH I, 667
Avots: EH I, 667
kuiļuks
kuitenis
kuîtenis 2 N.-Bartau, kuîtiêns 2 Wain., [Lin., Preekuln, Dunika, kuîts 2 (auch in Preekuln) od. kuîtelis 2 Dunika (hier mit der Bed. "ein schwer zu passierender, junger Fichtenwald")], das Dickicht: kuitenis ir biezuoknis, sevišķi kur ve̦cs mežs nuocirsts Janš. kur tu tur iebrauci tādā kuitienā Wain. tur ir tāds kuitiens, ka ne iziet nevar Brinken. [viņš... kuitenī pazustu kâ čigāns tirgū Janš. Čāp. 36.] Vgl. li. kuĩtas, [kuĩtis od. kuitýnas] "хвойный лѣсок, роща"; [wenn ursprünglich kurisch, vielleicht mit epenthetischem i zu serb. kȉta "Strauss, Quaste", čech. kytice "Busch"].
Avots: ME II, 301
Avots: ME II, 301
kuķeris
ķūķes
‡ ķùķes 2 , = kũķes, eine Speise aus Gerstengraupen Oknist; etne Speise aus Schweinefleisch, Gerstengraupen und Bohnen Kaltenbr.; Gerstengraupen Oknist; s. auch Fil. mat. 170; ķūķu vakars FiI. mat. 170, = kūķa vakars.
Avots: EH I, 708
Avots: EH I, 708
kukņa
kūkolis
kukulznis
kukulznis (unter kukùlksnis): auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Schwitten, Sonnaxt, (mit ulˆ) Oknist.
Avots: EH I, 669
Avots: EH I, 669
kukurēs
kūla
II kũla,
1): auch AP., Salisb., (mit ù 2 ) Bērzgale, Oknist; Wark1.; "nuosalusi, balta zâle" Seyershof; nardus stricta AP., Ramkau, (mit ù 2 ) KartrE.; briežu (AP.), brieža (Saikava) oder vilka (Ramkau) k., nardus stricta; čigānu k. Diet., saures Moorgras;
2): auch AP., Siuxt, (mit ù 2 ) KatrE., Oknist, (mit ū) Wessen; das zwischen den Borsten befindliche weichere Haar der Schweine
(mit ù 2 ) Liepna;
3): auch Roseneck;
4): kūlas bē̦rni - auch Segew.; ‡
5) Abgang beim Weben
BielU.; ‡
6) kāpuostu kūlas Tals. "kāpuostu serdes". Wie verhält sich dazu estn. kulu (mit der Bed. von le. kũla II 1; und zu le. kũlas bē̦rns stimmt in der Bed. estn. kulu-poeg)?
Avots: EH I, 682
1): auch AP., Salisb., (mit ù 2 ) Bērzgale, Oknist; Wark1.; "nuosalusi, balta zâle" Seyershof; nardus stricta AP., Ramkau, (mit ù 2 ) KartrE.; briežu (AP.), brieža (Saikava) oder vilka (Ramkau) k., nardus stricta; čigānu k. Diet., saures Moorgras;
2): auch AP., Siuxt, (mit ù 2 ) KatrE., Oknist, (mit ū) Wessen; das zwischen den Borsten befindliche weichere Haar der Schweine
(mit ù 2 ) Liepna;
3): auch Roseneck;
4): kūlas bē̦rni - auch Segew.; ‡
5) Abgang beim Weben
BielU.; ‡
6) kāpuostu kūlas Tals. "kāpuostu serdes". Wie verhält sich dazu estn. kulu (mit der Bed. von le. kũla II 1; und zu le. kũlas bē̦rns stimmt in der Bed. estn. kulu-poeg)?
Avots: EH I, 682
kulba
kul˜ba,
3): auch Seyershof;
4): eine Art Wagen bei Juden und Zigeunern
Oknist; čigāna kulbas BW. 21122. brauks[i] ar kulbu baznīcā 22730; kulbas (lielus mākuoņi) jau braukā Pas. XIV, 462;
5): ein Schlittenkorb
- auch Dunika, Siuxt; ein Packschlitten Wessen. vairāk kulbu un kamānu Janš. Apskats 1903, S. 97;
6): ak tu nepieē̦dē̦namā k˙! AP.; ‡
8) acu k. Salis. die Augenhöhle.
Zur Bed. 5 vgl. li. kulbės "перекладины саней" Язык и литер. I, 137.
Avots: EH I, 670
3): auch Seyershof;
4): eine Art Wagen bei Juden und Zigeunern
Oknist; čigāna kulbas BW. 21122. brauks[i] ar kulbu baznīcā 22730; kulbas (lielus mākuoņi) jau braukā Pas. XIV, 462;
5): ein Schlittenkorb
- auch Dunika, Siuxt; ein Packschlitten Wessen. vairāk kulbu un kamānu Janš. Apskats 1903, S. 97;
6): ak tu nepieē̦dē̦namā k˙! AP.; ‡
8) acu k. Salis. die Augenhöhle.
Zur Bed. 5 vgl. li. kulbės "перекладины саней" Язык и литер. I, 137.
Avots: EH I, 670
kulda
II kùldu 2 : auch Pas. VII, 50 (aus Lettg.), 484 (aus Eglūna), X, 295 (aus Lettg.), 356 (aus Līvāni), Kaltenbr., Lixna, Lubn., Oknist, Pilskalne, Višķi: atiet muna kristamāte, kuldās ruokas sabāzuse Tdz. 36760 (aus Kalupe).
Avots: EH I, 670
Avots: EH I, 670
kūlienis
kulnīt
‡ kùlnît 2 , -īju Oknist, Hindernisse überwindend laufen: zē̦ns kulnī par lauku uz mājām; mati vien plīvinē. Zu li. kuln(i)úoti "trotten" ?
Avots: EH I, 671
Avots: EH I, 671
kuls
I kuls,
1): auch AP., Orellen, Salisb., Seyershof, Stom., Wolm.: ciets kâ k. KatrE.;
2): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nautrēni, Oknist, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Pas. XII, 353 (aus Preiļi in Lettg.); vidin brāļu kuļā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. kula vārti 6732, 3. platas bija kula durvis (Var.: lielas durvis piedarbam) 31548, 1. pa kula duravām Pas. XII, 190 (aus Domopol); ‡
3) kuleņš Višķi, das Vorhaus,
= ‡ kulinis Auleja.
Avots: EH I, 671
1): auch AP., Orellen, Salisb., Seyershof, Stom., Wolm.: ciets kâ k. KatrE.;
2): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nautrēni, Oknist, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Pas. XII, 353 (aus Preiļi in Lettg.); vidin brāļu kuļā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. kula vārti 6732, 3. platas bija kula durvis (Var.: lielas durvis piedarbam) 31548, 1. pa kula duravām Pas. XII, 190 (aus Domopol); ‡
3) kuleņš Višķi, das Vorhaus,
= ‡ kulinis Auleja.
Avots: EH I, 671
kulstīt
kul˜stît,
1): auch (kùlstēt 2 , prügeln)
Zvirgzdine;
2): auch (mit ul˜ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,
2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.
Avots: EH I, 672
1): auch (kùlstēt 2 , prügeln)
Zvirgzdine;
2): auch (mit ul˜ ) AP., Iw., Ramkau, Salis, Siuxt, Wolm. u. a., (mit ùl 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Warkl. u. a. Refl. -tiês,
2): k. nuo vienas puses uz uotru pusi Siuxt. apkārt k. Janš. Mežv. ļ. II, 36.
Avots: EH I, 672
kulstivīca
‡ kùlstivîca 2 (wohl mit iv aus uv) "rīks, ar kuo kulsta linus" Oknist, ("?") Pilda n. FBR. XIII, 49.
Avots: EH I, 672
Avots: EH I, 672
kumeļāks
kumele
I kumele: kumeles Brigadere Dievs, daba, darbs 290. baltās kumeles pa ve̦cainēm zied Linden in Kurl. mē̦mai kumelei ziedi zaļi ebenda. cūku k. Ramkau, matricaria discoidea. suņu k. ebenda, matricaria inodora. kumelīte Oknist, Ramkau, matricaria chamomilla. vāczemes kumelīte Oknist, pyrethrum parthenium.
Avots: EH I, 673
Avots: EH I, 673
kumelnīca
kumūss
kumūss (unter kumuôss): auch Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., KatrE., Lubn., Oknist Ramkau, Sonnaxt: vajag garda kumūseņa BW. 34324.
Avots: EH I, 674
Avots: EH I, 674
kupana
kupana: auch Auleja, Warkl., (kupana) Linden in Kurl:, Oknist, Sonnaxt; vuškeņ, munu kupaneņ (Var.: gabaneņu) BW. 29060, 1 var.
Avots: EH I, 676
Avots: EH I, 676
kupris
kupris,
2) (s. unter kuprs 1): auch Oknist, Orellen, Salisb., Sonnaxt, Warkl., Wessen: lielu kupri mugurā BW. 21158, 1. nenes kupri mugura! 24051, 2 var.
Avots: EH I, 677
2) (s. unter kuprs 1): auch Oknist, Orellen, Salisb., Sonnaxt, Warkl., Wessen: lielu kupri mugurā BW. 21158, 1. nenes kupri mugura! 24051, 2 var.
Avots: EH I, 677
kupsains
kupss
kupss (unter kupsa),
1): auch Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; eine dichte Strauchgruppe
Sonnaxt, Wessen; ‡
2) ein Gras- oder Getreidebüschel
Oknist, Warkl.: auzas šuogad aug nevienādas, kupsiem Oknist.
Avots: EH I, 677
1): auch Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; eine dichte Strauchgruppe
Sonnaxt, Wessen; ‡
2) ein Gras- oder Getreidebüschel
Oknist, Warkl.: auzas šuogad aug nevienādas, kupsiem Oknist.
Avots: EH I, 677
kurata
kurcenis
kurkstēt
kur̃kstêt C., Kand., kurkšêt, [kurkšķêt Wid.], -u, ẽju, intr.,
1) quarren, quaken:
vardes kurkšķ un vaid Adam. kurkstēja zemes vēzis A. XX, 83. kaklā viņam prasti un riebīgi kurkšķēja AU. ;
2) kollern, kullern:
vē̦de̦rs man kurkst Etn. I, 34 ;
3) knistern:
sniegs kurkst zem sliecēm Etn. I, 34. brauca, ka kurkšķēja vien. Degl.
Avots: ME II, 322
1) quarren, quaken:
vardes kurkšķ un vaid Adam. kurkstēja zemes vēzis A. XX, 83. kaklā viņam prasti un riebīgi kurkšķēja AU. ;
2) kollern, kullern:
vē̦de̦rs man kurkst Etn. I, 34 ;
3) knistern:
sniegs kurkst zem sliecēm Etn. I, 34. brauca, ka kurkšķēja vien. Degl.
Avots: ME II, 322
kurkt
I kùrkt,
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
kurkulis
kurms
II kurms (unter kur̃mis II): auch Tdz. 37161, Pas. I, 405, (mit ur̃ ) Nikrazen, (mit ùr 2 ) Kaltenbr., Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 679
Avots: EH I, 679
kurpinieks
‡ kurpinieks BW. 5707, 3 var., Tdz. 44718, (mit ùr 2 ) Oknist, = kur̃pniẽks. Vgl. li. kùrpininkas dass.
Avots: EH I, 679
Avots: EH I, 679
kūsēt
I kūsēt: auch Schujen, (mit û ) Fest., Oknist, Sonnaxt: putra kūs Fest. meži kûs nuo avuotiem (migla kāpj augšup) KatrE.
Avots: EH I, 684
Avots: EH I, 684
kūsls
kũsls: auch BW. 34521; 34638 u. a.; die mit Schamhaaren bewachsene Körpergegend (mit ù 2 ) Oknist. - "kūšu" ME. II; 338 durch "kũšu" zu ersetzen.
Avots: EH I, 684
Avots: EH I, 684
kustoņa
kustuoņa,
1): auch Erlaa, Kaltenbr., Oknist, Saikava : atkauties nuo dunduriem un visas tās kustuoņas Azand. 49. kustuoņā (wo es viele Insekten gibt)
nevar luopus turēt Erlaa; ein Insekt, ein Käfer AP.: kad kustuoņas (= dunduri) nāk;
2): die Tiere (das Tierreich) als Kollektiv
Sussei; ‡
3) ein Schimpfname für Menschen und Tiere
AP., Oknist.
Avots: EH I, 680
1): auch Erlaa, Kaltenbr., Oknist, Saikava : atkauties nuo dunduriem un visas tās kustuoņas Azand. 49. kustuoņā (wo es viele Insekten gibt)
nevar luopus turēt Erlaa; ein Insekt, ein Käfer AP.: kad kustuoņas (= dunduri) nāk;
2): die Tiere (das Tierreich) als Kollektiv
Sussei; ‡
3) ein Schimpfname für Menschen und Tiere
AP., Oknist.
Avots: EH I, 680
kutulis
kutulis, eine Viehlaus. [Nach Būga РФВ‚. LXVI, 224 zu li. kuténties "sich mit dem Schnabel die Federn auflockern"; nach le. knislis "Staubfliege": kniest "jucken" zu urteilen aber eher zu le. kutêt. Vgl. auch skutulis und li. kutulys щекотка".]
Avots: ME II, 330
Avots: ME II, 330
ķūza
ķũza: auch (mit ù 2 ) Oknist; sutināta ievas ķ. BW. 32462 var. ķ. (Var.: kūza, kūja) klaudz 13151 var.
Avots: EH I, 709
Avots: EH I, 709
kuze
kužināt
II kužinât, tr.,
1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];
2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [
3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];
4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]
Avots: ME II, 331
1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];
2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [
3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];
4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]
Avots: ME II, 331
kvēlīt
kvēpt
kvêpt,
1): auch (prs. kvê̦pst) Oknist; sabēra čubas dūmuos, lai gaļā kvēpst Siuxt. lukturis rijā kvêpj 2 briesmīgi Orellen;
2): te laikam me̦diem kvêpj Kaltenbr. sveķu smarža kvēpj nuo priedēm Jauns. Daugava 1934, S. 31; ‡
3) kvêpinât 2 Auleja.
Avots: EH I, 690
1): auch (prs. kvê̦pst) Oknist; sabēra čubas dūmuos, lai gaļā kvēpst Siuxt. lukturis rijā kvêpj 2 briesmīgi Orellen;
2): te laikam me̦diem kvêpj Kaltenbr. sveķu smarža kvēpj nuo priedēm Jauns. Daugava 1934, S. 31; ‡
3) kvêpinât 2 Auleja.
Avots: EH I, 690
kverplis
kver̂plis (unter kver̂pis): auch Oknist, (von einem kleinen Mädchen) Brigadere Dievs, daba, darbs 68.
Avots: EH I, 690
Avots: EH I, 690
kviecināt
kviesaite
kvìesaite (unter kvìesnine): auch (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt. Vgl. auch den Wiesennamen Kviesaite Lvv. II, 69.
Avots: EH I, 690
Avots: EH I, 690
labt
lācauži
lācīgs
lāčot
I lâčuôt,
1): auch Linden in Kūrl. (lâčât), Oknist; kriechen (von Kindern)
Orellen; ‡
2) ein gewisses Spiel spielen ("zabawa w niedźwiedzia")
Ulanowska Łotysze 64. - Zur Bed. vgl. auch salâčuôt 2.
Avots: EH I, 726
1): auch Linden in Kūrl. (lâčât), Oknist; kriechen (von Kindern)
Orellen; ‡
2) ein gewisses Spiel spielen ("zabawa w niedźwiedzia")
Ulanowska Łotysze 64. - Zur Bed. vgl. auch salâčuôt 2.
Avots: EH I, 726
lādzeklis
lāga
lãga, 1): pa divi lāgi (kann auch zum nom. lāgs gehören!) Janš. Apskats 1903, S. 163, zweimal. viņš uz divi lāgi (zweimal) bij par rādītaju AP. pa uotri lāgi Dunika, zum zweiten Mal, gailis dzied trešā lāga (zum drittenmal) Frauenb, atstāšu darbu uz uotru lāgu (= uz citu reizi) Salis;
2): nav l., ka tâ rīkuojas Frauenb. lāgas cilvē̦ks, luops; zâle Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt. pirtī nav lāgas siltuma Seyershof. silts ūdens zirgam nav lāgā Salis. negrib lāgā ne maizi ēst ebenda. lāgā dziesmas nemācēja BW. 880. nele l. ("?") teica mani, nele l. (Var.: lieta) nicināja: purva niedre teica mani, vīgriestiņš nicināja BW. 8707, 4 var.
Avots: EH I, 726, 727
2): nav l., ka tâ rīkuojas Frauenb. lāgas cilvē̦ks, luops; zâle Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt. pirtī nav lāgas siltuma Seyershof. silts ūdens zirgam nav lāgā Salis. negrib lāgā ne maizi ēst ebenda. lāgā dziesmas nemācēja BW. 880. nele l. ("?") teica mani, nele l. (Var.: lieta) nicināja: purva niedre teica mani, vīgriestiņš nicināja BW. 8707, 4 var.
Avots: EH I, 726, 727
lai
laî (li. laĩ, s. Fraenkel FBR. XI, 55): lài 2 Oppek. n. FBR. VIII, 25, Oknist n. FBR. XV, 185;
1): l. ubagi kur ubagi, par aizgājušuo dvēselēm jālūdz visiem. Janš. Dzimtene V, 233;
2): "netik daudz" ME. II, 400 zu ersetzen durch "ne tik daudz";
6): auch Serbig. n. FBR. IV, 62, N.-Wohlfahrt (laî neben lài in den übrigen Bedd.), Lesten n. FBR. XV, 28; Siuxt (laî 2 ), Schmarden.
Avots: EH I, 711
1): l. ubagi kur ubagi, par aizgājušuo dvēselēm jālūdz visiem. Janš. Dzimtene V, 233;
2): "netik daudz" ME. II, 400 zu ersetzen durch "ne tik daudz";
6): auch Serbig. n. FBR. IV, 62, N.-Wohlfahrt (laî neben lài in den übrigen Bedd.), Lesten n. FBR. XV, 28; Siuxt (laî 2 ), Schmarden.
Avots: EH I, 711
laicīt
làicît 2 ,
1): auch Sessw.;
2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;
3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡
4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;
5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,
1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡
2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.
Avots: EH I, 711
1): auch Sessw.;
2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;
3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡
4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;
5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,
1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡
2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.
Avots: EH I, 711
laida
I laîda,
1): ādu sagriêž laĩdās (in schmale Streifen)
Siuxt. nuogriêž, kādu laĩdiņu nuo vidukļa ebenda. tur tīrums, tur pļava - viss vienā laîdā KatrE. kad sāka kliegt, viņam valuoda gāja vienā laîdā ebenda. viss vienā laîdā, iznāk Oknist. mūsu lādēm vāki ir vienā laîdā (sind eben) AP. izšuvās sev kleitus vienā laîdā (in einem Stück, ohne Teilung in Rock und Bluse) ebenda. visa būve bij vienā laîdā ebenda. ejuot ē̦kas divstāvu laidai ("?") gar galu gaŗām Janš. Līgava I, 184;
3): ‡
g) laîda saucama; kad uzliek lieku dzelztiņu izkaptij pie pē̦das gar mugaru Heidenfeld; ‡
4) Freiheit
Druw,: luopi palikuši savā laĩdā Zögenhof.
Avots: EH I, 711
1): ādu sagriêž laĩdās (in schmale Streifen)
Siuxt. nuogriêž, kādu laĩdiņu nuo vidukļa ebenda. tur tīrums, tur pļava - viss vienā laîdā KatrE. kad sāka kliegt, viņam valuoda gāja vienā laîdā ebenda. viss vienā laîdā, iznāk Oknist. mūsu lādēm vāki ir vienā laîdā (sind eben) AP. izšuvās sev kleitus vienā laîdā (in einem Stück, ohne Teilung in Rock und Bluse) ebenda. visa būve bij vienā laîdā ebenda. ejuot ē̦kas divstāvu laidai ("?") gar galu gaŗām Janš. Līgava I, 184;
3): ‡
g) laîda saucama; kad uzliek lieku dzelztiņu izkaptij pie pē̦das gar mugaru Heidenfeld; ‡
4) Freiheit
Druw,: luopi palikuši savā laĩdā Zögenhof.
Avots: EH I, 711
laidaks
laĩdaks,
1): auch Nautrēni, Oknist, Skaista, Warkl. (mit ài 2 ), Pilda; ‡
2) ein ungewandter Mensch von hohem Wuchs
Libau.
Avots: EH I, 711
1): auch Nautrēni, Oknist, Skaista, Warkl. (mit ài 2 ), Pilda; ‡
2) ein ungewandter Mensch von hohem Wuchs
Libau.
Avots: EH I, 711
laidaris
laidējs
laîdẽjs, ‡
5) wer erlaubt
Janš. Dzimtene 112, 34; ‡
6) wer beim Dreschen das Getreide in die Maschine hineinbefördert
Dunika, Oknist u. a.
Avots: EH I, 712
5) wer erlaubt
Janš. Dzimtene 112, 34; ‡
6) wer beim Dreschen das Getreide in die Maschine hineinbefördert
Dunika, Oknist u. a.
Avots: EH I, 712
laidelēt
‡ laîdelêt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Oknist, (mit aî 2 ) Seyershof, wiederholt gehen lassen Pilda, Warkl.: l. luopus pa cita labību. sāku jau sivē̦nus ārā l. Refl. -tiês. (s. ME. II, 402),
1): auch (mit aĩ ) Dunika, Salis;
2): "vietām" ME. II, 403 durch "miesām" zu ersetzen!
Avots: EH I, 711
1): auch (mit aĩ ) Dunika, Salis;
2): "vietām" ME. II, 403 durch "miesām" zu ersetzen!
Avots: EH I, 711
laidināt
laîdinât,
1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;
2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!
3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.
Avots: EH I, 712
1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;
2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!
3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.
Avots: EH I, 712
laiks
laĩks,
1)
a): kad nav barĩbas, tad luopus laiž ārā jau raibā laikā (so früh, dass der Erdboden stellenweise noch mit Schnee bedeckt ist)
Seyershof. augšā ceļamais l. Ahs., die Zeit zum Aufstehen (frühe Morgenstunde);
b): nuogāja tāds dieva l. (Unwetter)
BielU. viņš stāv nuo stundas laika (seit einer Stunde) Siuxt. kâ iekrīt tie vaļas Laiki (= brīži) Sonnaxt. nu beigsies drīz darāmie laiki (die Arbeitszeit) ganiem: paliek arvienu aukstāks Siuxt;
gb): ķēniņa dē̦ls kâ laikam bē̦rns ... Salisb. pļāpāja kâ laikam sieva BielU. atnāku tâ kâ laikam mājā Seyershof. ganiņš laikiem (hin und wieder)
ņēma rīsti ruokā Liepna. laikiem "strē̦kiem" Oknist n. FBR. XV, 183. te bija laikiem (vor Zeiten, ehemals) pagasta māja Autz n. FBR. XVI, 149; ‡
c) tam laikam "während dieser Zeit, zur Zeit"
Diet.;
h): manu laiku (zu meiner Zeit)
bija citādi Siuxt. ilgus laikus kâ nie̦sam redzējušies Grenzh. n. FBR. XII, 9. senāk laikus, früher Sonnaxt. se̦nus laikus, in alten Zeiten Behnen n. FBR. XVI, 149. iesvētīnuos laikus (zur Konfirmationszeit) es biju pate ņiprākā ebenda;
i): ve̦cā laikā Liepna, Mahlup, in alten Zeiten.
laikā nākt Siuxt, reifen;
j): ar savu laiku viss iznīkst Behnen n. FBR. XVI, 149. ar laikiem (mit der Zeit) izcirtīs. visus mežus Sonnaxt. rūsa nuoēda labību bez laika (noch unreif)
Linden: teļš atradās bez laika (zu früh) Sonnaxt. cilvē̦ks dzīvā da savam laikam (bis ihm zu sterben bestimmt ist) Kaltenbr. luopi stāv līdz lalkam (kāmē̦r laiks iekšā dzìt) Seyershof. es nuo visiem laikiem ("arvien") redzēju, ka ar zirgiem kūla Siuxt. par laikiem (mit der Zeit) paliks bagāti Sonnaxt;
5): ceļa l., Schlittenbahn
Siuxt. ķīlu l., der Vorfrühling, die Zeit des Schneesehmelzens und Eisganges ebenda: ķīlu laikā vīri pa mājām, mežā nevar braukt. àuksti 2 laiki Liepna, kaltes Wetter. silti laiki, warmes Wetter Sonnaxt. šuodien tādi draņka laiki BW. 2471 var. skanēj[a] purvi, skanēj[a] meži uz sausiem laiciņiem 14302. labuos laikuos Orellen, bei gutem Wetter: re, kur pie debesīm aitiņas, būs laiks (gutes Wetter) Oknist (ähnlich in Bērzgale, Lubn., Smilt.);
6)
a): cik sen bija tie laiciņi BW: 20840;
b): laika dienas auch Fest. n. FBR. XVII, 97, BielU., Meselau; ‡
7) das Lebensalter,
mûžs: tur viņš nuodzīvāja visu savu laiku C., Linden in Kurl., Smilten, Trik. viņš ar mani vienu laiku (gleich alt) Kaltenbr.
Avots: EH I, 712, 713
1)
a): kad nav barĩbas, tad luopus laiž ārā jau raibā laikā (so früh, dass der Erdboden stellenweise noch mit Schnee bedeckt ist)
Seyershof. augšā ceļamais l. Ahs., die Zeit zum Aufstehen (frühe Morgenstunde);
b): nuogāja tāds dieva l. (Unwetter)
BielU. viņš stāv nuo stundas laika (seit einer Stunde) Siuxt. kâ iekrīt tie vaļas Laiki (= brīži) Sonnaxt. nu beigsies drīz darāmie laiki (die Arbeitszeit) ganiem: paliek arvienu aukstāks Siuxt;
gb): ķēniņa dē̦ls kâ laikam bē̦rns ... Salisb. pļāpāja kâ laikam sieva BielU. atnāku tâ kâ laikam mājā Seyershof. ganiņš laikiem (hin und wieder)
ņēma rīsti ruokā Liepna. laikiem "strē̦kiem" Oknist n. FBR. XV, 183. te bija laikiem (vor Zeiten, ehemals) pagasta māja Autz n. FBR. XVI, 149; ‡
c) tam laikam "während dieser Zeit, zur Zeit"
Diet.;
h): manu laiku (zu meiner Zeit)
bija citādi Siuxt. ilgus laikus kâ nie̦sam redzējušies Grenzh. n. FBR. XII, 9. senāk laikus, früher Sonnaxt. se̦nus laikus, in alten Zeiten Behnen n. FBR. XVI, 149. iesvētīnuos laikus (zur Konfirmationszeit) es biju pate ņiprākā ebenda;
i): ve̦cā laikā Liepna, Mahlup, in alten Zeiten.
laikā nākt Siuxt, reifen;
j): ar savu laiku viss iznīkst Behnen n. FBR. XVI, 149. ar laikiem (mit der Zeit) izcirtīs. visus mežus Sonnaxt. rūsa nuoēda labību bez laika (noch unreif)
Linden: teļš atradās bez laika (zu früh) Sonnaxt. cilvē̦ks dzīvā da savam laikam (bis ihm zu sterben bestimmt ist) Kaltenbr. luopi stāv līdz lalkam (kāmē̦r laiks iekšā dzìt) Seyershof. es nuo visiem laikiem ("arvien") redzēju, ka ar zirgiem kūla Siuxt. par laikiem (mit der Zeit) paliks bagāti Sonnaxt;
5): ceļa l., Schlittenbahn
Siuxt. ķīlu l., der Vorfrühling, die Zeit des Schneesehmelzens und Eisganges ebenda: ķīlu laikā vīri pa mājām, mežā nevar braukt. àuksti 2 laiki Liepna, kaltes Wetter. silti laiki, warmes Wetter Sonnaxt. šuodien tādi draņka laiki BW. 2471 var. skanēj[a] purvi, skanēj[a] meži uz sausiem laiciņiem 14302. labuos laikuos Orellen, bei gutem Wetter: re, kur pie debesīm aitiņas, būs laiks (gutes Wetter) Oknist (ähnlich in Bērzgale, Lubn., Smilt.);
6)
a): cik sen bija tie laiciņi BW: 20840;
b): laika dienas auch Fest. n. FBR. XVII, 97, BielU., Meselau; ‡
7) das Lebensalter,
mûžs: tur viņš nuodzīvāja visu savu laiku C., Linden in Kurl., Smilten, Trik. viņš ar mani vienu laiku (gleich alt) Kaltenbr.
Avots: EH I, 712, 713
laitīt
làitît [auch PS.], - u, - ĩju, tr., streichen, abstreichen, namentlich in der Badstube, massierien Elv., Aps., Spŗ Druw., Smilt., Lub., Oknist: ne māte pē̦rusi, ne laitījusi BW. 20342. šīs nu gan laitīja, kâ laitīja, bet kâ labāki nepalika, tâ nepalika LP. VII, 328. slimnieku nuo galvas līdz kājām laitīdams Vēr. II, 330. [kaulus laita ar sluotas kātu Manz. Post. II, 262]. vē̦de̦ru laitīt,
a) den Bauch streichen, massieren;
b) fig., den Bauch pflegen, faulenzen
Etn. IV, 164. Refl. - tiês,
1) sich streichen, massieren:
aizgāja pirtī laitīties BW. 20896;
2) trödeln
Mar. n. RKr. XV, 123. Subst. laitĩjums, die Massage: villainās (zeķes) atde̦vušas par vē̦de̦ra laitījumu (Var.: laicījumu, laistījumu) BW. 20536. laitîtãjs, jem., der streicht, massiert BW. 20338; 18309; auch: der Faulenzer; laitîšana, das Massieren. Zu li. lytė´ti "anrühren", [liesti "anteasten"; vgl. dazu auch v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 229 und Wood KZ. XLV, 65].
Avots: ME II, 414
a) den Bauch streichen, massieren;
b) fig., den Bauch pflegen, faulenzen
Etn. IV, 164. Refl. - tiês,
1) sich streichen, massieren:
aizgāja pirtī laitīties BW. 20896;
2) trödeln
Mar. n. RKr. XV, 123. Subst. laitĩjums, die Massage: villainās (zeķes) atde̦vušas par vē̦de̦ra laitījumu (Var.: laicījumu, laistījumu) BW. 20536. laitîtãjs, jem., der streicht, massiert BW. 20338; 18309; auch: der Faulenzer; laitîšana, das Massieren. Zu li. lytė´ti "anrühren", [liesti "anteasten"; vgl. dazu auch v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 229 und Wood KZ. XLV, 65].
Avots: ME II, 414
ļakāns
lakšiņi
lakstīt
I lakstît,
1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;
2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.
Avots: EH I, 717
1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;
2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.
Avots: EH I, 717
laksts
laksts: kartupeļu laksti auch Linden in Kurl., Oknist, Salis, Salisb., . Wolm. burkānu, kāļu, runkuļu l. Salis, Zvirgzdine. laikam visi vēl gul kâ laksti PV. Plur. laksti, fein gehacktes Gras als Viehfutter Auleja. - Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 190.
Avots: EH I, 717
Avots: EH I, 717
lakta
II lakta, ‡
2) "ein dicker, eiserner Nagel, der in einen Holzklotz getrieben ist und auf dem man mit einem Hammer Sensen dengelt
(kapina)" Grob., Strasden; laktiņa Oknist, ein Gerät (ein Amboss?), auf dem man Sensen dengelt.
Avots: EH I, 717
2) "ein dicker, eiserner Nagel, der in einen Holzklotz getrieben ist und auf dem man mit einem Hammer Sensen dengelt
(kapina)" Grob., Strasden; laktiņa Oknist, ein Gerät (ein Amboss?), auf dem man Sensen dengelt.
Avots: EH I, 717
lampa
II làmpa 2: auch ("atplīsis gabals") Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 77; (Scherbe) Kalnemois, Schwanb., ("šķembele") Nautrēni, Saikava; ein abgeschnittenes Stück Fleisch Saikava; ein kleines Stück Zeug Saikava; "lupata" Prl.; ein Fetzen (Zeug), Lappen AP., Fest.; abgeschlagenes Stück (nur im loc. pl.: sasist kuo lampās) Oknist; piestu sasit lampām Pas. Xl, 61, ve̦cu katlu lampām Jūrgens Mana vect. nostāsti 106. atcirta izkapti lampās Heidenfeld. visu sacē̦rt lampu lampās ebenda.
Avots: EH I, 718
Avots: EH I, 718
lampāns
lam̃pãns,
1): ein ungeschiekter Mensch
(mit àm 2 ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 718
1): ein ungeschiekter Mensch
(mit àm 2 ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 718
lamzaks
lanckars
lanckars (unter lañckaris ),
1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars 2 ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos 2 Oknist, iet, ka lànckari 2 vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡
2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.
Avots: EH I, 719
1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars 2 ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos 2 Oknist, iet, ka lànckari 2 vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡
2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.
Avots: EH I, 719
lāpiķis
lapots
lapsine
lase
lase: auch Borchow, Fest., Oknist, Wessen,
1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;
2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.
Avots: EH I, 721
1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;
2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.
Avots: EH I, 721
lāsīca
lāt
lãt,
2): auch (schelten, schimpfen)
Ruhental (mit ã ), Oknist, Warkl. (mit à 2 ), Bērzgale (mit â ); fluchen Mag VI, 50. Refl. -tiês: auch (schimpfen) Bērzgale. Subst. lāšana: es bez laschenne dzīvuoju Getzel Psalm 4.
Avots: EH I, 730
2): auch (schelten, schimpfen)
Ruhental (mit ã ), Oknist, Warkl. (mit à 2 ), Bērzgale (mit â ); fluchen Mag VI, 50. Refl. -tiês: auch (schimpfen) Bērzgale. Subst. lāšana: es bez laschenne dzīvuoju Getzel Psalm 4.
Avots: EH I, 730
lataka
lataka Lis., A. - Scwanb., Aahof, Golg., lataga,
1) [lataka Ledmannshof], der Eiszapfen;
2) die Traufe
Aps., Oknist: ūdens nāk latagām zemē Mat. Vgl. lastagas und le̦dte̦ka; [in der Bed. 2 nebst li. latãkas "zusammengelaufenes Wasser" trotz Būga РФВ. LXXI, 466 f. wohl aus wruss. латóк "Dachrinne"; in der Bed. 1 entweder mit hochle. a aus e, (aus le̦dtaka od. le̦dte̦ka) oder mit dem a von lastagas].
Avots: ME II, 424
1) [lataka Ledmannshof], der Eiszapfen;
2) die Traufe
Aps., Oknist: ūdens nāk latagām zemē Mat. Vgl. lastagas und le̦dte̦ka; [in der Bed. 2 nebst li. latãkas "zusammengelaufenes Wasser" trotz Būga РФВ. LXXI, 466 f. wohl aus wruss. латóк "Dachrinne"; in der Bed. 1 entweder mit hochle. a aus e, (aus le̦dtaka od. le̦dte̦ka) oder mit dem a von lastagas].
Avots: ME II, 424
lauķis
II làuķis,
1): auch Janš. Bandavā I, 27, (mit àu 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Sonnast, (mit aû 2 ) Salis; "12839" ME. II, 428 zu ersetzen durch "12839, 1".
Avots: EH I, 723
1): auch Janš. Bandavā I, 27, (mit àu 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Sonnast, (mit aû 2 ) Salis; "12839" ME. II, 428 zu ersetzen durch "12839, 1".
Avots: EH I, 723
laulabas
laulabas: auch C., Ramkau (mit aũ ), Bērzgale, Kalnemois, Oknist, Warkl. (mit àu 2 ), Pas. VI, 146, 424; VII, 42; VIII, 401; X; 143, 249; "eine Mahlzeit, die nach der erfolgten Trauung lm Kirehdorf eingehalten wird" Warkl.: ja kāziniekiem mājas tuvu pie baznīcas, tad tie re̦ti ē̦d laulabas: par tiem saka: "kāzas bez laulabü.
Avots: EH I, 723
Avots: EH I, 723
laulabnieks
laũlabniẽks: auch Orellen, (mit àu 2 ) Oknist, Warkl.: laulabnieku kumēleņi BWp. 1384, 1.
Avots: EH I, 723
Avots: EH I, 723
laupīt
làupît,
1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;
2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,
1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡
2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.
Avots: EH I, 724
1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;
2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,
1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡
2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.
Avots: EH I, 724
laušķēt
làušķēt 2 Stomersee "klopfen"; laušķinât, knacken, knistern, poltern, lärmen: nāc ārā, nāc ārā, kas purā laušķināja! BW. 13471. Vgl. laũkšķêt.
Avots: ME II, 430
Avots: ME II, 430
lausks
lauvmute
‡ làuvmute 2 Oknist, = laũvmutīte; lauka laũvmute (Salis) oder làuvmutīte 2 (Oknist), linaria vulgaris.
Avots: EH I, 724
Avots: EH I, 724
lauza
laûza,
2): auch Sonnaxt; in Unordnung liegendes Bruchholz
Dunika, Linden in Kurl.; niedergeschlagenes Korn Dunika;
3): auch ("Menge")
AP., Fest., Heidenfeld, Linderi in Kurl., Ramkau, Saikava, Sonnaxt: Mārtiņam piena vai l. (sehr viel) Pas. XI, 258. pieauga rudzu vai l. Oknist. tur naudas būšuot ve̦se̦la l. Pas. VIII, 80. pietaisīja kaktā tādu laûzu; ka netīk pavērties Saikava. stiebri salūst lauzu lauzām Blaum. Latw. l. p. 1907, S. 252; ‡
4) "krāms, nieka lieta" Kroppenhof (bei Kokn.).
Avots: EH I, 724
2): auch Sonnaxt; in Unordnung liegendes Bruchholz
Dunika, Linden in Kurl.; niedergeschlagenes Korn Dunika;
3): auch ("Menge")
AP., Fest., Heidenfeld, Linderi in Kurl., Ramkau, Saikava, Sonnaxt: Mārtiņam piena vai l. (sehr viel) Pas. XI, 258. pieauga rudzu vai l. Oknist. tur naudas būšuot ve̦se̦la l. Pas. VIII, 80. pietaisīja kaktā tādu laûzu; ka netīk pavērties Saikava. stiebri salūst lauzu lauzām Blaum. Latw. l. p. 1907, S. 252; ‡
4) "krāms, nieka lieta" Kroppenhof (bei Kokn.).
Avots: EH I, 724
lauzīt
laûzît: auch Oknist, (mit aũ ) Dunika, Hasenp., PlKur., Strasden,
1): lietuvē̦ns laûza guovi Linden in Kurl. labāk ir silts, nekâ kad aukstumi laûza 2 (= jādrebinās) Frauenb. Refl. -tiês,
1): viel und schwer arbeiten
AP. (mit aû); vistas lauzas ("muokas") ar perēšanu ebenda;
3): l. ar grāmatu (lesen lernen)
Bauske;
4): Daugava lauzās Linden in Kurland, die Düna bahnt sich einen Weg (durchs angestaute Eis);
‡
5) brechen
(intr.), bersten (wo?): le̦dus sāk l.; ‡
6) "meklēties": guovis lauzās Kaltenbr. Subst. lauzītājs, der Gliederbrecher (eine Krankheit) Baar in seinern Exemplar von U.
Avots: EH I, 724
1): lietuvē̦ns laûza guovi Linden in Kurl. labāk ir silts, nekâ kad aukstumi laûza 2 (= jādrebinās) Frauenb. Refl. -tiês,
1): viel und schwer arbeiten
AP. (mit aû); vistas lauzas ("muokas") ar perēšanu ebenda;
3): l. ar grāmatu (lesen lernen)
Bauske;
4): Daugava lauzās Linden in Kurland, die Düna bahnt sich einen Weg (durchs angestaute Eis);
‡
5) brechen
(intr.), bersten (wo?): le̦dus sāk l.; ‡
6) "meklēties": guovis lauzās Kaltenbr. Subst. lauzītājs, der Gliederbrecher (eine Krankheit) Baar in seinern Exemplar von U.
Avots: EH I, 724
lazda
lazda: auch Assern, Bērzgale, Burtn., Gr.-Buschh., Daudsewas, Dunika, Ekau, Ekengraf, Fellsen, Frauenb., Garssen, Grünh., Heidenfeld; Jürg:, Kalupe, Kurmene, A.- und N.- Laitzen, Laud:, Linden (in Livl.), Mahlup, Mar., Mesoten, OB., Oknist, Postenden, Prohden, A.- und N.- Rahden, N.- Rosen, Rutzau, Saikava, Sessau, Setzen, Sonnaxt, Stackein, Stelph., Stirniene, Sussei, Teufkain, Trik., Wahrenbrock, Gr.-Würzau, Zvirgzdine, Tdz. 39055 (aus Warkh.) und 46991 (aus Rudzētas). Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz, KZ: LIV, 247 und LVI, 177.
Avots: EH I, 725
Avots: EH I, 725
lazdiķe
leceklis
I leceklis [Selg., Lautb., Wandsen, Dond., Gr. - Essern, Ruj., Salis, Serbigal, Gold., le̦ce̦kls Nigr.], lecekts, - s Ronneb., Kaul., Spr., [Wolm., Bers., Trik., Smilt., lecekte Arrsach, Jürg., N. - Peb., Neu - Wohlfahrt], leceknis Mar., [Salis, Loddiger, lecekne Brucken], das Mistbeet: gāja uz klēti, kūtīm, aku, dārzu, lecektīm BW. III, 1, 50. tad ne˙viens kurmis neruokuot lecekšu Etn. II, 74. kāpuostus sējuot lecekši jāizbada Etn. II, 124. [Vielleicht zu einer Wurzelform lek - "weich, schlaff", wozu auch le. le̦kns, ļe̦ks, le̦kausis, lekmenis (li. lekmenė "Pfuhl"), le̦ce̦ns, le̦cē̦ns, lē̦kna; leceklis vielleicht aus * lecetlis, und lecekts für * lecets mit dem k von leceklis; vgl. letecis.]
Avots: ME II, 443
Avots: ME II, 443
lecinēt
‡ lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.
Avots: EH I, 730
Avots: EH I, 730
lēdzēksnis
‡ lêdzêksnis Gr.- Buschh., (mit è 2 ) Oknist, (mit ē ) Wessen, eine gewisse Pflanze.
Avots: EH I, 736
Avots: EH I, 736
leitiene
lejots
lejš
leķe
leķe,
1) der Kuhfladen
Bers., Peb., Lub., Aps., Oknist, Etn. I, 138;
2) s. leķis [In der Bed. 1 vgl. l,e̦ka I].
Avots: ME II, 448
1) der Kuhfladen
Bers., Peb., Lub., Aps., Oknist, Etn. I, 138;
2) s. leķis [In der Bed. 1 vgl. l,e̦ka I].
Avots: ME II, 448
lekminis
lekminis (unter lekmenis),
1): auch Auleja, Pilda, Wessen; ‡
2) (fig.) ein weiches Fleischstück
Oknist (hier auch als Schimpfwort gebraucht).
Avots: EH I, 732
1): auch Auleja, Pilda, Wessen; ‡
2) (fig.) ein weiches Fleischstück
Oknist (hier auch als Schimpfwort gebraucht).
Avots: EH I, 732
leksēt
lēkši
lēkšiem
lēkšus
lèkšus (unter lèkši): auch BW. 29768, (mit è 2 ) Oknist, Sonnaxt, (mit ê 2 ) Dunika.
Avots: EH I, 737
Avots: EH I, 737
lēkt
lèkt: auch Fest., Kaltenbr., Wessen, (prs. le̦cu, prt. lēcu ) Oknist, Ramkau, Saikava, (prs. lē̦cu, prt. lēcu ) Warkl.;
1): pulkstenis le̦c Diet., die Uhr geht.
gans atļaun [kungam] ar cūkām reizē l. (galoppieren?) uz muižu Pas. XII, 157 (aus Domopol; vgl. r. скакать "springen; galoppieren"). puikas le̦c ("stipri brauc"; fahren im Galopp?) ar zirgiem Mahlup. bē̦rni, kuopā sanākuši, sāk l. ("trakuot, būt nerātni") ebenda;
2): auch PlKur.; ‡
3) medņuos l. Zögenhof, Auerhähne jagen:
medību kungi brauc te l. medņuos Janš. Dzimtene III 2 , 243. Refl. -tiês,
2): nuo tādiem, kam ļaunas acis, lē̦cuoties (scil.: kāds ļaunums veselībai) AP. kas īsti būtu varējis ar Ciebu l. Janš. Līgava I, 501;
4): tur gan lē̦kušies smagi nuotikumi Janš. Atpūta № 371, S. 5; ‡
9) springen:
le̦cas pliks nuo gultas ārā Pas. VIII, 92; ‡
10) wachsend in die Hühe schiessen:
eglītes šuo pavasari lē̦kušās milzu lēcieniem uz augšu Janš. Mežv. ļ. I, 152 (ähnlich Dzimtene I 2 , 159).
Avots: EH I, 737
1): pulkstenis le̦c Diet., die Uhr geht.
gans atļaun [kungam] ar cūkām reizē l. (galoppieren?) uz muižu Pas. XII, 157 (aus Domopol; vgl. r. скакать "springen; galoppieren"). puikas le̦c ("stipri brauc"; fahren im Galopp?) ar zirgiem Mahlup. bē̦rni, kuopā sanākuši, sāk l. ("trakuot, būt nerātni") ebenda;
2): auch PlKur.; ‡
3) medņuos l. Zögenhof, Auerhähne jagen:
medību kungi brauc te l. medņuos Janš. Dzimtene III 2 , 243. Refl. -tiês,
2): nuo tādiem, kam ļaunas acis, lē̦cuoties (scil.: kāds ļaunums veselībai) AP. kas īsti būtu varējis ar Ciebu l. Janš. Līgava I, 501;
4): tur gan lē̦kušies smagi nuotikumi Janš. Atpūta № 371, S. 5; ‡
9) springen:
le̦cas pliks nuo gultas ārā Pas. VIII, 92; ‡
10) wachsend in die Hühe schiessen:
eglītes šuo pavasari lē̦kušās milzu lēcieniem uz augšu Janš. Mežv. ļ. I, 152 (ähnlich Dzimtene I 2 , 159).
Avots: EH I, 737
lēlis
I lêlis (li. lėlỹs, gen. lė´lio Tiž. I, 402),
1): auch (Ziegenmelker),
Bērzgale, Borchow, C., Lubn., Saikava, Smilt., Warkl., (mit ê 2 ) Sassm.: klieca pūce, lē̦luo l. ... uozuolā BW. 2505, 1; die Fledermaus Kaltenbr., Oknist; l. dzied purviņā Tdz. 36414, 1. l. teica savu balsi 51944;
2): auch , Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 737
1): auch (Ziegenmelker),
Bērzgale, Borchow, C., Lubn., Saikava, Smilt., Warkl., (mit ê 2 ) Sassm.: klieca pūce, lē̦luo l. ... uozuolā BW. 2505, 1; die Fledermaus Kaltenbr., Oknist; l. dzied purviņā Tdz. 36414, 1. l. teica savu balsi 51944;
2): auch , Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 737
lēlīt
lellija
lemt
lem̃t: auch N.-Wohlfahrt, (mit em̂ 2 ) Salisb.;
1): auch (mit èm 2 ) Oknist;
3): (cilvē̦ka gars) skaitījis, zvaigžņu barus un lemj, cik garš ir viņu ceļš Janš. L. dzejas pag. 177.
Avots: EH I, 733
1): auch (mit èm 2 ) Oknist;
3): (cilvē̦ka gars) skaitījis, zvaigžņu barus un lemj, cik garš ir viņu ceļš Janš. L. dzejas pag. 177.
Avots: EH I, 733
lēna
lēņi
lèņi (unter lè̦ni): auch Ramkau, (mit è 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Zvirgzdine; ein Komparativ lēņāk Pas. V, 325.
Avots: EH I, 738
Avots: EH I, 738
lēns
lepšuks
lepšuks
lepšuks,
1) ein grosser, alter Pilz
[wohl ein Lituanismus; vgl. lẽpšiai (ein Pilz) An. 44 und 62, Dusetos];
2) der Plimpsack
Oknist.
Avots: ME II, 453
1) ein grosser, alter Pilz
[wohl ein Lituanismus; vgl. lẽpšiai (ein Pilz) An. 44 und 62, Dusetos];
2) der Plimpsack
Oknist.
Avots: ME II, 453
lērums
lẽ̦rums,
1): mājā lieli lē̦rumiņi: sievai dzima jauni dē̦li, ķēvei brūni kumeliņi BW. 1146, 4;
3): auch (mit è̦ 2 ), Oknist; ein wirrer Haufen
Websen; lē̦ruma kartupeļi Kalnazeem "frühreife Kartoffeln"; ‡
4) ein grosser, ungeschickter Mensch
(mit è̦ 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 738
1): mājā lieli lē̦rumiņi: sievai dzima jauni dē̦li, ķēvei brūni kumeliņi BW. 1146, 4;
3): auch (mit è̦ 2 ), Oknist; ein wirrer Haufen
Websen; lē̦ruma kartupeļi Kalnazeem "frühreife Kartoffeln"; ‡
4) ein grosser, ungeschickter Mensch
(mit è̦ 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 738
letecis
leteka
le̦te̦ka: auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl.
Avots: EH I, 735
Avots: EH I, 735
leteris
lēzans
lê̦zans,
1): auch Gr.-Buschh., Ramkau;
3): lê̦zans 2 krasts Salis. lê̦zans jumts, kalns Oknist.
Avots: EH I, 739
1): auch Gr.-Buschh., Ramkau;
3): lê̦zans 2 krasts Salis. lê̦zans jumts, kalns Oknist.
Avots: EH I, 739
līdēt
lidinēt
līdzans
lĩdzans;
1): auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Pilda, Warkl., Wessen (mit ì 2 ), Pas. IX, .108. saskaiti naudu līdzani (= līdzīgās daļās)! Bērzgale;
2): dē̦ls tē̦vam l. Warkl. lielmanis l. ar bagātuo ebenda. ar mani l. gadiem Pas. III, 241; ‡
3) quitt, schuldenfrei
(lìdzans 2 ) Oknist (hier daneben ein Adv. lìdzani 2 ); ‡
4) einfarbig
(mit ì 2 ) Auleja: lindrakus aude i[r] visus līdzanus, i[r] graidiem.
Avots: EH I, 746
1): auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Pilda, Warkl., Wessen (mit ì 2 ), Pas. IX, .108. saskaiti naudu līdzani (= līdzīgās daļās)! Bērzgale;
2): dē̦ls tē̦vam l. Warkl. lielmanis l. ar bagātuo ebenda. ar mani l. gadiem Pas. III, 241; ‡
3) quitt, schuldenfrei
(lìdzans 2 ) Oknist (hier daneben ein Adv. lìdzani 2 ); ‡
4) einfarbig
(mit ì 2 ) Auleja: lindrakus aude i[r] visus līdzanus, i[r] graidiem.
Avots: EH I, 746
līdze
līdzēt
lĩdzêt,
1): auch (mit ì 2 ) Oknist, (mit î 2 ) Frauenb., Siuxt, Strasden: līdz... runāt Janš. Mežv. ļ. II, 26; ‡
3) (be)zahlen
(?): kuo vajag kungam līdzēt 2 ? Kaltenbr.; zahlen, (eine Rechnung od. Schuld mit Geld, Naturalien od. Arbeit) begleichen Bērzgale: līdzēt kam savu parādu ar darbu, ja nav naudas. līdzē man darbā, ja vari! Zur Bed. ‡ 3 vgl. li. lýginti und le. lĩdzinât 5.
Avots: EH I, 747
1): auch (mit ì 2 ) Oknist, (mit î 2 ) Frauenb., Siuxt, Strasden: līdz... runāt Janš. Mežv. ļ. II, 26; ‡
3) (be)zahlen
(?): kuo vajag kungam līdzēt 2 ? Kaltenbr.; zahlen, (eine Rechnung od. Schuld mit Geld, Naturalien od. Arbeit) begleichen Bērzgale: līdzēt kam savu parādu ar darbu, ja nav naudas. līdzē man darbā, ja vari! Zur Bed. ‡ 3 vgl. li. lýginti und le. lĩdzinât 5.
Avots: EH I, 747
liekna
liẽkna [Bl. (li. líekna "niedrige Wiese")], liekņa, liekne, liẽkns [Bl.] (li. líeknas "Morast, Hain"),
1) der Sumpf
Wid., [liekna, ein Sumpf Lvv. II, 142], die Niederung Spr., U., [lìekņa 2 Kl., Warkh., Warkl., eine Niederung zwischen zwei Anhöhen]: augsti kalni, dziļas liekņas līdz manai māmiņai BW. 227. dze̦lte̦ns zirdziņš lieknu brien RKr. VII, 1001; [liêkne 2 Dond., liekņa Neu - Laitzen "staigna vietä];
2) [liêkne 2 Dond., Wandsen, Selg.], ein sumpfiger Wald
[liẽkna Lvv. II, 36, 109, 111, liekņa 70, liekne 127, "lieknis" 76, liẽkns 92, Namen von Wäldern]: liêkne 2 - purvains lapu kuoku mežs Dond., [Wandsen; liẽkne Selg., Lautb.], lapu kuoku mežs [ar labu zâli] Selg. n. Etn. IV, 129. lauvai kaŗš [ar īpašumu lieknēs, dumbrājuos un alās Adam.; der Hain: tie še˙pat liekniņā nākuši avenes lasīt Kleinb.;
3) [lìekņa 2 Kreuzb., liẽkne Gold.], liekns, eine feuchte, sumpfige Stelle im Walde; eine grosse, feuchte Wiese
Luttr., Kursiten, [liẽkna, eine Wiese Gudenieki; liekna Lvv. II, 25, 29, 82, 103, 108, 124, 131, 136, 142, liekņa 171, liẽkne 16, 93, 94, 99, 106, 116, 127, 138, liêkne 2 147, liekne 98, 99, 151, liẽkns 139, liekni 112, liẽknis 91, "lieknis" 106, 107, 125, 132, 139, 141, Namen von Wiesen]: ganīt jēriņus pa le̦knuo liekņu Kleinb.;
4) die Biegung, Vertiefung:
le̦dus gabali, te pace̦ldamies uz viļņa, te nuozuzdami ūdens lieknā Stari I, 38; [liẽkne, Vertiefung in einem Felde];
5) matu lieknes uz luoknes, die Locken
Saul. [In der Bed. 5 (und 4?) zu lìekt; sonst der Bedeutung wegen eher (s. Būga KSn. I, 245 und - telweise anders - РФВ. LXVI, 242) zu la. liquis od. oblīquus "schräg, schief" (u. a. bei Walde Wrtb. 2 533), norw. liga "sich biegen" (s. Wood KZ. XLV, 64) und (?) ir. lian "Wiese" (s. Stokes Wrtb. 242), als (nach Lewy IF. XXXII, 159) zu la. liquidus "flussig", air. fliuch "feucht" u. a.]
Avots: ME II, 495
1) der Sumpf
Wid., [liekna, ein Sumpf Lvv. II, 142], die Niederung Spr., U., [lìekņa 2 Kl., Warkh., Warkl., eine Niederung zwischen zwei Anhöhen]: augsti kalni, dziļas liekņas līdz manai māmiņai BW. 227. dze̦lte̦ns zirdziņš lieknu brien RKr. VII, 1001; [liêkne 2 Dond., liekņa Neu - Laitzen "staigna vietä];
2) [liêkne 2 Dond., Wandsen, Selg.], ein sumpfiger Wald
[liẽkna Lvv. II, 36, 109, 111, liekņa 70, liekne 127, "lieknis" 76, liẽkns 92, Namen von Wäldern]: liêkne 2 - purvains lapu kuoku mežs Dond., [Wandsen; liẽkne Selg., Lautb.], lapu kuoku mežs [ar labu zâli] Selg. n. Etn. IV, 129. lauvai kaŗš [ar īpašumu lieknēs, dumbrājuos un alās Adam.; der Hain: tie še˙pat liekniņā nākuši avenes lasīt Kleinb.;
3) [lìekņa 2 Kreuzb., liẽkne Gold.], liekns, eine feuchte, sumpfige Stelle im Walde; eine grosse, feuchte Wiese
Luttr., Kursiten, [liẽkna, eine Wiese Gudenieki; liekna Lvv. II, 25, 29, 82, 103, 108, 124, 131, 136, 142, liekņa 171, liẽkne 16, 93, 94, 99, 106, 116, 127, 138, liêkne 2 147, liekne 98, 99, 151, liẽkns 139, liekni 112, liẽknis 91, "lieknis" 106, 107, 125, 132, 139, 141, Namen von Wiesen]: ganīt jēriņus pa le̦knuo liekņu Kleinb.;
4) die Biegung, Vertiefung:
le̦dus gabali, te pace̦ldamies uz viļņa, te nuozuzdami ūdens lieknā Stari I, 38; [liẽkne, Vertiefung in einem Felde];
5) matu lieknes uz luoknes, die Locken
Saul. [In der Bed. 5 (und 4?) zu lìekt; sonst der Bedeutung wegen eher (s. Būga KSn. I, 245 und - telweise anders - РФВ. LXVI, 242) zu la. liquis od. oblīquus "schräg, schief" (u. a. bei Walde Wrtb. 2 533), norw. liga "sich biegen" (s. Wood KZ. XLV, 64) und (?) ir. lian "Wiese" (s. Stokes Wrtb. 242), als (nach Lewy IF. XXXII, 159) zu la. liquidus "flussig", air. fliuch "feucht" u. a.]
Avots: ME II, 495
liekņa
liekņa: ein Tal (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Lixna, eine Niederung im Felde (mit ìe 2 ) Oknist, eine Niederung zwischen zwei Anhöhen (mit ìe 2 ) Sonnaxt; "staigna vieta" (mit ìe 2 ) Prl.
Avots: EH I, 753
Avots: EH I, 753
lielamāte
lieldiene
‡ lìeldìene 2 Auleja, Bērzgale, Daudzese, Oknist, Sonnaxt, Zvlrgzdine, lìeldìenes 2 Borchow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt, Ostern: lieldienē, kad dzied ... Pas. IV, 150 (aus Domopol). atiet lieldiene ..., ze̦lta uolas mē̦tādama BW. 32238.
Avots: EH I, 754
Avots: EH I, 754
lielgabalis
lielība
lielisks
liẽlisks,
1): gross (vom Wuchs)
Kaltenbr. (mit ìe 2 ); ‡
3) der Grösse wegen ungewandt od. unbequem
Oknist: jis ir cieši l.: jā (= viņa)nevar pie tāda darba laist.
Avots: EH I, 754
1): gross (vom Wuchs)
Kaltenbr. (mit ìe 2 ); ‡
3) der Grösse wegen ungewandt od. unbequem
Oknist: jis ir cieši l.: jā (= viņa)nevar pie tāda darba laist.
Avots: EH I, 754
lielīt
lielumai
‡ lielumai (Adv.) Oknist n. FBR. XV, 183. in der Hauptsache, zum grössten Teil: darbs l. jau padarīts.
Avots: EH I, 755
Avots: EH I, 755
liepkaulis
lieps
lieps: auch (mit ìe 2 ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Auleja, (neben liepa ) Heidenfeld: liepa galds Skaista n. FBR. XV, 53. liepa laivu BW. 13595, 26. In Gr.- Buschh. und Oknist lìepa 2 "die Linde" neben lìeps 2 "eine kleinere Linde, aus deren Borke Bast gewonnen wird".
Avots: EH I, 756
Avots: EH I, 756
lierceļš
liesēt
liesma
liess
liests
lietonis
lietuonis: auch Bers., Pas. IX, 451; XI, 271, (mit ìe 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Skaista, Zvirgzdine, (liêtuons 2 ) Seyershof.
Avots: EH I, 758
Avots: EH I, 758
lievinis
līg
līkāns
lìkãns,
4): aužuot lietuo četrus lîkãnus 2 (gewisse Bestandteile des Webstuhls):
minuot paminas, tie paceļ un nuolaiž veldenes ar nītīm Ramkau; ‡
5) eine Holzstange, deren dickeres Ende gekrümmt ist und auf der man auf Wiesen Heuhaufen transportiert
Oknist n. Ceļi VIII, 186 f. (mit Abbildung); ‡
6) etwas Gekritzeltes
Druw.: pietriept pilnu burtnīcu visādiem līkāniem.
Avots: EH I, 748
4): aužuot lietuo četrus lîkãnus 2 (gewisse Bestandteile des Webstuhls):
minuot paminas, tie paceļ un nuolaiž veldenes ar nītīm Ramkau; ‡
5) eine Holzstange, deren dickeres Ende gekrümmt ist und auf der man auf Wiesen Heuhaufen transportiert
Oknist n. Ceļi VIII, 186 f. (mit Abbildung); ‡
6) etwas Gekritzeltes
Druw.: pietriept pilnu burtnīcu visādiem līkāniem.
Avots: EH I, 748
līksts
I lìksts, -s (unter lìkste I),
1): šaut ar lìksti 2 (Bogen)
Oknist; lìkstiņa 2 Sonnaxt, ein krummer Stab zum Bänderweben (ehemals);
2): auch (Wiegenstange)
Bērzgale, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, (gen. pl. lìkšķu 2 ) Saikava, (mit î 2 ) AP., Ramkau, Salis;
3): auch (mit ì 2 ) Oknist; "kuociņš, kuo pļaujuot rudzus u. c. piesien gaŗkāta izkaptij" (mit ì 2 ) Gr.- Buschh.
Avots: EH I, 749
1): šaut ar lìksti 2 (Bogen)
Oknist; lìkstiņa 2 Sonnaxt, ein krummer Stab zum Bänderweben (ehemals);
2): auch (Wiegenstange)
Bērzgale, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, (gen. pl. lìkšķu 2 ) Saikava, (mit î 2 ) AP., Ramkau, Salis;
3): auch (mit ì 2 ) Oknist; "kuociņš, kuo pļaujuot rudzus u. c. piesien gaŗkāta izkaptij" (mit ì 2 ) Gr.- Buschh.
Avots: EH I, 749
līkt
II lĩkt: auch Behnen, Bixten, Frauenb., Kal., OB., Rutzau, Selg., Siuxt, Strasden, Wandsen, (mit ì ) C., (mit ì 2 ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Saikava, Sessw., (mit î 2 ) Jürg., Lems., Mesoten, N.-Peb., Puhren; in Lems. danenen lîgums 2 mit g!
Avots: EH I, 750
Avots: EH I, 750
līkums
lĩkums: auch Ahs., Behnen, Dunlka, (mit ì 2 ) Oknist; līkumi Siuxt, = de̦ramdiena, Verdingungstag.
Avots: EH I, 750
Avots: EH I, 750
linaite
linaite (unter linaita),
1): auch Gr.Buschh., Kaltenbr., Oknist, Pilda, Saikava, Soņnaxt, Warkl.; ‡
2) auf einer
linaite 1 gemähtes Heu Warkl.: linaiti guovls labi ē̦d.
Avots: EH I, 742
1): auch Gr.Buschh., Kaltenbr., Oknist, Pilda, Saikava, Soņnaxt, Warkl.; ‡
2) auf einer
linaite 1 gemähtes Heu Warkl.: linaiti guovls labi ē̦d.
Avots: EH I, 742
lindrakli
lini
lini: gen. plur. liņu BW. 16523, Demin. linītis auch BW. 32556, Lubn., Ramkau; zaķa lini Ramkau, bryum caespiticum. puķu liniņš Oknist, linum grandiflorürn; eine linaria. - "lini nāk ārā" (s. ME. II, 472) nach einer Mitteilung vön Apsišu Jēkabs "tikai nuo mārka".
Avots: EH I, 743
Avots: EH I, 743
lints
lints, -s: mit iñ Ruhental,
3): auch (mit ìn 2 ) Erlaa, (mit in̂ 2 ) Ramkau; zwei zusammengeschobene Darrbalken und das darauf aufgeschichtete Getreide
(mit ìn 2 ) Warkl.; éin Darrbalken und das darauf aufgeschichtete Getreide (mit ìn 2 ) Kaltenbr., Oknist; "kārts rijas ārduos" Wessen;
4): salmu jumtu jumjuot, sāk jumt nuo apakšas uz augšu zināma platuma juoslu (lin̂ti 2 ), cik cilvē̦ks var pārsniegt ar ruoku; kad viena l. jumta līdz kuorai, tad atkal nuo apakšas sāk uotru linti jumt Ramkau.
Avots: EH I, 743
3): auch (mit ìn 2 ) Erlaa, (mit in̂ 2 ) Ramkau; zwei zusammengeschobene Darrbalken und das darauf aufgeschichtete Getreide
(mit ìn 2 ) Warkl.; éin Darrbalken und das darauf aufgeschichtete Getreide (mit ìn 2 ) Kaltenbr., Oknist; "kārts rijas ārduos" Wessen;
4): salmu jumtu jumjuot, sāk jumt nuo apakšas uz augšu zināma platuma juoslu (lin̂ti 2 ), cik cilvē̦ks var pārsniegt ar ruoku; kad viena l. jumta līdz kuorai, tad atkal nuo apakšas sāk uotru linti jumt Ramkau.
Avots: EH I, 743
ļipa
ļipa,
1): auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 28, Heidenfeld, Oknist, Saikava; dabūsi licienu pa ļipu (den Hinteren)
Diet. nuoķert aiz ļipas Siuxt "sarunā uztvert kādus atsevišķus vārdus". turēt aiz ļipas ebenda, auf einer Forderung bestehen: ve̦cais tur šuo aiz ļipas ciet, un bija jāsamaksā viss parāds. ļipu sist Diet., ein Schnippchen schlagen. zaķa ļ. Sonnaxt; eine gewisse Sumpfpflanze (spilva);
3): "ce̦pures nags" Assiten; ‡
6) krē̦sla ļ. Oknist, die Rücklehne eines Stuhles;
‡
7) der Hacken eines Strumpfes während des Strickens
Saikava.
Avots: EH I, 773
1): auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 28, Heidenfeld, Oknist, Saikava; dabūsi licienu pa ļipu (den Hinteren)
Diet. nuoķert aiz ļipas Siuxt "sarunā uztvert kādus atsevišķus vārdus". turēt aiz ļipas ebenda, auf einer Forderung bestehen: ve̦cais tur šuo aiz ļipas ciet, un bija jāsamaksā viss parāds. ļipu sist Diet., ein Schnippchen schlagen. zaķa ļ. Sonnaxt; eine gewisse Sumpfpflanze (spilva);
3): "ce̦pures nags" Assiten; ‡
6) krē̦sla ļ. Oknist, die Rücklehne eines Stuhles;
‡
7) der Hacken eines Strumpfes während des Strickens
Saikava.
Avots: EH I, 773
līst
lìst: prs. lienu auch Lesten, Salis, Seyershof, Wolm., liedu = auch Heidenfeld, līnu - Lubn., Oknist, Sonnaxt,
2): vai šiem ar lied (schmeckt)?
Heidenfeld;
3): auch Heidenfeld; ‡
4) Platz finden,
ìetilpt: tur divi pūri līda Kaltenbr. Refl. -tiês: blakts lienas cilvē̦kam klāt Salis. pa sē̦tsapakšu lienas zirgs cauri Seyershof; sich aufdrängen Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.: l. kam virsā Bērzgale. līnas pi bārinīša, ka tūleņ pre̦cē̦tuos Pas. III, 42. miegs lienas Auleja.
Avots: EH I, 751
2): vai šiem ar lied (schmeckt)?
Heidenfeld;
3): auch Heidenfeld; ‡
4) Platz finden,
ìetilpt: tur divi pūri līda Kaltenbr. Refl. -tiês: blakts lienas cilvē̦kam klāt Salis. pa sē̦tsapakšu lienas zirgs cauri Seyershof; sich aufdrängen Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.: l. kam virsā Bērzgale. līnas pi bārinīša, ka tūleņ pre̦cē̦tuos Pas. III, 42. miegs lienas Auleja.
Avots: EH I, 751
līt
lît: prs. (III p.) lij auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Krāslava, Oknist, Sonnaxt, Stockmannshof, Wessen;
1): rudeņuos līst (fallen)
zvaigznes Stenden;
2): sāk gāzt l., un gāž l. visu dienu (von starkem Regen)
Frauenb.
Avots: EH I, 751
1): rudeņuos līst (fallen)
zvaigznes Stenden;
2): sāk gāzt l., un gāž l. visu dienu (von starkem Regen)
Frauenb.
Avots: EH I, 751
līts
lîts: auch Aulela, Borchow, Daudsewas, Fast., Gr.-Buschh.,. Grosdohn, Kaltenbr., Kalz., Kokn., Krāslava, Kreuzb., Laud., Lubn., Marzen, Nerft, Odsen, Pilda, Saikava, Schwanb., Selb., Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Welonen, Zvirgzdiņe, (n. Manz. Lettus) Wallhof; in KatrE und Oknist - ein i- Stamm; lîti staigā vis˙aplīk Gr.-Buschh. līteņš lija BW. 19376 (aus Lixna und Višķi). lij, lītiņ! 14371 (aus Odensee). smalka līts pielijuse 3036, 1 var. (aus KatrE.).
Avots: EH I, 751
Avots: EH I, 751
lizga
lizgāt
lobt
luôbt,
2): auch Auleja, Frauenb., Oknist, Saikava; in Auleja auch von anderen eilig verrichteten Tätigkeiten (schnellem Arbeiten, Essen u. a.);
4): auch Bērzgale, Kaltenbr., Sonnaxt, Wessen. Refl. -tiês,
2): auch Kaltenbr., Lixna, Oknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit ùo 2 ) Bērzgale, Līvāni: grib sagūt tās pīles, bet jam neluobjas Pas. XII, 165. vai man luobsies tie IX, 412. Zu luôbt 3 vgl. Fraenkel KZ. LXIII, 105.
Avots: EH I, 765
2): auch Auleja, Frauenb., Oknist, Saikava; in Auleja auch von anderen eilig verrichteten Tätigkeiten (schnellem Arbeiten, Essen u. a.);
4): auch Bērzgale, Kaltenbr., Sonnaxt, Wessen. Refl. -tiês,
2): auch Kaltenbr., Lixna, Oknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit ùo 2 ) Bērzgale, Līvāni: grib sagūt tās pīles, bet jam neluobjas Pas. XII, 165. vai man luobsies tie IX, 412. Zu luôbt 3 vgl. Fraenkel KZ. LXIII, 105.
Avots: EH I, 765
loceklis
lùoceklis, lùocêklis C., PS., lùocîklis, knis">luoceknis Stom.,
1) das Glied, Gelenk:
visi luocekļi man nuotirpst. jāatstaipa luocekļi [KL]. pirmais, uotrais, trešais ticības luoceklis, der erste, zweite, dritte Glaubensartikel;
2) das Mitglied:
biedrības, tiesas luoceklis. In dieser Bedeutung neuerdings auch ein Feminium luocekle gebildet, Mitglied weibl. Geschlechts: biedrības luocekle A. XII, 710. Zu lùocît.
Avots: ME II, 522
1) das Glied, Gelenk:
visi luocekļi man nuotirpst. jāatstaipa luocekļi [KL]. pirmais, uotrais, trešais ticības luoceklis, der erste, zweite, dritte Glaubensartikel;
2) das Mitglied:
biedrības, tiesas luoceklis. In dieser Bedeutung neuerdings auch ein Feminium luocekle gebildet, Mitglied weibl. Geschlechts: biedrības luocekle A. XII, 710. Zu lùocît.
Avots: ME II, 522
locītuve
lodēt
ļodzīt
ļuôdzît: auch Oknist. Refl. -tiês,
1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.
Avots: EH I, 775
1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.
Avots: EH I, 775
loks
I lùoks,
1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;
2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;
3): ratu luoki BW. 20227;
7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"
Avots: EH I, 767
1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;
2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;
3): ratu luoki BW. 20227;
7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"
Avots: EH I, 767
loms
luõms (unter luõma),
1): zvejniekam luomu spriest BW. 30923. augstais l. ir tāds, kur vadum ir piecas sešas kailes katrā pusē; šuo vadu me̦t tālāk nuo krasta nekâ ze̦muo luomu (tādu, kur vadum katrā pusē divas trīs kailes) Kaugurciems. tur luoma augstumā un platumā ir smilšu jūŗa Bigauņc. 33; "vieta, kur vadu ve̦lk" Salis;
2): kaķim labs l. gadījies: nuoķēris peli Seyershof;
3): labību kulā kraun luômā Oknist; Abteil eines Zaunes von einem Zaunpfahl (resp. einem Paar Zaunpfähle) bis zum andern
(mit uô ) Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Warkl., (mit ùo 2 ) Meselau, (mit uo) PV., Wessen; "(kuoka) slaidums" (?) Kaltenbr. (mit uô ): cē̦rtuot grābeklim kātu, jāraugās, ka eglītes l. nebūtu līks; "dzijas gaŗums starp diviem me̦siuvju kuokiem" (mit uô ) Kaltenbr.: es jau vienu luômu (= palaidienu 3) nuoaudu Heidenfeld, Lubn., Mesoten, Saikava, Sessw.; ein Stück, Abteil (mit uô ) Sonnaxt: vienu luômu kājām gāju Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine Reihe von Gebäuden unter einem Dach Bērzgale (mit uô ): kārmu l.;
4): vienu lõmu spīdējā saule, uotru - lija Seyershof. varēja kādu gaŗāku vai īsāku luomiņu būt mierā Janš. Līgava II, 289;
5): šuodien zvejā nav luôma (Erfolg)
Warkl.; ‡
7) "?": meita nuokrituse nuo luôma Oknist, hat ein uneheliches Kind bekommen.
Zur Bed. 3 vgl. auch li. lúomas Tiž. I, 404.
Avots: EH I, 767
1): zvejniekam luomu spriest BW. 30923. augstais l. ir tāds, kur vadum ir piecas sešas kailes katrā pusē; šuo vadu me̦t tālāk nuo krasta nekâ ze̦muo luomu (tādu, kur vadum katrā pusē divas trīs kailes) Kaugurciems. tur luoma augstumā un platumā ir smilšu jūŗa Bigauņc. 33; "vieta, kur vadu ve̦lk" Salis;
2): kaķim labs l. gadījies: nuoķēris peli Seyershof;
3): labību kulā kraun luômā Oknist; Abteil eines Zaunes von einem Zaunpfahl (resp. einem Paar Zaunpfähle) bis zum andern
(mit uô ) Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Warkl., (mit ùo 2 ) Meselau, (mit uo) PV., Wessen; "(kuoka) slaidums" (?) Kaltenbr. (mit uô ): cē̦rtuot grābeklim kātu, jāraugās, ka eglītes l. nebūtu līks; "dzijas gaŗums starp diviem me̦siuvju kuokiem" (mit uô ) Kaltenbr.: es jau vienu luômu (= palaidienu 3) nuoaudu Heidenfeld, Lubn., Mesoten, Saikava, Sessw.; ein Stück, Abteil (mit uô ) Sonnaxt: vienu luômu kājām gāju Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine Reihe von Gebäuden unter einem Dach Bērzgale (mit uô ): kārmu l.;
4): vienu lõmu spīdējā saule, uotru - lija Seyershof. varēja kādu gaŗāku vai īsāku luomiņu būt mierā Janš. Līgava II, 289;
5): šuodien zvejā nav luôma (Erfolg)
Warkl.; ‡
7) "?": meita nuokrituse nuo luôma Oknist, hat ein uneheliches Kind bekommen.
Zur Bed. 3 vgl. auch li. lúomas Tiž. I, 404.
Avots: EH I, 767