Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gale' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gale' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)
bezgale
bezgale,
1) Laserkraut, weisse Hirschwurz (Laserpitium latifolium),
[li. begalys dass.], auch guovju zāle, rūgtā sakne, bezgala sakne genannt Konv. 2 , Ein. III, 159;
2) der Blinddarm, Mastdarm
[Sessau], Gr. -Essern, Grünh.;
3) eine Plappertasche
A. X, 2, 536.
Avots: ME I, 283
1) Laserkraut, weisse Hirschwurz (Laserpitium latifolium),
[li. begalys dass.], auch guovju zāle, rūgtā sakne, bezgala sakne genannt Konv. 2 , Ein. III, 159;
2) der Blinddarm, Mastdarm
[Sessau], Gr. -Essern, Grünh.;
3) eine Plappertasche
A. X, 2, 536.
Avots: ME I, 283
diengale
‡ diengale (li. diengalė "eine Alte"), das Femininum zu diengalis 1: būda ... bijusi ... jau pēdējā d. Janš. Bandavā I, 11 (s. auch ebenda 9). rija ... ve̦ca diengale jau ir Dzimtene III 2 , 241,
Avots: EH I, 327
Avots: EH I, 327
gale
galenes
galenes,
1): (=gala pakulas Salisb. oder galu p.) auch AP.; Frauenb., Ramkau; ‡
2) die am meisten entfernten Wiesen
Stuhrhof: mērīja pļavas; man iekrita pašas galenes.
Avots: EH I, 379
1): (=gala pakulas Salisb. oder galu p.) auch AP.; Frauenb., Ramkau; ‡
2) die am meisten entfernten Wiesen
Stuhrhof: mērīja pļavas; man iekrita pašas galenes.
Avots: EH I, 379
galenes
galenes, Pl. t., die Hede, "tie atkritumi, kas mīstuot nuokrīt zemē, un kuo salasa un pārmīsta" Siuxt, Salisb.; = galu pakulas, t. i. rupjas, pirmās nuosukātās pakulas Lasd. n. A. XII, 948.
Avots: ME I, 591
Avots: ME I, 591
galenis
galenis
galenis [Bers., galē̦ns Rutzau],
1) das Ende eines Brotlaibs
Lasd., Bers., A. XII, 948;
2) ein Stück Weges:
es gāju tādu gale̦nu LP. VII, 1046 [aus der kur. Nehrung].
Avots: ME I, 591
1) das Ende eines Brotlaibs
Lasd., Bers., A. XII, 948;
2) ein Stück Weges:
es gāju tādu gale̦nu LP. VII, 1046 [aus der kur. Nehrung].
Avots: ME I, 591
galeniski
galeniski
kregale
kre̦gale od. * kre̦galis, der Raum unter dem vorsprinngenden Dache: paspārni pie mājām ve̦ci ļaudis sauc par kre̦gali jeb pažuobeli Burtn. [Aus * kre̦k(l) - gal -? In diesem Falle zu li. krẽklas "стропило", wozu poln. krokiew "Dachsparren" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 621.]
Avots: ME II, 270
Avots: ME II, 270
Latgale
Latgale*, Lettgallen. Mit dem Namen Latgale (vgl. aruss. Лотыгола) wird neuerdigs das ehemalige "Polnisch-Livland" benannt.
Avots: ME II, 425
Avots: ME II, 425
mangale
mangale,
1): auch (mit añ ) Seyershof ("apaļš buomītis, kur uztin vadmalu pēc velšanas): rullē Māras rullītī, kur deviņas mangalītes BW. 34043, 8. abi staigā ... ar vabas mangali uz kamieša Janš. Līgava I, 231; ‡
2) eine kleine hülzerne Stampfe (Küchengerät)
Wain.; ‡
3) der Kolben an Pflanzen
(mit añ ) Salisb.
Avots: EH I, 782
1): auch (mit añ ) Seyershof ("apaļš buomītis, kur uztin vadmalu pēc velšanas): rullē Māras rullītī, kur deviņas mangalītes BW. 34043, 8. abi staigā ... ar vabas mangali uz kamieša Janš. Līgava I, 231; ‡
2) eine kleine hülzerne Stampfe (Küchengerät)
Wain.; ‡
3) der Kolben an Pflanzen
(mit añ ) Salisb.
Avots: EH I, 782
mangale
mangale, die Kleiderrolle Neik. n. U., Apšclems. [Nebst li. mañgalis zunächst aus d. Mangel.]
Avots: ME II, 560
Avots: ME II, 560
nogale
nuogale,
1) das Ende:
[skuola pašā pagasta nuogalē Bauske]; zemes nuogale, die Landspitze Dr.;
[2) "der Gipfel":
kalna nuogale Bers.].
Avots: ME II, 783
1) das Ende:
[skuola pašā pagasta nuogalē Bauske]; zemes nuogale, die Landspitze Dr.;
[2) "der Gipfel":
kalna nuogale Bers.].
Avots: ME II, 783
pagale
pagale,
1): kâ p. sprakšķē̦dama BW. 9807. vēl viena p. pę̄rnās malkas 25969;
2): slinks kâ p. Wessen. grē̦ku p., ein Ungläubiger
Kand.; "me̦lns grauds" Mar.: mieži jāsēj jaunā mēnesī, tad neaug pagales.
Avots: EH II, 132
1): kâ p. sprakšķē̦dama BW. 9807. vēl viena p. pę̄rnās malkas 25969;
2): slinks kâ p. Wessen. grē̦ku p., ein Ungläubiger
Kand.; "me̦lns grauds" Mar.: mieži jāsēj jaunā mēnesī, tad neaug pagales.
Avots: EH II, 132
pagale
pagale, [bei Manz. auch dat. pl. pagaļiems] (vgl. li. pagalỹs "Holzscheit"),
1) das Holzscheit:
viena pagale vien nedęg. nuo pagales arī luode izskrej. [elles pagaļiems palikt būs Manz. Post. II, 183];
2) zur Bezeichnung von etwas Minderwertigem, auch als Schimpfwort:
tam tā plintes pagale vienmē̦r ple̦cuos stāv JU. kuo tu, pagale! Purap. Wohl zu gals "Ende"·, [li. gãlas "ein längeres Stück Holz"; oder zu čech. hůl "Stab, Stock", r. голья, arm. kołr "Zweig" (vgl. le. pazaris)?].
Avots: ME III, 26
1) das Holzscheit:
viena pagale vien nedęg. nuo pagales arī luode izskrej. [elles pagaļiems palikt būs Manz. Post. II, 183];
2) zur Bezeichnung von etwas Minderwertigem, auch als Schimpfwort:
tam tā plintes pagale vienmē̦r ple̦cuos stāv JU. kuo tu, pagale! Purap. Wohl zu gals "Ende"·, [li. gãlas "ein längeres Stück Holz"; oder zu čech. hůl "Stab, Stock", r. голья, arm. kołr "Zweig" (vgl. le. pazaris)?].
Avots: ME III, 26
pagalem
spangales
staigale
stangales
stàngales 2 schmale (enge) Hosen Laud., Bers.; skruoderis izniekuojis drēbi un izšuvis bikses puikam kâ stangales.
Avots: ME III, 1044
Avots: ME III, 1044
stengales
vangale
vangale,
1): ruļļu kuoku, kam deviņas vangalītes BW. 34043, 16;
3): uozuola v. kājstarpī BW. 34805.
Avots: EH II, 756
1): ruļļu kuoku, kam deviņas vangalītes BW. 34043, 16;
3): uozuola v. kājstarpī BW. 34805.
Avots: EH II, 756
vangale
vangale,
1) vañgale Adiamünde, Auermünde, Behnen, Bixten, Dahlen, Fockenhof, Frauenb., Grenzhof, Hofzumberge, Katlekaln, Mitau, MSil., Nitau, Pankelhof, Schibbenhof, Schlock, Schnikkern, Segew., Siuxt, Tuckum, Ukri, Wolm., vangale Biel. n. U., Dr., Wirgin., vañgalis A.-Bergfried, Bauske, Dond., Grünwald, Gr.-Sessau, vangals L., Biel. n. U., vangals Mag.II, 3, 73, Zaravič, Plur. vañgales Kalnazeem, vañgaļi N.-Bergfried, vangaļa kuoks Etn. III, 189, das Mangelholz, Rollholz (auch zusammen mit dem dazu gehörenden Brett;
Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 443): ar vangali veļu vangalē;
2) "kuoks, uz kuŗa uztin drēbes" Borchow: vangale nuoausta aude̦kla uztīšanai Konv. l 300;
3) vañgale AP., Arrasch, C., Drosth., Jürg., Lenzenhof, MSil., Nötk., Ronneb., Rosenbeck, Sepkull, Serben, Tuckum, Wolmarshof, vàngale 2 Golg., Sessw., Vīt., vangale U.,Kalzenau, vañgala Wolmarshof, vañgalis Dond., Grünwald, vàngalis 2 Neugut, vangals U., Grünwald, Plur. vàngales 2 (?) Bers., der Knüppel, der dem Hunde an den Hals gehängt wird;
4) ein an einem Ende sich verjüngender Holzpflock zum Eintreiben von Pfählen
Frauenb., (mit añ ) Gaicken, Mitau, Neuenb., Schlock, Schrunden; ein Knüppel: zirgus kūla ar uozuola vangaliem BW. 12730, 7. vilks uzšāvis asti tik stāvi kâ vangali LP. VII, 903;
5) eine hölzerne Stampfe für Kartoffelpüree
(vañgale) Frauenb., Wain., (vangalis) Wain.;
6) "kuoks, ar kuo nuostrīķē labības pūru" Ronneb.;
7) der Klöppel des Dreschflegels
Bielenstein Holzb. 509 (mit Abbild.);
8) der Schwengel am Wagen
(mit àn 2 ) Sessw.; "vērdzele" A.-Schwanb.;
9) das männliche Glied
N.-Sessau n. U.;
10) typha latifolia Bauenhof;
11) "velējamā vāle" Fehteln. Dissimiliert aus mangale?
Avots: ME IV, 471
1) vañgale Adiamünde, Auermünde, Behnen, Bixten, Dahlen, Fockenhof, Frauenb., Grenzhof, Hofzumberge, Katlekaln, Mitau, MSil., Nitau, Pankelhof, Schibbenhof, Schlock, Schnikkern, Segew., Siuxt, Tuckum, Ukri, Wolm., vangale Biel. n. U., Dr., Wirgin., vañgalis A.-Bergfried, Bauske, Dond., Grünwald, Gr.-Sessau, vangals L., Biel. n. U., vangals Mag.II, 3, 73, Zaravič, Plur. vañgales Kalnazeem, vañgaļi N.-Bergfried, vangaļa kuoks Etn. III, 189, das Mangelholz, Rollholz (auch zusammen mit dem dazu gehörenden Brett;
Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 443): ar vangali veļu vangalē;
2) "kuoks, uz kuŗa uztin drēbes" Borchow: vangale nuoausta aude̦kla uztīšanai Konv. l 300;
3) vañgale AP., Arrasch, C., Drosth., Jürg., Lenzenhof, MSil., Nötk., Ronneb., Rosenbeck, Sepkull, Serben, Tuckum, Wolmarshof, vàngale 2 Golg., Sessw., Vīt., vangale U.,Kalzenau, vañgala Wolmarshof, vañgalis Dond., Grünwald, vàngalis 2 Neugut, vangals U., Grünwald, Plur. vàngales 2 (?) Bers., der Knüppel, der dem Hunde an den Hals gehängt wird;
4) ein an einem Ende sich verjüngender Holzpflock zum Eintreiben von Pfählen
Frauenb., (mit añ ) Gaicken, Mitau, Neuenb., Schlock, Schrunden; ein Knüppel: zirgus kūla ar uozuola vangaliem BW. 12730, 7. vilks uzšāvis asti tik stāvi kâ vangali LP. VII, 903;
5) eine hölzerne Stampfe für Kartoffelpüree
(vañgale) Frauenb., Wain., (vangalis) Wain.;
6) "kuoks, ar kuo nuostrīķē labības pūru" Ronneb.;
7) der Klöppel des Dreschflegels
Bielenstein Holzb. 509 (mit Abbild.);
8) der Schwengel am Wagen
(mit àn 2 ) Sessw.; "vērdzele" A.-Schwanb.;
9) das männliche Glied
N.-Sessau n. U.;
10) typha latifolia Bauenhof;
11) "velējamā vāle" Fehteln. Dissimiliert aus mangale?
Avots: ME IV, 471
vargales
‡ vargales A.-Schwanb., die Orgel einer katholischen Kirche. Aus varganes und ẽrģeles kontaminiert.
Avots: EH II, 757
Avots: EH II, 757
vērgale
vē̦rgale,
1) eine Vierteltonne
L., U.;
2) das hervorragende Ende eines Streckbalkens
Kurl. n. U. In der Bed. 2 als vẽ̦rbaļķa gals aufzufassen? In der Bed. 1 dissimiliert aus *vē̦rbale (vgl. vē̦rbule)?
Avots: ME IV, 561
1) eine Vierteltonne
L., U.;
2) das hervorragende Ende eines Streckbalkens
Kurl. n. U. In der Bed. 2 als vẽ̦rbaļķa gals aufzufassen? In der Bed. 1 dissimiliert aus *vē̦rbale (vgl. vē̦rbule)?
Avots: ME IV, 561
viengale
‡ viêngale A.-Schwanb., ein Baumstamm, dessen, Enden von einer sehr ungleichen Dicke sind.
Avots: EH II, 795
Avots: EH II, 795
Zemgale
Šķirkļa skaidrojumā (1219)
aizkautrēties
‡ àizkautrêtiês, zuwider werden: ēdiens pašiem aizkautrējies A. Erss Vecā Latgale 84. Hier S. 93 auch ein Verbalnomen dazu: ēdiena aizkautriens (Neologismus?).
Avots: EH I, 29
Avots: EH I, 29
aizvājēt
àizvâjêt Trik., mager werden: aizvājējis sivē̦ns. Anna pati reiz sagura un aizvājēja A. Erss Vecā Latgale 93.
Avots: EH I, 61
Avots: EH I, 61
akles
akles: nom. s. akle Auleja, nom. s. aklis Linden ("ein Unkraut"), AP., Heidenfeld, Oknist (galeopsis) Orellen, Ramkau (galeopsis speciosa), Ruj., Saikava (galeopsis tetrahit L.); baltie aklīši, lamium album Ulanowska Łotysze 100.
Avots: EH I, 66
Avots: EH I, 66
akles
akles, akļi, Taubnesseln Mag. III, 1, 87. izmin akļus! BW. 32560, 7; sarkanie akļi "galeopsis ladanum", dze̦ltānie a. "g. versicolor" [= li. ãklès resp. ãkliai "galeopsis"; zu akls 3, vgl. aklās nātres dass.].
Avots: ME I, 62
Avots: ME I, 62
akls
akls (li. ãklas), blind, [zu li. apàkti, blind werden; nach Būga KSn. I, 268 zu li. akìs "Auge" usw.], des Lichtes antbehrend:
1) nicht sehend, blind;
a) leiblich:
lūkuojies tautu dē̦ls, ne aklām actiņām BW. 10215. Sprw. tas atgadījās tā, kā aklai vistai miežu grauds. akls aklam ceļu rāda; abi iekrīt grāvī. turpat ir, bet nere̦dz, kā akls. vai tu akls, ka neredzi? Als Interjection aber drückt vai akls! auch vai akls! Überraschung, Erstaunen aus: vai akls! vecenei nu tāds prieks! LP. VI, 136. vai akls! šie nu ar atplēš mutes, kuo nu darīšuot? LP. IV, 219. aklais dundurs, aklās spāres, aklie, auch Subst. akli, kleine Bremsen, die nach der weitverbreiteten Vorstellung vieler Völker als blind bezeichnet werden: dievs salasījis visus uodus, dundurus, spindzeles, akluos, mušas LP. V, 179. ak tu aklā muša! ein Schimpfwort, etwa: ach du Schafskopf!
b) geistig blind:
akla kaislība, blinde Leidenschaft, akli citiem se̦kuot, blind, ohne Überzeugung folgen; aklas pūles (Mēlgalis), blinder Eifer, vergebliche Mühe;
2) lichtlos, finster, dunkel:
akls mežs, dichter, dunkler Wald; aklajā biezumā, im dichten Dickicht; akla tumsa A. XIII, 135, blinde Finsternis, akla nakts, blinde Nacht. pielīst pa akluo pusi, auf dem Schleichwege, heimlich sich nähern, das Gesetz umgehend. puisis arvienu mācējis izluocīties pa akluo pusi LP. IV, 110, der Bursch habe stets ein Hinterpförtchen gefunden. tu aklā nelaimē iestigi LP. IV, 140, du hast dich in jähes (ungesehenes) Verderben gestürzt. viņš nerādās ne akls, er denkt nicht daran, zu erscheinen, eig. wohl: er erscheint nicht einmal dunkel. nenāks ne akls kāds uz manu pusi, niemand wird sich sicherlich mir nähern Alm. Die Dunkelheit ist vielfach durch die Dichtheit des Gegenstandes bedingst. Ganz besonders in den Vordergrund tritt der Begriff der Dichtheit in akls tīkls = biezs tīkls, engmaschiges Netz. linums (das Gemäsch des Netzes) ir skaidrāks, ja vada acis ir lielākas, un aklāks, ja acis mazākais Etn. II, 105;
3) nur dem Schein und nicht dem Wesen nach gleichend, blind, taub, falsch:
aklās nātres, Nesseln, denen das wesentliche Merkmal der eigentlichen (das Brennen) abgeht, taube Neseln, Hohlzahn (Galeopsis L.) RKr. II, 71; Mag. IV, 2, 55. akli (Var.: sausi) kārkli BW. 12076, 4; 12224, 1, Weiden, die nicht recht grünen. es nee̦smu ne akla graša vē̦rts viņa acīs, in seinen Augen bin ich nicht einmal einen Heller (eig. einen falschen Groschen) wert. mirt akluo badu, Hunger u. Not leiden Sessw. barības maz, luopiem aklais bads JK.
Kļūdu labojums:
lūkuojies = lūkuojies,
Subst. akli = Subst. akli (?) U.
Neseln = Nesseln
izmetams (zu streichen) RKr. II, 71;
Avots: ME I, 63
1) nicht sehend, blind;
a) leiblich:
lūkuojies tautu dē̦ls, ne aklām actiņām BW. 10215. Sprw. tas atgadījās tā, kā aklai vistai miežu grauds. akls aklam ceļu rāda; abi iekrīt grāvī. turpat ir, bet nere̦dz, kā akls. vai tu akls, ka neredzi? Als Interjection aber drückt vai akls! auch vai akls! Überraschung, Erstaunen aus: vai akls! vecenei nu tāds prieks! LP. VI, 136. vai akls! šie nu ar atplēš mutes, kuo nu darīšuot? LP. IV, 219. aklais dundurs, aklās spāres, aklie, auch Subst. akli, kleine Bremsen, die nach der weitverbreiteten Vorstellung vieler Völker als blind bezeichnet werden: dievs salasījis visus uodus, dundurus, spindzeles, akluos, mušas LP. V, 179. ak tu aklā muša! ein Schimpfwort, etwa: ach du Schafskopf!
b) geistig blind:
akla kaislība, blinde Leidenschaft, akli citiem se̦kuot, blind, ohne Überzeugung folgen; aklas pūles (Mēlgalis), blinder Eifer, vergebliche Mühe;
2) lichtlos, finster, dunkel:
akls mežs, dichter, dunkler Wald; aklajā biezumā, im dichten Dickicht; akla tumsa A. XIII, 135, blinde Finsternis, akla nakts, blinde Nacht. pielīst pa akluo pusi, auf dem Schleichwege, heimlich sich nähern, das Gesetz umgehend. puisis arvienu mācējis izluocīties pa akluo pusi LP. IV, 110, der Bursch habe stets ein Hinterpförtchen gefunden. tu aklā nelaimē iestigi LP. IV, 140, du hast dich in jähes (ungesehenes) Verderben gestürzt. viņš nerādās ne akls, er denkt nicht daran, zu erscheinen, eig. wohl: er erscheint nicht einmal dunkel. nenāks ne akls kāds uz manu pusi, niemand wird sich sicherlich mir nähern Alm. Die Dunkelheit ist vielfach durch die Dichtheit des Gegenstandes bedingst. Ganz besonders in den Vordergrund tritt der Begriff der Dichtheit in akls tīkls = biezs tīkls, engmaschiges Netz. linums (das Gemäsch des Netzes) ir skaidrāks, ja vada acis ir lielākas, un aklāks, ja acis mazākais Etn. II, 105;
3) nur dem Schein und nicht dem Wesen nach gleichend, blind, taub, falsch:
aklās nātres, Nesseln, denen das wesentliche Merkmal der eigentlichen (das Brennen) abgeht, taube Neseln, Hohlzahn (Galeopsis L.) RKr. II, 71; Mag. IV, 2, 55. akli (Var.: sausi) kārkli BW. 12076, 4; 12224, 1, Weiden, die nicht recht grünen. es nee̦smu ne akla graša vē̦rts viņa acīs, in seinen Augen bin ich nicht einmal einen Heller (eig. einen falschen Groschen) wert. mirt akluo badu, Hunger u. Not leiden Sessw. barības maz, luopiem aklais bads JK.
Kļūdu labojums:
lūkuojies = lūkuojies,
Subst. akli = Subst. akli (?) U.
Neseln = Nesseln
izmetams (zu streichen) RKr. II, 71;
Avots: ME I, 63
apdegt
apdegt, intr.,
1) ringsumher anbrennen, Brandwunden bekommen;
es parušināju apde̦gušās pagales Aps. IV, 6;
2) versengt werden:
apde̦guse zāle LP. VII, 339;
3) einbrennen, von der Sonne gebräunt werden:
viņš ieskatās savas sievas saulē apde̦gušā ģīmī Blaum.;
4) abbrennen, durch Feuer beraubt werden, verarmen:
nav vairs ne skalgana, tā apde̦guši LP. VI, 148, es ist kein Pergel mehr vorhanden, so abgebrannt sind wir, d. h. so ist unser Pergelvorrat verbraucht. tas apdedzis, der ist abgebrannt, verarmt durch Feuer A. XV, 2, 5.
Avots: ME I, 81
1) ringsumher anbrennen, Brandwunden bekommen;
es parušināju apde̦gušās pagales Aps. IV, 6;
2) versengt werden:
apde̦guse zāle LP. VII, 339;
3) einbrennen, von der Sonne gebräunt werden:
viņš ieskatās savas sievas saulē apde̦gušā ģīmī Blaum.;
4) abbrennen, durch Feuer beraubt werden, verarmen:
nav vairs ne skalgana, tā apde̦guši LP. VI, 148, es ist kein Pergel mehr vorhanden, so abgebrannt sind wir, d. h. so ist unser Pergelvorrat verbraucht. tas apdedzis, der ist abgebrannt, verarmt durch Feuer A. XV, 2, 5.
Avots: ME I, 81
apiļ
apkum
appērt
appḕrt, ‡ Refl. -tiês,
1) straubig (struppig) werden:
cāļi appē̦rušies Planhof, Trik.;
2) vista appē̦rusies miltuos tīri balta Kl. u. a., das Huhn ist, sich im Mehl hin und her werfend (sich schüttelnd), ganz weiss geworden.
bē̦rni appē̦rušies ar dubļiem Bērzgale;
3) mühsam herumfahren (auf einem schlechten Weg)
Stenden: (braucuot) a. purvam apkārt.
Avots: EH I, 104
1) straubig (struppig) werden:
cāļi appē̦rušies Planhof, Trik.;
2) vista appē̦rusies miltuos tīri balta Kl. u. a., das Huhn ist, sich im Mehl hin und her werfend (sich schüttelnd), ganz weiss geworden.
bē̦rni appē̦rušies ar dubļiem Bērzgale;
3) mühsam herumfahren (auf einem schlechten Weg)
Stenden: (braucuot) a. purvam apkārt.
Avots: EH I, 104
apsalināt
apšķelt
apspriņģāt
apspulgāt
‡ apspulgât Bērzgale, Warkl., unversehens (von grellem Licht) geblendet werden: man acis apspulgājušas.
Avots: EH I, 116
Avots: EH I, 116
apstiknēt
aptrūkt
aptrũkt, ‡
3) = ‡ aptrukt: matu gali aptrūkuši Sessw.; abreissen (intr.) Bērzgale: ratiem streņģes aptrūkušas; ‡
4) mucai stīpas aptrūkušas Lemburg oder muca aptrūkusi Kl., Sessw., Warkh., die Reifen einer Tonne sind abgeglitten (haben sich abgestreift);
ähnlich: ķipītis aptrūcis Kaudz. Izjurieši 178.
Avots: EH I, 122
3) = ‡ aptrukt: matu gali aptrūkuši Sessw.; abreissen (intr.) Bērzgale: ratiem streņģes aptrūkušas; ‡
4) mucai stīpas aptrūkušas Lemburg oder muca aptrūkusi Kl., Sessw., Warkh., die Reifen einer Tonne sind abgeglitten (haben sich abgestreift);
ähnlich: ķipītis aptrūcis Kaudz. Izjurieši 178.
Avots: EH I, 122
apzaidīt
‡ apzaidît Bērzgale (mit ài 2 ), KatrE. (mit aî ), beschmieren, bestreichen, bewerfen (iterativ): a. apdrupušus mūŗus ar māliem.
Avots: EH I, 127
Avots: EH I, 127
apžēk
apzilinis
‡ apzilinis, blaulich Bērzgale: apziline putra Bērzgale, eine an Zutaten arme, wässerige (bläuliche) putra.
Avots: EH I, 127
Avots: EH I, 127
apžļaukt
apzluktēt
apzluktêt Bērzgale, (Wäsctre) in Lauge einweichen (tr.). Zu li. žlùgtas u. a. bei Būga PФB. LXVI, 252 f.
Avots: EH I, 128
Avots: EH I, 128
apznaule
‡ apznàule 2 (gesprochen mit -ļa) Bērzgale, der Strick, mit dem eine znàule 2 umbunden ist.
Avots: EH I, 128
Avots: EH I, 128
ārds
ā̀rds, auch ārde BW. 33435 var. (aus Blieden), LP. VI, 201 (Lennewarden), gew. Pl. ā̀rdi (= li. ardaĩ), ãrdi K., [Wandsen, Selg.], ãrdis LP. VI, 78, A. X. 307, [BW. 34583],
1) die Dörrbalken in der Heizriege;
2) dicke Stangen, die über oder neben dem Ofen
(Kandau) im Zimmer zum Trocknen der Pergel, Kleider (vgl. RKr. XI, 86) u. s. w. angebracht sind: trīs pagales apses malkas uz ārdiem (Var.: ardīm, ārdēm) kaltējamas BW. 25961;
3) die Balken in der Küche oder in der Badstube,
in Livl. auch über dem Riegenofen zum Räuchern des Fleisches Kand., C., Smilt., Bers.;
4) der Freuerherd:
izgrāb pe̦lnus iz ārda (oder pavarda) A. X, 307 (vgl. ārdi);
5) zusammengeharktes Heu:
siena ārds Bers. [Da die ārdi nach Bedarf auseinander geschoben werden, so am ehesten mit Leskien Abl. 329 und Petersson IF. XIII, 389 zu ā̀rdît.]
Avots: ME I, 241, 242
1) die Dörrbalken in der Heizriege;
2) dicke Stangen, die über oder neben dem Ofen
(Kandau) im Zimmer zum Trocknen der Pergel, Kleider (vgl. RKr. XI, 86) u. s. w. angebracht sind: trīs pagales apses malkas uz ārdiem (Var.: ardīm, ārdēm) kaltējamas BW. 25961;
3) die Balken in der Küche oder in der Badstube,
in Livl. auch über dem Riegenofen zum Räuchern des Fleisches Kand., C., Smilt., Bers.;
4) der Freuerherd:
izgrāb pe̦lnus iz ārda (oder pavarda) A. X, 307 (vgl. ārdi);
5) zusammengeharktes Heu:
siena ārds Bers. [Da die ārdi nach Bedarf auseinander geschoben werden, so am ehesten mit Leskien Abl. 329 und Petersson IF. XIII, 389 zu ā̀rdît.]
Avots: ME I, 241, 242
ārgalis
ârgalis, der Geck, einer, der sich nicht gut benimmt; f. ârgale: ir jau tāda ārgale, vai nu viņu kāds krietns puisis precēs Purap.
Avots: ME I, 242
Avots: ME I, 242
ass
ass, [asrs in Rutzau], scharf: ass nazis; asi kalti kumeliņi BW. 14710; ass liktenis, hartes Geschick Aus. I, 12; ass prāts, scharfer Verstand Pav.; ass skats, scharfer Blick. Sprw.: sveša tē̦va vārds asāks nekā īsta tē̦va rīkste. asa mēle griež vairāk nekā nazis. Zu li. aštrùs [oder ãštras, s. Būga KSn. I, 194, aksl. остръ "scharf", ai. áśriḥ "Kante, Schneide", arm. asełn "Nadel", alb. áϑεtε "herb", gr. ἄχρος "spitz", ἀχή "Spitze", la. ācer "scharf", acus "Nadel", ags. egl "Stachel", aisl. eggja "schärfen", ahd. ekka "Spitze", mcmyr. agalen "Wetzstein" u. a., s. Walde Wrtb. 2 7 und auch le. asaka, asaris, asmens, asns, aste].
Avots: ME I, 144, 145
Avots: ME I, 144, 145
astaši
astgals
astgals, auch astagals, astagalis, astgalis, astĩgalis C., PS., astigalis,
1) das Schwanzende, ein kleiner Teil:
tie tak nebija visi, kas mums aizšāva gaŗām. kas nu visus deva! tas jau bij tikai tas astīgals A. XIV, 9;
2) das leichte, beim Worfeln hinten (gleichsam als
aste) bleibende, minderwertige Getreide, Achter-, Hinterkorn BW. 8720. gew. Pl., auch astugali, astes, astītes, astīšu gali Etn. I, 94, ašķi, s. dieses, astigalas (Serb.) genannt: tā ir tikai astīgalu labība A. - Peb.; astu (Var.: ašķu) galu alutiņš BW. 19722; aštu gali 21348, 6 (Kontaminationsprodukt aus ašķu u. astu gali);
3) minderwertig, von der Frau; eig. die letzte ihrem Werte nach:
es citkārt, jauns būdams, meitas laidu vējiņā; man pašam gadījās astagala līgaviņa Ar. 924. (Var.: astagaļa, astigaļa, astigaļu, astigales, astesgala, aščugalu (ašču unter dem Einfluss des Litauischen) līgaviņa BW. 22018.)
Kļūdu labojums:
21348, 6 = 21318, 6
Avots: ME I, 145, 146
1) das Schwanzende, ein kleiner Teil:
tie tak nebija visi, kas mums aizšāva gaŗām. kas nu visus deva! tas jau bij tikai tas astīgals A. XIV, 9;
2) das leichte, beim Worfeln hinten (gleichsam als
aste) bleibende, minderwertige Getreide, Achter-, Hinterkorn BW. 8720. gew. Pl., auch astugali, astes, astītes, astīšu gali Etn. I, 94, ašķi, s. dieses, astigalas (Serb.) genannt: tā ir tikai astīgalu labība A. - Peb.; astu (Var.: ašķu) galu alutiņš BW. 19722; aštu gali 21348, 6 (Kontaminationsprodukt aus ašķu u. astu gali);
3) minderwertig, von der Frau; eig. die letzte ihrem Werte nach:
es citkārt, jauns būdams, meitas laidu vējiņā; man pašam gadījās astagala līgaviņa Ar. 924. (Var.: astagaļa, astigaļa, astigaļu, astigales, astesgala, aščugalu (ašču unter dem Einfluss des Litauischen) līgaviņa BW. 22018.)
Kļūdu labojums:
21348, 6 = 21318, 6
Avots: ME I, 145, 146
atbadīt
atbadît, ‡
2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡
3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,
1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;
2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;
3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;
4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;
5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.
Avots: EH I, 134
2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡
3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,
1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;
2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;
3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;
4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;
5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.
Avots: EH I, 134
atbeigt
atbradāt
‡ atbradât
1) her-, zurückwaten;
2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten
Salis;
3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,
1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;
2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.
Avots: EH I, 136
1) her-, zurückwaten;
2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten
Salis;
3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,
1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;
2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.
Avots: EH I, 136
atcienāt
atcilāt
‡ atcilât,
1) = ‡ atce̦lât 2 C.;
2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;
3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;
4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,
1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;
2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;
3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;
4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.
Avots: EH I, 137
1) = ‡ atce̦lât 2 C.;
2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;
3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;
4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,
1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;
2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;
3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;
4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.
Avots: EH I, 137
atdupēt
atgailēt
atgavēnis
atgavēnis, ‡
2) die Zeit unmittelbar nach den Fasten (in der man wieder alles geniessen darf)
Bērzgale u. a.
Avots: EH I, 142
2) die Zeit unmittelbar nach den Fasten (in der man wieder alles geniessen darf)
Bērzgale u. a.
Avots: EH I, 142
atgrožot
atgrùožuôt, ‡ Refl. -tiês Bauske, Bērzgale, sich vom Lenkseil loslösen (befreien): zirgs atgruožuojies.
Avots: EH I, 143
Avots: EH I, 143
atguldzinēt
atjaukt
atjimt
atkasīt
atkasît, ‡
2) loskratzen, -scharren:
sieva bijusi atkasījusi kapu Pas. IV, 191. ‡ Refl. -tiês,
1) zur Genüge kratzen
AP.: visa ilesa niez; nevar a. vien;
2) unversehens losgescharrt werden
Salis: kasuot man atkasījās pazudušais gre̦dze̦ns;
3) mit Überwindung von Hindernissen eilig hergelangen
Trik.;
4) sich (von jem., der sich mit Forderungen aufdrängt) losmachen
Bērzgale, Kaltenbr., Lubn.
Avots: EH I, 146
2) loskratzen, -scharren:
sieva bijusi atkasījusi kapu Pas. IV, 191. ‡ Refl. -tiês,
1) zur Genüge kratzen
AP.: visa ilesa niez; nevar a. vien;
2) unversehens losgescharrt werden
Salis: kasuot man atkasījās pazudušais gre̦dze̦ns;
3) mit Überwindung von Hindernissen eilig hergelangen
Trik.;
4) sich (von jem., der sich mit Forderungen aufdrängt) losmachen
Bērzgale, Kaltenbr., Lubn.
Avots: EH I, 146
atkast
‡ atkast (li. atkàsti),
1) loskratzen, -scharren
Dunika, Kal., OB., Rutzau: suns atkasis apkastuo maizi Bērzgale, Meselau, Prl. ziemā zaķi atkaš rudzus. a. ... kapu Pas. III, 77;
2) wegharken
Kaltenbr.: a. sienu, lai ruodas brīvs ceļš.
Avots: EH I, 146
1) loskratzen, -scharren
Dunika, Kal., OB., Rutzau: suns atkasis apkastuo maizi Bērzgale, Meselau, Prl. ziemā zaķi atkaš rudzus. a. ... kapu Pas. III, 77;
2) wegharken
Kaltenbr.: a. sienu, lai ruodas brīvs ceļš.
Avots: EH I, 146
atkaukāt
‡ atkaukât
1) durch Geheul heranjagen
Bērzgale: suns atkaukāja mediniekam zaķi;
2) heulend und eine Zeitlang heftig blasend losstossen
Lemsal: vējš atkaukājis slēģus.
Avots: EH I, 146
1) durch Geheul heranjagen
Bērzgale: suns atkaukāja mediniekam zaķi;
2) heulend und eine Zeitlang heftig blasend losstossen
Lemsal: vējš atkaukājis slēģus.
Avots: EH I, 146
atklesēt
‡ atklesêt Bērzgale "?": suns kle̦sē̦dams atklesēja uotru suni, un abi sāka griezties.
Avots: EH I, 148
Avots: EH I, 148
atkliņģot
atkraistīt
‡ atkraĩstît AP., (die Sahne) vom (obern) Rande abschöpfen Bērzgale: krējums spainītī nuo malas atkraistīts.
Avots: EH I, 149
Avots: EH I, 149
atkukt
atkulstīt
‡ atkulstît 2 ,
1) Flachs schwingend, reinigend abschlagen:
nevar liniem spalu a. Bauske, Bērzgale;
2) verprügeln:
sievu labi atkulstītu Pas. IX, 56;
3) "?": a. parādu Rutzau.
Avots: EH I, 151
1) Flachs schwingend, reinigend abschlagen:
nevar liniem spalu a. Bauske, Bērzgale;
2) verprügeln:
sievu labi atkulstītu Pas. IX, 56;
3) "?": a. parādu Rutzau.
Avots: EH I, 151
atlakstīt
atleja
atleku
‡ atle̦ku, Adv., abstehend, losgelöst Bērzgale: papīrs nav pielipis pie sienas, bet stāv atle̦ku.
Avots: EH I, 153
Avots: EH I, 153
atlīdzīt
‡ atlīdzît (li. atlýginti "vergüten"), entgelten, vergeiten (?): atļāve, lai kaŗuo vien; būs atlīdzīts Pas. VII, 488, Bērzgale.
Avots: EH I, 154
Avots: EH I, 154
atmīcīt
‡ atmîcît (li. atmìnkyti), (Teig) durchkneten Bērzgale, Erlaa, Laudohn, Lubn., Schnehpeln: rudzu maize, bet ar kviešu miltiem aimīcīta Oknist.
Avots: EH I, 156
Avots: EH I, 156
atmiešķēt
atmircināt
‡ atmircinât (li. atmirkinti), aufweichen (tr.): dambji ... tapa ... ievainuoti un atmircināti Pet. Av. II, 50. a. maizes garuozu Bērzgale.
Avots: EH I, 156
Avots: EH I, 156
atniekāt
atnost
‡ atnuost, Adv., abseits Memelshof: tikai dažas pēdas a. Veselis Netic. Toma mīlest. 85. Dazu ein Komparativ atnuostāk, etwas weiter weg Bērzgale, Memelshof.
Avots: EH I, 157
Avots: EH I, 157
atpurpēt
atskārst
atskãrst [Salis, Wandsen, Selgerben] oder atskā̀rst C. [und in Serbigal] > [atskârst 2 in Lemsal und Rujen], -stu, oder -šu, -tu, auch atskãrt, -stu [in Walgalen: atskaŗu], -ru Oppek. n. U., tr., einsehen, zur Einsicht kommen, erkennen, verstehen, sich bewusst werden, gewahr werden: vai tad tas dzē, rumā arī sāpes atskārst? Serb.; pats labi atskārš, ka šī suoļa nespersim Kaln. Refl. -stiês, inne werden, zum Bewusstsein, zur Einsicht kommen: kalps atskārties, ka atruodas mājas ruobežās LP. VII, 969. [Dial. z. B. in Ronneburg, auch ackārst gesprochen. Nach Persson Beitr. 725 zu šķirt, also eigentlich: unterscheiden. Aber der Bedeutung nach passt es besser zu atķerties, früher * at-s(i)kart; die Wurzelform auf -t dürfte dem missverstandenen Präsens atskārstu entnommen sein.]
Avots: ME I, 192
Avots: ME I, 192
atsprēkliņ
atsprēkliņ (unter atsprãklu): auch Memelshof, (mit è 2 ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, Oknist, atsprēklin - auch Zaļmuiža, (mit è 2 ) Kaltenbr., atsprèkliń 2 Warkl., atsprēkleņ Pas. VI, 365, Bērzgale, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 53, Kaltenbr.
Avots: EH I, 170
Avots: EH I, 170
atstarpa
atzaigot
‡ atzaiguôt,
1) intr., = atspîdêt: ē̦nu biezuoknī atzaiguoja ... gaišumiņi A. Brigadere Dievs, daba, darbs 209;
2) tr., widerspiegeln:
... kundzes un Lonijas galvas atzaiguoja Ze̦mgales kviešu briedumu A. Brigadere Daugava 1928, S. 570. Refl. -tiês, = atspîdêt: kaut kas... brīnišķs.., atzaiguojas tē̦va sejā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 226.
Avots: EH I, 181
1) intr., = atspîdêt: ē̦nu biezuoknī atzaiguoja ... gaišumiņi A. Brigadere Dievs, daba, darbs 209;
2) tr., widerspiegeln:
... kundzes un Lonijas galvas atzaiguoja Ze̦mgales kviešu briedumu A. Brigadere Daugava 1928, S. 570. Refl. -tiês, = atspîdêt: kaut kas... brīnišķs.., atzaiguojas tē̦va sejā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 226.
Avots: EH I, 181
badgalis
‡ badgalis (f. -e),
1) ein Hungerleider:
bads... liels, gaļas ... nee̦suot. dažs b. būs . . . ar kārām acīm nuoskatījies uz tavu tukluo augumu Janš. Mežv. ļ. I, 340 f.;
2) ein Nimmersatt, Geizhals:
kungi... nav tādi badgaļi un nenuovēlīgi pret gājējiem kâ saimnieki Janš. Bandavā I, 121. kuo es tai žīdenes badgalei nuope̦lnu 44 (ähnlich Mežv. ļ. II, 459).
Avots: EH I, 197
1) ein Hungerleider:
bads... liels, gaļas ... nee̦suot. dažs b. būs . . . ar kārām acīm nuoskatījies uz tavu tukluo augumu Janš. Mežv. ļ. I, 340 f.;
2) ein Nimmersatt, Geizhals:
kungi... nav tādi badgaļi un nenuovēlīgi pret gājējiem kâ saimnieki Janš. Bandavā I, 121. kuo es tai žīdenes badgalei nuope̦lnu 44 (ähnlich Mežv. ļ. II, 459).
Avots: EH I, 197
bakāt
bebelis
bērnēks
‡ bḕ̦rnē̦ks 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Pilda n. PBR. XIII, 49, Bērzgale, ein Deminutiv zu bē̦rns. Zum Suffix s. auch FBR. XIII, 758.
Avots: EH I, 216
Avots: EH I, 216
bērnuks
bḕ̦rnuks: auch Borchow n. FBR. XIII, 27, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Wessen n. FBR. XIII, 88, Bērzgale, Kalz., Meiran, Saikava, Warkl.
Avots: EH I, 216
Avots: EH I, 216
bērzis
‡ bērzis, erschlossen aus dem dat. s. bērzim BW. 9289, 1 var., Demin. bērzītis BW. 5794 (aus Sinolen); 13663, 3 (aus Satingen); 33748, 3 var. (aus Ugalen).
Avots: EH I, 217
Avots: EH I, 217
besnika
bezdelinga
bezdelinga (unter bezdelîga): auch (mit iñ) Gramsden n. FBR. IX, 91, Dunika, Grobin, (bezdliñg) Ugalen n. FBR. VII, 18.
Avots: EH I, 214
Avots: EH I, 214
bezgādnis
bezspārņains
‡ bezspārņains (?), flügellos R. Ērglis Pel. bar. vect. 127. Zu erwarten ware bezspārnains, wie z. B, in Bērzgale gesprochen wird.
Avots: EH I, 215
Avots: EH I, 215
biceniņš
bīdīt
‡ bĩdît: auch (mit ĩ) Wainsel n. FBR. XIV, 84, A. - Autz, Dunika, Kegeln, Lemburg, Lieven-Bersen, N.-Wohlfahrt, Orellen, Pankelhof, Salisb., Slenden, Strasden, Trik., (mit ì ) Arrasch, Ramkau, (mit î ) Bērzgale, Saikava, Sessw.
Avots: EH I, 223
Avots: EH I, 223
biedrs
bìedrs: auch (mit ìe 2 ) Sessw., (mit iê 2 ) Dunika, Stenden, bìedris auch C., N.-Peb., (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Bērzgale, Kaltenbr., Mahlup, N.-Laitzen, (mit iê 2 ) Lemb., Salisb., Siuxt: Milda atnāks pabūt biedram Annelei A. Brigadere Skarbos vējos 185. dieviņš manim biedrim (Var.: biedriem, man biedris, manu biedru) nāca BW. 33697, 4 var. neņem manu mūža biedri! 27389 var. spēļu biedra BW. piel. 2 3033, 2.
Avots: EH I, 224
Avots: EH I, 224
bieds
bikstīt
bikstît, -u, -īju, tr.,
1) wiederholt stechen, stochern:
b. ar uolekti. piespiežuos pie eglītes, egle biksta adatām. viņu dedzina un biksta apziņa Duomas II, 1398;
2) schüren:
uguni, pagales, māte bikstīju nesadegušuos sprunguļu galus Vēr. II, 648;
3) anspornen, antreiben:
daudz arī nevar bikstīt, gan˙drīz aizkaitina LP. V, 366. [Etwa zu ahd. bic "Stoss, Stich"? vgl. Prellwitz Wrtb. 2 489 f.]
Avots: ME I, 295
1) wiederholt stechen, stochern:
b. ar uolekti. piespiežuos pie eglītes, egle biksta adatām. viņu dedzina un biksta apziņa Duomas II, 1398;
2) schüren:
uguni, pagales, māte bikstīju nesadegušuos sprunguļu galus Vēr. II, 648;
3) anspornen, antreiben:
daudz arī nevar bikstīt, gan˙drīz aizkaitina LP. V, 366. [Etwa zu ahd. bic "Stoss, Stich"? vgl. Prellwitz Wrtb. 2 489 f.]
Avots: ME I, 295
bingalis
‡ I bìngalis 2 Domopol "gales%20gals%20jeb%20mieta%20gals">nuodedzis pagales gals jeb mieta gals, kas mē̦tājas pa pagalmü.
Avots: EH I, 220
Avots: EH I, 220
birds
birds: auch (mit ìr 2 ) arkl. n. FBR. XI, 120, Bērzgale, Pilda, Zaļmuiža, Zvirgzdine: pilni ratiņu rūkšanas un birdu klabēšanas Ed. Virza Daugava 1933, S. 982.
Avots: EH I, 220
Avots: EH I, 220
birzis
bizoņa
bizuls
bizuls, bizulis,
1) die Schürstange beim Roden, die Ofenkrücke, ein dicker Stock zum Schlagen
Etn. I, 45: es saduošu ar bizuli Bewr. paņem labu krietnu bizulu, kuo atgaiņāties nuo suņiem A. X, 2, 536. viešņa pa ceļu, bizuls uokstā (Rätsel: der Besen ) Tr. III, 1179. ceļnieks patvēra bizulu un iesita niknajam sunim. paduod bizulu, lai izrakņāju krāsnī pagales Ramkau;
2) gaŗš, kalsnējs, slābans cilvē̦ks. slaikstās te kâ lielais bizuls Druw. [ bizuls Kreuzb., ein Besenstiel.
Wohl eine Umbildung von bizuns (s. dies.) unter dem Einfluss von bigulis od. bidzulis.]
Kļūdu labojums:
bizuns (s. dies) = bizuns (s. bizūne)
Avots: ME I, 302, 303
1) die Schürstange beim Roden, die Ofenkrücke, ein dicker Stock zum Schlagen
Etn. I, 45: es saduošu ar bizuli Bewr. paņem labu krietnu bizulu, kuo atgaiņāties nuo suņiem A. X, 2, 536. viešņa pa ceļu, bizuls uokstā (Rätsel: der Besen ) Tr. III, 1179. ceļnieks patvēra bizulu un iesita niknajam sunim. paduod bizulu, lai izrakņāju krāsnī pagales Ramkau;
2) gaŗš, kalsnējs, slābans cilvē̦ks. slaikstās te kâ lielais bizuls Druw. [ bizuls Kreuzb., ein Besenstiel.
Wohl eine Umbildung von bizuns (s. dies.) unter dem Einfluss von bigulis od. bidzulis.]
Kļūdu labojums:
bizuns (s. dies) = bizuns (s. bizūne)
Avots: ME I, 302, 303
bļaukāt
bļaustoņa
‡ bļaûstuoņa,
1) Geschrei
Bērzgale, (mit aû 2 ) Mesoten, MSil.;
2) = bļaustuonis Mesoten, MSil.
Avots: EH I, 233
1) Geschrei
Bērzgale, (mit aû 2 ) Mesoten, MSil.;
2) = bļaustuonis Mesoten, MSil.
Avots: EH I, 233
bļaustonis
blīkas
blīkāt
blikata
‡ blikata,
1) "ein Stöckchen, das bei einem Spiel geschlagen wird"
Warkl. blikatas (blikates Sessw.) sist, ein Spiel Bērzgale, Warkl. blikatas ... ir laba lieta, un būtu . . . slikti, ja šuodien ne simta nevarē̦tu izsist Ezeriņš Leijerk. 272. (fig.) zeme ar debesi sāk blikatas smadzenēs sist II, 245. tu tik staiga apkart un sit blikatas! (zu einem, der sich ohne Arbeit herumtreibt, gesagt) Warkl.;
2) comm., verächtl. Bezeichnung für einen, der sich ohne Arbeit herumtreibt
Warkl.
Avots: EH I, 229
1) "ein Stöckchen, das bei einem Spiel geschlagen wird"
Warkl. blikatas (blikates Sessw.) sist, ein Spiel Bērzgale, Warkl. blikatas ... ir laba lieta, un būtu . . . slikti, ja šuodien ne simta nevarē̦tu izsist Ezeriņš Leijerk. 272. (fig.) zeme ar debesi sāk blikatas smadzenēs sist II, 245. tu tik staiga apkart un sit blikatas! (zu einem, der sich ohne Arbeit herumtreibt, gesagt) Warkl.;
2) comm., verächtl. Bezeichnung für einen, der sich ohne Arbeit herumtreibt
Warkl.
Avots: EH I, 229
blīkavāt
blise
blise: auch Pas. I, 165: VII, 18; VIII, 216, Bērzgale, Lubn., Pilda, Warkl.: b. uz ple̦cu BW. 5180.
Avots: EH I, 229
Avots: EH I, 229
bļorga
blozme
‡ blozme, (loc. s.) "?": viss sasviests vienā blozme, (= blāķī?) Ugalen n. FBR. VII, 16.
Avots: EH I, 231
Avots: EH I, 231
boguļāt
boksnis
bokstīt
II buõkstît,
2): "nicht ans Licht treten dürfen"
Bartau, (mit uo) Bērzgale; gehört wohl zu bêgt.
Avots: EH I, 258
2): "nicht ans Licht treten dürfen"
Bartau, (mit uo) Bērzgale; gehört wohl zu bêgt.
Avots: EH I, 258
boldert
bradumi
brūkšināt
‡ brūkšinât, = brukšķinât 1 (?): naktī ne̦zkas sāka b. un ēst, ka šļakst vien Pas. IV, 207 (aus Nīcgale).
Avots: EH I, 246
Avots: EH I, 246
bucināt
bucinis
buduris
budž
bugoties
buguôtiês: kad piedzêris braucuot nevar stingri nuosēdēt, bet klanās, tad saka: "viņš buguojas" "Valgale".
Avots: EH I, 249
Avots: EH I, 249
burba
burbekls
burbēt
‡ II burbêt (li. burbė̕ti "ворчать") "šļupstēt, klusu runāt līdz apnikšanai" Pilda; viel sprechen; viel sprechen; murren Bērzgale.
Avots: EH I, 254
Avots: EH I, 254
burēt
burnusteni
‡ burnusteni (acc. s.) Erss Vecā Latgale 100, ein gewisses Kleidungsstück. Vgl. ‡ burnasts.
Avots: EH I, 255
Avots: EH I, 255
burzāt
‡ burzât Warkl., (mit ur̂) Bērzgale, C., Meiran, (mit ur̂ 2 ) Grünwald, = bur̂zît: burza (sajauc, pavirši dara) vien, ne strādā Pilda. Refl. -tiês,
1) = bur̂zîtiês ‡ 1 C., Saikava;
2) "возиться" Warkl.: kuo tu visu dienu pa kājām burzājies?
Avots: EH I, 255
1) = bur̂zîtiês ‡ 1 C., Saikava;
2) "возиться" Warkl.: kuo tu visu dienu pa kājām burzājies?
Avots: EH I, 255
būzinēt
‡ bùzinêt 2 Sakstagals, (mit û ) Bērzgale, matt (kraftlos, erschöpft) bellen oder so sprechen (ironisch).
Avots: EH I, 258
Avots: EH I, 258
būzinis
cabulis
cabulis,
1): auch Bērzgale (mit a, nicht o gesprochen), Lös., N.-Schwanb., Ruj.;
2) (unter cabītis): auch AP. (hier auch zur Bezeichnung von Tierjungen), Sermus; ‡
3) Plur. cabuļi, schlechtes Kleinkorn
Nauksch., Salisb.
Avots: EH I, 259
1): auch Bērzgale (mit a, nicht o gesprochen), Lös., N.-Schwanb., Ruj.;
2) (unter cabītis): auch AP. (hier auch zur Bezeichnung von Tierjungen), Sermus; ‡
3) Plur. cabuļi, schlechtes Kleinkorn
Nauksch., Salisb.
Avots: EH I, 259
čakaris
čākars
čãkars, ‡
2) ein ästiger Pfahl (ein abgehauenes Bäumchen), worauf Klee od. Getreide zum Trocknen aufgerichtet wird
Iw.; "uz kuokiem sakrauti zirņi" Valgale; ‡
3) ein Schimpfname
Frauenb.
Avots: EH I, 287
2) ein ästiger Pfahl (ein abgehauenes Bäumchen), worauf Klee od. Getreide zum Trocknen aufgerichtet wird
Iw.; "uz kuokiem sakrauti zirņi" Valgale; ‡
3) ein Schimpfname
Frauenb.
Avots: EH I, 287
čangalis
čāpste
‡ čāpste, ein bei der Arbeit ungeschicktes Mädchen Bērzgale; "kas muti čāpstina" (mit â ) Warkl.
Avots: EH I, 287
Avots: EH I, 287
car
car,
1): auch Baltinow n. FBR. XI, 136, Pilda n. FBR. XIII, 42, 57, Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.. Sonnaxt. Warkl.: ceļš car mežu Warkl.; ‡
2) = gar, längs, entlang Preili n. FBR. VIII, 16, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Pilda n. FBR. XIII, 57, Auleja, Kaltenbr., Warkl.: iet car šķūni; ‡
3) "in der Bed. pa" Pilda n. FBR. XIII, 57.
Avots: EH I, 260
1): auch Baltinow n. FBR. XI, 136, Pilda n. FBR. XIII, 42, 57, Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.. Sonnaxt. Warkl.: ceļš car mežu Warkl.; ‡
2) = gar, längs, entlang Preili n. FBR. VIII, 16, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Pilda n. FBR. XIII, 57, Auleja, Kaltenbr., Warkl.: iet car šķūni; ‡
3) "in der Bed. pa" Pilda n. FBR. XIII, 57.
Avots: EH I, 260
čaučāt
čauce
čauna
caune
caûne (unter caûna),
1): auch AP., Bērzgale, Kalz., Mahlup, Memelshof, Saikava, Schwaneb., Smilten, Warkl., (mit aû 2 ) Dunika, Kal., Mesoten, OB., Pankelhof: eglīte, kur caunīte nakti guļ BW. 33646, 3; ‡
2) eine Mardermütze:
uzlieku cauni galviņā BW. 13250, 36; ‡
3) Name einer dunkelbraunen Kuh
Warkl.
Avots: EH I, 260
1): auch AP., Bērzgale, Kalz., Mahlup, Memelshof, Saikava, Schwaneb., Smilten, Warkl., (mit aû 2 ) Dunika, Kal., Mesoten, OB., Pankelhof: eglīte, kur caunīte nakti guļ BW. 33646, 3; ‡
2) eine Mardermütze:
uzlieku cauni galviņā BW. 13250, 36; ‡
3) Name einer dunkelbraunen Kuh
Warkl.
Avots: EH I, 260
caurdūre
cēdrs
cè̦drs 2 ,
1): (herb)
auch Nautrēni, Pilda, Warkl.: cē̦dra putra auch Laud. cē̦dra garša Nautrēni. saules pupas cē̦dras (Kartoffeln, die während des Wachstum von der Sonne beschienen worden sind, haben einen herben Geschmack) Warkl. n. FBR. XI, 120; ‡
2) "grell"
Warkl.: cē̦dra juosta, ein grellgrüner Gurt; ‡
3) "unangenehm kühl"
Lubn.: c. rīts. - Subst. cè̦drums 2 Bērzgale, Kr. Dünaburg, herber (zu süsser, saurer, bitterer u. s. w. Auleja) Geschmack: sasviež ceplī rāceņus, kab izietu c., piktums Auleja.
Avots: EH I, 267
1): (herb)
auch Nautrēni, Pilda, Warkl.: cē̦dra putra auch Laud. cē̦dra garša Nautrēni. saules pupas cē̦dras (Kartoffeln, die während des Wachstum von der Sonne beschienen worden sind, haben einen herben Geschmack) Warkl. n. FBR. XI, 120; ‡
2) "grell"
Warkl.: cē̦dra juosta, ein grellgrüner Gurt; ‡
3) "unangenehm kühl"
Lubn.: c. rīts. - Subst. cè̦drums 2 Bērzgale, Kr. Dünaburg, herber (zu süsser, saurer, bitterer u. s. w. Auleja) Geschmack: sasviež ceplī rāceņus, kab izietu c., piktums Auleja.
Avots: EH I, 267
ceidināt
cerīgs
cerinieks
cērmūkša
cē̦rmūkša (unter cẽ̦rmaûkša): auch Bērzgale, Stirniene Višķi, (cḕ̦rmûkša 2 ) Dubena, Kapiņi, Lievenhof, Lixua, cḕ̦rmûška 2 Baltinow n. FBR. XI, 130, Borchow u. FBR. XIII, 21, Lubn., Sonnaxt, Stirniene, Vidsmuiža, Viļēni.
Avots: EH I, 268
Avots: EH I, 268
čērmūkša
čē̦rmūkša (unter čermaukša): auch Asūne, Bērzgale, Bewern, Cibla, Dweeten, Kaltenbr., Pilda, Rēzna, Setzen, Wessen.
Avots: EH I, 289
Avots: EH I, 289
cērta
cēšķi
cēšķi: auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Pilda n. FBR. XIII, 53, (mit è 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Mahlup.
Avots: EH I, 269
Avots: EH I, 269
ceturgs
‡ ce̦turgs Pilda n. FBR. XIII, 42, 52, Bērzgale, Zvirgzdine, der Donnerstag; īstais c., der Gründonnerstag Ulanowska Łotysze 59. Vgl. li. ketver̃gas "Donnerstag".
Avots: EH I, 267
Avots: EH I, 267
cibināt
‡ II cibinât,
1) schwach piepen
Bērzgale u. a.: cālis cibina:
2) mit Lockrufen (Küchlein) herlocken
Sessw., Trik.
Avots: EH I, 269
1) schwach piepen
Bērzgale u. a.: cālis cibina:
2) mit Lockrufen (Küchlein) herlocken
Sessw., Trik.
Avots: EH I, 269
čibināt
čibināties
ciksta
ciksta, ein Knüppel; ein Feuerbrand; [in Dond. auch die Bretten, die man an morastigen Stellen unter einen Heuschober legt]. cikstu tilts, eine Knüppelbrücke U. Gewöhnlich cikste [Neuhausen, Walgalen], ciksts, auch čiksts, ein an sumftigen Stellen mit Strauchwerk bedeckter Weg Wain., Frauenb. Das Material, das Strauchwerk heisst cikstes Lasd., Gold. [Nach Būga РФВ. LXVII, 235 zu r. ч(и)кать "schlagen", čech čkáti "stopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 166.]
Avots: ME I, 380
Avots: ME I, 380
cilas
cilas,
1): auch AP., Kaltenbr., N: Peb., Ramkau, Warkl., (Sing. cila) Auleja, Zvirgzdine: paspē̦ruse kāju uz kādas augstākas cilas (gen. sing.) Janš. Līgava I, 449. cila "im Frühjahr unaufgepflügtes Ackerland"
Bērzgale. mūsiem vēl cila nav arta Zvirgzdine. tuo zemi, kas nebij rudenī aparta, sauc par cilām AP.; cilas "tīruma pirmās reizes uzaršana" Mar.; "ein mehrere Jahre hindurch unbebautes Feld" N.-Peb.: c. plêst;
2) "?": makuoņu c. (Klumpen?)
Janš. Bandavā I, 197.
Avots: EH I, 270
1): auch AP., Kaltenbr., N: Peb., Ramkau, Warkl., (Sing. cila) Auleja, Zvirgzdine: paspē̦ruse kāju uz kādas augstākas cilas (gen. sing.) Janš. Līgava I, 449. cila "im Frühjahr unaufgepflügtes Ackerland"
Bērzgale. mūsiem vēl cila nav arta Zvirgzdine. tuo zemi, kas nebij rudenī aparta, sauc par cilām AP.; cilas "tīruma pirmās reizes uzaršana" Mar.; "ein mehrere Jahre hindurch unbebautes Feld" N.-Peb.: c. plêst;
2) "?": makuoņu c. (Klumpen?)
Janš. Bandavā I, 197.
Avots: EH I, 270
cildans
cilpot
cil̃puôt,
2): sprīžuo un cilpuo šurpu, turpu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 474; "nevīžīgi iet" Bērzgale. Refl. -tiês, ‡
2) in unsicheren Verhältnissen leben, sich irgendwie durchschlagen
(mit ìl 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 271
2): sprīžuo un cilpuo šurpu, turpu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 474; "nevīžīgi iet" Bērzgale. Refl. -tiês, ‡
2) in unsicheren Verhältnissen leben, sich irgendwie durchschlagen
(mit ìl 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 271
cilps
cìlps 2 (unter cil̃pa): auch Prl. u. a. n. FBR. VI, 94 und IX, 138, Bērzgale, Fest., Saikava, Selsau, mit il̂ Kalz.,
1): auch Sonnaxt, Warkl.;
3): auch Saikava (hier neben cìlpa 2 "Schlinge"):
zaķiem labi cilpus mest BW. 3824 var. cilpu cilpiem zaķīt[i]s lēca 23568 var. zirgs le̦c ar cilpu, das Pferd zieht mit éinem Ruck die Fuhre aus der Gruft (auf schlechtem, ausgefahrenem Wege) Saikava; "rāviens kasuot ar grābekli" Heidenfeld: dažs ar grābekli kâ ar divi cilpi [kasa].
Avots: EH I, 271
1): auch Sonnaxt, Warkl.;
3): auch Saikava (hier neben cìlpa 2 "Schlinge"):
zaķiem labi cilpus mest BW. 3824 var. cilpu cilpiem zaķīt[i]s lēca 23568 var. zirgs le̦c ar cilpu, das Pferd zieht mit éinem Ruck die Fuhre aus der Gruft (auf schlechtem, ausgefahrenem Wege) Saikava; "rāviens kasuot ar grābekli" Heidenfeld: dažs ar grābekli kâ ar divi cilpi [kasa].
Avots: EH I, 271
cimbole
‡ II cim̃buole, der Fuss einer Kuh Valgale; der menschliche Fuss von der Sohle bis zu den Waden Kalnazeem, Mesoten; das Bein eines Kindes (liebkosende Bezeichnung) Wahnen.
Avots: EH I, 271
Avots: EH I, 271
cīnēt
‡ cìnêt 2 (mit ei gesprochen), -eju,
1) reinigen
Bērzgale: c. zivis, zābakus Zvirgzdine. c. buļbas Pilda;
2) roden
Nautreni. - Subst. cinējums 2 Nautrēni und anderswo in Lettg., das Neuland, die Rodung.
Avots: EH I, 276
1) reinigen
Bērzgale: c. zivis, zābakus Zvirgzdine. c. buļbas Pilda;
2) roden
Nautreni. - Subst. cinējums 2 Nautrēni und anderswo in Lettg., das Neuland, die Rodung.
Avots: EH I, 276
cirtiens
cìrtiens,
1): uzskaita piecpadsmit cirtienus uz muguru Salis; der einmalige Schnitt mit der Sense
Seyershof: kad labību pļaujuot tâ ar izkapti iecē̦rt, tad saka, ka iecē̦rt cirtienu Salis;
2): auch Fest., Grob., Heidenfeld, Saikava; kuopas c. KatrE., = ‡ atcìrtiêns 2;
4): auch Dunika; ‡
5) "ein Grasbüschel, das ungemäht geblieben ist"
Dunika, Kal., Rutzau; ‡
6) nabaga c. Autz, Grenzhof, Valgale, ein Gericht, bestehend aus in Wasser gebröckeltem Schwarzbrot (mit Zucker).
Avots: EH I, 274
1): uzskaita piecpadsmit cirtienus uz muguru Salis; der einmalige Schnitt mit der Sense
Seyershof: kad labību pļaujuot tâ ar izkapti iecē̦rt, tad saka, ka iecē̦rt cirtienu Salis;
2): auch Fest., Grob., Heidenfeld, Saikava; kuopas c. KatrE., = ‡ atcìrtiêns 2;
4): auch Dunika; ‡
5) "ein Grasbüschel, das ungemäht geblieben ist"
Dunika, Kal., Rutzau; ‡
6) nabaga c. Autz, Grenzhof, Valgale, ein Gericht, bestehend aus in Wasser gebröckeltem Schwarzbrot (mit Zucker).
Avots: EH I, 274
cisinieks
cīstība
cīsts
‡ cìsts 2 ,
1) rein, sauber
Bērzgale, Cibla, Liepna: c. trauks Pilda n. FBR. XIII, 57. cīsta ustaba ebenda. kas ir . . . vis˙cīstākais Pas. X, 238 (aus Lixna);
2) unschuldig, jungfräulich
Warkl.: cīsta meita. Ungewiss, ob verwandt mit slav. čistъ "rein", oder daraus entlelmt.
Avots: EH I, 276
1) rein, sauber
Bērzgale, Cibla, Liepna: c. trauks Pilda n. FBR. XIII, 57. cīsta ustaba ebenda. kas ir . . . vis˙cīstākais Pas. X, 238 (aus Lixna);
2) unschuldig, jungfräulich
Warkl.: cīsta meita. Ungewiss, ob verwandt mit slav. čistъ "rein", oder daraus entlelmt.
Avots: EH I, 276
citad
‡ citad (li. kitadà), Adv., sonst, zu anderer Zeit Prl. u. a. n. FBR. VI, 113 und IX, 159, AP., Bers., Bērzgale, Kalz., Liepna, Lubn., Sessw., Warkl.: c. es nenākšu, kâ svētdien Erlaa und Ogershof n. FBR. Xl, 21.
Avots: EH I, 275
Avots: EH I, 275
cobiķis
‡ cõbiķis,
1) ein unverträglicher Mensch
Dond. n. FBR. V, 127;
2) eine Schindmähre
Ugalen n. FBR. VII, 16.
Avots: EH I, 279
1) ein unverträglicher Mensch
Dond. n. FBR. V, 127;
2) eine Schindmähre
Ugalen n. FBR. VII, 16.
Avots: EH I, 279
čokert
cuģītis
čukāt
čukât, čuknât, -āju, stechen, stochern Smilt., Bers.: ar sluotu pačukāja gar visiem rijas pakšiem LP. VII, 287. de̦guns ķēķī pagales čuknā BW. 20095, 2. [Refl. čukâties Trik., sich stossen.]
Kļūdu labojums:
20095,2 = 20095,4
Avots: ME I, 418
Kļūdu labojums:
20095,2 = 20095,4
Avots: ME I, 418
čūkstēt
čũkstêt,
1): in der Hitze trocknend zischen
(mit ũ ) Siuxt;
2) (s. unter čukslêt): auch Bērzgale, (mit ũ ) Lemsal, Salis, Salisb., Schnehpeln, (mit ù 2 ) Golg., Kalz., Memelshof, Saikava. Refl. -tiês (unter čukstêt):
1) sich leise unterhalten
Salis (mit ũ ); ‡
2) "?": ūdens it kâ vārīts čukstējās Dünsb. Maijas Roze 89.
Avots: EH I, 298
1): in der Hitze trocknend zischen
(mit ũ ) Siuxt;
2) (s. unter čukslêt): auch Bērzgale, (mit ũ ) Lemsal, Salis, Salisb., Schnehpeln, (mit ù 2 ) Golg., Kalz., Memelshof, Saikava. Refl. -tiês (unter čukstêt):
1) sich leise unterhalten
Salis (mit ũ ); ‡
2) "?": ūdens it kâ vārīts čukstējās Dünsb. Maijas Roze 89.
Avots: EH I, 298
cūksūds
čupana
čurēt
čurulis
‡ II čurulis,
1) = čurmulis 2 (?): dzija same̦tusies čurulī Lemsal;
2) die Morchel
Wolmarshof;
3) Plur. čuruļi Bērzgale "viruļuos salējušās uogles kalvja ceplī".
Avots: EH I, 297
1) = čurmulis 2 (?): dzija same̦tusies čurulī Lemsal;
2) die Morchel
Wolmarshof;
3) Plur. čuruļi Bērzgale "viruļuos salējušās uogles kalvja ceplī".
Avots: EH I, 297
čūška
čūška (unter čũska): auch (mit ù 2 ) Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 70, Laitzen n. FBR. VIII, 90, Stockm. n. FBR. VIII, 87, Wessen n. FBR. XIII, 87, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Meiran, Oknist, Prl., Schwanb., Selsau, Seltingshof, Sonnaxt.
Avots: EH I, 299
Avots: EH I, 299
čūslājs
dails
dails (unter dàiļš),
1): auch (mit aĩ) Gramsden n. FBR. IX, 102, (mit ài 2 ) Sussei n. FBR. VII, 143, Lös., (mit aî) Erlaa n. FBR. XI, 11; ‡
2) gross
(mit ài 2 ) Zvirgzdine: sivē̦ni jau daili izauguši; ‡
3) dàils 2 laiks, lange Zeit
Bērzgale, Cibla. Subst. dailums (unter daiļums): maguones dailumā BW. 10030 var. kas nuo meitas dailumiņa 6657 var.
Avots: EH I, 302
1): auch (mit aĩ) Gramsden n. FBR. IX, 102, (mit ài 2 ) Sussei n. FBR. VII, 143, Lös., (mit aî) Erlaa n. FBR. XI, 11; ‡
2) gross
(mit ài 2 ) Zvirgzdine: sivē̦ni jau daili izauguši; ‡
3) dàils 2 laiks, lange Zeit
Bērzgale, Cibla. Subst. dailums (unter daiļums): maguones dailumā BW. 10030 var. kas nuo meitas dailumiņa 6657 var.
Avots: EH I, 302
dalcis
daplis
dārdzēt
dāvekls
dāvīties
‡ dāvîtiês,
1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à 2 );
2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à 2 ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".
Avots: EH I, 313
1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à 2 );
2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à 2 ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".
Avots: EH I, 313
degt
degt (li. dègti), -gu, -gu od. -dzu,
1) intr., brennen, in Flammen stehen:
a) eig.: malka, žagari, deglis, svece, krāsns de̦g. man skaliņi gaiši de̦g. lampa tumši de̦g. Sprw.: viena pagale vien nede̦g. smejies, smejies, ka citiem pirts de̦g; kad tik tev pašam istaba nenuode̦g. citam de̦g, viņam smird. vēl jau nede̦g, es hat durchaus keine Eile. Im VL. kommt häufig das Part. praes. st. des Part. praet. vor: kuo, bitīte, tu dabūji, de̦gušā (Var.: de̦guošā) siliņā BW. 16590, 15617. de̦guot karsts, glühend heiss;
b) übertr., glühen, von Hitze ergriffen sein körperlich und geistig:
slimnieka miesas de̦g. bē̦rns de̦g kâ ugunī. tautietim acis de̦g, uz manim rauguoties. zagļiem kājas de̦g;
c) von einer Glut, Leidenschaft, Sehnsucht ergriffen sein,
mit den Präp. pēc, uz: viņam pirksti de̦g pēc manas mantas. viņam dedza prāts uz patiesību. tam jau tikai zuobi vien de̦g uz tuo, lai taptu izjautāts A. XII, 656. [zē̦nam de̦g pēc mājām Talsen];
2) tr., brennen:
de̦gu skalu, de̦gu (Var.: de̦dzu) sveci, tumša mana istabiņa BW. 3160. uguns vēl nav de̦gta LP. V, 237. augšā degt, anzünden: uguni de̦g augšā jau agrāki, pruoti jau linu raujamā laikā, vakariņas ē̦duot Etn. III, 126. de̦dzams upuris, Brandopfer;
3) Refl. -tiês, brennen, glühen:
kalna gals liesmās dedzies G. Allunan. ugunis nede̦gas BW. 31067. Subst. degšana, das Brennen: uguns de̦g pilnā degšanā. naudas degšana, das Trocknen des Geldes N. - Bartau. [Zu apr. dagis "Sommer", slav. degъtь "Birkenteer", ai. dáhati "brennt", alb. djek "verbrenne" u. a., s. Fick Wrtb. I 4, 74, Berneker Wrtb. I, 182 f., Trautmann Wrtb. 49, G. Meyer IF. V, 180 u. BB. VIII, 187, Pedersen KZ. XXXVI, 323 f., Walde Wrtb. 2 276 f., Boisacq Dict. 963 f., Bechtel Lexilogus 313 f.]
Avots: ME I, 451, 452
1) intr., brennen, in Flammen stehen:
a) eig.: malka, žagari, deglis, svece, krāsns de̦g. man skaliņi gaiši de̦g. lampa tumši de̦g. Sprw.: viena pagale vien nede̦g. smejies, smejies, ka citiem pirts de̦g; kad tik tev pašam istaba nenuode̦g. citam de̦g, viņam smird. vēl jau nede̦g, es hat durchaus keine Eile. Im VL. kommt häufig das Part. praes. st. des Part. praet. vor: kuo, bitīte, tu dabūji, de̦gušā (Var.: de̦guošā) siliņā BW. 16590, 15617. de̦guot karsts, glühend heiss;
b) übertr., glühen, von Hitze ergriffen sein körperlich und geistig:
slimnieka miesas de̦g. bē̦rns de̦g kâ ugunī. tautietim acis de̦g, uz manim rauguoties. zagļiem kājas de̦g;
c) von einer Glut, Leidenschaft, Sehnsucht ergriffen sein,
mit den Präp. pēc, uz: viņam pirksti de̦g pēc manas mantas. viņam dedza prāts uz patiesību. tam jau tikai zuobi vien de̦g uz tuo, lai taptu izjautāts A. XII, 656. [zē̦nam de̦g pēc mājām Talsen];
2) tr., brennen:
de̦gu skalu, de̦gu (Var.: de̦dzu) sveci, tumša mana istabiņa BW. 3160. uguns vēl nav de̦gta LP. V, 237. augšā degt, anzünden: uguni de̦g augšā jau agrāki, pruoti jau linu raujamā laikā, vakariņas ē̦duot Etn. III, 126. de̦dzams upuris, Brandopfer;
3) Refl. -tiês, brennen, glühen:
kalna gals liesmās dedzies G. Allunan. ugunis nede̦gas BW. 31067. Subst. degšana, das Brennen: uguns de̦g pilnā degšanā. naudas degšana, das Trocknen des Geldes N. - Bartau. [Zu apr. dagis "Sommer", slav. degъtь "Birkenteer", ai. dáhati "brennt", alb. djek "verbrenne" u. a., s. Fick Wrtb. I 4, 74, Berneker Wrtb. I, 182 f., Trautmann Wrtb. 49, G. Meyer IF. V, 180 u. BB. VIII, 187, Pedersen KZ. XXXVI, 323 f., Walde Wrtb. 2 276 f., Boisacq Dict. 963 f., Bechtel Lexilogus 313 f.]
Avots: ME I, 451, 452
dēlišķis
delvērde
delverēt
del̃verêt: unruhig sein Bartau; unvernünftig etwas tun (mit èl 2 ) Meiran; "šaudīties, svārstīties" (mit èl 2 ) Kalz.; wackeln, (sch)wanken (mit èl 2 ) Warkl.: piedzēris delverē; wackelnd (wankend) gehen Bērzgale. Refl. -tiês: tollen, ausgelassen (ungezogen) sein (mit el̃ ) Grünw.
Avots: EH I, 315
Avots: EH I, 315
delveris
delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;
2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del̃veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit el̂ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 315
2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del̃veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit el̂ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 315
dibinēt
dibinīgs
dibins
dibins: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Pilda n. FBR. XIII, 48, Bērzgale, Fest., Kaltenbr., KatrE., Siuxt, Warkl., Demln. gen. s. dibintiņa BW. 15966, 2 var.
Avots: EH I, 319
Avots: EH I, 319
dipēt
dipêt: auch Bērzgale. ‡ Refl. -tiês, dröhnen: kāpējs krita atpakaļ, ka dipējās vien A. Saulietis Melnais Ansis.
Avots: EH I, 321
Avots: EH I, 321
dirbas
dirbēt
dirbināt
dirbinât,
1): auch (mit ir̂ ) Lubn.; ‡
5) "raustīt, kustinât" AP. ‡ Refl. -tiês (mit ir̂ ) Bērzgale "tricināties". Vgl. apr. acc. s. dirbinsnan "Zittern".
Avots: EH I, 321
1): auch (mit ir̂ ) Lubn.; ‡
5) "raustīt, kustinât" AP. ‡ Refl. -tiês (mit ir̂ ) Bērzgale "tricināties". Vgl. apr. acc. s. dirbinsnan "Zittern".
Avots: EH I, 321
dirbinēt
dirboņi
dirva
dirvans
‡ dirvans (gespr.: dyrvonc) tīrums Bērzgale "ein Acker mit vielen Rasenstücken, der daher schwer zu eggen ist".
Avots: EH I, 322
Avots: EH I, 322
dirvāns
dirvens
dona
II duona,
1): Plur. duonas auch Diekeln n. BielU., (mit uõ ) Orellen, Salisb., sing. duõns (Stammform?) Salis: izlauž mucai duonas Pas. X, 416 (aus Bērzgale);
2): Plur. duonas auch Mar.
Avots: EH I, 350
1): Plur. duonas auch Diekeln n. BielU., (mit uõ ) Orellen, Salisb., sing. duõns (Stammform?) Salis: izlauž mucai duonas Pas. X, 416 (aus Bērzgale);
2): Plur. duonas auch Mar.
Avots: EH I, 350
doška
dracis
dracis (unter draca),
1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡
2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡
3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.
Avots: EH I, 329
1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡
2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡
3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.
Avots: EH I, 329
dranckas
dranskāt
‡ drànskât 2 , zerfetzen, (Kleider) tragend abnutzen (nùoval̃kât) Bērzgale, Saikava.
Avots: EH I, 329
Avots: EH I, 329
drāte
draugala
draugala, draugaļa BW. 24969, draugale BW. 20604, draugalene RKr. XVI, 259, draugula, drauguļa 22973, 2, die Freundin, die Buhle: es pazinu tuo puisīti, kam draugaļa maliņā BW. 15407. kur puisītis, jauns būdams, daudzi tur draugaliņu (Var.: drauguliņu) 11986. Vgl. li. draugala "cudzołožnica; Brautjungfer, Gespielin, Gefährtin".
Kļūdu labojums:
kur puisītis = kuŗš puisītis
Avots: ME I, 491
Kļūdu labojums:
kur puisītis = kuŗš puisītis
Avots: ME I, 491
drausme
drebekls
drēbt
II drēbt,
1):. allzu reichlich schneien; reichlich rieseln
Līvāni, Nautrēni (prs. drêbju); ‡
2) "fallen"
Bērzgale (prs. drê̦bu). ‡ Subst:, drē̦bums Bērzgale "nejaušs kritiens"
Avots: EH I, 333
1):. allzu reichlich schneien; reichlich rieseln
Līvāni, Nautrēni (prs. drêbju); ‡
2) "fallen"
Bērzgale (prs. drê̦bu). ‡ Subst:, drē̦bums Bērzgale "nejaušs kritiens"
Avots: EH I, 333
drepekls
‡ dre̦pe̦kls (gespr.: drapakls) Bērzgale "lupataina drēbe, kas ātri var sairt"; dre̦pe̦kla pakalas ebenda "spaļuojas pakulas, kas neturas kuopā un irst".
Avots: EH I, 332
Avots: EH I, 332
dribt
‡ dribt (li. drìbti "in Flocken niederfallen; hinplumpsen; schlapp werden"), drìbu; dribu Bērzgale = drupt: maize sāk d.; zerbröckeln, zusamenstitrzen (intr.) Diet.; (zer)reissen : (intr.); entzwei gehen (von alten Kleidern, meist mit sa-; eine Mauer dagegen kann nur drupt) Wolmarshof. Vgl. sadrebt II, izdrebt.
Avots: EH I, 333
Avots: EH I, 333
dricināt
dricinât,
1): (ein sich widersetzendes Wesen) führen, ziehen; mühsam schleppen
Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: d. kazu, nuolūzušu kuoka zaru;
2): auch Ugalen n. FBR VII, 23, AP.
Avots: EH I, 333
1): (ein sich widersetzendes Wesen) führen, ziehen; mühsam schleppen
Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: d. kazu, nuolūzušu kuoka zaru;
2): auch Ugalen n. FBR VII, 23, AP.
Avots: EH I, 333
driķi
driķi: auch Alswig, AP.; Auleja, Baltinow, Bērzgale, Gr.-Buschh., Goldbeck, Kaltenbr., Kalz., Laud., N: Rosen, Oknist, Pilda, Pilskalne, Prl., Saikava, Sonnaxt, Sussei, Weissensee, Wessen, Zvirgzdine. Der sing. driķis bezeichnet die einzelne Buchweizenpflanze.
Avots: EH I, 334
Avots: EH I, 334
dristāt
dristins
drūkste
drūkstināt
drūkstīt
drūksts
drùksts, -s: auch Bērzgale, N.-Rosen, Saikava, ("die Zucht") Skaista, Warkl.; Zvirgzdine.
Avots: EH I, 337
Avots: EH I, 337
dublis
dublis,
1): pilns kâ d. Pas. VI, 280; ‡
2) Singularform zu dubļi, Kot, Schlamm
Grenzhof n. FBR. XII, 24, Bē̦rzgale, C., Erlaa, Meiran, Prl., Saikava, Schwanb., Trik.: viņam nav uzšļakstējis ne˙viens d. uz ceļa nav ne˙viena dubļa Lubn. tis d. (diejenige kotige Stelle, Kotpfütze), kas pie kūts, sasalis ragā Saikava.
Avots: EH I, 338
1): pilns kâ d. Pas. VI, 280; ‡
2) Singularform zu dubļi, Kot, Schlamm
Grenzhof n. FBR. XII, 24, Bē̦rzgale, C., Erlaa, Meiran, Prl., Saikava, Schwanb., Trik.: viņam nav uzšļakstējis ne˙viens d. uz ceļa nav ne˙viena dubļa Lubn. tis d. (diejenige kotige Stelle, Kotpfütze), kas pie kūts, sasalis ragā Saikava.
Avots: EH I, 338
ducinēt
ducinêt (unter ducinât),
1) auch Bērzgale, Kaltenbr.: pē̦rkūns tāļumā ducinēt Bērzgale.
Avots: EH I, 338
1) auch Bērzgale, Kaltenbr.: pē̦rkūns tāļumā ducinēt Bērzgale.
Avots: EH I, 338
ducinis
duga
‡ II duga, in der Verbind. dieva d. Bērzgale, Domopol, Karsava, Mērdzine, Pilda, Tilla, Zvirgzdine od. līta d. Baltinow, der Regenbogen. Aus r. дуга "Bogen".
Avots: EH I, 339
Avots: EH I, 339
dupuris
dupuris,
1) etwas Kurzes und Dickes:
ir gan dupuris šis burkāns Mar. n. RKr. XV, 113. es uzaugu dupurītis BW.;
2) Epitheton der Eiche, der Kartoffel:
rācenīši, dupurīši BW. 2974. uozuolam, dupuram visapkārt saule spīd RKr. VII, 499;
3) dupuŗi, runde, kleine Rüben
Manz.; Mairüben L.;
4) [dupurs], Bruchratte (arvicola amphibius L.)
RKr. VIII, 84;
5) "ein kleiner Kessel, ein kleines Gefäss "
Schwnbg.;
6) "ciņu kaplis (eine Hümpelhacke)"
Jaun-Latgale.]
Kļūdu labojums:
dupurītis BW. = dupurītis BW. 5320
Avots: ME I, 518
1) etwas Kurzes und Dickes:
ir gan dupuris šis burkāns Mar. n. RKr. XV, 113. es uzaugu dupurītis BW.;
2) Epitheton der Eiche, der Kartoffel:
rācenīši, dupurīši BW. 2974. uozuolam, dupuram visapkārt saule spīd RKr. VII, 499;
3) dupuŗi, runde, kleine Rüben
Manz.; Mairüben L.;
4) [dupurs], Bruchratte (arvicola amphibius L.)
RKr. VIII, 84;
5) "ein kleiner Kessel, ein kleines Gefäss "
Schwnbg.;
6) "ciņu kaplis (eine Hümpelhacke)"
Jaun-Latgale.]
Kļūdu labojums:
dupurītis BW. = dupurītis BW. 5320
Avots: ME I, 518
duravas
duravas: auch Bērzgale, Cibla, Kaltenbr:, Liepna, Līvāni; Lubn., Borehow n. FBR. XIII 23, Pilda n. FBR. XIII, 42, Pas. X, 509 (aus Eglūna), dat.-instr. plur. duravēm BW. 5002 var. (aus Sauken).
Avots: EH I, 343
Avots: EH I, 343
durbuļāt
durbulis
‡ durbulis, wer seine Zeit unnütz zuvergeuden pflegt (z. B. bei einer Arbeit sich zu lange aufhaltend) Bērzgale.
Avots: EH I, 343
Avots: EH I, 343
durstīt
dvesinēt
‡ dvesinêt, -ẽju; schnell atmen, keuchen Bērzgale, Warkl.; häufig schwach hüsteln. Nautrēni: tis vairs nedzīvās: dvesinē vien
Avots: EH I, 351
Avots: EH I, 351
dvesiņš
džaubt
‡ II džaubt, sich sorgen, Sorge tragen Bērzgale (mit àu 2 ), Pilda: tu ne˙maz nedžaub par savu dzīvi.
Avots: EH I, 365
Avots: EH I, 365
dzelains
dzēle
dzelte
‡ I dzel̂te Bērzgale "ein kleines, im Frühjahr schön blühendes Waldbäumchen (daphne mezereum?), das im Sommer weiche, rote Beeren um den Stamm trägt".
Avots: EH I, 353
Avots: EH I, 353
dzelte
dzeltine
dzenūgs
dzervēdzele
dzestrs
dzēstrs
dzè̦strs 2 : auch Bērzgale, Mar., Saikava, Warkl.: dz. laiks (neben dze̦stra putra) Bērzgale.
Avots: EH I, 357
Avots: EH I, 357
dzidaine
‡ dzidaine, in der Verbind. dz. pagale, ein spitzer, spiessartiger Holzscheifi Warkl.
Avots: EH I, 357
Avots: EH I, 357
dzids
‡ dzids, ein Spiess Wessen; der Wurfspeer Bērzgale, Warkl.: nuodrāza tievu kuociņu ar asu galu; kuru sauca par dzidu, uzmauca uz tā gaļas gabalus un cepa Wessen: tik asa malkas šķautne kai dz. Warkl. ar dzidu iedurts sānuos ebenda. Zunächst aus poln. dzida "Spiess", s. P. Sehmidt FBR. VII, 9.
Avots: EH I, 357
Avots: EH I, 357
dziedīgs
dziesna
I dziẽsna: auch (mit ìe 2 ) Bērzgale, Pilda ("die Abenddämmerung"), Zvirgzdine ("die Abendröte"): vēl tuo varēs ar dienas dziesnu padarīt Bērzgale. jau dz. izgaisa, jau timss palika Zvirgzdine; der Abendstern L.
Avots: EH I, 364
Avots: EH I, 364
dzija
dziļans
dzimsis
‡ dzimsis Bērzgale, eine dünne Holzleiste zwischen den Brettern der Oberlage. Aus d. Sims?
Avots: EH I, 358
Avots: EH I, 358
dzire
dziris
dziris, ‡
2) ein Kalb, das getrsnkt wird
Bērzgale; ‡
3) dzirītis, ein Lämmchen
Lems., Wainsel; Plur. dzirīši, die Drillinge eines Schafes Zvirgzdine.
Avots: EH I, 359
2) ein Kalb, das getrsnkt wird
Bērzgale; ‡
3) dzirītis, ein Lämmchen
Lems., Wainsel; Plur. dzirīši, die Drillinge eines Schafes Zvirgzdine.
Avots: EH I, 359
dzirksnis
‡ II dzir̂ksnis Bērzgale "pavasaŗa rītuos par le̦du sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis".
Avots: EH I, 359
Avots: EH I, 359
ēcis
I ẽcis: auch Hasau, Pussen, Stenden, Ugalen; skuju svārki, ēču (Var.: ērkšķu) biksas BW. 29229 var. (ähnl.: 30562, 5 var.).
Avots: EH I, 371
Avots: EH I, 371
elksnis
èlksnis, die Erle, die Eller Selb., AP., Kalzenau, Ogershof, Sawensee, Roseneck, Nerft, Erlaa, Fest., Illuxt, Laud., Lub., Bers., Odensee, Schwanb., Meiran, Aahof, Grawendahl, Sessw., Borchow, Warkl., Welonen [überhaupt in Oberkurland, Lettgalen und teilweise in Livland]: ja pavasarī elkšņi... pilni ar ziediem, ce̦rams uz labām auzām Etn. II, 73. mell - elksnis U., me̦lnais elksnis, die Schwarzeller (alnus glutinosa); pe̦lē̦kais elksnis, graue Eller (alnus incana); das Demin. elksnīši, auch elksnītes, Erlenschwämme (agaricus). [Vgl. alksnis (wozu auch Ильинскiй Slavia II, 258 ff.), woneben auch aluksnis dass. in Hopfenhof, Mahlup, Semershof.]
Avots: ME I, 567
Avots: ME I, 567
elle
el̃le, elne [Wessen], BW. 22277, LP. VI, 1, 541, [Le. Gr. 177], die Hölle: Sprw. uz elli kâ pa laipu. vai ellē, vai debesīs - kad tik pulkā! kad kungam darba trūkst, kad ellē muoku? Etn. III, 43. ej ellē mālus mīt, sagt man, wenn sich jemand ungefragt in die Rede mischt Etn. II, 63. kur ellē viņš ir? wo, zum Henker, ist er? U. elle pagale, elles prauls, elles gabals, elles (s)kruķis, ein Höllenbrand, elles strāķe, der Höllenpfuhl n. U. [Aus mnd. helle.]
Avots: ME I, 568
Avots: ME I, 568
encekls
encēt
encêt,
2): reissen, quälen
(mit eñ ) Nötk.; suns encē (tranmda) blusas Kalz.; sehr energisch reissen, Schlagen; scharren Linden in Kurl.; "ātri darīt" Nerft; uodi encē (plagen stechend) Lubn. Refl. -tiês, sich herumzanken auch Sermus, (mit èn 2 ) Warkl.; sich prügeln Linden- in Kurl., Bērzgale.
Avots: EH I, 369
2): reissen, quälen
(mit eñ ) Nötk.; suns encē (tranmda) blusas Kalz.; sehr energisch reissen, Schlagen; scharren Linden in Kurl.; "ātri darīt" Nerft; uodi encē (plagen stechend) Lubn. Refl. -tiês, sich herumzanken auch Sermus, (mit èn 2 ) Warkl.; sich prügeln Linden- in Kurl., Bērzgale.
Avots: EH I, 369
erelis
I erelis: auch Bērzgale, Kaltenbr. Dasselbe Wort steckt wohl auch in folgenden Vergleichen: nagi kâ ereļam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66. mati izpūrušies kâ erelim Wessen. iet kä e. (apkārt neskatīdamies, kādu priekšme̦tu apgāzdams). māja kâ e. (ar izpūrūšu, pa daļai saplē̦stu jumtu) Kārsava.
Avots: EH I, 370
Avots: EH I, 370
ērpe
ērskīzis
‡ ḕrskīzis 2 Bērzgale, ein Stachelbeerstrauch; -s- dissimiliert aus -š- in den Kasus mit -īž-?
Avots: EH I, 373
Avots: EH I, 373
esis
este
gācinieks
gàcinieks 2 : die Schnur im Hosengurt Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine: seņāk taidu ūzu nešuva, ai puogām ka samest apakli, a ievēre gācinieku Zvirgzdine.
Avots: EH I, 388
Avots: EH I, 388
gadsdaļas
gadzināt
‡ gadzinât, schnattern Bērzgale, Burtn., Lems., Lubn., N.-Peb., Warkl.: zuoss gadzina. meitas gadzina kâ zuosis. Vgl. li. gagénti dass.
Avots: EH I, 375
Avots: EH I, 375
gadzīt
gaigala
gaĩgala N. - Bartau, Markgrafen, gàigala C., AP., gaîgala Kreuzb., gàigala 2 Kl.], gaigale [Edw., Ekau n. Izgl. min. Mēn. 1923, 1379], gaigalis [Manz. Lettus], gaîgals 2 [Tr., gaigula Golg., gaigule Edw. n. Izgl. Min. Mēn. 1923, 1379], gaigulis BW. 28399,
1) der Taucher
n. Manz., Bürgereisters Möwe (larus glaucus): jūŗas putni, gaigalīši (Var.: gaigaliņas, gaigaliņi), traucēja manu kumeliņu BW. 11204. jau ciemā gaiļi dzied, gaigalīte (Var.: gaigaliņa) e̦ze̦rā 26229. aiz upītes me̦lni alkšņi pilni baltu gaigalīšu (Var.: gaigaliņu) 13323, sargies, meita, vairies meita! gaigals egles galiņā 13512. e̦ze̦ra gaigalītis 18512;
2) [gaigalītes], Schlüsselblume (primula officinalis)
Konv. 2 986; [gaigaliņi], mehlige Primel (primula farinosa) RKr. III, 72, [gaigales], Seerose (nymphaea alba) RKr. II, 74;
3) gaĩgala, ein rasch laufender Mensch od. ein solches Tier:
tava guovs ir tāda gaigala, ganuos ne˙maz nevar panākt Dond. [Vgl. li. gaĩgalas "Enterich" gagalas "Storch", giegals "Taucher", apr. gegalis "kleiner Taucher", r. гóголь "Quäkente", poln. gogoł "clangula glaucion". Wohl eher nach Bezzenberger BB. I, 253, Meillet MSL. XII, 217 1, Berneker Wrtb. I, 318, Trautmann Wrtb. 74 reduplizierte Bildungen von der Wurzel von aksl. glagolъ "Wort", гологóлить "plappern" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 321) als nach Niedermann (Festgabe A. Kaegi 90 1 zu li. gagė̕ti "schnattern" gehörig (indem ein gagal - als eine reduplizierte Bildung aufgefasst und nach dem Muster anderer Formen im Le. zu gaigal - umgebildet sei).]
Kļūdu labojums:
ciema gaiļi = ciemā gaiļi
11234 = 11204
Avots: ME I, 583, 584
1) der Taucher
n. Manz., Bürgereisters Möwe (larus glaucus): jūŗas putni, gaigalīši (Var.: gaigaliņas, gaigaliņi), traucēja manu kumeliņu BW. 11204. jau ciemā gaiļi dzied, gaigalīte (Var.: gaigaliņa) e̦ze̦rā 26229. aiz upītes me̦lni alkšņi pilni baltu gaigalīšu (Var.: gaigaliņu) 13323, sargies, meita, vairies meita! gaigals egles galiņā 13512. e̦ze̦ra gaigalītis 18512;
2) [gaigalītes], Schlüsselblume (primula officinalis)
Konv. 2 986; [gaigaliņi], mehlige Primel (primula farinosa) RKr. III, 72, [gaigales], Seerose (nymphaea alba) RKr. II, 74;
3) gaĩgala, ein rasch laufender Mensch od. ein solches Tier:
tava guovs ir tāda gaigala, ganuos ne˙maz nevar panākt Dond. [Vgl. li. gaĩgalas "Enterich" gagalas "Storch", giegals "Taucher", apr. gegalis "kleiner Taucher", r. гóголь "Quäkente", poln. gogoł "clangula glaucion". Wohl eher nach Bezzenberger BB. I, 253, Meillet MSL. XII, 217 1, Berneker Wrtb. I, 318, Trautmann Wrtb. 74 reduplizierte Bildungen von der Wurzel von aksl. glagolъ "Wort", гологóлить "plappern" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 321) als nach Niedermann (Festgabe A. Kaegi 90 1 zu li. gagė̕ti "schnattern" gehörig (indem ein gagal - als eine reduplizierte Bildung aufgefasst und nach dem Muster anderer Formen im Le. zu gaigal - umgebildet sei).]
Kļūdu labojums:
ciema gaiļi = ciemā gaiļi
11234 = 11204
Avots: ME I, 583, 584
gaišdien
gaišnedēļ
‡ gaišnedeļ Dond. n. FBR. V, 129 (mit aî 2 ) Ugalen n. FBR. VII, 29, = [pa]gājušu nedēļu, in der vergangenen Woche.
Avots: EH I, 378
Avots: EH I, 378
gaitins
galaine
galdgals
‡ gal̂dgals 2 Salis; das Tischende: galdgale, (loc. s.) pasēdēt BW. 28812, 3 (aus Dond.).
Avots: EH I, 379
Avots: EH I, 379
galiski
galpakulas
gaļvēdzere
gārbēt
gārdzuļot
‡ gārdzuļuôt, schaunachahmendes Verbum: dun, dārd, gārdzuļuo, krāc un ste̦n visa ... debesmala A. Grīns Dvēseļu putenis II, 147; "röcheln" (wo?): gārdzuļuo tas, kam kas kaklā iesprūdis Bērzgale.
Avots: EH I, 390
Avots: EH I, 390
garlejs
garvēdze
garvēdzele
gātelis
‡ gàtelis 2 , ein Herumtreiber (von Menschen und Tieren gesagt) Bērzgale, Nautreni; "bezbēdīgs cilvē̦ks" Lettg. Nebst ‡ gàteris 2 wohl zu gāju "ich ging".
Avots: EH I, 390
Avots: EH I, 390
gauši
gauši (unter gaũšs),
1): auch (mit aũ ) AP., Ramkau, (mit àu 2 ) Bērzgale, Heidenfeld, Linden in Kurl., Lubn., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: darbs iet g. AP. sakņuojas g. Pump. R. I, 199. viņi tâ g. aug Saikava. cūkas tika g. audzē̦tas Sonnaxt.
Avots: EH I, 388
1): auch (mit aũ ) AP., Ramkau, (mit àu 2 ) Bērzgale, Heidenfeld, Linden in Kurl., Lubn., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: darbs iet g. AP. sakņuojas g. Pump. R. I, 199. viņi tâ g. aug Saikava. cūkas tika g. audzē̦tas Sonnaxt.
Avots: EH I, 388
gauturāt
gauturis
gazara
gazara (unter gazare): auch Appricken; gazar̂ Ugalen n. FBR. VII, 14, Schlehk n. FBR. VII, 42, Rothof und Suhrs n. FBR. VIII, 121. Rojen n. FBR. XIII, 73, Sassm.
Avots: EH I, 388
Avots: EH I, 388
ģībāns
ģībāt
ģīgāns
ģīgāt
ģīgât,
1): auch (mit ĩ) Dunika, Gramsden;
2): bittend, jammernd weinen
Sonnaxt: bē̦rns ģīgā, lai atduod viņa lietas; ‡
4) singen
(verächtlich): tai neģīgājuot vairs un ļaujuot gulēt Janš. Paipala 8; ‡
5) "langsam, nachlässig arbeiten oder sprechen"
Bērzgale; ‡
6) auf einer Hirtenflöte blasen
Serben; "čīkstināt" Jāsmuiža.
Avots: EH I, 428
1): auch (mit ĩ) Dunika, Gramsden;
2): bittend, jammernd weinen
Sonnaxt: bē̦rns ģīgā, lai atduod viņa lietas; ‡
4) singen
(verächtlich): tai neģīgājuot vairs un ļaujuot gulēt Janš. Paipala 8; ‡
5) "langsam, nachlässig arbeiten oder sprechen"
Bērzgale; ‡
6) auf einer Hirtenflöte blasen
Serben; "čīkstināt" Jāsmuiža.
Avots: EH I, 428
ģirsa
‡ ģìrsa 2 Auleja, (mit ir̂ ) Skaista, die Trespe Bērzgale, Makašēni. Aus li. gìrsa dass.
Avots: EH I, 427
Avots: EH I, 427
glābtiņš
glaidēt
gleins
gleins od. glèinis 2 [Kreuzb.], mehrere zusammengebundene Balken - eine Abteilung des Holzflosses: gleinā ir apmē̦ram ap 50 baļķu kuopā siets, un visā pluostā mē̦dz būt pa 4 vai 5 līdz 6 gleini viens pie uotra galeniski savilkti Konv. 2 Etn. IV, 61, [Bielenstein Holzb. 624. Zu li. gleità "ряд, шеренга"
Kļūdu labojums:
Konv. 2 = Konv. 2 3217
Avots: ME I, 624
Kļūdu labojums:
Konv. 2 = Konv. 2 3217
Avots: ME I, 624
glezēt
glibināt
‡ glibinât schonen Bērzgale, hegen, pflegen Nautrēni: g. bē̦rnus, jaunus luopus. Vgl. ‡ gliebt.
Avots: EH I, 393
Avots: EH I, 393
gliebt
‡ gliebt, -bju, -bu "glābt sargāt" (mit iê) Lubn. Meiran Nautrēni; schonen (mit ìe 2 ) Bērzgale: g. vājus luopus. Refl. -tiês (schon I, 628 gegeben), ‡
3) sich mästen, gut gedeihen, fetter werden
(mit ìe 2 ) Bērzgale, Warkl.: pē̦rn sivē̦ni labi gliebēs.
Avots: EH I, 394
3) sich mästen, gut gedeihen, fetter werden
(mit ìe 2 ) Bērzgale, Warkl.: pē̦rn sivē̦ni labi gliebēs.
Avots: EH I, 394
glomīza
glumainis
‡ glumainis Bērzgale "kaut kas nuoglumējis": kuoks, gulē̦dams uz zemes, aplipis ar glumaiņiem Warkl.
Avots: EH I, 394
Avots: EH I, 394
goba
II guôba,
1): auch Adiamünde, AP:, Bers., Jürg., Kalz., Lemb., Mar., Meselau, Mesoten, Nerft, N.-Peb., Prl., Schnehpeln, Schwanb., Serben, Stenden, Tirsen, Trik., (mit uõ ) Lieven-Berse (unbek. in Bērzgale, Lubn., Oknist, Pankelhof, Wenden, Wolm., Zögenhof); ulmus campestris durch ulmus effusa Wild. zu ersetzen; Ulme mit rauher, heller, stark geplatzter Rinde
Lennew. n. BielU. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phitol. I, 64 f. und Jokl WuS. XII, 74.
Avots: EH I, 423
1): auch Adiamünde, AP:, Bers., Jürg., Kalz., Lemb., Mar., Meselau, Mesoten, Nerft, N.-Peb., Prl., Schnehpeln, Schwanb., Serben, Stenden, Tirsen, Trik., (mit uõ ) Lieven-Berse (unbek. in Bērzgale, Lubn., Oknist, Pankelhof, Wenden, Wolm., Zögenhof); ulmus campestris durch ulmus effusa Wild. zu ersetzen; Ulme mit rauher, heller, stark geplatzter Rinde
Lennew. n. BielU. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phitol. I, 64 f. und Jokl WuS. XII, 74.
Avots: EH I, 423
gobene
grabins
‡ grabins,
1) "lärmend"
(?) Warkl.;
2) (Subst.) "wer oder was ein Rasseln, Klappern erzeugt (hervorruft)"
Bērzgale, Lubn., Meiran.
Avots: EH I, 397
1) "lärmend"
(?) Warkl.;
2) (Subst.) "wer oder was ein Rasseln, Klappern erzeugt (hervorruft)"
Bērzgale, Lubn., Meiran.
Avots: EH I, 397
graudot
I grauduôt,
1): rollen (vom Donnern):
kuo duosim pē̦rkuonam par vasaras grauduojumu? BW. 28818 var. tē̦vs grauduo (brummt, schilt) kâ pē̦rkuons Saikava;
2): vējš visas miežu gubas grauduo ("zerzaust")
Bērzgale, Warkl. grauduo zemē (stosse hinunter) tuos dēļus, kas uz bendelēm! Saikava;
5): auch (mit aû) Sermus; ‡
6) langsam, mit zahnlosem Mund essen
(mit àu 2 ) Lubn., N.-Schwanb.
Avots: EH I, 399
1): rollen (vom Donnern):
kuo duosim pē̦rkuonam par vasaras grauduojumu? BW. 28818 var. tē̦vs grauduo (brummt, schilt) kâ pē̦rkuons Saikava;
2): vējš visas miežu gubas grauduo ("zerzaust")
Bērzgale, Warkl. grauduo zemē (stosse hinunter) tuos dēļus, kas uz bendelēm! Saikava;
5): auch (mit aû) Sermus; ‡
6) langsam, mit zahnlosem Mund essen
(mit àu 2 ) Lubn., N.-Schwanb.
Avots: EH I, 399
grauslis
I grauslis: etwas Scharfes, das hinters Hemd oder ins Auge geraten ist Schwanb.; bröckliges Heu Bērzgale.
Avots: EH I, 399
Avots: EH I, 399
grecele
‡ II grecele,
1) eine alte, schwache Frau
Bērzgale;
2) "eine struppige, zerzauste, liederliche Frauensperson"
Bers.
Avots: EH I, 402
1) eine alte, schwache Frau
Bērzgale;
2) "eine struppige, zerzauste, liederliche Frauensperson"
Bers.
Avots: EH I, 402
grecelēt
grecelêt,
2) (ungeschickt spinnen, verwickeln):
auch Kalz. n. Fil. mat. 27; ‡
4) nachlässig, kraftlos arbeiten
Bērzgale. ‡ Refl. -tiês, sich krollen, verwickeln: dzija sāk g. Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 27.
Avots: EH I, 402
2) (ungeschickt spinnen, verwickeln):
auch Kalz. n. Fil. mat. 27; ‡
4) nachlässig, kraftlos arbeiten
Bērzgale. ‡ Refl. -tiês, sich krollen, verwickeln: dzija sāk g. Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 27.
Avots: EH I, 402
grečis
greza
grezēt
gribstināt
‡ gribstinât Bērzgale,
1) "grābstīties, karstīties": g. kam ap sāniem;
2) "= grebt 1".
Avots: EH I, 405
1) "grābstīties, karstīties": g. kam ap sāniem;
2) "= grebt 1".
Avots: EH I, 405
gribstins
gribulis
gribulis,
1): auch Bērzgale;
2): tuo tas dzeŗ; juo tam slāpst; ... kaklā tam iedīdis bezgalīgs g., un tuo tas nevar nuoslīcināt Mekons Septiņi okstoņi 26.
Avots: EH I, 405
1): auch Bērzgale;
2): tuo tas dzeŗ; juo tam slāpst; ... kaklā tam iedīdis bezgalīgs g., un tuo tas nevar nuoslīcināt Mekons Septiņi okstoņi 26.
Avots: EH I, 405
grievanka
grieze
II griêze,
1): auch Bērzgale; eine messerähnliche Pflugsehar
("arkla daļa, kuo pieiiek arklam priekšpušē, kad iet cietās zemēs art") Warkl. arklus iesiet, griezes uzsist Pumpurs Lāčpl. (v. J. 1888), S. 129; ‡
3) "= pavāle" Linden in Kurl.: kad siens ūdenī; tad citādi nevar izkaitēt, kâ uz griezēm. nuo griezēm var redzēt, cik katrs pļāvis platas vāles.
Avots: EH I, 408
1): auch Bērzgale; eine messerähnliche Pflugsehar
("arkla daļa, kuo pieiiek arklam priekšpušē, kad iet cietās zemēs art") Warkl. arklus iesiet, griezes uzsist Pumpurs Lāčpl. (v. J. 1888), S. 129; ‡
3) "= pavāle" Linden in Kurl.: kad siens ūdenī; tad citādi nevar izkaitēt, kâ uz griezēm. nuo griezēm var redzēt, cik katrs pļāvis platas vāles.
Avots: EH I, 408
griezienis
griezinis
grizulis
grizulis: eine hölzerne Getreidegabel Ugalen n. FBR. VII, 18; ein aus Kiefernwurzeln geflochtener Korb (wo?).
Avots: EH I, 406
Avots: EH I, 406
grūdelēt
‡ grûdelêt AP., Kalz., Schwanb., (mit û 2 ) Mesoten, (mit ũ ) Lemb., wiederholt ein wenig stossen Bērzgale: bē̦rni grūdelē galdu. (pavirši) g. miežus.
Avots: EH I, 411
Avots: EH I, 411
grūdinis
grūds
I grûds: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 193, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Lizna, Memelshof, Pilskalne, Rubinen, Saucken, Sonnaxt, Stirniene, Warkl., Zvirgzdine.
Avots: EH I, 412
Avots: EH I, 412
gruduļāt
grudulis
grudums
grust
gruzdēt
guldzinēt
guldzinêt (unter gul̂dzinât ),
1) rülpsen
Bērzgale: gùldzinē 2 vien; ka tik nesāk vemt! Warkl. jam apškebinājās dūša, un jis sāka g.; gurgeln (mit ul̂ ) Lettg.
Avots: EH I, 416
1) rülpsen
Bērzgale: gùldzinē 2 vien; ka tik nesāk vemt! Warkl. jam apškebinājās dūša, un jis sāka g.; gurgeln (mit ul̂ ) Lettg.
Avots: EH I, 416
guldzis
‡ II guldzis, die Krümmung, Windung: lūska iet ar guldžiem Bērzgale. Hierher vielleicht auch (mit verallgemeinertem dž): ieskrēja vardeve, apmete guldži Ulanowska Łotysze 42.
Avots: EH I, 416
Avots: EH I, 416
guns
guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,
2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).
Avots: EH I, 420
2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).
Avots: EH I, 420
gužas
guzleni
iebest
iebest,
1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡
2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡
3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe; ‡
4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.
Avots: EH I, 503
1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡
2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡
3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe; ‡
4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.
Avots: EH I, 503
iebīties
iebīties: bē̦rns iebijies Behnen. bē̦rns var ie. nuo suņa Bērzgale, Heidenfeld, Līvāni, Makašēni; durch einen überstandenen Schreck eingeschüchtert werden Lis., Peb., Schwanb., Selsau, Sessw.: zirgs ir iebijies nuo šī tilta un ne˙kad neiet tam mierīgi pāri.
Avots: EH I, 504
Avots: EH I, 504
ieblūžģināt
ìeblùžģinât 2 , ‡
2) platschernd hineingehen machen:
ieblūžģināja zirgu upē peldināt Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava.
Avots: EH I, 504
2) platschernd hineingehen machen:
ieblūžģināja zirgu upē peldināt Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava.
Avots: EH I, 504
iecirst
ìecìrst,
3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;
4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡
7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡
8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,
2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡
6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡
7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡
8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.
Avots: EH I, 506
3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;
4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡
7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡
8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,
2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡
6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡
7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡
8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.
Avots: EH I, 506
iedābt
‡ II ìedâbt,
1) = izdabât Bērzgale: ie. kādam pa prātam;
2) verwöhnen
Warkl.: bē̦rns iedābts;
3) = iemê̦sluôt Warkl.: zeme iedābta.
Avots: EH I, 508
1) = izdabât Bērzgale: ie. kādam pa prātam;
2) verwöhnen
Warkl.: bē̦rns iedābts;
3) = iemê̦sluôt Warkl.: zeme iedābta.
Avots: EH I, 508
iedobele
iedrēbt
iedzirknis
iedzirknis: auch Ugalen n. FBR. VII, 22 Lemb., Salis (mit ir̂ 2 ), Golg., Warkl. (mit ir̂ ).
Avots: EH I, 511
Avots: EH I, 511
iegādināt
iegraudāt
ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu 2 ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.
Avots: EH I, 514
Avots: EH I, 514
ieilgt
iekaitēt
ìekaitêt, ‡ Refl. -tiês (III p. prs. iekaîtas 2 Lesten n. FBR. XV, 30),
1) anfangen
zu kaĩtêt Siuxt: ja tam kas iekaĩtēsies, tad jau lielā vaidēšana;
2) anfangen zu kàitêt 2 II Bērzgale: bē̦rns ir labi iekaitējies; nu būs miers.
Avots: EH I, 517
1) anfangen
zu kaĩtêt Siuxt: ja tam kas iekaĩtēsies, tad jau lielā vaidēšana;
2) anfangen zu kàitêt 2 II Bērzgale: bē̦rns ir labi iekaitējies; nu būs miers.
Avots: EH I, 517
ieklampāt
iekļaustīt
‡ II ìekļaustît, Schläge versetzen Bērzgale, Kapiņi, Līvāni, Lubn., Meiran, Ramkau, Sessw.; Wessen, Zvirgzdine, Peitschenhiebe versetzen Makašēni, durchprügeln Ascheraden, Mahlup, Preili: iekļaustīja pa vienu un uotru ausi Līvāni. Miķelis mazliet iekļaustīja Pēteri Ascheraden; (einen Nagel) eintreiben (verächtlich) Zvirgzdine: ie. naglu.
Avots: EH I, 520
Avots: EH I, 520
iekļaut
iekleburot
‡ ìekle̦buruôt Bers., Bērzgale, Smilten, = ‡ ìekleberêt: kleperis iekle̦buruojis . . : kāpuostuos un grauzis Pas. X, 25 (aus Serbig:).
Avots: EH I, 520
Avots: EH I, 520
iekukstēties
‡ iekukstêtiês, einen seufzerähnlichen Laut von sich geben: šunelis ... iekukstas un rimst Brigadere Dievs, daba, darbs 244. ezis iekukstējās migā Adsel, Bērzgale, Pankelhof, Prl., Wandsen. bē̦rns iekukstējās Schwitten. Vgl. ìeknùkslêtiês.
Avots: EH I, 523
Avots: EH I, 523
iekužināties
ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.; ‡
3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.
Avots: EH I, 524
3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.
Avots: EH I, 524
ielūkša
ielūkša,
1): auch Ludsen, ielûksis 2 Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs 2 Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156; ‡
2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.
Avots: EH I, 528
1): auch Ludsen, ielûksis 2 Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs 2 Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156; ‡
2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.
Avots: EH I, 528
īksis
II îksis (ME. I, 835 unter īksts I nur der nom. pl. īkši) Auleja, Kaltenbr.. Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, die Niere: izraun aknas un īkšus Pas. X, 86. mūdājas kai (= kâ) i. taukuos Birkerts Latv. sakamv. 3099. zirgam kauc īkši - auch Bērzgale, Meselau, (mit î 2 ) Jürg.
Avots: EH I, 500
Avots: EH I, 500
ilgināt
ilgins
‡ ilgins (Substantiv?) jem., der etwas (z. B. eine Arbeit) in die Länge zieht Bērzgale.
Avots: EH I, 429
Avots: EH I, 429
ilgt
il̃gt: mit ìl N.-Wohlfahrt,
1): jis nevarēs tik ilgi i. (vorhalten, am Leben bleiben),
juo jam ir diluonis Bērzgale;
2): man tīri siekalas te̦k un vē̦de̦rs ilgst; ja ... visādas ē̦damas lietas kuopā ieraugu Pēt. Av. II, 134; ‡
3) "verlängern"
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 430
1): jis nevarēs tik ilgi i. (vorhalten, am Leben bleiben),
juo jam ir diluonis Bērzgale;
2): man tīri siekalas te̦k un vē̦de̦rs ilgst; ja ... visādas ē̦damas lietas kuopā ieraugu Pēt. Av. II, 134; ‡
3) "verlängern"
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 430
īsts
ĩsts (aksl. (istъ),
1) echt, unverfälscht, wahr, wirklich:
īsts ze̦lts. īstuo patiesību pateikt LP. III, 82. vai tā mana īsta rauda? Ltd. 1626. tas bijis tur·pat kaimiņa saimnieks, īsts gnīda LP. III, 42. īstais brālis, īstā māsa, leiblicher Bruder, leibliche Schwester; īstā māte, leibliche Mutter, im Gegensatz zu sveša māte. mātei divas meitas: īsta meita un pameita LP. V, 295;
2) recht (von der Zeit):
tu atnāci īstā laikā, brīdī. Adv. īsti, recht, eigentlich: jāpaglūn pa šķirbīti, kas tur īsti varē̦tu būt LP. IV, 33. spuožs zuobins pie saniem, īsti kuo redzēt LP. V, 218. ceļa īsti nezināju BW. 26524. īsti nemāku teikt LP. III, 100. Zur Verstärkung eines Adjektivs od. Adverbs: īsti tâ, just so; īsti klāt, ganz nahe. trešā (pagale) ne īsti strupa, ne īsti īsa LP. VI, 363. labāk dzeŗu īsti pilnu BW. 19931. [Zu ysčias "deutlich, offenbar", ýskus od. ýškus, éiškus, áiškus "deutlich", arm. isk "in Wirklichkeit" (auf ein īsk- deutet auch die le. Nebenform ĩksts), s. Изв. XVII, 4, 120.]
Avots: ME I, 838
1) echt, unverfälscht, wahr, wirklich:
īsts ze̦lts. īstuo patiesību pateikt LP. III, 82. vai tā mana īsta rauda? Ltd. 1626. tas bijis tur·pat kaimiņa saimnieks, īsts gnīda LP. III, 42. īstais brālis, īstā māsa, leiblicher Bruder, leibliche Schwester; īstā māte, leibliche Mutter, im Gegensatz zu sveša māte. mātei divas meitas: īsta meita un pameita LP. V, 295;
2) recht (von der Zeit):
tu atnāci īstā laikā, brīdī. Adv. īsti, recht, eigentlich: jāpaglūn pa šķirbīti, kas tur īsti varē̦tu būt LP. IV, 33. spuožs zuobins pie saniem, īsti kuo redzēt LP. V, 218. ceļa īsti nezināju BW. 26524. īsti nemāku teikt LP. III, 100. Zur Verstärkung eines Adjektivs od. Adverbs: īsti tâ, just so; īsti klāt, ganz nahe. trešā (pagale) ne īsti strupa, ne īsti īsa LP. VI, 363. labāk dzeŗu īsti pilnu BW. 19931. [Zu ysčias "deutlich, offenbar", ýskus od. ýškus, éiškus, áiškus "deutlich", arm. isk "in Wirklichkeit" (auf ein īsk- deutet auch die le. Nebenform ĩksts), s. Изв. XVII, 4, 120.]
Avots: ME I, 838
izbikstīt
izbikstît ‡
2) zur Genüge (wiederholt) stossen:
jis visaiž izlamā, izbiksta nabagu un padze̦n pruojām Pas. V, 158 (aus Bērzgale).
Avots: EH I, 434
2) zur Genüge (wiederholt) stossen:
jis visaiž izlamā, izbiksta nabagu un padze̦n pruojām Pas. V, 158 (aus Bērzgale).
Avots: EH I, 434
izdrēbt
izgatavināt
‡ izgatavinât,
1) = izgatavuôt M. 74 und 82: fabrikas, kas... drēbes izgatavina Pēt. Av. III, 375;
2) ganz reif werden lassen
Bērzgale, Ermes, Lemb.: i. uogas.
Avots: EH I, 447
1) = izgatavuôt M. 74 und 82: fabrikas, kas... drēbes izgatavina Pēt. Av. III, 375;
2) ganz reif werden lassen
Bērzgale, Ermes, Lemb.: i. uogas.
Avots: EH I, 447
izgraudāt
izkausināt
izklaidēt
izklaîdêt, izklaîdinât [li. išklaidìnti], izklaîdît, tr.,
1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;
2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,
1) das Zerstreute;
2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.
Avots: ME I, 751
1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;
2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,
1) das Zerstreute;
2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.
Avots: ME I, 751
izkviegt
‡ izkviegt Auleja, Bērzgale, Schwanb., = ‡ izkvìekt. Refl. -tiês Bērzgale, Salis, Schwanb., = ‡ izkviektiês.
Avots: EH I, 460
Avots: EH I, 460
izlādēties
‡ II izlādêtiês (gesprochen auch an Ort und Stelle mit -ā- !) Bērzgale, = iztaisîtiês 2: jī... iz-za-ladēja jau pa˙visam jauna Pas. IV, 508 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 462
Avots: EH I, 462
izlakstināt
izlakstot
‡ izlakstuôt Warkl., sich austanzen. Refl. -tiês,
1) sich austanzen
Bers., Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava;
2) zur Genüge charmieren
Jürg., Sessw., Trik.: puiši grib ar meitām i.
Avots: EH I, 462
1) sich austanzen
Bers., Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava;
2) zur Genüge charmieren
Jürg., Sessw., Trik.: puiši grib ar meitām i.
Avots: EH I, 462
izlaubt
‡ izlaubt, ausstossen, ausschlagen, aushauen Bērzgale: jis, žagarus cirzdams. ar cirvi izlaube lielu duobi.
Avots: EH I, 462
Avots: EH I, 462
izmīkšēt
izmurzāt
izmužināt
iznicība
iznikt
izpurkšt
izpùrkšt 2 , ‡
2) zerzausen
Bērzgale: sieva ... izpurkše matus Pas. IV, 51 (aus Višķi).
Avots: EH I, 475
2) zerzausen
Bērzgale: sieva ... izpurkše matus Pas. IV, 51 (aus Višķi).
Avots: EH I, 475
izpurpināt
izsaimot
izsakņu
izsauksme
izšaustēt
izsepinēt
izšķārdēt
izšķārdīgs
izšķelvinēt
‡ izšķelvinêt, (eine Flüssigkeit in einem Gefäss) schüttelnd an die Oberfläche befördern (?): kad kraistuot puodā tika iekšā kāds nasis, tad pienu puodā šķelvinēja, kamē̦r nasi izšķelvinēja arā Bērzgale; (eine Flüssigkeit) verschütten Līvani, Nautrēni: i. pienu nuo slauktuves (mit el̂ ) Pilda. Refl. -tiês Līvani, = izšļakstêt: braucuot var nuo trauka i. viss šķidrums.
Avots: EH I, 485
Avots: EH I, 485
izšķirbāt
‡ izšķirbât Bērzgale, mit Ritzen, Spalten versehen (perfektiv): zuosis izšķirbāja sienas (die Gänse pickten aus den Wandspalten das zum Kalfatern gebrauchte Moos heraus).
Avots: EH I, 485
Avots: EH I, 485
izskoldrit
‡ izskol̃drit Ugalen n. FBR. VII, 16, hin und her bewegend von der Stelle bringen, herausbekommen: i. mietu.
Avots: EH I, 480
Avots: EH I, 480
izskriet
izskrìet [li. išskriẽti], intr.,
1) hinauslauen:
kaķis izskrējis pie suņa LP. IV, 89. Sprw.: nuo pagales arī luode izskrej, - Hinweis auf eine nicht geahnte Gefahr. nu jau izskrēja malā, nun ist er auf dem Holzwege. ar pieri caur sienu neizskriesi, mit der Stirn kann man nicht durch die Wand rennen;
2) fig., entfahren:
šie vārdi izskrēja netīšu Kaudz. M.;
3) durchfahren, in die Gliedre fahren:
karsts izskrēja Valdim caur miesu A. XX, 243. meitai tirpas caur kauliem izskrējušas Etn. II, 22;
4) līdzi izskriet, mitlaufen:
es jau tiem jauniem nevaru līdzi izskriet R. Sk. II, 137;
5) ausschiessen, lang auswachsen
Ahs.: sieva gaŗa, izskrējusi kâ maikste B. Vēstn.;
6) im Laufen übertreffen:
kas viņa meitu izskriešuot, tam duoduot tuo par sievu un pus+valsti LP. VI, 643. Refl. - tiês, zur Genüge laufen: ve̦lns izskrējās slapju muguru LP. II, 76. vai nu vēl savu mūžu nee̦smu izskrējusies A. XIII, 41.
Avots: ME I, 799
1) hinauslauen:
kaķis izskrējis pie suņa LP. IV, 89. Sprw.: nuo pagales arī luode izskrej, - Hinweis auf eine nicht geahnte Gefahr. nu jau izskrēja malā, nun ist er auf dem Holzwege. ar pieri caur sienu neizskriesi, mit der Stirn kann man nicht durch die Wand rennen;
2) fig., entfahren:
šie vārdi izskrēja netīšu Kaudz. M.;
3) durchfahren, in die Gliedre fahren:
karsts izskrēja Valdim caur miesu A. XX, 243. meitai tirpas caur kauliem izskrējušas Etn. II, 22;
4) līdzi izskriet, mitlaufen:
es jau tiem jauniem nevaru līdzi izskriet R. Sk. II, 137;
5) ausschiessen, lang auswachsen
Ahs.: sieva gaŗa, izskrējusi kâ maikste B. Vēstn.;
6) im Laufen übertreffen:
kas viņa meitu izskriešuot, tam duoduot tuo par sievu un pus+valsti LP. VI, 643. Refl. - tiês, zur Genüge laufen: ve̦lns izskrējās slapju muguru LP. II, 76. vai nu vēl savu mūžu nee̦smu izskrējusies A. XIII, 41.
Avots: ME I, 799
izspangāt
izstīga
izstūkāt
‡ izstūkât,
1) mit Mühe zu etwas bewegen
Bērzgale: i. meitu pie darba;
2) herausrütteln
Bērzgale, (mit û ) Saikava: nevar i.
Avots: EH I, 483
1) mit Mühe zu etwas bewegen
Bērzgale: i. meitu pie darba;
2) herausrütteln
Bērzgale, (mit û ) Saikava: nevar i.
Avots: EH I, 483
izsūtināt
iztauvēties
iztauvêtiês, ‡
2) = izslinkuôtiês Siuxt: patīk i. siltumā; ‡
3) sich gehörig erhitzen, gehörig aussthwitzen (in der Badstube od. nach dem Genuss heissen Tees)
Salgale.
Avots: EH I, 488
2) = izslinkuôtiês Siuxt: patīk i. siltumā; ‡
3) sich gehörig erhitzen, gehörig aussthwitzen (in der Badstube od. nach dem Genuss heissen Tees)
Salgale.
Avots: EH I, 488
iztelst
iztemelēt
iztešļāt
‡ iztešļât, aushauen, ausmeisseln Bērzgale, Nautrēni (hier mit pejorativer Bed.), Schwanb., Warkl.: i. sili Warkl. Refl. -tiês, eine Zeitlang (erfolglos) (be)hauen Warkl.; bis zum Überdruss (be)hauen Nautrēni.
Avots: EH I, 489
Avots: EH I, 489
iztēšļāt
‡ iztèšļât 2 Nautrēni, = ‡ iztešļât. Refl. -tiês. = ‡ iztešļâtiês: iztēšļājuos, ka sāka ēst gribēties Nautrēni. tu labi esi iztēšļajies ap tuo ratu asi, cikām tuo izdrāzi Bērzgale.
Avots: EH I, 489
Avots: EH I, 489
iztrepelēt
iztūlāt
‡ iztūlât Bērzgale "mit Mühe (antreibend, zuredend) hinausbekommen (zu einer Arbeit): i. ganu ganuos. Refl. -tiês ebenda, = iztaļâtiês.
Avots: EH I, 491
Avots: EH I, 491
iztutuļāt
izvairāt
izvaļa
‡ izvaļa,
1) die Musse, freie Zeit
AP., Geistershof, Līvāni: izvaļas jeb bezdarba laikā PV. tev tāda i., ka aiz gaŗa laika nezini, kuo iesākt ders. man nav tagad izvaļas; pagaidi! Bērzgale. viņš savā izvaļā daudz kuo saduomājis Bers. slinkums, i., izdzīve Janš. Bandavā I, 51;
2) "saumseliges Arbeiten"
(?) Cibla.
Avots: EH I, 493
1) die Musse, freie Zeit
AP., Geistershof, Līvāni: izvaļas jeb bezdarba laikā PV. tev tāda i., ka aiz gaŗa laika nezini, kuo iesākt ders. man nav tagad izvaļas; pagaidi! Bērzgale. viņš savā izvaļā daudz kuo saduomājis Bers. slinkums, i., izdzīve Janš. Bandavā I, 51;
2) "saumseliges Arbeiten"
(?) Cibla.
Avots: EH I, 493
izvaļāks
‡ izvaļâks, Komparativform, freier, müssiger Bērzgale: kad būs i. laiks, padarīšu. - Adv. izvaļâk,
a) freier, ungezwungener
Bērzgale: palaid i. bizē matus!
b) "langsamer"
Domopol: nesteidzies! strādā i˙!
e) viņam svē̦tkuos bija i, savu darbu padarīt, während der Feiertage hatte er mehr freie Zeit ...
Bers., PV.
Avots: EH I, 493
a) freier, ungezwungener
Bērzgale: palaid i. bizē matus!
b) "langsamer"
Domopol: nesteidzies! strādā i˙!
e) viņam svē̦tkuos bija i, savu darbu padarīt, während der Feiertage hatte er mehr freie Zeit ...
Bers., PV.
Avots: EH I, 493
izvanskāt
‡ izvanskât,
1) = izvanckât ‡ 2 Wessen;
2) durcheinanderwerfen
Gramsden, (mit -ât ) Bērzgale, Kacēni, Lixna, Welonen: mazā izvanskāja pa ustabu visas lupatas; "izmē̦tāt, izpurināt" Heidenfeld: i. sienu nuo gabanām;
3) = izvanckât ‡
3) N.-Peb. (auf eine flüssige Speise bezogen);
4) herausziehen, -fischen
Jasmuiža;
5) "izdauzīt, izsist, piekaut" (mit àn 2 ) Heidenfeld, Mar.: i. visu kruogu (= kruogus ļaudis); "izkult" Heidenfeld: i. linus;
6) ausplappern
Gramsden.
Avots: EH I, 493, 494
1) = izvanckât ‡ 2 Wessen;
2) durcheinanderwerfen
Gramsden, (mit -ât ) Bērzgale, Kacēni, Lixna, Welonen: mazā izvanskāja pa ustabu visas lupatas; "izmē̦tāt, izpurināt" Heidenfeld: i. sienu nuo gabanām;
3) = izvanckât ‡
3) N.-Peb. (auf eine flüssige Speise bezogen);
4) herausziehen, -fischen
Jasmuiža;
5) "izdauzīt, izsist, piekaut" (mit àn 2 ) Heidenfeld, Mar.: i. visu kruogu (= kruogus ļaudis); "izkult" Heidenfeld: i. linus;
6) ausplappern
Gramsden.
Avots: EH I, 493, 494
izvējot
izvētrināt
‡ izvētrinât, auslüften Bērzgale, Sessw., B. Vēstn. v. J. 1873, № 36: pagrabus pa˙priekš jāizvētrina Pēt. Av. III, S. 79.
Avots: EH I, 495
Avots: EH I, 495
izvilnāt
izvurkačāt
‡ izvùrkačât 2 Bērzgale, durchsuchen, -schnüffeln: jis izvurkačāja visas malas un atrada me̦klē̦tuo.
Avots: EH I, 497
Avots: EH I, 497
izžaut
‡ II izžaût Bērzpils, ausplaudern. Refl. -ties (mit aû ) Bērzgale, sich ausschwatzen: gan jau tu esi izžāvies ar meitām: zur Genüge Rohheiten (Zoten) sprechen Nautrēni.
Avots: EH I, 498
Avots: EH I, 498
izzust
izzust,
1): vārnai bē̦rni izzuduši Tdz. 37391; ‡
2) abmagern
Segew.: izzudis kâ cērme. ‡ Refl. -tiês,
1) = izzust: viņš izzudās nuo mūsu atmiņas Bers. ar laiku izzudīsies dusmas N.-Peb. taupīgi vie[n], bet tâ˙pat pamazām sviests izzudies ebenda. ze̦lta nauda izzudusies PV.;
2) "izmist" Bērzgale;
3) "bis zum Aufwand der letzten Kräfte arbeiten"
Nautrēni: strādāju izzuzdamies. vari vai i., - bez laimes ni˙kā nebūs.
Avots: EH I, 498
1): vārnai bē̦rni izzuduši Tdz. 37391; ‡
2) abmagern
Segew.: izzudis kâ cērme. ‡ Refl. -tiês,
1) = izzust: viņš izzudās nuo mūsu atmiņas Bers. ar laiku izzudīsies dusmas N.-Peb. taupīgi vie[n], bet tâ˙pat pamazām sviests izzudies ebenda. ze̦lta nauda izzudusies PV.;
2) "izmist" Bērzgale;
3) "bis zum Aufwand der letzten Kräfte arbeiten"
Nautrēni: strādāju izzuzdamies. vari vai i., - bez laimes ni˙kā nebūs.
Avots: EH I, 498
jagalēties
jagalêtiês Serb., Bers., jagalîtiês, tollen, sich albern gebärden. [Aus etn. jagalema "sich streuten?"
Avots: ME II, 95
Avots: ME II, 95
jāma
jeknas
je̦knas: hieraus wohl auch je̦ke̦ns Schlehk n. FBR: VII, 41 und Rothof n. FBR. VIII, 120, je̦kins Ugalen n. FBR. VII, 20; aus Sassm. wird auch der Sing. je̦kna angegeben.
Avots: EH I, 562
Avots: EH I, 562
jimstekls
jimstelēt
jirklis
joma
I juõma,
1) (juoms Libau), die Tiefe zwischen zwei Landbänken Rojen, eine Tiefe zwischen Untieen Majorenhof,
U., Nogallen; [juomiem ("mit Vertiefung") grāvi rakt Blieden, Treiden];
2) versumpfte Niederungen, welche sich parallel dem Meeresstrande hinziehen und voneinander durch sandige, meist bewaldete Erhöhungen getrennt werden;
3) die Meererenge
L.: pie burvīgi jaukas juomas Janš. tâ kâ bangu kultā juomā dzīvē draud visiem puosts Plūd. kuršu juoma *, das Kurische Haff. [zemes juoma, die Landenge Wid.;
4) "eine kleine Wiese zwischen Feldern"
Stuhrhof; "eine kleine Schlucht" Valgale. - Aus liv, juom "tieferes Wasser zwischen Landbänken"; s. Thomsen Beröringer 255.]
Avots: ME II, 126
1) (juoms Libau), die Tiefe zwischen zwei Landbänken Rojen, eine Tiefe zwischen Untieen Majorenhof,
U., Nogallen; [juomiem ("mit Vertiefung") grāvi rakt Blieden, Treiden];
2) versumpfte Niederungen, welche sich parallel dem Meeresstrande hinziehen und voneinander durch sandige, meist bewaldete Erhöhungen getrennt werden;
3) die Meererenge
L.: pie burvīgi jaukas juomas Janš. tâ kâ bangu kultā juomā dzīvē draud visiem puosts Plūd. kuršu juoma *, das Kurische Haff. [zemes juoma, die Landenge Wid.;
4) "eine kleine Wiese zwischen Feldern"
Stuhrhof; "eine kleine Schlucht" Valgale. - Aus liv, juom "tieferes Wasser zwischen Landbänken"; s. Thomsen Beröringer 255.]
Avots: ME II, 126
josta
juôsta: der Gurf (Güttel) überhaupt; die Windel AP:, Orellen: bē̦rna j. BWp. 817, 4. ne man bija pūra juostu 7870; juostas vieta, die Taille(nstelle); ‡
3) dieva j. Baltinow, Bērzgale, Cibla, Kārsava, Malta, Mar., Mērdzine, Nautrēni, Pilda, Rēzna, Šķaune, Uozuolmuiža, Warkh., Vidsmuiža, Višķi; tē̦va j. Kreuzb., der Regenbogen.
Avots: EH I, 571
3) dieva j. Baltinow, Bērzgale, Cibla, Kārsava, Malta, Mar., Mērdzine, Nautrēni, Pilda, Rēzna, Šķaune, Uozuolmuiža, Warkh., Vidsmuiža, Višķi; tē̦va j. Kreuzb., der Regenbogen.
Avots: EH I, 571
jūcēt
jukme
jukšiņ
jukšiņ: auch (Ackerdistel) Rojen n. FBR. XIII, 72, jukšņa - auch Sassm., *jukšņas (> jukšiņs) Ugalen n. FBR. VII, 20.
Avots: EH I, 566
Avots: EH I, 566
jūkt
jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.
Avots: EH I, 569
Avots: EH I, 569
jukums
jukums.
3): auch AP., Orellen; ‡
4) ein Dummkopf, Schwachkopf
Bērzgale, Kaltenbr.: cik tad tāds j. spēs! Kaltenbr.
Avots: EH I, 566
3): auch AP., Orellen; ‡
4) ein Dummkopf, Schwachkopf
Bērzgale, Kaltenbr.: cik tad tāds j. spēs! Kaltenbr.
Avots: EH I, 566
jukuris
jutēt
kaba
kaba, kabe (li. kabė̃ "Haken"), kabis [li. kabỹs "крючек у застежки"]
1) die Sparre mit einem Abstumpf od. Wurzelende beim Lubbendach
Biel. H. 26, [Dond., Ugalen];
2) ein krummer, schlittensohlenartig gewachsener Baum
Saticken; [kabe Wilzen], eine natürliche, nicht durch Menschenhand hergestellte Schlittensohle [Bielenstein Holzb. 555]; kabe - neizstrādāta ragu sliece Grünh., Siuxt, N. - Sessau;
3) ein Hölzchen zum Befestigen der Bank in den Bööten:
laivas vidū atruodas buŗu suols, piestiprināts ar divām kabītēm pie katras laivas malas Etn. II, 107; n. U. die gebogenen Balken, welche Bööten die Haltung geben;
4) kabe U., [Degunen], ein Watenetz:
par kabi sauc nelielu tīklu, kuŗam spārnu malās atruodas kabes, t. i. sliecei līdzīgi kuoki Kand., Saticken [s. Bielenstein Holzb. 669];
5) kabe, Frosch als Köder
Aps. [Nebst kabinât Zu li. kabė̕ti "hangen", kebẽklis "Haken", apr. kabīuns "gehangen", und vielleicht r. кóбень "ein sich krümmender Mensch", кобéнить "krūmmen"; vgl. Berneker Wrtb. I, 535, Trautmann Wrtb. 112, Solmsen Beitr. 205, Fick Wrtb. III 4 , 71, Bugge BB. III, 103 unld Petersson Heterokl. 77 ff.]
Avots: ME II, 129
1) die Sparre mit einem Abstumpf od. Wurzelende beim Lubbendach
Biel. H. 26, [Dond., Ugalen];
2) ein krummer, schlittensohlenartig gewachsener Baum
Saticken; [kabe Wilzen], eine natürliche, nicht durch Menschenhand hergestellte Schlittensohle [Bielenstein Holzb. 555]; kabe - neizstrādāta ragu sliece Grünh., Siuxt, N. - Sessau;
3) ein Hölzchen zum Befestigen der Bank in den Bööten:
laivas vidū atruodas buŗu suols, piestiprināts ar divām kabītēm pie katras laivas malas Etn. II, 107; n. U. die gebogenen Balken, welche Bööten die Haltung geben;
4) kabe U., [Degunen], ein Watenetz:
par kabi sauc nelielu tīklu, kuŗam spārnu malās atruodas kabes, t. i. sliecei līdzīgi kuoki Kand., Saticken [s. Bielenstein Holzb. 669];
5) kabe, Frosch als Köder
Aps. [Nebst kabinât Zu li. kabė̕ti "hangen", kebẽklis "Haken", apr. kabīuns "gehangen", und vielleicht r. кóбень "ein sich krümmender Mensch", кобéнить "krūmmen"; vgl. Berneker Wrtb. I, 535, Trautmann Wrtb. 112, Solmsen Beitr. 205, Fick Wrtb. III 4 , 71, Bugge BB. III, 103 unld Petersson Heterokl. 77 ff.]
Avots: ME II, 129
kabene
kabrēties
‡ kabrêtiês Bērzgale, tapfer tun (r. храбриться ): kuo tie puiši kabrējās - vis jie meitām klanējās Tdz. 41779.
Avots: EH I, 572
Avots: EH I, 572
kādīlas
‡ kàdîlas 2 Auleja, Zvirgzdine, kādīles, kàdīli 2 Bērzgale, Pilda "Jāņu zâles" (s. unter zâle I): pieplēs pļavā kādīlu, kad iesi līgātu! Auleja. eite, meitas, kādīlās, dziedit skaistas Jāņa dziesmas! BW. 32371 (aus Melnava). ejat, meitas, kādīļas (kann der loc. plur. eines ē- Stammes sein!) Tdz. 36256 (aus Makašāni). kādīles ..., cieši grūši salasītas BW. 32384. Nebst li. kodỹlas "Weihrauch" aus dem Slavischen?
Avots: EH I, 598
Avots: EH I, 598
kāgans
kãgans,
1): auch (mit à 2 ) Mar.; eine schnatternde Gans
Valgale; ‡
3) "ein Sonderling, der mit aufgerichtelem Kopf einhergeht";
‡
4) ein Schimpfname
("nebēdīgs, viltīgs cilvē̦ks", mit āg ) Dobl.
Avots: EH I, 598
1): auch (mit à 2 ) Mar.; eine schnatternde Gans
Valgale; ‡
3) "ein Sonderling, der mit aufgerichtelem Kopf einhergeht";
‡
4) ein Schimpfname
("nebēdīgs, viltīgs cilvē̦ks", mit āg ) Dobl.
Avots: EH I, 598
kaika
kaika,
1) [kaîks 2 Salis], eine verächtliche Bezeichnung eines Menschen, besonders eines Menschen von hohem Wuchs, mit langem Halse Stockm., Frauenb.: vai šis gan duomājas būt labāks nabags nekâ es? tāds pats kaika Alm. tâ jāj kungi, tâ bajāri, tâ tie kaikas zemnieķeļi VL. aus Grünh.; [kaĩka Erwahlen, Waldegalen, kaîka 2 Walgalen, N. - Bergfried u. a., eine magere, hässliche Kuh mit langen Beinen, oder ein solches Pferd resp. Schaf; auch von ähnlichen Menschen gesagt;]
2) ein Unruhiger, Unbändiger
Ruj., Lub.; [kaîka 2 "aušīga, vieglprātīga, pārspīlē̦ta sieviete" Kalnazeem. Zu kaikt, kaikaris "ein Unbändiger", li. káikinti "мучить, терзать", kaĩkaras "wusoko - pochyły; ein Faulpelz", apr. caican "Pferd"?]
Avots: ME II, 132
1) [kaîks 2 Salis], eine verächtliche Bezeichnung eines Menschen, besonders eines Menschen von hohem Wuchs, mit langem Halse Stockm., Frauenb.: vai šis gan duomājas būt labāks nabags nekâ es? tāds pats kaika Alm. tâ jāj kungi, tâ bajāri, tâ tie kaikas zemnieķeļi VL. aus Grünh.; [kaĩka Erwahlen, Waldegalen, kaîka 2 Walgalen, N. - Bergfried u. a., eine magere, hässliche Kuh mit langen Beinen, oder ein solches Pferd resp. Schaf; auch von ähnlichen Menschen gesagt;]
2) ein Unruhiger, Unbändiger
Ruj., Lub.; [kaîka 2 "aušīga, vieglprātīga, pārspīlē̦ta sieviete" Kalnazeem. Zu kaikt, kaikaris "ein Unbändiger", li. káikinti "мучить, терзать", kaĩkaras "wusoko - pochyły; ein Faulpelz", apr. caican "Pferd"?]
Avots: ME II, 132
kaikāt
kails
kaîls: kaîls 2 auch Orellen, Salisb., kails auch Schlehk n. FBR. VII, 36, Ahs., Zabeln; unbekannt auch in Alswig, Bērzgale, Dunika, Kalnemois, Kalupe, Pededze, Prl., Rutzau, Saikava, Sonnaxt; ‡
3) wässerig, wenig nahrhaft:
kaila zupa Salis. kauleņuogas tādas kailas, nav ne˙kāda satība klā[t] Orellen. jūras mē̦sls ir tāds k., pa ūdeni izmircis Salis.
Avots: EH I, 574
3) wässerig, wenig nahrhaft:
kaila zupa Salis. kauleņuogas tādas kailas, nav ne˙kāda satība klā[t] Orellen. jūras mē̦sls ir tāds k., pa ūdeni izmircis Salis.
Avots: EH I, 574
kaimākslis
kairs
II kàirs 2: auch Bērzgale; mit "aî" Kalupe, Warkl.; par kairuo ausi Pas. VI, 388 (aus Welonen).
Avots: EH I, 574
Avots: EH I, 574
kaita
kaitēt
II kàitêt 2 ,
1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;
2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.
Avots: EH I, 575
1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;
2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit aî 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.
Avots: EH I, 575
kājgalis
kãjgalis [li. kójagalis], kãjgals, [kãgalis PS., Jürg.], kãjgale Frauenb., das Fussende: saule lēca kājgalī BW. 6735. kad uzklāju (īsu paladziņu) galvgalam, tad pietrūka kājgalam BW. 24837. tad redzēja tā divi eņģeļus ar baltām drēbēm sēžam, vienu galvgalī (galvgalā), uotru kājgalī Joh. 20, 12. viņš pataisīja pakaļdurvtiņas līdz kājgalam vaļā A. XVIII, 396.
Avots: ME II, 188, 189
Avots: ME II, 188, 189
kakars
‡ kakars,
1) der Fetzen
Bērzgale, Liepna, Mahlup, Nautrēni, Warkl.;
2) der Lappen
Liepna, Pilda;
3) verächtl. Bezeichnung für eine Person:
panāksni, kakari, lasitēs kuopā! Tdz. 44639. Vgl. kakari ME. II, 136.
Avots: EH I, 576
1) der Fetzen
Bērzgale, Liepna, Mahlup, Nautrēni, Warkl.;
2) der Lappen
Liepna, Pilda;
3) verächtl. Bezeichnung für eine Person:
panāksni, kakari, lasitēs kuopā! Tdz. 44639. Vgl. kakari ME. II, 136.
Avots: EH I, 576
kakaža
kakaža,
3): auch Pilda; eine kleine Fichte mit knieförmig gebogenem Wurzelende, die zur Verbindung der
pakši zweier Gebäude dient Ramkau; kakažas, Dachreiter Nautrēni n. Latv. Saule 1924, S. 168; "ein Dachsparren" Bērzgale;
4): auch Lubn., Meiran, N.-Schwanb., Saikava, Sessw., Stom.; ‡
8) derjenige Teil eines hölzernen Wagens, der die Vorder- und Hinterachse verbindet
Warkl.
Avots: EH I, 576
3): auch Pilda; eine kleine Fichte mit knieförmig gebogenem Wurzelende, die zur Verbindung der
pakši zweier Gebäude dient Ramkau; kakažas, Dachreiter Nautrēni n. Latv. Saule 1924, S. 168; "ein Dachsparren" Bērzgale;
4): auch Lubn., Meiran, N.-Schwanb., Saikava, Sessw., Stom.; ‡
8) derjenige Teil eines hölzernen Wagens, der die Vorder- und Hinterachse verbindet
Warkl.
Avots: EH I, 576
kakažāt
kakturis
kaļava
kaldināt
kalksnējs
kalksnēt
kàlksnêt 2 : vergeblich warten, quienen (kàlksnêt 2 ) Bērzgale, Kalupe, (kalksnêt) Warkl. (hier auch in der Bed. "Hunger und Durst leiden"): zirgs, kai siets pi kruoga, visu dienu kalksnēja Warkl. pie galda nesaukts; galda jeb kalksnē, vai kuo neatmetīs Bērzgale, Welonen. Vgl. ‡
I kàlsnêt 2 .
Avots: EH I, 578
I kàlsnêt 2 .
Avots: EH I, 578
kalksnis
kàlksnis, ‡
2) ein Ausgehungerter
(mit al̂ ) Warkl.; ‡
3) wer quient (vergeblich wartet)
Bērzgale; ‡
4) ein ungebetener Gast
("kas kādā guodā atnāk neaicināts un, pie galda nesaukts, gaida jeb kalksnē, vai kuo neatmetīs") Bērzgale, Welonen.
Avots: EH I, 578
2) ein Ausgehungerter
(mit al̂ ) Warkl.; ‡
3) wer quient (vergeblich wartet)
Bērzgale; ‡
4) ein ungebetener Gast
("kas kādā guodā atnāk neaicināts un, pie galda nesaukts, gaida jeb kalksnē, vai kuo neatmetīs") Bērzgale, Welonen.
Avots: EH I, 578
kalksnīt
kalpūne
kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.
Avots: EH I, 578, 579
Avots: EH I, 578, 579
kaltēt
kàltêt, - ẽju, [kaltît Warkh., Sk. Do. 104],
1) dörren:
labību;
2) (mundartich) trocknen,
st. žāvēt: kaltēt abulu BW. 2688; drēbes Mag. XIII, 2, 47, kre̦klu Ltd. 1467. visi zari nuolīkuši, dzīpariņus kaltējuot BW. 7121. duod, dieviņ, siltu sauli, labu vēju kaltē̦tāju BW. 28610;
[3) räuchern
Infl. n. U.] Refl. -tiês, sich trocknen: nāc, bitīte, kaltēties manā ruožu dārziņā BW. 30361. viņi gājuši uz istabu kaltēties LP. VII, 365;
2) trocknen, trocken werden:
trīs pagales apses malkas uz ārdiem kaltējās BW. 25961. nauda kaltējas mazās, spuožās ugunīs Etn. I, 116. - Zu kàlst.
Avots: ME II, 145
1) dörren:
labību;
2) (mundartich) trocknen,
st. žāvēt: kaltēt abulu BW. 2688; drēbes Mag. XIII, 2, 47, kre̦klu Ltd. 1467. visi zari nuolīkuši, dzīpariņus kaltējuot BW. 7121. duod, dieviņ, siltu sauli, labu vēju kaltē̦tāju BW. 28610;
[3) räuchern
Infl. n. U.] Refl. -tiês, sich trocknen: nāc, bitīte, kaltēties manā ruožu dārziņā BW. 30361. viņi gājuši uz istabu kaltēties LP. VII, 365;
2) trocknen, trocken werden:
trīs pagales apses malkas uz ārdiem kaltējās BW. 25961. nauda kaltējas mazās, spuožās ugunīs Etn. I, 116. - Zu kàlst.
Avots: ME II, 145
kamāt
II kamât:
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
kami
kami: = kama I Nautrēni n. Latv. Saule 1924, S. 168 (hier nur aus Hafer und Gerste), Seyershof: es samalu ve̦se̦lu pūru kamus Seyershof; eine Fastenspeise, bestehend aus nach dem unter kama I angegebenen Rezept zubereitetem Hafermehl, das in Salzwasser eingerührt wird Bērzgale, Liepna; in Kugeln geballte zerstossene Erbsen - auch Auermünde, Mar.; eine Speise aus gestossenem Hanf und gekochten Erbsen Golg.; Erbsenbrei Lesten n. FBR. XV, 31; rāceņu k., Kartoffelbrei Siuxt: pie rāceņu kamiem lēja pienu klāt, lai tie vilce̦ni, mīksti; zirņu k., zerstossene Erbsen Siuxt: zirņu kamus vēla kamuoltiņuos, lika muldiņās uz galda, lai ē̦d.
Avots: EH I, 582
Avots: EH I, 582
kāminis
‡ kàminis 2 Bērzgale "ein von anderen vernachlässigter und dabei (als Arbeiter) ausgebeuteter Mensch": neiešu pie bagātā par kāmini strādāt. Aus kājminis.
Avots: EH I, 601
Avots: EH I, 601
kankurs
kapačāt
‡ kapačât, -āju,
1) graben
Līvāni;
2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;
3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).
Avots: EH I, 585
1) graben
Līvāni;
2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;
3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).
Avots: EH I, 585
kapacis
kapačnieks
‡ kapačnieks, ein Arbeiter, der den Mist auf detn Felde von der Fuhre nimmt Bērzgale, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 585
Avots: EH I, 585
kapčuks
kapuls
kāpūne
karapačka
kārdzoņe
kārgt
karinēt
‡ karinêt(iês) Warkl., hangen: zemnieks karinē uz kuoka Pas. X, 54 (aus Rositten). kambarī karinēja cilvē̦ku galvas 559 (aus Atašiene). suņi karinē par sē̦tmali XII, 37 (aus Bewern). drēbes karinējas uz vadža Zvirgzdine. muļķītis ... apķērēs kājām aiz zara un karinējās Pas. XII, 67, Bērzgale.
Avots: EH I, 588
Avots: EH I, 588
karinēties
‡ karinêt(iês) Warkl., hangen: zemnieks karinē uz kuoka Pas. X, 54 (aus Rositten). kambarī karinēja cilvē̦ku galvas 559 (aus Atašiene). suņi karinē par sē̦tmali XII, 37 (aus Bewern). drēbes karinējas uz vadža Zvirgzdine. muļķītis ... apķērēs kājām aiz zara un karinējās Pas. XII, 67, Bērzgale.
Avots: EH I, 588
Avots: EH I, 588
kārkls
kā̀rkls: šķe̦tras kārkla neplēsiet! BW. 29168. caur smalkiem kārkliņiem 30520. purva kārkliņam 34039, 20 var.; blusu kārkliņš, androrneda polifolia Oknist; myrica gale Ar.; eine kleine, vueidenähnliche Moorpflanze Sonnaxt; jūŗas kārkliņš AP., eine Art Strauchweide in Sümpfen (mit feinen; silberweissen Blüttchen); puķu kārkliņš, spiraea salicifolia Oknist; vēja kārkls Seyershof, ein gewisser Strauch (in Wiesen und feuchten Wäldern).
Avots: EH I, 603
Avots: EH I, 603
kārnēt
karot
kaŗuôt, ‡
2) zänken, streiten
AP.; ‡
3) tr., sehelten, heruntermachen
Seyershof: kad ne˙viens viņu nekaŗuo, tad viņš ne˙kuo nekaŗuo ar; ‡
4) bekämpfen:
mani kaŗuo cilvē̦ks... Pas. I, 185. Refl. -tiês: sich prügeln, streiten Bērzgale:
Avots: EH I, 591
2) zänken, streiten
AP.; ‡
3) tr., sehelten, heruntermachen
Seyershof: kad ne˙viens viņu nekaŗuo, tad viņš ne˙kuo nekaŗuo ar; ‡
4) bekämpfen:
mani kaŗuo cilvē̦ks... Pas. I, 185. Refl. -tiês: sich prügeln, streiten Bērzgale:
Avots: EH I, 591
karts
kašales
‡ kašales "?": abi divi gulējām pašalē, kašalēs Tdz. 42180, 1; kašaļa Bērzgale, ein aus feinen Schnüren geflochtener und mit Heu gefüllter Schlafsack (auch als Unterlage beim Sitzen gebraucht). Aus r. кошéль "Netzsack".
Avots: EH I, 592
Avots: EH I, 592
kast
kast,
1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;
2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡
3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,
1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡
2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.
Avots: EH I, 591, 592
1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;
2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡
3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,
1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡
2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.
Avots: EH I, 591, 592
kauķis
kauline
kaunelīgs
kaunelîgs: auch Dobl., Korwenhof, Lös., ("nevajadzīgi kaunīgs") Smilt., ("von Kindern gesagt") Ellei, Salgale, Sess., ("pejorativ") Blieden, Ligutten.
Avots: EH I, 594
Avots: EH I, 594
ķausēt
kažāk
ķecerēt
‡ ķecerêt Nautrēni "jaukt kâ pa putru": kuo tu ķecerē pa bļuodu ar pirstiem? Bērzgale.
Avots: EH I, 692
Avots: EH I, 692
ķeceris
ķeģis
I ķe̦ģis,
1): auch Bersteln, Ermes, Lemb., N.-Peb., Serbig., Trik., Zögenhof (unbek. in Bērzgale, Dunika, Nikrazen, Saikava, Schnehpeln, Stenden, Windau); "kūjä Ronneb., "spieķis" Salis, Selg.; galvu atbalstīja uz līku ķeģīti Janš. Apsk. 1902, S. 17. - Schwers Unters. 63 erinnert an ndl. kegge "ein Keil".
Avots: EH I, 693
1): auch Bersteln, Ermes, Lemb., N.-Peb., Serbig., Trik., Zögenhof (unbek. in Bērzgale, Dunika, Nikrazen, Saikava, Schnehpeln, Stenden, Windau); "kūjä Ronneb., "spieķis" Salis, Selg.; galvu atbalstīja uz līku ķeģīti Janš. Apsk. 1902, S. 17. - Schwers Unters. 63 erinnert an ndl. kegge "ein Keil".
Avots: EH I, 693
ķēpucis
ķērne
ķẽrne:
1): auch Salis, (mit è 2 ) Bērzgale, Kaltenbr; ";
2) ein Schmutzfink:"
ME. II, 376 zu streichen; ‡
2) ein pyramidenstumpfförmiges hölzernes Gefäss mit durchlöchertem Boden und durchgestecktem Stock zum Tragen, worin die gefangenen Neunaugen aus den Reusen geschüttet werden
Salis.
Avots: EH I, 700
1): auch Salis, (mit è 2 ) Bērzgale, Kaltenbr; ";
2) ein Schmutzfink:"
ME. II, 376 zu streichen; ‡
2) ein pyramidenstumpfförmiges hölzernes Gefäss mit durchlöchertem Boden und durchgestecktem Stock zum Tragen, worin die gefangenen Neunaugen aus den Reusen geschüttet werden
Salis.
Avots: EH I, 700
ķerstelēties
ķerstīt
ķe̦r̂stît: auch Fest., (mit er̂ 2 ) Strasden, (mit er) Wainsel. Refl. -tiês: ķ. ar meitām Strasden. nevajag ķ., kad iet pa ceļu, - lapu nevajag raut (mit er̂ 2 ) Orellen. piedzēries ķe̦ŗstījās ap stulpu kei (= kâ) ap savu brūti Bērzgale.
Avots: EH I, 697
Avots: EH I, 697
ķevens
ķe̦ve̦ns, ein ganz junges und ganz kleines Lebewesen (Tier od. Kind) Walgalen, Bixten, Prawingen, Focknhof; ķe̦vē̦ns Gold. "labi paaudzis dzīvnieks"]; ķevens LP. I, 81, ein recht fettes Kind, ein gut gewachsenes Kind.
Avots: ME II, 372
Avots: ME II, 372
ķikucis
ķīla
ķilins
ķīlins
ķīlis
II ķìlis 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.
Avots: EH I, 706
Avots: EH I, 706
ķimuni
ķirzalktis
ķir̃zal̂ktis 2 (unter ķir̃zaka): auch Alschw., Anzen, Bahten, Gramsden, Grob., Gudenieki, Kal., Rönnen, Schnehpeln, Suhrs; Ugalen.
Avots: EH I, 705
Avots: EH I, 705
klabins
kladīt
kladzināt
I kladzinât (unter kladzêt),
2): es jau viņam gan kladzināju, lai tâ nedara Schwanb. ‡ Refl. -tiês Bērzgale, schnattern:
zuoss kladzinājās (mit ostle. a aus e, ?).
Avots: EH I, 607
2): es jau viņam gan kladzināju, lai tâ nedara Schwanb. ‡ Refl. -tiês Bērzgale, schnattern:
zuoss kladzinājās (mit ostle. a aus e, ?).
Avots: EH I, 607
klaigalēt
‡ klaĩgalêt C., Lems., Schwitten, (mit ài 2 ) Auleja, Bērzgale, Erlaa, Lubn., Schwanb., wiederholt nicht sehr laut schreien.
Avots: EH I, 608
Avots: EH I, 608
klainot
klainuôt (so zu lesen!): auch Bērzgale (mit ài 2 ); k. (ausbreiten?) pa grīdu drēbes Warkl. ‡ Refl. -tiês Bērzgale, sich gerade strecken: dzelzs (kaļuot). labi klàinuojas 2 .
Avots: EH I, 608
Avots: EH I, 608
klajināt
kļakšķēt
kļakšķināt
kļaustekls
kļaustīties
kļaustîtiês,
1): wackeln
- auch Auleja: iet i[r] kļaustās uz vienu malu da uz uotru. beņķam kāja kļaustās, drīž izkri[tī]s ārā. ‡
2) "?": apčūrējušas priedītes, kuru galuotries kļaustījās kâ putnu spārni Jauns. B. gr.3 II, 163; ‡
3) "= kaûtrētiês 2; zögern" (mit aû ) Bērzgale: kā tu kļausties, ka neej ar citiem pie galda? zirgs ar ve̦zumu neiet uz priekšu, tik kļaustās vien.
Avots: EH I, 625
1): wackeln
- auch Auleja: iet i[r] kļaustās uz vienu malu da uz uotru. beņķam kāja kļaustās, drīž izkri[tī]s ārā. ‡
2) "?": apčūrējušas priedītes, kuru galuotries kļaustījās kâ putnu spārni Jauns. B. gr.3 II, 163; ‡
3) "= kaûtrētiês 2; zögern" (mit aû ) Bērzgale: kā tu kļausties, ka neej ar citiem pie galda? zirgs ar ve̦zumu neiet uz priekšu, tik kļaustās vien.
Avots: EH I, 625
kļaut
klēpāt
klesēt
kleškas
klēvs
klè̦vs 2 (unter klē̦va): loc. s. klēvī BW. 18379, 8 war.,
1): auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Kārsava; Liepna, Oknist, Pilda, Prohden; ‡
2) "rijas kuls (kluons)" Nerft.
Avots: EH I, 616
1): auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Kārsava; Liepna, Oknist, Pilda, Prohden; ‡
2) "rijas kuls (kluons)" Nerft.
Avots: EH I, 616
kliekt
klìekt 2 : auch (mit iê 2 ) Alschw., Erwalen, Hasau, Nikrazen, Pi1ten, PlKur., Schlehk, Schnehpeln, Stendep, Ugalen, Valgale.
Avots: EH I, 620
Avots: EH I, 620
klikša
klindža
klindžāt
klindzis
klukste
klukste: auch Bērzgale, ("perene vista") Saikava: k. bij izve̦dusi jaunu cāļu saimi Daugava 1933, S. 320.
Avots: EH I, 622
Avots: EH I, 622
klukstēt
klunduris
klūpt
kņābt
kņābt: auch Pas. XI, 428, (mit à 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, (mit â 2 ) Grenzhof n. FBR. XII; 14, Ugalen n. FBR. VII, 20.
Avots: EH I, 636
Avots: EH I, 636
kņausēt
kņausis
knibucis
knibucis, ‡
2) "ein kleiner Meissel"
Bērzgale; ‡
3) "ein Arbeiter kleinen Wuchses, dem die Arbeit nicht vonstatten geht"
Bērzgale; ‡
4) ein kleines Kind
Tirsen.
Avots: EH I, 630
2) "ein kleiner Meissel"
Bērzgale; ‡
3) "ein Arbeiter kleinen Wuchses, dem die Arbeit nicht vonstatten geht"
Bērzgale; ‡
4) ein kleines Kind
Tirsen.
Avots: EH I, 630
knibučoties
‡ knibučuôtiês Bērzgale, = knibinâtiês (nicht vorvärts kommen mit der Arbeit): knibučuojas vien darbā.
Avots: EH I, 630
Avots: EH I, 630
kņiebt
kņiebt: auch (mit iê ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit iê 2 ) Ugalen n. FBR. VII, 20.
Avots: EH I, 636
Avots: EH I, 636
kņutele
kobiņš
kobiņš: auch Ugalen n. FBR. VII, 16, Stenden; kobiņa cenkle, Schimpfname für einen kleinen und schwüchlichen Menschen Stenden: tie puiši tikai tādi kobiņa [?] cenkles.
Avots: EH I, 637
Avots: EH I, 637
kobiņš
kodināt
ķodīt
kods
II kuods: auch Pas. VII, 364 (aus Lettg.), Birkerts Latv. sakāmv: 3014 (aus dem Ostle.), Wessen, (mit ùo 2 ) Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdtne, (mit uô ) Prl., Saikava: k. cilvē̦ks Auleja. k. kai sakārne ebenda. kuoda zems ebenda, grūdeņi taidi kuodāceņi (Deminutivform) ebenda.
Avots: EH I, 686
Avots: EH I, 686
kokļāt
kolīdz
kopls
kùopls 2 : auch Bērzgale, Nautrēni, Pilda : nejūdzi ve̦ca kuopla jaunajam kumeļam Tdz. 42674 var.; dieva k. auch Bērzgale, Kaunata, Nirza, Pilda, Rundāni, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 687
Avots: EH I, 687
korams
košņi
ķovārna
kožs
kracis
I kracis Blieden, Prawingen, Walgalen "eine auf dem Felde in den Boden gesteckte Stange mit kreuzweise angebrachten Querhölzern zum Trocknen des Getreides (auch "čãkaris" genannt)." Zu li. krãkė "палка", r. кроквá "Stange, Dachsparren" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 621)?]
Avots: ME II, 255
Avots: ME II, 255
kraiška
‡ kraiška Bērzgale, kraišks ebenda, Abgeschöpftes (kraistījums), abgeschöpfte Sahne: nuostādīja piena puodus uz pada kraiškam. šuovasar mazs kraišks. nuo siltā vietā nuolikta piena tika maza kraiška. In Schwanb. wird so der Plural kràiški 2 gebraucht.
Avots: EH I, 640
Avots: EH I, 640
krakstināt
krante
krañte (unter krañts),
2): šautavai ir k. priekšā, lai seiet caur Iw. uz dēlēm uzlika salmus vai cisu maisu; aizsita ārmalā kranti priekšā, lai cisas nenāk ārā, un tad uzklāja palagu (Beschreibung einer Bettstelle)
ebenda. piesē̦zdama uz gultas kranti Janš. Līgava II, 454 (ähnlich in Bērzgale).
Avots: EH I, 642
2): šautavai ir k. priekšā, lai seiet caur Iw. uz dēlēm uzlika salmus vai cisu maisu; aizsita ārmalā kranti priekšā, lai cisas nenāk ārā, un tad uzklāja palagu (Beschreibung einer Bettstelle)
ebenda. piesē̦zdama uz gultas kranti Janš. Līgava II, 454 (ähnlich in Bērzgale).
Avots: EH I, 642
krapis
krāpt
krāšks
krāst
‡ krāst, -šu, -su Bērzgale, mit einem Löffel u. dgl. (aus einer flüssigen Speise das Dicke) hervorholen: jis biezumus vien krāse.
Avots: EH I, 646
Avots: EH I, 646
krastiņš
‡ krastiņš Berzgale, ein häufchen: izliek (sc.: naudu) pa galdu krastiņuos Pas. XI, 371 (aus Eglūna). Vgl. krasts ‡ 2.
Avots: EH I, 642
Avots: EH I, 642
krāstīt
I krāstît,
2): auch Bērzgale; kas ... mantu krāsta Manz. Post. II, 197 (ähnlich 303); zur Bed. vgl. auch àizkrâstît Fil. mat. 25 und uzkrāstît II.
Avots: EH I, 646
2): auch Bērzgale; kas ... mantu krāsta Manz. Post. II, 197 (ähnlich 303); zur Bed. vgl. auch àizkrâstît Fil. mat. 25 und uzkrāstît II.
Avots: EH I, 646
krāsts
‡ kràsts 2 Bērzgale,
1) "kas mīl rakņāties ar kaŗuoti pa putras bļuodu, me̦klē̦dams biezumu";
2) "biezumu sakāsums nuo šķidruma": mārks pilns ar ziediem; būs labs k.
Avots: EH I, 646
1) "kas mīl rakņāties ar kaŗuoti pa putras bļuodu, me̦klē̦dams biezumu";
2) "biezumu sakāsums nuo šķidruma": mārks pilns ar ziediem; būs labs k.
Avots: EH I, 646
krateklis
krateklis (li. kratẽklis "Sieb"),
2): auch Bērzgale; ‡
4) Mengfutter
St., Dond.: vakara reizā duod guovīm kratekli Dond.
Avots: EH I, 643
2): auch Bērzgale; ‡
4) Mengfutter
St., Dond.: vakara reizā duod guovīm kratekli Dond.
Avots: EH I, 643
krātīlas
kraukalēt
kraukt
kreceklis
krecelēt
krecinēt
krecinis
krējumnīca
krēklis
‡ krēklis,
1) verächtl. Bezeichnung für ein Kind, das viel schreit
A.-Autz;
2) ein alter, schwacher Mensch
Kurmene, (mit è 2 ) Domopol;
3) eine Schindmähre
(mit è 2 ) Bērzgale, Domopol: mūsu k. nespēj aŗkla vilkt Domopol;
4) "ein Schimpfname"
Jakobstadt; jem. mit einer krächzenden Stimme Salwen; ein krächzender alter Mensch Wessen.
Avots: EH I, 651
1) verächtl. Bezeichnung für ein Kind, das viel schreit
A.-Autz;
2) ein alter, schwacher Mensch
Kurmene, (mit è 2 ) Domopol;
3) eine Schindmähre
(mit è 2 ) Bērzgale, Domopol: mūsu k. nespēj aŗkla vilkt Domopol;
4) "ein Schimpfname"
Jakobstadt; jem. mit einer krächzenden Stimme Salwen; ein krächzender alter Mensch Wessen.
Avots: EH I, 651
krēkt
krèkt 2 ,
1): auch Gaigalava; pīles sāk krèkt Serbig., (mit è 2 ) Saikava, (mit ê 2 ) Zögenhof. nuo tās (kraukļu) krēkšanas Pas. IX, 406;
2): laut lachen
Bērzgale.
Avots: EH I, 651
1): auch Gaigalava; pīles sāk krèkt Serbig., (mit è 2 ) Saikava, (mit ê 2 ) Zögenhof. nuo tās (kraukļu) krēkšanas Pas. IX, 406;
2): laut lachen
Bērzgale.
Avots: EH I, 651
krenis
krēpe
krēpe (unter krẽpes), ‡
2) eine weibliche Person mit zerzaustem Haar
Bērzgale: k., k., sukā galvu! BW. 14130, 1; 16914.
Avots: EH I, 651
2) eine weibliche Person mit zerzaustem Haar
Bērzgale: k., k., sukā galvu! BW. 14130, 1; 16914.
Avots: EH I, 651
krepecēt
krepeči
krepecis
‡ krepecis Bērzgale, krepecnieks ebenda, wer krankhaft krächzt und dabei Schleim auswirft. S. auch unter krepeči.
Avots: EH I, 649
Avots: EH I, 649
krēpes
krẽpes: auch AP., Salisb., (mit è 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt: sirmas k. ... kumeļam BW. 29616. kumeliņa krēpītēs 16175, 1.
Avots: EH I, 651
Avots: EH I, 651
krepīt
‡ krepît, -īju,
1) greifen, festnehmen, festhalten
Aahof, Adl., Dūre, Druw., Golg., Ilzene, Lis., N.-Peb., PS., Renzen, Schwanb., Selsau, Seitingshof, Sessw., Smilt.: k. ciet zirgu Dūre. ja panāksim zagļus, tad tik krepīsìm cieti Golg. vilki krepī[ju]ši ve̦lnu ruokā Pas. XIII, 163 (aus Serbig.);
2) befestigen
Mahlup, (mit -êt) Bērzgale: k. laivu Mahlup. Wenigstens in der Bed. 2 aus r. крѣпить "befestigen".
Avots: EH I, 649
1) greifen, festnehmen, festhalten
Aahof, Adl., Dūre, Druw., Golg., Ilzene, Lis., N.-Peb., PS., Renzen, Schwanb., Selsau, Seitingshof, Sessw., Smilt.: k. ciet zirgu Dūre. ja panāksim zagļus, tad tik krepīsìm cieti Golg. vilki krepī[ju]ši ve̦lnu ruokā Pas. XIII, 163 (aus Serbig.);
2) befestigen
Mahlup, (mit -êt) Bērzgale: k. laivu Mahlup. Wenigstens in der Bed. 2 aus r. крѣпить "befestigen".
Avots: EH I, 649
krētāt
krē̦tât,
1): auch (mit è̦ 2 ) Oknist; ‡
2) wiederholt legen, werfen
(krè̦tât 2 ) Auleja: k. sìenu gubās; "šuo tuo darīt, krāmēt" Auleja; ‡
3) straucheln
Bērzgale; wiederholt (vor Kraftlosigkeit) fallen (vorzugsweise von kranken Haustieren gesagt) Skaista (kre̦tât 2 ); kränkeln, siechen Wessen: krē̦tāja visu ziemu. ‡ Refl. krè̦tâtiês 2 Auleja "šuo tuo darīties, krāmēties".
Avots: EH I, 652
1): auch (mit è̦ 2 ) Oknist; ‡
2) wiederholt legen, werfen
(krè̦tât 2 ) Auleja: k. sìenu gubās; "šuo tuo darīt, krāmēt" Auleja; ‡
3) straucheln
Bērzgale; wiederholt (vor Kraftlosigkeit) fallen (vorzugsweise von kranken Haustieren gesagt) Skaista (kre̦tât 2 ); kränkeln, siechen Wessen: krē̦tāja visu ziemu. ‡ Refl. krè̦tâtiês 2 Auleja "šuo tuo darīties, krāmēties".
Avots: EH I, 652
krevēt
‡ krevêt,
1) sich mit einer
kreve 1 beziehen A.-Laitzen, Bētzgale, Serbig., Trik.: brūce sāk k.;
2) platzen, Risse bekommen
Lubn., Sessw.: ruokas sāk k.
Avots: EH I, 650
1) sich mit einer
kreve 1 beziehen A.-Laitzen, Bētzgale, Serbig., Trik.: brūce sāk k.;
2) platzen, Risse bekommen
Lubn., Sessw.: ruokas sāk k.
Avots: EH I, 650
krevuļi
krienis
krienis (unter kriens II), ‡
2) "?": situ krieni (> ostle. krīni) galdeņā, situ galda galeņā; tauteņām krieņa žēl Tdz. 42922.
Avots: EH I, 657
2) "?": situ krieni (> ostle. krīni) galdeņā, situ galda galeņā; tauteņām krieņa žēl Tdz. 42922.
Avots: EH I, 657
krijs
krijs (unter krija): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII,.75, Borchow n. FBR. XIII, 21, Sonnaxt, Wessen,
5): auch (kriji) Bērzgale, Mahlup, (krijs) Kalz. n. BielU., Odensee, Saikava, Stom.: uz krijiem uztina dziji, kâ var aude̦klu savilkt Saikava.
Avots: EH I, 653
5): auch (kriji) Bērzgale, Mahlup, (krijs) Kalz. n. BielU., Odensee, Saikava, Stom.: uz krijiem uztina dziji, kâ var aude̦klu savilkt Saikava.
Avots: EH I, 653
kriķes
krintele
kristāt
kristāties
krivess
krubas
krūkle
krũkle, krũklis,
1) der Zwerghollunder (sambucus ebulus)
Mag. IV, 2, 78; RKr. II, 77: skaņi (skan) krūkles stabulīte Konv. 2 475. kad ē̦d krūkļu uogas, tad jāsāk vemt Etn. II, 148;
2) [krũklis Bixten, Walgalen, Salis, Ruj., Kand., Stuhrhof, krùklis 2 Neugut, krũkle Bauske], glatter Wegdorn; Pulverholz (rhamnus frangula) Mag. IV, 2, 31; RKr. II, 77: krūkļa daru lemesnīci BW. 27937. sausa krūkle nuoziedēja 24480. lai kŗe̦mt krauklis sausas krūkles BVJ. 15144, 7. tumši zaļu vēl krāsuoja krūkļu uogās Etn. III, 59. [Doch wohl zu kur. krunkle ("up de heide to krunkle" Bielenstein Csrenzen 452).]
Avots: ME II, 291
1) der Zwerghollunder (sambucus ebulus)
Mag. IV, 2, 78; RKr. II, 77: skaņi (skan) krūkles stabulīte Konv. 2 475. kad ē̦d krūkļu uogas, tad jāsāk vemt Etn. II, 148;
2) [krũklis Bixten, Walgalen, Salis, Ruj., Kand., Stuhrhof, krùklis 2 Neugut, krũkle Bauske], glatter Wegdorn; Pulverholz (rhamnus frangula) Mag. IV, 2, 31; RKr. II, 77: krūkļa daru lemesnīci BW. 27937. sausa krūkle nuoziedēja 24480. lai kŗe̦mt krauklis sausas krūkles BVJ. 15144, 7. tumši zaļu vēl krāsuoja krūkļu uogās Etn. III, 59. [Doch wohl zu kur. krunkle ("up de heide to krunkle" Bielenstein Csrenzen 452).]
Avots: ME II, 291
krūms
krũms (li. krúmas), Demin. auch krũmītis BW. 32529 und verächtl. krũmelis,
1) der Busch, Strauch:
Sprw. lai kāds krūmiņš, tuomē̦r sava ēniņa. aizrunā tu viņu! mute līdz krūmiem! von einem gewandten Schwätzer Degl. tie bija aiz pieci krūmi, sie waren über alle Berge LA. krūms salaulā, krūms atlaulā, sagt man von der Ehe der Zigeuner. krūmu sargi, Banditen, Räuber LA.; mīlestības krūms, Gagel (myrica gale) Kemmern n. RKr. III, 71;
2) die Staude:
krūmu ņemt, riest, n. U. auch krūmu mest, krūmā riesties AP., Smilt., sich bestauden: audz miezīti, ņem krūmiņu BW. 13767;
3) der Büschel, die Menge, der Haufe:
krūmiem auga zaļa zāle ap re̦snuo uozuoliņu; krūmiem stāv sveši ļaudis ap tuo manu augumiņu BW. 15696. ļaudis stāv vienā krūmā, die Leute stehen ganz dicht L. zivis krūmiem (pulkiem) Majorenhof;
4) eine Art Stickerei:
uz kre̦kla kamiešiem ruonas pērpetes jeb krūmi, t. i. sarkani raksti RKr. XVI, 102. [Nach der Bed. 3 zu urteilen, vielleicht zu kraũt, woran auch Leskien Nom. 192 denkt.]
Avots: ME II, 292
1) der Busch, Strauch:
Sprw. lai kāds krūmiņš, tuomē̦r sava ēniņa. aizrunā tu viņu! mute līdz krūmiem! von einem gewandten Schwätzer Degl. tie bija aiz pieci krūmi, sie waren über alle Berge LA. krūms salaulā, krūms atlaulā, sagt man von der Ehe der Zigeuner. krūmu sargi, Banditen, Räuber LA.; mīlestības krūms, Gagel (myrica gale) Kemmern n. RKr. III, 71;
2) die Staude:
krūmu ņemt, riest, n. U. auch krūmu mest, krūmā riesties AP., Smilt., sich bestauden: audz miezīti, ņem krūmiņu BW. 13767;
3) der Büschel, die Menge, der Haufe:
krūmiem auga zaļa zāle ap re̦snuo uozuoliņu; krūmiem stāv sveši ļaudis ap tuo manu augumiņu BW. 15696. ļaudis stāv vienā krūmā, die Leute stehen ganz dicht L. zivis krūmiem (pulkiem) Majorenhof;
4) eine Art Stickerei:
uz kre̦kla kamiešiem ruonas pērpetes jeb krūmi, t. i. sarkani raksti RKr. XVI, 102. [Nach der Bed. 3 zu urteilen, vielleicht zu kraũt, woran auch Leskien Nom. 192 denkt.]
Avots: ME II, 292
krūšains
kruši
kruši: ceļš iet k. nuo kalna lejā Adsel. negrìez tā zirga tik k. (plötzlich)! Adsel, N.-Rosen, Pilda; Schnell - auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Golg., Marienhausen: k. strādāt Zvirgzdine; bald Liepna: vuškai k. būs jē̦ri.
Avots: EH I, 661
Avots: EH I, 661
krušs
‡ II krušs,
1) steil
Adsel: k. kalns;
2) schnell, eilig fix
Bērzgale, Golg., Schwanb., Stom.: tas tik ir k. cilvē̦ks! savu darbu padara kruši, kruši. Zu kruts.
Avots: EH I, 661
1) steil
Adsel: k. kalns;
2) schnell, eilig fix
Bērzgale, Golg., Schwanb., Stom.: tas tik ir k. cilvē̦ks! savu darbu padara kruši, kruši. Zu kruts.
Avots: EH I, 661
krustāniski
krustāniski (unter krustainisks): auch Orellen n. FBR. XI, 43, Saikava, (mit -an- ) Salis: same̦t pagales k. Fest. malku krauj k.: vienu gabalu tâ, uotru pāri Orellen.
Avots: EH I, 660
Avots: EH I, 660
krūtežs
krūts
krùts,
1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;
2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;
5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡
8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.
Avots: EH I, 663
1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;
2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;
5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡
8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.
Avots: EH I, 663
kruvuļains
kruvuļaîns Mitau, Annenburg, Stenden, Treiden, Bixten, Walgalen], kruvulaîns Spr., [N.-Peb.], = kruvešains: [ceļš tik kruvuļains, ka ne˙maz pabraukt nevar Annenburg].
Avots: ME II, 291
Avots: ME II, 291
kubuls
kubuls (unter kubls),
1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;
2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.
Avots: EH I, 666
1): auch Aahof, Adl., Alswig, AP., Bērzgale, Ekengraf, Erlaa, Fehgen, Garssen, Kalnemois, Kaltenbr., Kalupe, Kur-mene, Lös., Lubn., Mahlup, Memelshof, Meselau, Nogallen, N.- Peb., Oknist, Pilda, Prl., Ramkau, Ruhental, Saikava, Salwen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wahrenbrock, Warkl., Weissensen, Zvirgzdine: pie kāpuostu kubuliņa BW. 35519. nuo drabiņu kubuliņa 21559;
2): Demin. kubuleņš Zvirgzdine, eine gewisse Blume mit blauen Blüten.
Avots: EH I, 666
kuce
kuce,
1): auch Bērzgale, Lubn., Meselau, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw.; ‡
2) = kucĩte (unter kuce) b Nautrēni: k. ir kuoka klucītis ar caurumu vidū, piesiets dzirnakmeņa virsējai pusei, lai šai caurumā varē̦tu ielikt milna apakšējuo galu; piesien kuci pie dzirnavu stīpas. - kucīte a: auch Kaltenbr., Kurmene, Stom., Wessen; kucīte b: auch Lixna, Saikava.
Avots: EH I, 666
1): auch Bērzgale, Lubn., Meselau, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw.; ‡
2) = kucĩte (unter kuce) b Nautrēni: k. ir kuoka klucītis ar caurumu vidū, piesiets dzirnakmeņa virsējai pusei, lai šai caurumā varē̦tu ielikt milna apakšējuo galu; piesien kuci pie dzirnavu stīpas. - kucīte a: auch Kaltenbr., Kurmene, Stom., Wessen; kucīte b: auch Lixna, Saikava.
Avots: EH I, 666
kudž
‡ kudž, Interjektion zum Fortjagen von Hunden Ugalen n. FBR. VII, 30, Rothof n. FBR. VIII, 130.
Avots: EH I, 667
Avots: EH I, 667
kugre
kūkot
II kũkuôt [Salis, Selg., Walgalen, kùkuôt PS., S., Trik., Jürg., N. - Peb., Arrasch], kukuôt LP. VI, 21, [Salis], mit dem Kopfe beim Schlummern nicken RKr. III, 122, [Kreuzb.], hocken, müssig die Zeit verbingen: piesnaudies viņš kūkuoja kruoga galda galā JU. aizbrauca kūkuodami vien Saul. pats nedzirdēja, juo bija pilns un kūkuoja vien Baltp. sagulējis slims un vēl dažu dienu kukuojis LP. VI, 21. āprāts kūkuoja ik˙vienam acīs Stari II, 325. Vgl. kukt.
Avots: ME II, 333
Avots: ME II, 333
kūkums
kùkums,
1): auch (mit û 2 ) AP., Siuxt, (mit ù 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 682
1): auch (mit û 2 ) AP., Siuxt, (mit ù 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 682
kukuži
kūla
II kũla,
1): auch AP., Salisb., (mit ù 2 ) Bērzgale, Oknist; Wark1.; "nuosalusi, balta zâle" Seyershof; nardus stricta AP., Ramkau, (mit ù 2 ) KartrE.; briežu (AP.), brieža (Saikava) oder vilka (Ramkau) k., nardus stricta; čigānu k. Diet., saures Moorgras;
2): auch AP., Siuxt, (mit ù 2 ) KatrE., Oknist, (mit ū) Wessen; das zwischen den Borsten befindliche weichere Haar der Schweine
(mit ù 2 ) Liepna;
3): auch Roseneck;
4): kūlas bē̦rni - auch Segew.; ‡
5) Abgang beim Weben
BielU.; ‡
6) kāpuostu kūlas Tals. "kāpuostu serdes". Wie verhält sich dazu estn. kulu (mit der Bed. von le. kũla II 1; und zu le. kũlas bē̦rns stimmt in der Bed. estn. kulu-poeg)?
Avots: EH I, 682
1): auch AP., Salisb., (mit ù 2 ) Bērzgale, Oknist; Wark1.; "nuosalusi, balta zâle" Seyershof; nardus stricta AP., Ramkau, (mit ù 2 ) KartrE.; briežu (AP.), brieža (Saikava) oder vilka (Ramkau) k., nardus stricta; čigānu k. Diet., saures Moorgras;
2): auch AP., Siuxt, (mit ù 2 ) KatrE., Oknist, (mit ū) Wessen; das zwischen den Borsten befindliche weichere Haar der Schweine
(mit ù 2 ) Liepna;
3): auch Roseneck;
4): kūlas bē̦rni - auch Segew.; ‡
5) Abgang beim Weben
BielU.; ‡
6) kāpuostu kūlas Tals. "kāpuostu serdes". Wie verhält sich dazu estn. kulu (mit der Bed. von le. kũla II 1; und zu le. kũlas bē̦rns stimmt in der Bed. estn. kulu-poeg)?
Avots: EH I, 682
kulainis
I kulainis,
1): auch AP., Bērzgale, Fest., Lubn., Pilda, Ramkau, Saikava; "ein zwirnener Handschuh; den man beim Getreidedreschen mit einem Dreschflegel anhat"
Līvāni; ‡
3) jem. mit einem Hodenbruch
Saikava.
Avots: EH I, 669
1): auch AP., Bērzgale, Fest., Lubn., Pilda, Ramkau, Saikava; "ein zwirnener Handschuh; den man beim Getreidedreschen mit einem Dreschflegel anhat"
Līvāni; ‡
3) jem. mit einem Hodenbruch
Saikava.
Avots: EH I, 669
kulcinēties
kulcinêtiês, ‡
2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.
Avots: EH I, 670
2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.
Avots: EH I, 670
kūlējs
kulienis
kulinēt
kulinēt
‡ II kulinêt,
1) = kùleņuôt; sich langsam vorwärtsschleppen Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; mühsam durch tiefen Schnee waten Gr.-Buschh.;
2) fig., leben, existieren
Warkl. Refl. -tiês,
1) "flattern, sich im Winde bewegen"
Gr.-Buschh.;
2) mühsam durch tiefen Schnee waten
Bērzgale. Vgl. auch ‡ atkulinêt(iês).
Avots: EH I, 671
1) = kùleņuôt; sich langsam vorwärtsschleppen Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; mühsam durch tiefen Schnee waten Gr.-Buschh.;
2) fig., leben, existieren
Warkl. Refl. -tiês,
1) "flattern, sich im Winde bewegen"
Gr.-Buschh.;
2) mühsam durch tiefen Schnee waten
Bērzgale. Vgl. auch ‡ atkulinêt(iês).
Avots: EH I, 671
kulstavnīca
kulstelēt
‡ kulstelêt,
1) (nicht intensiv) Flachs schwingen (reinigen)
Bērzgale, Grünw:, Kalvene, Kurs., Renzen, Ringmundshof, Smilt.;
2) (mit dem Schwanz) wedeln
Renzen.
Avots: EH I, 672
1) (nicht intensiv) Flachs schwingen (reinigen)
Bērzgale, Grünw:, Kalvene, Kurs., Renzen, Ringmundshof, Smilt.;
2) (mit dem Schwanz) wedeln
Renzen.
Avots: EH I, 672
kumēlis
kumoss
kumurot
kumuruôt, ‡
2) "līkņāt, līkņājuo strādāt" (mit -ât ) Warkl.: visu dien pa dārzu kumurāju. Refl. -tiês,
1): zaglē̦nu, kas jau kumuruojās uz dēļu grē̦das Daugava 1934, S. 500;
2): vorwärtskriechen
AP., Bers., Bērzgale, Kalz., Prl., Saikava, Sessw.
Avots: EH I, 674
2) "līkņāt, līkņājuo strādāt" (mit -ât ) Warkl.: visu dien pa dārzu kumurāju. Refl. -tiês,
1): zaglē̦nu, kas jau kumuruojās uz dēļu grē̦das Daugava 1934, S. 500;
2): vorwärtskriechen
AP., Bers., Bērzgale, Kalz., Prl., Saikava, Sessw.
Avots: EH I, 674
kuņa
kuņa: Demin. kuņīte BW. 16730, 14 var.,
1): unbek. in Bērzgale, Lubn., Meselau, Saikava, Schwanb., Sessw. (wo dafür kuce); 3
b): auch (kuņiņa) Seyershof, Wandsen, (kuņele) Dunika.
Avots: EH I, 676
1): unbek. in Bērzgale, Lubn., Meselau, Saikava, Schwanb., Sessw. (wo dafür kuce); 3
b): auch (kuņiņa) Seyershof, Wandsen, (kuņele) Dunika.
Avots: EH I, 676
kungājs
kuprot
kupruôt: auch Bērzgale. ‡ Refl. -tiês Diet. "mit krummem Buckel aufmerksam hinschauen".
Avots: EH I, 677
Avots: EH I, 677
kuraška
kurceknains
kurienis
kurkt
I kùrkt,
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
kurmulis
III kurmulis (der Maulwurf): auch Tdz. 37288; 45753, (mit ùr 2 ) Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 679
Avots: EH I, 679
kurmuļot
kurnēt
‡ kur̂nêt (li. kurnė̕ti "murren, brummen"),
1): auch Schwanb., (mit ur̃ ) Behnen, Kegeln, Pankelhof, Selg., Zögenhof, (mit ùr 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl.; ‡
2) "nīk(uļuo)t" (mit ur̃ ) Seyershof: vistiņa kurnēja vien, kamē̦r nuobeidzās Seyershof, Wessen. es ratuos kur̃nu Seyershof; ‡
3) "kārīgi skatīties, kur viesis ē̦d" Seyershof.
Avots: EH I, 679
1): auch Schwanb., (mit ur̃ ) Behnen, Kegeln, Pankelhof, Selg., Zögenhof, (mit ùr 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl.; ‡
2) "nīk(uļuo)t" (mit ur̃ ) Seyershof: vistiņa kurnēja vien, kamē̦r nuobeidzās Seyershof, Wessen. es ratuos kur̃nu Seyershof; ‡
3) "kārīgi skatīties, kur viesis ē̦d" Seyershof.
Avots: EH I, 679
kuza
I kuza,
1): auch Dunika;
2): "ierauts vē̦de̦rs vē̦de̦rs un lùokā saliekta mugura" Bērzgale: sāk it kâ žņaugt viduklī pret krūtīm, rauj it kâ kuopā, "raun kuzā" Fil. mat. .174, Bērzgale.
Avots: EH I, 681
1): auch Dunika;
2): "ierauts vē̦de̦rs vē̦de̦rs un lùokā saliekta mugura" Bērzgale: sāk it kâ žņaugt viduklī pret krūtīm, rauj it kâ kuopā, "raun kuzā" Fil. mat. .174, Bērzgale.
Avots: EH I, 681
kvecine
kvekstēt
labītis
labtik
‡ labtik, sehr, stark Bērzgale: Jānis l. pārsabīda Pas. V, 304 (aus Dagda). Vgl. (abi tik (stark) pasaļ Pas. VI, 137.
Avots: EH I, 710
Avots: EH I, 710
lācine
lādēt
‡ làdêt 2 Zvirgzdine, machen, bereiten: l. kuo ēst; l. meitām pūru ebenda und Baltinava; vorbereiten, ausrüsten: kad ganuos lādējuši, duotu maizes gabaleņu Tdz. 44681; "uzpuost" Nautrēni. Refl. -tiês Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine, sich zurechtmachen; sich anschicken: jis ladās ("taisās") jau vest juo iz sē̦tu Pas. IV, 313 (ähnlich 252). Wohl aus r. ладить (наладить "in Ordnung bringen`).
Avots: EH I, 726
Avots: EH I, 726
ladināt
ladināties
lādzgrūde
‡ làdzgrūde 2 (mit dz aus c ?) Bērzgale "ein Strauch mit nicht dickem, ein wenig buntem Stamm": eglīte, priedīte aug kalniņa galiņā; lādzgrūdīte, paeglīte, tās - kalniņa maliņā.
Avots: EH I, 726
Avots: EH I, 726
lagzda
lagzda: auch Alschw., Autz, Behnen, Blieden, Dobl., Ellei, Erwalen, Frauenb., Gold., Hasenp., lw., Neuenb., Nigr., Nikrazen, Nurmh., Pabbasch, Pampeln, Popen, Pussen, Ranken, Salgaln; Sassm., Stenden, Ugalen; Wirginalen. "Dunika" ME. II, 399 ist zu streichen!
Avots: EH I, 710
Avots: EH I, 710
laičene
laicīt
làicît 2 ,
1): auch Sessw.;
2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;
3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡
4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;
5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,
1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡
2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.
Avots: EH I, 711
1): auch Sessw.;
2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;
3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡
4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;
5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,
1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡
2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.
Avots: EH I, 711
laiders
laidēt
laidêt
1): l. dzelzi Ermes (mit aî ); ‡
2) laidêt Bērzgale, schmelzen
(tr.): l. alvu, le̦du.
Avots: EH I, 712
1): l. dzelzi Ermes (mit aî ); ‡
2) laidêt Bērzgale, schmelzen
(tr.): l. alvu, le̦du.
Avots: EH I, 712
laidināt
laîdinât,
1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;
2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!
3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.
Avots: EH I, 712
1): l. vaļā Segew., (angefrorene Gegenstände mit heissem Wasser) loslösen; schmelzen
(tr.) Bērzgale, Oknist, Pilda, Zvirgzdine: l. tuklumu Auleja. ziemā sniegu laidinājām Warkl. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich schmelzen
Auleja: l. taukus ziemai;
2) schmelzen
(intr.) Auleja: liec iz guns, lai laidinājas!
3) "sich erholen, ausstrecken"
P. Allunan. Zur Bed. vgl. auch izlaîdinât, ìelaidinât, palaidinât und pìelaidinât.
Avots: EH I, 712
laidinieks
laidiņš
laidiņš,
1) "ein 8X20 cm. grosser Leinwandstreifen, der unter die Hemdschulter genäht wird"
Nerft, Perk. [laidiņi "Eckspädeln an den Halskragen" St.;
2) laîdiņš, ein Aufscherbrett
("lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, pa kuŗiem me̦tus me̦tuot laiž cauri dzijas") Walgalen (in Treiden laîdiņš 2 oder šķẽrgaldiņš);
3) ein
"kauliņš" zum Anfertigen der Netzmaschen Stenden.]
Avots: ME II, 403
1) "ein 8X20 cm. grosser Leinwandstreifen, der unter die Hemdschulter genäht wird"
Nerft, Perk. [laidiņi "Eckspädeln an den Halskragen" St.;
2) laîdiņš, ein Aufscherbrett
("lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, pa kuŗiem me̦tus me̦tuot laiž cauri dzijas") Walgalen (in Treiden laîdiņš 2 oder šķẽrgaldiņš);
3) ein
"kauliņš" zum Anfertigen der Netzmaschen Stenden.]
Avots: ME II, 403
laids
laiks
laĩks,
1)
a): kad nav barĩbas, tad luopus laiž ārā jau raibā laikā (so früh, dass der Erdboden stellenweise noch mit Schnee bedeckt ist)
Seyershof. augšā ceļamais l. Ahs., die Zeit zum Aufstehen (frühe Morgenstunde);
b): nuogāja tāds dieva l. (Unwetter)
BielU. viņš stāv nuo stundas laika (seit einer Stunde) Siuxt. kâ iekrīt tie vaļas Laiki (= brīži) Sonnaxt. nu beigsies drīz darāmie laiki (die Arbeitszeit) ganiem: paliek arvienu aukstāks Siuxt;
gb): ķēniņa dē̦ls kâ laikam bē̦rns ... Salisb. pļāpāja kâ laikam sieva BielU. atnāku tâ kâ laikam mājā Seyershof. ganiņš laikiem (hin und wieder)
ņēma rīsti ruokā Liepna. laikiem "strē̦kiem" Oknist n. FBR. XV, 183. te bija laikiem (vor Zeiten, ehemals) pagasta māja Autz n. FBR. XVI, 149; ‡
c) tam laikam "während dieser Zeit, zur Zeit"
Diet.;
h): manu laiku (zu meiner Zeit)
bija citādi Siuxt. ilgus laikus kâ nie̦sam redzējušies Grenzh. n. FBR. XII, 9. senāk laikus, früher Sonnaxt. se̦nus laikus, in alten Zeiten Behnen n. FBR. XVI, 149. iesvētīnuos laikus (zur Konfirmationszeit) es biju pate ņiprākā ebenda;
i): ve̦cā laikā Liepna, Mahlup, in alten Zeiten.
laikā nākt Siuxt, reifen;
j): ar savu laiku viss iznīkst Behnen n. FBR. XVI, 149. ar laikiem (mit der Zeit) izcirtīs. visus mežus Sonnaxt. rūsa nuoēda labību bez laika (noch unreif)
Linden: teļš atradās bez laika (zu früh) Sonnaxt. cilvē̦ks dzīvā da savam laikam (bis ihm zu sterben bestimmt ist) Kaltenbr. luopi stāv līdz lalkam (kāmē̦r laiks iekšā dzìt) Seyershof. es nuo visiem laikiem ("arvien") redzēju, ka ar zirgiem kūla Siuxt. par laikiem (mit der Zeit) paliks bagāti Sonnaxt;
5): ceļa l., Schlittenbahn
Siuxt. ķīlu l., der Vorfrühling, die Zeit des Schneesehmelzens und Eisganges ebenda: ķīlu laikā vīri pa mājām, mežā nevar braukt. àuksti 2 laiki Liepna, kaltes Wetter. silti laiki, warmes Wetter Sonnaxt. šuodien tādi draņka laiki BW. 2471 var. skanēj[a] purvi, skanēj[a] meži uz sausiem laiciņiem 14302. labuos laikuos Orellen, bei gutem Wetter: re, kur pie debesīm aitiņas, būs laiks (gutes Wetter) Oknist (ähnlich in Bērzgale, Lubn., Smilt.);
6)
a): cik sen bija tie laiciņi BW: 20840;
b): laika dienas auch Fest. n. FBR. XVII, 97, BielU., Meselau; ‡
7) das Lebensalter,
mûžs: tur viņš nuodzīvāja visu savu laiku C., Linden in Kurl., Smilten, Trik. viņš ar mani vienu laiku (gleich alt) Kaltenbr.
Avots: EH I, 712, 713
1)
a): kad nav barĩbas, tad luopus laiž ārā jau raibā laikā (so früh, dass der Erdboden stellenweise noch mit Schnee bedeckt ist)
Seyershof. augšā ceļamais l. Ahs., die Zeit zum Aufstehen (frühe Morgenstunde);
b): nuogāja tāds dieva l. (Unwetter)
BielU. viņš stāv nuo stundas laika (seit einer Stunde) Siuxt. kâ iekrīt tie vaļas Laiki (= brīži) Sonnaxt. nu beigsies drīz darāmie laiki (die Arbeitszeit) ganiem: paliek arvienu aukstāks Siuxt;
gb): ķēniņa dē̦ls kâ laikam bē̦rns ... Salisb. pļāpāja kâ laikam sieva BielU. atnāku tâ kâ laikam mājā Seyershof. ganiņš laikiem (hin und wieder)
ņēma rīsti ruokā Liepna. laikiem "strē̦kiem" Oknist n. FBR. XV, 183. te bija laikiem (vor Zeiten, ehemals) pagasta māja Autz n. FBR. XVI, 149; ‡
c) tam laikam "während dieser Zeit, zur Zeit"
Diet.;
h): manu laiku (zu meiner Zeit)
bija citādi Siuxt. ilgus laikus kâ nie̦sam redzējušies Grenzh. n. FBR. XII, 9. senāk laikus, früher Sonnaxt. se̦nus laikus, in alten Zeiten Behnen n. FBR. XVI, 149. iesvētīnuos laikus (zur Konfirmationszeit) es biju pate ņiprākā ebenda;
i): ve̦cā laikā Liepna, Mahlup, in alten Zeiten.
laikā nākt Siuxt, reifen;
j): ar savu laiku viss iznīkst Behnen n. FBR. XVI, 149. ar laikiem (mit der Zeit) izcirtīs. visus mežus Sonnaxt. rūsa nuoēda labību bez laika (noch unreif)
Linden: teļš atradās bez laika (zu früh) Sonnaxt. cilvē̦ks dzīvā da savam laikam (bis ihm zu sterben bestimmt ist) Kaltenbr. luopi stāv līdz lalkam (kāmē̦r laiks iekšā dzìt) Seyershof. es nuo visiem laikiem ("arvien") redzēju, ka ar zirgiem kūla Siuxt. par laikiem (mit der Zeit) paliks bagāti Sonnaxt;
5): ceļa l., Schlittenbahn
Siuxt. ķīlu l., der Vorfrühling, die Zeit des Schneesehmelzens und Eisganges ebenda: ķīlu laikā vīri pa mājām, mežā nevar braukt. àuksti 2 laiki Liepna, kaltes Wetter. silti laiki, warmes Wetter Sonnaxt. šuodien tādi draņka laiki BW. 2471 var. skanēj[a] purvi, skanēj[a] meži uz sausiem laiciņiem 14302. labuos laikuos Orellen, bei gutem Wetter: re, kur pie debesīm aitiņas, būs laiks (gutes Wetter) Oknist (ähnlich in Bērzgale, Lubn., Smilt.);
6)
a): cik sen bija tie laiciņi BW: 20840;
b): laika dienas auch Fest. n. FBR. XVII, 97, BielU., Meselau; ‡
7) das Lebensalter,
mûžs: tur viņš nuodzīvāja visu savu laiku C., Linden in Kurl., Smilten, Trik. viņš ar mani vienu laiku (gleich alt) Kaltenbr.
Avots: EH I, 712, 713
laišķa
laîšķa (> hochle. laîška ): auch Plida, Prl., Ramkau, Sonnaxt, (mit aî 2 ) AP., (mit ai ) Bērzgale, N.-Peb., Schwanb., Pas. VIII, 301, XII, 351 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 715
Avots: EH I, 715
laisks
laist
laîst,
1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I 2 , 159;
2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;
3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;
4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;
5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡
6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡
7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;
1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;
2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I 2 , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;
3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;
4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;
5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡
6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡
7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡
8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".
Avots: EH I, 714, 715
1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I 2 , 159;
2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;
3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;
4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;
5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡
6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡
7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;
1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;
2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I 2 , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;
3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;
4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;
5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡
6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡
7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡
8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".
Avots: EH I, 714, 715
laitinis
laitīt
làitît:
1): auch Lange Latv. Arste, S. 13, Bērzgale, Prl., (mit ài 2 ) Saikava, Warkl.; ‡
2) schlagen
Saikava: smagi l. zirgu. Refl. -tiês,
2): auch Druw. Zur Bed. vgl. auch izlàitît.
Avots: EH I, 715
1): auch Lange Latv. Arste, S. 13, Bērzgale, Prl., (mit ài 2 ) Saikava, Warkl.; ‡
2) schlagen
Saikava: smagi l. zirgu. Refl. -tiês,
2): auch Druw. Zur Bed. vgl. auch izlàitît.
Avots: EH I, 715
lakāt
lakstīt
I lakstît,
1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;
2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.
Avots: EH I, 717
1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;
2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.
Avots: EH I, 717
lanckarāt
lanckars
lanckars (unter lañckaris ),
1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars 2 ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos 2 Oknist, iet, ka lànckari 2 vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡
2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.
Avots: EH I, 719
1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars 2 ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos 2 Oknist, iet, ka lànckari 2 vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡
2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.
Avots: EH I, 719
lapačājs
lapacis
‡ lapacis (mit hochle. ap aus e̦p?),
1) "ein feistes kleines Haustier"
Bērzgale: vai, kaķīt, lapacīt, kam apēdi plācenīti? Tdz. 37166;
2) ein kleines Stück (Zeug oder Ackerland)
Bērzgale, Nautrēni.
Avots: EH I, 720
1) "ein feistes kleines Haustier"
Bērzgale: vai, kaķīt, lapacīt, kam apēdi plācenīti? Tdz. 37166;
2) ein kleines Stück (Zeug oder Ackerland)
Bērzgale, Nautrēni.
Avots: EH I, 720
lapacka
lapackāt
lase
lase: auch Borchow, Fest., Oknist, Wessen,
1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;
2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.
Avots: EH I, 721
1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;
2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.
Avots: EH I, 721
lastīgala
lastĩgala C., PS., [lastîgala Serbigal, lastigala Ruj., gale">lastôgale Smilt.], s. lakstîgala.
Avots: ME II, 424
Avots: ME II, 424
lāt
lãt,
2): auch (schelten, schimpfen)
Ruhental (mit ã ), Oknist, Warkl. (mit à 2 ), Bērzgale (mit â ); fluchen Mag VI, 50. Refl. -tiês: auch (schimpfen) Bērzgale. Subst. lāšana: es bez laschenne dzīvuoju Getzel Psalm 4.
Avots: EH I, 730
2): auch (schelten, schimpfen)
Ruhental (mit ã ), Oknist, Warkl. (mit à 2 ), Bērzgale (mit â ); fluchen Mag VI, 50. Refl. -tiês: auch (schimpfen) Bērzgale. Subst. lāšana: es bez laschenne dzīvuoju Getzel Psalm 4.
Avots: EH I, 730
latgalis
laubt
laulabas
laulabas: auch C., Ramkau (mit aũ ), Bērzgale, Kalnemois, Oknist, Warkl. (mit àu 2 ), Pas. VI, 146, 424; VII, 42; VIII, 401; X; 143, 249; "eine Mahlzeit, die nach der erfolgten Trauung lm Kirehdorf eingehalten wird" Warkl.: ja kāziniekiem mājas tuvu pie baznīcas, tad tie re̦ti ē̦d laulabas: par tiem saka: "kāzas bez laulabü.
Avots: EH I, 723
Avots: EH I, 723
lazda
lazda: auch Assern, Bērzgale, Burtn., Gr.-Buschh., Daudsewas, Dunika, Ekau, Ekengraf, Fellsen, Frauenb., Garssen, Grünh., Heidenfeld; Jürg:, Kalupe, Kurmene, A.- und N.- Laitzen, Laud:, Linden (in Livl.), Mahlup, Mar., Mesoten, OB., Oknist, Postenden, Prohden, A.- und N.- Rahden, N.- Rosen, Rutzau, Saikava, Sessau, Setzen, Sonnaxt, Stackein, Stelph., Stirniene, Sussei, Teufkain, Trik., Wahrenbrock, Gr.-Würzau, Zvirgzdine, Tdz. 39055 (aus Warkh.) und 46991 (aus Rudzētas). Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz, KZ: LIV, 247 und LVI, 177.
Avots: EH I, 725
Avots: EH I, 725
lecinēt
‡ lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.
Avots: EH I, 730
Avots: EH I, 730
lēdzērkstes
lekacis
ļekacis
lēkšņi
lēļājs
lēlis
I lêlis (li. lėlỹs, gen. lė̕lio Tiž. I, 402),
1): auch (Ziegenmelker),
Bērzgale, Borchow, C., Lubn., Saikava, Smilt., Warkl., (mit ê 2 ) Sassm.: klieca pūce, lē̦luo l. ... uozuolā BW. 2505, 1; die Fledermaus Kaltenbr., Oknist; l. dzied purviņā Tdz. 36414, 1. l. teica savu balsi 51944;
2): auch , Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 737
1): auch (Ziegenmelker),
Bērzgale, Borchow, C., Lubn., Saikava, Smilt., Warkl., (mit ê 2 ) Sassm.: klieca pūce, lē̦luo l. ... uozuolā BW. 2505, 1; die Fledermaus Kaltenbr., Oknist; l. dzied purviņā Tdz. 36414, 1. l. teica savu balsi 51944;
2): auch , Oknist, Warkl.
Avots: EH I, 737
lēna
ļengans
ļe̦ñgans Smilt., [Walgalen, NeuWohlfahrt, Drosth., Salis, Arrasch, Wandsen, Lautb.], ļe̦ngans 2 Kand., [Selg., MSil.], schlaff, der spannenden Kraft ermangelnd, nicht straff [BB. XVII, 287, Doblen]: palaidi gruožas ļe̦nganāki! ļenganā ruoka nuokārās nuo tepiķa Vēr. II, 1099. viņa atstumj nuo sevis mātes ļe̦nganuo smaguo audumu AU. Vgl. ļe̦ngât und ļe̦nkans.
Avots: ME II, 536
Avots: ME II, 536
lenkt
lènkt,
1): suņi sāk zaķi len̂kt 2 (einkreisen)
Bauske, Dunika, Salis; Talsen, Zögenhof, (mit èn 2 ) Bērzgale, Lubn. viņš len̂ca 2 (spürte nach), kur tā iet Frauenb.; heimlich beobachten (mit en̂ 2 ) Hasenp.: aizraujuos ... aiz eg lītēm un le̦ncu, kurp šis tâ me̦tas Janš. Bandavā I, 64. liels saviem radeniekiem tâ mani l. Līgava I, 94. - Zur Bed. vgl. auch nuolènkt und atlenkt ‡ 2.
Avots: EH I, 734
1): suņi sāk zaķi len̂kt 2 (einkreisen)
Bauske, Dunika, Salis; Talsen, Zögenhof, (mit èn 2 ) Bērzgale, Lubn. viņš len̂ca 2 (spürte nach), kur tā iet Frauenb.; heimlich beobachten (mit en̂ 2 ) Hasenp.: aizraujuos ... aiz eg lītēm un le̦ncu, kurp šis tâ me̦tas Janš. Bandavā I, 64. liels saviem radeniekiem tâ mani l. Līgava I, 94. - Zur Bed. vgl. auch nuolènkt und atlenkt ‡ 2.
Avots: EH I, 734
lēpacis
lepausis
lēpt
lepurs
lēvs
‡ lê̦vs Auleja, Bērzgale, Domopol, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, flach, seicht, untief: l. grāpis, gruozs, šķīvis, grāvis, mārks. lē̦va upe, bļuoda, kaŗuote, mulda, sile, kurpe. lē̦vi rati, krasti Bērzgale u. a. dažiem zirgiem ir stāvi nagi (tie ir labi), bet citiem, tie ir lē̦vi; kad sāk zirgu kaustīt, naglas nagu ē̦d, un tad nags paliek l. Auleja. l. (nicht steil) kalns Bērzgale, Gr.-Buschh.; flach und niedrig gelegen Kaltenbr.: lē̦vi lauki.
Avots: EH I, 739
Avots: EH I, 739
līdz
lĩdz, lidz [Dunika], Stenden,
1) Adverb -
a) gleich, ebenso wie:
kad nuomiru, tad gulēju līdz ar kuoka gabaliņu BW. piel. 2 63, 1 var. [tâ līdz U., desgleichen.] lai es arī balta augu līdz citām māsiņā, auf das ich weiss (zart) wüchse, gleich den andern Schwesterlein BW. 2856. tās vistas jau šuogad līdz mežuoņiem, die Hühner sind ja in diesem Jahre gleich wilden Tieren. duošu cimdus, duošu zeķes līdz saviem brālīšiem, ich werde (dir) Handschuhe, werde dir Strümpfe geben, ebenso wie meinen Brüdern BW. 15840, 14;
b) gerade so viel:
divsimti līdz, gerade 200. [nu ir līdz U., nun ist die Zahl voll. vai līdz, vai lieks U., Paar oder Unpaar.] it līdz sešpadsmit, gerade 16 Kaudz. M. visi līdz, alle und jede: lai dievu visi līdz nu teic G. L. lai neauga rudzi, mieži... līdz deviņas vasariņas, auf dass gerade 9 Jahre Roggen und Gerste nicht wüchsen LP. VII, 573;
c) zugleich, mit:
nāc man līdz! laimīt mana, līksmīt mana, līdz ar mani tautiņās! BWp. 83, 2. Oft in Verbindung mit ar: prāts līdz ar cilvē̦ku aug, der Verstand wächst zugleich mit dem Menschen. ka varē̦tu kumeliņu līdz ar dienu apse̦gluot, auf das wir das Rösslein mit Tagensanbruch satteln könnten BW. 13937;
2) Präp. mit d. Dat., Akk. - Instr., auch (selten) mit d. Gen., bis, bis zur, bis zum,
a) lokal:
viņš iebrida dubļuos līdz auklām od. auklu vietām. nuobridies līdz kaklam LP. VI, 303. tautas savus vaŗavārtus līdz pusīti (līdz pusei, līdz pusītes BW. 9189,
3) vien atvēra; veŗat, tautas, līdz galam! Ltd. 1019. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101; līdz Rīgai od. Rīgi (Grünh.) od. līdz Rīgu;
b) temporal: līdz šuo baltu dienu, bis auf den heutigen Tag;
līdz rudenim, bis zum Herbst; [līdz šim, bis jetzt]; līdz šim laikam od. līdz šuo laiku, bis zu dieser Zeit; līdz Miķeļiem, bis Michaelis; līdz gaismai (līdz gaismi Lesten, Neuenburg), līdz gaismu (Apschuppen), so auch līdz saulei, bis Tagesanbruch;
c) bei ungefähren Quantitätsangaben:
par kartupeļiem tagad maksā līdz rublim, für Kartoffeln zahlt man bis zu einem Rubel. pieci līdz seši pē̦di (Dual), fünf bis sechs Fuss LP. VI, 236;
d) zur Bezeichnung des Grades, bis zu dem etwas geht:
viņš... muocija tuos līdz beidzamam, er quälte sie bis aufs Äuserste. tas bija tâ līdz nagiem (līdz ar nagiem LP. IV, 92), das war Matthäi am letzten;
a) zur Bezeichung der Gleichstellung, des Rangverhältnisses:
svešai mātei drauga bē̦rns ne līdz kuoka gabaliņu, für die Stiefmutter gilt das fremde Kind nicht einmal soviel, wie ein Holzstück RKr. VIII, 45. audz, mana pādīte, līdz mani liela, wachse so gross wie ich! lai zied mani vaigu gali līdz sarkanu ābuoliņu BW. 5416. es uzaugu pus mežiņa, vainags līdzi meža galu (Var.: meža galu (Instr.) vainadziņš), ich wuchs halb so gross wie der Wald, mein Kranz aber in gleicher Höhe mit dem Wipfel des Waldes BW. 5313, 2. re̦dzu savu arājiņu līdz bāliņam nee̦sam, ich sehe, dass mein Mann nicht auf gleichem Niveau mit meinem Brüderchen steht 21399. augu tieva, augu gaŗa, līdz bāliņa neizaugu 5300. kas tā tāda griezes galva sēd līdz (neben) manu bāleliņu? 21231, 3. In manchen Fällen ist es nicht leicht zu entscheiden, ob līdz als Präp. oder als Adverb anzusehen ist: līdz lapām es zaļuoju, gleich den Blättern grünte ich 5979. bārenīte puškuojās līdz bajāra meitiņām; smuidra egle līguojās līdz kuplām eglītēm 4631; vgl. līdz 1a. Zuweilen wird līdz ar in dieser Bedeutung gebraucht: tieva, gaŗa es uzaugu līdz ar (Var.: līdz pat) meža galiņiem 5313, 1. man ruociņas nuosalušas līdz ar le̦da (= - us) gabaliņu, mir sind die Hände wie ein Eisstück gefroren 1618;
f) im temporalen Sinn wird
līdz in N. - Bartau mit dem Infin. statt eines verbalen Substantivs konstruiert: tuo var duomāt, kuo tas līdz paaugt (= līdz paaugušanai od. līdz tas auga) būs apēdis, man kann sich denken, wieviel er bis zum Erwachsen verzehrt haben wird. es strādāšu līdz kamē̦r beigt (= līdz beigām od. līdz kamē̦r beigšu), ich werde arbeiten, bis ich es beenden werde Etn. II, 155;
3) Konjunktion,
a) sobald als; zu
līdz gesellt sich oft in dieser Bedeutung kuo, tik (s. tiklīdz), im Hauptsatz steht oft līdz, tūliņ: [līdz viņš nāk, līdz sāk trakuot U., kaum kommt er, so beginnt er auch tolle Streiche.] līdz iegāju, līdz pazinu, māte meitu izde̦vuse, sobald ich eintrat, erkannte ich gleich, dass die Mutter die Tochter verheiratet habe (eig. zu gleicher Zeit trat ich ein, zu gleicher Zeit erkennte ich...) BW. 18356, 2. nuo rīta tē̦va dē̦ls, līdz kuo pamuodies, tūliņ steidzies uz jūŗmalu LP. III, 58. kuo līdz es paliku viens... Egl.;
b) solange als, während:
lustīga, vēlīga, līdz jauna meita BW. 165. es lustēju, līdz es jauna, līdz nē̦sāju vainadziņu 162;
c) bis:
cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ. es neiešu tautiņās, līdz brālītis sievu ņems BW. 3171. duod, māmiņa, manu tiesu, līdz saulīte nenuogāja! 1494. nevaru mieru ātrāki atrast, līdz mani kauli nebūs paglabāti kapsē̦tā Etn. IV, 84.- In nominalen Zusammensetzungen mit Verbalnomina entspricht līdz dem deutschen mit, z. B. līdzgājējs, der Begliter. Was die verbalen Zusammensetzungen betrifft, so verbinden sich nur die Verbalformen nominalen Charakters, der Infintiv und das Partizip mit līdz zu Kompositis: lĩdznãkt, mitkommen, lĩdznãkdams, mitkommend, lĩdznãcis, mitgekommen; aber viņš nāca līdz, er kam mit - ebenso wie im Deutschen. [Richtiger aber ist die Schreibung lĩdz(i) nãkt, lĩdz(i) nãkdams usw., denn sonst müste man z. B. auch gaŗãmiet, gaŗãmiedams usw. (statt gaŗãm iet usw.) schreiben. - Nebst līg, līgans, līgt zu līdzs, li. lýg, lýgus "gleich, eben" apr. stesmu polīgu "desgleichen", got. galeiks "gleich"; s. auch Le. Gr. 508 f.]
Avots: ME II, 477, 478, 479
1) Adverb -
a) gleich, ebenso wie:
kad nuomiru, tad gulēju līdz ar kuoka gabaliņu BW. piel. 2 63, 1 var. [tâ līdz U., desgleichen.] lai es arī balta augu līdz citām māsiņā, auf das ich weiss (zart) wüchse, gleich den andern Schwesterlein BW. 2856. tās vistas jau šuogad līdz mežuoņiem, die Hühner sind ja in diesem Jahre gleich wilden Tieren. duošu cimdus, duošu zeķes līdz saviem brālīšiem, ich werde (dir) Handschuhe, werde dir Strümpfe geben, ebenso wie meinen Brüdern BW. 15840, 14;
b) gerade so viel:
divsimti līdz, gerade 200. [nu ir līdz U., nun ist die Zahl voll. vai līdz, vai lieks U., Paar oder Unpaar.] it līdz sešpadsmit, gerade 16 Kaudz. M. visi līdz, alle und jede: lai dievu visi līdz nu teic G. L. lai neauga rudzi, mieži... līdz deviņas vasariņas, auf dass gerade 9 Jahre Roggen und Gerste nicht wüchsen LP. VII, 573;
c) zugleich, mit:
nāc man līdz! laimīt mana, līksmīt mana, līdz ar mani tautiņās! BWp. 83, 2. Oft in Verbindung mit ar: prāts līdz ar cilvē̦ku aug, der Verstand wächst zugleich mit dem Menschen. ka varē̦tu kumeliņu līdz ar dienu apse̦gluot, auf das wir das Rösslein mit Tagensanbruch satteln könnten BW. 13937;
2) Präp. mit d. Dat., Akk. - Instr., auch (selten) mit d. Gen., bis, bis zur, bis zum,
a) lokal:
viņš iebrida dubļuos līdz auklām od. auklu vietām. nuobridies līdz kaklam LP. VI, 303. tautas savus vaŗavārtus līdz pusīti (līdz pusei, līdz pusītes BW. 9189,
3) vien atvēra; veŗat, tautas, līdz galam! Ltd. 1019. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101; līdz Rīgai od. Rīgi (Grünh.) od. līdz Rīgu;
b) temporal: līdz šuo baltu dienu, bis auf den heutigen Tag;
līdz rudenim, bis zum Herbst; [līdz šim, bis jetzt]; līdz šim laikam od. līdz šuo laiku, bis zu dieser Zeit; līdz Miķeļiem, bis Michaelis; līdz gaismai (līdz gaismi Lesten, Neuenburg), līdz gaismu (Apschuppen), so auch līdz saulei, bis Tagesanbruch;
c) bei ungefähren Quantitätsangaben:
par kartupeļiem tagad maksā līdz rublim, für Kartoffeln zahlt man bis zu einem Rubel. pieci līdz seši pē̦di (Dual), fünf bis sechs Fuss LP. VI, 236;
d) zur Bezeichnung des Grades, bis zu dem etwas geht:
viņš... muocija tuos līdz beidzamam, er quälte sie bis aufs Äuserste. tas bija tâ līdz nagiem (līdz ar nagiem LP. IV, 92), das war Matthäi am letzten;
a) zur Bezeichung der Gleichstellung, des Rangverhältnisses:
svešai mātei drauga bē̦rns ne līdz kuoka gabaliņu, für die Stiefmutter gilt das fremde Kind nicht einmal soviel, wie ein Holzstück RKr. VIII, 45. audz, mana pādīte, līdz mani liela, wachse so gross wie ich! lai zied mani vaigu gali līdz sarkanu ābuoliņu BW. 5416. es uzaugu pus mežiņa, vainags līdzi meža galu (Var.: meža galu (Instr.) vainadziņš), ich wuchs halb so gross wie der Wald, mein Kranz aber in gleicher Höhe mit dem Wipfel des Waldes BW. 5313, 2. re̦dzu savu arājiņu līdz bāliņam nee̦sam, ich sehe, dass mein Mann nicht auf gleichem Niveau mit meinem Brüderchen steht 21399. augu tieva, augu gaŗa, līdz bāliņa neizaugu 5300. kas tā tāda griezes galva sēd līdz (neben) manu bāleliņu? 21231, 3. In manchen Fällen ist es nicht leicht zu entscheiden, ob līdz als Präp. oder als Adverb anzusehen ist: līdz lapām es zaļuoju, gleich den Blättern grünte ich 5979. bārenīte puškuojās līdz bajāra meitiņām; smuidra egle līguojās līdz kuplām eglītēm 4631; vgl. līdz 1a. Zuweilen wird līdz ar in dieser Bedeutung gebraucht: tieva, gaŗa es uzaugu līdz ar (Var.: līdz pat) meža galiņiem 5313, 1. man ruociņas nuosalušas līdz ar le̦da (= - us) gabaliņu, mir sind die Hände wie ein Eisstück gefroren 1618;
f) im temporalen Sinn wird
līdz in N. - Bartau mit dem Infin. statt eines verbalen Substantivs konstruiert: tuo var duomāt, kuo tas līdz paaugt (= līdz paaugušanai od. līdz tas auga) būs apēdis, man kann sich denken, wieviel er bis zum Erwachsen verzehrt haben wird. es strādāšu līdz kamē̦r beigt (= līdz beigām od. līdz kamē̦r beigšu), ich werde arbeiten, bis ich es beenden werde Etn. II, 155;
3) Konjunktion,
a) sobald als; zu
līdz gesellt sich oft in dieser Bedeutung kuo, tik (s. tiklīdz), im Hauptsatz steht oft līdz, tūliņ: [līdz viņš nāk, līdz sāk trakuot U., kaum kommt er, so beginnt er auch tolle Streiche.] līdz iegāju, līdz pazinu, māte meitu izde̦vuse, sobald ich eintrat, erkannte ich gleich, dass die Mutter die Tochter verheiratet habe (eig. zu gleicher Zeit trat ich ein, zu gleicher Zeit erkennte ich...) BW. 18356, 2. nuo rīta tē̦va dē̦ls, līdz kuo pamuodies, tūliņ steidzies uz jūŗmalu LP. III, 58. kuo līdz es paliku viens... Egl.;
b) solange als, während:
lustīga, vēlīga, līdz jauna meita BW. 165. es lustēju, līdz es jauna, līdz nē̦sāju vainadziņu 162;
c) bis:
cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ. es neiešu tautiņās, līdz brālītis sievu ņems BW. 3171. duod, māmiņa, manu tiesu, līdz saulīte nenuogāja! 1494. nevaru mieru ātrāki atrast, līdz mani kauli nebūs paglabāti kapsē̦tā Etn. IV, 84.- In nominalen Zusammensetzungen mit Verbalnomina entspricht līdz dem deutschen mit, z. B. līdzgājējs, der Begliter. Was die verbalen Zusammensetzungen betrifft, so verbinden sich nur die Verbalformen nominalen Charakters, der Infintiv und das Partizip mit līdz zu Kompositis: lĩdznãkt, mitkommen, lĩdznãkdams, mitkommend, lĩdznãcis, mitgekommen; aber viņš nāca līdz, er kam mit - ebenso wie im Deutschen. [Richtiger aber ist die Schreibung lĩdz(i) nãkt, lĩdz(i) nãkdams usw., denn sonst müste man z. B. auch gaŗãmiet, gaŗãmiedams usw. (statt gaŗãm iet usw.) schreiben. - Nebst līg, līgans, līgt zu līdzs, li. lýg, lýgus "gleich, eben" apr. stesmu polīgu "desgleichen", got. galeiks "gleich"; s. auch Le. Gr. 508 f.]
Avots: ME II, 477, 478, 479
līdzans
lĩdzans;
1): auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Pilda, Warkl., Wessen (mit ì 2 ), Pas. IX, .108. saskaiti naudu līdzani (= līdzīgās daļās)! Bērzgale;
2): dē̦ls tē̦vam l. Warkl. lielmanis l. ar bagātuo ebenda. ar mani l. gadiem Pas. III, 241; ‡
3) quitt, schuldenfrei
(lìdzans 2 ) Oknist (hier daneben ein Adv. lìdzani 2 ); ‡
4) einfarbig
(mit ì 2 ) Auleja: lindrakus aude i[r] visus līdzanus, i[r] graidiem.
Avots: EH I, 746
1): auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Pilda, Warkl., Wessen (mit ì 2 ), Pas. IX, .108. saskaiti naudu līdzani (= līdzīgās daļās)! Bērzgale;
2): dē̦ls tē̦vam l. Warkl. lielmanis l. ar bagātuo ebenda. ar mani l. gadiem Pas. III, 241; ‡
3) quitt, schuldenfrei
(lìdzans 2 ) Oknist (hier daneben ein Adv. lìdzani 2 ); ‡
4) einfarbig
(mit ì 2 ) Auleja: lindrakus aude i[r] visus līdzanus, i[r] graidiem.
Avots: EH I, 746
līdzēt
lĩdzêt,
1): auch (mit ì 2 ) Oknist, (mit î 2 ) Frauenb., Siuxt, Strasden: līdz... runāt Janš. Mežv. ļ. II, 26; ‡
3) (be)zahlen
(?): kuo vajag kungam līdzēt 2 ? Kaltenbr.; zahlen, (eine Rechnung od. Schuld mit Geld, Naturalien od. Arbeit) begleichen Bērzgale: līdzēt kam savu parādu ar darbu, ja nav naudas. līdzē man darbā, ja vari! Zur Bed. ‡ 3 vgl. li. lýginti und le. lĩdzinât 5.
Avots: EH I, 747
1): auch (mit ì 2 ) Oknist, (mit î 2 ) Frauenb., Siuxt, Strasden: līdz... runāt Janš. Mežv. ļ. II, 26; ‡
3) (be)zahlen
(?): kuo vajag kungam līdzēt 2 ? Kaltenbr.; zahlen, (eine Rechnung od. Schuld mit Geld, Naturalien od. Arbeit) begleichen Bērzgale: līdzēt kam savu parādu ar darbu, ja nav naudas. līdzē man darbā, ja vari! Zur Bed. ‡ 3 vgl. li. lýginti und le. lĩdzinât 5.
Avots: EH I, 747
lieldiene
‡ lìeldìene 2 Auleja, Bērzgale, Daudzese, Oknist, Sonnaxt, Zvlrgzdine, lìeldìenes 2 Borchow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt, Ostern: lieldienē, kad dzied ... Pas. IV, 150 (aus Domopol). atiet lieldiene ..., ze̦lta uolas mē̦tādama BW. 32238.
Avots: EH I, 754
Avots: EH I, 754
liesa
I liêsa: iedeva zeķenes kâ teļa liesu BW. 25378. zirgam l. (eine Krankheit) Liepna. l. (Kolik, Milzbrand) pieme̦tas cūkām re̦ti, vairāk zirgiem Siuxt. Figürlich: ein schmaler Streifen Land: mums iemērīja šituo liesu AP. (ähnlich. Bērzgale, Ermes, Heidenfeld, Meselau, Sessw.). šaurs kâ l. Kegeln. tāda l. vien te ir C.
Avots: EH I, 756
Avots: EH I, 756
liesājs
lietājs
lietavas
lietus
liêtus: auch Annenhof bei Mar., A.-Laitzen, Bērzgale, Cibla, Selsau; gaŗais l., der Landregen Wolm. u. a.
Avots: EH I, 757
Avots: EH I, 757
liga
liga,
1): auch Dunika, OB., Rutzau, Siuxt, Warkl.; "kaite, vaina" Sonnaxt;
2): auch Sonnaxt: dažreiz tāda l. ir, ka cūka ē̦d sivē̦nus nuost Salis. l., sārga ..., kalpam skaista ļaudaveņa BW. 21161; ‡
4) "?": ka tevi l. paje̦mtu! Bērzgale, Pas V, 274. ka juo (= viņu) l. parautu! XIII, 232. adu cimdus pirstiniekus, vilāniešu gaidīdama; l. grūde dricānieti, tam atdevu raudādama BW. 7301, 1. Vgl. auch li. suliegęs vaikas Tiž. III, 334 und žmogų paliegusį LtT III, 460.
Avots: EH I, 740, 741
1): auch Dunika, OB., Rutzau, Siuxt, Warkl.; "kaite, vaina" Sonnaxt;
2): auch Sonnaxt: dažreiz tāda l. ir, ka cūka ē̦d sivē̦nus nuost Salis. l., sārga ..., kalpam skaista ļaudaveņa BW. 21161; ‡
4) "?": ka tevi l. paje̦mtu! Bērzgale, Pas V, 274. ka juo (= viņu) l. parautu! XIII, 232. adu cimdus pirstiniekus, vilāniešu gaidīdama; l. grūde dricānieti, tam atdevu raudādama BW. 7301, 1. Vgl. auch li. suliegęs vaikas Tiž. III, 334 und žmogų paliegusį LtT III, 460.
Avots: EH I, 740, 741
līgačas
līgans
II lĩgans,
1) = līdze̦ns, eben, gleichmässig [Siuxt n. U.]: līgana ieleja Kleinb.; lĩgana zeme [Walgalen], Kand. [Ilze rāda uz savām līganām ruokām: vai nav jaukas līkstis? Leijerk. I, 269. atkal atbalss birzē, ilga, līgana 118.] balti kuoki, zaļas lapas, nav līgani nuoauguši BW. 30681, 1;
2) gleich:
nav visiem garša taču līgana Lautb. pirmā svē̦tku dienā ciemnieki devās uz baznīcu līganā rindā A. XV, 190.
Avots: ME II, 483
1) = līdze̦ns, eben, gleichmässig [Siuxt n. U.]: līgana ieleja Kleinb.; lĩgana zeme [Walgalen], Kand. [Ilze rāda uz savām līganām ruokām: vai nav jaukas līkstis? Leijerk. I, 269. atkal atbalss birzē, ilga, līgana 118.] balti kuoki, zaļas lapas, nav līgani nuoauguši BW. 30681, 1;
2) gleich:
nav visiem garša taču līgana Lautb. pirmā svē̦tku dienā ciemnieki devās uz baznīcu līganā rindā A. XV, 190.
Avots: ME II, 483
līganums
lĩganums [auch Walgalen], = lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: purva līganums Vēr. II, 1164.
Avots: ME II, 483
Avots: ME II, 483
līgāt
lĩgât,
2): ej, pluostiņ, līgādams! Tdz. 52056 (aus Linden in Kurl.). redzēja ... pa tiem (scil.: ceļiem) līgājam savu Jukumu lē̦nā gaitā ar mazuo, pakūduo luosīti Janš. Līgava II, 307;
6): vējš lìgā 2 kuoku Saikava. l. bē̦rnu, šūpuli ebenda, Warkl.;
8): sich beugend und bewegend (eine Arbeit) verrichten
Liepna: man vuss itis rudzu tīrums jālìgā 2 (= jāpļauj). Refl. -tiês: visi meži lìgājas 2 , kad vējš pārskrien Saikava. jī līgājas šūpelī Pas. X, 302 (ähnlich in Bērzgale, Warkl.).
Avots: EH I, 748
2): ej, pluostiņ, līgādams! Tdz. 52056 (aus Linden in Kurl.). redzēja ... pa tiem (scil.: ceļiem) līgājam savu Jukumu lē̦nā gaitā ar mazuo, pakūduo luosīti Janš. Līgava II, 307;
6): vējš lìgā 2 kuoku Saikava. l. bē̦rnu, šūpuli ebenda, Warkl.;
8): sich beugend und bewegend (eine Arbeit) verrichten
Liepna: man vuss itis rudzu tīrums jālìgā 2 (= jāpļauj). Refl. -tiês: visi meži lìgājas 2 , kad vējš pārskrien Saikava. jī līgājas šūpelī Pas. X, 302 (ähnlich in Bērzgale, Warkl.).
Avots: EH I, 748
ligzda
I ligzda: auch A.-Bergfried, A.-Laitzen, Alschw., Annenhof (bei Mar.), Anzen, A.-Ottenhof, AP., Autz, Behnen, Bers., Bixten, C., Dobl., Dzērve, Ellei, Ermes, Erwalen, Grenči, Gr.-Rönnen, Hasau, Hasenp., Hofzumberge, Holmhof, Jürg:, Kalz., Kand., Kegeln, Kreuzb., Kurmene, Kurs., Ladenhof, Launekaln, Laud., Lemb., Lesten, Lieven-Bersen, Luttr., Mahlup, Marzenhof, Meselau, Mesoten, Nabben, Naud., Nikrazen, N.-Peb., N.-Salis, Pabbasch, Pernigel, Pussen, Renzen, Römershof, Ronneb., Ruhtern, Ruj., Sackenhausen, Salgaln, Schlehk, Schlockenbeck, Schmärden, Schnehpeln, Selg:, Seppknll, Sessau, Smilt., Stelph., Sussikas, Swehthof, Taurkaln, Trik., Ugalen, Ukri, Ulpisch, Usmaiten, Valgāle, Wilzen, Wizenhof, Wolgunt, Zirstenhof, Zögenhof, (ligzdiņa) Gr.-Buschh. (unbek. in Saikava, wo dafür pērklis; in Bixten, Mesoten, Zögenhof - l. "ein leeres Nest von Hausvögeln" neben pereklis "ein Nest mit Eiern").
Avots: EH I, 741
Avots: EH I, 741
līkāt
lìkât: auch (in gebückter Stellung sich beschäftigen) Bērzgale, Heidenfeld (mit ì 2 ), Hasenp., Schwitten (mit î 2 ): puisis... līkā pa rudziem Pas. XV, 173, kuo šī tur līkājuot 240. Refl. -tiês: auch (mit ì). C., (mit î 2 ) AP.
Avots: EH I, 748
Avots: EH I, 748
līksts
I lìksts, -s (unter lìkste I),
1): šaut ar lìksti 2 (Bogen)
Oknist; lìkstiņa 2 Sonnaxt, ein krummer Stab zum Bänderweben (ehemals);
2): auch (Wiegenstange)
Bērzgale, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, (gen. pl. lìkšķu 2 ) Saikava, (mit î 2 ) AP., Ramkau, Salis;
3): auch (mit ì 2 ) Oknist; "kuociņš, kuo pļaujuot rudzus u. c. piesien gaŗkāta izkaptij" (mit ì 2 ) Gr.- Buschh.
Avots: EH I, 749
1): šaut ar lìksti 2 (Bogen)
Oknist; lìkstiņa 2 Sonnaxt, ein krummer Stab zum Bänderweben (ehemals);
2): auch (Wiegenstange)
Bērzgale, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, (gen. pl. lìkšķu 2 ) Saikava, (mit î 2 ) AP., Ramkau, Salis;
3): auch (mit ì 2 ) Oknist; "kuociņš, kuo pļaujuot rudzus u. c. piesien gaŗkāta izkaptij" (mit ì 2 ) Gr.- Buschh.
Avots: EH I, 749
limt
liska
II liska,
2): ein eigennütziger Schmeichler
Gr.-Buschh.; ‡
3) jemand, der andere mit gutmütigem Spott kränkt
Makašēni, Nautrēni; "kas liskā" Bērzgale. Diese Bed. vielleicht auch in l. tī māršeņa, kas darbeņus izliskāja Tdz. 45800.
Avots: EH I, 744
2): ein eigennütziger Schmeichler
Gr.-Buschh.; ‡
3) jemand, der andere mit gutmütigem Spott kränkt
Makašēni, Nautrēni; "kas liskā" Bērzgale. Diese Bed. vielleicht auch in l. tī māršeņa, kas darbeņus izliskāja Tdz. 45800.
Avots: EH I, 744
liskāt
liskāties
līst
lìst: prs. lienu auch Lesten, Salis, Seyershof, Wolm., liedu = auch Heidenfeld, līnu - Lubn., Oknist, Sonnaxt,
2): vai šiem ar lied (schmeckt)?
Heidenfeld;
3): auch Heidenfeld; ‡
4) Platz finden,
ìetilpt: tur divi pūri līda Kaltenbr. Refl. -tiês: blakts lienas cilvē̦kam klāt Salis. pa sē̦tsapakšu lienas zirgs cauri Seyershof; sich aufdrängen Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.: l. kam virsā Bērzgale. līnas pi bārinīša, ka tūleņ pre̦cē̦tuos Pas. III, 42. miegs lienas Auleja.
Avots: EH I, 751
2): vai šiem ar lied (schmeckt)?
Heidenfeld;
3): auch Heidenfeld; ‡
4) Platz finden,
ìetilpt: tur divi pūri līda Kaltenbr. Refl. -tiês: blakts lienas cilvē̦kam klāt Salis. pa sē̦tsapakšu lienas zirgs cauri Seyershof; sich aufdrängen Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.: l. kam virsā Bērzgale. līnas pi bārinīša, ka tūleņ pre̦cē̦tuos Pas. III, 42. miegs lienas Auleja.
Avots: EH I, 751
līt
lît: prs. (III p.) lij auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Krāslava, Oknist, Sonnaxt, Stockmannshof, Wessen;
1): rudeņuos līst (fallen)
zvaigznes Stenden;
2): sāk gāzt l., un gāž l. visu dienu (von starkem Regen)
Frauenb.
Avots: EH I, 751
1): rudeņuos līst (fallen)
zvaigznes Stenden;
2): sāk gāzt l., un gāž l. visu dienu (von starkem Regen)
Frauenb.
Avots: EH I, 751
lītavas
līva
‡ līva (gespr. mit hochle. ei < ī ) Bērzgale "?": guovs kei (wie) l. (von einer feisten Kuh mit breitem Rücken, der beim Gehen wackelt). Vgl. lĩvis II und - zur Bed. -- oben likšņa I l.
Avots: EH I, 751
Avots: EH I, 751
līvinēt
lizīka
lizīka (unter lizīca, das wahrscheinlich aus dem Demin. lizīceņa falsch erschlossen ist): auch Bērzgale, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, Pas. V, 440 (aus Ozolmuiža in Lettg.), X, 303 (aus Welonen). - bezdelīgu lizīceņa Ulanowska Łotysze 14, viola arvensis.
Avots: EH I, 745
Avots: EH I, 745
lobt
luôbt,
2): auch Auleja, Frauenb., Oknist, Saikava; in Auleja auch von anderen eilig verrichteten Tätigkeiten (schnellem Arbeiten, Essen u. a.);
4): auch Bērzgale, Kaltenbr., Sonnaxt, Wessen. Refl. -tiês,
2): auch Kaltenbr., Lixna, Oknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit ùo 2 ) Bērzgale, Līvāni: grib sagūt tās pīles, bet jam neluobjas Pas. XII, 165. vai man luobsies tie IX, 412. Zu luôbt 3 vgl. Fraenkel KZ. LXIII, 105.
Avots: EH I, 765
2): auch Auleja, Frauenb., Oknist, Saikava; in Auleja auch von anderen eilig verrichteten Tätigkeiten (schnellem Arbeiten, Essen u. a.);
4): auch Bērzgale, Kaltenbr., Sonnaxt, Wessen. Refl. -tiês,
2): auch Kaltenbr., Lixna, Oknist, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit ùo 2 ) Bērzgale, Līvāni: grib sagūt tās pīles, bet jam neluobjas Pas. XII, 165. vai man luobsies tie IX, 412. Zu luôbt 3 vgl. Fraenkel KZ. LXIII, 105.
Avots: EH I, 765
lobt
luôbt [auch Kr.], -bju, -bu Smilt.,
1) tr., schälen, ablösen:
kamienu Spr.;
2) [luôbt Kl., Adsel] rasch laufen, sich eiligst begeben:
ve̦cais sāka luobt, kuo kājas nesa Blaum. negantnieks luobj alā LP. IV, 27. luobis pats bēgļiem pakaļ VI, 423. [viņam jāluobj tāds gaisa gabals nieka dzilnai pakaļ Vīt. 39];
3) die kleinen weiblichen Arbeiten im Hause verrichten
U.;
[4) "schleudern, werfen"
Warkl.]. Refl. -tiês,
1) sich schälen, sich ablösen;
2) [luôbtiês Kl.], glücken, gelingen
[Domopol, Wessen], einen guten Fang haben [Rositten]: man neluobjas darbu atrast B. Vēstn. viņai ne˙kur neluobās A. XVI, 368. [varbūt luobsies apmierināt kaut daļu nuo Latgales bezzemniekiem Latg. 1922, VII2. uz jautājumu, vai nav zivu, atbildēja, ka šuodien nee̦suot luobies Austriņš M. Z. 123];
3) sich heraushelfen, entkommen
Edw. n. U. [Wenn mit uo aus ōu̯, zu luba (s. dies); vgl. auch li. łuobtis "die Wirtschaft beschicken" Daukša Post. 25 und Trautmann Wrtb. 150 f.]
Avots: ME II, 521, 522
1) tr., schälen, ablösen:
kamienu Spr.;
2) [luôbt Kl., Adsel] rasch laufen, sich eiligst begeben:
ve̦cais sāka luobt, kuo kājas nesa Blaum. negantnieks luobj alā LP. IV, 27. luobis pats bēgļiem pakaļ VI, 423. [viņam jāluobj tāds gaisa gabals nieka dzilnai pakaļ Vīt. 39];
3) die kleinen weiblichen Arbeiten im Hause verrichten
U.;
[4) "schleudern, werfen"
Warkl.]. Refl. -tiês,
1) sich schälen, sich ablösen;
2) [luôbtiês Kl.], glücken, gelingen
[Domopol, Wessen], einen guten Fang haben [Rositten]: man neluobjas darbu atrast B. Vēstn. viņai ne˙kur neluobās A. XVI, 368. [varbūt luobsies apmierināt kaut daļu nuo Latgales bezzemniekiem Latg. 1922, VII2. uz jautājumu, vai nav zivu, atbildēja, ka šuodien nee̦suot luobies Austriņš M. Z. 123];
3) sich heraushelfen, entkommen
Edw. n. U. [Wenn mit uo aus ōu̯, zu luba (s. dies); vgl. auch li. łuobtis "die Wirtschaft beschicken" Daukša Post. 25 und Trautmann Wrtb. 150 f.]
Avots: ME II, 521, 522
ļogāt
loms
luõms (unter luõma),
1): zvejniekam luomu spriest BW. 30923. augstais l. ir tāds, kur vadum ir piecas sešas kailes katrā pusē; šuo vadu me̦t tālāk nuo krasta nekâ ze̦muo luomu (tādu, kur vadum katrā pusē divas trīs kailes) Kaugurciems. tur luoma augstumā un platumā ir smilšu jūŗa Bigauņc. 33; "vieta, kur vadu ve̦lk" Salis;
2): kaķim labs l. gadījies: nuoķēris peli Seyershof;
3): labību kulā kraun luômā Oknist; Abteil eines Zaunes von einem Zaunpfahl (resp. einem Paar Zaunpfähle) bis zum andern
(mit uô ) Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Warkl., (mit ùo 2 ) Meselau, (mit uo) PV., Wessen; "(kuoka) slaidums" (?) Kaltenbr. (mit uô ): cē̦rtuot grābeklim kātu, jāraugās, ka eglītes l. nebūtu līks; "dzijas gaŗums starp diviem me̦siuvju kuokiem" (mit uô ) Kaltenbr.: es jau vienu luômu (= palaidienu 3) nuoaudu Heidenfeld, Lubn., Mesoten, Saikava, Sessw.; ein Stück, Abteil (mit uô ) Sonnaxt: vienu luômu kājām gāju Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine Reihe von Gebäuden unter einem Dach Bērzgale (mit uô ): kārmu l.;
4): vienu lõmu spīdējā saule, uotru - lija Seyershof. varēja kādu gaŗāku vai īsāku luomiņu būt mierā Janš. Līgava II, 289;
5): šuodien zvejā nav luôma (Erfolg)
Warkl.; ‡
7) "?": meita nuokrituse nuo luôma Oknist, hat ein uneheliches Kind bekommen.
Zur Bed. 3 vgl. auch li. lúomas Tiž. I, 404.
Avots: EH I, 767
1): zvejniekam luomu spriest BW. 30923. augstais l. ir tāds, kur vadum ir piecas sešas kailes katrā pusē; šuo vadu me̦t tālāk nuo krasta nekâ ze̦muo luomu (tādu, kur vadum katrā pusē divas trīs kailes) Kaugurciems. tur luoma augstumā un platumā ir smilšu jūŗa Bigauņc. 33; "vieta, kur vadu ve̦lk" Salis;
2): kaķim labs l. gadījies: nuoķēris peli Seyershof;
3): labību kulā kraun luômā Oknist; Abteil eines Zaunes von einem Zaunpfahl (resp. einem Paar Zaunpfähle) bis zum andern
(mit uô ) Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Warkl., (mit ùo 2 ) Meselau, (mit uo) PV., Wessen; "(kuoka) slaidums" (?) Kaltenbr. (mit uô ): cē̦rtuot grābeklim kātu, jāraugās, ka eglītes l. nebūtu līks; "dzijas gaŗums starp diviem me̦siuvju kuokiem" (mit uô ) Kaltenbr.: es jau vienu luômu (= palaidienu 3) nuoaudu Heidenfeld, Lubn., Mesoten, Saikava, Sessw.; ein Stück, Abteil (mit uô ) Sonnaxt: vienu luômu kājām gāju Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; eine Reihe von Gebäuden unter einem Dach Bērzgale (mit uô ): kārmu l.;
4): vienu lõmu spīdējā saule, uotru - lija Seyershof. varēja kādu gaŗāku vai īsāku luomiņu būt mierā Janš. Līgava II, 289;
5): šuodien zvejā nav luôma (Erfolg)
Warkl.; ‡
7) "?": meita nuokrituse nuo luôma Oknist, hat ein uneheliches Kind bekommen.
Zur Bed. 3 vgl. auch li. lúomas Tiž. I, 404.
Avots: EH I, 767
lotega
‡ luote̦ga, eine Peitsche Pas. VIII, 298; eine Rute, ein Stock (mit ùo 2 ) Bērzgale; eine grosse Rute (mit ùo 2 ) Auleja.
Avots: EH I, 768
Avots: EH I, 768
lučka
luckuris
lumstīties
lum̂stîtiês,
1): auch Pas. VIII, 68, (mit ùm 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., Līvāni, Nautrēni, Skaista, Warkl.: vilks sauode gaļas smaku un ... sāka lumstēties un gruozēties ap ... bucu Pas. XII, 77 (aus Domopol).
Avots: EH I, 761
1): auch Pas. VIII, 68, (mit ùm 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., Līvāni, Nautrēni, Skaista, Warkl.: vilks sauode gaļas smaku un ... sāka lumstēties un gruozēties ap ... bucu Pas. XII, 77 (aus Domopol).
Avots: EH I, 761
mākulis
I mãkulis: auch Grenzhof n. FBR. XII, 23, Pankelhof, Schwitten, Siuxt, Wainsel, (mit à 2 ) Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Linden in Kurl., Līvāni, Oknist, Prohden, Saikava, Sonnaxt; eine kleine Wolke (mit ã ) AP., C., Salis, (mit à 2 ) Bērzgale, N.-Rosen: pie zilās; ar pare̦tiem mākulīšiem ruotātās debess Janš. Apskats 1902, 17. piesūcies kai m., völlig betrunken Warkl.; der Nebel Erlaa n. BielU.
Avots: EH I, 790
Avots: EH I, 790
mālis
I màlis: auch Ramkau, Smilt., Trik., (mit ã ) Nötk., (mit à 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., (mit â 2 ) Schwitten.
Avots: EH I, 791
Avots: EH I, 791
mangulis
mangulis, ein Werkzeug zum Wäscherollen, mangale: veļu uztin uz apaļu rulli un ar manguli, kuŗam virspusē turamais un apakšā iegriezumi, rullē Felixberg.
Avots: ME II, 561
Avots: ME II, 561
mātara
mãtara: auch Ugalen n. FBR. VII, 15, Stenden; nevaid uogu mātariņu BW. 12189. aveņu, brūkleņu, rāceņu mātaras Stenden. mātaras jemt ebenda, das erste Abnehmen der Kartoffeln nach dem Aufpflügen; wobei die Stauden zerstört werden: rāceņus nuovācuot je̦m mātaras, nuoecē lauku, ataŗ un nuoecē uotrreiz. jūs jau ataŗat, bet mēs vēl tikai je̦mam mātaras.
Avots: EH I, 793
Avots: EH I, 793
mātrāji
maudāt
maudât,
1): auch (mit aû ) Lubn.; tu nepruoti maudāt Bērzgale;
2): auch (mit -ât ) Zvirgzdine; ‡
3) "?": māte savus pabērņus maudā (quält?)
ap darbu Zvirgzdine. Refl. -tiês: maudāties (schwimmen) pa ūdiņiem Pas. XIII, 32; baden - auch Bērzgale, Pilskalne, Zvirgzdine, (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Skaista n. FBR. XV, 49 Warkl. n. FBR. XI, 113, Pas. VII, 406, Līvāni, Pilda, Sauken. In der Bed. ‡ 3 etwa zu li. apmaudyti "ärgern".
Avots: EH I, 785
1): auch (mit aû ) Lubn.; tu nepruoti maudāt Bērzgale;
2): auch (mit -ât ) Zvirgzdine; ‡
3) "?": māte savus pabērņus maudā (quält?)
ap darbu Zvirgzdine. Refl. -tiês: maudāties (schwimmen) pa ūdiņiem Pas. XIII, 32; baden - auch Bērzgale, Pilskalne, Zvirgzdine, (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Skaista n. FBR. XV, 49 Warkl. n. FBR. XI, 113, Pas. VII, 406, Līvāni, Pilda, Sauken. In der Bed. ‡ 3 etwa zu li. apmaudyti "ärgern".
Avots: EH I, 785
maule
I maule: auch Kalupe n. FBR. XVIII, 41, Bērzgale, Prl., Sussei, Wessen, (mit àu 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine.
Avots: EH I, 786
Avots: EH I, 786
maulēt
maulêt, ‡
2) ein Loch, eine Vertiefung) aushöhlen
(mit àu 2 ) Bērzgale. Zur Etymologie s. Kiparsky Die gemeinslav. Lehnw. aus dem Germ. 49.
Avots: EH I, 786
2) ein Loch, eine Vertiefung) aushöhlen
(mit àu 2 ) Bērzgale. Zur Etymologie s. Kiparsky Die gemeinslav. Lehnw. aus dem Germ. 49.
Avots: EH I, 786
maut
I maût: auch Heidenfeld, Saikava, Sessw., (mit aû 2 ) PlKur., (mit au) Bērzgale,
2): auch (mit aû ) Auleja, Oknist.
Avots: EH I, 787
2): auch (mit aû ) Auleja, Oknist.
Avots: EH I, 787
maut
II maût,
1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡
3) "sich baden"
Infl. n. BielU.
Avots: EH I, 787
1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡
3) "sich baden"
Infl. n. BielU.
Avots: EH I, 787
maut
mēlgalis
mḕlgalis (f. -le), der Zungendrescher, Spötter: dažreiz tik puiši, mēlgaļi, par tuo zuobuojas Aps. mēlgaļi viņu zuobuoja un gānīja Dok. A. tuo jau šī pate mēlgale ir jums same̦luojuse Purap.
Avots: ME II, 614
Avots: ME II, 614
melnīca
mel̃nĩca: auch (mit el̃ und î ) Bērzgale, Gr.- Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Pilskalne, Saikava, Sussei, Wessen, Zvirgzdine, (mèlnica 2 ) Prl.
Avots: EH I, 799
Avots: EH I, 799
melns
me̦l̃ns,
1) schwarz:
me̦lns kâ čigāns, krauklis, uogle, pagale, ruovis, pe̦lnu rušķis, ve̦lns, zeme. mati me̦lni kâ nakts A. Sprw.: ne tik daudz, kâ od. ne tik, cik me̦lns aiz naga, nicht einen Deut. viņi ņe̦mas me̦lnās miesās oder me̦lnām mugurām, auch ņe̦m me̦lnu, sie arbeiten im Schweisse ihres Angesichts, aus allen Kräften. netaisi me̦lnu, kas balts! aiz dusmām vai me̦lnu spļauj. Oft in Verbindung mit zils, blau: zila, me̦lla tautu meita Ltd. 1438. viņš tīri zils, me̦lns nuo dusmām, er ist schwarz vor Ärger. tas zils un me̦lns uz gultas gulējis LP. VII, 356;
2) schwarz, schneelos:
tas viņas (gubas) pieve̦d ar re̦gavām pa me̦lnu zemi Etn. III, 72. kur pavasarī, me̦lnā laikā (wenn der Schnee abgeganden ist), se̦sku ņemsi? LP. VII, 1252;
3) schwarz, schmutzig, unrein, nicht gewaschen:
me̦lns kre̦kls, palags, unreines Hemd, Laken; me̦lnas acis,
a) schwarze Augen,
b) ungewaschenes Gesicht;
kurmis me̦lns nuoracies LP. II, 77. kur, tautieti, tu redzēji mani me̦lnu staigājuot? BW. 1223. me̦lns darbs, balta maize. me̦lnu nuotaisīt, pataisīt, schwärzen, anschwärzen, verleumden: viens tautas darbinieks uotru nuotaisa me̦lnu kâ zemi R. Sk. II, 91;
4) böse, schlimm im Gegensatz zu
balts, weiss, gut: [me̦lnas dienas U., Unglückstage.] ne baltu, ne me̦lnu vārdu nesacīt, weder ein böses, noch ein gutes Wort sprechen, überhaupt nicht reden: es nee̦smu par viņu ne baltu, ne me̦lnu vārdu teicis. vai atsakies nuo baltā (der Gute, Gott) un paliksi visu mūžu pie me̦lnā (der Böse, Teufel)? Etn. I, 107. [Nebst le. mẽļš] zu li. mė̕lynas "blau", "mel̃svas "bläulich"], apr. melne "blauer Fleck", [acc. s. mīlinan "Fleck", gr. μέλᾱς "schwarz", μολύνω "besudele", ai. maliná-ḥ "unrein, schwarz", mala- "Schmutz", kymr. melyn "gelblich", mhd. māl "Fleck" u. a., s. Walde Wrtb. 2 500 f., Boisacq Dict. 622 f., Lidén Stud. 87, Trautmann Wrtb. 178, Persson Beitr. 674 f.]
Avots: ME II, 598, 599
1) schwarz:
me̦lns kâ čigāns, krauklis, uogle, pagale, ruovis, pe̦lnu rušķis, ve̦lns, zeme. mati me̦lni kâ nakts A. Sprw.: ne tik daudz, kâ od. ne tik, cik me̦lns aiz naga, nicht einen Deut. viņi ņe̦mas me̦lnās miesās oder me̦lnām mugurām, auch ņe̦m me̦lnu, sie arbeiten im Schweisse ihres Angesichts, aus allen Kräften. netaisi me̦lnu, kas balts! aiz dusmām vai me̦lnu spļauj. Oft in Verbindung mit zils, blau: zila, me̦lla tautu meita Ltd. 1438. viņš tīri zils, me̦lns nuo dusmām, er ist schwarz vor Ärger. tas zils un me̦lns uz gultas gulējis LP. VII, 356;
2) schwarz, schneelos:
tas viņas (gubas) pieve̦d ar re̦gavām pa me̦lnu zemi Etn. III, 72. kur pavasarī, me̦lnā laikā (wenn der Schnee abgeganden ist), se̦sku ņemsi? LP. VII, 1252;
3) schwarz, schmutzig, unrein, nicht gewaschen:
me̦lns kre̦kls, palags, unreines Hemd, Laken; me̦lnas acis,
a) schwarze Augen,
b) ungewaschenes Gesicht;
kurmis me̦lns nuoracies LP. II, 77. kur, tautieti, tu redzēji mani me̦lnu staigājuot? BW. 1223. me̦lns darbs, balta maize. me̦lnu nuotaisīt, pataisīt, schwärzen, anschwärzen, verleumden: viens tautas darbinieks uotru nuotaisa me̦lnu kâ zemi R. Sk. II, 91;
4) böse, schlimm im Gegensatz zu
balts, weiss, gut: [me̦lnas dienas U., Unglückstage.] ne baltu, ne me̦lnu vārdu nesacīt, weder ein böses, noch ein gutes Wort sprechen, überhaupt nicht reden: es nee̦smu par viņu ne baltu, ne me̦lnu vārdu teicis. vai atsakies nuo baltā (der Gute, Gott) un paliksi visu mūžu pie me̦lnā (der Böse, Teufel)? Etn. I, 107. [Nebst le. mẽļš] zu li. mė̕lynas "blau", "mel̃svas "bläulich"], apr. melne "blauer Fleck", [acc. s. mīlinan "Fleck", gr. μέλᾱς "schwarz", μολύνω "besudele", ai. maliná-ḥ "unrein, schwarz", mala- "Schmutz", kymr. melyn "gelblich", mhd. māl "Fleck" u. a., s. Walde Wrtb. 2 500 f., Boisacq Dict. 622 f., Lidén Stud. 87, Trautmann Wrtb. 178, Persson Beitr. 674 f.]
Avots: ME II, 598, 599
mērgalis
mēslienis
mīdakle
‡ mīdakle (loc. od. dat. s.) "?": seš[i] bē̦r[i] kumeliņ[i] m. piederēja Tdz. 51464 (aus Ugalen). Vgl. mĩdeklis 3.
Avots: EH I, 820
Avots: EH I, 820
miegt
miêgt,
1): auch Wessen, Pas. VIII, 218; mazas kurpes miedz kājas Auleja. sirdī miedz (sāp, it kâ spiestu) ebenda. m. (zwingen)
da darbam (zur Arbeit) ebenda. kad cieši miedz (wenn man sehr geizt), kaidu mārceņu var salasīt (sakrāt) ebenda. pate miedze (trat heimlich) jam uz kājas Pas. XII, 400 (aus Makašēni). maizi miêgt (kneifen) Saikava. jā čigāns ve̦lnu uzvarēs akmeņa miegšanā Pas. XI, 111 (aus Andrupine);
2): schiessen:
zaķis pašā de̦guna galā; miêdz tik zemē! Saikava;
3): auch Auleja; ‡
4) essen
Lems.: miêdz tik iekšā! Grawendahl. ‡ Refl. -tiês, sich drücken, drängen Bērzgale: cāļi pie vistas miedzas Skaista n. FBR. XV, 48. bē̦rns pie mātes miêdzas Auleja. ļaudis miedzas, gribē̦dami visi baznīcā tikt ebenda.
Avots: EH I, 824
1): auch Wessen, Pas. VIII, 218; mazas kurpes miedz kājas Auleja. sirdī miedz (sāp, it kâ spiestu) ebenda. m. (zwingen)
da darbam (zur Arbeit) ebenda. kad cieši miedz (wenn man sehr geizt), kaidu mārceņu var salasīt (sakrāt) ebenda. pate miedze (trat heimlich) jam uz kājas Pas. XII, 400 (aus Makašēni). maizi miêgt (kneifen) Saikava. jā čigāns ve̦lnu uzvarēs akmeņa miegšanā Pas. XI, 111 (aus Andrupine);
2): schiessen:
zaķis pašā de̦guna galā; miêdz tik zemē! Saikava;
3): auch Auleja; ‡
4) essen
Lems.: miêdz tik iekšā! Grawendahl. ‡ Refl. -tiês, sich drücken, drängen Bērzgale: cāļi pie vistas miedzas Skaista n. FBR. XV, 48. bē̦rns pie mātes miêdzas Auleja. ļaudis miedzas, gribē̦dami visi baznīcā tikt ebenda.
Avots: EH I, 824
miele
‡ mìele AP. "raugs, kas nuostājas alus dibe̦nā"; "?" Strods Par. vōrdn. 112. Plur. mìeles (s. ME. II, 652),
1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe 2 ), "alus raugs" Siuxt (mit iê 2 ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;
2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.
Avots: EH I, 825
1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe 2 ), "alus raugs" Siuxt (mit iê 2 ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;
2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.
Avots: EH I, 825
miešķēt
miešķêt,
1)"?": ļaudis apmanīja pelēķi pagaldē un miešķēja pa durvīm ārā Pas. I. 194 (aus Selg.);
2) = miekš(ķ)êt 1 Bers., Warkl., Laud., (mit iê) Fest., Kalz., Sessw., N. - Schwanb., Walgalen: m. miežus iesalam, sakaltušu maizi, zirņus vārīšanai;
3) schlagen
Rujen, Walk;
4) "essen"
N. - Schwanb.]
Avots: ME II, 655
1)"?": ļaudis apmanīja pelēķi pagaldē un miešķēja pa durvīm ārā Pas. I. 194 (aus Selg.);
2) = miekš(ķ)êt 1 Bers., Warkl., Laud., (mit iê) Fest., Kalz., Sessw., N. - Schwanb., Walgalen: m. miežus iesalam, sakaltušu maizi, zirņus vārīšanai;
3) schlagen
Rujen, Walk;
4) "essen"
N. - Schwanb.]
Avots: ME II, 655
mietne
mìetne: auch (mit iê 2 ) AP., (mit iẽ ) Frauenb., Karls., Seyershof, (mit ìe 2 ) Bērzgale, Gr.-Buschh., Kalupe, Oknist, Prl., Sonnaxt, Stomersee; Azand. 157.
Avots: EH I, 826
Avots: EH I, 826
mietsgalis
miglājs
miglãjs,
2): duošu (sc.: cimdus) tautu miglačam, lai atskrēja miglājā (Var.: svē̦tu rītu) BW. 7214 var.;
3): auch Bērzgale; kuo... raudzījies miglajām actiņām? Tdz. 43806.
Avots: EH I, 812
2): duošu (sc.: cimdus) tautu miglačam, lai atskrēja miglājā (Var.: svē̦tu rītu) BW. 7214 var.;
3): auch Bērzgale; kuo... raudzījies miglajām actiņām? Tdz. 43806.
Avots: EH I, 812
mila
I mila, grobes Bauerngewand St., grobes Tuch Bauske, Boldohn, Oberl. n. U., "vadmala" Gricgale: Līza auda sev deķus, mana ve̦cmāte milu Jauns. Baltā gr. I, 130. mila kâ krijs Jauns. [In Nerft milas rats, eine Art Gewebe; mila "Filz" Kreuzb. - Nebst milna II zu li. mìlas "(grobes) Tuch", apr. milan dass. und (?) vielleicht (s. Būga Aist. Stud. 105) ai. mala -m = (etwa) "ein schmutziges gewand".]
Avots: ME II, 626
Avots: ME II, 626
milins
I milins,
2) (unter. mile̦ns): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Nautrēni n. Latv. Saule 1923, S. 112, Oknist n. FBR. XV, 174, Pilda n. FBR. XIII, 40, Bērzgale, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Skaista: dzirnys, rūc, m. klaudz BW. 7988, 1. es jam iegrūdu ar milinu Pas. XIII, 431.
Avots: EH I, 813
2) (unter. mile̦ns): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Nautrēni n. Latv. Saule 1923, S. 112, Oknist n. FBR. XV, 174, Pilda n. FBR. XIII, 40, Bērzgale, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Skaista: dzirnys, rūc, m. klaudz BW. 7988, 1. es jam iegrūdu ar milinu Pas. XIII, 431.
Avots: EH I, 813
misa
mist
mizlas
modums
mučkulis
‡ mučkulis, = mučkuls, muskulis I 2: me̦lnais m. Pas. XIV, 73. dzija sapinās mučkulī ("sašķetinājumā"); izraisi man tuo mučkuli! Bērzgale.
Avots: EH I, 828
Avots: EH I, 828
mūdināt
mūlēt
murdekls
muša
muša [(li. musià) Gudenieki, Altenburg, Dond., Wandsen, Nigr., Alschw., Schrunden, Gr. - Essern, Satingen, Alt- Autz, Hofzumberge, Stenden, Grob., Neuenb., Lesten, Matk., Stelph., Jakobshof, Kurs., Appricken, Hasenp., Fockenhof., Blieden, Bixten, Behnen, Zeezern, Siuxt, Doblen, Ellei, Annenburg, Garosen, Ekau, Mitau, Kand., Kalz., Würzau, Sessau, Odsen, Lös., Mesoten, Misshof, Prawingen, Pampeln, Remten, Rönnen, Popen, Grünh., Samiten, Schlampen, Schmarden, Schönberg, Neugut, Wolgunt, Wallhof, Wainoden, Tuckum, Windau, Hasau, Erw., Selg., Saikava, Schlehk, Ugalen, Taurkaln, Nikrazen, Pabbasch, Holmhof, Schwitten, Salgaln, Laud., Wilzen, Irmelau, Naud., Kalleten, Kurmene, Fehsen, N. -Bartau, Preekuln, Senten, Dunika, Zerrauxt, Schwarden, Zehrxten, Wirginahlen, Kl., Bers., Grosdohn, Marzen, Linden (in Livl.), Kreuzb., Setzen, Sauken, Selb., Jürg., A. - Rahden, Kroppenhof, Treiden, Neu - Burtn., Daugeln, Kegeln, Alt - Salis, Brucken, Thomsdorf, Memelshof, Dweeten, Garsen, Lemburg, Kremon, Sunzel, Kokn.], Demin. verächtl. mušele, die Fliege: istabas muša (muska domestica) izplatīta gan˙drīz pa visu zemi. latviešiem starp citām pazīstamas vēl šādas mušu sugas: mazā muša, aklā m., kuodēja m., mē̦slu m. u. c.; bez tam vēl daudzina kāpuru m., puķu m., ze̦lta m., maitu mušu u. c.; gaļas m., sarcophaga carnaria; kāpuostu m., die Kohlfliege (anthomyia brassiacae); kaulu m.,
a) hippobosca equina,
b) melophagus ovinus; lauka m., musca corvina; līķa m., cynomyia radicum; spāniešu m., lytta vesicatoria; zilā m., calliphora erythrocephala Latv.; miežu mušele, hydrellia griscola; zviedru muša, oscinis Frit. Konv. 2 2682. Fig., alus muša, ein Biersäufer.
ak tu dullā muša! ach du verrückte Person! Sprw.: tik kārs od. krīt kâ muša uz me̦dus. kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis? viņš nemāk ne mušas nuodzīt nuo de̦guna (oder nuo de̦guna gala), von einem einfältigen, gutmütigen, faulen Menschen. [Nebst mũsa dass. zu apr. muso, li. musìs (gen. pl. musų̃), serb. mù`ha, gr. μυῖα, la. musca dass., li. mùsulas, r. мóшка od. мши́ца, gotländ. mausa "Mücke", ksl. мышица "ein Holzwurn" u. a., s. Trautmann Wrbt. 191, Bugge KZ. XXXII, 21, G. Meyer Wrtb. 281, Walde Wrtb. 2 503, Boisacq Dict. 649, Petersson Etymol. Miszellen 42.]
Avots: ME II, 673
a) hippobosca equina,
b) melophagus ovinus; lauka m., musca corvina; līķa m., cynomyia radicum; spāniešu m., lytta vesicatoria; zilā m., calliphora erythrocephala Latv.; miežu mušele, hydrellia griscola; zviedru muša, oscinis Frit. Konv. 2 2682. Fig., alus muša, ein Biersäufer.
ak tu dullā muša! ach du verrückte Person! Sprw.: tik kārs od. krīt kâ muša uz me̦dus. kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis? viņš nemāk ne mušas nuodzīt nuo de̦guna (oder nuo de̦guna gala), von einem einfältigen, gutmütigen, faulen Menschen. [Nebst mũsa dass. zu apr. muso, li. musìs (gen. pl. musų̃), serb. mù`ha, gr. μυῖα, la. musca dass., li. mùsulas, r. мóшка od. мши́ца, gotländ. mausa "Mücke", ksl. мышица "ein Holzwurn" u. a., s. Trautmann Wrbt. 191, Bugge KZ. XXXII, 21, G. Meyer Wrtb. 281, Walde Wrtb. 2 503, Boisacq Dict. 649, Petersson Etymol. Miszellen 42.]
Avots: ME II, 673
mušekli
mutēt
‡ II mutêt Bērzgale "stören, hindern". Refl. -tiês Bērzgale: ceļā cieši mutējās "radās klizmas (šķēršļi)". Aus r. мутить?
Avots: EH I, 836
Avots: EH I, 836
mutņa
mužināt
mužļāt
‡ mužļât,
1) (etwas Zähes) lange und langsam (wiederholt) beissen;
kuošļât Bērzgale, Rositten, Welonen;
2) quälen
Bērzgale: kaķis mužļāja peli.
Avots: EH I, 837
1) (etwas Zähes) lange und langsam (wiederholt) beissen;
kuošļât Bērzgale, Rositten, Welonen;
2) quälen
Bērzgale: kaķis mužļāja peli.
Avots: EH I, 837
nabašnieks
‡ nabašnieks Auleja, Bērzgale, Pas. IV, 50 (aus Viški), V, 306 (ans Welonen), Sprūdžs Asaru liekņa 70, der Verstorbene, Selige. Zunächst wohl aus li. nabãšnykas dass., wozu Skardžius Die slav. Lehnw. 137.
Avots: EH II, 1
Avots: EH II, 1
naģe
naģe Nigr., Wain., Grünh., Lasd., [N. -Bartau, Libau, Alschw., Schlehk, Matk., Rahden, Iw., Pampeln, Gudenieki, Hasenpot, Rutzau, Dunika, Kalleten, Wirginahlen, Edwahlen, Turlau, Aistern, Medsen, Krohten, Wahnen, Luttr.], naģis [Ugalen], Samiten, Dragūnciems,
1) der Frosch:
zaļa naģe, baltvēdere, tā bij tava lakstīgala BW. 28161, 2. ē̦dai mē̦dz ņemt naģes Etn. III, 95;
2) die Kröte
LP. V, 406;
[3) von einem Mädchen gesagt
Janš. Dzimtene 2 II, 9.] Nach nagainīša zu urteilen, zu nags.
Avots: ME II, 689
1) der Frosch:
zaļa naģe, baltvēdere, tā bij tava lakstīgala BW. 28161, 2. ē̦dai mē̦dz ņemt naģes Etn. III, 95;
2) die Kröte
LP. V, 406;
[3) von einem Mädchen gesagt
Janš. Dzimtene 2 II, 9.] Nach nagainīša zu urteilen, zu nags.
Avots: ME II, 689
naidests
‡ naîde̦sts Sessw., (mit aî 2 ) Stenden, naidasts (mit a < e, ? Stammform?) Bērzgale, Hass, Streit, Unverträglichkeit.
Avots: EH II, 3
Avots: EH II, 3
nak
nak,
1): auch Bērzgale, Kaltenbr., Kārsava, Tdz. 37122 (aus Pilda), 45231 (aus Preiļi); lūkāšu ... n. varēšu Anekd. IV, 170 (aus Alswig) n. i laistīju (als bestätigende Antwort auf einen Hinweis, dass die Pflanzen zu begiessen wären)
Kaltenbr.; ‡
2) "jel, vēl" Wessen: n. pagaidi! gan viņš atnāks.
Avots: EH II, 3
1): auch Bērzgale, Kaltenbr., Kārsava, Tdz. 37122 (aus Pilda), 45231 (aus Preiļi); lūkāšu ... n. varēšu Anekd. IV, 170 (aus Alswig) n. i laistīju (als bestätigende Antwort auf einen Hinweis, dass die Pflanzen zu begiessen wären)
Kaltenbr.; ‡
2) "jel, vēl" Wessen: n. pagaidi! gan viņš atnāks.
Avots: EH II, 3
nasāt
nasât: auch Pas. VIII, 207 (aus Pustiņa), X, 151 (aus Makašēni), Tdz. 44745 (aus Bērzgale), Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, Warkl., Wessen, Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich wiederholt tragen
Auleja;
2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;
3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;
4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).
Avots: EH II, 5
1) für sich wiederholt tragen
Auleja;
2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;
3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;
4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).
Avots: EH II, 5
našāt
nasis
nātre
nâtre [auch Neuenb., C., Nitau, Wolm., Ronneb., N.-Peb., Preili, nâtre 2 Līn., Nigr., Lautb., Selg., Wandsen, nātre Setzen, Schmarden, Stirniene, Bers., Fossenberg, Sessw., Lubn. (li. notrė̃)], nâtra [auc Serbigal, AP., Nerft, nâtra 2 Dond., Bauske, Hochrosen, nātra Ekau, Hasau, Matk., Sackenhausen, Erwahlen, Wirginalen, Ellei, Annenhof bei Mar., Plm., Marzenhof (li. notra), nãtra Schujen], ņâtra RKr. XVII, 95, [Lis., ņārta Kreuzb.], ņâtre [Kokn., Linden in Livl., Prl., Kl., Bers., Kreuzb., Dunika, ņātre Grosdohn, Marzen, Oselsof], nātara [zur Verbreitung dieser Formen vgl. auch die Varianten von BW. 23619], die Nessel: nātres dzeļ, kuož, die Nesseln stechen- pirmais šķiedras augs baltiem būs bijis nātre, kas ir rada ar vārdu "nātns". vēl tagad mūsu pasakas daudzina, ka māsa taisa apburtiem brāļiem nātŗu kre̦klus PS. puišu dēļ neziedēja ne nātrītes (Var.: ņātrīte, nātriņa) sē̦tmalā BW. 12076. Sprw.: kuļas od. sitas kâ nātre, von einer scharfen Sense. tas iet kâ nātres caur sirdi, das dringt wie ein Schwert durchs Herz. baltā nātre, weiss Taubnessel (lamium album) Penģ., Etn. I 83; dze̦ltānā od. meža nātre, die Waldnessel (galeobdolon) RKr. II, 71; lielā oder dižā oder sē̦tas nātre, grosse Brennessel (utrica dioica); mazā, sīkā, sīvā, smalkā, svē̦tā n., die kleine Brennessel (urtica urens) Mag. IV, 2, 65; Etn. I, 111; RKr. II, 80; III, 73; mīkstās nātres od. nātŗu māte, die Taubnessel (lamium) RKr. II, 73; cūku, suņu n., Braunwurz (scrophularia nodosa) Mag. IV, 2, 55; RKr. II, 78; vēja nātre, Acker-, Steinsame (lithospermum arvense) Sassm. [Nebst li. nõterė zu apr. noatis dass. und (nach Brückner KZ. XVVI, 211 und Trautmann Wrtb. 194) vielleicht zu slav. natь "Kräutich"; vgl. auch Walde Wrtb. 2 508 (unter nassa) und (anders Persson Beitr. 813 u. 815.]
Avots: ME II, 702, 703
Avots: ME II, 702, 703
negants
negañts: mit an̂ 2 Ugalen n. FBR. VII, 15; guovs neganta (dusmīga): šņāc vien Linden in Kurl. n. (nikns) suns Frauenb., Sonnaxt, Zvirgzdine. rudeņuos ir neganti (dusmīgi) kuiļi Seyershof. paši viņi garā tādi neganti ebenda. ja luopus pirmuoreiz izlaiž ganuos strēlnieka dienā, tad tie neganti Ramkau. judres ir dikti negantas (ļaunas) linuos Siuxt. ne˙viens luops nav tik n. (kārs, dedzīgs) uz maizīti kā aita ebenda. (sievietes) negantākas uz kliegšanu Saul. Raksti V, 171. neganta (barga, dusmīga) ve̦de̦kla Fest. vecene bijuse neganta (dusmīga, ļauna) visādā būšanā, un tad ilgi nevarējuse nuomirt AP. n. bē̦rns, ein unartiges Kind Salis.
Avots: EH II, 12
Avots: EH II, 12
nenošs
‡ nenuošs Bērzgale,
1) "die Krätze":
ar nenuošu apjimts:
2) ein Schimpfname (ein mit Krätze od. Ungeziefer behafteter Mensch).
Avots: EH II, 16
1) "die Krätze":
ar nenuošu apjimts:
2) ein Schimpfname (ein mit Krätze od. Ungeziefer behafteter Mensch).
Avots: EH II, 16
nesāška
nest
nest, ‡
2) gebären:
Dūmaļa katru mēnesi ne̦susi teļus Pas. XI, 258; nevarēja nuoskārst, vai šai nesīs (ob sie schwanger ist) Saikava; ‡
3) fig., "ertragen"
Strasden: es nee̦smu ne̦susi nuo sava vīra pa vienu gadu tik daudz, cik mana māsa ir ne̦susi nuo sava vīra pa desmit gadiem; ‡
4) vorwärts stürzen
(intr.): zirgs ne̦s pa lauku (von einem scheu gewordenen Pferd) Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): n. ("tiekties") uz lielām lietām Kand. jis smagi iz (= uz) liela nesēs ("centās būt le̦pns") Kaltenbr. jau tad viņš nesās uz skuolu Kand.; 3): (puisis) prata pieklājīgi n. Janš. Apsk. 1903, S. 297; ‡
6) für sich tragen, mit sich tragen:
uozula vainakus nesās vidā (= iekšā) Kaltenbr.; n. ar bē̦rniem uz baznīcu Pas. III, 292, die Kinder zur Kirche tragen; ‡
7) = atnestiês: slaucu guovi, kamē̦r vēi nebij ne̦susēs Siuxt; ‡
8) sich eilig begeben: kur nu tu nesīsies? paliec te˙pat! Saikava, Sonnaxt. nesies pruojām nuo munām acīm! Pas. IV, 342 (aus Nīcgale).
Avots: EH II, 20
2) gebären:
Dūmaļa katru mēnesi ne̦susi teļus Pas. XI, 258; nevarēja nuoskārst, vai šai nesīs (ob sie schwanger ist) Saikava; ‡
3) fig., "ertragen"
Strasden: es nee̦smu ne̦susi nuo sava vīra pa vienu gadu tik daudz, cik mana māsa ir ne̦susi nuo sava vīra pa desmit gadiem; ‡
4) vorwärts stürzen
(intr.): zirgs ne̦s pa lauku (von einem scheu gewordenen Pferd) Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): n. ("tiekties") uz lielām lietām Kand. jis smagi iz (= uz) liela nesēs ("centās būt le̦pns") Kaltenbr. jau tad viņš nesās uz skuolu Kand.; 3): (puisis) prata pieklājīgi n. Janš. Apsk. 1903, S. 297; ‡
6) für sich tragen, mit sich tragen:
uozula vainakus nesās vidā (= iekšā) Kaltenbr.; n. ar bē̦rniem uz baznīcu Pas. III, 292, die Kinder zur Kirche tragen; ‡
7) = atnestiês: slaucu guovi, kamē̦r vēi nebij ne̦susēs Siuxt; ‡
8) sich eilig begeben: kur nu tu nesīsies? paliec te˙pat! Saikava, Sonnaxt. nesies pruojām nuo munām acīm! Pas. IV, 342 (aus Nīcgale).
Avots: EH II, 20
nezcik
nīca
nîca 2 [Bl.], der Ort Stromabwärts St.: kam kritīs ielejas un nīcas Duomas IV, 465. [gan augšurp zvejuo tas un gan pa nīci Mahlberg Dzejas skaņas 94.] nîcām 2, stromabwärts: nīčam devu sav[u] māsiņ[u], augšām ņēmu līgaviņ[u]; brauc[u] augšām, brauc[u] nīcām, visur man znuotu rad[i] Ltd. 4608. tec[i] nīcām, Daugaviņa, nes augšām sudrabiņu! BW. 30830, 4. [es ar tevi nīcām nelaižuos Janš. Dzimtene IV, 170. Zu nīc verkürzt als Präposition: nīc Gārsniekiem uz upes krasta Mahlberg l. c. 109. Dazu die Ortsnamen Nîca 2 "Nieder - Bartau", Nîcas Lvv. I, 28, Nīces II, 171. - Zu aksl. ниць vornüber gebeugt", r. пони́кнуть головой "den Kopf hängen lassen", ai. nīca-ḥ "niederig", aksl. низъ "hinab", apr. acc. s. etnīstin "Gnade", еtnīwings "gnädig", le. Nĩgale FBR. II, 13.]
Avots: ME II, 745, 746
Avots: ME II, 745, 746
nīt
noceja
‡ nùoceja 2 (erschlossen aus ostle. nūceja ) Bērzgale, Warkl., Zvirgzdine, die Hoffnung: jau zuda n. Zvirgzdine. nav nuocejas, ka jis dzīvās ebenda. Wie verhält es sich zu poln. nadzieja dass.?
Avots: EH II, 36
Avots: EH II, 36
nodegule
noendelēt
‡ nùoendelêt Bērzgale,
1) "sasist (kādu cilvē̦ku)";
2) ein Stück Weges zurücklegen;
3) abmähen.
Avots: EH II, 44
1) "sasist (kādu cilvē̦ku)";
2) ein Stück Weges zurücklegen;
3) abmähen.
Avots: EH II, 44
nograudāt
‡ nùograudât,
1) herabfallen lassen
Wessen: n. pakārušuos salmus; hinunterstossen (mit àu 2 ) Birzgale: n. sniegu nuo jumta; "nuoraust, nuoslaucīt" (mit àu 2 ) Auleja: n. spaļus nuo klē̦va zemē; vējš jumtu nuograudāva (= nuorāva salmus nuo jumta) ebenda. guovs lien elkšņuos mušas n. (mit àu 2 ) Kaltenbr.;
2) "?": aizbrauca uz laukiem apskatīt, vai nevar kādu ... guovi tâ tē̦tāk n. Jauns. B. gr. 3 II, 159.
Avots: EH II, 46
1) herabfallen lassen
Wessen: n. pakārušuos salmus; hinunterstossen (mit àu 2 ) Birzgale: n. sniegu nuo jumta; "nuoraust, nuoslaucīt" (mit àu 2 ) Auleja: n. spaļus nuo klē̦va zemē; vējš jumtu nuograudāva (= nuorāva salmus nuo jumta) ebenda. guovs lien elkšņuos mušas n. (mit àu 2 ) Kaltenbr.;
2) "?": aizbrauca uz laukiem apskatīt, vai nevar kādu ... guovi tâ tē̦tāk n. Jauns. B. gr. 3 II, 159.
Avots: EH II, 46
nogruzdēt
nùogruzdêt, nùogrust Oppek., intr., abglimmen, abschwelen: pagalei viena mala nuogruzdējusi. [zeķei mala nuogruzdusi Vank.]
Avots: ME II, 787
Avots: ME II, 787
nokulcinēties
nomutuļot
nùomutuļuôt: aufsprudeln - auch Behnen, Degunen, Tirs.; schnell eine Rede ableiern, schnell etwas aussprechen Berzgale, Welonen.
Avots: EH II, 71
Avots: EH II, 71
noplaukums
norietne
noskārdēt
nošmukt
nùošmukt: "entgleiten" ME. II, 870 zu ersetzen durch "= nùomukt 2"; mušai ... āda nuošmuka Pas. XlII, 87. n. var cimds nuo ruokas, miza nuo kuoka Gricgale, Preekuln, Vank.
Avots: EH II, 97
Avots: EH II, 97
nostāvēt
nùostãvêt,
3): mēs drīz savus darbus nuostāvam; darbus nuostāvējuši, mēs drīz nuo zemes šķiŗamies Bergm. Saņem. spred. māc. 1795, S. 3; ‡
4) lange od. wiederholt stehend (einen Platz) einnehmen:
teātŗu un ōperas galerijas viņa bija nuostāvējusi nuo vienas vietas Daugava 1928, S. 546.
Avots: EH II, 90
3): mēs drīz savus darbus nuostāvam; darbus nuostāvējuši, mēs drīz nuo zemes šķiŗamies Bergm. Saņem. spred. māc. 1795, S. 3; ‡
4) lange od. wiederholt stehend (einen Platz) einnehmen:
teātŗu un ōperas galerijas viņa bija nuostāvējusi nuo vienas vietas Daugava 1928, S. 546.
Avots: EH II, 90
nostrāpēt
‡ nùostrãpêt, strafen (perfektiv): ļaudis bija cieši sagrē̦kājuši, dievs gribēja n. Pas. X, 53 (aus Nīcgale).
Avots: EH II, 91
Avots: EH II, 91
notaļ
nuõtaļ: auch Orellen, (mit ùo 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 54, (immerwährend) Bērzgale, Linden in Kurl.: mēs vēl n. taisām dzērienu Orellen. rudenī līst dien[u] un nakti n. Linden in Kurl.
Avots: EH II, 99
Avots: EH II, 99
notāļ
‡ nuotāļ Bērzgale, Diet., = nuõtâlẽm: n. jam stāvēja brālis Bērzgale. par daudz n. ir šķūnis nuo klē̦va ebenda. n: nuoskatīties Essern. tas nav n. nuo tām mājām Edwalen.
Avots: EH II, 99
Avots: EH II, 99
notrīsināt
‡ nùotrĩsinât,
1) = nùotrĩcinât (wo?);
2) = nùostirinât 2: putniņš nuotrīsināja spārnus Heidenfeld, Trik. jē̦rs mirdams kājas vien nuotrīsināja Bērzgale, Grawendahl, Korwenhof, Serbig., Sessw., Sissegal. Refl. -tiês, = ‡ nùotrĩcinâtiês C., Grawendahl, Heidenfeld: Ede nuotrīsinājās Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 60.
Avots: EH II, 101
1) = nùotrĩcinât (wo?);
2) = nùostirinât 2: putniņš nuotrīsināja spārnus Heidenfeld, Trik. jē̦rs mirdams kājas vien nuotrīsināja Bērzgale, Grawendahl, Korwenhof, Serbig., Sessw., Sissegal. Refl. -tiês, = ‡ nùotrĩcinâtiês C., Grawendahl, Heidenfeld: Ede nuotrīsinājās Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 60.
Avots: EH II, 101
notrucēt
‡ nùotrucêt Bērzgale, vergiften: ar tuo ģipti tu nuotrucēsi ve̦lnu Pas. IV, 277 (aus Domopol).
Avots: EH II, 102
Avots: EH II, 102
notrult
‡ nùotrult, = nùotrulêt: sajūtas it kâ nuotrulušas A. Erss Daugava 1928, S. 547. nuotrulis nazis Bērzgale, Hasenp., Heidenfeld; nuotrulis "īss (un šķidrs) kļuvis, truls": zirgam aste nuotrulusi Grawendahl, Sessw. ar mazu, iesirmu un tādu kâ nuotrulušu bārdiņu Saul. Burtnieks 1936, S. 22.
Avots: EH II, 102
Avots: EH II, 102
noturīgs
‡ nuoturîgs,
1) enthaltsam (?):
ļaudis dzīvuo sāti, gausi un nuoturīgi Pēt. Av. III, pielik., 62;
2) stabil:
n. kuģis Latv. konv. vārdn. 29374; standhaft Sessw.: n. cilvē̦ks; sparsam, geizig Bērzgale.
Avots: EH II, 103
1) enthaltsam (?):
ļaudis dzīvuo sāti, gausi un nuoturīgi Pēt. Av. III, pielik., 62;
2) stabil:
n. kuģis Latv. konv. vārdn. 29374; standhaft Sessw.: n. cilvē̦ks; sparsam, geizig Bērzgale.
Avots: EH II, 103
notuturāt
novecēt
nùovecêt: "hässlich, vom Aussehen alt werden" Bērzgale (im Gegensatz zu nùove̦câtiês "natürlich altern").
Avots: EH II, 106
Avots: EH II, 106
noveibuļāties
novēlēt
nùovẽlêt, ‡
5) bestimmen, befehlen:
kāds darbs nuovē̦lē̦ts, tāds bij jāpilda Vanagu ligzda 154. "... aizej līdz klētij, atnes miltus", viņš klusi nuovēlēja 249. tuo es cieši e̦smu nuovēlējis 257. Refl. -tiês, ‡
2) Böses anwünschen (?):
prinči, gaŗu de̦guonu dabūjuši, nuospļāvās un nuovēlējās, lai pats ļaunais pie viņām iet uz precībām Dünsb. Jocīgas pas. un stāstiņi 3; erwünschen (?): nuovēlējuos viņam krietni saduot Berzgale, Sessw.
Avots: EH II, 106
5) bestimmen, befehlen:
kāds darbs nuovē̦lē̦ts, tāds bij jāpilda Vanagu ligzda 154. "... aizej līdz klētij, atnes miltus", viņš klusi nuovēlēja 249. tuo es cieši e̦smu nuovēlējis 257. Refl. -tiês, ‡
2) Böses anwünschen (?):
prinči, gaŗu de̦guonu dabūjuši, nuospļāvās un nuovēlējās, lai pats ļaunais pie viņām iet uz precībām Dünsb. Jocīgas pas. un stāstiņi 3; erwünschen (?): nuovēlējuos viņam krietni saduot Berzgale, Sessw.
Avots: EH II, 106
novutāties
nožvirkstēt
nùožvir̃kstêt, ‡
2) grell aufflimmern
(mit ir) Waldegalen: gar acīm vien nuožvirkstēja.
Avots: EH II, 111
2) grell aufflimmern
(mit ir) Waldegalen: gar acīm vien nuožvirkstēja.
Avots: EH II, 111
nurdīt
okatns
‡ okatns Meiran "dūšīgs": o. vērsis; okotns "manīgs" Lubn.: o. cilvē̦ks; okotns Bērzgale, Saikava, okutns Alswig, eifrig: puika o. uz lasīšanu. Aus r. охотный "bereitwillig".
Avots: EH II, 117
Avots: EH II, 117
oms
oš
pabērnis
pabḕrnis: auch Behnen, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Linden in Kurl., Nerft, Oknist, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42066 (aus Wormen).
Avots: EH II, 120
Avots: EH II, 120
pabērze
pabẽrze, pabẽrzis (li. paberžis "eine Pilzenart"),
1) [pabẽrzis Wolm., PS., Lis., Kreuzb., Warkl., Salis, Nigr., pabērze Dond., pabē̦rzs C., Kl., Jūrg., Schujen, Wandsen], gemeiner Wegdom (rhamnus cathartica)
RKr. II, 77: auniņš grauza pabērzīti BW. 12494. pabērzis bē̦rzam līdzīgs kuoks, aug plūmes lielumā, zied maziem, baltiem ziediņiem un duod mazas, me̦lnas uodziņas Kurs.;
2) myrica gale (?) C., (acc. s. paberzi) Druva III, 732;
3) Zwergbirke (betula nana)
n. Mag. XX, 3, 150, [pabērzis Bauske, Lis., pabērzītis Arrasch].
Avots: ME III, 8
1) [pabẽrzis Wolm., PS., Lis., Kreuzb., Warkl., Salis, Nigr., pabērze Dond., pabē̦rzs C., Kl., Jūrg., Schujen, Wandsen], gemeiner Wegdom (rhamnus cathartica)
RKr. II, 77: auniņš grauza pabērzīti BW. 12494. pabērzis bē̦rzam līdzīgs kuoks, aug plūmes lielumā, zied maziem, baltiem ziediņiem un duod mazas, me̦lnas uodziņas Kurs.;
2) myrica gale (?) C., (acc. s. paberzi) Druva III, 732;
3) Zwergbirke (betula nana)
n. Mag. XX, 3, 150, [pabērzis Bauske, Lis., pabērzītis Arrasch].
Avots: ME III, 8
pabērzis
pabērzis (unter pabẽrze),
1): auch Atašiene n. Fil. mat. 102, Behnen Bērzgale, Ermes, Frauenb., Heidenfeld, Lubn., N.-Peb., Ramkau, Schwitten.
Avots: EH II, 120
1): auch Atašiene n. Fil. mat. 102, Behnen Bērzgale, Ermes, Frauenb., Heidenfeld, Lubn., N.-Peb., Ramkau, Schwitten.
Avots: EH II, 120
pača
pača,
2): jāliek pačās (in die Badewanne)
... mazais dē̦ls Saul. (ähnlich Nerft, Sonnaxt, Wilzen); pačas Bērzgale, pačiņas Wessen, das Baden eines Kindes. In dieser Bed. n. Sehwers Unters. 85 aus d. Patsche "unsauberes Wasser, unsaubere Flüssigkeit, die man weggiesst";
3): Demin. pačiņa (in der Kindersprache)
Grenzhof n. Fil. mat. 63.
Avots: EH II, 124
2): jāliek pačās (in die Badewanne)
... mazais dē̦ls Saul. (ähnlich Nerft, Sonnaxt, Wilzen); pačas Bērzgale, pačiņas Wessen, das Baden eines Kindes. In dieser Bed. n. Sehwers Unters. 85 aus d. Patsche "unsauberes Wasser, unsaubere Flüssigkeit, die man weggiesst";
3): Demin. pačiņa (in der Kindersprache)
Grenzhof n. Fil. mat. 63.
Avots: EH II, 124
pačāpāt
‡ pačāpât Dunika (mit ã), Wessen, = pacãpât: man, ve̦cai diengalei, pietiek, ka varu p. te˙pat Janš. Mežv. ļ. II, 264. puisītis vēl ne˙maz nevar p. Dunika.
Avots: EH II, 125
Avots: EH II, 125
pacelt
pacel̂t,
2): zirgus p. auch Dunika, Frauenb., Rutzau;
3): jie ... paceļ lielu truoksni Pas. XII, 344;
4): viņu pacēla pa[r] pagasta ve̦cākuo Frauenb.; ‡
7) = pārcel̂tiês 3 Saikava: kad gadās p., tad vajag iet uz kādu laitītāju. Refl. -tiês,
1): pazacēlēs vējš ai sniegu Bērzgale; ‡
2) sich zu begatten suchen (von weiblichen Haustieren):
guovs pacēlēs vēršuos Oknist n. FBR. XV, 184. cūka pacē̦lusēs kuiļuos Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt. Subst. pacê̦lums, das Aufgehobene: neēd pacē̦lumu! Pas. VII, 67.
Avots: EH II, 123
2): zirgus p. auch Dunika, Frauenb., Rutzau;
3): jie ... paceļ lielu truoksni Pas. XII, 344;
4): viņu pacēla pa[r] pagasta ve̦cākuo Frauenb.; ‡
7) = pārcel̂tiês 3 Saikava: kad gadās p., tad vajag iet uz kādu laitītāju. Refl. -tiês,
1): pazacēlēs vējš ai sniegu Bērzgale; ‡
2) sich zu begatten suchen (von weiblichen Haustieren):
guovs pacēlēs vēršuos Oknist n. FBR. XV, 184. cūka pacē̦lusēs kuiļuos Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt. Subst. pacê̦lums, das Aufgehobene: neēd pacē̦lumu! Pas. VII, 67.
Avots: EH II, 123
paceplis
paceplis, der Raum unter dem Ofen, wo im Winter die Hühner gehalten werden Bērzgale: dē̦lu māte ... guļ paceplī Tdz. 47968. pacepļa priekšā BW. 1514, 3.
Avots: EH II, 123
Avots: EH II, 123
padābt
padauza
padaũza: auch Lemb., (mit àu 2 ) Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Bērzgale, Oknist, Warkl.
Avots: EH II, 126
Avots: EH II, 126
padēlis
padêlis (unter padê̦ls),
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Orellen n. FBR. XI, 41, AP. (hier neben padê̦ls), Behnen, Bērzgale, Frauenb., Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Kl.-Roop, Lemb., Linden in Kurl., Nerft, PlKur., Schwitten, Skaista, Zvirgzdine; p. apņēma pamātes meitu BW. 22323;
2): ein böses Geschwür
Bankins.
Avots: EH II, 127
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Orellen n. FBR. XI, 41, AP. (hier neben padê̦ls), Behnen, Bērzgale, Frauenb., Heidenfeld, Kaltenbr., Kegeln, Kl.-Roop, Lemb., Linden in Kurl., Nerft, PlKur., Schwitten, Skaista, Zvirgzdine; p. apņēma pamātes meitu BW. 22323;
2): ein böses Geschwür
Bankins.
Avots: EH II, 127
padievīgs
padrēbe
padrēbe: auch Bērzgale, Zvirgzdine; nuopirksi padrēbes visas virsējās kārtas drēbēm Pas. VIII, 390 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 128
Avots: EH II, 128
pads
pads,
1): auch Oppek. n. U., Baltinava n. FBR. XI, 138, Auleja, Bērzgale, Golg., Kaltenbr., Liepna, Lubn., Mahlup, N.-Rosen, N.-Schwanb., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; ‡
2) die Schuhsohle
Auleja, Kaltenbr., Skaista.
Avots: EH II, 128
1): auch Oppek. n. U., Baltinava n. FBR. XI, 138, Auleja, Bērzgale, Golg., Kaltenbr., Liepna, Lubn., Mahlup, N.-Rosen, N.-Schwanb., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; ‡
2) die Schuhsohle
Auleja, Kaltenbr., Skaista.
Avots: EH II, 128
paegle
paegle,
1): auch A.-Autz, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Nautrēni, Pernigel, Roop, Ruhental, Schwitten, Sissegal: nuo paegles zariņiem BW. 5789 var.;
2): auch Ermes;
5): auch (paegle!) Dunika; ‡
7) paeglīte Siuxt, eine kleine Fichte
(egle), die unter grossen Fichten wächst.
Avots: EH II, 130
1): auch A.-Autz, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Nautrēni, Pernigel, Roop, Ruhental, Schwitten, Sissegal: nuo paegles zariņiem BW. 5789 var.;
2): auch Ermes;
5): auch (paegle!) Dunika; ‡
7) paeglīte Siuxt, eine kleine Fichte
(egle), die unter grossen Fichten wächst.
Avots: EH II, 130
pagaļvārpa
pagaļvãrpa, eine Roggenähre mit Mutterkörnern: slapjā vasarā daudz pagaļvārpu rudzuos Dond. [Zu pagale; zur Bed. vgl. slav. golvьńa" Holzscheit, Feuerbrand, Getreidebrand".]
Avots: ME III, 27
Avots: ME III, 27
pakaļkārši
‡ pakaļkārši, gewisse Darmparasiten des Rindes: iekš guovsluopiem mājuo dažādi tārpi: ... p., kas dzīvuo iekš viengales Mekons Zelta māj. grām. 3, 254.
Avots: EH II, 140
Avots: EH II, 140
pakaļzdej(ai)s
‡ pakaļzdej(ai)s Warkh., pakaļzdijs Lubn. n. FBR. XVII, 125, Bērzgale, Pilda, = pakaļẽjs: p. bē̦rns, das letzte (jüngste) Kind Bērzgale. pakaļzdijā diena ebenda.
Avots: EH II, 140
Avots: EH II, 140
pakariņis
pakasis
pakaustīt
‡ II pakaustît N.-Peb. (mit aû), Alswig, Bērzgale, C., Ermes, Grawendahl, Lubn., Meselau, Prl., Sessw., = papļaũstît: pakaustīšu purvā sē̦ku; aitai barības ziemai pietiks Ramkau.
Avots: EH II, 141
Avots: EH II, 141
pakraiškas
‡ pakraiškas Bērzgale, pakraiški ebenda, = pakrejas; pakràišk(eņ)as 2 Warkl. "rūgušpiens, kam vēl ir klāt daļa krējuma" od. "salds krējums kuopā ar rūgušpienu": putrai vajag daliet pakraišku.
Avots: EH II, 143
Avots: EH II, 143
pāksts
pâksts, -s,
1): auch (mit â resp. â 2 ) Autz, Behnen, Bērzgale, Blieden, Fest., Gr.-Würzau, Kalupe, Korwenhof, Lubn., Meselau, Nurmis, Oknist, Prl., Saikava, Sessw.; ‡
2) die weibliche Scham
Oknist. Zur Etymologie s. jetzt FBR. XIII, 98.
Avots: EH II, 195
1): auch (mit â resp. â 2 ) Autz, Behnen, Bērzgale, Blieden, Fest., Gr.-Würzau, Kalupe, Korwenhof, Lubn., Meselau, Nurmis, Oknist, Prl., Saikava, Sessw.; ‡
2) die weibliche Scham
Oknist. Zur Etymologie s. jetzt FBR. XIII, 98.
Avots: EH II, 195
pakurs
pakurs: auch Kalupe n. FBR. XVIII, 39 ("?"), Auleja, Bērzgale, Warkl., plur. pakuri Lubn. n. FBR. XVII, 117 ("?"), Bērzgale; pakuri Oknist "Brennholz": sausā malceņa nuo gad[u]s da gadam stāv pakuram Auleja.
Avots: EH II, 146
Avots: EH II, 146
palaicīt
‡ palaicît (li. palaikýti),
1) ein wenig warten
(mit aĩ) Rutzau: p. kādu stundu;
2) ein wenig aufsparen, aufbewahren
Wessen, (palàicêt 2 ) Kaltenbr., Lixna, Nīcgale: vieglāka darba laikā maizi vajaga p. siena pļaujai Wessen;
3) (von jem.) leihen (mit aĩ) Rutzau: p. naudas.
Avots: EH II, 147
1) ein wenig warten
(mit aĩ) Rutzau: p. kādu stundu;
2) ein wenig aufsparen, aufbewahren
Wessen, (palàicêt 2 ) Kaltenbr., Lixna, Nīcgale: vieglāka darba laikā maizi vajaga p. siena pļaujai Wessen;
3) (von jem.) leihen (mit aĩ) Rutzau: p. naudas.
Avots: EH II, 147
pamēslis
pametekls
‡ pame̦te̦kls "kuoks, kuo pirms uguns iekuršanas šķē̦rsām nuoliek apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenuosmaktu" Seyershof. ne˙maz pame̦te̦klu nav ielicis apužā, - kâ lai kuŗas krāsns!
Avots: EH II, 155
Avots: EH II, 155
pamijs
pamijs, ‡
2) = pamija 3 Laitzen,. N.-Rosen, "labības riepī sadzīti ze̦mi žuburi, kuŗuos rudenī saliek vasarāju kalšanai" Bērzgale.
Avots: EH II, 156
2) = pamija 3 Laitzen,. N.-Rosen, "labības riepī sadzīti ze̦mi žuburi, kuŗuos rudenī saliek vasarāju kalšanai" Bērzgale.
Avots: EH II, 156
pamiza
‡ pamiza AP., Bērzgale, Grawendahl, Pankelhof, Ulmalen "der untere Teil der Rinde": apakš mizas ir p. un apakš tās gre̦mzdi Tas Latv. dr. 1841, № 30, S. 151.
Avots: EH II, 156
Avots: EH II, 156
pantaks
‡ I pantaks Bērzgale, pantaška ebenda, jem., der viele (und nichtige) Einwendungen macht viel zu sprechen liebt.
Avots: EH II, 160
Avots: EH II, 160
pantāt
‡ pantât Bērzgale, viel (monoton, ohne Zusammenhang und sinnlos) sprechen; (unbefriedigt) widersprechen.
Avots: EH II, 161
Avots: EH II, 161
papiedis
pa,piêdis (unter *papieži): auch Auleja, Liepna, Warkh., Pas. IV, 204 (aus Nīcgale), X, 19 (aus Welonen), BW. 24034, 7 var. (aus Dagda), Tdz. 45433; 1 (aus Nautrēni), 45433, 2 (aus Zvirgzdine). Mit ie (für ē) etwa aus piête 3 od. aus piêsis ??
Avots: EH II, 163
Avots: EH II, 163
papiņa
‡ papiņa Bērzgale, Borchow, das Fleisch (in der Kindersprache): e̦suot gan mīksta p. (gaļa) Pas. III, 467 (aus Lubn.).
Avots: EH II, 162
Avots: EH II, 162
pār
pãr: unbekannt in Bērzgale, Dunika, Oknist, Saikava, Salis, Sessw., Višķi, wo dafür par.
Avots: EH II, 195
Avots: EH II, 195
pār-
pā̀r- : auch AP., Jürg., (mit â 2 ) Hasenp., Stenden, (mit ã) Dunika, Ermes, OB., Rutzau; unbekannt in Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Meselau, Oknist, Prl., Saikava, Salis, Sessw., Trik., Wolm. (wo dafür at-).
Avots: EH II, 195
Avots: EH II, 195
paradns
parads
I parads,
2): auch Alswig, Angern, Beienhof, Bērzgale, Erkull, Lemb., Matkuln, Milzkalne, N.-Laitzen, Rothof, Salis, Selg., Seppkull, Stenden, Vitrupe, Zeezern, Fil. mat. 103 (aus Warkl.).
Avots: EH II, 165
2): auch Alswig, Angern, Beienhof, Bērzgale, Erkull, Lemb., Matkuln, Milzkalne, N.-Laitzen, Rothof, Salis, Selg., Seppkull, Stenden, Vitrupe, Zeezern, Fil. mat. 103 (aus Warkl.).
Avots: EH II, 165
pāren
pārgalvinis
paripelēt
pāroglēt
parovis
paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,
a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;
b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]
Avots: ME III, 93
a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;
b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]
Avots: ME III, 93
pārts
pā̀rts: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Zvirgzdine n. FBR. X, 25, Nerft, Pilda,
1): auch ("plīts priekša") Bērzgale, ("krāsns priekša; mūrītis, kas piemūrē̦ts plīts priekšā, lai uguns nekrīt ārā") Kaltenbr., ("bedrīte krāsns priekšā, kur stāv pe̦lni") Mahlup; pārtā ("Vorofen")
sarauš uogles nuo cepļa un apbeŗ ar pe̦lniem, lai guns neizdziest Oknist; "pavards" N.-Laitzen, N.-Rosen; p. ("cepļa pavards") bija liels: vienā pusē guns zem katla, uotrā pusē bē̦rni sēd Auleja. nama pārtā uzpūstu uogles Vanagu ligzda 33. kas šķitās ve̦cā pārtā zem vieglām plēnēm salts Saul. Tālas vēstis 117; ein Feuerherd im Freien (?): čigāni ... bija savus pārtus sakūruši un savas būdas uzcē̦luši Azand. 169. līdumniecei metās ... karsti saules un pārtu ugunīs Anna Dzilna 15. nuoliekusies pār pārtu ar zaru klēpi ebenda. aprausa ap pārtu mitras smiltis un atstāja tuo kūpam ebenda 79;
3): auch Saikava, Stom.
Avots: EH II, 214
1): auch ("plīts priekša") Bērzgale, ("krāsns priekša; mūrītis, kas piemūrē̦ts plīts priekšā, lai uguns nekrīt ārā") Kaltenbr., ("bedrīte krāsns priekšā, kur stāv pe̦lni") Mahlup; pārtā ("Vorofen")
sarauš uogles nuo cepļa un apbeŗ ar pe̦lniem, lai guns neizdziest Oknist; "pavards" N.-Laitzen, N.-Rosen; p. ("cepļa pavards") bija liels: vienā pusē guns zem katla, uotrā pusē bē̦rni sēd Auleja. nama pārtā uzpūstu uogles Vanagu ligzda 33. kas šķitās ve̦cā pārtā zem vieglām plēnēm salts Saul. Tālas vēstis 117; ein Feuerherd im Freien (?): čigāni ... bija savus pārtus sakūruši un savas būdas uzcē̦luši Azand. 169. līdumniecei metās ... karsti saules un pārtu ugunīs Anna Dzilna 15. nuoliekusies pār pārtu ar zaru klēpi ebenda. aprausa ap pārtu mitras smiltis un atstāja tuo kūpam ebenda 79;
3): auch Saikava, Stom.
Avots: EH II, 214
parudenis
‡ parudenis Mesoten, parudinis Bērzgale, der Herbstanfang (?): par ne˙vienu gadskārtu nav tāda mīlīga gaisma kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389 f.
Avots: EH II, 168
Avots: EH II, 168
parūgāties
‡ parūgât(iês) Warkl. "izsaukt [??] sev atrūgas"; parūgâtiês Bērzgale, = ‡ paraugâtiês.
Avots: EH II, 168
Avots: EH II, 168
parūkāt
‡ parūkât Bērzgale, Warkl. "paskraidīt": lai jis parūkā, tad es jam atduošu lietas!
Avots: EH II, 169
Avots: EH II, 169
parūkstēt
‡ parūkstêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = parukstêt: cūkas taî pieē̦dušas, ka nevar vairs p.
Avots: EH II, 169
Avots: EH II, 169
parulis
parušināt
parušinât, tr., ein wenig wühlen, schüren: es pārušināju apde̦gušās pagales krāsnī Aps. Refl. -tiês, ein wenig in der Asche herumrühren: parušināšuos reiz pa pe̦lniem Blaum.
Avots: ME III, 92
Avots: ME III, 92
pašale
pašale (unter pašala): auch Auleja, Bērzgale, Warkl.; gulējām pašalē Tdz. 42180, 1 (aus Līvāni).
Avots: EH II, 178
Avots: EH II, 178
pāsīgs
paskambāt
pasmignēt
pāss
pāst
pàst 2 ,
1): auch Bērzgale;
2) sparen
Bērzgale (naudu p.), sammeln Bērzgale, Nautrēni.
Avots: EH II, 217
1): auch Bērzgale;
2) sparen
Bērzgale (naudu p.), sammeln Bērzgale, Nautrēni.
Avots: EH II, 217
pastaiņi
pastaiņi: auch Bērzgale, (mit aî ) Warkl., Zvirgzdine: je̦m (scli.: kre̦klu) ar visiem pastaiņiem Tdz. 44708.
Avots: EH II, 176
Avots: EH II, 176
pastibt
pastibt: "pasalt" (vor Kälte erstarren?) Bērzgale: c:k reižu es pastibu gaiduot jā ārā!
Avots: EH II, 177
Avots: EH II, 177
pātaga
pàtaga: auch Wolm., (mit â 2 ) Kal., OB., Salis; bada p. Seyershof, eine Angel; p. ruokā BW. 2254. būs tē̦vam pātadziņa 5202 (unbek. in Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Sessw., wo dafür pīcka).
Avots: EH II, 217
Avots: EH II, 217
patalcis
patēvs
patē̦vs: auch Adiamünde, Adl., AP., Behnen, Bērzgale, Bewern, C., Ermes, Grawendahl, Jürg., KatrE., Laud., Lemb., Lems., Lubn., Mahlup, Nitau, N.-Peb., Pankelhof, Prl., Ruj., Saikava, Salis, Selg., Sessw., Stenden, Trik., Windau, Zōgenhof.
Avots: EH II, 182
Avots: EH II, 182
patmaļas
patmaļas (unter patmalas): auch Pas. VII, 435; IX, 536, BW. I, S. 908, № 2224, 1; patmaļis< Bērzgale, Zvirgzdine.
Avots: EH II, 183
Avots: EH II, 183
patmalnieks
patmalnieks (womit in Lettg. ein *patmaļnieks zusammengefallen sein kann): auch (der Müller) Bērzgale, Pilda, Warkh., Zvirgzdine, Tdz. 51696; 57574, Pas. VII, 435; IX, 508; X, 372; XIII, 62 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 183
Avots: EH II, 183
paunīca
pāze
pāzēt
pãzêt: auch (mit à 2 ) Bērzgale, Kaltenbr., Kalupe, Oknist; "ausfasern" ME. III, 191 zu verbessern in "ausfasen" n. Zēvers IMM. 1931 I, 286.
Avots: EH II, 218
Avots: EH II, 218
pazuse
pazuse: auch Fest. n. FBR. XVII, 84, Oknist n. FBR. XV, 195, Auleja, Bērzgale, Borchow, Heidenfeld, Kaltenbr., Pilda, Prl., Sonnaxt, Wessen.
Avots: EH II, 193
Avots: EH II, 193
pēc
pêc,
1): auch Salis n. FBR. XV, 71, Bērzgale, Seyershof: p. viņi nuozaguši ... meitas Janš. Apsk. 1903, S. 12;
2) f): es nezinu, p. kam (wozu)
viņas ir Siuxt. maziņu pēra p. nedarbiem ebenda. Liene p. palaidnībām bij cietumā Seyershof. p. cita (anstatt eines anderen, für einen anderen) pūlēties Sonnaxt. daži sēj kaņepes p. striķiem ebenda. viņi ... būtu cirtuši visu vasaru, bet p. tuo uguni baidījās Salis n. FBR. XV, 72; g): p. darba viņi ir stingrāki Salis n. FBR. XV, 72. tas ir p. luopiem un tas ir p. ganībām: kad guovs ir pavājāku ē̦duse, tad nav tāds svieksts Siuxt.
Avots: EH II, 226
1): auch Salis n. FBR. XV, 71, Bērzgale, Seyershof: p. viņi nuozaguši ... meitas Janš. Apsk. 1903, S. 12;
2) f): es nezinu, p. kam (wozu)
viņas ir Siuxt. maziņu pēra p. nedarbiem ebenda. Liene p. palaidnībām bij cietumā Seyershof. p. cita (anstatt eines anderen, für einen anderen) pūlēties Sonnaxt. daži sēj kaņepes p. striķiem ebenda. viņi ... būtu cirtuši visu vasaru, bet p. tuo uguni baidījās Salis n. FBR. XV, 72; g): p. darba viņi ir stingrāki Salis n. FBR. XV, 72. tas ir p. luopiem un tas ir p. ganībām: kad guovs ir pavājāku ē̦duse, tad nav tāds svieksts Siuxt.
Avots: EH II, 226
pēč
pēcāks
‡ pêcâks,
1): pēcāki laiki Diet., spätere Zeiten;
vgl. pêcâkais;
2) Adv., = pêcâk Ugalen n. FBR. VII, 29.
Avots: EH II, 226
1): pēcāki laiki Diet., spätere Zeiten;
vgl. pêcâkais;
2) Adv., = pêcâk Ugalen n. FBR. VII, 29.
Avots: EH II, 226
pedelis
pedelis: auch Borchow n. FBR. XIII, 25 ("?"), 1): auch Bērzgale, C., Dricēni, Heidenfeld, Kārsava, Lubn., Mahlup, Meselau, Prl., Saikava, Sessw., Silajāņi, Warkl.: mamma pūra man nedeva, pedelei (Var.: pastarei) taupīdama BW. 7854 var.
Avots: EH II, 218
Avots: EH II, 218
pelēda
pelēks
pe̦lê̦ks: pe̦lè̦ks 2 Oknist n. FBR. XV, 195, peleks Ugalen n. FBR. VII, 15; vilna (dzija, drēbe) vilka pe̦lē̦kumā, naturgrau, nicht gefärbt Siuxt; pe̦lē̦kais, der Wolf - auch Segew.
Avots: EH II, 221
Avots: EH II, 221
peliks
peliks (unter pe̦lê̦ks): auch Popen n. FBR. XVI, 114, Rothof n. FBR. VIII, 125, Tdz. 50638, 1, Ugalen n. FBR. VII, 15.
Avots: EH II, 221
Avots: EH II, 221
petērne
‡ petērne,
1) comm., "nevīžīgs cilvē̦ks" Bērzgale: ak jūs, petērnes taidas. netikles, ni druskas strādāt negribat!
2) petērnes Lubn. n. FBR. XVII, 121, (mit ḕr 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 122, = peternes.
Avots: EH II, 225
1) comm., "nevīžīgs cilvē̦ks" Bērzgale: ak jūs, petērnes taidas. netikles, ni druskas strādāt negribat!
2) petērnes Lubn. n. FBR. XVII, 121, (mit ḕr 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 122, = peternes.
Avots: EH II, 225
piecac
piečurēt
piedrokne
piêdruokne 2 : auch (mit uô 2 ) Allendorf, Ugalen, (mit uõ) Schlehk n. FBR. VII, 42, (mit iẽ) Blieden, Lesten, (mit ie) BW. 19369, 2, Hasenpot, Nerft, Popen: jaka ar... platām piedruoknēm Janš. Apskats 1903, S. 52.
Avots: EH II, 248
Avots: EH II, 248
piejaucēt
piejūkt
piemiegt
pìemiegt,
1): mit iê Lis.; ‡
2) = pìespiêst 1: nuo virsas sāce krist zeme un piemiedze vȩlnu Pas. V, 252. piemiedzis izlauztuos rudzus ar kristu XV, 204. ‡ Refl. -tiês, sich andrücken
Bērzgale: piesamiedze pie guotiņas Pas. VI, 172.
Avots: EH II, 262
1): mit iê Lis.; ‡
2) = pìespiêst 1: nuo virsas sāce krist zeme un piemiedze vȩlnu Pas. V, 252. piemiedzis izlauztuos rudzus ar kristu XV, 204. ‡ Refl. -tiês, sich andrücken
Bērzgale: piesamiedze pie guotiņas Pas. VI, 172.
Avots: EH II, 262
piemūrs
‡ pìemũrs AP. "?": plīts priekšā ir р., lai nekristu pagales nuo plīts laukā, piemūru damūrē vȩ̄lāk.
Avots: EH II, 263
Avots: EH II, 263
pieurķēt
pìeurķêt, mit der Ofengabel hinanstossen: p. pagales citu pie citas, lai labāk de̦g N.-Peb.
Avots: ME III, 307
Avots: ME III, 307
pīkstēt
pĩkstēt, -u, -ẽju, pīkšēt, pīkšķēt, -u, -ẽju, pfeifen (wie eine Maus) U.; verlauten lassen; weinen, weinerlich sein : Sprw. ir varde pīkst, kad virsū min. pele pīkst Etn, II, 51. pīkst tīri kâ kaķē̦ns CTR. I, 47. [erickiņu] teviņš, ... bez apstājas rūpīgi pīkškē̦dams, spurdz un lē̦kā nuo zara uz zaru Janš. Dzimtene V, 424. balss pīkstuoša kâ sievietei Vēr. I, 1469. nepīksti ne vārda! LP. IV, 115. nedrīkst ne pīkstēt LP. 1V, 6 . pagale dega... pīkstē̦dama A. v. J. 1900, S. 368. Auch ein Refl. pīkstētiēs, verlauten lassen: nepīksties, kad tevi žīdam suolīju! LP. VI, 1, 272. Subst. pĩkstẽjiēns, das Piepen, Pfeifen: ne peles pīkstējiens Kaudz. M. 123. Wohl zu pīka; vgl. auch 13. pykštu "knalle" bei Kurschat.
Avots: ME III, 230, 231
Avots: ME III, 230, 231
pīlādze
pipuri
I pipuri: auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 20, Schrunden, Siuxt, Pas. X, 223 (aus Lettg.); pipuru piesta T dz. 50970, 3. pipurus grūst 57021. Auch ein nom. s. pipurs Fest., Iw., Oknist, Puhren, Siuxt, Strasden, Ugalen.
Avots: EH II, 235
Avots: EH II, 235
pirēties
pirêtiês: auch Bērzgale, Mahlup, N.-Rosen; ar miruoņiem p. Pas. XIV, 341 (aus Mar.). ietaļiņas pirējās, ūdens traukus dalīdamas Tdz. 47050 (aus Lettihn).
Avots: EH II, 236
Avots: EH II, 236
pirmad
pir̃mad: auch (mit ir̂ 2 ) Iw. n. FBR. VI, 56, Perkunen n. FBR. XVIII, 133, Schlehk n. FBR. VII, 52, Schnehpeln n. FBR. XVIII, 29, Ugalen n. FBR. VII, 29, Kand.
Avots: EH II, 237
Avots: EH II, 237
pirstinieks
pīss
pīss,
1): auch Bērzgale, Borchow, (mit ì 2 ) Zvirgzdine;
2): dichter junger Laubwald
(mit ì 2 ) Saikava; ‡
3) ungekämmtes Haar
Skaista.
Avots: EH II, 242
1): auch Bērzgale, Borchow, (mit ì 2 ) Zvirgzdine;
2): dichter junger Laubwald
(mit ì 2 ) Saikava; ‡
3) ungekämmtes Haar
Skaista.
Avots: EH II, 242
plakanis
plakanis: ein flacher Stein Bērzgale; plakanītis AP. "mazāks par spaini" (gruozs?).
Avots: EH II, 282
Avots: EH II, 282
planka
‡ II plànka Ermes, (mit an̂ 2 ) Schwitten, eine Planke: priežu planku (od. zu ‡ planki II?) klēti daru BW. 3489, 4 var.; "liela, bieza skaida" Bērzgale.
Avots: EH II, 283
Avots: EH II, 283
plaskans
plaskans (unter plaskaîns): auch Auleja, Bērzgale, Kārsava, Mērdzine, Salis, Warkh., Warkl.
Avots: EH II, 283
Avots: EH II, 283
plāškas
‡ plàškas 2 ,
1) die Würfel
Zvirgzdine; "spēļu kuociņi" Bērzgale;
2) der Zauber, die Wahrsagung:
jam p. saka, ka ilgi nedzīvāšuot Makašēni, Nautrēni. man p. parȩgā kāzas ebenda.
Avots: EH II, 288
1) die Würfel
Zvirgzdine; "spēļu kuociņi" Bērzgale;
2) der Zauber, die Wahrsagung:
jam p. saka, ka ilgi nedzīvāšuot Makašēni, Nautrēni. man p. parȩgā kāzas ebenda.
Avots: EH II, 288
plāškāt
‡ plàškât 2 -āju,
1) (nach Karten u. a.) wahrsagen
Makašēni, Nautrēni;
2) "ein gewisses Spiel spielen"
Bērzgale.
Avots: EH II, 288
1) (nach Karten u. a.) wahrsagen
Makašēni, Nautrēni;
2) "ein gewisses Spiel spielen"
Bērzgale.
Avots: EH II, 288
platpaeglis
platpaeglis, die Eibe (tazus baccata L.) Konv. 1 532; Konv. 2 1290; RKr. II, 79; III, 73 (aus Walgalen), Wandsen, Markgrafen.
Avots: ME III, 322
Avots: ME III, 322
plaukšināt
plaũkšinât,
1): in die Hande klatschen
Bērzgale; einen klatschenden Ton von sich geben: dzirdēt briežu plaukšināšanu, kad tie ar ausīm mušas sit Jaun. Ziņas 1939, № 41.
Avots: EH II, 285
1): in die Hande klatschen
Bērzgale; einen klatschenden Ton von sich geben: dzirdēt briežu plaukšināšanu, kad tie ar ausīm mušas sit Jaun. Ziņas 1939, № 41.
Avots: EH II, 285
plaušīgs
plāvs
II plāvs: auch (mit à 2 ) Bērzgale, Zvirgzdine: pasauļa p. staigā nuo vienas vietas uz uotru Zvirgzdine.
Avots: EH II, 289
Avots: EH II, 289
plocis
I pluocis,
1) "staigna vieta pļavā" Gold. n. Etn. IV, 166, pluôcis 2, eine moorige, sich bewegende Stelle Ahs.; pluõcis, ein Torfmoor Hasenp., eine sumpfige und unfruchtbare Stelle Lautb.; als Sumpfnamen: pluocis Lvv. II, 103, 116, pluõcis II, 5, 9, pluoču purvs II, 119, pluôču 2 purvs II, 47;
2) ein (leerer) Fleck, die Lichtung:
ābuoliņa laukā lieli pluõči, kur nav ābuoliņa Dond. viņi izkļuva kāda prāvāka klajumā - kāda pluocīša malā Janš. Dzimtene V, 408. Aumalis kādā pluocī ieraudzīja... briežu pāri I 2 , 159;
3) eine (Sumpfwiese Bassen) Wiese
- pluocis Lvv. II, 132, 133, 142, (liel)pluocis II, 148, pluõcis II, 16, 95, pluoči II, 118, pluõču pļava II, 122, pluoce II, 22, pluõces II, 93, 97. pluocis "ciesaiņa aramzeme" Matkuln, "apars" Walgalen, "nuozē̦lusi zeme laukā" Selg. n. Etn. IV, 166; ein Hümpel im Sumpf Kr. Talsen. - Vgl. auch die Gesindenamen Pluõcis Lvv. II, 11, 22, Pluôcis 2 II, 44, Pluõči II, 11, Pluôči 2 II, 107, 109, 115, 138, 148, Pluôcleiši 2 II, 103 und Pluõcenieki II, 101. In der Bed. 1 (und 3?) etwa (mit ō-Abtönung) zu plācis II; in der Bed. 2 zu plankums?
Avots: ME III, 363, 364
1) "staigna vieta pļavā" Gold. n. Etn. IV, 166, pluôcis 2, eine moorige, sich bewegende Stelle Ahs.; pluõcis, ein Torfmoor Hasenp., eine sumpfige und unfruchtbare Stelle Lautb.; als Sumpfnamen: pluocis Lvv. II, 103, 116, pluõcis II, 5, 9, pluoču purvs II, 119, pluôču 2 purvs II, 47;
2) ein (leerer) Fleck, die Lichtung:
ābuoliņa laukā lieli pluõči, kur nav ābuoliņa Dond. viņi izkļuva kāda prāvāka klajumā - kāda pluocīša malā Janš. Dzimtene V, 408. Aumalis kādā pluocī ieraudzīja... briežu pāri I 2 , 159;
3) eine (Sumpfwiese Bassen) Wiese
- pluocis Lvv. II, 132, 133, 142, (liel)pluocis II, 148, pluõcis II, 16, 95, pluoči II, 118, pluõču pļava II, 122, pluoce II, 22, pluõces II, 93, 97. pluocis "ciesaiņa aramzeme" Matkuln, "apars" Walgalen, "nuozē̦lusi zeme laukā" Selg. n. Etn. IV, 166; ein Hümpel im Sumpf Kr. Talsen. - Vgl. auch die Gesindenamen Pluõcis Lvv. II, 11, 22, Pluôcis 2 II, 44, Pluõči II, 11, Pluôči 2 II, 107, 109, 115, 138, 148, Pluôcleiši 2 II, 103 und Pluõcenieki II, 101. In der Bed. 1 (und 3?) etwa (mit ō-Abtönung) zu plācis II; in der Bed. 2 zu plankums?
Avots: ME III, 363, 364
ploksts
I pluoksts: auch (mit uô 2 ) Popen n. FBR. XVI, 118, (mit uô) Warkl. n. FBR. XI, 104; loc. s. pluokste Tdz. 45156 (aus Ugalen). "pluokste" ME. III, 364 zu ersetzen durch "loc. s. pluokstê, der - falls mundartlich - zum nom. pluoksts gehören kann".
Avots: EH II, 305
Avots: EH II, 305
plostīties
plūds
plūkāt
plũkât,
1): spalvu plūkāšanas (gen. s.) Jauns. Raksti IV, 50. negribas plùkāt 2 (verschleissen, tr.)
jaunu uzvalku (ejuot ar tuo pie darba) Kaltenbr.; "plêst pa druskai, drupināt" Bērzgale;
2): satvēra lielu vȩ̄zu un sāka p. (prügeln)
pārzini par mugaru Pas. XII, 263 (aus Makašēni). Refl. -tiês,
1): gaiļi plùkājas 2 Auleja.
Avots: EH II, 304
1): spalvu plūkāšanas (gen. s.) Jauns. Raksti IV, 50. negribas plùkāt 2 (verschleissen, tr.)
jaunu uzvalku (ejuot ar tuo pie darba) Kaltenbr.; "plêst pa druskai, drupināt" Bērzgale;
2): satvēra lielu vȩ̄zu un sāka p. (prügeln)
pārzini par mugaru Pas. XII, 263 (aus Makašēni). Refl. -tiês,
1): gaiļi plùkājas 2 Auleja.
Avots: EH II, 304
plukt
I plukt,
1): spannī ielej vāruotu ūdeni, lai tas plūk Siuxt; langsam sieden
Strasden: jāsakurina uguns, lai veļa var sākt p.; nu jau krȩkli būs balti diezgan: vakar pluka, šuodien plūk; = sust I 1: kājas plūk ("pirkstu starpas kļūst jȩ̄las") Saikava;
2): krāsa plūk - auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr. Subst. plukums: pret dȩgumu un plukumu (Verbrühtsein)
mȩdus labs Seyershof. jis plukumam dȩr (dient zum Heilen verbrühter Stellen) Liepna. Zur Bed. vgl. auch saplukt 2 und 5.
Avots: EH II, 302
1): spannī ielej vāruotu ūdeni, lai tas plūk Siuxt; langsam sieden
Strasden: jāsakurina uguns, lai veļa var sākt p.; nu jau krȩkli būs balti diezgan: vakar pluka, šuodien plūk; = sust I 1: kājas plūk ("pirkstu starpas kļūst jȩ̄las") Saikava;
2): krāsa plūk - auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr. Subst. plukums: pret dȩgumu un plukumu (Verbrühtsein)
mȩdus labs Seyershof. jis plukumam dȩr (dient zum Heilen verbrühter Stellen) Liepna. Zur Bed. vgl. auch saplukt 2 und 5.
Avots: EH II, 302
plūst
‡ plûst, ‡
3) sievai sāk p., es tritt Abort ein
Diet; ‡
4) sich herumtreiben
Bērzgale: pa pasauli p.
Avots: EH II, 304
3) sievai sāk p., es tritt Abort ein
Diet; ‡
4) sich herumtreiben
Bērzgale: pa pasauli p.
Avots: EH II, 304
poda
poda, ein abgetragenes Kleidungsstück, gew. der Pl. podas, alte Kleider, Lumpen, Fetzen Ugalen, Golg., Dond.: tādu podu nevar vilkt mugurā. kalpu sievas istaba ir piepodāta ar visādām podām Dond. Vgl. pudas.
Avots: ME III, 375
Avots: ME III, 375
pors
potļavāt
‡ pùotļavât 2 (gesprochen mit pū- ) Bērzgale "jaukt; nekārtīgi darīt". Refl. -tiês, ebenda, ehebrechen.
Avots: EH II, 347
Avots: EH II, 347
potlis
priešgalis
‡ priešgalis,
1) "labĩbas vai siena ratu priekšā piesieta virve, kuo apmȩt ap vȩzuma kārti" Kaltenbr.;
2) "bluķītis ar asti, kuo uzliek uz ratu priekšas kāršu vešanai vasarā" Bērzgale.
Avots: EH II, 318
1) "labĩbas vai siena ratu priekšā piesieta virve, kuo apmȩt ap vȩzuma kārti" Kaltenbr.;
2) "bluķītis ar asti, kuo uzliek uz ratu priekšas kāršu vešanai vasarā" Bērzgale.
Avots: EH II, 318
pukāt
pūkulis
pumpt
pumpt U., Zabeln, Ubbenorm, Wessen, pum̂pt 2 Dond., Ugalen, Suhrs, Lin., Schleck, Iw., Bl., Ruj., Selg., Kandau, Lautb., Dunika, Wandsen, - pstu (nach St. pju), -pu, =pampt, schwellen. Dies pump- ist entweder (mit altem u!) eine alte "Lautgebärde", oder aber aus pup- (in pupa, pups u. a.) unter dem Einfluss von pampt, pempi umgebildet; vgl. auch Persson Beitr. 2473 und 269.
Avots: ME III, 410, 411
Avots: ME III, 410, 411
purkšekls
purkšt
I pur̂kšt 2 (so zu lesen!): auch (mit ùr 2 ) Auleja, Bērzgale: zirgs - naktī braucuot, uz ceļa kuo bīstamu ieraudzījis - sāka smagi p. (mit ùr 2 ) Kaltenbr.
Avots: EH II, 328
Avots: EH II, 328
purkšt
purvots
puška
pušmuca
pušņājs
‡ pušņājs, spreuhaltig Bērzgale, Nautreni: pušņāja maize. Wohl gleichbed. damit ist pušņa maize Tdz. 40866.
Avots: EH II, 337
Avots: EH II, 337
pušnīca
pušpūrs
pušpũrs Nigr., Ugalen, pušpũre Dunika, pušpūre O.-Bartau n. Latv. Saule 1926, № 39, S. 427, Neu-Platohn, = puspũrs: vai sēšu pūriņu, vai pušpūrīti (Var.: pušpũriņu RKr. XVI, 224)7 BW. 28326. dē̦lu māte alu dara...; trīs dīķu ūdeņa, pušpũra (Var.: pušpūre) miltu 23459. pa pūriņam vai pušpūrei iemērīs Janš. Dzimtene 2 II, 17. pārdeva... pa pūriem, puspūriem... ebenda. rudenī varē̦tu iekaisīt kādu pušpūri rudzu Janš. Bārenīte 20.
Avots: ME III, 439
Avots: ME III, 439
pušvids
‡ pušvids, auch plur. t. pušvidi, die Mitte (die Taillenstelle) des menschlichen Körpers Bērzgale.
Avots: EH II, 338
Avots: EH II, 338
pūtināt
pùtinât: auch (mit ũ) AP., (mit ū) Walk. ‡ Refl. -tiês (mit ù 2 ) Auleja, Bērzgale, sich erholen.
Avots: EH II, 344
Avots: EH II, 344
pūzere
‡ pūzere, eine mit zerzaustem Haar (?): visas manas mazās māsas gludanām gāliņām; viena pati pūzerīte, - tuo ieduos čigaiņam Tdz. 42123 (aus Ugalen).
Avots: EH II, 344
Avots: EH II, 344
ragalis
raganēt
ragulis
ragulis,
1): auch Oppek. n. BielU., Bērzgale, Saikava, Zvirgzdine: aŗuot arklu tur aiz raguļa Mahlup.
Avots: EH II, 350
1): auch Oppek. n. BielU., Bērzgale, Saikava, Zvirgzdine: aŗuot arklu tur aiz raguļa Mahlup.
Avots: EH II, 350
raiška
raizēties
‡ raizêtiês (li. ráižytis "sich wiederholt recken") Bērzgale "neaistētiski gruozīties, savu ķermeni šķuobīt; nemākulīgi, ieduomīgi le̦puoties". Zu li. réižtis "sich brüsten", ahd. reichen "darreichen, sich erstrecken" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347 f.
Avots: EH II, 352
Avots: EH II, 352
ramcis
ràmcis 2 Mar. n. RKr. XV, 132, Warkl., der Kastrierer, Pferdeausleger Lubn.: zirgu r. (geschr.: romcs) Pas. III, 429 aus Nīcgale. Gekürzt aus *rāmicis (vgl. rāmiķis und li. romikas dass.)?
Avots: ME III, 476
Avots: ME III, 476
rankains
rankaîns,
1): "ruobains" (mit añ) Rothof n. FBR. VIII, 111; r. (mit añ) kuoks (k. ar rankām) Schnehpeln. rañkaiņas (rievainas) vangales Siuxt. rankaiņi (Var.: ruobaini) zuobi Tdz. 57092 (aus Gudenieki);
2): auch OB.; "bunt":
r. (mit añ) kaķis NB.
Avots: EH II, 354
1): "ruobains" (mit añ) Rothof n. FBR. VIII, 111; r. (mit añ) kuoks (k. ar rankām) Schnehpeln. rañkaiņas (rievainas) vangales Siuxt. rankaiņi (Var.: ruobaini) zuobi Tdz. 57092 (aus Gudenieki);
2): auch OB.; "bunt":
r. (mit añ) kaķis NB.
Avots: EH II, 354
rantīt
ran̂tît 2 Līn., BL, Nigr., Dond., Lautb., -u, -ĩju,
1) rantît A.-Autz, quer durchhauen, durchschneiden
U.; abhauen Bielenstein Holzb.; (ran̂tît 2 ) mit einem stumpfen Beil hauen Dunika; kerben, scheiden (für schneiden?) U.: gādājis kuokus, un akmeņus līdz ranta un skalda, lai mežmala trīc Janš.; "= ramstīt 3" Neuenb., Kalleten. Sprw.: kad rantīs, tad redzēs Ugalen, Pas. l, 316 aus Dond., wenn man schneiden wird, so wird man sehen; etwa: Probieren geht über Studieren Biel. n. U.;
2) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis gaŗuo sprediķi nuo lielā Manceļa kā rantît nuorantīja Janš. Dzimtene 2 III, 293;
3) bearbeiten:
rudzu lauku Ar.; "pūlēties": tur nu gan tev būs, kuo rañtît Neuenb.;
4) tüchtig prügeln
Dond. Ein Kuronismus resp. Lituanismus (vgl. li. rantýti "mehrfach kerben") fürs echtle. ruotît.
Avots: ME III, 477, 478
1) rantît A.-Autz, quer durchhauen, durchschneiden
U.; abhauen Bielenstein Holzb.; (ran̂tît 2 ) mit einem stumpfen Beil hauen Dunika; kerben, scheiden (für schneiden?) U.: gādājis kuokus, un akmeņus līdz ranta un skalda, lai mežmala trīc Janš.; "= ramstīt 3" Neuenb., Kalleten. Sprw.: kad rantīs, tad redzēs Ugalen, Pas. l, 316 aus Dond., wenn man schneiden wird, so wird man sehen; etwa: Probieren geht über Studieren Biel. n. U.;
2) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis gaŗuo sprediķi nuo lielā Manceļa kā rantît nuorantīja Janš. Dzimtene 2 III, 293;
3) bearbeiten:
rudzu lauku Ar.; "pūlēties": tur nu gan tev būs, kuo rañtît Neuenb.;
4) tüchtig prügeln
Dond. Ein Kuronismus resp. Lituanismus (vgl. li. rantýti "mehrfach kerben") fürs echtle. ruotît.
Avots: ME III, 477, 478
rāpu
rãpu (li. ropu "in Kriechlage" bei Leskien Nom. 179) PS., U. (häufig in der Verbindung tupu, rāpu), rāpus U., rãpus Līn., rãpšus Iw., Adv., kriechend, oft zur Verstärkung von rāpt(iês), rāpât(iês), rāpuôt(iês) gebraucht: rāpu iet U., kriechen, auf allen Vieren gehen. rāpu nuometās Krilova pasakas 74. puiši mani neredzēja, kad es rāpu rāpājuos BW. 10561. sievām diet, meitām diet, vīriem rāpu rāpačuot! 19631, 1. tupu, rāpu namu slauku, uz pagales sē̦dē̦dama 14376. tupu, tupu, rāpu, rāpu, brāļa pupas ravē̦dama; kad ieraugu svešus ļaudis, ne vair[s] tupu, ne vair[s] rāpu 28203. dievs, duod mani sievas māti tupu, rāpu vazāties! 23571. tupu līdu namā, rāpu istabā 25826. arājiņš... gadu rāpu vazājās 3020. tupu, rāpu būtu pie jums nācis (auf jeden Fall, unter jeder Bedingung wäre ich gekommen) B. Vēstn. Sprw.: kad rāpus iet, tad mātei galva sāp. maza biju, rāpus gāju BW. 10561. diezgan rāpus staigāts A. XX, 879. bē̦rns sāk iet rāpus Etn. II, 190. rāpus nuometies, mēģinu pa vēža paraugam ielist pirtiņā Dievkuociņš. krustībās iztē̦luoja dzejiski tautu cenšanuos pēc tautu līgaviņas, kad tā vēl šūpulī guļ vai rāpus rāpuo D. 331.
Avots: ME III, 497
Avots: ME III, 497
raška
rēdekls
‡ rē̦de̦kls Bērzgale, wer Gleichgestellten Anordnungen zu geben liebt und selbst der Arbeit ausweicht.
Avots: EH II, 368
Avots: EH II, 368
rēdīt
I redît,
2): "rīkuot" (mit -ēt) Bērzgale; tē̦vs rēdīja malku atnest Warkl. tis iet visu nerèdams 2 BW. 4712, 1 (aus Bolwen); "stāstīt nezinātājam, kur vajadzīguo var sadabūt" Kaltenbr.: nevajag rèdēt 2, - tur ni˙kā nebūs.
Avots: EH II, 369
2): "rīkuot" (mit -ēt) Bērzgale; tē̦vs rēdīja malku atnest Warkl. tis iet visu nerèdams 2 BW. 4712, 1 (aus Bolwen); "stāstīt nezinātājam, kur vajadzīguo var sadabūt" Kaltenbr.: nevajag rèdēt 2, - tur ni˙kā nebūs.
Avots: EH II, 369
rēdnieks
rene
rene,
1): ein kleiner Graben (zum Ableiten von Regenwasser
AP.) Bērzgale; die Falze (gruope) AP.: suôla malā r. Kaltenbr.; "gurnu ieduobums" Bērzgale; ieraudzīj[u]šas meitiņai ap renīti me̦lnumiņu BW. 35733, 1;
2): auch AP., Ramkau; pļavas stūrī, kur sākās tīrumi un renes Austriņš Raksti VII. 114.
Avots: EH II, 366
1): ein kleiner Graben (zum Ableiten von Regenwasser
AP.) Bērzgale; die Falze (gruope) AP.: suôla malā r. Kaltenbr.; "gurnu ieduobums" Bērzgale; ieraudzīj[u]šas meitiņai ap renīti me̦lnumiņu BW. 35733, 1;
2): auch AP., Ramkau; pļavas stūrī, kur sākās tīrumi un renes Austriņš Raksti VII. 114.
Avots: EH II, 366
rievelis
rīpa
rīpa: (auch rīpe) "rinda (rudzu kūļu, kas salikti kulā kulšanai)" Bērzgale, Dricēni, Sakstagals, Welonen.
Avots: EH II, 376
Avots: EH II, 376
ripele
ripele: auch Bērzgale, Dricēni, Kārsava, Warkl., Welonen; tiek sviesta masīva kuoka ripa (ripele), kas atzāģē̦ta nuo uoša ... bluķa Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.). taukus lej ripelēs Pas. X, 353 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 373
Avots: EH II, 373
ripelēt
ripelêt,
1) rollen
(intr.): kamuoliņš sāka r. Saikava;
2) = ripuôt 2 Bērzgale, Warkl.; ‡
3) rollen
(tr.; ?): es tevi (zu einem Trunkenbold gesagt) ripelēšu nuo kruodziņa mājiņā Tdz. 56396 (aus Rudbārži). ‡ Subst. ripelêšana Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.), das Rippchenspielen.
Avots: EH II, 373
1) rollen
(intr.): kamuoliņš sāka r. Saikava;
2) = ripuôt 2 Bērzgale, Warkl.; ‡
3) rollen
(tr.; ?): es tevi (zu einem Trunkenbold gesagt) ripelēšu nuo kruodziņa mājiņā Tdz. 56396 (aus Rudbārži). ‡ Subst. ripelêšana Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.), das Rippchenspielen.
Avots: EH II, 373
ritelis
‡ ritelis (od. *ritele?), = ritenis 3: tiekam liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritele BW. 14828 (aus Ugalen).
Avots: EH II, 374
Avots: EH II, 374
ro
ronka
‡ ron̂ka 2 Seyershof "re̦sns, sīksts priekšme̦ts (piem., pagale)": savērpis tādu ronku (dickes Garn).
Avots: EH II, 380
Avots: EH II, 380
rozas
‡ ruôzas Auleja, (mit uo) Bērzgale, die Sucht (der Wunsch), sich zu recken (rekeln): r. je̦m "uznāk vēlēšanās izstaipīt luocekļus (ruozīties)".
Avots: EH II, 393
Avots: EH II, 393
rozīt
ruôzît, Refl. -tiês,
1): auch Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sauken, Stom., Warkl., (mit uo) Bērzgale, Zvirgzdine; Pieteris ... ruozās ... pret mūsu meitām Tdz. 60026. ruozīdamies izlīda nuo krāsns raibais runcis Jauns. Sliņķu virsnieks 131;
2): auch Saikava.
Avots: EH II, 393
1): auch Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sauken, Stom., Warkl., (mit uo) Bērzgale, Zvirgzdine; Pieteris ... ruozās ... pret mūsu meitām Tdz. 60026. ruozīdamies izlīda nuo krāsns raibais runcis Jauns. Sliņķu virsnieks 131;
2): auch Saikava.
Avots: EH II, 393
rubulis
‡ II rubulis Liepna, Tdz. 51754, 2 (aus Bērzgale), Pas. V, 171 (aus Makašēni), = rubenis.
Avots: EH II, 381
Avots: EH II, 381
rūcis
‡ rùcis 2 , ein Bach Warkl, (mit ū) Pilda; "ein aus Äckern fliessendes und bei trockenem Wetter versiegendes Gewässer" Liepna; eine Pfütze Zvirgzdine; "purva valks, izte̦ka starp krūmiem un kuokiem; plašs purvains, upei līdzīgs šaurums. kur ūdens ne lāga te̦k, ne izžūst" (mit ū) A.-Schwanb.: iesagribēja jam dzert. piegāja jis pie rūcīša Pas. IV, 24 (aus Preiļi). asariņas pār galdiņu rūčiem te̦k Tdz. 44875 (aus Bērzgale; ähnlich 38063). Vgl. rùce 2 .
Avots: EH II, 387
Avots: EH II, 387
rudans
ruduks
ruduks: auch Kalupe, Pilda, Skaista, Zvirgzdine, Tdz. 37114 (aus Kaunata), 41685 (aus Bērzgale), 42449 (aus Rositten), 53121 (aus Nirza), 55677 (aus Domopol), Pas. VII, 130 (aus Sakstagals).
Avots: EH II, 382
Avots: EH II, 382
rūgāties
rūkāt
I rùkât 2 : auch (mit ū) Bērzgale; taidu kumeli, kur ("der") rūkātu pa gaisu Pas. X, 82 (aus Lettg.; ein Beleg aus Lettg. auch IX, 509). pēc puišiem rūkādama statinī iesaspriežu Tdz. 59385, 14 (aus Warkl.; ein Beleg auch 43843 aus Welonen). guovs rūkā ("bizuo") Warkl. sivē̦ns ap klē̦vu rūkā Zvirgzdine. cūka rūkā (ist läufisch; od. zu rūkāt ‡ II?) Lubn.
Avots: EH II, 388
Avots: EH II, 388
rūkstinēt
sabikstīt
sabikstît, tr., (das Feuer) schüren, (die Holzstücke auf dem Herd) zusammenschieben Mag. XIII, 3, 59; Grünh.: sabiksti krāsnī malku, lai vienādi izde̦g! Ahs. viņa . . . sabiksta zem katla pagales Purap. Kkt. 1. kamē̦r šī tur uguni sabiksta LP. IV, 136. Refl. -tiês, einander anstossen, Rippenstosse geben: kolonisti savā starpā sabikstījās, sačukstējās Latv,
Avots: ME III, 593
Avots: ME III, 593
sačurdīt
sainis
sàinis PS., Jürg., Ermes, Arrasch, saînis 2 Ruj., saĩnis Wohlfahrt, C., Widdrisch, Dond., Wandsen, Selg., Siuxt, Behnen, Salis, sàinis 2 Golg., Heidenfeld, etwas Zusammengebundenes; ein Bündel, Packen: gultas drēbju sainis A. XVII, 385. aizne̦s saini ar cisām BW. III, 3, 863. kareivji ne̦s kādus saiņus Asp. Vaideluote 6. sēdēt uz linu saiņa Etn. I, 103. uzsien ādu saini mugurā LP. V, 342. paņe̦m savu maizes saini IV, 156. viņš zaga tiem nuo maizes saiņiem gaļu laukā VII, 264. pagales satinusi sainī V, 59. sadreijājis nuo kauliem pilnu saini skrubulīšu IV, 158. viens mantas sainis aizmirsies ve̦lna dzīvuoklī VI, 549. Fricis pēdējuo saini uz ve̦zuma uzmetis A. v. J. 1897, S. 455. vedējs nuokārtuoja saiņus ratu priekšā R. Sk: II, 237.
Avots: ME III, 636
Avots: ME III, 636
sakārne
sakārne (unter sakārnis I),
1): auch Bērzgale, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 37097 (aus Memelshof), 57889 (aus Kalupe); kuoki izzagāž ar visām sakārnēm Pas. V, 143 (aus Bewern); ein altes, angefaultes, ausgetrocknetes, ästiges Holzstück
Auleja;
2): ein abgemergeltes Lebewesen
Auleja; ein abgemergelter, bärtiger Mensch mit langem, verfilztem Haar Bērzgale.
Avots: EH II, 416
1): auch Bērzgale, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 37097 (aus Memelshof), 57889 (aus Kalupe); kuoki izzagāž ar visām sakārnēm Pas. V, 143 (aus Bewern); ein altes, angefaultes, ausgetrocknetes, ästiges Holzstück
Auleja;
2): ein abgemergeltes Lebewesen
Auleja; ein abgemergelter, bärtiger Mensch mit langem, verfilztem Haar Bērzgale.
Avots: EH II, 416
sakaulēt
sākt
sâkt (li. šókti "springen"), sâku (auch sācu infl., z. B. Pas. I, 149 aus Kolup, II, 133 aus Rositten, IV, 205 aus Nīcgale u. a.; auch bei Glück Apostelgesch. 11, 15),
1) anfangen, beginnen
(tr.): Sprw. juo agräk sāksi, juo agrāk beigsi. atnākusi baznīcā itin agri, nebijusi vēl sākta (der Gottesdienst hatte noch nicht begonnen) LP. VI, 37. pats ir nezina, kuo sākt, kuo būt Janš. Bandavā II, 67. sākuot U. od. nuo sākta (sākama) gala, im Anfang, von Anbeginn: tâ paradis jau nuo sākta gala Janš. tikkuo ruonas kultūra, viņa tūliņ nuo sākama gala ņe̦mas dragāt tautību Pūrs I, 39;
2) anfangen, beginnen
(intr.): drīz sāka ziema Gr.-Essern. Refl. -tiês, anfangen, beginnen (intr.): skuola vēl nee̦suot sākusies (der Unterricht habe noch nicht begonnen) Alm. Kaislību varā 123. puis[i]s nezina, kur ja zemes ruobeža beidzas un kur ve̦lna zemes ruobeža sācas Pas. IV, 51 (aus Višķi). - briedis ... dze̦rdams ūdenī aplūkuojās. viņš sākās apbrīnuoties..., fing an sich zu bewundern St. Seifert Chrest. II, 7. - Subst. sâkšana, das Anfangen, Beginnen; sâkšanâs, der Anfang, Beginn; sâkums, das einmalige Anfangen, Beginnen; der Anfang, Beginn: dzied ar vienu dziedājumu, vakarēju sākumiņu (d. h. ununterbrochen, wie gestern angefangen) BW. 991. - sākumā, adverbial gebr., am Anfang, zuerst; sâcẽjs, wer anfängt, der Anfänger U. Zur Bed. vgl. li. šoko ... ir pradėjo kapot LLD. IV, 56, 15 ; šoko kirsti beržą Tiž. II, 258; šóko výties LChr. 352, 28 ; pašóks, jo ne padìrbs Jušk. unter abejokas, sowie li. įskàsti "wziąć się żarliwie (do pracy)" Jušk.: skàsti "springen", r. стал ходить, gr. hom. βη ἴμεν und frz. je vais aller. Dazu - unter i der Voraussetzung einer Alternation von ks-: sk- (s. Būga KSn. I, 291) - slav. skakati, skočiti "springen".
Avots: ME III, 801, 802
1) anfangen, beginnen
(tr.): Sprw. juo agräk sāksi, juo agrāk beigsi. atnākusi baznīcā itin agri, nebijusi vēl sākta (der Gottesdienst hatte noch nicht begonnen) LP. VI, 37. pats ir nezina, kuo sākt, kuo būt Janš. Bandavā II, 67. sākuot U. od. nuo sākta (sākama) gala, im Anfang, von Anbeginn: tâ paradis jau nuo sākta gala Janš. tikkuo ruonas kultūra, viņa tūliņ nuo sākama gala ņe̦mas dragāt tautību Pūrs I, 39;
2) anfangen, beginnen
(intr.): drīz sāka ziema Gr.-Essern. Refl. -tiês, anfangen, beginnen (intr.): skuola vēl nee̦suot sākusies (der Unterricht habe noch nicht begonnen) Alm. Kaislību varā 123. puis[i]s nezina, kur ja zemes ruobeža beidzas un kur ve̦lna zemes ruobeža sācas Pas. IV, 51 (aus Višķi). - briedis ... dze̦rdams ūdenī aplūkuojās. viņš sākās apbrīnuoties..., fing an sich zu bewundern St. Seifert Chrest. II, 7. - Subst. sâkšana, das Anfangen, Beginnen; sâkšanâs, der Anfang, Beginn; sâkums, das einmalige Anfangen, Beginnen; der Anfang, Beginn: dzied ar vienu dziedājumu, vakarēju sākumiņu (d. h. ununterbrochen, wie gestern angefangen) BW. 991. - sākumā, adverbial gebr., am Anfang, zuerst; sâcẽjs, wer anfängt, der Anfänger U. Zur Bed. vgl. li. šoko ... ir pradėjo kapot LLD. IV, 56, 15 ; šoko kirsti beržą Tiž. II, 258; šóko výties LChr. 352, 28 ; pašóks, jo ne padìrbs Jušk. unter abejokas, sowie li. įskàsti "wziąć się żarliwie (do pracy)" Jušk.: skàsti "springen", r. стал ходить, gr. hom. βη ἴμεν und frz. je vais aller. Dazu - unter i der Voraussetzung einer Alternation von ks-: sk- (s. Būga KSn. I, 291) - slav. skakati, skočiti "springen".
Avots: ME III, 801, 802
sakurdīt
salt
I sal̂t: prs. saļu Oknist n. FBR. XV, 195, Wessen n. FBR. XIII, 92, Auleja, III p. prs. saļ Skaista n. FBR. XV, 53, Višķi n. Ceļi IX, 389, Selb., Zvirgzdine; man saļ neben es salstu Warkl. putniņi saļ un trīs Pas. V, 267 (aus Lettg.). kājas saļ Sonnaxt. šuodien stipri saļ Sērene. saltumam jāsaļ, man jācieš Pas. V, 449 (aus Warkl.). man salst, ich friere (es friert mich). Subst. salums,
a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;
b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡
c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam; ‡
d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.
Avots: EH II, 427
a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;
b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡
c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam; ‡
d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.
Avots: EH II, 427
salts
sal̂ts,
1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit al̂ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;
2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡
3) sal̂tā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. sal̂tums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).
Avots: EH II, 427
1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit al̂ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;
2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡
3) sal̂tā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. sal̂tums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).
Avots: EH II, 427
sapiepēt
sapiepêt,
1): sapiepējusi maize Bērzgale. nuo ... sapiepējuša ... siera Līg. medn. 55. (fig.) cilvē̦ks sapiepējis ilgi sē̦dē̦dams AP.; ‡
2) sapiepējis (part. prt. act.) Saikava, Sessw., = sapiepis 2.
Avots: EH II, 436
1): sapiepējusi maize Bērzgale. nuo ... sapiepējuša ... siera Līg. medn. 55. (fig.) cilvē̦ks sapiepējis ilgi sē̦dē̦dams AP.; ‡
2) sapiepējis (part. prt. act.) Saikava, Sessw., = sapiepis 2.
Avots: EH II, 436
sāška
sašķelvinēt
saskrudzēt
‡ saskrudzêt Frauenb., (Garn) sich zusammenkrollen lassen. Refl. -tiês Degalen, Frauenb., Schnehpeln, Stenden, sich zusammenkrollen: diegs saskrudzējies.
Avots: EH II, 448
Avots: EH II, 448
saskuroties
saslānīt
saslānît,
1): unordentlich zusammenwerfen
Funkenhof;
2): auch (mit â 2 ) Degalen. Refl. -tiês,
2): sich betrinken
Broka Latv. val. izteiksmes līdzekļi 44.
Avots: EH II, 448
1): unordentlich zusammenwerfen
Funkenhof;
2): auch (mit â 2 ) Degalen. Refl. -tiês,
2): sich betrinken
Broka Latv. val. izteiksmes līdzekļi 44.
Avots: EH II, 448
sasnēgt
sass
sass,
1): auch Ekengraf, Lennew.;
2): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, sass, -s Ramkau: uogas vēl sasīs Ramkau;
3): "ein Kind, ein Jüngling (verächtlich)"
Saikava;
4): Schorf auf einer halbverheilten Wunde
Kaltenbr.: apme̦tas s.; pēc nuokrīt; die Krätze Bērzgale, Zvirgzdine;
5): sasi vien ... šuovakar sabraukuši Tdz. 58711 (aus Bērzgale); ‡
6) nardus stricta Oknist.
Avots: EH II, 450
1): auch Ekengraf, Lennew.;
2): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, sass, -s Ramkau: uogas vēl sasīs Ramkau;
3): "ein Kind, ein Jüngling (verächtlich)"
Saikava;
4): Schorf auf einer halbverheilten Wunde
Kaltenbr.: apme̦tas s.; pēc nuokrīt; die Krätze Bērzgale, Zvirgzdine;
5): sasi vien ... šuovakar sabraukuši Tdz. 58711 (aus Bērzgale); ‡
6) nardus stricta Oknist.
Avots: EH II, 450
satapt
satapt,
1): iedami sataop krustceļus Pas. VIII, 217 (aus Lettg.). mātes māseņu satapa (Var.: satiku) uolnīceņas galeņā BW. 3993, 4. līdz satapu bāleliņu, tūlin jauka valuodiņa 3508; ‡
2) sich vertragen
Saikava, Segew.: mēs labi satuopam.
Avots: EH II, 455
1): iedami sataop krustceļus Pas. VIII, 217 (aus Lettg.). mātes māseņu satapa (Var.: satiku) uolnīceņas galeņā BW. 3993, 4. līdz satapu bāleliņu, tūlin jauka valuodiņa 3508; ‡
2) sich vertragen
Saikava, Segew.: mēs labi satuopam.
Avots: EH II, 455
sataurēt
II sataurêt: auch Bērzgale. Refl. -tiês: auch Līvāni, N.-Schwanb.: papīra luoksne (tāsis) karstumā sataurējas Stom. raga ķemme sataurējusies (= sagrìezusies greiza) ebenda.
Avots: EH II, 456
Avots: EH II, 456
satekalēt
‡ sate̦kalêt, hin und her laufend (sich herumtreibend) erlangen: nuotaļ te̦kalēja ciemuos, kālīdz sate̦kalēja mazuli Bērzgale.
Avots: EH II, 456
Avots: EH II, 456
satūkšt
satūkšt (unter satūkt): auch Bērzgale; zirņus taukšē: zirņi pēc tam mīksti un brūni satũkš(ķ)uši N.-Peb. aitām, pirmuo pavasaŗa zâli ē̦duot, žuokļi satūkš Lttic. 255 (aus Planhof).
Avots: EH II, 458
Avots: EH II, 458
satuvot
‡ satuvuôt, = satuvinât: visas auga lapas satuvuotas ... rozetē Galenieks Botanika 4 12. Refl. -tiês, = satuvinâtiês: viņi satuvuojās un sarada viens pie uotra Janš. Mežv. ļ. II, 184. Subst. satuvuôšanâs, gegenseitige Annäherung: nuotikusi s. Janš. Līgava II, 193.
Avots: EH II, 458
Avots: EH II, 458
saucēt
šauja
šaũja Kaugershof, Ermes, Karls., MSil., Nitau, Bixten, Adiamünde, Serbigal, Wessen, Serbigal, > šõ Popen n. FBR. VIII, 119 und Ugalen n. FBR. VII, 20, resp. šaũva Karls., Alt - Ottenhof, Wolmarshof, Etn. IV, 173, BW. 2869 var.; 6598 var.; 6962; 7954 var.; 8005 var.; 12887 var.; 18996, 3; 24840 var.; 30543 > šoũv Lemsal n. FBR. IV, 89, Widdrisch, Salis, Ruj., = saũja: māte mani audzināja kâ baltuo linu šauju BW. 17303. siena šaujiņas A. XX, 81.
Avots: ME IV, 6
Avots: ME IV, 6
saurdīt
sa-urdît,
1) zusammenschüren:
s. malkas pagales, lai labāk de̦g Jürg.;
2) aufwühlen:
s. skudru pūzni Dunika; durcheinander mischen, verwirren: s. tīklus Saikava;
3) aufwecken:
s. bē̦rnus augšā PS.;
4) anspornen, aufmuntern:
s. ļaudis uz darbu Wolmarshof;
5) aufwiegeln, aufhetzen:
angļi saurdīja turkus pret krieviem Nigr.
Avots: ME III, 774
1) zusammenschüren:
s. malkas pagales, lai labāk de̦g Jürg.;
2) aufwühlen:
s. skudru pūzni Dunika; durcheinander mischen, verwirren: s. tīklus Saikava;
3) aufwecken:
s. bē̦rnus augšā PS.;
4) anspornen, aufmuntern:
s. ļaudis uz darbu Wolmarshof;
5) aufwiegeln, aufhetzen:
angļi saurdīja turkus pret krieviem Nigr.
Avots: ME III, 774
saušņājs
šaustīt
II šàustît 2 , ‡
2) vergeuden; allzu viel (etwas) essen
(šàustêt 2 ) Bērzgale: š. mantu, maizi. Refl. -tiês,
1): kuo tu šausties apkārt kâ kaķis? (zu jem., der sich auffällig anzuschmeicheln sucht)
Laud., Saikava. viņš šaustās kâ atspuole (von jem., der mehrere Handwerke lernt und in keinem von ihnen vorwärts kommt) Schnickern.
Avots: EH II, 623
2) vergeuden; allzu viel (etwas) essen
(šàustêt 2 ) Bērzgale: š. mantu, maizi. Refl. -tiês,
1): kuo tu šausties apkārt kâ kaķis? (zu jem., der sich auffällig anzuschmeicheln sucht)
Laud., Saikava. viņš šaustās kâ atspuole (von jem., der mehrere Handwerke lernt und in keinem von ihnen vorwärts kommt) Schnickern.
Avots: EH II, 623
šautre
‡ šautre,
1) ein Pfeil
Bērzgale;
2) ein Holz, worauf Strömlinge zum Räuchem gelegt werden
(mit aû 2 ) Kaugurciems; eine Rute (?): pieplūču šautŗu klēpi; ... sviežu šautres sē̦tmalī. pa tam šautŗu sviedumam satrūkāsi ciema suņi BW. 13250, 6.
Avots: EH II, 624
1) ein Pfeil
Bērzgale;
2) ein Holz, worauf Strömlinge zum Räuchem gelegt werden
(mit aû 2 ) Kaugurciems; eine Rute (?): pieplūču šautŗu klēpi; ... sviežu šautres sē̦tmalī. pa tam šautŗu sviedumam satrūkāsi ciema suņi BW. 13250, 6.
Avots: EH II, 624
šautuve
šautuve Wid., Celm., Kurs., šaũtuve Rutzau n. FBR. VlI, 122, C., PS., Frauenb., PlKur., Wandsen, Dunika, (mit àu 2 ) Gr. - Buschhof, (> šõte̦) Ugalen n. FBR. VII, 19, = atspuole (šautuve) Mar., Kalz., Weberschiffchen Nigr., BW. 34637, 3 var.: man pašam šautuvīte (gemeint ist hier damit der penis) BW. 35152. sle̦pkava kâ šautuve atlēcis atpakaļ LP. IV, 164; šàutuve 2 Sessw., = šautuviņa l; šaũtuve C., Bauske, (mit àu 2 ) Lubn., ein unruhiges Frauenzimmer, (in Bauske) ein unruhiger Mensch. Nebst li. šiáutuvas "Weberschiffchen" zu šaũt.
Avots: ME IV, 11
Avots: ME IV, 11
savaids
savecēt
sazilināt
I sazilinât Lautb., = sadzilinât, sazelt II. Refl. -tiês, unversehens von Nesseln zerstochen werden: es nātrās sazilinājuos Valgale.
Avots: ME III, 796
Avots: ME III, 796
sebi
se̦bi U. ("in Livl. kaum gehört"), se̦bu U., Rutzau n. FBR. VII, 126, se̦b Ugalen n. FBR. VII, 29, Kompar. se̦bāk Wid., Schlehk n. FBR. VII, 52, Adv., spät: viņš nakti se̦bu pārbrauca Janš. Bandavā I, 127.
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
sebs
se̦bs: auch Alschw., A.-Rahden, Assiten, Blieden, Dunika, Laidsen, Luttr., Neuhausen, Nikr., Ringen, Rutzau, Spahren, Strasden, Walgalen, Wirginalen: ir jau s. laiks Assiten. un kaut jau s., tak nevar iemigt viņš Dünsb. Pridis un Trūte 20. šuogad s. rudens Wirginalen. se̦bi rudzi Blieden, Dunika. Belege aus BW. bei Būga Liet. k. žod. CXIV f. Zur Etymologie vgl. auch Augstkalns FBR. XIV, 118.
Avots: EH II, 474
Avots: EH II, 474
sēks
I sêks (li. šė̕kas "Grünfutter") Serbigal, Ronneb., Smilt., Neuenb., Lis., Kr., Preili, sè̦ks 2 Ruj., Salis, AP., Deg., Bl., Selg., Bixten, Schnickern, Līn., Kurs., Dunika, sē̦ks Manz., U., Grünh., sè̦ka 2 Karls., Iw., sē̦ka Mežamuiža (Kr. Mitau), Heidenfeld, Planhof, sè̦kas 2 Valgale, das zur Fütterung frisch gemähte Gras (auch Klee, Wicke Kurs.) U.: dārzā zirgiem sē̦ku pļaut Līguotnis II, 15. vajadzēja likt luopiem uz silēm sē̦ku Duomas I, 811. kas lietas nu sē̦ka? was Gutes ist nun mehr am Grase? Manz. 10 Gespr. - In Ramkau bedeute sē̦ks und sē̦ka schlecht gewachsenes, kurzes Heu: pakaustīšu purvā sē̦ku; aitai barības ziemai pietiks. Nach Fick Wrtb. I4, 42 und III4, 68 zu ai. š̍āka-ḥ "essbares Kraut" und an. há "Grummet"; aber apr. schokis "Gras" weist anscheinend auf ein urbalt. *ši̯ēk-: ši̯ōk-.
Avots: ME III, 825, 826
Avots: ME III, 825, 826
sēpatnieks
sers
II se̦rs Lis., Arrasch, gew. der Plur. se̦ri U., Serbigal n. FBR. IV, 53, Lis., Schwanb., Drosth., KL, Warkh., Kreuzb., Arrasch, Selsau, Marzen, Saikava, Ramkau, Ranzen, Budberg, PS., Wolm., Adsirn, Puhren, Wirben, Hasenberg, Valgale, = sars I, sari: cūka ... se̦rus (Var. sarus) vien kustināja BW. 14118 var. cūku se̦ru vilnānītes 25427,3. īpašām se̦ru sukām (mit einer Bürste aus Borsten) Kaudz. Ve̦cpiebalga 54. se̦ri tik labi nemūk, ja cūkas iemetīsi ve̦cā mēnesī aizgaldā Kaudz. M. 93. sievietes nedrtkst kāpt pār šķūmēm, kuo vīrietis bārzdu dze̦nuot nuometis zemē, tad bē̦rniem me̦tuoties se̦ri Etn. II, 143. se̦ri jāpeŗ Zaravič.
Avots: ME III, 820
Avots: ME III, 820
sešats
sēta
sẽ̦ta,
1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu 2 s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;
3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;
4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡
5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.
Avots: EH II, 483
1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu 2 s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;
3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;
4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡
5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.
Avots: EH II, 483
sētmalis
sē̦tmalis (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ 2 ) Oknist n. FBR. XV, 177, Pilda n. FBR. XIII, 48,
1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡
2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡
3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.
Avots: EH II, 484
1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡
2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡
3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.
Avots: EH II, 484
si
si,
1) ein Zuruf, mit dem man Tiere irgendwohin zu gehen veranlasst:
si, guosniņas, laidarē! BW. 14299 (ähnlich 4247; 14517). si pa ceju, raibas guovis! 28894. si, ganuos! Ugalen n. FBR. VII, 30. si, si, sunīt! Prl. n. FBR. VI, 116. si, si lakāt! (Aufforderung eines Hundes zu einer dünnflüssigen Speise; vgl. se̦) Lemsal. suni aicinuot saka: si, si, si! PS. Etwa der alte nom. od. acc. s. neutr. g. zu šis?
2) eine Interjektion zum Ausdruck des Zweifels und der Verwunderung
Dunika: viņš tikai pabrīnējās un nuoteica: "si!" bet runātājam nenuoticēja.
Avots: ME III, 835
1) ein Zuruf, mit dem man Tiere irgendwohin zu gehen veranlasst:
si, guosniņas, laidarē! BW. 14299 (ähnlich 4247; 14517). si pa ceju, raibas guovis! 28894. si, ganuos! Ugalen n. FBR. VII, 30. si, si, sunīt! Prl. n. FBR. VI, 116. si, si lakāt! (Aufforderung eines Hundes zu einer dünnflüssigen Speise; vgl. se̦) Lemsal. suni aicinuot saka: si, si, si! PS. Etwa der alte nom. od. acc. s. neutr. g. zu šis?
2) eine Interjektion zum Ausdruck des Zweifels und der Verwunderung
Dunika: viņš tikai pabrīnējās un nuoteica: "si!" bet runātājam nenuoticēja.
Avots: ME III, 835
sildīt
sil̃dît (li. šìldyti) Wolm., C., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Dond., Līn., Iw., Deg., sìldīt 2 Nerft, Prl., Preili, sil̂dīt 2 Ugalen n. FBR. VII, 27, -u, -ĩju, sildinât L., U., Warkl. (li. sìldinti), wärmen: ar tuo šāvienu tu tik gaisu sildīji Mag. III, l, 130. rudzu lauks lielījās sildīt manu muguriņu BW. 641, puiši silda, ka ar pašiem paliek silti Aps. VI, 8. Sprw.: sildīta putra vairs nesmeķē RKr. VI, 647. ja krāsni nekurināsi, istabu nesildīsi 340. kas zuobus saulē silda . . . Br. sak. v. 1546. manu muguru sildīja, ich habe Prügel bekommen Mag. IV, 2, 145. Refl. -tiês, sich wärmen. Subst. sil̃dîšana, das Wärmen: Sprw. labs nāk ar gaidīšana, silts - ar sildīšanu. sil̃dîšanâs, das Sichwärmen; das Aufwärmen von Wasser (fürs Vieh) Etn. III, 74. Zu silt.
Avots: ME III, 838
Avots: ME III, 838
sirmēt
‡ sìrmêt 2 Bērzgale, grau werden (r. сѣдѣть); alus arī var s. kubulā ebenda. Refl. -tiês Seyershof, grau werden: saulīte sir̃mējas mākuoņiem.
Avots: EH II, 488
Avots: EH II, 488
skabargains
skala
skalbis
I skal̃bis: "žuburarkla daļa, kas nuoteic leņķa lielumu starp apīžām un lemesnīcu" (mit àl 2 ) Linden in Kurl.; arkla lemesnīcai ir divi skàlbji 2 Mahlup; skalbis "kūlenis" Bērzgale; baļķu un kāršu vešanai ierīkuota kuoka ass, kas uzmaucama uz ratu priekšējas ass" (mit àl 2 ) Skaista.
Avots: EH II, 498
Avots: EH II, 498
škaldīt
škal̂dît Lis. n. RKr. XVII, 94, Mežamuiža n. FBR. IV, 77, Prl. n. FBR. VI, 93, škaldît Spr., Bewershof, Birzgale, Golg., Lubn., Warkl., -u, -ĩju, škaldêt, = skaldît, spalten: saiminieks būtu malku škaldījis Pas. IV, 175 (aus Jāsmuiža). nuo akmena malku škaldu (Var.: skaldu, šķēlu) BW. 9121 var. sieru škaldēt Ulanowska Łotysze 32. Anscheinend nur hochle. und daher wohl aus *šķaldît, das aus skaldît . šķelt kontaminiert ist.
Avots: ME IV, 20
Avots: ME IV, 20
škalīgs
skaliņa
skaliņa Zaļmuiža n. Latv. Saufe 1928, № 12, S. 112, skaliņš, ein Korb: zemnieks . . . nuopirka skaliņu ziv[j]u Pas. I, 140 (aus Birzgalis). brāļi . . . nuolaida lielu skaliņu, izvilka visas meitiņas II, 143 (aus Kapiņi). skaliņš bija pielikts .. . visaidu dzērienu un ēdienu IV, 206 (aus Nīcgale).
Avots: ME III, 869
Avots: ME III, 869
skaline
skamba
skam̃ba: auch (mit àm 2 ) Nerft; die Scherbe (mit àm 2 ) Zvirgzdine; "(akmens) šķembele" (mit àm 2 ) Saikava; kuoka vai trauka s. (mit am̃ ) AP., (mit àm 2 ) Druw., Kortenhof, Meselau, N.-Laitzen, Zvirgzdine. kaula s. Pas. VI, 180. plêš bluķi, ka skambas vien jūk A.-Schwanb. skambām (Var.: skrandām) gāja biķerītes pa galdeņa galeņiem BW. 19709, l.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
skambāt
skam̃bât: in kleine Stücke zerspalten (mit am ) Bērzgale, Meselau, Zvirgzdine; kuo tu istabā skam̃bā (= graizi, ka skambas krīt)? AP.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
šķelvinēt
šķelvinêt (unter šķel̂vinât): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Berzgale, Kalupe, (mit èl 2 ) Auleja, Kaltenbr., Oknist; piens ... šķelvinē̦ts visu laiku Jauns. J. un v. 68; var arī mārkā stāvuošu ūdeni š. Bērzgale. Refl. -tiês,
1) = šķel̂vinâtiês Auleja, Bērzgale; ‡
2) taumeln
Bērzgale.
Avots: EH II, 630
1) = šķel̂vinâtiês Auleja, Bērzgale; ‡
2) taumeln
Bērzgale.
Avots: EH II, 630
šķelvinis
‡ šķelvinis,
1) ein gewisses Quantum einer Flüssigkeit, das geschüttelt beim Tragen aus dem Gefäss herausgeflossen ist
(mit èl 2 ) Auleja;
2) jem., der wankt, taumelt
Bērzgale.
Avots: EH II, 630
1) ein gewisses Quantum einer Flüssigkeit, das geschüttelt beim Tragen aus dem Gefäss herausgeflossen ist
(mit èl 2 ) Auleja;
2) jem., der wankt, taumelt
Bērzgale.
Avots: EH II, 630
šķēpains
šķè̦paîns, mit Zinnen versehen Warkl.: šķē̦painā tuornī Stari II, 40. šķē̦paini dālderi BW. 1795 (vgl. dazu Mag. XX, 3, 183), = šķē̦pu dālderi. šķè̦paina 2 (splitterig) pagale Warkl.
Avots: ME IV, 32
Avots: ME IV, 32
šķerla
šķērms
šķẽ̦rms: auch Gramsden, Seyershof, Trik., (mit ḕ̦r 2 ) Bērzgale, Erlaa; šķẽ̦rmi ("pārāk") skābs Salis. kundzei kļuva tik šķē̦rmi, ka arī viņa būtu varējusi raudāt līdz Daugava 1940, 11.
Avots: EH II, 634
Avots: EH II, 634
skic
skic! Frauenb., Siuxt, Kreuzb., Kand., Smilt., Dond., Ugalen n. FBR. VII, 30, skič! Interjektion (Zuruf für Katzen Dond., Ugalen): skic, incīt, līkastīt! BW. 2178. skic pruojām, buč pruojām, alsunieku buceniņi! 26142. skič, kaziņa, ķiš, kaziņa! 27679 var.; anderswo: šķic!
Avots: ME III, 881
Avots: ME III, 881
šķieminis
šķilna
šķirda
‡ šķìrda 2 Liepna "sìena ķirpa", šķirda Bērzgale "ķirpa". Wohl auf r. скирда dass. beruhend.
Avots: EH II, 637
Avots: EH II, 637
šķirzlats
šķìrzlats 2 (unter šķirzaka): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Skaista, Warkl.
Avots: EH II, 638
Avots: EH II, 638
sklidains
sklidaîns, sklidans Dond. n. FBR. V, 126, Rothof n. FBR. VIII, 120, sklide̦ns Iw. n. FBR. VI, 52, Frauenb,, Kursiten, Nigr., Dunika, Nogallen, Amboten, Assiten, Alschw., N.- und O.-Bartau, Degunen, Dsehrwenhof, Durben, Funkenhof, Gaweesen, Gold., Gaiken, Grenči, Kaleten, Krohten, Luttr., Libau, Laidsen, Matkuln, Medsen, Naukschen, Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nurmhusen, Pampeln, Preekuln, Pop-Erwalen, Pilten, Popen, Rutzau, Rönnen, Rudbaren, Schwarden, Sassm., Schrunden, Santen, Tadaiken, Ugalen, Wirginalen, Upesgrīva, Valgale, Erwalen, Ahs., sklīde̦ns Mar., sklidējs Biel. 1331, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: kalns bija ļuoti stāvs un sklidains Pas. IV, 498 (aus Leegen). par sklidanu (Var.: slidainu, slide̦nu) le̦dutiņu BW. 13605, 4. uz sklide̦nu (Var.: sklidainu, skliduošu) le̦dutiņu 23621, 1. tagad briesmīgi sklide̦ns nuosalis lieknā Kursiten. viņu ceļš lai paliek tumšs un sklide̦ns Glück Psalm 35,6. sklidęns Bornsmünde, Sessau, zum Überfliessen voll; vgl. li. sklìdinas "zum Überfliessen voll".
Avots: ME III, 882
Avots: ME III, 882
sklidēt
sklidêt Nigr., Dond., Frauenb., Dunika, U., Līn. n. FBR. II, 57; Ugalen n. FBR. VII, 23, N.-Bartau, Kursiten, Wahnen, sklīdêt Bielenstein Holzb., -u, -ẽju, gleiten, ausgleiten: sklid (Var.: sklīd) manas kājiņas pādīti dīduot BW. 1523. kâ mūžīgā jūŗā sklid dzīve bez stūŗa Lautb. Vidv. II, 21. izkaisi pa taku pe̦lnus, lai tikdaudz nesklid! Kursiten. dzirdēja spalvu pār papīru sklidam Seifert Chrest. III, 2, 37. uz skliduošu (Var.: sklide̦nu, sklidainu u. a.) le̦dutiņu BW. 23621, 2 var.; Iw. n. FBR. VI, 58. Nebst li. sklystu "gleite aus" Lit. Mitt. I, 19 zu sklids.
Avots: ME III, 882
Avots: ME III, 882
skobs
skoldrit
skrapstēt
skrauksnis
‡ skrauksnis Bērzgale, ein mit hartgefrorenem Schnee bedeckter Ort, wo der Schnee beim Auftreten knirschend einbricht.
Avots: EH II, 507
Avots: EH II, 507
skraukstēt
skraukstināt
skraukstins
skriemelis
skrìemelis C., Neuenb., skriêmelis 2 Ugalen n. FBR. VII, 18; Schlehk n. FBR. VII, 46, Iw., Līn., skrìemenis 2 KL, Lös., skrieminis Zaļmuiža, Demin. auch skriemeltiņš, skriementiņš, skriemistiņš,
1) skriemelis, skriemens, eine runde Scheibe, ein Rad
U.;
2) skriê-melis 2 Karls., skrìemelis Wolm., skriemelis Bielenstein Holzb. 376; 385, Ronneb., Nigr., Freiziņ, skriemenis Lasd. n. A. XI, 83, Lubn., Plm., Wessen, Selb., skriemens Bielenstein Holzb. 376, skriemanis Spr., der Spinnwirtel, eine kleine Scheibe am Spinnrad neben der Spule, worauf die zweite Schnur läuft;
Demin. skriemeltiņš, das sich mit drehende (aus Stein gedrechselte) Gewicht an der Spindel U.: vērpu deviņiem skriemeļiem (Var.: skriemeņiem) BW. 25436. nete̦k vārpstīte bez skriementiņa (Var.: skriemelīša, skriemistiņa) 24610. skriemeni vajaga labi stipri piegriezt, lai spuole vienādi te̦k Selb. sprē̦zdama bārenīte iesviede akā skriemistiņu Ludsen. dreijā vienu skriemelīti (Var.: skriemeltiņu, skriemenīti)! BW. 22610. - Fig.: acis kâ skriemeļi Ld. 10913; LP. VI, 755, wie sich drehende Scheiben U.;
3) Demin. skriemeltiņš, ein Kreisel
U.;
4) skriemelis U., skriêmelis 2 Karls., skriemels Manz. Lettus, skriemenis Dr., skriemens U., der Wirbel (des Hauptes
U., des Rückgrats Karls.): mugurkauls sastāv nuo kaulu riņkiem jeb tâ sauktiem skriemeļiem Māc. p. dz. 44. ribas atruodas ne˙vien pie muguras, bet arī pie kakla skriemeļiem Konv. 2 2021;
5) skriêmelis 2 Suhrs, Karls., skriemelis Manz. Lettus, U., Ronneb., skriemels Manz. Lettus, skriemenis Wessen, skriemens Manz. Lettus, U., skriemanis Spr., die Kniescheibe;
skriemanis Spr., Demin. skriemeltiņš Lind. n. U., der Knöchel am Fuss;
6) skriemelis, skriemens, ein Strudel im Wasser
U. zu skrìet.
Avots: ME III, 896
1) skriemelis, skriemens, eine runde Scheibe, ein Rad
U.;
2) skriê-melis 2 Karls., skrìemelis Wolm., skriemelis Bielenstein Holzb. 376; 385, Ronneb., Nigr., Freiziņ, skriemenis Lasd. n. A. XI, 83, Lubn., Plm., Wessen, Selb., skriemens Bielenstein Holzb. 376, skriemanis Spr., der Spinnwirtel, eine kleine Scheibe am Spinnrad neben der Spule, worauf die zweite Schnur läuft;
Demin. skriemeltiņš, das sich mit drehende (aus Stein gedrechselte) Gewicht an der Spindel U.: vērpu deviņiem skriemeļiem (Var.: skriemeņiem) BW. 25436. nete̦k vārpstīte bez skriementiņa (Var.: skriemelīša, skriemistiņa) 24610. skriemeni vajaga labi stipri piegriezt, lai spuole vienādi te̦k Selb. sprē̦zdama bārenīte iesviede akā skriemistiņu Ludsen. dreijā vienu skriemelīti (Var.: skriemeltiņu, skriemenīti)! BW. 22610. - Fig.: acis kâ skriemeļi Ld. 10913; LP. VI, 755, wie sich drehende Scheiben U.;
3) Demin. skriemeltiņš, ein Kreisel
U.;
4) skriemelis U., skriêmelis 2 Karls., skriemels Manz. Lettus, skriemenis Dr., skriemens U., der Wirbel (des Hauptes
U., des Rückgrats Karls.): mugurkauls sastāv nuo kaulu riņkiem jeb tâ sauktiem skriemeļiem Māc. p. dz. 44. ribas atruodas ne˙vien pie muguras, bet arī pie kakla skriemeļiem Konv. 2 2021;
5) skriêmelis 2 Suhrs, Karls., skriemelis Manz. Lettus, U., Ronneb., skriemels Manz. Lettus, skriemenis Wessen, skriemens Manz. Lettus, U., skriemanis Spr., die Kniescheibe;
skriemanis Spr., Demin. skriemeltiņš Lind. n. U., der Knöchel am Fuss;
6) skriemelis, skriemens, ein Strudel im Wasser
U. zu skrìet.
Avots: ME III, 896
skrīne
I skrìne 2 : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,
1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);
2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;
3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);
5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.
Avots: EH II, 511
1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);
2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;
3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);
5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.
Avots: EH II, 511
skritulis
skritulis: auch Borchow n. FBR XIII, 26, Lubn. n. FBR. XVII, 127, Višķi n. Ceļi IX, 401,
1): auch (Wagenrad)
Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Lixna, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: par vienu skrituli pus˙uotra dāldera BW. V, S. 224. četri uoša skritulīši Tdz. 54716. brauce ratuos ar kuoka skrituļiem FBR. XX, 157 (aus Līvāni). mun savi zirgi in skrituļi (Wagen) Jauns. Raksti VIII, 318; "ritenis bez luoka apkaluma; nuo viena gabala apliekts bē̦rza kuoka luoks" Druw.; "apaļa ripa, skriemelis" Salis: ratam vidū tāds s., un tur ir rata spieķi iekšā; ein altes od. zerbrochenes Rad (und überhaupt ein "alter" Gegenstand; zuweilen auch ein neuer, aber beschädigter Gegenstand) Seyershof;
2): auch (nur wenig und scherzweise gebraucht)
AP.;
6): ik dziesmiņu izdziedāju, ik satinu skritulī BW. 899, 3;
9): "-wirbel" ME. ul, S94 zu verbessern in "-wirbel";
‡
11) skritulīši "Röllchen, an denen die Hevelten hängen"
BielU.
Avots: EH II, 510
1): auch (Wagenrad)
Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Liepna, Lixna, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: par vienu skrituli pus˙uotra dāldera BW. V, S. 224. četri uoša skritulīši Tdz. 54716. brauce ratuos ar kuoka skrituļiem FBR. XX, 157 (aus Līvāni). mun savi zirgi in skrituļi (Wagen) Jauns. Raksti VIII, 318; "ritenis bez luoka apkaluma; nuo viena gabala apliekts bē̦rza kuoka luoks" Druw.; "apaļa ripa, skriemelis" Salis: ratam vidū tāds s., un tur ir rata spieķi iekšā; ein altes od. zerbrochenes Rad (und überhaupt ein "alter" Gegenstand; zuweilen auch ein neuer, aber beschädigter Gegenstand) Seyershof;
2): auch (nur wenig und scherzweise gebraucht)
AP.;
6): ik dziesmiņu izdziedāju, ik satinu skritulī BW. 899, 3;
9): "-wirbel" ME. ul, S94 zu verbessern in "-wirbel";
‡
11) skritulīši "Röllchen, an denen die Hevelten hängen"
BielU.
Avots: EH II, 510
skruķis
skruķis Mar. n. RKr. XVII, 132; Sussei n. FBR. VII, 139, Holmhof,
1) die Ofenkrücke
U., Jerküll n. Etn. I, 114, Karls., A.-Ottenhof, KL: ar skruķi aprausdama uogles krāsnī A. XXI, 799. aizdurvē snauda krāsns sluota, maizes lāpsta un skruķis Jauns. ķer vē̦zas, . . . mietus un skruķus un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Birzgale). spieķis salīka kâ skruķis LP. VI, 462;
2) ve̦lna skruķis, ein Schimpfwort
A.Ottenhof. Vgl. kruķis.
Avots: ME III, 898
1) die Ofenkrücke
U., Jerküll n. Etn. I, 114, Karls., A.-Ottenhof, KL: ar skruķi aprausdama uogles krāsnī A. XXI, 799. aizdurvē snauda krāsns sluota, maizes lāpsta un skruķis Jauns. ķer vē̦zas, . . . mietus un skruķus un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Birzgale). spieķis salīka kâ skruķis LP. VI, 462;
2) ve̦lna skruķis, ein Schimpfwort
A.Ottenhof. Vgl. kruķis.
Avots: ME III, 898
skume
skume: skumē acu nepacēļu Tdz. 47620; plur. skumes auch Lubn., Warkl., Pas. VI, 218 (aus Eglūna), VII, 110 (aus Bērzgale).
Avots: EH II, 515
Avots: EH II, 515
skumjas
skùmjas: skumjām (Var.: skumjās) acis pacilāju BW. 204. Sing. skumja: bālā s. mirst Skalbe Raksti II (1938), 121. aizplīvuruota s. Austriņš Raksti V, 280. kam ir prieca, man ir s. (aus skume ?) Tdz. 56517 (aus Bērzgale).
Avots: EH II, 515
Avots: EH II, 515
skurbināt
skurbinât: mit ur̃ ("?") Degalen,
1): (alutiņš) tev galviņu skur̂bināj[a] 2 VL. aus A.-Ottenhof FBR. XVI, 94.
Avots: EH II, 516
1): (alutiņš) tev galviņu skur̂bināj[a] 2 VL. aus A.-Ottenhof FBR. XVI, 94.
Avots: EH II, 516
skurbs
skùrbs Ermes, (mit ur̂ 2) Baldohn, beduselt, berauscht Bauenhof,Schwanb., Lös., N.-Peb., Drobbusch, Prl., Segewold, Bauske, Memelshof, Vank., Fehsen, (mit ur̃ ) Smilten und Valgale: skurba bija tev galviņa VL. uotram dūša skurba MWM. V1, 335.
Avots: ME III, 905
Avots: ME III, 905
skurbt
skùrbt: auch (mit ur̂ 2 ) Dobl., Kegeln, (mit ur̃ ) Degalen, Pilten, Puhren, Pussen, Strasden; man pašam galva skurba (vom Trinken) Tdz. 56637.
Avots: EH II, 516
Avots: EH II, 516
skurbt
skùrbt (li. skurbti "trauern" Miežinis) C., Ermes, skur̂bt 2 Karls., Adiamünde, Bauske, Sa1isb., skur̃bt Bl., Zabeln n. FBR. IV, 65; Ugalen n. FBR. VII, 22, PS., Dond., Wandsen, Dunika, Iw., Lin. (in der Zstz. mit ap-), skurbstu, skurbu, schwindlig, ohnmächtig werden, bedüselt werden U. Refl. -tiês, sich drehen U.: skurbies kungam klāt! komm doch zum Herrn! (einem Kinde zugerufen) Waddaxt n. U. Nebst li. skur̃bti "verkümmern" (s. Būga KZ. LII, 255 und KSn. I, 106) zu r. скорбнуть "sich krümmen", скорбь "Gram", serb. skr̂b "cura", an. skorpr od. skarpr "eingeschrumpft", le. skārbt u. a., vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 588 ff. mit Literaturangaben.
Avots: ME III, 905, 906
Avots: ME III, 905, 906
skuroties
skutele
slāģis
slaids
slaîds: auch (mit aî 2 ; von Kleidern ) Degalen; s. (schlank) cilvē̦ks AP. nuoraut slaidu dienvidu FBR. XVI, 165. Krasts slaidi nuožavājās Jauns. J. un v. 232. runa slaidi plūstuoša Janš. Dzimtene V, 147. slaidi (verschwenderisch) dzīvuot, slaidi naudu palaist AP.
Avots: EH II, 519
Avots: EH II, 519
slaika
slāpēt
slâpêt,
1): "slāpēt raudas, sē̦ras" ME. III, 923 zu verbessern in "slāpē sē̦ras, raudas!"; vor "sūras" zu ergänzen "dzer, tautiet, vīn[u] ar me̦du, nedzer gaužas asariņas!" viņi slâpē̦tu 2 (= slē̦gta traukā raudzē̦tu) alu brūvē Frauenb. s. (mit â 2 ) uguni Degalen;
3): vakar dze̦rtais šņabis viņu slāpēja (od. zur Bed. 1 ?) Jauns. Raksti III, 137.
Avots: EH II, 523
1): "slāpēt raudas, sē̦ras" ME. III, 923 zu verbessern in "slāpē sē̦ras, raudas!"; vor "sūras" zu ergänzen "dzer, tautiet, vīn[u] ar me̦du, nedzer gaužas asariņas!" viņi slâpē̦tu 2 (= slē̦gta traukā raudzē̦tu) alu brūvē Frauenb. s. (mit â 2 ) uguni Degalen;
3): vakar dze̦rtais šņabis viņu slāpēja (od. zur Bed. 1 ?) Jauns. Raksti III, 137.
Avots: EH II, 523
slapns
slāpsti
slāpsti,
2): auch (mit â 2 ) Kolberg; "die Schultern eines Tieres"
(mit â 2 ) Degalen.
Avots: EH II, 523
2): auch (mit â 2 ) Kolberg; "die Schultern eines Tieres"
(mit â 2 ) Degalen.
Avots: EH II, 523