Paplašinātā meklēšana

‡ àizpakât, hinter etwas verpacken Siuxt: a. paku sienmalē.

Avots: EH I, 41

àizpakšis Festen, Lub., ein als Abtritt benutzter Ort hinter der Norke: kâ sivē̦nam uz aizpakši P. W. Šis ar mani tiesāties 4.

Avots: EH I, 41

àizpakšis, der Ort hinter der Norke Vīt. 76.

Avots: ME I, 43

‡ akmeņapakša, der Raum unter einem Stein: nuo akmeņapakšas izlien časka Pas. IV, 475.

Avots: EH I, 66

apakaļ, ‡

2) verkehrt, lalsch (ein Germanismus)
PlKur.

Avots: EH I, 70

apakaļ, apakaļam, apakļis, für atpakaļ.

Avots: ME I, 72

apakaļam: auch in Ladenhof.

Avots: EH I, 70

‡ apakaļu PlKur., = atpakaļ.

Avots: EH I, 70

apakla NSchwnb., apakle [Rn.], für apkakle: kre̦kla apakle, der Halskragen am Hemde, apakšbikšu apakle Etn. II, 168 [in Selburg apekle gesprochen, s. dieses].

Avots: ME I, 72

‡ apakļâk Kandau, ehemals: nu vairs nav tās brīvestības, kas bij a.

Avots: EH I, 70

‡ apakļam Lemsal, Salis, = apakaļam, zurück.

Avots: EH I, 70

apakle: auch AP., Auleja, Borchow, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Grenzhof, Kaltenbr., KatrE., Laud., Memelshof, Oknist, Pilda, Saikava, Schrunden, Seyershof, Skaista, Warkl., Wolmarshof, Zaļm., Pas. I, 140, ace. s. apakli BW. 13080, Demin. apaklīte BW. 6683; 7164; 7374 var.; 9349, 1.

Avots: EH I, 70

apakš, eine verkürzte Form von apakša, dial. apukš, apuš, apuž, apš, apakšan, unter, Präp. mit d. Gen.,

1) lokal:
apakš zemes tē̦vs, māmiņa Ar. 154. es pamuku dre̦bē̦dama apakš kupla uozuoliņa BW. 1377, 4;

2) uneigentliche Verwendung ist sehr selten:
apakš ruokas iet, im Arm gehen; apakš ruokas pirkt, pārduot, unter der Hand, d. h. ohne Vermittelung kaufen, verkaufen; viņš ņurdēja apakš sevis, er brummte bei sich selber; apakš vēja stāvēt, unter dem Winde stehen. apakš vēja dē̦la māte manu balsi klausījās BW. 501. kas tik sē̦ri gavilēja apakš saules vakarā BW. 142, wer sang so wehmütig am Abend nach dem Untergange der Sonne;

3) zur Bezeichnung eines untergeordneten Verhältnisses selten:
Sprw. labāk apakš ve̦ca vīra bārzdas, nekā apakš jauna vīra pātagas. apakš laba kunga dzīvuot, unter einem guten Herrn dienen. Unzweifelhafte Germanismen: apakš Poncija Pilāta, unter P. P., apakš viņa vadības, unter seiner Leitung, st. viņa vadībā, cf. Endzelin Pr. I, 33.

Kļūdu labojums:
1377 = 13377
dē̦la māte = dē̦lu māte

Avots: ME I, 72, 73

apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.

Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.

Avots: ME I, 73

apakšan, unter, dafür jetzt apakš, apakšā: cietis apakšan Pontio Pilato Manc.

Avots: ME I, 73

apakšbikses, Unterhosen.

Avots: ME I, 73

apakšbruñči, der Unterrock: baznīcā un guoduos valkāja arī apakšbrunčus Etn. IV, 108.

Avots: ME I, 73

apakšdaļa, der untere Teil.

Avots: ME I, 73

‡ apakšdrãnas Dunika, Kal., O.-Bartau, die Leibwäsche.

Avots: EH I, 70

apakšdrẽbes, Unterkleider: slimnieku apakšdrēbes sadedzinādams Etn. IV, 115.

Avots: ME I, 73

apakšẽjs, der untere: virsējās kārtas spieda apakšējās Rul. 3; apakšējās ziņas, die folgenden Nachrichten Etn. III, 113.

Avots: ME I, 73

apakšene: kre̦kla a. Ruhental, = piẽšuve.

Avots: EH I, 70

apakšene, das Unten Biel. Spr. I, 284.

Avots: ME I, 73

apakšgals: ņemt apakšgalu augšā "abprügeln" Salisb.

Avots: EH I, 70

apakšgals, das untere Ende, Unterteil.

Avots: ME I, 73

‡ apakšgaruôza Dunika, Kal., O.Bartau u. a., die untere Brotkruste.

Avots: EH I, 70

‡ apakšģḕ̦rbs, die Unterkleider: baltā apakšģē̦rba sterbeles Janš. Dzimtene V, 183.

Avots: EH I, 71

apakšijs Linden, = apakšẽjs.

Avots: EH I, 71

‡ apakšiņas, Frauenbeinkleider Janš. Dzimtene I ² , 288; V, 223 u. a.

Avots: EH I, 71

‡ apakšĩrniẽks,* ein Aftermieter.

Avots: EH I, 71

apakškā`rta, die untere Schicht RKr. XVII, 34.

Avots: ME I, 73

‡ apakšklucis Sassm., = paklucis.

Avots: EH I, 71

‡ apakškre̦kls Riga u. a., ein Unterhemd.

Avots: EH I, 71

‡ apakšliñdraks Janš. Bandavā I, 19, Plur. apakšliñdraki Siuxt, apakšliñdruks Dunika, O.- Bartau, ein Frauenuntertock.

Avots: EH I, 71

apakšlũpa, die Unterlippe: apakšlūpu kuodīt, kuodelēt, sich (vor Unmut) die U. beissen; apakšlūpu atmest, die U. aufwerfen.

Avots: ME I, 73

apakšmala, der untere Rand: tīkla apakšmala un virsmala Etn. II, 107. ce̦pure ar apaļu dibe̦nu un zvē̦ra ādu nuošūtu apakšmalu BW. III, 1, 35.

Avots: ME I, 73

‡ apakšnams,* das Unterhaus.

Avots: EH I, 71

apakšniẽks, f. -niẽce,

1) der Untertan, Untergebene:
dzīvuojuši varmācīgi valdinieki, nebē̦dādami par savu apakšnieku labklājību LP. VII, 627. kungs savus apakšniekus ļuoti spaidījis LP. V, 144;

2) der Besiegte, Überwundene:
šim būšuot jāpaliek par apakšnieku LP. VII, 1173, er werde unterliegen müssen, den Kürzeren ziehen; dafür gew. apakšā palikt.

Avots: ME I, 73

‡ apakšnuõmniẽks,* ein Afterpächter.

Avots: EH I, 71

‡ apakšuõdere Riga u. a., apakšuõde̦ra Gramsden, das Zwischenfutter, ein Zwischensatz (Stück Zeug zwischen Oberzeug und Futter).

Avots: EH I, 71

apakšpakšuôs iet, ein Kinderspiel Etn. III, 12.

Avots: ME I, 73

apakšpasaũle, die Unterwelt: es ķēniņa meitas izglābu nuo apakšpasaules LP. VI, 497.

Avots: ME I, 73

‡ apakšpẽle, ein Unterpfühl; figürlich kunga a. BW. 35086, eine Konkubine: mani . . . nuosuņķēja par kunga apakšpēli Janš. Dzimtene V, 69 (ähnlich Līgava 1, 100).

Avots: EH I, 71

‡ apakšplàukts, das untere Fach (Abteil) Dunika: trauks nuolikts skapja apakšplauktā.

Avots: EH I, 71

apakšpus, unterhalb, Präp. mit Gen.: apakšpus tilta.

Avots: ME I, 73

apakšpuse, die untere Hälfte, der untere Teil.

Avots: ME I, 73

‡ apakšraûgs ² Siuxt n. Fil. mat. 66, die Unterhefe ("raugs, kas alu izdzeruot paliek mucas dibe̦nā").

Avots: EH I, 71

apakšrùoka: die Worte "tev apakšruoka, man virsruoka" werden gesagt, nachdem es sich erwiesen hat, wer das obere Ende eines Stockes zu fassen bekommt und dadurch im folgenden Spiel Vorhand hat. J. Al.

Avots: EH I, 71

apakšrùoka: tev apakšruoka, man virsruoka, deine Hand liegt unter meiner Hand, und die meinige über der deinigen (ein Spiel) Druva I, 401.

Avots: ME I, 73

‡ apakššpâklis ² (gehört in N.-Bartau), = piẽšuve.

Avots: EH I, 71

‡ apakšstàvs,* die untere Etage, das untere Stockwerk.

Avots: EH I, 71

‡ apakšsvā`rki: ein nom. s. apakšsvârks ² in Kal.; ein Demin. apakšsvārķeļi Janš. Līgava II, 396.

Avots: EH I, 71

apakšsvā`rki, der Unterrock.

Avots: ME I, 74

‡ apakšuvējs Dunika, = apakšẽjs; zur Bildung vgl. viduvējs, virsuvējs.

Avots: EH I, 71

‡ apakšvaduonis Janš. Bandavā II, 197, ein Unterführer.

Avots: EH I, 71

‡ apaksvâki ² Grenzhof n. FBR. XII, 15, = apakšsvā`rki.

Avots: EH I, 70

‡ apakšveja (nom. s. fem. g.) PlKur. (s. dazu FBR. XII, 177), = apakšẽja.

Avots: EH I, 71

‡ apakšvẽjā stãvêt Salis, so stehen, dass der Wind von einer andern Person her zu dem Stehenden weht.

Avots: EH I, 71

‡ apakšveļa,* die Leibwäsche.

Avots: EH I, 71

apakšvilenis, der untere Weberbaum, um den sich das Gewebe umwickelt Lautb. Auch baķa buomis genannt.

Avots: ME I, 74

‡ apakšvìrsniẽks,* ein Unteroffizier.

Avots: EH I, 71

apakšzeme,

1) das Unterirdische:
apakšzemes ūdens Konv. ² 517. vienu nuo strādniekiem nuolaida apakšzemē;

2) die Unterwelt:
zirneklis nuolaidies apakšzemes peklē Etn. II, 32; apakšzemes valdinieks LP. VII, 29.

Kļūdu labojums:
ūdens = ūdens (Grundwasser)

Avots: ME I, 74

‡ apakšzùobs, ein Unterzahn.

Avots: EH I, 71

‡ apakšžuôklis, die untere Kinnlade, der Unterkiefer.

Avots: EH I, 71

‡ apakuļ Sonnaxt, = apakaļ.

Avots: EH I, 71

atpakaļ (li. atpakaliai Tiž. III, 346),

1): a. krist, in Schulden geraten
Sessw.: ar mātes bērēm es kritu a. a. palikt, genesen Seyershof: nuo tam zâlēm kāja bij palikusi a.: ‡

4) ehemals, früher
Siuxt (gesprochen: apakaļ): niedres a. plūca un pērvēja vilnu. a. bij tādas stintītes pa ūdeņiem. Vgl. auch li. (instr. s.) atapakalia (mit rückwärts gewandter) ranka LtT. III, 458.

Avots: EH I, 157

atpakaļ, atpakaļu, atpakaļus, atpakaļis, atpakaļš, atpakaļām Erlaa (at + pakaļa), Adv.,

1) lokal, zurück:
gailītis pārstiepis vīriņam dzirnaviņas atpakaļ LP. III, 92. pa brītiņu tā kāpj atpakaļu LA. divi ragi pierē atpakaļus sierē RKr. VII, 126. jāsim atpakaļis LP. VI, 329. Oft zur Verstärkung der mit at- zusammengesetzten Verba: atpakaļ atduot, atgriezties, zurückgeben, zurückkehren. simtu rubļu uz priekšu, vai atpakaļ nenāca svarā, ob 100 Rubel mehr oder weniger, fiel nicht ins Gewicht Purap.;

2) temporal: dažus gadus atpakaļ, vor einigen Jahren
LP. I, 183. sen, sen atpakaļ vor langer Zeit LP. V, 71. nav diezin cik ilgi atpakaļ LP. VI, 5;

3) attributiv: atpakaļ gaduos, in früheren Jahren
LP. VI, 60. sen atpakaļ ve̦cuos laikuos, vor uralten Zeiten Dīcm. I, 57.

Avots: ME I, 180, 181

‡ atpakaļa BW. 25786, = atpakaļ.

Avots: EH I, 157

‡ atpakaļceļš Janš. Dzimtene V, 43, der Rückweg.

Avots: EH I, 157

atpakaļẽjs, Adj.: atpakaļēju ceļu iet, den Rückweg einschlagen Dünsb.

Avots: ME I, 181

‡ atpakaļi BW. 26186; 26314, 2, = atpakaļ.

Avots: EH I, 157

atpakaļiski, Adv., nach hinten hin, hinterwärts, zurück: atpakaļiski sist, nach hinten hin einen Schlag versetzen Etn. II, 97.

Avots: ME I, 181

atpakaļrãpulis, der Reaktionär.

Avots: ME I, 181

atpakaļu (unter atpakaļ): auch BW. 22424; 23061; es atradu tautiņās atpakaļu (verkehrt) dzīvuojam VL. aus Rutzau.

Avots: EH I, 158

atpakuluôtiês, intr., ausfasern: luode... taisīta nuo ve̦sa bē̦rza puna...; samirkusi tā drusku it kâ atpakuluojas Jauns. Balt. gr. I, 197 [zu pakulas].

Avots: ME I, 181

beņ̃ķapakša, der Raum unter der Bank: beņķapakša neslaucīta BW. 25824, 1.

Avots: ME I, 279

[I čapaklis, ein Hackeisen zum Zerkleinern des Viehfutters Stuhrhof.]

Avots: ME I, 404

[II čapaklis, ein Trödler A. - Schwanb.]

Avots: ME I, 404

[čāpaklis Kroppenhof "ein lümmelhafter, liederlicher, unsauberer Mensch, der mit den Fingern aus der Schüsse nimmt"; vielleicht mit ostle. čā- aus ķē̦-.]

Avots: ME I, 408

‡ čapakls Stom., ein mit Gestrüpp und Baumstümpfen bestandener Rossgarten (apluoks).

Avots: EH I, 285

citpakaļ, cita od. citas, einer nach dem anderen (von mehr als zwei Personen): dienas aiztecēja citpakaļ citas. tuos citpakaļ cita tu, sle̦pkava, rijis. Dünsb. kas blakām un citpakaļ cita tur nāca Dünsb.

Avots: ME I, 389

‡ cur̃pakšņi Frauenb. "?".

Avots: EH I, 280

divpakâpîgs ,* divpakāpju, zweistufig: divpakāpīgu vēlēšanu tiesība, das zweistufige Wahlrecht.

Avots: ME I, 473

‡ ẽ̦napakausis Planhof "ein Modenarr, Stutzer".

Avots: EH I, 372

galpakulas, = galenes: māte nuobāla kâ ve̦cs galpakulu aude̦kls A. XVII, 869. galpakulas aude̦kls Karls.

Avots: ME I, 592

iẽpakaļ, iẽpakaļis, iẽpakaļus, auch iẽpakaļš [C.], ein wenig hinterher: ve̦zumnieki bij palikuši iepakaļ Kaudz. M. iet pa savu taku citiem iepakaļis Janš. man labu gabalu iepakaļus tarkšķ rati Vēr. I, 1388. dievs ar izkapti pa˙priekšu, ve̦lns ar katlu iepakaļs LP. VII, 1172.

Avots: ME II, 49

iẽpakaļẽjs, der hintere: cienmāte iepakaļējuos nācējus nere̦dz Liev.

Avots: ME II, 49

ìepakât, tr., einpacken: savas lietas. ìepakãjums, das Eingepackte, die Einpackung, die Verpackung: apdarvuots papīrs labs aizsargs pie iepakājuma A. XIII, 621.

Avots: ME II, 49, 50

‡ ĩpakš Popen, Adv., = īpaši.

Avots: EH I, 501

‡ izpakalâtiês, hedicht werden (perfektiv) Auleja: kaî cē̦rt saiveņu (sc.: linu) uz ūdiņa, tiê tai šķieznīte atle̦c, izpakalājas galveņa.

Avots: EH I, 470

izpakšinât, ausklopfen: pīpi izpakšinādams A. 1899, S. 118.

Avots: ME I, 777

izpakuluôt, tr., von der Hede befreien: pavedienu.

Avots: ME I, 777

Jẽ̦paks, Jakob Sassm.

Avots: ME II, 114

kãjapakša od. kãju apakša,

1) die Fussohle:
vaibstās, kâ tad tam kājapakšas kutinātu n. A. XX, 865;

2) pa kājapakšu, zwischen die Beine:
nelieni zirgam pa kājapakšu.

Avots: ME II, 188

kal˜paka, kal˜paks,

1) eine Mütze, Nachtmütze:
pirmdien brūte un brūtgāns uzlika galvā adītas buomvilnas kalpakas BW. III, 1, 16;

[2) ein kleiner Tiegel od. Kessel
Fiaden. - Nebst li. kalpõkas aus r. калпáк "Nachtmütze."

Avots: ME II, 144

[kapaklis Neuermühlen, = " kapînis ".]

Avots: ME II, 157

kapakmens, - ns od. - ņa, der Leichenstein Stari II, 663.

Avots: ME II, 157

ķe̦rpaka,

1) eine Handvoll
Peb. ;

2) ein Schöpfkescher
Drsth.: ķe̦rpaka ir zvejas rīks, ar kuŗu zivju smuokamā laikā smeļ nuo āliņģa zivis Serb. [In der Bed. 2 mit hypernormalem ķ- (statt č-) auss r. черпакъ "Schöpfschaufel".]

Avots: ME II, 368

‡ klam̂paks ² NB. "klampāns".

Avots: EH I, 609

‡ knipaks "eine sehr kleine Frucht (z. B. ein Apfel)" Frauenb.: kuo tu tādus knipakus griêz!

Avots: EH I, 630

krampakaûsis, jem. mit einem starren Nacken, ein Starrkopf: es tuos krampakaušus lūkuošu mācīt LP. VI, 776.

Avots: ME II, 257

‡ ļe̦pakans Salis, weich und schlüpfrig (glatt): izvārīta be̦ka ir le̦pakana.

Avots: EH I, 771

le̦pakule, le̦pukule, ein Starrsinniger, Launischer, Stutzer: bē̦rns, sadusmējies, grib saspītēt ar tuo, ka neē̦d; tē̦vs saka: ja tu ļe̦puosies, tad ne˙kā nedabūsi; le̦pakulēm ne˙kā neduod Hasenp. n. Etn. III, 65. pamanīju, ka šis le̦pukule pret jūsu pati pārāk uzmanīgs Lautb. Wohl zu le̦pns,

Avots: ME II, 452

nepaklàusĩba, der Ungehorsam: dievs par tādu nepaklausību nuotraipīja vīram ar darvu kājas me̦lnas LP. V, 180.

Avots: ME II, 726

[nepaklausîgs, ungehorsam: n. bē̦rns.]

Avots: ME II, 726

‡ nuõpakaļ Dunika, = nuõpakaļis.

Avots: EH II, 73

nuõpakaļis, nuõpakaļu, nuõpakaļus, hinterher: nuopakaļis iedams nuoklausījuos, kuo viņi runāja Nigr. viņa tai nuokliedza vēl nuopakaļis Janš. nabags nuopakaļu nuomurmināja LP. II, 32. tē̦vs braucis pa˙priekšu, dē̦ls nuopakaļus LP. V, 343. neskrej citiem pa˙priekšu, brauc lē̦nām nuopakaļus! Ahs.

Avots: ME II, 826

‡ nuõpakaļš AP. Ramkau (mit uo ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, = nuõpakaļis: suoļuoja visiem n. Janš. Mežv. ļ. I, 390.

Avots: EH II, 73

nuõpakaļu (unter nuõpakaļis ): auch Dunika.

Avots: EH II, 73

nùopakât, tr., vollpacken.

Avots: ME II, 826

‡ nuopakšêt, = ‡ nuopakšķêt: piliens krizdams nuopakšēja C., Dunika, Ermes, Kegeln, N.-Peb., Serbig., Sessw.

Avots: EH II, 73

nùopakš(ķ)inât, [1) "glättend leicht schlagen";

2) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen]:
reizes divas zirģelis iegrudzinājās un nuopakšināja ar apakšlūpu Ver. II, 427. Refl. -tiês [MSil., eine Weile kurze, helle Laute von sich geben (z. B. bei leichtem Anschlag, beim Tropfenfallen ins Wasser u. a.) Lennew., Bers., Dickeln]: K. nuopakšķinās ar savu kuoka kāju Niedra Kad mēness dilst. [zuosis un pīles pēc uztraukuma nevar nuopakšķināties vien Peb., Vīt., Vank.; "eine Weile (wiederholt) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen" Grünwald, Wolgunt, Mitau.]

Avots: ME II, 826, 827

‡ nùopakšķêt AP. Hasenp., Heidenfeld, Meselau, Zögenhof, ein schwaches Geräusch von sich geben: suņa ķe̦tnas ar mīkstu truoksni nuopakšķēja pa iemītuo celiņu Brigadere Skarbos vējos 189.

Avots: EH II, 73

nùopakšķinât, ‡

3) schwatzend od. nur zum Schein arbeitend (die Zeit) verbringen
Nötk. Refl. -tiês, ‡

2) schwatzend od. nur zum Schein arbeitend die Zeit verbringen
Nötk., Ohlenhof.

Avots: EH II, 73

nùopakš(ķ)inât, [1) "glättend leicht schlagen";

2) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen]:
reizes divas zirģelis iegrudzinājās un nuopakšināja ar apakšlūpu Ver. II, 427. Refl. -tiês [MSil., eine Weile kurze, helle Laute von sich geben (z. B. bei leichtem Anschlag, beim Tropfenfallen ins Wasser u. a.) Lennew., Bers., Dickeln]: K. nuopakšķinās ar savu kuoka kāju Niedra Kad mēness dilst. [zuosis un pīles pēc uztraukuma nevar nuopakšķināties vien Peb., Vīt., Vank.; "eine Weile (wiederholt) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen" Grünwald, Wolgunt, Mitau.]

Avots: ME II, 826

[nùopakšķinâtiês "sich beschmutzen" N.-Peb., Salis.]

Avots: ME II, 827

‡ I nùopakstêt, = ‡ nuopakšķêt: zīle nuokrita, ka nuopakstēja vien Alswig, Burtn., Schwitten, Selg., Stenden, Wandsen.

Avots: EH II, 73

‡ II nùopakstêt Welonen "ar ruoku piedurt uotram sānuos vairāk reižu".

Avots: EH II, 73

pak! Interj., das Träufeln einer Flüssigkeit, das Klappern des Storches bezeichnend: jau pil asins lāses, viena pēc uotras pak! pak! Vör. II, 1073. Vgl. pakš.

Avots: ME III, 37

paka, Demin. verächtl. paķele, ein Packen: man bija jāapsuola ar māti un visām pakām turpu duoties Rainis.

Avots: ME III, 37

‡ pakabacît "paurķēt" Grawendahl: pakabacīju pulkste̦nu, un tas sāka iet.

Avots: EH II, 139

pakabinât, ‡ Refl. -tiês, sich aufhängen: pakabinājies pie šī bē̦rza Jauns. Raksti IV, 130.

Avots: EH II, 139

pakabinât [li. pakabinti], tr., anhängen: viņš pakabina savu jaunuo vijuoli pie sienas uz naglu Dīcm. [divstuobreni bija priekšnamā pakabinājis vadzī Janš. Dzimtene ² 68.]

Avots: ME III, 37

[pakablis "eine Art Hohlaxt" Grawendahl (vgl. kaplis 3).]

Avots: ME III, 37

pakablît,

1): p. zemi (ar pakabli) C., Sessw.

Avots: EH II, 139

[pakablît,

1) "mit dem
pakablis aushöhlen": p. baļkus ē̦ku ceļuot;

2) "ein wenig mit Worten angreifen"
Grawendahl.]

Avots: ME III, 37

pakacêt, Refl. -tiês: pakacējusēs nuorāva ... nuo vadža ... villaini Janš. Mežv. ļ. II, 60.

Avots: EH II, 139

pakacêt, tr., reichen Dond., Durben, [Rutzau]: pakaci man cirvi! Nigr. pakac[i] manu zuobeniņ[u]! BW. 1373I. Refl. -tiês, sich sfrecken, zulangen: pakacies, gan aizsniegsi ābuolu! Nigr.

Avots: ME III, 37

pakacinât [Adiamünde], tr., etwas necken: meitu DL. Refl. -tiês, scherzen, charmieren: viņam iegribējās pakacināties MWM. VIII, 569.

Avots: ME III, 37

pakails: stāstījums tuomē̦r ir p. Daugavas gada grām. 1936, S. 186.

Avots: EH II, 139

[pakails, ein wenig od. ziemlich kahl: p. ceļš.]

Avots: ME III, 37

‡ pakaime "herrschaftliches Zimmer" Lettg. n. BielU. Auf r. покой beruhend?

Avots: EH II, 139

pakaîns, pockennarbig: pakains ģīmis, ķē̦ms Blaum.

Avots: ME III, 37

pakairinât: pakairināju mazuo dē̦lu Jauns. Raksti III, 73. ‡ Refl. -tiês "ein wenig spielen" (mit àI ² ) Auleja: duod bē̦rnam cacku! pakairināsies laiku.

Avots: EH II, 139

[pakairināt, ein wenig reizen od. kitzeln: p. lūpas ar smilgu.]

Avots: ME III, 37

pakaĩsa [Manz. Lettus], pākaĩss [Salisb.], Stari II, 210, gew. Pl. pakaĩsas, pakaĩši C., [Salis, Dond.], pakaisi, auch pakaĩsãmiẽ, die Streu: lai dars sauss, pakaisu netrūkst Apsk. [vajadzējis sakapāt skujas laidara pakaisiem Janš. Dzimtene ² 66.]

Avots: ME III, 37

pakaišam, Adv., = izkaišu (?): monētas, kas atrastas p., bet apmē̦ram vienkuopus, līdz ar saplīsušu ... puodiņu, nuo kuŗa, liekas, tās izsvaidītas Jaun. Ziņas 1932, № 179.

Avots: EH II, 139

pakaisi (unter pakaĩsa): auch (mit aî ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 139

pakaiši (unter pakaĩsa): auch AP., N.-Wohlfahrt, Orellen, (mit àI ² ) Warkl., (mit aî ² ) Ramkau.

Avots: EH II, 139

pakaisît,

1): nātrēm kūti pakaisāt! Tdz. 53444; ‡

2) ausstreuen:
pakaisīja pa pļavu Pas. XI, 360.

Avots: EH II, 139

[pakaisît, tr., mit Streu versehen, Streu unterlegen: zirgi... ne˙vien krietni kuopti, bet arī allaž pakaisīti Janš. Paipala 5.]

Avots: ME III, 37, 38

‡ pakaisls, "einigermassen hitzig zum Streit" BielU.

Avots: EH II, 139

pakaĩss (unter pakaĩsa): auch (mit âI ² ) Liepna, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 139

pakaitêt: p. (tr.??) un šūpuot mazākuos bē̦rnus Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 874.

Avots: EH II, 139

pakaitêt, ein wenig scherzen [Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112]. ne puķīte pakaitēt, sie (die Frau) ist keine Blume zum Spielen BW. 11350. Refl. pakàitêtiês, ein wenig spielen: lai bē̦rni būtu mūsu labā, ar kuo pakaitēties MWM. X, 882.

Avots: ME III, 38

pakaĩtinât,

1): gan biju dziedāj[u]si, ... gan šādu netikli pakaitināj[u]se Tdz. 36406; ‡

3) ein wenig spielen, einem Kinde die Zeit vertreiben
(mit aî ² ) AP.: pakaiteni nu, lai mazais tik stipri neraud!

Avots: EH II, 139

pakaĩtinât, tr.,

1) ein wenig ärgern, necken:
viņš tevi ar tādu ziņu tikai gribējis pakaitināt Blaum.;

[2) verhindern:
ka jūsu lūgšana ne pakaitināta tuop LLD. II, 24].

Avots: ME III, 38

pakãja,

2): auch (mit à ² ) Kaltenbr., Oknist, plur. t. pakājas Lubn. n. BielU., Warkl.: nuotrūkst divas pakājas Pas. XIV, 130. nuoskatīt nīšu un pakāju uzsiešanu Jauns. Augšz. 161; pakàja ² , das Trittbrett am Spinnrad
Kaltenbr.;

5): auch (pakãjas) Iw., Seyershof, (mit à ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 141

pakãja (li. pakója. "Fussgestell"), pakãje,

1) was unter den Füssen ist;
pakāju gals, das Ende (des Bettes) unter den Füssen: kur likšu pādīti, izdīdījuse? likšu mātes gultā pakāju galā BW. 1572; der Lok. pakājā, pakājē, pakājās, unter den Füssen, im Wege: viņš samīda visu, kas tam pakājē (pakājās) gadās Naud. suns nuogulies pakājā Peb. kāpēc; bē̦rni, jūs same̦tuši savas lietas pakājē? RKr. XVII, 71. paņē̦muse sluotu nuo pakājām un nuolikuse kaktā Etn. II, 23;

2) der Tritt am Webstuhle
[Bielenstein Holzb. 400], Nerft, Sl., Jauns., [pakājas Sussei, Wessen], bei St. und U. pakājis [li. pakojis "подножье"];

3) luopu pakāje - tāda vieta, kur luopi bieži iet, die Viehtrift Grünh.;

4) der untere Teil, der Fuss, Soekel:
met acis uz gāršas apakšu; uz viņas pakāji! Aps. staba pakāje Asp.; statujas pakāje Latv. kad nebūs manis; vieta tukša būs, kâ egles pakāje bez zālītes Rainis. kalna pakāje, der Fuss des Berges RKr. XVII, 69: stikla kalna pakāje Rainis. nuo pašas kalna pakājes sākuot Kaudz.;

5) pakāja Dond., gew, der Pl. pakājas, pakājes, pakāji Nigr., die minderwertige, kurze Wolle an den Füssen der Schafe
Kurs., Dond., Gold.: kuo lai dara ar sakrājušuos vilnu, nuobariņu, pakājiņām? AU. saulīte balināju pakājīšu villai nītes BW, 25337, man pašam pakulas, pakājas mājās 20020. [tā nav ne˙kāda vilna, tāda pakāja vien liekas būt Dond.];

6) linu pakājas "?"Etn. IV, 161; ["ein Gestell zum Flachsschwingen"
Kreuzb.; "beim Flachsschwingen unter die Hede geratene, schlechtere Flachsteile" Grawendahl;

7) pakājas, unten Hinausragendes:
rudzu kulis tâ jāsasien, ka nepaliek pakājas, t. i. ka re̦sgalā neve̦lkas gaŗi: salmi ārā Sassm.]

Avots: ME III, 42, 43

pakãje (unter pakãja),

1): auch Dunika;

2): auch (mit à ² ) Sonnaxt, ("pamina") Auleja.

Avots: EH II, 141

pakāji (unter pakãja

5): auch (mit ã) Dunika, Seyershof, (Demin. pakàjīši ² ) Liepna.

Avots: EH II, 141

‡ pakakât, die Notdurft verrichten: bē̦rns uz grīdas pakakājis Dunika.

Avots: EH II, 139

‡ pakaķêt, ein wenig (eine kurze Zeitlang) kaķêt Saikava u. a.

Avots: EH II, 139

pakakle [li. pakaklė˜ "die Halswamme"), auch pakakls,

1) die Partie unter dem Halse
Nigr.: devis uguni briedenei pakaklā Upīte Medn. laiki. bārzda bija nuo vaigiem nuodzīta, bet pakakle atstāta pilna Kaudz. lācis kāpa uozuolā, bite kuoda pakaklē BW. 2287;

2) das Doppelkinn, die Wamme, das Unterkinn; das Genick:
uguns bezdelīgai nuosvilinājuse pakakli, tâ kā vēl šuodien pakakle sarkana LP. VII, 1182.

Avots: ME III, 38

‡ *pakaklis, = pakakle; gaiļam dūre pakaklī BW. 33276.

Avots: EH II, 139

pakakte, pakakts, eig. der Raum unter dem Winkel, unter der Ecke, der versteckteste, äusserste Winkel: meklējuse savu kažuociņu pa pakaktiem LP. VI, 814. Gewöhnlich in der Verbindung visas pakaktes, alle Ecken und Kanten: sulainis meklē gre̦dze̦nu visās pakaktēs, anallen Ecken und Kanten LP. IV, 84. izrādīja jaunajam valdniekam visas pakaktes III, 76. bikstījuši pakaktēs itin visur ar sluotām MWM. I899, S. 266.

Avots: ME III, 38

pakaļ,

1): (zeitlich) nachher, später
Kaltenbr.: p. nuopirka zvanu. p. zirgs izauga tāds, ka turies. citas zivis pakaļāk nērš;

2) c): jāiet zirga p. Blieden n. FBR. XVI, 101. iešu ūde̦na p. 104.

Avots: EH II, 140

pakaļ, pakal Hr.,

1) als Adverb, hinterher, nach:
pakaļ te̦k tautu meita BW. 18652. pakaļ nāca bāleliņi pa skujiņu birumiņu BWp. ² 13628. [ej tē̦vam pakaļ, gehe nach dem Vater, oder: folge dem Vater!];

2) als Präp. mit dem Gen., selten auch Akk. und Dativ,

a) hinter, nach:
es guodiņu nuoturēju pakaļ. (gew. aiz) kruoga kaņepēs BW. 6612. puiši savas kājas lauza, pakaļ manis staigādami (gew.: man pakaļ st.) BW. 5411, 10. viņi iet cits pakaļ cita. te̦k... pakaļ mani (gew.: man pakaļ) BW. 5316;

b) (zeitlich) nach:
paiet diena pakaļ dienai A. XXI, 2; pakaļ svē̦tku (gew. pēc svē̦tkiem), nach dem Fest Zempenhof;

c) nach - zur Bezeichnung des Zieles:
ar vilciņu Rīgā braucu tē̦vam pakaļ (gew. pēc) tabaciņa BW. 2373: Postpositiv: muodere bijuse trauku pakaļ Blied. šī nākuot māsas pakaļ LP. VI; 881. pakaļ wird in der Schriftsprache als Präp. nicht gebraucht; dafür aiz, pēc; [vgl. Le. Gr. § 550.].

Avots: ME III, 38, 39

pakala,

1): es apkalu me̦lnu zirgu ar sudraba pakalām (Var.: pakaviem) BW. 29699, 2 var.

Avots: EH II, 139

pakala,

1) das Hufeisen
Dond.;

[2) eine eiserne SchlIttensohle
Warkl., Gr.-Buschhof].

Avots: ME III, 38

pakaļa: auch BW. 20433, Demin. instr. s. pakaliņu BW. 20295, 7 var.; tauku p., Schimpfname für einen sich schwerfällig Bewegenden Dond.: tu, tauku p., uzcelies nuo krē̦sla! lāča (lāču) p. "tāda jumta gals, kam slīpums sākas ne tikai nuo sāniem, bet arī nuo galiem" Siuxt. - pakaļā, a): pulkstenis palicis p. - auch Salis, Strasden. pulkstenis iet (ir) p. AP., Salis. stundinieks p. Skaista n. FBR. XV, 48; ‡ b) = pakaļ 2c: ej tē̦vam p. (hole den Vater)! Skaista n. FBR. XV, 48, Salis. es iešu pēc bē̦rniem p. Ruj. - ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es nuo tavas pakaliņas (hinter dir her), ... pa taviem pēdiņiem BW. 9179.

Avots: EH II, 140

pakaļa, der Hintere, das Hintere, der Hinterteil: Sprw. dari citam labu! cits tev parāda pakaļu. nu būs pakaļai kāzas, jetzt wird es Prügel setzen. mauku pakaļa, der Hurenjäger L. lielības pakaļa, der Prahlhans LP. VI, 1, 436. Der Lok, pakaļā, hinter, hinten, hinterher, = pakaļ: iedē̦stu liepiņu klēts pakaļā BW. 13645, 1. braucat paši pakaļā! 19383. māte raud pakaļā VL. viņš vienmē̦r priekšā, pakaļā, er ist immer dabei hinten und vorn: pakaļā palikt, nachbleiben, zurückbleiben: pulkstenis palicis pakaļā. valuodas ziņā viņš palicis savam tē̦vam ļuoti tālu pakaļā Pav. [pakaļā līdējs Ar., ein Fuchsschwänzer]. nuo pakaļas, von hinten, hinterher: dižais vedējs, nuo pakaļas iedams BW. III, 1, 82. In genitivischen Verbindungen entspricht der Gen. pakaļas dem deutschen Adjektiv "der hintere" oder Hinter-: pakaļas daļa, lokal daraus pakaļš daļa, pakaļas durvis Lautb. od. pakaļdurvis, die Hintertür, pakaļas gals; lokal pakaļšgals, pakaļas kāja, daraus dial. pakaļškāja od. pakaļkāja, der Hinterfuss: dancuo mans kumeliņš uz pakaļas kājiņām VL. pakaļas mieži, schlechte Gerste Jauns. Wohl (nach Leskien Nom. 177 u. 315) zu li. pakalà "Rücken", atsikal˜ti" sich anlehnen" [und vielleicht ai. kaṭa-ḥ "Hüfte", ahd. hald "geneigt" u. a., s. Feist got. etym. Wrtb. ² 429 und Boisacq 543].

Avots: ME III, 39

‡ pakalaine, eine aus hedenem Garn gewebte Bettdecke Auleja.

Avots: EH II, 139

‡ pakalains Heidenfeld, = pakulains: šās linu dzijas ir pakalainas.

Avots: EH II, 139

pakaļãm, pakalan st., für pakaļ, hinterher: kad nuorautu vienu lapu, birtu citas pakaļām BW. 10981.

Avots: ME III, 39

pakalas: auch Pas. XI, 318, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Kalupe n. FBR. XVIII, 33, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 28, Lubn. n. FBR. XVII, 117, Skaista n. FBR. XV, 34, Andrupine, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Nerft, A.-Laitzen, Oknist, Prl., Saikava, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 139

pakalas BW. 21147, 1; 16872, Holmhof, für pakulas.

Avots: ME III, 38

pakaļass, -s, die Hinterachse: ratiem pakaļass pārlūzusi.

Avots: ME III, 39

‡ pakalâtiês Auleja, = ‡ pakaluôtiês: jē̦las dzijas aude̦kls cieši pakalajas Warkl. apnasāts kre̦kls pakalājas ebenda.

Avots: EH II, 139

pakaļbuomis, [der Weberbaum Hinterbaum am Webstuhl Bielenstein Holzb. 399 (Abbild. S. 398).]

Avots: ME III, 39

pakaļbràucẽjs, wer hinterher fährt, nachfährt.

Avots: ME III, 39

‡ pakaļčinkslis, der untere TeiI des Hinterfusses (?): Krančelis, pakaļčinkšļus ievilcis, aizdiedza Brigadere Skarbos vējos 54.

Avots: EH II, 140

pakaļdaļa od. pakaļējā daļa, der Hinterteil.

Avots: ME III, 39

pakaļdarinât, pakaļdarît, nachmachen, nachahmen: kuo citi varē̦tu mākstgi pakaļdarināt Vör. I, 1322. Subst. pakaļdarinãjums, pakaļdarĩjums, das Nachgemachte, die Nachahmung Vēr. II, 102; pakaļdarinâšana, pakaļdarîšana, das Nachmachen, Nachahmen II, 187; pakaļdarîtãjs, der Nachahmer: dzejnieku pakaļdarītāji Asp.

Avots: ME III, 39

‡ pakaldijais Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, = pakaļẽjais.

Avots: EH II, 139

[pakal˜dinât, schmieden od. beschlagen lassen: p. zirgu, ragus.]

Avots: ME III, 38

pakaļdrukât, tr., nachdrucken: grāmatas.

Avots: ME III, 39

pakaļdur(v)is, Pl., die Hintertür: viņš klusu ienāca pa pakaļdurzrīm.

Avots: ME III, 39

pakaļdur(v)is, Pl., die Hintertür: viņš klusu ienāca pa pakaļdurzrīm.

Avots: ME III, 39

pakaļdziņa,* die Verfolgung: es klausuos, - pakaļdziņas nav Janš.

Avots: ME III, 39

pakaļdzinẽjs, pakaļdzinẽjiês, der Verfolger: pakaļdzinējiem nebijis barības līdz LP. VI, 651. pakaļdzinējies nuorāvis tam svārkus LP. VII, 72.

Avots: ME III, 39

pakaļdzìtiês, nachjagen, verfolgen, nachstreben.

Avots: ME III, 39

‡ pakale Kaltenbr., = pakaļa.

Avots: EH II, 139

pakaļẽjs; [pakaļais (?) U.], der hintere, nachfolgende̦"Nachkomme" um Grobin: kava pakaļējus V Mos. 25, 18. pakaļējais pieturas pie priekšējā Etn. III, 28. pūru gan ielaidą, bet pakaļējuos panāksniekus aiztur RKr. XVII, 156, pakaļējie rudzi, minderwertiger Roggen Kav.

Avots: ME III, 39

[pakalene U., = pakaļene; nuo pakalenes, von hinten]: Māriņa ruotāja nuo pakalenes BW. 1390.

Avots: ME III, 38

pakaļene, das Hinten; nuo pakaļenes, von hinten: cēlās, kas nuo pakaļenes bij paslē̦pušies Richter 20, 33. [padebess stabs stājās nuo... pakaļenes II Mos. 14. tu man redzēsi nuo pakaļenes II Mos. 33, 23.]

Avots: ME III, 39

‡ pakalêt, = àizperêt: pakalē̦tas uolas Mesoten.

Avots: EH II, 139

I pakalêtiês, ‡

2) = pabadenêtiês Heidenfeld, Meselau, Prl., Saikava: lai pakalējas līdz vakaram.

Avots: EH II, 139

[I pakalêtiês Janš., = pagarêtiês.]

Avots: ME III, 38

[II pakalêtiês (?) "sich ein wenig krümmen": dēļi pakalējušies Zögenhof.]

Avots: ME III, 38

pakaļgabals, das Hinterstück, Hinterviertel, Hinterteil: cūkas pakaļgabals.

Avots: ME III, 39

pakaļgals, das hintere Ende, Hinterstück, Hinterteil: pūķim bijis priekšgals tievs un pakaļgals re̦sns LP. VI, 71.

Avots: ME III, 40

‡ pakaļgũža, der Schinken Salis.

Avots: EH II, 140

‡ pakaļī, = pakaļ 1: dze̦nas p. Pas. VII, 328 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 140

‡ *pakaļiena, in der Verbind. nuo pakaļienas, von hinten: viņš brauca rindai gan˙drīz nuo visas pakaļienas Kaudz. Izjurieši 13 f.

Avots: EH II, 140

pakaliski, rücklings, hinterrücks, rückwärts Stud.

Avots: ME III, 38

pakaļkãja, der Hinterfuss, Hinterlauf: kad pavasari vabuolēm bē̦rni pakaļkājās, tad jāpasteidzas agri sēt Etn. II, 72.

Avots: ME III, 40

pakaļkãjis, pakaļkājas pīle, der Haubensteissfuss (colymbus cristatus) Hen., [eine Vogelart Wormen.].

Avots: ME III, 40

‡ pakaļkārši, gewisse Darmparasiten des Rindes: iekš guovsluopiem mājuo dažādi tārpi: ... p., kas dzīvuo iekš viengales Mekons Zelta māj. grām. 3, 254.

Avots: EH II, 140

pakaļķē̦muôt(iês), nachäffen: vilkatām nedrīkst pakaļķē̦muoties LP. VII, 869. Subst. pakaļķē̦muõjums, das Nachgeäffte, die Nachäffung; pakaļķē̦muôšanâs, das Nachäffen, die Nachäfferei; pakaļkē̦muôtãjs, der Nachäffer.

Avots: ME III, 40

pakaļķē̦muôt(iês), nachäffen: vilkatām nedrīkst pakaļķē̦muoties LP. VII, 869. Subst. pakaļķē̦muõjums, das Nachgeäffte, die Nachäffung; pakaļķē̦muôšanâs, das Nachäffen, die Nachäfferei; pakaļkē̦muôtãjs, der Nachäffer.

Avots: ME III, 40

pakaļķe̦tna, die Hinterpfote Etn. IV, 79.

Avots: ME III, 40

pakaļlaĩža, der Arschlecker, Schmeichler: viņš ir tikai kungu pakaļlaiža Sassm.

Avots: ME III, 40

pakaļmasts, der Hintermast.

Avots: ME III, 40

pakaļmẽģinâties, nachahmen. pakaļmẽģinãjums, das Nachgeahmte, die Nachahmung MWM. VII, 731; pakaļmẽģinâšanâs, das Nachahmen IX, 506; pakaļmẽģinâtãjs, der Nachahmer.

Avots: ME III, 40

pakaļnãcẽjs, wer hinterher kommt, nachfolgt: pakaļnācēji paliek mums tālu pakaļā.

Avots: ME III, 40

pakalˆnaîns, hügelig: pakalnaina vieta.

Avots: ME III, 38

‡ pakalnāja, hügelichtes Land Diet.

Avots: EH II, 139

pakalˆne, pakalns, pakalnis (li. pakal˜nė "die Niederung", pakálnis "ein Anberg, der Fuss eines Berges"),

1) der Hügel, die Anhöhe:
uzeju pakalnē Vēr. II, 137. lai skan kalni, pakalnītes BW. 27612, 1. kur maz kāds pakalniņš, vēl jāpalīdz stumt LP. V, 318. uz kapiem vajaga iet pāri kapu pakalnīšiem (Grabhügel) BW. III, 3, 878. vai uz kalnu, vai uz leju, vai uz kruoga pakainīti BW. 34084;

2) der Raum unten am Berge, der Abhang, der Fuss des Berges:
ragankalna pakalnē kādreiz sieva zāles plūkuse Etn. III, 91.

Avots: ME III, 38

pakalnesis [mit ļ ?], ein Holzgefäss mit Bügel, in welchem den Arbeitern flüssige Speise zugetragen wird Blieden.

Avots: ME III, 38

‡ pakalnīcas, Hosen aus hedenem Gewebe Oknist.

Avots: EH II, 139

‡ pakalnieks,

1) = pakùlniẽks 2 Heidenfeld, Lubn., Oknist, Sonnaxt;

2) ein schlecht od. in Fetzen gekleideter Mensch
Heidenfeld.

Avots: EH II, 139

pakaļnieks,

3): ein sozial niedrig Stehender, ein Unbemittelter
Seyershof: saimnieku bē̦rni bijuši; pēdīgi palika par pakaļniekiem: māju panēma citi.

Avots: EH II, 140

pakaļniẽks,

1) der Hintere, Letzte;
priekšnieks sāk mukt, pakaļnieks ķeŗ ruokā Etn. III, 187;

2) der Nachfolger, Nachkomme, Epigone Punien:
viņa pakaļnieki nespēja duot pastāvību tādam ziepju burbulim;

3) der Untergebene, Dienstbote, Knecht Mag. IV, 2, 132, U.;


4) der (die) Verstorbene, Selige:
mana pakaļniece, meine selige Frau Oppek. n. U., Mag. V, 1, 223. [In der Bed. 4 wohl ans r. покойникъ dass. umgebildet.]

Avots: ME III, 40

pakalnis (unter pakalˆne),

1): pakalˆnītis, ein kleiner Hügel
Weissensee.

Avots: EH II, 139

pakalns (unter pakalˆne)

1): pakalˆni,nš, ein kleiner Hügel
Lesten n. FBR. XV, 27, Saikava; pakalniņa galiņā BW. 2806 var.;

2): uz kalniņu ruozes sẽju, pakalnā maguonītes BW. 13527, 9.

Avots: EH II, 139

‡ pakaluôtiês Oknist, Sonnaxt, = pakuluôtiês.

Avots: EH II, 140

pakaļpalicẽji, pakaļpalikušie, die Hinterbliebenen: ja saimnieks vai saimniece nuomirst pilnā mēnesī, tad pakaļpalicējiem būšuot laime un pilnība Etn. II, 138. uzdzēra aizgājušam un piekuodināja tam, lai viņā saulē neaizmirstuot pakaļpalikušuos piederīguos LP. VII, 384.

Avots: ME III, 40

pakaļpãris, das hintere, letzte Paar: viens, divi, trīs, pakaļpāris ārā! BW. V, S. 220.

Avots: ME III, 40

pakaļpẽtît,* nachforschen Latv.

Avots: ME III, 40

pakal˜pĩba: iztapīgā pakalpībā Janš. Mežv, ļ. II, 142.

Avots: EH II, 140

pakal˜pĩba, die Dienstfertigkeit.

Avots: ME III, 38

pakal˜pîgs: tam ... pakalpīgi e̦sam LLD. II, 11 ₃ .

Avots: EH II, 140

pakal˜pîgs, dienstbeflissen, dienstfertig: viņš bija pakalpīgs A. XVI, 939.

Avots: ME III, 38

‡ pakal˜pinât, Dienste (Gefälligkeiten) erweisen lassen: viņš ... prata mūs ... labi p. Jauns. Raksti IV, 48.

Avots: EH II, 140

‡ pakaļplecis, = pakaļple̦cs: pārs labu žāvē̦tu cūkas priekš- un pakaļpleču Janš. Līgava II, 271.

Avots: EH II, 140

pakaļple̦cs, der Hinterschinken, das Hinterviertel: pakaļple̦cs ir dārgāks nekâ priekšple̦cs Sassm.

Avots: ME III, 40

pakal˜puôt, intr., dienen,einen Dienst, eine Gefälligkeit erweisen: labprāt jums gribu pakalpuot Asp. ar kuo varu jums pakalpuot? Subst. pakal˜puõjums, der Dienst, die Gefälligkeit: par šuo pakalpuojumu brūte duod apsēju BW. III, l, 15; pakalpuôšana, das Dienen, das Diensterweisen; pakaļpuôtãjs, wer einen Dienst, eine Gefälligkeit enveist, der Dienstgefällige.

Avots: ME III, 38

pakaļpùlki, die Nachhut, Arriergarde.

Avots: ME III, 40

pakaļpuse, die Hinterseite, der Hinterteil: pakaļpuse (pūķim) pēc uguns bumbas LP. VII, 720.

Avots: ME III, 40

[pakaļrags, der hintere Steven am Boot Bielenstein Holzb. 607 (mit Abbild.).]

Avots: ME III, 40

[pakaļrakstît Wid.,

1) Diktiertes schreiben;

2) (eine Handschrift) nachahmen.]

Avots: ME III, 40

‡ pakaļrati Ar., AP., C., Ermes, Lubn., die Hinterräder.

Avots: EH II, 140

pakaļriñda, die Hinterreihe.

Avots: ME III, 40

pakaļritenis, das Hinterrad: abi pakaļriteņi ve̦ci.

Avots: ME III, 40

pakaļrùoka, die Hinterhand (beim Kartenspiel).

Avots: ME III, 40

pakaļš, ‡

2) = pakaļ 2a Seyershof: liêsa ir p. aknām.

Avots: EH II, 140

pakaļš, aus dem Gen. pakaļas und lokal, z. B. Naud., für dasselbe, meist mit dem Nomen regens zusammengeschrieben: pakalšdaļa LP. V, 79, der Hinterteil; pakaļšgaļs, der Hinterteil VI, 381. pakaļškāja, der Hinterfuss V, 178, Vl, 502. nuostatīja tuo uz pakaļškājām V, 164.

Avots: ME III, 40

pakaļsacît, tr., nachsagen: p. priekšā teiktus vārdus MWM. XI, 285.

Avots: ME III, 40

‡ pakaļšciska, der Hinterschenkel Siuxt.

Avots: EH II, 140

pakaļsêdeklis, der Hintersitz, der hintere, letzte Platz.

Avots: ME III, 40

‡ pakalse̦ns, = ‡ pakàlsns: pakalse̦na ... sieviete Jürgens 23.

Avots: EH II, 140

‡ pakaļšgabals Siuxt, = pakaļgabals.

Avots: EH II, 140

pakaļškāja (unter pakaļš): auch Grenzhof n. FBR. XII, 15, Siuxt.

Avots: EH II, 140

‡ pakàlsns, etwas hager, mager: gaŗš, p. vīrs Janš. Bandavā I, 4. pakalsnu augumu Dzimtene V, 109.

Avots: EH II, 140

‡ pakàlst, ein wenig trocknen (intr.): siens pakalst Saikava. nuoliek tās ceplī, lai pakalst Pas. IX, 382.

Avots: EH II, 140

[pakaļstaigât LKVv., nachfolgen.]

Avots: ME III, 40

pakal˜t, Refl. -tiês,

2): cāļi vēl nav pakalušies, bet iekšā jau čiukst Siuxt; ‡

3) acīs p., unablässig in die Augen (ins Gesicht) blicken
Wessen.

Avots: EH II, 140

pakal˜t [li. pakálti], tr.,

1) beschlagen:
ar pakaltu (zirgu) druvā gāju BW. 29956. kumelinš pakaltām kājinām (vgl. BW. 9084);

2) ein wenig, eine Zeitlang schmieden:
kalējs pakaļ, pakaļ, atpūšas;

3) pakalt varēt, spēt, schmieden können:
pakalt vairs ne˙kuo nespēju LP. V, 227. Refl. -tiês,

1) vergnügt eine Zeitlang schmieden:
nāc, pakalies manā vietā!

2) die Eierschale brechen, hervorkriechen:
cālis pakalies nuo uolas.

Avots: ME III, 38

pakaļtàisît,* tr., nachmachen, fälschen: naudu.

Avots: ME III, 40

‡ pakaļtapis Saikava "kas pakaļ runā".

Avots: EH II, 140

pakaļtecis,* der Nachfolger, Epigone.

Avots: ME III, 40

[pakaļteķis, der etwas befolgt, sich an etwas hält: ve̦cu ierašu pakaļteķi Durben.]

Avots: ME III, 40

pakaļtē̦luõjums, die Nachbildung, Nachahmung Konv. ² 1857.

Avots: ME III, 40

pakàltêt: lika juo (= graudiņu) ceplī p. Pas. IX, 341. kuŗu kre̦klu izvelēja, tuo velvē pakaltēja Tdz. 39912.

Avots: EH II, 140

[pakàltêt, ein wenig trocknen (tr.): vēl drusku p. sienu.]

Avots: ME III, 38

[pakaļtēviņš, der hintere Steven am Boot Bielenstein Holzb. 607 (mit Abbild.).]

Avots: ME III, 40

pakaļtrepe(s), die Hintertreppe.

Avots: ME III, 40

pakaļtrepe(s), die Hintertreppe.

Avots: ME III, 40

‡ pakaļvējais PlKur., = pakaļẽj(ai)s. Etwa nach viduvējais.

Avots: EH II, 140

‡ pakaļzdej(ai)s Warkh., pakaļzdijs Lubn. n. FBR. XVII, 125, Bērzgale, Pilda, = pakaļẽjs: p. bē̦rns, das letzte (jüngste) Kind Bērzgale. pakaļzdijā diena ebenda.

Avots: EH II, 140

‡ pakamarît, ein wenig kamarît ‡ 2 N.-Peb.: pakamarī nu man tuo ratu! ne˙maz vairs neiet.

Avots: EH II, 140

‡ pakāmêt,

1) ein wenig (eine Zeitlang) hungern
C., Schwitten (mit ã): pakāmējis ve̦se̦lu dienu;

2) etwas mager werden, abmagern
Heidenfeld: pakāmējis nuo sliktas uzturas. Refl. -tiês, = ‡ pakāmêt 1 C., Schwitten (mit ã): likt aiz atslē̦gas, lai pakāmējas.

Avots: EH II, 141

[pakampstît, wiederholt ein wenig haschen od. greifen: p. salmus.]

Avots: ME III, 40

pakàmpt, tr., ergreifen, erfassen, packen: viņš pakampis sluotu LP. V,, 122. kad tevi vilks pakamptu!

Avots: ME III, 40

[pakañcinât, ein wenig reizen od. ärgern: p. suni Wandsen.]

Avots: ME III, 40

‡ pakaņ̃ģerêt Ronneb., ein wenig (Pferde od. andere Tiere) kurieren: vajaga p., gan jau tad paliks ve̦se̦ls.

Avots: EH II, 140

pakans, ein Hundename (aus d. Packan): sunīt, manu pakaniņ! BW. 17623.

Avots: ME III, 40

‡ II pakans, der Backenbart ("spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvē̦kiem") Linden in Kurl.: ze̦m snābļa pakaniņi. Aus d. Backen?

Avots: EH II, 140

‡ pakāpalêt, = pakāpelêt: kādu gabaliņu pa ... gravainām ielām pakāpalējis Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 131.

Avots: EH II, 142

[pakapât (slav. pokopati), ein wenig hacken: p. salmus.]

Avots: ME III, 40

pakâpe, pakâps,

1) [pakāps U.], die Stufe, Sprosse:
krē̦slam bij sešas pakāpes [pakāpji II Chron. 9, 18] Glück I Kön. 10, 19. [kas savas pakāpes debesīs dara Amos 9, 6]. viņš uzkāpa uz viņu pakāpēm Ez. 40, 6. redelei viens paķāps izlūzis Gold. migla tinas ap kalna pakāpēm Vēr. II, 388. latviešu tauta ir jau nuo seniem laikiem savā zemnieku kārtā bijusi šķirta pa pakāpēm PS. attīstības pakāpe, die Kulturstufe Etn. III, 101. mēs re̦dzam daž˙dažādus pārejas pakāpus Pūrs III, 86. īstnieku attālumu savā starpā aprēķina pakāpēm Konv. ² 1290;

2) eine Vorrichtung zum Steigen, eine Leiter; Treppe, Bank
Elv.: sākuot kāpt pa tādām kuoka pakāpēm LP. VII, 620. pielikuos pakāpīti, palīdzēju māmiņai BW. 8010. tautu dē̦ls gauži raud man pakāpu taisīdams 21499. bez pakāpa nevarēja 12866. ar pakāpu dzirnas griezu 5330;

3) saules pakāpi, acc. s. pakāpu, der Sonnenuntergang:
kas nesvin saules pakāpus, tam nuomirušam jānākuot vērpt uz kapiem LP. VII, 646. kas par saules, pakāpu svilpuo, tas ve̦lnu sauc VII, 417. kad saule pat˙laban nuoiet, tad ir saules pakāpi JK. VI, 21.

Avots: ME III, 43

pakâpele: die Stufe (einer Leiter, Treppe) Seyershof (mit â ² ).

Avots: EH II, 142

pakâpele, eine Vorrichtung zum Steigen, eine Leiter, Treppe Karst.: augstas dzirnas, augsta abra, pakāpeles vien vajaga BW. 21440; LP. VI, 574.

Avots: ME III, 43

pakāpelêt: kas vāverei kuo nepakâpelēt pa zariem! Saikava.

Avots: EH II, 142

[pakāpelêt, ein wenig od. eine Weile kāpelêt: p. pa kuokiem.]

Avots: ME III, 43

pakâpene, ‡

3), etwas, was zum Aufsteigen
(pakâpt(ies)) dient: mazi tie puisīši ...: pie kumeļa trepes lika, pie arkliņa pakāpenes Tdz. 41851.

Avots: EH II, 142

pakâpene, pakâpenis, pakâpe̦ns,

1) die Stufe:
pa daudz pakāpenēm nuokāpuši ellē LP. V, 134. baznīcā bijuse uztaisīta augstāka pakāpene JU. mīlestība dažādās pakāpenēs un nuokrāsās Vēr. II, 506. dažādi attīstības pakāpeņi Zemk.;

2) pakâpe̦ns, der Tritt:
kungi viegli uzrausās uz vaguona pakāpe̦nu Purap.

Avots: ME III, 43

pakâpenĩba,* die Gradation, Steigerung, Abstufung: mēs šuo pakāpenību nenuoskāršam Vēr. II, 75. vajag vairāk ievē̦ruot dabiskuo attīstības. pakāpenību, die stufenweise, allmählich erfolgende Kulturentwickelung B. Vēstn.

Avots: ME III, 43

pakâpenišks,* abgestuft, stufenweise, gradatim: pakāpeniska attīstība.

Avots: ME III, 43

‡ pakāpienis, die Stufe, Sprosse Oknist.

Avots: EH II, 142

pakâpiens, eine Vorrichtung zum Steigen, eine Leiter, Treppe, Stufe, Sprosse: augsta piesta, augstas dzirnas, visur vajag pakāpienu(s) BW. 9409; 32239. paķēris šķipeli un sācis klintī ruobīt pakāpienus LP. IV, 202. galdam līdzās ir trepes pieciem pakāpieniem VII, 356. uz trepju aug šējā pakāpiena sēdēja Jancis A. XX, 106. pamata, pārākais, vis pārākais pakāpiens Positiv, Komparativ, Superlativ.

Avots: ME III, 43

pakapinât, tr., hämmernd ein wenig schärfen: izkaptis A. VIII, 1, 204.

Avots: ME III, 41

pakâplis: dievs mūs ve̦d nuo viena pakāpļa uz uotru Bergm. Saņem. spred. māc. 1795, S. 257.

Avots: EH II, 142

pakâplis U., für pakâpslis.

Avots: ME III, 43

pakâpnis, die Stufe: kaltu akmeņu pakāpņi Kaudz.; [ähnlich Jaunie mērn. laiki I, 132, 179].

Avots: ME III, 43

pakâps,

3): saules p. - auch Karls., Wid., Katzd.

Avots: EH II, 142

pakâps, s. pakâpe.

Avots: ME III, 43

pakâpslis, die Sprosse, die Stufe, der Tritt: ce̦pure palika uz trepju pakāpšļa karājuoties Purap. viena nuo jaunajām meitām atruodas vēl uz vaguona pakāpšļa B.Vēstn. [es atkal par vienu pakāpsli būšu augstāk Zaravič.] zemnieks ir paklausīgs pakāpslis pie viņa zirga sāniem.

Avots: ME III, 43

pakâpt,

1): p. uz sēteņas Warkl. pakāpj, pakāpj un krīt zemē Pas. VI, 44. Refl. -tiês, ‡

2) "le̦pni paskatīties" (?): uz saimniekdē̦liem es tik pakāpjuos, bet uz kalpu zē̦niem paskatuos Strasden.

Avots: EH II, 142

pakâpt, intr.,

1) ein wenig auf-, emporsteigen:
ceļat krē̦slu, veļat baļļu, lai pakāpa (Var.: pakāpās) mičuotāja! BW. 24699;

2) sich mühsam vorwärtsschleppen - nach
varēt, können: zirģelis knapi tikai varēja pakāpt LA. Refl. -tiês, auf-, emporsteigen, in die Höhe steigen: viņa pakāpusēs pie luoga Rainis. viņš pakāpjas tādā uzkalnītī Saul. nuoārdīja riju, lai muļķītim nebūtu, kur pakāpties LP. IV, 56. saulīte jau pa tam pakāpusies augstu Kaudz. Sprw.: uz ze̦miem pakāpjuos, uz augstiem paskatuos Sassm., Punien.

Avots: ME III, 43, 44

pakara, pakars BW. 2776; 14623, 3, nom. pl. auch pakaŗi,

1) pakars Mag. IV, 2, 120, ein Haken zum Aufhängen:
ņem savu kuokli nuost nuo pakara! Sarķis;

2) pakari, die hölzerne Türhänge (in früheren Zeiten):
stendere iedzīts kuoka kāsis, uz kuŗu durvju eņģes jeb pakari uzmaukti Janš.;

3) das Gehänge, Anhängsel, namentlich das Gehänge, die Büschel zum Schmuck der Decke des Zimmers Janš., [zu diesem Zweck angefertigte Ketten aus Strohringen oder aus Strohstückchen od. Federposen u. buntem Papier; oder Zeugläppchen
Bielenstein Holzb. 739 (mit Abbild.)]: kas, bērziņ, tev apkāra zaļa vaŗa pakariņus (Var.: -ņas)? BW. 17000, 2; 19110. liniem zied zili ziedi zeltītiem pakariem 28333, rudziem zied ze̦lta ziedi sudrabiņa pakariem 32537. man pacēla me̦ldru krē̦slu sudrabiņa pakariem 13289. gare̦nām saktām bija trīs sudraba pakariņi (pie saktiņas pieķē̦dē̦ti klamburiņi) Etn. IV, 108. meitas mātes istabiņa zīlītēm, pakariem; zīles manas kājas spieda, pakars. rāva ce̦purīti BW. 14623, 2. istabiņa izpušķuota ar dimanta pakariem 32674. Zu pakãrt.

Avots: ME III, 41

pakaraîns: p. suns, ein zottiger Hund Warkl. pakaraini mati, verwühltes, zottiges Haar ebenda.

Avots: EH II, 140

pakaraîns, pakaruôts, voller Anhängsel, Gehänge, Büschel: gan zīļuota, pakaraiņa (Var.: pakaruota) jaunu meitu istabiņa BW. 14623, l; 24211.

Avots: ME III, 41

pakaŗams, Part. praes. pass. von pakãrt,

1) was angehängt wird, angehängt werden kann:
pakaŗama atslē̦ga, das Vorhängeschloss Etn. II, 100;

2) wer aufgehängt werden muss:
pakaŗamie nuoziedznieki;

3) woran angehängt werden kann, das Anhängsel:
svārkiem pakaŗamais pārtrūcis. skapī pakaŗamie nuolūzuši. [pakaŗamais, der Kesselhaken Bielenstein Holzb. 274 (mit Abbild.).]

Avots: ME III, 41

pakaras "?": bija nuokrauta tik liela vaiņagu un zâļu guba, ka bija jāme̦t divās pakarās, lai aizne̦stu pruom Ciema spīg. 238.

Avots: EH II, 140

pakarâtiês, eine Zeitlang hangen, schaukeln, zappeln: lai vēl šķiņķis kādu laiku pakarājas skurstenī!

Avots: ME III, 41

‡ pakarâts, behaart: vai jis bijis viss p.? Pas. XII, 293 (aus Welonen).

Avots: EH II, 140

‡ pakārbaîns, etwas warzig: pakārbainu seju Kaudz. Izjurieši 37.

Avots: EH II, 142

I pakarcinât [Lis.], [ein wenig schütteln, zappeln]: taksītis pacela priekškājiņas, pakarcināja vēl ar tām Baltp. [Refl. -tiês, = pakacinâties: viņš ar mani pakarcinājās Adiamünde.]

Avots: ME III, 41

[II pakarcinât Gr.-Buschhof, pakarcinêt Warkh., ein wenig gackern: vista vēl drusku pakarcināja.]

Avots: ME III, 41

[pakãrdinât, ein wenig kãrdinât: p. uotru ar kuo.]

Avots: ME III, 44

‡ pakare,

1) die Türhänge:
durvis ... ar dze̦lzu pakarēm Janš. Dzimtene IV, 285. durvis tâ cirzdama, ka vai nuo pakarēm le̦c ārā Bandavā II, 127;

2) "?": varē̦tu grābt (scil.: ērkšķuogas) riekšavām pa visām ce̦ru pakarēm Brigadere Skarbos vējos 26.

Avots: EH II, 140

‡ pakarenêt Blieden "?".

Avots: EH II, 141

‡ pakareņis Plida "bēres". Auf r. похороны beruhend.

Avots: EH II, 141

‡ pakāri [?], = pārkari: siena kaudzes ar visiem pakāriem Tdz. 56999, 2.

Avots: EH II, 142

pakarîgs,

[1) reich an Schoten
Wolmarshof, Renzenl: šuogad pupas pakarīgākas kâ pē̦rn: [zu kãrt:

2) ergeben, unterwürfig
Warkh. (wohi nach r. pokornij dass.)].

Avots: ME III, 41

pakariņas: auch AP.; Molken N.-Peb.; "krējumdaļas gar malām un virs rūgušpiena" AP.

Avots: EH II, 141

[pakariņas (?) "sula, kuo nuolaiž sviestu taisuot krējumam nuo apakšas N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411; für panariņas?]

Avots: ME III, 41

I pakarinât: auch Salis (éinmal aufhängen!).

Avots: EH II, 141

I pakarinât, tr., an-, aufhängen: pilsē̦tā būs pakarināts liels zuobins LP. IV, 5. tu manus iemauktus pakarināji. [Refl. -tiês, sich für eine Weile an etwas hängen: p. ar ruokām uz zara Warkh., Grawendahl.]

Avots: ME III, 41

II pakarinât: auch Sonnaxt; pakarini bē̦rnu, lai neraud! Saikava.

Avots: EH II, 141

II pakarinât, tr., etwas necken: meitu. [Refl. -tiês, ein wenig necken, reizen: p. ar suņiem N.-Peb.]

Avots: ME III, 41

[pakarinâtiês, ein wenig Hunger leiden: tagad luopiem barības trūkums; tāpēc būs jāpakarinājas Dond.]

Avots: ME III, 41

‡ pakarinêt, eine Zeitlang hangen: pakarinē, pakarinē! Pas. III, 429 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 141

‡ pakariņis Bērzgale, = ‡ pakareņis.

Avots: EH II, 141

‡ pakar̃ksne Siuxt, eine gewisse Pflanze: pakarksnes aug pa visām ceļa malām; guovis tās ē̦d.

Avots: EH II, 141

[pakārnît,

1) ein wenig kārnît 1: p. mē̦slu čupu;

2) ein wenig reinigen:
p. zarnas Adiamünde.]

Avots: ME III, 44

pakar̂ns, etwas mager: pakarns luops.

Avots: ME III, 41

pakaruôts, s. pakaraîns.

Avots: ME III, 41

[pakarpît, = pakārpît.]

Avots: ME III, 41

[pakārpît, ein wenig scharren: suns pakārpīja zemes Arrasch, Widdrisch.]

Avots: ME III, 44

[pakãrs, ein wenig oder ziemlich lüstern: p. uz me̦du.]

Avots: ME III, 44

[pakar̂sêt, ein wenig erhitzen: p. ūdeni.]

Avots: ME III, 41

pakar̂st: dzelzis (kalēja ēzē) ir jau drusku pakarsis Dunika.

Avots: EH II, 141

[pakar̂st, ein wenig heiss werden: lai ūdens vēl drusku pakarst!]

Avots: ME III, 41

[pakā`rst,

1) eine Weile
kā`rst I 1: drusku pakārst vilnu;

2) kämmeln (nach Ausdrücken des Könnens):
nevar pakārst.]

Avots: ME III, 44

pakãrstît [(li. pakárstyti), für eine kurze Weile hinaushängen]: raug, kur viens pakārstīja galvu! A. XV, 2, 394. [Pluoriņš pakārstīja mēli De̦glavs Rīga II, 1, 561.] Refl. -tiês, sich zeigen, den Kopf hervorstrecken: tiklīdz dzilna pakārstīsies pie cauruma... Vīt.

Avots: ME III, 44

[pakarstîtiês, ein wenig langen od. sich strecken nach: p. pēc kā Bers.]

Avots: ME III, 41

[pakar̂sts, ein wenig od. ziemlich heiss: p. ūdens; pakarsta vasara.]

Avots: ME III, 41

pakãrt [li. pakárti], tr., an-, aufhängen, erhängen: savas kuokles pakārām tur pie vītuoliem Psalm 137, 2. ja nevarēšu citādi, pakāršu zuobus vadzī, wenn ich nicht anders kann, werde ich hungern LP. I, 36. pie viena vadža pakaŗ daudz zagļu. viltīguo kapteini pakaŗ LP. IV, 39. Refl. -tiês,

1) sich auf-, erhängen:
kad tu pakārtuos! līdz vienam ruoku sniedzu, suolās citi pakārties BW. 14176;

2) sich anhaken:
pakārās ce̦purīte BW. 14623, 4. viņa manam brālim pakārusies kaklā, sie liegt meinem Bruder auf dem Halse. [tē̦vs uz aku paklīrās BW. 35598.]

Avots: ME III, 44

pakārtene "?": kamē̦r cāļus perina, kamē̦r pakārteni vējš šūpuo RKr. VII, 1434.

Avots: ME III, 44

I pakārtne,* der Fond, Hintetgrund, die Unterlage: darbības pakãrtne labāk sapruotama A. XII, 66. Zu kā`rta.

Avots: ME III, 44

II pakārtne,

1): "pajumtē piesieta kārts, kur kuo izkārt" Heidenfeld; ‡

2) ein Vorhängeschloss
Nötk.

Avots: EH II, 142

[II pakārtne "die Stelle, wo man die Hausschlüssel aufhängt" N.-Peb.]

Avots: ME III, 44

pakā`rtuôt, tr.,

1) ein wenig ordnen, in Ordnung bringen:
kundze šuo tuo pakārtuoja apģē̦rbā AU. ar nagiem pakārtuoti mati Duomas II, 37;

2) unterordnen, subordinieren in der Gramm.:
teikumus; pakārtuots teikums, ein subordinierter Satz; pakārtuojamie saikļi, subordinierende Konjunktionen.

Avots: ME III, 44

pakas, die Pocken: lai tiem pakas, lai masalas, kas gulēja spilve̦nuos BW. 31532. viņai bij jāliek pakas. Vgl. bakas.

Avots: ME III, 41

‡ pakasas Heidenfeld "die beim Getreideeinführen auf dem Felde zusammengeharkten Getreidenachbleibsel".

Avots: EH II, 141

[pakašât, ein wenig kratzen od. scharren: p. galvu; lai vista pakašā graudus! Refl. -tiês,

1) ein wenig scharren
(intr.): lai vistas pakašājas! Lis.;

2) ein wenig zanken:
viņš mīl pakašāties Jürg.]

Avots: ME III, 42

pakase: lactarius piperatus Birsm.

Avots: EH II, 141

pakase, agaricus ("=baltene") Birsm.

Avots: ME III, 41

pakāsêt,

[1) ein wenig husten
Bauske, Bers.;

2) husten (nach Ausdrücken des Könnens):
nevar pakāsēt];

3) "?": kundze steidzas pakāsēt savai mātei MWM. VI, 718. [Refl. -tiês, ein wenig husten.]

Avots: ME III, 44

‡ pakasis, ein gewisser Pliz Bērzgale.

Avots: EH II, 141

pakasît, Refl. -tiês,

2): gājuse radam siena p. Ramkau.

Avots: EH II, 141

pakasît [li. pakasýti], tr., etwas schaben, kratzen, harken: muguru,. ādu. [Refl. -tiês,

1) sich ein wenig kratzen;

2) ein wenig, eine Weile harken (Heu);

3) ein wenig zanken.]

Avots: ME III, 41

pakašņât: pakašņājis ar tē̦va ruoku Pas. XIV, 489.

Avots: EH II, 141

[pakašņât, em wenig scharren: p. zemi.]

Avots: ME III, 42

‡ pakašņi, Harksel, was nachgeharkt wird Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 141

pakast,

1): auch Dunika, Rutzau; ‡

3) ein wenig graben:
drusku ar ruokām pakasa Pas. XV, 59. pakaš zemi 257.

Avots: EH II, 141

[pakast (li. pakàsti),

1) untergraben, unterkratzen Brasche Kâ Palejas Jānis;

2) ein wenig kratzen
(galvu Grawendahl) od. harken (sienu Bauske). Refl: -tiês, ein wenig, eine Weile (Heu) harken C., N.-Peb.]

Avots: ME III, 41, 42

[pakãst (li. pakóšti),

1) ein wenig seihen:
p. pienu;

2) seihen (nach Ausdrücken des Könnens):
nevar vairs pakāst.]

Avots: ME III, 44

pakât, tr., packen: lietas.

Avots: ME III, 44

‡ pakâte "tas izkapts gals, kas pie kāta" Kaltenbr.: pārlauzt izkapti pie pakātes.

Avots: EH II, 142

‡ pakatelêt Lubn. "paskraidīt".

Avots: EH II, 141

‡ pakatinât Meselau, = pataujât.

Avots: EH II, 141

pakatle: tuo pasviedīšu pakatlē Janš. Līgava I, 312.

Avots: EH II, 141

pakatle, der Raum unter dem Kessel; pakatlē, unter dem Kessel: pakatlē tādas brangas uogles Janš.

Avots: ME III, 42

[pakaucinât, ein wenig heulen lassen: p. suni.]

Avots: ME III, 42

[pakàukt (li. pakaũkti), heulen (nach Ausdrücken des Künnens): viņš nevar pakaukt. Refl. -tiês, ein wenig heulen: lai nu pakaucas!]

Avots: ME III, 42

‡ pakaũlaîns, etwas knochig, mager: pakaulaini darba zirgi Mahlup.

Avots: EH II, 141

‡ pakaule "eine Entenart im Meer" Angern n. BielU. Dissimiliert aus *kakaule? Vgl. kakaulis.

Avots: EH II, 141

[pakaũlêtiês,

1) ein wenigfeilschen;

2) Eier rollen
U.;

3) sich die Zeit vertreiben
U.]

Avots: ME III, 42

‡ pakàunêt, ein wenig beschämen Erlaa: vie˙nādi jaunuos pakaunēja: tâ tu nedari! tev apsmiesies. Refl. -tiês, sich ein wenig schämen: paskaunies tâ runāt! Dunika.

Avots: EH II, 141

[pakauninât, ein wenig kàuninât.]

Avots: ME III, 42

[pakàusêt,

1) ein wenig schmelzen
(tr.): p. taukus;

2) ein wenig ermüden
(tr.) Kl.]

Avots: ME III, 42

pakaûsis: mit àu ² auch Oknist.

Avots: EH II, 141

pakaûsis, [pakàusis ² Heidenfeld (li. pakaušis "Nacken"), pakause Manz. Post. III, 138, bei Glück ein acc. s. pakausu Jerem. 2, 27; 7, 26; 17, 23; 18, 17],

1) der Nacken, das Genick:
vai pakāusī acis, ka neredzi? mēli caur pakausi izraut;

2) der Schädel:
sirmi mati, pliks pakausis BWp. ² 20346. sē̦nalu pakausis, der Schwachkopf, Grützkopf; sliņķa pakausis, der Faulenzer: kuo nu vāries, sē̦nalu pakausi? LP. VII, 1, 187. kuo jūs, sliņķa pakauši, duomājat? LA. Zu kaûss I.

Avots: ME III, 42

pakaust,

1): bļuodiņa, ar kuo smiltis beršanai pakauš Iw. kad stāda, tad ar vienu ruoku pakauš bedrīti ebenda;

2): = pakast 1: kauli ... pakausti ... žuoga malā Pas. XIV, 293.

Avots: EH II, 141

[pakaust,

1) ein wenig od. eine Weile scharren:
p. zemi;

2) scharrend verstecken:
suns pakausa kaulu zemē Dond., Wandsen.]

Avots: ME III, 42

[pakaûstît, (ein Pferd) beschlagen (perfektiv): p. zirgu Lis., N.-Peb.]

Avots: ME III, 42

I pakaûstît: auch Auleja.

Avots: EH II, 141

‡ II pakaustît N.-Peb. (mit aû), Alswig, Bērzgale, C., Ermes, Grawendahl, Lubn., Meselau, Prl., Sessw., = papļaũstît: pakaustīšu purvā sē̦ku; aitai barības ziemai pietiks Ramkau.

Avots: EH II, 141

pakaût: abschlachten: p. gaili Preiļi (Kur. Nehrung). sāka ... guovs sē̦rgaļāt: ... nācās p. Janš. Mežv. ļ. II, 312. ‡ Refl. -tiês, sich eine Weile prügeln, schlagen Auleja. vienu reizi māsas taî pazakāva, ka ... Pas. VII, 138.

Avots: EH II, 141

pakaût, tr., dann und wann schlachten: kur vairāk cāļu, tur ar˙vienu ir, kuo pakaut Ahs.

Avots: ME III, 42

[pakautr(îg)s, ein wenig od. ziemlich schüchtern, blöde: p. bē̦rns.]

Avots: ME III, 42

[pakautr(îg)s, ein wenig od. ziemlich schüchtern, blöde: p. bē̦rns.]

Avots: ME III, 42

pakava: auch Kand., Seyershof.

Avots: EH II, 141

pakava [Manz., Salisb.], häufiger pakavs [PS.], das Hufeisen: es apkalu kumeliņu tē̦raudiņa pakaviem (Var.: pakavām) BW. 29698, 3. viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt. Aus r. подкова dass.

Avots: ME III, 42

pakavaîns, pakavuôts, mit Hufeisen beschlagen [Fest.]: pakavaini zābaki Bračs. Jānītis jāja vaŗa tiltu pakavuotu kūmeliņu BW. 32931, 8.

Avots: ME III, 42

‡ pakavât,

1) verstecken
Dunika, NB., Rutzau: meita pakavāja bildi apakš spilve̦na;

2) "auklēt" Rutzau;

3) beerdigen
Dunika, Rutzau: vakar pakavājām ve̦cuo saimnieku. Refl. -tiês,

1) sich in acht nehmen
Gramsden: pakavājies, ka nesaslapini kājas!

2) sich verstecken
Dunika, OB., Rutzau: puišelis pakavājies salmu kaudzē.

Avots: EH II, 141

pakavêt,

2): jem. die Zeit vertreiben, mit jem. Kurzweil treiben:
p. bē̦rnu Oknist. Refl. -tiês, ‡

2) unpers., (etwas) zu spät werden :
viņi ne˙kad nespēja tuo priekš saules izdarīt; ar˙vien tiem pakavējās, un saule bija pruojām Sieva 152.

Avots: EH II, 141

pakavêt, tr.,

1) vertreiben, verkürzen:
laiku;

2) eine Weile aufhalten:
tā trešā aiztecēja svešus ļaudis pakavēt (Var.: aizkavēt) BW. 14368, 2. nav neviena, kas viņa ruoku varē̦tu pakavēt Dan. 4, 32. [nepakavē man jājuot Glück II Kön. 4, 24.] Refl. -tiês, eine Zeitlang verweilen, sich aufhalten: lūdzams pakavējies drusku! Richter, 13, 15. Stenders gāja Vāczemē skuolā, tādēļ mums tur vairāk jāpakavējas Kundz.

Avots: ME III, 42

pakavs (unter pakava), ‡

2) Demin. pakaviņi, ein gewisses Handarbeitsmuster
Janš. Bandavā II, 327.

Avots: EH II, 141

pakavveidîgs, hufeisenförmig: pakavveidīgas saktas Konv. ² 688.

Avots: ME III, 42

[pakāzas Welonen, = atkāzas.]

Avots: ME III, 44

pakāzuôtiês, [ein wenig auf einer Hochzeit aufleben od. sich belustigen]: lai es ejuot vien tagad uz mājām pakāzuoties Jauns., [Lis. māte tautās laižamās meitas labprāt atlaiž uz citu māju guodiem pa dienai pakāzuoties N.-Peb.]

Avots: ME III, 44

paklabêt, intr., ein wenig klappern: paklabēja maltuvīši BW. 13646, 1.

Avots: ME III, 44

paklabinât, tr., intr.; ein wenig anklopfen, klappern machen: viņš paklabināja pie durvīm Dok. A. čigāniete paklabināja tukšuos żuokļus Lapsk.

Avots: ME III, 44

paklabinus jāt, im Galopp reiten LD. [paklabinus jât "mit iosem Hufeisen (am Pferdehuf) reiten" MSil.]

Avots: ME III, 44

‡ paklāde (li. paklõdê), das Bettlaken Perwelk.

Avots: EH II, 142

‡ pakladzinât, ein wenig (eine Weile) gackeln, kakeln.

Avots: EH II, 142

paklaîdâ: man piens viss palika p. ("nenuovietuots") Frauenb.

Avots: EH II, 142

paklaîdâ, paklaîdû Naud., in der Irre, Verlassenheit; paklaidā [= nuovārtā] atstāt, laist, nuolaisi, likt, vernachlässigen Kav., Sissegal, Lems.: paklaidā atstāti bez sarga MWM. VI, 935. visu atstāt paklaldā, alles zerstreut liegen lassen Degl. paklaidā palikt, vernachlässigt werden Lems. saimniecība nebūtu palikusi paklaidā R. Sk. II, 143. [paklaidā likt U., (Heu) auseinanderlegen. mašīna stāvēja visu kaŗa laiku paklaidā (="klīda nezin kādēļ man ar viņu nepaklejuoties kādu stundiņu? JR. IV; 127.

Avots: ME III, 45, 46

paklaidām (unter paklaîdâ): auch (mit aî ² ) Orellen.

Avots: EH II, 142

paklâjs (unter paklâja),

1): eine Reisigunterlage unter einem Getreidehaufen
Frauenb.

Avots: EH II, 142

‡ paklakšinât, = paklakšķinât: Šrāders paklakšināja mēli Upītis Pirmā nakts 84.

Avots: EH II, 142

‡ paklam̃bât AP., N.-Peb., (ein wenig) schwerfällig gehen (nach Verben des Könnens): nevar vien p. (von einer mageren Kuh od. Stute) N.-Peb.; eine Weile in Holzschuhen gehen Meselau.

Avots: EH II, 142

‡ paklam̃buret Salis "neveikli pavazāties apkārt, klūpuot un krītuot".

Avots: EH II, 142

‡ paklānis Strods Par. vōrdn. 130 "?".

Avots: EH II, 142

‡ paklastît, ein wenig blättern Dunika: p. grāmatu.

Avots: EH II, 142

paklât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich unterbreiten (-decken) lassen:
grīdse̦ga ē̦rti ļaujas p. zem galda;

2) tas labi paklājas Und. PS. 1, ₂₉ "das gerät wohl".

Avots: EH II, 142

‡ paklâtuve, die Decke, Serviette Balt. Zemk. 1884, S. 254; "?" (mit -uv- > -iv-) Eversmuiža n. FBR. VI, 33.

Avots: EH II, 142

‡ paklaũšenêt Siuxt, sich erkundigen, erfragen: paklaušenēja, kur var dabūt. kas tad nuo svešurienes jē̦rus pirks, - paklaušenēja te˙pat.

Avots: EH II, 142

paklàusîgs, ‡

2) aufwärtig
("kas pie ruokas ira") Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 142

paklàusît, Refl. -tiês, ‡

2) gehorchen
Frauenb.: paklausuos znuotu.

Avots: EH II, 142

paklaust: auch ("pavaicāt") Auleja, Oknist (mit àu ² ): paklaus nuo uotra - zināsi! Auleja.

Avots: EH II, 142

pakļaûstîtiês Auleja, ein wenig zu wackeln anfangen: stàvi pakļaustījušies.

Avots: EH II, 143

pakļaût, ‡

2) = pašķiebt 1 Auleja: žāvājuoties p. muti uz vienu pusi, uz uotru. aužuot p. stelles. Refl. -tiês, ‡

2) = pašķiebtiês 1 Auleja: aužuot pakļaunas stakles.

Avots: EH II, 143

pakļaût, tr., unterordnen, unterstellen: garīdzniecība pakļauta laicīgām tiesām Plūd. Refl. -tiês [li. pasikliáuti ], sich unterordnen, sich aussetzen, sich ergeben: mēs bieži pakļaujamies svešiem iespaidiem Plūd.

Avots: ME III, 46

‡ pakļāvîgs, gehorsam, sich leicht unterordnend: pakļāvīgāks polītiskiem vējiem Jauns. J. un v. 230.

Avots: EH II, 143

‡ pakledzinât Dunika, = ‡ pakladzinât: sabaidītās vistas kādu laiku pakledzināja un tad aprima.

Avots: EH II, 142

‡ paklẽ̦gât, ein wenig (eine Weile) schnattern, schreien Dunika, Rutzau: gūžas dzirdamas šad tad paklē̦gājam druvas viņā galā.

Avots: EH II, 142

pakle̦puôt, intr.; ein wenig, zuweilen husten: pakle̦puoja, pakle̦puoja un sita atkal AU.

Avots: ME III, 46

paklẽte, paklẽts, -s, der Raum unter einer auf Pfosten ruhenden Klete: es paskrēju paklētē BW. 18590. [ze̦lta kamuols paklētī BW. VI, S. 161.] paklētīs tie izkārpījā dziļas bedres B.Vēstn.

Avots: ME III, 46

paklẽts (unter paklẽte): auch Ramkau, (mit è ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Oknist.

Avots: EH II, 142

[pakleverêt, sich ein wenig herumtreiben: p. pa pilsē̦tu Celm.]

Avots: ME III, 46

[paklibiski, Adv., ein wenig hinkend: iet p. Fest., Stelp.]

Avots: ME III, 46

‡ pakļibît Auleja, etwas schlürfen (Flüssiges (fr)essen): ielej kaida šķīstuma, lai pakļibī!

Avots: EH II, 143

paklibuôt, intr., etwas hinken: viņa paklibuodama ve̦lkas uz istabu Stari III, 219.

Avots: ME III, 46

paklibs, ein wenig lahm.

Avots: ME III, 46

paklîdene, ein liederliches Frauenzimmer Rainis.

Avots: ME III, 46

[paklīdinât, ein wenig auseinanderjagen Bauske.]

Avots: ME III, 46

‡ pakliêbtiês ² Rutzau "schlecht ergehen": viņam vakar tâ pakliebies kâ vēl ne˙kad.

Avots: EH II, 142

pakliêdêt,

1): viņi ... zirgu ir pakliedējuši (verloren)
Gr.-Essern n. Dzimt. Vēstn. 1912, № 260.

Avots: EH II, 142

pakliêdêt, tr.,

1) abhändig machen
L., verlieren, vertun: krīt ve̦cajam ķēniņam klāt, lai pieduod, ka viņa meitu tâ pakliedējis LP. V, 226;

2) ausbreiten, undicht hinlegen:
rāceņus vajaga plānāki uz grīdas pakliedēt Ahs.

Avots: ME III, 46

‡ pakliedzeniski, Adv., halb schreiend, übermässig laut: lieliski, p. smieties Vīt.

Avots: EH II, 142

‡ pakliedziski Vīt., = ‡ pakliedzeniski: p. runāt, saukt, smieties.

Avots: EH II, 142

paklìegt,

1): es, atvē̦ruse luogu, pakliedzu, un viss nuoklusa Pas. IX, 56; ‡

2) tr., schreiend rufen:
pakliedz tē̦va bruokastē̦tu! Auleja; ‡

3) sich ein wenig (eine kurze Zeit) beklagen
Kaltenbr.: vienu dienu pakliedze, ka sauss.

Avots: EH II, 143

paklìegt, intr., ein wenig schreien: kad kāds nāk, tad pakliedz Aps. balss aizraujas un nevar vairs pakliegt Etn. III, 59. pakliegdamas zuosis skrēja nuo dūnaiņa ezeriņa BW. 12350, 2. [Refl. -tiês,

1) eine Weile zu seinem Vergnügen schreien:
nu varēs labi pakliegties;

2) einen Schrei von sich geben:
pakliedzies pretī!]

Avots: ME III, 46

pakliêst ² : paklieda klētī uz kula ... sìenu Janš. Mežv. ļ. II, 262. pabārkšņiem pakliestās ... paparžu lapiņas 370.

Avots: EH II, 143