Paplašinātā meklēšana

‡ *abaji, = abeji 2: abaju divu brāļu manta Bers.

Avots: EH I, 1

abaju > abai [auch in Grawendahl], SF. als Sammelzahlwort: [abaju vāģu "beide Wagen" N.-Schwnbg.]; abai slieču pārlūza, die Sohlen beider Schlitten gingen entzwei, abai skrituļu, die Räder beider Wagen BB. XIV, 144. - [Altes Neutrum, gleich apr. abbaien und aksl. oboje dass].

Avots: ME I, 5

‡ ābuolajs Stone 1797 I, S. 157, = âbuõlaîns 2.

Avots: EH I, 192

‡ àizvajât, verfolgend hin-, wegtreiben: a. vilkus pruojām ar suņiem.

Avots: EH I, 61

aj (a) für avs in Dond. Endzelin BB. XXVII, 327.

Avots: ME I, 62

ajē̦ga Vīt. 76 oder ajē̦gs R. A. = nejē̦ga resp. nejē̦gs, ein einfältiger Mensch [vielleicht eine Umbildung von estn. hajo "alberner Mensch" nach le. nejē̦ga].

Avots: ME I, 62

ajē̦gs (unter ajē̦ga): meist in der Verbind. ajē̦gs, nejē̦gs gebraucht: ej nu ej, ajē̦gs, nejē̦gs, kâ tu nāc uz tādām neprāša duomām! Vīt. tīrais ajē̦gs, nejē̦gs! P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 65

apdūmaklajs = pietvīcis laiks, gaiss, ein dunstiges Wetter U.; auch apdūmakajs L.; daneben ein Adj. apdũmakains JK., Ar.

Avots: ME I, 83

‡ apvajât KatrE., = appļaũstît. a. alvases ganībās, ceļmalu smilgas (lai rasa neslapina gājējus).

Avots: EH I, 125

[atvajât Spr., Warkl., freqn., wiederholt verjagen.]

Avots: ME I, 207

‡ bajārĩba, in der Verbind. mutes b., die Grossmäuligkeit, Prahlerei: nezina mē̦ra savai mutes bajarībai Janš. Bandavā II, 232.

Avots: EH I, 199

‡ bajãrmeîta, die Tochter eines Wohlhabenden, Vornehmen (bajārs): bajarmeitu lūkuoties BW. 13245.

Avots: EH I, 199

bajārs (fem. bajāriene od. -ene auch bajāriete), der Reiche, Wohlhabende, Vornehme: Sprw. viņš dzīvuo kā bajārs. brāļi mani bajāriņi, es māsiņa nabadzīte BW. 3551. ja gribiet dižu pūru, tad ņe̦mat bajāreni BW. 4944. kungi manus bāleliņus sauca lielus bajāriņus BW. 31326. kunga luopus ganīdama, tuop bajāra līgaviņa 29525. bagātnieces dēvēja par bajārietēm A. XX, 376. mutes bajārs; der Maulheld. Nebst li. bajõras "Edelmann" aus dem Slavischen, [s. P. Schmidt Etnogr. rakstu kr. II, 84 ff. mit Literaturangaben, Berneker Wrtb. I, 72 und Būga KSn. I, 168].

Avots: ME I, 252

I bajãrs: bajârs ² Dunika, Grob., OB., bajārīt[i]s BW. 25133, 1 (aus Setzen), dat. s. bajārim 5424, 4 var., Demin. gen. s. bajārīša 13291. - bajāra kumuosi, grosse Schneeflocken NB.: bajāra kumuosiem vien krīt. Ein mit dem Demin. bajāriņš anscheinend gleichbedeutendes bajardiš findet sich BW. 22209 var. (-iš kann hier auf -iņš zurückgehen). Zu bajârs s. auch P. Schmidt FBR. VII, 7 f.

Avots: EH I, 199

‡ II bajā`rs ² Sonnaxt "spilvä.

Avots: EH I, 199

bezpajumta, bezpajumtes ļaudis, obdachlose Menschen.

Avots: ME I, 285

bezpajùmtniẽks, f. -niece, der (die) Obdachlose.

Avots: ME I, 285

brajãks Dunika, ein unvertraglicher, böser Mensch: tādu brajāku negribu ne redzēt!

Avots: EH I, 236

cielajiņa (unter ciẽlava): BW. 30439 var.

Avots: EH I, 277

dajât, ‡ Refl. -tiês, = dajât 2; dajājuos da ciemeņa BW. 13646, 7.

Avots: EH I, 303

dajât, intr.,

1) herbeireiten:
dajāj divi dieva dē̦li;

[2) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinreiten:
i da vārtu nedajāju Sprogis 242].

Avots: ME I, 433

‡ dajaûcêt, angewöhnen Borchow.

Avots: EH I, 303

dajaukt: pi piena ūdiņa dajauc Kaltenbr.

Avots: EH I, 303

[dajaukt Drsth., hinzumischen.]

Avots: ME I, 433

[dajaut Drsth., einrührend hinzufügen: d. vēl miltus pie mīklas.]

Avots: ME I, 433

‡ dajemt Oknist, annehmen: pie pātariem dajēme Sonnaxt. jis cilvē̦ku daje̦m (nimmt einen Arbeiter zur Aushilfe) Kaltenbr. Refl. -tiês, sich einarbeiten, eine gewisse Handfertigkeit erlangen Kaltenbr.: kad zirgam slikti nagi, tad ir dajēmies (ein Geübter) nevar apkaustīt.

Avots: EH I, 303

[dajuôt Druw. "tanzen (dejuôt)".]

Avots: ME I, 433

‡ dajuôtiês "schwanken": nāc ātrāki! ... kuo tur vēl dajuojies? Janš. Dzimtene IV, 334.

Avots: EH I, 303

[dajuozt Drsth., schnell hinzulaufen.]

Avots: ME I, 433

[dajûgt Drsth., noch dazu anspannen (ein zweites Pferd).]

Avots: ME I, 433

‡ dajukt Lub., = dajûkt: es neešu dajucis tâ. meitine dajuka pi vecītes Pas. IX, 328.

Avots: EH I, 303

dajûkt: auch Borchow; kad es biju ... puika, es jau dajūku pi zagšanas Pas. X, 151 (aus Makašāni).

Avots: EH I, 303

[dajûkt Dubena, sich gewöhnen an: dajūcis pie darba.]

Avots: ME I, 433

‡ divaji KatrE. n. FBR. XIV, 127, zwei (vor Pluralia tantum): divajas ragavas.

Avots: EH I, 323

‡ dižajuôs iziet Dunika, OB., Rutzau, sich blamieren (übertreibend oder renommierend): stāstīja, stāstīja, līdz izgāja d.

Avots: EH I, 324

dižbajārs, ein sehr vornehmer Herr, der Reiche BW. 31251.

Avots: ME I, 474

gnajs, gna[j]iņš, eine ganz unbedeutende Quantität ("nieciņš, piciņa, drusciņa"): cibiņā biezpiens vien bija, un maliņā tāds gna[j]iņš sviesta Ramkau. [Zu r. гной "Eiter, Dünger"? Vgl. semasiologisch etwa le. sũds (eigentl. Mist, Dünger)"nicht der Rede wert" U. Und zwar weist die Aussprache mit o (gnojs) in Lasd. n. A. XIII, 252 und Druw. n. Etn. IV, 49 wohl auf Entlehnung aus dem Russischen.]

Avots: ME I, 633

ìevajadzêtiês, gelegentlich nötig sein: ja tev kā (dial.: kas) ievajadzēsies, tad pasauci mani! LP. VV, 281. man ievajadzējās naudas. mācītājam ievajagas uz pilsē̦tu braukt LP. I, 137.

Avots: ME II, 85

ìevajât, anfangen zu verfolgen Spr.

Avots: ME II, 85

izvajât: izvajāja visus Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 44).

Avots: EH I, 493

izvajât (li. išvajóti), tr., auseinanderjagen, vertreiben: viņš taps nuo zemes virsus izvajāts Hiob 18, 18. ņem, bāliņ, zuobentiņu, izvajā meitu zagļus! BW. 13497.

Avots: ME I, 824

I kajaks: auch Kaltene, Lapmežs.

Avots: EH I, 575

I kajaks, gemeine Raubmöwe (lestris parasita) RKr. VIII, 99, Rojen. Aus estn. kajakas.

Avots: ME II, 136

[II kajaks "aumulis, trakulis": mans puika tāds kajaks; delverēties vien grib Dond.]

Avots: ME II, 137

klaja,

1) ein freier, offener, leerer Raum, die Fläche, die Leere:
pagalmā tāda klaja, ne tur mieta, ne tur staba BW. 13730, 29. dievs, nedevi tādvu klaju, kāda klaja tai sē̦tā: ne mietiņu neatradu, kur piesiet kumeliņu BW. 19025. nav viegli dzīvās zemes klajā par dzīvu palikt mūžudien Egl. un debess zūd aiz tumšuo velvju klajām Duomas II, 448;

2) das Offene, Freie, die Öffentlichkeit:
se̦gluot savu zirgu un izjāt klajā Rainis. nuoslē̦pums nāk klajā, das Geheimnis kommt ans Tagelicht; grāmatu laist klajā, ein Buch veröffentlichen; grāmata nākusi klajā, das Buch ist veröffentlich worden. Zu klajš.

Avots: ME II, 209, 210

klajans, eine grosse Möwe Neik. n. U.; gemeine Raubmöwe (lestris parasita) RKr. VIII, 99; [klajāns, ein Vogel Erlaa. - Zu klajât?].

Avots: ME II, 210

II klajans (unter klaje̦ns), ‡

2) "= paklajš lauks, izcirtums" (mit -an-; Adjektiv?) Semershof.

Avots: EH I, 608

klajât (li. klajóti), - ãju, klajuôt, umherirren, sich umhertreiben Biel. I, 386, Karls. Refl. klajâtiês, sich in die Weite begeben, in Weitläuftigkeiten geraten U. Vgl. klejuôt.

Avots: ME II, 210

klaje̦ns, [klajans Rozentov], eben, offen, frei, baumlos: balta gāju, balta te̦ku pa klaje̦nu atmatiņu BW. 13338.

Avots: ME II, 210

‡ klajīgs "öffentlich" P. Allunan (aus einer Handschrift).

Avots: EH I, 608

‡ klajinât Bērzgale "gerade machen (strecken)": k. dzelzi.

Avots: EH I, 608

klajuôtiês, ‡

2) "lichter (undichter) werden"
Schwitten: mežs sāk k.

Avots: EH I, 608

klajuôtiês, sich entwölken Spr. [Zu klajš]

Avots: ME II, 210

klajuotne ,* die Fläche: sniega klajuotnes, Eisflächen Poruk. sausa, ce̦lmaina klajuotne MWM. VI, 420.

Kļūdu labojums:
klajuotne* = klajuotne

Avots: ME II, 210

‡ klajs (sic!),

1) "?": piedarba k. ap durvīm bija tīri izslaucīts Janš. Mežv. ļ. I, 178; vgl. ‡ klājs;

2) = klaja 1 Druw.: atvērās nepārre̦dzams k. ar zaļām pļavām P. Ērmanis. tur bijis līdzens k. Pas. XIII, 192.

Avots: EH I, 608

klajš,

1): klaijs (sic!) ūdens Janš. Nica 9;

2): priekšnamā tikai klaji jumts bij, ne˙viena dēlīša nebij pāri (d. h. im Vorraum gab es keine Oberlage, es war nur das Dach sichtbar)
Siuxt;

3): k. mežs, ein undichter Wald
Gold., Salis, ein ąbgeholzter Wald Grob. klajās (= plānās) ruozes Behnen. klajās maguones Virza Straumēni3 170. klaja. ("šķidra") zupiņa AP., Ramkau. klaja tēja Fianden. k. (unverheiratet, ledig) cilvē̦ks AP.;

4): šuodien visiem klajiem krāsnī gaļa Seyershof.

Avots: EH I, 608

klajš (li. klajùs " irreführend"],

1) offen, frei:
tīri lauki, klaji lauki, kur atveda mūs[u] māsiņu RKr. XVI, 222. iesim, irbe, tecēties pa tuo klaju atmatiņu BW. 30609. klajās vietās jeb pa klaju mežu spuokiem e̦suot pavē̦lēts katru nakti spuokuoties LP. VII, 95. viens divi - eža midzenis klajš LP. V, 217. klaja jūŗa, offenes Meer Konv. ² 456. kam, tautieti, purvu bridi man pakaļ, bārenei? vai neredzi klaju ceļu, kur aizgāja mātes meita BW. 3130. apakš klajas debess od. uz klaja lauka, unter freiem Himmel. manai mātei jādzīvuo zem klajas debess LP. VII, 1139;

2) offen, offenbar, öffentlich:
klaja nepatiesība. precniekus slānīt sle̦pus vai klajā cīnā Od. klaji izsaukt, öffentlich ausrufen Elv. sakāt klaji Skola III, 429. klaji darbuoties it kâ uz skatuves Kaudz. M. [klaji smieklā licis Glück Kolosser 2, 15];

3) frei von dem gewöhnlichen Zubehör,
oft synonym mit tukšs, leer, baumlos, blätterlos: tukša, klaja tautu sē̦ta, ne tai žuoga, ne tai mieta BW. 19025, 2. leja ir klaja nuo kuokiem, baumlos Lautb. aiz lapenes bij klajāks, hinter der Laube waren die Bäume weniger dicht bei einander Latv. daudz nuo kuokiem bija palikuši klajāki Zalkt. II, 63. klajas puķes, einfache Blumen [L.], St. kruogs sāk mesties klajāks, der Krug wird allmählich menschenleer JR. IV, 92. visi ir klaji, alle sind blakn, leer Oppek n. U. klaja putra, dünne (d. i. ohne das gewöhnliche Quantum der Grützkörner) Grütze Mar. n. RKr. XV, 118; klajas sulas, Molken, die sich von der erwärmten Milch absondern Lasd.;

4) klaji, verkürzt klaj, zur Verstärkung von visi: visi klaji, visi klaj, alle ohne Ausnahme:
visi klaj ir pruom Etn. III, 38. mēs visi klaji tur bijām Allend., Salisb. viņš jums rādīs visiem klajiem Kragenhof. [Wie skaidrs zu šķîst gehört, so gehört wohl auch klajš (ursprünglich etwa: " sich zerstreut habend", klar, offen) zu klīt (= klîst) " sich zerstreuen", wozu es auch Leskien Abl. 275 und Nom. 256 gestellt hat.]

Avots: ME II, 210

klajumaîns, reich an freien, offenen Stellen, waldlos: apgabals ir kalnains un lejains, mežains un klajumains Lautb.

Avots: ME II, 210

klajumnieks: fem. klajumniece Tdz. 39787, klajumnica BW. 7466 var.

Avots: EH I, 608

klajumnieks, Bewohner einer freien Fläche Mag. XX, 2, 90; dazu ein fem. klajumnīce BW. 7466.

Avots: ME II, 210

klajums,

1) eine freie (waldlose) Fläche:
tīrums vien, klajums vien līdz maniem bāliņiem BW. 26519. tīrumā, klajumā laižu tautu kumeliņu 14580. pa krūmiem un pa klajumiem tie uošņā, kašņā, brien un skrien JR. IV, 95. kumeļam nama kaktu, man istabas klajumiņu BW. 19041, 1;

2) die Öffentlichkeit,
so namentl. der Lok. klajumā: kur tie tautu brāļi, māsas, nākat visi klajumā, treten an die Öffentlichkeit, tretet offen auf BW. 25257. ja duosiet divi simti, tad vedīšu klajumā 13655, 3. lai stāv mana valuodiņa ir nelaista klajumā 9616. ja kāds vārdu izgudruojis, lai tuo ceļ klajumā, dero mache es bekannt, veröffentliche es Kronw. klajumā (= klajā) nākt, offenbar, ruchbar werden. [klajumā laist U., veröffentlichen; klajumā (iz)vest U., ans Licht bringen, zur Welt bringen (gebären)];

3) das Freie, -
klajumā, ins Freie unter die Leute: kad es tiku klajumā, palē̦kdama mutes devu BW. 10246. laidiet mani klajumā 17572.

Avots: ME II, 210

knaji Lös. n. Etn. IV, 97, = knitāji.

Avots: ME II, 242

knajs: visu pelņu ņems un nuovicuos līdz beidzamam knajam P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 627

knajs, ein Weniges, ein ganz winziger Teil Lös. n. Etn. IV, 97: nedabūsi ne knaja, du wirst gar nichts bekommen Bers., Fest.; in Lasd. mit o gesprochen. [Vgl. gnajs.]

Avots: ME II, 242

‡ labsajūta, das Wohlgefühl.

Avots: EH I, 710

laipajas: Fahrstellen, wo man auskehren muss Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 713

laipajas L., [làipāja ² Warkl., Bers., làipāji Arrasch], unfahrbare Stellen, wo man zu Fuss gehen muss. [Nach Wid. laipaja, der Fusspfad, Fussweg. laipaji (wohl aus laipāji) "Plähle od. Pfosten als Stützen von Brettern (laipas), auf denen man Gewässer od. Sümpfe passiert" A. - Schwanb., Oppek. Zu làipa.]

Avots: ME II, 409, 410

laulajiņa [làulājie ² Warkh.], die Braut: kas tuo... šķetināja, tā būs mana laulajiņa BW. 13250, 21; [in Warkh. sei l. auch der Gürtel, den der Bräutigam bei Trauung an hat.]

Avots: ME II, 428

[liktajs L., St., derjenige, der die Verhängnisse ordnet"; wohl = li. liktójis "wer zurücklässt."]

Avots: ME II, 469

‡ manajs Diet, = manẽjs.

Avots: EH I, 782

màtraji ² : auch N.-Laitzen.

Avots: EH I, 794

màtraji ² Mar. n. RKr. XV, 126, [mātrāji Warkl,], die Stauden: zemeņu, brūkleņu m.

Avots: ME II, 589

nesajẽdzĩba, der Unverstand, die Sinnlosigkeit, Stumpfheit: nesajēdzība, ar kādu pret tuo (mākslinieku) izturējās Vēr. I, 243.

Avots: ME II, 730

nesajẽdzîgs, sinnlos, unsinnig, stumpfsinnig.

Avots: ME II, 730

[nevajadzîgs, unnötig.]

Avots: ME II, 738

‡ nùobajuôtiês "sterben" Kl.-Gramsden: te˙pat es nuobajuošuos.

Avots: EH II, 31

paja "?": kad linumā daudz reņģu, tad saka; reņģes ir pajā; tās spīd balts kâ sudrabs Kaugurciems. jāņe̦m ir p., lai linums nenuoviešas pa˙visam nuost [t. i. jāizlasa daudzās zivis, lai nesaplīst tīkli) ebenda.

Avots: EH II, 137

pajâdelêt, intr., ein wenig hin und her reiten: jātnieks, īsuos aulekšuos pajādelējis, iegriezās pa vārtiem pagalmā Latv. Häufiger refl. -tiês: tu varē̦tu brīvi pajādelēties MWM. VIII, 204.

Avots: ME III, 36

‡ pajādêtiês, = pajâdelêtiês: kādreiz viņš ... pajādējas Brigadere Dievs, daba, darbs 298.

Avots: EH II, 138

[pajâdinât (li. pajõdinti), ein wenig reiten lassen: p. bē̦rnu uz zirga.]

Avots: ME III, 36

‡ pajādît, eine Weile hin und her reiten (tr. und intr.): pajādīšu pa dižceļu Janš. Mežv. ļ. II, 400. rāmā ... dienā vēl tuo (scil. zirgu) pajādīs 429.

Avots: EH II, 138

‡ pajakarêt, ein wenig (durcheinander) wühlen: kad ābuoliņš ir drusku pakaltis, tad viņu vēl ar grābeķkātu pajakarē AP. meklē, pajakarē pa alām un pacerēm Veselis Daugava 1934, S. 596.

Avots: EH II, 137

[pajãrêt(iês), ein wenig jãrêt(iês): lai nu bē̦rni pajārējas! Bauske.]

Avots: ME III, 36

[pajãrêt(iês), ein wenig jãrêt(iês): lai nu bē̦rni pajārējas! Bauske.]

Avots: ME III, 36

pajât,

1): zirgs pajāts (saspiests) " das Pferd ist gedruckt"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 138

pajât [li. pajóti]; intr., tr.,

1) ein wenig reiten; reiten können:
ne˙maz vairs uevaru pajāt. [beidzamuo reizi mani pajāt LP. I, 68];

2) wegreiten:
kuŗš tālāk pajāsiet, tas laiskāku dabūsiet BW. 12357;

3) vorüberreiten:
saka tautas pajādamas: irbe sēd vanaguos BW. 14088, 1;

[4) = papist: pajāt meitu. Refl. -tiês, ein wenig zu seinem Vergnügen reiten: zē̦nam gribas pajāties].

Avots: ME III, 36

‡ pajaûcêt, angewöhnen, sich angewöhnen machen Gr.-Buschh.: pajaucēja vērsi badīties; tagad pašus bada nuost.

Avots: EH II, 137

‡ pajaũdât, vermögen, können: cik tad katrs pajaudājis izaugt, tik liels tas tagad e̦suot Etn. II, 16. kalps tikkuo pajaudāja mājā ... ietikt Pas. XV, 102.

Avots: EH II, 137

[pajaûks, ziemlich jaûks: p. laiks.]

Avots: ME III, 36

‡ pajaukš FBR. IX, 133, = pajàukšām.

Avots: EH II, 138

pajàukšãm, pajàukšus, Adv., gemischt, abwechselnd: papeļu, ciprešu rindas, pajaukšām ar apelsīnu birzēm Egl, pajaukšus alu, vīnu dze̦rdami Egl.

Avots: ME III, 36

pajàukt,

1): vāri putru ..., kuces kāju pajaukdams Tdz. 52887;

2): jumtus apjumis ve̦se̦liem salmiem, nuogriêztām vārpām, lai putni nepajauc, graudus me̦klē̦dami Sieva 3; ‡

3) sich verbreiten machen:
ar mē̦slainām kājām p. nelabu smaku Saikava. ‡ Refl. -tiês, ein wenig (für sich) rühren: tev būs jānāk putras p˙! Ramkau.

Avots: EH II, 137

[pajàukt,

1) ein wenig umrühren:
p. biezputru, lai nepiede̦g; übertr.: šās precības vajag pajaukt, lai puisis pasteidzas Nigr.;

2) von oben ein wenig auseinander streuen:
p. siena gubu.]

Avots: ME III, 36

pajauku, Adv., durcheinander: visi pajauku sastājas apvadē RKr. XVI, 233.

Avots: ME III, 36

pajaukums, [= aparnis Bers., Grawendahl]: tur liels pajaukums siena Bers.

Avots: ME III, 36

‡ pajaûkus ² Dunika, = pajauku.

Avots: EH II, 138

‡ pajaunāšana Ev., die Erneuerung.

Avots: EH II, 138

‡ pajaûniķis, ein Ehrengast des Bräutigams auf der Hochzeit, der auch ins Haus der Braut mitfährt Auleja: jauniķam pajauniķi, jaunivei panāksni; citam pa piecus, pa sešus saprasa. pajauniķi vede pūru.

Avots: EH II, 138

pajaûninât [li. pajáuninti], tr., verjüngen. Refl. -tiês, sich verjüngen Dr.

Avots: ME III, 36

‡ pajaûnis Auleja, = pajaûniķis.

Avots: EH II, 138

pajaûns, ziemlich neu, jung: pajauni svārki; pajauns cilvē̦ks.

Avots: ME III, 36

pajaust, vermögen, können: puslapiņu viņš taču pajauda izlasīt Saul. nepajauda pat ne atpirkt LP. VII, 567.

Avots: ME III, 36

[pajàut, = jàut nach Ausdrücken des Könnens: mīkla tik bieza, ka nevar pajaut.]

Avots: ME III, 36

pajaũtât, ir., intr., eine Frage tun, stellen: uz māsiņas pajautāzju, kādu pirkt kumeliņu BW. 30010.

Avots: ME III, 36

pajàutrinât, Refl. -tiês: lielskungs ... mīlēja reizēm p. Upītis Pirmā nakts 317.

Avots: EH II, 138

pajàutrinât, tr., erheitern: sirdis, garu. gaŗlaicīguo ceļu pajautrināt ar maziem, nevainīgiem juociņiem LP. I, 183. [Refl. -tiês, sich (ein wenig) erheitern: šuovakar labi pajautrināsimies!]

Avots: ME III, 36

[pajàutrs, ein wenig od. ziemlich jàutrs: p. prāts, miegs.]

Avots: ME III, 36

‡ pajedinât, vertun, verschwenden Grünw.

Avots: EH II, 138

‡ *pajē̦ga od. *pajē̦gs "?": vai tādam pajē̦gam vajadzēja likt meitē̦nu kristīt? K. Ieviņš Putras Dauķis I, 234.

Avots: EH II, 138

pajeglis (unter paegle): auch Sussei n. FBR. VII, 139.

Avots: EH II, 138

‡ pajègt ² (?) Domopol, Nautrēni "(nerātnības) aizstāvēt"; bē̦rna savvali nepajēdz! pajēgsi nedarbus - audzēsi sle̦pkauni! Vgl. patêgt.

Avots: EH II, 138

pajê̦ls, ‡

2) ziemlich weich, schlaff gedreht:
savērpt pajē̦lāku dziji AP.

Avots: EH II, 138

[pajê̦ls, ein wenig od. ziemlich jê̦ls pajē̦la gaļa.]

Avots: ME III, 36

pajemt,

1) - 3): auch Pas. I, 330; VIII, 53; IX, 231; XI, 283; XIV, 496, PlKur. u. a.; svārku nepajēmis cauri (der Rock war nicht vom Regen ganz und gar durchnässt)
Kaltenbr.; ‡

4) abschlachten
Frauenb.: nuo rīta agri vajaga p. teliņu. Refl. -tiês,

1): "labi, dēliņ, būšu!" pasajēme ... ve̦lns Pas. V, 140. jis pazajēmēs, ka būs ... IX, 278. kad viņš paje̦mas, tad viņš tuo dara Strasden. puisis, pajēmies, aiziet pruojām Sonnaxt; ‡

2) = paņemtiês 1; pasajēmies savu galvu, aiziet ("aiziet, kur grib") Nerft; ‡

3) nehmen, heiraten:
pasajēme ve̦cu sievu Tdz. 54263; ‡

4) = paņemtiês 4: viņš ir pajēmies me̦luot Kand. vistas ir pajē̦mušās nākt manā dārzā Strasden; ‡

5) herkommen, sich einstellen
(r. взяться): nuo kurenes pasajēmies (nach r. откуда ни взялся) - izlien nuo dziļuma ve̦lns Pas. XII, 497 (ähnlich V, 167; XIII, 56). ‡ Subst: pajē̦mums, das Genommenhaben; das Genommene; "eine Abteilung von 3 Aufschurfädep, 3 Zähne des Weberkammes, 3 Ösen der Weberhefteln" Auleja: desmit pajē̦mumu saskaita - tie ir pāsms.

Avots: EH II, 138

[pajemt (im Westen und Osten), = paņemt. Refl. -tiês, = paņemties 3: bārinītis...pajēmēs par sargu Pas. III, 41 (ähnlich 285). ķēniņš tevi jems par sargu, un tu pajemies! 40.]

Avots: ME III, 36

‡ pajeñte AP., die Päonie.

Avots: EH II, 138

[paje̦strs, ein wenig od. ziemlich je̦strs: paje̦stra vilna Wandsen.]

Avots: ME III, 36

‡ pajimt Pas. IV, 148; XII, 388; XIV, 133, Tdz. 56491, 6, Auleja, Wessen u. a., = pajemt, paņemt.

Avots: EH II, 138

‡ pajimte "pažuobele" Illuxt n. BielU.

Avots: EH II, 138

pajuõcîgs: (tē̦vbrālis) pajuocīgu ... dabiņu Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 869.

Avots: EH II, 139

[pajuõcîgs, ein wenig komisch: pajuocīgi izskatās.]

Avots: ME III, 37

pajuõkuôt, Refl. -tiês: kâ pajuokuodamies baruons piebilda Janš. Līgava II, 176.

Avots: EH II, 139

[pajuõkuôt,

1) ein wenig foppen:
man tīk viņu pajuokuot;

2) ein wenig scherzen:
p. ar uotru.] Refl. -tiês, ein wenig scherzen: es tik tâ pajuokuojuos.

Avots: ME III, 37

pajuõme,

1): "nuojume, piebūve" Frauenb.

Avots: EH II, 139

[pajuõme,

1) = pažuobele ² Wandsen, Adiamünde: viņš neapturēja vis klētspriekšā, pajuomē, kur bija parastā guoda vieta mežsargu... zirgiem Janš. Dzimtene ² II, 100;

2) pajuõme, die Kaffscheune
Assiten.]

Avots: ME III, 37

‡ *pajuomis, = pajume: kūts vai klēts pažuobelē vai rijas pajuomī Janš. Mežv. ļ. I, 241. biezajā egļu pajuomī bija me̦lna tumsa 63. zirgi izbraukti nuo pajuomja sē̦tā II, 28.

Avots: EH II, 139

pajuõņuôt, intr., eine Weile eilen, vorübereilen: viesulis nikni pajuoņuoja gaŗām meitenītei Latv.

Avots: ME III, 37

[pajuôzt,

1) unter etwas gürten:
p. suomu zem svārkiem Bauske;

2) gürtend ein wenig aufschürzen:
p. svārkus augstāk;

3) p. gaŗām, chnell vorbeieilen.]

Avots: ME III, 37

‡ pajs, eine einschiessende Stelle im Morast Neuermühlen: brīžam iejuku kādā pajā līdz ceļgaliem.

Avots: EH II, 138

‡ pajûga ² PlKur. "= pajûgs".

Avots: EH II, 138

pajûgs,

1) das Gespann, Pferdegeschirr:
pajūgs - visas zirga lietas kuopā, kas vajadzīgas zirga aizjūgšanai Laud. pusgraudnieks steidz sarīkuot ragavas un pajūga lietas Saul. pajūgs un abi zirgi bija pušķuoti zaļumiem BW. III, l, 9;

2) der Anspann, das vorgespannte Pferd, die vorgespannten Pferde mit dem Wagen:
katrs likās uz šuo dienu izraudzījis labākuo iejūgu un pajūgu Aps. viņš ņēma pajūgu savā ziņā un nuobrauca rijas priekšā Kaudz.;

[3) viņa pajūgs vājš U., er hat nur wenig od. nur schwache Pferde].

Avots: ME III, 37

[pajûgt, anspannen (rein perfektiv): p. zirgu īsāki (von einem schon zwischen den Femerstangen befindlichen Pferd) Lis.]

Avots: ME III, 37

pajukãm, pajuku Adv., gemischt, dazwischen, durcheinander: dadžu lapas pajukām BW. 6621, 9. sēt sē̦klu pajuku Baruons. [siens pajuku (vermengt) ar ābuoliņu Für. baptistu draudzītes dzīvuojuot izkaisītas un pajuku ar svešas tautības un svešas ticības ļaudīm Janš. Dzimtene V, 18. kad... visi pajuku strādā, saimnieku kārtas ļaudis nevar nuoskatīties vien, cik dažas kalpu sievas un meitas ir brašas 442.]

Avots: ME III, 36

pajukt,

1): auseinandergehen:
ni jis (= kartupelis) miltāts, ni jis pajūk Kaltenbr. jāpielāpa pajukušas pudamentes (Fundamente) Jürgens 22; auseinander stieben Saikava: pajuka tirdzē̦nu kâ me̦lnais debesis; ‡

3) verworren (fig.) werden:
viņš atstāja gaisīga, pajukuša cilvē̦ka iespaidu Austriņš Raksti IV, 504; ‡

4) durch Geburt entstehen:
nuo viņa jau agrākuos laikuos bē̦rnu pajucis vai biezs Azand. 11. ‡ Subst. pajukums, die Menge (eig.: die auseinandergestobene Menge): kur tāds liels p. precinieku, tur meitai nav viegla lieta izmekleties ... īstuo Janš. Bandavā II, 115.

Avots: EH II, 138

pajukt, intr.,

1) ein wenig in Unordnung geraten, vermengt, verwirrt werden:
dze̦lte̦nie mati pajukuši Druva I, 48;

2) in Unordnung auf den Boden fallen:
ve̦se̦ls pulks kāršu pajuka zemē Dok. A. [punduŗi kūleņuodami pajuka (zerstoben?) kur kuŗais K. Jekabson Latvis № 1536.

Avots: ME III, 36

pajūkt: zvirbuļipajüka da miežiem-ni atsa˙dzìt Auleja. ‡ Subst. pajūkums, die Angewohnheit: viņam tāds p., ka putru strebjuot virkšina ar lielu virkšķi Vīt.

Avots: EH II, 139

pajūkt [li. pajùnkti], intr., sich angewöhnen Tirs.

Avots: ME III, 37

pajumdît, tr., anspornen, anhetzen: rej, sunīti rejamuo, es pajumdu jumdamuo (Var.: pajumžu jumžamuo) BW. 14461, 7.

Avots: ME III, 37

pajume: auch Fest. n. FBR. XVII, 87, Sonnaxt, Wessen: mums ar šuogad viss se̦rs ir pajumē (unter Dach und Fach) AP.

Avots: EH II, 138

pajume [Mar.], pajums, pajumte, pajumts U., der Raum unter einem Dache, Abschauer, das Obdach: rati stāvēja pajumē pastumti Janš. brālis viņai deva pajumti un maizi Nigr. taisāt, tautas, augstas durvis, vēl augstākas pajumtītes! BW. 24221, 4. viņi mājuo vienā pajumtā A. XII, 387. aizjūdziet manu zirgu, pādzeniet pajumtē (Var.: pajumē, pajumā)! BW. 26181.

Avots: ME III, 37

‡ pajumis, = pajume: nuosēdās rijas pajumī Janš. Mežv. ļ. II, 230.

Avots: EH II, 138

pajumts (unter pajume): zem pajumta BW. 28550.

Avots: EH II, 138

pajust: "sajust" PlKur. ‡ Refl. -tiês Prl., Sessw., erwachen: kau[t] graudis (sc.: pē̦rkuons?), tak viņi pajustuos Heidenfeld.

Avots: EH II, 138

paskrajš: "zimelich" ME. III, 100 in "ziemlich" zu verbessern.

Avots: EH XIII, 173

[paskrajš Dond., Wandsen, WarkI., Gr.-Buschhof, Plm., Degunen, Seļg., Stenden], paskrâjš ² [?], zimelich undicht: paskrajš mežš; [paskraja zâle, labība].

Avots: ME III, 100

‡ pavajadzêtiês, = ìevajadzêtiês: saimniecei pavajadzējās aiziet klētī Dunika.

Avots: EH XIII, 186

pavajât, eine Weile (ein wenig) verfolgen.

Avots: ME III, 131

pìevajât,

1) auf die Dauer, zur Genüge verfolgen:
kuo nu ienaidniekus pievajāsim?

2) = pietramdīt 1: p. aitas pie ganāmpulka Golg.;

3) hinzufegen:
p. salmus pie sienas Kl., Lis., Golg., N.-Peb.

Avots: ME III, 307

‡ pir̂majam ² Salis n. FBR. XV, 71, 78, zuerst: cits p. iedrupina sausu maizi sivē̦niem silītē N.-Salis.

Avots: EH XIII, 237

pīsajejs kuoks U., die Pechtanne.

Avots: ME III, 234

prìekšsajùta,* das Vorgefühl.

Avots: ME III, 397

‡ pulˆkajâds ² AP., vielerlei: pulkajādi paraugi.

Avots: EH II, 323

‡ razbajība, Raubmord, Strassenraub Diet. Auf r. разбой beruhend.

Avots: EH II, 360

razvajas Saul. "ragavas ar atzveltni"; vgl. razvaļa.

Avots: ME III, 492

šajā, plur. šajuos, šajās, Lok. von šis (šĩ), dieser (diese): kam tu šajā neklausies? warum gehorchst du nicht ihm? Kl. šajā būdams (an seiner Stelle) es nu viņus krietni izmuozē̦tu Kl.

Avots: ME IV, 2

sajādinât,

1) = sajât 5: s. zirgu Dunika;

2) wohin (mit vielen Pferden) reiten lassen:
s. visus zirgus apluokā Arrasch, Drosth.

Avots: ME II, 640

sajâdît,

1) s. sajât;

2) reitend od. tollend uneben machen:
s. ceļu, gultu Dunika.

Avots: ME II, 640

sajakarêt, tr.,

1) durcheinanderwühlen, vermischen
Saikava: kuo tu te visu sajakarē! Bers., Adsel n. A. XV, 1, 407;

2) aufhetzen (auf mehrere Objekte bezogen):
kur viņš, tāds jakers, piedalās, tur visus citus sajakarē Druw.

Avots: ME II, 639

sajakarêt,

1): (den Brotteig mit einem Maischholz) einrühren
AP.: jāsajakarē maizīte; ‡

3) schwängern
Frauenb.: s. meitu.

Avots: EH XVI, 414

sajamuôt "sašūt": līkstes tiek viena ar uotru sajamuotas Etn. II, 106.

Avots: ME II, 639

sajât,

7): tu dzirdēji ..., kâ viņa ... mani sajāja Janš. Mežv. ļ. I, 232; ‡

8) (beim Gebrauch) verderben
Riga: s. kaltu.

Avots: EH XVI, 414

sajât,

1) intr., zusammenreiten, zu Pferde kommen
(von mehreren Subjekten ausgesagt): sajāj tautu pilna sē̦ta BW. 8097 var. sajāj kungi, stārastiņi 13250, 19. tev sajāja precenieki 13385. sajāja brammaņi augstā kalnā 33601;

2) intr., reiten
(mit verstärkter Bedeutung) : sajāj (Var.: salaid) daiļi, tautu dē̦ls! kuozin māte mani duos BW. 14288;

3) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit reiten:
ve̦cākais sajāja trīs dienas neapstādamies LP. V, 275;

4) tr., reitend erlangen od. erreichen:
jāju dienu, jāju nakti, līdz sajāju . . . sev(im) jaunu līgaviņu BW. 11199. beidzuot sajāja skaistu pili LP. V, 276;

5) freqn, sajādīt Spr., tr., im Reiten übermässig anstrengen, übermüden
U.: zirgs, ar kuŗu raganas nakti jājušas, ir tīrās putās sajāts Etn. III, 23. sajāj stīvu kumeliņu BW. 22849;

6) "sabraukt" PIKur.;

7) durchschelten Infl. n. U. Refl. -tiês, reitend zusammentreffen, zusammenreiten:
sajājās bāleliņi BW. 29387.

Avots: ME II, 640

‡ sajaûcêt,

1) aneinander gewöhnen:
s. guovis Gr.-Buschh. šuos tik ātri nevar s. Saikava;

2) "= ìeradinât" Gr.-Buschh.: sajaucējis vēršus badīties.

Avots: EH XVI, 414

sajaudât, ‡

2) vermögen:
re̦tās rūtes aizsargāt iekšu nesajaudā Janš. Ubags 15.

Avots: EH XVI, 414

sajaudât, verstehen: nevarēja sajaudāt, kuo darīt Jürg., Siuxt.

Avots: ME II, 639

sajàukt: s. siena gubas šķūņa priekšā Ramkau.

Avots: EH XVI, 414

sajàukt, tr., vermischen, verwühlen, verwirren, durcheinanderstören U.: kas dūņas sajauca upītes malā? BW. 1387. pāriet zuosis klaigādamas, ezeriņu sajaukušas BW. 637, 1. brūtes brāļi . . . sajauca jau sasukātuo galvu BW. III, l, 30. jaunpuisis tai sajauca matus ebenda 49, sajaukt kārtis, Karten taillieren. tu . . . sajauc visu dzīvi Apsk. v. J. 1903, S. 584. viņa, kâ saka, sajauc prātus Vēr. II, 926. sajauktas stīgas, verstimmte Saiten L. Refl. -tiês, sich vermischen, sich verwirren. Subst. sajàukšana, das Vermischen, Verwühlen, Verwirren: asins sajaukšana Vēr, I, 1383; sajàukšanâs, das Sichvermischen, Sichverwirren : šuo dzīvības parādību sauc par individu sajaukšanuos Vēr. II, 1181; sajàukums, das Vermischte, Verwirrte, die Mischung: niķeļa sajaukums ar dzelzi Konv. ² 1352, izsmēķējis . . . tādu sajaukumu Latv.; sajàucẽjs, wer vermischt, verwirrt.

Avots: ME II, 639, 640

sajausma, Stimmung: it kâ zvana skaņas būtu visu dabu . . . ielīguojušas svinīgā svētdienas sajausmā Janš. Čāp. 18.

Avots: ME II, 640

sajàust, tr., wahrnehmen, empfinden: sajaust patīkamu smaržu; zilas debesis; vārnas ķērkšanu; saldu garšu usw.

Avots: ME II, 640

I sajàust: sajaužuot klēpī ne̦sta stàva kairi Sārts Druvas san 118.

Avots: EH XVI, 414

‡ II sajaust, vermögen: pūlies, kâ tik sajaudi! Janš. Pag. pausm. 40.

Avots: EH XVI, 414

sajàut, vermischen, verrühren: sajāvu ve̦se̦lu sieku miltu maizē Nigr.

Avots: ME II, 640

sajautât, viel fragen: s. tik daudz, ka nevar atbildēt Nigr.

Avots: ME II, 640

sajàutrinât Aps. IV, 17, aufheitern.

Avots: ME II, 640

‡ sajāzdît "sajaukt, salauzt, saplēst" Lubn.: s. visu māju.

Avots: EH XVI, 414

‡ sajē̦dzamība,* die Verständlichkeit ("объятность") M. 313.

Avots: EH XVI, 414

sajēdzība, ‡

2) = apķêrĩba ("переимчивость") M. 372.

Avots: EH XVI, 414

sajēdzĩba Wid., die Verständlichkeit, Zugänglichkeit.

Avots: ME II, 640

sajēdzīgs, ‡

2) = apķêrîgs ("переимчивый") M. 372.

Avots: EH XVI, 414

sajēdzîgs Wid., verständlich.

Avots: ME II, 640

sajẽ̦ga, auch sajēgsme* Wid., der Verstand, das Verständnis, der Begriff, die Vorstellung: skaita pātarus visu nakti, it kâ bez pilnas sajē̦gas Kaudz. M. 127. Raudupiete it kâ bez sajē̦gas atkārtuo Blaum. atraduši vīru puspaģībušu, bez sajē̦gas LP. III, 108. mākslas sajē̦ga A. XI, 746. attīstīta skaistuma sajē̦ga Alm. Kaislību varā 103. prāta sajē̦ga A. XI, 743. Ķencim nav par kūrātōrijumu sajē̦gas Kaudz. M. 196. man arī sajē̦ga tādās lietās D. Goŗkijs 50. jums . . . par tādām lietām nav ne mazākās sajē̦gas A. v. J. 1896, S. 811, man jūtas un sajēgsmi atmiņas sien JR. V, 170. pie mūsu sajēgsmes ruobežām Asp.

Avots: ME II, 640

‡ sajè̦gs ² Lis., = sajẽ̦ga.

Avots: EH XVI, 414

sajẽgsme;* s. sajē̦ga.

Avots: ME II, 640

sajẽgt, intr., tr., verstehen, begreifen: viņa ne jēgt nesajēdza, kādās briesmās atruodas. ja kas dzirdēja, ne˙nieka nesajēdza MWM. VI, 402. es nesajē̦dzu, kâ tādas lietas vienai dzimtai var uzbrukt Vēr. I, 1074. Refl. -tiês , = atjēgties , sich besinnen : ja valdnieks sajē̦gtuos kre̦klu ugunī iesviest LP . III , 77 . - Subst . sajē̦gums , der Begriff , die Vorstellung : cik savādi sajē̦gumi tev par cilvē̦ku vērtību ! Ar.

Avots: ME II, 640, 641

saje̦kât Planhof "verloren annähen" U.

Avots: ME II, 640

sajuksêt, aufessen: sajuksējuši visu plāceni Saikava.

Avots: ME II, 641

sajemîgs, angenehm, begreiflich Für. I.

Avots: ME II, 640

sajemt, ‡

3) erwarten:
ziemas svē̦tkus es sajem[j]u dziedādama, dancādama Tdz. 54372; ‡

4) = pãrņem̂t 2: Pieteri sajem[j] dusmas Pas. XII, 133 (aus Domopol). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi 157 (ebenda). ‡ Refl. -tiês,

1) = saņemtiês 1: suņi sajēmēs riet Kaltenbr. tik jie sajēmēs dīgt, i[r] dēstīja ebenda; (um sich) zusammennehmen, -raffen:
nāc ... maltuvē, sajemiesi (Var.: saņem) mētelīti! maza mana maltuvīte, kupls tavs mētelītis BW. 8135;

2) = saņemtiês 2;

3) = saņemtiês 3: brangi sajē̦musies vasarēja Frauenb. tur tā nezāle ātrāk saje̦mas Iw.; ‡

4) s. ruokas, die Hände falten
Frauenb.

Avots: EH XVI, 414

sajemt, = saņemt,

1) festnehmen, zusammennehmen:
sajem savas villainītes! Biel. 729. sajēmu prātu BW. 33612;

2) wahrnehmen, hören:
stipri jābrē̦c, un tuomē̦r nevar sajemt Sussikas. viņš ir tumšs uz ausīm, nevar lāgā sajemt Ruhtern. - Subst. sajēmēja, die Hebamme Spr.

Avots: ME II, 640

sajiêbt, Refl. -tiês: auch Sessw.

Avots: EH XVI, 414

sajiêbt Drosth., = saviebt (das Gesicht) verziehen: bē̦rns sajiebis seju -- drīz raudās! Refl. -tiês, = saviebtiês Drosth.

Avots: ME II, 641

sajimt, ‡

2) intensiv beginnen (von mehreren Subjekten ausgesagt)
Auleja: ar rateņiem ka[d] sajims (scil.: sprēst), dūzas vien iet.

Avots: EH XVI, 414

sajimt Pas. IV, 81 (aus Malta), = sajemt 1.

Avots: ME II, 641

sajuodinât: A. XIV, 2, 314 (ME. III, 642 zitiert) ist die Bed. nicht angegeben!

Avots: EH XVI, 415

sajùoma, Verstand, Einsicht Smilt. n. U.

Avots: ME II, 642

‡ sajùozêt ² Saikava,

1) "?": s. klājienu ar spriguļiem;

2) aufessen.

Avots: EH XVI, 415

sajuôzt: vēderiņa nesajuoze Tdz. 57004, 1; "zusammengürten, fesseln, knebeln" Segew.

Avots: EH XVI, 415

sajucināt, tr., verwühlen, verwirren: prātus.

Avots: ME II, 641

sajucis, s. sajukt.

Avots: ME II, 641

sajūdît U., aufwiegeln.

Avots: ME II, 641

sajûguôt, tr., zusammenjochen; zusammenfügen; ein Floss verbinden: gleinus sajūguo citu cita galā ar kardebiem Etn. IV, 61. sajūguot pluostu Lubn.

Avots: ME II, 642

sajûgt,

1): baļķes sajūdz ("savienuo") kuopā Ramkau; ‡

3) in den Aussagen sich verstricken machen:
kupcis ātri jautāja, lai sajūgtu blēdnieku P. W. Šis ar mani tiesāties? 19. ‡ Refl. -tiês,

1) (unversehens) angespannt werden:
šuoreiz tev brīnum ātri sajūdzies zirgs Saikava;

2) sich vereinigen:
mans mežs sajūdzās kuopā ar viņa mežu Segew. kam dievs ir nuolēmis s. (sich verheiraten) Pas. VI, 304.

Avots: EH XVI, 414

sajûgt, tr.,

1) zusammenjochen, zusammenfügen:
kuo dievs ir sajūdzis, tuo nebūs ne˙vienam cilvē̦kam šķirt Glück Matth. 19, 6. viņi agrāki sadevās kuopā, un tâ visu laiku kâ sajūgti Kaudz. M. 6;

2) anspannen:
sajūdza trīs vai četrus zirgus BW. I, 187. tētiņš jau zirgu sajūdzis Balss. panāksnieki savus zirgus sajūguši BW. III, 1, 24. cik ātri Jānis sirmuo sajūdza! Poruk. skaisti dzied ceļavīri, kumeliņus sajūguši (Var.: aizjūguši) BW. 598.

Avots: ME II, 641, 642

sajuka* Wid., die Verwirrung, das Getümmel, der Tumult.

Avots: ME II, 641

sajukinât,

1) "verwirren"
Nötk., N.-Peb.;

2) (ein Kind) aufheitern, zum Lachen bringen:
tu bē̦rnu esi sajukinājis, un nu viņš tāds nemierīgs Serben n. A. XV, 495.

Avots: ME II, 641

sajukme* Jesaias 22, 5, die Verwirrung.

Avots: ME II, 641

sajuksêt, ‡

2) "?": s. klājienu spriguļiem Saikava.

Avots: EH XVI, 414

sajūkstêtiês, erschrecken (intr.), "satrūkties" Bauske: bē̦rns tad sajūkstas un ne˙maz vairs nevar iemigt Friedrichslust; "iebļauties" (mit û ² ) Nigr.

Avots: ME II, 642

sajukt, ‡ Refl. -tiês, = sajukt: prātiņš sajukās Pēt. Av. IV, 31.

Avots: EH XVI, 414

sajukt, intr., sich vermischen; in Verwirrung, Unordnung geraten; trübe werden; den Verstand verlieren: Sprw. sajuka kâ zaķim lēcieni. sajuka miezītis ar apentiņu BW. 22752. dziesmīte tev sajuka Ld. 10863. sajukusi man galviņa (Var.: matiņi) BW. 16923. zvirgzdupīte dūņiņām sajukuse 13630. vēl sajucis ūdentiņš vakarēju jājumiņu (noch ist das Wasser vom gestrigen Durchreiten trübe) 13630, 1. sajukuse (Var.: saduzuse, sadugusi, apdumuse u. a.) saule lēce caur tumšiem mākuļiem 21902. es staigāju visu dienu sabrukusi, sajukusi 14222. Visvaldis sajukdams ne˙kā nezināja atbildēt Lautb. Luomi 26. aiz bē̦dām sajucis LP. VII, 69. - Subst. sajukums, die Unordnung, die Verwirrung: muoku un sajukumu pasaule Rainis.

Avots: ME II, 641

‡ sajûkt, sich aneinander gewöhnen Gr.-Buschh.: zirgi ātri sajūka. tâ bijām sajūkuši, kuopā dzīvuodami, ka ir šķirties negribējās.

Avots: EH XVI, 414

sajumdît, tr., aufhetzen, aufreizen.

Avots: ME II, 641

sajùmt, tr., (mehrere) Dächer (fertig)- decken.

Avots: ME II, 641

sajūsma* Wid., die Stimmung; das Entzücken, die Freude: tās sajūsmas, kādas saceļ daba mūsu dvēselē, nevarēja attē̦luot Vēr. v. J. 1904, S. 114. ir jāsaceļ aplūkuotājā attiecīgā sajūsma Vēr. I, 1274. brālis... neduomāja par mājās iešanu. tas nu˙pat vēl tikkuo bij īstā sajūsmā Duomas IlI, 540. viņš... ar vis˙lielākuo sajūsmu atsaucās uz mācītāja priekšlikumu Plūd. Llv. II, 243.

Avots: ME II, 642

sajūsmĩba* Wid., die Begeisterung, das Entzücken: gars tuo sajūsmībā augšup ne̦s Asp. sajūsmībā un jaunības ideālismā Vēr. I, 1405. e̦smu iestidzis sajūsmībā Rainis.

Avots: ME II, 642

‡ sajūsmîgs, begeistert, entzückt: sajūsmīgiem izsaucieniem A. Upītis Pirmā nakts 172. es nerādu ... diezcik sajūsmīgu seju Sm. lapa 359.

Avots: EH XVI, 414

sajūsminât, tr., entzücken, begeistern. sajūsmināts ticības kaŗuotājs Ar. viņš tik sajūsmināts par Cicerōnu Vēr: I, 1289. Refl. -tiês, entzückt sein, sich freuen: viņš dziļi par šādiem vīriem sajūsminājās Ar. pie upes saldi un sērīgi sajūsminājas Jansona Duomas 7. - Subst, sajūsminâšana, das Entzücken, Erfreuen, Begeistern: raksti par Valdemāru nav ne˙kāda tukša sajūsmināšana Ar.; sajūsminâšanâs, das Entzücken, das Sichfreuen, die Begeisterung: piemiņas diena tapa svinē̦ta ar lielu sajūsmināšanuos A. v. J. 1896, S. 143. sajūsminãjums, das Entzücken, die Begeisterung: tas savā sajūsminājumā... atstāja kultūras dzīvi MWM. v. J. 1896, S. 420; sajūsminâtãjs, wer entzückt, erfreut.

Avots: ME II, 642

sajūsmuôt, ‡ Refl. -tiês, sich begeistern: autuors ... sajūsmuojās un deklamēja ... skaļi A. Upītis Ģertr. 208.

Avots: EH XVI, 414

sajūsmuôt, tr., entzücken, begeistern: Valdim bija ļuoti sajūsmuota sirds JR. V, 7.

Avots: ME II, 642

sdjust, Refl. -tiês: ne˙maz nesajutās, ka sērklis prieškā Heidenfeld; sich fühlen: sirds man viena sajūtas Skalbe Raksti I, 110. gribēja ... apskatīties slimnieci, lai re̦dzē̦tu, kâ viņa sajūtas Anna Dzilna 194. sajūtuos ve̦se̦la 176.

Avots: EH XVI, 414

sajust, tr., intr., fühlen, empfinden, bemerken, wahrnehmen, ahnen: sajust smaržu; laimi, nepatiku. sajust nenuoteiktu smagumu visā miesā Purap. kur te̦kat jūs, puisīši...? kaimiņuos sajutuši (Var.: apmanīj[u]ši) apiņuotu alutiņu BW. 19698. tautu meita pa jūriņu laivu dzina, sajutusi man[u] brālīti, sav[u] maizītes arājiņu 11650. kas tai mūsu meitiņai? nei tā dzied, nej runā. vai tā bija sajutuse sav[u] brūtgānu neve̦se̦lu? 821. sviežu (šautru klēpi) ciema sē̦tmalī. sajutuši ciema suņi, sāka visi čāvināt 13250, 12. dižās (sc.: meitas) bija sajutušas, ka man dze̦dra valuodiņa 13346, 1. viņš kuodis tâ īsti, lai sajūt LP. VII, 128. darbība nuotiek bez gribas un sajustas apduomības Pūrs I, 51. - sajutis vīrs, ein erfahrener Kerl Für. I. Refl. - tiês, das Gefühl haben: pats sajutās, ka atruoduoties iestidzis Jaunie mērn. laiki IV, 85. Subst. sajušana, das Wahrnehmen, Empfinden, Fühlen: sajušanas spē̦ks, der Sinn Brasche; sa-jutums, die vollendete Tätigkeit des Wahrnehmens, Empfindens, Fühlens; die Empfindung: sajutumu saturu nevaram šķirt nuo viņu sajušanas Pūrs III, 87; sajutẽjs, wer wahrnimmt, empfindet, fühlt: ... kuŗa daļa lapā ir tā sajutēja Vēr. II, 719.

Avots: ME II, 641

sajuta, s. sajùta.

Avots: ME II, 641

sajùta, auch sajuta Spr., die Empfindung, das Gefühl; die Stimmung; die Vorstellung, die Errinnerung Spr.: laimes sajūta A. v. J. 1890, S. 468. spē̦ka sajūta 1901, S. 935. pastiprināta dzīves sajūta XI, 633. - taustekļi jeb sajutas organi A. v. J. 1896, S. 315. organismiem sava vienkuopība sajutā, pašapziņā Pūrs 1, 22. likums sajutā laikam man gulēja B. Vestn.

Avots: ME II, 642

sajutĩba* Wid., sajùtĩba*, die Empfindlichkeit, Empfindsamkeit, Sensibilität, das Empfinden: Krustiņš apbrīnuoja Jē̦kaba sajūtību, kuŗš nakti pirms mātes miršanas nuoredzējis sapni Austriņš Nuopūtas vējā 112. dailes sapratību un dzejas sajūtību parādīt Lautb. Luomi 132.

Avots: ME II, 641

sajùtĩba (auch Jaunie mērn. laiki IV, 6 - 1, 102), sajùtîgs, s. sajutĩba, sajutîgs. sajuodinât, tr., = uzmudinât Serben n. A. XIV, 2, 314, Alt-Ottenhof: sajuodināt skuķa sirdi, sajuõkuôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch scherzen:
s. visu vakaru;

2) verspotten: viņš gribēja mūs sajuokuot.

Avots: ME II, 642

sajutîgs U., sajùtigs*, fühlbar, Gefühl habend U., sensibel: sajutīgiem dieva radījumiem Seifert Chrēst. III, 265. tik brīnišķīgi sajūtīgs Konv. ² 1135. ruoka nav sajutīga, die Hand zeigt kein Gefühl, ist vertaubt, Biel. n. U.

Avots: ME II, 641

savajât: gaidīt, kamē̦r savajāja (= vajājuot sadabūja ruokā) pārējuos etapniekus Austriņš Raksti V, 91.

Avots: EH XVI, 462

savajât "zusammentreiben, zusammenfegen": s. izklīdušuos luopus Schujen. vējš savajā gružus; ar sluotu savajāt gružus N. - Peb.

Avots: ME III, 779

sē̦ruolaji (nom. pl.), um einen Verstorbenen Trauernde U.: kuo nu sē̦ruoja sē̦ruolajiņi? Lautb. Niedr. Vidvuds X, 498. Wohl fehlerhaft für sē̦ruotāji.

Avots: ME III, 832

sielajs: ar sielaju par upi pārsacelt Jauns. Raksti VIII, 341,

Avots: EH II, 494

sielajs, sielājs, s. sielains.

Avots: ME III, 858

skrajuôt "mit Fingern (das Haar) ordnen" Libau: lai saviem mazajiem pirkstiņiem skrajuo man matus A. v. J. 1899, S. 249.

Avots: ME II, 886

I skrajš: "izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs" Frauenb.: skraja sieva.

Avots: EH II, 506

I skrajš, eifrig, flink: tu esi skrajs un atšķirīgs Lautb. Austr. kal. 1893, S. 58. skraji eimu, skraji te̦ku, skraji pādi lecināju BW. 1538, 2. Zu skrìet.

Avots: ME II, 885

II skrajš: s. mežs Behnen, Erwalen, Laidsen, Lipsthusen, Postenden, Spahren, Talsen, Warkl. skraja vieta (kur re̦ti kuoki) Warkl. debess paliek skraja ebenda. skrajā vārpā Latv, konv. vārdn. s. v. gladiola, tikai kādās skrajās būdiņās ... uguntiņš paspīdeja Hugenberger Kapeiķu grāmatiņas No 2, S. 21. Subst. skrajums: auch Lipsthusen, Postenden, Tals.; aiziesim uz tuo skrajumu! Stenden. viņš ieraudzīja skrajumu Birznieks-Upītis No rīta 39.

Avots: EH II, 506

II skrajš Dond., Selg., Wandsen, Stend., Saikava, Gr.-Buschhof, Kreuzb., Wid., Degunen, undicht (vom Walde; auch vom Getreide, Haar, Gewebe Degunen): caur tuo skraju priežu mežu BW. 18718; 31014, 1 var. mežs stipri skrajš Janš. Dzimtene IV, 44. šai mežā skraji kuoki Dond. mati iznīkuši - tik skraji, it kâ izstādīti A. XI, 152. mākuoņi skrajie vai biezie Dünsb. skrajās lupatās nuoslēpās saules stari Teodors. skraji nuosē̦ta labība Bers. skraji sē̦ts, undicht gesäet; skraja liesma, eine weit ausgebreitete Flamme Mag. IV, 2, 164. skrajs mežs "līdze̦ns, izcirsts mežs" Warkl. - Subst. skrajums, eine undicht mit Bäumen bewachsene Gegend Wandsen. Anscheinend zu li. skrìjos "der von Bast gefertigte Rand oder die Einfassung eines Siebes" und la. screa "Auswurf" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 584); vgl. auch Persson Beitr. 725.

Avots: ME II, 885, 886

smilšajs, = smìlšaîns: smilšajām kājiņām BW. 27654, 2 var.

Avots: ME III, 964

suoklajs Plm. n. RKr. XVII, 78, der Rand (nuomale) einer sumpfigen Wiese am Waldesrand; suôklājs Lis., Golg., eine Gegend mit suôklas.

Avots: ME III, 1136

soknajs "nicht zufrierender Moorboden" N.-Salis; mit kn aus tn?

Avots: ME III, 980

‡ sotnajs Salis,

1) Subst., ein Wald mit morastigem, nicht zufrierendem Boden:
tanīs sotnaj[u] mežuos gruzdīja iekšā, kur tāds požņans, sūnans;

2) Adj., morastig:
s. mežs ir tāds, kas nesasalst, mīksts. tāda ze̦ma vieta. - Mit o aus u; vgl. sutnājs.

Avots: EH II, 544

‡ spalvinajas (wo?), Stachelbeeren BielU.

Avots: EH II, 546

spradze̦nãjs: auch Ramkau.

Avots: EH II, 555

sprē̦daja Spr., das Brettchen zum Anbringen des Wockens (beim Spinnrad); wohl zu sprēst.

Avots: ME III, 1016

svaja, wer faselt, Unsinn redet Dunika.

Avots: ME III, 1142

I svaja: auch NB.

Avots: EH II, 611

‡ II svaja Lemb. "?": gailis ar visu savu svaju (gemeint sind die Hühner um einen Hahn).

Avots: EH II, 611

svajât: auch NB.

Avots: EH II, 611

svajât (li. svajóti "schwärmen, träumen, phantasieren"), faseln, Unsinn reden, flunkern Grobin n. Etn. III, 65, Dunika: tu pats vairs neapduomā, kuo tava mute svajā Janš. Bandavā I, 329. Vielleicht nebst li. sváičioti "irre reden, faseln" zu ostfries. swāien "sich schwingend bewegen", cymr. chmidl "schwindelig", chwil "sich schnell drehend", ae. swīma "Schwindel" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 518 f.), vgl. Būga PФB. LXVI, 249.

Avots: ME III, 1142

tajā, loc. s. zu tas, tã; tajuôs, loc. pl. zu tas; tajâs, loc. pl. zu tã.

Avots: ME IV, 126

‡ tajiņš um Talsen "ein Kindchen".

Avots: EH II, 665

tautaji, =tautas, die Fremden: māsin[a] raudāja tautaju klētī BW. 25060, 2.

Avots: ME IV, 141

trīsajie, eine Bestimmtheitsform zu trîs, drei: tie trīsajie bāleliņi BW. 5951, 2.

Avots: ME IV, 240

ūdrajas: mazu bē̦rnu mazgā ar ūdrāju ("?") ziediem Lttic. 2717 (aus Planhof).

Avots: EH II, 741

ūdrajas Kr. (mit û), U., Etn. I, 29, = ūdrene 1.

Avots: ME IV, 406

uzvajadzêtiês, = ìevajadzêtiês: man piepēši uzvajadzējās sāls Bers., GoIg.

Avots: ME IV, 396

uzvajât, verfolgend, bedrängend hinaufgeraten machen: suns uzvajāja kaķi kuokā Golg. U. a.

Avots: ME IV, 396

*vaja, in der Verbind. vajas laiki, die Zeit des Verfolgtwerdens (?): mūsu barveža, kuŗš vajas laikuos nuo mums aizmuka . . . atstādams mūs . . . nelaimē Dz. V.

Avots: ME IV, 445

vajadzêt: die 3. Pers. prt. dazu auch vajagāja in Pilda n. FBR. XIII, 43.; vajagana - auch Pas. VIII, 292 (aus Asūne). ‡ Refl. -tiês, nötig sein: tâ gan nevajadzējies Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 112.

Avots: EH II, 750

vajadzêt, vajag(a), vajadzẽja, auch refl. -tiês A.-Kalzenau, Linden, unpers., nötig sein (mit dem Dat. der Person, die nötig hat, und dem Gen. dessen, das nötig ist): man vajaga naudas, ich habe Geld nötig U. Sprw.: kad nevajag, tad ir, kad vajag, tad nav RKr. VI, 551. mazam vīram vajaga mazas gultiņas Br. sak. v. 1430. zinu, kā vajag tīru rudzu malējam BW. 686, 1. ceļam vaj[a]ga laba zirga, sē̦tā gudras līgaviņas 11444, 4. vajaguot dabūt.., svecītes (man müsse Lichtchen bekommen) Etn. IV, 120. kam mums vairs liecinieku vajaga? Glück Matth. 26, 65. tev nevajagâ vaicāt Sirach 3, 21, kā tev vajagama (zur Form s. Le. Gr. 761 und § 773), was hast du nötig Pas. VII, 462. vajagana (dissimiliert aus vajagama?) izkast un atnest, man müsse ausgraben und herbringen III, 456. Das verbale vajadzêt ist aus dem nominalen vajaga umgebildet.

Avots: ME IV, 445

vajadzĩba, das Bedürfnis; die Notwendigkeit L., Nötigkeit U.: vajadzība... pēc augstākām skuolām Kundz. Kronv. 135. viņai... nebija daudz vajadzību Asp. Saulgriezīte 3. nāci sērst jeb citā kādā vajadzībā LP. V, 320, kāda nuote, vajadzība bij tam tautu dēliņam? BW. 14918. vajadzību līdzēšana, Abhilfe B. Vēstn. n. U.

Avots: ME IV, 445

vajadzîgs,

1) nötig:
trūkst vajadzīgas barības;

2) bedürftig:
neatraujies... nabagiem palīdzēt un nepavilcinājies vajadzīgām acīm (laba darīt)! Glück Sirach 4, 1.

Avots: ME IV, 445

‡ vajãg Blieden n. FBR. XVI, 97, = vajag(a), ist nötig.

Avots: EH II, 750

vajaga ir (in den Texten des 16, und 17. Jahrh. und auch noch bei L.), nötig ist (lat. opus est): kungam jir tuos wayage (der Herr hat sie nötig) Ev. mums vajaga jir sacīt (wir müssen sagen) Manzel Post. I, 359. mums neir vajaga, ka mēs... atbildam Glück Daniel 3, 16. spirgtiem neva ārstes vajaga Markus 2, 17. mums... šādas lietas neir vajagâ I Makkab. 12, 9. kas jums vajaga ir Matth. 6, 8. kas pie upuŗiem vajagâ bijis II Makkab. 1, 33. Aus liv. vajāg (= vot. vajaga) "Bedürfnis; nötig", s. Thomsen Beröringer 284 f.

Avots: ME IV, 445

va˙jakis (aus vai II + akis [s. akls 1a und aks]), va˙jaku Druva I, 415, Interjektion zum Ausdruck der Überraschung oder des Erstaunens: va˙jakis! dūšenieks! Plūd. LR. IV, 119. va˙jakis! tur jau siekalas sāk tecēt! Brig. Ceļa j. 16. va˙jakis, kādā gaisa galā! Dz. V.

Avots: ME IV, 445

vajât, ‡ Refl. -tiês, in der Verbind. v. ar, wiederholt verfolgen (?): ar blusām v. Tdz. 40265; 43760.

Avots: EH II, 750

vajât (li. vajóti "mehrfach nach jagen") Adiamünde, Adl., AP., Arrasch, Bauske, Bers., C., Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., KL, Kokn., Nötk., Ogershof, Pankelhof, Ramkau, Saikava, Schujen, Sessw., Sonnaxt, Wandsen, Widdrisch, Wolm., -ãju, verfolgen, bedrängen; weh tun, Leid antun, misshandeln U.: kas jūs apkaitina un vajā Glück Matth. 5, 44. kas ... manu sirdi vajā Kaudz. M. 53. puikas kaķi vajā (tramda, ķeŗ, neduod miera) Nötk. - Subst. vajâtãjs, der Verfolger: atpesti mani nuo... vajātājiem Glück Psalm 7, 2. neredzējis savu vajātāju LP. IV, 231. Die mundartliche Aussprache mit -aij- beruht wahrscheinlich auf dem ehemaligen (noch bei U.) Brauch für -aj- und -ej- -aij- resp. -eij- zu schreiben; wo das Verbum vajât im Volksmund geschwunden war, konnte sich eine falsche Lesung mit -aij- einbürgern. Zu li. výti (prs. vejù) "nachjagen", slav. vojь "Krieger", aksl. povinǫti "unterwerfen", vъzvitije "Gewinn", an. veiđr "Jagd", ai. váyati "verfolgt", av. vītar- "Verfolger" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 228 ff. und Trautmann Wrtb. 345 f.

Avots: ME IV, 445, 446

vajuosts "ein ausgelassener, zügelloser, laut tollender Mensch" AP.: būs kāds muodzeklis.., redzēs, kas te gluži būs par vajuostiem "?" Kaudz. Izjurieši 179. bē̦rni iet kâ vajuosti (skrien, dauzās, truokšņuo) AP.

Avots: ME IV, 446

vaju! Interjektion: vaju, vaju, bē̦rzu birzi, tavu skaistu ce̦kuliņu! BW. 2760, 3 var. vaju, vaju, tautu dē̦ls, tavu lielu neveiklumu! 9335. vaju, vaju, tautu meita, tavu īsu paladziņu! 24837, 1.

Avots: ME IV, 446

vāverenãjs,

1) ein Ort, wo Porst wächst
(mit ã ) Adiamünde;

2) Plur. vāverenāji, s. vãve̦rāji.

Avots: ME IV, 512

ve̦caji,

1) = ve̦cāki, die Ältesten, die Eltern U.;

2) unsichtbare Geister
Etn. I, 62. ve̦caliņa, die Alte, Ältere: māsiņ, mana ve̦caliņa (Var.: ve̦cākā) BW. 7719 var.

Avots: ME IV, 514

znaja: auch Saikava.

Avots: EH II, 811

znaja, das Wissen, die Kenntnis: ve̦cajiem ļaudīm jau sava znaja bij Siuxt. Wohl auf r. знаю "ich weiss" beruhend.

Avots: ME IV, 747

abaju > abai [auch in Grawendahl], SF. als Sammelzahlwort: [abaju vāģu "beide Wagen" N.-Schwnbg.]; abai slieču pārlūza, die Sohlen beider Schlitten gingen entzwei, abai skrituļu, die Räder beider Wagen BB. XIV, 144. - [Altes Neutrum, gleich apr. abbaien und aksl. oboje dass].

Avots: ME I, 5

pajust [li. pajùsti], tr., bemerken: tad būt[u] labi, itin labi, kad man suņi nepajustu BW. 13994.

Avots: ME III, 37

sajuôzt, tr., (fest) gürten: cauru nedēļu sajuozis vē̦daru LP. V, 339. Refl. -tiês, sich gürten, sich schürzen Brasche: tē̦vs... sajuozās ar lūku juostu Apsk. v. J. 1905, S. 304.

Avots: ME II, 642

‡ aba˙div Pilda n. FBR. XIII, 52, abadiveji Pas. II, 72, abadivēji V 139 (aus Makašēni), abadivēji IV,284 (aus Silajāņi), = abi divi, beide.

Avots: EH I, 1

abeji C. [und in Saussen], abẽji PS. (li. abejí),

1) beiderlei:
tādēļ gājis ar abejiem ābuoļiem uz savu pilsē̦tu LP. VI, 602, mit beiderlei Äpfeln, d. h. mit den von beiden Apfelbäumen gepflückten Ä. - brālis nuorauj nuo abejiem augļiem LP. VI, 761; abeju dzimumu bē̦rni.

2) beide,

a) bei plur. t.: abeji rati jāaizjūdz, beide Wagen müssen angesspannt werden;

b) in manchen Gegenden Mittelkurlands und auch in Livland für abi, abas gesetzt: abejās ruokās, in beiden Händen;
šuo abeju krūmu uogas labas Grünh.

3) Nom., Akk. Dual.: [äbeju komanu (Bersohn)]. divej kre̦klu mugurā, abej me̦lnu nuovalkātu BW. 20630,5. cūku gani cūkas zīda, abej ausu turē̦dami 29350,1; mūs muižā divej' vārtu, abej ve̦lnu sargājami 31417,1. [Wohl, gleich li. abeja bei Bezzenberger BGLS. 186 f., altes Neutrum, wie abaju oben].

Avots: ME I, 5

ačele, Demin. zu acs "Auge": mazajām spīdīgajām ačelēm Janš. Mežv. ļ. II, 459.

Avots: EH I, 3

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

acûdens, -s, od. -ņa, Wasser zum Gesichtswaschen: dzē̦rājam vīriņam acūdeņa nevajag BW. 26943.

Kļūdu labojums:
jāizmet viss acûdens (zu streichen der Artikel acûdens)

Avots: ME I, 9

âdaiņi: auch sing. âdainis Auleja, Kaltenbr.: senajie ļaudis šuva ādaiņus Kaltenbr. puišiem visiem ādaiņi bija ebenda.

Avots: EH I, 192

adît, -u, -ĩju (li. adýti "sticken; [nach Juškevič] продѣвать иглою, колоть"), tr., intr., stricken: adīkli, cimdus, zeķes, raibu rakstu BW. 7161; vīzes adīt, flechten (L.), gew. pīt; vīzēm de̦gunu adīt, die Spitze der Bastschuhe flechten; atkalnu, atkalniski adīt, eine Reihe von krausen Maschen stricken; labiski a., rechts stricken. Übertr. uz mājām zirgam kājas kâ adīt ada MWM. I, 595. Refl. -tiês,

1) für sich stricken,

2) um die Wette stricken:
iesim adītuos oder adīties,

3) von selbst sich stricken:
cimdi paši kaktā adās BW. 7764. Subst. adījums,

1) das Gestrickte,

2) die vollendete Handlung des Strickens
(dial. adums BW. 15561); adītājs, -āja, der Stricker, die -in: adi, adi, adītāja, man būs tavs adījums BW. 7156 (dial. adējeņa, adējiņa BW. 15565, 1. Infl.). [Sieht aus wie ein Iterativum, wo a aus o entstanden sein und mit e ablauten kann. Am ehesten mit Petersson Heterokl. 100 zu egle, li. ẽglė, p. jodła, ksl. jela, r. ель "Tanne", die zu einem *ed(h)-lo- "stechend, stachelig" gehören können, vgl. mnd. gran "Ährenspitze, Granne, Gräte" : awn. gro,n "Nadel; Fichte". Weniger sicher sind die weitern Kombinationen Peterssons und die hiervon abweichenden Etymologien Ficks Wrtb. 1 ^4, 351, dem sich Walde Wrtb. ² unter ador anschliesst, und Fays AJPh. XXXIV, 26 (zu ai. adri-ḥ "stone, cliff" u. gr. ὀδούς "Zahn")].

Avots: ME I, 11

agriena, agriene, frühere Zeit, Vorzeit: tas nuotika tālajā agrienā RA. agrienē turienes nuovadniekus apveltīja visādām privilēģijām RA. es steidzuos pie agrienes, ich habe mich gesputet, früh zu kommen Mag. XIII, 1, 14.

Avots: ME I, 11, 12

aĩjã, aj%C4%81">aijajā, aĩju, Interj. beim Wiegen des Kindes: aijã, Jānīti, aijajā! BW. 2108

Avots: ME I, 12

aĩjât, -ãju, aĩjinât (li. ajoti "einem Kind etwas vorsingen" G. St.), wiegen, lullen, das Wiegenlied singen, hersagen: viens laipniem vārdiem aijina:"aijā, aijā, mazuo bērniņ, eņģelīši tevi aijā" LP. VII, 170. Reflex. aĩjâtiês, sich wiegen: aijājies, mans mazais bāleliņ BW. 1847.

Kļūdu labojums:
1847 = 1897

Avots: ME I, 12

aina, das Bild, die sinnliche Erscheinung eines Gegenstandes oder malerischen Vorgangs; das Bild, die Arbeit des Malers heisst gle̦zna. aina, ein in neuer Zeit oft gebrauchtes Wort, kommt zum ersten Mal in der Literatur vor in A. I, 528: aina iz se̦najiem laikiem nuo Fr. Mālberģa. jūs par daudz šīs... ainas iztē̦luojat Rain.

Avots: ME I, 13

àizadi [Bersohn], Demin. -iņi, [angefangenes Strickwerk]: tuos cimdiņus brāļam devu, kur sajuka aizadiņi (Var.: pāradiņi, pāradiņas und raksti) BW. 25488. tã cimdiem adījuse aizadus Jan.

Avots: ME I, 17

àizaûgt,

1) verwachsen, von Gärten, Feldern, Wiesen, Wunden:
dārzs aizaudzis nezālēm, pļavas aizaugušas krūmiem, pušums aizaudzis, durvis ar sūnām aizaugušas BW. 11136;

2) im Wachsen zuvorkommen, überleben:
Stendera gar,ajā mūžā visas tā laika zīmes atruodamas, gan tādas, nuo kur,ām tas izaudzis, gan tādas, kur,as tas aizaudzis Kundz. St. 20.

Avots: ME I, 17

‡ àizbaudît,

1) schmecken
Palejas J. VII;

2) einen Imbiss nehmen:
tukšā dūšā vajag kuo aizbaudīt Lubn.

Avots: EH I, 8

‡ àizbìrzît, aizbir̂žuôt ² Siuxt, (eine Saatfurche) bis zu einem gewissen Punkt hinziehen; Saatfurchen ziehend fort-, hingehen; bis zu einer gewissen Grenze mit Saatfurchen versehen: a. vagu līdz mežam Wandsen. tīrums aizbirzīts līdz lielajam akmenim Saikava. jūs tik ātri aizbirzījāt, ka e̦s ni˙maz nepaguvu pateikt, lai beidz ebenda. paņem tik daudz salmu, kâ vari aizbiržuot līdz viņam lauka galam! Siuxt.

Avots: EH I, 9

‡ àizblūkšķêt, lärmend hingehen, fortgehen: viņš ar saviem lielajiem zābakiem steidzīgi aizblūkšķēja AP.

Avots: EH I, 10

àizduôt, ‡

4) ein wenig (Nahrung) verabfolgen:
vajag vēl a. zirgam Kaltenbrunn. mudri zirgam aizdevu ēst ebenda; ‡

5) aizduot (nach r. задáть gebildet) mīkli Infl. (z. B. Zvirgzdine n. Pas. IV, 473), Kaltenbrunn, ein Rätsel aufgeben.
Refl. -tiês, ‡

2) einander (ver)leihen:
naudu aizdevās un aizņēmās... paši cits citam Kaudz. Izjurieši 32.

Avots: EH I, 21

àizdzērĩba, [oder àizdzērībes, geschrieben: ajzdzieriebias Zb. XV, 210], Verlobung Zb. XVIII, 354.

Avots: ME I, 24

àizgãdât,

1) dafür sorgen, dass etw. entfernt wird, fortschaffen, hinbringen, hinführen:
Pēterim vajag mani aizgādāt turp Laps. ja pavēli, es burvi aizgādāšu Asp.

2) vergessen
Spr.

Avots: ME I, 26

àizganît,

1) wegjagen:
aizganījām nelūgtus viesus visus: čigānus, dunduŗus AP., Drostenh.;

2) intr., das Vieh am frühen Morgen hüten, bis es seinen Hunger stillt:
nuo rīta vajag luopus aizganīt, tad tie paliek mierīgi Etn. III, 145.

Avots: ME I, 26

àizgrâbtĩba, Begeisterung, Entzücken: savā aizgrābtībā dzejnieks nebeidz slavēt un cildināt dievu SDP. VI, 52. aizgrābtībā viņs pieskandināja pie glāzes A. XV, 1, 423. viņam vajadzēja tik sargāties nuo aizgrābtības un nemiera Lautb. L. 88.

Avots: ME I, 27

‡

I àizgramzt (?), einen brüllenden Laut von sich geben:
lācis nuogāja uz mežu, ka aizgramze (poln. zaryczał) Zbiór XVIII, 388. Dies ajzgramzia ist vielleicht fehierhaft für *ajzgriamzia aus *aizgremze (zu gremzt ² ); vgl. übrigens auch Schreibungen wie III p. prt. pakora ebenda 390 aus pakāre, is iespēre.

Avots: EH I, 24