Paplašinātā meklēšana

‡ àizãrstêt,

1) kurierend zuheilen machen:
a. vâti;

2) kurierend hingeraten lassen:
a. uz viņu pasauli.

Avots: EH I, 7

‡ àizbãrstît,

1) wiederholt streuend schliessen, anfüllen, verunreinigen
(perfektiv): visa klēts priekša aizbārstīta ar graudiem;

2) a. priekšā, hinstreuen vor (für):
a. zuosīm graudus priekšā Bauske.

Avots: EH I, 8

‡ àizdãrs Dunika, O. - Bartau, = aizdars.

Avots: EH I, 18

‡ àizkārst, sehr schnell hin-, wegeilen Lemsal: a. pa ceļu.

Avots: EH I, 30

àizkārstît, versperren: mežsargs aizkārstījis ceļu A. XV, 2, 394 (Serben, Bersohn).

Avots: ME I, 31

‡ àizskārst (wo?) "voraussehen; erfassen": nevarēja tuo lietu aizskārst.

Avots: EH I, 48

‡ àizvārst Wessen, Wid., verriegeln.

Avots: EH I, 62

àizvãrstît: aizvārsti durvis! U. (unter vārstît), mache die Tür zu!

Avots: EH I, 62

àizvãrstît, freqn. zu àizvẽrt, zumachen, nachlässig zunähen: zeķes, cimdus Aps.; in Pasteln und Bastschuhe die Schnüre einziehen U; aizvārstāma kurpe, der Schnürschuh Dr.

Avots: ME I, 59

‡ apãrstêt, oberflächlich und nicht lange genug kurieren.

Avots: EH I, 72

apbãrstît (li. apbarstýti), bestreuen, überschütten: ceļu puķēm.

Avots: ME I, 76

‡ apkā`rst, fertigkämmeln, -tocken Spr.: vilna jau apkārsta. Refl. -tiês, mit dem Kämmeln, Tocken endgültig fertig werden: ē̦smu jau apkārsusies Bauske.

Avots: EH I, 91

apkārstît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich behängen:
apkārstījās ar jiem Pas. Vl, 476. a. ar bimbuļiem,

2) sich verheiraten
(verächtlich) Skaista.

Avots: EH I, 91

apkãrstît [li. apkárstyti], freqn. zu apkãrt, wiederholt behängen: zirģelis apkārstīts ar misiņa sprādzēm MWM. VII, 324; K.

Avots: ME I, 94

appā`rsluôt, gleichbedeutend mit appḕ̦rsluôt.

Avots: ME I, 110

‡ apskārst, begreifen, einsehen: vīrs paspēja a., ka... Ezeriņš Leijerk. I, 58. viņš apskārta visu . . . skaidri II, 252.

Avots: EH I, 113

apvā`rsme ^2,

1) der halbkreisförmige äussere Haufen, der beim Getreideworfeln entsteht
Lub.;

2) der Horizont:
pie apvārsmes uguņa blāzmas Dünsb.

Avots: ME I, 134

apvãrsnis, auch apvārksnis Kronw., der Horizont: apvāršņa malā sāka lasīties mākuoņi Aps. mākuoņi bija radušies viņa dzīves apvārsnī Lautb. nespē̦dams tik ātri se̦kuot jaunuo duomu apvāršņiem A. XX, 372. [Nach U. eine Neubildung; zu vērties "schauen"?].

Avots: ME I, 134

apvārsnis (apvērt), ein Kleidersaum, der nur noch erst getrakelt ist Oppek., Erlaa nach U. [mit ār in Ubbenorm].

Avots: ME I, 134

apvãrstît ‡

2) ganz lose zusammennähen:
a. zeķes caurumu Dunika, Kal.; ‡

3) "wiederholt umwenden"
Ewers, N.-Peb., Schwanb.: a. zivis (ce̦puot) miltuos.

Avots: EH I, 125

apvãrstît (li. apvárstyti), tr., freqn. von apvẽrt: pastalas, vīzes, in Pasteln und Bastschuhe Schnüre einziehen.

Avots: ME I, 134

ârs: auch Laitzen, Orellen, Siuxt,

1) (s. âra

1): āra pļava, eine trockene Wiese, wo Rispengras und Klee wächst
KatrE., "eine ausserhalb des Waldes gelegene Wiesë Sonnaxt; ara zâle, gutes, blatt- and kleereiches Gras KatrE.;

3) (s. âra 2): āra ("gaisä) jau neaizsildīsi Gr.-Buschh. nuo ārs, von (dr)aussen
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79, Kaltenbr.

Avots: EH I, 195

ârs,

1) = âra: āruos māsa uzaugusi, aizve̦d purva maliņā BW. 22347;

2) der Geck
(Naud.); s. âra.

Avots: ME I, 244

ārsala, böses od. mutwilliges Weib, wütende Kuh Selb. n. Etn. IV, 65. [Zu li. aršùs "heftig", aršýtis "zornwütig toben", as. irri "zornig" u. a. bei Walde Wrtb. ² 258.]

Avots: ME I, 244

‡ ârscūka Linden. (mit â ² ) Salis, = ârcũka.

Avots: EH I, 195

[ârsēja Bers., Kaltz., Matk., ein Saatfeld ausserhalb des eigentlichen und gewohnten Ackerlandes. auzas iesē̦tas ārsējām Kalz., der Hafer ist ausser der Reihe gesät worden, d. h. nicht in der Reihenfolge, nach der man sonst auf einem Acker die verchiedenen Getreidearten auf einander folgen lässt.]

Avots: ME I, 244

ārsēš,

1) ausserhalb, seitwärts:
suns, braucēju riedams, skrien ārsēš J. Kaln.;

2) ausserdem:
kalpam bez zināmas algas iesē̦ts se̦stulis linu ārsēš. tas gabals mums ārsēš, das ist Streuland Bers. [Zu sē̦ta?]

Avots: ME I, 244

ârsiêna,

1) die äussere Wand, die Aussenwand
Sassm.

Kļūdu labojums:
1) die = die

Avots: ME I, 244

‡ ârspus, = ârpus: a, pagasta ni˙maz neprecējās Linden.

Avots: EH I, 195

‡ ârspuse Wainsel n. FBR. XIV, 87, Oknist, Salis, Pas. II, 939, = ârpuse.

Avots: EH I, 195

ãrste, ‡

2) die Arztin.

Avots: EH I, 195

ãrste [aus mnd. arste], comm., jetzt meist ãrsts, der Arzt.

Avots: ME I, 244

‡ ãrstene, die Ärztin Pas. VIII, 288.

Avots: EH I, 195

ãrstêt, -ẽju [aus mnd. arsten], tr., kurieren, heilen: slimniekus. Refl. -tiês,

1) selbst seine Gesundheit herzustellen versuchen;

2) sich ärztlich behandeln lassen:
pēdējuo kapeiku bija izdevis ārstējuoties JR. IV, 86. ārstējamās zāles, Arzeneien.

Avots: ME I, 244

‡ II ā`rstêt ² Auleja "tramdīt": guovis viena uotra ārstē (jagen elnander, stossen einander mit den Hörnern).

Avots: EH I, 195

ãrstniecĩba ,* die medizinische Wissenschaft; ãrstniecisks *, medizinisch: ārstnieciski raksti, jautājumi. ãrstnieks, der Arzt, der Kurpfuscher Etn. II, 165.

Avots: ME I, 244

‡ atbãrstît (li. atbarstýti),

1) = atbẽrt: rudenī atbārstīja pavasarī aizje̦mtuo labību;

2) wiederholt oder aus mehreren Stellen weg-, abschütten
Schwanb.: a. pārākumu nuo maisiem.

Avots: EH I, 134

atkā`rst: in der entgegengesetzten Richtung, wider die Zähne der kā`rstava (Wolle) kämmeln Oknist, Schnehpeln, Stenden: nu jau vilna būs izkārsusies; vari atkārst. vilnu kāršuot, vienmē̦r ir jāatkārš.

Avots: EH I, 147

atkā`rst Spr., das Kämmen der Wolle beenden [Wandsen].

Avots: ME I, 166

atskãrst: mit âr ² auch Karls., Salisb., Seyershof.

Avots: EH I, 166

atskãrst [Salis, Wandsen, Selgerben] oder atskā`rst C. [und in Serbigal] > [atskârst ² in Lemsal und Rujen], -stu, oder -šu, -tu, auch atskãrt, -stu [in Walgalen: atskaŗu], -ru Oppek. n. U., tr., einsehen, zur Einsicht kommen, erkennen, verstehen, sich bewusst werden, gewahr werden: vai tad tas dzē, rumā arī sāpes atskārst? Serb.; pats labi atskārš, ka šī suoļa nespersim Kaln. Refl. -stiês, inne werden, zum Bewusstsein, zur Einsicht kommen: kalps atskārties, ka atruodas mājas ruobežās LP. VII, 969. [Dial. z. B. in Ronneburg, auch ackārst gesprochen. Nach Persson Beitr. 725 zu šķirt, also eigentlich: unterscheiden. Aber der Bedeutung nach passt es besser zu atķerties, früher * at-s(i)kart; die Wurzelform auf -t dürfte dem missverstandenen Präsens atskārstu entnommen sein.]

Avots: ME I, 192

atvārsne, Demin. -īte, ein weisser Streifen am blauen Himmel N. - Schwnb.

Avots: ME I, 208

‡ atvārst, aufriegeln Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Pforte).

Avots: EH I, 179

bajārs (fem. bajāriene od. -ene auch bajāriete), der Reiche, Wohlhabende, Vornehme: Sprw. viņš dzīvuo kā bajārs. brāļi mani bajāriņi, es māsiņa nabadzīte BW. 3551. ja gribiet dižu pūru, tad ņe̦mat bajāreni BW. 4944. kungi manus bāleliņus sauca lielus bajāriņus BW. 31326. kunga luopus ganīdama, tuop bajāra līgaviņa 29525. bagātnieces dēvēja par bajārietēm A. XX, 376. mutes bajārs; der Maulheld. Nebst li. bajõras "Edelmann" aus dem Slavischen, [s. P. Schmidt Etnogr. rakstu kr. II, 84 ff. mit Literaturangaben, Berneker Wrtb. I, 72 und Būga KSn. I, 168].

Avots: ME I, 252

I bajãrs: bajârs ² Dunika, Grob., OB., bajārīt[i]s BW. 25133, 1 (aus Setzen), dat. s. bajārim 5424, 4 var., Demin. gen. s. bajārīša 13291. - bajāra kumuosi, grosse Schneeflocken NB.: bajāra kumuosiem vien krīt. Ein mit dem Demin. bajāriņš anscheinend gleichbedeutendes bajardiš findet sich BW. 22209 var. (-iš kann hier auf -iņš zurückgehen). Zu bajârs s. auch P. Schmidt FBR. VII, 7 f.

Avots: EH I, 199

‡ II bajā`rs ² Sonnaxt "spilvä.

Avots: EH I, 199

bārstaļa, jem., der alles ausstreut Lub.

Avots: ME I, 274

bā`rstelêt AP., (mit ãr ) Jürg., Lemburg, Wolm., (mit ā`r ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Erlaa, Lubn., Memelshof, Saikava, Sessw., = bãrstît (mit deminutivischer Farbung).

Avots: EH I, 209

bārstes,

3): 33971 zu ersetzen durch 33971. 2 var, bārstes Drobbusch "= bārkstis".

Avots: EH I, 209

bārstes,

1) ausgestreutes Getreide
Setzen n. A. X, 438 (zu bērt);

2) Hungerzitzen im Maule des Rindviehs
Hr. n. U., identisch mit bā`rkstes 5;

3) bārstītes BW. 33971, = bā`rkstis 1.

Avots: ME I, 274

bãrstît: auch Salis.

Avots: EH I, 209

[bãrstît Wolm., Ruj., Roop, Lemsal, Salisb., Ermes, Dond., Erw., Bächhof, Libau], bā`rstît [AP., Jürgensburg, C.], -u, -ĩju (li. barstýti), freqn. von bērt, wiederholt streuen: šinī vietā meitām bijis jāizbeŗ sārma pelni; juo citur neļāvis saimnieks bārstīt LP. VII, 326. tirguonis bārsta ruokās ieņe̦mtuos naudas gabalus Stari I, 202. austruma saule vēl zelta pišļus pa kājām bārsta Vēr. II, 129. valuodu b., schwatzen, geschwätzig sein BW. 1458. Refl. -tiês, sich streuen, umherfliegen, für sich streuen: spaļi vien bārstījās BW. 12240. saule tā nebārstās pa zemes virsu Stari II, 96.

Avots: ME I, 274, 275

[bãrstli Prawingen, Stelp. "allerlei Abfälle, die man den Hühnern als Futter ausstreut"].

Avots: ME I, 274

‡ bā`rsts ² PV., gleichbedeutend mit dem übüchern pabārsts (unter pabari).

Avots: EH I, 209

‡ baudkãrs,* genusssüchtig.

Avots: EH I, 206

‡ briežārs "?": es apstiepu zīda diegu ap briežāra [?] tīrumiņu BW. 13389,5 (aus Setzen).

Avots: EH I, 244

cigãrs, die Zigarre.

Avots: ME I, 379

‡ dakā`rst ² Auleja, ganz reif werden: rudzi, mieži jau dakārsuši.

Avots: EH I, 303

[dakā`rst Drsth., (Wolle) tockend hinzufügen: d. vēl drusku vilnas, lai gruozs pilns.]

Avots: ME I, 433

dãrs,

1) auch dāre, eine vierkantige Öffnung in der Oberlage der Badstube zum Abzug des Rauches, aber auch zum Hinaufleiten der Wärme in die auf der Oberlage der Badstube befindliche Malzdarre, die auch ihrerseits
in Kand. dārs heisst: uzkāp uz pirti un pa dāres caurumu met tādu garu... LP. IV, 185;

2) das klein Fenster in der Riege zum Abzug des Rauches
Kand., Naud.; dāra rīkle, der Schreihals: mans brālītis zābakuos neņems tādu dāra rīkli BW. 872;

3) die Darre
[dãre Dond.]: kungs kāpj (rijā) pa trepēm uz dāru LP. VII, 273; Pl. dãri [Salis], die Darrbalken in der Heizriege L. [Die urspr. Bed. ist wohl "Darre" ; aus mnd. dare "Darre"; vgl. auch dārnis und dāris.]

Kļūdu labojums:
dāra = dār,a
dāra rīkli BW. 872 = dār,a rīkli BW.872,1

Avots: ME I, 448

I dãrs,

3): dãrs Strasden.

Avots: EH I, 312

II dãrs NB., = ‡ dãre III.

Avots: EH I, 312

‡ III dãrs (li. dõras "gut, tüchtig") NB.,

1) schön (vom Wetter):
kâ tās mākuoņas pliederē! nebūs dārais;

2) (bei der Arbeit) geschickt, stark:
saimniekam d. puisis: visi darbi veicas.

Avots: EH I, 312

dižbajārs, ein sehr vornehmer Herr, der Reiche BW. 31251.

Avots: ME I, 474

gãrsa: auch (mit âr ² ) Weinsch., (mit ā`r ² ) Warkl. n. Fil. mat. 175, Kaltenbr., Linden in Kurl., Līvāni, Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 390

[gãrsa PS., Frauenb.], gârsa ² Nigr., Telsen, Zb. XV, 202, BW. 447,2 Bd. V, S. 450], gârse ² [Līn., Bl.], BW. 31168, [gâ[r] se ² Stenden], garsas BW. 558 [stammt, wenn zuverlässig, wohl aus einem Gebiet, wie gar̃se aus Bixten, wo a vor tautosyllabischem r immer kurz ist, garses L. "Saukraut"], gārne Spr., Peņģ., gāršas, gārši, Giersch, Geissfuss (aegopodium podagragia) RKr. I, 64: krūmuos gārsas lasīdams BW. 31166,1. guovju gārse, archangelica; mazā guovju g., angelica silvestris Mag. IV, 2, 37. [gãrsa od. gãrse Bauske "eine auf Brachäckern wachsene Pflanze".] Zu li. gar̃šas "ein Kraut", garšvà od. gáršva "Saukraut, Giersch, archangelica officinalis", ahd. [gers "Giersch". Lautlich liesse sich hierher auch urslav. * garхъ "Erbse" stellen, und Pedersen IF. V, 54, Pogodin РФВ. L, 230 u. a. verbinden es auch wirklich damit, aber Berührungspunkte zwischen Giersch und Erbse sind nicht nachgewiesen].

Avots: ME I, 618, 619

[gā`rsa ² (?) Kreuzb. "ein junger, dichter Wald"; vgl. gārša II.]

Avots: ME I, 619

gārse (unter gãrsa): auch Brucken.

Avots: EH I, 390

ìebãrstît, ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., unversehens (hin)eingestreut werden: sukurā iebārstījušies milti.

Avots: EH I, 503

ìebãrstît, ein -, hineinstreuen: pa starpām vē̦lams iebārstīt vārāmuo sāli Konv. ² 749.

Avots: ME II, 3

[ìekā`rst, trockend (Wolle) hineintun: iek. vilnu kārstuvī C.]

Avots: ME II, 27

‡ ìekārstinât, = sakar̂sêt (?): luops, kas nuo iekārstinata ābuoliņu sē̦ka . . . būtu ēdis, nuosprāgtu Klēfelda Padoms 1789, S. 35. Refl. -tiês, = sakaist (?): kad . . . ābuoliņu sēka tuop sē̦tā ievesta,... nevajag tuo čupuos ... likt, bet ... izklaidīt, ka viņa neiekārstinājas Klēfelda Padoms 1789, S. 35.

Avots: EH I, 519

[* ieskārs (erschlossen aus ostle. īskuors) "Pergel, die man von einem ausgeheizten Backofen anzündet, wenn man das Brot zum Backen in den Ofen hineinschiebt" (?) Makašāni.]

Avots: ME II, 65

ìesvārstîtiês, auf eine bestimmte Art und Weise zu pendeln anfangen: pēdīgi tā (mēle) tuomē̦r iesvārstījās parastā virzienā Duomas I, 373.

Avots: ME II, 75

ìevãrstît, tr., freqn. zu ievērt, wiederholt einfädeln; durvis ievārstīt, drehend machen, dass eine Tür bequem auf - und zugeht. pastalu pē̦du apakšās auklu galus... ievārstīt LP V, 58.

Avots: ME II, 87

izãrstêt, tr., vollig heilen, wiederherstellen: ve̦se̦ls lē̦ti izārstēt, paēdis lē̦ti paēdināt.

Avots: ME I, 714

izbārstas (li. ìšbarstos. "розсыпь"), etw. Angestreutes.

Avots: ME I, 715

‡ izbārstelêt Wolm. u. a., wiederholt ein wenig ausstreuen.

Avots: EH I, 433

izbārstît (li. išbarstýti), tr., ausverstreuen: putniem graudus. es ar savu lē̦numiņu izbārst[u] tautas grīnumiņu BW. 21664. Fig., vergeuden: naudu izbārstīt par sievišķiem LP. Refl. -tiês, sich ausstreuen, entfallen: ve̦lnam akmeņi izbārstījušies pa visu apgabalu LP. III, 105.

Avots: ME I, 715

‡ izgãrsêtiês Salis, abkühlen (intr.): pirts par daudz izgārsējas. krāsns ir briesmīgi stipra, - laid, lai labi izgārsējas, un tad tik taid maizi krāsnī!

Avots: EH I, 448

izkā`rsis Mat., ausgehungert, sehr durstig: re, kāds tas izkārsis. meitene izkārsusi pēc ēšanas Ahs. pusizkārsis tē̦va dē̦ls gaida manis uzauguot.

Avots: ME I, 750

izkãrst PS., [izkā`rst ² Erlaa], = izkãst, ausseihen: pienu.

Avots: ME I, 750

izkā`rst (li. iškar̃šti), tr.,

1) auskämmeln:
vilnu; fig., durchwalken, prügeln: gan tas tam izakārsīs ce̦gunu Alm.;

[2) herauskratzen
Ruj. Refl. - tiês, zur Genüge kämmeln].

Avots: ME I, 750

I izkā`rst, Refl. -tiês, ‡

2) sich auskämmeln lassen:
uotru reiz[i] vilna labāk izkāršas Kaltenbr. neizkāršas smukā vilna, kad liek daudz iekšā kārstavās Seyershof.

Avots: EH I, 455

‡ III izkārst (li. iškáršti), alt und grau werden Für. I.

Avots: EH I, 455

izkãrstît (li. iškárstyti), freqn., izkãrt [li. iškaárti],

1) aushängen:
izkārstīt, izkārt izmazgātuos kre̦klus pa visu sē̦tu. drēbes būšuot izgrìezusi un izkārusi Blaum. bē̦rzi izkāruši vēdināt savus smalkuos zariņus Niedra. ieva ziedus izkāruse BW. 14022;

2) hervorstrecken, hängen lassen:
stāv od. skrej mēli izkāris. mēli līdz krūtīm izkāris LP. VII, 1204. Refl. - tiês,

1) heraushangen, sich hinausbücken, hervorstehen, hervorragen:
mēle izkārusies lielu gabalu nuo mutes LP. V, 2. viņa izkaŗas par luogu ārā R. Sk. I, 100. akmens izkāries nuo mūŗa ārā LP. VII, 1011. čigānei izkāries nuo sedzenes linu buņķītis Laps.;

2) zur Genüge wornach langen:
izkārstījuos, ne˙kā nedabūju A. XV, 2, 394. [izkārstītiês 2 dürfte zu ķer̂t gehören.]

Kļūdu labojums:
1011 = 1091

Avots: ME I, 750

[iznārstuôtiês, laichen Wid.]

Avots: ME I, 775

‡ izpā`rstît N.-Peb. "zerstreuen": bē̦rni izpārstījuši spalus.

Avots: EH I, 470

izsvārstît [li. išsvarstýti], freqn. zu izsvḕrt, gehörig wägen, in der Hand wägen: šis pēdējās izcilāja un izsvārstīja ruokās Aps.

Avots: ME I, 808

izvãrstît (li. išvárstyti),

1) ausfädeln, ausnähen:
diegs jau līdz galam pa puikas biksēm izvārstīts A. XXI, 403;

2) die Schnur durch die Löcher des Leders der Pastel oder des Bastschuhes ziehen
Spr.;

3) wiederholt öffnen:
dažs tē̦va dē̦ls meitu mātes durvis izvārstījis.

Avots: ME I, 825, 826

jārs U., das Grassieren, der Spektakel.

Avots: ME II, 107

[I kãrs, die Rippe des Bootes Nogallen. Der Singular zu kãri.]

Avots: ME II, 198

II kãrs, lüstern, gierig: Sprw. liels un gaŗš, slinks un kārs. kāram tur netiek griezts, kur viņš ar pirkstu rāda. vai, vai, Lībiņa, tavu kāru sirdi! BW. 19179. uz kārā zuoba od. uz kāruo zuobu, zur Befriedigung der Lüsternheit: še, še, krauklīt, kumuoss uz kāruo zuobu LP. Mit uz od. dem Infin., selten mit pēc od. dem blossen Gen. konstruiert: kārs uz gaļu LP. I, 184; kārs uz naudu A. XI, 154. gan bij ļuoti kārs dabūt zināt Dīcm. I, 17. jaunība ir mīlestības kāra A. XII, 19. Zu la. cārus "lieb, wert", [got. hōrs "Hurer"], air. caraim "liebe" [und letzten Endes auch zu kãmêt "hungern" (s. dies); vgl. Walde Wrtb. ² 136 u. a.].

Avots: ME II, 198

kā`rsẽjs, der Kämmler.

Avots: ME II, 198

[kā`rseknis ² Lettin, ein Löffel mit Löchern oder ein Sieb zum Seihen.]

Avots: ME II, 198

‡ II kā`rseknis ² (?) Lubn. "ein Haufen ausgebleichten Flachses".

Avots: EH I, 603

[I kãrsenis Ronneb., Bertn., kā`rsenis ² Lettin, = kãstava.]

Avots: ME II, 198

[II kā`rsenis <sup>2</sup> Annenhof bei Mar., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 198

kãrsêt PS., Grünw., für kãsêt, husten.

Avots: ME II, 198

‡ II kārsiens Wessen, ein einmaliges Tocken.

Avots: EH I, 603

kārsinât, s. karsināt II.

Avots: ME II, 198

I kārsinât,

1): k. (reif werden lassen)
labību Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84.

Avots: EH I, 603

‡ II kārsinât, hungern lassen Wessen: guovi tik ilgi kārsināja, ka tīri pārkritusi.

Avots: EH I, 603

‡ *III kārsinât, zu erschliessen aus sakā`rsinât I.

Avots: EH I, 603

I kārsis,

1): saucat mani puoda kārša (Var.: kāsi) BW. 21040, 2 var.; ‡

2) kārši, Türangel
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Angel").

Avots: EH I, 603

I kārsis Naud., [kā`rsis Trik.], kàsis, der Haken: daļģe kārsī, die Sense ist in spitzem Winkel an den Stiel gebunden Grünh. Vgl. kàsis.

Avots: ME II, 198

[II kā`rsis N. - Peb. "ein Gerberinstrument, mit dem man Schaffelle weich macht."]

Avots: ME II, 198

[kârsīties ² Ruj., uneinig sein. ] Subst. kārsīšanâs, [ein kleiner Zusammenstoss, Streit Wid.]: tā tik bij tāda kārsīšanās, es war nur eine kleine Erhitzung (eine Prügelei) Hofzumberge n. U. [Wohl zu kā`rst.]

Avots: ME II, 198

kārslis, kārsteklis, einer, der sich andern aufdrängt N. - Schwanb. Zu kā`rsties.

Avots: ME II, 198

‡ II kārslis Kaudzītes Matīsa Dziesmiņas 1872, S. 49 "Halbinsel"; vgl. kārsis 2.

Avots: EH I, 603

kā`rsls,

1) ein Gestell, wo Leinsaat zum Trocknen aufgesteckt wird
C.;

2) das Vorgebirge
Wid.; Dr. [Zu kãrt?]

Avots: ME II, 198

‡ kā`rsneņa ² Pilda, Deminutivform zu kãrts II, die Stange.

Avots: EH I, 603

kãrsprãklis,

1) der Geile
Gr. - Sessau;

2) ein Leckermaul
C., Burtn. [Zu kãrs + sprãkle.]

Avots: ME II, 198

I kā`rst, ‡

4) reinigend schrapen
Salis: ar ve̦cu kārstavu kārš zirgus; ‡

5) "hecheln, verhunzen, losziehen über jem."
BielU. Refl. -tiês, ‡

2) sich
(acc.) tocken (kämmeln) lassen Kaltenbr.: šī vilna labi kāršas.

Avots: EH I, 603

I kā`rst (li. kar̃šti), -šu, -su, tr.,

1) kämmeln, tocken:
vilnu [in Lis. dafür nur sukât];

2) abquälen
C.;

3) lokal mit kãst vermischt - seihen
PS.: muodere enāk pienu kārst JK. V, 93. Refl. - tiês, sich aufdrängen: nekārsies man virsū C., [Selg.], Peb., Fiaden. [Zu russ. корòста, serb. krà`sta "Grind", ai. kaṣ̌ati "schabt, kratzt", la. carrere "krämpeln (Wolle)", mnd. harst "Harke", d. harsch u. a.; vgl. Berneker Wrtb. I, 575, Charpentier IF. XXIX, 393, Zupitza Germ. Gutt. 110 und 155, Walde Wrtb. ² 135, Reichelt KZ. XLVI, 340, Fick Wrtb. III ⁴ . 80 u. a.]

Avots: ME II, 198

II kā`rst, -stu, -su (li. káršti ): rudzi kārst Auleja. uogas kārst Warkl., Pas. V, 149.

Avots: EH I, 603

II kā`rst ² - stu, - u, [reif werden Kreuzb., Warkl.]; s. karst II.

Avots: ME II, 198, 199

III kãrst: auch Doblen, Wainsel, (mit à ² ) Linden in Kuri.

Avots: EH I, 604

[III kãrst Salis, Ruj., Mesoten, = kãst.]

Avots: ME II, 199

‡ *IV kārst, zu erschliessen aus ‡ àizkārst.

Avots: EH I, 604

‡ kā`rstar̂pe ² Auleja, = ‡ kãjstar̂pe.

Avots: EH I, 604

kā`rstava, kārstave, gew. Pl., [kā`rstavas Jürg., Schujen, Ruj.], kā`rstevi [Salis], C., kārstuves [Kl.], Nigr., kārstuvji Ekau, Trik., PS., Sessau, die Wolltocke: viņa kārs ar lielām kārstuvēm A. XIII, 789. [In Jürg. und Sessau daneben kā`rstuve, ein Ort zum Tocken der Wolle.] Vgl. li. karštùvas "Wollkämmel".

Avots: ME II, 199

‡ kârstaviņas ² Seyershof, in einer Maschine gekämmelte Wolle.

Avots: EH I, 604

‡ kā`rstavītis ² Linden in Kurl., = kãrstavs.

Avots: EH I, 604

‡ kârstavĩtis ² AP., = kā`rstava.

Avots: EH I, 604

kãrstavs: auch Wainsel n. FBR. XIV, 85.

Avots: EH I, 604

‡ kârstavs ² Salis, eine Rolle gekämmelter Wolle: nuo viena ielikuma iztaisa divi kārstaviņi.

Avots: EH I, 604

kãrstavs [Salis], kãrstuvis Ekau, [kārstava U.], ein Stück Zeug zum Durchseihen von Milch und anderer Flüssigkeit Linden. Vgl. kãrst 3.

Avots: ME II, 199

‡ kā`rstê̦gs ² KatrE., der Magen (?) eines Pferdes: zirgam vē̦de̦rā e̦suot k., acains kâ grāmatnieks.

Avots: EH I, 604

kãrstekļi, Spinngewebe N. - Schwanb., [kãrstêkļi Trik., kārstekņi Bers.] Zu kãrstīt.

Avots: ME II, 199

[kā`rsteklis ² Lis., Warkl., ein aufdringlicher Mensch.]

Avots: ME II, 199

‡ II kārsteklis, "ein ganz nachlässig gemachter Zaun" (?): tāds k. nav ne˙kāds aiz žuogs tādiem nezvē̦riem PV.

Avots: EH I, 604

kārstekņi (unter kãrstekļi): auch Lubn.

Avots: EH I, 604

kārstekņi, Spinngewebe Caunītis. [Wohl zu kãrt.]

Avots: ME II, 199

kārsteknis N. - Peb., Barbern, = kārstava (auch zum Hecheln von Flachs gebraucht).

Avots: ME II, 199

[kârsteve ² Wandsen, Dond., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 199

‡ II kãrsteve Puhren, = kãrstavs.

Avots: EH I, 604

kā`rstevis ² : auch Gr.-Buschh., n. FBR. XII, 72, Sonnaxt.

Avots: EH I, 604

[kā`rstevis <sup>2</sup> Kreuzb., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 199

‡ kārstiklis A.-Schwanb., = kā`rsteklis ² .

Avots: EH I, 604

I kãrstît,

1): suns mēli kā`rsta ² Gr.-Buschh.;

3): čūska . . . galvu vien karsta pēc ē̦rglē̦niem (langt mit dem Kopfe nach . . .)
Pas. II, 109. Refl. -tiês: auch Segew. (vom Haar); herniederrieseln; sich irgendwohin oder über etwas neigen Segew.

Avots: EH I, 604

I kãrstît [li. kàrstyti], - u, - ĩju, tr., freqn. zu kãrt,

1) hängen:
drēbes gar sienmaļiem;

2) behängen, die Hochzeitsgeschenke austeilen, sie dem Beschenkten über Arme und Schultern hängen:
laime man krē̦slu cēla, vizuļiem kārstīdama BW. 17889, 16. dieva dē̦li pūru veda, meža galus kārstīdami;

3) nagus kārstīt [in dieser Bed. zunächst wohl zu kãrstît II], wiederholt nach etwas langen
Lasd., den Fingern freien Lauf lassen, sie nicht im Zaum halten; einen andern hauen: lai nekārsta nagus A. XXI, 403; mēli kārstīt pēc kā, sich nach etwas lecken Grünh.: luopiņi īd un kārsta mēles [Mesoten], Purap. brītiņu viņa kārstīja galvu Purap.;

[4) = karinât I: kad sunim rāda gaļas gabalu un neduod, tad saka:" kuo nu kārsti suni ar gaļas gabalu?" Siuxt]. Refl. - tiês, hangen:
arī pār ģīmi kārstījās viņa mati pinkām vien uz leju LA.

Avots: ME II, 199

II kãrrstît: auch Frauenb.

Avots: EH I, 604

[II kãrstît Durben, nehmen, greifen nach: kuox tu kārsti visādus niekus? Zu karstît.]

Avots: ME II, 199

kãrstîtiês,

1): guovs kārstās pēc barības IMM. 1933 II, 461. kārstās, ka varē̦tu nuoķert Erlaa. zirgs iet kâ neēdis, gar ceļmalām kārstīdamies ebenda. kuo jūs te kãrstāties? Nötk. lūkuo tik tur kārstījies (sieh dich vor, dass du dich dort nicht einmischst)!
P. W. Šis ar mani tiesāties? 14; ‡

2) k. ar kuo Warkl., sich einlassen mit jem.:
kuo tu ar tuo puisi kārsties? ‡

3) k. apkārt bez darba, müssig herumlungern
(aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 604

kãrstîtiês [C., Jürg.], nach etw. langen, sich unaufgefordert an einer Arbeit beteiligen wollen;" mit Liebesgedanken herumhäckern": kuo nu tik daudz kāsrties; tik˙pat ābuoli nedabūsi Bers. kuo te kārsties, tevis te nevajaga Lös. kuo viņš ap tuo Lienu tâ kārstās; tik˙pat tur kāzu neiznāks A. - Schwanb. [Wohl zu aizkar̂t, ķer̂t; vgl. kar̂stîtiês.]

Avots: ME II, 199

kā`rsts: auch Kaltenbr. (auch zum Getreidetrocknen), KatrE., Nautrēni, Nötk., (auch zum Kleetrocknen) Oknist. "kā`rsls" ME. II, 199 b durch "kā`rsls 1" zu ersetzen.

Avots: EH I, 604

kā`rsts AP., Bers. [N. - Peb., Kl.], Selb., linkārsts <sup>2</sup> Lub., = kā`rsls.

Avots: ME II, 199

kârstulis ^2: plur. kārstuļi auch Behnen n. FBR. XVI, 145, Lesten (> kara#stuļi), Siuxt.

Avots: EH I, 604

kārstulis: auch Siuxt.

Avots: EH I, 604

kârstulis ² Hofzumberge, gew. Pl., = kā`rstava, die Wollbocke: kad ē̦d uz kārstuļa beņķa, tud kuodes un žurkas kapā drēbes RKr. VI, 61. vīrs kliedz, vīrs brē̦c, kārstulis (kārstuļi 355) galvā RKr. VII, 354 (Rätsel: der Hahn).

Avots: ME II, 199

[kārstulis U. (aus * kāstulis), = kãstava.]

Avots: ME II, 199

kārstuve(s), kãrstuvis, s. kā`rstava und kãrstavs.

Avots: ME II, 199

I kārstuve: (die Wolltocke) auch (mit â ² ) Frauenb., plur. kârstuves ² Dunika.

Avots: EH I, 604

‡ II kãrstuve Puhren, = kãrstavs.

Avots: EH I, 604

kārstuve(s), kãrstuvis, s. kā`rstava und kãrstavs.

Avots: ME II, 199

I kãrstuvis (unter kārstuve(s)): (die Wolltocke) auch (mit ā`r ² und -iv- < -uv-; gew. im Plural) Auleja (hier das Demin. *kārstuvīši), Oknist.

Avots: EH I, 604

II kãrstuvis (unter kãrstavs): auch (mit ā`r ) N.-WohIIahrt.

Avots: EH I, 604

‡ klijãrs Frauenb., ein Schimpfname: kuo plijies man virsū kâ k.?

Avots: EH I, 617

kuõppãrskats ,* allgemeine Übersicht Stari II, 224.

Avots: ME II, 346

‡ kukārs, der Koch: pavār kukār...! BW. 19467. pavāram kukāram 19468.

Avots: EH I, 668

lam̃bārts, lam̃bãts C., lamburts Lub., lam̃puõsts Peb.,

1) der Bote der adligen Gutsbesitzeŗ der Gerichtsdiener, Büttel: viņas lieta nākšuot tiesas priekšā pate pēdējā; tad lambāts viņu pasaukšuot MWM. VII, 889; RKr. XIV, 8;

2) der Mann, der die Prügelstrafe zu vollziehen hat: divi lamburti jau bija; viens stāvēja ar pletni vienā pusē, uotrā JK.;

3) lambārts, lamburts, der Schinder
Naud. [Aus d. Lansbote.]

Avots: ME II, 417, 418

‡ liẽlpārslaîns, in grossen Flocken fallend: mīkstu, lielpārslainu sniegu Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH I, 755

linkārsts, s. ME. II, 199 unter kā`rsts.

Avots: EH I, 743

luõpãrstniẽcĩba,* die Veterinärkunde.

Avots: ME II, 527

luõpãrsts, der Veterinärarzt.

Avots: ME II, 527

‡ lum̂pārs ² Frauenb., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 761

mârsna ² [Lautb.], Laken od. Decke, worin Kinder zur Taufe nach der Kirche gebracht werden Biel. n. U. [Zu mārsns.]

Avots: ME II, 584

mãrsns [Wolm.], ein Bündel; eine Tracht, so viel, als man auf einmal in ein Laken gebunden wegtragen kann U. - In Bilsteinshof nach Etn. I, 137 mārsniņš = ciema kukulis: [lūk kur iet sieviete ar pīrāgiem un sieru uz kāzām... viņa nuometīs savu mārsniņu zemē Pas. I, 357 (aus Dünab.). Nebst li. márška "простыня (in Dusetos); dichtes Fischernetz", márkškonas "von Leinen gemacht" wohl zu einer Wurzel mer- "binden, flechten", s. Lidén bei Setälä FUF. XII, 269 ² und Petersson IF. XXIII, 389.]

Avots: ME II, 584, 585

‡ mārstît "?": Mārcis atturīgi mārstīja ruokas Sārts. Daugava 1934, S. 800. Vgl. marstîtiês.

Avots: EH I, 793

nãrs, nãre,

1) die Klammer der Tischler
L., die Zwinge, Leim-, Schraubenzwinge: nārs ir bluķis ar šķē̦rsām iecirstu ruobu; nārā liek kādu apstrādājumu kuoka gabalu, kuŗu ar ķīļiem saķīlē, lai tas nekustē̦tuos. ar nāru saspriež kuopā salīmē̦tus dēļus Wolm. [nā`rs Trik. "rīks luoku un slieču liekšanai"];

2) die Hobelbank:
viņš kruknēja uz nārēm lielā kruoga kaktā Zeib.;

[3) = spunde U.;

4) nāri, Bretter auf dem Dach zum Schutze gegen Sturm
U. - Aus * nārvs? Wohl zu nirt (s. dies) nebst narvis, vgl. Person IF. XXXV, 207 und Beitr. 576 und Sommer Balt. 261].

Avots: ME II, 701

nārsta (unter nā`rsts ): medņa n. Dobl. n. BielU., Ort der Auerhahnbalz.

Avots: EH II, 8

nārstekļi, die Stäbe, Spricken im Sprickenzaun Adsel. Anderswo dafür: riķi zediņi; [zu nar̂stît 1?].

Avots: ME II, 701

‡ nârstêt ² Salis, = nā`rstît.

Avots: EH II, 8

nā`rstîgs, geil, frech St., Etn. III, 178.

Avots: ME II, 701

nā`rstît, nārstuôt, oft refl. nā`rstîtiês, nā`rstuôtiês, intr., freqn., laichen, sich begatten: e̦ze̦ra malās zivis nārstuojas Latv. ja februāŗa mēnesī zaķi nārstuojas, tad marta mēnesī brauks ar ragavām Etn. II, 25.

Avots: ME II, 701

nārstuôt (unter nā`rstît ), refl. -tiês: pavasarī zivis, čūskas, stirnas nãrstuojas ² Grob.

Avots: EH II, 8

nā`rsts: zivju n. Pilda, Zvirgzdine. zivīm ir nârsti ² Seyershof. reņģes divreiz gadā laiž nārstus Kaugurciems (hier auch ein gen. s. nãr[s]ts: nãr[s]ts laikā reņģe tāda tre̦knāka).

Avots: EH II, 8

nā`rsts (li. nar̃stas, [r. норость]), [nārsta U., nārste St.], das Laichen, die Brunst (der Vögel U.): raudas bija pilnā nārstā Jauns. ieraudzījis lielu pulku uodžu nārstā. nārsta od. nārstu laiks, Laichzeit der Fische, Brunstzeit der Amphibien Kand. čūskas salasuoties nārstu laikuos lielās čupās LP. VII, 1271. [Zu nērst, li. ner̃šti "laichen", klr. нéресть "Laich u. a. (s. Zubatý AfslPh. XVI, 401) und vielleicht (nach Petersson Balt. - slav. Wortstudien 7) zu westosset. nà`rsun "aufschwellen, aufgedunsen sein."]

Avots: ME II, 701

nedārs: auch (in beiden Bedd.) Dunika, NB., Rutzau; "palaidnis" (Subst.?) NB.

Avots: EH II, 11

nedārs [li. nedoras "нечестивый"], ausgelassen, böse, listig Grob. n. Etn. III, 65: viņš ir nedārs [Rutzau] od. nedāra cilvē̦ks; unfreundlich (vom Wetter): laiks ir ļuoti nedārs. [Zu li. doras "rechtschaffen".]

Avots: ME II, 710

‡ nepadārs Lng. (unter dārbs ), untauglich untüchtig (li. nepadorùs "unziemlich").

Avots: EH II, 17

nepãrskàitãms, unzählbar: nepārskaitāms ļaužu pulks gāja līdz uz kapiem Pav.

Avots: ME II, 727

nepãrskatãmĩba ,* nepãrskatãms, = nepãrre̦dzamĩba, nepãrspējams B. Vēstn.

Avots: ME II, 727

‡ nepãrspriêdîgs, nicht recht beurteilend: lietas nezināšana un nepārspriedīgais prāts Kaudz. Izjurieši 35.

Avots: EH II, 17

nepãrsũdzams, eine Appellation nicht zulassend: nepārsūdzams spriedums Str.

Avots: ME II, 727

nùobãrstît: auzas aizvest uz augsta kalna un n. Pas. VII, 14.

Avots: EH II, 31

nùobārstît (li. nubarstýti "hinabstreuen"], tr., hinabstreuen; wiederholt gründlich bestreuen, ausstreuen: gaļu ar sāli; dārzā celiņus ar smiltīm. Relf. - tiês, sich ausschütten, bestreut werden: baltās smiltis nuobārstās par sarkanuo jaciņu A. XX, 164.

Avots: ME II, 760

‡ nùokārsinât,

1) reifen lassen
Gr.-Buschh.: n. labību;

2) nuokãrsināt līdz nāvei Gramsden "bis zum Tode pflegen".

Avots: EH II, 52

nùokā`rst,

1): auch Dunika; ‡

4) kämmelnd abnutzen
Seyershof: cik kārstavu nee̦smu nuokārsusi savā mūžā!

Avots: EH II, 52

nùokãrst [li. nukáršti], intr., reif, alt werden, altern, veraltern: kāds kuŗš, dzimis, tāds viņš nuokārst Durben. [tuo dienu, kad mēs nuokāršam un ve̦ci kļūstam Manz. Post. II, 87.] rudzi ir tīri nuokārsuši, der Roggen ist schon stark gereift. nuokārsušu (Var.: nuobriesušu) uogu rāvu BW. 11370. nuokārsis cilvēks, ein abgelebter Mensch.

Avots: ME II, 796

[nùokā`rst (li. nukar̃šti "abkämmeln"),

1) abkämmeln:
vilna ir jau nuokārsta Lautb. ādām nuokārš liekuo vilnu Wandsen;

2) abquälen:
kaimiņš savus zirgus nuokārsis;

durchpügeln: es savu puiku krietni nuokārsu Salis. Refl. - tiês,

1) kämmelnd sich abmühen
Ruj.;

2) eine Zeitlang zanken:
es ar viņu krietni nuokārsuos Bauske. - Subst. nùokā`rsums, Abgekämmeltes, Abfall.]

Avots: ME II, 796

I nùokārst: nuokārsušas auzas (Dunika), uogas (Warkl.). nuokãrsis cilvē̦ks - auch Dunika. n. (nuodzīvuot) dižu ve̦cumu Gramsden, Rutzau. te˙pat mūžu nuokãrsīšu ebenda.

Avots: EH II, 52

‡ II nuokãrst Salis, = nùokãst.

Avots: EH II, 52

nùokārstît, Refl. -tiês, ‡

2) herabhangen, sich senken (von mehreren Subjekten)
Kaltenbr.: rudzu ziedi visi nuokārstējušies.

Avots: EH II, 52

nùokãrstît [li. nukárstyti], tr., freqn. zu nùokãrt, wiederholt reichlich behängen: linu šķiedrām kâ zīdu nuokārstīts Zalkt. Refl. - tiês, sich behängen: meita nuokārstījusies visādām praņām A. XV, 2, 394.

Avots: ME II, 796

nùonārstuôt, intr., das Laichen beendigen: ja līdakas pavasarī ātri nuonārstuo, tad e̦suot īss sējams laiks Etn. II, 72.

Avots: ME II, 824

nùopā`rsluôt, s. nùopḕ̦rsluôt.

Avots: ME II, 827

‡ *nùosārst, erröten: Milda nuosārta un nuodūra acis Zeibolts Liktenis 70. viņas vaigi nuosārta tumši Vindedze 19.

Avots: EH II, 84

nùoskā`rst: auch (mit âr ² ) Karls.

Avots: EH II, 86

nùoskā`rst, [nùoskārt U., Nigr., Selg., Bers.], tr., erkennen, entnehmen: mēs šuo pakāpenību nenuoskāršam Vēr. II, 75. ka šis apsuolījums nebija nuo-pietni duomāts, nuoskārstams nuo tam, ka... Konv. <sup>2</sup> 405. nuoskārta, ka viņam tik bargs suods nedraud Vēr. II, 192. - Subst. nùoskā`rtums, die Erkenntnis.

Avots: ME II, 848

nùovārst, den Riegel an den Pforten oder Riegentüren abschieben L., St.; [den Riegel vorschieben Bergm. n. U.]

Avots: ME II, 884

nùovãrstît, tr., freqn., wiederholt eine Weile öffnen: kuo tu nuovārsti tās durvis?

Avots: ME II, 884

pabãrstît [li. pabarstýti "hinstreuen"], tr., freqn. zu pabẽrt, wiederholt unterstreuen, unter etwas aus-, hinstreuen, etwas streuen: pe̦lnus zem gultas. [vārdus pabārstīt U., Worte fallen lassen.]

Avots: ME III, 7

[padārs (li. padorùs "friedfertig, ehrbar"), tauglich, dienlich, bequem Für. I, unter derīgs.]

Avots: ME III, 16

[pakãrs, ein wenig oder ziemlich lüstern: p. uz me̦du.]

Avots: ME III, 44

[pakā`rst,

1) eine Weile
kā`rst I 1: drusku pakārst vilnu;

2) kämmeln (nach Ausdrücken des Könnens):
nevar pakārst.]

Avots: ME III, 44

pakãrstît [(li. pakárstyti), für eine kurze Weile hinaushängen]: raug, kur viens pakārstīja galvu! A. XV, 2, 394. [Pluoriņš pakārstīja mēli De̦glavs Rīga II, 1, 561.] Refl. -tiês, sich zeigen, den Kopf hervorstrecken: tiklīdz dzilna pakārstīsies pie cauruma... Vīt.

Avots: ME III, 44

paķārstît: -ār- ist hier (in Dond.) wohl aus -ar- entstanden!

Avots: EH II, 146

[paķārstît Dond., hin und wieder fangen, anrühren, haschen. Refl. -tiês, einander hin und wieder haschen, fangen, berühren.]

Avots: ME III, 53

panārs (unter panars): panârs Saikava "sainis, nastiņa".

Avots: EH II, 159

panãrsni BW. 16, panãrsniẽki (PS.], panãsniẽki, panāšņi, s. panãcniẽki.

Avots: ME III, 76

‡ papârsis ² Popen, Pussen, papârsnis ² Pussen, = papar̂de.

Avots: EH XIII, 162

pãrbãrstît, ‡

2) aus éinem Behälter in den anderen (um)schütten
Oknist: šie mieži būs jāpārbārsta vairākuos maisiņuos.

Avots: EH XIII, 196

pãrbãrstît, tr., überstreuen: lizi miltiem. [plānu kārtiņu zemes pārbārstīt LP. I, 109.] darbs lirikas vižņiem bagātīgi pārbārstīts Duomas I, 551.

Avots: ME III, 150

pãrkā`rst,

1): auch Siuxt u. a.; ‡

2) liederlich (flüchtig)
kā`rst I Siuxt. ‡ Refl. -tiês Kaltenbr., beim Kämmeln sich abnutzen (von den dabei gebrauchten Geräten).

Avots: EH XIII, 202

[pãrkā`rst, noch einmal kämmeln od. tocken: p. vilnu.]

Avots: ME III, 160

‡ pãrkãrstît, (wiederholt) überhängen: bedres caurumu viņš ... pārkārstīja žagariņiem Jürgens 96.

Avots: EH XIII, 202

‡ pãrķârstît ² Dunika "pēc kārtas visiem pieķerties": p. visus ābuolus.

Avots: EH XIII, 204

pãrs (unter pãris): auch Dunika, Kal., OB., Rutzau; cimdu pāriņš BW. 6739 (aus Siuxt).

Avots: EH XIII, 209

pãrsprûst, tr., intr., hinübergleiten, überfliegen: sievai karstumi pārsprūda pa visu miesu Plūd. rāmuo jūŗas spuoguli pie apvāršņa pārsprūda sīpes Plüd.

Avots: ME III, 178

pãrsacît, tr., das Gesagte noch einmal sagen, wiederholen: tam daži vārdi divreiz bija jāpārsaka Aps. Refl. -tiês, sich versprechen.

Avots: ME III, 173

‡ pā`rsaga ² (auch pàsaga ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, = pasaka.

Avots: EH XIII, 209

pãrsainis, eine Schnur, mit der man abgehaspeltes Garn umbindet Naud.

Avots: ME III, 173

pãrsaišķis,

1) = pārsainis;

2) das Strumpfband
Caun.

Avots: ME III, 173

[pārsaita Fest., Stelp., = pārsainis.]

Avots: ME III, 173

pãrsaĩte,* die Banderolle MWM. VIII, 28.

Avots: ME III, 173

pãrsaka: auch (mit ā`r ² ) Aahof n. FBR. IV, 51, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Ludza, Oknist, Warkh., Warkl., Wessen, Pas. X, 219 (aus Asūne).

Avots: EH XIII, 209

pãrsaka, das Märchen [Sussei], Geschwätz Zbiór XVIII, 369: nu gan varē̦tu nuostāstīt gaŗu pārsaku Līv. kas visas bābu pārsakas vār sarakstīt? Ltv. [kâ tas nuotika, ...tuo stāsta pārsaka L. W. 1922, № 10, 2.]

Avots: ME III, 173

‡ pãrsalˆdêt, befrieren machen, mit einer Eisdecke überziehen: pirmais pliksalis bija pārsaldējis dīķus Apsk. 1903, S. 31. Refl. -tiês (s. ME. III, 173): tu tīšā prātā pārsaldējies Upītis Pirmā nakts 77.

Avots: EH XIII, 209

pãrsalˆdêtiês, sich zu sehr erkälten: pārsaldēšanās ir cē̦luonis dažādām slimībām Kronw.

Avots: ME III, 173

pãrsàlît, ‡

2) noch einmal salzen
Oknist u. a. ‡ Refl. -tiês Oknist, zu salzig werden: gaļa jau pārsālījusies.

Avots: EH XIII, 210

pãrsàlît, tr., ver-, übersalzen: vēžus, putru, gurķus.

Avots: ME III, 174

pãrsalˆkt, intr., übermässig hungern: mēs jau pārsalkuši MWM. VIII, 323.

Avots: ME III, 173

pãrsalˆt,

3): meitine ... pārsala Pas. XIV, 133.

Avots: EH XIII, 209

pãrsalˆt, intr.,

1) über-, befrieren:
pļava, upe pārsāluse ar le̦du. [drīz Juodupe pārsāls, tad varēs ar slidām skriet Veselis Saules kapsē̦ta 164.] pirmais sniegs vēl pārsalā Stari. Fig.: viņa dvēsele pārsaluse ar saltu spītību Vēr. II, 523;

2) vom Frost ganz und gar durchdrungen werden:
pārsala jūriņa līdz dibe̦nam, vgl. BW. 13282, l;

3) übermässig frieren, ganz erfrieren:
bē̦rni pārnāca pārsaluši mājā.

Avots: ME III, 173

pãrsâpêt, intr., aufhören, vergehen (von Schmerzen): gan tūliņ pārsāpēs Purap. [nezin kad pārsāpēs Jaunie mērn. laiki III, 166.]

Avots: ME III, 174

‡ pãrsar̂gât, verteidigen: tē̦vs, tuo pārsargādams, teica Pas. VIII, 223.

Avots: EH XIII, 209

pãrsãtinât* tr., übersättigen (namentlich in der Chemie): gaiss pārsātināts smaršām Plūd. Refl. -tiês, sich übersättigen: pē̦rkuona padebesis pārsātinājies ar elektrību.

Avots: ME III, 174

[pãrsaucîgi, Adv., vorwerfend, vorwurfsvoll: pārsaucīgi uzsāka Jaunie mērn. laiki III. 20.] .

Avots: ME III, 173

[pārsauka, ein im Volksmunde übliches Schimpfwort, ein böser Vergleich N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411.]

Avots: ME III, 174

[pãrsaũkât, (unter andern) aufrufen: "vai iekšā vēl nesauc?" "tevi jau pārsaukāja" Jaunie mērn. laiki I, 69.]

Avots: ME III, 174

pãrsàukt,

2): (berufen)
sieva aiz˙vien atsaucas: "vīrs, vīrs, mans vīrs"; tad viņu pārsauc: "kuo nu vīruo?" PV.; (verrufen, rügen) par vienu lìetu gan Šilingu pārsauca: nav ļāvis zemnieku bē̦rnus laist tālākās skuolās Austriņš Raksti IV, 502. dzīves laikā Mārtiņš tika ... pārsaukts se̦klu rakstu pēc Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224. ‡ Subst. pãrsaukums, Rüge, Vorwurf (?): sāka dzirdēt pārsaukumus, ka nedrīkstuot rādīties gaismā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 116. par tuo sāka celties pret "Mājas viesi" lieli pārsaukumi Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 265. ass pārsaukumu rakstiens ebenda 82; ‡ pãrsaucējs (f. -ēja Austriņš Gaŗā jūdze I, 184), ein Rüger: ne˙viens Mārtiņa pārsaucējs nav iespējis ne˙kā šai ziņā svarīgāka izmeklēt Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224.

Avots: EH XIII, 210

pãrsàukt, tr.,

[1) überschreien, im Schreien übertreffen
Wid.;

2) berufen:
nerātnu bē̦rnu; verrufen, rügen, schelten: pārsauktiem kruogiem Jaunie mērn. laiki I, 147. pārsaucams biju vienumē̦r I, 187.] atradusi kādu ce̦nsuonību par pārsaucamu A. XII, 785;

3) ["sich beklagen über"
Salis, C.]: tâ nevajaguot vis dievā pārsaukt Upīte Medn. laiki 65;

4) falsch lesen:
bē̦rns lasuot daudz vārdu pārsauc Ahs.

[5) herüberrufen:
p. uotru pār upi;

6) noch einmal aufrufen:
bē̦rni būs vēl jāpārsauc, vai nav kāds izlaists;

7) von neuem aufbieten (in der Kirche)
od. proklamieren: šispāris uotrreiz jāpārsāuc. Refl. -tiês,

1) falsch lesen
(intr.): bē̦rns lasuot pārsaucās;

2) sich umbenennen:
Plute pārsaucās par Uolavu.]

Avots: ME III, 174

pā`rsàukt [li. paršaũkti], heimrufen: pārsauc vīrus pusdienā!

Avots: ME III, 174

[pãrsaust, einigermassen trocken werden: liec slapjās zeķes, lai pārsaust! Vīt.]

Avots: ME III, 174

[pãrsàutêt, noch einmal sàutêt: p. rīkstes.]

Avots: ME III, 174

pãrsêdêt,

2): (māte) dažu nakti pārsēdēja pie meitiņas šūpulīša Tdz. 36929. jis trīs gadi pārsēdēja pie bābas Pas. X, 155 (ähnlich VI, 45; IX, 424).

Avots: EH XIII, 210

[pãrsêdêt,

1) durch Sitzen entzweigehen machen:
p. krē̦slu, bikses, līksti Arrasch;

2) eine Zeitlang absitzen:
p. savu laiku cietumā Warkl.;

3) "pãrsēsties, umsteigen" Salis.]

Avots: ME III, 174

[pãrsēdinât, sich anderswo setzen lassen: p. skuolniekus.]

Avots: ME III, 174

pãrse̦dluôt: (fig.) e̦smu studējis teoloģiju, bet turpmāk diezin vai nepārse̦dluošu uz medicīnu Janš. Dzimtene II, 164.

Avots: EH XIII, 210

[pãrse̦dluôt, pãrse̦gluôt, umsatteln: p. zirgu.]

Avots: ME III, 174

pãrse̦gs, die Überdecke: šķirsta pārse̦gs Janš.; gulta ar pārse̦gu Rainis. [viņa beidzuot bailīgi pacēla sev galvas pārse̦gu drusku uz augšu Janš. Dzimtene V, 362.]

Avots: ME III, 174

pãrsegt, ‡

2) etwas anderes überdecken:
p. bē̦rnam citas drēbītes Oknist.

Avots: EH XIII, 210

pãrsegt, tr., überbedecken: gruozu ar drānu. Refl. -tiês, sich über-, bedecken: viņš gulēja, līdz krūtīm ar se̦gu pārsedzies Saut.

Avots: ME III, 174

I pãrsēja, ‡

2) Übersaat ("kuo kas vairāk sẽjis nekâ atradis") Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 210

[I pãrsēja, eine beim Säen übersehene, unbesät gebliebene Stelle: viņa arumā nevarēja redzēt pārvagu un viņa sējumā pārsēju Leljerk. II, 237.]

Avots: ME III, 174

II pãrsèja, parsèjs, das Strumpfband, der Verband: pārsējus viņš sev spēcīgi nuo galvas grūda Janš.

Avots: ME III, 174

pãrsējs (so zu lesen; unter pārsèja): (Verband) paņē̦musi ... aude̦kla pārsējus, viņa apkuopa brūci Vindedze 110.

Avots: EH XIII, 210

‡ pārselêt BielU., herabfallen (von Schneeflocken). Vgl. auch uzpārselêt.

Avots: EH XIII, 210

[pãrsêst(iês),

1) umsteigen, sich anderswo hinsetzen:
p. citā vietā;

2) sich setzen über:
p. pār diviem krē̦sliem; p. pār suolu.]

Avots: ME III, 174

[pãrsêst(iês),

1) umsteigen, sich anderswo hinsetzen:
p. citā vietā;

2) sich setzen über:
p. pār diviem krē̦sliem; p. pār suolu.]

Avots: ME III, 174

pãrsẽt, ‡

3) eine lange Zeit hindurch säen
Oknist: cik (nämlich: viele Jahre) esi pārsējis, - vis neaug; ‡

4) hinübersäen
Oknist u. a.: pārsēt bìrzij, ežai pāri.

Avots: EH XIII, 210

[pãrsẽt,

1) von neuembesäen:
tīrums jāpārsēj;

2) (nicht ganz dicht, stellenweise) besäen, bestreuen:
ābuoliņš jāpārsēj ar ģipšiem. Refl. -tiês, sich säend überanstrengen: viņš sē̦dams pārsējies.]

Avots: ME III, 174

pãrsiêna, die Zwischenwand: aiz plānās pārsienas sāka stipri gārgt Saul.

Avots: ME III, 175

pãrsìet, ‡

2) an einer andern Stelle (ein Haustier) anbinden
Auleja: gājis uz ganībām p. zirgus Pas. XIV, 545.

Avots: EH XIII, 210

pãrsìet, tr., über-, verbinden: ievainuojumus; pārsienamā vieta,

a) die zu verbindende Stelle (am Körper),

b) der Verbandplatz.
Refl. -tiês, sich über-, verbinden. Subst. pãrsèjẽjs, wer verbindet; pãrsèjums, der Verband; pārsiêšana, das Über-, Verbinden.

Avots: ME III, 175

pãrsiẽviẽte,* ein weiblicher Übermensch MWM. X, 23.

Avots: ME III, 175

pãrsijât, tr., übersieben.

Avots: ME III, 174

[pãrsimti, Prozente Brasche n. U.]

Avots: ME III, 174

[pãrsirguot, die Krankheit überwinden Für. I, unter sē̦rguot.]

Avots: ME III, 174

pãrsìrgt: auch Gramsden, Sermus; esi savu reizi pārsirdzis Jauns. Neskaties saulē 105. viņa pārsirga te˙pat, bez ārsta palīdzības Raksti IV, 126.

Avots: EH XIII, 210

[pãrsìrgt, überstehem (eine Krankheit) N.-Peb., Vit., Drosth., Preekuln, Naud., Mesoten, Selsau, Bauske, Lennew., Vank.: pārsirgu šuoziem trīs slimības Dunika; in Adsel und Wessen von einer Reihe von Subjekten: tie visi ir ar bakām pārsirguši Bers. pãrsirdzis, genesen Für. I, unter sē̦rguot.]

Avots: ME III, 174

pãrsist, ‡ Subst. pãrsišana, das Entzweischlagen: Jānīšam liels vē̦de̦rs ...: piecas vē̦zas salauzīju, pārsišanas nedabāju BW. 20243.

Avots: EH XIII, 210

pãrsist, tr., entzwei-, durchschlagen: tev kājiņu pārsitīs BW. 29156. [Refl. -tiês,

1) beim Gestossen- oder Geschlagenwerden entzweigehen:
man galva pārsitās; uola krizdama pārsitās;

2) sich durchschlagen
(übertr.): lai gan laiki grūti, tuomē̦r kaut kâ pārsitīšuos Bers.;

3) umschlagen
(intr.): vējš pārsities uz citu pusi C.; (übertr.) šis šaubīgais atkal pārsities citā pusē, ist zu einer andern Partei übergegangen.]

Avots: ME III, 174, 175

‡ pãrskâbe* Superoxyd.

Avots: EH XIII, 210

pãrskâbêt, tr., übersäuern: putru.

Avots: ME III, 175

pãrskâbt, intr., zu sauer werden: putra pārskābusi. krējums pārsābst Konv. ² 1988.

Avots: ME III, 175

pãrskâbulis,* Superoxyd Druva 1, 883; Konv. ² 4063.

Avots: ME III, 175

pãrskàistiês, über die Massen böse, zornig werden: kungs pa˙visam pārskaities LP. V, 287.

Avots: ME III, 175

pãrskàitît,

1): pārskaitēs ituo naudu Pas. XII, 388 (aus Lettg.); ‡

2) (vollständig) hersagen:
klusumā pārskaitīja visas kāzu dziesmas Janš. Dzimtene III, 35; ‡

3) durchlesen:
pārskaiti ituo papīru! Pas. V, 285 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 210

pãrskàitît, tr., überzählen: galvas, gabalus. Refl. -tiês, sich verzählen: skaitīdams es pārskaitījuos.

Avots: ME III, 175

pãrskàitniẽks, der Supernumerär, Volontär.

Avots: ME III, 175

pãrskàits,* die Überzahl: ar 30 balsu pārskaitu viņam tika izsacīta uzticība B. Vēstn.

Avots: ME III, 175

pãrskalˆdît, tr., entzwei-, durchspalten: kluci. lai zibens tumsu pārskaldītu MWM. VI, 356. viņš ir tas, kas sakuļ bangas, bezdibe̦nus pārskalda Asp.

Avots: ME III, 175

‡ pãrskalinât Salis, = pãrskaluôt 3 (?): p. (scil.: kubuliņus) jau vari, - kādu šļaksti ūdens uzmest Vanagu ligzda 130. dabūjam mugurā pārskalinātu kre̦klu 132.

Avots: EH XIII, 210

[pãrskaluôt,

1) hinüberspülen:
gruži pārskaluoti uz uotru pusi;

2) von neuem spülen:
p. traukus,veļu;

3) oberflächlich spülen.
Refl. -tiês, hinüberplätschern (intr.): ūdens pārskaluojās traukam pār malu.]

Avots: ME III, 175

pãrskaņa,* der Umlaut Wid.

Avots: ME III, 175

pãrskañdinât, tr., dichtend um-, übersetzen: Dünsbe̦rgs "Reinecke Fuchs" pārskandinājis daktiluos Plūd.

Avots: ME III, 175

‡ pā`rskanêt, schallend heimkehren: pārskan, pārgrab pamātes meita Pas. V, 428.

Avots: EH XIII, 210

pãrskaņuôt,* tr., umlauten. Refl. -tiês, umlauten. Subst. pãrskaņuõjums, der Umlaut; pãrskaņuôšana, das Umlauten: pārskaņuošana nenuotiek, kad... Kaul. Etn. I, 82.

Avots: ME III, 175

pãrskatãmĩba,* [pārskatĩba* Wid.], die Übersichtlichkeit: tur ļuoti daudz atkārtuojumu, caur kuo apstrādātā viela zaudē pārskatāmību RKr. XII, 78,

Avots: ME III, 175

pãrskatît: cits cilvē̦ks pārskata mazu bē̦rnu, un tūlīt tas (bē̦rns) ir savāds (erkrankt) Orellen. Refl. -tiês: unvorsichtig sein BielU.

Avots: EH XIII, 210

pãrskatît, tr., überschauen: nuo kalna var visu apkārtni pārskatīt. [nācis ve̦lns ķēniņa dē̦lu pārskatīt Pas. III, 222]. pārskatāms, übersichtlich. Refl. -tiês, sich versehen: sieva lūgusies,... e̦suot pārskatījusies LP. IV, 89.

Avots: ME III, 175

pãrskats, ‡

2) das Versehen
Gr.-Buschh.: vakar man bija pilsē̦tā liels p. ar naudu.

Avots: EH XIII, 210

pãrskats,* die Übersicht, der Überblick; auch der Bericht, so: gada pārskats, tiesneša pārskats.

Avots: ME III, 175

‡ pãrsklaĩstît Dunika, = pãršķirstît: p. grāmatu nuo viena gala līdz uotram.

Avots: EH XIII, 210

‡ pãrsklañdât Dunika, Rutzau, von neuem apsklandât, einen Stangenzaun ausbessern: p. žuogu.

Avots: EH XIII, 210

‡ pãrskleĩst Rutzau, = pãršķir̃t: p. grāmatu.

Avots: EH XIII, 210

‡ pãrskleñst Dunika, seitwärts (sāniski) hinübergleiten: ragu sliece pārsklenda pāri akminim, kas bija uz ceļa.

Avots: EH XIII, 210

‡ pãrsklidêt Dunika, = pãrslidêt.

Avots: EH XIII, 210

‡ pãrskliẽst Dunika, = ‡ pãrskleĩst.

Avots: EH XIII, 210

‡ pãrskuõluôt Ar. "noch umlernen lassen; noch in eine Schule schicken". Refl. -tiês, zu viel (in einer Schule) lernen Dunika: kâ var pārēsties un pārdzerties, tâ var arī p. Latvis 1933, № 3545.

Avots: EH XIII, 211

pãrskraidît, ‡

3) zu lange läufisch sein (?):
guovs jāve̦d tūlīt uz vērsi: kad pārskraidīs, nepiejemsies Oknist.

Avots: EH XIII, 211

[pãrskraidît, freqn. zu pãrskriet,

1) wiederholt hinüber-, herüberlaufen;

2) tr., (mehrfach) durchlaufen, durcheilen:
tu esi daudz svešu zemju pārskraidījis Pas. II, 373.]

Avots: ME III, 175

[pãrskrāpêt,

1) auch pārskrāpât Widdrisch, pãrskrāpt PS., entzweikratzen:
kaķis pārskrāpēja ruoku;

2) oberflächlich fegen (einen Schornstein):
viņš skursteni tikai tâ pārskrāpējis.]

Avots: ME III, 175

‡ pãrskriedinât, sich überjagen machen: sargāsies savus zirgus p. braucuot Tas latv. draugs (1841), № 37, S. 201.

Avots: EH XIII, 211

pãrskrìešus, Adv., oberflächlich.

Avots: ME III, 175

pãrskrìet,

2): auch Dunika, Oknist;

3): auch Oknist; dē̦lam ... dusmas pārskrē[ju]šas Pas. IX, 225;

4): auch Oknist; pārskrietus ..., klibus ... zirgus Jauns. Augšz. 52;

5): tu jā nepārskriesi Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. Refl. -tiês, ‡

2) sich übereilen:
es tuoreiz drusciņ vairāk pārskrējuos, kad es tavu spieģeli atnesu uz savām mājām Jauns. Raksti IV, 169. var˙būt es e̦smu pārskrējies ar savām duomām 171.

Avots: EH XIII, 211

pãrskrìet,

1) intr., hinüberlaufen:
kad tik zaķis pār ceļu nepārskries;

2) überlaufen:
ve̦cai mātei, tuo dzirduot, pārskrien dre̦buļi (auch auksts) pār (par) kauliem, es überläuft die Grossmutter kalt LP. I, 138;

3) vergehen, aufhören:
Jānim pārskrēja dusmas, un viņš sāka pilnā kaklā smieties Dok. A.;

4) tr., übermässig abjagen, überjagen:
ne es ļaušu kruogā dzert, ne pārskriet kumeliņu BW. 21778, 1;

5) tr., im Laufen überholen
U., E. Refl, -tiês, sich überjagen: kas ātri skrej, tas pārskrejas. vilks nuosprāgst, tâpēc ka pārskrējies LP. IV, 42.

Avots: ME III, 175

pā`rskrìet,

1) nach Hause laufen:
saimnieks pārskrējis mājā LP. VII, 551;

[2) sich einfinden, geboren werden:
taisni nedēļu pirms kāzām īnumniecei pārskrēja puišelis Janš. Dzimtene ² III, 256. jums e̦suot pārskrējuši jauni luopiņi V, 189.]

Avots: ME III, 175

[pãrskumt, allzu traurig werden: prāts man pārskumis.]

Avots: ME III, 176

[pãrskuñdêt,

1) bedauern, trauern um:
pārskundēja, pārskundēja un tad aizmirsa mirušuo draugu Grünh.;

2) sich beklagen, UnzufrIedenheit äussern:
tē̦vs arvienu pārskundē, kad ve̦de̦kla nedara pa prātam N.- Peb.]

Avots: ME III, 176

[pãrskūt, von neuem rasieren: p. bārdu.]

Avots: ME III, 176

pā`rsla,

4): kad rudzi nuokūp, tad ir pe̦lē̦kas pārsliņas klāt Siuxt.

Avots: EH XIII, 211

pā`rsla, [pãrsla Widdrisch, Bauske, Behnen], pḕ̦rsla,

1) eine Flocke von Schnee, die Eisnadel in der Luft:
virs nuolauztās galuotnes pārslas [Warkl.] birst AU. cik brīnišķīga sniega pērsliņas samērība! Pürs I, 37;

2) eine Flocke von Asche:
labāk man sniegs apsniga lielu ļaužu tīrumā, nekâ man pē̦rslas (Var.: pārslas) bira vāju (aužu namiņā BW. 10118. par pe̦lnu pē̦rslām nuobira zemē Aps.;

3) die Flocke vom Reif:
uzsedzi se̦gu, lai mugura netuop slapja nuo sarmas pē̦rslām! Blaum.;

4) eine Flocke von Wolle:
vilnas pērsiņas Latv.;

5) etwas Winziges, das Jota:
nuo pastāvības jūsuos nava ne pē̦rslas A. XVII, 584. ja ķīniešiem būtu tik pārsliņa dūšas... B. Vēstn. Das ā als Stammvokal nicht nur im hochlettischen, sondern lokai auch im mittleren Dialekt, z. B. in Burtneek. [Nebst pērsêt zu urslav. *porxъ ( serb. prâh " Staub"), čech. prsť Stauberde", prší " es stiebt, sprüht", r. пéрхоть "Schinn", klr. пéрхати "flattern", an. fors "Wasserfall"·( vgl. den le. Flussnamen Pērse; dieser Fluss hat einen Wasserfall), ai. pṛṣ̌atá-m "Tropfen" u. a., s. Persson Beitr. 875 ² , Trautmann Wrtb. 206 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 50.]

Avots: ME III, 176

pãrslacinât, pãrslacît, tr., überspritzen, besprengen: grīdu ar üdeni. pā`rslaîns, pḕ̦rslaîns, flockig: pē̦rslainu ziedu (gen. pl.), pārslainu adatiņu veidā Konv. ² 1066.

Avots: ME III, 176

‡ pãrslam̃pât Dunika, mit schweren Schritten nach Hause kommen: p. mājās.

Avots: EH XIII, 211

‡ pā`rslapstîtiês, verstohlen heimkehren: nemanīti p. mājās Janš. Dzimtene III, 372.

Avots: EH XIII, 211

‡ pãrslapt Dunika, Rutzau, ganz durchnässt werden: saimnieks pārbrauca mājās pārslapis.

Avots: EH XIII, 211

pā`rslât ² , -āju, in grossen, undichten Flocken schneien [Fest., Stelp.]

Avots: ME III, 176

pãrslàucene: auch Jürgens 35, Lubn., Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàucene, eine Kuh, die nach einmaliger Begattung zwei Jahre nach einander Milch gibt Peb. pārslaucene - guovs, kas bez atnešanās divi gadi nuo vietas duod pienu Druw. n. Etn. IV, 162; ["guovs, kās paliek nevadājusies" Celm.]

Avots: ME III, 176

‡ pā`rslàucine ² Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Nerft, Oknist, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, = pãrslàucene.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàucît, tr., überfegen, oberflächlich fegen, noch einmal fegen: istabu. viņš gribejis vēl drusku pārslaucīt baznīcu LP.

Avots: ME III, 176

pãrslàukt, ‡

2) pārslaucama guovs Jakobstadt "ālava"; vgl. pãrslàucene.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàukt, tr., noch einmal melken: pēc guovu izslaukšanas vēl īpaši iet guovis pārslaukt Konv. ² 3918.

Avots: ME III, 176

‡ pãrslavêt M. 385, übermässig loben: pārslavē̦ta meita tuomē̦r bija slikta saimniece Dunika.

Avots: EH XIII, 211

‡ pārslêgt, in der Verbind. p. atslē̦gu, den Schlüssel verdrehen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 211

‡ pārslêt BielU., herabfallen (von Schneeflocken).

Avots: EH XIII, 211

pãrslidêt, pãrslîdêt, pãrsklidêt, intr., hinübergleiten: e̦smu uz visām lietām greizsirdîgs, pār kuŗām tavs skatiens pārslīd Stari II, 919.

Avots: ME III, 176

pãrslìet, tr., über etw. aneinanderIehnen: ielika apģē̦rba gabalus krūmā un pārslēja zarus pāri Lapsk. Refl. -tiês, über etw. hervorragen: dažas spāres pārslējās pāri sienām Kleinb.

Avots: ME III, 176

‡ pãrslimuôt M. 504, = pãrsìrgt.

Avots: EH XIII, 211

[pãrsluodzît,

1) zu sehr belasten:
p. ar darbiem Warkl.;

2) von neuem niederpressen:
p. linus mārkā, sēnes. Refl. -tiês "pārstrādāties" Warkl.]

Avots: ME III, 176

pàrsluôt, pḕ̦rsluôt, = pārslât, intr., in Flocken schneien: sniegs pārsluoja lē̦nām Por.

Avots: ME III, 176

‡ pãrsmags, allzu schwer (vom Gewicht): ve̦zums bija p. Tas latv. dr. 1841, № 49, S. 266.

Avots: EH XIII, 211

pãrsmailinât, von neuem anspitzen; spalvu Druva III, 592.

Avots: ME III, 176

pãrsmalˆcinât, tr., über die Massen verfeinern: pārsmalcināta dzīve MWM. VI, 617; daba JR. IV, 104. Subst. pãrsmalˆcinãjums, übermässige Verfeinerung, Verweichlichung, die Überkultur: jāizmēž ārā visi pārsmalcinājumi B. Vestn.

Avots: ME III, 176

‡ pãrsmalît Dunika, durchschneiden: p. pirkstu.

Avots: EH XIII, 211

pãrsmalˆks, überfein: pārsmalka izturēšanās.

Avots: ME III, 176

pãrsmalˆkums, das Überfeine, die Uberfeinheit: katrai īstai mākslai pār smalkums e̦suot par tīruo nāvi A. XV 2, 327.

Avots: ME III, 176

[pãrsmalstît, von neuem od. ober flächlich, stellenweise abschöpfen: p. putas.]

Avots: ME III, 176

‡ pā`rsmeldze ² Auleja, eine unebene Stelle im Garn (wo ungleich dicke Fäden zusammengesponnen sind): pārsmeldzēs trūkst dzijs.

Avots: EH XIII, 211

pãrsmelˆdžuôts: mit dž aus dzj, vgl. ‡ pā`rsmeldze ² .

Avots: EH XIII, 211

[pãrsmeldžuôts, zu dünn od˙fein gemachl übermässig verdünnt (namentlich vom Garn Gr.-Buschhof; mit ostle. dž aus ģ ?]

Avots: ME III, 176

pãrsmelˆt: durchschneiden - auch Dunika, Rutzau; pārsmeļ ar dūci tam rīkli Pas. XII, 21.

Avots: EH XIII, 211

pãrsmelˆt, tr., noch einmal schöpfen fig., durchschneiden: uotrs pārsmeļ ar nazi tam rīkli JK. V, 41.

Avots: ME III, 176

pãrsmẽrêt, tr., überschmleren, übeµ tünchen: tā savu miraoņa krāsu pārsmērēju; baltu un sarkanu Rainis.

Avots: ME III, 176

[pãrsmidzinât, eine Weile fein regnen und dann aufhören: lietiņš pārsmidzināja.]

Avots: ME III, 176

pãrsmiêkls, die Ironie, der Spott: tuo tu saki ar tādu pārsmieklu Vēr. I, 1084. ak tu negribē̦tais pārsmiekls! Blaum.

Avots: ME III, 177

pãrsmiêt, ‡ Subst. pãrsmêjējs, jem., der etwas verspottet: manu dziesmu pārsmējēja BW. 925 var.

Avots: EH XIII, 211

pãrsmiêt, tr., ironisieren, zum besten haben: tu mani pārsmej Blaum. [tādu meitu it visi pārsmej, apdzied un nuoniekuo Janš. Paipala 13.] Refl. -tiês, sich krank, tot lachen : ķēniņš pārsmējās LP. VI, 715:

Avots: ME III, 177

‡ pā`rsmilˆdzaina ² dzijs Sonnaxt, Garn von ungleicher Dicke.

Avots: EH XIII, 211

pãrsmilga, ‡

2) pā`rsmilˆgas ² Lubn. "Garn von ungleicher Dicke".

Avots: EH XIII, 211

pārsmilga, die schmale Verbindung zweier Äcker, Wälder u. s. w. Oppek. nach U. Vgl. smildzināt, smalganāt; [s. auch Leskien Nom. 523.]

Avots: ME III, 177

‡ pā`rsmilˆgaina ² dzijs Sonnaxt, Garn von ungleicher Dicke.

Avots: EH XIII, 211

pãrsnaikâtiês, sich zu sehr strecken, sich streckend überanstrengen: pīlāgi, nabadziņi, pēc gaismas sniegdamies, ir gan˙drīz pārsnaikājušies Lautb.

Avots: ME III, 177

‡ pārsnaust "abschlummern" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 211

pãrsniêgt, pārsnēgt, tr., hinüberreichen, überragen, übertreffen: viņš pārsniedza man pār galdu šķīvi, ne˙kāda vara viņus nepārsnēgs Zalkt. Refl. -tiês, sich hinüberstrecken, hinüberlangen: brūtes brālis pārsniedzās par galdu BW. III, 1, 35.

Avots: ME III, 177

pãrsnigt,

1): fein schneien
(birdināt) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "schneyen").

Avots: EH XIII, 211

[pãrsnigt,

1) schneien über:
pārsnigusi pār lauku plāna kārtiņa sniega;

2) zu schneien aufhören:
sniegs jau pārsnidzis Wolmarshof.]

Avots: ME III, 177

pãrsùolît, tr.,

1) überbieten;
mani ne˙viens nepārsuolīs;

2) zum zweitenmal zum Meistbot kommen lassen:
mežu, namu.

Avots: ME III, 180

‡ pãrsuôļuôt M. 386 u. a., hinüberschreiten.

Avots: EH XIII, 212

[pãrspaidît,

1) wiederholt drückend zerdrücken:
p. pūpēdi;

2) eine Reihe von Objekten od. alle Teile eines Objekts drücken:
p. (betasten) kartupeļus, vai nav sasaluši Golg. p. (massieren) slimuo kāju.]

Avots: ME III, 177

pãrspècĩba, die Übermacht: jaunu dienu pārspēcība MWM. VI, 435.

Avots: ME III, 177

pãrspècîgs, übermächtig: pārspēcīgi iespaidi MWM. X, 22; pārspēcīga nasta Latv.

Avots: ME III, 177

‡ pārspēcinieks,* wer die Übermacht hat: vajātāji un pārspēcinieki Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 1.

Avots: EH XIII, 211

pãrspèks, die Übermacht: lūk, kur nu tavs pārspē̦ks? Rainis. viņš atzina tumsas un pārspē̦ka varu Vēr. I, 680. ienaidnieka pārspē̦ks A. XI, 218. [pārspē̦ks ir m˙ūsu pusē Stelp., Fest. skuķis gan turējās pretim, bet kuo viņš varēja pret pārspē̦ku darīt? Veselis Saules kapsē̦ta 7.]

Avots: ME III, 177

pãrspẽlêt, ‡

2) verspieten:
Marks vis pārspēlē Pas. X, 447. nerimšana, kamē̦r pēdīga nauda pārspē̦lē̦ta Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Spiel").

Avots: EH XIII, 211

pãrspẽlêt, tr., noch einmal, von neuem spielen: mūzikas gabalu. Refl. -tiês, sich krank spielen, sich spielend überanstrengen: tā e̦suot spēlējusi, kamē̦r pārspēlējusies B. Vēstn.

Avots: ME III, 177

pãrsper̂t, ‡

2) mit dem Fuss ausschlagend entzweischlagen:
(ķēve) pašam pārspē̦ruse kāju Janš. Bandavā II, 426.

Avots: EH XIII, 211

pãrsper̂t, tr., überschreiten, den Fuss über etwas setzen: tā vaicāja, kāju pārspē̦ruse Vēr. II, 655.

Avots: ME III, 177

pãrspẽt: savu pļāpību nebij varējusi p. Jauns. Raksti III, 59. kâ ve̦ca vērpēja varē̦tu p. tumšuo ziemu 104.

Avots: EH XIII, 211

pãrspẽt, tr., überwinden, überwältigen, übertreffen: tu viņu pārrunāsi un arī pārspēsi I Kön. 22, 22. viņi lūkuoja cits citu pārspēt valuodās LA. [tas viss un juo sevišķi agrīnā celšanās bija Marčam visai grūti pārspējamas lietas Valdis Stabur. b. 180.]

Avots: ME III, 177

‡ pãrspiêst,

1) entzweidrücken;

2) nachdrucken:
lai ārzemju atsauksmes tiktu pārspiestas Rīgas laikrakstuos Daugava 1936, S. 109.

Avots: EH XIII, 211

pãrspîlêt, tr., über die Massen zwicken, spannen, überspannen, übertreiben: tu lietu pārspīlē Rainis. tev manis nav jātur par tik pārspīlē̦tu Asp. ir varbūt pārspīlē̦ta mana vēlēšanās Por. Subst. pãrspîlẽjums, die Übertreibung: teiki tik nepieciešami lietišķuo bez kādiem pārspīlējumiem Ar.; pãrspîlêšana, das Übertreiben; pãrspîlê̦tãjs, wer übertreibt.

Avots: ME III, 177

pãrspuodrinât, tr., überpuizen, von neuem aufputzen: kaŗuotes MWM. VIII, 564.

Avots: ME III, 178

‡ pārspuokuôt, ändernd verunstalten, lächerlich machen (?): tas tik ir puoļu vārdus pārspuokuojis, ka ... nevar pazīt Pēt. Av. II, 135.

Avots: EH XIII, 212

‡ pārspradzinât "?": katlu pārspradzina Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 211

[pãrsprādzinât, entzweisprengen: p. katlu, cilindru, (beim Keimen) sē̦klas Golg.]

Avots: ME III, 177

pãrsprâgt, ‡ Refl. -tiês "über Macht essen" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "essen").

Avots: EH XIII, 212

pãrsprâgt, intr., entzweiplatzen, bersten: kad tu pārsprāgtu! pārsprāguse dze̦lzu stīpa BW. 33539, 1.

Avots: ME III, 177

‡ pãrsprañgât Dunika, von neuem zusammenschnüren: p. žagaru ve̦zumu, kas taisījās izjukt.

Avots: EH XIII, 211

[pãrspraudît, wiederholt umstecken, anderswo einstecken: ve̦lns pārspraudīja tuos (kuociņus) pa citu ceļu Pas. III, 123.]

Avots: ME III, 177

‡ pãrspraukt Baižkalns, grob mahlen, schroten: pārspraukta labība.

Avots: EH XIII, 212

[pãrspraûst,

1) ansteckend decken über:
p. plīvuru;

2) von neuem od. anderswo einstecken:
p. skalu;

3) p. ruobežu, die Grenze umändern.
Refl. -tiês, sich hindurch drängen: kamē̦r pūķis pārspraužas pār mežu... Pas. III, 136.]

Avots: ME III, 177

pãrsprẽ̦gât, ‡

2) wiederholt zerplatzen, Risse bekommen;
‡

3) zersprengen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 212

pãrsprẽ̦gât, spritzend vorübergehen (vom Regen): vējš aizdzina lietu, tikai pārsprē̦gāja Kand.

Avots: ME III, 177

[pãrspridzinât, entzweisprengen: p. akmeni.]

Avots: ME III, 177

pãrspriêst, tr.,

1) beurteilen, besprechen, abhandeln, kritisieren:
jaunasgrāmatas,svarīgus jautājumus;

2) beraten:
pārspriedām, kuo darīt. Subst. pãrspriêdẽjs, der Kritiker, Rezensent; pãrspriêdums, die Besprechung, Abhandlung, Kritik, die Beratung; pãrspriêšana, das Besprechen, Kritisieren, Beraten.

Avots: ME III, 177, 178

pãrsprukt: dažam pārsprūk kāds vārds, es entfährt einem wohl ein Wort Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "entfahren").

Avots: EH XIII, 212

pãrsprukt, intr., hinübergleiten, entwischen: lūkuoja bez suoda pārsprukt pāri dažiem skuolā nepieciešami vajadzīgiem mācības gabaliem.

Avots: ME III, 178

pā`rsprukt mājās, nach Hause entwischen.

Avots: ME III, 178

pãrsprûst: "pa visu miesu Plūd." ME. III, 178 zu ersetzen durch "pār visu miesu Plūd. Selgā (1938), S. 26".

Avots: EH XIII, 212

‡ pãrspulgt, über etwas aufleuchten (?): sārte̦nuo spīdumu reizu reizēm pārspuldza tāļuo zibeņu baltā plīva Upītis Pirmā nakts 362.

Avots: EH XIII, 212

‡ pãrspurkstêt M. 378, hinüberschwirren.

Avots: EH XIII, 212

pãrsestdìenas, pãrsestdìenãm, einen Sonnabend um den andern: viņš gāja uz mājām tikai pārsestdienas MWM. X, 333.

Avots: ME III, 174

pãrstãdît, tr., umpflanzen: puķes, kāpuostus.

Avots: ME III, 178

pãrstaĩgât: ciemuojuoties p. radus Oknist. ‡ Refl. -tiês Oknist u. a., wandernd (spazierend) sich überanstrengen.

Avots: EH XIII, 212

pãrstaĩgât, tr., durchwandern, durchqueren: visu pasauli. tā zeme, kuo mēs pārstaigājuši IV Mos. 13, 33. tagad varat iet pārstaigāt jaunuo mežu Lapsk. dieva galdu pārstaigāt, zum Abendmahle gehen Sess. n. U.

Avots: ME III, 178

[pā`rstaĩgât U., nach vollendeter Reise (zu Fuss) nach Hause kommen.]

Avots: ME III, 178

‡ pãrstaĩguļuôt M. 373, hinübersiedeln (von Nomaden).

Avots: EH XIII, 212

‡ pā`rstàipienis ² Liepna "dzija, kas aužuot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa aude̦kla vienu vai uotru pusi".

Avots: EH XIII, 212

pãrstàipît, ‡

2) (mühsam) hinüberziehen
Oknist u. a.: p. miruoņam līķa autu.

Avots: EH XIII, 212

pãrstàipît, tr., zu sehr recken: dzīslas. Refl. -tiês, sich überrecken: arī kad pārstaipās, de̦r izdzert (retējuma sakni) Etn. I, 28.

Avots: ME III, 178

‡ pā`rstàips ² was hinübergezogen (-gereckt) ist od. sich hinübergezogen (-gereckt) hat: acainiem lindrakiem vienā pusē tâ kâ zīlītes nuosē̦tas, uotrā pusē tādi pārstaipi Sonnaxt; "dzijas (vai cita kā) pārstaipījums" Saikava: kad vienas krāsas dzīparu nuogriêž un šūn ar uotru un atkan ar pirmuo, tad uotrā pusē nav pārstaipu.

Avots: EH XIII, 212