Paplašinātā meklēšana

‡ àizdìrât, àizdiŗât,

1) bis zu einer gewissen Stelle abhäuten, schinden:
aizdīŗājis zaķi līdz pusei Dunika;

2) anfangen abzuhäuten, zu schinden:
aizdīrājis ādu, viņš aizgāja Ass. - Kalt., C.;

3) fort-, hinschleppen:
suns aizdīrājis sprāgušuo kustuoni Trik.

Avots: EH I, 19

‡ àizsvīrêt Spr., mit einem Hebel hin-, wegheben.

Avots: EH I, 54

‡ apakšĩrniẽks,* ein Aftermieter.

Avots: EH I, 71

‡ aptĩrît, ‡

2) bestehlen:
a. kam kabatas. ‡ Refl. -tiês, sich bereinigen.

Avots: EH I, 122

aptĩrît, tr., bereinigen: ielas, istabas.

Avots: ME I, 131

‡ apvĩruôtiês U. (unter vīruôt), sich verheiraten (lat. nūbere).

Avots: EH I, 127

‡ atdîŗât ² Dunika, Kal., = atdìrât.

Avots: EH I, 139

atdìrât, tr., die Haut abstreifen, abschinden: tas atdarīja zirgiem lūpas Etn. IV, 53. [jē̦ru kāva; līdz pusīti atdīrāja BW. 35634.]

Avots: ME I, 154

atdzīres, die Nachfeier eines Festes: tiem bij jāsteidzas uz atdzīrēm Neik.

Avots: ME I, 156

‡ atrĩrinât Ahs., = atriẽtinât: a. guovi.

Avots: EH I, 162

‡ atspīrinât Vīt. "= nùospīrinât". Refl. -tiês,

1): vērsis gaidīja, uz visām četrām atspīrinājies A. Brigadere Dievs, daba, darbs 314; ‡

2) "krepieren"
Vīt.

Avots: EH I, 169

atspĩrinâtiês Ans., sich mit den Füssen entgegenstemmen: kad suni ve̦d saitē, tas dažreiz stāv atspīrinājies.

Avots: ME I, 195

atstĩrinâtiês (auch Dond.): ķersies pie darba nevis ... de̦nkti un dūšīgi, bet kâ par negribu un atstīrinājusēs Janš. Mežv. ļ. I, 206.

Avots: EH I, 172

atstĩrinâtiês Sassm., sich entgegenstemmen: puišelis stāv atstīrinājies.

Avots: ME I, 198

‡ attĩrît, reinigen (perf.), reinigend absondern: labību... attīrīja nuo pe̦lavām Pas. IX, 517.

Avots: EH I, 176

‡ baškĩris Sermus, Wenden, verächtl. Bezeichnung für einen zänkischen Menschen.

Avots: EH I, 206

bīre, der Hut Plūdons [?]. [Wenn der Volkssprache entnommen, vielleicht eine Umbildung von mnd. bireit "Barret".]

Avots: ME I, 304

‡ ceļvĩrs Pas. X, 70, = ceļa vīrs (unter ceļš).

Avots: EH I, 265

cìemvĩrs, ein Mann als Gast Ahs.

Avots: ME I, 394

cĩraps Suhrs, für sĩrups "Sirup".

Avots: ME I, 391

cĩrêt: kaķis cīrē uz pelēm Seyershof.

Avots: EH I, 276

cīrêt, - ēju, etw. ins Auge fassen, sehen, lauern: tas jau uz meitām vien cīrē Ruhtern, Ulpisch, Peb., [Ruj.]. [kuo nu vēl cīrē? was wartest du noch? Ruj. n. U.] Refl. - tiês, aufeinander ein Absehen haben Peb. n. U.

Avots: ME I, 391

cīrîgs, stattlich, stolz: tā ir cīrīga guovs [Siliņ], Tals.; [vgl. cīlīgi].

Avots: ME I, 391

cīruole, eine weissköpfige Kuh. L.

Avots: ME I, 392

[čīru, čūru, Interj. zur Bezeichnung des Geräusches beim Eingiessen von Bier U.]

Avots: ME I, 416

cĩrulē̦ns, eine junge Lerche, ein Lerchenkind.

Avots: ME I, 391

[cĩruļgalˆvas Smilt., grosses Schneeflocken].

Avots: ME I, 392

cĩrulis: Demin. cīruliņš BW. piel. ² 2624, 1 var., cīruleņš BW. 2692, 8; cīrulītis mazputniņš BW. 2644, cī rul[i]s mani aizdziedāja 28740; meža (Sassm.) od. sila od. vēja c., die Baum-, Heidelerche (alauda arborea).

Avots: EH I, 276

cĩrulis, [cīrvulis Lng.], cīrvulis Manz., cĩrvels Dond., [gen. s. cīrvēa BW. 24133, 4 var. (aus Sassm.)], die Lerche: cīrulis dzied, ļivina, vīturuo. Sprw.: kur cīrulis mē̦sluo, tur cīrulis pļauj. ce̦kulains od. sūdu cīrulis, Haubenlerche, cīrulītis als Liebkosungswort: vīriņ, manu cīrulīti BW. 9397. [Li. dial. cyrulỹs vielleicht ein Kuronismus (neben echt li. vyturỹs od. vieversỹs; unklar is das Verhältnis zu finn. kirvi "Lerche". Im Übrigen wohl eine Lautnachahmung; vgl˙sloven. čiriti "zirpen", r. чири́кать "zwitschern, zirpen", bulg. чурулига "Haubenlerche".]

Avots: ME I, 391, 392

cĩrups Ahs., Dunika, Kal., OB., PlKur., = sīrups, der Syrup.

Avots: EH I, 276

daũdzvĩrība, die Vielmännerei A. XX, 40.

Avots: ME I, 444

deviņvĩru spè̦ks, deviņu vĩru spē̦ks, die Neunmannskraft, Königskerze (verbascum thapsus). deviņvĩru ziêdi, dieBlüten der Neunmannskraft U.

Avots: ME I, 460

diŗât ² (unter dìrât): auch Dunika, Frauenb., Iw., Schnehpeln, Stenden.

Avots: EH I, 326

dìrât: auch (mit î ² ) Salis, Seyershof, (mit ì ² ) Warkl., (mit ĩ) Ramkau, dîrât ² Siuxt (wo sonst ein ŗ vorkommt).

Avots: EH I, 326

[dìrât, dìŗât Neuenb.], dîŗât ² Kand., [Līn.], -āju, tr., abhäuten, schinden (eig. u. fig.); dìrātājs, der Abdecker, Schinder: viņš bija ļaužu dīrātājs un sūcējs Aps. Zu li. dir̃ti "schinden, reissen", slav. dero, "reisse", aksl. раздирати "zerreissen", gr. δέρω "schinde", [got. distairan "zerreissen", ai. dṛņāti "spaltet", alb. dje± "vernichte", arm. te±em "schinde" u. a., s. Meillet MSL. VIII, 165, Walde Wrtb. ² 229 unter derbiōsus, Reichelt KZ. XXXIX, 21 u. 31 f., Trautmann Wrtb. 52 u. a.].

Avots: ME I, 478

‡ dìrêt ² Mahtup; -ẽju, dîret ² Salis, dìrât.

Avots: EH I, 326

dĩriķis [Nigr., Līn., dìriķis Drsth.], der Abdecker, Schinder Kand., Selb., [Salis].

Avots: ME I, 478

I dĩriķis, ‡

2) wer seine Kleider oder Schuhe schnell abnutzt
(mit ì ² ) Schwanb., Sessw.

Avots: EH I, 326

‡ II dīriķis, die Spitzmaus (sorex araneus) Wirgen n. BielU.

Avots: EH I, 326

‡ dĩrĩns NB. "eine gewisse Wassermaus".

Avots: EH I, 326

divvĩrĩba ,* Bigamie Vid.

Avots: ME I, 473

‡ divvĩru dar̂bs, Arbeit für 2 Männer, Arbeit von 2 Männern Warkl. u. a.

Avots: EH I, 323

dižvĩrs, ein Matador, hervorragender Mann: tautiskie dižvīri Vēr. II, 1005. visus pagasta dižvīrus izbalsuoja Sassm.

Avots: ME I, 476

dvīriči, [dviriči Wid.], eine angespannte Vorderachse (ein Zweirad) zum Balkenführen A. - Rahden n. U. [Vgl. dviriči und li. dvirãčiai "ein zweirädriger Wagen."]

Avots: ME I, 538

‡ dzīŗa, = dzīras: appļāvu dzīŗā ... ierasties Janš. Dzimtene II ² , 385. piedalīties ... dzīŗā Bandavā I, 341. dzirdē̦dami ... svinam dzīŗu Mežv. ļ. II, 138. uz tā dzīŗas saimenieka BW. 19809.

Avots: EH I, 361

‡ II dzīra (li. gyrà "Prahlerei"), das Fürnehmen Für. I.

Avots: EH I, 361

dzīras: Sing. dzîra ² Frauenb.

Avots: EH I, 361

[dzīras U., dzîras ² Bl.], dzîŗas ² [Nigr.], Kand., [LP. IV, 57], dzìres PS., der Sing. dzīra BW. 28824. [Manz. Post, I, 527], ein Gastmahl, Trinkgelage, Schmaus (z. B. Hochzeit, Taufe u. a.): dzīŗas darināt, turēt, [Nebst li. gyra "Trinkgelage" oder (bei Bezzenberger GGA. 1885. 937) gýre "Familienfest" nach V, d. Osten-Sacken IF. XXIV, 242 (vgl. auch Walde Wrtb. ² 840 unter vireō und Boisacq Dict. 187 unter διερός) zu slav. žiti "leben" (le. dzît). aksl. жиръ "Weide", r. жиръ "Fett", жиры "Wohlleben" ai. jīra-h, "lebhaft" u. a. Aber einen Stamm * gīro-, von dem dies le. Wort abgheleitet sein könnte, kennt man aus dem Baltischen nicht, und auch die Bed. des le. Wortes weicht stark ab. Eher also wohl zu le. dzert "trinkend feiern"; zum Vokalismus vgl. le. svìris: sveŗu u. a. Le. Gr. 61.]

Avots: ME I, 557

dzīre: ašņu dzīre, achillea millefolium Gr. - Buschhofd; [zu dzert.]

Avots: ME I, 557

dzìrenieks, [dzîŗenieks Nigr., dzĩrenieks Ruj.], der Teilnehmer an einem Gastmahl, der Gast: dzīrenieki iztvīks nuo slāpēm Jes. 5, 13. dzīrenieki guļ LP. VI, 324.

Avots: ME I, 557

dzìres: auch N.-Wohlfahrt; Sing. dzīre, die Zeche Stender Deutsch-lett. Wrtb.: kādu dzīri (Var.: dzīru, guodu; kādas dzīres) mēs dzeram BW. 28824, 2 var. ar dzīri mieluot, eine Zeche geben Stender Deutsch-lett. Wrtb. dzīres nauda, was man in der Zeche verzehrt ebenda. dzīru nams, das Zechhaus ebenda. dzīru istaba, die Trinkstube ebenda.

Avots: EH I, 361

dzìres [PS., C., dzìres ² Lis,, Bers., Kl., dzîres ² Bauske, Dond., Selg., Wandsen, dzĩres Ruj.], Demin. (verächtlich) dzìreles. das Gastmahl. S. dzīras.

Avots: ME I, 557

‡ dzīrēt, vermeinen, fürnehmen: viņš dzīrēja nākt Für. I.

Avots: EH I, 361

dzìrêtiês, [dzĩrêtiês Ruj.], -ējuos, intr., feiern. schmausen: Jāņu bē̦rni dzīrējas.

Avots: ME I, 557

‡ dzīŗinieks Jans. Mežv. ļ. II, 163, = dzirenieks.

Avots: EH I, 361

dzīrītiês Stom., eine Absicht äussern: viņš izsviedās pa durvīm, dzīrīdamies, ka bez kavēšanās aiziešuot pruojām Līb. P. 38. [Zu dzirties.]

Avots: ME I, 557

dzīŗuôt, intr., [dzìruôt C., dzîŗuôtiês ² Nigr.], feiern, schmausen: dzīŗuojām, dzīŗuojām, sākām uzdzīvuot krietni LP. VI, 425. aizbrauc dzīŗuot uz ve̦lnu mājuokli VII, 610.

Avots: ME I, 557

[dzīrulis L., = dzirulis 1.]

Avots: ME I, 557

‡ iedzīras Diet. "Einweihung".

Avots: EH I, 512

‡ iedzīre(s) Līvāni, die mit einem Gelage verbundene Einweihung eines Hauses.

Avots: EH I, 512

iedzīre "?": nuoiet e̦ze̦ra iedzīrē, kur stāvēja.. laiva Rīg. Av.

Avots: ME II, 14

‡ iedzīre(s) Līvāni, die mit einem Gelage verbundene Einweihung eines Hauses.

Avots: EH I, 512

ìeĩrêtiês, sich einmieten: vai es še e̦smu ieīrējies MWM. VII, 333.

Avots: ME II, 22

ìespīrêtiês, zappelnd sich wo festsetzen, sich stemmen: pamuļķais iespīrējās lācim vilnā LP. VI, 520.

Avots: ME II, 70

[ìespĩrinâtiês Drosth., Bers., = iespirināties.]

Avots: ME II, 70

ìetĩrît, reinigen: pļavas nebija ilgi kâ ietīrītas Egl. Zilā cietumā 195. [ietīrīt (für die Saat fertig machen) līdumu Kreuzb. Refl. - tiês,

1) eine Rodung oder Wiese für sich im Walde herstellen
Schwanb., Mar.;

2) im Reinigen sich einüben
Dickeln.]

Avots: ME II, 82

* ìetīrîtiês "?": šitāds ietīrās [erdreistet sich?] uzmeklēt viņu ar acīm A. XII, 103.

Avots: ME II, 82

[ievīrināt, beherzt machen: tev vajag citus ievīrināt Für. I unter vīrināt.]

Avots: ME II, 89

[ievīruoties, zum Mann werden Für. I unter vīrs.]

Avots: ME II, 89

[īr Lng. (vgl. yrà), für sonstiges ir, ist.]

Avots: ME I, 837

ĩre: viņa meklēja jaunu īri (eine neue Mietswohnung) Strasden.

Avots: EH I, 501

ĩre, die Miete: uz īres dzīvuot, zur Miete wohnen. [Nebst hü‾ŕ aus mnd. hure " Miete ".]

Avots: ME I, 837

ĩrẽjs, auch ĩrãjs BW. 27846, ĩrê̦tãjs, der Ruderer: sveši ļaudis īrējiņi (Var.: īrē̦tāji) BW. 17990.

Avots: ME I, 837

ĩrenieks (unter ĩrniẽks): auch Ramkau, Seyershof, (mit ì ² ) Saikava.

Avots: EH I, 501

ĩrniẽks, ĩrenieks, der Mieter, Mietsmann.

Avots: ME I, 837

ĩrêt, - ẽju, mieten. [Nebst. hü'rima aus mnd. huren "mieten".]

Avots: ME I, 837

‡ īrêtiês, = ir̃tiês 1: laiviņas ... kuopā īrējas Pēt. Av. III, S. 277.

Avots: EH I, 501

ĩriẽns, der Ruderschlag: mums laiva viegluos īrienuos virs viļņiem līguojās Rainis.

Avots: ME I, 837

‡ īrinieks Pas. VIII, 94, = ĩrniẽks.

Avots: EH I, 501

‡ izcĩrêt Seyershof, lauernd erhaschen: kaķis diezgan cīrē uz pelēm, bet vie˙nādi jau nevar i.

Avots: EH I, 438

izdìrât, tr., herausschinden: izdīrāt nuo puiša muguras vienu sleju ādas Etn. IV, 54.

Avots: ME I, 728

‡ izdzîŗâtiês ² Frauenb., = izdzīrêtiês.

Avots: EH I, 445

izdzīrêtiês, izdzīŗuôtiês, in Festlichkeiten schwelgen, nach Herzenslust ein Fest feiern: Sprw. pat pa tē̦va kāzām nebūsi labāki izdzīrējies. ķēniņiene arī izdzīŗuojusies LP. VI, 477.

Avots: ME I, 732

izĩrêt, tr., vermieten: istabas, namu.

Avots: ME I, 743

‡ izpīrêt Geistershof, NB., Nötk., Peb., Schwanb., Sessw., er-, bewirken, verschaffen: i. kam vietu, darbu; sievu, strādniekus, zirgu. i., lai uotrs dabū labāku malku N.-Peb. Auf d. füren beruhend?

Avots: EH I, 472

izpīrinâtiês, herauszappeln, zappelnd herausfallen: sprieda, ka tie (aitieši) būšuot izpīrinājušies un te·pat ieju kuši pulkā Kaudz. M.

Avots: ME I, 780

‡ izrĩrinât Adiamünde, Schnehpeln, ausmelken: i. guovi.

Avots: EH I, 477

izšķīrẽjs, wer Streitende von einander trennt, versöhnt, der Schiedsrichter: jau agri pie tiem griezās kâ pie izšķīrējiem Konv. ² 568.

Avots: ME I, 812

izšķīriens, s. izšķira.

Avots: ME I, 812

izšķīrîgs, s. izšķirîgs.

Avots: ME I, 812

‡ izšķīru zvēri, der Schiedseid P. Allunan.

Avots: EH I, 486

izspīrêt, izspīrît, izspīrinât, tr., ausspreizen, ausspannen: trīs briesmīgi ve̦lni stāv pie tē̦va guļas ar izspīrē̦tiem nagiem LP. VI, 44. Refl. - tiês,

1) sich ausspreizen, sich breit machen:
ve̦lns nuošņācās vien par tādu un izspīrīies klups pamuļķim virsū LP. VI, 522;

2) herauszappeln:
aitas izspīrinājušās nuo ratiem [Lis.], Kaudz. M. cālē̦ns izspīrinājies nuo pakulām Tirs.

Avots: ME I, 802

iztĩrît, Refl. -tiês, ‡

2) = iztaisîtiês ‡ 5: nejē̦ga iztīrījās vienādi un uotrādi Pas. XII, 417.

Avots: EH I, 490

iztĩrît, iztĩpinât Dond., vollständig reinigen: avuotu vajadzēja iztīrīt nuo dūņām LP. VII, 319. vīrietim bijis jāsamīsta un arī jāiztīra nuo gaiļu laika līdz bruokastīm 100 sauju Etn. III, 88. Refl. - tiês, sich vollständig reinigen.

Kļūdu labojums:
319 = 361

Avots: ME I, 819

‡ izvĩrinâtiês NB., OB., = ‡ izvīkstîtiês: i. ceļā.

Avots: EH I, 496

kaŗavĩrs: auch BW. 3397; 3409, 2.

Avots: EH I, 590

kaŗavĩrs, der Kriegsmann, Krieger.

Avots: ME II, 165

[ķĩre "eine Art Möwen" Angern. Vgl. ķĩris.]

Avots: ME II, 389

ķĩris: ķîrītis ² Salis.

Avots: EH I, 706

ķĩris [Nigr.], eine kleine Wassermöwe L., kleine Möwe mit schwarzem Kopf St., Lachmöwe U., Mos. V, 14, 15: ķīŗi brē̦kdami pēc zivīm skraida LP. VII, 1285. Aus estn. kīr "Meerschwalbe"; [s. Thomsen Beröringer 261 f.].

Avots: ME II, 389

ķīrlis, ķir̃lis Serb., [ķìrlis N. - Peb.], dreizehige Möve (larus tridactylus) RKr. VIII, 100; der Fischalder (pandion haliaëtes) RKr. VIII, 87; V Mos. 14, 13.

Avots: ME II, 389

klĩr, klũr! Interj., bezeichnend das Geschrei der Kraniche: dzērves klūrē: klīr, klūr! Dond.

Avots: ME II, 230

klīre, ein geziertes Mädchen L., St., eine Putznärrin U., ein Zieraffe Wid.

Avots: ME II, 230

I klĩrêt,

1): aufputzen
Behnen; k. istabas Laidsen. Refl. -tiês

1): auch Behnen, Ermes, Grūnw., Mesotan, N.-Bergfried; "le̦puoties" IMM. 1932 I, 21 (aus Dond.).

Avots: EH I, 619

I klĩrêt, - ẽju, gew. refl. - tiês,

1) sich putzen:
darba darītāja nevaruot tâ klīrēties kâ lielmāte Smilt., Alm.;

2) kokettieren:
mest mirkļiem, klīrēt, smiet un diet RA. nez par kuo viņas tâ atturīgi sačukstas, klīrējas un smejas A. XVI, 673. Aus plattd. sik kliren.

Avots: ME II, 230

II klīrêt N. - Kmph., = klũrēt. [Vgl. li. klyruoti "своеобразно кричать".]

Avots: ME II, 230

III klĩrêt, - ẽju, schwer arbeiten, nīkt: jūs sēžat istabā, bet man lietū jāklīrē pa ganiem Dond.; ["pa niekam staigāt" Dond.: kuo tu klīrē apkārt?]

Avots: ME II, 230

‡ IV klĩrêt Seyershof aufmerksam schauen und suchen: kad uziet ūdŗa pē̦das, tad viņu sāk k.

Avots: EH I, 619

‡ V klīrêt, vergauden Golg.: tie tâ klīrē, ka drīz nebūs maizes, kuo ēst.

Avots: EH I, 619

klĩrĩba ,* die Putzsucht, Gefallsucht, Eitelkeit.

Avots: ME II, 231

‡ II klīrība Altenwoga "Naivität" (?).

Avots: EH I, 619

klĩrîgs, putzsüchtig, gefallsüchtig, eitel: pāvs klīrīgi izpleš asti Druwa I, 82. tā ir klīrīga koķete Janš.

Avots: ME II, 231

I klĩrîgs: nevīrišķīgi k. Janš. Līgava II, 128.

Avots: EH I, 619

‡ II klĩrîgs Golg., verschwenderisch: k. vīrs.

Avots: EH I, 620

‡ klīrs Laidsen,

1) durchscheinend:
d. audekls;

2) sauber;

3) geziert.

Avots: EH I, 620

liẽlvĩrs der Heid; oft ironisch: kliedz lielvīra vārdā A. XX, 855.

Avots: ME II, 503

‡ mīreniņas BW. 7123, 1 (aus Hoppenhof), = maraniņas?

Avots: EH I, 822

‡ mušmĩre Siuxt, = mušmire.

Avots: EH I, 836

netĩrelis, der Unsaubere: es saimnieces vietā ne savā istabā vairs tāda netīreļa nelaistu Jauns.

Avots: ME II, 737

‡ netīre̦ns Kav., schmutzig.

Avots: EH II, 21

netĩrĩba, die Unreinlichkeit, Unsauberkeit: šī netīrība man gluži atriebusies MWM. V, 355.

Avots: ME II, 737

netĩrîgs, unsaubeŗ unreinlich (als inhärierende Eigenschaft): pilsētnieki netīŗīgi ļaudis JU.

Avots: ME II, 737

netĩrs, unrein, unsauber: kas sūdiem apkārt mē̦tājas, tam ruokas netīras. netīruo laiks iesākās 29. septembrī un pastāvēja četras nedēļas. šinī netīruo laikame̦tā vilks varējis ēst, kuŗu luopu grib LP. VII, 305; 870.

Avots: ME II, 737

netĩrumiẽks, der Schmutzfink: ir gan tie pilsētnieki netīrumnieki JU.

Avots: ME II, 737

netĩrums, das Unreine, Unsaubere; der Plur. netīrumi, der Schmutz, Unrat: mēslenīcā bijuši sakrājušies daudz netīrumu LP. V, 165. bijuši iesieti cūku netīrumi

Avots: ME II, 737

nevĩrišķĩba, die Unmännlichkeit: baiļuodamies izrādām savu nevīrišķību.

Avots: ME II, 740

nevĩrišķîgs, unmännlich, feige: nevīrišķīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 740

‡ nuocĩrêt Seyershof "nuoglūnēt": kaķis nuocīrējis zvirbuli.

Avots: EH II, 36

nùodìŗât, ‡

2) n. lielu ce̦nu Dunika, einen hohen Preis erpressen;
‡

3) nuodīrât, grimmig abprügeln
(aus einer Handschrift).

Avots: EH II, 40

nùodìŗât, tr., abhäuten, abbalgen, abschinden: jē̦rus, teļus.

Avots: ME II, 775

‡ nùodìrêt ² Mahlup, = nùodìŗât 1.

Avots: EH II, 40

nùoĩrêt, tr., abmieten, mieten: dzīvuokli.

Avots: ME II, 791

nùospīrinât, ‡ Refl. -tiês, verreckėn: bail bij, gan˙drīz (teļš) nuospīrinājas P. W. Šis ar mani tiesāties? 8.

Avots: EH II, 89

nùospīrinât, s. nùospirinât.

Avots: ME II, 856

‡ nùospīrinêt Baltinow, = nùospīrinât.

Avots: EH II, 89

nùotĩrît, tr., abputzen, absäubern: zābakus, drēbes. Refl. -tiês, sich abputzen, sich absäubern: puisis nuomazgājas, nuotīras LP. IV, 109.

Avots: ME II, 875

uôzuõlvĩrs,* der Held.

Avots: ME IV, 427

‡ padîŗât ² Dunika, ein wenig abschinden: padīŗāts jē̦rs. saimnieks jē̦ru padīŗājis un atstājis.

Avots: EH II, 127

padzìŗuôt(iês), intr., aufleben, ėin wenig schmausen: nu tikai drīkstēja padzīŗuot tai vakarā LP. VII, 312.

Avots: ME III, 22

papĩris (unter papĩrs): ar papīri uode̦rē̦ti (svārki) BW. 20598.

Avots: EH XIII, 163

papĩrs: papīrā satinuši BW. 18151.

Avots: EH XIII, 163

papĩrs, papĩris, das Papier.

Avots: ME III, 81

‡ pãrdîrât ² (ein Affektausdruck) Salis, gewaltsam entzweireissen: p. drēbi pušu.

Avots: EH XIII, 198

pãrtĩrît, tr., obenhin, von neuem putzen, reinigen : cukurs fabrikās tiek pārtīrīts Latv.

Avots: ME III, 183

pãrvĩriẽtis,* ein männlicher Übermensch MWM. X, 23.

Avots: ME III, 188

paspīrinâtiês, mit den Füssen eine zuckende Bewegung machen, zappeln: bēris gribēja pacelties, paspīrinājās, padauzīja ar pākaļas kājām pret sliecēm, - bet atslīga atpakaļ Saul.

Avots: ME III, 105

patĩrît, tr., ein wenig reinigen, leeren: gan šuodien patīrīs klētis, heute wird man wohl gehörig die Getreidekammern leeren Aps.

Avots: ME III, 122

[patĩrs, ziemlich rein: p. trauks.]

Avots: ME III, 122

pìeblīrêt (?) Treiden, = piesērt.

Avots: ME III, 239

pìetĩrît, ein wenig reinigen, säubern, ausfegen Spr. Refl. -tiês, sich ein wenig säubern Spr.

Avots: ME III, 304

pìrāgs Wolm., C., Blieden, pĩrags Bl., Dond., pîrags ² N.-Autz, pīrāģis Bixten, Duobenieki, pìrẽ̦gs PS., Wolmarshof,

1) ein Kuchen, besonders Speckkuchen
Etn. I, 43: krāsnī lika, lai suluoja pīrādziņi BW. 8117 var. - tad ir pīrāgs! der ist mal empfindtich! U., Mag. XIII, 2, 254;

2) pĩrags, Weizen-
od. Gerstenbrot Pilskalne. Nebst li. pyrãgas "Weissbrot" und estn. pīrag "Kuchen" aus slav. pirogъ.

Avots: ME III, 233

pīrêt, -ẽju,

1) "?": pīrē (< d. führe?) mani tu, puišeli! es tev cimdus nuoadīšu BW. 35283;

2) pīrēt "izgādāt; ielikt vietā" Notk., Peb., (mit ì ² ) Selsau, Lbs., Sessw., Romershof.

Avots: ME III, 233

pĩrinâtiês Peb., Schujen, Serben "= pirinâties II": vistas pirinājas ² (Geistershof) pa sakņu duobi; pirināties ² Bers., zappeln, um sich schlagen, um loszukommen.

Avots: ME III, 233

plīre, eine Person, die sich wie eine Puppe herausputzt St., U.

Avots: ME III, 348

plĩrêtiês Bauske, sich übermässig putzen St., Wld.: kas tad ir nuo tām pilsē̦tā skuoluotām meitiņām? tikai jau zin, kâ plīrēties un pie spuoguļa ķiķināties Naud. Aus d. dial. sich flieren.

Avots: ME III, 348

pļīrkt, in der Verbindung pļīrkt - pļērkt, Interj. zur Bezeichnung plärrender Laute: viņam ne˙kâ spēlējuot negāja; tik vien bija, ka pļīrkt-pļērkt Dond.

Avots: ME III, 371

‡ puĩšvĩrs, ein unverheirateter Mann Salis, Valdess Jūŗas vilki 79.

Avots: EH II, 322

pusaiŗu īrẽjs U., = puskùoka lècẽjs.

Avots: ME III, 422

‡ pus˙tīruma, bis zur Mitte des Ackers: raudādama pavadīju p. tautu dē̦tu B W. 8439, 3.

Avots: EH II, 334

‡ pus˙vĩra, der halbe Mann: pus˙vīriņa (Var.: pus[e] nuo vīra) es pazudu ar ... slinku līgaviņu BW. 21947.

Avots: EH II, 335

‡ pusvĩrītis, der halbe Mann (Demin.): es paliku p. ar ... slinku līgaviņu BW. 26847.

Avots: EH II, 335

radavīrs, der Blutfreund Manz. Lettus: Jēzus Kristus ir jūsu brālis, radavīrs, pestītājs Manz. Post. I, 57.

Avots: ME III, 461

rĩrinât, tr., (die Milch im Euter) zuschiessen lassen: meitene rīrina guovi: rīru. rīru, guosniņ! Ahs.

Avots: ME III, 539

rīru, rīruo, riru. Interjektion, gebraucht beim Zuschiessenlassen der Milch im Euter: rīruo (Var. riru, rietu), guosniņa, četriem pupiem! BW. 28913. meitene rīrina guovi: rīru, rīru, guosniņ! Ahs.

Avots: ME III, 539

sadīrât, sadîŗât ² Dunika, zerreissen, zerfetzen (sapluosît): kâ tu tuo grāmatu esi sadīrājis! Grobin, Stenden. puika jaunās bikses jau sadīrājis Stenden.

Avots: ME III, 611

sadzĩrêt C., Ruj., sadzīŗuôt, sadzīrêtiês Bers., längere Zeit feiern, einen Schmaus abhalten: ķēniņi sadzīŗuoja cauru dienu LP. VI, 504. sadzĩrēt meitai kāzas N.-Peb. - Refl. -tiês, auf einem Schmaus sich betrinken: kāzās labi sadzīrēsimies! N.-Peb.

Avots: ME III, 621

saspīrenêtiês,

1) saspīrinâtiês N.-Peb., zappeln (perf.): mušiņa saspirenējās2 un iesīcās Baltpurviņš I, 115;

2) = saspirinâties Schujen, (mit ĩ )

1) Neuenb.

Avots: ME III, 741

saspĩrinâtiês Schibbenhof, sich ausspreizen, sich stemmen, sich aufraffen Vank.: guovs saspīrinājās un negāja N.-Peb. aita tâ saspīrinājusies (stingri, spītīgi nuostājusies), ka ne˙kā nevar nuoguldīt (cirpšanai) Schibbenhof.

Avots: ME III, 741

sasvīrêt, mit HIlfe eines Hebels aufheben Spr.

Avots: ME III, 753

satĩrît,

1): satīrījām dāržines priekšu Jauns. Raksti III, 58.

Avots: EH XVI, 456

satīrît,

1) reinigend aufräumen od. wegschaffen:
s. pagalmu; s. mē̦slus;

2) hastig aufessen:
ātri satīrīja ēdienu Gr. - Buschhof,

Avots: ME III, 764

‡ savĩrinât NB. "überreden": savīrini viņu, lai nāk man līdz! Refl. -tiês NB., OB., sich (für eine Reise od. Arbeit) zurechtmachen.

Avots: EH XVI, 466

‡ savĩruôt, ermutigen: skuoluotājs savīruojis nuovadu vest šīs lietas dēļ prāvu Janš. Līgava II, 60. Refl. -tiês (s. ME. III, 789): "alle Kräfte zusammennehmen" Schmnden n. FBR. XIII, 106.

Avots: EH XVI, 466

savĩruôtiês, Mut fassen, sich ermannen Wid.: vietnîeku vīri tâ savīruojās, ka izbalsuoja... kundzē̦nus Janš. Dzimtene IV, 165.

Avots: ME III, 789

sazvīruôt,

1) "?": vecītis sazvīruojis ar zarainuo kūju, ka zils un zaļš gar ausīm šķīdis gaļas vārītājam LP. VI, 557;

2) "saslaistīt" Nötk.; "aufheben" (mit î ² ) Panemune;

3) "etwas im Wasser Befindliches in eine starke Bewegung versetzen:
nesazvīruo tuo laivu tik stipri! Planetzen; in Bewegung versetzen (mit ĩ) Bixten.

Avots: ME III, 799

*sazvīrt, intr., sich seitwärts neigen: riteņi iet gar pašu grāvmali, rati sazvĩr [prt. sazvīra] uz tuo pusi Janš. Bandavā I, 135.

Avots: ME III, 798

septiņvĩru (Karls.) od. septiņu vīru (RKr. II, 75) spē̦ks, phyteuma spicatum L.

Avots: ME III, 819

sîkvĩriņs, ein Knirps: elksnītis-sīkvīriņš Duomas II, 620.

Avots: ME III, 854

‡ sīra Angem n. BielU., plötzlicher heftiger Wind.

Avots: EH II, 493

sīrāji U., = sìŗi, umherstreifende, feindliche Kriegsvölker, Marodeure.

Avots: ME III, 855

‡ sĩrapuôts, mit Syrup versüsst: še vajaga ... sīrapuota brandavīna Tdz. 56805.

Avots: EH II, 493

I sīrât Wid., sīrêt U., streifen, durchstreifen (von Kriegsvolk), plündern, plündernd durchziehen, marodieren U.

Avots: ME III, 855

II sīrât "?": upe te̦k sīradama [?] (Var.: sanē̦dama, dunē̦dama, čurkstē̦dama u. dgl.) BW. 31023 var.

Avots: ME III, 855

I sīrêt, -u, -ēju, grün werden, zu grünen anfangen: zâle, rudzi pavasarī sīr Stelp.

Avots: ME III, 855

II sīrêt: "staigāt" AP. (mit ĩ ): kaķes ir medīgākas nekâ runči: viņas jau vienmē̦r iet sīrē̦damas un medīdamas.

Avots: EH II, 493

II sīrêt, s. sīrât I.

Avots: ME III, 855

‡ sīriens, ein Streifzug zu gewaltsamem Ausheben von Rekruten: pirmā sīrienā jau aizveda manu brāli Janš. Mežv. ļ. II, 422.

Avots: EH II, 493

sĩriņš Karls., die Seeschwalbe (sterna hirundo L.) RKr. VIII, 100; U. Erinnert an estn. sīr-pǟzukene "Mauerschwalbe"; vgl. zīriņš.

Avots: ME III, 855

šĩrîtẽjs Dunika, vurt heute morgen (Adjektiv): šīrītējā izturēšanās A. v. J. 1902, S. 202.

Avots: ME IV, 20

sìrs ² (gespr.: sèirs ² ), = siers, Käse N.-Laitzen, N.-Rosen n. FBR. VIII, 34, Mar. n. RKr. XVII, 129. Wohl aus r. сыръ dass. entlehnt.

Avots: ME III, 855

sĩrups: auch Dunika; miežu alu kâ sīrupu tecināja BW. 10590, 2.

Avots: EH II, 493

sĩrups, sĩraps PS., C., der Syrup.

Avots: ME III, 855

sĩrupveĩdîgs,* syrupartig Stari I, 65.

Avots: ME III, 855

šķīra,

1): aude̦klam ar gadās šķĩras (re̦tākas vietas, kur diegs nav piesists) Stenden; ‡

2) der Haarscheitel
(mit ĩ ) Stenden.

Avots: EH II, 639

šķīra, die Ritze, Spalte: ja bē̦rnam priekšzuobuos ir liela šķīra, tad tas būs gudrs cilvē̦ks Üxküll. Daugavā gar malām jau bija pabiezs le̦dus, bet vidū bij re̦dzamas plašas šķīras B. Vēstn. Zu šķir̃t.

Avots: ME IV, 48

šķîre ² Dond., = šķīrenis, šķīris 2, šķīriens, der Scheitel: matu šķīre. Zu šķir̃t.

Avots: ME IV, 49

šķĩrējtìesa,* das Schiedsgericht.

Avots: ME IV, 49

šķĩrējtìesnesis,* der Schiedsrichter.

Avots: ME IV, 49

šķīrenis Mar., = šķīre, šķīris 2, šķīriens, der Scheitel.

Avots: ME IV, 49

‡ šķĩrības Segew., = šķirības 1 und 2.

Avots: EH II, 639

šķīriêns, ‡

2) "?": aužuot būs plats š.; maz audu ies iekšā. un ātri nuoaudīs Lttic. 1587.

Avots: EH II, 639

šķīriêns Dunika (mit ĩ), Livl. und Libau n. U., Lubn., = šķīre, šķīrenis, šķīris 2, der Scheitel.

Avots: ME IV, 49

šķīris,

2): auch (mit ī ) Dunika.

Avots: EH II, 639

šķīris (li. skyris "Unterschied"),

1) "starpa priekš šautuves, kas minuot izceļas" Dond. (mit î ² ), "pie aušanas dziju šķīris, kur šautuvi šauj cauri" Nigr.: šautuvei vajaguot jau trīs reiz skrējušai šķīrim cauri Janš. Bandavā II, 190. nītēs ve̦d iekšā šķēriņu, lai būtu minuot šķīris Dond.;

2) šķīris Wid., (mit ĩ) Nigr., Wandsen, šķîrs ² (?) Dond. n. RKr. XVII, 55, der Scheitel:
taisnā šķīrī pāršķirtiem matiem Janš. Bandavā I, 71. tev šķīrs (für šķīris?) nav taisns Dond. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME IV, 49

šķīru auts "?": še, sērdiene, šķīru auti (?); lai stāv sē̦ru vaiņadziņš... bajāra meitiņām BW. 5016.

Avots: ME IV, 49

‡ spìrât ² Auleja, Zvirgzdine, (zur Abwehr mit den Füssen) ausschlagen, zappeln: s. kājas Auleja. guovs sāka s. ar kājām Zvirgzdine. Refl. -tiês (s. ME. III, 1004): auch (mit ì ) C., (mit ì ² ) Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Pilda, Preiļi, Warkl.: vepris spìrājas ² Sonnaxt. bē̦rns mātes miesās spìrājas ² ebenda. vuška spìrājas ² , kad cē̦rp Auleja. kliedza in spīrājās pa zē̦nu apašku Jauns. Raksti VIII, 324.

Avots: EH II, 553, 554

spīrâtiês Wessen, spīrêtiês, -ẽjuôs, (mit den Füssen) zappeln: ve̦lns spīrējas kâ traks, kaut tikai vaļā kļūtu LP. VI, 417. suns urkšdams spīrājās L. W. 1922, I, 22. Zu spīrinât.

Avots: ME III, 1004

‡ spìrca ² Kaltenbr. n. FBR. XVII, 49, = virca 1, Mistjauche.

Avots: EH II, 655

spĩre, ‡

2) "?": ar spīrēm milzu priedi pastumjuot pa nel`īdze̦nām vietām Janš. Mežv. ļ. II, 85.

Avots: EH II, 554

spĩre Gr.-Sessau, das Strebeholz (z. B. in Scheünen); Plur. spĩres, Spieren, Schiffsmasten Ahs.: spīres lietuo kuģu mastiem. Nebst estn. pīre "Spiere" aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 1004

‡ spīteklis (aus einer Handschrift) "das Trotzmittel".

Avots: EH II, 554

‡ *spīrenêtiês, zu erschliessen aus saspīrenêtiês.

Avots: EH II, 554

‡ spītestība, der Trotz: tīša s. Daugava 1933, S. 201.

Avots: EH II, 554

spīrêt Ar., zappeln; abquälen. Refl. spīrêtiês, sich wehrend zappeln Bauske.

Avots: ME III, 1004

spīrêtiês (unter spīrâtiês): auch (spìrêtiês ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 554

‡ spĩrîgs NB., = spir̃gts: zē̦ns (pēc slimības) atkal s.

Avots: EH II, 554

spĩrinât, Refl. -tiês,

1): sich weigern
Dobl.;

2): die Glieder steif bewegend, langsam und mühsam "virzīties" Siuxt: zirgs spĩrinās atpakaļ un neve̦lk. zur Bed. Vgl. auch izspīrinât (unter izspīrêt).

Avots: EH II, 554

spĩrinât Siuxt, Nigr., Gr.-Essern, Drosth., = spirinât I: jē̦rs spīrināja kājas; spìrinât ² , quälen Fest. Refl. -tiês,

1) sich quälen
Fest., zappeln (mit ì ² ) Bers., mit den Füssen sperkeln Wid., (mit ĩ ) Bershof, sich wehren Wid.: nuo ūdens izvilkta zivs spīrinājas Tirs. guovs spīrinājas, negrib labi iet Naud. viņs spīrinājās pretim, bet nelīdzēja, bij jānāk līdz ebenda. jē̦rs spîrinājās Siuxt. vajadzēja... paklausīt, un ja kas spīrinājās, tuo lika atsaukt uz muižu Seifert Chrest. III, 2, 257. "ej!" ... Starpiņš mudināja, kad viņa sieva vēl spīrinājās De̦glavs Rīga II, l, 375;

2) "sich bemühen vorwärts zu kommen"
Fest.: spīrināmies cik jaudas, lai tiktu reiz uz kājām. Zu spirinât I.

Avots: ME III, 1004

spīrinêt, zittern : kuokiem lapas spīrinē Šķaune; zum Vorigen.

Avots: ME III, 1004

spīriņš, die Diagonalquerstange des Bootsegels (Spiere) U.; entlehnt.

Avots: ME III, 1004

‡ *spīrît, zu erschliessen aus izspīrît (unter izspīrêt).

Avots: EH II, 554

‡ špīrkums Grenzhof (Mežamuiža), = špirkums, špīlkums.

Avots: EH II, 655

‡ spīrs ² Holmhof, eine Stange zum Fortbewegen eines Bootes, wo man nicht rudern kann. Vgl. spīriņš.

Avots: EH II, 554

špīrs,

1) špĩrs Salis, špìre ² Gr,-Buschh., ein dünner Balken;
špīriņš N.-Schwanb., der Mastbaum: špīriņus laist, Mastbäume fällen N.-Schwanb.;

2) ein Spiess mit Froschköder zum Krebsen
Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 58. Vgl. spīre.

Avots: ME IV, 101

štìre ² Gr.-Buschhof, ein Steuer zum Lenken eines auf slēpes geführten Balkens. Nebst li. stỹras "Steuerruder" aus nd. stür "Steuer".

Avots: ME IV, 103

stīrêt: aus nd. stüren "steuern; gehen".

Avots: EH II, 582

stīrêt Peb. n. U., = sierêt, auf und nieder gehen, spazieren. stĩrêtiês Schrunden, (beim Heben od. Schleppen von etwas Schwerem) sich entgegenstemmend abmühen (= stīvēties). Zu stīmêt?

Avots: ME IV, 1076

štĩrêt: gerade vorwärts gehen Dunika, "palaidnīgi, lieliem suoļiem iet" Amboten; steuern Funkenhof.

Avots: EH II, 656

štĩrêt "schnell, ausgelassen, unbeholfen gehn (von Menschen)" Amboten; gerade vorwärts (ohne sich einen Weg zu suchen) gehen Nigr.; mit einer štīre die slēpes lenken (mit ì ² ) Gr: Buschhof. Nebst stīrêt aus nd. stüren "steuern; gehen".

Avots: ME IV, 103

stīrinâtiês Wid., = stirinâtiês: sich widersetzen, sich entgegenstemmen (mit ĩ) Nigr., Wandsen, Dond., Bauske. Zu stīrêtiês.

Avots: ME IV, 1076

sukspīre, Gabelweihe Mag. XVII, 1, 91.

Avots: ME III, 1118

‡ svē̦tvīrs, ein Priester: svē̦tvīru satiekuot Dünsb. Etnogr. 72.

Avots: EH II, 617

‡ svĩŗa Frauenb., = svīra 1.

Avots: EH II, 620

svīra, svīre,

1) svìra 2 Schwanb., svìre ² Golg., Kreuzb., Gr. - Buschh., Lubn., svìris C., PS., svīris Serb. und Trik. n. U., der Hebel, Hebebaum: bez svīres šituo akmeni neizcelsim Gr. - Buschh. ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā Etn. IV, 162. uz kuru pusi jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. meitas ar svīrēm (Var.: buomjiem) cilājamas BW. 12926, 1. ar svīrīti me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa 30353, 4;

2) svĩre Janš., svīris Plm. n. U., der Brunnenschwengel:
var redzēt... akas svīri Janš. Dzimtene V, 160. Zu svira; zum ī vgl. li. svyróti "taumeln" und r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" (und wruss. свир "Brunnenschwengel", wenn dies nicht aus dem Baltischen stammt).

Avots: ME III, 1163, 1164

svīrât (li. svyróti "hin und her schwanken"), -ãju,

1) wiederholt wägend heben
Bers.: rūgšana gan˙drīz kuokam cauri jūtama, muciņu ruokās svīrājuot A. XX, 887;

2) = svīrêt, zu heben versuchen Lennew. (mit ì ² ), Jürg. (mit ĩ).

Avots: ME III, 1164

I svīre,

1): s. (mit ĩ ) de̦r ce̦lmu laušanai AP.;

2): laba akas s. Tdz. 57459. ar svīrīti (od. zu svīris?) me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa BW. 30353, 4.

Avots: EH II, 620

I svīre, s. svīra.

Avots: ME III, 1164

II svìre ² : zur Etymologie s. auch A. Mayer KZ. LXVI, 93 f.

Avots: EH II, 620

II svìre ² Laud., svīre U., Konv. ² 2319, Natur. XXXVII, 44, svĩris Karls., svīriņš U., die Turm-, Mauerschwalbe (cypselus apus L.); der Schneevogel L., St.; weisser Brachvogel Depkin n. U. Nach Leskien Nom. 270 (vom Schweben) zur Wurzel von svīre I. Wie verhält sich aber dazu estn. wīr "Seeschwalbe"?

Avots: ME III, 1164

švīrene Mar. "?"

Avots: ME IV, 119

svìrêt ² Golg., Bers., Lasd., Laud., Vīt., Grawendahl, Sessw., Kreuzb., Kokn., Lis., -ẽju, (etwas Schweres mit einem Hebel, Hebebaum) heben: akmeņus svīrē Golg. sāli svĩrē nuo laivām ārā Janš. Dzimtene IV, 71; schwer heben oder tragen: svìrēt ² ūdeni ar nesieniem pret kalnu augšā Lis.; das Gleichgewicht einhalten: svìrē ² uz uotru pusi, lai ve̦zums neapgāžas! Hirschenhof.

Avots: ME III, 1164

I svìrêt ² : auch Fehteln, Lubn., Warkl.,(mit ĩ ) Nötk., (mit ī ) Druw., Meselau.

Avots: EH II, 620

‡ II svīrêt "?": cūka utis svīrēja (Var.: zvīrēja, spīdēja) kâ sidrabiņš Tdz. 58036, 4.

Avots: EH II, 620

svīriņš s. svīre II.

Avots: ME III, 1164

I svīris,

1): auch (mit ì ² ) Warkl.;

2): auch (mit î ² ) Orellen.

Avots: EH II, 620

I svīris, s. svīra.

Avots: ME III, 1164

II svīris, s. svīre II.

Avots: ME III, 1164

‡ III svĩris Karls., ein gewisser Fisch.

Avots: EH II, 620

svīrkùoks, die Querstange an einer Wage, woran die Gewichtschalen hängen.

Avots: ME III, 1164

‡ *svīruôt, zu erschliessen aus uzsvīruôt.

Avots: EH II, 620

tiesavīrs Pas. VI, 476, = tiesas vīrs, tìesnesis.

Avots: ME IV, 214

‡ tī`r Auleja, Adv. "gluži, vienīgi": mātei t. tik linu kre̦kli bija.

Avots: EH II, 686

I tīra, Adv., = tĩri, ganz: jīuu suns ir tìra ² glups Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77.

Avots: ME IV, 202

II tīra N.- Bartau, Dickgrütze; tĩre PlKur., Rutzau n. FBR. VIII, 141, ein Brei aus Kartoffeln und Mehl. Anscheinend aus li. tỹrė "Brei".

Avots: ME IV, 202

tīrā lasīt, fliessend lesen: buoksterē, kamē̦r jau tīrā lasa A.-Schwanb.

Avots: ME IV, 202

tĩrraksts,* die Reinschrift.

Avots: ME IV, 203

tīraša "?": tīraša, tāraša vedēja sieva. kuo tik ilgi tīrašāji...? BW. 21081, 1.

Avots: ME IV, 202

tīrašât "?": kuo tik ilgi tīrašāji gar māsiņas augumiņu? BW. 21081, 1.

Avots: ME IV, 202

tĩràuzas: tīrauzu ("kur auzas vien") milti Orellen. es tev devu tīrauziņas BW. 29995, 1.

Avots: EH II, 686

tĩràuzas (?), reiner Hafer: pabē̦ruse tīrauziņu (als tīr[u] auziņu aufzufassen?) VL. aus AP.

Avots: ME IV, 202

tĩravuotis, tīravuots (?), eine reine Quelle: vajaga ... tīravuota (Var.: tīravuoša) ūdentiņa BW. 29678. tīravuota als tīr[a] avuota aufzufassen?

Avots: ME IV, 202

tĩre, s. tîra II.

Avots: ME IV, 202

tīreklis,

1) ein zum Heuschlag gereinigter Morast
Segew. (mit ĩ), L., St., (tĩriklis) PS., (tĩreksnis) Ramkau; eine morastige, mit Gesträuch bewachsene Wiese (mit ĩ ) Zirsten; eine von Gestrüpp und Baumstümpfen gereinigte Wiese (tīrsklis) Wid.;

2) eine Art Sieb zum Gelreidereinigen, das an der Tür der Dreschtenne aufgehängt wird
Laud.; "rīks" ar kuo tīrä (ti rêklis) Nötk.; Reinigungsmittel Wid., Ar.

Avots: ME IV, 202

tīrēklis: auch (mit ì ² ; "?") Erlaa n. FBR. XI, 11.

Avots: EH II, 686

tīrēklis, s. tīreklis.

Avots: ME IV, 203

tīreksnis, s. tīreklis 1.

Avots: ME IV, 202

tĩrelis,

1): ein grosser Morast
Frauenb.; aizgāju uz tīreli BW. 34120, 2; ‡

2) eine Waldblösse
Diet.; ‡

3) ein gemischter Wald Seyershof.
Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 701.

Avots: EH II, 686

tirelis C., tīrẽlis Trik., tìrêlis ² Sussei n. FBR. VII,130, (tīrelis) ein Morast Lvv. 11, 32 (aus Misshof), 61 (aus Gr.-Memelshof), 67 (Selb.), 70 (Warenbrock), 107 (Schwarden), 136 (Neuenb.), (mit ī) Kumbern, Lvv. II, 13 (aus Dsehrwenhof), 45 (Rutzau), 93 (Grikken), 144 (Schmarden), (tìrēlis ² ) 166 (aus Izvalts), (tīrulis) 105 (aus Turlau), (mit ĩ) 23 (aus Neuhausen); ein grosser und tiefer Morast U.; ein hochgelegener Morast Wid.; ein zum Heuschlag gereinigter Morast (oder Busch L., St.) Arrasch, C. (mit ĩ); "unbesätes Feld" (mit ĩ) Bauske: nāca tautu meita par lieluo tīrelīti (Var.: tīrumiņu) BW. 18488 var. Vgl. dazu den Sumpfnamen tīreļa purvs Lvv. II, 91 (aus Essern), 140 (aus Schlampen) od. tīreļpurvs 93 (aus Iw.), den Wiesennamen tīrules Lvv. II, 5 (aus Hasenpot) und die Gesindenamen tĩrelis Lvv. II, 143 (aus Stuhrhof), tīreļi 138 (aus Remten), 148 (aus Edwahlen), tīrēļi I, 17 (aus Līvu pag.), tīrelnieks II, 45 (aus Rutzau). Nebst tĩrs (s. dies) und li. týras "Brei", tyrai "Steppe, Heide, mit Gras überwachsener hlorast" Lit. Mitt. 1, 319 (vgl. auch Lit. Mitt. 1, 61 ¹¹ ) wohl zu slav. tina "Kot", aksl. timěno "lutum", ae. ƥínan "nass werden", ƥán "nass", an. ƥíđa "auftauen", ahd. deisk, kymr. tail "stercus, fimus", gr. τῖλος "flüssiger Stuhlgang", τῖφος "sumpfige Stelle" (s. Lidén IF. XIX, 357 und Arm. Stud. 109 f., Persson Beitr. 462 ff., Boisacq Dict. 970 f.), ai. tēma-ḥ "das Nasswerden" u. a. (s. Petersson Heterokl. 181 ff.).

Avots: ME IV, 203

tīrēlis: auch (mit ĩ) Blieden, (mit ì ² ) Wessen; t. (mit ì ² ) līdzīgs purvam, bet slapjāks un mīkstāks Sonnaxt. t. (mit ì ² ) ir purvains jauktu kuoku mežs Kaltenbr.

Avots: EH II, 686

tīrēlis, s. tĩrelis.

Avots: ME IV, 203

tīrelītis, ein Morastbewohner VL, n. U. Vielleicht mit ostle. ī aus ie in der dritten Silbe.

Avots: ME IV, 203

tĩri, b): t. me̦lns Seyershof. t. (mit ì ² ) netīrs Nerft. t. (mit ì ² ) zaļas uogas Sonnaxt. māja t. tivi ebenda. t. galva reibst ebenda, Selb. t. (beinahe) Mārtiņi jau bija Frauenb.

Avots: EH II, 686

tĩri, s. tĩrs.

Avots: ME IV, 203

tĩrĩba,

2) das Leersein (Fehlen von etwas):
pē̦rn bija daudz karpuļu; tagad ir t. (mit ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 686

tĩrĩba, die Reinheit, Reinlichkeit, Sauberkeit.

Avots: ME IV, 203

tīrîgs, reinlich, sauber, rein: tīrīgs gaiss Dünsb. Par. 73. tīrīgi ģē̦rbušies jaunekļi Apsk. v. J. 1905, S. 414. tīrīgs cilvē̦ks Etn. III, 164. lai mācītājs bie šiem nee̦duot, ka šuos neturuot par diezgan tīrīgiem Aps. VII, 40.

Avots: ME IV, 203

tīrīklis, s. tīreklis.

Avots: ME IV, 203

‡ tìrin ² Auleja, Adv., ganz und gar: t. me̦lns.

Avots: EH II, 686

tĩrît: prs. tĩru Salis, (mit ì ² ) Heidenfeld, tìrīju ² Kaltenbr., Sonnaxt; viņš tīra linus Orellen. Refl. -tiês, ‡

2) sich reinigen lassen
Seyershof: tie lini kulstuot labi netīrās; ‡

3) t. pruom Seyershof, mit allem Inventar (umsiedelnd) wegziehen.
‡ Subst. tìrījumi ² Zemzare Lejasc. 101 "vietas, kur nuotikusi tīrīšana." ‡ Subst. tĩrîtājs, der Reinigende: ceļa t. BW. 2666, 2. meža tīrītāja 7149 var.

Avots: EH II, 686

tĩrît, -u oder -ĩju, -ĩju, reinigen, säubern: tīrī.., zābakus Pas. V, 288 (aus Welonen), tīrī jī sēnis 426. jatīra sveces LP. VII, 94. rupīgi tīrītā . . te̦lpā Pūrs I, 106. Refl. -tiês, sich reinigen, säubetn.

Avots: ME IV, 203

tĩrs: ēd tīrā (iss alles auf)! Pas. IX, 413. Subst. tĩrums,

1): agrāk piena tīrumu nelūkāja, tikai taukumu Seyershof. viņš ir pieradis tīrumu Salis. t. (Reinlichkeit)
visiem ir labs ebenda. baltu galdu es turēju, tīrumā istabiņu BW. 9386 var. Zur Etymologie vgl. auch den Sumpfnamen Tīrais purvs Pas. XV, 472 (aus Setzen) und Stenden, sowie Fraenkel Rev. des ét. ide. I, 410 f.

Avots: EH II, 686

‡ tîrs ² (li. týras) Bartau "tīrelis"; vgl. den Sumpfnamen Tîrs ² Dunika.

Avots: EH II, 686

tĩrs (li. týras "rein, klar, öde, waldlos" Būga KZ. LI, 128; Belege s. Tiž. 11, 370 und IV, 482), rein (eig. und fig. von Schmutz und von Schuld), unvermengt, unverfälscht U.: tīrs kâ ze̦lts RKr. VI, 848. tik tīrs kâ tīrais avuota ūdens Br. tīrs kâ zītars Aus. 1, 32. tīru lēju ūdentiņu tīra vaŗa katliņā; tīrs mans augumiņš nuo ļau-tlņu valuodām BW. 8758, 1. slaukiet tīrus pagalmiņus! 14086, 2. tīra maize 19196, 1. tīru rudzu maize Biel. 1132. paskatuos lauciņā, vai maizīte tīra auga 1182. tīri lauki, klajumiņi 1152 (vgl. li. tyri lnukai bei Geitler Lit. Stud. 117 und acc. pl. tyruosius /laukužėlius/ Ožk. d. 1, 35), baruons..., kas bija par citiem tīrākā galvā (d. h. der weniger getrunken hatte) Janš. Mežv. ļ. I, 110. tīra taisnība, die reine Wahrheit U. tīra patiesība Krilova pasakas 65. tīri me̦li (li. tyri melai bei Geitler Lit. Stud. 117), eitel Lügen. vai tur nu nav tīrais suods (das reine Elend)? Alm. Kaislību varā 68. tīrais bē̦rns (ein ganzes Kind) Meitene no sv. 54. tīrā Bābele! Kaudz. M. 22. Adv. tĩri,

a) rein, sauber;

b) durchaus, ganz und gar
U. (vgl. čech. čistě sám "ganz allein" u. a. bei E. Hofmann Ausdrucksverstarkung 109): Sprw. tīri be̦rns: kuo re̦dz, tuo grib Br. sak. v. 116. tīri luops, tik astes trūkst RKr. VI, 411. tīri brīnums Kav. tīri puosts (das reine Unglück)! LP. I, 165. tīri svešinieks R. arī nebij A. v. J. 1901, S. 97. runāt tīri niekus (reinen Unsinn) Kaudz. M. 35. muocīt tīri nuost LP. II, 24. es tuo savu dziruaviņu tīri tukšu neatstāju BW. 22529, 1 var. Pridim tīri ceļi luokās, kâ grib ēst JK. 111, 66. tīri traks LP. I, 90. tīri bāls, pliks Saussen. nuokarsē akmeni gan˙drīz tīri sarkanu RKr. VIII 78. tīri labi, ganz gut. - Subst. tĩrums,

1) die Reinheit
U., das Reinsein;

2) s. tĩrums. Zur Wurzel von tīrells (zur Bed. vgl. z. B. lat. liquidus "flüssig, hell, klar, rein").

Avots: ME IV, 203, 204

tĩrskaņa* MWM. X, 854, reiner Ton, Klang.

Avots: ME IV, 204

tĩrskanîgs, rein, hell tönend: tīrskanīga balss Vēr. II, 1031. tīrskanīga dziesma MWM. VIII, 891.

Avots: ME IV, 204

tĩrskaņuôt,* (ein Musikinstrument) stimmen: klavieres Rainis; Klausl. 110. - Subst.

Avots: ME IV, 204

tĩrûdens, reines, klares Wasser: tīrūdeņa raudevīte 12403 (ähnlich: 15069).

Avots: ME IV, 204

tīrulis: pa mežiem un tīruļiem Stender Pas. un st. 1789, S. 226. tīrulī gavilēju BW. 145. par ... lauka tīrulīti 27196 var. Vgl. auch den ON. Tīruļi Plvv. I, 123, 127, 290.

Avots: EH II, 686

tīrulis, s. tīrelis; vgl. li. týruliai "grosser und tiefer Morast" bei Būga KZ. LI, 128, "Heide, Steppe" Lit. Mitt. I, 322.

Avots: ME IV, 204

tīrulĩte, ein sauberes Mädchen (?): meitiņ, mana tīrulīte LP. IV, 169.

Avots: ME IV, 204

tĩrumlaũks Allendorf n. FBR. XIX, 84 "?".

Avots: EH II, 686

tĩrummala, der Rand des Ackers A. XXI, 564: tīrummalas vītuols Bārda Stari I, 205.

Avots: ME IV, 204

tĩrumuiẽks (fem. tĩrumniẽce, tĩrum-nīca, tĩrumnīce), = laũciniẽks 1a, der Feldbewohner L., St., Bewohner des flachen Landes (im Gegensatz zu mežiniẽks, Waldbewohner) Mag. XX, 2, 90, Wid., Aps. V, 9: tīrumnieka bāleliņ, jem tīruma zeltenīti! meža meita nuolīkās atvasītes ravē̦dama BW. 12405. tīrumnīces (Var.: tīrumnica), laucenīces 7466.

Avots: ME IV, 204

tĩrums, der Acker: Sprw. tīrumā vieglāka aršana nekâ plē̦sumā RKr. VI, 906. kāds tīrums, tādi augļi 907. gabalnieki dabūjuši 1 ¹ / ₂ pūrvietas zemes katrā tīrumā Etn. I11, 133. tītumi kâ dze̦ltānas un sarkanas villaines Kra. Vīt. 108. tīrums vien, klajums vien BW. 26519, 1 var. lauka tīrumiņš 25917 var. pāri lietus gāja par tiem lauku tīrumiem 33683, 9. tautu neveiklītis dara lielus tīrumiņus Biel. 2183. Zu tīrs; vgl, tīri lauki (unter tīrs)" r. чистое поле u. a, bei Grünenthal Извѣстiя XVIII, 4, 138. Ursprünglich: eine gereinigte, gesäoberte Stelle.

Avots: ME IV, 204

tĩrumvidus, Ackersmitte Le. Leseb. 199.

Avots: ME IV, 204

tĩrumzeme, Ackerland: klinšu drupas mūsu tīrumzemē.

Avots: ME IV, 204

tĩrupe, ein Fluss mit reinem, klarem Wasser: tīrupes nralā BW. 1155,1. tīrupīte cauri tek 25950,10.

Avots: ME IV, 204

trijvĩri,* das Triumvirat: viens nuo trijvīriem Kundziņš Kronv. 48.

Avots: ME IV, 235

‡ ûdensvĩrs Janš. Dzimtene IV, 71, der Wassermann (gemeint ist damit ein Fischer).

Avots: EH II, 740

uzcīrêt, ins Auge fassen: puisis uzcīrēja meitu AP.

Avots: ME IV, 321

uzdìrât, abhäutend zum Vorschein kommen lassen: guovij vē̦de̦ru uzdīrāt.

Avots: ME IV, 325

uzdzīras, ‡

3) = uzdziŗas 1: dzer labas uzdzīras! BW. 25741.

Avots: EH II, 722

uzdzīras Mar., Stomersee,

1) = atkāzas;

2) ein Nachgelage am ersten auf ein Fest folgenden Sonntag oder Werkeltag, an dem man mit Nachbarn und Bekannten alles, was vom Fest nachgeblieben ist, aufzehrt.

Avots: ME IV, 329

‡ uzdzīres Balt. Zemk. piel. 1884, S. 398, das Zutrinken zur Verlobung.

Avots: EH II, 722

*uzdzīriņa od. uzdzīriņš, = uzdziras 1, (uzdzīriņš) Nachfeier, Nachgelage Mag. XX, 3, 208: jāsim, brāļi, panākstuos, dzersim tādu uzdzīriņu...! BW. 5215.

Avots: ME IV, 329

uzklĩrêtiês,

1) sich aufputzen
Grünw., MSil.: Cīle e̦suot uzklīrējusies kâ lielkunga freilene Alm.;

2) "sich naiv, unwissend stellen"
Altenwoga.

Avots: ME IV, 342

uzspīrinâtiês, sich mühsam emporarbeiten: tik tāļu bij uzspīrinājies, ka tuo iecēla par... skrīveri Kaudz. Izjurieši 31.

Avots: ME IV, 382

uzsvīruôt, = uzsvĩrêt: Pēteris lēnītiņām uzsvīruoja ve̦zumu augšā MWM. VIII, 247.

Avots: ME IV, 388

uzvīrinât, ermutigen: dūšīgākie bailīgākuos uzvīrināja Janš. Dzimtene IV, 165.

Avots: ME IV, 400

vàlstsvĩrs,* der Staatsmann.

Avots: ME IV, 460

ve̦cvĩrs: vecvīru bārda (eine Pflanze) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 255.

Avots: EH II, 767

ve̦cvĩrs LP. VI, 775, A. - Ottenhof, ein alter Mann. ve̦cvĩra bārdiņa C., = vecīši.

Avots: ME IV, 519

viêntuļvĩrs* Akurater Astras 49, ein Einsamer.

Avots: ME IV, 667

vĩraks Grobin, Schnehpeln, Selg., Siuxt, (mit ì ² ) Schwanb., vīraks U., vīrâks C., Jürg., Trik., Wolm., vìràks ² Heidenfeld, Prl., Selsau, Sessw., vīruoks Ev., Manz. Lettus, Glück Offenb. Joh. 18, ₁₃ , der Weihrauch. Nebst estn. wīrok entlehnt aus mnd. wīrōk (wīrek) resp. schwed. virak.

Avots: ME IV, 640

vĩrãks, s. vīraks.

Avots: ME IV, 640

vīraksne, vīraksts, vīrakšķi, vīraksts, vīrākšķi, s. vīrēksae.

Avots: ME IV, 640

vĩramāte, vĩrmãte, die Mutter des Mannes, die Schwiegermutter: sirdīgai vīrmātei BW. 23388. nekuodies vīrmātē, vīra mātes bērniņuos! 21744, 1.

Avots: ME IV, 640

vĩratẽ̦vs, vĩrtē̦vs, der Vater des Mannes, der Schwiegervater.

Avots: ME IV, 640

vĩratne,* das Mannesalter Wid.

Avots: ME IV, 640

vīrcele Etn. I, 29; Druva III, 735; Mežos un ārēs II, 56, Plur. vīrceles RKr. Il, 73, Birsman, vīrceļu lapas L., RKr. II, 73, Leinkraut, Löwenmaul (linaria vulgaris Mill.); vīrceles Vēr. II, 801, linaria cymbalaria; vīrcele Dr., Wegstroh; vĩrcele C., eine Pflanze: vīrcele laba iedzirdināšanai; savārīta

Avots: ME IV, 640

vĩreklis, ein Männlein Segewold.

Avots: ME IV, 641

*vĩreklīte od. *vīreklītis, = vīgrieze: saguvuos vīreklīti (Var.: vīgrieznīti, vīrekstiņu ) BW. 21871, 5 var. vīrekl- wohl aus *vīgrekl-.

Avots: ME IV, 641

vìrēksne ² Sonnaxt, vīrēksne Memelshof, vīreksne, vīraksne, vìrêksnis ² Oknist, Plur. vīrēkšņi Barbern, acc. s. vīrieksnīti BW. 21871 var., vìrēkste ² Kalzenau, vīrekste, vìriêkste ² Buschhof bei Kreuzb., vìrēksts ^{2, -} -s Erlaa, KatrE., Kl., Gr.-Buschh., nom. pl. vìrēkstis ² Festen, vīrekstis (Sg. od. Plur.?) RKr. II,78, vīraksts, -s Spr., vīrekstiņa, vīrekstiņš, vīrakstiņi U., vîrāksts, vîrākste, vīrākšķi Sawensee, Stockm., vìrākšķi ² Bewershof, vīrakšķi U., = vīgrieze: griêza grieza rudzīšuos, paipaliņa vīrekstēs: griêzai rudzi piedereja, paipaliņai vīrekstiņš BWp. 2480. kas tur čaukst vīreksnēs? BW. 33011, 2. saguvuos vīrieksnīti (Var.: vīrakstiņu, vīrekstiņas, vīreksnīšu, vīgrieznīti ) 21871 var. pilns līcis ar vīriekstēm zied FBR. IV, 77. pa gar,kātainām vīraksnēm Veselis Tīr. ļaudis. sagaidīju vīrekstīnas RKr. XX, 54. vīr- wohl aus vīgr- wegen des nachfolgenden -k-.

Avots: ME IV, 641

vĩrelis C.u. a (li. vyrelis ), Demin. verächtl. zu vĩrs, ein Männlein U.: nāca mazie vīreļi LP. VI, 632. ve̦cs vīrelis VII, 172. pamazs vīrelis Poruk Dzīve un s. 32. nieka vīrelis MWM. v. J. 1896, S. 666. vīru, manu vīrelīti! BW. 22164. vīrelis pārbijies LP. VI, 848.

Avots: ME IV, 641

I vĩrene* I Mos. 2, 23, eine Männin.

Avots: EH II, 793

vĩrenieks, ein Ehemann: vai es nee̦smu labāk apģērbies par daža labu vīrenieku? JR. IV, 77.

Avots: ME IV, 641

vĩrenĩtis, das Männchen (Koseform): vīru, manu vīrenīti! BW. 9397, 10.

Avots: ME IV, 641

vĩrešķība, = vĩrišķĩba: jāparāda pilsuoniskas vīrešķības Vēr. II, 865.

Avots: ME IV, 641

vĩrestiba, die Männlichkeit, Mannhaftigkeit; der Mut: viņa bij atļāvusies tā vīrestībai A.v. J. 1900, S. 491. spē̦ks un vīrestība Stari I, 355. ar vīrestību spēkuojies! Lautb. Lomi 64.

Avots: ME IV, 641

vīrestĩgs, mutig Wid.

Avots: ME IV, 641

vīrĩba,* das Mannesalter: cilvē̦kiem ir savi jaunības, vīrības un ve̦cuma laiki Druva I, 938.

Avots: ME IV, 641

vĩriẽtĩba * die Männlichkeit, Mannheit: pāve̦sta dziedātājiem tāpēc ir... soprāna balss, ka viņiem atņēma vīrietību Vēr. II, 1179.

Avots: ME IV, 642

vĩriẽtis, Demin. vīrietītis Dz. V., der Mann, die Mannsperson: vīrieša dzimums Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 39. vīriešu kārta das männliche Geschlecht (grammat.).

Avots: ME IV, 642

vĩrietisks * Veselis Daugava I, 424, männlich, elnem Manne geziemend: rupjā, vīrietiskā balsī Upītis Slevlete 77.

Avots: ME IV, 642

vĩriķis Popen, Rothof, das Männlein (verächtlich): viņš tās vīriķis vien ir; kuo viņš izdarīs! Rothof n. FBR. VIII, 122.

Avots: ME IV, 641

I vīrinât,

1) beherzt, zum Mann machen
Für. I;

2) zusprechen
V.; überreden N.-Bartau; mit sich rufen, auffordern Wid. Refl. -tiês,

1) wiederholt den Mann
(vīrs) anrufen: kad sieva aiz˙vien atsaucas: "vīrs, vīrs, mans vīrs", tad viņu pārsauc: kuo nu vīrinies! Vīt.;

2) zum Mitkommen auffordern
Bartau n. U.;

3) "sich ermannen"
(?) Wessen;

4) sich (für eine Arbeit oder Reise) vorbereiten
(mit ĩ ) N.- und O.-Bartau.

Avots: ME IV, 641

II vīrinât, singen (von Vögeln): putniņi... dziedāja un vīrināja DL.

Avots: ME IV, 641

‡ vīrinieks PV., = vīrenieks.

Avots: EH II, 793

vĩrišķĩba,* die Mannheit, Mannhaftigkeit U., die Männlichkeit; der Mut: uozuolu izredzēja par stingras, krietnas vīrišķības... simbuolu BW. 1, S. 196. sajuta krūtīs se̦nuo vīrišķību LP. VII, 971. vairāk vajadzīgs vīrišķības un izturības Pūrs I, 25.

Avots: ME IV, 641

vĩrišķîgs, männlich, mannhaft, mutig.

Avots: ME IV, 641

vĩrišķis: auch Blieden, Janš. Dzimtene IV, 297.

Avots: EH II, 793

vĩrišķis (li. vyrìškis "ein roher Mann" Kurschat; "ein Mann" Niemi.N 1345) U., vīrišks Glück, vīrisks (li. vyriškas LChr. 212,16) Glück, St., = vĩrietis: dievs ir vienu vīrisku un vienu sievisku radījis Glück Markus 10, 6. visus vīriškus... apkaut V Mos. 20, 13.

Avots: ME IV, 641

vīrisks (li. vyriškas "männlich" ) Glück, St., vīrišks U.,Preili n. FBR. VIII, 10, vīrišķs, männlich: visam vīriskam starp jums (alles, was männlich ist unter euch) Glück I Mos. 17, 10. vīriskuos radu rakstuos II Chron. 31, 16. vīrisķi virsnieki (vornehmsten starken Männern) I Chron. 25, 4. vī˙riška dūša Janš. Mežv. ļ. I, 78.

Avots: ME IV, 641

vĩrišķs: tu esi vīrišķi cīnījies Zeibolts Likt. 122.

Avots: EH II, 793

vĩrišķs, s. vīrisks.

Avots: ME IV, 641

vìrît ² Lubn., Marienhausen, Meiran, vīrît Podunay n. Mag. IV, 2, 155, U., -ĩju,vìrêt ² Baltinow, Šķilbē̦ni, glauben U.: viņš mani vīrī, er glaubt an mich, steht für mich ein Lubn., Meiran. es puisīšu navìrèju ² BW. 9847, 2; vìrît ² Mar., zulassen, erlauben: vīrī nu vīrī viņai precēties! Mar. n. RKr. XV, 144. Wohl mit ostle. ī aus ie und nebst li. viẽryti "glauben" aus r. вѣрить dass.

Avots: ME IV, 641, 642

‡ vĩrmãte BW. 21744, 1, die Mutter des Mannes.

Avots: EH II, 793

vīrnieks, ‡

2) ein Ehemann
PV.

Avots: EH II, 793

vīrnieks (?), ein Totschläger Für. I.

Avots: ME IV, 642

vĩruôt,

1) (wiederholt) den Mann
( vĩrs ) anrufen: kad sieva aiz˙vien atsaucas:"vīrs, vīrs, mans vīrs...", tad viņu pārsauc: kuo nu vīruo...! Vīt.;

2) den Mädchen Männer zu verschaffen suchen
U. Refl. -tiês,

1) heiraten (von Mädchen gesagt)
L., Frauenb., Kl.-Salwen, Platohn: cik daudz puišu un meitu...varē̦tu sievuoties un vīruoties Janš. Bandavā I, 121;

2) vìrâ-tiês ² Šķilbē̦ni, vīruoties Wessen, wie ein Mann tun (z. B. Männerkleidung tragen, Männerarbeit tun; von Frauen gesagt);

3) Mut fassen, sich ermannen
Wid.; sich mannhaft erweisen Bauske, Dond.

Avots: ME IV, 643

vĩrs,

1): vīriņš skaisti gavilē BW. 1032. Trīnes vīrā iešana (das Verheiratetwerden)
pie Gusta Aps. J. Raksti I ² , 156. nu ir(a) vīrā (Ausruf nach einem Erfolg od. nachdem man sich aus einer schwierigen Lage befreit hat) Grenzh. n. FBR. XII, 23, Lesten. Zur Etymologie s. auch Specht Der Ursprung der indog. Deklination 91.

Avots: EH II, 793

vĩrs (li. vyras, apr. wijrs, ai. vīrá-ḥ, av. vīra- "Mann"), vìris ² (zu vergleichen mit apr. acc. s. wijrin??) Eversmuiža n. FBR. VI, 38,

1) der Mann; der Ehemann; der Knecht, Arbeiter
Frauenb., Siuxt: Sprw. vīrs kâ lācis Br. sak. v. 1445. vīrs kâ uozuols 1446. vīrs kâ cimds von einem kleinen Mann gesagt) Etn. II, 63. kāds vīrs, tāda ce̦pure JK. II, 664. vīram vīra dūša RKr. VI, 1005. vīrs un vārds (ein Mann ein Wort)! Br. sak. v. 1438. vīrs pie vārda - kuģis pie e̦nkura Birk. Sakāmv. 72. vīrs pie vārda - vērsis pie valga. vīrs suola - vīrs dara Birk. Sakāmv. 72. ne̦lga, kas suola; vīrs, kas dara Br. sak. v. 855. ve̦cs vīrs - kumeļa prāts 1442. labāk cirvis bez kāta nekâ vīrs bez prāta 195. nauda gudra vīra ruokā 831. labāk apakš ve̦ca vīra bārzdas, nekâ apakš jauna vīra pātagas Etn. II, 45. lai būt[u] žīdiņš, kad tik vīriņš! Birk. Sakāmv. 38. vīrs pret vīru! Frauenb. lai iznīkst nelaimes kâ ve̦ca vīra darbi Br. 72. arājs vīrs tev, māsiņa! BW. 26934 var. dzē̦rājs vīrs tev, māsiņaa! 26953, kalpa vīrs (ein Knecht) 22257. bruņuots vīrs 30063, 1. sīks vīriņš Kaudz. M. 14. labs vīra gabals, ein heranwachsender Junge U. ceļa vīrs,

a) ein Reisender, ein Wanderer;

b) das Kind, das geboren wird
Br. 39. guoda vīrs, ein Ehrenmann. jaunais vīrs, der junge Ehemann: brūtgāns nu tik bija jaunais vīrs BW. III, 1, S. 93. jaunā vīra līgavai BW. 1086. kara vīrs, der Krieger, Soldat: ķeize̦ram kara vīrs BW. 1899 var. māsas vīrs, der Schwager, der Mann der Schwester: svaini, svaini, māsas vīr! BW. 25768. sievas vīrs, ein verheirateter Mann Salis: sievas vīri sievām dzied, es padziedu meitiņām BW. 572, 5. es devu paduomu nuodzīvuot par ve̦cpuisi, bet kādus mēnešus pēc tam jūs bijāt sievas vīrs Lautb. Lomi 185. piektais vīrs, zu 4 grösseren Männern bei einer Feldarbeit ein halberwachsener Junge als Fünfter N.-Autz n. U. senāk saimnieki turēja pa divi, trīs vīri (Knechte) Siuxt. tas sūtīja vienu nuo saviem vīriem MWM. X, 416. šuogad e̦smu gan ticis vīruos, sagt ein Wirt, der viele männliche Arbeiter beschäftigt Frauenb. kur vajadzīgs daudz palīgu, uzaicina, lai sanāk vīruos ebenda. vīruos saiet, eine Prügelei beginnen ebenda. pie vīra iet U., iziet, heiraten (von einem Mädchen gesagt). pie vīra būt, verheiratet sein (vom Weibe gesagt) U. vīrā (vīruos) būt, in einergünstigen Lage sein: puisis nu vīrā: liela ze̦lta kaudze, muiža un kēniņa meita par sievu LP. IV, 108. bet kučieris, tas nu bij vīrā 138. bet zē̦ns nu bij vīruos 23. labi, - pavārs vīrā V, 83. Sīmanītis ir atkal vīrā Seifert Chrest. III, 2, 129;

2) (ironisch) fürs Pronomen viņš (er):
ne˙kā nesekmējās vīram (vom Teufel gesagt) LP. VII, 1175. vīrs cieši aizmiga (auf eine Spinne zirneklis - bezogen) 1184. vīram izgāja plāni (auch auf ein Tier bezogen);

3) garais vīrs, der Mittelfinger:
trīs pirmuos pirkstus: īksti, puodulaižku un garuo vīru Kaudz. Izjurieši 278. Zu lat. vir, air. fer, got. wair "Mann" u, a.; wahrscheinlich zu lat. vīs "Kraft" gehörig; s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 314 f.

Avots: ME IV, 642

vīruks (li. vyrukas), Männchen, Männlein: tevi saukšu par savu vīruku Janš. Līgava II, 139.

Avots: ME IV, 642

vīrule, ein mannstolles Frauenzimmer Allunan n. U., Wessen.

Avots: ME IV, 642

vīrulis,

1) das Männchen
(Kosename): vīru, manu vīrulīti (Var.: vīrelīti )! BW. 9397, 4 var.;

2) Beiname der Lerche im VL.:
cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu? BW. 2611; 2612; 2613, 2. In der Bed. 2 zu vīrinât II?

Avots: ME IV, 642, 643

vĩrup, vīruop Elv., in der Verbindung (vĩru(o)p (iz)iet, heiraten (von einem Mädchen gesagt): viņa... gaida,.. vai nevarē̦tu kur iziet vīrup Janš. Bandavā.I, 320. meitu laist vīruop iet "eine Dirne beraten" Elv. S. Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 643

visšķīris, einer, der alles zum Guten lenkt L. (L. hat aber visšķiris! Nach U. ein Wort, das einmal als Beiname Gottes gebraucht sein mag, im gewöhnl. Leben aber schwerlich existiert).

Avots: ME IV, 626

zakačĩrs "einer, der trinkend von Haus zu Haus geht": kuo staigā apkārt kâ zakačīrs? N.-Bartau.

Avots: ME IV, 682

‡ žìrât ² Pilda, düngen. Auf r. жир "Fett" beruhend.

Avots: EH II, 819

žìratĩba ² Lös."?"

Avots: ME IV, 813

zīre (mit hochle. ī < ie?), ein Vogel Gr. - Buschh. Vgl. zire.

Avots: ME IV, 736

‡ zīrêt, schimmern, funkeln: utis zīrēja (Var.: zvīrēja) kâ vizulīši Tdz. 58036, 5 var.

Avots: EH II, 810

I žĩrêt (?) Nötk. "= žeirât (žeirêt) 3; giessend nass machen".

Avots: ME IV, 813

II žĩrêt Mesoten, -u, -ẽju, schwach brennen (z. B. von nassem Holz): uguns tâ žīr vien.

Avots: ME IV, 813

žĩrinât,

1) schwach, mit kleiner Flamme brennen lassen:
kuo tu žīrini tuo lampiņu? uzgrìez kâ vajag!

2) langsam kochen
Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 813

zīriņš: gemeine Seeschwalbe Mag. XII 3, 45.

Avots: EH II, 810

zīriņš, die Seeschwalbe Dr.; gaŗastzīriņš, langschwänzige Seeschwalbe (sterna macroura Naum.) Natur. XXXVII, 262; mazais zīriņš, kleine Seeschwalbe (sterna minuta L.) 263; upes zīriņš, Seeschwalbe (sterna hirundo L.) 261.

Avots: ME IV, 736

žīrs (?), = žeiris I 1, ein Geschirr mit einer Offnung am Boden (z. B. beim Bierbrauen) Infl. n. U.: viņam jau te̦k kâ žīram, von einem Säufer gesagt U. Hypernormalismus für žeiris?

Avots: ME IV, 814

zvīŗa,

1) ein Hebebaum ("kārte, kuoks, kuo lietuo svēršanai"; mit ĩ ) Frauenb.; vgl. zvīris;

2) comm., ein (bei der Arbeit) langsamer Mensch; ein Faulpelz
Frauenb.

Avots: ME IV, 781

zvĩŗât Stenden, zvĩŗuôt Frauenb., (etwas Schweres Stenden) mit Hilfe eines Hebebaumes heben, in Bewegung setzen: skapi sāk zvīŗāt Stenden. Refl. zvĩŗâtiês Stenden, zvīŗuôtiês Frauenb., wanken, schwanken (in Frauenb. vom Gang eines grossen Menschen gesagt): aizzāģētais kuoks jau sāk zvīŗāties Stenden. Vgl. svīrât und zvīļuoties 2.

Avots: ME IV, 781

‡ žvīrât "?": pieskrien sūkņa ruokturìm un sāk tuo ž. Veldre Dēli un meitas 49.

Avots: EH II, 824

zvīre, = svīre II, die Mauerschwalbe (mit ì ² ) Saikava; der Schneevogel L.: kad zvīre pa lauku, tad snidzīs L.

Avots: ME IV, 781

zvīrêt: utis zvīrēja kā sudrabiņas (sic!) Tdz. 58036, 5.

Avots: EH II, 816

zvīrêt, = zvirêt: spīdi, spīdi, zvīri (Var.: zviri), zvīri, mans vizuļu vaiņaciņ! BW. 6138, 3. viļņi saulē zvīr un zveiruo Janš.

Avots: ME IV, 781

žvīrêt "?": (viņa) sāk jau žvīrēt Jauno Latv. Avīžu liter. pielik. 1909, Nr. 62.

Avots: ME IV, 848

zvīrîgs, beweglich, lebendig: tas tik ir zvīrīgs puišelis, kâ dzīvsudrabs! Frauenb.

Avots: ME IV, 781

zvīris (?) N. - Bartau, = svīris I: ce̦lmus lauž ar zvīriem nuo bedres laukā.

Avots: ME IV, 781

zvīŗuôt, s. zvĩŗât.

Avots: ME IV, 781

zvīruôtiês, wanken, schwanken: laiva zvīruojas Planetzen, (mit ĩ ) Schnehpeln. neloģisks arguments... zvīruodamies iet cīņā Latvis Nr. 1861. - Subst. zvīruošanâs, die Kippe V.

Avots: ME IV, 781

‡ žvīruôtiês, schwanken, taumeln (?): pats vairs tikai žvīruodamies varēja nuostāvēt uz kājām Veldre Dēli un meitas 53. viņš beidzuot žvīruodamies uzslējās 4. Rugājs ... žvīruodamies attenterēja līdz durvīm 167.

Avots: EH II, 824

‡ zvīrs "?": zvīras (= zveiras?) acis Tdz. 46867.

Avots: EH II, 816

zvĩŗš (Subst. od. Adj.?) "kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts mazs bē̦rns" Frauenb.

Avots: ME IV, 781

zvīrt, zu erschliessen aus sazvīrt.

Avots: ME IV, 781

[čīru, čūru, Interj. zur Bezeichnung des Geräusches beim Eingiessen von Bier U.]

Avots: ME I, 416

tīrskaņuôtājs, der Klavierstimmer V.

Avots: ME IV, 204

‡ abuks ein unverschämter, trotziger Mensch Lems., Wainsel: ar tādu abuku jau ne˙kâ sadzīvuot. tas nav ne˙kāds cilvē̦ks, tīrs abuks.

Avots: EH I, 1, 2

ačîgs, Adv. ačîgi, eine dialektische Nebenform von acîgs, aufmerksam, munter, hurtig: maza, maza, bet ačīga kalpa vīra līgaviņa BW. 7365, 2. viens pieguļnieks ačīgi uzle̦c kājās Purap. - -

Avots: ME I, 10

acs maskul. (?) ac(i)s bei F. Specht KZ. LX, 256, Demin. aciņa auch Gipken n. FBR. XIII, 74, acīte auch BW. 20630, 6 var.; 29799, 7 var., ačtele auch Grenzhof n. FBR. XII, 16 und Siuxt, ačiņa auch Strasden (in der Kindersprache), actele Daugava v. J. 1928, S. 678,

1) : bez acīm palikt, blind werden
BielU. baļļiņa pielieta pilna kâ acs Siuxt;

2) : uz acīm, kopfüber
BielU. skriet pa aci, pa galvu (sehr schnell) Salisb. uz tādām pašām acīm bijis, er war ihm ganz ähnlich von Gesichtszügen BielU. acu bļuõda, die Waschschüssel (worin man das Gesicht wäscht) Kand.;

3) : nav savu acu nesis, hat (uns) nicht besucht
Kaltenbrunn;

4) : rauj tīri nuo acu starpas ārā (von einem Diebstahl in Gegenwart des Bestohlenen)
Üxküll. kad kaķa nav, peles iet par acis (es sind so viel Mäuse da, dass man sie am hellen Tage umherlaufen sehen kann) Kaltenbrunn. seņāk nebija ni acīm (früher gab es so etwas gar nicht) ebenda;

7) : (nīts) acs, der mittlere teil (die Öse) der Weberheftel
Dond., Ramkau; sviêsta acs, ein als Zutat in eine (eingedrückte) Vertiefung des Breis gelegtes (kleines) Quantum Butter: savā pusē bļuodā saimnieks ielicis sviesta aci Anekd. I, 316; "die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime" unter rāceņa a. zu verbessern in "die Keimgrübchen der Kartoffel";"Weizenfelde" I 8, Zeile 8 von oben, zu verbessern in "Kornfelde"; acis, tiefe Gruben in Wiesen (hauptsächlich in alten Flussbetten) Ruj.;

8) : gaišas acis, von Sehkraft
BielU. platas acis, bei Verwunderung ebenda. palikās uz platām acīm, er (der Geweckte) behielt die Augen offen, schlief nicht wieder ein ebenda. ar tukšām acīm lasīt, ohne Verständnis lesen ebenda;

10)

c) : durties acīs, auffallen:
ceļuotājam pa Skandināvijas pussalu... duras acīs... glītie skuolas nami A. II, 707; ‡

11) acis, die Brille:
paduod man acis! Ar.; ‡

12) vilka acs, das Glühwürmchen
Lind.; ‡

13) bezdelīgu actiņa, eine (stiefmütterchenartige
Saikava) Blume (mit bläulichweissen Blüten Warkl.), die auf Brachäckern wächst.

Avots: EH I, 2, 3

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9