Paplašinātā meklēšana

‡ àiviêkstājs ² Warkl., der Himbeetstrauch.

Avots: EH I, 5

‡ àlzlâpstât AP., Selsau, mit grossen Schritten (langsam, schwerfällig) sich hin-, wegbegeben Meselau: šie nu aizlāpstā... pa pašu rudzu vidu, pāri kalnam Kaudz. Izjurieši 217.

Avots: EH I, 36

àizstãdināt, od. àizstâdinât, tr., hin- stellen, hinführen: ieve̦duši istabā aizstādina aiz galdiņa (mani) BW. 13250, 8.

Avots: ME I, 52

‡ àizstādît,

1) vor oder hinter etwas pflanzen:
a. kuokus luogiem priekšā oder aiz ē̦kas;

2) a. puķes tālāk pruojām nuo durīm, die Blumen weiter weg von der Tür verpflanzen.

Avots: EH I, 52

‡ àizstâstît: a. pasaku līdz pusei, ein Märchen bis zur Hälfte erzählen (perfektiv).

Avots: EH I, 52

àizstât, ‡

3) a. kà vietu, jemand oder etwas vertreten:
cilvē̦ks nevar a. zirga vietu Janš. Bandavā I, 376 (ähnlich 130, Dzimtene III, 82, Bārenīte 22, Mežv. ļ. I, 220, Līgava II, 362); ähnlich: pe̦lni... aizstās mē̦slu tiesu Janš. Mežv. ļ. II, 452; mašīna aizstāj grūtu mazgāšanu ar ruokām Pēterburgas Avīzes II, 149; ‡

4) a. kuo, jemandem den Weg vertreten:
vilki vai laupītāji var cilvē̦ku aizstāt.

Avots: EH I, 52

àizstât,

1) tr., verteidigen, in Schutz nehmen:
tē̦vs nerātnuo bē̦rnu rāj, bet māte viņu aizstāj. brāļiem bija tiesība māsu pret tautu bargumu aizstāt BW. III, 1, 5;

2) intr., sich hinstellen:
Jānis aizstāja priekšā; in dieser Bedeutung gew. refl. -tiês: vecis aizstājās aiz kuoka LP. VI, 224. viņam aizstājusies daiļa jaunava priekšā LP. VII, 1077. aiz bāliņa aizstājuos kā aiz kupla uozuoliņa BW. 14941. Subst. aizstājējs, der Verteidiger, Beschützer; vietas aizstājējs, Stellvertreter. Jan.

Avots: ME I, 52

àizstãvêt,

1) tr., verteidigen, beschützen:
un tie nuostājās paša tīruma vidū un tuo auzstāvēja I. Chron. 12, 14. aizst. nabagus, nespējniekus, vajātuos. zinātne aizstāv šīs attīstības pareizību Pūrs III, 78;

2) vertreten:
vietniekavārds aizstāv lietas-vārda vietu, das Fürwort vertritt die Stelle des Hauptwortes;

3) aizstāvēt ceļu, im Wege sein, den Weg versperren:
aizstāv (Var.: apstāj) mani sīvas tautas sīkā priežu kalniņā BW. 13330. Refl. -tiês, sich verteidigen: mūsu kaŗa-spē̦ks aizstāvējās varuonīgi."ir labi", Ješka aizstāvējās A. XX, 567.

Avots: ME I, 52, 53

àizstãvê̦tãjs, Verteidiger, Beschützer: viņš gājis apmāktiesm un nespējniekiem par aizstāvē̦tāju Kaudz. M.

Avots: ME I, 53

àizstãvĩba, Vertretung, Verteidigung: deputācija viņam piedāvāj šuo iecirkņu aizstāvību parlamentā B. Vēstn.

Avots: ME I, 53

àizstãvis, vielfach àizstãvs (diese Form auch in der Bed.: Schutz ) A. XI, 101, der Verteidiger, Advokat, Beschützer L.: brālis māsas aizstāvis un tautas rājējiņš BW. 1878. nav nekāda aizstāviņa nuo tā viena bāleliņa BW. 13734, 2.

Kļūdu labojums:
brālis māsas aizstāvis un tautas rājējiņš BW. 1878. = brālis māsai... aizstāvis un tautas rājējiņš BW. I, S. 303.

Avots: ME I, 53

àizstãvniẽks, der Beschützer, Verteidiger: Stenders nuopelnIjās ticības aizstāvnieka vārdu A. XII, 762.

Avots: ME I, 53

ākstāklis, gleichbed. mit âksts.

Avots: ME I, 237

‡ apakšstàvs*, die untere Etage, das untere Stockwerk.

Avots: EH I, 71

apstādinât, caus.,

1) zum Stehen bringen:
zirgu C. čūsku var apstādināt RKr. XII, 30. viņu apstādināja kāda savāda balss A. XVI, 861;

2) umherstellen, umringen lassen
U.

Avots: ME I, 125

apstãdît, ‡ Refl. -tiês, das Pflanzen beendigen Dunika, Kal.: mūsu saimniece jau apstādījusies.

Avots: EH I, 116

apstãdît, tr.,

1) bepflanzen:
ve̦se̦lu lauku jau apstādījām rāceņiem;

2) herumpflanzen:
kuokus gar gatvu;

3) das Pflanzen beendigen:
kāpuostus;

4) zum Stehen bringen, anhalten:
zirgus A. XVI, 929. es apstādīju viņus, lai neaŗ, ich liess sie mit dem Pflügen inne halten Mag. XIII, 1, 12. pilsē̦tas apstādījumi, die Anpflanzungen in der Stadt.

Avots: ME I, 125

apstāja (unter apstâji): bez apstājas auch Festen und Janš. Līgava I, 430.

Avots: EH I, 116

apstâji: viņš... rāda vēl tādus apstājus it kâ tramīgs zirgs Janš. Ligava I, 303; "laiskuma untumi" Celm. apstāji ir tādi niķi kâ zirgam, tâ cilvē̦kam Saikava. zirgs ar apstājlem nav darbam labs ebenda.

Avots: EH I, 116, 117

apstâji Laud., Bers., Aps., apstâjas, apstâjumi, apstâkņi Bers., Aps., apstātņi, apstâšanâs L., U., apstāvi Kreuzb., apstāves L., Urinverhaltung, Obstruktion; Ausbleiben der menses. zirgs ar apstājiem, ein stätisches Pferd. zirgam savi apstājumi pieradīti Liev. 139. bez apstājas, ohne Aufhören Rain.; gew. bez apstāšanās LP. IV, 187. duoma nepazīst apstājas Duomas I, 524. vīrs izdziedina savu sievu nuo savādas kaites, tā sauktiem apstājiem, eine simulierte Krankheit.

Avots: ME I, 125, 126

‡ apstâjiens, der Aufenthalt, das Haltmachen: vienu apstājienu mēs taisīsim pie Jānīša kruoga Azand. 112.

Avots: EH I, 117

apstājš, stätisch: apstājš od. apstājējs od. piestājējs zirgs Hug., Mag. III, 1, 92.

Avots: ME I, 126

apstâklis, der Umstand: citāduos apstākļuos A. XX, 660. apstākļi ir cilvē̦ka vaduoņi SDP. VIII, 7; apstākļu vārds, teikums Adverbium, Adverbialsatz.

Avots: ME I, 126

apstâstît, tr., erzählen, mitteilen (weitläufig): apstāsti, kā iet tavā pusē. apstāsta nabadziņš savu nelaimi MWM, X, 106.

Avots: ME I, 126

apstâsts, die Erzählung: visiem tīri kā par apstāstiem, allen dient er als Gegenstand des Gespräches, alle machen sich (über ihn) lustig. JU.

Avots: ME I, 126

apstât,

2): pļāvēji pēkšņi apstāja darbā J. Kļaviņš. ka[d] grib apstādīt (anhalten, scil. dzirnaviņas), pasaka un (dzlrnaviņas) apstāj Pas. VIII, 122 (ähnlich IX, 132), apstājama vieta Frauenb., = mājvieta;

4): apstājuši mani kâ nelabie Jürg. ganības bij apstājis vilks Pas. IV, 471. vādātājs, murgi var cilvē̦ku a. Autz, Ekau u. a. nelaimes apstāts (bedrängt)
Schibbenhof. tiku nuo visām pusēm apstāts ar jautājumiem Pumpurs Raksti II, 174; nicht in Ruhe lassen, bedrängen Autz, Wolgunt u. a.; ‡

5) verdächtigen
Ahs.: visi mājas ļaudis mani apstājuši par zagli, bet es tas nee̦smu. Refl. -tiês, ‡

4) sich ringsum beziehen (bedecken):
piens apstājies ar krējumu BielU., auf der Milch hat sich Sahne abgestanden.

Avots: EH I, 117

apstât (li. apstóti), intr.,

1) ringsum treten:
bē̦rni apstājuši visi ap maisu LP. VII, 381;

2) anhalten, stehen bleiben:
jājiet, tautas, apstājiet šā kalniņa galiņā BW. 14089. meitām apstāja ratiņi Lautb. viesnīca, kur Brūns bij apstājis Lautb.;

3) mit abhängigem Inf. - aufhören:
apstāt dzirdēt Kundz. St. 68. Grietiņa, patlaban vērpt apstādama Lautb.;

4) tr., umringen, einkreisen, belagern:
apstāj mani sveši ļaudis BW. 14351; ve̦zumus LP. VII, 775. ķēniņu bij apstājušas sē̦ras LP. VI, 503. tā ir ve̦lna apstāta (besessen) LP. VI, 336. apstâts, verstopft (Bergm.), besessen. Refl. -tiês,

1) sich um etw. stellen:
visi apstājās ap uguni;

2) stehen bleiben:
tie nedrīkst nekur apstāties BW. III, 1, 21. saruņa apstājās Purap.;

3) mit abhängigem Inf., aufhören:
asintiņas apstājās tecēt LP. II, 36, aber viņš apstājās iepīpēt, er blieb stehen, um anzurauchen A. XX, 4. apstāties ar malšanu JK. V, 130, aufhören zu mahlen. apstâšana, das Umringen, Belagern V Mos. 28, 53; apstâšanâs, die Stockung, das Stehenbleiben; auch der Wohnort, das Obdach: viņiem apstāšanās un pārtika duota LA.

Avots: ME I, 126

‡ apstâte ² Dond., die Erholung (Unterbrechung): stradā visu dienu bez apstātes.

Avots: EH I, 117

apstātņi (unter apstâji): "apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite" Ar.: uznākuši tādi apstātņi.

Avots: EH I, 117

apstãvêt, umstehen: miruoni, līķi apstāvêt, Leichenrede halten, beerdigen A. XVI, 295; līķa apstāvēšanas runa, die Grabrede; apstãvê̦tãjs, der Grabredner: tad atnāk apstāvē̦tājs, izdara apbēŗuošanu Stari I, 317. apstāvējusi gaļa, Fleisch, das stinkend geworden ist (Hug.). Refl. -tiês, durch langes Stehen ungelenke Beine bekommen Hug.

Avots: ME I, 126

apstāvi (unter apstâji): zivīm apstāvi ("apstāšanās") uznākuši: ne˙maz tās vairs neķeras Saikava; "niķi" (apstāvji) Saikava (auch der Sing. apstāvis): ar apstāvi maltu gāju, ar apstāvi druviņā, šie lielie apstāviņi neduod lieka gabaliņa VL. aus Saikava.

Avots: EH I, 117

apstāvi, s. apstâji.

Avots: ME I, 126

‡ apstāvinât, = apstādinât 1 (?): steidzās pie guovīm, apstāvināja tās Janš. Mežv. ļ. II, 352; (die Herde) zusammentreiben und nicht mehr auseinandergehen lassen (so dass die Herde sich schliesslich niederlegt) AP. u. a.

Avots: EH I, 117

‡ apstāvis (?), die Unterbrechung, das Haltmachen (?): bija duomājams, ka ilgi viņiem tâ neies, bet apstāvim (vietleicht zu korrigieren in apstāviem [zu apstāvi]) jānāk Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 92. S. auch unter apstāvi.

Avots: EH I, 117

‡ apstāvji, s. oben unter apstāvi.

Avots: EH I, 117

atrastãm, Adv. von atrasties, sich weiter weg befindend, in, aus der Ferne: atrastām var labāki nuoskatīt, nekā tur klāt PS.

Avots: ME I, 184

atstãdinât: (atstâdinât Wolm.), ‡

2) a. kam algu nuost Segew., jemandem vom Lohn abziehen.

Avots: EH I, 171

atstãdinât, (li. atstódinti), auch atstâdît, fact., zurücksetzen, zurückstellen, entfernen, von sich tun: nuo augstāku ļaužu sadzīves Rol. atstādini nuost nuo sevim netiklu muti Spr. Sal. 4, 24. atstādināt nuo amata, des Amtes entsetzen.

Avots: ME I, 197

atstârpinâtiês ² Ruj., s. attārpinâtiês.

Avots: ME I, 197

atstâstît, tr., wiedererzählen: stāstu, nuotikumu, atgadījumu Vēr. II, 184; atstāstīts teikums, der angeführte Satz; atstāstāmā izteiksme *, der modus relativus.

Avots: ME I, 197

atstâsts, atstâstījums, Bericht, Referat. *

Avots: ME I, 197

atstât,

1): viņš bija slims un ne suoli neatstāja pār sava dzīvuokļa slieksni Deglavs Rīga II, 1, 491;

2): kad pārē̦das, tad pulka guovju atstāj Frauenb.;

3) atstāt Salisb.: a. sievu BielU.; ‡

4) überlassen, anheimstellen:
tas tiek atstāts pilnīgi viņam pašam. Refl. -tiês,

1) ablassen, nachdem man einem zu nahe auf den Leib gekommen ist
BielU.; ‡

4) stehen bleiben, anhalten
(intr.), Halt machen; ins Stocken geraten.

Avots: EH I, 171

atstât (li. atstóti, [russ. отстáть]),

1) intr., sich entfernen, weichen, sich trennen, scheiden, von jem. lassen:
atstāj nuost, nieku puiši BW. 12697. drudzis atstāja Etn. I, 83. man pašam raudas nāca, nuo māmiņas atstājuot Ltd. 1196. tīšām vedu trīs pūriņi, nuo bālīša atstādama BW. 16524, 2; [

2) krepieren:
šuonakt guovs atstāja U.; auglis viņai atstāja U., sie abortierte];

1) tr., zurück-, hinter, verlassen:
Sprm. kas ņe̦mams, ņemt, kas atstājams, atstāt. lauziet, meitas, visus zarus, galuotnītes atstājiet BW. 13250, 44. ce̦turtdienu še es būšu, tad vairs tevis neatstāšu 13257, 2. atstāt darbu, streiken. Refl. -tiês,

1) sich entfernen, weichen:
pruoties kaunu, atstājies (Var.: atstāj nuost) BW. 11502. drudzis atstājuoties (Var.: atstājuot) LP. VII, 1242;

2) mit nuo, zurücktreten, aufgeben, abtrünnig werden:
atstāties nuo mūrēšanas LP. VII, 372; nuo dieviem VII, 470;

3) mit Inf., aufhören:
atstājās raganās iet LP. VII, 605. atstâjums, die Nachlassenschaft.

Kļūdu labojums:
nieku puiši = nieku puisi
16524, 2 = 16584, 2

Avots: ME I, 197

atstâtans, Part. necessitatis: atstātana māmuliņa BW. 17331 Lös., das Mütterchen muss verlassen werden.

Avots: ME I, 197

atstâtin eine Partizipform von atstât "verlassen"; atstātin man šuo saulīti, verlassen muss ich diese Welt BW. 27376, 2.

Avots: ME I, 197

atstâtne,

1) ein Stück Land, das früher als Asker benutzt worden ist
Ar.;

2) ein abgelegener
Ort Ar.

Avots: ME I, 197

atstãvêt,

2): a. darbus, gaitu Segew.; ‡

4) sich eine gewisse Zeitlang aufhalten:
pēc atstāvē̦tām nedēļām, nachdem die verordneten Wochen dort verbracht waren BielU.; ‡

5) widerstehen
Segew.

Avots: EH I, 171

atstãvêt [li. atstovė̕ti],

1) tr., verteidigen:
pili Niedra:

2) erfüllen:
viņas vietu Kaudz. M. es savu nedēļu atstāvējis, ich habe meine Arbeitswoche zu Ende gebracht;

3) intr., entfernt sein:
Cēsis nuo šejienes atstāv trīs jūdzes U.; tāļu atstāvēt U., weit entfernt sein. Refl. -tiês, sich müde, bis zum Überdruss stehen.

Avots: ME I, 197, 198

aûgšstāvs, das obere Stockwerk, Obergeschoss: man pašam tāda pils, ka var augšstāvā dzirdēt eņģeļus dziedam LP. III, 652.

Avots: ME I, 219

‡ aviekstājs Warkl., ein Ort, wo Himbeerstraucher wachsen.

Avots: EH I, 190

‡ badastãklis (f. -e) Nigr., = badastaklis.

Avots: EH I, 197

‡ badstâklis ² Dunika, = ‡ badastãklis.

Avots: EH I, 198

balstãķis, ein Spannhaken der Böttcher Bielenstein Holzb.

Avots: ME I, 255

‡ bĩbeļstâsti ² Wainsel n. FBR. XIV, 87, biblische Geschichten.

Avots: EH I, 222

bīstāklis (unter bĩstaklis),

1): auch Assiten, Durben, (bĩstāklis ² ) tw., Kal., OB., Wirginalen, (bistâklis ² ) Erlaa, bīstākls - auch (mit ì ² ) Erlaa;

2): auch (bĩstâklis ² ) Dunika; ‡

4) ein Mensch von hohem Wuchs
(bīstāklis ² ) Dunika.

Avots: EH I, 223

‡ bùlstāgs ² Warkl., der Stab des Küsters.

Avots: EH I, 251

‡ bulstàks Pilda, = bulstarāgs.

Avots: EH I, 251

četrstāvu nams, ein vierstöckiges Haus.

Avots: ME I, 411

‡ dastât, hinzutreten: stāj visi pi darba: i[r] jī dastāj Pas. X, 303 (aus Welonen).

Avots: EH I, 309

dastâties Drsth., (li. dasistóti), sich nebenan hinstellen: dazastāju (Var.: daspiežuos, dazasēduos) pie eglītes BW. 4804, 6; vgl. slav. dostati.]

Avots: ME I, 442

daũdzstàvu nams, ein vielstöckiges Haus.

Avots: ME I, 444

divstāvu nams, ein zweistöckiges Haus.

Avots: ME I, 473

‡ dristât Bērzgale, sich aufregen; unruhig sein.

Avots: EH I, 334

‡ dūkstājs, eine sumpfige, einschiessende Stelle Golg.; vgl. den Wiesennamen Dūkstāji Lvv. I, 64 (Olai).

Avots: EH I, 346

dzûkstājs ² um Bauske, eine Feuchte, sumpfige Stelle im Walde.]

Avots: ME I, 565

gleistât, - ãju, intr., schwatzen: kuo tu te gleistā? Lind. n. Mag. XIII, 2, 69.

Avots: ME I, 624

‡ gre̦be̦stât, -āju, beim Dachdecken die gre̦bê̦sti anbringen Auleja: g. klē̦vu. Vgl. li. grebėstúoti "mit Latten beschlagen".

Avots: EH I, 401

gūstâ *, in der Gefangenschaft: tu esi gūstā Rainis.

Avots: ME I, 686

iestãde *, die Anstalt, das Institut: kurlmē̦muo labdarīga iestāde.

Avots: ME II, 72

ìestãdît, tr., einpflanzen, einsetzen, stiften: dārzā kuoks, kāpuostus. de̦dzamais upuris iestādīts IV Mos. 28, 6. guli, kur tevi pats dievs iestādījis Tr. IV, 2. Subst. ìestãdĩjums, die Einsetzung, Verordnung, Institution: tāpēc turait šuo lietu par iestādījumu! II Mos. 12, 14.

Avots: ME II, 72

iestāšķi, [das Einreden, die Vorspiegelungen]: bē̦rns tik nemierīgs, ka nelīdz ve̦ctē̦va iestāšķi, ka iešuot uogu lasīt A. VII, 610, [Bers.].

Avots: ME II, 72

ìestâstît, tr.,

1) erzählend einbilden, zutragen, aufbtnden:
palīgi iestāstījuši ķēniņš, ka viņi izpestījuši viņa meitu LP. III, 82;

2) begreiflich machen:
vai tad tev var kuo iestāstīt A. XI, 103.

Avots: ME II, 72

ìestât,

1) tr., beginnen, unternehmen:
nāc, dieviņ, tu ar mani, es iestāju gaŗu ceļu BW. 17842. gribēju redzēt savu ve̦cu puisi, tādēļ nu e̦smu iestājusi turp iet Kaudz. M.;

2) intr., eintreten:
es iestāju meitaņās BW. 11123. [pats līdz juostas vietai iestājis tanī (grāvī) iekšā Janš. Bārenīte 10.] tagad tev būs Grietiņas vietā jāiestāj U. b. 104, 38. So gew. das Refl. -tiês, eintreten, erscheinen: iestājās klusums, krē̦sla, nāve. viņš iestājies skuolā, beidzamā klasē, amatā, mācībā. rudens iestājies vasaras vietā.

Avots: ME II, 72

ìestãvêt, tr., stehend hervorbringen: kalnā, od. kalnam leju iestāvēju, ar tautieti runādama BW. 14922; 17068, 3. ielejuot tā zemīte, vai tā mana iestāvē̦ta BW. 34194. [Refl. -tiês,

1) ans Stehen sich gewöhnen:
zirgs tâ iestāvējies, ka negrib iet Nigr.;

2) wiederholt an einem bestimmten Ort zu stehen sich gewöhnen:
zirgs tâ iestāvējies pie kruoga, ka nevar gaŗām pabraukt C.;

3) stehend zu verderben
(intr.) anfangen: piens iestāvējies Jürg.]

Avots: ME II, 72

iêstãvis ² , [jem., der bei einem andern zu wohnen angefangen hat]: kas tādam pre̦cē̦tām mātītēm kait, sevišķi iestāvju iebūviešu sievām? Janš.

Avots: ME II, 72

iestāvs, etwas steil Spr.

Avots: ME II, 72

iestāvu(s), [iestāvis Welonen, Domopol], Adv., etwas steil, beinahe stehend: pagrabuos burkāni vis˙labāk uzglabājami iestāvu uz galvām Konv. ¹ 305.

Avots: ME II, 72

iestāvu(s), [iestāvis Welonen, Domopol], Adv., etwas steil, beinahe stehend: pagrabuos burkāni vis˙labāk uzglabājami iestāvu uz galvām Konv. ¹ 305.

Avots: ME II, 72

izstãde *, die Ausstellung: gle̦znu, luopu izstāde.

Avots: ME I, 805

izstãdît, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge (vergeblich) pflanzen: e̦smu izstādījies gan ābelītes, gan uogulājus, bet slapjuma dēļ tie iznīkst Jürg.

Avots: EH I, 483

izstãdît, tr.,

1) hinstellen, aufrichten:
linus ar galiem uz augšu C.;

2) hinausstellen, vertreiben:
pate savu vieglu dienu pa vārtiem izstādīju BW. 17968. visus ļaudis izstādīju, naidenieka nevarēju 26169;

3) auspflanzen:
cik pūru kartupeļu tu šuogad izstādīji?

4) auseinanderpflanzen:
runkuļus izsēt lecektī un vē̦lāk izstādīt Konv. ² 3517;

5) ausstellen:
gle̦znas, augļus, zemkuopības rīkus.

Avots: ME I, 805

izstâstît, tr., erzählen, auseinandersetzen, erklären: kas tuo visu var izstāstīt? viņš izstāsta visu smalki galu nuo gala. sapņus izstāstīt, Träume deuten U. Subst. izstâstîtãjs, der Erklärer.

Avots: ME I, 805

izstâsts, die Erklärung, Aussage: viņa ļaudīm jāizstāsta pie notāra par nuotikumiem, kuo lietviešu jūrnieki mē̦dz saukt par izstāstu.

Avots: ME I, 805

izstât: auch Diet. Refl. -tiês, ‡

2) re̦ti i., sich undieht hinstellen:
ja kūmnieki re̦ti izstājuoties ..., tad bē̦rniem tiekuot ... re̦ti zuobi Kaudz. Izjurieši 78.

Avots: EH I, 483

izstât [li. išstóti], gew. refl. - tiês, austreten: nuo skuolas, nuo diene̦sta.

Avots: ME I, 805

izstãvêt; ‡

3) sich aufbewahren, überwintern
Kaltenbr.: duobe kartupi izstāvēja ļuoti labi. jās par ziemu dzīvas izstāvēja.

Avots: EH I, 483

izstãvêt (li. išstovė̕ti),

1) stehend schadhaft, alt werden:
sviests klētī pa˙visam izstāvējis Sessw.;

2) bis zu Ende, bis zu einer gewissen Zeit verharren, ausstehen:
baznīcu od. baznīcā līdz beigām. ķēniņš licis izstāvēt trīs naktis savā baznīcā LP. VII, 186. tad jau labāk amatā būs, kad gadu izstāvēs U., die Zeit, da man zu arbeiten hatte, vollbringen.] vai tad, cilvē̦ks, vari visam od. visur izstāvēt klāt? Refl. - tiês, längere Zeit vergeblich stehen: Pastaris izstāvas galuotnē vienu dienu, uotru; cik ilgi stāvēs? LP. III, 4. izstāvies ielas stūrī par tukšu nieku A. XX, 641.

Avots: ME I, 805

jaûnstãdîts, vor kurzem od. von neuem gepflanzt: jaunstādīti augļi Konv. ² 2155.

Avots: ME II, 102

‡ je̦m̂stât Dunika, wiederholt nehmen: kuo tu jē̦mstā gaļas gabalus citu pēc cita, ka neēd?

Avots: EH I, 562

kàpuostãjs, ein Stück Land, wo Kohl abgenommen ist Ar.

Avots: ME II, 194

‡ kāpustājs Lubn., ein Kohlgarten.

Avots: EH I, 602

krastãjs, ein sich lang hinziehendes Ufer Vēr. 1904, 638.

Avots: ME II, 260

‡ kristā, Adv., kreuzweise Liepna: kājas jam iet k. kad guovis pirmuo reizi ganuos laiž, tad k. saun pāri.

Avots: EH I, 655

‡ kristât(iês) Bērzgale, = krustuôt(iês).

Avots: EH I, 655

‡ kristât(iês) Bērzgale, = krustuôt(iês).

Avots: EH I, 655

krustābele, rhamnus fruticosa Altenburg, [Amboten].

Avots: ME II, 288

krustãm: auch Saikava, (mit -am) Salis;, krustam auga krusta puķes BW. 6621, 4 var. krust[u] krustam ruozes auga 6621, 5 var.

Avots: EH I, 660

krustãm (gew. krustiẽm), kreuzweise.

Avots: ME II, 288

krustāms, Part. Praes. von krustīt: krustāms bē̦rns, das Taufkind; krustāma bļuoda, das Taufbecken; krustāms vārds, der Taufname; krustāma zīme, der Taufschein.

Avots: ME II, 288

krustāniski (unter krustainisks): auch Orellen n. FBR. XI, 43, Saikava, (mit -an- ) Salis: same̦t pagales k. Fest. malku krauj k.: vienu gabalu tâ, uotru pāri Orellen.

Avots: EH I, 660

krustãnisks, s. krustainisks.

Avots: ME II, 288

krustāre, [eine Stelle, wo Felder mehrerer Gesinde aneinander grenzen Bers.]: tâ mūsu dzimtenei ir nuotikumi simti, pēc ve̦cām krustārēm, pēc ežām viņus skaita Sudr. E.

Avots: ME II, 288

krustkrustãm od. krustu krustãm, krustkrustẽm, krustkrustiem, krustkrustim, krustkrustinis, krustkrustum(i)s, kreuz und quer, durcheinander: krustu krustām (Var.: krustkrustām, krustkrustēm, krustkrustim, krustkrustinis) puķes auga BW. 6621. lieli, gari ce̦lmu gali, krustkrustām žagariņi 28222. tev iet kājas krustkrustums 9620. kas tās manas baltas ruozes krustkrustiem saluocīja BW. piel. ² 6455.

Avots: ME II, 289

‡ lâpstât,

1) schaufeln, gleichsam mit einer Sehaufel (d. h. ein grosses Quantum) nehmen
AP., Bers., C., Erlaa, Golg., Selsau, Trik.: tâ nu viņš lāpstā šuodien sviestu;

2) mit grossen Schritten und Spuren hinterlassend gehen
Selsau: kur jau kuram jums galvu pieve̦lk, tur lāpstājat ar tūliņ iekšā, lai kāda plančka Kaudz. Izjurieši 137.

Avots: EH I, 729

lubstãjs: lubstāji lietuoti se̦najiem lubu jumtiem; tuos pagatavuo pārplēšuot uz pusēm re̦snas kārtis un nuotešuot gludu plakanuo pusi: virsū - kâ beidzamuo liek apaļu lubstāju Ramkau. apaļiem kuokiem, kuŗus sauca lubstājus Jürgens 7.

Avots: EH I, 759

lubstãjs, lubstàvs ² Mar., [der Vorsprung, Erker, die Auslage (eines Daches) Wid.]: lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem tuo liek uz spāŗu līkajiem galiem guleniski Lub., Mar., Etn. I, 122. tur jau kaplis stāvēja aiz lubstāja aizbāzts MWM. VIII, 407. [lubstāji, lubstāris U. (für lubstāvs?), der Umlauf, auf welchem die untersten Lubben des Daches ruhen.]

Avots: ME II, 509

lukstāji: auch Oknist, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 760

lukstãji, = lubstãji, Liebstock: apkārt nepanesami uož kuplie lukstāju ce̦ri A. XV, 81.

Avots: ME II, 511

lumstãji, = lubstãji, der Liebstock Adsel: saulē nuode̦gušu ģīmi pirtī ieberzē ar lumstājiem Etn. IV, 114.

Avots: ME II, 512

lupstāji: auch Auleja, Ramkau; der Sing. auch Auleja, Sonnaxt: suņaburkši, lupstājiņi jaunu puišu Jāņu zāles BW. 32367, 6 var.

Avots: EH I, 763

lupstãji [Saussen], lupstãjs, lupste̦nāji Etn. I, 28, IV, 114, BW. 3888, Druva I, 104, = lubstaga.

Avots: ME II, 515

lupstāris, eine Art Wagenleiter, "vārtiem līdzīgs rīks, kuo lietuo mē̦slus ve̦duot, nuoliekuot tuo ratuos, lai varē̦tu kraut lielāku ve̦zumü Frauenb., [Luttr.).

Avots: ME II, 515

lustāji U., = lupstāji.]

Avots: ME II, 516

mîkstâdaîns, mit einer weichen Haut bedeckt: mīkstādains knābis Konv. ² 290.

Avots: ME II, 642

‡ moĩstâtiês Seyershof, verstehen: es vēl nemoistājuôs aûst. Aus estn: mõistma dass.

Avots: EH I, 826

neaprakstãms, unbeschreiblich: neaprakstāms prieks.

Avots: ME II, 707

‡ ne-izpuõstāmība* M. 293, die Unzerstörbarkeit.

Avots: EH II, 13

nepastãvĩba, die Unbeständigkeit, Vergänglichkeit: jauka laika, jaukuma nepastāvība.

Avots: ME II, 726

nepastãvîgs: nepastāvīga (nicht lange vorhaltend) drēbe Oknist.

Avots: EH II, 17

nepastãvîgs, unbeständig, schwankend: nepastāvīgs cilvē̦ks, laiks, nepastāvīga ziema. Sprw.: nepastāvīgs

Avots: ME II, 726

‡ nepìestãvîgs, nicht gut stehend (anliegend, passend); ungeziemend: n. uzvalks. par šādu īstai nonnei ... nepiestāvīgu bezgrēcību Janš. Mežv. ļ. I, 306.

Avots: EH II, 17

neškīstāns (unter nešķīstenis): auch Oknist n. PBR XV, 175, Lubn.

Avots: EH II, 20

‡ nùolâpstât Trik., nùolāpstuôt N.-Peb., = nùomĩt: zirgs nuolāpstājis kartupeļiem lakstus Trik. šis zirgs lielām kājām visu nuolāpstuo (neiet labi pa vagu) N.-Peb.

Avots: EH II, 61

‡ nuôstā ² Sala n. FBR. XV, 60, = nuôst: viņš ir n., er ist tot Salis.

Avots: EH II, 90

nùostādinât,

1): nuostādini dzirnaviņas! Tdz. 44735.

Avots: EH II, 90

nùostādinât, tr.,

1) zum Stehen bringen, aufhören machen:
klukučus varuot nuostādināt, kad nuo stuopa dzeruot ūdeni Ein. I, 113;

2) (mit â C., Arrasch] abstehen lassen:
senāk piena traukuos nuostādināja pienu, lai varē̦tu nuo virsus nuosmalstīt krējumu Konv. ² 3117. nuostâdināt - ļaut krējumam atdalīties un nuostāties piena virsū Mar. n. RKr. XV, 128; [3 (mit ã) hinstellen, stehen lassen: n. visus pie sienas C. gans nuostãdināja (liess stehen) luopus Arrasch.]

Avots: ME II, 858

nùostãdît, tr., aufstellen: vairāk vietās bij nuostādīti ūdens trauki Dok. A.

Avots: ME II, 858

‡ nuostāja, die Stellungnahme, Position, die Einstellung: Francijas un Anglijas n. Jaun. Ziņas 1938, № 159. Annas n. pret pasauli, pret saimi Jauns. Augšz. 207.

Avots: EH II, 90

nùostâjumi, der Bodensatz: labs alus, vīns, ūdens ir bez nuostājumiem Sassm. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 858

nuôstâk, nuôstâki, s. nuôst.

Avots: ME II, 858

‡ nuostāks, weiter entfernt; Plur. nuostaki, entferntere Verwandte Essern n. BielU.

Avots: EH II, 90

‡ nuostāku, = nuôstâk: pameklē tur n˙! Frauenb.

Avots: EH II, 90

‡ nùostâški ² Pilda n. FBR. XIII, 58 "Stāsti".

Avots: EH II, 90

nùostâstît: nenuostāstījis deķam, kur jāiet Pas. VIII, 150. mācītājam sīki nuostāsti visu, cik es iedevu! Vanagu ligzda 139.

Avots: EH II, 90

nùostâstît, tr., erzählen, berichten, überliefern: nuostāsta par vīriem, kas... LP. VII, 690. [mans tē̦vs nuostāstīja, kâ... nācis nuo kruogus FBR. IV, 52.]

Avots: ME II, 858

nuõstâsts, die Erzählung, Überlieferung: se̦kuošu nuostāstu stāstīja ve̦cs zaldāts LP. VII, 33. teiksmaiņi nuostāsti, sagenhafte Überlieferungen Vēr. II, 240.

Avots: ME II, 858

nùostât,

1): pats nuostāja par gabalu malā Pas. XII, 193 (aus Atašiene). n. uolnīcā un ilgi apduomāties vairs nevarēja Jauns. Raksti III, 128;

2): nuostāja braucis BielU. (asentiņš) nuostās, netecēs Tdz. 55344; ‡

6) = nùostãvêt 1: nevarējis istabā n. Pas. XV, 167; ‡

7) sich irgendwo hinstellend (einen Platz) besetzen (einnehmen):
valnis bij nuo vietas nuosē̦sts un nuostāts gan vīriešiem, gan sievietēm Jauns. Raksti VI, 121. Refl. -tiês, ‡

5) Quartier nehmen, absteigen:
pie kundzes, kuŗa bija nuostājusies pie pazīstamiem Janš. Dzimtene IV, 114.

Avots: EH II, 90

nùostât [li. nustóti] Spr., intr.,

1) stehen bleiben:
zirgi nuostāj Lig. lai kumeļi nenuostāja, smilšu kalnu te̦cē̦dami BW. 27458, 3. [vilks... ilgi nevar nuostāt - sāks kupluo asti mē̦tāt Pas. I, 211]. lielmāte nevar nuostāt ne te, ne tur LP. V, 316. lai nu iet pasaulē, kad nevaruot nuostāt mājā VI, 555;

2) aufhören:
jau nuostāj meža šalka R. Sk. II, 23. (asinis uz reiz nuostātu tecēt De̦glavs Riga II, 1, 245.] meitene nuostāja raudāt MWM. X, 288. nuostāja braucis Subbat n. BD. 22; (3) tr., stillen (?) Manz. Lettus: asinis nuostāt;

4) sich hinstellen:
upes racēji bija nuostājuši rindā Pas. I, 400 (Infl.). jis nuostāja pret raganu un druoši teica Pas. II, 142];

5) müde werden
[?] Spr. Refl. -tiês,

1) sich hinstellen:
kam, sunīti, sīvi rēji pie vārtiem nuostājies? BW. 14409. tiesas vīrs nuostājās rindā Kaudz.;

2) ablassen, aufhören:
putenis, pē̦rkuons, vējš, lietus, sāpes nuostājas. kastruolis lē̦nām nuostājas vārīties Duomas III, 2;

3) abstehen, [sich abliegen, ablagern
U.]: piens, alus nuostajas. piena traukus vajaguot taisīt nuo mātītēm, tad nuostājuoties vairāk krējuma Etn. I, 109;

[4) verrauchen (wie Spiritus)
U.].

Avots: ME II, 858, 859

nùostãvêt,

3): mēs drīz savus darbus nuostāvam; darbus nuostāvējuši, mēs drīz nuo zemes šķiŗamies Bergm. Saņem. spred. māc. 1795, S. 3; ‡

4) lange od. wiederholt stehend (einen Platz) einnehmen:
teātŗu un ōperas galerijas viņa bija nuostāvējusi nuo vienas vietas Daugava 1928, S. 546.

Avots: EH II, 90

nùostãvêt,

1) intr., auf der Stelle stehen, aushalten:
cīrulītis nevarēja vairs kājās (gew. uz kājām) nuostāvēt RKr. XVI, 238. ja tu vari trīs dienas un naktis bez gulēšanas nuostāvēt, tad suni dabūsi LP. IV, 18;

2) tr., nuostāvēt kājas, sich müde stehen:
es tīri kājas nuostāvējis Lautb.;

[3) nuostāvēt darbu, n. dienas U., eine Arbeit, eine Gehorchszeit vollenden].
Refl. -tiês,

1) abstehen: nuostāvējies alus, gaiss Vēr. II, 135;

2) sich müde stehen:
viņš bij visu dienu nuostāvējies Brig.

Avots: ME II, 859

uôstā iet Alswig, sich eine neue Behausung suchen (von Bienen, vor dem Schwärmen). Zu uoksts II.

Avots: ME IV, 422

‡ uotrpagastā (loc. s.) Tdz. 46149, in einem andern pagasts 3.

Avots: EH II, 745

‡ panuostâk, etwas ferner: p. nuo citām bēriniecēm Janš. Dzimtene IV, 216 (ähnlich III, 397, Mežv. ļ. I, 42 u. a.).

Avots: EH II, 161

pãrstãdît, tr., umpflanzen: puķes, kāpuostus.

Avots: ME III, 178

pārstāja, das Aufhören: cīrulis dzied bez pārstājas Fest.]

Avots: ME III, 178

pãrstâstît, tr., referieren, erzählen [Pas. III, 119] : pārstāstīsim tikai par tām! MWM. VI, 628. viena uotrai daudz kuo uzticēja un pārstāstīja A. XXI; 402. [Juris sāka īsi pārstāstīt, kads plāns tam bijis prātā Juris Brasa 155.]

Avots: ME III, 178

pãrstât,

1): auch Oknist;

2): auch FBR. IX, 110, Oknist; šī pārstāšuot pie jā staigāt Pas. VII, 133 (aus Lettg.). Refl. -tiês, ‡

2) = uzstât(ies) 1 N.-Laitzen: es pārstājuos, lai man duod. ‡ Subst. pãrstājums, Unterlass
Preiļi (Kur. Nehrung): be pārstājuma.

Avots: EH II, 212

pãrstât,

1) tr., sich für jemand einlegen, für jem. eintreten, beschützen, verteidigen:
[nu jūs... tuo puišeļa bezdievi vēl pārstājat Janš. Čāp.8. man Ķirmgrauži tik˙pat kâ nuo radu puses, man viņi jāpārstāj, kur paši nav klāt Janš. Dzimtene ² I, 178.] es gaidīju, viņš mani pārstās, un re, viņš nuorāja A. XI, 52. es e̦smu nācis šuo sievišķi pārstāt LP. VI, 713;

2) aufhören:
lietus pārstāja. [pārstājis apmeklēt Latg. 1922, VII, 11 (wohl nach r. перестал посѣщать); in Fest. in dieser Bed. auch das Refl. -tiês: lietus sāk pārstāties.] Subst, pãrstâjẽjs, der Beschützer; pãrstâšana, das Verteidigen; das Aufhören.

Avots: ME III, 178

pãrstãvêt,

1): viņai bārene jāpārstāv Delle Negantais nieks 111; ‡

3) = sastãvêt 2: pārstāvēja (r. простоял) pie kuoka visu nakti Pas. XV, 275 (aus Lettg.); s. auch Stender Deutsch-lett. Wrtb., unter "ausstehen".

Avots: EH II, 212

pãrstãvêt, tr.,

1) sich für jemand einlegen, in Schutz nehmen, verteidigen:
kuo le̦pnums, spē̦ks var pārstāvēt? kad ņāve nāk, tad tie atstāj GL. [pārstāviet šuos ļaudis! Glück Makkab. 5, 19. kad kāds bagāts ļaunu darījis, tad ir daudz, kas viņu pārstāv Sirach I3, 21;]

2) überdauern, überstehen:
nams, kas mūžam pastāv, kas mūžam negruozās, kas pārstāv laiku..., gadu simteņus un tūkstuošus A. IV, 456. Subst. pãrstãvêšana, das Verteidigen; pārstāvê̦tājs, wer ein gutes Wort einlegt, verteidigt.

Avots: ME III, 178

pārstāvis (unter pãrstāvs): auch Salis.

Avots: EH II, 212

pãrstāvs, [pārstāvis, der Verteidiger Fest.], der Beschützer, Vormund: viņš iece̦lts bāra bē̦rniem par pārstāvu Dünsb.

Avots: ME III, 178

pašàizstãvêšanâs, pašàizstãvĩba*, die Selbstverteidigung.

Avots: ME III, 111

pašìestâstîšanâs*, die Selbstbeschwatzung Saul.

Avots: ME III, 112

‡ pastādinât Stender Deutsch-lett. Wrtb., anhalten: p. ceļavīru.

Avots: EH II, 176

pastãdît, ‡

3) aufstellen
Preiļi (Kur. Nehrung), hinstellen: ve̦lns juo pastāda pagalma vidā Pas. V, 294 (aus Welonen).

Avots: EH II, 176

pastãdît,

1) eine Weile pflanzen
(auch reflexiv): pastādīsim(ies) šuovakar kāpuostus!

2) hinpflanzen:
pastādi kuoku drusku tālāk! Lis.]

Avots: ME III, 107

pastâstît, ‡ Subst. pastāstījums, das Erzählte: sabrukusi zem dzirdē̦tā pastāstījuma smagās nastas Janš. Līgava II, 517.

Avots: EH II, 176

pastâstît, tr., erzählen, mitteilen: paga, paga, tautu meita, pastāstīšu bāliņam BWp. ² 12201.

Avots: ME III, 107

‡ pastâsts,

1) eine ganz kurze Erzählung (als ein Literaturgenre)*;

2) = nuõstâsts: bijušas tādas istabas lietas, kuo tagad dažs labs pazīst tikai nuo pastāstiem Balt. Vēstn. 1895, № 86 (im Feuilleton).

Avots: EH II, 176

pastât, ‡

4) aufhören:
tuomē̦r ar mani nepastāja rāties Aps. Raksti, 7. burtn. (v. J. 1897), S. 18. ‡ Refl. -tiês II Makk. 10, 27, Halt machen auf eine kurze Weile; "stille halten" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "anstehen").

Avots: EH II, 176

pastât [li. pastóti, slav. postati], intr.,

1) ein wenig stehen bleiben:
vēl izdze̦rtu uotru simtu, kaut pastājis kumeliņš BW. 19942;

2) können, vermögen:
viņš nepastāja ne+kuo teikt Saul.;

[3) nelaimes pastāts, vom Unglück heimgesucht
Lubn.].

Avots: ME III, 107

pastãvêt,

3): vai tu vari p. (schwören),
ka tas taisnība? Golg.

Avots: EH II, 176

pastãvêt [li. pastovė̕ti], intr.,

1) ein wenig, eine Zeitlang stehen:
mazu brīdi pastāvēju ar tautieti baznīcā BWp. ² 24243. tâ+pat stāvu pastāvēšu 26541;

2) bestehen, Bestand haben, vorhanden sein, bleiben:
nepastāv kâ sunim jē̦la de̦sa. te vairs nenākšuot, kamē̦r tā pasaule pastāvēs LP. IV, 16. es būtu laba saiminiece, būtu man kalpi pastāvējuši BW. 31057. ja tāds (laiks) pastāv, tad upe būs drīz vien ciet A. XII, 356. kamē̦r viņš pie ve̦cā pastāvēs labā slavā... Kaudz.;

3) bestehen auf etw., verharren:
strādnieki uz tuo cieši pastāvējuši, ka... LP. VII, 372. tas pastāvēja uz tam, ka... A. XIII, 409;

4) bestehen aus:
nazis pastāv nuo asmeņa un spala (gew. dafür sastāvēt). Refl. -tiês, ein wenig ruhig stehen: pastāvies, kumeliņ (Var.: pastāv[i], mans kumeliņ), uz tā le̦dus gabaliņa! BW. 17146, 3.

Avots: ME III, 107, 108

pastãvĩba,

1) die Beständigkeit:
kungs, duod mums pastāvību! GL.;

2) die Dauerhaftigkeit, Fortdauer:
cerība par latviešu tautas pastāvību Kronw.

Avots: ME III, 108

pastãvîgs, ‡

2) p. ūdinis Auieja, stehendes Wasser.

Avots: EH II, 176

pastãvîgs, beständig, dauerhaft: laime nav pastāvīga. viņš pastāvīgi kle̦puo.

Avots: ME III, 108

pastāviņi, der Müssiggang: redz, kuo man padarīja tie lielie pastāviņi! BW. 7831.

Avots: ME III, 108

pastãvs, ein wenig od. ziemlich steil: p. kalns.]

Avots: ME III, 108

patstãvĩba*, die Selbständigkeit: zemnieku iestādēm bij vairāk patstāvības Apsk. neatkarības un patstāvības jūtas RKr. XII, 72.

Avots: ME III, 125

patstãvîgs*, selbständig: tautas dzeja patstāvīga Latv.

Avots: ME III, 125

piecstàvu, fünfstöckig: p. nams.

Avots: ME III, 242

pìestādinât,

1) hinstellend anfüllen:
viss lauks piestãdināts kuopiņām Dunika;

2) piestādināt laivu pie malas, mit einem Boot landen
N.-Peb.;

3) zur Genüge wiederholt anhalten:
piekusušu zirgu nevar piestâdinât vien Drosth.;

4) hinstellen an:
p. zē̦nu pie ve̦zuma Kl.

Avots: ME III, 296

pìestãdît,

1) zu-, hinzupflanzen;

2) zum Überfluss pflanzen, vollpflanzen:
ap klēti bij piestādīts ceriņu, cik tāļu zeme bija sausa MWM. XI, 198.

Avots: ME III, 296

pìestājîgs, stätisch (von Pferden) U.; vgl. piestāt 4.

Avots: ME III, 296

piestājis, der Beiwohner; Einwohner Kawail n. U.; zu pìestāt.

Avots: ME III, 296

piestājnieks, ein Beiwohner, Einwohner Kawall n. U.

Avots: ME III, 296

piestāšķi, Sagen, Legenden Etn. IV, 163: čigāni ka6 vilki piestāšķuos neiet laupīt RA.

Avots: ME III, 297

pìestâstît,

1): šuo gadījumu pagastā piestāstīja līdz pat... saimnieces miršanas dienai Sieva 106 (ähnlich Vanagu ligzda 22);

2): ar tik lielu nastu piebāzts un piestāstīts (dem viel erzählt ist)
Veldre Dižmuiža 44.

Avots: EH II, 273

pìestâstît,

1) erzählen:
piestāsta, ka Drustuos reiz bijis tāds gadījums Anekd. 94. tas jau bijis tāds asinssūcējs, un par tuo tâ piestāsta... Aps. VI, 14;

2) zur Genüge, zum Überfluss erzählen, mit Erzählungen erfüllen, anfüllen:
es tev e̦smu piestāstījuse tik daudz MWM. X, 267. ūdens piestāsta mums pilnas ausis par tāļuo pagātni MWM. VIII, 526. Asaciene piestāsta pilnu istabu MWM. VI, 16.

Avots: ME III, 296

piestâsts, ‡

2): eine Redensart, die man einem vorhält (?):
p. nemantīgam: tev uokstā kambaris, uz muguras klēts Wessen.

Avots: EH II, 273

piestâsts, = nuostāsts: tautā par šuo dienu dzirdami šādi piestāsti Etn. IV, 102. uzglabājušies biedru mutē daudz piestāstu A. III, 98. mednieku piestāsti A. XX, 143.

Avots: ME III, 296

I pìestât,

1): Kurts piestāja tuvu tȩ̄vuocim A. Upītis Pirmā nakts 45;

2): piestājama vieta Frauenb., ein Ort, wo man sich niederlassen kann.
p. darbā uz dzelzceļa A. Upītis Sm. lapa 353;

4): piestās zirgi ceļmalā Tdz. 57052;

5): līt[u]s jau piestājis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91. - Der Beleg aus "Aps. VII, 18" ist zu streichen; ‡

6) auf etwas bestehen
(vgl. r. пристать): es būtu varējis... p., lai saimnieks atduod manu līdaku Jauns. Raksti III, 126. viņi man grib p., lai es lapas kapāju 194; ‡

7) = pìestãvêt 2: nepiestāj grīsliņam ābuliņa lapiņa Tdz. 45446. Refl. -tiês, ‡

5) einkehren
BielU.: tur viņš aiz˙vien piestājās svȩ̄tvakarā Austriņš Raksti VII, 276.

Avots: EH II, 273

‡ II piestât "?": vȩlna māte lielījās dzȩlza piestu piestājuot Tdz. 55115.

Avots: EH II, 273

pìestât,

1) sich neben jem. od. etw. stellen, zu jem. treten
(auch fig.): kuo tu, pie siena kaudzes piestājis, baksties? Grob. - kāda bē̦da piestājusi tam nabaga puisē̦nam? BW. 14918, 2 var.;

2) sich niederlassen
Brasche: tavu puostu! kur lai nu piestāj? LP. IV, 164;

3) attrapieren, auf der Tat betreffen
U.: kad reiz viņu piestājām, als wir ihn einmal attrapierten;

4) stehen bleiben:
ceļā... zemniekam piestāja zirgs, un jis nevar nuobraukt uz sē̦tu Pas. III, 102;

5) nachlassen, aufhören:
tuomē̦r ar mani nepiestā]a rāties Aps. VII, 18. vējiņš bij piestājis Apsk. v. J. 1903, S. 548. Refl. -tiês,

1) sich zu jem. od. an etwas stellen, hinzugesellen:
pie ābeles piestājuos BW. 3944, 9. vīri nuonāca uz Ēģipti līdz ar Benjamiņu un piestājās Jāze̦pa priekšā I Mos. 43, 15. zirgam piestājušies divi vare˙ni lāči LP. III, 33. ceļā viņam piestājās viens kungs VII, 481;

2) stehen bleiben;

3) nachlassen, gelinder werden, aufhören:
lietus piestājies U. runas... uz brīdi it kâ aptrūka, piestājās A. XVII, 315;

4) sich anpassen:
tē̦va māsa piestājas jaunākā gribai Aps. V, 20. Subst. pìestâjẽjs, wer in den Dienst getreten ist: piestājējam bija jātaisa spināti kungiem LP. VI, 774.

Avots: ME III, 297

pìestâtne*, auch pìestâtnis*, die Haltestelle, Station: dzelzceļa, kuģu piestātne.

Avots: ME III, 297

‡ piestātuve, = pìestâtne: kuģu piestātuves Pēt. Av. III, pielik., S. 120.

Avots: EH II, 273

piestãve,

1) ein Ort zum Verweilen:
te nu būs viņam laba piestāve Katzd.;

2) ein Ort, wohin das Vieh vor dem Austreiben auf die Hütung zusammengetrieben wird
N.-Peb., Bauske.

Avots: ME III, 297

pìestãvêt,

1) zur Genüge stehen:
nāc, māsiņa, sēd aiz galda, nu sēd tavi bāleliņi! gan pie duru piestāvēsi, kad aizies bāleliņi BW. 19165;

2) (zu jem. od. etw.) passen:
(svārks) tai piestāv vare̦ni Janš. Apsk. v. J. 1903; S. 486. piestāv (Var.: piede̦r, piedien) pieši pie zābaka BW. 12216 var. (guosniņas) kuoši piestāvēja tautu dē̦la laidarā 16472 var. nepiestāv tev, brālīti, kas pie tavu sānu sēd; kad sē̦dē̦tu mūs[u] māsiņa, tā tev koši piestāvē̦tu RKr. XVI, 131;

3) = aizstāvēt, verteidigen: meitē̦nam jau tâ diezgan grūti iet, un nepiestāvē̦tu es viņu, tad tās viņu nuoņe̦mtu pa˙visam par izsmieklu U. b. 104, 6;

4) lange stehend hervorbringen:
par ziemu vērsis piestāvēja lielu gubu mē̦slu Pas. I, 247.

Avots: ME III, 297

‡ piestāvi BielU. (aus dem "Oberl."), Paten (kūmas).

Avots: EH II, 273

‡ piestāvīgs, passend: pašuva... piestāvīgas drēbes Janš. Mežv. ļ. II, 133. sīpuolu virknes ir reizā arī p. istabas grȩznums Bandavā I, 126. jums p. nuosaukums Dzimtene II, 163. Subst. piestāvīgums, das Passendsein: cȩpurītes piestāvīgumu Janš. Līgava I, 264.

Avots: EH II, 274

‡ piestāvis "?": māte duomā tevi tik par kāda piestāvja sievu jeb ietaļu Janš. Bandavā II, 168.

Avots: EH II, 274

piestāvs, ‡

2) Hilfe, Stütze
Diet.

Avots: EH II, 274

piestāvs, ein Assistant Neik. n. U.; piestāvs od., plestāviņš Ar., ein Verteidiger.

Avots: ME III, 297

pirkstāne: auch (mit â ² ) Dunika, OB., Rutzau; adīja pirkstanes Janš. Dzimtene IV, 306 (ähnlich Līgava I, 67).

Avots: EH II, 236

pirkstāne N.-Bartau, BW. 2675, = pirkstaine.

Avots: ME III, 223

pìrstànìeks ² Kl., pirstanieks BW. 26030, = pirstainieks.

Avots: ME III, 227

plaukstât, -ãju, plaukstêt Ar., tr., mit der flachen Hand schlagen: plācenītis raudājās, ar plaukstām plaukstājams; kâ maizīte neraudāja, ar dūrēm dūrējama? BW. 2919.

Avots: ME III, 325

puodstāša "ein Ort, wo ein Schatz (Geldtopf) vergraben" L.

Avots: ME III, 454

pretinstāvīgs, widersetzig, widerspenstig Für. I.

Avots: ME III, 387

prìekšstãvĩba* die Vertretung: valdības priekšstāvība (Vertreter der Regierung) Konv. ² 1732. (Dafür pãrstāvĩba.)

Avots: ME III, 397

prìekšstãvis* der Repräsentant, Vertreter, der Deputierte. (Dafür besser pãrstãvis.)

Avots: ME III, 397

pusstãvu, pusstāvus, pus˙stāvu(s), Adv., halb stehend, halb aufrecht: me̦lns, liels stāvs nuo gulē̦tāju vidus paceļas pusstāvu Pas. II, 165 (aus Kalleten). viņš paceļas pusstāvus Vēr. I, 1394.

Avots: ME III, 434

rakstāmgalds* od. rakstãmais gal̂ds od. rakstgal̂ds*, der Schreibtisch.

Avots: ME III, 473

riekstābuolis, der Gallapfel.

Avots: ME III, 544

riestât, -ãju, nisten, horsten Depkin n. U.: visa ģimene līdz ar cūkām riestā (haust) kādā bišu struopam līdzīgā salmu būdā MWM. VI, 311.

Avots: ME III, 548

sastādinât,

1) in eine Reihe hinstellen:
sastãdinât zē̦nus rindā C., Ruj., Salis, (mit à ² ) Golg., (mit â ) Ermes;

2) sich aufstauen machen:
sastâdinât ūdeni pļavā C., Golg.;

3) eine gewisse Zeit hindurch stehen lassen:
gans sastādināja luopus visu rītu.

Avots: ME III, 746

sastãdît,

1): s. labi lielu augļu dārzu Austriņš Raksti VII, 74. Refl. -tiês: arājiņi, e̦cē̦tāji sasastāda kalniņā, cits uz cita jautājās ... BW. 27924.

Avots: EH II, 451

sastãdît, tr.,

1) zusammenpflanzen; pflanzen
(auf mehrere Objekte bezogen): kuoki sastādīti pārāk tuvu kuopā. viņš sastādījis daudz jaunu kuociņu;

2) zusammenstellen
(eig. und fig.), systematisieren Brasche: sastādīt šķiltavu uz šķilšanu Kaudz. M. sastādīt vārdnīcu Kronw. es sastādīšu rēķinu A. XX, 951. Refl. -tiês, sich zusammenstellen; (fig.) bestehen.

Avots: ME III, 746

sastâstît: "1)" ME. III, 746 zu streichen!

Avots: EH II, 451

sastâstît,

1) tr., erzählen, einreden
(perfektiv), erzählend anfüllen: šituo gudrību tev laikam tē̦vs sastāstījis A. XX, 649. kungs nuoiet pie ķēniņa un sāk sastāstīt briesmu lietas LP. VI, 390. tic, kas vien tai sastāstīts Krilova pas. 74. sastāstīt pilnu galvu LP. II, 54.

Avots: ME III, 746

sastât, intr., refl. sastâtiês, sich (zusammen)hinstellen (gew. von einer grösseren Anzahl von Subjekten ausgesagt); stehen bleiben: strauti sastājušies kâ kuopā ("standen auf Haufen") II Mos. 15, 8. vērši sastāj ap vīreli LP. IV, 16. visi piecēlās un sastāja rindā ap apaļuo galdiņu De̦glavs Rīga II, 1, 309. audzēkņi sastāja ailē Pas. III, 314. mēs ar Pēteri sastājām itin tuvu pie ve̦ctē̦va Kleinb. te kāds pulciņš sastājis uz ielas MWM. mājenieki ir sastājušies gatves galā Purap. Kkt. 148. visi iet iekšā un tur kuopā sastājušies... dzied BW. III, 1, 53. asaras likās sastājušās kaklā Apsk. v. J. 1903, S. 611. raguos sastāties, aneinander geraten Segew.

Avots: ME III, 746

sastãvdaļa*,

1) auch sastāva daļa A. XI, 10, der Bestandteil: kustuoņu un stādu organu galve̦nākā sastāvdaļa ir ūdens SDP. VIII, 73;

2) die Spezies
Brasche.

Avots: ME III, 746

sastãvêt,

2): mums kuņa sastāvēja (= sadzīvuoja pie mums) deviņus gadus Seyershof. stāvus vien sastāvēju ar tautieti klētiņā Tdz. 54278; ‡

7) stehend erlangen:
kuo nu darīsim? ... te mēs ne˙kuo nesastāvēsim Veldre Dižmuiža 162; ‡

8) (aus etwas) bestehen
(nach r. состоять?). Refl. -tiês: sastāvējies, skābenīgs gaiss Jauns. Raksti VI, 50. sastāvējies alus Trik.

Avots: EH II, 451

sastãvêt, intr.,

1) zusammen stehen
U.;

2) an einem Orte verweilen
U., längere Zeit stehen: es tur sastāvēju trīs gadus, ich stand dort (in dem Dienste) drei Jahre U. siera ritenis apcirknī nere̦ti līdz pašai sveču dienai sastāvēja Austriņš Nuopūtas vējā 88;

3) von langem Stehen (Liegen) verderben
(intr.): sastāvējuse drēbe, vadmala, cimdi, zeķes ir nestipras Ahs. n. RKr. XVII, 51;

4) tr., sastāvēt kājas, die Füsse durch Stehen ermüden
L., St.;

5) in gutem Verständnis leben, sich vertragen
A.-Schwanb.;

6) sich verhalten:
kâ tā lieta īsti sastāv? Segew. Refl. -tiês, zu lange stehen Spr.

Avots: ME III, 746

sastāvinât Drosth., = sastādinât 3: s. luopus nuorā visu rītu.

Avots: ME III, 746

sastãvs, der Bestand, die Zusammensetzung U.: par īstuo naudas sastāvu nevarēja... pārliecināties AIm. Kaislību varā 92.

Avots: ME III, 746

šķē̦rstām, Adv., = šķē̦rsām: dzen krustiem, dzen šķē̦rstām! BW. 28070, 1. Mit dem t von krustām, mit dem šķē̦rsām häufig verbunden wird.

Avots: ME IV, 37

skraũstãjs, eine steinichte Stelle auf dem Felde Wolm.

Avots: ME III, 888

‡ skreipstāji, s. ‡ *skrīpstāji.

Avots: EH II, 508

‡ skrīpstāji,

1) "kāda asa zāle" Burtn., Sessw.;

2) "?": šķiries, bērziņš, nuo kārkleņiem, nuo smalkiem *skrīpstājiem (erschlossen aus ostle. skreipstuojim)! Tdz. 45197. Vgl. skripšļi ² , womit es Tdz. IV, S. 218 identitiziert wird.

Avots: EH II, 511

‡ skrīpstât Stelph., = skrĩpsnât; "ar skrīpstu (= abrkasi) kasīt" (mit ì ² ) Saikava: s. muldu.

Avots: EH II, 511

‡ slubstāji Lettg., eine gewisse Pflanze.

Avots: EH II, 529

stãbrakām Bauske, = stāvbrakam.

Avots: ME III, 1049

stācīte, = tē(r)cīte, ein morastiger Bach, eine nasse Niederung Oppek. n. U.

Avots: ME III, 1049

stādags: "stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs" in der Etymologie ME. III, 1049 zu ersetzen durch "stādags an daigs angelehnt und stādaigs aus stāvdaigs".

Avots: EH II, 572

stādags,

1) stàdàigs ² Gr. - Buschh., Wessen, Dubena, Salwen, Selb., stādaugs Dubena, stāde̦gs, stādadzis, gew. der Plur., stādeijes U., Bielenstein Holzb. 177, stãdaiķi Alschw., stādaiņi Sehren, (vertikal stehende) Zaunspricker; brālītim vaŗa vārti, sudrabiņa stādadziņi (Var.; stādaidzini, stāde̦giem, stē̦dagiem, stādadžiem, stabiņiem) BW. 11742. pienāca pie sē̦tas..., stādaigus (zediņus) pašķirdama Valdis Stabur. B. 196. sniegs salauzis visus stādaigus Selb. verstu stabi kâ stādaigi gar acīm mirdzējuši Gads. 62. stādagu (Plutte 82, Niedr. Vidvuds 36) od. stādaigu (Gr. - Buschh.) od. stādaugu (Dubena) sē̦ta, der Sprickenzaun;

2) stādags Wid., (mit ã ) Matkutn, Plur. stādalgi Ober - Kurl., stādaigas Ober - Kurl., Infl., der Zaun
V., Staketenzaun V., Sprickenzaun (vgt. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 177); aiz zemes vaļniem un kuoka stādagiem Seifert Chrest. III, 2, 6. mūrus un vaļņus, mietu žuogus, stādagus Lautb. Marģeris 41. - Wie stāvdaigs zeigt, kann stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs entstanden sein. Sonst zu stāds, stadiņi.

Avots: ME III, 1049

stādaigas (unter stādags

2): auch Lassen n. BielU., Tdz. 48398 var. (aus Kapiņi); stàdaîga ² Kaltenbr., = stādags 1.

Avots: EH II, 572

stàdaigs ² (unter stādags 1): auch Setzen; "atspiežamais kuoks" Līvāni.

Avots: EH II, 572

‡ stādaiks, = stādags: vaŗa vārti, sudrabiņa stādaiciņi Tdz. 47367.

Avots: EH II, 572

‡ stādeigas, = stādaigas (?): apēde cisas i[r] stādeigas visas Aizsils Sen. k., S. 368.

Avots: EH II, 572

‡ stàdejas ² Lubn. "padibenes": s. nav jāsajauc.

Avots: EH II, 572

stādeklis,

1): auch Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 71).

Avots: EH II, 572

stādeklis,

1) Setzling, Steckling;
jāņuogu stādekļi stādāmi Lauks. kal. 1893;

2) Plur. stādekļi, der Lattenzaun
Rutzau n. Etn. I, 105.

Avots: ME III, 1049

stādinât: stādināsim ābelītes Tdz. 37455. s. (stehen od. liegen lassen) guovis (mit ã ) AP.

Avots: EH II, 572

stādinât, tr., freqn., = stādît U.; zum Stehen bringen, stehen lassen, halten; stàdināt ² (pflanzen lassen) kartupeļus Golg. skuolnieku kaktā stãdināt Jürg., (mit à ² ) Golg. zirgu stàdināt ² Selsau, Lis., (mit ã) Salis, (mit â ) Pilda. ik svētdienas pie kruodziņa stādin[a] savu kumeliņu BW. 11715 var. palīdzējis... Annai stādināt guovis A. v. J. 1897, S. 231. stādināt (stauen machen) ūdeni Segew., (mit ã ) Salis, (mit â ) C., PS., Wolm., (mit â ² ) Widdrisch. pienu stãdināt (zur Rahmbildung stehen lassen) Bauske, Siuxt, Salis, (mit à ² ) Selsau, (mit â ) Wolmarshof, Arrasch, Golg.

Avots: ME III, 1049, 1050

stãdît,

2): auch Grob., Iw., Puhren, Salis, Strasden;

3): auch AP., Ramkau, Salis, Seyershof;

6): auch Frauenb.;

7): ka man būtu tī zālīte, stādītum kungu dusmi Tdz. 55367. Subst. stãdîtājs: pie uozuola stādītāja BW. 18964.

Avots: EH II, 572

stãdît C., Ronneb., AP., Karls., Ruj., Salis, Lin., Iw., Dunika, stàdĩt Serbigal, stàdît ² Kl., Lös., Nerft, stâdît Preili, -u, -ĩju, tr., fakt. zu stât,

1) stellen, setzen
U.;

2) pflanzen
(mit ã ) Wolm. u. a., (mit â ) Warkh., Gr. - Buschhof; kuokus, puķes, kāpuostus, kartupeļus;

3) linus stādīt C., Flachs zum Bleichen auf dem Felde ausbreiten;
stādītiem liniem nav dabūjamas tik tīras galvas, kâ izlaistîem Vīt. 26;

4) (bei einer Arbeit) anstellen, anordnen;
darbiniekus stādīdama (Var.; rēdīdama) BW. 22637, 5. arājiņus stādīdams 29498. māte puiku izmācīja pieguļā stādīdama 30144, 10. nakti vežu līgaviņu; dienu vest nepatapu, kungi stāda druviņā RKr. XVI, 169;

5) taut(iņ)ās stādīt, (jem.) verheiraten
(im VL.); stāsti, māte, mun dziesmiņu, tautiņās stādīdama (Var.; vadīdama)! BW. 17357 ₂ 3;

6) bakas stādīt, gegen Blattern impfen;
stādīja bakas... iedzīvuotājiem, kam pēdējuo sešu gadu laikā nebija bakas stādītas Janš. Bandavā I, 138;

7) anhalten, zum Stehen bringen;
stàdīt ² zirgus Golg. Refl. -tiês, sich stellen; viss, kas vien priekš acīm stādās St. n. Plūd. Llv. II,184. - Subst. stādîšana, das Stellen, Setzen, Pflanzen; stādîšanâs, das Sichstellen; stādĩjums, das einmalige Stellen, Setzen, Pflanzen; das Gestellte, Gepflanzte; stādîtãjs, wer stellt, setzt, pflanzt.

Avots: ME III, 1050

stādîtava* Dr., Dz. V., die Plantage.

Avots: ME III, 1050

stàds,

1): mums stâda ² pietrūka Frauenb.;

2): auch (mit â ² ) Frauenb., Grob., Strasden;

3): lini balejas uz stād[u] uzlikti Salis. ja lini ir mīksti izmirkuši, tad tie nav ilgi jātur uz stâda ² (uz re̦zgaļiem) Orellen. kad lins nav iztilājies uz stāda, tad ir iezīdējis lins Seyershof. nuoplūktus linus tīrumā saliek stàdiņuos ² , liekuot sē̦klas uz augšu Erlaa. liec nu labāk lielāku tuo stàdu ² ! mazs gāžas ebenda; ‡

5) das Pflanzen (?):
viņa stādīja sīpuolus; tie bija nuokavē̦ti stādam Sieva 7; ‡

6) "vairāk labības statiņu uz tīruma, kas saliktas zināmā kārtībā" Ramkau: statiņas saliek rindiņās, lai iznāk kantains s.

Avots: EH II, 572

stàds Wolm., Serbig., AP., Neuenb. u. a., stâds ² Karls., Ruj., Salis, Līn., Iw., stàds ² Kl., Prl., Nerft,

1) junge Pflanzen (zum Versetzen), Setzlinge (kollektiv)
Wid.;

2) die (einzelne) Pflanze
U., der Setzling; kāpuostu stāds Dunika, A. - Ottenhof, Salis. puķu stādi Salis;

3) linu stāds, auf dem Felde ausgebreiteter Flachs
A. - Ottenhof; viens mārks izstādītu linu ir stāds C. nuo (sc.; linu) stāda... daža laba desmita aizstaigā līdzi garnadžam Vīt. 26;

4) stàds ^2, ein Stoffstreifen, -stück (beim Nähen eines Kleidungsstückes)
Mar. n. RKr. XV, 137; jeder einzelne Streifen beim Flechten; cik stādiem brunčus tu šūsi? Mar. n. RKr. XV, 137. banti pīt nuo trim stādiem Mar. četru stādu bante ebenda.

Avots: ME III, 1050

stāgane, = stāģene; es nabaga sērdienīte gul[u] ar puisi stāganē (Var.; stāģenē, pe̦lūdē) BW. 5205 var.

Avots: ME III, 1050

stâģe ² Altenburg, Grob., Preekuln, = stāģene 1.

Avots: EH II, 572

stāģe od. *stāģis "?": ķizi, ķizi tautām, pietrūka stāģu..., atlika dāvanu BW. 25562.

Avots: ME III, 1050

stāģele od. *stāģelis "?": dari, mans brālĩti, daudz stāģelīšu. lai tautu meitiņa tērējas! BW. 25559.

Avots: ME III, 1050

stāģene,

1): "siena gubenis" (mit "ã", ?) Assiten.

Avots: EH II, 572

stāģene,

1) stâģene ² Hasenp., Grob. n. Etn. III, 65, Preekuln, Pormsahten, Gramsden, Janš. Bandavā I, 70, Ringen, Funkenhof, stāģine Gr. - Kruhten n. JK. II, 152; LP. VII, 432, loc. s. stāģienā (Var.; stāģenē, pe̦ludē) BW. 35110, eine kleine Scheune (ein Anbau) an Ställen zur Aufbewahrung von Heu, Stroh u. dergl.;
salmu stāģenīte BW. 2470, 2 var. caurumu caurumiem tautu stāģene 25839, 2 var. kuņa de̦sas dara stāģenē gulē̦dama RKr. XVI, 181;

2) "?": pilnas dzirnas smalcu miltu, balti kre̦kli stāģinē [?] BW. 15058;

3) ein halbverfallenes Holzgebäude
Nigr. Aus dem Litauischen; vgl. li. stoginė̃ "daržinė" bei Būga Aist. Stud. 62.

Avots: ME III, 1050

stāģis,

1) = stāģene ¹ (auch Schmarden, MSil., mit â ² );

2) "ein grosser, ungewandter Mensch":
iet kâ stāģis Baldohn.

Avots: ME III, 1050

stāģis,

1): auch (mit ã ) Frauenb.; visi stāģi bija pilni (labības) Pas. VII, 415 (aus Selg.).

Avots: EH II, 572

‡ II stãgs Ramkau "etwas Langes": rudzi aug tādi gaŗi kâ stāgi. par gaŗu cilvē̦ku: tas ir tāds kâ s.; der Rumpf (?): kre̦kliem tā nuogrieza stāgu līdz pusei un tiem piešuva rupjas apakšas Mek. Mellā grām. I (1872), 43.

Avots: EH II, 572

‡ III stāgs "?": Pridis pruot, ka tādu naudu desmit stāguos nesakŗautu R. Bērziņš Dvēseļu dārzs 35.

Avots: EH II, 572

stâgs ² (li. stógas) PlKur., = jumts, das Dach. Nebst apr. stogis "Dach", steege "Scheuer" zu ai. sthágati "verhüIIt", gr. στέγω "decke" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 620 f. und Trautmann Wrtb. 288.

Avots: ME III, 1050

‡ stāja,

1) die Haltung:
lai s. pauž mūsu apziņu un spē̦ku Jaun. Ziņas 1938, № 150. Sings pieņēma kareivisku stāju ebenda 1937, № 107. režisuoram raksturīgā s. un žesti Daugava 1939, S. 299; zum Gebrauch dieses Wortes s. auch Veselis Jaun. Ziņas 1939, № 134;

2) das Aufhören, Stehenbleiben:
Daugavas jaungultne graužas bez mitas, bez stājas ar˙vienu dziļāk stāvajuos iežājuos Daugava (Jaunais Zinātnieks № 16), S. 97.

Avots: EH II, 572

stâji Lis., Golg., = apstâji; zirgs ir ar stājiem.

Avots: ME III, 1050

‡ stâjīgs ² Seyershof "izskata un valuodas ziņā nuoteikts": viņš tāds s. cilvē̦ks, kas nepalaižas kungiem.

Avots: EH II, 573

stāklains, mehrere Gabelungen habend; st. kuoks ("ar vairākiem stumbriem" N. - Wohlfahrt.

Avots: ME III, 1050

stākle,

1) ceļa stãkle Trik. od. stâkle N. - Wohlfahrt, ceļu stâkle ² Karls., = c. stakle, der Scheideweg; stâkle Nötk., N. - Wohlfahrt, = stakle, Gabelung; kuoka stākle;

2) "?": par tiesas stākli (Tribunal)
pārvē̦rsts skats Aus. I, 107;

3) stãkles, der Ort, wo 2 Flüsse zusammenfliessen
Trik.;

4) bada stãkle (lis) Nigr., = badastakle, -lis. In der Bed. 1 und 3 zu stakle.

Avots: ME III, 1050, 1051

‡ stãks Roop, der Storch. Aus stãrks.

Avots: EH II, 573

stàli ² DomopoI u. a. im Infläntischen, stāļi (vielleicht mit infl. -ļi aus li!) Bielenstein Holzb. 398 (hochle.), der Webstuhl. Anscheinend zu li. pastolas "GesteI", got. stōls "Thron" u. a. bei WaIde Vrgl. Wrtb. II, 607.

Avots: ME III, 1051

stāļi (unter stàli ² ): auch Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 573

‡ stāmacis, stàmačis ² , s. stāvmacis.

Avots: EH II, 573

‡ stãmaņām, s. stãvmaņām.

Avots: EH II, 573

stāmen (fehlerhaft für *stāmen(i)s od. *stāmene), ein Rumpf Für. I; kre̦kla stāmen, Hemd ohne Armel ebenda. Nebst (stāmucis? und) li. stomuõ "Statur" zu gr. στήμων, lat. stāmen "Aufzug am Webstuhl" ai. sthāman "Standort", got. stōma "Grundlage", r. dial. стамикъ "eine Art Holzsäule" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 606.

Avots: ME III, 1051

stàmenis ² (?) "ein einschiessender, schlammiger Morast" Laud.

Avots: ME III, 1051

stàmucis ² : auch Borchow, Saikava, Skaista, Pas. XI, 316, Tdz. 57007, 1; 57090; 59275, BW. 20976.

Avots: EH II, 573

stàmucis ² Domopol, Meiran, Warkl., Warkh., Zvirdzine, = stāvmucis ² ein ungebetener Gast beim Biergelage. Vgl. stāvmucis und kũj(i)nieks.

Avots: ME III, 1051

stāns, ein Weiberhemd Infl. n. A. 1896, S. 163. Wohl aus r. станъ (рубахи) "Hemd ohne Ärmel", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 606,

Avots: ME III, 1051

stāpele,

1) Stapel
(hieraus entlehnt); kuoku stāpeles Seifert Chrest. II, 2, 259;

2) "?": bikses kâ stãpeles, enge Hosen
Lubn.;

3) = tãpele, Tafel (mit ã ) N. - Wohlfahrt.

Avots: ME III, 1051

stāpeņi Grawendahl, stãpiņi ("žagaru sē̦tas kuociņi") Zerrauxt "= zedeņi".

Avots: ME III, 1051

stāpiņi (unter stāpeņi), 1): auch (mit ã ) Bornsmünde; stipru egļu stāpiņu sē̦ta Virza Straumēni ² 13. līdz sē̦tas stāpiņu galiem ebenda 65; ‡

2) "?": teļiem ... aknās ... ieviešas (1 1/2 - 3 Zoll lange)
... tārpiņi, kuŗus mē̦dz saukt par stāpiņu tārpiem Mekons Zelta māj. grm.3 263. Wohl mit -āp- < -āvp-.

Avots: EH II, 573

‡ stãrastene Orellen, die Frau eines stãrasts.

Avots: EH II, 573

stãrasts, stãrasta, comm., Demin. stārastītis BW. 2251, 6, der Aufseher (in der Landwirtschaft) Livl. n. U.; ceļa, tilta, lauku stārasts Karls. tur jāj kungi, tur stārasti BW. 13250, 2. nedrīkst kungi vārdā saukt, ne stārastas (Var.; stārasti) bildināt 3429, 1. Nebst li. stórastas aus r. староста "Ältester".

Avots: ME III, 1051

‡ stàravêt ² Kaltenbr. "gādāt". Refl. -tiês ebenda "rūpēties, censties".

Avots: EH II, 573

‡ stãrcē̦ns Siuxt, ein Storchjunges.

Avots: EH II, 573

stārka: auch Peterskapelle, Wolm. n. BielU.

Avots: EH II, 573

stārka Stockm. n. Etn. I, 114, FBR. VIII, 88, stãrks Sessau, Siuxt, Bershof, stārks U., Pormsahten, stãrķis Salis, Kandau, Selg., stārķis Stockm. n. FBR. VIII, 88, der Storch; stārks klabina Etn. II, 51. stārki dzīvuo uz... priedēm Glück Psalm 104, 17. stārka, liepu atstājuse, taisa ligzdu uozuolā BW. 18249. Vgl. starka.

Avots: ME III, 1051

I stārķis: stārķītim gaŗas kājas BW. 2686, 1.

Avots: EH II, 573

I stārķis, s. stārka.

Avots: ME III, 1051

II stārķis, ein Fisch Libau n. U.

Avots: ME III, 1051

I stārks: auch (mit ā ) Behnen, Prawingen, Siuxt; stārkam garš de̦guntiņš BW. 2686, 4. stārciņam gaŗš knābiņš 2686, 14.

Avots: EH II, 573

I stārks, s. stārka.

Avots: ME III, 1051

II stārks, der Sandart (perca lucioperca) L., Fischer 118. Vgl. starks II.

Avots: ME III, 1051

stârpt ² Kav."?".

Avots: ME III, 1051

‡ stārs (li. stóras "resns", slavu starъ "vecs", senīsl. stōrr "liels" ) Lng. (unter zirgs), dauerhaftig: s. zirgs. Zur Etymologie vgl. Waldes Vrgl. Wrtb. II, 607.

Avots: EH II, 573

stā̀rsta ² : auch (mit -ār ) Laud., Lubn.; irbe dzied, s. ve̦lk BWp. 2697, 4 var.

Avots: EH II, 573

stā̀rsta ² Selsau, Bers., = stārste; man[a] māsiņa kâ stārstiņa, tu kâ puol[i]s re̦snu galvu BW. 21420.

Avots: ME III, 1051

stā̀rste ² : auch Aahof, Heidenfeld, Sessw., Sinolen, Wellan, Tdz. 37308 (aus N.-Peb.). "stā̀rstene ² " ME. III, 1051 zu ersetzen durch "stā̀rsteņa ² ".

Avots: EH II, 573

stā̀rste ² Saikava, Lis., Golg., Selsau, Warkh., stā̀rstene ² Pilda, stā̀rsteņš ² Pilda, stârstelis ² Dunika, = stērste I; trīs putniņi skaisti dzied...; zīle dzied, stārste ve̦lk, lakstīgala vizināja BW. 2697, 6. Vgl. li. stârta "Goldammer".

Avots: ME III, 1051

‡ stārstiņš Lubn., = stā̀rste ² .

Avots: EH II, 573

stāse (unter stãste): auch (mit ã ) AP.

Avots: EH II, 573

‡ stāši Stom., Adv., steil: neslien nu trepes tik s!

Avots: EH II, 573

stāšķā (Ioc. s.), = lat. instar; šās sulīgās uogas ē̦du tikai dzeršanas stāšķā, juo man gribas dzert Gulben.

Avots: ME III, 1051

stāšķis: plur. stâšķi Pilda, ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 39.

Avots: EH II, 573

stāšķis, eine Erzählung Sessw.

Avots: ME III, 1051

stāss, -s (unter stãste): auch (mit ã ) AP.; Demin. stãstiņa ebenda.

Avots: EH II, 573

stãste C., *stāse od. *stās(i)s, = tāss; lūku kre̦kls, stāšu kurpes BW. 30562, 6.

Avots: ME III, 1051

‡ stâstelis ² Seyershof, eine kurze Erzählung; dazu auch ein Demin. stâstelītis ² .

Avots: EH II, 573

stâstît, Refl. -tiês: von sich erzählen: stāstījies, ka šis e̦suot šās vīra jaunākais brālis Pas. VIII, 19.

Avots: EH II, 573

stâstît, u, -ĩju, tr., erzählen; pasakas. Sprw.; stāsta kâ pats mācītājs JK. II, 303. Refl. -tiês, sich einander erzählen; kur ķīvītis un sluoka vasarā stāstījās Seifert Chrest. Iil, 145. Subst. stâstîšana, das Erzählen; stâstĩjums, das einmalige Erzählen; die Erzählung; gribē̦dama atsvabināties nuo zē̦na stāstījumiem Kaudz. M. 12; stâstîtãjs, wer erzählt. Wenn ursprünglich; stammeln, stottern, zur Wurzel von stât, s. Būga LM. IV, 431, KZ. LI, 114 und LII, 279 und Leskien Abl. 373.

Avots: ME III, 1051

‡ stāstnieks Ar., jem., der Erzählungen schreibt od. viel erzählt.

Avots: EH II, 573

stâsts, die Erzählung, eine Geschichte U.; stāstu grāmata, Geschichtsbuch, Chronik U.

Avots: ME III, 1051

stâstulis ² Karls., f. -le, der (die) zu erzählen pflegt; stāsti, stāstulīte, kuo redzēji ganiņuos! BW. 2617, 8.

Avots: ME III, 1051

stât,

2): stāja pret juo Pas, VIII, 132. es tām ceļā nestāju Jauns. Raksti III, 138. skriet un s. (pie darba) auzu gabalā IV, 374. pie darba s. - auch Auleja, Kaltenbr.;

4): kad lītus stās, iesim e̦cē̦tu Warkl.; ‡

6) = atstât, lassen: sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas! BW. 1430 (aus Zirau). Refl. -tiês,

1): kājām s. (aufstehen)
Auleja. s. pie darba Kaltenbr. s. pie pļaušanu (sic!) Saikava;

2): man nav kur s. (= patverties) Kand.;

3): auch Saikava; tā snaudin stājās Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 194.

Avots: EH II, 573

stât (li. stóti, slav. stati "treten"), -ju,

1) stellen (?)
U., Bielenstein Holzb. 28;

2) sich stellen;
vērsis stāj pie staba Pas. I, 244 (aus Baltinava). vilks... stāja pie luoga 302 (aus Rositten). izvilka ūdeni, salēja tuo gruozā un tad stāja ar... basuo kāju iekšā Jauns. tāda var jau sievas gaitās stāt Janš. Bandavā I, 128. vai tu izmācīsi manu dē̦lu par kalēju?... lai stāj un sāc strādāt Pas. III, 424 (aus Atašiene). viņš kâ stâja pie galda, tâ vêl tagad ē̦d Gr. - Buschhof. pie darba stât ² Bauske. klāt stāt, sich herzustellen U. pretī stāt, sich entgegenstellen; ar gudrību ve̦lnam pretī stāt LP. VI, 433. virsū stāt, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U.; sieva stājuse virsū, lai teic LP. VI, 187;

3) sich lassen, sich bergen
Wid.;

4) stehen bleiben; aufhören;
vijies gaŗu pātadziņu, lai nestāj (Var.; neapstāja, nenuostāja) līķa zirgi! BW. 27458, 1. sirds aiz līksmas vai stāja Kārstenis Gāju p. 61. vai nevarat reiz stât pļāpāt? Arrasch. tu nestāji, tu nerimi BW. 15319;

5) beginnen
U.; viņš stāj bļaut, rakstīt, er beginnt zu brüllen, zu schreiben U. Refl. -tiês,

1) sich stellen;
stājies, pate, māmuliņa, pie lieluo dzirnaviņu! BW. 8221. stājies man pakaļā (stell dich hinter mich)! 24596 var. iecirties ze̦lta drēbēs un iztaisījies tāds, ka... ķēniņš ne˙maz nevar ieduomāties blakus stāties (sich nebenan stellen; sich vergleichen) LP. IV, 108. klāt stāties, sich herzustellen U., virsū stāties, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U. saziņā stāties ar kādu SDP. VIIl, 14, sich mit jem, verständigen, in Verbindung treten;

2) bleibenden Aufenthalt, Ruhe gewinnen
U.; kur stāšuos, kur palikšu? wo soll ich ein Plätzchen zum Bleiben finden? U. diez, kur tāds visu nakti stājies, kur ne? Jaun. mežk. 59;

3) stehen bleiben; aufhören;
stājās laiva Daugavā, piekusuši stūrmanīši; stājās dzirnus maltuvē, piekusušas malējiņas BW. 8220. teci, kumeliņ, šai ciemā nestājies! 14000, 23 var. stājieties, grūtas dzirnas! gan bijāt tecejušas; stājieties, labi ļaudis! gan bijāt runājuši 8921. stājaties, darba ļaudis! jau saulīte nuogājuse BW. piel. ² 31704. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. gausāk sit riteņu takts. liekas, nu˙pat jau stāsies Druva II, 906. sāpes... pamazām stājās Ezeriņš Leijerk. II, 69. truoksnis stājās Jaunības dzeja 36. vējš stājas U. bārenīte strādāt stājas Treum. Sap. un sm. 49. vai tu reiz nestāsies? wirst du nicht einmal aufhören, wirst du nicht einmal mich in Ruhe lassen? Mag. XIII, 3, 64. Nebst apr. postāt "werden", stānintei "stehend" zu ai. ásthām, gr. dor. ἔστᾱν "ich trat", lat. stāre, slav, stojati "stehen", av. II p. s. stayata "stellte an als", air. donessa "betritt", alb. štoraze "aufrecht", arm. stanam "erstehe". got. stōƥ "stand", av., apr. stāna- "Standort" u. a., s. Trautmann Wrtb. 281 ff. und Walde Vrgt. Wrtb. I, 603 ff.; vgl. auch le. stdvêt und stats.

Avots: ME III, 1051, 1052

‡ stāte Staat (= Prunk, Pracht): tādiem stātes puisīšiem BW. 5541.

Avots: EH II, 573

‡ stātenis*, der Schaft (eines Kreuzes) J. Veselis Dienas krusts 159.

Avots: EH II, 573

stātis (nom. pl.), stātes, in den Verbindungen; saule stāv stātīs (Kurl. n. U.) od. uz stātīm (Peb. n. Stērste), die Sonne ist im Wendepunkt. tā lieta vēl uz stātīm (stātēm; in Golg. und Adl.; stâtim), die Sache ist noch unentschieden Ronneb., Peb., Serb., Oppek. n. U. Nebst av. stāiti- "Stand", an. stōd "Standort" u. a. zu stât.

Avots: ME III, 1052

stātne, der Standort, Platz; die Steflung; lielā pilsē̦tā ubagi (neatstāj) savas stātnes U. b. 109, 57. bijis uz stātnes gorodovojs B. Vēstn. kad kustuonis stāv savā dabiskā stātnē Vēr. Il, 724. labība paliek kâ stātnē stāvuot Vīt. I5.

Avots: ME III, 1052

‡ stàv ² Oknist, = stãvu 1: celies s˙!

Avots: EH II, 573

stāvaiņi: auch (mit à ) AP.

Avots: EH II, 573

stāvaiņi, hohe Stiefel, Wasserstiefei; stāvainīši kājās Austriņš M. Z. 92. Zultāns ar Duksi bij kâ pastalas ar stāvaiņiem - ūdenszābakiem Bračs Aukstā ē̦nā 3. līkājas stavaiņuos garuos... zemnieki.

Avots: ME III, 1052

stāvastiņš, der Zaunkönig U.

Avots: ME III, 1052

stāvausis, ‡

2) "?": aizade̦ga stāvaušam žagariņu ustabiņa; sasitās vāverīte abejām plaukstiņām Tdz. 37201. (kāzās) aizveda stāvausi (anscheinend zum fem.
stāvause, eine mit in die Höhe stehenden Ohren) aiz galda 45338.

Avots: EH II, 573

stāvausis Purap. D. 212, 64, ein Hund mit in die Höhe stehenden Ohren.

Avots: ME III, 1052

stāvbāzām, stãvbâzu ² Ahs., Adv., überhäuft, brechend voll; piedzīt istabas stāvbāzām ar... istablietām Kaudz. Jaunie mērn. laiki Ill, 89. baznīca stāvbāzu pilna Ahs.

Avots: ME III, 1052

‡ stãvbedre Orellen, eine recht tiefe, mit Kartoffeln angefüllte und oben mit Stroh und darüber mit einer Schicht Erde zugedeckte Grube.

Avots: EH II, 573

stāvbrakam, Adv., = stāvbāzām; teātris būtu stāvbrakam piebāzts Vēr. I, 1367.

Avots: ME III, 1052

‡ stãvbrukām, = stāvbrakām (dies mit -ru- zu lesen?): istaba piepildījās s. pilna Mekons Deb. vaļā (1873), 24.

Avots: EH II, 573

‡ stãvbũve Orellen, ein Bau aus aufrecht stehenden Balken.

Avots: EH II, 573

stāvcirtu (gen. pl.), mit aufrecht stehenden Locken; stāvcirtu gaišiem matiem Brigader Daugava I, 1078.

Avots: ME III, 1052

stāvdaigs, = stādags 1 Selb.; Plur. stāvdaigi, Stöcke am Fischwehr, die in den Grund des Baches eingetrieben werden Bielenstein Holzb. 672.

Avots: ME III, 1052

stāve,

2): aizgāja ... uz stāvi Mežv. ļ. II, 108; ‡

3) "Steilheit
(strauja vieta)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 573

stāve,

1) der Webstuhl
St., U., Ellern;

2) das Bleiben, das Sichniederlassen;
vai viņš te tik ciemuos atnācis, jeb uz stãvi? Katzd.

Avots: ME III, 1052

stāvējs,

1) = stāvs I; stāvējā kalniņā Biel. 283;

2) = stãvêtãjs St. (?).

Avots: ME III, 1053

stāveklis, die Estrade Lautb.; der Sockel; die Staffelei; Linums... bij nuostājies runātāju stāveklī Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 170. tē̦lu stāvekļi Kaudz. M. stãvekli, uz kura atradās uzvilktais aude̦kls Janš. Bandavā I, 191. - Plur. stāvekļi, Kirchenstand, Bank L., U.

Avots: ME III, 1052

stāvene, s. stāvenis.

Avots: ME III, 1052

stāvenis, ‡

3) "ein Mensch, der mehr steht als arbeitet"
(mit à ² ) Saikava; ‡

4) ein zu einer
talka (aber nicht zum Arbeiten, sondera als Gast) geladener Mensch: lei ē̦d strādnieki! gan mēs tie stàveņi ² vē̦lāk paēdīsim Saikava; ‡

5) = stāvmucis 2 Saikava.

Avots: EH II, 573, 574

stāvenis,

1) stāvene Edwalen, Kabillen, stāvine Irmelau n. U., Bielenstein Holzb. 328 (mit Abb.), eine Art Grütz-, Milcheimer;
tas paņe̦m iz pieliekamā lielu stāveni putras Lautb. Vidv. 21. kāsdama un liedama stãveņuos (Blieden) pienu rūgšanai Janš. Dzimtene ² lII, 375. Buozumene... berž... piena stāveņus Precību viesulis 5;

2) ein Bienenstock aus einem Klotz
Wid.

Avots: ME III, 1053

stãvêt,

1): ja bē̦rns neizaug, tur ne˙viens nevar priekšā s. (vor etwas behütend)
Seyershof. viņš dažreiz paliek stāvīts Ramkau;

2): ar vieniem radiem saietas, ar citiem - stāv naidā Linden in Kud. pusmūža gaduos stāvuošs ... kungs Janš. Dzimtene V, 111. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. jūŗā stāv šķūmains ūdens Kaugurciems. tas jau uz zvejas vien stāv (ist immer mit dem Fischen beschäftigt)
Kaltenbr., Linden in Kurl. pasaule uz puostu vien tagad stāv Strasden. brīvā s. ebenda. man sāp, ka tu manā mantā stāvi (von meinem Vermögen lebst) Frauenb.;

4): cik ilgi tad ķiegeļi stāvē̦tu? Kaltenbr.

5): dienas s. AP. "kungu gaitās iet" "6) mit" ME. III, 1053 zu verbessern in "7) mit" tava dē̦la valuodiņa stāv līdz asu zuobentiņu BW. 3126; "7) wert sein (infl.)" ME. III, 1053 zu verbessern in "8) wert sein, kosten
(infl.; nach r. cmoumь)"; nestāv (es lohnt sich nicht) dvēseles savas smērīt Pas. X, 137. man nestāv tik tālu iet Saikava. svešai mātei nestāvēju maza vaŗa gabaleņa Tdz. 38089 (ähnlich 38139; 43773). Subst. stāvêšana: man laukā s. BW. 30437, 5; stãvê̦tājs, f. s-ja: aiz durvīm stāvē̦tāja BW. 23948.

Avots: EH II, 574

stãvêt (li. stovė̕ti "stehen"), -u, -ẽju,

1) stehen;
Sprw. stāv kâ mē̦ms Aus. I, 20, kâ miets LP. I, 126, stāv kâ gailis, spārnus nuolaidis Br. 372. tev būs stāvēt kâ bluķim 577, kâ kuokam 574. lai viņi stāv kâ auni 579. stāvi savā vietiņā, kâ grāmatas rakstiņš! 29. stāv kâ nuo laivas izsviests Etn. II, 110. stāv kâ muižu (preci) pārdevis Etn. IV, 75 od. stāv it kâ tē̦vuzemi būtu pārdevis, von einem in Gedanken Versunkenen gesagt. stāv kâ uz uoglēm JK. II, 391, von einem unruhig Stehenden. mierā stāvēt, still stehen Br. 282. palikt stāvuot Dīcm. pas. v. i, 39, stehen bleiben;

2) sein; stehen
(fig.), bestehen; bleiben,"dauren, währen" L.; laiks stāvēja vēl itin silts Kaudz. M. 267. tas stāv uz salšanu St., es sieht aus, als wenn es frieren wollte. saimnieki stāvēja tē̦va un mātes guodā Neik. 15. stāvu ar ve̦lniem biedrībā Pas. II, 516. zaķītis mājā nestāv ne˙maz LP. IV, 94. mātei prāts nestāv mierā ne˙maz Blieden. prāts stāv uz meitām Kav. dienu stāvi prātiņā, nakti re̦dzu sapinā BW. 9321. dīkā stāvēt LP. IV, 15, leer stehen od. ohne Beschäftigung sein. naudā stāvēt, in (hohem) Werte sein; tad es viņas (= caunītes, lapsiņas) medīt gāju, kad ādiņa naudā stāv (Var.; kad ādiņas dārgas bij) BW. 30531. kuoki stāvuot mūžam zaļi Vēr. II, 5. tas stāvēs dažu gadu, das wird manches Jahr bleiben, dauern U. mīkstu darbu vien darīju, lai ruociņa mīksta stāv BW. 7117 var. tas stāv uz man[i], das beruht auf mir, das geht mich an U.;

3) sich aufhalten, wohnen;
kur jūs Rīgā stāvit? Gramsden, Kalleten, Rutzau;

4) sich halten;
kâ ābuoļi pa ziemu stāvējuši? Dond. kartupeļi stirbā stāvējuši labi ebenda. kur jājiet, bandenieki? rudzu, miežu raudzīties, kâ stāv rudzi, kâ stāv mieži, kâ stāv mēļa linu druva? BW. 28026;

5) dienu stāvēt Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 116, sich einen Tag zum Dienst stellen, dienen;

6) passen, anstehen;
zē̦nam stāv... svārki it kuoši un glīti Lautb. Luomi 1;

6) mit dem Gen. od. mit līdz konstruiert, gleich sein, sich vergleichen, messen lassen;
citi kungi šādi, tādi, mūsu kunga nestāvēja BW. 32739, 4. nestāv mans arājiņš līdz manam bāliņam 21399. līdz pusīti nestāvēja pretī tavu augumiņu 21434. grib ar mani zirgiem mīt, izve̦d raudus, izve̦d bē̦rus, ne˙viens līdza nestāvēja 33610, 1;

7) wert sein
(infl.); Sprw. kas uotru apsmej, tis pats tā nestāv Birk. Sakāmv. 126. kas kapeikas netur par naudu, tis pats kapeikas nestāv 124. - Subst. stãvêšana, das Stehen; das Sein, Bleiben; stãvẽjums, das einmalige, beendete Stehen; stãvê̦tãjs, wer steht; Plur. stāvē̦tāji, Kirchenstand, Bank L., U. Nebst slav. staviti "stellen" und ae. stówian "zurückhalten" zur Wurzel von stât, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 607 f., Boisacq Dict. 902 f., Bezzenberger BB. XXVII, 179 ff., Zubaty BB. XVIII, 247, Reichelt KZ. XXXIX, 14 und 43 f., Fortunatov KZ. XXXVl, 45.

Avots: ME III, 1053

stāvetne "?": kuoka dabai un viņa stāvetnei (Standort?) te ir kuopējs iespaids MWM. v. J. 1899, S. 560.

Avots: ME III, 1053

stāvgāzēm, stāvgāzu, stāvgāžis, Adv., platzregenartig; lietus līst stāvgāzēm (stāvgāžis) Alksnis - Zundulis. ūdeņa kalns nāk stāvgāzu pakaļ Seifert Chrest. III, 2, 115.

Avots: ME III, 1053

stāvģēvele, ein steiler Giebel; jumti ir taisīti vis˙vairāk nuo pusģēvelēm, bet... ir parādījušās arī stāvģēveles jumtu uzsišanas viegluma pēc Kaudz. Ve̦cpiebalga 52.

Avots: ME III, 1054

stãvgrûdām: auch (mit û ² ) Allend. n. FBR. XIX, 90.

Avots: EH II, 574

stãvgrûdãm Drosth., Jürg., stãvgrûdām ² Siuxt, Sassm., stàvgrûdām ² Golg., Adleenen, Bers., stāvgrūdām Wid., auch stāvgrūdu, stāvu grūdām, Adv., = stāvbāzām; netiek vaguonā iekšā; tas jau stāvgrūdām pilns Drosth. baznīca šuodien bija vai stāvgrūdām pilna Alksnis - Zundulis. pils stāvgrūdu pilna LP. II, 14. cilvē̦ku bija saplūdis stāvgrūdām Purap. rindu... vaguonu, kas bij stāvu grūdām pieblīvē̦ti cilvē̦kiem A. Brigader Daugava I, 311. būs vai stāvgrūdām sarijies krustībās Kleinb, st. 57.

Avots: ME III, 1053, 1054

‡ stãvgrûdnēm AP., = stãvgrûdãm: šķūnis s. pilns. ļaudis stāvēja s.

Avots: EH II, 574

‡ stāvgrūdus, = stãvgrûdãm: slimnīcas pieve̦stas s. pilnas A. Grīns Dvēseļu putenis II, 179.

Avots: EH II, 574

I stāvi,

1): "steļļu stabi" Siuxt;

2): auch (mit à ² ) Auleja, Baltinow, Šķilbēni;

3): nav viņai stāvu, nav me̦tamuo stāviņu Jauns. Raksti III, 395.

Avots: EH II, 574

‡ II stãvi Orellen, Salis, Adv., = stãvu 1: sliktajām cūkām sari stāv s. Salis. iesist mietu s. ebenda.

Avots: EH II, 574

stāvi (nom. pl.),

1) die stehenden Hölzer (Eckpfosten) eines Apparates zum Weben von Bastsieben
Bielenstein Holzb. 411;

2) stàvi ² Pilda, Warkh., Zvirdzine, Mar., Bers., Gr. - Buschh., Aknīste, Sussei, Selb., Nerft, stâvi ² Karls., Bershof, der Webstuhl
U., Bielenstein Holzb. 397, Liewenhof, Landskorona, Marienhausen, Višķi, Sonnaxt, Memelshof, (n. Latv. Saule 1924, S. 169) Ledmannshof; jauni stāvi - būs laba aušana Gr. - Buschh. aude̦klu ieriešuot stāvuos (st(r)ellēs) A. XI, 84;

3) me̦tamie stāvi Bielenstein Holzb. 393, Demin. stāviņi Nerft, me̦tamie stâviņi ² Karls., der Scherrahmen, an welchem der Aufzug ausgespannt wird
(s. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 393);

4) die Stiefelschafte
Peb. n. U. In der Bed. 2 nach Būga Tiž. I, 910 nebst ostli. stõvai dass. vielleicht aus dem gleichbedeutenden wruss. ставы entlehnt.

Avots: ME III, 1054

‡ stâvīgs ² "brangs, tukls" Frauenb.: stāvīgas guovis; "liels, platiem kauliem" Seyershof: stāvīga guovs; "brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā" Salis: s. zirgs ir tāds, ka smukāks vai[r] nevar būt zirgs.

Avots: EH II, 574

‡ stàvīms ² Kaltenbr., = stàvīns ² : stāvīmu dābuolu atstāj sē̦klai.

Avots: EH II, 574

‡ stàviņ ² Auleja, = stãvu 1: s. stāvēt.

Avots: EH II, 574