Paplašinātā meklēšana

‡ apalains Spr., rundlich.

Avots: EH I, 71

‡ apalans Zvirgzdine n. FBR. X, 28, rundlich.

Avots: EH I, 71

apalêtiês Ruhtetn sich verirren.

Avots: EH I, 71

apàlguôt, tr., besolden, den Lohn bezahlen: gājējus nevarēja apalguot A. XIII, 794. Refl. -tiês, belohnt werden: dūkuŗu pūles apalguojās spuožām sekmēm B. Vēstn.

Avots: ME I, 74

apaļîgs, rundlich: bifsteķus pataisa plānus un apaļīgus Konv. ¹ 238.

Avots: ME I, 74

‡ apalis Spr., die Hälfte eines gespaltenen runden Holzklotzes. apaliski auch AP. (linsēklu klajienu sataisa apaliski), Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Saikava (kuokus jau citādi nemerī kâ apaliski).

Avots: EH I, 71

apalisks oder apaļisks, rundlich, oval; Adv. apaliski od. apaļiski (hochle. opaliska in Marienburg RKr. XVII, 145), rund, rundum: ap galvu tai apaļiski apsiets lakats B. Vēstn. villaines vienu malu apaļiski apņēma ap ple̦ciem Etn. IV, 108; apaļiski slē̦gtā rindā BW. V, S. 199; apaliski apcirptiem matiem Jauns.; baru (die Schwade) appļaut apaļiski LP. VI, 126; apaļiski nuovilkta āda, ein heiler Balg St. ādu apaļiski nuodīrāt, nuovilkt ve̦se̦lu ādu, tuo nepārgriežuot, nuo galvas sākuot, tā p. p. zaķim, se̦skam Bers., Lub.;

2) ohne störende Ecken und Kanten, frei, unbesorgt, unverheiratet:
kas kaitēja puisīšam apaļiski (apališki BW. 5271 Lösern; Var.: lustīgam) nedzīvuot.

Avots: ME I, 74

apalĩtis, ‡

2) etwas Rundes überhaupt (?):
tupelīši apalīši (Var.: apaļais rācenīt[i]s) BW. 2974, 1 var.

Avots: EH I, 71

apalĩtis (von apaļš), ein rundes Spännchen für Milch und Grütze AP., N.-Schwanb., Mar.

Avots: ME I, 74

I apaluôt Für. I, irre machen.

Avots: EH I, 71

‡ II apaluôt Bers. n. M. Arons, Fest., = apaļuôt, runden.

Avots: EH I, 71

‡ III apaluôt, aushöhien Fest.: kurmji apaluojuši visus pamatus dzīvuoklim.

Avots: EH I, 71

apaluôtiês, sich verirren: juo tie bija tāļu apaluojušies Spr. Sal. 12, 24. nevarēja vairs ceļa atrast - bij apaluojušās LP. VI, 999. Gew. uneigentl.: apaluojušuos atgriezt, die Verirrten bekehren Kunds.

Kļūdu labojums:
Spr. Sal. = Weish. Sal.

Avots: ME I, 74

apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;

4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .

Avots: EH I, 71

‡ apalts, der Dank Dond.: duod nu, bērniņ, apaltiņu!

Avots: EH I, 71

‡ apalusks (Adv. apalusku) Heidenfeld, Lasd. u. a. FBR. IX, 138 und 158, = apalisks, rundlich.

Avots: EH I, 71

‡ apalvît Oknist, verzinnen. Refl. -tiês Oknist, sich mit einer Eiskruste bedecken: akas spannis apalvījies.

Avots: EH I, 71

apalˆvuôt, ringsum verzinnen.

Avots: ME I, 74

‡ apspalêt, niederhauen (eine grosse Anzahl von Objekten) Stenden: a. visu mežu. Auch statt apspaļêt I, 124 muss apspalêt gelesen werden.

Avots: EH I, 115

apspal˜vuôtiês, sich befiedern M.: neapspalvuojies... putniņš Plūd. LR. III, 292. apspal˜vuôts, befiedert: apspalvuota aste Konv. ² 2841. miesas apspalvuojums, Befiederung Konv. II, 475.

Avots: ME I, 124

atpalīdzêt, Gegendienste erweisen Schujen: viņas bē̦du dienā tam atpalīdzēšuot JK. V, 116; Altenwoga u. a.

Avots: ME I, 181

atpalikt, ‡

2) zurückbleiben:
atpalicis (rückstandig, r. отсталыи́) cilvē̦ks J. Daniševskis.

Avots: EH I, 158

atpalikt, intr., übrig bleiben: lācīts ķēra, vilciņš guva, kas tur vaira atpalika BW. 27516, 1.

Avots: ME I, 181

atpals, die Tiefe, der Strudel; Pl. atpali, die zweite Überschwemmung, die Eintritt, bevor die erste aufgehört hat Lös. n. Etn. III, 146. Dat., instr. Pl. als Adv., im Überfluss, reichlich: ķēķī ūdens sane̦sts atpaliem. viņš pārticis atpaliem, tas samaksāts atpaliem Lasd. [Zu pali.]

Avots: ME I, 181

‡ atstraipalêt, hertaumeln Bauske: a. līdz galdam.

Avots: EH I, 172

‡ bal˜tspalˆvaîns weissfederig U. (unter spaiguļi): baltspalvainas zuosis.

Avots: EH I, 202

bal˜tspal˜vis, -e, der, die Weissfederige, Weisshaarige: kumeliņ, baltspalvīt BW. 29802.

Avots: ME I, 259

briêdspal˜vis, der Elenhaarige: jāj... briedspalvīti kumeliņu.

Avots: ME I, 337

briêdspal˜vis: briedspalvīti kumetiņu BW. 13637.

Avots: EH I, 244

‡ capalaiņi "?": adu cimdus capalaiņus...: varbūt mani nuovedīs capalaiņu zemītē VL. aus Kreuzb.

Avots: EH I, 260

‡ dapalìdzêt ² Kaltenbr., hin und wieder Beihilfe gewähren: jis man dapalīdzēja. daplakt: kaķis daplakst pie zemes Auleja.

Avots: EH I, 307

‡ dìepalìgs ² Erlaa n. FBR. XIV. 122. = dievpalīgs.

Avots: EH I, 327

dìevpalĩgs: labrītiņš, d. BW. 3029, 3 var. dievam devu dievpalīgu, Laimiņai labu rītu 7996, 4.

Avots: EH I, 328

dìevpalĩgs, der Gruss"Gott helfe": dievpalīgu duot, paduot, grüssen mit dem Grusse"Gott helfe" (dievs palīdz); dievpalīgu atņemt, saņemt, diesen Gruss erwiedern (mit paldies, d. i. palīdz dievs!); saduoties dievpalīgus, einander mit dem Grusse"Gott helfe"begrüssen: dē̦ls tā˙pat, kâ ar pirmām meitām, sadevās dievpalīgus LP. VI, 536.

Avots: ME I, 485

drupala: auch Lös. (maizes d.).

Avots: EH I, 336

drupala Spr., s. drupača.

Avots: ME I, 504

‡ drupaluôt PV. "bröckeln (tr.)".

Avots: EH I, 336

‡ dzẽrvspal˜vju (gen. pl.), kranichfarben: dz. ērzeļi Janš. Līgava I, 304.

Avots: EH I, 357

dzìrpalas ² Bers., = dzergzde(s), dzerkstele(s): dzirpalās saiet. [Mit dem dz- von dzerkstele; zum suffixalen Teil vgl. cirpele I,]

Avots: ME I, 555

‡ ieapals Strods Par. vōrdn. 84, = iẽapaļš.

Avots: EH I, 502

[ìeslapêt Bers., Lis.], ìeslapināt Spr., ein wenig anfeuchten: [ieslapēt ruokas].

Avots: ME II, 66

[ìestraipalêt, = iestraipuļuot: piedzēries iesraipalēja istabā Nigr.]

Avots: ME II, 74

‡ izlipaļâtiês Dunika, = ‡ izkâpelêtiês.

Avots: EH I, 463

[izpalaidņuôtiês, sich zur Genüge der Liederlichkeit ergeben Serbigal.]

Avots: ME I, 777

izpalĩdzêt, intr., aushelfen, behilflich sein: te vārna izpalīdzēja JK. V, 116. Refl. - tiês, sich behelfen, Rat, Ausgang finden: bet tādā atgadījumā varuot izpadīdzēties Etn. IV, 174. Subst. izpalĩdzẽjums, die erwiesene Hilfe; izpalĩdzēšanâs, die Selbsthilfe, gegenseitige Hilfe, Unterstützung: savstarpējas izpalĩdzēšanās paradumu Vēr. II, 559; izpalĩdzêtãjs, der Helfer, Helfershelfer: viņš bija izpalīdzē̦tājs visās tiesu lietās A. XII, 723.

Avots: ME I, 777

‡ izpalĩdzĩba, die Aushilfe: griezties ... pie viņas pēc izpalīdzības Janš. Dzimtene III ² , 57.

Avots: EH I, 470

izpalĩdzîgs, behilflich, hilfbereit: izpalīdzīgs cilvē̦ks MWM. šis teiciens nuo tevis, tik laipna, klusa un izpalīdzīga izklausās kâ juoks JR. V, 9.

Avots: ME I, 777, 778

izpalĩgs: saimniecei vajadzēja izpalīga (= palīga) Azand. 12.

Avots: EH I, 470

izpalĩgs, Hilfe, Rat: beidzuot atrada vis˙maz uz laiku izpalīgu Pūrs III, 4. paraudzīt kādu izpalīgu savai ķibelei Vīt. 46.

Avots: ME I, 778

izspalêt, auch izspaļuot, tr., niederhauen, im Kampfe besiegen: puisis ar izkapti izspalē tās LP. VII, 597. mežsargs lielījās, ka vakarā izspaļuojis kārtīs visu kruogu Duomas I, 1310.

Avots: ME I, 801

‡ I izspaluôt N.-Peb., Perfektivform zu spaluôt 2: izspaluo labi neizdedzināti kārniņi uz jumta un aukstumā un slapjumā arī ķieģeļi.

Avots: EH I, 481

‡ II izspaluôt,

1) = izspalêt: puisis izspaluoja savus pretiniekus Alschw., Gramsden, Tadaiken;

2) schlagend hinausjagen
Laidsen: māte... mani... ar šķe̦tru ruokā izspaluos nuo sē̦tas ārā Janš. Bandava I, 54 (ähnlich: II, 127).

Avots: EH I, 481

kampala: lieku karašu kam̃palu (so in Neuermühlen) A. Jansons Latvis № 3642. Das Zitat aus BW. ME. II, 151 ist zu streichen.

Avots: EH I, 582

kampala, = kampa: griežu maizi, griežu sieru pa lielām kampalām BW. 31054.

Avots: ME II, 151

‡ kampals, = kàmpa ² : griêžu maizi, griêžu sieru pa lielam kampalam BW. 31054 (aus. Lubn.).

Avots: EH I, 582

kâpalêt (unter kâpaļât): auch Kattenbr.

Avots: EH I, 601

[kapalīne, eine Milchsuppe mit Grütze, gehackten Kartoffeln und Burkanen.]

Avots: ME II, 157

ķē̦paliņi, sniega ķē̦paliņi, Schneeflocken Erlaa n. U. Vgl. ķẽ̦pa 4 und li. kėpis "dicke Schneeflocken".

Avots: ME II, 374

ķe̦pals, ķe̦pala Lautb., Katzd.,

1) auf Kohlen gebratener Teig
L., Lautb., ein grosses Stück Brot: rau, kādu ķe̦palu tā iede̦vusi bē̦rnam Lautb.;

2) ķe̦pals, schlecht ausgebackenes, nicht aufgegangenes Brot
Gold.;

3) eine weiche Masse, z. B. Lehm, Teig:
[sniega ķe̦palas (= pikas) Janš.] paņem kādu ķe̦palu mālu mīklas Naud., Bers.; ein Kuhfladen L., Lautb.;

4) ķe̦pala zeme, klebriger Boden:
ķe̦pala zemē slikta rāceņu ņemšana Dond.;

5) ein körperlich Wohlgeratener, Korpulenter
Naud.: bē̦rns jau labs ķe̦pals paaudzies Etn. II, 177, Dobl., Wurzau. [In der Bed. 1 - 2 aus li. kẽpalas "Laib"; in der Bed. 3 vgl. ķe̦pa 2.]

Avots: ME II, 366

‡ ķiẽpals Dunika, NB., klebriges, nicht vollkommen ausgebackenes Brot.

Avots: EH I, 707

‡ ķopala Dond., kleistriges Brot.

Avots: EH I, 707

krāpalainis "?": brāļi mani, krāpalaiņi, zābakuos sienu pļāva BW. 3858.

Avots: ME II, 266

krāpalainis: "3858" ME. II. 266 zu ersetzen durch "3858, 1 var."

Avots: EH I, 645

‡ kre̦pala "ein zerzauster Kopf" N.-Peb.

Avots: EH I, 649

[I krẽ̦pala Bl., Schleim]; krẽ̦palas, der Schleimauswurf, Speichel.

Avots: ME II, 275

II krẽ̦pala: nāc nu, krē̦paliņa, lai es tev sasukāju matiņus! AP., Schujen.

Avots: EH I, 651

[II krẽ̦pala C., ein Mädchen mit zottigen Haaren.]

Avots: ME II, 275

kupalači, [kupalaču Wid.], kupalāču U., kupalāci Grünh., in der Verbindung k. nest, = kukarigâs n., huckepack, auf dem Rücken tragen: uzkāpu tavam tē̦vam mugurā, un tas mani nuonesa kupalači zemē JK. V, 35.

Avots: ME II, 317

kvē̦pala: diese Form (mit l !) scheint nur aus dem Deminutiv kvē̦paliņa erschlossen zu sein, das aber auch zu einem *kvē̦paļa gehören kann; und BW. 12346 heisst es: dūmaļiņa, kvē̦paļiņa.

Avots: EH I, 690

kvê̦pala, eine, die sich bei der Arbeit beschmutzt hat: dūmaliņa, kvē̦paliņa, tā darbiņa darītāja BW. 6885 ; 12346.

Avots: ME II, 354

‡ ļê̦palas ² Frauenb. "noch weiche (nich trockene) HeubüscheI in getrocknetem Heu".

Avots: EH I, 772

‡ lìepalājs ² Kaltenbr., ein Lindenwald.

Avots: EH I, 756

mazpalaši ["kleine, unbedeutende Leute" MSil.] Aineida, S. 15. [Zu lasît.]

Avots: ME II, 573

‡ me̦l˜nspalis Janš. Līgava I, 351, ein Messer mit schwarzem Stiel.

Avots: EH I, 799

‡ me̦l˜[n]spal˜vaìns U. (unter spaiguļi), schwarzgefiedert.

Avots: EH I, 799

‡ me̦l˜[n]spal˜vaìns U. (unter spaiguļi), schwarzgefiedert.

Avots: EH I, 799

‡ nùoapaluôt Oknist, = nùoapaļinât.

Avots: EH II, 30

[nùopalaidņuôt, liederlich verschwenden: savu peļņu ... nuoplītēt un nuopalaidņuot Jaunie mērn. laiki I, 185.]

Avots: ME II, 827

‡ nuopalinât Frauenb. "(Kleider) ausziehen". Refl. -tiês Frauenh. "sich auskleiden".

Avots: EH II, 73

nùopalst, intr., fahl werden: ielāpi uz nuopalsušā, pē̦rnā uzvalka Druva II, 163; vgl. li. išpálšē̦s "fahl geworden".

Avots: ME II, 827

nùospalêt: abmähen Stenden: līci nuospalēsim pa vienu ēdienstarpu.

Avots: EH II, 89

nùospalêt, tr., niederhauen: kuokus nuospalēja kâ burkānus LP. V, 341.

Avots: ME II, 855

‡ nùospalvâtiês Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "federn"), = nùospal˜vuôtiês.

Avots: EH II, 89

‡ nùospal˜vuôt, mit Federn (Tierhaaren) behaften machen: nelaid viņu (-- surti) sev klāt! ... ej nuost, lai nenuospalvuo drēbes! Janš. Bandavā II, 319.

Avots: EH II, 89

nùospal˜vuôtiês, Federn, Haare wechseln, abfedern, abhaaren Wid.

Avots: ME II, 855

‡ nuostrum̃paluôts Frauenb., mit kurzen Reisigstücken bestreut: n. mežs. nuostrumpaluota sē̦ta.

Avots: EH II, 92

‡ paapals Oknist, = paapaļš.

Avots: EH II, 118

paîpala: mit àI ² Nerft, Demin. paipalīte BW. V, S. 479, № 2480, 1 (neben paipala ebenda und griezīte: grieze), paipaļīte BW. 18255: paipalai (sc.: piederēja) smalki kārkli BW. 2480. Als Kuhname Etn. I, 165.

Avots: EH II, 136

paîpala, [auch PS., C., Blieden, Lis., Warkl., Schujen, paîpala ² Tr., paîpala ² Bl., Glück II Mos. 16; IV Mos. 11, 31; Psalm 105, 40; Weish. Salom. 16, 2], paipule Seifert Chrest. II, 169, die Wachtel; fig., ein junges Mädchen: ciema paipalām vai acis izspledīsies Jurī buoluoties Purap. [Reduplizierte Bildung (vgl. Meillet Bull. XXVII, 136); zu li. píepala, apr. penpalo, r. пéрепелъ dass., s. Trautmann Wrtb. 204.]

Avots: ME III, 34

pakaļpalicẽji, pakaļpalikušie, die Hinterbliebenen: ja saimnieks vai saimniece nuomirst pilnā mēnesī, tad pakaļpalicējiem būšuot laime un pilnība Etn. II, 138. uzdzēra aizgājušam un piekuodināja tam, lai viņā saulē neaizmirstuot pakaļpalikušuos piederīguos LP. VII, 384.

Avots: ME III, 40

‡ pakāpalêt, = pakāpelêt: kādu gabaliņu pa ... gravainām ielām pakāpalējis Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 131.

Avots: EH II, 142

pala, die Schwitzbank in der Badstube L. [Aus r. pol "Gerüst, Schlafbank, Pritsche"?]

Avots: ME III, 53

palabinât, ‡ Refl. -tiês, eine Weile labinâtiês: ja gribi ar dusmīguo meitu atkal tikt draugs, tad tev vajadzēs krietni p. Dunika.

Avots: EH II, 147

palabinât, tr., etwas locken, begütigen: suni, zē̦nu.

Avots: ME III, 53

palabuôt, tr., etwas bessern: ceļu, laukus. Refl. -tiês, sich ein wenig bessern: viņa bija palabuojusies Stari II, 105.

Avots: ME III, 53

‡ palàbuôtiês ² (mit hochle. ā aus ē, ?) Gr.-Buschh. "izlikties labs, lai gūtu uzticību".

Avots: EH II, 149

palabs: vārījums izdevās itin p. Jaun. Ziņas 1938, № 208. palaba balss Janš. Līgava II, 359.

Avots: EH II, 147

[palabs, ziemlich gut: mājām vēl palabas ē̦kas Ahs.]

Avots: ME III, 53

palacinât [li. palãkinti], tr., ein wenig mit einer flüssigen Speise füttern (einen Hund) [Golg.]: tur savu sunīti palacināju BW. 20229.

Avots: ME III, 54

‡ palãde, der Raum unter einer lāde Warkl.

Avots: EH II, 149

palâdêt, tr., verfluchen: muļķis bij iekritis kādā nuogrimušā un palādē̦tā pilī Dīcm. I, 48. tad es būtu reiz svabads nuo šīs palādē̦tās nelaimes I, 31. [ķēninam bija nuogre̦mdē̦tas vienā alā trīs palādē̦tas meitas Pas. II, 138 aus Lixna.]

Avots: ME III, 57

‡ palàdîtiês ² Auleja, sich zurechtmachen, sich ein wenig schön machen: tu palādies, pataisies!

Avots: EH II, 149

palags: galda p., das Tischtuch Auleja, Pas. IV, 317 (aus Silajāņi).

Avots: EH II, 147

palags, auch palgs L., Gr.-Essern, N., Demin. verächtl. palaģelis, das Laken: uzklāj baltus paladziņus BW. 13250, 1. aud man puķu (Var.: skuju 7482) paladziņu! BW. 7481. maguonīšu palgu klāju 24860, 15; 15705, 16; 18485. [In Preili palags, das Tischtuch. Li. pãlagas "das Behänge über einem Brautwagen" stammt wohl aus r. пóлогъ "Vorhang", und so dürfte wohl auch le. palags aus dem Russ. entlehnt sein.]

Avots: ME III, 54

palagzde, palazde (li. pãlazdės "eine Pilzart"),

1) der Raum unter einem Haselnussstrauch, der untere Teil des Haselnussstrauches:
ik˙rudeņus puiši jāja, palagzdē riekstus raut BW. 14212, 2. kuo jaunas ruokas zem palazdes plūc U. b. 85, 72;

2) palagzde, palagzdene, das Leberblümchen (anemone hepatica)
Mag. IV, 2, 86, RKr. Il, 66; Haselwurz (asarum europaeum) RKr. II, 67; Karls. Bei L. palagzdi, palazdas, Haselwurzkraut; palazdītes plūkt A. XIX, 24.

Avots: ME III, 54

palagzdene (unter palagzde

2): auch (hepatica triloba) Wandsen.

Avots: EH II, 147

‡ palaicît (li. palaikýti),

1) ein wenig warten
(mit aĩ) Rutzau: p. kādu stundu;

2) ein wenig aufsparen, aufbewahren
Wessen, (palàicêt ² ) Kaltenbr., Lixna, Nīcgale: vieglāka darba laikā maizi vajaga p. siena pļaujai Wessen;

3) (von jem.) leihen (mit aĩ) Rutzau: p. naudas.

Avots: EH II, 147

palaîda [li. palaida "Zügellosigkeit"],

1) die Entlassung, Begieitung:
palaidiet, bāleliņi, bez palaidas es neiešu! BW. 13475, 3;

2) freies Leben
Tirs.;

3) ein Platz beim Gesinde als Weide:
palaida ir vieta, kur kustuoņus var palaist Infl. n. U., Tirs.; zu palaîst.

Avots: ME III, 54

palaide: palaîdē salaide visu māju guovis un tad dzina uz mežu Warkl. palaidē ganās cūkas un aitas ebenda.

Avots: EH II, 147

[padaide Warkl., = palaida 3.]

Avots: ME III, 54

padaîdelêt(iês), intr., zuweilen ein wenig hin und her fliegen: vispirms viņas (bites) palaidelē ap struopa izeju Konv. ² 381.

Avots: ME III, 54

palaîdelêt(iês): lai palaidelējas kurkalē̦ni Saikava.

Avots: EH II, 147

padaîdelêt(iês), intr., zuweilen ein wenig hin und her fliegen: vispirms viņas (bites) palaidelē ap struopa izeju Konv. ² 381.

Avots: ME III, 54

I palaîdene: palaidenis - auch Gramsden; īstam makšķe̦rē̦tājam mazāk baudījuma sagādā palaideņu likšana Jauns. Raksti V, 339. dzija palaideņu šņuoŗu pagatavuošanai Kaugurciems.

Avots: EH II, 147

[I palaidene Alt-Bergfried], palaidens U., [palaidenis Nerft "makšķere, kuo palaiž ūdenī"], eine Setzangel [Bielenstein Holzb. 679 (mit Abbild.); vgl. palaidiens 2].

Avots: ME III, 54

[II palaîdene Jürg., = laidene II.]

Avots: ME III, 54

[padaidenis, ein ausgelassener, unartiger Knabe Mitau; = palaidnis Bers.]

Avots: ME III, 54

palaîde̦ns,

2): p. kalns - auch Druw.

Avots: EH II, 147

[palaîde̦ns,

1) ziemlich mild (vom Wetter):
p. (uz atkusu) laiks Lis.;

2) schräg, geneigt:
p. tzrums Lös., Selsau; p. kalns N.-Peb.; p. ceļš Nötk.)

Avots: ME III, 54

[palaidē̦ns "zum Trocknen ausgebreitetes Heu od. Getreide" Ruhental.]

Avots: ME III, 54

palaîdība: auch Seyershof (mit aî ² ): viņš tuo naudu ņems palaidībai; die Ungebundenheit L.

Avots: EH II, 147

palaîdība, palaîdîgs, s. palaîdnĩba, palaîdnîgs.

Avots: ME III, 54

palaîdiens,

1) eine kurze Tour, eine kurze Fahrt, ein kurzer Ritt, ein Satz:
man te viens palaidiens līdz muižai Sassm. n. RKr. XVII, 44. tas bijis mazs, mazs palaidiens tikai, jau Tukumā klāt LP. VII, 36. astuoņi jūdzes - tas tik viens palaidiens, 8 Meilen - die sind in einem Zuge zurückzulegen Kand. viens palaidiens, - muļķītis ar savu brāti pie tē̦va LP. V, 212;

[2) eine Setzangel
Gr.-Essern, Pēternieki;

3) "aužuot palaists šķē̦ru gabals" C.].

Avots: ME III, 54

palaîdinât,

1): palaidini kaut cik tauku! Oknist.

Avots: EH II, 147

[palaidinât,

1) ein wenig laîdinât 1: p. izkapti mīkstāku N.-Peb. p. linus mitrā vietā Ruj. p. vē̦de̦ru, den Stuhlgang erleichtern
Lis. p. (ein wenig auftauen machen) sniegu saulē Warkh.;

2) ein wenig in die Runde laufen lassen:
p. zirgu Arrasch;

3) ein wenig hin und her streuen:
p. sniegu Bauske. Refl. -tiês, eine Weile auf dem Eise oder vom Berg (im Winter) gleiten: ļauj zē̦niem pa le̦du palaidināties! Lis.]

Avots: ME III, 54

palaidine, ‡

2) = palaîdne 3 (mit aî) Auleja.

Avots: EH II, 147

[palaidine Warkh., = palaida 3.]

Avots: ME III, 54

palaidît: kai tev ... žē̦l nebija, taida bē̦rna palaiduot? Tdz. 44878.

Avots: EH II, 147

palaidît, tr., freqn. zu palaist, begleiten: lautu dē̦lu palaidīju BW. 5964.

Avots: ME III, 54

palaîdne,

3): žagata p. BW. 29431 var. ve̦ca māte bubināja ... ak tu ve̦ca palaidnīte ... 29142 var.

Avots: EH II, 147

palaîdne,

1) die Setzangel
[Gr.-Buschhof], Plutte;

2) = palaîda 3 Ungurā;

[3) das Femininum
zu palaîdnis].

Avots: ME III, 54

‡ palaîdnêt ² Seyershof, = palaîdņuôt: šis sācis p., dzert.

Avots: EH II, 147

palaîdnĩba: rakstījis par mūsu laikrakstu valuodas palaidnību Mū"lenbachs Daži jautājumi ... IV, 103.

Avots: EH II, 148

palaîdnĩba, palaîdĩba, die Liederlichkeit, Nachlässigkeit, Unart: bē̦rni pieņe̦mas palaidnībā A. XII, 20. palaidnības darīt, unartige Streiche ausführen Aps. jauns cilvē̦ks nuodevies palaidnībā Ahs. n. RKr. XVII, 44.

Avots: ME III, 54

‡ palaîdnīca Lubn., Oknist, = palaîdne 3: kuŗa gudra saiminīca, apiet savu rudzu lauku; kuŗa kaida p., ni ap dārzu nestaigāja BW. 32559, 1.

Avots: EH II, 148

palaîdniẽkuôt, intr., sich gehen lassen, sich der Liederlichkeit, Nachlässigkeit ergeben: Taņa sāka palaidniekuot Vēr. I, 1490.

Avots: ME III, 55

palaidniẽks (unter palaîdnis): kuo tu dzersi, p. (Var.: diedelnieks, plikadīda), kungam cāli parādā? BW. 19934, 1 var.

Avots: EH II, 148

palaîdnîgs, palaîdîgs, nachlässig, liederlich, nichtsnutzig, unartig: bez mātes auguši bē̦rni palaidnīgi. palaidnīga dzīve Kaudz. viņš bij vīrs ar palaidīgu raksturu Purap.

Avots: ME III, 55

palaîdnis: mit aĩ Schlehk n. FBR. VII, 44,

1): palaidņa Jē̦cē̦nam BW. 10232, 1; ‡

2) sala p., ein leicht Frierender Frauenb.;
‡

3) = palaidiens 3 (mit ai) Vitrupe.

Avots: EH II, 147

palaîdnis, palaidniẽks, palaîduons L., Mag. IV, 2, 124 (li. palaiduonas], palaiduonis [Behnen), Bl., (ein Demin. palaidnē̦ns Jaunie mērn. laiki 1, 15], eine zügellose, liederliche, nachlässige Person, ein Taugenichts: kādi pārgudri palaidnieki klusu apē̦duši tuo, kuo ļaudis bij' zieduojuši LP. V, 413. es bij[u] liela palaidniece VL. palaidņa meitene Kaudz. Vgl. li. palaiduo dass.

Avots: ME III, 54

palaîdņuôt: zur Bed. vgl. auch ‡ izpalaîdņuôt.

Avots: EH II, 148

palaîdņuôt, gew. refl. palaîdņuôtiês, sich gehen lassen, sich der Liederlichkeit, Nachlässigkeit ergeben: es nevainīgi palaidņuoju B. Vēstn. aiz gaŗa laika viņam jāsākuot palaidņuoties Latv.

Avots: ME III, 55

palaîdnule, ein liederliches Frauenzimmer.

Avots: ME III, 55

palaiduoņa: pàlaiduoņas un bezkauņas! Janš. Līgava II, 181. e̦smu tāda p. un nuogānāma sieviete 147.

Avots: EH II, 148

[palaiduoņa Lennew., = palaidnis, palaidne.]

Avots: ME III, 55

*palaids,

1) "?": nuo palaida balkas vežu, tās bij labas ustabai BW. 5175;

2) "= palaîda 3" Lubu.

Avots: EH II, 148

‡ palaîdulêt, dann und wann palaîst 3 Liepna: rudens pusē vēl palaidulēja guovis pa krūcēm.

Avots: EH II, 148

palaĩgs L-Bērzē, = palaidnieks. Zu li. lágyti "wild umherlaufen", [got. laikan "hüpfen", ai. rējatē "hüpft" u. a. bei Feist got. etym. Wrtb. ² 239 u. a.]?

Avots: ME III, 55

palaĩki [Nigr.] (li. palaikai), die Uberbleibsel, der Rest, das Nichtnutzige, Untaugliche: es tavus palaikus vis neēdīšu Nigr. n. Janš. [nuopurinādamas nuo sevis rasas pilienus, šuos pēdējuos miglas palaikus Janš. Dzimtene IV, 44.] visi viņu kaunināja, vai viņš cita palaikus vāks; kas citam vairs nede̦ruot, tas šim derēšuot, auf ein Mädchen bezogen LA. kuģa palaiki, die Schiffstrümmer LA. [man cita palaĩki (nuovalkātas drēbes) jāvalkā Ellei.] Zu palikt.

Avots: ME III, 55

‡ palàiku ² Nerft, = palaĩkus: mēs tâ p. bijām nuobeiguši Jauns. B. gr. ³ I, 59.

Avots: EH II, 148

[palaĩkus, Adv., zeitig R. Lībeks Sadzīves cīniņš.]

Avots: ME III, 55

‡ palaime, das Glück, der Erfolg Balt. Zemk. p. 1884, S. 254.

Avots: EH II, 148

palaĩmêtiês, glücken, gelingen: pirmais grābis raganu aiz matiem, bet nepalaimējies LP. V, 2.

Avots: ME III, 55

‡ palaimîgs (li. palaimingas), glücklich, günstig Balt. Zemk. p. 1884, S. 254: p. ķēriens, ein glücklicher, erfolgreicher Griff.

Avots: EH II, 148

palaine, die Nichtsnutzige, Ausgelassene: žagate, palaine (an zwei Stellen so; Var.: palaidne), tā sauca vilku BW. 29431; [aus palaidne].

Avots: ME III, 55

‡ palaînieks ² Seyershof, = palaidniẽks.

Avots: EH II, 148

‡ palainîgs Pas. XIII, 279, = palaîdnîgs.

Avots: EH II, 148

‡ palaînis Erlaa, (mit aî ² ) Seyetshof, = palaîdnis: bijis milzīgs p. un nevīžuojis ... strādāt Pas. XII, 324 (aus Neu-Bliskenshof).

Avots: EH II, 148

[palsaîns,

1) (mit l˜) "fleckig, schimmelfarbig";
p. zirgs Nitau, Salisb., Peb., Drosth., Druw., Schwanb., Bolwen, Laudohn, Mitau, Grünh., Alt-Rahden;

2) (mit àl ² ) "trocken und locker"
Selsau: p. sniegs Serben, Sermus.]

Avots: ME III, 62

‡ palaipe "?": turēt ... pie vārtiem palaipē kādu svē̦tu akmeni Janš. Mežv. ļ. II, 487; "der Raum unter einer làipa" Schwitten.

Avots: EH II, 148

[palaipns, ziemlich laipns: p. prāts.]

Avots: ME III, 55

[palaipuôt,

1) = laipuôt I 2 nach Ausdrücken des Könnens:
ciņi tik tālu cits nuo cita, ka nevar palaipuot;

2) ein wenig lavieren (übertr.):
viņš mīl dzīvē palaipuot.]

Avots: ME III, 55

palaĩskuôt, ‡ Refl. -tiês, ein wenig faulenzen: tâ˙pat palaiskajas pa māju Salis.

Avots: EH II, 148

palaĩskuôt, intr., etwas faulenzen: gribas arī drusku palaiskuot Latv.

Avots: ME III, 55

[palaisks, etwas od. ziemlich faul: p. puisis.]

Avots: ME III, 55

palaîst,

3): ar tuo mēs bijām palaisti un aizgājām Pumpurs Raksti II, 184;

4): tas ar raudas palaidīs Tdz. 55426. makšķere ar palaižamu auklu Gramsden;

6): patieš[i] ... grib[u] dzīvuot, nepalaist augumiņa BW. 5458. p. (sich verlaufen lassen)
guovis mežā Frauenb. aka ir palaista; tagad ūde̦nu ne̦s nuo bedres Siuxt; "VL." (ME. III, 55) zu ersetzen durch "Tdz. 39562";

7): tikai ziemas vidu palaida pilsē̦tā Jauns. Sliņķu virsnieks 22;

8) gestatten
Lng. (unter laist);

9): auch Diet., Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt: p. viesus; ‡

10) beurlauben
BielU.; ‡

11) ausbreiten:
p. (= izārdīt) sìenu Kaltenbr. karpānu bedrei uz dibe̦na palaiž jē̦kulu AP. uz ... klēti, kur bija palaistas darbeniekiem cisas Ciema spīg.; ‡

12) hinfahren (?):
viņš ar gribuot p. līdz Pēterburgai Austriņš Raksti V, 17; ‡

13) "atstāt" PlKur. Refl. -tiês,

1): p. kâ baluodis Pas. IX, 35. pats ... palaidēs ceļī Pas. IV, 80 (aus Malta);

5): viņš palaidās uz māti Frauenb.; ‡

6) nachgeben, sich ergeben
Frauenb., Strasden; tē̦vs negribēja mātei p. (hinter der Mutter zurückbleiben, fig.) Veldre Dēli un meitas 71. ‡ Subst. palaîdums, Losgelassenes, Geschaffenes: savāds dieva p. (von einem Menschen) Janš. Līgava II, 43.

Avots: EH II, 148

palaîst [li. paláisti], tr.,

1) unter etwas geraten lassen, unter etwas tun, verstecken:
es būtu savus gaŗus matus zem vaiņaka palaidusi BW. 9987. dūšu nevajaga palaist, man muss den Mut nicht sinken lassen;

2) ein wenig ablassen (vom Preise):
palaist preci lē̦tāki;

3) frei-, loslassen:
šinī reizē tevi vēl palaidīsim LP. IV, 81. vedēji palaida pagalmā zirgus BW. III, I, 54. vai nu se̦nāk trūcis palaižama? habe es früher an Plätzen gefehlt, auf welche man das Vieh habe frei treiben können? Etn. II, 86. striķa gals palaists LP. V; 225;

4) freien Lauf lassen, die Zügel schiessen lassen:
rikšiem bēri es palaidu; so auch teciņus palaist, tr. u. intr., in kleinem Trabe fahren, reiten; zirgu teciņus palaist, das Pferd in kleinem Trabe laufen lassen. prātam vaļu nepalaidu BW. 11400. mēli, muti palaist, die Zunge, den Mund nicht im Zaume halten: kas mēli palaiž, tam slikti iet. kas muti palaiž, ies buojā Spr. Sal. 10, 8. nagus palaist "bei der geringsten Veranlassung gleich darauf losschlagen" Mag. XIII, 3, 57; lange Finger machen, stehlen: viņa ir gan čigāniete, tuomē̦r tā nagus nepalaiž Lapsk. palaist ruokas, tätlich werden, sich tätlizh vergreifen: nuo kuŗa laika tad tev brīv tâ palaist ruokas? Blaum. e̦ze̦rs truokšnuoja, it kâ vai visas pasaules vilki še būtu savas rīkles palaiduši LP. VII, 1295;

5) loslassen, verbreiten:
kas palaida kuiļa smaku mana brāļa istabā? BW. 20410, 8. kam palaidi valuodiņas? 8510;

6) vollständig ohne Aufsicht, Pflege lassen, vernachlässigen:
bē̦rnus, māju, dārzu, saimniecību. tē̦vs palaiž dē̦lu visa vaļā (vgl. LP. IV, 46). palaiž mani māmuliņa, ir es pati palaižuos VL. tādu labu rudzu zemi palaiduši atmatā BW. 8935. tē̦vs bij atdevis dē̦lam savas palaistās mājas BW. III, 1, 93;

7) verstreichen lassen, verbringen:
daudz ja divas svētdienas palaida gaŗām BW. I, 193. kur tu duomā nakti palaist? Latv. pie šā palaidu savu jaunību MWM. VI, 566;

[8) erlauben, zulassen:
šuo mēs darīsim, ja dievs citādi tuo palaiž ( in der neuen Ausgabe: paļauj) Glück Hebr. 6, 3;]

9) begleiten:
nāciet līdzi (Var.: palaidiet), bāleliņi, es nevaru viena iet! BW. 13475. Refl. -tiês,

1) ein wenig fliegen, sich beeilen, eilen:
putns palaidās gabaliņu tāļāk. es palaiduos iet uz istabu Jauns.;

[2) unter etw. fliegen:
putns palaidās apakš ratiem LP. VII, 747];

3) liederlich, nachlässig werden, nachgeben:
jūs dienu nuo dienas vairāk palaižaties A. Al. puika nepalaidies, - dzinies vecenei pakaļ LP. VI, 528;

4) mit dem Lok. - sich ergeben, frönen (einer Leidenschaft):
palaisties dzeršanā Zeib., dzē̦rumā Klaust., slinkumā un nerātnībā Neik. ganu meita... palaidās kārumā BW. 20809, 2. miedziņā palaižuos 6761;

5) mit uz - sich verlassen: uz kuo man palaisties? BW. 9488. palaižas uz savu spē̦ku kâ vērsis (āzis) uz saviem ragiem. Subst. palaîdẽjs, wer loslässt, freien Lauf lässt, vernachlässigt, verbringt, begleitet;
palaîšana, das Loslassen; Vernachlässigen, Verbringen, Begleiten; palaîšanâs,

1) das Sichgehenlassen, moralisches Verkommen;

2) das Sichverlassen, Vertrauen.

Avots: ME III, 55, 56

‡ palaistas "?": uzmeklēja alus palaistas un dzēra Atpūta, № 638, S. 7.

Avots: EH II, 148

‡ palaîstevība Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 75, = palaistĩba.

Avots: EH II, 148

‡ palaîstevis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, = palaîstuvis: bija stingrs un guodīgs meitē̦ns, ne tâ kâ tagadējās palaisteves Veselis Daugava 1934, S. 194.

Avots: EH II, 148

[palaistĩba, Ausgelassenheit, verwahrlostes Wesen Wid.]

Avots: ME III, 56

palaîstît, ‡

4) "?": celiņš sudrabeņa palaistīts Tdz. 53520. ‡ Refl. -tiês, ein wenig schimmern, glänzen:
viņas (= saules) pēdējais atspīdums ... brīdi palaistījās ... plūdu klēpī Plūd. Selgā.

Avots: EH II, 148

[palaîstît (li. paláistyti),

1) wiederholt hier und da hingiessen:
p. ūdeni uz kula;

2) ein wenig (und mehreres) begiessen:
iešu puķes palaistīt Widdrisch;

3) zum Trinken (mehreren) eingiessen:
palaisti vēl ciemiņiem šņabi! Jürg.]

Avots: ME III, 56

palaîstuvis: auch (mit -iv- < -uv-) Kaltenbr., Oknist, Wessen.

Avots: EH II, 148

palaîstuvis (li. palaistuvis) Naud., häufiger das Femin. palaîstuve (li. palaistuvė), palaistava, palaistule, ein Nichtsnutz, eine liederliche, nachlässige Person: kuŗa kāda palaistuve (Var.: palaistule, palaistava), ne ap dārzu neapgāja BW. 32550.

Avots: ME III, 56

‡ palaîštuvis (gespr. mit -iv-) Oknist, fem. palaištuve (gespr. mit -iv-) Sussei n. FBR. VII, 144, = palaîstuvis.

Avots: EH II, 148

palaitît: (acc. pl.) krūtis palaitīja Tdz. 37439.

Avots: EH II, 148

[palaitît, ein wenig làitît: p. slimnieku Lis.]

Avots: ME III, 56

palaizît: kazas cisku palaizī[ju]ši Tdz. 52765; "sehr wenig essen" Frauenb.: gaļa jāpalaiza maz.

Avots: EH II, 148

[palaizît (li. palaižýti) LKVv., ein wenig lecken: p. taukus.]

Avots: ME III, 56

‡ palaîznis Liepna, = palaîdnis.

Avots: EH II, 148

‡ palak(a)tīte "mazais lakatiņš, kuo liek bē̦rnam gurniņuos, lai lakatiņš netiek netīrs" AP.

Avots: EH II, 148

palakstît: kazulē̦ns (voc.), palaksti! Pas. VIII, 93.

Avots: EH II, 148

palakstît, palakstuôt, intr., ein wenig hüpfen; refl. -tiês, ein wenig scherzen, tändeln, charmieren: var ar saimnieka sievu palakstuoties Stelp.

Avots: ME III, 56

‡ palakte, der Raum unter einer lakta I: sēdēs vistu palaktē Tdz. 36796. nuoraudzījuos uz sluotām palaklē (unter dei Schlafstelle; lâva

2) Jauns. Raksti IV, 43.

Avots: EH II, 148

palaktiês, ein wenig fressen, saufen (von Hunden und Katzen): duod kuņiņai palakties! BW. 16763.

Avots: ME III, 56

palama, ‡

3) "Schimpf, Schande"
Diet.

Avots: EH II, 149

palama, [palāms, palamdis Für. I, unter lamāt],

1) das Schimpfwurt, der Schimpfname, Beiname, Spitzname
(palame A. XI, 697): tiklīdz kâ kāds kuo sliktu padarījis vai izrunājis, te palama ruokā Etn. II, 83;

[2) = uzvārds, Zuname Sussei]. Zu lamât.

Avots: ME III, 56

[palāma Lautb. "eine kleine lãma 1".]

Avots: ME III, 57

[palamât, ein wenig schimpfen: viņai patikās palamāt meitu. Refl. -tiês, ein wenig schimpfen (intr.): gribas drusku palamāties.]

Avots: ME III, 56

‡ palame,

1) = patama 1 Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, AP., Warkl.;

2) = palama 2 Kaltenbr.

Avots: EH II, 149

‡ palamis, = palama 1: ģērkle e̦suot rīkles p. A. Leitāns.

Avots: EH II, 149

‡ palamnieks Jauns. Raksti IV, 54, der Träger eines Spitznamens.

Avots: EH II, 149

‡ palàtnpât ² Saikava "paskaldīt".

Avots: EH II, 149

palancît, die Netze nachsehen Windau.

Avots: ME III, 56

palañga (unter palangi): auch Plvv. I, 10, 36, 52, 215, 221, 224, 260, 274, 281, 286, 289, 292, 296, 297, ("palama") Schlehk n. FBR. VII, 35, Frauenb.: palangas vārdi Frauenb. tu tik esi tāda palangu ("?") cēlēja ebenda.

Avots: EH II, 149

palangi, [nom. s. palanga Für. I, unter lamāt], Ekelnamen Neik. n. U.; palañga Katzd., ein Schimpfwort: [tā jau vairs nav ne˙kāda iesauka, bet vienkārša palanga Janš. Dzimtene IV, 126.]

Avots: ME III, 56

‡ palaņķis, ein Anbau (?): blakus kūtij ir neliels p., laikam kāds pūnītis vai pe̦lūde Janš. Līgava I, 93. celt ... pie ērberģa kādu palaņķi klāt, kur ievietuot gājējus 158.

Avots: EH II, 149

palape,* der Blattansatz Dr.

Avots: ME III, 56

palãpît,

1): vîzes kuo p. vija nuo pakalām (sc.: auklas) Sonnaxt.

Avots: EH II, 149

palãpît, tr.,

1) die Bastschuhe, die Schlittensohlen versohlen, den Bastschuhen, den Schlittensohlen neue Sohlen unterlegen
Birzm.: pina vai palāpīja vīzes Duomas II, 230;

[2) eine Weile flicken:
p. zeķes. Refl. -tiês, eine Weile flicken (intr.): tagad jums laiks palāpīties].

Avots: ME III, 57

palãps,

2): palàps ² , ein Streifen Bast (od. Rinde) zum Flicken von Bastschuhen
Atašiene n. Fil. mat. 102, Warkl.: ar palāpu salāpīju nuoplīsušu vîzi Warkl. ar kasalu pataisa caurumu, kur palāpu aizpīt Saikava.

Avots: EH II, 149

palãps [li. palopas],

1) ein Instrument, ein Griffel, mit dem man die zweite Sohle
(palāpi) den Bastschuhen anbringt [Fest., Stelp.]: palāpiņš nuo kauliņa taisīts vīžu palāpīšanai Erlaa. palāps ir pastrupi nuodrāzts kuoks, ar kuŗu nuoplēš kuokiem mizu (sevišķi nuo eglēm) bišu struopiem Bers.;

2) gew. Plur. - die Unterlage, namentlich die zweite Sohle der Bastschuhe und
[palāpis Remten] Schlittensohlen Bers., Lub., Birzm., Etn. IV, 162. viņš vīzes darīja un palāpus lika Vīt. savas meitas tiltam lika palāpam (Var.: palāpuos) BW. 20957.

Avots: ME III, 57

[I palas U.], paļas [?], paļi St., die sumpfigen Ufer eines Sees. [Nebst li. pãlios, "weite, sumpfige Strecken" woht zu la. palūs "Sumpf", ai. palvalám "Pfuhl" u. a., s. Büga RFB. LXV1, 247 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 55.]

Avots: ME III, 56

[II palas, s. pali.]

Avots: ME III, 56

palase(s), s. palãse.

Avots: ME III, 56

palãse: auch ("?") Roop n. FBR. XV, 152, 1): auch (mit â ² ) Salis: gan jau vanna palāsēs sabriedīs; "nuoglaudīja bārzdu, kuŗā žvadzēja" (ME. III, 57) zu verbessern in "nuoglaudīja ... bārzdiņu, kuŗas apakšgalā ... žvadzēja"; "A. XIII, 2" (ebenda) zu verbessern in "A. XIII, 1"; ‡

3) "jumta apakšējā mala" Orellen.

Avots: EH II, 149

palãse, palase, nach U. auch palāsa,

1) [palases Salisb.], herabfliessender Tropfen, herabfliessendes Wasser, die Traufe:
lietus plīkšē̦dams gāzās palasēm nuo jumta Aps. nuoglaudīja bārzdu, kuŗā žvadzēja par le̦du pārvē̦rtušās palāses A. XIII, 2, 130. [palāsas te̦k nuo jumta U.] palases te̦k nuo platmales RA.;

2) der Ort, wohin das Wasser fliesst
Freiz.

Avots: ME III, 57

palases: auch (die Traufe) Burtn., Seyershof.

Avots: EH II, 149

palase(s), s. palãse.

Avots: ME III, 56

palasît, Refl. -tiês: kartupu palasījās nuo siles Kaltenbr. nu ēda Anniņa palasīdamās: piecas plekstes virsū, piecas apakšā; viena plekste vidū ar ce̦kuliņu Tdz. 56942.

Avots: EH II, 149

palasît, tr., ein wenig lesen, sammeln, aussuchen: uogas, gramatas. tam devu ābuolu palasīdama BW. 33592. dali, mana māršiņa, palasīdama, dižam dižu, mazam mazu! RKr. XVI, 215. Refl. -tiês, ein wenig für sich (gemütlich) lesen, sammeln: viņa paadījās, palasījās.

Avots: ME III, 56

palata,

3): auch Aahof; ‡

5) "ein Zelt"
(?) Heidenfeld.

Avots: EH II, 149

palata,

1) = palaida 3 [?];

2) vorstadt an den Schlössern oder kleinen Städten
Manz., L.; [ein Hakelwerk, Städtchen U.];

3) ein aus mehreren Gesinden bestehendes Dorf
Tirs. n. RKr. XVII, 71;

4) palatas, ein Schloss
bei Bezzenberger Le. Di.-St. 19. [Zunächst wohl aus r. палата "Schioss".]

Avots: ME III, 56, 57

palatniẽks, einer, der in der palata 2 wohnt L.

Avots: ME III, 57

‡ palats, der Marktplatz Warkl.

Avots: EH II, 149

‡ palàts ² Auleja "ein freier Platz, wo sich viele Menschen zu versammeln pflegen (z. B. bei der Kirche, beim Friedhof, der Marktplatz od. dergl.)"; palātā iet Lng., in die Vorstadt gehen.

Avots: EH II, 149

palatvisks, ziemlich, recht lettisch: diezgan palatviskā pasaciņa MWM. X, 108.

Avots: ME III, 57

paplaũkš(ķ)inât, intr., etwas klatschen: ruokām.

Avots: ME III, 82

palaũnadze,

1): auch (das Vesperbrot) Oknist: palaunadzi (od. zum nom. s. palaunadzis?) turē̦dami BW. 2559; "die Zeit nach dem
launags" Oknist. - Vgl. hierzu auch Schlau Mag. XX, 3, 73 f.

Avots: EH II, 149

palaũnadze [li. palaunagė "Vesperbrot"], palaũnadzis, palaũnags [Dond.], auch palaũnaģis,

1) die Vesperzeit, das Vesperbrot
Kur., Mag. XIII, 2, 58. Kurzemē, Duobeles draudzē (so auch Kand.) vasaras pusdienu saucuot arī par launagu, mūsu launagu par palaunadzi Etn. III, 156; [palaũnadzis, eine Mahlzeit um 5 Uhr Nachmittags Dunika];

2) eine Vorkost vor dem launags U.;

3) die Zeit zwischen Vesper und Abendessen
St.

Avots: ME III, 57

‡ padaunaga (wo?) "= palaũnadze".

Avots: EH II, 149

‡ palaunagājs, die Zeit zwischen Mittag und Vesper Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 149

palaũnags (unter palaũnadze): auch Atašiene n. Fil. mat. 102 (mit àu ² ), Kal.,

1): "ēdiens launaga vietā, kad ne˙kas nav īpaši gatavuots, bet saimniece kaut kuo duod uzkuost launaga vietā" Oknist: sveša māte man suolīja ir launagu, palaunagu. ne launaga, palaunaga, jau saulīte vakarā BW. 4438.

Avots: EH II, 149

palaupît, ‡

2) ein wenig rauben:
laupītājs paspējis vienā, uotrā pagastā šuo tuo p. Dunika.

Avots: EH II, 149

[palaupît, = paluobît, ein wenig schälen, bolstern: palaupi zupai tupeņus! Druw.]

Avots: ME III, 57

‡ palàupt ² Nautrēni, gierig aufessen: palaupis visa taba i[r] vēl prasa.

Avots: EH II, 149

palaûzît [li. paláužyti], tr., freqn., palaûzt [li. paláužti], tr., ein wenig brechen: saules meita palauzusi dieva dē̦la zuobeniņu Duhren. Refl. -tiês, eine Weile kämpfen, tändeln, spielen: guovis nebadās vis, tikai tâ˙pat palauzās Saul.

Avots: ME III, 57

palaûzt (unter palaûzît),

1): p. elksnīšu pakaišiem Ramkau. palauzīšu cūkām lapiņu ebenda; ‡

2) im Ringkampf bezwingen:
jauneklis ... sāc lauzties ar ... draugu ... jauneklis ... palauž ... draugu bez ... pūlēm Pas. V, 243 (aus Auleja). Refl. -tiês, ‡

2) dringen (?):
šur tur kāds skanis palaužas cauri Janš. L. dzejas pag. 281.

Avots: EH II, 149

palâva, gew. palâve [li. palóvė "die Stelle unterm Bette"],

1) der Raum unter der
lāva: iied, tautieti, palāvā! BW. 13697. pirtī auga palāvē 12806;

2) der Raum unter einer Pritsche, einer Lagerstätte:
visās istabās bij pa kaktiem un palāvām piemē̦tāts šis un tas Kaudz.

Avots: ME III, 57

palâve (unter palâva),

1): auch Sermus, Sonnaxt;

2): auch Auleja, Warkl.

Avots: EH II, 149

palāvene,

1) "?": meklē vēžus palāvenēs
Adsel n. A. XIV, 479 (zu izlâve̦ns?);

[2) "=palâve 1"Serben, Sermus, Nitau, Bers., Mitau, Grünh.].

Avots: ME III, 57

‡ palāviene Saikava, = palāvene 2.

Avots: EH II, 149

‡ *palāvis (li. palovis), = palâva 1: pirtī sēd palāvī BW. 25273, 5 var.

Avots: EH II, 149

palazdas, palazde, s. palagzde.

Avots: ME III, 57

palazde (unter palagzde),

1): visas palazdes riekstu pilnas AP.;

2): palazdīte, hepatica triloba Linden in Kurl.

Avots: EH II, 149

‡ palazdi Lng. (unter lazdi), Haselwurz.

Avots: EH II, 149

palce, die Schwemme L., der Regenbach U. Zu pelce.

Avots: ME III, 57

palcîgs "?": izkārnījumi ir palcīgi škidri Konv. ² 919.

Avots: ME III, 57

‡ pàlčka ² Nerft, die Pfütze.

Avots: EH II, 149

paldaîns: "1)" (ME. III, 57) zu streichen.

Avots: EH II, 149

paldaîns,

1) faltig, faltenreich:
paldaini svārki, der Faltenrock Vēr. II, 905; auch als Subst. paldaiņi BW. 24062, paldafiņu svārki Druva I, 51.

Avots: ME III, 57

palˆdans, ‡

2) = palde̦ns Nerft.

Avots: EH II, 149

[palˆdans Warkh., Warkl., = palˆds.]

Avots: ME III, 57

‡ palˆdâtiês (mit alˆ > hochle. olˆ) Prl., = pelˆdêtiês 1.

Avots: EH II, 149

‡ palde, die Falte: lindra kiem deviņ[i] paldes pakaļā BW. 9399 var. Aus mnd. valde "Falte".

Avots: EH II, 150

pal˜de̦ns: vējš ... vilka palde̦nuo sniegu pa zemes virsu Jauns. J. un v. 378.

Avots: EH II, 150

pàldìes: ne paldiesa (Var.: paldiesu, paldiesi) nesacīja BW. 22850, 1. par paldiesu jau kaķis sprāgst AP.

Avots: EH II, 150

pàldìes [auch Serbigal, AP., pal˜diẽs Līn., Tr., Salis, Ruj., paldas Saikava, pàldis ² Preili], (der Akzent gewöhnlich auf der zweiten Silbe), zuweilen paldìevs geschrieben, aus palĩdz dìevs (helfe Gott), danke: lai paldies, kam paldies, mūs[u] kungam, tam paldies! BW. 32841. kad pārvedu līgaviņu, tad paldies uz paldies! Sprw.: par paldies ir žīds ne˙kā neduod. nuo paldies kaķes sprāgst. vai tas nu tas paldies par manu labsirdību? Zuweilen dekliniert: bet tas negrib ne pliku paldiesu JK. III, 31. viņš ar daudz paldiesiem atvadījās MWM. VIII, 594.

Avots: ME III, 58

[paldiesuôt, wiederholt danken (paldies sagen): ak, kuo nu paldiesuo tik daudz! Juris Brasa 151.]

Avots: ME III, 58

pal˜diķis [Dond.], = drūnesis, das Deckelgefäss für saure Grütze Hug. [Abbild. bei Bielenstein Holzb. 328]; das Gefäss, in dem man die Milch käsen lässt U.

Avots: ME III, 57

*paldiņa od. *paldiņš "?": graudus ielika paldiņā.

Avots: ME III, 57

‡ pàldins ² Fest., = palˆde̦ns.

Avots: EH II, 150

palduôtiês: auch Heidenfeld, (mit alˆ) Lös.; palduojamā mājiņa Lös., ein Badehäuschen. "Wolm." ME. III, 58 ist zu streichen, s. oben unter paldu 1.

Avots: EH II, 150

palduôtiês, für pe̦lduôtiês, sich baden Wolm. [?] n. BW. 32570, 5, [Sessw.].

Avots: ME III, 58

‡ I paldriķis Dond., Windau, eine Art Eimer: putras p.

Avots: EH II, 150

‡ II paldriķis (??) "zusammengenähte Lappen, die man im Winter (in alten Häusern) vor die Fenster legt".

Avots: EH II, 150

palˆds [auch Warkh., Warkl.], schlüpfrig, glitscherig [Korwenhof]: palds ceļš, le̦dus Mar. n. RKr. XV, 129. mātes kurpes paldas (Var. 11: sklidas) bija, drīz peldēja tautiņās BW. 16970, 12. [kumeliņi te̦k pa paldu ezeriņu 29934. palda ("glatt") virve Lubn.] Zu pelˆdêt?

Avots: ME III, 58

I palˆds,

1): auch (mit al) N.-Laitzen n. Etn. IV, 166, Heidenfeld, Lubn., Rugāji, Saikava; p. galdauts ("kas slīd zemē nuo galda") Saikava; ‡

2) "ir-stuošs" (mit alˆ) Heidenfeld: siens sakaltis trakajā: p.

Avots: EH II, 150

‡ II pàlds ² Sonnaxt, = pàldìes.

Avots: EH II, 150

[paldu, = pàldies: paldu, paldu! Nigr.]

Avots: ME III, 58

paldu Ltd. 241 [aus Wolm.], für pe̦ldu.

Avots: ME III, 58

I paldu: der ganze Artikel (ME. III, 58) ist zu streichen; s. Augstkalns FBR. XVII, 100.

Avots: EH II, 150

II pal˜du: nu p., p. ... par nuovēlējumu! Janš. Bandavā I, 369.

Avots: EH II, 150

‡ III paldu, Adv. "?" FBR. IX, 159.

Avots: EH II, 150

‡ paldums "?": viegli pārtecēju ... linsēkliņas paldumiņu (zirnīša paldumeņa 44729), apīnīša vieglumiņ[u] Tdz. 39605.

Avots: EH II, 150

paldzīns "rakstaina, balta audękla gabals villaines lielumā" RKr. XVI, 101. [Deminutiv zu pal(a)gs.]

Avots: ME III, 58

pale "?": vecis paskatījās ux savu jenču palēm JR. VII, 51.

Avots: ME III, 58

‡ palece "das Gerichtshaus (aus d. Polizei umgebildet)" Irmlau n. Spiess.

Avots: EH II, 150

[palecekle,

1) dasuntereinem
leceklis I Gelegene C.;

2) "ein kleines Mistbeet neben einem grossen"
N.-Peb.]

Avots: ME III, 58

[*pale̦ce̦kls (erschlossen aus hochle. palacaklis) "Türschwelle" Korwenhot.]

Avots: ME III, 58

palēcekne: "eine Vorrichtung zum Springen, ein Sprungbrett" ME. III, 58 zu verbessern in "etwas zum Aufsteigen bezw. Aufspringen Dienendes, um an etwas höher Stehendes heranreichen zu können".

Avots: EH II, 150

palēcekne; eine Vorrichtung zum Springen, ein Sprungbrett: tautu meita ze̦ma, re̦sna, tai vajaga palēceknes BW. 32239.

Avots: ME III, 58

‡ palēcenis, = palēcekne: nevajaga ... ne˙kāda palēceņa, uz kuŗa uzkāpt, palēkties un tad tikt debesīs Janš. Mežv. ļ. I, 240 (ähnlich II, 142).

Avots: EH II, 150

palêcin, springend, im Sprunge: kad māmiņa neredzēja, palē̦kdama (Var.: palēcin) mutes devu BW. 10246.

Avots: ME III, 58

palecinât, palècinât, fakt. zu palekt, palèkt, springen, hüpfen lassen: bē̦rnu. viņš saujā palēcināja kvē̦luošu uogli Lapsk.

Avots: ME III, 58

palècinât, s. palecinât.

Avots: ME III, 58

‡ palede "pirmā reņģe, kuo zvejuo, līdz kuo nuoiet le̦dus" Kaugurciems.

Avots: EH II, 150

‡ palegzde Wilzen "zilā vizbulīte": zaļajās palegzdēs Brigadere Dievs, daba, darbs 289. tur zied palegzdītes 39.

Avots: EH II, 150

[pale̦gzdi, Haselwurz Für. L]

Avots: ME III, 58

I paleja: auch Siuxt; "lejas sākums" Lixna.

Avots: EH II, 150

I paleja, [palejs Lis.], die Niederung, das Tal: līguo, mana līgaviņa, palejā sienu grābt! BW. 28656. kas tas tāds, kas tur dzied pie upītes palejā? 490. ve̦cais tē̦vs sirmu bārdu cūkas gana palejā 29146.

Avots: ME III, 58

II paleja: kad teļi pļūtī, tad palejiņas ("eine gewisse Pflanze") savārī tējā Linden in Kurl.

Avots: EH II, 150

II paleja, Polei (mentha pulegium): visapkārt ruozes zied, vidū zaļa palejiņa BW. 6525. es nuoviju vainadziņu nuo Daugavas palejām 24381. [Nebst li. palėjai] zunächst aus d. Polei.

Avots: ME III, 58

‡ palejâk (Komparativform), etwas niedriger, talwärts: divējas sē̦tas: Saulesatvārži ... kalnā un p. Strautnieki Janš. Mežv. ļ. I, 13.

Avots: EH II, 150

palẽ̦kât, intr., freqn., zuweilen Sprünge machen, hüpfen: mīlestība mē̦dz vienumē̦r palē̦kāt Liv. [Refl. -tiês, zu seinem Vergnügen ein wenig hüpfen.]

Avots: ME III, 58

[pale̦kns, ziemlich üppig od. saftig: pale̦kna zâle Bauske.]

Avots: ME III, 58

palē̦ks, pyrola umbellata RKr. III, 72: atradu apaļlapainuo ziemcieti, Jāņa ziedu jeb palē̦ku Latv.

Avots: ME III, 58

‡ palēkšêt "pelēt" (?) Lettihn.

Avots: EH II, 150

palèkšus, palèkšis, Adar., springend, im Sprunge: skrien pakaļ palekšis Rainis.

Avots: ME III, 58

palekt, s. palèkt.

Avots: ME III, 58

palèkt [li. palė˜kti], palekt, intr.,

1) ein wenig springen, einen Sprung tun:
zirgs tâ sapīts, ka ne˙maz nevar palekt. zirgs skrej pale̦kdams, das Pferd läuft springend, nicht in ebenmässigem Trab; zirgs skrej pa˙le̦kdams, das Pferd läuft in freudigen Sprüngen, schnell. ne̦s luomu pa˙lē̦kdams mājās, er trägt die Beute eiligst, freudig heim LP. VI, 621. [saka meitiņa palē̦kdama BW. 34455;

2) verstreichen, vergehen:
pale̦kuši... pieci gadi Manz. Post. l, 168.] Refl. -tiês, emporspringen, in die Höhe springen, einen Sprung tun: vīrelis aiz nuobīļa palēcās stāvu LP. VII, 173. aizgāja pa˙lē̦kdamies Aps.

Avots: ME III, 58

‡ palè̦ktave ² Erlaa, = palēcekne.

Avots: EH II, 150

‡ palè̦nām, langsam, allmählich.

Avots: EH II, 150

palēne: die Stelle im Wasser unter einem grünenden Überwuchs (mit ẽ) AP., unter der lêne III: vēdzeles dzīvuo palēnēs, zem kādām maliņām, kur upēs sazâlī kādas lēnes. - "palē̦nēm" ME. III, 59 zu verbessern in "palēnēm".

Avots: EH II, 150

palēne, [= palēpne Gr.-Buschhof]: ūdens čūskas luodā pa palē̦nēm Austr. sūne̦klā trīcināja visas palēnes, gaidīdams kādu līdacē̦nu izskrienām. [ vgl. lê̦na ² .]

Avots: ME III, 59

‡ palēniņām Pas. VIII, 275, recht langsam.

Avots: EH II, 150

palèninât: viņš palēnināja suoļus Jaun. Ziņas 1938, № 107.

Avots: EH II, 150

palèninât, tr., verlangsamen: gaitu.

Avots: ME III, 59

‡ pa˙lê̦nis PlKur., = ‡ palè̦nām.

Avots: EH II, 150

‡ palê̦nītei ² (sic!) Seyershof, = ‡ palè̦nām: p. strādāt.

Avots: EH II, 150

‡ palènītēm, = ‡ palè̦nām.

Avots: EH II, 150

[palde̦ns Arrasch, Bauske], pal˜dans [Rudbahren, Grünh., trocken und fein]: es iegrimu dziļi paldanajā sniegā Jauns.; [paldans in Nerft beruht auf pe̦dans od. pe̦lde̦ns].

Avots: ME III, 57

palḕ̦ns, ziemlich langsam, sachte, sanft, mild: viņš mani vada pie palē̦na ūdens Psalm 23, 2.

Avots: ME III, 59

‡ palêpe (li. palėpė "pajume") Auleja "der Raum zwischen dem Vieh- und dem Pferdestall, wo die Schweine übernachten, im Sommer die Kälber stehen usw."

Avots: EH II, 150

‡ palepêt, ein wenig lepêt ‡ III Saikava: palepē nu pakaļ! kuozi panāksi. Refl. -tiês "pastaigāties" Saikava: būs kuo p. pa purvu ar uogām.

Avots: EH II, 150

‡ palèpis ² Sonnaxt, = palēpne 1: meitietis izgaisis - iekritis kādā palēpī.

Avots: EH II, 150

[palēpne,

1) palēpene
Bauske, "Überwuchs, wenn ein See verwächst" St.;

2) sumpfiges Seeufer
Oppek. u. Oberl. n. U.]

Avots: ME III, 59

‡ palepnîgs, etwas stolz, eingebildet: brašs puisis ... ir, tik tāds p. Janš. Dzimtene I, 436.

Avots: EH II, 150

pale̦pns: pale̦pnas (ziemlich prächtig) dzīras Pas. VI, 127. pale̦pni sē̦nalu bajāri Tdz. 57030.

Avots: EH II, 150

pale̦pns, etwas stolz: viņš tāds pale̦pns.

Avots: ME III, 58

pale̦puôtiês, sich ein wenig gross tun, stolzieren: lai būtu ar kuo palępuoties A. XXI, 20.

Avots: ME III, 58

[palept, etwas hochmütig od. wählerisch werden: bē̦rnam nebūs palept! Nigr. viņš tāds palepis, ka vairs lāga neē̦d.]

Avots: ME III, 58

[palēsts U., = palēpne.]

Avots: ME III, 59

palẽtinât, tr., wohlfeiler, billiger machen, den Preis erniedrigen: dzīvuokļu ce̦nu Konv. ² 701. Refl. -tiês, billiger werden.

Avots: ME III, 59

palẽ̦ts,

1) ziemlich billig, leicht:
palē̦ts zirgs. es māmiņai viena meita, palē̦tāki uzauguse BWp. ² 9679;

2) schwachsinnig, ein wenig leichtsinnig
[Dond.]: viņš tāds palē̦ts cilvēciņš Ahs.

Avots: ME III, 59

palēvene "eine einschiessende Stelle im Sumpf" A. XIV, 2, 479; "überhangender Ufetrand" N.-Peb. [zu lèvenis 1.]

Avots: ME III, 59

‡ palē̦zans Warkl., = palê̦zns.

Avots: EH II, 150

‡ palẽžât Lems., ein wenig spazieren fahren (tr.): palēžājiet nu mani arī! Refl. -tiês, ein wenig lẽžâtiês Lems., Salis.

Avots: EH II, 150

[pale̦zns, ziemlich le̦zns: pale̦zna vieta Dond., Lautb.]

Avots: ME III, 58

[palê̦zns, ziemlich lê̦zns.]

Avots: ME III, 59

palˆgs ² : auch Behnen n. FBR. XVI, 141, Gr.-Essern n. Dzimt. Vēstn. 1912, № 260, Grenzhof n. FBR. XII, 13, Lesten n. FBR. XV, 20, Perkunen n. FBR. XVIII, 125, A.-Autz, Assiten, Bixten, Pockenhof, Frauenb., Gaiken, Grafental, Kal., Kurs., Lieven-Bersen, Naud., NB., Nilcrazen, OB., Pampeln, Pankelhof, Remten, Ringen, Rutzau, Schwarden, Wain., Wilzen, Wirginalen, (mit àl) Blieden n. FBR. XVI, 97, Neuenb.: man paldziņš apse̦gā (Var.: es plānuos palaguos) BW. 5173.

Avots: EH II, 150

palgs ² [Dunika, Preekuln (hier neben dem plur. palagi), Ellei], s. palags.

Avots: ME III, 59

pali: auch Oppek. n. U. (> ostl. poli), AP., Ramkau: p. visu nuomē̦sluo Heidenfeld.

Avots: EH II, 150

pali, [palas Mitau, Gr.-Würzau], die Flut, Überschwemmung, im Frühling und Herbst aus den Ufern ausgetretenes Wasser Bers., Lub., Laud., Lasd., Mar., Trik., Adsel: nāca negaidītie pali A. XXI, 33. šuogad būšuot lieli pali Lub. dievs uzsūtījis lieluos palus, die Sintflut Etn. III, 144, viņa tika tīri vai applūdināta buču paliem A. XII, 733. pašuos paluos, gerade zur Zeit des Hochwassers Nerft n. Mag. IV, 2, 132. Auch paļi MWM. IX, 147; Nerft n. [J. [Zu le. pilêt, pile, li. ampalas "Aufwasser auf dem Eise", pìlti "giessen", slav. polъ "Schöpfgefäss", r. пóлая водá "aus den Ufern ausgetretenes Wasser", водополь od. половодье "Hochwasser", arm. hełum "vergiesse" u. a., s. Persson Beitr. 748 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 54 f.]

Avots: ME III, 59

palice U., = palāse.

Avots: ME III, 59

palicẽjs,

2): gauži raud palicēji (die Hinterbliebenen)
BW. 27462, 1 var.

Avots: EH II, 151

palicẽjs,

l) wer etwas unterlegt, hinstellt;

2) der Zurück-, Übriggebliebene:
mājās palicēji ne̦s alu BW. III, 3, 863;

3) der Verstorbene (eig. der Zurücklassende;
vgl. palikt

2) Lubn. n. Etn. III, l.

Avots: ME III, 59

paliceklis, eine Unterlage, ein Untersatz: paliceklis - paliekamais; piem. pie akmeņu, ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā, lai svīres gals pace̦ltuos, ka tuo var spiest uz leju Etn. IV, 162; [eine Unterlage für Krippen N.-Peb.].

Avots: ME III, 59

palidinâtiês, ein wenig schweben, fliegen: ķēniņa dē̦lam ietīkas ar ērgli palidināties LP. IV, 159.

Avots: ME III, 59

palīdze, ‡

2) die Hilfe:
maza p.; palīdzi sniegt Latv. Av. 1876, № 50.

Avots: EH II, 151

palĩdze, palĩdzene, s. palĩgs.

Avots: ME III, 60

palīdze̦ns, ‡

2) ziemlich eben:
palīdze̦nus, paglude̦nus akmiņus Janš. Mežv. ļ. II, 370. ve̦zums apgāzās uz tīri palīdze̦nas vietas Lis.; ‡

3) einigermassen aufgemästet
(mit ĩ) Frauenb.: tāds p. jau ir mans suķītis.

Avots: EH II, 151

[palīdze̦ns L., ähnlich.]

Avots: ME III, 60

palĩdzêt: mit î ² Schlehk n. FBR. VII, 54, Strasden. Refl. -tiês: tis tam palìdzas2 (einer hilft dem andern) Auleja.

Avots: EH II, 151

palĩdzêt, [palîdzêt], -u, -ẽju, helfen: Sprw. palīdzi man bē̦das ciest! es tev palīdzēšu me̦du ēst Etn. II, 79. pa līdziet, labi ļaudis, līgaviņu sataujāt! BW. 13810. ai tu guovu māršaliņa, palīdz[i] man telītēs, jaunas siet vai dziņā, ve̦cas laist naudiņā! 29162. dieviņ, palīdzi sirmu jūgt, pe̦lē̦ku braukt, ar abi ruokām kūju celt, sagt man beim Beginn einer Arbeit PS. Refl. -tiês, sich, einander helfen: Laima nepalīdz, ja pats nepalīdzas. zvē̦ri cits citam palīdzējušies LP. VI, 252. Subst. palîdzêšana, das Helfen, Unterstützen; palĩdzê̦tãjs, der Helfer. [Die Vertetlung von ĩ und î in der Wurzel deckt sich mit derselben Verteilung in palīgs, nur dass in Salis und Ruj. das Verbum mit ĩ gesprochen wird, s. auch līdzêt.]

Avots: ME III, 60, 61

palĩdzĩba, palîdzĩba,

1) die Hilfe, Unterstützung:
ar viņa palīdzību dē̦ls laižas zemē Etn. IV, 16. atstājiet māsiņai visu dieva palīdzību! BW. 26180, 2. palīdzības biedrība, der Unterstützungverein;

[2) Ähnlichkeit
L.].

Avots: ME III, 61

palĩdzîgs, palîdzîgs, behilflich, hilfreich: augstsirdīgs cilvē̦ks lai ir, palīdzīgs, labs! MWM. VI, 816. meitene viņai pie tam bija palīdzīga Janš.

Avots: ME III, 60

‡ II palīdzīgs, ziemlich ähnlich: ja arī ne gluži līdzīgu, tad vis˙maz stipri palīdzīgu lielkungu kārtai Janš. Līgava I, 290.

Avots: EH II, 151

[palĩdzinât (li. palýginti), ein wenig ausgleichen, ebnen: p. kūtī mē̦slus N.-Peb.]

Avots: ME III, 60

[paliêgs ² Dond., ein wenig schwachsinnig, dumm: šis cilvē̦ks paliegs - drus˙cītiņ dumjš.]

Avots: ME III, 61

palieka (unter paliẽks II),

1): sāka vākt nuo galda ēdiena palieku Vanagu ligzda 150;

3): nāves paliêka ² , 5 comm., ein Siecher, ein Krepierling
Orellen: kuo nu tam nāves paliekam vai[r] vajaga!

Avots: EH II, 151

pa˙liekam: auch (mit iê ² ) Roop n. FBR. XV, 157, AP.: dažai guovij p. viegļi piens te̦k AP.

Avots: EH II, 151

pa˙liekam, über die Massen, sehr: tas pa˙liekam veselīgs Degl. vienā vietā man pa˙liekam niez JK. III, 69.

Avots: ME III, 62

palìekams, palìekuošs, Part. Praes. von palikt, bleibend: paliekama vieta; paliekams panākums MWM. VI, 943.

Avots: ME III, 62

[paliekns, etwas niedrig liegend; paliekna zeme U. (unter liekns).]

Avots: ME III, 62

[I palieks, ein Schwätzer, ein Alberner, einer, der gern scherzt und nie ernst ist: kâ ar tādu palieku lai runā: viņš par visu smejas un ne̦m nuo juocīgas puses! Dond.]

Avots: ME III, 62

II paliẽks;

1): auch (mit iê ² ) Ramkau, plur. palìeki ² Liepna, Warkl.; alu daru nuo sējiņas paliekiem BW. 32315.

Avots: EH II, 151

II paliẽks [PS.], palieka [Fest.], paliêks ² Kand.,

1) das Übriggebliebene, das Überbleibsel, der Rest:
vai nevari šuo palieku arī ielikt ve̦zumā? Saul. armijas palieks A. XX, 389. nakts palieks viņam bij jāpavada zem liela lietus XX, 559. tas palieks jāizne̦s vecenei XX, 653. ve̦cais maksāja nuo sava ve̦cā naudas palieka Aps. palieka nuo tiem laikiem Antrop. II, 49. staigājis kâ nāves palieks [auch in Lis.; Fest., Stelp.] apkārt, wie ein Todeskandidat LP. VI, 163. pa kruogu vēl dauzījās ļaužu palieki Zeib. vietām vēl kādi sniega palieki spīdēja Saul. puisis paliekus (paliekas 788) nuolējis zemē LP. VII, 835. citi dzēra pilnus mē̦rus, es tuos mē̦ru palieciņus BW. 20093. duodiet man palieciņas! 29406; palieka kukulītis, = abrakasis Stenden;

2) die Unterlage, das Untergelegte:
le̦du nedrīkst likt taisni uz zemes vai grīdas, bet tas jānuovietuo uz īpašām paliekām Zemk.;

3) (als Schimpfwort) Schund, Ausgeburt:
tu ļaužu palieks! Tirzm.

Avots: ME III, 62

palìekt, Refl. -tiês, ‡

2) "paduoties": jie pazaliece iz taidas tiesas Pas. IX, 407 (aus Welonen).

Avots: EH II, 151

palìekt [li. paleñkti], tr., ein wenig biegen, beugen: galvu, zaru. Refl. -tiês, sich ein wenig biegen, sich bücken: viņa paliekusēs bāza ruoku pēc miltiem Dīcm.

Avots: ME III, 62

pa˙liêku ² Lesten n. FBR. XV, 27, AP., Siuxt, = pa˙liekam: darba p. daudz AP. p. tāds mākulaiņš taisās, - ka nesāk līt! Siuxt.

Avots: EH II, 152

‡ palìekums ² Auleja, = paliẽks II 1: kaids p. (eine letzte, verspätete Regenwolke) nuo pakaļas vilkās.

Avots: EH II, 152

‡ paliẽlîgs Orellen, etwas grosstuerisch (prahlerisch): p. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 152

paliẽlinât, tr., vergrössern, übertreiben: palielināmā glāze, das Vergrösserungsglas. tuo viņš iekaisumā palielināja A. XVII, 493.

Avots: ME III, 62

[paliẽlît, ein wenig rühmen: viņš grib palielījams Lis.] Refl. -tiês,

1) sich ein wenig grosstun, prahlen:
viņiem gribas palielīties Vēr. II, 1357;

2) sich ungeheuer brüsten:
lielās meitas, palielās duot puišiem paduomiņu BW. 12009.

Avots: ME III, 62

paliẽls: man bij māšele palielāka (älter als ich) Frauenb.

Avots: EH II, 152

paliẽls, [*palielans od. *pal˜iele̦ns, erschtossen aus ostle. pālilans Mar.], ziemlich gross: paliels cilvē̦ks, zirgs, siltums.

Avots: ME III, 62

paliẽnêt, tr., leihen, borgen: ja jums dziesmu pietrītcies, es jums varu palienēt BW. 916.

Avots: ME III, 62

paliẽss, ziemlich mager: paliesa gaļa.

Avots: ME III, 62

paliêt, ‡ Refl. -tiês, sich ergiessen: suņam asnis vien pazalējis Pas. V, 295 (aus Welonen).

Avots: EH II, 152

paliêt [li. palieti], tr., unter etwas giessen, unten ausgiessen, ein wenig giessen: kas palēja sudrabiņu pie Jānīša namā durvu? BW.. 32613. [glāze palieta zem siles LP. VII, 305.]

Avots: ME III, 62

‡ paliêtains, etwas regnerisch: tāda palietaiņa nakts Siuxt.

Avots: EH II, 152

[palìetât, ein wenig abnutzen, verbrauchen: palietāts rīks; palietātas ragus.]

Avots: ME III, 62

paliẽvenis, palievenes Bielenstein Holzb. 86, der Umlauf um die Riege, ein Anbau an der Riege: rijas priekšā plašs palievenis Vīt. tē̦vs rijas palievenī taisa labības grābeklīšus A. XVI, 248; palievene, die Laube Wid.

Avots: ME III, 62

‡ palìevinis ² Borchow n. FBR. XIII, 25 "?".

Avots: EH II, 152

‡ palĩgât Roop n. FBR. XV, 155, = palĩdzêt.

Avots: EH II, 151

palĩglĩdzeklis* od. palĩga l., das Hilfsmittel: mākslīgi palīglīdzekļi Duomas I, 868.

Avots: ME III, 61

palĩgmâcîtãjs od. palĩga m., der Hilfsprediger.

Avots: ME III, 61

palĩguôt,

2): palīguodama viņa nuoskrēja līdz ratiem Ciema spīg. 15.

Avots: EH II, 151

palĩguôt,

1) tr., ein wenig schaukeln:
pašūpuoju, palīguoju savu ze̦lta bāleliņu BW. 1881;

2) intr., ein wenig schweben, schwanken:
gaŗām sē̦tai palīguoja man[a] audzē̦ta līgaviņa BW. 15838;

3) ein wenig Johannis-lieder singen, sich an der Johannis-prozession beteiligen:
iesim visi Jāņa bē̦rni uz avuotu palīguot! BW. 32887. Refl. -tiês, ein wenig schaukeln, schweben, Johannislieder singen: atkal palīguojas zemes pamati MWM. XI, 288. zirgs... nespēcībā arvien uz priekšu palīguojies LP. V, 102.

Avots: ME III, 61

palĩgs: mit î - auch Heidenfeld, mit î ² - Siuxt,

1): gāju palīguos Heidenfeld;

2) ar mātes palīgu viņš sasēja nastu Sprūdžs Asaru liekņa 51.

Avots: EH II, 151

palĩgs [auch Wolm., Nitau, Schujen, Jürg., Widdrisch, Arrasch, Adiamünde, Wenden, palîgs ² Tr., Dond., Windau, Wandsen, Lautb., Nigr., palîgs Kl., Kreuzb., paligs (wohl mit gekürztem i) Salis, Ruj.], f. palĩdze, palîdzene ² Kand.,

1) der Helfer, die -in, der Gehilfe, Gesell:
ņe̦mat mani pie nešanas palīguos! JU. viņa dzīvuo par palīdzi Latv. re̦dzams tē̦vu valuodas svars un palīdzes luoma pie svešu valuodu iemācīšanās B.Vēstn.;

2) palīgs, die Hilfe:
bij māsiņa palīgam BW. 286. maz mātei palīdziņa nuo pirmās vedekliņas BW. 23527. palīgā iet, nākt, aicināt, Saukt, zu Hilfe gehen, kommen, bitten, rufen. es tev iešu palīgā BW. 917. dieva palīgs od. dievpalīgs, das Begrüssungswort der Letten; dieva palīgu duot, grüssen, eig. mit dem Begrüssungswort Gottes Hilfe geben: dievs palīdz! devu dieva palīdziņu BW. 28329.

Avots: ME III, 61

palĩgskuõluôtãjs, f. -tãja, der Hilfslehrer, die -in.

Avots: ME III, 61

‡ palikas Balt. Zemk. p. 1884, S. 254, = paliekas.

Avots: EH II, 151

‡ palìkât ² Gr.-Buschh. "eine Weile in gekrümmter Stellung sein".

Avots: EH II, 151

‡ palĩķît NB. "patapināt, palienēt". Ein Lituanismus.

Avots: EH II, 151

‡ paliks, Nachbleibsel Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 151

palìks, etwas krumm, gebückt: palīks de̦guns.

Avots: ME III, 61

palìkšis, palìku, Adv., etwas krumm, gebückt: Grieta palīkšis gar dārzu uz viņējiem A. XX, 122. es redzēju aizvakar nuo ciemiņa atne̦suot (ruotu) palīku, palīku (Var.: paguļu, pagumzu) gar zediņiem BW. 20577, 2.

Avots: ME III, 61

palìksmuôt, auch refl. -tiês, intr., ein wenig sich belustigen, jauchzen: padziedāju, palīksmuoju, neraudzīju ļaunu dienu BW. 119.

Avots: ME III, 61

[palìksms, ziemlich lìksms: p. prāts.]

Avots: ME III, 61

palikt, dazu eine III p. prt. palicei (aus dem 17. Jahrh.) IMM. 1938 I, 555,

1): p. vistai padēkli Linden in Kurl. trīs (sc.: villainītes) paliku pagalvī Tdz. 55495;

2): auch ("atstāt") Perkunen n. FBR. XVIII, 133. ābeli (den Apfel)
paliku rītam Infl.;

3): iet jie pa ceļu ... saiminieks nuogura un sāc p. nuo Jāņa Pas. XII, 526 (aus Bewern). puisis negribēja nuo saviem draugiem p. un arī ielēce tur˙pat IV, 214. - p. od. atpakaļ p. od. pāri p., genesen:
duomājām, ka paliks, bet nuomira tā sieva Frauenb. kad vai[r] nepaliek atpakaļ guove, tad uzkauj Seyershof. viņiem viena guove nebij palikuse pāri; bij jānuokauj ebenda;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ruj., Saikava, Salis, Sonnaxt, Strasden: zaļas kaņepes berzē, kamē̦r paliek pienā Salis. man palika dusmu Oknist n. FBR. XV, 180; einige Belege dafür auch ME. III, 60 unter paliktiês 3; ‡

6) erkranken
Kand.: viņš palika ar kājam. es paliku ar ruoku, un nu vairs ne˙kuo strādāt. Refl. -tiês,

1): pajēmis, zem lakata palicies Kaltenbr.;

2): auch Saikava;

3): tē̦vs palicies slims Pas. XII, 124 (aus Smilt.); ‡

4) für sich hinlegen:
svāts ar jauniķi palikās alus bucu uz galda Auleja.

Avots: EH II, 151

palikt [li. palìkti "verlassen; bleiben LChr. 485,15; werden" Tiž. I, 125, Liet. pas. II, 67, Lit. Mitt. II, 33],

1) tr., unterlegen, unterstellen, hinstellen, hinlegen:
viņš palika pātagu padusē Kaudz. viņš palika maisu pagalvī. paliec bļuodu tāļāk!

2) zurücklassen:
nepaliec (bē̦rnus) svešai mātei kājām spert, matus plūkt! BW. 4144, 1 (Var. 2: neatstāj). nepalikšu mūsu māsiņu par ē̦dumu, par dzē̦rumu RKr. XVI, 220 [vai paliksi nu Maijiņu še? Elbervelt];

3) intr., zurückbleiben, bleiben:
Sprw. te paliek ze̦lta kalns, te nabaga tarba. žē̦l bij mirt bajāram: paliek mantas pakaļā BW. 27818. paliec savā vietiņā! Tr. IV, 44. kad tev ne kre̦kls mugurā nepaliktu! viņš palika juo pruojām savās duomās Kaudz. kas kāruotuo lietu nedabū, tas paliek bešā jeb tukšā Etn. II, 30. viņš nabags bijis, nabags palicis; slims bijis, tik˙pat slims palicis. labs paliek labs; sargies nuo ļauna! durvis palikušas vaļām LP. III, 94. palikt mierā, zufrieden bleiben; palikt neziņā, in Unwissenheit bleiben; palikt nuomuodā, wach bleiben; palikt nuovārtā, unberücksichtigt bleiben. vīrs tâ nuobaidījies, ka palicis uz vietas, dass er auf dem Platz geblieben sei LP. III, 108. apakšā, pakaļā palikt, den kürzeren ziehen, übertroffen, hintangesetzt werden: cik tu paliksi viniem apakšā LP. IV, 108. valuodas ziņā viņš palicis savam tē̦vam juoti tāļu pakaļā Pav. neguodā, kaunā palikt,

a) in Schmach liegen, verbleiben:
guoda ļaudis mani gaida neguodā uzaugam (Var.: pāliekamu); guodā augu, guodā tapu, neguodā gaidītāji BW. 6549;

b) zu Schanden werden:
tur visas zāles paliek kaunā Kaudz. [te palikā U., da war's aus.] palikt verbindet sich mit dem Part. praet.: dārga bija kūmu starpa, es paliku negājuse, ich blieb zurück, ohne gegangen zu sein, ich ging nicht BW. 1294. neviens cilvē̦ks nevaruot palikt nesmējies LP. VII, 1052; auch mit d. Part. Praes.: paliec sēžam od. sēžuot, bleibe sitzen viņš palika guļam;

4) bleiben, hingeraten, sich lassen:
duomā vīriņam pateikties, bet tas acumirkli kur palicis, kur ne LP. II, 63. kur palika, nepalika tā lielā dziedātāja? 8W. 743. pati nezin, kur iet, kur palikt Dīcm. I, 58;

5) werden [vgl. dän. blive, schwed. blifva "bleiben; werden"]:
kad tu traks (stulbs) paliktu! kas negrib ve̦cs palikt, lai jauns būdams pakaŗas! kas daudz grib zināt, paliek drīz ve̦cs. slikts paliku niecināms BW. 4785. nuoiet saule, tumšs paliek 30006, 7. puisis uzlicis ce̦puri galvā un palicis nere̦dzams LP. III, 84. vīram palicis tâ nelabi ap dūšu III, 87. gana man žē̦l palika BW. 383. sniedz ruociņu; duod mutīti, paliec mana mīļākā! BW. 13278, 1. tu, meitiņa, sē̦ri dziedi, tu paliksi sērdienīte 340. palicis dikti gaŗš laiks LP. lV, 103. muļķa prātā palicis, er sei verrückt geworden LP. V, 209, rudzi, mieżi, nepalieciet sē̦nalās! Etn. III, 8. par zaldātu, saimnieku palikt, Soldat, Wirt werden. viņa palikuse par vārnu LP. VII, 539. citiem cilvē̦kiem par sluogu palikt, den Mitmenschen zur Last werden Aps., ebenso par apsmieklu p., zum Spott werden. kad dieviņš nelīdzēja, drīz palika nabagā BW. 31177. Refl. -tiês,

1) sich unterIegen, sich unter etwas: hinlegen:
es palikuos spilve̦nu pagalvī: viņš palikās zem krūma;

2) bleiben:
paliekas (auch paliek) ē̦damais uz mājām nest LP. VII, 317. viņa palikās (auch palika) tur Blied.;

3) werden:
bij man tuo zināt, tev vajadzēja aukstam palikties! LP. V, 131 (palikt VI, 179). kungs - smejas līks palikdamies (auch palikdams) LP. I, 155. bail palikties (auch palikt), bange werden LP. IV, 18. man palika dusmas, ich wurde böse Kand. Subst. palicẽjs, s. dies; palikšana, das Unterlegen, Zurücklassen, Bleiben, Werden: pruojām iešu, nepalikšu, še nav mana palikšana BW. 13583. kad pirksta gals uz durvju pusi, tad iziešana, kad papēdis, tad palikšana Etn. II, 45; palikšanâs, das Bleiben, Werden; palikums, das Untergelegte, das Zurückgelassene, das Untergelegthaben, Zurückgeassenhaben.

Avots: ME III, 59, 60

[palìkt (li. paliñkti), sich etwas bücken: drusku uz priekšu palīcis. sija palīkusi Kl. palīka, bet nesalīka N.-Peb.] Refl. -tiês, sich etwas bücken: viņa palīkās uz priekšu Druva III, 2.

Avots: ME III, 61

[palĩkt, ein wenig lĩkt (lĩgt): palīka ar vienu, ar uotru, bet nesalīka Nigr., Dond.]

Avots: ME III, 61

[palīkumaîns, ein wenig krumm, gekrümmt, mit Krümmungen (līkumi) versehen: Daugava gadījusies tāda palīkumaina Pas. I, 399.]

Avots: ME III, 61

[palīkumuôt, ein wenig hin und her, in die Kreuz und Quere gehen, spazieren: Krustiņš gāja palīkumuot pa mežu Austriņš Nuopūtas vējā 118.]

Avots: ME III, 61

‡ *palinât, zu erschliessen aus ‡ nùopalinât.

Avots: EH II, 151

[palīņât, eine Weile fein regnen: lietus drusku palīņāja un aprima.]

Avots: ME III, 61

‡ I palinčuôt "?": gadījās ťādus nedarbjus pa reizai arī piespēt un drusku p. Jauns. B. gr. ³ I, 98.

Avots: EH II, 151

‡ II palinčuôt (?) Nerft "eine Weile Schlangenwindungen machend laufen".

Avots: EH II, 151

palinis, Demin. paliniņš, was ein palins voraussetzt, [palini C., paliņi (<*paliniņi?) N.-Peb., die kurzen, nicht gerauft werdenden Flachspflanzen]: audzin[i], dievs, man liniņus, liniem labus paliniņus! nuo liniņa kre̦klus šuvu, nuo paliņa paladziņus BW., 28300.

Avots: ME III, 60

palinuôt: aizbrauca p. ("?") uz saviem radiem ("parasti pie radiem brauc linuot, līdzje̦mdami brandava mucu") Aahof.

Avots: EH II, 151

[palinuôt, eine Weile linuôt 2: aiz brauca palinuot.]

Avots: ME III, 60

[palipinât, unten ankleben (tr.).]

Avots: ME III, 60

‡ palips "linu nuošķis, atšķirts nuo linu grīstes vīšanai" NB.

Avots: EH II, 151

palipt, ‡

2) "?": (tautu maize) sē̦ne̦lā palipuse Tdz. 57155.

Avots: EH II, 151

[palipt, unten kleben bleiben: man kas zem kājas palipis.]

Avots: ME III, 60

palis (für palīdz) dievam, für paldies dievam, Gott sei Dank Rutzau n. RKr. XVI, 182.

Avots: ME III, 60

[pališķêt, ein wenig schmeicheln: čigāniete pruot labi pališķēt.]

Avots: ME III, 60

palìst [li. palį̃sti], intr.,

1) ein wenig kriechen:
kādus simts suoļus palīduši LP. IV, 64;

2) untertauchen, unter etwas kriechen:
apakš tilta palīduse BW. 32995.

Avots: ME III, 61

palîst, tr., ein wenig roden, das Roden beendigen: es palīdu līdumiņu BW. 28218.

Avots: ME III, 61

‡ palît,

1) ein wenig regnen:
palīsti, lietutiņ! Tdz. 39551. lītiņš palij vis Sonnaxt;

2) "krietni vien līt, ka būtu pat gana" Kaltenbr.: ka līdams palītu! Refl. -tiês "etwas regnen"
Erlaa: kad būtu vai palijies un metis mierā!

Avots: EH II, 151

‡ palīte, Deminutivform zu paļa I 1, der Tadel (?): sveša māte ... kaktu kaktus izšņaukāja; ... man palītes nedabūja Tdz. 46290.

Avots: EH II, 151

[palkans "?": viss (die Rede ist von Getränken) tāds palkans (fade?) De̦glavs Rīga II, 2, 1057.]

Avots: ME III, 62

‡ palukuôt, = palũkuôt: palukuo, vai putra būs laba! Ramkau.

Avots: EH II, 152

‡ pallaiņi, ein faltenreicher Rock (?): pallaiņus ir uzvilcis mugurā Azand. 73.

Avots: EH II, 152

‡ pallaîns, faltig, faltenreich (von Kleidern): sievām pallainie svārki Vanagu ligzda 144.

Avots: EH II, 152