Paplašinātā meklēšana

‡ àbaks ² Lubn., Meiran, "=zàbaks 2".

Avots: EH I, 191

acuplakstiņi,

1) Augenlider;

2) Sonnentau (Drosera rotundifolia)
RKr. II, 70, Vēr. II, 413.

Avots: ME I, 9

ãdaks, Dond. [kann aus * ā(r)duoks entstanden sein], ein eingeseifter wollener Lappen zum waschen, [aus mnd. hârdôk "Haartuch"?].

Avots: ME I, 236

âdamaks Auleja, = âdminis. Aus r. кожемяка umgebildet.

Avots: EH I, 192

àizbakstît, verstopfen: kuoku starpas mē̦dz aizbakstīt ar sūnām Konv. ² 50.

Avots: ME I, 18

àizbakstît: ‡ Refl. -tiês, = ‡ àizbadîtiês 3: (caurumi pastalai) aizbakstījās par tuvu pie malas C.

Avots: EH I, 7

‡ àizčakstêtiês, aufrascheln, eine ganz kurze Zeitlang rascheln, knistern: kas tur aizčakstējās? Jürg.

Avots: EH I, 15

‡ àizčakstinât, langsam fort-, hinfahren: ve̦cais ar savu zirdziņu aizčakstina Trik.

Avots: EH I, 15

‡ I àizdakstît, fortgeben: a. visas mantas Lems., Salis.

Avots: EH I, 17

‡ II àizdakstît, hinter oder vor etw. stecken: a. kuokus lapsas alai priekšā Dunika, Lems.

Avots: EH I, 17

àizmaksa, Bezahlung, Rechnung: viņš aizturējās kādā kruogā uz kunga aizmaksas Kaudz. M. viņi grē̦kuo uz cita aizmaksas Kaudz. M., unter dem Einfluss des Deutsch., auf fremde Rechnung, Kosten.

Avots: ME I, 38

àizmaksât, tr., bezahlen: Sprw. aizmaksā uotram vērdiņu, padari pats.

Avots: ME I, 38

àizrakstît, tr.,

1) an jem. schreiben:
dē̦lam vē̦stuli, an den Sohn einen Brief richten;

2) aizrakstīt [vgl. russ. записать] in Oppek. für pierakstīt (U.);

3) vorschreiben:
skuolē̦nam burtus Mar., Tirs.;

4) verschreiben, schriftlich versprechen, hingeben:
ve̦lnam dē̦lu Zb. XVIII, 426 [gleich der Bedeutung 2 ein Slavismus].

Avots: ME I, 45

àizšļakstêt, ‡

2) schallend hin-, wegspritzen
(intr.): kâ zē̦ns sita ar rīksti, tâ ūdens tālu aizšļakslēja Oknist.

Avots: EH I, 56

àizšļakstêt, vollspritzen: lai nelaiķim neaizšļakstuot acis BW. III, 3, 865.

Avots: ME I, 55

‡ àizšļakstît, schallend (mit einer breiten Masse) vollspritzen (tr.) Warkl.: a. kam acis ar dubļiem.

Avots: EH I, 56

‡ àizšņakstêtiês: zuobi vien aizšņakstējās, (etwas Hartes beissend) gaben die Zähne einige knirschende Laute von sich.

Avots: EH I, 56

‡ àizšņakstinât: lietus aizšņakstina Trik., die Wolke zieht (intr.) leicht (ein wenig) regnend hin (weg).

Avots: EH I, 56

àizsprakstêt: dzirkstele aizsprakstēja. ‡ Refl. -tiês, einen prasselnden Laut von sich geben: malka krāsnī aizsprakstējās.

Avots: EH I, 51

àizsprakstêt, intr., mit Geräusch wegspringen (beim Bersten): nags aizsprakstēja pruom.

Avots: ME I, 52

àizžvakstêtiês, anfangen zu klirren: ķēdītes aizžvakstējušās LP. VI, 936.

Avots: ME I, 62

‡ akmeņčaksis Warkl., = akmenčakstis.

Avots: EH I, 66

akmenčakstis Karls., akmeņ- oder akminčaukstis, od. -čaukstiņš, auch -čaukste, der Steinschmätzer (Saxiola oenanthe).

Avots: ME I, 63

aks: va˙aks Frauenb., Ausruf der Verwunderung (daneben angeblich auch va˙jâks ² ).

Avots: EH I, 66

aks, aus akls, blind, auch akis PS., interjectionsartig

a) beim Eintreten eines erwarteten, aus den Verhältnissen sich ergebenden Ereignisses,

b) beim Zurückweisen einer beleidigenden Zumutung gebraucht:

a) aks tad jau būs atkal bijis piedzēries Blaum., da wird er ja wieder betrunken gewesen sein.
tie jau aks nav vērts, ka tiem guodīgs cilvē̦ks virsū uzspļautu A. XIII, 2, 134, die sind nicht würdig von ehrlichen Leuten bespieen zu werden. aks ieskatījās, nun, einmal hat er's doch erblickt Kaul.;

b) kad tad es aks e̦smu kuo izpļāpājusi? A. XIII, 2, 136, wann habe ich denn etwas ausgeplaudert?

Avots: ME I, 65

akseļi Konv. ^1, akšeļi (Autz), akšuļi Biel. I, 474, Häcksel, gew. ekseļi, eksele.

Avots: ME I, 65

akstinât, hurtig machen, Depkin n. U.; Kinder zu ausgelassenen Streichen anleiten Sessw.

Avots: ME I, 65

[akstins (= li. ãkstinas), Stachel BB. VII, 275, s. aksts].

Avots: ME I, 65

aksts (cf. li. ãkstinas, der Stachel, die Spitze, der erste Ansatz einer Feder bei einem Vogel; [akstìs oder akštis "Stöckchen, Stachel"; hierher auch aksl. остьнъ "stimulus", russ. ость "Spitze, Granne", wenn ihr -cm- nicht aus -ķt-, sondern aus -qst-, und weiterhin le. akuõts, s. dieses und Bezzenberger BB. XXVII, 173 f., Walde Wrtb. ² unter ācer und Boisacq Dict. 33 mit Literaturangaben. Zur Bedeutung vgl. le. skabrs "scharf, hurtig, eifrig, aufgeweckt" u. a. - Anders Jacobsohn, Arier und Ugrofinnen 143 ^2, der wegen finn. ahingas li. ãkstinas und akstìs auf älteres a (k) š- (s) tina-s resp. a (k) š- (s) ti-s zurückführt]), flügge L.; geweckt, munter, flink: aksts puika, suns (Gold.); akstu padarīt, flink machen U. jauns būdams viņš bij aksts puika Sessw.

Avots: ME I, 65

‡ apakšliñdraks Janš. Bandavā I, 19, Plur. apakšliñdraki Siuxt, apakšliñdruks Dunika, O.- Bartau, ein Frauenuntertock.

Avots: EH I, 71

‡ apaksvâki ² Grenzhof n. FBR. XII, 15, = apakšsvā`rki.

Avots: EH I, 70

apbakstît, ‡

2) ringsum einstecken
Dunika, Kal. u. a.: a. mietiņus apkārt duobei; ‡

3) a. gultas se̦gu Dunika, Kal., u. a., die Bettdecke ringsum (das Kopfende ausgenommen!) zwischen den Pfühl und den Bettrand stecken und da feststopfen.

Avots: EH I, 73

apbakstît pastalas = apbadît p. Stürzenh.

Avots: ME I, 76

‡ apdakstît, ringsum einstecken Selsau: a. klūdziņas ap puķu dārzu.

Avots: EH I, 76

‡ apknakstît, mit unzüchtigen Griffen ringsum anfassen: a. meitas Golg.

Avots: EH I, 92

[aplakstêt, intr., beschwitzen, beschlagen (von Fensterscheiben gesagt) Erwahlen.]

Avots: ME I, 99

aplakstît [li. aplakstýti], aplakstuôt (zu lèkt), tr., umspringen, Cour machen: pagasta ve̦cākā cienmāti MWM. II, 398.

Avots: ME I, 99

‡ apmaksât, (eine Anzahl von fälligen Summen) bezahlen: man visi parādi (nuoduokļi) apmaksāti Oknist, Stenden.

Avots: EH I, 100

aprakstît,

1) tr., ringsum ausnähen, sticken, bemalen:
kre̦klus, kamanas;

2) beschreiben, schildern:
nuotikumus, dabas jaukumu. rakstnieks apraksta dažas jūtas A. XXI, 95;

3) voll schreiben:
ve̦se̦lu lapu;

4) ein Verzeichnis machen, aufnehmen (gerichtlich):
aprakstīt mantu Aps.; beidzamuo lietiņu Vēr. II, 529.

Avots: ME I, 113

apraksts,

1) Verzierung, Muster:
visi bija linu kre̦kli rakstītiem aprakstiem BW. 6651;

2) die Beschreibung, Schilderung:
dažādu slimību apraksti RKr. XII, 5; apraksti par Balkanu pussalas tautiņām Etn. IV, 140;

3) das Verzeichnis, die Aufnahme:
mantu apraksts.

Avots: ME I, 113

apšļakstêt, ‡

2) nach allen Seiten hin spritzen
(intr., perfektiv): strutas vien apšļakstēja Kaudz. Izjurieši 92.

Avots: EH I, 119

apšļakstêt, -u, -ēju, intr., bespritzt werden: asinīm apšļakstējusi ruoka A. XII, 573.

Avots: ME I, 129

apšļakstinât (unter apšļacinât): asinis... apšļakstināja netīruos salmus Veselis Netic. Toma mīlestība 132.

Avots: EH I, 120

atbakstît (auch Stenden), ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ atbadîtiês 1;

2) bis zum eigenen Überdruss
bakstīt Lemsal: kurpnieks atbakstījies, visu dienu bakstīdams zuoles ar īle̦nu.

Avots: EH I, 134

atbakstît Ahs., tr., stochernd stumpf machen: īle̦nu nevajaga atbakstît.

Avots: ME I, 150

‡ atdakstît Lemsal, leichtfertig (vieles) weggeben, -schenken: nevajag labas lietas a. citiem.

Avots: EH I, 138

‡ atknakstîtiês, bis zum eigenen Überdruss scherzen, einander necken, kneifen, sich amüsieren: puiši ar meitām vēl nav atknakstījušies Dunika.

Avots: EH I, 149

‡ atlakstît, wiederholt springend hergelangen Bērzgale: vardes var a. uz šejeni.

Avots: EH I, 153

atmaksa, Bezahlung, Vergeltung, Abtrag, Rache: naudu ve̦lns atstājis vīram par atmaksu. tā jau pasaules alga: labam ļauna atmaksa Sprw.

Avots: ME I, 175

atmaksât, tr., wiederbezahlen, vergelten, sich rächen: gan dievs tev tuo atmaksās viņā saulē Sprw.; ļaunam labu atmaksā, gan viņš dabūs savu algu Refl. -tiês, sich bezahlt machen: barība atmaksājās Konv. ² 831.

Avots: ME I, 175

atrakstît ‡

3) "?": vai viņš varē̦tu būt tiešām druošs ..., ka Turpiņš naudu atdevis? kādēļ tad zīme bij dzīva tâpat, kādēļ nebij ne˙kas atrakstīts (schriftlich abgezogen?),
ja būtu atduots? Kaudz. Izjurieši 109; ‡

4) herschreiben:
tautiet[i]s man atrakstīja ... grāmatiņu BW. 15036 var. viņam ar dē̦ls atrakstījis nuo ārzemēm.

Avots: EH I, 161

atrakstît tr.,

1) schriftlich antworten:
viņš man atrakstīja savas duomas par šuo jautājumu;

2) verschreiben, vermachen:
tē̦vs viņam māju atrakstīs Egl.

Kļūdu labojums:
schriftlich antworten = schriftlich mitteilen

Avots: ME I, 184

‡ atšļakstêt, schallend herspritzen (intr.) C., Jürg. u. a.: šļakatas (dubļi) atšļakstēja līdz ceļa malai.

Avots: EH I, 174

‡ atsprakstêt, atsprakšķêt, knisternd herschnellen (intr.): dzirkstele atsprakstēja līdz šejienei.

Avots: EH I, 169

‡ I baks, eine kleine Bretterbrücke, die als Verbindung zwischen einer Pähre und dem Ufer dient NB. Wohl aus d. Bock.

Avots: EH I, 200

‡ II baks Kaltenbr., der Backenbart, auch ein bartähnliches Pederbüschel am Hühnerkopf. Nebst oder durch li. bakaĩ "Backenbart" aus dem Deutschen.

Avots: EH I, 200

‡ III baks, in der Verbindung sila baki, eine Art Pilze Oknist.

Avots: EH I, 200

‡ baksnât (li. baksnóti "тыкать, колоть"), heschlafen Bezzenberger Spr. d. pr. L. 143.

Avots: EH I, 200

bakste

1) eine stechende Fliege;

2) ein Mensch, der andere attackiert
Mar. RKr. XV, 107. [Zu bakstît.]

Avots: ME I, 252

bakstîklis C., Smilt., baksteklis Bers., ein Werkzeug, womit man sticht od. stochert, z. B. der Zahnstocher. Ein Mensch, der endere attackiert Bers.

Avots: ME I, 252

bakstît: stecken: nebaksti pirkstus, kur nevajag! Dunika.

Avots: EH I, 200

bakstît, -u, -īju zu li. bak(s)terėti oder baksėti "leicht stossen", bakstýtis "толкаться" u. a.; [s. Leskien IF. XIII, 184 und E. Fraenkel IF. XL, 98]), tr., freqn., wiederholt stechen, stossen, stochen: zuobus; zuobu bakstāmais, der Zahnstocher. Refl. -tiês,

1) einander wiederholt siechen, stossen:
pieci pliki bakstījās Tr. II, 476 (badās Bl. 16);

2) tändeln, säumen:
kuo tu pie sienu kaudzes piestājies baksties un neņem krietnas dakšas; viņš tur bakstās starpā, er drängt, mischt sich ein U.

Avots: ME I, 252

‡ bašlaks Rutzau, bašļaks Dunika, bašļiks OB., bašļuks Kal., eine Kapuze. Aus r. башлы#к dass.

Avots: EH I, 206

bezmaksas slimnīca, bibliotēka, freies Krankenhaus, freie Bibliothek (ohne Bezahlung, nach d. russ. безплатный).

Avots: ME I, 284

bezparaksta uzaicinājums, anonyme Aufforderung MWM. IX, 123.

Avots: ME I, 285

I blaks,

2) (Adj.): tik blaki lauki, ka ūdens nenuote̦k Oknist n. Fil. mat. 32; vgl. den Feldnamen
Blakums ebenda.

Avots: EH I, 225

I blaks, das Meer bei Windstille Sackenhausen n. U. [Auch noch als Adjektiv: blaks "eben" Nieder-Bart., blaks e̦zars, blaka jūŗa Mag. V, 1, 149, der (die) ruhende, als Ebene erscheinende See. Dazu le. blaka, blakts, blakām. li. blãkis "Bressem" u. a.]

Avots: ME I, 308

[II blaks Bers. (mit hochle. a aus e̦? doch vgl. auch mnd. vlacke "Fleck"), ein Flecken. - vinā blakā, vieniem blakiem od. vienuos blakuos Bers., Lüs. "sind zusammengeklebt".]

Avots: ME I, 308

‡ blakstene, das Augenlid Sassm.

Avots: EH I, 225

blakstiņi: auch PIKur., Sessw.

Avots: EH I, 225

blakstiņi, [blakstes Kurmin 161] (li. blakstíena od. blakstėnaĩ), die Augenlider Kand. Gew. plakstiņi. [Zu einem balt. blaska- "flach", wozu auch klr. блощиця "Wanze"; s. Būga KSn. I, 269.]

Avots: ME I, 308

[buõsaks, ein langer Feuerhaken, den man bei einem Feuerschaden benutzt Wainoden, Bahten u. a.; aus d. Bootshaken?]

Avots: ME I, 362

I braks: tas jau tāds b. vien ir AP. visādus brakus bij atvedis līdz ebenda. viens bij skrandu skruoderīt[i]s, uotrs braka vēverīt[i]s BW. 12708, 1 var, tādiem braku (Var.: braka, nieko) puisē̦niem ne virsā neskatuos 5508, 1.

Avots: EH I, 236

I braks, bre̦ks U., das Wrack, das Untaugliche: braks ir visa gudrība, kas bez Jēzus saduomāta. mēs duomājam visus tuos brakus šķūtēt laukā MWM. X, 304. Der Gen. braka bedeutet untauglich, nichtsnutzig, [minderwertig]: braka lieta vācieša prese Spr. tādiem braka puišiešiem ir actiņu nepagriezu. jauna meita braka bija. [braka (niedrigen Standes) ļaudis Glück Jerem. 26,23; nichtnutzige Leute, Pöbel U. Nebst estn. wrakk aus mnd. wrack

Avots: ME I, 322

II braks, Adj., zerbrechlich, untauglich St., U. [Aus mnd. wrack "untauglich, beschädigt".]

Avots: ME I, 322

III braks, brakš, brākš, brākšu (brakš, brakšt), Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Brechen ensteht: kuoki gāžas briks un braks, brīkš brākš! ve̦lns šurp Aus. I, 47. aizgājuši pruojām, ka brīkš un brākš Upīte, Medn. laiki. tikkuo ierauga tuo tē̦vs, brīkšu brākšu iekšā Latv. Cf. briks! brākš bezeichnet das längere wärende Krachen, braks dagegen einen kurzen Krach.

Avots: ME I, 322

‡ IV braks,

1) = braga Rutzau;

2) = braķis 2, eine Stütze der zentralen Holzstange des Heuschobers AP.

Avots: EH I, 236

‡ V braks "das Eisenstück, das die Femerstange mit den Radern verbindet" Alschw., Behnen, Kurs, u. a., "woran man die Schwengel anhängt" Grobin, Rutzau, "Verbindung der Schwengel" Schrunden, (plur. braki) Stom., "der grössere Schwengel, woran zwei kleinere befestigt werden" Saikava (: pie braka piekabina mazuos zveņģeļus): ratiem ir pieskrūvē̦ts b., arklam - uzkabinārns b. Grobin. Nebst oder durch li. brãkas aus d. Bracke.

Avots: EH I, 236

brakstêt: ar lielu brakstēšanu (Krachen) Ev.

Avots: EH I, 236

‡ bŗakstêt, -u, -ẽju, = brakstêt: masti bŗikst un bŗakst Janš. Tie, kas uz ūdens 34. dzird kaut kuo dikti . . . bŗakstam, lūstam Bandavā II, 308.

Avots: EH I, 248

brakstêt, brakšķêt, brakšêt, brãkšķêt, brãkšêt, - u, - ēju, (braškė´ti), intr., dröhnen, krachen: brakstēj[a] zeme staigājuot. masti brikst un brakst. sienas, kauli brakšķ. le̦dus brakst Ahs. brauc tautas, ve̦d māsu, brakšēt brakš. uozuols krita brakšē̦dams. tilts brakšēt brakš LP. VI, 484. kas tur rīb, kas tur brakšķ paparksnīšu krūmiņā BW. 32976, 3. guovis visas tādas, ka āda vai brakš Druva II, 15. Refl. - tiês, poltern, krachen: brikšķējās, brākšķējās siev[a] ar tīni pakaļā BW. 21083, 2. Zwischen brakšķēt und brākšķēt besteht derselbe Bedeutungsunterschied, wie zwischen braks und brākš.[brakst - wohl aus *braskt -; wohl zu ir. brosc "Schall, Lärm" ahd. brastōn "praseln", vgl. Fick Wrtb. III ^4, 280, Stokes Wrtb. 186 und Persson Beitr. 347. Dagegen Trautmann BB. XXX, 328 ¹ und Walde Wrtb. ² stellen braškėti zu la. fragor "Krachen" und aisl. braka "knarren".]

Kļūdu labojums:
brīkšķējās = brikšķējās

Avots: ME I, 322, 323

brikstu brakstu, Interj., mit grossem Lärm U.

Avots: ME I, 332

brikstu brakstu, Interj., mit grossem Lärm U.

Avots: ME I, 332

brusaks: auch Ekau, Lubn., brusàks ² Druw., Lös., brusè̦ks ² KatrE.

Avots: EH I, 245

brusaks, der Prussak, die Schabe A. XI, 406; gew. prūsis.

Avots: ME I, 340

bruslaks, der Prussak, die Schabe U. [Nerft.]

Avots: ME I, 340

‡ II bruslaks "Schimpfname für einen schlechten Menschen" Frauenb.

Avots: EH I, 245

‡ *III bruslaks od. *bruslaka "?": apve̦lk[u] sav[u] bruslak[u] BW. 13250, 35; bruslaks Trik., bruslaki Jürg., Lemburg, Wolmarshof, ein alter Frauenrock; bruslaks, eine gestrickte Frauenbluse ohne Ärmel N.-Autz, ein grauer, langer Männerrock Alschw., Felixberg, eine Arbeitsbluse für mannliche Personen; eine geslickte krùts 4 Schleck. Vgl. li. brùsliotas "veste, svārki" und zum Auslaut le. lindraks.

Avots: EH I, 245

‡ bulstaks (mit hochle. a aus e̦?) Nautrēni, ein Stab, dessen éin Ende rundlich verdickt ist.

Avots: EH I, 251

‡ burčaks (?) "ein Räuber" Frauenb.

Avots: EH I, 254

bùrlaks: kâ burlaki arājiņi BW. 9730.

Avots: EH I, 255

bùrlaks [Wolm., bur̃laks Salis, Bl.], bùrlaka [PS.], burlāks RKr. XVi, 251, [bùrle̦ks Serbigal], der Strusenzieher, der Strassenräuber, Mörder; aus r. бурлак "ein Bootzieher; wilder, grober Kerl; Landstreicher".

Avots: ME I, 354

‡ čablaks Ulpisch, = ‡ čoblaks. Aus čablas + zàbaks?

Avots: EH I, 281

čaksnis: iznāk ķirzaka nuo čakšņiem Pas. VII, 240 (aus Selg.).

Avots: EH I, 283

čaksnis, ein Baumstamm mit Wurzeln Ahs., die in der Erde zurückgebliebenen Überreste von abgehauenem, abgemähtem od. abgebrochenem Gestrüpp: bērniņ, neej pa čakšņiem; sadurstīsi kājas Kand. [Vgl. čaka 2.]

Avots: ME I, 401

čakste, der Würger. brūnā od. sē̦tas čakste, der Neuntöter, lielā č., der Raubwürger (lanius excubitor); sirmā č., grauer Würger (lanius minor). lakstu čakstīte, Braunkehlchen Ar.; tumšā č., Schwarzkehlchen (saxicola rubicola) Ar.; [Bei L. ist čakste "ein Küchlein oder Vögelein, so eben aus den Schalen gekrochen"; auch Kosewort für etwas Kleines. Wohl zu čakstêt 3.]

Avots: ME I, 401

‡ čakste̦lē̦ns Pilda, = čakstē̦ns.

Avots: EH I, 283

‡ čakstene, eine Gartenblume mit trockener, knisternder Blüte Salisb.

Avots: EH I, 283

‡ čaksteņi (wo?), eine Pflanze.

Avots: EH I, 283

‡ čakstens Spr., ein Vogel, der sein Nest in Steinhauten zu bauen pflegt.

Avots: EH I, 283

čakstē̦ns, das Junge eines Würgers.

Avots: ME I, 401

čakstêt

1): ē̦d, ka čakst vien Ramkau. aita tâ guļ, ka ne˙maz nečakst (d. h. ganz geräuschlos)
Salis;

3): bē̦rns nedrīkstēja pie galda nemaz č. (sprechen)
Seyershof.

Avots: EH I, 283

čakstêt [cakstēt Für.], intr.,

1) rascheln, knistern:
krīt lapiņa čakstē̦dama BW. 18771. lai salmiņi nečakstēja 12557, 1 (Var.: nečabēja). ābuoli krita čakstē̦dami maurā A. XX, 652. kas salmuos nečakst? (Rätsel);

2) ticken:
pulkstenis čakst A. XXI, 479;

3) von der Stimme mancher Tiere und Menschen [viel und schön reden
Oppek. n. U.]: žagata čakst, die Elster schmatzt, schnattert; bē̦rni čakst, die Kinder plaudern;

[4) sich regen U.].
Vgl. etwa li. čiakšnóti "schmatzen" [und čekščióti "кричать (о птицах)"].

Kļūdu labojums:
18771 = 13771

Avots: ME I, 401, 402

čakstinât: čakstiņi čakstina pa mežu Salis. kad mazus sivē̦nus sauc, tad ar muti čakstina Sonnaxt. iebeŗ pe̦liņus, lai cūka čakstina Iw. kad kuilis nejauks, tad viņš čakstina ("?") ebenda. ‡ Refl. -tiês, = čakât 2 AP.: kuo tu nu tur čakste̦nais! duod, lai es atrāk sagrūžu! - Zur Bed, vgl. auch ‡ àizčakstinât.

Avots: EH I, 283

čakstinât, schmatzen, schmatzend essen, fressen; knistern machen: čakstē̦ns čakstina Etn. II, 51. zirdziņš čakstināja kājas pa čaganuo sniegu Niedra. cūka sāk maizes garuoziņas un kartupeļus čakstināt. rudzus čakstina, ar spriguļiem viegli kuļuot Trik. [Vgl. čakstêt.]

Avots: ME I, 402

‡ čakstins Kalz., Lubn. u. Meiran n. Fil. mat. 26, Warkl., = čakstiņš; = čakste Oknist.

Avots: EH I, 283

čakstiņš,

1): auch Salis; "mazs meža putniņš, kas čakstina" Dond.; ‡

2) ein Küchlein, das eben ausgekrochen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Küchel").

Avots: EH I, 283

čakstiņš, čakstītis, der Steinschmätzer (saxicola oenanthe) Natur. XXXVII, 144. [Zu čakstêt 3.]

Avots: ME I, 402

čakstis, eine Taschenuhr; [zu čakstêt 2].

Avots: ME I, 402

čakstît U., = busktīt; vgl. čakāt.

Avots: ME I, 402

‡ čaksts,

1) = čakstiņš 1 Druw.;

2) "?": kâ č. visu izčakstina AP.

Avots: EH I, 283

čaksturs [wohl: čaksturis],

1) eine lange Stange, mit der unartige Kinder Vogelnester zerstören
Naud.;

[2) čaksturs, = čauksturis; zu čakstît.]

Avots: ME I, 402

‡ ce̦laks "?": māk ce̦lakus [?] (var.: ieluokus) darināt BW. 22595, 5 var.

Avots: EH I, 263

‡ celtaka NB., = ceļte̦ka 1.

Avots: EH I, 264

‡ II cibaks Saikava, = cālis, Küchlein.

Avots: EH I, 269

čīčakstiņš, der Steinschmätzer Sassm.; [vgl. čakstiņš].

Avots: ME I, 415

‡ cim̃baks Siuxt n. Fil. mat. 67 ein Pflanzenstengel; ein nicht grosses Holzstück; das Bein ("stilbs, stilba kauls").

Avots: EH I, 271

čimbaks, das Bein: ielaidu ar sprungulu guovij pa čimbakiem Grünw.

Avots: ME I, 413

‡ čoblaks Lemsal,

1) "čaba; ve̦cs, izplūdis zābaks";

2) jemand, der
čoblaki 1 anhat. Vgl. ‡ čablaks.

Avots: EH I, 293

čubaks, ein Stäubchen: man iebira čubaks acī Sassm. apraugu kabatu: ne čubaka nav iekšā Dond.

Avots: ME I, 417

čušnaks Kand., die Schlange.

Avots: ME I, 424

‡ čušņaks Frauenb., = čušnaks.

Avots: EH I, 297

daiļrakstniecĩba, die Belletristik A. XII, 66.

Avots: ME I, 431

‡ dakstinis Warkl., = dakstiņš.

Avots: EH I, 303

dakstiņš, daktiņš, der Dachziegel: dakstiņu jumts. [Aus mnd. dackstēn.]

Avots: ME I, 433

dakstît,

1): "izdāvāt" Lemb., Salis; verschwenderisch geben, verschenken Ramkau: bij atnesis maizi, bē̦rniem dakstīja; ‡

2) (von jem.) leihen, borgen
Salis: pašam ne˙kas nav; daksta nuo viena, nuo uotra.

Avots: EH I, 303

dakstît, -u, -īju, (in Druw.) dākstît, tr., geben, reichen: man māmiņa piesacīja puišiem mutes nedakstīt BW. 10249, Etn. III, 162. [Zu duot.]

Avots: ME I, 433

‡ II dakstît, stecken Dunika, Rutzau, Trik.: kam vajadzēja mietiņus pagalmā d˙!

Avots: EH I, 303

[dalakstît Domopol, hüpfend hinzueilen.]

Avots: ME I, 434

[damaksât Drsth., nachzahlen, hinzuzahlen.]

Avots: ME I, 436

damaksnējs, damaksnis, damakša A. XX, 53, [damãkša C.], damâkša PS., [damākšņa Wid.], damaukša, ein alter, grosser Wald, Urwald LP. VII, 42, ein mit Gras und Gebüsch bewachsener, sumpfiger Ort: leiši izsargājās tikai aiz savām damākšņām Weber. kas tad nu tādā damakšņa zemē augs Naud. [Erinnert an dumūksnis; anscheinend verwandt mit dambra und damurga.]

Avots: ME I, 436

darbakslis, darbaksle Plūd. Llv. II, 172, darbākslis [Weinsch.], U., dârbuokslis ² Kand., [Līn.], ein Pergelscheit. [Vgl. darvakslis und darksle.]

Avots: ME I, 438

‡ dar̂daks (mit hochl. a < e̦?) Marienhausen. ein Wasserfall.

Avots: EH I, 308

dar̂vakslis, darvākslis Plūd. LR. III, 15, [darvāksnis Erlaa], dar̂vekslis [LP. IV, 6], dar̂veksnis, [darvīksis Alt- Ottenhof],

1) das Kienholz zum Teerbrande;

2) [darvākslis Erlaa, um Libau, dārvaksis Popen], Pergelholz, Pergelscheit,
[darvēksnis Burtn., darveksnis Salisb.]: skalu plēšuot, nevar darveksli nuo abiem galiem plēst LP. VII, 801;

3) darvakslis L., darvaklis, die Teergrube.
[Vgl. li. darvokšnė "Fackel".]

Kļūdu labojums:
skalu plēšuot... 801 = skalus plēšuot... 601

Avots: ME I, 442

daũdzrakstītājs, der Vielschreiber.

Avots: ME I, 444

dim̃zaks PlKur. "kabata".

Avots: EH I, 320

duõm[u]raksts ,* der Aufsatz.

Avots: ME I, 534

duõm[u]raksts ,* der Aufsatz.

Avots: ME I, 534

‡ droņaks Strasden, = ‡ droņa ("ironisch"):

Avots: EH I, 335

‡ dubaks Lixna "grimušas vietas uz ceļa" (?).

Avots: EH I, 338

‡ dumaks, ein Faustschlag, Stoss Diet. Anscheinend aus r. тумáк dass. umgebildet.

Avots: EH I, 341

[dumaksnājs N. - Schwnb. "trübes, nebeliges Wetter."]

Avots: ME I, 514

dumaksnājs "?": dumaksnāja sīksta zāle kazlēniņu barībiņa Hofzumberge.

Avots: ME I, 514

[dūmaksnājs Bolwen, dùmāksnājs ² Setzen, dūmāksnaiņš (laiks) Weinsch. "rauchgefüllt ": d-a istaba.]

Avots: ME I, 527

dūmaksnējs (s. unter dũmaka 1), ‡

2) Adj., = dūmaksnājs Golg.

Avots: EH I, 347

‡ e̦rslakas Schwitten, = e̦rslaka I (unter e̦r̂sla ² ).

Avots: EH I, 370

‡ II e̦rslaks Grenzhof n. FBR. XII, 12 "ein alter, untauglicher Lappen".

Avots: EH I, 370

‡ gumzaks Sonnaxt, ein Klumpen (piks), Wickel (vìstuoklis), etwas Zusammengewickeltes, Festes.

Avots: EH I, 419

ĩčakstelis Dunika, ein gewisser Vogel.

Avots: EH I, 499

ìebakstît, hineinstossen, hineinstopfen: [zirņus vajaga zemē iebakstīt Für. I].

Avots: ME II, 2

ìebrakstêtiês, ìebrakšķêtiês, erdröhnen.

Avots: ME II, 4

ìečakstêtiês,

[1) raschelnd ertönen:
kaut kas iečakstējās Ruj.;]

2) schmatzend sich äussern:
"un kas man par tuo būs?"ciemiņš uz˙reiz iečakstējās A. XX, 212.

Avots: ME II, 7

‡ ìedakstît Selsau, = iespraudît.

Avots: EH I, 507

ìekrakstêtiês, ‡

2) aufschreien, aufkrächzen:
vārna iekrakstē̦damās pietrūkstas nuo ... zâles Saul. III, 201.

Avots: EH I, 521

ìekrakstêtiês, plötzlich anfangen zu knacken, knarren: likās, ka viņa krūtīs zem kalēja spiedieniem būtu kas iekrakstējies Rīta skaņas I, 39.

Avots: ME II, 29

‡ ìekrakstîtiês, = ìekrakstêtiês: viņa (=liepa) ... iekrakstījās un ... krita pie zemes Dünsb. Kristīgs stāstītājs v. J. 1848, S. 7.

Avots: EH I, 521

ìelakstît, herein -, hineinhüpfen Spr.

Avots: ME II, 36

ìemaksa, die EInzahlung; iemaksas nauda, das Handgeld.

Avots: ME II, 42

ìemaksât, tr., einzahlen: dažam nebija pat kuo iemaksāt Kaudz. M.

Avots: ME II, 42

ìerakstît, tr.,

1) einschreiben, verzeichnen:
grāmatiņā ierakstīts: jāj māsiņu apraudzīt BW. 13711. viņa nevainīgais ģīmītis man dziļi sirdī ierakstīts Neik. ierakstīta ruoka, eine im Schreiben geübte Hand Str.;

2) mit Strickerei zu versehen anfangen:
ierakstīta villainīte BW. 29323, 9. Refl. - tiês,

1) sich einschreiben:
grāmatā, biedruos;

2) sich im Schreiben Fertigkeit erwerben:
viņš jau labi ierakstījies.

Avots: ME II, 55

ieraksts ,* Eingeschriebenes Konv. ² 1992.

Avots: ME II, 55

ìešļakstêt, plätschernd sich wohin ergiessen: vilnis iešļakst par malu laiviņā Stari I, 44. Refl. - tiês, ein plätscherndes Geräusch von sich geben, anfangen zu plätschern: ūdens duobji iešļakstas straignā meže̦ze̦ra atvarā Vēr. II, 1302.

Avots: ME II, 77

ìešļakstinât, tr., hinein -, einspritzen: ar airi laivā jaunu ūdeni Kaudz. M.

Avots: ME II, 77

ìešņakstêtiês [Stenden, ungefähr gleichbed. mit iešņikstēties 2, nur dass iešņakstēties dumpfere Laute bezeichnet.]

Avots: ME II, 77

[ìesprakstêt Domopol, Welonen, Kārsava, = iesprakšķēt.]

Avots: ME II, 70

ievadraksts ,* der Leitartikel.

Avots: ME II, 85

[izakstinât Für. I "hurtig, flink machen."]

Avots: ME I, 712

izbakstît, ‡ Refl. -tiês; zur Genüge stochern: izbakstījās ilgu laiku, bet ne˙kā neatrada.

Avots: EH I, 433

izbakstît, tr.,

1) ausstechen:
acis;

2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;

3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;

4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.

Avots: ME I, 715

‡ izčakstêt,

1) = izčaukstêt; izčākstêt Druw.;

2) misslingen
Druw.: viņam izčakstēja nuoduoms iegūt mūsu ganības.

Avots: EH I, 439

‡ izčakstinât,

1) ausschwatzen:
kâ čaksts visu izčakstina AP., Jürg.;

2) schmatzend ausfressen
AP., PV.: sivē̦ns izčakstinājis visas iebē̦rtās auzas Nautrēni; das Beste sich aussuchend; liederlich aus(fr)essen N.-Peb., Sessw.;

3) (Heu oder Stroh raschelnd durchsuchen
Meselau: izčakstināju visu sienu, bet neatradu (tur iekritušuo lietu); raschelnd ausschütteln Smilten: kad kūliens nuokults, tad salmus saliek ieliņās, iet gar ieliņām, tur kreisuo ruoku virsū un ar labuo nuo apakšas čakstina salmus, lai graudi birst ārā; tâ dara, kamē̦r visi salmi izčakstināti;

4) mühsam; mit ungenügender Kraft ausdreschen
Meselau: vienu riju gan jau izčakstinājām;

5) "izrušinât" Kacēni: i. krāsnī uogles; = izrušinât, izirdinât, izčubinât 1: i. mīkstu gultu Druw., Smilten. vārpas izčakstinātas (= peles izē̦dušas grau-dus nuo vārpām) AP., C., N.-Peb. peles izčakstinājušas labību;

6) = izmĩstît Zögenhof: i. linus. Refl. -tiês,

1) zur Genüge schmatzen (gewisse Laute von sich geben)
Meselau: čakstiņš izčakstinājās un aizlaidās PV.;

2) eine Zeitlang (im Heu oder Stroh) raschelnd suchen
Meselau: izčakstinājuos ilgi, bet neatradu;

3) zur Genüge schwatzen
PV.

Avots: EH I, 439

izdakstît Drsth., = izdākstît.

Avots: ME I, 724

I izdakstît: auch Fehteln, Ramkau, Salis, Widdrisch: i. visu gaļu - vienam pa gabalam un uotram.

Avots: EH I, 441

‡ II izdakstît Warkl. "= izbadît 3, izbakstît 2 (suchend durchstochern)": i. visas malas.

Avots: EH I, 441

‡ izknakstît Dunika,

1) eine Zeitlang (unzüchtige Griffe tuend) quetschen:
i. visas meitas;

2) mit den Fingern durchwühlen:
i. ēdienu. Refl. -tiês Dunika u. a., eine Zeitlang unzüchtige Griffe tun: i. meitām gar sāniem.

Avots: EH I, 457

‡ izlakstinât Bērzgale, Schwanb., Warkl., = izlecinât 2: puiši grib meitas i.

Avots: EH I, 462

izlakstît, ‡

2) (tanzend?) auseinanderspringen:
kāzinieki visi izlakstēja kur kurs Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.). Refl. -tiês: i. pa akmeņiem Ramkau. meitieši... mīlēja ar ve̦cuo Trejeni dažādi i. (= izniekuoties?) un izsmieties par viņas valuodu Ciema spīg. 71.

Avots: EH I, 462

izlakstît (li. išlakstýti), intr., von einem Ort, Aste auf den andern springen (von Vögeln): es jau nevaru tâ izlakstît kâ tu Sessw. Refl. - tiês, zur Genüge springen, charmieren: puiši gar meitām labi izlakstās.

Avots: ME I, 762

‡ izlakstuôt Warkl., sich austanzen. Refl. -tiês,

1) sich austanzen
Bers., Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava;

2) zur Genüge charmieren
Jürg., Sessw., Trik.: puiši grib ar meitām i.

Avots: EH I, 462

izmaksa, die Bezahlung, Auszahlung, Zahlung, Ablohnung, der Kostenaufwand: cik man tur tās izmaksas? Kaudz. M. nauda strādnieku algu izmaksām Purap. citādi ieme̦sli algas agrākai izmaksai nee̦suot atzīstami Etn. III, 156. man visādas izmaksas, tīri galva reibst Alm.

Avots: ME I, 768

izmaksât,

1): es tevi pajimšu un labi izmaksāšu ar ze̦ltu Pas. IV, 148; mit Mühe ratenweise bezahlen
Auleja: gana mums itās maksas; daudžāk nevar i. ‡ Refl: -tiês, viel und wiederholt, zur Genüge, bis zum Überdruss zahlen: kuo es e̦smu izpūlējies, kuo es esmu izmaksājies! BielU. nevar i. vien Frauenb., Kaltenbr.

Avots: EH I, 465

izmaksât,

1) tr., aus -, bezahlen:
kad mīlestību ravē̦tu šurpu turpu izmaksāt kâ naudu Rainis. kalpiem izmaksāt algu. naudu nevajadzējis izmaksāt LP. VII, 193;

2) intr., kosten:
mantas nuovedām ve̦se̦las, lai gan diezgan dārgi izmaksāja A. XIII, 520.

Avots: ME I, 768

izrakstît, ‡

3) schriftlich darstellen, auseinandersetzen:
(avīzēs) jauki izrakstīts Janš. Dzimtene II2, 193; (mündlich erzählen) šī izrakstījusi šim visu, kâ zadzis Adiamünde, Ermes, Jürg., Seyershof, Trik. Refl: -tiês, ‡

3) zur Genüge schreiben.

Avots: EH I, 476

izrakstît, tr.,

1) verzieren mit verschiedenen Mustern, aussticken, sprenkeln:
cimdiem rakstus izrakstīju BW. 14529. juostu būs tev ar rakstiem izrakstīt II Mos. 28, 39. pūķēm izrakstīts apģē̦rbs LP. VII, 336. dažas tīnes un īpaši viņu vāki bija izrakstīti BW. III, 1, 52. alu ielej kuoši izrakstītā kuoka kannā III, 1, 96. puiša laiva izrakstīta ve̦ciem prūšu dāldeŗiem BW. 30793, 6. kas tuo manu platu ceļa pakaviem izrakstīja? BW. 14191, 4. izrakstītu duori dēj Bielenstein Holzb. 211;

2) ausschreiben, Auszüge machen:
vārdus, dažus gabalus nuo grāmatas. Refl. - tiês,

1) sich ausschreiben lassen:
nuo pagasta, nuo baznīcas;

2) sich ausschreiben:
jau rakstnieki izrakstās MWM. VII, 621. izrakstĩjums, die Stickerei, Verzierung: sarkanais izrakstījums bij māsas rūpīgais darbs Vēr. II, 221.

Kļūdu labojums:
puiša laiva = puišu laiva

Avots: ME I, 789

izraksts,

1) die Strickerei
Jan.;

2) Auszug:
izraksti nuo ve̦cām baznīcas grāmatām Niedra.

Avots: ME I, 789

izšļakstêt, intr., herausplätschern, verspritzt werden: lielākā daļa ūdens izšļakstēja zemē Blaum. kad Lielais metis ve̦lnam ar savu nūju, tad smadzenes vien izšļakstējušas LP. III, 19.

Avots: ME I, 812

izšļakstinât, izšļakstît, tr., herausspritzen: krupji izšļakstina arī mīzalus, kad viņus vajā Konv. ² 2023. Refl. - tiês, intr., herausspritzen: siekalas straukā krītuot neizšļakstās Strautz.

Kļūdu labojums:
2023 = 2029

Avots: ME I, 812

izšņakstinât (unter izšņakât): auch Schibbenhof.

Avots: EH I, 486

‡ izžļakstêt, weich werden (perfektiv) Dunika: sniegs pavasarī izžļakstējis.

Avots: EH I, 499

Jẽ̦paks, Jakob Sassm.

Avots: ME II, 114

‡ kadaks (so an Ort und Stelle gesprochen!) "Stiefel" Warkl., ein abgetragener Stiefel Skaista, ein Stiefel, dessen Schaft abgeschnitten ist, altes Schuhwerk Pilda, Nautrēni, ein Holzpantoffel Pilda: ve̦ca žīda kadakā BW. 20099, 1 (aus Lettg.). Aus poln. chodak "Bauernschuh".

Avots: EH I, 573

kadaks Karls., = kade̦gs.

Avots: ME II, 131

I kajaks: auch Kaltene, Lapmežs.

Avots: EH I, 575

I kajaks, gemeine Raubmöwe (lestris parasita) RKr. VIII, 99, Rojen. Aus estn. kajakas.

Avots: ME II, 136

[II kajaks "aumulis, trakulis": mans puika tāds kajaks; delverēties vien grib Dond.]

Avots: ME II, 137

‡ kaksis, die Katze ("beim Nachäffen der Kindersprache") Nötk.

Avots: EH I, 576

[kan̂kstêt, unabläsig bitten oder gewisse Worte od. Laute aufdringlich wiederholen: kuo nu kanksti? Bers.]

Avots: ME II, 156

[kalbaks "das abgeschnittene Ende eines Brotlaibs" (?) Meselau.]

Avots: ME II, 140

kalmaks (unter kalmaka): ein grosser, korpulenter, ungewandter Mensch resp. ein solches Tier Adsel; "ein ungeschickter Hund" Welonen.

Avots: EH I, 578

karaks: aus mnd. karok "Dohle od. Krähe", s. Sehwets Unters: 47.

Avots: EH I, 587

karaks, die Dohle U., RKr. VIII, 91.

Avots: ME II, 160

kārtaks Etn. I, 110, = kārtākslis.

Avots: ME II, 201

kazaks (unter kazaks): iede̦vuši tādam tautu kazakam ("?") BW. 22475 var.

Avots: EH I, 597

ķe̦blaks,

1) ein Stück,
[ķe̦blaks, ein Klumpen Jürg.]: iedeva krietnu ķe̦blaku maizes, gaļas Burtn. ;

[2) ķeblaks "ein dickes und plumpes Kind"
Bauske, ein schwerfälliger, plumper Mensch Jürg.].

Avots: ME II, 358

‡ ķĩlaks Salis, der Schlitz am Frauenrock, der Hosenlatz. Vgl. ķĩlis I 2.

Avots: EH I, 706

ķirvinaks, Fremdling - im Dünaburgischen n. U. [Wohl mit fehlerhaftem a statt ie, vgl. ķirvinieks bei Depkin, ķirvenieks n. Manz.]

Avots: ME II, 386

ķir̃zaks (unter ķir̃zaka ): auch Ahs., Kl.-Roop, Stenden, (mit ir ) Grenči.

Avots: EH I, 704

ķir̃zlaks Sassm., [ķir̃zlaka Wandsen, ķìrzlats ² Warkl.], = ķirzaka.

Avots: ME II, 386

‡ klakstêt Warkl., = klukstêt 1: vista klakst.

Avots: EH I, 608

‡ klakstiens Warkl. "klakšiens".

Avots: EH I, 608

‡ klakstinât,

1) = ‡ klakstêt Warkl.;

2) "schimpfen"
Warkl.;

3) mit der Zunge schnalzen
Ahs.

Avots: EH I, 608

‡ klakstinêt Warkl., = ‡ klakstêt.

Avots: EH I, 608

klam̃baks: "ein hoch aufgeschossener, linkischer Mensch, der nicht leise gehen kann" Gramsden.

Avots: EH I, 609

klam̃baks [Luttr.], ein linkischer Mensch, ein Tölpel Gr. - Essern.

Avots: ME II, 211

‡ klam̂paks ² NB. "klampāns".

Avots: EH I, 609

‡ klamsaks Kurmene "ein grosser Bissen".

Avots: EH I, 610

klam̃zaks, ein grosses, mageres Tier: liels kâ klamzaks! Smilt., Naud.; [klamzaka Nötk., ein Gefrässiger].

Avots: ME II, 212

‡ klom̃zaks,

1) = klum̃zaks 5 Salis Stenden;

2) ein schweres (von Gewicht) Stück einer Masse, ein schwerer Gegenstand
Salis.

Avots: EH I, 620

‡ klubaks, etwas Unförmliches (z. B. ein rundlicher Stein) BielU.: k. mīklas nuoveļas zemē Brigadere Dievs, daba, darbs 179. Vgl. klubãks.

Avots: EH I, 621

klumbaks, Holzpantoffeln Etn. II, 129. [Vgl. li. klùmbė "ein Schuh mit Holzsohlen" und klumpas.]

Avots: ME II, 234

[klumbaks "ein unschöner Gegenstand von unbestimmter Form": mālu klumbaks ("Klumpen") um Autz und Neuenb.; klum̃bāks Dunika, ein als unbrauchbar nachgebliebenes Holzklötzchen.]

Avots: ME II, 234

klum̃zaks,

2) aizbīdīt klum̃zaku (Wisch)
tabaka aiz lūpas Dond.; ein schlecht angefertigter, schwerer Gegenstand Frauenb.; ein grosser Bissen Dond.: ēst maizi lieliem klum̃zakiem.

Avots: EH I, 623

klum̃zaks, klum̃zaka,

1) der Klumpsack, bestehend aus einem zusammengedrehten Handtuch oder aus irgend einem anderen längeren Tuche;
klumzakuos iet, das Spiel mit dem Klumpsack spielen Etn. III, 186;

2) etw. Zusammengebundenes (Kleider), ein Klumpen, Stück: caurums bij aizbāzts ar klumzaku, = ar drēbju kušķi Wain. miklu, paslapju labību laiž klumzakiem vien mašīnā Ahs. duod man klumzaku gaļas Römershof;

3) ein hölzerner Pantoffel;

[4) klumzaka, Prügel
Erlaa: nu, nu, dabūsi gan atkal kādu klumzaku (zu einem Ungehorsamen)];

5) ein Plumpsack
Wid.

Avots: ME II, 235

kluñdzaks: = klum̃zaks 1 (zum Schlagen) Dond.

Avots: EH I, 623

kluñdzaks [Dond.], RKr. XVII, 46, = klumzaks 2.

Avots: ME II, 235

knakstaža Lös. n. Etn. IV, 97, [knaksteklis Dond.], = knaksts. [In AP. werde knakstaža ein Dieb genannt.]

Avots: ME II, 242

knakstêt, knacken: tur bez mitēšanas šņāc, šalc, knakst un sīc A. Up. J. b. 1. [spieķis pārlūza, ka knakstēja vien Wessen.]

Avots: ME II, 242

‡ knakstê̦tãjs "Jungfernknecht" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 627

‡ knakstiens, ein einmaliges Knakken: ... tikreiz rīklē tai kas ieknākstējās, tuos knakstienus Annele sāka skaitīt Brigadere Skarbos vējos 188.

Avots: EH I, 627

knakstinât, knacken (von den durch Eichhörnchen hervorgebracht Lauten): vāveres knakstinādamas lēca nuo vienas eglea uz uotru Egl. Zilā cietumā 148.

Avots: ME II, 242

knakstinâtiês BW. 12975, = knakstîtiês.

Avots: ME II, 242

‡ knakstinêt, knacken (knistern) machen Warkl.: briedis, pa mežu iedams, knakstinē. Diese Bed. hat wohl auch knakstinât ME. H, 242.

Avots: EH I, 627

knakstît, Refl. -tiês,

1): auch Dunika; ‡

2) = knaipîtiês Sonnaxt: zirgs knakstās; ‡

3) "verlangend anrühren":
kad sivē̦ni grib ēst, jū paši tur knakstās, kad ielej cūkai Sonnaxt.

Avots: EH I, 627

knakstît, - u, - ĩju, ["aizkart, badît" Wessen;] unzüchtige Griffe tun U. Refl. - tiês, unzüchtige Griffe tun U., sich necken: citi lakstās un knakstās ar meitām Janš. ni vairs ar mums tâ juokuo, ni knakstās kâ agrāk Blaum. Pie skala uguns 78. ai puisīti, knēvelīti, kuo ap mani knakstījies BW. 9325.

Avots: ME II, 242

kņakstîtiês: auch Okntst.

Avots: EH I, 635

kņakstîtiês, = knakstîtiês: Jānis kņakstās ar meitām Dond.

Avots: ME II, 252

[knakstuôtiês (Reimwort zu lakstuoties) BW. 34876 var., = knakstîtiês.]

Avots: ME II, 242

knaksts U., knakstulis Etn. IV, 97, = knakšis.

Avots: ME II, 242

‡ knipaks "eine sehr kleine Frucht (z. B. ein Apfel)" Frauenb.: kuo tu tādus knipakus griêz!

Avots: EH I, 630

‡ knoblaks, ein unartiger kleiner Junge Salis.

Avots: EH I, 633

‡ koĩcaks Lems., = ‡ koĩcele.

Avots: EH I, 637

‡ kol˜baks Heniņš "?".

Avots: EH I, 638

‡ kol˜maks Zögenhof, ein grösses, starkknöchiges Lebewesen. Vgl. kalmaks.

Avots: EH I, 638

‡ koñclaks Lems., = ‡ koñcka 1.

Avots: EH I, 639

‡ krakste Strods Par. vōrdn. 96 "?"

Avots: EH I, 640

krakstêt (unter krakš(ķ)êt),

1): krakstē̦dams atpakaļ krita masts Dünsb. Od. 154; ‡

2) krakstêt (mit a < e nach r?) Auleja, grunzen:
cūka krakst.

Avots: EH I, 640

‡ krakstinât Bērzgale, knacken machen: k. ruokas pirkstus.

Avots: EH I, 640

‡ kroblaks Pernigel, verächtl. Bezeichnung für einen kleinen Knaben.

Avots: EH I, 658

‡ krušaks Lubn. n. FBR. XVII, 127 "paliela krūzīte".

Avots: EH I, 661

‡ kuizaks "?": cietumu valdīja pašpuikas jeb ve̦cie kuizaki Austriņš Gaŗā jūdze I, 90.

Avots: EH I, 668

kulaks,

1) die Faust
(echt le. dùre); der Schlag mit der Faust: dabūsi ar kulaku pa muguru; dabūsi kulaku pa muguru;

2) der Zapfen der Kornwalze:
bluķim vis˙apkārt zināmā attālumā viens nuo uotra bija kulaki 10-4 collu gaŗumā Konv. ² 2077. - Wohl aus r. кулáкъ "Faust", [woher auch li. kulokas "Faust" und estn. kulak "Faustschlag"].

Avots: ME II, 304

‡ kul˜maks Stenden, ein grosses, plumpes Lebewesen. Aus kalmuks (unter kalmaka)?

Avots: EH I, 671

[kũlmaks "eine grosse Ratte" Tals., Stenden ; als Schimpfwort in Stelp.]

Avots: ME II, 336

‡ kumzaks Sonnaxt, ein abgetragenes, zerfetztes, geflicktes Kleidungsstück.

Avots: EH I, 675

‡ kur̂laks ² Stenden, die Faust. Erinnert an kulaks dass.

Avots: EH I, 678

kurļaks Salisb., = bumburnieks.

Avots: ME II, 323

kvakstêt Sessw., kvãkstêt, kvãkš(ķ)êt Smilt., -u, ẽju, kvakšinât, intr.,

1) quarren, schnattern, quaken:
tur pīle aizžvīkstēja pār kuokiem kvākšķē̦dama MWM. VIII, 327. viņš kvakšinājis kâ teter,i [Fest.], kvakšinājis kâ pīles JU. ;

2) quatschen:
tuo sagrābis me̦t pret grīdu, ka kvākš vien St. [Vgl. li. kvaksė´ti "quaksen", r. квок(т)ать "glucken", li. kvaksinti "kurkt".]

Avots: ME II, 351

‡ ļabraks (so gesprochen; mit hochl. a < e̦?) Saikava "lempīgs, padumjš cilvē̦ks".

Avots: EH I, 768

laĩdaks,

1): auch Nautrēni, Oknist, Skaista, Warkl. (mit ài ² ), Pilda; ‡

2) ein ungewandter Mensch von hohem Wuchs
Libau.

Avots: EH I, 711

laĩdaks, laiduks Ringen n. U., [laĩdāks ² Rutzau], ein Faulenzer, Plumpsack, Lümmel, Taugenichts, ein verkommener Mensch Kand., Nigr., Grob., Etn. IV, 129. [gļē̦vā... rakstura dēļ viņš tapa saukāts par laĩdaku Janš. Čāp. 23. Nebst. li. laidokas "ein zügelloser Mensch" wohl aus poln. łajdak "Halunke".]

Avots: ME II, 402

làidraks ² Stomersee, ein Lümmel, ein beim Arbeiten nachlässiger Mensch. - Vgl. laĩdaks.

Avots: ME II, 404

laĩkraksts ,* die Zeitung, Zeitschrift, das Journal.

Avots: ME II, 405

‡ *laks Strods Par. vōrdn. 106 "?"

Avots: EH I, 716

[ļaks Wessen "eine Schllnge od. Schleife zum Verbinden eines Fuders"; vgl. ļaka I.]

Avots: ME II, 530

laksiņi: auch Sonnaxt n. Fil. mat. 187 (hier auch: Milchsuppe mit Nudeln ), Mesoten, Schwitten, Ceļi VIII, 231.

Avots: EH I, 716

laksiņi, Nudeln Gr. - Sessau; [ Makaronen LKVv.].

Avots: ME II, 416

laksis: burkāns sagriêzts četruos lakšuos Linden in Kurl.

Avots: EH I, 716

laksis, das Stück, das Scheit, Holzscheit: malka jāsaskalda lakšus Dobl., Oberk., Infl. [Zu lakšķis, lakats?]

Avots: ME II, 416

‡ laksît, -īju Warkl. "= lakt".

Avots: EH I, 716

lakstagas: "= lãste̦kas" AP.

Avots: EH I, 716

lakstagas, die Tropfen: karstums izspiež sviedrus lakstagām (lāste̦kām) SDP. III, 9. [Mit "eingeschobenem" k; zu lase.]

Avots: ME II, 416

lakstagi, das Schulterstück am Hemde: nuo Krīzburgas kre̦klu vedu zeltītiem lakstagiem BW. 5852 [aus Jummurdehn]. Vgl. lāstaugi.

Avots: ME II, 416

[lakstains, geil Manz. Lettus.]

Avots: ME II, 416

lakstakas Golg., = lāste̦kas.

Avots: ME II, 416

lakstenis Dond., = lakstiņš.

Avots: ME II, 416

‡ *lakstêt, zu erschliessen aus aplakstêt.

Avots: EH I, 716

ļakstêt, -u, -ẽju, intr., lärmen, bellen: vai nerimsiet? vai man vēl ļakstēsiet? Lautb. ļaku, Interj. in Verbindung mit ļiku zur Bezeichnung des Geriiusches, welches durch nasses Schuhwerk beim Gehen erzeugt wird: pa dienu ļiku ļaku Tr. III, 846.

Avots: ME II, 530

‡ lakstiga BW. 473 var. (aus Gramsden), = lakstîgala.

Avots: EH I, 716

lakstîgala: mit ĩ auch Siuxt, mit ì ² Sonnaxt, acc. s. lakstigali BW. 408, 3 var. Zur Etymologie s. auch Skardžius Arch. Phil. VI, 206.

Avots: EH I, 716

lakstîgala (li. lakštiñgala), lastĩgala PS., C., lakstīgala dzied, puogā, sit BW. 3354, darina, trauc Aps., trakšķina, trikšķina, trīcina, tricina, vidžina, vizina, vīterē BW. 30614, 4. lakstīgala, trejvaluode (trejvaluoda) BW. 13872. Sprw.: lakstīgalai nesmukas spalvas, bet smuka dziesma. [Zunächst wohl aus *lakstingā (s. Būga KZ. LI, 123) mit dem Suffix von li. blezdingà, le. bezdelîga "Schwalbe" und daraus wohl unter dem Einfluss von d. Nachtigall umgebildet; wohl zu li. lakštúoti "весело пѣть" РФВ. LXXI, 465.]

Avots: ME II, 416

‡ lakstîģele ² Kal. und Wirgen n. FBR. IX, 101, = lakstîgala.

Avots: EH I, 717

lakstîgs,

1) kokett, gefallsüchtig
Smilt.: lakstīgala skaistule RSk. II, 19;

2) frech, geil
Manz., L.

Avots: ME II, 416

[lakstinât Warkl. "tanzen mit": puiši visu nakti lakstināja meitas.]

Avots: ME II, 416

lakstiņš: auch Sassm.

Avots: EH I, 716

lakstiņš, der zum Niederdrücken dienende Teil einer Türklinke Dond., [Bauske, Wandsen], A. VIII, 1, 404: meita sēdējuse uz durvju lakstiņa LP. VII, 1205.

Avots: ME II, 416

lakstît (li. lakstýti), - u, - ĩju, lakstuôt, intr.,

1) springen
[A. - Schwanb.], hüpfen, hin - und herlaufen [N. - Schwanb.]: gāju ceļu dziedādama, kâ cielava lakstīdama (lakstuodama) BW. 473. tâ lakstīja tautu dē̦ls nuo uolnīcas uolnīcā 23568. suns sāk lakstīt N. - Schwanb. viņam nu gan sirds lakstīja A. XIII, 462. [tie kalni lakstīja kâ tie jēriņi Manz. G. L. 184];

2) frech sein
Manz. Refl. - tiês

1) schwärmen, flattern:
tauriņi lakstās ap puķēm SDP. VIII, 45; [sich umhertreiben U.];

2) scherzen, den Hof machen:
atstāj nuost, kalpa puisi, kuo gar mani lakstuojies? BW. 9358. alus puisis kambarī ar meitām lakstuojās 19511. [ar viņu knakstīties un lakstīties Janš. Dzimtene V, 199.] Subst. lakstîšana, das Hüpfen, Springen; lakstîšanâs, das Scherzen, Charmieren; lakstîtãjs, der Springer, Hofmacher. [Zu lèkt.]

Avots: ME II, 416

I lakstît,

1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;

2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.

Avots: EH I, 717

‡ II lakstît Bauske "zwitschern" (?): putniņi laksta.

Avots: EH I, 717

‡ ļakstît (?), = šļakstêt (?): sita ve̦lnē̦nu taî, ka asnis vien ļakstīja Pas. X, 154.

Avots: EH I, 768

lakstuôt, intr., Risse bekommen, reissen: kuoks tâ lakstuo, ka nevar ne˙vienu taisnu šendeli izplēst Setzen n. Etn. IV, 129. [Wohl zu lēkt.]

Avots: ME II, 416

II lakstuôt (unter lakstît ),

1): citi, kas lakstuo (= lakstuojas 2?) ap Aneti Janš. Dzimtene II ² , 25 (ähnlich V, 375).

Avots: EH I, 717

‡ III lakstuôt C., Saikava, Sessw., Warkl., Stengel und Blätter (laksti) treiben (von gewissen Pflanzen): kartupeļi, burkāni sāk l.

Avots: EH I, 717

laksts: kartupeļu laksti auch Linden in Kurl., Oknist, Salis, Salisb., . Wolm. burkānu, kāļu, runkuļu l. Salis, Zvirgzdine. laikam visi vēl gul kâ laksti PV. Plur. laksti, fein gehacktes Gras als Viehfutter Auleja. - Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 190.

Avots: EH I, 717

laksts (li. lãkštas "ein grosses Blatt"), gew. Pl., Blätter, namentl. von Wurzelwerk, Ranken, Stengel von Pflanzen: tas tagad bruņenieks it kâ lakstus kapājuot Pump. kartupeļu laksti. rutks zemē, laksti gaisā (Rätsel). sīpuols ar gaŗiem lakstiem LP. VI, 139. [Zu Etymologie vgl. allenfalls Petersson Ar. u. arm. Stud. 91 f.]

Avots: ME II, 416

lakstugalis BWp. 382, 2, für lakstīgala.

Avots: ME II, 416

lâlaks ^2, ein Lümmel: kuo tāds lālaks zina Dond.;

[2) = ļâļaks ² Dond., Wandsen.]

Avots: ME II, 438

[ļâļaks ² Dond., jem., der zu schreien pflegt: mūsu vaļinieks ir negants ļāļaks: ne˙kad viņam nav labi.]

Avots: ME II, 533

(ļãļaks Nigr., ein Lümmet,]

Avots: ME II, 533

lam̃zaks (unter lamzaka ): auch (mit am̂ ) Oknist; "= lamzaka" Orellen.

Avots: EH I, 718

‡ ļe̦bnaks Lems. "mīkstčaulis; cilvē̦ks, kam viss krīt nuo ruokām".

Avots: EH I, 769

[lē̦daks Dond., Erw., ein Bänkchen mit einer (auf der Oberfläche) ausgehöhlten Vertiefung, in die man den Kessel stellt.]

Avots: ME II, 456

[leĩdaks N. - Peb., leidaks Bers. "ein liederlicher, fauler Mensch".]

Avots: ME II, 446

‡ ļe̦ļaks (sic!) Kars. "?" Vgl. ‡ ļē̦ļāks.

Avots: EH I, 770

‡ ļe̦maks PV. " = ļe̦mē̦ns, ļe̦ma; kaut kas ļemīgs": tre̦knas cūkas pavēdere ir kâ ļ.

Avots: EH I, 770

limaks Lubn. "ein faules Pfefd".

Avots: EH I, 742

‡ loĩcaks Lems., = ‡ loĩcka 1.

Avots: EH I, 758

‡ loĩzaks Lems., ein grosser und plumper Mensch.

Avots: EH I, 758

‡ lom̃zaks Lems., ein grosser und liederlicher Lümmel, der der Arbeit ausweicht und sich herumtreibt.

Avots: EH I, 758

[loraks Dond. "ein liederlicher, nachlässig gekleideter Mensch".]

Avots: ME II, 508

ļorstaks, ein schmutziger, zerlumpter Vlensch Adsel; [ļorstaks"kaut kas šķidrs, nenuoteikts" (von Kieidern od. Menschen) Neu-Laitzen. Mit hochle, o resp. a aus a resp. e̦?]

Avots: ME II, 541

lorzaks (unter lor̃za ): auch (mit or̃ ) Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 759

lubraks: tādi lubraki (von schlechten Spielkarten gesagt) vien sanākuši Trik.; ein plumper, ungeschickter od. träger Mensch Lems., Sonnaxt; ein dummer Mensch AP.; ein Akzisebeamter Rutzau (vgl. Janš. Līgava II, 13).

Avots: EH I, 759

lubraks, ein schäbiger, verlcommener Kerl Grünh., Drosth. n. Etn. IV, 130; ein plumper, ungeschickter Mensch Mar. n. RKr. XV, 124; ein Schimpfwort Blaum.: [lubraki kruogū Janš. Dzimtene ² III, 267].

Avots: ME II, 509

‡ ļubraks, ein nachlässig gekleideter od. sich nicht fein zu benehmen verstehender Mensch Saikava; "nuolaidīgs, neraže̦ns cilve̦ks" Meselau.

Avots: EH I, 773

lùgumraksts,* die Bittschrift.

Avots: ME II, 518

ļumaks, [ļumāks Bers., mit hochle. ā aus ē̦?], ein wackelnder, weichlicher, korpulenter, ungeschickter Mensch [Alswig]: iet kâ ļumaks gāze̦lē̦damies vien N.-Schwanb., Mar. ļumaks brangi nuobaruots, tâ ka staigājuot ļuv (Etn. IV, 131) oder ļum [Gramsden. - Zu ļumêt].

Avots: ME II, 542

‡ ļum̂baks ² Frauenb., ein Schimpfname:

Avots: EH I, 774

‡ luñcaks Lemb. "Schlange (auch von Menschen)"

Avots: EH I, 761

luñdzaks: nach Schwers Unters. 74 aus nd. klumpsack "ein Knotenbuch" (?).

Avots: EH I, 762

[luñdzaks Dond., ein zum Schlagen zusammengebundenes Tuch oder Handtuch: ja sasien lakatu vai dvieli, kuo sist, tad iznāk lundzaks.]

Avots: ME II, 513

‡ ļurļaks: eine gewisse Biersorte Saikava n Fil. mat. 182.

Avots: EH I, 775

‡ lũsaks Frauenb.,

1) ein graues Pferd;

2) ein Lümmel.

Avots: EH I, 764

maks,

1): pilns m. sīkaju dukatiņu BW. 33554, 5. grib dalderis zīda maku 34303. maciņš mans ruoņa m., zīda diegu šūdināts 34284; ‡

2) verächtl. Bezeichnung für einen alten, abgemagerten Menschen
Seyershof: tas jau vai[r] sievu nedabūs - tāds ve̦cs m˙!

Avots: EH I, 779

I maks (li. mãkas), Demin. maciņš, verächtl. maķelis, der Beutel: izbēris nuo maķeļa labu kaudzīti naudas LP. VI, 805. Sprw,: kad makā neskan, tad gudrības trūkst. rublis akā vai makā, Devise eines Trinkers. suolīts makā krīt. maks skuopam čīkst nuo kabatas ārā ve̦lkuot. adāms maks, der Strickbeutel A. XX, 136; bultu od. bulšu m., der Kocher; naudas m., Geldbeutel; putekļu maciņš, der Staubbeutel. [Zu maksts (s. dies), li. mẽkeris "Geldbeutel", makšnà "Scheide", apr. danti-max "Zahnfleisch", aksl. mošьna "Reisesack", r. мошнà "Geldbeutel" und (?) ahd. mago "Magen", s. Wiedemann BB. XXVIII, 66, Stokes Wrtb. 197, Zupitza Germ. Gutt. 134, Trautmann Wrtb. 166.]

Avots: ME II, 554

II maks, ein Seefisch, paplata zivs jūŗā, kuŗas gaļa gluotaina, maz garšīga. Nach U. maku zivs, ein Seefisch, vielleicht Aalmutter. - vgl. auch maksts Il.

Avots: ME II, 554

[III maks Lis., N.-Peb., = maksts III.]

Avots: ME II, 554

maksa, die Zahlung, Beiahlung: es negribu lielas maksas BW. 1396. viņš visas pagasta maksas nuomaksājis. viņš negribēja atlaisties ne par kādu maksu, er wollte um keinen Preis ablassen Kaudz. M. vai jūs nebrauktu manā vietā uz mūsu maksas, auf unsere Rechnung Kaudz. M. viena maksa, einerlei, gleichviel: dē̦lam viss viena maksa LP. VI, 346. [Aus liv. oder estn. maks "Bezahlung", s. Thomsen Beroringer 269.]

Avots: ME II, 554, 555

maksât, -ãju,

1) (be)zahlen:
Sprw. lai maksā tas, kas augšām. kuo mute pe̦lna, tuo mugura maksā. [tas darbu nemaksā U., das lohnt sich der Mūhe nicht.] maksājiet manu skaistu dziedājumu, zahlt fūr meinen schonen Gesang; in der Prosa gew. m. par manu dziedājumu! BW. 974; (mit dem Lok.) cik maksā tagad pīlēs un zuosīs? Mat.;

2) kosten:
cik maksā šis zirgs? šņabis maksājis tik deviņas kapeikas stuopā LP. III, 108. diže̦nais tē̦va dē̦ls maksā sieku pe̦laviņu BW. 988. asaras it ne˙kā nemaksā. In dieser Bedeutung BW. 24702, 1 die reflexive Form gebraucht: cik tā mice maksājas. maksâtiês auch - be-, auszahlen, liquidieren Spr. Subst. maksãjums, die Zahlung; maksâšana, das Bezahlen; auch die Zahlung: man tagad lielas māksāšanas; māksâtãjs, der Zahler, gauss maksātājs, bet cītīgs žūpuotājs.

Avots: ME II, 555

maksâtnespējîgs,* zahlungsunfähig.

Avots: ME II, 555

maksâtspējîgs* zahlungsfähig.

Avots: ME II, 555

[makstenīca, = maksts I (oder: Besitzerin einer Scheide?): nu atveda makstenīcu BW. 34519.]

Avots: ME II, 555

I maksts: nuo spīdīga maksta (Futteral) Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 57; maksts, -s, die Spelze Siuxt; makstiņš Lng., ein Beutelchen.

Avots: EH I, 779

I maksts, -s (li. makštìs "Messerscheide") N.-Schwanb., [in Ruj. und Selg. ein o- Stamm], makste, Plur. makstis, [nom. s. makstis, nom. pl. makšķi PS.], die Scheide, das Futteral: izraut zuobe̦nu nuo makstīm, den Degen aus der Scheide ziehen. atruod kâ dūci od. zuobe̦nu makstī, so sagt man von etwas leicht zu Findendem. nazis bija makstītē Vēr. I, 1237. nuo stiebru makstīm izlien ārā sešas vārpas Liev. [miežu vārpa vēl makstī (= vēl nav pilnīgi izplaukusi) N.-Peb. maguonei sē̦klas ir makstīs Kreuzb. miežu graudi ir makstīs (in Htilsen) Arrasch. zirņi ir makstīs (in Schoten) Warkl., Arrasch.] Zu maks I.

Avots: ME II, 555

II maksts, [maksts, -s Ruj., Warkl.], der Netzbeutel: zivis pašā makstā AP. Zu maks I.

Avots: ME II, 555

III maksts, ein kleines Pferd, ein kleiner Ochs: cik tāds maksts (maks Smilt., Lub.) maksā? AP. [Zu maka˙nĩtiņš?]

Avots: ME II, 555

I maļaks, eine Pferdekrankheit Infl. n. U.

Avots: ME II, 560

[II maļaks "ein grosses und plumpes Lebewesen" Sessw., N.-Schwanb., Kerstenbehm; "ein träger Lümmel" Losern].

Avots: ME II, 560

marnaks, [mar̃naks Kalleten, O.-Bartau] "kas mē̦dz virsū marnīties" Grob. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 564

[mārnaks Schrunden, = marnaks.]

Avots: ME II, 584

mazrakstîtãjs ,* ein Schreibfauler Klaust. 104.

Avots: ME II, 574

[me̦lnraksts * Rainis VI, 249 (nach r. черновое), ein Brouillon.]

Avots: ME II, 598

mežaks, der Waldbewohner Spr.; [mežaks Druw., A. - Schwanb., mežāks Laud., Sessw., mežāka Grawendahl, ein zottiger, unordentlich gekleideter Mensch; mežaks Meselau, Lettihn, Stomersee, mežāks Laud., Sessw., mežāka Grawendahl, ein unbändiger, wilder Mensch; nicht selten als Gesinde- und Familienname].

Avots: ME II, 609

mitraks Apšciems,

1) das Mütterchen der Schraube
LKVv.;

2) ein grosser, stämmiger Mensch oder ein solches Tier
Selg. n. Etn. IV, 147.

Avots: ME II, 638

mizaks, ein grosser, strammer Mensch Selb. n. Etn. IV, 147.

Avots: ME II, 639

‡ moraks Stenden "kaut kas liels, drukns, pilnīgs": nu gan šuogad rāceņi (Kartoffeln) kâ moraki. Erinnert an r. бурак "Runkelrübe".

Avots: EH I, 827

naksnenīca (unter naksnenīce ), ‡

3) Plur. naksnenīcas "eine gewisse eingebildete Kinderkrankheit"
Liepna.

Avots: EH II, 3

naksnenīce, naksenīca,

1) "?": tumsaunīca, naksnenīca, kas tev darba ar manim? BW. 34079. timsenīce, naksnenīce, labu vīru nemaitā! 34080;

[2) die Kornblume
Lettg.].

Avots: ME II, 690

naksnenĩte, polygala amara RKr. III, 72.

Avots: ME II, 690

[naksnîgs ,* nächtlich: ar vieglu, naksnīgu sapni nuolaistās skruopstās Leijerk. I, 51.]

Avots: ME II, 690

naksniņa, s. nakts.

Avots: ME II, 690

‡ naksninīca, die Kornblume Warkl.; eine gewisse Pflanze Gr.-Buschh. n. FBR XII, 74.

Avots: EH II, 3

naksniņš, naksnuons,

1) ein in der Nacht geborenes Kind
Naud. n. Etn. I, 90;

[2) naksnuôns Nötk. "jem., der in der Nacht arbeitet oder herumgeht"].

Avots: ME II, 690

naksnuons (unter naksniņš 2): gen. s. naksnuoņa Nötk.

Avots: EH II, 3

‡ naksta NB., = nasta: iet pie darba ar pilnām nakstām.

Avots: EH II, 3

‡ nãpraks Frauenb., ein Schimpfname.

Avots: EH II, 7

‡ nar̃caks Salis, einer, der in zerlumpten Kleidern einhergeht.

Avots: EH II, 5

‡ *nē̦zdaks, erschlossen aus dem Demin. acc.-instr. sg nē̦zdaciņu BW. 25480, 2 var. (aus Erwalen), = nẽ̦zdaũgs.

Avots: EH II, 24

neaprakstãms, unbeschreiblich: neaprakstāms prieks.

Avots: ME II, 707

* nekaksis od. * nekaktis, ein Nimmersatt: bij tiem tautu nekakšiem ik˙vienam vērpelīte BW. 19274, 1. [Zu li. kàkti "genügen."]

Avots: ME II, 717

nemaksâtãjs, wer nicht zahlt Alm.

Avots: ME II, 722

nesamaksãjams, unbezhlbar: nesamaksājams juoks.

Avots: ME II, 731

nùobaksterêt Spr., = nùobakstît.

Avots: ME II, 759

nùobakstît,

2): auch Salis; durchstochern:
nuobakstījis (sc.: ar iesmu) tuo vietu nuo vienas vietas Pas. XV, 32. Refl. -tiês: sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben Dunika.

Avots: EH II, 31

nùobakstît, tr.,

1) voll -, verstopfen (in grossem Umfang):
sienas nuobakstīju ar sūnām;

[2) n. pastalas, die
pastalas mit den Schnurlöchern versehen Jürg. - Refl. - tiês "sich herumklopfen" Erwahlen n. Mag. III, 1. 117].

Avots: ME II, 759

[nùobrakstêt Warkl.], nùobrakš(ķ)êt, nùobrākš(ķ)êt, intr., laut erknallen, eine kurze Zeit krachen, knattern: kaut kas nuoknakšķēja, nuobrakšķēja Kleinb. te piepeši lazdu krūmi nuobrākšķēja Blaum. Refl. - tiês, sehr stark eine Weile krachen, knattern: gulta nuobrakšējās A. XII, 134. pēc brīža tur kas stipri nuobrākšējās Blaum.

Avots: ME II, 764

nùočakstêt, intr., eine kurze Weile rascheln, ticken: niedres vien nuočakstēja BW. 13611, 5. nuočakstē̦dami kauli nuokrita pie citiem skeletiem Vēr. II, 4. viņš nuočakstēja kâ aizsmacis sienas pulkstenis A. XX, 212.

Avots: ME II, 769

‡ nùočakstinâtiês, eine (kurze) Weile mit Behagen schmatzen: cūka ēda un nuočakstinājās Frauenb.

Avots: EH II, 37

[nùodakstîtiês, dies und jenes tun, ohne etwas zu vollenden Laud., Fehsen, Peb.; "nicht recht arbeiten, trödeln" Serben, Drobbusch.]

Avots: ME II, 772

‡ nùoklakstêt, (einmal) klatschen (?): klaks, klaks! nuoklakst biezuoknī A. Brigadere Dievs, daba, darbs 19.

Avots: EH II, 53

nùoknakstêt, nùoknakšķêt, nùoknakšêt, intr., einen knackenden Laut von sich geben: viņam aiz muguras kaut kas nuoknakšēja A. XX, 936.

Avots: ME II, 799

nùokrakstêt, nùokrakšķêt [Dond., Plm.], nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137. kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41. kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.

Avots: ME II, 800

nùolakstît "?": duod, dieveņ, sievas mātei kai zaķam n˙! Tdz. 54522.

Avots: EH II, 60

[nùomaksa Wolm., C., PS. u. a.], nuõmaksa, die Abzahlung: nuomaksas dienu nuo dienas lielākas Purap. tai vasarā mēs bijām uz nuomaksu iepirkuši zemes gabalu A. XX, 307.

Avots: ME II, 815

[nùo˙maksams Dond., = nuo˙luokāms (s. nùoluocît 4).]

Avots: ME II, 815

nùomaksât: jam ... labi nuomaksāja, un jis atgāja uz sē̦tu ... bagāts Pas. V, 40.

Avots: EH II, 66

nùomaksât, tr., ab-, bezahlen: viņš visas pagasta maksas nuomaksāja A. XX, 266. tas ir par mani nabagu nuomaksājis grē̦ku parādu GL. Refl. -tiês, seine Zahlungen machen Spr.

Avots: ME II, 816

‡ I nùopakstêt, = ‡ nuopakšķêt: zīle nuokrita, ka nuopakstēja vien Alswig, Burtn., Schwitten, Selg., Stenden, Wandsen.

Avots: EH II, 73

‡ II nùopakstêt Welonen "ar ruoku piedurt uotram sānuos vairāk reižu".

Avots: EH II, 73

nùorakstît,

2): schriftlich sichern (ausbedingen):
viņš sev ... nuorakstīja visam mūžam kaktu Jauns. Raksti III, 183. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) abschreiben: vai drīkstu lūgt atļauju arī šuo [dzejuoli] n.? Janš. Bandavā II, 281.

Avots: EH II, 79

nùorakstît,

1) abschreiben, abspicken:
sliņķis nuorakstījis uzduotuo uzde̦vumu nuo sava biedra;

2) verschreiben, schriftlich vermachen, adoptieren:
tē̦vs ve̦cākajam nuorakstījis visu mantu. viņa nuorakstīta par audzēkni Aps. es tiku nuorakstīts viņam par dē̦lu Austr.;

3) schreibend vertreiben, eig. wegschreiben:
drudži arī tikuši nuorakstīti, t. i. ticis aprakstīts papīra gabaliņš ar zināmiem vārdiem, un tuo tad vajadzējis apēst, tad atstājis drudzis Etn. I, 83;

4) besticken, verzieren, mit Buntwerk versehen:
zīdautiņu, nē̦zduodziņu, cimdiņu, kre̦klus nuorakstīju BW. 29478; 7171; 16190; 24180. kas celiņu nuorakstīja basajām kājiņām? 4568; kuo tā vīze nuorakstīja, tuo pastala līdzināja BW. 33540. pūra vāku nuorakstīt 1107. Subst. nùorakstĩjums, das Abgeschriebene; nùorakstîšana, das Abschreiben; nùorakstîtãjs, der Abschreiber.

Avots: ME II, 836, 837

nùoraksts, ‡

2) die Verklausulierung:
pēc nuoraksta Miks varēja turēt arī guovi Jauns. Raksti III, 183.

Avots: EH II, 79

nùoraksts, die Abschrift, Kopie: aktu nuoraksti. viņš deva tam... nuorakstu Est. 4, 8.

Avots: ME II, 837

‡ nùosakstît, eine gewisse Zeit hindurch witternd suchen (perfektiv): suns zaķam pe̦das vien nuosakstīja, bet nedabūja, der Hund suchte die verlorene Spur des Hasen, fand sie aber nicht U. (unter sakstīt).

Avots: EH II, 83

nùoskrakstêt, nùoskrakšķêt, nùoskrakšêt, intr., ein knarrendes, krachendes Geräusch von sich geben: atslē̦ga nuoskrakšķ AU. kaut kur mežā nuoskrakst Saul.

Avots: ME II, 848

nùošļakstêt, ‡ Refl. -tiês, = nùošlakstêt: svieda ... bluķi ūdenī, ka nuošlakstējās vien Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 94.

Avots: EH II, 95

nùošļakstêt, nùošļekstêt, intr.,

1) einen platschenden, plätschernden Schall von sich geben:
dubļi vien nuošļakstēja BW. 13611, 5. viļņi nuošļakst A. XXI, 185. viņa vārdi laiž pret sienu, ka nuošļekst vien LP. I, 115,

2) "bespritzt sein"
Spr.

Avots: ME II, 867

nùošļakstinât, tr., bespritzen Spr.: viņš braucuot nuošļakstinājis savas drēbes ar dubļiem Ahs., Kand. Refl. -tiês, sich bespritzen.

Avots: ME II, 867

‡ nùošļakstît AP., Ermes, Heidenfeld, Jürg., Lemb., Sessw., Trik., = nùošļakstinât. Refl. -tiês, = nùošļakstinâtiês: jūs ... nuošļakstīsities ar dubļiem Janš. Dzimtene V, 278.

Avots: EH II, 95

nùošņakstêt, auch refl. -tiês, einen schmatzenden Schall von sich geben, wie beim Essen einer schmackhaften Speise, oder beim Schneiden eines nicht gar harten Gegenstandes: zuobi nuošņakstēja vien. asais grieziena truoksnis vēl ne˙kad nebij manā tuvumā nuošņakstējis Zalkt. vājāku krūmu saknes nuošņakstējās Kleinb.

Avots: ME II, 870

nùosprakstêt, nùosprakšķêt, nùosprakšêt, intr., einen prasselnden, knallenden, knisternden Schall von sich geben: kaut kas tumši nuosprakšķēja MWM. III, 303.

Avots: ME II, 856

nùotaksêt, tr., abtaxieren, abschätzen: nama vērtību.

Avots: ME II, 871

[nùožļakstêt, einen plätschernden Laut von sich. geben: nuožļakstēja ūdens Leijerk. I, 199. flhnlich das Refl. -tiês: le̦dum ielūstuot ūdens nuožļakstējās Dunika.]

Avots: ME II, 894

‡ nuožļakstinât Dunika, mit durchnässtem Schuhwerk gehend beschmutzen: n. grīdu.

Avots: EH II, 111

nùožvakstêt, nuožvakšķêt, nùožvākstêt, auch refl. -tiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Schlagen, Fallen, Rauschen des Wassers, des Waldes: tâ licis, ka nuožvakstējis vien JU. viņš mani nuosvieda gar zemi, ka tikai nuožvakstējās vien A. XVI, 886. zivs aizpe̦ld garām, ka nuožvākst vien LP. IV, 45. ūdens nuožvākst V, 387. ievēlusies upē, ka nuožvākstējis vien VII, 1074. te uz vienu reizi mežs tâ kâ nuožvākstē̦tu LP. IV, 188. nuožvakšķ zeme atjājuot BW. 32970, 2.

Avots: ME II, 895

[paakstinât, hurtig, flink machen Für. I.]

Avots: ME III, 4

pabakstît: kad es ēd[u] palaun(a]dziņ[u], tad (sc.: dē̦lu māte) sav[a]s ac[i]s pabakstīja ("?") Tdz. 46621.

Avots: EH II, 119

pabakstît, tr., intr., ein wenig stochern: viņš drusku pabakstīja pa pīpi Blaum. [Refl. -tiês,

1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;

2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;

3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]

Avots: ME III, 5, 6

pačakstinât, intr., ein wenig rascheln, schnalzen: viņš pačākstināja ar mēli Latv.

Avots: ME III, 13

[padakstît "pabakstît" N.-Peb., Ruj., Warkl. Refl. -tiês, eine Weile die Hand an verschiedene Arbeiten legen, ohne sie zu Ende zu führen: padakstās un ne˙kā rsepadara N.- Peb.]

Avots: ME III, 15

[pakaļrakstît Wid.,

1) Diktiertes schreiben;

2) (eine Handschrift) nachahmen.]

Avots: ME III, 40