Paplašinātā meklēšana

‡ àizgram̃stît, fort-, hinraffen: ar grābekli žagarus a. pruom.

Avots: EH I, 24

‡ apgram̃stît,

1) ringsum zusammengreifen, -raffen:
a. (siena) lielumus Trik. u. a.;

2) ringsum betasten
Frauenb.; apgramstīta meita, ein leichtfertiges Mädchen, das mit mehreren Männern ein Verhältnis gehabt hat Jürg.;

3) (ringsum tastend, greifend) bestehlen:
a. kam kabatas;

4) = apvā`rduôt: kad apgramstīju kāju, tad biju ve̦se̦ls Seyershof. Refl. -tiês, sich einen Diebstahl zu schulden kommen lassen Golg., KatrE., Trik.

Avots: EH I, 83

‡ apkramstît,

1) ringsum mit den Zähnen aufgreifen, aufhaschen
(mit am̃ ) C.: a. nuobirušuo sienu;

2) beknabbern, benagen
Bauske, Schwanb.

Avots: EH I, 93

apramstîtiês, sich beruhigen, ruhig werden: viņa pamazām apramstījās MWM. III, 454. vējakaruogs tā kā drusku apramstījās Apsk. I, 693.

Avots: ME I, 113

apskramstît, tr., mit den Zähnen ein wenig anfassen, beissen, benagen (gew. von Pferden): suns apskramstīja kaulu J. Kaln. Refl. -tiês, einander ein wenig mit den Zähnen anfassen, beissen: zirgi apskramstās C.

Avots: ME I, 122

‡ atgram̃stît Stenden, = ‡ atgrābstît: ar grābekli a. salmus nuo duru priekšas. Refl. -tiês Stenden, um sich tastend hergelangen: viņš pa tumsu gar siênu atgramstījās pie mums.

Avots: EH I, 142

atskràmstît ² Lubn. "abschaben": a. piedegumu katlā.

Avots: EH I, 166

[de̦rams (Part. zu derêt), reif: uogas jau de̦ramas, var sākt ēst Dond.]

Avots: ME I, 456

[dram̃sla (Wandsen), die Krume Ronneb.; vgl. drumsla.]

Avots: ME I, 489

‡ dram̃slis Iw., ein kleines Fleischstückchen, von dem das Fett ausgeflossen ist (diese dramšļi werden von dradži unterschieden). Vgl. dram̃sla.

Avots: EH I, 329

[gram̃slîgs Trik., diebisch.]

Avots: ME I, 636

[I gram̃slis "cieti, asi padibeņi ūdens dibe̦nā" Gr. - Sess., Neuermühlen; "Kehricht; am Boden des Kessels Nachgebliebenes" Ruj. Vgl. dän. grums "Bodensatz" u. a. bei Fick Wrtb. III ⁴ , 142.]

Avots: ME I, 636

II gram̃slis,

1): auch Orellen; ‡

2) "ein Spassvogel, Lügner, Schmeichler"
Grünw.; "ein Faselhans" Segew.; ‡

3) ein oberflächlich Arbeitender
Orellen: tas g. tur ne˙kā neizdarīs! ‡

4) Plur. gramšļi Orellen, leeres Geschwätz.

Avots: EH I, 398

[II gram̃slis C., ein diebischer Mensch Sunzel.]

Avots: ME I, 636

‡ gramstaļa, comm.,

1) "wer umhergreitt, -tappt"
Fest.;

2) ein gelegentlich diebischer Mensch
Fest.

Avots: EH I, 398

[gram̃stîgs, immer nach dem Besten greifend: gramstīga guovs Ruj.]

Avots: ME I, 637

gram̃stît: auch ("tastend greifen") Seyershof, (mit am̂ ² ) AP. Refl. -tiês,

1): nav luopam viegli cauru dienu grauzt un g. Segew., Seyershof; ‡

3) stibitzen
Prl., Schwitten.

Avots: EH I, 398

gram̃stît, - u, - ĩju, greifen, raffen, streichen, betasten: gramsta naudu LP. VI, 886. tik viņš jūs dabū gramstīt Purap. viņš kārtuoja bārdu, tuo ar pirkstu gramstīdams Apsk.; [auflesen, aufharken, zusammenraffen Bergm. n. U.]. Refl. - tiês,

1) greifen, umhergreifen, tappen:
viņš gramstījās kabatās A. XXI, 353. viņa gramstījās pa priekšiņu un aizgāja pagalmā Etn. ap sienām gramstīties Dz. Vēstn. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani gramstījās (Var.: knakstījās) BW. 29476. kuo tu te gramsties apkārt Bers.;

2) Unsinn schwatzen:
negramsties aplam! A. XX, 723. [Nebst gramšķi, gramslis II und gramšļi I am ehesten zu li. grambýti "хватать" und weiterhin entweder zu mmhd. krammen "mit den Klauen packen", ahd. chrimman "die Klauen zum Fange krümmen", aschwed. krama "hart umfassen", la. gremium "Schoss, Armvoll" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 150, Siebs KZ. XXXVII, 318, Walde Wrtb. ² 353, Fick Wrtb. III ⁴ , 52 f., oder aber zu schwed. dial. gramma "greifen", grams "Handvoll".]

Avots: ME I, 637

‡ gram̂sts Fest., = gramstaļa 1 und 2.

Avots: EH I, 398

gramstu gramstuos, völlig, vollständig: sadegt gramstu gramstuos.

Avots: ME I, 637

[ìegramstît,

1) einharken:
iegram̃stît salmus paspārnē Ruj.;

2) zu harken anfangen:
tīrums palika iegramstīts Ruj.;

3) ein wenig worin zusammenraffen, - scharren:
iegr. zirgam auzas PS.;

4) ein wenig fressend zu sich nehmen:
guovis nuo rīta jau kuo iegramstījušas Lis. Refl. - tiês,

1) ein wenig (fr)essend zu sich nehmen:
viņš jau drusku iegramstījies Wolm., Bauske;

2) sich verwickeln in, sich einmischen in:
viņš ar tai lietā iegrastījies Jürg.;

3) sich oberflächlich einüben in:
viņš drusku iegramstījies vācu valuodā Wandsen.]

Avots: ME II, 17

ìekramstît,

1): auch Adl., Druw., Fehsen, Geistershof, Grawendahl, Lis., Lös., Lubn., N.-Schwanb., Ramkau, Selsau, (mit am̃ ) Schibbenhof, (mit àm ² ) Mar.; (mit am̂ ² ) Peb., Zögenhof, (iekramstêt) Jāsmuiža: iekramstīju putras (kartupeļu) Mar. guovis nuo rīta iekramstīja zaļuo ābuoliņu Jāsmuiža. kuo nu viņš ēda! tik drusku iekramstīja Līvāni, Ruhental, Schibbenhof; ‡

2) "iekrāt, ievākt (krējumu)" (mit -êt ) Līvāni: iekramsteju putrai krējuma; einschöpfen
Vīpe: ie. taukus nuo putras katla; ‡

3) stibitzen
(mit am̃ ) Lems: kalps iekramstīja saimnieka labību; ‡

4) einen Hieb versetzen
Gramsden, (mit am̃ ) Frauenb.: ie. zirgam ar pātagas kātu; ‡

5) (mit dem Fingernagel) ein wenig einkratzen
Renzen. ‡ Refl. -tiês, sich räuspern Sessw.

Avots: EH I, 521

[ìekramstît, = iekamstīt: zirgs iekramstīja zâli Warkl.]

Avots: ME II, 29

izgram̃stît, tr., ausstöbern, ausscharren: zirgu siles. Refl. - tiês, gehörig stöben, durchsuchen: gājusi pie visām guovīm, izgramstījusies, izlūkuojusies LP. VII, 551.

Avots: ME I, 739

‡ izkramstît, mit dem Maul (den Zähnen) durchsuchen Ar.: zirgs izkranzstīja ar purnu (ar zuobiem) visu sili.

Avots: EH I, 458

kõrams: auch Ugalen n. FBR. VII, 16.

Avots: EH I, 640

kõrams Dond., eine Menge. [Aus kur̃ms > kor̃ms > kõrms?]

Avots: ME II, 255

I krams,

1): tautiešam krama grīda BW. 7476, 3. istabiņa kramiņiem izbruģē̦ta 14622 var. vīrs uz krama "gatavs, pilnīgi sataisījies" Grünh.

Avots: EH I, 641

I krams, kre̦ms Wolm., Ruj.,

1) der Feuerstein;
cūku krams un žagatas krams, zwei verschiedene Arten desselben Oppek.; zaķu krams, weisser Feuerstein Lems. pastalas kâ kramā sasalušas Blaum. galvā tam atkal bij tāds krams (Strich, Rausch), ka kājas tikkuo varēja nuoturēt Līg. ve̦cajam zaldātam apte̦kas viņa krama dūša, der feste, gestählte Mut. bet kuo nu tāds puišeļu krams! aber was kümmert sich darum solch ein angehorsamer, starrköpfiger Knabe LP. VI, 1014. Vgl. kramgalvis;

2) eine harte Stelle am Baume
Aahof. [Nebst kramt und slav. kremy (gen. kremene) "Kiesel, Feuerstein" wohl zu krama (s. dies); vgl. uch Brückner KZ. LI, 234.]

Avots: ME II, 258

II krams, s. krama. [Hierher wohl auch krams,

1) eine unreife Beere
(vgl. semasiologisch li. šãšas "Schorf": sasis "unreife Frucht" ) Dunika: ne˙vienas uogas, - krami vien salasīti;

2) ein Schimpfwort
(vgl. li. krãmas "паршивый человѣк"): labi puiši nuomiruši, krami vien atlikuši BW. 12809. ne tik dikti! kad tas meitenes krams (halberwachsenes Kind) nenuoklausās! Janš. Bārenīte 14.]

Avots: ME II, 258

III krams: ciets k. (von einem Unbegabten) Frauenb. saduot kam pa kramu ("kakla kumbri") Gramsden.

Avots: EH I, 641

III krams, der Schädel: tu dabūsi pa kramu Dond. [tādam duodams pa kramu Janš. DZimtene ² I, 45. - Zu krams I?]

Avots: ME II, 258

IV krams (unter krama; li. krãmas "Schorf, Grind"),

1): böse Krätze, Grind
Lng.; ‡

2) = kreve 1 Dunika, OB., Rutzau: auguona vietā bija re̦dzams liels, ciets k.

Avots: EH I, 641

kramsît, mit den Zähnen zerteilen, bröckeln [Bers.], Spr. [Nebst li. kramsnóti "fortgesetzt ein wenig Hartes, Bröckeliges kauen" wohl zur Wurzel von krìmst.]

Avots: ME II, 258

kràmslîgs C., kràmstîgs, ergreifend, erfassend, gierig: tvēra kramstīgi palielu kumuosu A. XII, 507, C. Vgl. li. kramstus "gefrässig".

Avots: ME II, 258

kràmslis,

1) der Dieb
Lub. n. Etn.IV, 97, C.;

[2) ein Vielfrass
Jürg.].

Avots: ME II, 258

‡ kràmst, praes. kràmšu, praet. kràmtu od. kràmsu N.-Peb., = krìmst: zirgs kramš sili Sessw. Zur Bed. vgl. auch sakramst II.

Avots: EH I, 641

‡ kràmste̦kls ² Warkl., = kramsts.

Avots: EH I, 641

kràmstît, ‡

2) fassen
(mit am̂ ² ) Ruj.; ‡

3) harken
(mit am̃ ) Ruj.; ‡

4) schlagen
(mit am̃ ) Frauenb.: k. pa galvu. Refl. -tiês,

1): badains zirgs pa ceļmalām iet kramstīdamies N.-Peb. kràmstās ² ("sniedzas") kai sivē̦ns pi siles Skaista, Warkl. suni, kuo tu kramsties ap galdu! Saikava.

Avots: EH I, 641

kràmstît, C., - u, - ĩju, tr., freqn. zu krìmst, knabbern, schubben, lausen (von Pferden), nagen, reiben U. Refl. - tiês,

1) mit den Zähnen etw. Essbares zu erlangen suchen, greifen, haschen nach etw.
[Lub., Kl., Fest., Stelp.]: zirgi aŗuot dažkārt kramstās Lasd., Spr. lai zirgs diezin kâ paēdis, bet tik˙līdz kuo viņu ņemsi cieti vai jūgsi iekšā, viņš tūliņ kramstās pēc ēšanas Etn. III, 64;

2) zugreifen, stehlen:
kramšķis, kramslis - kas kramstās, zuog Etn. IV, 97. [Vgl. li. krámščioti "изрѣдка покусывать".]

Avots: ME II, 258

[kramsts, jem., der mit den Zähnen nach etw. greift, hascht, etwas Essbares zu erlangen sucht Lub., Fest., Stelp.]

Avots: ME II, 258

‡ lorams Schlehk n. FBR. VII, 35 "dumpis".

Avots: EH I, 759

neàizkaŗams, unantastbar, unberührbar: pēc ve̦cu ļaužu duomām dažas vietas un lietas, arī daži dzīvnieki bij neaiztiekami, neaizkaŗami LP. VII, 651.

Avots: ME II, 706

neaptveŗams, unfassbar: viņš raudzījās uz neaptveŗamuo, miegainuo e̦ze̦ra līmeni Vēr. II, 157.

Avots: ME II, 707

neatsveŗams, unaufwiegbar: neatsveŗams labums.

Avots: ME II, 707

neatturams, unaufhaltsam: mūsu pulki neatturami duodas uz priekšu.

Avots: ME II, 708

nece̦rams, unerwartet, unverhofft: bullis gaidījies kâ nuo paša dieva, kâ sacīt nece̦rams JU.

Avots: ME II, 709

ne-izturams, unerträglich: saule bij sūtījusi neizturami karstus starus Blaum.

Avots: ME II, 716

nepãrvarams, unüberwindlich: nepārvaramas grūtības; nepārvarams ienaidnieks, riebums.

Avots: ME II, 727

nepìevarams, unüberwindlich, unbezwingbar: vai tad viņš būs tik nepieverams? Blaum.

Avots: ME II, 728

neramstîgs: auch Fehsen. Nötk., Selsau.

Avots: EH II, 18

neramstîgs, [unruhig, beweglich, unartig Alt - Rahden, Lös., N - Peb.]: tāda pēkšņa, jauja trakulība apdāvināt kādu A. XII, 411.

Avots: ME II, 729

nešķiŗams, untrennbar: nešķiŗamas draudzenes Rol.

Avots: ME II, 735

netveŗams, unfassbar, unfasslich: netveŗama pasaule JR. IV, 135.

Avots: ME II, 737

‡ nevarams Evang. 1753, S. 84, unmöglich.

Avots: EH II, 22

[nùogramstît,

1) oberflächlich abharken:
n. salmus, zarus;

2) wiederholt tastend von der Oberfläche nehmen:
n. ēdienu Jürg.;

3) wiederholt tasten:
n. kādam gar sāniem Bers. - Refl. - tiês,

1) eine Zeitlang tasten:
nuogramstījās pie durīm, gribē̦dams iekšā tikt Kl.;

2) wiederholt tastend nehmen:
nuogramstījās vien, bet nebij kuo paēst N. - Peb.;

3) eine Zeitlang trödeln:
n. bez darba Lis.]

Avots: ME II, 785, 786

nùokràmstît, tr., abnagen, abbeissen: pa drusciņai nuo tā garduma nuokramstīt A. XII, 497.

Avots: ME II, 800

nùoramstît, tr., stillen, beruhigen: lielajās acīs likās apslē̦pts kluss karstums, kas kâ nuoramstīta kvēle gaidīja nuoderīgas dve̦smas AR. Refl. -tiês, sich beruhigen, sich legen: tikai kuo daudz maz nuoramstījusies jautrība tagad sacēlās juo augstuos viļņuos A. XII, 335; [allmählich zu weinen aufhören AP. n. U.].

Avots: ME II, 837

I nùoramstît: n. trakuojuošu zirgu Heidenfeld.

Avots: EH II, 80

‡ II nuoramstît Hasenp., Wain., (mit einem stumpfen Beit) abhauen, (mit einer stumpfen Säge) absägen.

Avots: EH II, 80

[pagramstît, ein wenig gramstît: pagramsti salmus!]

Avots: ME III, 30

pakaŗams, Part. praes. pass. von pakãrt,

1) was angehängt wird, angehängt werden kann:
pakaŗama atslē̦ga, das Vorhängeschloss Etn. II, 100;

2) wer aufgehängt werden muss:
pakaŗamie nuoziedznieki;

3) woran angehängt werden kann, das Anhängsel:
svārkiem pakaŗamais pārtrūcis. skapī pakaŗamie nuolūzuši. [pakaŗamais, der Kesselhaken Bielenstein Holzb. 274 (mit Abbild.).]

Avots: ME III, 41

pìegramstît, aufharken: p. sienu, kas nuobiris; gružus C.

Avots: ME III, 251

pìekramstît,

1) eilig hie und da pflückend, haschend anfüllen:
guovs piekramstījusi (ganīdamās) vē̦de̦ru Drosth., Golg., Saikava, Gr: Buschhof;

2) hie und da eilig abbeissen:
zirgs braucuot piekramstīja vārpas N.- Peb.

Avots: ME III, 259

pìeramstîtiês, sich enthalten: viņš arī nepieramstījās (nuo mīlināšanās) A. v. J. 1896, S. 334.

Avots: ME III, 282

prìekškaŗams, der Vorhang Manz.

Avots: ME III, 395

rams, ein Klotz, womit man Pfähle eintreibt Dond.; nebst estn. ramm aus d. Ramme.

Avots: ME III, 476

‡ II rams Auleja, Demin. rameņš ebenda, = ramans: r. ūdens.

Avots: EH II, 353

ram̂stiês ² , -šuôs, -suôs, sich erheben; nach oben klettern Roop, Daugeln, "rausties" Bauske: "ramsies uz krāsni!" Pēteris ceļ un Andris ramšas Duomas IV, 348. Vgl. rem̃stiês.

Avots: ME III, 476

ram̃stît,

1) "raustît" Kalleten (prs. ram̃stīju), Wainoden, Bahten;

2) "pūlēties" Kalleten;

3) "mit einem stumpfen Beil hauen oder mit einer stumpfen Säge sägen"
Wainoden. Refl. -tiês, raustīties, plēsties": bē̦rni ram̃stâs Kalleten, Hofzumberge; unruhig sein, albern, tollen, hinund herlaufen A.-Rahden. Zur Bed. 1 und 2 vgl. rem̃stiês, zur Bed. 3 - remiķis, remesis.

Avots: ME III, 476

I ram̃stît, Refl. -tiês,

1): "ķerslīties pēc ēdiena" Drobbusch, Golg., Grawendahl, N.-Schwanb.; ‡

2) "taisīties, puosties" (mit am̃) Seppkull.

Avots: EH II, 353

‡ II ramstît, beruhigen, stillen: r. zuobu sāpes PV.; "pieturēt vai pierunāt, lai paliek mierīgs" Heidenfeld. Refl. -tiês (s. ME. III, 476): auch Heidenfeld (mit àm ² ).

Avots: EH II, 353

ràmstîtiês ² Bers., -uôs, -ĩjuôs, still werden, sich beruhigen Selsau, Fehsen, Butzkowsky, Wessen: ramsties drusciņ un ievē̦ruo, kuo tev teikšu! Vīt. 36. Zu li. ramstýti "mehrfach stützen" und le. rimt.

Avots: ME III, 476

‡ ram̃sts NB. "ein Bissen, Stück; ein Hering ohne Kopf und Schwanz".

Avots: EH II, 353

‡ ruôkturams ² Salis, die Handhabe: arkla ruokturami.

Avots: EH II, 392

‡ sagramstas PV., = sagramšķi: nebij jau ne˙kā lāga nuo ē̦dmaņas; aizliku šādas tādas s.

Avots: EH XVI, 409

sagram̃stît, tr., zusammenscharren, zusammensuchen, aufsuchen, zusammentasten: sagramstīt siena, salmu, skaidu atkritumus Ronneb. kabatā sagramstīju dažas kapeikas ebenda. lāga siena nedabūju, tikai šādus, tādus gružus sagramstīju Adiamünde. sagramstīja rūsu un žagarus Etn. II, 67. kungs sagramstīja kādu . . . apkaklīti Vēr. lI, 67. viņš gramstās apkārt ar ruokām, kamē̦r beidzuot sagramsta lielas dze̦lzu duris Pas. II, 218 (aus Ronneb.) - niekus, kas uz mēles sagramstāmi Seibolt.

Avots: ME II, 627

I sakramst, zernagen Wid., Vank., Baltinov, N.-Peb.: ve̦cs zirgs vairs nevar sakramst. In N.-Peb. davon ein prs. - kramšu, ein part. prt. -kramtis und -kramsis.

Avots: ME II, 654

II sakramst, -stu, -tu Karkeln "=sagrâbt": s. sienu.

Avots: ME II, 654

sakramstît, tr.,

1) ergreifen, erfassen
(mit àm C.);

2) zernagen, zerreiben:
viņš sakramsta skrimšlus Ruj., Lettin, Bewern.

Avots: ME II, 654

saramstît, tr., = saraustît, zerreissen: saramstīsi vēl tuo virvi! Wain., Bahten.

Avots: ME II, 712

skrams: auch Kaltenbr., Nerft, Wessen; skrama kalējs Oknist n. Fil. mat. 35. skrama galvas ebenda 32. izskatās pēc skrama šķīvja Jauns. Augšzemnieki 15.

Avots: EH II, 507

skrams Sussei n. FBR. VII, 139, Gr.Buschhof, Kreuzb., = krams.

Avots: ME II, 886

skràmstît ² , ‡

2) "?": nazis skramstīja biezuo ... nagu A. Upītis Laikmetu griežos II, 44. Refl. -tiês: auch Fehteln, Sessw., (mit am̃ ) N.-Peb.; zirgs skràmstās ² (sniedzas) pie siles Līvāni.

Avots: EH II, 507

skràmstît ² Saikava, Meiran, (mit am̂ ²⁾ Salis, Widdrisch, -u, -ĩju, mit den Zähnen fassen (ohne dabei weh zu tun) Grünh.: zirgi viens uotram skramsta skaustuvi. aitas skram̂sta ² zâli Bauske. Refl. -tiês, einander mit den Zähnen fassen Grünh.: zirgi skràmstās C., Kl., Saikava, Salis; naschend haschen : s. ap bļuodu Saikava. Vgl. kràmstît.

Avots: ME II, 886

trams Für. I, = tramjš 1: trams zirgs.

Avots: ME IV, 222

‡ tramslîgs "?": tramslīgā jaunekle Dünsb. Vecie grieķi I, 74.

Avots: EH II, 690

uzgram̃stît,

1) aufgreifen, aufraffen:
zirgs uzgramstīja zâli vagas galā Saikava;

2) umhertastend auffinden:
uzgramstīt tumsā duris. uzgramstīt kādu sīku lietiņu uz zemes.

Avots: ME IV, 333

‡ uzram̂stiês ² Behnen n. FBR. XVI, 156, sich erheben: (pakritušais) sargs uzramsies augšā.

Avots: EH II, 731

vẽjgram̃slis Segewold, vẽjgrâbeklis ² Segewold, LKVv., wer leeres Zeug spricht; vẽja grâbslis Dunika, ein leerer, prahlerischer Mensch; vēja grābeklis U., (mit â ) Oknist, vēja grābslis Purap. J, str. 66, ein Windbeutel: nu redzi, kāds tu esi vēja grābslis! Purap. Kkt. 80.

Avots: ME IV, 551

‡ àizraũks, eine dünne Schnur zum Flicken der pastalas Ahsw., Bahten, Gramsden, Wain.; vgl. ŗaũks.

Avots: EH I, 45

àlksnis: auch Aistern, Angern, Annenhof (bei Mar.), Autz, O.-Bartau, Behnen, Dunika, Durben, Erkul, Gaw., Goth., Grikken, Grundsahl, Gudenieki, Hasau, Homelshof Jürg., Kal., Kurmāle, Lammingen, Lubbessern, Mar., Medsen, Nigr., Nurmhusen, Perkuhnen, Planetzen, Pormsahten, Sackenhausen, Salgaln, Sassm., Schlehk, Schmarden, Schnehpeln, Adsel-Schwarzhof, Seyershof, Serbigal, Spahren, Tadaiken, Turlau, Wadaxen, Wahnen, Waldegahlen, Wormen, s. auch FBR. V, 159 ff., (mit alˆ ² ) Bahten, Frauenb., Gramsden, Grob., Iw., Lems., Nabben, Pussen, Salis, Siuxt, Strasden, (mit àl ² ) Laitzen, N.Rosen, voc. s. alksniņ BW. 21706 var. (aus Gold.), gen. plur. alkšu BW. 9778, 1 var: balti alkšņi BW. 30440. me̦lnā alkšņa krūmiņam 34039, 19 var, skaņus alkšņus 381, 5. sīkajiem alksnīšiem 33879, 13. Zu diesem Wart s. auch Būga Tiž. II, 470 und Loewenthal Indog. Jahrb. XII, 305.

Avots: EH I, 68

‡ apakšuõdere Riga u. a., apakšuõde̦ra Gramsden, das Zwischenfutter, ein Zwischensatz (Stück Zeug zwischen Oberzeug und Futter).

Avots: EH I, 71

apčirkstêt, intr., (an der Oberfläche) ringsherum gefrieren: riteņi miegaini gramstās pa apčirkstējušiem ceļa dubļiem Jauns.

Avots: ME I, 80

apîņi: (mit î ² ) auch Gramsden, Sing. apînis Fest., Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, apînis ² Schrunden n. FBR. Xlll, 100, Frauenb., Kal., apĩnis AP., apìnis ² Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 87

apkubinât: auch Gramsden; bedecken NB.: apkubini ar lakatu galvu! NB. apkubini rāceņus! ebenda. Refl. -tiês: pajem apkube̦klu un apkubinies! Dunika.

Avots: EH I, 94

apsâkt,

1):

kuo tai tagad apsākt? Janš. Atpūta № 380, S. 4. darbu apsāk, bet nepabeidz NB.;

2): tâ mēs esim apsākuši (= pasākuši) Gramsden n. FBR. IX, 110.

Avots: EH I, 111

‡ apsitinât,

1) = aptī(stī)t Dunika, Frauenb., Gramsden, Kal.: a. sietavas ap kāju; a. pirkstu, acis;

2) "?" : nakts kairinājums . . . apsitināja Arvi kâ ar nepazīta reibuma vilni A. Brigadere Daugava I, 10. tuos apsitināja tālas ragu skaņas A. Brigadere ebenda 1216. Refl. -tiês,

1) = aptîtiês Gramsden n. FBR. IX, 110, Dunika, Frauenb., Kal.: apienis apsitinājies ap kārti Dunika;

2) sich (wiederholt) schnell herumdrehen:
viņš... pārareiz strauji ar tuo it kâ dejā - apsitinājās apkārt Janš. Dzimtene IV, 60.

Avots: EH I, 112

‡ apšũstît,

1) besäumen:
a. drānai malas Kal.;

2) = apšūt 2: skruoderis mūs visus apšūstījis Kal., Rutzau. Refl. -tiês, für sich alle nötigen Kleider nähen (oder nähen lassen) Gramsden: drānas nuoplīsušas, ka nevar ne a.

Avots: EH I, 120

ar̂kls [li. árklas], tahm. ârklis; Demin. ar̂kliņš;

1) der Pflug
[vgl. Bielenstein Holzb. 467, ff]; arklu iesiet, alle Teile des alten Pfluges in gehörige Ordnung bringen Etn. II, 158. Sprw.: kad ruoku reiz pie arkla licis, tad neskaties atpakaļ. ja arkla netaisīsi, tad maizes nedabūsi. āķu, dakšu (Siuxt), čača (Naud.), krābiņu A. IX, 1, 231, ilkšu (Gramsden), mazais (Grünhof), spīļu (Burtneek) arkls, der alte Pflug, wie er in Lettland gebräuchlich war und noch zum Teil ist; griêžamais a., der Abstechpflug Brasche; vienlemeša, div-, trīs-, četrlemešu a., ein Pflug mit 1, 2, 3, 4 Pflugscharen;

2) der Haken, ein in Lettland, namentlich in Livland, noch gebräuchliches Mass, übliche Wertbestimmung bebauten Landes;

3) das Pferd,
[arklis?] Ruhtern n. BD. (= li. arklỹs).

Avots: ME I, 141

asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.

Avots: EH I, 130

atcerêt,

1): es tuo vairs neatceru Gramsden n. FBR. IX, 110;

2) "= uzmirsêt" PlKur.

Avots: EH I, 137

atlît

1): auch Gramsden: pa atlijušuo lielceļu Janš. Līgava II, 285; atlija Doblen, durch Regen ist der gefrorene Boden wieder weich geworden;
‡

3) unversehens ein wenig (von einer Flüssigkeit) verschüttet werden, abfliessen
Siuxt: ne̦suot ruoka ietrīcējās, un nuo pilnas krūzes piens drusku atlija.

Avots: EH I, 154

atraite (unter atraĩtnis): auch BW. 22172, 2 var., 27840, (mit âi ² ) Auleja (mit aî ² ) Gramsden; Demin. atraitiņa BW. 27883 var.

Avots: EH I, 160

aûstene: auch Gramsden, Grob., Libau; "jaunlaiku vilnainë Katzd.

Avots: EH I, 188

aũteļi: auteļu ķe̦skas Janš. Mežv. ļ. II 458. (kājas) ar autelīšiem aptītas Līgava I, 216. aũteļus vîstît Gramsden, Unsinn schwatzen.

Avots: EH I, 189

‡ aviekša BW. 4166, Kaltenbr., (mit iẽ ) NB., Rutzau, (mit iê ² ) Dunika, Gramsden, Kal., plur. aviekši Lixna, avieksu uoga Prohden, = avene.

Avots: EH I, 190

‡ avitele Gramsden, Demin. zu avs, Schaf.

Avots: EH I, 190

âz ^2, Präp. und

Präfix für àiz in Schnehpeln, Brozen, Klein-Gramsden, Gaweesen, Illien, Dubenalken, Wirginahlen, Hasenpot, Rudden, Frauenburg,Kargadden Endzelin Predl. 11; vgl. az.

Avots: ME I, 245

‡ âžraũks ² Gramsden "pastalu lāpāmā aukla tievu galü. Vgl. ‡ ažŗauks; -žr- aus -zŗ- ?

Avots: EH I, 196

baika: auch Libau (baîka ² ), Dunika, Gramsden, Rutzau (baîkas ² ).

Avots: EH I, 199

bakât,

1) (stopfen):
auch Lems., Wainsel: b. biezputru mutē Dunika, Kal., OB ;

2) (stampfen):
auch Gramsden, Iw., Walgalen: ar stumpu bakd rāceņu biezputru Iw. b. mālus Dunika, Kal., OB. ‡ Refl. -tiês, sich viele Kleidungsstücke anziehen.

Avots: EH I, 199, 200

‡ ballinieks Gramsden, ballenieks, der Ballgeher, Ballgast: ap pusnakti deva balleniekiem vakariņas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 52.

Avots: EH I, 200

balmutis (unter balamute): auch Gramsden.

Avots: EH I, 200

‡ bal˜vât Dunika,

1) beschenken;
s. auch ‡ apbalvât;

2) bewirten
Gramsden: b. guovis, den Kühen etwas Schmackhaftes zu iressen geben.

Avots: EH I, 203

bàudît: mit aũ auch Gramsden n. FBR. IX, 94, Orellen n. FBR. XI, 37, Wainsel n. FBR. XIV, 78, N.-Wohlfahrt. Subst. baudĩjums, der Genuss: dzē̦ruši uz pašam atvadībam kâ pēdējuo baudījumu katrs pa tasei kafijas Janš. Līgava II, 204.

Avots: EH I, 206

‡ baũģuve NB., der Haufe, die Menge, dle Schar Gramsden: kuo mēs tur visa b. iesim! NB. Vgl. bauguve.

Avots: EH I, 207

II be (li. bè), wohl, doch [?]: puisis be saslima. zirgs be pakrita Gramsden. mēs be tad sukājām raušus MWM. VI, 766.

Avots: ME I, 276

III be (li. be-) bezeichnet in N. -Bartau [und Gramsden] als Vorsilbe vor einer Verbalform die Fortdauer der Handlung: jau palika berakstuot BW. 13988, 1. [vai ve̦ci gadus be-zinās? Gramsden].

Avots: ME I, 276

bezdelinga (unter bezdelîga): auch (mit iñ) Gramsden n. FBR. IX, 91, Dunika, Grobin, (bezdliñg) Ugalen n. FBR. VII, 18.

Avots: EH I, 214

‡ bignas, dichtes Gesträuch Gramsden.

Avots: EH I, 218

‡ bĩlãde Dunika, OB., (mit î ² ) Kal., eine kleine Abteilung im Aussteuerkasten: meklē tādu uoša lādi, kam deviņas bīlādītes! BW. 34043, 3; bilādīte, ein Schmuckkastchen Gramsden. Aus mnd. bitade dass.

Avots: EH I, 223

‡ bil˜dinieks, der Photograph Gramsden.

Avots: EH I, 219

birbīne: eine Pfeife aus einem Gänsekiel (mit ĩ) Gramsden.

Avots: EH I, 220

bite (li. bìtė, apr. bitte), bitis BW. 30362, Dem. bitentiņš BW. 23728, bitenīte BW. 30310,

1) die Biene:
dārza, meža, zemes od. sūnu bite, Garten-, wilde od. Wald-, Erdbiene od. Hummel (bombus terrestris L.): sūtīt sūta meža bite lauka bitei grāmatiņu, lai ziediņu tā neņēma de̦guošā siliņā A. 1513. meža b. n. U. auch die Wespe; saules bites, glänzende Fliegen St., U.; medīga bite, Arbeitsbiene St., U.; gew. darba bite; medīgs dagegen wohl eig. reichlich hontgspendend, honigreich, wie mediniece in: bite liela mediniece, ne visiem me̦du deva A. 2055; sausa b. ST., U., die Drohne, gew. bišu tēviņš od. trans; vēlējas b., spät gekommener Bienenschwarm; nach dem süssen Honig im VL. mit dem Epith. salds verbunden: laba man salda bite A. 915. Als Subj.: bites dzied, san(ē), dūc, (von dem feinenren Ton) sīc, vivina, vivaļā, spiedz, die Bienen summen, sumsen, surren; bites auž, šuj, weden, wirken A. 1511; 84; bites ne̦s saldu me̦du; bites laiž bē̦rnus od. spietuo, schwärmen; iet zieduos, suchen Blüten: paduodas, gedeihen; kad pirmuo Jurģa dienu ejuot uz uotra māju basām kājām, tad bites iznīkstuot Etn. II, 85; bites kuož od. dzeļ, stechen. Als Obj.: bites dravēt od. kāpt, zeideln: tē̦vs aizgāja bišu kāptu Etn. III, 1; so auch bites lauzt BW. 2956, LP. VII, 922; bites raudzīt, die Honig- und Wachsernte in Augenschein nehmen: bites saņemt, den Bienescharm in den Bienenkorb bringen. Sprw.: tās ir ve̦cas bites, das sind alte Bienen, es ist kein Grund zur Eile. tas savas bites jau nuoguldījis, der hat sein Schäfchen aufs Trockene gebracht. iezagtas bites nepaduosies, unrecht Gut gedeihet nicht. bite me̦du netaisa, kamēr vēl pa puķēm luožņā;

2) übertr. auf Menschen, als Muster des Fleisses, vielfach verglichen mit jungen Mädchen: strādīgs (emsig)
kâ bite. dārza bite, mātes meita, tās man ļauna nedarīja: bite ziedu nenuosūca, meita naidu nesacēla BW. 6511, 3. kur sīva bitīte, salds alutiņš, kur dze̦dra māmiņa, tikušas meitas A. 337. bitītei, meitiņai viena laime dzīvuojuot; abas divas ielīguoja gatavā namiņā A. 699;

3) ein Spielchen
BW. V, 202 f.;

4) genitivische Verbindungen: bišu ābuoliņš, Honig- od. Steinklee (Melilotus albus)
Reņģ.; bišu bē̦rni, der Bienenschwarm, auch spiets genannt; bišu dārzs, der Bienengarten, oft nicht in unmittelbarer Nähe des Gesindes liegend; biškanniņa, eine Blume, auch aunpauniņš genannt Kand.; bišu kuode galleria melionella Konv. ² ; bišu kuoks, struops, der Bienenstock; bišu- od. biškrēsliņš, Rainfarren (tanacetum vulgare L.) RKr. II, 79 (li. bìtkrėslė); mazais bišu kr., gemeines Kreuzkraut (senecio vulgaris L.) II, 78; baltie b., Bertramsgarbe (achillea ptarmica L.) Rkr. III, 68; sēju āra biškrēsliņus BW. 6447; bišu māte, Weisel; bišu mē̦tra, Citronen-Melisse Peņģ., RKr. II, 74; bišu nams,

a) der Bienenstock
im VL. A. 1520,

b) das Bienenhäuschen, in das die Bienenstöcke für den Winter gebracht werden;
bišuozuols, eine dicke, hohle Eiche, in welcher Bienen hausen können: zinām' man vīra māte bišuozuola resnumā BW. 7414; bišu tē̦vs,

a) Weisel:
ir bitīte savu tē̦vu vilcin vilka uozuolā BW. 5053;

b) ein behaarter Mensch, dessen Gesicht, Brust, Hände, Füsse u. s. w. mit Haar bewachsen sind; von solchen sagt der Volksmund, dass sie in der Bienenzucht Erfolg haben Ramelshof.
bišu uts, braula caeca Konv. ² , bišu vārdi, die Zauberworte eines Bienenzüchters; bišu vieta, ein Ort, wo Bienen hausen Tr. IV, 448; bišu zāle = b. mē̦tra Mag. IV, 2,55. [Weiterhin zu ahd. bini, air. bech "Biene", kymr. bydaf "Bienenstock" u. a. vgl. Walde Wrtb. ² 322, Berneker Wrtb. I, 116. Meillet MSL. XIV, 476 f., Stokes KZ, XL, 245, Trautmann Wrtb. 34.]

Kļūdu labojums:
vivina, viviļā = vīvina, vīvaļā
bitīte = bitītes
5053 = 3053

Avots: ME I, 300, 301

‡ bitinêt Gramsden. = dravêt, zeideln.

Avots: EH I, 222

bļaũrs: auch Bauske, Dunika,Gramsden, NB., OB., Rutzau: b. cilvē̦ks BielU. bļaura pamāte Gramsden. b. laiks BielU. meila bļauru ģīmi (ein hässliches Mädchen) Kal., OB., Rutzau. - Adv. bļaũri "sehr" auch OB., Rutzau: b. gards. - I vor bļaũrs zu tilgen!

Avots: EH I, 233

‡ II blùzgât ² Kalz., Lubn., waten. Refl. -tiês.

1) waten
Kalz., Lubn., Sessw.;

2) "ramst%C4%ABties">gramstīties" Bers.

Avots: EH I, 232

II braģis,

1): auch Dunika, Grob., Iw., Linden; ein Heuhaufen mit einem Dach
Gramsden: uz siena braģiem Janš. Mežv. ļ. II, 375; ‡

2) Demin. braģītis, ein Regenschirm:
brangs b. ar . . . kaula turekli Janš. Bandavā I. 284.

Avots: EH I, 236

brandži: frische, mit den Schoten gekochte Bohnen (mit an̂ ² ) Dunika, Gramsden, NB., OB., Rutzau. Beruht auf li. brandis dass.

Avots: EH I, 237

brùkline ² (unter brūkle), (auch Wessen n. FBR. XIII, 88, Kaltenbr., Oknist, [mit û ² ] Gramsden n. FBR. IX, 102, Dunika, Kal.): kâ sarkana brūklinīte BW. 5436, 3.

Avots: EH I, 246

‡ brũvât Gramsden n. FBR. IX, 108, Dunika, Kal., OB., = brũvêt.

Avots: EH I, 247

‡ bubêre ² Gramsden, die Johannisbeere. Vgl. bubere.

Avots: EH I, 248

II bũka: auch Gramsden, Grobin, Pussen; "schwarze Pflaume" Windau n. Latv. Saule, S. 1044; Hagebutte, wilde Rose Sackenhausen n. BielU.; vilku bũkas - auch Frauenb., Gold.

Avots: EH I, 257

‡ bũvât, -ãju Gramsden n. FBR. IX, 108, = bũvêt.

Avots: EH I, 257

‡ II čabraki Gramsden. = šabraki II.

Avots: EH I, 281

čabulis, etw., was raschelt: -

a) schlechtes Kleinkorn
[Posendorf, Burtn.]: paberi cūkām kādu lāpstu čabuļu;

b) eine schlecht gewachsene Pflanze:
mums šuogad nebij ne˙kādi lāga kāpuosti; tādi čabuļi vien Etn. II, 34;

c) ein winziges, unbedeutendes Wesen, [ein kleines Kind
od. Küchlein Fest.; in Gramsden, Dond. u. a. als Kosename]: čibu, čabu, čabulīt (von einem Huhn) BW. 2470, 7. meitiņ, mana čabulīte 15864, 4. bet kuo nu es ar tādiem čabuļiem runāju A. XIII, 2, 134;

d) ein alter, kraftloser Mensch:
kas tad tur nu par strādnieku, tāds čabulis tik ir Līniņ Wain. [Um Talsen sei čabulis ein geschwätziger Mensch; in Gramsden čabulis - ein ungeschickter Mensch.]

Avots: ME I, 400

I čabulis: ein unangenehmer Schwätzer Gramsden.

Avots: EH I, 282

[IV čagans Gramsden "ein bewegbares Dach auf vier Pfosten zum Schutze von Heu".]

Avots: ME I, 400

I čam̃ma [Roop, Schujen, Ronneb., Erlaa, Kalzenau, Adsel, Widdrisch, Treiden, Gr. - Autz u. a.] (vgl. čama 2 und čampa

1), comm., ein [unsauberer
Ruj., Gramsden], ungewandter, ungeschickter Mensch, ein Trödler: viņš jau liels čamma, viņam ne˙kas nešķir,as Alm., Naud., [Morizberg], Mar., Fest., Burtn.

Avots: ME I, 403

čamurici, Krimskrams Misshof n. U.

Avots: ME I, 403

‡ II capans A.-Schwanb., Ekengraf, Serbigal, capāns Gramsden "ein ungeschickter, plumper Mensch, ein Lümmel".

Avots: EH I, 260

čapāns: ein sthwerfälliger Mensch - auch Gramsden; ein altes, hinfälliges Pferd Gramsden; čapāns PV. "kas čapina".

Avots: EH I, 285

‡ II čãrpa Gramsden, weisser Sandboden.

Avots: EH I, 288

[cēbe, der Thymian (thymus serpyllum L.) Gramsden.]

Avots: ME I, 376

ce̦kuôtiês, [streiten, Händel haben Doblen]: vai nu prāts ve̦cākajam ce̦kuoties pretī Alm.; [tollen, ausgelassen sein Lindenhof; ringen Gramsden; sich raufen Morizberg: gaiļi ce̦kuojas Roop, Arrasch].

Avots: ME I, 368

ceļmale (unter ceļmala),

1): auch Puhren n. RKr. XIV, 48, Gramsden: sēd... ceļmalē BW. 9267 var. akminaina ceļmalīte 18415 var.; ‡

2) = ceļmalīte, plantago major Barbern, Linden, Lubn., Neugut, PV., Ramkau; plantago media Ramkau.

Avots: EH I, 264

II cencers, ein harter Erdklumpen Kronw. n. U.; [vgl. dazu etwa cinkulis. In Gramsden bedeute cenceris einen grossen Brotschnitt: nu es nuorietu sev labu cenceri].

Avots: ME I, 372

I cẽre (li. kėrė "Teil des Spinnrads"): auch Assiten, (mit ê ² ) Bahlen, Gramsden, NB. Vgl. dazu Būga Liet. k, žod. CXI.

Avots: EH I, 268

‡ III ce̦ruokslis, eine kleine Strauchgruppe Gramsden. Zu ce̦rs II 1.

Avots: EH I, 267

cibirksta Gramsden, = cibirkste.

Avots: EH I, 269

cibirkste: auch in Gramsden; derselbe ē- Stamm auch in li. kibirkštė dass. LChr. 386 ₅ .

Avots: EH I, 269

cìemiņš,

2): auch AP., Dunika, Iw., Linden, Ruj., Salis, Salisb., Schlock;

3): der Nachbar
Gramsden, Grob., Kal., Wirgen: nuopircies ... mājas Lazdeniekiem ciemiņuos Janš. Bandavā I, 189. aicināt ciemiņus palīgā Dzimtene I ² , 74. māte mani apsuolīja klātējam ciemiņam BW. 26551, 11.

Avots: EH I, 277

cierât (unter ciẽrêt): auch Gramsden n. FBR. IX, 108, (mit iẽ) Dunika.

Avots: EH I, 278

cilli: c. (= stalti) tecēt Gramsden.

Avots: EH I, 270

‡ cimulītis, ein Schwächling Gramsden.

Avots: EH I, 272

[II činkulis,

1) jem., der eine Arbeit nur protestierend und sich beklagend verrichtet
Siliņ, (dafür auch činkulīgs cilvē̦ks);

2) "ein zäher Mensch, mit dem man viel feilschen muss"
Gramsden; ein rechthaberischer Mensch Rönnen.]

Avots: ME I, 413

II cirslis (unter cìrksnis II): auch A.-Rahden, Assiten, Blieden, Doblen, Gramsden, Jāsmuiža, Kārsava, Liepna, Mērdzene, N.-Peb., Salwen, Warkl., (mit ìr ² ) Fest., Saikava, (mit ir̂) Golg., (cir̂slītis ² ) AP.: cirslīt[i]s kurmi ... nuokuoda BW. 2250, 1. - 2 und 5 durch II und V zu ersetzen.

Avots: EH I, 274

[čube BW. 33487, čubele Gramsden, čubīte Nigr., BW. 2470, čubenīte BW. 27227, 2, = čubiņa.]

Avots: ME I, 417

čumeklis,

1) ein wimmelnder Haufe
[Roop, Burtn., Schujen, AP., Bers., Nigr., Gramsden, Dausewas], Wirrwarr, Knäuel: ļaužu jau čumēja uz ielas liels čumeklis, [čumēklis Morizberg], Sudr. E. tārpu č. MWM. VI, 603; skudru, čūsku č. Nauenb., Stuhrh., Erlaa, Kegeln u. a.; saraut čumeklī = čuokurā;

2) der Trödler, Zauderer, der Saumselige
[čumēklis Ekau]: kuo tu, čumekli, te čuminies Kand.

Avots: ME I, 420

[čunčulêt,

1) = čunčelêt St.;

2) unschön etwas machen; saumselig sein
Wessen; in der letzten Bed. auch čunčuluoties Gramsden od. čunčuļuoties Siliņ; in Posendorf, Jürgensburg, AP., Ruj., Ekau bedeute čuñčuļuoties: allzu langsam ( anderswo: allzu kompakt od. ungeschickt) sich ankleiden (in dieser Bed. čuñčulêties N. - Peb.); in Aistern čun̂čuļuoties ^2, langsam fahren.]

Avots: ME I, 420, 421

I čunčurs, [čunčuris Wolm., čun, čure], in Mar. n. RKr. XV, 111 čùņčuris ^2, etwas Verwickeltes, Zotteliges der Knäuel (Bixten, Blied., Ruj.), der Klumpen; einer, der sich sehr warm anzukleiden pflegt: čunčurs tup uz vienas kājas RKr. VII, 472. āda savilkusies nejaukā čunčurā Vēr. I, 52. čunčurīti pa čeļu te̦k, visi kārkli līguojas (Rätsel, das Schaf). atņem tam čunčur,am drēbes, citādi viņš nuosmaks Mar. n. RKr. XV, 111. [In Gramsden sei čunčuris jem., dem die Arbeit nicht von statten geht.]

Avots: ME I, 421

čurinât,

1) mit Geräusch fliessen lassen:
guovis slaucu, čurināju BW. 7341;

2) geräuschvoll und langsam braten:
tagad gaļu čurina viesiem [Morizberg, Lös., Burtn.], AP.;

3) intr., auch čurinâties, mit geringem Geräusch langsam fliessen
[Waldeg.], den Urin lassen (von Kindern) [N. - Peb., Gramsden, Posendorf, Ruj., Ermes], Mar. n. RKr. XV, 111: bija dzirdama strauta paklusa čurināšana Kaln. Uo. 113. grāvītis tecēja čurinādamies LP. III, 95. [Auch: (ein Kind) harnen lassen Lös. u. a.]. Vgl. li. čiùrinti "испускать мочу".

Avots: ME I, 422

čūrinât "?": putniņi čūrināja miega dziesmiņas, un sērdienīte aizmiga. [In Doblen gebe es ein čūrinât "ausstrecken" (nach Siliņ čũrinât, (die Lippen) missbilligend ausstrecken): kuo čūrini pakaļu? in Gramsden bedeute čūrinât - "melken"; in Ober-Kurl. auch in der Bed. von čurinât 2; in Ruj. - "fliessen lassen"; in Ubbenorm čũrinât "liebkosen".]

Avots: ME I, 425

[čurulis Gramsden, = pelce: palaist čuruli; vgl. čurêt I.]

Avots: ME I, 423

[I čušs Gramsden, eine still abgehende Blähung (be̦zdals).]

Avots: ME I, 424

daikts,

1): Plur. daikti, feine, zerbrechliche Dinge
Diet.; Kleinigkeiten Bartau; visādi daikti, allerlei kleine Dinge NB. n. BielU.; ‡

2) nuo daikta, = nuo vietas, ununterbrochen, von éiner Stelle, der Reihe nach
Bartau, Dunika, Gramsden, Kal., Rutzau: meklēja vairāk dienu nuo daikta Janš. Līgava II, 63 (ähnlich l, 247; vgl. li. dàiktas "Ort, Stelle"); ‡

3) "Geschöpf"
Bartau und "Pflanzengewächs" Gramsden (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 302

dails (unter dàiļš),

1): auch (mit aĩ) Gramsden n. FBR. IX, 102, (mit ài ² ) Sussei n. FBR. VII, 143, Lös., (mit aî) Erlaa n. FBR. XI, 11; ‡

2) gross
(mit ài ² ) Zvirgzdine: sivē̦ni jau daili izauguši; ‡

3) dàils ² laiks, lange Zeit
Bērzgale, Cibla. Subst. dailums (unter daiļums): maguones dailumā BW. 10030 var. kas nuo meitas dailumiņa 6657 var.

Avots: EH I, 302

dalbe (unter dal˜ba),

5): ņem dal˜bi un izbaksti riju! Seyershof;

7): Plur. dalbes, eine zweizinkige Gabel
Gramsden.

Avots: EH I, 304

dãņa: dâņas ² Salisb.; dàņas ² Schwanb. (früher gebraucht!), von Gästen mitgebrachte Geschenke; dāņa, Arrendebezahlung Gramsden: tā dāņu jeb rentes būšana L. Av. 1850, № 12.

Avots: EH I, 311

dañcât (unter dañcuôt): auch Schrunden n. FBR. XIII, 105, Kl.-Gramsden n. FBR. IX, 108, Dunika, Iw., Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 306

‡ VII danga, eine lange Reihe Gramsden.

Avots: EH I, 307

dar̂binât: arbeiten lassen Gramsden.

Avots: EH I, 307

I dãre,

3): auch Gramsden, Rutzau (mit ã), Linden (mit à ² ), Dobl., Wessen.

Avots: EH I, 312

darvākslis (unter dar̂vakslis),

2): auch (mit â ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 308

‡ dederve Gramsden, dedervine (li. dedervinė˜) Dunika, Kal., Rutzau, = dedere II.

Avots: EH I, 313

dẽle,

1): auch Assiten, A.- Rahden, Frauenb., Iw., KI.- Gramsden Strasden: dēlēm (Var.: dēļiem) jumta istabiņa BW. 3763. ar uozuola dēlītēm 4067, kañceles d. NB., zwei oder mehrere zusammengenagelte Bretter:
kanceles dēli aizliek, lai ūdu jēmējam neslīd virsū me̦ncas.

Avots: EH I, 318

delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;

2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl ² ) Saikava.

Avots: EH I, 315

[de̦n̂ks ² Gramsden "gut".]

Avots: ME I, 455

dilbis (unter dil˜ba 1): der Unterarm (mit il˜ ) Gramsden; "= dil˜ba I" (mit il˜) Dunika, Kal., OB.

Avots: EH I, 320

‡ drañks Gramsden "sē̦ks"; braukt ... dranku ("?") vest BW. 21104, S. Vgl. draņ̃ķis 3.

Avots: EH I, 329

‡ driņģêt Gramsden "viel trinken".

Avots: EH I, 334

‡ drĩžu Gramsden, = drĩz(i).

Avots: EH I, 335

drungans: auch (mit uñ) Gramsden.

Avots: EH I, 336

drūkts [li. drúktas] Gramsden n. Etn. III, 162, dick; vgl. drukts.

Avots: ME I, 506

drumska, drùmsks ² Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla ² [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. ² 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]

Avots: ME I, 503, 504

drùmstalains: "ramstal%C4%81s%20sabe%CC%A6rzts">dramstalās sabe̦rzts" Festen.

Avots: EH I, 336

I duñcis: auch Gramsden n. FBR. IX, 91, Grenzhof n. FBR. XII, 23, Puhren n. FBR. XIV, 46, (mit ùn ² ) Warkl., Demin. (verächtl.) dunčelis BW. 32218, 3; ein Teil des Pfluges (mit uñ ) Strasden; tu ar dunci, es ar cirvi BW. 34347; skalu d., ein kleines Beil zum Pergelreissen Strasden.

Avots: EH I, 342

dvãlekts, -s, [dvãlekte Desseln]. dvãlektis [Līn., dvãlikte Dunika], dvãliktis [Stenden, dvãlikts, -s, um Libau], auch dvalikts [mit ā?] Gramsd., [dvãlikts Dond., Wandsen], eine Massbezeichnung, = 1/2 Lof Dond., 1/3 Lof Mag. IV, 2, 114, 1/8, 1/12 Lof. mazais dvãliktis = 1/8 Lof. lielais dv. = 1/6 Lof [?] Telssen. saimniece iebēre dvālekti linsē̦klu pe̦lnuos Dīcm. I, 63. māte meitu izde̦vusi par putraimu dvālektīti (Var.: dvalektiņu). [Annai me̦lnums dvālekšu dižumu BW. 35121. pušpūre, dvālektis, tã kalpa tiesa 25774, 3. Vgl. li. dvõlikis "мѣра хлѣба шесть гарнцев", dvoliktas "ein Sechstel Scheffel". Das e in le. dvālekt(i)s dürfte kurische Aussprache von i sein; vgl. auch dvīleksnis. Eigentlich wohl "ein Zwölftel"; mit ā (li. ō) für ī unter dem Einfluss von vienālika (li. vienólika) "?". Vgl. auch Bielenstein Holzb. 516.]

Kļūdu labojums:
(li. vienólika "?" = (li. vienólika)?

Avots: ME I, 537

‡ dvilin̂ku ² Gramsden, = dvilinkus.

Avots: EH I, 351

I dzieds,

1): auch (mit ĩ ) Assiten, Dunika, Gramsden, Grob., OB.

Avots: EH I, 364

dziet, ‡

2) (Infinitiv nur erschlossen, vgl. slav. žiti) arbeiten, tun:
šuo un tuo jau vēl dziêvu ² (prs.) Gramsden n. FBR. IX, 108. abi dziêvuši ² kuopā ebenda, Perkunen. kuo tas līdz šim ... dzievis Pas. X, 232 (aus OB.). Vgl. Le. Gr. § 610.

Avots: EH I, 364

dzieva: auch Gramsden n. FBR. IX, 102 3 (mit iê ² );

1): vai tā ir dz.?- tāda dz., tas ne˙kā nav (man hat nichts von so einem Leben)
Grob. būt savā dzievā, ein selbständiges Leben (mit eigenem Haushalt) führen ebenda; ‡

2) die Arbeit, Beschäftigung; die Anordnung, Binteilung der Arbeiten:
tāda jau nu ve̦cu cilvē̦ku dz. ir Gramsden. tā nav ne˙kāda dz., die Arbeit ist nicht richtig angeordnet Dunika. viņš dzievā zemes dzievu (verrichtet die Landarbeit) Grob. tã tã vieglākā dz., so ist es am leichtesten zu verrichten ebenda.

Avots: EH I, 364

dziêvât ² ,

1): leben
- auch Grob.: gudrinieki dzievā ... vēl dažus gadus Pas. X, 232 (aus OB.).

2): arbeiten
- auch Dunika, Funkenhof, Grob., Kal., NB., OB., Perkunen: viņš ar visu spē̦ku dzievā Grob. ilgāk kâ astuoņi stundi, viņš nedzievā ebenda. viņš ne˙kuo vairs nedzievā Gramsden n. FBR. IX, 108. ar tukšu vē̦de̦ru nav ne˙kāda dzievāšana Dunika; ‡

3) bearbeiten:
viņš grābekļus ar ēveli dzievā Grob.

Avots: EH I, 364

dzîksla: auch (mit î ² ) Gramsden n. FBR. IX, 101, Grenzhof n. FBR. XII, 14, Frauenb. n. Fil. mat. 79, AP., Grob., Iw., Ramkau; dzīksle - auch (mit î ² ) Iw. n. FBR. VI, 52; grê̦ku ² dzîksla ² Frauenb., verblümt fürs männliche Glied.

Avots: EH I, 361

I dzìve: auch (mit î ² ) Bahten, Gramsden, Wirgen.

Avots: EH I, 362

egliens (unter e̦glājs): auch Gramsden n. FBR. IX, 102, Dunika.

Avots: EH I, 367

‡ II ẽķele Grob., ẽķeles Dunika, Gramsden, eine Flachshechel: grib liniņš sukājam sudrabiņa ēķelēm BW. 26764. ēķeļu zuobus 17263. Aus mnd. hekele.

Avots: EH I, 372

èlksnis, die Erle, die Eller Selb., AP., Kalzenau, Ogershof, Sawensee, Roseneck, Nerft, Erlaa, Fest., Illuxt, Laud., Lub., Bers., Odensee, Schwanb., Meiran, Aahof, Grawendahl, Sessw., Borchow, Warkl., Welonen [überhaupt in Oberkurland, Lettgalen und teilweise in Livland]: ja pavasarī elkšņi... pilni ar ziediem, ce̦rams uz labām auzām Etn. II, 73. mell - elksnis U., me̦lnais elksnis, die Schwarzeller (alnus glutinosa); pe̦lē̦kais elksnis, graue Eller (alnus incana); das Demin. elksnīši, auch elksnītes, Erlenschwämme (agaricus). [Vgl. alksnis (wozu auch Ильинскiй Slavia II, 258 ff.), woneben auch aluksnis dass. in Hopfenhof, Mahlup, Semershof.]

Avots: ME I, 567

‡ erdzinât Gramsden, ärgern, reizen (kaitinât).

Avots: EH I, 370

ē̦rts,

1): auch Ahs: (ê̦rtas ² drēbes, ē̦rti zābaki); Adv. ē̦rti, bequem:
ē̦. sasniedzams Doblen n. BielU.; ‡

3) fest, dauerhaft
Gramsden: ē̦. kalums.

Avots: EH I, 373, 374

‡ ẽzelīte;

1) ein Schaf mit feiner; krauser Wolle
Gramsden;

2) "weiche, feine, krause Wolle"
Dunika, Gramsden, Mesoten: vilna tāda sīka ē. Janš. Dzimtene ² II, 202.

Avots: EH I, 374

gabals: Demin. gabaltiņš Kaltenbr., Sonnaxt, dat.-instr. Plur. gabaleņām Pas. IV, 314 (aus Welonen),

1): nē, es saku, tas tik ir g. (= eine gute Idee?)!
Janš. Dzimtene III ² , 337. gabals, der Körperteil, das Glied Seyershof. Liene e̦suot beigta ar visiem gabaliem (krank an allen Gliedern); lielais ūdens g. Janš. Bandavā II, 161, das Sakrament der Taufe (als Hauptstück des Katechismus);

8): auch Gramsden, Grob., Seyershof. šī gabalā Jāņu rudzus nesēj Grob.;

11): dzijas g.; eine Garnfitze
auch Dond., Frauenb.; gabals, ein Bündel Langstroh Orellen; gabaliņš,

b): auch Seyershof. - tâ jādara vienā gabalā (ununterbrochen)
Siuxt. tad bija gabalā (immerfort) tadi gāzieni lietus Heidenfeld. tī izkapts stavēja gabalā asa ebenda;

13): suņa g. "nelāga cilvē̦ks" Wessen; ‡

14) lielais g., = liẽlgabals, die Kanone
Kaltenbr., Ruhtern: rāve šaut ar lielajiem gabaliem Kaltenbr.

Avots: EH I, 375

‡ gãbša Gramsden, comm., = gãbiķis.

Avots: EH I, 388

‡ gãbtiês Dunika, Gramsden, fürsich nehmen, greifen, raffen: tas māk gan g˙!

Avots: EH I, 388

galiski: izkapti iesèjis g. kātā Janš. Mežv. ļ. I, 43. g. sist Segew., auf die Endfläche schlagen; malku g. (in vertikaler Stellung) skaldīt ebenda. turēt dunci g. (ar galu uz zemi) Gramsden n. FBR. IX, 106.

Avots: EH I, 380

galuone (unter galuokne): auch (mit uô ² ) Dunika, Gramsden, Kal., OB., Perkunen, (mit uõ ) Grob.

Avots: EH I, 380

galuôt, Refl: -tiês,

1): auch ("rasen, spielen")
Gramsden: viņa ... galuojas ar kungu Janš. Līgava I, 26 (ähnlich II, 218, 397). meitenēm ... neatliks laika duomāt par jārēšanuos un galuošanuos ar puišeļiem I, 34; ‡

2) zu Ende gehen:
diena jau galuojas Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 154); ‡

3) sich naeh etw. sehnen, etw. zu erlangen suchen
Wolmarshof: g. pēc mantas; ‡

4) = galêtiês 3 (?): dienas ir naktis gājis ir galuojies jūsu darba Janš. Dzimtene III ² , 157.

Avots: EH I, 381

galve̦ns, ‡

2) tüchtig ("krietns, dūšīgs") Gramsden (mit alˆ ² ): iekš bībelstāstiem es biju dikti g.

Avots: EH I, 381

I gañdrs: auch Gramsden n. FBR. IX, 97, Preiļi (Kur. Nehr.); parkšķina g. Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 12.

Avots: EH I, 382

‡ gãrgulis,

1) der Husten
NB.;

2) "neskaidra, krē̦paina e̦lpa" Gramsden: mirstuošam cilvē̦kum g. rīklē.

Avots: EH I, 390

ģe̦duôt;

1): "mehrfach erwähnen"
Gramsden; "gedenken, erwähnen, sprechen von" Zvirgzdine: bē̦rni ģe̦dā (sehnen sich?) pēc mātes.

Avots: EH I, 425

‡ ģiêstiês ² Gramsden, dünken, meinen tâ kâ ģiêžuos ² (Wurzel ģied-?) tevi kur redzējis.

Avots: EH I, 428

ģīgât,

1): auch (mit ĩ) Dunika, Gramsden;

2): bittend, jammernd weinen
Sonnaxt: bē̦rns ģīgā, lai atduod viņa lietas; ‡

4) singen
(verächtlich): tai neģīgājuot vairs un ļaujuot gulēt Janš. Paipala 8; ‡

5) "langsam, nachlässig arbeiten oder sprechen"
Bērzgale; ‡

6) auf einer Hirtenflöte blasen
Serben; "čīkstināt" Jāsmuiža.

Avots: EH I, 428

‡ glãzs (o- Stamm!) Gramsden n. FBR. IX, 102, Rutzau n. FBR. VII, 121, Strasden,

1) das Glas (als Materie)
Iw.: glāza durvis BW. 10488;

2) das Trinkglas
Frauenb., Wahnen: paduod... mazuos glāziņus Janš. Dzimtene V, 96. duošu glāzli brandavena BWp. 2047, 1.

Avots: EH I, 392

glits (li. glìtas "schleimig"),

2): auch Gramsden, Grob. (von Kartoffeln).

Avots: EH I, 393

gluõde̦na (unter gvluõdene; li. gluodenà Tiž. I, 402): auch Bahten, Gramsden, Grob., Kal., OB.; auf gluõde̦na beruht wohl auch gluõdan in Dond. n. FBR. V, 132; gluodeniņa ... cē̦rpu galu laipuodama BW. 2688, 10.

Avots: EH I, 395

‡ glupstît Gramsden "lutināt": g. bē̦rnu.

Avots: EH I, 395

grabažât: Unsinn schwatzen Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês;

1) grabažetiês Strods Par vōrdn. 79 "?";

2) sich (dabei sin Geräusch verur-sachend) mit altem Kram beschäftigen
Gramsden, PV., Serben; sich mit einer unnützen, sinnlosen Arbeit abgeben Serben;

3) Unsinn schwatzen
Laidsen.

Avots: EH I, 397

gradze̦ns: auch Gramsden und Kal. n. FBR. IX, 96.

Avots: EH I, 397

gramdît, ["bewegen"(?); fassen und schütteln Ruj. (mit - am̃); "forwährend hin und her jagen"(?) Druw. (vgl. tramdīt); "scharren" Wandsen (mit - am̃ -)]: nejutīšu, ka mani kāds gramdīs Vēr. I, 685. [Refl. gràmdîtiês Drobbusch, = gramstīties: viņš pa tumsu gramdās. Vgl. auch sagramdīt.]

Avots: ME I, 636

gram̃šķîgs,

1) diebisch
Smilt.;

[2) = gramstīgs N. - Peb.].

Avots: ME I, 637

gram̃šķis,

1) der Fasler, Schwätzer
[Neuermühlen]: gramšķim nav ne˙kā laba kuo runāt; viņš jau tikai gramstās šur un tur Ulp.;

[2) gramšķis Stenden, jem., der verschiedene Kleinigkeiten zu entweden pflegt;]

3) der Plur. gramšķi, Zusammengerafftes, zusammengeraffte Sachen
Lasd. n. A. XIII, 252; "Abfälle" Schwanb. [siena gramšķis (in Lub. gramšķi) Aps.]

Avots: ME I, 637

gram̃šļi [Ruj., PS., AP., Ronneb.],

1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;

2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;

3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;

4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 ³ und Fick Wrtb. III ⁴ , 142.]

Avots: ME I, 637

‡ grañts, -a Dunika, Gramsden, Grob., Kal., OB., (mit àn ² ) Kaltenbr., = grante. Vgl. li. grantas dass.

Avots: EH I, 398

grauzinât: auch (mit aû ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 400

gre̦dze̦ns, gre̦dzē̦ns RKr. XVI, 136, [Tr. nar. p. №№ 40, 345, 663, 793], gre̦dzans Lind. n. Mag. XIII, 2, 47. gradze̦ns Grobin, Erlaa n. BW. 10082, 1, 4, gredzins Dubena, BW. 13119 ; 13234, [infl. gradzyns Zb. XVI, 112], Demin. gredzeniņš, gredzentiņš, gradze̦niņš BW. 6262, gredzintiņš BW. 6283, gradzeniņš, gradzentiņš, gradzintiņš, gredzēniņš Rkr. XVI, 77, Duhren,

1) der Ring ;
actains gre̦dze̦ns, ein Ring mit einem eingefassten Stein ; griezti od. ze̦lta grtezti gre̦dze̦ni, gedrehte, gewundene Ringe im VL., womit wohl die in den Gräbern nicht selten vorkommenden Bronzespiralen bezeichnet werden : suola man tautu dē̦ls ze̦lta grieztu gredzeniņu ; nē̦sā pats griezdamies. trūkst virvīte, netrūkst gre̦dze̦ns BW. 32299. laulājams, auch laulāts gre̦dze̦ns Ltd. 929, der Trauring. gre̦dze̦nu uzmaukt od. uzspraust, den Ring anstecken. tai es duošu savu ruoku, savu ze̦lta gredzentiņu BW. 13294. gre̦dze̦nu nuomaukt,

a) den Ring abstreifen,

b) fig., die jungfräuliche Ehre rauben :
vai nuo tam tev gre̦dze̦ns nuokritīs? wirst du dadurch deine Ehre verlieren ;

2) etwas Ringförmiges, ein Kreis :
vietvietām raibuojās saules staru gre̦dze̦ni Niedra. spilvu gre̦dze̦ns LP. VI, 868. gre̦dze̦nā grìezt, saliekt, ringeln ; gre̦dze̦nā grìezties, sich ringeln : gailis (cūka) asti grìeza gre̦dze̦nā BW. piel. 499. grieza bizes gre̦dze̦nā, machte Locken 5537. zirņi aug gre̦dze̦nuom griezdamies Jan. ;

3) das entweder aus Weidenruten od. aus Eisen od. aus einem Strick bestehende Band, das [Zaunpfähle
n. St.], Pflugschar und Femen zusammenhält Gold., Gramsden, Naud., [Alt-Ottenhof], auch spandas genannt : lemesnīcu uztur gre̦dze̦ns Etn. II, 158 ;

4) gredzeniņš, ein Spiel
BW. V, 211. [Etwa zu an. kraki "Art Anker ; Stange mit einem Haken am oberen Ende"?]

Kļūdu labojums:
13119 = 13113
jāizmet (zu streichen), machte Locken

Avots: ME I, 646

gre̦muôklis (li. gremuõklis "erster Magen der Wiederkäuer" ),

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, AP., Auleja, Gramsden, Kaltenbr., Kand., Ramkau, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gre̦makls Salis; ‡

2) der Blättermagen
Auleja, Sonnaxt, (gre̦muklis) Mahlup; ‡

3) "der Backenzahn der Wiederkäuer"
Seyershof: aita ar priekšzuobiem kuož zâli, ar gre̦muokļiem sagre̦muo zâli.

Avots: EH I, 403

greñči;

1): "geschmolzenes Schafsfett samt den Häutchen"
Gramsden.

Avots: EH I, 404

grīžuole: grīžuõle Gramsden.

Avots: EH I, 407

grùoži C., [Wolm., gruõži Bl.], gruožas, seltener Sing. gruožs Kaudz. M. 24, grùoža PS., Demin. grùožiņi, auch gruozīši BW. 30047,

1) die Leine, das Lenkseil:
ze̦lta gruožus (Var.: gruožu) aizgruožuoju BW. piel. 2333. baltu linu gruožu viju sudrabā mē̦rcē̦dams BW. 29618. viņš bija turams stipri gruožuos MWM. X, 130. gruožus atlaist, savilkt, die Leine locker lassen, anziehen; [

2) mēness gruoži Fest., = mēness gruozības]. Zu grìezt, gruõzît.

Kļūdu labojums:
30047 = 14003, 13 var.

Avots: ME I, 672

I grùmstît [N. -Peb.], -u, ĩju, zusammenscharren. [Wohl zu grum(d)īt; in der Bed. vielleicht durch gramstît beeinflusst. Oder zu gr. γρυμέα (mit langem υ und α) "Gerümpel, Fischüberbleibsel", la. grūmus "Erdhaufe", d. Krume u. a. bei Walde Wrtb. ² 354 und Boisaq Dist. 156?]

Avots: ME I, 665

I guba,

1): žagaru, mē̦slu g. (= čupa) Warkl: sūdu g. Sonnaxt. rudzus liekās (anderswo statiņuos) Baldohn, Behrshof, Bixten, Burtn., Ekau, Erlaa, Essern, Fockenhof, Fossenberg, Garrosen, Hofzumberge, Kirchholm, Kremon, Kreuzb., Lemb:, Lieven-Bersen, Linden in Kurl., Marzenhof, Mesoten, Misshof, Mitau, Pampeln, N.-Peb., A.-Rahden, Ronneb., Sehönberg, Gr.-Sessau, Stelph., Stenden, Stuhrhof, Treiden, Wallhof, Weitenfeld, Wilzen, Windau, Wirginalen, Kr.-Würzau, Zeezern: sìena g. (= ķir̃pa I

1) Gramsden, Grob., Iw., Mahlup, Pussen; sìena, labības g. KatrE., Ramkau, Salis. sìena, zaru, akmiņu g. Kaltenbr. vasarātas gubiņu krauj nuo nesietām kuopiņām Salisb. ābuoliņa (dābula Sonnaxt): g. Heidenfeld. gubiņa AP., ein um vier oben zusammengebundene Halzstangen aufgehäufter Getreidehaufen.
sakraun mantas gubiņā Saikava. septiņas sē̦tas vienā gubā (nahe beisammen) Kaltenbr. abjuos galuos pāri līkstis, lai tilta griesti neskrien gubā, kad ar ve̦zumu brauc pāri Saikava. guovis mierīgi gubiņā ē̦d Sonnaxt. viņi jau gubā (prügeln sich) Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64.

Avots: EH I, 415

‡ ģuģinât,

1) "leicht, lose umwickeln"
Bartau; vgl. auch ‡ apguģinât;

2) "mit klein Kindern sprechen od. sie stillen
Bartau (in einem handschriftl. Vokabular). Refl. -tiês sich dicht ankleiden Dunika, Gramsden, Kal. NB.

Avots: EH I, 428

gùlta: mit ulˆ ² auch AP., Ramkau, Siuxt, mit ul˜ auch Frauenb., Gramsden, Iw., Kal., Kl.-Roop, Schrunden, Zabeln; ein pejoratives Demin. gultele Janš. Līgava 1, 345, II, 441; 2): auch (ein Gemüsebeet) Linden in Kurl.; ‡

3) gulˆtiņa ² Salis, = dãri (s. unter dãrs 3).

Avots: EH I, 418

gurķuôtiês: auch (mit ur̂ ² ) Dunika; "tūļāties" (mit ur̂ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 421

I gur̂kste ² : auch Gramsden; atrisinādamas jaunu (linu) gurksti Janš. Mežv. ļ. II, 95.

Avots: EH I, 420

‡ II gur̃kste Schibbenhof, (mit ur̂ ² ) Jürg., ein Stückchen Leder (Birkenrinde Laidsen), das, in einen Schuh gelegt, ihn beim Gehen knarren macht: zābakuos ielikta g, tâ ka zābaki ejuot čīkst Baltinow, Llvāni, Warkl., (mit ur̂ ) Serben, (mit ur̂ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 420

gur̃kstêt

1): sniegs gur̂kst ² Ahs., AP., Dunika, (mit ur̂ ) Linden in Kurl.; zābaki, stērķele gur̂kst Linden in Kurl., Ramkau. baudīja ziepju... glaušanuos, ādās gurkstēšanu Veselis Dienas krusts 96. linu sauja gur̂kst ² Gramsden. ‡ Refl. gur̂kstêtiês ² Siuxt, ein Schallverbum, das den beim Schlucken eines Bissens in der Kehle produzierten Laut (Schall) bezeichnet.

Avots: EH I, 420

‡ gvelˆgt, -dzu,

1) "lange und monoton bellen"
Jürg.: negveldz! (zu einem bellenden Hund) Pas. IV, 384 (aus Lettg:);

2) "= gvelzt" (seltener) PV.;. "ilgi; tielē̦damies runāt" Jürg.;

3) mit zugeschnürter Kehle schreien
(mit elˆ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 425

gvergzdêt (unter gverkstêt): "duobji kāsēt" Gramsden.

Avots: EH I, 425

‡ iebujnieks Janš. Bandava II, 55, Gramsden, = iebũvietis.

Avots: EH I, 505

‡ iebujvietis (??) Gramsden (nach einem handschriftl. Vokabular), = ìebũvietis, der Mietsmann.

Avots: EH I, 505

‡ ìedeñderêt Ermes, Gramsden, Peb., Salis, Schibbenhof, (mit èn ² ) Fest., Heidenfeld, Lis., Lös., Mar., Sehwanb., Selsau, Sessw:; hineintaumeln Domopol, Dricēni, Druw.; Golg., Jāsmuiža, Kārsava, Kreuzb., Līvāni, Nötk., Renzen, Rugāji: dzē̦rājs (bē̦rns) iedenderēja grāvī (istabā), Ramkau. klibais iedenderēja sē̦tā Jāsmuiža.

Avots: EH I, 508

ìedimzât: mit grossen, dröhnenden Schritten hereinkommen resp. hineingehen (mit im̃ ) Gramsden.

Avots: EH I, 509

ìedipât: auch Līvāni, OB.; "hineinlaufen" Golg.: zaķis iedipāja krūmuos; hineintrippeln Golg., Gramsden, Heidenfeld, Laidsen, Lettihn, Lis., Peb., Prl., Renzen, Saikava, Schnehpeln, Selg., Sessw., Stom., Wandsen, (mit -ât ) Ludsen: bē̦rns iedipāja istabā.

Avots: EH I, 509

iedzerkle: auch (mit er̂ ) Kreuzb., Mar., N.-Kalz., Ramdam, (mit ēr ) Gramsden.

Avots: EH I, 511

ìegudruôt, ‡

4) šuodien par liêtu nav ir kuo ie. Heidenfeld, heute ist an Regen gar nicht zu denken.
‡ Refl. -tiês,

1) einen Entschluss fassen, auf einen Gedanken verfalten
Golg.: iegudruojuos braukt uz pilsē̦tu;

2) = ìegudrêtiês Gramsden.

Avots: EH I, 515

‡ ìegvergzdêtiês, aufstöhnen: kâ nuokrita nuo jumta, tâ tik iegvergzdē-jās un bija beigts Gramsden. šis (=ve̦prē̦ns) ... iegvergzdējās Kaudz. Izjurieši 51.

Avots: EH I, 516

‡ I ieklambât plump hereinkommen Kurl. n. U. (unter klambāt), schwerfällig, mit grossen Schritten und schwerem Schuhwerk (Holzpantoffeln) hineingehen Ermes, Golg., Lettihn, Līvāni, Meselau, N.-Peb., PrL, Selsau, Sessw-., Wessen, (mit am̃ ) Gramsden, (mit aliz) Saussen: ie. istabā ar dubļainiem zābakiem Saussen. ieklambājis ar visām tupelēm N.-Peb.; plump herein-,hineinfahren Golg.: žīds ieklambāja pagalmā.

Avots: EH I, 519

‡ ìeknĩpêt;

1) einkneifen, zusammenkneifen:
ie: lūpas Frauenb. ie. (ar diviem pirkstiem) de̦gunu Salis;

2) leicht (= nicht stark) durchprügeln
Gramsden.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknuozât "ieēst" Gramsden (mit uõ ), Mesoten: zuosis drusku vien ieknuozāja.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknuõzerêt Gramsden, = ‡ ìeknuõtêt.

Avots: EH I, 521

‡ I ìekuoklêt,

1) auf einer
kuõkle spielend sich herein-, hineinbegeben: kuoklē̦dams iekuoklēju Prūšuos ņemt līgaviņu BW. 13248, 4;

2) = ìe- skaidruot, ìestâstît 2 Gramsden: ie. kādu darbu vai lìetu.

Avots: EH I, 524

ìekraten,

2): iekrate̦n (nepiespaiduot) iebāzt maisā Gramsden. ie. (nepieminuot) iekŗaut ve̦zumā ebenda.

Avots: EH I, 522

‡ iekuŗas, Hausweihe ramsden. Vgl. li. į dass.

Avots: EH I, 524

ìekurêt (unter ìekurinât),

1): auch Trekņi n. FBR. IX, 94, Adl., Golg., Gramsden, Lis., Livāni, - N.-Schwanb., Vīpe: ie. krāsni, pirti; ‡

2) intr., = ìekurêtiês: vēl ne˙maz nav paspējis ie., un tu jau liec slapju malku Mahlup. ‡ Refl. -tiês, tüchtig zu brennen (intr.) anfangen (von einem Feuerherd): uguns, krāsns iekurējusies Druw., Gramsden, Smilten u. a. ceplis jau iekurējies Livāni. nepaspēja ne˙maz vēl labi ie. Mahlup. krāsnī malka iekurejās Rēzna. ļaut žagariem labi ie. Frauenb. (fig:) naids iekurējies Schibbenhof.

Avots: EH I, 524

ìelavîtiês,

1): luops ielavījās labībā Frauenb., Gramsden, Smilten. zirgs ielavejās auzās Līvāni.

Avots: EH I, 526

I ìelipt, hinein -, hereinsteigen: puika atkal ielipis ābelē Etn. III, 65. bīdamies nuo zvē̦riem, viņš ielip kuokā JK. V, 131. [aus Gramsden. kad tik viņš kuokā neielip Dunika].

Avots: ME II, 39

iemâkt ^2: auch Dunika; tuo man vēl jāiemākst Gramsden. būs labu tiesu iemākuši ebenda. kamē̦r iemâkst, slikti ar juo strādāt Kaltenbr.

Avots: EH I, 529

‡ ìemãsinêt Gramsden, = nùomasinêt: kur tu tuo kamuolu esi iemāsinējusi?

Avots: EH I, 529

‡ il˜kste Gramsden (jetzt veraltet), Demin. ilkstiņa Sehwanb., = il˜kss II 1.

Avots: EH I, 430

‡ înaģis ² Gramsden "līdējs, gnīda cilvē̦ks".

Avots: EH I, 501

‡ iñdiẽve ² ,

1) "kaite" Gr.-Gramsden: indieves pilns;

2) "?": kuo uzbāzies kâ i.? NB.

Avots: EH I, 430

‡ īnums,

1) die Miete
(?): svainis nuoticies uz īnumu pie ... Ķe̦lma Janš. Dzimtene II ² , 444. pie saimnieka uz īnuma III ² , 256;

2) "ein Mietsmann"
(= iebũvietis) Gramsden. Beruht auf žem. *įnumys = schriftli. įnamys "Häusler; Mieter; Arbeiter mit freier Station".

Avots: EH I, 501

‡ ĩpašîgi Gramsden n. FBR. IX, 103, Grenzhof (Mežamuiža) n. FBR. XII, 24, Orellen n. FBR. XI, 43, Siuxt, = īpaši: kviešu lauks bija ī.; tie netika pie rudziem sē̦ti Siuxt.

Avots: EH I, 501

istuba (unter istaba ): auch Gramsden n. FBR. IX, 96, Kal., OB., Rutzau;

3): istubiņa Dunika, Grob., Kal.; OB.;

4): auch Grob.

Avots: EH I, 431

ĩvere: īverē dzīvuot, im Streit leben Gramsden; Plur. ĩveres,

a) "dusmas" Perkunen;

b) Sorgen, Kummer
NB.: atkal jaunas ī.: me̦rga saslimusi. es nevaru vairs tās ī. izturēt.

Avots: EH I, 502

‡ ĩverêt, prozessieren, sich streiten, zanken Gramsden.

Avots: EH I, 502

izburbêt, morsch, porös werden [Wain., Gramsden]: tilts, le̦dus, sniegs izburbējis. durvis, sienas izburbējušas. izburbējis uozuoliņš BW. 12333. drēbe izburbējusi, fadenscheinig Naud. In Wain. das Part. praet. izburbis ² [li. išbur̃bęs "раздувшiйся"].

Avots: ME I, 719

‡ izkãrpaļât Gramsden "dažādi, ruobaini, sukumaini izcirpt".

Avots: EH I, 455

‡ izķīst, erhandeln, umtauschen Gramsden, (mit ĩ ) Kal.

Avots: EH I, 461

‡ izkram̂t ² Dunika, austrocknen (intr.): izkramusi (sakaltusi kâ krams) pļava, druva.

Avots: EH I, 458

‡ izkužņâtiês,

1) sich langsam erheben
Warkh.: i. nuo gultas;

2) langsam, mühsam heraus-, hinauskriechen, -kommen
Jürg.: i. nuo sìena, istabas Jürg. bē̦rns izkužņājies nuo drēbēm Mar.;

3) "sich fertig machen"
(?) NB.: tu nevari i. vien pie darba; sich zu einer Arbeit oder Reise saumselig vorbereiten Gramsden.

Avots: EH I, 459

‡ izlancît,

1) "auslichten, ausnehmen"
Perkunen (mit an̂ ² ), Für. I: i. murdus, zivis; izêst, izlakt" PV. (neben "izlancêt"): suns tuo izlanca (prs.) vienā rāvienā; "negausīgi izēst, izrīt" Stenden: viņš var izlan̂cēt ² visu bļuodu;

2) "ātri izstaigāt" PV.: i. kādu gabalu. Refl. -tiês, = izlùocîtiês 2: izlancīšuos pa malu celiem un mežiem ka ne˙kādi ķē̦rāji mani nedabūs vairs ruokā Janš. Līgava II, 9. i. (ausweichen) nuo darba Gramsden (mit an̂ ² ), Mesoten. NB.

Avots: EH I, 462

izlũkât, izlũkuôt, tr., betrachten, ausersehen, ausspähen, auskundschaften: ej pa ceļu, staltais puisi, lai es tevi izlūkāju BW. 9610. kaķītis iešuot pili izlūkuot, kur gre̦dze̦ns nuoglabāts LP. IV, 8. tie vīri atgriezās nuo izlūkuošanas IV Mos. 13, 26. Refl. - tiês, längere Zeit spähen: gājusi pie visām guovīm, izgramstījusies, izlūkuojusies LP. VII, 551.

Avots: ME I, 766

izmâkt: kuo tā jau izmākuse! Pas. XI, 324. viņi izmākuši citu nuosmiet Frauenb. kam ir spē̦ks, tis ir izmâkst (scil.: kult) Kaltenbr. tas man vēl jāizmākst Gramsden n. FBR. IX, 108.

Avots: EH I, 465

‡ izņē̦gât,

1) = izņakât Ahs., Dunika, Gramsden, Schnehpeln (mit ẽ̦ ), = ‡ izņerbinât Schibbenhof, = ‡ iznagāt AP., (mit è̦ ² ) Geistershof;

2) "nekārtīgi sasviest (drēbes)" NB.

Avots: EH I, 469

‡ iznirinât Dunika, Gramsden, ausrenken: zirgam kāja iznirināta Pas. X, 311 (aus NB.).

Avots: EH I, 469

izpaikt: "izlept" (mit aî ² ) Gramsden n. FBR. IX, 92; izpaîcis ² bē̦rns Dunika.

Avots: EH I, 470

‡ izpel˜cinât Gramsden, sich auspissen lassen.

Avots: EH I, 471

I izpirinât,

1): auch Golg., Gramsden; ‡

2) = izperinât ‡ II: sausā laîkā vistas izpirina dārzu, puķu duobes N.-Peb.; ‡

3) _{"izpurinât, sadrebināt} (von Schafen)"
Schibbenhof: i. lipu. ‡ Refl. -tiês Golg., eine ZeItlang die Beine und Flügel schnell hin und her bewegen: vistas grib i. smiltīs.

Avots: EH I, 471

‡ izplaĩnît,

1) = izā`rdît 2 Nogallen: siens jāizplainī Nogallen. vējš izplainījis (= izpluinījis, izšķiedis; izjaucis) labību pa visu tīrumu N.- Peb.;

2) (Geheimnisse) ausschwatzen
Gramsden. Refl. -tiês Dunika, zur Genüge albern, Unsinn schwatzen.

Avots: EH I, 472

‡ izpliẽnêt C., Ermes, Gramsden, Lemb., Schibbenhof, = izplẽnêt 1: uogles izplienē Grawendahl.

Avots: EH I, 473

‡ izpuinît,

1) hinaustreiben
(mit ùi ² ) Golg.: i. dzē̦rājus nuo istabas;

2) nach allen Seiten auseinanderwerfen
Geistershof; = izjàukt C., Ermes, (mit uî ² ) Gramsden: zirgi izpuinījuši un saminuši auzu gubu N.-Peb. vecuo plauku izpuinīs A. 1892 I, 42;

3) "iztūcīt, izburzīt" Wizenhof;

4) verbrauchen, konsumieren
NB.: i. visu vadmalu vienam uzvalkam; i. visu ēdienu.

Avots: EH I, 474, 475

‡ II izseģinât Gramsden, (eine ganze Reihe von Objekten) bedecken: kur lai je̦m deķus visus i.?

Avots: EH I, 478

‡ izsirdzinât,

1) gesund machen, genesen lassen Gramsden (hier angebtich van mehreren Objekten):
dievs viņu gan izsirdzinās, Gott wird ihn wohl gesund machen Für. I;

2) (eine Reihe von Personen) eine Zeitlang krank liegen machen
(?) Schwanb.: tā sē̦rga jau gribēs i. vai visus nuo vietas.

Avots: EH I, 479

‡ izskleĩst Gramsden, Rutzau, = izskliẽst. Wohl aus dem Li.

Avots: EH I, 479

‡ II izspaluôt,

1) = izspalêt: puisis izspaluoja savus pretiniekus Alschw., Gramsden, Tadaiken;

2) schlagend hinausjagen
Laidsen: māte... mani... ar šķe̦tru ruokā izspaluos nuo sē̦tas ārā Janš. Bandava I, 54 (ähnlich: II, 127).

Avots: EH I, 481

izstipt,

1): tuo ... tur re̦dzē̦dams tâ izstipušu Dünsb. Vecie grieķi II, 107; ‡

2) izstipis Gramsden "nuosprādzis vai tiktāl pamiris, ka jau stīvs".

Avots: EH I, 483

‡ izsudît Gramsden "visas malas apjuozt (apskraidāt) vai izluožņāt".

Avots: EH I, 484

‡ izsũkstinât Gramsden, allmählich (her)aussaugen AP., N.-Peb., Perkunen, Schwanb., Sessw.: i. me̦du nuo šūnām, smadzenes nuo kauliem. mēģina tuo (lūpu) arī i. Stabur. b. v. J. 1925, S. 211.

Avots: EH I, 484

I izsust, ‡

3) part. praet. act. izsutis, apathisch,
"nuolaidies" Ahswikken, Dunika, Gramsden: tas jau i., nevīžā dzievuot (arbeiten). Refl. -tiês, ‡

2) sich ausschlafen
(verächtl.) Gr.-Würzau: nevar i.

Avots: EH I, 484

‡ izsvemptiês, mühevoll, schwerfällig aussteigen, sich heraushelfen Frauenb., Ihlen: saimniece izsvem̂pās ² nuo ragavām Blieden, Gramsden. sivē̦ns izsvem̂pjas ² nuo grāvja Schibbenhof.

Avots: EH I, 484

‡ iztam̃pîtiês Gramsden, sich ausrecken, sich ausweiten (von Kleidern gesagt): jaka iztampījusies. Wohl aus li. išsitampýti.

Avots: EH I, 488

‡ II iztelzêt, ausplaudern Gramsden.

Avots: EH I, 489

iztempt,

1): puisis viens pats iztem̂pa ² ("izkļāva, izļūļāja") bleķi ar alu Dond. n. RKr. XVII, 58. vare̦ns iztempējs, ein grosser Trinker
AP.; ‡

2) ausrecken, ausspannen:
i. ādu (mit em̃ ) Gramsden.

Avots: EH I, 489

‡ iztielêt Wizenhof, feilschend oder schlau resp. hartnäckig zuredend erlangen: nuo uotra kuo i. Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang
tielêtiês;

2) sich eine Zeitlang stolz gebärden, sich ausstaffieren
(mit iẽ ) Gramsden.

Avots: EH I, 490

‡ iztĩst,

1) sich lang ausstrecken
Dunika: pavediens iztīsa par daudz garš, mīkla iztīsa nuo pirkstiem; lang aufschiessen, auswachsen Dunika: puišelis pa beidzamiem gadiem iztīsa tik gars, ka bail. Eüerzu das Part. iztīsis (ME. I, 819),

a): auch (mit ĩ ) OB., Rutzau: iztīsušais, izbālējušais dūmu uodējs Janš. Dzimtene V, 372; ‡

b) kraftlos, schlaff
(mit ĩ ) NB.; "gauss, garlaicīgs" (mit ĩ ) Gramsden: i. cilvē̦ks; ‡

2) nicht gelingen, zu nichte werden
Dunika: atkal iztīsa! ‡

3) "?": acis iztĩsušas. gaiduot uz tevi Gramsden.

Avots: EH I, 490

I izvaikstîtiês,

1): auch (mit aî ² ) Gramsden; ‡

2) zur Genüge das Gesicht verziehen, Grimassen schneiden
Bers., Kārsava, PV., (mit aî ) Selsau; ‡

3) "?": izvaikstījusies ... diezgan ir, nuodarīdama piederīgiem kaunu un bē̦das Janš. Bandavā II, 245.

Avots: EH I, 492, 493

‡ izvanskât,

1) = izvanckât ‡ 2 Wessen;

2) durcheinanderwerfen
Gramsden, (mit -ât ) Bērzgale, Kacēni, Lixna, Welonen: mazā izvanskāja pa ustabu visas lupatas; "izmē̦tāt, izpurināt" Heidenfeld: i. sienu nuo gabanām;

3) = izvanckât ‡

3) N.-Peb. (auf eine flüssige Speise bezogen);

4) herausziehen, -fischen
Jasmuiža;

5) "izdauzīt, izsist, piekaut" (mit àn ² ) Heidenfeld, Mar.: i. visu kruogu (= kruogus ļaudis); "izkult" Heidenfeld: i. linus;

6) ausplappern
Gramsden.

Avots: EH I, 493, 494

‡ izvinkaļât, (die Zeit) vertrödeln Edwalen n. U. (unter vinkaļāt), (mit iñ ) Gramsden.

Avots: EH I, 496

juõnis,

1): auch Dunika, Iw., Orellen, Demin., acc.-instr. sg. juoniņu Pas. VIII, 446; vienu juoni bij dikti karsts Strasden. bija slima vienu juoni Sonnaxt. pēc kādu juoni Popen. juõņiem (von Zeit zu Zeit)
līst Pussen. juoņiem vējš uzpūšas, juoņiem atkal nav Seyershof. liesmas jautri sprē̦gāja, sarkanas suodrēju krelles juoņu juoņiem (von Zeit zu Zeit) atšvītruojās Brigadere Dievs, daba, darbs 13;

2): juõnis "ungleicher Rhythmus"
Siuxt; skriet ar juoni (ungleichmässig): skriet pilnuo juoni (sehr schneh und ungleichmässig). laid vaļā, lai iet pilniem rikšiem, - neļauj zirgam lekt juoņus! Plur. juõņi, der Galopp Ahs.: manam jājamam zirgam ir labi j. jatnieks aizjāja juoņus (in gestrecktem Galopp) Ahs. viņš aug ar juoni (sehr schnell) Salis, Strasden. nu ar visu juoni! (Aufforderung zu energischem Arbeiten) Gramsden; ‡

5) ein Windstoss (?):
nāks jauns juonis Janš. Dzimtene II, 454.

Avots: EH I, 571

II jumis, für jums, euch, Dat. Pl., z. B. in Gramsden und Rutzau.

Avots: ME II, 118