Paplašinātā meklēšana

‡ àizpārduôt, hin-, wegverkaufen: viņa savukārt mašīnas aizpārdeva Retējam Latvis No 3591.

Avots: EH I, 41

‡ àizspãrdît, àizspar̂dît, wiederholt mit dem Fuss wegstossen: dusmās aizspārdīja pruojām visu, kas gādījās tuvumā. Refl. -tiês, um sich schlagend, zappelnd hin-, weggelangen: zivs aizspārdījās līdz ūdenim.

Avots: EH I, 50

apāra (ap + âra), ein weiches Stück Boden in Feldern und Wiesen, wo hohes Gras wächst Etn. III, 129 [Dafür apara in Ronneburg und Bersohn].

Avots: ME I, 76

‡ apārdît,

1) "спороть" Spr.; ein Kleidungsstück ringsum aufirennen:
a. kādu drēbes gabalu;

2) "оббросить" Spr.; Zusammengelegtes (Heu u. a.) auseinanderbreitend damit bewerfen und verdecken:
a. kuo ar sienu. steiga a. visas gabanas lapas AP. a. (mit ãr) pūdiemu (= izārdīt mē̦slus uz papuves) Dunika, Kal., Rutzau;

3) ringsum (Zusammengelegtes) auseinanderbreiten
Saikava: a. (mē̦slus) gabalam vis˙apkārt;

4) a. sienu, Heu (beim Trocknen) umwenden
(apmest) Dunika.

Avots: EH I, 72

apā`rds, zum Trocknen zusammengeführtet, dicht ausgebreiteter Heuhaufen Bers.: siens bij izlaists uz apārda Kaudz. M. šuodien mums 30 gabanu uz apārda Kaul.; zu ārdît.

Avots: ME I, 76

apãrnis: auch Wolm., (mit ā`r ² ) Heidenfeld, (mit âr ² ) Kudum, (Plur. apārņi) Dickeln n. BielU.: ķirpas un . . . gubas izārda apārņuos Kegeln n. Fil. mat. 186.

Avots: EH I, 72

apãrnis [wohl aus apārdnis], zum Trocknen zusammengeführtes, dichtausgebreitetes Heu AP.: nuomet grābekli siena āpārnī Egl., C. Wurzelverwandt mit ārdît.

Avots: ME I, 76

‡ apãrstêt, oberflächlich und nicht lange genug kurieren.

Avots: EH I, 72

appā`rsluôt, gleichbedeutend mit appḕ̦rsluôt.

Avots: ME I, 110

‡ apspārdît,

1) wiederholt (mit den Füssen) ausschlagend umstürzen
(tr.): kumeļš apspârdījis ² visas rudzu kuopīnas Dunika;

2) wiederholt ausschlagend bewerfen
Dunika: a. de̦guošuo krūmu ar zemi.

Avots: EH I, 115

‡ apspãrêt U. (unter spārêt), mit Sparren belegen.

Avots: EH I, 115

‡ atspârdinis ² Dunika "īpatnēja raksta aude̦kls": sešas siênas atspārdiņa.

Avots: EH I, 168

atspãrdît, ‡

2) atspârdīts ² Dunika, mit einem gewissen Webmuster versehen: a. aude̦kls, dvielis.

Avots: EH I, 168

atspãrdît [li. atspárdyti], tr., freqn., mit den Füssen wegstossen, wegwerfen: ar kājām atspārdīju sapraulēj(u)šu uozuoliņu BW. 13018.

Avots: ME I, 194

bal˜tsprāklis, -e,

1) einen weissen Hintern habend, Epith. der Bachstelze:
cielaviņa, baltsprāklīte;

2) bal˜tsprāklis, der Steinschmätzer (Saxiola oenanthe)
Nigr., [Wolm.]

Avots: ME I, 259

bal˜tspàrnis, -e, (li. baltsparnis, -ė), der, die Weissflügelige.

Avots: ME I, 259

‡ bezspārņains (?), flügellos R. Ērglis Pel. bar. vect. 127. Zu erwarten ware bezspārnains, wie z. B, in Bērzgale gesprochen wird.

Avots: EH I, 215

bezspā`rnis, fem. -ne, der (die) Flügellose: atskrien putniņš bez spārniņu, uzskrien uz kuociņu bez lapiņu, atnāk guosniņa,... ē̦d putniņu bezspārnīti RKr. VII, 1106 (Rätsel).

Avots: ME I, 286

bezspā`rnu (kukaiņi), flügellos (Aptera). *

Avots: ME I, 286

čapārni, čaparni, russische Fuhrleute, die Kaufmannswaren führen. čaparnu zirgi, Pferde, die nicht rasch laufen können U. [Aus r. чáпан, langer, breiter Rock der russischen Bauern?]

Avots: ME I, 404

‡ čapārnis "ein Reptil, ein hässliches, sich ungeschickt bewegendes Tier": saķērām upē tādus lielus čapārņus (Krebse) Kabillen.

Avots: EH I, 285

‡ četrspārnis, ein Insekt mit vier Flügeln.

Avots: EH I, 289

‡ divspārnis Strods Par. vōrdn. 69 "?".

Avots: EH I, 323

‡ divspā`rnu durvis A. Brigadere Skarbos vējos 267, eine Flügeltür; d. jumts Ruj., ein Satteldach.

Avots: EH I, 323

dzijpāris, dzijpārs. dzijpuors (Alm.). dzijpurs BW. 5015. 2 var., 6946. 7121 var., 7144 var., = dzīpars.

Avots: ME I, 549

gaŗspārnis, fem. - ne, der (die) Langflügelige: raudavīte, gaŗspārnīte BW. 23850. In Erlaa heisst gaŗspārnis ein langflügeliges Insekt, welches man über dem Wasser fängt.

Avots: ME I, 607

grũtspā`rne, die Schwerflosse Neik. n. U.; ein beliebtes Beiwort der rauduvīte: rauduvīte, grūtspārnīte, sajauc dūņu e̦ze̦rā BW. 7542, 1; 23850.

Kļūdu labojums:
Schwerflosse = Schwerflügelige

Avots: ME I, 670

‡ gŗũtspā`rnīte BW. 23850, 1 var., = grũtspā`rne.

Avots: EH I, 415

ìespãrdinât zirgu, ein Pferd wiederholt zum Ausschlagen reizen, das Ausschlagen beibringen.

Avots: ME II, 69

[ìespãrdît,

1) mit den Füssen hinein -, hereinschleudern:
zirgs iespārdīja sniegu kamanās PS.;

2) mit den Füssen (ausschlagen) zu schlagen beginnen:
zirga iespārdīta guovs Warkl.]

Avots: ME II, 69

ik˙pãrnaktis, ik˙pãrnedēļas, ik˙pãrvakarus, immer eine Nacht, Woche um die andere, immer einen Abend um den andern. Auch getrennt geschrieben: ik rārnaktis u. s. w.

Avots: ME I, 704

‡ izpārdavuôt Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148, (viele[s]) nacheinander verkaufen: i. luopus pa vienam Meselau, Prl., Saikava.

Avots: EH I, 470

izpārduôt: jis izpārduod ādas par lē̦tu naudu Pas. XII, 136.

Avots: EH I, 470

izpārduôt (išpardúoti), tr., ausverkaufen: preces; izpārduots nams Vēr. II, 511. izpārduot vīnu, ausschenken Elv.

Avots: ME I, 778

‡ izpā`rstît N.-Peb. "zerstreuen": bē̦rni izpārstījuši spalus.

Avots: EH I, 470

izspãrdît, Refl. -tiês, ‡

2) zappelnd heraus-, hinausgelangen:
bē̦rns izspârdījies ² nuo lupatām. Dunika.

Avots: EH I, 482

izspãrdît [li. išspárdyti ], tr., mit den Füsse stossend, ausschlagend zerstören, vernichten: pūzni, siekstu BW. 16856, jumtu 18544. sapuvušu bē̦rza ce̦lmu ar kājiņu izspārdīju 15097, 1. Refl. - tiês, zur Genüge zappeln, um sich schlagen: lai vēl izspārdās. nuo galda atstājušies, puiši un vīri vēl izspārdās un izgrasās kâ nekâ pa plānu RKr. VI, 115. sakrājušies padebeši izspārdījās (sich entladen) pē̦rkuonī Kronw.

Avots: ME I, 801, 802

jaûnpãris, das junge Paar Sassm.

Avots: ME II, 101

kuõppãrskats ,* allgemeine Übersicht Stari II, 224.

Avots: ME II, 346

[lapārnīca "ein grosser Schöpflöffel" Warkl]

Avots: ME II, 422

‡ liêkspârns ² NB. "ein Bestandteil eines Netzes, der ans Ende der spārni eines venteris gesteckt wird, wenn das Wasser breiter ist als der venteris, damit die Fische nicht vorbeischwimmen können".

Avots: EH I, 753

‡ liẽlpārslaîns, in grossen Flocken fallend: mīkstu, lielpārslainu sniegu Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH I, 755

luõpãrstniẽcĩba,* die Veterinärkunde.

Avots: ME II, 527

luõpãrsts, der Veterinärarzt.

Avots: ME II, 527

‡ lum̂pārs ² Frauenb., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 761

nampãrvàldniẽks ,* der Hausverwalter.

Avots: ME II, 692

nepãrejams, unüberschreitbar: bijis nepārejams purvs LP. VI, 216.

Avots: ME II, 726

nepãrgruozãmĩba ,* nepārgruõzĩba *, die Unveänderlichkeit: nepãrguozĩbas laikme̦ts Konv ² 585.

Avots: ME II, 726, 727

nepāris: n. ruodas, kad cimdu pārim katrs cimds ar citādu dziju vai rakstu Frauenb.

Avots: EH II, 17

nepāris, nepārs, das Unpaar: nepāris arī citādi kāzās bijis ievē̦ruojams skaitlis BW. III, 1, 78. bagātai brūtei bija 11 - 15, tukšākām 7 - 11 un kalpu meitai 5 - 7, bet arvien nepārā BW. III, 52.

Avots: ME II, 727

nepãrkâpjams, unübersteigbar: nepārkāpjama sē̦ta.

Avots: ME II, 727

nepãrnieks: die Unpaarzahl Pas. XI, 222.

Avots: EH II, 17

nepārnieks, der unpaar ist: viens nepārnieks, sieviete vai vīrietis, iestājas dārziņa vidū BW. V, S. 204.

Avots: ME II, 727

nepãrprùotams, kein Missverständnis zulassend, deutlich, verständlich: nepārpruotama valuoda.

Avots: ME II, 727

nepãrre̦dzamĩba ,* die Unübersehbarkeit Kaudz.

Avots: ME II, 727

nepãrre̦dzams, unübersehbar: tumšs mežs, kur vien acis meti - nepārre̦dzams Vēr. II, 1.

Avots: ME II, 727

nepãrskàitãms, unzählbar: nepārskaitāms ļaužu pulks gāja līdz uz kapiem Pav.

Avots: ME II, 727

nepãrskatãmĩba ,* nepãrskatãms, = nepãrre̦dzamĩba, nepãrspējams B. Vēstn.

Avots: ME II, 727

‡ nepãrspriêdîgs, nicht recht beurteilend: lietas nezināšana un nepārspriedīgais prāts Kaudz. Izjurieši 35.

Avots: EH II, 17

nepãrsũdzams, eine Appellation nicht zulassend: nepārsūdzams spriedums Str.

Avots: ME II, 727

nepãrtraukts, ununterbrochem, ungestöt: nepārtraukts miers.

Avots: ME II, 727

nepãrvaramĩba ,* die Unüberwindlichkeit: ienaidnieku nepārvaramība izrādījusies par teiku Latv.

Avots: ME II, 727

nepãrvarams, unüberwindlich: nepārvaramas grūtības; nepārvarams ienaidnieks, riebums.

Avots: ME II, 727

nepãrzinãms, mit unserem Wissen nicht zu erfassen, unfassbar, unfasslich: es arī tuvuojuos tev, nepārzināmais MWM. VII, 1.

Avots: ME II, 727

nùopā`rsluôt, s. nùopḕ̦rsluôt.

Avots: ME II, 827

nùospãrdît,

3): uotruo (sc.: bē̦rnu) zaķis nuospārdīja Tdz. 53881.

Avots: EH II, 89

nùospãrdît, tr.,

1) absperkeln:
apse̦gu;

2) ab-, wegschlagen:
arā kāds nuospārdīja sniegu sev nuo kājām A. XXI, 737;

3) nieder-, totschlagen:
zirgs nuospārdījis puisi. Refl. -tiês [li. nusispárdyti], sich abzappeln, sich absperkeln: bē̦rns šūpulī nuospārdījies.

Avots: ME II, 855

nuõspãre: auch AP.

Avots: EH II, 89

nuõspãre, der Ort unter den vorragenden Sparren: viņa nuostājās aiz jumtlāsēm platajā nuospārē Duomas I, 571. suns pagraba nuospārē ierējās A. XVI, 1062. (nuospāru baļķi U., die obersten Balken, in welche die Sparren eingelassen sind; die Sparrenenden zum Formieren eines Obdaches.]

Avots: ME II, 855

nùospãrêt: auch U. (unter spārēt).

Avots: EH II, 89

nùospãrêt, tr., mit Sparren belegen Spr.

Avots: ME II, 855

‡ nuõspãrne Ramkau, = nuõspãre.

Avots: EH II, 89

nuõspãrnĩca, der Balken, auf dem die Sparren ruhen Mag. XIX, 2, 59.

Avots: ME II, 855

papãrâk: ļaužu te p. pulka Frauenb.

Avots: EH XIII, 162

[papãrâk, Adv., zuviel, unmässig: p. dzert Hen.]

Avots: ME III, 80

‡ papārksne Nerft, = papar̂de. Vgl. paparksne unter papar̂de.

Avots: EH XIII, 162

‡ papârsis ² Popen, Pussen, papârsnis ² Pussen, = papar̂de.

Avots: EH XIII, 162

papārte: auch Kaltenbr., Nerft; papārtē izce̦puši Tdz. 42415 (aus Memelshof). "dzē̦stas uogles" ME. III, 80 zu ersetzen durch "dzē̦stās uogles Jauns. Raksti V, 113".

Avots: EH XIII, 162

papārte, eine Vertiefung unter dem Ofen Warkl.: papārte - zem krāsns mūrīša ieduobums, kur uogles saslaucīt, kad tās izdzēstas Nerft. papārtē caur tumsu sare̦dzamas šuodien dzē̦stas uogles. [Wohl zu pārts.]

Avots: ME III, 80

‡ papārts Strods Par. vōrdn. 130, = papārte.

Avots: EH XIII, 162

pãr: unbekannt in Bērzgale, Dunika, Oknist, Saikava, Salis, Sessw., Višķi, wo dafür par.

Avots: EH XIII, 195

pā`r- : auch AP., Jürg., (mit â ² ) Hasenp., Stenden, (mit ã) Dunika, Ermes, OB., Rutzau; unbekannt in Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Meselau, Oknist, Prl., Saikava, Salis, Sessw., Trik., Wolm. (wo dafür at-).

Avots: EH XIII, 195

pãra: auch Gr.-Roop n. FBR. XV, 152.

Avots: EH XIII, 195

‡ pãracuôt, noch einmal okulieren (pfropfen) Saikava u. a.: ābelīte bij šuopavasar uotrreiz jāpāracuo.

Avots: EH XIII, 195

‡ pãradesmit, = pãrdesmit: p. cilvē̦ku Janš. Dzimtene I, 487: kādas p. verstis III, 219.

Avots: EH XIII, 195

pãradiņi: vai adīja cimdus, zeķes, - cūkactiņas p. Tdz. 39790.

Avots: EH XIII, 195

pãradît,

1): auch U. (unter vîze); ‡

2) umstricken, von neuem stricken
Salis u. a.: tie cimdi pārāk lieli un tāpēc jāpārada; ‡

3) "?": es jau vienu kārtu pāradīju Saikava.

Avots: EH XIII, 195

‡ pāraine, in der Verbind. pàraine ² juôsta Auleja, eine Art Gürtel ("pāraines juostas tiek ciešāk saaustas nekâ lesines, un tām ir vairāk diegu nekai dzīpura"). Plur. pāraines Lettg. "izšuvums ar divām actiņām blakus".

Avots: EH XIII, 196

pāraiņi,

2): pãrainīši Ramkau, nach einem bestimmten Muster (je 2 links und 2 rechts, abwechselnd mit zweifarbigem Garn gestrickte Maschen!) gestrickte Handschuhe;
‡

3) ein Ehepaar
(mit ã) Pussen: vienā istabā trīs p.

Avots: EH XIII, 196

pãrāk (unter pãrâks 2), ‡

2) "vairāk": vai jums nav gaļas p.? mums viens suķis ir p.; "pãri": putra palika p. Behnen n. FBR. XVI, 149.

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrāki, Komparativform, zu, zu sehr, zu lange u. s. w. Frauenb.: p. karsts. p. audzināts ābuls.

Avots: EH XIII, 196

pãrâkums: cik ir tas p.? BielU., wieviel beträgt der Überfluss?

Avots: EH XIII, 196

pãrar̂t, ‡

2) p. puši Saikava, (pflügend) eine Furche ziehend (einen Acker) in zwei Teile teilen:
p. reiz vidā puši; ‡

3) über die Grenze hinüber bepflügen:
tis cilvē̦ks visu savu dzīvi nebija dzīvs ("?"), ka nepārart sava sē̦bra šņuori Pas. X, 449.

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrasinât Peb. u. a., = ‡ attrĩt 2.

Avots: EH XIII, 196

pãrasmens: izkaptij izdevēs p. Heidenfeld, N.-Peb.

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrasmiņi,

1) = pãrasmens: naža p. (plur. t.) Dunika;

2) "?": ar savām pārasmiņu acīm Dünsb. Koši spoži stariņi 45.

Avots: EH XIII, 196

pārasmins (unter pãrasmens): auch Wessen.

Avots: EH XIII, 196

‡ pārasniem (izkapts) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, pàrasnu ² (adv.) ebenda, = ar pãrasmeni. Mit -sn- aus -smn- ?

Avots: EH XIII, 196

‡ pārata PV., = pãris: tur aizgāja trīs pāratas. Der loc. s. pāratā PV., = divatā, zu zweien: viņi tai klusajā vietiņā ... bija p. Janš. Līgava I, 308.

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrãtrs, allzu ãtrs: tu vēl esi tāds p. Dünsb. Trīs romant. gadīj. 160.

Avots: EH XIII, 196

pãraûdzêt, ‡

2) zu lange wachsen lassen
Oknist: zaļbarība pāraudzē̦ta: sen vajadzēja nuopļaut.

Avots: EH XIII, 196

pãraûgt,

1): auch Oknist;

2): auch Oknist; esi stiprs un pāraudz bē̦das! Vindedze 128. tās auzas briesmīgi pāraug salmuos AP.;

3): auch Oknist;

4): visas puķes jau tagad pāraugušas (savu laiku nuoaugušas), pārziedējušas Heidenfeld. pampāļi pārauguši, kad vairāk gadu nuo vietas stāda tai pašā zemē tuo pašu sē̦klu (tad raža vairs nav laba); tâ˙pat pāraug arī mieži, auzas u. c. Grob. tā ābele laikam pārauguse: žūst zemē ebenda. ve̦cā sē̦kla jau pārauguse AP.

Avots: EH XIII, 196

pãrausis: auch (als nom. s˙!) A.-Autz; Siuxt, ein Schnurloch am Rand einer pastala: iever auklu pārausī! Salis, Schwitten. caurumtiņus pastalā baksta ar naža galu, bet pāraušus iegriêž griêšus Siuxt.

Avots: EH XIII, 196

pãraûst, Refl. -tiês, ‡

3) vom Weben abgenutzt werden
Kaltenbr.: nītis pārsaaudušas.

Avots: EH XIII, 196

pãràut, ‡ Refl. -tiês, sich anders anziehen (pārģērbties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "anziehen"); andere Fussbekleidung anziehen.

Avots: EH XIII, 196

pãrbaĩdît: Trīna žīdu pārbaidīja Tdz. 55942.

Avots: EH XIII, 196

pãrbaîles, allzu grosser Schreck, Panik: nuo pārbailēm viņa jau tagad nuogurusi JR. IV, 4.

Avots: ME III, 150

pãrbakstît,

2): kad caurumi nav vienādi, tad vēl ar nazi pārbaksta Seyershof.

Avots: EH XIII, 196

[pãrbakstît,

1) durchstochern, stochernd durchlöchern:
ar dakšiņu galiem pārbakstīt galdautu;

2) noch einmal
bakstît: p. se̦ru rijā, lai labāki kālst.]

Avots: ME III, 150

pãrbàlsuôt,

1) überstimmen:
viņš padevās kâ jau pārbalsuots Aps.;

[2) noch einmal abstimmen:
balsuojuot pielaista kļūda, un tāpēc jāpārbalsuo].

Avots: ME III, 150

pãrbalss,* -s, -a, die Fistelstimme DL.

Avots: ME III, 150

‡ pārbaltinât "überweissen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 196

pãrbaruôt (unter pãrbaruõt), ‡

2) unterhalten, ernähren:
jam ... visus vajadzēja p. Pas. IX, 484 (ähnlich V, 163).

Avots: EH XIII, 196

pãrbaruôt, pãrbaŗuôt, tr., überfüttern: kas te manu līgaviņu ar pupām pārbaŗuoja? BW. 1055. Refl. -tiês,

1) sich überfüttern;

[2) sich durchfüttern:
kaķis sāka staigāt pa tīrumu un mežu, me̦klē̦dams sev, ar kuo pārsabaŗuot (pārbaŗuoties) Pas. I, 222 (aus Rositten).] Subst. pãrbaruõjums, die Überfütterung; pãrbaruôšana, das Überfüttern; pãrbaruôšanâs, das Sichüberfüttern Vēr. I, 1402; pãrbaŗuôtãjs, wer überfüttert.

Avots: ME III, 150

pãrbãrstît, ‡

2) aus éinem Behälter in den anderen (um)schütten
Oknist: šie mieži būs jāpārbārsta vairākuos maisiņuos.

Avots: EH XIII, 196

pãrbãrstît, tr., überstreuen: lizi miltiem. [plānu kārtiņu zemes pārbārstīt LP. I, 109.] darbs lirikas vižņiem bagātīgi pārbārstīts Duomas I, 551.

Avots: ME III, 150

pãrbãrt, tr., zurechtweisen, schelten.

Avots: ME III, 150

pãrbàuda,* die Prüfung: pārbaudās pētīti, geprüft Rainis. vai iz visām bē̦du pārbaudām jūs neizceļaties kâ karaliene? Rainis. lai grūtā pārbaudā es rastu sevi Druva I, 562.

Avots: ME III, 150

pãrbàudît, tr., prüfen: dieviņš apsuolījās saimnieku pārbaudīt LP. VII, 923. pārbaudiet visu un paturiet, kas labs! Latv. [Refl. -tiês, sich einer Prüfung unterwerfen.] Subst. pãrbàudĩjums, die Prüfung; pãrbàudîšana, das Prüfen; pãrbàudîtãjs, der Prüfer.

Avots: ME III, 150

pãrbaznĩca, die Emporkirche L., Mag. lII, l, 109: [meitenes... sanākušas pārbaznīcā Janš. Bārenīte 45; "baznīcas priekšnams" Rutzau].

Avots: ME III, 150

pãrbram̃mêt, tr., chschelten: [laid viņš mūsu vājas ticības dēļ mums pārbrammē Manz. Post. I, 190].

Avots: ME III, 151

[pãrbè̦dât, Kummer, Sorgen überstehen: šās bē̦dās vēl nav pārbē̦dātas. Refl. -tiês,

1) sich übermässig abhärmen:
viņš pavisam pārbē̦dājies;

2) "sich zu grämen aufhören":
nu viņa jau pārbē̦dājusies Bauske.]

Avots: ME III, 150

[pãrbèdinât, übermässig betrüben: šis nuotikums mani gluži pārbēdinājis.]

Avots: ME III, 150

[pãrbêdzinât, hinüberfliehen machen od. lassen: p. uotru pār ruobežu.]

Avots: ME III, 150

pãrbêglis, der Überläufer Elv.

Avots: ME III, 150

pā`rbêgt [li. parbė´ģti], intr., nach Hause fliehen, heimeilen: lai zemīte nedrebēja, nuo tautām pārbē̦guot BW. 16963.

Avots: ME III, 150

pãrbêgt, hinüberfliehen, desertieren: pārbēgt par upi, pie ienaidniekiem.

Avots: ME III, 150

‡ pãrbê̦guļuôt, wiederholt hinüberfliehen Ar.

Avots: EH XIII, 196

pãrbẽrt, ‡

4) über etwas schütten (perfektiv):
p. pār e̦ze̦ru smilšu dambi Pas. XV, 356.

Avots: EH XIII, 196

[pãrbẽrt,

1) noch einmal schütten od. streuen;

2) hinüberschütten:
p. malai pāri;

3) umschütten:
p. labību nuo viena maisa uotrā.]

Avots: ME III, 150

[pãrber̂zêt (freqn.), pãrber̂zt,

1) durchreiben:
zābaks pārberzējis zeķi. riteņi pārbe̦rzuši ratu maisu;

2) pãrberzt, noch einmal scheuern:
grīda vēl jāpārberž. Refl. pãrber̂zêtiês, sich durchreiben: zeķe zābakā pārberzējusies.]

Avots: ME III, 150

‡ pãrbezdêtiês (hyperbolisch) Dunika, allzu lange (und mit schlimmen Folgen für sich) fisten: šuorīt mūsu puiši gan pārbezdēsies, tik ilgi gulē̦dami.

Avots: EH XIII, 196

[pãrbīdît,

1) umschieben, umrücken:
p. krē̦slus;

2) hinüberschieben.]

Avots: ME III, 150

pãrbiêdêt, tr., allzu sehr schrecken: dē̦lē̦ns iespiedās kaktiņā kâ pārbiedē̦ts putns Saul. bet te pārbiedēja visus stipri pē̦rkuona spērieni Latv.

Avots: ME III, 150

‡ pãrbīles Diet., der Schreck.

Avots: EH XIII, 197

pãrbīlis: pārbīlī ieple̦stām acīm Delle Negantais nieks 79.

Avots: EH XIII, 197

pãrbīlis, allzu grosse Furcht, Panik Peb.: izcēlās pārbīlis B. Vēstn. nuo pārbīļa viņai zaļš vien griežas gar acīm A. U.

Avots: ME III, 150

‡ pãrbim̃bâtiês Dunika, sich krank weinen (geringschätzig).

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrbirdinât Ar. "überschütten".

Avots: EH XIII, 196

pãrbir̃t, intr., über etwas rieseln, fallen: ve̦cā tē̦va sirma bārzda par ābeli pārbiruse BW. 27290.

Avots: ME III, 150

‡ pãrbirzîtiês, Saatfurchen ziehend sich überanstrengen Saikava u. a.

Avots: EH XIII, 196

pãrbîtiês, [pãrbīstîtiês], zu sehr erschrecken, vor Furcht erstarren: rādi pa+priekšu galvas spalvas, tad viņa sabīsies; pēc tam paduses spalvas, tad viņa pārbīsies! LP. IV, 131. [vēl vairāk pārsabīdis (= pārbīdies), kaķis skrien kuokā Pas. I, 220.] viņš jau bij paguvis pārbīstīties Dz. V.

Avots: ME III, 150

‡ pãrbizinêt Dunika, OB., Rutzau, pārbizuôt, heimbiesen: dunduŗu kuostas, guoves pārbizinējušas mājās Dunika.

Avots: EH XIII, 197

pãrbļaût, tr., überschreien: viņš visus pārbļauj. Refl. -tiês, sich überschreien: bē̦rns tīri pārbļāvies.

Avots: ME III, 150

pãrbļâvinât, fakt., jem. sich überschreien lassen, zum übermässigen Schreien veranlassen: bē̦rnu.

Avots: ME III, 151

‡ pārbrauciens,

1) die Heimfahrt
Janš. Bandava I, 115;

2) die Überfahrt.

Avots: EH XIII, 197

pãrbraũcît,

1): p. pa uotram lāgam Saikava; ‡

3) oberflächlich (flüchtig) abstreifen
Linden in Kurl.: iet tikai mudīgi un pārbrauka brūklenes.

Avots: EH XIII, 197

[pãrbraũcît,

1) wiederholt streichen über:
p. ar ruoku par slimuo vietu;

2) erweichend wiederholt streichen:
p. nuovītu valgu, lai tuop mīkstāks.]

Avots: ME III, 151

pãrbràukt, ‡

3) durchfáhren:
visu pasauli e̦smu pārbraucis Pas. IV, 408. pārbraucis vairāk kai sešdesmit verstes XII, 134. Refl. -tiês, ‡

3) durchfáhren:
vai pus˙pasaules pārbraucies Saikava.

Avots: EH XIII, 197

pãrbràukt,

1) hinüberfahren:
pār upi;

2) über etwas hinstreichen:
viņš pārbrauca ar plaukstu pār saluocītuo papīri A. XX, 930. [Refl. -tiês,

1) viel fahrend schwach und krank werden:
riteņbraucējs tâ pārbraucies, ka palika grāvī guļuot;

2) unabsichtlich über etwas gefahren werden:
nemanuot pārbraucās par ruobežu. Subst. pãrbràucẽjs, wer hinüber fährt od. gefahren ist.]

Avots: ME III, 151

pā`rbràukt, intr., nach Hause fahren: pārbrauc nuo kapiem LP. IV, 81. līdz ar krē̦slu pārbrauca kungs mājās Dok. A.; [Subst. pā`rbràucẽjs, wer nach Hause fährt od. gefahren ist].

Avots: ME III, 151

pãrbràuktuve,* die Überfahrt, der Trajekt: dzelzceļa pārbrauktuve AU.

Avots: ME III, 151

pãrbrāzt,

1): jau bij zemi pārbrāzusi pirmā sniega vē̦tra Jauns. Augšz. 92; ‡

2) verletzen (z. B. fallend)
Gr.-Buschh.: viņš pārbrâze kāju; "schlagen" Ar.; ‡

3) "erschrecken"
Ar.

Avots: EH XIII, 197

[pãrbrāzt L., durchstreichen (wie der Wind).]

Avots: ME III, 151

pãrbrẽcinât, fakt., zum übermässigen Weinen veranlassen, zu sehr weinen lassen: viņš bē̦rnu pārbrēcinājis pa˙visam zilu Degl.

Avots: ME III, 151

[pãrbrèkt, überschreien, im Schreien übertreffen: mazais pārbrēca lieluo. p. ielas truoksni]. Refl. -tiês, zu sehr weinen, sich überschreien: bē̦rns vai pārbrē̦cās MWM. VIII, 242.

Avots: ME III, 151

pãrbrĩdinât, jem. zur Rede stellen, vornehmen.

Avots: ME III, 151

[pãrbriêdinât, übermässig briedinât: p. labību.]

Avots: ME III, 151

pãrbriêst, intr., zu sehr quellen, schwellen, reifen: daži nuo pumpuriem pārbrieduši.

Avots: ME III, 151

pãrbrĩnêtiês, pãrbrĩnîtiês, pãrbrĩnuôtiês, stark verblüfft werden, sein blaues Wunder sehen: tē̦vs tīri pārbrīnās par muļķīša daiļuo brūti LP. IV, 213. kungs aizbrauca pārbrīnuojies V, 338.

Avots: ME III, 151

‡ pãrbrīnuôt,

1) bewundern (?):
jie sanāca kuopā pārbrīnāt darba izturību Warkl.;

2) verrufen, das Gedeihen benehmen, wenn man etwas bewundert
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 197

pãrbrist, ‡ Refl. -tiês, allzu lange (und mit schlimmen Folgen für sich) waten: pārbridies da nabaga Saikava.

Avots: EH XIII, 197

[pā`rbrist (li. parbrìsti), heimwaten.]

Avots: ME III, 151

pãrbrist, intr., hinüberwaten, durchwaten: pār upi.

Avots: ME III, 151

‡ pãrbrucinât Dunika, Rutzau, = pãrberzêt 1: p. auklu (pušu).

Avots: EH XIII, 197

[pãrbrukt, hinüberrutschen: stīpas mucai pārbrukušas pār malām.]

Avots: ME III, 151

pãrbudinât, tr., überreizen: mani prāti reiz tikuši pārbudināti Vēr. I,1218.

Avots: ME III, 151

pãrbur̃t,

1) zaubernd verwandeln:
burvi pašu varuot ... par akmeni p. Pas. VIII, 399 (ähnlich IV, 64, 541);

2) p. būrumu, zaubernd einen Zauber zunichte machen:
vai ve̦cā-māte ... nevar tavu būrumu p.? Janš. Mežv. ļ. I, 201;

3) "?": ve̦ca vīra sirma bārzda par ābeli pārbūrusi (pārkārusi) Tdz. 54777.

Avots: EH XIII, 197

‡ pãrbût,

1) verweilen
(r. пробыть): pārbija pie veča ... sešas dienas Pas. V, 200 (aus Lettg.; ähnlich X, 265; XI, 227, 304);

2): parpļaun kāžnā vietā, pārbūn (zur Bed. vgl. das analoge ‡ ìebût) Lttg.

Avots: EH XIII, 197

pãrbũve,

1) der Umbau:
istabas pārbūve. ķēries pie dzīves pārbūves MWM. IX, 792;

2) die Überbrückung:
plaismas pārbūve, die Überbrückung der Spaltung B. Vēstn.

Avots: ME III, 151

pãrbũvêt, tr., umbauen: ē̦ku.

Avots: ME III, 151

pãrčakarêt, tr., noch einmal wühlen, schüren, stochern, stochernd untersuchen: krāsni.

Avots: ME III, 152

pãrčam̃dît, tr., tastend durchstöbern, durchsuchen: viņš sāka tad miruoni pārčamdīt Blaum.

Avots: ME III, 152

‡ pãrčãpât Dunika,

1) schwerfällig nach Hause kommen;

2) = pãrčãpuõt.

Avots: EH XIII, 197

[pãrčāpuôt, tr. u. intr., ungeschickt über etwas treten, gehen, herüber, hinübertreten, -gehen: (kaķis) pārčāpuo slieksni Leijerk. I, 267.]

Avots: ME III, 152

pãrce̦lât, s. pãŗcilât.

Avots: ME III, 151

pā`rceļuôt, intr., heimkehren: tē̦vs drīz pārceļuos mājās.

Avots: ME III, 151

pãrceļuôt, bereisen: visu pasauli.

Avots: ME III, 151

pãrcelˆt, ‡

4) p. guovis Orellen, = pãrsìet guovis; ‡

5) = pãrdēvêt Strasden: se̦nāk sauca par Cêri 2 , tagad pārcēla par Kandavu; ‡

6) p., kuo teicis Segew., die einmal geäusserten Worte anders gesagt haben wollen.
Refl. -tiês, ‡

4) = pãrmaĩnîtiês 3: vakar ... atkal pārcēluos ar kumeļiem Janš. Dzimtene I, 92.

Avots: EH XIII, 197

pãrcelˆt, tr.,

1) übersetzen, hinübersetzen :
pār upi. laivinieki viņus pārcēla LP. VII, 613; pārceļama vieta, der Ort, wo über den Fluss gesetzt wird;

2) übersetzen (in eine andere Sprache):
viņš pārcēlis daudz rakstu nuo krievu valuodas latviešu valuodā;

3) versetzen:
mūsu mežkungs pārce̦lts citā vietā, šī sirmā vedību ieraša... nuo ļaužu dzīves pārce̦lta dievību dzīvē RKr. X, 18. Refl. -tiês,

1) über-, hinübersetzen
(intr.), hinüberfahren: tad atkal pārcēlās pār e̦ze̦ru LP.;

2) sich versetzen, übersiedeln:
nāc, pārcelies garā un aizmirsties tur! A. IV, 609. viņš pāŗcēlies uz jaunu vietu;

3) sich ver-, überheben:
pārceļamā zāle (veronica beccabunga); kad pārcēlies jeb pārstaipījies, tad viņas sula laba Etn. I, 29. Subst. pãrcêlẽjs, [pãrcê̦lãjs Salis],

a) der Fährmann:
upes malā sēdējis pārcēlējs LP. V, 246;

b) der Übersetzer, der Translateur;
pãrceļšana, das übersetzen, Versetzen; pãrcelˆšanâs, das Hinübersetzen, das Sichversetzen, Übersiedeln: pārcelšanās pār upi, pārcelšanās uz jaunu vietu Kaudz.; das Sichüberheben; pãrcê̦lums, die Uber-, Versetzung.

Avots: ME III, 151

[pãrcepinât, zu lange backen (tr.): p. maizi.]

Avots: ME III, 152

pãrcept,

1): auch Ramkau u. a.;

2): auch (intr.) Orellen u. a.; kukuļi lūgušies ...: "velc mūs laukā! citādi mēs pārcepsim" Pas. V, 310.

Avots: EH XIII, 197

pãrcept, tr.,

1) um-, überbacken:
kad maize paliek cieta, tad viņu atslapē ar ūdeni un ieliek viņu krāsnī pārcept Grünh.;

2) zu lange, zu viel backen:
maizi. Refl. -tiês, zu lange, zu viel gebacken werden, -abbacken: maize pārce̦pusies Ahs.

Avots: ME III, 152

pãrcìest, Refl. -tiês: kad pārcieties, i[r] ēst vairs negribas Auleja.

Avots: EH XIII, 197

pãrcìest, tr., überstehen, ausdulden, ausdauern: kaunu, aukstumu, negaisu, sāpes. cilvē̦ks var daudz lielas sāpes paciest un pārciest Lautb. divi lieli lielījās aukstu ziemu pārcietuši BW. 27957, 9. Refl. -tiês, zu vlel ausdulden; badu, sāpes pārciesties, Hunger, Schmerzen überstehend, dagegen gefühllos werden.

Avots: ME III, 152

[pãrciêtêt, allzu hart werden: maize pārcietẽjusi.]

Avots: ME III, 152

pãrcilât: brāļi ... pārcilāja meitas savās vietās, paši iegulās meitu vietās Pas. VII, 67. p. maizes klaipus krāsnī Siuxt. ‡ Refl. -tiês,

1) übersiedeln, umsiedeln:
p. uz citu vietu, uz citu dzīvuokli;

2) = pãrcelˆtiês 3 Dunika;

3) "zum zweiten- od. drittenmal pflügen"
(?) Lubn.: te vajag tīrumā vēl p. ‡ Subst. pārcilāšanās Lubn. n. FBR. XVII, 130, das Umsiedeln (intr.), der Umzug.

Avots: EH XIII, 197

pãrcilât, pãrce̦lât, tr., freqn., eins nach detn andern heben, umkramen, umordnen, stöbern, lockern: saimnieks pārcilāja pudeles, bet atrada visas tukšas Lapsk. kungs pārcilāja uz galda priekšā nuoliktuos papīrus Lig. iešu pūru pārcilāt (Var. 1: pārce̦lāt) BW. 15545, 5. zeme vairāk reizes gadā jāpārcilā A. XI, 146.

Avots: ME III, 152

[pārcilpa Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, beim Mähen nicht abgemähtes Gras (wohl gleichbed. mit apcìrtiêns).]

Avots: ME III, 152

pā`rcilpuôt, nach Hause kommen (zu Fuss).

Avots: ME III, 152

pãrcil˜puôt, pãrcil˜pât, Hakenmachend hinüberlaufen: zaķis cilpās pārcilpuoja par lieluo rudzu lauku BW. 13102. [uzmanīgi pārcilpuoju istabu (voneinem Floh) Leijerk. II, 67.]

Avots: ME III, 152

pãrcìlvẽcisks,* pãrcìlvẽcîgs*, übermenschlich: pārcilvēciskas pūles MWM. VIII, 519; pārcilvēcisks spē̦ks Blaum.

Avots: ME III, 152

pãrcìlvẽciskums,* das Übermenschliche, die Übermenschlichkeit MWM. X, 929.

Avots: ME III, 152

pãrcìlvẽ̦ks,* der Übermensch.

Avots: ME III, 152

pãrcìrst, ‡

2) unvollkommen (flüchtig) zerhauen
Auleja; ‡

3) "?": viņi līda līdumus ... un ierīkuoja tīrumus ... kad viņi pārcirta mežus ... Jürgens 5; ‡

4) (die Rede eines andern) schroff unterbrechen:
Vilis pārcē̦rt: "ar rungu ruokā viņa jāmeklē" Brigadere Dievs, daba, darbs 146.

Avots: EH XIII, 197

pãrcìrst, tr., durch-, entzweihauen: ar zuobinu pārcē̦rt ābuolu divās daļās LP. IV, 100. Refl. -tiês,

1) hauend sich überanstrengen;

2) hinüberspringen, hinübergeraten:
valuodā daži vārdi dažkārt pārcē̦rtas pār savām ruobežām B. Vēstn.;

[3) sich entzweihauen:
vērsis... lika pārcirsties sevi... pušu Pas. III, 320.] Subst. pãrcìršana, das Entzweihauen; pãrcìrtẽjs, wer entzweihaut; pãrcìrtums, das Entzweigehauene, die Hiebwunde: labs līdzeklis pret pārcirtumiem ir skābs krējums Etn. N, 2.

Avots: ME III, 152

‡ *pārcūkas, zu erschliessen aus der Verbindung uz pārcūkām Jauns. Raksti IV, 70, eine Art Kartenspiel.

Avots: EH XIII, 197

pãrcukuruôt, in Zucker verwandeln. [Refl. -tiês, sich verzuckern, sich in Zucker verwandeln:pārcukuruojies (oder pārcukuruojis) me̦dus.]

Avots: ME III, 152

pãrdabĩba,* die Übernatürlichkeit MWM. X, 178.

Avots: ME III, 152

pãrdabisks,* pãrdabîgs*, übernatürlich, metaphysisch: pārdabisks spē̦ks Latv.

Avots: ME III, 152

[pãrdabût, hinüberbekommen, hinüberschaffen: p. pār upi, ruobežu.]

Avots: ME III, 152

[pā`rdabût, nach Hause bekommen, heimschaffen: dzē̦rāju beidzuot sieva pārdabūja mājās Nigr.]

Avots: ME III, 152

pãrdagaîns, s. pãrde̦gains.

Avots: ME III, 152

[pãrdairîtiês, = pãrplîst, pāršķelties: dēlis pārdairījies Etn. III, 18.]

Avots: ME III, 152

pãrdalît,

1): das Teilen beenden
Auleja: p. dāvanas. ‡ Refl. -tiês,

1) sich zerteilen:
zē̦nu pulks pārdalījās Hasenp. u. a.;

2) unter einander etwas zerteilen:
brāļi jau pārdalījušies Saikava. p. ar padēli par pusi Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 197

pãrdalît, tr.,

1) teilen, zerteilen, entzweihauen:
viņš pārdalīja aunu gabaluos III Mos. 8, 20. gribeja manu piena spanni vidū pušu pārdalīt BW. 2233. istabiņa pārdalīta uz pusēm JR. V, 4;

[2) noch einmal, von neuem teilen, verteilen:
zemes ir jāpārdala, un vis˙pirms pārbaudāms Cē̦su apriņķis Leijerk. I, 213].

Avots: ME III, 152

‡ pārdancât Auleja, tanzend verlieren: panāksnīcas pārdancā (= atduod par dancināšanu) cimdu pāri.

Avots: EH XIII, 197

‡ pãrdaņģinâtiês, übersiedeln: p. uz Sātiņiem Janš. Līgava I, 495.

Avots: EH XIII, 197

pãrdar̂binât, tr., überanstrengen : bē̦rnus Tēv.

Avots: ME III, 152

‡ pãrdārdinât, von éinem Ende bis zum andern vom Gewitter dröhnen machen: laiks ... Pē̦rkuona tē̦vam atcerēties ... mūsu apvidu: labi tuo p. Janš. Mežv. ļ. I, 239.

Avots: EH XIII, 198

‡ pārdarinât, ausbessern (izlāpīt, pārtaisīt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 197

pārdarît, ‡

3) in der Verbind.
preces p., Waren absetzen, sie ablegen (= preces glabāšanai duot) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "absetzen").

Avots: EH XIII, 197

pãrdarît, tr.,

1) ummachen, um-, verwandeln:
vinš pārdarīja ūdeni par vīnu A. XIII, 476;

2) = pãri darīt, einem etwas zu leide tun: iesim... atmaksāt tuo, kuo tas manai sievai pārdarījis LP. II, 36. Subst. pãrdarĩjums, das Umgemachte, die Umgestaltung, Verwandlung; pãridarĩjums, das Unrecht, die Unbill: gan tev dievs atdarīs manu pāridarījumu BW. 4296; pãrdarîšana, das Ummachen, Verwandeln; pãridarîšana, das Unrechttun, Beleidigen; pãrdarîtãjs, wer ummacht, verwandelt; pãridarîtãjs, wer Unrecht tut, beleidigt.

Avots: ME III, 152, 153

pãrdar̂vuôt, tr., [mit Teer (von neuem) bestreichen: p. jumtu.].

Avots: ME III, 153

Pãrdaugava, die jenseit der Düna gelegene Gegend.

Avots: ME III, 153

[pãrdauzît, (wiederholt) schlagend entzweistossen: p. riekstu, pieri.]

Avots: ME III, 153

I pãrdãvât,

3): mit ā`r PS.; pārdāvāja sulaiņam uogas Pas. VIII, 138.

Avots: EH XIII, 198

I pãrdãvât, tr.,

1) ein erhaltenes Geschenk einem andern übergeben;

2) verkaufen:
N...nieki savas meitas par tabaku pārdāvāja BW. 20955;

[3) zum Kaufen anbieten
Nigr., Warkh.].

Avots: ME III, 153

[II pãrdãvât, umbenennen Jürg.]

Avots: ME III, 153

‡ pãrdāvinât, (Geschenktes) einem andern schenken (?): Ungernam atdāvinātuo un tā znuotam ... pārdāvinātuo ... muižu A. Melnalksnis Mazsalaca 26.

Avots: EH XIII, 198

‡ *pārdavuôt, zu erschliessen aus ‡ izpārdavuôt.

Avots: EH XIII, 198

pãrdebesis: "padebešu pūlis" Lös. n. Etn. IV, 162; pārdebešiem (reizu reizām) līt ebenda, (strichweise) Ramkau.

Avots: EH XIII, 198

[pãrdebesis (nom. pl.?), pãrdebeši, Laufwolken, "lietus vai sniega debeši, kas nāk viens pēc uotra" Fest., Stelp.: vēja pūtes ceļas nuo pārdebešiem, kas nāk katrs ar lielu vēju.]

Avots: ME III, 153

[pãrdedzinât,

1) durchbrennen
(tr.);

2) zu viel, zu lange brennen
(tr.): p. cepli, kaļķus.]

Avots: ME III, 153

pãrde̦gaîns Bl., pārdagaîns [N.-Schwanb.], hin und her Brandflecken habend (vom Flachs): pie linu plūkšanas nedrīkstuot sākt gabalu nuo vidus plukt, kâ arī izplūkt vidu vidiem, juo tad auguot pārdagaini lini Etn. II, 73. [linu nevar sēt ziemeļu vējā, tad tie aug pārdagaini N.- Schwanb.]

Avots: ME III, 153

pãrde̦gas, hin und her anzutreffende Brandflecken im Flachsfelde: pārde̦gas - me̦lni luomi (rūsa) linu laukā Etn. IV, 162. lini paliek pār de̦gām Vīt. 25. [Auch im Singular: šuogad liniem pārde̦ga uz pārde̦gas Fest.]

Avots: ME III, 153

‡ pãrde̦glaiņš, = pãrde̦gaîns: pārde̦glaiņi lini auga Tdz. 50146. p. ("riņķī nuokaltis") stublājs ebenda.

Avots: EH XIII, 198

‡ pārde̦guojs Tirs., = pãrde̦gaîns: ja linājā miez, tad aug pārde̦guoji lini.

Avots: EH XIII, 198

pãrdegt, ‡

2) entzweibrennen:
virve pārde̦gusi vidū pušu Oknist u. a.

Avots: EH XIII, 198

pãrdegt, intr., obenhin, leicht verbrennen: vīrieša iegriba kâ salmi pārde̦g, sievieša kâ sieksta gruzd Tr. 1433.

Avots: ME III, 153

pãrdèldêt: p. (durchreiben) važas Pas. XIII, 195.

Avots: EH XIII, 198

pãrdèldêt, tr., durchreiben, abnutzen: ve̦cais galds ar tieviem, gan+drīz pa+visam pārde̦ldē̦tiem skrāģiem Jauns.

Avots: ME III, 153

[pārdenkt, übertreiben: kâ tie savus ļaudis pārdenks, wie die ihre Leute übertreiben werden. viņš pārde̦nkts staigā, er geht gebėugt Für. I, unter denkt.]

Avots: ME III, 153

pãrdesmit, pãri desmit Janš., pãris desmit, ein paar Zehner, ungefähr zwanzig: pãrdesmit minūtēs MWM. 153 [sic!]; pēc pārdesmit ģadiem Stari I, 55. [atlika... vēl kādas pārdesmit piecas (ungefähr fünfundzwanzig) verstis, kuo iet Janš. Dzimtene V, 26.]

Avots: ME III, 153

pãrdēstît, tr., umpflanzen: kuoks pārdēstīts labi neaug.

Avots: ME III, 153

‡ pãrdêtiês AP., bis zur Erschöpfung Eier legen: man vistiņa pārdējās: dēja visu laiku un nu dēj tik mīkstčaulas.

Avots: EH XIII, 198

pārde̦va, der Verkauf Wid.

Avots: ME III, 153

pā`rdevējs: daiļu ratu pārdevēji BW. V, S. 225.

Avots: EH XIII, 198

pārdevẽjs, der Verkäufer.

Avots: ME III, 153

pãrdẽvêt, tr., umnennen: ielas, pilsē̦tas. [Refl. -tiês, sich umnennen, einen andern Namen annehmen.]

Avots: ME III, 153

‡ pārdevnieks Azand. 222, der Verkāufer.

Avots: EH XIII, 198

[pãrdiêdzêt, zu lange diedzêt: p. iesalu Dunika.]

Avots: ME III, 153

‡ pārdien Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = pãrdìenãm (?).

Avots: EH XIII, 198

pãrdìenãm: pãrdiênim ² Kürbis n. FBR. XIV, 67.

Avots: EH XIII, 198

pãrdìenãm, [pãrdienas U.], pārdienis, pãrdieņš [Zaravič], einen Tag um den andern: viņa sūtīja gan+drīz. pārdienām pec dakteŗa Kaudz. drudzis ik pārdienām nāca bē̦duli apraudzīt LP. VII, 1245. de̦gunu ik pārdienis turi... kambarī! Sil. viņam jāiet katru dienu, mums pārdieņš Austr.

Avots: ME III, 153

‡ pãrdìeņãm AP., = pãrdienãm.

Avots: EH XIII, 198

pãrdienas (unter pãrdìenãm): auch Dunika, Oknist, Rutzau.

Avots: EH XIII, 198

pārdienis (unter pãrdìenãm): auch (pãrdiênis ² ) Siuxt, (> pãdienis) Behnen n. FBR. XVI, 149, Lesten n. FBR. XV, 26.

Avots: EH XIII, 198

pãrdieņš (unter pãràienãm): auch AP., Heidenfeld, Ramkau, Zvirgzdine.

Avots: EH XIII, 198

pãrdilinât, ‡ Refl. -tiês Vank., = pãrdilt: ratam gar galdu beržuoties, tas pārdilinãjies.

Avots: EH XIII, 198

[pãrdilinât, mühsam durchfeilen: ar neasu vīli pārdilināt drāti].

Avots: ME III, 153

pãrdilt, intr., sich durchreiben: ruokai āda bij pārdiluse Dok. A.

Avots: ME III, 153

‡ pãrdîrât ² (ein Affektausdruck) Salis, gewaltsam entzweireissen: p. drēbi pušu.

Avots: EH XIII, 198

pãrduomas*

1) die Überlegung, Reflexion, der Gedanke:
viņš nuogrima pārduomās Latv.;

2) die Gedanken eines Übermenschen, übermenschliche Gedanken
Vēr. I, 638.

Avots: ME III, 154

pãrduõmât,

2): auch Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH XIII, 198

pãrduõmât, tr.,

1) überlegen, bedenken:
ļauj jel maņ pārduomāt, kas darāms!

2) falsch denken, fälschlich halten:
es pārduomāju piektdienu par sestdienu Ahs.

Avots: ME III, 154

pā`rduôt,

1): auch AP., Ermes, Jürg., Trik., (mit â ² ) Kegeln, Lems., Selg., (mit ã) Dunika, Hasenp., Lemb., Perkunen, Popen, Pussen, Rothof, Stenden, Zabeln; pārduosim naudeņā (= par naudu) Skaista n. FBR. XV, 53. Zur Bed. von pãrduôt vgl. ae. sellan "übergeben, verkaufen";
‡

2) pârduot ² ziņu mājā Stenden, eine Nachricht nach Hause schicken (befördern).
p. ziņu - auch Kalupe n. FBR. XVIII, 45. Refl. -tiês, ‡

2) "(alle auf den Markt hingeschafften Waren) verkaufen"
(?) Kaltenbr. n. FBR. XVII, 69. ‡ Subst. pārduošana, das Verkaufen: tirgū vežu līgaviņu ... pārduošan[i] BW. 12041, 3.

Avots: EH XIII, 198

pā`rduôt [Wolm., C., N.-Peb., Jürg., Wenden, Arrasch, pârduot ² Salis, Widdrisch, Bauske (li. pardúoti), pãrduot Tr., Nigr., N.-Bartau, Dond., Wandsen, Kandau, Alt-Autz], tr., verkaufen: nepārduod kaķi par zaķi! Ūsiņam pilns stallītis pārduodamu kumeliņu BW. 30061. stāv, it kâ tē̦vu zemi būtu pārdevis, sagt man von einem Mutlosen, Verzweifelnden. Refl. -tiês, sich verkaufen.

Avots: ME III, 154

‡ II pãrduot, gebend verwechseln (sich versehen) Dobl. n. BielU.: jūs man atslē̦gu pārdevāt. Refl. -tiês,

1) unversehens falsch gegeben werden
Strasden: vi,ram bij pārdevies (er hatte sich beim Geben versehen);

2) sich übergeben
Oknist: tu esi ve̦lnam pārsadevis.

Avots: EH XIII, 199

pā`rduôtava,* der Laden, das Magazin J. Allun.; grāmatu pārduotava, die Buchhandlung; sīkpreču pārduotava.

Avots: ME III, 154

‡ *pãrduõteve (od. *pãrduõtuve?), zu erschliessen aus tahm. pãrduē̦te̦v Rothof n. FBR. VIII, 114, = pā`rduôtava.

Avots: EH XIII, 199

‡ I pārdrāzt, schnell nach Hause laufen: Migla pārdrāza atpakaļ sē̦tā Janš. Mežv. ļ. I, 231.

Avots: EH XIII, 198

‡ II pãrdrāzt,

1) entzweischnitzeln
Dunika u. a.: puišelis pārdrāzis kuociņu pušu;

2) "schlagen; erschrecken (tr.)"
Ar. Refl. -tiês, hinübereilen Linden in Kurl.: p. Daugavai pāri.

Avots: EH XIII, 198

‡ pãrdricìnât Dunika, (ein sich widersetzendes Wesen) nach Hause ziehen: p. kazu mājās.

Avots: EH XIII, 198

‡ pãrdrĩvât Dunika, (Ritzen der Wände) von neuem (mit Hede u. a.) zustopfen: nuo sienas tâ pūš! vajadzēs p.

Avots: EH XIII, 198

pãrdrùošĩba, die Verwegenheit, Tollkühnheit, Waghalsigkeit: viņš ar savu pārdruošību visai apkārtnei bija bīstams RA.

Avots: ME III, 153

[pārdruosis, Waghals Für. I, unter druosis.]

Avots: ME III, 153

‡ pãrdruosme, die Verwegenheit: ar tādu pārdruosmi ... izdarīts varuoņdarbs Brigadere Skarbos vējos 152.

Avots: EH XIII, 198

‡ pãrdruošinieks Pas. XIV, 278, = pãrdrùošniẽks.

Avots: EH XIII, 198

pãrdrùošniẽks, der Verwegene, Tollkühne, Waghalsige, Überdreiste.

Avots: ME III, 153

‡ pā`rdrùoss ² Oknist, = pãrdrùošs.

Avots: EH XIII, 198

pãrdrùošs, überdreist, verwegen, tollkühn: labāk bailīgs nekâ pārdruošs.

Avots: ME III, 153

‡ pãrdrunêt, entzweifaulen: valgs var p. Saikava.

Avots: EH XIII, 198

‡ pā`rds <sup>2</sup> , die Vorderseite eines Brotofens Warkl. n. FBR. XV. 54; eine Ofenbank (aus Lehm) Skaista; vgl. pā`rts.

Avots: EH XIII, 198

‡ pãrducinât, zu donnern aufhören (vom Gewitter) Auleja.

Avots: EH XIII, 198

‡ pārdūcît PV., = pãrmazgât 2.

Avots: EH XIII, 198

‡ pãrdūkt, übertönen: ērģeles tādu traucējumu pārdūca Atpūta № 637, S. 12.

Avots: EH XIII, 198

[pãrdur̃stît,

1) wiederholt durchstechen:
p. ce̦puri;

2) wiederholt oder noch einmal durchstochern:
p. se̦ru rijā.]

Avots: ME III, 153

pãrdur̃t, tr., durchstechen, durchbohren: auguoni, rīkli Richter 12, 6. Refl. -tiês, sich durch-, erstechen, sich durchbohren: lai raganas nuodūŗās (Var.: pārsadūra = schriftle. pārdūrās), Jāņu nakti skraidīdamas BW. 32477.

Avots: ME III, 153, 154

pãrdùrve: auch Frauenb., Iw.

Avots: EH XIII, 198

pãrdùrve, der obere Teil der alten, aus einem oberen und unteren Teil bestehenden Tür: pārdurvi atvērt Lautb.

Avots: ME III, 154

‡ pārdusêt, rasten Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 198

pãrdzejuôt, tr., umdichten: dziesmas. Refl. -tiês, zu viel dichten, dichtend sich überanstrengen. Subst. pārdzejuõjums, die Umdichtung, das Umgedichtete; pãrdzejuôšana, das Umdichten; pãrdzejuôtãjs, wer umdichtet.

Avots: ME III, 154

[pãrdzeltêt, allzu gelb werden: pārdzeltējusi labība.]

Avots: ME III, 154

pãrdzèmdêt, pãŗdzèmdinât, tr., umwieder gebären: cilvē̦ku Stari I, 114. kur ir māte, kas savu kruopluo bē̦rnu pārdzemdējusi veselīgāku? Stari III, 249.

Avots: ME III, 154

pãrdze̦nât, tr.,

1) undicht, schlecht gewachsenes Heu oder Getrėide hin und her abmähen
C., Smilt., Laud.;

2) hin und her die Rinde abziehen:
pārdze̦nāt ārtis Fest., Drosth.

Avots: ME III, 154

pãrdzer̂t,

1): auch Auleja, Tdz. 36993; 56380, 1; 56433, 3, Pas. X, 107, 140, 328; X, 358 u. a. "[von" ME. III, 154 zu verbessern in "[2) von". ‡ Subst. pãrdzer̂šanâs, übermässiges Saufen:
nuo lielas pārdzeršanās Pas. VIII, 110.

Avots: EH XIII, 199

pãrdzer̂t, tr.,

1) vertrinken:
ai guodīga mātes meita, kur pārdzeri sudrabiņu? Ltd. 720; [von neuem trinken: kāznieki iegāja kruogū un sāka pār dzert par jaunu Jürg. Refl. -tiês, sich zuschanden saufen, übermässig trinken: viesi bija tâ pārdzē̦rušies, ka nezināja ne rīta, ne vakara].

Avots: ME III, 154

[pãrdzèst,

1) ausstreichen:
pārdzēsa jau nuodejuotuos nummurus Jaunie mērn. laiki I, 46;

2) von neuem löschen.]

Avots: ME III, 154

‡ pārdzīdinât, nach Hause treiben: līdzēt luopus p. Janš. Bandavā II, 93.

Avots: EH XIII, 199

pãrdziêdât,

2): kuŗa dziesma laba bija, divreiz pāri pārdziedāju BW. 592, 10; ‡

3) (eine Reihe von Liedern) durchsingen:
visas nuoduomātās dziesmas bija jau pārdziedātas un ... atkārtuotas Janš. Dzimtene II, 132. Refl. -tiês,

1): "singend" ME. III, 155 zu verbessern in "singend sich"; ‡

2) unversehens falsch gesungen werden
Oknist: man pārdziedājās, ich habe unversehens falsch gesungen.

Avots: EH XIII, 199

pãrdziêdât, tr.,

1) im Singen übertreffen:
lakstīgalu pārdziedāji BW. 409;

[2) von neuem singen:
lai labāk izduotuos, tad dažas dziesmas bij jāpārdzied Jürg. Refl. -tiês, singend überanstrengen: daži bija tâ pārdziedājušies, ka varēja tikai pačukstēt Jürg.].

Avots: ME III, 155

‡ pãrdziêvâtiês ² Dunika, Rutzau, sich überarbeiten.

Avots: EH XIII, 199

‡ pãrdziêvinât ² Dunika, Rutzau, beim Arbeiten überanstrengen: p. kalpus.

Avots: EH XIII, 199

pãrdzìmt: ve̦lns var ne tikai piedzimt, bet arī p. Jauns. J. un v. 385.

Avots: EH XIII, 199

pãrdzìmt, um-, wiedergeboren werden: mūsu paaudzei ir jāpārdzimst Stari I, 114.

Avots: ME III, 154

‡ pãrdžiñdžêt Dunika, über etwas hinsausen: akmens man pārdžindžēja par galvu pāri.

Avots: EH XIII, 199

pãrdzìrdêt, ‡

3) etwas in seinem ganzen Umfang hören:
tâ sē̦dē̦dams varēja labi p. un pārredzēt visu Dunduru Kaudz. Izjurieši 235.

Avots: EH XIII, 199

[pãrdzìrdêt,

1) "?" Mar. n. RKr. XVII, 137; sich verhören
Warkh. (auch reflexiv);

2) hier und da hörend erfahren:
pastaigās pa kaimiņiem un pārdzirdēs, kâ ir ar šuo lietu Nigr.]

Avots: ME III, 154

[pãrdzirdinât, pãrdzirdît, übermässig tränken: p. teļu.] .

Avots: ME III, 154

‡ pãrdzir̃tiês Rutzau, sich überrnässig rühmen.

Avots: EH XIII, 199

[pãrdzist, allzu kühl werden, zu sehr erkalten: putra pārdzisusi Warkl.]

Avots: ME III, 154

pãrdzìt,

1): es pārdzinu div[i] upītes BW. 730;

2): p. zirgu Auleja, Saikava u. a.; ‡

3) (hin)durchtreiben
Auleja, Kaltenbr.; ‡

4) vorbeitreiben
Auleja; ‡

5) (herausziehen und) an einer andern Stelle hineintreiben (-stekken)
Auleja: pārsien guoteņas, pārdze̦n. miete̦nus tāļāk.

Avots: EH XIII, 199

pā`rdzìt [li. pargiñti], nach Hause treiben: bet guovis tai bŗīdī bijušas mājā pārdzītas LP. VII, 551. pārdze̦n ar neguodu uz mājām IV, 80.

Avots: ME III, 154

pãrdzìt, tr.,

1) hinübertreiben:
luopus pār upi;

2) übermässig treiben, überanstrengen, abjagen:
luopūs un cilvē̦kus. [Refl. -tiês, = pãrcelˆtiês 1: pārdziņās uz uotru pusi Pas. II, 144.]

Avots: ME III, 154

pãrdzîvât (unter pãrdzîvuôt),

3): nauda bija pārdzīvāta Pas. XII, 352;

4): nuo malkas ciršanas bija grūti p. Pas. XII, 464. skrituļus taisīja, - ar tuo vien varēja p. Auleja. duomādama, kei mūžeņu p. Tdz. 52977. p. bez darba Kaltenbr. jie nuo tam pārdzīvā ebenda. ar vasaras ce̦puri vien pārdzīvāja ebenda; ‡

5) verleben, verbringen (eine Zeit):
pārdzīvājuši nedēļu Pas. XII, 375. nēģu mazuļi pārdzīva smiltīs Salis.

Avots: EH XIII, 199

‡ pā`rdzîve ² Kaltenbr., das Auskommen (inbezug auf die Verpflegung): ka[d] jūs ē̦stumēt ar mums, ta[d] jums būtu viegla p.

Avots: EH XIII, 199

pãrdzîvuôt, pãrdzîvât, tr.,

1) überleben:
tuo viņš nepārdzīvuos Dr.;

2) erleben, erfahren:
viņš dzied par tuo, kuo viņš pats pārdzīvuojis Latv.;

3) verleben, vertun; verlieren:
mantu. ve̦d māsu pie tē̦va un stāsta, kâ guodu pārdzīvuojusi LP. IV, 52. [pārdzīvuojis tē̦va mantu, mājas Bauske;

4) sich durchschlagen:
es ir taî pārdzīvāšu Pas. I, 244.] Refl. -tiês,

1) sich überleben:
kārtība bija pārdzīvuojusies;

2) sich überarbeiten;

[3) sich durch tolles Leben abschwächen:
viņš tâ pārdzīvuojies, ka nevar kāju pavilkt Jürg.]. Subst. pãrdzîvuõjums, das Er-, Überlebte: viņa bija sarakstījusi "Zaudē̦tās tiesība" uz pārdzīvuojumu pamata Vēr. II, 1090; pãrdzîvuôšana, das Ūber-, Er-, Verleben; pãrdzîvuôtãjs, wer über-, er-, verlebt.

Avots: ME III, 154

‡ pāre, = pãris 1: viena p. kāzas dzēra, uotra p. lūkuojās BW. 21080, 4.

Avots: EH XIII, 199

[pãrecêt, umeggen, noch einmal eggen: p. tīrumu. Refl. -tiês, sich eggend überanstrengen: zē̦ns pārecējies.]

Avots: ME III, 155

pãrêdinât, tr., überfüttern: cilvē̦kus. bē̦rniem dieva vārds apnīkst, tādeļ ka tie ar viņu pārēdināti Aps.

Avots: ME III, 155

pãreima,* der Übergang: laika vārdi, kuŗi nuozīmē pāreimu nuo viena stāvuokļa uotrā Str. Gew. pãreja.

Avots: ME III, 155

I pāreja:* p. par purvu, par kalniem.

Avots: EH XIII, 199

I pāreja,* der Übergang: pārejas laikme̦ts Vēr. II, 12.

Avots: ME III, 155

II pāreja,* die Heimkehr: pieredzēt pārejas dienu, den Tag der Heimkehrerleben KM.

Avots: ME III, 155

‡ *pārjē̦mât "?": lai būs Jezus guodināts, svē̦ta Māra pārjē̦māja; svē̦ta Māra pārjē̦māja (Var.: atjē̦māja, atjaunāja) ar svē̦tiem eņģeļiem Tdz. 54851, 2.

Avots: EH XIII, 201

‡ pãrejuõ AP., = pãrâk (?): birums auzām p. liels nav. Vgl. ‡ pãrijuo.

Avots: EH XIII, 199

‡ pãrejuot (part. prs. zu pãriet) Segew., vollauf, übervoll: mē̦rs pilns p.

Avots: EH XIII, 199

pãrẽjs, übrig, übriggeblieben: nuo pārējās naudas nuopirka bē̦rniem maizi Latv. kamē̦r viens puisis strādā, tikām abi pārējie var atpūsties Etn. IV, 54. pārējuo laikupavadījuši kruogū III, 172.

Avots: ME III, 155

‡ pãrējums, der Überschuss, Überfluss Ar.

Avots: EH XIII, 199

pãrzelt, tr., überwuchern: drīz vien šīs ve̦lē̦nas pārzels nezāles Janš.

Avots: ME III, 188

pãrẽm, s. pãri 5.

Avots: ME III, 155

pāren: auch (pãre̦n) Ugalen n. FBR. VII, 29.

Avots: EH XIII, 199

pāren, für pãri, hinüber: pāren (= pāri) pūta auksti vēji BW. 9843, 1; 2796.

Avots: ME III, 155

[pãrencêt, auskratzen, durchreiben: p. galvu Ar.].

Avots: ME III, 155

pãreniẽks, pãr(i)niẽks,

1) einer vom Paar:
viens, kam pārinieka trūkst BW. V, 220. nu arī visi citi steidzās sev iegūt uotru pārenieku BW. V, S. 204;

2) ein verheirateter Knecht, eine verheiratete Frau, die beide dem Herrn, dem Wirte dienen:
saderēju viņu kâ pārenieku Blaum. Ilze apprecējās un palika Jaunzemjuos par pārenieku AU. vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirga pārinieki, bandinieki Etn. III, 133;

3) der Plur. pārenieki, die Brautpaare:
bija ieradums pāriniekus tik reiz pa gadu laulāt Līb.;

4) die männlichen und weiblichen Personen, die das Vieh der neuvermählten Frau zum Gesinde des jungen Ehemannes treiben:
līdz ar vedējiem iet arī luopenieks un luopeniece jeb tâ nuosauktie pārenieki, parādnieki, kuŗiem jāaizve̦d brūtes luopi BW. III,1, 20.

Avots: ME III, 155

‡ pãrẽ̦nuôt, überschatten (?): cauri ... alksnājam, kuo pavasaŗuos pārē̦nuoja ievas Daugava 1928, S. 1.

Avots: EH XIII, 199

‡ pãrẽrpêt Dunika, zum zweitenmal ẽrpêt 1: nuobirumus vēl reiz p.

Avots: EH XIII, 199

pãre̦s (aus *pārēs, Lok. Plur.), für pāri, hinüber Dond, n. LP. VII, 900,

Avots: ME III, 155

‡ pãrêst,

1) entzweikauen
Sonnaxt: valgu zirgs var p.;

2) (eine gewisse Fläche nicht gründlich) abgrasen
Siuxt: kad nuopļāva rudzus, tad rugājuos laida zirgus; kad zirgi (tuos) pārēda, tad laida guovis;

3) im Lauf einer gewissen Zeit aufessen
Auleja: cik cilvē̦ks savā mūžā nepārē̦d maizes vien! Oknist;

4) = pãrêstiês Auleja.

Avots: EH XIII, 199

pãrestĩba, das Unrecht, die Unbill: ļauni cilvē̦ki darīja pārestības Saul.

Avots: ME III, 155

pãrêstiês, sich überessen, überfressen: rīstās kâ vilks, kas jē̦lu gaļu (od. jē̦las gaļas) pārēdies. ste̦n, kâ aknu pārēdies.

Avots: ME III, 155

pãrestîgs, unbillig, ungerecht: pārestīgi uzkŗautas nastas B. Vēstn. viņš neatbild uz jautājumiem, kuŗus viņš tur par pārestīgiem Kaudz.

Avots: ME III, 155

‡ pàretē ² ( -e- aus -a- umgelautet?) Heidenfeld, =- divatā.

Avots: EH XIII, 199

[pãrêtiês U., sich paaren (von Menschen).]

Avots: ME III, 155

pãrẽvelêt, tr., überhobeln: dēli.

Avots: ME III, 155

[pãrgãdât,

1) hinübertransportieren, herübertransportieren, befördern:
saimnieks bija visu savu mantu pārgādājis pie radiem;

2) sorgen, Sorge tragen für:
par šām lietām pārgādā Glück I Tim. 4, 15. ķeizaram grūti pārgādāt tik lielu valsti Jürg.]

Avots: ME III, 155, 156

pãrgadiẽm, pãrgadis, pãrgadus, ein Jahr um das andere.

Avots: ME III, 155

pãrgadis (unter pãrgadiẽm): auch Siuxt.

Avots: EH XIII, 199

‡ pãrgadu Dunika, = pãrgadiẽm: tãdas lietas nuotiek ik p.

Avots: EH XIII, 199

pãrgadus (unter pãrgadiẽm): auch (mit pā`r ² -) Gr.-Buschh., Oknist.

Avots: EH XIII, 199

pãrgàldît, ‡

2) (den Ablauf eines Zeitabschnitts) erwarten (?)
Auleja: diena šuodien gaŗa, - nevar p.

Avots: EH XIII, 199

pãrgàidît, tr., über eine bestimmte Zeit hinaus warten U. Refl. -tiês, zu lange warten, sich wartend abplagen: mēs gaidām pārgaidīdamies alus Seib. tē̦vs pārgaidīsies LP. VI, 960.

Avots: ME III, 155

pãrgàismuôt,* tr., überexponieren, zu lange belichten: pārgaismuoti negātīvi Stari I, 54.

Avots: ME III, 155

[pãrgãjẽjs, der Übergänger: māct tājs ziņuoja, ka šuogad daudz pārgājēju nuo vienas ticības uotrā.]

Avots: ME III, 156

pãrgãjiêns: p. nuo klaušas uz renti Janš. Līgava I, 192.

Avots: EH XIII, 200

pãrgãjiêns, der Übergang: pārgājiens nuo vienas tuoņu kārtas uz kādu citu Konv. ² 2804.

Avots: ME III, 156

‡ pārgāju lietus Linden in Kurl., ein bald vorübergehender Regen: p. l. ātri pāriet.

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrgaldît Lubn.,

1) "(kuļuot) pāršķelt (pupas vai zirņus)";

2) "pārcilāt, pārvietuot".

Avots: EH XIII, 200

pãrgalˆvĩba, der Übermut: acis mirdz pārgalvībā Purap. [ar pārgalvību uz augšu duoties IV Mos. 14, 49.]

Avots: ME III, 155

pãrgalvîgs: pãrgalvīgā mandaga Latv. konv. vārdn. (s. v. "Atsvēte") "?" (der Blaumontag?).

Avots: EH XIII, 200

pãrgalˆvîgs, übermütig: pārgalvīgs puika. pārgalvīgas matu cirtiņas Rīta skaņas I, 139.

Avots: ME III, 155

‡ pārgalvinis Bērzgale, = pãrgalˆvis.

Avots: EH XIII, 200

pãrgalˆvis (li. pargalvís Daukants Darbai 77): auch BW. 12979 var., 19523, 4 var., 19529; šie pārgalvji spītē ... man Dünsb. Odiseja 22.

Avots: EH XIII, 200

pãrgalˆvis, pãrgalˆvniẽks, der Übermütige, Fragenichts: kuo tu tādam pārgalvniekam padarīsi? A. XIV, 132. sataisījies dē̦ls daiļuo pārgalvnieci precēt LP. V, 206.

Avots: ME III, 155

‡ pãrgalviski Salis n. FBR. XV, 71, AdV., kopfüber Lems.: kad zaķis skrien, tad iet kâ ratu lùoks p. Salis; rückwärts über den Kopf Meselau: sviest p.; über das Vorderende hinaus Lubn.: likt sìenu p.

Avots: EH XIII, 200

pãrgandis,

1): auch (mit añ) Grenči, Ziepelhof; ‡

2) "pārpūlējies" Grenči.

Avots: EH XIII, 200

pãrgandis, f. -dusi, angehungert, zu lange gehungert habend Naud.

Avots: ME III, 155

‡ pãrgatavêtiês Seyershof, = pãrgatavuôtiês.

Avots: EH XIII, 200

pãrgatavĩba* die Überreife.

Avots: ME III, 155

pãrgatavuôtiês, überreif werden: labība, kas pārgatavuojusēs un jau uz zemi salūzuse tīrumā Etn. I, 45.

Avots: ME III, 155

pãrgavêtiês, zu lange fasten.

Avots: ME III, 155

[pãrgâzt, stürzend (tr.) hinüberstossen: p. ve̦zumu pār sē̦tu. Refl. -tiês, stürzend (intr.) fallen über: kuoks pārgāzies pār ceļu.]

Avots: ME III, 156

pãrģḕ̦rbs, ein Kleidungsstück, mit dem man sich verkleiden, unkenntlich machen kann: steidz glābties! tur pārģē̦rbs nuomalē.

Avots: ME III, 157

pãrģḕrbt,

1): p. citas drēbes Pas. IX, 307.

Avots: EH XIII, 200

pãrģḕrbt, tr.,

1) umkleiden:
bē̦rnu;

2) verkleiden, vermummen:
puisi par lāci. Refl. -tiês,

1) sich umkleiden:
pārgājis slapjš mājā un gribējis pārģērbties LP. IV, 35;

2) sich verkleiden, sich vermummen:
labāk par nabagu pārģērbties! LP. V, 359.

Avots: ME III, 157

[pãrģẽrêt zirgu, ein Pferd abjagen Lubn.] pãri, pãr, [pàrî ² Mar. n. RKr. XVII, 146], Adv.,

1) hinüber, über,

a) dem Dativ nachgestellt: braukuši upei krustim pāri LP. III, 85. meža gali gana augsti, pāri stāv ce̦purīte BW; 32904. kad sunim pāri, tad astei it viegli pāri tikt;

b) im VL. pāri zu weiten auch aIs Präp, mit dem Akk.-Instr. vor dem Nomen:
pāri purvu tiitu grīdu, ich baute über den Sumpf eine Brücke Spr. 83. pāri rnežu vai nadziņš BW. 30662, 1. jau tautiņas naudu skaita pāri (= par) manu augumiņu 13676;

2) pāri, hinüber, entspricht dem Präfix


pãr- zur Bezeichnung der Imperfektivität der Handlung: vēl tu mani pāri nesi BWp. ² 8310. par upīti smilgu sviežu, pāri te̦ku dziedādama; tautu dē̦ls nepārgāja ne par kuplu uozuoliņu Spr. 9; pāri duot, bezahlen (eig.: hinübergeben): mana nauda pāri duota BW. 15517;

3) pãri darît, Unrecht tun:
nedar[i] pāri luopiņiem! pirmie dieva sūdzē̦tāji, es tev pāri nedarīšu BW. 29625;

4) oft die Verbindung pāri par, über:
pāri sviedu ze̦lta zīli par sudraba uozuoliņu. lec par grāvi pāri! So auch temporal und sonst in der Bedeutung "über, mehr als": viņam pāri par septiņpadsmič gadu, er īst über 17 Jahie alt. pulkstenis jau pāri par diviem, die Uhr ist über 2. tur pāri par desmits ve̦zmu siena, da sind mehr als 10 Fuder Heu;

5) vorüber, um (temporal):
gaiļu laiks, pusnakts jau pāri. tagad mans laiks pāri LP. IV, 66;

6) pāri (pār) pārim, pāri pārēm, pārum pāri, über und über, vollauf:
lietus pāri pārēm pllda strautus, e̦ze̦rus un upes Blaum. angļu zaldātus apgādājuot ar pārtikas ar dzekļiem pārum pāri B. Vēstn. [Dies pãri dürfte auf dem Präfix

pãr- (als eine Ableitung davon) beruhen; und zwar dürfte pãr- auf *par- (mit akutiertem ar- ) zurückgehen, vgl. li. pér- ( in péreiti u. a.) aus *per- (mit akutiertem er-.]

Avots: ME III, 157

‡ pārģiedrîtiês Auleja, sich einigermassen aufklären (vom Himmel).

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrģist "īstajā laikā vai vietā neieduomāt" PV. Refl. -tiês "neienākt prātā " PV.: man tâ pārģidās, ka ...

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrglāstît, wiederholt streichelnd abglätten: dažās vietās ar ruoku pārglāstīja Kaudz. Izjurieši 80.

Avots: EH XIII, 200

[pãrglaudît, glättend durchstreichen: p. matus.]

Avots: ME III, 156

[pãrglaust,

1) streichelnd abglätten:
p. maizes klaipus Golg.;

2) streichelnd fahren
(intr.) über: p. ar ruoku par pieri.]

Avots: ME III, 156

[pãrgludinât, noch einmal glätten: p. veļu.]

Avots: ME III, 156

‡ pãrgrãbât Dunika, noch einmal (und flüchtiger?) harken: dārznieks ... vēl pārgrābāja ar grābekļiem ... zaļuo mauru Janš. Dzimtene I, 187.

Avots: EH XIII, 200

‡ pā`rgrabêt, rasselnd heimfahren: pārskan, pārgrab pamātes meitu Pas. V, 428.

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrgrãbstît Dunika, noch einmal abharken: p. gŗāvmaļus.

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrgrâbt ² Dunika "grābjuot pārdalīt (graudus, zirņus) uz pusi". Refl. -tiês Dunika, harkend sich überanstrengen: meita šuodien slima: vakar pārgrâbusēs ² .

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrgraîzît ² Frauenb., achtlos zerschneiden: p. sēnes. ar izkapti p. salmus (un duot zirgiem ar ābulu).

Avots: EH XIII, 200

[pãrgràuzdêt, zu lange oder noch einmal rösten: p. kaņepes.]

Avots: ME III, 156

pãrgraûzt;

1): pele var p. maisu; ‡

2) im Lauf einer gewissen Zeit zernagen
Oknist: cik labības nepārgrauž peles!

Avots: EH XIII, 200

pãrgraûzt, tr., durchnagen: vienā vietā ilgi dzīvuojuot, kalpam maize vē̦de̦ru pārgrauž.

Avots: ME III, 156

‡ pãrgre̦muôt, den Prozess des Kauens beenden (?) Sonnaxt: aita gre̦muo, kamē̦r pārgre̦muo.

Avots: EH XIII, 200

pãrgribêtiês, ‡

2) ēst jau pārgribējies Lis. u. a., nach langem Warten (aufs Essen) ist der Appetit schon geschwunden.

Avots: EH XIII, 200

[pãrgribêtiês, lange und immer heftiger wollen: pārgribējies ēst.]

Avots: ME III, 156

pãrgrìezt,

2): kaŗa laiks pātgrieza (= pārgruozīja) visu Frauenb. sievas viņus pārgriež (= pārvērš) Sonnaxt. Refl. -tiês,

2): laiks pārgriežas visāds Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91.

Avots: EH XIII, 200

pãrgriêzt, ‡

2) durchsägen, entzweisägen
Saikava: p. zaru.

Avots: EH XIII, 200

pãrgriêzt, tr., durch-, entzweischneiden: virvi, pirkstu, rīkli. riku pārgriež uz pusēm BW. III, 1, 19. Refl. -tiês, eine Schnittwunde hekommen: man pirksts pārgriezies. Subst. pãrgriêzẽjs, wer entzweischneidet; pãrgriêšana, das Entzweischneiden; pãrgriêzums, die Schnittwunde.

Avots: ME III, 156

pãrgrìezt, tr.,

1) verdrehen:
acis, vārdus. stiepj vai acis pārgriezis Brig. tu vie+nādi manus vārdus pārgriez Blaum.;

2) umdrehen, umsetzen, verwandeln:
agrāki bij jāduod cimdi, bet tagad tās lietas pārgriež naudā Kaudz. Refl. -tiês,

1) sich verdrehen:
acis pārgriežas MWM. VI, 730;

2) sich verändern, sich verwandeln:
viņš bij nuo šā laika tāds pārgriezies Kaudz. laiks pārgriežas Kav. pārgriezties par dze̦guzi, sich in einen Kuckuck verwandeln BW. 33612, 1. visi tik brīnījās, kâ lielskungs bij pārgriezies Aps. VI, 28. [Subst. pãrgrìezẽjs, einer, der verdreht: duomā, kā es e̦suot pulksteņa pārgriezējs Jürg.]

Avots: ME III, 156

pãrgrimt: kad viens kuoks, kuo cē̦rt, pārgrimst uotram pāri, tad abi jālaiž zemē Saikava.

Avots: EH XIII, 200

[pãrgrimt, sinkend über etwas fallen: kāds pārgrimis viņai pār ceļiem Leijerk. I, 257.]

Avots: ME III, 156

pãrgruõze,* pãrgruõzĩba, die Veränderung, der Umschwung: jānuotiek pārgruozei B. Vēstn. tā rada dažādas pārgruozības Apsk.

Avots: ME III, 156

pãrgruõzĩba (unter pãrgruõze*): kad vējš tâ žvūkš, tad būs laika pārgruozības Linden in Kurl.

Avots: EH XIII, 200

pãrgruõzîgs, veränderlich, wandelbar: pārgruozīgi augi Konv. 585.

Avots: ME III, 156

pãrgruõzît, Refl. -tiês, ‡

2) sich verdrehen:
acis tiem pārgruozās, ... un tie tad drīz sprāgst Pēt. Av. III, pielik., S. 54.

Avots: EH XIII, 200

pãrgruõzĩt, tr., [verkehren, verdrehen U.]; ab-, verändern: balsi, nuoteikumus. Refl. -tiês, sich verändern: Lienas daba bij stipri pārgruozījusies Kaudz. Subst. pãrgruõzĩjums, das Veränderte, die Veränderung; pãrgruõzîtãjs, wer verändert, umgestaltet.

Avots: ME III, 156

‡ pârgruõzîtiês ² mājā Strasden, heimkehren (spöttisch).

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrguldinât, übernachten lassen: kaimiņš tuo arī reiz gribē̦tu p. pie sevis Pas. IX, 498.

Avots: EH XIII, 200

[pãrgrûst, hinüberstossen: p. laivu pār upīti.]

Avots: ME III, 156

[pãrgrūstît, wiederholt stossend hinüberstossen: p. uotru pār grāvi.]

Avots: ME III, 156

‡ pãrgŗût ² Dunika, hinüberstürzen (intr.): ve̦zums pārgŗuvis pāri par gŗāvi.

Avots: EH XIII, 200

‡ pãrgŗũts, allzu schwer: kungam nav pārgŗūti palīdzēt Latv. drauga pavadonis v. J. 1841, № 5, S. 20.

Avots: EH XIII, 200

[pãrgrust, pãrgruzdêt, durchglimmen (intr.): valgs pārgruzdis.]

Avots: ME III, 156

pãrgudrĩba, der Aberwitz, die Überspanntheit: tādus paduomus nevar vis aiz pārgudrības mest par galvu B. Vēstn.

Avots: ME III, 156

pãrgudriniẽks, pãrgudreniẽks, der Aberwitzige, Ūberkluge, Überspannte: ak tu sasuodītais pārgudrinieks, kuo tas izdarījis! A. XI, 154.

Avots: ME III, 156

pãrgudruôt, tr., intr.,

1) überlegen:
kāds putnē̦ns kuokā uz krauja ar biedri pārgudruo JR. IV, 94;

2) klügelnd, studierend überanstrengen:
galvu Akur.;

3) an Klugheit übertreffen, meistern, -hofmeistern
L.: viņš visus grib pārgudruot, er will alle meistern U. [Refl. -tiês, sich klügelnd überanstrengen; zu schlau sein wollen: tirguotājs šai lietā pārgudruojies.]

Avots: ME III, 156

pãrgudrs, überklug, aberwitzig, überspannt: kuo tu tinies ar tuo pārgudruo plikadīdas nabāgu? Kaudz.

Avots: ME III, 156

‡ pãrguļa, das Übernachten: kur laba p. būšuot Pas. XI, 241.

Avots: EH XIII, 200

[pãrguldît, umbetten: p. bē̦rnu nuo šūpuļa gultā.]

Avots: ME III, 156

pãrgulêt, ‡

3) = nùogulêt 4 Auleja: cits pa div dienas pārguļ kruogā; ‡

4) = nùogulêt 5 (r. проспать), verschlafen
Pas. XII, 132.

Avots: EH XIII, 200

pãrgulêt,

1) intr., übernachten:
beidzuot iejāj atkal vienā vietā pārgulēt LP. IV, 98. trīs naksniņas pārgulēju BW. 13562. še dzīrās tautas jāt, še par nakti pārgulēt 14544, 1;

2) tr., eine Krankheit durchmachen:
vâtis. [Refl. -tiês, übermässig schlafend schlaff werden: pamuodini saimnieku! viņš būs jau pārgulējies Jürg.]

Avots: ME III, 156, 157

[pãrgult, intr., sich über etwas legen: viņa meklēja... manas lūpas, un es jutu, ka viņām pārgulst skūpsti Leijerk. II, 54.]

Avots: ME III, 157

[pãrgum̂t, sich zu viel krümmen: luoks pārgumis N.-Peb., Bers., Warkh., WarkL]

Avots: ME III, 157

pãrgurt, ‡

2) übermässig ermüden (intr.)
Meselau. ‡ Subst. pãrgurums Daugava 1928, S. 159, die Übermüdung, Erschöpfung.

Avots: EH XIII, 200

[pãrgurt "pãrlīkt" Lasd. n. A. XIII, 493.]

Avots: ME III, 157

pãrgũt, tr., überwinden: lācis vilku pārgūts Janš. [ce̦nzdamies pārgūt savus abus lieluos biedrus viņu spriešanā Janš. Dzimtene IV, 213.]

Avots: ME III, 157

pãri,

5): pušdienas bija p. Kaltenbr.; ‡

7) (mit folgendem Dativ) über, hinaus
Kaltenbr.: strādāt p. Māŗas dienai; ‡

8) wiederholend:
kuŗa dziesma laba bija, divreiz p. pārdziedāju BW. 592, 10.

Avots: EH XIII, 201

pārĩba,

1) das Unrecht, die Unbill:
klusi ne̦su pārību. [pārību darīt kādam, jeinand schädigen an Ehr oder Gut U.]. kas tuo pasargās nuo pārībām? Rainis. pārība un viltība neatstāj nuo viņa ielām Psalm 55, 12;

[2) pãrĩbas, lose Streiche:
studenti dzē̦rumā izdara dažādas pārības Jürg.].

Avots: ME III, 158

‡ II pàrība ² Zvirgzdine, das rechte Mass: visam kam vajag zināt pārību. ēst vajag pa pārībai. kad ve̦zumu pieliek par pārību. tad tas ir grūts.

Avots: EH XIII, 201

pãridarĩjums, pãridarîšana, pãridarîtãjs, s. pãrdarît 2.

Avots: ME III, 157

pãridesmit, s. pãrdesmit.

Avots: ME III, 157

[pãrieskât, noch einmal lausen: p. galvu.]

Avots: ME III, 158

pãrvìestiês, übersiedeln: smilts blusa pārviesusies uz Afriku Konv. ² 393.

Avots: ME III, 188

pãriet,

1): pārgāja puika upi par zivs muguru Pas. X, 450;

2): pāriet gads, var˙būt vairāk Pas. IV, 169. nepārgāja pus˙gada pēc ... IX, 248. tur visa nedēļa pārgāja Sonnaxt. gaidīju pārejuot tās divas nedēļas Pumpurs Raksti II, 257. tur jau ne˙viena diena nepārgāja, ka tur nelamājās Linden in Kurl. vai tad tâ var p. bez strīda? Seyershof. pulka saimnieku tur i[r] pā[r]gājis (= ir bijuši) Grenzh. n. FBR. XII, 23. tas viņai pārgājis (im Praes. refl. pārietas!), die Frucht ist ihr abgegangen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abgehen"); 3): tirgū pāriet pulk[a] naud[as] Strasden; ‡

4) eine Reihe von Orten durchgehen:
senāk gāja kâ traki meitās: pa mājas trīs, četras pa nakti pārgāja Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês,

1) gehend sich überanstrengen:
tâ pārgājies, ka stīvs palicis Saikava;

2) = kļũdîtiês 3: tev pārgājies "tu esi nepareizi izdarījis" Sonnaxt. vista iedējuse svešā pērklī; nez kâ tai pārgājies Saikava;

3) = pìemìrstiês: runājuot tīri pārgājās, ka man arī cits kas darāms PV. cūku baruošana man pa˙visam pārgājās Sessw.

Avots: EH XIII, 201

pãriet, intr.,

1) hinübergehen:
pāriesim par upīti BW. 32873, 2. man pārgāja auksts par kauliem, es überlief mich kalt;

2) vorüber-, vergehen, aufhören, nachlassen:
lietus, negaiss, migla, karstums, aukstcims pāriet. viņam dusmas (dafür sirds V, 25) arī e̦suot pārgājušas LP. V, 154. sāpes pāriet IV, 30. bailēs zē̦nam pārgājuši visi prieki uz karašām III, 94. tie (gadi) pāries IV, 180;

3) aufgehen, verbraucht werden.

Avots: ME III, 158

pàriet [li. pareĩti], nach Hause gehen: viņš pārgāja nuo darbiem mājās.

Avots: ME III, 158