Paplašinātā meklēšana

âbeļdā`rzs Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 176; Veselis Saules kaps. 15, der Obstgarten.

Avots: EH I, 191

‡ ābuļdārzs BW. 3472, 5 var., = ‡ âbeļdā`rzs.

Avots: EH I, 192

adãmais, das Strickzeug; adāmā dzija, das Strickgarn.

Avots: ME I, 11

‡ adātāja (?), = adîtāja, die Strickerin: cimdu adātāja (Var.: adītāja ) BW. 14613, 1 var. (aus Ob. - Bartau).

Avots: EH I, 3

‡ àizbè̦dât,

1) sich grämend (dadurch etwas) entfernen, beseitigen:
tā bē̦da jau sen aizbē̦dāta Salis;

2) kuo nu daudz aizbē̦dāsi? Bauske, Lubn., was soll man sich viel grämen?

Avots: EH I, 9

àizbè̦dâtiês, sich zu grämen anfangen Zb. XVIII, 288.

Avots: ME I, 19

‡ àizbradât Spr.,

1) hinwaten, fortwaten:
pīlē̦ni nez kur aizbradājuši;

2) zutreten:
guovis aizbradājušas izraktuo grāvi;

3) teilweise niedertreten:
miežu lauks gar ceļu aizbradāts. Refl. -tiês, allmählich zugetreten werden: grāvītis aizbradājies cieti.

Avots: EH I, 11

‡ àizbrazdât, polternd, lärmend, laut sprechend fort-, hingehen: puišu bars aizbrazdāja pa mežu pruom Dunika.

Avots: EH I, 11

‡ àizčudâtiês "sich zum Weggehen (Wegfahren) vorbereiten": nevar lē̦ti aizčudāties Stenden.

Avots: EH I, 16

àizdãrdêt, intr., knatternd, knarrend, mit Geräusch dahineilen, dahin brausen: šāviens aizdārdēja pār zemi Vēr. II, 342; auch àizdārdinât: aizdārdināja gar,ām vilciens.

Avots: ME I, 22

‡ àizdārdzêt, knatternd, drdhnend fort-, hinfahren Gr. - Buschh., Warkh.

Avots: EH I, 18

‡ àizdãrs Dunika, O. - Bartau, = aizdars.

Avots: EH I, 18

àizdārze Festen, Sessw. (ein loc. s. aizdārzā Pēterburgas Avīzes I, 35), der Raum hinter einem Garten.

Avots: EH I, 18

‡ àizdāstît, (leichtsinnig) fortgeben, fortschenken: vai tik tu lakatu neesi kam aizdāstījusi? Selsau.

Avots: EH I, 18

àizdãvât, tr., wegschenken: muiža bijusi tiem nuo kruoņa aizdāvāta Konv. ² 276.

Kļūdu labojums:
wegschenken = vieles (zu verschiedenen Zeiten) oder an viele wegschenken; zu Lehen geben

Avots: ME I, 22

‡ àizdãvinât, wegschenken; mit gewissen Bedingungen abtreten Warkh.: tē̦vs bē̦rniem aizdāvinājis māju.

Avots: EH I, 18

àizdziêdât, ‡

4) singend fort-, hinschaffen:
gribējušas a. Ģinteru uz viņu pasauli Janš. Bandavā II, 66; singend verscheuchen: tās ar savu nejaukuo dziedāšanu jūsu laimi... aizdziedājušas pruojām Janš. Mežv. ļaudis II, 302.

Avots: EH I, 22

àizdziêdât,

1) krähen, bevor der Taufel seine Absicht ausführt, nach dem Volksglauben:
ve̦lns vēl nesis uotru nastu, bet gailis aizdziedājis LP. V, 408. te gailis aizdziedājis un ve̦lns aizskrējis LP. VI, 215; ebenso refl. aizdziêdâtiês, zu singen anfangen: tuvējā mājiņā gailis aizdziedājies Etn. IV, 26;

2) von den bösen Folgen des Vogelgeschreies. Wenn im Frühling die Vögel zu singen anfangen, hüteten sich die Letten den Gesang der Vögel zu hören, bevor sie etwas gegessen hatten. Wenn vor dem Essen der Gesang der Vögel gehört wird, so ist das ein schlechtes Omen
Etn. III, 9. jāē̦d maizīte, lai putni neaizdzied RKr. VI, 17. tatiņu senāk turējuši par nelaimes putnu. ja viņš kādu darbinieku tukšā sirdī aizdzied, tad jau tai dienā muižā bez pēriena nepalicīs LP. V, 100. tavu darbu dze̦guze aizdziedāja; tāpēc nekas neiznāca Ar.;

3) im Gesange übertreffen,
mit dem Acc., mehr Lieder kennen: dzīrās mani citas meitas dziesmiņām aizdziedāt BW. 854. Refl. -tiês, anfangen zu krähen: gailis aizdziedājies Etn. IV, 26. àizdziêdâšanâs, Wettkampf im Gesange BW., S. 138.

Kļūdu labojums:
BW., S. 138. = BW. I, S. 138.

Avots: ME I, 24, 25

àizgãdât, ‡

3) befehlen, auftragen:
jai vecinīte aizgādava izslaucīt ustabu Pas. IX, 179. ‡ Refl. -tiês, übersiedeln: a. uz jaunu dzīvuokli Salis.

Avots: EH I, 23

àizgãdât,

1) dafür sorgen, dass etw. entfernt wird, fortschaffen, hinbringen, hinführen:
Pēterim vajag mani aizgādāt turp Laps. ja pavēli, es burvi aizgādāšu Asp.

2) vergessen
Spr.

Avots: ME I, 26

àizraûdât,

1) auch Pas. IX, 306 aus Lettg.; ‡

2) weinend entfernen (beseitigen, wegschaffen)
Bauske: a. bē̦das: ‡

3) im Weinen übertreffen
Oppek.: a. uotru. Refl. -tiês: auch Pas. IV, 491 aus Liksna.

Avots: EH I, 45

àizraûdâtiês, ein wenig, kurze Zeit weinen: bē̦rns aizvien aizraudājās. Selten so das Aktiv: BW. 24945, 2.

Avots: ME I, 46

‡ àizridâtiês, sich wegpacken, wegziehen.

Avots: EH I, 45

‡ àizsklañdât Dunika, Kal., Rutzau, mit einem Stangenzaun umgehen Dond.: a. dārzu.

Avots: EH I, 48

àizstràdât,

1) in der Arbeit überholen:
vai viens cilvē̦ks var divi trīs cilvē̦kus aizstrādāt Ruhental. Oppek., Bers., Smilt.;

2) den Anfang einer Arbeit machen:
skruodelis mūsu mājā gan aizstrādājis, bet nav pabeidzis Aps.;

3) vorausarbeiten:
kaimiņš man deva zirgu uz pilsē̦tu braukt, bet ne par velti; juo biju viņam par tuo aizstrādājis JK.

Avots: ME I, 53

‡ aîzstrâzdât ² Kal., Rutzau, = àizstràdât.

Avots: EH I, 53

‡ aîzsvaîdât ² Kal., wiederholt oder mehrere Objekte hin-, wegwerfen, -schleudern: a. akmeņus uz visām pusēm.

Avots: EH I, 54

‡ àizvadât,

1) wiederholt fahrend hin-, wegführen:
a. malku uz staciju;

2) hin und her führend hin-, wegge-raten machen:
nezin kur nu vista cāļus aizvadājusi. Refl. -tiês, (mit seinen Habseligkeiten) um-, wegziehen (intr.), übersiedeln Celm., Jürg., Sessw., Siuxt: a. uz jaunu dzīves vietu. viņa aizvadājās uz jūrmalu Deglavs Rīga II, 1, 568.

Avots: EH I, 60, 61

‡ al˜dât NB. "bļaustīties": bē̦rns aldā cauras dienas. Refl. -tiês "bļaustīties" NB., lärmen, "plêsties" Ahsw., Wain., Zirau: meitas aldājas ar kaimiņiem NB. Zunächst aus li. áldoti šáukoti".

Avots: EH I, 67

apbè̦dât (unter apbèdinât), ‡

2) vorsorgen
(apgādāt) Für. I.

Avots: EH I, 73

‡ apbradât,

1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;

2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 74

I apdā`rzis (unter apdā`rzs),

2) : auch AP.

Avots: EH I, 77

‡ II apdārzis (part. prt. act.), ringsum einen apdā`rzs 2 bekommen habend: mēness dzeltenīgi apdārzis Austriņš Nopūtas vējā 115.

Avots: EH I, 77

apdā`rzs,

2) : auch Schujen,

Avots: EH I, 77

apdā`rzs, apdārzis Str.,

1) der Kreis:
ap Lienu bij apstājies ve̦se̦ls apdārzs sievišķu Kaudz. M. lūk, es re̦dzu tavu seju tumšu matu apdārzā, sieh, ich sehe dein Antlitz in der Umwallung des dunklen Haars Kaudz.;

2) der Hof um den Mond:
ap mēnesi ir liels apdārzs Etn. III, 145; s. EPr. 29.

Avots: ME I, 81

apdãvât, apdãvinât, tr., beschenken: brūte bē̦rnu apdāvina ar zeķītēm BW. III, 1, 227.

Kļūdu labojums:
1, S. 227 = 1, S. 22

Avots: ME I, 81

‡ apdāvanât (li. apdovanóti ), beschenken Latv. Av. 1839, No 51: par kuo tika apdāvanāta Rutzau n. RKr. XVI, 217.

Avots: EH I, 77

apdãvinât (unter apdãvât), ‡ Refl. -tiês, einander beschenken: tauta jaungadā . . . apdāvinājās uolām Brīvā Zeme 1931, No 294.

Avots: EH I, 77

‡ apdãvinâtĩba,* die Begabung Latvis No 2467; Brīvā Zeme 1931, No 199 u. a.

Avots: EH I, 77

apdãvinâts, begabt, fähig: apdāvināts dziesminieks, cilvē̦ks; apdāvināts ar miesas spē̦ku, smalkām jūtām.

Avots: ME I, 81

apdziêdât [li. apgiedóti], tr.,

1) besingen, mit Liedern verherrlichen:
kam mēs vārdu zinājām, tuo mēs skaisti apdziedam Ar. 63. dziedat meitas, kuo dziedat, ratenīti apdziedat BW. 698;

2) mit dem Toten- und Grabliede einen gestorbenen Menschen besingen:
nule mirušuo apdzied; im Märchen auch von Tieren: sīkie putniņi apdziedāja kaķi LP. VI, 288;

3) mit Neck- und Spottliedern bereimen, besingen:
kāzenieki un panāksnieki lūkuoja valuodās viens uotru aizrunāt un dziesmām apdziedāt BW. III, 1, 40; gewöhnlich Refl. -tiês, sich gegenseitig neckend und spottend bei festlichen Gelegenheiten, namentlich auf Hochzeiten, besingen: abas puses pie tam nebeidz apdziedāties BW. III, 1, 24; apdziedāšana, das Besingen (1, 2, 3), apdziedāšanās, das gegenseitige Besingen (3): drīz iesākās atkal apdziedāšanās starp abējām pusēm BW. III, 1, 56; apdziedātājs, der Besingende.

Avots: ME I, 84, 85

apgãdât,

1) tr., versorgen, besorgen:
es jūs apgādāšu ar maizi Dīc. P. I, 41. bē̦rniem jāapgādā ve̦cais tē̦vs un māte;

2) für den Druck der Bücher sorgen, verlegen, in Verlag nehmen:
grāmatas apg. - Refl. -tiês, sich versorgen, für sich besorgen: viņi apgādājušies savas mūža-mājas Apsk.; apg. ar barību, sich mit Nahrung versehen.

Avots: ME I, 86

apgãdâtãjs, der Versorger; grāmatu apg., der Verleger, Verlagsbuchhändler.

Avots: ME I, 87

apjaũdât, vermögen, bestreiten Mag. IV, 2, 106. viņam ir tik daudz lauku, ka nevar apjaudāt JK.

Avots: ME I, 91

apluõdât (unter apluõžņât): auch Wid, Salis: sāka a. mājiņu Ezeriņš Leijerk. II, 148.

Avots: EH I, 100

‡ apmẽ̦dât Wolmarshof, nachäffend verhöhnen.

Avots: EH I, 101

apraûdât (li. apraudóti), tr.,

1) beweinen:
ik gadu radi un draugi gāja uz kapiem apraudāt savus aizgājušuos LP. VII, 408;

2) mit Tränen benetzen:
tu jau man apraudāsi slapjas jaunās bikses MWM. VI, 724. Refl. -tiês, Mitleidstränen vergiessen: sievas gandrīz visas apraudājās Apsk. I, 296. fast allen Weibern wurden die Tränen los.

Avots: ME I, 113

‡ apridât, in Ordnung bringen, indem jeder Gegenstand auf den gehörigen Platz weggeräumt wird Stenden, Wandsen: a. pagalmu. Refl. -tiês,

1) Ordnung schaffen, indem jeder Gegenstand auf den gehörigen Platz weggeräumt wird
Stenden: puiši jau apridājušies;

2) alles Notwendige ausrichten (vollziehen)
Wolmarshof.

Avots: EH I, 109

‡ apskrañdâtiês, = ‡ apskarâtiês Bers. u. a.: pa drēbēm, kas bijušas pa˙visam apskrandājušās Pas. IV, 147.

Avots: EH I, 113

‡ apskrē̦dât vor Schmutz oder scharfen Winden ausgesetzt ringsum rissig werden (von der Haut) Plm. n. RKr. XVII, 77, Golg.

Avots: EH I, 113

apstràdât, ‡

2) fertigstellen (-machen):
kur ruokas pieliks, tie viss gatavs apstrādāts Pas. IV, 400.

Avots: EH I, 117

apstràdât, tr.,

1) bearbeiten:
laukus, zemi; bearbeiten, verprügeln, mit dem Zusatz: zilu, me̦lnu. Refl. -tiês, seine Arbeiten beendigen: tu esi apstrādājies MWM. VII, 133. apstràdãjums, die Bearbeitung: zalkša līgavas vielas apstrādājums A. III, 569.

Avots: ME I, 127

‡ apstrâzdât ² Kal., Rutzau, = apstrâdât 1.

Avots: EH I, 117

‡ apsũdât Dunika, = apsūduôt.

Avots: EH I, 118

apvadât, Refl. -tiês, ‡

2) = atnestiês Rutzau: guovs apvadājusies.

Avots: EH I, 124

apvadât, freqn., tr.,

1) herumführen:
svešinieku ap purvu;

2) herumführen, herumgeleiten (in grossem Umkreise):
zē̦ns apvadājis akluo ubagu pa visu nuovadu. Refl. -tiês, sich belaufen, begatten (von einer Kuh): guovis laikā apvadājušās LP. V, 12.

Avots: ME I, 133

atbè̦dât [Var.: nuob., izb.] savas bē̦das BW. 6581, 1, seine Sorgen ertragen.

Avots: ME I, 150

‡ atbradât

1) her-, zurückwaten;

2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;

3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,

1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;

2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.

Avots: EH I, 136

‡ atdãļât, leichtsinnig (vieles) weggeben Bauske.

Avots: EH I, 138

‡ atdãstît C., = ‡ atdãļât: a. citiem savu mantu.

Avots: EH I, 138

atdãvât, atdãvinât, tr., wegschenken, weggeben: savu mantu nabagiem; savu sirdi citam atdāvināt MWM. XI, 297.

Avots: ME I, 154

atdziêdât ‡

3) nachsingen
Valdis Stabur. b. 323; ‡

4) (Aufgegebenes, Eingeübtes) vorsingen
Bers. ‡ Refl. -tiês,

1) sich sattsingen;

2) einander entgegensingen:
sadziedādamies un atdziedādamies uz visam pusēm Janš. Mežv. ļ. I, 73.

Avots: EH I, 140

atdziêdât [li. atgiedóti],

1) entgegensingen:
viņpus Daugaviņas sudrabuoti gaiļi dzied; šai pusē atdziedāja pazeltīta lakstīgala;

2) wegsingen, singend beseitigen, singend herbeilocken:
kurluma slimību atdziedāt LP. VI, 948.

Avots: ME I, 157

atgãdât (Ii. atgodóti),

2) auch Pas. IX, 540, Seyershof. Refl. -tiês: atgādājās ķēniņa meitas (gen. s.) Pas. VIII, 138.

Avots: EH I, 142

atgãdât,

1) herbeischaffen, besorgen:
M. tev atgādās visu Laps.;

2) (sich) erinnern:
iegādāju, atgādāju, aiz kuo mani māte kūla BW. 3039. atgādāju vakarēju dzē̦rumiņu 19558. [pagājušas lietas netuop atgādātas Glück.] Refl. -tiês, sich erinnern, mit dem Gen. u. Acc. od. mit ka: muļķis atgādājās kruodznieka meitas. [atgādādamies... darba Glück.] es atgādājuos, ka man jāiet cietumā.

Avots: ME I, 158

atgùodât, atguodinât, für erwiesene Ehre oder Bewirkung seinerseits ehren oder bewirten A. X, 1, 629; Spr.

Avots: ME I, 161

‡ atjaũdâtiês, = atjẽgtiês: tikai tad atjaudājās, kad bija jau par vē̦lu.

Avots: EH I, 144

atraûdât [li. atraudóti tr., zurückweinen, durch Weinen zurückbringen: vai es savu grūtu mūžu raudādama atraudāšu BW. 9279. raudi, raudi, tautu meita, kuo ar raudu atraudāsi 22783. Refl. -tiês, sich stattweinen, bis zum Überdruss weinen.

Kļūdu labojums:
sattweinen = satt weinen

Avots: ME I, 184

atridât (unter atridêt), ‡ Refl. -tiês Bauske, Stenden, Wolmarshof = ‡ atkravâtiês: a. ar mantām.

Avots: EH I, 162

‡ atšķaudâtiês, zur Genüge niesen: šķaudā, kamē̦r atšķaudājies!

Avots: EH I, 173

atstràdât, ‡

3) eine bestimmte Zeitlang arbeiten
(perfektiv): saiminieks pie mē̦slu ārdīšanas atstrādāja trīs dienas Pas. IV, 176 (aus Jasmuiža). atstrādāji pie manis trīs gadi 149 (aus Rositten).

Avots: EH I, 172

atstràdât, tr.,

1) abarbeiten (eine Schuld:
parādu);

2) fleissig arbeitend das Versäumte einholen:
visu jau tu mājā atsteidzi, atstrādāji A. XV, 124. Refl. -tiês, sich müde, zum Überdruss arbeiten.

Kļūdu labojums:
zum Überdruss = bis zum Überdruss

Avots: ME I, 198

‡ atstrâzdât ² Kal., Rutzau, = arstràdât. Refl. -tiês Kal., Rutzau, = atstràdâtiês.

Avots: EH I, 172

atsũdãjs, atsũde, atsũdi, atsũdu zeme,

1) Mistacker, der das zweite Korn trägt
C., L., St., Mag. V, 1, 189;

2) atsūdājs Grenzhof, ein Abzugsgraben aus dem Viehof.

Avots: ME I, 199

‡ atvadât, wiederholt fahrend herführen: a. mantas. Refl. -tiês,

1) (von einem entfernten Ort) herziehen, herübersiedeln
Siuxt: nu e̦suot atvadājies uz šuo pusi;

2) = atnestiês Kal., Rutzau: guovs atvadājusēs.

Avots: EH I, 177

atviedās, III Pers. Prät. von * atviesties, erscheinen: tukšs, vārīgs pie mums atviedās GL. 21, 10.

Avots: ME I, 211

[badāklis Kalz., Zahnstocher.]

Avots: ME I, 247

[badāksne Bers., eine stössige Kuh.]

Avots: ME I, 247

[badât(iês) Spr., Bers., Kalz. (r. бодать), gleichbed. mit badît(iês).]

Avots: ME I, 247

I badât: = bakstît Dunika.

Avots: EH I, 197

‡ II badât Warkl., Hunger leiden.

Avots: EH I, 197

[badât(iês) Spr., Bers., Kalz. (r. бодать), gleichbed. mit badît(iês).]

Avots: ME I, 247

‡ bal˜tdâbuols, bal˜tdâbuls, = bal˜tâbuols: baltdābuola kalniņā BW. 18440. baltdābula pļavu bridu 9385, 2 var.

Avots: EH I, 202

‡ bàndâtiês ² Kaltenbr., sich mit dem Besäen der Lohnfelder (bandas) betätigen.

Avots: EH I, 204

bè̦dât, Refl -tiês, ‡

2) vor dem Eierlegen gackern
Golg.: vista bē̦dājas, gribē̦dama dēt.

Avots: EH I, 215

bè̦dât, -ãju [li. bedati Lit. Mitt. V, 152, poln. biadač "jammern"], Sorge hegen, sich kümmern um etw., sich aus etwas machen, konstr.

a) mit dem Akk.,

b) mit par,

c) mit dem prädikativen pass. Part.:

a) lai bē̦dāja bē̦da bē̦das, es bēdiņas nebē̦dāju BW. 17490. es bij' liela nebēdniece, es tautiņas (Var.: tautiņu, par tautām) nebē̦dāju 489. es tuo daudz (Var.: par tuo) nebē̦dāju, ka man barga vīra māte 61. bē̦da saule rīta rasu RKr. XVI, 225;

b) lai bē̦dāja velns par bē̦du, es par bē̦du nebē̦dāju. ne+kuo par mani nebē̦dājiet;

c) nebē̦dāju es paļama BW. (8718. uzteicama negribēju, brāķējama nebē̦dāju 8994. Refl. -ties, sich grämen, sich Sorge machen:
kuo bē̦dājies, vai dzīvs bedrē līdīsi? labāk lusti lustējuos, nekā bē̦du bē̦dājuos BW. 9211 (gew. aktiv: bē̦das bē̦dāt). Mit pēc konstr.: ķēniņš gaužām bē̦dājies pēc meitām LP. VI, 470.

Avots: ME I, 288

‡ biêdākls Golg., = biêdêklis: bē̦rni ieraudzījuši tumsā biedāklu.

Avots: EH I, 223

‡ bladãc Dunika (wohl mit betontem ā ), Interj., plumps Segew.: b˙! bē̦rns nuokrita Dunika.

Avots: EH I, 225

‡ bladācis "?": atvarā viņš ievēlās kâ b. (von einem ungeschickten, tappischen Menschen gesagt) Austriņš Vērpetē 34. cik... smilts... vai malkas šitāds b. var uzņemt (von einem Grossboot) Daugava 1934, S. 583.

Avots: EH I, 225

‡ bladāgs! PV., = ‡ bladaudz!

Avots: EH I, 225

‡ bla˙dãkš! Dunika, = ‡ bladaudz: b˙! vezums apgāzās.

Avots: EH I, 225

‡ ble̦dāns oder ble̦dē̦ns Sessw. (gesprochen: bladāns) "ein feister, schwerer Mensch".

Avots: EH I, 227

bra˙dãc, Interj. zur Beschreibung des Schalles beim plötzlischen Fallen eines schweren Gegenatandes: malkas kaudze sagāzās - bra˙dāc. puišelis skriedams pakrita plānā - bra˙dāc Sassm. - Auch bra˙daũks.

Avots: ME I, 321

‡ bra˙dãks! Siuxt, = bra˙dãc.

Avots: EH I, 236

bradât,

2): beim Sprechen radebrechen
Diet. ‡ Refl. -tiês, (längere Zeit) waten: abjiem grib b. pa panč kam Saikava. - bradãt I, 321 durch bradât zu ersetzen.

Avots: EH I, 236

bradāt, - āju, [auch bradīt L., = bradýti, slav. broditi], freqn. von brist, waten: pa dubļiem, pa upi; mit den Füssen treten: kuo tu, krievs pa manām pupām bradā; Verkehrtes, Albernes sprechen Hug.

Avots: ME I, 321

brazdât: zur Bed. vgl. auch àizbrazdât.

Avots: EH I, 239

brazdât U., hin und her waten.

Avots: ME I, 327

brizdât, - āju, tr., rasieren N. - Bartau n. LP. VI, 29 (eig. wohl: mit grossem Geräusch den Bart abkranzen; vgl. brizdât, brizdu brazdu [und auch li. brìzinti "тереть" РФВ. LXV, 312]).

Avots: ME I, 333

‡ budât, wach sein Janš. Līgava I, 47; bei einem Toten wachen Mežv. ļ. II, 158.

Avots: EH I, 249

‡ čadât (mft ostle. ča- aus ķe̦-?) Warkl., sich sehnen, verlangen.

Avots: EH I, 282

[cildât "erquicken" (?) LD. n. U.]

Avots: ME I, 381

‡ cìlvē̦kê̦dãjs,* der Menschenfresser.

Avots: EH I, 271

‡ *čudât, erschlossen aus ‡ àizčudâtiês.

Avots: EH I, 294

čundât, weinen Burtn.

Avots: ME I, 421

[dàbls ^2, üppig gewachsen: (infl.) šūgod duobłys duobuļeņš Bykova; vgl. dabls.]

Avots: ME I, 446

‡ dâbuolaine Kaltenbr., ein abgemähtes Kleefeld.

Avots: EH I, 311

dābuolaîns, dābulains BW. 28585, 7, = ābuolains: man atjāja nuo tālienes dābuolainu kumeliņu BW. 10260, 1. dābuolaina tā pļaviņa Ltd. 1523.

Avots: ME I, 446

‡ dābuolaita A. Upītis Vecas ēnas 74, = ‡ dâbuolaine.

Avots: EH I, 311

dābuoliņš (unter dâbuols): ceļa maļas d. BW. 2845. pa zaļas pļavas balti dābuoleņi 33554, 6; aitu d., trifotium agratium L. Oknist; cūku d., brunella vulgaris L. ebenda; puķu d., achillea ptarmica L. ebenda.

Avots: EH I, 311

dâbuols: auch Auleja, Kaltenbr., Lixna, Memelshof, Oknist, (mit â ² ) A.- Rahden, nom. plur. dābuoli BW. 29938, Demin. dābuoltiņš auch BW. 28849, 4 var.; Plur. dabuoļi "ābuolīši, sējamā zâle, kuo luopi labprāt ē̦d" in einem handschriftl. Vokabular.

Avots: EH I, 311

dâbuols, dâbuls [Warkhof, Kreuzb.], Demin. dābuoliņš, dābuoltiņš, dâbuliņš [Lennew., Nerft, Selb.] BW. 9065, der Klee (trifolium): dzīsim guovis dābuolā BW. 7201. brūnais cūku dābuliņš, brunella vulgaris Buschh., vilnainais d., Ackerklee (trifolium arvense) Buschh. dābuols ist wohl aus einer dem li. dóbilas "Klee" entsprechenden Form durch Kontamination mit âbuols hervorgegangen; ābuols, ābuoliņš hat aber die Bedeutung "Klee" in Anlehnung an eine dem li. dóbilas entsprechende Form, etwa dābils, bezogen.

Avots: ME I, 446

I dâbt [Lis.], -bju, -bu, tr., schlagen, hauen: viņš gribēja mani dābt Schujen. puisis sunim dāba ar kuoku Druw. kad grābšu, tad dābšu pa kaklu Drsth. Zu li. dóbti "убивать до смерти", [engl. dab "leise schlagen" u. a., s. KZ. LI, 290].

Avots: ME I, 446

II dâbt: auch Skalsta.

Avots: EH I, 311

[II dâbt (meist mit iz-) Domopol, Warkhof, = dabât.]

Avots: ME I, 446

‡ dābulaine, die Kleereiche: d. tā pļaviņa BW. 28585, 7 var.

Avots: EH I, 311

dābulains (unter sābuolains): (geäpfett) auch Linden (mit â).

Avots: EH I, 311

‡ dâbulaite Linden, ein abgemähtes Kleefeld: dābulaiti nuogana. dābulaitē vis˙biezākā ve̦lē̦na.

Avots: EH I, 311

‡ dâbulājs, Adj., mit Klee bestanden, kleereich: dābulāja tī pļaveņa FBR. VI, 45 (VL. aus Eversmuiža).

Avots: EH I, 311

dâbuliņš (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 68, Sonnaxt, nom. plur. dābuliņi BW. 3388, 1 var.

Avots: EH I, 311

dâbuls (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 73 PiIda n. PBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Ascheraden, Linden, Sonnaxt, Demin, dābultiņš BW. 32696: še aug zâle, še d. BW. 29370 var. zaļā dābulā 31476.

Avots: EH I, 311

‡ dābūls, = dâbuols: laižam... kumeliņus dābūlā BW. 2910, 1 var.

Avots: EH I, 311

‡ dàcîtiês ² Auleja, -kuôs, -cĩjuôs, sich närrisch, sonderbar gebärden, anders als andere tun: kuo tu dākies, ka[d] tu taids pat vîze kai visi! Auleja. palikt mierā un nedācīties viesa klātbātnē Veselis Sautes kaps. 28. dācījies ar... jaunkundzēm Tīr. ļaudis. Aus *dārcīties (vgl. li. darkýtis "Grimassen sehneiden")? Vgl. aber auch dāks 1.

Avots: EH I, 311

‡ dàdas ² Gr.-Buschh. "Unebenheiten (?), eine hümpelige Stelle": brauc kâ pa dādām. (fig.) nū iet kâ pa dādām, es geht nicht mehr ordnungsgemäss her.

Avots: EH I, 311

‡ dãderbisins Planhof "dundurs; gaisīgs, nenuoteikts".

Avots: EH I, 311

dāderêt, -ēju, intr.,

1) brummen
Lös. n. Etn. IV, 17;

[2) gackern:
vista dāderē, dês uolu Druw. Fest.].

Avots: ME I, 446

[dàderis ²

1) ein Hahn, der
dāderē; fem. dādere Fest.;

2) Oppek., ein allzu hastiger Mensch,
"cilvē̦ks, kas grābšķīgs, ķerstīgs, pārsteidzīgs, ātrs visu darīt, pie kam ne˙kas neizduodas, viss plīst un jūk": tāds kâ dāderis, - grābstās vien.]

Avots: ME I, 446

dāderkar,š,

1) Gezänk zwischen Frauenzimmern
Lös. n. Etn. IV, 17;

2) das Geschrei des Hausgeflügels.

Avots: ME I, 446

dāders,

1) der Brummbär
Lös.;

2) die Bremse
Schujen.

Avots: ME I, 446

dādiņa od. dãdiņu [Ruj.] kar,š, das Gezänk, Gelärm: kas jums te bij par dādiņa kar,u MWM. VII, 43.

Avots: ME I, 446

[dãdinât Ruj., gackern.]

Avots: ME I, 446

dādiņi, Benennung der östlichen Letten Konv. ² 3388, U.

Avots: ME I, 446

[dãdiņš "ein leichtsinniger, geistig beschränkter Mensch" Planhof.]

Avots: ME I, 446

‡ *dãgā (gesprochen: duogā) - ist für falsches *dē̦gā (I, 461) einzusetzen.

Avots: EH I, 311

dagãdât, ‡

2) sich erinnern
(mit à ² ) Pilda.

Avots: EH I, 302

[dagãdât Drsth., (zum schon Besorgten od. Verschafften noch etwas) hinzu besorgen od. verschaffen. Refl. -tiês, für sich dagādât.]

Avots: ME I, 430

‡ dàkla ² Warkl., comm., ein Gieriger, ein Vielfrass. Zu ‡ dàt ² .

Avots: EH I, 311

dākļuôt "?": dīkļuo, dākļuo pa istabiņu BW. 5606.

Avots: ME I, 446

‡ dākļuôtiês, Possen treiben, sich närrisch stellen Diet.

Avots: EH I, 311

dāks,

1): auch Für. I.

Avots: EH I, 311

dāks,

1) der Possenreisser
L., Depkin;

[2) in Kalz. (mit hochle. ā aus ē̦?) - "ein Alter, der Unsinn erzählt";
vgl. dē̦kas].

Avots: ME I, 446, 447

dākstît Druw., s. dakstît, dāstît und vgl. dāsns.

Avots: ME I, 447

‡ dāļa rīkle, ein Schreihals (Schimpfname) in einem handschriftl. Vokabular.

Avots: EH I, 311

dãļât: mehrfach anbieten Lieven-Bersen, Schwitten.

Avots: EH I, 311

dãļât, -āju, tr., namentl. in der Zstz. mit iz-, leichtsinnig weggeben, verteilen: viņš tikmē̦r visiem dāļāja, kamē̦r pašam ne+kā neatlika AP.

Avots: ME I, 447

dālavas, = dāvanas, die Geschenke Bers., Lub. [Zu dākstît und dāsns.]

Avots: ME I, 447

dālaža, das Geschenk Bers., Lub. Mit einer andern Bed. (Einlage?): paķe̦rdamas savu dālažu Ramāns A. XII, 575.

Avots: ME I, 447

‡ dàldât ² Kaltenbr., -ãju, ziellos umherirren.

Avots: EH I, 304

dãlderis (unter dal˜deris),

1): acc. s. dalde̦ru BW. 19957, acc. s. dāldari BWp. 1601, 1 var., Demin. gen. plur. dalderiņu BW. 30486, 1; klabē̦tu d., uz galda me̦tams BW. 1788, 2. šķē, paini dālderi pādītes nauda 1795.

Avots: EH I, 311

dãlderis, s. dal˜deris.

Avots: ME I, 447

‡ dā`ldernîca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, eine gewisse Gartenblume.

Avots: EH I, 311

‡ dālderruoze "die Kresse" Lennew.

Avots: EH I, 311

‡ dãlêt Seyershof, ohne Arbeit umherspazieren.

Avots: EH I, 311

dãlêtiês [Ruj.], Possen treiben, toben, albern sein [Bers.], Karls. [Anscheinend aus mnd. dalen "unsinnig sein"].

Avots: ME I, 447

dãņa: dâņas ² Salisb.; dàņas ² Schwanb. (früher gebraucht!), von Gästen mitgebrachte Geschenke; dāņa, Arrendebezahlung Gramsden: tā dāņu jeb rentes būšana L. Av. 1850, № 12.

Avots: EH I, 311

dãņa [N. - Bartau], auch dānis Salis, Etn. II, 1 [aus Lenzenhof], die Gabe, das Geschenk ( in Katzd. die Abgabe, das Deputat): dāņas nesīšu es nuo draudziņa A. XI, 186. juo re̦ti cilvē̦ks te pēc rudens dāņas tiecās MWM. VIII, 9. [dàņa "Belohnung (für eine Arbeit) in Naturalien" Kosenhof. - Nebst li. donìs (acc. dõnį) "Abgabe" wohl eher entlehnt aus slav. danь "Abgabe", als damit verwandt, es sei denn, dass das ā (statt uo) in dāņa aus Formen wie dālavas, dāsns u. a. entnommen ist.]

Avots: ME I, 447

‡ dāne Brandenburg, = dãnis II.

Avots: EH I, 311

dānenieks, der Zinsbauer V.

Avots: ME I, 447

I dãnis, s. dāņa.

Avots: ME I, 447

II dãnis: dāņus lika uz lecektīm, lai nenuosalst, kad redzēja, ka pa nakti būs salna Orellen.

Avots: EH I, 311

II dãnis, = dārnis 1, eine aus Stroh geflochtene Decke zur Bedeckung von Mistbeeten oder Fenstern Wolm., Etn. I, 106.

Avots: ME I, 447

III dãnis, der Däne.

Avots: ME I, 447

dāns od. dāna "?": ar dzidruo e̦ze̦ru un klajuo lauku dānu MWM. VIII, 84.

Avots: ME I, 447

dâraukslis ² Gold. n. Etn. I, 105, Katzd., Pergelholz; [für dāruokslis aus dârvuokslis, vgl. darvākslis dass. und dârbuokslis ^2; dāraukolis Etn. III, 1622 (aus Edwahlen) dürfte fehlerhaft statt dāraukslis sein].

Avots: ME I, 447

‡ dàraviņas ² "?": kur būs likt... māršas d. FBR. XIII, 59 (VL. aus Pilda).

Avots: EH I, 311

‡ dãrbe̦ns Kal., Rutzau "kāds komplicē̦ti aužams raksts".

Avots: EH I, 311

‡ Dunika, Rutzau, = dar̂buôtiês.

Avots: EH I, 311

dārči, alchemilla vulgaris Konv. ² 3368: [darči St., Löwentatzenkraut].

Avots: ME I, 447

dā`rcis [N. - Peb.], ein scheckiges Pferd AP.: uzcirta dārcītim ar ādenīcu Rīg. Av.; s. dārks.

Avots: ME I, 447

dàrda ^2, ein Scwätzer; jem., der falsche Gerüchte verbreitet: viņš tāds darda; nevari ticēt Mar. n. RKr. XV, 111.

Kļūdu labojums:
nevari = nevar

Avots: ME I, 439

‡ dārdadzis Bewern, Lixna, = dārdedzis.

Avots: EH I, 311

dãrde, dārds Duomas I, 971, das Gepolter: ratu dārde Alm.

Avots: ME I, 447

‡ dārdedze Wirginalen, (mit ā`r ² 0 Alt-Sehren, = dārdedzis.

Avots: EH I, 311

dārdedzis, der Regenbogen Karls.; vgl. dardedze.

Avots: ME I, 447

dãrdeklis [C.], etwas Schnarrendes, Knarrendes, das Geröll: tautas guoda nievātājus grauji pē̦rkuoņa dārdekļiem Aus.

Avots: ME I, 447

dãrdêt [AP., PS., dā`rdêt Serbigal, Salis], dardêt, auch derdêt, intr., knarren, schnarren, klappern, poltern, dröhnen, rollen: uz lielceļiem un ielām dārd smagi piekrauti rati Skalbe. dze̦rdami, ļautiņi, ir man duodiet, jau man rīklīte dārdēt dārd (Var.: dērdēt dērd) BW. 762. krūtis dārd, beim Asthma. dārd tev kauli staigājuot; dārd tev zuobi runājuot. akmeņi dārdē̦dami vēlās uz leju. zeme dārdēja. zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdēdami Pūrs I, 116. Refl. -tiês, stark knarren, dröhnen: skanējās, dardējās nuo Liepājas Dze̦lzavā RKr. VII, 1436. [Nebst li. dardėti (Lalis)"to rattle, to clatter"(III p. fut. nudardės Ožk. d. I, 140, s. auch Lit. Mitt. II, 178) wohl zu ir. dordaim "brülle", ai. dar- dara- "Trommel", gr. δάρδα· μέλισσα Hes., sloven. drdráti "klappern, schnarren" u. a., s. Lidén Stud. 46 f. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 147, Fick Wrtb. III ^4, 213, Berneker Wrtb. I, 254.]

Kļūdu labojums:
BW.762 = BW.769
Liepājas Dze̦lzavā = liepājas dze̦lzavā

Avots: ME I, 447

dãrdi (unter dãrdiens): orķestŗu mūzikas d. A. Grīns Dvēseļu putenis II, 200.

Avots: EH I, 311

dãrdiens, dãrdi, dãrduoņa, das Knattern, Geröll: pē̦rkuona dārdiens, dārdi, dārduoņa. rīb bungu duobjie dārdieni A. XV, 425.

Avots: ME I, 447

dãrdinât, ein knarrendes, polterndes Geräusch hervorbringen: lai rati rīb, tas aprasts tam, viņš ne˙maz nedzird dārdinām Apsk. I, 236.

Avots: ME I, 447

‡ dārdinêt Warkl., = dãrdinât.

Avots: EH I, 311

[dā`rds <sup>2</sup> Kreuzb. "drei Dörrbalken (ārdi) nebst dem Getreide darauf"; Umbildung von ā`rds nach dāris?]

Avots: ME I, 447

‡ dārdūņe, Lettg. "dārduoņa".

Avots: EH I, 311

dārdzēt, s. dardzêt.

Avots: ME I, 447

‡ II dārdzêt "turēt kuo dārgu" Bērzgale.

Avots: EH I, 312

dā`rdzĩba, die Teuerung: tādas dārdzības cē̦luoņi bija lieliskas aizsargu muitas.

Avots: ME I, 447

dārdzîgs, laut: ragu muzikas dārdzīgās skaņas Dz. V.

Avots: ME I, 447

dā`rdzinât, fact., verteuern, teuer halten, schätzen: vidū mani bāleliņi māsiņu dārgi dārdzināja BW. 13686. Refl. -tiês, viel anschlagen, vorschlagen Spr.

Avots: ME I, 447

I dā`rdzinât: dižan dārdzinā savu guovi, - nevarēs ne˙viens nuopirkt Zvirgzdine. kāžns savu dārdzina Auleja.

Avots: EH I, 312

‡ II dā`rdzinât ² Auleja, dārdzinêt Warkl., = dãrdinât.

Avots: EH I, 312

dā`rdzinieks, der seine Waren teuer verkauft U.

Avots: ME I, 447

I dãre,

3): auch Gramsden, Rutzau (mit ã), Linden (mit à ² ), Dobl., Wessen.

Avots: EH I, 312

I dãre, s. dãrs.

Avots: ME I, 447

II dāre: auch (mit ã) Smilt.

Avots: EH I, 312

[II dāre, eine Strohmatte im Holzrahmen zum Bedecken von Frühbeeten Ronneb. Wenn diese Anwendung der dāre sekundär ist, wohl aus mnd. dare "Darre zum Trocknen des Getreides"; vgl. dārnis und dārs.]

Avots: ME I, 448

‡ III dãre NB., OB. "eine braune Flüssigkeit, die aus dem Munde einer gedrückten Heuschrecke emporquillt".

Avots: EH I, 312

‡ dãrêt Salis, -ēju, mit Hilfe der dāri sieben.

Avots: EH I, 312

‡ dā`rga ² Warkh. "scharfes Sumpfgras (vorjahriges Gras?)".

Avots: EH I, 312

dā`rgakmens, -s, od. -ņa, der Edelstein.

Avots: ME I, 448

dārģis, die Strohmatte über Mistbeeten Etn. II, 17 [aus Lenzenhof; vgl. dārnis].

Avots: ME I, 448

dā`rglieta, das Kleinod MWM. X,293.

Avots: ME I, 448

dā`rgs,

1): dārgi laiki, Teuerung
BielU.;

2): pirmuos svē̦tkus... uzskata par dārgu svētdienu Janš. Dzimtene V, 256; ‡

3) rar
BielU.

Avots: EH I, 312

‡ dā`rgt ² Auleja, -gstu, -gu, teu(r)er werden: sviests nedārgst.

Avots: EH I, 312

‡ dārgulis, der Schatz (Kosewort): tev, mans dārgulīt! Janš. Dzimtene III ² , 400.

Avots: EH I, 312

dā`rgums,

1) die Teuerung:
nu iet meitas dārgumā;

2) das Kleinod, die Kostbarkeit,
namentlich so d. Pl. dārgumi, die Kleinodien: tē̦vs redzējis kungu ar tik daudz dārgumiem LP. VI, 315. tīri saules dārgumi ir salijuši viņas dārzuos Vēr. II, 261.

Kļūdu labojums:
die Teuerung = die Teuerung; das Teuersein, der Wert, der Preis

Avots: ME I, 448

dā`rgzâle, gew. Pl., die Spezerei: it kâ gaiss, dārgzālēm svaidīts MWM. VIII, 940.

Avots: ME I, 448

dãri (Stammform ?) Salis, eine Art Sieb in einem bettförmigen hölzernen Rahmen zum Durchsieben des in der Tenne gedroschenen Getreides.

Avots: EH I, 312

[dãriens,

1) das Getreide, das in der Darre getrocknet wird Wandsen]:
beidzamuo auzu dārienu pārmērījuot;

[2) das auf 3 Dörrbalken zum Trocknen aufgeschichtete Getreide
Salis. Ableitung von dāris od. dāre].

Avots: ME I, 448

‡ dãriņš Salis, eine Strohmatte als Fenstervorlage zur Erhaltung der Wärme.

Avots: EH I, 312

I dãris: = dārs 1 Siuxt.

Avots: EH I, 312

I dãris, die Darre U., Hasenpot; das kleine Fenster in der Korndarre: rīkle kâ dāris. [Aus mnd. dare "Darre".]

Avots: ME I, 448

II dāris: dziedi, dāŗa rīkle! BW. 872, 1.

Avots: EH I, 312

II dāris, der Schreihals: ak tu dāris, kâ bļauj Naud.; dāra rīkle, der Schreihals Dobl. Etn. III, 162.

Avots: ME I, 448

[dārītes, ein Schlittenboden aus dünnen, runden Hölzern Ronneb.]

Avots: ME I, 448

[dārķis, ein buntes Pferd Bers.]

Avots: ME I, 448

dā`rks ² : auch Prl., Sessw.

Avots: EH I, 312

[dā`rks ² Bers.], scheckig, bunt: dārks zirgs, dārka ķēve AP., Etn. IV, 5, Laud. [Wohl (mit einer ältern Bed. "fleckig" ) nach Leskien Abl. 361 und Nom. 174 und Reichelt KZ. XLVI, 322 f. zu li. der̃kti "mit Unflat besudeln, марать, пачкать", darkùs "garstig, нечистый") u. a.]

Avots: ME I, 448

‡ dā`rkt ² Zvirgzdine, -cu, summen: rateņš dārc.

Avots: EH I, 312

dãrnis,

1) = dānis, die Strohmatte über Mistbeeten
Smilt., Krem., Pernigel;

2) = die Darre
Alt-Rahden;

3) eine vierkantige Öffnung in der Oberlage der Badstube
Pinkenhof. Vgl. dāris, dārs. [Aus mnd. darne "Darre zum Trocknen des Getreides.]

Avots: ME I, 448

dãrs,

1) auch dāre, eine vierkantige Öffnung in der Oberlage der Badstube zum Abzug des Rauches, aber auch zum Hinaufleiten der Wärme in die auf der Oberlage der Badstube befindliche Malzdarre, die auch ihrerseits
in Kand. dārs heisst: uzkāp uz pirti un pa dāres caurumu met tādu garu... LP. IV, 185;

2) das klein Fenster in der Riege zum Abzug des Rauches
Kand., Naud.; dāra rīkle, der Schreihals: mans brālītis zābakuos neņems tādu dāra rīkli BW. 872;

3) die Darre
[dãre Dond.]: kungs kāpj (rijā) pa trepēm uz dāru LP. VII, 273; Pl. dãri [Salis], die Darrbalken in der Heizriege L. [Die urspr. Bed. ist wohl "Darre" ; aus mnd. dare "Darre"; vgl. auch dārnis und dāris.]

Kļūdu labojums:
dāra = dār,a
dāra rīkli BW. 872 = dār,a rīkli BW.872,1

Avots: ME I, 448

I dãrs,

3): dãrs Strasden.

Avots: EH I, 312

II dãrs NB., = ‡ dãre III.

Avots: EH I, 312

‡ III dãrs (li. dõras "gut, tüchtig") NB.,

1) schön (vom Wetter):
kâ tās mākuoņas pliederē! nebūs dārais;

2) (bei der Arbeit) geschickt, stark:
saimniekam d. puisis: visi darbi veicas.

Avots: EH I, 312

‡ dārum, in der Verbind. dārum trīs, eine Redensart, die ausdrückea soll dass der Sprechende sich aus einer Sache nichts macht Golg.: man par tuo d. trīs!

Avots: EH I, 312

‡ *dārums "?": kad termiņš pa˙galam, tad ... ne˙kā vairs nebūs, un gaidīšana tad iet pa dārumu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 139. Aus r. дáром "vergebens"?

Avots: EH I, 312

[dârvuokslis ² Katzdangen, = dar̂buokslis ^2; vgl. dar̂vakslis.]

Kļūdu labojums:
dar̂buokslis ² = darbakslis

Avots: ME I, 448

dā`rzājs SDP. I, 12,

1) die Gartenfrucht, das Gemüse:
nuosaluši dažādi dārzāji kâ: pupas, zirņi, gurķi;

2) im Pl., die im Garten wachsenden Beerensträucher
Mesoten.

Avots: ME I, 448

‡ dāržene Sussei, = ‡ dā`ržine ² .

Avots: EH I, 312

‡ dārzenieks BW. 13545, 5 var., = dā`rznieks.

Avots: EH I, 312

‡ dā`ržine ² Kaltenbr., eine kleine Heuscheune auf entfernten Wiesen Wessen: dāržinē mēs sēdējām karstajā sienā Jauns. III, 54. Aus li. daržinė˜ "Scheune".

Avots: EH I, 312

‡ dā`rzinieks <sup>2</sup> Preili n. FBR. VIII, 10 und Dārza kalend. v. J. 1796, S. 4 u. a., = dā`rznieks.

Avots: EH I, 312

‡ dā`ržinieks <sup>2</sup> Kaltenbr., = dā`rznieks.

Avots: EH I, 312

dā`rzkùopĩba, der Gartenbau, die Gartenpflege: nuodarbuoties ar dārzkuopību.

Avots: ME I, 448

dā`rzkùopis, der Gärtner.

Avots: ME I, 448

‡ dā`rzmala, dā`rzmale, dā`rzmalis ² Atašiene n. Fil. mat. 102, der Gartenrand: zied ruozīte dārzmalā BW. 5474, 1. kâ ieviņas darzmalī 7508 var. kâ liepiņa, nuo meža pārne̦sta un darzmalē iedēstīta Janš. Bandavā I, 74.

Avots: EH I, 312

dā`ržnîca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74,

1) die Gärtnerin;
2 (selten) die Gärtnerei.

Avots: EH I, 312

dā`rzniecība,* ‡

2) die Gärtnerei.

Avots: EH I, 312

dā`rzniecība, der Gartenbau, die Gartenpflege.

Avots: ME I, 448

dā`rznieks (li. dar̃žininkas), der Gärtner. debess dārznieks, der Gott.

Avots: ME I, 448

dā`rzs: augļu d., der Obstgarten. puķu d. BW. 14615, 2. nuo ruožu dārziņa 33602. liepu d. 13646, 5. In Jürg., Salisb., Wolm. unterscheidet man dārzs "Gemüsegarten" und dārziņš "Obstgarten";

2): luopu d. auch LChr. 110, N.-Rosen n. LP. VII, 552, Mahlup. zirgu d. - auch Mahlup, Sonnaxt. guovju dārzu BW. 32561. teļu d. Sonnaxt. teļš bij izsprucis nuo dārza Saikava. silā man bišu dārzi BW. 25808, 2; auch sonsf ein eingefriedigter Platz:
uz kapiem (auf dem Friedhof) darziņš ir Kaltenbr, atvasu d., eine Schonung, Einfriedigung im Walde Diet. blieķa d. BW. 34043, ein Platz, wo die Leinwandbleiche stattfindet. zvē̦ru d., der Tiergarten. zvē̦ru paņēmis, devās uz ... pilsē̦tu, bet pirms tur nuonāca, sūtīja... vēstnesi ..., lai sataisuot stipru dārzu Pas. V, 52 (aus Kokn.). daļa zemes atruodas jūrmalas kāpu starpās, paze̦mas vietas, kuo sauc par jūrmalas darziem Janš. Nīca 23.

Avots: EH I, 312

dā`rzs, [Dem. dãrželis Līn.], (li. dar̃žas),

1) der Garten:
ābeļu, sakņu dārzs, der Obst-, ģemüsegarten;

2) ein von einem Zaun umgebener Raum zum Ausruhen der Haustiere, die Hürde:
luopu,zirgu dārzs, so auch bišu d.;

3) der Hof (um den Mond, um die Sonne,
vgl. apdārzs): kad taisās lietus, tad ap mēnesi var redzēt gaišu riņķi - mēneša dārzu Grünh. ja sausā laikā saulei dārzs apkārt, tad lietus jāgaida Etn. II, 71;

4) das Zwerchfell, Diaphragma [?]:
šķē̦ps viņam trāpījis šķē̦rsādā jeb dārziņā Antr. 3, 22;

5) das Bläschen:
ap gaļas gabaliņu izceļas gaišs dārziņš jeb pūslītis;

6) dārziņš, die Teilnehmer eines Reigens, die sich in einen Kreis gestellt und einander an die Hände gefasst haben
BW. V, 202. [Am ehesten nach Uhlenbeck PBrB. XXII, 540, Boisacq Dict. 198 f., Fick Wrtb. III ^4, 158; Trautmann Wrtb. 45 zu ahd. zarga "Seiteneinfassung eines Raumes, Umzäunung". Die von Niedermann IF. XXVI, 45, Walde Wrtb. ² 174 und 310 u. a. im Hinblick auf apr. sardis "Zaun", li. žar̃dis "Rossgarten" u. a. angenommene Metathese in dā`rzs ist wegen des Intonationsunterschiedes bedenklich (le. dā`rzs, li. dar̃žas: le. zārds, li. žárdas, pl. žárdai, r. зорóдъ).]

Kļūdu labojums:
4) das Zwerchfell, Diaphregma [?] = 4) dā`rziņš, das Zwercfell, Diaphragma

Avots: ME I, 448, 449

‡ dā`rzsaknes, das Gartengemüse: pirmās dārzsaknes le̦ce̦kluos Janš. Bārenīte 78.

Avots: EH I, 312

dā`rzzeme, das Gartenland, der Gartenboden.

Avots: ME I, 449

‡ dāšîtiês,

1) Streit, Händel anfangen, zanken
Kurmene;

2) "nuopūlēties, ālēties" (mit à ² ) Saucken.

Avots: EH I, 312

dāsns: zum ā s. jetzt Studi Balt. IV, 136.

Avots: EH I, 312

dāsns (li. dosnùs), freigebig: saule dāsni kaisa dzīves balvas Rainis, Ave sol 43. [Das ā hier wie in dāstît, dāļât, dālavas, dālažas, dātali, dāvana ist hier wohl zum kurzen a in dakstît, davana u. a. neu hinzugebildet (statt uo); vgl. Bezzenberger BB. XXIII, 301 ^1.]

Kļūdu labojums:
ist hier wohl = ist wohl

Avots: ME I, 449

dāstît: auch (mit ã) C., Trik., (mit â ) Kalz., Saussen.

Avots: EH I, 312

dāstît, -u, -īju, leichtsinnig fortgeben, verteilen: viņš savu naudu citiem ir dāstījis Druw.

Avots: ME I, 449

‡ dãt ² Warkl., -ju, (fr)essen (verächtlich): dāj kâ luops.

Avots: EH I, 313

dãtali: auch der Sing. dãtals gebrauchlich.

Avots: EH I, 313

dãtali [li. dotalas], Geschenke: šie, dabūjuši dātalus, sameta naudu N. - Bartau RKr. XVI, 214. [Vgl. dāsns.]

Kļūdu labojums:
dātali [li. dotalas], Geschenke = dātals [li. dotalas]. Geschenk

Avots: ME I, 449

[dāterêt Bers., schnell und viel unklar reden.]

Avots: ME I, 449

[dāteris Bers., jem., der zu dāterēt pflegt.]

Avots: ME I, 449

dâvana: (mit â ) auch Sonnaxt, (mit â ² ) Strasden, acc. s. Demin. dāveniņu BW. 6925 var. (aus Wolm.); raže̦nas dāvanas BW. piel. ² 25224 ¹ , dieva duotu dāvaniņu BW. 3758 var.

Avots: EH I, 313

dâvana [Kl., Lis., Warkhof, Dond., Jürgensburg, Selg., Nigr., Wandsen, dãvana Ruj., Salis, dãvâna C., dàvana ² Domopol] (li. dovanà), die Gabe, das Geschenk: dieva dāvanai nedari pāri. pret dieva dāvanu, vai nu viņa lejama, vai griêžama, nevajaga le̦puoties Kaudz. M. Mit Mār,as dāvaniņa wird im VL. ein neugeborenes Kind bezeichnet. gara dāvana, geistige Fähigkeit, Begabung. [Vgl. (zum ā) dāsns und (zum suffixalen Teil) ai. dāvanē, gr. (kypr.) δοƑ-εναι "geben"; s. J. Schmidt KZ. XXVI, 335.]

Kļūdu labojums:
gara dāvana = gara dāvana(s)

Avots: ME I, 449

dãvāna (unter dâvana): auch N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 313

dāvanât [li. dovanóti], tr., beschenken [Lng., Glück]: neduomājat, svešas tautas, ka mēs visus dāvanāsim RKr. XVI, 215.

Avots: ME I, 449

dāvanlasis, jem., der milde Gaben, Geschenke sammelt: mūku dāvanlasis MWM. VII, 657.

Avots: ME I, 449

‡ dāvans Und. Ps. (geschr.: dawans) 10, Ev. u. a. (bei Specht KZ. LX, 256), = dâvana. Vgl. ‡ dāvins und ‡ davans.

Avots: EH I, 313

I dãvât: mit â auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Saikava, Sessw.

Avots: EH I, 313

I dãvât [C., Peb., PS., Ruj., Salis, dâvât Kr.], -āju, tr.,

1) anbieten:
(ve̦ca bāba) staigā, meitu dāvādama BW.11559;

2) schenken:
pa ziemsvē̦tkiem ve̦cāki dāvā saviem bē̦rniem dāvanas. Refl. -tiês, sich anbieten: es neņe̦mtu tuo meitiņu, kas man pāti dāvājas Ltd. 1273. [In Nigr. und Wandsen unterscheide man dãvât "anbieten" von dâvât ² "schenken".]

Avots: ME I, 449

[II dàvât ^2, dāvêt, s. dẽvêt.]

Avots: ME I, 449

‡ dàve̦kls ² Bērzgale, ein Schreihals. Zu ‡ dāvîtiês 1.

Avots: EH I, 313

dãvinât [Ruj., Salis, PS., C. u. a., dâvinât Kr., Kl.], tr.;

1) schenken:
tē̦vs dāvināja dē̦lam jaunus svārkus;

2) beschenken, belohnen:
nepalīdz dievu lūgt, ne zīlniekus dāvināt Ltd. 2214;

3) widmen:
dāvinājis šīs dziesmas Kurzemes lielmātei Pav.

Avots: ME I, 449

I dāvinât: mit â auch Sonnaxt, (mit â ² ) Frauenb., Strasden,

2): pirmdienas rītu brūte dāvina visas malas Frauenb.; ‡

4) ausbieten
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 313

‡ II dāvinât Warkl., dāvinêt ebenda, schreien machen, zum Schreien bringen ("kliedzināt").

Avots: EH I, 313

‡ dāvins, = dàvana: ceļavīrs, pajimdams ituos dāvinus Pas. IV, 81 (aus Malta).

Avots: EH I, 313

‡ dāvîtiês,

1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à ² );

2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à ² ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".

Avots: EH I, 313

‡ dāvs, einer, der zu schreien pflegt Warkl.

Avots: EH I, 313

dãžât, -āju, anbieten [Dond.], Ahs.: staigāja meitas dāžādama Altenwoga; [vgl. dāsns.]

Avots: ME I, 449

[dãzns in Südwest-Kurl., = dāsns.]

Avots: ME I, 449

‡ dìenaudā ² (loc. s.) Gr.-Buscnn. n. FBR. XII, 67, = dienasvidū; der nom. dienauds ² wird aus Lubn. mitgeteilt. Vgl. den acc. dienaudu unter diensvidus.

Avots: EH I, 327

‡ diendārze Stender Deutscn-lett. Wrtb. (unter "Vieh-"), = diendā`rzs.

Avots: EH I, 327

dìendā`rziš <sup>2</sup> (unter diendā`rzs): auch Skaista n. FBR. XV, 40, Warkl. n. FBR. XI, 105.

Avots: EH I, 327

dìendā`rzs: auch (mit ìe <sup>2</sup> und ā` ² ) Zvirgzdine; ein Viehgaden, der ein Jahr als solcher, das andere Jahr als Gemüsegarten benutzt wird (mit iê ² und â ² ) Salis.

Avots: EH I, 327

dìendā`rzs, [diendārzis Warkh. (li. diendaržis )], Viehhürde im Freien Oberl. Gew. laidars.

Avots: ME I, 482

dìenvidâk, Adv., süducner Melnalksnis Mazsalaca 39.

Avots: EH I, 327

‡ dindā`rzis <sup>2</sup> Atašlene n. Fil. mat. 102, Auleja, Lixna, = dìendā`rzs, der Raum vor dem Kuhstall, wo im Sommer das Vieh gehalten wird.

Avots: EH I, 320

dindārzs, mundartlich aus diendārzs gekürzt.

Avots: ME I, 469

[duodât Jauns.], duodêt,

1) singen (vom Schwan):
duodē [Var.: dūduo] gulbis e̦ze̦rā BW. 8456, 2 var. ; [wenn mit uo aus ōu̯ zu li. daudýtė "Pfeife", r. дудá "Pfeife"] ;

2) duodât, umherschweifen:
vajadzēja duodāt pa līci ar savām guovīm tik˙pat vientuļam kâ visas dienas Jauns.

Avots: ME I, 532

dudaidā! Interj. der Freude, des Entzückens: aisasā, dudaidā, brāļam skaista līgaviņa BW. 11044.

Avots: ME I, 510

‡ dudāris "?": ja viņš tagad vēl nesapruotas, tad viņš ir īsts d. Janš. Dzimtene IV, 28 (auch Līgava I, 286).

Avots: EH I, 339

dũdât C., = dūduot.

Avots: ME I, 524

[dùidât ² Bolwen. auf den duidas spielen; auch vom Geheul hungriger Schweine.]

Avots: ME I, 511

dzezedā [?] loc. s. BW. 4323 [aus Erlaa], = dzedziedā.

Avots: ME I, 547

dziêdājums, die vollendete Handlung des Singens, das Gesungene, der Gesang: bruokastiņa, māmuliņa, par šī rīta dziedājumu! pirmais, uotrais dz., der erste, zweite Gesang.

Avots: ME I, 561

dziêdâšana, das Singen: dziedāšana viņam ne˙maz neveicas.

Avots: ME I, 561

dziêdât: dz. gaŗu dziesmu,

a) weinen
Wessen;

b) auch dz. savu dziesmu, eigensinnig bei seiner Meinung bleiben
Wessen. - bite dzied, die Biene summt Salis.

Avots: EH I, 363

dziêdât, - u, - āju, (li. (giedóti), singen:

1) dziedu dziesmu, kāda bija BW. 14888 ¹ ; 922 dziedu, dziedu, kuo es dziedu, dziedu savu augumiņu (gew.: par savu aug.) 127. Jēci pašulaik sāk dziedāt, besingen
Aps. (gew.: apdziedāt). vīra balsi es dziedāju BW. 355. dziedamais kambaris, das Gebäude, in welchem die Herrnhuter den Gottesdienst helten. dziedamā balss, die Singstimme, dziedamā stunda, die Gesangstunde;

2) cilvē̦ki, putni, namentlich lakstīgala, zīle, gailis dzied; uodi, circeņi dzied; auch leblose Gegenstände: strautiņš te̦k dziedādams BW. 5137. sievu luste aizgājusi pār kalniem dziedādama. akmens aizgāja dziedādams;

3) daiļi, gre̦zni, jauki, kuoši, skaisti dziedu, ich singe schön
BW. 224, 598, 841. dziedu sīki (smalki), dziedu re̦sni (rupji) 330. dziedu pavilkdams, luocīdams, ar uzviju;

4) Vergleiche: dzied kâ bezdelīga, kâ circenis; dzied kâ gailis nuo galvas; dzied kâ lakstīgala; dzied kâ ve̦ca vista; dzied kâ ve̦ca bāba, wenn cem. Dummheiten spricht;

5) Sprw.: kas nuo rīta dzied, tas vakarā raud. visi dzied tuo pašu dziesmu. kuo nu dziedi, kad nav meldiņa? was sprichst du unvernünftiges Zeug.
Refl. - tiês, im Gesange wetteifern: ja tev tīk, tu puisīti, nāc ar mani dziedāties BW. 863. [Zu li. pragýsti "zu singen anfangen", gaidỹs "Hahn", ai. gāyati "singt", gītá-ḥ "gesungen", aruss. гаяти "krähen"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 33, Thumb KZ. XXXVI, 197, Trautmann Wrtb. 76, Berneker Wrtb. I, 291.]

Kļūdu labojums:
14888 = 14888 ¹ ;992

Avots: ME I, 561

dziêdâtãjs li. [giedótojis], der Sänger. nakts dziedātājs, Sprosser RKr. VIII, 93; n. Natur. XXXVII, 114 Sumpfrohrsänger (salicaria palustris); dziedātāju putns, der Singvogel LP. I, 94; dziedātāju meitas, singende Mädchen RKr. VI, 88. es meitiņu labs puisītis, es pa˙priekšu dziedātājs Ltd. 322.

Avots: ME I, 561

ê̦dājs (unter êst),

2): auch PS., PV., Sonnaxt, Zvirgzdine; "= matruonis, matruozis II" AP.: pirkstā ielīdis ē̦. Zvirgzdine: tu kai ē̦. munu dzīvi grauz ebenda, ē̦. e̦suot auguons, kam galva nav vis miesas virspusē, bet pie kaula Sonnaxt. ē̦. iemeties pirkstā, kājā ebenda.

Avots: EH I, 371

eĩdãtiês: viņas svaidījās un eidājās ar šūpuli Janš. Līgava II, 187.

Avots: EH I, 367

eĩdâtiês Nirg., sich schaukeln: šūpulis, lē̦ni eidādamies, sāk apstāties Janš.

Avots: ME I, 566

gãdât: auch AP., Frauenb., mit â Trik., mit â ² Kand., Siuxt,

1): tu gàdā ² , ka es aust nemāku? Auleja. gādā, gādā jis un galā nuosaka ... Pas. X, 119 (aus Warkl.); ‡

5) raten
(gàdât ² ) Auleja, Zvirgzdine: g. mīkles Auleja. gādā, kas man ruokā! Zvirgzdine. Refl. -tiês,

1): par... dē̦lu... nebija vairs jāgādājas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14. g., ka visi paē̦duši Segew. viņas ne˙kuo negâdājās ² (sorgten sich nicht)
uz priekšu Siuxt; ‡

2) für sich besorgen, verschaffen
Frauenb.; ‡

3) = gādât 1 Auleja: vis gādājās, kaî tieņ jiem ir.

Avots: EH I, 388, 389

gãdât [Wolm., Bauske, Dunika, gâdât ² Dond., Wandsen, Gigr.], - ãju,

1) denken, ins reine zu kommen suchen, hin - und herdenken:
es duomāju, es gādāju, kas aiz kalna velējās BW. 12730. neduomāju, negādāju [bemühte mich?] šuogad iet tautiņās 15308. gāju, gāju tuo celiņu, duomādama, gādādama 17712. tu, puisīti, uz manim ne duomāt negādā 7833;

2) sorgen:
par bē̦rna labklājību. es zinu, ka tu gādāsi, cik spēsi Kaudz. M.;

3) besorgen, verschaffen:
gādā man nabagu ruokā! LP. III, 41. gādā sev vietnieku;

4) Sorge tragen, sich bemühen, versuchen:
tev jāgādā viņam tuo atlīdzināt. Refl. - tiês, sich bemühen, versehen: gādājies, ka ne˙viens aitu nepazaudē! LP. VI, 585. Subst. gãdājums, die Vermutung, die Sorge, das Besorgte: māsas visu savu gādājumu salikušas galdā Aps.; gãdâtãjs, der Berater, Fürsorger. [Nebst atgādāties "sich erinnern" und gāds "Vorrat" zu li. godóti "mutmassen; стараться" (Būga РФВ. LXX, 107), godýti "находить чутьем", atsigõsti "sich erinnern", ksl. гадати "mutmassen, meinen"; li. godùs "habgierig" (urspr. vielleicht: sorgsam ) ist vielleicht durch das synonyme gobùs in der Bed. beeinflusst.]

Avots: ME I, 615

gãdâtniẽce, die Fürsorgerig, die an alles zur rechten Zeit denkt und für alles sorgt: gādāniece... mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342.

Avots: ME I, 615

gadgadā, von Jahr zu Jahr: diendienā, gadgadā viņš cīnījās un muocījās MWM. VIII, 257.

Avots: ME I, 581

gaidāms, Part. Praes von gaidīt,

1) was zu erwarten ist, bevorstehend:
izglābt nuo gaidāmās nāves. guovs vēl gaidāma, die Kuh hat noch nicht geworfen;

2) gaidāma istaba, die Zukünftige, die Braut:
nu nāk tava gaidāmā BW. 18481.

Avots: ME I, 582, 583

I gandât [?] "saraut lielu daudzumu" Freiziņ [veilleicht als *gaudât zu lesen, vgl. gaudīt].

Avots: ME I, 599

[II gañdât (?) "= guodât" Kursiten]?

Avots: ME I, 599

‡ *gârdāt ² (> gâardt) Dond. n. FBR. V. 126, = gãdât.

Avots: EH I, 390

gàudât: auch (mit àu ² ) Kaltenbr., Mahlup.

Avots: EH I, 387

gàudât [Drsth.], - ãju, wehklagen, heulen: rejiet, suņi, gaudājiet BW. 18653.

Avots: ME I, 609, 610

gē̦rdâtiês Burtn., sich wie eine gē̦rda benehmen.

Avots: ME I, 698

ģidât, -ãju, iter. von ģist, bemerken, wahrnehmen.

Avots: ME I, 698

I glaudât: glaudāšana in der zitierten Bibelstelle schon Ev.

Avots: EH I, 391

[I glaudât (li. glaudoti), scherzen: ģeķīga tresēšana jeb glaudāšana (in der neusten Auflage: smiekli) Ephes. V, 4. Zu li. glaudas "Kurzweil", slav. glumъ "Scherz", an. glaumr "Fröhlichkeit", gr. χλεύη "Scherzen" u. a. bei Trautmann Wrtb. 91.]

Avots: ME I, 621, 622

II glaudât,

1): auch (mit àu ² ) Schwanb.; ‡

3) "heucheln"
IMM. 1932 I, 144.

Avots: EH I, 391

II glaudāt, s. gaudīt. [Refl. - tiês, mit Kindern zärtlich tun Neik. n. U.]

Avots: ME I, 622

gņẽ̦dât, - ãju, mit langen Zähen essen; trödeln, mit der Arbeit nicht vorwärtskommen Bers., Lub. Reimwort zu ņē̦gât.

Avots: ME I, 634

gnĩdâtiês, - ājuos, sich jem. aufdrängen: bē̦rns gnīdājās tikmē̦r mātei apkārt, kamē̦r tuo paņēma līdz ciemā Sassm.

Avots: ME I, 634

gùodât, ‡

2) (ehrend) nennen:
Jâni... guodâja tikai ... par mācītāju Janš. Dzimtene V, 33. Zu den li. Entsprechungen s. auch Fraenkel FBR. XI, 55.

Avots: EH I, 423

gùodât, -ãju, guodêt, -ẽju, guodît, -ĩju, schonen, ehren, in Ehren halten: guodā drēbes, drēbes tevi guodās. tâpat grib sveša māte kâ māmiņa guodājama (Var.: guodējama) BW. 23406. ai laimiņa, guoda sieva, guodā (Var.: guodē) manu augumiņu, kâ guodāji (Var.: guodēji) mazu e̦suošu, guodā (Var.: guodē) lielu uzaugušu! 6618. Refl. -tiês, sich selbst ehren, sich schmücken, sich rümen: guodājies, augumiņ, es tev gribu palīdzēt BW. 5420. trīs māsiņas guodījās ar tuo vienu vainadziņu 24378, 1. kuo guodājies? tev nav guoda ce̦purītes 20527, 4. kuo puisīti, guodājies? sen es tavu guodu zinu 20556, 1 [Hierher, wenn nicht mit žem. uo für o, li. guodoti "ehren" bei Valančauskas Pasakojimas Ant. Tretininko 25, 29. - Zu guods.]

Kļūdu labojums:
laimiņa = Laimiņa

Avots: ME I, 688

‡ gràidât ² Auleja, -āju, farbige Streifen (besonders den Rand des Gewebes entlang) weben: seņāk ruociniekus graidāva. graidāti lindraki, Röcke, deren unterer Rand mit einem oder mehreren farbigen Streifen verziert ist. graidāteņš (Deminutivform), pieausts ar visaidas dzijteņas.

Avots: EH I, 397

‡ gràmzdât ² Domopol, Nautrēni, Skaista, = gramzdît ² : g. griezini Nautrēni, Zvirgzdine; nagen, haschen (?) Zvirgzdine: zaķi auzas gramzdä pa pilnai mutei.

Avots: EH I, 398

‡ gràudât ^2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?

Avots: EH I, 399

gudât: bē̦rni briesmīgi gudāja (= raudāja), kliedze pēc tē̦va Zvirgzdine,

Avots: EH I, 415

gudât, -ãju, jammern, singen: pametu savu māmuliņu kâ gulbīti gudājuot BW. 23266, 2. Zu gàust.

Avots: ME I, 674

gùldãms, Part. Praes. von gùldît, schlafen legen: guldāms brandvīns, siers, guldāma maize, der Branntwein, Käse, das Brot, der resp. das für das Betten der Braut ausgeteilt wird: man arī guldāmā brandvīna od. guldāmās maizes BW. 25088, Ltd. 515. gruozs ar guldāmām grānām BW. III, 1, 30; guldāmā se̦ga Vēr. II, 53.

Avots: ME I, 676

ĩdât: auch AP.: guovs īdā.

Avots: EH I, 499

[ĩdât Salis, U. = īdêt.]

Avots: ME I, 834

ìebradât, ‡

2) watend eintreten
(tr.) Strasden (> iebradet): ziemu te iebradā taku, kad te staigā. man pa˙priekšu vajadzēja ie. ceļu; tad tik viņš nāca.

Avots: EH I, 504

ìebradât, herein -, hineinwaten.

Avots: ME II, 4

‡ II ìedâbt,

1) = izdabât Bērzgale: ie. kādam pa prātam;

2) verwöhnen
Warkl.: bē̦rns iedābts;

3) = iemê̦sluôt Warkl.: zeme iedābta.

Avots: EH I, 508

ìedārdêtiês, anfangen zu knarren, poltern, erdröhnen.

Avots: ME II, 9

iedārdzināt, ‡ Refl. -tiês, teuer werden Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 508

[iedārdzināt L., den Preis steigern.]

Avots: ME II, 9

‡ iedāša, = iedaža I (?): miegs nav ... un visas bailīgas iedāšas nāk prātā Dünsb. Temps 53.

Avots: EH I, 508

ìedāvât,

1) anbieten
U.;

2) verleihen, schenken.

Avots: ME II, 9

I ìedāvât,

2): in kleinen Portionen (allmählich) geben
Frauenb.: kad iedāvā kuo, tad ganuos neē̦d. ‡ Refl. -tiês, sich anerbieten (?): bē̦rni, kas iedāvājas zābākus nuotīrīt Pēt. Av. I, S. 164.

Avots: EH I, 508

‡ II ìedãvât Jürg., = iedẽvêt, benennen.

Avots: EH I, 508

ìedãvinât, tr., schenken, begaben: ve̦lns tam iedāvinājis me̦lnuo grāmatu LP. V, 31.

Avots: ME II, 9

I ìedāžât, anbieten, aufzwingen: ne˙maz negribēju ņemt, bet viņš man dāžāt iedāžāja Dond.; ["iegūst, ar varu ieduot": čigāns man šuo zirgu dāzāt iedāžāja Dond.].

Avots: ME II, 9

II ìedāžât "ieduomāties kuo bailīgu" Dond. (n. Dünsb.).

Avots: ME II, 9

ìedziêdât,

2): gribēja jūs jau gan nelaikā ie. bedrē Janš. Bandavā II, 67;

3) iedziedāta dziesma, ein schon eingeübtes Lied
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 190.

Avots: EH I, 512

ìedziêdât,

1) anfangen zu singen:
dziesmu dziedu, kāda bija, vai tā mana iedziedāta BW. 957. [dievvārdi jau iedziedāti Arrasch, man hat den Gottesdienst schon mit einem Lied begonnen.] ja cīrulis iedzied jaunā mēnesī, tad bagāts gads Etn. II, 96;

2) in den Schlaf singen, singend einwiegen:
vē̦tras iedziedāts zem baltās se̦gas MWM. VI, 490;

[3) im Singen einüben:
iedziedāta balss.] Refl. - tiês,

1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu singen:
gailis iedziedājās LP. VII, 741. viņas viegli iedziedājās A. XX, 470;

[2) das Singen erlernen:
kuoris jau labi iedziedājies;

3) (auch ohne eigentlich zu singen) Liebe einflössen:
meita puisim iedziedājusies sirdī Bauske].

Avots: ME II, 14

ìeeidâtiês, = iešūpuoties: citiem palīdzē̦dami ieeidāties Janš.

Avots: ME II, 14

ìegãdât,

1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡

3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡

4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡

3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡

4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡

5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.

Avots: EH I, 513

ìegãdât,

1) sich erinnern, eingedenk werden Kaipen:
aizmirsās man dziesmiņas, grūtu mūžu dzīvuojuot; duod, dieviņ, vieglu mūžu, pa vienai es tevi iegādāšu 8154. celiņā iegādāju mātei ruokas nede̦vuse 18446, 1;

2) etwas besorgen, verschaffen.
Refl. - tiês,

1) sich erinnern:
un iegādājies..., ka tavam brāļam ar tevim kas jādara Glück Matth. 5, 23;

2) sich etwas besorgen, verschaffen:
labus luopus iegādāties LP. IV, 25.

Avots: ME II, 16

[iegaidām, = pagaidām, vorläufig Weinsch. u. a.]

Avots: ME II, 15

‡ ìegàudât ² Oknist, weinend hereinkommen: ie. ustabā. Refl. -tiês ebenda, = ìegaũduôtiês.

Avots: EH I, 513

[ìeģidât, benennen, iesaukât: Anna ne˙maz nav tik par tādu ieģidāta Nigr.]

Avots: ME II, 21

[ìeguodât,

1) ehrend benennen:
viņš ieguodāts par kungu Lis. viņš vēl mācās, bet jau ieguodāts par meistaru Nigr.;

2) auch
ìeguodêt LKVv., bewirten, traktieren.]

Avots: ME II, 21

‡ ìegràidât ² Auleja "ieaûst graidu": ruociniekuos iegraidāti graidi.

Avots: EH I, 514

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu ² ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514

[ìegraudât Warkh., hineinstossen: bedrē.]

Avots: ME II, 18

ìeraûdât, tr., weinend hineinfliessen lassen: vīram acīs asaras LP. I, 82. Refl. - tiês, aufschluchzen: bē̦rns ieraudājās.

Avots: ME II, 56

ìestràdât, tr., einarbeiten, bearbeiten: sē̦klu, labību, zemi. iestrādā, cik vari, manis dēļ divas pūrvietas MWM. VIII, 405. iestrādātus (gut bearbeitet) tīrumus pie mums aŗ tikai ar vienjūga arkliem Etn. III, 90. Refl. - tiês, sich hinein -, einarbeiten, sich vertraut machen: Stenders bij jau tâ iestrādājies, ka nevarēja nuorimt mierā Kundz. viņš labi iestrādājies namdaŗa darbā Aps. iestrādājies zemkuopis A. XXI, 2.

Avots: ME II, 74

ìevadât, tr., freqn. zu ievest,

1) hinein -, hereinführen:
nelabais ievadā cilvē̦kus purvā;

2) ans Mitkommen gewöhnen:
meitas ievadā suņus visur līdz Sassm. Refl. - tiês, einen Umzug bewerkstelligen, einziehen: jaunajā istabā. mājā ievadās jauni iedzīvnieki Brig. viņš ievadājās pie šās uz dzīvi Degl.

Avots: ME II, 85

izbè̦dât, tr.,

1) aus-, durchkosten, zu Ende trauern, den Gram erschöpfen:
bē̦das lielas, bē̦das mazas, kas tās visas izbē̦dāja! citu bē̦du izbē̦dāju, citu minu kājiņām BW. 106;

2) etw. nach dem Sinne machen, es einem zu Danke machen:
muļķītis ķēniņam māk labāki izbē̦dāt par gudrajiem LP. IV, 91. skuopai saimniecei ne˙viens nevarēja izbē̦dāt pa prātam VI, 154;

3) für etw. sorgen:
tev jāizbē̦dā, ka viss labi iet A. VIII, 1, 60. [Refl. -tiês, zur Genüge trauern Wid.]

Avots: ME I, 716

izbradât, ‡

2) = izstaîgât 3 (vulgär): es tuo mežu e̦smu izbradājis pē̦du pie pē̦das Salis.

Avots: EH I, 435

izbradât, tr., aus-, abtreten: labību puiši ar vīzēm izbradāja BW. 12557. Sprw.: krievs, leitis tava tē̦va pakšus izbradās, wird zufolge deines leichtsinnigen Lebens in dein Haus als Herr einziehen. Refl. -tiês, nach Herzenslust waten: nu bē̦rni labi izbradājušies pa dubļiem.

Kļūdu labojums:
abtreten: labību... 12557 = abtreten; schmutzig treten: (paladziņus)... 12559

Avots: ME I, 718

izdâbt: i. visiem pa prātam nevar Skaista, Warkl.

Avots: EH I, 441

[izdâbt Warkhof, Michalova, Sakstygola, Domopol, = izdabât, iztapt.]

Avots: ME I, 726

‡ izdadât (?) Warkl. "iztrūdēt": kuokam caurums izdadājis.

Avots: EH I, 440

izdãdât, - ãju, verteilen, vergeben Kalleten: [neizdādā visiem savas lietiņas N. - Bartau].

Avots: ME I, 726

izdākstît Druw., = izdāstīt.

Avots: ME I, 726

izdāļāt, leichtsinnig austeilen, verschleudern: naudu, savu mantu Grünh., Grob. n. Etn. III, 67. izdāļā savu labumu uz visām pusēm Plūd. LR. IV, 145.

Avots: ME I, 726

izdāstît, tr., freqn., leichtsinnig weggeben, verteilen, verschleudern: viņš naudu izdāstījis saviem draugiem A. XIV, 2, 73.

Avots: ME I, 726

izdãvât, izdāvinât, tr., austeilen, verschenken, verschleudern: kas savus draugus par laupījumu izdāvā, tā bē̦rna acis izīgs Hiob. 17, 5. Refl. izdãvâtiês, wiederholt vergeblich anbieten: izdāvājies - nepē̦rk ne˙viens LP. IV, 79.

Avots: ME I, 726

‡ izdūdât (mit ostle. ū aus uo ?) Jāsmuiža "neatlaidīgi izlūgties".

Avots: EH I, 444

izdziêdât (li. išgiedóti),

1) aussingen, zu Ende singen:
līdzat dziesmu izdziedāt BW. 7782;

2) singend zum Ausdruck bringen:
izdziedāt dziļu jūtu pilnus vārdus Antrop. II, 113;

3) den Liedervorrat singend erschöpfen, her -, absingen:
kas var dziesmas izdziedāt! BW. 38;

4) eine lange Zeit singen, singend verbringen:
bij man dziesmu trīs pūriņi; trīs gadiņus izdziedāju, ir vāciņu nepacēlu;

5) durch den Gesang weglocken, hinaus -, heraussingen, verlieren:
nuo māmiņas izdziedāju sev tīkamu tē̦va dē̦lu BW. 472. izdziedāju sav[u] pūriņu, sav[u] raže̦nu vaiņadziņu Ranken n. RKr. XVI, 225;

6) besingen, [die Trauerzeremonie (Gesang und Leichenrede) bei einer Leiche im Trauerhause vor der Beerdigung vollziehen]:
skuoluotāji izdzied miruoni A. XIII, 312. Refl. - tiês,

1) sich ordentlich aussingen:
paē̦duši un pa˙pilnam izdziedājušies, atvadās un brauc pruojām BW. III, 1, 97;

2) im Gesange zum Ausdruck kommen:
visi tikumi un grē̦ki dziesmu skaņās izdziedas Rainis. Subst. izdziedâtãjs, wer einer Toten besingt (vgl. izdziedât 6): viņš iet bērēs par izdziedātāju Kaudz. M.

Avots: ME I, 733, 734

izgãdât (li. išgodóti "ausdenken"),

1): ļaudis netaisnību uz cilvē̦ku izgādā (mit ostle. iz- für uz- ?) Auleja; sich erinnern
Lös.: nevaru i., kādus vārdus tur runāju.

Avots: EH I, 447

izgãdât, tr.,

1) ausdenken, ersinnen
St., einen Gedanken zu Ende führen: gādāt vien izgādāju (Var.: izduomāju), kâ dzīvuošu bez māmiņas BW. 3982;

2) erwirken, verschaffen:
beidzuot izgādājis latvju tautai brīvību Jan. ķēniņš gribēja visiem uguni izgādāt Etn. II, 175. pabalstu izg. Ar. Refl. - tiês, eifrig Sorge tragen, sich absorgen: ve̦cāki izrūpējas, izgādājas, bet bē̦rni palaidņi.

Avots: ME I, 737

izgaudâtiês, nach Herzenslust heulen, Gewalt schreien: šī tad palīdzuot izgaudāties MWM. XI, 2.

Avots: ME I, 737

izgùodât,

1): beehren:
i. ar tādu re̦ti piedzīvuojamu guodu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 15.

Avots: EH I, 451

izgùodât, izguodêt, izguodît Aps., tr.,

1) lange oder viele in Ehren halten:
trīs māsiņas izguodāja vienu puķu vainadziņu BW. 2437, 4. [saimniece izguodējusi visas savas māsas, salikdama meitenes viņu vārduos Nigr.];

2) ehrend nennen:
viņa mani izguodāja par dē̦lu Kaudz. M.;

3) ehrenvoll, würdig bewirten:
dzīŗās visus viesus labi izguodēja Ahs. dē̦lu mīļi uzņēmu un izguodēju divas nedēļas MWM. VIII, 803, [Ellei];

4) verheiraten:
nav brāļam sieva ve̦sta, nav māsiņa izguodīta (Var.: izguodāta) BW. 29803;

5) irnonisch, blamieren:
viņš piedzēries vakar tevi izguodēja visu ļaužu priekšā Grosdohn, [Dunika, Domopol.;

6) izguodêt pa durvīm Ruhental, hinauswerfen].

Avots: ME I, 742

‡ izgramzdât Pilda, mit einem Messer ausschaben: i. grieziņam vidu.

Avots: EH I, 449

‡ izgraudât,

1) "izjaukt" Bērzgale: izgraudātas grantas duobes: nevar lēši iebraukt Oknist;

2) hinausfallen lassen
(?). bē̦rna neizgraudāt nuo depēm Pas. IV, 517 aus Dricē̦ni); heraus-, hinausstossen Bērzgale, (mit àu ² ) Lubn.: i. putniņu nuo lizda.

Avots: EH I, 449

‡ izjaudât Segew. "die Arbeiten bewältigen, den Anforderungen genügen".

Avots: EH I, 451

izķidât, izķidît LP. IV, 136. izķiduôt Wid., tr.,

1) die Eingeweide
(ķidas) der Fische ausweiden [izķidêt Bielenstein Holzb. 660]: zivis:

2) herausholen:
tikkuo spēju viņu ar visu ve̦zumu izķidāt nuo grāvja Frauenb.

Avots: ME I, 759

izklaîdā, s. izklaîdu.

Avots: ME I, 751

izklaidām (unter izklaîdu ),

1): i. linus klāt Warkl. i. ganīt guovis Frauenb.

Avots: EH I, 455

izluõdât, tr., intr.,

1) durchkriechen, sich durchdrängen:
izluodājis bē̦rzu birzi BW. 10337. viņš visas pagultes izluodājis;

2) aushöhlen, Gänge machen (wie z. B. der Maulwurf):
kad vabulītes izluodājušas zemi... Etn. II, 72. jaunekļi izluodāja pa visām bedrēm Dok. A. Refl. - tiês, zur Genüge kriechen, schlendern: caurām dienām pa mežu izluodājies Egl.

Avots: ME I, 766, 767