Paplašinātā meklēšana

‡ adātāja (?), = adîtāja, die Strickerin: cimdu adātāja (Var.: adītāja ) BW. 14613, 1 var. (aus Ob. - Bartau).

Avots: EH I, 3

‡ àizbè̦dât,

1) sich grämend (dadurch etwas) entfernen, beseitigen:
tā bē̦da jau sen aizbē̦dāta Salis;

2) kuo nu daudz aizbē̦dāsi? Bauske, Lubn., was soll man sich viel grämen?

Avots: EH I, 9

àizbè̦dâtiês, sich zu grämen anfangen Zb. XVIII, 288.

Avots: ME I, 19

‡ àizbradât Spr.,

1) hinwaten, fortwaten:
pīlē̦ni nez kur aizbradājuši;

2) zutreten:
guovis aizbradājušas izraktuo grāvi;

3) teilweise niedertreten:
miežu lauks gar ceļu aizbradāts. Refl. -tiês, allmählich zugetreten werden: grāvītis aizbradājies cieti.

Avots: EH I, 11

‡ àizbrazdât, polternd, lärmend, laut sprechend fort-, hingehen: puišu bars aizbrazdāja pa mežu pruom Dunika.

Avots: EH I, 11

‡ àizčudâtiês "sich zum Weggehen (Wegfahren) vorbereiten": nevar lē̦ti aizčudāties Stenden.

Avots: EH I, 16

àizdziêdât, ‡

4) singend fort-, hinschaffen:
gribējušas a. Ģinteru uz viņu pasauli Janš. Bandavā II, 66; singend verscheuchen: tās ar savu nejaukuo dziedāšanu jūsu laimi... aizdziedājušas pruojām Janš. Mežv. ļaudis II, 302.

Avots: EH I, 22

àizdziêdât,

1) krähen, bevor der Taufel seine Absicht ausführt, nach dem Volksglauben:
ve̦lns vēl nesis uotru nastu, bet gailis aizdziedājis LP. V, 408. te gailis aizdziedājis un ve̦lns aizskrējis LP. VI, 215; ebenso refl. aizdziêdâtiês, zu singen anfangen: tuvējā mājiņā gailis aizdziedājies Etn. IV, 26;

2) von den bösen Folgen des Vogelgeschreies. Wenn im Frühling die Vögel zu singen anfangen, hüteten sich die Letten den Gesang der Vögel zu hören, bevor sie etwas gegessen hatten. Wenn vor dem Essen der Gesang der Vögel gehört wird, so ist das ein schlechtes Omen
Etn. III, 9. jāē̦d maizīte, lai putni neaizdzied RKr. VI, 17. tatiņu senāk turējuši par nelaimes putnu. ja viņš kādu darbinieku tukšā sirdī aizdzied, tad jau tai dienā muižā bez pēriena nepalicīs LP. V, 100. tavu darbu dze̦guze aizdziedāja; tāpēc nekas neiznāca Ar.;

3) im Gesange übertreffen,
mit dem Acc., mehr Lieder kennen: dzīrās mani citas meitas dziesmiņām aizdziedāt BW. 854. Refl. -tiês, anfangen zu krähen: gailis aizdziedājies Etn. IV, 26. àizdziêdâšanâs, Wettkampf im Gesange BW., S. 138.

Kļūdu labojums:
BW., S. 138. = BW. I, S. 138.

Avots: ME I, 24, 25

àizgãdât, ‡

3) befehlen, auftragen:
jai vecinīte aizgādava izslaucīt ustabu Pas. IX, 179. ‡ Refl. -tiês, übersiedeln: a. uz jaunu dzīvuokli Salis.

Avots: EH I, 23

àizgãdât,

1) dafür sorgen, dass etw. entfernt wird, fortschaffen, hinbringen, hinführen:
Pēterim vajag mani aizgādāt turp Laps. ja pavēli, es burvi aizgādāšu Asp.

2) vergessen
Spr.

Avots: ME I, 26

àizraûdât,

1) auch Pas. IX, 306 aus Lettg.; ‡

2) weinend entfernen (beseitigen, wegschaffen)
Bauske: a. bē̦das: ‡

3) im Weinen übertreffen
Oppek.: a. uotru. Refl. -tiês: auch Pas. IV, 491 aus Liksna.

Avots: EH I, 45

àizraûdâtiês, ein wenig, kurze Zeit weinen: bē̦rns aizvien aizraudājās. Selten so das Aktiv: BW. 24945, 2.

Avots: ME I, 46

‡ àizridâtiês, sich wegpacken, wegziehen.

Avots: EH I, 45

‡ àizsklañdât Dunika, Kal., Rutzau, mit einem Stangenzaun umgehen Dond.: a. dārzu.

Avots: EH I, 48

àizstràdât,

1) in der Arbeit überholen:
vai viens cilvē̦ks var divi trīs cilvē̦kus aizstrādāt Ruhental. Oppek., Bers., Smilt.;

2) den Anfang einer Arbeit machen:
skruodelis mūsu mājā gan aizstrādājis, bet nav pabeidzis Aps.;

3) vorausarbeiten:
kaimiņš man deva zirgu uz pilsē̦tu braukt, bet ne par velti; juo biju viņam par tuo aizstrādājis JK.

Avots: ME I, 53

‡ aîzstrâzdât ² Kal., Rutzau, = àizstràdât.

Avots: EH I, 53

‡ aîzsvaîdât ² Kal., wiederholt oder mehrere Objekte hin-, wegwerfen, -schleudern: a. akmeņus uz visām pusēm.

Avots: EH I, 54

‡ àizvadât,

1) wiederholt fahrend hin-, wegführen:
a. malku uz staciju;

2) hin und her führend hin-, wegge-raten machen:
nezin kur nu vista cāļus aizvadājusi. Refl. -tiês, (mit seinen Habseligkeiten) um-, wegziehen (intr.), übersiedeln Celm., Jürg., Sessw., Siuxt: a. uz jaunu dzīves vietu. viņa aizvadājās uz jūrmalu Deglavs Rīga II, 1, 568.

Avots: EH I, 60, 61

‡ al˜dât NB. "bļaustīties": bē̦rns aldā cauras dienas. Refl. -tiês "bļaustīties" NB., lärmen, "plêsties" Ahsw., Wain., Zirau: meitas aldājas ar kaimiņiem NB. Zunächst aus li. áldoti šáukoti".

Avots: EH I, 67

apbè̦dât (unter apbèdinât), ‡

2) vorsorgen
(apgādāt) Für. I.

Avots: EH I, 73

‡ apbradât,

1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;

2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 74

apdziêdât [li. apgiedóti], tr.,

1) besingen, mit Liedern verherrlichen:
kam mēs vārdu zinājām, tuo mēs skaisti apdziedam Ar. 63. dziedat meitas, kuo dziedat, ratenīti apdziedat BW. 698;

2) mit dem Toten- und Grabliede einen gestorbenen Menschen besingen:
nule mirušuo apdzied; im Märchen auch von Tieren: sīkie putniņi apdziedāja kaķi LP. VI, 288;

3) mit Neck- und Spottliedern bereimen, besingen:
kāzenieki un panāksnieki lūkuoja valuodās viens uotru aizrunāt un dziesmām apdziedāt BW. III, 1, 40; gewöhnlich Refl. -tiês, sich gegenseitig neckend und spottend bei festlichen Gelegenheiten, namentlich auf Hochzeiten, besingen: abas puses pie tam nebeidz apdziedāties BW. III, 1, 24; apdziedāšana, das Besingen (1, 2, 3), apdziedāšanās, das gegenseitige Besingen (3): drīz iesākās atkal apdziedāšanās starp abējām pusēm BW. III, 1, 56; apdziedātājs, der Besingende.

Avots: ME I, 84, 85

apgãdât,

1) tr., versorgen, besorgen:
es jūs apgādāšu ar maizi Dīc. P. I, 41. bē̦rniem jāapgādā ve̦cais tē̦vs un māte;

2) für den Druck der Bücher sorgen, verlegen, in Verlag nehmen:
grāmatas apg. - Refl. -tiês, sich versorgen, für sich besorgen: viņi apgādājušies savas mūža-mājas Apsk.; apg. ar barību, sich mit Nahrung versehen.

Avots: ME I, 86

apgãdâtãjs, der Versorger; grāmatu apg., der Verleger, Verlagsbuchhändler.

Avots: ME I, 87

apjaũdât, vermögen, bestreiten Mag. IV, 2, 106. viņam ir tik daudz lauku, ka nevar apjaudāt JK.

Avots: ME I, 91

apluõdât (unter apluõžņât): auch Wid, Salis: sāka a. mājiņu Ezeriņš Leijerk. II, 148.

Avots: EH I, 100

‡ apmẽ̦dât Wolmarshof, nachäffend verhöhnen.

Avots: EH I, 101

apraûdât (li. apraudóti), tr.,

1) beweinen:
ik gadu radi un draugi gāja uz kapiem apraudāt savus aizgājušuos LP. VII, 408;

2) mit Tränen benetzen:
tu jau man apraudāsi slapjas jaunās bikses MWM. VI, 724. Refl. -tiês, Mitleidstränen vergiessen: sievas gandrīz visas apraudājās Apsk. I, 296. fast allen Weibern wurden die Tränen los.

Avots: ME I, 113

‡ apridât, in Ordnung bringen, indem jeder Gegenstand auf den gehörigen Platz weggeräumt wird Stenden, Wandsen: a. pagalmu. Refl. -tiês,

1) Ordnung schaffen, indem jeder Gegenstand auf den gehörigen Platz weggeräumt wird
Stenden: puiši jau apridājušies;

2) alles Notwendige ausrichten (vollziehen)
Wolmarshof.

Avots: EH I, 109

‡ apskrañdâtiês, = ‡ apskarâtiês Bers. u. a.: pa drēbēm, kas bijušas pa˙visam apskrandājušās Pas. IV, 147.

Avots: EH I, 113

‡ apskrē̦dât vor Schmutz oder scharfen Winden ausgesetzt ringsum rissig werden (von der Haut) Plm. n. RKr. XVII, 77, Golg.

Avots: EH I, 113

apstràdât, ‡

2) fertigstellen (-machen):
kur ruokas pieliks, tie viss gatavs apstrādāts Pas. IV, 400.

Avots: EH I, 117

apstràdât, tr.,

1) bearbeiten:
laukus, zemi; bearbeiten, verprügeln, mit dem Zusatz: zilu, me̦lnu. Refl. -tiês, seine Arbeiten beendigen: tu esi apstrādājies MWM. VII, 133. apstràdãjums, die Bearbeitung: zalkša līgavas vielas apstrādājums A. III, 569.

Avots: ME I, 127

‡ apstrâzdât ² Kal., Rutzau, = apstrâdât 1.

Avots: EH I, 117

‡ apsũdât Dunika, = apsūduôt.

Avots: EH I, 118

apvadât, Refl. -tiês, ‡

2) = atnestiês Rutzau: guovs apvadājusies.

Avots: EH I, 124

apvadât, freqn., tr.,

1) herumführen:
svešinieku ap purvu;

2) herumführen, herumgeleiten (in grossem Umkreise):
zē̦ns apvadājis akluo ubagu pa visu nuovadu. Refl. -tiês, sich belaufen, begatten (von einer Kuh): guovis laikā apvadājušās LP. V, 12.

Avots: ME I, 133

atbè̦dât [Var.: nuob., izb.] savas bē̦das BW. 6581, 1, seine Sorgen ertragen.

Avots: ME I, 150

‡ atbradât

1) her-, zurückwaten;

2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;

3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,

1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;

2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.

Avots: EH I, 136

atdziêdât ‡

3) nachsingen
Valdis Stabur. b. 323; ‡

4) (Aufgegebenes, Eingeübtes) vorsingen
Bers. ‡ Refl. -tiês,

1) sich sattsingen;

2) einander entgegensingen:
sadziedādamies un atdziedādamies uz visam pusēm Janš. Mežv. ļ. I, 73.

Avots: EH I, 140

atdziêdât [li. atgiedóti],

1) entgegensingen:
viņpus Daugaviņas sudrabuoti gaiļi dzied; šai pusē atdziedāja pazeltīta lakstīgala;

2) wegsingen, singend beseitigen, singend herbeilocken:
kurluma slimību atdziedāt LP. VI, 948.

Avots: ME I, 157

atgãdât (Ii. atgodóti),

2) auch Pas. IX, 540, Seyershof. Refl. -tiês: atgādājās ķēniņa meitas (gen. s.) Pas. VIII, 138.

Avots: EH I, 142

atgãdât,

1) herbeischaffen, besorgen:
M. tev atgādās visu Laps.;

2) (sich) erinnern:
iegādāju, atgādāju, aiz kuo mani māte kūla BW. 3039. atgādāju vakarēju dzē̦rumiņu 19558. [pagājušas lietas netuop atgādātas Glück.] Refl. -tiês, sich erinnern, mit dem Gen. u. Acc. od. mit ka: muļķis atgādājās kruodznieka meitas. [atgādādamies... darba Glück.] es atgādājuos, ka man jāiet cietumā.

Avots: ME I, 158

atgùodât, atguodinât, für erwiesene Ehre oder Bewirkung seinerseits ehren oder bewirten A. X, 1, 629; Spr.

Avots: ME I, 161

‡ atjaũdâtiês, = atjẽgtiês: tikai tad atjaudājās, kad bija jau par vē̦lu.

Avots: EH I, 144

atraûdât [li. atraudóti tr., zurückweinen, durch Weinen zurückbringen: vai es savu grūtu mūžu raudādama atraudāšu BW. 9279. raudi, raudi, tautu meita, kuo ar raudu atraudāsi 22783. Refl. -tiês, sich stattweinen, bis zum Überdruss weinen.

Kļūdu labojums:
sattweinen = satt weinen

Avots: ME I, 184

atridât (unter atridêt), ‡ Refl. -tiês Bauske, Stenden, Wolmarshof = ‡ atkravâtiês: a. ar mantām.

Avots: EH I, 162

‡ atšķaudâtiês, zur Genüge niesen: šķaudā, kamē̦r atšķaudājies!

Avots: EH I, 173

atstràdât, ‡

3) eine bestimmte Zeitlang arbeiten
(perfektiv): saiminieks pie mē̦slu ārdīšanas atstrādāja trīs dienas Pas. IV, 176 (aus Jasmuiža). atstrādāji pie manis trīs gadi 149 (aus Rositten).

Avots: EH I, 172

atstràdât, tr.,

1) abarbeiten (eine Schuld:
parādu);

2) fleissig arbeitend das Versäumte einholen:
visu jau tu mājā atsteidzi, atstrādāji A. XV, 124. Refl. -tiês, sich müde, zum Überdruss arbeiten.

Kļūdu labojums:
zum Überdruss = bis zum Überdruss

Avots: ME I, 198

‡ atstrâzdât ² Kal., Rutzau, = arstràdât. Refl. -tiês Kal., Rutzau, = atstràdâtiês.

Avots: EH I, 172

‡ atvadât, wiederholt fahrend herführen: a. mantas. Refl. -tiês,

1) (von einem entfernten Ort) herziehen, herübersiedeln
Siuxt: nu e̦suot atvadājies uz šuo pusi;

2) = atnestiês Kal., Rutzau: guovs atvadājusēs.

Avots: EH I, 177

[badât(iês) Spr., Bers., Kalz. (r. бодать), gleichbed. mit badît(iês).]

Avots: ME I, 247

I badât: = bakstît Dunika.

Avots: EH I, 197

‡ II badât Warkl., Hunger leiden.

Avots: EH I, 197

[badât(iês) Spr., Bers., Kalz. (r. бодать), gleichbed. mit badît(iês).]

Avots: ME I, 247

‡ bàndâtiês ² Kaltenbr., sich mit dem Besäen der Lohnfelder (bandas) betätigen.

Avots: EH I, 204

bè̦dât, Refl -tiês, ‡

2) vor dem Eierlegen gackern
Golg.: vista bē̦dājas, gribē̦dama dēt.

Avots: EH I, 215

bè̦dât, -ãju [li. bedati Lit. Mitt. V, 152, poln. biadač "jammern"], Sorge hegen, sich kümmern um etw., sich aus etwas machen, konstr.

a) mit dem Akk.,

b) mit par,

c) mit dem prädikativen pass. Part.:

a) lai bē̦dāja bē̦da bē̦das, es bēdiņas nebē̦dāju BW. 17490. es bij' liela nebēdniece, es tautiņas (Var.: tautiņu, par tautām) nebē̦dāju 489. es tuo daudz (Var.: par tuo) nebē̦dāju, ka man barga vīra māte 61. bē̦da saule rīta rasu RKr. XVI, 225;

b) lai bē̦dāja velns par bē̦du, es par bē̦du nebē̦dāju. ne+kuo par mani nebē̦dājiet;

c) nebē̦dāju es paļama BW. (8718. uzteicama negribēju, brāķējama nebē̦dāju 8994. Refl. -ties, sich grämen, sich Sorge machen:
kuo bē̦dājies, vai dzīvs bedrē līdīsi? labāk lusti lustējuos, nekā bē̦du bē̦dājuos BW. 9211 (gew. aktiv: bē̦das bē̦dāt). Mit pēc konstr.: ķēniņš gaužām bē̦dājies pēc meitām LP. VI, 470.

Avots: ME I, 288

bradât,

2): beim Sprechen radebrechen
Diet. ‡ Refl. -tiês, (längere Zeit) waten: abjiem grib b. pa panč kam Saikava. - bradãt I, 321 durch bradât zu ersetzen.

Avots: EH I, 236

bradāt, - āju, [auch bradīt L., = bradýti, slav. broditi], freqn. von brist, waten: pa dubļiem, pa upi; mit den Füssen treten: kuo tu, krievs pa manām pupām bradā; Verkehrtes, Albernes sprechen Hug.

Avots: ME I, 321

brazdât: zur Bed. vgl. auch àizbrazdât.

Avots: EH I, 239

brazdât U., hin und her waten.

Avots: ME I, 327

brizdât, - āju, tr., rasieren N. - Bartau n. LP. VI, 29 (eig. wohl: mit grossem Geräusch den Bart abkranzen; vgl. brizdât, brizdu brazdu [und auch li. brìzinti "тереть" РФВ. LXV, 312]).

Avots: ME I, 333

‡ budât, wach sein Janš. Līgava I, 47; bei einem Toten wachen Mežv. ļ. II, 158.

Avots: EH I, 249

‡ čadât (mft ostle. ča- aus ķe̦-?) Warkl., sich sehnen, verlangen.

Avots: EH I, 282

[cildât "erquicken" (?) LD. n. U.]

Avots: ME I, 381

‡ *čudât, erschlossen aus ‡ àizčudâtiês.

Avots: EH I, 294

čundât, weinen Burtn.

Avots: ME I, 421

dagãdât, ‡

2) sich erinnern
(mit à ² ) Pilda.

Avots: EH I, 302

[dagãdât Drsth., (zum schon Besorgten od. Verschafften noch etwas) hinzu besorgen od. verschaffen. Refl. -tiês, für sich dagādât.]

Avots: ME I, 430

‡ dàldât ² Kaltenbr., -ãju, ziellos umherirren.

Avots: EH I, 304

‡ dãt ² Warkl., -ju, (fr)essen (verächtlich): dāj kâ luops.

Avots: EH I, 313

dãtali: auch der Sing. dãtals gebrauchlich.

Avots: EH I, 313

dãtali [li. dotalas], Geschenke: šie, dabūjuši dātalus, sameta naudu N. - Bartau RKr. XVI, 214. [Vgl. dāsns.]

Kļūdu labojums:
dātali [li. dotalas], Geschenke = dātals [li. dotalas]. Geschenk

Avots: ME I, 449

[dāterêt Bers., schnell und viel unklar reden.]

Avots: ME I, 449

[dāteris Bers., jem., der zu dāterēt pflegt.]

Avots: ME I, 449

[duodât Jauns.], duodêt,

1) singen (vom Schwan):
duodē [Var.: dūduo] gulbis e̦ze̦rā BW. 8456, 2 var. ; [wenn mit uo aus ōu̯ zu li. daudýtė "Pfeife", r. дудá "Pfeife"] ;

2) duodât, umherschweifen:
vajadzēja duodāt pa līci ar savām guovīm tik˙pat vientuļam kâ visas dienas Jauns.

Avots: ME I, 532

dũdât C., = dūduot.

Avots: ME I, 524

[dùidât ² Bolwen. auf den duidas spielen; auch vom Geheul hungriger Schweine.]

Avots: ME I, 511

dziêdât: dz. gaŗu dziesmu,

a) weinen
Wessen;

b) auch dz. savu dziesmu, eigensinnig bei seiner Meinung bleiben
Wessen. - bite dzied, die Biene summt Salis.

Avots: EH I, 363

dziêdât, - u, - āju, (li. (giedóti), singen:

1) dziedu dziesmu, kāda bija BW. 14888 ¹ ; 922 dziedu, dziedu, kuo es dziedu, dziedu savu augumiņu (gew.: par savu aug.) 127. Jēci pašulaik sāk dziedāt, besingen
Aps. (gew.: apdziedāt). vīra balsi es dziedāju BW. 355. dziedamais kambaris, das Gebäude, in welchem die Herrnhuter den Gottesdienst helten. dziedamā balss, die Singstimme, dziedamā stunda, die Gesangstunde;

2) cilvē̦ki, putni, namentlich lakstīgala, zīle, gailis dzied; uodi, circeņi dzied; auch leblose Gegenstände: strautiņš te̦k dziedādams BW. 5137. sievu luste aizgājusi pār kalniem dziedādama. akmens aizgāja dziedādams;

3) daiļi, gre̦zni, jauki, kuoši, skaisti dziedu, ich singe schön
BW. 224, 598, 841. dziedu sīki (smalki), dziedu re̦sni (rupji) 330. dziedu pavilkdams, luocīdams, ar uzviju;

4) Vergleiche: dzied kâ bezdelīga, kâ circenis; dzied kâ gailis nuo galvas; dzied kâ lakstīgala; dzied kâ ve̦ca vista; dzied kâ ve̦ca bāba, wenn cem. Dummheiten spricht;

5) Sprw.: kas nuo rīta dzied, tas vakarā raud. visi dzied tuo pašu dziesmu. kuo nu dziedi, kad nav meldiņa? was sprichst du unvernünftiges Zeug.
Refl. - tiês, im Gesange wetteifern: ja tev tīk, tu puisīti, nāc ar mani dziedāties BW. 863. [Zu li. pragýsti "zu singen anfangen", gaidỹs "Hahn", ai. gāyati "singt", gītá-ḥ "gesungen", aruss. гаяти "krähen"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 33, Thumb KZ. XXXVI, 197, Trautmann Wrtb. 76, Berneker Wrtb. I, 291.]

Kļūdu labojums:
14888 = 14888 ¹ ;992

Avots: ME I, 561

dziêdâtãjs li. [giedótojis], der Sänger. nakts dziedātājs, Sprosser RKr. VIII, 93; n. Natur. XXXVII, 114 Sumpfrohrsänger (salicaria palustris); dziedātāju putns, der Singvogel LP. I, 94; dziedātāju meitas, singende Mädchen RKr. VI, 88. es meitiņu labs puisītis, es pa˙priekšu dziedātājs Ltd. 322.

Avots: ME I, 561

eĩdãtiês: viņas svaidījās un eidājās ar šūpuli Janš. Līgava II, 187.

Avots: EH I, 367

eĩdâtiês Nirg., sich schaukeln: šūpulis, lē̦ni eidādamies, sāk apstāties Janš.

Avots: ME I, 566

gãdât: auch AP., Frauenb., mit â Trik., mit â ² Kand., Siuxt,

1): tu gàdā ² , ka es aust nemāku? Auleja. gādā, gādā jis un galā nuosaka ... Pas. X, 119 (aus Warkl.); ‡

5) raten
(gàdât ² ) Auleja, Zvirgzdine: g. mīkles Auleja. gādā, kas man ruokā! Zvirgzdine. Refl. -tiês,

1): par... dē̦lu... nebija vairs jāgādājas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14. g., ka visi paē̦duši Segew. viņas ne˙kuo negâdājās ² (sorgten sich nicht)
uz priekšu Siuxt; ‡

2) für sich besorgen, verschaffen
Frauenb.; ‡

3) = gādât 1 Auleja: vis gādājās, kaî tieņ jiem ir.

Avots: EH I, 388, 389

gãdât [Wolm., Bauske, Dunika, gâdât ² Dond., Wandsen, Gigr.], - ãju,

1) denken, ins reine zu kommen suchen, hin - und herdenken:
es duomāju, es gādāju, kas aiz kalna velējās BW. 12730. neduomāju, negādāju [bemühte mich?] šuogad iet tautiņās 15308. gāju, gāju tuo celiņu, duomādama, gādādama 17712. tu, puisīti, uz manim ne duomāt negādā 7833;

2) sorgen:
par bē̦rna labklājību. es zinu, ka tu gādāsi, cik spēsi Kaudz. M.;

3) besorgen, verschaffen:
gādā man nabagu ruokā! LP. III, 41. gādā sev vietnieku;

4) Sorge tragen, sich bemühen, versuchen:
tev jāgādā viņam tuo atlīdzināt. Refl. - tiês, sich bemühen, versehen: gādājies, ka ne˙viens aitu nepazaudē! LP. VI, 585. Subst. gãdājums, die Vermutung, die Sorge, das Besorgte: māsas visu savu gādājumu salikušas galdā Aps.; gãdâtãjs, der Berater, Fürsorger. [Nebst atgādāties "sich erinnern" und gāds "Vorrat" zu li. godóti "mutmassen; стараться" (Būga РФВ. LXX, 107), godýti "находить чутьем", atsigõsti "sich erinnern", ksl. гадати "mutmassen, meinen"; li. godùs "habgierig" (urspr. vielleicht: sorgsam ) ist vielleicht durch das synonyme gobùs in der Bed. beeinflusst.]

Avots: ME I, 615

gãdâtniẽce, die Fürsorgerig, die an alles zur rechten Zeit denkt und für alles sorgt: gādāniece... mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342.

Avots: ME I, 615

I gandât [?] "saraut lielu daudzumu" Freiziņ [veilleicht als *gaudât zu lesen, vgl. gaudīt].

Avots: ME I, 599

[II gañdât (?) "= guodât" Kursiten]?

Avots: ME I, 599

‡ *gârdāt ² (> gâardt) Dond. n. FBR. V. 126, = gãdât.

Avots: EH I, 390

gàudât: auch (mit àu ² ) Kaltenbr., Mahlup.

Avots: EH I, 387

gàudât [Drsth.], - ãju, wehklagen, heulen: rejiet, suņi, gaudājiet BW. 18653.

Avots: ME I, 609, 610

gē̦rdâtiês Burtn., sich wie eine gē̦rda benehmen.

Avots: ME I, 698

ģidât, -ãju, iter. von ģist, bemerken, wahrnehmen.

Avots: ME I, 698

I glaudât: glaudāšana in der zitierten Bibelstelle schon Ev.

Avots: EH I, 391

[I glaudât (li. glaudoti), scherzen: ģeķīga tresēšana jeb glaudāšana (in der neusten Auflage: smiekli) Ephes. V, 4. Zu li. glaudas "Kurzweil", slav. glumъ "Scherz", an. glaumr "Fröhlichkeit", gr. χλεύη "Scherzen" u. a. bei Trautmann Wrtb. 91.]

Avots: ME I, 621, 622

II glaudât,

1): auch (mit àu ² ) Schwanb.; ‡

3) "heucheln"
IMM. 1932 I, 144.

Avots: EH I, 391

II glaudāt, s. gaudīt. [Refl. - tiês, mit Kindern zärtlich tun Neik. n. U.]

Avots: ME I, 622

gņẽ̦dât, - ãju, mit langen Zähen essen; trödeln, mit der Arbeit nicht vorwärtskommen Bers., Lub. Reimwort zu ņē̦gât.

Avots: ME I, 634

gnĩdâtiês, - ājuos, sich jem. aufdrängen: bē̦rns gnīdājās tikmē̦r mātei apkārt, kamē̦r tuo paņēma līdz ciemā Sassm.

Avots: ME I, 634

gùodât, ‡

2) (ehrend) nennen:
Jâni... guodâja tikai ... par mācītāju Janš. Dzimtene V, 33. Zu den li. Entsprechungen s. auch Fraenkel FBR. XI, 55.

Avots: EH I, 423

gùodât, -ãju, guodêt, -ẽju, guodît, -ĩju, schonen, ehren, in Ehren halten: guodā drēbes, drēbes tevi guodās. tâpat grib sveša māte kâ māmiņa guodājama (Var.: guodējama) BW. 23406. ai laimiņa, guoda sieva, guodā (Var.: guodē) manu augumiņu, kâ guodāji (Var.: guodēji) mazu e̦suošu, guodā (Var.: guodē) lielu uzaugušu! 6618. Refl. -tiês, sich selbst ehren, sich schmücken, sich rümen: guodājies, augumiņ, es tev gribu palīdzēt BW. 5420. trīs māsiņas guodījās ar tuo vienu vainadziņu 24378, 1. kuo guodājies? tev nav guoda ce̦purītes 20527, 4. kuo puisīti, guodājies? sen es tavu guodu zinu 20556, 1 [Hierher, wenn nicht mit žem. uo für o, li. guodoti "ehren" bei Valančauskas Pasakojimas Ant. Tretininko 25, 29. - Zu guods.]

Kļūdu labojums:
laimiņa = Laimiņa

Avots: ME I, 688

‡ gràidât ² Auleja, -āju, farbige Streifen (besonders den Rand des Gewebes entlang) weben: seņāk ruociniekus graidāva. graidāti lindraki, Röcke, deren unterer Rand mit einem oder mehreren farbigen Streifen verziert ist. graidāteņš (Deminutivform), pieausts ar visaidas dzijteņas.

Avots: EH I, 397

‡ gràmzdât ² Domopol, Nautrēni, Skaista, = gramzdît ² : g. griezini Nautrēni, Zvirgzdine; nagen, haschen (?) Zvirgzdine: zaķi auzas gramzdä pa pilnai mutei.

Avots: EH I, 398

‡ gràudât ^2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?

Avots: EH I, 399

gudât: bē̦rni briesmīgi gudāja (= raudāja), kliedze pēc tē̦va Zvirgzdine,

Avots: EH I, 415

gudât, -ãju, jammern, singen: pametu savu māmuliņu kâ gulbīti gudājuot BW. 23266, 2. Zu gàust.

Avots: ME I, 674

[ĩdât Salis, U. = īdêt.]

Avots: ME I, 834

ìebradât, ‡

2) watend eintreten
(tr.) Strasden (> iebradet): ziemu te iebradā taku, kad te staigā. man pa˙priekšu vajadzēja ie. ceļu; tad tik viņš nāca.

Avots: EH I, 504

ìebradât, herein -, hineinwaten.

Avots: ME II, 4

ìedziêdât,

2): gribēja jūs jau gan nelaikā ie. bedrē Janš. Bandavā II, 67;

3) iedziedāta dziesma, ein schon eingeübtes Lied
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 190.

Avots: EH I, 512

ìedziêdât,

1) anfangen zu singen:
dziesmu dziedu, kāda bija, vai tā mana iedziedāta BW. 957. [dievvārdi jau iedziedāti Arrasch, man hat den Gottesdienst schon mit einem Lied begonnen.] ja cīrulis iedzied jaunā mēnesī, tad bagāts gads Etn. II, 96;

2) in den Schlaf singen, singend einwiegen:
vē̦tras iedziedāts zem baltās se̦gas MWM. VI, 490;

[3) im Singen einüben:
iedziedāta balss.] Refl. - tiês,

1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu singen:
gailis iedziedājās LP. VII, 741. viņas viegli iedziedājās A. XX, 470;

[2) das Singen erlernen:
kuoris jau labi iedziedājies;

3) (auch ohne eigentlich zu singen) Liebe einflössen:
meita puisim iedziedājusies sirdī Bauske].

Avots: ME II, 14

ìeeidâtiês, = iešūpuoties: citiem palīdzē̦dami ieeidāties Janš.

Avots: ME II, 14

ìegãdât,

1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡

3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡

4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡

3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡

4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡

5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.

Avots: EH I, 513

ìegãdât,

1) sich erinnern, eingedenk werden Kaipen:
aizmirsās man dziesmiņas, grūtu mūžu dzīvuojuot; duod, dieviņ, vieglu mūžu, pa vienai es tevi iegādāšu 8154. celiņā iegādāju mātei ruokas nede̦vuse 18446, 1;

2) etwas besorgen, verschaffen.
Refl. - tiês,

1) sich erinnern:
un iegādājies..., ka tavam brāļam ar tevim kas jādara Glück Matth. 5, 23;

2) sich etwas besorgen, verschaffen:
labus luopus iegādāties LP. IV, 25.

Avots: ME II, 16

‡ ìegàudât ² Oknist, weinend hereinkommen: ie. ustabā. Refl. -tiês ebenda, = ìegaũduôtiês.

Avots: EH I, 513

[ìeģidât, benennen, iesaukât: Anna ne˙maz nav tik par tādu ieģidāta Nigr.]

Avots: ME II, 21

[ìeguodât,

1) ehrend benennen:
viņš ieguodāts par kungu Lis. viņš vēl mācās, bet jau ieguodāts par meistaru Nigr.;

2) auch
ìeguodêt LKVv., bewirten, traktieren.]

Avots: ME II, 21

‡ ìegràidât ² Auleja "ieaûst graidu": ruociniekuos iegraidāti graidi.

Avots: EH I, 514

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu ² ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514

[ìegraudât Warkh., hineinstossen: bedrē.]

Avots: ME II, 18

ìeraûdât, tr., weinend hineinfliessen lassen: vīram acīs asaras LP. I, 82. Refl. - tiês, aufschluchzen: bē̦rns ieraudājās.

Avots: ME II, 56

ìestràdât, tr., einarbeiten, bearbeiten: sē̦klu, labību, zemi. iestrādā, cik vari, manis dēļ divas pūrvietas MWM. VIII, 405. iestrādātus (gut bearbeitet) tīrumus pie mums aŗ tikai ar vienjūga arkliem Etn. III, 90. Refl. - tiês, sich hinein -, einarbeiten, sich vertraut machen: Stenders bij jau tâ iestrādājies, ka nevarēja nuorimt mierā Kundz. viņš labi iestrādājies namdaŗa darbā Aps. iestrādājies zemkuopis A. XXI, 2.

Avots: ME II, 74

ìevadât, tr., freqn. zu ievest,

1) hinein -, hereinführen:
nelabais ievadā cilvē̦kus purvā;

2) ans Mitkommen gewöhnen:
meitas ievadā suņus visur līdz Sassm. Refl. - tiês, einen Umzug bewerkstelligen, einziehen: jaunajā istabā. mājā ievadās jauni iedzīvnieki Brig. viņš ievadājās pie šās uz dzīvi Degl.

Avots: ME II, 85

izbè̦dât, tr.,

1) aus-, durchkosten, zu Ende trauern, den Gram erschöpfen:
bē̦das lielas, bē̦das mazas, kas tās visas izbē̦dāja! citu bē̦du izbē̦dāju, citu minu kājiņām BW. 106;

2) etw. nach dem Sinne machen, es einem zu Danke machen:
muļķītis ķēniņam māk labāki izbē̦dāt par gudrajiem LP. IV, 91. skuopai saimniecei ne˙viens nevarēja izbē̦dāt pa prātam VI, 154;

3) für etw. sorgen:
tev jāizbē̦dā, ka viss labi iet A. VIII, 1, 60. [Refl. -tiês, zur Genüge trauern Wid.]

Avots: ME I, 716

izbradât, ‡

2) = izstaîgât 3 (vulgär): es tuo mežu e̦smu izbradājis pē̦du pie pē̦das Salis.

Avots: EH I, 435

izbradât, tr., aus-, abtreten: labību puiši ar vīzēm izbradāja BW. 12557. Sprw.: krievs, leitis tava tē̦va pakšus izbradās, wird zufolge deines leichtsinnigen Lebens in dein Haus als Herr einziehen. Refl. -tiês, nach Herzenslust waten: nu bē̦rni labi izbradājušies pa dubļiem.

Kļūdu labojums:
abtreten: labību... 12557 = abtreten; schmutzig treten: (paladziņus)... 12559

Avots: ME I, 718

‡ izdadât (?) Warkl. "iztrūdēt": kuokam caurums izdadājis.

Avots: EH I, 440

izdãdât, - ãju, verteilen, vergeben Kalleten: [neizdādā visiem savas lietiņas N. - Bartau].

Avots: ME I, 726

‡ izdūdât (mit ostle. ū aus uo ?) Jāsmuiža "neatlaidīgi izlūgties".

Avots: EH I, 444

izdziêdât (li. išgiedóti),

1) aussingen, zu Ende singen:
līdzat dziesmu izdziedāt BW. 7782;

2) singend zum Ausdruck bringen:
izdziedāt dziļu jūtu pilnus vārdus Antrop. II, 113;

3) den Liedervorrat singend erschöpfen, her -, absingen:
kas var dziesmas izdziedāt! BW. 38;

4) eine lange Zeit singen, singend verbringen:
bij man dziesmu trīs pūriņi; trīs gadiņus izdziedāju, ir vāciņu nepacēlu;

5) durch den Gesang weglocken, hinaus -, heraussingen, verlieren:
nuo māmiņas izdziedāju sev tīkamu tē̦va dē̦lu BW. 472. izdziedāju sav[u] pūriņu, sav[u] raže̦nu vaiņadziņu Ranken n. RKr. XVI, 225;

6) besingen, [die Trauerzeremonie (Gesang und Leichenrede) bei einer Leiche im Trauerhause vor der Beerdigung vollziehen]:
skuoluotāji izdzied miruoni A. XIII, 312. Refl. - tiês,

1) sich ordentlich aussingen:
paē̦duši un pa˙pilnam izdziedājušies, atvadās un brauc pruojām BW. III, 1, 97;

2) im Gesange zum Ausdruck kommen:
visi tikumi un grē̦ki dziesmu skaņās izdziedas Rainis. Subst. izdziedâtãjs, wer einer Toten besingt (vgl. izdziedât 6): viņš iet bērēs par izdziedātāju Kaudz. M.

Avots: ME I, 733, 734

izgãdât (li. išgodóti "ausdenken"),

1): ļaudis netaisnību uz cilvē̦ku izgādā (mit ostle. iz- für uz- ?) Auleja; sich erinnern
Lös.: nevaru i., kādus vārdus tur runāju.

Avots: EH I, 447

izgãdât, tr.,

1) ausdenken, ersinnen
St., einen Gedanken zu Ende führen: gādāt vien izgādāju (Var.: izduomāju), kâ dzīvuošu bez māmiņas BW. 3982;

2) erwirken, verschaffen:
beidzuot izgādājis latvju tautai brīvību Jan. ķēniņš gribēja visiem uguni izgādāt Etn. II, 175. pabalstu izg. Ar. Refl. - tiês, eifrig Sorge tragen, sich absorgen: ve̦cāki izrūpējas, izgādājas, bet bē̦rni palaidņi.

Avots: ME I, 737

izgaudâtiês, nach Herzenslust heulen, Gewalt schreien: šī tad palīdzuot izgaudāties MWM. XI, 2.

Avots: ME I, 737

izgùodât,

1): beehren:
i. ar tādu re̦ti piedzīvuojamu guodu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 15.

Avots: EH I, 451

izgùodât, izguodêt, izguodît Aps., tr.,

1) lange oder viele in Ehren halten:
trīs māsiņas izguodāja vienu puķu vainadziņu BW. 2437, 4. [saimniece izguodējusi visas savas māsas, salikdama meitenes viņu vārduos Nigr.];

2) ehrend nennen:
viņa mani izguodāja par dē̦lu Kaudz. M.;

3) ehrenvoll, würdig bewirten:
dzīŗās visus viesus labi izguodēja Ahs. dē̦lu mīļi uzņēmu un izguodēju divas nedēļas MWM. VIII, 803, [Ellei];

4) verheiraten:
nav brāļam sieva ve̦sta, nav māsiņa izguodīta (Var.: izguodāta) BW. 29803;

5) irnonisch, blamieren:
viņš piedzēries vakar tevi izguodēja visu ļaužu priekšā Grosdohn, [Dunika, Domopol.;

6) izguodêt pa durvīm Ruhental, hinauswerfen].

Avots: ME I, 742

‡ izgramzdât Pilda, mit einem Messer ausschaben: i. grieziņam vidu.

Avots: EH I, 449

‡ izgraudât,

1) "izjaukt" Bērzgale: izgraudātas grantas duobes: nevar lēši iebraukt Oknist;

2) hinausfallen lassen
(?). bē̦rna neizgraudāt nuo depēm Pas. IV, 517 aus Dricē̦ni); heraus-, hinausstossen Bērzgale, (mit àu ² ) Lubn.: i. putniņu nuo lizda.

Avots: EH I, 449

‡ izjaudât Segew. "die Arbeiten bewältigen, den Anforderungen genügen".

Avots: EH I, 451

izķidât, izķidît LP. IV, 136. izķiduôt Wid., tr.,

1) die Eingeweide
(ķidas) der Fische ausweiden [izķidêt Bielenstein Holzb. 660]: zivis:

2) herausholen:
tikkuo spēju viņu ar visu ve̦zumu izķidāt nuo grāvja Frauenb.

Avots: ME I, 759

izluõdât, tr., intr.,

1) durchkriechen, sich durchdrängen:
izluodājis bē̦rzu birzi BW. 10337. viņš visas pagultes izluodājis;

2) aushöhlen, Gänge machen (wie z. B. der Maulwurf):
kad vabulītes izluodājušas zemi... Etn. II, 72. jaunekļi izluodāja pa visām bedrēm Dok. A. Refl. - tiês, zur Genüge kriechen, schlendern: caurām dienām pa mežu izluodājies Egl.

Avots: ME I, 766, 767

‡ izmaudât,

1) "izpeldēt" Warkl.;

2) abbaden:
izmaudava juo Pas. VI, 99. Refl. -tiês: auch Pas. III, 240; IV, 426; VII, 493.

Avots: EH I, 465

izmaudâtiês, ein Bad nehmen (im Fluss) Austriņš M. Z. 31.

Avots: ME I, 769

‡ izmûdâtiês Kaltenbr. "= izpelˆdêtiês".

Avots: EH I, 468

‡ izplundāt Für. I (unter skaluot ), ausspülen: jaunu susekli vajag i.

Avots: EH I, 473

‡ izpodât Dond., = izpudât.

Avots: EH I, 474

[izpodâtiês Stenden, sich für eine Reise fertig machen (sich anziehend und die Sachen zurechtlegend).]

Avots: ME I, 785

izpudât, ‡ Refl. -tiês,

1) auskramen
(intr.) Frauenb.: viņš nevar nuo ratiem lēti i.;

2) sich endgültig zurechtmachen:
nevar un nevar i. Dunika.

Avots: EH I, 474

izpudât, hinaustragen, auskramen: izpudā savas mantas nuo klēts ārā Ahs.

Avots: ME I, 785

izraûdât (li. išraudóti ),

2): trešuo (biķeri asaru) izraudāju ar tautieti dzīvuojuot Tdz. 40029.

Avots: EH I, 476

izrâudât,

1) tr., ausweinen, sich aus dem Kopf weinen, verweinen:
savas (Var.: visas) acis izraudāju BW. 29138. varē̦tu acis izraudāt A. XXI, 492. Līze staigāja apkārt izraudātām acīm A. XX, 566. bāli vaigi izraudāti BW. 4518;

2) vergiessen:
ve̦cāki vai visas asaras grib izraudāt JK. V, 143, RKr. VII, 52. Refl. - tiês, sich aus -, abweinen: lai Laimīte izsmejas, lai Nelaime izraudas BW. 1220. izraudāties caur dzīvi cauri, sich durch das Leben hindurchweinen Duomas II, 253.

Avots: ME I, 789

izridât, tr., aus -, wegräumen: izridāsim būdu Jan. pie ēšanas galdus atkal izridā RKr. VI, 99. nuo istabas izridāja nevajadzīgās lietas BW. V, 156.

Kļūdu labojums:
pie = pēc

Avots: ME I, 791

‡ izšķaũdât Frauenb., (mit àu ² ) Oknist, = izšķañdît: kad izšķaudu, tad vieglāki paliek Frauenb.

Avots: EH I, 485

‡ izskraidâtiês, = izskràidîtiês: dabūju i. un izvaļuoties Janš. Bandavā I, 208.

Avots: EH I, 480

izstràdât, tr.,

1) aus -, bearbeiten, verfertigen:
ve̦se̦lu zinātni par skaņām Antrop. III, 18; plānu. rutki mīl dziļi izstrādātu, pasmagu zemi Konv. ² 3520;

2) bearbeiten, betrügen:
gan es šuo muļķīguo zē̦nu izstrādāšu Pur. Refl. - tiês, längere Zeit rüstig arbeiten: pie ķēniņa tu varēsi izstrādāties un izēsties LP. VI, 544. tâ izstrādājies kâ lūks Etn. IV, 78. Subst. izstràdãjums, das Verfertigte, Produkt, Erzeugnis, die Bearbeitung: drēbes vai metalu Vēr. II, 247. ādas izstrādājumi Konv. ² 445. izstràdâtãjs, der Verfertiger, Bearbeiter: metalu izstrādātājs Konv. ² 408.

Kļūdu labojums:
Konv. ² 444 = Konv. ² 445

Avots: ME I, 806

‡ izsvaîdât ² Dunika, = izsvaîdît.

Avots: EH I, 484

izvadât, freqn., tr.,

1) herumführen, führen durch mehrere Räumlichkeiten od. durch einen grossen Raum, um etw. zu zeigen:
tē̦vs nu gan laikam jūs izvadāja pa visiem lauku laukiem Apsk., pa dzīvokli, pa mājām, pa mežu. tē̦vs... meitu... izvadāja puolī (von einem Tanz) RKr. XVI, 164;

2) irre führen, gängeln:
raganas apņēmās tuo krietni izvadāt! LP. VII, 640; 961;

3) auszuführen pflegen, exportieren:
talkiem mē̦slus izvadāja BW. 28412, 2. izmirkušuos linus izve̦lk un izvadā pa tīrumu Etn. III, 72. savus ražuojumus viņi izvadā uz visiem Baltijas tirgiem Dz. Vēstn.;

4) zu geleiten, zu schicken pflegen:
Annuža dzīvuoja ar˙vienu savā pirtiņā, iz kuŗas bij izvadājusi Anniņu jau vienu ziemu skuolā Kaudz. M. Refl. - tiês, einen Umzug halten: pa Jurģiem izvadāsimies nuo šejienes.

Avots: ME I, 823

I izvadât, ‡

5) heiratend (ein Mädchen) wegführen:
tautas (tās) izvadās Tdz. 41843.

Avots: EH I, 492

‡ II izvadât (?), = izvaduôt: tevi i. nuo zaldātiem Janš. Līgava II, 346.

Avots: EH I, 492

‡ izveĩdât Kal. "izķidāt, iztīrīt": i. de̦sas.

Avots: EH I, 494

izviñdât, izviñdinât, tr., mit der Winde (viñda) heraus -, ausziehen: spaini nuo akas. izvindāju maliņā (tautu meitu) BW. 16182.

Avots: ME I, 829

jaũdât, - ãju,

1) vermögen, können:
visi strādāja, cik jaudāja Etn. III, 15;

[2) verstehen, wissen:
viņš nejaudāja, kâ tai pateikties Janš. DZimt. ² 24.] Refl. - tiês, sich anstrengen L., Kronw.

Avots: ME II, 97

ķe̦dât, ‡ Refl. -tiês, durcheinanderreden Dond.: bija daudz ke̦dāšanās Dünsb. Apakš Ziemassvatku egl. III, 706.

Avots: EH I, 692

ķe̦dât, -ãju, intr., laut und viel sprechen, zanken: klau, kâ sievas ķe̦dā! Dond.

Avots: ME II, 359

ķidât,

1): auch Dunika, OB.; "tīruot staipīt" Dunika: ķ. de̦sas; ‡

2) "plūkāt" Rutzau: k. vilnu.

Avots: EH I, 701

ķidât, -ãju, auch ķidît, [ķidêt Nogallen], ausweiden, namentlich Fische: nuo rīta duomājis vistu bruokastīm ķidīt, vārīt LP. VI, 600.

Avots: ME II, 379

ķiladât, -ãju, intr., schwatzen, lärmen: kuo jūs tur ķiladājat? vai neiesit labāki gulēt? Wain.

Avots: ME II, 380

ķil˜dât(iês), = ķil˜duôt(iês).

Avots: ME II, 380

ķil˜dât(iês), = ķil˜duôt(iês).

Avots: ME II, 380

ķiridât, -ãju, tr., malträtieren, unglimpflich behandeln: grib manu bē̦rnu ķiridāt tâ˙pat, kâ iebūviešu un kalpu bē̦rnus DL. 1890, S. 280.

Avots: ME II, 383

‡ klaîdât ² Frauenb. "zerstreuen".

Avots: EH I, 608

‡ kneĩdât NB. "beim Essen die besten Bissen heraussuchen".

Avots: EH I, 629

‡ kuôdât ² Frauenb., wiederholt beissen: k. riekstus.

Avots: EH I, 685

kodât, - ãju, grobe, schmutzige Arbeit tun: kalpuone kodā pa laidaru luopus kuopdama Dond.

Avots: ME II, 254

‡ ķuĩdât Dunika, = ķidinât.

Avots: EH I, 707

‡ I ķuĩdât Siuxt, beiseite schaffen, einheimsen: jums tâ būs saaudzis, ka nespēsit ķ.; zur Bed. vgl. izķuîdât (unter izķuidît).

Avots: EH I, 707

‡ kve̦l˜dât Siuxt, = kvel˜dêt 3, schmerzen: visa āda kve̦ldā, kad nātres sadzē̦lušas vai karsts ūdens nuoplaucējis.

Avots: EH I, 689

‡ lãdât OB., (ein Gewehr) laden.

Avots: EH I, 726

[landât U. (unter luodât), = luõdât; aus dem Kurischen od. Litauischen.]

Avots: ME II, 420

‡ lazdât Dunika, prügeln: vīriešus l. ar kuoklem Janš. Mežv. ļ. II, 129.

Avots: EH I, 725

lĩdzstràdât, stràdãju lĩdz, mitarbeiten: tādā laikrakstā nevaram līdzstrādāt.

Avots: ME II, 482

liẽdât, ‡

2) liedāt (> ostle. līduot) Warkl. "liduot".

Avots: EH I, 752

liẽdât, -ãju, intr., freqn. zu lìst, wiederholt kriechen, hin- und herkriechen Smilt.: simtiem mūdžu liedā Mahlberg. bitītes liedā, me̦du sev smeļ Rainis.

Avots: ME II, 492

luõdât, -ãju, intr., freqn. zu lìst, fortgesetzt umherkriechen: zīlei spārni nuodiluši, biezus krūmus luodājuot BW. 8461, 10. bē̦rns jau luodā, drīz staigās.

Avots: ME II, 523

I luõdât: auch AP., Frauenb., (mit ùo ² ) Sonnaxt; vējš luõdā Taubenhof, es weht der Nordwestwind.

Avots: EH I, 766

‡ II luodāt (?) "laden" Lng.

Avots: EH I, 766

maudât,

1): auch (mit aû ) Lubn.; tu nepruoti maudāt Bērzgale;

2): auch (mit -ât ) Zvirgzdine; ‡

3) "?": māte savus pabērņus maudā (quält?)
ap darbu Zvirgzdine. Refl. -tiês: maudāties (schwimmen) pa ūdiņiem Pas. XIII, 32; baden - auch Bērzgale, Pilskalne, Zvirgzdine, (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Skaista n. FBR. XV, 49 Warkl. n. FBR. XI, 113, Pas. VII, 406, Līvāni, Pilda, Sauken. In der Bed. ‡ 3 etwa zu li. apmaudyti "ärgern".

Avots: EH I, 785

maudât,

[1) schwimmen
Wid.;]

2) [maûdât Warkh., Warkl.,] schwemmen
U. Refl. -tiês, schwimmen Infl. n. U., baden Nerft, [Zaļmuiža, Warkl.] Zu maût II.

Avots: ME II, 568

mẽ̦dât: such Orellen.

Avots: EH I, 805

mẽ̦dât, -ãju, mē̦dâtiês, die Zunge zeigen, spotten; stottern. Vgl. mẽdît.

Avots: ME II, 612

[modât, - ãju, taisīt lupatas ": kuo jūs te modājat? kas tā par modāšanu! Dond.]

Avots: ME II, 657

[mudât Dond., = modât "taisīt lupatas"; vgl. mudas 2.

Avots: ME II, 658

mūdât,

1): auch (mit û ) Kaltenbr., (mit ù ² ) Auleja; ‡

2) "schwimmen"
(mit ù ² ) Marienhausen. Refl. -tiês: auch (mit ù ² ) Auleja, (mit û ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.: sūta vepri m. Tdz. 39377 (aus Jāsmuiža).

Avots: EH I, 837

[mūdât, schwemmen Wessen.] Refl. mûdâtiês [> myłduoťīś Jaunušē̦ni], -ãjuôs, schwimmen, baden Nerft. Zu maût II.

Avots: ME II, 677

neapstrādâts, unbearbeitet, roh: neapstrādātas vielas.

Avots: ME II, 707

nirdât, -ãju, intr., untertauchen Kawall n. U. Zu nirt.

Avots: ME II, 745

nùobè̦dât,

1): ne viņš vairs nuobē̦dā par savu guodu, ne par savu labumu Dünsb. Skaistā Mile 5; ‡

2) traurig aussehen machen (?):
muni balti vaigi asarām nuomazgāti, ... bēdiņām nuobē̦dāti Tdz. 38164.

Avots: EH II, 31

nùobè̦dât, Sorgen überstehen: nebē̦dāju cita bē̦das, kad tik savas nuobē̦dāju BW. 6581. bē̦da man, liela bē̦da; kas tuo bē̦du nuobē̦dās? (Var.: izbē̦dās) 7575. Refl. - tiês, sich absorgen, sich abhärmen: jaunais ķēniņš par tuo nuobē̦dājies LP. IV, 218.

Avots: ME II, 761

nùobradât,

3): strādnieki nuobradājuši bre̦ngu stigu pa mežu Saikava. Refl. -tiês, ‡

2) eine Zeitlang waten, trampeln, mit Mühe tretend gehen:
eču visu cēlienu nuobradājies pa mežu Saikava.

Avots: EH II, 33

nùobradât, tr.,

1) abtrampeln, ab -, niedertreten:
pļavu, zâli, labību. miežu lauku nuobradāšu BW. 32746, 2. kam viņš mana brāļa jumtu ar kājām nuobradāja 18544;

2) watend beschmutzen:
bē̦rni pa dubļiem od. pa rasu nuobradājuši apavus od. kājas;

[3) einen Weg eintreten
U.] Refl. - tiês, watend sich benetzen, sich beschmutzen: vai kâ bērni nuobradājušies!

Avots: ME II, 764

nùodziêdât, tr., intr.,

1) absingen:
sēd pie galda, nuodzied dziesmu BW. 789. lai sanāk Jāņu dziesmas nuodziedāt BW. 32899;

2) singend verherrlichen:
tavs guods, dievs tē̦vs, tuop nuodziedāts GL.;

3) im Gesange übertreffen:
ja tu mani nuodziedāsi, būsi brāļa līgaviņa BWp. 863. [viņam bija vēl drusciņ forsēja, tad it visus nuodziedāja De̦glavs Rīga II, 1, 131];

4) zu Ende singen, mit dem Singen fertig sein:
kad gailītis nuodziedās, paliks mice neuzlikta BW. 24306, 1;

5) eine Zeitlang singen:
te kāda muša gar ausīm nuodziedāja MWM. VIII, 413. Refl. - tiês, sich absingen: mēs ar tuo mūžīguo dziedāšanu nuodziedamies, ka kauli un āda vien. Subst. nùodiêdâšana, das Absingen; nùodziêdâšanâs, der Wettgesang: iet ar drūmuo vēju uz nuodziedāšanuos (gew. dziedāties) JR. IV, 183.

Avots: ME II, 781, 782

nùogãdât, ‡

2) = ìegādât 2: n. kubulu Kaltenbr. nuogâdet ² jaunus nažus Strasden; ‡

3) = nùoduõmât 1: nuogādāvu, ka nuobraukuši da sē̦tai Auleja. ‡ Refl. -tiês Kaltenbr., sich anschaffen.

Avots: EH II, 45

nùogãdât, tr., wegschaffen: nuogādāt traukus pie malas, das Geschirr zur Seite schaffen; labību nuogādāt nuo lauka, das Getreide einheimsen.

Avots: ME II, 784

nùogàudât, nùogauduôt, nuogàust, tr., intr., abheulen, heulend absingen, beklagen (Manz. Lettus nuogaudêt], jammern, jammernd, wehklagend sprechen: raganas tev bēru dziesmu nuogaudās NIWM. X, 257. bet tā ir liela briesmība, ar asarām nuogaužama GL. "tas, lūk, par manu labu sirdi,"Ilze nuogauduoja VII, 130. "tad man jāiet,"vecītis nuogauž Por. II, 56. Refl. -tiês, sich beklagen, jammern: sieva nuogaũžas vien, ka vīrs liels dzērējs Ahs. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 784

nùogùodât, ‡

6) zur Genüge loben:
ē̦zdams tuo (scil.: maizi) nevarējis vie[n] diezgan n. Pas. IV, 480; ‡

7) guodu n., die Ehre verlieren:
es sav[u] guodu nuoguodāju sava tē̦va pūnītē ... ar jauniem puiške̦niem Tdz. 39374; ‡

8) mit Ehren beerdigen
Vank.

Avots: EH II, 48

nùgùodât, nùoguodêt [Lautb.], nùogùodît,

1) etw. erfolgreich enden
Spr.; einheimsen: nuoguodāt sienu (= nuovākt) Etn. IV, 161, [Wolm.]. nuoguodīt = nuokuopt, nuoguoduot zāli, sažāvējuot tuo LP. VII, 1170; [darba rīkus nuoguodēt pie malas Janš. Dzimtene ² II, 13;]

2) muižas klaušus nuoguodēt, den Frondienst ableisten;

3) zu Ende feiern:
nuoguodīju lielu dienu ar mazuo villainīti BW. 17035, 2;

4) mit Ehren abtragen:
guodēja, nuone̦sāja (Var.: nuoguodēja, nuone̦sāja) vienu zīļu vainadziņu BW. 24378, 4;

[5) nùoguodêt Lis., = nuogùodinât 2].

Avots: ME II, 789

‡ nùogramzdât Warkl. " = pìegramzdât" (s. dies weiter unten).

Avots: EH II, 46

‡ nùograudât,

1) herabfallen lassen
Wessen: n. pakārušuos salmus; hinunterstossen (mit àu ² ) Birzgale: n. sniegu nuo jumta; "nuoraust, nuoslaucīt" (mit àu ² ) Auleja: n. spaļus nuo klē̦va zemē; vējš jumtu nuograudāva (= nuorāva salmus nuo jumta) ebenda. guovs lien elkšņuos mušas n. (mit àu ² ) Kaltenbr.;

2) "?": aizbrauca uz laukiem apskatīt, vai nevar kādu ... guovi tâ tē̦tāk n. Jauns. B. gr. ³ II, 159.

Avots: EH II, 46

‡ nuoķidât Frauenb. "vom Eingeweide eines geschlachteten Tieres das Fett entfernen (nuotīrīt)".

Avots: EH II, 59

nùoluõdât, nùoluõžņât, intr., tr., hinund herkriechen, lange Zeit kriechend abtrampeln: lai dievs duod bagātiem kâ utei nuoluodāt! visus tavus sē̦tmalīšus tupu, rāpu nuoluodāju BW. 1241. abi ve̦cākie brāļi pa kāzām nuoluožņāja vien LP. VI, 523. [daudz kūlēju pa kuļamuo laiku tik šurp turp pa riju un ap riju nuoluodājuot Anekd. 47.]

Avots: ME II, 814

‡ nùomùdât ² Auleja, = nùopeldinât: n. zirgu.

Avots: EH II, 71

nùopê̦dât: "pē̦das mīt" Etn. IV, 161.

Avots: EH II, 74

nùopê̦dât, nùopê̦duôt, tr., nieder-, betreten, abtrampeln: suņi nuopē̦duojuši puķu duobes, zaķi sējas lauku Ahs. n. RKr. XVII, 42. smilšu kuls bij nuopē̦duots un nuomīņāts Latv. es vis˙vairāk te e̦smu nuopē̦dājis šuo taku Kārst. nuomīta un nuopē̦duota vieta LP. VII, 931.

Avots: ME II, 828

‡ nuopodâtiês Stenden "kaut kuo daruot (rīkuojuoties) nuokavēt laiku, nuokrāmēties": n. tur ve̦se̦lu stundu.

Avots: EH II, 78

‡ nuopudâtiês Dunika, sich dicht ankleiden: tā nuopudājies, ka nevar nei kamanās iesēst.

Avots: EH II, 78

nùoraûdât,

2): daža laba līgaviņa nuoraud sava arājiņa Tdz. 53057.

Avots: EH II, 80

nùoraûdât,

1) intr., weinen (längere Zeit):
cik vējiņš paluocīja, tik es gauži nuoraudāju BW. 9318;

2) tr., od. mit Präp.
pēc, beweinen: visu mūžu nuoraudāju vienas dienas gājumiņu BW. 15687, 8. visi krūmi, žagariņi mani gauži nuoraudāja 760. daža meita nuoraudāja savu zīļu vaiņadziņu RKr. XVI, 225. vainadziņu nuoraudāju kâ pēc tē̦va, māmulītes BW.24593, 1. pēc manim nuoraudāja 13256;

3) ab-, verweinen:
bāli vaigi nuoraudāti BW. 4519. balti vaigi asarām nuoraudāti 15686. nākuši turp nuoraudātām acīm Pav. cita (diena) ē̦sta, cita dze̦rta, cita gauži nuoraudāta 9173; asaras nuoraudāt, Tränen vergiessen: nebij grē̦ks nuoraudāt kādu asaru Lapsk. Refl. -tiês,

1) sich abweinen:
var˙būt tu tikai drusku bālāka, nuoraudājusēs Vēr. II, 145;

[2) beschwitzen:
luogi nuoraudājušies Ronneb., Smilt., Trik.].

Avots: ME II, 837

nùoridât: auch Saul. Raksti V, 111.

Avots: EH II, 81

nùoridât, nùoridêt, tr., abräumen, ab-, wegkramen, aus dem Wege räumen: viņa nuoridē traukus A. XIII, 790; galdu nuoridāt, den Tisch abdecken. galdi, krē̦sli un beņki bij nuoridāti Lautb. Refl. -tiês, für sich abkramen; nuoridāties pie malas, zur Seite gehen LP. III, 98.

Avots: ME II, 839

[nùoriñdât, (ordentlich) zur Seite stellen: n. krē̦slus, mucas C., N.-Peb.]

Avots: ME II, 839

‡ nuoskaîdât, mit Spänen (skaîdas) bestreuen: istubas priekša nuoskaidāta Dunika.

Avots: EH II, 85

‡ nuosklañdât, mit Stangenzäunen (sklañdu žuogi) versehen Dunika: visas malas nuosklandātas.

Avots: EH II, 86

nùoskrē̦dât, intr., zerplatzen, rissig werden: kājas tam nuoskrē̦dāja Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 849

nùostrâdât, ‡

3) eine gewisse Zeitlang arbeiten:
n. visu gadu pie saimnieka.

Avots: EH II, 91

nùostràdât, tr.,

1) vollenden, ausführen:
tu savu darbu esi krietni nuostrādājis;

2) abarbeiten, abnutzen, ausmergeln:
zirgu, zemi. Refl. -tiês, sich müde und matt abarbeiten: biju gan pa˙visam nuostrādājies Kaudz.

Avots: ME II, 860

‡ nuostrâzdât ² Rutzau, = nùostràdât.

Avots: EH II, 91

‡ nuosvaîdât ² Dunika, = nùosvaîdît: visa pļava nuosvaidāta akmiņiem.

Avots: EH II, 93

nùotīdât,

[1) verhören, einem Verhör unterziehen
Kursiten];

2) "?":"bet pag!"jaunākā māsa nuotīdā LP. VĮ, 341.

Avots: ME II, 875

nùovadât,

1): apīnīt ...! tu ... mani nuovadāj[i] pa visām pasuolēm Tdz. 56113; ‡

4) ab-, wegführen:
ei kur skaists meitu pulks, tautiņuos (sic!) nuovadāts Tdz. 41680; n. laukus, das abgeerntete Getreide von den Feldern wegführen Behnen n. FBR. XVI, 156.

Avots: EH II, 104

[nùovadât,

1) eine Zeitlang hin und her führen, abgängeln:
zirgs jau kādu stundu nuovadāts; tagad tuo var vest stallī Lis. puisis nuovadāja zirgu gar upi, bet pāri nedabūja;

2) vom rechten Weg abbekommen:
n. nuo ceļa, n. uz neceļiem Lautb., Dond.;

3) nuovadât tīrumu ar mē̦sliem Kl., auf den ganzen Acker Dünger hinführen.
Refl. -tiês, schal werden: alus nuovadājies U.]

Avots: ME II, 880

nùovadâtiês,

1): auch Linden in Kurl., ("zaudēt skābumu") Schönberg u. a. n. FBR. XVIII, 17.

Avots: EH II, 104

nùovadâtiês, nùovadêtiês [Lös., Druw., Prl., Golg., Schwanb., Selsau, Lis.], nùovadîtiês Oppek. n. U.;

1) [auch: nùovadêt C., PS., Bers., Dickeln, N.-Peb.] schal werden, verschalen:
vietvietām smirdēja nuovadājušās alus smaka RA. lai alus nenuovadējas MWM. VII, 805, [nenuovadās Kalz.]. tad vīns jau nenuovadīsies St.;

2) verkommen:
viņas vLrs rupjš, nuoskrandājies, nuovadājies MWM. VIII, 332.

Avots: ME II, 880

‡ pabè̦dât, = pabè̦dâtiês: kaidu laiku pabē̦dājuse Pas. V, 451.

Avots: EH II, 120

pabè̦dâtiês, sich ein wenig grämen.

Avots: ME III, 7

pabradât, ‡

2) radebrechen:
pa krieviski māk gan p. Diet.

Avots: EH II, 121

pabradât, intr., ein wenig waten: pa ūdeni. Refl. -tiês, vergnügt eine Weile waten: pabradāsimies pa upi!

Avots: ME III, 9

‡ padàt ² Warkl. "paēst (geringschätzig)".

Avots: EH II, 126

padziêdât, ‡

3) singen
(nach varêt): nevarēja ... dziesmiņu p. Tdz. 53549; ‡

4) singend raten, vorschlagen (?):
es padziežu (dafür piedziežu 44460) tev ... kai runāt pierunāj[u]: nepakar šūpulīša pirmajā gadeņā! Tdz. 44459.

Avots: EH II, 130

padziêdât [li. pagiedóti], tr.; intr.,

1) ein wenig singen:
padziedam, līguojam, triju kungu zeltenītes! BW. 32881. juo man sūri, juo man gŗūti, juo es grazni padziedāju BW. piel2 110 1;

2) perfektiv - das Singen, den Gesang beendigen:
dziesma mana padziedāta, neba mana darināta BW. 957. kad gailītis padziedās, neduos māsa vainadziņa 24305. [arī gailis padziedāja Pas. III, 52.] Refl. -tiês, sich zum Vergnügen ein wenig singen: padziedies, bāleliņ! VL.

Avots: ME III, 23

pagãdât, tr., besorgen: me̦du, vakariņas. vecene lūguse piesēst, kamē̦r viņa pagādāšuot ēst LP. VII, 1267. Refl. -tiês, sich besorgen.

Avots: ME III, 28

[pagùodât,

1) = pagùodinât 1.: viņš grib, lai tuo paguodā Widdrisch;

2) = pamieluot 1 Warkl.]

Avots: ME III, 33

‡ pagraudât Lubn., Oknist Saikava "zu Boden werfen" (mit deminuierendem pa- ?); ābuolus nuo kuoka p. (= pakratīt) Warkh.

Avots: EH II, 134

‡ pajaũdât, vermögen, können: cik tad katrs pajaudājis izaugt, tik liels tas tagad e̦suot Etn. II, 16. kalps tikkuo pajaudāja mājā ... ietikt Pas. XV, 102.

Avots: EH II, 137

paķe̦dât: mazā Anniņa ... tikkuo māk p. ("?") un pabrē̦kāt mātei uz ruokām Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 34.

Avots: EH II, 146

[paķe̦dât Dond., ein wenig schwatzen, streiten: mēs tik tâ drusciņ paķe̦dājām.]

Avots: ME III, 53

‡ pakuodât, wiederholt ein wenig beissen (fressen): luopi tika laisti laukā, lai pakuodā jel ve̦cās, izdēdējušās ... zâles Saul. Burtnieks 1936, S. 25.

Avots: EH II, 146

‡ palˆdâtiês (mit alˆ > hochle. olˆ) Prl., = pelˆdêtiês 1.

Avots: EH II, 149

paluõdât, intr., ein wenig unterkriechen, hin und her kriechen.

Avots: ME III, 64

‡ pamaudât, ein wenig schwimmen: pīles pamaudāja Pas. V, 87 (aus Bewern). Refl. -tiês (s. ME. III, 67): auch Pas. XIII, 62 (aus Welonen).

Avots: EH II, 154

[pamaûdâtiês, ein wenig baden (intr.) Warkh.]

Avots: ME III, 67

‡ pamùdât ² Auleja, ein wenig baden (tr.): p. zirgu. Refl. pamûdâtiês (ME. III, 74): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 159

[pamûdâtiês Warkh., pamūdêt Kreuzb., ein wenig baden (intr.).]

Avots: ME III, 74

paraûdât, intr., ein wenig weinen: paraudi žē̦li pēc jaunu dieniņu! BW. 24341, 5. Refl. -tiês, ein wenig zur Erleichterung des Herzens weinen: agrāk tak viņš pienācā pie manis, paraudājās Niedra.

Avots: ME III, 87

[pãrbè̦dât, Kummer, Sorgen überstehen: šās bē̦dās vēl nav pārbē̦dātas. Refl. -tiês,

1) sich übermässig abhärmen:
viņš pavisam pārbē̦dājies;

2) "sich zu grämen aufhören":
nu viņa jau pārbē̦dājusies Bauske.]

Avots: ME III, 150

pãrdziêdât,

2): kuŗa dziesma laba bija, divreiz pāri pārdziedāju BW. 592, 10; ‡

3) (eine Reihe von Liedern) durchsingen:
visas nuoduomātās dziesmas bija jau pārdziedātas un ... atkārtuotas Janš. Dzimtene II, 132. Refl. -tiês,

1): "singend" ME. III, 155 zu verbessern in "singend sich"; ‡

2) unversehens falsch gesungen werden
Oknist: man pārdziedājās, ich habe unversehens falsch gesungen.

Avots: EH XIII, 199

pãrdziêdât, tr.,

1) im Singen übertreffen:
lakstīgalu pārdziedāji BW. 409;

[2) von neuem singen:
lai labāk izduotuos, tad dažas dziesmas bij jāpārdzied Jürg. Refl. -tiês, singend überanstrengen: daži bija tâ pārdziedājušies, ka varēja tikai pačukstēt Jürg.].

Avots: ME III, 155

[pãrgãdât,

1) hinübertransportieren, herübertransportieren, befördern:
saimnieks bija visu savu mantu pārgādājis pie radiem;

2) sorgen, Sorge tragen für:
par šām lietām pārgādā Glück I Tim. 4, 15. ķeizaram grūti pārgādāt tik lielu valsti Jürg.]

Avots: ME III, 155, 156

‡ pãrluõdât, hinüberkriechen: luči ... pārluodā uz smiltīm Bigauņc. 11.

Avots: EH XIII, 206

‡ pãrmẽ̦dât Orellen, = pãrmẽdît: lai uotrs runā kuo, - viņš visu pārmē̦dā.

Avots: EH XIII, 207

pãrraûdâtiês, sich überschreien, sich krank weinen: viņš jau gluži pārraudājies JU.

Avots: ME III, 172

‡ pãrsklañdât Dunika, Rutzau, von neuem apsklandât, einen Stangenzaun ausbessern: p. žuogu.

Avots: EH XIII, 210

pãrstràdât, tr., umarbeiten: romānu. Refl. -tiês, über die Massen arbeiten, sich arbeitend überanstrengen.

Avots: ME III, 179

pãrvadât, tr.,

1) transportieren:
lietu pārvadāšana MWM. VI, 8;

[2) umherführen :
p. lāci pa kūti, lai guovis labāk baruojas Jürg.] Refl. -tiês, umziehen, übersiedeln: viņš dabūjis atļauju turpu pārvadāties Rainis.

Avots: ME III, 185

‡ paskaîdât ² Dunika, Rutzau, (beim Arbeiten) Späne hinterlassen: istubas vidū paskaidāts.

Avots: EH XIII, 172

‡ paskraidât Dunika, Hasenp., Schnehpeln, Schwitten, (mit ât) Warkl., paskraidinêt Warkl., paskraidulêt ebenda, paskraiduļât ebenda, = paskràidelêt. Refl. -tiês Schwitten, eine Zeitlang hin und her laufen.

Avots: EH XIII, 173

pastràdât, Refl. -tiês: iešuot ... dažas dienas p. Anna Dzilna 22.

Avots: EH XIII, 177

pastràdât, tr., verrichten, ausführen, vollbringen, verüben: teicamus darbus, nedarbus. [Refl. -tiês, ein wenig, eine Weile arbeiten.]

Avots: ME III, 109

pavadât, ‡

2) irre führen:
šituo es pavadāšu! Pas. XIV, 465 (aus Stackeln). Refl. -tiês,

1): auch Golg., Sessw.; ‡

2) nach dem Gebāren zu milchen anfangen (?):
ja de̦guns sāk tecēt, tad saka, ka de̦guns pasvadājies NB.

Avots: EH XIII, 186

pavadât, ein wenig, eine kurze Zeitlang hin- und herführen. Refl. -tiês, gebären (von Tieren) Selb., Tirs., Plm., Dunika.

Avots: ME III, 130

pē̦dât: auch (mit ê̦ ² ) Karls.,

1): zaķis pē̦dājis Burtn., C., Dunika, Lubn., N.-Peb., Sessw. pē̦dā (geht)
nuo pakaļas Podsem. ‡ Refl. -tiês, (auf éiner Stelle) hin- und hertreten Naud.: kuo tu pē̦dājies!

Avots: EH XIII, 226

pē̦dât Lös. n. Etn. IV, 164,

1) Spuren treten;

2) mit einem Zollstock messen.
Zur Form vgl. gr. πηδᾶω "springen".

Avots: ME III, 206

pìebè̦dât, sich genügend sorgen, grämen: kas tuo bē̦du piebē̦dās! BW. 9169.

Avots: ME III, 238

pìebradât, volltreten, watend unsauber machen: nedzeŗ[a]t purva ūdentiņu! ve̦lna bē̦rni piebradāj[u]ši spalvainām kājiņām BW. 28994. kāds būtu viņa svē̦tākuo un tīrākuo sirds kaktiņu piebradājis ar rupjām kājām A. XX, 242.

Avots: ME III, 239

pìedziêdât,

1) zu-, hinzusingen:
pie katras Jāņu dziesmu rindiņas allaž vēl piedzied galā klāt: līguo, līguo! BW. V, S. 18. Jēcis nevarēja citiem līdzi piedziedāt Tirzm. 17. piedzied meitām brūtgānus Mag. XX,3,153;

2) herbeisingen, singend herbeilocken:
Jānīt[i]s lūdzās, lai mēs dzieduot, lai Anniņu tam piedzieduot BW. 606. dziedi, dziedi, ganu meita, kāda ve̦lna piedziedāsi? piedziedāsi pārnuovada kruoga, tirga dzē̦rājiņu 458;

3) vollsingen:
vai ar dziesmu piedziedāšu (werde satt singen) savu ... vēderiņu? Mag. XX, 3, 153. viņas piedzied visas malas Plūd. LR. IV, 149. piedziedāt druvas Zalktis I, 111. (klajums) putnu piedziedāts Veselis Tīr. ļaudis;

4) viel singen:
kuo nu piedziedāsi tukšā dūšā? Lennew. Subst. pìedziêdãjums, der Refrain.

Avots: ME III,

pìegãdât, herbeischaffen: viņi piegādāja preces Apsk. v. J. 1903, S. 655. piegādāt siltumu LP. II, 15.

Avots: ME III, 250

pìeguodât, fertig werden mit C., N.-Peb., Saikava: apse bij pieguodāta Alm.

Avots: ME III, 253

pìemodât Dond., mit Fetzen vollstreuen.

Avots: ME III, 274

pìemudât Dond., = piemodât.

Avots: ME III, 274

pìepodât, vollkramen: kalpa islaba piepodāta ar visādām podām Dond.

Avots: ME III, 280

pìeraûdât,

1) vollweinen:
visus piecus (nē̦zduodziņus) pieraudāju BW. 13736. 12 mucas bijušas tukšas, tās bijušas jāpieraud viņai LP. IV, 70;

2) weinend erreichen, erlangen:
kuo tu, ve̦lns, tur vari pieraudāt? LP. VII, 408. raudi, raudi, māmuliņa, ap tuo pūru staigādama! kuo nu, vilku, pieraudāsi, kad nav pūra darījuse? BW. 7813.

Avots: ME III, 283

pìeridât,

1) wegräumen:
p. darba rīkus pajumte Dond., Wandsen;

2) unordentlich vollkramen:
p. istabu ar dažādām lietām C., Dond.

Avots: ME III, 285

pìestràdât, zuarbeiten; bei der Arbeit behilflich sein Spr.

Avots: ME III, 297

pìevadât, mehrfach anführen, hinzuführen.

Avots: ME III, 307

pludât Wid., -ãju, überströmen, sich ergiessen : ūdens pārklāj pļavas, ka pludā vien Katzd.

Avots: ME III, 353

plundāt, spülen Für. I (unter skaluot).

Avots: ME III, 357

podât, -ãju, auch refl. podâtiês "podas taisīt" Dond.; vgl. pudât.

Avots: ME III, 375

prìekšdziêdâtãjs, der Vorsänger.

Avots: ME III, 395

pudât, kramen, aufschichten MSil. Refl. -tiês, kramen (intr.) Libau.

Avots: ME III, 402

raûdât: unbek. in Erwalen, Lipsthusen, Schnehpeln, Stenden, Tals. (wo dafür brêkt ² ); pirk vaiņagu raudājuot BW. 6048 var. es pazinu bārenīti raudātām acītēm Tdz. 38084. Refl. -tiês: = zẽ̦luôtiês 2 Auleja, Kaltenbr., Nautrēni. Subst. raûdâšana: ja būt[u] kāda r. BW. 23089. Subst. raûdâtãjs: fem. raudātāja BW. 12413, 4 var.

Avots: EH II, 356

raûdât (li. raudóti "jammern"), -u (-āju bei Glück Joh. 11, 33; Für. I unter kas), -ãju, tr., intr., weinen, beweinen: Sprw. labāk lai bē̦rns tagad raud, nekâ pēcāk raud tēvs, mate. kād kaķis raud, tad pele smej. stipri, skaļi raudāt, laut weinen. raudāt pilnā balsī LP. I, 65. raudāt nuo (gew.: aiz) prieka LP. II, 15, vor Freude weinen. raudāt gaužas asaras, bittere Tränen weinen. iet visā (pilnā Salis) galvā raudādama (laut weinend) Blaum. māte raud galvu saņē̦musi Biel. 1230. laudis raudāja šņukstē̦dami Kra. Vīt. 78. raudāt

a) cum gen., wegen, nach etwas od. jem. weinen, beweinen:
uozuoliņš zīļu raud Ld. 7.552. māte manis žē̦li raud BW. piel. ² 41181, visas meitas vīra raud, visas raud tē̦va dē̦la BW. 10957. kuŗa raud ve̦dama, tā mātes raud; kuŗa neve̦dama, tā vīra raud Biel. 837. es māsiņas neraudātu, kaut tā maza nuomiruse BW. 13713. kuo, māsiņa, tu nu raudi vaira sava vainadziņa? 24418. raudi, raudi, tautu meita, kāda ve̦lna tu raudāji? raudāj[i] tē̦va aizkrāsnītes 21968, 1;

b) cum acc., beweinen, beklagen:
raudu savu arājiņu Ld. 7.612. kuo, brālīši, raudat mani, kuo jūs mani žē̦luojat? paši mani iedevāt raudamā vietiņā (an einen Ort, wo man weinen muss) BW. 17474. vainadziņu tâ raudāju, kâ tētiņu, māmulīti 24536 var.;

c) cum praep. -dēļ, pēc, uz: raudāt pēc pazudušas laimes. cits raud manu darbu dēļ Biel. 1604. raud[i] uz Laimi (klage weinend die
Laima an), tautu dē̦ls, ne uz manu augumiņu! būt[u] Laimiņa vēlējusi, būt[u] es tava līgaviņa BW. 10577. Refl. -tiês, (intensiv) weinen; (weinend) klagen Spr.: uozuoliņš raudājās (Var.: gauži raud), zīles bira upītē BW. piel. ² 2800, 1. zemnieks nevarēs sevišķi raudāties par ce̦nām Latg. 1921, № 50, 22. plācenīt[i]s raudājās, ar plaukstām plaukstējams BW. 2919. dzirnaviņas raudājās: nevienādas malējiņas FBR. IV, 71 (aus Warkl.). brāļu māsa raudājās, krelles kaklu nuogulēja BW. 21523. jaunas meitas raudājās, vainaciņš galvu spiež 24767. kumeliņš raudājās, meitu nesa mugurā, labāk (sc.: būtu) nesis kara vīru 18306. vasariņa raudājās, ka nedzēra alutiņa 19855. dieverīši raudājās, kam pe̦lē̦kus cimdus devu 25430. neraudies tu, celiņ, es tev būšu appuškuot! 1357. raudāties uz, weinend anklagen: uz Laimiņas raudājuos, ne uz savas māmuliņas BW. 9276. var. uz prātiņa raudājuos, ne uz tē̦va, māmuliņas 22858. - Subst. raûdâšana, das Weinen: vīrs raud vienā raudāšanā (in einem fort) LP. I, 78; raûdâšanâs, das Weinen, Klagen; raûdãjums, das abgeschlossene Weinen: asarām vilnainīte vakarēju raudājumu BW. 9257; raûdâtãjs (li. raudótojis) wer weint, der Weinende, Weinerliche. Nebst rūdinat zu li. surúdau "ich wurde traurig", slav. rydati "laut weinen", ačech. ruditi "betrüben", ai. rōditi od. rudáti "er weint", la. rudere und rūdere "brüllen", ae. réotan "weinen", an. rauta "brüllen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 351, Trautmann Wrtb. 239 f.

Avots: ME III, 482, 483

raudātin, zur Verstärkung von raûdât: raudātin saraudāju, pie māsiņas nuogājuse BW. 26724.

Avots: ME III, 483

ridât, -ãju U., Dond., ridêt, -ẽju, U., Wandsen, Rojen, tr., wegräumen, zur Seite schaffen: es sākšu tūliņ ridāt savas mantas Dond. muodinās šuo augšā, lai ridē̦tu nūju nuo kājām LP. IV, 9; ridât "ordnen, zubereiten" Nötk. Refl. -tiês,

1) ridâtiês, kramen, ordnen
Trik., Serben n. U., MSil.: tā (saimniece) ridājās savā istabā Lautb. Luomi 181;

2) ridâtiês, sich mit unangenehmen Dingen abgeben
Katzd.;

3) sich davonmachen, fortgehen ("sich packen"):
lai visi citi ridējas nuo baznīcas laukā LP. V, 156. lai tikai ridējuoties nuo durvīm nuost LP. VI, 156. visi miruoņi ridēsies pruojām VII, 233. kad vazaņķis vēl tad neridē̦tuos pruojām A. XI, 574;

4) ridâtiês, sich aufmachen, sich rüsten (zu einer Reise od. Arbeit)
Nötk. ridies žiglāk! Wandsen. Vgl. rida.

Avots: ME III, 522, 523

‡ I rīdât "?": kūma ... kumeļus rīdāja Tdz. 36672 (aus Klostere).

Avots: EH II, 375

‡ II rīdât "bē̦dāties" (?): trīs dienas panāksnieces r. rīdāja. sudraba mēlenes me̦klē̦damas Suitu k., № 312 (ähnlich Tdz. 58551).

Avots: EH II, 375

rīdâtiês Ar., = ridâtiês 3, sich davonmachen.

Avots: ME III, 535

riñdât C., -ãju, riñduôt,

1) tr., ordnen
Erlaa n. U., in Reih und Glied stellen, in einen geschlossenen Kreis stellen (rinduôt) Spr.: suols, uz kura bē̦rns būdams esi rindājis lietiņas V. Egl.;

2) intr., "?": rindājat, raibas guovis, pa celiņu sētiņā! BW. 28888. Refl. -tiês, sich aneinanderreihen, sich in Reih und Glied stellen:
dienas rinduojās Niedra. neskaidri rinduojās viņas galvā pagātne Vēr. II, 945. rindājaties ² pa pāriem! Mar. n. RKr. XV, 133.

Avots: ME III, 527

ruodātājs ein Besucher; f. ruodātāja, eine Besucherin, die alles beschnüffelt und durchsucht Für. I, unter rast.

Avots: ME III, 577

‡ roĩdâtiês Seyershof "ar šuo tuo nuodarbuoties (nestrādājuot pastāvīgi vienu darbu)": lai viņš tur vai kuo roidājas, bet mājā nenāk.

Avots: EH II, 380

sabè̦dât, Refl. -tiês, ‡

3) = nùobè̦dâtiês: biju saslimusi un sabē̦dājusies Rīga.

Avots: EH II, 396

sabè̦dât,

1) Sorge tragend od, sich grämend erreichen:
kuo nu sabē̦dāsi?

2) eine gewisse Zeit hindurch sich grämen:
māte sabē̦dāja pēc bē̦rna ve̦se̦lu gadu. Refl. -tiês,

1) = sabē̦dât 2;

2) sich durch übermässigen Gram aufzehren:
māte sabē̦dājās un saslima.

Avots: ME III, 593

sabradât, tr.,

1) zertrampeln;

2) (durch Schmutz) watend besudeln; volltrampeln:
kājas viņam bija sabradātas A. XXI, 404. sabradāt istabu, grīdu. Refl. -tiês, watend nass und schmutzig werden: bē̦rns sabradājies pa mārku.

Avots: ME III, 596

sadziêdât, ‡

4) singend bewältigen:
es tuo savu rīta māli dziedāt vien sadziedāju BW. 665, 3.

Avots: EH XVI, 407

sadziêdât,

1) tr., intr., zusammen singen:
sadziediet (Var.: dziediet skaiši), mazas meitas! lielas meitas nedziedāja BW. 840. nuostāsim pret ustabiņu un sadziedāsim! Pas. I, 259. pulkā skaisti sadziedāja Zalktis I, 14. dziedātājas prata labi uz balsīm (mehrstimmig) sadziedāt A. XX, 470. ar putniņiem kuopā sadziedādama R. Kam. 37;

2) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit singen :
trīs gadiņi sadziedāju (Var.: izdziedāju, nuodziedāju) BW. 30, 1;

3) tr., singend erlangen, erreichen, bekommen:
sadziedāju (Var.: izdziedāju) brāļam sievu, sev dižanu arājiņu BW. 343, I. viņš dziedāja, kamē̦r sadziedāja visus policistus Ezeriņš Leijerk. II, 44. Refl. -tiês, zusammen, im Einklang singen, sich singend verständigen; sich verständigen überhaupt Dond.: lakstīgalas vēl centās sadziedāties MWM. VIII, 416. sašņācas tvaiki, sadziedas svilpes Skalbe. -viņi jau sadziedājušies; nuo tiem iznāks labs pāris Dond.

Avots: ME III, 622

sagãdât, ‡

2) = saduõmât: kuo pats sagàdāja2, tuo i[r] padarīja Auleja.

Avots: EH XVI, 408

sagãdât, tr., besorgen, herbeischaffen, anschaffen: brūte sagādāja brūtgānam laulājamuos svārkus BW. III, 1, 43. tik re̦snus pāļus nevar sagādāt Būvmācība 16. tē̦vs sagādā mazas krustībiņas. Refl. -tiês, für sich besorgen, beschaffen: tu labas dienas sagādājies Psalm 49, 19.

Avots: ME III, 625

‡ sagramzdât Domopol, Nautrēni, = sagre̦mzduôt: s. burkānu.

Avots: EH XVI, 409

‡ sagràudât ² Auleja, Kaltenbr., auseinanderfallen machen, zerstören: s. mūru Kaltenbr. vējš sagraudāva klēveņu Auleja; sagraudā tuos šumus kerzī ("saraus - virziena nuo augšas uz leju - tās saslaukas kurvī")! Auleja.

Avots: EH XVI, 409

sajaudât, ‡

2) vermögen:
re̦tās rūtes aizsargāt iekšu nesajaudā Janš. Ubags 15.

Avots: EH XVI, 414

sajaudât, verstehen: nevarēja sajaudāt, kuo darīt Jürg., Siuxt.

Avots: ME II, 639

saķe̦dât, tr., mit Gerede, Geschimpfe anfüllen: kuo jūs te e̦sat saķe̦dājuši pilnu pasauli? Dond.

Avots: ME II, 662

‡ salazdât, = salazduôt: žīdu krietni salazdājuši Pas. XII, 231 (aus NB.).

Avots: EH XVI, 424

saluõdât, eine gewisse Zeit hindurch hin und her schleichen: s. visu dienu ap māju Salis, Dond.

Avots: ME II, 678

samādât (?), verstehen, imstande sein.

Avots: ME II, 682

samodât,

1) durcheinanderwühlen, verwūhlen:
labību vajaga ranstuos kraujuot samodāt Dond.;

2) = modāt (perfektiv): kuo e̦sat še samodājuši? Dond.

Avots: ME II, 689

samudât(iês) Dond., = samodāt.

Avots: ME II, 689

samudât(iês) Dond., = samodāt.

Avots: ME II, 689

sapodât, Refl. -tiês: auch Rothof n. FBR. VIII, 111.

Avots: EH XVI, 438

sapodât, tr.,

1) = sapudât Dond., Wandsen;

2) mit alten Kleldungsstücken vollhängen, anfüllen:
istabu Dond. Refl. -tiês, = izpodâties: zirgi jau iejūgti, bet meitas vēl nav sapodājušās Stenden.

Avots: ME II, 706

sapudât(iês) Dunika, = sapodzinât(iês); sapudâtiês Siuxt, Dunika, = sapodâtiês.

Avots: ME II, 708

sapudât(iês) Dunika, = sapodzinât(iês); sapudâtiês Siuxt, Dunika, = sapodâtiês.

Avots: ME II, 708

saraûdât, ‡

3) weinend bewältigen (?):
es tuo savu rīta māli dziedāt vien sadziedāju; tautu meita, raudulīte, raudāt vien saraudāja BW. 665, 3.

Avots: EH XVI, 440

saraûdât,

1) tr., weinend verderben, verweinen:
saraudātas acis, verweinte Augen. saraudātām, uztūkušām acīm Alm. Meitene nuo sv. 57;

2) längere Zeit weinen
Spr.: visu dienu saraudāju BW. 26680, 4. trīs dieniņas saraudāju 13562 var. trīs gadiņi saraudāju 19437. Refl. -tiês, heftig weinen: kad zārku ielaida kapā, [Variņka] saraudājās Vēr. I, 1247. meitenes bij patiesi saraudājušās Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 55.

Avots: ME II, 712

saridât, saridêt, tr.,

1) unordentlich, regellos zusammenlegen
(saridât) Wolmarshof; in Ordnung bringen, anordnen; wegschaffen, weg-, abräumen Dond.: saimnieks izgājis piedarbā šuo, tuo saridēt LP. III, 107. ve̦lns... saridējis mantas lielā maisā VI, 399. kad visus [strādniekus] saridēju, tad darbs sāka labi iet Nötk. - galdu saridēt, den Tisch decken A. v. J. 1892, S. 66;

2) saridēt, aufessen
Dond. Refl. saridâtiês, sich (zu einer Arbeit od. zum Gehen) fertigmachen, vorbereiten Nötk.: nu tad nevar vien saridāties!

Avots: ME II, 717

sariñdât: auch Dunika.

Avots: EH XVI, 442

sariñdât, sarinduôt, sarindinât, tr., aneinanderreihen, in Reih und Glied stellen: pudeles stāvēja uz galda sarindātas Austriņš Vērpetē 19. Kristīne sarinduoja uz apklātā galda šķīvjus Cālītis Dzīvība 72. plauktiņš, uz kura... sarinduoti gulēja žurnāla gada gājumi Upītis Sieviete 9. kas tad nu būs par spēli, ka esi visus krē̦slus sarindinājis? Vank. ar ārīgu sarinduojumu vien nepietiek, lai arī sarinduot var skaisti Vēr. I, 689. vārsmās sarindināta prōza Plūd. Rakstn. I, 250. Refl. -tiês, sich aneinanderreihen, sich in Reih und Glied stellen: vācieši sarinduojas Boriss God. 53.

Avots: ME II, 717

saskrandât, tr., zerfetzen: tuo tas skranda saskrandāja Siuxt. Refl. -tiês, zerfetzt werden: svārki jau saskrandājušies Nigr.

Avots: ME III, 733

saskrē̦dât AP. (mit ẽ̦), Stomersee, Odsen, Lös., Tirsen, Baltinov, Marienhausen, Mar., Smilten, = sasprẽ̦gât: saskrē̦dājušas kājas Stari II, 115. saskrē̦dājusi āda 817. uz saskrē̦dājušā egles galda Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 37.

Avots: ME III, 733

sastràdât,

1): kad preces linus sastrādā, tad iztīra drēbju linus AP.;

3): visu darbu jau s. māku Pas. X, 303; ‡

5) durch Arbeit erlangen:
ja kāds kuo sagādājis un sastrādājis A. Upītis Laikmetu griežos II, 111; ‡

6) zurechtmachen
Kaugurciems: s. ve̦cuos tīklus.

Avots: EH XVI, 451

sastràdât,

1) tr., verarbeiten:
zīdainim jāpastrādā lielāks darbs,... uolbaltumu sastrādājuot Vēr. II, 220;

2) tr., verarbeiten, durch Arbeit beschädigen, ermüden:
sastrādāta ruoka A. XX, 119. tev tulznaiņas ruokas sastrādātas Ahs. n. RKr. XVll, 51. staipīdams savus sastrādātuos luocekļus Jaun. mežk. 2;

3) tr., = pastrādāt, (eine Arbeit) vollenden: lauku darbi sastrādāti Ahs. n. RKr. XVII, 5I;

4) intr., längere Zeü arbeiten:
tâ mēs sastrādājām vairāk nedēļu Apsk. v. J. 1903, S. 210. kommisija sastrādāja pie tā kādus 10 gadus Klaust. 47. viņš sastrādāja savā līdumā arī vienu auguošuo svētdienu MWM. VIlI, 405. viņš var sastrādāt nuo rīta līdz vē̦lai pusdienai JR. IV, 84. Refl. -tiês, sich überarbeiten, sich arbeitend ermüden: jāievē̦ruo, ka nesēžamies pie galda stipri sastrādājušies Straut. Vesel. 20.

Avots: ME III, 748

‡ sastrâzdât ² Rutzau, = sastràdât.

Avots: EH XVI, 452

‡ sasũdât Dunika, Rutzau, = samê̦sluôt: s. zemi.

Avots: EH XVI, 452

‡ sasvaîdât ² Dunika, = sasvaidît I 1, 2.

Avots: EH XVI, 452

savadât,

1): visus tuos akmeņus viņš savadājis ar savu ... ķēvi Pas. VIII, 492. lai dzīvuoja, kâ gribēja, savadātas tautu meitas BW. 23724.

Avots: EH XVI, 462

savadât,

1) zusammenführen:
mēs... būsim te... tādas savadātas svešnieces Janš. Bandavā I, 29;

2) eine gewisse Zeit hindurch hin und her führen:
trīs gadiņi savadāju (Var.: savadīju) puisi lūka galiņā BW. 10856.

Avots: ME III, 779

savindât, tr., mit der Winde herein-, hineinziehen (auf eine grössere Menge bezogen): kâ ar vindi savindāja (Var.: ievindāja, vilka) me̦d[u] ar vasku uozuolā BW. 30354, 1.

Avots: ME III, 788

skaîdât: te nevajaga s. AP., Zvirgzdine, (mit aî ² ) Dunika.

Avots: EH II, 497

skaîdât Warkl., C., = skaidît

Avots: ME III, 864

šķaũdât: auch (mit àu ² ) Linden in Kurl., Skaista, Sonnaxt, Wessen, Pas. VII, 497 (aus Atašiene); dzenis ... sīki šķaudādams aizjuoņuo Jauns. Raksti VII, 56.

Avots: EH II, 629

šķaũdât, s. šķaũdît.

Avots: ME IV, 21

‡ sklañdât Dunika, = sklañduôt.

Avots: EH II, 505

skradât, sich mit einer Kruste, mit Schorf bedecken Wid. Etwa zu mnd. schratelen "zerschneiden" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 580)? Vgl. auch skrē̦dât 1 und skretulis.

Avots: ME II, 885

skrādāt: das Korn spitzen, die Kornspitzen (in der Mühle) abschlagen Lng. Aus mnd. schrāden "schroten", s. Sehwers Unters. 106.

Avots: EH II, 508

skrādāt, spitzen Für. I (unter malt). Vohl zu li. skrodyti "shnitzen", skrósti "aufspalten" und mnd. schratelen "zerschneiden" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 580).

Avots: ME II, 889

skraidât: auch (mit aĩ ) A.-Ottenhof, (mit aî ² ) Gramsden, Iw., Schrunden; sīļam spārni nuodiluši pa siliņu skraidājuot BW. 8461, 13 var.

Avots: EH II, 506

skraidât Wid., LKVv., (mit aĩ ) Frauenb., Siuxt, Ermes, (mit aî ²⁾ Dunika, = skraidît.

Avots: ME II, 885

skrē̦dât

1): auch (mit è̦ ) Ramkau, (mit è̦ ² ) Aahof, Kalnemois, Liepna, N.-Laitzen, Stom.

Avots: EH II, 509