Paplašinātā meklēšana

adatuôts (= adataîns): mana māja dzelzīm kalta, visi jumti adatuoti (Var.: adatām jumti) BW. 32490, 3.

Avots: ME I, 11

‡ àizbur̃tuôt, bis zu einer gewissen Stelle hinbuchstabieren: a. līdz lappuses beigām.

Avots: EH I, 13

àizkâtuôt (zu kâts), wegschreiten: saimnieks gaŗiem suoļiem aizkātuoja uz istabu Vīt. 84.

Avots: ME I, 32

‡ àizlâpstuôt N. - Peb., mit schweren Schritten hin-, weggehen.

Avots: EH I, 36

‡ àizlituôt, schnell und flink hin-, weglaufen Bers., Mahlup: Spuļģis... aizlituo pār nuolejas tīrumu Burtnieks 1934, S. 31.

Avots: EH I, 36

àizmatuôt, ‡

2) hin-, weglaufen, eilig hin-, weggehen
Lös.

Avots: EH I, 38

àizmatuôt, intr., entfliehen: nebūtu vīriņi aizmatuojuši, tad tiem gan nu ietu plāni JR. IV, 153.

Avots: ME I, 38

‡ àizpluôstuôt Wid., hin-, wegflössen, auf Flössen hin-, wegschaffen.

Avots: EH I, 43

‡ àizpràtuôt(iês), nachdenkend (sinnend, grübelnd) in Gedanken hingelangen: prātuojuot cilvē̦ks var nezin kur aizprātuot(ies).

Avots: EH I, 43

‡ àizpràtuôt(iês), nachdenkend (sinnend, grübelnd) in Gedanken hingelangen: prātuojuot cilvē̦ks var nezin kur aizprātuot(ies).

Avots: EH I, 43

‡ àizputuôt,

1) gährend zu schäumen anfangen
Golg.: alus jau aizputuojis;

2) schäumend hin-, wegströmen:
ūdens putuodams aizputuoja pa slūžām lejup.

Avots: EH I, 44

àizspuôstuôt, -ît, verstopfen, verkorken, zumachen, versperren: ragu, pudeli LP. VII, 575; dzīves ceļu JR. IV, 62.

Avots: ME I, 52

àizspruôstuôt, -ît, tr., versperren: ve̦lns aizspruostuoja izejas durvis LP. VII, 254. upe aizspruostīta baļķiem. vēl vairāk aizspruostuota redze MWM. VII, 406.

Avots: ME I, 52

àizspruôstuôt, ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) verstopfen: caur(ul)e aizspruostuojusies.

Avots: EH I, 51

àizstuõrêt, hin-, wegstolzieren Aps. ‡ àizstuôstîtiês,

1) ein wenig stottern, in der Rede stocken
Salis: viņš runā šad tad aizstuostās;

2) stotternd (in der Rede) hingelangen
Salis: viņš nevarēja ne˙cik tālu aizstuostīties.

Avots: EH I, 53

àizstuõrêt, intr., weg-, hingehen, sich entfernen: tē̦vi aizstuorēja caur rudzu vidu pa grāvi pruom A. IX, 1,546. Aps., JK., C.

Avots: ME I, 53

‡ àizstrutuôt, sich mit Eiter anfüllen Jürg.: vâts aizstrutuojusi.

Avots: EH I, 53

àiz˙tuo, ‡

2) deshalb
Golg.: aiz˙tuo man likās, ka suņi kādu plēš.

Avots: EH I, 60

aiztuo, denn; in den Drucken des 16. und 17. Jahrh., z. B. runā, mans kungs! aiztuo tavs kalps klausās Manc. Post. I, 36.

Avots: ME I, 57

àiztuõšât, stöhnend (langsam) hin-, weggehen: guovis tâ saē̦dušās, ka nevar aiztuošāt vien uz māju.

Avots: EH I, 60

‡ âkstuôņa Kalz., Meiran u, a., jem., der etwas geckenhaft (ungehörig) tut Domopol (âkstuonńe̦), N.-Peb., Selsau, (mit â ² ) Schibbenhof.

Avots: EH I, 193

Añtiņš, Añtuõns, auch Tenis, Anton: prātiņ, nāc mājās, antiņ, pūt stabulīti oder antiņ, kur stabulīte? sagt man zu einem Unbesonnenen.

Avots: ME I, 71

‡ apgaituôt, (zwangsweise) umhergehend besichtigen: a. savu apgabalu Bers.

Avots: EH I, 80

‡ apglîtuôt, halbwegs (aus)bilden, "apskuoluot?".

Avots: EH I, 82

‡ apkā`rtuôt,

1) = ‡ apkartât: tauki apkārtuoti Bauske u. a.;

2) bedienen ("прислуживать")
Spr.;

3) in Ordnung bringen
Libau: a. mājas.

Avots: EH I, 91

‡ aplaktuôt, ringsum mit Lalten beschlagen Frauenb : kad spāres uzce̦ltas, tad jāaplaktuo jumts Siuxt.

Avots: EH I, 97

‡ aplatuôt Oknist u. a., = ‡ aplaktuôt: a. māju.

Avots: EH I, 97

apliñtuôt, tr., mit Bändern versehen.

Avots: ME I, 101

apmārtuôt (zu mārte) RKr. XVI, 177 und 190 (aus Rutzau), das Haar der Neuvermählten am Hochzeitstag nach Frauenart ordnen und ihr den Kopfputz der Frauen aufsetzen.

Avots: ME I, 105

‡ appràtuôt, bedenken, überlegen (ein wenig scherzhaft): a kādu lietu. Refl. -tiês, sich besinnen, Verstand annehmen Jürg.: tie ir jau apprātuojušies.

Avots: EH I, 106

‡ apputuôt, = ‡ apputât.

Avots: EH I, 107

‡ apriẽkstuôt visu krastu, am ganzen Ufer die Nüsse absuchen.

Avots: EH I, 110

‡ aprustuôt Kursiten, = aprustît (unter aprustêt).

Avots: EH I, 110

apsẽ̦tuôt, tr., mit einem Zaun (sẽ̦ta) umgeben, umzäunen: apsē̦tuots laukums Etn. III, 101.

Avots: ME I, 119

‡ apskunstuôt, behexen (?): klētī, kur ne˙vienu neielaida, lai jaunā pāŗa gultu neapskunstuotu Latv. Saule, S. 729.

Avots: EH I, 114

apstuomuôt,

1) "apstulbt" Druva I, 392; ‡

2) = apstùtbinât, verwirren: suns trenca guovi tik ilgi, kamē̦r tuo apstuomuoja: nezināja ne˙kuo darīt, stāvēja uz vietas Druva I, 392; ‡

3) "stuomīties, kavēties, vilcināties" Druva I, 393.

Avots: EH I, 118

apstuomuôt, dumm werden (Spr.).

Avots: ME I, 127

apstuõtêt, verbrämen, besäumen.

Avots: ME I, 127

‡ aptuõšât Salis, (mit ùo ) C., keuchend herumlaufen um: a. kam apkārt.

Avots: EH I, 123

‡ astuôņa ² Dunlka, = astuoņacis. astuoņacis, ‡

2) wer acht Augen hat
(fem. ostle. ostoņace Pas. VI, 199 aus Domopol).

Avots: EH I, 132

astuoņacis, die Acht im Kartenspiel.

Avots: ME I, 146

‡ astuoņdancis (in der Verbind. astuoņdanci kumeleņu) BW. 16025, astuoņdanču kumeliņš RW. piel. ² 25870, 1 "?".

Avots: EH I, 132

astuôņdesmit, dial. astuņdesmit, achtzig, mit dem Gen. dial. auch Nom.: astuoņdesmit cilvē̦ku, dial. -ki. viņš ir iekš astuoņdesmits, er ist schon über 70 Jahre alt.

Avots: ME I, 146

astuôņdesmitaĩs, der achtzigste.

Avots: ME I, 146

astuôņi: auch astuõņi Siuxt u. a. Dialektformen: ostle. ostoņi Borchow n. FBR. XIII, 29, ostoîņi Pilda n. FBR. XIII, 39, ostaiņi Eversmuiža n. FBR. VI, 40; s. Le. Gr. 363.

Avots: EH I, 132

astuôņi, dial. astuņi, tahm. u. hochle. astiņ (i) (li. aštuonì) [s. Le. Gr.? 331 e], acht; dekliniert nach der jo-Deklin. oder indekl. bē̦rns astuoņus gadus od. astuoņi gadi ve̦cs, das Kind ist 8 Jahre alt. vakar viņš viens pats mani sadauzījis, kur nu vēl tagad, kad tie astuoņuos LP. VI, 61.

Avots: ME I, 146

astuôņkãjis, der Achtfüssler.

Avots: ME I, 146

astuôņkā`rt, achtmal.

Avots: ME I, 146

astuôņnieks, astuôtnieks, astûtnieks, astuôņš, die Acht im Kartenspiel.

Avots: ME I, 146

‡ astuoņnīšu (gen. pl.), mit 8 Weberhefteln gewebt: a. paladzeņu BW.16025.

Avots: EH I, 132

‡ astuoņnītis Nerft, ein mit 8 Weberhefteln gewebtes Gewebe; in Pilaa dafür ostle. ostoinìks ² .

Avots: EH I, 132

astuôņpadsmit, aus dem veralteten und dialektischen astuoņpadesmit, dial. astuņpadsmit, achtzehn, mit Gen., dial. Nom.: tur astuoņpadsmit ve̦zmu und ve̦zmi, da sind 18 Fuder.

Avots: ME I, 146

astuôņpadsmitaĩs, dial. astuņpadsmitaĩs, der achtzehnte.

Avots: ME I, 146

‡ astuôņš ² Kal., = astuoņacis: man ruokā divi astuoņi.

Avots: EH I, 132

‡ astuotactiņa Pas. VI, 199 (geschr.: ostuotactiņa; aus Domopol), das achte Auglein.

Avots: EH I, 132

astuôtaĩs: auch die unbestimmte Form astuôts ² Dunika, Kal. u. a. ostle. ostoîtais Borchow n. FBR. XIII, 29; s. Le. Gr. 369.

Avots: EH I, 132

astuôtaĩs, dial. astûtais, astante̦s Dond., astītais [s. Le. Gr. 337 h], der achte; man astuotā (scil. desmitā), ich bin über 70 Jahre alt Aps.

Avots: ME I, 146

astuôtdaļa, ein Achtel.

Avots: ME I, 146

‡ astuôtkârt ² , Adv., achtens.

Avots: EH I, 132

astuotnieks,

1) = astuoņnieks,

2) Achtel
Wid.; astuotniece, 1/8 Tonne Dr.

Avots: ME I, 146

‡ astuots PIKur., geschwänzt.

Avots: EH I, 132

atbur̃tuôt, tr., entziffern: asiriešu rakstu zīmes Konv. ² 202.

Avots: ME I, 152

atkā`rtuôt [li. atkartóti und atsikartúoti], tr., wiederholen * G. All.: apciemuojumu; sarunu LP. VII, 379, uzde̦vumu. Refl. -tiês, sich wiederholen: tas atkārtuojas trīs reizes BW. III, 1, 54; atkātruojums, die Wiederholung.

Avots: ME I, 166

‡ atkātuôt Trik., mit grossen Schritten (langen Beinen - kâti) herkommen Vīt.

Avots: EH I, 147

‡ atmañtuôt, zurückbekommen, -erwerben Ar.: kas atduos savu individuāluo dzīvi, tas tuo atmantuos kollektīvā dzīvē A. Niedra Nemiera ceļi IV, 422.

Avots: EH I, 155

‡ atuôguôt, Beeren lesend hergeraten Lemburg: a. līdz šejienei.

Avots: EH I, 177

atuols (unter atãls): auch Zvirgzdine (mit uô), Mahlup (gesprochen: otuls).

Avots: EH I, 177

‡ atuõrêt,

1) herschaffen, -bringen
Lemb.: kad nu visu (kas aizne̦sts uz lauku) atuorēsim mājā?

2) mühsam hertreiben
Stenden: a. luopus uz apluoku.

Avots: EH I, 177

atuors: auch BW. 32886, 1, Janš. Līgava I, 333, Prl. n. FBR. VI, 84, Heidenfeld (mit uô), Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69 (mit ùo ² ), A. Laitzen, Geistershof, Grosdohn, Kalz., Kussen, Laubern, Laud., Lös., Lubn., Neugut, Ogershof, Saikava, Wallhof und Višķi n. FBR. XII, 127; vgl. den Waldnamen Atuoriņi Lvv. II, 64 (Saucken).

Avots: EH I, 177

atuors, dial. für atvars, eine Tiefe in der Krümmung des Flusses (Aps., Bers., Erlaa, Saussen, Sessw., Lasd., Tirs., Kokenh. A. X, I, 629).

Avots: ME I, 206

atuose (nach atuoši Selg.), dial. (Barbern Etn. IV, 33) für atvase.

Avots: ME I, 206

‡ atuôstiês, = ‡ atuostîtiês 2.

Avots: EH I, 177

‡ atuostît einen Geruch identifizieren ("izprast smaržü) Warkl. Refl. -tiês,

1) = ‡ atuostît Warkl.;

2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss riechen.

Avots: EH I, 177

‡ ātuoties "sich vexieren" Für, I. Zu li. otùs "eilig"?

Avots: EH I, 196

atstuõpe, das Gebinde ...: auch AP., (mit ùo ² ) KatrE.

Avots: EH I, 172

atstuõpe C., (auch wohl atstuokle), das Gebinde, das die beiden Enden der Biegung an den Schlittensohlen (galvas) mit den Stützen (mietnes) verbindet: viņam visām ragavām dzelzs atstuopes Dok. A, Kand., Kreuzb., Laud. - Nach L., St., U. die vordere Biegung an den Schlittensohlen (?). ["Strick zwischen den vorderen Femer-Enden und den Enden der Vorderachse", s. Bielenstein Holzb. 549 und 557. In Gr. - Buschhof, wo uo zu ū geworden ist, sei atstūple (wohl aus *atstuople) eine "klūga vai dzelzs stienis, kas savienuo ragavu slieces uzliektuo galu ar pirmuo mietni"; im hochle. Werssen dafür atstulpe (aus atstūple?)].

Avots: ME I, 198

atstuopele"?", atstuopnieks "?": bē̦rza atstuopele BW. 14517, 11, lauku atstuopnieks 14517, 8, als Schimpfwörter. Vgl. atstuope.

Avots: ME I, 198

‡ atstuopnieks "?": lauku a. (verächtl. auf eine Mannesperson bezogen) BW. 14517, 8.

Avots: EH I, 172

‡ atstuôstîtiês,

1) stotternd erwidern
Bauske;

2) sich saumselig herbegeben
Erlaa: a. pie darba.

Avots: EH I, 172

atstuõte, der Stoss am Frauenrock: kad brunči par gaŗiem, tad par kādu sprīdi nuo lejas malas taisa atluoku, kuŗu sauc par atstuoti Etn. II, 113; Kand.

Avots: ME I, 198, 199

‡ atštuõte Ramkau, = atstuõte.

Avots: EH I, 174

‡ atstuotêt, (einen Saum, Vorstoss?) zurückbiegen und annähen ("ieluocīt un sašūt kādu vietu apģē̦rbā tâ, ka tuo, ja vajadzē̦tu, var atkal atlaist") Sessw.

Avots: EH I, 172

‡ attùost N.-Peb. "undeutlich antworten".

Avots: EH I, 177

bal˜tuôt,

1): varbūt jau baltuo . . . mežs nuo viņām (= zemenēm) A. Brigadere Skarbos vējos 26. redzēja... baltuojam liêlus un luociklas Janš. Atpūta № 374, S. 5.

Avots: EH I, 202

bal˜tuôt (li. bal˜tuoti "weiss schimmern"),

1) intr., weiss schimmern, weiss erscheinen:
lietus lāses baltuoja paegļu skujās MWM. X, 13. zuobi vien baltuo Apsk. I, 282;

2) tr., weissen,
s. baltêt. Refl. -ties,

1) weiss schimmern:
kā e̦ze̦rs baltuojas miglas auts Apsk. I, 401; starp viļņiem re̦dzē̦tu kuo baltuojamies V. Eglit;

2) sich weiss (= rein, sauber) machen, sich putzen:
kalējs ķe̦puruojās pret baltas veļas ģērbšanu: tā ne̦suot strādnieka muode ik nedēļas baltuoties Duomas IV, 234.

Avots: ME I, 259

‡ bàntuôris ² Saikava, = bañtauris, der Bandwurm.

Avots: EH I, 205

[biktuôt, zaubern Kreuzb.; vgl. biks.]

Avots: ME I, 295

blastuonis, der Augendiener Siekeln n. U. [Wohl zu li. blastúoti "пронырничать, поступать коварно".]

Avots: ME I, 309

‡ bļaûstuoņa,

1) Geschrei
Bērzgale, (mit aû ² ) Mesoten, MSil.;

2) = bļaustuonis Mesoten, MSil.

Avots: EH I, 233

bļaustuonis: mit aû Bērzgale.

Avots: EH I, 233

bļaustuonis, der Schreier, Schreihals Ar.

Avots: ME I, 320

bruõkastuot, intr., frühstücken.

Avots: ME I, 342

‡ buntuots Bers., = ‡ buntains.

Avots: EH I, 253

burtuôt,* [bur̃têt Salis], buchstabieren: bē̦rns jau pruot burtuot.

Avots: ME I, 355

čarkstuoņa, das Rauschen: dūmu mutuļi ar lielu čarkstuoņu plūda.

Avots: ME I, 405

čaukstuoņa, das Rascheln: lapu čaukstuoņa Niedra.

Avots: ME I, 406

ciêtuoksnis, die Festung: cietuoksni apšaudīt, ieņemt.

Avots: ME I, 397

čĩkstuoņa,

1): auch PV.;

2): auch AP.; ‡

3) jem., der zu weinen oder sich zu beklagen pflegt
AP.; wer mit allem unzufrieden ist Saikava; ‡

4) wer zu feilschen liebt
PV.

Avots: EH I, 292

čĩkstuoņa,

1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;

2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.

Avots: ME I, 416

[čìkstuone ² Warkhof, comm., čìkstuonis ² Domopol, ein viel weinendes Kind.]

Avots: ME I, 416

čīkstuonis, der Kämpfer. Vgl. cīkstuonis und auch čīkstuone.

Avots: ME I, 416

cīkstuonis,* cīstuonis* Kronw., der Kämpfer, Gladiator.

Avots: ME I, 390

‡ II čĩkstuônis ² Frauenb., jem., der weder krank, noch gesund ist.

Avots: EH I, 292

cīkstuôtiês (unter cīkstîtiês): auch (mit ĩ ) Siuxt.

Avots: EH I, 276

čīkstuoties, -êties, -îties, = cīkstīties, - uoties, -êties.

Avots: ME I, 416

čir̃kstuoņa, čirpstuoņa, anhaltendes lautes Gezwitscher, Geknister: viņš klausījās sniega čirkstuoņā A. XIV, 10.

Avots: ME I, 415

čukstuoņa, das Geflüster A. XX, 244.

Avots: ME I, 419

‡ dalkatuôtiês Ringmundshof "aũšāties".

Avots: EH I, 305

‡ divkā`rtuôtiês, sich verdoppeln: manas dusmas divkārtuojās Ezeriņš Leijerkaste II, 69.

Avots: EH I, 323

divstuobrene, divstuobrenīca, -nīce, divstruobnīca Upīte Medn. laiki, divstuobru bise, eine doppeläufige Flinte.

Avots: ME I, 473

‡ drupatuôt PV. "= ‡ drupatât".

Avots: EH I, 336

dubultuôt ,* tr., verdoppeln: svaru. līdzskaņus. Refl. -tiês. sich verdoppeln.

Avots: ME I, 509

‡ dujstuobrene Janš. Dzimtene IV, 189, dujstuôbrine ² Dunika, Kal., OB., Rutzau, = divstuobrene.

Avots: EH I, 340

dze̦luoknis, dze̦luoksnis Krem., der Backenzahn (vgl. dze̦ruoklis): tam bijusi ve̦se̦la rinda dze̦luokņu MWM. VIII, 878. [Zu dzelêt; Bezzenberger BB. XXVII, 183 denkt auch an gr. χελύνη "Kinnlade", wozu noch an. gio,lnar "Kieme, Kiefer".]

Avots: ME I, 543

dze̦luonaîns, stachlig: ērkšķi dze̦luonaini.

Avots: ME I, 543

dze̦lˆtuôt [Warkh.] (li. geltúoti), intr., gelb werden: dze̦ltuo tīrumi Etn. II, 67. Auch refl.: kad dze̦ltuodamies druvu lauki līguo MWM. IX, 150.

Avots: ME I, 543

[dže̦rkstuoņa Fest.,

1) das Geknarre;

2) kas džerkst (in dieser Bed. auch džerkste und džerksts).]

Avots: ME I, 564

džinkstuoņa, das Klingen, das Sausen: ausu džinkstuoņa Konv. ² 778. zvārguļu džinkstuoņa Upītis Sieviete 34.

Avots: ME I, 564

‡ dzirkstuļuôt "?": smilšu graudiņš vēlās un dzirkstuļuoja zemē Veselis Saules kaps. 62:

Avots: EH I, 360

‡ džir̂kstuoņa Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, andauerndes Knirschen, Knarren: ragavu dž.

Avots: EH I, 366

ē̦stuôtiês, = ēsties, sich verzehren, sich grämen L., U.

Kļūdu labojums:
dringen = dringen; sehr energisch und kräftig arbeiten

Avots: ME I, 578

gaituôt, Frohndienste leisten: būs jāsāk svešam kungam gaituot B. Vēstn.

Avots: ME I, 589

garkstnoņa Weinsch., andauerndes Röcheln.

Avots: EH I, 384

gârkstuoņa ² [Telssen], eine Art Geräusch: kauja nuobeigusēs.. lielā gārkstuoņā Druva I, 494. [gārkstuoņa Neugut "eine gackernde Henne, die sich ein Ei zu legen anschickt; gā`rkstuoņa "trīcuošs, dre̦buošs truoksnis slimās krūtīs" Serben, Hirschenhof, gãrkstuôņa (Annenburg) "truoksnis kaklā" Schujen: viņš nevar skaidri parunāt, viņam kaklā gārkstuoņa. Auch ein Mensch, der oft gārkst: tas ir tīrais gārkstuoņa Hirschenhof.]

Avots: ME I, 618

‡ ģir̂tuokle Kaltenbr., Oknist, Sussei. = ‡ ģir̂tine. Aus li. girtuõklė dass. Zur Bed. vgl. die deutsche Benennung "Rauschbeere" dafür.

Avots: EH I, 427

glîtuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich sauber, schön machen;

2) sich ausbilden, sich verfeinern:
skuoluošanās un glītuošanās ... bijuse vajadzīga Janš. Dzimtene I, 395.

Avots: EH I, 394

glîtuôt,

1) sauber, schön machen:
pārvaldnieks glītuoja savas istabas Stari II, 520;

2) zivilisieren
* Kronw.

Avots: ME I, 628

‡ *gluotuôt, zu erschliessen;aus apgluotuôt (unter apgluoduôt) und pìegluotuôt.

Avots: EH I, 396

‡ *gļuotuôt, zu erschliessen aus sagļuotuôt.

Avots: EH I, 396

grãbstuoņa, ein diebischer Mensch Grünh.

Avots: ME I, 643

‡ grābstuons "ein Pfuscher" B. Vēstn.

Avots: EH I, 400

gramstu gramstuos, völlig, vollständig: sadegt gramstu gramstuos.

Avots: ME I, 637

greituôtiês, ‡

2) "sich krollen (grecelêtiês)" Līvāni.

Avots: EH I, 403

greituôtiês "?": viņs greituojas pa viesībām A. XII, 92. (Gleich li. greitúoti "торопиться"?)

Avots: ME I, 647

‡ grieztoga (mit o=uo? oder mit hochle. o aus a?), ein Schimpfname Anekd. IV, 165 (aus N.- Kalz.).

Avots: EH I, 409

grūtot, erschweren L.

Avots: ME I, 670

ìebruõkastuôt, Frühstück einhalten: vai ar mani neiebruokastuosit? MWM. X, 293.

Avots: ME II, 5

ìegrãmatuôt ,* einbuchen.

Avots: ME II, 18

ìekā`rtuôt, einrichten: dabā nu tas tâ ir iekārtuots A. v. J. 1896, S. 649. Refl. - tiês, sich Einrichtung: iekārtuõjums,

1) die Einrichtung:
iekārtuojums bagāts Brig. Ceļa jūtīs 5;

2) die Ordnung:
teikuma periodiem duod vajadzīguo iekārtuojumu Konv. ² 566.

Avots: ME II, 27

ìemañtuôt, tr.,

1) ererben:
iemantuojama tiesa Jos. 1, 6;

2) erwerben, erlangen:
vainaks bija dārgs, un ne katra brūte tuo spēa iemantuot BW. III, 1, 27. kuo tu tuo ienmantuosi?

Avots: ME II, 43

ìematuôt, einmetzen: melderis iematuoja desmit pūru auzu Ahs.

Avots: ME II, 43

ìemituôt, tr., einwechseln, eintauschen: zirgu.

Avots: ME II, 45

ìepiktuôtiês, in Zorn geraten, zornige Worte ausstossen: Pluostnieks atkal iepiktuojas Alm.

Avots: ME II, 51

[ìepràtuôt U., = ievē̦ruot.]

Avots: ME II, 53

[ìeputuôt,

1) zu schäumen anfangen:
alus ieputuojis;

2) einseifen:
bārdu, veļu.]

Avots: ME II, 54

ìeratuôt, hereinfahren, hereinrollen: pagalmā ieratuoja jaunskungs Seibolt.

Avots: ME II, 56

ìesẽ̦tuôt, tr., einzauen, mit einem Zaun umgeben: krūms, lauku.

Avots: ME II, 63

ìestuomît, in den Anfangsgründen des Lesens unterrichten U.

Avots: ME II, 74

ìestuorêt, hineingehen, hereinkommen: guovis kūtī iestuorē R. Sk. II, 58.

Avots: ME II, 74

ìevìetuôt, * tr., placieren, hineinstellen: lāci ievietuojuši rijā LP. VII, 267; zirgu nuojumā, grāmatas plauktā. Refl. - tiês, Platz nehmen: spirts ievietuojas ūdens daļiņu starpā Pūrs III, 62.

Avots: ME II, 90

īkstuonis, ein weinerliche Person Bauske.]

Avots: ME I, 835

‡ îsstuobrene, die Pistole, der Revolver Diet.

Avots: EH I, 501

izburtuôt ,* herausbuchstabieren, entziffern: izburtuo: ķe̦pa Stari II, 971. izb. hieroglifiskās zīmes MWM.

Avots: ME I, 720

izglîtuôt, ‡

2) ausschmücken, verzieren
Salis: bilžu rāmjus izglītuo Pump. R. I, 169. izglītāta māja nuo iekšas un ārienes Lettg.

Avots: EH I, 448

izglîtuôt ,* ausbilden, zivilisieren, verfeinern, veredeln: garu, prātu; izglītuots cilvē̦ks Kronw. Refl. - tiês, sich ausbilden: katrs, kas izglītuojies... Kronw.

Avots: ME I, 738

‡ izkā`rtuôt (unter izkā`rtât), ‡

3) erklaren:
mēs viņiem skaidrs neizkārtuojām, ka ... Frauenb. viņš man visu gribēja izkārtet, kâ lai es daru Strasden.

Avots: EH I, 455

izkāruôt, intr., zellenförmige Gestalt annehmen, porös werden, durchgären: zeme izkāruo, paceļas uz augšu, kad nakti salst un dienu stipri sida Zabeln. Vgl. li. iškorė´ti "стать пористым, сотообразным".

Avots: ME I, 750

izkutuôt (li. iškutėti), intr., abgetragen, fadenscheinig werden: drāna pa˙visam izkutuojusi Kav.

Avots: ME I, 757

‡ izlakstuôt Warkl., sich austanzen. Refl. -tiês,

1) sich austanzen
Bers., Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava;

2) zur Genüge charmieren
Jürg., Sessw., Trik.: puiši grib ar meitām i.

Avots: EH I, 462

izlìetuôt (unter izlietât), ‡ Refl. -tiês, = ‡ izlìetâtiês I.

Avots: EH I, 463

izmañtuôt ,* tr., ausbeuten, ausnutzen, exploitieren: cilvē̦ks klūp uz zemes bagātībām, izmantuo viņas, cik varē̦dams MWM. III, 362. katrs steidzas brīdi izmantuot Līg. Subst. izmantuôšana, die Ausbeutung; izmañtuôtãjs, wer ausbeutet.

Avots: ME I, 768

izmatuôt (sviestu), Haare aus der Butter heraussuchen, indem man mit der Schneide eines Messers darüberstreicht Ahs.

Avots: ME I, 769

izmituôt, tr., austauschen: Baltijas Vēstnesi tu sāktu izmituot pret "Keleivis" Kronw.

Avots: ME I, 772

‡ izmuĩtuôt Frauenb. "ohne Erlaubnis herausnehmen".

Avots: EH I, 467

[iznārstuôtiês, laichen Wid.]

Avots: ME I, 775

izpiktuôtiês: viens par uotru i. un izniknuoties Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.

Avots: EH I, 471

izpiktuôtiês, tüchtig zürnen, grollen: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik·pat ne·kas nebij Alm.

Avots: ME I, 779

izpràtuôt, tr., ausgrübeln, ausklügeln, auf den Grund einer Sache kommen: tik sieva nevarējusi izprātuot, caur kuo šis pie bigātības ticis LP. IV, 173. nevarējis ne˙kuo izprātuot VI, 960. Refl. - tiês, klug reden, raisonnieren: izgruozījušies tādu laiku, izprātuojušies LP. V, 165.

Avots: ME I, 785

[izputuôt,

1) tr., herausschäumen;

2) aufhören zu schäumen
Wid.]

Avots: ME I, 787

izstal˜tuôt ,* gestalten, formen, stattlich machen: grieķu dziesminieki vienkāršuo nuojē̦gumu (μοῖρα) izstaltuojuši par likteņa dieviņu Lautb. dzejniekam trūkst spē̦ka šuo sajūsmu tālāk izstaltuot un izdaiļuot Vēr. II, 729. viņš gribēja dziesmas tâ izstaltuot, ka visi vārdi pie sirds ietu Klaust. izstaltuot sevī savu pasauli Vēr. II, 602. Refl. - tiês, sich gestalten, sich ausbilden: dievu pasaule latviešu apcerē nav spējusi izstaltuoties tik plašuos apmē̦ruos Plūd.

Avots: ME I, 805

izstuômît, tr., stammelnd, stotternd hervorbringen: šādus vārdus tā izstuoma vēl JR., Jan. Refl. - tiês,

1) längere Zeit stammeln:
izstuomījās, izstuomījās, bet ne˙viens viņu nesaprata;

2) gehörig stolpern, zaudern, nicht vorwärtskommen:
izstuomījās, ne˙kā nepadarīja.

Avots: ME I, 807

izstrutuôt, intr., auseitern: dziedzeŗi izstrutuo Konv. ² 2481.

Avots: ME I, 807

izvìetuôt, ‡

2) fortgeben, verkaufen:
viņš atkal izviêtuoja ² kur savu zirgu Seyershof; ‡

3) unterbringen (auf mehrere Objekte bezogen)
Jürg.: kur nu varēsim ciemiņus i.? ‡

4) aufstellen, auseinanderstellen
(r. разставить) Bauske: i. krē̦slus.

Avots: EH I, 497

izvìetuôt ,* tr., ausräumen, verängen: nātrijs izvietuo ūdeņradi un pats izvietuojas tā vietā Konv. ² 2871.

Avots: ME I, 831

jaũnìemituôts, neueingetauscht: viņš paņēma savu jauniemituotuo vijuoli LP. VII, 622.

Avots: ME II, 100

[jutuoņa ,* die Stimmung.]

Avots: ME II, 120

‡ kalˆtuoņa ² Frauenb., die Dürre (anhaltend trockenes Wetter): kad k. ir, tad nevar lini paaugt.

Avots: EH I, 579

I kalˆtuonis ² , ‡

2); = ‡ kalˆtuoņa ² : kaltuoņa gadi Frauenb.

Avots: EH I, 579

[I kalˆtuonis ² Ruj., ein verdorrender Baum.]

Avots: ME II, 146

II kaltuonis, die Auszehrung [Warkl., Wessen], Infl. n. U. Zu kàlst.

Avots: ME II, 146

‡ III kàltuonis ² Warkl., Weichselzopf.

Avots: EH I, 579

kaltuons, Weichselzopf Mag. IV, 2, 120: kaltuons - slapja galvas ēde Konv. ¹ [Nebst li. kaltũnas aus r. колтýнъ.

Avots: ME II, 146

‡ karstuone Lettg., Fieber.

Avots: EH I, 590

kar̂stuonis A. XVI, 500, Bers., = karsuonis, das Fieber. [Nach Für. I - "hitzkrank": šuo gadu daudz gulēja karstuoņi, dies Jahr haben sehr viele an der Hitze gelegen.]

Avots: ME II, 165

‡ kârtuôkslis ² Stenden; = kârtâkslis ² .

Avots: EH I, 605

kārtuoksnis: auch (mit âr ² ) Salis.

Avots: EH I, 605

kārtuoksnis [Kreuzb.], s. kārtākslis.

Avots: ME II, 202

kā`rtuôt, s. kā`rtât.

Avots: ME II, 202

I kā`rtuôt,

1): auch (mit â ² ) Seyershof;

3): ģīmis nuo karstuma kārtuo Stenden.

Avots: EH I, 605

‡ *II kãrtuôt, zu erschliessen aus àiz-kãrtuôt (unter àizkãrtņuôt).

Avots: EH I, 605

katuõlis: katuoļu ticībā BW.15877, 2.

Avots: EH I, 593

katuõlis, f. katuõliẽte, auch katuole RKr. VI, 32, der Katholik, die Katholikin.

Avots: ME II, 172

katuõlisks, katholisch.

Avots: ME II, 172

kâtuôt: kātuoja pakaļ savam saimniekam Azand. 90.

Avots: EH I, 606

kâtuôt, intr., stiefeln, gehen: viņš kātuo uz kaimiņiem Paul. ir jau vē̦ls, un liels gabals kuo kātuot! Vīt. 35. Zu kâts.

Avots: ME II, 205

ķe̦katuôt,

1) "?": kas ķe̦katuo nuo taviem tikumiem Plūd. ;

[2) in Schrunden, O. - Bartau, Tirsen, N. - Peb., Fehgen, Pampeln = ķe̦katās iet].

Avots: ME II, 361

‡ klâtuôc Liepna, = klâtuc: kas pie zuobu k. ira.

Avots: EH I, 613

kleîstuôt, sich herumtreiben Bers.

Avots: ME II, 221

klukstuôt (unter klukstêt), ‡

3) schnukken
Meselau.

Avots: EH I, 622

[knakstuôtiês (Reimwort zu lakstuoties) BW. 34876 var., = knakstîtiês.]

Avots: ME II, 242

‡ *kne̦kstuôt, zu erschliessen aus nùokne̦kstuôtiês.

Avots: EH I, 629

‡ II krastuolis Diet., krastuols Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, die Kasserolle.

Avots: EH I, 643

‡ I krastuôlis ² Lesten n. FBR. XV, 31, (mit uõ ) Puhren, die Kastanie.

Avots: EH I, 643

kratuoņa, das Schütteln: gāja suoļuos, lai kratuoņa un ratu rībis nejauktu iesāktās sarunas Seibolt.

Avots: ME II, 262

kràugatuôt, sich räuspern, husten: ķēniņa dē̦ls pa miegam sāka kraugatuot un nezinādams izspļāva gre̦dze̦nu zemē LP. VI, 854, Druw.

Avots: ME II, 262

‡ krè̦tuôt ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 84, sich lagern (vom Getreide).

Avots: EH I, 652

krìtuonis* ein Fallsüchtiger, Epileptiker LA.

Avots: ME II, 283

krĩtuôt, mit Kreide bestreichen.

Avots: ME II, 283

krustuôt, Refl. -tiês, ‡

2) = krustîtiês 2: čigāns krustuojas un dievuojas, bet ne˙viens viņam netic Frauenb.

Avots: EH I, 661

krustuôt, tr., kreuzen: zirgu un ēzeli Vēr. II, 1187. kumeliņš krustuotām krēpītēm BW. 29869. Refl. -tiês, sich kreuzen: sāk zibeņi krustuoties LP. VII, 497. Subst. krustuôšana, das Kreuzen; asiņu krustuôšanās; krustuojums, die Kreuzung: ielu krustuojums Vēr. II, 1305. meita dabūjuse pārskriet vagu krustuojumam LP.VII,70.

Avots: ME II, 290

krusuôt,* hageln Neik. n. U.

Avots: ME II, 290

[krustuozuoliņi Grenzhof "= saldūkšņi, irbenes."]

Avots: ME II, 290

kul˜stuoņa, eine Umhertreiberin, ein liederliches Frauenzimmer: tu palaidnīga meita, kulstuoņa MWM. IX, 485.

Avots: ME II, 308

kustuoņa,

1): auch Erlaa, Kaltenbr., Oknist, Saikava : atkauties nuo dunduriem un visas tās kustuoņas Azand. 49. kustuoņā (wo es viele Insekten gibt)
nevar luopus turēt Erlaa; ein Insekt, ein Käfer AP.: kad kustuoņas (= dunduri) nāk;

2): die Tiere (das Tierreich) als Kollektiv
Sussei; ‡

3) ein Schimpfname für Menschen und Tiere
AP., Oknist.

Avots: EH I, 680

kustuôņa,

1) kollektiv, Ungeziefer, Insekten:
bē̦rns nevarēja ne˙kur tverties aiz kustuoņas Saul., C., Aps., Mar. kustuoņa ir kniši un dunduŗi N. - Schwanb., Lasd.;

2) Gesammtvieh im Hause
Kaul. Selten der Plur.: kustuoņas gan dieva radījums Akur. Zu kustēt.

Avots: ME II, 329

kustuônis,

2): auch BW. 29202.

Avots: EH I, 680

kustuônis,

1) das Tier;
kustuoņu teika, die Tiersage;

2) das Hausvieh;
ar vārdu "kustuoņi" apzīmē ragu luopus, aitas un cūkas kuopā, bet zirgus ne Etn. III, 74. bēŗu dieņa nevajaguot ciemiņus pa kūtīm vadāt un kustuoņus rādīt;

3) das Ungeziefer, Insekten;
kustuoņu diena, Gertruden- und Benediktenag, wo angeblich aus der warm gewordenen Erde das Ungeziefer hervorkommen soll St., U.; kustuoņu zâle, Gundermann (glechoma hederacea) RKr. II, 72;

4) in Oppek. n. U. auch für Menschen: mēs manā mājā astuoņi kustuoņi, in meinem Hause sind wir acht lebende Wesen.

Avots: ME II, 329

kustuônis, kusuons, ein Mensch od. Tier, das bald müde wird C.

Avots: ME II, 329

kustuônisks ,* tierisch Stari II, 381.

Avots: ME II, 329

[* kutuôt, s. izkutuôt.]

Avots: ME II, 330

kvārkstuoņa, gewaltiges Quarren, Quaken, das Röcheln: tā bija ar nāvi cīkstē̦tāja tumša kvārkstuoņa Poruk.

Avots: ME II, 351

‡ labrîtuôtiês, "guten Morgen" sagen: ej, labrītuojies, kur gribi! man tava labrīta vairs nevajaga Janš. Bandavā II, 102.

Avots: EH I, 710

lakstuôt, intr., Risse bekommen, reissen: kuoks tâ lakstuo, ka nevar ne˙vienu taisnu šendeli izplēst Setzen n. Etn. IV, 129. [Wohl zu lēkt.]

Avots: ME II, 416

II lakstuôt (unter lakstît ),

1): citi, kas lakstuo (= lakstuojas 2?) ap Aneti Janš. Dzimtene II ² , 25 (ähnlich V, 375).

Avots: EH I, 717

‡ III lakstuôt C., Saikava, Sessw., Warkl., Stengel und Blätter (laksti) treiben (von gewissen Pflanzen): kartupeļi, burkāni sāk l.

Avots: EH I, 717

laktuôt (unter laktât): l. jumtu Siuxt.

Avots: EH I, 717

lāpstuôt (unter lâpstêt), ‡

2) zu erschliessen aus àizlâpstuôt.

Avots: EH I, 729

lãpsuôt "die Füsse schleppend gehen" Lautb.]

Avots: ME II, 440

‡ lapstuôtiês Adsel, = lapsinātiês: suns sāka man l. klāt.

Avots: EH I, 720

[latuôt, (ein Dach) mit Latten beschlagen, belatten Sessw., Stomersee, Sinolen, Kalz.]

Avots: ME II, 425

‡ liêtuojs Heidenfeld, = liêtains: l. laiks.

Avots: EH I, 758

‡ liêtuoņa Lubn., Regenwetter: pēc... jaukā laika iestāšuoties var˙būt ilgāka l. Janš. Bandavā I, 223 (ähnlich II, 241).

Avots: EH I, 758

lietuonis: auch Bers., Pas. IX, 451; XI, 271, (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Skaista, Zvirgzdine, (liêtuons ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 758

lìetuonis, [lietuons Manz. Lettus], lìetuons Salisb., der Alp Mar., Spr., Schwanb., [infl. lituńc"zmora" Zb. XV, 191, 248]: lietuon[i]s [Warkl.] jāja līgaviņu BW. 12915, 7. ragaiņām guovīm vis˙labāk lietuoņa jeb lietuvē̦na krustu vilkt uz ragiem ar naža galu Etri. IV, 46. [Nach Brückner AfslPh. XX, 516 und KZ. L, 188 entlehnt aus poln.-klruss. litun "eine Art Teufel", was wegen der Lautformdieses anscheinend gemeinlettischen Wortes sehr zweifelhaft ist. Eher daher verwandt damit (wenn nicht klruss. lit- hier aus lět- "fliegen" entstanden ist; aus Brückners Schreibung ist das nicht zu ersehen) und mit li. III prs. liečia "drücken" Daukša Post. 136, 31, 34, 363, 7, III prt. lietė "bedrückten" 24, 9.]

Avots: ME II, 508

lietuot, s. lietât.

Avots: ME II, 508

‡ liêtuots ² PlKur., = liêtaîns.

Avots: EH I, 758

[līkstuoņa, eine niedrig gelegene, sumpfige Stelle: ja lielā piektdienā pa mitrām vietām staigā, tad visu gadu pa līkstuoņām ejuot stieg Planhof. Vgl. lìkstavas. ]

Avots: ME II, 487

lituôt: zur Bed. vgl. auch ‡ àizlituôt.

Avots: EH I, 745

lituôt, intr., vorischtig auftreten: kas nu tā par braukšanu ar neapkaltu zirgu pa tik akminaiņu ceļu! redz, kâ nagi atspaidīti: nabadziņš jau lituo vien Lubn. Etn. III, 1. [Zu laitît (s. dies)?]

Avots: ME II, 475

lukstuôt, umherspringen; sich anschmeicheln, etwas zu erhaschensuchen: runcis vēl vairāk lukstuos apkārt kâ šuovakar Vīt. viņš lukstuo ap kaimiņu meitām Lub.

Avots: ME II, 511

I lukstuôt, ‡ Refl. -tiês, liebäugeln, den Hof machen, Kur schneiden BielU.: kas mīlējas, tie lukstuojas.

Avots: EH I, 760

‡ II lukstuôt Frauenb., von den Kartoffelstauden die Blätter abstreifen.

Avots: EH I, 760

[I lumstuôt Bers., Warkl. "lumstuos plêst": lumstuot pagali, aus einem Holzscheit Späne spleissen.]

Avots: ME II, 513

II lumstuôt "aude̦kla pavedienus izšķirt ar lumstiem" Tirs.; ("lumstus (aude̦kla) starpā ielikt" Lis., Jürg.).

Avots: ME II, 513

lumstuôtiês, s. lumstîtiês.

Avots: ME II, 513

‡ maigstôt, = ‡ maigstît: stāvēja trīs maigstuotāji uz mērnieka mājienu tie ... iesprauda katrs pa maigstij Veldre Dižmuiža 123.

Avots: EH I, 777

‡ mãjkustuonis, = mãjluõps: mājkustuoņi bijuši brangi Pas. IV, 271.

Avots: EH I, 789

mañtuôt,

1): viešņa... mantuoja... labvēlību Jauns. Augšz. 150, nee̦smu centies ... m. viņu naidu Mana dzīve ³ 127. viņš negrib uzvēlēt, ka uotrs ar kuo mantuo (von einem, der anderen ungern Ratschläge erteilt)
Seyershof.

Avots: EH I, 783

mañtuôt, tr.,

1) erwerben
U.: maize, kuo ar taisniem sviedriem mantuojis Neik.;

2) erben:
šuo namu viņš mantuoja nuo sava brāļa. Subst. mañtuõjums, das Erbe: līdzekļus..., kuŗus viena paaudze atstāja uotrai kâ dārgu, svē̦tu se̦ntē̦vu mantuojumu Etn. II, 140.

Avots: ME II, 562

mārtuôt, = mičuot, der jungen Frau die Haube aufsetzen: mārtuošanu izdara kāda jauniķa klātu radeniece (sieva) un kāda mārtes īsteniece (sieva) tādā kārtā: nuoje̦m mārtei kaspinus, sasuk kasas (= bizes) uz pieri, uzsien kusku un uzliek galvā apgubeni Rutzau n. RKr. XVI, 190. [Vgl. li. apmartóti bei Bezzenberger Lit. Forsch. 139.]

Avots: ME II, 585

‡ mastuôt, schlagen, prügeln NB.

Avots: EH I, 784

matuoklis,

2): matuokļu piestaipītas visas sienas Zvirgzdine.

Avots: EH I, 785

[matuoklis,

1) eine Art Pflanzen,
"zâle, kas stiepjas pa zemi" Domopol;

2) "ein Spinnegewebe"
Zvirgzdine.]

Avots: ME II, 567

matuolis: auch Pankelhof.

Avots: EH I, 785

matuolis, der Haarwurm.

Avots: ME II, 567

‡ matuoņa (als sing. t.?) Saikava, = matuonis.

Avots: EH I, 785

matuonis: auch Heidenfeld, Sessw.

Avots: EH I, 785

matuonis Lub., matuons Nerft. n. U., Dr., der Haarwurm: ūdenī ir briesmīgi daudz matuoņu MWM. VI, 277.

Avots: ME II, 567

I matuôt,

1): auch Frauenb.; meldeŗi maļamuo labību matuoja Iw.

Avots: EH I, 785

I matuôt,

1) die Metze in der Mühle nehmen
U., Gr.-Sessau, [Pilten, Loddiger, Schrunden u. a.;

2) Beiträge od. Spenden zu einem wohltätigen Zweck sammeln
AP.;

3) stibitzen
Alschw., Grünh. u. a.].

Avots: ME II, 567

II matuôt: zâles plūcējas ... aši vien matuoja (eilten) gar tīruma malām Azand. 32 (ähnlich 117).

Avots: EH I, 785

II matuôt, [eilen Preekuln, Seltingshof; "steidzīgi iet, ka mati vien plivinās" Bers., N.-Peb., Lös.]: nu man jāmatuo uz muižu MWM. XI, 199; [fliehen Warkl., Sessw., Sinolen, N.-Schwanb.].

Avots: ME II, 567

III matuôt: auch Frauenb. - Zur Bed. vgl. auch samatuôt 3.

Avots: EH I, 785

[III matuôt Platohn, =izmatuôt.]

Avots: ME II, 567

‡ mãtuôt,

1) = ‡ mātêt;

2) "?": iekāpa mātuodams (unanständige Wörter sprechend?)
kāds krievs A. Grīns Dvēs. put. III, 11. Refl. -tiês, = ‡ mãtuot 2: krievi māk tikai m. un smakuot A. Grīns Dvēs. put. II, 179.

Avots: EH I, 794

‡ matuots Frauenb., behaart: mans bē̦rns jau nuo mazienes bija m.

Avots: EH I, 785

me̦dutuôts, mit Honig vermischt, versehen: me̦dutuots alutiņš Matkuln.

Avots: ME II, 591

meîtuôt: kautiņuos, dzeršanā, verstīm tāļās meituošanās Erss Muižnieki 94.

Avots: EH I, 797

meîtuôt, intr., nächtlichen Besuch den Mädchen machen: naktīs staigājis meituodams JU. Refl. -tiês, unverheiratet, ledig leben (von einem Mädchen): cik ilgi tu tâ meituosies? Janš.

Avots: ME II, 593, 594

me̦tùoles ^2, eine Art Garnwinde, Haspel: uzmet dziju uz me̦tuolēm! Mar. n. RKr. XV, 126, N. - Schwanb., [Oppek., Seltingshof].

Avots: ME II, 608

me̦tuons, [me̦tuonis Wid.], der Mühlendamm Oppek. n. U. Zu mest.

Avots: ME II, 609

mìegstuoņa ^2, comm., ein (mit Worten) aufdringlicher Mensch: kuo tu kâ miegstuoņa man plijies virsū? Plm. n. RKr. XVII, 68, Druw. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 651

[mielastuôt, bewirten: arī tuo (mežsargu) vajadzēs atkal mielastuot Janš. Dzimtene ² I, 66.

Avots: ME II, 652

I mìetuôt C., mietēt L., Pfähle einschlagen; [miêtuôt ² Ruj., (mit einem Gegebstand zum Schlagen) schlagen].

Avots: ME II, 657

II mietuôt ² : auch (mit iê ) Heidenfeld. es ar tevi nemietuošu Tdz. 43551. Refl. -tiês Heidenfeld "mainīties, mîties".

Avots: EH I, 826

II miêtuôt

2 [Bl.], auch
mietât U., tauschen: kam tu, šķelmi, kruogā dzēri, kam mietuoji kumeliņu? BW. 33618, 1.

Avots: ME II, 657

‡ mîkstuoņa Kaltenbr. n. FBR. XVII, 56, Wessen, = mīkstuone.

Avots: EH I, 821

mīkstuone: auch Auleja (mit î), ("?") Preiļi n. FBR. VIII, 10; laiks paliek siltāks; būs mîkstuońe, Warkl. meitai mīkstuońe̦s laiks (Menstruationen) ebenda.

Avots: EH I, 821

[mīkstuone, Tauwetter Rancāns Bišu kūpšona 74, Zaļmuiža.]

Avots: ME II, 643

mîkstuonis Vēr. II, 724, das Weichtier, die Molluske.

Avots: ME II, 643

‡ mīkstuôt (Neologismus?) M. 255, weich machen. Refl. -tiês M. 255, weich weiden.

Avots: EH I, 821

mìltuôjs ² : auch Fest. n. FBR. XVII, 85, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137, Prl., (mit il˜ ) AP., Dunika, Kal., OB., Ramkau, (mit il ) N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617: miltuoji kartupeļi FBR. XIV, 73. m. ābuolis Prl. n. FBR. VI, 94. kazas piens ir tāds kâ miltuojāks Ramkau. miltuoja ("ar miltiem nuosmērējusies") meita Dunika.

Avots: EH I, 815

mìltuôjs ^2, mehlig [Bers.], Kl., Erlaa: miltuoja malējiņa Rainis Pūt vējiņ 52.

Avots: ME II, 628

mil˜tuôt (li. mìltuoti Arch. Phil. III, 52 f.); ‡

2) "gar gekochte Kartoffeln über dem Feuer schwenken, damit sie mehlig werden"
Ermes; ‡

3) schlagen
(mit ìl ² ) Alswig; ‡

4) bröckeln
(intr.) Segew.: tē̦rauds bir̂st, miltuo nuost.

Avots: EH I, 815

[mil˜tuôt "mehlig werden" Bauske.]

Avots: ME II, 628

‡ mil˜tuôts AP., Dunika, Grob., Iw., PlKur., (mìltâts ² ) Kaltenbr., = mìliuôjs ² : mil˜tuoti rāceņi Gramsden n. FBR. IX, 103.

Avots: EH I, 815

mintuôt [?] U., = mîtuot, tauschen.

Avots: ME II, 630

‡ mirkstuoņa laiks Janš. Līgava I, 486, feuchtes Wetter (?), Regenwetter (?).

Avots: EH I, 817

mituôt(iês): auch Dunika, Kal., OB., Rutzau; nu mituotu (scil. savu līgavu) ... ar ciemiņu meitiņām Tdz. 45839.

Avots: EH I, 819

mituôt, mîtuôt Preekuln, Gold., Spr., tr., tauschen, wechseln: tautu meita, me̦lnacīte, mituosim gredzentiņus (Var.: mītuosim gre̦dze̦niem)! BW. 6399, 5. es pūriņu nemituotu ar bajāra meitiņām 4883. mituosim kumeliņus (Var.: kumeļiem)! 14611, 1, [Rutzau]. mituosim vietas! LP. VII, 656. mītenieki bāleliņi sajājuši kalniņā, mītuo bē̦rus kumeliņus, liek māsiņas piede̦vām BW. 30243. es māsiņa, tu māsiņa, mums abiem bāleniņi, mituosim bāleniņus! 11542, 1. Refl. -tiês, untereinander wechseln, tauschen, sich durch Austausch der Schwestern verschwägern: tautas dē̦ls, mans brālītis, tie znuotiem saukājās, vai tie bija paduomājuši māsiņām mituoties (Var.: mītuoties 10792)? BW. 14357. Subst. mituõjums, der Tausch, das Getauschte; mituôtãjs, der Tauscher; mituôšana, das Tauschen. Zu mit(u)s.

Avots: ME II, 639

mîtuôt, s. m ituôt.

Avots: ME II, 649

mituôt(iês): auch Dunika, Kal., OB., Rutzau; nu mituotu (scil. savu līgavu) ... ar ciemiņu meitiņām Tdz. 45839.

Avots: EH I, 819

mutuôt, ‡

2) küssen
Seyershof.

Avots: EH I, 837

mutuôt, tr., trinken, leeren: kausus... tur burvīgā reibumā mutuo A. IV, 613. [Refl. -tiês, sich küssen: zivs ar zivi mutuojās (Var.: bučuojās) BW. 34680 var.]

Avots: ME II, 676

‡ mutuots Pēt. Av. II, 261, = mutîgs.

Avots: EH I, 837

‡ naistuôtiês BielU., sich anfeinden.

Avots: EH II, 3

nārstuôt (unter nā`rstît ), refl. -tiês: pavasarī zivis, čūskas, stirnas nãrstuojas ² Grob.

Avots: EH II, 8

ne-izglîtuôts ,* ungebildet: neizglītuoti cilvē̦ki Kronw.

Avots: ME II, 715

ne-izsîkstuõšs, nicht versiegend: neizsīkstuošs avuots.

Avots: ME II, 716

nelietuõjams, untauglich, unbrauchbar: tas ir vecs, vairs nelietuojams ieruocis.

Avots: ME II, 722

‡ nelietuons "?": ka tev[i] pliķē n. Dziesmu grm. 1867, 98.

Avots: EH II, 15

nepamatuôts, unbegründet: nepamatuotas bailes.

Avots: ME II, 726

ne̦tuore (unter ne̦tuõrs ): die Gewohnheit Frauenb.; ne visiem bē̦rniem viena n. ("daba, raksturs, tikums") Saikava.

Avots: EH II, 21

ne̦tuõrs: auch Schwitten.

Avots: EH II, 22

netuõrs, [ne̦tuore Janš.], die Natur (hierauf beruhend). Manier, Gewohnheit: lāča netuorā tas ir LP. [pie mums kurseniekiem cita ne̦tuore...: kad divi kaujas, tad citi skatās Janš. Dzimtene ² II, 254].

Avots: ME II, 737

nevilˆtuôts, ungefälscht: neviltuota prece.

Avots: ME II, 739

nùobal˜tuôt, intr.,

1) weiss, bleich, grau werden (von Haaren):
nuobaltuojuši mati Kaudz. M.;

2) eine kurze Zeit weiss erscheinen, schimmern (von einem weissen Gegenstande):
sarkanie brunči vien tik nuošņāc un apakšas nuobaltuo Janš. [uzskrej pa redeli uz kūtsaugšu veikli un muldīgi, tâ ka zeķes vien tik nuobaltuos Janš. Paipala 5.]

Avots: ME II, 759

nùobañtuôt, tr., bebändern: ce̦puri BW. III, 1, 61.]

Avots: ME II, 759

nùobruõkastuôt, das Frühstück beendigen: tie, kas nuoduomājuši baznīcā iet, jau nuobruokastuojuši Egl.

Avots: ME II, 766

nùokā`rtuôt,

1): turēties pret turku nuokārtuotuo armiju Pumpurs Raksti II, 181;

2): ģīmis nuokārtuo viss, āda iet nuost Orellen, Segew.

Avots: EH II, 53

nùokā`rtuôt, nùolā`rtât,

1) tr., endgültig ordnen, regeln:
naudas lietas LP. VII, 216. pats spē̦ku nuokārtuojuot A. XVII, 324;

2) intr., streifig werden, belegt sein, (vom Wetter) rauh werden:
mēle nuokārtuojusi Konv. ² 2085. Refl. - tiês:

1) = nùokā`rtuôt 2: seja nuokārtājusies MWM. VIII, 125. ģimis it kâ nuokārtājies VIII, 42;

2) sich regeln:
kamē̦r šai ziņā lieta nuokārtuojas Kundz.

Avots: ME II, 796, 797

nùokãrtuôt, s. nùokãršuôt.

Avots: ME II, 797

nùokne̦stuôtiês, aufstöhnen: Piesis sāpīgi nuokne̦kstuojās Alm.

Avots: ME II, 800

[nùokrẽ̦puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln Dond.]

Avots: ME II, 802

‡ nùokrītuôt, = nùokrītêt.

Avots: EH II, 56

nùokrustuôt (unter nùokrustît ),

2): bekreuzen (um Böses abzuwehren)
Seyershof: pats sevi nuokrustuojis, kad licies gulēt.

Avots: EH II, 57

‡ nùtolaktuôt jumtu Siuxt, ein Dach mit Latten belegen.

Avots: EH II, 60

nùolatuôt AP., Orellen, = ‡ nùolaktuôt.

Avots: EH II, 61

nùomañtuôt, tr., verhexen: pienu Tr. 479. lai dzīvuojuot nedabūtu kaunu, šīs kauna saites rauga nuomantuot JR. VI, 24.

Avots: ME II, 816

‡ II nùomietuôt "abtauschen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 70

‡ nùomituôtiês = nùomîtiês: šuoreiz pa˙visam e̦smu nuomituojies: pašam jāve̦lk rati ar visu jaunuo zirgu mājās Janš. Bandavā I, 375 (ähnlich II, 340).

Avots: EH II, 69

nùonārstuôt, intr., das Laichen beendigen: ja līdakas pavasarī ātri nuonārstuo, tad e̦suot īss sējams laiks Etn. II, 72.

Avots: ME II, 824

nùopràtuôt Spr., intr., überlegen, beschliessen: nuoprātuojuši iet kunga pilī LP. VII, 174.

Avots: ME II, 834

nùoputuôt (unter nùoputât), Refl. -tiês: nuoputuojies zirgs Vank.

Avots: EH II, 79

‡ nùoriẽkstuôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch Nüsse suchen (im Wald)
Frauenb. u. a.: nuoriekstuojām visu dienu;

2) (Nüsse od. nach Nüssen) absuchen:
n. visus riekstus Wolm. u. a. n. visu pakalni C.

Avots: EH II, 81

nùosā`rtuôt,

1): vīnstīgām, kas agruo salnu nuosārtuotas Daugava 1936, S. 105; ‡

2) intr., rötlich (rot) werden:
kuoku lapas bija nuosārtuojušas Vanagu ligzda 182. ‡ Refl. -tiês, sich rötlich (rot) färben : nuosārtuojusies un nuobalsinājusies kâ lelle Jauns. Augšz. 211. jau rīta puse nuosārtuojusies; lēks drīzi saule Vank.

Avots: EH II, 84

nùosā`rtuôt, tr., rötlich machen; im Gesicht rot machen; nuosārtuošanas diena, ein gewisser Tag, da sie vermutlich bei Bier und Branntwein sich rote Gesichter zulegen L.

Avots: ME II, 844

‡ nùoskapstuôt, = nùoskapstêt: bij gājis ... tuornī pie ... zvana un nuokasījis tam tuo zaļganuo nuoskapstuojumu Vanagu ligzda 264.

Avots: EH II, 85

‡ nùospietuôt, Perfektivum zu spietuôt: kur tad nu vairs spietuos; kad jau visas nuospietuojušas Janš. Bandavā I, 329.

Avots: EH II, 89

‡ nuôstuôc Liepna, = nuôst: ādu nuonemj n.

Avots: EH II, 92

nùostuômîtiês, nuostuôstîtiês,

1) sich abstottern:
"es tev!"viņa nuostuomījās Saul. skaldītājs nuostuomījās vien LP. IV, 16;

2) [nuostuomīties U.], nicht von der Stelle kommen, trödeln; [sich unnütz bemühen; sich nur so herumstossen
U.]

Avots: ME II, 861

nùostuôstîtiês (unter nùostuômîtiês),

1): eine kurze Weile stottern:
nuostuostījās vien, bet ne˙kā nepateica Saussen.

Avots: EH II, 92

‡ nùostuotêt, mit dem Rockstoss schlagen (perfektiv): kad skuoteli saņēma saujā un uzsita, piemē̦ram, sivē̦nam, tad viņu nuostuotēja Ramdam.

Avots: EH II, 92

[nuostuoties L. "verrieden."]

Avots: ME II, 861

‡ nùostruostuôt, scharf verwarnen: meitu labi nuostruostuojis, lai guodīgi dzīvuojuot Anekd: IV, 278.

Avots: EH II, 92

‡ nùotolmêt "nuomērķēt, nuoduomāt, nuovē̦ruot" Meiran.

Avots: EH II, 101

[nùotuomît, mühsam herunterschaffen: n. maisu Warkl. Refl. (mit uô ² ) -tiês" (etwas) sagen wollen, aber (stotternd) nicht können" Bauske.]

Avots: ME II, 879

nùotuoņâtiês, sich bewickeln, sich vermummen: atkal tu jau nuotuoņājies, ka nevari ne paguorīties Naud.

Avots: ME II, 879

nùotuorêt, intr., beschmutzt werden: spannis nuotecējis, nuotuorējis (nuoķepis) tumši brūnām asinīm JK. III, 78.

Avots: ME II, 879

nùotuost: auch Lis. ‡ Refl. -tiês, seufzen U. (unter tuost).

Avots: EH II, 103

[nùotuost N.-Peb., = nùotust 1.]

Avots: ME II, 879

‡ nùotuostîtiês "abbrummen" (aus einer Handschrift); "nuostuostīties 1" Lubn.: viņš nuotuostījās vien.

Avots: EH II, 103

[nùotūtuôt, wehklagend verbringen: ve̦cuma gadi jānuotūtuo vienam pašam kâ sila baluožam Jaunie mērn. laiki I, I3.]

Avots: ME II, 879

nùovìetuôt, [nùovietât LKVv.], hinplacieren, unterbringen, wegstellen: stādus nuovietuo vē̦sajās mājās Konv. ² 1074; nuovietuot traukus Vēr. II, 1096. Refl. -tiês, sich hinstellen, sich unterbringen: dzenis nuovietuojies pie stāvā stumbra MWM. VI, 946.

Avots: ME II, 889

uokstuoņa,

1): auch (mit ùo ² ) Oknist;

2): auch OB.

Avots: EH II, 743

uokstuoņa,

1) das Ausschnüffeln;

2) s. uokstuonis 1 ;

3) s. uokstuonis 3.

Avots: ME IV, 415

uokstuonis,

1) uokstuonis Elv., L., St., U., Memelshof, Vīt., (mit ùo ² ) Bers., KL, Sessw., uokstuons U., uôkstuôņa ² Dunika, die Spür-, Suchbiene:
iekams bite spietuo, darba bites izsūta jaunu vietu meklēt; tās sauc par uokstuoņiem Konv. ² 381. te spietuošanas laikā viņus (= bišu klučus) vieglāki varēja atrast uokstuoņi, kas, iekām spiets pilnīgi atraisījās nuo struopa, devās izlūkuos E. Virza Daugava I, 1057;

2) Plur. uokstuoņi, die Fühlhörner der Insekten
L.;

3) uokstuonis Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 62, Kurmene, Schönberg, ùokstuoņa ² Bers., Fest., Sessw., (mit uô ² ) Bauske, comm., der Schnüffler:
kuo tu te staigā kâ uokstuonis! Schönberg. sprāgsti, skauģi, uokstuone, uodze! Vensku E.

Avots: ME IV, 415

ùokstuôt: auch (mit ùo ² ) Aahof.

Avots: EH II, 743

ùokstuôt Serbigal, (mit ùo ²⁾ Golg., Oknist, = uokstît, Platz für einen neuen Schwarm suchen (von Bienen): bite uokstuo Etn. IV, 162.

Avots: ME IV, 415

pabal˜tuôt: uz kapiem kas pabaltuoja Dunika.

Avots: EH II, 119

[pabal˜tuôt, hin und wieder ein wenig weiss schimmern: viesi paredzēja pār augstuo slieksni tikai viņu basās kājas pabaltuojam Janš. Dzimtene V, 34.]

Avots: ME III, 6

pabruõkastuôt, intr.,

1) etwas frühstücken;

2) das Vorfrühstück
(pabruokasts) essen: viņš apģērbās un pabruokastuoja Vēr. I, 665.

Avots: ME III, 10

padzìŗuôt(iês), intr., aufleben, ėin wenig schmausen: nu tikai drīkstēja padzīŗuot tai vakarā LP. VII, 312.

Avots: ME III, 22

paglîtuôt, tr., ein wenig bilden, schulen: paglītuots pūlis MWM. VIII, 126. muižkundze jau arī diezgan paglītuota Druva I, 1045.

Avots: ME III, 30

pakā`rtuôt, tr.,

1) ein wenig ordnen, in Ordnung bringen:
kundze šuo tuo pakārtuoja apģē̦rbā AU. ar nagiem pakārtuoti mati Duomas II, 37;

2) unterordnen, subordinieren in der Gramm.:
teikumus; pakārtuots teikums, ein subordinierter Satz; pakārtuojamie saikļi, subordinierende Konjunktionen.

Avots: ME III, 44

pakrustuôt: ar pakrustuotiem saimnieka parakstiem Jürgens 161.

Avots: EH II, 145

[pakrustuôt, mit Kreuzen statt einer Unterschrift (ein Dokument) versehen Celm.] Refl. -tiês, das Kreuz statt der Namensunterschrift ziehen: viņš pakrustuojas zem sprieduma Aps.

Avots: ME III, 49

pamatuôt, tr., den Grund legen, gründen, begründen: sūdzība tiesām bij pamatuota Ad. Refl. -tiês, sich gründen, beruhen: viņa apgalvuojumi pamatuojas uz ļaužu te̦nkām RA.

Avots: ME III, 67

pameîtuôt, intr., zuweilen den Mädchen Nachtbesuche machen Kaul.

Avots: ME III, 68

pantuogs (unter pàntâgs ² ): auch (mit añ und uô ² ) Siuxt.

Avots: EH XIII, 161

‡ pantuôtājs* Fr. Adamovičs Rudens ziedi 225, ein Versemacher.

Avots: EH XIII, 161

pantuôtas vārpas U., unterbrochene Ahren (wo die Körner nur an einzelnen Stellen ausgebildet sind).

Avots: ME III, 78

‡ papir̂kstuôt ² rācēņus Siuxt, unter noch wachsenden Kartoffelpflanzen (den Boden behutsam aufscharrend) einige Kartoffeln (die schon ziemlich gross sind) herauslesen: meitas papirkstuoja rācēņus vakaram.

Avots: EH XIII, 163

papretuôtiês, sich ein wenig widersetzen: drusku papretuojies, viņš padevās.

Avots: ME III, 84

[paputuôt, eine Weile schäumen: alus tikai drusku paputuoja.]

Avots: ME III, 84

pare̦tuôtiês, undichter werden.

Avots: ME III, 90

pãrvìetuôt, tr., an eine andere Stelle rücken, versetzen: sieva pārvietuoja savas aitas citā aizgaldā Ahs. Refl. -tiês, den Platz wechseln, sich versetzen, übersiedeln: viņš pārvietuojās uz istabu Stari III, 224.

Avots: ME III, 188

pãrkā`rtuôt, tr., um-, überordnen: Speranskis viņas kārtību pārkārtuojis Pürs III, 8.

Avots: ME III, 160

pãrkrustuôt, ‡

2) kreuzweise übereinander legen:
apsēdās un pārkrustuoja kājas Daugava 1937, S. 234.

Avots: EH XIII, 203

pãrkrustuôt, tr., durchkreuzen: dūksnājs ve̦cām kritalām un apiņu stīgām pārkrustuots Etn. II, 75.

Avots: ME III, 162

‡ pā`rļe̦katuôt, nach Hause kommen: aitas ... pārļe̦katuoja mājās R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 164.

Avots: EH XIII, 206

[pãrmatuôt, s. pãrmats.]

Avots: ME III, 166

pãrmituôt: auch Lng. (unter mituot).

Avots: EH XIII, 207

[pãrmituôt, umtauschen Brasche Kâ Palejas Jānis.]

Avots: ME III, 167

pãrpràtuôtiês, [klügelnd sich versehen od. sich überanstrengen]: tu prātnieks esi pārprātuojies! Rainis Ind. u. Ar. 208.

Avots: ME III, 171

[pãrstruostêt, tüchtig durchschelten: p. bē̦rnu.]

Avots: ME III, 179

[pastuomîtiês,

1) ein wenig stammeln, stottern:
atbildes vietā tikai pastuomījās Widdrisch;

2) eine Weile unschlüssig zaudern:
pastuomījās kādu brīdi, bet ne˙kurp neaizgāja Lis.]

Avots: ME III, 109

pastuõrte (unter pastuõte): šuj tē̦rauda pastuortīti! BW. 7476, 3 var. (aus Sassm.).

Avots: EH XIII, 177

[pastuostîtiês, ein wenig stottern; viņš tikai tâ pastuostījās.]

Avots: ME III, 109

‡ pastuôt Hasenp., Schnehpeln, = šķũtêt 1: nu māte pastuo meitas pruojām, ve̦zdama tās precību tirgu (für tirgū?) Janš. Līgava II, 240.

Avots: EH XIII, 177

pastuõte: auch Dunika, OB., (mit ùo ² ) Saikava; svārki ar sudraba pastuotīti BW. 32718 (pastuotiņu 32659 aus Kand.).

Avots: EH XIII, 177

pastuõte, pastuõrte Ahs., der Vorstoss, ein Saum: rindukam pastuorte nuoplīsuse Ahs. apakšgalā lindrakiem piešuj pasluoti N.- Bartau, Katzd.

Avots: ME III, 109

[pastuotêt, (mit einem Band) eintassen, vorstossen Wid.]

Avots: ME III, 109

pašutuoņa, comm., eine verrückte, betrunkene Person Nigr.: [griezīsimies visas kâ apdzē̦rušās pašutuoņas Janš. Dzimtene ² III, 341].

Avots: ME III, 117

‡ patopšât Dond., eine Weile langsam und schwerfällig gehen.

Avots: EH XIII, 183

‡ pautuôtiês, mit Eiern handeln (?): ar pašiem putniem ... kungs ... negribēja p ..., bet tuo putnu turē̦tāji tapa saturē̦ti, ka tiem vajadzēja ... kungam duot pautus šaku šakām Mekons Septiņi okstoņi 8.

Avots: EH XIII, 186

pe̦ntuogs U., der Pfannkuchen; pe̦ñtuõgs Ronneb. n. RKr. XVI, 38, Rührei oder Pfannkuchen aus Eiern; pe̦ñtuoks Serbigal, eine Speise aus Eiern. Dissimilatorisch auspe̦nkuoks?

Avots: ME III, 200

pe̦ñtuoks (unter pe̦ntuogs): auch (Pfannkuchen) Grenzhof (Mežamuiža), (pe̦ñtuõks; "?") Orellen n. FBR. XI, 38, Roop n. FBR. XV, 148, Serbig. u. Smilt. n. FBR. IV, 53.

Avots: EH XIII, 223

pìegluotuôt, intr., verschleimen; vē̦de̦ra piegluotuošana, Magenverschleimung.

Avots: ME III, 251

pìekā`rtuôt, koordinieren.

Avots: ME III, 257

pìekrè̦tuôt ^2, sich lagern (wobei die Halme brechen; vom Getreide): slikta pļaušana: mieži piekrē̦tuojuši Gr.Buschhof.

Avots: ME III, 260

pìekrītuôt Wid., ankreiden.

Avots: ME III, 260

pìelakstuôtiês, sich anschmeicheln.

Avots: ME III, 265

pìemañtuôt, hinzu erwerben, erlangen: kuo es te vairs piemantuošu? Tirzm. 24.

Avots: ME III, 270

pìeputuôt, sich mit Schaum anfüllen: alu lejuot glāze pieputuoja Saikava.

Avots: ME III, 281

pìeriẽkstuôt, mit Nüssen vollsammeln: p. pilnu maisu.

Avots: ME III, 285

*pìestuorêt (erschlossen aus ostle. pìstùrê̦t ² ), wiederholt irgend wohin gehend erlangen: redzēs, kuo tā piestuorēs! Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 298

pìevietuôt, unterbringen: pievietuoja zirgu un pašus krietni samieluoja JK. V, 1, 34. zirgu pievietuojis stedelē LP. VI, 1, 18. dē̦ls... vaicājis kungam, kur tuos divus sunīšus būšuot pievietuot LP. VI, 1, 414.

Avots: ME III, 312

pīkstuoņa, das Gepiepe.

Avots: ME III, 231

‡ *piktuôt, zu erschliessen aus sapiktuôt. Refl. -tiês (ME. III, 213),

1): auch Frauenb.; "iktuojās" (ME. III, 213) zu verbessern in "piktuojas"; ‡

2) "?": vecei pa sē̦tu piktājuoties (= rīkuojuoties?) Pas. IX, 161.

Avots: EH XIII, 231

piktuôtiês, sich ärgern, böse sein: mana sieva dienu mūžu iktuojas Ahs.

Avots: ME III, 213

piñkstuoņa N.-Peb., = piñkša.

Avots: ME III, 220

pirkstuone "?" : cimdus, zeķes, pirkstuones (?) un ruokteņus ada meitas N.-Bartau; vgl. pirkstāne.

Avots: ME III, 224

‡ pir̂kstuôt ² rãcẽņus Siuxt, die Erde unter einer Kartoffelstaude behutsam wegscharrend, die grösseren Kartoffeln auslesen.

Avots: EH XIII, 237

‡ pistuole BW. 1686, die Pistole.

Avots: EH XIII, 239

pluôstuôt, tr., intr.; flössen; mit dem Prahm fahren: pa viņu ik˙gadus pluostuoja kuokus A. XX,300. pluostuojuot... bija izdevība nuoduoties . . . slinkumam A. v. J. 1900, S. 1058. kuģuojama un pluostuojama upe Konv. ² 1755.

Avots: ME III, 365

plutuôt "saufen, zechen" Golg.

Avots: ME III, 359

‡ puõstuôt Orellen, = puõstît.

Avots: EH II, 347

pràtuôt, auch prātêt L., U., denken, bedenken, überlegen, klügeln, vermuten: ve̦lns prātuoja, kâ nuo Mārtiņa vaļā tikt Etn. IV, 56. ve̦cā E. prātuoja, kâ labāki būtu A. XI, 107. Subst. pràtuôšana, das Denken, Überlegen, Klügeln: bez kādas vaidēšanas un gaŗas prātuošanas viņš ķeŗas pie darba M. Aruons; pràtuõjums, das Gedachte, die Überlegung, Klügelei: dzejā sāka nuomest saskrūvē̦tus prātuojumus Vēr. l, 1131; pràtuôtãjs, wer denkt, bedenkt, überlegt, klügelt.

Avots: ME III, 383

pravietuôt, prophezeien. Subst. pravietuõjums, die Prophezeiung: Jezajas pravietuojums Vēr. II, 282. būs patiesība arī mans pravietuojums A. v. J. 1897, S. 458.

Avots: ME III, 380

pretcīkstuonis, der Gegenkämpfer, der Entgegenkämpfende: par... pretcīkstuoni uzstājas Imanta Plūd. Llv. II, 264.

Avots: ME III, 386

pretuôtiês, pre̦tuôtiês C. (hier neben pre̦t!), Jürg., Gr.-Buschhof, sich widersetzen: tas se̦kuojis nepretuodamies LP. VII, 33. vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61.

Avots: ME III, 390

puñtuoles, (abgeblühte) Teichrosen N.-Peb.; wohl zu punte I.

Avots: ME III, 413

pus˙astuôta (li. pusaštunto) od. (von der Uhr) pus˙astuôņi, 7 1/2, halb acht.

Avots: ME III, 422

pusčukstuošs, halb flüstemd, halblaut: pusčukstuošā balsī lasīja bībeli Apsk. v. J. 1903, S. 344.

Avots: ME III, 424

pusstuõps: pārde̦vusi par pusstuopu brandeviņa BW. piel. ² 155391.

Avots: EH II, 334

pusstuõps, der Halbstof (das Mass und der Inhalt des Masses); pus˙stuõpa, ein (einen) halber (halben) Stof: izdzêru pus˙stuopa ūdens.

Avots: ME III, 434

‡ pušstuops Weissensee, (pušštùopis ² ) Oknist n. FBR. XV, 193, = pusstuõps.

Avots: EH II, 337

putuonis "?": "putuoni, kas saskaitušuos ļaudis izlīdzina".

Avots: ME III, 443

putuôt (li. putúoti), auch refl. putuôtiês, schäumen: baltas šķūmes putuoja Mācīt. meita 43. zirgam mute putuo (von schnellem Laufen) Vīt. 107. leja krāce putuoja un šļāca ūdens Blaum. putuojuošs alus, schäumendes Bier: saimeniece man ienesa putuojuošu alutiņu BW. 31122. glāze alus putuojas Seifert Latv. Chrest. II, 196. eite, meitas, guovu slaukt!... kuŗai piens putuojās, tā būs laba salminiece BW. 11756. kuilis putuojas (lässt Schaum aus dem Munde) Grünh.

Avots: ME III, 443

‡ rakstuojums, = rakstījums 2 (?): caur luogu uz grīdas zib saules rakstuojumi caur lapām dārzā Akurāters Degoša sala.

Avots: EH II, 352

retuôt: r. burkānus Seyershof. dārzā r . ve̦cuos zarus Austriņš Raksti VII, 280.

Avots: EH II, 367

re̦tuôt (li. retúoti), undichter machen: r. mežu Behnen, Bers.

Avots: ME III, 515

‡ riekstuone, ein Ort, wo viele Haselstauden wachsen Lettg.

Avots: EH II, 378

riẽkstuôt, intr., Nüsse suchen, lesen, sammeln: bijām mežā riekstuot Blaum. gailītis ar vistiņu bij aizgājuši riekstuot LP. V, 191. iesim riekstuot, uz kalniņa ir pilna lazda ar riekstiem Pas. I, 321. uoguodama, riekstuodama... pie brālīša sērst nuogāju BW. 26514.

Avots: ME III, 545

riekstuôt(iês), s. riestuôt.

Avots: ME III, 545

riekstuôt(iês), s. riestuôt.

Avots: ME III, 545

riẽkstruozis U., auch riẽkstruoze, der Nusshäher, Tannenhäher (nucifraga caryocatactes L.) Natur. XXXVII, 93: tur˙pat svelpj riekstruoze A. Upitis. riekstruozes spiedzuoši svilpa A. v. J. 1900, S. 1063. Zu riẽksts "Nuss" + ruoze "Specht".

Avots: ME III, 544

rìestuôt Drosth., auch riêkstuôt ² Peb., intr., tollen, spielen, tändeln: kaunies... ar lielām meitām riestuot! Seibolt. kâ riestuodama jaunava pagrieza savugalvu pret Emilu Dievkuociņš. kuo nu, bē̦rni, riekstuojat? Peb. Refl. -tiês,

1) riestuôtiês N.-Peb., riestuoties ² Gr.-Buschhof, totlen, scherzen; "āvīties, dīdīties";

2) riẽstuôtiês Bl:, rìestuôtiês Wolm., riekstuôt ² Golg., falzen, sich in der Brunstzeit befinden
U.: putni riestuojas Erlaa, riêkstuojas ² A.-Peb. zaķi riestuojas Janš. Dzimtene V, 179.

Avots: ME III, 548

‡ rītuôt "die Tageszeit immer als die Morgenstunde ansehen" (?) Stockm. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 277.

Avots: EH II, 377

I ruotuôt: mit ùo ² Sonnaxt.

Avots: EH II, 393

I ruotuôt, (im Frühjahr) mit dem Refrain ruotuo od. ruotā singen: rupji ruotātāja arī tâ+pat visus vārdus izteic un luoka Etn. III, 86. ruotuojuot ap vasarassvē̦tkiem, piegavilējuot "ruotuo" 85.

Avots: ME III, 584, 585

II ruõtuôt, = ruotât II 1: ruotuo, bitīte, caur zaru zariem! Ruj.

Avots: ME III, 585

‡ III ruotuôt Sauken, = ruõtât I: Jāņu bē̦rni ruotuoja pagalmu.

Avots: EH II, 393

rûgstuoņa ² : s. unten unter rûgt 3.

Avots: EH II, 387

rûgstuoņa ^2, Rauch: tur ir tâda rūgstuoņa, ka nevar ieiet Nigr. Zu rûgt 3.

Avots: ME III, 567

rûktuôtiês Warkl., seufzen, sich beklagen, zürnen Ar. Wohl zu rûgts.

Avots: ME III, 569

rustuôt, s. rustêt.

Avots: ME III, 564

rūtuo! im Infläntischen häufig an Stelle des allgemein gebrauchten līguo! Jubelruf in den Johannistiedern: rūtuoj[a] saule, rūtuoj[a] bite, rūtuo! rūtuo! A. XXI, 592,

Avots: ME III, 574

I rūtuôt: rùtuots ² Fest. n. FBR. XVII, 86.

Avots: EH II, 390

I rūtuôt, quadrieren, viereckig anlegen, einteilen U. Vgl, rūtêt.

Avots: ME III, 574

II rūtuôt Infl., = līguôt, jubeln, namentl. Johannislieder singen: viņi rūtuodami apstaigā labības laukus A. v. J. 1896, S. 77. Wahrscheinüch mit ostle. ū aus uo; vgl. ruotuot und ruotât III.

Avots: ME III, 574

sabuntuôt, sabuntavuôt, tr., aufwiegeln, emporen Spr. Refl. -tiês, sich emporen, rebellieren Spr.

Avots: ME III, 599

sabur̃tuôt, tr., zusammenbuchstabieren: viņš re̦dz skaitļus, bet nevar saburtuot JR. IV, 219. . . . apstājuos zem klints, lai izlasītu akmeņa uzrakstu. bet es nevarēju saburtuot Latv. rakstu zīmju pazīšana un ar vinu palīdzību vārdu saburtuošana Kaudz. Ve̦cpiebalga 69.

Avots: ME III, 599

sadubul˜tuôt,* tr., verdoppeln: bij sadubultuojuši aizduotuo kapitālu Duomas II, 325.

Avots: ME III, 615