Paplašinātā meklēšana

‡ adžgãniski Wolmarshof, adžgârni ² Salis, adžagãrni Ramkau, adžigārni Ramkau, Adv., = ačgãrni.

Avots: EH I, 3

‡ àizgānît,

1) schimpfend, schmähend verjagen, forttreiben:
a. ciemiņu pruom;

2) besudeln, verunreinigen:
a. duru priekšu. aizgānīt visu istabu Mahlup.

Avots: EH I, 24

àizmãnît, ‡ Refl. -tiês, unter einem ersonnenen Vorwand weggelangen: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 38

àizmãnît, hinlocken: meitu uz pilsē̦tu.

Avots: ME I, 39

‡ àizslànît, schichtend (häufend) versperren: a. duris ar se̦ru.

Avots: EH I, 49

‡ apakšdrãnas Dunika, Kal., O.-Bartau, die Leibwäsche.

Avots: EH I, 70

apbruncê̦tas drānas, zerkodderte Kleider (nach U. in Essern) [Wohl als eine Ableitung von einem nicht echtlettischen Nomen mit einem n- Infix zu brukt, vgl. nuobrucis, "abgekoddert" und v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 44.].

Avots: ME I, 78

apgànît, tr.,

1) beschmutzen, besudeln, verunreinigen:
sievai abas acis izvē̦lušās, tādēļ ka svē̦tuo e̦ze̦ru apgānījusi LP. VII, 1306;

2) entweihen, entehren, schänden:
ja tu ar dzelzi pie tā strādāsi, tad tu tuo apgānīsi II Mos. 20, 25. neguods apgāna mūs visus LP. IV, 119. Refl. -tiês, sich beschmutzen, unrein werden IV Mos. 5, 2.

Avots: ME I, 87

apmãnît, auch apmãnêt, tr., betrügen, täuschen: kā tu iedrošinies mani tā neguodīgi apmānīt un piekrāpt? kāpēc tava sirds tevi tā apmāna Hiob. 15, 12. Sprw.: ve̦lns mani apmānīja. acis apmānīt, optische Täuschung bewirken, vorgaukeln, spiegelfechten: kruodzinieks varējis cilvē̦kiem acis apmānīt LP. VII, 762. apmānītājs, -a, der Bertrüger, Spiegelfechter; apmānīšana, das Betrügen, Spiegelfechterei, Sinnestäuschung. Refl. -tiês, sich täuschen, Sinnestäuschung erfahren: zē̦nam acis mānīt apmānījās LP. VII, 31.

Avots: ME I, 105

appânêt, tr., verschmähen, geringachten Bers.: viņš nav appānējis šās vietiņas RA.

Avots: ME I, 110

‡ apslānêt = apslànît: brālis ... apslānē tuos Pas. III, 357 (aus Udsen).

Avots: EH I, 114

apslànît, tr., niedermetzeln, töten (eine grosse Masse): tā viņš īsā laikā apslānīja visus LP. V, 180.

Avots: ME I, 123

‡ atgānîtiês, entgegenschimpfen Trik.: vajadzēja a. pretī.

Avots: EH I, 142

‡ atkân Pilda n. FBR. XIII, 54, Adv., "?"

Avots: EH I, 147

atmãnît [li. atmõnyti, russ. отманить], tr., mit Lug und Trug herweglocken: kalpu, meitu,

Avots: ME I, 176

atsãne: auch Grob.: vai jaunas eglītes nav pārvē̦rtušās par ratu atsānēm Janš. Dzimtene I, 73 (ähnlich Mežv. ļ. II, 96).

Avots: EH I, 164

atsãne [Nigr.], der Strang an der Femerstange; gleichbedeutend mit atsaĩte (at + sãni).

Avots: ME I, 188

‡ atsāni RKr. XVII, 37, = atsãne.

Avots: EH I, 164

atsãnis, atsãņis, Instr. Pl., Adv., atsāniski, seitab, seitwärts: stāvēja atsāņis Druva II, 304. atsānis nuolikts siena maiss Lautb.

Avots: ME I, 188

‡ atslànît,

1) wiederholt entgegenschlagen
Trik.: kad viņš man sita, es viņam atslānīju pretī;

2) durchprügeln
(r. отколотить) Lubn.: es viņu krietni atslānīju.

Avots: EH I, 167

bakãns,

1): kupcis aizlika kâ ar vārī-juošu ūdeni apliets bakans P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 199

bakāns C., AP., Bers.,

1) ein Tier od. eine Frucht von aussehnlicher Grösse;
tas vare̦ns bakāns AP. u. A. X, 2, 438 vīrs kā bakāns, ein stämmiger grosser Mann AP.; vgl. bakacis 2;

2) bak a ns sei in N. - Schwnb. ein untaugliches Holzstück;

3) bakāns Stockm. n. Etn. II, 137, III, 129,gleichbed. mit bak a cis 1. [Das aus dem Slavischen (r. бóхон) entlehnte II. li. bãkanas "Brotlaib"
stimmt in der bedeutung nicht; etwa zu li. bakamaušis "неловкiй, топорный, неуклюжiй"[?

Avots: ME I, 252

‡ bàlsàne ² Warkl. n. FBR. Xl, 120, Auleja, ein Kuhname.

Avots: EH I, 200

‡ baltsāne Wessen, baltsānīte Ulanowska Łotysze 13, ein Kuhname.

Avots: EH I, 202

balvãns (aus russ. болванъ) Bers. Sessw., ein ausgestopfter Vogel: balvāns ir nuo melnas drēbes izšūts un piebāzts, rubeņu gailim līdzīgs putns A. XIII, 923. pavaicāja, vai balvāns istabā, auf einem Hund in einem Rätsel bezogen RKr. VII, 1337, 2.

Avots: ME I, 260

‡ bàna ² Saikava, mehrere nahe beieinander aufgestellte Getreidehaufen (auf dem Felde): nuo šitās bānas ve̦zums neiznāks. Zu bãnis I?

Avots: EH I, 208, 209

bãnains Dond., mit zusammengeballten Wolkenhaufen bedeckt: debess bānaina, - būs lietus.

Avots: ME I, 272

‡ bàne ² Saikava, = ‡ bāna ² .

Avots: EH I, 209

I bãnis: ein Zugvögelschwarm BielU.; bānī "(die Leute) haufenweise zusammen" Bartau. pāri skrēja bišu b. BW. 2796, 2. lietus ar bāņiem (schauerweise) nāk aus einem alten Manuskript. es labu bāni (eine gute Weile) gaidīju Für. I.

Avots: EH I, 209

I bãnis, bãns, der Haufe, Schwarm C., die Reihe St., U.: žagaru, mālu, mē̦slu, siena bānis MWM. VII, 356. vējš griezās ar sniega bāņiem virpulī MWM. II, 461. pāri skrēja bišu bānis. sniegs, lapsenes nāk ar bāni, haufensweise AP., LP. VI, 357. [ar bāni virsū mākties Wid.]. bites bāņiem devās laukā iz struopa LP. VI, 287. [siens savilcināts bāņiem Wandsen. liels bānis (Menge) zâļu Roop, Lemsal.] pilniem bāņiem vējš dzina sniegu acīs. viņš ar bāni gāzās virsū, mit Ungestüm Bers. es divi labus bāņus izgulēju, ich habe zu zweien Malen einen guten Puff abgeschlafen. vienā bānā (bānī U.) jāt, in einem Gliede, einer Reihe reiten St. bāņiem uznākušas sāpes Konv. ² 1043; [bāņiem, ruckweise Dobeln, Siuxt n. U.]; auch bāņām: vējš bānām vien sviež miglu pret sienām MWM, X. 163; Baltp. R. I, 57. [In der Bed."Haufe"vielleicht aus * bānis (zu bērt); in der Bed. "Reihe, Mal" dagegen vielleicht aus d. Bahn.]

Avots: ME I, 272

II bãnis: ein Nachttopf Salisb. Nebst li. bonė "ein Lehmgefass; eine Kuppel" aus slav. bańa "Kuppel, Gefass", s. Būga Tiž. 1, 409.

Avots: EH I, 209

II bãnis, bānītis, der Napf, ein kleines, rundes, bauchiges Lehmgefäss mit breitem Boden und mit einem od. zwei Henkeln A. X. 2, 438; Wenden, Trik., Burtn.

Avots: ME I, 272

‡ III bānis, ein über die Massen angekleideter Mensch Bartau.

Avots: EH I, 209

‡ bãns (unter bãnis I): skudru bāns Salis, ein Ameisenhaufe; bā̀ns ² Saikava, = ‡ bàna ² .

Avots: EH I, 209

‡ baznîcāns Preili n. FBR. VIII, 11, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Warkl., baznîcānis Oknist, = baznīcē̦ns.

Avots: EH I, 207

blànêt ² Warkhof, fahl werden: lapas sāk blānēt.]

Avots: ME I, 311

‡ blànkāns N.-Peb. "ein träges Pferd".

Avots: EH I, 226

‡ blauderjānis, Baldrfan: ... kuru puķi pirmuo raut ... rauj pa˙priektu blauderjāni (Var.: buldurjāni)! BW. 32393,2.

Avots: EH I, 226

‡ bļaûkāns Kaltenbr., wer sehr laut spricht.

Avots: EH I, 233

‡ blazāns (? ?) Sessw. "liets, lempīgs, miesās izplūdis". Vgl. ‡ ble̦dāns.

Avots: EH I, 226

‡ ble̦dāns oder ble̦dē̦ns Sessw. (gesprochen: bladāns) "ein feister, schwerer Mensch".

Avots: EH I, 227

‡ blîzā̀ns ² Oknist, ein gross gewachsener Mensch.

Avots: EH I, 230

‡ bol̃derjãnis Anzen, Popen, Pussen, bol̃derjāns Dond. n. FBR. V, 127 = bul̃durene.

Avots: EH I, 235

‡ bol̃durjãnis Salis, = bul̃durene.

Avots: EH I, 235

brũtgāns: pie jaunā brūtganiņa BW. 15705. nom. pl. brūtgaņi BW. 14517, 1, brūtganīši 15659 var.

Avots: EH I, 247

brũtgãns Lieven - Bersen, brũgāns [Wolmar u. a.], brūtgams Manz., der Bräutigam: visu meitu br., der Hofmacher, Wollüstling. Sprw.: kad brūtgāns brauc ar brūti, tad zirgiem klājas gŗūti. dvēseļu br., der Seelenbräutigam. [Nebst li. brūtkonas aus mnd. brūdegam.]

Avots: ME I, 341, 342

‡ II bujāni, in der Verbind. bujānuos būt, aiziet, fort sein, gehen (als Antwort auf eine unerwünschte Frage nach dem Verbleiben von jem. oder etwas) Kalz, und Meiran n. Fil. mat. 26: nu ir bujānuos! nun ist er fort.

Avots: EH I, 249

bujāni, die Ambarren, Warenlager bei Riga U.; linus aizveda uz bujē̦niem Ruhental.

Avots: ME I, 346

‡ bulderjānis, = bul̃durene: plūc pa priekšu bulderjāņus! BW. 32393, 6 var.

Avots: EH I, 250

bul̃durjānis,

1): auch Grenzhof;

2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à ² ) Zvirgzdine; ‡

3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à ² ).

Avots: EH I, 251

bul̃durjãnis,

1) = bulduris;

2) = buldurene Etn. III, 130.

Avots: ME I, 348

bul̃vãns: s. dazu Sköld Lehnwörterstudien 12 ff.

Avots: EH I, 251

bul̃vāns, ausgestopfter Vogel, um Wild herbeizuziehen; ein Lockvogel Drsth. [Nebst li. bulvonas "идол" aus aruss. бълванъ "Klotz, Pfahl, Götzenbild"; s. Berneker Wrtb. I, 41.]

Avots: ME I, 349

burbuļjānis, = buldurjānis 2 BW. 32377.

Avots: ME I, 353

‡ bùrkānaite ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, bur̃kãnãjs Ramkau, ein Mohrrübenfeld, nachdem die Mohrrüben eingeheimst sind.

Avots: EH I, 254

bur̃kãns, ‡

2) aethusa cynapium Oknist; suņa burkāni, chaerophyllum silvestre Ulanowska Łotysze 22.

Avots: EH I, 254

bur̃kãns, Demin. burkantiņš BW. 32583, 3, [34928 var.], die Burkane, Mohrrübe: burkānus nuorakt, raut, abnehmen. sarkans kâ burkāns. suņu burkāns, geflechter Schierling (conium maculatum); ve̦lna b., cicuta virosa RKr. XII, 14. Entlehnt; [vgl. P. Schmidt RKr. XV, 35].

Avots: ME I, 353

‡ čabāns,

1) "wer zu grosse Stiefel anhat"
PV.: kur tu, čabān, iesi ar tik lieliem zābakiem!

2) "ein langsamer, täppischer, dick angekleideter Mensch"
Fest.

Avots: EH I, 281

čābāns, etwas Grosses: vēži kâ čābāni lieli.

Avots: ME I, 407

čagāns, ein gesundes, dralles Kind Stuhrhof.]

Avots: ME I, 400

I čāgāns (unter čāgans I): ein oberflächlich Arbeitender PV.; = čāga PV.; ein Schimpfname (čāgāns) Peb.

Avots: EH I, 287

‡ III čãgãns AP., ein kleiner, weicher Kohlkopf.

Avots: EH I, 287

čãgāns, ein Reptil Drsth.; eine Schlange Peb., Schujen, Nötkenshof.]

Avots: ME I, 408

cakāns (mit hochle. a aus e̦?) Kalz., Fehteln "ein abgehauenes Fleischstück mit einem Knochen darin".]

Avots: ME I, 363

čakāns (unter čakãrns),

2): ein nicht gross gewachsener, vor Alter od. Krankheit dürr gewordener, zusammengezogener Mann
Druw.; ‡

4) eine eiserne, zweizinkige Mistgabel
(> čokōns) Warkl.; ‡

5) ein hölzerner Hammer, womit trockene Erdschotlen zerkleinert werden
(čakâns) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 283

čakāns, der Stengel einer Frucht Neu-Bergfried.]

Avots: ME I, 401

‡ čamāns PV.,

1) wer langsam und oberflächlich arbeitet:
vai nu tas kāds meistars! ir tik tāds č.;

2) ein unordenllich Angekleideter (dicht Eingehüllter).

Avots: EH I, 284

čam̃pãns NB., ein ungeschickter Mensch.

Avots: EH I, 284

‡ cânîgs ² Frauenb., peinlich (sauber), penibel: tu esi par daudz c.

Avots: EH I, 262

‡ II capāns "ein alter, aus der Erde herausgehobener Baumstumpf" (?) Pankelhof. S. auch unter ‡ capans II.

Avots: EH I, 260

capāns C., Nigr. "ein grosses Exemplar eines Tiers od. einer Pflanze."]

Avots: ME I, 363

čapāns: ein sthwerfälliger Mensch - auch Gramsden; ein altes, hinfälliges Pferd Gramsden; čapāns PV. "kas čapina".

Avots: EH I, 285

čapāns, čāpāns Lubn., ein schwerfälliger Mensch Smilt., Bers., Laud.; [čapāni Serbigal, russische Stiefel].

Avots: ME I, 404

čāpāns, s. čapāns.

Avots: ME I, 408

‡ čar̃vãns AP., ein brünetter Mensch (mit dunkler Haar- und Gesichtsfarbe): Jēcis bij neglīts, me̦lns kâ č.

Avots: EH I, 285

‡ I čè̦gāns ² Warkl., ein Vogel (die Dohle?).

Avots: EH I, 289

‡ II čè̦gāns ² Warkl., eine Art Mistgabel.

Avots: EH I, 289

‡ cìepā̀ns ² (>ostle. ćìpùons) Auleja, das Küchlein.

Avots: EH I, 278

čigãne (unter čigãns): čigānēm mutes duot BW. 20511 var. dūli me̦lna kâ čigane 20190.

Avots: EH I, 290

čigãnē̦ns, ein kleiner, junger Zigeuner.

Avots: ME I, 412

čigānīca (unter čigãns): auch (mit à ² und î) Borchow n. FBR. XIII, 21, Oknist.

Avots: EH I, 290

čigānīce (unter čigãns): auch (mit à ² und ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 290

‡ čigànis ² Oknist, Demin. čiganītis BW. 23499 (aus Gold.), der Zigeuner.

Avots: EH I, 290

‡ čigãniski Orellen, nach Zigeunerart: č (in ein Dreieck gefaltet) lakatu siet.

Avots: EH I, 290

‡ čigânuôtiês ² Frauenb., bitten, fordern, aufdringlich sein, sich steifen.

Avots: EH I, 290

cigāns (unter cigaunis): auch BW.33319, 1.

Avots: EH I, 269

čigãns: mit â ² Dunika. Frauenb; = budēlis I 2 Saikava, Sonnaxt; čigānu vējš Frauenb. "der Nordwind".

Avots: EH I, 290

čigãns, čigainis Sassm., der Zigeuner, f. čigãne, čigānīca BW. 33520, čigānīce 33443, [čigāniece 33528 var.], čigãniete, die Zigeunerin. Sprw.: rauj viņu čigāns. tur netiek ne žīds, ne čigāns gudrs. viņš peŗas kâ čigāns pa Daugavu. viņš kâ čigāns svaida mēteli uz vienu, uz uotru ple̦cu. me̦lna kâ čigāne. trakas aitas: čigānam krūmuos virsū skrien. ķer nu čigānu krūmuos, od. čigānu krūmuos nenuoķersi. čigānuos iet, Fastnacht laufen, Fastnachtpossen treiben. [Nebst li. čigõnas, cigõnas aus r. resp. poln. cygan.]

Avots: ME I, 412

‡ cilkāns, wer lange Beine hat Lub.

Avots: EH I, 270

cil̃pāniski,

1): gruoža cìlpâniski ² apmetēs ap kaklu Saikava.

Avots: EH I, 270

cil̃pāniski, cil̃piski,

1) schlingenartig:
cilpāniski apsviest kaklam auklu. ap stabu cilpiski apmest gruožu. kažuoku cilpiski šūt, den Pelz mit Schleifen besetzen;

2) häkelig, weitläufig
L., St.

Avots: ME I, 382

‡ ciskāns, ein Mensch (ein Hahn, ein Keuchel) mit langen Beinen PV.: cāļi šuogad vāji un mazi, - ir tik tādi ciskāniņi.

Avots: EH I, 275

‡ čurbāns, was vom Ende eines Balkens abgesägt wird, damit dieses Ende glatt und gerade wird Iw., (čùrbâns ² ) Lubn. Aus r. чурбáн "Klotz"?

Avots: EH I, 296

damãnît Drsth., täuschend heranlocken.]

Avots: ME I, 436

‡ dāne Brandenburg, = dãnis II.

Avots: EH I, 311

dānenieks, der Zinsbauer V.

Avots: ME I, 447

I dãnis, s. dāņa.

Avots: ME I, 447

II dãnis: dāņus lika uz lecektīm, lai nenuosalst, kad redzēja, ka pa nakti būs salna Orellen.

Avots: EH I, 311

II dãnis, = dārnis 1, eine aus Stroh geflochtene Decke zur Bedeckung von Mistbeeten oder Fenstern Wolm., Etn. I, 106.

Avots: ME I, 447

III dãnis, der Däne.

Avots: ME I, 447

dāns od. dāna "?": ar dzidruo e̦ze̦ru un klajuo lauku dānu MWM. VIII, 84.

Avots: ME I, 447

daudzsãnis, Polygon.

Avots: ME I, 444

dãvāna (unter dâvana): auch N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 313

dažubān, dažubrìd, dažudien, manchmal, zuweilen, oft: tas dažubān spīd ar gaŗu asti LP. VI, 114.

Avots: ME I, 446

dirvāns: auch ("Dreeschland") Bērzgale, Lixna.

Avots: EH I, 322

dirvāns (li. dirvónas), neu aufgenommenes Dreeschland L.; ein neuaufgerissenes Stück Feld Pilkaln. [dir̂ve̦ns, Dreeschland Jāsmuiža, Domopol.]

Avots: ME I, 470

‡ diždrãnas Aprikken, Sonntagskleider.

Avots: EH I, 324

‡ duoškāns "mazs trauks" Sessw.

Avots: EH I, 350

‡ draîskãns ² AP., = palaîdnis, draĩskulis.

Avots: EH I, 329

drãna,

2): auch Frauenb., PlKur., (drāniņa, ein kleines Kopftüch)
Sessau; raganai ir sarkana drānele Pas. VII, 67. drāneli aizrāvuse aiz acīm Janš. Mežv. ļ. II, 472. sīku rakstu galda drānu (Tischtuch) BW. 14674. sèja pieres : drānu 24662, 2;

3): drãnas PlKur., der Anzug, die Kleidung;
drānas apvilkties ebenda, sich ankleiden gana drānas mugurā BW. 29229 var.

Avots: EH I, 331

drãna, Demin. (verächtlich) drãnele,

1) das Zeug, der Stoff:
man pietrūka drānas svārkiem;

2) das Tuch, das Kopftuch:
apsiet galvas drāniņu; kakla dr., das Halstuch; rīku drāna, ein Scheuertuch; maizes drāna, ein Tuch zum Bedecken des Brottroges; mutes od. kabatas drāna, das Schnupftuch; bē̦rnu drāniņas;

3) = drẽbes bibl. u. in Kurl., Kleider: vecītis ātri aprauj drānas LP. IV, 191. Sprw.: tas nav tās drānas ielāps, tā spainīša vāciņš, das gehört nicht zum Thema;

4) drānas, die Wäsche:
viņai uz drānām, sie hat Menstruationen; drānas maz gāt, Wäsche waschen. drānu sieva St., Wäscherweib. gultu od. gultas drānas, das Bettzeug BW. 1956, 12, 24982, 2. [Wohl eher nach Būga KSn. I, 228 zur Wurzel der- "reissen" in dìrât u. a. als zu gr. δρᾶν "machen", δρᾶνος· ἔπγον.]

Kļūdu labojums:
4: 1956,12 = 31906

Avots: ME I, 494

‡ drãne Dunika, das Tuch: apsiet drāni galvā.

Avots: EH I, 331

‡ drānuots Diet., viele Kleider od. viel Wäsche habend: drānuota meita.

Avots: EH I, 331

‡ drapāns Morizberg "ein dick gekleideter Mensch.

Avots: EH I, 330

‡ drickãns NB. "dauzuoņa, nepaklausīgs pudiks".

Avots: EH I, 333

druvāns [Oppek. (hier auch mit kurzem a), Ermes], um Walk, = atmata, ein nicht mehr bearbeiteter Acker; [vgl. dirvāns].

Avots: ME I, 505

‡ dũjãns C. u˙a. "neveikls, neizvedīgs cilvē̦ks". Aus d. dial. Dojahn "Einfaltspinsel".

Avots: EH I, 346

dulburjānis, = buldurjānis Kav.

Avots: ME I, 513

duñdurjãnis,

1) ein Schimpfwort Allend. n. U.;

2) ein Kraut:
rauj pa˙priekšu dundurjāni (Var.: buldurjāni) BW. 32393, 8.

Avots: ME I, 516

dûrānes ² (unter dùraini cimdi): mīkstas dūranes vai pirkstanes Janš. Līgava I, 67.

Avots: EH I, 348

dzānīte, eine dünne Schicht: dzānīte sviesta uz maizes Blm.

Avots: ME I, 539

‡ dze̦lsāns Lubn. "Eisenvitriol".

Avots: EH I, 353

‡ dze̦ltānâda, ein Gelbhäutiger Pas. IV, 95 (aus Serbigal).

Avots: EH I, 353

dze̦ltānis, [dze̦ltainis Wid.], ein gelbes Pferd RKr. III, 1288.

Avots: ME I, 542

dze̦ltāns: auch Erlaa n. FBR. XI, 15, Orellen n. FBR. XI, 38; Auleja; N.-Peb:, OB., Perkunen; Preiļi (Kur. Nehrung), Ramkau, Sessw., Smilt., Trik., (-āns) Fest., Saikava.

Avots: EH I, 353

dze̦ltãns PS., [AP., Kl., Drsth., Bers.], Wolm. (li. geltónas), dze̦ltains BW. 11479, 4, dze̦l̂tẽ̦ns [Nigr.], Neuenburg. dze̦lte̦ns Kand., gelb: meža druva dze̦ltainām vārpiņām BW. 10227. lai tā man neizbē̦g, gūstāmā dze̦ltainā (Goldmädchen) 13389. dze̦ltaina bārzda Por. dze̦ltāns mans kumeliņš BW. 11502. dze̦ltāni (Var.: dze̦ltaini. dze̦ltē̦ni) matu gali 11479. dze̦ltānā kaite. vaina od. slimība, die Gelbsucht. dze̦lte̦ns mans sviests kâ vasks Tr. IV, 455 od. kâ dze̦ltē̦nā puķe 488. vēl jau dze̦lte̦ns aiz ausīm, von einem jungen, vorwitzigen Menschen.

Kļūdu labojums:
meža druva= miežu druva
gūstāmā dze̦ltainā = dze̦ltainā cielaviņa

Avots: ME I, 542

dze̦ltãnums [li. geltonùmas], dze̦lte̦nums Kand., das Gelbe: uolas, kam divi dze̦ltānumi LP. VI, 125.

Avots: ME I, 542

gàneklis, gànêklis C., gāniklis L.,

1) [gâneklis ² Nigr.], jemand, der schimpft und flucht:
kuo tu mani gāni, gāneklis nuo˙sitams Tals., AP.;

2) gãņeklis Wain., [Līn., bei Manz. Post. III, 91 acc. s. gānekļi], das Scheusal, der Schandfleck, ein Nichtsnutz:
blusa kūla circenīti, pa pe̦lniem vārtīdama; būs tādam gānekļam tādu putnu vārdzināt BW. 2719. tāds iraid tiešām gāneklis virs zemes un tur debesīs St. tie ir samaitājušies, nav viņu bē̦rni, bet ir gānekļi V Mos. 32, 5. atmetiet ik˙viens savus acu gānekļus! Hes. 20, 7;

3) der Schmutz, Kot, Dreck:
tuo darīja par gānekļa vietu II Konv. 10, 27. kungs pagrābis riekužu gānekļu LP. VII, 758;

[4) ein alberner Mensch, Fachsenmacher
U.].

Avots: ME I, 617

gānĩba (?), Unreinigkeit, Entweihung, Beschmutzung U.]

Avots: ME I, 617

gāniêns, einmaliges Schimpfen, die Schmährede: dabūšu vare̦nu gānienu Janš. Bandavā I, 320.

Avots: EH I, 389

‡ gàniķis ² Bers., Kalz., PV., Salwen, Seltingshof, = gàneklis 1.

Avots: EH I, 389

gànît: auch (mit â ² ) Dunika, Strasden, (mit ã) Frauenb.,

1): mit à Ramkau, mit â ² Siuxt. Refl. -tiês, ‡

3) unordentlich, unsauber arbeiten
(mit ā ² ) Seyershof: "g." saka, kad tâ labā vĩzē nedara. viņa gānijās ar susekli. ‡ Subst. gānĩjums, das einmalige, vollendete Schimpfen, Schmähen, Sudeln: žē̦l ... vakarēj[a] gānījum[a] BW. 22712.

Avots: EH I, 389

gànît [Wolm., C., Serbigal, Neuenb., gãnît Salis], - u, - ĩju, tr.,

1) schimpfen, schmähen:
manu augstību tur gānīs necienīgā veidā Rainis. kuo tu mani gāni, gāneklis nuo˙sitams;

2) beschmutzen, besudeln
(gew. in der Zstz. mit ap -). Refl. - tiês,

1) schimpfen, fluchen, einander schimpfen:
sievas tagad gānās;

2) sich besudeln, sich beschmutzen
(gew. in der Zstz. mit ap -). [Nebst li. gönyti "уродовать, портить" wohl aus wruss. гáниць "schmähen"; vgl. dazu v. d. Osten - Sacken KZ. XLIV, 158 f.]

Avots: ME I, 617, 618

gānîtiês [?] Spr. "sich erwehren, sich hütten";] kautrēties"(?) Dricēni. - Wenn zuverlässig, eine Neubildung (statt * guonīties) zu dzīt "treiben"].

Avots: ME I, 618

gànu (gen. pl.), schmähend: gānu dziesmas, g. valuoda, g. vārdi Smilt., [Nigr., Bauske].

Avots: ME I, 618

‡ gaŗāniski, = gareniski: iesit man trīs reizes ar rīksti g. pa sāniem! Pas. III, 188.

Avots: EH I, 385

‡ gaûzāns Kaltenbr., wer viel unnützes Zeug spricht.

Avots: EH I, 388

‡ ģībāns Bērzgale "jem., der langsam arbeitet oder spricht".

Avots: EH I, 427

‡ ģīgāns Bērzgale, = ģībāns.

Avots: EH I, 428

greijāns [Weinsch.], der Fischreiher, grauer Reiher (ardea cinerea L.) Fr. Siliņ.

Avots: ME I, 647

gugāns: auch Kal.; etwas ungewöhnlich Grosses NB.: zaķis kâ g.: auch ein ungewöhnlich grosses Kind NB.

Avots: EH I, 416

gugāns, ein ungewöhnlich grosses junges Tier [Dunika], Selg. n. Etn. IV, 33. [Etma zu gudzulms?]

Avots: ME I, 675

gultdrānas, gultdrēbes, gultas drānas, drēbes, das Bettzug.

Avots: ME I, 679

guzãns NB, = zuoslē̦ns.

Avots: EH I, 421

iẽdze̦l̂tãns: auch AP., Ramkau.

Avots: EH I, 511

iẽdze̦l̂tãns PS., [Wolm., Arrasch, Jürg., iêdze̦ltans ² Salis], iedze̦ltains, iẽdze̦ltē̦ns [Nigr.], iẽdze̦lte̦ns [Bauske], geblich: iedze̦lte̦ni matu gali BW. 26367. iedze̦lte̦nas cielaviņas 30987, 1.

Avots: ME II, 13

‡ ielāns, eine niedrig gelegene, morastige, mit Bäumen bestandene Stelle Salisb.

Avots: EH I, 526

ìemãnêt, um Tuckum, = iesmādêt.]

Avots: ME II, 43

ìemãnît, ‡ Refl. -tiês, sich mit List (Betrug) hineinschleichen: iemanījies dārzā pastaigāties Jürg.

Avots: EH I, 529

ìemãnît,

1) betrügerisch, einflössen:
citiem tās (draudzību, mīlestību...) iemānīt vai iemuļķuot nav par kaiti Rīg. Av.;

[2) herein-, hineinlocken
Wid.: lielie manu puiku ar iemānījuši kaimiņu dārzā Ronneb. u. a.; in Dickeln u. a. dafür ìemãnêt].

Avots: ME II, 43

iẽsãnis [Trik.], iẽsãņis [Nigr.], iẽsãņu, [iẽsãņus Bauske], iesānus, iẽsãņi, iẽsãņš [C., iesāņš Lis., N. - Peb.], iesãniski Ahs., seitlich, etwas zur Seite: stāvēja iesānis Lautb. dejuotāji palika iesāņis MWM. XI, 177. tāļāk un drusku iesānus bij re̦dzams kruogs Kaudz. M. kāds balss tam iesāņš uzsauca.

Avots: ME II, 62

ìeskānis od. ìeskānējis Dond., = ieskāņš: piens jau ieskānis.]

Avots: ME II, 65

ìeslānît,

1) schichtweise hineintun
(und mit sluogi niederdrücken): linus mārkā C.;

2) ein wenig durchprügeln
Lis., Wolm.]

Avots: ME II, 67

izblànêt ² Warkh. "verbleichen" (vom Laub im Herbst).]

Avots: ME I, 717

izgànît, Refl. -tiês, ‡

2) viņš pa˙visam izgânījies ² Dunika, er hat sich unanständige Ausdrücke angewöhnt.

Avots: EH I, 448

izgànît, tr., aus -, durchschimpfen: ja ar guodu neatduosi, pie baznīcas izgānīšu (sc. tevi) BW. 20500, 7. Refl. - tiês, furchtbar schmähen, einander schimpfen: sievas, labi izgānījušās, aprima.

Avots: ME I, 737

izkānẽjis od., refl. izkānẽjiês, ausgehungert AP., Schwanb., Sessw. Vgl. li. iškanė̕ti "быть истощену голодом".

Avots: ME I, 749

izmãnêt, austadeln: sainmiece izmānēja visu savu saimi Ahs.

Avots: ME I, 769

izmãnît, tr.,

1) aus -, herauslocken, ein Geheimnis durch Trug entlocken, abschwindeln:
tad varēšuot izmānīt kādam, kur kungs e̦suot LP. VI, 627;

2) trügen, anführen:
zinu gudru paduomiņu, kâ māmiņu izmānīt BW. 15545, 6. Refl. - tiês, sich durchschwindeln: dažs, lai gan bijis vainīgs, gudri izmānījies JU.

Avots: ME I, 769, 770

izpànîgs ² , tadelnd, wählerisch, anspruchsvoll: tad nevar būt pārāki izpānīgs, bet jāņe̦m par labu A. XII, 571, Bers.

Avots: ME I, 778

izplânêt: padebeši izplân, tâ tad lietus nebūs N.-Peb. bija tik biezas auzas, bet nu ir izplānējušas Erlaa.

Avots: EH I, 472

izplânêt, intr., dünn (plāns) werden: de̦guns pa vasaras laiku bij izplā nējis, tâ ka varēja cauri redzēt Kaudz. M. dzīve it kâ se̦kumā izplānē un nemanuot izgaruo Vēr. II, 889. un pamazām izplānē miglu bari B. Vēstn.

Avots: ME I, 782

izslànît,

1) aushauen, eine grössere Menge durchhauen:
šuorīt pusasi izslānīju Lös. iegājām kruogā un izslānījām tur visus;

2) ausdreschen:
riju (gew. izkult) Lös. n. Etn. IV, 34.

Avots: ME I, 800

jān˙die, für jānudie Saussen.

Avots: ME II, 106

‡ jàninîca ² Gr.- Buschh., eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 561

Jãnis: Demin. dat. s. Jãnelim BW. 12943,

2): Jāņa puķe "?" Strods Par. vōrdn. 87;

4) jãnĩtis,

c): eine gewisse Blume mit roten Blüten
Seyershof; "Jāņu kartupelis" (scherzweise) Iw.

Avots: EH I, 561

Jãnis, Johann: Jānis ve̦d pļāvējus pļavā, Jē̦kabiņš druvās. Jānītis kalnā, Jānītis lejā, von einem Menschen, über den viel gesprochen wird. Der Plur. Jãņi, der Johannistag, das Johannisfest, der 24. Juni. Jaņuos, pa Jāņiem, zu Johanni: izdzīvuojās kâ pa Jāņiem. jaunie Jaņi, vom 24. Juni;

2) genitivische Verbindung: Jāņa od. Jāņu bē̦rni, die Teilnehmer am Johannisfest;
Jāņa māte, tē̦vs, die Wirtin, der Wirt, die (der) Jāņu bē̦rnus am Johannisfest aufnimmt; Jāņa diena, der Johannistag; Jāņa ruociņas od. dze̦guzenes, Knabenkraut (orchis) Konv. ² 677; Jāņa tārpiņš od. jãņtārpiņš, Johanniswürmchen; Jāņu uguns od. jãņuguns, -s, Johannifeuer; Jāņa zâle, [Johanniskraut (hypericum) U. od.] Wachtelweizen (melappyrum) Mag. IV, 2, 55; RKr. VI, 74;

a) baltā,

b) dze̦lte̦nā,

c) ziemeļu Jāņu zāle,

a) weisses Labkraut (galium mollugo
Dobl.),

b) galium verum,

c) nördliches Labkraut (g. boreale)
RKr. II, 71, III, 70; Konv. ¹ ; Jāņu zāle, auch jedes am Johannisabend gepflückte Kraut; Jāņa ziedi, pirola rotundifolia Trikaten, RKr. III, 72;

3) Jānis, ein Schiff ohne Segel
Konv. ¹

4) das Deminutiv Jānītis im Scherz,

a) der Hase:
re, kur Jānītis aizskrej;

b) ein Mensch, von dem man viel spricht:
Jānītis kalnā, Jānītis lejā; auch ein energieloser Mensch: tie tik tādi Jānīši; daudz apsāk, bet galā ne˙kuo neizve̦D Gaweesen n. A. XV, I, 407;

c) scharfes Berufkraut (erigeron acer)
Etn. IV, 69.

Avots: ME II, 106

jānišķe, = jāņi (beim Kartenspiel): tagad e̦smu, paliku jānišķē = jaņuos (scherzweise) Etn. IV, 76.

Avots: ME II, 106

jànudì e, jānudì en PS., in der Tat, wahrlich: jānudien viņa stāstīja ļuoti daudz laba par tuo čūsku Rainis.

Avots: ME II, 106

jâtãniskis, Adv., rittlings Trik.

Avots: ME II, 107

kabatdrãna *, das Taschentuch.

Avots: ME II, 129

‡ kagāns Ronneb. "ein langhalsiger Mensch". Vgl. kãgans 2.

Avots: EH I, 573

‡ kāgāns,

1) "ein viel zu gehen oder taufen vermögendes oder pflegendes Lebewesen"
Zügenhof (mit ã; gehört in Bezug auf Kühe); "ein hagerer, langbeiniger und ein wenig gebückter Mensch" (kàgāns ² ) Bers.;

2) "ein grosser, raufsüchtiger Hahn"
Nötk., N.-Peb.; auch als Schimpfname gebraucht N.Peb.;

3) "eine viel schnatternde Gans oder Ente"
Renzen; ‡

4) ein geschwätziger Mensch
Renzen. Vgl. kãgans.

Avots: EH I, 598

I kãkāns (?) AP. "die Schlange".]

Avots: ME II, 190

II kãkāns (?) Renzen "izkārnījums".]

Avots: ME II, 190

kãkãns: = ‡ kāgāns 2 N.-Peb.

Avots: EH I, 600

kãkãns Wenden, AP., Nötk., kàkāns ² Kreuzb., = kākans.]

Avots: ME II, 190

kamāns, s. kamans.

Avots: ME II, 149

‡ kam̂brãns ² NB. "ein alter Mensch".

Avots: EH I, 581

I kam̃pãns, Kampfhahn (wohl hieraus entstellt), Streit - od. Brausehahn (machetes pugnax RKr. VII, 96.

Avots: ME II, 151

II kam̃pāns, irgend was Grosses: ta tad kampāni [C.] (von grossen Kartoffeln). [Wohl zu kampa.]

Avots: ME II, 151

‡ kàmsā̀ns ² Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

kãne: auch Jumprtaweeten n. Diet.; vgl. dazu Zeidler Mag. XVI, 1, 10.

Avots: EH I, 601

kãne [Līn., kãna Lautb.], kane BW. 2533, die Gans (in der Kindersprache): dzen kānes ganuos Gold., Wain. guž, guž, kānīte, tē̦vs tevi kaus BW. piel. ² 2533. Die Gänse lockt man in vielen Gegenden mit: kāne, kāne! Biel. I, 318. Vgl. kānis. [Entlehnt? Vgl. etwa r. канъ "Truthahn."]

Avots: ME II, 191

‡ kānêt(iês), zu erschliessen aus izkānẽji(ê)s.

Avots: EH I, 601

‡ kānêt(iês), zu erschliessen aus izkānẽji(ê)s.

Avots: EH I, 601

‡ kānika Nerft "eine Kiste zum Brotaufbewahren".

Avots: EH I, 601

kānis, die gans Schrunden n. Manz., Mag. IV, 2, 120; [kāns Mar. n. U.]; s. kāne.

Avots: ME II, 191

kankāns,

[1) kañkāns "etwas Grosses, Schweres, Weiches":
sivē̦ns kâ kankāns Nötk.;]

2) kànkāns [Serben, Ramelshof,
kañkāns Trik.], ein magerer, grosser, hinkender Mensch; [kañkāns C.], ein grosses, mageres Pferd [in Fest.: [zirgs kâ kankāns; kur nu tam spē̦ks būs! AP.; " ein hagerer, gebückter und in Lumpen gehüllter Mensch; auch ein Knabe, der in unachtsam zerfetzten Kleidern herumgeht " Bers. Vgl. kankans und kankāt].

Avots: ME II, 156

‡ kapàne ² Auleja, = kapānīca: kapānē (dēļu kastē vai vienkuoča silē) kapā luopiem lakstus vai cilvē̦kiem kāpuostus. Vgl. li. kapõnė.

Avots: EH I, 586

kapānĩca, eine Art Mulde, ein Hackbrett Illuxt. [Direktor durch kapõnyčia "Hackbrett" vermittelt wohl aus dem Slavischen; vgl. etwa klr. копаница "Hacke".]

Avots: ME II, 157

kapāns [Warkl.], kapāne (kapõnė " eine Kunsthacke; en Hackbrett "), das Hackmesser: kad sakapāsi kāpuostus, tad nuomazgā kapāni un kapanīcu Illuxt. es lieku kartupeļus nuo smiltīm nuomazgāt, ar visu mizu smalki sakapāt ar tādu kapanu, kâ visās mājās kāpuostu kapāšanai vaid G. II, 90. Zu kapāt.

Avots: ME II, 158

kar̃pãni, Kartoffeln [C., Arrasch], AP. n. Etn. I, 153 u. a. [bei Niedermann WuS. VIII, 43 und 55. Im suffixalen Teil durch burkāni beeinflusst].

Avots: ME II, 163

‡ ķe̦tãns NB. "ein dicker Mensch".

Avots: EH I, 698

ķigāns Bers., Laud., [Kreuzb.; mit hypernormalem ķ-], = čigāns.

Avots: ME II, 379

ķikāns [um Walk, ein Vogel]: precē mani ķikanam (Var.: stikanam) BW. 15636; [in N. - Peb. sei ķikāns der Hahn, in Lös. - ein kleiner Sumpfvogel mit langem Schnabel und langen Beinen, der auffliegend ķiku ķiku schreie und niederfliegend wie ein Schaf blöke, angeblich identlisch mit ķi(k)kaza (die Bekassine).]

Avots: ME II, 379

ķìlkãns: ein hagerer Jüngling von hohem Wuchs Bewershof, (mit il̂ ) Līvāni.

Avots: EH I, 702

ķìlkãns "sauss gaŗstilbis" Etn. IV, 66, Lub., N. - Kmph.; ["plikstilbis" Fest.]

Avots: ME II, 380

ķir̃lãns: "kaijä Auleja (> ostle. ķìrlùonc).

Avots: EH I, 704

ķir̃lãns, der Fischadler; auch jem., der auf Fische verpicht ist Lös. n. Etn. IV, 66. Blaum. MWM. 1897, 675, Serb.

Avots: ME II, 384

‡ klabāns N.- Peb. "ein ungewandter, schlaffer (gļē̦vs) Mensch, der in Hotzschuhen geht".

Avots: EH I, 607

klamāns,

1): auch AP.

Avots: EH I, 609

klamāns,

1) ein gross ausgewachsener, ungelenker Mensch od. ein solches Tier;

2) ein Vielfrass
Lub., Fest. - Zur Bed. 1 vgl. kle̦me̦nts und li. klemėžúoti "идти неуклюже".]

Avots: ME II, 211

‡ kļamā̀ns ² Gr.- Buschh., Oknist, = klamāns 1, kļimāns.

Avots: EH I, 625

klam̃bãns,

1): auch (mit àm ² ) Saikava (hier auch als Schimpfname);

2): wer plump geht
(mit àm ² ) Meselsu, Oknist.

Avots: EH I, 609

klam̃bãns,

1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;

2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.

Avots: ME II, 211

‡ klam̂pãns ² NB., ein grosses, schwerfälliges Lebewesen: ar citādiem vīriem, nekâ jūs tie klampāni ("?") e̦sat Kaudz. Izjurieši 175.

Avots: EH I, 609

‡ klam̃zãns NB. "liels, izguris, izlaidies cilvē̦ks".

Avots: EH I, 610

‡ klàne ² (li. klõnė "Niederung") Zvirgzdine; = klãns (?): kalnam beidzuoties, sākas līdze̦nums, kuo sauc par klāni.

Avots: EH I, 612

klānis (li. klõnis "Niederung"): rudzi klàņiem ² izsutuši Kaltenbr. lieli klāņi zemes nestrādāti ebenda. atradu klàni ² uogu Sonnaxt. miglas klãņi ("blāķi") Behnen.

Avots: EH I, 612

klānis, eine Stelle, ein Fleck: izde̦g klānis rudzu laba zirga vālaka lielumā AU. puspūrvietas liels, me̦lns, kūpuošs klānis sniedzas līdz rudzu laukam AU. [klànis ² Warkh. "ein freier Platz, laukums". - Vgl. klāns.]

Avots: ME II, 217

‡ klānīši "me̦stavas" Strods Pareizr. v. 92.

Avots: EH I, 612

‡ klânît ² Bersteln, schlagen.

Avots: EH I, 612

klãns: auch (mit ā ) Schwanb., (mit à ² ) Līvāni, Nautrēni, Warkl.

Avots: EH I, 612

klãns (li. klónas "Bleichplatz") Aps., klā̀ns ² [Lubn.], Bers., eine Fläche, Ebene: klāns - liels, plašs, tukšs, ze̦ms līdze̦nums, kas var viegli applūst ar ūdeni Aps., Lasd., Lubn., Mar., Smilt.; klā̀ns ² - pļavu un purvu klajums [Warkh.], Bers. aplūkuojām purvu klānus A. XII, 76. apkārtne tuo purvu sauca par klāniem Pēt. Av. [Wohl zu klât "hinbreiten".]

Avots: ME II, 217

‡ klā̀ntiņš ² Sonnaxt, Deminutiv zu klānis.

Avots: EH I, 612

klānums "eine leere Stelle im Getreidefelde": ruden laukā lieli klānumi Wessen.]

Avots: ME II, 217, 218

‡ klaũvâni Rutzau, Holzpantoffeln.

Avots: EH I, 612

kļebujānītis, ein dummer Hans Infl. n. U. [- eb - aus - ebj - [zu klebis)?]

Avots: ME II, 239

kleivāns: auch (mit èi ² ) Meselau, (mit eî ) Saikava.

Avots: EH I, 613

kleivāns, kleivans Erlaa, ein Herumtreiber. Zu kleja.]

Avots: ME II, 221

klijãns, ‡

2) ein Schimpfname
Oknist.

Avots: EH I, 617

klijãns, [klijâns Kl.] (auch mit ī geschreiben), der Schreiadler: klijans laižas augsti gaisuos un savādi kliedz Sassm. kuo kliedziet klijāniņi? gana dziļš ezeriņš BW. 3782, 1. tas bijis lietus putns (klijāns, vāluodze) LP. VI, 193. peļu klijāns, Mäusebussarg (buteo vulgaris) Natur. XXXVII, 11. [klijāns Nigr. "der Reiher". - Zu klija.]

Avots: ME II, 226

klĩjāns Jürg., eine Art Habicht; vgl. klijāns.]

Avots: ME II, 230

kļimāns, ein grosser, plumper, gefrässiger Mensch od. Hund Grosdohn Etn. I, 137.

Avots: ME II, 240

‡ II klinkāns "?": (ce̦pure) raibām malām, un dibe̦nā sagriezti tādi savādi klinkāni, kâ kāpuostu grūžamie dzelži Kaudz. Izjurieši 222.

Avots: EH I, 618

kliñkãns, klinkata, ein Hinkender Lub.: gaŗš kâ klinkāns AP.

Avots: ME II, 228

‡ kliñklãniņš AP., ein gewisser Teil des Webstuhls.

Avots: EH I, 618

‡ klu,jāns, ein gewisser Vogel: nuokliedzās klujāniņš ... kalna galiņā; iztrūkās... irbīte Tdz. 37352 (aus Grünh.). Vgl. klijāns.

Avots: EH I, 622

‡ klum̂pãns ² NB., wer grosse Holzpantoffeln anhat.

Avots: EH I, 622

knãbãns,

1) ein junger, schwacher Holzhacker
Spr., ein schwacher Arbeiter;

2) der Hahn
Lub., C.

Avots: ME II, 244

‡ kņàbāns ² Oknist n. FBR. XV, 194, ein Knabe.

Avots: EH I, 636

kramāns, etwas Grosses: (ābuolus) lielus un skaistus kâ kramānus Vīt. 92. [vēzis liels kâ kramāns N. - Peb., Arrasch.]

Avots: ME II, 257

krân(t)s: krāns auch Stockm. n. FBR. VIII, 87, Walk n. BielU., Ipiķi.

Avots: EH I, 645

krân(t)s, - s, mit eingeschobenem t, = schriftle. krâsns, der Ofen Alt - Salis: lielskungs iet pie krâsns, [Wolm.], Walk, LP. VI, 219. [Dissimilatorisch aus krâsns, wobei das s, soweit bekannt, erhalten bleibt, wen auf n noch ein Vokal folgt, z. B. loc. s. krāsnī. Nur aus U. ist auch ein Nom. krāne (?) belegt.]

Avots: ME II, 266

krân(t)s: krāns auch Stockm. n. FBR. VIII, 87, Walk n. BielU., Ipiķi.

Avots: EH I, 645

krân(t)s, - s, mit eingeschobenem t, = schriftle. krâsns, der Ofen Alt - Salis: lielskungs iet pie krâsns, [Wolm.], Walk, LP. VI, 219. [Dissimilatorisch aus krâsns, wobei das s, soweit bekannt, erhalten bleibt, wen auf n noch ein Vokal folgt, z. B. loc. s. krāsnī. Nur aus U. ist auch ein Nom. krāne (?) belegt.]

Avots: ME II, 266

‡ krapãns NB. "ein kleines Kind".

Avots: EH I, 642

‡ krãpãns NB.,

1) ein grosser Krebs;

2) ein alter Mensch.

Avots: EH I, 645

‡ krim̂pãns ² NB. "ein weinendes kleines Kind".

Avots: EH I, 654

krišķāns Ober-Kurl., ein Christ. Nebst li. krikščionis und apr. nom. pl. crixtianai aus slav. krьstьjan(in)ъ.]

Avots: ME II, 281

krĩzdrāna [od. krīždrāna U.], ein grosses Frauentuch Kurl. n. U. [Vgl. krĩzduôgs.]

Avots: ME II, 283

krustāniski (unter krustainisks): auch Orellen n. FBR. XI, 43, Saikava, (mit -an- ) Salis: same̦t pagales k. Fest. malku krauj k.: vienu gabalu tâ, uotru pāri Orellen.

Avots: EH I, 660

krustãnisks, s. krustainisks.

Avots: ME II, 288

‡ kučkāniski N.-Wohlfahrt, Orellen, PS., = kučkis.

Avots: EH I, 666

kulãns Burtn., ein Schimpfwort.

Avots: ME II, 304

I kūlāns, der Pirol Erlaa n. Pas. I, 402.]

Avots: ME II, 334

II kũlãns, ein Strobelkopf, Struwelpeter: kuo tu staigā kâ kūlāns? nuogriez matus! Jürg.]

Avots: ME II, 334

‡ kur̂kāns Saikava, ein Truthahn.

Avots: EH I, 678

lãbãns PS., [Wolm.], lãbans, der Schlaps, Plumpsack, Töpel Katzd., Kand., Paul. [Der biblische Laban - wie auch in deutschen Mundarten - als Appellativum.]

Avots: ME II, 434

‡ lakāns, = lakans I ‡ 2 (?): kai lakāni (geschrieben: lokuoni; mit -kon- < -kan- zu lesen?) arājiņi Tdz.45520.

Avots: EH I, 716

ļakãns: auch Oknist (= ‡ kļamā̀ns ² ).

Avots: EH I, 768

ļakãns (Trik., Bers., Warkl.], ein Schwerer, Plumper (von kleinen Kindern): kâ nu tādu ļakānu iznē̦sāsi? AP., Spr.; [ "nachlässig" Nerft].

Avots: ME II, 530

laktãns: ar laktānu Pas. XIV, 476.

Avots: EH I, 717

laktãns Smilt., [Wolm., laktẽ̦ns Serbigal], die Laterne.

Avots: ME II, 417

lamãns (unter lamāka),

1): suns kâ l. AP.

Avots: EH I, 717

ļamāns, ein grosser, plumper, gefrässiger Mensch od. Hund Bers., Lub.: [zirgs tāds kâ lamāns N.-Peb. (etwas Plumpes und Träges). Vgl. auch lamāns].

Avots: ME II, 530

lam̃pãns,

1): ein ungeschiekter Mensch
(mit àm ² ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 718

lam̃pãns [auch Jürg., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Trik., lampans Erlaa],

1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen:
šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;

2) = lampainis Etn. IV, 129;

[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht.
- In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]

Avots: ME II, 418

lamzāns: auch (mit am̃ ) AP., C., Ermes, Kegeln, Lemb., N.-Peb.

Avots: EH I, 718

lamzāns "ein plumpes Lebewesen" Ruj.]

Avots: ME II, 419

lānāja, eine moorige Strecke: briedis uzturas mežu un purvu lānājās Konv. ² 426. [Wohl zu lānis.]

Avots: ME II, 438

‡ lãnājs Salis, ein sehr dichter gemischter Wald mit feuchtem Untergrund.

Avots: EH I, 727

lãnîgs, undurchdringlich, unwegsam: mežs tapa vienmē̦r lānīgāks K. Kaln.

Avots: ME II, 439

lãnis,

1) : pa mīkstiem mežu līdze̦numiem un lāņiem; kur ratiem riteņi... grima iekšā Janš. Mežv. ļ. II, 359: lāņi, lāmas un rāvi 360. Zur Etymologie ähnlich auch Vasmer ZfslPh. II, 473.

Avots: EH I, 728

lãnis, lãns,

1) lãns [Naukschen], Salisb., ein grosser, undurchdringlicher Wald
Karls.: es redzēju Sāra lānu trim reizām nuocē̦rtam BW. 27301 (Sāra lāns, Wald an der estnischen Grenze). vai tādēļ nemācēju lielu lānu (Var.: dižu mežu) trīcināt Neu Ottenhof BW. 22352. kur palikuši jūs, prūšu sirmie lāņi Sudr. E. tur tālāk aiz kalnāju lāņiem Sudr. E. tur cēla pilsē̦tu, kas sēž starp lāņu dumbriem MWM. Sudr. E. slimnieci tu guldi mitrā lānā uz saltas zemes K. Kaln.;

2) die Pfütze
U.;

3) labība lāniem (stellenweise) [für
lāmiem?] izgulē̦ta Str.;

4) lāns, eine feuchte Wiese
Aahof - Wohl aus estn. lāń "dichter Laubwald auf feuchtem Boden; ausgedehnte Fläche"; [s. Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin koskatuksiin 52. In der Bed. 4 vielleicht mit hoche. ā aus ē, (vgl. lê̦na 2)].

Avots: ME II, 438, 439

‡ lãnuôt AP., ziellos hin und her gehen: ar tukšām kulēm padusēs l. tik ap pavēlniecības namu Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 15. tev ... jālānuo pēc tabakas ap mani 135.

Avots: EH I, 728

lãns,

1): ein grosser, dichter gemischter Wald
Salis (mit feuchtem Untergrund), Seyershof.

Avots: EH I, 728

lãns, s. lānis; [lā̀ns ² Warkl. "feucht": lānas (?) pļavas.]

Avots: ME II, 439

lāpāns: auch (mit āp ) AP., C., Jürg., (mit àp ² ) Meselau, (mit âp ² ) N.-Peb.

Avots: EH I, 728

lāpāns Bers., = lãbãns.]

Avots: ME II, 439

ļãpãns Burtn., Bers., ein Ungeschickter, Plumpsack: tas jau tīrais ļāpans Burtn.

Avots: ME II, 533

‡ largāns (?) Ruj. "ein Schwätzer".

Avots: EH I, 721

latãns, die Laterne C.: pašiem mājā latāna nebijis JU. Vgl. laktāns.

Avots: ME II, 425

‡ latavāni, gen. plur. latavaņu BW. 15494 var. (aus Erlaa), = latvaņi (?): viju ... latavānu vaiņadziņu VL. aus Ogershof.

Avots: EH I, 722

‡ ļavãns NB., jem. mit losem Maul ("kas palaiž muti").

Avots: EH I, 769

ļe̦gāns, der Schlaffe: tas tik tāds ļe̦gāns! Lub., Smilt.

Avots: ME II, 534

leĩtãns, ein langebeiniger Mann; ein (grosser, grauer) Hase Jürg., Arrasch]; leitans, der Hase: liels leitans MWM. VI, 118; pe̦lē̦kais zaķis, leitans (lepus timidus) Konv. ² 3533.

Avots: ME II, 446

le̦kāns, erschlossen aus hochle. lakāns Golg., Tirs., ein grosses und plumpes Lebewesen.]

Avots: ME II, 448

le̦kãns, Subst., der Schlaffe, Weiche, Weichling [Fehsen]: ļe̦kāns ir tāds cilvē̦ks, kas it kâ bez kauliem. vārnē̦ni īsti ļe̦kāni C. kāpuosti kâ ļe̦kāni Ranuk. [rube̦nē̦ni saulē paliek kâ ļe̦kāni Fest., Stelp. - ļe̦kāns"vaļīgs, salauzts" (Adjektiv?) Ordangen, Preekuln.]

Avots: ME II, 535

‡ le̦m̃bãns NB. "liels, izguris, izlaidies cilvē̦ks".

Avots: EH I, 733

‡ ļem̂bãns ² NB., ein ungewandter Mensch.

Avots: EH I, 770

‡ ļe̦n̂gãns ² NB. "slinks, izguris cilvē̦ks".

Avots: EH I, 770

le̦pāns, s. ļe̦pāns.

Avots: ME II, 452

ļe̦pãns], le̦pãns Smilt., Ramk., ļe̦pans (Morizberg, hier daneben auch "ļē̦pans"], etwas Weiches, Schweres, Kraftloses, der Plumpsack: viņš uzgulās kâ ļe̦pans virsū Mar. n. RKr. XV, 125. [ļe̦pāns "ein unsauberer, ungeschickter Mensch" N.-Peb.; *ļe̦pans (oder *ļe̦pe̦ns?) Mar. (gespr. ļapans), *ļe̦pāns (oder "ļe̦pē̦ns?) Bers. (gespr. ļapāns), ļe̦pāns Nötk., ein kleines und weiches Tierjunge; *ļe̦pans od. *ļe̦pe̦ns Mar., ļe̦pans N.-Peb. "ļumans, mīksts". - Zu lept?]

Avots: ME II, 537

ļê̦pāns "kas ļē̦pā 1"Nötk.]

Avots: ME II, 539

ļe̦vāns Aps., Erlaa, = ļamāns.

Avots: ME II, 539

‡ lĩdzsãnīgs* M. 513, = lĩdzsānu*.

Avots: EH I, 747

lĩdzsãnu * trijstũris, ein gleichschenkliges Dreieck.

Avots: ME II, 482

ligâns: auch Sussei; in Rutzau mit ã !

Avots: EH I, 741

ligâns [Rutzau] (li. ligónis "ein Kranker"), ein Seicher LD.: [kuo līdz vājam liganam ze̦lts un sudrabs Dz. gr. M. G. R.].

Avots: ME II, 466

lìkãns,

4): aužuot lietuo četrus lîkãnus ² (gewisse Bestandteile des Webstuhls):
minuot paminas, tie paceļ un nuolaiž veldenes ar nītīm Ramkau; ‡

5) eine Holzstange, deren dickeres Ende gekrümmt ist und auf der man auf Wiesen Heuhaufen transportiert
Oknist n. Ceļi VIII, 186 f. (mit Abbildung); ‡

6) etwas Gekritzeltes
Druw.: pietriept pilnu burtnīcu visādiem līkāniem.

Avots: EH I, 748

lìkãns,

1) ein krummer, ein schiefgewachsener Mensch, ein Mensch in gebückter Stellung:
redzēju mežmalā tādu līkānu, t. i. cilvēku. kas luocījās un palika salīcis C. ej, ej, ve̦cais līkāns! Straume. nu jau e̦suot gluži sasists kâ līkāns JU.;

2) krummes Holz:
nav tur lāga malkas: tādi līkāni vien ir C.;

3) = līkainis

1, līks kuoks, ragavām šķē̦rsām liekams, kad malku ve̦d Nerft;

4) lūkāniņi Lub., Peb., = āzīši (s. âzis

6) pie aude̦kla.

Avots: ME II, 485

limāns Grob. n. Etn. IV, 130, = livāns.

Avots: ME II, 470

lingāns: ein grosser Mensch (mit iñ ) AP.

Avots: EH I, 743

lingāns "neveiklis, neiznesīgais" (Substantiv?): tāds kâ lingāns aizlinguo Kosenhof; in Morizberg sei lingāns ein langbeiniger Mensch, der grosse Schritte macht; "ein langbeiniges Lebewesen, das wackelnd geht" Sessw., Sinolen, N.-Schwanb.; liñgāns "jem. mit langen Beinen und Armen" Arrasch, Nötk.]

Avots: ME II, 471

ļingāns Bers., jem., der wackelnd geht.]

Avots: ME II, 540

‡ ļipāns PV. "wer eine ļipa hat".

Avots: EH I, 773

livãns: in Kal. mit â ² !

Avots: EH I, 745

livãns, ein Gefäss für Grütze, Milch Kalleten: trauks putras ieliešanai bij livāns RKr. XI, 96. livāns - piena, putras trauks, kuŗam viens gals aizbāžams ar lupatā ietītu spundu Grob. n. Etn. 130.

Avots: ME II, 475

ļumãns "etwas Quabbeliges" [Subst.?] Lub., AP.; ["ein sich langsam bewegendes und wohlbeleibtes Lebewesen Jürg.: viņam suns kâ ļumāns.]

Avots: ME II, 542, 543

ļun̂kans,

1): auch (schlaff)
AP. (mit un̂ ² ); ‡

2) biegsam, gelenkig
(wo?).

Avots: EH I, 774

‡ ļùrbāns ² Kaltenbr. "glē̦vulīgs nuolaidīgs vīrietis".

Avots: EH I, 774

‡ ļur̂kãns ² NB., ein ungewandter Mensch,

Avots: EH I, 775

ļur̂zumjānis ² (Bauske], ein Schwätzer Burtn.

Avots: ME II, 545

‡ màitānīca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Schimpfname ("màita") für eine weibliche Person.

Avots: EH I, 778

makãns AP., Smilt., makans Mar., Lub.,

1) etw. Grosses, Schweres, Fettes, ein Mensch von grossem Wuchs, [ein grosser Krebs
Austriņš Nuopūtas vējā 83]: bē̦rni, sivē̦ni kâ makāni AP. [kuoks kâ makans uzgāzās viņam virsā Mar. n. RKr. XV, 125. makans tu esi liels, un tev vajadzē̦tu gan saprast (zu einem Kinde) Ezeriņš Leijerkaste I, 271.] suņi tādi kâ makāni MWM. VI, 31. vinš tīrais makāns Selsau. tas jau kâ makāns ne+maz nevīžuo strādāt Adsel;

2) das Aas, Luder
Mar.

Avots: ME II, 554

māneklis,

1): "māņi" (mit ã ) Seyershof; tie ir tik mānekļi un. sapņi Siuxt. tur vie˙nādi tādi mānekļi (Spuk, Spukerei) Segew. nuo Mīkāļa līdz Mārtīnam mānekļi (= veļi) gā[ju]ši pa ceļiem RKr. XX, 89 (aus Smilt.);

2): auch Segew., (mit ã ) Frauenb., Seyershof.

Avots: EH I, 791

māneklis, mãnêklis C.,

1) [mãneklis Arrasch, Ruj., Bauske, mãnêklis PS., Trik.], das Trugbild, die Vision, die Täuschung, Gaukelei, Hilfsmittel zum Betören U.: viņš skatījās uz baltuo tē̦lu, kas stāvēja pret melnuo tumsu durvīs kâ nuoslē̦pumains, mē̦ms māneklis Zalktis v. J. 1908, № 4, S. 40 [mānekļus (Visionen) redzēt Bers.] visa ticība bez īstas atgriešanās un labuošanās ir tīri mānekļi Latvju Tauta XI, 1, 45; [mãneklis Lautb., etwas, womit man kleine Kinder von der Mutterbrust entwöhnend täscht];

2) der Betrüger, Flunkerer [mãneklis N. - Peb.]: Andris palicis liels māneklis, - tik mānās ar visiem Schwanb.

Avots: ME II, 582

mānestība: Betrügerei, Gaukelei Segew.: ve̦cie cilvē̦ki ir mānestības darījuši visur Seyershof. katram darbam ir bijusi sava m. (abergläubisches Gebaren?) ebenda.

Avots: EH I, 791

mānestĩba, der Trug MWM. IV, 903.]

Avots: ME II, 582

mānêt,

1): auch (mit ã ) Salis n. FBR. XV, 70, Seyershof;

2): auch (mit ã ) Dunika, Frauenb., Hasenp., NB:, Schnehpeln, Siuxt: nu es iešu mānē̦dama gar visiem ciemiņiem Tdz. 48497 (aus Libau). viņa mānēja ("apsmēja") , ka vēl nav nuoausts aude̦kls Frauenb.

Avots: EH I, 791

mānêt, -ẽju,

1) = mānīt U.;

2) [mãnêt Dond., Wandsen, Lautb., Ruj., Nigr., mānēt Bers.], mäkeln, tadeln: [ja vieta laba un cilvē̦ks nav mãnējams, lai iet Janš. Dzimtene ² I, 33. mãnēšana un liegšana pie precēšanās ne˙kad nav laba lieta... kur divi pre̦cas, lai pre̦cas! kas tur citiem kuo mãnēt vai ieteikt? Dzimtene ² II, 365].

Avots: ME II, 582

‡ mānība, Gaukelei: met nuost tādas mānības! Stobe 1797 III, S. 146.

Avots: EH I, 791

mãnîgs [Ruj.], betrügerisch U.: m. cilvē̦ks. [mānīgi ātri nuozuda biezuoknī Veselis Saules kaps. 130.]

Avots: ME II, 582

‡ mānījiens PV., der Betrug: viņš nesaprata mana mānījiena nuolūku.

Avots: EH I, 791

mãnis: "2" vor "mãņi, Zaubermittel" ME. II, 582 durch "3" zu ersetzen, sowie "3" vor "mãņi, abergläubische" ebenda - durch "4"! ‡

5) ein abergläubischer Brauch:
es tādu ve̦claiku mãni piekuopu Seyershof.

Avots: EH I, 791

mãnis [wruss. мань "Betrüger"],

1) ein Gaukler
L.,

2) das Trugbild, Gespenst
Bergm. n. U., die Vision: māņi ceļuoties nuo tam: ja kāds cilvē̦ks pakaŗuoties jeb viņu nuonāvējuot jeb kaut kâ citādi bez laika nuomirstuot ātrāki, nekâ dievs viņam tuo nuolicis, tad tāds nelaiķis staigājuot līdz savai mirstamai dienai par māni apkārt LP. VII, 454. purvā bij māņi VII, 975. ar māņiem kauties, sich mit Trugbildern plagen U.; [acu māņi optiche Täuschung Wid.];

2) mãņi, Zaubermittel:
raganas staigājušas apkārt gan citiem guovis izslaukdamas, gan kādus māņus izlikdamas Etn. III, 24;

3) mãņi, abergläubische Vorstellungen, trügerische Lehren
U.: netici jel tādiem māņiem, glaube doch nicht solchen abergläubischen Geschichten! U.

Avots: ME II, 582

mãnît: mit à auch N.-Peb., Ramkau, Smilt. Refl. -tiês, ‡

3) mit seinem Betragen täuschen (intr.)
AP. u. a.: viņš jau te mānās nuo paša rīta. ‡ Subst. mānījums, der Betrug PV.: m. izdevās. Über das Verhältnis zu r. манить s. auch van Wijk Rev. des ét. sl. XIV, 75.

Avots: EH I, 791

mãnît [Salis, Ruj., Wolm., Ronneb., AP., mànît Serbig.], -u od. -ĩju U., - -ĩju, tr., verblenden, täuchen, betrügen: tē̦vs šuo mānuot vien Upīte Medn. laiki 91. tu tik māni citus iz e̦ze̦ra laukā un pats aiz muguras zvejuo Kaudz. M. 44. Refl. -tiês,

1) sich täuschen
U.;

2) lügen, flunkern:
kuo tu te mānies, ve̦cais diedelnieks! JR. IV, 51. Subst. mãnîšana, das Betrügen: sevis mānīšana Vēr. I, 1040, Selbstbetrug; mãnîtãjs, der Trüger; mãnîtãjiês, Betrüger, Lügner, Flunkerer. [Betonung und Bedeutung deuten eher auf Verwandtschaft mit r. мани́ть "locken; zum besten haben" als auf Entlehnung daraus, während die Betonung von li. mõnyti "zaubern" auf Entlehnung weist; falls le. mãnît kein Lehnwort ist, gehört es wohl zu māt, māžs, mādīt.]

Avots: ME II, 582, 583

mãns,

1): auch (mit à ) N.-Peb., Ramkau; ne˙kur neklīšti apkārt kâ m. Anna Dzilna 11;

2): auch (mit ā ) Segew., Pas, IX, 450, (mit ã ) AP.; (mit à ² ) Kaltenbr., Meselau, Oknist, Saikava, Sonnaxt: tie ir lieli meitu māni Tdz. 40808; jem., der sich mit einer nichtigen Arbeit abgibt
AP.; ‡

3) Zauberei
AP.: tā jau vienmē̦r uz mãniem. man ne˙kādu tādu mãnu nazi; ‡

4) "māņi; Unwahres"
Kaltenbr.: kuo tu man mànus ² laid acīs? nenāc man ar māniem! komm du mir nicht mit Gaukelei, Lügen, Ausflüchten! Bauske n. BielU.; ‡

5) "?": miegs mācas virsū kâ m. A. Brigadere Dievs, daba, darbs 241.

Avots: EH I, 792

mãns, māns,

1) das Trugbild, Gespenst:
(nemirstīguo cilvē̦ka daļu) sauca pa lielākai daļai par ē̦nu; bet ja tā parādījās vai kâ ne+būt darbuojās, - par garu, spuoku un mānu LP. VII, 13. pils drupas ar tuorni izskatās kâ ve̦cu laiku mãns Lautb. Luomi 112;

2) mā̀ns ² Mar., ein Lügner, Betrüger
Schwanb.: tu esi īsts māns un krāpnieks Purap. tad ir māns! das ist mal ein Lügner! Mag. XIII, 2, 68. viņš tāds māns: ne+kuo nevar ticēt Mar. n. RKr. XV, 125. [Vgl. li. mõnai "Zauberei".]

Avots: ME II, 583

mānūžnieks, [ein Betrüger] Duomas III, 1379.

Avots: ME II, 583

‡ mataklànis ² Auleja, eine Art Garnwinde.

Avots: EH I, 784

‡ maũŗãns NB. "tas, kas nepruot darbu".

Avots: EH I, 787

mazjānis, der kleine Finger Dond.]

Avots: ME II, 573

me̦cāns (> ostle. macuons Warkl.) od. * me̦cē̦ns (> ostle. macāns L. W. 1922, III, 1), ein Holzknüttel zum Schlagen.]

Avots: ME II, 589

‡ meĩzãns NB. "ein gabelförmiges Eisenstück am vorderen Ende des Boots zum Anbinden des Segels".

Avots: EH I, 797

‡ meĩzulāns Frauenb., eine Art Gewebe: meizulānam augšpuse rīdzaiņa un apakšpuse plika.

Avots: EH I, 797

‡ meškāns Stelph. "labi nuobaruojies treksnītis": sivē̦ni kâ meškāni.

Avots: EH I, 803

mežâniẽtis,

1): auch (ein Wilder,
als Schimpfname; mit ã ) AP.

Avots: EH I, 804

mežâniẽtis,

1) der Waldmensch, der Wilde
[Zaravič, N. - Peb. (mežānietis)], Wäldler; ein alberner, extravaganter Mensch Lub., Lös. n. Etn. IV, 146;

2) Bezeichnung des Wolfes
Mag. IV, 2, 128.

Avots: ME II, 609

‡ mežãns AP., ein Wilder (als Schimpfname).

Avots: EH I, 804

miêkškāns, ein grosser, weichlicher, schlaffer Mensch Druw. n. RKr. XVII, 68. [Zu miekšêt 1; vielleicht mit hochle. škā aus šķē̦.]

Avots: ME II, 652

‡ mìešķānis ² Kaltenbr., der Bewohner eines miẽsts I.

Avots: EH I, 826

miešķāns (gespr. ostle. mīškōns) Gr. - Bauschhof,

1) der Städter
[Warkh., Warkl.], namentl. der Einwohner des benachbarten Jakobstadt;

2) einer, der in die Stadt gefahren ist:
vai miešķāni jau mājās? [Nebst li. mieščionis "Städter" aus r. (oder poln.) мѣщанинъ.]

Avots: ME II, 655

mil̃kāns: auch (mit il̂ ) Meselau.

Avots: EH I, 813

mil̃kāns [N. - Peb., mìlkāns ² Bers.], (als Schimpfwort) ein grossknochiger Hund N. - Peb.: [iet kâ milkāns. mil̂kāns (als ein Schimpfwort) "izkāmējis luops, sevišķi suns" Fehgen; mil̂kāns od. mil̂ka Bers., ein grosses (aber schwächliches) Lebewesen" Festen, N. - Schwanb., Sessw., Kalz.: čigāna zirgs ir liels, kaulains milkāns Fest.]

Avots: ME II, 626

milsterjānis, ein Gerischtdiener: bučoju kungiem un milsterjānim ruoku Janš. Čāp. 7. Aus d. Ministerial.]

Avots: ME II, 627

mil̃zāns Nigr., ein grosser Riese.]

Avots: ME II, 628

‡ muracāns Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, ein Kind, das sich beschmutzt hat u. a.

Avots: EH I, 832

‡ murāns "?": bē̦rns netīrs kâ m. Oknist; in Gr.-Buschh. von einem Kind, das sich beschmutzt hat, und von einem Schornsteinfeger.

Avots: EH I, 832

‡ naškānis Sonnaxt "lamu vārds sliktam, nerātnam cilvē̦kam vai dzīvniekam": atdevu rateni Aveniņiem, - sabīdelēja naškāņi.

Avots: EH II, 6

nekrišķãns: auch (nekriškāns) Oknist n. Fil. mat. 35, ( nekriškāns, als Schimpfname) Saikava.

Avots: EH II, 14

nekrišķãns Bers., Bewersh., Stockm., nekrišķis (aus nekristis), ein Heide, [wer kein Christ ist, z. B. auch ein Jude Warkl.]; eine Kratzbürste Mag. XIII, 2, 70.

Avots: ME II, 719

‡ nepìedā̀ns ² (> ostle. nap<ìdùonc), unziemlich, unpassend Warkl. n. FBR. XI, 121: taî nešmuki runāt n. Aus *nepiedārns (vgl. pìedārns ME. III, 243)?

Avots: EH II, 17

neškīstāns (unter nešķīstenis): auch Oknist n. PBR XV, 175, Lubn.

Avots: EH II, 20

nùogànît, tr., hernnterkanzeln, heruntermachen, durchschimpfen: dzelzceļs tika nuogānīts A. XX, 195. [Refl. -tiês,

1) sich besudeln: bē̦rns nuogānījies;

2) zur Genüge schimpfen: viņš nevar nuogānīties vien Ruj.]

Avots: ME II, 784

I nùomãnêt MSil., = nùopaļât, tadeln Neuhausen, L., Gramsden, Mitau, Frauenburg; begaukeln L.]

Avots: ME II, 817

II nùomãnêt,

1): "ar daudzkārtējui mānīšanuos nuomānīt" Nötk.; ‡

2) "juokuojuoties teikt nepatiesību, la tic" Frauenb.

Avots: EH II, 67

II nùomãnêt, = nùoblēdît: viņš man nuomānēja 10 latu Neu-Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 817

nùomãnît: brāli n. (= piemānīt) Pas. XII, 373. n. (apmānīt) acis citiem Seyershof.

Avots: EH II, 67

nùomãnît, tr., betrügen, durch Betrug herab-, weglocken. Refl. -tiês,

1) täuschen, betragen:
"ēdīšu!" tā nuomānījās MWM. X, 835;

2) "mit Hilfe von Selbstbetrug etwas zustande bringen"
[?] Spr.

Avots: ME II, 817

nuõsãnis, nuõsãņš, nuõsãņus, abseits, beiseite, von der Seite: kâ putns viņa mani nuosānis uzlūkuoja Stari I, 280. nuosāņus turēties, sich abseits, fern halten B. Vēstn.

Avots: ME II, 844

nùoslànît,

2): auch Degahlen (mit â ² ), Golg. (mit ā), Rothof (mit ã): duša, kur cilvē̦ku pārmaiņus nuoslāna spēcīgām silta un auksta ūdēns strūklām Rīts 1938, № 209.

Avots: EH II, 87

nùoslànît,

[1) schichten, schichtenweise legen
Wid.;]

2) abprügeln, totschlagen:
nuoslānīju tavu sirdspuķīti MWM. VIII, 244.

Avots: ME II, 851

‡ ņuņ̃ņ̃ãns NB. "ein hässlicher Mensch".

Avots: EH II, 116

‡ uôdzā̀ns ² Warkl. n. Fil. mat. 104, Lubn., ein Beerensammler.

Avots: EH II, 742

padze̦l̂tãns: auch AP.

Avots: EH II, 130

padze̦ltãns, padze̦l̂te̦ns, gelblich: padze̦ltāni matu gali BW. 30894, 10.

Avots: ME III, 21

‡ pagānē̦ns Kaudz. Izjurieši 216, eine Deminutivform zu pagãns.

Avots: EH II, 133

pagãnĩba, [heidnisches Wesen, Heidentum: viņi dzīvuo vēl tīrā pagānībā Warkl.].

Avots: ME III, 28

‡ pagànîca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Oknist n..FBR. XV, 176, Tdz. 54378, Femininform zu pagãns.

Avots: EH II, 133

pagāniete (unter pagãns): auch (als Schimpfwort) AP., BW. 35347, 1.

Avots: EH II, 133

pagānīgs "(heidenmässig) rücksichtslos ausbeutend od. trügerisch" Warkl.]

Avots: ME III, 28

pagãnisks [li. pagõniškas], heidnisch: pagāniska ieraša St. tāda dzīve nee̦suot pareiza; bet bezdievīga, pagāniska Blaum.

Avots: ME III, 28

‡ pagānît, eine Weile (andere) gānît 1: viņš mīl citus p. Refl. -tiês, eine Weile gānīties 1: viņi mīl p.

Avots: EH II, 133

pagãns: mit â auch Saikava; čigāniņi, pagāniņi BW. 33518, 3.

Avots: EH II, 133

pagãns [auch Līn., Wolm., pagâns Kl.; bei Glück Formen eines pagānis 11 Mos. 34, 24; I Kön. 14, 24; lI Chron. 33, 9; Weish. Sal. 10, 5 u. a.; bei Manz. der Pl. pagāņi], f. -ne od. -iẽte,

1) der Heide;

2) ein gottloser, böser Mensch, oft als Schimpfwori, auch auf ein Tier bezogen:
kuo tādi pagāni dara? LP. VI, 954. ak tu pagāns! ach du Verfluchter, Abscheulicher! ak tu pagāne! auf eine Kuh bezogen LP. VII, 982. kur tu pagānu nuoganīsi? von einem Kalbe gesagt LP. VI, 719. [Nebst li. pagõnas od. pagonìs, apr. acc. pl. poganans, estn. pagan] zunächst wohl aus slav. poganъ.

Avots: ME III, 28, 29

‡ paklānis Strods Par. vōrdn. 130 "?".

Avots: EH II, 142

‡ pamànêtiês ² Kaltenbr. "uzkavēties bez sevišķi svarīga ieme̦sla": jis grib te p.

Avots: EH II, 155

pamãnît [slav. pomaniti], tr, ein wenig anführen, betrügen: es plūcējus pamānīju BW. 797. Refl. -tiês, ein wenig gaukeln, Dummheiten machen, spielen: skrien arī kâ muļķis, kad es pamānuos LP. VII, 1115. tikai trešā dienā pamānījās ar pienu un maizi Blaum.

Avots: ME III, 68

‡ pamîšān Kaltenbr., = pamîšãm: likt kārtis p.

Avots: EH II, 157

pam̃pãns, etwas Grosses, Korpulentes: "kas par pampāniem!"saka par lieliem kartupeļiem, ābuoliem, rāceņiem C. tādu lielu pampānu zirgs nevar panest Lub. Zu pàmpt.

Avots: ME III, 73

‡ pâneklis ² Segew., ein unförmlich Gekleideter.

Avots: EH II, 195

pànêt: im Stichwort (ME. III, 147) à ² durch ā zu ersetzen!

Avots: EH II, 195

‡ pānîtiês Wessen, sich herrschaftlich benehmen; vgl. ‡ pāns.

Avots: EH II, 195

‡ pāns "der Wirt" BW. 2400, 2 (in einem Rätsellied aus Auļukalns). Anscheinend nebst od. durch li. põnas "Herr" aus poln. pan, wozu wohl auch der Gesindename Pãni Lvv. I, 53, II, 12, 19, 28, 35, 39, 86, 91, 106, Pãnelis I, 101, Pànieši ² 62 (zur Bed. vgl. Kun̂dziņi ² ebenda II, 106) und der Wiesenname Pânene ² Plvv. I, 119 (aus Gaiken) od. Pãnene ebenda 159 (aus Schrunden; vgl. Kundzene ebenda).

Avots: EH II, 195

‡ papâns KatrE., = papuons.

Avots: EH II, 162

paplānêt, ‡ Refl. -tiês Vank., durchsichtiger werden, sich lichten: lietus drīzi pāries: debesis jau paplānējies.

Avots: EH II, 163

paplānêt, ein wenig dünner werden: paplānējis jau gara miegainums Saul. Vēr. II, 667.

Avots: ME III, 82

paplâns [li. paplonas bei Bezzenberger Lit. Stud. 150],

1) ziemlich dünn, mager:
paplāni mati; paplāna seja Vēr. II, 1288;

[2) schwach:
paplāns prāts Glück Sirach 3, 13;

3) ziemlich schlecht:
man iet ne nu tīri plāni, bet tâ paplāni, t. i. reizēm labi, bet vairāk plāni Fest.].

Avots: ME III, 82

‡ pārmānît, einem etwas einbilden (citu p.), einem Ding eine Farbe anzustreichen wissen (kādu lietu gruozīt, p.) Steuder Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einbilden" und "Farbe").

Avots: EH II, 206

‡ pãrplâninât M. 384, allzu dünn machen.

Avots: EH II, 208

‡ pasāniski, = pasãņus: sāk ... viens uz uotru p. acis uzmest Dünsb. Trīs romant. gad., S. 58.

Avots: EH II, 170

pašapmãnîšana, pašapmãnîšanâs, die Selbsttäuschung Stari II, 970.

Avots: ME III, 111

pasijāns (unter pasijiêns): das Getreidequantum, das auf einmal ins Sieb zum Sieben hineingeschüttet wird (mit ã) AP. (éinmal gehört!).

Avots: EH II, 171

paslānît, ein wenig prügeln: p. puiku Lis., Golg.]

Avots: ME III, 102

pašmãnîšanâs*, die Selbsttäuschung A. XX, 491.

Avots: ME III, 115

pìegānît, verunreinigen: Sprw. kad aka piegānīta, tad pašam smird. vai gribuot atkal šā traukus un māju piegānīt Kaudz. M. 37.

Avots: ME III, 250

pìemãnît,

1) durch Betrug hinzufügen:
pie svara kādu puodu piemānīja klāt Jaunā Raža IV, 50;

2) betrügen:
tas piemāna kēniņieni LP. VI,1001. viņi var valsts vietniekus piemānīt Kaudz. M. 70. Refl. -tiês, sich betrügen, betrogen werden Spr.

Avots: ME III, 271

pìeslānît,

1): p. (= piekraut) pilnu trauku Frauenb. guovim siles pieslànījuse ² Fest. tur ir gan pieslānīta uore Janš. Bandavā II, 27; ‡

2) = pìedaũzît 2 Frauenb. (mit â ² ).

Avots: EH II, 271