Paplašinātā meklēšana

àizduôšas, Vorschuss, Darlehen. Spr., Tirs.

Avots: ME I, 24

àiztuõšât, stöhnend (langsam) hin-, weggehen: guovis tâ saē̦dušās, ka nevar aiztuošāt vien uz māju.

Avots: EH I, 60

apdrùošinât,

1) mutig machen:
auch Lettg. Refl. -tiês, ‡

3) sich versehen mit (sich sicherstellen mit): a. ar pārtiku.

Avots: EH I, 78

apdrùošinât,

1) tr., mutig, keckmachen, verstocken
(bibl.): dievs apcietināja viņa prātu un apdruošināja viņa sirdi V Mos. 2, 30, Gott verhärtete seinen Sinn und verstockte ihm sein Herz (verfehlt ist die Korrektur der neuesten Ausgabe: druosināja st. apdr.);

2) sicher stellen, versichern, verassekurieren:
savu dzīvību, savas ē̦kas, savu mantību. Refl. -tiês,

1) sich Mut fassen:
apdruošinājies tas teica LP. VI, 272,, nachdem er sich Mut gefasst hatte, sagte er;

2) sich versichern.
apdruošināšana: die Ermunterung, die Versicherung; apdruošināšanas oder apdruošināmā biedrība, Feuerversicherungsgesellschaff; kuģa apdruošināšanas biedrība; apdruošināšanas līgums, der Versicherungsvertrag; apdruošinātājs, der Versicherer; apdruošināmais, apdruošinātais, der Versicherte.

Avots: ME I, 82

apkuošļât, apkuožļât Gr. - Behrsen, tr., demin., ringsum anbeissen, benagen: kas tad man te dažus ābuoltiņus apkuošļājis? LP. III, 29.

Avots: ME I, 97, 98

apuoši Salisb., = apuoži.

Avots: EH I, 124

‡ apuõšķerêt Rutzau, = ‡ apuõkšķerêt.

Avots: EH I, 124

‡ aptuõšât Salis, (mit ùo ) C., keuchend herumlaufen um: a. kam apkārt.

Avots: EH I, 123

atduôša,

1): es viņiem duošu tādas atduošas (Vergeltung)
Janš. Mežv. ļ. II, 275.

Avots: EH I, 140

atduôša, gew. Pl.,

1) die Wiedergabe, Zurückerstattung, Gegengabe:
te tev atduoša, wie du mir, so ich dir Kand. dievs man deva bez atduošu BW. 31316. plītēsim bez atduošas Dünsb. atduošas duot, mit gleicher Münze zahlen. ieduod man pūru rudzu uz atduošām Ahs. [In Gross-Buschhof atduoši, etwas Geliehenes (Getreide, Brod u. a.), das man zurückerstatten muss];

2) die Vergütigung für die heimgeführte Frau durch die Vermählung der Schwester des jungen Mannes mit dem Schwager:
brālit(i)s jēma tautu meitu, mani deva atduošās; es neiešu atduošām: atduošām gŗūt' dzīvuot. mani gŗūti maldināja, teic: atduošu līgaviņa BW. 9412, 9413.

Avots: ME I, 155

atduôši (s. unter atduôša

1): Vergeltung (Strafe)
Gr.-Buschh.: nāks tev a. par tādu nelabu izturēšanuos.

Avots: EH I, 140

‡ atduošiņa R. Klaustiņš Mūsu dzimt 82, = atduošu līgaviņa (s. unter atduôša 2).

Avots: EH I, 140

‡ atkuošļât, = ‡ atkuôdelêt: a. cigāram galu.

Avots: EH I, 151

aûguõšs, aûguots C., Part. Präs. von aûgt,

1) wachsend, im Wachsen begriffen:
kad auguošs (auguots), tad zaļš kā zāle; kad pieaudzis, tad sarkans kā asinis (Rätsel). auguošs od. auguots mēnesis, wachsender, zunehmender Mond: auzas jāsēj auguošā mēnesī Etn. II, 78. visu auguošu dienu, rītu, den ganzen Tag, Morgen; ebenso: viņš bija auguošu gadu vājš Druw.; cauru, auguošu nedēļu, ziemu Etn. II, 88; [viņš mita pie tā cauru, auguošu mēnesi Glück I Mos. 29, 14];

2) Wachstum fördernd, fruchtbar, wo etw. wachsen kann:
aug liepiņas, aug meitiņas auguošā vietiņā Lt d. 89; Ar. 700.

Avots: ME I, 221

‡ aûguļuošs, wachsend, im Stadium des Wachstums befindlich Ramkau: a. vērsītis.

Avots: EH I, 185

avuošains, quellig: avuošainās birzēs Druva II, 428.

Avots: ME I, 233

‡ bìrduoši ² Linden, streuend, rieselnd: sniegs nuosnieg b.

Avots: EH I, 220

‡ buošķi PV. "māņi, burvekļi, bāšļi".

Avots: EH I, 259

‡ buošķīgs PV. "stuomīgs; zu ‡ buošķuôtiês pflegend".

Avots: EH I, 259

‡ buošķuôtiês PV. "= bāšķīties".

Avots: EH I, 259

buôšķu dziesma [Bers., Fehteln] "blēņu dziesma"; [vgl. buokstīties].

Avots: ME I, 362

bruõšât, Refl. -tiês, ‡

2) sich zurechtmachen, sich ankleiden
Serbigal: jau nuo paša rīta sāka b.

Avots: EH I, 247

[bruõšât PS., zerknittern ]. Refl. - tiês, auch bruošļâties, sich an einem Gegenstand reiben: es dzirdēju viņu pa grīdu bruošājamies MWM. V, 526. Amālija bruošājās nemierīgi pa krê̦slu VII, 808. kuo tâ ar e̦lkuoņiem bruošļājies gar galdu Plm. [kuo viņa bruõšājas ("säumt, mit etwas beschäftigt") tur tik ilgi? PS.]

Avots: ME I, 343

‡ bruõškât Trik. "reibend betlecken". Refl. -tiês Trik. "sich reiben".

Avots: EH I, 247

bruošs, ‡ Subst. bruošums, der dicke, breite untere Teil, z. B. eines Turmes Diet.

Avots: EH I, 247

[bruošs U., = bruožs.]

Avots: ME I, 343

[cāruošana, ein Tanz U.]

Avots: ME I, 367

‡ divuôšu ² (gen. pl.) Stenden, zweihenkellg: d. puôds.

Avots: EH I, 323

dùoša ^2, = dūša: tukšā duošā dzert, auf nüchternen Magen trinken Lasd. [Wenn alt, wohl aus dem Altrussischen ; zum uo vgl. duoma.]

Avots: ME I, 535

duošana, das Geben: nu, kad neteic, duošana nav, so wird nicht gegeben LP. I, 126. duod, māmiņa, nu duodama, nu pašā duošanā, nun ist gerade die rechte Zeit, sie zu geben, zu verheiraten BW. 7732. visas malas pielijušas, un vēl duod vienā duošanā virsū Janš.

Avots: ME I, 535

[dùošât ² Bers., schwer atmen, tuošāt.]

Avots: ME I, 535

‡ došinât Dond. n. FBR. V, 126, Suhrs n. FBR. VII, 35, = dušinât.

Avots: EH I, 328

‡ duôška Bērzgale "de̦vums".

Avots: EH I, 350

‡ duoškāns "mazs trauks" Sessw.

Avots: EH I, 350

duôšķins: auch (mit ùo ² ) Kalz.

Avots: EH I, 350

[duošķins Livl., = duokšķins.]

Avots: ME I, 535

‡ duošus, Adv. zur Verstärkung von duot: viņam d. atduotuo meiteni Janš. Līgava I, 330.

Avots: EH I, 350

drīzte̦kuošs kumeliņš, ein schnell trabendes Füllen BW. 26449.

Kļūdu labojums:
Füllen = Füllen, Rösslein

Avots: ME I, 501

druošalīte, die Beherzte, Epith. der Schwester im VL.: māsiņ, druošalīte BW. 17509. [drùošaļa, ein Kuhname.]

Kļūdu labojums:
die Beherzte = die Beherzte (?)
māsiņ, druošalīte = māsiņ, ze̦lta druošalīte

Avots: ME I, 507

drùošenieks, -inieks, druošnieks, druošelnieks, der Beherzte, Waghalsige: ragana meklēja kādu druošenieku JK. V, 77. reiz viens labs druošinieks jājis pirtij gaŗām LP. VII, 35. bet varde. druošiniece. iesaukusies JK. V. 14.

Avots: ME I, 508

drùošgalˆvis, der Waghals, der Tollkühne: vai neiesim apskatīt šuos druošgalvjus JR. IV, 81.

Avots: ME I, 508

drùoši [li. drą̃siai]. Adv. zu druošs,

1) kühn, mutig:
druoši gāju caur upīti Ltd. 925;

2) sicher, sicherlich,
in Grünh. oft mit dem Zusatz bez drebēšanas.

Avots: ME I, 508

drùošĩba,

1) der Mut, die Dreistigkeit:
zagļi mūsu pusē rīkuojas ar nekaunīgu druošību;

2) die Sicherheit:
abru druošības dēļ viņš uzvilka sev virsū par apse̦gu LP. V, 176;

3) die Kaution:
viņš, ielicis druošību, izņēma Pēteri nuo cietuma A. XI, 111;

4) die Gewissheit:
tuo varu ar vis˙lielākuo druošību apgalvuot.

Avots: ME I, 508

‡ druošīgs, kecklich Stender Deutschlett. Wrtb., beherzt, mutig: zīlītes ir ... druošīgi ... putni Kav. 1860, S. 157.

Avots: EH I, 338

drùošinât auch druosinât [li. drą́sinti]. fact., dreist, mutig machen, ermutigen, Mut einflössen, beruhigen: saimnieks druošināja savu dē̦lu.

Avots: ME I, 508

druošuôtiês, sich ermannen, Mut fassen Spr.

Avots: ME I, 508

druôšprâtîba ^2, die Tapferkeit Ahs.

Avots: ME I, 508

druôšprâtîgs ^2, tapfer Ahs.

Avots: ME I, 508

drùošs, druoss (li. drą̄sùs).

1) mutig, dreist:
druoša sirds, druošs prāts, der Mut: ņēmu labu druošu sirdi pret tuo meitu māmuliņu. esi druošs, mans bē̦rns! fürchte dich nicht;

2) zuverlässig, sicher, gesichert, ausser Gefahr:
viņš nuoglabājis naudu druošā vietā. zirgi e̦suot nuo zagļiem druoši LP. VII, 316. [Zu drìstêt. li. drę̄sù "wage".]

Avots: ME I, 508

drùošsir̂dĩba, die Herzhaftigkeit, Kühnheit: tie varēja izrādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
izrādīt = pierādīt

Avots: ME I, 508

drùošsir̂dîgs, herzhaft, kühn, tapfer: cilvē̦ks, vīrs.

Avots: ME I, 508

‡ druošulis Janš. Mežv. ļ. II, 428, ein kühner, mutiger Mann.

Avots: EH I, 338

drùošums,

1) der Mut:
druošums tautu dēliņam.,. zadināt BW. 15018, 1;

2) die Sicherheit, Gefahrlosigkeit:
kungs cerēja nuo vilkiem druošumā e̦sam LP. VI, 294.

Avots: ME I, 508

‡ drubuôška Golg., ein Krümchen: maizes d.

Avots: EH I, 335

dze̦nuôška (unter dzeņaukste): auch Stom.

Avots: EH I, 355

dzîvuošana,

1) das ökonomische Leben, die Wirtschaft, die Art der Lebensführung, moralisches Leben
(= dzīve): mīļa dzīvuošana BW. 5199. es atradu tautās jauku dzīvuošanu Ltd. 703. maza mana dzīvuošana BW. 14779. neganta dzīvuošana. lasterhaftes Leben;

2) die Wohnung
(= dzīvuoklis): taisi, dieviņ, dze̦lzu sē̦tu apkārt manu dzīvuošanu BW. 9143. tā nebija skuju būda, tā māsiņas dzīvuošana BW. 25803, 1. [dzīvuošana ar uguni aizgājusi U., das Wohnhaus ist abgebrannt U.]

Avots: ME I, 560

‡ egluošā (loc. s.) "?": meita sēd e., sase̦gusi sedzienīšus; esiet gudri, vedējiņi, ne· ņemiet e˙! VL. aus Taisen.

Avots: EH I, 367

gluõšs, glatt: gluošs kâ zutis, kâ le̦dus Dond. [Wohl als * gluožs (zu li. luodùs "glatt") aufzufassen.]

Avots: ME I, 632

‡ guošķenes Infl. n. BielU, = ‡ guostenes.

Avots: EH I, 424

guõšņele: auch Siuxt; maza g. Janš. Līgava II, 88.

Avots: EH I, 424

guõšņele Gr. -Sess., verächtliches Demin. von gùovs.

Avots: ME I, 692

[iedruošība L., die Kühnheit.]

Avots: ME II, 11

ìedrùošinât, tr., erdreisten: pravieši, kas tuos (jūdus) iedruošināja Glück Esra 5, 2. Refl. - tiês, [ìedruošīties Lis.], sich erdreisten, sich ermutigen.

Avots: ME II, 11

‡ iedruošs, driest Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 510

‡ ìekošņâtiês "sich einrichten" Seyershof: ie. uz dzīgu.

Avots: EH I, 521

il˜guošãm: pa il˜guošam Schrunden n. FBR. XIII, 106; pa ilguošu Janš. Dzimtene V, 35. par ilguošu (mit der Zeit, nach geraumer Zeit) Līgava I, 439; II, 305.

Avots: EH I, 430

il˜guošãm, ilguošiem, in der Verbindung mit der Präp. pa und pēc; pa, pēc ilguošām, nach geraumer Zeit: pēc ilguošām dabūjuši arī ruokā Alm.; pa ilguošiem N. -Autz n. U.; uz ilguošām, auf längere Zeit Stenden.

Avots: ME I, 706

‡ izduôšas ² Stenden, Ausgaben.

Avots: EH I, 444

izgudznuošana [?], die Vermummung U.

Avots: ME I, 741

izuõšņât Ahs., tr., herausriechen, auswittern, ausschnüffeln: suns izuošņā labākuo medījumu AU. Refl. - tiês, zur Genüge riechen, schnüffeln: lapsa izuošņājās vienā kaktā, uotrā LP. V, 166.

Avots: ME I, 823

[izr̀ošt, ausschmücken: baznīca skaisti izruošta Latg. 1922, VII, 2.]

Avots: ME I, 794

‡ juõska Frauenb. "liebkosende Bezeichnung für ein kleines Mädchen, das eben das Gehen lernt".

Avots: EH I, 571

‡ kaŗuoškuoks, eine Art hölzerne Leiste an der Wand, hinter die Löffel gesteckt werden Siuxt.

Avots: EH I, 591

klâtesuošs, anwesend: viens nuo klāte̦suošiem ņēmās nelaiķa dzīves gājumu atstāstīt LP. VII, 410. So verbindet sich nicht selten klât mit einem Part., aber auch mit dem Infinitiv und den Nomina agentia auf - ẽjs, - tãjs: lūdzas mūsu bāleliņus, lai iet nakti klātgulēt BW. 526. vai gribi, māsiņa, klātgulē̦tāju RKr. XVI, 201.

Avots: ME II, 219

‡ kloškāja Popen, ein Lahmer.

Avots: EH I, 620

koša (unter košiņš): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 75, Iw.

Avots: EH I, 639

[kùoši ² Odensee, = kuosvārņi.]

Avots: ME II, 349

kuošība, die Schönheit, Zierlichkeit, Feinheit, Trefflichkeit U.

Avots: ME II, 349

košinât, tr., Pferde rufen, locken, koš! koš! (li. ko`š!) rufen: kur es guovis lallināju, tur tu zirgus košināji BW. 21988.

Avots: ME II, 255

kuošinât, tr., schön (kuôšs) machen U.

Avots: ME II, 349

‡ kuošiniece Janš. Līgava I, 68, ein zierliches, feines Mädchen.

Avots: EH I, 688

košiņš, auch [koša Wessen], košiņa Gold., LP. VI, 393, košis, Demin. verächtl. košelis, das Pferd, Pferdchen (gew. in der Kindersprache): meklē savu zirdziņu, koš, koš, košiņ! saukdams LP. VI, 148. iesim pie košiem! Wain.

Avots: ME II, 255

[kuoškāja, ein Weissfuss (vom Pferd) L.]

Avots: ME II, 349

kuôšļât [auch Trik., C., Lis., Jürg., kuõšļât Gr. - Essern, Lautb., Bauske, Selg., Wandsen], kuõšņât A., Smilt., Perk., [Warkl., kuõšņât Wandsen], tr., freqn., wiederholt beissen: krustmeita kuošļāja lūpas Sudr. E. es kuošļāju spalvas kātiņu AU. tie uošņā, kuošņā, brien un skrien Jaun. dzej. 40. Refl. -tiês, einander beissen, schuppen: zirgi kuošļājas Etn. IV, 97 od. kuôšņãjas Ahs. In Kand. kuõšklât [?].

Avots: ME II, 349, 350

kuošmẽ̦r, seit: kuošmē̦r viņš pie mums, viss suokas labi Plm. [Wohl aus * kuopšmē̦r (aus kuopš . kamē̦r).]

Avots: ME II, 350

‡ *košņât, zu erschliessen aus ‡ ìekošņâtiês.

Avots: EH I, 639

kuošņi: auch (mit uô ) Bērzgale.

Avots: EH I, 688

[kuošņi Welonen, eine Krankheit, die nach übermässigem Essen entsteht und sich in Kopfschmerzen und Magendruck ässert.]

Avots: ME II, 350

‡ kuošrunis* M. 214, ein Schönredner.

Avots: EH I, 688

kuôšs,

1): lūdze dievu ar ... kuošiem vārdiem L. Av. 1850, № 46;

2): k. laiks Pas. X, 368, (mit uô ² ) Grob. kuôša ² maizīte Frauenb. Adv. kuôši, recht, sehr:
k. me̦lns Sonnaxt.

Avots: EH I, 688

kuôšs [Arrasch, Trik., Jürg., Serbigal, PS., Nerft, C., Kl., kuôšs ² Tr., Līn., Salis, Ruj., kùošs ² Kr., kùošs Neuenb.],

1) schön, wohllautend:
kuošu dziesmu brāļam dziedu, vēl juo kuošu māsiņai BW. 968. kuoši dzied ceļa vīri,... paši kuoši gavilēja 598. kuo tik kuoši spēlējiet? 13646, 24 ; kuoša valuoda Pav. ;

2) schön, zierlich, zerrlich, fein, trefflich:
tur meitas, kuošajās, vaiņagus vija BW. 1468. kuošas dienas Etn. IV, 91. es tik pate padziedāju tai kuošā vakarā BW. 504. aicin[a] tavs kuošs darbiņš, tava kuoša valuodiņa 14538, 4. adu cimdus, kuošus rakstus 7216. [kuôša ² zâle, üppiges Gras Lautb.] kuoši me̦lni man matiņi 5524. autiņš kuoši piederēja Ltd. 756 ;

[3) grell (von Farben)
Salis ;

4) durchsichtig, klar:
kuoši tauki L. - Adv. kuoši Wessen "labi, skaisti". - Wohl zu kuoss 1 und apr. nikanxts "unhübsch", nom. s. fem. g. kanxta "fein"; anders darüber Būga LM. IV, 430].

Avots: ME II, 350

‡ košuks "paplāns stiebru kurvis" Kaltenbr. Aus r. кош oder poln. kosz "Korb".

Avots: EH I, 639

kuôšums: netrūkst arī kuošuma kuoku Melnalksnis Mazsalaca 11.

Avots: EH I, 688

kuôšums, die Schönheit, Herrlichkeit, Pracht: aug niedrītes gar,umiņu, ābelītes kuošumiņu BW. 15905, 11. tavas žē̦lastības kuošums ir kâ pašas debess spuožums GL.

Avots: ME II, 350

kuôšus, beissend: suns kuošus nuokuož devītuo galvu LP. VI, 715.

Avots: ME II, 350

kruôšķis,

1): kruošķi "muošķi, pesteļi" Lubn.; kruôšķi Meselau "pesteļuošana";

2): kruôškis Saikava "kas labi nestrādā": tas nav ne˙kāds strādnieks, tas ir tikai tāds k.; ‡

3) kruošķi "nieki, blēņas" Druw.; ‡

4) = pestelis (mit uô ) Meselau; ‡

5) einer, der sich zu zieren pflegt
(mit uô ) Golg.

Avots: EH I, 664

kruôšķis,

1) ein Gaukelbild, Zaubermittel
Kreuzb. n. Etn. IV, 98, C.;

2) der Tolpel, Schwätzer
Bers.

Avots: ME II, 295

‡ kruošķuôt kruošķus Schujen, = kruôšķuôtiês 1

Avots: EH I, 664

kruôšķuôtiês,

1): auch Saikava, (mit uo) Schujen; ‡

2) sich zieren
Golg.

Avots: EH I, 664

kruôšķuôtiês, kruošķîtiês, -ĩjuôs, Unsinn, Mutwillen treiben Ar., Drsth. Lub., Spr.; [kruošķuoties"niekuoties" Saikava].

Avots: ME II, 295

likumduošana,* die Gesetzgebung.

Avots: ME II, 470

‡ luošas, s. unten unter luõtis.

Avots: EH I, 768

luošķis, s. luosene.

Avots: ME II, 528

luošņa,

1) [?] die Krickente (anas crecca)
[vgl. luožņi];

2) ein falbes Pfezd
Naud.

Avots: ME II, 528

luõšņât [Schrunden, O.-Bartau, Lindenhof "schnüffelnd umherschleichen" Bixten, lùošņât ² Modohn], BW. 6262, LP. V, 183, 335; VII, 511, Konv. ² 1498, für luõžņât.

Avots: ME II, 528

luošnîgs [Schrunden, Modohn, Lindenhof], luožnîgs,

1) kriechend:
lˆuošnīgs stublājs Konv ² 1554; luošnīgā gunde̦ga, ranunculus repens 1164; luožnīgā gunde̦ga Latv.; luožnīgās saknes Konv. ² 2322;

2) luožnîgs, kriecherisch, demütig
Rol.

Avots: ME II, 528

‡ mošaka Seyershof "nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 827

‡ mošeņ Auleja (auch: mošeîśť), Pilda, vielleicht. Vgl. ‡ mušeņ.

Avots: EH I, 827

moška: "neuzvedīgs, netīrīgs cilvē̦ks" A. Melnalksnis Mazsalaca 54; ein sich unpassend benehmendes, unsauberes Lebewesen: sivē̦ni ir tīrie moškas: ar kājām silē iekšā Seyershof; ein stämmiges, korpulentes Lebewesen; ein stark behaartes od. zottiges Lebewesen Stenden.

Avots: EH I, 827

moška, ein plumpes, ungeschicktes Frauenzimmer Dond.

Avots: ME II, 657

‡ moškât nuost Stenden "muocīt nuost": neej pirtī! tur tevi moškās nuost. Refl. -tiês Seyershof, sich wälzen: m. pa zemi.

Avots: EH I, 827

muõšķe̦ni: aus nd. mōsken, s. Zēvers IMM. 1931 I, 284.

Avots: EH I, 841

muõšķe̦ni, Kartoffelbrei: vakariņās būs muošķe̦ni ar saldu pienu Ahs. - Wohl zu muõze.

Avots: ME II, 684

I muošķība: auch (mit uõ ) Degunen; (ākstība) Adleenen, (mit uô ) Wesselshof; "strādāšana ar pesteļu palīgü (mit uô ² ) Schujen; "spuokuošanās" Kokn., Kreuzb., Lubn., Ronneb., Sauken; "izlikšanās, niekuošanās, nuosuodāma izturēšanās" (mit uô ² ) Sermus.

Avots: EH I, 841

I muošķība ["ākstība" N. - Peb.; "māņu piekuopšana" Lennew.]: vaiduļa muošķība Zeif. Latv. Chrest. 3, 165.

Avots: ME II, 684

["II muôšķība" ² Grünh. "muodrība, atjautība"; mùošķība" Bilskenshof "klarer und reger (muodrs) Verstand".]

Avots: ME II, 684

I muôšķîgs [Linden in Livl], komich; saumselig Lös. n. Etn. IV, 147.

Avots: ME II, 684

[II muošķīgs "gern und gut scherzend, witzig: Fehsen.]

Avots: ME II, 684

muôšķis,

1): "āksts" Wesselshof;

2): auch Kokn., Prl., Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH I, 841

muôšķis Spr., [Erlaa], muôkšķis, muôkšis, fem. muôšķene,

1) muôkšis Plm. n. RKr. XVII, 68, ein betrügerischer, der in seiner Arbeit nicht vorwärts kommt, ein Geck Smilt., Erlaa, Lasd., Laud., Lub., Bers. Etn. IV, 147, Spr.: kuo tu kâ muokšis mujies ar šuo aude̦klu jau divas nedēļas? RKr. XVII, 69;

2) das Gespenst
[muošķis Kreuzb.], ein Trugbild, ein Unhold: nuošķis - mānis Etn. IV, 98; iztīri zemi nuo muošķiem! Rainis. sāks visādi muôšķi [Linden in Livl., Kokn.] rādīties LP. VI, 221. trauks sadrupa un muokšķis nuozuda JR. V, 35;

[3) muokšķis Erlaa, ein Zauberer,
"kas uolu jeb citu kuo nuolicis uotra mājā biedēt ar buršanu";]

4) der Plur. muošķi,

a) der Betrug
Spr.;

b) die Zaubermittel
Etn. IV, 162: burvis... liek savus muošķus vīzē II, 67;

c) Jux, Tand, Blech:
vai šis par tādiem muošķiem iešuot naudu zemē mest A. XIII, 526.

Avots: ME II, 684

muôšķîtiês [Kr.], Peb., Kokn., Gr. - Jungf. n. U., = ākstīties.

Avots: ME II, 684

muôšķuôt, Refl. -tiês: "blēņuoties" Sonnaxt; "mānīties" (mit ùo ² ) Saikava.

Avots: EH I, 841

muôšķuôt, intr., lärmen, tollen. albern: muošķuo, ne̦rkst un klaudz, ka nevar apklausīties RA. Refl. -tiês Spr., [N. - Peb.], muokšķôtiês U., Unsinn treiben, albern, sich verstellen: kuo tu muošķuojies, vai nevari runāt skaidru valuodu? Bers., Lasd., Laud., Lub. kuo te muokšķuojies? Duomas III, 538. [muošķuôtiês Warkl. "spuokuoties".]

Avots: ME II, 684

[muôšķuôt, "atjautīs, muodrs" Grünh.]

Avots: ME II, 684

muôšs ² : auch Autz, Degunen, Grünh., Mesoten, (mit uô ) Laud., Lubn., Sauken.

Avots: EH I, 841

muôšs ² [Lautb., Salis, Arrasch, Wandsen], für muožs, rege, munter: muošs laiks Vēr. I, 1450; muoša dieba Stari II, 728; [muôšs gars [Druw].

Avots: ME II, 684

‡ nãkuošnedēļ Salis, = ‡ nãkamnedẽļ.

Avots: EH II, 7

nãkuõšs, nãkuõts, Part. Praes. von nãkt, kommend, künftig, nächster: nākuošu dienu (mēnesi, nakti, nedēļu, pavasari, reizi, rītu, rudeni, svētdienu, vakaru, vasaru, ziemu) duosimies uz pilsē̦tu. Verschmilzt zuweilen mit der Zeitbestimmung zu einem Kompositum: lai nākušnakti (= nākuošu nakti) tur vaktējuot Aps.

Avots: ME II, 700

‡ nãkuošziem, im nächsten Winter Janš. Bandavā I, 265, Salis.

Avots: EH II, 7

neapdrùošinâts, unversichert: neapdruošinātas ē̦kas, vē̦stules.

Avots: ME II, 707

nedrùošĩba, die Unsicherheit.

Avots: ME II, 711

nedrùošs [li. nedrą̄sus], unsicher: pa tumsu nedruoša iešana.

Avots: ME II, 711

nee̦suošs, Part. Praes. von nebût, nicht seiend: jāduod ir nuo tā paša nee̦suošā nabadziņam, man muss dem Armen geben, auch wenn man selbst wenig hat Naud.

Avots: ME II, 711

ne-izsîkstuõšs, nicht versiegend: neizsīkstuošs avuots.

Avots: ME II, 716

‡ nekuošs, unschön, hässlich: ir nekuoši, kad drēbes nuoķezējušas Frauenb. tas izskatītuos nekuoši Janš. Bandavā II, 175. Subst. nekuošums, die Hässlichkeit: puisīt tavu nekuošumu: gar lupām bārda aug BW. piel. ² 55541.

Avots: EH II, 14

nemĩluõšs, nemĩlĩšs (Part. Praes. act. von nemĩlêt, nicht gefallen), unliebsam. ungeliebt, unangeenehm: kur bij man tevi likt, nemīluošu līgaviņu? Ar. 482. kur bij man tevi likt, nemīlīšu tē̦va dē̦u? BW. 9890.

Avots: ME II, 723

‡ nenuošs Bērzgale,

1) "die Krätze":
ar nenuošu apjimts:

2) ein Schimpfname (ein mit Krätze od. Ungeziefer behafteter Mensch).

Avots: EH II, 16

nùoduôšana,

1) das Abgeben, das Verraten;

2) die Abgabe:
pienāca laiks pagasta nuoduošanas maksāt Sil.

Avots: ME II, 779

‡ nuoduošas, Abgaben, Steuern: kādu tiesiņu naudas, ar kuo līdzināt n. Dünsb. Apakš ziemas sv. eglītes III, 115.

Avots: EH II, 42

‡ nuodošinât, (Kühe) beruhigen Dond.

Avots: EH II, 40

nùodrùošinât, tr., sichern, sicher stellen: ruobežas pret ienaidniekiem. tie simti jums nuodruošina būdiņu līdz mūža galam Poruk. [Refl. - tiês, sich sicher stellen.]

Avots: ME II, 777

‡ nùokuošļât, wiederholt beissend abbeissen: n. pīpei galu.

Avots: EH II, 58

nùomuoškuôtiês: nur zum Schein arbeiten Vank.

Avots: EH II, 71

nùomuošķuôtiês, (mehrfach) betrügen Spr.

Avots: ME II, 824

nùouošņât: (suns) nuouošņājis ceļu līdz ... Brigadere Skarbos vējos 145.

Avots: EH II, 104

[nùouošņât, = nùouostît. Refl. -tiês, = nùouostîties: zirgs nuouošņājās, bet neēda.]

Avots: ME II, 880

noš

3): varē̦tu nuoķert n. kādu zivteli Memelshof,

Avots: EH II, 28

noš,

1) als:
tas man saldāks noš me̦dus Līv.;

2) wie:
tas man iegrauzās sirdī noš pipars Līv.;

3) wenn auch:
lai man noš galvu nuoņe̦mtu Jauns. [Wolh mit hochle. o aus a; vgl. naš.]

Avots: ME II, 752

‡ nuoša, die Lebenskraft Ar.; bez nuošas, kraftlos, wie in Betäubung Kronw. n. Ar. Vgl. nuoža 1.

Avots: EH II, 94

nùošalkuôt, = nùošàlkt: drēbju mīkstā švīkuoņa nuošalkuoja tiem ausīs Vindedze 59.

Avots: EH II, 94

nùošàlkt, auch refl. -tiês, intr., erbrausen, eine Weile rauschen: mežs drūmīgi nuošalc LP. II, 61. nuodre̦bas zeme un nuošalcas sils MWM. IX, 174. rīta vē̦sma nuošalcās kuoku galuotnēs Niedra.

Avots: ME II, 865

nùošaũdît, tr., freqn., erschiessen: bet jaunekļus ar stuopiem nuošaudīs Jes. 13, 18. Refl. -tiês, hin- und herschiessen, sich umhertreiben: netīk, ka šis tur vienmē̦r nuošaudās LP. IV, 185.

Avots: ME II, 865

nùošàusminâtiês, einmalig schaudern: viņš sastindzis nuošausminājās Lapsk.

Avots: ME II, 865

nùošàust: auch bei Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 33).

Avots: EH II, 94

nùošàust, tr., abprügeln, stäupen: nuošauš mani māmuliņa, iesviež nātres krūmiņā BW. 3042. miesas tik˙pat kâ ar nātrēm nuošaustas Etn. II, 136.

Avots: ME II, 865

nùošaũt, Refl. -tiês, ‡

5) sich (dat.) erschiessen:
nuosašāvu vāverīti Tdz. 47541; ‡

6) unversehens erschossen werden:
man nuošāvās suns zaķa vietā C. u. a.

Avots: EH II, 94

nùošaũt,

1) tr., erschiessen:
putnu, briedi: šaut man[i] šāva, nenuošāva BW. 30147;

2) intr., sāņus, garām nuošaut, vorüberschiessen, fehlen:
vai individuālisms še nebūs nuošāvis sāņus? R. Sk. II, 7;

3) glatthobeln:
šī mala dēlim jānuošauj U.; nuošaut ar kaltu, abmeisseln. Refl. -tiês,

1) sich erschiessen:
saimnieks varuot pats sevi nuošauties LP. VII, 551;

2) sich schnell begeben:
viņš nuošāvās pie sava drauga;

3) schlecht ergehen, fehlschlagen:
īstai meitai greizi nuošāvies LP. VI, 822;

4) sich fleischlich vermischen.

Avots: ME II, 865

[nùošẽ̦kât "verprassen" Funkenhof.]

Avots: ME II, 865

nùošekstêt, (Warkl., nùošekšêt Warkh.) = nùosekšķêt: brūver[i]s sēd nuošekstējis BW. 19612 var.

Avots: ME II, 865

‡ nùošēkstêt, im Wachstum verkümmern (intr.) Vank.: nuošēkstējusi labība.

Avots: EH II, 94

nùošerpis, verkommen, heruntergekommen.

Avots: ME II, 865

‡ nuošervêt Ruhental, = ‡ nùošērvêt, schmutzig werden.

Avots: EH II, 94

‡ nùošērvêt Lubn., Saikava, schmutzig werden: viņš piedarbā tīri nuošērvējis nuo darba: jāsūta uz pirti; sich mit einet Schmutzkruste beziehen Heidenfeld.

Avots: EH II, 94

[nùoši ² , Adv., schnell Sessw., Bers., Selsau, Lös.]

Avots: ME II, 865

nùoširbt U., intr., ohnmächtig werden.

Avots: ME II, 865

‡ nuoširuôt (?) Frauenb.,

1) "(alle Pilze) absuchen";

2) "(eine grosse Strecke Weges) zurücklegen".

Avots: EH II, 94

nùošķaidît, ‡ Refl. -tiês, = nùošķiêstiês: bē̦rns nuošķaidījies ar uogām Saikava.

Avots: EH II, 94

[nùošķaidît, bestreuen, besprengen: n. pagalmu ar salmiem; n. siênu ar asinīm.]

Avots: ME II, 865

‡ nuošķârdît ² Dunika, Hasenp., Schnehpeln "mit Splittern bestreuen": viss lauks nuošķārdīts akmiņu drumstalām (akmeņus spridzinuot).

Avots: EH II, 94

nùošķaũdêt, nùošķaũdît, gew. refl. -tiês, auch nùošķavâtiês, sich abprusten: kaķis nuošķaudēja R. Sk. I, 29. meža tē̦vs nuošķavājās Apsk.

Avots: ME II, 865

nùošķavâtiês, wiederholt niesen: varēja dzirdēt, ka tā... pāra reizes nuošķavājās A. XX, 644.

Avots: ME II, 865

nùošķavuôtiês, = nùošķavâtiês: mazā nuošķavuojās Daugava 1928, S. 166.

Avots: EH II, 94

[nùošķebinât, = apšķebinât: zupa man nuošķebināja dūšu Salis.]

Avots: ME II, 865

nùošķelˆt [li. nuskélti], tr., abspalten, abtrennen: šķembeli nuo kuoka, biezu šķēli gaļas. [Refl. -tiês,

1) sich abspalten, sich abtrennen:
le̦dus nuošķēlies nuo malas;

2) ohne sein Zutun abgespalten werden:
cē̦rtuot nuošķēlās lielāks gabals nekâ gribēja.]

Avots: ME II, 865

‡ nùošķelvinêtiês Gr. - Buschh., (beim Tragen) verspritzt werden (von einer Flüssigkeit in einem offenen Gefäss).

Avots: EH II, 95

nùošķeñdêt, tr., heruntermachen, beschänden: viņu tâ nuošķendēja, ka tas ir vilkam nede̦r A. Refl. -tiês, eine Weile schimpfen, keifen.

Avots: ME II, 865

‡ nuošķenēt Gramsden, = nùodzenêt, nùošķĩt: n. lapas sakņaugiem, zarus kokiem.

Avots: EH II, 95

nùošķẽrêt, tr., abscheren, abschneiden: lielu gabalu aude̦kla. nuošķerēju priedei galu BW. 15507, 4.

Avots: ME II, 865

‡ I nùošķērmêt Sawensee "schielend abspicken (abschauen)": n. nuo otra visus uzde̦vumus.

Avots: EH II, 95

‡ II nuošķērmẽt Ruhental, Perfektivform zu šķẽrmêt I: putra var n.

Avots: EH II, 95

nùošķe̦rmulêtiês, sich vor Ekel eine Weile schütteln: "man riebjas", viņa teica; nuošķe̦rmulējās un nuolika kafeju uz galdiņa Latv.

Avots: ME II, 865

‡ nuošķẽrpêt Frauenb. "wetzen, schärfen": kaķis, iedams uz peļu medībām, nuošķērpē nagus uz kuoka.

Avots: EH II, 95

‡ nùošķērsît Aps., abspenstig machen: n. uotram saimniekam puisi.

Avots: EH II, 95

‡ nùošķēstiês Bers. "= nùošķiêstiês": ka tik viņi tur nenuošķēžas ar dubļiem vai mē̦sliem!

Avots: EH II, 95

‡ nuošķetêtiês Stenden, eine Zeitlang Unzufriedenheit äussern: ve̦cais kādu laiku vēl nošķetējās, tad aprima.

Avots: EH II, 95

nùošķetinât, nùošķeterêt, tr.,

1) abzwirnen, abspinnen:
viņa pazūd, nuošķetinādama vēl šur un tur pa ze̦lta staru pavedienam Druva I, 729;

2) schnell hersagen:
bausli viņa kâ šķetinat nuošķetināja Kaudz. Refl. -tiês, sich abspielen, verlaufen: māmuliņas... ar˙vienu duomā par kādu atgadījumu, kas tâ un tâ nuošķetinājies Etn. II, 131.

Avots: ME II, 865

‡ nùošķetîtiês, ärgerlich werden (?): viņš nuošķetījās par savu muļķīguo ziņkārību A. v. J. 1892 I, 39.

Avots: EH II, 95

nùošķibêt, ‡

4) "nuolīdzināt grumbuļus" Erlaa.

Avots: EH II, 95

nùošķibêt, nùošķibît,

1) abästen, abhacken, abblatten:
zari jānuošķibē LP. VII, 576; [nuo kuokiem nuošķibît (abreisseri) augļus Celm.];

2) aufessen:
viņš nuošķibīja divus raušus;

3) intr., hingehen, zurücklegen:
viņš nuošķibījis lielu gabalu.

Avots: ME II, 865

nùošķibît (unter nùošķibêt),

1): kuoki ... jau nuošķibīti (= augli jau nuoje̦mti nuo kuokiem) Jauns. Augšz. 109. aitas nuošķibī (= nuorauj un nuoē̦d) kāpuostiem lapas N.-Peb.

Avots: EH II, 95

[nùošķìbt ² , missraten, misslingen A.-Schwanb.: nuošķībusi karaša.]

Avots: ME II, 866

nùošķiebt: n. zābakus Sessw. u. a. nuošķiebtiem papēžiem Tdz. 57628. n. ce̦puri Meselau. Refl. -tiês,

1): nuosašķiebuse istabiņa Pas. IX, 484. zā bakam nuošķìebies papēdis Nötk. dēlis nuošķiebies Sehren;

2): tev ar precēšanuos pa˙visam nuošķiebies Grünw. kādreiz var kāds darbs (piem., siera siešana) n. Meselau.

Avots: EH II, 95

nùošķiebt, tr., schief hinneigen, hinschieben, schief abtreten: nuošķiebu pe̦lē̦kuo platmali uz vienas auss MWM. VIII, 28. vainaku nuošķieba uz vienu pusi BW. III,1, 35. pastalas nuošķiebtas. zābakiem papēži nuošķiebti [Mesoten.] Refl. -tiês,

1) sich schief hinneigen, schief werden;
laiva nuoškiebās stipri uz sāniem A. XXI, 506. salmu kaudze ar nuošķiebušuos mietu Vēr. II, 53. zābaki sāka nuošķiebties AU. [nuošķiebās petenīte BW. 35757.] ka tiesās nuošķiebušies svaru kausi...;

2) missraten, schief gehen:
[man šuogad mieži nuošķiebušies Infl. n. U.]. kad nuošķiebjas, tad lai es ciešu viens pats Apsk. [alus ir nuošķiebies Anekd. 67.]

Avots: ME II, 866, 867

nùoškiêdruôt, tr., abfasern: pupas Dr. Refl. -tiês, sich abfasern; lini nuošķiedruojušies Paul.

Avots: ME II, 867

nùošķiêst,

1) bespritzen:
nuošķiež manus zīžu svārkus ar uozuola asinīm BW. 34043, 8. dubļi nuošķiež visu, gan ratus, gan drēbes A. XIV, 8;

[2) ganz vergeuden:
n. visu naudu Warkl., Domopol;

3) abschneiden, abstechen:
n, ve̦lē̦nu ar lāpstu Kl. Refl. -tiês, sich mit Dickflüssigem hespritzen: n. ar dubļiem.]

Avots: ME II, 867

[nùošķil˜t,

1) abspalten:
n. akmenim malu Warkl.;

2) Feuer anschlagend abnutzen:
n. kramu, šķiltavas tâ, ka vairs nede̦r C.;

3) blitzartig sprühen
(perfektiv): ugunis (nom.) vien garacīm nuošķīla Nigr. - Refl. -tiês,

1) ohne sein Zutun, unabsichtlich abgespalten werden;
nuo krama nuošķīlās liels gabals Lis.;

2) vom Feueranschlagen sich abnutzen:
šķiltavas nuošķīlušās N.-Peb.;

3) = nùošķilt 3: gar luogu nuošķīlās zibeņi Nigr.]

Avots: ME II, 865, 866

nùošķiñdêt, intr., einen klingenden, klirrenden Schall von sich geben: ze̦lta pieši nuošķindēja, nuo kumeļa nuole̦cuot BW. 14379.

Avots: ME II, 866

‡ nùošķindiens, ein einmaliges Erklingen: ausis uztvēra zvana nuošķindienu Jaun. Ziņas 1938, № 15.

Avots: EH II, 95

‡ nùošķīnuôt: tuos sakarņus n.. die Rodung von den Wurzeln reinigen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Rödung").

Avots: EH II, 95

‡ *nùošķinst, = nùošķiñdêt: kad ratu zvans nuošķinda ... un svešie bija aizbraukuši Ciema spīg. 298.

Avots: EH II, 95

nùošķipelêt, tr., weg-, abschaufeln: mē̦slus.

Avots: ME II, 866

‡ nùošķipêt Ermes, Heidenfeld, Meselau, N.-Peb., Ramkau, Saikava, = nùošķipelêt: n. kūtspriekšu, guovju leķes.

Avots: EH II, 95

nuõšķira, nuošķiŗa,

1) die Abteilung, Unterabteilung:
dziedātaju putnus sadala 870 nuošķirās un 51 dzimtēs Konv. ² 674;

2) der Plur. nuošķiras, das Abgefallene vom Getreide.

Avots: ME II, 866

[nuošķirības, der (gefeierte) Akt des Entwöhnens eines Säuglings von der Mutterbrust Bers., Peb., Bauske.]

Avots: ME II, 866

nùošķiruôt, tr., absondern, abteilen: cietumniekus MWM. IX, 381. Ref1. -tiês, sich absondern, sich abtrennen, sich konstituieren: partijas sāk nuošķiruoties B. Vēstn.

Avots: ME II, 866

[nùošķir̃stît,

1) wiederholt absondern:
n. graudus nuo pe̦lūm Nigr.;

2) eine Weile blättern:
grāmatu vien nuošķirstīja, bet nemācījās.]

Avots: ME II, 866

nùošķir̃t, Refl. -tiês: dahinscheiden, sterben IMM. 1938 I, 556 (aus dem 17. Jahrh.).

Avots: EH II, 95

nùošķir̃t, tr.,

1) absondern, abtrennen, abteilen:
sijā auzas kumeļam, ar ruociņu nuoškirdama BW. 14576. mati nuošķirti ar celīti MWM. VIII, 43. bē̦rnu nuošķirt, oft mit dem Zusatz nuo krūtīm, nuo pupa, ein Kind entwöhnen: ja nuošķirts bē̦rns vēl kādreiz pupu dabūjuot, tad viņš liels būdams uotru varuot nuoskaust Etn. lI, 144;

2) unterscheiden:
gaisma tur spuodrāka, bet labāk nuošķiŗamas arī ē̦nas Vēr. II, 667. Refl. -tiês, sich absondern, sich abtrennen, auseinandergehen: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā? Kaudz. jē̦rs būšuot nuošķīries nuo aitu pulka LP. VII, 982. lai tik ļaudis nuošķiŗas Degl. it priecīgs nuošķiršuos, froh werde ich dahinscheiden GL.

Avots: ME II, 866

‡ nùošķir̃tĩba,* die Abgeschiedenheit: klusībā un nuošķirtībā dzīvuojis Janš. Dzimtene I ² , 109.

Avots: EH II, 95

nuošķir̃tne, der Verschlag, die Zwischenwand: gultas augstām nuošķirtnēm atdalītas viena nuo uotras U. b.

Avots: ME II, 866

nuošķis: "kušķis" Grünh.; "linu puosms, kuo vijuot pieliek klāt" (mit uõ) Behnen n. FBR. XVI, 145, Lieven-Behrsen, Mesoten; "kāds mazums dziju vai linu, kuo var pirkstuos satvert" (mit uõ) Frauenb.; matu pīšanai bizē ņe̦m trīs nuõšķus, auklu vīšanai - divus Siuxt. nuõšķīšus paņe̦m nuo linu saujas un sagriež ar pirkstiem ebenda.

Avots: EH II, 95

nuošķis, ein Büschel (z. B. Haare) [Neuenb., mit uõ], der abgeschiedene Flachs beim Flechten Spiess n. U., ein Bündel, Pack: plānie, sirmiem nuošķiem ruotātie mati R. Sk. I, 92. pāršķir savus matus uz trim nuošķiem, iemērci tad katrā katlā vienu nuošķi! LP. I, 46. [vienā ruokā ieduod nuošķi šķēriņa un pamāca, kâ ar uotru ruoku jāatšķiŗ nuo nuošķa ik pa dzijiņai A. Brigader Tēva palīgs.] grīzte ir nuo salmiem, vis˙vairāk nuo ašiem sasiets, ne visai prāvs nuošķītis Naud. [aizbāzis aiz lūpas tabakas nuõšķi Janš. Dzimtene ² I, 372.] dziju nuošķis Irmelau. Der Plur. nuošķi, hingeworfene Zaubermittel: burvis ve̦lk nuošķus vīzē LP. VII, 684. [Vielleicht zu ahd. nestila "Binde", an. nista "zusammenhaften", air. fo-nascim "binde" und la. nōdus "Knoten", wenn le. nuošķ- hier aus altem nōdhsti̯-.)

Avots: ME II, 866

nùošķîst,

2): zēvele un uguns vien nuošķīdušas uz visām pusēm Pas. XV, 32.

Avots: EH II, 95

nùošķîst, intr.,

1) davonstieben:
dubļi vien tik nuošķīst Janš. ceļš augstākās vietās jau nuošķīdis, der Weg ist an höher gelegenen Stellen schon trockener geworden R. Sk. II, 140;

2) hinsprühen:
zibenis, dzirksteles, ugunis vien tik gar acīm nuošķīda;

3) bespritzt werden:
man nuošķīda brūni svārki ar tām ve̦lna asinīm BW. 34043, 7. [pa˙visam me̦lli nuošķīduši ar dubļiem Pas. 1, 394 (aus Ronneb.).]

Avots: ME II, 866

nùošķīstît: nuo dzimtiem grē̦kiem nuošķīstīts Dünsb. Dziesmiņas, lūgšanas 14.

Avots: EH II, 95

nùošķīstît, tr., absäubern, reinigen: tu nuošķīstīji sevi Stari III, 122. [Refl. -tiês, sich absäubern, sich reinigen.]

Avots: ME II, 866

nùošķĩt [li. nuskìnti], tr., abpflücken; abblatten: kāpuostus; abstreifen: apiņus.

Avots: ME II, 866

‡ nuoškļaũbt Dunika, = ‡ nuoskļaũbt.

Avots: EH II, 94

[nuôšķuôbêt ² Alschw., = nùošķuôbît: vējš nuošķuobējis siena kaudzi.]

Avots: ME II, 867

nùošķuôbît, abrasieren [?] Spr.; [nùošķuôbît ("abpflücken") pupas Widdrisch, Ronneb.; = (uz vairāk pusēm) nuošķiebt" Grünwald, MSil. (mit uô ² ): zābakiem nuošķuôbīti2 papēži Salis, N.-Peb., Sessw., Dickeln, Druw., Laud., Prl., Drobbusch, Meselau, Stomersee, Golg., Kursiten, Mitau, Autz, Grünh.; n. ce̦puri Ermes; verziehen (das Gesicht od. die Lippen) Kalleten, Kokn., Jürg., Ermes: saņēmis naudu, tas nuošķuobīja lūpas, bet neteica ne vārda Sessw., Lös., Druw., N.-Schwanb. - Refl. -tiês, = nùošķiebtiês 1: tuornis nuošķuôbījies uz vienu pusi PS., Dickeln. papēži nuošķuobijušies Salis].

Avots: ME II, 867

nùošķuõrêt,

1) stark einheizen, erhitzen
[Salgaln], Spr., [Lennew.; "(den Ofen) zum Brotbacken vorbereiten" MSil. (mit uõ);

2) wegschaufeln (den Schnee)
Dickeln, Jürg.;

3) ("mit uô ² ") "hinschaffen, wegtransportieren:
n. visu labību uz pilsē̦tu Mesoten; "(Getreide vom Felde) wegschaffen" Druw.;

4) "(Lehmtöpfe, um ihnen die nötige Festigkeit zu verleihen) eine Weile in der Ofenhitze halten, glasieren; (abgekochte Kartoffeln im Kessel) eine Weile über dem Feuer halten (damit die nachgebliebenen Wasserteile verdunsten)"
Grünwald;

5) "hinunterstossen"
Stomersee: nuošķuorē man nuo ārdiem se̦ru! Vank.;

6) "aufessen":
tas jau nuošķuorēs visu, ka ne druskas nepaliks pāri Neu-Bergfried;

7) "abscheren"
Golg., Drobbusch;

8) "gründlich abprügeln"
Tirsen].

Avots: ME II, 867

‡ nùoškubît (mit hochle. šk aus šķ ?),

1) "nuotriekt" Golg.: n. ābelei visus ābuolus;

2) "nuozagt" Sessw.;

3) "=nùošķipelêt" Lubn.: n. sniegu;

4) "abschneiden"
A.-Schwanb.: n. matus, bārdu.

Avots: EH II, 94

nùošķũmêt, tr., abschäumen.

Avots: ME II, 867

‡ nuošķũnât Sinxt, = nùošķũmêt.

Avots: EH II, 95

nuõšķũnis: nuošķūnī jeb vāgūzī ir arkli, ... rati un ragus Dünsb. Bērnu draugs I, 25.

Avots: EH II, 95

nuõšķũnis, ein Anbau an einer Scheune U.

Avots: ME II, 867

‡ nuošķupelêt Dunika, Rutzau, = nùošķipelêt.

Avots: EH II, 95

nùošķũrêt: auch Dunika; n. pārāk netīru trauku Gramsden.

Avots: EH II, 95

nùošķũrêt, tr., abschaufeln [auch Dond.], wegschaffen [Neu-Wohlfahrt]: puisis nuošķūrēja sniegu un saslaukas nuo sē̦tas LA. [es šuo klaiduoni nuošķūrēju (= nuovedu) līdz pagastnamam Dickeln; absäubern Gramsden.]

Avots: ME II, 867

‡ nùošķurinât Vank. = nùoskurinât.

Avots: EH II, 95

nùošķurstêt, nùošķurstît, tr., beschmutzen.

Avots: ME II, 867

‡ nùoškūt (mit hochle. šk aus šķ?),

1) = nùoskũt: šķitu [bārdu] nuoškūtu Tdz. 57630, 5 (aus Tilža);

2) "nuošķīt": n. uogas Sessw.

Avots: EH II, 94

nùošķũtêt: kuo jaunie laiki nuošķūtēja pie malas (beseitigten) Jauns. J. un v. 8.

Avots: EH II, 95

nùošķũtêt, mit Postpferden abfahren lassen; abschicken Spr.

Avots: ME II, 867

‡ nùošļabt U. (unter šļabt), zusammenfallen (von einer Geschwulst).

Avots: EH II, 95

‡ nùošļâbt Heidenfeld, Sessw., = ‡ nùošļabt.

Avots: EH II, 96

nùošļacît, nùošļacinât, = nùoslacît.

Avots: ME II, 867

‡ nùošļaicîtiês,

1) "nuostaipīties" Sessw.;

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
A.-Schwanb., Sessw.

Avots: EH II, 95

nùošļaikstêt, intr., erknallen: pātagai nuošļaikstuot, dažs labs saliecās sānus Zemk.

Avots: ME II, 867

nùošļakât, Refl. -tiês: hinter "Kleinb." ME. II, 867 zu ergänzen "St. 10".

Avots: EH II, 95

nùošļakât, nùošļakatât, tr.,

1) bespritzen, besprengen:
drēbes;

2) ab-, wegspritzen:
ūdeni. Refl. -tiês, abspritzen, spritzen (intr.): ūdens nuošļakatājas pa gaisu Kleinb. ne˙viena pile nenuošļakājās zemē BW. I, 177.

Avots: ME II, 867

nùošļakstêt, ‡ Refl. -tiês, = nùošlakstêt: svieda ... bluķi ūdenī, ka nuošlakstējās vien Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 94.

Avots: EH II, 95

nùošļakstêt, nùošļekstêt, intr.,

1) einen platschenden, plätschernden Schall von sich geben:
dubļi vien nuošļakstēja BW. 13611, 5. viļņi nuošļakst A. XXI, 185. viņa vārdi laiž pret sienu, ka nuošļekst vien LP. I, 115,

2) "bespritzt sein"
Spr.

Avots: ME II, 867

nùošļakstinât, tr., bespritzen Spr.: viņš braucuot nuošļakstinājis savas drēbes ar dubļiem Ahs., Kand. Refl. -tiês, sich bespritzen.

Avots: ME II, 867

‡ nùošļakstît AP., Ermes, Heidenfeld, Jürg., Lemb., Sessw., Trik., = nùošļakstinât. Refl. -tiês, = nùošļakstinâtiês: jūs ... nuošļakstīsities ar dubļiem Janš. Dzimtene V, 278.

Avots: EH II, 95

nùošļàkt,

1): ūdeni ne̦sdams, nuošļācis vusus sānus Alswig.

Avots: EH II, 96

nùošļàkt,

1) tr., begiessen:
viņš nuošļāca mani ar ūdeni;

2) intr., abspritzen, sich platschend ergiessen:
rasa nuošļāca vis˙apkārt Stari II, 485; gew. refl. -tiês: rasa tik nuošļācās man paķaļ Stari I, 203. vietvietām kaut˙kas nuokustējās un nuošļācās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 868

nùošļamât, ‡

2) = nùošļam̃pât 3: n. pļavā zâli Bers.

Avots: EH II, 96

nùošļamât Spr., tr., beschmutzen. Refl. -tiês, sich beschmutzen: viņš nuošļamājies prz dubļiem.

Avots: ME II, 867

nùošlam̃pât Sassm., nùošlamperêtiês Dond., sich im Kot abschlackern: pa dubļainu ceļu ejuot meita dikti nuošlampājās.

Avots: ME II, 867

nùošļam̃pât, ‡

6) (durch Kot) hinwaten (?):
n. uz mîestu pa dubļiem Warkl.; ‡

7) nass machen
Nötk.

Avots: EH II, 96

[nùošļampât,

1) "vertrödeln":
n. visu dienu MSil.;

2) in der Nässe, im Kot abtragen:
n. zābakus Autz, Luttringen, Sessw., Bers., Tirsen, Fest., Lös., Lis., Selsau, Stomersee, Jürg.;

3) "nuobrist (zâli, labību)" Vank.;

4) "lempīgi padarīt" Kursiten;

5) begiessen
Grünh.,Segew. Refl. -tiês, sich (in der Nässe) beschmutzen Jürg., Gramsden (in Gramsden dafür auch nùošļamparêtiês).]

Avots: ME II,

‡ nùošļamperêt(iês) Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 28, = nùobrist(iês).

Avots: EH II, 96

[nùošļamstinât ar mēli Ar. "mit der Zunge (eine Welle) schnalzen."]

Avots: ME II, 868

‡ nùošļañderêt,

1) (ein Gefäss mit einer Flüssigkeit achtlos tragend, den Inhalt) verspritzen
Lemb., Nötk., Sermus;

2) vertrödeln
Sessw.: n. visu dienu bez darba. Refl. -tiês Lemb. (mit añ), (beim Tragen) verspritzt werden: spainis jau nuošļanderējies gabalā.

Avots: EH II, 96

[nùošļandêt "sich eine Zeitlang umhertreiben" Makašē̦ni, Biržgalis.]

Avots: ME II, 868

nùošļañdêt [Seppkull, bespritzen]: asiņu traipekļus, ar kuŗiem telene mirdama sevi bija nuošļandējusi, viņš bija iepriekš izdzēsis B. Vēstn. [Refl. -tiês, nùokļañdîtiês,

1) sich bespritzen, sich begiessen;

2) im Regen durchnässt werden
Seppkull.]

Avots: ME II, 868

nùošļañkât, ‡

2) = nùosļañderêt 1 Hasenp. ‡ Refl. -tiês Hasenp., = nùošļañderêtiês.

Avots: EH II, 96

[nùošļañkât, -ãju Libau, = nùošļàkt 1.]

Avots: ME II, 868

nùošļankstêt: auch (mit añ ) Stenden, (mit an̂) Nötk. ‡ Refl. -tiês, = ‡ nùošļañderêtiês: ūdens viņam skrejuot nuošļankstējās Pēt. Av. IV, 30.

Avots: EH II, 96

[nùošļankstêt Vank., nuôšļan̂kšķêt ² , einen dumpf plätschernden Schali von sich geben: mucu veļuot vēl dibe̦nā nuošļankšķēja alus atliekas Jürg.]

Avots: ME II, 868

[nùošļapstêt Planhof "nuoburt, nuogriezt": ja kāds iet garām, un zvejuotājiem vairs zivis nelien tīklā, tad saka, ka tas nuošļapstējis. ziepes vāruot nelaiž bē̦rnus klāt, lai bē̦rni ziepju nenuošļapst.]

Avots: ME II, 868

‡ nuošļapstinât AP., Frauenb., Meselau, N.-Peb., schmatzend abschlürfen (?): zirgs nuošļapstina visus miltus pa ūdens virsu silē; "ieē̦duot kuo, muti nuoplaukšķināt" Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

‡ nùošļapstîtiês Gr.-Buschh. "so sprechen, dass sich nur die Lippen bewegen und Speichel fliesst".

Avots: EH II, 96

‡ nuošļāpt Kurmene, = ‡ nùošļabt: pampums nuošļāpis.

Avots: EH II, 96

‡ nuošļãrbât Frauenb., verspritzen (?): n. visu ēdienu pa galdu, pa zemi.

Avots: EH II, 96

‡ nùošļarkstêt Meselau; Sessw., = nùošļir̃kstêt: iemina dubļuos, ka nuošļarkstēja vien Hasenp.

Avots: EH II, 96

‡ nuošļãrkstêt Dunika, = ‡ nùošļarkstêt.

Avots: EH II, 96

nuošļaubans: viņa pataisa savu klēpi tik nuošļaubanu, ka man jāšļūc lejā Jauns. B. gr. ³ II, 231.

Avots: EH II, 96

nuošļaubans, schräge, abfallend: nuošļaubans kalns Sessw.

Avots: ME II, 868

‡ nuošļaube̦ns Heidenfeld, Lubn., Saikava, = nuošļaubans: n. kalns.

Avots: EH II, 96

‡ nùošļaubinât U. (unter šļaubinât), abschrägen.

Avots: EH II, 96

nùošļaũcît: auch Smilt.; šāva Lukstam ar ruoku gan pa vienu, gan pa uotru vaigu, tuos brangi nuošļaucīdams Vanagu ligzda 13. de̦sas dējuot, tâ saucamuo asiņu putru ievada tīrītā luopa zarnā pa pudeles kaklu un ar ruoku nuošļauka pa zarnu uz leju N.-Peb.; "gaŗi ve̦lkuot nuomazgāt" Dr.: n. kam muguru ar slapju lupatu. Refl. -tiês,

1): "nuostaipīties" Hasenp. (mit aû ² ), Heidenfeld (mit au), Trik. (mit aû); ‡

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Hasenp., Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

nùošļaũcît, tr., mit der Hand abglätten, abstreichen PS., C.: izspaidījusi pakrūti un nuošlaucījusi krustus... Seibolt. [Refl. -tiês Dickeln, = nùošļauktiês 2.]

Avots: ME II, 868

‡ nuošļaukât,

1) = nùošļuokât 1 Ermes, Grünw., Wandsen (mit aũ), Heidenfeld (mit àu ² ): n. zâli vai labību Sessw., Stockm.;

2) leicht abstreichen (massieren)
AP., (mit àu ² ) Meselau, Sessw.: n. vē̦de̦ru; streichend glätten Meselau: n. maizes kukuli (krāsnī laižuot). n. mālus siênā;

3) beschmutzen
(mit aũ) N.-Peb.: n. ruokas. Refl. -tiês,

1) "nuostaipīties" Saikava (mt aû), Heidenfeld;

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

[nùošļaũkstêt, = nùošļakstêt: ūdens nuošļaukstēja Salisb.]

Avots: ME II, 868

‡ nuošļaûkstîtiês ² Frauenb., nach dem Erwachen im Bett eine Zeitlang sich rekeln. Vgl. nùošļàustîtiês ² .

Avots: EH II, 96

nùošļaukt,

2): n. (zuspitzen)
mietam vai kaudzei galu Selg.; ‡

3) "?": viss [siena] pants bij nuošļaukts kâ zâle pēc krusas negaisa Brigadere Dievs, daba, darbs 344; ‡

4) "apvazāt" Dunika: n. drānas; ‡

5) (etwas Flüssiges) abwischen:
slapjumu nuošļauca ar cimdiem Kaudz. Izjurieši 94; ‡

6) abspülen
Wessen: šaltēm ūdeni lejuot n. galdu.

Avots: EH II, 96

nùošļaukt,

1) [intr., abfallen, abgleiten
Für. I, unter šļaukt]: nuošļaukt nuo krē̦sla Apsk, v. J. 1905, S. 157;

2) tr., abschrägen:
auglenīcas ir ar nuošļauktu galu Wid. Refl. -tiês,

1) sich abschrägen, schräge abfallen:
pret jūru kalni pielaižas, nuošļaucas JR. VII, 3;

[2) neine kurze Zeit abschlafenu
Dickeln; "nuostaipīties, nuožāvāties" Neu-Bergfried).

Avots: ME II, 868

nùošļaupêt, nùošļaupt, tr.,

1) abschrägen, schräge machen:
nuošļaupē baļķim galu Tirs. nuošļaupēt - nuotēst asu galu: nuošļaupē mietam galu Druw. n. Etn. II, 33. bedres malas nav teicami ietaisīt stāvas, bet labākas ir nuošļauptas (slīpas) Mzv. nuošļauptajā kreisajā sienā divi luogi U. b.;

[2) nùošļaupt Wallhof, = nùoasinât). - Subst. nùošļaupums, die Abschrägung Dr.

Avots: ME II, 868

‡ nuôšļaũps ² Gramsden, = nuošļaubans: nuošļaupa vieta.

Avots: EH II, 96

‡ nùpšļaupstît, die Giebelbalken behauen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Giebel").

Avots: EH II, 96

nùošļaupt (unter nùošļaupêt),

1): auch Fest., Lub.; pāļam galu n. (pataisīt šļaupu) Stenden (mit aû ² ); "nuodrāzt vienu galu tievāku" (mit aũ) Gramsden; ‡

3) abschneiden
Frauenb. (mit aû ^2): n. ar nazi gabalu miesas nuo pirksta.

Avots: EH II, 96

[nùošļaust Wid., = nùošļaukt, nuošļaupēt.)

Avots: ME II, 868

[nùošļàustîtiês ² Lis., Bers., (mit aû ² ) Gr.-Essern, = nùostaipitiês: n. pa gultu.)

Avots: ME II, 868

nuôšļaûtiês ² : viņš guļ nuošļâvies gar krāsni Nötk.

Avots: EH II, 96

nuôšļaûtiês ² [Alt-Rahden, Pabbasch, nùošlaũtiês (sic!) Arrasch "sich nachlässig hinlegen" Mahlup]: ve̦cais nuošļāvās blakām savam dē̦lam Purap. [guovs nuošļāvusies (= nuogulusies uz sāniem) Alt-Rahden, Kursiten. In Bauske sei nuošļaûties ² gleichbed. mit nuostaipīties.]

Avots: ME II, 868

‡ nuošļāvā (loc. s.) "?": uzkliedz zirgam, lai nelien n. (aus einem Manuskript).

Avots: EH II, 96

‡ nùošļenderêt,

1) eine gewisse zeit vertrödeln
Heidenfeld, Meselau;

2) (achtlos tragend) verspritzen
Meselau. Refl. -tiês,

1) (beim Tragen) verspritzt werden
Meselau;

2) "aplaistīties" Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

nùošļe̦pât, tr., mit nassen Füssen abtrampeln: viņš nuošļe̦pājis visas malas Lin.

Avots: ME II, 868

‡ nuošļeperêt(iês) Frauenb. "= nùovazât(iês) 1".

Avots: EH II, 96

‡ nuošļerbelêt Frauenb., mit etwas Flüssigem besudeln: n. visu galdu ar putru. Refl. -tiês Frauenb., sich (dat. und acc.) mit etwas Flüssigem besudeln: bē̦rns nuošļerbelējies (visas krũtis) ar putru.

Avots: EH II, 97

‡ nùošļer̂kstêt Saikava, (mit er̂ ² ) Selg., Stenden, (mit er̃) Wandsen, ein Schallverbum: izdūru viņam cauri, ka nuošļerkstēja vien. nuošļer̂kstēja (= nuopļāpāja) visu dienu un ne˙kā nepadarīja Heidenfeld.

Avots: EH II, 97

nùošļer̃pêt [Sessau, Mitau, Grünh., Autz, beschmutzenl: dažreiz tâ nuošļerpējis, ka vēmiens nāk De̦glavs Rīga I, 210, [Kursiten (hier auch: "nuobristies").]

Avots: ME II, 868

[nùošļerpêt Mahlup "=nùošļupstêt" (?).]

Avots: ME II, 868

nùošlidzinât, tr., beschmutzen: kājas nuošlidzinātas Naud.

Avots: ME II, 867

[nùošļidzinât "mit Wasser begiessen" Kursiten: "sniegu nuotīrīt uz le̦dus kājām"(?) Malta, Makašē̦ni, Rē̦zna.]

Avots: ME II, 868

‡ nùošļiêkât Lis., = nùosliẽkât 1: bē̦rns nuošļiekājis galdu AP. Refl. -tiês, = nùosliẽkâtiês: bē̦rns vai traks suns nuošļiekājies Laud., N.-Peb., (mit iê) Lis.

Avots: EH II, 97

nùošļir̃kstêt [MSil., nùošļir̂kstêt Lis., Jürg.,

1) ein Schaliverbum (vom Gehen od. Fahren auf nassem und kotigem Wege, vom Spritzen):
kāja ieskrēja dubļainā grambā, ka nuošļirkstēja vien. ūdens vien gar ausim nuošļirkstēja Jürg, nuospļāvās caur zuobiem, ka nuošļir̂kstēja ² vien Salis. ūdens nuošļirkst, kad tuo izdze̦n nuo šļirces Alt-Rahden, Golg. ūdens, sīkā strūklā uzskriedams gaisā, nuošļirkst Sessw., Lis., Schwanb., Tirsen, Schujen, N.Peb., Selsau. iegrieza ruokā, ka nuošļir̃kstēja vien Naud.]. laiciņu ruokuot, šķipele nuošļirkstējuse [erklirrte?], juo atdūrusies pie liela naudas katla LP. I, 178;

[2) bespritzt werden:
braucējs nuošļir̂kst ar dubļiem Mar., Sessw., Lös., Segew., Serben, Mitau.]

Avots: ME II, 868

nùošļuokât,

1): auch Bers., Heidenfeld, Lubn.

Avots: EH II, 97

nùošļuokât, tr.,

1) abtrampeln, niedertreten:
putns dažā labā vieta labību pa˙visam nuošļuokājis LP. IV, 32. [vērsis... pļavu nuošļuokāja BW. 34458, 3];

2) verschmieren, verwühlen
Spr.

Avots: ME II, 869

‡ nuošļôrkstêt ² Stenden, = nùošļur̃kstêt: kāja iegrima dūņās, ka nuošļōrkstēja vien.

Avots: EH II, 97

nùošļucinât, fakt. zu nùošļukt, die letzte Milch ausmelken: guovi slaucuot vajaga skaidri nuošļucināt Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 868

[nùošļũcinât,

1) hinabgleiten machen:
n. ragavas nuo kalna C., Widdrisch;

2) gleitend od. glitschend g]ätten:
n. ceļu glumu Arrasch;

3) glitschend abtragen, verbrauchen:
n. zābakus Jürg.]

Avots: ME II, 869

nùošļûdêt: nuošļūdējis a[t]pakaļ Pas. VI, 383. zīmulis nuošļūdēja nuo galda Kokn. u. a.

Avots: EH II, 97

nùošļûdêt, nùošļûdinâtiês, intr., hinab-, herabrutschen, herabgleiten: par kanāļiem nuošļūd, nuote̦k le̦dus šļūduoņi Konv. ² 924. viņa nuošļūdinājās uz zemi A. XII, 894.

Avots: ME II, 869

nùošļũkât, ‡

3) rutschend, gleitend glätten (?):
kamanu nuošļūkātuo dižceļu Burtnieks 1934, S. 37.

Avots: EH II, 97

[nùošļũkât,

1) = nùobradât: n. zâli Arrasch;

2) sich gleitend, die Füsse am Boden schleppend hinabbewegen:
n. lieluos zābakuos nuo kalna.]

Avots: ME II, 869

nùošļukt,

1): čūska nuošļukuse (nuo zirga) Pas. VIII, 161;

2): nuošļucis

a): auch Dond., Segew.;

b): "verkommen; durchnässt"
Segew.; ‡

3) hinrutschen (?):
jis šai tai nuošļūk līdz sava drauga mājai Pas. XII, 158.

Avots: EH II, 97

nùošļukt, intr.,

1) herab-, hinabrutschen, hinab-, herabgleiten, herabhangen:
zeķes nuošļukušas nuo kājām; nasta nuošļukusi nuo ple̦ciem. viņa klēpī nuošļuka tukšas ruokas Vēr. II, 706. puišam bikses nuošļukušas BW. 15576. tamdēļ brunči nuošļukuši? 20404. gardibenes ar nuošļukušām malām Antrop. II, 68. nuošļukušas ūsas A. XX, 46;

2) herunterkommen:
mājas būšana nuošļuka uz leju Purap. Das Part. nùošļucis,

a) niedergeschlagen:
kādēļ jūs tādi nuošļukuši? LP. IV, 27. izvilcies itin nuošļucis pa durvīm V, 344. nuošļukusi dūša, gedrückte Stimmung, Niedergeschlagenheit;

b) schlumpig, unordentlich, liederlich (in Bezug auf die Kleider):
dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi BW. 22387. nuošļukušas drēbes Etn. I, 32. kauns nuo... nabadzīgajiem nuošļukušajiem apģē̦rbiem Latv.

Avots: ME II, 868, 869

nùošļùkt, ‡

4) n. nevīžīgu suoli, langsam und schwerfällig hingehen (?):
viņām nuo muguras Babans nuošļūca savu platuo, nevīžīguo suoli Ciema spīg. 266.

Avots: EH II, 97

nùošļùkt,

1) tr., abschleifen, abtragen:
viņš pasialas pawisam nuošļūcis Kand.;

2) abspinnen:
nuovērpu, nuošļūcu sev kuodeliņu BW. 704;

3) intr., hinab-, herabrutschen, hinab-, herabgleiten: nuošļūca taisni lejā A. XX, 560.

Avots: ME II, 869

‡ nùošļunterêt, verbummeln: neesi savu brīvlaiku nuošļunterējis Latvis № 1713.

Avots: EH II, 97

nùošļupstêt, intr., einen lispelnden Laut von sich geben, herlallen: viņa lūpas bez skaņas nuošļupst Vēr.II,1240.

Avots: ME II, 869

nùošļurât, tr., abschleifen, abtragen: kurpes.

Avots: ME II, 869

nùošļur̂cis (part. praet.), niedergeschlagen: kāpēc esi tads nuošļurcis? Paul., Kand., Tirs. n. RKr. XVII, 70.

Avots: ME II, 869

nùošļur̂gt, vor Ärger niedergeschlagen sein Tirs. n. RKr. XVII, 70.

Avots: ME II, 869

‡ nuošļurkât Frauenb., abtragen: n. tupeles.

Avots: EH II, 97

nùošļur̃kstêt [MSil., nùošļur̂kstêt Lis., Seppkull, Jürg., ein Schallverbum (ähnlich dem nùošļirkstêt, aber einen dumpferen Laut bezeichnend): viņš izrāpās uz sausas zemes, nuošļurkstēja [Golg.] un nuočurkstēja Dok. A. [kāja iegrima slapjā sniegā, ka nuošļurkstēja vien Lis., Seppkull, Ermes, Jürg. piens izlija, ka nuošļur̃kstēja vien Neu-Bergfried, kâ uzvilka kājā zābaku, kurā bija ūdens, tâ tūlin nuosļurkstēja PS., Grünwald. samirkušām apavām viņš aizgāja, ka nuošļurkstēja vien Selsau, Golg., Tirsen, Schujen, N.-Peb., Meselau, Laud., Druw., Sessw., Erlaa, Drobbusch, Stomersee. kad uzlēcu uz dēļiem, kam ūdens bij apakšā, nuošļur̂kstēja ² vien Salis; nach Vīt. so auch das Reflexiv; "undeutlich (durch die Zähne) sprechen" Malta, Mahlup.]

Avots: ME II, 869

[nùošļurpstêt, nùošļurpstît, von oben abschlürfen: šķidrumu vien nuošļurpstījis! kas tuos biezumus ēdīs? Gramsden.]

Avots: ME II, 869

nùošļurpstît (unter nùošļurpstêt): mit ur̃ Gramsden.

Avots: EH II, 97

nùošļutêt "оттаскать" Spr.; ["mit dem Plattbeil behauen" (auch in Allasch, Sessw., Selsau, Druw., Neuhausen, Lis., Korwenhof); "abhobeln" MSil.; Vīt. schreibt dafür: nuošļūtēt].

Avots: ME II, 869

[nùošļūtêt,

1) "die Füsse am Boden schleppend hingehen"
Grünwald; (eine Weile) mit dem Schlitten fahren: vēl dažas dienas varēs ar ragavām nuošļūtēt N.-Peb. tas nuošļũtēja gan man garām Salgaln;

2) tragend (Kleider) beschmutzen:
tâ nuošļũtējis drēbes, ka kauns skatīties Jürg.;

3) streichend od. fahrend glätten
Kursiten, Autz, Grünh.: ziemā ceļš ar ve̦zumiem nuošļūtē̦ts spīdīgi gluds Lennew., Nötk.; ceļi tâ nuošļũtē̦ti, ka plika zeme Naud.;

4) "nuobrist (pļavu, labību)" Vank., Vīt.]

Avots: ME II, 869

‡ nuošmaugans Lubn. "spitz; ar ieslīpi nuogriêztu galu": n. miets, baļķis.

Avots: EH II, 97

‡ nuošmaugums Lubn., die durch nuošmaugans bezeichnete Eigenschaft substantivisch aufgefasst: baļķim ir liels n.

Avots: EH II, 97

nùošmaũkstêt, nùošmaũkšķêt, nùošmaũkstinât, nùošmaũkšķinât,

1) intr., einen klatschenden, knallenden Schall von sich geben:
pātaga nuošmaukstēja;

2) tr., abschmatzen:
jaunavu Lapsk. Refl. -tiês, einmalig klatschen, knallen, sich abschmatzen: nuobučuoja viņu, ka nuošmaukstējās vien A. XII, 347.

Avots: ME II, 869

nùošmàukt,

1) intr., weg-, hineilen, herab-, hinabeilen:
viņš nuošmauca nuo klēts augšas;

2) tr., abziehen
[Kursiten]: zemē gulēja jē̦ra āda, tikkuo kâ nuošmaukta Lapsk. nuošmaũkt lapas, mizu kuokam, ādu nuo astes Dunika;

3) betrügen:
žīds nuošmaũca čigānu Dunika; abstibitzen, trügerisch entwenden Salis, Neu-Wohlfahrt, Mesoten. Refl. -tiês Dunika, = nùosmukt.]

Avots: ME II, 869

nùošmaũlêt, tr., beschmutzen: bē̦rnam nuošmaulē̦ta mute Paul. Refl. -tiês, sich besabbeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuošmaulējies kâ sivē̦ns Paul.

Avots: ME II, 869

[nùošmautiês "sich abziehen lassen": nuošmāvās kâ žurkas aste Stelp.; "nuomukt" Makašē̦ni.]

Avots: ME II, 869

nùošmeitêt, mit einer Rute durchprügeln Spr., [Vīt.; vgl. nùošmītêt].

Avots: ME II, 870

nùošmekšêt (unter nùošmekstêt): bē̦rns pa˙visam nuošmekšējis (nuosmulējies) AP., Vīt.

Avots: EH II, 97

[nùošmekstêt Sessw., nùošmekšêt Vīt., = nùosmekstêt.]

Avots: ME II, 870

nùošmĩkstêt: sadevu, ka nošmīkstēja vien bers., N.-peb. aizskrēja caur krūmiem, ka nuošmīkstēja vien Grünw.

Avots: EH II, 97

nùošmĩkstêt, nùošmīkš(ķ)êt, nùošmiukstêt, intr., einen klatschenden, knallenden Laut von sich geben: ragana iesituot pa kājām, ka nuošmīkstuot vien LP. VII, 655. [pātaga gāja pa gaisu, ka nuošmīkstēja vien Infl., Vank.] piepeši nuošmīkst skūpsts uz sārtajām lūpām Poruk. līdz gaismai nuošmiukstēja zaļuozuola galuotnīte BW. 30568. kuoks nuogāzās, zari vien nuošmīkstēja Tirs.

Avots: ME II, 870

[nùošmītêt "mit einer Rute od. Peitsche so durchprügeln, dass Striemen nachbleiben" Vank.]

Avots: ME II, 870

nùošmiukstêt (unter nùošmĩkstêt): liek n. pātagai Brigadere Skarbos vējos 250.

Avots: EH II, 97

nùošmiukstinât, nùošmiukšķinât nùošmiukšinât, fakt., klatschen, knallen machen: lūpas nuošmiukstināt, mit den Lippen schnalzen.

Avots: ME II, 870

nùošmucinât: auch Fehteln; kamā juos n. dzīvus Pas III, 498 (aus Borchow).

Avots: EH II, 97

nùošmucinât, tr., abbrühen: cūkas Laud.

Avots: ME II, 870

nùošmudurêt, besudeln, beschmutzen: ar netīrām ruokām baltu drānu nuošmudurēt Ahs.

Avots: ME II, 870

‡ nùošmustināties Gr.-Buschh., Sessw., = nùošmaũkstêtiês.

Avots: EH II, 97

‡ nùošmùkstinâtiês ² Meselau, = ‡ nùošmukstinâtiês.

Avots: EH II, 97

nùošmukt: "entgleiten" ME. II, 870 zu ersetzen durch "= nùomukt 2"; mušai ... āda nuošmuka Pas. XlII, 87. n. var cimds nuo ruokas, miza nuo kuoka Gricgale, Preekuln, Vank.

Avots: EH II, 97

nùošmukt, entgleiten: vilku, vilku, bārda nuošmuka BW. V, S. 228.

Avots: ME II, 870

‡ nùošmulêt, nùošmuļât, beschmutzen: nuošmulē̦ts de̦guns Ramkau. n. drēbes Stenden. mutīte nuošmuļāta Tdz. 57875 (aus Tilža). Refl. -tiês, sich beschmutzen: nuošmulējies kâ sivē̦ns.

Avots: EH II, 97

nùošmulinât, besabbeln: tikkuo pašūtās drēbes jau nuošmulinātas Sassm.

Avots: ME II, 870

nuošmur̃gât, s. nùosmurgât.

Avots: ME II, 870

‡ nuošmur̂gulêt ² Dunika, beschmutzen: n. svārkus. Refl. -tiês Dunika, sich beschmutzen.

Avots: EH II, 97

‡ nuošmur̃klât, nuošmur̃kļât Dunika, = nùosmur̃gât. Refl. -tiês Dunika, sich besudeln (beschmutzen).

Avots: EH II, 97

‡ nùošņācêt, = nùošņàkt 1: aizgāja pruojām, tâ ka ... viss nuošņācēja Pas. V, 53 (aus Kokn.).

Avots: EH II, 98

‡ nùošņakarêt Ermes, schnüffelnd absuchen.

Avots: EH II, 97

‡ nùošņakât, schmatzend aufessen; nuošņakā visu (gaļu) Saul. Laimes vācele 32.

Avots: EH II, 97

‡ nuošņãkât Frauenb., (mit à ² ) Meselau, = nùosmãdêt: zirgs nuošņākā pus˙lauka un neē̦d nuo vietas ābuoliņu. Refl. -tiês Meselau, Sessw., = nùošņaũkâtiês: guovs nuošņākājās vien.

Avots: EH II, 98

nùošņakstêt, auch refl. -tiês, einen schmatzenden Schall von sich geben, wie beim Essen einer schmackhaften Speise, oder beim Schneiden eines nicht gar harten Gegenstandes: zuobi nuošņakstēja vien. asais grieziena truoksnis vēl ne˙kad nebij manā tuvumā nuošņakstējis Zalkt. vājāku krūmu saknes nuošņakstējās Kleinb.

Avots: ME II, 870

nùošņàkt,

1): n. (aizskriet) kam gaŗām Dunika; ‡

3) heimlich abschneiden (?)
Schnehpeln; ‡

4) betrügerisch entwenden,
nùovilt Trik.: čigāns gribēja n. saimniekam zirgu; ‡

5) n. "nuogulēt" Trik.; n. snapi, eine Zeitlang schnarchend schlafen:
nuošņāca labu dienasvidus snapi Janš. Līgava I, 296. Refl. -tiês, ‡

2) einen zischenden Laut von sich geben
Trik.: aizgāja, ka nuošņācās vien.

Avots: EH II, 98

nùošņàkt,

1) intr., dahinbrausen:
skuoluotāja suoļi nuošņāc Vēr. II, 520;

2) tr., schnarchend, zischend sprechen:
Grieta atpakaļ uz cisām, kaut kuo nuošņākdama A. XX, 120. Refl. -tiês, abschnarchen: abas aprima un tikai reizu reizēm nuošņācās A. XXI, 757. gan jau vēl savu tiesu nuošņāksimies Grünh.

Avots: ME II, 870

‡ nùošnāpt,

1) abstreichen
Atašiene;

2) abschneiden
Atašiene, Grünw., Wrangelshof.

Avots: EH II, 97

nùošņāpt,

1): auch Bers., Taurup; ‡

2) abschneiden
Bers., Smilt.: ar vienu griêzienu n. ābelītei galuotni.

Avots: EH II, 98

nùošņāpt, tr., ab-, wegstreichen: jaunu studentu izteikumus Druva Il, 244.

Avots: ME II, 870

‡ nùošņar̂kstêt Saikava, ein Schallverbum (das Geräusch vom Beissen bezeichnend): nuošņarkstēja vien, - un zaķis bija pa˙galam.

Avots: EH II, 97

‡ nùošņaũkât, eine Zeitlang schnauben (?): (suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik Brigadere Dievs, daba, darbs 242. (suns) pateicīgi nuošņaukā 50. Refl. -tiês (s. ME. II, 870), ‡

2) niedergeschlagen (betrübt) werden:
vai tāpēc tāds nuošņaukājies esi? Vanagu ligzda 12.

Avots: EH II, 97

nùošņaũkâtiês, schnaubend, zischend Laute hervorbringen: viņš tâ savādi nuošņaukājās A. XX, 780.

Avots: ME II, 870

‡ nùošņàukt,

1) = izšņàukt 1: nuošņauc de̦gunu Janš. Dzimtene IV, 237 (ähnlich I, 90);

2) "(die Nase) mit den Fingern reinigen" (?)
Frauenb.;

3) = izšņaukt 2: nuošņauc tabak[u] Tdz. 54481, Frauenb.;

4) schnell abschneiden
Ermes, Trik.: n. gabalu gaļas. Refl. -tiês Dunika, Frauenb., (Tabak) schnupfen (perfektiv): paņēma tabāku un nuošņaucās.

Avots: EH II, 97

‡ nùošņe̦rgâtiês Sawensee, = ‡ nùošļiêkâtiês.

Avots: EH II, 98

nùošņerglējiês, nùošņe̦rgulējiês C., = nuopuņķuojies.

Avots: ME II, 870

‡ nùošņergļuôtiês Oknist n. FBR. XV, 162, = nùošņurgâtiês.

Avots: EH II, 98

‡ nùošnibît N: Peb., abschneiden: n. runkuļiem lakstus.

Avots: EH II, 97

nùošņiekt,

1) "?": ja viens nuošņiecis ruoku, tad tas tūlīt nuolēcis nuo zirga Dok. A.;

[2) abschneiden (ein Stück Brot vom Brotlaib)
Mahlup: nuošņiec man ar gabalu maizes! Vank.; "abschneiden, abhauen" Kursiten.]

Avots: ME II, 870

[nùošņĩpât,

1) mehrfach beschneiden:
n. īsus matus; brunčus par īsiem n. Salis;

2) mit Strichen versehen
Nötk., Druw., Ciolg., Meselau; in Tirsen und N.-Peb. dafür nùošņīpuôt.]

Avots: ME II, 870

nùošņīpêt, ‡

4) abhauen
Warkl.: n. bluķam galus.

Avots: EH II, 98

nùošņīpêt,

1) ["zuspitzen"
Alswig (mit šn)]: nuošnīpē̦ts (Var.: nuošne̦pē̦ts, uzšnīpē̦ts, atšņībē̦ts) de̦guntiņš BW. 20165;

[2) wegstreichen (in einer Handschrift)"
Vank.;

3) ("mit -n-") "mit Strichen versehen"
Allasch, Sessw., Lös.: n. ar nagu visu siera gabalu Bers.].

Avots: ME II, 870

nùošņirkstêt: pele nuošņirkstēja vien kaķa zuobuos Fehteln, Fest.

Avots: EH II, 98

nùošņirkstêt, intr., einen knarrenden, klirrenden Schall von sich geben: atslē̦ga griezīgi nuošņirkst Druva I, 349. nuošņirkstēja, nuoskanēja sīkām stikla adatiņām grīdā sabirstuot AU. [Refl. -tiês Oppek., Bers., = nùožņirkstêtiês.]

Avots: ME II, 870

nùošņuõrêt, ‡

2) n. baļķi N.-Peb., mit einer angeschwärzten Schnur auf einem Balken Striche machen;
‡

3) mit einer Peitsche abprügeln
Frauenb.: n. zaglīgu guovi; ‡

4) vertrinken
Frauenb.: n. visu naudu.

Avots: EH II, 98

nùošņuõrêt, tr., festschnüren, einschnüren: nuošņuorēju dē̦lu māti pirmajā vakarā BW. 23332, 2. Refl. -tiês. sich festschnüren.

Avots: ME II, 870

nùošņukstêt, intr., schluchzend einige Worte hervorbringen: "kungs dievs", viņa nuošņukstēja R. Sk. I, 95.

Avots: ME II, 870

nùošņūkt, tr., schneuzen (perfektiv): de̦gunu Purap., [Janš. Čāp. 3.] Refl. -tiês, sich schneuzen Duomas II, 133.

Avots: ME II, 870

‡ nùošņukurêt, schnüffelnd durchwühlen: āpsis nuošņukurē zemi Lubn., Saikava; schnüffelnd absuchen Kegeln. Refl. -tiês Saikava, eine gewisse Zeit hindurch schnüffelnd suchen: suns ilgu laiku nuošņukurējās, bet zaķi neizcēla.

Avots: EH II, 98

‡ nùošņurgalêt, = nùošņurgât (?): nuošņurgalē̦tu, me̦lnu ģīmi Pēt. Av. IV, 67.

Avots: EH II, 98

nùošņurgât, tr., mit Nasenschleim beschmutzen: nuošņurgājis visas drē bītes Latv. (Refl. -tiês, sich mit Nasenschleim beschmutzen Adiamünde, Salis, sich besudeln Bauske.]

Avots: ME II, 870

nùošņurkât, Refl. -tiês,

1): redzējis ķeizareni nuobļāvušuos un nuošņurkājušuos Janš. Dzimtene II ² 360; sich mit Nasenschleim beschmutzen
Dunika (mit ur̃); bē̦rns nuošņurkājies N.-Peb., Schwitten, Wandsen, das Kind hat sich weinend mit Tränen und Nasenschleim beschmutzt.

Avots: EH II, 98

[nùošņurkât,

1) "izšņaukt": n. de̦gunu Warkl.;

2) beschmutzen:
n. visu siênu Warkl. - Refl. -tiês,

1) sich beschmutzen
Warkl.;

2) niedergeschlagen, apathisch werden
Schwanb.]

Avots: ME II, 870

nùošņur̂kt, Part. nuošņurcis: "izvārdzis bez miega" (mit ur̂ ² ) Salis п. FBR. XV, 70; "izpūris; nuoliesējis, ar ļuoti sliktu izskatu" Frauenb.; miesīgi un garīgi n. darbinieks Jürgens 14; nuošnurkušas ("?") acis (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 98

nùošņur̂kt,

[1) (prs. nuošņurkstu) =nùoskumt Lis.];

2) verkümmern, nass werden:
kâ nuošņurka meža irbes, pa krūmiem luožņādamas, tâ nuodila ļaudīm mēles, nuo manim runājuot. Gew. das Part. nuošņurcis, durchnässt, durchgefroren, niedergeschlagen, verdriesslich Ahs. n. RKr. XVlI, 43, Etn. II, 177: viņa bija pa˙visam nuošņurkusi Saul. viņš aizbrauca gluži nuošņurcis A. XX, 207. Vgl. nuoņurkt.

Avots: ME II, 870